{"html": "
(6)Regulētā tirgus organizētājs izveido efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, procedūras un noteikumus, lai tā organizētajā regulētajā tirgū netiktu pieņemti rīkojumi, kas pārsniedz regulētā tirgus organizētāja noteikto apjomu un cenu robežvērtības vai kas nepārprotami ir kļūdaini.
\n
(7)Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tam ir iespēja uz laiku apstādināt vai ierobežot tirdzniecību ārkārtas situācijā vai, ja īsā laikposmā notikušas būtiskas finanšu instrumenta cenu svārstības tā organizētajā regulētajā tirgū vai saistītajā tirgū, izņēmuma gadījumā atcelt vai labot jebkuru darījumu. Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tirdzniecības apstādināšanas parametrus atbilstoši pielāgo, ņemot vērā dažādu aktīvu klases un apakšklases likviditāti, tirgus modeļa būtību un lietotāju veidus, un ka tie ir pietiekami, lai izvairītos no normālas tirdzniecības darbības būtiskiem traucējumiem. Regulētā tirgus organizētājs savā tīmekļvietnē publisko informāciju par apstākļiem, kuru dēļ ir apstādināta vai ierobežota tirdzniecība, un principus, kas šim nolūkam izmantoti galveno tehnisko parametru noteikšanai.
\n
(8)Regulētā tirgus organizētājs paziņo Latvijas Bankai tā noteiktos tirdzniecības apstādināšanas parametrus un konsekventā un salīdzināmā veidā informē Latvijas Banku par jebkādām būtiskām izmaiņām šajos parametros. Saņemto informāciju par minētajiem parametriem un to izmaiņām Latvijas Banka paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. Regulētā tirgus organizētājs, kurš ir būtisks no likviditātes viedokļa attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, nodrošina, ka tam ir izveidotas nepieciešamās sistēmas un procedūras, lai informētu Latvijas Banku par tirdzniecības apstādināšanu, lai Latvijas Banka koordinētu reakciju visā tirgū kopumā un noteiktu tirdzniecības apstādināšanas lietderību citās tirdzniecības vietās, kurās tirgo attiecīgo finanšu instrumentu.
\n
(9)Regulētā tirgus organizētājs ievieš efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, procedūras un noteikumus, tostarp pieprasa organizētā regulētā tirgus biedriem vai dalībniekiem veikt atbilstošas algoritmu pārbaudes un testus, vienlaikus radot apstākļus, kas sekmē un atvieglo minēto algoritmu testēšanu, lai nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas nekaitē normālai tirdzniecības darbībai, un lai pārvaldītu visus normālas tirdzniecības darbības traucējumus, ko rada vai var radīt algoritmiskās tirdzniecības sistēmas, tostarp sistēmas, kas ierobežo rādītāju — biedru vai dalībnieku iesniegtie neizpildītie rīkojumi attiecībā pret noslēgto darījumu skaitu —, lai varētu palēnināt rīkojumu plūsmu, ja pastāv risks, ka tiek sasniegta tirdzniecības sistēmas rīkojumu apstrādes maksimālā kapacitāte, kā arī ierobežot un uzraudzīt cenas izmaiņas minimālo soli, ko piemēro tirgū.
\n
(91)Regulētā tirgus organizētājs nodrošina šā panta devītās daļas algoritmu pārbaudes un testu atbilstību Regulas Nr. 2022/2554 II un IV nodaļas prasībām.
\n
(10)Regulētā tirgus organizētājs, kas atļauj tiešu elektronisko piekļuvi tā organizētajam regulētajam tirgum, izveido efektīvas iekšējās kontroles sistēmas, procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādu pakalpojumu saviem klientiem var sniegt tikai tādi regulētā tirgus biedri vai dalībnieki, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, kam ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstī, un ka tiek noteikti kritēriji attiecībā uz to personu piemērotību, kurām šādu tiešu elektronisko piekļuvi var piedāvāt, un ka regulētā tirgus biedrs vai dalībnieks uzņemas atbildību par rīkojumiem un darījumiem, kas iesniegti vai noslēgti, izmantojot šo pakalpojumu. Regulētā tirgus organizētājs arī nosaka atbilstošus standartus attiecībā uz risku kontroli un tirdzniecības apjomiem, izmantojot šādu piekļuvi, kā arī, ja nepieciešams, lai no citiem attiecīgā biedra vai dalībnieka rīkojumiem vai darījumiem nošķirtu rīkojumus vai apstādinātu tirdzniecību, ko veic persona, kas izmanto tiešu elektronisko piekļuvi. Regulētā tirgus organizētājs ievieš atbilstošus pasākumus, lai apturētu vai pārtrauktu konkrētā biedra vai dalībnieka tiesības piedāvāt klientiem tiešu elektronisko piekļuvi regulētajam tirgum, ja netiek ievēroti šīs daļas noteikumi.
\n
(11)Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, lai tā noteikumi par līdzāsatrašanās pakalpojumiem būtu pārredzami, taisnīgi un nediskriminējoši.
\n
(12)Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka tā pakalpojumu komisijas maksas, tostarp maksa par darījumu izpildi, citas papildu komisijas maksas un visas atlaides, ir pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas un nerada stimulu iesniegt, labot vai atcelt rīkojumus vai veikt darījumus tā, ka tiek veicināti neatbilstoši tirdzniecības apstākļi vai tirgus ļaunprātīga izmantošana. Regulētā tirgus organizētājs piešķir atlaides par tirgus uzturēšanu attiecībā uz konkrētām akcijām vai uz akciju grozu. Regulētā tirgus organizētājs var koriģēt komisijas maksas apmēru par atceltiem rīkojumiem atkarībā no tā, cik ilgi rīkojums bijis izvietots tirdzniecības sistēmā, un strukturēt komisijas maksas apmēru katram finanšu instrumentam, uz ko tā attiecas. Regulētā tirgus organizētājs var piemērot augstāku komisijas maksu rīkojumiem, kuri vēlāk tiek atcelti, nekā rīkojumiem, kuri tiek izpildīti, un noteikt augstāku maksu biedriem vai dalībniekiem, kuriem ir proporcionāli vairāk atcelto rīkojumu salīdzinājumā ar izpildītajiem rīkojumiem, kā arī tiem biedriem vai dalībniekiem, kuri izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, lai atspoguļotu papildus radīto slogu sistēmas veiktspējai.
\n
(13)Regulētā tirgus organizētājs, pamatojoties uz pazīmi vai marķējumu, ko norāda biedri vai dalībnieki, nodrošina iespēju identificēt rīkojumus, kuru izcelsme saistīta ar algoritmisko tirdzniecību, dažādus algoritmus, kas izmantoti rīkojumu radīšanai, un attiecīgās personas, kas iesniedz šos rīkojumus. Minēto informāciju regulētā tirgus organizētājs iesniedz Latvijas Bankai pēc tās pieprasījuma.
\n
(14)Regulētā tirgus organizētājs, kura izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sniedz tai datus par regulētajā tirgū iesniegtajiem rīkojumiem (rīkojumu reģistrs vai grāmata) vai nodrošina Latvijas Bankai piekļuvi šiem datiem tādā veidā, lai tai būtu iespēja veikt tirdzniecības uzraudzību.
\n
(15)Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka šādi Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti:
\n
1)Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētā regula (ES) 2017/584, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām attiecībā uz tirdzniecības vietu organizāciju (turpmāk — Regula Nr. 2017/584);
\n
2)Komisijas 2016. gada 13. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/578, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē prasības par tirgus veidošanas līgumiem un shēmām (turpmāk — Regula Nr. 2017/578);
\n
3)Komisijas 2016. gada 18. maija deleģētā regula (ES) 2017/566, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem nolūkā novērst nesakārtotus tirdzniecības apstākļus papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem;
\n
4)Komisijas 2016. gada 6. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/573, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām nodrošināt taisnīgus un nediskriminējošus līdzāsatrašanās pakalpojumus un maksas struktūras papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (turpmāk — Regula Nr. 2017/573);
\n
5)Komisijas 2016. gada 26. maija deleģētā regula (ES) 2017/570, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, lai noteiktu būtisku tirgu no likviditātes viedokļa attiecībā uz paziņojumiem par tirdzniecības pagaidu pārtraukšanu.
\n

51 (21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019., 23.09.2021. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 35.2 pants. Finanšu instrumentu cenas izmaiņas minimālais solis

\n
(1)Regulētā tirgus organizētājs nosaka cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus tā organizētajos regulētajos tirgos attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuri noteikti Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētajā regulā (ES) 2017/588, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem un biržā tirgotiem fondiem (turpmāk — Regula Nr. 2017/588).
\n
(2)Cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus, kas minēti šā panta pirmajā daļā, nosaka:
\n
1)tādus, lai ņemtu vērā viena finanšu instrumenta likviditātes profilu dažādos tirgos un vidējo piedāvājuma cenas un pieprasījuma cenas starpību, ievērojot vēlmi nodrošināt cenu stabilitāti, bet nepamatoti neierobežojot turpmāku starpības samazināšanu;
\n
2)pielāgojot cenas izmaiņas minimālo soli atbilstoši katram finanšu instrumentam.
\n
(21)Akcijām ar starptautisko vērtspapīru identifikācijas numuru (ISIN kods), kas izdots ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, vai akcijām, kurām ir Eiropas Ekonomikas zonas vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN kods) un kuras tiek tirgotas trešās valsts tirdzniecības vietā vietējā valūtā vai Eiropas Ekonomikas zonā neesošu valstu valūtā, regulētais tirgus var paredzēt tādu pašu cenas izmaiņas minimālo soli, kādu piemēro trešās valsts tirdzniecības vietā, ievērojot Regulas Nr. 600/2014 23. panta 1. punkta \"a\" apakšpunktā noteikto.
\n
(3)Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka Regula Nr. 2017/588.
\n
(4)Regulētā tirgus organizētājs drīkst savietot liela apjoma rīkojumus Regulas Nr. 600/2014 4. panta izpratnē par cenu, kas atbilst savietošanas brīža pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma cenas viduspunktam, atkāpjoties no šajā pantā noteiktās prasības par cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu piemērošanu.
\n

52 (21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019., 17.06.2020. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 35.3 pants. Pulksteņu sinhronizācija 53 (Izslēgts ar 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.)

\n

36.pantsRegulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki

\n
(1)Regulētā tirgus organizētāja biedrs vai dalībnieks ir persona, kas ir tiesīga veikt darījumus kādā no regulētā tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem. Regulētā tirgus organizētājs nodrošina, ka regulētā tirgus organizētāja biedram vai dalībniekam ir iespēja kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku ar tiešu piekļuvi vai ar piekļuvi no attāluma.
\n
(2)Par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku var kļūt tāda ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Latvijas Banka izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Latvijas Banka izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.
\n
(3)Par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku var kļūt citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.
\n
(4)Citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku:
\n
1)ar tiešu piekļuvi, atverot filiāli;
\n
2)ar piekļuvi no attāluma bez filiāles atvēršanas, ja darījumus regulētā tirgus organizētāja regulētajos tirgos var veikt no attāluma.
\n
(5)Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus, var kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku tikai pēc tam, kad tā ir reģistrēta Latvijas Bankā šajā likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(6)Pirms tam, kad šā panta trešajā un piektajā daļā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku, regulētā tirgus organizētājs pārliecinās, ka tā izpilda un ievēro šajā likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības.
\n
(7)Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs piešķirt biedra vai dalībnieka statusu arī personai, kura nav minēta šā panta otrajā un trešajā daļā, bet kura saskaņā ar regulētā tirgus organizētāja apstiprinātajiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša, kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību regulētajā tirgū un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu regulētā tirgus organizētāja biedra vai dalībnieka pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem.
\n
(8)Regulētā tirgus organizētājs nodrošina vienādas tiesības visiem regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem. Regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki, slēdzot savstarpējus darījumus regulētajā tirgū, var neievērot šā likuma 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā minētās prasības. Regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki piemēro šīs daļas otrajā teikumā minēto šā likuma pantu prasības attiecībā uz saviem klientiem, ja, rīkojoties klientu vārdā, izpilda viņu rīkojumus regulētajā tirgū.
\n
(9)Regulētā tirgus organizētājs iesniedz Latvijas Bankai regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku sarakstu un nekavējoties informē Latvijas Banku par sarakstā izdarītajiem grozījumiem un papildinājumiem.
\n
(10)Regulētā tirgus organizētājs paredz regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem tiesības darījumu slēgšanai regulētajā tirgū izraudzīties citu norēķinu sistēmu, nekā piedāvā regulētā tirgus organizētājs.
\n
(11)Šā panta desmitajā daļā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad:
\n
1)starp regulētā tirgus organizētāja piedāvāto finanšu instrumentu norēķinu sistēmu un izraudzīto norēķinu sistēmu pastāv tāda saikne vai mehānisms, kas nodrošina efektīvus un ekonomiskus norēķinus;
\n
2)tehniskie nosacījumi tā darījuma norēķiniem, kurš noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot citu norēķinu sistēmu, nekā piedāvā regulētā tirgus organizētājs, nodrošina pienācīgu finanšu tirgus darbību.
\n

54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 04.10.2007., 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

\n

37.pantsInformācijas par darījumiem ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem sniegšana un uzglabāšana

\n

55 (Izslēgts ar 04.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

\n

38.pantsInformācijas par darījumiem ar finanšu instrumentiem atklāšana

\n

56 (Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

\n

39.pantsRegulētā tirgus organizētāja tiesības veikt uzraudzību

\n
(1)Regulētā tirgus organizētājs uzrauga katra tā organizētā regulētā tirgus darbību šajā likumā un regulētā tirgus organizētāja noteikumos reglamentētajā kārtībā.
\n
(2)Regulētā tirgus organizētājs uzrauga finanšu instrumentu cenu veidošanos tā organizētajos regulētajos tirgos, kā arī tirdzniecības norisi, lai identificētu regulētā tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumus, neatbilstošus tirdzniecības apstākļus vai rīcību, kura aizliegta saskaņā ar Regulu Nr. 596/2014, vai sistēmas traucējumus attiecībā uz finanšu instrumentu un citus šā likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumus.
\n
(3)Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no tā biedriem vai dalībniekiem informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai lemtu par to atbilstību regulētā tirgus organizētāja biedra vai dalībnieka statusam.
\n
(4)(Izslēgta ar 15.10.2009. likumu.)
\n
(5)Regulētā tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību regulētā tirgus organizētāja apstiprināto regulētā tirgus darbības noteikumu prasībām.
\n
(6)(Izslēgta ar 15.10.2009. likumu.)
\n
(7)Regulētā tirgus organizētājs nekavējoties informē Latvijas Banku par būtiskiem tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un regulētā tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumiem, neatbilstošiem tirdzniecības apstākļiem vai rīcību, kura aizliegta saskaņā ar Regulu Nr. 596/2014, vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu, kā arī par šo pārkāpumu sakarā pieņemtajiem lēmumiem.
\n
(71)Informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta septīto daļu, Latvijas Banka paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un pārējo dalībvalstu kompetentajām institūcijām. Par rīcību, kura aizliegta saskaņā ar Regulu Nr. 596/2014, Latvijas Banka paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un pārējo dalībvalstu kompetentajām institūcijām, ja ir pārliecinājusies, ka šāda rīcība ir veikta vai tiek veikta.
\n
(72)Regula Nr. 2017/565 nosaka apstākļus, kuros piemērojama šā panta septītajā un 7.1 daļā minētā informācijas sniegšanas prasība.
\n
(73)Regulētā tirgus organizētājs sniedz Latvijas Bankai vai attiecīgām tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešamo informāciju visu to faktu un apstākļu noskaidrošanai, kuri attiecas uz iespējamiem Regulas Nr. 596/2014 pārkāpumiem.
\n
(8)Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un regulētā tirgus organizētāja biedriem vai dalībniekiem pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt regulētā tirgus organizētājam tā pieprasīto informāciju par regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku klientiem (fiziskajām un juridiskajām personām), to finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, un veiktajiem darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja šī informācija ir nepieciešama regulētā tirgus organizētājam, lai pildītu iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju novēršanai piešķirtās uzraudzības funkcijas. Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs izmantot iesniegto informāciju tikai mērķim, kuram tā pieprasīta.
\n
(9)Par šā panta astotās daļas kārtībā iegūtās informācijas tīšu vai netīšu izpaušanu atklātībai vai personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, regulētā tirgus organizētāja padomes, valdes locekļi un darbinieki tiek saukti pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.
\n

57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 29.03.2007., 15.10.2009., 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu) 39.1 pants. Citā dalībvalstī licencēta regulētā tirgus organizētāja darbība Latvijas Republikā

\n
(1)Citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, ir tiesīgs veikt darbību Latvijas Republikā, lai veicinātu Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi šim regulētajam tirgum.
\n
(2)Citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt šā panta pirmajā daļā minēto darbību Latvijas Republikā pēc tam, kad Latvijas Banka ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no regulētā tirgus organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas.
\n
(3)Latvijas BankaI ir tiesības pieprasīt regulētā tirgus organizētāja izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai identificējošus datus par to Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi vai citu personu, kas ir šajā valstī licencēta regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki.
\n
(4)(Izslēgta ar 21.06.2018. likumu) 58 (04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu) 39.2 pants. Latvijas Republikā licencēta regulētā tirgus organizētāja darbība citā dalībvalstī
\n
(1)Latvijas Republikā reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai, ir tiesīgs veikt darbību citā dalībvalstī, lai veicinātu šajā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu piekļuvi šim regulētajam tirgum.
\n
(2)Latvijas Republikā reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas vēlas uzsākt darbību kādā no dalībvalstīm, iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu, kurā norāda šo valsti.
\n
(3)Iesniegumu par darbības uzsākšanu citā dalībvalstī Latvijas Banka izskata 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un par savu lēmumu informē regulētā tirgus organizētāju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Regulētā tirgus organizētājs var uzsākt darbību, kad Latvijas Banka ir informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.
\n
(4)Latvijas Banka pēc attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma nosūta identificējošus datus par to ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestādi vai citu personu, kas ir reģistrētas šajā dalībvalstī un kas ir Latvijas Republikā licencēta regulētā tirgus organizētāja biedri vai dalībnieki.
\n
(5)Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem regulētajā tirgū, regulētā tirgus organizētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi tīrvērtes centram, centrālajam darījumu partnerim vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī. Latvijas Banka var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, ja tā var pierādīt, ka šie pasākumi traucē pienācīgai regulētā tirgus darbībai. Latvijas Banka ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzības vai uzraudzības institūcijas.
\n

59 (04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu) 39.3 pants. Sadarbība ar centrālajiem darījumu partneriem attiecībā uz tīrvērtes un norēķinu kārtību

\n
(1)Lai nodrošinātu norēķinus par darījumiem regulētajā tirgū neatkarīgi no Regulas Nr. 648/2012 III, IV vai V sadaļā noteiktā, regulētā tirgus organizētājam ir tiesības slēgt vienošanās par piekļuvi tīrvērtes iestādei, centrālajam darījumu partnerim vai norēķinu sistēmai citā dalībvalstī.
\n
(2)Neatkarīgi no Regulas Nr. 648/2012 III, IV vai V sadaļā noteiktā Latvijas Banka var ierobežot šādu vienošanos noslēgšanu tikai gadījumā, kad tā pierāda, ka šie pasākumi traucē pienācīgai regulētā tirgus darbībai, ņemot vērā šā likuma 133.12 panta otrās daļas nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām. Latvijas Banka ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzības un uzraudzības institūcijas.
\n

60 (21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

\n

40.pantsRegulētā tirgus organizētāja uzraudzība

\n
(1)Regulētā tirgus organizētājs nodrošina Latvijas Banku (pēc tās pieprasījuma) ar tā tirdzniecības sistēmā esošo informāciju, ar regulētā tirgus organizētāja biedru vai dalībnieku un regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu iesniegto informāciju, kā arī ar jebkuru citu informāciju, kas Latvijas Bankai nepieciešama uzraudzības nolūkos.
\n
(2)Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt regulētā tirgus organizētāja darbību, tai skaitā veikt regulētā tirgus organizētāja iekšējās pārbaudes. Latvijas Bankai ir tiesības iepazīties ar visiem regulētā tirgus organizētāja dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī izdarīt izrakstus no tiem, izgatavot norakstus (kopijas).
\n
(3)Pēc Latvijas Bankas motivēta rakstveida pieprasījuma regulētā tirgus organizētājs iesniedz Latvijas Bankai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu ar regulētā tirgus organizētāja darbību saistītu informāciju.
\n
(4)Latvijas Bankai ir tiesības piedalīties regulētā tirgus organizētāja akcionāru (dalībnieku) sapulcēs, ierosināt sasaukt regulētā tirgus organizētāja pārvaldes institūciju sēdes un noteikt tajās izskatāmos jautājumus, kā arī piedalīties šajās sēdēs bez balsstiesībām.
\n
(5)Latvijas Bankai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt regulētā tirgus organizētāja pārvaldes institūciju lēmumus, kas saistīti ar šā likuma 27.pantā noteikto pienākumu izpildi vai regulētā tirgus organizētāja valdes un padomes locekļu iecelšanu, ja šie lēmumi neatbilst likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai regulētā tirgus organizētāja statūtiem, noteikumiem vai iekšējiem aktiem, vai kas var būtiski ietekmēt regulētā tirgus organizētāja finansiālo stāvokli.
\n
(6)Latvijas Banka ir atbildīga par sadarbību ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu regulētā tirgus organizētāju uzraudzību.
\n

61 (04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu) 40.1 pants. Citā dalībvalstī licencēta regulētā tirgus organizētāja uzraudzība

\n
(1)Ja citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Banka par to nekavējoties informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt to par veiktajiem pasākumiem.
\n
(2)Ja citā dalībvalstī reģistrēts regulētā tirgus organizētājs, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai ja dalībvalsts uzraudzības institūcijas veiktie pasākumi izrādās neefektīvi, Latvijas Banka par to informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Latvijas Banka ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam turpināt darbību Latvijas Republikā. Latvijas Banka par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.
\n
(3)Latvijas Banka ir tiesīga vērsties pie Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes ar lūgumu izskatīt citā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja pārkāpumu.
\n
(4)Par šā panta otrajā daļā veiktajiem pasākumiem vai noteikto aizliegumu Latvijas Banka informē attiecīgo regulētā tirgus organizētāju.
\n

62 (04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

\n

II nodaļa

\n

Finanšu instrumentu iekļaušana regulētajos tirgos(Nodaļa 09.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

\n

41.pantsVispārīgās prasības finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajos tirgos

\n
(1)Regulētajos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.
\n
(2)(Izslēgta ar 26.05.2016. likumu)
\n
(3)Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu regulētajā tirgū, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma, Regulas Nr. 2017/1129 un citu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu par prospektu saturu prasībām, kā arī reģistrēts Latvijas Bankā.
\n
(4)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)
\n
(5)Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū nosaka attiecīgais regulētā tirgus organizētājs. Prasībām attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu un atvasināto preču instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū jābūt tādām, kas nodrošina, ka atvasinātā instrumenta līguma noteikumi pieļauj precīzu cenas noteikšanu un efektīvu norēķinu nosacījumus.
\n
(6)Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajos tirgos pieņem regulētā tirgus organizētāja valde, pamatojoties uz emitenta vai tās personas iesniegumu, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.
\n
(7)Pārvedamu vērtspapīru, kas ir iekļauts vienā regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas var iekļaut citā regulētajā tirgū. Tā regulētā tirgus organizētājs, kurā pārvedams vērtspapīrs iekļauts bez emitenta piekrišanas, par to informē emitentu. Šajā gadījumā emitents tiek atbrīvots no pienākuma saskaņā ar šā likuma D sadaļas II un III nodaļas prasībām sniegt informāciju tam regulētā tirgus organizētājam, kura regulētajā tirgū pārvedams vērtspapīrs iekļauts bez emitenta piekrišanas.
\n
(8)Ja pārvedamu vērtspapīru, kas ir iekļauts regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas sāk tirgot daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, emitents tiek atbrīvots no pienākuma atklāt informāciju daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ja sistēmas organizētājs ir noteicis prasības informācijas atklāšanai.
\n
(9)Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū tiek lūgta Latvijā, prospektu sagatavo valsts valodā.
\n
(10)Prospektu sagatavošanas, apstiprināšanas, publicēšanas un izplatīšanas kārtību nosaka Regula Nr. 2017/1129.
\n
(11)Pēc tam kad pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, regulētā tirgus organizētājs nekavējoties ievieto lēmuma un prospekta tekstu savā mājaslapā internetā.
\n

63 (04.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2016., 21.06.2018., 12.12.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

\n

42.pantsPrasības akciju un tām pielīdzināmu pārvedamu vērtspapīru, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā, iekļaušanai oficiālajā sarakstā

\n
(1)Akcijas un tām pielīdzināmus pārvedamus vērtspapīrus, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrību kapitālā (turpmāk — akcijas), iekļauj oficiālajā sarakstā, ja:
\n
1)tajā iekļaujamo akciju prognozējamā tirgus kapitalizācija dienā, kad regulētā tirgus organizētājs pieņem lēmumu par akciju iekļaušanu oficiālajā sarakstā, ir vismaz 1 000 000 euro. Gadījumos, kad oficiālajā sarakstā iekļaujamo akciju tirgus kapitalizāciju nav iespējams prognozēt, akciju iekļaušana šajā sarakstā pieļaujama, ja akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un rezerves (tostarp peļņa vai zaudējumi) pēdējā pārskata gada laikā kopumā ir vismaz 1000000 euro;
\n
2)akciju sabiedrība ir darījusi publiski pieejamus gada pārskatus vismaz par trim pēdējiem pārskata gadiem;
\n
3)iesniegums iekļaušanai oficiālajā sarakstā iesniegts par visām attiecīgās kategorijas akcijām.
\n
(2)Ja iekļaušana regulētā tirgus oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo akciju tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas.
\n
(3)Ja akciju publiskais piedāvājums nenotiek ar regulētā tirgus starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas.
\n
(4)Ja akciju publiskais piedāvājums notiek ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas, vai arī regulētā tirgus organizētājam ir pamats uzskatīt, ka, pastāvot pat zemākai procentuālajai attiecībai, pēc iekļaušanas oficiālajā sarakstā šo akciju tirgus darbosies pietiekami aktīvi.
\n
(5)Regulētā tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus akciju iekļaušanai oficiālajā sarakstā.
\n

64 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 13.01.2011., 19.09.2013. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

\n

43.pantsPrasības obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā

\n
(1)Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja kopējais aizņēmuma apjoms nav mazāks par 200000 euro. Šo prasību nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja nav noteikts aizņēmuma apjoms.
\n
(2)Regulētā tirgus organizētājs var pieņemt lēmumu par šā panta pirmās daļas prasībām neatbilstošu parāda vērtspapīru iekļaušanu oficiālajā sarakstā pēc tam, kad pārliecinājies, ka attiecīgajiem parāda vērtspapīriem būs pietiekami aktīvs tirgus.
\n
(3)Konvertējamas vai apmaināmas obligācijas, kā arī jebkurus parāda vērtspapīrus ar papildu tiesībām iegūt akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja ar minētajām obligācijām vai vērtspapīriem saistītās akcijas jau ir iekļautas tā paša vai cita regulētā tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā.
\n
(4)Parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iesniegums par to iekļaušanu attiecas uz visiem attiecīgās emisijas parāda vērtspapīriem. Šo prasību var nepiemērot attiecībā uz Latvijas Republikas emitētajiem parāda vērtspapīriem.
\n
(5)Ja iekļaušana oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo parāda vērtspapīru tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas. Šo noteikumu nepiemēro segto obligāciju emisijas gadījumā un nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja sākotnējās izvietošanas beigu diena nav noteikta.
\n
(6)Regulētā tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā.
\n

65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 13.01.2011., 19.09.2013., 21.06.2018. un 27.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2021.)

\n

44.pantsProspekta saturs

\n

66 (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 44.1 pants. Pamatprospekta sagatavošana un reģistrācija

\n
(1)(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu)
\n
(2)Pamatprospektu reģistrē Latvijas Bankā saskaņā ar šā likuma 48.panta prasībām.
\n
(3)(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu)
\n
(4)(Izslēgts ar 12.12.2019. likumu) 67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015., 12.12.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu) 44.2pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā 68 (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 44.3pants. Prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem 69 (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)
\n

45.pantsProspekta papildinājumi

\n

70 (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

\n

46.pantsAtbildība par prospektā iekļauto informāciju

\n
(1)Prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.
\n
(2)Par prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un galvotājs (ja tāds ir).
\n
(3)Prospektā norāda par tajā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.
\n
(4)Ja persona nav atbildīga par visu prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.
\n
(5)Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par tajā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ viņš cietis zaudējumus.
\n
(6)No prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs, ir pretrunā ar pārējām prospekta daļām vai ja tas kopā ar pārējām prospekta daļām nesniedz galveno informāciju, kas ļauj ieguldītājam lemt par vērtspapīru iegādi.
\n

71 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

\n

47.pantsProspekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

\n

72 (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

\n

48.pantsProspekta reģistrācija

\n
(1)Prospektu reģistrē Latvijas Banka. Lai reģistrētu prospektu, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu, kuram pievieno:
\n
1)divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;
\n
2)emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū;
\n
3)(izslēgts ar 22.03.2012. likumu).
\n
(11)(Izslēgta ar 26.05.2016. likumu)
\n
(2)Iesniegumā norāda:
\n
1)emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī e-pasta adresi (ja tāda ir);
\n
2)regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;
\n
3)regulētā tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī e-pasta adresi (ja tāda ir) un tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus;
\n
4)valstis, kurās pārvedamus vērtspapīrus vēlas iekļaut regulētajā tirgū.
\n
(3)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)
\n
(4)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)
\n
(5)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)
\n
(6)Lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un ir iesniegusi Latvijas Bankai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.
\n
(7)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu) 73 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2007., 22.03.2012., 26.05.2016., 21.06.2018., 12.12.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu) 48.1pants. Prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums 74 (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)
\n

49.pantsProspektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

\n

75 (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 49.1 pants. Valodu lietošana 76 (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.) 49.2pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu prospektu atzīšana 77 (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

\n

50.pantsIesnieguma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū izskatīšana

\n
(1)Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz attiecīgā regulētā tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Latvijas Bankā.
\n
(2)Regulētā tirgus organizētājs 10 dienu laikā no dienas, kad emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegusi iesniegumu, pieņem lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū. Minētajā termiņā regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, papildu informāciju saskaņā ar noteikumiem par attiecīgā regulētā tirgus darbību. Šādā gadījumā 10 dienu termiņu skaita no dienas, kad papildu informācija iesniegta regulētā tirgus organizētājam.
\n
(3)Lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Latvijas Bankā vai regulētā tirgus organizētājs saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai regulētā tirgus organizētāja apliecinājumu par prospekta reģistrāciju.
\n
(4)Regulētā tirgus organizētāja lēmumu par atteikumu iekļaut finanšu instrumentus regulētajā tirgū var pārsūdzēt Latvijas Bankā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.
\n
(5)Lēmumā par finanšu instrumentu (izņemot ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības) iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs norāda šādu informāciju:
\n
1)datumu, kurā prospekts reģistrēts Latvijas Bankā (ja saskaņā ar likumu emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir pienākums sagatavot prospektu);
\n
2)emitenta firmu un juridisko adresi;
\n
3)emitenta reģistrācijas vietu un numuru;
\n
4)finanšu instrumentu veidu, kategoriju, nominālvērtību un emisijas apjomu.
\n
(6)Lēmumā par ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iekļaušanu regulētajā tirgū norāda šādu informāciju:
\n
1)datumu, kurā ieguldījumu fonds vai alternatīvo ieguldījumu fonds reģistrēts Latvijas Bankā;
\n
2)ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda veidu un nosaukumu;
\n
3)ieguldījumu fondu pārvaldošās sabiedrības vai alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka firmu un juridisko adresi;
\n
4)ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda emitēto ieguldījumu apliecību skaitu, ieguldījumu fonda daļas vērtību (atvērtajam fondam) vai nominālvērtību (slēgtajam fondam) lēmuma pieņemšanas dienā.
\n
(7)Lēmumā par citā dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai regulētā tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un mājas lapas adresi internetā, kurš pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.
\n
(8)Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs nekavējoties nosūta emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kas nodrošina norēķinus par regulētajā tirgū noslēgtiem darījumiem.
\n

78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 26.05.2016., 14.09.2017., 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

\n

51.pantsProspekta izplatīšanas kārtība

\n

79 (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

\n

52.pantsRegulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšana

\n

80 (Izslēgts ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2020.)

\n

53.pantsFinanšu instrumentu tirdzniecības uzsākšana

\n
(1)Pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt ne agrāk kā trīs dienas pēc tam, kad prospekts ievietots attiecīgā regulētā tirgus organizētāja mājas lapā internetā.
\n
(2)Finanšu instrumentu tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt tikai pēc to iegrāmatošanas centrālajā vērtspapīru depozitārijā.
\n
(3)(Izslēgta ar 14.09.2017. likumu) 81 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)
\n

54.pantsPienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū

\n
(1)Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.
\n
(11)Šā panta otrā, 2.1, sestā un divpadsmitā daļa attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū.
\n
(12)(Izslēgta ar 16.06.2022. likumu)
\n
(2)Lai akcionāri varētu izmantot savas tiesības, akciju sabiedrības valde nodrošina, ka šīs sabiedrības akcionāriem ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Akciju sabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par:
\n
1)akcionāru sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kopējo balsstiesīgo akciju skaitu un akcionāru tiesībām piedalīties akcionāru sapulcē. Kopā ar paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu akciju sabiedrības valde akcionāriem nodrošina pilnvaras veidlapu;
\n
2)dividenžu piešķiršanu un izmaksu;
\n
3)jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek akciju piešķiršana, parakstīšanās uz šīm akcijām, akciju konversija, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmtiesību izmantošanas iespējas;
\n
4)izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības;
\n
5)jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs sabiedrības dažādas kategorijas akcijās, tajā skaitā atvasinātajos finanšu instrumentos, kuri nodrošina pieeju emitenta akcijām. Šajā punktā minēto informāciju sniedz nekavējoties.
\n
(21)Paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu izplata saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām.
\n
(22)Lai pieņemtu lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru sapulce ar divu trešdaļu klātesošo akcionāru balsu vairākumu var nolemt, ka paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu izplata vēlāk nekā 30 dienas pirms sapulces, vai var lemt par statūtu grozījumiem, kas paredz, ka paziņojumu par akcionāru sapulces sasaukšanu izplata vēlāk nekā 30 dienas pirms sapulces, vienlaikus pastāvot šādiem nosacījumiem:
\n
1)attiecīgā akcionāru sapulce notiek ne agrāk kā desmitajā kalendāra dienā pēc tās sasaukšanas;
\n
2)tiek veikti Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā norādītie agrīnas intervences pasākumi vai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir iecelts pilnvarnieks;
\n
3)pamatkapitāla palielināšana ir nepieciešama, lai neiestātos noregulējuma nosacījumi.
\n
(3)Lai personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, varētu izmantot savas tiesības, kapitālsabiedrības, kuras parāda vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, valde nodrošina, ka šīs sabiedrības izcelsmes dalībvalstī ir pieejama visa informācija un sniegtie dati ir patiesi. Kapitālsabiedrības valde nodrošina vismaz ar informāciju par:
\n
1)to personu sapulces vietu, laiku un darba kārtību, kurām pieder parāda vērtspapīri, un šo personu tiesībām piedalīties sapulcē. Kapitālsabiedrības valde katrai personai, kurai pieder parāda vērtspapīri un kura ir tiesīga balsot šādu personu sapulcē, kopā ar paziņojumu par sapulci nodrošina pilnvarojuma veidlapu (papīra vai, ja iespējams, elektroniskā formā), kā arī nodrošina to, ka pilnvarojuma veidlapa ir pieejama arī pēc tam, kad sniegts paziņojums par sapulci;
\n
2)procentu izmaksām;
\n
3)jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmtiesību izmantošanas iespējas;
\n
4)parāda vērtspapīru konversijas un maiņas, kā arī atmaksāšanas noteikumiem;
\n
5)izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;
\n
6)jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros, tajā skaitā par pārmaiņām noteikumos, kas var netieši ietekmēt minētās tiesības, it īpaši tās, kuras izriet no izmaiņām aizņēmuma noteikumos vai procentu likmēs.
\n
(4)Regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos regulētā tirgus organizētāja regulētajos tirgos, ņemot vērā šā likuma 3.3 panta prasības.
\n
(5)Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde izplata saskaņā ar šā likuma 64.2 panta prasībām.
\n
(6)Vismaz 14 dienas pirms akcionāru sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā nosūta oficiālajai regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmai (turpmāk — oficiālā glabāšanas sistēma) akcionāru sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus. Akciju sabiedrība pēc akcionāru iesniegto lēmumu projektu saņemšanas nekavējoties ievieto tos oficiālajā glabāšanas sistēmā. Ja par akcionāru ierosināto papildu darba kārtības jautājumu nav paredzēts pieņemt lēmumu, oficiālajā glabāšanas sistēmā ievieto informāciju par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļauto papildu darba kārtības jautājumu un paskaidrojumu par tā iekļaušanu darba kārtībā.
\n
(7)Kapitālsabiedrība, kuras parāda vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētajā tirgū, nekavējoties dara zināmu atklātībai informāciju par jaunu parāda vērtspapīru emisiju un ar tiem saistītām garantijām vai nodrošinājumiem. Šīs daļas prasības neattiecas uz starptautisko publisko tiesību subjektu, kura dalībnieks ir vismaz viena dalībvalsts.
\n
(8)Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto informāciju kapitālsabiedrība var nosūtīt akcionāriem vai personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ja par to ir pieņemts lēmums akcionāru sapulcē un ievērotas šādas prasības:
\n
1)tiek izmantoti tādi elektroniskie līdzekļi, kurus akcionāri vai personas, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, var izmantot neatkarīgi no to reģistrācijas valsts vai dzīvesvietas;
\n
2)tiek noteikta kārtība, kādā kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāri vai personas, kas ir tiesīgas izmantot balsstiesības, vai personas, kam pieder parāda vērtspapīri, saņem informāciju;
\n
3)akcionāriem vai personām, kas ir netieši ieguvušas līdzdalību kapitālsabiedrībā, kam ir tiesības iegūt, atsavināt vai izmantot balsstiesības, un personām, kam pieder parāda vērtspapīri, nosūta rakstveida pieprasījumu, lai saņemtu šo personu piekrišanu attiecībā uz elektronisko līdzekļu izmantošanu informācijas nosūtīšanai. Ja 30 dienu laikā kapitālsabiedrība nesaņem atteikumu, tiek uzskatīts, ka minētās personas ir devušas piekrišanu. Piekrišana neliedz iespēju akcionāram jebkurā laikā pieprasīt, lai informācija tiek sūtīta rakstveidā;
\n
4)izdevumi par informācijas pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tiek sadalīti vienādi uz visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.
\n
(9)Gadījumos, kad uz sapulci aicina tikai tās personas, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir līdzvērtīga 100 000 euro ekvivalentam, emitents par sapulces vietu var izvēlēties jebkuru dalībvalsti ar nosacījumu, ka personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, dalībvalstī ir pieejama visa nepieciešamā informācija.
\n
(91)Šā panta devītās daļas noteikumi par akcionāru sapulces vietas izvēli attiecas arī uz tām personām, kam pieder pārvedami vērtspapīri, kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un šie vērtspapīri pirms 2010.gada 31.decembra ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti. Šie noteikumi ir spēkā, ja emitenta izraudzītajā dalībvalstī personām, kurām pieder minētie parāda vērtspapīri, ir pieejama visa nepieciešamā informācija.
\n
(10)(Izslēgta ar 16.06.2022. likumu)
\n
(11)(Izslēgta ar 16.06.2022. likumu)
\n
(12)Akciju sabiedrība pēc akcionāru sapulces nekavējoties šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā izplata informāciju par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.
\n
(13)(Izslēgta ar 16.06.2022. likumu) 82 (29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 15.10.2009., 13.01.2011., 22.03.2012., 09.07.2013., 19.09.2013., 11.06.2015., 26.05.2016., 15.12.2016., 21.09.2017., 14.09.2017., 21.06.2018., 20.06.2019. un 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.) 54.1 pants. Revīzijas komiteja 83 (Izslēgts ar 15.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 54.2 pants. Kārtība, kādā iesniedzami lēmumu projekti par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un ierosinātajiem papildu jautājumiem 84 (Izslēgts ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.) 54.3 pants. Akcionāra piedalīšanās akcionāru sapulcē 85 (Izslēgts ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.) 54.4 pants. Akcionāru pārstāvju iecelšana un atsaukšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus 86 (Izslēgts ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.) 54.5 pants. Strīdu izskatīšanas kārtība 87 (Izslēgts ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.) 54.6 pants. Īpaši noteikumi akciju sabiedrībai, kuras akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, attiecībā uz dokumentu noformēšanu padomes un valdes locekļu ievēlēšanai
\n
(1)Ja akcionārs vai akcionāru grupa iesniedz priekšlikumu par vienu vai vairākiem saviem virzītajiem padomes locekļa kandidātiem, akciju sabiedrība reģistrē no akcionāra vai akcionāru grupas saņemto priekšlikumu, norādot informāciju par akcionāru vai akcionāriem, kas priekšlikumu iesniedz, un informāciju par katru izvirzīto padomes locekļa kandidātu. Saņemtais priekšlikums ir reģistrējams neatkarīgi no tā, vai šī informācija saņemta rakstveidā vai mutvārdos, un neatkarīgi no tā, cik dienas pirms akcionāru sapulces norises dienas tā ir saņemta.
\n
(2)Ja akcionāru sapulcē tiek ievēlēti akciju sabiedrības padomes locekļi, akciju sabiedrībai ir pienākums nodrošināt, lai akcionāru sapulces protokolā tiek norādīta vismaz šāda informācija:
\n
1)informācija, kas identificē katru akcionāru vai akcionāru grupā esošo akcionāru, kurš izvirzījis katru konkrēto padomes locekļa kandidātu. Minēto informāciju norāda arī tadā gadījumā, ja attiecīgā akcionāra vai akcionāru grupas virzītais padomes locekļa kandidāts akciju sabiedrības padomē netiek ievēlēts;
\n
2)informācija par katra akcionāra balsojumu \"par\" vai \"pret\" padomes locekļa ievēlēšanu;
\n
3)informācija par katru padomes locekļa kandidātu nodoto balsu skaitu un akcionāriem, kuri balsoja par attiecīgo kandidātu, norādot arī par katru padomes locekļa kandidātu katra akcionāra nodoto balsu skaitu.
\n
(3)Ja akciju sabiedrības padomes sēdē tiek ievēlēti akciju sabiedrības valdes locekļi, akciju sabiedrībai ir pienākums nodrošināt, lai akciju sabiedrības padomes sēdes protokolā papildus tām prasībām, kas noteiktas Komerclikumā, tiek norādīta vismaz šāda informācija:
\n
1)informācija, kas identificē katru padomes locekli, kurš izvirzījis konkrēto valdes locekļa kandidātu. Minēto informāciju norāda arī tādā gadījumā, ja attiecīgā padomes locekļa virzītais valdes locekļa kandidāts akciju sabiedrības valdē netiek ievēlēts;
\n
2)informācija par katra padomes locekļa balsojumu \"par\" vai \"pret\" valdes locekļu ievēlēšanu;
\n
3)informācija par katru valdes locekļa kandidātu nodoto balsu skaitu, norādot padomes locekļus, kuri balsoja par attiecīgo kandidātu.
\n

88 (26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.)

\n

55.pantsFinanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus

\n
(1)Tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai, ir regulētā tirgus organizētājam, ja emitents nepilda finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu prasības par obligātās informācijas atklāšanu vai saskaņā ar šā likuma 28. pantu regulētā tirgus organizētāja izdoto noteikumu prasības vai arī emitenta stāvoklis ir kļuvis tāds, ka tas apdraud ieguldītāju intereses.
\n
(11)Ja regulētā tirgus organizētājs pieņem lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumenta izslēgšanu no regulētā tirgus, tas, ja nepieciešams atbalstīt minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai izslēgšanas mērķu sasniegšanu, vienlaikus lemj arī par šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto tādu atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to.
\n
(2)Par regulētā tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var iesniegt sūdzību Latvijas Bankā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.
\n
(3)(Izslēgta ar 31.03.2022. likumu)
\n
(4)Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no emitenta vai personas, kura lūdza pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.
\n
(5)Lēmumu par finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus tā organizētājs nekavējoties publisko un informē Latvijas Banku par šāda lēmuma pieņemšanu.
\n
(51)Ja tiek apturēta finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecība vai tie tiek izslēgti no regulētā tirgus, Latvijas Banka pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī citos regulētajos tirgos, DT sistēmās, OT sistēmās un sistemātiskajos internalizētājos Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumu, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai.
\n
(52)Ja Latvijas Banka atbilstoši šajā pantā noteiktajam ir saņēmusi informāciju par regulētā tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tā regulētā tirgus vai ja Latvijas Banka pati ir pieņēmusi šādu lēmumu, tā publisko lēmumu un informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas. Ja saskaņā ar šā panta 5.1 daļu Latvijas Banka pieņēmusi lēmumu nepieprasīt, lai tiek apturēta tirdzniecība vai izslēgts no tirdzniecības vietas finanšu instruments vai atvasinātais instruments, kas minēts šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā un kas attiecas vai atsaucas uz minēto finanšu instrumentu, tā nosūta informāciju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un pievieno attiecīgu paskaidrojumu.
\n
(53)Ja Latvijas Banka no citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas ir saņēmusi informāciju par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, Latvijas Banka pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī citos regulētajos tirgos, DT sistēmās, OT sistēmās un sistemātiskajos internalizētājos Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tādi paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumu, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai.
\n
(54)Detalizētākas prasības šā panta piemērošanai nosaka Komisijas 2016. gada 24. maija deleģētā regula (ES) 2017/569, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un atcelšanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES (turpmāk — Regula Nr. 2017/569), Komisijas 2017. gada 15. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1005, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu un termiņiem, kas izmantojami paziņojumiem un publikācijām par finanšu instrumentu tirdzniecības pārtraukšanu un atcelšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (turpmāk — Regula Nr. 2017/1005) un Regula Nr. 2017/565.
\n
(6)Ja akciju sabiedrības akcijas vai kapitālsabiedrības parāda vērtspapīri tiek izslēgti no regulētā tirgus emitenta vainas dēļ, jo emitents nav pildījis šā likuma vai regulētā tirgus organizētāja noteikumus, ar lēmumu par akciju vai parāda vērtspapīru izslēgšanu no regulētā tirgus saistītos strīdus starp akcionāriem un akciju sabiedrību vai starp personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, un kapitālsabiedrību risina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
\n

89 (26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.2017., 21.06.2018., 20.06.2019., 31.03.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu) 55.1pants. Latvijas Bankas tiesības

\n
(1)Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Latvijas Bankai papildus Latvijas Bankas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:
\n
1)pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai;
\n
2)pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un personām, kuras kontrolē tās vai kuras tās kontrolē, sniegt Latvijas Bankas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;
\n
3)pieprasīt to personu, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sniegt Latvijas Bankas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;
\n
4)apturēt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanu vai to tirdzniecību uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Latvijas Bankai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;
\n
5)aizliegt vai apturēt sludinājumus par akciju pārdošanu uz laiku līdz 10 darbdienām, ja Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;
\n
6)aizliegt publisko piedāvājumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, vai ja Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;
\n
7)apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētajā tirgū līdz 10 darba dienām, ja Latvijas Bankai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;
\n
8)aizliegt tirdzniecību regulētajā tirgū, ja Latvijas Banka konstatē, ka tiek pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;
\n
9)darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus;
\n
10)apturēt reģistrēšanai iesniegtā prospekta pārbaudi vai apturēt vai ierobežot atļauju veikt tirdzniecību regulētajā tirgū, ja Latvijas Banka izmanto pilnvaras piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, ievērojot Regulas Nr. 600/2014 42. pantu, līdz šāda aizlieguma vai ierobežojuma atcelšanai;
\n
11)atteikties reģistrēt uz laiku līdz pieciem gadiem prospektu, ko sagatavojusi konkrētā persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ja minētā persona atkārtoti pārkāpusi šā likuma un Regulas Nr. 2017/1129 noteikumus.
\n
(2)Pēc pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū Latvijas Bankai ir tiesības:
\n
1)pieprasīt, lai emitents atklāj visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto pārvedamo vērtspapīru novērtējumu, un tādējādi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību;
\n
2)izslēgt vai lūgt attiecīgā regulētā tirgus organizētāju izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus, ja emitenta stāvoklis ir tāds, ka tirdzniecība būtu neizdevīga ieguldītāju interesēm;
\n
3)veikt uzraudzību, lai nodrošinātu, ka emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izpilda normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, ka vienāda informācija tiek sniegta visiem ieguldītājiem un emitents vienādi izturas pret visām personām, kurām pieder vērtspapīri un kuras ir vienādā stāvoklī, visās dalībvalstīs, kurās izteikts publiskais piedāvājums vai pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū;
\n
4)veikt pārbaudes, lai kontrolētu atbilstību šā likuma D sadaļas II nodaļas prasībām, kā arī, ja nepieciešams, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vērsties attiecīgajā tiesu iestādē vai sadarboties ar citām iestādēm.
\n
(3)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)
\n
(4)(Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)
\n
(5)Latvijas Bankai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem uzraudzības pasākumiem, piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem pret emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.
\n

90 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 26.05.2016., 12.12.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Bankas likums\" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu) II1 nodaļa Revīzijas komiteja(Nodaļa 15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 55.2 pants. Vispārīgas prasības revīzijas komitejai

\n
(1)Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū (turpmāk šajā nodaļā — kapitālsabiedrība), izveido revīzijas komiteju. Revīzijas komiteja darbojas atbilstoši šajā likumā un Regulā Nr. 537/2014 noteiktajām prasībām.
\n
(2)Kapitālsabiedrība nodrošina revīzijas komitejas darbībai nepieciešamos finanšu un citus resursus, kā arī šīs komitejas pieprasīto informāciju, kas tai nepieciešama savu uzdevumu izpildei.
\n

91 (15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 55.3 pants. Revīzijas komitejas uzdevumi

\n
(1)Revīzijas komitejai ir šādi uzdevumi:
\n
1)uzraudzīt kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — konsolidētā gada pārskata sagatavošanas procesu un sniegt kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei priekšlikumus gada pārskata un konsolidētā gada pārskata integritātes un pilnības nodrošināšanai;
\n
2)uzraudzīt kapitālsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles, riska pārvaldības un iekšējās kvalitātes revīzijas sistēmas darbības efektivitāti, ciktāl tā attiecas uz gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu integritātes un pilnības nodrošināšanu, un sniegt priekšlikumus attiecīgās sistēmas trūkumu novēršanai;
\n
3)uzraudzīt kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — konsolidētā gada pārskata revīzijas norisi. Lai uzraudzītu šajā punktā minētās revīzijas norisi, revīzijas komiteja ņem vērā arī Finanšu ministrijas (kā kompetentās iestādes saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu) veiktajā revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudē (inspekcijā) izdarītos un Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publicētos konstatējumus un secinājumus par kapitālsabiedrības ieceltā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības kvalitāti;
\n
4)pārbaudīt un uzraudzīt, vai zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība pirms kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja ir pienākums tādu sagatavot) revīzijas uzsākšanas un tās veikšanas laikā ievēro:
\n
a)Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības prasības, sniedzot kapitālsabiedrībai revīzijas pakalpojumu,
\n
b)Regulas Nr. 537/2014 4. panta prasības attiecībā uz pakalpojumu maksas apmēra ierobežojumu un nosacījumus, ar kādiem piešķirams atbrīvojums no maksas apmēra ierobežojuma, kā arī minētās regulas 5. panta noteikumus par aizliegumu sniegt kapitālsabiedrībai ar revīziju nesaistītus pakalpojumus un nosacījumus ar revīziju nesaistītu atļauto pakalpojumu sniegšanai,
\n
c)Regulas Nr. 537/2014 6. panta noteikumus par sagatavošanos minētā revīzijas uzdevuma veikšanai un neatkarības apdraudējuma novērtēšanu,
\n
d)Regulas Nr. 537/2014 7. panta un Revīzijas pakalpojumu likuma 33. panta noteikumus par informācijas sniegšanu;
\n
5)informēt kapitālsabiedrības padomi, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulci par kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — par konsolidētā gada pārskata revīzijā zvērināta revidenta izdarītajiem secinājumiem un sniegt viedokli par to, kā šī revīzija ir veicinājusi kapitālsabiedrības sagatavotā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata integritāti un pilnību, kā arī informēt par to, kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme šajā procesā;
\n
6)nodrošināt zvērinātu revidentu kandidātu atlases procesu kapitālsabiedrībā saskaņā ar Regulas Nr. 537/2014 16.pantu un ieteikt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei zvērināta revidenta kandidātu revīzijas pakalpojuma sniegšanai, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar minētās regulas 16.panta 8.punktu kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce ir izveidojusi citu struktūru, kuras uzdevums ir sniegt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei ieteikumu kapitālsabiedrības zvērināta revidenta izvēlei.
\n
(11)Ja kapitālsabiedrībai saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu un — attiecīgā gadījumā — konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem uzdevumiem revīzijas komitejai ir šādi uzdevumi:
\n
1)uzraudzīt kapitālsabiedrības ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) sagatavošanas procesu, tostarp Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto ar ilgtspējas ziņojuma elektroniskās ziņošanas formātu saistīto prasību ievērošanu, un procesu, kuru kapitālsabiedrība īsteno, lai noteiktu, kāda ilgtspējas informācija (par vides faktoriem, sociālo tiesību un cilvēktiesību faktoriem, kā arī pārvaldības faktoriem) ir iekļaujama ilgtspējas ziņojumā saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā arī sniegt kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei priekšlikumus ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) integritātes un pilnības nodrošināšanai;
\n
2)uzraudzīt kapitālsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles, riska pārvaldības un iekšējās revīzijas sistēmas darbības efektivitāti attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) integritātes un pilnības nodrošināšanu, tostarp Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto ar ilgtspējas ziņojuma elektroniskās ziņošanas formātu saistīto prasību ievērošanu, un sniegt priekšlikumus attiecīgās sistēmas trūkumu novēršanai;
\n
3)uzraudzīt kapitālsabiedrības ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevuma veikšanu. Lai uzraudzītu šajā punktā minētā apliecinājuma uzdevuma veikšanu, revīzijas komiteja ņem vērā arī Finanšu ministrijas (kompetentās iestādes saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu) veiktajā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu kvalitātes pārbaudē izdarītos un Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publicētos konstatējumus un secinājumus par kapitālsabiedrības ieceltā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk arī — zvērināts revidents) profesionālās darbības kvalitāti;
\n
4)pārbaudīt un uzraudzīt, vai kapitālsabiedrības ieceltais zvērināts revidents vai — attiecīgā gadījumā — galvenais ilgtspējas revidents pirms ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevuma uzsākšanas un tā veikšanas laikā ievēro:
\n
a)Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības prasības, sniedzot kapitālsabiedrībai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu,
\n
b)Regulas Nr. 537/2014 4. panta prasības attiecībā uz pakalpojumu maksas apmēra ierobežojumu un nosacījumus, ar kādiem piešķirams atbrīvojums no maksas apmēra ierobežojuma, kā arī minētās regulas 5. panta noteikumus par aizliegumu sniegt kapitālsabiedrībai ar revīziju nesaistītus pakalpojumus un nosacījumus ar revīziju nesaistītu atļauto pakalpojumu sniegšanai;
\n
5)informēt kapitālsabiedrības padomi, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulci par ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevuma rezultātiem un sniegt viedokli par to, kā šā apliecinājuma uzdevuma veikšana ir veicinājusi kapitālsabiedrības sagatavotā gada pārskata, konsolidētā gada pārskata, ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma integritāti un pilnību, kā arī informēt par to, kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme minētajā procesā.
\n
(2)Revīzijas komiteja pilda arī Regulā Nr. 537/2014 revīzijas komitejai noteiktos uzdevumus.
\n

92 (15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 55.4 pants. Revīzijas komitejas tiesības

\n
(1)Revīzijas komitejai papildus Regulā Nr. 537/2014 noteiktajām tiesībām ir šādas tiesības:
\n
1)pieprasīt un saņemt no kapitālsabiedrības valdes un zvērināta revidenta, kā arī no iekšējā audita dienesta, revidenta iekšējās revīzijas veikšanai vai kapitālsabiedrības kontroliera (ja tādi ir) informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai revīzijas komiteja varētu izpildīt šajā likumā un Regulā Nr. 537/2014 noteiktos uzdevumus;
\n
2)piedalīties kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcēs;
\n
3)sniegt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei un padomei (ja tāda ir izveidota) viedokli un ziņojumus par revīzijas komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem.
\n
(2)Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajām institūcijām, struktūrvienībām un personām ir pienākums sniegt revīzijas komitejai vai tās locekļiem informāciju, kas nepieciešama šīs komitejas uzdevumu izpildei, ja revīzijas komitejas pieprasītā konkrētā informācija ir saistīta ar šīs komitejas uzdevumu veikšanu.
\n
(3)Revīzijas komiteja patstāvīgi pieņem lēmumus saistībā ar šā likuma 55.3 pantā un Regulā Nr. 537/2014 tai noteiktajiem uzdevumiem.
\n

93 (15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 55.5 pants. Revīzijas komitejas papildu uzdevumi un kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju rīcība saistībā ar revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu

\n
(1)Papildus šā likuma 55.3 pantā noteiktajiem uzdevumiem revīzijas komiteja veic arī šādus uzdevumus:
\n
1)ne retāk kā reizi gadā sniedz kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei rakstveida ziņojumu par savu darbību un šai komitejai noteikto uzdevumu izpildi (turpmāk — revīzijas komitejas ikgadējais ziņojums);
\n
2)ziņo kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei par konstatētajiem trūkumiem un pārkāpumiem (ja tādi bijuši) kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja ir pienākums tādu sagatavot) sagatavošanas un revīzijas procesā un — attiecīgā gadījumā — ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) sagatavošanas un apliecinājuma uzdevuma veikšanas laikā, kā arī ziņo par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles, riska pārvaldības un iekšējās revīzijas sistēmas trūkumiem saistībā ar šo pārskatu un ziņojumu kvalitātes nodrošināšanu;
\n
3)nekavējoties ziņo kapitālsabiedrībai, ja ir konstatēts, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas revīzijas veikšanai vai ka zvērināts revidents nav ievērojis Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības prasības.
\n
(2)Ja kapitālsabiedrībai ir padome, tā savā ziņojumā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei, kuru padome sagatavo saskaņā ar Komerclikuma 175.pantu, iekļauj arī savu vērtējumu par revīzijas komitejas darbību, kā arī pievieno šim ziņojumam revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu.
\n
(3)Ja kapitālsabiedrībai nav padomes, tad revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu izskata tajā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē, kuras darba kārtībā ir paredzēta tā kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tādu sagatavo) apstiprināšana, par kuru ir sniegts revīzijas komitejas ikgadējais ziņojums.
\n
(4)Kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam izvērtēt revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu un pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību.
\n

94 (15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 81. punktu) 55.6 pants. Revīzijas komitejas sastāvs un struktūra

\n
(1)Revīzijas komiteja ir koleģiāla institūcija, kuru ievēlē kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē un kura sastāv vismaz no trim locekļiem, no kuriem vismaz viens ir kapitālsabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) loceklis un pārējie ir kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē ievēlēti citi locekļi. Revīzijas komitejas priekšsēdētāju ievēlē revīzijas komitejas locekļi no sava vidus.
\n
(2)Revīzijas komiteja savā darbībā un lēmumu pieņemšanā ir objektīva un neatkarīga. Revīzijas komitejas loceklis pilda savus pienākumus godprātīgi un neapdraud revīzijas komitejas neatkarību.
\n
(3)Revīzijas komitejas priekšsēdētājs un vairākums revīzijas komitejas locekļu ir neatkarīgi. Revīzijas komitejas priekšsēdētājs un revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs, ja uz viņu neattiecas neviens no šādiem apstākļiem:
\n
1)līdzdalība (lielāka par 20 procentiem kapitāldaļu vai balsstiesīgo akciju) kapitālsabiedrībā vai tās kontrolētajā komercsabiedrībā (meitas sabiedrībā);
\n
2)pastāv vai pēdējo triju gadu laikā ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar šo kapitālsabiedrību;
\n
3)laulība, radniecība vai svainība līdz otrajai pakāpei ar šīs kapitālsabiedrības valdes locekli vai akcionāru (dalībnieku), kura līdzdalība šajā kapitālsabiedrībā ir ne mazāka par 20 procentiem;
\n
4)cita veida personiska vai mantiska ieinteresētība, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību un ko par tādu atzinusi kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce.
\n
(4)Par revīzijas komitejas locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir nevainojama reputācija un nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. Personai ir nevainojama reputācija, ja uz to neattiecas neviens no šādiem apstākļiem:
\n
1)persona ar tādu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, ir atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);
\n
2)persona ir saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata.
\n
(5)Par revīzijas komitejas locekli nedrīkst būt:
\n
1)kapitālsabiedrības valdes loceklis, zvērināts revidents, kas kapitālsabiedrībai sniedz revīzijas pakalpojumu vai ir tai sniedzis šo pakalpojumu pēdējo triju gadu laikā pirms kandidēšanas uz revīzijas komitejas locekļa amatu, kapitālsabiedrības prokūrists vai komercpilnvarnieks;
\n
2)kapitālsabiedrības kontrolētās komercsabiedrības (meitas sabiedrības) valdes loceklis vai cita persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo kontrolēto komercsabiedrību (meitas sabiedrību).
\n
(6)Revīzijas komitejas loceklis nedrīkst uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.
\n
(7)Revīzijas komitejas locekļu vairākums ir ar zināšanām nozarē, kurā darbojas kapitālsabiedrība. Vismaz vienam revīzijas komitejas loceklim ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanā vai šo pārskatu revīzijas veikšanā vai arī attiecīgais revīzijas komitejas loceklis ir zvērināts revidents.
\n
(71)Ja kapitālsabiedrībai saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, tad papildus šā panta septītajā daļā noteiktajām prasībām vismaz vienam minētās kapitālsabiedrības revīzijas komitejas loceklim ir zināšanas par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanu.
\n
(8)Kapitālsabiedrības statūtos var paredzēt papildu ierobežojumus vai prasības revīzijas komitejas loceklim.
\n

95 (15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu) 55.7 pants. Revīzijas komitejas locekļu ievēlēšana un atsaukšana

\n
(1)Revīzijas komiteja tiek ievēlēta kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Kapitālsabiedrības statūtos var noteikt īsāku revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņu.
\n
(2)Persona, kas kandidē uz revīzijas komitejas locekļa amatu, rakstveidā apliecina piekrišanu ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu un norāda, ka attiecībā uz šo personu nepastāv nekādi šā likuma 55.6 panta ceturtajā un piektajā daļā minētie ierobežojošie apstākļi un kapitālsabiedrības statūtos papildus noteiktie ierobežojošie apstākļi (ja tādi ir), kas neļautu šai personai ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu. Revīzijas komitejas locekļa amata kandidāts, kas tiek virzīts kā neatkarīgais revīzijas komitejas loceklis, rakstveidā papildus apliecina, ka uz viņu neattiecas neviens no šā likuma 55.6 panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem.
\n
(3)Kapitālsabiedrības akcionāram vai akcionāru grupai, kurai ir ne mazāk par pieciem procentiem no balsstiesīgā kapitāla, ir tiesības izvirzīt vienu revīzijas komitejas locekļa amata kandidātu. Katrs izvirzītais revīzijas komitejas locekļa amata kandidāts ir iekļaujams revīzijas komitejas locekļu vēlēšanu sarakstā.
\n
(4)Balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem revīzijas komitejas locekļu kandidātiem vienā balsojumā, visiem akcionāriem (dalībniekiem) balsojot vienlaikus. Kapitālsabiedrības akcionārs (dalībnieks) ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem revīzijas komitejas locekļu kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.
\n
(5)Par ievēlētām revīzijas komitejā uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot kapitālsabiedrības statūtos noteikto maksimālo revīzijas komitejas locekļu skaitu. Ja divi vai vairāki revīzijas komitejas locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tāpēc nevar noteikt, kurš no viņiem uzskatāms par ievēlētu, jautājums skatāms atkārtoti tajā pašā akcionāru (dalībnieku) sapulcē un izlemjams ar akcionāru (dalībnieku) sapulces atkārtotu balsojumu par katru no šiem kandidātiem, kuri turpina kandidēt uz revīzijas komitejas locekļa amatu. Par ievēlētu uzskatāms tas kandidāts, kurš atkārtotā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu.
\n
(6)Revīzijas komitejas locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumu.
\n
(7)Revīzijas komitejas loceklis var jebkurā laikā atstāt revīzijas komitejas locekļa amatu, par to rakstveidā paziņojot kapitālsabiedrībai.
\n
(8)Revīzijas komitejas loceklis ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad uzzinājis par apstākļiem, kuri viņam liedz turpināt ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu vai kuri apdraud viņa neatkarību, rakstveidā informē par tiem kapitālsabiedrību. Ja pēc šīs daļas pirmajā teikumā minētās rakstveida informācijas saņemšanas kapitālsabiedrība konstatē, ka revīzijas komiteja vairs neatbilst šā likuma 55.6 panta trešās daļas prasībām, tad kapitālsabiedrība nodrošina, ka triju mēnešu laikā no dienas, kad tā ir konstatējusi revīzijas komitejas neatbilstību šā likuma 55.6 panta trešās daļas prasībām, tiek sasaukta akcionāru (dalībnieku) sapulce, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamajām izmaiņām revīzijas komitejas sastāvā.
\n
(9)Ja revīzijas komitejas loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņa beigām, kapitālsabiedrība nodrošina, ka triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums, ka revīzijas komitejas loceklis atstāj amatu, vai no dienas, ar kuru tas atsaukts no amata, tiek sasaukta akcionāru (dalībnieku) sapulce, lai kapitālsabiedrības akcionāri (dalībnieki) lemtu par jauna revīzijas komitejas locekļa ievēlēšanu un nodrošinātu revīzijas komitejā atbilstošu tās locekļu skaitu. Jauna revīzijas komitejas locekļa ievēlēšana notiek, pārvēlot visu revīzijas komiteju. Pārvēlētās revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņš sākas tās pārvēlēšanas dienā.
\n
(10)Revīzijas komitejas loceklis (izņemot revīzijas komitejā ievēlēto padomes locekli) nedrīkst būt darba tiesiskajās attiecībās ar kapitālsabiedrību. Atlīdzību revīzijas komitejas loceklim nosaka kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce.
\n
(11)Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri regulētajā tirgū tiek iekļauti pirmo reizi, revīzijas komiteju ievēlē nākamajā akcionāru (dalībnieku) sapulcē, kas notiek pēc pārvedamo vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū, ja vien tajā dienā, kad tās pārvedami vērtspapīri regulētajā tirgū tiek iekļauti, tai jau nav šā likuma prasībām atbilstoši izveidota revīzijas komiteja vai tai līdzvērtīga struktūra, kas atbilst šajā likumā revīzijas komitejai noteiktajām prasībām.
\n

96 (15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 55.8 pants. Revīzijas komitejas vadība un sēdes

\n
(1)Revīzijas komitejas darbu vada tās priekšsēdētājs.
\n
(2)Prombūtnes laikā revīzijas komitejas priekšsēdētāju pēc viņa rakstveidā noformēta norādījuma aizstāj cits revīzijas komitejas loceklis, uz kuru attiecas šā likuma 55.6 panta trešajā daļā noteiktās prasības.
\n
(3)Revīzijas komitejas sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes gadā.
\n
(4)Tiesības pieprasīt revīzijas komitejas sēdes sasaukšanu ir katram revīzijas komitejas loceklim, kā arī kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota) un kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei, pamatojot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.
\n

97 (15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 55.9 pants. Revīzijas komitejas locekļa atbildība

\n
(1)Ja revīzijas komitejas loceklis rīkojas prettiesiski, pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro tiesību aktus, kapitālsabiedrības statūtus vai akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumus, vai darbojas ļaunprātīgi vai nolaidīgi, viņš atbild par zaudējumiem, kas tādējādi nodarīti kapitālsabiedrībai un citām personām.
\n
(2)Kapitālsabiedrība prasību pret revīzijas komitejas locekļiem var celt, ievērojot Komerclikumā noteikto kārtību attiecībā uz sabiedrības prasību celšanu.
\n

98 (15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 55.10 pants. Informācijas neizpaušanas prasības

\n
(1)Revīzijas komitejas loceklim ir aizliegts izpaust trešajām personām informāciju, kas viņam uzticēta vai kļuvusi zināma, pildot revīzijas komitejas locekļa amata pienākumus, tostarp komercnoslēpumu. Revīzijas komitejas loceklis ir atbildīgs par jebkādas tādas informācijas, tai skaitā komercnoslēpuma, prettiesisku izpaušanu, kura saņemta savu pienākumu pildīšanas laikā un nav publiski izplatīta.
\n
(2)Atstājot revīzijas komitejas locekļa amatu, revīzijas komitejas loceklim ir pienākums nodot kapitālsabiedrības rīcībā visus dokumentus (Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē), kas nodoti viņa rīcībā vai kurus viņš pats sagatavojis, pildot revīzijas komitejas locekļa pienākumus, kā arī saistībā ar minēto pienākumu izpildi viņa rīcībā nodoto un saglabāto informāciju (arī to, kas saglabāta datorā vai elektroniskajos datu nesējos). Kapitālsabiedrībai ir pienākums no revīzijas komitejas locekļa saņemtos dokumentus un informāciju nodot revīzijas komitejai, nodrošinot šo dokumentu un informācijas satura nemainīgumu no to saņemšanas brīža līdz brīdim, kad tie nodoti revīzijas komitejai.
\n
(3)Šā panta pirmajā daļā minētais aizliegums uz revīzijas komitejas locekli attiecas arī pēc tam, kad viņš ir atstājis revīzijas komitejas locekļa amatu.
\n

99 (15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 55.11 pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz revīzijas komitejas darbību

\n
(1)Kapitālsabiedrībā, kas atbilst mazā un vidējā komersanta kritērijiem, revīzijas komitejas uzdevumus var pildīt kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota).
\n
(11)Mazais un vidējais komersants šā panta izpratnē ir kapitālsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
\n
1)kapitālsabiedrības rādītāji saskaņā ar tās jaunāko pieejamo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja ir pienākums tādu sagatavot) atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:
\n
a)vidējais darbinieku skaits pārskata gadā ir mazāks par 250,
\n
b)bilances (pārskata par finanšu stāvokli pārskata perioda beigu datumā) kopsumma nepārsniedz 43 000 000 euro,
\n
c)neto apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 euro;
\n
2)kapitālsabiedrības vidējā tirgus kapitalizācija ir mazāka nekā 200 000 000 euro pēc pārskata gada beigu rādītājiem pēdējos trijos kalendāra gados.
\n
(2)Lēmums par to, ka revīzijas komitejas funkcijas pildīs kapitālsabiedrības padome, pieņemams kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē. Lai nodotu revīzijas komitejas funkciju pildīšanu kapitālsabiedrības padomei, ir nepieciešama visu padomes locekļu piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus.
\n
(21)Kapitālsabiedrība, kurā saskaņā ar šā panta pirmo daļu revīzijas komitejas funkciju izpilde ir uzticēta kapitālsabiedrības padomei, var nepiemērot šā likuma 55.7 pantā minēto revīzijas komitejas pilnvaru termiņu, uzticot kapitālsabiedrības padomei revīzijas komitejas funkciju izpildi uz visu padomes pilnvaru termiņu.
\n
(3)Ja tādā kapitālsabiedrībā, kurā revīzijas komitejas uzdevumus pilda kapitālsabiedrības padome, tiek pārvēlēta kapitālsabiedrības padome, akcionāru (dalībnieku) sapulce vienlaikus ar padomes ievēlēšanu lemj jautājumu par to, vai revīzijas komitejas uzdevumus uzticēt jaunievēlētajai padomei. Šādā gadījumā ir nepieciešama visu jaunievēlētās padomes locekļu piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus. Šajā daļā minētā informācija par piekrišanu, kas saņemta no katra padomes locekļa, ierakstāma kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces protokolā.
\n
(31)Ja kapitālsabiedrībā padomes locekļa ievēlēšana notiek saskaņā ar Komerclikuma 296. panta vienpadsmitajā daļā noteikto kārtību, nepieciešama jaunievēlētā padomes locekļa piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus. Šajā daļā minētā informācija par piekrišanu, kas saņemta no jaunievēlētā padomes locekļa, ierakstāma kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces protokolā.
\n
(4)Kapitālsabiedrība var neveidot revīzijas komiteju, ja:
\n
1)tā pārvalda ieguldījumu fondu, kas darbojas atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, vai alternatīvo ieguldījumu fondu, kas darbojas atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumam;
\n
2)tās vienīgā komercdarbība ir tādu uz aktīviem balstītu vērtspapīru emisija, kuri noteikti Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 2.panta 5.punktā. Šādā gadījumā kapitālsabiedrība publicē savā mājaslapā internetā informāciju par to, ka revīzijas komiteja netiek izveidota. Ja kapitālsabiedrība izlemj, ka nav nepieciešams revīzijas komitejas uzdevumu izpildi nodot kapitālsabiedrības pārraudzības institūcijai, tad kapitālsabiedrība arī par to publicē informāciju savā mājaslapā internetā;
\n
3)tā ir reģistrēta Latvijas Republikā un darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un tai jau ir izveidota revīzijas komitejai līdzvērtīga struktūra, kas atbilst šajā likumā revīzijas komitejai noteiktajām prasībām. Šādā gadījumā kapitālsabiedrība rakstveidā informē Latvijas Banku par to, kura institūcija kapitālsabiedrībā veic šā likuma 55.3 pantā minētos uzdevumus un kāds ir tās personālsastāvs;
\n
4)tā ir koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrība, kuru kontrolē tās mātes sabiedrība, un koncerna (konsolidācijas grupas) līmenī izveidotā struktūra revīzijas komitejas uzdevumu izpildei nodrošina šā likuma 55.2, 55.3 pantā, 55.4 panta trešajā daļā, 55.6 panta pirmajā, otrajā, trešajā, piektajā un septītajā daļā, 55.7 panta otrajā daļā, 55.8 panta pirmajā daļā un 55.11 panta pirmajā daļā minēto prasību, kā arī Regulas Nr. 537/2014 11.panta 1. un 2.punktā un 16.panta 5.punktā minēto prasību ievērošanu. Par koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības meitas sabiedrību uzskata arī ikvienu šā koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrības meitas sabiedrību.
\n

100 (15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018., 12.12.2019., 23.09.2021. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

\n

III nodaļa

\n

Regulāri sniedzamā informācija(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

\n

56.pantsGada pārskats

\n
(1)Gada pārskats sastāv no:
\n
1)revidētiem finanšu pārskatiem;
\n
2)vadības ziņojuma, ko sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, un kurā iekļauts ilgtspējas ziņojums vai konsolidētais ilgtspējas ziņojums, ja kapitālsabiedrībai ir pienākums tādu sagatavot saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu;
\n
3)paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka vadības ziņojums ietver skaidru pārskatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas komercdarbības attīstību un darbības rezultātiem. Tajā apraksta arī kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas darbības galvenos riskus un neskaidros apstākļus, ar kuriem tā saskaras, un attiecīgā gadījumā norāda, vai vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088 8. panta 4. punktu;
\n
4)paziņojuma par korporatīvo pārvaldību, ja kapitālsabiedrība šo paziņojumu sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu;
\n
5)(izslēgts ar 26.09.2024. likumu);
\n
6)(izslēgts ar 31.03.2022. likumu).
\n
(2)Ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo konsolidēto gada pārskatu, konsolidētos finanšu pārskatus tā sagatavo saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803, bet finanšu pārskatus — saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, ja vien kapitālsabiedrība nav izvēlējusies savus finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803.
\n
(3)Ja kapitālsabiedrības pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā vai kapitālsabiedrības parāda vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, tā savus finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803.
\n
(4)Ja kapitālsabiedrībai nav pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu un tās pārvedami vērtspapīri nav iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā, tā savu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām un attiecīgā regulētā tirgus organizētāja noteikumiem, ja vien kapitālsabiedrība nav izvēlējusies savus finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803.
\n
(5)Kapitālsabiedrība gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā četru mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums.
\n
(6)Ja kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata, kurš tika iesniegts saskaņā ar šā panta piektās daļas prasībām, kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru (dalībnieku) sapulcē iesniedz apstiprināto gada pārskatu.
\n
(7)Finanšu pārskatus, vadības ziņojumu un paziņojumu par vadības atbildību sagatavo saskaņā ar Komisijas 2018. gada 17. decembra deleģētajā regulā (ES) 2019/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (turpmāk — Regula Nr. 2019/815) noteikto. Šā panta pirmās daļas 4. punktā minēto gada pārskata sastāvdaļu, revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu sagatavo atbilstoši Regulai Nr. 2019/815, ja kapitālsabiedrība tā ir izvēlējusies.
\n

101 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2008., 26.02.2009., 26.05.2016., 15.12.2016., 20.06.2019., 31.03.2022. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 56.1 pants. Gada pārskatā papildus iekļaujamā informācija

\n
(1)Kapitālsabiedrības, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, gada pārskatā papildus norāda arī:
\n
1)kapitāla struktūru, akciju kategorijas, no katras akciju kategorijas izrietošās tiesības un pienākumus un to procentuālo daļu no pamatkapitāla, atsevišķi norādot to akciju skaitu, kuras nav iekļautas regulētajos tirgos;
\n
2)ziņas par akciju atsavināšanas ierobežojumiem vai nepieciešamību saņemt kapitālsabiedrības vai pārējo akcionāru piekrišanu akciju atsavināšanai;
\n
3)personas, kurām ir tiešā vai netiešā veidā iegūta nozīmīga līdzdalība kapitālsabiedrībā, kā arī šo personu līdzdalības daļu;
\n
4)akcionārus, kuriem ir īpašas kontroles tiesības, un šo tiesību aprakstu;
\n
5)veidu, kādā tiks izmantotas no darbinieku akcijām izrietošās balsstiesības, ja tās neizmanto paši darbinieki;
\n
6)balsstiesību ierobežojumus gadījumos, ja ir noteikts maksimālais balsstiesību apjoms neatkarīgi no piederošo balsstiesīgo akciju skaita, kā arī akcionāru tiesības uz peļņas daļu, kas nav saistīta ar viņiem proporcionāli piederošo akciju daļu, un citus līdzīgus ierobežojumus;
\n
7)akcionāru vienošanās, kas ir zināmas kapitālsabiedrībai un var radīt ierobežojumus akcionāriem piederošo akciju vai balsstiesību nodošanai citām personām, arī nosacījumus, kuri paredz šādas nodošanas iepriekšēju apstiprinā­šanu;
\n
8)noteikumus, kas reglamentē valdes locekļu ievēlēšanu, izmaiņas valdes sastāvā un statūtu grozīšanu;
\n
9)valdes locekļu pilnvaras, tai skaitā pilnvaras emitēt vai atpirkt akcijas;
\n
10)visus tādus nozīmīgos līgumus un to būtību, kurus noslēgusi kapitālsabiedrība un kuri stājas spēkā, tiek grozīti vai izbeigti, ja akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā mainās kontrole kapitālsabiedrībā. Ja informācijas izpaušana var kaitēt kapitālsabiedrībai, Latvijas Banka pēc kapitālsabiedrības lūguma var atļaut šādu informāciju nenorādīt;
\n
11)visas vienošanās starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekļiem, kuras paredz kompensāciju gadījumos, kad viņi atkāpjas no amata, viņus atbrīvo bez pamatota iemesla vai viņi tiek atbrīvoti pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas.
\n
(2)Par šā panta pirmajā daļā minēto informāciju valde sniedz ziņojumu arī kārtējā akcionāru sapulcē.
\n

102 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 31.03.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu) 56.2 pants. Paziņojums par korporatīvo pārvaldību

\n
(1)Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo paziņojumu par korporatīvo pārvaldību.
\n
(2)Lai paziņojumā par korporatīvo pārvaldību sniegtu pietiekami skaidru, precīzu un plašu informāciju par to, kādā veidā kapitālsabiedrība tiek pārvaldīta, par korporatīvās pārvaldības ieteikumu piemērošanu un kapitālsabiedrību raksturojošiem rādītājiem, tai skaitā kapitāla struktūru un personām, kurām pieder akcijas, kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:
\n
1)atsauci uz korporatīvās pārvaldības ieteikumiem, kurus kapitālsabiedrība piemēro, vai būtisku informāciju par korporatīvās pārvaldības praksi, kuru piemēro papildus minētajiem ieteikumiem;
\n
2)informāciju par to, kur ir publiski pieejami ieteikumi, kurus kapitālsabiedrība piemēro, vai informāciju par šīs daļas 1.punktā minēto praksi;
\n
3)ja kapitālsabiedrība nepiemēro atsevišķus korporatīvās pārvaldības ieteikumos iekļautos principus, — par to, kuri principi netiek piemēroti, un šādas rīcības pamatojumu, pietiekami skaidri, precīzi un plaši paskaidrojot:
\n
a)nepiemērošanas iemeslu attiecībā uz katru konkrēto principu, kas netiek piemērots, iespējamās sekas un veidu, kādā pieņemts lēmums par šā principa nepiemērošanu,
\n
b)kad plānots uzsākt konkrētā principa piemērošanu, ja šā punkta \"a\" apakšpunktā minētais lēmums attiecas uz ierobežotu laikposmu,
\n
c)kādā veidā pasākums, kas veikts konkrētā principa piemērošanas vietā (ja tāds bijis), sasniedz šā principa vai korporatīvās pārvaldības ieteikumu (kuros iekļauts šis princips) mērķi vai veicina labu korporatīvo pārvaldību kapitālsabiedrībā;
\n
4)ja kapitālsabiedrība vispār nepiemēro korporatīvās pārvaldības ieteikumus, — šādas rīcības pamatojumu;
\n
5)informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā;
\n
6)šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju;
\n
7)pārvaldes institūciju, kā arī to komiteju sastāvu un darbības aprakstu;
\n
8)ja kapitālsabiedrība īsteno politiku attiecībā uz kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju locekļu sastāva dažādību (daudzpusības politika), — aprakstu par šīs politikas mērķiem, īstenošanas pasākumiem un rezultātiem pārskata gadā.
\n
(21)Šā panta otrās daļas 8.punkts neattiecas uz tādu šā panta otrajā daļā minēto kapitālsabiedrību, kura pirmajā pārskata gadā, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad tā kļuvusi par emitentu šā likuma izpratnē, divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) nepārsniedz divus no šādiem kritērijiem:
\n
1)vidējais darbinieku skaits — 250;
\n
2)aktīvu kopsumma bilances datumā — 25 000 000 euro;
\n
3)gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) — 50 000 000 euro.
\n
(22)Ja kapitālsabiedrībai saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu un — attiecīgā gadījumā — konsolidēto ilgtspējas ziņojumu un ziņot par ilgtspējas jautājumiem, šā panta otrās daļas 8. punktā minēto informāciju iekļauj ilgtspējas ziņojumā un — attiecīgā gadījumā — konsolidētajā ziņojumā. Šādā gadījumā uzskatāms, ka kapitālsabiedrība ir izpildījusi minētajā punktā noteiktās prasības, un paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj attiecīgu atsauci.
\n
(3)Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot tādu kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību iekļauj:
\n
1)informāciju par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro finanšu pārskatu sagatavošanā;
\n
2)(izslēgts ar 22.03.2012. likumu).
\n
(4)Šā panta trešajā daļā minētās kapitālsabiedrības ievēro šā panta otrās daļas prasības, ja tām ir akcijas, kas tiek tirgotas daudzpusējā tirdzniecības sistēmā.
\n
(5)Ja šā panta otrās daļas 3., 4., 5. un 7.punktā, trešajā daļā un šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā minēto informāciju kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, jau sniegusi gada pārskatā vai citā publiski pieejamā dokumentā, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību var iekļaut atsauci, norādot, kur šī informācija ir publiski pieejama.
\n
(6)Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, paziņojumu par korporatīvo pārvaldību iekļauj vadības ziņojumā vai sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu. Ja paziņojumu par korporatīvo pārvaldību sagatavo kā atsevišķu gada pārskata sastāvdaļu, to publicē kopā ar vadības ziņojumu vai arī norāda vadības ziņojumā savas mājaslapas internetā adresi, kurā paziņojums par korporatīvo pārvaldību ir publiski pieejams elektroniski.
\n
(7)Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kā arī šā panta otrās daļas 5. un 8.punktā, trešajā daļā un šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteikto informāciju un saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu sniedz zvērināta revidenta viedokli par to, vai ir izpildītas šā panta otrās daļas 5. un 8.punktā, trešajā daļā un šā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9.punktā noteiktās prasības.
\n
(8)Ja kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, tā sagatavo vienu paziņojumu par korporatīvo pārvaldību un saskaņā ar šā panta sestās daļas prasībām to iekļauj vienā no šiem pārskatiem. Papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai tā paziņojumā par korporatīvo pārvaldību sniedz informāciju par konsolidācijā iesaistīto komercsabiedrību iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas galvenajiem elementiem, kurus piemēro konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanā.
\n

103 (22.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012., 29.10.2015., 15.12.2016., 31.03.2022. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 56.3 pants. Nefinanšu paziņojums 104 (Izslēgts ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024) 56.4 pants. Konsolidētais nefinanšu paziņojums 105 (Izslēgts ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 56.5 pants. Par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu un izplatīšanu atbildīgā persona Par gada pārskata un, ja kapitālsabiedrībai ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu, konsolidētā gada pārskata sagatavošanu atbilstoši šā likuma prasībām, kā arī par šo pārskatu izplatīšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīga kapitālsabiedrības valde.

\n

106 (15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

\n

57.pantsStarpperiodu pārskati

\n
(1)Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, sagatavo starpperiodu pārskatu par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem un to izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto starpperiodu pārskatu kapitālsabiedrība izplata ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.
\n
(3)Šā panta pirmajā daļā minētais starpperiodu pārskats par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem sastāv:
\n
1)vismaz no saīsinātajiem finanšu pārskatiem;
\n
2)no starpperiodu vadības ziņojuma, kurā sniedz informāciju:
\n
a)par būtiskiem notikumiem attiecīgajā pārskata periodā un to ietekmi uz finanšu pārskatiem, kā arī apraksta galvenos riskus un norāda tos neskaidros apstākļus nākamajiem sešiem pārskata gada mēnešiem, ar kuriem kapitālsabiedrība varētu saskarties un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus,
\n
b)kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un uz kuru attiecas šā panta devītā daļa, — par tās svarīgākajiem pārskata periodā veiktajiem darījumiem ar saistītajām personām, kā arī par jebkurām izmaiņām būtiskos darījuma nosacījumos attiecībā uz darījumiem ar saistītajām personām, kuri bija norādīti iepriekšējā gada pārskatā,
\n
c)kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un uz kuru neattiecas šā panta devītā daļa, — par tās darījumiem ar saistītajām personām saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;
\n
3)no paziņojuma par vadības atbildību, kurā norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un ka starpperiodu vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija.
\n
(4)Sagatavojot finanšu pārskatus par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem, ievēro tādus pašus posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, kādi tika izmantoti, sagatavojot gada pārskatu, to attiecīgi norādot pielikumā, ja vien tas nav norādīts jau paziņojumā par vadības atbildību. Ja izmantotās uzskaites metodes tiek mainītas, tas attiecīgi paskaidrojams pārskata pielikumā. Starpperiodu pārskata pielikumā sniedz informāciju, kas nodrošina starpperiodu pārskata salīdzināmību ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem, kā arī pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai finanšu pārskata lietotājs varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem un kapitālsabiedrības attīstības tendenci.
\n
(5)Starpperiodu pārskata par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem katru bilances posteni salīdzina vismaz ar datiem iepriekšējā pārskata gada beigās. Katru peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un naudas plūsmas pārskata posteni salīdzina vismaz ar iepriekšējā pārskata gada datiem par to pašu periodu, par kuru sagatavota izplatāmā informācija.
\n
(6)Kapitālsabiedrība, kura atbilstoši šā likuma 56.panta otrajai vai trešajai daļai sagatavo vai atbilstoši 56.panta otrajai vai ceturtajai daļai ir izvēlējusies finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803, finanšu pārskatus par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem sagatavo atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas attiecas uz starpperiodu finanšu pārskatiem un kas pieņemti saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803.
\n
(7)Ja kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas šā likuma 56.panta ceturtās daļas prasības un kura atbilstoši 56.panta ceturtajā daļā noteiktajam nav izdarījusi izvēli savus finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803, tās finanšu pārskati par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem sastāv vismaz no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā naudas plūsmas pārskata, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma. Saīsinātajā bilancē un saīsinātajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauj tos posteņus un starpsummas, kas bija iekļautas kapitālsabiedrības pēdējā gada pārskatā. Bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteņus, kuros nav skaitļu (summas), uzrāda tikai tad, ja salīdzinošajos datos ir attiecīgs postenis ar skaitli (summu). Papildu posteņus iekļauj tad, ja, tos nenorādot, starpperiodu pārskats sniegtu maldinošu priekšstatu par kapitālsabiedrības aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.
\n
(8)Informāciju par to, vai starpperiodu pārskatu par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem ir vai nav revidējis zvērināts revidents, skaidri norāda izplatāmās informācijas titullapā. Ja starpperiodu pārskatu ir revidējis zvērināts revidents, šo pārskatu izplata kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu.
\n
(9)Kapitālsabiedrība starpperiodu pārskatu par pirmajiem sešiem pārskata gada mēnešiem sagatavo konsolidētā veidā, ja tai bija pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un šāds pienākums ir spēkā arī datumā, attiecībā uz kuru tiek sagatavots starpperiodu pārskats.
\n

107 (26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarītii ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 57.1 pants. Informācija 108 (Izslēgts ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.) 57.2 pants. Finanšu informācija par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem

\n
(1)Kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, sagatavo finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem un izplata to šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto finanšu informāciju kapitālsabiedrība izplata ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā perioda beigām, par kuru ir izplatāma attiecīgā informācija.
\n
(3)Sagatavojot finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem, ievēro tādus pašus posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, kādi tika izmantoti, sagatavojot gada pārskatu, un to attiecīgi norāda paziņojumā par vadības atbildību.
\n
(4)Šā panta pirmajā daļā minētā finanšu informācija par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem sastāv no saīsinātās bilances, saīsinātā peļņas vai zaudējumu aprēķina, saīsinātā naudas plūsmas pārskata, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata un paziņojuma par vadības atbildību. Saīsinātajā bilancē, saīsinātajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, saīsinātajā naudas plūsmas pārskatā un saīsinātajā pašu kapitāla izmaiņu pārskatā iekļauj tos posteņus un starpsummas, kas bija iekļautas pēdējā gada pārskatā.
\n
(5)Ja kapitālsabiedrība finanšu informāciju sagatavo, izmantojot Regulas Nr. 2023/1803 apstiprināto starptautisko grāmatvedības standartu posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, tās finanšu informācija par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem sastāv no saīsinātā finanšu stāvokļa pārskata, saīsinātā visaptverošā ienākumu pārskata, saīsinātā naudas plūsmas pārskata, saīsinātā pašu kapitāla izmaiņu pārskata un paziņojuma par vadības atbildību. Saīsinātajā finanšu stāvokļa pārskatā, saīsinātajā visaptverošo ienākumu pārskatā, saīsinātajā naudas plūsmas pārskatā un saīsinātajā pašu kapitāla izmaiņu pārskatā iekļauj tos posteņus un starpsummas, kas bija iekļautas pēdējā gada pārskatā.
\n
(6)Šā panta ceturtajā vai piektajā daļā minētajā paziņojumā par vadības atbildību norāda, ka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības valdes rīcībā esošo informāciju, finanšu informācija ir sagatavota saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par kapitālsabiedrības un konsolidācijas grupas aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.
\n
(7)Izplatot finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem, tai pievieno starpperiodu vadības ziņojumu (paziņojumā par vadības atbildību norādot, ka vadības ziņojumā ir ietverta patiesa informācija), ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:
\n
1)kopš iepriekšējā vadības ziņojuma izplatīšanas tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies;
\n
2)ir mainītas izmantotās uzskaites metodes. Uzskaites metožu maiņa attiecīgi paskaidrojama vadības ziņojumā.
\n
(8)Finanšu informācijas par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem katru bilances posteni salīdzina vismaz ar datiem iepriekšējā pārskata gada beigās. Katru peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteni salīdzina vismaz ar iepriekšējā pārskata gada datiem par to pašu periodu, par kuru sagatavota izplatāmā informācija.
\n
(9)Kapitālsabiedrība, kura finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem sagatavo, izmantojot šā panta piektajā daļā minēto starptautisko grāmatvedības standartu posteņu atzīšanas un novērtēšanas principus, katru finanšu stāvokļa pārskata posteni salīdzina vismaz ar datiem iepriekšējā pārskata gada beigās un katru visaptverošā ienākumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteni salīdzina vismaz ar iepriekšējā pārskata gada datiem par to pašu periodu, par kuru sagatavota izplatāmā informācija.
\n
(10)Informāciju par to, vai finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem ir vai nav revidējis zvērināts revidents, skaidri norāda izplatāmās informācijas titullapā. Ja finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem ir revidējis zvērināts revidents, šo informāciju izplata kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu.
\n
(11)Kapitālsabiedrība finanšu informāciju par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem sagatavo konsolidētā veidā, ja tai bija pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un šāds pienākums ir spēkā arī datumā, attiecībā uz kuru tiek sagatavota finanšu informācija par pirmajiem trim un deviņiem pārskata gada mēnešiem.
\n

109 (26.05.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 57.3 pants. Paziņojums par maksājumiem pārvaldes iestādēm

\n
(1)Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un kura darbojas pirmatnējo mežu izstrādē vai nodarbojas ar derīgo izrakteņu, naftas, dabasgāzes vai citu materiālu izpēti, meklēšanu, atklāšanu, izstrādi un ieguvi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulas (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (turpmāk — Regula Nr. 1893/2006) I pielikuma A sadaļas 02.nodaļas 02.2.grupā vai I pielikuma B sadaļas 05., 06., 07. un 08.nodaļā noteiktajai saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai, sagatavo paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm saskaņā ar likuma \"Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm\" prasībām. Paziņojumu par maksājumiem pārvaldes iestādēm sniedz konsolidētā veidā.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu kapitālsabiedrība izplata šā likuma 64.2 pantā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām, un tas ir publiski pieejams vismaz 10 gadus.
\n

110 (26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

\n

58.pantsAtbrīvojumi

\n

Šā likuma 56., 57. un 57.2 panta prasības neattiecas uz:

\n
1)dalībvalsts, pašvaldības, tās iestādes vai aģentūras, tādas organizācijas, kura ir starptautisko publisko tiesību subjekts un kurā viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Finanšu stabilitātes pamatnolīgumu, jebkuras citas iestādes, kas izveidotas, lai saglabātu Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitāti, sniedzot pagaidu finansiālu palīdzību dalībvalstīm, kuru valsts valūta ir euro, kā arī Eiropas Centrālās bankas vai dalībvalstu centrālo banku emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem;
\n
2)emitentiem, kas ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kuru viena parāda vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 100 000 euro ekvivalentu;
\n
3)emitentiem, kuri ir emitējuši vienīgi parāda vērtspapīrus, kuru viena parāda vērtspapīra nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un kuru vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā pirms 2010.gada 31.decembra līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti.
\n

111 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.2011., 22.03.2012., 19.09.2013. un 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

\n

59.pantsBūtiski notikumi

\n

112 (Izslēgts no 03.07.2016. ar 26.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2016. Sk. pārejas noteikumu 55. punktu) 59.1 pants. Netipiska un nozīmīga apjoma darījuma ar saistīto pusi noslēgšana un atklāšana

\n
(1)Šā panta noteikumi attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū.
", "next": 239851}