laiks. IFR lidojumos - ar aeronavigācijas līdzekli aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies šajā noteiktajā punktā, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas procedūru, vai, ja nav ar lidlauku saistīta navigācijas līdzekļa, gaisa kuģa ierašanās laiks punktā virs šā lidlauka. VFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies virs lidlauka.
\nAprēķinātais pieejas laiks. Laiks, kurā ATC sagaida, ka atlidojošs gaisa kuģis pēc gaidīšanas atstās gaidīšanas punktu, lai pabeigtu nosēšanos.
\nPiezīme. Faktiskais gaidīšanas punkta atstāšanas laiks būs atkarīgs no pieejas atļaujas.
\nIesniegtais lidojuma plāns. Lidojuma plāns bez jebkādām turpmākām izmaiņām, kuru kapteinis vai viņa norīkotais pārstāvis iesniedzis ATS struktūrvienībai.
\nLidojuma apkalpes loceklis. Sertificēts apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma apkalpes darba laikā.
\nLidojumu informācijas centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus.
\nLidojumu informācijas rajons. Noteikta izmēra gaisa telpa, kurā nodrošina lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus.
\nLidojumu informācijas pakalpojumi. Pakalpojumi, kurus nodrošina, lai sniegtu konsultācijas un informāciju, kas ir noderīga drošai un efektīvai lidojumu veikšanai.
\nLidojuma līmenis.
\nKonstanta atmosfēras spiediena virsma, kas saistīta ar īpašo spiediena rādītāju (1013,2 hektopaskāli (hPa)) un ir atdalīta no citām virsmām ar īpašiem spiediena intervāliem.
\nLidojuma plāns.
\nNoteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu, ko iesniedz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām.
\nRedzamība lidojumā.
\nRedzamība lidojuma laikā no gaisa kuģa pilotu kabīnes lidojuma virzienā.
\nRedzamība uz zemes.
\nRedzamība lidlaukā, par ko ziņo pilnvarots novērotājs vai automātiskas sistēmas.
\nKurss. Virziens, kurā ir vērsta gaisa kuģa garenvirziena ass un kuru parasti izsaka grādos no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss pēc kompasa, kurss pēc koordinātām).
\nRelatīvais augstums.
\nVertikālais attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta objekta līdz noteiktam līmenim.
\nIFR. Saīsinājums, kas apzīmē instrumentālā lidojuma noteikumus.
\nIFR lidojums.
\nLidojums, kuru veic saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem.
\nIMC. Saīsinājums, kas apzīmē instrumentālos meteoroloģiskos apstākļus.
\nInstrumentālās pieejas procedūra. Virkne iepriekš noteiktu manevru, kurus veic atkarībā no pilotēšanas instrumentu rādījumiem, lai izvairītos no sadursmēm ar šķēršļiem, no pieejas sākuma posma kontrolpunkta vai, attiecīgos gadījumos, no noteikta atlidošanas maršruta sākuma līdz punktam, no kura var tikt pabeigta nosēšanās, bet, ja nosēšanās nav pabeigta, tad līdz punktam, no kura ievēro šķēršļu pārlidošanas kritērijus gaidīšanas rajonā vai maršrutā. Instrumentālās pieejas procedūras klasificē šādi:
\nNeprecīzās pieejas procedūra (NPA). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos norādījumus, nevis vertikālos norādījumus.
\nPieejas procedūra, izmantojot vertikālos norādījumus (APV). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos un vertikālos norādījumus, bet kura neatbilst prasībām, kas noteiktas precīzajai pieejai un nosēšanās operācijām.
\nPrecīzās pieejas (PA) procedūra. Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto obligātus precīzus horizontālos un vertikālos norādījumus, kas noteikti attiecīgajai darbības kategorijai.
\nPiezīme. Horizontālie un vertikālie norādījumi attiecas uz tādiem norādījumiem, kas iegūti, izmantojot vai nu
\nInstrumentālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un mākoņu apakšējās robežas augstums; šie lielumi ir mazāki par noteiktajiem vizuālajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.
\nPiezīme. Noteiktie minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi ir ietverti 4. nodaļā.
\nNosēšanās zona.
\nKustības zonas daļa, kas paredzēta gaisa kuģa nosēšanās vai pacelšanās veikšanai.
\nLīmenis. Vispārējs termins, kas apzīmē gaisa kuģa atrašanās vietu vertikālajā plaknē un attiecīgos gadījumos nozīmē relatīvo augstumu, absolūto augstumu vai lidojuma līmeni.
\nManevrēšanas teritorija. Lidlauka daļa bez peroniem, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām.
\nKustības zona.
\nLidlauka daļa, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām un kas sastāv no manevrēšanas laukuma un perona(-iem).
\nGaisa kuģa kapteinis.
\nEkspluatanta vai, vispārējās aviācijas gadījumā, gaisa kuģa īpašnieka iecelts pilots, kurš vada gaisa kuģi un ir atbildīgs par drošu lidojuma veikšanu.
\nBarometriskais augstums. Atmosfēras spiediens, ko izsaka ar absolūto augstumu, kurš atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā. * * Saskaņā ar 8. pielikumu.
\nProblemātiska psihotropo vielu lietošana. Viena vai vairākas psihotropās vielas, ko aviācijas personāls lieto veidā, kas:
\nAizliegtā zona.
\nNoteikta izmēra gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un teritoriālajiem ūdeņiem, kurā ir izliegti gaisa kuģu lidojumi.
\nPsihotropas vielas.
\nAlkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns, citi psihostimulatori, halucinogēni un gaistoši šķīdinātāji, izņemot kafiju un tabaku.
\nRadiotelefonija.
\nRadiosakaru veids, kas galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai mutiskā veidā.
\nDaudzkārtēju lidojumu plāns (RPL). Lidojuma plāns, kas saistīts ar vairākiem bieži atkārtojamiem, regulāri veicamiem atsevišķiem lidojumiem ar identiskām galvenajām īpatnībām, kurus ekspluatants iesniedz ATS struktūrvienībām glabāšanai un atkārtotai izmantošanai.
\nZiņošanas punkts.
\nNoteikts ģeogrāfiskais orientieris, attiecībā pret kuru var paziņot par gaisa kuģa atrašanās vietu.
\nIerobežotu lidojumu zona. Noteikta izmēra gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģa lidojumi ir ierobežoti saskaņā ar atsevišķiem konkrētiem nosacījumiem.
\nSkrejceļš. Noteikts sauszemes lidlauka taisnstūrveida iecirknis, kas sagatavots gaisa kuģu nosēšanās un pacelšanās vajadzībām.
\nSkrejceļa gaidīšanas vieta. Noteikta vieta, kas paredzēta skrejceļa, šķēršļus ierobežojošās virsmas vai ILS/MLS kritiskās/jutīgās zonas aizsardzībai un kurā manevrējošajam gaisa kuģim un transporta līdzeklim ir jāapstājas un jāgaida, ja vien no lidlauka zonas vadības torņa nav saņemta citāda atļauja.
\nPiezīme. Radiotelefonijas terminoloģijā skrejceļa gaidīšanas vietu apzīmē ar frāzi \"gaidīšanas punkts\".
\nDrošību ietekmējošs personāls. Personas, kuras var apdraudēt lidojumu drošību, ja tās pienācīgi nepilda savus pienākumus un funkcijas, tostarp, bet ne tikai, gaisa kuģa apkalpes locekļi, gaisa kuģa tehniskās apkopes personāls un gaisa satiksmes dispečeri.
\nSignāllaukums.
\nLidlauka laukums, ko izmanto zemes signālu parādīšanai.
\nSpeciāls VFR lidojums.
\nVFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuālie meteoroloģiskie apstākļi.
\nManevrēšana. Gaisa kuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu, izmantojot savu piedziņu, izņemot pacelšanos un nosēšanos.
\nManevrēšanas ceļš. Noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas izveidots gaisa kuģa manevrēšanai un paredzēts, lai savienotu vienu lidlauka daļu ar otru, tostarp:
\nLidlauka gaisa satiksmes vadības rajons. Vadības zona, ko parasti izveido ATS maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lielāko lidlauku apkārtnē.
\nKopējais aprēķinātais pagājušais laiks. IFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kas nepieciešams no pacelšanās brīža līdz brīdim, kad tiks pārlidots tāds ar aeronavigācijas līdzekļa palīdzību noteikts atrašanās punkts, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas procedūru, vai, ja aeronavigācijas līdzeklis nav saistīts ar galamērķa lidlauku, līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim.
\nVFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kas nepieciešams no pacelšanās brīža līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim.
\nCeļa līnija. Gaisa kuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā parasti izsaka leņķa grādos no ziemeļiem (ģeogrāfiskajiem, magnētiskajiem vai kartes ziemeļiem).
\nSadursmju novēršanas rekomendācijas. Gaisa satiksmes vadības dienestu sniegtas rekomendācijas, precizējot manevrus, lai palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes.
\nInformācija par satiksmi. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienību sniegta informācija, lai brīdinātu pilotu par citu zināmu un novērotu gaisa satiksmi, kas var atrasties tā atrašanās vietas vai paredzētā lidojuma maršruta tuvumā, un palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes.
\nPārejas absolūtais augstums. Absolūtais augstums, kurā (vai zemāk par kuru) gaisa kuģa vertikālo stāvokli kontrolē atbilstoši tā absolūtajiem augstumiem.
\nBezpilota brīvais gaisa balons. Par gaisu vieglāks bezpilota gaisa kuģis bez spēka iekārtas.
\nPiezīme. Saskaņā ar 4. papildinājumā ietvertajām tehniskajām prasībām bezpilota brīvie gaisa baloni tiek iedalīti vieglajos, vidējos un smagajos gaisa balonos.
\nVFR. Saīsinājums, ko lieto, lai apzīmētu vizuālo lidojumu noteikumus.
\nVFR lidojums.
\nLidojums, kuru veic atbilstoši vizuālo lidojumu noteikumiem.
\nRedzamība.
\nAeronavigācijas nolūkiem redzamība nozīmē lielāko attālumu, kādā:
\nVizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums un kas atbilst noteiktajam minimumam vai ir labāki.
\nPiezīme. Noteiktais minimums ir ietverts 4. nodaļā.
\nVMC. Saīsinājums, ko lieto, lai apzīmētu vizuālos meteoroloģiskos apstākļus.
\n3.6.2. Lidojuma plāna stingra ievērošana 3.6.2.1. Izņemot 3.6.2.2. un 3.6.2.4. punktā paredzētos gadījumus, gaisa kuģis stingri ievēro esošo lidojuma plānu vai attiecīgo lidojuma plāna daļu, kas iesniegts attiecībā uz kontrolējamu lidojumu, ja vien nav lūgts izdarīt izmaiņas un no attiecīgās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības nav saņemta atļauja, vai arī ja vien nerodas avārijas situācija, kuras dēļ gaisa kuģis ir spiests nekavējoties rīkoties, un šādā gadījumā pēc ārkārtas pilnvaru izmantošanas, tiklīdz apstākļi to ļauj, par veiktajiem pasākumiem un to, ka tie veikti atbilstoši ārkārtas pilnvarām, paziņo attiecīgajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai.
\n3.6.2.1.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde nav devusi citu atļauju vai attiecīgā gaisa satiksmes vadības struktūrvienība nav devusi citus norādījumus, kontrolējamus lidojumus, ciktāl tas iespējams,
\n3.6.2.1.2. Ievērojot ļoti svarīgo 3.6.2.1.1. punkta prasību, gaisa kuģis, kurš tiek ekspluatēts ATS maršruta posmā, kas noteikts, izmantojot ļoti austas frekvences (VHF) riņķa darbības radiobāku, pārslēgšanās punktā vai pēc iespējas tuvāk tam savu galveno navigācijas līdzekli nomaina no iekārtas gaisa kuģa aizmugurē uz iekārtu tā priekšā.
\n3.6.2.1.3. Par atkāpi no 3.6.2.1.1. punkta prasībām paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai.
\n3.6.2.2. Nejaušas izmaiņas. Gadījumā, ja gaisa kuģis, veicot kontrolējamu lidojumu, nejauši atkāpjas no sava esošā lidojumu plāna, veic šādus pasākumus:
\n3.6.2.2.1. Turklāt, ja ir spēkā Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) vienošanās, gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība tiek informēta automātiski, izmantojot datu pārraides posmu, ikreiz, kad notiek izmaiņas, kas pārsniedz Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) līgumā noteiktās robežvērtības.
\n3.6.2.3. Plānotās izmaiņas. Lidojuma plāna izmaiņu pieprasījums ietver turpmāk norādīto informāciju.
\n3.6.2.4. Laika apstākļu pasliktināšanās zem VMC minimuma. Ja kļūst acīmredzams, ka vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos nebūs iespējams veikt lidojumu saskaņā ar esošo lidojuma plānu, gaisa kuģis, kurš veic VFR lidojumu kā kontrolējamu lidojumu:
\n3.6.3. Atrašanās vietas ziņojumi 3.6.3.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība saskaņā ar šīs iestādes noteiktajiem nosacījumiem nav atbrīvojusi no šīs prasības izpildes, gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, tiklīdz iespējams, ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai par katra norādītā obligātā ziņošanas punkta pārlidošanas laiku un līmeni, kā arī jebkuru citu nepieciešamo informāciju. Atrašanās vietas ziņojumus līdzīgi veic attiecībā uz citiem papildu punktiem, kad to pieprasa atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Ja nav norādīti ziņošanas punkti, atrašanās vietas ziņojumi tiek veikti ar intervāliem, ko noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai norādījusi atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība.
\n3.6.3.1.1. Gaisa kuģi, kas kontrolējama lidojuma laikā sniedz atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai informāciju par atrašanās vietu, izmantojot datu pārraides sakarus, atrašanās vietas ziņojumus veic tikai, ja tas tiek pieprasīts.
\nPiezīme. Nosacījumi un apstākļi, kādos SSR režīma C augstuma spiediena pārraides atbilst prasībām attiecībā uz informāciju par līmeni atrašanās vietas ziņojumos, ir norādītas PANS-ATM dokumentā (Doc 4444).
\n3.6.4. Kontroles pārtraukšana Gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, izņemot gadījumus, kad tas veic nosēšanos kontrolējamā lidlaukā, paziņo atbilstošajai pilnvarotajai ATS iestādei, tiklīdz tas vairs nav pakļauts gaisa satiksmes vadībai.
\n3.6.5. Sakari 3.6.5.1. Gaisa kuģis, kurš veic kontrolējamu lidojumu, gādā, lai nepārtraukti tiktu veikta \"gaiss-zeme\" balss sakaru klausīšanās atbilstošā attiecīgās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības sakaru kanālā, un vajadzības gadījumā izveido divpusējus sakarus ar šo struktūrvienību, izņemot gadījumus, ko atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde var paredzēt attiecībā uz gaisa kuģi, kurš kontrolējamā lidlaukā atrodas lidlauka satiksmē.
\n3.6.5.2. Sakaru atteice. Ja sakaru atteices dēļ nav iespējams izpildīt 3.6.5.1. punkta noteikumus, gaisa kuģis ievēro 10. pielikuma II sējumā noteiktās balss sakaru atteices procedūras un tās tālāk tekstā minētās procedūras, kuras ir atbilstošas. Gaisa kuģis cenšas nodibināt sakarus ar atbilstošo gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, izmantojot visus pieejamos līdzekļus. Turklāt gaisa kuģis, ja tas atrodas kontrolējama lidlauka satiksmē, vēro vizuālos signālus, kas var tikt izmantoti norādījumu paziņošanai.
\n3.6.5.2.1. Lidojot vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, gaisa kuģis:
\n3.6.5.2.2. Ja, lidojot instrumentālos meteoroloģiskajos apstākļos, vai gadījumā, kad instrumentāla lidojuma pilots uzskata, ka nav ieteicams pabeigt lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.1. punkta a) apakšpunktu, gaisa kuģis veic šādus pasākumus:
\nSATURA RĀDĪTĀJS Lappuse PRIEKŠVĀRDS v)
\n1-1
\npiemērojamība 2-1 2.1. Lidojumu noteikumu teritoriālā piemērošana 2-1 2.2. Lidojumu noteikumu ievērošana 2-1 2.3. Atbildība par lidojuma noteikumu ievērošanu 2-1 2.4. Gaisa kuģa kapteiņa pilnvaras 2-1 2.5. Problemātiska psihoaktīvo vielu lietošana 2-1
\nnoteikumi 3-1 3.1. Cilvēku un īpašuma aizsardzība 3-1 3.2. Sadursmju novēršana 3-2 3.3. Lidojuma plāni 3-4 3.4. Signāli 3-6 3.5. Laiks 3-6 3.6. Gaisa satiksmes vadības dienests 3-6 3.7. Nelikumīga iejaukšanās 3-9 3.8. Pārtveršana 3-9 3.9. Minimālā redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos 3-9
\nnoteikumi 4-1
\nlidojumu noteikumi 5-1 5.1. Noteikumi, kas piemērojami visiem instrumentālajiem lidojumiem 5-1 5.2. Noteikumi, kas piemērojami instrumentālajiem lidojumiem kontrolējamā gaisa telpā 5-1 5.3. Noteikumi, kas piemērojami instrumentālajiem lidojumiem ārpus kontrolējamas gaisa telpas 5-1 1. PAPILDINĀJUMS. Signāli APP1-1 1. Briesmu un steidzamības signāli APP1-1 2. Pārtveršanas gadījumā izmantojamie signāli APP1-2 3. Vizuālie brīdinājuma signāli gaisa kuģiem, kas bez atļaujas ielido vai gatavojas ielidot ierobežotu lidojumu zonā, aizliegtā zonā vai bīstamā zonā APP1-3 4. Signāli lidlauka satiksmei APP1-3 5. Gaisa kuģu manevrēšanas signāli APP1-5 6. Standarta rokas signāli avārijas gadījumā APP1-17 ENR 2. Civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana APP2-1 1. Principi, kas jāievēro valstīm APP2-1 2. Pārtvertā gaisa kuģa rīcība APP2-1 3. Radiosakari pārtveršanas laikā APP2-1 3. PAPILDINĀJUMS. Kreisēšanas līmeņu tabulas APP3-1 4. PAPILDINĀJUMS. Bezpilota brīvie gaisa baloni APP4-1 1. Bezpilota brīvo gaisa balonu klasifikācija APP4-1 2. Vispārējie ekspluatācijas noteikumi APP4-1 3. Ekspluatācijas ierobežojumi un aprīkojuma prasības APP4-1 4. Lidojuma pārtraukšana APP4-3 5. Lidojuma pieteikšana APP4-3 6. Atrašanās vietas reģistrēšana un atrašanās vietas ziņojumi APP4-4 A PIEVIENOJUMS. Civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršana ATT A-1 B PIEVIENOJUMS. Nelikumīga iejaukšanās ATT B-1 Grozīšana Izcelsme Grozījumu saturs Pieņemšana/Apstiprināšana Efektīvs Spēkā stāšanās Piemērošana 22.
\nAeronavigācijas komisija Bezpilota brīvie gaisa baloni; paredzamais ierašanās laiks 1981. gada 2. martā 1981. gada 2. jūlijā No 1981. gada 26. novembra 23. (7. izdevums) Aeronavigācijas komisija Civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršana 1981. gada 1. aprīlī 1981. gada 1. augustā No 1981. gada 26. novembra 24.
\nAeronavigācijas komisija Gaisa kuģa ārējās ugunis 1982. gada 19. martā 1982. gada 19. jūlijā No 1982. gada 25. novembra 25.
\nAeronavigācijas komisija, Lidlauku, gaisa trašu un zemes līdzekļu (AGA) nodaļas sanāksme (1981) Definīcijas attiecībā uz augstumu, instrumentālās pieejas procedūru, manevrēšanas teritoriju un kustības zonu, manevrēšanu un manevrēšanas ceļu; frāzes \"HIJACK\" lietošana civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanas gadījumā; piezīme attiecībā uz gaisa kuģa nomu, fraktu vai savstarpējo apmaiņu; noteikumi saistībā ar gaisa kuģu kustību pa zemes virsmu un manevrēšanu; 2. sērijas signāli, kurus izmanto helikopteri pārtveršanas gadījumā; mērvienības 1983. gada 21. martā 1983. gada 29. jūlijā No 1983. gada 24. novembra 26.
\nATS datu apkopošanas, apstrādes un pārsūtīšanas apakškomisijas trešā sanāksme (1981), Aeronavigācijas komisija Definīcijas; lidojumu plānu saturs; daudzkārtēji lidojumu plāni;
\nATS datu apmaiņa; izrunas, kas jālieto pārtverošajam gaisa kuģim; radiotelefonijas steidzamības signāla pielīdzināšana 10. pielikuma II sējumā lietotajam; koordinētais universālais laiks (UTC) 1984. gada 22. jūnijā 1984. gada 22. oktobrī No 1985. gada 21. novembra 27. (8. izdevums) Padome;
\nAeronavigācijas komisija Civilās aviācijas gaisa kuģu identificēšana un pārtveršana 1986. gada 10. martā 1986. gada 27. jūlijā No 1986. gada 20. novembra 28.
\nAeronavigācijas komisija \"Perona\" definīcija; īpašas procedūras, kas izmantojamas nelikumīgas pārtveršanas laikā 1987. gada 16. martā 1987. gada 27. jūlijā No 1987. gada 19. novembra 29. (9. izdevums) Vizuālo lidojumu noteikumu apakškomisija (1986), Sekretariāts, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas vienpadsmitā sanāksme (1987);
\nAeronavigācijas komisija; grozījumi, kas izdarīti pēc 6. pielikuma grozīšanas Gaisa kuģa ekspluatācija jauktās VFR/IFR vidēs; gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu un zemes vadības sistēma; nelikumīga iejaukšanās; helikopteri, kurus izmanto kā pārtverošos gaisa kuģus 1990. gada 12. martā 1990. gada 30. jūlijā No 1991. gada 14. novembra 30.
\nSekundārā novērošanas radara uzlabojumu un sadursmju novēršanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (SICASP/4) (1989) Definīcijas; gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS) 1993. gada 26. februārī 1993. gada 26. jūlijā No 1993. gada 11. novembra 31.
\nDistancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas septītajā sanāksmē (1990), Aeronavigācijas komisija, Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas otrā sanāksme (1992) Definīcijas; manevrēšana pa gaisu; gaisa kuģa distancēšana; civilās aviācijas gaisa kuģu grupas lidojumi kontrolējamā gaisa telpā; automātiskā atkarīgā novērošana 1994. gada 18. martā 1994. gada 25. jūlijā No 1994. gada 10. novembra 32.
\nAeronavigācijas komisija Piezīme attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmas pārvadāšanas prasībām 1996. gada 19. februārī 1996. gada 19. februārī - 33.
\nAeronavigācijas komisija Sakaru atteices procedūras 1997. gada 26. februārī 1997. gada 21. jūlijā No 1997. gada 6. novembra 34.
\nAutomātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (1996), Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšanas apakškomisijas devītā sanāksme (1996); pēc 1. pielikuma Grozījumiem Nr.
\n162 Definīcijas; automātiskās atkarīgās novērošanas sistēmas un procedūras; datu apmaiņa starp ATS automatizētajām sistēmām;
\nATS lietojumprogrammatūras \"gaiss-zeme\" datu pārraides posmiem; psihoaktīvo vielu lietošana, kas rada problēmas 1998. gada 19. martā 1998. gada 20. jūlijā No 1998. gada 5. novembra 35.
\nAeronavigācijas komisija, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas trīspadsmitā sanāksme (1997) ATS gaisa telpas klasifikācijas; vizuālo meteoroloģisko apstākļu novērošana; gaidīšanas vieta pie skrejceļa 1999. gada 10. martā 1999. gada 19. jūlijā No 1999. gada 4. novembra 36.
\nIzriet no 11. pielikuma Grozījumiem Nr. 40, 6. pielikuma I daļas Grozījumi Nr. 23 un Nr. 25, 6. pielikuma II un III daļas attiecīgajiem Grozījumiem Nr. 20. un Nr. 7 un 3. pielikuma Grozījumiem Nr.
\n72 Pārskatītās \"gaisa satiksmes vadības struktūrvienības\", \"pieejas kontroles struktūrvienības\", \"rezerves lidlauka\", \"gaisa kuģa apkalpes locekļa\", \"gaisa kuģa kapteiņa\" un \"redzamības\" definīcijas; redakcionāli grozījumi redakcionāli grozījumi 2001. gada 12. martā 2001. gada 16. jūlijā No 2001. gada 1. novembra 37.
\nDistancēšanas un gaisa telpas drošības apakškomisija (SASP) Pilota procedūras nelikumīgas iejaukšanās gadījumā; redakcionāli grozījumi 2003. gada 28. februārī - - 38. (10. izdevums) Sekretariāts Definīcijas; gaisa kuģu manevrēšanas signāli; sakaru atteices procedūras; pārtveršanas manevri; redakcionāli grozījumi 2005. gada 23. februārī 2005. gada 11. jūlijā No 2005. gada 24. novembra 39.
\nSekretariāts Pārstrukturēts teksts, lai uzsvērtu gaisa kuģa kapteiņa atbildību par izvairīšanos no sadursmes.
\n2006. gada 20. februārī 2006. gada 17. jūlijā 2006. gada 23. novembrī 40.
\nAeronavigācijas komisija Definīcijas un saistītās procedūras ADS-B, ADS-C un ADS-C kontraktam, pilota procedūras nelikumīgas iejaukšanās gadījumā.
\n2007. gada 26. februārī 2007. gada 16 jūlijā No 2007. gada 22. novembra 41.
\nSekretariāts, kam palīdzēja Nepieciešamās navigācijas precizitātes un īpašo ekspluatācijas prasību (RNPSOR) izpētes grupa Definīcijas un standarta grozījums, lai saskaņotu nepieciešamās navigācijas precizitātes (RNP) un zonālās navigācijas (RNAV) terminoloģiju ar noteiktas precizitātes navigācijas (PBN) jēdzienu.
\n2008. gada 10. martā 2008. gada 20. jūlijā No 2008. gada 20. novembra 42.
\nEkspluatācijas apakškomisijas septītās sanāksmes (OPSP/7) Ieteikums Nr. 8/1, Sekretariāts, kam palīdzēja APANPIRG darba grupa RVSM jautājumos Grozījumi attiecībā uz standarta rokas signāliem avārijas gadījumā ārkārtas sakariem starp gaisa kuģa glābšanas un ugunsdzēsības personālu un lidojuma apkalpi/stjuartiem un kreisēšanas līmeņu saskaņošanai 1982. gada 16. decembrī 2009. gada 20. jūlijā No 2009. gada 19. novembra 1. papildinājums *17.
\nAugšup!
\nPilnībā izstiepiet rokas un zižļus sāniski 90 grādu leņķī ar augšup vērstām plaukstām un paceliet rokas uz augšu! Kustības ātrums norāda pacelšanās ātrumu. *18.
\nNolaisties zemāk!
\nPilnībā izstiepiet rokas un zižļus sāniski 90 grādu leņķī ar lejup vērstām plaukstām un vēzējiet rokas uz leju!
\nKustības ātrums norāda nolaišanās ātrumu. *19. a) Pagriezties horizontāli pa labi (no pilota redzespunkta)!
\nIzstiepiet roku horizontāli 90 grādu leņķī pa labi no ķermeņa. Vēzējiet otru roku tajā pašā virzienā, it kā slaukot. *19. b) Pagriezties horizontāli pa labi (no pilota redzespunkta)!
\nIzstiepiet roku horizontāli 90 grādu leņķī pa kreisi no ķermeņa. Vēzējiet otru roku tajā pašā virzienā, it kā slaukot. *20.
\nZeme!
\nSakrustojiet rokas sev priekšā ar lejup vērstiem zižļiem.
\n21.
\nGaidiet!
\nPilnībā izstiepiet rokas un zizli 45 grādu leņķī uz sāniem. Gaidiet, līdz gaisa kuģim tiek dota atļauja veikt nākamo manevru.
\n23.
\nNeaiztikt vadības ierīces! (tehniskais/apkopes sakaru signāls) Izstiepiet pilnībā labo roku virs galvas un savelciet plaukstu dūrē vai turiet zizli horizontāli; kreiso roku paturiet nolaistu gar sāniem.
\n24.
\nPieslēgt zemes strāvas avotu! (tehniskais/apkopes sakaru signāls) Turiet pilnībā paceltas rokas virs galvas; atveriet kreiso plaukstu horizontāli un ar labās rokas pirkstu galiem pieskarieties atvērtajai kreisās rokas delnai (izveidojot T burta formu). Nakts laikā, lai virs galvas izveidotu T burta formu, var izmantot arī izgaismotus zižļus.
\n25.
\nAtvienot strāvu! (tehniskais/apkopes sakaru signāls) Turiet pilnībā paceltas rokas virs galvas, ar labās rokas pirkstu galiem pieskaroties atvērtajai kreisās rokas delnai (T burta veidā); tad labo plaukstu atvirziet nost no kreisās plaukstas. Neatvienojiet strāvu, kamēr gaisa kuģa apkalpe to nav atļāvusi. Nakts laikā, lai virs galvas izveidotu T burta formu, var izmantot arī izgaismotus zižļus.
\n26.
\nNegatīvie aspekti (tehniskais/apkopes sakaru signāls) Turiet labo roku taisnu 90 grādu leņķī no pleca un ar zizli norādiet uz zemi vai parādiet uz leju vērstu īkšķi; kreisā roka paliek nolaista gar sāniem.
\n27.
\nNodibināt sakarus pa iekšējo telefonu! (tehniskais/apkopes sakaru signāls) Paceliet abas rokas 90 grādu leņķī no ķermeņa un ar plaukstām apklājiet abas ausis.
\n28.
\nAtvērt/aizvērt kāpnes! (tehniskais/apkopes sakaru signāls) Labo roku turot nolaistu gar sāniem un kreiso roku paceltu 45 grādu leņķī virs galvas, ar labo roku izdariet vēzienu virzienā uz kreiso plecu.
\nPiezīme. Šis signāls ir paredzēts galvenokārt gaisa kuģiem ar iebūvētām kāpnēm gaisa kuģa priekšgalā.
\n5.2. Gaisa kuģa pilota signāli signalizētājam 1. piezīme. Šie signāli domāti, lai pilots no savas kabīnes tos skaidri un saredzami ar rokām parādītu signalizētājam, vajadzības gadījumā izmantojot apgaismojumu, lai signalizētājs vieglāk varētu tos saredzēt.
\n5.2.1. Bremzes Piezīme. Moments, kad pirksti ir sakļauti dūrē vai izplesti, norāda attiecīgi bremžu iedarbināšanu vai atlaišanu.
\n5.2.2. Bremžu paliktņi
\n5.2.3. Gatavība dzinēja(-u) iedarbināšanai Pacelt atbilstošu daudzumu vienas rokas pirkstu, norādot, cik dzinēji jāiedarbina.
\n5.3.
\nTehniskie/apkopes sakaru signāli 5.3.1. Signāli, kas parādāmi ar rokām, tiek izmantoti tikai tad, ja nav iespējama mutiska saziņa attiecībā uz tehniskajiem/apkopes sakaru signāliem.
\n5.3.2. Signalizētājs pārliecinās, ka no gaisa kuģa apkalpes tiek saņemts apstiprinošs signāls attiecībā uz tehniskajiem/apkopes sakaru signāliem.
\nPiezīme. Tehniskie/apkopes sakaru signāli ir ietverti 1. papildinājumā, lai standartizētu rokas signālu lietojumu saziņai ar gaisa kuģa apkalpi gaisa kuģa kustības laikā attiecībā uz apkopes vai pārvietošanas funkcijām.
\nARFF avārijas rokas signāli jārāda gaisa kuģa priekšā kreisajā pusē, skatoties no gaisa kuģa apkalpes puses.
\nPiezīme. Lai saziņa ar stjuartiem būtu efektīvāka, ARFF ugunsdzēsēji rokas avārijas signālus var rādīt, atrodoties arī citā pozīcijā.
\n1.
\nIeteicams veikt evakuāciju!
\nEvakuācija ir ieteicama saskaņā ar ARFF un incidentu novēršanas komandiera izdarīto ārpus gaisa kuģa pastāvošās situācijas novērtējumu.
\nPaceliet roku horizontāli prom no ķermeņa un turiet ar paceltu plaukstu acu augstumā. Mājiet ar roku, saliecot to elkonī virzienā uz sevi. Otru roku turiet nolaistu gar sāniem.
\nNakts laikā - šis pats signāls ar zižļiem.
\n2.
\nIeteicams pārtraukt evakuāciju!
\nIeteicams pārtraukt evakuāciju. Pārtrauciet gaisa kuģa kustību vai citu notiekošu darbību.
\nPaceliet pie delnas locītavām sakrustotas rokas virs galvas.
\nNakts laikā - šis pats signāls ar zižļiem.
\n3.
\nĀrkārtas situācija novērsta! nekas ārpus gaisa kuģa neliecina par bīstamiem apstākļiem jeb \"viss tīrs\".
\nIzpletiet rokas virzienā uz leju 45 grādu leņķī.
\nKustiniet abas rokas vienlaicīgi virzienā uz iekšu zemāk par jostasvietu, līdz plaukstas locītavas sakrustojas, tad izpletiet atkal, līdz sasniegts sākotnējais stāvoklis (starpnieka signāls \"droši\").
\nNakts laikā - šis pats signāls ar zižļiem.
\n4.
\nUguns!
\nAr zizli labajā rokā izdariet kustību no pleca līdz ceļgalam, kas atgādina ventilatora darbību, tajā pašā laikā ar zizli kreisajā rokā norādot uz ugunsgrēka zonu.
\nNakts laikā - šis pats signāls ar zižļiem.
\nRVSM - PĒDAS
\nCEĻA LĪNIJA** No 000 grādiem līdz 179 grādiem *** No 180 grādiem līdz 359 grādiem *** IFR lidojumi VFR lidojumi IFR lidojumi VFR lidojumi Līmenis Līmenis Līmenis Līmenis FL Pēda Metri FL Pēda Metri FL Pēda Metri FL Pēda Metri 010 11 000 11 300 - - - 020 12 000 11 600 - - - 030 13 000 11 900 035 13 500 1 050 040 14 000 11 200 045 4 500 1 350 050 15 000 11 500 055 15 500 1 700 060 16 000 11 850 065 6 500 2 000 070 17 000 12 150 075 17 500 2 300 080 18 000 12 450 085 18 500 2 600 090 19 000 12 750 095 19 500 2 900 100 10 000 13 050 105 10 500 3 200 110 11 000 13 350 115 11 500 3 500 120 12 000 13 650 125 12 500 3 800 130 13 000 13 950 135 13 500 4 100 140 14 000 14 250 145 14 500 4 400 150 15 000 14 550 155 15 500 4 700 160 16 000 14 900 165 16 500 5 050 170 17 000 15 200 175 17 500 5 350 180 18 000 15 500 185 18 500 5 650 190 19 000 15 800 195 19 500 5 950 200 20 000 16 100 205 20 500 6 250 210 21 000 16 400 215 21 500 6 550 220 22 000 16 700 225 22 500 6 850 230 23 000 17 000 235 23 500 7 150 240 24 000 17 300 245 24 500 7 450 250 25 000 17 600 255 25 500 7 750 260 26 000 17 900 265 26 500 8 100 270 27 000 18 250 275 27 500 8 400 280 28 000 18 550 285 28 500 8 700 290 29 000 18 850 300 30 000 19 150 310 31 000 19 450 320 32 000 19 750 330 33 000 10 050 340 34 000 10 350 350 35 000 10 650 360 36 000 10 950 370 37 000 11 300 380 38 000 11 600 390 39 000 11 900 400 40 000 12 200 410 41 000 12 500 430 43 000 13 100 450 45 000 13 700 470 47 000 14 350 490 49 000 14 950 510 51 000 15 550 cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410, ieskaitot (Doc 9574). * Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata noteiktos apstākļos gaisa kuģim, kurš veic lidojumu virs FL 410, noteiktās gaisa telpas daļās ir jāizmanto mainīta kreisēšanas līmeņu tabula, kas balstīta uz minimālo nominālo vertikālo distancēšanas attālumu 300 m (1000 ft). ** Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks par 70 grādiem, un šos apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu līniju tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā kartē, kurā kā kartes ziemeļi tiek izmantots virziens uz Ziemeļpolu.. *** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089 grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras.
\nRVSM - METRI
\nCEĻA LĪNIJA** No 000 grādiem līdz 179 grādiem *** No 180 grādiem līdz 359 grādiem *** IFR lidojumi VFR lidojumi IFR lidojumi VFR lidojumi Līmenis Līmenis Līmenis Līmenis Standarta metri Standarta metri Standarta metri Standarta metri Metri Pēda Metri Pēda Metri Pēda Metri Pēda 0030 11 300 11 000 - - - 0060 11 600 12 000 - - - 0090 11 900 13 000 0105 1 050 13 500 0120 11 200 13 900 0135 1 350 14 400 0150 11 500 14 900 0165 1 650 15 400 0180 11 800 15 900 0195 1 950 16 400 0210 12 100 16 900 0225 2 250 17 400 0240 12 400 17 900 0255 2 550 18 400 0270 12 700 18 900 0285 2 850 19 400 0300 13 000 19 800 0315 3 150 10 300 0330 13 300 10 800 0345 3 450 11 300 0360 13 600 11 800 0375 3 750 12 300 0390 13 900 12 800 0405 4 050 13 300 0420 14 200 13 800 0435 4 350 14 300 0450 14 500 14 800 0465 4 650 15 300 0480 14 800 15 700 0495 4 950 16 200 0510 15 100 16 700 0525 5 250 17 200 0540 15 400 17 700 0555 5 550 18 200 0570 15 700 18 700 0585 5 850 19 200 0600 16 000 19 700 0615 6 150 20 200 0630 16 300 20 700 0645 6 450 21 200 0660 16 600 21 700 0675 6 750 22 100 0690 16 900 22 600 0705 7 050 23 100 0720 17 200 23 600 0735 7 350 24 100 0750 17 500 24 600 0765 7 650 25 100 0780 17 800 25 600 0795 7 950 26 100 0810 18 100 26 600 0825 8 250 27 100 0840 18 400 27 600 0855 8 550 28 100 0890 18 900 29 100 0920 19 200 30 100 0950 19 500 31 100 0980 19 800 32 100 1010 10 100 33 100 1040 10 400 34 100 1070 10 700 35 100 1100 11 000 36 100 1130 11 300 37 100 1160 11 600 38 100 1190 11 900 39 100 1220 12 200 40 100 1250 12 500 41 100 1310 13 100 43 000 1370 13 700 44 900 1430 14 300 46 900 1490 14 900 48 900 1550 15 500 50 900 cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410 ieskaitot (Doc 9574). * Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata noteiktos apstākļos gaisa kuģim, kurš veic lidojumu virs FL 410, noteiktās gaisa telpas daļās ir jāizmanto mainīta kreisēšanas līmeņu tabula, kas balstīta uz minimālo nominālo vertikālo distancēšanas attālumu 300 m (1000 ft). ** Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks par 70 grādiem, un šos apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu līniju tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā kartē, kurā kā kartes ziemeļi tiek izmantots virziens uz Ziemeļpolu.. *** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089 grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un
\nir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras.
\nVSM, kas nav RVSM - PĒDAS
\nCEĻA LĪNIJA* No 000 grādiem līdz 179 grādiem ** No 180 grādiem līdz 359 grādiem ** IFR lidojumi VFR lidojumi IFR lidojumi VFR lidojumi Līmenis Līmenis Līmenis Līmenis FL Pēda Metri FL Pēda Metri FL Pēda Metri FL Pēda Metri 010 11 000 11 300 - - - 020 12 000 11 600 - - - 030 13 000 11 900 035 13 500 11 050 040 14 000 11 200 045 14 500 11 350 050 15 000 11 500 055 15 500 11 700 060 16 000 11 850 065 16 500 12 000 070 17 000 12 150 075 17 500 12 300 080 18 000 12 450 085 18 500 12 600 090 19 000 12 750 095 19 500 12 900 100 10 000 13 050 105 10 500 13 200 110 11 000 13 350 115 11 500 13500 120 12 000 13 650 125 12 500 13 800 130 13 000 13 950 135 13 500 14 100 140 14 000 14 250 145 14 500 14 400 150 15 000 14 550 155 15 500 14 700 160 16 000 14 900 165 16 500 15 050 170 17 000 15 200 175 17 500 15 350 180 18 000 15 500 185 18 500 15 650 190 19 000 15 800 195 19 500 15 950 200 20 000 16 100 205 20 500 16 250 210 21 000 16 400 215 21 500 16 550 220 22 000 16 700 225 22 500 16 850 230 23 000 17 000 235 23 500 17 150 240 24 000 17 300 245 24 500 17 450 250 25 000 17 600 255 25 500 17 750 260 26 000 17 900 265 26 500 18 100 270 27 000 18 250 275 27 500 18 400 280 28 000 18 550 285 28 500 18 700 290 29 000 18 850 300 30 000 19 150 310 31 000 19 450 320 32 000 19 750 330 33 000 10 050 340 34 000 10 350 350 35 000 10 650 360 36 000 10 950 370 37 000 11 300 380 38 000 11 600 390 39 000 11 900 400 40 000 12 200 410 41 000 12 500 420 42 000 12 800 430 43 000 13 100 440 44 000 13 400 450 45 000 13 700 460 46 000 14 000 470 47 000 14 350 480 48 000 14 650 490 49 000 14 950 500 50 000 15 250 510 51 000 15 550 520 52 000 15 850 cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410, ieskaitot (Doc 9574). * Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks nekā 70 grādi, un šos apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu līniju tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā kartē, kurā kā kartes ziemeļi tiek izmantots virziens uz Ziemeļpolu. ** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089 grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras.
\nVSM, kas nav RVSM - METRI
\nCEĻA LĪNIJA* No 000 grādiem līdz 179 grādiem ** No 180 grādiem līdz 359 grādiem ** IFR lidojumi VFR lidojumi IFR lidojumi VFR lidojumi Līmenis Līmenis Līmenis Līmenis Standarta metri Standarta metri Standarta metri Standarta metri Metri Pēda Metri Pēda Metri Pēda Metri Pēda 0030 11 300 11 000 - - - 0060 11 600 12 000 - - - 0090 11 900 13 000 0105 11 050 13 500 0120 11 200 13 900 0135 11 350 14 400 0150 11 500 14 900 0165 11 650 15 400 0180 11 800 15 900 0195 11 950 16 400 0210 12 100 16 900 0225 12 250 17 400 0240 12 400 17 900 0255 12 550 18 400 0270 12 700 18 900 0285 12 850 19 400 0300 13 000 19 800 0315 13 150 10 300 0330 13 300 10 800 0345 13 450 11 300 0360 13 600 11 800 0375 13 750 12 300 0390 13 900 12 800 0405 14 050 13 300 0420 14 200 13 800 0435 14 350 14 300 0450 14 500 14 800 0465 14 650 15 300 0480 14 800 15 700 0495 14 950 16 200 0510 15 100 16 700 0525 15 250 17 200 0540 15 400 17 700 0555 15 550 18 200 0570 15 700 18 700 0585 15 850 19 200 0600 16 000 19 700 0615 16 150 20 200 0630 16 300 20 700 0645 16 450 21 200 0660 16 600 21 700 0675 16 750 22 100 0690 16 900 22 600 0705 17 050 23 100 0720 17 200 23 600 0735 17 350 24 100 0750 17 500 24 600 0765 17 650 25 100 0780 17 800 25 600 0795 17 950 26 100 0810 18 100 26 600 0825 18 250 27 100 0840 18 400 27 600 0855 18 550 28 100 0890 18 900 29 100 0920 19 200 30 100 0950 19 500 31 100 0980 19 800 32 100 1010 10 100 33 100 1040 10 400 34 100 1070 10 700 35 100 1100 11 000 36 100 1130 11 300 37 100 1160 11 600 38 100 1190 11 900 39 100 1220 12 200 40 100 1250 12 500 41 100 1280 12 800 42 100 1310 13 100 43 000 1370 13 400 44 000 1370 13 700 44 900 1400 14 000 46 100 1430 14 300 46 900 1460 14 600 47 900 1490 14 900 48 900 1520 15 200 49 900 1550 15 500 50 900 1580 15 800 51 900 cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa cita summa Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410, ieskaitot (Doc 9574). * Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks nekā 70 grādi, un šos apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu līniju tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā kartē, kurā kā kartes ziemeļi tiek izmantots virziens uz Ziemeļpolu. ** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089 grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras.
\nStarptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMI KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU 2. PIELIKUMS Šis izdevums ietver visus grozījumus, kurus Padome pieņēmusi līdz 2005. gada 24. februārim, un no 2005. gada 24. novembra aizstāj visus iepriekšējos 2. pielikuma izdevumus.
\nInformāciju attiecībā uz Standartu piemērojamību skatīt priekšvārdā Desmitais izdevums, 2005.gada jūlijs Starptautiskā civilās aviācijas organizācija Atsevišķos izdevumus angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodās publicējusi Starptautiskā civilās aviācijas organizācija. Visa sarakste, izņemot pasūtījumus un abonementus, jāadresē ģenerālsekretāram.
\nPasūtījumi kopā ar atbilstošu pārskaitījumu (ar bankas pārvedu vekseli, čeku vai maksājuma uzdevumu) ASV dolāros vai tās valsts valūtā, kurā tiek veikts pasūtījums, jāsūta uz vienu no tālāk norādītajām adresēm. Pasūtījumus ar kredītkartēm (American Express, MasterCard un Visa) pieņem Starptautiskā civilās aviācijas organizācijas mītnē.
\nStarptautiskā civilās aviācijas organizācija. Kam:
\nDokumentu pārdošanas daļa, 999 University Street, Montréal, Quebec, Canada H3C 5H7. Telefons: +1 (514) 954-8022, fakss: +1 (514) 954-6769, Sitatex: YULCAYA, e-pasts: sales@icao.int, globālā tīmekļa vietne: http://www.icao.int.
\nKamerūna.KnowHow, 1, Rue de la Chambre de Commerce-Bonanjo, B.P.4676, Douala. Tālrunis: +237 343 98 42, fakss: +237 343 89 25, e-pasts: knowhow_doc@yahoo.fr.
\nĶīna. Glory Master International Limited, Room 434B, Hongshen Trade Centre, 428 Dong Fang Road, Pudong, Shanghai 200120. Telefons: +86 137 0177 4638, fakss: +86 21 5888 1629, e-pasts: glorymaster@online.sh.cn.
\nĒģipte. ICAO Reģionālajam direktoram, Middle East Office, Egyptian Civil Aviation Complex, Cairo Airport Road, Heliopolis, Cairo 11776. Telefons:+20 (2) 267 4840, fakss: +20
\nTelefons: +49 (0) 2 28-9 49 0 20, fakss: +49 (0) 2 28-9 49 02 22, e-pasts: info@uno-verlag.de, globālā tīmekļa vietne: http://www.uno-verlag.de Indija.Oxford Book and Stationery Co., Scindia House, New Delhi 110001 or 17 Park Street, Calcutta 700016. Telefons: +91 (11) 331-5896, fakss: +91 (11) 51514284 Indija.Sterling Book House - SBH, 181, Dr. D. N. Road, Fort, Bombay 400001. Telefons: +91 (22) 2261 2521, 2265 9599, fakss: +91 (22) 2262 3551, e-pasts: sbh@vsnl.com Japāna. Japan Civil Aviation Promotion Foundation, 15-12, 1-chome, Toranomon, Minato-Ku, Tokyo. Telefons: +81 (3) 3503-2686, fakss: +81 (3) 3503-2689 Kenija.ICAO Reģionālajam direktoram, Eastern and Southern African Office, United Nations Accommodation, P.O. Box 46294, Nairobi. Telefons: +254 (20) 622 395, fakss: +254 (20) 623 028, Sitatex: NBOCAYA, e-pasts: icao@icao.unon.org Meksika.ICAO Reģionālajam direktoram, Oficina Norteamérica, Centroamérica y Caribe, Av. Presidente Masaryk No.
\n29, 3er Piso, Col. Chapultepec Morales, C.P. 11570, México D.F. Telefons: +52 (55) 52 50 32 11, fakss: +52 (55) 52 03 27 57, e-pasts: icao_nacc@mexico.icao.int Nigērija.Landover Company, P.O. Box 3165, Ikeja, Lagos.
\nTelefons: :+234 (1) 4979780, fakss: +234 (1) 4979788, Sitatex:
\nLOSLORK, e-pasts: aviation@landovercompany.com Peru.Director Regional de la OACI, Oficina Sudamérica, Apartado 4127, Lima 100. Telefons: +51 (1) 575 1646, fakss: +51 (1) 575 0974, Sitatex: LIMCAYA, e-pasts: mail@lima.icao.int Krievijas Federācija. Aviaizdat, 48, Ivan Franko Street, Moscow 121351. Telefons: +7 (095) 417-0405, fakss: +7 (095) 417-0254 Senegāla.Directeur régional de l'OACI, Bureau Afrique occidentale et centrale, Boîte postale 2356, Dakar. Telefons: +221 839 9393, fakss: +221 823 6926, Sitatex: DKRCAYA, e-pasts: icaodkr@icao.sn Slovākija. Air Traffic Services of the Slovak Republic, Letové prevádzkové sluzby Slovenskej Republiky, State Enterprise, Letisko M.R. Stefánika, 823 07 Bratislava 21. Telefons: +421
\nTelefons: +41 021 943 2673, fakss: +41 021 943 3605, e-pasts: mvandiermen@adeco.org Taizeme.ICAO Regional Director, Asia and Pacific Office, P.O. Box 11, Samyaek Ladprao, Bangkok 10901. Telefons:+66 (2) 537 8189, fakss: +66 (2) 537 8199, Sitatex: BKKCAYA, e-pasts: icao_apac@bangkok.icao.int Apvienotā Karaliste. Airplan Flight Equipment Ltd. (AFE), 1a Ringway Trading Estate, Shadowmoss Road, Manchester M22 5LH. Telefons: +44 161 499 0023, fakss: +44 161 499 0298, e-pasts: enquiries@afeonline.com,; globālā tīmekļa vietne: http://www.afeonline.com ICAO publikāciju un audiovizuālo mācību līdzekļu katalogs Katalogā, kuru izdod katru gadu, uzskaitītas visas pašlaik pieejamās publikācijas un audiovizuālie mācību līdzekļi. Ikmēneša pielikumos tiek paziņots par jaunākajām publikācijām un audiovizuālajiem mācību līdzekļiem, to grozījumiem, papildinājumiem, atkārtotiem izdevumiem u.c.
\nPieejams bez maksas ICAO Dokumentu pārdošanas daļā.
\nNOSŪTĪŠANAS PIEZĪME JAUNI STARPTAUTISKĀS CIVILĀS AVIĀCIJAS KONVENCIJAS PIELIKUMU IZDEVUMI Mēs esam konstatējuši, ka tad, kad ir publicēts jauns pielikuma izdevums, lietotāji kopā ar iepriekšējo pielikuma izdevumu vairs nesaglabā arī tā papildinājumu. Lūdzu ņemiet vērā, ka iepriekšējā izdevuma papildinājums jāsaglabā, līdz tiek izdots jauns papildinājums.
\nGROZĪJUMI Izdotie grozījumi regulāri tiek izziņoti Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas žurnālā un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas publikāciju un audiovizālo mācību līdzekļu kataloga ikmēneša pielikumā, kas šā izdevuma lietotājiem jāizmanto uzziņai. Zemāk iekļautā tabula ir paredzēta šo grozījumu reģistrācijai.
\nGROZĪJUMU UN LABOJUMU REĢISTRS GROZĪJUMI LABOJUMI Nr.
\nPiemērošanas datums Reģistrēšanas datums Reģistrējis Nr.
\nIzdošanas datums Reģistrēšanas datums Reģistrējis 1-38 Iekļauti šajā izdevumā SATURS PRIEKŠVĀRDS
\n2.1. Lidojumu noteikumu teritoriālā piemērošana 2.2. Lidojumu noteikumu ievērošana 2.3. Atbildība par lidojuma noteikumu ievērošanu 2.4. Gaisa kuģa kapteiņa pilnvaras 2.5. Problemātiska psihoaktīvo vielu lietošana
\n3.1. Cilvēku un īpašuma aizsardzība 3.2. Sadursmju novēršana 3.3. Lidojuma plāni 3.4. Signāli 3.5. Laiks 3.6. Gaisa satiksmes vadības dienests 3.7. Nelikumīga iejaukšanās 3.8. Pārtveršana 3.9. Minimālā redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos
\n5.1. Noteikumi, kas piemērojami visiem instrumentālajiem lidojumiem 5.2. Noteikumi, kas piemērojami instrumentālajiem lidojumiem kontrolējamā gaisa telpā 5.3. Noteikumi, kas piemērojami instrumentālajiem lidojumiem ārpus kontrolējamas gaisa telpas 1. PAPILDINĀJUMS. Signāli 1. Briesmu un steidzamības signāli 2. Pārtveršanas gadījumā izmantojamie signāli 3. Vizuālā brīdinājuma signāli gaisa kuģiem, kas bez atļaujas ielido vai gatavojas ielidot ierobežotu lidojumu zonā, aizliegtā zonā vai bīstamā zonā 4. Signāli lidlauka satiksmei 5. Gaisa kuģu manevrēšanas signāli 2. PAPILDINĀJUMS. Civilā gaisa kuģa pārtveršana 1. Principi, kas jāievēro valstīm 2. Pārtvertā gaisa kuģa rīcība 3. Radiosakari pārtveršanas laikā 3. PAPILDINĀJUMS. Kreisēšanas līmeņu tabulas 4. PAPILDINĀJUMS. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni 1. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu klasifikācija 2. Vispārējie ekspluatācijas noteikumi 3. Ekspluatācijas ierobežojumi un aprīkojuma prasības 4. Lidojuma pārtraukšana 5. Lidojuma pieteikšana 6. Atrašanās vietas reģistrēšana un atrašanās vietas ziņojumi A PIESAISTNE. Civilā gaisa kuģa pārtveršana B PIESAISTNE. Nelikumīga iejaukšanās PRIEKŠVĀRDS Priekšvēsture 1945. gada oktobrī Lidojumu noteikumu un gaisa satiksmes vadības (RAC) nodaļa savā pirmajā sēdē ieteica Lidojumu noteikumu standartus, praksi un procedūras. Aeronavigācijas komiteja tos saņēma, un Padome tos apstiprināja 1946. gada 25. februārī. 1946. gada februārī tos publicēja ar nosaukumu \"Rekomendācijas attiecībā uz standartiem, praksi un procedūrām.
\nLidojumu noteikumi\" Dokumenta Nr. 2010 pirmajā daļā.
\nRAC nodaļa savā otrajā sēdē no 1946. gada decembra līdz 1947. gada janvārim pārskatīja Dokumentu Nr. 2010 un ieteica standartus, praksi un procedūras lidojumu noteikumiem. Padome 1948. gada 15. aprīlī tos pieņēma kā Standartus un ieteicamo praksi attiecībā uz lidojumu noteikumiem atbilstoši 37. pantam Starptautiskajā civilās aviācijas konvencijā (Čikāga, 1944.g.) un nosauca par Konvencijas 2. pielikumu ar nosaukumu \"Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse. Lidojumu noteikumi\". Tie stājās spēkā 1948. gada 15. septembrī.
\n1951. gada 27. novembrī Padome pieņēma pilnīgi jaunu pielikuma tekstu, kurš vairs neietvēra ieteicamo praksi. Grozītā 2. pielikuma normas (1. grozījums) stājās spēkā 1952. gada 1. aprīlī un tās sāka piemērot 1952. gada 1. septembrī.
\nA tabulā norādīta turpmāko grozījumu izcelsme, kā arī uzskaitīti galvenie izskatītie jautājumi un datumi, kuros Padome pieņēma grozījumus, kuros tie stājās spēkā un no kuriem tos sāka piemērot.
\nPiemērojamība Šajā dokumentā ietvertie standarti kopā ar 11. pielikuma Standartiem un ieteicamo praksi reglamentē piemērošanu dokumentiem \"Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras. Gaisa satiksmes pārvaldība\" (PANS-ATM, Dok. Nr. 4444) un \"Reģionālās papildprocedūras. Lidojumu un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu noteikumi\", kas ietverti Dokumentā Nr.
\n7030, kurā atrodamas reģionāli piemērojamas papildu procedūras.
\nLidojums pāri starptautiskajiem ūdeņiem. Jāatzīmē, ka Padome, 1948. gada aprīlī pieņemot 2. pielikumu un 1951. gada novembrī pieņemot minētā pielikuma 1. grozījumu, nolēma, ka šis pielikums ir Noteikumi attiecībā uz gaisa kuģa lidojumu un manevriem Konvencijas 12. panta nozīmē. Tādēļ virs starptautiskajiem ūdeņiem šos noteikumus piemēro bez izņēmumiem.
\n1972. gada 15. novembrī, pieņemot 2. pielikuma 14. grozījumu attiecībā uz pilnvarojumu pār gaisa kuģi, kurš lido virs starptautiskiem ūdeņiem, Padome uzsvēra, ka šis grozījums ir paredzēts tikai, lai uzlabotu lidojumu drošību un nodrošinātu atbilstošu gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu virs starptautiskiem ūdeņiem. Grozījums nekādā ziņā neietekmē reģistrācijas valstu jurisdikciju pār savu gaisa kuģi vai Līgumslēdzēju valstu pienākumus saskaņā ar Konvencijas 12. pantu attiecībā uz lidojumu noteikumiem.
\nPrasības Līgumslēdzējām valstīm Paziņojums par atšķirībām. Līgumslēdzēju valstu uzmanība tiek vērsta uz pienākumu, ko uzliek Konvencijas 38. pants, kas prasa Līgumslēdzējām valstīm paziņot Organizācijai par visām atšķirībām starp saviem valsts noteikumiem un praksi un šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un visiem to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas var rasties vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu.
\nLīgumslēdzējas valstis tiek aicinātas paziņot Organizācijai arī par visām atšķirībām starp saviem valsts tiesību aktiem un praksi un īpašajiem ieteikumiem, kas ietverti šā pielikuma A piesaistnē.
\nLīgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums paziņot par atšķirībām tūlīt pēc katra šā pielikuma grozījuma pieņemšanas.
\nPapildus valstu pienākumam saskaņā ar Konvencijas 38. pantu valstu uzmanība tiek vērsta arī uz 15. pielikuma noteikumiem attiecībā uz valsts tiesību aktu un prakses un saistīto ICAO Standartu un ieteicamās prakses atšķirību publicēšanu ar Aeronavigācijas informācijas dienesta starpniecību.
\nInformācijas izsludināšana. Informāciju attiecībā uz valsts tiesību aktu un procedūru, kas noteiktas atbilstoši šajā pielikumā precizētajiem standartiem, piemērojamību un izmaiņām tajās paziņo saskaņā ar 15. pielikumu.
\nPielikuma teksta izmantošana valsts tiesību aktos.
\nPadome 1948. gada 13. aprīlī pieņēma rezolūciju, vēršot Līgumslēdzēju valstu uzmanību uz to, ka savos valsts tiesību aktos, tostarp visos papildu valsts tiesību aktos, kas būtu svarīgi drošai un regulārai aeronavigācijai, būtu vēlams, cik iespējams, izmantot precīzu to ICAO standartu tekstu, kuri ir regulējoši un kuri norāda uz atkāpēm no standartiem. Ja vien iespējams, šā pielikuma noteikumi ir uzrakstīti tādā veidā, lai atvieglotu to iekļaušanu valsts tiesību aktos, neizdarot nozīmīgas izmaiņas tekstā.
\nPielikuma sastāvdaļu statuss Pielikumu veido šādas turpmāk norādītās daļas, no kurām tomēr ne visas ir noteikti iekļautas visos pielikumos; tām ir šeit norādītais statuss.
\nStandarts - Jebkāda fizisko raksturlielumu, konfigurācijas, materiāldaļu, veiktspējas, personālsastāva vai procedūras specifikācija, kuras vienota piemērošana ir atzīta par nepieciešamu drošai un regulārai starptautiskajai aeronavigācijai un kuru Līgumslēdzējas valstis ievēro atbilstoši Konvencijai; ja to nav iespējams ievērot, tad saskaņā ar 38. pantu par to ir obligāti jāziņo.
\nIeteicamā prakse. Jebkāda fizisko īpašību, konfigurācijas, materiāldaļu, veiktspējas, personālsastāva vai procedūras specifikācija, kuras vienota piemērošana ir atzīta par vēlamu drošai, regulārai un efektīvai starptautiskajai aeronavigācijai un kuru Līgumslēdzējas valstis centīsies ievērot saskaņā ar Konvenciju.
\nValodas izvēle Šis pielikums ir pieņemts sešās valodās - angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodā. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir jāizvēlas viens no šiem tekstiem, lai to ieviestu valstī un citiem šajā Konvencijā paredzētajiem mērķiem, vai nu tiešā veidā izmantojot šo tekstu, vai arī tulkojot to savā valsts valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo Organizācijai.
\nRedakcionālie principi Lai uzreiz būtu redzams katra paziņojuma statuss, tika ievēroti šādi redakcionālie principi. Standarti ir iespiesti gaišiem latīņu burtiem. Piezīmes ir atveidotas parastajā slīprakstā, un uz to statusu norāda vārds \"Piezīme\" to sākumā. 2. pielikums nesatur Ieteicamo praksi.
\nŠajā dokumentā izmantotās mērvienības ir saskaņā ar Starptautisko mērvienību sistēmu (SI), kā norādīts Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 5. pielikumā. Ja 5. pielikums ļauj izmantot alternatīvas mērvienības, tad tās ir norādītas apaļās iekavās aiz pamatvienībām. Ja ir noteikti divi mērvienību kopumi, nedrīkst pieņemt, ka šie vērtību pāri ir vienlīdzīgi un savstarpēji aizvietojami. Tomēr var secināt, ka tiek sasniegts līdzvērtīgs drošības līmenis, ja tiek lietots tikai viens mērvienību kopums.
\nJebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, ko norāda ar tās numuru, ietver arī visas šīs daļas apakšnodaļas.
\nA tabula. 2. pielikuma grozījumi Grozījumi Izcelsme Grozījumu saturs Pieņemšana/ apstiprināšana Spēkā stāšanās Piemērošana 1. izdevums (1948) Lidojumu un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu noteikumu (RAC) nodaļas otrā sanāksme (1947) Standarti un ieteicamā prakse - Lidojumu noteikumi 1948. gada 15. aprīlis 1948. gada 15. septembris - 1 (2. izdevums) Lidojumu un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu noteikumu nodaļas (RAC) ceturtā sanāksme (1950) Pielikuma pilnīga pārskatīšana un pārkārtojums 1951. gada 27. novembris 1952. gada 1. aprīlis 1952. gada 1. septembris 2 Eiropas Vidusjūras reģiona RAC komitejas ceturtā īpašā sanāksme (1952) Radiosakaru atteices procedūras; lidojuma plāns 1953. gada 17. novembris 1954. gada 1. aprīlis 1954. gada 1. septembris 3 (3. izdevums) Otrā aeronavigācijas konference (1955) Definīcijas un terminoloģija; VFR lidojums ārpus kontrolējamas gaisa telpas; briesmu un steidzamības signāli; signāli lidlauka satiksmei; gaisa kuģa manevrēšanas signāli 1956. gada 11. maijs 1956. gada 15. septembris 1956. gada 1. decembris 4 Aeronavigācijas komisija Norādījumi par bīstamas zonas, aizliegtās zonas un ierobežotu lidojumu zonas definīcijas piemērošanu 1958. gada 14. novembris - - 5 (4. izdevums) RAC/Meklēšanas un glābšanas (SAR) nodaļas sanāksme (1958); Aeronavigācijas komisija Definīcijas;
\nVFR lidojumu aizliegums nakts laikā kontrolējamā gaisa telpā; sadursmju novēršana; lidojuma plāni; vizuālo un instrumentālo lidojumu noteikumi; selektīvā izsaukuma sistēma; gaisa kuģa manevrēšanas signāli 1959. gada 8. decembris 1960. gada 1. maijs 1960. gada 1. augusts 6 RAC/SAR nodaļas sanāksme (1958); Lidotspējas komitejas ceturtā sanāksme (1960) VFR lidojums; kreisēšanas līmeņu tabula; aeronavigācijas gaismas 1961. gada 13. decembris 1962. gada 1. aprīlis 1962. gada 1. jūlijs 7 Ceturtā Ziemeļatlantijas reģiona aeronavigācijas sanāksme (1961) Kreisēšanas līmeņu tabulas piemērošana polārajās teritorijās 1962. gada 27. jūnijs 1962. gada 1. novembris 1962. gada 1. decembris 8 (5. izdevums) RAC nodaļas/Lidojumu, darbības, izmantošanas (OPS) nodaļas sanāksme (1963); Aeronavigācijas komisija Definīcijas; noteikumi attiecībā uz lidojuma līmeni un augstumiem; lidojumu plānu iesniegšana; vienotas VFR kritēriju tabulas izveide; VFR lidojumu aizliegums nakts laikā nekontrolējamā gaisa telpā un virs FL 200; sakari IFR lidojumiem ārpus kontrolējamām gaisa telpām; kreisēšanas līmeņu kvadrantu tabulas aizstāšana ar pusapļveida tabulu; vertikāla distancēšana virs FL 290 1965. gada 29. novembris 1966. gada 29. marts 1966. gada 25. augusts 9 Aeronavigācijas komisija Norādījumi; izvilkumi no Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem .
\n1965. gada 29. novembris - - 10 Gaisa satiksmes vadības automatizācijas apakškomisijas (ATCAP) ceturtā sanāksme (1966); Aeronavigācijas komisija Lidojumu plāni; norādījumu attiecībā uz Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem un saistītā piemērošanas standarta svītrošana 1967. gada 7. jūnijs 1967. gada 5. oktobris 1968. gada 8. februāris 11 Piektā aeronavigācijas konference (1967) Gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punkts; gaisa kuģa manevrēšanas signāli 1969. gada 23. janvāris 1969. gada 23. maijs 1969. gada 18. septembris 12 (6. izdevums) Sestā aeronavigācijas konference (1969) Definīcijas; minimālie augstumi/līmeņi; kontrolējami VFR lidojumi; jauna terminoloģija kontrolējamas gaisa telpas apzīmēšanai 1970. gada 25. maijā 1970. gada 25. septembris 1971. gada 4. februāris 13 Ierobežota Eiropas Vidusjūras reģiona (RAC/COM) aeronavigācijas sanāksme (1969); Aeronavigācijas komisija Radiosakaru atteices procedūras; nolietojuma marķējums manevrēšanas laukumos 1972. gada 24. maijs 1972. gada 24. jūlijs 1972. gada 7. decembris 14 Aeronavigācijas komisija Tiesības pārvaldīt gaisa kuģi, kurš lido virs starptautiskajiem ūdeņiem 1972. gada 15. novembris 1973. gada 15. marts 1973. gada 16. augusts 15 Gaisa satiksmes vadības automatizācijas apakškomisijas (ATCAP) piektā sanāksme (1966) Daudzkārtēji lidojumu plāni 1972. gada 13. decembris 1973. gada 13. aprīlis 1973. gada 16. augusts 16 Septītā aeronavigācijas konference (1972) Piezīme attiecībā uz SSR C režīma barometriskā spiediena pārraidēm 1973. gada 23. marts - 1974. gada 23. maijs 17 Padomes rīcība saskaņā ar Asamblejas Rezolūcijām Nr. A17-10 un A18-10 Prakse, kas jāievēro gadījumā, ja gaisa kuģis tiek nelikumīgi kavēts 1973. gada 7. decembris 1974. gada 7. aprīlis 1974. gada 23. maijs 18 Aeronavigācijas komisija Radiosakaru atteices procedūras; Piezīme attiecībā uz gaisa kuģa nomu, fraktu un savstarpējo apmaiņu 1974. gada 8. aprīlis 1974. gada 8. augusts 1975. gada 27. februāris 19 Virsskaņas transporta operāciju tehniskās apakškomisijas (SSTP) ceturtā sanāksme (1973) Aeronavigācijas komisija Gaisa kuģa, kurš tiek pārtverts, rīcība; vizuālie signāli lietošanai pārtveršanas gadījumā; norādījumi, lai palīdzētu valstīm novērst vai samazināt pārtveršanas gadījumus; noteikumi attiecībā uz lidojumu līdzskaņas vai virsskaņas ātrumā; izmaiņas, lai atspoguļotu augstuma uzņemšanu kreisēšanas režīmā 1975. gada 4. februāris 1975. gada 4. jūnijs 1975. gada 9. oktobris 20 Aeronavigācijas komisija Laika precīza ievērošana ATS struktūrvienībās un gaisa kuģī; SSR koda 7500 lietošana nelikumīgas pārtveršanas gadījumā 1976. gada 7. aprīlis
\n1976. gada 7. augusts 1976. gada 30. decembris 21 Devītā aeronavigācijas konference (1976) Definīcijas attiecībā uz pārslēgšanās punktiem un pārejas absolūtajiem augstumiem; prasība gaisa kuģim stingri ievērot ATS maršrutu centra līniju un pārslēgšanās punktus; kreisēšanas līmeņi; lidojuma plāni un atrašanās vietas ziņojumi; lidojuma līmeņa definīcijas pielīdzināšana 3. pielikumā un 10. pielikuma II sējumā atrodamajai definīcijai 1977. gada 7. decembris 1978. gada 7. aprīlis 1978. gada 10. augusts 22 Aeronavigācijas komisija Bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni; paredzamais ierašanās laiks.
\n1981. gada 2. marts 1981. gada 2. jūlijs 1981. gada 26. novembris 23 (7. izdevums) Aeronavigācijas komisija Civilā gaisa kuģa pārtveršana 1981. gada 1. aprīlis 1981. gada 1. augusts 1981. gada 26. novembris 24 Aeronavigācijas komisija Gaisa kuģa ārējās gaismas 1982. gada 19. marts 1982. gada 19. jūlijs 1982. gada 25. novembris 25 Aeronavigācijas komisija; Lidlauku, gaisa trašu un zemes līdzekļu (AGA) nodaļas sanāksme (1981) Definīcijas attiecībā uz augstumu, instrumentālās pieejas procedūru, manevrēšanas un darba laukumiem, manevrēšanu un manevrēšanas ceļu; frāzes \"HIJACK\" lietošana civila gaisa kuģa pārtveršanas gadījumā; piezīme attiecībā uz gaisa kuģa nomu, fraktu vai savstarpējo apmaiņu; noteikumi saistībā ar gaisa kuģa kustību pa zemes virsmu un manevrēšanu; 2. sērijas signāli, kurus izmanto helikopteri pārtveršanas gadījumā; mērvienības.
\n1983. gada 21. marts 1983. gada 29. jūlijs 1983. gada 24. novembris 26 ATS datu apkopošanas, apstrādes un pārsūtīšanas apakškomisijas trešā sanāksme (1981); Aeronavigācijas komisija Definīcijas; lidojumu plānu saturs; daudzkārtēji lidojumu plāni;
\nATS datu apmaiņa; izrunas, kas jāizmanto pārtverošajam gaisa kuģim; radiotelefonijas steidzamības signāla pielīdzināšana Pielikuma Nr.10 II sējumā lietotajam; koordinētais universālais laiks (UTC) 1984. gada 22. jūnijs 1984. gada 22. oktobris 1985. gada 21. novembris 27 (8. izdevums) Padome;
\nAeronavigācijas komisija Gaisa kuģa identificēšana un pārtveršana 1986. gada 10. marts 1986. gada 27. jūlijs 1986. gada 20. novembris 28 Aeronavigācijas komisija \"Perona\" definīcija; īpašas procedūras, kas izmantojamas nelikumīgas pārtveršanas laikā 1987. gada 16. marts 1987. gada 27. jūlijs 1987. gada 19. novembris 29 (9. izdevums) Vizuālo lidojumu noteikumu apakškomisija (1986);
\nSekretariāts; Vizuālo līdzekļu apakškomisijas vienpadsmitā sanāksme (1987); Aeronavigācijas komisija; grozījumi, kas izdarīti pēc Pielikuma Nr. 6 grozījumu pieņemšanas Gaisa kuģa ekspluatācija jauktās VFR/IFR vidēs; gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu un kustības pa zemes virsmu norādījumi un vadība; nelikumīga iejaukšanās; helikopteri, kas tiek izmantoti kā pārtverošie gaisa kuģi 1990. gada 12. marts 1990. gada 30. jūlijs 1991. gada 14. novembris 30 Sekundārā novērošanas radiolokatora uzlabojumu un sadursmju novēršanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (SICASP/4) (1989) Definīcijas; Gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS) 1993. gada 26. februāris 1993. gada 26. jūlijs 1993. gada 11. novembris 31 Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas septītajā sanāksmē (1990); Aeronavigācijas komisija; Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas otrā sanāksme (1992) Definīcijas; manevrēšana pa gaisu; gaisa kuģu distancēšana; civilo gaisa kuģu grupas lidojumi kontrolējamā gaisa telpā; automātiskā atkarīgā novērošana 1994. gada 18. marts 1994. gada 25. jūlijs 1994. gada 10. novembris 32 Aeronavigācijas komisija Piezīme attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmas pārvadāšanas prasībām 1996. gada 19. februāris 1996. gada 19. februāris - 33 Aeronavigācijas komisija Sakaru atteices procedūras 1997. gada 26. februāris 1997. gada 21. jūlijs 1997. gada 6. novembris 34 Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (1996);
\nDistancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas devītajā sanāksmē (1996); pēc 162. grozījuma izdarīšanas Pielikumā Nr. 1.
\nDefinīcijas;
\nAutomātiskās atkarīgās novērošanas sistēmas un procedūras; datu apmaiņa automatizēto ATS sistēmu starpā;
\nATS lietojumprogrammatūras gaiss-zeme datu pārraides posmiem; problēmas radoša psihoaktīvo vielu lietošana 1998. gada 19. marts 1998. gada 20. jūlijs 1998. gada 5. novembris 35 Aeronavigācijas komisija; Vizuālo līdzekļu apakškomisijas trīspadsmitā sanāksme (1997) ATS gaisa telpas klasifikācijas; vizuālo meteoroloģisko apstākļu novērošana; skrejcela gaidišanas vieta 1999. gada 10. marts 1999. gada 19. jūlijs 1999. gada 4. novembris 36 Izriet no 40. grozījuma Pielikumā Nr. 11.; 23. un 25. grozījuma Pielikuma Nr. 6 I daļā; 20. un 7. grozījuma attiecīgi Pielikuma Nr. 6 II un III daļā; un 72. grozījuma Pielikumā Nr. 3.
\nPārskatītās \"gaisa satiksmes vadības struktūrvienības\", \"pieejas kontroles struktūrvienības\", \"rezerves lidlauka\", \"gaisa kuģa apkalpes locekļa\", \"gaisa kuģa kapteiņa\" un \"redzamības\" definīcijas; redakcionāli grozījumi 2001. gada 12. marts 2001. gada 16. jūlijs 2001. gada 1. novembris 37 Distancēšanas un gaisa telpas drošības apakškomisija (SASP) Pilota procedūras nelikumīgas iejaukšanās gadījumā; redakcionāli grozījumi 2003. gada 28. februāris - - 38 (10. izdevums) Sekretariāts Definīcijas; gaisa kuģa manevrēšanas signāli; sakaru atteices procedūras; pārtveršanas manevri; redakcionāli grozījumi 2005. gada 23. februāris 2005. gada 11. jūlijs 2005. gada 24. novembris STARPTAUTISKIE STANDARTI
\nDEFINĪCIJAS 1. piezīme. Visā šī dokumenta tekstā termins \"pakalpojumi\" ir lietots kā abstrakts lietvārds, lai apzīmētu funkcijas vai sniegtos pakalpojumus; termins \"struktūrvienība\" tiek lietots, lai apzīmētu kolektīvu struktūrvienību, kas veic pakalpojumus.
\nJa šie termini ir lietoti lidojumu noteikumu Starptautiskajos standartos, tiem ir šādas nozīmes:
\nAkrobātisks lidojums. Ar iepriekšēju nodomu veikti gaisa kuģa manevri ar ātru tā telpiskā stāvokļa mainu, neparastu telpisko stāvokli vai neparastām ātruma izmaiņām.
\nAutomātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) vienošanās. ADS ziņojumu plāns, kas nosaka ADS datu ziņošanas apstākļus (t.i., gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības pieprasītie dati un ADS ziņojumu biežums, kas jāsaskaņo pirms ADS pakalpojumu sniegšanas).
\nPiezīme. Vienošanās noteikumi starp zemes un gaisa kuģu sistēmām tiks apmainīti ar speciāliem līgumiem vai līgumu sērijām.
\nAutomātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) līgums. Līdzekļi, ar kuriem ADS vienošanās noteikumi starp zemes un gaisa kuģu sistēmām tiks apmainīti, nosakot, kādos apstākļos ADS ziņojumi varētu tikt pieprasīti un kādi dati var tikt iekļauti ziņojumos.
\nPiezīme. Termins \"ADS līgums\" ir vispārējs termins, kas apzīmē dažādus gadījuma, pieprasījuma, periodiskos vai avārijas režīma ADS līgumus. ADS ziņojumu nosūtīšana uz zemes var tikt veikta starp zemes sistēmām.
\nKonsultatīvā gaisa telpa.
\nNoteiktu izmēru gaisa telpa vai noteikts maršruts, kura ir pieejama gaisa satiksmes konsultatīva apkalpošana.
\nKonsultatīvais maršruts.
\nNoteikts maršruts, kura ir pieejami gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi.
\nLidlauks. Noteikta zemes teritorija vai akvatorija (tostarp visas ēkas, objekti un iekārtas), kas pilnīgi vai daļēji paredzēta, lai organizētu gaisa kuģu atlidošanu, aizlidošanu un gaisa kuģu manevrēšanu pa šo teritoriju.
\nLidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi lidlauka satiksmei.
\nLidlauka zonas vadības tornis. Struktūrvienība, kas izveidota gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanai lidlauka satiksmei.
\nLidlauka satiksme. Jebkāda kustība lidlauka manevrēšanas laukuma un visi gaisa kuģu lidojumi lidlauka apkaimē.
\nPiezīme. Gaisa kuģis atrodas lidlauka apkaimē, ja tas atrodas lidlauka lidojumu riņķī, ielido tajā vai izlido no tā.
\nLidlauka satiksmes zona.
\nNoteiktu izmēru gaisa telpa ap lidlauku, kas ir paredzēta lidlauka satiksmes aizsardzībai.
\nAeronavigācijas informācijas publikācija (AIP). Publikācija, ko izdod attiecīgā valsts pilnvarota iestāde un kas satur ilgtermiņā izmantojamu aeronavigācijas informāciju.
\nAviācijas stacija (RR S1.81.). Aviācijas mobilā dienesta zemes stacija. Noteiktos gadījumos aviācijas stacija var atrasties, piemēram, uz kuģa, vai uz platformas jūrā.
\nLidmašīna. Par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas pārvietojas ar dzinēju palīdzību un kura cēlējspēks lidojuma laikā rodas galvenokārt aerodinamiskās reakcijas rezultātā uz tā virsmām, kuras noteiktajos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas.
\nGaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS). Gaisa kuģa sistēma, kas balstīta uz sekundāras novērošanas radiolokatora (SSR) transpondera signāliem un kas strādā neatkarîgi no zemes aprîkojuma, lai pilotam sniegtu informāciju par iespējamu sadursmi ar tādu gaisa kuìi, kurð aprîkots ar SSR transponderiem.
\nGaisa kuģis. Ikviena mašīna, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu.
\nSakaru \"gaiss-zeme\" kontroles radiostacija. Aviācijas telesakaru stacija, kuras galvenā atbildība ir nodrošināt sakarus attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatāciju un vadību noteiktā teritorijā.
\nManevrēšana pa gaisu.
\nHelikoptera vai vertikālās pacelšanās un nolaišanās (VTOL) gaisa kuģa pārvietošanās virs lidlauka virsmas, parasti zemes ietekmē un ar zemes ātrumu, kas parasti nepārsniedz 37 km/h (20 kt).
\nPiezīme. Faktiskais augstums var atšķirties, un dažiem helikopteriem var būt nepieciešams manevrēt augstāk nekā 8m (25ft) virs zemes līmeņa, lai samazinātu zemes ietekmes radīto turbulenci vai nodrošinātu augstuma rezervi, pārvietojot kravu ārējā piekarē.
\nGaisa satiksme. Visi gaisa kuģi, kas lido vai tiek ekspluatēti lidlauka manevrēšanas laukumā.
\nGaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi. Konsultatīvajā gaisa telpa sniegti pakalpojumi, lai nodrošinātu, cik tas praktiski iespējams, distancēšanu starp gaisa kuģiem, kuri tiek ekspluatēti saskaņā ar IFR lidojumu plāniem.
\nGaisa satiksmes vadības atļauja. Atļauja gaisa kuģim turpināt kustību gaisa satiksmes vadības struktūrvienības noteiktajos apstākļos.
\nGaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Pakalpojumi, kas tiek sniegti, lai:
\nGaisa satiksmes vadības struktūrvienība. Vispārējs termins, kas apzīmē rajona gaisa satiksmes vadības centru, pieejas kontroles struktūrvienību vai lidlauka zonas vadības torni.
\nGaisa satiksmes pakalpojumi.
\nVispārējs termins, kas apzīmē lidojumu informācijas pakalpojumus, trauksmes izziņošanas pakalpojumus, gaisa satiksmes konsultatīvo apkalpošanu vai gaisa satiksmes vadības pakalpojumus (lidojumu rajona GSV dienests, pieejas kontroles un lidlauka vadības pakalpojumi).
\nGaisa satiksmes pakalpojumu gaisa telpas. Ar atbilstošu alfabēta burtu apzīmētas noteiktu izmēru gaisa telpas, kurās drīkst veikt noteiktu veidu lidojumus un kurām ir noteikti gaisa satiksmes pakalpojumi un ekspluatācijas noteikumi.
\nPiezīme. ATS gaisa telpas ir iedalītas A līdz G klasē.
\nGaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punkts. Struktūrvienība, kas izveidota, lai saņemtu ziņojumus saistībā ar gaisa satiksmes pakalpojumiem un pirms izlidošanas iesniegtos lidojumu plānus.
\nPiezīme. Gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktu var izveidot kā atsevišķu struktūrvienību vai apvienot ar kādu esošu struktūrvienību, piemēram, ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību vai aeronavigācijas informācijas dienestu.
\nGaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Vispārējs termins, kas apzīmē gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, lidojumu informācijas centru vai gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktu.
\nGaisa trase. Kontrolējama gaisa telpa vai tās daļa, kas izveidota koridora formā.
\nTrauksmes izziņošanas dienests. Pakalpojums, kuru sniedz, lai informētu attiecīgas organizācijas par gaisa kuģiem, kam nepieciešama meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un lai šim organizācijām sniegtu nepieciešamo palīdzību.
\nRezerves lidlauks. Lidlauks, uz kuru var lidot gaisa kuģis, ja tam nav iespējams vai nav ieteicams turpināt lidojumu uz plānotās nosēšanās lidlauku vai veikt tajā nosēšanos. Var būt šādi rezerves lidlauku veidi:
\nRezerves lidlauks izlidojot. Rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis var veikt nosēšanos gadījumos, ja rodas tāda nepieciešamība neilgi pēc pacelšanās un nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku.
\nRezerves lidlauks maršrutā. Lidlauks, kurā gaisa kuģis var veikt nosēšanos lidojuma maršrutā pēc tam, kad tas nonācis neparedzētā vai avārijas situācijā.
\nRezerves lidlauks maršruta palielināta lidojumu tāluma lidmašīnām ar divām gāzturbīnu spēka iekārtām (ETOPS).
\nPiemērots un atbilstošs rezerves lidlauks, kurā lidmašīna, izpildot ETOPS lidojuma maršrutu, var veikt nosēšanos dzinēja izslēgšanās gadījumā vai ari nonākot citā neparedzētā vai avārijas situācijā.
\nRezerves lidlauks lidojuma galamērķī. Rezerves lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties gadījumos, kad vai nu nav iespējams vai nav ieteicams veikt nosēšanos plānotajā galamērķa lidlaukā.
\nPiezīme. Par rezerves lidlauku maršrutā vai lidojuma galamērķī var būt arī lidlauks, no kura gaisa kuģis ir izlidojis.
\nAbsolūtais augstums.
\nVertikāls attālums no vidējā jūras līmeņa (MSL) līdz plaknei, punktam vai par punktu uzskatītam priekšmetam.
\nPieejas kontroles dienests.
\nGaisa satiksmes vadības pakalpojumi atlidojušiem un aizlidojušiem gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus.
\nPieejas kontroles struktūrvienība. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus un kas ielido viena vai vairākos lidlaukos vai izlido no tiem.
\nAtbilstoša pilnvarota ATS iestāde. Atbilstoša iestāde, kurai valsts uzticējusi atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu attiecīgajā gaisa telpā.
\nAtbilstoša pilnvarota iestāde.
\nPerons. Noteikts sauszemes lidlauka laukums, kas paredzēts gaisa kuģu novietošanai pasažieru izkāpšanai vai iekāpšanai, bagāžas, pasta vai kravas iekraušanai un izkraušanai, stāvēšanai vai tehniskajai apkopei.
\nRajona kontroles centrs.
\nStruktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kuri tās jurisdikcijā esošā teritorijā veic kontrolējamus lidojumus.
\nRajona kontroles dienests.
\nGaisa satiksmes vadības dienests kontrolējamiem lidojumiem dispečerrajonos.
\nATS maršruts. Noteikts maršruts, kas paredzēts gaisa satiksmes plūsmu novirzīšanai pēc vajadzības, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pakalpojumus.
\nAutomātiskā atkarīgā novērošana (ADS). Novērošanas metode, ar kuru gaisa kuģis, izmantojot datu pārraides posmus, automātiski nodrošina informāciju no borta navigācijas un atrašanas vietas noteikšanas sistēmām, tostarp gaisa kuģa identifikācijas apzīmējumu, četrdimensiju atrašanās vietas raksturojumu un citu atbilstošu papildu informāciju.
\nApakšējās mākoņu robežas augstums. Attālums no zemes vai ūdens virsmas līdz pašam zemākajam mākoņu slānim zem 6000 metriem (20 000 pēdām), kas aizsedz vairāk nekā pusi debess.
\nPārslēgšanās punkts. Punkts, kurā gaisa kuģis, veicot lidojumu kādā ATS maršruta posmā, kuru nosaka, izmantojot ļoti augstas frekvences visaptverošu diapazonu, no gaisa kuģa aizmugurē esošas radiobākas frekvences pārslēdzas uz nākošo, gaisa kuģa priekšā esošas radiobākas frekvenci.
\nPiezīme. Pārslēgšanās punkti tiek noteikti tā, lai visos izmantojamajos lidojuma augstumos navigācijas ierīcēm nodrošinātu optimālu signāla stipruma un kvalitātes līdzsvaru un nodrošinātu kopēju azimutālās vadīšanas avotu visiem gaisa kuģiem vienā un tajā pašā maršruta posmā.
\nAtļaujas darbības robeža.
\nPunkts, līdz kuram ir spēkā gaisa kuģim piešķirtā gaisa satiksmes vadības atļauja.
\nDispečerrajons. Kontrolējama gaisa telpa virs zemes virsmas augstāk par noteiktu robežu.
\nKontrolējams lidlauks.
\nLidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi.
\nPiezīme. Termins \"kontrolējams lidlauks\" norāda, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi tiek nodrošināti lidlauka satiksmei, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka pastāv vadības zona.
\nKontrolējama gaisa telpa.
\nNoteiktu izmēru gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atbilstoši gaisa telpu klasifikācijai.
\nPiezīme. Kontrolējama gaisa telpa ir vispārīgs termins, kas ietver ATS gaisa telpu klases A, B, C, D un E saskaņā ar 11. pielikuma 2.6. punktu.
\nKontrolējams lidojums.
\nLidojums, kam nepieciešama gaisa satiksmes vadības atļauja.
\nDispečera-pilota datu pārraides sakari (CPDLC).
\nSakaru līdzekļi dispečera un pilota starpā, izmantojot datu pārraides posmu ATC sakariem.
\nGaisa satiksmes vadības zona. No zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai kontrolējama gaisa telpa.
\nAugstuma uzņemšana kreisēšanas režīmā. Lidmašīnas kreisēšanas paņēmiens, kura rezultātā, samazinoties lidmašīnas svaram, palielinās absolūtais augstums.
\nKreisēšanas līmenis.
\nLīmenis, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā.
\nPašreizējais lidojuma plāns.
\nLidojuma plāns ar izmaiņām, ja tādas ir, kuras radījušas vēlāk izsniegtas atļaujas.
\nBīstama zona. Noteiktu izmēru gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laika periodos var notikt darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģa lidojumam.
\nDatu pārraides sakari. Sakaru veids, kas paredzēts ziņojumu apmaiņai, izmantojot datu pārraides posmu.
\nAprēķinātais bremžu paliktņu noņemšanas laiks. Aprēķinātais laiks, kurā gaisa kuģis uzsāks ar izlidošanu saistītu kustību.
\nAprēķinātais ierašanās laiks. IFR lidojumos - ar aeronavigācijas līdzekli aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies šajā noteiktajā punktā, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas procedūru, vai, ja nav ar lidlauku saistīta navigācijas līdzekļa, gaisa kuģa ierašanas laiks punkta virs šā lidlauka. VFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies virs lidlauka.
\nAprēķinātais pieejas laiks.
\nLaiks, kurā ATC sagaida, ka atlidojušais gaisa kuģis pēc gaidīšanas atstās gaidīšanas punktu, lai pabeigtu nosēšanos.
\nPiezīme. Faktiskais gaidīšanas punkta atstāšanas laiks būs atkarīgs no pieejas atļaujas.
\nIesniegtais lidojuma plāns.
\nLidojuma plāns bez jebkādām turpmākām izmaiņām, kuru kapteinis vai viņa norīkotais pārstāvis iesniedzis ATS struktūrvienībai.
\nLidojuma apkalpes loceklis.
\nLicencēts gaisa kuģa apkalpes loceklis, kuram uzticēti pienākumi, kas ir būtiski gaisa kuģa ekspluatācijai lidojuma laikā.
\nLidojumu informācijas centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus.
\nLidojumu informācijas rajons. Noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumi.
\nLidojumu informācijas pakalpojumi. Pakalpojumi, kas tiek nodrošināti, lai sniegtu konsultācijas un informāciju, kas ir noderīga drošai un efektīvai lidojumu veikšanai.
\nLidojuma līmenis. Pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kurš noteikts attiecībā pret konkrētu 1013,2 hektopaskālu (hPa) spiediena līmeni un kurš atšķiras no pārējiem līmeņiem par noteiktiem spiediena intervāliem.
\nLidojuma plāns. Noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu, ko iesniedz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām.
\nRedzamība lidojumā.
\nRedzamība lidojuma laikā no gaisa kuģa pilotu kabīnes lidojuma virzienā.
\nRedzamība uz zemes. Redzamība lidlaukā, par ko ziņo pilnvarots novērotājs vai automātiskas sistēmas.
\nKurss. Virziens, kurā ir vērsta gaisa kuģa garenvirziena ass un kuru parasti izsaka grādos no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss pēc kompasa, kurss pēc koordinātām).
\nRelatīvais augstums.
\nVertikāls attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta objekta līdz noteiktam līmenim.
\nIFR. Saīsinājums, kas apzīmē instrumentālā lidojuma noteikumus.
\nInstrumentālais (IFR) lidojums. Lidojums, kuru veic saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem.
\nIMC. Saīsinājums, kas apzīmē instrumentālos meteoroloģiskos apstākļus.
\nInstrumentālās pieejas procedūra. Virkne iepriekš noteiktu manevru, kurus veic, vadoties pēc pilotēšanas instrumentiem, lai izvairītos no sadursmēm ar šķēršļiem, no pieejas sakuma posma kontrolpunkta vai, attiecīgos gadījumos, no noteikta atlidošanas maršruta sakuma līdz punktam, no kura var tikt pabeigta nosēšanās, bet, ja nosēšanās nav pabeigta, tad līdz punktam, no kura ievēro šķēršļu pārlidošanas kritērijus gaidīšanas rajonā vai maršrutā.
\nInstrumentālās pieejas procedūras tiek klasificētas šādi:
\nNeprecīzās pieejas procedūra (NPA). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos norādījumus, nevis vertikālos norādījumus.
\nPieejas procedūra, izmantojot vertikālos norādījumus (APV). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos un vertikālos norādījumus, bet kura neatbilst prasībām, kas noteiktas precīzajai pieejai un nosēšanās operācijām.
\nPrecīzās pieejas (PA) procedūra. Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto obligātus precīzus horizontālos un vertikālos norādījumus, kas noteikti attiecīgajai darbības kategorijai.
\nPiezīme. Horizontālie un vertikālie norādījumi attiecas uz norādījumiem, kas iegūti, izmantojot vai nu
\nInstrumentālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums. Tie ir sliktāki nekā noteiktie minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi.
\nPiezīme. Noteiktie minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi ir ietverti 4. nodaļā.
\nNosēšanās zona. Manevrēšanas laukuma daļa, kas ir paredzēta gaisa kuģa nosēšanās vai pacelšanās vajadzībām.
\nLīmenis. Vispārējs termins, kas attiecas uz gaisa kuģa vertikālo stāvokli lidojuma laikā un nozīmē augstumu, absolūto augstumu vai lidojuma līmeni.
\nManevrēšanas laukums.
\nLidlauka daļa bez peroniem, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām.
\nDarba laukums. Lidlauka daļa, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām un kas sastāv no manevrēšanas laukuma un perona(-iem).
\nGaisa kuģa kapteinis.
\nEkspluatanta vai, vispārējās aviācijas gadījumā, gaisa kuģa īpašnieka iecelts pilots, kurš ir atbildīgs par gaisa kuģa vadīšanu un par drošu lidojuma veikšanu.
\nBarometriskais augstums.
\nAtmosfēras spiediens, ko izsaka ar absolūto augstumu, kurš atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā.* * Saskaņā ar 8. pielikumu.
\nProblemātiska psihotropo vielu lietošana. Viena vai vairākas psihotropās vielas, ko aviācijas personāls lieto veidā, kas:
\nAizliegtā zona. Noteiktu izmēru gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un teritoriālajiem ūdeņiem, kurā ir izliegti gaisa kuģa lidojumi.
\nPsihoaktīvas vielas.
\nAlkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns, citi psihostimulatori, halucinogēnas vielas un ātri gaistoši šķīdinātāji, izņemot kafiju un tabaku.
\nRadiotelefonija. Radiosakaru veids, kas galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai mutiskā veidā.
\nDaudzkārtēju lidojumu plāns (RPL). Lidojuma plāns, kas saistīts ar vairākiem bieži atkārtojamiem, regulāri veicamiem atsevišķiem lidojumiem ar identiskām galvenajām īpatnībām, kurus ekspluatants iesniedz ATS struktūrvienībām glabāšanai un atkārtotai izmantošanai.
\nZiņošanas punkts. Noteikts ģeogrāfisks orientieris, attiecībā pret kuru var paziņot par gaisa kuģa atrašanās vietu.
\nIerobežotu lidojumu zona.
\nNoteiktu izmēru gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģa lidojumi ir ierobežoti saskaņā ar atsevišķiem konkrētiem nosacījumiem.
\nSkrejceļš. Noteikts sauszemes lidlauka taisnstūra laukums, kas sagatavots gaisa kuģa nosēšanās un pacelšanās vajadzībām.
\nSkrejceļa gaidīšanas vieta.
\nNoteikta vieta, kas paredzēta skrejceļa, šķēršļus ierobežojošās virsmas vai ILS/MLS kritiskās/jutīgās zonas aizsardzībai un kurā manevrējošajam gaisa kuģim un transporta līdzeklim ir jāapstājas un jāgaida, ja vien no lidlauka zonas vadības torņa nav saņemta citāda atļauja.
\nPiezīme. Radiotelefonijas terminoloģijā skrejceļa gaidīšanas vietu apzīmē ar frāzi \"gaidīšanas punkts\".
\nDrošumu ietekmējošs personāls. Personas, kuras var ietekmēt aviācijas drošumu, ja tās pienācīgi nepilda savus pienākumus un funkcijas, tostarp, bet ne tikai, gaisa kuģa apkalpes locekļi, gaisa kuģa tehniskās apkopes personāls un gaisa satiksmes dispečeri.
\nSignāllaukums. Lidlauka laukums, ko izmanto zemes signālu parādīšanai.
\nSpeciāls VFR lidojums.
\nVFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuālie meteoroloģiskie apstākļi.
\nManevrēšana. Gaisa kuģa kustība pa lidlauka virsmu, izmantojot savu piedziņu, izņemot pacelšanos un nosēšanos.
\nManevrēšanas ceļš. Noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas izveidots gaisa kuģu manevrēšanai un paredzēts vienas lidlauka daļas savienošanai ar citu, tostarp:
\nLidlauka gaisa satiksmes vadības rajons. Vadības zona, kas parasti tiek izveidota ATS maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lielāko lidlauku apkārtnē.
\nKopējais aprēķinātais pagājušais laiks. IFR lidojumos - aprēíinātais laiks, kas nepiecieðams no pacelðanās brîža lîdz brîdim, kad tiks pārlidots tāds ar aeronavigācijas lîdzekïa palīdzību noteikts atrašanas punkts, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas procedūru, vai, ja aeronavigācijas līdzeklis nav saistīts ar galamērķa lidlauku, līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim.
\nVFR lidojumos - aprēíinātais laiks, kas nepiecieðams no pacelšanās brîža lîdz galamēría lidlauka pārlidoðanas brīdim.
\nCeļa līnija (treks). Gaisa kuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz zemes virsmas, kuras virziens jebkurā punktā parasti tiek izteikts grādos no ziemeļiem (ģeogrāfiskajiem, magnētiskajiem vai kartes ziemeļiem).
\nSadursmju novēršanas rekomendācijas. Gaisa satiksmes vadības dienestu sniegtas rekomendācijas, precizējot manevrus, lai palīdzību pilotam izvairīties no sadursmes.
\nInformācija par satiksmi.
\nGaisa satiksmes vadības struktūrvienību sniegta informācija, lai brīdinātu pilotu par citu zināmu un novērotu gaisa satiksmi, kas var atrasties tā atrašanas vietas vai paredzēta lidojuma maršruta tuvuma, un palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes.
\nPārejas absolūtais augstums.
\nAugstums, kurā (vai zemāk par kuru) gaisa kuģa vertikālo stāvokli kontrolē atbilstoši tā absolūtajiem augstumiem.
\nBezpilota brīvā lidojuma gaisa balons. Par gaisu vieglāks bezpilota gaisa kuģis bez spēka iekārtas.
\nPiezīme. Saskaņā ar 4. papildinājumā ietvertajām specifikācijām bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni tiek iedalīti vieglajos, vidējos un smagajos gaisa balonos.
\nVFR. Saīsinājums, kas tiek lietots, lai apzīmētu vizuālo lidojumu noteikumus.
\nVFR lidojums. Lidojums, kuru veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem.
\nRedzamība. Redzamība aeronavigācijas nolūkos ir lielākā no turpmāk minētajiem diviem attālumiem:
\nVizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums un kas atbilst noteiktajam minimumam vai ir labāki.
\nPiezīme. Noteiktais minimums ir ietverts 4. nodaļā.
\nVMC. Saīsinājums, ko lieto, lai apzīmētu vizuālos meteoroloģiskos apstākļus.
\nLIDOJUMU NOTEIKUMU PIEMĒROJAMĪBA 2.1. Lidojumu noteikumu teritoriālā piemērošana 2.1.1. Šie lidojumu noteikumi attiecas uz gaisa kuģiem ar jebkuras Līgumslēdzējas valsts nacionālās piederības un reģistrācijas zīmēm tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā noteikumiem, kurus publicējusi valsts, kurai ir jurisdikcija pār pārlidojamo teritoriju.
\nPiezīme. Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas Padome, 1948. gada aprīlī pieņemot 2. pielikumu un 1951. gada novembrī pieņemot minētā pielikuma 1. grozījumu, izlēma, ka pielikumu veido Noteikumi par gaisa kuģa lidojumu un manevriem Konvencijas 12. panta nozīmē. Tādēļ virs starptautiskajiem ūdeņiem šos noteikumus piemēro bez izņēmumiem.
\n2.1.2. Ja un kamēr Līgumslēdzēja valsts nav paziņojusi Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai par pretējo, tiek uzskatīts, ka attiecībā uz tajā reģistrētu gaisa kuģi ir saskaņots, ka:
\nLidojumu veikšanai virs šīm starptautisko ūdeņu daļām, kurās Līgumslēdzēja valsts atbilstoši reģionālajam aeronavigācijas nolīgumam ir uzņēmusies atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu, šajā pielikumā minētā \"atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde\" ir attiecīgā valsts norādītā iestāde, kas ir atbildīga par šo pakalpojumu nodrošināšanu.
\nPiezīme. Frāze \"reģionālais aeronavigācijas nolīgums\" attiecas uz nolīgumu, ko apstiprinājusi ICAO Padome, parasti konsultējoties ar Reģionālo aeronavigācijas sanāksmi.
\n2.2. Lidojumu noteikumu ievērošana Gaisa kuģa ekspluatācija gan lidojuma laikā, gan lidlauka manevrēšanas laukumā tiek veikta saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, kā arī papildus - lidojuma laikā -, ievērojot vai nu
\n2.3. Atbildība par lidojuma noteikumu ievērošanu 2.3.1. Gaisa kuģa kapteiņa atbildība Gaisa kuģa kapteinis ir atbildīgs par gaisa kuģa vadīšanu saskaņā ar lidojumu noteikumiem neatkarīgi no tā, vai viņš izmanto vadības ierīces vai ne, izņemot gadījumus, kad kapteinis var atkāpties no šiem noteikumiem, ja šāda atkāpšanās ir absolūti nepieciešama lidojumu drošībai.
\n2.3.2. Gatavošanās lidojumam Pirms lidojuma sākuma gaisa kuģa kapteinis iepazīstas ar visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar plānoto darbību.
\nGatavošanās lidojumam, ja tuvumā nav lidlauka, un ikvienam instrumentālam lidojumam, ietver rūpīgu iepazīšanos ar pieejamajiem faktisko un prognozējamo laika apstākļu ziņojumiem, ņemot vērā prasības attiecībā uz degvielu un rezerves kursu, ja lidojumu nav iespējams pabeigt paredzētajā kārtībā.
\n2.4. Gaisa kuģa kapteiņa pilnvaras Gaisa kuģa kapteinis, pildot pienākumus, ir pilnvarots pieņemt galīgo lēmumu par gaisa kuģa izmantošanu.
\n2.5.
\nProblemātiska psihoaktīvo vielu lietošana Neviena persona, kuras funkcijas ir kritiskas aviācijas drošībai (drošību ietekmējošs personāls), neuzsāk šādu funkciju veikšanu, kamēr tā atrodas tādu psihoaktīvu vielu ietekmē, kuru dēļ ir pasliktinātas šā cilvēka spējas. Šādas personas nesāk problemātisku vielu lietošanu.
\nVISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 3.1. Cilvēku un īpašuma aizsardzība 3.1.1. Nevērīga vai vieglprātīga gaisa kuģa ekspluatācija Nav pieļaujams gaisa kuģi ekspluatēt nevērīgi vai vieglprātīgi, apdraudot citu cilvēku dzīvību vai īpašumu.
\n3.1.2. Minimālie augstumi Izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pacelšanās vai nosēšanās vajadzībām, vai, ja ir saņemta atbilstošas pilnvarotas iestādes atļauja, gaisa kuģu lidojumu augstumam virs pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai ciemiem, vai cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā ir jābūt tādām, lai avārijas gadījumā būtu iespējama gaisa kuģa nosēšanās, pārmērigi neapdraudot cilvēku dzīvības vai īpašumu uz zemes virsmas.
\nPiezīme. Attiecībā uz minimālajiem augstumiem VFR lidojumiem skatīt 4.6. punktu, bet attiecībā uz IFR lidojumiem - sk. 5.1.2. punktu.
\n3.1.3. Kreisēšanas līmeņi Kreisēšanas līmeņi, kādos jāveic lidojums vai lidojuma daļa, tiek izteikti šādos lielumos:
\nPiezīme. Lidojumu līmeņu sistēma ir noteikta dokumentā \"Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras - Gaisa kuģa darbības\" (Dok. Nr. 8168).
\n3.1.4. Priekšmetu izmešana vai šķidrumu izsmidzināšana No gaisa kuģa lidojuma laikā nekas netiek izmests vai izsmidzināts, izņemot atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošas pilnvarotas gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās.
\n3.1.5. Vilkšana Gaisa kuģis nevelk nevienu gaisa kuģi vai citu priekšmetu, izņemot saskaņā ar atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajiem noteikumiem un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās.
\n3.1.6. Izpletņlēkšana Izpletņlēkšana, izņemot lēcienus ar izpletni avārijas gadījumos, tiek veikta tikai atbilstošās pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās.
\n3.1.7. Akrobātiski lidojumi Gaisa kuģi neveic akrobātiskus lidojumus, izņemot atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās.
\n3.1.8. Grupas lidojumi Gaisa kuģi nelido grupā, izņemot, ja gaisa kuģu, kuri piedalās lidojumā, kapteiņi par to ir iepriekš vienojušies un kontrolējamā gaisa telpā grupas lidojums tiek veikts saskaņā ar atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes vai iestāžu noteiktiem nosacījumiem. Šie nosacījumi ir šādi:
\n3.1.9. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonus ekspluatē tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu draudus cilvēkiem, īpašumam un pārējiem gaisa kuģiem, un saskaņā ar 4. papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem.
\n3.1.10. Aizliegtās zonas un ierobežotu lidojumu zonas Gaisa kuģi neveic lidojumus aizliegtā zonā vai ierobežotu lidojumu zonā, par kuru ziņas pienācīgi publiskotas, izņemot saskaņā ar ierobežojuma nosacījumiem vai ar tās valsts atļauju, virs kuras teritorijas ir izveidotas šādas zonas.
\n3.2. Sadursmju novēršana Piezīme. Ir svarīgi, lai gaisa kuģī lidojuma laikā, neatkarīgi no lidojuma tipa vai izmantojamās gaisa telpas klases, kā arī, veicot manevrus lidlauka darba laukumā, netiktu samazināti piesardzības pasākumi nolūkā atklāt iespējamās sadursmes.
\n3.2.1. Distance Gaisa kuģi pārvietojas, ievērojot tādu distanci, lai neradītu sadursmes draudus.
\n3.2.2. Priekšrocības tiesības Gaisa kuģis, kuram ir priekšrocības tiesības, saglabā savu kursu un ātrumu, tomēr šie noteikumi neatbrīvo gaisa kuģa kapteini no pienākuma veikt tādus pasākumus, tostarp sadursmes novēršanas manevrus, balstoties uz gaisa kuģa sadursmes brīdinājuma sistēmas (ACAS) komandām, kas visefektīvāk novērstu sadursmi.
\n3.2.2.1. Gaisa kuģis, kuram saskaņā ar turpmāk tekstā minētajiem noteikumiem jādod ceļš citam gaisa kuģim, izvairās lidot virs tā, zem tā vai šķērsot tā ceļu, ja vien tas nenotiek drošā attālumā un ņemot vērā gaisa kuģa pēcstrūklas turbulences ietekmi.
\n3.2.2.2. Tuvošanās frontāli. Diviem gaisa kuģiem tuvojoties frontāli vai gandrīz frontāli un pastāvot sadursmes iespējai, abi gaisa kuģi maina savus kursus, pagriežoties pa labi.
\n3.2.2.3. Saplūstoša tuvošanās. Diviem gaisa kuģiem tuvojoties saplūstošos virzienos aptuveni vienā un tajā pašā līmenī, kreisajā pusē esošais gaisa kuģis dod ceļu, izņemot šādus gadījumus:
\n3.2.2.4. Apdzīšana. Apdzenošs gaisa kuģis ir gaisa kuģis, kurš tuvojas citam gaisa kuģim no aizmugures pa taisni, kura ar apdzenamā gaisa kuģa simetrijas plakni veido leņķi, kas šaurāks nekā 70°, t.i., tādā pozīcijā attiecībā pret citu gaisa kuģi, ka nakts laikā nebūtu iespējams redzēt kādu no gaisa kuģa kreisā vai labā borta navigācijas ugunīm. Apdzenamajam gaisa kuģim ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis, neatkarīgi no tā, vai tas veic pacelšanos, nolaišanos vai atrodas horizontālā lidojumā, dod ceļu otram gaisa kuģim, mainot savu kursu pa labi; nekādas turpmākas abu gaisa kuģu savstarpējā stāvokļa izmaiņas neatbrīvo apdzenošo gaisa kuģi no šīs prasības pildīšanas, līdz tas ir pilnībā un drošā attālumā pabeidzis apdzīšanu.
\n3.2.2.5. Nosēšanās 3.2.2.5.1. Gaisa kuģis, kas veic lidojumu vai manevrē uz zemes vai ūdens, dod ceļu gaisa kuģim, kurš veic nosēšanos vai tuvošanās zemei beidzamo posmu.
\n3.2.2.5.2. Ja divi vai vairāki par gaisu smagāki gaisa kuģi tuvojas lidlaukam nosēšanās nolūkā, tad tas gaisa kuģis, kura lidojuma augstums ir lielāks, dod ceļu gaisa kuģim ar mazāku lidojuma augstumu, taču gaisa kuģis, kura lidojuma augstums ir mazāks, neizmanto šo noteikumu, lai nogrieztu ceļu citam gaisa kuģim, kurš veic pēdējo posmu, tuvojoties zemei, vai lai apdzītu šo gaisa kuģi. Tomēr mehānisks, par gaisu smagāks gaisa kuģis dod ceļu planieriem.
\n3.2.2.5.3. Avārijas nosēšanās. Gaisa kuģis, kuram ir zināms, ka cits gaisa kuģis veic piespiedu nosēšanos, dod ceļu šim gaisa kuģim.
\n3.2.2.6. Pacelšanās. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus lidlauka manevrēšanas laukumā, dod ceļu gaisa kuģim, kurš veic pacelšanos vai gatavojas veikt pacelšanos.
\n3.2.2.7. Gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu 3.2.2.7.1. Gadījumā, ja pastāv draudi, ka varētu sadurties divi gaisa kuģi, kuri veic manevrus lidlauka darba laukumā, tad:
\nPiezīme. Apdzenošā gaisa kuģa aprakstu sk. 3.2.2.4. punktā.
\n3.2.2.7.2. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas laukumā, apstājas un gaida visās skrejceļa gaidīšanas vietās, ja vien no lidlauka vadības torņa nav saņemta citāda atļauja.
\nPiezīme. Skrejceļa gaidīšanas vietu marķējumus un saistītās zīmes sk. 14. pielikuma I sējuma 5.2.10. un 5.4.2. punktā.
\n3.2.2.7.3. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas laukumā, apstājas un gaida pie visām ieslēgtajām stopugunīm, un var turpināt kustību tikai tad, kad gaismas tiek izslēgtas.
\n3.2.3. Gaisa kuģa gaitas ugunis 1. piezīme. Lai izpildītu 3.2.3. punkta prasības, lidmašīnu ugunis ir raksturotas 8. pielikumā.
\nLidmašīnu gaitas uguņu specifikācijas ir ietvertas 6. pielikuma I un II daļas papildinājumos. Sīkākas uguņu specifikācijas lidmašīnām ir ietvertas Lidotspējas rokasgrāmatas (Dokuments Nr.9760) II sējuma A daļas 4. nodaļā , bet helikopteriem - šī dokumenta A daļas 5. nodaļā.
\n3.2.3.1. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, laikā no saullēkta līdz saulrietam vai jebkurā citā laika periodā, ko var paredzēt atbilstoši pilnvarota iestāde, visiem lidojumā esošiem gaisa kuģiem ir šādas ugunis:
\nPiezīme. Lai palielinātu iespējas saredzēt gaisa kuģi, papildus pretsadursmju ugunīm saskaņā ar Lidotspējas rokasgrāmatas II sējumu (Dokuments. Nr. 9760) var izmantot citiem nolūkiem paredzētās ugunis, piemēram, nosēšanās gaismas un gaisa kuģa korpusa apgaismošanas starmešus.
\n3.2.3.2. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, laikā no saullēkta līdz saulrietam vai jebkurā citā atbilstoši pilnvarotas iestādes paredzētā laika periodā
\nPiezīme. 3.2.3.2. punkta b) apakšpunkta prasībām atbilst arī 3.2.3.1. punkta b) apakšpunktā minētās ugunis, ja tās ir atbilstoši novietotas uz gaisa kuģa.
\nSarkanās pretsadursmju ugunis, kuras uzstādītas, lai izpildītu 3.2.3.1. punkta a) apakšpunkta prasības, var atbilst arī 3.2.3.2. punkta c) un d) apakšpunkta prasībām, ja tās novērotājus bīstami neapžilbina.
\n3.2.3.3. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, gaisa kuģis, kas veic lidojumu un ir aprīkots ar pretsadursmju ugunīm, lai izpildītu 3.2.3.1. punkta prasības, ieslēdz šīs ugunis arī laikā, kas nav 3.2.3.1. punktā minētais periods.
\n3.2.3.4. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, visi gaisa kuģi, kas
\n3.2.3.5. Pilotam ir atļauts izslēgt 3.2.3.1., 3.2.3.2., 3.2.3.3. un 3.2.3.4. punktā paredzētās zibšņugunis vai samazināt to intensitāti, ja tās:
\n3.2.4. Modelēti instrumentālie lidojumi Gaisa kuģis neveic lidojumus modelētos instrumentālā lidojuma apstākļos, ja vien:
\n3.2.5. Gaisa kuģa ekspluatācija lidlaukā vai tā tuvumā Gaisa kuģis, kurš tiek ekspluatēts lidlaukā vai tā tuvumā, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas lidlauka satiksmes zonā vai ne:
\n3.2.6. Darbības uz ūdens Piezīme. Papildus šā pielikuma 3.2.6.1. punkta noteikumiem noteiktos gadījumos var piemērot normas, kas izklāstītas Starptautiskajos kuģu sadursmju novēršanas noteikumos, kuri izstrādāti Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu pārskatīšanai veltītajā Starptautiskajā konferencē (Londonā, 1972. g.).
\n3.2.6.1. Ja divi gaisa kuģi vai gaisa kuģis un jūras kuģis tuvojas viens otram un pastāv sadursmes risks, tad gaisa kuģis turpina kustību, rūpīgi ņemot vērā esošos apstākļus un