SKA, kas ir aprēķināts pēc tālāk sekojošiem norādījumiem, veido bāzes apjomu valsts iekšējā atbalsta samazināšanas saistību pildīšanai.6. Katram lauksaimniecības produktam tiek noteikts savs SKA, kas izteikts kopējā naudas vērtības izteiksmē.7. SKA tiek aprēķināts lauksaimniecības pamatproduktiem, ar aprēķinu, ka to stāvoklis maksimāli atbilst tūlītējai realizācijai. Pasākumi attiecībā uz pārstrādātājiem tiek ietverti tik lielā mērā, ka no tiem labumu gūst lauksaimniecības pamatproduktu ražotāji.8. Tirgus cenu atbalsts: tirgus cenu atbalsts tiek aprēķinātas, izmantojot starpību starp fiksēto ārējo bāzes cenu un izmantoto kontrolēto cenu, reizinātu ar ražošanas apjomu, kas atbilst kontrolētās cenas piešķiršanas apjomam.
\nMaksājumi no budžeta, kas tiek veikti šādas starpības uzturēšanai, piemēram, iepirkšanas vai uzglabāšanas izmaksas, SKA netiek iekļauti.9. Fiksētā ārējā bāzes cena tiek noteikta, balstoties uz 1986. līdz 1988. gadu rādītājiem, un parasti ir vidējā f.o.b. vienības vērtība lauksaimniecības pamatproduktiem valstī, kurai ir eksportētājvalsts statuss un vidējo c.i.f. vienības vērtību lauksaimniecības pamatproduktiem valstīs, kurām ir importētājvalstu statuss bāzes periodā. Fiksētā bāzes cena var tikt grozīta atbilstoši kvalitātes rādītājiem.10. Tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi: tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, ir atkarīgi no cenu starpības, tiek aprēķināti: 1) izmantojot starpību starp fiksēto bāzes cenu un kontrolēto cenu, reizinātu ar ražošanas apjomu, kas atbilst kontrolētās cenas piešķiršanas apjomam vai 2) no budžeta izdevumiem.11.
\nFiksēta bāzes cena tiek noteikta, pamatojoties uz 1986.-1988. gada rādītājiem un parasti ir faktiskā cena, ko izmanto maksājumu likmju noteikšanai.12. Tiešo maksājumu apjoms, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, un kuri nebalstās uz cenām, tiek aprēķināti no budžeta izdevumiem.13. Pārējie pasākumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, ieskaitot materiālu subsīdijas un citi pasākumi kā, piemēram, mārketinga izmaksu samazināšana: šādu pasākumu vērtība tiek noteikta no budžeta izdevumiem vai, ja to izmantošana neatspoguļo subsīdiju pilnu apmēru, pamats subsīdiju aprēķināšanai ir starpība starp subsidētās preces vai pakalpojuma cenu un attiecīgo tirgus cenu līdzvērtīgām precēm vai pakalpojumiem, reizinātu ar preču vai pakalpojumu apjomu. 4. pielikumsVALSTS IEKŠĒJAIS ATBALSTS: EKVIVALENTA SUBSĪDIJU APJOMA APRĒĶINĀŠANA1.
\nSaskaņā ar 6. panta nosacījumiem ekvivalenta subsīdiju aprēķināšana tiek veikta visiem lauksaimniecības pamatproduktiem, ja tirgus cenu subsīdijas, kas definētas 3. pielikumā, pastāv, taču to komponenta aprēķināšana SKA nav iespējama. Šādiem produktiem bāzes apjoms valsts iekšējā atbalsta samazināšanai ir tirgus cenas subsīdiju komponents, kas izteikts ekvivalenta subsīdiju aprēķināšanas apjoma formā, saskaņā ar tālākminēto 2. punktu, kā arī tiešie maksājumi bez atvieglojumiem un citas subsīdijas, kas tika novērtētas saskaņā ar tālākminēto 3. punktu. Tiek ietvertas valsts un valsts teritoriālā sadalījuma līmeņa subsīdijas.2. Subsīdiju ekvivalenta apjoms, kas noteikts 1. punktā, tiek aprēķināts visiem lauksaimniecības produktiem tādam to stāvoklim, kas maksimāli atbilst to tūlītējai realizācijai par subsidētām tirgus cenām un kuru komponenta aprēķināšana SKA nav iespējama. Šādiem pamatproduktiem ekvivalenta tirgus cenu subsīdiju apjoms tiek noteikts, izmantojot kontrolēto cenu un noteiktā ražošanas apjoma, vai no budžeta izdevumiem, kas paredzēti ražotāju cenu uzturēšanai.3.
\nJa uz lauksaimniecības pamatproduktiem saskaņā ar 1. punktu attiecas tiešie maksājumi bez atvieglojumiem vai citu konkrētu produktu subsīdijas, uz kurām attiecas samazināšana, ekvivalenta subsīdiju apjoma noteikšana attiecībā uz šiem pasākumiem balstās uz aprēķiniem, kurus veic līdzīgi atbilstošajiem SKA komponentiem (minēti 3. pielikuma punktos 10. - 13.)4. Ekvivalenta subsīdiju apjoms tiek aprēķināts no subsīdiju summas lauksaimniecības produktiem, ar aprēķinu, ka to stāvoklis maksimāli atbilst to tūlītējas realizācijas cenām. Pasākumi attiecībā uz pārstrādātājiem tiek ietverti tiktāl, lai no tiem labumu gūtu lauksaimniecības pamatproduktu ražotāji. Specifiskie lauksaimniecības nodokļi vai maksājumi, ko veic ražotāji, samazina ekvivalenta subsīdiju apjomu par atbilstošo summu. 5. pielikumsSPECIĀLIE NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ 4.
\nPANTA 2. PUNKTUA nodaļa1. 4. panta 2. punkta nosacījumu ievērošana tiek pārtraukta, tiklīdz spēkā stājas PTO Līgums attiecībā uz lauksaimniecības pamatproduktu, un tā izstrādātos un/vai noteiktos produktus (\"nozīmētos produktus\") attiecībā uz kuriem tiek ievēroti sekojoši nosacījumi (tālāk tekstā \"speciālie nosacījumi\"):(a) nozīmēto produktu imports bāzes periodā no 1986. līdz 1988. gadam (\"bāzes periods\") veidoja līdz 3% no atbilstošā iekšzemes patēriņa ;(b) nozīmēto produktu eksports kopš bāzes perioda sākuma netika subsidēts;(c) uz lauksaimniecības pamatproduktiem tiek attiecināti atbilstoši efektīvi ražošanu ierobežojoši pasākumi;(d) šādi produkti tiek apzīmēti ar atšķirības zīmi \"ST - pielikums 5\" Dalībvalstu grafika 1. daļas 1.B nodaļā, kas pievienots Marakešas protokolam, uz tiem attiecas speciāli nosacījumi, kuri atspoguļo ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus, piemēram, pārtikas produktu drošību un vides aizsardzību; un(e) minimālas pieejas iespējas attiecībā uz nozīmētajiem produktiem atbilst, kā noteikts Dalībvalstu Grafika 1. daļas 1.B nodaļā, 4% no bāzes perioda noteiktā produktu iekšzemes patēriņa, sākot ar īstenošanas perioda pirmo gadu, un turpmāk katru gadu tiek palielināti par 0.8% no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā visā atlikušajā īstenošanas perioda laikā.2. Īstenošanas perioda katra gada sākumā Dalībvalsts var pārtraukt speciālo nosacījumu ievērošanu attiecībā uz nozīmētajiem produktiem saskaņā ar 6. punkta nosacījumiem. Šādā gadījumā konkrētā Dalībvalsts uztur minimālas iespējas, kas ir spēkā esošas uz attiecīgo brīdi, un palielina minimālo pieeju par 0,4% no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā ik gadu visā atlikušajā īstenošanas perioda laikā.
\nTurpmāk minimālas pieejas iespēju apjoms, kas tiek iegūts šīs formulas pielietojuma rezultātā, īstenošanas perioda beidzamajā gadā tiek uzturēts Dalībvalsts Grafikā.3. Sarunas par speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, kā minēts 1. punktā, pēc īstenošanas perioda beigām tiek pabeigtas īstenošanas perioda laikā kā sarunu sastāvdaļa saskaņā ar šī Līguma 20. pantu, ņemot vērā ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus.4. Ja ir panākta 3. punktā minētā vienošanās par Dalībvalsts speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, tad šī Dalībvalsts piešķir papildu un pieņemamus atvieglojumus, kas noteikti sarunu ceļā.5. Ja speciālo nosacījumu ievērošana pēc īstenošanas perioda beigām tiek pārtraukta, tad attiecīgā Dalībvalsts pilda 6. punktā minētos nosacījumus. Šādā gadījumā pēc īstenošanas perioda beigām minimālās pieejas iespējas nozīmētajiem produktiem tiek noteiktas 8% apjomā no atbilstošā iekšzemes patēriņa apjoma bāzes periodā attiecīgās Dalībvalsts Grafikā.6.
\nUz robežu aktivitātēm, kas nav pieskaitāmas pie parastajiem muitas nodokļiem, kuras uztur attiecībā uz noteiktiem produktiem, attiecas 4. panta 2. punkta nosacījumi, kas stājas spēkā sākot ar gadu, kurā tiek pārtraukta speciālo nosacījumu piemērošana. Šādi produkti tiek aplikti ar parastajiem muitas nodokļiem, kas tiek noteikti attiecīgās Dalībvalsts Grafikā, sākot ar gadu, kad tiek pārtraukta speciālo nosacījumu ievērošana, un turpmāk pie likmes, kas atbilstu 15% gada samazinājumam, šāda samazināšana būtu ievērota īstenošanas periodā. Šie nodokļi tiek ieviesti tarifu vietā, tos aprēķina saskaņā ar instrukciju, kas izklāstīta pielikumā V pielikumam.B nodaļa7. 4. panta 2. punkta nosacījumi ievērošana tiek pārtraukta, tiklīdz spēkā stājas PTO Līgums, attiecībā uz tiem lauksaimniecības produktiem, kas ir pamatprodukts attiecīgajā jaunattīstības Dalībvalstī, un attiecībā uz kuru tiek ievēroti šādi nosacījumi, papildus 1.(a) - 1. (d) noteiktajiem:(a) minimālās pieejas iespējas attiecībā uz attiecīgo produktu, saskaņā ar attiecīgās Dalībvalsts Grafika 1. daļas 1. -B nodaļas nosacījumiem, atbilst 1% no bāzes perioda attiecīgo produktu iekšzemes patēriņa, sākot ar īstenošanas perioda pirmo gadu, un ik gadu tiek pakāpeniski palielināta līdz 2% no attiecīgā iekšzemes patēriņa bāzes periodā īstenošanas perioda piektā gada sākumā. Sākot ar īstenošanas perioda sesto gadu, minimālās pieejas iespējas attiecībā uz attiecīgajiem produktiem atbilst 2% no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā, un ik gadu tiek pakāpeniski palielināta līdz 4% no iekšzemes patēriņa apjoma bāzes periodā līdz 10. gada sākumam. Minimālās pieejas iespējas, kas izriet no šīs formulas, desmitajā gadā tiek uzturēts attiecīgās jaunattīstības Dalībvalsts Grafikā;(b) saskaņā ar šo Līgumu atbilstošas tirgus pieejas iespējas tiek nodrošinātas citiem produktiem.8.
\nSarunas par speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu var notikt kā minēts 7. punktā, pēc 10. gada kopš īstenošanas perioda sākuma, tās tiek uzsāktas un pabeigtas 10. gada laikā.9. Ja ir panākta 8. punktā minētā vienošanās par Dalībvalsts speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, šī Dalībvalsts piešķir papildu un pieņemamus atvieglojumus, kas noteikti sarunu ceļā.10. Gadījumā, ja speciālo nosacījumu ievērošana saskaņā ar 7. punktu tiek pārtraukta pēc 10. gada kopš īstenošanas perioda sākuma, tad attiecīgie produkti tiek aplikti ar parastajiem muitas nodokļiem, kas tiek ieviesti kā tarifi, kuru apmēru aprēķina saskaņā ar instrukciju, kas minēta pielikumā 5. Pielikumam, kas ir noteikts attiecīgās Dalībvalsts Grafikā.
\nPārejos aspektos 6. punkta nosacījumi tiek ievēroti attiecībā uz speciālajiem un diferencētajiem nosacījumiem jaunattīstības Dalībvalstīm saskaņā ar šo Līgumu.Pielikums 5. pielikumamINSTRUKCIJA TARIFU APRĒĶINĀŠANAI MĒRĶIEM, KAS NOTEIKTI ŠĪ PIELIKUMA 6. UN 10. PARAGRĀFOS1. Tarifu aprēķināšana neatkarīgi no tā, vai tā tiek izteikta ad valorem vai pēc speciālām likmēm, tiek veikta, izmantojot faktisko starpību starp iekšējām un ārējām cenām uzskatāmā veidā. Izmantotā informācija tiek iegūta no 1986.-1988. gadu rādītājiem. Tarifa ekvivalenti:(a) tiek galvenokārt ieviesti četru ciparu apjomā no HS;(b) tiek ieviesti kā sešzīmju skaitlis vai vēl detalizētāk no HS, kur tas ir iespējams;(c) tiek parasti ieviesti sākotnējiem un/vai sagatavotiem produktiem, reizinot speciālo tarifa ekvivalentu galvenajam lauksaimniecības produktam ar attiecību vērtības izteiksmē vai fiziskā izteiksmē atbilstoši galvenajam lauksaimniecības produktam sākotnējos un /vai gatavos produktos, ņemot vērā, kur nepieciešams, papildu elementus, kas dotajā brīdī nodrošina nozares aizsardzību.2. Ārējā cena parasti ir faktiskā vidējā c.i.f. vienības vērtība importētājvalstij.
\nJa vidējā c.i.f. vienības vērtība nav zināma vai nav piemērota, ārējā cena ir:(a) atbilstošas vidējās c.i.f. vienības vērtība kaimiņvalstī; vai(b) noteikta no lielāko eksportētājvalstu vidējās f.o.b. vienības vērtības, pieskaitot apdrošināšanas, pārvadāšanas izmaksas un citas nozīmīgākās izmaksas importētājvalstij.3. Ārējās cenas parasti tiek konvertētas iekšzemes tirgus valūtā, apmaiņas kurss uz cenas noteikšanas datumu.4. Iekšējā cena parasti atspoguļo vairumtirdzniecības cenu, kas pastāv iekšzemes tirgū, vai šīs cenas aplēsi, ja attiecīgie dati nav pieejami.5. Sākotnējie tarifi var tikt mainīti, ja nepieciešams, ņemot vērā kvalitātes un daudzveidības rādītājus vai izmantojot piemērotu koeficientu.6.
\nJa tarifs, kas iegūts, balstoties uz šo instrukciju, ir negatīvs skaitlis vai mazāks par attiecīgajam brīdim noteikto likmi, sākotnējais tarifs var tikt ieviests pie pašreizējās noteiktās likmes vai, balstoties uz šī produkta piedāvājumu valstī.7. Ja tiek veikti labojumi tarifa ekvivalenta līmenim, kas iegūts, balstoties uz šo instrukciju, attiecīgā Dalībvalsts pēc pieprasījuma piedāvā pilnīgas konsultāciju iespējas, lai sarunās panāktu vienošanos par pieņemamu risinājumu.____________________1 Šie pasākumi ietver kvantitatīvos importa ierobežojumus, mainīgos importa nodokļus, minimālās importa cenas, subjektīvu importa licencēšanu, ārpustarifu pasākumus, kas tiek veikti ar valsts tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, voluntārus eksporta ierobežojumus un līdzīgus pasākumus, kas tiek veikti uz robežām, bet kas nav parastie muitas nodokļi neatkarīgi no tā, vai šādus pasākumus veic saskaņā ar noteiktas valsts 1947. gada GATT nosacījumu neievērošanu, taču pie tiem nepieder pasākumi, kurus veic saskaņā ar maksājumu bilanci vai saskaņā ar citiem vispārējiem ar lauksaimniecību nesaistītiem 1994. gada GATT nosacījumiem, vai citiem PTO Līguma 1A pielikuma daudzpusējās tirdzniecības līgumiem.2 Bāzes cena, kuru izmanto šī apakšpunkta nosacījumu ievērošanai, ir vidējā c.i.f. produkta vienības vērtība vai arī cena, kas noteikta, ņemot vērā produkta kvalitāti un tā pārstrādes pakāpi.
\nAtkarībā no tās sākotnējās izmantošanas to nosaka un dara zināmu, lai pārējās Dalībvalstis varētu noteikt papildu nodokļu likmi.3 Ja netiek ņemta vērā iekšzemes ražošana, jāpiemēro bāzes noteiktais apjoms 4. (a) apakšparagrāfa ietvaros.4 Šajā pantā minētie ierobežojošie pasākumi ir 1994. gada GATT VI pantā un Līguma par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem 5.daļā minētie pasākumi.5 Šī pielikuma 3. punkts nozīmē valsts produktu krājumu izveidošanas programmas pārtikas drošības nolūkā jaunattīstības Dalībvalstīs, kuru organizācija ir uzskatāma un tiek veikta saskaņā ar oficiāli publicētiem objektīviem kritērijiem vai instrukcijām un tiek uzskatīti par atbilstošiem šī punkta nosacījumiem, ieskaitot programmmas, saskaņā ar kurām pārtikas produktu uzkrājumi tiek izveidoti pārtikas produktu drošības nolūkos un realizēti par kontrolētām cenām, ja starpība starp iegādes cenu un ārējo bāzes cenu tiek iekļauta SKA.5,6 Šī pielikuma 3. un 4. punktā pārtikas produktu realizācija par subsidētām cenām ar mērķi sasniegt pārtikas produktu rādītājus pilsētās un lauku rajonos jaunattīstības valstīs regulāri un par samērīgām cenām tiek uzskatīta par atbilstošu šī punkta nosacījumiem.
\nLĪGUMS PAR SANITĀRO UN FITOSANITĀRO PASĀKUMU PIEMĒROŠANU Dalībvalstis,Apliecinot, ka nevienu Dalībvalsti nedrīkst kavēt pieņemt vai īstenot pasākumus, kas ir nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, ar noteikumu, ka šie pasākumi netiek izmantoti tādā veidā, kas radītu patvaļīgu vai neattaisnotu diskrimināciju starp Dalībvalstīm, kurās pārsvarā ir vienādi apstākļi, vai arī kā slēptus starptautiskās tidzniecības ierobežojumus;Vēloties uzlabot cilvēku un dzīvnieku veselību, un fitosanitāro situāciju visās Dalībvalstīs;Atzīmējot, ka sanitārie un fitosanitārie pasākumi parasti tiek piemēroti uz divpusējo līgumu vai protokolu pamata;Vēloties izveidot noteikumu un disciplīnu daudzpusīgu struktūru, lai pārraudzītu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšanu, pieņemšanu un īstenošanu, ar nolūku mazināt to negatīvo ietekmi uz tirdzniecību;Atzīstot svarīgo ieguldījumu, ko šajā sakarā var dot starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas;Vēloties vēl vairāk veicināt saskaņotu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izmantošanu starp Dalībvalstīm uz starptautisko standartu, norādījumu un rekomendāciju pamata, ko izstrādājušas attiecīgās starptautiskās organizācijas, tai skaitā Codex Alimentarius Komisija, Starptautiskais Epizootijas birojs un attiecīgās starptautiskās un reģionālās organizācijas, kas darbojas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, tajā pašā laikā neprasot Dalībvalstīm mainīt pastāvošo cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzības līmeni;Atzīstot, ka jaunattīstības Dalībvalstīm var rasties īpašas grūtības, ievērojot importētāju Dalībvalstu izstrādātos sanitāros un fitosanitāros pasākumus, un tā rezultātā — grūtības tirgus pieejā, kā arī sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšanā un ieviešanā to teritorijās, kā arī vēlmē palīdzēt šajā jomā;Tādēļ, vēloties izstrādāt noteikumus GATT (Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem) 1994. gada attiecīgo noteikumu, kuri attiecas uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, īpaši uz XX (b)-1 Panta noteikumu1, īstenošanai;Ar šo vienojas par sekojošo:1. pantsVispārējie nosacījumi1. Šis Līgums attiecas uz visiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt starptautisko tirdzniecību. Šādi pasākumi jāizstrādā un jāievieš saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.2. Šajā Līgumā tiek piemērotas A Pielikumā ietvertās definīcijas.3.
\nPielikumi ir šī Līguma neatņemamas sastāvdaļas.4. Nekas šajā Līgumā neietekmēs Dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu par tehniskām barjerām tirdzniecībā, attiecībā uz pasākumiem, kas nav iekļauti šajā Līgumā.2. pantsPamattiesības un pamatpienākumi1. Dalībvalstīm ir tiesības veikt sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem.2. Dalībvalstīm jānodrošina, lai jebkuri sanitārie un fitosanitārie pasākumi tiktu piemēroti tikai tiktāl, cik tas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai, lai tie būtu pamatoti uz zinātniskiem principiem un netiktu saglabāti bez pietiekamiem zinātniskiem pierādījumiem, izņemot 5. panta 2. paragrāfa nosacījumus.3.
\nDalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie un fitosanitārie pasākumi patvaļīgi vai neattaisnoti nediskriminētu tās Dalībvalstis, kurās pastāv identiski vai līdzīgi apstākļi; tas attiecas uz pašu valstu teritoriju, kā arī citām Dalībvalstu teritorijām. Sanitāros un fitosanitāros pasākumus nedrīkst izmantot tādā veidā, ka varētu rasties slēpts starptautiskās tirdzniecības ierobežojums.4. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi, kas atbilst attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, jāpieņem saskaņā ar pastāvošām Dalībvalstu saistībām, kas atbilst GATT 1994 nosacījumiem attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, īpaši XX(b) panta nosacījumiem.3. pantsSaskaņošana1. Lai saskaņotu sanitāros un fitosanitāros pasākumus pēc iespējas plašākā apjomā, Dalībvalstīm jāizstrādā savi sanitārie un fitosanitārie pasākumi, vadoties no starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ja tādi ir, izņemot tos gadījumus, kad šis Līgums nosaka citādus noteikumus, īpaši 3. paragrāfā.2.
\nSanitārie un fitosanitārie pasākumi, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ir jāuzskata par nepieciešamiem, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību vai dzīvību, un tiek uzskatīts, ka tie ir atbilstoši šim Līgumam un GATT 1994.3. Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt tādus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas veicinātu augstāku sanitāro vai fitosanitāro aizsardzību, nekā to varētu panākt ar pasākumiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ja tiem ir zinātnisks pamatojums, vai arī saskaņā ar sanitāro un fitosanitāro aizsardzības līmeni, kādu Dalībvalsts nosaka par piemērotu saskaņā ar attiecīgajiem 5. panta 1.-8. paragrāfu nosacījumiem.2 Neskatoties uz augšminēto, visi pasākumi, kas rezultātā sasniedz sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, kas atšķiras no tā, kāds tiktu panākts ar pasākumiem, kas, pamatojas uz starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, nedrīkst būt pretrunā ar citiem šī Līguma nosacījumiem.4.
\nDalībvalstīm, savu iespēju robežās, visā pilnībā jāiesaistās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās un to pakļautajās institūcijās, īpaši Codex Alimentarius Komisijā, Starptautiskajā Epizootikas birojā, un starptautiskajās un reģionālajās organizācijās, kuras darbojas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, lai šajās organizācijās veicinātu standartu, norādījumu un rekomendāciju pilnveidošanu un regulāru pārskatu visos sanitāro un fitosanitāro pasākumu aspektos.5. Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komisijai, kuru paredz 12. panta 1. un 4. paragrāfs (šajā Līgumā dēvēta par \"Komisiju\"), jāizstrādā procedūra, lai pārraudzītu starptautiskās saskaņošanas procesu un sadarbības koordināciju ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.4. pantsLīdzvērtība1.
\nDalībvalstīm jāatzīst citu Dalībvalstu sanitārie vai fitosanitārie pasākumi kā līdzvērtīgi, pat ja tie atšķiras no pašu izstrādātajiem, vai tiem, ko izmanto citas Dalībvalstis, kas tirgojas ar to pašu produkciju, ja eksportētāja Dalībvalsts objektīvi pārliecina importētāju Dalībvalsti, ka tās izstrādātie pasākumi sasniedz importētājas Dalībvalstis attiecīgo sanitāro vai fitosanitāro aizsardzības līmeni. Ja importētāja Dalībvalsts šādā gadījumā pieprasa veikt inspekciju, pārbaudi vai citas attiecīgas procedūras, tās atbilstoši iespējām ir jānodrošina.2. Pēc lūguma Dalībvalstīm jāiesaistās konsultācijās ar mērķi panākt divpusēju vai daudzpusēju vienošanos par noteiktu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu savstarpējās līdzvērtības atzīšanu.5. pantsRiska novērtēšana un attiecīgā sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeņa noteikšana1.
\nDalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie vai fitosanitārie pasākumi pamatotos uz novērtējumu, atbilstoši pastāvošiem apstākļiem un riskam cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, ņemot vērā, riska novērtēšanas tehniku, kādu izstrādājušas attiecīgās starptautiskās organizācijas.2. Riska novērtēšanā Dalībvalstīm jāņem vērā esošie zinātniskie pierādījumi, būtiskās norises un ražošanas metodes, attiecīgās inspekcijas, pārbaudes, paraugu noņemšanas un pārbaužu metodes, konkrētu slimību vai kaitēkļu izplatība, kaitēkļu vai slimību esamība brīvajos rajonos, attiecīgie ekoloģiskie un vides apstākļi, karantīna vai citi apstrādes veidi.3. Novērtējot risku dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai un nosakot pasākumu, kas veicams, lai panāktu piemērotu sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni pret šādu risku, Dalībvalstīm jāņem vērā arī būtiski ekonomiskie faktori: potenciālais kaitējums, kas rodas ražošanā vai realizācijā, ja produkciju ieved valstī, vai kaitēkļu un slimību rašanās un izplatīšanās rezultātā; pārbaudes un kaitēkļu iznīcināšanas izmaksas importētājas Dalībvalsts teritorijā; kā arī alternatīvo pasākumu attiecīgo izmaksu lietderīgums riska samazināšanai.4.
\nNosakot piemēroto sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, Dalībvalstīm jāņem vērā mērķis samazināt tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecību.5. Ja mērķis ir panākt atbilstošu sanitārās un fitosanitārās aizsardzības līmeņa koncepcijas ieviešanu, kas novērstu risku cilvēku un dzīvnieku dzīvībai un veselībai, kā arī kaitējumu augu valstij, tad katrai Dalībvalstij ir jāizvairās no patvaļīgas vai neattaisnotas rīcības dažādās situācijās, vadoties tikai no saviem vērtējumiem, jo tie var izsaukt citu valstu diskrimināciju vai slēptu starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu. Dalībvalstīm jāsadarbojas Komitejā, saskaņā ar 12. panta 1., 2. un 3. paragrāfiem, lai izstrādātu norādījumus tālākai šī uzdevuma praktiskai izpildīšanai.
\nIzstrādājot norādījumus, Komitejai jāņem vērā visi būtiskie faktori, tai skaitā ārkārtējā rakstura risks cilvēka veselībai, kādam cilvēki sevi pakļauj brīvprātīgi.6. Neskatoties uz 3. panta 2. paragrāfa nosacījumiem, nosakot vai saglabājot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, atbilstoša sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeņa sasniegšanai, Dalībvalstīm jānodrošina, lai šādi pasākumi neierobežo tirdzniecību vairāk nekā tas nepieciešams, lai panāktu šo valstu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas3.7. Gadījumos, kad attiecīgie zinātniskie pētījumi nav pietiekami, Dalībvalsts var ieviest pagaidu sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, pamatojoties uz pieejamo pamatinformāciju, tai skaitā informāciju no attiecīgajām starptautiskām organizācijām, kā arī informāciju par sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kurus izmanto citas Dalībvalstis. Šādos gadījumos Dalībvalstīm jāmēģina iegūt papildus informāciju, kas nepieciešama objektīvai riska novērtēšanai, lai saprātīgā laika periodā attiecīgi pārskatītu sanitāros vai fitosanitāros pasākumus.8.
\nKad Dalībvalstij rodas pamatota pārliecība, ka specifisks sanitārais vai fitosanitārais pasākums, ko ieviesusi vai saglabā cita Dalībvalsts, ierobežo vai potenciāli var ierobežot tās eksportu, un nebalstās uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, vai arī šādi standarti, norādījumi vai rekomendācijas nepastāv, Dalībvalsts var pieprasīt paskaidrojumu šādam sanitārajam vai fitosanitārajam pasākumam, un Dalībvalstij, kas šo pasākumu piemēro, paskaidrojums ir jāsniedz.6. pantsPiemērošanās reģionālajiem apstākļiem, ieskaitot teritorijas, kas brīvas no kaitēkļiem vai slimībām, kā arī teritorijas ar zemu kaitēkļu vai slimību izplatības līmeni1. Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie vai fitosanitārie pasākumi būtu piemēroti teritoriju sanitārajiem vai fitosanitārajiem raksturojumiem — vai nu visai valstij, valsts apgabalam, vairākām valstīm pilnībā vai to apgabaliem — kur produkts ir izcēlies un uz kurieni tas tiek nosūtīts.
\nNovērtējot reģiona sanitāro vai fitosanitāro raksturojumu, Dalībvalstīm, jāņem vērā, cita starpā, specifisku slimību vai kaitēkļu izplatības līmenis, iznīcināšanas vai kontroles programmu esamība, kā arī attiecīgie kritēriji vai norādījumi, kuras var izstrādāt attiecīgās starptautiskās organizācijas.2. Dalībvalstīm īpaši jāatzīst koncepcija par teritorijām, kurās nav kaitēkļi vai slimības, vai kurās ir zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis. Šādu teritoriju noteikšanai jāpamatojas uz tādiem faktoriem, kā ģeogrāfija, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un sanitārās vai fitosanitārās kontroles efektivitāte.3. Dalībvalstīm — eksportētājām, kas apgalvo, ka rajoni to teritorijās ir brīvi no kaitēkļiem un slimībām, vai arī ir teritorijas, kurās ir zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis, jānodrošina visi nepieciešamie objektīvie pierādījumi importētājai Dalībvalstij, ka šādas teritorijas ir un tās varētu palikt brīvas no slimībām un kaitēkļiem, vai arī tajās saglabāsies zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis. Šajā nolūkā, pēc importētājas Dalībvalsts lūguma, tai jānodrošina saprātīga pieeja inspekciju, pārbaužu un citu nepieciešamo procedūru veikšanai.7. pantsAtklātībaDalībvalstīm jāziņo par visām izmaiņām to sanitārajos un fitosanitārajos pasākumos un jānodrošina informācija par to sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem saskaņā ar B Pielikuma nosacījumiem.8. pantsKontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūrasDalībvalstīm jāievēro C Pielikuma nosacījumi kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūru izmantošanā, ieskaitot nacionālās sistēmas, kuras apstiprina konservantu lietošanu, kā arī to pieļaujamos daudzumus pārtikas produktos, dzērienos vai lopbarībā, un visādā veidā jānodrošina, lai to darbība atbilstu šī Līguma nosacījumiem.9. pantsTehniskā palīdzība1.
\nDalībvalstis vienojas veicināt tehniskās palīdzības sniegšanu citām Dalībvalstīm, īpaši jaunattīstītām Dalībvalstīm, vai nu divpusēji vai ar attiecīgo starptautisko organizāciju palīdzību. Šāda palīdzība, cita starpā, var būt pārstrādes tehnoloģijas jomā, izpētē un infrastruktūrā, tai skaitā nacionālo regulējošo institūciju izveidošana. Palīdzība var būt rekomendāciju, kredītu, ziedojumu un dotāciju veidā, ar mērķi nodrošināt šīs valsts ar tehnisko ekspertīzi, apmācību un iekārtām, lai tās varētu piemēroties un ievērot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni to eksporta tirgos.2. Ja nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai eksportētāja jaunattīstības Dalībvalsts izpildītu importētājas Dalībvalsts sanitārās vai fitosanitārās prasības, tad pēdējai jāapsver iespēja nodrošināt tādu tehnisko palīdzību, kas ļautu jaunattīstības Dalībvalstij uzturēt un paplašināt tās iespējas attiecīgā produkta tirgus pieejamībai.10. pantsĪpaša un diferencēta pieeja1.
\nIzstrādājot un piemērojot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, Dalībvalstīm jāņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās vajadzības un īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu vajadzības.2. Ja attiecīgais sanitārais vai fitosanitārais aizsardzības līmenis pieļauj pakāpenisku jaunu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ieviešanu, jaunattīstības Dalībvalstīm jādod ilgāks laika periods prasību izpildīšanai, attiecībā uz šo valstu interesējošo produktu, lai nodrošinātu šo valstu produkcijas eksporta iespējas.3. Lai nodrošinātu jaunattīstības Dalībvalstu iespēju izpildīt šī Līguma prasības, Komiteja ir pilnvarota piešķirt šīm valstīm, pēc to pieprasījuma, īpašus atvieglojumus, uz noteiktu laiku atbrīvojot tās no visām vai daļējām Līgumā paredzētajām saistībām, ņemot vērā to finansiālās, tirdzniecības un attīstības vajadzības.4.
\nDalībvalstīm jāatbalsta un jāveicina jaunattīstības Dalībvalstu aktīva piedalīšanās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.11. pantsKonsultācijas un strīdu noregulēšana1. GATT1994 XXII un XXIII pantu noteikumi, kas tiek detalizēti izskaidroti un tiek piemēroti saskaņā ar Vienošanos par strīdu noregulēšanu, attiecas uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu šī Līguma ietvaros, ja nav īpaši noteikta cita kārtība.2. Strīdā, atbilstoši šim Līgumam, kas skar zinātniskus vai tehniskus jautājumus, panelim jāgriežas pēc ekspertu padoma, kurus konsultācijām ir izvēlējušās abas strīdā iesaistītās puses. Šajā sakarā panelis var, kad tas uzskata par piemērotu, izveidot tehnisko konsultantu/ekspertu grupu, vai konsultēties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, pēc ik vienas no strīdus pusēm lūguma vai arī pēc savas iniciatīvas.3.
\nNekas šajā Līgumā nedrīkst ierobežot Dalībvalstu tiesības saskaņā ar citiem starptautiskajiem līgumiem, ieskaitot tiesības vērsties pie citu starptautisko organizāciju labas gribas pakalpojumiem vai strīdu noregulēšanas mehānismiem, vai mehānismiem, kas noteikti jebkāda starptautiskā līguma ietvaros.12. pantsAdministrācija1. Ar šo tiek nodibināta Sanitāro un Fitosanitāro Pasākumu Komiteja, lai nodrošinātu regulāru konsultāciju forumu. Tai jāveic nepieciešamās funkcijas, lai īstenotu šī Līguma nosacījumus un veicinātu tā mērķu sasniegšanu, īpaši attiecībā uz saskaņotību. Komitejā pieņem lēmumus pēc konsensusa principa.2. Komitejai jāpopularizē un jāveicina ad hoc konsultācijas vai pārrunas starp Dalībvalstīm par specifiskiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem jautājumiem.
\nKomitejai jāveicina starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju pielietošana Dalībvalstu vidū, un šajā sakarībā jāapmaksā tehniskās konsultācijas un apmācības, ar mērķi paaugstināt koordināciju un integrāciju starp starptautiskām un nacionālām sistēmām, kā arī jāvienojas par konservantu lietošanu un to pieļaujamo devu pārtikas produktos, dzērienos un lopbarībā.3. Komitejai jāuztur cieši kontakti ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām sanitārās un fitosanitārās aizsardzības jomā, īpaši ar Codex Alimentarius Komisiju, Starptautiskās epizootijas biroju un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariātu, ar mērķi nodrošināt vislabākās zinātniskās un tehniskās konsultācijas šī Līguma administrācijā un novērstu nevajadzīgu veikto pasākumu dubultošanos.4.
\nKomitejai jāizstrādā procedūra starptautiskās saskaņošanas procesu, kā arī starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju izmantošanas uzraudzībai. Šajā nolūkā Komitejai sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām jāsastāda starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju saraksts attiecībā uz sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kuriem, pēc Komitejas ieskatiem, ir vislielākā ietekme uz tirdzniecību. Sarakstā jāietver norādes par tām Dalībvalstīm, kuras, importējot produktus, izmanto starptautiskos standartus, norādījumus vai rekomendācijas, vai uz kuru pamata importa produkti, atbilstoši šiem standartiem, var iegūt pieeju viņu tirgiem. Gadījumos, ja Dalībvalsts neizmanto starptautiskos standartus, norādījumus vai rekomendācijas importā, tai jādod norādījumi, norādot iemeslu, it sevišķi tajā gadījumā, ja tā uzskata, ka standarta prasības nav pietiekoši augstā līmenī, lai nodrošinātu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni.
\nJa Dalībvalsts pārskata savu nostāju pēc tam, kad tā noraidījusi kāda standarta, norādījuma vai rekomendācijas izmantošanu importa nosacījumiem, tai jānodrošina šādas rīcības pamatojums un jāinformē par to Sekretariāts, kā arī attiecīgās starptautiskās organizācijas, izņemot tos gadījumus, kad šāds paziņojums vai paskaidrojums tiek sniegts saskaņā ar B Pielikuma procedūru.5. Lai izvairītos no pasākumu liekas dublēšanas, Komiteja var pēc vajadzības pieņemt lēmumu par tādā kārtībā iegūtas informācijas izmantošanu, īpaši attiecībā uz paziņojumu sniegšanu, kāda ir noteikta attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.6. Komiteja pēc vienas Dalībvalsts iniciatīvas var pa saviem kanāliem aicināt attiecīgās starptautiskās organizācijas vai to pakļautās organizācijas pārskatīt specifiskus jautājumus attiecībā uz kādu noteiktu standartu, norādījumu vai rekomendāciju, ieskaitot pamatojumu paskaidrojumiem par to nepielietošanu saskaņā ar 4. paragrāfu.7.
\nKomitejai jāpārskata šī Līguma darbība un īstenošana trīs gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, un pēc tam atkarībā no nepieciešamības. Ja nepieciešams, Komiteja var iesniegt Preču tirdzniecības padomei priekšlikumus grozīt šī Līguma tekstu, ņemot vērā, cita starpā, tā īstenošanā iegūto pieredzi.13. pantsĪstenošanaDalībvalstis ir pilnībā atbildīgas saskaņā ar šo Līgumu par visu tajā noteikto pienākumu ievērošanu. Dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno nepieciešamie pasākumi un metodes, lai atbalstītu šī Līguma nosacījumu ievērošanu no to organizāciju puses, kuras nav centrālās valsts varas iestādes. Dalībvalstīm jāveic pārdomāti iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nevalstiskās institūcijas to teritorijā, kā arī reģionālās organizācijas, kurās attiecīgās institūcijas to teritorijā ir dalībnieces, ievērotu attiecīgos šī Līguma nosacījumus.
\nTurklāt Dalībvalstis nedrīkst veikt pasākumus, kuru rezultātā, tieši vai netieši, tiktu pieprasīts, vai veicināts, ka šādas reģionālās vai sabiedriskās institūcijas, vai arī pašvaldību institūcijas, rīkotos tādā veidā, kas nav saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Dalībvalstīm jānodrošina, ka nevalstisko organizāciju pakalpojumi sanitāro vai fitosanitāro pasākumu īstenošanā tiek izmantoti tikai tajā gadījumā, ja tās izpilda šī Līguma prasības.14. pantsNobeiguma nosacījumiVismazāk attīstītās Dalībvalstis var atlikt uz pieciem gadiem pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma šī Līguma nosacījumu piemērošanu attiecībā uz tiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kuri ietekmē importu vai importētās preces.
\nCitas jaunattīstības Dalībvalstis var uzsākt šī Līguma nosacījumu piemērošanu divus gadus pēc PTO līguma stāšanās spēkā, izņemot 5. panta 8. paragrāfu un 7. pantu, attiecībā uz to pastāvošajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kas ietekmē importu vai importētās preces, kur to ātrāku ieviešanu kavē tehniskās ekspertīzes, tehniskās infrastruktūras vai resursu trūkums.PIELIKUMS ADEFINĪCIJAS41. Sanitārais vai fitosanitāra pasākums ir jebkurš pasākums, kas tiek piemērots:(a) lai aizsargātu dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa kaitēkļi, slimību pārnēsātāji organismi vai slimību izraisītāji organismi, to ieviešanās vai izplatīšanās;(b) lai aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa konservanti, piesārņojošas vielas, toksīni vai slimību izraisītāju organismi pārtikā, dzērienos vai lopbarībā;(c) lai aizsargātu cilvēka dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa dzīvnieku, augu vai produktu pārnēsātās slimības, vai kaitīgo organismu iekļūšana, ieviešanās vai izplatīšanās; vai arī(d) lai novērstu vai ierobežotu kaitējumu Dalībvalsts teritorijā, kas rodas no kaitēkļu iekļūšanas, ieviešanās vai izplatīšanās.Sanitārie vai fitosanitārie pasākumi ietver visus attiecīgos likumus, rīkojumus, noteikumus, prasības un procedūras, kā arī galaprodukcijas kritērijus, apstrādi un ražošanas metodes; pārbaudes, inspekcijas, sertifikācijas un novērtēšanas procedūras; karantīnas apstrādes, ietverot attiecīgās prasības, kas saistītas ar dzīvnieku vai augu transportēšanu, kā arī barību, kas nepieciešama to dzīvības uzturēšanai transportēšanas laikā; attiecīgo statistisko metožu nodrošinājumu, paraugu noņemšanu un riska novērtēšanas metodes; kā arī iesaiņošanas un etiķešu uzlīmēšanas prasības, kas cieši saistītas ar pārtikas krājumu drošību.2.
\nSaskaņošana — dažādām Dalībvalstīm kopīgu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšana, novērtēšana un ieviešana.3. Starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas(a) par pārtikas produktu drošību — standarti, norādījumi un rekomendācijas, kuras noteikusi Codex Alimentarius Komisija attiecībā uz konservantiem, veterināro medikamentu un pesticīdu pārpalikumiem, piesārņojošām vielām, to analīzes un paraugu noņemšanas metodēm, kā arī kodeksi un pamatnorādes par higiēnas ievērošanu;(b) par dzīvnieku veselību un zoonozēm — standarti, norādījumi un rekomendācijas, kas izstrādātas Starptautiskā Epizootijas biroja vadībā;(c) par augu veselību — starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas, kas izstrādāti Starptautiskā augu aizsardzības līguma Sekretariāta vadībā, sadarbībā ar reģionālajām organizācijām, kas darbojas Starptautiskā augu aizsardzības līguma ietvaros; kā arī(d) par jautājumiem, kuri neatrodas iepriekšminēto organizāciju pārziņā — par piemērotiem standartiem, norādījumiem un rekomendācijām, kuras ir izplatījušas citas atbilstošas starptautiskas organizācijas un kuras atbilstoši Komitejas norādījumiem atvērtas visu Dalībvalstu dalībai.4.
\nRiska novērtēšana — slimību vai kaitēkļu iekļūšanas, ieviešanās vai izplatīšanās novērtējums importētājas Dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar attiecīgajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kurus varētu pielietot, un ar to saistītās potenciālās bioloģiskās un ekonomiskās sekas; vai arī potenciāli negatīvo seku novērtēšana cilvēku un dzīvnieku veselībai, ko rada pārtikai, dzērieniem vai lopbarībai pievienotie konservanti, kaitīgās vielas, vai arī toksīnu un slimību izraisītāju organismu klātbūtne.5. Piemērotākais sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmenis — aizsardzības līmenis, kādu par piemērotu uzskata Dalībvalsts, kas noteikusi sanitāros vai fitosanitāros pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai tās teritorijā.PIEZĪME: Daudzas Dalībvalstis šo jēdzienu dēvē par — \"pieņemamā riska līmeni\".6.
\nTeritorija, kas brīva no kaitēkļiem vai slimībām — teritorija, kuru pārbaudījušas kompetentas valsts institūcijas — vai nu visa valsts, valsts daļa, vairākas valstis pilnībā vai to daļas, kur nav atrodami specifiski kaitēkļi vai slimības.PIEZĪME: Teritorija, kas brīva no kaitēkļiem vai slimībām var aptvert, vai arī to var ietvert valsts daļa, kā arī tā var atrasties blakus valsts daļai vai ģeogrāfiskam rajonam, kas savukārt ietver vairāku valstu visu vai daļēju teritoriju - kurā ir sastopams specifisks kaitēklis vai slimība, bet šī teritorija ir pakļauta reģionāliem kontroles pasākumiem, tādiem kā, aizsardzības nodrošināšana, uzraudzība un buferzonu izveidošana, kas ierobežo vai palīdz iznīcināt minēto kaitēkli vai slimību.7.
\nTeritorija ar zemu kaitēkļu un slimību izplatības līmeni — teritorija, kas ir vai nu visa valsts, valsts daļa, vairākas valstis pilnībā vai to daļas, kur specifisks kaitēklis vai slimība sastopami zemā izplatības līmenī, kā to noteikušas kompetentas valsts iestādes, un tās ir pakļautas efektīviem uzraudzības, apkarošanas vai ierobežošanas pasākumiem.PIELIKUMS BSANITĀRO UN FITOSANITĀRO NOTEIKUMU ATKLĀTĪBANoteikumu publicēšana1. Visām Dalībvalstīm jānodrošina, lai visi pieņemtie sanitārie un fitosanitārie noteikumi5 tiktu nekavējoties publicēti, tādā veidā, radot iespēju ieinteresētajām Dalībvalstīm ar tiem iepazīties.2. Dalībvalstīm jādod zināms laika periods, izņemot ārkārtējus apstākļus, starp sanitāro vai fitosanitāro noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanās laiku, lai ražotājiem eksportējošās Dalībvalstīs, un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, būtu iespējams piemērot savu produkciju un ražošanas metodes importētājas Dalībvalsts prasībām.Pieprasījuma punkti3.
\nKatrai Dalībvalstij jāizveido vismaz viens pieprasījuma punkts, kas būtu atbildīgs par atbilžu nodrošināšanu uz visiem ieinteresēto Dalībvalstu attiecīgajiem jautājumiem, kā arī nodrošinātu dokumentus, kas attiecas uz:(a) jebkuriem sanitārajiem vai fitosanitārajiem noteikumiem, kas pieņemti vai ierosināti tās teritorijā;(b) ikvienu kontroles un inspekcijas procedūru, ražošanu un karantīnas apstrādi, pesticīdu pieļaujamiem daudzumiem un konservantu noteikšanas procedūrām pārtikā, kas ir spēkā tās teritorijā;(c) riska novērtēšanas procedūrām, vērā ņemamiem faktoriem, kā arī piemērotā sanitārā vai fitosanitārā aizsardzības līmeņa noteikšanu;(d) Dalībvalstu dalību vai piedalīšanos attiecīgajās starptautiskajās un reģionālajās sanitārajās un fitosanitārajās organizācijās un sistēmās, kā arī par divpusējām un daudzpusējām vienošanām un norunām šī Līguma ietvaros un šo vienošanos un norunu publikācijām.4.
\nDalībvalstīm jānodrošina, ka tad, ja ieinteresētās Dalībvalstis pieprasa izsniegt dokumentu kopijas, tās tiek piegādātas par to pašu cenu (ja tāda ir), neskaitot piegādāšanas izmaksas, kā attiecīgās Dalībvalsts iedzīvotājiem6.Paziņojuma sniegšanas kārtība5. Ja nepastāv starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas, vai arī ierosinātā sanitārā vai fitosanitārā noteikuma saturs būtiski neatbilst starptautiskajam standartam, norādījumam vai rekomendācijām, un, ja noteikumam ir svarīga nozīme citu Dalībvalstu tirdzniecībā, Dalībvalstīm:(a) sākotnējā stadijā jāpublicē paziņojums tādā veidā, lai dotu iespēju ieinteresētām Dalībvalstīm iepazīties ar priekšlikumu ieviest īpašus nosacījumus;(b) ar Sekretariāta starpniecību jāpaziņo citām Dalībvalstīm par produktiem, uz kuriem attieksies šie nosacījumi, kopā ar raksturojumu par izvirzītā nosacījuma mērķi un pamatnostādnēm. Šādi paziņojumi jāsniedz sākuma nosacījumu izstrādes sākuma periodā, kad vēl iespējams izdarīt labojumus un ņemt vērā komentārus;(c) pēc citu Dalībvalstu lūguma izsniegt ierosināto nosacījumu kopijas, un, ja iespējams, norādīt sadaļas, kas būtiski atšķiras no starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām;(d) bez diskriminācijas dot citām Dalībvalstīm saprātīgu laiku rakstveida komentāru iesniegšanai, pēc pieprasījuma pārspriest šos komentārus, un ņemt vērā komentārus un diskusiju rezultātus.6.
\nTomēr, ja Dalībvalstij ir radušās neatliekamas veselības aizsardzības problēmas, vai arī pastāv to rašanās draudi, šī Dalībvalsts, ja tā uzskata par nepieciešamu, var neveikt tos pasākumus, kas uzskaitīti šī Pielikuma 5. paragrāfā, ar nosacījumu, ka Dalībvalsts:(a) nekavējoties, ar Sekretariāta palīdzību, paziņo citām Dalībvalstīm par noteiktiem produktiem un noteikumiem, īsi raksturojot izvirzītā noteikuma mērķi un pamatnostādnes, tai skaitā — problēmas(u) neatliekamo raksturu;(b) pēc citu Dalībvalstu pieprasījuma izsniedz tām noteikumu kopijas;(c) atļauj citām Dalībvalstīm iesniegt rakstveida komentārus, pēc pieprasījuma apspriež tos, un ņem vērā šo komentāru un diskusiju rezultātus.7. Paziņojumi Sekretariātam iesniedzami angļu, franču vai spāņu valodā.8.
\nAttīstītās Dalībvalstis pēc pārējo Dalībvalstu lūguma nodrošina dokumentu kopijas, bet apjomīgu dokumentu gadījumā — dokumentu kopsavilkumus ar speciālām norādēm angļu, franču vai spāņu valodā.9. Sekretariātam nekavējoties jāizplata paziņojuma kopijas visām Dalībvalstīm un ieinteresētajām starptautiskajām organizācijām, kā arī jāpievērš jaunattīstības Dalībvalstu uzmanība ikvienam paziņojumam, kas attiecas uz produktiem, par kuriem tām ir sevišķa interese.10. Dalībvalstīm jānosaka viena centrālās valsts varas iestāde, kas ir atbildīga par nosacījumu attiecībā uz paziņojuma sniegšanas procedūrām, saskaņā ar šī Pielikuma 5., 6., un 8. paragrāfiem, ieviešanu valsts līmenī.Vispārējās atrunas11.
\nNekas šajā Līgumā netiek traktēts kā prasība:(a) sniegt detaļu vai projektu kopijas, vai publicēt tekstus valodā, kas nav Dalībvalsts valoda, izņemot gadījumus, kas noteikti šī Pielikuma 8. paragrāfā; vai arī(b) Dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kas varētu kavēt sanitārās vai fitosanitārās likumdošanas īstenošanu, vai arī, ietekmēt atsevišķu uzņēmumu likumīgās komercintereses.PIELIKUMS CKONTROLE, INSPEKCIJA UN NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS71. Attiecībā uz jebkuru procedūru, lai pārbaudītu un nodrošinātu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu izpildi, Dalībvalstīm jānodrošina sekojošais:(a) šādas procedūras tiek uzsāktas un pabeigtas bez liekas kavēšanās, un ne mazāk labvēlīgi pret importētajiem produktiem kā pret iekšzemes produktiem;(b) katras procedūras informācijas apstrādei nepieciešamais vai paredzētais laika posms tiek darīts zināms pieteikuma iesniedzējam, pēc tā lūguma; saņemot iesniegumu, atbildīgā iestāde nekavējoties pārbauda, vai ir visa dokumentācija, un precīzi un izsmeļoši informē pieteikuma iesniedzēju par visiem trūkumiem; atbildīgā iestāde nekavējoties precīzi un izsmeļoši dara zināmus procedūras rezultātus pieteikuma iesniedzējam, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt labojumus; gadījumā, ja iesniegumam ir trūkumi, atbildīgā iestāde pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma turpina procedūras, cik tās praktiski ir iespējamas; pēc pieprasījuma, pieteikuma iesniedzējs tiek informēts par procedūras izskatīšanas gaitu, pamatojot jebkuru kavēšanos;(c) informācijas pieprasījums ir ierobežojošs, ciktāl tas ir nepieciešams attiecīgām kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūrām, ieskaitot konservantu un piesārņojošo vielu pieļaujamo daudzumu noteikšanu pārtikā, dzērienos un lopbarībā;(d) informācijas konfidencialitāte, kas rodas vai tiek sniegta sakarā ar kontroli, inspekciju un novērtēšanu, par importētajiem produktiem tiek respektēta ne mazāk labvēlīgi kā attiecībā uz vietējiem produktiem, un tādā veidā, lai tiktu aizsargātas likumīgās komerciālās intereses;(e) ikviena kontroles, inspekcijas un apstiprināšanas prasība attiecībā uz individuāliem preču paraugiem ir ierobežota ar to, kas ir saprātīgs un nepieciešams;(f) jebkādas procedūru izmaksas importētajiem produktiem, ir vienādas ar līdzīgiem iekšzemes produktiem, vai arī produktiem, kuriem ir jebkuras citas Dalībvalsts izcelsme, un tās nedrīkst būt augstākas par faktiskajām pakalpojuma izmaksām;(g) iekārtu izvietošanā, kas tiek izmantotas procedūrās un importēto produktu paraugu izvēlē, jālieto tie paši kritēriji, kādi pastāv attiecībā uz iekšzemes produktiem, lai mazinātu neērtības pieteikumu iesniedzējiem, importētājiem, eksportētājiem vai to pārstāvjiem;(h) ja pēc kontroles un inspekcijas tiek mainītas produktu specifikācijas, ņemot vērā atbilstošos noteikumus, šādam modificētam produktam procedūra ir ierobežota līdz nepieciešamajām darbībām, lai pietiekošā mērā pārliecinātos par to, ka produkts joprojām atbilst noteikumiem; kā arī(i) pastāv atsevišķa procedūra, lai pārskatītu sūdzības, kas attiecas uz šādu procedūru darbošanos un veiktu darbības, kad sūdzība ir pamatota.Ja importējošā Dalībvalstī darbojas sistēma pārtikai pievienoto konservantu novērtēšanai, vai piesārņojošo vielu pieļaujamo daudzumu noteikšanai pārtikā, dzērienos un lopbarībā, kas aizliedz vai ierobežo preču pieeju iekšējā tirgū tiem produktiem, kuriem trūkst attiecīgs apstiprinājums, importējošai Dalībvalstij jāapsver iespēju lietot attiecīgu starptautisku standartu, kā pamatu pieņemamam risinājumam, līdz galīgā standarta noteikšanai.2.
\nJa sanitārie vai fitosanitārie pasākumi nosaka kontroli ražošanas līmenī, Dalībvalstij, kuras teritorijā notiek ražošana, jānodrošina nepieciešamā palīdzība, lai veicinātu šādu kontroli un kontrolējošo iestāžu darbu.3. Nekas šajā Līgumā neliedz Dalībvalstīm veikt savās teritorijās nepieciešamās inspekcijas.___________________1 Šajā Līgumā atsauce uz XX(b) pantu ietver arī šī panta virsrakstu.2 3. panta 3. paragrāfa izpratnē zinātnisks pamatojums pastāv tad, ja, pamatojoties uz pieejamās zinātniskās informācijas pārbaudi un novērtējumiem saskaņā ar attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, Dalībvalsts nolemj, ka attiecīgie starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas ir nepietiekami, lai panāktu vajadzīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni.3 5. panta 6. paragrāfa izpratnē, pasākums nerada lielāku tirdzniecības ierobežojumu, nekā nepieciešams, ja vien nepastāv cits pasākums, kas ir saprātīgi izmantojams, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas, kas nodrošina piemērotu sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni un ievērojami mazāk ierobežo tirdzniecību.4 Šo definīciju izpratnē jēdziens \"dzīvnieks\" ietver arī zivis un savvaļas faunu; jēdziens \"augs\" ietver arī mežus un savvaļas floru; jēdziens \"kaitēkļi\" ietver nezāles; jēdziens \"piesārņojošas vielas\" ietver pesticīdu un veterināro medikamentu atliekas un nezināmas izcelsmes vielas.5 Sanitārie un fitosanitārie pasākumi: kā vispārēji piemērojamie likumi, rīkojumi vai lēmumi.6 Šajā Līgumā termins \"iedzīvotāji\" PTO Dalībvalsts muitas teritorijā nozīmē fizisko vai juridisko personu kopu, kuras vai nu dzīvo, vai kurām ir reāli eksistējošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums šajā teritorijā.7 Kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūras cita starpā ietver sevī paraugu noņemšanas, pārbaudes un sertifikācijas procedūras.
\nLĪGUMS PAR TEKSTILIJĀM UN APĢĒRBU Dalībvalstis,Atgādinot, ka Ministri Punta del Este vienojās, ka \"sarunu mērķis tekstiliju un apģērbu sfērā ir nosacījumu formulēšana, kas sekmētu šī sektora iespējamo integrāciju GATT, pamatojoties uz stabiliem GATT noteikumiem un disciplīnām, tādējādi arī veicinot tālāku tirdzniecības liberalizāciju\";Atgādinot arī, ka 1989. gada aprīļa Tirdzniecības sarunu komitejas lēmumā tika panākta vienošanās, ka integrācijas procesam vajadzētu sākties pēc Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda pabeigšanas un tam vajadzētu būt progresīvam pēc būtības;Atgādinot tālāk, ka tika panākta vienošanās, ka vismazāk attīstīto valstu Dalībvalstīm jāveltī īpaša attieksme;Ar šo vienojas par sekojošo:1. pants1. Šis Līgums paredz nosacījumus, kuri jāizmanto Dalībvalstīm pārejas perioda laikā tekstiliju un apģērbu sektora integrācijai GATT 1994.2.
\nDalībvalstis nolemj izmantot 2. panta 18. paragrāfa un 6. panta 6.(b) paragrāfa nosacījumus tādējādi, lai atļautu ievērojamu tirgus pieejas palielināšanos mazajiem piegādātājiem un komerciāli nozīmīgu tirdzniecības iespēju palielināšanos jauniem dalībniekiem tekstiliju un apģērbu tirdzniecības jomā 1.3. Dalībvalstīm pienācīgi jānovērtē situāciju tajās Dalībvalstīs, kuras nav akceptējušas Protokolus, pagarinot Vienošanos par starptautisko tekstiliju tirdzniecību (šajā Līguma saukts — \"MFA\") kopš 1986. gada, un, cik vien tas ir iespējams, piešķir tām īpašu attieksmi attiecībā uz šī Līguma nosacījumu izmantošanu.4. Dalībvalstis vienojas, ka konsultējoties ar Dalībvalstīm — kokvilnas ražotājām, to eksporta īpašās intereses nepieciešams atspoguļot šī Līguma nosacījumu īstenošanā.5.
\nLai nodrošinātu tekstiliju un apģērbu sektora integrāciju GATT 1994, Dalībvalstīm jāparedz nepārtrauktas rūpnieciskās pielāgošanās un pieaugošas konkurences iespēja to tirgū.6. Ja šajā Līgumā nav citādi paredzēts, tā nosacījumi nedrīkst ietekmēt Dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO Līgumu un Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem.7. Tekstila un apģērbu produkcija, uz kuriem attiecas šis Līgums, ir norādīta Pielikumā.2. pants1. Par visiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem divpusējos līgumos, kas ir spēkā dienu pirms PTO Līguma stāšanās spēkā un kurus pilda atbilstoši 4. pantam, vai par kuriem tiek paziņots saskaņā ar MFA 7. vai 8. pantu, Dalībvalstīm, kas uztur šādus ierobežojumus, 60 dienu laikā pēc šādas stāšanās spēkā jāsniedz detalizēts ziņojums Tekstila uzraudzības iestādei (šeit un turpmāk Vienošanās tekstā \"TMB\"), kuras izveidošanu nosaka 8. pants, šādā ziņojumā ietverot ierobežojumu apjomus, nodokļu pieaugumu un elastīguma nosacījumus.
\nDalībvalstis vienojas, ka no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, visu šādu ierobežojumu, kas tiek uzturēti starp GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm un ir spēkā vienu dienu pirms šādas stāšanās spēkā, darbībai turpmāk jāpakļaujas šī Līguma nosacījumiem.2. TMB izplata šos paziņojumus visām Dalībvalstīm informācijai. Jebkurai Dalībvalstij ir tiesības vērst TMB uzmanību 60 dienu laikā, kopš paziņojumu izsūtīšanas, uz jebkuriem novērojumiem, kurus tā uzskata par atbilstošiem šādiem paziņojumiem. Šādi novērojumi tiek izsūtīti citām Dalībvalstīm informācijai. TMB vajadzības gadījumā var sniegt ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm.3. Ja 12 mēnešu ierobežojumu termiņš, par ko jāpaziņo atbilstoši 1. paragrāfam, nesakrīt ar 12 mēnešiem tieši pirms PTO Līguma stāšanās spēkā, attiecīgajām Dalībvalstīm savstarpēji jāvienojas par pasākumiem, lai panāktu ierobežojumu termiņa saskaņošanu ar līguma gadu2 un noteiktu nacionālos bāzes apjomus šādiem ierobežojumiem nolūkā īstenot šī Panta nosacījumus.
\nIeinteresētās Dalībvalstis vienojas nekavējoties sākt konsultācijas pēc attiecīga lūguma ar nolūku noslēgt šādu savstarpēju vienošanos. Jebkuriem šādiem pasākumiem jāņem vērā inter alia pēdējo gadu sezonas īpatnības piegādēs. Par šo konsultāciju rezultātiem paziņo TMB, kas sniedz tādus ieteikumus ieinteresētajām Dalībvalstīm, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.4. Jāpanāk, ka ierobežojumi, kas minēti 1. paragrāfā atspoguļo šādu ierobežojumu kopumu, ko attiecīgā Dalībvalsts piemērojusi dienu pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža. Netiek ieviesti jauni ierobežojumi attiecībā uz produktiem vai Dalībvalstīm izņemot tos, kas atbilst šī Līguma nosacījumiem vai attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem3.
\nIerobežojumi, par kuriem netiek paziņots 60 dienu laikā kopš PTO Līguma stāšanās spēkā, jāatceļ nekavējoties.5. Jebkurš vienpusējs pasākums, kas veikts atbilstoši MFA 3. pantam pirms PTO Līguma stāšanās spēkā, var palikt spēkā uz tajā precizētu termiņu, bet nepārsniedzot 12 mēnešus, ja to ir pārbaudījusi Tekstiliju Uzraudzības padome (šeit un turpmāk Līguma tekstā \"TSB\"), kas izveidota MFA ietvaros. Ja TSB nav bijusi iespēja pārbaudīt šādu vienpusēju pasākumu, TMB tas jāpārskata atbilstoši noteikumiem un procedūrām, kas nosaka 3. panta pasākumus MFA ietvaros. Jebkurš pasākums, kas pielietots atbilstoši MFA 4. pantā paredzētajai vienošanās pirms PTO Līguma spēkā stāšanās, kas ir strīda objekts un kuru TSB nav bijusi iespēja pārbaudīt, arī jāpārbauda TMB saskaņā ar MFA likumiem un procedūrām, kas attiecināmas uz šādu pārbaudi.6.
\nPTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, katra Dalībvalsts integrē GATT 1994 produkciju, kuras apjoms sastāda ne mazāk kā 16% no kopējā Dalībvalsts 1990. gada to produktu importa apjoma, kuri minēti Pielikumā HS slejās vai kategorijās. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām : šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.7. Detalizēti par darbību, kas veicama atbilstoši 6. paragrāfam paziņo attiecīgās Dalībvalstis, atbilstoši sekojošam:(a) Dalībvalstis, kas saglabā ierobežojumus atbilstoši 1. paragrāfam, apņemas, neskatoties uz PTO Līguma spēkā stāšanās datumu, paziņot par šādām detaļām GATT Sekretariātam ne vēlāk kā datumā, ko noteicis 1994. gada Ministru lēmums.
\nSekretariāts nekavējoties izsūta šos paziņojumus citiem dalībniekiem informācijai. Šie paziņojumi ir pieejami TMB, kad tā nodibināta 21. paragrāfa nolūkā.(b) Dalībvalstis, kuras atbilstoši 6. panta 1. paragrāfam, ir saglabājušas tiesības izmantot 6. panta nosacījumus, paziņo par šādām detaļām TMB ne vēlāk kā 60 dienas pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, vai, attiecībā uz tām Dalībvalstīm, kuras minētas 1. panta 3. paragrāfā, ne vēlāk kā 12. mēneša beigās, kopš PTO Līgums ir stājies spēkā. TMB izsūta šos paziņojumus citām Dalībvalstīm informācijai un pārbauda tos, kā paredzēts 21. paragrāfā.8. Atlikusī produkcija, t. i. produkti, kas nav integrēti GATT 1994 atbilstoši 6. paragrāfam, tiek integrēti vadoties pēc HS slejām vai kategorijām sekojošos trīs posmos:(a) 37. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, produkcija, kas sastāda ne mazāk kā 17% no Dalībvalsts 1990. gada to produktu importa kopējā apjoma, kuri minēti Pielikumā.
\nIntegrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām: šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.(b) 85. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, produkcija, kas sastāda ne mazāk kā 18% no Dalībvalsts 1990. gada to produktu importa kopējā apjoma, kuri minēti Pielikumā. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām: šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.(c) 121. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, tekstiliju un apģērbu sektors paliek integrēts GATT 1994, ja visi ierobežojumi saskaņā ar šo Līgumu ir likvidēti.9. Dalībvalstis, kuras ir paziņojušas, atbilstoši 6. panta 1. paragrāfam, par savu nodomu atteikties no tiesībām izmantot 6. paragrāfa nosacījumus, šī Līguma mērķiem tiek uzskatītas kā tādas, kas integrējušas savu tekstila un apģērbu produkciju GATT 1994. Šādas Dalībvalstis, tādēļ ir atbrīvotas no 6. - 8. un 11. paragrāfu nosacījumu ievērošanas.10.
\nNekas šajā Līgumā neattur Dalībvalsti, kura ir iesniegusi integrācijas programmu atbilstoši 6. vai 8. paragrāfam, no produktu integrēšanas GATT 1994 agrāk nekā to paredz šāda programma. Tomēr jebkura šāda produktu integrācija stājas spēkā līguma gada sākumā, un par detaļām tiek paziņots TMB vismaz trīs mēnešus iepriekš izsūtīšanai visām Dalībvalstīm.11. Par attiecīgajām integrācijas programmām, atbilstoši 8. paragrāfam , detalizēti jāpaziņo TMB vismaz 12 mēnešus pirms tās stājas spēkā, un TMB tās jāizsūta visām Dalībvalstīm.12. Bāzes apjoms ierobežojumiem attiecībā uz atlikušo produkciju, kas minēta 8. paragrāfā, atbilst ierobežojumu apjomam, kas minēts 1. paragrāfā.13. Pirmajā šī Līguma posmā (no PTO Līguma stāšanās spēkā datuma līdz 36. mēnesim, kopš tas ir spēkā ieskaitot), katra ierobežojuma līmenis atbilstoši MFA divpusējiem līgumiem, kuri ir spēkā 12 mēnešus pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma, tiek palielināts ik gadus ne mazākā apjomā kā nodokļu pieaugums, kas noteikts attiecīgajiem ierobežojumiem un palielināts par 16%.14.
\nIzņemot gadījumu, ja Preču tirdzniecības padome vai Strīdu noregulēšanas institūcija nolemj citādi atbilstoši 8. panta 12. paragrāfam, katra atlikušā ierobežojuma līmenis tiek paaugstināts ik gadus sekojošo šī Līguma posmu laikā par ne mazāk kā sekojoši:(a) 2. posmam (no 37. līdz 84. mēnesim kopš PTO Līgums ir spēkā ieskaitot) — par pieauguma procentu attiecīgajiem ierobežojumiem 1. posma laikā, palielinātu par 25%;(b) 3. posmam (no 85. līdz 120. mēnesim kopš PTO Līgums ir spēkā, ieskaitot) — par pieauguma procentu attiecīgajiem ierobežojumiem 2. posma laikā, palielinātu par 27%.15. Nekas šajā Līgumā nekavē Dalībvalsti no jebkura ierobežojuma, kas noteikts atbilstoši šim Pantam, likvidēšanas, kurš stājas spēkā jebkura līguma gada sākumā pārejas periodā, ar noteikumu, ka attiecīgajai eksportētājai Dalībvalstij un TMB par to tiek paziņots vismaz trīs mēnešus pirms likvidēšana stājas spēkā.
\nTermiņu pirms paziņošanas var saīsināt līdz 30 dienām, par to vienojoties ar Dalībvalsti, kura tiek šādi ierobežota. TMB jāizsūta šādus paziņojumus visām Dalībvalstīm. Izskatot ierobežojumu likvidēšanu, kā paredzēts šajā paragrāfā, attiecīgajām Dalībvalstīm jāpievērš pienācīga uzmanība līdzīgu eksportu statusam no citām Dalībvalstīm.16. Elastības nosacījumiem, t. i. kāda faktora amplitūda, iespēja piemērot ilgāk un turpināšanas iespēja, kas pielietojami visiem ierobežojumiem, kuri noteikti un piemēroti atbilstoši šim pantam, jābūt tādiem pašiem, kā MFA divpusējos līgumos paredzētajiem 12 mēnešu periodā pirms PTO Līguma stāšanās spēkā. Brīvai amplitūdai, ilgākas piemērošanas un turpināšanas kombinācijas izvēlei netiek piemēroti nekādi kvantitatīvie ierobežojumi.17.
\nAdministratīvo pasākumu noteikšana, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamiem attiecībā uz jebkura šī panta nosacījuma izpildi, piekrīt attiecīgajām Dalībvalstīm uz savstarpējās vienošanās pamata. Par jebkuriem šādiem pasākumiem tiek informēta TMB.18. Attiecībā uz Dalībvalstīm, kuru eksports ir pakļauts ierobežojumiem dienā pirms PTO Līguma stāšanās spēkā un kuru ierobežojumi atspoguļo 1.2% vai mazāk no kopējā ierobežojumu apjoma, ko piemēro importējošā Dalībvalsts, sākot no 1991. gada 31. decembra, un par to ir paziņots atbilstoši šim pantam, tām tiek nodrošināta nozīmīga tirgus piekļuves uzlabošanās to eksportiem ar PTO Līguma spēkā stāšanos un šajā Līgumā aptvertā termiņa laikā, paātrina pieauguma likmes par vienu līmeni, kā noteikts 13. un 14. paragrāfā, vai ar vismaz ekvivalentu pielāgojumu palīdzību, par kuriem iespējams savstarpēji vienoties attiecībā uz dažādiem jauktiem bāzes apjomiem, pieauguma un elastības nosacījumiem.
\nPar šādiem uzlabojumiem jāinformē TMB.19. Jebkurā gadījumā, šī Līguma termiņa laikā, kurā aizsardzības pasākumu Dalībvalsts uzsāk saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu attiecībā uz kādu noteiktu produktu viena gada laikā sekojoši šī produkta integrācijai GATT 1994 atbilstoši šī Panta nosacījumiem, XIX panta nosacījumi, kā to tulko Līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, ir spēkā, tiem saglabājoties kā norādīts 20. paragrāfā.20. Gadījumā, ja šāds pasākums tiek piemērots izmantojot ārpustarifu līdzekļus, attiecīgā importējošā Dalībvalsts piemēro pasākumu tā, kā norādīts GATT 1994 XIII panta 2. (b) paragrāfā pēc jebkuras tādas eksportētājas Dalībvalsts lūguma, kuras produktu eksports bijis pakļauts ierobežojumiem kādā laika sprīdī šī Līguma ietvaros un tieši vienu gadu pirms aizsardzības pasākuma uzsākšanas.
\nAttiecīgajai eksportējošajai Dalībvalstij jāadministrē šāds pasākums. Piemērojamais apjoms nedrīkst pazemināt attiecīgā eksporta līmeni zem nesenā pārstāvības perioda līmeņa, kas parasti tiek izteikts kā vidējais eksportu apjoms no attiecīgās Dalībvalsts pēdējos trīs pārstāvības gados par kuriem ir pieejama statistika. Turklāt, ja aizsardzības pasākums ir ticis piemērots ilgāk par vienu gadu, pielietojamais apjoms arvien progresīvi jāliberalizē regulāros intervālos piemērošanas laikā. Šādos gadījumos attiecīgā eksportējošā Dalībvalsts nedrīkst izmantot tiesības būtiski līdzvērtīgu koncesiju vai citu saistību pārtraukšanai atbilstoši GATT 1994 XIX panta 3. (a) paragrāfam.21. TMB kontrolē šī panta īstenošanu.
\nTai pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma jāpārbauda jebkurš jautājums, kas skar šī Panta nosacījumu īstenošanu. TMB jāsagatavo attiecīgajai Dalībvalstij vai Dalībvalstīm piemēroti ieteikumi vai secinājumi ne vēlāk kā 30 dienu laikā, pēc tam, kad šīs Dalībvalstis ir uzaicinātas piedalīties.3. pants1. 60 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Dalībvalstīm, kas saglabā ierobežojumus4 attiecībā uz tekstila un apģērbu produkciju (izņemot ierobežojumus, kas tiek saglabāti saskaņā ar MFA un predzēti ar 2. panta nosacījumiem), vai tie ir atbilstoši GATT 1994 vai nav, (a) jāsniedz par šādiem ierobežojumiem detalizēts paziņojums TMB, vai (b) jāiesniedz TMB informācija par šādiem ierobežojumiem ar norādi par citām PTO institūcijām, kurām ir šādi paziņots.
\nPaziņojumos, kur tas iespējams, jāsniedz informācija par jebkuru ierobežojumu pamatojumu GATT 1994, ieskaitot GATT 1994 nosacījumus, pamatojoties uz kuriem šie ierobežojumi ir piemēroti.2. Dalībvalstīm, kuras saglabā ierobežojumus saskaņā ar 1. paragrāfu, izņemot tos, kurus piemēro atbilstoši GATT 1994 nosacījumiem, vai nu:(a) jāpanāk to atbilstība GATT 1994 viena gada laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, un jāpaziņo par šādu darbību TMB; vai arī(b) jāsadala šādi ierobežojumi posmos pieaugošā kārtībā atbilstoši programmai, kuru ierobežojumus saglabājošajai Dalībvalstij jāiesniedz TMB ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma. Šajā programmā jāparedz visu ierobežojumu sadalīšana posmos termiņā, kas nepārsniedz šī Līguma termiņu.
\nTMB izstrādā ieteikumus attiecīgajai Dalībvalstij par šādu programmu.3. Šī Līguma darbības laikā Dalībvalstīm jāinformē TMB par paziņojumiem, kas iesniegti jebkurām citām PTO institūcijām par jebkuriem jauniem ierobežojumiem vai izmaiņām pastāvošajos ierobežojumos tekstila un apģērbu produkcijai, kas piemēroti atbilstoši jebkuram GATT 1994 nosacījumam, 60 dienu laikā pēc to spēkā stāšanās.4. Jebkura Dalībvalsts var informēt TMB ar pretējiem paziņojumiem par GATT 1994 pamatojumu vai par jebkuriem ierobežojumiem, par kuriem nav paziņots saskaņā ar šī panta nosacījumiem. Jebkura Dalībvalsts var uzsākt darbību attiecībā uz šādiem paziņojumiem saskaņā ar attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem vai procedūrām attiecīgajā PTO institūcijā.5.
\nTMB izsūta paziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar šo pantu, visām Dalībvalstīm to informācijai.4. pants1. Ierobežojumus, kas minēti 2. paragrāfā, un tos, kurus pielieto atbilstoši 6. pantam, administrē eksportējošās Dalībvalstis. Importējošajām Dalībvalstīm nav pienākums pieņemt vairāk preču sūtījumus nekā paredzēts ierobežojumos atbilstoši 2. pantam, vai ierobežojumos, kurus piemēro saskaņā ar 6. panta nosacījumiem.2. Dalībvalstis vienojas, ka izmaiņu ieviešana, piemēram, izmaiņu praksē, noteikumos, procedūrās un tekstila un apģērbu produkcijas kategoriju noteikšanā, ieskaitot tās izmaiņas, kas attiecas uz Harmonizēto sistēmu, šādu ierobežojumu īstenošanā vai pārvaldē, kas pieminēti vai pielietoti šajā Līgumā: nedrīkst izjaukt tiesību un pienākumu līdzsvaru starp attiecīgajām Dalībvalstīm atbilstoši šim Līgumam; nelabvēlīgi ietekmēt pieejamību, kas iespējama Dalībvalstij; nedrīkst traucēt šādas pieejamības izmantošanu vai kaitēt tirdzniecībai šī Līguma ietvaros.3.
\nJa atbilstoši 2. panta nosacījumiem paziņots par tāda produkta integrāciju, kurš sastāda tikai daļu no ierobežojuma, Dalībvalstis ar šo vienojas, ka jebkuras izmaiņas šī ierobežojuma apjomā nekaitē tiesību un pienākumu līdzsvaram starp attiecīgajām Dalībvalstīm atbilstoši šim Līgumam.4. Ja izmaiņas, kas minētas 2. un 3. paragrāfā tomēr ir nepieciešamas, Dalībvalstis vienojas, ka tā Dalībvalsts, kura ierosinājusi veikt šādas izmaiņas, par to paziņo un, ja iespējams, uzsāk konsultācijas ar izmaiņu ietekmēto Dalībvalsti vai Dalībvalstīm pirms šādu izmaiņu īstenošanas, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz atbilstošu un vienlīdzīgu piemērošanu. Dalībvalstis tālāk vienojas, ka ja konsultācijas pirms īstenošanas nav iespējamas, Dalībvalsts, kura ierosinājusi veikt šādas izmaiņas pēc izmaiņu ietekmētās Dalībvalsts lūguma, konsultējas 60 dienu laikā ar attiecīgajām Dalībvalstīm ar nolūku panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu attiecībā uz atbilstošu un objektīvu piemērošanu.
\nJa savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura iesaistītā Dalībvalsts var nosūtīt jautājumu TMB, lai saņemtu ieteikumus 8. pantā noteiktajā kārtībā. Ja TSB nav iespējams pārbaudīt strīdu attiecībā uz šādām izmaiņām pirms PTO Līguma stāšanās spēkā, to pārbauda TMB atbilstoši MFA likumiem un procedūrām, kas pielietojamas šādā pārbaudē.5. pants1. Dalībvalstis vienojas, ka krāpšana — kravu pārsūtīšana, atpakaļnosūtīšana, viltotas izcelsmes deklarācijas un oficiālu dokumentu viltošana, grauj šī Līguma īstenošanu tekstila un apģērbu sektora integrēšanai GATT 1994. Secīgi, Dalībvalstīm jāievieš nepieciešamās likumdošanas normas un/ vai administratīvās procedūras, kas vērstas un paredz rīcību pret šādu krāpšanu.
\nDalībvalstis ar šo vienojas, ka tās pilnībā sadarbosies atbilstoši to iekšzemes likumiem un procedūrām, lai risinātu problēmas, kuras radušās krāpšanas rezultātā.2. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka šis Līgums tiek pārkāpts krāpjot ar kravu pārsūtīšanu, atpakaļnosūtīšanu, viltotām izcelsmes deklarācijām vai oficiālās dokumentācijas viltošanu un, ka nekādi pasākumi netiek veikti, vai arī veiktie ir nepietiekoši, lai vērstos un/ vai rīkotos pret šādu krāpšanu, šai Dalībvalstij jākonsultējas ar attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, lai rastu savstarpēji apmierinošu risinājumu. Šādas konsultācijas tiek rīkotas nekavējoties un, ja iespējams, ne vēlāk, kā 30 dienu laikā. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura iesaistītā Dalībvalsts jautājumu var nosūtīt TMB ieteikumu saņemšanai.3.
\nDalībvalstis vienojas par nepieciešamo darbību veikšanu atbilstoši to iekšzemes likumiem un procedūrām, lai izpētītu un nepieciešamības gadījumā veiktu juridisku un/ vai administratīvu darbību pret krāpšanas gadījumiem to teritorijās. Dalībvalstis vienojas pilnā mērā sadarboties atbilstoši to vietējiem likumiem un procedūrām krāpšanas gadījumos vai sūdzību gadījumos par šī Līguma pārkāpumiem, lai noskaidrotu attiecīgos faktus importa, eksporta, un, kur iespējams, pārsūtīšanas vietās. Ar šo vienojas, ka šāda iekšzemes likumiem un procedūrām atbilstoša sadarbība ietver: krāpšanas gadījumu izpēti, kas palielina ierobežotā eksporta apjomu uz Dalībvalstīm, kas uztur šādus ierobežojumus; apmaiņu ar dokumentiem, korespondenci, ziņojumiem un citu atbilstošu informāciju cik tas plaši iespējams; ražotņu apmeklējumu, kā arī kontaktu nodrošināšanu pēc attiecīga lūguma un katrā atsevišķā gadījumā.
\nDalībvalstīm jācenšas noskaidrot jebkura šāda krāpšanas vai sūdzības par krāpšanu gadījuma apstākļi, ieskaitot iesaistīto eksportētāju un importētāju lomas.4. Ja izpētes rezultātā rodas pietiekoši pierādījumi, ka notikusi krāpšana (piem., ja ir atklāti pierādījumi attiecībā par patiesās izcelsmes vietu vai valsti un šādas krāpšanas apstākļiem), Dalībvalstis ar šo vienojas, ka ir jāveic attiecīga rīcība tik lielā mērā, cik tas nepieciešams, lai vērstos pret šo problēmu. Šāda rīcība var ietvert preču ievešanas aizliegumu vai, ja preces ir ievestas, nodevu pielāgošanu ierobežošanas apjomiem, kas atspoguļo īsto izcelsmes valsti vai vietu, pienācīgi ievērojot reālos apstākļus un valsts vai īstās izcelsmes vietas iesaistīšanos.
\nArī tad, ja ir atklāti pierādījumi par Dalībvalstu teritoriju iesaistīšanos, ar kuru palīdzību preces ir pārsūtītas, šāda attiecīgā rīcība var būt ierobežojumu ieviešana pret šādām Dalībvalstīm. Jebkura šāda rīcība, kopā ar termiņa un apjomu noteikšanu, var tikt veikta pēc konsultācijām, kuras tiek rīkotas, lai panāktu savstarpēji apmierinošu risinājumu attiecīgo Dalībvalstu starpā, par ko jāinformē TMB, nodrošina turklāt pilnīgu pamatojumu. Attiecīgās Dalībvalstis var konsultāciju rezultātā vienoties par citu līdzekļu piemērošanu. Par jebkuru šādu vienošanos arī tiek paziņots TMB un tā var pēc saviem ieskatiem sniegt ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura attiecīgā Dalībvalsts var šo jautājumu neatliekamai pārbaudei un ieteikumu sagatavošanai nosūtīt TMB.5.
\nGadījumi var ietvert tranzīta sūtījumus cauri valstīm vai vietām bez jebkādām izmaiņām vai labojumiem attiecībā uz precēm, kas atrodas šādā sūtījumā tranzīta vietās. Dalībvalstis uzsver, ka šādās tranzīta vietās var nebūt praktiski iespējami veikt šādu sūtījumu kontroli.6. Dalībvalstis vienojas, ka viltotas šķiedru satura, daudzumu, aprakstu vai preču klasifikācijas deklarācijas arī kaitē šī Līguma mērķiem. Ja ir atklāti pierādījumi, ka kāda viltota deklarācija ir sastādīta krāpšanas nolūkā, Dalībvalstis vienojas, ka ir veicami attiecīgi pasākumi atbilstoši vietējiem likumiem un procedūrām, eksportā vai importā iesaistītajām personām. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka šis Līgums tiek pārkāpts, krāpjot ar šādu viltotu deklarāciju, un nekādi administratīvi pasākumi netiek veikti, vai arī tie ir neatbilstoši, lai vērstos un/ vai uzsāktu darbību pret šādu krāpšanu, šai Dalībvalstij nekavējoties jākonsultējas ar iesaistīto Dalībvalsti, lai meklētu savstarpēji apmierinošu risinājumu.
\nJa šāds risinājums nav panākts, jebkura iesaistītā Dalībvalsts jautājumu var nosūtīt TMB ieteikumu saņemšanai. Šis nosacījums neattur Dalībvalstis no tehniska rakstura pielāgojumiem, ja deklarācijās ir pieļautas netīšas kļūdas.6. pants1. Dalībvalstis atzīst, ka pārejas periodā var būt nepieciešams pielietot īpašu pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu (šeit un turpmāk Līguma tekstā — \"pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzība\"). Pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus saskaņā ar šo Līgumu var pielietot jebkura Dalībvalsts attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti Pielikumā, izņemot tos produktus, kuri integrēti GATT 1994 saskaņā ar 2. panta nosacījumiem. Dalībvalstis, kuras nesaglabā ierobežojumus atbilstoši 2. pantam, paziņo TMB 60 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā par to, vai tās vēlas vai nevēlas saglabāt tiesības izmantot šī Panta nosacījumus.
\nDalībvalstis, kuras nav akceptējušas MFA pagarinošos Protokolus kopš 1986. gada, iesniedz šādu paziņojumu 6 mēnešu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā. Pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi jāpielieto cik vien iespējams saudzīgi, atbilstoši šī Panta nosacījumiem un integrācijas procesa efektīvai īstenošanai saskaņā ar šo Līgumu.2. Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi var tikt veikti saskaņā ar šo Pantu, ja, pamatojoties uz Dalībvalsts lēmumu5 noskaidrojas, ka noteikta prece tiek ievesta tās teritorijā tādos daudzumos, ka tas rada nopietnu kaitējumu, vai reālus draudus vietējai rūpniecībai, kura ražo līdzīgu un/vai tieši konkurējošu produkciju. Nopietnam kaitējumam vai tā reālajiem draudiem ir jābūt uzskatāmi izrietošiem no šīs preces kopējā importa daudzuma palielināšanās un nevis no citiem faktoriem, piemēram no tehnoloģiskām izmaiņām vai patērētāju izvēles svārstībām.3.
\nNosakot nopietna kaitējuma vai tā reālu draudu faktu kā minēts 2. paragrāfā, Dalībvalstij jāizpēta šādu importu ietekme uz kādu konkrētu rūpniecības nozari pēc sekojošiem ekonomiskajiem parametriem: saražotā produkcija, ražīgums, ražotspējas izlietojums, inventārs, tirgus daļa, eksporti, darba algas, nodarbinātība, iekšzemes cenas, peļņa un investīcijas; kur kāda no šiem faktoriem stāvoklis nevar kalpot par lēmuma vadmotīvu.4. Jebkurš līdzeklis atbilstoši šī panta nosacījumiem tiek piemērots katrai Dalībvalstij individuāli. Dalībvalsts vai Dalībvalstis, kurām nodarīts nopietns kaitējums vai eksistē tā reāli draudi kā aprakstīts 2. un 3. paragrāfā, tiek noteiktas pamatojoties uz krasu un ievērojamu importa pieaugumu, reālu vai tā draudiem6, individuāli no šādas Dalībvalsts vai Dalībvalstīm, un pamatojoties uz: importa apjoma salīdzinājumu ar importu no citiem avotiem, ieņemto tirgus daļu, importa un iekšzemes cenām komercdarbības salīdzinošajā posmā; kur kāda no šiem faktoriem stāvoklis nevar kalpot par lēmuma vadmotīvu. Šādu iekšējā tirgus aizsardzības līdzekli nepiemēro attiecībā uz tādas Dalībvalsts eksportu, kurai noteikta produkta eksports jau ir pakļauts ierobežojumiem saskaņā ar šo Līgumu.5.
\nNopietnu kaitējumu vai to reālo draudu noteikšanai darbības termiņš, kurā jāuzsāk iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošana, nepārsniedz 90 dienas no sākotnējā paziņošanas datuma atbilstoši 7. paragrāfa nosacījumiem.6. Pielietojot pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, īpaša uzmanība jāpievērš eksportējošo Dalībvalstu interesēm, kā aprakstīts zemāk:(a) vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm jāpiešķir ievērojami labvēlīgāks statuss pēc iespējas visos tā elementos, vai vismaz vispārējā kontekstā, par to, kas piešķirts citām šajā paragrāfā minētajām Dalībvalstu grupām;(b) Dalībvalstīm, kuru kopējais tekstila un apģērbu eksporta apjoms salīdzinājumā ar citu Dalībvalstu kopējo eksporta apjomu ir neliels, un kuras importē tikai nelielu procentu no kopējā šī produkta importa apjoma importētājā Dalībvalstī, tiek piešķirts diferenciāls un daudz labvēlīgāks statuss nosakot ekonomiskos noteikumus saskaņā ar 8., 13. un 14. paragrāfiem. Šīm piegādātājām atbilstoši 1. panta 2. un 3. paragrāfam tiks pienācīgi novērtētas iespējas tirdzniecības attīstībai nākotnē, kā arī nepieciešamība atļaut komerciālu apjomu importēšanu no tām;(c) pret jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras ražo vilnu un kuru ekonomika un tirdzniecība tekstila un apģērbu jomā ir atkarīgi no vilnas sektora, kā arī kuru kopējais tekstila un apģērbu eksports sastāv gandrīz vienīgi no vilnas izstrādājumiem un kuru tekstila un apģērbu tirdzniecības apjoms ir salīdzinoši neliels attiecībā pret importējošo Dalībvalstu tirgiem, jānodrošina īpaša attieksme pret šādu Dalībvalstu eksporta vajadzībām kvotu apjomu, pieauguma likmju un elastīguma apsvēršanas procesā;(d) labvēlīgāks statuss tiek noteikts otrreizējam tekstila un apģērbu produkcijas importam, kurus kāda Dalībvalsts ir eksportējusi uz citu Dalībvalsti pārstrādei un sekojošam otrreizējam importam, saskaņā ar importētājas Dalībvalsts likumiem un praksi, ja šie produkti tiek importēti no Dalībvalsts, kurai šis tirdzniecības veids ir nozīmīga tekstila un apģērbu kopējā eksporta daļu.7.
\nDalībvalstij, kura ierosinājusi veikt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, jākonsultējas ar Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, kuras varētu ietekmēt šāda darbība. Lūgumam par konsultācijām jāpievieno specifiska, atbilstoša un iespējami nesena faktoloģiskā informācija, sevišķi attiecībā uz: (a) faktoriem, kas minēti 3. paragrāfā, uz kuriem Dalībvalsts, kura uzsāk pasākumu ir balstījusi savu apgalvojumu, ka pastāv nopietns kaitējums vai tā reāli draudi; un (b) 4. paragrāfā minētajiem faktoriem, uz kuriem pamatojoties tā ierosina uzsākt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu pret attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm.Saskaņā ar šo paragrāfu izteiktu lūgumu sakarā informācija jāattiecina pēc iespējas tiešāk uz nosakāmajiem produkcijas segmentiem un termiņu saskaņā ar 8. paragrāfu.
\nDalībvalstij, kura uzsāk darbību, jānorāda arī specifiskais apjoms, par kuru tiek ierosināts ierobežojums attiecīgās produkcijas importam no attiecīgās Dalībvalsts vai Dalībvalstīm; šāds apjoms nav mazāks kā tas, kas minēts 8. paragrāfā. Dalībvalstij, kura vēlas rīkot konsultācijas paralēli jāiesniedz TMB priekšsēdētājam ziņojums par šīm konsultācijām, kurā apskatīti atbilstošie faktoloģiskie dati saskaņā ar 3. un 4. paragrāfā norādītajiem un ierosinātais ierobežojuma apjoms. Priekšsēdētājs informē TMB Dalībvalstis par konsultāciju lūgumu, norādot Dalībvalsti, kura izsaka šādu lūgumu, apskatāmo produktu un Dalībvalsti, kura ir saņēmusi konsultāciju lūgumu. Attiecīgajai Dalībvalstij vai Dalībvalstīm jāatbild uz šo lūgumu nekavējoties un konsultācijas jāsarīko nekavējoties un parasti jāpabeidz 60 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.8.
\nJa konsultācijās panākta savstarpēja izpratne par to, ka dotajā situācijā nepieciešami ierobežojumi kādas noteiktas preces eksportam no attiecīgās Dalībvalsts vai Dalībvalstīm, šāda ierobežojuma apjomam jābūt noteiktam ne mazākam par reālā eksporta vai importa apjomu no ieinteresētās Dalībvalsts 12 mēnešu laikā, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā iesniegts lūgums par konsultācijām.9. Ja panākta vienošanās par ierobežojumu, par tā detaļām jāpaziņo TMB 60 dienu laikā no līguma noslēgšanas datuma. TMB jālemj par to, vai līgums ir pamatots atbilstoši šī panta nosacījumiem. Lai pieņemtu lēmumu, TMB ir jābūt pieejamam faktoloģiskajam materiālam, kas tikuši iesniegti TMB priekšsēdētājam saskaņā ar 7. paragrāfu, kā arī citai atbilstošai informācijai, ko iesniegušas attiecīgās Dalībvalstis.
\nTMB pēc saviem ieskatiem var sniegt ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm.10. Ja 60 dienu laikā sākot no no datuma, kad tika saņemts lūgums par konsultācijām, nav noslēgts līgums starp Dalībvalstīm, Dalībvalsts, kura ierosinājusi uzsākt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, var piemērot ierobežojumu importa datumam vai eksporta datumam saskaņā ar šī panta nosacījumiem 30 dienu laikā pēc 60 dienu konsultāciju termiņa beigām un tai paralēli jānosūta šis jautājums TMB. Visām Dalībvalstīm ir tiesības nosūtīt šādu jautājumu TMB pirms 60 dienu termiņa izbeigšanās. Abos gadījumos TMB nekavējoties jāizskata jautājums, arī jānosaka nopietns kaitējums vai tā reālie draudi un tā cēloņi, kā arī 30 dienu laikā jāsniedz atbilstoši ieteikumi attiecīgajām Dalībvalstīm.
\nLai veiktu šādu jautājuma izpēti, TMB jābūt pieejamiem faktoloģiskajiem datiem, kuri tikuši iesniegti TMB priekšsēdētājam saskaņā ar 7. paragrāfu, kā arī jebkurai citai atbilstošai informācijai, ko iesniegušas attiecīgās Dalībvalstis.11. Sevišķi neparastos un kritiskos apstākļos, kad kavēšanās var radīt grūti labojamu kaitējumu, 10. paragrāfam atbilstošam pasākumam drīkst būt pagaidu raksturs, ar noteikumu, ka konsultāciju pieprasījums un paziņojums TMB ir iesniegts ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc pasākuma piemērošanas. Gadījumā, ja konsultāciju rezultātā līgums netiek noslēgts, TMB jāpaziņo par konsultāciju iznākumu un beigšanu, jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas no pasākuma piemērošanas datuma.
\nTMB nekavējoties jāveic šī jautājuma izskatīšana un 30 dienu laikā jāsniedz atbilstoši ieteikumi attiecīgajām Dalībvalstīm. Ja konsultācijas nebeidzas ar līguma noslēgšanu, Dalībvalstis paziņo TMB par to beigšanu, bet, jebkurā gadījumā, ne vēlāk kā 90 dienas no šī pasākuma izpildes datuma. TMB var sniegt tādus ieteikumus, kādus tā uzskata par vajadzīgām ieinteresētajām Dalībvalstīm.12. Dalībvalsts var turpināt pasākumus, kas uzsākti saskaņā ar šī panta nosacījumiem: (a) līdz trīs gadiem bez pagarinājuma, vai (b) līdz prece ir integrēta GATT 1994; īstenojoties jebkuram no abiem minētajiem faktoriem.13. Ja gadījumā ierobežojošais līdzeklis paliek spēkā uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, turpmāko gadu apjoms ir vienāds ar pirmajam gadam noteikto apjomu, kas palielināts par pieauguma likmi ne mazāku kā 6% gadā, ja vien tas nav citādi pamatots TMB.
\nIerobežojuma apjoms attiecīgajam produktam var tikt pārsniegts kādā no diviem sekojošajiem gadiem ar ilgāku piemērošanu un/ vai turpināšanu par 10%, no kuriem turpināšana nesastāda vairāk kā 5%. Kombinētai ilgākas piemērošanas un turpināšanas faktoru un 14. panta nosacījumu izmantošanai netiek piemēroti nekādi kvantitatīvi ierobežojumi.14. Ja Dalībvalsts nosaka ierobežojumus vairāk kā vienam citas Dalībvalsts produktam, ar vienošanos noteikto ierobežojuma apjomu saskaņā ar šo pantu drīkst pārsniegt par 7% katram šādam produktam, ar nosacījumu, ka kopējais ierobežojumiem pakļautais eksports nepārsniedz kopējo visu produktu apjomu, kas šādi tiek ierobežoti saskaņā ar šo pantu pamatojoties uz vienošanos par kopējām vienībām.
\nGadījumā, ja ierobežojumu piemērošanas periodi šiem produktiem nesakrīt viens ar otru, šis nosacījums jāpiemēro katram daļēji segtajam periodam pēc pro rata principa.15. Ja iekšējā tirgus aizsardzības pasākums tiek piemērots saskaņā ar šo pantu attiecībā uz produktu, kuram iepriekš bija noteikts ierobežojums atbilstoši MFA 12 mēnešus pirms PTO Līguma spēkā stāšanās vai saskaņā ar 2. vai 6. panta nosacījumiem, jaunā ierobežojuma apjoms ir apjoms, kurš paredzēts 8. paragrāfā, ja vien jaunais ierobežojums nestājas spēkā viena gada laikā no:(a) paziņošanas datuma, kas minēts 2. panta 15. paragrāfā, par iepriekšējā ierobežojuma atcelšanu; vai(b) iepriekšējā ierobežojuma atcelšanas datuma atbilstoši šī panta vai MFA nosacījumiem,un šādā gadījumā šis apjoms nedrīkst mazāks nekā lielākais: (i) ierobežojuma apjoms pēdējo 12 mēnešu laikā, kurā prece tikusi pakļauta ierobežojumam, vai (ii) ierobežojuma apjoms, ko paredz 8. paragrāfs.16.
\nJa Dalībvalsts, kura nesaglabā ierobežojumu saskaņā ar 2. pantu, nolemj piemērot ierobežojumu atbilstoši šī panta nosacījumiem, tā veic attiecīgus pasākumus, kur: (a) pilnībā tiek ņemti vērā tādi faktori, kā ar normālu komerciālo praksi eksporta un importa darījumos pamatotas noteikto tarifu klasifikāciju un kvantitatīvās vienības attiecībā uz šķiedras sastāvu un konkurenci par to pašu iekšzemes tirgus segmentu, un (b) izvairās no pārmērīgas kategorizācijas.Lūgumā par konsultācijām, kas minēts 7. -11. paragrāfos, jāietver pilna informācija par šādiem pasākumiem.7. pants1. Kā integrācijas procesa sastāvdaļu un atsaucoties uz īpašām saistībām, kuras uzņemas Dalībvalstis Urugvajas raunda rezultātā, visas Dalībvalstis veic tādus pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai ievērotu GATT 1994 noteikumus un disciplīnas, ar nolūku:(a) sasniegt labāku pieejamību tirgum tekstila un apģērbu produktiem ar tādu pasākumu palīdzību, kā tarifu un saistību samazināšana, ārpustarifu barjeru samazināšana un atcelšana, kā arī muitas, administratīvo un licencēšanas formalitāšu vienkāršošana;(b) veicināt attiecīgās politikas pielietošanu jautājumos par godīgiem un taisnīgiem tekstilu un apģērba tirdzniecības apstākļiem tādās jomās kā dempinga un antidempinga noteikumi un procedūras, subsīdijas un pretsubsīdiju pasākumi un intelektuālā īpašuma tiesības; un(c) izvairīties no importu diskriminācijas tekstila un apģērbu sektorā, veicot pasākumus vispārējās tirdzniecības politikas ietvaros.Šādi pasākumi nemazina Dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar GATT 1994.2.
\nDalībvalstis paziņo TMB par ar šī Līguma īstenošanu saistītiem pasākumiem, kas minēti 1. paragrāfā. Ar noteikumu, ka par tiem ir paziņots citām PTO institūcijām, šī paragrāfa prasību izpildīšanai ir pietiekami iesniegt kopsavilkumu ar norādēm uz oriģinālo paziņojumu. Jebkurai Dalībvalstij ir tiesības iesniegt TMB pretpaziņojumus.3. Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka kāda cita Dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kas minēti 1. paragrāfā, un ir izjaukts šajā Līgumā noteiktais tiesību un pienākumu līdzsvars, šī Dalībvalsts var iesniegt šo jautājumu attiecīgajām PTO institūcijām un paziņot par to TMB. Jebkuri attiecīgo PTO institūciju turpmākie secinājumi vai vērtējumi veido daļu no TMB visaptverošā ziņojuma.8. pants1.
\nLai uzraudzītu šī Līguma izpildi, iepazītos ar visiem veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo Līgumu un to atbilstību, kā arī, lai veiktu pasākumus, kurus īpaši pieprasa šis Līgums, ar šo tiek izveidota Tekstila uzraudzības iestāde (TMB). TMB sastāv no priekšsēdētāja un 10 biedriem. TMB ir līdzsvaroti un plaši pārstāvēta ar visām Dalībvalstīm un nodrošina savā sastāvā esošo dalībvalstu rotāciju attiecīgos termiņos. Preču tirdzniecības padomes nozīmētajām Dalībvalstīm savukārt jānozīmē dalībvalstis darbam TMB, pildot to funkcijas pēc ad personam principa.2. TMB jāizstrādā tās darba procedūras. Kaut gan ar to saprot, ka TMB konsensusa nolūkā nav nepieciešama Dalībvalstu, kuras saistītas ar TMB pārbaudē esošo neatrisināto jautājumu, nozīmēto dalībvalstu piekrišanu vai viedokļu vienādību.3.
\nTMB jāuzskata par pastāvīgi darbojošos organizāciju un tai pēc nepieciešamības jāsapulcējas šajā Līgumā noteikto funkciju pildīšanai. Tai jāvadās pēc paziņojumiem un Dalībvalstu iesniegtās informācijas saskaņā ar attiecīgajiem šī Līguma pantiem, papildina minēto ar jebkuru citu papildus informāciju vai nepieciešamajām detaļām, kuras Dalībvalstis var iesniegt vai TMB var pieprasīt no tām. TMB var arī balstīties uz paziņojumiem, kas iesniegti citām PTO institūcijām un ziņojumiem no šīm institūcijām, kā arī uz informāciju, kas iegūta no pēc tās ieskatiem izvēlētiem avotiem.4. Dalībvalstis piešķir viena otrai vienlīdzīgas konsultāciju iespējas attiecībā uz jebkuriem jautājumiem šī Līguma ietvaros.5.
\nJa šajā Līgumā paredzētajās divpusējās konsultācijās nav panākts savstarpējs risinājums, TMB pēc kādas no Dalībvalstīm pieprasījuma un pēc rūpīgas un ātras jautājuma izskatīšanas, sniedz ieteikumus attiecīgajām Dalībvalstīm.6. Pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma, TMB nekavējoties izskata jebkuru jautājumu, kurš pēc šīs Dalībvalsts uzskatiem ir tās interesēm noteicošs saskaņā ar šo Līgumu un par kuru konsultācijās starp šo un attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm nav panākts savstarpēji apmierinošs risinājums. Attiecībā uz šiem jautājumiem TMB var izdarīt piezīmes pēc saviem ieskatiem, kādas tā uzskata par nepieciešamām attiecīgajām Dalībvalstīm pārbaudes nolūkā, ko paredz 11. paragrāfs.7. Pirms savu ieteikumu vai piezīmju noformulēšanas TMB uzaicina piedalīties tās Dalībvalstis, kuras varētu būt tieši saistītas ar attiecīgo jautājumu.8.
\nVisos gadījumos, kad TMB tiek aicināta sniegt ieteikumus vai secinājumus, tai tas jādara vēlams 30 dienu laikā, ja vien šajā Līgumā nav precizēts cits termiņš. Visi šāda veida ieteikumi vai secinājumi tiek nosūtīti tieši attiecīgajām Dalībvalstīm. Šādi ieteikumi vai secinājumi tiek nosūtīti arī Preču tirdzniecības padomes informācijai.9. Dalībvalstīm jātiecas pilnībā akceptēt TMB ieteikumus, kam jānodrošina nepieciešamā uzraudzība šādu ieteikumu izpildei.10. Ja Dalībvalsts uzskata, kā tā nespēj ievērot TMB ieteikumus, tai jānorāda iemesli TMB ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šādu ieteikumu saņemšanas. Pēc rūpīgas šādu iemeslu izskatīšanas TMB pēc saviem ieskatiem sagatavo un nekavējoties sniedz jebkurus turpmākos ieteikumus.
\nJa pēc šādām turpmākajiem ieteikumiem jautājums jopojām ir neatrisināts, viena vai otra Dalībvalsts var ierosināt šo jautājumu Strīdus noregulēšanas institūcijā atsaucoties uz GATT 1994 XXIII panta 2. paragrāfu un Vienošanās par strīdu noregulēšanu attiecīgajiem nosacījumiem.11. Lai pārraudzītu šī Līguma īstenošanu, Preču tirdzniecības padome veic vispārēju pārbaudi pirms katra integrācijas procesa posma beigām. Lai piedalītos šajā pārbaudē, TMB vismaz piecus mēnešus pirms katra posma beigām, nosūta Preču tirdzniecības padomei visaptverošu ziņojumu par šī Līguma īstenošanu pārbaudāmā posma laikā, īpaši pievēršoties jautājumiem, kas attiecas uz integrācijas procesu, pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības mehānisma pielietošanu un atsaucoties uz GATT 1994 noteikumu un procedūru pielietošanu, kā noteikts attiecīgi 2., 3., 6. un 7. paragrāfos.
\nTMB visaptverošais ziņojums var ietvert jebkurus ieteikumus Preču tirdzniecības Padomei pēc TMB ieskatiem.12. Vadoties pēc vispārējās pārbaudes rezultātiem, Preču tirdzniecības padome pēc konsensusa principa pieņem tādus lēmumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem šajā līgumā paredzēto tiesību un saistību līdzsvara nodrošināšanai. Jebkuru strīdu, kas var rasties attiecībā uz 7. pantā minēto jautājumu noregulēšanu, Strīdus noregulēšanas institūcija var atļaut, galīgo datumu kas noteikts 9. pantā neietekmējot, 2. panta 14. paragrāfa piemērošanu pārbaudei sekojošajam posmam jebkurai Dalībvalstij, kura neievēro savas saistības saskaņā ar šo Līgumu.9. pantsŠis Līgums un visi tajā minētie ierobežojumi tiek izbeigti 121. mēneša pirmajā dienā kopš PTO Līgums ir spēkā, datumā, kurā tekstila un apģērbu sektors tiks pilnībā integrēts GATT 1994. Šis Līgums nevar tikt pagarināts.PIELIKUMSPREČU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS ŠIS LĪGUMS1. Šajā pielikumā uzskaitīta tekstila un apģērba produkcija, ko nosaka Harmonizēto preču apraksta un Kodēšanas sistēmas (HS) sešzīmju ciparu kodu līmenis.2.