Norāda arī transporta lietotāju skaituMājsaimniecību skaits (2023)870 000EurostatMikrouzņēmumi100 000Eurostat SBS (Uzņēmējdarbības strukturālā statistika)5. tabula. TSI projekta ietvaros novērtētā ETS 2 ietekme uz mājsaimniecībām, transporta lietotājiem un mikrouzņēmumiem Mājsaimniecības, %Mājsaimniecības, skaitsIedzīvotāji, %SkaitsDatu avotsMazaizsargāti pret enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargāti pret ETS2 ieviešanuPirms ETS 21.2%10 4001.2%23 000ES HBS 20158060 EUR/tCO21.5%13 4001.7%32 500Mājoklī ir tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas, mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās 17,9%156 00018,7%351 700EU-SILC 202381Izdevumi par apkuri vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējos izdevumus 24%82209 40026%489 600ES HBS 2015Mazaizsargāti pret transporta nabadzību un īpaši mazaizsargāti pret ETS2 ieviešanuPirms ETS 29%82 40013%243 000ES HBS 201560 EUR/tCO210%83 70013%246 200Nevar atļauties automašīnu 12%104 70010%188 300EU-SILC 2023Ļoti apgrūtināta piekļuve sabiedriskajam transportam 5%90 800EQLS 201683 %SkaitsPiezīmesMazaizsargāti mikrouzņēmumi4.25%4 350 Saskaņā ar TSI projekta rezultātiem paredzams, ka ETS 2 mēreni palielinās apkures enerģijas izmaksas gan mājsaimniecībām, gan mikrouzņēmumiem, kas izmanto fosilo kurināmo.
\nArī mājsaimniecībām, kas izmanto ar dīzeļdegvielu vai ar benzīnu darbināmus transportlīdzekļus, būs jārēķinās ar ikgadēju izmaksu pieaugumu, jo īpaši tām mājsaimniecībām, kas veic lielākus attālumus un patērē vairāk degvielas. Tiek lēsts, ka iedzīvotāju daļa, kas tiek uzskatīta par mazaizsargātu pret enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargātu pret ETS 2 ieviešanu Latvijā, pieaugs par 0,3 (uz mājsaimniecībām) un 0,5 procentpunktiem (uz iedzīvotājiem) salīdzinājumā ar situāciju pirms ETS2 ieviešanas. Šie rezultāti ir balstīti uz pieņēmumu, ka ETS 2 tiks noteiktas divas oglekļa cenas vērtības, attiecīgi 30 EUR/tCO2 un 60 EUR/tCO2. Kopumā nelielais ETS 2 ietekmēto grupu skaits atspoguļo faktu, ka Latvijā fosilajam kurināmajam ir neliela nozīme siltumenerģijas bilancē - lielāka nozīme ir centralizētai siltumapgādei un biomasai, kas nav iekļautas ETS 2.Kopš 2019. gada atjaunojamie energoresursi ir veidojuši aptuveni 38 % no kopējā enerģijas patēriņa mājsaimniecībās, no kuriem gandrīz visu veido biomasa (galvenokārt koksne un koksnes granulas), savukārt citu atjaunojamo energoresursu īpatsvars joprojām ir niecīgs.
\nDabasgāze un naftas produkti nekad nav bijuši dominējošie kurināmā veidi - katrs no tiem sastāda 7,6%. Elektroenerģijas patēriņš ierīcēm, apgaismojumam un apkurei ir 15,3%, bet centralizētā siltumapgāde - 30%, un laika gaitā nav vērojams būtisks samazinājums.Izmantotā kurināmā veids joprojām var radīt netiešu ietekmi uz mājsaimniecībām, kuras neizmanto fosilo kurināmo, jo, pieaugot fosilā kurināmā cenām ETS 2 dēļ, var palielināties pieprasījums pēc alternatīviem enerģijas avotiem, tostarp biomasas. Jānorāda, ka slēptās enerģētiskās nabadzības (no angļu valodas: hidden energy poverty) aspekts84 ir īpaši nozīmīgs Latvijas kontekstā, tāpēc ir svarīgi aplūkot arī indikatorus, ar kuriem var aptvert arī slēpto enerģētisko nabadzību.
\nPiemēram, indikatori, kas balstīti uz tādiem rādītājiem kā \"parādi par komunālo pakalpojumu rēķiniem\", neiekļauj slēptās enerģētiskās nabadzības aspektu, jo potenciāli pastāv liela daļa mājsaimniecību, kas drīzāk upurē citus izdevumus, nevis riskē uzkrāt komunālo pakalpojumu rēķinu parādus. Tāpēc tādi rādītāji kā EIKIS, kas nav vērsti uz parādiem, bet gan uz apkures izdevumu daļu attiecībā pret ienākumiem (aprakstīts mājsaimniecību enerģijas patēriņa konteksta rādītāju nodaļā), atspoguļo citus enerģētiskās nabadzības aspektus. Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem, mājsaimniecības, kas tiek uzskatītas par slēptās enerģētiskās nabadzības skartajām mājsaimniecībām, var gūt labumu no SKF plānā iekļautajiem pasākumiem un investīcijām.Turklāt Latvija saskaras ar ievērojamām problēmām, kas saistītas ar novecojošu dzīvojamo fondu. Šajās ēkās bieži vien ir slikta siltumizolācija, neefektīvas apkures sistēmas un nolietojušies konstrukcijas elementi, kas veicina augstu enerģijas patēriņu un paaugstinātas sadzīves izmaksas iedzīvotājiem.
\nProblēmas, ko rada šādi ēku stāvokļi, nesamērīgi ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem – energoefektīvas renovācijas veicināšana mājsaimniecībām ir nozīmīga enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanas sastāvdaļa.Fosilā kurināmā izmaksu pieaugums ietekmēs arī transporta izmaksas, kas ietekmēs gan mājsaimniecības, gan mikrouzņēmumus.ETS 2 ir daļa no plašāka pasākumu kopuma (t.i., tiesību aktu kopums \"Gatavi mērķrādītājam 55\"85). Tāpēc šī atsevišķā pasākuma ietekmes izolēšana ir sarežģīta un iegūtie rezultāti ietver ievērojamu nenoteiktības robežu. Tiek pieņemts, ka pēc tiesību aktu kopumā \"Gatavi mērķrādītājam 55\" ietverto pasākumu īstenošanas ar apkuri saistītie izdevumi varētu samazināties attiecīgi par -0,4% līdz -1,0% no kopējiem izdevumiem par precēm un pakalpojumiem mājsaimniecībām ar zemiem un augstiem ienākumiem, jo īpaši pateicoties zemākiem enerģētikas izdevumiem.Mazaizsargāto grupu identificēšanaTSI projekta ietvaros tika analizēti vairāki uz statistikas un aptaujas datiem balstīti indikatori, kā arī tika izstrādāts indikators - pielāgots 2M indikators ETS 2 ieviešanas skarto iedzīvotāju grupu identificēšanai (skatīt SKF plāna 1.4.sadaļu, 2.ievilkumu un 10.attēlu).Mazaizsargātās mājsaimniecības siltumapgādes kontekstā un enerģētiski nabadzīgās mājsaimniecības.Atbilstoši TSI projekta ietvaros veiktajām enerģētiskās nabadzības apdraudēto mājsaimniecību īpatsvars, kuras ir īpaši mazaizsargātas pret ETS 2 ieviešanu apkures kontekstā ir 3 % ienākumu grupas apakšējā tercilē un 1,6% vidējā tercilē, ņemot vērā CO2 cenu diapazonus.
\nTas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar situāciju bez ETS 2 ieviešanas, kas liecina, ka 2,1% un 1,5% mājsaimniecību attiecīgi apakšējā un vidējā tercilē jau tiek uzskatītas par mazaizsargātām. Neviena mājsaimniecība augšējā tercilē netika uzskatīta par mazaizsargātu pret enerģētisko nabadzību un īpaši mazaizsargātu pret ETS 2 ieviešanu. Kopējo izdevumu daļa kas saistīta ar ETS2 izmaksām apkurei mājsaimniecībām, kuras izmanto fosilo kurināmo, ir salīdzinoši nemainīga visās decilēs, bet vislielākā tā ir mājsaimniecībām pirmajā decilē.Analizējot aspektus urbanizācijas griezumā, redzams, ka ETS 2 ietekme ir lielāka reģionos ar vidēju apdzīvotības blīvumu (75 EUR/gadā pie oglekļa cenas 60 EUR/tCO2) un vismazākā – mājsaimniecībām, kas dzīvo blīvi apdzīvotās teritorijās (30 EUR/gadā pie oglekļa cenas 60 EUR/tCO2).
\nIespējams, ka ETS 2 mazāk ietekmē blīvi apdzīvotas teritorijas, jo tajās ir salīdzinoši liels centralizētās siltumapgādes īpatsvars, kas daļēji vai pilnībā izmanto atjaunojamos enerģijas avotus. Liela daļa centralizētās siltumapgādes iekārtu Latvijā jau ir iekļautas ES ETS, tāpēc ETS 2 tās tieši neietekmē. Saskaņā ar CSP statistiku un ES ETS ziņojumiem, 2023. gadā aptuveni 52 % centralizētās siltumapgādes iekārtu Latvijā ir iekļautas ES ETS.Enerģētiskās nabadzības indikatori liecina par sliktāku mājokļu stāvokli iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, kā arī iedzīvotājiem lauku reģionos. Latvijā 18,7% iedzīvotāju (351 709 personas) ir norādījuši, ka mājoklī ir \"tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas, mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās\", tostarp no pirmās ienākumu kvintiles šis rādītājs aptver 24% mājsaimniecību. Šāds mājokļa stāvoklis ir izteiktāks lauku teritorijās (22% iedzīvotāju) nekā pilsētās (16% iedzīvotāju).
\nIedzīvotāju īpatsvars, kuri par kurināmo iztērē mazāk nekā pusi no valsts vidējā rādītāja un kuru kopējie izdevumi ir zemāki par valsts vidējo rādītāju (M/2 rādītājs) sasniedz 26% un tas ir ļoti izplatīts starp mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem - pirmajā ienākumu kvintilē šis rādītājs skar 63% iedzīvotāju un 57% mājsaimniecību. Tajā pašā laikā salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits norāda, ka viņiem ir parādi par komunālajiem maksājumiem - 7,1%. Lielais iedzīvotāju īpatsvars, kas visticamāk dzīvo apstākļos ar neatbilstošu enerģijas patēriņu (M/2 rādītājs), kopā ar salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu, kuri norāda, ka tiem ir parādi par komunālajiem maksājumiem, varētu norādīt uz to, ka Latvijā mājsaimniecības samazina savus izdevumus par energoresursiem un prioritāri apmaksā rēķinus, lai izvairītos no parādsaistību uzkrāšanās, norādot uz iedzīvotāju slēpto enerģētisko nabadzību.
\nLīdztekus to iedzīvotāju atbalstīšanai, kuri ir mazaizsargāti pret ETS 2 ieviešanu fosilā kurināmā izmantošanas dēļ, Fonda ieguldījumus un pasākumus var izmantot arī tam, lai risinātu ar enerģētisko nabadzību saistītās problēmas.2. PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU APRAKSTS, ATSKAITES PUNKTI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI2.1. Komponente: C1 – Ēku sektors2.1.1. Komponentes apraksts (kopsavilkuma logs)Intervences apgabals: Ēku sektorsMērķis:Saskaņā ar 2020.gada 14.oktobra EK paziņojumu par \"Eiropas Renovācijas vilnis - par zaļām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi\", Latvijai līdz 2050.gadam ir jāsasniedz klimatneitralitāte ēku sektorā. Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai86 aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos – tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē.Aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030.gadam noteikts energoefektivitātes mērķis - galapatēriņa ietaupījums par 14,7 TWh līdz 2030. gadam.Ēku energoefektivitātes uzlabošana prasa ievērojamus ilgtermiņa kapitālieguldījumus, kuru atmaksāšanās periods ir ilgs.
\nTāpēc iedzīvotājiem un pašvaldībām, kas iegulda ēkās, kas nodrošina sociālās funkcijas, nereti trūkst pietiekamu finanšu resursu, lai īstenotu nepieciešamos energoefektivitātes uzlabojumus un šādu ēku uzturēšana prasa ievērojamus līdzekļus, kuru kompensēšana negatīvi finansiāli atsaucas uz maznodrošinātām mājsaimniecībām, kas saņem pakalpojumus šajās ēkās.Maza mēroga energoefektivitātes pasākumiem Latvijā ir izšķiroša nozīme, ņemot vērā pašreizējo mājokļu stāvokli un lēno liela mēroga mājokļu atjaunošanas tempu. Daudzas no esošajām ēkām ir novecojušas un nav energoefektīvas, kas rada lielu enerģijas patēriņu un palielina izmaksas iedzīvotājiemŅemot vērā augstāk minētos izaicinājumus, SKF plānā iekļautas daudzpusīgas investīcijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai:- Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai;- Privātmāju atjaunošanai;- Maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai;- Energoefektivitātes pasākumiem ēkās, kurās tiek īstenotas pašvaldību funkcijas (sociālie mājokļi, īres mājokļi un pakalpojumi ar izmitināšanu);- Atjaunīgo energoresursu izmantošanai.Plānotās investīcijas būs papildinošas ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ieguldījumiem, palielinot kopējo investīciju apjomu.Pasākumi un investīcijas:Komponentes ietvaros tiks īstenotas četras investīcijas: C1.A.I1 – Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās;
\nC1.B.I1 – Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai. C1.B.I2 – Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanu; C1.D.I1 – Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai.Investīciju ietvaros plānots sasniegt 11 rādītājus – 3 atskaites punktus un 8 mērķrādītājus.Aplēstās kopējās publiskā finansējuma izmaksas: 374 809 573 EUR, no kuriem izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 281 107 180 EUR; izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītās pārvaldības programmām (piemēram, Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) u. c.): 0 EUR; izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 93 702 393 EUR.2.1.2.
\nKomponentes pasākumu un investīciju apraksts2.1.2.1. (C1.A.I1) Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājāsIntervences apgabals: (A)(Saskaņā ar Regulas 2023/955 8. panta 1. punkta attiecīgo apakšpunktu)2.1.2.1.1. Komponentes pasākuma/investīcijas aprakstsSkaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par esošajām problēmām un to, kā tās tiek risinātas ar pasākumu un investīciju palīdzībuLatvijā daudzdzīvokļu dzīvojamais fonds veido būtisku daļu no kopējā dzīvojamo mājokļu sektora – vairāk nekā 38 000 daudzdzīvokļu ēku aptver ap 56 % no kopējās dzīvojamās platības valstī. No šīm ēkām aptuveni 60% ir tehniski un energoefektivitātes ziņā novecojušas, uzbūvētas Padomju Savienības laikā, ar augstu siltumenerģijas patēriņu un zemu energoefektivitāti.Šajās ēkās dzīvo lielākā daļa mazaizsargāto mājsaimniecību – pensionāri, daudzbērnu ģimenes, personas ar invaliditāti, mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem.
\nTām raksturīga augsta energoizdevumu attiecība pret ienākumiem, kas vairumā gadījumu pārsniedz 15 % no mājsaimniecības budžeta, un augsts enerģētiskās nabadzības risks.Daudzdzīvokļu ēku renovācijas mērķi Latvijā līdz 2030. gadam, atbilstoši aktualizētajam NEKP 2021–2030, ir būtiski samazināt enerģijas patēriņu dzīvojamajā sektorā, uzlabojot ēku energoefektivitāti un veicinot pāreju uz ilgtspējīgu siltumapgādi. Galvenie mērķi ir: Atjaunot vismaz 2000 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas līdz 2030. gadam, izmantojot valsts un Eiropas Savienības fondu atbalsta programmas. Samazināt dzīvojamo ēku enerģijas patēriņu, īpaši siltumenerģijas jomā. Virzīt ēkas uz augstāku energoefektivitātes klasi, atbilstoši ēkas tipam un tehniskajām iespējām.Renovācijas mērķis ir arī samazināt iedzīvotāju izdevumus par apkuri atkarībā no ēkas tipa un renovācijas dziļuma, tādējādi uzlabojot mājsaimniecību enerģētisko drošību, īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir augsts SEG emisiju samazināšanas un sociālā taisnīguma potenciāls.
\nAtjaunošanas programmās, kuras jau īstenotas, sasniegts apkures enerģijas ietaupījums vidēji 60 % apmērā un tas ir būtisks CO₂ emisiju samazinājums, līdz ar to, tas pierāda šī segmenta augsto efektivitāti klimata politikas mērķu sasniegšanā.Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un modernizēt ēku tehniskās sistēmas mazaizsargātām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu mājās ar īpaši lielu enerģijas patēriņu. Investīcija ir saskaņota ar NEKP pasākumu (3.2.3.5.) \"Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes darbību ietvaros sniegt atbalstu enerģētikas nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem\".Saskaņā ar EK 2023.gada 23.oktobra ieteikumu 2023/2407 \"Par enerģētisko nabadzību\"87 viens no atbalsta pasākumiem ir \"Veikt pasākumus, kas paātrinātu vissliktākā energosnieguma ēku atjaunošanas rādītāja kāpumu tā, ka ietaupījums mājsaimniecībai ir pietiekams, lai panāktu pietiekamu iekštelpu siltumkomfortu.
\nEnerģētiski nabadzīgu mājsaimniecību atbalsta pasākumos būtu jāņem vērā mājokļu tirgus īpašumtiesību struktūra, un nedrīkstētu pieļaut, ka tiek izslēgti enerģētiskās nabadzības skartie mājokļu īpašnieki, no vienas puses, un īrnieki, no otras puses.\"ES nav noteiks vienots enerģijas patēriņa slieksnis, kas definētu \"zema energosnieguma ēkas\". Tomēr ir izstrādātas vadlīnijas un direktīvas, kuru ietvaros dalībvalstis var noteikt ēkas ar vislielāko enerģijas patēriņu. Pamatojoties uz Ēku energoefektivitātes likuma 4. panta otro daļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ir izstrādāti MK 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 730 \"Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības\" (MK noteikumi Nr. 730).
\nMK noteikumu Nr. 730 2. punkts nosaka, ka ēka uzskatāma par atbilstošu enerģijas patēriņa līmeņa un primārās enerģijas patēriņa līmeņa minimālajām prasībām, ja tās energoefektivitātes klases rādītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā atbilst E klasei vai augstākai klasei.Līdz ar to secināms, ka visas ēkas, kuras neatbilst E klasei un ir ar zemāku energoefektivitātes klasi, uzskatāmas par neatbilstoša enerģijas patēriņa ēkām jeb tādām ēkām, kurās ir augsts enerģijas patēriņš un augstas ekspluatācijas izmaksas - līdz ar to tajās dzīvojošās mājsaimniecības ir definējamas kā enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības.Saskaņā ar MK 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 \"Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi\" 3. pielikuma 1. tabulu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuru apkurināmā platība ir no 120 līdz 250 m2 un apkures patēriņš pārsniedz 150 kWh/m2 gadā, savukārt ēkas ar apkurināmo platību virs 250 m2 un apkures patēriņu, kas pārsniedz 125 kWh/m2 gadā, atbilst F klases ēkai.Balstoties uz pieejamajiem datiem, kopējais daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits Latvijā ir aptuveni 39 500, no kurām aptuveni 34 000 līdz 36 000 ēku atbilst F apkures energoefektivitātes klasei.
\nNo šīm ēkām aptuveni 30% ir uzskatāmi par tehniski un/vai ekonomiski nelietderīgi atjaunojamām, līdz ar to pēc EM aplēsēm nepieciešams atjaunot aptuveni 26 600 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku.Lai nodrošinātu, ka F klases ēkas izpildītu minimālās energoefektivitātes prasības, ēkās jāveic nozīmīgi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Jo zemāka ēkas energoefektivitātes klase, jo finansiāli ietilpīgāka ir to atjaunošana. Atbilstoši ANM plāna 1.2. reformu un investīciju virziena \"Energoefektivitātes uzlabošana\" 1.2.1.1.i. investīcijas \"Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu\"88 (turpmāk – 1.2.1.1.i. investīcija) ietvaros īstenotajiem ēku atjaunošanas projektiem, daudzdzīvokļu ēkām, kuru kopējais primārais enerģijas patēriņš: ir līdz 125 kWh/m2 gadā, vidējais nepieciešamais finansējums to atjaunošanai – 455 tūkst.
\nEUR; pārsniedz 125 kWh/m2 gadā – vidējais nepieciešamais finansējums to atjaunošanai 567 tūkst. EUR (sasniedzot pat 1,6 milj. EUR).Tāpat arī mājsaimniecības, dzīvojot F klases ēkās, ir pakļautas augstākām ekspluatācijas izmaksām, t.sk. augstām enerģijas izmaksām, piemēram, apkures sezonā šādās ēkās enerģijas izmaksas ir pat 2–3 reizes augstākas nekā B vai C klases ēkās. Līdz ar to liels ienākumu īpatsvars tiek izmantots apkures nodrošināšanai, neradot iespēju veikt iekrājumus ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.Enerģētiskās nabadzības rādītāji liecina, ka ir liels skaits mājsaimniecību, kas norāda uz zemu mājokļu kvalitāti. Pieaugot ienākumiem, samazinās to mājsaimniecību un personu īpatsvars, kuras identificē \"noplūdi, mitrumu, puvi\" un 26 % personu un 24 % mājsaimniecību pirmajā kvintilē ziņoja, ka dzīvo mājās ar noplūdēm, mitrumu vai puvi.
\nTas jo īpaši ir sastopams lauku apvidos, kā arī grupās ar zemiem ienākumiem, kurām var trūkt resursu, lai ieguldītu ēku atjaunošanā. Turklāt Latvijā ir augsts mājokļu īpašumtiesību līmenis visās ienākumu kvintilēs. Šī plašā līdzatbildība ir radījusi arī būtiskas problēmas saistībā ar mājokļu atjaunošanu. Daudziem, jo īpaši zemāko ienākumu kvintiļu iedzīvotājiem, ir grūtības finansēt nepieciešamos atjaunošanas darbus, lai uzlabotu energoefektivitāti un dzīves apstākļus. Lai gan mājokļa īpašumtiesības nodrošina stabilitāti, šo īpašumu atjaunošanas vai modernizācijas izmaksas bieži vien pārsniedz mazaizsargāto mājsaimniecību finansiālās spējas, tādējādi radot grūtības uzturēt un uzlabot mājokļu standartus.
\nAtbalsts par energoefektīvas atjaunošanas projektiem dos tiešu labumu iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskajai nabadzībai.Lai sasniegtu investīcijas mērķi, atbalstu paredzēts sniegt: mazaizsargātām mājsaimniecībām (EIKIS datu izmatošana) un ēku energoefektivitātes klasei; ETS2 ietekme; pārējām mājsaimniecībām kvalificētajā daudzdzīvokļu dzīvojamajā ēkā;Ņemot vērā, ka SKF plāna līdzekļi ir jāmērķē uz mājsaimniecībām, kas ir maznodrošinātas vai pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, mērķgrupas noteikšanai nepieciešams kombinēt gan ēkas tehniskos parametrus, gan mājsaimniecību sociālekonomisko situāciju.Īstenojot investīciju, atbalsts tiks mērķēts uz mazaizsargātām mājsaimniecībām. Šāda pieeja nodrošinātu pakāpenisku kopēju daudzdzīvokļu ēku atbalsta sistēmas evolūciju un pieredzes gūšanu jaunu atbalsta veidu izmantošanā.
\nBalstoties jau esošajā pieredzē un īstenošanas sistēmā būtu iespējams efektīvāk vadīt programmas īstenošanas riskus un sasniegt plānotos programmas rezultātus. Tas ļautu nākotnē īstenot līdzīga veida programmas. Programmas īstenošanā paredzēts izmantot gan tiešos, gan netiešos atbalsta instrumentus (ar kredītiestāžu starpniecību).Līdzšinējā pieredze liecina, ka energoefektivitātes projektu īstenošana parasti ir saistīta ar mazākām energoresursu izmaksām, tomēr kopēji lielākām izmaksām sākotnējā periodā saistībā ar aizdevumu atmaksu. Investīcijas ietvaros sniegtais atbalsts varētu sniegt papildus motivāciju energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Izvēlētais atbalsta sniegšanas risinājums nodrošina kompleksu atbilstošu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu.
\nProgrammas īstenošana nav atkarīga no citu atbalsta instrumentu pieejamības, kas rastos gadījumā, ja atbalsts tiktu sniegts tikai mazaizsargātajām mājsaimniecībām (identificē atbilstoši EIKIS).Īstenojot investīciju, atbalsts tiek mērķēts uz tām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu ēkās, kuras atbilst enerģētiskās nabadzības kritērijiem (daudzīvokļu mājas, kas atrodas reģionos, kuros pēc EIKIS datiem ir augstākais īpatsvars enerģētiskai nabadzībai pakļauto mājsaimniecību un daudzdzīvokļu mājas, kurās EIKIS sistēmā iekļautās mājsaimniecības sasniedz konkrētu īpatsvaru).EIKIS nodrošina sociālekonomisko mērķēšanu, identificējot mājsaimniecības, kurām ir ierobežotas iespējas segt enerģijas izmaksu pieaugumu.
\nProgrammas īstenošanā paredzēts izmantot gan tiešos atbalsta instrumentus, gan netiešos instrumentus sadarbībā ar kredītiestādēm.Mazaizsargātas mājsaimniecībasInvestīcijas aktivitātes ietvaros tiek nodrošināts mērķēts atbalsts sociāli un ekonomiski mazaizsargātām mājsaimniecībām, ņemot vērā nepieciešamību mazināt enerģētisko nabadzību un veicināt sociālo kohēziju, vienlaikus sekmējot klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.Investīcijas ietvaros mazaizsargātajām mājsaimniecībā, kuras identificē EIKIS, tiks nodrošināts atbalsts līdz 100% ēku atjaunošanas izmaksu segšanai, paredzot iespēju būtiski samazināt šo mājsaimniecību finansiālo slogu, kas saistīts ar investīciju īstenošanu. Papildus tiks nodrošināta mērķēta informēšana un konsultācijas projektu sagatavošanas un īstenošanas posmos.EIKIS sistēma automatizēti identificē mājsaimniecības, balstoties uz ienākumu līmeni un sociālās aizsardzības sistēmu datiem, tādējādi nosakot atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusam.EIKIS sistēma nodrošina mērķētu un automatizētu mazaizsargāto mājsaimniecību identificēšanu, ņemot vērā mājsaimniecību ienākumu līmeni.
\nKritēriji balstīti uz valsts un pašvaldību sociālās aizsardzības sistēmu datiem, nodrošinot mērķētu valsts atbalstu sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.Tiek pieņemts, ka mājsaimniecības ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, ja tās vairāk nekā 30 % no saviem mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli tērē ikmēneša mājokļa izdevumiem. Pieejas pamatā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) definīcija par cenas ziņā pieejamiem mājokļiem. Tādējādi to izmantotu, lai identificētu mājsaimniecības, kurām draud enerģētiskā nabadzība.Investīcijas īstenošana ar mērķētu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas identificētas izmantojot EIKIS, nodrošina sociāli taisnīgu pāreju uz energoefektīvāku un klimatneitrālu dzīves vidi, vienlaikus mazinot sociāli ekonomiskās nevienlīdzības riskus un veicinot sabiedrības noturību pret energoresursu cenu svārstībām.ETS2 ietekmē esošās mājsaimniecības tiek identificētas atlases procesā, piešķirot tām augstāku prioritāti projektu īstenošanai, piešķirot zemāk prioritāti tiem projektiem, kuros dzīvojamās mājas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei, kuru nodrošina ETS1 operatori.Pasākuma vai investīcijas būtība, veids un apjoms, kas var ietvert papildu tehniskā atbalsta pasākumus saskaņā ar 11. panta 4. punktu, norādot, vai tas ir jauns vai esošs pasākums vai investīcija, ko iecerēts pagarināt, izmantojot Fonda atbalstuInvestīcijas ietvaros tiks sniegts atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanai, fokusējoties uz atbalsta sniegšanas mājsaimniecībām, kuras ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam.
\nMazaizargātajām mājsaimniecībām investīcijas ietvaros tiks piešķirts grants līdz 100 % apmērā no ēkas atjaunošanas izmaksām. Pārējām mājsaimniecībām tiek piedāvāts aizdevums un, izpildot noteiktos kritērijus, iespēja saņemt kapitāla atlaidi, kas sedz līdz 40 % no ēkas atjaunošanas attiecināmām izmaksām.Šī ir jauna investīcija, kas papildina Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana\" 2.1.1.1.pasākumu \"Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t. sk. attīstot ESKO tirgu (daudzdzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)\"89 (turpmāk – 2.1.1.1.pasākums) un ietverot rūpnieciski ražotu koka karkasu paneļu pilotprojektu pasākumu, kā arī ANM 1.2.1.1.i. investīciju un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3.specifiskā atbalsta mērķa \"Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, \"zaļo\" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu\" 2.2.3.6.pasākumu \"Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas\" īstenošanas noteikumi90 (turpmāk – 2.2.3.6.pasākums).
\nANM 1.2.1.1.i. investīcijas, 2.1.1.pasākuma un 2.2.3.6.pasākuma atbalsta projektu pieteikumu pieņemšana kompleksās atjaunošanas projektu īstenošanai ir noslēgusies.Detalizēta informācija par pasākuma vai investīcijas mērķi un par to, kādām personām pasākums vai investīcija ir paredzēti un uz ko tie ir vērsti; skaidrojums par to, kā pasākums un investīcija faktiski veicinātu Fonda mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgo rīcībpolitiku vispārējā satvarā un kā pasākums un investīcija samazinās atkarību no fosilās degvielas/kurināmāAtbalsts tiks mērķēts uz daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām, kurās vismaz 66 % (kas ir vismaz 2/3 iedzīvotāju ēkā un tādējādi ļauj panākt kopības lēmumu par ēkas atjaunošanu) mājsaimniecību atbilst enerģētiskās nabadzības kritērijiem. Šī kombinētā pieeja nodrošina, ka investīcija tiek novirzīta ēkām ar visaugstāko energoresursu izmaksu un sociālekonomiskā riska līmeni.
\nAtbalsts būs pieejams arī citām mājsaimniecībām ēkās, kas kvalificējas investīcijas nosacījumiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, neatkarīgi no to atbilstības mazaisargātās mājsaimniecības statusam.Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atlase tiks balstīta uz šādiem kritērijiem: mazaizsargāto mājsaimniecību % apjoms konkrētā daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā – 66% un vairāk, prioritāri dodot priekšroku ar lielāku īpatsvaru; primārās enerģijas ietaupījuma potenciāls – vismaz 30%.Atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai SKF plāna ietvaros tiks nodrošināts prioritārā kārtībā. Augstāka prioritāte īstenošanai tiks piešķirta ēkai: balstoties uz ēkā dzīvojošo mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvaru; ja ēka atrodas novadā, kurā vismaz 50% mājsaimniecību pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam (balstoties uz EIKIS datiem, skatīt SKF plāna 1.4.1.sadaļu); ja ēkai ir ETS2 ietekme.Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atlases kritērijos kā viens no pamatnosacījumiem ir noteikts vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums.
\nVienlaikus šāda pieeja paredz iespēju nākotnē īstenot papildu atjaunošanas pasākumus, nodrošinot pakāpenisku pāreju uz dziļo renovāciju.Latvija īsteno mehānismus, kas veicina dziļo renovāciju gan vienā etapā, gan pakāpeniski īstenojamu atjaunošanu. Atbalsta programmas prioritāri vērstas uz būtisku primārās enerģijas patēriņa samazinājumu un augsta ēkas energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu, kas atbilst Eiropas Savienības klimata un enerģētikas mērķiem.Renovācijas projekti balstās uz energoauditu un ilgtermiņa atjaunošanas plānu, nodrošinot, ka izvēlētie risinājumi neierobežo iespējas nākotnē sasniegt augstāku energoefektivitātes līmeni.Vienlaikus Latvijā ir uzsākta rūpnieciski ražotu koka karkasa paneļu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanā. Šī pieeja atbilst dziļās renovācijas definīcijai, nodrošinot kompleksu ēkas norobežojošo konstrukciju uzlabošanu un ilgtermiņa energoefektivitātes rezultātu, kas samazina nepieciešamību pēc būtiskiem papildu ieguldījumiem turpmākajos 30 un vairāk gados.Rūpnieciski ražotu koka karkasa paneļu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanā piemērošanas iespējas tiks izvērtētas arī attiecīgās programmas ietvaros, lai veicinātu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu un sekmētu dziļās renovācijas īstenošanu.Inovatīvo tehnoloģiju ieviešana renovācijas nozarē ir pakāpenisks process, un šobrīd tiek veikti izvērtējumi un izmēģinājumi, lai nodrošinātu šo tehnoloģiju piemērojamību un efektivitāti.
\nRūpnieciski ražotu koka karkasa paneļu izmantošana ir tehnoloģija ar lielu potenciālu, un, lai gan šobrīd vēl nav īstenoti plaša mēroga renovācijas projekti, tā ir daļa no ilgtermiņa plāniem par energotaupības uzlabošanu un ilgtspējīgas būvniecības veicināšanu.Latvijas valdība atbalsta jauno tehnoloģiju ieviešanu un novērtē iespējas to plašākai izmantošanai nākotnē, nodrošinot konkurenci un attīstību būvniecības sektorā. Tā ir pirmā fāze, lai izpētītu, kā šī pieeja var būt vispiemērotākā daudzdzīvokļu ēku renovācijai.Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts diferencēti, balstoties uz mājsaimniecības atbilstību mazaizsargātas mājsaimniecības statusam: līdz 100 % atbalsts tām mājsaimniecībām, kas klasificējas kā enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās, ja dzīvojamajā ēkā 66 % un vairāk mājsaimniecību atbilst mazaizsargātās mājsaimniecības statusam, un tiek sasniegts vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījums; līdz 40 %, citām mājsaimniecībām ēkā, kas kvalificējas investīcijas nosacījumiem atbilstoši MK noteikumiem par investīcijas īstenošanu, neatkarīgi no to atbilstības mazaizsargātās mājsaimniecības statusam.Atbalsta intensitāte līdz 40 % apmērā mājsaimniecībām, kuras neatbilst mazaizsargātas mājsaimniecības statusam, tiek noteikta, balstoties uz līdzšinējo daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmu pieredzi un rezultātiem, proti, ANM 1.2.1.1.i. investīcija91 un 2.1.1.1. pasākums92.
\nMinētajās programmās lielākajai daļai mājsaimniecību tika piemērota 40–50 % kapitāla atlaide, kas praksē pierādījās kā efektīvs, samērīgs un iedzīvotājiem pieņemams līdzdalības modelis, nodrošinot līdzsvaru starp publisko finansējumu un dzīvokļu īpašnieku ieguldījumu2.1.1.1. pasākuma dati apliecināja, ka: 40 % kapitāla atlaide nodrošina pietiekamu motivāciju mājsaimniecībām piedalīties renovācijas projektos; šī atbalsta apmēra ietvaros projekti tiek īstenoti finansiāli ilgtspējīgi, saglabājot pārvaldāmu privātā līdzfinansējuma slodzi.Balstoties uz šo pieredzi, arī SKF plānā iekļautās investīcijas ietvaros līdz 40 % kapitāla atlaide tiek noteikta kā optimāls risinājums mājsaimniecībām, kas nav klasificējamas kā mazaizsargātas mājsaimniecības.
\nTas nodrošina: vienlīdzīgu piekļuvi atbalstam, sociāli taisnīgu diferencētu pieeju, publiskā finansējuma efektīvu izmantošanu.Apraksts par to, kā pasākums vai investīcija tiek īstenota (īstenošanas līdzekļi), atsaucoties uz dalībvalsts administratīvajām spējām centrālā un – attiecīgā gadījumā – reģionālā un vietējā līmenī, un paskaidrojums par to, kā resursi tiks savlaicīgi apgūti un kā tie vajadzības gadījumā tiek novirzīti vietējam un reģionālajam līmenimAtbalstu mājsaimniecībām pārvaldīs ALTUM; atbildīgā ministrija – Ekonomikas ministrija.Atbalsts pieejams daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai, ilgtspējas nodrošināšanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.
\nInvestīcijas ietvaros paredzēti plaša spektra pasākumi, kas vērsti uz ēku enerģijas patēriņa samazināšanu, ekspluatācijas izmaksu mazināšanu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Atbalsts ietver: Ēku norobežojošo konstrukciju atjaunošanu un siltināšanu, tostarp ārsienu, jumtu, pamatu un bēniņu siltināšanu, logu un durvju nomaiņu vai atjaunošanu, balkonu un lodžiju sakārtošanu, kā arī citu pasākumu veikšanu, kas nodrošina būtisku energoefektivitātes uzlabojumu. Inženiertehnisko sistēmu modernizāciju, tai skaitā apkures, karstā ūdens sagatavošanas, ventilācijas, elektroapgādes un citu ēku tehnisko sistēmu sakārtošanu, lai nodrošinātu efektīvāku un drošāku to darbību. Pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem un bezemisiju tehnoloģijām, uzstādot saules paneļus, saules kolektorus, siltumsūkņus un citas AER izmantojošas tehnoloģijas.
\nApkures iekārtu nomaiņu lokālajā un individuālajā apkurē, aizstājot novecojušas, neefektīvas un emisijas radošas iekārtas ar modernākām, videi draudzīgākām un energoefektīvākām tehnoloģijām. Viedās energoefektivitātes vadības risinājumus, tai skaitā gudrās vadības sistēmas apkurei un enerģijas patēriņam, automatizācijas risinājumus un energoefektivitāti uzlabojošu tehnoloģiju integrēšanu ēkās.Šie pasākumi kopumā nodrošina būtisku primārās enerģijas ietaupījumu, mazāku siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un ēku ilgtspēju, kā arī atbalsta pāreju uz klimatneitrālu un videi draudzīgu dzīvojamo fondu.Atbalsts tiks sniegts darbībām, kas atbilst principam \"nenodarīt būtisku kaitējumu\".Atbalsta pretendents varēs saņemt tehnisko atbalstu energoauditam un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai līdz šim ALTUM esošās atbalsta programmas93 ietvaros, vai arī SKF plāna investīcijas \"(C1.D.I1) Vienas pieturas aģentūra daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai\" ietvaros (pēc ALTUM esošās atbalsta programmas īstenošanas pabeigšanas).
\nPēc finansiālā atbalsta rezervācijas pieteikuma saņemšanas, ALTUM izvērtēs saņemto dokumentāciju un pēc atbalsta piešķiršanas noslēgs atbalsta līgumu, kā arī izsniegs aizdevuma garantiju, ja atbalsta saņēmējs finansējumu saņems kredītiestādē, vai sniegs tiešo aizdevumu. Pēc tam ALTUM vai kredītiestāde pārskaita līdzekļus energoefektivitātes projekta īstenošanai pamatojoties uz projekta tāmi. Pēc energoefektivitātes darbu pabeigšanas pakalpojuma sniedzējs sagatavo pagaidu energosertifikātu un ievada to Būvniecības valsts informācijas sistēmā. Papildus ALTUM izsniegs grantu mājsaimniecībām, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, attiecīgās energoefektivitātes projekta izmaksu daļas segšanai līdz 100% apmērā.Tiks nodrošināta 5 gadu pēcuzraudzība pēc noslēguma maksājuma. Šajā periodā atbalsta saņēmējam (mazaizsargātajai mājsaimniecībai) jāuztur īpašumtiesības, nemainīt dzīvokļa lietošanas veidu un nodrošināt investīciju izmantošanu paredzētajam mērķim.
\nJa dzīvoklis vairs netiek izmantots mazaizsargātās mājsaimniecības vajadzībām (piemēram, pārdots vai mantots citai personai), MK noteikumos tiks paredzēti attiecīgi nosacījumi šādos gadījumos.ALTUM sadarbībā ar pašvaldībām informēs par pieejamo atbalstu programmas ietvaros.Attiecīgā gadījumā - skaidrojums par to, kā pasākums vai investīcija tieksies novērst dzimumu nevienlīdzībuEnerģētiskā nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, vecāka gadagājuma sievietes un sieviešu vadītas mājsaimniecības. 2023. gadā 37,3 % ģimeņu Latvijā bija viena vecāka ģimenes94, kur bērnus audzina māte. Saskaņā ar EU-SILC datiem 15 % sieviešu, kas dzīvo vienas personas mājsaimniecībās, ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, salīdzinot ar 10 % vīriešu. viena vecāka mājsaimniecībās, 9 % sieviešu norādīja uz grūtībām uzturēt mājokli siltu, savukārt tikai 2 % vīriešu ziņoja par to pašu problēmu.Pasākuma vai investīcijas grafiksTiek plānots, ka 2027. gada IV ceturksnī stāsies spēkā MK noteikumi par atbalsta pasākuma īstenošanu.Projektu iesniegumu pieņemšana tiks izsludināta 2028. gada I ceturksnī.Projektu īstenošana noslēgsies līdz 2032. gada 31. jūlijam.2.1.2.1.2.
\nPrincips \"nenodari būtisku kaitējumu\" (DNSH)Informācija par komponentē iekļauto pasākumu un investīciju atbilstību principam \"nenodari būtisku kaitējumu\" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. EK 2025.gada 25.marta paziņojums \"Tehniskie norādījumi par principa \"nenodarīt būtisku kaitējumu\" piemērošanu saskaņā ar Sociālā klimata fonda regulu\" (turpmāk – EK paziņojums C/2025/1596), pieejams tiešsaistē (https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2025/1596/oj)PieejaPraktiskie apsvērumi1. Vai saskaņā ar šo pasākumu vai investīciju ir kādas darbības un/vai aktīvi, kas saskaņoti ar vienu vai vairākiem konkrētām nozarēm veltītiem pielikumiem?(EK paziņojuma C/2025/1596 2.1. iedaļa.)Šī investīcija attiecas uz divām darbībām, kas uzskaitītas EK paziņojuma C/2025/1596 1. pielikumā: B3.1 – daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana;
\nB6 – atjaunīgās enerģijas aprīkojuma uzstādīšana daudzdzīvokļu māju apkurei.Šīs investīcijas elementi, kas saistīti ar darbību B6 (atjaunīgās enerģijas aprīkojuma uzstādīšana daudzdzīvokļu ēku apkurei), pēc definīcijas atbilst DNSH kritērijiem, kas noteikti EK paziņojumā C/2025/1596.Šīs investīcijas elementiem, kas saistīti ar darbību B3.1, ir papildu DNSH kritēriji pielāgošanās klimata pārmaiņām un pāreja uz aprites ekonomiku.Investīcijas īstenošanas MK noteikumos tiks iekļauti visi DNSH kritēriji un pierādījumi par šīs investīcijas elementiem, un tie būs daļa no investīcijas pirmā atskaites punkta.2. Vai saskaņā ar šo pasākumu vai investīciju ir darbības un/vai aktīvi, uz kuriem neattiecas viens vai vairāki konkrētām nozarēm veltīti pielikumi un kuri nav balstīti uz alternatīvajām pieejām, kas minētas EK paziņojuma C/2025/1596 2.3. un 2.4. iedaļā?(EK paziņojuma C/2025/1596 2.2. iedaļa.)Nav attiecināms3.
\nVai saskaņā ar šo pasākumu vai investīciju ir paredzētas darbības un/vai aktīvi, kas ir saskaņoti ar ES taksonomiju (\"būtiska sekmēšana\") un principa \"nenodari būtisku kaitējumu\" tehniskās pārbaudes kritērijiem?(EK paziņojuma C/2025/1596 2.3. iedaļa.)Nav attiecināms4. Vai šis pasākums vai investīcija ir finanšu produkts, ko īsteno InvestEU dalībvalsts nodalījuma ietvaros saskaņā ar EK paziņojuma C/2025/1596 2.4. iedaļu?Nav attiecināms2.1.2.1.3. Atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiksAtskaites punkts: Projektu iesniegumu atlases izsludināšanaAtskaites punkta aprakstsIzsludināta projektu iesniegumu atlase energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunīgo energoresursu izmantošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.
\nSpēkā stājies normatīvais regulējums par investīcijas īstenošanu. Normatīvajā regulējumā iekļauti energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta pasākumu saņemšanas nosacījumi saskaņā ar SKF plāna 2.1.2.1.1. sadaļu un atbilstības nosacījumi DNSH kritērijiem, jo īpaši EK paziņojuma C/2025/1596 1. pielikuma B3.1. un B6. darbības prasībām. Normatīvajā regulējumā norādīts, ka tiek pieņemti projektu iesniegumi, kas paredz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kompleksu renovāciju un kuru paredzamā energosniegumu uzlabošana ir vismaz 30 %.Mērķrādītājs: Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits, kurās veikta energoefektivitātes paaugstināšanaMērķrādītāja aprakstsVeikta energoefektivitātes paaugstināšana 20 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.Veikta energoefektivitātes paaugstināšana 72 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.Pasākuma/investīcijas atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiksKārtas numursPasākuma/investīcijas nosaukumsAtskaites punkts vai mērķrādītājsAtskaites punkta /mērķrādītāja nosaukumsKvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)Izpildes grafiksMērvienībaBāzlīnijaMērķisGadsCeturksnisC1.A.I1.1.2028Q1Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājāsAtskaites punktsProjektu iesniegumu atlases izsludināšanaNeattiecasNeattiecasNeattiecas2028IC1.A.I1.S1.2030Q4Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājāsMērķrādītājsDaudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits, kurās veikta energoefektivitātes paaugstināšanaSkaits0202030IVC1.A.I1.S1.2032Q3Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājāsMērķrādītājsDaudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits, kurās veikta energoefektivitātes paaugstināšanaSkaits20722032IIIKāpēc tika izvēlēts konkrētais atskaites punkts vai mērķrādītājs?Atskaites punkts nodrošina atbalsta pasākuma investīcijas uzsākšanu.Mērķrādītājs nodrošina mērāmu progresu daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda atjaunošanā, apliecinot, ka noteiktais skaits ēku ir pilnībā īstenojušas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.Ko mēra ar atskaites punktu vai mērķrādītāju?Atskaites punkts mēra programmas īstenošanas uzsākšanu, apliecinot, ka ir oficiāli atvērta projektu iesniegumu pieņemšana, publicēti atbalsta nosacījumi un nodrošināta administratīvā kapacitāte projektu iesniegumu vērtēšanas procesam.
\nProjektu iesniegumu pieņemšanas uzsākšana ietver oficiālu pieteikumu pieņemšanas izsludināšanu, atbalsta nosacījumu publicēšanu un administratīvās sistēmas sagatavošanu vērtēšanas procesa uzsākšanai. Atbalsta sniegšana tiek īstenota, ievērojot: noteikumus par atbalsta atbilstību mazaizsargātām mājsaimniecībām, kā noteikts SKF plāna 2.1.2.1.1. sadaļā par attiecīgās investīcijas īstenošanu; atbilstību DNSH kritērijiem, tostarp EK paziņojuma C/2025/1596 1. pielikuma B3.1. un B6 darbības prasībām.Mērķrādītājs mēra to daudzdzīvokļu ēku skaitu, kurās ir pilnībā pabeigti energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, renovācija nodota ekspluatācijā un sasniegti noteiktie energoefektivitātes uzlabojuma rādītāji, pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēto ēkas pagaidu energosertifikātu.Kā to mērīs, kāda metodika un avots tiks izmantots un kā tiks objektīvi pārbaudīta atskaites punkta vai mērķrādītāja pienācīga izpilde?Atskaites punkts tiks mērīts, pamatojoties uz oficiālu paziņojumu par projektu iesniegumu uzsākšanu, kas publicēts atbilstoši noteiktajām procedūrām.
\nMērīšanas avoti: Ekonomikas ministrijas un ALTUM publicētie paziņojumi, oficiālais izsludinājums, programmas dokumentācija.Mērķrādītājs tiks mērīts pēc tā faktiskā renovēto ēku skaita, kurās ir pabeigti visi energoefektivitātes paaugstināšanas būvdarbi un renovācija ir nodota ekspluatācijā. Ēka tiks ieskaitīta rādītājā brīdī, kad ALTUM ir apstiprinājis gala maksājuma pieprasījumu un veicis projekta verifikāciju.Kāda ir bāzlīnija (sākumpunkts) un kāds ir sasniedzamais līmenis vai konkrētais punkts (tikai mērķrādītājiem)?Mērķrādītājs tiek veidots uz jaunas iniciatīvas bāzes, līdz ar to bāzlīnija nosakāma kā 0. Sasniedzamais rādītājs – 72.Līdz kuram laikam (ceturksnis un gads) atskaites punkts/ mērķrādītājs tiks sasniegts?Atskaites punkts tiks sasniegts līdz 2028. gada I ceturksnim.Mērķrādītājs tiks sasniegts līdz 2032. gada 31. jūlijam.Kas un kura iestāde būs atbildīga par atskaites punkta / mērķrādītāja īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu?Par investīcijas īstenošanas nosacījumu un atlases kritēriju izstrādi atbildīga ir EM.Par atskaites punkta īstenošanu un sasniegšanu ir atbildīga EM sadarbībā ar CFLA.Par investīcijas praktisko ieviešanu kā projekta īstenotāju plānots noteikt ALTUM, kas nodrošinās mērķrādītāja īstenošanu un sasniegšanu, kā arī informācijas sniegšanu par investīcijas īstenošanas progresu, tostarp sasniegto mērķrādītāju.CFLA kā līguma slēdzējs ar projekta īstenotāju nodrošinās investīcijas projekta izpildes uzraudzību.
\nAtbilstoši starp EM un CFLA noslēgtajai starpresoru vienošanās, EM un CFLA nodrošinās atskaites punkta un mērķrādītāja sasniegšanas uzraudzību un novērtēšanu. EM sekos līdzi investīcijas, t.sk. atskaites punkta un mērķrādītāja izpildes progresam, nepieciešamības gadījumā rosinās grozījumus SKF Plānā un investīcijas īstenošanas noteikumos.Par atskaites punkta un mērķrādītāja ziņošanu EK, balstoties uz CFLA un EM sniegto informāciju, atbildīga ir KEM kā vadošā iestāde.2.1.2.1.4. Finansējums un izmaksasInformācija un skaidrojums par komponenti un par katra pasākuma un katras investīciju aplēstajām kopējām izmaksām, kas balstās uz pienācīgu pamatojumu, ietverot šādu informāciju:Izmantotā metodika, izdarītie pamatpieņēmumi (piemēram, par vienības izmaksām, resursu izmaksām) un šo pieņēmumu pamatojumsPlānotās izmaksas tiek aprēķinātas, ņemot vērā vairākus pamatpieņēmumus, kas ļauj nodrošināt atbalsta efektivitāti un projekta īstenošanas plānošanu.
\nKopējās programmas izmaksas ir 152,176 miljoni EUR, no kuriem 123,794 milj. EUR tiks segtas SKF plāna finansējuma ietvaros, kamēr 28 milj. EUR būs ALTUM un kredītiestāžu piesaistītie resursi aizdevumu sniegšanai.Izmaksu pamatpieņēmumi tiek balstīti uz vidējo renovācijas izmaksu aprēķiniem, kas ietver visas nepieciešamās darbības, piemēram, ēkas siltināšanu, logu nomaiņu un apkures sistēmu uzlabošanu. Izmaksu aprēķini un atbalsta mehānismi ir balstīti uz līdzīgu projektu pieredzi un paredzēti, lai nodrošinātu ēku atjaunošanas efektivitāti, ņemot vērā gan finansējuma pieejamību, gan iedzīvotāju vajadzības. Investīcijas programmas ietvaros tiks ievēroti principi \"Energoefektivitāte pirmajā vietā\", \"Nenodarīt būtisku kaitējumu\" un \"Klimatdrošināšana\", atbalsta saņēmējiem paredzot atbilstošas prasības līgumos ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.Investīcijas pieņēmumi (skat. 6. tabulu) sagatavoti, balstoties uz līdzšinējo pieredzi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas programmu īstenošanā.
\nInformācija par 2.1.1.pasākuma īstenošanas rezultātiem pieejama ALTUM tīmekļvietnē95. Pamatojoties uz datiem uz 31.12.2025., vidējā atjaunotā ēka bija 2032 m2 ar 36 dzīvokļiem, kas atbilst vidējai dzīvokļa platībai 56,4 m2.Plānotajā investīcijā izmantotais pieņēmums – 3000 m2 un 60 dzīvokļi vienā ēkā – paredz vidējo dzīvokļa platību 50 m2, kas ir statistiski salīdzināma ar līdzšinējo pieredzi un atbilst tipveida daudzdzīvokļu ēku parametriem Latvijā. Lielāka mēroga ēku izvēle ļauj nodrošināt apjoma ekonomiju, samazinot administratīvās un sagatavošanas izmaksas uz vienu mājsaimniecību, kā arī palielinot energoefektivitātes un sociālo ietekmi uz vienu atbalstīto projektu.Ievērojot investīcijas kopapjomu, tās ietvaros plānots atjaunot 72 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas.
\nPamatojoties uz 2.1.1.pasākuma īstenošanas datu analīzi uz 19.03.2026.96 par projektiem, kuros nav paredzēti inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveides darbi un kuriem ir noslēgti aizdevuma līgumi, vidējā attiecināmo izmaksu vērtība ir 620 EUR/m2. Vienlaikus, ņemot vērā būvniecības nozares inflācijas risku līdz 5,9% gadā (atbilstoši CSP datiem par 2023.gada 12 mēnešu vidējo būvniecības izmaksu līmeņa izmaiņām salīdzinājumā ar 2022.gada 12 mēnešu vidējo būvniecības izmaksu līmeni), izmaksu līmenis ir palielināts līdz uz 657 EUR/m2.Atbilstoši ALTUM sagatavotajai aplēsei SKF plānā iekļautās investīcijas programmas pārvaldības un ieviešanas, tostarp IT un datu pārvaldības izmaksu apmērs97 ir 7,3% no sniegtā atbalsta apmēra, proti, 142 561,11 EUR uz vienu atjaunotu daudzdzīvokļu ēku (informācijai: ES fondu 2021.-2027.gadu plānošanas perioda programmu īstenošanas ietvaros ALTUM programmas pārvaldības un ieviešanas izmaksas ir 12 % no sniegtā atbalsta apmēra).Pieņemts, ka vidēji 40 mājsaimniecības katrā ēkā atbildīs enerģētiskās nabadzības kritērijiem.
\nBalstoties uz minētajiem parametriem, vidējās atjaunošanas izmaksas uz vienu mājsaimniecību tiek aprēķinātas aptuveni 32 850 EUR apmērā.Mazaizsargātajām mājsaimniecībām tiks piešķirts līdz 100% atbalsts, proti 94,6 miljonu EUR apmērā. Pārējām mājsaimniecībām, kuras dzīvo ēkā, kas kvalificējusies investīcijas nosacījumiem, tiks nodrošināts atbalsts aizdevuma vai aizdevuma garantijas veidā, kas tiek piešķirts ar kapitāla atlaidi līdz 40%. Šāda pieeja palīdz nodrošināt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu ieguldījumu, sniedzot atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas visvairāk cieš no augošajām enerģijas izmaksām, un uzlabojot ēku energoefektivitāti.Atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma98 12.pantam pirms investīcijas programmas apstiprināšanas MK ALTUM ir novērtē programmas ietekmi, riskus un sagaidāmos zaudējumus, finansiālos rezultātus un programmas īstenošanas izmaksas.
\nAttiecīgi precīzas programmas pārvaldības un ieviešanas, tostarp IT un datu pārvaldības izmaksa būs novērtētas pirms MK noteikumu apstiprināšanas par investīcijas programmas īstenošanu (plānots 2027.gada beigās). Apkopojumu par investīciju programmas pieņēmumiem un investīcijas izmaksām skatīt 6. un 7. tabulās.6. tabula. Investīcijas programmas īstenošana: galvenie pieņēmumiNr.p.k.RādītājsMērvienībaVērtība1.Atjaunotas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (mājas) (1)Skaits722.Mājas vidējā platība (2)m23 0003.Attiecināmās izmaksas (ņemot vērā inflācijas pieaugumu būvniecības nozarē līdz 5,9% gadā) (3)EUR/m26574.Projekta vadības /investīcijas īstenošanas izmaksas uz māju, t.sk. IT un datu pārvaldības izmaksas (4)EUR/māja142 561,115.Mājas atjaunošanas izmaksas uz mājsaimniecību (vidēji) (5)EUR32 8506.Dzīvokļu skaits mājā (vidēji) 6)Skaits607.Mazaizsargāto mājsaimniecību skaits mājā (vidēji) (7)Skaits408.Investīcijas programmas kopapjoms (8) = (1) x (2) x (3)+(4) x (1)EUR152 176 4007. tabula.
\nInvestīcijas programmas izmaksasNr.p.k.Izdevumu pozīcijaKopējās plānotās izmaksas,EUR bez PVNNo tām finansējums SKF plāna ietvaros,EUR bez PVN1.Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām (9) = (1) x (5) x (7)94 608 00094 608 0002.Investīciju kopapjoms pārējām mājsaimniecībām (10)= (1) x ((6)-(7)) x (5)47 304 00018 921 6002.1.t.sk. aizdevums ar kapitāla atlaidi (40%) vai garantija ar kapitāla atlaidi (11) = (10) x 40%18 921 60018 921 6003.Programmas pārvaldība un ieviešana (pilna programmas dzīves cikla nodrošināšana - no plānošanas līdz uzraudzībai un kontrolei), kas ietver: (12) Programmas koordināciju; pārskatu gatavošanu; starpinstitūciju sadarbību; Programmas ieviešanu (projektu atlases organizēšana; pieteikumu izvērtēšana; lēmumu gatavošana; atbalsts saņēmējiem īstenošanas laikā);
\nLīgumu administrēšanu (līgumu sagatavošana, slēgšana; juridiskā uzraudzība; saistību kontrole); Uzraudzību un kontroli (finanšu pārbaudes, atbilstības pārbaudes, pārskatu izvērtēšana, risku vadība, auditi)9 200 4009 200 4004.IT un datu pārvaldība, kas ietver: (13) Informācijas sistēmu darbības nodrošināšanu; Datu uzskaiti un atskaites; Drošības risinājumus.1 064 0001 064 0005.KOPĀ (14) = (9) + (11) + (12) + (13)152 176 400123 794 000Indikatīvs visaptverošs grafiks, saskaņā ar kuru šīs izmaksas varētu rastiesInvestīciju plānots īstenot līdz 2032. gada 31. jūlijam.Informācija par nacionālo līdzfinansējumu nolūkā segt pasākumu un investīciju kopējās izmaksasDaudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijai SKF plāna ietvaros paredzētas investīcijas 123 794 000 EUR apmērā, t.sk. nacionālais līdzfinansējums (25% no kopsummas) - valsts budžeta līdzekļi 30 948 500 EUR apmērā.Programmas kopējās izmaksas – 152 176 000 EUR, no kurām ap 28 milj.
\nEUR būs ALTUM un kredītiestāžu piesaistītie resursi aizdevumu sniegšanai.Tiešo aizdevumu gadījumā ALTUM primāri izmantos publisko finansējumu un nepieciešamības gadījumā piesaistīs papildus finansējumu aizdevumu daļas finansēšanai; garantiju gadījumā aizdevuma daļu finansēs kredītiestāde, bet ALTUM pēc projekta mērķu sasniegšanas izmaksās kapitāla atlaidi aizdevuma pamatsummas daļējai, kā arī sniegs grantu mazaizsargāto mājsaimniecību, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu, energoefektivitātes projektu īstenošanas izmaksu daļas finansēšanai.Jebkādu informāciju par to, kāds finansējums no citiem Eiropas Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu komponentiTiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3.6.pasākumā99 un 2.1.1.1. pasākumā100 paredzēto atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās (projektu pieteikumu kompleksās atjaunošanas veikšanai ir pabeigta).
\nANM 1.2.1.1.i. investīcija101 kuras ietvaros atbalsts tika sniegts ēku kompleksai atjaunošanai un pārejai uz AER tehnoloģijām (projektu pieteikumu kompleksās atjaunošanas veikšanai ir pabeigta).Attiecīgā gadījumā – jebkāda informācija par paredzēto finansējumu no privātiem avotiem un par paredzamo piesaistīto līdzekļu līmeni/apmēruALTUM un kredītiestāžu piesaistītie resursi aizdevumu sniegšanai ir plānoti ap 28 milj. EUR.Paredzamo izmaksu ticamības un pamatotības pamatojums, vajadzības gadījumā ņemot vērā valstu specifikuParedzamās izmaksas noteiktas, ievērojot iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu, t.sk. analizējot īstenotos energoefektivitātes projektus daudzdzīvokļu ēkās, ko finansē no esošajām programmām.Pasākuma/investīcijas aplēstās kopējās izmaksasKārtas numursPasākums/ investīcijaNo datumaLīdz datumamKopā2026202720282029203020312032C1.A.I1Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās01.01. 2026.31.07. 2032.123 794 0000018 656 00039 900 00039 900 00025 338 00002.1.2.1.5.
\nPamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības,mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)Ja atbalstu no Fonda sniedz ar tādu publisku vai privātu struktūru starpniecību, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi vai mazaizsargāti transporta lietotāji, skaidrojums par to, kādus pasākumus vai investīcijas minētās struktūras īstenos un kā minētie pasākumi un investīcijas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.Ja atbalstu no Fonda sniedz ar finanšu starpnieku starpniecību, apraksts par pasākumiem, ko dalībvalsts plāno pieņemt, lai nodrošinātu, ka finanšu starpnieki visu ieguvumu nodod tālāk galasaņēmējiem.Investīcijas ietvaros paredzēts atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās ar zemu energosniegumu.
\nAtbilstoši EK 2023.gada 23.oktobra ieteikumam 2023/2407 \"Par enerģētisko nabadzību\" šis ir viens no veidiem kā mazināt enerģētisko nabadzību. Līdz ar to investīcijas ietvaros ir paredzēts atbalstīt visas attiecīgās mājas mājsaimiecības, papildus sniedzot mērķētu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām.2.1.2.1.6. PapildināmībaSkaidrojums un pamatojums par to, kā jaunie vai esošie pasākumi vai investīcijas ir papildu pasākumi vai investīcijas un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus saskaņā ar 13. panta 2. punktu, tostarp šāds skaidrojums un pamatojums attiecībā uz Plānā iekļautajiem pasākumiem un investīcijām saskaņā ar 4. panta 5. punktu.Šī investīcija ir papildu ieguldījums, kas nerada dubultošanos ar esošajiem ES un valsts budžeta programmu finansētajiem projektiem un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus.
\nTas risina konkrētu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas jautājumus, kā arī sniedz papildus atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām (uzlabo komforta līmeni un samazina komunālo maksājumu slogu).2.1.2.1.7. Atbilstība ES noteikumiem par valsts atbalstuPaskaidrojums par to, vai atbalsts pasākumam vai ieguldījumam i) nebūs valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta darbības jomā, ii) tiks finansēts, pamatojoties uz esošu valsts atbalsta shēmu, uz kuru attiecas grupu atbrīvojuma regula, jo īpaši Komisijas regula Nr. 651/2014 (GBER)102, vai apstiprināts ar Eiropas Komisijas lēmumu par valsts atbalstu (norādot atsauces numuru šādai shēmai (SA.nnnnn), vai iii) radīs jaunu valsts atbalsta pasākumu, skaidrojumu, vai tas atbildīs grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem, piemēram, GBER (norādot, kurš tās pants), iv) atbildīs de minimis regulai, v) prasīs paziņojumu par valsts atbalstu, norādot, kad dalībvalsts plāno iepriekš paziņot vai paziņot Eiropas Komisijai plānoto atbalstu pasākumam vai ieguldījumam, un piemērojamo valsts atbalsta instrumentu, kas nodrošina tā saderību ar iekšējo tirgu.Investīcijas ietvaros atbalstu paredzēts sniegt privātpersonām.
\nGadījumos, kad atbalsts tiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējam un tas kvalificēsies kā komercdarbības atbalsts, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta pazīmēm, atbalsta piešķiršanā paredzēts piemērot de minimis atbalsta regulējuma nosacījumus.2.1.2.2. (C1.B.I1) Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanaiIntervences apgabals:(B)(Saskaņā ar Regulas 2023/955 8. panta 1. punkta attiecīgo apakšpunktu)2.1.2.2.1. Komponentes pasākuma/investīcijas aprakstsSkaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par esošajām problēmām un to, kā tās tiek risinātas ar pasākumu un investīciju palīdzībuEnerģētiskās nabadzības rādītāji liecina par lielu skaitu mājsaimniecību ar zemu mājokļu kvalitāti.
\nSituācija īpaši aktuāla ir lauku apvidos, kā arī mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem, kurām trūkst resursu ieguldījumiem ēku renovācijā. Plānotās investīcijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai sniegs tiešu labumu mājsaimniecību grupām ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskajai nabadzībai un neaizsargātībai.Latvijā ir augsts mājokļu īpašumtiesību līmenis visās ienākumu kvintilēs. Šī plašā līdzatbildība ir radījusi arī būtiskas problēmas saistībā ar mājokļu renovāciju. Daudziem mājokļu īpašniekiem, jo īpaši zemāko ienākumu kvintiļu iedzīvotājiem, ir grūtības finansēt nepieciešamos renovācijas darbus, lai uzlabotu energoefektivitāti un dzīves apstākļus. Lai gan mājokļa īpašumtiesības nodrošina stabilitāti, šo īpašumu atjaunošanas vai modernizācijas izmaksas bieži vien pārsniedz mazaizsargāto mājsaimniecību finansiālās spējas, tādējādi radot grūtības uzturēt un uzlabot mājokļu standartus.Maza mēroga energoefektivitātes pasākumiem Latvijā ir izšķiroša nozīme, ņemot vērā pašreizējo mājokļu stāvokli un lēno liela mēroga mājokļu atjaunošanas tempu.
\nDaudzas no esošajām ēkām ir novecojušas un nav energoefektīvas, kas rada lielu enerģijas patēriņu un palielina izmaksas iedzīvotājiem. Lai gan liela mēroga pārbūves projekti ir svarīgi ilgtermiņa ilgtspējai, tie virzās uz priekšu lēni un nevar apmierināt mazaizsargāto mājsaimniecību tūlītējās vajadzības. Daudzos gadījumos dzīvokļu īpašnieki paaugstina savu dzīvokļu individuālo energoefektivitāti, investējot logu un/vai individuālo apkures sistēmu nomaiņā. Tomēr mazaizsargātām personām bieži vien trūkst finanšu līdzekļu šādu uzlabojumu veikšanai, tāpēc mazaizsargāto personu dzīves apstākļi var būt sliktāki un iekštelpu gaisa temperatūra zemāka nekā citos tās pašas ēkas dzīvokļos. Tāpēc pat nelielu energotaupības uzlabojumu īstenošana, piemēram, individuāli izolācijas uzlabojumi, logu nomaiņa un efektīvu apkures sistēmu uzstādīšana, var būtiski samazināt enerģijas patēriņu un uzlabot dzīves apstākļus daudzām mazaizsargātām mājsaimniecībām visā valstī. Šie neliela mēroga pasākumi ir būtisks solis ceļā uz energoefektivitātes uzlabošanu individuālā līmenī, enerģētiskās nabadzības mazināšanu un atbalstu pārejai uz ilgtspējīgāku mājokļu sektoru Latvijā.Investīcijas mērķis ir samazināt mazaizsargātu mājsaimniecību (saskaņā ar EIKIS datiem par mazaizsargātas mājsaimniecības statusu) enerģētiskās nabadzības risku gadījumos, kad sarežģīti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nav iespējami (tostarp situācijās, kad daudzdzīvokļu ēka neatbilst prasībām saņemt renovācijas atbalstu (piemēram, netiek sasniegts 30% primārās enerģijas patēriņa samazinājums) vai īpašnieki nevar nodrošināt nepieciešamo balsojumu par sarežģītiem renovācijas pasākumiem), finansējot mazāka mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus (piemēram, logu nomaiņu, iekšējo sienu izolāciju, atsevišķu fosilā kurināmā apkures iekārtu nomaiņu uz bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski iespējams) mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras dzīvo un kurām pieder dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, kā arī sniedzot finansiālo atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai un renovācijai (piemēram, fasādes, mansarda, pagraba siltināšana, kopīga fosilā kurināmā apkures iekārtu nomaiņa uz bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski iespējams utt.) privātmājās.Mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, var būt grūtības piekļūt precīzai informācijai vai norādījumiem, kā samazināt enerģijas patēriņu un samazināt komunālo pakalpojumu rēķinus.
\nTāpat daudzas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības var saskarties ar sarežģītām formalitātēm, zināšanu un pieredzes trūkumu vai arī tām var trūkt laika un resursu, lai orientētos dažādās ar projektu sagatavošanu saistītās formalitātātēs un ar energoefektivitātes pasākumu īstenošanu izrietošos procesos. Lai nodrošinātu informācijas un konsultāciju pieejamību, tehnisko palīdzību dokumentācijas sagatavošanā un atbalsta pieejamību efektīvu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, investīcijas ietvaros VIF nodrošinās atbalsta funkcijas projektu iesniegumu sagatavošanā, tai skaitā vienas pieturas principa pieejas īstenošanu. Minēto funkciju nodrošināšana un konsultatīvā atbalsta sniegšana enerģētiskās nabadzības skartajiem cilvēkiem ir būtiska, tādejādi nodrošinot centralizētu, pieejamu un vienkāršotu pakalpojumu, kas palīdz mazaizsargātām personām un mājsaimniecībām orientēties energoefektivitātes pasākumos, kas var samazināt izmaksas vai vienkāršot energotaupības pasākumu īstenošanas procesus, kā arī sniegt informāciju par finansiālā atbalsta pieejamību, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu.Pasākuma vai investīcijas būtība, veids un apjoms, kas var ietvert papildu tehniskā atbalsta pasākumus saskaņā ar 11. panta 4. punktu, norādot, vai tas ir jauns vai esošs pasākums vai investīcija, ko iecerēts pagarināt, izmantojot Fonda atbalstuInvestīcijas ietvaros plānota tehniskā un finansiālā atbalsta sniegšana energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai privātmājās: Atbalsta sniegšana nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.
\nAtbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, tai skaitā energoauditam tiks nodrošināts, izmantojot un pielāgojot līdz šim īstenoto atbalsta programmu labo praksi tehniskās dokumentācijas sagatavošanai ēku renovācijas vajadzībām. Atbalsts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras dzīvo privātmājās un kurām pieder privātmājas. Atbalsts aptvers tādus uzlabojumus kā logu nomaiņa, jumta izolācija, iekšējo sienu izolācija, fasādes, mansarda, pagraba siltināšana, kā arī esoša fosilos energoresursus izmantojoša apkures iekārtu un sistēmu nomaiņa uz koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam,izņemot vietas, kur ir augsts gaisa piesārņojums, bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski un finansiāli iespējams.
\nAtbalstāmi arī hibrīda apkures sistēmu risinājumi, kas paredz biomasas katlu, kas piemēroti granulu kurināmajam, bezemisijas un atjaunīgos energoresursos balstīto apkures sistēmu risinājumu pievienošana esošajai fosilā kurināmā apkurei sistēmai.Plānotais atbalsta kopums vērtējams kā jauna iniciatīva.Tāpat investīcijas ietvaros plānota tehniskā un finansiālā atbalsta sniegšana mazāka mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos: Atbalsta sniegšana nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Atbalsts tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, tai skaitā energoauditam tiks nodrošināts, pamatojoties uz jau esošo pieredzi atbalsta programmu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai ēku renovācijas vajadzībām.
\nFinansējums mazāka mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem mazaizsargātām mājsaimniecībām, kurām pieder dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, to apliecinot ar īpašumtiesību apliecinošu dokumentu, un kuros mazaisargātās mājsaimniecības dzīvo. Atbalsts aptvers tādus uzlabojumus kā, piemēram, logu nomaiņa, iekšējo sienu izolācija, kā arī efektīvi apkures sistēmu risinājumi (t.sk. piemēram, atsevišķu fosilā kurināmā apkures iekārtu nomaiņa uz koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, bezemisijas, atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem vai pieslēgšana centralizētām siltumapgādes sistēmām, ja tas ir tehniski iespējams; atbalstāmi arī hibrīda apkures sistēmu risinājumi, kas paredz biomasas katlu, kas piemēroti granulu kurināmajam, bezemisiju un atjaunīgos energoresursos balstīto apkures sistēmu risinājumu pievienošana esošajai fosilā kurināmā apkurei sistēmai) un, kur iespējams - jumta izolāciju, bēniņu un pagraba izolāciju.Plānotais atbalsta kopums vērtējams kā jauna iniciatīva.Detalizēta informācija par pasākuma vai investīcijas mērķi un par to, kādām personām pasākums vai investīcija ir paredzēti un uz ko tie ir vērsti; skaidrojums par to, kā pasākums un investīcija faktiski veicinātu Fonda mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgo rīcībpolitiku vispārējā satvarā un kā pasākums un investīcija samazinās atkarību no fosilās degvielas/kurināmāInvestīcijas mērķis ir uzlabot daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu un privātmāju energoefektivitāti un modernizēt ēku tehniskās sistēmas mazaizsagātām mājsaimniecībām.Mērķa grupa: mazaizsargātas mājsaimniecības saskaņā ar EIKIS datiem par mazaizsargātas mājsaimniecības statusu.Lai nodrošinātu projektu rezultātu ilgtspēju, atbalsta programmas ieviesējs nodrošina pārbaudāmu uzskaiti, kas apliecina, ka projekta pēcuzraudzības periodā, kas ir piecus gadus pēc gala maksājuma veikšanas, attiecīgā privātmāja vai dzīvoklis ir atbalsta saņēmēja, kas atbilst mērķa grupai, īpašumā vai valdījumā atbilstoši nacionālajā normatīvajā regulējumā noteiktajam, kā arī netiek mainīts īpašuma lietošanas veids.Atkarības samazināšana no fosilā kurināmā: mājsaimniecību enerģijas patēriņa samazinājums un mazāki rēķini par enerģiju.
\nSamazināta atkarība no fosilā kurināmā, cita starpā aizstājot fosilā kurināmā apkures iekārtas ar koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, risinājumu, bezemisiju iekārtu un risinājumu, atjaunīgos energoresursos balstītu iekārtu vai pieslēdzot centralizētai siltumapgādes sistēmai, tādējādi veicinot valsts kopējos dekarbonizācijas centienus. Vienlaikus netiek izslēgti arī hibrīda apkures sistēmu risinājumi, kas paredz biomasas katlu, kas piemēroti granulu kurināmajam, bezemisiju un atjaunīgos energoresursos balstīto apkures sistēmu risinājumu pievienošana esošajai fosilā kurināmā apkurei sistēmai.Apraksts par to, kā pasākums vai investīcija tiek īstenota (īstenošanas līdzekļi), atsaucoties uz dalībvalsts administratīvajām spējām centrālā un - attiecīgā gadījumā - reģionālā un vietējā līmenī, un paskaidrojums par to, kā resursi tiks savlaicīgi apgūti un kā tie vajadzības gadījumā tiek novirzīti vietējam un reģionālajam līmenimPrivāto mājokļu atjaunošana: Atbalsts mazaizsargātām un enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām (mājsaimniecība EIKIS ir identificēta kā mazaizsargāta mājsaimniecība) privātmāju renovācijai.
\nPieteikumus ir plānots pieņemt atklātā konkursā un tie tiks izvērtēti rindas kārtībā.Atbalsts mazaizsargātām un enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām daudzdzīvokļu ēkās: atbalsts individuāliem maza mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem tiks sniegts mājsaimniecības līmenī (mājsaimniecība EIKIS ir identificēta kā mazaizsargāta mājsaimniecība) un pieteikuma iesniedzējs ir attiecīgā dzīvokļa īpašnieks. Pieteikumus ir plānots pieņemt atklātā konkursā un tie tiks izvērtēti rindas kārtībā.Detalizētāki tehniskie konkursa nosacījumi tiks izstrādāti pirms atlases izsludināšanas, tos ietverot MK noteikumos par investīcijas īstenošanu. Pieteikuma iesniedzējs varēs pretendēt uz atbalstu, ja tas ir īpaši mazaizsargāts pret ETS 2 ieviešanu un ja izpildīsies minētie kritēriji:1. dzīvokļa īpašnieks ir reģistrēts EIKIS kā mazaizsargāta mājsaimniecība vismaz vienu gadu un2. ir izpildīts vismaz viens no šādiem kritērijiem, kas raksturo daudzdzīvokļu ēkas, kurā atrodas dzīvoklis, energoefektivitāti:a) ēkas energoefektivitātes līmenis ir E vai zemāks;b) enerģijas patēriņš apkurei ir >100 kWh/m2;c) ēka ir nodota ekspluatācijā pirms 1990. gada (šo kritēriju piemēro, ja nav iespējams iegūt datus saskaņā ar a) vai b) kritēriju).Investīcija tiks īstenota visā Latvijas teritorijā, nodrošinot, ka tiek mazināta enerģētiskās nabadzības ietekme uz mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.Plānots, ka atbalsts tiks sniegts kopumā 10 948 mājsaimniecībām aptverot gan energoefektivitātes pasākumu veikšanu privātmājās, gan daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos.
\nPlānotais finansējums tiks piešķirts projektu iesniegšanas secībā, lai nodrošinātu mērķētu atbalstu mājsaimniecībām gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Līdz ar to prognozējama finansējuma savlaicīga izmantošana pieejamajā apmērā.Par investīcijas īstenošanu atbildīga ir KEM.Investīcijas ietvaros SIA \"Vides investīciju fonds\" (VIF) nodrošinās vienas pieturas principa pieeju, īstenojot informatīvus pasākumus, lai veicinātu pieteikšanos atbalsta programmā, un nodrošinot atbalsta funkcijas projektu iesniegumu sagatavošanā, Papildus jau iepriekš minētajām darbībām VIF veiks arī projektu izpildes uzraudzību visā investīcijas ieviešanas ciklā.Par mērķrādītāju un izpildes grafika izpildes nodrošināšanu atbildīgs ir VIF, kuram ir atbilstoša pieredze, lai īstenotu pasākumus.Attiecīgā gadījumā - skaidrojums par to, kā pasākums vai investīcija tieksies novērst dzimumu nevienlīdzībuEnerģētiskā nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, vecāka gadagājuma sievietes un sieviešu vadītas mājsaimniecības. 2023. gadā 37,3% ģimeņu Latvijā bija vientuļās mātes103 ģimenes.Saskaņā ar EU-SILC datiem 15% sieviešu, kas dzīvo vienas personas mājsaimniecībās, ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, salīdzinot ar 10% vīriešu.
\nVientuļo vecāku mājsaimniecībās 9% sieviešu norādīja uz grūtībām uzturēt mājokli siltu, savukārt tikai 2% vīriešu ziņoja par to pašu problēmu.Pasākuma vai investīcijas grafiks; atbalstam mazemisiju transportlīdzekļiem – minētā atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiksLai nodrošinātu saskaņotību ar saistītajiem mērķrādītājiem, kas iekļauti Latvijas NEKP, paredzams, ka investīcijas ietvaros plānotie mērķrādītāji tiks sasniegti līdz 2032. gada III ceturksnim.2.1.2.2.2. Princips \"nenodari būtisku kaitējumu\" (DNSH)Informācija par komponentē iekļauto pasākumu un investīciju atbilstību principam \"nenodari būtisku kaitējumu\" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. EK 2025.gada 25.marta paziņojums \"Tehniskie norādījumi par principa \"nenodarīt būtisku kaitējumu\" piemērošanu saskaņā ar Sociālā klimata fonda regulu\" (turpmāk – EK paziņojums C/2025/1596), pieejams tiešsaistē (https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2025/1596/oj)PieejaPraktiskie apsvērumi1.
\nVai saskaņā ar šo pasākumu vai investīciju ir kādas darbības un/vai aktīvi, kas saskaņoti ar vienu vai vairākiem konkrētām nozarēm veltītiem pielikumiem?(EK paziņojuma C/2025/1596 2.1. iedaļa.)Šī investīcija attiecas uz sešām darbībām, kas uzskaitītas EK paziņojuma C/2025/1596 1. pielikumā: B2 – daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu un privātmāju atsevišķi energoefektivitāti uzlabojoši pasākumi; B.3.1 – esošu privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi; B6 – atjaunīgās enerģijas aprīkojuma uzstādīšana privātmāju apkurei; B7.1 – uz cieto biomasu balstītas apkures sistēmas uzstādīšana esošajās ēkās; B8.1 – apkures sistēmu uzstādīšana esošajās ēkas, tostarp uz atjaunīgiem energoresursiem balstītas apkures sistēmas pievienošana esošajai fosilā kurināmā apkurei sistēmai;
\nB9 – savienojumi ar centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes tīkliem.Šīs investīcijas elementi, kas saistīti ar darbībām B2 (daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu un privātmāju atsevišķi energoefektivitāti uzlabojoši pasākumi), B6 (atjaunīgās enerģijas aprīkojuma uzstādīšana privātmāju apkurei), pēc definīcijas atbilst DNSH kritērijiem, kas noteikti EK paziņojumā C/2025/1596 un atbildīs nacionālajiem tiesību aktiem.Šīs investīcijas elementiem, kas saistīti ar darbību B3.1. un B8.1. ir papildu DNSH kritēriji pielāgošanās klimata pārmaiņām un pāreja uz aprites ekonomiku. KEM apņemas nodrošināt DNSH kritēriju ievērošanu, tas ir, investīcijas īstenošanas MK noteikumos tiks iekļauti visi DNSH kritēriji un pierādījumi par šīs investīcijas elementiem, un tie būs daļa no investīcijas pirmā atskaites punkta.Šīs investīcijas elementi, kas ir saistīti ar darbību B7.1 un B9 ir papildu DNSH kritēriji.
\nKEM apņemas nodrošināt DNSH kritēriju ievērošanu šīs investīcijas īstenošanā. Jo īpaši, DNSH kritēriji un pierādījumi par šiem investīcijas elementiem tiks iekļauti investīcijas īstenošanas MK noteikumos, un tā būs daļa no investīcijas atskaites punkta.2. Vai saskaņā ar šo pasākumu vai investīciju ir darbības un/vai aktīvi, uz kuriem neattiecas viens vai vairāki konkrētām nozarēm veltīti pielikumi un kuri nav balstīti uz alternatīvajām pieejām, kas minētas EK paziņojuma C/2025/1596 2.3. un 2.4. iedaļā?(EK paziņojuma C/2025/1596 2.2. iedaļa.)Nav attiecināms3. Vai saskaņā ar šo pasākumu vai investīciju ir paredzētas darbības un/vai aktīvi, kas ir saskaņoti ar ES taksonomiju (\"būtiska sekmēšana\") un principa \"nenodari būtisku kaitējumu\" tehniskās pārbaudes kritērijiem?(EK paziņojuma C/2025/1596 2.3. iedaļa.)Nav attiecināms4.
\nVai šis pasākums vai investīcija ir finanšu produkts, ko īsteno InvestEU dalībvalsts nodalījuma ietvaros saskaņā ar EK paziņojuma C/2025/1596 2.4. iedaļu?Nav attiecināms2.1.2.2.3. Atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiksAtskaites punkts: Projektu iesniegumu atlases izsludināšanaAtskaites punkta aprakstsIzsludināta projektu iesniegumu atlase maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai. Spēkā stājies normatīvais regulējums par investīcijas īstenošanu. Normatīvajā regulējumā iekļauti energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta pasākumu saņemšanas nosacījumi saskaņā ar SKF plāna 2.1.2.2.1. sadaļu un atbilstības nosacījumi DNSH kritērijiem, jo īpaši EK paziņojuma C/2025/1596 1. pielikuma B2, B3.1., B6, B7.1, B8.1 un B9 darbības prasībām.Mērķrādītājs: To ēku skaits, kuros veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)Mērķrādītāja aprakstsVeikta energoefektivitātes paaugstināšana 2 737 ēku vienībās.Veikta energoefektivitātes paaugstināšana 10 948 ēku vienībās.Pasākuma/investīcijas atskaites punkti, mērķrādītāji un izpildes grafiksKārtas numursPasākuma/investīcijas nosaukumsAtskaites punkts vai mērķrādītājsAtskaites punkta / mērķrādītāja nosaukumsKvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)Izpildes grafiksMērvienībaBāzlīnijaMērķisGadsCeturksnisC1.B.I1.1.2027Q2Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanaiAtskaites punktsProjektu iesniegumu atlases izsludināšanaNeattiecasNeattiecasNeattiecas2027IIC1.B.I1.I6.2030Q1Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanaiMērķrādītājsTo ēku skaits, kuros veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)Ēku vienības027372030IC1.B.I1.I6.2032Q3Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanaiMērķrādītājsTo ēku skaits, kuros veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju)Ēku vienības231710 9482032IIIKāpēc tika izvēlēts konkrētais atskaites punkts vai mērķrādītājs?Atskaites punkts: Projektu iesniegumu atlases izsludināšana – nodrošināta pieteikšanās atbalsta saņemšanai.Mērķrādītājs: \"To ēku skaits, kuros veikta cita energorenovācija (t.i., visa veida energorenovācija, izņemot dziļo renovāciju\" tika izvēlēts, lai atspoguļotu to mājokļu skaitu, kuras gūst labumu no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas.Ko mēra ar atskaites punktu vai mērķrādītāju?Atskaites punkts mēra investīcijas īstenošanas uzsākšanu, apliecinot, ka ir oficiāli atvērta pieteikumu pieņemšana, publicēti atbalsta sniegšanas nosacījumi un nodrošināta administratīvā kapacitāte projektu vērtēšanas procesam.Mērķrādītājs mēra ēku vienību skaitu, kuros tiks veikti ieguldījumi energoefektivitātes pasākumu uzlabošanai, kā arī, kurās pieaugs enerģijas ietaupījums un kurās aizstātas fosilā kurināmā apkures iekārtas ar atjaunīgo energoresursu iekārtām un/vai ļoti efektīvām iekārtām.Kā to mērīs, kāda metodika un avots tiks izmantots un kā tiks objektīvi pārbaudīta atskaites punkta vai mērķrādītāja pienācīga izpilde?Atskaites punkta pienācīgā izpilde pamatojama ar oficiālu paziņojumu par pieteikumu pieņemšanas uzsākšanu, kas publicēts atbilstoši nacionāli noteiktajām procedūrām.Mērīšanas avoti: KEM un VIF publicētie paziņojumi, oficiālais izsludinājums, investīcijas īstenošanas normatīvais regulējums.Mērķrādītāja pienācīga izpilde pamatojama ar: Uzskaiti par finansiālā atbalsta sniegšanu (līgumiem): atbalstīto mājsaimniecību skaita izsekošana.Mērķrādītāja sasniegšanas pārbaudes avoti: valsts energoefektivitātes datubāze; atbalsta sniedzēja pārskati, kas ietver informāciju par veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tai skaitā apliecinājumu par to, ka darbi ir pabeigti.Kāda ir bāzlīnija (sākumpunkts) un kāds ir sasniedzamais līmenis vai konkrētais punkts (tikai mērķrādītājiem)?Bāzlīnija (sākumpunkts) ir 0.Sasniedzamais mērķis (uz 2032.gada 31. jūliju): 10 948 mājokļu skaits, kuri ir guvuši labumu no vismaz viena strukturāla pasākuma, kas samazina to emisijas ēku sektorā.Līdz kuram laikam (ceturksnis un gads) atskaites punkts/ mērķrādītājs tiks sasniegts?Atskaites punkts tiks sasniegts līdz 2027. gada II ceturksnim.Mērķrādītājs tiks sasniegti līdz 2032. gada III ceturksnim.Kas un kura iestāde būs atbildīga par atskaites punkta / mērķrādītāja īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu?Par investīcijas īstenošanas nosacījumu un atlases kritēriju izstrādi atbildīga ir KEM.Par atskaites punkta īstenošanu un sasniegšanu ir atbildīga KEM sadarbībā ar CFLA.Par investīcijas praktisko ieviešanu kā projekta īstenotāju plānots noteikt VIF, kas nodrošinās mērķrādītāja īstenošanu un sasniegšanu, kā arī informācijas sniegšanu par investīcijas īstenošanas progresu, tostarp sasniegto mērķrādītāju.CFLA kā līguma slēdzējs ar projekta īstenotāju nodrošinās investīcijas projekta izpildes uzraudzību.
\nAtbilstoši starp KEM un CFLA noslēgtajai starpresoru vienošanās, KEM un CFLA nodrošinās atskaites punkta un mērķrādītāja sasniegšanas uzraudzību un novērtēšanu. KEM sekos līdzi investīcijas, t.sk. atskaites punkta un mērķrādītāja izpildes progresam, nepieciešamības gadījumā rosinās grozījumus SKF Plānā un investīcijas īstenošanas noteikumos.Par atskaites punktu un mērķrādītāju ziņošanu EK, balstoties uz CFLA un KEM sniegto informāciju, atbildīga ir KEM kā vadošā iestāde.2.1.2.2.4. Finansējums un izmaksasInformācija un skaidrojums par komponenti un par katra pasākuma un katras investīciju aplēstajām kopējām izmaksām, kas balstās uz pienācīgu pamatojumu, ietverot šādu informāciju:Izmantotā metodika, izdarītie pamatpieņēmumi (piemēram, par vienības izmaksām, resursu izmaksām) un šo pieņēmumu pamatojumsIzmaksu aplēses (skatīt 8.tabulu) ir balstītas, ievērojot iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu, t.sk. analizējot īstenotos energoefektivitātes projektus daudzdzīvokļu ēkās, ko finansē no esošajām ES instrumentu programmām, kā arī uz publiski pieejamo informāciju par atsevišķu pasākumu vidējām izmaksām (siltumsūkņu uzstādīšana, logu maiņa), kā arī uz Latvijas NEKP iekļautajiem aprēķiniem un pieņēmumiem.8. tabula.
\nInvestīcijas C1.B.I1 izmaksu aplēse Summa, EUR bez PVNEnergoefektivitātes pasākumu īstenošanai mazaizsargātām mājsaimniecībām privātmājās un dzīvokļos:1) Plānotais atbalsts vienai mazaizsargātai mājsaimniecībai privātmājas energopasākumu īstenošanai (20 000 EUR/mājsaimniecību);2) Plānotais atbalsts vienai mazaizsargātai mājsaimniecībai dzīvokļa energopasākumu īstenošanai (15 000 EUR/mājsaimniecību).187 778 787Darbības izmaksas (atbalsta funkcijas, nodrošinot konsultatīvā/tehniskā atbalsta sniegšanu, publicitāte)860 786Kopējās plānotās izmaksas188 639 573Kopējās plānotās izmaksas ir 188,6 miljoni EUR, no kuriem 0,5% tiek atvēlēti darbību izmaksām vienas pieturas pieejas principa īstenošanai, nodrošinot konsultatīvā, tehniskā atbalsta sniegšanu, publicitāti.
\nSavukārt, pārējo finansējumu plānots novirzīt energoefektivitātes pasākumu īstenošanai mazaizsargātām mājsaimniecībām privātmājās un dzīvokļos, tai skaitā energoauditu veikšanai.Mazaizsargāto mājsaimniecību skaits, kuras saņem atbalstu, aprēķināts, balstoties uz aprēķiniem saskaņā ar TSI projekta rezultātiem, ka plānotais atbalsts vienai mājsaimniecībai energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai privātmājā ir 20 tūkstoši EUR, savukārt dzīvoklī 15 tūkstoši EUR. Plānotās izmaksas uz vienu privātmāju vai dzīvokli aprēķinātas, ņemot vērā vairākus pamatpieņēmumus saskaņā ar TSI projekta rezultātiem, uz kuriem balstīti aprēķini par maza mēroga energoefektivitātes pasākumu izmaksām uz vienu mājsaimniecību (privātmāju vai dzīvokli).
\nTSI projektā veikts izvērtējums par to, cik izmaksā konkrētās atbalstāmās darbības, kā arī noteiktas izmaksas energoefektivitātes pasākumiem uz kvadrātmetru, kas ietver maza un vidēja mēroga uzlabošanas pasākumus. Baltoties uz TSI projektā pieejamajiem datiem, tika noteiktas maksimālais finansējuma apjoms, lai nodrošinātu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanu, kas nav dziļā renovācija.Viena no atbalstāmajām darbībām investīcijas ietvaros ir fosilā kurināmā apkures iekārtu nomaiņa uz koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, bezemisijas vai atjaunīgos energoresursos balstītiem risinājumiem. Viens no risinājumiem ir siltumsūkņa uzstādīšana, kura aplēstās izmaksas balsoties uz TSI projektā veiktajiem pētījumiem ir 9407 EUR.
\nSavukārt, apkures katla nomaiņas aplēstās izmaksas ir 4168 EUR par katlu. Izmaksām par apkures katla nomaiņu pamatā ir ņemti TSI projekta dati. Papildus fosilā kurināmā nomaiņai atbalsta saņēmējs var īstenot darbības, kas saistītas, piemēram, ar logu nomaiņu, jumta izolāciju, iekšējo sienu izolāciju, fasādes, mansarda, pagraba siltināšanu.Veicot iepriekš minētās darbības, aplēstās izmaksas uz m2 Latvijā, atsaucoties uz TSI projektā veiktajiem pētījumiem, vidēji ir 133 EUR. Pieņēmumi par tehnoloģiskajām izmaksām ir balstīti uz jaunāko zinātniskās literatūras pārskatu, un tie tika apstiprināti īpašā apspriešanā ar ieinteresētajām personām. Ņemot vērā vidējos Latvijas privātmāju un dzīvokļu izmērus, kuri potenciālie pieteiktos atbalstam, veikti aprēķini par iespējamo atbalstāmo mājsaimniecību skaitu.Indikatīvs visaptverošs grafiks, saskaņā ar kuru šīs izmaksas varētu rastiesPlānotais investīciju īstenošanas laika periods no 2027.–2032. gadam.Informācija par nacionālo līdzfinansējumu nolūkā segt pasākumu un investīciju kopējās izmaksasInvestīcijas kopējās izmaksas 188 639 573 EUR, t.sk. nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (47 159 893 EUR).Jebkādu informāciju par to, kāds finansējums no citiem Eiropas Savienības instrumentiem ir vai varētu tikt paredzēts saistībā ar to pašu komponentiMaza mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu finansēšana un privātmāju renovācija nav plānota citu ES instrumentu ietvaros.Vienlaikus tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar paredzēto atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai šādās investīciju programmās: Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa \"Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana\" 2.1.1.1. pasākums \"Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t. sk. attīstot ESKO tirgu (daudzdzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)\"104;
\nEiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa \"Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, \"zaļo\" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu\" 2.2.3.6. pasākumu \"Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas\" īstenošanas noteikumi105; ANM plāna 1.2. reformas un investīciju virziena \"Energoefektivitātes uzlabošana\" 1.2.1.1.i. investīcija \"Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu\"106.Savstarpējā investīciju demarkācija tiks nodrošināta arī ar investīciju ieviešanas laika grafiku. Demarkācija tik nodrošināta arī ar SKF plāna investīciju \"(C1.A.I1) Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās\", nodrošinot informācijas apmaiņu starp ALTUM un VIF, kas ir šo investīciju īstenotāji, tai skaitā izmantojot savstarpējo informācijas apmaiņu starp jau izveidotajām IT sistēmām.
\nAtbalsts netiks piešķirts tādām mazaizsargātām mājsaimniecībām, kurs būs saņēmušas vai plāno saņemt atbalstu investīcijā \"Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās\".Vienlaikus, ja tomēr mazaizsargātā mājoklis būs saņēmis atbalstu maza mēroga energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvoklī, kurš atrodas ēkā, kura tomēr piesakās SKF atbalstam investīcijas \"(C1.A.I1) Energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunīgo energoresursu izmantošanai daudzdzīvokļu mājās\", tiks nodrošināts, ka dzīvokli, kurš jau saņēmis atbalstu, piemēram, logu nomaiņai netiks piešķirts atkārtots atbalsts logu nomaiņai. Lai nodrošinātu, ka vienam un tam pašam dzīvoklim atbalsts netiek piešķirts atkāroti tām pašām darbībām, pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta sniegšanu energoefektivitātes pasākumu uzlabošanai daudzdzīvokļu mājā, ALTUM būs jāpārliecinās, ka nevienam no konkrētajā daudzdzīvokļu mājā esošajiem dzīvokļiem jau nav sniegts atbalsts šīs programmas ietvaros.
\nGadījumos, kad atbalsts būs jau sniegts, tas netiks piešķirts atkārtoti vienām un tām pašām darbībām.Attiecīgā gadījumā – jebkāda informācija par paredzēto finansējumu no privātiem avotiem un par paredzamo piesaistīto līdzekļu līmeni/apmēruNav attiecināms.Paredzamo izmaksu ticamības un pamatotības pamatojums, vajadzības gadījumā ņemot vērā valstu specifikuParedzamās izmaksas ir noteiktas, ievērojot iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu, t.sk. analizējot īstenotos energoefektivitātes projektus daudzdzīvokļu ēkās, ko finansē no esošajām ES instrumentu programmām, kā arī uz publiski pieejamo informāciju par atsevišķu pasākumu vidējām izmaksām (dažādu veidu siltumsūkņu uzstādīšana, logu maiņa), kā arī uz Atjaunotajā NEKP iekļautajiem aprēķiniem un pieņēmumiem un saskaņā ar TSI projekta rezultātiem.Izmaksas tiks regulāri uzraudzītas un novērtētas, lai nodrošinātu, ka izdevumi atbilst projekta mērķiem.
\nVIF veiks pārraudzību un līdzekļu sadali, nodrošinot pārredzamību un pārskatatbildību visā investīcijas īstenošanas procesā.Pasākuma/investīcijas aplēstās kopējās izmaksasKārtas numursPasākums/ investīcijaNo datumaLīdz datumamKopā2026202720282029203020312032C1.B.I1Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai01.01. 2026.31.07. 2032.188 639 573010 000 00040 000 00060 000 00060 000 00018 639 57302.1.2.2.5. Pamatojums labuma guvējām struktūrām, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (attiecīgā gadījumā)Ja atbalstu no Fonda sniedz ar tādu publisku vai privātu struktūru starpniecību, kas nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi vai mazaizsargāti transporta lietotāji, skaidrojums par to, kādus pasākumus vai investīcijas minētās struktūras īstenos un kā minētie pasākumi un investīcijas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.Ja atbalstu no Fonda sniedz ar finanšu starpnieku starpniecību, apraksts par pasākumiem, ko dalībvalsts plāno pieņemt, lai nodrošinātu, ka finanšu starpnieki visu ieguvumu nodod tālāk galasaņēmējiem.Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā.2.1.2.2.6.
\nPapildināmībaSkaidrojums un pamatojums par to, kā jaunie vai esošie pasākumi vai investīcijas ir papildu pasākumi vai investīcijas un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus saskaņā ar 13. panta 2. punktu, tostarp šāds skaidrojums un pamatojums attiecībā uz Plānā iekļautajiem pasākumiem un investīcijām saskaņā ar 4. panta 5. punktu.Plānotās investīcijas ir papildinošs ieguldījums, kas nerada dubultfinansējuma riskus ar esošajiem projektiem un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus.2.1.2.2.7. Atbilstība ES noteikumiem par valsts atbalstuPaskaidrojums par to, vai atbalsts pasākumam vai ieguldījumam i) nebūs valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta darbības jomā, ii) tiks finansēts, pamatojoties uz esošu valsts atbalsta shēmu, uz kuru attiecas grupu atbrīvojuma regula, jo īpaši GBER, vai apstiprināts ar Eiropas Komisijas lēmumu par valsts atbalstu (norādot atsauces numuru šādai shēmai (SA.nnnnn), vai iii) radīs jaunu valsts atbalsta pasākumu, skaidrojumu, vai tas atbildīs grupu atbrīvojuma regulas nosacījumiem, piemēram, GBER (norādot, kurš tās pants), iv) atbildīs de minimis regulai, v) prasīs paziņojumu par valsts atbalstu, norādot, kad dalībvalsts plāno iepriekš paziņot vai paziņot Eiropas Komisijai plānoto atbalstu pasākumam vai ieguldījumam, un piemērojamo valsts atbalsta instrumentu, kas nodrošina tā saderību ar iekšējo tirgu.Investīcijas ietvaros atbalstu paredzēts sniegt privātpersonām.
\nIeviešot plānotās investīcijas, tiks izvērtēts, vai piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm. Gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus (piemēram, de minimis u.tml.).2.1.2.3. (C1.B.I2) Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālos mājokļus, īres mājokļus un pakalpojumus ar izmitināšanuIntervences apgabals: (B)(Saskaņā ar Regulas 2023/955 8. panta 1. punkta attiecīgo apakšpunktu)2.1.2.3.1. Komponentes pasākuma/investīcijas aprakstsSkaidra un uz pierādījumiem balstīta analīze par esošajām problēmām un to, kā tās tiek risinātas ar pasākumu un investīciju palīdzībuEiropas Semestra rekomendācijas Latvijai, t.sk. 2025. gadam aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos – tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē. Šis virziens ir pilnībā saskaņā ar Regulas 2023/955 1. pantā noteikto mērķi sniegt atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras īpaši skar ēku sektora iekļaušana ETS 2 darbības jomā.Pašvaldībās īres un sociālie mājokļi un pakalpojumi ar izmitināšanu, kas pielīdzināma izmitināšanai sociālajos mājokļos mazaizsargātām mājsaimniecībām nereti tiek sniegti pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošās ēkās, kuras skar ETS 2 un, kas klasificējamas kā enerģētiskās nabadzības skartas, t.i., ēkās ar zemu energoefektivitāti, paaugstinātiem energoresursu patēriņa izdevumiem un/vai nepietiekamiem apstākļiem iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai.
\nBieži vien atbalsta saņēmējiem (mazaizsargātām mājsaimniecībām) nav iespēju izvēlēties alternatīvas dzīves vietas, tāpēc viņi tieši saskaras ar enerģētiskās nabadzības radītajām sekām un tādēļ atbalsts ir nepieciešams caur pašvaldību struktūrām, kas tiešā veidā sniedz izmitināšanu mazaizsargātām mājsaimniecībām. Atbalsts tiks tieši nodots mazaizsargātām mājsaimniecībām, bet pašvaldības darbojas kā starpnieki (\"pass-on of benefits\"). Tas nozīmē, ka investīcijas atbalsta gala labuma guvējs ir mazaizsargāta mājsaimniecība, nevis pašvaldība.Saskaņā ar LM tīmekļa vietnē publicētajiem statistikas datiem pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēji 2023. gada beigās ir vismaz 570 institūcijas, kas sniegušas sociālos pakalpojumus vismaz 66 tūkstošiem klientu.
\nSaskaņā ar LM publicēto sociālo pakalpojumu reģistru Latvijā ir vismaz 79 pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēji (izslēdzot tos, kas sniedz pakalpojumu – ilgstošā sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija), kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu. Savukārt saistībā par izmitināšanu īres un sociālajos mājokļos Mājokļu pieejamības pamatnostādnēs 2023.–2027. gadam norādīts, ka sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs. Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem – 2 % no kopējā dzīvojamā fonda. Papildus tam sociālie dzīvokļi ir sliktā stāvoklī: ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 11,5 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju – 4,3 %.Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem ir identificēta nepieciešamība renovēt pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošās ēkas, kuras skar ETS 2 un, kurās nodrošina pašvaldību sociālos pakalpojumus mazaizsargātām mājsaimniecībām ar izmitināšanu, kas pielīdzināma izmitināšanai sociālajos mājokļos (piemēram, krīzes centrs, grupu māja (dzīvoklis), sociālās institūcijas, kas mazaizsargātām personām nodrošina naktsmītni, u. tml.), izmitināšanu sociālajos mājokļos (piemēram, sociālā dzīvojamā māja, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas u. tml.), kā arī, ņemot vērā, ka pašvaldības palīdzību mazaizsargātajām mājsaimniecībām mājokļa jautājumu risināšanā nodrošina ne tikai sociālajos mājokļos, bet arī pašvaldību īres dzīvokļos, atbilstoši likumam \"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā\" un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, pilnā apmērā pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošu īres ēku renovācija, nodrošinot pieejamus īres mājokļus mazaizsargātām mājsaimniecībām.
\nLielākā daļa no šīm ēkām ir uzbūvētas pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to tām ir zems energoefektivitātes līmenis. Ņemot vērā zemos energoefektivitātes rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt to enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai. Šis virziens ir pilnībā saskaņā ar DNSH vadlīnijām, kas uzsver nepieciešamību nepieļaut kaitējumu veselībai, nodrošinot atbilstošu ventilāciju un izvairoties no ilgtermiņa \"lock-in\" efektiem. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku renovācija, uzlabojot to energoefektivitāti.
\nTādējādi ir nepieciešams atbalsts šīm ēkām, ēku renovācijai (konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, telpu pielāgošanai, ja tas nepieciešams, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, paaugstinot energoefektivitāti), piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus kā citās atbalsta programmās pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai, vienlaikus, telpu pielāgošanā ievērojot aktuālās sociālo pakalpojumu saņēmēju ar izmitināšanu vai sociālo un īres mājokļu īrnieku vajadzības un veicinot virzību uz energoefektīvām ēkām, t.sk. ietverot arī, kur iespējams, centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto fosilo avotu izmantojošo apkures iekārtu nomaiņu pret AER iekārtām vai esošo neefektīvo vai novecojošo AER iekārtu nomaiņa pret modernākām un efektīvākām AER iekārtām, kā arī palielinot AER izmantošanu ēkās un bezemisiju tehnoloģiju uzstādīšanu līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tā ir ekonomiski pamatota, jo ēkas inženiertehniskās sistēmas un atjaunīgās enerģijas risinājumi ir atbalstāmi pasākumi, kas sniedz tiešu labumu mazaizsargātajām mājsaimniecībām.
\nVienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām, kā arī ar investīcijām ēkās saistītie citi ieguldījumi, t. sk. elektromobilitātes infrastruktūras izveidošana, ievērojot attiecīgus komercdarbības atbalsta nosacījumus.Ar plānotajiem ieguldījumiem pašvaldību sociālo ēku ar izmitināšanu stāvokļa uzlabošanā tiks nodrošināta tuvošanās NEKP noteikto energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājuma mērķu sasniegšanai, kā arī ieguldījumu jomas un nepieciešamības balstītas uz NAP2027 plānotajiem attīstības virzieniem un prioritātes \"Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība\", noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, uz nozaru plānošanas dokumentiem un EK rekomendācijām dalībvalstīm.Pasākuma vai investīcijas būtība, veids un apjoms, kas var ietvert papildu tehniskā atbalsta pasākumus saskaņā ar 11. panta 4. punktu, norādot, vai tas ir jauns vai esošs pasākums vai investīcija, ko iecerēts pagarināt, izmantojot Fonda atbalstuInvestīcijas kopējās izmaksas ir 59 170 000 EUR, paredzot, ka 25 % nacionālais līdzfinansējums tiks nodrošināts no institucionālā īstenotāja – pašvaldības līdzekļiem.
\nAtbalsta pasākums ir uzskatāms par jaunu iniciatīvu, kas plānota īstenošanai ar Fonda atbalstu. Atšķirībā no līdzšinējiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā piemēram: Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2014.–2020. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa \"Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās\"; ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa \"Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana\" 2.1.1.6. pasākuma \"Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana\" (turpmāk – 2.1.1.6. pasākums); 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa \"Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus\" 4.3.1.3. pasākuma \"Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība\";
\nANM plāna 1.2. reformu un investīciju virziena \"Energoefektivitātes uzlabošana\" 1.2.1.3.i. investīcijas \"Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti\" (turpmāk – 1.2.1.3.i. investīcija); ANM plāna 3.1. reformu un investīciju virziena \"Reģionālā politika\" 3.1.1.4.i. investīcija \"Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai\" (turpmāk - 3.1.1.4.i. investīcija); ANM plāna 3.1. reformu un investīciju virziena \"Reģionālā politika\" 3.1.1.7.i. investīcijas \"Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai\" (turpmāk – 3.1.1.7.i. investīcija);SKF plāna investīcija ir mērķēta tieši uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, paredzot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā tikai tādu pašvaldību sociālo pakalpojumu ēkās ar izmitināšanu, sociālajos mājokļos un pilnīgi pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošās īres ēkās, kurās šīs mājsaimniecības saņem pašvaldību atbalstu, kā arī AER integrācijas risinājumu īstenošanai minētajās ēkās.Vienlaikus, tiks nodrošināts, ka investīcijā netiek deklarētas izmaksas, kas jau ir finansētas vai tiks finansētas no citiem atbalsta instrumentiem. Šāda ex ante demarkācija atbilst EK norādījumu prasībai nodrošināt skaidru izmaksu kategoriju nošķiršanu un dubultfinansējuma novēršanu.
\nPlāna investīcijas demarkācija ar 2.1.1.6. pasākuma investīcijām, kur investīciju atbalsts paredzēts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pašvaldību ēkās, t.sk. atbalstot AER tehnoloģijas un virzību uz ne-emisiju tehnoloģiju uzstādīšanu tiek nodrošināta primāri nošķirot investīciju ieviešanas laika grafiku.Atbilstoši tiek sniegta informācija par esošajiem un šobrīd zināmajiem plānotajiem finansējuma avotiem, bet detalizētāka finansējuma avotu nošķiršana un savstarpējā papildināmība tiks precizēta investīcijas īstenošanas gaitā, CFLA kā investīcijas ietvaros realizēto projektu līgumslēdzējam veicot uzraudzības un kontroles darbības.Detalizēta informācija par pasākuma vai investīcijas mērķi un par to, kādām personām pasākums vai investīcija ir paredzēti un uz ko tie ir vērsti; skaidrojums par to, kā pasākums un investīcija faktiski veicinātu Fonda mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgo rīcībpolitiku vispārējā satvarā un kā pasākums un investīcija samazinās atkarību no fosilās degvielas/kurināmāA) Pasākumā pašvaldības būs investīcijas institucionālais īstenotājs (projekta iesniedzējs) un darbosies tikai kā starpniekinstitūcija, jo pasākuma tiešie labuma guvēji ir mazaizsargātās mājsaimniecības, kuras saņem sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu vai dzīvo sociālajos mājokļos vai īrē mājokli pašvaldības īres ēkās.
\nPašvaldības kā minēto jomu ēku īpašnieki vai valdītāji funkcionēs tikai kā atbalsta izpildes mehānisms, nevis gala labuma saņēmēji. Projektu institucionālais īstenotājs būs pašvaldību struktūras, ja tās nodrošina pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu, kā arī deleģētās funkcijas un tādējādi sniedz sociālos pakalpojumus ar īstermiņa vai ilgtermiņa izmitināšanu, kas faktiski pielīdzināma izmitināšanai sociālajos mājokļos vai izmitina sociālajos mājokļos. Ņemot vērā, ka pašvaldības palīdzību mazaizsargātajām mājsaimniecībām mājokļa jautājumu risināšanā nodrošina ne tikai sociālajos mājokļos, bet arī pašvaldību īres ēkās, atbilstoši likumam \"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā\" un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, pasākumā tiek paredzēta arī pilnā apmērā pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošu īres ēku renovācija, nodrošinot pieejamus īres mājokļus mazaizsargātām mājsaimniecībām ar mērķi samazināt līdzmaksājumu, ja tas ir piemērojams atbilstoši normatīvajiem aktiem, vai nepieļaut maksas palielinājumu (t.sk. inflācijas vai energoresursu cenu kāpuma apstākļos), tādējādi saglabājot pakalpojuma un mājokļa pieejamību mazaizsargātajām mājsaimniecībām.
\nAtbalsts pašvaldību īres ēkām šā pasākuma ietvaros ir attiecināms, ja atbalsta guvēji ir mazaizsargātas mājsaimniecības, kuras dzīvo pašvaldības īres ēkās un kurām investīciju rezultātā samazinās ar mājokļa lietošanu saistītais energoresursu izmaksu slogs, t.i. īres ēkas mājokļi tiek izīrēti mazaizsargātām mājsaimniecībām. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta pēcuzraudzības periodā uztur pārbaudāmu uzskaiti par pašvaldību īres ēku īrnieku atbilstību pasākuma mērķa grupai.Šajā pasākumā ar projekta iesniedzēja valdījumā esošām ēkām saprot ēkas attiecībā uz kurām projekta iesniedzējam uz likuma, deleģējuma, lietošanas, apsaimniekošanas vai cita ilgtermiņa tiesiska pamata ir piešķirtas tiesības un pienākumi nodrošināt ēkas uzturēšanu un izmantošanu sociālo mājokļu, pašvaldības īres mājokļu vai sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu sniegšanai. Šāds valdījums šā pasākuma izpratnē ietver gadījumus, kuros finansējuma saņēmējs faktiski un tiesiski uzņemas pilnu atbildību par ēkas izmantošanu attiecīgās publiskās funkcijas nodrošināšanai visā projekta īstenošanas un vismaz piecu gadu pēcuzraudzības periodā.
\nTādējādi tiks nodrošināta projekta rezultātu ilgtspēja.B) Pasākuma mērķa grupa ir mājsaimniecības, kas ir uzskatāmas par mazaizsargātām atbilstoši Regulas 2023/955 regulējumam (enerģētiskā nabadzība un ETS 2 cenu ietekme) un sakrīt ar nacionāli identificējamām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuras pašvaldība atzīst par mazaizsargātām un tiesīgām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, trūcīgām vai maznodrošinātām atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam107, Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanas likumam108, Dzīvojamo telpu īres likumam un uz šo likumu pamata izdotajiem MK noteikumiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Piemēram, trūcīgas mājsaimniecības statuss tiek piešķirts, ja mājsaimniecībai ir zemi ienākumi, kas rezultējas nepanesamā enerģijas izmaksu slogā, enerģētiskajā nabadzībā un līdzekļu trūkumā investīcijām (īrniekam nav iespējas finansēt renovāciju).
\nNacionālie sociālās palīdzības/atbalsta statusi (piemēram, trūcīgs/maznodrošināts, krīzes situācijā, nepieciešams pašvaldības atbalsts u.c.), kā arī tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, tiek izmantoti kā administratīvi pārbaudāmi kritēriji, lai pamatotu Regulas 2023/955 mērķgrupas atbilstību, jo tie: 1) apstiprina zemus ienākumus, 2) apstiprina, ka mājsaimniecību skar enerģētiskā nabadzība vai tā ir būtiski pakļauta cenu pieaugumam ēku sektorā, 3) pašvaldības administratīvie dati ļauj pamatot, ka mājsaimniecībai objektīvi trūkst līdzekļu renovācijai. Pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi ar izmitināšanu, izmitināšana sociālajos mājokļos un izmitināšana īres mājokļos pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajās īres ēkās galvenokārt109 tiek nodrošināta šādām investīcijas mērķa grupām; 1) mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas reģistrētas kā ievainojamā mājsaimniecības persona EIKIS110 (Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma, samazinot tām ETS 2 radītās sekas); 2) mazaizsargātām mājsaimniecībām (personām), kas ir identificētas izmantojot pašvaldību sociālos darbiniekus un reģistrētas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā attiecīgās pašvaldības sociālā dienesta informācijas sistēmā par piešķirtajiem sociālajiem pakalpojumiem ar izmitināšanu sociālo pakalpojumu sniegšanas ēkās, piemēram, ievainojamās mājsaimniecības, kas saņem pamata ienākumu atbalstu jeb sociālā pabalsta pārskaitījumus, kuru mērķis ir nodrošināt neaizsargātām grupām pamata dzīves līmeni, personām kam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas vai krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības statuss, nelabvēlīgā situācijā esošām personām, ar zemiem ienākumiem un vidēji zemiem ienākumiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas; 3) slēptās enerģētiskās nabadzības111 (hidden energy poverty) un faktiski maznodrošinātām un trūcīgām mājsaimniecībām, kuras objektīvu apstākļu dēļ (piemēram, pazaudēti personas identifikācijas dokumenti) nav reģistrētas attiecīgās pašvaldības sociālā dienesta informācijas sistēmā, bet valsts vai pašvaldību amatpersonas ir atzinušas, ka personām nepieciešama neatliekama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā - piemēram, patversmes vai naktspatversmes pakalpojumi bezpajumtniekiem u.c. 4) mazaizsargātām mājsaimniecībām, kurām pašvaldība ir piešķīrusi īres tiesības balstoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma112 32. pantu un attiecīgiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas regulē īres dzīvojamo telpu izīrēšanu (turpmāk – mazaizsargātas mājsaimniecības).C) Atbalsta rezultātā tiks samazināts ETS 2 ietekmes izraisītās negatīvās sekas tieši šīm mazaizsargātām mājsaimniecībām, kompensējot ETS 2 radīto ietekmi, lai izmaksas nepieaugtu, vienlaikus, neizslēdzot citu neparedzētu apstākļu ietekmi, piemēram, krīzes, tirgus svārstības u. tml.
\nTādējādi kompensējot mazaizsargātām mājsaimniecībām izmaksas par sociālo pakalpojumu saņemšanu ar izmitināšanu, vai ar sociālo mājokļu lietošanu saistītos izdevumus, piemēram, īres vai uzturēšanās (uzturēšanas) maksas, rēķini par telpas apkuri, kā arī citas ar enerģijas patēriņu saistītās izmaksas vai īres ēkas mājokļa komunālajiem maksājumiem.Pašvaldība šajā investīcijā funkcionē kā starpnieks, kas ar ēkas renovāciju un ekspluatācijas izmaksu kritumu nodrošina, ka pakalpojums saglabājas pieejams tieši mērķa grupai kā gala labuma guvējam, nevis kā administratīva budžeta optimizācija pašvaldības interesēs. Tādējādi investīciju būtība vērsta uz barjeru novēršanu mazaizsargātām mājsaimniecībām pakalpojumu saņemšanā un pakalpojumu pieejamības saglabāšanā, ņemot vērā izaicinājumus, kas radīsies ETS 2 ietekmē.Attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti pilnībā no publiskajiem līdzekļiem, piemēram, krīzes izmitināšana (krīzes centri, naktspatversmes un citas izmitināšanas vietas) pass-on ieguvums mazaizsargātajām personām netiek balstīts tikai uz zemākām vienības izmaksām pašvaldībai.
\nIeguvuma nodošana gala saņēmējiem tiks nodrošināta ar obligātiem, izmērāmiem un līgumiski nostiprinātiem pakalpojuma līmeņa un pieejamības saglabāšanas/paplašināšanas nosacījumiem. Zemāks energopatēriņš un mazāki apkures rēķini pēc ēkas renovācijas ir priekšnosacījums šo nosacījumu izpildei un projektu atlases nosacījumos un finansēšanas/īstenošanas līgumos vai vienošanās kā obligāti izpildāmu rezultātu noteiks, ka renovētajās ēkās energoefektīvas, drošas un apkurināmas pagaidu dzīvesvietas pieejamība un kvalitāte mazaizsargātajām personām tiks saglabāta un/vai palielināta. Tiks noteikti vismaz 2–3 konkrēti rādītāji, kurus pārbaudīs uzraudzības periodā, salīdzinot projekta bāzes līmeņa un pēcrenovācijas rādītājus.
\nIzmērāmu rādītāju kritēriju piemēri, var būt kādi no turpmāk uzskaitītajiem: 1) kapacitāte (gultas/vietas), pieejamo nakšu skaits, uzlabots pakalpojumu pieejamības laiks (darba laiks/atvērto stundu skaits/papildu dienas/nakts gadā un tml.), 2) ātrāka uzņemšana (samazināta rindas veidošanās/gaidīšanas laiks), 3) atteikumu skaita vietas trūkuma dēļ samazināšanās (skaits gadā un tml.), 4) uzlabots iekštelpu klimats/ventilācija/temperatūra (temperatūras diapazons (piem., no 18° C tiek uzturēts 20°–22° C), relatīvā mitruma uzlabojumi, CO2 līmeņa uzlabojumi telpās, ventilācijas jaudas uzlabojumi un tml.), 5) drošības uzlabojumi (pieņemto papildus sargu skaits, uzstādīto sistēmu skaits, ugunsdrošības sistēmas, norādes, apgaismojums, kontrasti, taktilās norādes, drošu mantu uzglabāšana (skapīši, slēdzamas telpas) un tml.), 6) atsevišķu telpas/zonas izveide, kas uzlabo drošību un privātumu (piem., sievietēm, ģimenēm, personām ar psihosociāliem riskiem), 7) labāka privātuma pakāpe (vidējais personu skaits vienā istabā, % vietu ar nodalījumiem un tml.), 8) higiēnas iespēju paplašināšanās (dušas, veļas mazgāšana, žāvēšana, sanitāro mezglu pieejamība un tml.).
\nMinētie uzlabojumi attiecas uz enerģētiski ievainojamām un citādi mazaizsargātām personām, kurām krīzes apstākļos ierašanās ir neplānota un alternatīvu bieži nav. Šajās situācijās pass-on ieguvums nav reducējams tikai uz \"rēķina samazinājumu\", jo daļa pakalpojumu var tikt nodrošināti pilnībā no publiskiem līdzekļiem šo pakalpojuma rakstura un tā saņēmēju loka dēļ. Tādēļ bezmaksas pakalpojumu gadījumā pass-on izpaudīsies kā obligāts, kvalitātes uzlabojums mazaizsargātām personām un pakalpojuma pieejamības saglabāšana/paplašināšana, nevis kā pašvaldības budžeta ieguvums. Savukārt zemāks energopatēriņš pēc ēkas renovācijas ir priekšnosacījums, kas atbalsta šo obligāto uzlabojumu uzturēšanu, bet netiek uzskatīts par ieguvumu pašu par sevi pašvaldībai.
\nRādītāju izpildi verificēs, izmantojot pakalpojuma sniedzēja (finanšu saņēmēja) administratīvos datus (piem., vietu skaitu, atteikumu skaitu, gaidīšanas laiku) un, kur piemērojams, tehniskos mērījumus (piem., temperatūru, relatīvo mitrumu, CO2 līmeni) un tml. Tāpat, ja konkrētajā pakalpojumā tomēr ir piemērojams kāds daļējs maksājums, tā samazināšana vai atcelšana mazaizsargātām personām var tikt noteikta kā pass-on mehānisms, nostiprinot to attiecīgajos nosacījumos (piem., cenrādī, pašvaldības regulējumā un/vai līgumā/vienošanās).Attiecībā uz maksas pakalpojumiem rēķini par mazaizsargātām mājsaimniecībām saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem sastāv no vismaz divām daļām: 1) pakalpojuma nodrošināšanas daļa un 2) komunālo izdevumu daļa.
\nLielākajā daļā pašvaldību sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu iestāžu klientu uzturēšanās maksa (līdzmaksājums) ietver daļu no komunālajiem izdevumiem, jo īpaši apkures izmaksas. Tas nozīmē, ka, ja enerģijas izmaksas ir iekļautas cenā, tad tieši komunālo izdevumu komponente ir tā cenas daļa, kurā Fonda ieguldījuma ietekme ir tieši parādāma un pārbaudāma. Renovējot ēku (siltināšana, logu un durvju nomaiņa, apkures sistēmu optimizācija, ventilācijas risinājumi u.c.), samazinās siltumenerģijas zudumi un primārās enerģijas patēriņš, tātad samazinās patērēto megavatstundu apjoms un līdz ar to arī rēķinu apmērs vai kompensējas, piemēram, inflācijas vai energoresursu cenu kāpuma izraisītais sadārdzinājums.
\nLīdz ar to \"apkures komponente\" samazinās patēriņa krituma dēļ, nevis tarifu administratīvas pārrēķināšanas dēļ. Respektīvi, ja pakalpojuma saņēmēja maksa ir mainīga un tajā ir ietverta apkure, tad samazinās tieši tā līdzmaksājuma mainīgā daļa, kas ir visjutīgākā pret cenu kāpumiem, tostarp tiem, kas varētu rasties energoresursu cenu dinamiku un ETS 2 ietekmes rezultātā. Savukārt, ja pakalpojuma saņēmēja maksa ir fiksēta, tad ieguldījumu rezultātā pašvaldībai pēc ēkas renovācijas ir iespēja pārvērtēt pakalpojuma saņēmēju rēķinu sagatavošanas metodiku, lai 1) samazinātu līdzmaksājumu, ja tas ir piemērojams, vai 2) nepieļautu maksas palielinājumu (t.sk. inflācijas vai energoresursu cenu kāpuma apstākļos), tādējādi saglabājot pakalpojuma pieejamību mērķa grupai. Šeit pašvaldība kā starpnieks nodrošina, ka ietaupījums netiek absorbēts citās pozīcijās, bet tiek atspoguļots izmitināšanas maksas politikā.Precīzu vienotu skaitlisku ietekmi ex ante nav iespējams noteikt, jo energoietaupījums katrai ēkai būs individuāls (atkarīgs no sākotnējā patēriņa, tehniskā stāvokļa un pasākumu komplekta), un faktisko patēriņu ietekmē arī atšķirīgi meteoroloģiskie apstākļi.
\nAprēķinu piemēram, ja enerģijas izmaksu komponente veido X% no lietotāja maksas, un energoresursu patēriņš samazinās par 50%, tad maksas samazinājuma apmērs ir X% * 50% = 0,5X%.Investīcijas īstenošanas regulējošajos MK noteikumos tiks noteikti atbilstoši nosacījumi un prasības, kas garantētu pass-on nosacījuma izpildi atbilstoši augstāk minētajiem pakalpojumu moduļiem.D) Atbalsts paredzēts kompleksu sekojošu jomu pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošo ēku, kuras skar ETS 2;1) pašvaldību sociālo pakalpojumu113 ar izmitināšanu, kas faktiski pielīdzināma izmitināšanai sociālajos mājokļos (piemēram, krīzes centrs, grupu māja (dzīvoklis), sociālās institūcijas, kas maznodrošinātām personām nodrošina naktsmītni (patversme114, naktspatversme), pansija115 (kas nav ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija116), atelpas brīža pakalpojums117 u. tml.),2) sociālo mājokļu (piemēram, sociālā dzīvojamā māja, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas u. tml.) ēkās,3) pašvaldību īres ēkas, kurās pašvaldības atbilstoši likumam \"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā\" un pašvaldību saistošajiem noteikumiem sniedz palīdzību mazaizsargātajām mājsaimniecībām,renovācijas izmaksu segšanai (apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana, atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo projekta īstenošanas dokumentācijas izmaksas (piemēram, energoaudita, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas u. tml.), vadības viedo tehnoloģiju iegādei, siltumapgādes infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai, būvdarbiem ēkas norobežojošajās konstrukcijās, konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanu u.tml.), kā arī esošo fosilos energoresursus izmantojošu apkures iekārtu nomaiņai pret jaunu AER izmantojošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu vai esošo neefektīvo vai novecojošo AER iekārtu nomaiņai pret modernākām un efektīvākām AER iekārtām.E) Finansējuma saņēmēji sniegs apliecinājumus, ka atbalsta ietvaros renovētajā ēkā sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu, īres dzīvokļos pašvaldību īres ēkās un sociālajos mājokļos izmitinās primāri mazaizsargātas mājsaimniecības.
\nProjektu pēcuzraudzības periodā finansējuma saņēmēji uzkrās datus par sociālo pakalpojumu saņēmējiem un pašvaldību īres ēku īrniekiem. Atbalsta ietvaros nav plānots šīs izmitināšanas iespējas regulāri izmantot personām vai mājsaimniecībām, kuras neatbilst neaizsargātas mājsaimniecības statusam. Vienlaikus sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu vai sociālos mājokļus vai īres mājokļus atbilstoši normatīvajiem aktiem var izņēmuma kārtā īstermiņā saņemt arī ārkārtas krīzes situācijās un ārkārtas apstākļos esošas personas, ja šīm personām konkrētajā brīdī nav iespējams ex ante noteikt vai piemērot mazaizsargātas mājsaimniecības statusu. Šādu gadījumu apjoms nav plānojams iepriekš (ad hoc), un tie netiek uzskatīti par mērķa grupas maiņu, bet par īslaicīgu risinājumu krīzes situācijās.
\nArī izņēmuma gadījumos prioritāte pakalpojuma saņemšanai saglabājas mazaizsargātām mājsaimniecībām. Uzraudzības periodā tiks uzturēta uzskaite par pakalpojuma saņēmējiem, t.sk. atsevišķi fiksējot izņēmuma gadījumus, kad pakalpojums sniegts personām, kuras neatbilst mazaizsargātas mājsaimniecības statusam, norādot iemeslu, ilgumu un apjomu.Projekta piecu gadu pēcuzraudzības perioda laikā pašvaldībām būs pienākums attiecībā uz projekta ēku saglabāt pašvaldības īpašumtiesības vai valdījumu, nemainīt ēkas lietošanas veidu, t.sk. saglabāt ēkas sociālo funkciju (sociālais mājoklis vai sociālie pakalpojumi ar izmitināšanu vai pašvaldību īres ēkas), kā arī veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmantot projektā paredzētajam mērķim un nodrošināt veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā, lai vismaz projekta piecu gadu pēcuzraudzības periodā nodrošinātu, ka mazaizsargātas mājsaimniecības varēs turpināt saņemt pakalpojumus pēc ēkas renovācijas.Datu uzkrāšana ēku līmenī finansējuma saņēmējam neradīs būtisku papildu slogu, jo saskaņā ar Noteikumiem par Oficiālās statistikas programmu 2025.–2027. gadam118 119 pašvaldībām ir jāuzskaita tās sniegto sociālo pakalpojumu skaits.F) Rezultātu sasaiste ar rīcībpolitiku tiks nodrošināta, jo atbalsta rezultātā ēkās, kuras skar ETS 2, tiks samazināts kopējās primārās enerģijas patēriņš, kā arī tiks veicināta AER izmantošana un bezemisiju tehnoloģiju uzstādīšana, kā arī samazinātas radītās CO2 emisijas.
\nRenovētajās ēkās tiks uzlabota energoefektivitāte, kā arī ar to saistītie dzīves apstākļi, pakalpojumu kvalitāte un izmaksas tās lietotājiem – personām, kuras skar enerģētiskā nabadzība un kuras ir mazaizsargātas. Tādējādi renovējot ēku stāvokli mazināt enerģētisko nabadzību Latvijā, vienlaikus nodrošinot tuvošanos NEKP noteikto energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājuma mērķu sasniegšanai, kā arī balstot ieguldījumu jomas un nepieciešamību uz NAP2027120 plānotajiem attīstības virzieniem un prioritātes \"Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība\" noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, uz nozaru plānošanas dokumentiem un EK rekomendācijām121 dalībvalstīm.Risinājumi sekmē ēku uzturēšanas un secīgi tajā sniegto pakalpojumu izmaksu samazinājumu, enerģētisko neatkarību no importētiem energoresursiem.Pasākuma ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai valstspilsētās tiks sniegts atbilstoši prioritārai kārtībai, prioritāri sniedzot atbalstu fosilo energoresursu nomaiņai.
\nVienlaikus katrā gadījumā tiks ņemti vērā konkrētie apstākļi un tehniskā lietderība.G) Sociālās tiesības un deinstitucionalizācija tiks nodrošināta, jo ieguldījumi sociālo pakalpojumu ēku ar izmitināšanu, sociālo un īres mājokļu kvalitātē un to pieejamībā tiešā veidā saistīti ar cilvēku sociālo tiesību īstenošanu.Ieguldījumu mērķis nav sociālās aprūpes funkciju finansēšana vai institucionālās aprūpes sistēmas uzturēšana, bet gan pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošu ēku renovācija un energoefektivitātes uzlabošana ēkās, kurās dzīvo vai tiek izmitinātas enerģētiski ievainojamas, mazaizsargātas mājsaimniecības. Šādi ieguldījumi ir vērsti uz ETS 2 negatīvās ietekmes mazināšanu un enerģētiskās nabadzības samazināšanu un tādējādi atbilst Regulas 2023/955 3. un 8. pantā noteiktajiem mērķiem.Investīcija nefinansē jaunu institucionālās aprūpes vietu izveidi vai esošās institucionālās aprūpes kapacitātes palielināšanu.