nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām.
\n
(68)Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. Iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un AII gan ES mērogā, gan pasaules mērogā.
\n
(69)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Projektu īstenošanā iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un AII ES mērogā, t.sk. Baltijas reģionā, kā arī pasaules mērogā.
\n
(70)Finanšu instrumenti: N/A 1.1.2.SAM \"Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai\" (RSO 1.4.)
\n
(71)Atbalstāmās darbības: Augsta līmeņa digitālo prasmju nodrošināšana RIS3 jomās, attīstot mākslīgā intelekta un kiberdrošības prasmes - akadēmiskā personāla, studējošo un uzņēmēju prasmju attīstība, mākslīgā intelekta un kiberdrošības jomas studiju moduļu (t.sk. pētniecībā balstīta studiju satura) izstrāde un ieviešana, lai nodrošinātu Latvijai nepieciešamo mākslīgā intelekta un kiberdrošības speciālistu sagatavošanu un prasmju pilnveidošanu, t.sk. Latvijas augstākajās izglītības iestādēs.
\n
(72)Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.
\n
(73)Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, zinātniskās institūcijas, augstskolu personāls, zinātnisko institūciju personāls, studējošie, saimnieciskās darbības veicēji neatkarīgi no to lieluma.
\n
(74)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām.
\n
(75)Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija.
\n
(76)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A
\n
(77)Finanšu instrumenti: N/A 1.2.prioritāte \"Atbalsts uzņēmējdarbībai\"
\n
1.2.1. SAM \"Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem\" (RSO 1.1.)
\n
(78)Atbalstāmās darbības: Pilna inovāciju cikla atbalsta nodrošināšana RIS3 specializācijas jomu ietvaros ar mērķi veicināt sadarbību starp triple-helix pārstāvjiem inovācijas procesa ietvaros, tādā veidā paaugstinot privāto P&A investīciju apjomu.
\n
(79)Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai. Atbalsta nodrošināšana jaunu un inovatīvu produktu izstrādei, t.sk. DL un digitalizācijas jomā, un attīstībai sadarbības veicināšanas aktivitātēm starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoru, partnerībām, internacionalizācijas aktivitātēm, t.sk. dalības veicināšanai ES līmeņa P&A programmās un platformās, u.c. atbalsts aktivitātēm, kas sekmēs inovāciju kapacitāti uzņēmējdarbības sektorā. Atbalsts uzņēmumiem (internacionalizācijas, sadarbības veicināšanas u.c. aktivitātes) ekosistēmu ietvaros, kurās ir novērojamas inovāciju kapacitātes pieauguma tendences. Atbalsta fokuss - uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināts līdzfinansējums Latvijas uzņēmumiem tādu inovāciju projektu īstenošanā, kuriem būs pieprasījums tirgū. Gadījumā, ja Latvijas uzņēmuma projekts atbildīs \"Digitālā Eiropa\" projekta atlases kritērijiem vai iegūstot \"Seal of Excellence\" zīmogu, taču tam netiks piešķirts finansējums (pamatojums - ierobežoti līdzekļi projektu uzsaukuma/apakšprogrammas ietvaros), tiks izvērtēta Latvijas uzņēmuma projekta līdzfinansēšana šīs aktivitātes ietvaros.
\n
(80)Būtisks rādītājs, kurš atspoguļo uzņēmumu inovācijas kapacitātes līmeni un potenciālu ir uzņēmumu sadarbības intensitāte ar citiem uzņēmumiem un pētniecības organizācijām inovāciju procesu ietvaros. Balstoties uz Eiropas Inovāciju pārskata (European Innovation Scoreboard) datiem, tikai 5,6% no Latvijas inovatīvajiem MVU inovācijas procesā ir sadarbojušies ar citām organizācijām60. Tāpēc tiks atbalstīti pasākumi RIS3 specializācijas jomu ietvaros, kas sekmē sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, pasākumi, kas sekmē zināšanu pārnesi par inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām, pieredzes apmaiņas pasākumi un informatīvi pasākumi par sadarbības iespējām.
\n
(81)Atbalsts internacionalizācijas kapacitātes stiprināšanai uzlabos arī Latvijas uzņēmumu inovāciju kapacitāti, piesaistot papildus līdzekļus P&A, veicinās zināšanu pārnesi starptautiskā līmenī, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus ciešākai integrācijai globālās vērtību ķēdēs. Internacionalizācijas veicināšanai tiks atbalstītas eksporta veicināšanas aktivitātes (uzņēmumu atpazīstamības, mārketinga un komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumi u.c. eksporta veicināšanas aktivitātes) un aktivitātes dalības veicināšanai ES līmeņa pētniecības programmās un starptautiskos sadarbības tīklos (t.sk. atbalsts iekļūšanai konsorciju tīklos un grūti sasniedzamajos tirgos).
\n
(82)Jaunu komercalizētu produktu vai tehnoloģiju izstrāde vai attīstīšana - sniegt atbalstu uzņēmumiem, t.sk. sadarbībai ar pētniecības organizācijām (atbalsts inovāciju vaučeru veidā, atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei (pētniecības ideju komercializācijai). Galvenais inovāciju vaučera mērķis ir veidot saikni starp MVU un publiskajām pētniecības institūcijām, kas, pirmkārt, sekmētu zināšanu tiešu pārnesi un, otrkārt, kļūtu par katalizatoru ilgtermiņa, padziļinātākas sadarbības veidošanai starp abām pusēm. Inovāciju vaučeri ir stimulējošs atbalsta instruments, ar kura palīdzību nodrošināt jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstību, ciešā sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām.
\n
Atbalsts zinātniskajām institūcijām un komersantiem inovatīvu komercializējamu produktu vai tehnoloģiju izstrādei plānots grantu veidā, nodrošinot atbalstu komercializācijas stratēģijas izstrādei, rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālajai izstrādei, rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai, produkta rūpnieciskā dizaina izstrādei, sertificēšanai un testēšanai kā arī citām darbībām, kas vērstas uz produkta vai tehnoloģijas komercializācijas veicināšanu. Tāpat atbalsts tiek nodrošināts zinātniski ietilpīgi jaunuzņēmumu attīstīšanai ārpus zinātniskajām institūcijām, nodrošinot inkubācijas vai pirmsakselerācijas aktivitāšu secīgu finansēšanu, lai veicinātu komandu un uzņēmumu izveidi, kā arī to spēju komercializēt zinātniskajās institūcijās izstrādātus pētniecības rezultātus, vienlaikus nodrošinot tehnoloģiju pārneses nepārtrauktību.
\n
(83)Atbalsts ekosistēmu attīstībai. Pilnvērtīgas P&I pārvaldības ieviešana RIS3 specializācijas jomās, t.sk.
\n
RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu identificēšana un attīstīšana, iesaistot visus ar trīskāršās spirāles mijiedarbības modeļa konceptu (turpmāk - triple-helix) saistītos pārstāvjus un aktīvi veicinot sadarbību starp šiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu vienotu stratēģisko virzību un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.
\n
RIS3 specializācijas jomu ekosistēmu stratēģiju izstrāde, balstoties uz kurām tiks noteiktas stratēģiskās prioritātes (nozīmīgākās jomā pastāvošās iespējas un izaicinājumi) katrā no specializācijas jomām, un izstrādāto stratēģiju ieviešanas procesa nodrošināšana. LIAA un EM būs šo procesu nodrošinātājs.
\n
Ekosistēmas attīstībā var iesaistīt nepieciešamās organizācijas, lai nodrošinātu RIS3 attīstību. RIS3 ekosistēmu ietvaros praksē tiks nodrošināts uzņēmējdarbības atklājumu princips,
\n
(84)RIS3 analītiskās kapacitātes stiprināšana, jo īpaši uzņēmējdarbības sektora ietvaros, kas sniegtu datos balstītu informāciju par uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem, RIS3 aktivitāšu novērtējumu u.c. būtisku informāciju. Tādā veidā tiks nodrošinātas mērķētas publiskās investīcijas P&A RIS3 jomu ietvaros un paaugstināta publisko investīciju atdeve.
\n
(85)Atbalsts uzņēmumu P&I aktivitātei: lai veicinātu P&I mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt FI uzņēmumu inovācijām: ieguldījumiem inovatīvu tehnoloģiju attīstībai un inovatīvu produktu izstrādei, pētniecības un attīstības darbībām. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos.
\n
(86)Plānotās atbalstāmās darbības jaunu produktu attīstībai, t.sk. digitalizācijas jomā, un internacionalizācijai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības produktivitātes aizdevumiem inovatīvām iekārtām, P&A, tehnoloģiju pārnesei ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.
\n
(87)Atbalsts finansējuma piesaistei kapitāla tirgos: plānots īstenot atbalsta pasākumu, kas sekmētu biržā kotēto uzņēmuma skaita pieaugumu, tādējādi sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties.
\n
(88)Galvenās mērķgrupas: Mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi), mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 499), inovāciju klasteru dalībnieki, par inovācijas politikas izstrādi un īstenošanu atbildīgās iestādes, zinātniskās un pētniecības institūcijas, tehnoloģiju pārneses institūcijas.
\n
Vidējās kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000), pētniecības organizācijas un lielie saimnieciskās darbības veicēji ar nosacījumu, ja tas ietver sadarbību minētajās aktivitātēs ar MVU P&I aktivitātēs (t.sk. pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības). Papildus jaunu produktu attīstības un internacionalizācijas kontekstā atbalsta fokuss ir uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Atbalstu FI veidā var saņemt arī vidējās kapitalizācijas sabiedrības.
\n
(89)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai.
\n
(90)Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts bez teritoriāliem ierobežojumiem, vienlaikus, ja attiecināms, atbalsts tiks balstīts uz reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem, nodrošinot sasaisti ar ieguldījumiem uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai reģionos.
\n
(91)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pasākuma \"Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai\" ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros, kā arī tiks veicināta starpreģionālā pieredzes apmaiņa.
\n
(92)Finanšu instrumenti: Tiks nodrošināti granti jaunu produktu attīstībai, aizdevumi jaunu iekārtu un tehnoloģiju ieviešanai, tehnoloģiju pārnešanai; kombinētie aizdevumi jaunu inovatīvu produktu izstrādei, investīcijām, ražošanas ēku un citu ēku izbūvei, iekārtu iegādei, jaunu eksportspējīgu produktu radīšanai, nepieciešamajai ražošanas pieslēgumu izveidei (ieguldījumi infrastruktūrai vai tai nepieciešamās pievadinfrastruktūras izveidei, dažādu pieslēgumu nodrošināšanai), aizdevumi P&A darbībām (tehnoloģiju attīstībai, prototipēšanai) un modernu tehnoloģiju pārnešanai.
\n
Ražošanas ēku, citu ēku izbūvei, iekārtu iegādei, nepieciešamajai ražošanas pieslēgumu izveidei plānots sniegt atbalstu kombinēto finanšu instrumentu veidā - aizdevumu vai garantiju kombinējot ar kapitāla atlaidi, kas paredz pamatsummas dzēšanu līdz noteiktam apmēram no aizdevuma summas vai kā aizdevumu ar samazinātu % likmi vai 0% likmi vai % likmes subsīdiju. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā. FI valsts atbalsta pasākumu īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētus atbalsta pasākumus.
\n
1.2.2. SAM \"Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai\" (RSO 1.2.)
\n
(93)Atbalstāmās darbības:
\n
(94)Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā:
\n
Ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, lielākā daļa nodarbināto strādā MVU, tādēļ, lai veicinātu Latvijas produktivitātes rādītājus, ir nozīmīgi jāstimulē uzņēmējus, jo īpaši MVU, veikt investīcijas uzņēmuma procesu digitalizācijā (to skaitā e-komercijā, mākoņpakalpojumos, sociālos medijos, lielajos datos u.c.). Tā kā jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešana ir pastāvīgs process un atbalsts ir nepieciešams daudziem Latvijas uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma, darbības vietas un jomas, atbalsta programma tiek paredzēta dažādām uzņēmumu grupām, jomām, atrašanās vietai un darbības specifikai, nodrošinot atbalstu arī izmaksu segšanai, risinājumu pilotēšanai un testēšanai.
\n
(95)Atbalsts procesu digitalizācijai būs pieejams arī bezpeļņas sektoram - biedrībām un nodibinājumiem, kuri veic saimniecisko darbību un apvieno vismaz 3 komersantus, tai skaitā, sociālos uzņēmumus, kas īsteno sabiedrībai nozīmīgus un sociālās nevienlīdzības mazināšanas pakalpojumus.
\n
(96)Pasākums sekmēs procesu digitalizāciju komercdarbībā, mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu komercdarbībā un veicinās produktivitātes paaugstināšanu ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai uzņēmumu darbības procesos, kā rezultātā veidosies Latvijas konkurētspējas priekšrocības. Ja nepieciešams, gala labuma guvējs pasākuma ietvaros varēs veikt Eiropas digitālās inovācijas centra digitālā brieduma novērtējumu, lai noteiktu nepieciešamās investīcijas uzņēmuma digitalizācijas vajadzībām.
\n
(97)Plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības individuālajām garantijām digitalizācijai un automatizācijai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.
\n
(98)Atbalsts uzņēmumu digitalizācijai: lai veicinātu digitālo mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt grantu atbalstu uzņēmumu digitalizācijai. Lai veicinātu procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanu, plānots sniegt grantu atbalstu uzņēmumu digitalizācijai, mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai, procesu attīstībai, jaunu iekārtu un tehnoloģiju ieviešanai. Tā kā jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešana ir pastāvīgs process un atbalsts ir nepieciešams daudziem Latvijas uzņēmumiem, darbības vietas un jomas, atbalsta programma tiek paredzēta dažādām uzņēmumu grupām, jomām, atrašanās vietai un darbības specifikai, nodrošinot atbalstu arī izmaksu segšanai, risinājumu pilotēšanai un testēšanai.
\n
(99)Galvenās mērķgrupas: Sabiedrība un saimnieciskās darbības veicēji - mazie, vidējie uzņēmumi, augstskolas, personas, kas gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, jaunuzņēmumi, biedrības un nodibinājumi. Saimnieciskās darbības veicēji, mazie, vidējie uzņēmumi, personas, kas gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, jaunuzņēmumi, tāpat mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, darbinieku skaits līdz 499, un vidējas kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000) saskaņā ar ERAF un KF regulas 5.panta 2.punktu) arī FI.
\n
(100)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi.
\n
(101)Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem.
\n
(102)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: LIAA programmas un tautsaimniecības digitalizācijas īstenošanas ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros ar nolūku, veidot specializētas pieredzes apmaiņas tādās jomās, kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība un augstas veiktspējas datošana u.c. programmu ietvaros. Procesu digitalizācijas veicināšanas atbalsta ietvaros ar plānotajām aktivitātēm iespējams pārņemt pārrobežu un starpreģionālo uzņēmumu risinājumus.
\n
(103)Finanšu instrumenti: N/A.
\n
1.2.3. SAM \"Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām\" (RSO 1.3.)
\n
(104)Atbalstāmās darbības: Atbalsts inovācijas un uzņēmējdarbības motivācijai. Atbalsta mērķis ir motivēt uzsākt uzņēmējdarbību un motivēt pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai, tādējādi sekmējot inovatīvo uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā. Atbalsts paredzēts finanšu un nefinanšu veidā, nodrošinot pasākumus, apmācību programmas, seminārus, mārketinga aktivitātes un jaunrades veicināšanu inovācijās un uzņēmējdarbības uzsākšanas segmentā, t.sk., piešķirot godalgas.
\n
Atbalsts tiek fokusēts uz uzņēmējdarbības uzsācējiem, jaunuzņēmumiem, MVU it īpaši RIS3 specializācijas jomās.
\n
(105)Atbalsts inkubācijas procesa nodrošināšanai vidēji augsto un augsto tehnoloģiju, un radošo industriju jomā (finanšu, nefinanšu atbalsta pasākumi) - sniegt atbalstu un veicināt ieinteresētību uzņēmējdarbības uzsākšanā, attīstīšanā, t.sk. esošiem uzņēmumiem, un biznesa komandu veidošanā, ar fokusu uz vai ar mērķi stiprināt izaugsmi vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un sekmēt produktu un/vai tehnoloģiju ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Tiks nodrošināta inkubācijas pakalpojuma sasaiste un virzība uz P&A&I un produktiem ar augstu pievienoto vērtību, atbalsta instrumenta ieviešanu nodrošinot LIAA sadarbībā ar AII, pašvaldībām, kā arī ar radošo un tehnoloģiju industriju pārstāvjiem. Atbalsta ietvaros tiks sniegtas apmācības, mentorings, konsultācijas, atbalsts prototipa izstrādei, investīciju piesaistei tālākai attīstībai un tirgus izpētei, kā arī citi atbalsta veidi, tos pielāgojot klienta vajadzībām.
\n
Atbalstu paredzēts sniegt nefinanšu un grantu veidā.
\n
(106)Atbalsts uzņēmumiem jaunu tirgu apgūšanai un eksporta veicināšanai - izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumiem, lai tie varētu virzīt savus produktus/pakalpojumus globālajā tirgū, atbalstu vienlaikus arī fokusējot jaunuzņēmumu un zināšanu ietilpīgu, t.sk., tehnoloģiski intensīvo MVU eksportspējas un tūrisma veicināšanai. Atbalsts paredzēts grantu veidā, nodrošinot uzņēmumu un jaunuzņēmumu dalību starptautiskās izstādēs un nozares pasākumos, produktu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, sertifikācijai, visa līmeņa sadarbības veidošanai un kapacitātes celšanai, kā arī dalībai digitālajās platformās.
\n
(107)Granti tūrisma sadarbības tīkliem ir stimulējošs atbalsta instruments, ar kura palīdzību nodrošināt jaunu vai būtiski uzlabotu tūrisma produktu attīstību. Atbalstu plānots nodrošināt komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumiem (t.sk. dalība starptautiskajās konferencēs un izstādēs), tirgus izpētei, pieredzes un zināšanu pārnesei, vizītēm pie ārvalstu partneriem, mārketinga aktivitātēm, tūrismu produktu izveidei (t.sk. testēšana, prototipēšana, pētniecības organizāciju pakalpojumu iegāde), iesaistei starptautiskās sadarbības platformās un citas aktivitātēs.
\n
(108)Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.
\n
(109)Galvenās mērķgrupas: Sīkie (mikro), mazie, vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi)fiziskas personas, jaunuzņēmumi. Atbalstu FI veidā (aizdevumi startam, izaugsmei un produktivitātes kāpināšanai, garantijām, aizdevumi ar kapitāla atlaidi jaunu darba vietu radīšanai) izņēmumu kārtā, kas tiks noteikti atbalsta programmas līmenī, var saņemt arī mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības un vidējās kapitalizācijas sabiedrības. Atbalstu iespējkapitāla veidā paredzēts sniegt MVU.
\n
(110)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai.
\n
(111)Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts FI veidā tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem, nodrošinot reģionālo pārklājumu. Vienlaikus atbalsts grantu veidā tiks sniegts kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju.
\n
(112)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: FI programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām. SAM ietvaros nav plānotas pārrobežu vai transnacionālās aktivitātes.
\n
(113)Finanšu instrumenti: Sēklas, izaugsmes stadijas iespējkapitāla un mezanīna investīcijas, daudzpakāpju iespējkapitāla fondi, aizdevumi startam un produktivitātes kāpināšanai, t.sk., paredzot sadarbībā ar iespējkapitāla investoriem ieguldījumu līdzfinansēšanu jaunuzņēmumos, portfeļgarantijas un individuālās garantijas. Uzņēmumu attīstībai ar izaugsmes potenciālu - sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla ieguldījumi, kā arī mezanīna fonds. Aizdevumi jaunu uzņēmumu izveidei un esošu attīstībai, neizslēdzot iespēju aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Garantijas - aizdevumiem augstāka riska projektos. Aizdevumi ar kapitāla atlaidi vai ar būtiski samazinātu % likmi vai 0% likmi (t.sk. ar % likmes subsīdiju) - atbalstam jaunu darba vietu radīšanai, ražošanas pieslēgumu nodrošināšanai u.c. FI nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā. FI īstenos ALTUM.
\n
1.3.prioritāte \"Digitalizācija\"
\n
1.3.1.SAM \"Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm\" (RSO 1.2.)
\n
(114)Atbalstāmās darbības: publisko IS atvēršana izmantošanai privātajam sektoram, attīstot valsts pārvaldes un pašvaldību platformas, kas nodrošina datu apmaiņas, pakalpojumu digitalizācijas un procesu automatizācijas atbalsta infrastruktūru, t.sk. izveidojot reāllaika atvērto un kopīgi izmantojamo datu saskarņu platformas digitālo ekosistēmu, attīstot pakalpojumu automatizācijas risinājumus, t.sk. izmantojot mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas uzņēmēju ērtībai, lai veicinātu ekonomikas digitalizāciju un jaunu, dzīves situācijās balstītu, proaktīvu inovatīvu privātā un publiskā sektora, t.sk. biedrību un nodibinājumu un sociālo uzņēmumu pakalpojumu veidošanu.
\n
(115)Ņemot vērā privātā sektora pieprasījumu un iedzīvotāju vajadzības, plānota valsts pārvaldes un pašvaldību IS un platformu, piemēram, elektronisko iepirkumu sistēmas, nacionālās digitālās uzticamības paltformas \"digitālā maka\" funkcionalitātes, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platformas, datu pārvaldības platformas u.c., jaunu, uz lietotājiem orientētu funkcionalitāšu attīstība valsts pārvaldes un komercsektora efektīvas digitalizācijas atbalstam, kas paplašinās gan valsts, gan komerciālo pakalpojumu digitalizācijas iespējas. Piemēram, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platforma papildus valsts un pašvaldību subsīdiju pārvaldības funkcionalitātei nodrošinātu iespēju uzņēmumiem integrēt savus risinājumus efektīvai subsidētu pakalpojumu sniegšanai. Savukārt, datu pārvaldības platforma, sadarbojoties ar \"digitālo maku\", kalpos uzņēmumu digitālo pakalpojumu un procesu digitalizācijai, nodrošinot personu datu apstrādes atļauju efektīvu pārvaldību. Atlaižu, subsīdiju un datu apstrādes atļauju pārvaldības risinājumu pielietojums nav atkarīgs no konkrētām nozarēm, turpretī uz ģeotelpisko datu apstrādi orientētie valsts platformu risinājumi prognozējami pozitīvi ietekmēs būvniecības, mežkopības un mežizstrādes (forestry) u.c. nozares, kā arī vidi ietekmējošo ražotāju digitālo integrāciju. Lai garantētu uzņēmumu reālo vajadzību īstenošanu valsts pārvaldes platformu izstrādes un ieviešanas ietvaros, uzņēmumu un NVO pārstāvji tiks iesaistīti projektu konsultatīvo padomju darbībā un projektu rezultāta rādītājos tiks prasīta risinājumu produktīva izmantošana arī privātajā sektorā.
\n
(116)Dabīgo valodu tehnoloģisko risinājumu, kas balstīti mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijās, spēju attīstība un integrācija valsts platformās un pakalpojumos.
\n
(117)Koplietošanas platformu darbināšanai nepieciešamās IKT infrastruktūras attīstība. Izveidoto valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformu, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu lietotāju un administratoru apmācības, kas nepieciešamas risinājumu ieviešanai un pilnvērtīgai lietošanai.
\n
(118)Datu atvēršana un koplietošana ar privāto sektoru, datu analītikas un datos balstītu lēmumu procesu ieviešanas atbalsts - saistīto atvērto datu ekosistēmas un datu garantētas piegādes pakalpojuma izveide un ieviešana, datu kopu ar augstu pievienoto vērtību atvēršana. Tautsaimniecības dalībnieku rīcībā esošo datu pieejamības nodrošināšana kopīgai izmantošanai tautsaimniecības digitālajai transformācijai, t.sk. datu analītikas spēju attīstība publiskajā sektorā. Pakalpojumu digitalizācijas atbalsta infrastruktūras un valsts pārvaldes un pašvaldību sistēmu sadarbspējas pilnveide datu atvēršanai un pieejamībai komercsektoram, nodrošinot to kopīgu izmantošanu tautsaimniecības digitālajai transformācijai. IKT iespēju, t.sk. atvērto datu izmantošanas veicināšana.
\n
(119)Uz tautsaimniecības digitālo transformāciju vērstu publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide un pakalpojumu izveide un attīstīšana, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk. mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot datos balstītas prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pāvaldībā un nodrošinot pilnvērtīgu informācijas vienreizes principa īstenošanu un radot iespēju procesu automatizācijai komercsektora dalībniekiem.
\n
(120)Pakalpojumu digitālās infrastruktūras pilnveidošana, pielāgojot to pārrobežu pakalpojumu sniegšanai atbilstoši vienotās digitālās vārtejas prasībām, kā arī digitālo pakalpojumu pieejamības uzlabojumi. Uzņēmējiem un iedzīvotājiem paredzēto valsts pārvaldes pakalpojumu pārveide pārrobežu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšanai, procedūru vienkāršošanai, kā arī lietojamības uzlabojumiem.
\n
(121)Valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūru projektēšana un attīstība atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara (EIF) principiem un ieteikumiem. Lai izvairītos no arhitektūras ierobežojumu radītām sadarbspējas, veiktspējas un izmaiņu neiespējamības problēmām, projektu īstenošanas ietvaros jāveic domēnu arhitektūras projektēšana un jānodrošina attīstāmo risinājumu arhitektūru iekļaušanās domēnu arhitektūrās.
\n
(122)Koplietošanas platformu pakalpojumu integrācijas platformu lietotāju, t.sk. uzņēmumu, informācijas sistēmās veicināšanai. Ievērojot valsts atbalsta nosacījumus, atbalsts koplietošanas platformu lietotāju IKT risinājumu pielāgošanai platformu izmantošana. Piemēram, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platformas izmantošana var prasīt pielāgojumus tās lietotāju - pakalpojumu sniedzēju IKT risinājumos.
\n
(123)Valsts pārvaldes inovācijas eko-sistēmas un vienota eksperimentēšanas ietvara izveide, nodrošinot, ka jaunveidojamo valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformas, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu attīstība tiek veikta, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk., mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi, inovācijas laboratoriju pakalpojumu izmantošana, starpsektoru inovāciju prototipu izstrāde, metodoloģiskās bāzes izveide un risinājumu sasaiste ar lietišķajiem pētījumiem, starpsektoru kompetences veicināšana, sasaiste starp nozaru politiku un uzņēmumu attīstības vajadzībām, platformu lietotāju iesaiste risinājumu izstrādē.
\n
(124)Vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru tīkla un vienoto konsultāciju dienestu pakalpojumu pilnveidošana, t.sk. to nodrošināšanai nepieciešamo IKT rīku un procesu pārveide.
\n
(125)Starp plānotajiem digitālās transformācijas pasākumiem 1.3.1.SAM un AF finansējuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija, lai novērstu ieguldījumu savstarpēju pārklāšanos un nodrošinātu savstarpēju papildināmību. 1.3.1.SAM plānots atbalstīt tādu valsts un valsts pārvaldes doto uzdevumu izpildītāju platformu attīstību, kas veicinās uzņēmumu procesu digitalizāciju un jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanu komercsektorā, , bet valsts pārvaldes pamatdarbības procesu sistēmas, ko savu funkciju veikšanai izmanto tikai publiskais sektors, plānots attīstīt AF plāna ietvaros.
\n
(126)Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.
\n
(127)Galvenās mērķgrupas: Publiskais un privātais sektors, t.sk. uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, visa Latvijas sabiedrība, valsts pārvalde, pašvaldības, plānošanas reģioni, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (valsts pārvaldes doto uzdevumu izpildes nodrošināšanai).
\n
(128)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: SAM īstenoto projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un spējām lietot tikai digitālus pakalpojumus u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Attīstot inovāciju ekosistēmu un īstenojot digitālo transformāciju, tiks pievērsta uzmanība specifisku darbību elektroniski pieejamās informācijas pielāgošanai, lai radītie vai transformētie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pielāgoti personām ar FT vajadzībām un lietojumu scenārijiem (tiek uzlabota e-pakalpojumu pieejamība - gala lietojumi tiek veidoti ievērojot web pieejamības standartus), kā arī nodrošinot elektronisko pakalpojumu saņemšanas iespējas cilvēkiem bez digitālajām pamatprasmēm, nekļūstot par valsts IT sistēmu pastāvīgiem lietotājiem.
\n
(129)Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM ietvaros nav noteikta specifiska mērķteritorija, kuras ietvaros tiek plānota tā ieviešana un tas tiks ieviests visā Latvijas teritorijā, dodot pievienoto vērtību visai sabiedrībai kopumā.
\n
(130)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Paredzēts stiprināt Latvijas e-pārvaldes risinājumu sadarbspēju, līdztekus pilnveidojot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un risinājumu savienojamību, veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām nozarēm, piem., veselības un finanšu.
\n
Plānota sinerģija ar ESSBJR politikas jomas \"Inovācija\" ietvaros paredzētās aktivitātes Nr.2 \"Digitālā inovācija un pārveide\" ietvaros plānotajiem pasākumiem, kā arī citu ESSBJR aktivitāšu ietvaros paredzētajiem digitalizācijas pasākumiem, ņemot vērā, ka digitalizācija ir caurvijošs elements arī citās ESSBJR ietvertajās politikas jomās, kā arī ar citiem starptautiskiem sadarbības formātiem un to aktivitātēm.
\n
(131)Lai tiktu nodrošināta iespēja ES mērogā tiešsaistē sniegt pakalpojumus un atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, plānots īstenot pasākumus Eiropas Digitālās programmas 2021.-2027.gadam un pakalpojumu pārrobežu pieejamības ieviešanai, kā arī piekļūstamības nodrošināšanai.
\n
(132)Finanšu instrumenti: N/A.
\n
1.4.Prioritāte \"Digitālā savienojamība\" (speciālā prioritāte, kas veltīta IKT savienojamībai) 1.4.1.SAM \"Uzlabot digitālo savienojamību\" (RSO 1.5.)
\n
(133)Atbalstāmās darbības: Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra kiberaizsardzības nodrošināšana, tas ir, programmatūras nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu ievainojamību pārvaldību, virtuālo mašīnu drošību; iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu lietotāju tīkla drošības un piekļuves risinājumus; iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu sistēmu un infrastruktūras iekšējā tīkla drošībai; programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu drošības pakalpojumu platformu ar sensoriem un monitoringu IS uzraudzībai.
\n
(134)Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.
\n
(135)Galvenās mērķgrupas: Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra lietotāji - publiskas personas, publiskas personas kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības.
\n
(136)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām. Attīstot Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra kiberdrošības infrastruktūru, tiks veicināta publisko iestāžu pakalpojumu stabila pieejamība, tostarp tādu pakalpojumu, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.
\n
(137)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.
\n
(138)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A
\n
(139)Finanšu instrumenti: N/A.
\n
1.5.Prioritāte \"Investīciju fonds uzņēmējdarbības attīstībai\" (REARM speciālā prioritāte) 1.5.1.SAM \"Rūpniecisko jaudu uzlabošana, lai veicinātu divējādu lietojumu, kā arī aizsardzības spējas\" (RSO 1.7.)
\n
(140)Atbalstāmās darbības: Investīciju fonds uzņēmējdarbības attīstībai. Lai nodrošinātu stratēģiski nozīmīgu investīciju veikšanu Latvijā un ES ar ietekmi uz tautsaimniecību un mazinātu ES stratēģisko atkarību, kā arī ieviestu CSR (2024.g.) attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, ir jānodrošina piekļuve finansējumam, kas vērsts uz stratēģiski nozīmīgu investīciju veikšanu un produktivitātes kāpināšanu. Paredzēts izveidot fondu vismaz 150 milj, EUR apmērā.
\n
Atbalsts plānots finanšu instrumentu veidā tādu mērogojamu investīciju projektu īstenošanai, kuri vērsti uz aizsardzības rūpniecisko spēju uzlabošanu un ražošanu duāla vai militāra lietojuma jomā, t.sk., jaunu rūpnīcu celšanu, kā arī ražošanai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanai, bez kā nebūtu iespējams ražot investīciju projektā paredzēto produktus.
\n
(141)1.5.1.SAM ietvaros paredzēts sniegt atbalstu investīciju projektiem aizsardzības kapacitātes kāpināšanai, nodrošinot finansējuma pieejamību tādu projektu attīstībai, kas stiprinās gan Latvijas, gan visas ES drošības spējas divējāda un militāra lietojuma jomā.
\n
(142)Plānotās investīcijas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.
\n
(143)Galvenās mērķgrupas: vidējie un lielie komersanti.
\n
(144)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi, atbalsta pretendentiem nedrīkst būt nodokļu parādu, atbilst AML prasībām. Visi FI un atbalsta programma ir vērsta uz investīciju projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai.
\n
(145)Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts FI veidā tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem, nodrošinot reģionālo pārklājumu.
\n
(146)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: FI programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām. SAM ietvaros nav plānotas pārrobežu vai transnacionālās aktivitātes.
\n
(147)Finanšu instrumenti: Aizdevumi ar kapitāla atlaidi, kapitāla ieguldījumi (tikai militārajiem projektiem) vai garantijas ar kapitāla atlaidi arī cita finansētāja izsniegtam aizdevumam. Alternatīva - FI var tikt izveidots kā ieguldījuma fonds. Uz FI kapitāla atlaides (vai granta - ieguldījumu fonda gadījumā) daļu ir attiecināmi tikai ES fondu finanšu līdzekļi, savukārt pārējai FI daļai var tikt attiecināti arī ALTUM piesaistītie finanšu līdzekļi. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos (pēc būtības neatšķiras no citu FI specifikas, kas iekļauti 1.2.1.SAM un 1.2.3.SAM). FI valsts atbalsta pasākumu līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētus atbalsta pasākumus.
\n
2.tabula (2) 1. Politikas mērķa iznākuma rādītāji Prioritāte SAM Fonds ID Rādītājs Mērvienība Starpposma vērtība (2024) Plānotā vērtība (2029) 1.2.prioritāte 1.2.1.SAM ERAF RCO 01 Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) Uzņēmumu skaits 78 509 1.2.prioritāte 1.2.2.SAM ERAF RCO 01 Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) Uzņēmumu skaits 0 620 1.2.prioritāte 1.2.3.SAM ERAF RCO 01 Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) Uzņēmumu skaits 344 1 669 1.2.prioritāte 1.2.1.SAM ERAF RCO 02 Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 19 309 1.2.prioritāte 1.2.2.SAM ERAF RCO 02 Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 0 620 1.2.prioritāte 1.2.3.SAM ERAF RCO 02 Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 47 473 1.2.prioritāte 1.2.1.SAM ERAF RCO 03 Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 6 33 1.2.prioritāte 1.2.3.SAM ERAF RCO 03 Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 85 605 1.2.prioritāte 1.2.1.SAM ERAF RCO 04 Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 53 167 1.2.prioritāte 1.2.3.SAM ERAF RCO 04 Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 212 591 1.2.prioritāte 1.2.3.SAM ERAF RCO 05 Atbalstītie jaunie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 142 344 1.1.prioritāte 1.1.1. SAM ERAF RCO 06 Atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētnieki Pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) 136 753 1.1.prioritāte 1.1.1. SAM ERAF RCO 07 Pētniecības organizācijas, kas piedalās kopīgos pētniecības projektos Pētniecības institūciju skaits 10 20 1.1.prioritāte 1.1.1. SAM ERAF RCO 08 Pētniecības un inovācijas aprīkojuma nominālā vērtība euro 0 34 551 509 1.1.prioritāte 1.1.1. SAM ERAF RCO 10 Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām Uzņēmumu skaits 6 45 1.2.prioritāte 1.2.1.SAM ERAF RCO 10 Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām Uzņēmumu skaits 0 39 1.3.prioritāte 1.3.1.SAM ERAF RCO 13 Uzņēmumiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība euro 0 79 172 903 1.1.prioritāte 1.1.1. SAM ERAF i.1.1.1.a Iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei augstākajā izglītībā un pētniecībā Iestāžu skaits, kuras saņēmušas finansējumu digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei pētniecībā un augstākajā izglītībā 1 1 1.3.prioritāte 1.3.1.SAM ERAF RCO 14 Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei Iestāžu skaits 0 20 1.2.prioritāte 1.2.3.SAM ERAF RCO 15 Radītā inkubācijas kapacitāte Inkubatorā uzņemto dalībnieku skaits (kumulatīvi pirmsinkubācija un inkubācija)
\n
197 488 1.1.prioritāte 1.1.2. SAM ERAF RCO 101 MVU, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, industriālai pārejai un uzņēmējdarbības veicināšanai Saimnieciskās darbības veicēju skaits 0 130 1.4.prioritāte 1.4.1.SAM ERAF i.1.4.1.a Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 1.4.1. SAM ES fondu finansējuma % 30 100 1.4.prioritāte 1.4.1.SAM ERAF i.1.4.1.b Ieviests kiberdrošības risinājums Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra ietvaros Skaits 0 1 1.5.prioritāte 1.5.1.SAM ERAF RCO 01 Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) Uzņēmumu skaits 0 2 1.5.prioritāte 1.5.1.SAM ERAF RCO 03 Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 0 2 3.tabula (3) 1. Politikas mērķa rezultātu rādītāji Prioritāte SAM Fonds ID Rādītājs Mērvienība Bāzes vērtība Bāzes vērtības gads Plānotā vērtība (2029) Datu avots 1.1. prioritāte 1.1.1.SAM ERAF RCR 102 Atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darbvietas Pētniecības darbavietu skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) 0 2020 117 Projektu dati 1.1. prioritāte 1.1.1.SAM ERAF RCR 02 Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro 0 2020 9 830 000 Projektu dati 1.1. prioritāte 1.1.2.SAM ERAF RCR 02 Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro 0 2020 522 495 Projektu dati 1.2.prioritāte 1.2.3. SAM ERAF RCR 01 Jaunradīto darba vietu skaits atbalstītajos uzņēmumos, pilnslodzes ekvivalents Jauno darba vietu skaits 0 2020 1 000 Projektu dati 1.2.prioritāte 1.2.1. SAM ERAF RCR 02 Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro 0 2020 42 386 012 Projektu dati 1.2.prioritāte 1.2.2. SAM ERAF RCR 02 Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro 0 2020 2 870 869 Projektu dati 1.2. prioritāte 1.2.3. SAM ERAF RCR 02 Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro 0 2020 173 821 242 Projektu dati 1.3.prioritāte 1.3.1.SAM ERAF RCR 11 Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji Lietotāju skaits 0 2020 827 Projektu dati. Informācija no institūcijām (t.sk. kapitālsabiedrībām, kas pilda valsts deleģētas funkcijas), kas attīstījušas digitālas platformas, t.sk. kuras savu digitālo produktu attīstībai izmanto uzņēmumi.
\n
1.1.prioritāte 1.1.1.SAM ERAF r.1.1.1.a Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji Iestāžu skaits 0 2020 22 Projektu dati 1.2.prioritāte 1.2.3.SAM ERAF RCR 17 Jauni uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgū Uzņēmumu skaits 0 2020 209 Projektu dati 1.1.prioritāte 1.1.2.SAM ERAF RCR 98 MVU darbinieki, kuri iziet apmācību prasmju pilnveidei pārdomātas specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā (pēc prasmju veida: tehniskas, vadības, uzņēmējdarbības, zaļās un citas prasmes) MVU darbinieku skaits 0 2020 390 Projektu dati 1.4.prioritāte 1.4.1.SAM ERAF r.1.4.1.a Kiberdrošības datu ieguve analīzei no Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra lietotāju iekārtām Iekārtu skaits 0 2024 15 000 Projekta dati 1.5.prioritāte 1.5.1.SAM ERAF RCR 02 Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro 0 2025 29 042 559 Projektu dati 2.politikas mērķis \"Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, \"zaļās\" un \"zilās\" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs\"
\n
2.1.Prioritāte \"Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām\"
\n
2.1.1.SAM \"Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana\" (RSO 2.1.)
\n
(148)Atbalstāmās darbības: Dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu un neliela skaita ēku kompleksu, atjaunošana, paaugstinot energoefektivitāti un sasniedzot vismaz 30% enerģijas ietaupījumu un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām, t.sk., ietverot arī centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto apkures iekārtu nomaiņa pret modernākām un efektīvākām iekārtām, kā arī palielinot AER izmantošanu ēkās un ne-emisiju tehnoloģiju (tehnoloģijas, kurās enerģijas ražošanā netiek radītas emisijas) uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tā ir ekonomiski pamatota, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.1.i.investīciju \"Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu\".
\n
(149)Valsts un pašvaldību, t.sk. valstij un pašvaldībām piederošu kapitālsabiedrību, pašvaldības kontrolētu privātu kapitālsabiedrību, kā arī valsts augstskolu, valsts zinātnisko institūtu - atvasināto publisko personu un zinātnisko institūtu - atvasināto publisko personu, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā īpašumā un valdījumā esošo ēku un infrastruktūras īpašumā esošo ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšana, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai, t.sk., viedās pārvaldības risinājumi, infrastruktūras un tehnoloģisko procesu energoefektivitātes uzlabošana, t.sk. ar AER, sasniedzot ēku primārās enerģijas ietaupījumu 30% apmērā un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām, vienlaikus izvērtējot ēku projektiem piemērot ieguvumu un izmaksu efektivitātes un gandrīz nulles enerģijas ēku kritērijus. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.4.i.investīciju \"Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās\" un 1.2.1.3.i investīciju \"Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti\".
\n
(150)Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu infrastruktūras modernizācija un uzlabošana, ietverot arī investīcijas viedā energovadībā, videi draudzīgos ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumos enerģijas taupīšanai vai ieguvei no AER, un videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu, etalonveidošanas iniciatīvās, prioritāri atbalstot projektus, kuros plānots sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu ne mazāk kā 30% apmērā.
\n
(151)Uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošana, tai skaitā veicot esošo iekārtu aizstāšanu ar energoefektīvākām; uzņēmumu ēku un teritoriju energoefektivitātes uzlabošana, ēku teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņa pret energoefektīvākām. Atbalsts tiks sniegts FI (t.sk. aizdevuma) veidā. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.2.i.1. pasākumu \"Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)\" uzņēmumiem bez nozaru ierobežojuma, ievērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus.
\n
(152)Gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas vai rūpnieciskās ražošanas stacionārās sadedzināšanas iekārtām.
\n
(153)Energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, iespēju robežās ievērojot aprites ekonomikas principus; AER (t.sk. ne-emisiju tehnoloģiju) izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana. Saskaņā ar NEKP Latvija plāno palielināt AER īpatsvaru siltumapgādē un aukstumapgādē, modernizējot uzstādītās biomasas izmantošanas iekārtu jaudas, palielinot uzstādīto siltumsūkņu un aukstumsūkņu jaudas, kā arī palielinot saules enerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā.
\n
Lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka AER īpatsvars tiek paaugstināts, ir jāveicina siltumapgādes energoefektivitāte, sniedzot atbalstu to atjaunošanai vai izbūvēšanai, uzsvaru liekot uz kompleksiem risinājumiem - siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana, un vienlaicīgi pilnīgu vai daļēju izmantotās tehnoloģijas nomaiņu uz AER tehnoloģijām (īpaši ne-emisiju AER tehnoloģijām). Šādas iekārtas var būt ne tikai koksni patērējošas, bet arī cita veida iekārtas - siltumsūkņi, saules kolektori, vēja ģeneratori, u.c. Šobrīd lielākā daļa pašpatērētāju elektroenerģijas ražošanai ir uzstādījusi saules paneļus. Savukārt starp siltumenerģijas ražošanas ne-emisiju iekārtām populārākie ir dažāda veida siltumsūkņi un saules kolektori. Izvērtējot investīcijas tiks ņemti vērā izmaksu lietderības faktori - labākā attiecība starp piešķirto ES fondu līdzekļu apjomu uz 1 MWh enerģijas vai 1 MW uzstādītās jaudas.
\n
Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar 2.2.3.SAM \"Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, \"zaļo\" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu\" atbalstu sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecībās. Tāpat tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF pasākumiem energoefektivitātes jomā (investīcijas 1.2.1.1.i \"Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu\", 1.2.1.2.i \"Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un P&A aktivitātes (t.sk. bioekonomikā))\", 1.2.1.3.i \"Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti\", 1.2.1.4.i \"Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās\").
\n
(154)Klimata neitrāliem risinājumiem profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības infrastruktūrā atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. Plānotās atbalstāmās darbības pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstinošai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības dzīvojamo ēku, rūpniecības ēku uzņēmējiem, valsts un kultūras ēku energoefektivitātes uzlabošanai, atbalstam uzņēmējiem un lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.
\n
(155)Galvenās mērķgrupas: Dzīvojamo māju īpašnieki un īpašnieku biedrības, energokopienas, energopakalpojumu sniedzēji (ESKO)61, nekustamo īpašumu attīstītāji, ciematu īpašnieki. Valsts institūcijas, valsts kapitālsabiedrības (ja īpašumtiesības pieder valstij un ēku izmanto pārvaldes, izglītības, kultūras, veselības vai sociālo funkciju veikšanai), biedrības, nodibinājumi (ja ēkā veic valsts deleģētus uzdevumus vai pienākumus sociālā jomā), plānošanas reģioni, pašvaldības, to iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības. Profesionālās izglītības iestādes, koledžas, koledžu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, valsts augstskolas, tās aģentūras, valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona un zinātniskais institūts
\n
-atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā. Uzņēmumi; centralizētās siltumapgādes patērētāji, privātā sektora, kas nodrošina siltumapgādes un aukstumapgādes pakalpojumus, pašvaldības uzņēmumi.
\n
(156)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Veicot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā un SEG emisiju samazināšanā, t.sk. publiski pieejamo ēku, tostarp dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu un neliela skaita ēku kompleksu, energoefektivitātes uzlabošanā, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar FT, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības. Ņemot vērā, ka personām, kas pakļautas enerģētikas nabadzības riskam, ir grūtāk iesaistīties dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanā, tām tiks nodrošināts pieejamāks atbalsts (kompensējošie pasākumi), lai viņu iespējas būtu vienlīdzīgas ar citām sabiedrības grupām.
\n
(157)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, t.sk. ieguldījumi pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanā saskaņā ar pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem.
\n
(158)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Baltijas Jūras reģiona ietvaros tiek turpināta Baltijas līderu programmā (kas veidota sadarbībā ar Zviedru Institūtu), veicot secīgu sanāksmju un diskusiju sēriju, kas salīdzinās Baltijas jūras reģiona dalībvalstu praksi, realizējot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus. Kā rezultātā tiek plānots ne tikai salīdzināt procesus, bet arī izskatīt procesu optimizācijas iespējas un meklēt inovatīvus FI programmas mehānismus. Plānots līdzdarboties Zviedru Institūta Seed Money projektā, kura rezultātā tiks veikta institūciju kartēšanu, kas strādā pie energoefektivitātes veicināšanas un darbojas Baltijas reģiona valstīs. Kā arī vēl vienā Zviedru Institūta Seed Money projektā ir plānots salīdzināt un analizēt energoefektivitātes komunikācijas stratēģijas no Baltijas jūras reģiona valstu prakses, apkopot vispārēju komunikācijas stratēģiju ekspertu pieejas un izstrādāt, uz tām balstītu, Baltijas jūras reģionam piemērotu stratēģiju, kas varētu uzlabot, veicināt un nodrošina komunikāciju par energoefektivitāti Baltijas jūras reģionā.
\n
(159)Līdzdarbība INTERREG līdzfinansētajā projektā \"CAMS Platform\", kuras mērķis ir pētīt, kā uzlabot energoefektivitātes pasākumus un tādā veidā palielināt būvniecības nozares elastību un noturību pret klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi, kā uzlabot energoauditu veikšanas procesu, kā arī izstrādāt pieejamu energoauditu datu bāzi un vienotus energoefektivitātes kritērijus ēkām.
\n
(160)Finanšu instrumenti: Atbalsts dzīvojamo ēku (daudzdzīvokļu un neliela skaita ēku kompleksu) atjaunošanai un atbalsts uzņēmējiem tiks īstenots kā FI (aizdevumi, garantijas) kombinācijā ar dotāciju, tas ir, aizdevums ar kapitāla atlaidi.
\n
Citiem atbalstiem tiks vērtēta iespēja izmantot FI (aizdevumi, garantijas) un dažādu atbalsta formu kombināciju (t.sk., iespēju izmantot ESKO).
\n
2.1.2.SAM \"Atjaunīgo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns\" (RSO 2.2.)
\n
(161)Atbalstāmās darbības: Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās AER ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina.
\n
(162)Biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšana, lai aktivizētu biogāzes pārveidi par biometānu un tādējādi mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu. Biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveide, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem.
\n
(163)Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.
\n
Atbalsts tiks sniegts tikai moderna biometāna ražošanai atbilstoši ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2018/2001/ES 29. pantā.
\n
(164)Galvenās mērķgrupas: Uzņēmumi, t.sk. sadzīves atkritumu poligoni, kooperatīvi, energokopienas (t.sk. energokopienas lauku apvidos), biogāzes ražotāji.
\n
(165)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.
\n
(166)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.
\n
(167)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A
\n
(168)Finanšu instrumenti: Investīcijas tiks īstenotas, izmantojot kombinēto atbalstu (aizdevumi, garantijas kombinācijā ar grantu).
\n
2.1.3.SAM \"Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām\" (RSO 2.4.)
\n
(169)Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros paredzētas investīcijas, lai novērstu, pielāgotos un reaģētu uz klimata pārmaiņām.
\n
(170)Zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu (piem., zaļās sienas, jumtu dārzi, peldošās salas, caurlaidīgi segumi, ēnu sniedzoši koki u.c.) u.c. pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu (piem., dzeramā ūdens piekļuves vietas, pilsētu lietus ūdens noteces sistēmas u.c.), t.sk. izmantojot arī kombinācijā ar pelēkās infrastruktūras risinājumiem, īstenošana atbilstoši vietējām (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijām (pašvaldības AP sastāvdaļa)62 un LPKPP 2023, risinot sabiedrības un vides problēmas un nodrošinot pozitīvu ietekmi tādās pašvaldībām būtiskās jomās kā pret dažādiem klimata pārmaiņu riskiem noturīgas vietējās infrastruktūras attīstība un tās pieejamība iedzīvotājiem. Atbalsts paredzēts arī ieguldījumiem esošajās dabas un apstādījumu teritorijās, kas ir nozīmīgs zaļās un zilās infrastruktūras tīklojuma pamatelements, t.sk. Baltijas jūras piekrastē. Paredzēts noteikt papildu nosacījumu par pozitīvu ietekmi uz reģionālo attīstību, piem., vērtēt, vai atbalsta piesaistes rezultātā pašvaldības budžeta līdzekļi tiks novirzīti investīcijām vēl citos klimatneitralitātes pasākumos.
\n
(171)Pasākumi aizsardzībai pret plūdiem, primāri nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijās63, kas noteikti atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem64:
\n
a)daudzfunkcionālu zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu izveide plūdu riska novēršanai un pielāgošanās tam, ietverot dabisko vai daļēji dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atjaunošanu (piem., purvu ekosistēmu vai palieņu gar upēm atjaunošana, hidromorfoloģisko šķēršļu demontāža) vai jaunu uz dabas sistēmām balstītu risinājumu ieviešana (piem., mākslīgās mitraines, kaskādes dīķi, biofiltri u.c.), kā arī pilsētu lietus ūdens noteces sistēmu izveide, paplašināšana un pārbūve (piem., caurlaidīgu segumu izbūve, zaļie jumti, u.c.);
\n
b)kombinēti infrastruktūras risinājumi vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vien nevar nodrošināt pietiekamu aizsardzību, vai aizsargbūvju, t.sk. hidrotehnisko būvju un pilsētu lietus ūdens noteces infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi nav iespējami.
\n
(172)Prioritāri īstenojami zaļās un zilās infrastruktūras risinājumi vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem. Primāri atbalstāmi tādi risinājumi, kas preventīvi novērš plūdu risku.
\n
Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstāmo darbību un objektu līmenī) ar AF pasākumiem pretplūdu un katastrofu pārvaldības jomā (investīcijas 1.3.1.1.i \"Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija\", 1.3.1.2.i \"Plūdu risku mazināšana infrastruktūrā\").
\n
(173)Krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, t.sk. prioritāri zaļo risinājumu piemērošana (piem., mākslīgo kāpu veidošana, akmeņu krāvumi, veģetācijas izveide vai atjaunošana) vai kombinētas un hibrīda infrastruktūras ierīkošana, galveno uzmanību pievēršot pasākumiem, kas paredzēti pilsētu un blīvi apdzīvotu vietu aizsardzībai, primāri atbalstot objektus, kas novērš vai mazina vislielāko potenciālo kaitējumu videi un risku iedzīvotāju drošībai, labklājībai un veselībai. Pieļaujama aizsargbūvju un infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vai kombinētie pasākumi nav iespējami.
\n
(174)Katastrofu risku mazināšanai un preventīvo darbību veikšanai SAM ietvaros plānots veikt investīcijas VUGD katastrofu pārvaldības tehniskās kapacitātes attīstībā un stiprināšanā, prevencijas pasākumu paplašināšanā, IKT risinājumu ieviešanā un kopējās reaģētspējas uzlabošanā:
\n
a)specializētā ugunsdzēsības un glābšanas autotransporta iegādē;
\n
b)specializēto TL remonta bāzes būvniecībā;
\n
c)agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidē un ieviešanā;
\n
d)stacionāro un pārvietojamo praktisko apmācības telpu iekārtošanā (Drošības klases);
\n
e)Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta.
\n
(175)Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. Tāpat jaunu civilās aizsardzības ēku būvniecības gadījumā tiks nodrošināta gandrīz nulles enerģijas patēriņa principa ievērošana.
\n
(176)Galvenās mērķgrupas: Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, katastrofas pārvaldīšanas subjekti, tūristi, kas viesojas Latvijā, apdrošināšanas kompānijas, kas strādā Latvijā.
\n
(177)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām, t.sk. uz vienlīdz pieejamu, kvalitatīvu un ātru civilās aizsardzības pakalpojumu nodrošināšanu. Īstenojot civilās aizsardzības pasākumus, tiks ņemtas vērā personām ar FT vienlīdz efektīvas pakalpojumu un informācijas nodrošināšanas iespējas.
\n
Specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks vērtētas, ierīkojot infrastruktūru klimata pārmaiņu mazināšanai, risku novērtēšanai un noturībai, tiktāl, cik tas saistīts ar sabiedrībai lietojamas publiskās infrastruktūras izveidi.
\n
(178)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Vietējo klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.sk. zaļās infrastruktūras izveidi, plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. Šī pieeja netiek piemērota aktivitātēm, kas paredzēta aizsardzībai pret plūdiem, kas noteiktas atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem, un krasta eroziju mazinošiem pasākumiem.
\n
(179)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Darbības aizsardzībai pret plūdiem, krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, kā arī zaļās infrastruktūras izveides pasākumi tiks papildināti ar INTERREG un LIFE programmās atbalstītajām darbībām, veicinot ESSBJR īstenošanu piemērošanās klimata pārmaiņām kontekstā.
\n
(180)Finanšu instrumenti: N/A 2.2.Prioritāte \"Vides aizsardzība un attīstība\"
\n
2.2.1.SAM \"Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību\" (RSO 2.5.)
\n
(181)Atbalstāmās darbības atbilstoši NAIP 2021-2027, t.sk. UBAP 2021-2027 plānotas, lai uzlabotu ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbības efektivitāti, kā arī samazinot piesārņojumu:
\n
a)NAI tehnoloģiju un elementu modernizācija un pielāgošana atbilstošai jaudai, attīrīšanas kvalitātei, piesārņojuma novēršanai, t.sk. iekļaujot darbības notekūdeņu drošai novadīšanai vidē;
\n
b)Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas (apstrādes) infrastruktūras attīstība;
\n
c)Veco, nolietoto kanalizācijas tīklu un infrastruktūras atjaunošana un pārbūve, kā arī atbalsts jaunai infrastruktūrai pieslēgumu veicināšanai (zemāka notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras prioritāte ar limitētu ieviešanas apjomu, ievērojot jau 2014.-2020.gada plānošanas periodā veiktos ieguldījumus).
\n
(182)Paredzētās ūdenssaimniecības investīcijas veicinās attīrīto notekūdeņu īpatsvara palielināšanu no 93,6% 2019.g. līdz 95% 2027.g. saskaņā ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem.
\n
(183)Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.
\n
(184)Galvenās mērķgrupas: pašvaldības, kuru autonomā funkcija ir nodrošināt savā administratīvajā teritorijā notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumus, iedzīvotāji, kuriem tiks nodrošināta kvalitatīva dzīves vide (notekūdeņi un notekūdeņu dūņas neradīs vides piesārņojumu un risku veselībai, tīri peldvietu ūdeņi, smaku novēršana), visi Latvijas iedzīvotāji.
\n
(185)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju.
\n
(186)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: notekūdeņu aglomerācijas, kurās radītā piesārņojuma slodze pārsniedz 2000 cilvēkekvivalentus, visā Latvijā.
\n
(187)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Notekūdeņu dūņu apstrādes infrastruktūras un atbilstošas jaudas sekundārās NAI kvalitātes nodrošināšana, ko papildinās INTERREG programmās iekļautie pasākumi un LIFE programmas ieguldījumi vispārējā ūdens kvalitātes nodrošināšanā, tieši saistīta ar ESSBJR īstenošanu, lai sasniegtu tās stratēģisko mērķi \"Glābt jūru\".
\n
(188)Finanšu instrumenti: N/A.
\n
2.2.2.SAM \"Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana\" (RSO 2.6.)
\n
(189)Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros tiks atbalstītas uz atkritumu apsaimniekošanas hierahiju balstītas atkritumu apsaimniekošanas aktivitātes, lai veicinātu otrreizējo izejvielu tirgus attīstību, radīto atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes attīstību, kā arī apglabāšanas samazināšanas mērķu sniegumu:
\n
a)Atkārtota lietošana, preču labošanas pakalpojumu attīstība;
\n
b)Atkritumu pārstrādes un reģenerācijas (t.sk. biogāzes ieguves) iekārtu jaudas palielināšana un jaunu jaudu nodrošināšana (īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumiem un BNA, ieskaitot notekūdeņu dūņas kā biogēnos elementus, plastmasu (neiepakojuma), tekstila, kā arī iepakojuma, pārstrādi);
\n
c)Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas paplašināšana, aptverot jaunas materiālu grupas - īpaši BNA, tekstils, bīstamie sadzīves atkritumi, mēbeles u.c., ieguldot finansējumu infrastruktūras attīstībā, kā arī šķirošanas līniju un tehnoloģiju modernizēšanā (jaudas nešķirotu sadzīves atkritumu sagatavošanai pārstrādei kopumā valstī netiek plānots palielināt, taču nepieciešama to modernizācija, t.sk. apsaimniekošanas centru vajadzībām);
\n
d)Atbilstoši AAVP2028 paredzētajai atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaita samazināšanai investīcijas esošo atkritumu poligonu pielāgošanai, pārkvalifikācijai vai pilnveidei par reģionāliem atkritumu apsaimniekošanas centriem, reģionos attīstot ilgtspējīgus risinājumus, vietējā līmenī nodrošinot atkritumu radīšanas samazināšanu, preču labošanas pakalpojumu attīstību, atkritumu sagatavošanu otrreizējai pārstrādei. Lai virzītos uz apglabāšanas mērķa sniegumu, netiks atbalstītas darbības atkritumu apglabāšanai poligonos;
\n
e)Materiālu plūsmas izsekojamības paaugstināšana un uzskaites sistēmas attīstīšana un izveide, paplašinot esošo uzskaiti un savienojot vairākas datu bāzes;
\n
f)Atbalstāmas ir arī konsultācijas, apmācības, informēšanas un publicitātes pasākumi, īpaši atkārtotas lietošanas un preču labošanas attīstībai.
\n
(190)Atbalstāmās darbības plānotas AAVP202865, saskaņā ar pētījumu \"Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam izstrādei\"66, kā arī Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam67. Paredzētās investīcijas veicinās pārstrādāto materiālu īpatsvara palielināšanos līdz 11% 2027.g. un sniegs ieguldījumu vismaz par 23% palielinot kopējo pārstrādāto atkritumu daudzumu 2028.g. saskaņā ar nacionālajiem mērķiem.
\n
(191)Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.
\n
(192)Galvenās mērķgrupas: Iedzīvotāji, privātais sektors, t.sk. biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, pašvaldības un visa sabiedrība kopumā.
\n
(193)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM nav tiešas ietekmes uz vienlīdzību, nediskrimināciju un iekļaušanu, jo tas ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju.
\n
(194)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, atkritumu apsaimniekošanas reģioni.
\n
(195)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Iespējams atbalsta pasākumu papildināšanu nodrošināt ar INTERREG un LIFE programmu atbalstu. Atkritumu, ieskaitot BNA, arī notekūdeņu dūņu pārstrādes pasākumi biogēnu samazināšanā saistīti ar ESSBJR īstenošanu, veicinot stratēģiskā mērķa \"Glābt jūru\" sasniegšanu.
\n
(196)Finanšu instrumenti: Atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem atbalsts tiks sniegts grantu veidā, ņemot vērā nepieciešamību īsā laika posmā būtiski veicināt resursu produktivitāti un materiālu atgriešanu aprites ciklā AAVP2028 un Rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku 2020. - 2027. gadam ietvaros.
\n
2.2.3.SAM \"Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, \"zaļo\" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu\" (RSO 2.7.)
\n
(197)Atbalstāmās darbības:
\n
a)Ievērojot to, ka mazāk kā 40% īpaši aizsargājamo teritoriju ir dabas aizsardzības plāni68, lai nodrošinātu Dabas direktīvās ietverto dabas aizsardzības priekšnosacījumu izpildi un pasākumu kopumu, kas vajadzīgi, lai saglabātu vai atjaunotu dabiskas dzīvotnes un sugu populācijas labvēlīgā stāvoklī, ir atbalstāma dabas aizsardzības plānu Natura 2000 teritorijām un sugu aizsardzības plānu izstrāde, kā arī dabas datu ieguve un pārvaldības sistēmas uzlabošana.
\n
b)Lai uzlabotu ES nozīmes dzīvotņu un sugu labvēlīgu aizsardzības statusu69 un nodrošinātu pozitīvas tendences 2027.g., novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, saskaņā ar dabas atjaunošanas mērķa uzstādījumiem70 ir atbalstāma kompleksa īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās, nodrošinot dzīvotņu atjaunošanu un infrastrukūras izveidi antropogēnās slodzes mazināšanai u.c. paredzētos pasākumus, kā arī sugu aizsardzības plānu ieviešana un zaļās infrastrukūras elementu izveide ārpus Natura 2000 teritorijām.
\n
c)Lai virzītos uz zaļo pārkārtošanos, attīstītu zaļo ekonomiku, pielāgotos jaunajiem procesiem un veicinātu paradumu maiņu sabiedrībā saskaņā ar EZK principiem, ir atbalstāmi apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumi prasmju attīstībai, izpratnes veicināšanai un attieksmes, uzvedības modeļu ietekmēšanai attiecībā uz vides, īpaši dabas un klimata jautājumiem, t.sk. informatīvo materiālu un ekspozīciju izveide un paplašināšana.
\n
d)Lai veicinātu vispārēju sabiedrības informētību un izglītošanu par bioloģiskās daudzveidības un klimata jautājumiem, kā arī vispārējiem vides procesiem, uzlabotu vides apziņu, ir atbalstāma dabas un vides izglītības informācijas centru (kas ir arī tūrisma objekti) infrastruktūras pilnveide un attīstība iekštelpu un ārtelpas ekspozīciju izveidei un paplašināšanai.
\n
Vides (dabas) informācijas centru izveide iekļauj esošās infrastruktūras uzlabošanu vai jaunas izveidošanu, tehnisko un saturisko pilnveidi, nepieciešamības gadījumā arī pārbūvi vai jaunu būvniecību, vienlaikus nodrošinot energoefektivitātes prasību ievērošanu (tiks nodrošināta demarkācija ar 2.1.1.SAM).
\n
e)Lai vides stāvokļa novērtēšanā ņemtu vērā klimata pārmaiņu ietekmes, riskus un potenciālās ietekmes sekas uz cilvēku veselību un labklājību, infrastruktūru, vidi un ekosistēmu noturību, ir atbalstāma ūdens, klimata, t.sk gaisa un radiācijas, zemes t.sk. augsnes, un bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu uzlabošana un tālāka attīstība klimata pārmaiņu seku novērtēšanai, uzraudzībai un prognozēšanai, ietverot gan monitoringa kontroles iekārtu un aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, jaunas infrastruktūras izveidi vai modernizēšanu, gan IKT lietošanas paplašināšanu un esošo resursu digitalizēšanu.
\n
Tā kā Latvijā lielākie klimata pārmaiņu riski tiek prognozēti saistībā ar sausumu, nokrišņiem, vētrām un ekstremāliem laika apstākļiem, ir atbalstāma meteoroloģisko novērojumu paplašināšana un modernizēšana, lai ar papildus novērojumiem uz atsevišķiem klimatiskajiem parametriem uzlabotu katastrofu un risku prognozēšanas sistēmas. Tāpat tiks turpināta valsts virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa tīkla paplašināšana un modernizācija.
\n
Savukārt gaisa kvalitātes jomā atbalstāma gaisa kvalitātes tīkla, t.sk. radiācijas, modernizācija un paplašināšana, kā arī gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanas rīka izveide, kas izriet no gaisa kvalitātes jomas direktīvu prasībām, kā arī MK apstiprinātā \"Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.-2030.gadam\".
\n
f)Lai atbilstoši Plānam71 samazinātu gaisa piesārņojumu, vietās, kur ir gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumi, sasniegtu Latvijai starptautiski noteiktos valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu vides kvalitāti, ir atbalstāmi pasākumi lokālā līmenī, kur investīcijas paredzētas gaisa piesārņojuma mazinošu pasākumu īstenošanai saskaņā ar pilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām.
\n
g)Lai samazinātu PM2,5 daļiņu, NMGOS un NOx emisijas, kā arī veicinātu ne-emisiju tehnoloģiju izplatību un virzīšanos uz AER mērķu sasniegšanu, investīcijas paredzētas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai ēkām mājsaimniecību sektorā, kuras izmanto individuālās siltumapgādes sistēmas, kurās sākotnēji nav iecerēts veikt citus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un kur paredzētais atbalsta pasākums nepārklājas ar atbalstu, kas paredzēts 2.1.1.SAM ietvaros.
\n
Prioritāri atbalsts sniedzams tajās teritorijās, kur konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu robežlielumu pārsniegumi. Pasākuma ietvaros atbalsts sniedzams arī pieslēgumam pie CSA sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski iespējams;
\n
h)Lai samazinātu gaisa piesārņojuma emisijas no enerģijas pārveidošanas sektora, ievērojot valsts atbalsta regulējumu un \"piesārņotājs maksā\" principu, atbalstāma pašvaldību sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju siltumenerģijas ražošanas un koģenerācijas iekārtu, kas neizmanto fosilo kurināmo, aprīkošana ar vides normatīvajiem aktiem atbilstošām gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtām (piem., filtriem u.c. tehnoloģijām).
\n
(198)Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.
\n
(199)Galvenās mērķgrupas: valsts pārvaldes iestādes, t.sk. valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas nodrošina dabas, biotopu un sugu aizsardzību, uzraudzību un kontroli, plānošanas reģioni, pašvaldības un to iestādes, sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, zinātniskās institūcijas, biedrības un nodibinājumi, kas darbojas vides un dabas aizsardzības jomā vai to pienākumos ir šo prasību nodrošināšana, izglītības iestādes, mācību centri, darba meklētāji, strādājošie, kuri pārkvalificējas, vides izglītības un informācijas centri, mājsaimniecības, iedzīvotāji, t.sk., kuri līdzdarbojas ar vidi saistītu jautājumu risināšanā, par tiem interesējas vai kuri gūst tiešus un netiešu labumus no vides kvalitātes uzlabošanās.
\n
(200)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Specifiskas prasības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks noteiktas, veicot ieguldījumus antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūrā un apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumu organizēšanā, kā arī vides izglītības infrastruktūras attīstībā, nodrošinot vides un informācijas pieejamību personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT un organizējot vides izglītības un apmācību pasākumus specifiskām mērķa grupām, tostarp personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.
\n
(201)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.
\n
(202)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumiem un dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem papildu atbalsts būs pieejams INTERREG un LIFE programmu, un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros.
\n
(203)Finanšu instrumenti: N/A 2.3.Prioritāte \"Ilgtspējīga mobilitāte\" (speciālā prioritāte, kas veltīta pilsētas mobilitātei) 2.3.1.SAM \"Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās\" (RSO 2.8.)
\n
(204)Atbalstāmās darbības: Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība, izveidojot sabiedriskā transporta savienojuma punktus72, \"Park & ride\" infrastruktūras attīstība (t.sk., atbilstošas uzlādei nepieciešamās infrastruktūras). Velosipēdu ceļu izbūve gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un / vai ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāniem (papildinot AF investīcijas velo infrastruktūrā).
\n
(205)Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.
\n
(206)Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības.
\n
(207)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumi un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.); t.sk. izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, (mobilās lietotnes u.c.), tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.
\n
(208)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP.
\n
(209)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A
\n
(210)Finanšu instrumenti: N/A.
\n
2.4.Prioritāte \"AER izmantošanas transportā veicināšana\" (speciālā prioritāte, kas veltīta pilsētas mobilitātei) 2.4.1.SAM \"Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu\" (RSO 2.8.)
\n
(211)Atbalstāmās darbības: bezemisiju vilcienu iegāde un to uzlādes infrastruktūras izveide.
\n
(212)Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.
\n
(213)Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības.
\n
(214)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, tostarp pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, u.c.); izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.
\n
(215)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP.
\n
(216)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.
\n
(217)Finanšu instrumenti: N/A.
\n
2.5.Prioritāte \"Enerģētiskās neatkarības un atjaunīgās enerģijas kapacitātes celšana\" (STEP speciālā prioritāte) 2.5.1.SAM \"Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu\" (RSO 2.9.)
\n
(218)Atbalstāmās darbības: saistīto pakalpojumu veikšana - gan kritiski priekš AER infrastruktūras attīstīšanas, gan specifiski vēja AER tehnoloģiju jomā (saistīts ar kritiski svarīgu tīro un resursefektīvo tehnoloģiju) augstas nestspējas ostas un loģistikas infrastruktūras attīstīšana AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumu piesaistīšanai Latvijā. Teritorija: ir piemeklēta teritorija Latvijā, kurai ir tieša pieeja kuģošanas ceļa tuvumā un atbilstoša apjoma neizmantotā teritorija, kura varētu atbilst AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumu vajadzībām, ja teritorija tiktu atbilstoši pielāgota.
\n
Infrastruktūras attīstītājs ir gatavs veikt nepieciešamās darbības un juridiskos risinājums, lai nodrošinātu, ka pēc teritorijas attīstīšanas to izmantos tikai RES komponenšu ražotāji.
\n
(219)Finansiālā atbalsta izmantošana tiks veikta ciešā sasaistē ar STEP iniciatīvu un nodrošinot STEP mērķu sasniegšanu.
\n
Atbalsta nepieciešamību ir noteikuši vairāki faktori un ir jau veikta virkne darbību, lai projekta īstenošanā ievērotu precīzu atbilstību STEP iniciatīvai.
\n
(220)Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu plānoti 2.5.1.SAM ietvaros. EK 2022.gada 30.novembrī organizētās \"Clean Tech Europe\" platformas pirmās tikšanās laikā tika organizēta augsta līmeņa diskusija un pirmā apspriešanās kārta starp ES dalībvalstīm un net-zero nozares ieinteresētajām pusēm piedaloties pārstāvjiem no 23 ES dalībvalstīm, kā arī pārstāvjiem no vēja, bateriju, elektrotīklu, siltumsūkņu un saules paneļu ražošanas nozarēm un globālajām vērtību ķēdēm.
\n
Tikšanās laikā dalībnieki uzsvēra nepieciešamību paātrināt net-zero tehnoloģiju ražošanas kapacitāti, lai reaģētu uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā un konkurenci nozares starptautiskajā regulējumā, piemēram, saistībā ar ASV Inflācijas samazināšanas plānu. Industrijas pārstāvji norādīja uz vairākiem būtiskiem šķēršļiem, kas ES kavē nozares attīstību, piemēram, ilgās atļauju iegūšanas procedūras net-zero preču ražošanai un esošās kapacitātes paplašināšanai, kas attiecīgi arī kavē privāto investīciju piesaisti. Papildus 2023.gada februārī tika veikta aptauja papildu ieskata iegūšanai ar speciāli uzrunātiem rūpniecības ieinteresēto pušu organizāciju pārstāvjiem no vēja, saules, bateriju, siltumsūkņu un ūdeņraža/elektrolīzes nozarēm, kuras rezultāti noradīja uz virkni izaicinājumu: ilgs projektu sagatavošanas laiks un ilgstoša atļauju izsniegšana ražošanai un jaudu palielināšanai; vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkums salīdzinājumā ar starptautiskajiem konkurentiem; darbības traucējumi un materiālu trūkums; neskaidra, nepārskatāma un aktivitātes ierobežojoša likumdošana ES līmenī un/vai dalībvalstu līmenī; grūtības atrast piemērotas ražošanas un izvietošanas vietas; ilgstošas publisko iepirkumu procedūras; kvalificēta darbaspēka trūkums; nepietiekamas pašu ražošanas spējas un atkarība no būtiskāko komponenšu ražošanas jaudām; augstas ražošanas izmaksas.
\n
(221)STEP jomu investoru interese un vajadzības Latvijā sarunās investēt ieinteresētiem starptautiskajiem investoriem tika konstatēts, ka AER avotu - jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju, kā arī citu tīro un resursefektīvo tehnoloģiju un to komponenšu AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) ražošanai visbūtiskākais trūkums ES ir piemērotu būtisko komponenšu rūpnieciskās ražošanas teritoriju trūkums. Jūras vēja tehnoloģiju ražošanai ir nepieciešama īpaša infrastruktūra, kas spēj izturēt milzīgas slodzes (līdz pat 30 tonnas/m2 un kopējo objektu svaru virs 2000 t) un ļauj transportēt lielus objektus (kopējā garumā līdz pat 120 m), piemēram, liela izmēra vēja turbīnu pamatus, torņus, gondolas un lāpstiņas. Latvijā pašlaik nav nevienas šādām vajadzībām piemērotas teritorijas. Turklāt, šādas lielapjoma industriālās teritorijas (platībā virs 100 000 m2, kuras var tikt izmantotas AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanai) jūras ostu tuvumā ir izšķiroši svarīgs priekšnosacījums tālākai uzstādīšanas loģistikai.
\n
(222)Atbalsta programma kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju attīstībai: EM jau ir izstrādājusi atbalsta programmas projektu, kura mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības piegādes ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju attīstībai, ieguldot prioritāri Rīgas Brīvostas augstas nestspējas ostas un loģistikas infrastruktūras attīstībā un izveidojot industriālu teritoriju, kas piemērota uzņēmumiem, kuri vēlas izvietot tīru, resursu ziņā efektīvu AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) un deep-tech inovāciju ražotnes.
\n
(223)Atbilstība STEP iniciatīvai: Pēc infrastruktūras izveidošanas tā un pieguļošā teritorija 100% tiks izmantota AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumu vajadzībām. Lai nodrošinātu, ka izvēlētie uzņēmumi atbilst STEP iniciatīvas nosacījumiem, MK noteikumos par 2.5.1.SAM īstenošanu tiks noteikts, ka attīstītās teritorijas nomnieki būs uzņēmumi, kas prioritāri saistīti ar ienesīgām investīcijām tīro tehnoloģiju izstrādē un ražošanā, kas atbilst STEP regulas tvērumam.
\n
(224)Atbalsta programmas plānotie rezultāti: 1) radīta augstas nestspējas infrastruktūra AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumiem, kuri savu darbību ir izvērsuši līdzās esošajā ražošanas un loģistikas teritorijā;
\n
2)pirms projekta apstiprināšanas no infrastruktūras izstrādātāja tiks pieprasīts, ka tiek uzrādīti noslēgti nodomu protokoli ar AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumiem, tā nodrošinot, ka investori ir ieinteresēti infrastruktūras iznomāšanā, lai izveidotu RES komponenšu ražošanas objektus; 3) vienošanās ir noslēgtas ar vismaz diviem atbilstošiem atjaunojamās enerģijas nozares uzņēmumiem; 4) vismaz viens no nomniekiem izbūvētajā teritorijā ir uzsācis AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražotnes būvniecību. Ņemot vērā, ka nomnieki būvniecību var uzsākt vēl pirms infrastruktūras izveide ir pabeigta, ir noteikts, ka līdz ostas infrastruktūras pabeigšanai starp infrastruktūras attīstītāju un atjaunojamās enerģijas nozares uznēmumiem ir noslēgti līgumi par privāto investīciju ieguldījumu vismaz 40 milj. EUR apmērā, no kuriem 10% jau ir faktiski ieguldīti AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražotnes būvniecībā.
\n
(225)Līgumi ar nomniekiem - investoriem tiks noslēgti konkurētspējīgā, caurskatāmā, nediskriminējošā veidā līdz 2025.gada 31.decembrim. Gadījumā, ja šis termiņš netiks ievērots, līdzekļi tiks pārdalīti citām Programmas aktivitātēm. Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.
\n
(226)Galvenās mērķgrupas: atvasināta publiska persona; jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju, kā arī citu tīro un resursefektīvo tehnoloģiju un to komponenšu ražotāji.
\n
(227)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.
\n
(228)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: prioritāri Rīgas brīvostas teritorija
\n
(229)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Lai gan pasākumi tiks īstenoti vienas dalībvalsts ietvaros, tiks veikta pārrobežu koordinācija un sadarbība ar citām dalībvalstīm, jo investīcijas realizācija sekmēs ES noteikto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, veicot nepieciešamo atjaunīgo energoresursu komponenšu ražošanu. Ņemot vērā esošo atjaunīgo energoresursu komponenšu ražošanas apjomus un paredzēto nākotnes pieprasījumu, tā apmierināšanai ir nepieciešams attīstīt arvien jaunas ražošanas jaudas, īpaši lielapjoma atkrastes vēja enerģijas komponenšu ražošanu dziļūdens ostu tuvumā.
\n
(230)Saskaņā ar Marienborgas deklarāciju jūras vēja enerģijas potenciāls Baltijas jūras baseinā, kas līdz 2050.gadam var sasniegt 300 GW, no kuriem aptuveni 14,5 GW (<5%) varētu tikt saražoti Latvijā, līdz ar to Latvijā ražotās atkrastes vēja komponentes tiktu primāri izmantotas atkrastes vēja parku attīstībai citās ES valstīs.
\n
(231)Finanšu instrumenti: N/A 2.6.Prioritāte \"Enerģētiskās neatkarība stiprināšana\" (REARM speciālā prioritāte) 2.6.1.SAM \"Veicināt enerģijas starpsavienojumu un saistītās pārvades, sadales, uzglabāšanas un atbalsta infrastruktūras izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un uzlādes infrastruktūras izvēršanu\" (RSO)
\n
(232)Atbalstāmās darbības: Lai nodrošinātu Latvijas virzību uz enerģētisko neakarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā, SAM ietvaros tiks attīstīta infrastruktūra elektroenerģijas pieslēguma jaudu paaugstināšanai, drošu elektrolīniju izbūvei uz apdzīvotām vietām, kurās ir liels klientu skaits vai elektroenerģijas patēriņš, uzlabojot elektroapgādes drošumu un kvalitāti, ģeneratoru, kas nepieciešami elektroenerģijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, un to pārvietošanai nepieciešamo piekabju/ treileru iegādei, kā arī pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai. SAM ietvaros tiks attīstīti energoinfrastruktūras risinājumi, kas atbilst ERAF un KF regulā noteiktajam tvērumam. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un vienlaikus sinerģija ar AF investīcijām enerģētiskās drošības stiprināšanai;
\n
(233)Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās AER ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina.
\n
(234)Reģionālo biometāna ievades punktu izbūve un to labiekārtošana, lai integrētu no AER ražotu gāzi esošajā dabasgāzes infrastruktūrā. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un vienlaikus sinerģija ar AF 7.1.1.3.i investīciju \"Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana\".
\n
(235)Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, kā arī AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.
\n
(236)Galvenās mērķgrupas: Enerģijas infrastruktūras pārvades un sadales operatori, dabasgāzes pārvades sistēmas operators, Latvijas iedzīvotāji.
\n
(237)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un SAM īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.
\n
(238)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.
\n
(239)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A
\n
(240)Finanšu instrumenti: N/A.
\n
4.tabula (2) 2. Politikas mērķa iznākuma rādītāji Prioritāte SAM Fonds ID Rādītājs Mērvienība Starpposma vērtība (2024) Plānotā vērtība (2029) 2.2.prioritāte 2.2.1.SAM ERAF RCO 01 Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) Uzņēmumu skaits 0 16 2.2.prioritāte 2.2.2.SAM KF i.2.2.2.a Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) Uzņēmumu skaits 3 15 2.1.prioritāte 2.1.1.SAM ERAF RCO 18 Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti Mājokļi 0 10 653 2.1.prioritāte 2.1.1.SAM ERAF i.2.1.1.a Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas Mājokļi, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas 0 1 597 2.1.prioritāte 2.1.1.SAM ERAF RCO 19 Publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti m2 0 Kopā:
\n
349 526 EM:
\n
299 106 IZM:
\n
22 966 VARAM:
\n
27 454 2.1.prioritāte 2.1.2.SAM KF RCO 22 Atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (biometāns) megavati 1 16 2.1.prirotāte 2.1.3.SAM ERAF RCO 24 Investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām euro 732 570 58 970 663 2.1.prioritāte 2.1.1.SAM ERAF RCO 22 Atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (saules enerģija u.c. AER elektroenerģija) megavati 0 2 2.2.prioritāte 2.2.3.SAM ERAF RCO 24 Investīcijas jaunā vai modernizētā katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām euro 1 087 550 10 875 000 2.1.prioritāte 2.1.3.SAM ERAF RCO 25 Jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem km 0 15 2.1.prioritāte 2.1.3.SAM ERAF RCO 26 Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām. ha 0 91 2.1.prioritāte 2.1.3.SAM ERAF RCO 27 Nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām Stratēģijas 0 15 2.2.prioritāte 2.2.2.SAM KF RCO 34 Papildu jauda atkritumu pārstrādei Tonnas/gadā 0 80 000 2.2.prioritāte 2.2.3.SAM ERAF RCO 37 Natura 2000 teritoriju platība, uz kurām attiecas aizsardzības un atjaunošanas pasākumi ha 0 76 004 2.2.prioritāte 2.2.3.SAM ERAF RCO 39 Teritorija, kurā atrodas uzstādītas gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmas Gaisa kvalitātes zonas 0 2 2.4.prioritāte 2.4.1.SAM KF RCO 57 Sabiedriskajā transportā izmantojamā videi draudzīgā ritošā sastāva pasažieru ietilpība pasažieri 0 9 522 2.3.prioritāte 2.3.1.SAM ERAF RCO 58 Atbalstītā atdalītā riteņbraukšanas infrastruktūra km 0 60 2.2.prioritāte 2.2.3.SAM ERAF RCO 77 Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits Skaits 0 4 2.3.prioritāte 2.3.1.SAM ERAF i.2.3.1.a Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 2.3.1. SAM ES fondu finansējuma % 20 100 2.5.prioritāte 2.5.1.SAM ERAF RCO 126 Atbalstītie uzņēmumi, kas galvenokārt saistīti ar ienesīgām investīcijām tīrās tehnoloģijās skaits 0 2 2.5.prioritāte 2.5.1.SAM ERAF RCO 01 Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) Uzņēmumu skaits 0 2 2.5.prioritāte 2.5.1.SAM ERAF RCO 04 Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi Uzņēmumu skaits 0 2 2.6.prioritāte 2.6.1.SAM ERAF i.2.6.1.a Jaunu biometāna ievades punktu izveide skaits 0 2 2.6.prioritāte 2.6.1.SAM ERAF i.2.6.1.b Elektroenerģijas jaudu paaugstināšana Gab.
\n
0 2 2.6.prioritāte 2.6.1.SAM ERAF i.2.6.1.c Pārvietojamās apakšstacijas Gab.
\n
0 1 5.tabula (3) 2. Politikas mērķa rezultātu rādītāji Prioritāte SAM Fonds ID Rādītājs Mērvienība Bāzes vērtība Bāzes vērtības gads Plānotā vērtība (2029) Datu avots Komentāri 2.1.prioritāte 2.1.3. SAM ERAF RCR11 Jaunu un jauninātu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji Lietotāju (fiziskas personas) skaits 0 2020 1 411 679 Projektu dati Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
\n
2.1.prioritāte 2.1.1. SAM ERAF RCR 26 Gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi) MWh/ gadā Kopā:
\n
189 736 EM: 98 470 KEM: 34 273 IZM: 56 993 2019 Kopā:
\n
156 332 EM: 75 418 KEM: 24 125 IZM: 56 789 Projektu dati 2.1.prioritāte 2.1.1. SAM ERAF r.2.1.1.a Gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi) (kopējā primārā enerģija) MWh/gadā 1 069 300 2019 1 067 900 Projektu dati Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
\n
2.1.prioritāte 2.1.2. SAM KF r.2.1.2.a Atjaunīgās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā % 39,01 2017 46,5 NEKP ziņojumi un atskaites 2.1.prioritāte 2.1.3. SAM ERAF RCR 35 Iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem Iedzīvotāju skaits 0 2022 20 272 Projektu dati 2.2.prioritāte 2.2.1. SAM ERAF r.2.2.1.a Iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte Iedzīvotāju skaits 0 2021 713 510 Projektu dati Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
\n
2.2.prioritāte 2.2.2. SAM KF RCR 47 Pārstrādāto atkritumu apjoms Tonnas/gadā 0 2022 273 000 projektu dati Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
\n
2.2.prioritāte 2.2.2. SAM KF RCR 103 Šķiroti savākti atkritumi tonnas/gadā 0 2022 10 000 projektu dati Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
\n
2.2.prioritāte 2.2.3. SAM ERAF RCR 50 Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem Iedzīvotāju skaits 0 2021 122 509 projektu dati Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
\n
2.1.prioritāte 2.1.3. SAM ERAF RCR 95 Iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota \"zaļā\" infrastruktūra Iedzīvotāju skaits (2 km rādiusā) 0 2020 20 006 Projektu dati Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
\n
2.2.prioritāte 2.2.3. SAM ERAF r.2.2.3.a Atjaunotas degradētas ekosistēmas ha 2546 2021 11 061 Projektu dati 2.2.prioritāte 2.2.3. SAM ERAF r.2.2.3.b Nodrošinātais klimata un vides monitorings Vietu skaits 184 2021 242 Projektu dati 2.3.prioritāte 2.3.1. SAM ERAF RCR 64 Atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā Lietotāji 0 2020 5 820 Pētījuma dati CSP neapkopo datus par veloinfrastruktūras lietotāju skaitu, līdz ar to, plānošanas perioda beigās būs nepieciešams veikt jaunu pētījumu, lai noteikti faktiski sasniegto vērtību.
\n
2.4.prioritāte 2.4.1. SAM KF RCR 62 Jaunā vai modernizētā sabiedriskā transporta lietotāju skaits gadā Lietotāji gadā 0 2020 7 700 000 AS \"Pasažieru vilciens\" un VSIA \"Autotransporta direkcija\" dati Plānotā vērtība atbilstoši PV un ATD datiem.
\n
2.2.prioritāte 2.2.3. SAM ERAF RCR 77 Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji Apmeklētāji/ gadā 15 500 2020 201 000 Projektu dati Bāzes vērtība atbilstoši reģionālo dabas izglītības centru aptaujai. Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
\n
2.5.prioritāte 2.5.1. SAM ERAF r.2.5.1.a Radīta infrastruktūra tīro tehnoloģiju uzņēmumiem Izbūvētā teritoriju platība, kas pielāgota jaunu uzņēmēju, kas darbojas AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) jomā, izvietošanai, lai sekmētu AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas jomas attīstību Eiropas Savienībā (kopējā attīstītā platība), ha 0 2024 30 Projektu dati 2.5.prioritāte 2.5.1. SAM ERAF RCR 02 Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) euro 0 2024 40 000 000 Projektu dati 2.6.prioritāte 2.6.1. SAM ERAF r.2.6.1.a Elektroapgādes drošuma palielināšana iedzīvotājiem Iedzīvotāju skaits 0 2025 1 871 882 Projektu dati Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem 3.politikas mērķis \"Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti\"
\n
3.1.prioritāte \"Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra\"
\n
3.1.1.SAM \"Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru\" (RSO 3.1.)
\n
(242)Atbalstāmās darbības: Ieguldījumi satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanā, kas saistīta ar divlīmeņa gājēju un velosipēdu šķērsojumu izveidi autoceļu tīklā, divlīmeņa satiksmes pārvadu izbūvi krustojumos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības, kā arī esošo krustojumu pārbūve; sabiedriskā transporta pieturvietu vides piekļūstamības uzlabošana; un transportlīdzekļu svēršanas gaitā nodrošināšana. Ieguldījumi uzlabos satiksmes drošību un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošu pārvietošanās iespējamību un mobilitāti, izveidojot atbilstošu infrastruktūru.
\n
(243)Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti starp blīvi apdzīvotiem centriem un reģioniem, vienlaikus piedāvājot privātajiem transporta līdzekļiem konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski attīstīt dzelzceļu kā galveno mobilitātes elementu kopējā transporta sistēmā, nodrošinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu. Vienlaikus būtiski ir veicināt dzelzceļa sasniedzamību visām sabiedrības grupām un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta sektorā, kā arī būtiski nodrošināt sinerģiju ar līdz šim veiktajiem un plānotajiem ieguldījumiem transporta infrastruktūrā, jo īpaši ar ieguldījumiem multimodāla sabiedriskā transporta tīkla (Stacija 2.0) attīstībā. Nepieciešamos ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā visefektīvāk ir veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir augsta iedzīvotāju mobilitāte. Tupinot ieguldījumus TEN-T tīkla infrastruktūras modernizācijā un paplašināšanā (secīgi 2014.-2020.gada ES fondu jau veiktajām investīcijām), ieguldījumi indikatīvi paredzēti dzelzceļa līnijās:
\n
Rīga-Lugaži-valsts robeža, Krustpils - Daugavpils, Krustpils-Rēzekne, Rīga - Liepāja, Rīga - Aizkraukle, Rīga - Tukums II, Sloka - Tukums II, Rīgas Starptautiskā lidosta (RIX) - Imanta - Torņakalns, Jāņavārti - Ogre, dzelzceļa sistēmu drošības un digitalizācijas pasākumos. Tāpat paredzēta publiskās lietošanas infrastruktūras izbūve intermodālo savienojumu izveidei un attīstīšanai, lai sekmētu kravu pārorientāciju uz videi draudzīgākiem kravu pārvadāšanas veidiem, kā arī uzlabotu multimodālo kravu pārvadājumu iespējas.
\n
(244)Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību, sabiedriskā transporta attīstība. Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2030.g.73, Rīgas AP 2021.-2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam u.c. plānošanas dokumentiem.
\n
(245)TEN-T tīklā ietilpstošu nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti, alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija. Investīcijas pilsētu transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību AP).
\n
(246)Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība, t.sk., videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstība, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana, pasažieru un kravas prāmju apkalpošanas infrastruktūras attīstīšana.
\n
(247)TEN-T tīklā esošo autoceļu RŠV infrastruktūras (kontroles ēkas, paviljoni un saistītās inženierkomunikācijas, ceļi un autostāvvietas) attīstība, stiprinot kontroles efektivitāti, paaugstinot drošības līmeni un dienestu spēju kontrolēt pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto ES sankciju piemērošanu, veicinot pareizu ES tradicionālo pašu resursu iekasēšanu, kā arī novēršot vājās vietas TEN-T tīkla infrastruktūras izmantošanā (samazinot laiku, kas transportlīdzekļiem jāpavada uz ceļa vai RŠV vietā, lai pabeigtu robežkontroles, muitas, veterinārās un fitosanitārās procedūras un izbrauktu vai iebrauktu ES).
\n
(248)3.1.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos, izņemot plānotās atbalstāmās darbības muitas tehnisko risinājumu un robežškērsošanas punktu attīstībā, kas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.
\n
(249)Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības.
\n
(250)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumiem un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.) t.sk. izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, mobilās lietotnes u.c., tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.
\n
(251)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP.
\n
(252)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pārrobežu projektus, piem., RB, plānots īstenot no EISI līdzekļiem. Sakārtojot ostu koplietošanas infrastruktūru 3.1.1.SAM ietvaros, tiks uzlabota vides kvalitāte ostu teritorijās, veicinot ESSBJR mērķa \"Glābiet jūru\" sasniegšanu, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātē \"Tīra kuģošana\".
\n
(253)Finanšu instrumenti: N/A.
\n
3.2.prioritāte \"Duālas izmantojamības infrastruktūra un kiberdrošība\" (REARM speciālā prioritāte) 3.2.1.SAM \"Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, prioritāti atbalstot divējāda lietojuma infrastruktūru, kā arī uzlabot civilo sagatavotību\" (RSO 3.2.)
\n
(254)Atbalstāmās darbības: ieguldījumi transporta infrastruktūras attīstībā, veicot Vienības tilta pārbūvi Daugavpilī un saistītās infrastruktūras modernizēšanu, tādējādi uzlabojot civilo un militāro mobilitāti. Ieguldījumi uzlabos satiksmes drošību un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošu pārvietošanās iespējamību un mobilitāti, izveidojot atbilstošu infrastruktūru. Šie ieguldījumi uzlabos civilās un militārās mobilitātes savienojumu efektivitāti un drošību Daugavpils valstspilsētā un Latgales reģionā, rekonstruējot Vienības tiltu.
\n
Ieguldījumi arī uzlabos savienojamību ar valsts autoceļu tīklu un Eiropas transporta tīklu (TEN-T), samazinās sastrēgumus, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī paaugstinās kopējo satiksmes drošību un infrastruktūras kvalitāti.
\n
(255)Ņemot vērā drošības izaicinājumus, Latvijas iedzīvotāju un infrastruktūras drošības palielināšanai, ekonomiskās attīstības veicināšanai un investoru piesaistei reģionos, kā arī savienotas, spējīgas un drošas militārās mobilitātes sekmēšanai, plānotas investīcijas DL infrastruktūras attīstīšanai, kas piemērota civilajām un nepieciešamības gadījumos militārām vai civilās aizsardzības vajadzībām. Galvenokārt plānota DL ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana, kas ir kritiski svarīga valsts drošībai un NBS spējai efektīvi pārvietoties reģionos, atbalstot mobilitātes risinājumus.
\n
(256)Savukārt, ņemot vērā nepieciešamību būtiski stiprināt Latvijas kibertelpas drošību, plānots atbalsts valsts platformu un IS attīstībai to kiberdrošības paaugstināšanai un noturības pret pieaugošajiem kiberdraudiem stiprināšanai, t.sk. plānota valsts platformu un IS drošai darbināšanai nepieciešamās infrastruktūras aparatūras un programmatūras komponentu iegāde kiberdrošības un noturības uzlabošanas nolūkos, drošai piekļuvei valsts IS un platformām un drošai digitālajai komunikācijai nepieciešamās IKT aparatūras un iekārtu iegāde, kā arī valsts IS un platformu programmatūras modificēšana un migrācija uz augstākas drošības pakāpes tehnoloģiskām platformām.
\n
(257)Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana, paredzot tādu inovatīvu un kompleksu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu sistēmās, kas spēs nodrošināt gaisa satiksmes, pasažieru un lidostas drošību.
\n
(258)3.2.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas, un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai, kā arī atbalstāmajām darbībām kriberdrošības paaugstināšanas jomā nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.
\n
(259)Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, valsts pārvalde, plānošanas reģioni, pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības, Latvijas iedzīvotāji.
\n
(260)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumiem un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība.
\n
Nodrošinot digitālo risinājumu kiberdrošības paaugstināšanu, tiks ņemts vērā piekļūstamības princips, kā to paredz ANO par personu ar invaliditāti tiesībām - izveidotajiem produktiem un pakalpojumiem varēs piekļūt cilvēki ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēki ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem., kā arī, kad attiecināms, tiks īstenotas HP VINPI darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
\n
(261)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.
\n
(262)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.
\n
(263)Finanšu instrumenti: N/A.
\n
3.3.Prioritāte \"Militārās mobilitātes stiprināšana - dzelzceļš un ostas\" (REARM speciālā prioritāte) 3.3.1.SAM \"Attīstīt noturīgu aizsardzības infrastruktūru, veicinot militāro mobilitāti Eiropas Savienībā\" (RSO)
\n
(264)Atbalstāmās darbības: Ostu divējāda lietojuma infrastruktūras pilnveidošana. Plānotās investīcijas ļaus, izmantojot un pielāgojot esošo ostu infrastruktūru un kapacitāti, nodrošināt drošu navigāciju un maksimāli netraucētu kravu un pasažieru plūsmu jebkuros laika apstākļos, tai skaitā nepieciešamības gadījumā droši piestāt Latvijas ostās arī sabiedroto spēku militārā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem kuģiem.
\n
(265)Vienlaikus ieguldījumi paredzēti dzelzceļa līnijās Starptautiskā lidosta \"Rīga\"- Imanta - Torņakalns - Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija - Aizkraukles virziens, kā arī paredzēta jaunas Starptautiskās lidostas \"Rīga\" dzelzceļa stacijas izveide. Veiktie ieguldījumi nodrošinās funkcionējošu dzelzceļa savienojumu, kas ļaus nokļūt gan Starptautiskās lidostas \"Rīga\" dzelzceļa stacijā, gan Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā kā galvenajā visas Latvijas transporta sistēmas multimodālajā mezglā, nodrošinot reģionālo savienojamību. Starptautiskās lidostas \"Rīga\" un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas savienojums ir trūkstošais posms Ziemeļu militārās mobilitātes koridorā. Izveidojot Starptautiskās lidostas \"Rīga\" un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas savienojumu, abi koridora posmi tiks savienoti.
\n
(266)3.3.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas, un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.
\n
(267)Galvenās mērķgrupas: Transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības.
\n
(268)Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Militārās mobilitātes stiprināšanas programmās tiks ievēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi.
\n
(269)Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.
\n
(270)Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Ostu un dzelzceļa infrastruktūras pielāgošana militārām vajadzībām palīdz sasniegt vairākus ES stratēģiskos mērķus drošības jomā - tie veicina militārās mobilitātes uzlabošanu, stiprina Eiropas noturību pret hibrīddraudiem, nodrošina divējāda lietojuma infrastruktūras attīstību un padziļina sadarbību ar NATO kopējās aizsardzības telpas stiprināšanai.
\n
(271)Finanšu instrumenti: N/A.
\n
6.tabula (2) 3.Politikas mērķa iznākuma rādītāji Prioritāte SAM Fonds ID Rādītājs Mērvienība Starpposma vērtība (2024) Plānotā vērtība (2029) 3.1.prioritāte 3.1.1.SAM KF RCO 47 Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums - TEN-T km 0 40 3.1.prioritāte 3.1.1.SAM KF RCO 43 Jaunu vai modernizētu autoceļu garums - TEN-T km 0 3,5 3.1.prioritāte 3.1.1.SAM KF RCO 53 Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas Staciju/pieturu skaits 0 20 3.1.prioritāte 3.1.1.SAM KF i.3.1.1.a Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībā, t.sk., videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstībā, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumiem pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanā Ostu skaits 0 2 3.1.prioritāte 3.1.1.SAM KF i.3.1.1.b Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no 3.1.1. SAM ES fondu finansējuma dzelzceļa, valsts galveno autoceļu, lielo ostu un pilsētu transporta infrastruktūrai % 5 100 3.1.prioritāte 3.1.1.SAM KF i.3.1.1.c Objektu skaits kuros uzlabota satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto, drošība un vides piekļūstamība Objektu skaits 0 7 3.1.prioritāte 3.1.1.SAM KF RCO 54 Izveidoto iekšzemes intermodālo terminālu (savienojumu), kas nodrošina pārvadājamo kravu pārvirzīšanu no autotransporta uz dzelzceļa infrastruktūru, skaits Izveidoto iekšzemes intermodālo terminālu (savienojumu) skaits 0 2 3.2.prioritāte 3.2.1.SAM ERAF RCO 46 Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums - ārpus TEN-T km 0 0,31 3.2.prioritāte 3.2.1.SAM ERAF i.3.2.1.a IKT risinājumi ar paaugstinātu kiberdrošību skaits 0 7 3.2.prioritāte 3.2.1.SAM ERAF i.3.2.1.b Izbūvēto divējāda lietojuma ceļu garums km 0 16 3.3.prioritāte 3.3.1.SAM KF i.3.3.1.b Dzelzceļa stacijas izveide starptautiskajā lidostā \"Rīga\" skaits 0 1 3.3.prioritāte 3.3.1.SAM KF RCO 53 Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas Staciju/pieturu skaits 0 3 3.3.prioritāte 3.3.1.SAM KF RCO 47 Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums - TEN-T km 0 90 3.3.prioritāte 3.3.1.SAM KF i.3.3.1.a Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas divējāda lietojuma publiskās infrastruktūras attīstībā skaits 0 2 7.tabula (3) 3. Politikas mērķa rezultātu rādītāji Prioritāte SAM Fonds ID Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sākotnējās vērtības gads Plānotā vērtība (2029) Datu avots 3.1.prioritāte 3.1.1.SAM KF RCR 58 Jaunuzbūvēto, jaunināto, rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu lietotāju skaits gadā Pasažieru skaits gadā 0 2024 11 189 574 Projektu dati 3.2.prioritāte 3.2.1.SAM ERAF RCR 55 Jaunuzbūvēto, rekonstruēto, jaunināto vai modernizēto autoceļu lietotāju skaits gadā Pasažierkilometri gadā 4 062 776 2024 4 186 131 Projektu dati
\n
3.3.prioritāte 3.3.1.SAM KF RCR 58 Jaunuzbūvēto, jaunināto, rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu lietotāju skaits gadā Pasažieru skaits gadā 0 2024 3 534 660 Projektu dati 4.politikas mērķis \"Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru\"
\n
4.1.Prioritāte \"Veselības veicināšana un aprūpe\"
\n
4.1.1.SAM \"Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību\" (RSO 4.5.)
\n
(272)Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu profilaktiski un medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaitu, ir būtiski uzlabojama VA pieejamība un kvalitāte, paredzot ieguldījumus ārstniecības iestāžu attīstībai visos aprūpes līmeņos, atbilstoši pakalpojumu kartējumam, VA pakalpojumu attīstībai pieejamiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, t.sk. nodrošinot ārstniecības iestāžu gatavību potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai.
\n
(273)Atbalstāmās darbības ārstniecības iestāžu attīstībai visos līmeņos vērstas uz CSR (2019.g.) veselības jomā un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.g. paredzēto mērķu sasniegšanu.
\n
(274)Attiecībā uz VA (t.sk. ilgtermiņa VA) vajadzību apzināšanu starp visiem plānotajiem finanšu atbalsta mehānismiem 2022.gada 14.jūlijā MK apstiprināts informatīvais ziņojums \"Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027.gadam\", atspoguļojot VA pakalpojumu kartējumu visos aprūpes līmeņos un galvenos VA pakalpojumu attīstības virzienus.
\n
(275)Attiecībā uz SAVA pakalpojumu kartējumu, AF plāna ietvaros paredzēts papildinošs pētījums, kas ietvers SAVA optimālā pakalpojuma izvērtējumu (pētījuma izstrādes termiņš 2023.g. beigas). Pētījuma ietvaros tiks analizēts un veikts kartējums optimālajam nepieciešamajam SAVA pakalpojumu tīklam un SAVA pakalpojumu apjomam un tā izstrādes beigu termiņš neietekmēs investīciju veikšanu no ES fondiem līdz 2023.g.. Ņemot vērā ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstības nozīmību VA sistēmā un nepieciešamību pakalpojumu nodrošināt tuvāk iedzīvotājiem, investīcijām SAVA infrastruktūrā tiek noteikts atsevišķs ieguldījumu mērķis. Tāpat arī ieguldījumiem slimnīcu sektorā ir noteikts pienākums vismaz 30% no investīcijām ieguldīt infrastruktūras attīstībai tieši SAVA pakalpojumu nodrošināšanai.
\n
(276)Svarīgi stiprināt primārās VA lomu, paplašinot ģimenes ārsta praksē sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī risināt bērnu