(3)Ja kredītiestāde ietilpst ārvalsts grupā un šajā grupā ietilpst arī dalībvalsts kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, tad ārvalsts grupai ir pienākums veidot vienu mātes sabiedrību Eiropas Savienībā. Latvijas Banka var atļaut veidot otru mātes sabiedrību Eiropas Savienībā, ja tā veic kredītiestādes konsolidēto uzraudzību atbilstoši šā likuma 112.2 pantam un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
\n
1)vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā nenodrošinātu prasību nodalīt darbības, kā to paredz tās ārvalsts noteikumi vai uzraudzības institūcija, kurā atrodas galvenā ārvalsts grupas mātes uzņēmuma vadība;
\n
2)vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā mazinātu uzraudzības efektivitāti salīdzinājumā ar gadījumu, kad ir divas mātes sabiedrības Eiropas Savienībā.
\n
(4)Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā kredītiestādes mātes sabiedrība var būt dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai pārvaldītājsabiedrība, kurai piešķirta atļauja atbilstoši šā likuma 33.6 panta otrajai daļai.
\n
(5)Latvijas Banka sniedz Eiropas Banku iestādei šādu informāciju attiecībā uz ārvalsts grupu, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā:
\n
1)par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura pieder pie kādas ārvalsts grupas, — nosaukumu un kopējo aktīvu vērtību;
\n
2)par filiāli, kura Latvijas Republikā darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, — nosaukumu, kopējo aktīvu vērtību un darbības veidu;
\n
3)par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrību, kura reģistrēta Latvijas Republikā, — nosaukumu un tās ārvalsts grupas nosaukumu, pie kuras tā pieder.
\n
57 (29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.8 pants. (1) Ja Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija konstatē, ka šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība nepilda šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013 tai noteiktās prasības, lai nodrošinātu konsolidētās uzraudzības nepārtrauktību un integritāti un konsolidēti nodrošinātu atbilstību tiesību aktu prasībām, Latvijas Banka ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:
\n
1)aizliegt izmantot pārvaldītājsabiedrībai piederošo akciju balsstiesības meitas sabiedrībā;
\n
2)īstenot pārvaldītājsabiedrībai vai tās valdes un padomes locekļiem šā likuma 113. pantā minētās darbības, piemērot 196. panta pirmajā daļā minētās sankcijas, 196. panta 1.1 daļā minētos administratīvos pasākumus un uzlikt 198. panta desmitajā daļā minētās soda naudas;
\n
3)pieprasīt pārvaldītājsabiedrībai, lai tās akcionāri vai dalībnieki atsavina tiem piederošās meitas sabiedrības akcijas;
\n
4)norīkot par pagaidu atbildīgo iestādi citu grupā esošu pārvaldītājsabiedrību vai kredītiestādi un pieprasīt, lai pagaidu atbildīgā iestāde saņem šā likuma 33.6 panta otrajā daļā minēto atļauju, līdz tiek konsolidēti nodrošināta šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību izpilde;
\n
5)aizliegt pārvaldītājsabiedrībai izmaksāt dividendes akcionāriem vai dalībniekiem;
\n
6)pieprasīt pārvaldītājsabiedrībai atsavināt vai samazināt tās līdzdalību kredītiestādē vai citās finanšu sektora sabiedrībās;
\n
7)pieprasīt pārvaldītājsabiedrībai iesniegt trūkumu un pārkāpumu novēršanas plānu.
\n
(2)Īstenojot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzības procesā, Latvijas Banka īpaši ņem vērā ietekmi uz visu finanšu konglomerātu Finanšu konglomerātu likuma izpratnē.
\n
58 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) III3 nodaļa Atļaujas sniegšana ārvalsts kredītiestāžu filiālēm, to klasifikācija un uzraudzība(Nodaļa 14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026. Sk. pārejas noteikumu 128. punktu) 33.9 pants. (1) Ārvalsts komersants atver ārvalsts kredītiestādes filiāli Latvijas Republikā un saņem atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja šis komersants:
\n
1)izsniedz aizdevumus un garantijas un uzņemas saistības klientu vārdā un ja to var uzskatīt par kredītiestādi vai tas atbilst kredītiestādei ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta \"b\" punktā noteiktajiem kritērijiem;
\n
2)pieņem noguldījumus vai citus atmaksājamos līdzekļus.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai nav nepieciešams saņemt ārvalsts komersantam, kas sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā šādiem klientiem:
\n
1)privātam klientam, atbilstīgam darījumu partnerim vai profesionālam klientam Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, kurš dzīvo vai ir dibināts un veic komercdarbību Eiropas Savienībā, ja minētais klients pēc savas iniciatīvas vērsies pie ārvalsts komersanta, lai saņemtu šā panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus;
\n
2)kredītiestādei;
\n
3)komersantam, kurš pieder tai pašai grupai, kurā ietilpst ārvalsts komersants.
\n
(3)Ārvalsts komersantam ir nepieciešams saņemt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja ārvalsts komersants tieši vai netieši piesaista esošu vai potenciālu šā panta otrās daļas 1. punktā minēto klientu ar tādas citas sabiedrības starpniecību, kura rīkojas savā vārdā vai kurai ir ciešas attiecības ar ārvalsts komersantu, vai tādas personas starpniecību, kura rīkojas minētā ārvalstu komersanta vārdā. Šāda starpniecība netiek uzskatīta par pakalpojumu sniegšanu klientam pēc klienta iniciatīvas.
\n
(4)Ārvalsts komersants drīkst sniegt privātam klientam, atbilstīgam darījumu partnerim vai profesionālam klientam tikai tos pakalpojumus, par kuriem klients pēc savas iniciatīvas ir vērsies pie ārvalsts komersanta, kā arī tādus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai ārvalsts komersants varētu nodrošināt sākotnējā pakalpojuma saņemšanu.
\n
(5)Ārvalsts komersantam nav nepieciešams saņemt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, kā arī uz to neattiecas šajā likumā minētās filiāles atvēršanai un darbībai noteiktās prasības, ja ārvalsts komersants sniedz klientiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus, pieņem noguldījumus, piešķir aizdevumu vai sniedz citu pakalpojumu, lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu.
\n
59 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.10 pants. (1) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par pirmās klases filiāli, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
\n
1)to ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīvu kopējā vērtība, kuri iegrāmatoti Latvijā vai piesaistīti minētajā filiālē Latvijā, ir vienāda ar vai lielāka par 5 miljardiem euro, pamatojoties uz iepriekšējā pārskata gada ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības rezultātiem Latvijā vai minētās filiāles gūtajiem darbības rezultātiem, ja šie rezultāti noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk — Regula Nr. 1606/2002);
\n
2)ārvalsts kredītiestādes filiāle piesaista noguldījumus vai citus atmaksājamos līdzekļus no privātiem klientiem, un šādu noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu summa ir lielāka par 5 procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējām saistībām vai arī tā ir vienāda ar vai lielāka par 50 miljoniem euro;
\n
3)ārvalsts kredītiestādes filiāle neatbilst šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
\n
(2)Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par otrās klases filiāli, ja tā neatbilst nevienam no pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem.
\n
(3)Latvijas Banka nekavējoties klasificē pirmās klases filiāli par otrās klases filiāli ar dienu, kad tā vairs neatbilst pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem. Latvijas Banka otrās klases filiāli klasificē par pirmās klases filiāli četrus mēnešus pēc dienas, kad otrās klases filiāle atbilst pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem.
\n
(4)Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par atbilstīgu ārvalsts kredītiestādes filiāli, ja uz to var attiecināt visus šādus kritērijus:
\n
1)galvenā sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī, kurā tiek veikta dalībvalstīs kredītiestādēm pieņemtajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība;
\n
2)galvenās sabiedrības uzraudzības institūcijām piemēro informācijas neizpaušanas prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šajā likumā minētajām uzraudzības institūcijām noteiktajām informācijas neizpaušanas prasībām;
\n
3)galvenā sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī, kas nav augsta riska trešā valsts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.
\n
(5)Ja Latvijas Bankā iesniegts iesniegums par atļaujas saņemšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, Latvijas Banka izvērtē ārvalsts kredītiestādes filiāles atbilstību šā panta pirmajā un otrajā daļā izvirzītajiem kritērijiem un veic ārvalsts kredītiestādes filiāles klasifikāciju.
\n
(6)Ja ārvalsts nav iekļauta Eiropas Banku iestādes uzturētajā to valstu reģistrā, kuras atbilst ārvalsts kredītiestādes filiālei izvirzītajiem kritērijiem attiecībā uz informācijas neizpaušanas un prudenciālās uzraudzības prasībām, Latvijas Banka pārbauda, vai ārvalsts atbilst šā panta ceturtās daļas 3. punktā ārvalstij izvirzītajai prasībai, un lūdz Eiropas Komisiju izvērtēt ārvalsts atbilstību informācijas neizpaušanas un prudenciālās uzraudzības prasībām. Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli kā pirmās klases filiāli līdz dienai, kad tiek saņemts Eiropas Komisijas lēmums par attiecīgās ārvalsts klasifikāciju.
\n
60 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.11 pants. (1) Latvijas Banka iesniegumu par atļaujas saņemšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un visi tam pievienojamie dokumenti šādas atļaujas saņemšanai.
\n
(2)Iesniegumam pievieno ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības programmu, informāciju par filiāles organizatorisko struktūru un risku pārvaldību.
\n
(3)Kārtību, kādā izsniedz atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, iesnieguma izskatīšanas kārtību, iesniedzamos dokumentus un prasības šādas atļaujas saņemšanai nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.
\n
(4)Latvijas Banka pieņem lēmumu izsniegt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja ir izpildītas šādas prasības un ievēroti šādi noteikumi:
\n
1)ārvalsts kredītiestādes filiāle atbilst šajā likumā tai izvirzītajām minimālajām prudenciālajām prasībām;
\n
2)ārvalsts kredītiestādes filiāle Latvijā sniegs tikai tādus pakalpojumus, kādus ir tiesīgs sniegt ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušais komersants, un šo pakalpojumu sniegšana ir pakļauta prudenciālajai uzraudzībai ārvalstī;
\n
3)ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta uzraudzības institūcija ir informēta par šā ārvalsts komersanta nodomu izveidot filiāli Latvijā, un tai ir iesniegti atļaujas saņemšanai nepieciešamie dokumenti;
\n
4)Latvijas Banka ar ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta uzraudzības institūciju ir noslēgusi sadarbības līgumu atbilstoši paraugam, kuru Eiropas Banku iestāde ir izstrādājusi saskaņā ar ES regulas Nr. 1093/2010 33. panta 5. punktu. Latvijas Banka par to ir informējusi Eiropas Banku iestādi;
\n
5)atļaujā tiek norādīts, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle drīkst sniegt finanšu pakalpojumus tikai Latvijas Republikā un tai nav atļauts sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs ar filiāles starpniecību vai neatverot filiāli, izņemot tos finanšu pakalpojumus, kurus plānots sniegt grupas ietvaros vai pēc klienta iniciatīvas;
\n
6)ārvalsts normatīvie akti neierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas un saņemt uzraudzībai nepieciešamo informāciju par ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušo komersantu no tā uzraudzības institūcijas, kā arī efektīvi sadarboties ar šo uzraudzības institūciju savstarpējos uzraudzības un krīžu vadības jautājumos vai tādu finansiālu grūtību gadījumā, kuras skar ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušo komersantu, tā grupu vai šīs ārvalsts finanšu sistēmu;
\n
7)nepastāv pamatotas aizdomas, ka ārvalsts kredītiestādes filiāli varētu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un terorisma un proliferācijas finansēšanā.
\n
61 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.12 pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai vai gadījumā, kad atļauja jau ir izsniegta, anulēt šo atļauju, ja:
\n
1)ārvalsts kredītiestādes filiāle neatbilst atļaujas piešķiršanas prasībām;
\n
2)galvenā sabiedrība vai ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupa neatbilst ārvalstī noteiktajām prudenciālajām prasībām vai Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no dienas, kad tiks pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, tā neatbildīs ārvalstī noteiktajām prudenciālajām prasībām.
\n
(2)Par šā panta pirmās daļas 2. punktā minētās neatbilstības iestāšanos ārvalsts kredītiestādes filiāle nekavējoties informē Latvijas Banku.
\n
(3)Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atļaujas ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai anulēšanu, ja:
\n
1)ārvalsts kredītiestādes filiāle nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš atļaujas izsniegšanas dienas vai pati atsakās no atļaujas;
\n
2)tiek konstatēts, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle sniegusi nepatiesas ziņas atļaujas saņemšanai vai ieguvusi atļauju ar citiem prettiesiskiem līdzekļiem;
\n
3)ārvalsts kredītiestādes filiāle pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;
\n
4)ārvalsts kredītiestādes filiāle neizpilda atļaujā minētos nosacījumus atbilstoši šā likuma 33.11 panta ceturtās daļas 5. punktam;
\n
5)ārvalsts kredītiestādes filiāle nespēj izpildīt saistības pret klientiem, jo īpaši, ja tā vairs nesniedz nodrošinājumu aktīviem, ko tai uzticējuši tās noguldītāji;
\n
6)ārvalsts kredītiestādes filiāle neievēro šā likuma un citu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;
\n
7)ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta ciešās attiecības ar trešajām personām var apdraudēt ārvalsts kredītiestādes filiāles finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;
\n
8)ārvalsts normatīvie akti ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;
\n
9)pastāv pamatotas aizdomas, ka ārvalsts kredītiestādes filiālē, tās galvenajā sabiedrībā vai grupā tiek veikta vai ir tikusi veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības, vai pastāv risks, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle, tās galvenā sabiedrība vai grupa ir iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un terorisma un proliferācijas finansēšanā.
\n
62 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.13 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušajam komersantam ir nepieciešams dibināt meitas sabiedrību Latvijā un tai ir nepieciešama licence (atļauja) kredītiestādes darbībai saskaņā ar šā likuma 15. pantu, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
\n
1)ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas sniedz klientiem šā likuma 33.9 panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, vēlas paplašināt pakalpojumu sniegšanu atbilstoši šā likuma 33.11 panta ceturtās daļas 5. punktam;
\n
2)ārvalsts kredītiestādes filiāle atbilst sistēmiskā nozīmīguma rādītājiem saskaņā ar šā likuma 35.14 pantu vai tā ir novērtēta kā sistēmiski nozīmīga saskaņā ar šā likuma 33.14 pantu un rada būtiskus finanšu stabilitātes riskus Eiropas Savienībā vai Latvijas Republikā;
\n
3)visu to ārvalsts kredītiestādes filiāļu, kuras pieder pie vienas un tās pašas ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas, aktīvu vērtības kopsumma Eiropas Savienībā ir vienāda ar vai lielāka par 40 miljardiem euro vai ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīvu vērtība Latvijā ir vienāda ar vai lielāka par 10 miljardiem euro.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto licenci (atļauju) nepieciešams saņemt tikai pēc tam, kad Latvijas Banka ir veikusi ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu vai piemērojusi šā likuma 33.22 panta septītajā daļā ārvalsts kredītiestādes filiālei noteiktos uzraudzības pasākumus, vai Latvijas Bankai ir apsvērumi, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, bet tie ir pamatoti, lai ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušais komersants dibinātu meitas sabiedrību un saņemtu licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai.
\n
(3)Latvijas Banka par iespēju izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupa ir izveidojusi citas ārvalsts kredītiestādes filiāles vai nodibinājusi meitas sabiedrības.
\n
(4)Šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajos gadījumos vai veicot sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu, Latvijas Banka ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanai ņem vērā šādus rādītājus:
\n
1)ārvalsts kredītiestādes filiāles lielumu;
\n
2)ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldības, organizatoriskās struktūras un darbības veida sarežģītību;
\n
3)ārvalsts kredītiestādes filiāles savstarpējo saistību ar Latvijas Republikas finanšu sistēmu;
\n
4)ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību, pakalpojumu un citu operāciju, kā arī nodrošinātās finanšu infrastruktūras aizvietojamību;
\n
5)ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējo aktīvu vērtību un sniegto pakalpojumu tirgus daļu Eiropas Savienībā un Latvijā;
\n
6)ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības apturēšanas vai izbeigšanas ietekmi uz Eiropas Savienības un Latvijas Republikas maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu, kā arī finanšu tirgu likviditāti;
\n
7)ārvalsts kredītiestādes filiāles nozīmīgumu ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas darbībās, sniegtajos pakalpojumos un citās operācijās Eiropas Savienībā un Latvijā;
\n
8)to, vai ārvalsts kredītiestādes filiāle ir noregulējama vienība Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē;
\n
9)ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas visu ārvalsts kredītiestādes filiāļu darbības apmēru Eiropas Savienībā attiecībā pret šā komersanta grupas izveidoto tādu meitas sabiedrību darbības apmēru, kuras saņēmušas licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai Eiropas Savienībā.
\n
63 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.14 pants. (1) Latvijas Banka veic ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu, ja visu Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu aktīvu vidējā kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir vienāda ar vai lielāka par 40 miljardiem euro, pamatojoties uz iepriekšējo triju pārskata gadu darbības rezultātiem vai absolūtā izteiksmē — uz iepriekšējo triju pārskata gadu darbības rezultātiem iepriekšējos piecos pārskata gados.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minētās aktīvu kopējās vērtības aprēķinā neietver tos aktīvus, kurus ārvalsts kredītiestādes filiāle tur, lai nodrošinātu centrālo banku operācijas, kas tiek veiktas ar Eiropas Centrālo banku sistēmas centrālajām bankām.
\n
(3)Latvijas Banka novērtē, vai ārvalsts kredītiestādes filiāle ir sistēmiski nozīmīga un rada būtiskus riskus Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas finanšu stabilitātei. Izvērtējumā Latvijas Banka balstās uz šā likuma 33.13 panta ceturtajā daļā un šajā pantā minētajiem rādītājiem un kritērijiem.
\n
(4)Latvijas Banka konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, lai kopīgi novērtētu finanšu stabilitātes riskus, kurus Latvijas Republikā esoša ārvalsts kredītiestādes filiāle rada citām dalībvalstīm.
\n
(5)Latvijas Banka sagatavo pamatotu izvērtējumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmisko nozīmīgumu Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā un nosūta to Eiropas Banku iestādei un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām atzinuma sniegšanai.
\n
(6)Ja Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas nepiekrīt Latvijas Bankas veiktajam izvērtējumam, Latvijas Banka konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un minētajām uzraudzības institūcijām, lai panāktu saskaņotu izvērtējumu un šā panta astotajā daļā minēto prasību piemērošanu triju mēnešu laikā no dienas, kad kāda no iepriekš minētajām uzraudzības institūcijām ir iebildusi pret Latvijas Bankas veikto izvērtējumu. Pēc minētā triju mēnešu termiņa beigām Latvijas Banka pieņem lēmumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles atzīšanu par sistēmiski nozīmīgu un, ja nepieciešams, šā panta astotajā daļā minēto prasību piemērošanu.
\n
(7)Ja Latvijas Banka saņem izvērtējumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmisko nozīmīgumu no Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, tā 10 darbdienu laikā izskata izvērtējumu un informē attiecīgo uzraudzības institūciju, vai piekrīt minētajam izvērtējumam.
\n
(8)Latvijas Banka, lai novērstu ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumā konstatētos riskus, ir tiesīga piemērot šādas prasības:
\n
1)pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle pārstrukturē savus aktīvus vai darbības un pakalpojumu sniegšanu tā, lai minētā ārvalsts kredītiestādes filiāle vairs nebūtu atzīstama par sistēmiski nozīmīgu filiāli vai lai vairs neradītu finanšu stabilitātes risku Eiropas Savienībai vai tām dalībvalstīm, kurās izveidotas vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāles vai meitas sabiedrības;
\n
2)noteikt ārvalsts kredītiestādes filiālei papildu prudenciālās prasības.
\n
(9)Ja Latvijas Banka atzīst ārvalsts kredītiestādes filiāli par sistēmiski nozīmīgu, bet nolemj nepiemērot šā panta astotās daļas 1. punktā minēto prasību vai prasību ārvalsts komersantam dibināt meitas sabiedrību un saņemt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, Latvijas Banka sniedz pamatotu paziņojumu Eiropas Banku iestādei un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām.
\n
64 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.15 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle pastāvīgi uztur minimālo tās darbībai nošķirto kapitālu, kas ir līdzvērtīgs vismaz:
\n
1)pirmās klases filiālei — 2,5 procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistību par trijiem iepriekšējiem pārskata gadiem vidējās aritmētiskās vērtības vai, ja atļauja tās darbībai izsniegta mazāk nekā pirms trijiem gadiem, no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistībām atļaujas izsniegšanas brīdī, bet ne mazāk par 10 miljoniem euro;
\n
2)otrās klases filiālei — 0,5 procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistību par trijiem iepriekšējiem pārskata gadiem vidējās aritmētiskās vērtības vai, ja atļauja tās darbībai izsniegta mazāk nekā pirms trijiem gadiem, no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistībām atļaujas izsniegšanas brīdī, bet ne mazāk par pieciem miljoniem euro.
\n
(2)Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina šā panta pirmajā daļā minētās prasības par minimālā tās darbībai nošķirtā kapitāla uzturēšanu ar jebkuriem šādiem aktīviem:
\n
1)naudas līdzekļiem vai naudai pielīdzināmiem instrumentiem ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 60. apakšpunkta izpratnē;
\n
2)dalībvalstu centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem parāda vērtspapīriem;
\n
3)jebkuru citu finanšu instrumentu, kurš ārvalsts kredītiestādes filiālei ir pieejams neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie rodas.
\n
(3)Ārvalsts kredītiestādes filiāle šā panta otrajā daļā minētos nošķirtā kapitāla instrumentus nogulda tādas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes darījumu kontā, kura neietilpst minētās ārvalsts kredītiestādes filiāles galvenās sabiedrības grupā.
\n
(4)Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina, ka saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem noguldītie nošķirtā kapitāla instrumenti ir pieejami, lai īstenotu ārvalsts kredītiestādes filiāles noregulējuma tiesības saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 118. pantu vai lai likvidētu ārvalsts kredītiestādes filiāli.
\n
(5)Latvijas Bankai ir tiesības izdot noteikumus, kas nosaka prasības tiem finanšu instrumentu veidiem, kuri ārvalsts kredītiestādes filiālei ir pieejami neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie rodas.
\n
65 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.16 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nolūkā vienmēr uzturēt tādu neapgrūtinātu un likvīdu aktīvu apjomu, kas ir pietiekams, lai segtu likviditātes neto izejošās naudas plūsmas vismaz 30 dienu ilgā periodā, ievēro likviditātes seguma prasību, kas noteikta ES regulas Nr. 575/2013 sestās daļas I sadaļā un Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētajā regulā (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (turpmāk — deleģētā regula 2015/61).
\n
(2)Ārvalsts kredītiestādes filiāle likvīdos aktīvus, kas nepieciešami šā panta pirmajā daļā minētās likviditātes seguma prasības izpildei, nogulda tādas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes kontā, kura neietilpst minētās ārvalsts kredītiestādes filiāles galvenās sabiedrības grupā.
\n
(3)Likvīdie aktīvi, kas ir noguldīti šā panta otrajā daļā minētajā kontā, un naudas līdzekļi, kurus ārvalsts kredītiestādes filiāle tur kontā Latvijas Bankā un kuri nav nepieciešami likviditātes seguma prasību izpildei, ir pieejami, lai īstenotu ārvalsts kredītiestādes filiāles noregulējuma tiesības saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 118. pantu vai lai likvidētu ārvalsts kredītiestādes filiāli.
\n
(4)Latvijas Banka ir tiesīga atbrīvot atbilstīgo ārvalsts filiāli no šā panta pirmajā daļā noteiktās likviditātes seguma prasības izpildes.
\n
66 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.17 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāli, kas veic komercdarbību Latvijā, vada vismaz divas personas, kurām tiek izvirzītas šā likuma 26. pantā noteiktajām prasībām līdzvērtīgas prasības un kuras spēj veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei.
\n
(2)Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina pārvaldības sistēmas izveidi un nosaka atalgojuma politiku un praksi.
\n
(3)Ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas klasificēta kā pirmās klases filiāle, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam izveido vadības komiteju ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldībai Latvijā.
\n
(4)Ārvalsts kredītiestādes filiāle apmainās ar informāciju par visiem būtiskajiem riskiem, risku pārvaldības politiku un izmaiņām šajā politikā ar galvenās sabiedrības pārvaldes institūciju, kā arī izveido atbilstošu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu un kontroli, lai nodrošinātu pienācīgu risku pārvaldības politikas ievērošanu.
\n
(5)Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina saņemto ārpakalpojumu uzraudzību un vadību, kā arī sniedz savai uzraudzības institūcijai visu nepieciešamo informāciju tās uzraudzības funkciju veikšanai.
\n
(6)Ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir iesaistīta kompensējošos vai grupas iekšējos darījumos, nodrošina pietiekamus resursus darījumu partnera kredītriska identificēšanai un pārvaldīšanai, ja būtiskie riski, kas saistīti ar ārvalsts filiāles iegrāmatotajiem aktīviem, tiek nodoti darījumu partnerim.
\n
(7)Ja ārvalsts kredītiestādes filiāles kritiski svarīgās vai svarīgās funkcijas veic tās galvenā sabiedrība, minētās funkcijas tiek veiktas saskaņā ar iekšējo kārtību vai grupas līmenī noteikto kārtību. Ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz Latvijas Bankai visu nepieciešamo informāciju tās uzraudzības funkciju veikšanai.
\n
(8)Latvijas Banka nosaka prasības ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldības sistēmas izveidei un atalgojuma politikai un praksei.
\n
67 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.18 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle izveido darījumu uzskaites reģistru, kurā iekļauj visaptverošu un precīzu informāciju par tās:
\n
1)Latvijas Republikā piesaistītiem un uzskaitē atzītiem aktīviem un saistībām;
\n
2)darbībai piemītošiem un varbūtējiem riskiem un to, kā šie riski tiek pārvaldīti.
\n
(2)Ārvalsts kredītiestādes filiāle patstāvīgi pārvalda šā panta pirmajā daļā minētos aktīvus un saistības.
\n
(3)Ārvalsts kredītiestādes filiāle izstrādā, regulāri pārskata un atjauno darījumu uzskaites kārtības politiku šā panta pirmajā daļā minētā darījumu uzskaites reģistra pārvaldīšanai. Darījumu uzskaites kārtības politikā, ko ir apstiprinājusi galvenās sabiedrības pārvaldes institūcija, pamato darījumu uzskaites kārtību, kā arī iekļauj informāciju par šīs kārtības atbilstību ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības stratēģijai.
\n
68 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.19 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina, ka tās atbilstību šā likuma 33.17 un 33.18 pantā noteiktajām prasībām reizi gadā par stāvokli uz pārskata gada 31. decembri vai citā pārskata datumā, ja filiāles pārskata gads atšķiras no kalendāra gada, pārbauda un ziņojumu par pārbaudes rezultātiem sniedz zvērināts revidents, ievērojot Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma standartu padomes izdoto 3000. Starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu (SAUS) \"Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskās finanšu informācijas revīzija vai pārbaude\" un ar to saistīto standartu un paziņojumu, ciktāl tie attiecas uz šo pārbaudes uzdevumu, kā arī profesionālās ētikas kodeksa normas.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto zvērināta revidenta pārbaudes ziņojumu ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz Latvijas Bankai līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. maijam vai četru mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, ja filiāles pārskata gads atšķiras no kalendāra gada.
\n
(3)Zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar visiem pārbaudes veikšanai nepieciešamajiem ārvalsts kredītiestādes filiāles dokumentiem un informāciju, lai izpildītu šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudes uzdevumu. Ārvalsts kredītiestādes filiāles pilnvarotajam pārstāvim ir pienākums sadarboties ar zvērinātu revidentu un sniegt tam visu nepieciešamo informāciju un dokumentus pārbaudes veikšanai.
\n
(4)Ārvalsts kredītiestādes filiāle pirms pārbaudes uzsākšanas informē Latvijas Banku par izraudzīto zvērinātu revidentu šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudes veikšanai. Ja, veicot ārvalsts kredītiestādes filiāles uzraudzību, Latvijas Banka konstatē, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas pārbaudes veikšanai vai ka revidents neievēro Latvijā atzītos starptautiskos apliecinājuma uzdevumu standartus vai profesionālās ētikas kodeksa normas, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle atsauc šā panta pirmajā daļā minētajai pārbaudei izraudzīto zvērinātu revidentu. Par konstatēto faktu Latvijas Banka informē Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju.
\n
(5)Ja šā panta pirmajā daļā minētā pakalpojuma sniegšanas laikā zvērināts revidents konstatē, ka ir būtiski pārkāptas normatīvo aktu prasības vai Latvijas Bankas administratīvais akts, kas ietver nosacījumus ārvalsts kredītiestādes filiāles atļaujai vai šīs filiāles darbībai, vai konstatē citus faktus, kuru dēļ ir apdraudēta šīs ārvalsts kredītiestādes filiāles saistību izpilde vai darbības turpināšana vai kuru dēļ zvērināts revidents atsakās sniegt ziņojumu, sniedz ziņojumu ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu Latvijas Bankai.
\n
(6)Latvijas Banka šajā nodaļā minēto uzdevumu veikšanai ir tiesīga pieprasīt no ārvalsts kredītiestādes filiāles ieceltā zvērināta revidenta informāciju un darba dokumentus, kas saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi.
\n
69 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.20 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz Latvijas Bankai informāciju, ievērojot tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos minētās prasības, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto. Informāciju, kas saistīta ar ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīviem un saistībām, kuras tiek uzskaitītas tās darījumu uzskaites reģistrā saskaņā ar šā likuma 33.18 pantu, ārvalsts kredītiestādes filiāle sniedz, piemērojot starptautiskos grāmatvedības standartus, kuri ieviesti ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu (ES) 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002.
\n
(2)Latvijas Banka papildus šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām ir tiesīga pieprasīt ārvalsts kredītiestādes filiālei sniegt papildu informāciju un noteikt tās iesniegšanas kārtību, ja, pēc Latvijas Bankas ieskata, šāda informācija ir nepieciešama, lai gūtu visaptverošu priekšstatu par ārvalsts kredītiestādes filiāles vai tās galvenās sabiedrības komercdarbību un finansiālo stabilitāti, pārbaudītu ārvalsts kredītiestādes filiāles un tās galvenās sabiedrības atbilstību piemērojamiem tiesību aktiem un nodrošinātu ārvalsts kredītiestādes filiāles atbilstību minētajiem tiesību aktiem.
\n
(3)Latvijas Banka ir tiesīga pilnībā vai daļēji atbrīvot atbilstīgo ārvalsts kredītiestādes filiāli no šā panta pirmajā daļā minētās tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības sniegt informāciju par tās galveno sabiedrību, ja Latvijas Banka šo informāciju var iegūt no attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas.
\n
70 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.21 pants. (1) Latvijas Banka iekļauj ārvalsts kredītiestādes filiāli šā likuma 101. pantā minētajā uzraudzības pārbaužu programmā.
\n
(2)Latvijas Banka pārbauda ārvalsts kredītiestādes filiāles plānus, stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu un pieņemto lēmumu prasības.
\n
(3)Pamatojoties uz šā panta otrajā daļā veikto pārbaudi, Latvijas Banka novērtē, vai ārvalsts kredītiestādes filiāles stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi, tās turētais nošķirtais kapitāls un likviditāte nodrošina šīs filiāles būtisko risku atbilstošu pārvaldību un segumu, kā arī darbību.
\n
(4)Latvijas Banka šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu veic saskaņā ar proporcionalitātes principu atbilstoši Latvijas Bankas tīmekļvietnē norādītajiem kritērijiem. Latvijas Banka nosaka šā panta otrajā daļā minētās pārbaudes apjomu un regularitāti, ņemot vērā ārvalsts kredītiestādes filiāles klasifikāciju saskaņā ar šā likuma 33.10 pantu un citus kritērijus, tai skaitā ārvalsts kredītiestādes filiāles veikto darījumu apjomu, dažādību un sarežģītību.
\n
(5)Ja, veicot pārbaudi, jo īpaši pārbaudot ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību, pārvaldības sistēmu vai biznesa modeli, Latvijas Bankai rodas pamatotas aizdomas, ka darījumos iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē vai ka pastāv šāds paaugstināts risks, Latvijas Banka par to nekavējoties ziņo Eiropas Banku iestādei. Ja pastāv paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks, Latvijas Banka nekavējoties paziņo Eiropas Banku iestādei savu novērtējumu, kā arī piemēro šajā likumā paredzētos pasākumus un darbības, tostarp, ja nepieciešams, izmanto savas tiesības anulēt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai saskaņā ar šā likuma 33.12 panta trešās daļas 9. punktu.
\n
71 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.22 pants. (1) Latvijas Banka pieprasa, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle laikus veic nepieciešamos pasākumus nolūkā nodrošināt:
\n
1)ārvalsts kredītiestādes filiāles atbilstību prasībām, kas tai piemērojamas saskaņā ar šo likumu, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem vai pieņemtajiem lēmumiem, vai atjauno atbilstību minētajām prasībām;
\n
2)ka būtiskie riski, kuriem pakļauta ārvalsts kredītiestādes filiāle, tiek segti un pārvaldīti drošā un pietiekamā veidā un ka minētā filiāle turpina darboties.
\n
(2)Īstenojot šā panta pirmās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle:
\n
1)uztur nošķirtā kapitāla summu, kas pārsniedz tai saskaņā ar šā likuma 33.15 panta pirmo daļu noteikto minimālo prasību, vai nodrošina citas papildu kapitāla prasības, ievērojot, ka jebkāda nošķirtā kapitāla papildu summa, kuru ārvalsts kredītiestādes filiālei nepieciešams turēt saskaņā ar šo punktu, atbilst šā likuma 33.15 panta noteikumiem;
\n
2)papildus šā likuma 33.16 panta noteikumiem nodrošina atbilstību citām īpašām ārvalsts kredītiestādes filiālei noteiktām likviditātes prasībām, ievērojot, ka jebkādi papildu likvīdie aktīvi, kurus ārvalsts kredītiestādes filiālei nepieciešams turēt saskaņā ar šo punktu, atbilst šā likuma 33.16 panta noteikumiem;
\n
3)pilnveido tās pārvaldības sistēmu, risku pārvaldības sistēmu vai uzskaites kārtību;
\n
4)sašaurina vai ierobežo komercdarbību, kā arī samazina darījumu partneru skaitu vai ierobežo sadarbību ar noteiktiem darījumu partneriem;
\n
5)samazina tās darbībai (tostarp darbībām, kas nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem), pakalpojumiem vai sistēmām piemītošos riskus un pārtrauc iesaistīšanos šādās darbībās vai šādu pakalpojumu piedāvāšanu;
\n
6)biežāk nekā noteikts tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos sniedz šā likuma 33.20 panta pirmajā daļā minēto informāciju vai ievēro papildu informācijas sniegšanas prasības saskaņā ar šā likuma 33.20 panta otro daļu;
\n
7)publisko informāciju par savu darbību un saistošo prudenciālo prasību izpildi.
\n
72 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 33.23 pants. (1) Ja ārvalsts kredītiestāde ar filiāļu starpniecību darbojas vairākās dalībvalstīs, Latvijas Banka sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nepieļautu šajā likumā, uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos un ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību neievērošanu un lai netiktu radīta negatīva ietekme uz Eiropas Savienības finanšu stabilitāti.
\n
(2)Lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu, Latvijas Banka slēdz sadarbības līgumu ar citā dalībvalstī esošu attiecīgās ārvalsts kredītiestādes filiāles uzraudzības institūciju saskaņā ar šā likuma 112.6 panta pirmo, 1.1 un otro daļu.
\n
(3)Ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija galvenās sabiedrības meitas sabiedrību grupai un ja tā ir uzraudzības institūcija ārvalsts kredītiestādes filiālei, kuru atvērusi attiecīgā galvenā sabiedrība un kura klasificēta kā pirmās klases filiāle, Latvijas Banka minēto ārvalsts kredītiestādes filiāli iekļauj šīs galvenās sabiedrības konsolidācijas grupā.
\n
(4)Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija ārvalsts kredītiestādes filiāļu grupai, ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi:
\n
1)ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā, ir klasificēta kā pirmās klases filiāle;
\n
2)attiecīgajai galvenajai sabiedrībai vismaz vēl vienā dalībvalstī ir filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai attiecīgajā dalībvalstī un ir klasificēta kā pirmās klases filiāle;
\n
3)attiecīgajai galvenajai sabiedrībai nevienā dalībvalstī nav reģistrēta meitas sabiedrība, kas ir kredītiestāde un ir pakļauta konsolidētajai uzraudzībai grupas līmenī Eiropas Savienībā;
\n
4)šīs daļas 1. punktā minētā ārvalsts kredītiestādes filiāle uzskaitīto aktīvu ziņā ir lielākā attiecīgās galvenās sabiedrības ārvalsts kredītiestādes filiāle.
\n
(5)Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija galvenās sabiedrības grupai, ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi:
\n
1)ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā, ir klasificēta kā pirmās klases filiāle;
\n
2)attiecīgajai galvenajai sabiedrībai ir reģistrēta vismaz viena meitas sabiedrība dalībvalstī, kas ir kredītiestāde, un minētā meitas sabiedrība nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai grupas līmenī Eiropas Savienībā;
\n
3)šīs daļas 1. punktā minētā ārvalsts kredītiestādes filiāle uzskaitīto aktīvu ziņā ir lielākā attiecīgās galvenās sabiedrības ārvalsts kredītiestādes filiāle.
\n
(6)Latvijas Banka šajā pantā noteikto konsolidēto uzraudzību veic saskaņā ar šā likuma 112.6 panta trešo, 3.1, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu.
\n
(7)Veicot konsolidēto uzraudzību saskaņā ar šā panta noteikumiem, papildus šā likuma 112.6 pantā minētajiem uzdevumiem uzraugu kolēģija nodrošina šādu uzdevumu izpildi:
\n
1)sagatavo un katru gadu atjauno ziņojumu par attiecīgās galvenās sabiedrības grupas struktūru un darbībām Eiropas Savienībā;
\n
2)apmainās ar informāciju par šā likuma 33.21 pantā minētā uzraudzības procesa rezultātiem;
\n
3)saskaņo, ja tas iespējams, šā likuma 33.22 pantā minētos uzraudzības pasākumus un to nodrošināšanai nepieciešamās pilnvaras;
\n
4)ja nepieciešams, nodrošina sadarbību ar attiecīgajām ārvalsts uzraudzības institūcijām.
\n
(8)Ja citas dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūcija veic tādas konsolidācijas grupas uzraudzību, kurā ir iekļauta ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā, vai Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kura ir iekļauta galvenās sabiedrības konsolidācijas grupā, Latvijas Banka piedalās tās izveidotās uzraugu kolēģijas darba grupā tādā apjomā, kādu nosaka konsolidētās uzraudzības institūcija.
\n
73 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.)
\n
IV nodaļa
\n
Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības un kapitāla rezerves(Nodaļas nosaukums 24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
\n
34.pants(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
\n
74 34.1 pants. (1) Kredītiestāde nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un darbību. Pārvaldības sistēma ietver šādus pamatelementus:
\n
1)kredītiestādes lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru, kurā attiecībā uz darījumu veikšanu un kontroli starp kredītiestādes struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem ir skaidri noteikts, nepārprotams un sistemātisks pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījums;
\n
2)kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku, tostarp īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ESG risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu;
\n
3)iekšējās kontroles procedūras;
\n
4)atalgojuma sistēmu, tai skaitā dzimumneitrālu atalgojuma politiku, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldībai un veicina to, ievērojot kredītiestādes vēlmi uzņemties ESG risku.
\n
(11)Kredītiestāde izveido un pārvalda tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk — Regula Nr. 2022/2554) un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām.
\n
(2)Latvijas Banka nosaka prasības kredītiestādes pārvaldības sistēmas izveidei.
\n
75 (22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.12.2010., 24.04.2014., 29.04.2021., 23.09.2021., 11.09.2025. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 34.2 pants. (1) Kredītiestāde izstrādā, īsteno un vismaz reizi divos gados pārskata stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj pārvaldīt, tai skaitā laikus identificēt, novērtēt, analizēt un pārraudzīt:
\n
1)kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku;
\n
2)koncentrācijas risku;
\n
3)vērtspapīrošanas risku;
\n
4)tirgus risku;
\n
5)operacionālo risku, tostarp notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību, bet būtisku ietekmi, un riskus, kas rodas ārpakalpojuma saņemšanas rezultātā un saistībā ar tiešiem un netiešiem darījumiem ar kriptoaktīviem un darījumiem ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem;
\n
6)procentu likmju risku netirdzniecības portfelī;
\n
7)kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī;
\n
8)atlikušo risku, kas rodas gadījumā, kad kredītiestādes izmantotās kredītriska mazināšanas metodes varētu izrādīties mazāk efektīvas, nekā plānots;
\n
9)likviditātes risku;
\n
10)pārmērīgas sviras risku, tostarp piesardzīgi ņemot vērā pārmērīgas sviras riska iespējamo pieaugumu, kas izriet no kredītiestādes pašu kapitāla samazināšanās dažādu nelabvēlīgu notikumu izraisītu zaudējumu rezultātā;
\n
11)citus kredītiestādei būtiskus riskus, tostarp riskus, kas saistīti ar vides, sociālo un pārvaldības faktoru pašreizējo un īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, kā arī riskus, ko papildus šīs daļas 5. punktā noteiktajam rada tiešie un netiešie darījumi ar kriptoaktīviem.
\n
(2)Kredītiestādes stratēģija, politikas, procedūras un sistēmas atbilst tās darbības sarežģītībai un apjomam, kā arī kredītiestādes padomes noteiktajam pieļaujamam risku līmenim un tiek izstrādātas, ņemot vērā kredītiestādes sistēmisko nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā darbojas.
\n
(21)Kredītiestāde izstrādā un īsteno prudenciālos pārejas plānus, kas ietver kvantificējamus mērķus un procesus finanšu risku, kuri rodas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā vides, sociālo un pārvaldības faktoru ietekmes rezultātā, uzraudzīšanai un pārvaldīšanai.
\n
(22)Latvijas Banka ir tiesīga noteikt kredītiestādei, kas tās lieluma, struktūras un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā ir nozīmīga, izvērtēt nepieciešamību izstrādāt ES regulas Nr. 575/2013 143. panta 1. punktā minēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai ES regulas Nr. 575/2013 325.az pantā minēto alternatīvā iekšējā modeļa pieeju, lai saņemtu atļauju šīs pieejas izmantot pašu kapitāla prasību aprēķinam.
\n
(3)Kredītiestāde izstrādā rīcības plānus ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī nosaka to īstenošanai nepieciešamos pasākumus.
\n
(4)Latvijas Banka nosaka prasības kredītiestādes risku pārvaldīšanai, prudenciālo pārejas plānu izstrādei un saturam, rīcības plāniem ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
\n
76 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021., 23.09.2021. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 34.3 pants. (1) Kredītiestāde tās amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, nodrošina tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs kredītiestādes noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa.
\n
(2)Kredītiestāde tās amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, nedrīkst noteikt atalgojuma mainīgo daļu tik lielā apmērā, ka tā pārsniegtu attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot gadījumus, kad tiek ievēroti šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētie nosacījumi.
\n
(3)Kredītiestādes akcionāru sapulce ar atsevišķu lēmumu tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, var noteikt atalgojuma mainīgo daļu tādā apmērā, kas pārsniedz — bet ne vairāk kā divas reizes — attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu.
\n
(4)Kredītiestādes akcionāru sapulce attiecībā uz amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, lēmumu par atalgojuma mainīgās daļas apmēru, kas pārsniedz konkrētai amatpersonai vai darbiniekam pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, pieņem, pamatojoties uz kredītiestādes sagatavoto lēmuma projektu, kurā ietverts šādas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas pamatojums, norādīts attiecīgo amatpersonu vai darbinieku skaits, ieņemamie amati un veicamās funkcijas, kā arī novērtēta lēmuma ietekme uz kredītiestādes spēju uzturēt tās stabilai darbībai nepieciešamo pašu kapitāla apmēru. Lēmumu pieņem ar vismaz 66 procentu balsstiesīgo akciju vairākumu, ievērojot nosacījumu, ka kredītiestādes akcionāru sapulcē pārstāvēti vismaz 50 procenti balsstiesīgo akciju, vai ar vismaz 75 procentu balsstiesīgo akciju vairākumu, ievērojot nosacījumu, ka kredītiestādes akcionāru sapulcē pārstāvēti mazāk nekā 50 procenti balsstiesīgo akciju, ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vai kredītiestādes statūtu noteikumiem šāda akcionāru sapulce ir lemttiesīga. Kredītiestādes amatpersona vai darbinieks, kas vienlaikus ir balsstiesīgo akciju turētājs, nepiedalās tāda kredītiestādes akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanā, kas attiecas uz viņa atalgojuma noteikšanu.
\n
(5)Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc saskaņā ar šā panta ceturtās daļas prasībām sagatavotā lēmuma projekta iesniegšanas akcionāriem elektroniski iesniedz Latvijas Bankai šo lēmuma projektu un pierādījumus tam, ka attiecīgajām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, atalgojuma mainīgās daļas noteikšana tādā apmērā, kas pārsniedz pārskata gadā noteikto atalgojuma nemainīgo daļu, neierobežo kredītiestādes spēju turpmāk ievērot šā likuma un ES regulas Nr. 575/2013 prasības, īpaši pašu kapitāla prasības.
\n
(6)Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas to elektroniski iesniedz Latvijas Bankai.
\n
(7)Latvijas Banka nosaka prasības atalgojuma politikai un praksei, tostarp tām kredītiestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu.
\n
77 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 34.4 pants. (Izslēgts ar 11.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.) 78 34.5 pants. (1) Lai nodrošinātu kredītiestādes reputāciju, novērstu kredītiestādes iesaistīšanu nelikumīgās darbībās, identificētu un novērstu citus kredītiestādei būtiskus riskus, kā arī sargātu klienta personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu, kredītiestāde nosaka papildu prasības pretendentiem uz darbu kredītiestādē un darbiniekiem, kuri ir tieši iesaistīti finanšu pakalpojumu sniegšanā vai kredītriska pārvaldībā vai ietekmē kredītiestādes riska profilu un nav minēti šā likuma 24. panta pirmajā daļā.
\n
(2)Lai noskaidrotu pretendenta piemērotību (atbilstību) darbam kredītiestādē vai kredītiestādes darbinieka piemērotību (atbilstību) veicamajiem darba pienākumiem vai amatam, kredītiestādē īpaši tam pilnvarota persona veic pārbaudi, apstrādājot pretendenta vai darbinieka sniegto informāciju un saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem kredītiestādes iegūto informāciju par pretendentu vai darbinieku nolūkā sasniegt šā panta pirmajā daļā minētos mērķus.
\n
(3)Ja darba pienākumi kredītiestādē ir tieši saistīti ar finanšu pakalpojumu sniegšanu vai kredītriska pārvaldību vai ietekmē kredītiestādes riska profilu, kredītiestāde nedrīkst nodarbināt šādu pienākumu veikšanai personu, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
\n
1)persona ir sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību vai par tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta;
\n
2)Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā uzraudzības un kontroles institūcija vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētā kompetentā institūcija personai piemērojusi sankciju un savā tīmekļvietnē publiskojusi informāciju par sankciju (izņemot brīdinājumu) par starptautisko vai nacionālo sankciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpšanu un no sankcijas piemērošanas dienas nav pagājis vismaz viens gads;
\n
3)personai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājis vismaz viens gads.
\n
(4)Kredītiestāde nosaka darba pienākumus vai amatus, attiecībā uz kuriem piemērojama šā panta pirmā un trešā daļa.
\n
(5)Šā panta trešās daļas 1. punkta nosacījuma ievērošanai kredītiestāde saņem un apstrādā personas datus no Sodu reģistra.
\n
79 (01.11.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.)
\n
35.pants(Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)
\n
80 35.1 pants. (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.) 81 35.2 pants. (Izslēgts ar 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 30.04.2011. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu) 82 35.3 pants. (1) Kredītiestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu kapitāla saglabāšanas rezervi 2,5 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu. Kredītiestāde ievēro prasību nodrošināt kapitāla saglabāšanas rezervi individuāli un konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu.
\n
(2)(Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)
\n
(3)Kredītiestāde, kura nenodrošina kapitāla saglabāšanas rezervi saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus.
\n
83 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021., 28.04.2022. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.) 35.4 pants. (1) Kredītiestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu kredītiestādei specifisko pretciklisko kapitāla rezervi, kas tiek noteikta kā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92.panta 3.punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājums ar kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Kredītiestāde ievēro prasību nodrošināt tai specifisko pretciklisko kapitāla rezervi individuāli un konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļu.
\n
(2)(Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)
\n
(3)Kredītiestāde, kura nenodrošina pretciklisko kapitāla rezervi saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus.
\n
84 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021., 28.04.2022. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.) 35.5 pants. (1) Latvijas Banka reizi ceturksnī novērtē cikliskā sistēmiskā riska intensitāti un, ja nepieciešams, nosaka vai koriģē noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem. Pretcikliskās kapitāla rezerves normu Latvijas Banka nosaka, ņemot vērā:
\n
1)attiecīgajam ceturksnim aprēķināto pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri;
\n
2)mainīgos lielumus, kurus tā uzskata par būtiskiem cikliskā sistēmiskā riska novērtēšanai;
\n
3)spēkā esošās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas rekomendācijas par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu.
\n
(2)Latvijas Banka reizi ceturksnī aprēķina pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri, ko izmanto kā pamatojumu, nosakot pretcikliskās kapitāla rezerves normu saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Pretcikliskās kapitāla rezerves orientieris jēgpilni atspoguļo pašreizējo kreditēšanas cikla posmu Latvijas Republikā, riskus, ko rada pārmērīgi strauja Latvijas Republikas tautsaimniecības kreditēšana, kā arī Latvijas Republikas tautsaimniecības specifiskās iezīmes. Pretcikliskās kapitāla rezerves orientiera aprēķina pamatā ir Latvijas Republikas rezidentiem izsniegto aizdevumu un iekšzemes kopprodukta attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences, kas aprēķināta, ņemot vērā:
\n
1)izsniegto aizdevumu apmēra pieauguma rādītāju un it sevišķi rādītāju, kas atspoguļo izsniegto aizdevumu apmēra un iekšzemes kopprodukta attiecības izmaiņas;
\n
2)spēkā esošās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas vadlīnijas un rekomendācijas par pretcikliskās kapitāla rezerves orientiera aprēķinu un to, kā mērāma un aprēķināma izsniegto aizdevumu apmēra un iekšzemes kopprodukta attiecības novirze no tās ilgtermiņa tendences.
\n
(3)Pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura ir izteikta kā procentuāla daļa no kopējās ar Latvijas Republikas rezidentiem noslēgto riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, nosaka 0 līdz 2,5 procentu apmērā, ar intervālu 0,25 procentu apmērā vai intervālos, kas dalās bez atlikuma ar 0,25 procentiem.
\n
(4)Latvijas Banka var noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas pārsniedz 2,5 procentus, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētos rādītājus un kritērijus. Šāda paaugstināta pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek iekļauta kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķinā.
\n
(5)Latvijas Banka, pirmo reizi nosakot tādu pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kas ir lielāka par nulli, vai paaugstinot spēkā esošo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, nosaka datumu, no kura kredītiestāde šo pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Šis datums ir tās dienas datums, kura seko pēc 12 mēnešiem no dienas, kad saskaņā ar šā panta septīto daļu publicēts paziņojums par tādas pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, kas ir lielāka par nulli, vai paziņojums par spēkā esošās pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu. Latvijas Banka ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku datumu nekā dienu pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par tādas pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, kas ir lielāka par nulli, vai paziņojums par spēkā esošās pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu.
\n
(6)Latvijas Banka, pazeminot pretcikliskās kapitāla rezerves normu, neatkarīgi no tā, vai pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek samazināta līdz nullei, nosaka aptuvenu laikposmu, kurā nav paredzēta pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšana. Latvijas Banka var mainīt šā iepriekš noteiktā aptuvenā laikposma ilgumu.
\n
(7)Latvijas Banka reizi ceturksnī publicē paziņojumu savā tīmekļvietnē, norādot vismaz šādu informāciju:
\n
1)noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu;
\n
2)attiecīgo izsniegto aizdevumu un iekšzemes kopprodukta attiecību un tās novirzi no ilgtermiņa tendences;
\n
3)saskaņā ar šā panta otro daļu aprēķinātu pretcikliskās kapitāla rezerves orientieri;
\n
4)noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas pamatojumu;
\n
5)datumu, no kura kredītiestāde, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu, piemēro pretcikliskās kapitāla rezerves normu, ja tiek noteikta tāda pretcikliskās kapitāla rezerves norma, kas ir lielāka par nulli, vai tiek paaugstināta spēkā esošā pretcikliskās kapitāla rezerves norma;
\n
6)ārkārtas apstākļus, kuru dēļ šīs daļas 5.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu;
\n
7)aptuvenu laikposmu, kurā nav paredzēta pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšana, kā arī šāda laikposma noteikšanas pamatojumu, ja pretcikliskās kapitāla rezerves norma tiek pazemināta.
\n
(8)Latvijas Banka veic visus saprātīgos pasākumus, lai saskaņotu šā panta septītajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas laiku ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.
\n
(9)Latvijas Banka paziņo Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai par katrām noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas izmaiņām, sniedzot šā panta septītajā daļā minēto informāciju.
\n
85 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.6 pants. (1) Latvijas Banka var atzīt pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus un kuru ir noteikusi citas dalībvalsts vai ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Ja Latvijas Banka ir atzinusi pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, kredītiestāde šo pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.
\n
(2)Latvijas Banka par to, ka ir atzinusi citā dalībvalstī vai ārvalstī noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kura pārsniedz 2,5 procentus, informē, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļvietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:
\n
1)atzītā pretcikliskās kapitāla rezerves norma;
\n
2)dalībvalsts vai ārvalsts, uz darījumiem ar kuras rezidentiem attiecas atzītā pretcikliskās kapitāla rezerves norma;
\n
3)ja atzīšanas rezultātā pretcikliskās kapitāla rezerves norma ir paaugstinājusies, — datums, no kura kredītiestādes atzīto pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu;
\n
4)ja šīs daļas 3.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no šajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, — ārkārtas apstākļi, ar kuriem pamatots šāds agrāks piemērošanas uzsākšanas termiņš.
\n
86 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.7 pants. (1) Ja viena vai vairākas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes veic kredītriskam pakļautos riska darījumus ar ārvalsts rezidentiem, bet šīs ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, nav noteikusi un publicējusi darījumiem ar tās rezidentiem piemērojamo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, Latvijas Banka var noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam pakļautajiem darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru kredītiestādei nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.
\n
(2)Ja viena vai vairākas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes veic kredītriskam pakļautos riska darījumus ar ārvalsts rezidentiem un šīs ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, ir noteikusi un publicējusi darījumiem ar tās rezidentiem piemērojamo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, bet tā, pēc Latvijas Bankas veiktā novērtējuma, nav pietiekami augsta, lai nodrošinātu kredītiestādi pret pārāk strauja šajā ārvalstī izsniegto aizdevumu apmēra pieauguma radītajiem riskiem, Latvijas Banka var noteikt citu pretcikliskās kapitāla rezerves normu kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem ar šīs ārvalsts rezidentiem, kuru kredītiestādei nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu.
\n
(3)Nosakot citu pretcikliskās kapitāla rezerves normu atbilstoši šā panta otrajai daļai, Latvijas Banka to nenosaka zemāku par pretcikliskās kapitāla rezerves normu, kuru noteikusi attiecīgās ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu, ja šīs ārvalsts iestādes noteiktā pretcikliskās kapitāla rezerves norma nepārsniedz 2,5 procentus no kredītriskam pakļautos riska darījumus ar šīs ārvalsts rezidentiem veicošo kredītiestāžu kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu.
\n
(4)Latvijas Banka, nosakot saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu tādu pretcikliskās kapitāla rezerves normu ar ārvalsts rezidentiem noslēgtiem darījumiem, kura ir augstāka par spēkā esošo pretcikliskās kapitāla rezerves normu, nosaka datumu, no kura kredītiestādes šo augstāko pretcikliskās kapitāla rezerves normu piemēro, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Šis datums ir tās dienas datums, kura seko pēc 12 mēnešiem no dienas, kad saskaņā ar šā panta piekto daļu publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu. Latvijas Banka ārkārtas gadījumos var noteikt agrāku datumu nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu.
\n
(5)Latvijas Banka paziņo par to, ka saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu ir noteikusi ar ārvalsts rezidentiem noslēgtiem kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem piemērojamu pretcikliskās kapitāla rezerves normu, publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļvietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:
\n
1)noteiktā pretcikliskās kapitāla rezerves norma un ārvalsts, uz kredītriskam pakļautajiem riska darījumiem ar kuras rezidentiem tā attiecas;
\n
2)noteiktās pretcikliskās kapitāla rezerves normas pamatojums;
\n
3)ja darījumiem ar ārvalsts rezidentiem ir noteikta paaugstināta pretcikliskās kapitāla rezerves norma, — datums, no kura kredītiestādei to ir nepieciešams piemērot, aprēķinot kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normu;
\n
4)ārkārtas apstākļi, kuru dēļ šīs daļas 3.punktā minētais datums ir agrāks nekā diena pēc 12 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas noteikšanu.
\n
87 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.8 pants. Kredītiestādei specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves normas aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.
\n
88 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.9 pants. Latvijas Banka identificē Latvijas Republikā reģistrētas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes konsolidācijas grupas līmenī, ievērojot šā likuma 35.10 panta prasības un 35.11 pantā minēto metodoloģiju, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši šā likuma 35.13 panta prasībām un 35.14 pantā minētajiem kritērijiem.
\n
89 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.10 pants. Par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestādi, kas nav Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība.
\n
90 (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.) 35.11 pants. (1) Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde, kas ir atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek iekļauta vienā no vismaz piecām globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupām, pamatojoties uz šādu kritēriju izvērtējumu:
\n
1)kredītiestādes vai konsolidācijas grupas lielums;
\n
2)kredītiestādes vai konsolidācijas grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu;
\n
3)kredītiestādes vai konsolidācijas grupas sniegto pakalpojumu aizvietojamība vai grupas nodrošinātā finanšu infrastruktūra;
\n
4)kredītiestādes vai konsolidācijas grupas sarežģītība;
\n
5)konsolidācijas grupas pārrobežu aktivitātes gan citās dalībvalstīs, gan ārvalstīs.
\n
(2)Katra kritērija vērtēšanai izmanto skaitliski izsakāmus rādītājus, un visiem kritērijiem ir vienāds svars kopējā vērtējuma noteikšanā. Iedalījums apakšgrupās un robežšķirtnes starp apakšgrupām ir skaidri noteiktas, balstoties uz saskaņā ar šā panta pirmo daļu veikto vērtējumu, un atspoguļo globāli sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamo ietekmi uz globālo finanšu tirgu.
\n
(21)Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam izvērtējumam veic papildu novērtējumu, pamatojoties uz šādu kritēriju izvērtējumu:
\n
1)šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktie kritēriji;
\n
2)kredītiestādes vai konsolidācijas grupas pārrobežu aktivitātes, izņemot kredītiestādes vai konsolidācijas grupas aktivitātes iesaistītajās dalībvalstīs ES regulas Nr. 806/2014 4. panta izpratnē.
\n
(22)Katra kritērija vērtēšanai izmanto skaitliski izsakāmus rādītājus, un visiem kritērijiem ir vienāds svars kopējā vērtējuma noteikšanā. Šā panta 2.1 daļas 1. punktā noteikto kritēriju izvērtējumam izmanto tos pašus rādītājus, kuri tiek izmantoti šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā noteikto kritēriju izvērtējumam.
\n
(23)Pamatojoties uz papildu novērtējumu, kas veikts atbilstoši šā panta 2.1 un 2.2 daļai, katrai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupai vai kredītiestādei, kas tiek izvērtēta atzīšanai par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, tiek noteikts papildu kopējais vērtējums.
\n
(3)Latvijas Banka, ņemot vērā atbilstoši šā panta pirmajai daļai noteiktās globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakšgrupas un šā likuma 35.12 panta pirmajā daļā noteiktos apakšgrupu iedalījuma nosacījumus, kā arī pamatojoties uz uzraudzības vērtējumu, ir tiesīga:
\n
1)iekļaut globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kura atbilst augstākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais aprēķins;
\n
2)atzīt par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi tādu kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestādi, kuras sistēmiskā nozīmīguma vērtējums, kas veikts saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, ir zemāks par minimālo vērtējumu, pēc kura kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde tiek atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi, un iekļaut šādu globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kas ir augstāka par minimālam sistēmiskam nozīmīgumam atbilstošu apakšgrupu;
\n
3)ņemot vērā vienotā noregulējuma mehānisma darbību, iekļaut globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi apakšgrupā, kura atbilst zemākam sistēmiskam nozīmīgumam, nekā to nosaka saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto metodoloģiju veiktais aprēķins, pamatojoties uz atbilstoši šā panta 2.3 daļai noteikto papildu kopējo vērtējumu.
\n
(4)Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropas Banku iestādi par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupām vai kredītiestādēm, kas ir atzītas par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm, un par atbilstošajām apakšgrupām, kurās tās iekļautas, sniedz pilnīgu pamatojumu šā panta trešajā daļā paredzētā uzraudzības vērtējuma izmantošanai vai neizmantošanai, kā arī publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot attiecīgās apakšgrupas, kurās tās iekļautas.
\n
(5)Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā pārskata par globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzīto kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu vai kredītiestāžu sistēmisko nozīmīgumu un atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas, un informē globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes par pieņemto lēmumu, paziņo šo informāciju Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, kā arī publisko globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu, norādot atbilstošās apakšgrupas, kurās tās iekļautas.
\n
(6)(Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)
\n
(7)Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupa vai kredītiestāde tiek atzīta par globālu sistēmiski nozīmīgu iestādi un iekļauta atbilstošā apakšgrupā, pamatojoties uz Eiropas Savienības tieši piemērojamā tiesību aktā noteikto metodoloģiju.
\n
91 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.12 pants. (1) Globālai sistēmiski nozīmīgai iestādei konsolidācijas grupas līmenī nosaka globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kas nav mazāka par 1 procentu no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, atbilstoši apakšgrupai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.11 pantu. Šā likuma 35.11 panta pirmajā daļā minētajām apakšgrupām globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu nosaka ar intervālu, ne mazāku par 0,5 procentiem. Visām apakšgrupām, izņemot piekto vai augstākas apakšgrupas (ja tādas ir noteiktas), globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma pieaug lineāri globālas sistēmiski nozīmīgas kredītiestādes problēmu iespējamai ietekmei uz globālajiem finanšu tirgiem.
\n
(2)Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi aprēķina kā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu. Globāli sistēmiski nozīmīga iestāde nodrošina, ka tās pirmā līmeņa pamata kapitāls ir pietiekams, lai segtu globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi.
\n
(3)(Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)
\n
(4)Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, kas, to sasummējot ar kopējo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kuru aprēķina atbilstoši šā likuma 35.18 panta 3.1, 3.2 un 3.3 daļas prasībām, pārsniedz 5 procentus, Latvijas Banka nosaka pēc Eiropas Komisijas atļaujas saņemšanas.
\n
92 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2023.) 35.13 pants. Latvijas Banka identificē citas sistēmiski nozīmīgas iestādes. Par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi var atzīt kredītiestādi vai Latvijas Republikā reģistrētas mātes kredītiestādes, Latvijas Republikā reģistrētas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, Latvijas Republikā reģistrētas mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, Eiropas Savienības mātes kredītiestādes, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupu.
\n
93 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.14 pants. (1) Kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību var atzīt par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi, pamatojoties uz viena vai vairāku šādu kritēriju izvērtējumu:
\n
1)kredītiestādes vai grupas lielums;
\n
2)nozīmīgums Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas tautsaimniecībai;
\n
3)pārrobežu aktivitāšu nozīmīgums;
\n
4)kredītiestādes vai grupas savstarpējā saistība ar finanšu sistēmu.
\n
(2)Kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības sistēmiskā nozīmīguma izvērtēšanas metodoloģiju, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētos kritērijus, nosaka Latvijas Banka.
\n
94 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.15 pants. (1) Latvijas Banka kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi šā likuma 35.14 pantā minētā izvērtējuma rezultātā, individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu līdz 3 procentiem. Nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, Latvijas Banka ievēro, ka tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai. Latvijas Banka, pārskatot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas piemērotību atbilstoši šā panta piektajā daļā noteiktajam pārskatīšanas periodiskumam, novērtē noteiktās normas atbilstību, ja atzītajai citai sistēmiski nozīmīgai iestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība.
\n
(2)Pēc paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar šā panta sesto daļu Latvijas Banka, saņemot Eiropas Komisijas atļauju, Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupai vai kredītiestādei, kas atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi šā likuma 35.14 pantā minētā izvērtējuma rezultātā, var noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kas pārsniedz 3 procentus vai kas, to sasummējot ar kopējo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kuru aprēķina atbilstoši šā likuma 35.18 panta 3.1, 3.2 un 3.3 daļas prasībām, pārsniedz 5 procentus.
\n
(3)Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasību aprēķina kā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības reizinājumu ar tai noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu.
\n
(4)Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kas ir Eiropas Savienības mātes sabiedrības, kurai konsolidācijas grupas līmenī ir noteikta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība, meitas sabiedrība, individuāli vai subkonsolidēti noteiktā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves prasība nepārsniedz mazāko no šādiem rādītājiem:
\n
1)1 procents no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un lielākā no šādām kapitāla rezervēm: konsolidācijas grupai noteiktās globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.12 panta otro daļu, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā panta otrās daļas prasības;
\n
2)3 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kuru Eiropas Komisija atļāvusi piemērot mātes sabiedrībai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā panta otro daļu.
\n
(5)Latvijas Banka ne retāk kā reizi gadā pārskata par citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm atzītajām kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām noteiktās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas pamatotību un informē citu sistēmiski nozīmīgu iestādi par pieņemto lēmumu, paziņo to Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, kā arī publisko citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu sarakstu.
\n
(6)Latvijas Banka paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei un publisko par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi atzītās kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības nosaukumu.
\n
(7)Ne vēlāk kā mēnesi pirms tam, kad tiek publiskots pieņemtais lēmums par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu apmērā līdz 3 procentiem, kā noteikts šā panta pirmajā daļā, vai ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad plānots publiskot lēmumu par citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu vai pārskatīšanu apmērā, kas pārsniedz 3 procentus, kā noteikts šā panta otrajā daļā, Latvijas Banka iesniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai paziņojumu, kurā:
\n
1)detalizēti izklāstīts pamatojums, kāpēc tiek uzskatīts, ka citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšana var būt efektīvs un samērīgs instruments riska mazināšanai;
\n
2)detalizēti, izmantojot visu pieejamo informāciju, izvērtēta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanas varbūtējā pozitīvā un negatīvā ietekme uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu;
\n
3)norādīta citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves norma, kuru paredzēts noteikt.
\n
95 (29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 13.10.2022., 08.06.2023. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 35.16 pants. (1) Lai novērstu vai samazinātu makroprudenciālos vai sistēmiskos finanšu sistēmas darbības traucējumu riskus, tai skaitā tādus, kuri rodas klimata pārmaiņu rezultātā un kuriem var būt būtiska negatīva ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību, kuri netiek segti atbilstoši šā likuma 35.5, 35.12 un 35.15 panta nosacījumiem un kuri pilnā apmērā netiek segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā noteikto aprēķina kārtību, Latvijas Banka var noteikt kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi visiem riska darījumiem vai vienam no šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā noteiktajiem riska darījumu veidiem. Latvijas Banka, pārskatot uz kredītiestādes kopējo riska darījumu vērtību attiecināmas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas piemērotību saskaņā ar šā likuma 35.17 panta piektajā daļā minēto termiņu, novērtē noteiktās normas atbilstību, ja kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība.
\n
(2)Sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasība ir šādu lielumu kopsumma:
\n
1)saskaņā ar šā likuma 35.20 panta pirmās daļas prasībām publicētajā paziņojumā noteiktās uz kopējo riska darījumu vērtību attiecināmās sistēmiskā riska rezerves normas reizinājums ar saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto kopējo riska darījumu vērtību;
\n
2)saskaņā ar šā likuma 35.20 panta pirmās daļas prasībām publicētajā paziņojumā noteiktās uz riska darījumu veidu attiecināmās sistēmiskā riska rezerves normas reizinājums ar saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto šā riska darījumu veida riska darījumu vērtību.
\n
(3)Sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu nosaka, pamatojoties uz riska darījumiem, kam saskaņā ar šā panta pirmo daļu piemēro sistēmiskā riska kapitāla rezervi individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulai Nr. 575/2013.
\n
(4)Kredītiestāde, kura nenodrošina sistēmiskā riska rezervi saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, ievēro šā likuma 35.27 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus.
\n
(5)Ja sadales ierobežojumu ievērošanas rezultātā, ņemot vērā attiecīgo sistēmisko risku, nav pietiekami palielināts kredītiestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, Latvijas Banka var īstenot vienu vai vairākas šā likuma 113. pantā noteiktās darbības.
\n
96 (29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 35.17 pants. (1) Latvijas Banka kredītiestādei individuāli, konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti var noteikt prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi attiecībā uz:
\n
1)visiem riska darījumiem Latvijas Republikā;
\n
2)šādiem riska darījumu veidiem vai to apakšveidiem Latvijas Republikā:
\n
a)visiem riska darījumiem ar privātpersonām (fiziskajām personām), kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku,
\n
b)visiem riska darījumiem ar fiziskajām personām, kas nav nodrošināti ar mājokļa hipotēku,
\n
c)visiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai hipotēku tādam īpašumam, ko izmanto komercdarbības veikšanai,
\n
d)visiem riska darījumiem ar juridiskajām personām, kas nav nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai hipotēku tādam īpašumam, ko izmanto komercdarbības veikšanai;
\n
3)visiem riska darījumiem citās dalībvalstīs, ievērojot šā likuma 35.18 panta piektās daļas un 35.20 panta prasības;
\n
4)šīs daļas 2. punkta \"a\", \"b\", \"c\" un \"d\" apakšpunktā minētajiem riska darījumu veidiem vai to apakšveidiem citās dalībvalstīs, ja Latvijas Banka pieņem lēmumu atzīt citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska rezerves normu saskaņā ar šā likuma 35.21 pantu;
\n
5)riska darījumiem ārvalstīs.
\n
(2)Latvijas Banka nosaka sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu tādā apmērā, kas dalās bez atlikuma ar 0,5 procentiem.
\n
(3)Latvijas Banka var noteikt dažādas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas dažādām kredītiestāžu apakšgrupām un riska darījumu veidiem un apakšveidiem.
\n
(4)Latvijas Banka nodrošina, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana neatstāj nesamērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Eiropas Savienības finanšu sistēmu un nerada šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai.
\n
(5)Latvijas Banka vismaz reizi divos gados pārskata noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu.
\n
97 (29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.18 pants. (1) Pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu Latvijas Banka par to paziņo:
\n
1)Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai;
\n
2)ja noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz vienu vai vairākām kredītiestādēm, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, — šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijām un atbildīgajām iestādēm.
\n
(2)Paziņojums, ko sniedz saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ietver:
\n
1)detalizētu informāciju par makroprudenciālajiem vai sistēmiskajiem riskiem Latvijas Republikā, kuru dēļ tiek noteikta sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma;
\n
2)detalizētu informāciju par iemesliem, kuru dēļ šīs daļas 1. punktā minēto risku lielums apdraud Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilitāti un kuri pamato nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu;
\n
3)pamatojumu, kāpēc tiek uzskatīts, ka sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšana var būt efektīvs un samērīgs līdzeklis šīs daļas 1. punktā minēto risku novēršanai vai mazināšanai;
\n
4)novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz pieejamo informāciju par sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasības noteikšanas varbūtējo pozitīvo vai negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu;
\n
5)nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) un riska darījumus un iestādes, uz kurām šī norma (normas) ir attiecināma;
\n
6)ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz visiem riska darījumiem, — pamatojumu, kādēļ sistēmiskā kapitāla rezerve nepārklājas ar saskaņā ar šā likuma 35.15 pantu noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi.
\n
(3)(Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)
\n
(31)Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai vairākiem šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma nepārsniedz 3 procentus nevienam no tajos ietvertajiem riska darījumiem, Latvijas Banka mēnesi pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu. Šajā daļā, kā arī šā panta 3.2 un 3.3 daļā aprēķināmā kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma neietver saskaņā ar šā likuma 35.21 pantu atzītās citā dalībvalstī noteiktās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas.
\n
(32)Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai vairākiem šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir lielāka par 3 procentiem, bet nepārsniedz 5 procentus nevienam atsevišķam riska darījumam, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, tiek ievērota šāda kārtība:
\n
1)Latvijas Banka vismaz divus mēnešus pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu un ietver tajā pieprasījumu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un Eiropas Komisijai sniegt viedokli. Ja Eiropas Komisija neatbalsta Latvijas Bankas paziņojumā minētās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu, Latvijas Banka nepublicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu vai arī publicē paziņojumu par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu un pamato, kāpēc nav ievērojusi Eiropas Komisijas viedokli;
\n
2)ja starp Latvijas Banku, kas nosaka un attiecina uz vienu vai vairākām kredītiestādēm, kuras ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības, kopējo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir lielāka par 3 procentiem, bet nepārsniedz 5 procentus nevienam atsevišķam riska darījumam, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, un šīs citas dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu attiecīgo Latvijas Republikā reģistrēto meitas sabiedrību mātes sabiedrībai, nav panākta vienošanās par nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normām) un gan no Eiropas Komisijas, gan Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ir saņemts viedoklis neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, Latvijas Banka pieņem lēmumu neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, vai lūdz Eiropas Banku iestādi iesaistīties jautājuma izskatīšanā atbilstoši ES regulai Nr. 1093/2010.
\n
(33)Ja, nosakot vai atkārtoti nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir attiecināma uz vienu vai vairākiem šā likuma 35.17 panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumu veidiem vai apakšveidiem, kopējā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir lielāka par 5 procentiem kādam no tajos ietvertajiem riska darījumiem, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, Latvijas Banka vismaz trīs mēnešus pirms lēmuma par sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas noteikšanu publicēšanas saskaņā ar šā likuma 35.20 pantu sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu un ietver tajā pieprasījumu Eiropas Komisijai sniegt atļauju.
\n
(34)Uz kredītiestādi attiecināto kopējo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas, to sasummējot ar augstāko tai noteikto citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kuru aprēķina atbilstoši šā likuma 35.15 panta trešās vai ceturtās daļas prasībām, un globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kuru aprēķina atbilstoši šā likuma 35.12 panta otrās daļas prasībām, pārsniedz 5 procentus, Latvijas Banka nosaka pēc Eiropas Komisijas atļaujas saņemšanas.
\n
(4)(Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)
\n
(5)Ja sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz riska darījumiem, kas noslēgti ar citas dalībvalsts rezidentiem, Latvijas Banka nosaka vienādu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu visiem riska darījumiem Eiropas Savienībā, izņemot gadījumu, kad sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma tiek noteikta, lai saskaņā ar šā likuma 35.21 pantu atzītu citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu.
\n
(6)Ja nosakāmā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir mazāka vai vienāda ar iepriekš noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tad nav attiecināmas šā panta 3.1, 3.2, 3.3 un piektās daļas prasības. Ja, saskaitot kredītiestādei nosakāmās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu un augstāko tai nosakāmo citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kuru aprēķina atbilstoši šā likuma 35.15 panta trešās un ceturtās daļas prasībām, vai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kuru aprēķina atbilstoši šā likuma 35.12 panta otrās daļas prasībām, to kopsumma ir vienāda ar iepriekš noteikto vai mazāka, tad nepiemēro šā panta 3.4 daļas prasības.
\n
98 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021., 23.09.2021., 13.10.2022., 08.06.2023. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 35.19 pants.
\n
99 (Izslēgts ar 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.) 35.20 pants. (1) Latvijas Banka informē par noteikto vai atkārtoti noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normām), publicējot attiecīgu paziņojumu savā tīmekļvietnē. Paziņojums ietver vismaz šādu informāciju:
\n
1)noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma;
\n
2)to kredītiestāžu nosaukumi, kurām ir pienākums ievērot sistēmiskā riska kapitāla rezerves prasību;
\n
3)riska darījumi, uz kuriem ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma (normas);
\n
4)sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas (normu) noteikšanas vai atkārtotas noteikšanas pamatojums;
\n
5)datums, no kura kredītiestādes sāk ievērot no jauna noteikto vai mainīto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu;
\n
6)valstis, uz kuru rezidentu darījumiem attiecas noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma.
\n
(2)Ja šā panta pirmās daļas 4. punktā minētās informācijas publicēšana var apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti, Latvijas Banka neiekļauj šo informāciju paziņojumā.
\n
100 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2015., 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.21 pants. (1) Latvijas Banka var atzīt citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu un noteikt kredītiestādei prasību ievērot šo citā dalībvalstī noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu attiecībā uz riska darījumiem, kas noslēgti ar šīs dalībvalsts rezidentiem.
\n
(2)Ja Latvijas Banka atzīst citā dalībvalstī noteiktu sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, tā par to informē Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
\n
(3)Pieņemot lēmumu par citā dalībvalstī noteiktas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas atzīšanu, Latvijas Banka ņem vērā attiecīgās dalībvalsts atbildīgās iestādes sniegto informāciju.
\n
(31)Ja Latvijas Banka nosaka, ka atzītā citā dalībvalstī noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma ir attiecināma uz tiem pašiem riskiem, kuru mazināšanai ir jau noteikta cita sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kredītiestāde kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā iekļauj augstāko no šīm normām.
\n
(32)Ja Latvijas Banka nosaka, ka atzītā citā dalībvalstī noteiktā sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma nav attiecināma uz tiem pašiem riskiem, kuru mazināšanai ir jau noteikta cita sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kredītiestāde kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā iekļauj abas šīs normas.
\n
(4)Latvijas Banka, nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu, var lūgt Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu izdot rekomendāciju vienai vai vairākām dalībvalstīm atzīt noteikto sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu.
\n
101 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.22 pants. (1) Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:
\n
1)kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu;
\n
2)pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu;
\n
3)sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu;
\n
4)lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.12 panta otro daļu, un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta trešās vai ceturtās daļas prasības.
\n
(2)(Izslēgta ar 29.04.2021. likumu) 102 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.) 35.23 pants. (1) Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:
\n
1)kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu;
\n
2)pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu;
\n
3)sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu;
\n
4)citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve, kas aprēķināta, ņemot vērā šā likuma 35.15 panta pirmās, trešās vai ceturtās daļas prasības.
\n
(2)(Izslēgta ar 29.04.2021. likumu) 103 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.) 35.24 pants. (1) (Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)
\n
(2)(Izslēgta ar 29.04.2021. likumu)
\n
(3)Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes — globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrības — kopējo kapitāla rezervju prasības aprēķinā tiek iekļauta lielākā no šādām kapitāla rezervēm: globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerve.
\n
104 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2021.) 35.25 pants. Ja kredītiestāde nav globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes meitas sabiedrība, kas ir cita sistēmiski nozīmīga iestāde, tās kopējo kapitāla rezervju prasība tiek noteikta kā šādu kapitāla rezervju summa:
\n
1)kapitāla saglabāšanas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.3 panta pirmo daļu;
\n
2)pretcikliskā kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.4 panta pirmo daļu;
\n
3)sistēmiskā riska kapitāla rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.17 pantu.
\n
105 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.) 35.26 pants. Kredītiestādei, kura ievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, aizliegts veikt pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā pirmā līmeņa pamata kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde vairs neievērotu kopējo kapitāla rezervju prasību.
\n
106 (24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.) 35.27 pants. (1) Kredītiestāde, kura neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, aprēķina maksimāli sadalāmo summu un informē par to Latvijas Banku. Pirms maksimāli sadalāmās summas aprēķina kredītiestādei aizliegts:
\n
1)veikt pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, kas šā likuma izpratnē ietver:
\n
a)dividenžu izmaksu monetārā formā;
\n
b)daļēji vai pilnībā apmaksātu prēmijakciju (akcijas, kas bez maksas tiek piešķirtas akcionāriem) vai ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta \"a\" apakšpunktā norādītu citu kapitāla instrumentu sadali;
\n
c)pašas akciju vai ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta \"a\" apakšpunktā norādītu citu kapitāla instrumentu dzēšanu vai pirkšanu;
\n
d)saistībā ar ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta \"a\" apakšpunktā norādītajiem kapitāla instrumentiem samaksāto summu atmaksāšanu;
\n
e)ES regulas Nr. 575/2013 26.panta 1.punkta \"b\", \"c\", \"d\" un \"e\" apakšpunktā norādīto elementu sadali;
\n
2)uzņemties atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistības vai izmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, ja maksājumu saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību;
\n
3)veikt procentu vai dividenžu maksājumus par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.
\n
(2)Maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.
\n
(3)Kredītiestādei, kura neievēro šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, aizliegts veikt jebkuru šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto darbību attiecībā uz summu, kas pārsniedz saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām aprēķināto maksimāli sadalāmo summu.
\n
(4)Šajā pantā, kā arī šā likuma 35.26 pantā noteiktos ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās pirmā līmeņa pamata kapitāls vai peļņa un kuru atlikšana vai neveikšana nerada saistību neizpildi vai pamatu kredītiestādes maksātnespējas procesa ierosināšanai.
\n
(5)Ja kredītiestāde, kura neievēro šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, plāno sadalīt peļņu vai veikt kādu no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām darbībām, tā informē Latvijas Banku un iesniedz informāciju par:
\n
1)kredītiestādes pašu kapitāla apmēru, atsevišķi uzrādot pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla apmēru;
\n
2)kredītiestādes starpposma peļņas apmēru un pārskata gada peļņas apmēru;
\n
3)maksimāli sadalāmo summu, kas aprēķināta saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kārtību;
\n
4)peļņas apmēru, kuru kredītiestāde plāno sadalīt starp tādiem maksājumiem kā dividenžu izmaksa, akciju atpirkšana, procentu vai dividenžu maksājumi par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kā arī atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumi, vai nu uzņemoties jaunas maksājumu saistības, vai veicot maksājumus saskaņā ar maksājumu saistībām, kuras kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību.
\n
(6)Kredītiestāde neievēro šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību, ja tās pašu kapitāls apmēra un struktūras ziņā nav pietiekams, lai vienlaikus izpildītu šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību un katru no šādām prasībām:
\n
1)pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta \"a\" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu;
\n
2)pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta \"b\" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu;
\n
3)pašu kapitāla prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta \"c\" apakšpunktu un papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu.
\n
107 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.28 pants. Kredītiestāde nodrošina, ka peļņas apmērs un maksimāli sadalāmā summa aprēķināta precīzi, un apliecina peļņas apmēra un maksimāli sadalāmās summas aprēķinu precizitāti Latvijas Bankai pēc tās pieprasījuma.
\n
108 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 110. punktu) 35.29 pants. Kredītiestāde, kura neievēro šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību, izstrādā kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar šā likuma 35.30 panta prasībām un iesniedz to Latvijas Bankai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no brīža, kad identificējusi minētās prasības neievērošanu, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka pagarina minētā plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu. Latvijas Banka var pagarināt minētā plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu līdz desmit dienām, ņemot vērā kredītiestādes individuālo situāciju, darbības apjomu un sarežģītību.
\n
109 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījumi pantā attiecībā uz sviras rādītāja rezerves prasību, kā arī grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 103. un 110. punktu) 35.30 pants. Kapitāla saglabāšanas plāns ietver:
\n
1)kredītiestādes ienākumu un izdevumu aplēses, kā arī prognozēto kredītiestādes bilanci;
\n
2)pasākumus kredītiestādes kapitāla rādītāju palielināšanai;
\n
3)kredītiestādes pašu kapitāla palielināšanas plānu un termiņu, lai pilnībā nodrošinātu šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteiktās kopējo kapitāla rezervju prasības vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteiktās sviras rādītāja rezerves prasības ievērošanu;
\n
4)pēc Latvijas Bankas pieprasījuma jebkādu citu informāciju, kas tai nepieciešama šā likuma 35.31 panta prasību izpildei.
\n
110 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījumi 3. punktā attiecībā uz sviras rādītāja rezerves prasību, kā arī grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 103. un 110. punktu) 35.31 pants. Latvijas Banka izvērtē kredītiestādes izstrādāto un iesniegto kapitāla saglabāšanas plānu. Latvijas Banka apstiprina minēto plānu tikai tādā gadījumā, ja tā uzskata, ka šāda plāna īstenošana ar augstu iespējamību varētu saglabāt vai nodrošināt pietiekamu kapitālu, lai kredītiestāde varētu ievērot šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras rādītāja rezerves prasību tādā laika periodā, ko Latvijas Banka atzīst par piemērotu.
\n
111 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījumi pantā attiecībā uz sviras rādītāja rezerves prasību, kā arī grozījums par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 103. un 110. punktu) 35.32 pants. Ja Latvijas Banka neapstiprina kredītiestādes izstrādāto un iesniegto kapitāla saglabāšanas plānu saskaņā ar šā likuma 35.31 panta prasībām, tā:
\n
1)pieprasa, lai kredītiestāde palielina pašu kapitālu līdz noteiktam līmenim noteiktos laika periodos;
\n
2)nosaka stingrākus sadales ierobežojumus, nekā noteikts šā likuma 35.26 un 35.27 pantā vai 35.34 un 35.35 pantā.
\n
112 (24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 35.33 pants. (1) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:
\n
1)jebkuru no ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta \"a\", \"b\" un \"c\" apakšpunktā noteiktajām pašu kapitāla prasībām;
\n
2)saskaņā ar šā likuma 101.16 pantu noteikto papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks;
\n
3)saskaņā ar šā likuma 101.17 panta trešo daļu paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks.
\n
(2)Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu vienu no kapitāla rezervēm, kas tai saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām veido kopējo kapitāla rezervju prasību, nedrīkst izmantot, lai izpildītu citas kapitāla rezerves, kas veido minēto kopējo kapitāla rezervju prasību.
\n
(3)Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 35.22, 35.23, 35.24 un 35.25 panta prasībām, nedrīkst izmantot, lai izpildītu ES regulas (ES) Nr. 575/2013 92.a un 92.b pantā un Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 60. un 60.1 pantā noteiktās uz risku balstītās prasības.
\n
113 (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021.) 35.34 pants. Kredītiestādei, kura ievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, aizliegts veikt pirmā līmeņa kapitālā iekļauto elementu sadali, ja tās rezultātā pirmā līmeņa kapitāls samazinātos tiktāl, ka kredītiestāde vairs neievērotu sviras rādītāja rezerves prasību.
\n
114 (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 103. punktu) 35.35 pants. (1) Kredītiestāde, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktu, aprēķina ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu un informē par to Latvijas Banku. Pirms minētās summas aprēķināšanas kredītiestādei aizliegts:
\n
1)veikt šā likuma 35.27 panta pirmās daļas 1. punktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali;
\n
2)uzņemties atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistības vai izmaksāt atalgojuma mainīgo daļu, ja maksājumu saistības kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja sviras rādītāja rezerves prasību;
\n
3)veikt procentu vai dividenžu maksājumus par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.
\n
(2)Ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistītās maksimāli sadalāmās summas aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.
\n
(3)Kredītiestādei, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, aizliegts veikt jebkuru šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto darbību attiecībā uz summu, kas pārsniedz saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām aprēķināto ar sviras rādītāja rezerves prasību saistīto maksimāli sadalāmo summu.
\n
(4)Šajā pantā un šā likuma 35.34 pantā noteiktos ierobežojumus piemēro tikai maksājumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās pirmā līmeņa kapitāls vai peļņa un kuru atlikšana vai neveikšana nerada saistību neizpildi vai pamatu kredītiestādes maksātnespējas procesa ierosināšanai.
\n
(5)Ja kredītiestāde, kura neievēro sviras rādītāja rezerves prasību, plāno sadalīt peļņu vai veikt kādu no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām, tā informē Latvijas Banku un iesniedz tai informāciju par:
\n
1)kredītiestādes pašu kapitāla apmēru, atsevišķi uzrādot pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla apmēru;
\n
2)kredītiestādes starpposma peļņas apmēru un pārskata gada peļņas apmēru;
\n
3)ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistīto maksimāli sadalāmo summu, kas aprēķināta saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kārtību;
\n
4)peļņas apmēru, kuru kredītiestāde plāno sadalīt starp tādiem maksājumiem kā dividenžu izmaksa, akciju atpirkšana, procentu vai dividenžu maksājumi par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kā arī atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumi, vai nu uzņemoties jaunas maksājumu saistības, vai veicot maksājumus saskaņā ar maksājumu saistībām, kuras kredītiestāde uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja sviras rādītāja rezerves prasību.
\n
(6)Kredītiestāde neievēro sviras rādītāja rezerves prasību šā panta izpratnē, ja tās pirmā līmeņa kapitāls nav pietiekams, lai vienlaikus izpildītu ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā, 92. panta 1. punkta \"d\" apakšpunktā un šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktā noteiktās pašu kapitāla prasības pārmērīgas sviras riskam, kas nav pietiekami segts ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta \"d\" apakšpunktā noteikto prasību.
\n
115 (29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants, kā arī tajā veiktie grozījumi par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 103. un 110. punktu) 35.36 pants. Kredītiestāde nodrošina, ka sadalāmās peļņas apmērs un ar sviras rādītāja rezerves prasības neievērošanu saistītā maksimāli sadalāmā summa ir aprēķināta precīzi, un spēj pierādīt šā aprēķina precizitāti Latvijas Bankai pēc tās pieprasījuma.
\n
116 (29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants, kā arī tajā veiktie grozījumi par vārdu \"Finanšu un kapitāla tirgus komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 103. un 110. punktu) 35.37 pants. (1) Latvijas Banka informāciju par tās izdoto administratīvo aktu attiecībā uz šā likuma IV nodaļā minēto makrouzraudzības politikas pasākumu piemērošanu iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā \"Latvijas Vēstnesis\".
\n
(2)Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana saistībā ar šā likuma IV nodaļā paredzēto makrouzraudzības politikas pasākumu piemērošanu neaptur minētā akta izpildi.
\n
117 (14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.06.2026.)
\n
36.pants(Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.)
\n
118 36.1 pants. (Izslēgts ar 22.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 22.03.2007.) 119 36.2 pants. (1) Papildus ES regulā Nr. 575/2013 noteiktām pašu kapitāla prasībām kredītiestāde novērtē savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamo kapitālu un nodrošina, lai tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamais kapitāls būtu pietiekams, kā arī nosaka šā kapitāla elementus un struktūru. Veicot ESG risku segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu, kredītiestāde īpaši ņem vērā šā riska ietekmi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
\n
(2)Kredītiestāde izstrādā savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu, visaptverošu, pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un īsteno nepārtrauktai kapitāla novērtēšanai un pietiekama kapitāla uzturēšanai nepieciešamos pasākumus.
\n
(21)Saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto stratēģiju, procedūrām un pasākumiem kredītiestāde nosaka tās kapitālu tādā piemērotā pašu kapitāla līmenī, kas ir pietiekams visu to risku segšanai, kādiem kredītiestāde ir pakļauta, un spēj segt iespējamos zaudējumus, uz kuriem norāda kredītiestādes un Latvijas Bankas saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.2 daļu veiktās stresa testēšanas rezultāti.
\n
(3)Kredītiestāde regulāri pārskata šā panta otrajā daļā minēto stratēģiju un procedūras, lai nodrošinātu, ka tās aizvien ir visaptverošas un samērīgas ar kredītiestādes darbības veidu, apjomu un sarežģītību.
\n
120 (22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.12.2010., 22.03.2012., 24.04.2014., 29.04.2021., 23.09.2021. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 36.3 pants. (1) (Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)
\n
(2)(Izslēgta ar 24.04.2014. likumu)
\n
(3)Kredītiestāde papildus Eiropas Banku iestādes informācijas centralizētai publiskošanai savā tīmekļvietnē publisko informāciju saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 astoto daļu, kā arī finanšu pārskatus.
\n
(4)Latvijas Banka ir tiesīga noteikt kredītiestādei prasību, lai ES regulas Nr. 575/2013 astotajā daļā minētā informācija tiek publiskota biežāk, nekā tas paredzēts šīs regulas 433., 433.a, 433.b un 433.c pantā, un noteikt publiskošanas termiņus.
\n
(5)Kredītiestāde, kura ir mātes sabiedrība, katru gadu publisko informāciju pilnā apmērā vai atsauču formā uz jau publiskotu līdzvērtīga satura informāciju par grupas juridisko struktūru, kā arī pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru, kas nodrošina šā likuma 14.panta pirmās daļas 2.punkta, 34.1 panta un 50.9 panta otrās daļas prasību ievērošanu.
\n
(6)Latvijas Banka nosaka termiņu, kādā iestādes, kuras nav mazas un nesarežģītas iestādes ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē, to publiskoto informāciju saskaņā ar minētās regulas astotās daļas nosacījumiem iesniedz Eiropas Banku iestādei, lai tā savā tīmekļvietnē varētu nodrošināt centralizētu informācijas publiskošanu.
\n
121 (22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.12.2010., 24.04.2014., 11.06.2015., 29.04.2021., 23.09.2021. un 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 09.06.2026.) 36.4 pants. (Izslēgts ar 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.) 122
\n
37.pants(1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana
\n
(2)Šādu prasību nodrošināšanas noteikumus attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm (likviditātes prasības) nosaka Latvijas Banka.