Rīgas pilsētā un Rīgas pilsētas sasaistei ar tuvējām teritorijām.
\n
No kopējā pārvadāto pasažieru skaita 2019.gadā, kas sasniedza 134 miljonus, aptuveni 4% bija Pierīgas reģiona pasažieri, un pilsētas sabiedriskā transporta loma pārējā Rīgas metropoles areāla sasaistei ar Rīgu vērtējama kā pašlaik nenozīmīga, bet ar lielu izaugsmes potenciālu. Pilsētas transporta maršrutu tīklu apkalpo tramvaji, trolejbusi un autobusi, kopējais transporta vienību skaits pārsniedz 700 vienības, no kurām 265 vienības ir autobusi vai trolejbusi ar EURO 2 un EURO 3 klases dzinējiem, un tie būtu jānomaina ar mazemisiju vai bezemisiju transporta vienībām, t.sk. pilsētas elektrotransportu. Tāpat nepieciešams paaugstināt sabiedriskā transporta kustības vidējo ātrumu, lai uzlabotu transporta konkurētspēju. Pašlaik tramvajs un trolejbuss ir lēnāks par autobusu (vidējais ātrums satiksmē attiecīgi 16,4, 15,8 un 20,2 km/h), tāpēc būtu nepieciešama nodalītu sabiedriskā transporta koridoru attīstība galvenajos maģistrālajos virzienos, un maršrutu tīkla labāka sasaiste ar dzelzceļu (t.sk. multimodālu mobilitātes punktu attīstība), lai mazinātu pārsēšanās laiku un nodrošinātu labāku multimodāla maršruta tīklu integrāciju.
\n
(156)Veloinfrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā ir nozīmīgs instruments motorizētās mobilitātes īpatsvara kopējā motorizētajā mobilitātē samazināšanā un mikromobilitātes attīstībā. Velobraucēju satiksme ir viena no visstraujāk augošajām motorizēto transportlīdzekļu alternatīvām galvaspilsētā. Tomēr esošajā situācijā trūkst vienota velosatiksmes tīkla, Rīgas metropoles areālā velo infrastruktūra ir attīstīta fragmentāri un ir augsta nepieciešamība pēc vienotas, nepārtrauktas maģistrālās velo infrastruktūras, lai nodrošinātu 'zaļās' mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām un radītu priekšnosacījumus arī vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai. Integrējot velo infrastruktūru vienotā satiksmes sistēmā, iespējams ievērojami paaugstināt iedzīvotāju mobilitātes iespējas un dot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.
\n
(157)Mērķi:
\n
(158)Transporta jomā viens no galvenajiem mērķiem ir īstenot Rīgas metropoles areālā pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, tajā skaitā sasaistē ar mikromobilitāti, veicot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju alternatīvu maršrutu izveide, pasažieru autotransporta lietotāju pārsēdināšana uz sabiedrisko un sliežu transportu, tādējādi sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.
\n
(159)Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam prioritātes \"Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība\" mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un dod ieguldījumu pārejā uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni.
\n
Rīcības virziens \"Uzlabotas mobilitātes iespējas\" paredz transporta sistēmas pilnveidošanu, lai palielinātu velosipēdu un citu videi draudzīgu transporta līdzekļu lietošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu veidojot atbilstošu infrastruktūru un veicinot autoparka nomaiņu, vienlaikus panākot pieejamību dažādām sociālajām grupām, kas sevī iekļauj alternatīvo degvielu attīstības plāna izstrādāšanu un īstenošanu.
\n
(160)Ņemot vērā iepriekš minēto, lai samazinātu transporta radīto SEG emisiju daudzumu Rīgā, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgas metropoles areālā, tajā skaitā Rīgā un Pierīgā, tādējādi mainot satiksmes dalībnieku paradumus, proti: i. iespējot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu Rīgas metropoles areālā, t.sk. kā konkurētspējīgu alternatīvu autotransportam (ātrums, komforts, biežs un regulārs kustības intervāls, kustības grafika simetrija un multimodāla integrācija ar pilsētas un reģionālo sabiedrisko transportu ērtām pārsēšanās iespējām, infrastruktūras elektrifikācija), tādējādi mazinot autotransporta lomu mobilitātē, ii. palielināt sabiedriskā transporta kapacitāti un komforta līmeni, padarot to pieejamāku un patīkamāku iedzīvotājiem, lai iedzīvotāji no privātiem automobiļiem pārsēstos uz sabiedrisko transportu, iii. palielināt priekšroku satiksmē sabiedriskajam transportam un mikromobilitātes veidiem, t.sk. velotransportam, attīstot no pārējās satiksmes nodalītu sabiedrisko transportu un maģistrālo veloceļu infrastruktūru, nodrošinot ērtu un visiem pieejamu elektrotransporta uzlādes tīklu.
\n
(161)Vienlaikus nepieciešams nodrošināt gan dzelzceļa transporta, gan pilsētas transportlīdzekļa parka pāreju uz videi draudzīgāku vilces tehnoloģiju, kā, piemēram, elektrovilci vai citiem videi draudzīgiem bezemisiju vilces veidiem.
\n
(162)Jāatzīmē, ka Rail Baltica un infrastruktūras uzlabojumiem saistībā ar Rail Baltica ir nozīmīga loma, lai nodrošinātu kopējās transporta sistēmas multimodalitāti, integrāciju, efektivitāti un veiktspēju. Īpaši svarīga ir multimodālu mobilitātes punktu attīstība jaunajos dzelzceļa transporta koridoros (Rīga - Bauska un Rīga Salacgrīva) un sasaiste ar galvenajiem apdzīvotības areāliem, t.sk. Rīgā, kas jāņem vērā, īstenojot Rīgas metropoles areālā pārvietošanās paradumu maiņu.
\n
(163)Reformu un investīciju virziens 1.2.
\n
Energoefektivitātes uzlabošana
\n
(164)Investīcija 1.2.1.1.i. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu
\n
(165)Galvenie izaicinājumi:
\n
(166)Ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 40% no visas energobilances, tādēļ ēku sektors ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Ēku fonds kopā sastāda 1.37 milj. ēku ar kopējo platību 204,7 milj. m2. Latvijā ir reģistrētas 1,4 miljoni ēkas, kuru kopējā platība ir 206,58 milj. m2, t.sk. dažāda tipa palīgēkas, kuru platība vidēji nepārsniedz 40 m2. No visām ēkām 363,9 tūkstoši ar kopējo platību 91,08 milj. m2 ir dzīvojamās mājas. Pēc skaita visvairāk - 22% ir viena dzīvokļa ēkas (309.9 tūkstoši), taču pēc platības viena dzīvokļa ēku īpatsvars ir tikai 17.6% un lielāko īpatsvaru - 24.9% veido daudzdzīvokļu (triju un vairāku dzīvokļu) ēkas (51.55 milj. m2).
\n
(167)Lielākajai daļai esošo dzīvojamo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības, nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām.
\n
Vidējie enerģijas patēriņi apkurei visu tipu ēkām ir 138-139 kWh/m2 gadā: dažāda tipa viendzīvokļa ēkām - 139 kWh/m2 gadā; daudzdzīvokļu ēkām - 137 kWh/m2 gadā.
\n
(168)Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā līdz 2030.gadam ir paredzēts uzlabot energoefektivitāti 2 000 daudzīvokļu mājās, no kurām pašlaik paredzēts atjaunot 370 daudzdzīvokļu mājas ES fondu plānošanas periodā 2021.-2027.gadam, savukārt ANM ietvaros paredzēts atbalstīt ap 182 daudzdzīvokļu mājas, kas nozīmē, ka, lai nodrošināto nacionālo mērķu sasniegšanu, joprojām ir nepieciešams papildu finansējums.
\n
(169)Mērķi
\n
(170)Ieguldījumi daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektorā veicinās mājokļu jautājuma sakārtošanu Latvijā, palīdzēs samazināt enerģētiskās nabadzības līmeni, kā arī veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību, jo ar energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, tiek nodrošinātas darba vietas, tiek nodrošināts vietējo būvmateriālu pieprasījums.
\n
(171)Investīcija 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t.sk. bioekonomikā).
\n
(172)Galvenie izaicinājumi:
\n
(173)NEKP ir noteikta valsts ilgtermiņa vīzija - veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. 2021.-2027.gada plānošanas periodā ir nepieciešams vismaz 25% no kopējiem ieguldījumiem P&A investēt klimata tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai, un klimata mērķu sasniegšanai14, īpaši atbalstot P&A aktivitātes energoefektivitātes paaugstināšanai, pārejai uz AER, pasākumiem saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām u.c.
\n
(174)Latvijas 2030.gada atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķis NEKP ir par 25% lielāks nekā 2020.gada mērķis (noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvu Nr.2018/2001 (50% atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā)).
\n
(175)Salīdzinot 2018.gadu ar 2005.gadu, rūpniecisko procesu radītās SEG emisijas ir pieaugušas par 140,8%. Kā iemeslu emisiju kāpumam šajā laikā var minēt straujo Latvijas rūpniecības attīstību, kad palielinājās būvniecības apjoms, kā arī palielinājās būvmateriālu rūpnieciskā ražošana15.
\n
(176)Latvijā uzņēmumi salīdzinoši maz investē pētniecības un attīstības projektos, jo šādas investīcijas prasa salīdzinoši lielus ilgtermiņa kapitālieguldījumus un to atmaksāšanās termiņš ir garš. Tāpat komercbankas Latvijā nepietiekami izsniedz aizdevumus ar garu atmaksāšanās termiņu un bieži vien uzņēmumu rentabilitātes rādītāji nav tik augsti, lai iekļautos komercbanku risku profilos. Rezultātā Latvijā uzņēmumiem ir nepietiekami pieejami finanšu līdzekļi ilgtermiņa ieguldījumiem to efektivitātes uzlabošanai un darbības pārorientēšanai klimatam draudzīgas saimniekošanas virzienā.
\n
(177)Mērķi:
\n
(178)Ieguldījumu uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā mērķis ir veicināt uzņēmumu investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos, AER tehnoloģiju attīstībā un pētniecības un attīstības pasākumos.
\n
(179)Ieguldījumi uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju.
\n
Investīcijas tieši veicinās virzību ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstības virzienā.
\n
(180)Investīcija 1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti.
\n
(181)Galvenie izaicinājumi:
\n
(182)2020.gada ziņojumā par Latviju16, viena no investīciju prioritātēm ir minēta \"Vides ilgtspēja\", kurā kā viena no būtiskākajām klimata un vides problēmām norādīta energoefektivitāte ēku sektorā. Attiecībā uz energoefektivitāti, EK 2019.gada ziņojumā17 par Latviju norādīja, ka Latvija ir uzņēmusi pareizo kursu ceļā uz savu indikatīvo energoefektivitātes mērķi 2020.gadam, tomēr ir vajadzīgi papildu centieni, lai sasniegtu vērienīgākus enerģētikas un klimata mērķus 2030.gadam. Tāpēc Latvijai ir noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā, jo īpaši, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti sabiedriskajās ēkās, dzīvojamās ēkās (mājās) un uzņēmumos.18
\n
(183)Saskaņā ar Ēku Atjaunošanas ilgtermiņa attīstības stratēģijā19 minēto, lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir būtiski zemākas siltumtehnikas īpašības, nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti.20
\n
(184)Pēc piederības statusa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas 4967 pašvaldībām piederošas ēkas ar 6,29 milj. m2 platību, t.sk. izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas. Liela daļa no šīm pašvaldību ēkām ir uzbūvētas, pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to tām ir zems energoefektivitātes līmenis. Ņemot vērā zemos energoefektivitātes rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt to enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai.
\n
(185)Pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu arī plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās - arī šādi risinājumi sekmē pašvaldību ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu.
\n
(186)Mērķi
\n
(187)Investīciju mērķis ir uzlabot pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos SEG emisiju samazinošos pasākumus pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes kāpināšanai un siltumnoturības uzlabošanai.
\n
(188)Plānots atbalsts pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai, t.sk. būvdarbu veikšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantojošu siltumenerģiju ražojošu avotu iegādei un uzstādīšanai, kā arī plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai, veicinot to izmantošanu ēku sektorā - šādi risinājumi sekmē ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu, kas ir būtiski gan publiskajam, gan privātajam sektoram. Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanu tiks noteikts, ka tiks atbalstīti tikai tādi projekti, kas paredzēs primārās enerģijas samazinājumu vismaz par 30%, salīdzinot ar situāciju pirms investīcijām, kā arī tiks veikta rezultātu pārbaude pēc projekta īstenošanas.
\n
(189)Ieguldījumi pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanā ilgtermiņā dos pozitīvu devumu enerģētikas un klimata mērķu 2030.gadam sasniegšanā, jo samazināsies primārās enerģijas patēriņš, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu par 30-60% pret sākotnējo primārās enerģijas patēriņu un pašvaldību izdevumu samazināšanos par siltumapgādi (vismaz 10% apmērā). Par to, ka primārās enerģijas samazinājums vismaz par 30% ir iespējams, liecina 2014.-2020.gada plānošanas perioda pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pabeigto projektu dati (SAM 4.2.2.), kuru ietvaros vidēji tika sasniegts primārās enerģijas samazinājums (kWh/gadā) par 51% un CO2 emisiju samazinājums par 53%21, salīdzinot ar situāciju pirms projekta īstenošanas.
\n
(190)Investīcija 1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās.
\n
(191)Galvenie izaicinājumi:
\n
(192)Atbilstoši Ēku Atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijai, lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti.
\n
(193)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, Latvijas 2020.gada mērķis ir ikgadējs 3% centrālās valdības ēku platības atjaunošanas mērķis, un Latvija piedāvā šo mērķi turpināt arī periodā līdz 2030.gadam. Valsts ēku sektorā (atbilstoši centrālās valdības ēku definīcijai ) ir 1245 ēkas, kuru vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei sastāda 126 kWh/m2 gadā.
\n
Direktīvas 2012/27/ES 5.panta 5.punktā noteiktajā sarakstā, no kā aprēķināma ikgadējā 3% renovācijas norma, ietilpst 838 centrālās valdības ēkas (2019.gads) ar kopējo platību 1 862 320 m2.
\n
(194)Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam noteikts renovējamais tiešās pārvaldes ēku platības mērķis, kurš sastāda 500 000 m2 atjaunotas valsts ēku platības līdz 2030.gadam.
\n
(195)Vienlaikus 1.2.1.4.i. \"Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās\" atbilst Eiropas Padomes ieteikumam \"Par Latvijas 2020.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020.gada stabilitātes programmu\" Nr.(21) \"Latvijas vidiskā ilgtspēja ir atkarīga no sekmīgas virzības uz energoefektivitātes uzlabošanu, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas, īpaši attiecībā uz transportu un ēkām, un vidiskās ilgtspējas apsvērumu integrēšanas ekonomikas nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.\"
\n
(196)Mērķi:
\n
(197)Investīciju mērķis ir atjaunot centrālās valdības īpašumā esošas ēkas ar kultūras funkciju, uzlabotu Latvijas ēku fonda kvalitāti un nodrošinātu Nacionālā enerģētikas un klimata plānā noteikto mērķu sasniegšanu.
\n
(198)Plānots atbalstīt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu un pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem centrālās valdības īpašumā esošās ēkās ar kultūras funkciju, paredzot iespēju pasākuma ietvaros piešķirt atbalstu valsts ēkām, ko oficiāli aizsargā kā daļu no vēsturiskās vērtības.
\n
(199)Investīcija 1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija
\n
(200)Galvenie izaicinājumi:
\n
(201)Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai 2050.gadā un starpmērķu sasniegšanai 2030.gadā ir nepieciešama pakāpeniska visu tautsaimniecības sektoru dekarbonizācija. To ir iespējams panākt, mainot enerģijas patēriņa paradumus un izvēloties efektīvākus risinājumus, kā arī fosilo energoresursu patēriņu aizstājot ar enerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Šos abus virzienus apvieno no AER ražotas elektroenerģijas īpatsvara celšana enerģijas gala patēriņā jeb dekarbonizēta elektrifikācija.
\n
(202)Dekarbonizētas elektrifikācijas reforma paredz mērķtiecīgu ilgtspējīgi saražotas elektroenerģijas pieaugumu un patēriņa veicināšanu izmaksu ziņā visefektīvākajos veidos.
\n
(203)Šī soļa sekmīgai speršanai nepieciešama vienlaicīga elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras pielāgošana, jaunu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošana, un patēriņa viedizācija. Latvijā šīs nepagūtās iespējas joprojām ir plašas un to efektīvai izmantošanai nepieciešama pārdomāta rīcība visos būtiskākajos elektroenerģijas sektora aspektos.
\n
(204)AER ražošanas jaudas. Latvijas enerģētikas politikai jāveicina izmaksu efektīvu jaunu AER jaudu uzstādīšana. Tās jāplāno vietās, kur tās būtu samērotas ar tuvumā esošo patēriņa slodzi. Šāds plānojums paralēli AER veicināšanai mazinātu arī elektroenerģijas zudumus un palīdzētu sasniegt energoefektivitātes mērķus. Latvijas elektroapgādes sistēma vēsturiski ir būvēta viena virziena elektroenerģijas plūsmām no centralizētām ražošanas vienībām uz decentralizētu patēriņu. Un lai gan nākotnes elektroapgādes sistēmā joprojām būtiska loma būs lielas jaudas atjaunojamo energoresursu ražošanas avotiem (hidroelektrostacijas, krasta un atkrastes vēja parka), tomēr ES un Latvijas klimatu mērķu sasniegšanai ir jāiesaista visi piegādes ķēdes posmi - arī patērētāji. Decentralizētai AER ražošanai jau šobrīd ir milzīgs potenciāls, tomēr jau sākotnēji jāuzsver, ka ir būtiski to attīstīt vietās, kur iespējams nodrošināt tūlītēju saražotās elektroenerģijas patēriņu, maksimāli efektīvi izmantojot sistēmu un izvairoties no tādas elektroenerģijas decentralizētas ražošanas, kas apgrūtina elektrosistēmas drošu un stabilu darbību un rada nesamērīgas izmaksas citiem sistēmas lietotājiem.
\n
(205)Elektroenerģijas tirgus aktivizēšana. Latvijai ir sekmīgi izdevies atvērt elektroenerģijas tirgu. Vienlaikus ir redzams, ka mājsaimniecības un uzņēmumi nepietiekami izmanto brīvā tirgus sniegtās priekšrocības, kā, piemēram, patēriņa vadību un palīgpakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmu operatoriem. Elektroenerģijas tirgus nacionālais regulējums ir pilnveidojams attiecībā uz apakšlietotājiem, kas, piemēram, saņem elektroenerģijas piegādi no namu apsaimniekotājiem, ēku iznomātājiem u.c., lai uzlabotu brīvā elektroenerģijas tirgus pieejamību.
\n
(206)Elektrosistēmas pielāgošana nākotnes vajadzībām. Lai efektīvi savienotu mainīgās AER ražošanas jaudas ar nākotnes elektroenerģijas patēriņa struktūru. Būs nepieciešams stiprināt pārvades infrastruktūru kopumā. Ir nepieciešams pastiprināt gan pārvades, gan sadales infrastruktūru lokāli, kur palielināsies elektroenerģijas patēriņš un kur tiks uzstādītas tādas AER jaudas, kas balstīsies uz elektroenerģijas sistēmas elastību. Ir nepieciešams stiprināt elektroapgādes drošumu un kvalitāti, lai patēriņa elektrifikācija neradītu būtiskus riskus patērētājiem.
\n
Ir nepieciešams izveidot atbilstošas automatizētas IT sistēmas, kuras spēj efektīvi novadīt informāciju par ražošanu un patēriņu visiem sistēmas lietotājiem, ražotājiem, tirgotājiem tiem nepieciešamajā griezumā. Tapāt ir jārada infrastruktūra inovatīvu uzkrāšanas tehnoloģiju attīstībai. Līdz ar to ir nepieciešamas laicīgas investīcijas infrastruktūrā un tās pārvaldībā.
\n
(207)Patēriņa dekarbonizācija. AER ražošanas dati parāda, ka pēdējo 15 gadu laikā Latvija ir spējusi saražot būtiski vairāk AER, taču patēriņa pusē sistēmiskas izmaiņas nav notikušas.
\n
Būtiskas dekarbonizācijas iespējas ir transporta elektrifikācijā un bezemisiju apkures sistēmu ierīkošanā. Latvijas mērogā skatoties jau esošais elektrosistēmas mugurkauls ir spējīgs nodrošināt būtiski lielāku elektroenerģijas pieprasījumu patēriņa pusē. Tāpēc šobrīd ir jāparedz būtiski stimuli, lai dekarbonizēts enerģijas patēriņš uzsāktu pakāpenisku ilgtermiņa attīstību.
\n
(208)Inovatīvu tehnoloģiju izmantošana elektroenerģijas uzglabāšanā. Nākotnes energosistēmas modelī neatņemama sastāvdaļa ir nepastāvīgo ģenerācijas avotu attīstība (lielas jaudas krasta un atkrastes vēja parki), kuru sabalansēšanai ar plašākā Baltijas jūras valstu kontekstā ir būtiskas investīcijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Latvija dekarbonizētas elektrifikācijas reforma ietvaros saredz nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu un sniegt nepieciešamo atbalstu tādu uzkrāšanas tehnoloģiju attīstībai kā zaļā ūdeņraža infrastruktūras (ražošana, transports, uzglabāšana) sākotnējai izveidei un bateriju uzstādīšanai, ja šādi risinājumi tiek integrēti lielākos industriālos projektos. Zaļā ūdeņraža veicināšana nākotnē nodrošinās arī tādu patēriņa dekarbonizāciju, kur elektrifikācija nav ekonomiski vai tehniski pamatots risinājums.
\n
(209)Ņemot vērā minēto, dekarbonizētas elektrifikācijas reformas īstenošanai visos būtiskākajos elektroenerģijas sektora aspektos nepieciešams nozīmīga regulējuma pilnveide un finansiāls atbalsts.
\n
(210)Regulējuma pilnveide nepieciešama sekojošos virzienos.
\n
Veicinoši apstākļi vēja elektrostaciju projektēšanai un būvniecībai valsts meža zemēs. Regulējums vēja parkiem raksturīgām radītām ietekmēm (zemfrekvenču skaņas u.tml).
\n
Regulējums atkrastes vēja enerģijas projektu īstenošanai.
\n
Regulējums AER vienotā kontaktpunkta atļauju izsniegšanai darbībai. Paplašināt un pilnveidot Neto sistēmu pašpatēriņa veicināšanai. Izstrādāt regulējumu elektroenerģijas energokopienu darbībai. Noteikt pienākumus degvielas tirgotājiem elektrouzlādes punktu ierīkošanai elektrouzlādes tīkla paplašināšanai. Izstrādāt plānošanas dokumentu par elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem uzkrāšanu un nepieciešamajiem pasākumiem enerģijas sektoru integrācijai.
\n
(211)Mērķi:
\n
(212)Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānismā ir paredzēts finansējums reformas komponentei - veikt investīcijas IT risinājumu izstrādē pārvades sistēmas un sadales sistēmas elastības un drošības paaugstināšanai, dispečeru centrā un datu centrā, nacionālās datu platformas izveidē un automatizētā viedās uzskaites sistēmā. Tādējādi veidojot nepieciešamo informācijas sistēmu infrastruktūru un attīstītu tīklu vadības digitalizāciju, klimata neitrālu risinājumu ieviešanai un darbībai.
\n
(213)Kā arī tiks veiktas investīcijas sadales sistēmas un pārvaldes infrastruktūras stiprināšana AER jaudu integrēšanai un elastības risinājumu nodrošināšanai Kā arī elektroauto uzlādes un izkliedētās ģenerācijas pieslēgumiem atbilstošu un efektīvu elektrotīkla infrastruktūras izveide.
\n
(214)Reformu un investīciju virziens 1.3. Pielāgošanās klimata pārmaiņām
\n
(215)Reforma 1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai
\n
(216)Galvenie izaicinājumi:
\n
(217)Papildus ieguldījumiem SEG emisiju mazināšanai būtiski veikt ne tikai preventīvus pasākumus, bet arī nostiprināt reaģēšanas spēju, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu radītajām sekām. 2018. un 2019.gadā Latvijā ir vērojams nozīmīgs mežu ugunsgrēku skaita pieaugums, kad kopumā Latvijā konstatēti meža ugunsgrēki vairāk nekā 3600 hektāru platībā. Meža ugunsgrēki rada tiešu kaitējumu materiālajām vērtībām, bioloģiskajai daudzveidībai, vienlaikus degšanas procesā radot SEG emisijas un iznīcinot mežu spēju absorbēt jau atmosfērā esošo oglekli.
\n
(218)Lai efektīvi spētu cīnīties ar klimata pārmaiņu izraisīto ekstrēmo laikapstākļu nodarītajiem kaitējumiem (plašiem savvaļas ugunsgrēkiem, plūdiem, nogruvumiem, vētrām) un civēku izraisītām katastrofām, kurām ir būtiskas ekoloģiskās sekas,ir nepieciešams stiprināt glābšanas dienestu kapacitāti. Būtisks izaicinājums reaģēšanās spējām ir neatbilstošs un novecojis materiāltehniskais nodrošinājums, īpaši specializētais transports un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu ēku tehniskais stāvoklis, neatbilstība mūsdienu reaģētspējas nodrošināšanas prasībām. Esošo VUGD autotransportu raksturo arī augsts emisiju līmenis. Veicot autoparka nomaiņu paredzētas sinerģijas ar biometāna izmantošanas plāniem, iegādājoties tādu autotransportu, kas izmantotu saražoto biometānu.
\n
(219)Kopš 2018.gada tiek īstenota visaptveroša iekšlietu dienestu strukturāla reforma ar mērķi izanalizēt institūciju struktūru un funkciju darbības efektivitāti un izstrādāt priekšlikumus darba procesu un kvalitātes uzlabošanai. Reforma VUGD darbības jomās ir daļa no DG REFORM Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta ietvaros īstenotās iekšlietu dienestu reformas ar dažādiem fokusiem. Sekojoši VUGD reformas ietvaros izstrādāts rekomendāciju īstenošanas plāns ar uzdevumiem struktūrvienību kartējuma pārskatīšanai atbilstoši risku novērtējumam, pakalpojumu klāsta un kvalitātes uzlabošanai, kā arī darbinieku apmācības sistēmas un jaunu kadru piesaistes veicināšanai.
\n
(220)2020.gadā VUGD ir 246 transportlīdzekļi, kuru ekspluatācijas, jeb lietderīgās lietošanas laiks, pārsniedz 10 gadus, bet 101 transportlīdzekļu ekspluatācijas vecums jau pārsniedz pat 25 gadus un tie ir būvēti uz ZIL šasijām. VUGD transsports visās kategorijās darbojas ar dīzeļa un vai benzīna motoriem. Atbilstoši pētījumam par VUGD transportlīdzekļiem ir zināms, ka automašīnām, kuru ekspluatācija ir intensīva un ekspluatācijas laiks pārsniedz 10 gadus, pārnese no benzīna uz saspiestu dabasgāzi (CNG) jau nodrošina par 35% mazāku oglekļa dioksīda emisiju, par 98% mazāku mazo daļiņu emisiju un par 87% mazāku slāpekļa dioksīda emisiju. Uz ZIL šasijām bazētie vecie VUGD transportlīdzekļi patērē vidēji 54,5 l degvielas uz 100 km un rēķinot vidējo degvielas patēriņu pēdējo 3 gadu laikā VUGD trnasportlīdzekļi ir radījuši 220,58 t CO2 gadā izmešu no benzīna motoriem un 1566,47 t gadā CO2 izmešu no dīzeļa motoriem Līdz 2030.gadam visas specializētās ekspluatācijā esošās mašīnas būs sasniegušas jau 20 un dažos gadījumos pat 50 gadu ekspluatācijas slieksni, pasliktinot ne tikai to ekspluatācijas iespējas, bet arī kopējo negatīvo ietekmi uz Latvijas SEG emisiju daudzumu. Pasliktinoties transportlīdzekļu ekspluatācijas jaudai, būtiski pieaug vidējais ierašanās laiks notikuma vietā un attiecīgi pieaug degšanas platība un degšanas rezultātā materiālajām vērtībām, bioloģiskajai daudzveidībai radītais kaitējums.
\n
(221)Lielākajai daļai katastrofu pārvaldības sistēmas centru ir augsts energoresursu patēriņš, vidēji ar 205,83 kWh/m2 gadā kopējā enerģijas patēriņā , kas attiecīgi rada negatīvu ietekmi arī uz klimatu, tāpēc ir nepieciešams veikt pasākumus, kas nodrošinās mazākas uzturēšanas izmaksas, dos lielāku SEG emisiju samazinājumu kopējā Latvijas zaļā kursa īpatsvarā, vienlaikus arī uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un ātrumu vienlīdzīgi visā Latvijas teritorijā. Gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecība kā risinājums tika izstrādāts jau 2019.gadā ar mērķi kopumā optimizēt iekšlietu struktūru un katastrofu pārvaldības sistēmā iesaistīto institūciju infrastruktūru un pakalpojumus. Uz VUGD depo modeļu bāzes ar iespēju modeli administratīvajā korpusa daļā paplašināt, zem viena jumta iekļaujot arī Valsts policijas, valsts robežsardzes, Informācijas centra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī tur, kur tiek izteikta interese arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ļauj efektīvi un videi draudzīgi īstenot vienotu klientu apkalpošanas centru pieeju. Šādu centru pilsētās uzlabojot kopējo drošības uztveres indeksu, piesaistot attiecīgajiem dienestiem vietējos nodarbinātos, uzlabojot centru pilsētu dzīves līmeni un nodrošinot vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti.
\n
(222)Neefektīva, novecojusi, sadrumstalota un avārijas stāvoklī esoša katastrofu pārvaldības sistēmas infrastruktūra
\n
-No kopējā 93 Iekšlietu ministrijas īpašumā esošo VUGD depo objektu, vairāk kā 80% būvēti laika periodā no 1890.gada - 1960.gadam. To sākotnējais lietošanas mērķis nevienā no gadījumiem nav bijis VUGD depo, tādēļ to izvietojums un platības neatbilst katastrofu pārvaldības funkciju izpildei nepieciešamajiem minimālajiem standartiem. Šo depo garāžu vārti neļauj ēkas telpās iedzīt mūsdienu tehnikas mašīnas gabarītu neatbilstības dēļ, savukārt šo ēku pārbūve un pielāgošana nav iespējama, jo 90% gadījumos, visi depo ir vairāk kā 2 reizes mazāki, nekā nepieciešams.
\n
(223)Atbilstoši veikajiem esošo ēku energoauditu slēdzieniem, veicot energoefektivitātes pasākumus esošajās ANM plāna aprēķinā iekļautajās ēkās CO2 emisiju ietaupījums būtu 171,31 t CO2. Tomēr, lai ēkas būtu funkcionāli izmantojamas un pielāgotas mūsdienu automašīnu vajadzībām, pārbūvju izmaksas būtu nesamērīgi lielas un atbilstoši daudz lielāka būtu iegūtā pēcrekonstrukcijas platība ar mazāku CO2 emisiju samazinājumu. Savukārt īstenojot ANM plānā iekļauto pieeju, ka jauna būvniecība tiek īstenota tikai nodrošinot esošo ēku nojaukšanu un to vietā būvējot gandrī 0 enerģijas patēriņa ēkas, CO2 emisiju ietaupījums jau būtu 206,54 t CO2.
\n
(224)Konkurētspējas reformas un investīcijas.
\n
Katastrofu pārvaldības stiprināšanai būtiska loma ir dažādu mūsdienīgu analītisko un digitālo rīku pielietošanas spējai.
\n
Sekojoši katastrofu pārvaldības stiprināšanas reformas ietvaros ANM digitālajā komponentē un 2021.-2027.gada ERAF klimata mērķī reaģētspējas un prevencijas uzlabošanai paredzēta kopējā valsts digitālās pārvaldības reformā ietilpstošu brīdināšanas, uzraudzības un analītisko rīku izstrāde un ieviešana. Ar minētajiem digitālajiem risinājumiem paredzēts nodrošināt iedzīvotājus ar ātru, kvalitatīvu un teritoriāli mērķētu informāciju, kā arī dot iespēju uzņēmējiem piedalīties ugunsdrošības prasību ievērošanas pašdeklarēšanas pasākumos vai veidot katastrofu risku analīzes, ja nepieciešams.
\n
(225)Mērķi:
\n
(226)klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgi efektīvu, ātru un kvalitatīvu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbu visā Latvijas teritorijā, uzlabojot operatīvajā darbā iesaistīto dienestu koordināciju. Ar kopējo katastrofu pārvaldības sistēmas reformas ietvaros īstenoto pasākumu kopumu, samazinot katastrofu un nelaimes gadījumu radīto SEG emisiju apjomu.
\n
(227)Īstenojot minēto katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, plānots par 22 nekustamajiem īpašumiem samazināt kopējo Iekšlietu ministrijas īpašumā esošo īpašumu skaitu un atteikties no vismaz 36 nomas objektiem. Neskatoties uz jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecību - kopējais neefektīvi un ar augstu enerģijas patēriņu ekspluatējamo objektu skaits samazināsies par vairāk kā 58 objektiem. ANM plāna ietvaros jaunuzbēvētā platība nebūs lielāka par nojaukto, esošo ēku platību. To vietā tiks veidoti gandrīz nulles enerģijas patēriņa centri ar mērķi nodrošināt atbildīgu publisko īpašumu pārvaldību, kuros vienuviet tiks apvienoti vairāki katastrofu pārvaldības sistēmā strādājoši dienesti, tādējādi ļaujot sasniegt Ēku Atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā, NEKP un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam izvirzītos mērķus.
\n
(228)Investīcija 1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana.
\n
(229)Galvenie izaicinājumi:
\n
(230)Baltijas jūras reģiona zinātnieki kā nozīmīgākās klimata pārmaiņu tiešās izpausmes šajā reģionā min: i. jūras līmeņa paaugstināšanos, kas, savukārt, paaugstina plūdu riska iespējas; ii. siltākas un īsākas ziemas, ko nosaka globālās vidējās temperatūras pieaugums; iii. biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu, radot zaudējumus apdzīvotajās teritorijās, kā arī palielinot jūras plūdu un krasta erozijas risku; iv. izmaiņas nokrišņu sadalījumā, ieskaitot spēcīgu lietusgāžu un kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos, nokrišņu samazināšanos vasarās, toties pieaugumu ziemās, izmaiņas ūdens apgādē, ka arī upju, ezeru plūdus un vispārēju upju ūdens līmeņa paaugstināšanos.
\n
(231)Piemēram, Latvija 2017.gada 23. un 24.augustā piedzīvoja spēcīgas lietusgāzes, kas izraisīja plūdus un ārkārtēju situāciju Latgales reģionā, kā arī dažos Vidzemes novados. Lietavas turpinājās arī septembrī un oktobrī, aptverot visu Latvijas teritoriju. 2017.gada vasaras un rudens lietavas un to izraisītie plūdi radīja ievērojamus zaudējumus valsts un pašvaldību infrastruktūras objektiem (ceļiem, dzelzceļam, meliorācijas sistēmām) un lauksaimniecības nozarei. Spēcīgo lietusgāžu un to izraisīto plūdu radītie tiešie zaudējumi valsts un publiskajā sektorā veidoja apmēram 43,8 milj. euro.
\n
(232)Jautājumu par plūdu risku pārvaldību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību22.
\n
Direktīvas mērķis ir izveidot plūdu riska izvērtēšanas un pārvaldības sistēmu, lai mazinātu ar ES dalībvalstīs notikušiem plūdiem saistītu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.
\n
(233)Īstenojot plūdu risku pārvaldību un upju baseinu apsaimniekošanu, plānotas rīcības atbilstoši upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un plūdu riska pārvaldības plāniem 2021.-2027.gadam.
\n
(234)Latvijas lielo upju baseinu apgabalos kopā ir uzskaitīti 6400 km2 tūkstoši hektāri applūstošo teritoriju, kur atrodas ievērojamas meliorētu lauksaimniecības un meža zemju teritorijas, apdzīvoto vietu teritorijas ar salīdzinoši lielu iedzīvotāju blīvumu un infrastruktūru, hidrotehniskās būves un polderu sistēmas u.c. Jāpabeidz iepriekšējos plānošanas periodos uzsāktais valsts meliorācijas un hidrotehnisko būvju atjaunošanas un pārbūves process.
\n
(235)Iepriekšējos 13 gados izmantojot dažādu fondu investīcijas atjaunotas 44 valsts hidrobūves, mazinot plūdu riskus vairāk kā 80 000 ha Latvijas lauku teritorijas.
\n
Nepieciešams atjaunot vēl 29 būves, kas no plūdu draudiem pasargā vairāk kā 59 000 ha, tādejādi sakārtojot valsts pretplūdu infrastruktūru.
\n
(236)Mērķis:
\n
(237)Samazināt plūdu riskus Latvijas lauku teritorijai 59 000 ha platībā.
\n
(238)Plānoto investīciju mērķis ir stimulēt pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumus atbilstoši nacionālajām programmām, mazinot riskus visām uzņēmējdarbības formām applūstošajās teritorijās. Pretplūdu aizsardzība pasākumi, kas veikti klimata pārmaiņu seku mazināšanai, nekaitēs ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai.
\n
3.Reformu un investīciju apraksts
\n
(239)Reformu un investīciju virziens 1.1 Emisiju samazināšana transporta sektorā
\n
(240)Reforma 1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšana
\n
(241)Transporta reforma vērsta uz sabiedriskā transporta ilgtspēju - integrētu, koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā.
\n
Tāpat reformas rezultātā plānots uzlabot pārvaldības institucionālo modeli.
\n
(242)Pilnībā pasažieru pārvadājumu sistēmas reformu paredzēts realizēt līdz 2030.gadam, paredzot pārejas periodu sākot no 2023.gada, kad atsevišķi reformas rezultāti / elementi sāk darboties.
\n
(243)Līdz 2022.gada beigām paredzēts izstrādāt un līdz 2023.gada vidum apstiprināt integrētu Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānu, kas sevī ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku, plānotos pārvadājumu apjomus, u.c.
\n
(244)Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts iespējot vienoto biļeti multimodālam ceļojumam biļešu tirdzniecības vietās un vismaz vienā mobilajā aplikācijā, kā arī iespējot reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.
\n
(245)Savukārt uzlaboto institucionālās pārvaldības modeli paredzēts iespējot, sākot ar 2026.gadu.
\n
(246)Savukārt līdz 2030.gadam paredzēts pabeigt sabiedriskā transporta piedāvājuma pārorientāciju atbilstoši 2023.gadā apstiprinātajam Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānam.
\n
(247)Reformas mērķis ir palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta lomas palielināšanu Rīgas pilsētā (dzelzceļš un tramvajs) un pārējā Rīgas metropoles areālā (dzelzceļš).
\n
(248)Reformas galvenais virziens ir integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā. Reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai, kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (t.sk. reāllaikā). Tāpat reformas rezultātā plānots uzlabot pārvaldības institucionālo modeli. Pilnībā reformu paredzēts realizēt līdz 2030.gadam, paredzot pārejas periodu sākot no 2023.gada, kad atsevišķi reformas rezultāti / elementi sāk darboties.
\n
(249)Kopējs reformas atskaites punkts ir viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls (dzelzceļš kā mugurkauls) ar vienotu un saskaņotu kustības sarakstu, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā RMA, bet reformas galvenie elementi, kurus paredzēts realizēt līdz 2026.gadam, ir: a. Sagatavots 'Integrēts RMA sabiedriskā transporta plāns līdz 2040.gadam' (izstrādāts 31.12.2022. un apstiprināts 31.12.2023.), kas vienlaikus tiek veidots kā daļa no kopējā 'Rīgas metropoles areāla SUMP (sustainable urban mobility plan)' plāna. ietvers sabiedriskā transporta piedāvājuma uzlabojumus -integrētu dzelzceļa, autobusu un pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla piedāvājumu un turpmākas attīstības plānu, vienotu biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu un multimodālu stratēģisko kustības grafiku ar centrālo elementu simetrisko regulārā intervāla vilcienu kustības grafiku (t.sk. Rail Baltica), plānotos pārvadājumu apjomus sabiedriskā transporta pasūtījuma ietvaros, nepieciešamo turpmāko investīciju plānu bezemisiju transportlīdzekļiem un infrastruktūras veiktspējas uzlabojumiem, u.c. b. Izveidota tehnoloģiskā platforma biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un reāllaika pasažieru informācijas sistēma (31.12.2023.). Veiktie uzlabojumi ļaus iedzīvotājiem iegādāties vienoto biļeti multimodālam ceļojumam biļešu tirdzniecības vietās un vismaz vienā mobilajā aplikācijā, kā arī iespējot reāllaika pasažieru informācijas sistēmas. c. Veiktas izmaiņas un uzlabota pieeja pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (31.12.2023.) un ieviests jauns, uzlabots institucionālais pārvaldības modelis (31.12.2025.) Reforma paredz pārskatīt esošo institucionālo ietvaru un uzlabot tā mehānismus attiecībā uz pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (tai skaitā pārskatīt zaudējumu kompensācijas mehānismu). Darbības vērstas uz normatīvo aktu grozījumiem un esošā institucionālā modeļa sadarbības pilnveidošanu, ar to saprotot, ka pašvaldības un valsts institūcijas darbojas koordinēti un īsteno pasažieru pārvadājumu plānošanu, pasūtīšanu un organizāciju vienotā sistēmā. Reforma neparedz vienas sabiedriskā transporta pasūtījuma institūcijas izveidi.
\n
(250)Rīgas metropoles areāla transporta reformai ir pakārtotas investīcijas, kuras integrētā veidā nodrošinās prioritāro Rīgas metropoles areāla koridoru attīstību.
\n
(251)Investīciju programma ir ciešā sasaistē ar reformu - investīcijas integrētā veidā nodrošinās prioritāro Rīgas metropoles areāla koridoru attīstību - sabiedriskā transporta plānotā maršrutu tīkla un kustības grafiku realizāciju.
\n
(252)Investīciju plāns līdz 2026.gadam paredz Rīgā un aglomerācijā īstenot sekojošo: a. Īstenot dzelzceļa transporta sistēmas uzlabojumus. (1.1.1.1.i.: Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem)
\n
(253)Investīciju ieguldījumi paredz attīstīt bezemisiju dzelceļa infrastruktūru un iegādāties bezemisiju ritekļus, tādejādi veidojot konkurētspējīgu dzelceļa pasažieru transportu kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā. Ieguldījumi ļaus uzlabot dzelzceļa caurlaidspēju, ar mērķi palielināt sliežu transporta ātrumu, kā arī sliežu transporta pielāgošanu pasažieru pārvadājumiem. Ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā nodrošinās Rail Baltica īstenošanu Rīgas dzelzceļu mezglā, iespējojot abu dzelzceļa sistēmu sinhronu pāreju uz 25kV elektrifikācijas sistēmu.
\n
(254)Investīciju ieguldījumi paredzēti 7 bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādei un nodrošināt vai uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru 81 km sliežu ceļu garumā 3 dzelzceļa līnijās, ietverot dzelzceļa elektrifikāciju (kontakttīkla nomaiņa pārejai uz 25kV elektrifikācijas sistēmu, elektrificēto līniju kopgaruma palielināšana) un saistītas darbības (elektrificētu divceļu posmu izbūve, staciju sliežu ceļu plānu uzlabojumi, stacijas pārbūve (t.sk. sliežu ceļu plāna uzlabojumi, pasažieru platformu pārbūve un drošu divlīmeņu šķērsojumu un piekļuves platformām izbūve), signalizācijas sistēmu pielāgošana, u.c. b. Veikt uzlabojumus Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā. (1.1.1.2.i.: Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā)
\n
(255)Ieguldījumi vērsti uz bezemisiju transportlīdzekļu nodrošināšanu pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumos, t.i., elektroautobusu un tramvaju iegāde, veicinot emisiju samazināšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.
\n
(256)Lai izveidotu multimodālus savienojumus un maršrutu tīklu integrāciju, tiks uzlabota dzelzceļa staciju sabiedriskā transporta un ar tā pieejamību saistītā piekļuves infrastruktūra
\n
-ar bezemisiju sabiedriskajiem transportlīdzekļiem saistītā uzlādes infrastruktūra, kā arī piekļuves infrastruktūra un savienojošā infrastruktūra stacijās, tādējādi iespējojot patiesi integrētu sabiedriskā transporta sistēmu Rīgā.
\n
(257)Investīciju projekta ietvaros tiks iegādāti 4 zemās grīdas tramvaji, 17 elektroautobusi un 7 elektroautobusu uzlādes stacijas, kā arī nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, t.i., tramvaju līnijas pagarinājums 3,5 km garumā, neatkarīga ātrgaitas sabiedriskā transporta līnija un veloceļš 5,3 km garumā.
\n
Multimodālas mobilitātes nodrošināšanai tiks veikti ieguldījumi viedos, digitālos un videi draudzīgos mobilitātes mezglos (6 reģionāla un 2 vietējas nozīmes mobilitātes punkti), kas ir multimodāla transporta mugurkauls. c. Izveidot savienojošu maģistrālo veloinfrastruktūru starp Rīgu un aglomerāciju. (1.1.1.3.i.: Pilnveidota veloceļu infrastruktūra)
\n
(258)Investīcijas tiks veiktas reģionāla un pilsētas līmeņa maģistrālajā veloinfrastruktūrā 60,5 km garumā vairākos prioritārajos veloceļu koridoros, sasaistot Rīgas apkaimes un Pierīgas apdzīvotības centrus, t.sk. attīstot Euro Velo 10 un Euro Velo 13 maršrutu infrastruktūru.
\n
(259)Mērķtiecīgai ieguldījumu veikšanai paredzētie investīciju projekti līdz 2026.gadam tiks īstenoti 5 multimodālos transporta koridoros Rīgas metropoles areālā (no kopumā 13 identificētajiem):
\n
1.Rīga - Carnikava - Saulkrasti (Rīga - Salacgrīva RK1) 2. Rīgas centrs - Dreiliņi (Rīga - Ropaži PK7) 3. Rīga - Ogre - Jēkabpils (RK3) 4. Rīga - Tukums (RK6) 5. Rīga - Bolderāja (Rīga - Daugavgrīva PK11)
\n
(260)Visos koridoros vērtēta multimodalitāte (lai tā tiktu efektīvi, savstarpēji papildinoši risināta, t.sk. iespējojot dzelzceļu kā mugurkaulu). Šāda multimodālu koridoru pieeja ļauj iegūt lielāku efektivitāti no plānotajām investīcijām, jo tās ir fokusētākas konkrētajā teritorijā, savstarpēji papildinošas.
\n
Plānotās investīcijas šajos koridoros rada piedāvājumu mūsdienīgam sabiedriskajam transportam (primāri sliežu, bezizmešu transportam), tādejādi mazinot privāto automašīnu izmantošanu, CO2 samazinājumu.
\n
(261)Plāna ievaros paredzētie ieguldījumi aptver Rīgas pilsētas teritoriju un tās aglomerāciju, ar fokusu minētajos transporta koridoros, nodrošinot dzelzceļa sasaisti ar pilsētas sabiedrisko transportu un piedāvājot pasažieriem integrētu sabiedrisko transportu un multimodālas pārvietošanās iespējas.
\n
(262)Plānotās investīcijas ir tieši pakārtotas sabiedriskā transporta pārvaldības sistēmas reformai, t.i., reforma paredz sabiedriskā transporta pārvaldības sistēmas integrāciju Rīgas metropoles areālā, integrējot valsts un Rīgas Domes atbildības sabiedriskā transporta jomā (uzlabojot lēmumu pieņemšanas ātrumu, kvalitāti un savstarpējo koordināciju, bet neveidojot jaunu institūciju), kā arī iekļauj maršrutu tīkla pārskatīšanu un pilnveidošanu, vienotas biļetes ieviešanu, sabiedriskā transporta pasūtījuma koordināciju u.c. elementus.
\n
Plānotās investīcijas multimodālajos transporta koridoros:
\n
1.Reģionālas nozīmes koridors Rīga
\n
-Carnikava - Saulkrasti.
\n
(263)Koridorā būtiskas izmaiņas ieviesīs Rail Baltica infrastruktūras būvniecība un reģionālo ekspreša vilcienu pārvadājumu ienākšana. Tas prasīs visa reģionālā autobusa maršruta tīkla pārplānošanu. Pagaidām pasažieru plūsmas sadalījumā pa transporta veidiem dominē ar privāto automašīnu braucošie pasažieri vairāk par 90%23). Koridora posmā Rīga - Carnikava - Saulkrasti - Skulte pasažieriem tiek nodrošināti dzelzceļa pārvadājumi elektrificētā līnijā), tomēr esošais piedāvājums nav konkurētspējīgs ne ātruma, ne komforta ne regularitātes ziņā ilgumam braucienam ar privāto automašīnu.
\n
(264)Laika periodā līdz 2026.gadam koridora posmā līdz Saulkrastiem tiek paredzēts attīstīt multimodālu transporta koridoru, kompleksi risinot problēmu - modernizējot un pilnveidojot galvenos mobilitātes punktus Saulkrastos, Carnikavā, Ziemeļblāzmā, Sarkandaugavā un Zemitānos, dzelzceļu savienojot ar Rīgas metropoles areāla reģionālo autobusu un Rīgas pilsētas sabiedrisko transportu, līdz ar to ļaujot pārplānot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu (mazāk autobusu, vairāk vilciens, trolejbuss (perspektīvā - arī tramvajs), un elektroautobuss kā galvenais pievedējs). Papildus tiks uzlabota un paplašināta EuroVelo 13 infrastruktūra, t.sk. nodrošinot sasaisti ar mobilitātes punktiem. Lai samazinātu laiku ceļā un iespējojot pilsētas / piepilsētas dzelzceļa funkcijas attīstību (Bolderāja - Vecāķi, Bolderāja - Sigulda), tiks veikti dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumi iecirknī Rīga - Zemitāni, t.sk. pāreja uz 25kV elektrifikācijas sistēmu.
\n
2.Pilsētas nozīmes koridors Rīgas centrs - Dreiliņi.
\n
(265)Pierīgā dzīvojošie iedzīvotāji braucieniem uz darbu un mācībām tērē vairāk laika nekā cito reģionos. Pierīgā dzīvojošie iedzīvotāji strādā un mācās Rīgā. Izteikta ikdienas svārstmigrācija Pierīgā rada sastrēgumus un kavēšanos. Pasažieru plūsmas sadalījumā starp autobusu un privāto automašīnu koridorā kopumā (Rīga - Ropaži) izteikti dominē pārvietošanās ar privāto automašīnu.
\n
(266)Plānotās investīcijas šajā koridorā ir ātrgaitas, nodalīta koridora elektroautobusu līnija (BRT) un elektroautobusi. Tā rezultātā pilsētas trolejbusu līnijas uz Purvciemu tiks aizstātas ar bezemisiju sabiedrisko transportu un pagarinātas līdz Dreiliņiem. Vienlaikus tiks izbūvēta maģistrālā veloinfrastruktūra. Arī šajā koridorā tiks pārplānots maršrutu tīkls, t.sk. tiks izskatīts variants ar reģionālo autobusu satiksmes pārcelšanu uz BRT.
\n
3.Reģionālas nozīmes koridors Rīga - Ogre - Jēkabpils.
\n
(267)Vislielāko pasažieru plūsmu vidēji dienā pie iebraukšanas Rīgā šajā koridorā veido privāto automašīnu pasažieri (vairāk par 80% pasažieru). Koridora posmā pasažieriem tiek nodrošināti dzelzceļa pārvadājumi elektrificētā līnijā, tomēr esošais piedāvājums nav konkurētspējīgs ne ātruma, ne komforta ne regularitātes ziņā ilgumam braucienam ar privāto automašīnu.
\n
(268)Plānotās investīcijas līdz 2026.gadam šajā koridorā koncentrētas ap Šķirotavas staciju kā mobilitātes punktu un tramvaja līnijas pagarinājumu, integrējot dzelzceļu ar tramvaju un trolejbusu, kā arī iespējojot vietējo reģionālo autobusu maršrutu pasažieriem pārsēšanos uz vilcienu, tramvaju vai trolejbusu. Arī šeit risinājuma pamatā - valsts un Rīgas pilsētas maršrutu tīklu pārplānošana.
\n
4.Reģionālas nozīmes koridors Rīga
\n
-Tukums
\n
(269)Šajā multimodālajā transporta koridorā vislielāko pasažieru plūsmu vidēji dienā pie iebraukšanas Rīgā veido privātajās automašīnās braucošie pasažieri (vairāk par 90%) salīdzinājumā ar elektrificētās dzelzceļa līnijas un autobusu pasažieriem.
\n
(270)Investīciju ieguldījumi šajā koridorā ir saistīti ar esošas elektrificētas dzelzceļa līnijas uzlabojumiem, t.i., kontakttīkla pārbūvi (posmā Torņakalns Zasulauks - Priedaine), iespējojot migrāciju uz 25kV elektrifikācijas sistēmu.
\n
Ieguldījumi ļaus palielināt elektrificētās dzelzceļa līnijas pieļaujamo ātrumu un iespējos Rail Baltica dzelzceļa līnijas 25kV elektrifikācijas sistēmas izbūvi.
\n
5.Pilsētas nozīmes koridors Rīga - Bolderāja.
\n
(271)Investīciju ieguldījumus šajā koridorā nosaka esoša sliežu infrastruktūra, kura pieļauj attīstīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus Rīgas pilsētā. Mērķtiecīga un kompleksa šī koridora sakārtošana (savienots, papildinošs sabiedriskā transporta piedāvājums), nodrošinot pasažieriem multimodālu pārvietošanos, radīs priekšnosacījumus mobilitātes paradumu maiņai un sniegs būtisku CO2 samazinājumu.
\n
(272)Šajā koridorā ar investīcijām tiks iespējots komplekss maršruta tīkla reformas risinājums, kur dzelzceļš būs kā mugurkauls (Rīga - Bolderāja, perspektīvā līdz Daugavgrīvai) pārvadājumus nodrošinot ar bateriju elektrovilcieniem, savukārt Daugavgrīvā, Vakarbuļļos un Bolderājā elektroautobusi pievedīs pie vilciena. Rezultātā pasažieri varēs ietaupīt laiku ceļā no 10 līdz 25 minūtēm, lai nokļūtu Rīgas centrā (pašlaik nokļūšana no Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimēm līdz Rīgas centram aizņem vairāk kā 30 minūtes24). Papildus uzlabosies sabiedriskā transporta nodrošinājums Iļguciema un Dzirciema, arī Zasulauka un Āgenskalna iedzīvotājiem. Investīcijas infrastruktūrā pamatā saistītas ar dzelzceļa pielāgošanu ātrai pasažieru vilcienu kustībai un bezemisiju režīmam (elektrifikācija), panākot dzelzceļa koridora pilnu pabeigtību Zasulauks - Bolderāja posmā.
\n
Maģistrālo veloceļu attīstība Rīgā un Pierīgā (5 koridoros)
\n
(273)Kopumā Rīgā un Pierīgā velo infrastruktūru ir paredzēts attīstīt 60,5 km garumā sekojošos maršrutos - Rīga - Carnikava (~11km), Rīga - Ulbroka (~12km), Rīga - Ķekava (~22km), Rīga - Babīte - Piņķi (~14km), Rīga - Mārupe (~2km). Katra maršruta ietvaros tiek nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālas nozīmes veloceļiem.
\n
(274)Augstāk minētās investīcijas līdz 2026.gadam spēs nodrošināt tikai daļēju reformu plāna realizāciju, tāpēc tās pilnīgai ieviešanai tiek plānoti papildus finanšu avoti.
\n
(275)Īstenotās reformas un veiktās investīcijas kopumā sniegs ieguldījumu 24 156 tonnas CO2 samazinājumam, tādējādi veicinot NEKP mērķu sasniegšanu.
\n
(276)Investīciju programmas realizācija nodrošina valsts un pašvaldības funkciju īstenošanu. Investīcijas nepieciešamas sabiedriskā transporta pasūtījuma nodrošināšanai un tās kvalitātes uzlabošanai, kā arī velomobilitātes publiskās infrastruktūras attīstībai. Investīciju programmas ietvaros paredzētā:
\n
-transportlīdzekļu iegāde (bateriju elektrovilcieni, tramvaji un elektroautobusi)- ir saderīga ar ES iekšējo tirgu, jo tiks piemērota Regula Nr. 1370/2007;
\n
-publiskās infrastruktūras attīstība:
\n
-publiskās lietošanas dzelzceļa līniju modernizācija un elektrifikācija - nav uzskatāma par valsts atbalstu, jo tiks ievērots Komisijas paziņojuma \"Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem\" 25.punkts;
\n
-sabiedriskā transporta - autobusu -- elektrouzlādes staciju izbūve, ātrgaitas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūra, tramvaja līniju infrastruktūra - ir saderīga ar ES iekšējo tirgu, jo tiks piemērota Regula Nr. 1370/2007;
\n
-mobilitātes punktu publiskās lietošanas infrastruktūra gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta vajadzībām, kā arī veloceļu infrastruktūra nav uzskatāma kā komercdarbības atbalsta piešķiršana.
\n
(277)Reformu un investīciju virziens 1.2.
\n
Energoefektivitātes uzlabošana
\n
(278)Latvijas enerģētikas politikā ir noteikts, ka energoefektivitāte ir viens no galvenajiem politikas instrumentiem, kas ļauj samazināt izmaksas un, samazinot enerģijas patēriņu (līdz ar to arī samazinot ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām), paaugstina energoapgādes drošuma līmeni.
\n
Latvijas tiesību aktos ir iekļautas prasības nodrošināt energoresursu racionālu izmantošanu un pārvaldību, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Vēlamā situācija 2030.gadam - ir ieviests \"energoefektivitāte pirmajā vietā\" princips un sabiedrībā būtiski pieaugusi izpratne par energoefektivitātes jautājumiem un palielinājusies iesaiste un vēlme nodrošināt energoefektivitāti savā un sabiedrības ikdienas dzīvē.
\n
(279)Investīcija 1.2.1.1.i. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu
\n
(280)1.2.1.1.i. \"Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu\" atbilst Eiropas Padomes ieteikumam \"Par Latvijas 2020.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020.gada stabilitātes programmu\" Nr.(21) \"Latvijas vidiskā ilgtspēja ir atkarīga no sekmīgas virzības uz energoefektivitātes uzlabošanu, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas, īpaši attiecībā uz transportu un ēkām, un vidiskās ilgtspējas apsvērumu integrēšanas ekonomikas nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.
\n
(281)1.2.1.1.i. \"Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu\" plānotās izmaksas, EUR attiecīgajā gadā ir norādītas šī plāna pielikumā.
\n
(282)Papildus līdzīgām darbībām ir plānots atbalsts arī no Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam 2.1.1.SAM \"Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana\" plānotā pasākuma \"Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās \", kam indikatīvi paredzēts 137 840 625 euro liels finansējuma apjoms.
\n
(283)Demarkācija notiks laikā - vispirms tiks īstenota ANM plānotā programma. Pēc tās beigām tiks īstenota no Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam plānotā programma daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai.
\n
(284)Sasniedzamie mērķi ir norādīti plāna pielikumā.
\n
(285)Izmaksu aprēķins veikts izmantojot 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 4.2.1.1.pasākumā \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās\" datus (pievienoti pielikumā). Kur vidējās izmaksas sastādīja 174.78 EUR/m2, kas neskaitot PVN sastādīja 144.45 EUR/m2.
\n
(286)Publiskais finansējums - 57 282 000 EUR, no kura 6% sastādīs \"Altum\" vadības izmaksas. Attiecīgi renovācijas darbiem ir pieejami 53 845 080 EUR. Rādītāja aprēķins: 53 845 080/199.34 EUR/m2 (199.34 EUR/m2 ir prognozētās vidējās izmaksas, kas aprēķinātas kā 144.45 EUR/m2 +38%). Pētījums par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā 2020.-2024 paredz būvniecības izmaksu pieaugumu par 26% līdz 2024.gadam. Pieņemot, ka tendence turpināsies arī līdz 2026.gadam, būvniecības izmaksas pieaugs par 38%.) = 270 116 m2;
\n
(287)1.2.1.1.i. \"Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu\" ietvaros valsts (komercdarbības) atbalsts nav plānots, jo atbalstu saņem šo māju iedzīvotāji (fiziskas personas).
\n
(288)Gadījumos, kad kāds no dzīvokļiem tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, atbalsts tiks sniegts saskaņā ar de minimis nosacījumiem.
\n
(289)Plānotā ANM atbalsta (granta) intensitāte ir 49% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Savukārt 51% no projekta izmaksām sastādīs aizdevums (finanšu instruments).
\n
(290)2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 4.2.1.1.pasākuma \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās\" projektu dati parāda, ka vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums sastāda 86.07 kWh/m2 gadā. Vidējais siltumenerģijas tarifs Latvijā 2020./2021.gada apkures sezonā sastāda 52,38 EUR/MWh . Līdz ar to ietaupījums no daudzdzīvokļu mājas renovācijas (zemāks rēķins par apkuri) sastāda 4.50 EUR/m2 gadā. Vidējās renovācijas izmaksas sastāda 174.78 EUR/m2. Līdz ar to, bez granta atbalsta, renovācija atmaksātās 38.84 gadu laikā.
\n
Ar granta atbalstu renovācija atmaksājās 19 gadu laikā.
\n
(291)Papildus tam, ir jāatzīmē, ka Rīgas pilsētā apkures tarifs ir būtiski zemāks nekā vidēji Latvijā. Rīgas pilsētā apkures tarifs ir 39.77 EUR/MWh, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētā daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes uzlabošanas darbi bez granta atmaksājās 51 gada laikā, savukārt ar grantu atmaksājās 25 gadu laikā.
\n
(292)1.2.1.1.i. \"Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu\" ietvaros atbalsts tiks piešķirts rindas kārtībā, līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 4.2.1.1. pasākumā \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās\".
\n
(293)Līdz ar to tiks izvirzīti sekojoši kritēriji saņēmējiem:
\n
1)Atbalsta programmas nosacījumos (MK noteikumos vai citā atbilstošā juridiskā formā) tiks noteikts, ka atbalsts būs pieejams tikai tādām ēkām (projektiem), kurās projekta īstenošanas rezultātā ir plānots sasniegt vismaz 30% enerģijas ietaupījums, lai atbilstu investīciju kodiem ar 100% klimata marķieri.
\n
2)Augstas gatavības projekts, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu plānotajā laika grafikā.
\n
3)Projektu iesniegšanas secība.
\n
(294)Investīcija 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu un pētniecības un attīstības aktivitātes un atbalstu ilgtspējīga transporta iegādei, tādu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādi, kas saistīti ar zemu oglekļa emisiju ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām).
\n
(295)Viens no galvenajiem Latvijas izaicinājumiem turpmākajos gados ir apstrādes rūpniecības uzņēmumu produktivitātes kāpināšana, kas ir cieši saistīta ar ražošanas procesu efektivitātes paaugstināšanu un tehnoloģiskajiem jauninājumiem, kuri prasa lielākus ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās. Izaicinājums apstrādes rūpniecības uzņēmumiem šobrīd ir augstās elektroenerģijas cenas, kas būtiski kavē to konkurētspēju. Lai Latvijas spētu virzīties uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu, nepieciešams mērķēts valsts atbalsts uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai uzņēmuma pašpatēriņam kā arī saistītajām pētniecības un attīstības aktivitātēms, veicinot resursefektīvāku, zema oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darbības procesu \"zaļināšanu\".
\n
(296)Lai pasākuma fokuss nebūtu pārāk šaurs, Latvijas uzņēmumiem, kuriem nepieciešama videi draudzīga pārveide, plānots arī piedāvāt atbalstu novatoriskiem un cirkulārākiem uzņēmējdarbības modeļiem, labāka atkritumu apsaimniekošanai, jauninājumiem attiecībā uz materiāliem, produktiem un tehnoloģijām, kā arī uzņēmumu vispārējās vides pēdas samazināšanai. Ņemot vērā to, ka energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu un ar vides pēdas saistītu pasākumu fokuss ir atšķirīgs, pārskatāmības nolūkos investīcija 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā tiek apskatīta no katra pasākuma tvēruma atsevišķi.
\n
(297)Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešana un pētniecības un attīstības aktivitātes un atbalsts ilgtspējīga transporta iegādei
\n
(298)Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi uzņēmējdarbībā parasti prasa lielus kapitālieguldījumus un to atmaksāšanās laiks ir salīdzinoši garš, tādēļ komercabanku finansējums šādiem projektiem ir ļoti ierobežots.
\n
(299)Turklāt šādi investīciju projekti nav primāri nepieciešamie ieguldījumi saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tādēļ bieži vien tiek atlikti vai to īstenošana netiek apsvērta bez papildus valsts atbalsta. Lai stimulētu saimnieciskās darbības veicējus pārskatīt līdzšinējos darbības procesus un tehnoloģiju izmantošanu un virzīties uz ilgtspējīgas saimniekošanas modeļiem, investīcijas ietvaros plānots izveidot finanšu instrumentu programmu uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumiem un AER ieviešanai ar granta elementu kapitāla atlaides veidā.
\n
(300)Investīciju programmas galvenais mērķis ir veicināt uzņēmumu investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanā un ar to saistītajās pētniecības un attīstības aktivitātēs, energoaudita veikšanā, kā arī ilgtspējīga transporta izmantošanā un jaunu energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanā ražošanā, lai sekmētu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību, resursu efektīvu izmantošanu un sniegtu ieguldījumu NEKP 2030 klimata mērķu sasniegšanā.
\n
(301)Plānotās investīcijas: i. Investīcijas ietvaros plānots izveidot valsts atbalsta programmu kombinētā finanšu instrumenta veidā, paredzot granta elementu kapitāla atlaides veidā.
\n
(302)Zemāk minētajām aktivitātēm programmas ietvaros plānots sniegt investīciju aizdevumus.Maksimālā aizdevuma summa vienam uzņēmumam plānota līdz 10 milj. EUR, aizdevuma termiņš - līdz 20 gadiem.
\n
(303)Programmas ietvaros paredzēts piešķirt kapitāla atlaidi granta veidā, kuras apmērs tiek noteikts ņemot vērā realizēto pasākumu un uzņēmuma lielumu. Maksimālā kapitāla atlaide ir 2 milj. EUR, (energoauditiem un tehnoloģiskajai dokumentācijai 25 tūkst.EUR). Grantu paredzēts izmaksāt pēc projekta realizācijas un projektā noteikto kritēriju izpildes, samazinot aizdevuma pamatsummu.
\n
(304)Atkarībā no īstenotās aktivitātes, sasniedzamie kritēriji ir energoietaupījums, uzstādītā AER jauda vai programmas ietvaros, lai identificētu potenicāli veicamos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un to rezultātā sasniedzamos enerģijas ietaupījumus, tiks noteikta prasība uzņēmumam veikt energoauditu, lai noteiktu energoresursu patēriņu pirms projekta realizācijas un pēc projekta realizācijas. Granta daļas izmaksa tiks veikta pēc projekta realizācijas un pamatojošo dokumentu pārbaudes (tiks samazināta aizdevuma pamatsumma).
\n
(305)Aizdevums paredzēts maziem un vidējiem, vidējas kapitalizācijas un lielajiem komersantiem.
\n
(306)Lēmums par aizdevuma piešķiršanu tiek pieņemts izvērtējot uzņēmuma iesniegto biznesa plānu, esošo un nākotnes naudas plūsmu un energoaudita ieteikumus. Programmas ietvaros nav plānoti ierobežojumi attiecībā uz uzņēmuma darbības nozari, taču paredzams, ka lielāka daļa investīcijas tiks veiktas apstrādes rūpniecībā (tostarp bioekonomikā). Tāpat, ievērojot Taksonomijas regulā noteiktos principus, programmas ietvaros tiks atbalstīti uzņēmumi, kuru saimnieciskajai darbībai ir pozitīva ietekme uz klimatu un vidi vai to saimniecisko darbību var uzskatīt par ilgtspējīgu saimniecisko darbību. Atbalsts būs pieejams arī, izmantojot ESKO pakalpojumus.
\n
(307)Atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kas darbojas Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), ja SEG emisiju apjoms pēc projekta realizācijas plānots zem ETS noteiktām līmeņzīmēm. Lai to nodrošinātu programmas īstenošanas nosacījumos tiks noteikti izpildāmie kritēriji attiecībā uz ETS uzņēmumu radītajām SEG emisijām, kuri tiks pārbaudīti pie projekta apstiprināšanas.
\n
(308)Šāds atbalsta mehānisms nodrošinās ilgtermiņa aizdevumu pieejamību investīciju projektu realizācijai, kuri sniedz ieguldījumu ekonomikas transformācijai un klimata mērķu sasniegšanai. Investīcijas risinās tirgū pastāvošo nepilnību attiecībā uz finansējuma pieejamību ilgtermiņa investīciju projektu īstenošanai galvenokārt MVK segmentā un apstrādes rūpniecības nozarē savukārt granta elements nodrošinās papildus stimulu uzņēmējiem pārskatīt līdzšinējos darbības procesus un tehnoloģiju izmantošanu un virzīties uz energoefektīvākiem un \"zaļākiem\" saimniekošanas modeļiem.
\n
(309)Investīciju programma dos iespēju uzņēmumiem uzlabot to enerģētisko neatkarību, izmantot videi draudzīgu enerģiju, samazināt ražošanas izmaksas kā arī attīstīt nākotnes klimata tehnoloģijas. Ieguldījumi uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju.
\n
Investīcijas tieši veicinās virzību ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstības virzienā.
\n
(310)Ieguldījumi uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā papildinās jau tirgū esošo ALTUM īstenoto programmu uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, kā arī Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma Darbības programmas 2021.-2027.gadam 6.1.prioritātes \"Pāreja uz klimatneitralitāti\" ietvaros plānotās investīcijas uzņēmējdarbības \"zaļināšanas\" un produktu attīstības pasākumiem. Tāpat piedāvāta investīcija papildinās Darbības programmas 2021- 2027.gadam 2.1.prioritātes \"Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām\" ietvaros plānotās investīcijas. Demarkācija ar minētajām programmām tiks nodrošināta projektu līmenī un to nodrošinās ALTUM, savukārt nacionālajā regulējumā tiks paredzēti nosacījumi, lai tiktu ievērota plānotās programmas intensitāte un novērsti dubultfinansēšanas riski.
\n
(311)Programmas īstenošanu nodrošinās Attīstības finanšu institūcija ALTUM, kura jau šobrīd piedāvā uzņēmumiem aizdevumus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, kuri tiek finansēti no \"zaļajām\" obligācijām. Programmas īstenošanai tiks izveidots atsevišķs aizdevumu fonds un tiks nodrošināta ieguldīto finanšu līdzekļu atkārtota izmantošana, tādā veidā nodrošinot investīciju ilgtspēju arī pēc ANM investīciju termiņa.
\n
(312)Atbalsts plānots sekojošām aktivitātēm un pasākumiem:
\n
(313)Energoaudita veikšana:
\n
•Plānots atbalstīt tehniski ekonomiskā pamatojuma, energoaudita (uzņēmumiem, kuriem prasība par enrgoauditu nav noteikta Energoefektivitāte likumā), tehnoloģisko shēmu, skiču u.c. izstrādi ar mērķi identificēt potenciāli veicamos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar ekonomiski pamatotiem lielākajiem sasniedzamajiem enerģijas ietaupījumiem.
\n
•Plānotā kapitāla atlaide no aizdevuma summas ir līdz 85%, bet ne vairāk kā 25 tūkst EUR.
\n
•Pasākumā plānotais finansējums indikatīvi ir 5 300 000EUR
\n
•Pasākuma ietvaros ir plānots sniegt atbalstu 530 projektiem.
\n
•ir plānots valsts atbalsts provizoriski GBER 25.panta 4. un 7.apakšpunkta ietvaros, nepieciešamības gadījumā tiks izskatītas arī de minimis atbalsta iespējas.
\n
•Pasākums atbilst intervences kodam 022, kas paredz atbilstību 100% klimata marķierim
\n
(314)atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešana:
\n
•Pasākuma ietvaros plānots atbalsts jaunu AER jaudu uzstādīšanai uzņēmuma pašpatēriņam, daļēji aizstājot iepirkto elektroenerģiju ar paša uzņēmuma saražoto no atjaunojamiem energoresursiem. Plānots atbalsts neliela apjoma saules, vēja un biomasas projektiem, iekārtu iegādes, uzstādīšanas, pieslēgumu izveides un dokumentācijas izmaksām.
\n
•Atbalsts pieejams, ja saražotā enerģija ir izmantota uzņēmuma vai ESKO klienta pašpatēriņam vismaz 90% apmērā.
\n
•Plānotā kapitāla atlaide no aizdevuma summas ir līdz 30%, kuras apmērs atkarīgs no uzņēmuma lieluma.
\n
•Pasākumā plānotais finansējums indikatīvi ir 80 000 000 EUR.
\n
Plānots atbalstīt indikatīvi 320 projektu, vidējā projekta apmērs indikatīvi ir 250 000 EUR;
\n
•Pasākuma ietvaros ir plānots uzstādīt AER ar kopējo jaudu 81 MW. Mērķa vērtība tiek noteikta, pieņemot, ka ieguldot 890 EUR var uzstādīt 1KW AER jaudu. Tiek plānots, ka pamatā atbalsts tiks sniegts saules AER projektiem un nelielai daļai biomasas tehnoloģiju projektu. Pieņēmumi balstīti uz līdzšinējo pieredzi un esošo pieprasījumu.
\n
•Pasākuma īstenošanā ir plānots valsts atbalsts provizoriski GBER 41.panta ietvaros.
\n
•Pasākums atbilst - 028, 029 un 030bis intervences kodiem, kas paredz atbilstību 100% klimata marķierim, atkarībā no ieviestās tehnoloģijas.
\n
•Lai nodrošinātu biomasas tehnoloģiju ieviešanas pasākumu atbilstību 030bis intervences kodam, programmas īstenošanas nosacījumos tiks ietverti kritēriji, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2018/2001 29.pantā noteiktajiem kritērijiem un izmantojot šķeldu, tai jāatbilst SEG emisiju ietaupījumam 80%.
\n
Atbilstība minētajiem kritērijiem tiks pamatota Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(315)energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nedzīvojamajās ēkās:
\n
•Pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts nedzīvojamo ēku renovācijai, apgaismojuma, siltumapgādes, aukstumapgādes, ventilācijas sistēmu uzlabošanas, rekuperācijas, u.c. energoefektivitātes pasākumiem, ja pasākuma realizācijas rezultātā energo ietaupījums ir vismaz 30%. Attiecināmās izmaksas pasākuma ietvaros ir būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās un koplietošanas telpās, inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide; autoruzraudzība un būvuzraudzība.
\n
•Plānotā kapitāla atlaide no aizdevuma summas ir līdz 30%, granta saņemšana ir atkarīga no sasniegtajiem energoefektivitātes ietaupījumiem
\n
•Pasākumā plānotais finansējums indikatīvi ir 25 000 000 EUR;
\n
•Pasākuma ietvaros ir plānots atbalstīt 133 projektus un sasniegt energoietaupījumu 5 000 MWh/ gadā, kas noteikts izvērtējot līdzšinējo pieredzi, balstīts uz pieņēmumu, ka ieguldīti 5 000 EUR rada 1 MWh ietaupījumu gadā.
\n
•Indikatīvais vidējā projekta apmērs ir 187 500 EUR.
\n
•Ir plānots valsts atbalsts provizoriski GBER 38.panta ietvaros;
\n
•Pasākums atbilst intervences kodam 024ter, kurš paredz, ka vidējam SEG emisiju ietaupījumam aktivitātē kopumā jābūt vismaz 30%. Šo kritēriju plānots sasniegt programmas nosacījumos paredzot kritēriju attiecībā uz projekta energoietaupījumu, kuram jāsasniedz vismaz 30%.
\n
(316)energoefektīvu iekārtu iegāde:
\n
•Pasākuma ietvaros plānota iekārtu iegāde un nomaiņa, ja pasākuma realizācijas rezultātā energo ietaupījums ir vismaz 25%, nodrošinot ka vidēji rādītājs pasākuma ietvaros (projektu kopumā) sasniedz vismaz 30%. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas jaunu iekārtu iegādei \\ nomaiņai, apgaismojumam.
\n
•Plānotā kapitāla atlaide no aizdevuma summas ir līdz 30%, granta saņemšana ir atkarīga no sasniegtajiem energoefektivitātes ietaupījumiem
\n
•Pasākumā plānotais finansējums indikatīvi ir 20 000 000 EUR.
\n
Vidējais projekta apjoms indikatīvi - 150 000 EUR.
\n
•Pasākuma ietvaros ir plānots atbalstīt 133 projektus un indikatīvi sasniegt energoietaupījumu 8 000 MWh/gadā, kas noteikts izvērtējot līdzšinējo pieredzi, balstīts uz pieņēmumu, ka ieguldīti 5 000 EUR rada 1 MWh ietaupījumu gadā.
\n
•Ir plānots valsts atbalsts provizoriski GBER 14.panta un/vai 38.panta ietvaros;
\n
•pasākums atbilst intervences kodam 024ter, kurš paredz, ka vidējam SEG emisiju ietaupījumam aktivitātē kopumā jābūt vismaz 30%. Šo kritēriju plānots sasniegt vidēji projektu kopumā, attiecīgi atsevišķi projekti var sasniegt zemāku energoietaupījumu un savukārt citi - salīdzinoši lielāku.
\n
Programmas nosacījumos tiek paredzēts, ka projekta ietvaros plānotais energoietaupījums nedrīkst būt zemāks par 25%.
\n
Energoietaupījums šī pasākuma ietvaros tiks noteikts, plānotās tehnoloģijas salīdzinot ar pielīdzināmām nomaināmajām tehnoloģijām (uz vienu produkcijas vienību) vai arī alternatīvām tirgū esošām tehnoloģijām. Ņemot vērā, ka ALTUM sniedz aizdevumus energoefektivitātes pasākumiem arī no citiem finansējuma avotiem, kur ir noteiktas salīdzinoši zemākas prasības attiecībā uz energoietaupījumu, veidojot ANM pasākumu projektu portfeli ALTUM nodrošinās, ka vidējais energoietaupījums pasākuma līmenī būs vismaz 30%.
\n
(317)jaunu energoefektīvu iekārtu izstrādei un demonstrācijas projektu izveidei TRL8 - TRL9 gatavības stadijās:
\n
•Pasākuma ietvaros plānots atbalstīt testēšana, prototipu izgatavošanu un patentēšanu.
\n
•Plānotā kapitāla atlaide no aizdevuma summas ir līdz 30%, granta saņemšana ir atkarīga no sasniegtajiem energoefektivitātes ietaupījumiem.
\n
•Pasākumā plānotais finansējums indikatīvi ir 5 000 000 EUR.
\n
•Pasākuma ietvaros ir plānots sniegt atbalstu 33 projektiem.
\n
Vidējā projekta apmērs - indikatīvi 150 000 EUR.
\n
•Ir plānots valsts atbalsts provizoriski GBER 25.panta un/vai 28.panta ietvaros.
\n
•Pasākums atbilst intervences kodam 022, kas paredz atbilstību 100% klimata marķierim
\n
(318)ilgtspējīga jauna transporta iegāde:
\n
•Pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts ilgtspējīga jauna transporta iegādei uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kā alternatīvu transportlīdzekļiem, kuri izmanto degvielu no fosilajiem resursiem arī uzņēmumiem, kuri sniedz auto nomas pakalpojumus. Atbalsts plānots nulles-emisiju transportlīdzekļu iegādei, ja minimālais nobraukums gadā sastāda 30 tūkst. km.
\n
•Plānotā kapitāla atlaide no aizdevuma summas ir līdz 30%, bet ne vairāk kā 55 000 000 EUR
\n
•Pasākumam plānotais finansējums indikatīvi ir 10 000 000 EUR.
\n
•Pasākuma ietvaros ir plānots sniegt atbalstu indikatīvi 183 projektiem atbalstot 1269 nulles-emisijas transportlīdzekļu iegādi. Vidējā projekta summa indikatīvi 300 000 EUR.
\n
•ir plānots valsts atbalsts provizoriski GBER 36.panta ietvaros
\n
•pasākums atbilst intervences kodam 024ter - atbalsts nulles-emisiju transportlīdzekļu iegādei, samazinot transportlīdzekļu radītās SEG emisijas vismaz par 30%.
\n
(319)Budžets un indikatīvā naudas plūsma
\n
(320)Paredzētajām investīcijām ir plānots publiskais finansējums 80 586 000 EUR un investīciju programmas īstenošanai ALTUM ieguldīs līdzfinansējumu aptuveni 109 732 000 EUR, līdz ar to kopējais pieejamais finansējuma apjoms plānots 190 300 000 EUR, no kura grantiem paredzētais finansējums ir aptuveni 60 005 000 EUR.
\n
(321)Granta izmaksas plānots segt no publiskā finansējuma un ALTUM līdzfinansējums tiks izmantots aizdevumu izsniegšanai.
\n
(322)Plānots, ka pirmajā gadā tiks investēti 15% no pieejamā finansējuma, nākamajos gados 25% un pēdējā pusgadā 10% no pieejamā finansējuma (detalizētu informāciju par plānotajiem investīciju apjomiem lūdzam skatīt 4 Pielikumā)
\n
(323)Pieņēmumi par investīciju apjomiem gadā dažādām aktivitātēm balstīti uz ALTUM līdzšinējo pieredzi programmu ieviešanā un potenciālo pieprasījumu gadā, ņemot vērā pieredzi energoefektivitātes programmā, kas tiek īstenota no \"zaļo\" obligāciju finansējuma, kā arī ņemot vērā līdzšinējo programmu apguvi/ progresu.
\n
(324)Programmas kopējie rādītāji un atskaites punkti
\n
(325)Programmas rezultātu un ietekmes novērtēšanai ir noteikti gan sasniedzamie atskaites punkti gan mērķu rādītāju vērtības. Investīcijas ietvaros plānots atskaites punkts - atbalsta programmas izstrāde kurš noteikts, lai mērītu programmas ieviešanas progresu un kura savlaicīga izpilde ir būtisks priekšnoteikums programmas mērķu sasniegšanai.
\n
(326)Investīcijas ietvaros ir plānoti mērķu rādītāji, kuri noteikti, lai parādītu atsevišķu pasākumu ieviešanas progresu un mērķu sasniegšanu. Rādītāju mērķu vērtības ir noteiktas, ņemot vērā kopējo programmai paredzēto finansējumu (publisko un ALTUM līdzfinansējumu).
\n
(327)Investīcijas ietvaros ir plānoti mērķu rādītāji, kuri noteikti, lai parādītu atsevišķu pasākumu ieviešanas progresu un mērķu sasniegšanu. Rādītāju mērķu vērtības ir noteiktas, ņemot vērā kopējo programmai paredzēto finansējumu (publisko un ALTUM līdzfinansējumu). a. Piešķirto grantu skaits izpētes un attīstības pasākumiem (indikatīvi 563) - rādītājs ir saistīts ar pasākuma energoefektīvu tehnoloģiju izstrāde un pasākuma energoaudita veikšana sasniegtajiem mērķiem. b. instalētā atjaunojamo energoresursu jauda (indikatīvi 81 MW) - rādītājs ir tieši atkarīgs no pasākuma atjaunojamo energoresursu ieviešana īstenošanas rezultātiem c. primārās enerģijas patēriņa samazinājums (indikatīvi 12000000 KWh/ gadā) - rādītājs ir tieši atkarīgs no pasākumu energoefektīvu iekārtu ieviešana un energoefektivitātes pasākumi nedzīvojamās ēkās īstenošanas rezultātiem. d. SEG emisiju ietaupījums (indikatīvi 10 459 Co2 ekvivalenta t/gadā) - rādītājs ir netieši atkarīgs no pasākuma energoefektīvu iekārtu ieviešana, energoefektivitātes pasākuma nedzīvojamās ēkās un pasākuma atjaunojamo energoresursu ieviešana sasniegtajiem rezultātiem un tiek aprēķināts, ņemot vērā Latvijā vidējo saražoto elektroenerģiju vēja, saules un biomasas stacijās (2018.-2019.gada CSP dati) un ņemot vērā 2018.gada CO2 emisijas faktorus Latvijā, kuri noteikti 2018.gada 23.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.42 \"Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodika\". e. Iegādātie nulles-emisijas transportlīdzekļi (indikatīvi 1269) - rādītāju uzskaita pasākuma ilgtspējīga transporta iegāde ietvaros.
\n
(328)Valsts atbalsts
\n
(329)Investīcijas 1.2.1.2.i. programmas īstenošanas ietvaros ir plānots valsts atbalsts atbilstoši VGAR25 regulējumam, nepieciešamības gadījumā tiks izskatītas arī de minimis iespējas, piemēram, energoaudita gadījumā nākotnē nepieciešamības gadījumā tiks izvērtēta iespēja piemērot Vides un enerģētikas vadlīnijas26, Reģionālā atbalsta vadlīnijas27 un Pētniecības vadlīnijas28, kas tad tiks atsevišķi saskaņots ar Eiropas Komisiju.
\n
(330)Plānota jauna valsts atbalsta shēma, kas tiek veidota, lai sasniegtu programmas mērķus un veicinātu uzņēmumu transformāciju ilgtspējīgas un videi draudzīgas saimniekošanas virzienā, tādējādi, samazinot saimnieciskās darbības radīto nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un veicinātu Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanu.
\n
(331)Plānots veikt ar EK konsultācijas par atsevišķu VGAR pantu nosacījumiem, iespējams plašāku piemērošanas vai atkāpju iespējamību.
\n
(332)Pasākumi tādu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kas saistīti ar zemu oglekļa emisiju ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām
\n
(333)Grants jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei (TRL4-TRL8): Inovatīvi produkti un tehnoloģijas, kas saistīti ar zemu oglekļa emisiju ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām. (intervences kods 022: Klimats - 100%).
\n
(334)Atbalsta aktivitātes ieviešanai tiks izmantots mehānisms, kas tiks izveidots investīcijas 5.1.1.2.i. ietvaros (ieviešanas mehānismu, laika grafiku, projektu atlases shēmu un kritērijus skatīt 5.1.1.2.i. aprakstā). Projekta vērtēšanas procesā tiks vērtēta projekta atbilstība intervences kodam, ietekme uz \"zaļā kursa\" mērķiem, kā arī atbilstība nacionālajiem klimata un vides stratēģiskajiem dokumentiem.
\n
Projekta vērtēšanas procesā tiks iesaistīti EM, VARAM, CFLA, kas noteiks atbilstību valsts atbalsta kritērijiem, kā arī EK ekspertu datubāzē iekļauti ārējie eksperti.
\n
(335)Potenciālie P&A virzieni jaunu produktu un tehnooģiju izstrādei:
\n
•Energoefektivitāte (energoefektivitāte ēkās, energoefektivitāte industrijā, energosistēmu integrācija un vadības efektivizācija, viedie tīkli (bezvadu uzlāde) un citi pētniecības virzieni eneroefektivitātes jomā)
\n
•Viedā enerģētika, inženiersistēmas un transporta risinājumi (enerģijas ražošana (siltumenerģija un elektroenerģija), alternatīvās degvielas, t.sk. elektromobilitāte, un citi pētniecības virzieni šajā jomā)
\n
(336)Atbalstāmās aktivitātes:
\n
•rūpnieciskie pētījumi
\n
•eksperimentālās izstrādnes
\n
•tehniski ekonomiskā priekšizpēte.
\n
Tabula Nr.5. Finansējuma piešķiršanas intensitāte Mazie uzņēmumi Vidējie uzņēmumi Lielie uzņēmumi Rūpnieciskie pētījumi 70% 60% 50% Eksperimentālās izstrādnes 45% 35% 25% Tehniski ekonomiskā priekšizpēte 70% 60% 50%
\n
(337)Papildu intensitāte par zinātniskajām publikācijām vai efektīvu sadarbību no 10% līdz 15%.
\n
(338)Atbalsta saņēmēji ir komersanti (sīkie (mikro), mazie un vidējie, lielie komersanti (t.sk. valsts kapitālsavienības)) un pētniecības institūcijas.
\n
(339)Investīciju ietvaros plānots valsts atbalsts atbilstoši GBER 25.pantam.
\n
(340)Mērķis: Kopā programmas ietvaros izstrādāti 160 jauni ar klimata mērķu sasniegšanu saistīti produkti vai tehnoloģijas:
\n
•Programmas ietvaros izstrādātu jaunu produktu un tehnoloģiju skaits 2023.gadā - 16
\n
•Programmas ietvaros izstrādātu jaunu produktu un tehnoloģiju skaits 2024.gadā - 32
\n
•Programmas ietvaros izstrādātu jaunu produktu un tehnoloģiju skaits 2025.gadā - 32
\n
•Programmas ietvaros izstrādātu jaunu produktu un tehnoloģiju skaits 2026.gadā - 80
\n
(341)Investīcija 1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti
\n
(342)Plānotās investīcijas:
\n
(343)Paredzēts uzlabot pašvaldību ēku energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos SEG emisiju samazinošos pasākumus ēku energoefektivitātes kāpināšanai un siltumnoturības uzlabošanai. Investīciju īstenošana sniegs pozitīvu ieguldījumu darba vietu radīšanai reģionos, stimulējot vietējo ekonomiku (pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanas būvdarbu veikšanai plānotas vismaz 1290 darba vietas).
\n
(344)Plānots atbalsts pašvaldībām piederošām ēkām (un jaukta tipa īpašumiem, ja pašvaldības ir lielāko kapitāldaļu turētājas), t.sk. sociālajiem mājokļiem, veselības aprūpes, izglītības un sociālo iestāžu ēkām. Ieguldījumi tiks veikti, atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajām prioritātēm, kas tiks definētas, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienoto pašvaldību ēku stāvokli un tajās plānotās funkcijas. Nodrošinot demarkāciju, vienas un tās pašas ēkas (vai to grupas) nevarēs pieteikt un saņemt atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem dažādu fondu ietvaros.
\n
(345)Investīcijas valsts un pašvaldību energoefektivitātes paaugstināšanā tiks veiktas saskaņā ar Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam 2.1.1.SAM \"Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana\".
\n
(346)Investīcijas 1.2.1.3.i. Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti\" plānots valsts atbalsts. Pamatā pasākumi, kuros nav valsts atbalsts, bet pieļaujama papildinošā saimnieciskā darbība līdz 20%, kā arī atbalsts sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecība, siltumapgāde un veselības aprūpes pakalpojumi) saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr.
\n
2012/21/ES un atbalsts kultūras un sporta mērķiem, kam nav ietekmes uz ES iekšējo tirgu.
\n
(347)Investīcija 1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās
\n
(348)Plānots sniegt atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem centrālās valdības īpašumā esošām un izmantojamām ēkām ar kultūras funkciju, tai skaitā vēsturiskajām un tieslietu jomas ēkām, lai panāktu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, veicinātu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī panāktu SEG emisiju samazinājumu. Papildus klimata ieguvumiem pasākuma īstenošana veicinās būvniecības nozares un būvmateriālu ražotāju attīstību, nodrošinot izaugsmi tautsaimniecībā.
\n
(349)Papildus līdzīgām darbībām ir plānots atbalsts arī no Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam 2.1.1.SAM \"Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana\" plānotā pasākuma \"Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās\", kam indikatīvi paredzēts 88 218 000 euro liels finansējuma apjoms.
\n
(350)Demarkācija notiks laikā - vispirms tiks īstenota ANM plānotā programma. Pēc tās beigām tiks īstenota no Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam plānotā programma valsts ēku energoefektivitātes uzlabošanai.
\n
(351)Attiecībā uz investīciju finansējuma saņēmējiem, norādām, ka 1.2.1.4.i. \"Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās\" ietvaros tiks izvirzīti sekojoši kritēriji saņēmējiem: a. Atbalsta programmas nosacījumos (MK noteikumos vai citā atbilstošā juridiskā formā) tiks noteikts, ka piešķirot atbalstu ir jānodrošina, ka visu projektu īstenošanas rezultātā vidēji programmas ietvaros tiks sasniegts 30% enerģijas ietaupījums, lai atbilstu investīciju kodiem ar 100% klimata marķieri. Tiek paredzēta iespēja, ka atsevišķi projekti varētu sasniegt mazāku enerģijas ietaupījumu, bet to kompensēs citi projekti ar augstāku enerģijas ietaupījumu, lai vidējais rādītājs programmas ietvaros būtu 30% enerģijas ietaupījums. b. 2) Augstas gatavības projekts, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu plānotajā laika grafikā.
\n
(352)Investīcijas 1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās\" ietvaros ēkās, kurās tiks veikti energoefektivitātes pasākumi, tiks veikta tikai valsts funkcija, nesaimnieciska darbība, iespējama papildinoša saimnieciska darbība 20% apmērā, līdz ar to finansējuma saņēmēju līmenī netiks piešķirts valsts atbalsts, savukārt darba veicēji tiks izvelēti atklātā, pārredzama un nediskriminējošā konkursa procedūrā.
\n
(353)Investīcija 1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija
\n
(354)Covid-19 krīzes sekas ir atstājušas ietekmi uz elektroapgādes pārvaldes un sadales sistēmu operatoru ieņēmumiem.
\n
Tāpēc bez atbalsta pasākumiem elektroapgādes sistēmas zaļā transformāciju Latvijā nebūs iespējams īstenot tādā ātrumā un apmērā, kā to prasa ES klimatneitralitātes mērķi un nacionālie stratēģiskās plānošanas dokumenti.
\n
(355)Investīcijas elektroapgādes tīklu un digitālās infrastruktūras zaļajā transformācijā ir nepieciešamas, lai, neatkarīgi no krīzes radītajiem makroekonomiskajiem apstākļiem, nodrošinātu atbilstošu elektroapgādes infrastruktūru zaļo inovāciju ieviešanai, ilgtspējīgai un efektīvai sistēmas darbībai, dekarbonizācijai. Bez ES investīciju piesaistes šo mērķu sasniegšanai tiks radīts slogs uz sabiedrisko pakalpojumu tarifu, kas radīs negatīvu spiedienu uz uzņēmumu konkurētspēju un palielinās enerģētiskās nabadzības risku, kā arī attiecīgo izmaksu attiecināšana uz aktīvajiem lietotājiem būs nozīmīgs šķērslis šiem lietotājiem pieņemt pozitīvu lēmumu par mērķu sasniegšanai nepieciešamo investīciju veikšanu, piemēram, pārejai uz elektroauto izmantošanu un/vai mikroģenerācijas ieviešanu.
\n
(356)Aktivitātes ir tieši saistītas ar Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem un Baltijas elektroenerģijas tirgus integrācijas plāna mērķiem un aktivitātēm. Plānotās aktivitātes veicinās vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu elektroenerģijas ražošanai izmantojot saules enerģiju. Vienlaikus aktivitātes ir ļoti nozīmīgas, lai veicinātu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas patēriņu siltumapgādes un dzesēšanas vajadzībām, kā arī dotu nozīmīgu ieguldījumu ilgtermiņa transporta sektora elektrifikācijā.
\n
(357)Izvirzīto klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešams radīt ilgtspējīgu elektrotīkla infrastruktūru, kurā var tikt ieviestas zaļās tehnoloģijas. Sākotnēji elektrotīkls netika būvēts ar izpratni par mūsdienu vajadzībām, tāpēc šobrīd ir nepieciešams to pārbūvēt un pielāgot jauno inovāciju drošai uzņemšanai. Investīcijas plānotas arī novecojušiem un zaļajām tehnoloģijām neatbilstošiem elektroapagādes sistēmu operatoru stratēģiskiem aktīviem un kritiskiem elektrotīkla elementiem, kas liedz paaugstināt energoefektivitāti un viedu pārvaldību.
\n
(358)Ieguldījumi plānoti elektroapgādes sadales sistēmas tehnoloģiskās darbības efektivitātes paaugstināšanai un zaļo inovāciju ieviešanai, kas ilgtermiņā ļaus pievienot izkliedētās AER tehnoloģijas, samazināt sistēmas energoietilpību un CO2 izmešus. Investīcijas tiešā veidā sekmēs klimatneitralitātes pasākumu realizēšanu valsts enerģētikas sektorā, jo bez atbilstošiem pasākumiem elektrotīklā un digitālā infrastruktūrā, sasniegt izvirzītos Nacionālos klimataneitralitātes mērķus var nebūt iespējams.
\n
(359)Būtiski minēt, ka elektroapgādes sistēmas atbilstoša infrastruktūra ir svarīgs priekšnoteikums sauszemes transporta elektrifikācijas projektu realizēšanai. Tāpēc, elektrotīkla infrastruktūru ir stratēģiski nozīmīgi modernizēt, lai varētu tikt nodrošināta droša un nepārtraukta elektroapgāde.
\n
(360)Paredzētas investīcijas emisiju samazinošo pasākumu veicināšanai enerģētikas un transporta sektoros. Tās mērķis ir attīstīt elektrotīklu infrastruktūru un sistēmnodrošinājumu zaļo inovāciju, tajā skaitā elektrotransporta un izkliedētās ģenerācijas, ieviešanai un ilgtspējīgai darbības nodrošināšanai Latvijā. Investīciju ietvaros tiktu realizēti šādi pasākumi.
\n
Pārbūvēts un attīstīts elektroauto uzlādes un izkliedētās ģenerācijas pieslēgumiem atbilstošs un efektīvs elektrotīkls.
\n
Ieviesti AER risinājumi sistēmas operatoru darbības efektivitātes paaugstināšanai. Realizēti zaļi un videi draudzīgi pasākumi sistēmas stratēģisko aktīvu un elektrotīkla kritisko elementu energoefektivitātes paaugstināšanai un viedai pārvaldībai. Veikti atbilstoši sistēmnodrošinājumi inovatīvu elektrotīklu risinājumu izpētei un ieviešanai, veicinot efektīvu jaudu plūsmu pārvaldību, kas nodrošinās ilgtspējīgu izkliedētās ģenerācijas attīstību.
\n
Ņemot vērā, ka investīcijas tiks veiktas viedajās energosistēmās (tostarp viedtīklos un IKT sistēmās, kuras nodrošinās pārvades sistēmas un sadales sistēmas elastības un drošības paaugstināšanai, kā arī, veidojot nepieciešamo informācijas sistēmu infrastruktūru un attīstītu tīklu vadības digitalizāciju) tiks lietots \"033\" kods.
\n
(361)Atbalsts tiks piešķirts AS \"Augstsprieguma tīkls\" un AS \"Sadales tīkls\". Par cik abi uzņēmumi ir dabīgi monopoli, tad piešķirot atbalstu nav attiecināmas komercdarbības atbalsta kontroles normas.
\n
(362)Reformu un investīciju virziens 1.3. Pielāgošanās klimata pārmaiņām.
\n
(363)Reforma 1.3.1.r. Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai.
\n
(364)2018.gadā Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts (DG REFORM) ir atbalstījis Iekšlietu ministrijas strukturālo reformu iniciatīvas, ļaujot īstenot Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta \"Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana\" pirmo posmu (turpmāk - SRAP 1), kā arī uzsākt šī projekta otro posmu un trešo posmu.
\n
(365)Lai īstenotu pasākumus, kas ir saistīti ar struktūru un funkciju efektivizēšanu, kā arī dienestu struktūrvienību izvietojuma pārskatīšanu, katastrofu pārvaldības un krīžu vadības efektīvas darbības nodrošināšanai, ir svarīgi pilnveidot infrastruktūras kvalitāti. Īstenojot ilgtspējīgu, energoefektīvu, ekonomisku un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu nekustamo īpašumu un infrastruktūras pārvaldības politiku, arī SRAP 1 reformas tiks balstītas uz stabiliem pamatiem. Pretējā gadījumā strukturālo reformu centieni nevar tikt īstenoti pilnvērtīgi un nevar tikt nodrošināta patiesi efektīva un ekonomiska pārvaldība iekšlietu nozarē, ja nav iespējams veidot infrastruktūras tīklu, kas patiesi atbilstu labas un ekonomiskas pārvaldības standartiem.
\n
(366)Investīciju mērķu sasniegšanas garantēšanai ir veikts priekšizpētes darbs. 2019. un 2020.gadā ir īstenots gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku dizaina, ekonomiskā un energoefektivitātes pamatojuma projekts, kā rezultātā ir iegūts detalizēts 4 tipu uz VUGD depo bāzes attīstāmu pakalpojumu centru izveides priekšlikums ar būtiskiem CO2 emisiju ietaupījumiem. Savukārt, lai īstenotu specializētā VUGD autotransporta modernizāciju, iekļaujot arī tehnoloģisko iespēju analīzi transportlīdzekļu degvielas alternatīvajos risinājumos, šobrīd tiek īstenots DG ECHO atbalstīts TRACK1 priekšizpētes projekts ar pirmajiem rezultātiem, kas demonstrē nozīmīgus CO2 emisiju samazinājumus.
\n
(367)Informāciju par valsts atbalstu reformas 1.3.1.r.
\n
Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai\" ietvaros skatīt pie reformas investīcijām.
\n
(368)Investīcija 1.3.1.1.i. Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija
\n
(369)ANM investīcijas plānots ieguldīt gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecībā, kur energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst B klasei, nepārsniedzot 43,68 kWh/m² gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām, kur kopējais gala enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam veidos ne vairāk kā 62,29 kWh/m² gadā.
\n
Ēkas būvniecībā plānots izmantot videi draudzīga ražojuma būvmateriālus, t.sk. atbilstošus ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas prasībām29. Ēkā tiks izmantotas augstas efektivitātes rekuperācijas sistēmas, kuras nodrošina ne mazāk kā 75% ventilācijas zudumu atgūšanu apkures periodā. Kopējais reformas īstenošanas tvērums ir augstā gatavības stadijā, ir veiktas priekšizpētes visu Iekšlietu ministrijas īpašumā, nomā un valdījumā esošo ēku tehniskajā novērtējumā, ir veikts detalizēts struktūru un funkciju analīzes izvērtējums, sagatavota visa nepieciešamā normatīvā un stratēģiskā bāze, kā arī saskaņā ar 2019.gada iepirkumu noslēgtā darba uzdevuma rezultātu, izstrādāts skiču projekts būvniecības iecerēm A, B,C un D tipa modulu katastrofu pārvaldības un krīžu vadības centru izveidei. A kategorijas moduļu tipa centrus plānots veidot visblīvāk apdzīvotajās Latvijas teritorijās ar lielāko izsaukumu skaitu un lielāko speciālā transporta specifisko vienību skaitu un vietās ar novērtējumā saņemto minimālajām katastrofu pārvaldības prasībām visneatbilstošāko esošo depo. ANM plāna ietvaros plānots izveidot tikai vienu A kategorijas centru, bet visvairāk B kategorijas centrus. B, C un D moduļu tipa centrus plānots veidot pilsētās ar salīdzinoši mazāku iedzīvotāju blīvumu un mazāku izsaukumu skaitu. Moduļu tipa ēku būvniecība paredz iespēju papildināt jebkuru tipveida projektu ar papildus nepieciešamajām telpām citu dienestu vajadzībām. Atbilstoši vajadzībām šajos moduļu centros vienviet plānots izvietot VUGD, VP, Valsts robežsardzi (VRS) un atkarībā no nepieciešamības citus iekšlietu dienestus, tādējādi īstenojot pieeju, kad maksimāli daudzas katastrofu pārvaldībā iesaistītās institūcijas atrodas zem viena jumta. Šāda pieeja jo īpaši veicina nekustamo īpašumu optimizēšanu un pāreju no piesārņojoša uz energoefektīvu īpašumu pārvaldības modeli.
\n
(370)Iekšlietu ministrija kā nozares atbildīgā institūcija, atbildīga par vispārējo katastrofu pārvaldības sistēmas adaptāciju klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijas reformas īstenošanu, tomēr tās ietvaros nepieciešamo būvniecības ieceru īstenošanā atbildīgā būs Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra, kura darbosies ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Reformas īstenošanai izveidota pasākumu īstenošanas koordinācijas darba grupa, kas sastāv no Iekšlietu ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Latvijas pilsētu pašvaldības. Darba grupas mērķis nodrošināt efektīvu un ātru lēmumu pieņemšanu katastrofu pārvaldības centru izveidi, tajos iestrādājot visu iesaistīto institūciju intereses un nodrošinot augstākās kvalitātes un izpildes prasības.
\n
(371)Plānotās investīcijas:
\n
(372)Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam30 iestrādātajiem provizoriskajiem aprēķiniem katastrofu pārvaldības sistēmas pielāgošanas klimata pārmaiņām reformas īstenošanai būtu nepieciešami aptuveni 200 milj. euro, kā ietvaros Iekšlietu ministrija iecerējusi 49 katastrofu pārvaldības centru kā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecību. Depo būvniecībā izmantojot tipveida ēku projektus, kas ļaus būtiski samazināt projektēšanas un būvdarbu izmaksas, kā arī laiku, kāds nepieciešams jaunas ēkas izbūvei.
\n
Būvniecību paredzēts īstenot pa kārtām, sākot ar administratīvajām teritorijām, kurās koncentrējas lielākais iedzīvotāju skaits, kā arī vietās, kur iekšlietu nozares infrastruktūra ir viskritiskākajā stāvoklī.
\n
(373)Ņemot vērā veiktos sagatavošanās darbus, AMN plāna ietvaros paredzēts īstenot nelielu daļu no gandrīz nulles enerģijas patēriņa katastrofu pārvaldības centru būvniecības visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot arī reģionālo nevienlīdzības mazināšanas principu, uzlabojot katastrofu pārvaldību tajās pilsētās. Pirms ANM plāna uzsākšanas finansējums no valsts budžeta līdzekļiem ir piešķirts pirmo 7 gandrīz nulles enerģijas patēriņa katastrofu pārvaldības centru būvniecībai.
\n
(374)ANM plāna investīciju ietvaros plānots uzbūvēt 8 līdz 10 katastrofu pārvaldības centrus. Vadoties no pieejamā finansējuma apmēra, investīciju aprēķini ir balstīti uz 10 jaunbūvējamu centru platību un izmaksām. Saskaņā ar aprēķiniem, kas balstīti uz šiem 10 objektiem, būtiski tiks palielināta katastrofu pārvaldības infrastruktūras platība, vienlaikus līdz 77% uzlabojot līdzšinējo līdzvērtīgas platības enerģijas patēriņus apkurei gadā. Kopējais t CO2 emisiju samazinājums par 20,5% pārsniegs t CO2 samazinājumus, ko varētu iegūt īstenojot tikai energoefektivitātes pasākumus. Tomēr kopējais ieguvums būs plašāks nekā tikai konkrēto ēku SEG emisiju samazinājumā.
\n
(375)Investīciju 1.3.1.1.i. Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija\" ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīcijas finansējuma saņēmējs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas ir valsts funkciju veicējs, līdz ar to atbalsts netiks sniegts saimnieciskās darbības veikšanai un attiecīgi nav jāpiemēro valsts atbalsta regulējums.
\n
Jaunbūvētajās ēkās tiks veikta tikai valsts funkciju īstenošana.
\n
Savukārt iepirkumu konkursi notiks atklātā, pārredzamā un nedriskriminējošā konkursa procedūrā, kā ietvaros noslēgto līgumu darbu veicēju līmenī tiks izslēgta ekonomiskā priekšrocība, piemērojot Publiskā iepirkuma likuma normas.
\n
(376)Investīcija 1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana. Plānots īstenot rīcības atbilstoši upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un plūdu riska pārvaldības plāniem 2021.-2027.gadam, sakārtot atlikušās valsts pretplūdu būves, lai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un uzņēmējdarbību, vienlaikus neietekmējot bioloģisko daudzveidību un veidojot \"zaļās\" infrastruktūras elementus, kur tas iespējams.
\n
(377)Pasākuma īstenošanā tiks iesaistīts Valsts SIA \"Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi\", kas atbilstoši Meliorācijas likumam pārvalda valsts meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves.
\n
(378)Būvniecības procesā tiks iesaistīti sertificēti būvspeciālisti, jo hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm Būvniecības likumā noteikta speciāla būvniecības kārtība.
\n
(379)Būtiskākie paredzamie šķēršļi reformas īstenošanā ir nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.
\n
(380)Plānotās investīcijas:
\n
(381)Paredzams ka plānotās investīcijas palīdzēs īstenot 29 projektus t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošanu, aizsargdambju atjaunošanu, potamālo upju regulēto posmu atjaunošanu, kuros viena publiskā sektora projekta īstenošanā nodarbināti līdz 30 darbinieku. Plānots, ka kopējā projektu ietekmētā platība, kurā mazināti applūšanas riski būs līdz 59 000 ha.
\n
(382)Investīciju 1.3.1.2.i. \"Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana\" ietvaros valsts atbalsts nav plānots. Investīcijas valsts deleģētas funkcijas nodrošināšanai - valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzlabošanai, tā ietvaros paredzēta polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana. Atbalsta pasākuma ietvaros ieguvumu negūst konkrēti uzņēmumi, jo atbalsts paredzēts, lai novērstu apdzīvotu vietu, ceļu, meža zemju, lauksaimniecības zemju un citu infrastruktūras objektu applūšanu, kas ir vispārīgi pasākumi sabiedrības interesēs.
\n
(383)Investīcijas ir papildinošas Darbības programmas specifiskajam atbalsta mērķim 2.1.3. \"Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām\", kura ietvaros tiks īstenoti pasākumi aizsardzībai pret plūdiem, primāri nacionālās nozīmes plūdu risku teritorijās, kas noteikti atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem, taču vērsti uz pašvaldību būvju atjaunošanu vai izbūvi.
\n
(384)Papildus tam investīcijas būs papildinošas arī Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros īstenotajai atbalsta intervencei \"Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā\".
\n
4.Atklāta stratēģiskā autonomija un drošības jautājumi
\n
(385)Investīcijas atjaunojamo energoresursu ieviešanā ražošanas uzņēmumos veicinās uzņēmumu enerģētisko neatkarību, tādā veidā dodot ieguldījumu visas Eiropas Savienības noturībā un autonomijā.
\n
(386)Investējot energoefektivitātes pasākumos, tiks veicināts atsevišķu uzņēmumu produktivitātes pieaugums, kas stiprinās to konkurētspēju un pozīciju starptautiskajās piegāžu ķēdēs.
\n
(387)Sniedzot atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem centrālās valdības īpašumā esošām un izmantojamām ēkām, lai panāktu primārās enerģijas patēriņa samazinājumu un veicinātu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, veicinās valsts enerģētisko neatkarību, tādā veidā dodot ieguldījumu visas Eiropas Savienības noturībā un autonomijā.
\n
(388)Īstenojot iekšlietu nozares strukturālās reformas, optimizējot katastrofu pārvaldības centru izvietojumu, modernizējot ugunsdzēsības tehniku tiks veicināta valsts materiāli tehnisko resursu daudz efektīvāka un stratēģiskāka izvietošana un līdz ar to arī efektīvāka palīdzības sniegšana valsts iedzīvotājiem, nodrošinot savlaicīgu reaģēšanu ugunsgrēku vai katastrofu gadījumos.
\n
5.Pārrobežu un daudzvalstu projekti
\n
(389)Plānotajās aktivitātēs nav paredzēts iesaistīt citas dalībvalstis, kā arī īstenot pārrobežu projektus, bet pilnveidojot un modernizējot valsts ugunsdzēsības dienesta tehniku, tas pavērs iespējas nodrošināt efektīvu palīdzību kaimiņvalstīm plūdu, ugunsgrēku vai katastrofu gadījumos.
\n
6.Komponentes zaļā dimensija
\n
(390)Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam, ilgtermiņa mērķos ir iekļauta fosilo un neilgtspējīgo resursu patēriņa samazināšana un ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošana, un viens no rīcības virzieniem ir noteikta energoefektivitātes uzlabošana. ANM klimata komponentē plānotie ieguldījumi transporta sektora zaļināšanā, energoefektivitātes uzlabošanā un klimata noturības veicināšanā sniegs tiešu pienesumu ES zaļā kursa mērķu sasniegšanā.
\n
(391)Sagaidāms, ka plānā iekļauto investīciju projektu īstenošana tiešā veidā nodrošinās SEG emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu. Plānotās investīcijas transportā, energoefektivitātes uzlabošanā, publiskās infrastruktūras renovācijā un būvniecībā u.c. pasākumi veicina primārā enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa apjomus, fosilās enerģijas izmantošanas samazinājumu, aizvietošanu ar AER, enerģētiskās drošības un atkarības samazināšanas mērķu izpildi, SEG emisiju un piesārņojošo vielu (slāpekļa un sēra oksīdu, ozona, amonjaka, cieto daļiņu) samazināšanu. Aprēķināts, ka ANM īstenotie pasākumi nodrošinās - 36 241 t CO2 ekvivalenta samazinājumu gadā, kā arī primārās enerģijas patēriņa samazinājumu 49 814 MWh/gadā.
\n
(392)Tāpat ANM īstenotajiem pasākumiem transporta sektora zaļināšanā un energoefektivitātes uzlabošanā sagaidāma netieša pozitīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību un biotopiem.
\n
Slāpekļa un sēra oksīdi, ozons un amonjaks tiešā veidā ietekmē veģetāciju un faunu, kā arī ūdens, augsnes kvalitāti un ar to saistīto ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti. Piesārņojošo vielu emisijas emisijas paskābina augsni, upju un ezeru ūdeņus, tā radot dzīvnieku un augu dzīves un bioloģiskās daudzveidības samazinājumu. Slāpekļa oksīdu un amonjaka emisijas ienes augsnē un virszemes ūdeņos papildus slāpekli, tā veicinot eitroifikāciju, kā arī biogēno vielu pārāk liela koncentrācija var izmainīt sugu daudzveidību un veicināt jaunu invazīvo sugu ienākšanu. Gaisa kvalitātes uzlabošanās samazina bioloģiskās daudzveidības un biotopu degradācijas apjomus. Aprēķināts, ka ANM ietvaros īstenotie transporta sektora zaļināšanāšanas pasākumi samazinās NOx emisijas par 103,7 t gadā.
\n
(393)Investīcija 1.2.1.1.i. \"Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu\" atbilst 100% klimata marķierim, jo tiks veikta vismaz vidēja renovācijas pakāpe un sasniegts vidēji vismaz 30% energopatēriņa samazinājums. Līdz ar to tiks lietots \"025bis\" klimata ieguldījumu kods. Lai nodrošinātu projektu (ēku) atbilstību \"025bis\" ieguldījumu kodam, 1.2.1.1.i. \"Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu\" ietvaros tiks izvirzīts kritērijs saņēmējiem (ēkām) - ēkas renovācijas rezultātā jāsasniedz vismaz 30% enerģijas ietaupījums.
\n
(394)Papildus tam, balstoties uz vēsturiskiem datiem par faktiski sasniegtajām enerģijas patēriņa rādītāju vērtībām 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 4.2.1.1.pasākumā \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās\". Projektu dati parāda, ka vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums sasniedza pat 49%. Tas apliecina, ka izvēlētais \"025bis\" tags ir pilnībā sasniedzams.
\n
(395)Finansējuma saņēmējiem kā atbalsta kritērijs tiks noteikts vismaz 30% enerģijas ietaupījums, lai atbilstu investīciju kodiem ar 100% klimata marķieri.
\n
(396)1.2.1.2.i. \"Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā\" visas investīciju programmas ietvaros atbalstāmās aktivitātes sniegs 100% ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā: i. energoauditam un tehniskajai dokumentācijai atbilst intervences kodam 022, kas paredz atbilstību 100% klimata marķierim ii. atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešana, kuras ietvaros plānoti pasākumi saules, vēja, biomasas un citu AER iekārtu iegādei, būvniecībai pieslēgumu izveidei un dokumentācija. Pasākumi atbilst intervences kodiem 028, 029 un 030bis, atkarībā no ieviestās tehnoloģijas.
\n
Lai nodrošinātu biomasas tehnoloģiju ieviešanas pasākumu atbilstību 030bis intervences kodam, programmas īstenošanas nosacījumos tiks ietverti kritēriji, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2018/2001 29.pantā noteiktajiem kritērijiem un izmantojot šķeldu, tai jāatbilst SEG emisiju ietaupījumam 80%.
\n
Atbilstība minētajiem kritērijiem tiks pamatota Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā. iii. energoefektivitātes pasākumi ražošanas ēkās atbilst intervences kodam 024ter, kurš paredz, ka vidējam SEG emisiju ietaupījumam aktivitātē kopumā jābūt vismaz 30%. Šo kritēriju plānots sasniegt programmas nosacījumos paredzot kritēriju attiecībā uz projekta energoietaupījumu, kuram jāsasniedz vismaz 30%. iv. energoefektīvu iekārtu ieviešana atbilst intervences kodam 024ter, kurš paredz, ka vidējam SEG emisiju ietaupījumam aktivitātē kopumā jābūt vismaz 30%. Šo kritēriju plānots sasniegt vidēji projektu kopumā, attiecīgi atsevišķi projekti var sasniegt zemāku energoietaupījumu un savukārt citi - salīdzinoši lielāku. Programmas nosacījumos tiek paredzēts, ka projekta ietvaros plānotais energoietaupījums nedrīkst būt zemāks par 25%. Energoietaupījums šī pasākuma ietvaros tiks noteikts, plānotās tehnoloģijas salīdzinot ar nomaināmajām tehnoloģijām vai arī pielīdzināmām alternatīvām tehnoloģijām. Ņemot vērā, ka ALTUM sniedz aizdevumus energoefektivitātes pasākumiem arī no citiem finansējuma avotiem, kur ir noteiktas salīdzinoši zemākas prasības attiecībā uz energoietaupījumu, veidojot ANM pasākumu projektu portfeli ALTUM nodrošinās, ka vidējais energoietaupījums katra pasākuma līmenī būs vismaz 30%. v. jaunu energoefektīvu tehnoloģiju izstrāde atbilst intervences kodam 022. vi. ilgtspējīga transporta iegāde atbilst intervences kodam 074. Atbalsts plānots nulles-emisiju transportlīdzekļu iegādei ražošanas uzņēmuma paša vajadzībām, aizstājot transportlīdzekli, kas izmanto fosilo degvielu, tādā veidā samazinot SEG emisijas kā arī paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kuri nodrošinās pakalpojumus izmantojot ilgtspējīgus transportlīdzekļus.
\n
(397)Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana (investīcija 1.2.1.3.i. \"Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti\") ir saskanīga ar NEKP ēku atjaunošanas mērķiem un sniegs pozitīvu ieguldījumu energoefektivitātes mērķu un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā. Investīciju rezultātā tiks samazināts primārās enerģijas patēriņš un attiecīgi arī samazinātas SEG emisijas enerģētikas sektorā, ņemot vērā, ka tiks atbalstīti tikai tādi projekti, kas paredzēs primārās enerģijas samazinājumu vismaz par 30%, salīdzinot ar situāciju pirms investīcijām (nosacījums tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos par pasākuma īstenošanu, kā arī tiks veikta rezultātu pārbaude pēc projekta īstenošanas).
\n
Ņemot vērā minēto, investīcijas 1.2.1.3.i. \"Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti\" ieviešana plānota zem ieguldījumu koda \"026a - Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem\", kas sniedz 100% pienesumu klimata mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VI pielikumu.
\n
Pasākuma klimata sniegumu paaugstinās tādas atbalstāmās iniciatīvas kā efektīvas dzesēšanas sistēmas izveide, ne-emisiju enerģijas ražošanas tehnoloģiju, piemēram, saules bateriju, uzstādīšana, zaļās infrastruktūras risinājumu integrēšana u.tml.
\n
(398)1.2.1.4.i. \"Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās\" atbilst 100% klimata marķierim, jo atbalsta programmas nosacījumos (MK noteikumos vai citā atbilstošā juridiskā formā) tiks noteikts, ka piešķirot atbalstu ir jānodrošina, ka visu projektu īstenošanas rezultātā vidēji programmas ietvaros tiks sasniegts 30% enerģijas ietaupījums. Tiek paredzēta iespēja, ka atsevišķi projekti varētu sasniegt mazāku enerģijas ietaupījumu, bet to kompensēs citi projekti ar augstāku enerģijas ietaupījumu, lai vidējais rādītājs programmas ietvaros būtu 30% enerģijas ietaupījums. Līdz ar to tiks lietots \"026bis\" kods.
\n
(399)Jāatzīmē, ka 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 4.2.1.2. pasākumā \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās\" atbalsts jau tiks piešķirts tikai tādiem projektiem, kuriem plānotais siltumenerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas nav mazāks kā 30%/gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.
\n
(400)1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija.
\n
(401)Investīcijas Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai sniegs pozitīvu ieguldījumu energoefektivitātes mērķu un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā pilnā apmērā atbilstot 36.intervences kodam \"Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: ugunsgrēki (tostarp izpratnes veidošana, civilā aizsardzība un katastrofu pārvarēšanas sistēmas un infrastruktūras)\". Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012.gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 5.panta 4.punktā, nosaka, ka dalībvalstis var ieskaitīt centrālās valdības ēku ikgadējos renovācijas koeficientus jaunām ēkām, kuras aizņem un kuras pieder kā aizvietotāju konkrētām centrālās valdības ēkām, kas nojauktas jebkurā no diviem iepriekšējiem gadiem, vai ēkām, kas ir pārdotas, nojauktas vai atsavinātas vairāk nekā iepriekšējos divos gados. Tāpēc ANM plānā paredzētā pieeja, nojaucot pašreizējās ēkas ne mazākā platībā kā plānotā jaunuzceltā gandrīz 0 enerģijas patēriņa ēkas kvadrātveida platība, ne tikai sasniegs energoefektivitātes un klimata mērķus, bet pat par 20,5% pārsniegs tos, t CO2 ekvivalentu/gadā samazinājumu palielinot no t CO2 ietaupījumiem 171,31 t CO2 ekviv./gadā renovēto ēku gadījumā, uz 206,54 t CO2 ekviv./gadā jaunbūvētu gandrīz 0 enerģijas patēriņa ēku gadījumā (pašreizējās emitējošās ēkas nojaucot).
\n
(402)1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā ietvaros plānoti ieguldījumi polderu sūkņu staciju atjaunošanā, aizsargdambju atjaunošanā, kā arī potamālo upju regulēto posmu atjaunošanā, kas ļaus nodrošināt nepieciešamos pielāgošanās pasākumus klimata pārmaiņu radīto risku novēršanai. Attiecīgi, investīcijas atbilst ANM regulas VI pielikumā \"Klimatrīcības izsekojamības metodika\" ietvertajai intervences jomai \"Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)\" (kods
\n
035).
\n
7.Komponentes digitālā dimensija
\n
(403)Investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanā uzņēmējdarbībā netiešā veidā sekmēs uzņēmumu digitalizāciju caur jaunu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu un viedo enerģētikas sistēmu izbūvi.
\n
(404)Īstenojot digitālās pārvaldības reformu, tiks būtiski uzlabota resursu efektīva izmantošana iekšlietu nozarē, atsakoties no ievērojama apjoma līdz šim izmantotas fizisku dokumentu aprites. Pārveidojot līdz šim manuāli veicamos procesus, uzskaites un pakalpojumu veikšanu digitālā formā, tiks radīts pamats turpmākiem ilgstošiem pārvaldības digitalizācijas procesiem un ļaus pēc būtības īstenot kvalitatīvi jaunus mērķus turpmākai iekšlietu nozares attīstībai.
\n
(405)Investīcijai 1.2.1.3.i \"Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti\" nav tiešas ietekmes uz digitālo dimensiju, ņemot vērā plānotos atbalsta pasākumus, kas galvenokārt ir saistīti ar pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstinšānu, primārās enerģijas patēriņa samazināšanu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu. Investīcijas ieviešana plānota zem ieguldījumu koda \"026a - Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem\", kas sniedz 0% pienesumu digitālo mērķu sasniegšanā saskaņā ar ANM regulējuma VII pielikumu.
\n
(406)Vienlaikus pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ietvaros varētu ietvert atbalstu arī viedo tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai - gan ēku enerģijas patēriņa vadības viedo tehnoloģiju, gan ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu tehnoloģisko procesu energoefektivitāti paaugstinošu viedo tehnoloģiju iegādi, piegādi, uzstādīšanu, ieregulēšanu un programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegādi vai nomu, tai skaitā viedo tehnoloģiju darbības nodrošināšanai nepieciešamo mākoņservisu izmantošanu.
\n
KOMPONENTE 2:
\n
DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA 1. Komponentes apraksts
\n
(407)Kopsavilkums: Digitālā transformācija
\n
(408)Politikas joma: Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) politika, Publiskās pārvaldes politika.
\n
(409)Mērķis:
\n
Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomikas digitālo transformāciju, t.sk. atlabšanu no COVID-19 krīzes, attīstot valsts un pašvaldību, sabiedrībai un uzņēmumiem pieejamos digitālos pakalpojumus un datu ekonomikas infrastruktūru, kā arī attīstot nepieciešamās spējas un prasmes: i. Palielināt cilvēku skaitu ar digitālajām pamatprasmēm; ii. Palielināt to cilvēku skaitu, kas izmanto digitālās iespējas un e-pakalpojumus; iii. Palielināt to uzņēmumu skaitu, kas izmanto digitālos rīkus savā komercdarbībā; iv. Attīstīt savienojamību nākamās paaudzes digitālās sabiedrības pakalpojumu ieviešanai; v. Palielināt valsts un pašvaldību darbības efektivitāti un to iestāžu skaitu, kas lieto vienotu IKT risinājumu atbalsta funkciju nodrošināšanai un komunikācijai ar sabiedrību; vi. Izveidot bāzi nacionālajai datu ekosistēmai un nodrošināt iekļaušanos Eiropas datu telpās; vii. IKT sektorā nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā 1,7% (2020) - 3,9% (2027)
\n
(410)Reformas un/vai investīcijas31
\n
(411)Reformu un investīciju virziens 2.1. Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija
\n
(412)Reforma 2.1.1.r. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācija
\n
(413)Plānotās investīcijas:
\n
(414)2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide;
\n
(415)Reforma 2.1.2.r. Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana
\n
(416)Plānotās investīcijas:
\n
(417)2.1.2.1.i. Pārvaldes centrālizētās platformas un sistēmas;
\n
(418)2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis;
\n
(419)Reforma 2.1.3.r. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība
\n
(420)Plānotās investīcijas:
\n
(421)2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika.
\n
(422)Reformu un investīciju virziens 2.2. Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas
\n
(423)Reforma 2.2.1.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu
\n
(424)Plānotās investīcijas:
\n
(425)2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei;
\n
(426)2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā;
\n
(427)2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā;
\n
(428)2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai.
\n
(429)Reformu un investīciju virziens 2.3. Digitālās prasmes
\n
(430)Reforma 2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība.
\n
(431)Plānotās investīcijas:
\n
(432)2.3.1.1.i.: Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana
\n
(433)2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība;
\n
(434)2.3.1.3.i Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība
\n
(435)2.3.1.4. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība
\n
(436)Reforma 2.3.2.r. Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai
\n
(437)Plānotās investīcijas:
\n
(438)2.3.2.1.i. Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem
\n
(439)2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība.
\n
(440)2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs
\n
(441)Reformu un investīciju virziens 2.4. Digitālās infrastruktūras transformācija.
\n
(442)Reforma 2.4.1.r. Platjoslas infrastruktūras attīstība
\n
(443)Plānotās investīcijas:
\n
(444)2.4.1.1.i. Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai.
\n
(445)2.4.1.2.i. Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu \"pēdējās jūdzes\" infrastruktūras attīstībā
\n
(446)Plānotās izmaksas:
\n
(447)ANM ietvaros digitālās transformācijas komponentei plānots novirzīt 20% no kopējā finansējuma, jeb 330 milj. EUR.
\n
Kopējais apjoms mērķu sasniegšanai, ieskaitot valsts budžeta, Kohēzijas politikas un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīcijas, ir 664 milj. EUR.
\n
2.Galvenie izaicinājumi un mērķi
\n
(448)Galvenie izaicinājumi:
\n
(449)Latvijai ir nepieciešamas reformas publisko un privāto pakalpojumu izmantošanas stimulēšanā, jo digitālā pārveide mūsdienās ietekmē visas ekonomikas nozares un maina mūsu dzīvi, darbu un saziņu. Šo tendenci jo īpaši aktualizēja COVID-19 izraisītā pandēmija un epidemioloģiska krīze, kas izgaismoja sabiedrības adaptēšanās un digitālo pakalpojumu un rīku izmantošanas spēju, kā arī prasmes piemēroties mainīgajiem apstākļiem kopumā. Atbilstoši IKT risinājumi un inovācijas ir ieguvušas īpašu nozīmi gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ikdienā.
\n
Tāpat novērojams, ka pēc COVID-19 krīzes uzņēmumi un valdības par vitālu nepieciešamību uzskata investīcijas digitalizācijā un augsta līmeņa datorprasmēs darbiniekiem, kas ļautu elastīgāk piemēroties dažādām situācijām un mazinātu potenciālos negatīvos