Par konvenciju grozījumu, kuri stājušies spēkā, tulkojumu publicēšanu

Par konvenciju grozījumu, kuri stājušies spēkā, tulkojumu publicēšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas informācija Rīgā 2013.gada 21.februārī Par konvenciju grozījumu, kuri stājušies spēkā, tulkojumu publicēšanu Ārlietu ministrija pārsūta publicēšanai Satiksmes ministrijas sagatavotos konvenciju grozījumu, kuri stājušies spēkā, tulkojumus: 1) 1973.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu 1978.gada Protokola pielikuma grozījumi (pārskatītais MARPOL konvencijas V pielikums), kas pieņemti 2011.gada 15.jūlijā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras Vides aizsardzības Komitejas (MEPC) rezolūciju MEPC.201(62). Grozījumi ir stājušies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2008.gada 23.jūlijā, Nr.112(3896). 2) 1997.gada Protokola pielikuma, ar ko groza 1973.gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kura grozīta ar 1978.gada protokolu, grozījumi (pārskatītais MARPOL konvencijas VI pielikums), kas pieņemti 2011.gada 15.jūlijā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras Vides aizsardzības Komitejas (MEPC) rezolūciju MEPC.203(62). Grozījumi stāsies spēkā 2013.gada 1.augustā. Protokola teksts angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2006.gada 30.maijā, Nr.83(3451). 3) 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW) pielikuma grozījumi, kas pieņemti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas diplomātiskajā konferencē 2010.gada 21.-25.jūnijā Manilā, Filipīnās. Grozījumi stājušies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2003.gada 7.februārī, Nr.21(2786). 4) 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas kodeksa (STCW Code) grozījumi, kas pieņemti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas diplomātiskajā konferencē 2010.gada 21.-25.jūnijā Manilā, Filipīnās. Grozījumi stājušies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2003.gada 7.februārī, Nr.21(2786). Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule 13. PIELIKUMS REZOLŪCIJA MEPC.201(62) Pieņemta 2011. gada 15. jūlijā GROZĪJUMI PIELIKUMĀ, KURŠ PIEVIENOTS 1978. GADA PROTOKOLAM, KAS ATTIECAS UZ 1973. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR KUĢU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU (Pārskatītais MARPOL konvencijas V pielikums) JŪRAS VIDES AIZSARDZĪBAS KOMITEJA, atsaucoties uz Konvencijas par Starptautisko Jūrniecības organizāciju 38. panta a) punktu, kas attiecas uz Jūras vides aizsardzības komitejas (Komitejas) funkcijām, kuras tai pildāmas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām par jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli; ievērojot 16. pantu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (turpmāk tekstā - "1973. gada konvencija") un VI pantu 1978. gada protokolā, kas attiecas uz 1973. gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (turpmāk tekstā - "1978. gada protokols"), un to, ka šajos pantos ir noteikta 1978. gada protokola grozīšanas procedūra un ka tie uzliek Organizācijas attiecīgajai iestādei pienākumu izskatīt un pieņemt grozījumus 1973. gada konvencijā, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78); izskatījusi MARPOL 73/78 V pielikuma grozījumu projektu, 1. pieņem saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2. punkta d) apakšpunktu MARPOL 73/78 V pielikuma grozījumus, kuri ir izklāstīti šīs rezolūcijas pielikumā; 2. nolemj saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2. punkta f) apakšpunkta iii) daļu, ka grozījumi tiek uzskatīti par pieņemtiem 2012. gada 1. jūlijā, ja vien līdz šim datumam ne mazāk kā viena trešdaļa Pušu vai tās Puses, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz 50 procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības, nav paziņojušas Organizācijai, ka iebilst pret šiem grozījumiem; 3. aicina Puses ņemt vērā to, ka saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2) punkta g) apakšpunkta ii) daļu minētie grozījumi stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī, ja tie būs pieņemti saskaņā ar iepriekšminēto 2. punktu; 4. lūdz ģenerālsekretāru saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2) punkta e) apakšpunktu šīs rezolūcijas un tās pielikumā iekļauto grozījumu teksta apstiprinātas kopijas nosūtīt visām MARPOL 73/78 Pusēm; 5. lūdz ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un tās pielikuma kopijas nosūtīt arī tiem Organizācijas locekļiem, kas nav MARPOL 73/78 Puses. PIELIKUMS PĀRSKATĪTAIS MARPOL KONVENCIJAS V PIELIKUMS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KUĢU ATKRITUMU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU 1. noteikums Definīcijas Šajā pielikumā: 1. "Dzīvnieku līķi" ir visu to dzīvnieku līķi, kuri miruši vai nokauti reisa laikā un kuri pārvadāti uz kuģa kā krava. 2. "Kravas atlikumi" ir kravas paliekas, uz kurām neattiecas neviens cits no šīs Konvencijas pielikumiem un kuras paliek uz klāja vai tilpnēs pēc iekraušanas vai izkraušanas, tostarp iekraušanas un izkraušanas atlikumi vai izšļakstījumi, un tās var būt gan slapjas, gan sausas, gan tādas, kas nokļuvušas mazgāšanas ūdenī, bet tās nav kravas putekļi, kuri paliek uz klāja pēc izslaucīšanas, vai putekļi uz kuģa ārējās virsmas. 3. "Cepamā eļļa" ir jebkāda pārtikas eļļa vai dzīvnieku tauki, kas tiek vai tiks izmantoti ēdiena iepriekšējai apstrādei vai gatavošanai, bet tā nav pats ēdiens, kurš tiek gatavots, izmantojot šo eļļu. 4. "Sadzīves atkritumi" ir jebkādi atkritumi, uz kuriem neattiecas pārējie pielikumi un kuri rodas dzīvojamās telpās uz kuģa klāja. Sadzīves ūdeņi nav sadzīves atkritumi. 5. "Maršrutā" nozīmē to, ka attiecīgais kuģis jūrā kuģo kādā maršrutā vai maršrutos, ietverot novirzi no īsākā tiešā ceļa, kas, cik vien iespējams saistībā ar navigāciju, izraisīs kādu noplūdi, kura varētu izplatīties tik lielā jūras teritorijā, cik tas ir pamatoti un iespējami. 6. "Zvejas rīki" ir jebkādas fiziskas ierīces vai to daļas, vai tādu priekšmetu apvienojums, ko var novietot uz ūdens, ūdeņos vai jūras dibenā, lai notvertu jūras vai saldūdens organismus vai kontrolēt to turpmāku notveršanu vai savākšanu. 7. "Stacionāras vai peldošas platformas" ir stacionāras vai peldošas būves, kas izvietotas jūrā un iesaistītas jūras dibena minerālu resursu izpētē, ieguvē un ar to saistītajā apstrādē. 8. "Pārtikas atkritumi" ir visas bojātās un nebojātās pārtikas vielas, tostarp augļi, dārzeņi, piena produkti, mājputnu gaļa, gaļas produkti un ēdiena paliekas, kas rodas uz kuģa klāja. 9. "Atkritumi" ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, jebkādas plastmasas materiāli, kravas atlikumi, cepamā eļļa, zvejas rīki un dzīvnieku līķi, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kuras noteiktas vai uzskaitītas citos šīs konvencijas pielikumos. Atkritumi nav svaigas zivis un to daļas, kas iegūtas, reisa laikā veicot zvejas darbības vai veicot tādas akvakultūras darbības kā zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu, lai tos izvietotu akvakultūras iekārtā, un noķerto zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu no šādām iekārtām uz krastu, lai tos pārstrādātu. 10. "Atkritumu dedzināmās krāsns pelni" ir pelni un izdedži, kas rodas uz kuģa esošajās atkritumu dedzināmajās krāsnīs, kuras tiek izmantotas atkritumu dedzināšanai. 11. "Tuvākā sauszeme". Jēdziens "no tuvākās sauszemes" nozīmē "no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas teritoriālie ūdeņi", izņemot Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, attiecībā uz kuru "no tuvākās sauszemes" šajā pielikumā nozīmē "no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta: ar 11°00´ dienvidu platuma, 142°08´ austrumu garuma uz punktu ar 10°35´ dienvidu platuma, 141°55´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 10°00´ dienvidu platuma, 142°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 9°10´ dienvidu platuma, 143°52´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 9°00´ dienvidu platuma, 144°30´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 10°41´ dienvidu platuma, 145°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 13°00´ dienvidu platuma, 145°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 15°00´ dienvidu platuma, 146°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 17°30´ dienvidu platuma, 147°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 21°00´ dienvidu platuma, 152°55´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 24°30´ dienvidu platuma, 154°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu Austrālijas krastā ar 24°42´ dienvidu platuma, 153°15´ austrumu garuma". 12. "Ekspluatācijas atkritumi" ir visi cietie atkritumi (tostarp šķidrmēsli), uz kuriem neattiecas pārējie pielikumi un kuri tiek savākti uz klāja kuģa parastās apkopes vai ekspluatācijas laikā vai tiek izmantoti kravas iekraušanai un pārvietošanai. Ekspluatācijas atkritumi ir arī tīrīšanas līdzekļi un piedevas, kas atrodas kravas tilpņu un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī. Ekspluatācijas atkritumi nav sadzīves ūdeņi, sateces ūdeņi vai kāda cita līdzīga izvadīšana, kas ir būtiska kuģa darbībai, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 13. "Plastmasa" ir ciets materiāls, kura būtiska sastāvdaļa ir viens vai vairāki lielas molekulmasas polimēri un kuru polimēra vai gatavā produkta ražošanas laikā veido (formē), izmantojot karsēšanu un/vai spiedienu. Plastmasas materiāli var būt gan cieti un trausli, gan mīksti un elastīgi. Šajā pielikumā "jebkādas plastmasas materiāli" ir visi atkritumi, kuri ir no jebkāda veida plastmasas vai kuru sastāvā ir jebkāda veida plastmasa, tostarp sintētiskās virves, sintētiskie zvejas tīkli, plastmasas atkritumu maisi un atkritumu dedzināmās krāsns pelni, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus. 14. "Īpašā teritorija" ir jūras reģions, kur atzītu tehnisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar tā okeanogrāfisko un ekoloģisko stāvokli un šī reģiona satiksmes specifiskajām iezīmēm, ir jāievieš īpašas obligātas metodes, lai novērstu jūras piesārņošanu ar atkritumiem. Šajā pielikumā īpašās teritorijas ir Vidusjūras reģions, Baltijas jūras reģions, Melnās jūras reģions, Sarkanās jūras reģions, Jūras līča reģions, Ziemeļjūras reģions, Antarktikas reģions un Paplašinātais Karību reģions, un šīs īpašās teritorijas ir noteiktas šādi: 14.1. "Vidusjūras reģions" ir pati Vidusjūra un tās līči un jūras ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41o ziemeļu paralēle un ko rietumos norobežo Gibraltāra jūras šaurums 5o36´ rietumu meridiānā. 14.2. "Baltijas jūras reģions" ir pati Baltijas jūra ar Botnijas līci, Somu līci un ieeju Baltijas jūrā, un to norobežo 57o44,8´ziemeļu paralēle, kas iet caur Skāgena ragu Skageraka šaurumā. 14.3. "Melnās jūras reģions" ir pati Melnā jūra ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41o ziemeļu paralēle. 14.4. "Sarkanās jūras reģions" ir pati Sarkanā jūra ar Suecas līčiem un Akabas līci, ko dienvidos norobežo loksodroma starp Rāsiani (12o28,5´Z, 43o19,6´A) un Husnmurādu (12o40,4´Z, 43o30,2´A). 14.5. "Jūras līča reģions" ir jūras reģions, kas atrodas ziemeļrietumos no loksodromas starp Hadas zemesragu (22o30΄Z, 59o48΄A) un Fasteha zemesragu (25o04΄Z, 61o25΄A). 14.6. "Ziemeļjūras reģions" ir pati Ziemeļjūra un tajā esošās jūras, kas atrodas robežās starp: 14.6.1. Ziemeļjūru uz dienvidiem no 62° ziemeļu platuma un uz austrumiem no 4° rietumu garuma, 14.6.2. Skageraku, kura dienvidu robeža ir noteikta austrumos no Skavas ar 57°44,8΄ ziemeļu platuma, un 14.6.3. Lamanšu un tā pieejām uz austrumiem no 5° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 48°30΄ ziemeļu platuma. 14.7. "Antarktikas reģions" ir jūras reģions uz dienvidiem no 60o dienvidu platuma. 14.8. "Paplašinātais Karību reģions" ir Meksikas līcis, pati Karību jūra ar tās līčiem un jūrām un tā Atlantijas okeāna daļa, ko norobežo 30° ziemeļu paralēle no Floridas austrumu virzienā līdz 77°30΄ rietumu meridiānam, no turienes loksodroma līdz 20° ziemeļu paralēles un 59° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma līdz 7°20΄ ziemeļu paralēles un 50° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma, kas vilkta dienvidrietumu virzienā līdz Franču Gvajānas austrumu robežai. 2. noteikums Piemērošana Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, šā pielikuma noteikumi attiecas uz visiem kuģiem. 3. noteikums Vispārējs aizliegums izmest atkritumus jūrā 1. Atkritumu izmešana jūrā ir aizliegta, izņemot šā pielikuma 4., 5., 6. un 7. noteikumā paredzētajos gadījumos. 2. Izņemot šā pielikuma 7. noteikumā paredzētos gadījumus, jūrā aizliegts izmest jebkādas plastmasas materiālus, tostarp, bet ne tikai sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus un atkritumu dedzināmās krāsns pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus. 3. Izņemot šā pielikuma 7. noteikumā paredzētos gadījumus, jūrā aizliegts izmest cepamo eļļu. 4. noteikums Atkritumu izmešana ārpus īpašajām teritorijām 1. Saskaņā ar šā pielikuma 5., 6. un 7. noteikumu turpmāk minēto atkritumu izmešana jūrā ārpus īpašajām teritorijām ir atļauta vienīgi laikā, kad kuģis kuģo pa maršrutu, un pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet ne tuvāk kā: 1.1. 3 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti caur atkritumu smalcinātāju izlaisti pārtikas atkritumi. Pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem; 1.2. 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti pārtikas atkritumi, kas nav apstrādāti saskaņā ar iepriekšminēto 1.1. apakšpunktu; 1.3. 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti kravas atlikumi, no kuriem nevar atbrīvoties, izmantojot parastās izkraušanas metodes. Šo kravas atlikumu sastāvā nedrīkst būt nekādas vielas, kas klasificētas kā vielas, kuras ir kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 1.4. Dzīvnieku līķus drīkst izmest pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 2. Tīrīšanas līdzekļus un piedevas, kas atrodas kravas tilpņu, klāja un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī, drīkst izvadīt jūrā, ja šīs vielas nekaitē jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 3. Ja atkritumi ir sajaukti vai piesārņoti ar citām vielām, kuras ir aizliegts izvadīt vai uz kurām attiecas atšķirīgas izvadīšanas prasības, jāpiemēro daudz stingrākas prasības. 5. noteikums Īpašās prasības attiecībā uz atkritumu izmešanu no stacionārajām un peldošajām platformām 1. Saskaņā ar šā noteikuma 2. punkta nosacījumiem jebkādus atkritumus no stacionārajām vai peldošajām platformām un no visiem pārējiem kuģiem, ja tie atrodas līdzās šīm platformām vai līdz 500 m attālumā no tām, jūrā izmest ir aizliegts. 2. Pārtikas atkritumu izmešanu jūrā no stacionārām vai peldošām platformām, kas atrodas vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no sauszemes, un no visiem pārējiem kuģiem, kas atrodas līdzās šīm platformām vai 500 m attālumā no tām, var atļaut, ja tie ir izlaisti caur atkritumu smalcinātāju. Šie pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie varētu izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem. 6. noteikums Atkritumu izmešana īpašajās teritorijās 1. Turpmāk minētos atkritumus ir atļauts izmest īpašajās teritorijās vienīgi laikā, kad kuģis kuģo pa maršrutu, šādā veidā. 1.1. Pārtikas atkritumu izmešana jūrā jāveic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa. Pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem. Pārtikas atkritumus nedrīkst sajaukt ar citu veidu atkritumiem. Antarktikas reģionā ir aizliegts izmest ievestos putnu izcelsmes produktus, tostarp mājputnu gaļu un mājputnu daļas, ja tie nav apstrādāti, padarot tos sterilus. 1.2. Kravas atlikumus, no kuriem nevar atbrīvoties, izmantojot parastās izkraušanas metodes, ir atļauts izmest, ievērojot visus turpmāk minētos nosacījumus: 1.2.1. kravas atlikumos, tīrīšanas līdzekļos un piedevās, kas atrodas kravas tilpņu mazgāšanas ūdenī, nav nekādu vielu, kuras klasificētas kā vielas, kas ir kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas; 1.2.2. gan atiešanas osta, gan nākamā galamērķa osta atrodas īpašajā teritorijā, un kuģis neiziet ārpus šīs īpašās teritorijas ceļā starp šīm ostām; 1.2.3. šajās ostās nav pieejamas atbilstošas pieņemšanas iekārtas, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, un, 1.2.4. ja ir ievēroti šā punkta 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunkta nosacījumi, kravas tilpņu mazgāšanas ūdens izvadīšana ir jāveic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa, bet vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa. 2. Tīrīšanas līdzekļus vai piedevas, kas atrodas klāja un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī, drīkst izvadīt jūrā vienīgi tad, ja šīs vielas nav kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 3. Turpmāk minētie noteikumi (papildus šā noteikuma 1. punktā minētajiem noteikumiem) attiecas uz Antarktikas reģionu. 3.1. Ikviena Puse, no kuras ostām kuģi uzsāk maršrutu uz Antarktikas reģionu vai kuras ostās kuģi pienāk no minētā reģiona, apņemas nodrošināt to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ierīkotas atbilstošas iekārtas atkritumu pieņemšanai no visiem kuģiem, tos nepamatoti neaizkavējot un ņemot vērā vajadzības, kādas ir kuģiem, kuri minētās iekārtas izmanto. 3.2. Ikviena Puse nodrošina to, ka visiem kuģiem, kuri ir tiesīgi kuģot ar šīs Puses karogu, pirms ieiešanas Antarktikas reģionā kuģa tilpne ir pietiekami liela, lai paturētu visus atkritumus, kamēr kuģi darbojas šajā reģionā un ir noslēguši vienošanos par minēto atkritumu novadīšanu uz pieņemšanas iekārtu pēc reģiona atstāšanas. 4. Ja atkritumi ir sajaukti vai piesārņoti ar citām vielām, kuras ir aizliegts izvadīt vai uz kurām attiecas atšķirīgas izvadīšanas prasības, jāpiemēro daudz stingrākas prasības. 7. noteikums Izņēmumi 1. Šā pielikuma 3., 4., 5. un 6. noteikums neattiecas: 1.1. uz atkritumu izmešanu no kuģa, kas jāveic kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai 1.2. uz tādu atkritumu nejaušu pazaudēšanu, kas radusies kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ, ja pirms un pēc bojājuma rašanās ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai novērstu vai mazinātu nejaušu pazaudēšanu, vai 1.3. nejaušu zvejas rīku pazaudēšanu, ja ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai to novērstu, vai 1.4. zvejas rīku izmešanu no kuģa, lai aizsargātu jūras vidi vai šā kuģa vai tā komandas drošību. 2. Izņēmumi no "maršrutā" prasībām: 2.1. Šā pielikuma 4. un 6. noteikumā ietvertās prasības attiecībā uz "maršrutā" neattiecas uz pārtikas atkritumu izmešanu, ja ir skaidrs, ka šo pārtikas atkritumu paturēšana uz kuģa apdraud uz kuģa esošo cilvēku veselību. 8. noteikums Pieņemšanas iekārtas 1. Ikviena Puse apņemas nodrošināt ostas un terminālus atklātā jūrā ar atkritumu pieņemšanas iekārtām, kas atbilst to kuģu vajadzībām, kuri tās izmantos, un neizraisa nepamatotu kuģu aizkavēšanos. 2. Ikviena Puse visus gadījumus, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas varētu būt neatbilstošas, dara zināmus Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu pārsūtīt citām attiecīgajām Pusēm. 3. Pieņemšanas iekārtas īpašajās teritorijās 3.1. Ikviena Puse, kuras krasta līnija robežojas ar īpašo teritoriju, apņemas nodrošināt to, lai visās ostās un terminālos, kas atrodas attiecīgajā īpašajā teritorijā, pēc iespējas ātrāk ierīkotu pieņemšanas iekārtas, kuras atbilst to kuģu vajadzībām, kas darbojas šajās teritorijās. 3.2. Ikviena attiecīgā Puse paziņo Organizācijai par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā noteikuma 3.1. punktu. Saņēmusi atbilstošus paziņojumus, Organizācija nosaka datumu, no kura konkrētajā teritorijā stājas spēkā šā pielikuma 6. noteikuma prasības. Noteikto datumu Organizācija Pusēm paziņo vismaz divpadsmit mēnešu laikā pirms šā datuma. Līdz šim datumam kuģi, kas kuģo īpašajā teritorijā, ievēro šā pielikuma 4. noteikuma prasības attiecībā uz izmešanu ārpus īpašajām teritorijām. 9. noteikums Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole1 1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa inspekciju attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa attiecībā uz atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu. 2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām. 3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs Konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu. 4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli. 1 Sk. ostas valsts veiktās kontroles procedūras, kuras Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kas grozīta ar rezolūciju A.882(21); sk. IMO publikāciju par pārdošanu IA650E. 10. noteikums Informatīvās norādes, atkritumu apsaimniekošanas plāni2 un atkritumu uzskaite 1. 1.1. Visos kuģos, kuru kopējais garums ir 12 metri vai vairāk, un uz stacionārajām un peldošajām platformām jāizvieto norādes, kas informē kuģa komandu un pasažierus par attiecīgajām šā pielikuma 3., 4., 5. un 6. noteikumā izvirzītajām atkritumu izmešanas prasībām. 1.2. Šīs norādes jāraksta kuģa komandas darba valodā, un tajos kuģos, kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, tām jābūt arī angļu, franču vai spāņu valodā. 2. Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 BT un vairāk, un uz visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk, un uz stacionārajām un fiksētajām platformām jābūt atkritumu apsaimniekošanas plānam, kas jāievēro kuģa komandai. Šajā plānā rakstveidā jānorāda atkritumu daudzuma samazināšanas, atkritumu savākšanas, glabāšanas, apstrādes un iznīcināšanas kārtība, tostarp uz kuģa esošā aprīkojuma izmantošana. Tajā jānorāda arī persona vai personas, kas atbild par šī plāna īstenošanu. Šim plānam jāatbilst Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām2 un jābūt uzrakstītam kuģa komandas darba valodā. 3. Visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk un kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, un visām stacionārajām vai peldošajām platformām jābūt atkritumu reģistrācijas žurnālam. Atkritumu reģistrācijas žurnālu, kas var būt iekļauts kuģa oficiālajā žurnālā vai kā citādi, veido saskaņā ar paraugu, kurš ievietots šā pielikuma papildinājumā: 3.1. Visas atkritumu izvadīšanas jūrā vai novadīšanas uz pieņemšanas iekārtu, vai pabeigtas sadedzināšanas jāreģistrē atkritumu reģistrācijas žurnālā, un atbildīgajam sardzes virsniekam tās ar parakstu jāapstiprina izvadīšanas vai sadedzināšanas dienā. Kuģa kapteinim ar parakstu jāapstiprina visas aizpildītās atkritumu reģistrācijas žurnāla lappuses. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad strīdu vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda; 3.2. Ierakstos, kas tiek veikti par katru atkritumu izvadīšanas vai sadedzināšanas operāciju, jānorāda datums un laiks, kuģa atrašanās vieta, attiecīgo atkritumu kategorija un aptuvens izvadīto vai sadedzināto atkritumu daudzums; 3.3. Atkritumu reģistrācijas žurnālu glabā uz kuģa vai stacionārās vai peldošās platformas tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā. To glabā divus gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas. 3.4. Saistībā ar šā pielikuma 7. noteikumā paredzēto izmešanu vai nejaušo pazaudēšanu atkritumu reģistrācijas žurnālā vai - ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 400 BT - kuģa oficiālajā žurnālā jānorāda norises vieta, izmešanas vai pazaudēšanas apstākļi un iemesli, izmesto vai pazaudēto vienību apraksts un vajadzīgie drošības pasākumi, kas veikti, lai novērstu vai mazinātu šādu izmešanu vai nejaušu pazaudēšanu. 4. Prasības attiecībā uz atkritumu reģistrācijas žurnālu administrācija drīkst nepiemērot: 4.1. kuģiem, kas veic reisus, kuru ilgums nepārsniedz vienu stundu, un kas ir sertificēti pārvadāt 15 cilvēkus un vairāk, vai 4.2. stacionārajām vai peldošajām platformām. 5. Attiecīgās konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt atkritumu reģistrācijas žurnālu vai kuģa oficiālo žurnālu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā atkritumu reģistrācijas žurnāla vai kuģa oficiālā žurnāla ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Atkritumu reģistrācijas žurnāla vai kuģa oficiālā žurnāla inspekciju un kompetentās iestādes īstenotu apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu. 6. Par zvejas rīku nejaušu pazaudēšanu vai izmešanu, ko paredz 7.1.3. un 7.1.3.bis noteikums un kas būtiski apdraud jūras vidi vai kuģošanu, ir jāziņo valstij, ar kuras karogu attiecīgais kuģis ir tiesīgs kuģot, bet gadījumos, kad pazaudēšana vai izmešana notiek ūdeņos, kas atrodas piekrastes valsts jurisdikcijā, jāziņo arī attiecīgajai piekrastes valstij. 2 Skatīt Atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes vadlīnijas, kuras Organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.71(38); skatīt MEPC/Apkārtrakstu Nr. 317 un IMO publikāciju par pārdošanu IA656E. PAPILDINĀJUMS ATKRITUMU REĢISTRĀCIJAS ŽURNĀLA VEIDLAPA Kuģa vārds: ____________________________________________ Pazīšanas numurs vai burti: ____________________________________________ IMO Nr.: ____________________________________________ Laikposmā no: ________________________ līdz: ________________________ 1. Ievads Saskaņā ar V pielikuma 10. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78), reģistrē visas atkritumu izvadīšanas operācijas vai veiktās sadedzināšanas, tostarp izvadīšanu jūrā, novadīšanu uz pieņemšanas iekārtām vai citiem kuģiem, kā arī nejaušu pazaudēšanu. 2. Atkritumi un to apsaimniekošana 1. Atkritumi ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, jebkādas plastmasas materiāli, kravas atlikumi, cepamā eļļa, zvejas rīki un dzīvnieku līķi, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kuras noteiktas vai uzskaitītas citos šīs konvencijas pielikumos. Atkritumi nav svaigas zivis un to daļas, kas iegūtas, reisa laikā veicot zvejas darbības vai veicot tādas akvakultūras darbības kā zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu, lai tos izvietotu akvakultūras iekārtā, un noķerto zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu no šādām iekārtām uz krastu, lai tos pārstrādātu. Attiecīgā informācija atrodama arī MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijās3. 3 Skatīt MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijas, kas grozītas ar rezolūcijām. 3. Atkritumu apraksts Atkritumu reģistrācijas žurnālā (vai kuģa oficiālajā žurnālā) atkritumus grupē šādās kategorijās: A. plastmasas; B. pārtikas atkritumi; C. sadzīves atkritumi; D. cepamā eļļa; E. atkritumu dedzināmās krāsns pelni; F. ekspluatācijas atkritumi; G. kravas atlikumi; H. dzīvnieka(-u) līķis(-i); I. zvejas rīki4. 4 Skatīt vadlīnijas, kuras izstrādās Organizācija. 4. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā 4.1. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic šādos gadījumos: 4.1.1. ja atkritumi novadīti uz pieņemšanas iekārtu5 krastā vai uz citiem kuģiem: 4.1.1.1. novadīšanas datums un laiks; 4.1.1.2. osta vai iekārta, vai kuģa vārds; 4.1.1.3. novadīto atkritumu kategorija; 4.1.1.4. aptuvenais novadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³; 4.1.1.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts. 4.1.2. ja atkritumus sadedzina: 4.1.2.1. sadedzināšanas datums un uzsākšanas un pabeigšanas laiks; 4.1.2.2. kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums) sadedzināšanas uzsākšanas un pabeigšanas laikā; 4.1.2.3. sadedzināto atkritumu kategorijas; 4.1.2.4. aptuvenais sadedzinātais daudzums, izteikts m³; 4.1.2.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts. 4.1.3. ja atkritumi ir izvadīti jūrā saskaņā ar 4., 5. vai 6. noteikumu MARPOL konvencijas V pielikumā: 4.1.3.1. izvadīšanas datums un laiks; 4.1.3.2. kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums); Piezīme: attiecībā uz katru kravas atlikumu izvadi norādīt tās sākuma un beigu pozīciju. 4.1.3.3. izvadīto atkritumu kategorija; 4.1.3.4. aptuvenais izvadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³; 4.1.3.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts; 4.1.4. atkritumu nejauša vai cita veida ārkārtas izplūde vai pazaudēšana jūrā, tostarp saskaņā ar 7. noteikumu MARPOL konvencijas V pielikumā: 4.1.4.1. norises datums un laiks; 4.1.4.2. osta vai cita kuģa atrašanās vieta norises laikā (ģeogrāfiskais platums, garums un ūdens dziļums, ja tie ir zināmi); 4.1.4.3. izvadīto vai pazaudēto atkritumu kategorijas; 4.1.4.4. katras kategorijas atkritumu aptuvenais daudzums, izteikts m³; 4.1.4.5. izplūdes vai pazaudēšanas iemesli un vispārējas piezīmes. 5. Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietoto atkritumu aptuvenais daudzums. Kvītis vai apliecinošos dokumentus glabā kopā ar atkritumu reģistrācijas žurnālu. 4.2. Atkritumu daudzums Uz kuģa esošo atkritumu daudzumu novērtē m³, ja iespējams, atsevišķi pa kategorijām. Atkritumu reģistrācijas žurnālā ir daudz norāžu par aptuveno atkritumu daudzumu. Tas, cik precīzi tiek aplēsts aptuvenais atkritumu daudzums, ir šo aprēķinu veicēju ziņā. Tilpuma aplēses atšķirsies pirms un pēc pārstrādes. Dažās pārstrādes procedūrās nav iespējams aplēst izmantoto tilpumu, piemēram, veicot pārtikas atkritumu nepārtraukto pārstrādi. Šie faktori jāņem vērā, veicot ierakstus un interpretējot reģistrācijas žurnālā ievietoto informāciju. 5 Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietoto atkritumu aptuvenais daudzums. Kvītis vai apliecinošos dokumentus glabā kopā ar atkritumu reģistrācijas žurnālu. ATKRITUMU IZVADĪŠANAS SARAKSTS Kuģa vārds: ____________________________________________ Pazīšanas numurs vai burti: ____________________________________________ IMO Nr.: ________________________ Atkritumu kategorijas: A. plastmasas; B. pārtikas atkritumi; C. sadzīves atkritumi (piem., sasmalcināts papīrs, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māls un fajanss u. c.); D. cepamā eļļa; E. atkritumu dedzināmās krāsns pelni; F. ekspluatācijas atkritumi; G. kravas atlikumi; H. dzīvnieka(-u) līķis(-i); I. zvejas rīki. JAUNĀ TABULA IR ŠĀDA: Datums/ laiks Kuģa atrašanās vieta/piezīmes (piem., nejauša pazaudēšana) Kategorija Aplēstais izvadīto vai sadedzināto atkritumu daudzums Jūrā Uz pieņemšanas iekārtu Sadedzināts Apliecinājums/ paraksts Kapteiņa paraksts: ________________________________________ Datums: ______________________________ ________________________ PIELIKUMS 1997. GADA PROTOKOLAM, AR KO GROZA 1973. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR KUĢU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU, KURA GROZĪTA AR 1978. GADA PROTOKOLU (Pārskatītais MARPOL konvencijas VI pielikums) I NODAĻA VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI 1. noteikums. Piemērošana Šā pielikuma noteikumus, izņemot 3., 5., 6., 13., 15., 16., 18., 19., 20., 21., 22. un 23. noteikumu, kur nepārprotami noteikts citādi, piemēro visiem kuģiem. 2. noteikums. Definīcijas Šajā pielikumā: 1. "Pielikums" ir VI pielikums 1973. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL konvencija), kura grozīta ar 1978. gada protokolu un ar 1997. gada protokolu un kuru var grozīt Organizācija ar nosacījumu, ka šie grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta noteikumiem. 2. "Līdzīga būvniecības stadija" ir stadija, kurā: 2.1. sākas ar konkrēto kuģi saistīti būvdarbi un 2.2. ir sākta šā kuģa montāža, kas aptver vismaz 50 tonnas vai vienu procentu no aprēķinātās visu konstrukcijas materiālu masas, piemērojot mazāko no šīm vērtībām. 3. "Ikgadējais datums" ir tā katra gada diena un mēnesis, kurā beidzas Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas apliecības derīguma termiņš. 4. "Vadības palīgierīce" ir sistēma, funkcija vai kontroles stratēģija, kas ierīkota kuģa dīzeļdzinējā un ko izmanto, lai aizsargātu dzinēju un/vai tā palīgaprīkojumu pret tādiem ekspluatācijas apstākļiem, kuri varētu radīt bojājumus vai atteici, vai ko izmanto, lai atvieglotu dzinēja iedarbināšanu. Vadības palīgierīce var būt arī stratēģija vai pasākums, attiecībā uz kuru ir pienācīgi pierādīts, ka tā nav regulējoša vadības ierīce. 5. "Nepārtraukta padeve" ir process, kurā atkritumus novirza sadegšanas kamerā bez cilvēku palīdzības, kamēr atkritumu dedzināmā krāsns ir parastas ekspluatācijas stāvoklī un sadegšanas kameras darba temperatūra ir starp 850°C un 1200°C. 6. "Regulējoša vadības ierīce" ir ierīce, kura mēra, uztver vai reaģē uz strādājošajiem mainīgajiem (piem., dzinēja ātrumu, temperatūru, ieplūdes spiedienu vai jebkuru citu parametru), lai aktivizētu, modulētu, atliktu vai dezaktivētu emisijas kontroles sistēmas jebkuras sastāvdaļas darbību vai funkciju tā, lai emisijas kontroles sistēmas efektivitāte tiktu samazināta kuģa parastu ekspluatācijas apstākļu gadījumā, ja vien uz šādas ierīces lietošanu būtībā attiecas pieļaujamās emisijas sertifikācijas testa procedūras. 7. "Emisija" ir jebkāda tādu vielu izplūde no kuģiem gaisā vai jūrā, uz kurām attiecas šajā pielikumā paredzētā kontrole. 8. "Emisijas kontroles zona" ir teritorija, kurā ir jāveic īpaši obligāti pasākumi attiecībā uz emisiju no kuģiem, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu gaisa piesārņojumu, gaisā nokļūstot slāpekļa oksīdiem, sēra oksīdiem vai cietajām daļiņām, vai visiem trim emisiju veidiem, kā arī to kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Emisijas kontroles zonas ir uzskaitītas šā pielikuma 13. un 14. noteikumā vai tiek noteiktas saskaņā ar šiem noteikumiem. 9. "Smagā degviela" ir jebkāda degviela, kas tiek piegādāta un ir paredzēta sadedzināšanai, lai iedarbinātu kuģi vai izmantotu to uz kuģa, tostarp destilāti un dīzeļdegvielas atlikumi. 10. "Bruto tilpība" ir bruto tilpība, ko aprēķina saskaņā ar tilpības mērīšanas noteikumiem, kas minēti 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu I pielikumā un visās nākamajās konvencijās, kas tiks pieņemtas šajā jomā. 11. "Ierīkošana" šā pielikuma 12. noteikuma izpratnē ir sistēmu, aprīkojuma, tostarp pārnēsājamo ugunsaizsardzības iekārtu, izolācijas vai citu materiālu ierīkošana uz kuģa, bet tā nav agrāk ierīkoto sistēmu, aprīkojuma, izolācijas vai citu materiālu labošana vai uzlādēšana vai pārnēsājamo ugunsaizsardzības iekārtu uzpildīšana. 12. "Ierīkots" ir kuģa dīzeļdzinējs, kurš ir uzstādīts vai kuru ir paredzēts uzstādīt uz kuģa, un tas var būt arī pārnēsājams kuģa palīgdzinējs, ja tā degvielas uzpildes, dzesēšanas vai izplūdes sistēma ir būtiska kuģa daļa. Degvielas uzpildes sistēma tiek uzskatīta par kuģa būtisku daļu vienīgi tad, ja tā ir pastāvīgi piestiprināta kuģim. Šī definīcija attiecas arī uz kuģa dīzeļdzinēju, ko izmanto, lai papildinātu vai palielinātu kuģa uzstādīto jaudu, un kas ir paredzēts kā kuģa būtiska daļa. 13. "Neracionāla emisijas kontroles stratēģija" ir jebkāda veida stratēģija vai pasākums, kas, kuģi ekspluatējot parastos lietošanas apstākļos, samazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti līdz līmenim, kas ir zemāks par pieļaujamās emisijas testa procedūrā paredzēto līmeni. 14. "Kuģa dīzeļdzinējs" ir jebkurš iekšdedzes virzuļdzinējs, kuru darbina, izmantojot šķidro degvielu vai divus degvielas veidus, un uz kuru attiecas šā pielikuma 13. noteikums, tostarp attiecīgos gadījumos būsters/maisītājsistēma. 15. "Slāpekļa oksīdu tehniskais kodekss" ir Tehniskais kodekss par kuģu dīzeļdzinēju slāpekļa oksīdu emisijas kontroli, kas pieņemts ar 1997. gada MARPOL konvencijas konferences 2. rezolūciju un ko var grozīt Organizācija ar nosacījumu, ka šādi grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta noteikumiem. 16. "Ozona slāni noārdošas vielas" ir kontroles pasākumiem pakļautas vielas, kas definētas 1987. gada Monreālas protokola par ozona slāni noārdošajām vielām 1. panta 4. punktā un uzskaitītas A, B, C vai E pielikumā, kas pievienots minētajam protokolam, kurš ir spēkā šā pielikuma piemērošanas vai interpretēšanas brīdī. Ozona slāni noārdošas vielas, kas var atrasties kuģī, cita starpā var būt šādas: halons 1211 jeb bromhlordifluormetāns; halons 1301 jeb bromtrifluormetāns; halons 2402 jeb 1, 2-dibromo-1, 1, 2, 2-tetrafluoroetāns (tiek saukts arī par halonu 114B2); CFC-11 jeb trihlorfluormetāns; CFC-12 jeb dihlordifluormetāns; CFC-113 jeb 1, 1, 2-trihloro-1, 2, 2-trifluoretāns; CFC-114 jeb 1, 2-dihloro-1, 1, 2, 2-tetrafluoretāns; CFC-115 jeb hlorpentafluoretāns. 17. "Sadedzināšana uz kuģa" ir atkritumu vai citu vielu sadedzināšana uz kuģa, ja šādi atkritumi vai citas vielas radušās šā kuģa parastas ekspluatācijas laikā. 18. "Kuģa atkritumu dedzināmā krāsns" ir kuģa iekārta, kuras galvenais mērķis ir atkritumu sadedzināšana. 19. "Uzbūvēts kuģis" ir kuģis, kam ir ielikts ķīlis vai kas ir līdzīgā būvniecības stadijā. 20. "Naftas nosēdumi" ir nosēdumi no smagās degvielas vai smēreļļas separatoriem, smēreļļas paliekas no galvenajiem mehānismiem vai palīgmehānismiem vai naftas paliekas sateces ūdeņu separatoros, naftas filtrēšanas iekārtās vai paliktņos. 21. "Tankkuģis" 15. noteikuma izpratnē ir naftas tankkuģis saskaņā ar šīs konvencijas I pielikuma 1. noteikuma definīciju vai tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai saskaņā ar II pielikuma 1. noteikuma definīciju. 4. nodaļā: 22. "Esošais kuģis" ir kuģis, kas nav jauns kuģis. 23. "Jauns kuģis" ir kuģis: 23.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 2013. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai 23.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, - kuģis, kuram ir ielikts ķīlis vai kurš ir bijis līdzīgā būvniecības stadijā 2013. gada 1. jūlijā vai pēc tam, vai 23.3. kurš ir piegādāts 2015. gada 1. jūlijā vai pēc tam. 24. "Būtiska pārbūve" 4. nodaļas izpratnē ir kuģa pārbūve: 24.1. kura būtiski maina kuģa izmērus, kravnesību vai dzinēja jaudu vai 24.2. kura maina kuģa tipu, vai 24.3. kuras nolūks, pēc administrācijas atzinuma, ir būtiski pagarināt kuģa ekspluatāciju, vai 24.4. kura maina kuģi tā, ka, ja tas būtu jauns kuģis, tad uz to attiektos šīs konvencijas attiecīgie noteikumi, kas nav piemērojami esošajam kuģim, vai 24.5. kura būtiski maina kuģa energoefektivitāti un nozīmē jebkādus pārveidojumus, kuru dēļ kuģis varētu pārsniegt piemērojamo prasīto EEDI, kas noteikts 21. noteikumā. 25. "Beramkravu kuģis" ir kuģis, kas paredzēts galvenokārt beramkravu pārvadāšanai bez taras, tostarp tāda veida kuģis kā rūdas pārvadātājs, atbilstoši definīcijai, kas sniegta 1974. gada SOLAS konvencijas XII nodaļas 1. noteikumā, bet ne dažādu kravu pārvadātājs. 26. "Gāzes pārvadātājs" ir kravas kuģis, kas uzbūvēts vai pielāgots un tiek izmantots jebkādas šķidrās gāzes kā lejamkravas pārvadāšanai. 27. "Tankkuģis" 4. nodaļas izpratnē ir naftas tankkuģis atbilstoši MARPOL konvencijas I pielikuma 1. noteikumam vai tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai, vai kaitīgo šķidro vielu tankkuģis atbilstoši MARPOL konvencijas II pielikuma 1. noteikumam. 28. "Konteinerkuģis" ir kuģis, kas paredzēts vienīgi konteineru pārvadāšanai tilpnēs un uz klāja. 29. "Ģenerālkravas kuģis" ir kuģis, kam ir vairāki klāji vai viens klājs un kas galvenokārt paredzēts ģenerālkravas pārvadāšanai. Šī definīcija neattiecas uz specializētajiem beramkravu transportkuģiem, uz kuriem neattiecas ģenerālkravas kuģu atskaites līniju aprēķini, proti, uz mājlopu pārvadātājiem, liellaivu pārvadātājiem, smagkravas pārvadātājiem, jahtu pārvadātājiem, kodoldegvielas pārvadātājiem. 30. "Refrižeratorkuģis" ir kuģis, kas paredzēts vienīgi atdzesētu kravu pārvadāšanai tilpnēs. 31. "Dažādu kravu pārvadātājs" ir kuģis, kura kravnesība ir 100 % un kurš paredzēts gan lejamkravu pārvadāšanai, gan beramkravu pārvadāšanai bez taras. 32. "Pasažieru kuģis" ir kuģis, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus. 33. "Ro-ro kravas kuģis" (transportlīdzekļu pārvadātājs) ir vairāku klāju ro-ro kravas kuģis, kas paredzēts tukšu vieglo un kravas automašīnu pārvadāšanai. 34. "Ro-ro kravas kuģis" ir kuģis, kas paredzēts ro-ro kravas transporta vienību pārvadāšanai. 35. "Ro-ro pasažieru kuģis" ir pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām. 36. "Sasniegtais EEDI" ir EEDI lielums, ko atsevišķs kuģis sasniedzis saskaņā ar 4. nodaļas 20. noteikumu. 37. "Prasītais EEDI" ir sasniegtā EEDI maksimālais lielums, kas atļauts saskaņā ar 4. nodaļas 21. noteikuma prasībām konkrētam kuģa tipam un izmēram. 3. noteikums. Izņēmumi un atbrīvojumi Vispārējie noteikumi 1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas: 1.1. uz emisiju, kas ir nepieciešama kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai 1.2. uz emisiju, kas notiek kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ: 1.2.1. ja pēc tam, kad radies bojājums vai pamanīta emisija, ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu emisiju, un 1.2.2. izņemot gadījumu, kad īpašnieks vai kapteinis ir rīkojies vai nu ar nolūku radīt bojājumu, vai rīkojies nolaidīgi, apzinoties, ka bojājums visdrīzāk radīsies. Izmēģinājumi emisijas samazināšanai no kuģiem un kontroles tehnoloģijas izpēte 2. Puses administrācija, attiecīgos gadījumos sadarbojoties ar citām administrācijām, var piešķirt kuģim atbrīvojumu no konkrētiem šā pielikuma noteikumiem, lai veiktu izmēģinājumus, kuru nolūks ir noskaidrot, kā norisinājusies kuģu radītās emisijas samazināšana un attīstījušās kontroles tehnoloģijas un dzinēja konstrukcijas programmas. Šādu atbrīvojumu drīkst piešķirt vienīgi tad, ja šā pielikuma konkrētu noteikumu vai pārskatītā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskā kodeksa noteikumu piemērošana varētu kavēt izpēti attiecībā uz šādu tehnoloģiju vai programmu attīstību. Šādus atbrīvojumus drīkst piešķirt tikai vismazākajam nepieciešamajam skaitam kuģu, un uz šiem atbrīvojumiem attiecas šādi nosacījumi: 2.1. ja kuģa dīzeļdzinēja cilindra tilpums ir mazāks par 30 litriem, tad izmēģinājumus jūrā nedrīkst veikt ilgāk par 18 mēnešiem. Ja ir nepieciešams papildu laiks, atbrīvojuma piešķīrēja administrācija vai administrācijas var atjaunināt piešķirto atļauju uz vēl vienu laikposmu, kas nepārsniedz 18 mēnešus, vai 2.2. ja kuģa dīzeļdzinēja cilindra tilpums ir 30 vai vairāk litru, tad izmēģinājumus jūrā nedrīkst veikt ilgāk par pieciem gadiem, un atbrīvojuma piešķīrējai administrācijai vai administrācijām ir jāsaņem progresa pārskats katrā starpposma apskatē. Piešķirto atbrīvojumu drīkst atsaukt, pamatojoties uz šo pārskatu, ja, veicot izmēģinājumus, nav ievēroti atļaujā minētie nosacījumi vai ja tiek konstatēts, ka konkrētā tehnoloģija vai programma visdrīzāk nesniegs efektīvus rezultātus kuģu radītās emisijas samazināšanai un kontrolei. Ja administrācija vai administrācijas, kuras veic pārskatīšanu, konstatē, ka ir nepieciešams papildu laiks, lai veiktu konkrētas tehnoloģijas vai programmas izmēģināšanu, tad piešķirto atļauju var atjaunināt uz papildu laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus. Emisijas, kas rodas, veicot pasākumus saistībā ar jūras dibena minerālu resursiem 3.1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas uz emisijām, kas rodas, veicot jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi saskaņā ar šīs konvencijas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) daļu. Šādas emisijas cita starpā ir: 3.1.1. emisijas, kas rodas, sadedzinot vielas, kuras rodas, vienīgi veicot jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi, tostarp, piemēram, tvaicējot ogļūdeņražus un dedzinot atgriezumus, dūņas un/vai aktivizēšanas šķidrumus aku veidošanas un izmēģināšanas operāciju laikā, un notiekot uzliesmojumiem kļūmes dēļ; 3.1.2. tādu gāzu un gaistošu savienojumu noplūde, ko satur urbšanas šķidrums un urbšanas skaidas; 3.1.3. emisijas, kas tieši saistītas vienīgi ar jūras dibena minerālu resursu apstrādi, pārvietošanu vai glabāšanu, un 3.1.4. emisijas no tādu kuģu dīzeļdzinējiem, kas veic vienīgi jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi. 3.2. Šā pielikuma 18. noteikuma prasības neattiecas uz tādu ogļūdeņražu izmantošanu, kurus ražo un pēc tam turpat izmanto kā degvielu, ja ir saņemta administrācijas piekrišana. 4. noteikums. Ekvivalenti 1. Puses administrācija drīkst šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā kuģī izmantot citus vai izmantot citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes, ja šīs citas ierīces, materiāli, iekārtas vai aparāti vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes emisiju samazināšanas ziņā ir vismaz tikpat efektīvi kā tie, kas prasīti šajā pielikumā, tostarp jebkurā no standartiem, kuri izklāstīti 13. un 14. noteikumā. 2. Administrācija, kas atļauj kuģī izmantot ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus, vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu, vai citu procedūru, alternatīvu smago degvielu vai atbilstības metožu vietā, par to ziņo Organizācijai, kura savukārt šo informāciju nodod šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai. 3. Konvencijas Puses administrācija ņem vērā visas attiecīgās vadlīnijas, kuras izstrādājusi Organizācija attiecībā uz šajā noteikumā paredzētajiem ekvivalentiem. 4. Konvencijas Puses administrācija, kas atļauj izmantot kādu no šā noteikuma 1. punktā minētajiem ekvivalentiem, cenšas nenodarīt kaitējumu ne savas valsts, ne citu valstu videi, cilvēku veselībai, īpašumam vai resursiem. II NODAĻA APASKATE, SERTIFIKĀCIJA UN KONTROLES LĪDZEKĻI 5. noteikums. Apskates 1. Visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un visām stacionārajām un peldošajām urbšanas platformām un citām platformām ir jāatbilst 3. nodaļas prasībām, un tie ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm: 1.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad šā pielikuma 6. noteikumā minētā apliecība tiek izsniegta pirmo reizi. Šīs apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām; 1.2. periodiskā apskate intervālos, kurus noteikusi administrācija, bet kuri nepārsniedz piecus gadus, izņemot gadījumus, kuros piemērojams šā pielikuma 9.2., 9.5., 9.6. vai 9.7. noteikums. Periodiskās apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām; 1.3. starpperioda apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības otrā ikgadējā datuma vai trīs mēnešu laikā pirms vai pēc trešā ikgadējā datuma, un tā aizstāj vienu no šā noteikuma 1.4. punktā paredzētajām ikgadējām apskatēm. Starpperioda apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums un iekārtojums pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām un būtu labā darba kārtībā. Starpperioda apskati apstiprina IAPP apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu; 1.4. ikgadējā apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības katra ikgadējā datuma, tostarp šā noteikuma 1.1. punktā minētā aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu vispārējā pārbaude, lai pārliecinātos, ka tie ir uzturēti saskaņā ar šā noteikuma 5. punktu un ir atbilstošā stāvoklī, lai veiktu pakalpojumus, kam kuģis ir paredzēts. Ikgadējo apskati apstiprina IAPP apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu, un 1.5. papildu apskate, kas atkarībā no apstākļiem ir vispārēja vai daļēja un ko veic pēc jebkura nozīmīga remonta vai rekonstrukcijas, kura minēta šā noteikuma 5. punktā, vai ko veic pēc remonta, kura nepieciešamība konstatēta pārbaudē, kas minēta šā noteikuma 6. punktā. Apskates mērķis ir pārliecināties, vai nepieciešamais remonts vai rekonstrukcijas darbi ir veikti efektīvi, vai šā remonta vai rekonstrukcijas materiāli un veicamais darbs visādā ziņā ir apmierinošs un vai kuģis visādā ziņā atbilst 3. nodaļas prasībām. 2. Ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 400 BT, tad administrācija var noteikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti 3. nodaļas piemērojamie nosacījumi. 3. Kuģu apskati attiecībā uz šā pielikuma noteikumu izpildi veic administrācijas darbinieki. 3.1. Taču apskašu veikšanu administrācija var uzticēt šim nolūkam izvirzītiem inspektoriem vai organizācijām, kuras tā atzinusi. Šīm organizācijām jāievēro Organizācijas pieņemtās vadlīnijas;1 3.2. Kuģu dīzeļdzinēju un aprīkojuma apskate, lai pārbaudīt atbilstību šā pielikuma 13. noteikumam, ir jāveic saskaņā ar pārskatīto 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu. 3.3. Ja izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka aprīkojuma stāvoklis ievērojami atšķiras no apliecībā minētās informācijas, tad inspektors vai organizācija nodrošina to, ka tiek veikts izlabošanas pasākums, un pienācīgā veidā informē administrāciju. Ja šāds izlabošanas pasākums netiek veikts, administrācija attiecīgo apliecību anulē. Ja kuģis atrodas citas Puses ostā, tad par to nekavējoties informē arī minētās ostas attiecīgās valsts iestādes. Ja administrācijas darbinieks, izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija ir informējusi minētās ostas attiecīgās valsts iestādes, tad attiecīgās ostas valsts valdība šim darbiniekam, inspektoram vai organizācijai sniedz visu palīdzību, kas vajadzīga, lai tie veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo noteikumu, un 3.4. jebkurā gadījumā attiecīgā administrācija pilnīgi garantē to, ka veiktā apskate ir pilnīga un efektīva, un apņemas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šo pienākumu. 4. Arī kuģi, uz kuriem attiecas 4. nodaļa, ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm, ņemot vērā Organizācijas pieņemtās vadlīnijas2: 4.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā un pirms Starptautiskās enegroefektivitātes apliecības izsniegšanas. Apskatē tiek pārbaudīts, vai kuģa sasniegtais EEDI atbilst 4. nodaļas prasībām un vai 22. noteikumā paredzētais SEEMP atrodas uz kuģa; 4.2. vispārēja vai daļēja apskate atkarībā no apstākļiem, ko veic pēc kuģa būtiskas pārbūves, uz kuru attiecas šis noteikums. Apskates mērķis ir vajadzības gadījumā pārrēķināt sasniegto EEDI un pārbaudīt tā atbilstību 21. noteikuma prasībām, piemērojot samazinājuma koeficientu atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra fāzē, kas atbilst līguma noslēgšanas vai ķīļa ielikšanas datumam vai datumam, kurā sākotnējais kuģis ir piegādāts saskaņā ar 2.23. noteikumu; 4.3. ja jauna vai esoša kuģa būtiska pārbūve ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par kuģi, kas uzbūvēts no jauna, tad administrācija nosaka to, ka ir jāveic sākotnējā apskate attiecībā uz sasniegto EEDI. Ja šāda apskate tiek atzīta par nepieciešamu, tās mērķis ir pārrēķināt sasniegto EEDI un pārbaudīt tā atbilstību 21. noteikuma prasībām, piemērojot samazinājuma koeficientu atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra pārbūves līguma noslēgšanas datumā vai, ja šāda līguma nav, pārbūves uzsākšanas datumā. Šajā apskatē arī pārbauda to, vai 22. noteikumā paredzētais SEEMP atrodas uz kuģa, un 4.4. attiecībā uz esošajiem kuģiem to, vai SEEMP atrodas uz kuģa saskaņā ar 22. noteikumu, pārbauda šā noteikuma 1. punktā minētajā pirmajā starpposma apskatē vai periodiskajā apskatē atkarībā no tā, kura tiek veikta pirmā, 2013. gada 1. janvārī vai pēc tam. 5. Aprīkojums ir jāuztur atbilstoši šā pielikuma noteikumiem, un apskatē pārbaudīto aprīkojumu, sistēmas, ierīces, iekārtojumu vai materiālus nedrīkst mainīt bez administrācijas skaidri izteikta apstiprinājuma. Šāda aprīkojuma un ierīču tieša aizvietošana ar aprīkojumu un ierīcēm, kas atbilst šā pielikuma noteikumiem, ir atļauta. 6. Ja uz kuģa notiek negadījums vai ja tiek atklāts bojājums, kas būtiski ietekmē šajā pielikumā minētā aprīkojuma pilnīgumu un efektivitāti, kuģa kapteinis vai īpašnieks pēc iespējas drīzāk par to ziņa administrācijai, izvirzītajam inspektoram vai atzītajai organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu. 1 Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739(18), un kuras Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.789(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt. 2 Skatīt Projektētās energoefektivitātes apskates un sertifikācijas vadlīnijas. 6. noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība 1. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību pēc sākotnējās vai periodiskās apskates saskaņā ar šā pielikuma 5. noteikuma nosacījumiem izsniedz: 1.1. visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk un kuri veic reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, un 1.2. platformām un urbšanas platformām, kas tiek vestas uz citu šīs konvencijas Pušu suverenitātei pakļautajiem vai jurisdikcijā esošajiem ūdeņiem. 2. Kuģim, kas uzbūvēts pirms datuma, kurā VI pielikums ir stājies spēkā attiecībā uz konkrētā kuģa administrāciju, Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību izsniedz saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu ne vēlāk kā pirmajā reizē, kad kuģis tiek ievests sausajā dokā pēc minētā spēkā stāšanās datuma, taču ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā datuma. 3. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās attiecīgi pilnvarota persona vai organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība 4. Starptautisko energoefektivitātes apliecību izsniedz pēc tam, kad ir veikta apskate saskaņā ar 5.4. noteikuma nosacījumiem, visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk, un pēc tās saņemšanas kuģis drīkst veikt reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā. 5. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās attiecīgi pilnvarota organizācija3. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību. 3 Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739(18), un kuras Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.789(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt. 7. noteikums. Apliecības izsniegšana, ko veic cita šīs konvencijas Puse 1. Konvencijas Puse pēc administrācijas pieprasījuma var likt apskatīt konkrēto kuģi un, ja tā ir guvusi apstiprinājumu, ka šā pielikuma nosacījumi ir ievēroti, šim kuģim izsniedz vai atļauj izsniegt Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību vai Starptautisko energoefektivitātes apliecību, un, ja nepieciešams, apstiprina kuģim izsniegto apliecību vai atļauj tās apstiprināšanu saskaņā ar šo pielikumu. 2. Apliecības kopiju un apskates ziņojuma kopiju pēc iespējas drīzāk nosūta administrācijai, kas to pieprasījusi. 3. Šādi izsniegtā apliecībā ir norāde, ka tā izsniegta pēc administrācijas pieprasījuma un ka tai ir tāds pats spēks kā apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. noteikumu, un to tieši tāpat atzīst. 4. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību vai Starptautisko energoefektivitātes apliecību neizsniedz tādam kuģim, kas ir tiesīgs kuģot ar tādas valsts karogu, kura nav šīs konvencijas Puse. 8. noteikums. Apliecību veidlapas Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība 1. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma I papildinājumā sniegtajam paraugam, un tai jābūt sagatavotai vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība Starptautisko energoefektivitātes apliecību sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma VIII papildinājumā sniegtajam paraugam, un tai jābūt sagatavotai vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā. 9. noteikums. Apliecību derīguma termiņš Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība 1. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību izsniedz uz laiku, ko noteikusi administrācija un kas nav ilgāks par pieciem gadiem. 2. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. punkta prasībām: 2.1. ja periodiskā apskate ir pabeigta laikā, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir ne vairāk par trim mēnešiem, jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām; 2.2. ja periodiskā apskate ir pabeigta pēc esošās apliecības derīgum …