Par konvenciju grozījumu, kuri stājušies spēkā, tulkojumu publicēšanu

(62). Grozījumi ir stājušies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2008.gada 23.jūlijā, Nr.112

(3896). 2) 1997.gada Protokola pielikuma, ar ko groza 1973.gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kura grozīta ar 1978.gada protokolu, grozījumi (pārskatītais MARPOL konvencijas VI pielikums), kas pieņemti 2011.gada 15.jūlijā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras Vides aizsardzības Komitejas (MEPC) rezolūciju MEPC.203

(62). Grozījumi stāsies spēkā 2013.gada 1.augustā. Protokola teksts angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2006.gada 30.maijā, Nr.83

(3451). 3) 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW) pielikuma grozījumi, kas pieņemti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas diplomātiskajā konferencē 2010.gada 21.-25.jūnijā Manilā, Filipīnās. Grozījumi stājušies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2003.gada 7.februārī, Nr.21

(2786). 4) 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas kodeksa (STCW Code) grozījumi, kas pieņemti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas diplomātiskajā konferencē 2010.gada 21.-25.jūnijā Manilā, Filipīnās. Grozījumi stājušies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2003.gada 7.februārī, Nr.21

(2786). Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule 13. PIELIKUMS REZOLŪCIJA MEPC.201

(62)Pieņemta 2011. gada 15. jūlijā GROZĪJUMI PIELIKUMĀ, KURŠ PIEVIENOTS 1978. GADA PROTOKOLAM, KAS ATTIECAS UZ 1973. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR KUĢU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU (Pārskatītais MARPOL konvencijas V pielikums) JŪRAS VIDES AIZSARDZĪBAS KOMITEJA, atsaucoties uz Konvencijas par Starptautisko Jūrniecības organizāciju 38. panta

1. a)punktu, kas attiecas uz Jūras vides aizsardzības komitejas (Komitejas) funkcijām, kuras tai pildāmas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām par jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli; ievērojot 16. pantu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (turpmāk tekstā - "1973. gada konvencija") un VI pantu 1978. gada protokolā, kas attiecas uz 1973. gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (turpmāk tekstā - "1978. gada protokols"), un to, ka šajos pantos ir noteikta 1978. gada protokola grozīšanas procedūra un ka tie uzliek Organizācijas attiecīgajai iestādei pienākumu izskatīt un pieņemt grozījumus 1973. gada konvencijā, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78); izskatījusi MARPOL 73/78 V pielikuma grozījumu projektu, 1. pieņem saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2. punkta
2. d)apakšpunktu MARPOL 73/78 V pielikuma grozījumus, kuri ir izklāstīti šīs rezolūcijas pielikumā; 2. nolemj saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2. punkta
3. f)apakšpunkta iii) daļu, ka grozījumi tiek uzskatīti par pieņemtiem 2012. gada 1. jūlijā, ja vien līdz šim datumam ne mazāk kā viena trešdaļa Pušu vai tās Puses, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz 50 procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības, nav paziņojušas Organizācijai, ka iebilst pret šiem grozījumiem; 3. aicina Puses ņemt vērā to, ka saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2) punkta
4. g)apakšpunkta
5. ii)daļu minētie grozījumi stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī, ja tie būs pieņemti saskaņā ar iepriekšminēto 2. punktu; 4. lūdz ģenerālsekretāru saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2) punkta
6. e)apakšpunktu šīs rezolūcijas un tās pielikumā iekļauto grozījumu teksta apstiprinātas kopijas nosūtīt visām MARPOL 73/78 Pusēm; 5. lūdz ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un tās pielikuma kopijas nosūtīt arī tiem Organizācijas locekļiem, kas nav MARPOL 73/78 Puses. PIELIKUMS PĀRSKATĪTAIS MARPOL KONVENCIJAS V PIELIKUMS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KUĢU ATKRITUMU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU 1. noteikums Definīcijas Šajā pielikumā: 1. "Dzīvnieku līķi" ir visu to dzīvnieku līķi, kuri miruši vai nokauti reisa laikā un kuri pārvadāti uz kuģa kā krava. 2. "Kravas atlikumi" ir kravas paliekas, uz kurām neattiecas neviens cits no šīs Konvencijas pielikumiem un kuras paliek uz klāja vai tilpnēs pēc iekraušanas vai izkraušanas, tostarp iekraušanas un izkraušanas atlikumi vai izšļakstījumi, un tās var būt gan slapjas, gan sausas, gan tādas, kas nokļuvušas mazgāšanas ūdenī, bet tās nav kravas putekļi, kuri paliek uz klāja pēc izslaucīšanas, vai putekļi uz kuģa ārējās virsmas. 3. "Cepamā eļļa" ir jebkāda pārtikas eļļa vai dzīvnieku tauki, kas tiek vai tiks izmantoti ēdiena iepriekšējai apstrādei vai gatavošanai, bet tā nav pats ēdiens, kurš tiek gatavots, izmantojot šo eļļu. 4. "Sadzīves atkritumi" ir jebkādi atkritumi, uz kuriem neattiecas pārējie pielikumi un kuri rodas dzīvojamās telpās uz kuģa klāja. Sadzīves ūdeņi nav sadzīves atkritumi. 5. "Maršrutā" nozīmē to, ka attiecīgais kuģis jūrā kuģo kādā maršrutā vai maršrutos, ietverot novirzi no īsākā tiešā ceļa, kas, cik vien iespējams saistībā ar navigāciju, izraisīs kādu noplūdi, kura varētu izplatīties tik lielā jūras teritorijā, cik tas ir pamatoti un iespējami. 6. "Zvejas rīki" ir jebkādas fiziskas ierīces vai to daļas, vai tādu priekšmetu apvienojums, ko var novietot uz ūdens, ūdeņos vai jūras dibenā, lai notvertu jūras vai saldūdens organismus vai kontrolēt to turpmāku notveršanu vai savākšanu. 7. "Stacionāras vai peldošas platformas" ir stacionāras vai peldošas būves, kas izvietotas jūrā un iesaistītas jūras dibena minerālu resursu izpētē, ieguvē un ar to saistītajā apstrādē. 8. "Pārtikas atkritumi" ir visas bojātās un nebojātās pārtikas vielas, tostarp augļi, dārzeņi, piena produkti, mājputnu gaļa, gaļas produkti un ēdiena paliekas, kas rodas uz kuģa klāja. 9. "Atkritumi" ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, jebkādas plastmasas materiāli, kravas atlikumi, cepamā eļļa, zvejas rīki un dzīvnieku līķi, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kuras noteiktas vai uzskaitītas citos šīs konvencijas pielikumos. Atkritumi nav svaigas zivis un to daļas, kas iegūtas, reisa laikā veicot zvejas darbības vai veicot tādas akvakultūras darbības kā zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu, lai tos izvietotu akvakultūras iekārtā, un noķerto zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu no šādām iekārtām uz krastu, lai tos pārstrādātu. 10. "Atkritumu dedzināmās krāsns pelni" ir pelni un izdedži, kas rodas uz kuģa esošajās atkritumu dedzināmajās krāsnīs, kuras tiek izmantotas atkritumu dedzināšanai. 11. "Tuvākā sauszeme". Jēdziens "no tuvākās sauszemes" nozīmē "no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas teritoriālie ūdeņi", izņemot Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, attiecībā uz kuru "no tuvākās sauszemes" šajā pielikumā nozīmē "no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta: ar 11°00´ dienvidu platuma, 142°08´ austrumu garuma uz punktu ar 10°35´ dienvidu platuma, 141°55´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 10°00´ dienvidu platuma, 142°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 9°10´ dienvidu platuma, 143°52´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 9°00´ dienvidu platuma, 144°30´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 10°41´ dienvidu platuma, 145°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 13°00´ dienvidu platuma, 145°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 15°00´ dienvidu platuma, 146°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 17°30´ dienvidu platuma, 147°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 21°00´ dienvidu platuma, 152°55´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 24°30´ dienvidu platuma, 154°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu Austrālijas krastā ar 24°42´ dienvidu platuma, 153°15´ austrumu garuma". 12. "Ekspluatācijas atkritumi" ir visi cietie atkritumi (tostarp šķidrmēsli), uz kuriem neattiecas pārējie pielikumi un kuri tiek savākti uz klāja kuģa parastās apkopes vai ekspluatācijas laikā vai tiek izmantoti kravas iekraušanai un pārvietošanai. Ekspluatācijas atkritumi ir arī tīrīšanas līdzekļi un piedevas, kas atrodas kravas tilpņu un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī. Ekspluatācijas atkritumi nav sadzīves ūdeņi, sateces ūdeņi vai kāda cita līdzīga izvadīšana, kas ir būtiska kuģa darbībai, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 13. "Plastmasa" ir ciets materiāls, kura būtiska sastāvdaļa ir viens vai vairāki lielas molekulmasas polimēri un kuru polimēra vai gatavā produkta ražošanas laikā veido (formē), izmantojot karsēšanu un/vai spiedienu. Plastmasas materiāli var būt gan cieti un trausli, gan mīksti un elastīgi. Šajā pielikumā "jebkādas plastmasas materiāli" ir visi atkritumi, kuri ir no jebkāda veida plastmasas vai kuru sastāvā ir jebkāda veida plastmasa, tostarp sintētiskās virves, sintētiskie zvejas tīkli, plastmasas atkritumu maisi un atkritumu dedzināmās krāsns pelni, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus. 14. "Īpašā teritorija" ir jūras reģions, kur atzītu tehnisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar tā okeanogrāfisko un ekoloģisko stāvokli un šī reģiona satiksmes specifiskajām iezīmēm, ir jāievieš īpašas obligātas metodes, lai novērstu jūras piesārņošanu ar atkritumiem. Šajā pielikumā īpašās teritorijas ir Vidusjūras reģions, Baltijas jūras reģions, Melnās jūras reģions, Sarkanās jūras reģions, Jūras līča reģions, Ziemeļjūras reģions, Antarktikas reģions un Paplašinātais Karību reģions, un šīs īpašās teritorijas ir noteiktas šādi: 14.1. "Vidusjūras reģions" ir pati Vidusjūra un tās līči un jūras ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41o ziemeļu paralēle un ko rietumos norobežo Gibraltāra jūras šaurums 5o36´ rietumu meridiānā. 14.2. "Baltijas jūras reģions" ir pati Baltijas jūra ar Botnijas līci, Somu līci un ieeju Baltijas jūrā, un to norobežo 57o44,8´ziemeļu paralēle, kas iet caur Skāgena ragu Skageraka šaurumā. 14.3. "Melnās jūras reģions" ir pati Melnā jūra ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41o ziemeļu paralēle. 14.4. "Sarkanās jūras reģions" ir pati Sarkanā jūra ar Suecas līčiem un Akabas līci, ko dienvidos norobežo loksodroma starp Rāsiani (12o28,5´Z, 43o19,6´A) un Husnmurādu (12o40,4´Z, 43o30,2´A). 14.5. "Jūras līča reģions" ir jūras reģions, kas atrodas ziemeļrietumos no loksodromas starp Hadas zemesragu (22o30΄Z, 59o48΄A) un Fasteha zemesragu (25o04΄Z, 61o25΄A). 14.6. "Ziemeļjūras reģions" ir pati Ziemeļjūra un tajā esošās jūras, kas atrodas robežās starp: 14.6.1. Ziemeļjūru uz dienvidiem no 62° ziemeļu platuma un uz austrumiem no 4° rietumu garuma, 14.6.2. Skageraku, kura dienvidu robeža ir noteikta austrumos no Skavas ar 57°44,8΄ ziemeļu platuma, un 14.6.3. Lamanšu un tā pieejām uz austrumiem no 5° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 48°30΄ ziemeļu platuma. 14.7. "Antarktikas reģions" ir jūras reģions uz dienvidiem no 60o dienvidu platuma. 14.8. "Paplašinātais Karību reģions" ir Meksikas līcis, pati Karību jūra ar tās līčiem un jūrām un tā Atlantijas okeāna daļa, ko norobežo 30° ziemeļu paralēle no Floridas austrumu virzienā līdz 77°30΄ rietumu meridiānam, no turienes loksodroma līdz 20° ziemeļu paralēles un 59° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma līdz 7°20΄ ziemeļu paralēles un 50° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma, kas vilkta dienvidrietumu virzienā līdz Franču Gvajānas austrumu robežai. 2. noteikums Piemērošana Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, šā pielikuma noteikumi attiecas uz visiem kuģiem. 3. noteikums Vispārējs aizliegums izmest atkritumus jūrā 1. Atkritumu izmešana jūrā ir aizliegta, izņemot šā pielikuma 4., 5., 6. un 7. noteikumā paredzētajos gadījumos. 2. Izņemot šā pielikuma 7. noteikumā paredzētos gadījumus, jūrā aizliegts izmest jebkādas plastmasas materiālus, tostarp, bet ne tikai sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus un atkritumu dedzināmās krāsns pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus. 3. Izņemot šā pielikuma 7. noteikumā paredzētos gadījumus, jūrā aizliegts izmest cepamo eļļu. 4. noteikums Atkritumu izmešana ārpus īpašajām teritorijām 1. Saskaņā ar šā pielikuma 5., 6. un 7. noteikumu turpmāk minēto atkritumu izmešana jūrā ārpus īpašajām teritorijām ir atļauta vienīgi laikā, kad kuģis kuģo pa maršrutu, un pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet ne tuvāk kā: 1.1. 3 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti caur atkritumu smalcinātāju izlaisti pārtikas atkritumi. Pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem; 1.2. 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti pārtikas atkritumi, kas nav apstrādāti saskaņā ar iepriekšminēto 1.1. apakšpunktu; 1.3. 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti kravas atlikumi, no kuriem nevar atbrīvoties, izmantojot parastās izkraušanas metodes. Šo kravas atlikumu sastāvā nedrīkst būt nekādas vielas, kas klasificētas kā vielas, kuras ir kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 1.4. Dzīvnieku līķus drīkst izmest pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 2. Tīrīšanas līdzekļus un piedevas, kas atrodas kravas tilpņu, klāja un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī, drīkst izvadīt jūrā, ja šīs vielas nekaitē jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 3. Ja atkritumi ir sajaukti vai piesārņoti ar citām vielām, kuras ir aizliegts izvadīt vai uz kurām attiecas atšķirīgas izvadīšanas prasības, jāpiemēro daudz stingrākas prasības. 5. noteikums Īpašās prasības attiecībā uz atkritumu izmešanu no stacionārajām un peldošajām platformām 1. Saskaņā ar šā noteikuma 2. punkta nosacījumiem jebkādus atkritumus no stacionārajām vai peldošajām platformām un no visiem pārējiem kuģiem, ja tie atrodas līdzās šīm platformām vai līdz 500 m attālumā no tām, jūrā izmest ir aizliegts. 2. Pārtikas atkritumu izmešanu jūrā no stacionārām vai peldošām platformām, kas atrodas vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no sauszemes, un no visiem pārējiem kuģiem, kas atrodas līdzās šīm platformām vai 500 m attālumā no tām, var atļaut, ja tie ir izlaisti caur atkritumu smalcinātāju. Šie pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie varētu izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem. 6. noteikums Atkritumu izmešana īpašajās teritorijās 1. Turpmāk minētos atkritumus ir atļauts izmest īpašajās teritorijās vienīgi laikā, kad kuģis kuģo pa maršrutu, šādā veidā. 1.1. Pārtikas atkritumu izmešana jūrā jāveic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa. Pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem. Pārtikas atkritumus nedrīkst sajaukt ar citu veidu atkritumiem. Antarktikas reģionā ir aizliegts izmest ievestos putnu izcelsmes produktus, tostarp mājputnu gaļu un mājputnu daļas, ja tie nav apstrādāti, padarot tos sterilus. 1.2. Kravas atlikumus, no kuriem nevar atbrīvoties, izmantojot parastās izkraušanas metodes, ir atļauts izmest, ievērojot visus turpmāk minētos nosacījumus: 1.2.1. kravas atlikumos, tīrīšanas līdzekļos un piedevās, kas atrodas kravas tilpņu mazgāšanas ūdenī, nav nekādu vielu, kuras klasificētas kā vielas, kas ir kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas; 1.2.2. gan atiešanas osta, gan nākamā galamērķa osta atrodas īpašajā teritorijā, un kuģis neiziet ārpus šīs īpašās teritorijas ceļā starp šīm ostām; 1.2.3. šajās ostās nav pieejamas atbilstošas pieņemšanas iekārtas, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, un, 1.2.4. ja ir ievēroti šā punkta 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunkta nosacījumi, kravas tilpņu mazgāšanas ūdens izvadīšana ir jāveic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa, bet vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa. 2. Tīrīšanas līdzekļus vai piedevas, kas atrodas klāja un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī, drīkst izvadīt jūrā vienīgi tad, ja šīs vielas nav kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 3. Turpmāk minētie noteikumi (papildus šā noteikuma 1. punktā minētajiem noteikumiem) attiecas uz Antarktikas reģionu. 3.1. Ikviena Puse, no kuras ostām kuģi uzsāk maršrutu uz Antarktikas reģionu vai kuras ostās kuģi pienāk no minētā reģiona, apņemas nodrošināt to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ierīkotas atbilstošas iekārtas atkritumu pieņemšanai no visiem kuģiem, tos nepamatoti neaizkavējot un ņemot vērā vajadzības, kādas ir kuģiem, kuri minētās iekārtas izmanto. 3.2. Ikviena Puse nodrošina to, ka visiem kuģiem, kuri ir tiesīgi kuģot ar šīs Puses karogu, pirms ieiešanas Antarktikas reģionā kuģa tilpne ir pietiekami liela, lai paturētu visus atkritumus, kamēr kuģi darbojas šajā reģionā un ir noslēguši vienošanos par minēto atkritumu novadīšanu uz pieņemšanas iekārtu pēc reģiona atstāšanas. 4. Ja atkritumi ir sajaukti vai piesārņoti ar citām vielām, kuras ir aizliegts izvadīt vai uz kurām attiecas atšķirīgas izvadīšanas prasības, jāpiemēro daudz stingrākas prasības. 7. noteikums Izņēmumi 1. Šā pielikuma 3., 4., 5. un 6. noteikums neattiecas: 1.1. uz atkritumu izmešanu no kuģa, kas jāveic kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai 1.2. uz tādu atkritumu nejaušu pazaudēšanu, kas radusies kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ, ja pirms un pēc bojājuma rašanās ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai novērstu vai mazinātu nejaušu pazaudēšanu, vai 1.3. nejaušu zvejas rīku pazaudēšanu, ja ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai to novērstu, vai 1.4. zvejas rīku izmešanu no kuģa, lai aizsargātu jūras vidi vai šā kuģa vai tā komandas drošību. 2. Izņēmumi no "maršrutā" prasībām: 2.1. Šā pielikuma 4. un 6. noteikumā ietvertās prasības attiecībā uz "maršrutā" neattiecas uz pārtikas atkritumu izmešanu, ja ir skaidrs, ka šo pārtikas atkritumu paturēšana uz kuģa apdraud uz kuģa esošo cilvēku veselību. 8. noteikums Pieņemšanas iekārtas 1. Ikviena Puse apņemas nodrošināt ostas un terminālus atklātā jūrā ar atkritumu pieņemšanas iekārtām, kas atbilst to kuģu vajadzībām, kuri tās izmantos, un neizraisa nepamatotu kuģu aizkavēšanos. 2. Ikviena Puse visus gadījumus, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas varētu būt neatbilstošas, dara zināmus Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu pārsūtīt citām attiecīgajām Pusēm. 3. Pieņemšanas iekārtas īpašajās teritorijās 3.1. Ikviena Puse, kuras krasta līnija robežojas ar īpašo teritoriju, apņemas nodrošināt to, lai visās ostās un terminālos, kas atrodas attiecīgajā īpašajā teritorijā, pēc iespējas ātrāk ierīkotu pieņemšanas iekārtas, kuras atbilst to kuģu vajadzībām, kas darbojas šajās teritorijās. 3.2. Ikviena attiecīgā Puse paziņo Organizācijai par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā noteikuma 3.1. punktu. Saņēmusi atbilstošus paziņojumus, Organizācija nosaka datumu, no kura konkrētajā teritorijā stājas spēkā šā pielikuma 6. noteikuma prasības. Noteikto datumu Organizācija Pusēm paziņo vismaz divpadsmit mēnešu laikā pirms šā datuma. Līdz šim datumam kuģi, kas kuģo īpašajā teritorijā, ievēro šā pielikuma 4. noteikuma prasības attiecībā uz izmešanu ārpus īpašajām teritorijām. 9. noteikums Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole1 1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa inspekciju attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa attiecībā uz atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu. 2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām. 3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs Konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu. 4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli. 1 Sk. ostas valsts veiktās kontroles procedūras, kuras Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787

(19), kas grozīta ar rezolūciju A.882

(21); sk. IMO publikāciju par pārdošanu IA650E.

1. noteikums Informatīvās norādes, atkritumu apsaimniekošanas plāni2 un atkritumu uzskaite
2. 1.
3. Visos kuģos, kuru kopējais garums ir 12 metri vai vairāk, un uz stacionārajām un peldošajām platformām jāizvieto norādes, kas informē kuģa komandu un pasažierus par attiecīgajām šā pielikuma 3., 4.,
4. un
5. noteikumā izvirzītajām atkritumu izmešanas prasībām. 1.
6. Šīs norādes jāraksta kuģa komandas darba valodā, un tajos kuģos, kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, tām jābūt arī angļu, franču vai spāņu valodā.
7. Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 BT un vairāk, un uz visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk, un uz stacionārajām un fiksētajām platformām jābūt atkritumu apsaimniekošanas plānam, kas jāievēro kuģa komandai. Šajā plānā rakstveidā jānorāda atkritumu daudzuma samazināšanas, atkritumu savākšanas, glabāšanas, apstrādes un iznīcināšanas kārtība, tostarp uz kuģa esošā aprīkojuma izmantošana. Tajā jānorāda arī persona vai personas, kas atbild par šī plāna īstenošanu. Šim plānam jāatbilst Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām2 un jābūt uzrakstītam kuģa komandas darba valodā.
8. Visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk un kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, un visām stacionārajām vai peldošajām platformām jābūt atkritumu reģistrācijas žurnālam. Atkritumu reģistrācijas žurnālu, kas var būt iekļauts kuģa oficiālajā žurnālā vai kā citādi, veido saskaņā ar paraugu, kurš ievietots šā pielikuma papildinājumā: 3.
9. Visas atkritumu izvadīšanas jūrā vai novadīšanas uz pieņemšanas iekārtu, vai pabeigtas sadedzināšanas jāreģistrē atkritumu reģistrācijas žurnālā, un atbildīgajam sardzes virsniekam tās ar parakstu jāapstiprina izvadīšanas vai sadedzināšanas dienā. Kuģa kapteinim ar parakstu jāapstiprina visas aizpildītās atkritumu reģistrācijas žurnāla lappuses. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad strīdu vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda; 3.
10. Ierakstos, kas tiek veikti par katru atkritumu izvadīšanas vai sadedzināšanas operāciju, jānorāda datums un laiks, kuģa atrašanās vieta, attiecīgo atkritumu kategorija un aptuvens izvadīto vai sadedzināto atkritumu daudzums; 3.
11. Atkritumu reģistrācijas žurnālu glabā uz kuģa vai stacionārās vai peldošās platformas tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā. To glabā divus gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas. 3.
12. Saistībā ar šā pielikuma
13. noteikumā paredzēto izmešanu vai nejaušo pazaudēšanu atkritumu reģistrācijas žurnālā vai - ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 400 BT - kuģa oficiālajā žurnālā jānorāda norises vieta, izmešanas vai pazaudēšanas apstākļi un iemesli, izmesto vai pazaudēto vienību apraksts un vajadzīgie drošības pasākumi, kas veikti, lai novērstu vai mazinātu šādu izmešanu vai nejaušu pazaudēšanu.
14. Prasības attiecībā uz atkritumu reģistrācijas žurnālu administrācija drīkst nepiemērot: 4.
15. kuģiem, kas veic reisus, kuru ilgums nepārsniedz vienu stundu, un kas ir sertificēti pārvadāt 15 cilvēkus un vairāk, vai 4.
16. stacionārajām vai peldošajām platformām.
17. Attiecīgās konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt atkritumu reģistrācijas žurnālu vai kuģa oficiālo žurnālu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā atkritumu reģistrācijas žurnāla vai kuģa oficiālā žurnāla ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Atkritumu reģistrācijas žurnāla vai kuģa oficiālā žurnāla inspekciju un kompetentās iestādes īstenotu apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu.
18. Par zvejas rīku nejaušu pazaudēšanu vai izmešanu, ko paredz 7.1.
19. un 7.1.3.bis noteikums un kas būtiski apdraud jūras vidi vai kuģošanu, ir jāziņo valstij, ar kuras karogu attiecīgais kuģis ir tiesīgs kuģot, bet gadījumos, kad pazaudēšana vai izmešana notiek ūdeņos, kas atrodas piekrastes valsts jurisdikcijā, jāziņo arī attiecīgajai piekrastes valstij. 2 Skatīt Atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes vadlīnijas, kuras Organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.71

(38); skatīt MEPC/Apkārtrakstu Nr. 317 un IMO publikāciju par pārdošanu IA656E. PAPILDINĀJUMS ATKRITUMU REĢISTRĀCIJAS ŽURNĀLA VEIDLAPA Kuģa vārds: ____________________________________________ Pazīšanas numurs vai burti: ____________________________________________ IMO Nr.: ____________________________________________ Laikposmā no: ________________________ līdz: ________________________ 1. Ievads Saskaņā ar V pielikuma 10. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78), reģistrē visas atkritumu izvadīšanas operācijas vai veiktās sadedzināšanas, tostarp izvadīšanu jūrā, novadīšanu uz pieņemšanas iekārtām vai citiem kuģiem, kā arī nejaušu pazaudēšanu. 2. Atkritumi un to apsaimniekošana 1. Atkritumi ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, jebkādas plastmasas materiāli, kravas atlikumi, cepamā eļļa, zvejas rīki un dzīvnieku līķi, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kuras noteiktas vai uzskaitītas citos šīs konvencijas pielikumos. Atkritumi nav svaigas zivis un to daļas, kas iegūtas, reisa laikā veicot zvejas darbības vai veicot tādas akvakultūras darbības kā zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu, lai tos izvietotu akvakultūras iekārtā, un noķerto zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu no šādām iekārtām uz krastu, lai tos pārstrādātu. Attiecīgā informācija atrodama arī MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijās3. 3 Skatīt MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijas, kas grozītas ar rezolūcijām. 3. Atkritumu apraksts Atkritumu reģistrācijas žurnālā (vai kuģa oficiālajā žurnālā) atkritumus grupē šādās kategorijās: A. plastmasas; B. pārtikas atkritumi; C. sadzīves atkritumi; D. cepamā eļļa; E. atkritumu dedzināmās krāsns pelni; F. ekspluatācijas atkritumi; G. kravas atlikumi; H. dzīvnieka(-

1. u)līķis(-i); I. zvejas rīki4. 4 Skatīt vadlīnijas, kuras izstrādās Organizācija. 4. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā 4.1. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic šādos gadījumos: 4.1.1. ja atkritumi novadīti uz pieņemšanas iekārtu5 krastā vai uz citiem kuģiem: 4.1.1.1. novadīšanas datums un laiks; 4.1.1.2. osta vai iekārta, vai kuģa vārds; 4.1.1.3. novadīto atkritumu kategorija; 4.1.1.4. aptuvenais novadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³; 4.1.1.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts. 4.1.2. ja atkritumus sadedzina: 4.1.2.1. sadedzināšanas datums un uzsākšanas un pabeigšanas laiks; 4.1.2.2. kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums) sadedzināšanas uzsākšanas un pabeigšanas laikā; 4.1.2.3. sadedzināto atkritumu kategorijas; 4.1.2.4. aptuvenais sadedzinātais daudzums, izteikts m³; 4.1.2.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts. 4.1.3. ja atkritumi ir izvadīti jūrā saskaņā ar 4., 5. vai 6. noteikumu MARPOL konvencijas V pielikumā: 4.1.3.1. izvadīšanas datums un laiks; 4.1.3.2. kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums); Piezīme: attiecībā uz katru kravas atlikumu izvadi norādīt tās sākuma un beigu pozīciju. 4.1.3.3. izvadīto atkritumu kategorija; 4.1.3.4. aptuvenais izvadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³; 4.1.3.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts; 4.1.4. atkritumu nejauša vai cita veida ārkārtas izplūde vai pazaudēšana jūrā, tostarp saskaņā ar 7. noteikumu MARPOL konvencijas V pielikumā: 4.1.4.1. norises datums un laiks; 4.1.4.2. osta vai cita kuģa atrašanās vieta norises laikā (ģeogrāfiskais platums, garums un ūdens dziļums, ja tie ir zināmi); 4.1.4.3. izvadīto vai pazaudēto atkritumu kategorijas; 4.1.4.4. katras kategorijas atkritumu aptuvenais daudzums, izteikts m³; 4.1.4.5. izplūdes vai pazaudēšanas iemesli un vispārējas piezīmes. 5. Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietoto atkritumu aptuvenais daudzums. Kvītis vai apliecinošos dokumentus glabā kopā ar atkritumu reģistrācijas žurnālu. 4.2. Atkritumu daudzums Uz kuģa esošo atkritumu daudzumu novērtē m³, ja iespējams, atsevišķi pa kategorijām. Atkritumu reģistrācijas žurnālā ir daudz norāžu par aptuveno atkritumu daudzumu. Tas, cik precīzi tiek aplēsts aptuvenais atkritumu daudzums, ir šo aprēķinu veicēju ziņā. Tilpuma aplēses atšķirsies pirms un pēc pārstrādes. Dažās pārstrādes procedūrās nav iespējams aplēst izmantoto tilpumu, piemēram, veicot pārtikas atkritumu nepārtraukto pārstrādi. Šie faktori jāņem vērā, veicot ierakstus un interpretējot reģistrācijas žurnālā ievietoto informāciju. 5 Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietoto atkritumu aptuvenais daudzums. Kvītis vai apliecinošos dokumentus glabā kopā ar atkritumu reģistrācijas žurnālu. ATKRITUMU IZVADĪŠANAS SARAKSTS Kuģa vārds: ____________________________________________ Pazīšanas numurs vai burti: ____________________________________________ IMO Nr.: ________________________ Atkritumu kategorijas: A. plastmasas; B. pārtikas atkritumi; C. sadzīves atkritumi (piem., sasmalcināts papīrs, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māls un fajanss u. c.); D. cepamā eļļa; E. atkritumu dedzināmās krāsns pelni; F. ekspluatācijas atkritumi; G. kravas atlikumi; H. dzīvnieka(-
2. u)līķis(-i); I. zvejas rīki. JAUNĀ TABULA IR ŠĀDA: Datums/ laiks Kuģa atrašanās vieta/piezīmes (piem., nejauša pazaudēšana) Kategorija Aplēstais izvadīto vai sadedzināto atkritumu daudzums Jūrā Uz pieņemšanas iekārtu Sadedzināts Apliecinājums/ paraksts Kapteiņa paraksts: ________________________________________ Datums: ______________________________ ________________________ PIELIKUMS 1997. GADA PROTOKOLAM, AR KO GROZA 1973. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR KUĢU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU, KURA GROZĪTA AR 1978. GADA PROTOKOLU (Pārskatītais MARPOL konvencijas VI pielikums) I NODAĻA VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI 1. noteikums. Piemērošana Šā pielikuma noteikumus, izņemot 3., 5., 6., 13., 15., 16., 18., 19., 20., 21., 22. un 23. noteikumu, kur nepārprotami noteikts citādi, piemēro visiem kuģiem. 2. noteikums. Definīcijas Šajā pielikumā: 1. "Pielikums" ir VI pielikums 1973. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL konvencija), kura grozīta ar 1978. gada protokolu un ar 1997. gada protokolu un kuru var grozīt Organizācija ar nosacījumu, ka šie grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta noteikumiem. 2. "Līdzīga būvniecības stadija" ir stadija, kurā: 2.1. sākas ar konkrēto kuģi saistīti būvdarbi un 2.2. ir sākta šā kuģa montāža, kas aptver vismaz 50 tonnas vai vienu procentu no aprēķinātās visu konstrukcijas materiālu masas, piemērojot mazāko no šīm vērtībām. 3. "Ikgadējais datums" ir tā katra gada diena un mēnesis, kurā beidzas Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas apliecības derīguma termiņš. 4. "Vadības palīgierīce" ir sistēma, funkcija vai kontroles stratēģija, kas ierīkota kuģa dīzeļdzinējā un ko izmanto, lai aizsargātu dzinēju un/vai tā palīgaprīkojumu pret tādiem ekspluatācijas apstākļiem, kuri varētu radīt bojājumus vai atteici, vai ko izmanto, lai atvieglotu dzinēja iedarbināšanu. Vadības palīgierīce var būt arī stratēģija vai pasākums, attiecībā uz kuru ir pienācīgi pierādīts, ka tā nav regulējoša vadības ierīce. 5. "Nepārtraukta padeve" ir process, kurā atkritumus novirza sadegšanas kamerā bez cilvēku palīdzības, kamēr atkritumu dedzināmā krāsns ir parastas ekspluatācijas stāvoklī un sadegšanas kameras darba temperatūra ir starp 850°C un 1200°C. 6. "Regulējoša vadības ierīce" ir ierīce, kura mēra, uztver vai reaģē uz strādājošajiem mainīgajiem (piem., dzinēja ātrumu, temperatūru, ieplūdes spiedienu vai jebkuru citu parametru), lai aktivizētu, modulētu, atliktu vai dezaktivētu emisijas kontroles sistēmas jebkuras sastāvdaļas darbību vai funkciju tā, lai emisijas kontroles sistēmas efektivitāte tiktu samazināta kuģa parastu ekspluatācijas apstākļu gadījumā, ja vien uz šādas ierīces lietošanu būtībā attiecas pieļaujamās emisijas sertifikācijas testa procedūras. 7. "Emisija" ir jebkāda tādu vielu izplūde no kuģiem gaisā vai jūrā, uz kurām attiecas šajā pielikumā paredzētā kontrole. 8. "Emisijas kontroles zona" ir teritorija, kurā ir jāveic īpaši obligāti pasākumi attiecībā uz emisiju no kuģiem, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu gaisa piesārņojumu, gaisā nokļūstot slāpekļa oksīdiem, sēra oksīdiem vai cietajām daļiņām, vai visiem trim emisiju veidiem, kā arī to kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Emisijas kontroles zonas ir uzskaitītas šā pielikuma 13. un 14. noteikumā vai tiek noteiktas saskaņā ar šiem noteikumiem. 9. "Smagā degviela" ir jebkāda degviela, kas tiek piegādāta un ir paredzēta sadedzināšanai, lai iedarbinātu kuģi vai izmantotu to uz kuģa, tostarp destilāti un dīzeļdegvielas atlikumi. 10. "Bruto tilpība" ir bruto tilpība, ko aprēķina saskaņā ar tilpības mērīšanas noteikumiem, kas minēti 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu I pielikumā un visās nākamajās konvencijās, kas tiks pieņemtas šajā jomā. 11. "Ierīkošana" šā pielikuma 12. noteikuma izpratnē ir sistēmu, aprīkojuma, tostarp pārnēsājamo ugunsaizsardzības iekārtu, izolācijas vai citu materiālu ierīkošana uz kuģa, bet tā nav agrāk ierīkoto sistēmu, aprīkojuma, izolācijas vai citu materiālu labošana vai uzlādēšana vai pārnēsājamo ugunsaizsardzības iekārtu uzpildīšana. 12. "Ierīkots" ir kuģa dīzeļdzinējs, kurš ir uzstādīts vai kuru ir paredzēts uzstādīt uz kuģa, un tas var būt arī pārnēsājams kuģa palīgdzinējs, ja tā degvielas uzpildes, dzesēšanas vai izplūdes sistēma ir būtiska kuģa daļa. Degvielas uzpildes sistēma tiek uzskatīta par kuģa būtisku daļu vienīgi tad, ja tā ir pastāvīgi piestiprināta kuģim. Šī definīcija attiecas arī uz kuģa dīzeļdzinēju, ko izmanto, lai papildinātu vai palielinātu kuģa uzstādīto jaudu, un kas ir paredzēts kā kuģa būtiska daļa. 13. "Neracionāla emisijas kontroles stratēģija" ir jebkāda veida stratēģija vai pasākums, kas, kuģi ekspluatējot parastos lietošanas apstākļos, samazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti līdz līmenim, kas ir zemāks par pieļaujamās emisijas testa procedūrā paredzēto līmeni. 14. "Kuģa dīzeļdzinējs" ir jebkurš iekšdedzes virzuļdzinējs, kuru darbina, izmantojot šķidro degvielu vai divus degvielas veidus, un uz kuru attiecas šā pielikuma 13. noteikums, tostarp attiecīgos gadījumos būsters/maisītājsistēma. 15. "Slāpekļa oksīdu tehniskais kodekss" ir Tehniskais kodekss par kuģu dīzeļdzinēju slāpekļa oksīdu emisijas kontroli, kas pieņemts ar 1997. gada MARPOL konvencijas konferences 2. rezolūciju un ko var grozīt Organizācija ar nosacījumu, ka šādi grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta noteikumiem. 16. "Ozona slāni noārdošas vielas" ir kontroles pasākumiem pakļautas vielas, kas definētas 1987. gada Monreālas protokola par ozona slāni noārdošajām vielām 1. panta 4. punktā un uzskaitītas A, B, C vai E pielikumā, kas pievienots minētajam protokolam, kurš ir spēkā šā pielikuma piemērošanas vai interpretēšanas brīdī. Ozona slāni noārdošas vielas, kas var atrasties kuģī, cita starpā var būt šādas: halons 1211 jeb bromhlordifluormetāns; halons 1301 jeb bromtrifluormetāns; halons 2402 jeb 1, 2-dibromo-1, 1, 2, 2-tetrafluoroetāns (tiek saukts arī par halonu 114B2); CFC-11 jeb trihlorfluormetāns; CFC-12 jeb dihlordifluormetāns; CFC-113 jeb 1, 1, 2-trihloro-1, 2, 2-trifluoretāns; CFC-114 jeb 1, 2-dihloro-1, 1, 2, 2-tetrafluoretāns; CFC-115 jeb hlorpentafluoretāns. 17. "Sadedzināšana uz kuģa" ir atkritumu vai citu vielu sadedzināšana uz kuģa, ja šādi atkritumi vai citas vielas radušās šā kuģa parastas ekspluatācijas laikā. 18. "Kuģa atkritumu dedzināmā krāsns" ir kuģa iekārta, kuras galvenais mērķis ir atkritumu sadedzināšana. 19. "Uzbūvēts kuģis" ir kuģis, kam ir ielikts ķīlis vai kas ir līdzīgā būvniecības stadijā. 20. "Naftas nosēdumi" ir nosēdumi no smagās degvielas vai smēreļļas separatoriem, smēreļļas paliekas no galvenajiem mehānismiem vai palīgmehānismiem vai naftas paliekas sateces ūdeņu separatoros, naftas filtrēšanas iekārtās vai paliktņos. 21. "Tankkuģis" 15. noteikuma izpratnē ir naftas tankkuģis saskaņā ar šīs konvencijas I pielikuma 1. noteikuma definīciju vai tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai saskaņā ar II pielikuma 1. noteikuma definīciju. 4. nodaļā: 22. "Esošais kuģis" ir kuģis, kas nav jauns kuģis. 23. "Jauns kuģis" ir kuģis: 23.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 2013. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai 23.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, - kuģis, kuram ir ielikts ķīlis vai kurš ir bijis līdzīgā būvniecības stadijā 2013. gada 1. jūlijā vai pēc tam, vai 23.3. kurš ir piegādāts 2015. gada 1. jūlijā vai pēc tam. 24. "Būtiska pārbūve" 4. nodaļas izpratnē ir kuģa pārbūve: 24.1. kura būtiski maina kuģa izmērus, kravnesību vai dzinēja jaudu vai 24.2. kura maina kuģa tipu, vai 24.3. kuras nolūks, pēc administrācijas atzinuma, ir būtiski pagarināt kuģa ekspluatāciju, vai 24.4. kura maina kuģi tā, ka, ja tas būtu jauns kuģis, tad uz to attiektos šīs konvencijas attiecīgie noteikumi, kas nav piemērojami esošajam kuģim, vai 24.5. kura būtiski maina kuģa energoefektivitāti un nozīmē jebkādus pārveidojumus, kuru dēļ kuģis varētu pārsniegt piemērojamo prasīto EEDI, kas noteikts 21. noteikumā. 25. "Beramkravu kuģis" ir kuģis, kas paredzēts galvenokārt beramkravu pārvadāšanai bez taras, tostarp tāda veida kuģis kā rūdas pārvadātājs, atbilstoši definīcijai, kas sniegta 1974. gada SOLAS konvencijas XII nodaļas 1. noteikumā, bet ne dažādu kravu pārvadātājs. 26. "Gāzes pārvadātājs" ir kravas kuģis, kas uzbūvēts vai pielāgots un tiek izmantots jebkādas šķidrās gāzes kā lejamkravas pārvadāšanai. 27. "Tankkuģis" 4. nodaļas izpratnē ir naftas tankkuģis atbilstoši MARPOL konvencijas I pielikuma 1. noteikumam vai tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai, vai kaitīgo šķidro vielu tankkuģis atbilstoši MARPOL konvencijas II pielikuma 1. noteikumam. 28. "Konteinerkuģis" ir kuģis, kas paredzēts vienīgi konteineru pārvadāšanai tilpnēs un uz klāja. 29. "Ģenerālkravas kuģis" ir kuģis, kam ir vairāki klāji vai viens klājs un kas galvenokārt paredzēts ģenerālkravas pārvadāšanai. Šī definīcija neattiecas uz specializētajiem beramkravu transportkuģiem, uz kuriem neattiecas ģenerālkravas kuģu atskaites līniju aprēķini, proti, uz mājlopu pārvadātājiem, liellaivu pārvadātājiem, smagkravas pārvadātājiem, jahtu pārvadātājiem, kodoldegvielas pārvadātājiem. 30. "Refrižeratorkuģis" ir kuģis, kas paredzēts vienīgi atdzesētu kravu pārvadāšanai tilpnēs. 31. "Dažādu kravu pārvadātājs" ir kuģis, kura kravnesība ir 100 % un kurš paredzēts gan lejamkravu pārvadāšanai, gan beramkravu pārvadāšanai bez taras. 32. "Pasažieru kuģis" ir kuģis, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus. 33. "Ro-ro kravas kuģis" (transportlīdzekļu pārvadātājs) ir vairāku klāju ro-ro kravas kuģis, kas paredzēts tukšu vieglo un kravas automašīnu pārvadāšanai. 34. "Ro-ro kravas kuģis" ir kuģis, kas paredzēts ro-ro kravas transporta vienību pārvadāšanai. 35. "Ro-ro pasažieru kuģis" ir pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām. 36. "Sasniegtais EEDI" ir EEDI lielums, ko atsevišķs kuģis sasniedzis saskaņā ar 4. nodaļas 20. noteikumu. 37. "Prasītais EEDI" ir sasniegtā EEDI maksimālais lielums, kas atļauts saskaņā ar 4. nodaļas 21. noteikuma prasībām konkrētam kuģa tipam un izmēram. 3. noteikums. Izņēmumi un atbrīvojumi Vispārējie noteikumi 1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas: 1.1. uz emisiju, kas ir nepieciešama kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai 1.2. uz emisiju, kas notiek kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ: 1.2.1. ja pēc tam, kad radies bojājums vai pamanīta emisija, ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu emisiju, un 1.2.2. izņemot gadījumu, kad īpašnieks vai kapteinis ir rīkojies vai nu ar nolūku radīt bojājumu, vai rīkojies nolaidīgi, apzinoties, ka bojājums visdrīzāk radīsies. Izmēģinājumi emisijas samazināšanai no kuģiem un kontroles tehnoloģijas izpēte 2. Puses administrācija, attiecīgos gadījumos sadarbojoties ar citām administrācijām, var piešķirt kuģim atbrīvojumu no konkrētiem šā pielikuma noteikumiem, lai veiktu izmēģinājumus, kuru nolūks ir noskaidrot, kā norisinājusies kuģu radītās emisijas samazināšana un attīstījušās kontroles tehnoloģijas un dzinēja konstrukcijas programmas. Šādu atbrīvojumu drīkst piešķirt vienīgi tad, ja šā pielikuma konkrētu noteikumu vai pārskatītā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskā kodeksa noteikumu piemērošana varētu kavēt izpēti attiecībā uz šādu tehnoloģiju vai programmu attīstību. Šādus atbrīvojumus drīkst piešķirt tikai vismazākajam nepieciešamajam skaitam kuģu, un uz šiem atbrīvojumiem attiecas šādi nosacījumi: 2.1. ja kuģa dīzeļdzinēja cilindra tilpums ir mazāks par 30 litriem, tad izmēģinājumus jūrā nedrīkst veikt ilgāk par 18 mēnešiem. Ja ir nepieciešams papildu laiks, atbrīvojuma piešķīrēja administrācija vai administrācijas var atjaunināt piešķirto atļauju uz vēl vienu laikposmu, kas nepārsniedz 18 mēnešus, vai 2.2. ja kuģa dīzeļdzinēja cilindra tilpums ir 30 vai vairāk litru, tad izmēģinājumus jūrā nedrīkst veikt ilgāk par pieciem gadiem, un atbrīvojuma piešķīrējai administrācijai vai administrācijām ir jāsaņem progresa pārskats katrā starpposma apskatē. Piešķirto atbrīvojumu drīkst atsaukt, pamatojoties uz šo pārskatu, ja, veicot izmēģinājumus, nav ievēroti atļaujā minētie nosacījumi vai ja tiek konstatēts, ka konkrētā tehnoloģija vai programma visdrīzāk nesniegs efektīvus rezultātus kuģu radītās emisijas samazināšanai un kontrolei. Ja administrācija vai administrācijas, kuras veic pārskatīšanu, konstatē, ka ir nepieciešams papildu laiks, lai veiktu konkrētas tehnoloģijas vai programmas izmēģināšanu, tad piešķirto atļauju var atjaunināt uz papildu laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus. Emisijas, kas rodas, veicot pasākumus saistībā ar jūras dibena minerālu resursiem 3.1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas uz emisijām, kas rodas, veicot jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi saskaņā ar šīs konvencijas 2. panta 3. punkta
3. b)apakšpunkta
4. ii)daļu. Šādas emisijas cita starpā ir: 3.1.1. emisijas, kas rodas, sadedzinot vielas, kuras rodas, vienīgi veicot jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi, tostarp, piemēram, tvaicējot ogļūdeņražus un dedzinot atgriezumus, dūņas un/vai aktivizēšanas šķidrumus aku veidošanas un izmēģināšanas operāciju laikā, un notiekot uzliesmojumiem kļūmes dēļ; 3.1.2. tādu gāzu un gaistošu savienojumu noplūde, ko satur urbšanas šķidrums un urbšanas skaidas; 3.1.3. emisijas, kas tieši saistītas vienīgi ar jūras dibena minerālu resursu apstrādi, pārvietošanu vai glabāšanu, un 3.1.4. emisijas no tādu kuģu dīzeļdzinējiem, kas veic vienīgi jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi. 3.2. Šā pielikuma 18. noteikuma prasības neattiecas uz tādu ogļūdeņražu izmantošanu, kurus ražo un pēc tam turpat izmanto kā degvielu, ja ir saņemta administrācijas piekrišana. 4. noteikums. Ekvivalenti 1. Puses administrācija drīkst šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā kuģī izmantot citus vai izmantot citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes, ja šīs citas ierīces, materiāli, iekārtas vai aparāti vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes emisiju samazināšanas ziņā ir vismaz tikpat efektīvi kā tie, kas prasīti šajā pielikumā, tostarp jebkurā no standartiem, kuri izklāstīti 13. un 14. noteikumā. 2. Administrācija, kas atļauj kuģī izmantot ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus, vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu, vai citu procedūru, alternatīvu smago degvielu vai atbilstības metožu vietā, par to ziņo Organizācijai, kura savukārt šo informāciju nodod šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai. 3. Konvencijas Puses administrācija ņem vērā visas attiecīgās vadlīnijas, kuras izstrādājusi Organizācija attiecībā uz šajā noteikumā paredzētajiem ekvivalentiem. 4. Konvencijas Puses administrācija, kas atļauj izmantot kādu no šā noteikuma 1. punktā minētajiem ekvivalentiem, cenšas nenodarīt kaitējumu ne savas valsts, ne citu valstu videi, cilvēku veselībai, īpašumam vai resursiem. II NODAĻA APASKATE, SERTIFIKĀCIJA UN KONTROLES LĪDZEKĻI 5. noteikums. Apskates 1. Visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un visām stacionārajām un peldošajām urbšanas platformām un citām platformām ir jāatbilst 3. nodaļas prasībām, un tie ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm: 1.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad šā pielikuma 6. noteikumā minētā apliecība tiek izsniegta pirmo reizi. Šīs apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām; 1.2. periodiskā apskate intervālos, kurus noteikusi administrācija, bet kuri nepārsniedz piecus gadus, izņemot gadījumus, kuros piemērojams šā pielikuma 9.2., 9.5., 9.6. vai 9.7. noteikums. Periodiskās apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām; 1.3. starpperioda apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības otrā ikgadējā datuma vai trīs mēnešu laikā pirms vai pēc trešā ikgadējā datuma, un tā aizstāj vienu no šā noteikuma 1.4. punktā paredzētajām ikgadējām apskatēm. Starpperioda apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums un iekārtojums pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām un būtu labā darba kārtībā. Starpperioda apskati apstiprina IAPP apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu; 1.4. ikgadējā apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības katra ikgadējā datuma, tostarp šā noteikuma 1.1. punktā minētā aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu vispārējā pārbaude, lai pārliecinātos, ka tie ir uzturēti saskaņā ar šā noteikuma 5. punktu un ir atbilstošā stāvoklī, lai veiktu pakalpojumus, kam kuģis ir paredzēts. Ikgadējo apskati apstiprina IAPP apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu, un 1.5. papildu apskate, kas atkarībā no apstākļiem ir vispārēja vai daļēja un ko veic pēc jebkura nozīmīga remonta vai rekonstrukcijas, kura minēta šā noteikuma 5. punktā, vai ko veic pēc remonta, kura nepieciešamība konstatēta pārbaudē, kas minēta šā noteikuma 6. punktā. Apskates mērķis ir pārliecināties, vai nepieciešamais remonts vai rekonstrukcijas darbi ir veikti efektīvi, vai šā remonta vai rekonstrukcijas materiāli un veicamais darbs visādā ziņā ir apmierinošs un vai kuģis visādā ziņā atbilst 3. nodaļas prasībām. 2. Ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 400 BT, tad administrācija var noteikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti 3. nodaļas piemērojamie nosacījumi. 3. Kuģu apskati attiecībā uz šā pielikuma noteikumu izpildi veic administrācijas darbinieki. 3.1. Taču apskašu veikšanu administrācija var uzticēt šim nolūkam izvirzītiem inspektoriem vai organizācijām, kuras tā atzinusi. Šīm organizācijām jāievēro Organizācijas pieņemtās vadlīnijas;1 3.2. Kuģu dīzeļdzinēju un aprīkojuma apskate, lai pārbaudīt atbilstību šā pielikuma 13. noteikumam, ir jāveic saskaņā ar pārskatīto 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu. 3.3. Ja izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka aprīkojuma stāvoklis ievērojami atšķiras no apliecībā minētās informācijas, tad inspektors vai organizācija nodrošina to, ka tiek veikts izlabošanas pasākums, un pienācīgā veidā informē administrāciju. Ja šāds izlabošanas pasākums netiek veikts, administrācija attiecīgo apliecību anulē. Ja kuģis atrodas citas Puses ostā, tad par to nekavējoties informē arī minētās ostas attiecīgās valsts iestādes. Ja administrācijas darbinieks, izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija ir informējusi minētās ostas attiecīgās valsts iestādes, tad attiecīgās ostas valsts valdība šim darbiniekam, inspektoram vai organizācijai sniedz visu palīdzību, kas vajadzīga, lai tie veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo noteikumu, un 3.4. jebkurā gadījumā attiecīgā administrācija pilnīgi garantē to, ka veiktā apskate ir pilnīga un efektīva, un apņemas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šo pienākumu. 4. Arī kuģi, uz kuriem attiecas 4. nodaļa, ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm, ņemot vērā Organizācijas pieņemtās vadlīnijas2: 4.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā un pirms Starptautiskās enegroefektivitātes apliecības izsniegšanas. Apskatē tiek pārbaudīts, vai kuģa sasniegtais EEDI atbilst 4. nodaļas prasībām un vai 22. noteikumā paredzētais SEEMP atrodas uz kuģa; 4.2. vispārēja vai daļēja apskate atkarībā no apstākļiem, ko veic pēc kuģa būtiskas pārbūves, uz kuru attiecas šis noteikums. Apskates mērķis ir vajadzības gadījumā pārrēķināt sasniegto EEDI un pārbaudīt tā atbilstību 21. noteikuma prasībām, piemērojot samazinājuma koeficientu atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra fāzē, kas atbilst līguma noslēgšanas vai ķīļa ielikšanas datumam vai datumam, kurā sākotnējais kuģis ir piegādāts saskaņā ar 2.23. noteikumu; 4.3. ja jauna vai esoša kuģa būtiska pārbūve ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par kuģi, kas uzbūvēts no jauna, tad administrācija nosaka to, ka ir jāveic sākotnējā apskate attiecībā uz sasniegto EEDI. Ja šāda apskate tiek atzīta par nepieciešamu, tās mērķis ir pārrēķināt sasniegto EEDI un pārbaudīt tā atbilstību 21. noteikuma prasībām, piemērojot samazinājuma koeficientu atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra pārbūves līguma noslēgšanas datumā vai, ja šāda līguma nav, pārbūves uzsākšanas datumā. Šajā apskatē arī pārbauda to, vai 22. noteikumā paredzētais SEEMP atrodas uz kuģa, un 4.4. attiecībā uz esošajiem kuģiem to, vai SEEMP atrodas uz kuģa saskaņā ar 22. noteikumu, pārbauda šā noteikuma 1. punktā minētajā pirmajā starpposma apskatē vai periodiskajā apskatē atkarībā no tā, kura tiek veikta pirmā, 2013. gada 1. janvārī vai pēc tam. 5. Aprīkojums ir jāuztur atbilstoši šā pielikuma noteikumiem, un apskatē pārbaudīto aprīkojumu, sistēmas, ierīces, iekārtojumu vai materiālus nedrīkst mainīt bez administrācijas skaidri izteikta apstiprinājuma. Šāda aprīkojuma un ierīču tieša aizvietošana ar aprīkojumu un ierīcēm, kas atbilst šā pielikuma noteikumiem, ir atļauta. 6. Ja uz kuģa notiek negadījums vai ja tiek atklāts bojājums, kas būtiski ietekmē šajā pielikumā minētā aprīkojuma pilnīgumu un efektivitāti, kuģa kapteinis vai īpašnieks pēc iespējas drīzāk par to ziņa administrācijai, izvirzītajam inspektoram vai atzītajai organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu. 1 Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739

(18), un kuras Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.789

(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt. 2 Skatīt Projektētās energoefektivitātes apskates un sertifikācijas vadlīnijas.

1. noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība
2. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību pēc sākotnējās vai periodiskās apskates saskaņā ar šā pielikuma
3. noteikuma nosacījumiem izsniedz: 1.
4. visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk un kuri veic reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, un 1.
5. platformām un urbšanas platformām, kas tiek vestas uz citu šīs konvencijas Pušu suverenitātei pakļautajiem vai jurisdikcijā esošajiem ūdeņiem.
6. Kuģim, kas uzbūvēts pirms datuma, kurā VI pielikums ir stājies spēkā attiecībā uz konkrētā kuģa administrāciju, Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību izsniedz saskaņā ar šā noteikuma
7. punktu ne vēlāk kā pirmajā reizē, kad kuģis tiek ievests sausajā dokā pēc minētā spēkā stāšanās datuma, taču ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā datuma.
8. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās attiecīgi pilnvarota persona vai organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība
9. Starptautisko energoefektivitātes apliecību izsniedz pēc tam, kad ir veikta apskate saskaņā ar 5.
10. noteikuma nosacījumiem, visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk, un pēc tās saņemšanas kuģis drīkst veikt reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā.
11. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās attiecīgi pilnvarota organizācija
12. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību. 3 Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739

(18), un kuras Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.789

(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt.

1. noteikums. Apliecības izsniegšana, ko veic cita šīs konvencijas Puse
2. Konvencijas Puse pēc administrācijas pieprasījuma var likt apskatīt konkrēto kuģi un, ja tā ir guvusi apstiprinājumu, ka šā pielikuma nosacījumi ir ievēroti, šim kuģim izsniedz vai atļauj izsniegt Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību vai Starptautisko energoefektivitātes apliecību, un, ja nepieciešams, apstiprina kuģim izsniegto apliecību vai atļauj tās apstiprināšanu saskaņā ar šo pielikumu.
3. Apliecības kopiju un apskates ziņojuma kopiju pēc iespējas drīzāk nosūta administrācijai, kas to pieprasījusi.
4. Šādi izsniegtā apliecībā ir norāde, ka tā izsniegta pēc administrācijas pieprasījuma un ka tai ir tāds pats spēks kā apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma
5. noteikumu, un to tieši tāpat atzīst.
6. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību vai Starptautisko energoefektivitātes apliecību neizsniedz tādam kuģim, kas ir tiesīgs kuģot ar tādas valsts karogu, kura nav šīs konvencijas Puse.
7. noteikums. Apliecību veidlapas Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība
8. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma I papildinājumā sniegtajam paraugam, un tai jābūt sagatavotai vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība Starptautisko energoefektivitātes apliecību sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma VIII papildinājumā sniegtajam paraugam, un tai jābūt sagatavotai vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.
9. noteikums. Apliecību derīguma termiņš Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība
10. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību izsniedz uz laiku, ko noteikusi administrācija un kas nav ilgāks par pieciem gadiem.
11. Neatkarīgi no šā noteikuma
12. punkta prasībām: 2.
13. ja periodiskā apskate ir pabeigta laikā, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir ne vairāk par trim mēnešiem, jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām; 2.
14. ja periodiskā apskate ir pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, un, 2.
15. ja periodiskā apskate ir pabeigta tad, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir palikuši vairāk nekā trīs mēneši, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas dienas.
16. Ja apliecību izsniedz uz periodu, kas ir īsāks nekā pieci gadi, tad pēc derīguma termiņa beigām administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu uz maksimālo laikposmu, kas paredzēts šā noteikuma
17. punktā, ja attiecīgi tiek veiktas šā pielikuma 5.1.
18. un 5.1.
19. noteikumā minētās apskates, kuras veic tad, ja apliecību izsniedz uz pieciem gadiem.
20. Ja ir pabeigta periodiskā apskate un jaunu apliecību nevar izsniegt vai nogādāt uz kuģa līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad administrācijas pilnvarotā persona vai organizācija drīkst apstiprināt esošo apliecību, un šādu apliecību pieņem kā derīgu turpmākajā periodā, bet ne ilgāk par pieciem mēnešiem, skaitot no esošā derīguma termiņa beigām.
21. Ja brīdī, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, kuģis neatrodas ostā, kurā jānotiek tā apskatei, administrācija drīkst pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču šo pagarinājumu piešķir vienīgi tādēļ, lai kuģis varētu pabeigt reisu līdz ostai, kurā jāveic tā apskate, un vienīgi tajos gadījumos, kad šāda rīcība šķiet pareiza un pamatota. Nevienu apliecību nepagarina uz ilgāku laiku par trim mēnešiem, un kuģim, kuram ir piešķirts apliecības pagarinājums, pēc ierašanās ostā, kurā jāveic tā apskate, nav tiesību šo ostu atstāt bez jaunas apliecības, pamatojoties uz šādu pagarinājumu. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.
22. Apliecību, kas izsniegta kuģim, kurš veic īsus reisus, un kas nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma iepriekšminētajiem nosacījumiem, administrācija var pagarināt uz papildu laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc apliecībā norādītā derīguma termiņa beigu dienas. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.
23. Īpašos apstākļos, kurus konstatējusi administrācija, jaunā apliecība nav jādatē no esošās apliecības derīguma termiņa beigām, kā to paredz šā noteikuma 2.1.,
24. vai
25. punkts. Šajos īpašajos apstākļos jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas datuma.
26. Ja ikgadējā vai starpperioda apskate ir pabeigta līdz laikposmam, kas noteikts šā pielikuma
27. noteikumā, tad: 8.
28. apliecībā norādīto ikgadējo datumu groza, apstiprinot datumu, kas nav vēlāks par trim mēnešiem pēc apskates pabeigšanas datuma; 8.
29. šā pielikuma
30. noteikumā paredzēto turpmāko ikgadējo apskati vai starpperioda apskati pabeidz minētajā noteikumā paredzētajos intervālos, izmantojot jauno ikgadējo datumu, un 8.
31. derīguma termiņš var palikt nemainīts, ja vienu vai vairākas ikgadējās vai starpperioda apskates attiecīgi veic tā, lai nebūtu pārsniegti maksimālie intervāli starp šā pielikuma
32. noteikumā paredzētajām apskatēm.
33. Apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma
34. vai
35. noteikumu, zaudē derīgumu šādos gadījumos: 9.
36. ja attiecīgās apskates nav pabeigtas laikposmos, kas noteikti šā pielikuma 5.
37. noteikumā; 9.
38. ja apliecība nav apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma 5.1.
39. vai 5.1.
40. noteikumu un 9.
41. ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnīgi pārliecinājusies par to, ka konkrētais kuģis atbilst šā pielikuma 5.
42. noteikuma prasībām. Gadījumā, kad kuģi viena Puse nodod citai Pusei, tad, ja tas tiek pieprasīts trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, pirmās minētās Puses - šī kuģa iepriekšējās karogvalsts - valdība pēc iespējas drīzāk administrācijai nosūta tās apliecības kopijas, kas uz šī kuģa bija pirms nodošanas, un, ja tādi ir, - attiecīgo apskašu ziņojumu kopijas. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība
43. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība ir derīga visā kuģa ekspluatācijas laikā, ievērojot turpmāk minētos
44. punkta noteikumus.
45. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šo pielikumu, zaudē derīgumu šādos gadījumos: 11.
46. ja kuģis ir izņemts no ekspluatācijas vai ja pēc kuģa būtiskas pārbūves tiek izsniegta jauna apliecība, vai 11.
47. ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnīgi pārliecinājusies par to, ka konkrētais kuģis atbilst šā pielikuma
48. nodaļas prasībām. Gadījumā, kad kuģi viena Puse nodod citai Pusei, tad, ja tas tiek pieprasīts trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, pirmās minētās Puses - šī kuģa iepriekšējās karogvalsts - valdība pēc iespējas drīzāk administrācijai nosūta tās apliecības kopijas, kas uz šī kuģa bija pirms nodošanas, un, ja tādi ir, - attiecīgo apskašu ziņojumu kopijas.
49. noteikums. Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole
50. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses jurisdikcijā esošā ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa pārbaudi attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa, kuras attiecas uz kuģa izraisītā gaisa piesārņojuma novēršanu.
51. Šā noteikuma
52. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.
53. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas
54. pantā, attiecas uz šo noteikumu.
55. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.
56. Saistībā ar
57. nodaļu ikviena ostas valsts drīkst veikt pārbaudi saskaņā ar konvencijas
58. pantu, lai attiecīgos gadījumos konstatētu vienīgi to, vai uz kuģa ir derīga Starptautiskā energoefektivitātes apliecība.
59. noteikums. Pārkāpumu atklāšana un pielikuma piemērošana
60. Konvencijas Puses sadarbojas pārkāpumu atklāšanā un šā pielikuma noteikumu piemērošanā, izmantojot visus atbilstošos un īstenojamos atklāšanas un vides monitoringa pasākumus un ievērojot atbilstošu ziņošanas un pierādījumu vākšanas kārtību.
61. Kuģi, uz kuru attiecas šis pielikums, jebkurā kādas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā var pārbaudīt šīs Puses norīkotas vai pilnvarotas amatpersonas, lai konstatētu, vai no kuģa nav notikusi tādu vielu emisija, uz kurām attiecas šis pielikums, un vai tādējādi nav pārkāpti šā pielikuma noteikumi. Ja, veicot pārbaudi, tiek konstatēts šā pielikuma pārkāpums, ziņojumu pārsūta administrācijai, lai tā veic attiecīgos pasākumus.
62. Ikviena Puse sniedz administrācijai pierādījumu, ja tāds ir, ka no konkrētā kuģa ir notikusi jebkādu tādu vielu emisija, uz kurām attiecas šis pielikums, un tādējādi ir pārkāpti šā pielikuma noteikumi. Ja iespējams, šīs Puses kompetentā iestāde informē kuģa kapteini par iespējamo pārkāpumu.
63. Saņēmusi šādu pierādījumu, administrācija, kas tādējādi ir informēta, izmeklē lietu un var lūgt otru Pusi piegādāt papildu vai labākus iespējamā pārkāpuma pierādījumus. Ja administrācija ir pārliecinājusies par to, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai ierosinātu tiesvedību par iespējamo pārkāpumu, tad tā veic pasākumus, lai iespējami drīz tiktu ierosināta šāda tiesvedība saskaņā ar tās tiesību aktiem. Administrācija par veiktajām darbībām nekavējoties informē Pusi, kura ziņojusi par pārkāpumu, kā arī Organizāciju.
64. Ikvienu kuģi, uz kuru attiecas šis pielikums, Puse var pārbaudīt, kad tas ienāk tās jurisdikcijā esošajā ostā vai pietauvojas terminālā atklātā jūrā, arī tad, ja no kādas Puses ir saņemts pieprasījums veikt izmeklēšanu un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka no kuģa ir notikusi tādu vielu emisija, uz ko attiecas šis pielikums, un tādējādi ir pārkāpti šā pielikuma noteikumi. Šādas izmeklēšanas ziņojumu nosūta Pusei, kas pieprasījusi veikt minēto pārbaudi, un administrācijai, lai varētu veikt šajā Konvencijā noteiktās attiecīgās darbības.
65. Starptautisko tiesību akti, kas attiecas uz kuģu izraisītā jūras vides piesārņojuma novēršanu, samazināšanu un kontroli, tostarp tiesību akti, kuri attiecas uz piemērošanu un drošības pasākumiem, un kas ir spēkā šā pielikuma piemērošanas vai interpretēšanas laikā, mutatis mutandis attiecas uz šajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un standartiem. III NODAĻA PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢU IZRAISĪTĀS EMISIJAS KONTROLI
66. noteikums. Ozona slāni noārdošas vielas
67. Šis noteikums neattiecas uz pastāvīgi noslēgtu aprīkojumu, kam nav aukstumaģenta uzpildes savienojumu vai noņemamu sastāvdaļu, kuru sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas.
68. Saskaņā ar 3.
69. noteikuma nosacījumiem ozona slāni noārdošu vielu tīša emisija ir aizliegta. Tīša emisija ir emisija, kas notikusi sistēmu vai aprīkojuma ekspluatācijas, apkopes, remonta vai iznīcināšanas laikā; taču emisija nav tīša tad, ja notikusi minimāla emisija, veicot ozona slāni noārdošas vielas savākšanu vai pārstrādi. Puses drīkst reglamentēt emisijas, kas radušās, noplūstot kādai ozona slāni noārdošai vielai, neatkarīgi no tā, vai šāda noplūde ir tīša vai netīša. 3.
70. Iekārtas, kas satur ozona slāni noārdošas vielas, izņemot hlorfluorogļūdeņražus, ir aizliegtas: 3.1.
71. uz kuģiem, kas uzbūvēti
72. gada
73. maijā vai pēc tam, vai 3.1.
74. uz kuģiem, kuri uzbūvēti pirms
75. gada
76. maija, bet kuru aprīkojuma līgumā noteiktais piegādes datums ir
77. gada
78. maijs vai vēlāks datums vai - ja šāda līgumā noteikta piegādes datuma nav - kuru faktiskā aprīkojuma piegāde uz kuģa ir notikusi
79. gada
80. maijā vai pēc tam. 3.
81. Iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus, ir aizliegtas: 3.2.
82. uz kuģiem, kas uzbūvēti
83. gada
84. janvārī vai pēc tam, vai 3.2.
85. uz kuģiem, kuri uzbūvēti pirms
86. gada
87. janvāra, bet kuru aprīkojuma līgumā noteiktais piegādes datums ir
88. gada
89. janvāris vai vēlāks datums vai - ja šāda līgumā noteikta piegādes datuma nav - kuru faktiskā aprīkojuma piegāde uz kuģa ir notikusi
90. gada
91. janvārī vai pēc tam.
92. Kad šajā noteikumā minētās vielas un aprīkojums, kura sastāvā ir šādas vielas, tiek aizvākti no kuģa, tie jānogādā uz atbilstošām pieņemšanas iekārtām.
93. Uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas 6.
94. noteikums, jābūt sarakstam ar aprīkojumu, kura sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas.1
95. Uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas 6.
96. noteikums un uz kuriem ir uzlādējamas sistēmas, kuru sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas, veic ierakstus ozona slāni noārdošo vielu žurnālā. Šis žurnāls var būt daļa no kuģa žurnāla vai elektroniskās uzskaites sistēmas, ko apstiprinājusi administrācija.
97. Veicot ierakstus ozona slāni noārdošo vielu žurnālā, šīs vielas ir jāizsaka masas izteiksmē (kg), un šie ieraksti ir jāveic nekavējoties pēc katra no turpmāk minētajiem notikumiem: 7.
98. tāda aprīkojuma pilnīga vai daļēja uzpilde, kura sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas; 7.
99. tāda aprīkojuma remonts vai ekspluatācija, kura sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas; 7.
100. ozona slāni noārdošo vielu izplūde atmosfērā: 7.3.1 tīša un 7.3.
101. netīša; 7.
102. ozona slāni noārdošo vielu novadīšana uz pieņemšanas iekārtām, kas atrodas uz sauszemes, un 7.
103. ozona slāni noārdošo vielu piegāde uz kuģa. 1 Skatīt I papildinājumu, Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas apliecības (IAPP apliecība) papildinājums, 2.
104. punktu.
105. noteikums. Slāpekļa oksīdi (NOx) Piemērošana 1.
106. Šis noteikums attiecas: 1.1.
107. uz ikvienu kuģa dīzeļdzinēju, kura izejas jauda ir lielāka par 130 kW un kurš ierīkoti uz kuģa, un 1.1.
108. uz ikvienu kuģa dīzeļdzinēju, kura izejas jauda ir lielāka par 130 kW un kuram veikta būtiska pārbūve
109. gada
110. janvārī vai pēc tam, ja vien administrācijai netiek pierādīts, ka šis dzinējs ir identisks dzinējam, kas tika pārbūvēts, un uz to neattiecas šā noteikuma 1.1.
111. punkts. 1.
112. Šis noteikums neattiecas: 1.2.
113. uz kuģa dīzeļdzinēju, ko paredzēts izmantot vienīgi ārkārtas situācijās vai vienīgi tādēļ, lai iedarbinātu kādu ierīci vai aprīkojumu, kuru paredzēts izmantot vienīgi ārkārtas situācijās uz kuģa, kur šis dzinējs ierīkots, vai uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz glābšanas laivām, kuras paredzētas vienīgi izmantošanai ārkārtas situācijās, un 1.2.
114. uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš veic reisus vienīgi tās valsts suverenitātei pakļautajos vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot, ar nosacījumu, ka uz šo dzinēju attiecas alternatīvi NOx kontroles pasākumi, ko noteikusi administrācija. 1.
115. Neatkarīgi no šā punkta 1.
116. apakšpunktā paredzētā administrācija drīkst noteikt, ka šis noteikums netiks piemērots nevienam kuģa dīzeļdzinējam, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts pirms
117. gada
118. maija, un nevienam kuģa dīzeļdzinējam, kam tikusi veikta būtiska pārbūve pirms minētā datuma, ar nosacījumu, ka kuģis, uz kura šis dzinējs ir ierīkots, veic reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas atrodas valstī, ar kuras karogu šis kuģis ir tiesīgs kuģot. Būtiska pārbūve 2.
119. Šajā noteikumā "būtiska pārbūve" ir pārveidojums, kas
120. gada
121. janvārī vai pēc tam ir veikts kuģa dīzeļdzinējam, kurš vēl nav bijis sertificēts atbilstoši šā noteikuma 3.,
122. vai 5.1.
123. punktā noteiktajiem standartiem, ja: 2.1.
124. šis dzinējs ir aizstāts ar kuģa dīzeļdzinēju vai ir ierīkots papildu kuģa dīzeļdzinējs, vai 2.1.
125. dzinējam ir veikts kāds būtisks pārveidojums, kā paredzēts pārskatītajā
126. gada Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā, vai 2.1.
127. dzinēja maksimāli ilgstošā jauda ir palielinājusies vairāk par 10 % salīdzinājumā ar dzinēja sākotnējā sertifikācijā noteikto maksimālo ilgstošo jaudu. 2.
128. Ja, veicot būtisku pārbūvi, kuģa dīzeļdzinējs tiek aizstāts ar tādu kuģa dīzeļdzinēju, kas nav identisks pirmajam minētajam dzinējam, vai tiek ierīkots papildu kuģa dīzeļdzinējs, tad piemēro šā noteikuma standartus, kuri ir spēkā šādas aizvietošanas vai ierīkošanas laikā. Ja
129. gada
130. janvārī vai pēc tam, aizstājot dzinēju, nav iespējama šāda aizstājējdzinēja atbilstība minētā noteikuma 5.1.
131. punktā noteiktajiem standartiem (III līmenis), tad šim aizstājējdzinējam ir jāatbilst šā noteikuma
132. punktā noteiktajiem standartiem (II līmenis). Organizācijai ir jāizstrādā vadlīnijas, kurās noteikti kritēriji, atbilstoši kuriem nosaka, vai ir iespējama aizstājējdzinēja atbilstība šā noteikuma 5.1.
133. punktā noteiktajiem standartiem. 2.
134. Kuģa dīzeļdzinējam, kas minēts 2.1.
135. vai 2.1.
136. punktā, ir jāatbilst šādiem standartiem: 2.3.
137. ja kuģis ir uzbūvēts līdz
138. gada
139. janvārim, tad piemēro šā noteikuma
140. punktā noteiktos standartus, un 2.3.
141. ja kuģis ir uzbūvēts
142. gada
143. janvārī vai pēc tam, tad piemēro standartus, kas ir spēkā šā kuģa uzbūvēšanas laikā. I līmenis
144. Saskaņā ar šā pielikuma
145. noteikumu ir aizliegts ekspluatēt kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts
146. gada
147. janvārī vai pēc tam, bet pirms
148. gada
149. janvāra, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO
150. kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē): 3.
151. 17,0 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min; 3.
152. 45… n(-0.2) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min; 3.
153. 9,8 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk. II līmenis
154. Saskaņā ar šā pielikuma
155. noteikumu ir aizliegts ekspluatēt kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts
156. gada
157. janvārī vai pēc tam, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO2 kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē): 4.
158. 14,4 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min; 4.
159. 44…n(-0.23) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min; 4.
160. 7,7 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk. III līmenis 5.
161. Saskaņā ar šā pielikuma
162. noteikumu ekspluatēt kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts
163. gada
164. janvārī vai pēc tam: 5.1.
165. ir aizliegts, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO2 kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē): 5.1.1.
166. 3,4 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min, 5.1.1.
167. 9…n(-0.2) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min, un 5.1.1.
168. 2,0 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk; 5.1.
169. uz šādu dzinēju attiecas šā punkta 5.1.
170. apakšpunktā noteiktie standarti, ja kuģis kuģo emisijas kontroles zonā, kas noteikta saskaņā ar šā noteikuma
171. punktu, un 5.1.
172. uz šādu dzinēju attiecas šā noteikuma
173. punktā noteiktie standarti, ja kuģis tiek ekspluatēts ārpus emisijas kontroles zonas, kas noteikta saskaņā ar šā noteikuma
174. punktu. 5.
175. Saskaņā ar šā noteikuma
176. punktā paredzēto pārskatīšanu šā noteikuma 5.1.
177. punktā noteiktie standarti neattiecas: 5.2.
178. uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kura garums (L), kas definēts šīs konvencijas I pielikuma
179. noteikuma
180. punktā, ir mazāks par 24 metriem un kurš paredzēts un tiek izmantots vienīgi izklaides pasākumiem, vai 5.2.
181. uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kura kombinētā nominālā dīzeļdzinēja jauda ir mazāka par 750 kW, ja administrācijai tiek pierādīts, ka šis kuģis nevar atbilst šā noteikuma 5.1.
182. punktā noteiktajiem standartiem kuģu projektēšanas vai būvniecības ierobežojumu dēļ. Emisijas kontroles zona
183. Šajā noteikumā emisijas kontroles zonas ir šādas: 6.
184. Ziemeļamerikas reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā; 6.
185. ASV Karību jūras reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā, un 6.
186. jebkuras citas jūras reģions, tostarp ostas teritorija, ko Organizācija noteikusi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kuri izklāstīti šā pielikuma III papildinājumā. Kuģa dīzeļdzinēji, kas ierīkoti uz kuģa, kurš uzbūvēts pirms
187. gada
188. janvāra 7.
189. Neatkarīgi no šā noteikuma 1.1.
190. punktā paredzētā kuģa dīzeļdzinējam, kura izejas jauda ir lielāka par 5000 kW un cilindra tilpums ir 90 litri vai lielāks un kurš ierīkots uz kuģa, kas uzbūvēts
191. gada
192. janvārī vai pēc tam, taču pirms
193. gada
194. janvāra, ir jāatbilst šā punkta 7.
195. apakšpunktā noteiktajiem emisijas ierobežojumiem, ja Puses administrācija ir apliecinājusi apstiprināto metodi [Approved Method] šim dzinējam un apliecinātājadministrācija ir sniegusi Organizācijai paziņojumu par šādu apliecinājumu. Atbilstība šim punktam ir jāpierāda ar vienu no turpmāk minētajiem: 7.1.
196. tādas sertificētās apstiprinātās metodes ieviešana, kas apstiprināta apskatē, izmantojot pārbaudes metodi, kas konkretizēta apstiprinātās metodes datnē, tostarp atbilstoša piezīme par apstiprinātās metodes esamību Starptautiskajā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecībā, vai 7.1.
197. dzinēja sertifikācija, kas apstiprina, ka šis dzinējs tiek ekspluatēts, ievērojot šā noteikuma 3.,
198. vai 5.1.
199. punktā noteiktos ierobežojumus, un atbilstoša piezīme par dzinēja sertifikāciju Starptautiskajā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecībā. 7.
200. Šā noteikuma 7.
201. punktu piemēro ne vēlāk kā pirmajā periodiskajā apskatē, ko veic 12 vai vairāk mēnešu pēc 7.
202. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas. Ja īpašnieks kuģim, uz kura ir jāievieš apstiprinātā metode, var administrācijai pierādīt, ka apstiprinātā metode nebija pieejama tirdzniecībā, lai gan tika izdarīts viss iespējamais, lai to iegūtu, tad apstiprinātā metode ir jāievieš uz kuģa ne vēlāk kā nākamajā šā kuģa ikgadējā apskatē, kas notiek pēc tam, kad apstiprinātā metode kļuvusi pieejama tirdzniecībā. 7.
203. Attiecībā uz kuģa dīzeļdzinēju, kura izejas jauda ir lielāka par 5000 kW un cilindra tilpums ir 90 litri vai lielāks un kurš ierīkots uz kuģa, kas uzbūvēts
204. gada
205. janvārī vai pēc tam, taču pirms
206. gada
207. janvāra, Starptautiskajā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecībā attiecībā uz kuģa dīzeļdzinējiem, kam piemēro šā noteikuma 7.
208. punktu, ir jānorāda vai nu tas, ka apstiprinātā metode ir piemērota atbilstoši šā noteikuma 7.1.
209. punktam, vai tas, ka dzinējs ir apstiprināts atbilstoši šā noteikuma 7.1.
210. punktam vai ka apstiprinātā metode vēl nepastāv vai vēl nav pieejama tirdzniecībā, kā minēts šā noteikuma 7.
211. punktā. 7.
212. Saskaņā ar šā pielikuma
213. noteikumu ir aizliegts ekspluatēt 7.
214. punktā minēto dīzeļdzinēju, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO2 kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē): 7.4.1 17,0 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min, 7.4.
215. 45…n(-0,2) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min, un 7.4.
216. 9,8 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk. 7.
217. Apstiprinātās metodes sertifikācijai jānotiek saskaņā ar pārskatīto
218. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu un saistībā ar to: 7.5.
219. tā pamata kuģa dīzeļdzinēja projektētājam, uz kuru attiecas apstiprinātā metode, ir jāpārbauda, vai apstiprinātās metodes aplēstās sekas nesamazinās dzinēja jaudu par vairāk nekā 1,0 %, nepalielinās degvielas patēriņu par vairāk nekā 2,0 %, kā izmērīts, veicot atbilstošo testa ciklu, kas izklāstīts pārskatītajā
220. gada Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā, vai nelabvēlīgi neietekmēs dzinēja izturību vai drošumu, un 7.5.
221. vai apstiprinātās metodes izmaksas nav pārmērīgas; tas tiek konstatēts, salīdzinot slāpekļa oksīdu daudzumu, kas samazināts, izmantojot apstiprināto metodi, lai sasniegtu standartu, kurš izklāstīts šā punkta 7.
222. apakšpunktā, un apstiprinātās metodes iegādes un ieviešanas izmaksas.2 Sertifikācija
223. Pārskatīto
224. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu piemēro, veicot sertificēšanu, testēšanu un īstenojot mērīšanas procedūras, kuru mērķis ir noteikt atbilstību šajā noteikumā izklāstītajiem standartiem.
225. Pārskatītajā
226. gada Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā izklāstīto emisijas noteikšanas procedūru nolūks ir radīt dzinēja parastas ekspluatācijas paraugu. Regulējošās vadības ierīces un neracionālas emisijas kontroles stratēģijas traucē šā nodoma īstenošanu, un tās nav atļautas. Šis noteikums neliedz lietot vadības palīgierīces, kuras izmanto, lai aizsargātu dzinēju un/vai tā palīgaprīkojumu pret tādiem ekspluatācijas apstākļiem, kas varētu radīt bojājumus vai atteici, vai kuras izmanto, lai atvieglotu dzinēja iedarbināšanu. Pārskatīšana
227. Organizācija no
228. gada, bet ne vēlāk kā
229. gadā pārskata tehnoloģiju attīstības statusu šā noteikuma 5.1.
230. punktā izklāstīto standartu īstenošanai un vajadzības gadījumā koriģē minētajā punktā noteiktos laikposmus. 2 Apstiprinātās metodes izmaksas nedrīkst pārsniegt 375 speciālās aizņēmumtiesības/metriskā tonna slāpekļa oksīdu; šīs izmaksas aprēķina, izmantojot šādu izmaksu efektivitātes formulu: Ce = (Apstiprinātās metodes izmaksas · 106)/{P(kW) · 0,768 · 6000(stundas/gadā) · 5 (gadi) · Δ NOx(g/kWh)}
231. noteikums. Sēra oksīdi (SOx) un cietās daļiņas Vispārējās prasības
232. Sēra saturs jebkurā smagajā degvielā, ko izmanto uz kuģa, nedrīkst pārsniegt šādas robežas: 1.
233. 4,50 % m/m līdz
234. gada
235. janvārim, 1.
236. 3,50 % m/m
237. gada
238. janvārī un pēc tam un 1.
239. 0,50 % m/m
240. gada
241. janvārī un pēc tam.
242. Pasaules vidējais sēra saturs tās smagās degvielas atlikumos, kas piegādāta izmantošanai uz kuģiem, tiek uzraudzīts, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.3 Prasības emisijas kontroles zonās
243. Šajā noteikumā emisijas kontroles zonas ir šādas: 3.
244. Baltijas jūras reģions, kura definīcija ir I pielikuma
245. noteikuma
246. punkta
247. apakšpunktā, un Ziemeļjūras reģions, kura definīcija ir V pielikuma
248. noteikuma
249. punkta
250. apakšpunktā; 3.
251. Ziemeļamerikas reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā; 3.
252. ASV Karību jūras reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā, un 3.
253. jebkuras citas jūras reģions, tostarp ostas teritorija, ko Organizācija noteikusi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kuri izklāstīti šā pielikuma III papildinājumā.
254. Kuģiem darbojoties emisijas kontroles zonā sēra saturs smagajā degvielā, ko izmanto uz kuģiem, nedrīkst pārsniegt šādas robežas: 4.
255. 1,50 % m/m līdz
256. gada
257. jūlijam, 4.
258. 1,00 % m/m
259. gada
260. jūlijā un pēc tam un 4.
261. 0,10 % m/m
262. gada
263. janvārī un pēc tam. 4.
264. Līdz
265. gada
266. janvārim šā noteikuma
267. punktā minētais sēra saturs smagajā degvielā neattieksies uz tiem kuģiem, kas darbojas Ziemeļamerikas reģionā vai ASV Karību jūras reģionā, kuru definīcija ir
268. punktā, un kas uzbūvēti
269. gada
270. augustā vai pirms šā datuma, un ko darbina katli, kurus izmanto dzinēju vajadzībām un kuri sākotnēji netika projektēti ilgstošai darbināšanai ar destilētu degvielu vai dabasgāzi.
271. Sēra saturu smagajā degvielā, kas minēta šā noteikuma
272. un
273. punktā, atbilstoši šā pielikuma
274. noteikumam dokumentē tās piegādātājs.
275. Uz kuģiem, kas izmanto dažādas smagās degvielas, lai izpildītu šā noteikuma
276. punkta prasības, un kas ienāk šā noteikuma
277. punktā minētā emisijas kontroles zonā vai to atstāj, ir jābūt rakstveida procedūrai, kura parāda to, kā veicama smagās degvielas maiņa, piešķirot pietiekami daudz laika, lai pirms ieiešanas emisijas kontroles zonā no smagās degvielas sistēmas pilnīgi izskalotu jebkādu smago degvielu, kurā ir pārsniegts šā noteikuma
278. punktā minētais pieļaujamais sēra saturs. Kuģa žurnālā administrācijas noteiktajā kārtībā ir jāreģistrē smagās degvielas ar zemu sēra saturu tilpums katrā tankā, kā arī datums, laiks un kuģa atrašanās vieta laikā, kad tiek veikta jebkāda degvielas maiņas operācija pirms ieiešanas emisijas kontroles zonā vai pēc šādas zonas atstāšanas. Pirmo divpadsmit mēnešu laikā pēc tāda grozījuma stāšanās spēkā, kurā norādīta konkrēta emisijas kontroles zona saskaņā ar šā noteikuma
279. punktu, kuģi, kas darbojas šajā emisijas kontroles zonā, ir atbrīvoti no šā noteikuma
280. un
281. punkta prasībām un no šā noteikuma
282. punkta prasībām, ciktāl tās attiecas uz šā noteikuma
283. punktu.4 Pārskatīšanas noteikums
284. Šā noteikuma 1.
285. punktā noteiktā standarta pārskatīšana ir jāpaveic līdz
286. gadam, lai noteiktu, vai ir pieejama tāda smagā degviela, kas atbilst šajā punktā noteiktajam smagās degvielas standartam, un ir jāņem vērā šādi faktori: 8.
287. šā noteikuma 1.
288. punkta nosacījumiem atbilstošas smagās degvielas piedāvājums un pieprasījums pasaules tirgū pārskatīšanas laikā, 8.
289. smagās degvielas tirgos pastāvošo tendenču analīze un 8.
290. citi būtiski faktori.
291. Organizācija izveido ekspertu grupu, kuras pārstāvjiem ir atbilstoša kompetence attiecībā uz smagās degvielas tirgu, kā arī kompetence jūrniecības, vides, zinātnes un tiesību jomā un kura veic pārskatīšanu, kas minēta šā noteikuma
292. punktā. Šī ekspertu grupa izstrādā atbilstošu informāciju, lai Puses varētu pieņemt apzinātu lēmumu. Puses, pamatojoties uz ekspertu grupas izstrādāto informāciju, var izlemt, vai kuģi varēs ievērot šā noteikuma 1.
293. punktā minēto datumu. Ja tiek pieņemts lēmums, ka kuģi nevarēs ievērot šo datumu, tad minētajā punktā noteiktais standarts stāsies spēkā
294. gada
295. janvārī. 3 MEPC.82

(43), Vadlīnijas pasaules vidējā sēra satura uzraudzīšanai atlikušajā smagajā degvielā, kas piegādāta izmantošanai uz kuģiem. 4 12 mēnešus ilgais atbrīvojums, kas paredzēts

1. punktā, uz Ziemeļamerikas emisijas kontroles zonu attieksies līdz
2. gada
3. augustam. 12 mēnešus ilgais atbrīvojums, kas paredzēts
4. punktā, uz ASV Karību jūras emisijas kontroles zonu attieksies līdz
5. gada
6. janvārim.
7. noteikums. Gaistoši organiski savienojumi (GOS)
8. Ja GOS emisiju no tankkuģiem reglamentē osta/ostas vai termināls/termināli, kas ir kādas Puses jurisdikcijā, tad tā ir jāreglamentē saskaņā ar šā noteikuma nosacījumiem.
9. Puse, kas reglamentē GOS emisiju no tankkuģiem, iesniedz paziņojumu Organizācijai. Šajā paziņojumā jānorāda šāda informācija: kontrolējamo tankkuģu izmērs, kravas, kam nepieciešamas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas, un šādas kontroles spēkā stāšanās datums. Paziņojums ir jāiesniedz vismaz sešus mēnešus pirms šā spēkā stāšanās datuma.
10. Puse, kura nosaka ostas vai terminālus, kuros jāreglamentē GOS emisija no tankkuģiem, nodrošina to, ka izgarojumu emisijas kontroles sistēmas, kuras šī Puse ir apstiprinājusi, ņemot vērā šādu sistēmu drošības standartus, ko izstrādājusi Organizācija5, ir pieejamas visās norādītajās ostās un terminālos un darbojas droši un tā, lai izvairītos no kuģa nepamatotas aizkavēšanas.
11. Organizācija izplata Pušu noteikto ostu un terminālu sarakstu citām Pusēm un Organizācijas dalībvalstīm zināšanai.
12. Tankkuģim, uz kuru attiecas šā noteikuma
13. punkts, ir jābūt aprīkotam ar izgarojumu emisijas kontroles sistēmu, ko apstiprinājusi administrācija, ievērojot drošības standartus, kurus šādām sistēmām ir izstrādājusi Organizācija6, un tam šī sistēma ir jāizmanto attiecīgo kravu iekraušanas laikā. Osta vai termināls, kurā ierīkotas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas saskaņā ar šo noteikumu, var pieņemt tankkuģus, kas nav aprīkoti ar izgarojumu savākšanas sistēmām, trīs gadus pēc šā noteikuma
14. punktā minētā spēkā stāšanās datuma.
15. Uz tankkuģa, kas pārvadā jēlnaftu, ir jābūt GOS pārvaldības plānam, kuru apstiprinājusi administrācija. Šāds plāns ir jāizstrādā, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. Šis plāns ir īpašs katram kuģim, un tas vismaz: 6.
16. paredz rakstveida procedūras GOS emisiju samazināšanai kravas iekraušanas, jūras pārgājienu un kravas izkraušanas laikā; 6.
17. ņem vērā papildu GOS, ko rada mazgāšana ar jēlnaftu; 6.
18. nosaka personu, kas ir atbildīga par šā plāna īstenošanu, un 6.
19. kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, tas ir rakstīts kuģa kapteiņa un virsnieku darba valodā un, ja kuģa kapteiņa un virsnieku darba valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tam pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām.
20. Šis noteikums attiecas arī uz gāzes pārvadātājiem, taču vienīgi tad, ja iekraušanas un iepakošanas sistēmas ļauj droši turēt uz kuģa GOS, kas nesatur metānu, un tos droši nogādāt krastā.7 5 MSC/Circ. Nr. 585, Kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu standarti. 6 MSC.30

(61), Starptautiskais kodekss attiecībā uz to kuģu būvniecību un aprīkojumu, kas pārvadā šķidro gāzi kā lejamkravu. 7 Tipa apstiprinājuma apliecības, kas izsniegtas saskaņā ar rezolūciju MEPC.59

(33)vai MEPC.76

(40).

1. noteikums. Sadedzināšana uz kuģa
2. Izņemot gadījumus, kas paredzēti šā noteikuma
3. punktā, sadedzināšana uz kuģa ir atļauta vienīgi kuģa atkritumu dedzināmajā krāsnī.
4. Uz kuģa ir aizliegts sadedzināt šādas vielas: 2.
5. kravas atlikumus, uz kuriem attiecas I, II un III pielikums, un ar tiem saistītos piesārņotos iepakojuma materiālus; 2.
6. polihlorbifenilus (PCB); 2.
7. atkritumus, kuru definīcija ir V pielikumā un kuri satur pietiekamu daudzumu smago metālu; 2.
8. naftas pārstrādes produktus, kas satur halogēnu savienojumus; 2.
9. notekūdeņu nosēdumus un naftas nosēdumus, kas nav radušies uz kuģa klāja, un 2.
10. izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu atlikumus.
11. Uz kuģa ir aizliegts sadedzināt polivinilhlorīdus (PVC), izņemot kuģa krāsnī, kam izsniegtas IMO tipa apstiprinājuma apliecības
13. Notekūdeņu nosēdumus un naftas nosēdumus, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā, drīkst sadedzināt uz kuģa galvenajā energoiekārtā vai katlā vai palīgenergoiekārtā vai palīgkatlā, taču šādos gadījumos to nedrīkst darīt ostās, līčos un upju grīvās.
14. Nekas šajā noteikumā: 5.
15. neskar aizliegumus vai citas prasības, ko paredz
16. gada grozītā Konvencija par tāda jūras piesārņojuma novēršanu, kas rodas, izmetot atkritumus un citus priekšmetus, un tās
17. gada protokols, un 5.
18. neliedz izveidot, ierīkot un ekspluatēt alternatīvas kuģa termālās atkritumu pārstrādes iekārtas, kas atbilst šā noteikuma prasībām vai pārsniedz tās. 6.
19. Izņemot gadījumos, kas paredzēti šā punkta 6.
20. apakšpunktā, visām kuģa atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kuras uzbūvētas
21. gada
22. janvārī vai pēc tam, vai atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas uz kuģa
23. gada
24. janvārī vai pēc tam, ir jāatbilst šā pielikuma IV papildinājumā noteiktajām prasībām. Visas atkritumu dedzināmās krāsnis, uz kurām attiecas šis apakšpunkts, apstiprina administrācija, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās standarta specifikācijas8 kuģu atkritumu dedzināmajām krāsnīm, vai 6.
25. administrācija var atļaut nepiemērot šā punkta 6.
26. apakšpunktu atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas uz kuģa līdz
27. gada
28. maijam, ar nosacījumu, ka šis kuģis veic reisus vienīgi tās valsts suverenitātei pakļautajos vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot.
29. Atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas saskaņā ar šā noteikuma 6.
30. punkta prasībām, ir jābūt ražotāja izstrādātai ekspluatācijas rokasgrāmatai, kura jāglabā kopā ar šo krāsni un kurā ir noteikts, kā ekspluatēt atkritumu dedzināmo krāsni šā pielikuma IV papildinājuma
31. punktā noteiktajās robežās.
32. Personālam, kas ir atbildīgs par tādas atkritumu dedzināmās krāsns ekspluatēšanu, kura ierīkota saskaņā ar šā noteikuma 6.
33. punkta prasībām, ir jābūt apmācītam īstenot norādījumus, kas minēti ražotāja izstrādātajā ekspluatācijas rokasgrāmatā, kā to paredz šā noteikuma
34. punkts.
35. Attiecībā uz atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas saskaņā ar šā noteikuma 6.
36. punkta prasībām, sadegšanas kameras gāzes izplūdes temperatūra ir jāuzrauga katrā krāsns ekspluatācijas reizē. Ja atkritumu dedzināmā krāsns ir pastāvīgas padeves atkritumu dedzināmā krāsns, tad atkritumus tajā nedrīkst ievietot, ja sadegšanas kameras gāzes izplūdes temperatūra ir zemāka par 850°C. Ja atkritumu dedzināmā krāsns ir atkritumu dedzināmā krāsns ar dozētu ielādi, tai jābūt projektētai tā, lai sadegšanas kameras gāzes izplūdes temperatūra sasniegtu 600°C piecu minūšu laikā pēc palaides un pēc tam stabilizētos temperatūrā, kas nav zemāka par 850°C. 8 Skatīt rezolūciju MEPC.76

(40), Standarta specifikācijas kuģu atkritumu dedzināmajām krāsnīm.

1. noteikums. Pieņemšanas iekārtas
2. Ikviena Puse apņemas nodrošināt ar iekārtām, kas atbilst: 1.
3. to kuģu vajadzībām, kuri izmanto šīs valsts remonta ostas, kas pieņem ozona slāni noārdošās vielas un aprīkojumu, kurš satur šādas vielas laikā, kad tiek noņemts no kuģa; 1.
4. to kuģu vajadzībām, kas izmanto tās ostas, terminālus vai remonta ostas, lai varētu pieņemt izplūdes gāzu attīrīšanas atlikumus no izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām, nepamatoti neaizkavējot kuģus, un 1.
5. kuģu otrreizējās pārstrādes uzņēmumu vajadzībām pieņemt ozona slāni noārdošās vielas un aprīkojumu, kas satur šādas vielas laikā, kad tiek noņemts no kuģa.
6. Ja kādas Puses konkrēta osta vai termināls - ņemot vērā vadlīnijas, kuras izstrādās Organizācija, - atrodas tālu no rūpniecības infrastruktūras vai tai nav šādas infrastruktūras, kas nepieciešama, lai apsaimniekotu un pārstrādātu šā noteikuma
7. punktā minētās vielas, un tādēļ šī osta vai termināls nevar pieņemt šīs vielas, tad šī Puse informē Organizāciju par katru šādu ostu vai terminālu, lai šo informāciju varētu izplatīt visām Pusēm un Organizācijas dalībvalstīm, lai tās būtu informētas un varētu atbilstoši rīkoties. Ikviena Puse, kas Organizācijai sniegusi šādu informāciju, tai paziņo arī, kurās šīs Puses ostās un terminālos ir pieejamas pieņemšanas iekārtas, kas var apsaimniekot un pārstrādāt šādas vielas.
8. Ikviena Puse par visiem gadījumiem, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas nav pieejamas vai varētu būt neatbilstošas, paziņo Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu nodot Organizācijas dalībvalstīm.
9. noteikums. Smagās degvielas pieejamība un kvalitāte Smagās degvielas pieejamība
10. Ikviena Puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu tādas smagās degvielas pieejamību, kas atbilst šā pielikuma prasībām, un informē Organizāciju par atbilstošas smagās degvielas pieejamību tās ostās un terminālos. 2.
11. Ja Puse konstatē, ka kuģis neievēro atbilstošas smagās degvielas standartus, kas noteikti šajā pielikumā, tad šīs Puses kompetentajai iestādei ir tiesības pieprasīt, lai šis kuģis: 2.1.
12. uzrāda reģistra ierakstu par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību, un 2.1.
13. sniedz pierādījumus par to, ka tas ir centies iegādāties atbilstošu smago degvielu saskaņā ar savu reisa plānu, un, ja tā nav bijusi pieejama plānotajā vietā, par to, ka tas ir centies atrast alternatīvus avotus šādas smagās degvielas iegādei un ka, neņemot vērā visas iespējamās pūles iegādāties atbilstošu smago degvielu, to nav bijis iespējams iegādāties. 2.
14. Nedrīkst pieprasīt, lai kuģis novirzītos no sava plānotā kursa vai nepamatoti aizkavētos nolūkā panākt atbilstību. 2.
15. Ja kuģis sniedz šā punkta 2.
16. apakšpunktā minēto informāciju, Puse ņem vērā visus būtiskos apstākļus un sniegtos pierādījumus, lai noteiktu piemērotāko rīcību, tostarp, neveicot kontroles pasākumus. 2.
17. Ja nav iespējams iegādāties atbilstošu smago degvielu, kuģis paziņo savai administrācijai un kompetentajai iestādei attiecīgo galamērķa ostu. 2.
18. Puse paziņo Organizācijai, tiklīdz kuģis ir sniedzis pierādījumus, ka nav pieejama atbilstoša smagā degviela. Smagās degvielas kvalitāte
19. Smagā degviela, kas paredzēta sadedzināšanai un tiek nogādāta un lietota uz kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, atbilst šādām prasībām: 3.
20. izņemot 3.
21. apakšpunktā paredzētos gadījumus: 3.1.
22. smagā degviela ir tādu ogļūdeņražu maisījums, kas iegūts, attīrot naftu. Tas neliedz pievienot nelielu daudzumu piedevu, lai uzlabotu dažādus tehnisko raksturojumu aspektus; 3.1.
23. smagajā degvielā nedrīkst būt neorganiskas skābes, un 3.1.
24. smagajai degvielai nedrīkst būt pievienotas nekādas vielas vai ķīmiskie atkritumu, kas: 3.1.3.
25. apdraud kuģu drošību vai nelabvēlīgi ietekmē mehānismu tehniskos raksturojumus vai 3.1.3.
26. ir kaitīgi personālam, vai 3.1.3.
27. veicina papildu gaisa piesārņojumu. 3.
28. Sadedzināšanai paredzēta smagā degviela, kas iegūta citādi, nevis attīrot naftu, nedrīkst: 3.2.
29. pārsniegt pieļaujamo sēra saturu, kas noteikts šā pielikuma
30. noteikumā; 3.2.
31. būt par iemeslu tam, ka dzinējs pārsniedz pieļaujamo slāpekļa oksīdu emisijas ierobežojumu, kas noteikts
32. noteikuma 3., 4., 5.1.
33. un 7.
34. punktā; 3.2.
35. saturēt neorganisko skābi vai 3.2.3.
36. apdraudēt kuģu drošību vai nelabvēlīgi ietekmēt mehānismu tehniskos raksturojumus vai 3.2.3.
37. būt kaitīga personālam, vai 3.2.3.
38. veicināt papildu gaisa piesārņojumu.
39. Šis noteikums neattiecas uz cietajām akmeņoglēm vai kodoldegvielu. Šā noteikuma 5., 6., 7.1., 7.2., 8.1., 8.2., 9.2., 9.
40. un 9.
41. punkts neattiecas uz gāzveida kurināmo, piemēram, sašķidrinātu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi. Sēra saturu gāzveida kurināmajā, kas tiek nogādāts uz kuģa sadedzināšanai uz tā, dokumentē tās piegādātājs.
42. Katrs kuģis, uz kuru attiecas šā pielikuma
43. un
44. pants, informāciju par smago degvielu, kas tiek nogādāta uz kuģa sadedzināšanai un izmantota uz kuģa, reģistrē degvielas piegādes pavaddokumentā, kurā ir vismaz tā informācija, kas norādīta šā pielikuma V papildinājumā.
45. Degvielas piegādes pavaddokuments tiek glabāts uz kuģa tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā. 7.
46. Puses kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt degvielas piegādes pavaddokumentus uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru piegādes pavaddokumentu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis vai persona, kas ir atbildīga par kuģi, apliecina visu degvielas piegādes pavaddokumentu kopiju autentiskumu Kompetentā iestāde drīkst arī pārbaudīt katras pavadzīmes saturu, apspriežoties ar to ostu pārstāvjiem, kurās tās izsniegtas. 7.
47. Degvielas piegādes pavaddokumentu pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai nepamatoti neaizkavētu kuģi. 8.
48. Degvielas piegādes pavaddokumentam ir jāpievieno piegādātās smagās degvielas reprezentatīvs paraugs, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas
49. Šo paraugu piegādātāja pārstāvis un kuģa kapteinis vai par bunkura darbību atbildīgais sardzes virsnieks apzīmogo un parakstās par degvielas uzņemšanas darbību paveikšanu, un tas paliek kuģa uzraudzībā līdz šīs smagās degvielas pilnīgai izlietošanai, taču jebkurā gadījumā ne īsāku laiku par 12 mēnešiem kopš piegādes brīža. 8.
50. Ja administrācija pieprasa, lai tiktu veikta reprezentatīvā parauga analīze, tā jāveic saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas aprakstīta VI papildinājumā, lai noteiktu smagās degvielas atbilstību šā pielikuma prasībām.
51. Puses apņemas nodrošināt, ka to norādītās attiecīgās iestādes: 9.
52. kārto vietējo smagās degvielas piegādātāju reģistru; 9.
53. pieprasa vietējiem piegādātājiem saskaņā ar šo noteikumu iesniegt degvielas piegādes pavaddokumentu un paraugu, kurā smagās degvielas piegādātājs apliecina, ka šī smagā degviela atbilst šā pielikuma
54. un
55. noteikuma prasībām; 9.
56. pieprasa, lai vietējie piegādātāji saglabātu degvielas piegādes pavaddokumentu kopijas vismaz trīs gadus un tādējādi, ja tas nepieciešams, ostas valsts varētu tās pārbaudīt; 9.
57. atbilstoši rīkojas attiecībā pret smagās degvielas piegādātājiem, kuri ir piegādājuši smago degvielu, kas neatbilst degvielas piegādes pavaddokumentā norādītajai degvielai; 9.
58. informē administrāciju par ikvienu kuģi, kas uzņem smago degvielu, kura neatbilst šā pielikuma
59. vai
60. noteikuma prasībām, un 9.
61. informē Organizāciju par visu to gadījumu nodošanu Pusēm un Organizācijas dalībvalstīm, kad smagās degvielas piegādātāji nav izpildījuši šā pielikuma
62. vai
63. punktā minētās prasības.
64. Saistībā ar ostas valsts inspekcijām, ko veic Puses, šīs Puses apņemas: 10.1 informēt Pusi vai valsti, kas nav konvencijas Puse, kuras jurisdikcijā ir izsniegts degvielas piegādes pavaddokuments, par gadījumiem, kad tikusi piegādāta neatbilstoša smagā degviela, un sniegt visu attiecīgo informāciju, un 10.
65. nodrošināt, ka tiek veiktas atbilstošas korektīvas darbības, lai panāktu konstatētās neatbilstošās smagās degvielas atbilstību.
66. Attiecībā uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk un kuri veic regulārus pakalpojumus, bieži un regulāri ierodoties ostās, administrācija, saņēmusi ieinteresēto valstu lūgumu un apspriedusies ar tām, var nolemt, ka atbilstību šā noteikuma
67. punktam var dokumentēt alternatīvā veidā, kas sniedz līdzīgu pārliecību, ka ir ievērotas šā pielikuma
68. un
69. noteikuma prasības. 9 Skatīt MEPC.96

(47), Vadlīnijas smagās degvielas paraugu ņemšanai, lai konstatētu atbilstību MARPOL 73/78 VI pielikumam. I PAPILDINĀJUMS Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas (IAPP) apliecības veidlapa (

1. noteikums) STARPTAUTISKĀ GAISA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS APLIECĪBA Saskaņā ar
2. gada protokolu, kas grozīts ar
3. gada rezolūciju MEPC.xx

(58), ar ko groza Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kura grozīta ar attiecīgo

1. gada protokolu (turpmāk tekstā - konvencija), un saskaņā ar ................................................................................................................................................................................................................... (pilns valsts apzīmējums) valdības pilnvarojumu izsniegusi ..................................................................................................................................................................... (saskaņā ar konvencijas nosacījumiem pilnvarotās kompetentās personas vai organizācijas pilns apzīmējums) Ziņas par kuģi*: Kuģa vārds ............................................................................................................................................................................................. Pazīšanas numurs vai burti ............................................................................................................................................................... Reģistrācijas osta ................................................................................................................................................................................. Bruto tilpība .......................................................................................................................................................................................... IMO numurs** ........................................................................................................................................................................................ AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, KA:
2. ir veikta šī kuģa apskate saskaņā ar konvencijas VI pielikuma
3. noteikumu, un
4. apskate liecina, ka kuģa aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilst konvencijas VI pielikuma attiecīgajām prasībām. Datums, kurā pabeigta apskate, uz ko pamatojas šī apliecība: ................................. (dd/mm/gggg) Šī apliecība ir derīga līdz ............................................................................................................................... ***, pakļauts apskatēm saskaņā ar konvencijas VI pielikums
5. noteikumu. Izsniegta ..........................…………………..................................…………………………………………………………………....................... (Apliecības izsniegšanas vieta) (dd/mm/gggg): ........................................... .................................................................................................................................... (Izsniegšanas datums) (Pilnvarotās amatpersonas paraksts, kura izsniegusi šo apliecību) (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) * Ziņas par kuģi var ierakstīt ailēs horizontāli. ** Saskaņā ar IMO kuģu identifikācijas numuru shēmu [Ship Identification Number Scheme], ko Organizācija ir pieņēmusi ar rezolūciju A.600

(15). *** Ievietot derīguma termiņa beigu datumu, ko administrācija noteikusi saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.

1. noteikumu. Šī datuma diena un mēnesis atbilst ikgadējam datumam, kā minēts konvencijas VI pielikuma 2.
2. noteikumā, ja vien tas nav grozīts saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.
3. noteikumu. Ikgadējo un starpperioda apskašu apstiprinājums AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka konvencijas VI pielikuma
4. noteikumā paredzētajā apskatē ir konstatēts, ka šis kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem: Ikgadējā apskate: Paraksts: ........................................................................ (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: .............................................................................. Datums (dd/mm/gggg): .............................................. (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Ikgadējā/starpperioda* apskate: Paraksts: ........................................................................ (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: .............................................................................. Datums (dd/mm/gggg): .............................................. (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Ikgadējā/starpperioda* apskate: Paraksts: ........................................................................ (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: .............................................................................. Datums (dd/mm/gggg): .............................................. (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Ikgadējā apskate: Paraksts: ........................................................................ (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: .............................................................................. Datums (dd/mm/gggg): .............................................. (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Ikgadējā/starpperioda apskate saskaņā ar 9.8.
5. noteikumu AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka ikgadējā/starpperioda* apskatē saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.8.
6. noteikumu ir konstatēts, ka šis kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem: Paraksts: ........................................................................ (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: .............................................................................. Datums (dd/mm/gggg): .............................................. (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Apstiprinājums, lai pagarinātu tādu apliecību, kas derīga ne ilgāk par pieciem gadiem, ja piemērojams 9.
7. noteikums Kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem nosacījumiem, un šī apliecība saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.
8. noteikumu jāpieņem kā derīga līdz (dd/mm/gggg): .......................... Paraksts: ........................................................................ (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: .............................................................................. Datums (dd/mm/gggg): .............................................. (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Apstiprinājums, ja ir veikta periodiskā apskate un ir piemērojams 9.
9. noteikums Kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem, un šī apliecība saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.
10. noteikumu jāpieņem kā derīga līdz (dd/mm/gggg): .......................... Paraksts: ........................................................................ (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: .............................................................................. Datums (dd/mm/gggg): .............................................. (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Apstiprinājums, lai pagarinātu apliecības derīguma termiņu līdz laikam, kad kuģis nonāks ostā, kur tiks veikta apskate, vai uz papildperiodu, ja piemērojams 9.
11. vai 9.
12. noteikums Šī apliecība saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.
13. vai 9.
14. noteikumu jāpieņem kā derīga līdz (dd/mm/gggg): .......................... Paraksts: ........................................................................ (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: .............................................................................. Datums (dd/mm/gggg): .............................................. (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Apstiprinājums ikgadējā datuma mainīšanai, ja piemērojams 9.
15. noteikums Saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.
16. noteikumu jaunais ikgadējais datums ir (dd/mm/gggg): .......................... Paraksts: ........................................................................ (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: .............................................................................. Datums (dd/mm/gggg): .............................................. (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.
17. noteikumu jaunais ikgadējais datums ir (dd/mm/gggg): .......................... Paraksts: ........................................................................ (Pilnvarotās amatpersonas paraksts) Vieta: .............................................................................. Datums (dd/mm/gggg): .............................................. (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) * Nevajadzīgo svītrot STARPTAUTISKĀS GAISA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS APLIECĪBAS (IAPP APLIECĪBA) PAPILDINĀJUMS KUĢU KONSTRUKCIJAS UN APRĪKOJUMA SARAKSTS Piezīmes.
18. Šo sarakstu pastāvīgi pievieno IAPP apliecībai. IAPP apliecībai jābūt pieejamai uz kuģa jebkurā laikā.
19. Šim sarakstam ir jābūt vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.
20. Ailes jāaizpilda, attiecīgi lietojot krustiņu (x), ja atbilde ir "jā" un "piemērojams", vai svītriņu (-), ja atbilde ir "nē" un "nav piemērojams".
21. Ja vien nav noteikts citādi, šajā sarakstā minētie noteikumi ir konvencijas VI pielikuma noteikumi, un rezolūcijas vai cirkulāri ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pieņemtās rezolūcijas vai cirkulāri.
22. Ziņas par kuģi 1.
23. Kuģa vārds ............................................................................................................................................................................ 1.2 IMO numurs .......................................................................................................................................................................... 1.
24. Datums, kurā ielikts ķīlis vai kuģis bijis līdzīgā būvniecības stadijā ..................................................................... 1.
25. Garums (L) # metros ......................................................................................................................................................... # Aizpildīt vienīgi attiecībā uz kuģiem, kuri uzbūvēti
26. gada
27. janvārī vai pēc tam un kuri paredzēti un tiek izmantoti vienīgi izklaides pasākumiem, un attiecībā uz kuriem saskaņā ar 13.5.2.
28. noteikumu neattiecas 13.5.1.
29. noteiktais slāpekļa oksīdu emisijas ierobežojums.
30. Kuģu izraisītās emisijas kontrole 2.
31. Ozona slāni noārdošās vielas (
32. noteikums) 2.1.
33. Šādas ugunsaizsardzības sistēmas un citas sistēmas un aprīkojums, kas satur ozona slāni noārdošas vielas, izņemot hlorfluorogļūdeņražus, un kas ierīkotas līdz
34. gada
35. maijam, drīkst turpināt ekspluatēt: Sistēma vai aprīkojums Atrašanās vieta uz kuģa Viela 2.1.
36. Šādas sistēmas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus (HCFC) un kas ierīkotas līdz
37. gada
38. janvārim, drīkst turpināt ekspluatēt: Sistēma vai aprīkojums Atrašanās vieta uz kuģa Viela 2.
39. Slāpekļa oksīdi (NOx) (
40. noteikums) 2.2.
41. Šādi kuģa dīzeļdzinēji, kas ierīkoti uz šā kuģa, atbilst
42. noteikumā noteiktajam emisijas ierobežojumam saskaņā ar
43. gada pārskatīto Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu: Dzinējs #1 Dzinējs #2 Dzinējs #3 Dzinējs #4 Dzinējs #5 Dzinējs #6 Ražotājs un modelis Sērijas numurs Lietošana Izejas jauda (kW) Nominālais griešanās ātrums (apgr./min.) Ierīkošanas datums (dd/mm/gggg) Datums, kad veikta būtiska pārbūve (dd/mm/gggg) Saskaņā ar 13.2.
44. noteikumu Saskaņā ar 13.2.
45. noteikumu Atbrīvots ar 13.1.1.
46. noteikumu [] [] [] [] [] [] I līmenis, 13.
47. noteikums [] [] [] [] [] [] II līmenis, 13.
48. noteikums [] [] [] [] [] [] II līmenis, 13.2.
49. vai 13.5.
50. noteikums [] [] [] [] [] [] III līmenis, 13.5.1.
51. noteikums [] [] [] [] [] [] Apstiprinātā metode pastāv [] [] [] [] [] [] Apstiprinātā metode nav pieejama tirdzniecībā [] [] [] [] [] [] Apstiprinātā metode ir ieviesta [] [] [] [] [] [] 2.
52. Sēra oksīdi (SOx) un cietās daļiņas (
53. noteikums) 2.3.
54. Ja kuģis darbojas emisijas kontroles zonā, kas noteikta 14.
55. noteikumā, šis kuģis lieto: 2.3.1.
56. smago degvielu, kuras sēra saturs ir tāds, kā noteikts degvielas piegādes pavaddokumentā, un tas nepārsniedz šādus ierobežojumus: • 4,50 % m/m (nav piemērojams
57. gada
58. janvārī un pēc tam) vai ......…..................................................[] • 3,50 % m/m (nav piemērojams
59. gada
60. janvārī un pēc tam), vai .............................................................[] • 0,50 % m/m un/vai ................................................................................................................................................[] 2.3.1.
61. līdzvērtīgu degvielu, kura apstiprināta saskaņā ar 4.
62. noteikumu, kā minēts 2.
63. punktā, un kura ir vismaz tikpat efektīva sēra oksīdu emisijas samazināšanas ziņā, salīdzinot ar smago degvielu, un kuras sēra saturs ir: • 4,50 % m/m (nav piemērojams
64. gada janvārī un pēc tam) vai ................................................................[] • 3,50 % m/m (nav piemērojams
65. gada
66. janvārī un pēc tam), vai ...........................................................[] • 0,50 % m/m ............................................................................................................................................................[] 2.3.
67. Ja kuģis darbojas emisijas kontroles zonā, kas noteikta 14.
68. noteikumā, šis kuģis lieto: 2.3.2.
69. smago degvielu, kuras sēra saturs ir tāds, kā noteikts degvielas piegādes pavaddokumentā, un tas nepārsniedz šādus ierobežojumus: • 1,00 % m/m (nav piemērojams
70. gada
71. janvārī vai pēc tam) vai ...........................................................[] • 0,10 % m/m un/vai ................................................................................................................................................[] 2.3.2.
72. līdzvērtīgu degvielu, kas apstiprināta saskaņā ar 4.
73. noteikumu, kā minēts 2.
74. punktā, un kas ir vismaz tikpat efektīva sēra oksīdu emisijas samazināšanas ziņā, salīdzinot ar smago degvielu, kuras sēra saturs ir: • 1,00 % m/m (nav piemērojams
75. gada
76. janvārī un pēc tam) vai ............................................................[] • 0,10 % m/m .....................................................................................................................................……….....………[] 2.
77. Gaistoši organiski savienojumi (GOS) (
78. noteikums) 2.4.
79. Tankkuģim ir izgarojumu savākšanas sistēma, kas ierīkota un apstiprināta saskaņā ar MSC/Circ. Nr.
80. ...........................................................................................................................................................................................[][] 2.4.2.
81. Tankkuģim, kas pārvadā jēlnaftu, ir apstiprināts GOS pārvaldības plāns ..........................................................[][] 2.4.2.
82. GOS pārvaldības plāna apstiprinājuma norāde: ............................................................................................................. 2.
83. Sadedzināšana uz kuģa (
84. noteikums) Uz kuģa ir atkritumu dedzināmā krāsns, kas: 2.5.
85. ierīkota
86. gada
87. janvārī vai pēc tam un ir saskaņā ar grozīto rezolūciju MEPC.76

(40)..........................[][] 2.5.

1. ierīkota līdz
2. gada
3. janvārim un ir saskaņā ar: 2.5.2.
4. rezolūciju MEPC.59

(33)................................................................................................................................................[][] 2.5.2.2. rezolūciju MEPC.76

(40)................................................................................................................................................[][] 2.

1. Ekvivalenti (
2. noteikums) Uz kuģa ir atļauts izmantot šādas uz kuģa ierīkojamas ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes, ko izmanto alternatīvi šajā pielikumā noteiktajām ierīcēm, materiāliem, iekārtām, aparātiem, procedūrām, smagajām degvielām vai atbilstības metodēm. Sistēma vai aprīkojums Izmantotais ekvivalents Apstiprinājuma norāde AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka minētais saraksts ir pareizs visos aspektos. Izsniegts .................................................................................................................................................................................................. (Saraksta izsniegšanas vieta) (dd/mm/gggg): ........................................ ......................................................................................................................................... (Izsniegšanas datums) (Tās attiecīgi pilnvarotās amatpersonas paraksts, kura izsniegusi šo sarakstu) (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) II PAPILDINĀJUMS TESTA CIKLI UN NOSLOGOJUMA KOEFICIENTI (
3. noteikums) Turpmāk minētie testa cikli un svara koeficienti tiek izmantoti, lai pārbaudītu kuģa dīzeļdzinēju atbilstību piemērojamam slāpekļa oksīdu ierobežojumam saskaņā ar šā pielikuma
4. noteikumu, izmantojot testa procedūru un aprēķinu metodi, kā noteikts
5. gada pārskatītajā Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā.
6. Konstanta griešanās ātruma kuģa dzinējiem, kas ir galvenie dzinēji, tostarp dzinējiem ar dīzeļelektrisko piedziņu, izmanto testa ciklu E
8. Regulējama soļa dzenskrūves agregātiem izmanto testa ciklu E
10. Ar dzenskrūvi darbināmiem galvenajiem dzinējiem un ar dzenskrūvi darbināmiem palīgdzinējiem izmanto testa ciklu E
12. Konstanta griešanās ātruma palīgdzinējiem izmanto testa ciklu D2 un
13. Mainīgo apgriezienu un mainīgas slodzes palīgdzinējiem, kas nav minēti iepriekš, izmanto testa ciklu C
14. Testa cikls, ko piemēro konstanta griešanās ātruma galvenajiem dzinējiem (attiecas arī uz dzinējiem ar dīzeļelektrisko piedziņu un visiem regulējama soļa dzenskrūves agregātiem) E2 tipa testa cikls Ātrums 100 % 100 % 100 % 100 % Jauda 100 % 75 % 50 % 25 % Noslogojuma koeficients 0,2 0,5 0,15 0,15 Testa cikls, ko piemēro ar dzenskrūvi darbināmiem galvenajiem dzinējiem un ar dzenskrūvi darbināmiem palīgdzinējiem E3 tipa testa cikls Ātrums 100 % 91 % 80 % 63 % Jauda 100 % 75 % 50 % 25 % Noslogojuma koeficients 0,2 0,5 0,15 0,15 Testa cikls, ko piemēro konstanta griešanās ātruma palīgdzinējiem D2 tipa testa cikls Ātrums 100 % 100 % 100 % 100 % 100 % Jauda 100 % 75 % 50 % 25 % 10 % Noslogojuma koeficients 0,05 0,25 0,3 0,3 0,1 Testa cikls, ko piemēro mainīgo apgriezienu un mainīgas slodzes palīgdzinējiem C1 tipa testa cikls Ātrums Nominālais griešanās ātrums Vidējais griešanās ātrums Tukšgaita Griezes moments 100 % 75 % 50 % 10 % 100 % 75 % 50 % 0 % Noslogojuma koeficients 0,15 0,15 0,15 0,1 0,1 0,1 0,1 0,15 Ja dzinējs ir jāapstiprina saskaņā ar
15. noteikuma 5.1.
16. punktu, tad konkrētā emisija katrā atsevišķajā iedaļā nedrīkst pārsniegt pieļaujamo slāpekļa oksīdu emisijas ierobežojumu vairāk par 50 %, izņemot:
17. 10 % iedaļā D2 testa ciklā;
18. 10 % iedaļā C1 testa ciklā;
19. tukšgaitas iedaļā C1 testa ciklā. III PAPILDINĀJUMS KRITĒRIJI UN PROCEDŪRAS EMISIJAS KONTROLES ZONU NOTEIKŠANAI (13.
20. un 14.
21. n