(2)Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam.
\n
(3)Ja eksperta atzinums nav pamatots, kā arī gadījumā, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai ekspertiem.
\n
144
\n
\n
Šā likuma 89.pantā noteiktajā kārtībā pieaicinātās institūcijas atzinumu tiesa novērtē kā pierādījumu. Tiesas nepievienošanās atzinumam motivējama lietā pieņemtajā nolēmumā.
\n
145 (07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) B daļa Tiesvedība pirmās instances tiesā Ceturtā sadaļa Prasības tiesvedība 18.nodaļa Prasības celšana
\n
127.pantsPersonas, kuras var celt prasību tiesā127. pants CPL ›
\n
(1)Tiesības celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības, ir personām, kurām ir civilprocesuālā rīcībspēja.
\n
(2)Nepilngadīgo personu interesēs prasību ceļ šo personu likumiskie pārstāvji, bet šā likuma 72.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos prasību var celt pats nepilngadīgais. Aizgādnībā esošo personu interesēs prasību ceļ šo personu pārstāvji kopā ar aizgādnībā esošo personu vai vieni paši attiecīgās personas vietā, ja to noteikusi tiesa, izņemot 72.panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.
\n
(3)Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes vai personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, var celt prasību, lai aizstāvētu šo personu aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.
\n
146 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
\n
\n
(1)Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu.
\n
(2)Prasības pieteikumā norādāms:
\n
1)tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;
\n
11)prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja prasītājs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;
\n
12)atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
\n
13)prasītāja pārstāvja (ja prasību ceļ pārstāvis) vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja prasītāja pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos. Ja prasītāja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;
\n
2)(izslēgts ar 29.11.2012. likumu);
\n
21)kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama piedzenamās summas samaksa vai atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi;
\n
3)prasības priekšmets;
\n
4)prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins;
\n
5)apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina;
\n
51)ziņas par mediācijas izmantošanu strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā;
\n
6)likums, uz kura prasība pamatota;
\n
7)prasītāja prasījumi;
\n
8)prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;
\n
9)prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tālruni.
\n
(3)Prasības pieteikumu paraksta prasītājs vai viņa pārstāvis, vai prasītājs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot šā likuma 72.panta piektajā daļā noteikto gadījumu. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.
\n
(4)Prasības pieteikumu lietā par uzturlīdzekļiem Eiropas Savienības tiesību aktos un starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, izmantojot attiecīgajos tiesību aktos norādītās veidlapas, var iesniegt vai pārsūtīt ar sadarbības nodrošināšanai iecelto Latvijas centrālo iestāžu starpniecību.
\n
(5)Prasības pieteikumā lietās par parāda piedziņu atsevišķi norāda prasījumus par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi), prasījumus par maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un prasījumus par maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi).
\n
(6)Prasības pieteikumā lietās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ja pirms prasības celšanas ir pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, norāda tiesu, kas pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, un lēmuma pieņemšanas datumu.
\n
(7)Ja prasība ir saistīta ar valsts noslēpuma objektu, tad prasības pieteikumā nenorāda valsts noslēpumu saturošu informāciju. Valsts noslēpumu saturoša informācija norādāma atsevišķā dokumentā.
\n
(8)Prasības pieteikumā lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ja pirms prasības celšanas ir noslēgts Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā izpildāms notariālais akts par aizgādību vai saskarsmes tiesībām, norāda zvērinātu notāru, kurš taisījis notariālo aktu par aizgādību vai saskarsmes tiesībām, notariālā akta datumu un reģistra numuru.
\n
147 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011., 08.09.2011., 29.11.2012., 22.05.2014., 29.10.2015., 23.11.2016., 01.06.2017., 22.06.2017., 21.01.2021., 25.03.2021., 11.11.2021. un 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)
\n
129.pantsPrasības pieteikumam pievienojamie dokumenti129. pants CPL ›
\n
(1)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)
\n
(2)Prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina:
\n
1)valsts nodevas un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, izņemot gadījumu, kad prasības pieteikums iesniegts un samaksa veikta tiešsaistes sistēmā;
\n
2)lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;
\n
3)apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots.
\n
(3)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)
\n
(4)Likumā paredzētajos gadījumos prasības pieteikumam un tam pievienotajiem dokumentiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.
\n
148 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
130.pantsPrasības pieteikuma iesniegšana tiesā130. pants CPL ›
\n
(1)Prasības pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.
\n
(2)(Izslēgta ar 23.04.2015. likumu)
\n
(3)(Izslēgta ar 23.04.2015. likumu)
\n
(4)Neparakstītu prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.
\n
149 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2015.)
\n
131.pantsJautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu131. pants CPL ›
\n
(1)Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis desmit dienu laikā, bet pēc šā likuma 644.7 vai 644.17 pantā minētā pieteikuma saņemšanas ne vēlāk kā nākamajā dienā pieņem lēmumu:
\n
1)par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;
\n
2)par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;
\n
3)par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.
\n
(2)Ja nav iespējama lietas izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 861/2007 vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1896/2006, tiesnesis minētajos tiesību aktos paredzētajos gadījumos par prasības pieteikuma virzību pieņem vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem.
\n
(3)Par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ja pirms prasības celšanas ir noslēgts Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā izpildāms notariālais akts par aizgādību vai saskarsmes tiesībām, tiesa paziņo zvērinātam notāram, kurš taisījis notariālo aktu par aizgādību vai saskarsmes tiesībām.
\n
150 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011., 04.08.2011., 25.10.2018. un 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)
\n
132.pantsPrasības pieteikuma nepieņemšanas pamats132. pants CPL ›
\n
(1)Tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja:
\n
1)strīds nav pakļauts tiesai;
\n
2)prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību;
\n
3)puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, izņemot gadījumu, kad tiesā iesniegts prasības pieteikums par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu;
\n
31)puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda risināšanu, izmantojot mediāciju, un nav iesniegti pierādījumi par to, ka priekšlikums risināt strīdu, izmantojot mediāciju, ir noraidīts vai mediācijas līgums nav noslēgts, vai mediācija izbeigusies, nepanākot vienošanos Mediācijas likumā noteiktajā kārtībā;
\n
4)tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta par strīdu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;
\n
5)strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums izbeigt tiesvedību sakarā ar prasītāja atteikšanos no prasības vai pušu izlīguma apstiprināšanu;
\n
6)lieta nav piekritīga šai tiesai;
\n
7)prasītājs nav ievērojis attiecīgo lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu strīdu ar atbildētāju līdz prasības celšanai;
\n
8)prasības pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas;
\n
9)no prasības pieteikumam pievienotās pilnvaras vai cita dokumenta neizriet pilnvarojums pārstāvim celt šādu prasību;
\n
10)prasības pieteikumam nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.
\n
(2)Par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmumu līdz ar iesniegto prasības pieteikumu izsniedz prasītājam.
\n
(3)Lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot lēmumu par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 10.punkta pamata.
\n
(4)Tiesneša atteikums pieņemt prasības pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 6.—10.punkta pamata nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi.
\n
151 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 22.05.2014., 23.04.2015. un 28.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2015.)
\n
133.pantsPrasības pieteikuma atstāšana bez virzības133. pants CPL ›
\n
(1)Tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:
\n
1)prasības pieteikumā nav visu šā likuma 128. panta otrajā, ceturtajā vai piektajā daļā noteikto rekvizītu;
\n
2)prasības pieteikumam nav pievienoti šā likuma 129.pantā noteiktie dokumenti;
\n
3)prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā nav noformēts atbilstoši šā likuma 250.20 pantā noteiktajam.
\n
(2)Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam.
\n
(3)Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai.
\n
(4)Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam.
\n
(5)Prasības pieteikuma atdošana prasītājam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo prasības pieteikumu iesniegšanas kārtību.
\n
152 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011., 23.04.2015., 14.12.2017. un 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2021.)
\n
134.pantsPrasījumu un civillietu apvienošana134. pants CPL ›
\n
(1)Prasītājs ir tiesīgs apvienot vienā prasības pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.
\n
(2)Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, vai arī lietas, kurās viens prasītājs ceļ tiesā prasību pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji — pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.
\n
153 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)
\n
135.pantsPrasījumu un civillietu sadalīšana135. pants CPL ›
\n
(1)Tiesnesis var uzdot prasītājam izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, ja atzīst par lietderīgu prasījumu atsevišķu izskatīšanu.
\n
(2)Tiesa, kas izskata lietu, ar lēmumu var izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.
\n
154
\n
\n
(1)Atbildētājs ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību.
\n
(2)Pretprasību ceļ atbilstoši prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem.
\n
(3)Tiesa vai tiesnesis pieņem pretprasību, ja:
\n
1)starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;
\n
2)pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;
\n
3)pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.
\n
(4)Pretprasību izskata kopā ar sākotnējo prasību.
\n
155 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)
\n
19. nodaļa
\n
Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība(Nodaļas nosaukums 25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2021.)
\n
137. pantsPrasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības pamats un pieteikuma saturs137. pants CPL ›
\n
(1)Prasības nodrošināšanu var piemērot mantiska rakstura prasībās, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama.
\n
(2)Pagaidu aizsardzību var piemērot mantiska vai nemantiska rakstura prasībās, ja ir pamats uzskatīt, ka prasītāja tiesības tiek aizskartas vai līdz nolēmuma spēkā stāšanās brīdim varētu tikt aizskartas, un ja pagaidu aizsardzības piemērošana nepieciešama iespējama būtiska kaitējuma novēršanai. Pagaidu aizsardzību piemēro arī gadījumos, kad līdz nolēmuma spēkā stāšanās brīdim jānosaka strīdīgu attiecību pagaidu noregulējums, ja tas nepieciešams prasītājam iespējama būtiska kaitējuma novēršanai.
\n
(3)Tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanas vai pagaidu aizsardzības piemērošanu. Prasības nodrošināšanu un pagaidu aizsardzību var piemērot arī vienlaikus.
\n
(4)Pieteikumā norādāms:
\n
1)tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;
\n
2)prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja prasītājs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;
\n
3)atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
\n
4)prasītāja pārstāvja (ja prasību ceļ pārstāvis) vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja prasītāja pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos. Ja prasītāja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;
\n
5)prasības priekšmets;
\n
6)mantiska rakstura prasībās — prasības summa;
\n
7)prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības līdzeklis, kuru prasītājs lūdz piemērot;
\n
8)apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato prasības nodrošināšanas vai pagaidu aizsardzības nepieciešamību;
\n
9)zvērināts notārs, kurš taisījis notariālo aktu par aizgādību vai saskarsmes tiesībām, un notariālā akta datums un reģistra numurs, ja ir noslēgts Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā izpildāms notariālais akts par aizgādību vai saskarsmes tiesībām.
\n
(5)Pieteikumam pievienojami pierādījumi, kas apstiprina apstākļus, ar kuriem pamatota prasības nodrošināšanas vai pagaidu aizsardzības nepieciešamība.
\n
(6)Jautājumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību pieļaujams izskatīt jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.
\n
(7)Pieteikumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, ja prasība izskatāma šķīrējtiesā, iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.
\n
156 (25.03.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021., 06.06.2024. un 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)
\n
138.pantsPrasības nodrošinājuma līdzekļi138. pants CPL ›
\n
(1)Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:
\n
1)atbildētājam piederošas kustamas mantas un skaidras naudas apķīlāšana;
\n
2)aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;
\n
3)prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;
\n
4)kuģa arests;
\n
5)aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākums atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības;
\n
6)to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās;
\n
7)izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana).
\n
(2)Nodrošinot prasību ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, lēmumā norāda, kāda veida aizliegums ierakstāms.
\n
(3)Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamo mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.
\n
(4)Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.
\n
(5)Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi, norādot nodrošināmās prasības summas apmēru.
\n
(6)Kuģa arests piemērojams tikai jūras prasībās.
\n
(7)Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasība celta par naudas piedziņu.
\n
(71)To maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, nav pieļaujama prasībās, kurās prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata.
\n
(8)Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet tā nedrīkst būt lielāka par prasības summu.
\n
(9)Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta astotās daļas noteikumus.
\n
157 (07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 04.08.2011., 11.09.2014. un 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021.) 138.1 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļi
\n
(1)Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:
\n
1)atbildētājam piederošas kustamas mantas apķīlāšana;
\n
2)aizlieguma atzīmes vai citas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā, attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;
\n
3)aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākums atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības;
\n
4)izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana);
\n
5)strīdīgo attiecību pagaidu noregulējums.
\n
(2)Piemērojot pagaidu aizsardzības līdzekli — aizlieguma atzīmes vai citas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā —, lēmumā norāda, kāda veida aizliegums vai atzīme ierakstāma.
\n
158 (25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2021.)
\n
139. pantsPrasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība pirms prasības celšanas139. pants CPL ›
\n
(1)Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj deklarēto dzīvesvietu vai dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa prasības tiesību un nepieciešamību nodrošināt prasību.
\n
(11)Iespējamais prasītājs var lūgt pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, ja pagaidu aizsardzība jāpiemēro nekavējoties būtiska kaitējuma novēršanai. Pieteikumā par pagaidu aizsardzību iespējamais prasītājs pamato tās piemērošanas neatliekamību. Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apliecina viņa prasības tiesību un nepieciešamību piemērot pagaidu aizsardzību.
\n
(2)Pieteikumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas iesniedz tiesai, kurā ceļama prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz tiesai pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.
\n
(3)Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, tiesnesis prasītājam nosaka termiņu, kas nav ilgāks par 30 dienām, prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā vai šķīrējtiesā vai termiņu, kas nav ilgāks par 60 dienām, ja prasības pieteikums iesniedzams ārvalsts šķīrējtiesā.
\n
(4)Pagaidu aizsardzība pirms prasības celšanas nav pieļaujama, ja iespējamā prasītāja tiesību aizskārums izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām un ir noslēgts Notariāta likuma D1 sadaļā noteiktajā kārtībā izpildāms notariālais akts par aizgādību vai saskarsmes tiesībām.
\n
159 (07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 11.09.2014., 25.03.2021., 06.06.2024. un 18.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2026.)
\n
140.pantsPrasības nodrošinājuma jautājumu izskatīšana140. pants CPL ›
\n
(1)Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis, iepriekš nepaziņojot lietas dalībniekiem, izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas vai, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības pieteikumu, — pēc lietas ierosināšanas. Apelācijas instancē pieteikumu izlemj trīs tiesneši koleģiāli. Izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm.
\n
(2)Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.
\n
(21)Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums un tiek piemērots šā likuma 138. panta pirmās daļas 1., 2., 4. vai 6. punktā noteiktais prasības nodrošinājuma līdzeklis, prasītājs nodrošina atbildētājam iespējamos zaudējumus, iemaksājot tiesu izpildītāja depozīta kontā piecus procentus no prasījuma summas. Tiesa vai tiesnesis, pieņemot lēmumu par prasības nodrošinājumu, var uzlikt prasītājam par pienākumu nodrošināt iespējamos zaudējumus lielākā apmērā. Zaudējumu nodrošināšanai tiesa nosaka termiņu, kas nedrīkst būt garāks par 20 dienām no lēmuma pieņemšanas dienas. Tiesa vai tiesnesis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no zaudējumu nodrošināšanas, ja, ņemot vērā lietas apstākļus, zaudējumu nodrošināšana nav taisnīga vai ir nesamērīga ar prasītāja mantisko stāvokli. Zaudējumu nodrošināšana neattiecas uz personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.
\n
(22)Ja saskaņā ar šā panta otro un 2.1 daļu tiesas vai tiesneša uzliktais pienākums nav izpildīts un prasītājs nav iesniedzis tiesā tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par naudas summas iemaksu viņa depozīta kontā tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu.
\n
(3)Tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem līdzekļiem.
\n
(31)Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošinājuma līdzekļu aizstāšanu ar citiem līdzekļiem, tiesa var atkārtoti lemt par prasītājam saskaņā ar šā panta otro un 5.1 daļu uzlikto pienākumu.
\n
(4)Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs var iemaksāt nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Iesniegumā tiesu izpildītājam atbildētājs norāda, kādā lietā piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanai šī summa tiek iemaksāta, kā arī iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgo lēmumu par prasības nodrošināšanu. Tiesa vai tiesnesis, pamatojoties uz tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu depozīta kontā, aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Apķīlātās kustamās mantas aizstāšana ar naudu, iemaksājot nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, uzskatāma par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu.
\n
(5)Prasības nodrošinājumu pēc puses motivēta pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura nodrošinājusi prasību, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības. Izlemjot jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesa izvērtē šā panta pirmajā daļā norādītos nosacījumus, ņemot vērā puses iesniegtos pierādījumus un pamatojumu. Atbildētājs pieteikumā var ietvert pamatojumu par zaudējumiem, kas tam radušies piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa dēļ vai varētu rasties, ja prasības nodrošinājuma līdzeklis netiks atcelts.
\n
(51)Noraidot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesa vai tiesnesis vienlaikus var uzlikt prasītājam par pienākumu nodrošināt šā panta piektajā daļā minētos zaudējumus, iemaksājot tiesas noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā 20 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
\n
(6)Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.
\n
(61)Ja prasītājam uzlikts par pienākumu nodrošināt atbildētājam zaudējumu atlīdzību, kas tam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, tiesa spriedumā vai lēmumā, ar kuru prasība atstāta bez izskatīšanas vai lieta izbeigta, vienlaikus izlemj jautājumu par zaudējumu atlīdzības nodrošināšanai iemaksātās summas izmaksu no zvērināta tiesu izpildītāja konta. Noraidot vai apmierinot prasību daļēji, tiesa jautājumu par zaudējumu nodrošinājuma pilnīgu vai daļēju izmaksu atbildētājam izlemj pēc atbildētāja lūguma, ja atbildētājs ir iesniedzis tiesai pierādījumus par faktisko zaudējumu apmēru. Ja lūgums un pierādījumi par faktisko zaudējumu apmēru tiesai nav iesniegti, nodrošinātie zaudējumi atmaksājami prasītājam. Atbildētājam ir tiesības prasīt nepiedzīto zaudējumu atlīdzināšanu šā likuma 143.panta kārtībā.
\n
(7)Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.
\n
(8)Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par nodrošinājuma atcelšanu.
\n
(9)Šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai. Tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.
\n
(10)Ja lēmumā, kas pieņemts par puses pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, prasītājam uzdots izpildīt šā panta 5.1 daļā uzlikto pienākumu, bet tas nav izpildīts un prasītājs nav iesniedzis tiesā tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu viņa depozīta kontā, tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu.
\n
160 (07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011., 04.08.2011., 11.09.2014., 23.04.2015., 28.05.2015., 25.03.2021. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 140.1 pants. Pagaidu aizsardzības jautājumu izskatīšana
\n
(1)Izlemjot jautājumu par pagaidu aizsardzību, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm.
\n
(2)Pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesa vai tiesnesis, nerīkojot tiesas sēdi un iepriekš nepaziņojot lietas dalībniekiem, izlemj 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas vai, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības pieteikumu, — pēc lietas ierosināšanas. Apelācijas instancē pieteikumu izlemj trīs tiesneši koleģiāli. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, pieteikumu izlemj tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc tā saņemšanas vai, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības pieteikumu, — pēc lietas ierosināšanas, aicinot lietas dalībniekus, bet, ja pieteikums iesniegts pirms prasības celšanas, — iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
\n
(3)Ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu un nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus, pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas vai, ja lieta jau ierosināta, ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.
\n
(4)Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzību, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar pagaidu aizsardzības piemērošanu, un iemaksāt noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniegt tiesā līdzvērtīgu garantiju. Ja prasītājs nav izpildījis uzlikto pienākumu vai nav iesniedzis tiesā tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par naudas summas iemaksu viņa depozīta kontā tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu.
\n
(5)Tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma var piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli aizstāt ar citu līdzekli vai grozīt.
\n
(6)Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšanu ar citu līdzekli, tiesa var atkārtoti lemt par prasītājam saskaņā ar šā panta ceturto un astoto daļu uzlikto pienākumu.
\n
(7)Pagaidu aizsardzību pēc puses motivēta pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura piemērojusi pagaidu aizsardzību, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības. Izlemjot jautājumu par pagaidu aizsardzības atcelšanu, tiesa vai tiesnesis izvērtē šā panta pirmajā daļā norādītos nosacījumus, ņemot vērā puses iesniegtos pierādījumus un pamatojumu. Atbildētājs pieteikumā var ietvert pamatojumu par zaudējumiem, kas tam radušies piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa dēļ vai varētu rasties, ja pagaidu aizsardzības līdzeklis netiek atcelts.
\n
(8)Noraidot pieteikumu par pagaidu aizsardzības atcelšanu, tiesa vai tiesnesis vienlaikus var uzlikt prasītājam par pienākumu nodrošināt šā panta septītajā daļā minētos zaudējumus, iemaksājot tiesas noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā 20 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
\n
(9)Noraidot prasību, atstājot prasību bez izskatīšanas vai izbeidzot tiesvedību, tiesa attiecīgajā nolēmumā atceļ pagaidu aizsardzību. Pagaidu aizsardzība ir spēkā līdz dienai, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā.
\n
(10)Apmierinot prasību, tiesa lemj par piemērotās pagaidu aizsardzības atcelšanu vai turpināšanu līdz sprieduma izpildei.
\n
(11)Ja lēmums par pagaidu aizsardzību pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesa vai tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai iespējamā lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības atcelšanu.
\n
(12)Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu vai aizstāšanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
\n
161 (25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2021.)
\n
141. pantsPrasības nodrošinājuma un pagaidu aizsardzības jautājumos pieņemto lēmumu paziņošana un pārsūdzēšana141. pants CPL ›
\n
(1)Par šā likuma 140. panta trešajā daļā un 140.1 panta piektajā daļā minēto lēmumu, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu vai pieteikums par pagaidu aizsardzību, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības atcelšanu, kā arī tiesas lēmumu par zaudējumu nodrošināšanu, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību (140. panta otrā, 3.1 un 5.1 daļa un 140.1 panta ceturtā, sestā un astotā daļa), var iesniegt blakus sūdzību.
\n
(11)Lēmumu, kas pieņemts par zaudējumu nodrošināšanu, kas atbildētājam varētu rasties saistībā ar prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, paziņo atbildētājam pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.
\n
(2)Ja lēmums par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.
\n
(3)Ja lēmums par prasības nodrošināšanu pieņemts bez atbildētāja vai citu lietas dalībnieku klātbūtnes, atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem tiesa paziņo par šo lēmumu ne agrāk kā trešajā dienā pēc tā pieņemšanas.
\n
(4)Ja lēmums par pagaidu aizsardzības piemērošanu pieņemts bez atbildētāja vai citu lietas dalībnieku klātbūtnes, atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem tiesa paziņo par šo lēmumu vienlaikus ar lēmuma paziņošanu prasītājam.
\n
162 (07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006., 05.02.2009. likumu, Satversmes tiesas 30.03.2010. spriedumu, 04.08.2011., 23.04.2015., 25.03.2021. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
142. pantsPrasības nodrošinājuma un pagaidu aizsardzības jautājumos pieņemto lēmumu izpilde142. pants CPL ›
\n
(1)Lēmums par prasības nodrošināšanu (140. panta pirmā daļa) un pagaidu aizsardzības piemērošanu (140.1 panta pirmā daļa) un lēmums par prasības nodrošinājuma atcelšanu (140. panta piektā un desmitā daļa) un pagaidu aizsardzības atcelšanu (140.1 panta septītā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.
\n
(2)Lēmums par prasības nodrošināšanu un pagaidu aizsardzības piemērošanu, kas pieņemts ar šā likuma 140. panta otrajā daļā, 2.1 daļā vai 140.1 panta ceturtajā daļā noteikto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai — 140.1 panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā — iesniedzis līdzvērtīgu garantiju. Izpildu dokumentu vai šā panta trešajā daļā minēto lēmumu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas vai līdzvērtīgās garantijas saņemšanas.
\n
(3)Ja prasība nodrošināta ar vai pagaidu aizsardzība piemērota attiecībā uz nekustamo īpašumu vai kuģi vai ar aizlieguma atzīmes vai citas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgo lēmumu ar uzrakstu, ka šis lēmums izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā — kuģa aizturēšanai ostā.
\n
(4)Lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības piemērošanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai skaidru naudu, kas atrodas pie atbildētāja vai trešajām personām, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.
\n
(5)Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (izņemot naudas līdzekļus kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus (tajā skaitā pieprasījuma noguldījumus), kuriem iestājies termiņš, tiesu izpildītāja depozītu kontā. Naudas līdzekļus kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiesu izpildītājs apķīlā šā likuma 599.1 pantā noteiktajā kārtībā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais apķīlājis maksājumus.
\n
(6)Lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības piemērošanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs un šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā paziņo par tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai.
\n
(7)Ja lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs iemaksājis prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesu izpildītājs atbrīvo no apķīlājuma apķīlāto kustamo mantu.
\n
(8)Ja piemērotais prasības nodrošinājums vai pagaidu aizsardzība atcelta, tad lēmumu par atcelšanu izpilda pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību.
\n
(9)Lēmumu par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms nodrošinot prasību ar aizstājošo līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto līdzekli. Summu, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā, tikai pamatojoties uz tiesas nolēmumu.
\n
163 (07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 23.04.2015., 23.11.2016., 25.03.2021. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 142.1 pants. Rīcība ar prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības ietvaros apķīlātu kustamu mantu, kas ātri bojājas
\n
(1)Tiesu izpildītājs neapķīlā mantu, kura ātri bojājas un kuras pārdošana tās realizācijas termiņā var nebūt iespējama.
\n
(2)Ja tiesu izpildītājs apķīlājis mantu, kura ātri bojājas, bet kuru tās realizācijas termiņā varētu būt iespējams pārdot, pēc tiesu izpildītāja lūguma tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību, vai tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta, lemj par atļauju pārdot apķīlāto mantu, bet pārdošanā iegūto naudu, no kuras atskaitīti pārdošanas izdevumi, apķīlāt prasības nodrošināšanai vai pagaidu aizsardzībai. Tiesu izpildītāja lūgumu tiesa izlemj rakstveida procesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas. Lēmumu, ar kuru atļauts pārdot apķīlāto mantu, sastāda rezolūcijas veidā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.
\n
(3)Pēc tam kad saņemts tiesas lēmums, ar kuru atļauts veikt apķīlātās mantas pārdošanu un pārdošanā iegūto naudas līdzekļu apķīlāšanu, tiesu izpildītājs apķīlāto mantu pārdod šā likuma 581. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, bet pārdošanā iegūto naudu, no kuras atskaitīti pārdošanas izdevumi, ieskaita un glabā tiesu izpildītāja depozīta kontā. Šādā gadījumā pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi kalpo lietā kā prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības līdzeklis. Par prasības nodrošināšanai vai pagaidu aizsardzībai apķīlātās kustamās mantas pārdošanu un pārdošanas rezultātiem tiesu izpildītājs paziņo tiesai, prasītājam un atbildētājam.
\n
(4)Ja tiesa noraida tiesu izpildītāja lūgumu atļaut apķīlāto mantu pārdot, tā vienlaikus izvērtē nepieciešamību atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu vai pagaidu aizsardzību attiecībā uz konkrēto mantu.
\n
164 (01.03.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.04.2021.)
\n
143. pantsAr prasības nodrošināšanu un pagaidu aizsardzību radīto zaudējumu atlīdzināšana143. pants CPL ›
\n
Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības piemērošanu, ja prasības nodrošinājums vai pagaidu aizsardzība ir atcelta šā likuma 140. panta astotajā daļā vai 140.1 panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā gadījumā vai ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība lietā izbeigta šā likuma 223. panta 2. un 4. punktā noteiktajos gadījumos.
\n
165 (25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2021.)
\n
144.pantsPrasības nodrošinājuma atcelšana
\n
166 (Izslēgts ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)
\n
145.pantsPrasības nodrošinājuma izbeigšanās
\n
167 (Izslēgts ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.)
\n
146.pantsLēmuma pārsūdzēšana
\n
168 (Izslēgts ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.) 20.nodaļa Civillietu sagatavošana iztiesāšanai(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
\n
147.pantsCivillietu sagatavošana iztiesāšanai147. pants CPL ›
\n
(1)Lai nodrošinātu lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesnesis pēc prasības pieteikuma saņemšanas sagatavo lietu iztiesāšanai.
\n
(2)Lietas dalībnieku pienākums ir piedalīties lietas sagatavošanā iztiesāšanai: atbildēt tiesneša noteiktajos termiņos uz viņa pieprasījumiem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus, nepieciešamos pierādījumus un ierasties tiesā pēc tiesneša uzaicinājuma.
\n
169
\n
148.pantsPrasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam148. pants CPL ›
\n
(1)Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikumu nekavējoties nosūta atbildētājam uz oficiālo elektronisko adresi vai ierakstītā pasta sūtījumā un nosaka termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai — 15—30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas, bet lietās, kas skar bērnu, — ne ilgāku par 15 dienām no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura atbildētājam var nosūtīt arī prasības pieteikumam pievienotos dokumentus.
\n
(11)Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti (129. panta ceturtā daļa) pēc lietas ierosināšanas nosūtāmi atbildētājam saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņš ir 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums izsniegts atbildētājam.
\n
(12)Prasītājam paziņo par prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšanu atbildētājam.
\n
(13)Tiesa prasītājam un atbildētājam nosūta informāciju par iespēju risināt strīdu, izmantojot mediāciju, un par pienākumu noteiktajā termiņā paziņot tiesai, ja viņi piekrīt izmantot mediāciju.
\n
(14)Tiesa prasītājam un atbildētājam nosūta informāciju par tiesas ierosinājumu nodot lietu izskatīšanai citai tiesai saskaņā ar šā likuma 32.1 pantu un par pienākumu noteiktajā termiņā paziņot tiesai, ja lietas nodošana izskatīšanai citai tiesai radīs būtiskus šķēršļus prasītājam vai atbildētājam ierasties uz tiesas sēdi.
\n
(2)Paskaidrojumā atbildētājs norāda:
\n
1)vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
\n
2)savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
\n
3)pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;
\n
4)lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;
\n
5)citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā, kā arī var norādīt savu tālruņa numuru, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tālruni;
\n
51)elektroniskā pasta adresi saziņai ar tiesu un, ja viņš reģistrējis savu dalību tiešsaistes sistēmā, ietver arī norādi par reģistrēšanos, ja atbildētājs (vai viņa pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā) piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu. Ja atbildētāja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;
\n
52)kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi;
\n
6)vai viņš piekrīt izmantot mediāciju.
\n
(3)Paskaidrojumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatoti iebildumi.
\n
(31)Atbildētājs paskaidrojumos nenorāda valsts noslēpumu saturošu informāciju. Valsts noslēpumu saturoša informācija norādāma atsevišķā dokumentā.
\n
(4)Pēc paskaidrojuma saņemšanas to nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām personām. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu.
\n
170 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006., 05.02.2009., 22.05.2014., 29.10.2015., 23.11.2016., 01.06.2017., 22.06.2017., 21.01.2021., 11.11.2021. un 22.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2021.)
\n
149.pantsTiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai149. pants CPL ›
\n
(1)Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām, lai to varētu izskatīt tiesas sēdē.
\n
(2)Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju.
\n
(3)Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:
\n
1)trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu;
\n
2)pierādījumu nodrošināšanu;
\n
3)liecinieku izsaukšanu;
\n
4)ekspertīzes noteikšanu;
\n
5)rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu;
\n
6)personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci.
\n
(4)Tiesnesis ir tiesīgs pieprasīt no lietas dalībniekiem rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus. Paskaidrojumi un pierādījumi iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.
\n
(41)Ja prasītājs un atbildētājs piekrīt mediācijas izmantošanai, tiesnesis, pieņemot lēmumu par mediācijas izmantošanu, nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā septiņas dienas pēc mediācijas izbeigšanas. Tiesneša lēmums par mediācijas izmantošanu nav pārsūdzams.
\n
(5)Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, par personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.
\n
(6)Šajā pantā norādīto darbību veikšanai tiesnesis var noteikt sagatavošanas sēdi, uz kuru aicina puses un trešās personas.
\n
(7)Ja sagatavošanas sēde nav nepieciešama, tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku, uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas. Nosakot termiņu mediācijas izmantošanai, tiesnesis vienlaikus nosaka tiesas sēdes dienu ne agrāk kā pēc šā panta 4.1 daļā minētā termiņa.
\n
(8)Lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesas sēdes diena nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc sagatavošanas sēdes, vai pēc mediācijas termiņa notecēšanas. Ja pierādījumi par mediācijas rezultātu tiesā saņemti pirms tiesneša noteiktā termiņa, tiesnesis var noteikt jaunu tiesas sēdes dienu.
\n
(9)Lietās par prasījumiem, kas izriet no nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām, tiesas sēde nosakāma 15 dienu laikā pēc paskaidrojumu saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, vai pēc sagatavošanas sēdes, vai pēc mediācijas termiņa notecēšanas. Ja pierādījumi par mediācijas rezultātu tiesā saņemti pirms tiesneša noteiktā termiņa, tiesnesis var noteikt jaunu tiesas sēdes dienu.
\n
(10)Lietās par administratoru prasībām maksātnespējīgo parādnieku labā Maksātnespējas likuma XVII nodaļā noteiktajos gadījumos un par zaudējumu piedziņu no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām, tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, vai pēc sagatavošanas sēdes, vai pēc mediācijas termiņa notecēšanas. Ja pierādījumi par mediācijas rezultātu tiesā saņemti pirms tiesneša noteiktā termiņa, tiesnesis var noteikt jaunu tiesas sēdes dienu.
\n
171 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004., 09.06.2005., 30.09.2010., 08.09.2011., 22.05.2014. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 149.1 pants. Sagatavošanas sēde
\n
(1)Sagatavošanas sēdē tiesnesis iztaujā lietas dalībniekus par lietas būtību, lai precizētu strīda priekšmetu un robežas, izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, izlemj šā likuma 149.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētos jautājumus, cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju, ja nepieciešams, nosaka termiņu, līdz kuram izpildāmas atsevišķas procesuālās darbības.
\n
(2)Ja tiesas sēde nav noteikta iepriekš, sagatavošanas sēdē tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un paziņo par to klātesošajiem lietas dalībniekiem, kā arī nosaka uz tiesas sēdi aicināmās un izsaucamās personas.
\n
(3)Sagatavošanas sēde tiek protokolēta. Sagatavošanas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Protokolā ieraksta ziņas par sēdes norisi, lietas dalībnieku paskaidrojumu būtību un tiesneša pieņemtos lēmumus.
\n
172 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013., 22.05.2014. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
150.pantsLietas dalībnieku atbildība150. pants CPL ›
\n
(1)Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumu, neatbild uz tiesneša pieprasījumu, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 300 euro.
\n
(2)Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sagatavošanas sēdi, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 300 euro.
\n
(3)Ja atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumu, nav ieradies uz sagatavošanas sēdi un nav paziņojis savas neierašanās iemeslu, tiesa var sagatavošanas sēdē taisīt aizmugurisku spriedumu.
\n
173 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010., 29.11.2012., 12.09.2013., 11.11.2021. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.) 21.nodaļa Civillietu iztiesāšana
\n
\n
(1)Lietas iztiesā tiesas sēdē, kuru vada tiesnesis.
\n
(2)Tiesnesis vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu visiem lietas dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā.
\n
(3)Lietas iztiesāšanas gaitā tiesnesis cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju.
\n
174 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)
\n
\n
(1)Lietas dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem, tulkiem tiesas sēdē jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība un bez ierunām jāpakļaujas tiesneša norādījumiem un tiesas lēmumiem.
\n
(2)Tiesas sēžu zālē klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.
\n
(3)Lietas iztiesāšanas gaitu var pierakstīt vai citādi fiksēt, netraucējot tiesas sēdes norisi. Foto, kino un video aparatūras lietošana tiesas sēdē pieļaujama tikai ar tiesas atļauju. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās lietas dalībnieku viedokli.
\n
(4)Tiesas sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši zālē esošo vietu skaitam. Pušu radiniekiem un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā.
\n
(5)Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot no tās, visiem tiesas sēžu zālē klātesošajiem jāpieceļas.
\n
(6)Lietas dalībnieki, liecinieki un eksperti sniedz tiesai paskaidrojumus un atzinumus, piesaka lūgumus un dod liecības, stāvot kājās. Atkāpšanās no šā noteikuma pieļaujama tikai ar tiesneša atļauju.
\n
(7)Tiesas spriedumu visi tiesas sēžu zālē klātesošie noklausās, stāvot kājās.
\n
175 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
\n
153.pantsKārtības nodrošināšana tiesas sēdē153. pants CPL ›
\n
(1)Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesnesis izsaka brīdinājumu.
\n
(2)Ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību, tiesa var šīm personām uzlikt naudas sodu līdz 300 euro.
\n
(3)Ja prokurors vai advokāts atkārtoti traucē kārtību, par to paziņo amatā augstākam prokuroram vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.
\n
(4)Ja persona, kura nav lietas dalībnieks, atkārtoti traucē kārtību, tiesnesis izraida to no tiesas sēžu zāles. Par necieņu pret tiesu šo personu var saukt arī pie likumā noteiktās atbildības.
\n
176 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.)
\n
\n
Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi un paziņo:
\n
1)gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;
\n
2)tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, tulku, tiesas noteikto pārstāvi videokonferences norisei, ja lietas dalībnieks piedalās tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci tiesā pēc lietas dalībnieka atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā, advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;
\n
3)tiesas sēdes atklāšanas laiku;
\n
4)lietas nosaukumu.
\n
177 (08.09.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
155.pantsProcesa dalībnieku ierašanās pārbaude155. pants CPL ›
\n
(1)Tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras šajā lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, kā arī to, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kas nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par šo personu neierašanās iemesliem.
\n
(2)Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti, to personu identitāti, kuras tiesas sēdē piedalās, izmantojot videokonferenci tiešsaistes sistēmā, un pārstāvju pilnvaras. Tiesas noteikts pārstāvis pārbauda to personu identitāti, kuras tiesas sēdē piedalās, izmantojot videokonferenci tiesā pēc personas atrašanās vietas vai šim nolūkam speciāli aprīkotā vietā.
\n
178 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
156.pantsLietas dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas156. pants CPL ›
\n
(1)Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt.
\n
(2)Ja lietas dalībnieks, kas nav ieradies tiesas sēdē, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz 300 euro.
\n
(3)Ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz 300 euro.
\n
(4)Lieciniekam un ekspertam, kuri nav ieradušies tiesas sēdē, piemērojamas šā likuma 109. un 122.pantā noteiktās procesuālās sankcijas.
\n
179 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.)
\n
157.pantsPienākumu izskaidrošana tulkam157. pants CPL ›
\n
(1)Tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un lūgumus, kuras nepārvalda tiesvedības valodu, bet šīm personām — citu lietas dalībnieku paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesneša rīkojumus un tiesas nolēmumus.
\n
(2)Tiesa brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņš ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.
\n
180
\n
158.pantsLiecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles158. pants CPL ›
\n
Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zāles. Sēdes priekšsēdētājs gādā, lai tiesas nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.
\n
181
\n
159.pantsTiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem159. pants CPL ›
\n
(1)Tiesa izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.
\n
(2)Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro pusēm un trešajām personām procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas.
\n
182
\n
\n
(1)Tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir noraidījumi tiesnesim, prokuroram, tiesas sēdes sekretāram, ekspertam vai tulkam.
\n
(2)Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā.
\n
183
\n
161.pantsTiesību un pienākumu izskaidrošana ekspertam161. pants CPL ›
\n
Ja par ekspertu izraudzītā persona nav Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā sertificēts tiesu eksperts, tiesa izskaidro ekspertam viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos no atzinuma došanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.
\n
184 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)
\n
162.pantsLietas dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana162. pants CPL ›
\n
Tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu, un izlemj tos pēc pārējo lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.
\n
185
\n
163.pantsSākums lietas izskatīšanai pēc būtības163. pants CPL ›
\n
(1)Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu par lietas apstākļiem.
\n
(2)Pēc tiesneša ziņojuma tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs atzīst prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu vai nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā.
\n
186
\n
164.pantsAtteikšanās no prasības, prasības atzīšana, izlīgums, vienošanās par lietas nodošanu šķīrējtiesai vai mediācijas izmantošanu164. pants CPL ›
\n
(1)Atteikšanos no prasības vai prasības atzīšanu var izteikt tiesas sēdē mutvārdos.
\n
(2)Ja atteikšanās no prasības vai prasības atzīšana izteikta tiesai adresētos rakstveida pieteikumos, tos pievieno lietai.
\n
(3)Izlīgums iesniedzams tiesai rakstveidā, un to pievieno lietai.
\n
(4)Vienošanos par lietas nodošanu šķīrējtiesai noformē rakstveidā un pievieno lietai.
\n
(5)Par prasītāja atteikšanos no prasības, par pušu vienošanos nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā, kā arī par pušu izlīgumu tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā. Lēmumā par izlīguma apstiprināšanu norādāmi izlīguma noteikumi.
\n
(6)Par atteikšanos apstiprināt izlīgumu tiesa pieņem motivētu lēmumu un turpina izskatīt lietu pēc būtības.
\n
(7)Iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir iespējams atteikties no prasības, atzīt prasību, noslēgt izlīgumu vai vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, kā arī vienoties par mediācijas izmantošanu.
\n
187 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013., 22.05.2014. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
165.pantsLietas dalībnieku paskaidrojumi165. pants CPL ›
\n
(1)Lietas dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: prasītājs, trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem un atbildētājs.
\n
(2)Ja lietā piedalās trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, tā dod paskaidrojumus pēc prasītāja vai atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.
\n
(3)Ja prasību cēlis prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde vai persona, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tā dod paskaidrojumus tiesas sēdē pirmā.
\n
(4)Lietas dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.
\n
(5)Lietas dalībnieki paskaidrojumos norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi.
\n
188 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
\n
166.pantsLietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumi166. pants CPL ›
\n
(1)Lietas dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.
\n
(2)Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumus nolasa tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 165.pantā noteikto secību, un pievieno lietai.
\n
189
\n
167.pantsJautājumu uzdošanas kārtība167. pants CPL ›
\n
(1)Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus. Tiesa var noraidīt jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.
\n
(2)Tiesnesis var uzdot jautājumu lietas dalībniekam, ja viņš izsakās neskaidri vai nenoteikti, kā arī tad, ja no paskaidrojumiem nav redzams, ka lietas dalībnieks atzītu vai noliegtu apstākļus, uz kuriem pamatoti pretējās puses prasījumi vai iebildumi.
\n
(3)Ja puse atsakās atbildēt uz jautājumu par strīdīgiem apstākļiem vai izvairās dot paskaidrojumus par tiem, tiesa var pieļaut, ka puse šos apstākļus neapstrīd.
\n
190
\n
168.pantsPierādījumu pārbaudes kārtības noteikšana168. pants CPL ›
\n
Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un uzklausījusi viņu viedokli, nosaka liecinieku un ekspertu nopratināšanas un citu pierādījumu pārbaudes kārtību.
\n
191
\n
\n
(1)Pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personību un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu, kā arī izskaidro šā likuma 107.panta saturu.
\n
(2)Pirms nopratināšanas liecinieks dod mutvārdos šāda satura apliecinājumu: \"Es, . . . (liecinieka vārds un uzvārds), apņemos liecināt tiesai par visu, kas man zināms lietā, kurā esmu aicināts kā liecinieks. Man izskaidrots, ka par atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesas liecības došanu man draud kriminālatbildība saskaņā ar krimināllikumu.\"
\n
(3)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)
\n
(4)Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tiesnesis izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šajā lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par atbildību par atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu.
\n
192 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
170.pantsLiecinieku nopratināšana170. pants CPL ›
\n
(1)Katru liecinieku nopratina atsevišķi.
\n
(2)Vispirms nopratināmi prasītāja norādītie liecinieki, pēc tam — atbildētāja norādītie liecinieki. Vienas puses norādīto liecinieku nopratināšanas secību nosaka tiesa, ņemot vērā šīs puses viedokli.
\n
(3)Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos.
\n
(4)Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar pusēm un trešajām personām un aicina viņu izstāstīt tiesai visu, kas lieciniekam personīgi zināms lietā, izvairoties no tādu ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar uzrādīt, kā arī no savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa var pārtraukt liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.
\n
(5)Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot jautājumus lieciniekam. Pirmais jautājumus uzdod lietas dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam — citi lietas dalībnieki.
\n
(6)Tiesnesis var uzdot jautājumus lieciniekam jebkurā viņa nopratināšanas brīdī. Liecinieka nopratināšanas laikā jautājumus var uzdot arī lietas dalībniekiem.
\n
(7)Tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tajā pašā vai citā tiesas sēdē, kā arī konfrontēt lieciniekus.
\n
(8)Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki izsaukti, ir noskaidroti, tiesa ar lietas dalībnieku piekrišanu var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
\n
193 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2013. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
171.pantsLiecinieka tiesības lietot rakstveida piezīmes171. pants CPL ›
\n
Liecināšanas laikā liecinieks var lietot rakstveida piezīmes, ja viņa liecība saistīta ar aprēķiniem vai citiem datiem, kurus grūti atcerēties. Šīs piezīmes uzrādāmas tiesai un lietas dalībniekiem, un tās pēc tiesas lēmuma var pievienot lietai.
\n
194
\n
172.pantsNepilngadīga liecinieka nopratināšana172. pants CPL ›
\n
(1)Nepilngadīga liecinieka nopratināšana pēc tiesas ieskata izdarāma likumiskā pārstāvja vai pedagoga klātbūtnē. Šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam lieciniekam.
\n
(2)Gadījumos, kad tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai, nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas laikā pēc tiesas lēmuma var izraidīt no tiesas sēžu zāles jebkuru lietas dalībnieku un sēžu zālē klātesošu personu. Pēc lietas dalībnieka atgriešanās sēžu zālē viņu iepazīstina ar nepilngadīgā liecinieka liecību un viņam dod iespēju uzdot lieciniekam jautājumus.
\n
(3)Liecinieks, kas nav sasniedzis 15 gadu vecumu, pēc nopratināšanas izraidāms no tiesas sēžu zāles, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst par nepieciešamu šā liecinieka klātbūtni tiesas sēžu zālē.
\n
195
\n
173.pantsLiecinieka liecības nolasīšana173. pants CPL ›
\n
Liecinieka liecību, kas iegūta pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā vai iepriekšējā tiesas sēdē, nolasa vai atskaņo, ja tā fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu, tiesas sēdē, kurā iztiesā lietu.
\n
196 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)
\n
174.pantsNopratinātā liecinieka pienākums174. pants CPL ›
\n
Nopratinātajam lieciniekam jāpaliek tiesas sēžu zālē līdz lietas iztiesāšanas beigām. Viņš var atstāt sēžu zāli pirms lietas iztiesāšanas beigām tikai saskaņā ar tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc lietas dalībnieku viedokļu noklausīšanās.
\n
197
\n
175.pantsEksperta atzinuma pārbaude un eksperta nopratināšana175. pants CPL ›
\n
(1)Eksperta atzinumu nolasa tiesas sēdē.
\n
(2)Tiesa un lietas dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā kārtībā kā lieciniekiem.
\n
(3)Šā likuma 125.pantā minētajos gadījumos tiesa var noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi.
\n
198
\n
176.pantsRakstveida pierādījumu pievienošana lietai176. pants CPL ›
\n
(1)Jautājumu par rakstveida pierādījumu pievienošanu lietai tiesa izlemj pēc tam, kad tā iepazīstinājusi lietas dalībniekus ar šo pierādījumu saturu un uzklausījusi viņu viedokli.
\n
(2)Valsts noslēpumu objektus apkopo atsevišķā sējumā.
\n
(3)Pierādījumus, kuri satur komercnoslēpumu, pēc puses motivēta lūguma apkopo atsevišķā sējumā.
\n
199 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2019.)
\n
177.pantsRakstveida pierādījumu pārbaude177. pants CPL ›
\n
(1)Rakstveida pierādījumus vai to apskates protokolus nolasa tiesas sēdē vai uzrāda lietas dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, — arī ekspertiem un lieciniekiem.
\n
(2)Personisko korespondenci var nolasīt atklātā tiesas sēdē tikai ar sarakstē iesaistīto personu piekrišanu. Ja šādas piekrišanas nav vai personas mirušas, minētos pierādījumus nolasa un pārbauda slēgtā tiesas sēdē.
\n
200
\n
178.pantsRakstveida pierādījumu apstrīdēšana178. pants CPL ›
\n
(1)Lietas dalībnieki var apstrīdēt rakstveida pierādījumu patiesīgumu.
\n
(2)Pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kas to pati parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.
\n
(3)Zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā noteiktajā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību.
\n
(4)Apstrīdētā rakstveida pierādījuma iesniedzējam jādod tajā pašā tiesas sēdē paskaidrojumi par to, vai viņš vēlas izmantot šo rakstveida pierādījumu vai arī lūdz to izslēgt no pierādījumiem.
\n
(5)Ja lietas dalībnieks vēlas izmantot apstrīdēto pierādījumu, tiesa, salīdzinājusi šo pierādījumu ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, lemj par tā izmantošanas pieļaujamību.
\n
201
\n
179.pantsPieteikums par rakstveida pierādījuma viltojumu179. pants CPL ›
\n
(1)Lietas dalībnieks var iesniegt motivētu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu.
\n
(2)Persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu to izslēgt.
\n
(3)Lai pārbaudītu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus pierādījumus.
\n
(4)Ja tiesa atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā izslēdz šo pierādījumu un par viltojuma faktu paziņo prokuroram.
\n
(5)Ja tiesa atzīst, ka lietas dalībnieks apzināti nepamatoti ierosinājis strīdu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tā var šim lietas dalībniekam uzlikt naudas sodu līdz 300 euro.
\n
202 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.)
\n
180.pantsLietisko pierādījumu pārbaude180. pants CPL ›
\n
(1)Lietiskos pierādījumus apskata tiesas sēdē un uzrāda lietas dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, — arī ekspertiem un lieciniekiem.
\n
(2)Lietas dalībnieki par lietiskajiem pierādījumiem var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.
\n
(3)Lietisko pierādījumu apskates protokolu, kas sastādīts pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā, nolasa tiesas sēdē.
\n
203
\n
181.pantsPierādījumu apskate un pārbaude uz vietas181. pants CPL ›
\n
(1)Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa pieņem lēmumu par šo pierādījumu apskati un pārbaudi to atrašanās vietā.
\n
(2)Par apskati uz vietas tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.
\n
(3)Izdarot apskati uz vietas, tiesa var izsaukt ekspertus un lieciniekus.
\n
(4)Apskates norisi ieraksta tiesas sēdes protokolā, kuram pievieno apskatē sastādīto un pārbaudīto lietisko pierādījumu plānus, rasējumus un attēlus.
\n
204
\n
\n
(1)Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tās institūcijas atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu.
\n
(2)Tiesnesis un lietas dalībnieki var uzdot šīs institūcijas pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.
\n
205 (07.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)
\n
183.pantsLietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana183. pants CPL ›
\n
(1)Pēc tam, kad pārbaudīti visi pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.
\n
(2)Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu.
\n
(3)Ja prasītājs neatsakās no prasības un puses nevēlas noslēgt izlīgumu, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.
\n
206
\n
\n
(1)Tiesas debatēs pirmais runā prasītājs vai viņa pārstāvis, pēc tam — atbildētājs vai viņa pārstāvis. Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes pārstāvis un persona, kas griezušies tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, runā tiesas debatēs pirmie.
\n
(2)Ja lietā piedalās trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem par strīda priekšmetu, šī persona vai tās pārstāvis runā pēc pusēm.
\n
(3)Trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, vai tās pārstāvis runā pēc prasītāja vai atbildētāja, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.
\n
(4)Tiesas debašu dalībnieks nav tiesīgs savā runā atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kas nav pārbaudīti tiesas sēdē.
\n
(5)Tiesa var pārtraukt debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.
\n
207
\n
\n
(1)Pēc tam, kad šā likuma 184.pantā minētie lietas dalībnieki runājuši debatēs, katram no viņiem ir tiesības uz vienu repliku.
\n
(2)Tiesa var ierobežot repliku ilgumu.
\n
208
\n
\n
Ja lietā piedalās prokurors, kurš nav cēlis prasību, viņš pēc tiesas debatēm un replikām dod atzinumu par prasības pamatotību.
\n
209
\n
\n
(1)Pēc tiesas debatēm, kā arī replikām un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriedē taisīt spriedumu, pirms tam paziņojot par to tiesas sēžu zālē esošajiem.
\n
(2)Ja tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, tā nosaka datumu, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā.
\n
210 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 14.12.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
188.pantsLietas izskatīšanas pēc būtības atsākšana188. pants CPL ›
\n
(1)Ja apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.
\n
(2)Tādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
\n
211 22.nodaļa Spriedums
\n
\n
(1)Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā un pasludina Latvijas Republikas vārdā.
\n
(2)Spriedumu taisa un pasludina pēc lietas izskatīšanas.
\n
(3)Spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam.
\n
(4)Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.
\n
212 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)
\n
190.pantsSprieduma likumīgums un pamatotība190. pants CPL ›
\n
(1)Taisot spriedumu, tiesa vadās pēc materiālo un procesuālo tiesību normām.
\n
(2)Tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Spriedumā tiesa neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts vai komercnoslēpums, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.
\n
213 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 28.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2019.)
\n
191.pantsSprieduma taisīšanas kārtība191. pants CPL ›
\n
(1)(Izslēgta ar 19.06.2003. likumu.)
\n
(2)Tiesnešu apspriedē drīkst būt klāt tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā.
\n
(3)Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.
\n
(4)Tiesa, taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.
\n
(5)Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, spriedumu paraksta tiesnesis.
\n
(6)Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts.
\n
(7)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu) 214 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
192.pantsPrasījuma robežu ievērošana192. pants CPL ›
\n
Tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.
\n
215
\n
193.pantsSprieduma forma un saturs193. pants CPL ›
\n
(1)Spriedumu sastāda rakstveidā.
\n
(2)Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.
\n
(3)Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas Republikas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas laiku, tās tiesas nosaukumu, kas taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu.
\n
(4)Aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, atbildētāja pretprasību, iebildumus, kā arī lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.
\n
(5)Motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā norāda arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību.
\n
(6)Rezolutīvajā daļā norāda tiesas nolēmumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu, atsevišķi uzrādot prasījumus, kuri tiek apmierināti un kuri tiek noraidīti, un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam un kādā apmērā maksājami tiesāšanās izdevumi, minot arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību, kā arī sprieduma sastādīšanas datumu, ievērojot šajā likumā paredzētos izņēmumus.
\n
216 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2005., 07.09.2006., 05.02.2009., 28.05.2015., 22.06.2017. un 14.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2018. Grozījums par piektās daļas pēdējā teikuma izslēgšanu, kā arī grozījums sestās daļas pēdējā teikumā par vārda \"pilna\" izslēgšanu un teikuma papildināšanu ar vārdiem \"ievērojot šajā likumā paredzētos izņēmumus\" stājas spēkā 01.03.2018. Sk. pārejas noteikumu 137. punktu)
\n
194. pantsSaīsināts spriedums, tā forma un saturs194. pants CPL ›
\n
(1)Saīsināto spriedumu tiesa sastāda:
\n
1)ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību un tiesa prasību apmierina;
\n
2)aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā;
\n
3)vienkāršotās procedūras lietās;
\n
4)(izslēgts ar 25.10.2018. likumu).
\n
(2)Saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
\n
(3)Saīsināto spriedumu tiesa sastāda 14 dienu laikā.
\n
217 (14.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)
\n
195.pantsSpriedums par naudas summas piedziņu195. pants CPL ›
\n
(1)Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.
\n
(2)Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi), par maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) vai maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi), tiesa papildus šā panta pirmajā daļā minētajam sprieduma rezolutīvajā daļā atsevišķi norāda šos prasījumus un piedzenamo summu atsevišķi par katru prasījumu, kā arī laika periodu, par kuru katrs prasījums ir apmierināms.
\n
218 (08.09.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2015. un 21.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2021. Sk. pārejas noteikumu 162. un 163. punktu)
\n
196.pantsSpriedums par mantas atdošanu natūrā196. pants CPL ›
\n
Taisot spriedumu par mantas atdošanu natūrā, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda konkrēto mantu, kā arī nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība, minot konkrētu summu.
\n
219
\n
197.pantsSpriedums, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības197. pants CPL ›
\n
(1)Spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāizpilda.
\n
(2)Taisot spriedumu, kas atbildētājam uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, tiesa spriedumā var norādīt, ka tad, ja atbildētājs noteiktā termiņā neizpildīs spriedumu, prasītājs ir tiesīgs izpildīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina , pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos izdevumus.
\n
220
\n
198.pantsSpriedums vairāku prasītāju labā vai pret vairākiem atbildētājiem198. pants CPL ›
\n
(1)Spriedumā vairāku prasītāju labā tiesa norāda, kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem, vai arī to, ka piedziņas tiesības ir solidāras.
\n
(2)Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem tiesa norāda, kāda sprieduma daļa izpildāma katram no viņiem, vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.
\n
221
\n
199. pantsSprieduma pasludināšana199. pants CPL ›
\n
(1)Spriedumu pasludina tiesas sēdē, nolasot tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu, bet šā likuma 187. panta otrajā daļā minētajā gadījumā tiesa nosaka datumu tuvāko 30 dienu laikā, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.
\n
(2)Ja spriedums tiek pasludināts tiesas sēdē, tiesnesis izskaidro tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.
\n
(3)Ja lieta tiek skatīta tiesas sēdē, saīsināto spriedumu pasludina tiesas sēdē pēc tā sastādīšanas, nolasot tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu, bet šā likuma 187. panta otrajā daļā minētajā gadījumā tiesa nosaka datumu tuvāko 14 dienu laikā, kad saīsinātais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.
\n
(4)Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu pasludināšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma pasludināšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.
\n
222 (14.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
200.pantsPārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana200. pants CPL ›
\n
(1)Tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izskata rakstveida procesā. Par minētā jautājuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem. Ja pieteikumu iesniedzis lietas dalībnieks, vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu tiesa nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu spriedumā.
\n
(2)Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu, kuru nosūta lietas dalībniekiem triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas.
\n
(3)Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.
\n
223 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
\n
(1)Tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja:
\n
1)nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus;2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.
\n
(2)Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.
\n
(3)Jautājumu par papildsprieduma taisīšanu izskata rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Vienlaikus ar paziņojumu tiesa nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par papildsprieduma taisīšanu.
\n
(4)Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.
\n
224 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2024.)
\n
\n
(1)Tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc lietas dalībnieka pieteikuma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot sprieduma saturu.
\n
(2)Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš tā izpildīšanai piespiedu kārtā.
\n
(3)Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Vienlaikus ar paziņojumu tiesa nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par sprieduma izskaidrošanu.
\n
(4)Par tiesas lēmumu jautājumā par sprieduma izskaidrošanu var iesniegt blakus sūdzību.
\n
225 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)
\n
203.pantsSprieduma stāšanās likumīgā spēkā203. pants CPL ›
\n
(1)Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas instances tiesa apelācijas sūdzību atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā no attiecīgā lēmuma pasludināšanas brīža.
\n
(2)Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai.
\n
(21)Ja attiecībā uz kaut vienu lietas dalībnieku termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 415. panta 2.2 daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.
\n
(22)Ja šā panta 2.1daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma izsniegšanu (56.2pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.
\n
(3)Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji nav tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.
\n
(4)Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
\n
(5)Spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
\n
226 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006., 05.02.2009. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
\n
Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
\n
227 204.1 pants. Sprieduma labprātīga izpilde
\n
(1)Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
\n
(2)Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
\n
228 (17.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.03.2005.)
\n
205.pantsNekavējoties izpildāmie spriedumi205. pants CPL ›
\n
(1)Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi:
\n
1)par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;
\n
2)par darba samaksas piedziņu;
\n
3)par atjaunošanu darbā;
\n
4)par atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu;
\n
5)par uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt;
\n
6)lietās, kurās atbildētājs atzinis prasījumu;
\n
7)lietās, kurās sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama;
\n
8)lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.
\n
(2)Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja apelācijas instances tiesa spriedumu grozītu.
\n
(3)Šā panta pirmās daļas 1. un 8. punktā paredzētajos gadījumos tiesa arī pēc savas iniciatīvas var noteikt, ka spriedums pilnīgi vai noteiktā daļā izpildāms nekavējoties.
\n
229 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011., 29.11.2012. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
206.pantsSprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana206. pants CPL ›
\n
(1)Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu. Lēmums par sprieduma izpildīšanas atlikšanu, sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu izpildāms nekavējoties.
\n
(2)Pieteikumu izskata rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Vienlaikus ar paziņojumu tiesa, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai, nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu.
\n
(3)Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.
\n
230 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006., 08.09.2011. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.) 206.1 pants. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 paredzētajā kārtībā taisītā Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes jautājumi
\n
(1)Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā vai Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 15.panta 2.punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 23.pantā paredzētajos gadījumos:
\n
1)aizstāt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes nodrošinājumam;
\n
2)grozīt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes veidu vai kārtību;
\n
3)apturēt sprieduma vai Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu izskata rakstveida procesā, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Vienlaikus ar paziņojumu tiesa, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai, nosūta lietas dalībniekiem pieteikumu.
\n
(3)Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.
\n
231 (05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)
\n
207.pantsSprieduma izpildīšanas nodrošinājums207. pants CPL ›
\n
Pēc lietas dalībnieku pieteikuma tiesa spriedumā var noteikt šā likuma 138. pantā vai 77.3 nodaļā paredzētos pasākumus sprieduma izpildes nodrošinājumam.
\n
232 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.2006. un 08.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 04.01.2017. Grozījumi pantā saistībā ar Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu stājas spēkā 18.01.2017. Sk. pārejas noteikumu 121. punktu)
\n
208.pantsSprieduma nosūtīšana lietas dalībniekiem208. pants CPL ›
\n
(1)Lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas sēdē, spriedumu nosūta ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.
\n
(2)(Izslēgta no 01.03.2018. ar 14.12.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 137. punktu)
\n
(3)Ja spriedums šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nosūtāms personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos spriedumam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta spriedumu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tulkojuma sagatavošanas.
\n
233 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 14.12.2017., 31.05.2018. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 22.1 nodaļa Aizmugurisks spriedums(Nodaļa 31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.) 208.1 pants. Aizmugurisks spriedums
\n
(1)Aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
\n
(2)Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.
\n
(3)Aizmugurisku spriedumu nevar taisīt lietās:
\n
1)kuras nevar izbeigt ar izlīgumu;
\n
2)kurās atbildētāja deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese nav Latvijas Republikā;
\n
3)kurās atbildētājs aicināts uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\";
\n
4)kurās ir vairāki atbildētāji un kaut viens piedalās procesā.
\n
(4)Noteikumi par aizmugurisku spriedumu neattiecas uz sevišķo tiesāšanas kārtību.
\n
234 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 208.2 pants. Aizmuguriska sprieduma forma un saturs
\n
(1)Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa un sastāda šā likuma 189.-198.pantā norādītajā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteiktās īpatnības.
\n
(2)To, ka spriedums ir aizmugurisks, norāda tā nosaukumā.
\n
(3)Aizmuguriska sprieduma aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, prasītāja paskaidrojumu būtību, šā sprieduma taisīšanas procesuālo pamatojumu, izņemot gadījumu, kad aizmuguriskā sprieduma aprakstošā daļa tiek taisīta atbilstoši šā likuma 194. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas prasībām.
\n
(4)Aizmuguriska sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193.panta sestajā daļā minētajam tiesa norāda, ka prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
\n
235 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 208.3 pants. Aizmuguriska sprieduma nosūtīšana atbildētājam Aizmugurisku spriedumu nosūta atbildētājam uz oficiālo elektronisko adresi vai ierakstītā pasta sūtījumā.
\n
236 (11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 208.4 pants. Aizmuguriska sprieduma pārsūdzēšana
\n
(1)Prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.
\n
(2)Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.
\n
237 208.5 pants. Tiesvedības atjaunošana un lietas izskatīšana no jauna
\n
(1)Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
\n
(2)Pieteikumā norāda:
\n
1)tiesas nosaukumu, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu;
\n
2)atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja atbildētājs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;
\n
21)kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi;
\n
3)aizmuguriska sprieduma taisīšanas datumu un būtību;
\n
4)iemeslus, kuru dēļ atbildētājs nav ņēmis dalību lietā;
\n
5)atbildētāja iebildumus pret prasību un spriedumu, iebildumu pamatojumu;
\n
6)pierādījumus, kas apstiprina iebildumus un to pamatojumu, likumu, uz kuru tie pamatoti;
\n
7)lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;
\n
8)lūgumu atjaunot tiesvedību lietā un izskatīt lietu no jauna.
\n
(3)Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:
\n
1)valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, izņemot gadījumu, kad pieteikums iesniegts un samaksa veikta tiešsaistes sistēmā;
\n
2)iebildumu pamatojumu.
\n
(4)Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatots pieteikums.
\n
(5)Neparakstītu pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam.
\n
238 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 23.04.2015., 23.11.2016., 22.06.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 208.6 pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības
\n
(1)Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:
\n
1)pieteikumā nav visu šā likuma 208.5 panta otrajā daļā noteikto rekvizītu;
\n
2)pieteikumam nav pievienoti šā likuma 208.5 panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie dokumenti.
\n
(2)Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kuru nosūta atbildētājam, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.
\n
(3)Ja atbildētājs tiesneša noteiktajā termiņā trūkumus nav novērsis, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod atbildētājam. Lēmums par pieteikuma atdošanu nav pārsūdzams.
\n
(4)Ja pieteikums atdots atbildētājam, viņam nav tiesību atkārtoti iesniegt tiesai pieteikumu.
\n
239 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 208.7 pants. Tiesneša rīcība pēc pieteikuma pieņemšanas
\n
(1)Atzinis, ka pieteikums atbilst šā likuma 208.5 panta prasībām, tiesnesis paziņo par pieteikumu prasītājam un trešajām personām un nosūta viņiem pieteikumu. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura prasītājam un trešajām personām var nosūtīt arī prasības pieteikumam pievienotos dokumentus.
\n
(2)Tiesnesis izskata pieteikumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
\n
1)par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, ja atzīst, ka lietas izskatīšana bez atbildētāja piedalīšanās un viņa pieteikto pierādījumu pārbaudes novedusi vai varējusi novest pie lietas nepareizas izspriešanas;
\n
2)par pieteikuma noraidīšanu, ja atzīst, ka lietas izskatīšanai no jauna nav šā panta otrās daļas 1.punktā norādītā pamata.
\n
(3)Lēmumā par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.
\n
(4)Ja pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna un prasītājs ir iesniedzis apelācijas sūdzību par aizmugurisku spriedumu, sūdzību atdod prasītājam.
\n
(5)Par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna nav pārsūdzams.
\n
240 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022.) 208.8 pants. Aizmuguriska sprieduma stāšanās likumīgā spēkā
\n
(1)Aizmugurisks spriedums stājas likumīgā spēkā, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegta apelācijas sūdzība un nav iesniegts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
\n
(2)Ja ir noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un apelācijas sūdzība par tiesas spriedumu nav iesniegta, aizmugurisks spriedums stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš tiesneša lēmuma pārsūdzēšanai.
\n
(3)Ja tiesneša lēmums par pieteikuma noraidīšanu ir pārsūdzēts un apelācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu, aizmugurisks spriedums stājas spēkā no apelācijas instances tiesas lēmuma pasludināšanas brīža.
\n
241 208.9 pants. Lietas izskatīšana no jauna Ja ir pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, aizmugurisks spriedums spēkā nestājas un lieta tiek izskatīta no jauna pilnā apjomā šā likuma 21.nodaļā paredzētajā kārtībā. Uz šo gadījumu neattiecas likumā noteiktais ierobežojums tiesnesim piedalīties lietas izskatīšanā no jauna.
\n
242 23.nodaļa Lietas izskatīšanas atlikšana
\n
209.pantsTiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu209. pants CPL ›
\n
Tiesa atliek lietas izskatīšanu:
\n
1)ja tiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu;
\n
2)ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu;
\n
3)ja atbildētājam nav izsniegts prasības pieteikums un tāpēc viņš lūdz lietas izskatīšanu atlikt;
\n
4)ja nepieciešams pieaicināt par lietas dalībnieku personu, kuras tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu;
\n
5)šā likuma 240.pantā paredzētajā gadījumā;
\n
6)ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.2 panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu un ir saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (56.2 panta otrā daļa), bet atbildētājs paziņojumu nav saņēmis savlaicīgi;
\n
7)ja tiesas sēdē neierodas atbildētājs, kuram saskaņā ar šā likuma 56.2 panta pirmo daļu ir nosūtīts paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikums, un nav saņemts apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu (56.2 panta otrā daļa) vai dokumentu neizsniegšanu;
\n
8)ja saņemta pušu piekrišana mediācijai.
\n
243 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 08.09.2011., 22.05.2014. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
210.pantsTiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu210. pants CPL ›
\n
(1)Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu:
\n
1)ja prasītājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ;
\n
2)ja atbildētājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ;
\n
3)ja atzīst, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kura piedalīšanās lietas izskatīšanā saskaņā ar likumu ir obligāta, kā arī liecinieks, eksperts vai tiesas nodrošinātais tulks;
\n
4)pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
\n
5)ja persona nespēj piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tehnisku vai citu no tiesas neatkarīgu iemeslu dēļ;
\n
6)ja tulks neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu.
\n
(2)Šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā norādītā iemesla dēļ tiesa var atlikt lietas izskatīšanu ne vairāk kā vienu reizi.
\n
244 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016. Saistībā ar tulkiem izdarītais grozījums pirmās daļas 3. punktā un grozījums par pirmās daļas papildināšanu ar 6. punktu stājas spēkā 31.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 114. punktu)
\n
211.pantsLēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu211. pants CPL ›
\n
(1)Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.
\n
(2)Atliekot lietas izskatīšanu, tiesa norāda visas tās procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī nosaka nākamās tiesas sēdes dienu. Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu šā likuma 209. panta 7. punktā paredzētajā gadījumā, nākamā tiesas sēde nosakāma tikai pēc tam, kad ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2020/1784 22. panta 2. punktā vai Hāgas 1965. gada konvencijas 15. panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā pantā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi.
\n
(21)Atliekot lietas izskatīšanu šā likuma 209. panta 8. punktā minētajā gadījumā, tiesa lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā septiņas dienas pēc mediācijas izbeigšanas. Tiesas lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu mediācijas izmantošanai nav pārsūdzams.
\n
(3)Nākamās tiesas sēdes dienu tiesa paziņo personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.
\n
(4)Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikta nākamā tiesas sēdes diena.
\n
245 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.09.2011., 22.05.2014., 31.05.2018., 11.11.2021. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2022.)
\n
212.pantsLiecinieku nopratināšana, atliekot lietas izskatīšanu212. pants CPL ›
\n
(1)Ja tiesas sēdē ir klāt visi lietas dalībnieki, tiesa, atliekot lietas izskatīšanu, var nopratināt ieradušos lieciniekus.
\n
(2)Ja nepieciešams, nopratinātos lieciniekus var izsaukt uz nākamo tiesas sēdi.
\n
246
\n
213.pantsLietas izskatīšanas atsākšana
\n
247 (Izslēgts ar 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2006.) 24.nodaļa Tiesvedības apturēšana civillietā
\n
214.pantsTiesas pienākums apturēt tiesvedību214. pants CPL ›
\n
Tiesa aptur tiesvedību, ja:
\n
1)mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;
\n
2)pusei vai trešajai personai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi realizēt civilprocesuālās tiesības un pienākumus;
\n
3)puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;
\n
4)tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar puses vai trešās personas iesniegto konstitucionālo sūdzību;
\n
41)tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai;
\n
5)lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas izskatāma civilprocesa, kriminālprocesa, administratīvā procesa vai administratīvā pārkāpuma procesa kārtībā;
\n
51)prasība ir celta šā likuma 28. panta 9.1 daļā minētajā gadījumā un lietas izskatīšana nav iespējama, iekams ārvalstī nav izskatīta lieta;
\n
6)(izslēgts ar 08.09.2011. likumu);
\n
7)Konkurences padome izskata lietu par konkurences tiesību pārkāpumu, kas saistīta ar prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu;
\n
8)Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata lietu par patērētāju tiesību pārkāpumu, kas saistīts ar patērētāju kolektīvo prasību;
\n
9)Konkurences padome vai Eiropas Komisija izskata lietu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu, kas saistīta ar konkrēto prasījumu.
\n
248 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 07.04.2004., 07.09.2006., 05.02.2009., 08.09.2011., 29.11.2012., 19.10.2017., 11.11.2021., 14.09.2023., 27.02.2025. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.)
\n
215.pantsTiesas tiesības apturēt tiesvedību215. pants CPL ›
\n
Tiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:
\n
1)puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem atrodas ārpus Latvijas robežām sakarā ar ilgstošu komandējumu vai valsts pienākumu pildīšanu;
\n
2)izsludināta atbildētāja meklēšana;
\n
3)puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem slimības dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;
\n
4)tiesa nosaka ekspertīzi;
\n
5)ir pušu savstarpēja vienošanās par tiesvedības apturēšanu un pret to neiebilst trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem;
\n
6)mantiska rakstura prasībās atbildētājam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process.
\n
249 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)
\n
216.pantsTiesvedības apturēšanas termiņi216. pants CPL ›
\n
Tiesvedība tiek apturēta:
\n
1)šā likuma 214.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;
\n
2)šā likuma 214.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
\n
3)šā likuma 214.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;
\n
4)šā likuma 214.panta 4., 4.1 un 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumīgā spēkā stājas Satversmes tiesas vai Eiropas Savienības Tiesas nolēmums vai nolēmums civilprocesā, kriminālprocesā, administratīvajā procesā vai administratīvā pārkāpuma procesā;
\n
41)šā likuma 214. panta 5.1 punktā paredzētajā gadījumā — līdz ārvalsts tiesa ir pieņēmusi nolēmumu;
\n
5)šā likuma 215.panta 1. — 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;
\n
6)šā likuma 215.panta 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam;
\n
7)(izslēgts ar 08.09.2011. likumu);
\n
8)šā likuma 215.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos — līdz juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanai;
\n
9)šā likuma 214. panta 7. punktā paredzētajā gadījumā — līdz konkurences iestāde ir pieņēmusi lēmumu vai citā veidā izbeigusi lietu izpēti;
\n
10)šā likuma 214. panta 8. punktā paredzētajā gadījumā — līdz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir pieņēmis lēmumu vai citā veidā izbeidzis lietas izpēti;
\n
11)šā likuma 214. panta 9. punktā paredzētajā gadījumā — līdz Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu vai Eiropas Komisija vai Konkurences padome citā veidā izbeigusi lietas izpēti.
\n
250 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001., 07.04.2004., 05.02.2009., 08.09.2011., 18.04.2013., 19.10.2017., 11.11.2021., 14.09.2023., 27.02.2025. un 16.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 07.05.2026.)
\n
217.pantsLēmums par tiesvedības apturēšanu217. pants CPL ›
\n
(1)Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
\n
(2)Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņš, uz kādu tiesvedība apturēta.
\n
(3)Par tiesas lēmumu apturēt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.
\n
251
\n
\n
(1)Tiesvedību atjauno tiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
\n
(2)Ja mantiska rakstura prasībās atbildētājam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process, tiesa atjauno apturēto tiesvedību:
\n
1)pēc kreditora lūguma, ja maksātnespējas procesa administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, pamatojoties uz to, ka pastāv strīds par tiesībām;
\n
2)ja, izskatot sūdzību par maksātnespējas procesa administratora lēmumu, ir konstatēts, ka pastāv strīds par tiesībām, un tiesas noteiktajā termiņā ir lūgts atjaunot tiesvedību.
\n
252 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.) 25.nodaļa Prasības atstāšana bez izskatīšanas
\n
219.pantsTiesas pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas219. pants CPL ›
\n
(1)Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:
\n
1)prasītājs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai līdz prasības celšanai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju;
\n
2)prasības pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas;
\n
3)prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
\n
4)strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā;
\n
5)saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām lieta nav piekritīga Latvijas tiesai;
\n
6)puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda risināšanu, izmantojot mediāciju, izņemot darbinieka prasījumu, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, un nav iesniegti pierādījumi par to, ka priekšlikums risināt strīdu, izmantojot mediāciju, ir noraidīts vai mediācijas līgums nav noslēgts, vai mediācija beigusies, nepanākot vienošanos.
\n
(2)Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas daļā, par kuru neizsniedz Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 10.panta 2.punktā paredzētajā gadījumā.
\n
253 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 29.11.2012. un 22.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2014.)
\n
220. pantsTiesas tiesības atstāt prasību bez izskatīšanas220. pants CPL ›
\n
Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas, ja:
\n
1)prasītājs vai viņa pārstāvis atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē;
\n
2)persona, kura ir viena no pusēm lietā, ir mirusi un gada laikā kopš tiesvedības apturēšanas nav uzsākta šīs personas mantojuma lieta.
\n
254 (25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.2021.)
\n
221.pantsLēmums par prasības atstāšanu bez izskatīšanas221. pants CPL ›
\n
(1)Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
\n
(2)Par tiesas lēmumu atstāt prasību bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību.
\n
255
\n
222.pantsSekas prasības atstāšanai bez izskatīšanas222. pants CPL ›
\n
Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību.
\n
256 26.nodaļa Tiesvedības izbeigšana
\n
223.pantsTiesvedības izbeigšanas pamats223. pants CPL ›
\n
Tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja:
\n
1)lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai;
\n
2)prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības;
\n
3)likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, vai arī tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība;
\n
4)prasītājs atteicies no prasības;
\n
5)puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to apstiprinājusi;
\n
6)puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā;
\n
7)mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu;
\n
8)beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un nav tās tiesību pārņēmēja;
\n
9)izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu fiziskā persona atbrīvota no attiecīgajām saistībām;
\n
10)parādnieka maksātnespējas procesa administrators iesniedzis lūgumu prasībā par šā parādnieka izslēgšanu no citas sabiedrības, kas celta saskaņā ar Komerclikuma 136.1 un 195. pantu.
\n
257 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.04.2013. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. 10. punkts daļā par tiesvedības izbeigšanu lietā, ja parādnieka maksātnespējas procesa administrators iesniedzis lūgumu prasībā par šā parādnieka izslēgšanu no citas sabiedrības, kas celta saskaņā ar Komerclikuma 136.1 pantu, stājas spēkā 01.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 180. punktu)
\n
224.pantsLēmums par tiesvedības izbeigšanu224. pants CPL ›
\n
(1)Tiesvedību izbeidz ar motivētu tiesas lēmumu, ko pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
\n
(2)Par tiesas lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.
\n
258
\n
225.pantsTiesvedības izbeigšanas sekas225. pants CPL ›
\n
Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
\n
259 27.nodaļa Izlīgums
\n
\n
(1)Izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā.
\n
(2)Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.
\n
(3)Izlīgums nav pieļaujams:
\n
1)strīdos, kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistros;
\n
2)strīdos, kas saistīti ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu mantiskajām tiesībām;
\n
3)strīdos par nekustamo īpašumu, ja dalībnieku vidū ir personas, kuru tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā vai valdījumā ir likumā noteiktajā kārtībā ierobežotas;
\n
4)ja izlīguma noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.
\n
260
\n
\n
(1)Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un iesniedz tiesai.
\n
(2)Izlīgumā norāda:
\n
1)prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; ja prasītājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
\n
2)atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, deklarācijā norādīto papildu adresi (adreses) un dzīvesvietu, ja tās ir zināmas, bet, ja atbildētājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
\n
3)strīda priekšmetu;
\n
4)katras puses saistības, ko tā labprātīgi uzņemas izpildīt.
\n
(3)Izlīgumu tiesa var apstiprināt bez puses klātbūtnes tiesas sēdē vai rakstveida procesā, ja izlīgums taisīts pie notāra notariālā akta formā un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.
\n
261 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 29.10.2015. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)
\n
228.pantsTiesas lēmums par izlīguma apstiprināšanu228. pants CPL ›
\n
(1)Tiesa, saņēmusi pušu izlīgumu, noskaidro, vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu, vai tas atbilst šā likuma 226. un 227.panta prasībām un vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.
\n
(2)Ja tiesa atzīst, ka izlīgums atbilst šā likuma prasībām, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā.
\n
(3)Ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus.
\n
262 28.nodaļa Tiesas lēmums
\n
\n
(1)Tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.
\n
(2)Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā un pasludina pēc tā pieņemšanas. Šajā likumā paredzētajos gadījumos lēmumu var sastādīt rezolūcijas veidā. Tādā gadījumā norāda tikai lēmuma pieņemšanas laiku un vietu, tiesas nosaukumu un sastāvu, kā arī tiesas vai tiesneša nolēmumu.
\n
(3)Atsevišķa procesuālā dokumenta veidā tiesas lēmumu sastāda šajā likumā paredzētajos gadījumos.
\n
(4)Par tiesneša procesuālo darbību ārpus tiesas sēdes pieņemams lēmums, kas noformējams atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
\n
263 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2012., 29.10.2015. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)
\n
\n
(1)Lēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.
\n
(2)Ievaddaļā norāda lēmuma pieņemšanas laiku un vietu, tiesas nosaukumu un sastāvu, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu.
\n
(3)Aprakstošajā daļā norāda jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums.
\n
(4)Motīvu daļā norāda konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas vai tiesneša secinājumi un argumenti, kā arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies.
\n
(5)Rezolutīvajā daļā norāda tiesas vai tiesneša nolēmumu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.
\n
(6)Lēmumos, kuri nepieciešami tiesu izpildītājam, papildus norāda ziņas par lietas dalībniekiem [fiziskās personas — prasītāja vai pieteikuma iesniedzēja — vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms) un deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; fiziskās personas — atbildētāja — vārds, uzvārds, personas kods (ja tas ir zināms), deklarētā dzīvesvieta, deklarācijā norādītā papildu adrese (adreses) un dzīvesvieta, ja tā ir zināma; juridiskajai personai — nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs].
\n
264 (29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.) 230.1 pants. Saīsināts lēmums
\n
(1)Saīsināto lēmumu tiesa sastāda:
\n
1)par pieteikuma par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu apmierināšanu;
\n
2)par pieteikuma par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā apmierināšanu vai apmierināšanu daļā — attiecībā uz apmierināto daļu;
\n
3)par pušu noslēgta izlīguma apstiprināšanu.
\n
(2)Saīsināto lēmumu sastāda saskaņā ar šā likuma 230. panta prasībām, izņemot motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies.
\n
(3)Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto saīsināto lēmumu pasludina un nosūta saskaņā ar šā likuma 231. pantu.
\n
265 (14.12.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
231.pantsLēmuma pasludināšana un nosūtīšana231. pants CPL ›
\n
(1)Tiesa lēmumu pasludina tiesas sēdē, nolasot tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu vai nosakot datumu tuvāko 14 dienu laikā, kad lēmums būs pieejams tiešsaistes sistēmā. Datums, kad lēmums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par lēmuma pasludināšanas datumu. Lēmums, kas pieņemts rakstveida procesā, uzskatāms par sastādītu datumā, kad tas ir pieejams tiešsaistes sistēmā. Ja tehnisku iemeslu dēļ lēmumu pasludināšanas vai sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, lēmums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par lēmuma pasludināšanas vai sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad lēmums ir pieejams tiesas kancelejā.
\n
(2)Tiesas lēmums triju dienu laikā pēc lēmuma pasludināšanas nosūtāms lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas sēdē, un personai, uz kuru tas attiecas. Rakstveida procesā pieņemts lēmums nosūtāms triju dienu laikā no lēmuma sastādīšanas.
\n
(3)Ja tiesas lēmums šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir nosūtīts personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesas lēmumam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta lēmumu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tulkojuma sagatavošanas.
\n
266 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 29.10.2015., 14.12.2017., 31.05.2018. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n
\n
(1)Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu, tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta attiecīgajai iestādei.
\n
(2)Tiesas blakus lēmums nav pārsūdzams.
\n
267 28.1 nodaļa Zvērināta notāra darbības pārsūdzēšana(Nodaļa 15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.) 232.1 pants. Sūdzību par zvērināta notāra darbību piekritība tiesai un iesniegšanas kārtība Sūdzību par zvērināta notāra darbību, izpildot amata pienākumus, kā arī sūdzību par atteikšanos izpildīt šos pienākumus persona, kuras tiesības skartas, iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc zvērināta notāra prakses vietas adreses 30 dienu laikā no dienas, kad zvērināts notārs izpildījis darbību, par kuru iesniegta sūdzība, vai kad viņš atteicies izpildīt šādu darbību.
\n
268 (15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.) 232.2 pants. Sūdzību izskatīšanas kārtība
\n
(1)Sūdzību tiesa izskata 30 dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.
\n
(2)Sūdzību tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē vai kad sūdzības iesniedzējs, zvērināts notārs vai citas ieinteresētās personas lūdz lietu izskatīt tiesas sēdē, pamatojot savu lūgumu. Uz tiesas sēdi tiek aicināts sūdzības iesniedzējs, zvērināts notārs un citas ieinteresētās personas. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.