Zaudējis spēku - Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.60 Rīgā 2007.gada 2.maijā (prot. Nr.19 4.p.) Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma

1. panta sesto daļu un 50.8 panta sesto daļu, Finanšu instrumentu tirgus likuma
2. panta otro un astoto daļu un 123.3 panta sesto daļu Saīsinājumu saraksts ABKV programma (ABCP) – uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru programmaĀKNI (ECAI) – piemērotā ārējā kredītu novērtējuma institūcija (reitingu aģentūra)BNT kapitāla vērtspapīri – biržā netirgotie kapitāla vērtspapīri (private equity)BT kapitāla vērtspapīri – biržā tirgotie kapitāla vērtspapīri (exchange traded equity)CVR metode – darījumu ar iestādēm kredītriska kapitāla prasības noteikšanas metode, kas balstās uz centrālajām valdībām piešķirtajiem reitingiemDPKR (CCR) – darījuma partnera kredītrisks (counterparty credit risk)EK (EC) – Eiropas KopienaEKA – eksporta kreditēšanas aģentūraESAO – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaIFA – ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmie vērtspapīriIMM – iekšējo modeļu metodeĪNIS (SSPE) – īpašam nolūkam izveidota sabiedrība, kas veic vērtspapirizēšanuIR metode – darījumu ar iestādēm kredītriska kapitāla prasības noteikšanas metode, kas balstās uz pašām iestādēm piešķirtajiem reitingiemIRB pieeja – uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja kredītriska kapitāla prasības noteikšanaiKP (CCF) – korekcijas pakāpeMEAP – minimālā eksporta apdrošināšanas prēmijaMVK (SME) – mazās un vidējās komercsabiedrībasPZ (EL) – paredzamie zaudējumi (expected loss)PZPA (ELBE) – iespējami precīza paredzamo zaudējumu aplēseReitings – ĀKNI kredīta novērtējums vai iestādes iekšējais kredīta novērtējums (reitings)RP (RW) – riska pakāpeRPV (VAR) iekšējais modelis – riskam pakļautās vērtības iekšējais modelisRTN atvasinātie instrumenti – regulētā tirgū netirgotie atvasinātie instrumentiRTT atvasinātie instrumenti – regulētā tirgū tirgotie atvasinātie instrumentiSNV (PD) – saistību nepildīšanas varbūtība (probability of default)SNZ (LGD) – zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (loss given default)SP – standartizētā pieeja kredītriska kapitāla prasības noteikšanaiSPRDV – sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība (expected positive exposure)SRDV – sagaidāmā riska darījumu vērtība (expected exposure)T (M) – termiņš SATURSI sadaļaDarbības joma un definīcijas
3. daļaPamatnostādnes
4. daļaNoteikumos lietotie terminiII sadaļaKapitāla pietiekamība
5. nodaļaVispārīgie jautājumi
6. daļaTirdzniecības un netirdzniecības portfelis
7. daļaPašu kapitāla minimālais apmērs
8. nodaļaKredītriska minimālā kapitāla prasība
9. daļaVispārīgie principi
10. daļaStandartizētā pieeja
11. daļaUz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja
12. daļaKredītriska mazināšana
13. daļaVērtspapirizēšana
14. nodaļaTirgus risku minimālās kapitāla prasības
15. daļaPozīcijas riska kapitāla prasības aprēķins
16. daļaNorēķinu riska kapitāla prasības aprēķins
17. daļaDarījuma partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķins
18. daļaĀrvalstu valūtas riska kapitāla prasības aprēķins
19. daļaPreču riska kapitāla prasības aprēķins
20. daļaRiskam pakļautās vērtības iekšējo modeļu izmantošana kapitāla prasības aprēķinā
21. nodaļaOperacionālā riska minimālā kapitāla prasība
22. daļaVispārīgās prasības
23. daļaPamatrādītāja pieeja
24. daļaStandartizētā pieeja
25. daļaAlternatīvā standartizētā pieeja
26. daļaAttīstītā operacionālā riska mērīšanas pieejaIII sadaļaPašu kapitālsIV sadaļaAtļauju saņemšanas un ziņošanas Komisijai kārtība
27. daļaAtļauju saņemšana
28. daļaZiņošana KomisijaiV sadaļaNoslēguma jautājumiInformatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
29. pielikumsAtvasināto instrumentu, repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu riska darījumu vērtības noteikšana
30. daļa. Pielikumā lietotie termini
31. daļa. Metodes izvēle
32. daļa. Sākotnējās vērtības metode
33. daļa. Tirgus vērtības metode
34. daļa. Standartizētā metode
35. daļa. Iekšējo modeļu metode
36. daļa. Savstarpējo prasību līgumisks ieskaits (pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi)
37. pielikumsStandartizētā pieeja kredītriska kapitāla prasības aprēķinam
38. daļa. Riska pakāpes noteikšana
39. daļa. ĀKNI reitingu izmantošana riska svērtās vērtības noteikšanai
40. pielikumsKredītriska mazināšana
41. daļa. Piemērojamie kredītriska mazināšanas veidi
42. daļa. Minimālās prasības kredītriska mazināšanas atzīšanai
43. daļa. Kredītriska mazināšanas efekta aprēķins
44. daļa. Termiņu nesakritība
45. daļa. Kredītriska mazināšanas īpašie gadījumi
46. pielikumsVērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķins
47. daļa. Definīcijas
48. daļa. Minimālās prasības kredītriska būtiskas nodošanas atzīšanai un riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšanai vērtspapirizēšanas riska darījumos
49. daļa. Ārējie kredītu novērtējumi
50. daļa. Aprēķins
51. pielikumsĀrvalstis, kuru uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi EK direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām.
52. pielikumsUz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja kredītriska kapitāla prasības aprēķinam
53. daļa. Riska darījumu riska svērtā vērtība un paredzamo zaudējumu apmērs
54. daļa. SNV, SNZ un termiņš
55. daļa. Riska darījumu vērtība
56. daļa. Minimālās prasības uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas izmantošanai
57. pielikumsPrasības tirdzniecības portfelim
58. daļa. Tirdzniecības nolūks
59. daļa. Iekšējās kontroles sistēma
60. daļa. Iekšējā riska ierobežošana
61. daļa. Iekļaušana tirdzniecības portfelī
62. pielikumsIespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina delta-plus metode
63. pielikumsIespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršā metode
64. pielikumsPozīcijas riskam pakļauto atvasināto instrumentu specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nosacījumi
65. pielikumsStarptautisko reitingu aģentūru minimālie reitingi, kuri atbilst investīciju līmenim
66. pielikumsAugsti likvīdu akciju indeksi
67. pielikumsPiemēroto ĀKNI saraksts un to reitingu atbilstība kredītu kvalitātes pakāpēm I sadaļa Darbības joma un definīcijas
68. daļa. Pamatnostādnes
69. Noteikumi nosaka Kredītiestāžu likuma
70. un
71. pantā ietverto banku darbību regulējošo prasību un Finanšu instrumentu tirgus likuma
72. pantā ietverto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību aprēķināšanas kārtību. 2
73. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām bankām un tām Latvijas Republikā reģistrētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma
74. pantu, ņemot šā likuma 119.1 panta nosacījumus. Šādas iestādes ievēro šo noteikumu prasības individuāli, izņemot gadījumus, kad banka ir saņēmusi Kredītiestāžu likuma 50.8 panta ceturtajā un piektajā daļā minēto atļauju vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.3 panta ceturtajā un piektajā daļā minēto atļauju ievērot šos noteikumus tikai konsolidācijas grupas līmenī. 3
75. daļa. Noteikumos lietotie termini
76. Iestāde – Kredītiestāžu likuma
77. panta
78. punkta definīcijai atbilstoša kredītiestāde vai Finanšu instrumentu tirgus likuma
79. panta
80. punkta definīcijai atbilstoša ieguldījumu brokeru sabiedrība (investment firm), kurai piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma
81. pantu, ņemot šā likuma 119.1 panta nosacījumus. 4
82. Atvasinātie instrumenti – atvasinātie finanšu instrumenti un atvasinātie preču instrumenti. 5
83. Finanšu instrumenti ir: 5.
84. parāda vērtspapīri; 5.
85. kapitāla vērtspapīri; 5.
86. ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmās kopējo ieguldījumu komercsabiedrībās (turpmāk – IFA); 5.
87. naudas tirgus instrumenti; 5.
88. RTT finanšu nākotnes līgumi; 5.
89. RTN procentu nākotnes līgumi; 5.
90. procentu, ārvalstu valūtas, parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi; 5.
91. iespējas līgumi par 5.1.–5.
92. punktā minēto instrumentu pirkšanu vai pārdošanu; 5.
93. citi finanšu instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 5.1.–5.8.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un kuri ietver kā finanšu instrumentus, tā arī atvasinātos finanšu instrumentus, kuru vērtība mainās atkarībā no primārā finanšu instrumenta vai cita bāzes aktīva cenas, valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām. Citi atvasinātie instrumenti ietver vismaz visus Finanšu instrumentu tirgus likuma
94. panta otrās daļas
95. punktā uzrādītos atvasinātos instrumentus, ja tie nav iekļauti šajā punktā. 6 (Grozīts ar FKTK 14.12.
96. noteikumiem Nr.173)
97. Parāda vērtspapīri – vērtspapīri, kuri apliecina emitenta saistības pret šo vērtspapīru turētāju. Parāda vērtspapīri ir: 6.
98. parādzīmes un obligācijas; 6.
99. noguldījuma sertifikāti; 6.
100. hipotekārās ķīlu zīmes; 6.
101. vienkāršie vekseļi un pārvedu vekseļi (tratas); 6.
102. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 6.1.–6.
103. punktā minētajiem vērtspapīriem; 6.
104. citi būtībā līdzīgi vērtspapīri, kuru cena ir atkarīga no procentu likmju izmaiņām. 7
105. Kapitāla vērtspapīri – vērtspapīri, kuri apliecina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā un dod tiesības saņemt dividendes vai gūt ienākumus. Kapitāla vērtspapīri ir: 7.
106. akcijas; 7.
107. depozitārie sertifikāti (Global Depositary Receipts – GDR, American Depositary Receipts – ADR); 7.
108. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 7.
109. vai 7.
110. punktā minētajiem vērtspapīriem; 7.
111. citi būtībā līdzīgi vērtspapīri, kuru cena ir atkarīga no akciju cenu izmaiņām. 8
112. Nākotnes līgumi – atvasinātie instrumenti, kuri nosaka saistības pirkt vai pārdot līgumā noteikto bāzes aktīva vai bāzes finanšu instrumenta (turpmāk – bāzes aktīvs) daudzumu par noteiktu cenu noteiktā datumā. Nodala RTT nākotnes līgumus (futures) un RTN nākotnes līgumus (forwards). 9
113. RTN procentu nākotnes līgumi (for­ward-rate agreements) – atvasinātie finanšu instrumenti par kompensācijas izmaksu vienai no līgumslēdzējām pusēm, ja līguma bāzes aktīva tirgus procentu likme noteiktajā datumā atšķirsies no līgumā noteiktās procentu likmes. 10
114. Mijmaiņas līgumi (swaps) – RTN atvasinātie instrumenti, kas paredz maksājumu plūsmu, kuru lielums atkarīgs no atvasinātā instrumenta nosacītās pamatvērtības, apmaiņu starp divām līgumslēdzējām pusēm noteiktā periodā. 11
115. Iespējas līgumi (options) – atvasinātie instrumenti, kuri iespējas līguma pārdevējam rada saistības un iespējas līguma pircējam dod tiesības (bet nerada saistības) nopirkt (call option) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu bāzes aktīvu daudzumu par noteiktu cenu jebkurā datumā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam (American option) vai tieši līguma izpildes datumā (European option). 12
116. Delta koeficients – koeficients, kas parāda, kādā mērā mainās iespējas līguma cena, mainoties bāzes aktīva cenai. 13
117. Delta ekvivalents – iespējas līguma bāzes aktīva daudzuma tirgus cena, kas reizināta ar delta koeficientu. 14
118. Regulētajā tirgū tirgotā garantija (warrant) – vērtspapīrs, kas dod turētājam tiesības nopirkt bāzes aktīvu par noteikto cenu līdz regulētajā tirgū tirgotās garantijas derīguma termiņa pēdējam datumam vai tieši pēdējā datumā. Norēķinus par regulētajā tirgū tirgoto garantiju var veikt, vai nu piegādājot pašu aktīvu, vai arī samaksājot naudā. 15
119. Naudai pielīdzināmais instruments (cash assimilated instrument) – aizdēvējas iestādes (lending institution) emitēts noguldījumu sertifikāts vai līdzīgs instruments. 16
120. Drošības rezerve (margin) – garantijas noguldījums, kuru izvieto speciālos regulētā tirgus organizētāja vai centrālā darījumu partnera norādītos kontos, slēdzot darījumus finanšu tirgos, un papildina, ja darījuma bāzes aktīva tirgus cena mainās darījuma partnerim nelabvēlīgā virzienā no darījuma noslēgšanas datuma līdz darījuma izpildes datumam. 17
121. Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repurchase agreements) – līgumi, saskaņā ar kuru nosacījumiem iestāde pārdod vērtspapīrus, preces vai īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm, ja šādas īpašuma tiesības apliecina regulētā tirgus organizētājs, kurš ir attiecīgo vērtspapīru vai preču turētājs, un kuri liedz iestādei nodot vai ieķīlāt vērtspapīrus vai preces vairāk nekā vienam darījuma partnerim vienlaicīgi, ar nosacījumu atpirkt šos vērtspapīrus vai preces vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces par noteikto cenu noteiktā datumā nākotnē vai datumā, kuru noteiks iestāde. 18
122. Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repurchase agreements) – līgumi, saskaņā ar kuru nosacījumiem iestāde pērk vērtspapīrus, preces vai īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm, ja šādas īpašuma tiesības apliecina regulētā tirgus organizētājs, kas ir attiecīgo vērtspapīru vai preču turētājs, ar nosacījumu atpārdot šos vērtspapīrus vai preces vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces par noteikto cenu noteiktā datumā nākotnē vai datumā, kuru noteiks darījuma partneris, kas pārdod vērtspapīrus vai preces. 19
123. Repo darījums (repurchase transaction) – jebkurš darījums, kas tiek veikts saskaņā ar
124. vai
125. punktā minētajiem līgumiem. 20
126. Vērtspapīru vai preču aizdevumi (securities or commodities lending) – darījumi, kad iestāde aizdod vērtspapīrus vai preces pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka aizņēmējs atdos atpakaļ līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs iestāde. 21
127. Vērtspapīru vai preču aizņēmumi (securities or commodities borrowing) – darījumi, kad iestāde aizņemas vērtspapīrus vai preces pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka iestāde atdos atpakaļ tos pašus vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs aizdevējs. 22
128. Vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums (securities or commodities lending or borrowing transaction) – jebkurš
129. vai
130. punkta prasībām atbilstošs darījums. 23
131. Ilgstošo norēķinu darījums (long settlement transaction) – darījums, kurā darījuma partneris uzņemas piegādāt vērtspapīrus, preces vai ārvalstu valūtu, saņemot par to vai nu naudas summu, vai arī citus finanšu instrumentus vai preces, vai arī otrādi, tādā līgumā noteiktā norēķinu vai piegādes dienā, kas vēlāka par agrāko no parastas tirgus standarta norēķinu dienas šāda veida darījumiem vai piecām darba dienām pēc dienas, kad iestāde iesaistās darījumā. 24
132. Maržinālo aizdevumu darījums (margin lending transaction) – darījums, kurā iestāde izsniedz kredītu vērtspapīru pirkšanai, pārdošanai, turēšanai vai tirdzniecībai par līgumā noteikto summu vai finanšu instrumentu vērtību un šāds darījums paredz drošības rezerves pārskaitīšanu. Maržinālo aizdevumu darījumi neietver citu veidu aizdevumus (tādus, kas neparedz drošības rezerves pārskaitīšanu darījuma partnerim), kas ir nodrošināti ar vērtspapīriem. 25
133. Nodrošinātais kreditēšanas darījums (secured lending transaction) – jebkāds riska darījums, kuram ir nodrošinājums un darījuma dokumentācija neparedz biežu drošības rezerves pārskatīšanu. 26
134. Kapitāla tirgus darījums (capital market-driven transaction) – riska darījums, kuram ir nodrošinājums un darījuma dokumentācija paredz biežu drošības rezerves pārskatīšanu, piemēram, RTN atvasināto instrumentu darījums un maržinālais aizdevums (margin lending). 27
135. Pozīcija – prasību vai saistību apmērs attiecībā uz kādu vērtspapīru, preci vai valūtu. 28
136. Garā pozīcija – pozīcija, kas dod tiesības vai uzliek pienākumu saņemt maksājumus, vērtspapīrus vai citus aktīvus. 29
137. Īsā pozīcija – pozīcija, kas dod tiesības vai uzliek pienākumu veikt maksājumus vai piegādāt vērtspapīrus vai citus aktīvus. 30
138. Kredītrisks – iespēja ciest zaudējumus, ja iestādes parādnieks (debitors) nepildīs līgumā noteiktās saistības pret iestādi. 31
139. Darījuma partnera kredītrisks (turpmāk – DPKR) – iespēja ciest zaudējumus, ja darījuma partneris pārtrauks pildīt savas saistības pirms norēķinu naudas plūsmas pēdējā maksājuma. 32
140. Tirgus risks – iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas dēļ, kas saistīta ar finanšu instrumentu, preču un preču atvasināto instrumentu tirgus cenas izmaiņām, kuras notiek valūtas kursu, procentu likmju izmaiņu u.c. faktoru ietekmē. Tirgus riski ir ārvalstu valūtas risks, pozīcijas risks, preču risks, norēķinu risks un darījuma partnera risks. 33
141. Pozīcijas risks – iespēja ciest zaudējumus kāda parāda vērtspapīra vai kapitāla vērts­papīra pozīcijas pārvērtēšanas dēļ, mainoties attiecīgā vērtspapīra cenai. Pozīcijas risks izpaužas kā specifiskais un vispārējais risks. 34
142. Specifiskais risks – iespēja ciest zaudējumus, ja parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar vērtspapīra emitentu vai atvasinātā finanšu instrumenta gadījumā ar personu, kura emitējusi vērtspapīru, kas ir atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīvs. 35
143. Vispārējais risks – iespēja ciest zaudējumus, ja vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar procentu likmju izmaiņām (parāda vērtspapīru gadījumā) vai ar plašām izmaiņām kapitāla tirgū (kapitāla vērtspapīru gadījumā), kuras nav saistītas ar kādu konkrētu vērtspapīru emitentu. 36
144. Operacionālais risks – iespēja ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, ieskaitot juridisko risku. 37
145. Priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu – tādas akcijas ar fiksētu dividendi, kuras to īpašniekam garantē tiesības saņemt dividendes, kas nav izmaksātas iepriekšējos gados peļņas neesamības vai nepietiekamības dēļ, pirms parasto akciju dividendēm periodā, kad iestāde gūs peļņu. 38
146. Zelts – starptautiskajos finanšu tirgos tirgotie zelta stieņi. 39
147. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pastāvīgās izmaksas (fixed overheads) – izmaksas, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbības apmēra, piemēram, ēku, būvju, iekārtu un mašīnu nolietojums un to uzturēšanas izdevumi, vadības un administrācijas atalgojums. 40
148. Saistību nepildīšanas varbūtība (probability of default) (turpmāk – SNV) – varbūtība, ka darījuma partneris neizpildīs savas saistības gada laikā. 41
149. Zaudējumi (loss) – noteikumu II sadaļas
150. nodaļas izpratnē tie ir ekonomiski zaudējumi, tostarp būtisks vērtības samazinājums (discount effects) un būtiskas tiešās vai netiešās izmaksas, kas saistītas ar instrumenta atgūšanu. 42
151. Saistību nepildīšanas zaudējumi (loss given default) (turpmāk – SNZ) – procentos izteiktā riska darījuma zaudējumu attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī. 43
152. Procentos izteiktā iespējamo saistību korekcijas pakāpe (turpmāk – korekcijas pakāpe) – pašlaik neizmantotā saistību daļa, kas tiks izsniegta un kuru klients būs parādā iestādei saistību nepildīšanas brīdī, attiecībā pret visu pašlaik neizmantoto saistību summu. Neizmantoto saistību summu nosaka, ņemot vērā klientam paziņoto limitu, ja vien nepaziņotais limits nav augstāks. 44
153. Paredzamie zaudējumi (expected loss) (turpmāk – PZ) – riska darījuma paredzamo zaudējumu apmēra vai atgūstamās vērtības samazinājuma attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī, ja darījuma partnerim viena gada laikā iestāsies saistību nepildīšanas gadījums. 45
154. Kredītriska mazināšana – dažādas metodes, ko iestāde lieto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta. 46
155. Fondētā kredīta aizsardzība – kredītriska mazināšanas metode, kurā iestādes riska darījuma kredītriska mazināšana izriet no iestādes tiesībām darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā vai citā iepriekš definētā kredīta notikuma (credit event) gadījumā realizēt, pārņemt vai paturēt noteiktus aktīvus vai samazināt riska darījuma summu, vai aizstāt to tādā apmērā, kas ir vienāds ar starpību starp riska darījuma summu un summu, kas ir vienāda ar prasību pret iestādi. 47
156. Nefondētā kredīta aizsardzība – kredītriska mazināšanas metode, kurā iestādes riska darījuma kredītriska mazināšana izriet no trešās puses apņemšanās nomaksāt parādu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citos noteiktos gadījumos. 48
157. Valsts institūcijas (Public Sector Entity) – nekomerciālas administratīvas institūcijas, kuras pakļautas centrālajām valdībām, reģionālajām vai vietējām valdībām vai institūcijām, kas pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās un vietējās valdības, vai centrālajai valdībai piederošas nekomerciālas sabiedrības, kurām ir skaidri noteiktas centrālās valdības garantijas, vai arī pašpārvaldāmas institūcijas (self administered bodies), kuru darbību reglamentē tiesības akti un kuras pakļautas valsts uzraudzībai. 49
158. Centrālais darījumu partneris – komercsabiedrība, kas juridiski uzņemas tiesiski nostiprinātas saistības būt par starp­nieku starp darījumu partneriem, kuru finanšu instrumenti tiek tirgoti vienā vai vairākos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam. 50 (FKTK 14.12.
159. noteikumu Nr.173 redakcijā)
160. Centrālā banka – jebkuras valsts centrālā banka, t.sk. Eiropas Centrālā banka. 51 (FKTK 14.12.
161. noteikumu Nr.173 redakcijā)
162. Atzīta birža – birža, kas darbojas regulāri un saskaņā ar biržas mītnes (reģistrācijas) valsts uzraudzības institūcijas pieņemtiem vai apstiprinātiem tiesību aktiem, kuri regulē biržas darbību, piekļūšanu biržai un nosaka prasības līgumiem, kas var tikt noslēgti biržā, un kurā darbojas norēķinu mehānisms, kas nodrošina tajā tirgoto nākotnes līgumu un iespējas līgumu risku segšanai paredzēto drošības rezerves iemaksu pietiekamu līmeni. 52
163. Atzītas ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrības – sabiedrības, uz kurām attiektos ieguldījumu brokeru sabiedrības definīcija, ja tās būtu izveidotas Eiropas Kopienā (turpmāk – EK), kurām licence izsniegta tādā ārvalstī, kuras uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi EK direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām (sk. sarakstu
164. pielikumā). 53
165. Konvertējams vērtspapīrs – vērtspapīrs, kuru pēc tā turētāja vēlēšanās var apmainīt pret citu vērtspapīru. 54
166. Krājumu finansējums (stock financing) – aktīvu pozīcijas, kurās reāli krājumi tiek pārdoti noteiktā termiņā nākotnē un pārdoto krājumu cena fiksēta līdz pārdošanas dienai. 55
167. Norēķinu sistēmas dalībnieks – biržas vai norēķinu iestādes dalībnieks, kas ir tiešās līgumattiecībās ar centrālo darījumu partneri (tirgus garantētāju). 56
168. Vērtspapirizēšana (securitisation) – darījums vai shēma, kura paredz riska darījumu vai riska darījumu portfeļa kredītriska sadalīšanu atsevišķos laidienos un kurai ir šādas pazīmes: 56.
169. darījuma vai shēmas maksājumi ir atkarīgi no riska darījuma vai riska darījumu portfeļa saistību izpildes; 56.
170. laidienu pakārtotība (the subordination of transhes) nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas termiņa laikā. 57
171. Īpašam nolūkam izveidota sabiedrība, kas veic vērtspapirizēšanu (turpmāk – ĪNIS) – trasta sabiedrība vai cita juridiska persona, kas nav iestāde un kas ir izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapirizēšanas darījumus. Tās darbība ir ierobežota tikai ar pasākumiem, kas nepieciešami šim mērķim, tās struktūra nodrošina ĪNIS saistību nošķiršanu no iestādes – iniciatora saistībām, un tās kapitāla daļu turētājiem (holders of beneficial interest) ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem. 58
172. Tradicionālā vērtspapirizēšana – vērts­papirizēšana, kas ietver vērtspapirizētu riska darījumu ekonomisku nodošanu, t.i., ekonomisku labumu un risku nodošanu, īpašam nolūkam izveidotai sabiedrībai, kura paredzēta tikai vērtspapirizēšanas nolūkam un emitē vērtspapīrus. To veic, pārņemot no iestādes – iniciatora īpašuma tiesības uz vērtspapirizētajiem riska darījumiem vai izmantojot pakārtotu līdzdalību (sub-participation). Emitētie vērtspapīri neuzliek maksājuma saistības iestādei – iniciatoram. 59
173. Sintētiskā vērtspapirizēšana – vērts­papirizēšana, kurā sadalīšanai laidienos izmanto kredītu atvasinātos instrumentus vai galvojumus un riska darījumu portfelis paliek iestādes –iniciatora bilancē. 60
174. Laidiens (transhe) – ar līgumu noteikts kredītriska, kas saistīts ar riska darījumu vai vairākiem riska darījumiem, segments. Pozīcijai šajā segmentā ir lielāks vai mazāks kredīta zaudējumu risks nekā tik pat lielai pozīcijai citos segmentos, neņemot vērā kredīta aizsardzību, ko nodrošina trešās personas tieši pozīciju turētājiem šajā segmentā vai citos segmentos. 61 60.1 Atkārtota vērtspapirizēšana (re-securitisation) – vērtspapirizēšana, kurā risks, kas saistīts ar tās pamatā esošo riska darījumu portfeli, ir sadalīts vairākos laidienos un vismaz viens šāda portfeļa riska darījums ir vērtspapirizēšanas pozīcija. 62 (FKTK 09.12.
175. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
176. Vērtspapirizēšanas pozīcija – riska darījums, kas izriet no iestādes iesaistīšanās vērtspapirizēšanā. 63 61.1 Atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcija – riska darījums, kas izriet no atkārtotas vērtspapirizēšanas. 64 (FKTK 09.12.
177. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
178. Iniciators – juridiska persona, kas pati vai ar saistītu juridisku personu starpniecību tieši vai netieši ir saistīta ar sākotnējo līgumu, kas uzliek saistības vai potenciālas saistības debitoram vai potenciālajam debitoram un no kura izriet riska darījums, kas tiek vērtspapirizēts, vai juridiska persona, kas iegādājas trešās personas riska darījumus, atspoguļo tos savā bilancē un pēc tam veic to vērtspapirizēšanu. 65
179. Sponsors – iestāde, kas nav iestāde – iniciators un kas izveido un pārvalda uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru programmu (turpmāk – ABKP) vai citu vērtspapirizēšanas shēmu, kurā riska darījumi tiek iepirkti no trešajām juridiskajām personām. 66
180. Kredīta kvalitātes uzlabošana (credit enhancement) – līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem uzlabo vērtspapirizēšanas pozīcijas kredīta kvalitāti salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, to­starp arī uzlabojums, ko nodrošina vērtspapirizēšanas zemākas kārtas laidieni (junior transhes) vai cita veida kredīta aizsardzība. 67 II sadaļa Kapitāla pietiekamība
181. nodaļa. Vispārīgie jautājumi
182. daļa. Tirdzniecības un netirdzniecības portfelis
183. Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkā iestāde visus bilances un ārpusbilances posteņus sadala tirdzniecības un netirdzniecības portfelī atkarībā no tajos atspoguļoto darījumu būtības un finanšu instrumentu vai preču iegādes nolūka. 68
184. Tirdzniecības portfelī iekļauj visu finanšu instrumentu un preču pozīcijas, kuras iestāde tur tirdzniecības nolūkā vai citu tirdzniecības portfeļa posteņu risku ierobežošanai. Šādām pozīcijām jābūt brīvām no ierobežojumiem, kas var ietekmēt iespēju tās pirkt/pārdot vai veikt to risku ierobežošanu. 69
185. Tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas ir tādas iestādes vārdā un iestādes labā turētas pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus uzturēšanas (market making) rezultātā, kuras apzināti tiek iegādātas un turētas ar mērķi tuvākajā laikā gūt peļņu no faktiskās vai gaidāmās starpības starp to pirkšanas un pārdošanas cenu vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām. 70
186. Iestāde pamato tirdzniecības nolūku ar stratēģijām, politikām un procedūrām, ko tā ir izstrādājusi, lai saskaņā ar
187. pielikuma
188. daļas prasībām pārvaldītu tirdzniecības pozīcijas vai portfeļus. 71
189. Iestāde visas tirdzniecības portfeļa pozīcijas pārvērtē pēc tirgus vērtības ne retāk kā reizi dienā, lietojot
190. pielikuma
191. daļas piesardzīgas novērtēšanas metodes. 72
192. Iestāde izveido un uztur tirdzniecības portfeļa pārvaldīšanas un iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši noteikumu
193. pielikuma
194. un
195. daļas prasībām. 73
196. Iekšējai risku ierobežošanai izveidotās pozīcijas var iekļaut tirdzniecības portfelī, ja tas atbilst noteikumu
197. pielikuma
198. daļas prasībām. 74
199. Netirdzniecības portfelis ir tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums. 75
200. daļa. Pašu kapitāla minimālais apmērs
201. Iestāde nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar šādu kapitāla prasību kopsummu: 73.
202. kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska (dilution risk) kapitāla prasība visiem riska darījumiem, izņemot riska darījumus, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, un izņemot tirdzniecības portfeļa riska darījumus, ja iestāde neizmanto
203. punktā noteikto atbrīvojumu tās pozīcijas risku aprēķinam; 73.
204. tirgus risku kapitāla prasības: 73.2.
205. tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas
206. nodaļas
207. daļas nosacījumiem vai izmantojot riskam pakļautās vērtības (turpmāk - RPV) iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas
208. nodaļas
209. daļas prasībām; 73.2.
210. tirdzniecības portfeļa darījuma partnera kredītriska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas
211. nodaļas
212. daļas nosacījumiem, un, ja ir saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – Komisija) atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas
213. gada
214. novembra normatīvajiem noteikumiem Nr. 313 "Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi"; 73.2.
215. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas
216. nodaļas
217. daļas nosacījumiem vai izmantojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas
218. nodaļas
219. daļas prasībām; 73.2.
220. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa preču riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas
221. nodaļas
222. daļas nosacījumiem vai izmantojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas
223. nodaļas
224. daļas prasībām; 73.2.
225. netirdzniecības un tirdzniecības portfeļa norēķinu riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas
226. nodaļas
227. daļas nosacījumiem; 73.
228. operacionālā riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas
229. nodaļas nosacījumiem. 76 (FKTK 09.12.
230. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 25.04.2012., sk. grozījumu 30.punktu)
231. Iestāde var iesniegt Komisijai lūgumu atļaut tirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumiem nerēķināt 73.2.
232. punktā pieprasītās pozīciju riska kapitāla prasības, bet piemērot tiem II sadaļas
233. nodaļā un
234. nodaļas
235. daļā norādītās pieejas kapitāla prasības aprēķinam, ja tirdzniecības portfeļa lielums vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: 74.
236. iestādes tirdzniecības portfeļa apmērs un tirdzniecības portfeļa apmērs konsolidācijas grupas līmenī parasti (ilgāk nekā piecas darba dienas pēc kārtas) nepārsniedz 5 procentus un nekad nepārsniedz 6 procentus no bilances un ārpusbilances posteņu kopsummas; 74.
237. iestādes tirdzniecības portfeļa apmērs un tirdzniecības portfeļa apmērs konsolidācijas grupas līmenī parasti (ilgāk nekā piecas darba dienas pēc kārtas) nepārsniedz 15 miljonus euro un nekad nepārsniedz 20 miljonus euro. 77 (Grozīts ar FKTK 13.11.
238. noteikumiem Nr.314)
239. Novērtējot bilances un ārpusbilances posteņu kopsummu, lai aprēķinātu 74.
240. punktā minēto tirdzniecības portfeļa apmēra attiecību pret bilances un ārpusbilances posteņu kopsummu, netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī iekļautos kapitāla un parāda vērtspapīrus vērtē pēc to tirgus cenas un atvasinātos instrumentus – pēc bāzes aktīva nominālvērtības vai tirgus vērtības. Ja informācija par iestādes portfeļa parāda vai kapitāla vērtspapīru tirgus cenu nav viegli pieejama, var izmantot šo iestādes portfeļa parāda vērtspapīru bilances vērtību. Garās pozīcijas un īsās pozīcijas summē, saskaitot to absolūtās vērtības. 78
241. Iestāde, kura ir saņēmusi atļauju nerēķināt parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības tirdzniecības portfelim, nodrošina tirdzniecības portfeļa apmēra pastāvīgu kontroli un nekavējoties ziņo Komisijai, ja tirdzniecības portfeļa apmērs pārsniedz
242. punktā noteiktos kritērijus. Ja ir pamats uzskatīt, ka pārsniegums nav īslaicīgs, iestāde sāk rēķināt visu tirgus risku kapitāla prasību saskaņā ar šīs daļas 73.2.
243. punktu un ziņo par to Komisijai. 79
244. Atkāpjoties no
245. punkta prasībām, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura nesniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma
246. panta ceturtās daļas
247. un
248. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds vismaz ar lielāko no šādam summām: 77.
249. saskaņā ar šīs daļas 73.
250. un 73.
251. punktu aprēķināto kapitāla prasību kopsummu; 77.
252. 25 procentiem no iepriekšējā gada pastāvīgo izmaksu kopsummas. 80
253. Atkāpjoties no
254. punkta prasībām, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras sākotnējais kapitāls atbilst Finanšu instrumentu tirgus likuma
255. panta pirmās daļas
256. punkta prasībām, bet kura vienlaikus atbilst arī noteikumu 78.
257. vai 78.
258. punktā minētajām prasībām, nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar summu, ko veido saskaņā ar šīs daļas 73.
259. un 73.
260. punktu aprēķināto kapitāla prasību kopsumma un 25 procenti no iepriekšējā gada pastāvīgo izmaksu kopsummas. Šo pieeju izmanto ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas: 78.
261. veic darījumus uz pašu rēķina tikai ar mērķi izpildīt klienta rīkojumus vai, darbojoties aģenta statusā vai izpildot klienta rīkojumus, nodrošina piekļūšanu ieskaita un norēķinu sistēmai vai atzītai biržai; 78.
262. neveic klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanu vai darījumus klienta vārdā, bet veic darījumus tikai uz pašu rēķina, ja šo ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumu izpilde un norēķini notiek, izmantojot norēķinu sistēmu, kas tos garantējusi. 81
263. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saskaņā ar šīs daļas
264. un
265. punktu ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina operacionālajam riskam, nodrošina tā pārvaldīšanu atbilstoši II sadaļas
266. nodaļas
267. punkta prasībām. 82
268. Līdz 2011.gada 31.decembrim Komisija var atļaut arī citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav minētas
269. un 78.punktā, nerēķināt operacionālā riska kapitāla prasību saskaņā ar 73.3.punkta prasībām, ja šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību tirdzniecības portfeļa pozīciju kopsumma nekad nav pārsniegusi 50 miljonus euro un to vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā nav pārsniedzis simtu. Tā vietā šādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām kapitāla prasību operacionālajam riskam rēķina kā mazāko no šādiem lielumiem: 80.
270. kapitāla prasības operacionālajam riskam, kas aprēķināta saskaņā ar 73.
271. punkta prasībām; 80.
272. 12/88 daļām no augstākās no šādām summām: 80.2.
273. kapitāla prasību, kas aprēķinātas saskaņā ar 73.
274. un 73.
275. punkta prasībām, kopsummas; 80.2.
276. 25 procentiem no iepriekšējā gada pastāvīgo izdevumu kopsummas. Ja piemēro 80.
277. punktu, vismaz reizi gadā pakāpeniski līdz
278. gada
279. decembrim paaugstina šajā punktā noteikto reizinātāju, līdz tas sasniegs 100 procentus. 83 (Grozīts ar FKTK 14.12.
280. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.
281. noteikumiem Nr.314)
282. Saņemot
283. punktā minēto atļauju, ieguldījumu brokeru sabiedrības minimālais pašu kapitāls nedrīkst samazināties, salīdzinot ar minimālo pašu kapitāla apmēru, ko tā nodrošināja
284. gada
285. decembrī, ja vien šāds samazinājums nav saprātīgi attaisnojams ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu apmēra samazinājumu. 84
286. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saskaņā ar
287. un
288. punktu ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina operacionālajam riskam vai saņēmusi
289. punktā minēto atļauju samazināt operacionālā riska kapitāla prasību, pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz pēdējo revidēto ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu. Tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru komercdarbība sākusies pārskata gadā, pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz plānoto budžetu pārskata gadam, kas ir saskaņots ar Komisiju. Ja iepriekšējā gada peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots par mazāk nekā 12 mēnešiem, tad proporcionāli tiek aprēķināts gada izmaksu apmērs. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbībā kopš iepriekšējā gada notikušas būtiskas izmaiņas, tā var ar Komisijas atļauju mainīt aprēķināto pastāvīgo izmaksu kopsummu atbilstoši komercdarbības izmaiņām. 85
290. Ja noteikumos nav noteikts citādi, kapitāla prasību aprēķināšanai aktīvos un ārpusbilances posteņos iekļautos riska darījumus novērtē saskaņā ar Komisijas
291. gada
292. februāra noteikumiem Nr. 46 “Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi”. 86
293. Iestāde pastāvīgi nodrošina pašu kapitāla apmēru, kas nav mazāks par šīs daļas
294. punktā minēto kapitāla prasību kopsummu. 87 (FKTK 13.11.
295. noteikumu Nr.314 redakcijā)
296. nodaļa. Kredītriska minimālā kapitāla prasība
297. daļa. Vispārīgie principi
298. Kredītriska minimālo kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas. 88
299. Riska darījumi (exposures) šīs nodaļas izpratnē ir iestādes bilances aktīvos un ārpusbilances posteņos uzrādītie darījumi un atvasinātie instrumenti. 89
300. Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro vai nu standartizēto pieeju (turpmāk – SP) vai arī ar Komisijas atļauju – uz iekšējiem reitingiem balstīto (turpmāk – IRB) pieeju. Saņemot atļauju piemērot kredītriska kapitāla prasības aprēķinam IRB pieeju, iestāde rēķina arī atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasību saskaņā ar šīs nodaļas
301. daļas prasībām. 90
302. daļa. Standartizētā pieeja
303. Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina šādi: 88.
304. nosaka riska darījumu vērtību saskaņā ar 89.–
305. punkta prasībām; 88.
306. visus riska darījumus sadala
307. punktā norādītajās 16 riska darījumu kategorijās, uz kuru pamata tiek noteikta riska darījumam piemērojamā riska pakāpe, ņemot vērā 98.–
308. punkta prasības; 88.
309. aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar 102.–
310. punkta prasībām. 91 Riska darījumu vērtība
311. Bilances aktīvu riska darījumu, izņemot finanšu aktīvos uzrādītos
312. punktā minētos atvasinātos instrumentus, vērtība ir šo riska darījumu uzskaites vērtība. 92
313. Ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtība ir šo riska darījumu kredītekvivalents. Ārpusbilances posteņu riska darījumu kredītekvivalentu aprēķina, reizinot ārpusbilances postenī iekļauto riska darījumu vērtību ar korekcijas pakāpi, kuras lielumu nosaka, ņemot vērā ārpusbilances posteņu veidu: 90.
314. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 100 procentu korekcijas pakāpi (pilns risks): 90.1.
315. galvojumi (garantijas) trešajām personām, kurām piemīt kredīta aizstājēja raksturs; 90.1.
316. kredītu atvasinātie instrumenti (credit derivatives); 90.1.
317. akceptētie pārvedu vekseļi (tratas); 90.1.
318. indosamenti uz vekseļiem, uz kuriem iepriekš nav veikts citas bankas indosaments; 90.1.
319. darījumi ar regresa tiesībām, t.i., līgumi par bankas aktīvu pārdošanu, ja banka uzņemas šo aktīvu kredītrisku un apņemas, samazinoties nopirkto aktīvu vērtībai, segt pircējam zaudējumus; 90.1.
320. neatsaucamie rezerves (standby) akreditīvi, kuriem piemīt kredīta aizstājēja raksturs; 90.1.
321. līgumi par aktīvu pirkšanu noteiktā datumā nākotnē, ja vienlaikus nav noslēgta vienošanās tos atpārdot; 90.1.
322. līgumi par noguldījumu izvietošanu noteiktā datumā nākotnē ar noteiktu procentu likmi; 90.1.
323. daļēji samaksāto akciju un citu vērtspapīru nesamaksātā daļa, ja tā jāsamaksā pēc pieprasījuma; 90.1.
324. līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, kuros noteikts iestādes pienākums atpirkt šos aktīvus līgumā noteiktajā laikā un par noteikto cenu, ja darījuma partneris to pieprasīs; 90.1.
325. citi ārpusbilances posteņi ar pilnu risku; 90.
326. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 50 procentu korekcijas pakāpi (vidējs risks): 90.2.
327. atvērtie un apstiprinātie dokumentārie akreditīvi, izņemot 90.3.
328. punktā minētos dokumentāros akreditīvus; 90.2.
329. līgumi ar piegādātāju par atlīdzības samaksu pircējam, ja piegādātājs līguma saistības pret pircēju neizpildīs pilnā apmērā, vai par to zaudējumu segšanu, kuri radušies pircējam līguma izpildes gaitā (līguma garantijas), regulētajā tirgū tirgotās garantijas un galvojumi (garantijas), kuriem nepiemīt kredīta aizstājēja raksturs; 90.2.
330. neatsaucami rezerves akreditīvi, kam nepiemīt kredīta aizstājēja raksturs; 90.2.
331. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kurus banka nav tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas lauzt vai atteikties no to izpildes, un kuri netiek automātiski anulēti klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ; 90.2.
332. parādzīmju emitēšanas sistēmas (note issuance facilities (NIFs)) un atjaunojamas parakstīšanās sistēmas riska darījumi (revolving underwriting facilities (RUFs)); 90.2.
333. citi ārpusbilances posteņi ar vidēju risku; 90.
334. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 20 procentu korekcijas pakāpi (risks zemāks par vidējo): 90.3.
335. dokumentārie akreditīvi, kas nodrošināti ar preču nosūtīšanu vai iekraušanu apliecinošiem dokumentiem, un citi līdzīgi darījumi; 90.3.
336. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kuru sākotnējais termiņš ir vienāds vai īsāks par vienu gadu un kurus banka nav tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas lauzt vai atteikties no to izpildes, un kuri netiek automātiski anulēti klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ; 90.3.
337. citi ārpusbilances posteņi ar risku, kas zemāks par vidējo; 90.
338. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 0 procentu korekcijas pakāpi (zems risks): 90.4.
339. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kurus iestāde ir tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriek­šējas brīdināšanas izbeigt vai atteikties no to izpildes vai tie tiek automātiski anulēti klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ. Mazo riska darījumu portfelī (sk. 98.punktu) iekļautās kredītlīnijas var uzskatīt par tādām, kuras iestāde ir tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas izbeigt vai atteikties no to izpildes vai tās tiek automātiski anulētas klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ, ja netiek pārkāptas patērētāju tiesību aizsardzības un citu līdzīgu normatīvo aktu prasības; 90.4.
340. citi ārpusbilances posteņi ar zemu risku. 93 (Grozīts ar FKTK 14.12.
341. noteikumiem Nr.173)
342. Ja iestāde kredītriska mazināšanai lieto
343. pielikuma
344. daļā aprakstīto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, tad riska darījumu, kas ir vērtspapīri vai preces, kuras turpina uzrādīt bilances vai ārpusbilances posteņos, bet kuras saskaņā ar repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošu norēķinu darījumu vai arī maržinālā aizdevuma darījumu pārdotas, pārvestas (pārgrāmatotas) citā kontā vai aizdotas, vērtību palielina par attiecīgo vērtspapīru un preču cenu svārstīguma korekciju, kas noteikta
345. pielikuma
346. daļas 53.–
347. punktā. 94
348. Atvasinātie instrumenti riska darījumu vērtības noteikšanai tiek sadalīti procentu, ārvalstu valūtas un zelta un citos atvasinātajos instrumentos. 92.
349. Procentu atvasinātie instrumenti ir: 92.1.
350. vienas valūtas procentu mijmaiņas līgumi (single-currency interest-rate swaps); 92.1.
351. bāzes mijmaiņas līgumi (basis swaps); 92.1.
352. RTT procentu nākotnes līgumi (interest-rate futures); 92.1.
353. RTN procentu nākotnes līgumi (forward-rate agreements); 92.1.
354. nopirktie procentu iespējas līgumi (interest-rate options purchased); 92.1.
355. citi procentu atvasinātie instrumenti, kas būtībā līdzīgi 92.1.1.–92.1.
356. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem. 92.
357. Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie instrumenti ir: 92.2.
358. starpvalūtu procentu mijmaiņas līgumi (cross-currency interest-rate swaps); 92.2.
359. RTT ārvalstu valūtas nākotnes līgumi (currency futures); 92.2.
360. RTN ārvalstu valūtas nākotnes līgumi (forward foreign-exchange contracts); 92.2.
361. nopirktie ārvalstu valūtas iespējas līgumi (currency options purchased); 92.2.
362. citi ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti, kas būtībā līdzīgi 92.2.1.–92.2.
363. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem; 92.2.
364. atvasinātie instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 92.2.1.–92.2.
365. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem un kuru bāzes aktīvs ir zelts. 92.
366. Citi atvasinātie instrumenti ir atvasinātie instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 92.1.1.–92.1.
367. un 92.2.1.–92.2.
368. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem, bet kuru bāzes aktīvs ir kapitāla vērtspapīri, akciju indeksi, dārgmetāli (izņemot zeltu) un citi bāzes aktīvi. Citi atvasinātie instrumenti ietver vismaz visus Finanšu instrumentu tirgus likuma
369. panta otrās daļas
370. punkta “a”, “b”, “c”, “d”, “f”, “g” un “h” apakšpunktā uzrādītos atvasinātos instrumentus, ja tie nav iekļauti šajā punktā. 95
371. Noteikumu
372. punktā minēto atvasināto instrumentu riska darījuma vērtību nosaka, lietojot vienu no šo noteikumu
373. pielikumā norādītajām metodēm, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu vai citu ieskaita līgumu ietekmi. 96 (FKTK 09.12.
374. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
375. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, maržinālo aizdevuma darījumu vai ilgstošo norēķinu darījumu vērtību nosaka, lietojot vai nu
376. pielikumā šādiem darījumiem noteiktās metodes, vai arī ņemot vērā
377. pielikuma
378. daļā noteiktās kredītriska mazināšanas metodes. 97
379. Ja darījumos ar atvasinātajiem instrumentiem vai 94.punktā minētajos darījumos veidojas prasības pret centrālo darījuma partneri un šādi darījumi saskaņā ar vienošanos tiek katru dienu pilnībā nodrošināti centrālajam darījuma partnerim no visu citu darījumu partneru puses, tad šādu riska darījumu ar centrālo darījuma partneri vērtību nosaka saskaņā ar
380. pielikuma
381. daļas 33.punktu. 98 (FKTK 14.12.
382. noteikumu Nr.173 redakcijā)
383. Ja riska darījumam ir fondētā kredīta aizsardzība, šā riska darījuma vērtību koriģē saskaņā ar
384. daļas un
385. pielikuma noteikumiem. 99 Riska darījumu kategorijas
386. Riska svērtās vērtības noteikšanai iestādes riska darījumus sadala šādās riska darījumu kategorijās: 97.
387. prasības vai iespējamās prasības (contingent claims) pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām; 97.
388. prasības vai iespējamās prasības pret reģionālajām vai vietējām valdībām; 97.
389. prasības vai iespējamās prasības pret valsts institūcijām; 97.
390. prasības vai iespējamās prasības pret starptautiskajām attīstības bankām; 97.
391. prasības vai iespējamās prasības pret starptautiskajām organizācijām; 97.
392. prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm; 97.
393. prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām, izņemot 97.
394. un 97.
395. punktā minētās prasības; 97.
396. mazo riska darījumu prasību vai iespējamo prasību portfelis, kuru veido riska darījumi ar privātpersonām un mazajām vai vidējām komercsabiedrībām (turpmāk – MVK); 97.
397. prasības vai iespējamās prasības, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu; 97.
398. kavētie riska darījumi, t.i., riska darījumi, kuru atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām; 97.
399. augsta riska kategorijas riska darījumi, t.i., ieguldījumi riska kapitālā (investments in venture capital firms and private equity investments) un augsta riska ieguldījumu fondos (hedge funds); 97.
400. prasības segto obligāciju veidā (claims in form of covered bond); 97.
401. vērtspapirizēšanas (securitisation) pozīcijas; 97.
402. tādas īstermiņa prasības pret komercsabiedrībām, kurām ir pieejami piemēroto un nominēto ĀKNI īstermiņa reitingi; 97.
403. IFA; 97.
404. citas prasības. 100 (Grozīts ar FKTK 14.12.
405. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.
406. noteikumiem Nr.314)
407. Mazo riska darījumu portfelī iekļautie riska darījumi atbilst šādiem kritērijiem: 98.
408. riska darījuma partneris ir privātpersona vai arī MVK; 98.
409. riska darījums ir viens no statistiski nozīmīgā viendabīgo riska darījumu, kas veido portfeli, skaita (ne mazāk kā 500 klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu riska darījumu kopums). Šāda riska darījuma risks portfelī ir būtiski mazāks, nekā tas būtu gadījumā, jā šis riska darījums tiktu pārvaldīts kā atsevišķs riska darījums. Portfeli var veidot šādi viendabīgi produkti: kredītlīnijas (piemēram, overdrafts vai kredītkaršu kredītlīnijas), aizdevumi privātpersonām un līzings privātpersonām (bilancē iekļautā pašreizējā līzinga nākotnes maksājumu vērtība), atjaunojamie kredīti (revolving credits) un citas privātpersonu saistības, kredīti MVK un citas MVK saistības pret iestādi; 98.
410. kopējā prasību summa pret katru šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu no iestādes, iestādes meitas sabiedrību, tās mātes sabiedrības un šīs mātes sabiedrības citu meitas sabiedrību puses, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neņemot vērā ar mājokļa hipotēku nodrošinātos riska darījumus, ciktāl tas zināms, nepārsniedz 1 miljonu euro. Iestāde veic saprātīgus pasākumus (reasonable steps), lai iegūtu šādu informāciju; 98.
411. prasības, kuras veido klientu emitētie vērtspapīri, nedrīkst iekļaut mazo riska darījumu portfelī. 101 (Grozīts ar FKTK 13.11.
412. noteikumiem Nr.314)
413. Minimālo līzinga nākotnes maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut mazo riska darījumu portfelī, ja līzinga darījums atbilst mazo riska darījumu portfeļa kritērijiem. 102
414. Riska darījumiem ar privātpersonām, kas netiek iekļauti mazo riska darījumu portfelī un nav kavēti, tiek piemērota 100 procentu riska pakāpe, ja citos šo noteikumu punktos nav noteikts citādi. 103
415. Riska darījumi ar MVK, kas netiek iekļauti mazo riska darījumu portfelī, tiek iekļauti prasībām pret komercsabiedrībām atbilstošajās kategorijās. 104 101.1 Vērtspapirizēšanas pozīcijā ieskaita tikai tādus ieguldījumus vērtspapirizēšanas instrumentos, kas atbilst 124.1 punkta prasībām. 105 (FKTK 13.11.
416. noteikumu Nr.314 redakcijā) Riska svērtās vērtības aprēķins
417. Visu riska darījumu, izņemot tos, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, riska svērto vērtību aprēķina, reizinot riska darījuma vērtību ar tā darījuma partnera saistībām noteikto riska pakāpi. 106
418. Aprēķinot riska svērto vērtību, riska darījumiem riska pakāpes piemēro atbilstoši
419. pielikuma
420. daļas noteikumiem. Riska pakāpe tiek noteikta atbilstoši riska darījumu kategorijai un darījuma partnera saistībām noteiktajai kredītu kvalitātes pakāpei katrā riska darījumu kategorijā. Kredīta kvalitātes pakāpi nosaka, pamatojoties vai nu uz ĀKNI reitingiem, vai arī uz eksporta kreditēšanas aģentūru (turpmāk – EKA) kredītu novērtējumiem saskaņā ar
421. pielikuma
422. daļas prasībām. 107
423. Komisijas atzīto ĀKNI saraksts, aktīvu kategorijas, kuriem tās piešķir reitingus, un šo reitingu atbilstība kredīta kvalitātes pakāpēm ir dota noteikumu
424. pielikumā. 108
425. ĀKNI reitingus riska svērtās vērtības aprēķinam lieto saskaņā ar
426. pielikuma
427. daļas noteikumiem. 109
428. Iestāde izmanto klientu pasūtītos (solicited) ĀKNI reitingus. Ar Komisijas atļauju tā var izmantot arī nepasūtītos (unsolicited) reitingus. 110
429. Ja riska darījumam ir nefondētā kredītriska aizsardzība, šim riska darījumam piemērojamo riska pakāpi drīkst modificēt saskaņā ar šīs nodaļas
430. daļas un
431. pielikuma noteikumiem. 111
432. Riska svērto vērtību vērtspapirizēšanas pozīciju veidojošajiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar II sadaļas
433. nodaļas
434. daļas noteikumiem. 112
435. Neskatoties uz
436. punkta prasībām, iestāde, saņemot Komisijas atļauju, var piemērot 0 procentu riska pakāpi riska darījumiem ar iestādes meitas sabiedrībām, iestādes mātes sabiedrību un mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, izņemot riska darījumus, kas veido minēto komercsabiedrību pirmā līmeņa pašu kapitāla elementus, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi: 109.
437. darījuma partneris ir iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu iestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai palīguzņēmums, kuram piemēro iestādes darbību regulējošajām prasībām līdzvērtīgas regulējošās prasības vismaz konsolidācijas grupas līmenī; 109.
438. darījuma partnera finanšu pārskati tiek konsolidēti ar iestādes finanšu pārskatiem, lietojot pilnās konsolidācijas metodi; 109.
439. darījuma partnera risku novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras ir tādas pašas kā iestādes risku novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras; 109.
440. darījuma partneris ir reģistrēts Latvijas Republikā; 109.
441. nepastāv nekādi pašreizējie vai paredzamie materiālie vai juridiskie šķēršļi veikt tūlītēju pašu kapitāla papildinājumu vai apmaksāt darījuma partnera saistības pret iestādi. 113 (Grozīts ar FKTK 07.06.
442. noteikumiem Nr.134)
443. Riska svērtā vērtība pārējiem riska darījumiem, kuru riska pakāpi nevar noteikt, lietojot 102.–
444. punkta metodes, tiek aprēķināta, piemērojot 100 procentu riska pakāpi. 114
445. daļa. Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja IRB pieejas atļaujas saņemšanas nosacījumi
446. Lai saņemtu Komisijas atļauju izmantot IRB pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam, iestāde nodrošina, ka tās kredītriska pārvaldīšanas un iekšējo reitingu sistēmas ir drošas, tiek ieviestas un piemērotas, ievērojot integritāti, kas atbilst labas korporatīvās pārvaldes principiem, un minētās sistēmas atbilst šādiem
447. pielikuma
448. daļā aprakstītajiem standartiem: 111.
449. iestādes reitingu sistēma nodrošina pamatotu parādnieka un darījumu īpašību novērtējumu, riska diferencēšanu un precīzas un konsekventas kvantitatīvas riska aplēses; 111.
450. iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas (default) un zaudējumu aplēsēm, ko izmanto kapitāla prasību aprēķinam, un ar tiem saistītajām sistēmām un procesiem ir būtiska nozīme riska pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī iestādes kredītu izsniegšanas apstiprināšanā, iekšējā kapitāla sadalījumā un iestādes korporatīvajā pārvaldē; 111.
451. iestādē ir struktūrvienība, kas realizē kredītriska kontroles funkciju un ir atbildīga par iekšējo reitingu sistēmām. Šāda struktūrvienība ir pietiekami neatkarīga no kredītu izsniegšanas un darījumu veikšanas, un tās darbība netiek ietekmēta; 111.
452. iestāde apkopo un uzglabā visus attiecīgos datus, lai nodrošinātu efektīvu kredītriska lieluma noteikšanu un tā pārvaldīšanas procesu; 111.
453. iestāde dokumentē savas reitingu sistēmas, to uzbūves pamatojumu un novērtē un apstiprina tās. 115
454. Iestāde var iesniegt iesniegumu atļaut tai izmantot IRB pieeju, ja tā ir vismaz trīs gadus izmantojusi iekšējo reitingu sistēmas attiecīgajām
455. punktā uzskaitītajām riska darījumu kategorijām un izmantotās reitingu sistēmas kopumā atbilst
456. pielikuma
457. daļā noteiktajām minimālajām prasībām riska lieluma noteikšanai un riska pārvaldīšanas mērķiem. Ja iestāde vēlas izmantot IRB pieeju pirms
458. gada, tā, saņemot Komisijas atļauju, līdz
459. gada
460. decembrim drīkst samazināt šajā punktā minēto triju gadu periodu līdz vienam gadam. 116
461. Iestāde var iesniegt iesniegumu atļaut tai izmantot pašas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes, ja tā ir vismaz trīs gadus izmantojusi pašas noteiktos parametrus un to noteikšana un lietošana kopumā atbilst
462. pielikuma
463. daļā noteiktajām minimālajām prasībām. Šāds iesniegums var tikt iesniegts vai nu
464. punktā minētā iesnieguma ietvaros, vai arī vēlāk, sākumā lietojot
465. pielikuma
466. daļā Komisijas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes. Ja iestāde vēlas izmantot pašas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes, tā līdz
467. gada
468. decembrim drīkst samazināt šajā punktā minēto triju gadu periodu līdz diviem gadiem. 117
469. Ja iestāde pārstāj atbilst šajā daļā noteiktajām prasībām, tā iesniedz Komisijai plānu par savlaicīgu prasību izpildes atsākšanu vai pierāda, ka prasību neatbilstībai ir nebūtiska ietekme. 118 IRB pieejas pakāpeniska ieviešana (roll–out) dažādām riska darījumu kategorijām un iespējamie izņēmumi
470. Iestāde, iestādes meitas sabiedrības, mātes sabiedrība un šādas mātes sabiedrības citas meitas sabiedrības ievieš IRB pieeju attiecībā uz visiem riska darījumiem, izņemot
471. punktā norādītos. Ja Komisija atļauj, IRB ieviešanu var veikt pakāpeniski: 115.
472. dažādām
473. punktā uzskaitītajām riska darījumu kategorijām vienā iestādes struktūrvienībā vai konsolidācijas grupā esošajā komercsabiedrībā; 115.
474. dažādās iestādes struktūrvienībās vai konsolidācijas grupā, kuras konsolidēto uzraudzību veic Komisija, esošajās komercsabiedrībās; 115.
475. tādiem riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kuriem iestāde pati var noteikt SNZ vai korekcijas pakāpes; 115.
476. mazo riska darījumu portfeļa kategorijā riska darījumiem, kuriem saskaņā ar
477. pielikuma
478. daļas 10.–
479. punktu piemēro dažādas riska pakāpes aprēķinā izmantojamās korelācijas. 119
480. Pakāpenisku IRB pieejas ieviešanu, kas minēta
481. punktā, veic pamatotā laika periodā, ko saskaņo ar Komisiju. Iespēju pakāpeniski ieviest IRB pieeju nedrīkst izmantot kredītriska kapitāla prasības samazināšanai. 120
482. Iestādes, kas izmanto IRB pieeju kaut vai vienai riska darījumu kategorijai, izmanto IRB pieeju arī kapitāla vērtspapīriem. 121
483. Ievērojot 115.–
484. punktu un
485. punktu, iestāde, kas saskaņā ar 111.–
486. punktu ir saņēmusi atļauju izmantot IRB pieeju, nedrīkst atsākt SP piemērošanu riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai, izņemot gadījumus, kad tā spēj to pienācīgi pamatot un ir saņēmusi Komisijas atļauju atsākt lietot SP. 122
487. Ievērojot 115.,
488. un
489. punktu, iestāde, kas saskaņā ar
490. punktu ir saņēmusi atļauju izmantot pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, nedrīkst atsākt
491. punktā minēto SNZ un korekcijas pakāpju izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tā spēj to pienācīgi pamatot un ir saņēmusi Komisijas atļauju minētajām izmaiņām. 123 Riska darījumu kategorijas
492. Iestāde iedala katru riska darījumu vienā no šādām kategorijām: 120.
493. prasības vai iespējamās prasības pret centrālajām valdībām un centrālajām bankām; 120.
494. prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm; 120.
495. prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām, izņemot 120.
496. punktā iekļautās; 120.
497. mazo riska darījumu prasību vai iespējamo prasību portfelis; 120.
498. kapitāla vērtspapīri; 120.
499. vērtspapirizēšanas pozīcijas; 120.
500. citi aktīvi, kas nav kredītu parādi. 124
501. Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām pielīdzināmi šādi riska darījumi: 121.
502. riska darījumi ar reģionālajām un vietējām valdībām un ar valsts institūcijām, kas atbilstoši SP noteikumiem pielīdzināmi riska darījumiem ar centrālajām valdībām; 121.
503. riska darījumi ar starptautiskajām attīstības bankām un starptautiskajām organizācijām, kuru riska pakāpe atbilstoši SP noteikumiem ir 0 procenti. 125 (Grozīts ar FKTK 14.12.
504. noteikumiem Nr.173)
505. Riska darījumiem ar iestādēm pielīdzināmi šādi riska darījumi: 122.
506. riska darījumi ar reģionālajām un vietējām valdībām, kas nav pielīdzināmi riska darījumiem ar centrālajām valdībām atbilstoši SP noteikumiem; 122.
507. riska darījumi ar valsts institūcijām, kas pielīdzināmi riska darījumiem ar iestādēm atbilstoši SP noteikumiem; 122.
508. riska darījumi ar starptautiskajām attīstības bankām, kuru riska pakāpe atbilstoši SP noteikumiem nav 0 procenti. 126
509. Lai riska darījumu varētu ieskaitīt mazo riska darījumu portfelī, riska darījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem: 123.
510. riska darījuma partneris ir privātpersona vai arī MVK, ja MVK gadījumā kopējā summa, ko klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, iestādes mātes sabiedrībai, meitas sabiedrībām un mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neieskaitot riska darījumus, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, nepārsniedz 1 miljonu euro, ciktāl tas zināms iestādei, kura veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu informāciju par visiem šādiem riska darījumiem; 123.
511. iestādes riska pārvaldīšana attiecībā uz šādiem riska darījumiem ir konsekventa un tiek veikta vienādā veidā visiem portfeļa riska darījumiem, uzskatot šādu darījumu portfeli par vienotu kopu; 123.
512. tas netiek pārvaldīts atsevišķi tā, kā tiek pārvaldīti riska darījumi ar komercsabiedrībām; 123.
513. katrs no tiem ir viens no daudziem vienādā veidā pārvaldītiem riska darījumiem; 123.
514. mazo riska darījumu portfelī var ieskaitīt 123.
515. punkta prasībām atbilstošu darījumu partneru minimālo līzinga nākotnes maksājumu pašreizējo vērtību. 127 (Grozīts ar FKTK 13.11.
516. noteikumiem Nr.314)
517. Kapitāla vērtspapīru kategorijā ieskaita šādus riska darījumus: 124.
518. riska darījumus, kuri nav parāda prasības pret emitentu, bet kas veido pakārtotu atlikušo prasību pret emitenta aktīviem vai ieņēmumiem; 124.
519. parāda instrumentus, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi 124.
520. punktā norādītajiem riska darījumiem. 128 124.1 Vērtspapirizēšanas pozīcijā ieskaita tādus ieguldījumus vērtspapirizēšanas instrumentos, kas atbilst visām šādām prasībām: 124.
521. iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ir nepārprotami informējis iestādi, ka tas pastāvīgi saglabās būtisku tīro ekonomisko ieinteresētību. Kritēriji tīrās ekonomiskās ieinteresētības būtiskumam un saglabāšanās pastāvīgumam ir noteikti šo noteikumu
522. pielikumā; 124.
523. pirms un attiecīgos gadījumos pēc ieguldījumu veikšanas iestāde spēj par katru no vērtspapirizēšanas pozīcijām pierādīt Komisijai, ka tai ir visaptveroša un pamatīga informācija un izpratne par vērtspapirizēšanas pozīciju būtību un ar tām saistītajiem riskiem un ir ieviestas politikas un procedūras, kas ir piemērotas tirdzniecības un netirdzniecības portfelim un kas ir samērīgas ar ieguldījumu vērtspapirizētajās pozīcijās riska profilu, lai tās analizētu un dokumentētu. Minimālais jautājumu klāsts, par kuriem iestādei jābūt visaptverošai un pamatīgai informācijai un izpratnei vērtspapirizēšanas jomā, ir noteikts šo noteikumu
524. pielikumā; 124.
525. iestāde regulāri veic vērtspapirizēšanas pozīcijām atbilstošus stresa testus. Iestāde var veikt stresa testus, paļaujoties uz ĀKNI izstrādātiem finanšu modeļiem, ar noteikumu, ka iestāde var pēc Komisijas pieprasījuma pierādīt, ka tā pirms ieguldīšanas ir ar pietiekamu rūpību apstiprinājusi modeļu pieņēmumus un to struktūru, kā arī izprot attiecīgo metodoloģiju, pieņēmumus un rezultātus. 129 (FKTK 13.11.
526. noteikumu Nr.314 redakcijā)
527. Komercsabiedrību riska darījumu kategorijā izdala specializētās kreditēšanas riska darījumus, t.i., riska darījumus ar šādām pazīmēm: 125.
528. riska darījums ir noslēgts ar juridisku personu, kas speciāli izveidota, lai finansētu vai veiktu darbības ar materiāliem aktīviem; 125.
529. līguma noteikumi piešķir aizdevējam būtisku kontroli pār finansētajiem aktīviem un to radītajiem ieņēmumiem; 125.
530. saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi, nevis komercsabiedrības no finansēto aktīvu ienākumiem neatkarīga spēja pildīt savas saistības. 130
531. Jebkuras prasības vai iespējamās prasības, kas nav iekļautas 120.1., 120.
532. un 120.4.–120.
533. punktā minētajās riska darījumu kategorijās, tiek iekļautas 120.
534. punktā minētajā riska darījumu kategorijā. 131
535. Līzingā nodotā īpašuma atlikušo vērtību iekļauj 120.
536. punktā uzrādītajā riska darījumu kategorijā, ja vien to neiekļauj līzinga riska darījumos saskaņā ar
537. pielikuma
538. daļas
539. punkta noteikumiem. 132
540. Metodoloģijai, ko iestāde izmanto riska darījumu iedalīšanai dažādās riska darījumu kategorijās, jābūt pienācīgai un konsekventai. 133 Riska svērtās vērtības aprēķins
541. Kredītriska kapitāla prasības noteikšanai 120.1.–120.
542. vai 120.
543. punkta kategorijās iekļauto riska darījumu, izņemot tos, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar
544. pielikuma
545. daļas 1.–
546. punktu. 134
547. Atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasības noteikšanai nopirkto debitoru parādu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar
548. pielikuma
549. daļas
550. punktu. Ja iestādei ir noslēgts debitoru parādu pirkšanas līgums ar regresa tiesībām attiecībā uz debitoru saistību nepildīšanas risku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku, t.i., debitoru parādu pārdevējs apņemas segt visus ar parādu atgūšanu saistītos zaudējumus, 135.–
551. punkta prasības attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem netiek piemērotas un šāds riska darījums tiek uzskatīts par nodrošināto riska darījumu ar minēto parādu pārdevēju. 135
552. Riska svērtās vērtības aprēķinus kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam veic, pamatojoties uz noteiktiem parametriem, kas saistīti ar attiecīgo riska darījumu. Tajos iekļauj SNV, SNZ, T un riska darījuma vērtību. Iestāde pati var noteikt SNV un SNZ saskaņā ar
553. pielikuma
554. daļu. 136
555. Neatkarīgi no
556. punkta prasībām riska svērtās vērtības aprēķinu riska darījumiem, kas iekļauti 120.
557. punkta riska darījumu kategorijā, veic saskaņā ar
558. pielikuma
559. daļas 17.–
560. punktu, ja to atļauj Komisija. Komisija atļauj iestādei izmantot
561. pielikuma
562. daļas
563. un
564. punktā paredzēto pieeju vienīgi tad, ja iestāde izpilda
565. pielikuma
566. daļas 193.–
567. punktā noteiktās minimālās prasības. 137
568. Neatkarīgi no
569. punkta prasībām specializētās kreditēšanas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinu var veikt saskaņā ar
570. pielikuma
571. daļas
572. punkta noteikumiem. 138
573. Riska darījumiem, kas iekļauti 120.1.–120.
574. punktā minētajās riska darījumu kategorijās, iestāde piemēro pašas noteiktās SNV saskaņā ar 111.–
575. punkta un
576. pielikuma
577. daļas prasībām. 139
578. Riska darījumiem, kas iekļauti 120.
579. punktā minētajā riska darījumu kategorijā, iestāde nodrošina pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, ievērojot 111.–
580. punkta un
581. pielikuma
582. daļas prasības. 140
583. Riska darījumiem, kas iekļauti 120.1.–120.
584. punktā minētajās riska darījumu kategorijās, iestāde piemēro SNZ, kas noteikti
585. pielikuma
586. daļas
587. punktā, un korekcijas pakāpes, kas noteiktas
588. pielikuma
589. daļas 72.1.–72.
590. punktā. 141
591. Neatkarīgi no
592. punkta prasībām Komisija var atļaut iestādei visiem riska darījumiem, kas iekļauti 120.1.–120.
593. punkta riska darījumu kategorijās, izmantot pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, ievērojot 111.–
594. punkta un
595. pielikuma
596. daļas prasības. 142
597. Vērtspapirizēšanas pozīcijas riska darījumiem riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar šīs nodaļas
598. daļas noteikumiem. 143
599. Prasībām, kas izveidojas, iegādājoties tādas IFA, kuras atbilst šo noteikumu
600. pielikuma
601. daļas 15.
602. punkta kritērijiem un iestādei ir zināma visu vai daļas ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, riska svērto vērtību un PZ summu aprēķina katram faktiskajam ieguldījumam atbilstoši šīs daļas 111.–
603. punktā izklāstītajām metodēm. Šo noteikumu
604. vai
605. punktā izklāstīto metodi piemēro tai IFA daļai, par kuras faktiskajiem ieguldījumiem iestādei nav informācijas vai pamatoti nav iespēju to iegūt, vai tās iegūšana ir nesamērīgi sarežģīta, lai nodrošinātu šo IFA daļu veidojošo riska darījumu riska svērtās vērtības un PZ aprēķinu. Ja IFA neatbilst šo noteikumu
606. pielikuma
607. daļas 15.
608. punkta kritērijiem, bet iestādei ir zināma ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, tad šāda fonda IFA riska svērto vērtību un PZ aprēķina šādi: 139.
609. faktiskajiem ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, kas atbilst šo noteikumu 120.
610. punktā minētajai riska darījumu kategorijai, riska svērto vērtību un PZ summu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu
611. pielikuma
612. daļas 19.–
613. punktā noteikto pieeju. Ja šim nolūkam iestāde nespēj sadalīt ieguldījumus BT kapitāla vērtspapīros, BNT kapitāla vērtspapīros, kuru portfelis ir diversificēts, un pārējos kapitāla vērtspapīros, tā pielīdzina visus faktiskos ieguldījumus kapitāla vērtspapīros pārējiem kapitāla vērtspapīriem. Ja šādu vērtspapīru kopā ar tiešajiem iestādes ieguldījumiem šādos kapitāla vērtspapīros apmērs ir nozīmīgs saskaņā ar šo noteikumu
614. punktā noteiktajiem kritērijiem, iestāde var lūgt Komisijas atļauju pielīdzināt faktiskos ieguldījumus kapitāla vērtspapīros pārējiem kapitāla vērtspapīriem kapitāla prasības aprēķina vajadzībām; 139.
615. visiem citiem ieguldījumu fonda faktiskajiem ieguldījumiem riska svērto vērtību nosaka, lietojot SP ar šādām korekcijām: 139.2.
616. faktiskos ieguldījumus iedala SP riska darījumu kategorijās un riska darījumiem, kas atbilst augstākajai riska pakāpei savā kategorijā, vai riska darījumiem, kuriem nav piemērotas ĀKNI reitinga, riska pakāpi reizina ar
617. Ja aprēķinātā riska pakāpe pārsniedz 1 250 procentus, tad piemēro 1 250 procentu riska pakāpi; 139.2.
618. citiem faktiskajiem ieguldījumiem piemērojamo riska pakāpi reizina ar 1.1, bet tā nedrīkst būt zemāka par 5 procentiem. 144 (FKTK 13.11.
619. noteikumu Nr.314 redakcijā)
620. Ja IFA neatbilst
621. pielikuma
622. daļas 15.
623. punkta kritērijiem vai iestādei nav informācijas par ieguldījumu fonda faktiskajiem ieguldījumiem, iestāde aprēķina riska svērto vērtību un PZ summu katram zināmajam faktiskajam ieguldījumam atbilstoši
624. pielikuma
625. daļas 19.–
626. punktā noteiktajai pieejai. Ja šim nolūkam iestāde nespēj sadalīt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros, BT kapitāla vērtspapīros, BNT kapitāla vērtspapīros, kuru portfelis ir diversificēts, tā pielīdzina šādus riska darījumus pārējiem kapitāla vērtspapīriem, bet ieguldījumus, kas nav ieguldījumi kapitāla vērtspapīros, iedala vienā no
627. pielikuma
628. daļas
629. punktā minētajām kategorijām (BT kapitāla vērtspapīri, BNT kapitāla vērtspapīri, kuru portfelis ir diversificēts, un pārējie kapitāla vērtspapīri), ņemot vērā ieguldījuma risku. Ja IFA vai tās daļas faktiskais ieguldījums nav zināms, to iedala pārējo kapitāla vērtspapīru kategorijā. 145
630. Kā alternatīvu
631. punktā aprakstītajai metodei iestāde var rēķināt IFA vidējo riska svērto vērtību līdzīgi
632. pielikuma 15.
633. vai 15.
634. punktā izklāstītajām metodēm, koriģējot riska pakāpes saskaņā ar 139.
635. un 139.
636. punkta noteikumiem, iedalot IFA vai tās daļas faktisko ieguldījumu, kas nav zināms, pārējo kapitāla vērtspapīru kategorijā. Šādas IFA vidējo riska svērto vērtību iestāde var rēķināt pati vai izmantot trešās personas aprēķinus un pārskatus, ja tiek nodrošināta pietiekama aprēķinu un pārskatu precizitāte. 146 Paredzamo zaudējumu (PZ) lieluma noteikšana
637. Noteikumu 120.1.–120.
638. punkta kategorijās iekļauto riska darījumu PZ lielumu aprēķina atbilstoši
639. pielikuma
640. daļas 29.–
641. punkta metodēm. 147
642. PZ lieluma aprēķins, ko veic atbilstoši
643. pielikuma
644. daļas 29.–
645. punktam, balstās uz SNV, SNZ un riska darījumu vērtību, ko izmanto riska svērtās vērtības aprēķinam saskaņā ar 129.–
646. punktu. Ja iestāde aprēķinos izmanto pašas noteiktos SNZ, riska darījumiem, kuros ir iestājies saistību nepildīšanas gadījums, PZ lielums ir iestādes visu zaudējumu, kas ir paredzami saistību nepildīšanas iestāšanas brīdī, aplēse, kuras lielumu nosaka saskaņā ar
647. pielikuma
648. daļas
649. punktu (turpmāk – PZ labākās aplēses). 148
650. PZ lielumu vērtspapirizēšanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar šīs nodaļas
651. daļu. 149
652. PZ lielums riska darījumiem, kas iekļauti 120.
653. punkta riska darījumu kategorijā, ir nulle. 150
654. PZ lielumu nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam aprēķina saskaņā ar
655. pielikuma
656. daļas
657. punktu. 151
658. PZ lielumu riska darījumiem, kas minēti 139.–
659. punktā, aprēķina saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas
660. pielikuma
661. daļas 29.–
662. punktā. 152 Riska darījumi, kuriem ir atļauts piemērot SP, saņemot atļauju lietot IRB pieeju
663. Ja Komisija atļauj, iestāde, kurai ir atļauts izmantot IRB pieeju riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu lieluma aprēķinam vienai vai vairākām riska darījumu kategorijām, var pastāvīgi piemērot SP šādos gadījumos: 148.
664. noteikumu 120.
665. punkta riska darījumu kategorijai, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem iestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša; 148.
666. noteikumu 120.
667. punkta riska darījumu kategorijai, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem iestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša; 148.
668. nebūtisko struktūrvienību riska darījumiem, kā arī riska darījumu kategorijām, kas pēc lieluma un riska profila ir nebūtiskas; 148.
669. riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un to reģionālajām vai vietējām valdībām, vai administratīvajām iestādēm, kuru riska darījumiem, lietojot SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, piemēro 0 procentu riska pakāpi; 148.
670. riska darījumiem ar darījumu partneri, kas ir iestādes mātes sabiedrība, meitas sabiedrība vai tās mātes sabiedrības meitas sabiedrība, gadījumā, ja darījumu partneris ir iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu iestāde vai palīguzņēmums, kas ir pakļauts konsolidētajai uzraudzībai; 148.
671. dalībai tādu komercsabiedrību vai institūciju kapitālā, prasībām pret kurām var piemērot nulles riska pakāpi (tostarp dalībai tādu valsts finansēto komercsabiedrību vai institūciju kapitālā, prasībām pret kurām var piemērot nulles riska pakāpi); 148.
672. dalībai tādu komercsabiedrību vai institūciju kapitālā, kas saistītas ar valsts programmām īpašu ekonomisko nozaru veicināšanai, kuru ietvaros iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem. Šādiem ieguldījumiem kapitālā noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi, un ieguldījumu vērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no iestādes pirmā līmeņa pašu kapitāla un otrā līmeņa pašu kapitāla kopsummas; 148.
673. valsts un valsts pārapdrošinātām garantijām, kas atbilst
674. pielikuma
675. daļas
676. punkta prasībām; 148.
677. iestāde var piemērot SP citu dalībvalstu komercsabiedrību kapitāla vērtspapīriem, ja to piemērošanu atļauj attiecīgās dalībvalsts regulējošās prasības. 153 (Grozīts ar FKTK 14.12.
678. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.
679. noteikumiem Nr.314; FKTK 07.06.
680. noteikumiem Nr.134)
681. Noteikumu 148.punkta nolūkam iestādes kapitāla vērtspapīru kategoriju uzskata par nozīmīgu, ja to kopējā iepriekšējā gada vidējā vērtība, izslēdzot dalību kapitālā, kas izveidojusies saistībā ar 148.7.punktā minētajām valsts pro­grammām, pārsniedz 10 procentus no iestādes pašu kapitāla. Ja ieguldījumu skaits ir mazāks par 10, iepriekš minētais slieksnis ir 5 procenti no iestādes pašu kapitāla. 154 (FKTK 14.12.
682. noteikumu Nr.173 redakcijā)
683. daļa. Kredītriska mazināšana
684. Šīs daļas nolūkam iestāde – kreditors ir iestāde, kura ir iesaistīta attiecīgajā riska darījumā neatkarīgi no tā, vai šis darījums izriet vai neizriet no aizdevuma. 155
685. Iestāde, kas izmanto SP saskaņā ar 88.–
686. punktu vai izmanto IRB pieeju saskaņā 111.–
687. punktu, bet neizmanto pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, var atzīt kredītriska mazināšanu saskaņā ar šīs daļas prasībām, aprēķinot riska darījumu riska svērto vērtību kredītriska kapitāla prasības noteikšanas nolūkam vai PZ lieluma noteikšanai, lai aprēķinātu pašu kapitāla aprēķinā iekļaujamās summas saskaņā ar
688. pielikuma
689. daļas
690. punktu. 156
691. Metodēs, ko iestāde – kreditors izmanto kredīta aizsardzībai (credit protection), kā arī izstrādātajās politikās un procedūrās nodrošina, ka kredīta aizsardzība ir tiesiski efektīva un īstenojama visās attiecīgajās jurisdikcijās. 157
692. Iestāde – kreditors veic pasākumus, lai nodrošinātu kredīta aizsardzības pasākumu efektivitāti un ņemtu vērā attiecīgos riskus. 158
693. Fondētās kredīta aizsardzības gadījumā aktīviem, kurus atzīst par piemērotiem, jābūt pietiekami likvīdiem un to vērtībai laika gaitā jābūt pietiekami stabilai, lai ticami noteiktu kredīta aizsardzības apmēru, ņemot vērā riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes un pieļaujamo atzīšanas līmeni. Par piemērotiem atzīst tikai
694. pielikuma
695. daļā noteiktos aktīvus. 159
696. Fondētās kredīta aizsardzības gadījumā iestādei – kreditoram ir tiesības laicīgi pārdot vai paturēt aktīvus, kas nodrošina aizsardzību saistību nepildīšanas, maksātnespējas vai bankrota gadījumā vai citos darījuma dokumentācijā noteiktos kredīta notikumos. Šīs tiesības attiecas arī uz aktīviem, kas atrodas trešās personas turējumā (custodian holding). Korelācijas pakāpe starp aizsardzībai paredzēto aktīvu vērtību un aizņēmēja kredītspēju nedrīkst būt pārāk augsta. 160
697. Nefondētās kredīta aizsardzības gadījumā aizsardzības dēvējam jābūt uzticamam un aizsardzības līgumam ir jābūt tiesiskam un izpildāmam visās attiecīgajās jurisdikcijās, lai ticami noteiktu kredīta aizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes un pieļaujamo atzīšanas līmeni. Par piemērotiem atzīst tikai tos aizsardzības devējus un aizsardzības līgumu veidus, kas noteikti
698. pielikuma
699. daļā. 161
700. Iestāde – kreditors, kas piemēro kredītriska mazināšanas metodes kredītriska kapitāla prasības noteikšanai, izpilda
701. pielikuma
702. daļā paredzētās minimālās prasības. 162
703. Ja ir izpildītas 150.–
704. punkta prasības, riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķinu un attiecīgajā gadījumā PZ summas aprēķinu var modificēt saskaņā ar
705. pielikuma
706. daļu. 163
707. Nevienam riska darījumam, kuram ir atzīta kredītriska mazināšana, nedrīkst būt lielāka riska darījuma riska svērtā vērtība vai PZ summa kā identiskam riska darījumam, kuram nav piemērota kredītriska mazināšana. 164
708. Ja riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķinā jau ir ņemta vērā kredīta aizsardzība atbilstoši noteikumu 88.–
709. punktam (SP) vai IRB pieejai, šī kredīta aizsardzība nav papildus atzīstama, nosakot kredītriska mazināšanas efektu saskaņā ar šīs daļas noteikumiem. 165
710. daļa. Vērtspapirizēšana
711. Ja iestāde izmanto noteikumu 88.–
712. punktā aprakstīto SP riska svērtās vērtības noteikšanai riska darījumu kategorijai, kurā atbilstoši noteikumu 97.
713. punktam iekļaujami vērtspapirizētie riska darījumi, tā aprēķina riska svērto vērtību vērtspapirizēšanas pozīcijai saskaņā ar noteikumu
714. pielikuma
715. daļas 16.–
716. punktu. Visos citos gadījumos iestāde aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar noteikumu
717. pielikuma
718. daļas 16.–
719. un 51.–
720. punktu. 166
721. Ja iestāde – iniciators nodod būtisku kredītrisku, kas saistīts ar vērtspapirizētajiem riska darījumiem, saskaņā ar šo noteikumu
722. pielikuma
723. daļu, tā var: 162.
724. tradicionālās vērtspapirizēšanas gadījumā izslēgt no riska svērtās vērtības aprēķina vai attiecīgajos gadījumos PZ aprēķina riska darījumus, kas pakļauti vērts­papirizēšanai; 162.
725. sintētiskās vērtspapirizēšanas gadījumā aprēķināt riska svērto vērtību un attiecīgajos gadījumos PZ summu vērtspapirizēšanas riska darījumiem atbilstoši noteikumu
726. pielikuma
727. daļas prasībām. 167 (Grozīts ar FKTK 09.12.
728. noteikumiem Nr.300; grozījumi punktā stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
729. Ja tiek piemērots noteikumu
730. punkts, iestāde – iniciators aprēķina noteikumu
731. pielikumā paredzētās riska svērtās vērtības pozīcijām, kuras tai var rasties saistībā ar vērtspapirizēšanu. Ja būtisks kredītrisks saskaņā ar
732. punktu netiek nodots, iestādei –iniciatoram nav jāaprēķina riska svērtā vērtība pozīcijām, kuras tai var rasties saistībā ar vērtspapirizēšanu. 168 163.1 Iniciators un sponsors drīkst piemērot šo noteikumu
733. un
734. punktu un izslēgt vērtspapirizētos riska darījumus no kapitāla prasību aprēķina, ja tas vērtspapirizētajiem riska darījumiem piemēro tos pašus drošos un skaidri noteiktos kredītu izsniegšanas kritērijus, kā arī piemēro tos pašus procesus kredītu apstiprināšanai un attiecīgos gadījumos to grozījumiem, atjaunošanai un refinansēšanai, kas tiek piemēroti riska darījumiem, kuriem jābūt pašas iestādes portfelī. 169 (FKTK 13.11.
735. noteikumu Nr.314 redakcijā)
736. Lai aprēķinātu vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērto vērtību, to veidojošajiem riska darījumiem piešķir riska pakāpi saskaņā ar noteikumu
737. pielikumu, pamatojoties uz to kredīta kvalitātes pakāpi, ko var noteikt, ņemot vērā ĀKNI reitingus vai citādi, kā attiecīgi izklāstīts noteikumu
738. pielikumā. 170
739. Riska darījumu katrā laidienā uzskata par atsevišķu vērtspapirizēšanas pozīciju, un kredīta aizsardzības devēji ir vērtspapirizēšanas pozīciju turētāji. Vērtspapirizēšanas pozīcijas ietver arī ar vērtspapirizēšanu saistītos riska darījumus, kas izriet no procentu likmju vai ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem. 171 165.1 Riska darījumiem, kas veido vērtspapirizēšanas pozīcijas, bet neatbilst šo noteikumu 124.1 punkta prasībām, vai gadījumos, kad Komisija konstatē, ka iestādes nolaidības vai bezdarbības dēļ nav izpildītas šo noteikumu 124.1 punkta prasības, Komisija proporcionāli palielina riska pakāpi ne mazāk kā 250 procentu apmērā no riska pakāpes, kas būtu noteikta šādiem darījumiem saskaņā ar šo noteikumu
740. pielikumu, un pakāpeniski palielina riska pakāpi katru nākamo reizi, kad ir pārkāptas vai nav novērstas iepriekš konstatētās neatbilstības šo noteikumu prasībām. Šādi noteikta riska pakāpe nepārsniedz 1 250 procentus. Nosakot riska pakāpes palielinājumu, Komisija ņem vērā šo noteikumu
741. pielikuma
742. un
743. punktā minētos atbrīvojumus attiecībā uz atsevišķiem vērtspapirizēšanas darījumiem. 172 (FKTK 13.11.
744. noteikumu Nr.314 redakcijā)
745. Ja vērtspapirizēšanas pozīcijai izmanto fondēto vai nefondēto kredīta aizsardzību, šai pozīcijai piemērojamo riska pakāpi iespējams mainīt, pamatojoties uz noteikumu 150.–
746. punktu, saistībā ar noteikumu
747. pielikumu. 173
748. Vērtspapirizēšanas pozīciju, izņemot tās, kas veido pašu kapitāla samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 348.
749. punktu, riska svērto vērtību iekļauj iestādes riska svērto vērtību kopsummā, kas tiek aprēķināta saskaņā ar 73.
750. punktu. 174
751. Lai saskaņā ar 164.–
752. punktu noteiktu riska pakāpi vērtspapirizēšanas pozīcijai, ĀKNI reitingus var izmantot vienīgi tad, ja Komisija šim nolūkam saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.1 pantu ir atzinusi ĀKNI par piemērotām. 175
753. ĀKNI reitingu lietošanai iestādes riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 164.–
754. punktu jābūt konsekventai un jāatbilst noteikumu
755. pielikuma
756. daļas prasībām. Reitingus nedrīkst izmantot selektīvi. 176
757. Atjaunojamu riska darījumu vērtspapirizēšanas ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu gadījumā iestāde – iniciators saskaņā ar noteikumu
758. pielikumu aprēķina papildu riska svērto vērtību, ņemot vērā, ka kredītrisks var palielināties priekšlaicīgas amortizācijas rezultātā. 177
759. Atjaunojams riska darījums
760. punkta nolūkam ir riska darījums, kurā aizņēmēja konta debeta atlikums var svārstīties noteiktā kredīta limita robežās atkarībā no tā lēmuma aizņemties vai atmaksāt kredītu, un priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums ir līguma punkts, kas, iestājoties noteiktajiem gadījumiem, paredz, lai ieguldītāja pozīcijas tiktu atmaksātas/slēgtas pirms emitēto vērtspapīru sākotnējā termiņa beigām. 178
761. Iestādei – iniciatoram vai iestādei – sponsoram, kas vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķinu veikusi saskaņā ar
762. punktā noteikto vai pārdevusi sava tirdzniecības portfeļa instrumentus ĪNIS tā, ka iestādei vairs nav jātur pašu kapitāls šādu instrumentu risku segšanai, nav pienākuma sniegt tādu atbalstu vērtspapirizēšanai, kas pārsniedz tās līgumsaistības, ar mērķi mazināt investoru iespējamos vai faktiskos zaudējumus. 179 (FKTK 09.12.
763. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
764. Ja iestāde – iniciators vai iestāde – sponsors neievēro
765. punkta noteikumus attiecībā uz vērtspapirizēšanu, Komisija pieprasa, lai tā nodrošina vismaz tādu pašu kapitālu visiem vērtspapirizētajiem riska darījumiem, kā gadījumā, ja tie nebūtu vērtspapirizēti. Iestāde publisko informāciju par sniegto ārpuslīguma atbalstu un tā ietekmi uz pašu kapitāla prasībām. 180
766. nodaļa. Tirgus risku minimālās kapitāla prasības
767. daļa. Pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķins
768. Pozīciju aprēķināšana
769. Parāda vērtspapīra vai kapitāla vērts­papīra tīrā pozīcija ir starpība starp attiecīgā vērtspapīra garajām un īsajām pozīcijām. 181
770. Atvasināto instrumentu, kura bāzes aktīvs ir parāda vērtspapīrs vai kapitāla vērtspapīrs, pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinā iekļauj kā bāzes aktīva pozīciju, ko var savstarpēji ieskaitīt ar attiecīgā vērtspapīra vai parāda pozīciju. 182
771. RTT un RTN procentu nākotnes līgumus un parāda vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas nākotnes līgumus iekļauj attiecīgā parāda vērtspapīra tīrās pozīcijas aprēķinā kā garo un īso pozīciju kombināciju. Piemēram: 176.
772. nopirkto RTT procentu nākotnes līgumu iekļauj aprēķinā kā aizņēmumu (īsā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam un aktīvu (garā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma bāzes aktīva dzēšanas datumam. Aprēķinot RTT procentu nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, abas pozīcijas atspoguļo kā
773. tabulas
774. kategorijas parāda vērtspapīru pozīcijas; 176.
775. pārdoto RTN procentu nākotnes līgumu iekļauj aprēķinā kā garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam, pieskaitot tam līguma periodu, un īso pozīciju ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam. Aprēķinot RTN procentu nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, abas pozīcijas atspoguļo kā
776. tabulas
777. kategorijas vērtspapīru pozīcijas; 176.
778. parāda vērtspapīra pirkšanas nākotnes līgumu iekļauj aprēķinā kā aizņēmumu (īsā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam un attiecīgā parāda vērtspapīra garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz šā parāda vērtspapīra dzēšanas datumam. Aprēķinot parāda vērtspapīra pirkšanas nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, īso pozīciju atspoguļo kā
779. tabulas
780. kategorijas parāda vērtspapīra pozīciju un garo pozīciju kā parāda vērtspapīra ar tā emitentam atbilstošo
781. tabulas kategoriju pozīciju. 183
782. Procentu mijmaiņas līgumu, saskaņā ar kuru iestāde saņem peldošo procentu likmi un maksā fiksēto procentu likmi, atspoguļo kā vērtspapīra ar peldošo procentu likmi un dzēšanas datumu, kas vienāds ar nākamo procentu likmes pārskatīšanas datumu, garo pozīciju un vērtspapīra ar fiksēto procentu likmi un atlikušo termiņu līdz mijmaiņas līguma beigu datumam īso pozīciju. Abas pozīcijas atspoguļo kā
783. tabulas
784. kategorijas vērtspapīru pozīcijas. 184
785. Iespējas līgumus iekļauj tīrās pozīcijas aprēķinā kā bāzes aktīva delta ekvivalentu, ja delta ekvivalents ir noteikts biržā vai saņemta Komisijas atļauja iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai. 185
786. Iestādei, kurai Komisija nav devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, iespējas līgumi, kuriem nav pieejams biržā noteikts delta ekvivalents, nav jāiekļauj bāzes aktīva tīrās pozīcijas aprēķinā. 186
787. Regulētā tirgū tirgotās garantijas, kas attiecas uz parāda vērtspapīriem vai kapitāla vērtspapīriem, iekļauj tīrās pozīcijas aprēķinā tāpat kā iespējas līgumus. 187
788. Tirdzniecības portfelī iekļautos atbilstošos vērtspapīrus vai īpašuma tiesības uz šādiem vērtspapīriem, kuri ir pārdoti saskaņā ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai aizdoti saskaņā ar vērtspapīru aizdevuma darījumu, iekļauj attiecīgā vērtspapīra pozīcijā. 188
789. Kredīta atvasinātos instrumentus iekļauj attiecīgo atsauces parādu vai parāda vērtspapīru pozīciju aprēķinā šādi: 182.
790. ja iestāde kā darījuma partneris (aizsardzības pret kredītrisku pārdevējs, turpmāk – aizsardzības pārdevējs) uzņemas kredītrisku, tirgus riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto kredīta atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību, ja nav norādīts citādi. Aprēķinot kapitāla prasību, iestāde var samazināt kredīta atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību par kredīta atvasinātā instrumenta tirgus vērtības izmaiņām kopš tirdzniecības sākuma. Aprēķinot specifiskā riska kapitāla prasību, parāda termiņa vietā piemēro kredīta atvasinātā instrumenta termiņu, izņemot kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus (total return swaps). Pozīcijas nosaka šādi: 182.1.
791. kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums veido atsauces parāda vispārējam riskam pakļauto garo pozīciju un vispārējam riskam pakļauto īso pozīciju, kuru atspoguļo kā
792. tabulas
793. kategorijas centrālās valdības parāda vērtspapīra pozīciju ar 0 procentu riska pakāpi un termiņu, kas atbilst periodam līdz nākamajai procentu likmju pārskatīšanai. Šāds instruments veido arī atsauces parāda specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju; 182.1.
794. kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums (credit default swap) neveido vispārējam riskam pakļauto pozīciju. Specifiskajam riskam pakļauto pozīciju aprēķinā atspoguļo kā atsauces komercsabiedrības parādu sintētisko (synthetic) garo pozīciju, t.i., pozīciju, kuru veido komercsabiedrības parādu kopums, izņemot gadījumus, kad kredīta atvasinātajam instrumentam ir ārējais novērtējums (reitings) un tas atbilst kvalificēto parāda vērtspapīru nosacījumiem. Šādā gadījumā aprēķinā iekļauj kredīta atvasinātā instrumenta specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju. Ja līguma nosacījumi paredz prēmiju vai procentu maksājumus, šīs naudas plūsmas atspoguļo kā atbilstošās centrālās valdības parāda vērtspapīru pozīcijas; 182.1.
795. ar viena parādnieka kredītrisku saistītā parādzīme (a single name credit linked note) veido šīs parādzīmes vispārējam riskam pakļauto garo pozīciju līdzīgi procentu likmju finanšu instrumentiem. Specifiskajam riskam pakļauto sintētisko garo pozīciju veido atsauces komercsabiedrības parādi. Papildus veidojas specifiskajam riskam pakļautā parādzīmes emitenta garā pozīcija. Ja ar kredītrisku saistītai parādzīmei ir ārējais novērtējums (reitings) un tas atbilst kvalificēto parāda vērtspapīru nosacījumiem, minētā parād­zīme veido tikai šīs parādzīmes specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju; 182.1.
796. ar vairāku parādnieku kredītrisku saistīta parādzīme (a multiple name credit linked note), kas nodrošina minēto parādnieku parādu proporcionālu aizsardzību, veido šīs parādzīmes emitenta specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju un katras atsauces komercsabiedrības parādu specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju, kuras lielumu nosaka proporcionāli katras atsauces komercsabiedrības parādu lielumam visu parādu kopsummā, piemērojot šo proporciju kredīta atvasinātā instrumenta nosacītajai vērtībai. Ja vienai atsauces komercsabiedrībai pozīciju veido vairāki parādi, kuriem atbilst atšķirīgas riska pakāpes, tad pozīcijai piemēro lielāko no šīm riska pakāpēm. Ja ar vairāku parādnieku kredītrisku saistītai parādzīmei ir ārējais novērtējums (reitings) un tā atbilst kvalificēto parāda vērtspapīru nosacījumiem, tad aprēķinā iekļauj tikai šīs parādzīmes emitenta specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju; 182.1.
797. pirmā saistību nepildīšanas gadījuma (a first-asset-to-default) kredīta atvasinātais instruments veido katras atsauces komercsabiedrības parādu specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju. Ja lielākais maksājums kredīta notikuma gadījumā ir mazāks par kapitāla prasību saskaņā ar šā punktā pirmajā teikumā norādīto metodi, tad lielāko maksājuma apmēru var uzskatīt par specifiskā riska kapitāla prasību; 182.1.
798. otrā saistību nepildīšanas gadījuma (a second-asset-to-default) kredīta atvasinātais instruments veido katras atsauces komercsabiedrības, atskaitot vienu ar vismazāko specifiskā riska kapitāla prasību, parādu specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju. Ja lielākais maksājums kredīta notikuma gadījumā ir mazāks par kapitāla prasību saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā norādīto metodi, tad šo summu var uzskatīt par specifiskā riska kapitāla prasību; 182.1.
799. ja n-to saistību nepildīšanas gadījumā kredīta atvasinātajam instrumentam ir ārējais novērtējums (reitings), aizsardzības pārdevējs aprēķina specifiskā riska kapitāla prasību, izmantojot atvasinātā instrumenta ārējo novērtējumu (reitingu) un piemērojot attiecīgās vērtspapirizēšanā piemērojamās riska pakāpes; 182.
800. ja darījuma partneris (aizsardzības pret kredītrisku pircējs, turpmāk – aizsardzības pircējs) nodod (pārdod) kredītrisku, pozīcijas nosaka kā aizsardzības pārdevēja pozīciju spoguļattēlu (mirror image), izņemot ar kredītrisku saistītās parādzīmes (a credit linked notes), kas neveido emitenta īso pozīciju. Ja saskaņā ar kredīta atvasinātā instrumenta noteikumiem kādā noteiktā termiņā pārdevējam tiek atļauta pārdotā kredītriska atpirkšana (call option) un šī iespēja saglabājas visā turpmākajā aizsardzības laikā, tad šis termiņš tiek uzskatīts par aizsardzības termiņu. Attiecībā uz pirmā un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu aizsardzības pircēja pozīcijas noteikšanai nepiemēro aizsardzības pārdevēja spoguļattēlu, bet nosaka to šādi: 182.2.
801. ja iestāde ir aizsardzības pircējs un kredītriska nodošanai tā izmanto pirmā saistību nepildīšanas gadījuma (a first-asset-to-default) kredīta atvasināto instrumentu, iestāde saņem kredīta aizsardzību atvasinātajā instrumentā noteiktajam daudzumam atsauces komercsabiedrību parādu un pirmās atsauces komercsabiedrības saistību nepildīšanas gadījumā saņem maksājumu. Vienlaikus šāds kredīta notikums izbeidz atvasinātā instrumenta līgumu. Šādas aizsardzības gadījumā iestādei ir atļauts nerēķināt tādas atsauces komercsabiedrības parāda specifiskā riska kapitāla prasību, kuras parādam piemēro viszemāko
802. tabulā noteikto svēršanas likmi; 182.2.
803. ja iestāde ir aizsardzības pircējs un kredītriska nodošanai tā izmanto n-to saistību nepildīšanas gadījumu kredīta atvasināto instrumentu, un maksājums tiks veikts tikai n-tajā saistību nepildīšanas gadījumā, iestādei ir atļauts nerēķināt atbilstošo atsauces komercsabiedrību parādu specifiskā riska kapitāla prasības, ja tai ir kredīta aizsardzība arī pārējiem no pirmā līdz n-1 saistību nepildīšanas gadījumiem vai n-1 saistību nepildīšanas gadījumi jau notikuši. Specifiskā riska kapitāla prasības noteikšanai piemēro šo noteikumu 182.2.
804. punktā noteikto kārtību. 189 (Grozīts ar FKTK 13.11.
805. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.
806. noteikumiem Nr.300; grozījumi punktā stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
807. Saņemot Komisijas atļauju, iestāde, kas katru dienu pārvērtē 176.–
808. punktā minētos atvasinātos instrumentus pēc tirgus vērtības un pārvalda to procentu likmes risku, pamatojoties uz šo instrumentu diskontēto naudas plūsmu, var izmantot jutīguma modeļus, lai noteiktu šo instrumentu pozīcijas, kā arī var izmantot šādus modeļus visiem parāda vērtspapīriem, kuru vērtība tiek atmaksāta pakāpeniski līdz to termiņa beigām (amortizētā vērtība), nevis veicot visas pamatsummas atmaksu. Šāds modelis veido pozīcijas, kuras ir tikpat jutīgas pret izmaiņām procentu likmēs kā modelējamo atvasināto instrumentu naudas plūsma. Šo jutīgumu novērtē, pamatojoties uz tādas izlases procentu likmju neatkarīgām kustībām ienākumu līknē, kas nodrošina katrā
809. tabulā minētā termiņa intervālā procentu likmes izmaiņas par vienu punktu. Ar modeli noteiktās pozīcijas iekļauj kapitāla prasību aprēķinā saskaņā ar vienu no 198.–
810. punktā minētajām metodēm. 190
811. Aprēķinot parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra tīro pozīciju, var savstarpēji ieskaitīt viena veida vērtspapīru pretējās pozīcijas. Viena veida vērtspapīri ir parāda vērtspapīri vai kapitāla vērtspapīri, kas vienlaikus atbilst visām šādām prasībām: 184.
812. tos emitējis viens un tas pats emitents; 184.
813. tiem noteikti vienādi līdzekļu atgūšanas nosacījumi emitenta bankrota, likvidācijas vai pašlikvidācijas gadījumā; 184.
814. tie ir denominēti vienā un tajā pašā valūtā; 184.
815. tie ir parāda vērtspapīri, kuriem ir vienāds līdz dzēšanai atlikušais termiņš un procentu maksājumu grafiks; 184.
816. tie ir parāda vērtspapīri, kuriem fiksētās procentu likmes gadījumā ir vienāda kupona procentu likme (starpība nepārsniedz 0.15 procentu punktus) vai peldošās procentu likmes gadījumā ir vienāds pamats (piem., LIBOR) procentu likmes noteikšanai. 191
817. Pirms attiecīgā vērtspapīra pozīciju savstarpējās ieskaitīšanas saskaņā ar
818. punkta nosacījumiem iestāde ar Komisijas atļauju var savstarpēji pilnīgi ieskaitīt viena veida atvasināto instrumentu pozīcijas, ja šiem atvasinātajiem instrumentiem ir viens un tas pats bāzes aktīvs, pozīcijām ir vienāda nominālvērtība un tās ir denominētas vienā un tajā pašā valūtā, kā arī ir ievērotas šādas prasības: 192 185.
819. starpība starp atvasināto instrumentu pozīciju slēgšanas datumiem nepārsniedz septiņas dienas;185.
820. mijmaiņas līgumu un ārpusbiržas procentu nākotnes līgumu bāzes aktīviem:185.2.
821. fiksētās procentu likmes gadījumā ir vienāda kupona procentu likme (starpība nepārsniedz 0.15 procentu punktus) vai peldošās procentu likmes gadījumā ir vienāds pamats (piem., LIBOR) procentu likmes noteikšanai;185.2.
822. līdz fiksētās procentu likmes pozīcijas slēgšanai atlikušā termiņa un līdz peldošās procentu likmes kārtējai pārskatīšanai atlikušā termiņa starpība nepārsniedz
823. tabulā norādīto pieļaujamo termiņu starpību.
824. tabula. Pieļaujamā termiņu starpībaNr. p.k.Atlikušais termiņšPieļaujamā termiņu starpība1.02.≥1 mēnesis 7 dienas3.≥1 gads30 dienas
825. Iestāde, kas vērtspapīra tīrās pozīcijas aprēķinā neiekļauj attiecīgā vērtspapīra iespējas līgumu delta ekvivalentu, nevar attiecināt
826. punktā norādīto pozīciju savstarpējās ieskaitīšanas kārtību uz šo iespējas līgumu pozīcijām. 193
827. Visas tīrās pozīcijas, kuras noteiktas ārvalstu valūtā, pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu. 194 (Grozīts ar FKTK 19.12.
828. noteikumiem Nr.286)
829. Kapitāla prasības aprēķināšanas kārtība 2.
830. Parāda vērtspapīru pozīcijas
831. Iestāde aprēķina un ievēro iestādes tirdzniecības portfelī iekļauto parāda vērtspapīru un citu aktīvu, kuru vērtība ir atkarīga no procentu likmju izmaiņām, pozīciju specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību un procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto instrumentu un iestādes pašas emitēto parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību. (Specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nosacījumus atkarībā no atvasinātā instrumenta bāzes aktīva sk.
832. pielikumā.) 195
833. Parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas klasificē atkarībā no valūtas, kurā denominēts parāda vērtspapīrs, un aprēķina specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību katras valūtas pozīcijām atsevišķi. 196 2.1.
834. Specifiskais risks
835. Tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā šādu specifiskā riska kapitāla prasību kopsummu: 190.
836. specifiskā riska kapitāla prasība parāda vērtspapīriem, izņemot vērtspapirizēšanas pozīcijas, kas aprēķināta šādi: 190.1.
837. katru tīro pozīciju, kas ir aprēķināta saskaņā ar 174.-
838. punkta nosacījumiem, iedala vienā no
839. tabulā norādītajām kategorijām atkarībā no tās emitenta/debitora veida, emitenta/debitora iekšējā vai ārējā kredīta novērtējuma un atlikušā termiņa un ņemot vērā 191.–
840. punkta nosacījumus, un reizina ar
841. tabulā norādīto attiecīgo svēršanas likmi; 190.1.
842. summē atbilstoši 190.1.
843. punkta prasībām aprēķināto svērto garo un svērto īso pozīciju absolūtās vērtības; 190.
844. vērtspapirizēšanas pozīciju specifiskā riska kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar
845. punkta prasībām. 197 (FKTK 09.12.
846. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
847. tabula. Parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinā izmantojamās svēršanas likmesNr.p.k.KategorijaSvēršanas likme(%)1.Parāda vērtspapīri, kuriem ir centrālās valdības galvojums, vai centrālo valdību, centrālo banku, starptautisko attīstības banku, dalībvalstu reģionālo un vietējo valdību un valsts institūciju parāda vērtspapīri, kuriem piemēro
848. kvalitātes pakāpi vai 0 procentu riska pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam0.002.Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko emitējušas centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, starptautiskās attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības, kam piemēro
849. vai
850. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas iestādes, kam piemēro
851. vai
852. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas komercsabiedrības, kam piemēro 1.,
853. vai
854. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; citi kvalificētie parāda vērtspapīri, kas atbilst šo noteikumu
855. punkta prasībām0.25 (atlikušais termiņš ir seši mēneši vai mazāk)1.00 (atlikušais termiņš ir lielāks par sešiem mēnešiem un līdz 24 mēnešiem, ieskaitot)1.60 (atlikušais termiņš pārsniedz 24 mēnešus)3.Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko emitējušas centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, starptautiskās attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības, kam piemēro
856. vai
857. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas iestādes, kam piemēro 3.,
858. un
859. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas komercsabiedrības, kam piemēro
860. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinamRiska darījumi, kuriem nav piemērotas ĀKNI kredīta novērtējuma8.004.Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko emitējušas centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, starptautiskās attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības vai iestādes, kam piemēro
861. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas komercsabiedrības, kam piemēro
862. vai
863. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam12.00(Tabula FKTK 13.11.
864. noteikumu Nr.314 redakcijā) 190.1 Rēķinot specifiskā riska kapitāla prasību saskaņā ar 190.,
865. vai 195.3 punkta prasībām, iestāde var noteikt tādu svēršanas likmju lieluma un tīro pozīciju reizinājuma rezultāta ierobežojumu, kuru piemērojot specifiskā riska kapitāla prasība nepārsniegs maksimāli iespējamo saistību nepildīšanas zaudējumu apmēru. Īsajām pozīcijām šādu ierobežojumu var noteikt kā šādu pozīciju vērtību izmaiņu apmēru, kas izveidotos, ja pozīcijas pamatā esošais parādnieks nekavējoties tiktu pārklasificēts riskam nepakļautajā parādniekā. 198 (FKTK 09.12.
866. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
867. Kvalificētie parāda vērtspapīri ir šādas pozīcijas veidojošie parāda vērtspapīri: 191.
868. parāda vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kurām, lietojot SP, piemēro kvalitātes pakāpes, kas atbilst vismaz ĀKNI investīciju reitingiem (sk.
869. pielikumu); 191.
870. parāda vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kurām, lietojot IRB pieeju, noteikta SNV, kas nav lielāka par 191.
871. punktā minēto parāda vērtspapīru SNV; 191.
872. parāda vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kurām nav pieejams ĀKNI reitings un kuras atbilst šādiem nosacījumiem: 191.3.
873. pozīcijas ir pietiekami likvīdas; 191.3.
874. parāda vērtspapīru kvalitāte, pēc pašas iestādes uzskatiem, ir vismaz vienāda ar 191.
875. punktā minēto parāda vērtspapīru kvalitāti; 191.3.
876. parāda vērtspapīri ir iekļauti vismaz vienā dalībvalsts regulētā tirgus sarakstā vai šo noteikumu
877. pielikumā minēto ārvalstu atzīto biržu sarakstā; 191.
878. parāda vērtspapīru, kurus emitējusi iestāde, kas ievēro direktīvā 2006/48/EK noteiktās kapitāla pietiekamības prasības, garās un īsās pozīcijas, ja šādi parāda vērtspapīri ir pietiekami likvīdi un to kvalitāte ir vismaz vienāda ar 191.
879. punktā minēto parāda vērtspapīru kvalitāti; 191.
880. iestādes parāda vērtspapīri, kuru kredīta kvalitāte atbilst vai ir augstāka nekā
881. kredīta kvalitātes pakāpe saskaņā ar SP, ja iestāde - emitents ievēro direktīvā 2006/48/EK noteiktās kapitāla pietiekamības prasības; 191.
882. parāda vērtspapīru iekļaušanas kvalificētajos vērtspapīros procedūru pārbauda Komisija un nepieciešamības gadījumā, ja uzskata, ka kādu parāda vērtspapīru specifiskais risks ir pārāk augsts vai tie neatbilst citiem šajā punktā minētajiem kritērijiem, groza iestādes novērtējumu. 199 (FKTK 09.12.
883. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
884. Parāda vērtspapīriem, kas nav kvalificēti parāda vērtspapīri saskaņā ar
885. punktu, piemēro 8 procentu vai 12 procentu svēršanas likmi saskaņā ar
886. tabulu. 200 (FKTK 09.12.
887. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
888. Iestāde, kas piemēro IRB pieeju riska darījumu kategorijai, kurā iekļauts parāda instruments, var piemērot svēršanas likmi, kas atbilst saskaņā ar SP kredītriskam noteiktajai kvalitātes pakāpei, kurai piemīt tāda pati vai mazāka SNV, kas noteikta atbilstoši IRB pieejai. 201 (FKTK 09.12.
889. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
890. Finanšu instrumentiem, kuru emitentam ir maksātnespējas pazīmes, iestāde piemēro 12 procentu svēršanas likmi. 202 (FKTK 09.12.
891. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
892. Specifiskā riska kapitāla prasību tirdzniecības portfeļa vērtspapirizēšanas pozīcijām, kuras veido saskaņā ar 174.-
893. punktu aprēķinātās tīrās pozīcijas, nosaka šādi: 195.
894. iestāde, kas netirdzniecības portfeļa riska darījumu kredītriska kapitāla prasību rēķina, lietojot SP, specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu
895. pielikuma
896. daļas 21.–
897. punktu; 195.
898. iestāde, kas netirdzniecības portfeļa riska darījumu kredītriska kapitāla prasību rēķina, lietojot IRB pieeju, specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu
899. pielikuma
900. daļas 51.–
901. punktu; 195.
902. iestāde var izmantot uzraudzības formulas metodi 195.
903. un 195.
904. punkta vajadzībām, tikai saņemot Komisijas atļauju, izņemot tādas iestādes – iniciatorus, kas šo metodi var izmantot vērtspapirizēšanas pozīciju kredītriska kapitāla prasības noteikšanai netirdzniecības portfelī. Ja uzraudzības formulas metodes piemērošanai ir nepieciešams noteikt riska darījuma partnera SNV un SNZ, to var darīt saskaņā ar IRB pieejā noteikto vai arī, saņemot atsevišķu Komisijas atļauju, izmantot alternatīvu pieeju, kas balstās uz
905. punktā aprakstītajām aplēsēm un kas atbilst IRB pieejai noteiktajiem kvantitatīvajiem standartiem; 195.
906. šo noteikumu
907. pielikuma prasībām atbilstošām vērtspapirizēšanas tīrajām pozīcijām specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no saskaņā ar šā pielikuma nosacījumiem noteiktajām vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērtajām vērtībām; 195.
908. summē visu saskaņā ar 195.1.–195.
909. punktu aprēķināto īso svērto pozīciju un garo svērto pozīciju absolūto vērtību; 195.
910. pārejas periodā līdz
911. gada
912. decembrim, atkāpjoties no 195.
913. punkta prasībām, iestāde saskaita atsevišķi svērto garo pozīciju kopsummu un svērto īso pozīciju absolūto vērtību kopsummu un nosaka specifiskā riska kapitāla prasību lielākās summas apmērā. Šajā pārejas periodā iestāde sniedz Komisijai informāciju par šādu īso un garo svērto pozīciju apmēru sadalījumā pa to veidojošo instrumentu veidiem. 203 (FKTK 09.12.
914. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) 195.1 Specifiskā riska kapitāla prasība tādiem vērtspapirizēšanas pozīcijā iekļautajiem riska darījumiem, kas veidotu pašu kapitāla samazinājumu vai kam piemērotu 1 250 procentu riska pakāpi, ja to riska svērto vērtību rēķinātu saskaņā ar šo noteikumu
915. pielikuma
916. daļu, nevar būt mazāka par to, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu
917. pielikumu. 204 (FKTK 09.12.
918. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) 195.2 Vērtspapirizēšanas pozīciju likviditātes nodrošināšanai paredzētajām kredītlīnijām, kurām nav pieejams ĀKNI reitings, kapitāla prasība ir ne mazāka par šo noteikumu
919. pielikuma
920. daļā norādīto. 205 (FKTK 09.12.
921. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) 195.3 Atkāpjoties no
922. punkta prasībām, iestāde var korelācijas tirdzniecības portfelī iekļautajiem instrumentiem noteikt specifiskā riska kapitāla prasību kā lielāko no šādām summām: 195.
923. specifiskā riska kapitāla prasību kopsumma, kas noteikta tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa tīrajām garajām pozīcijām; 195.
924. specifiskā riska kapitāla prasību kopsumma, kas noteikta tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa tīrajām īsajām pozīcijām. 206 (FKTK 09.12.
925. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) 195.4 Korelācijas tirdzniecības portfeli veido vērtspapirizēšanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti, kas atbilst šādiem kritērijiem: 195.
926. pozīcijas nav atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijas, iespējas līgumi, kuru bāzes aktīvs ir vērtspapirizēšanas laidiens, vai kādi citi atvasinātie instrumenti, kuru bāzes aktīvs ir vērtspapirizēšanas darījums vai shēma, kas neparedz proporcionālas daļas no vērtspapirizēšanas laidiena ieņēmumiem saņemšanu; 195.
927. visi atsauces instrumenti ir vai nu viena emitenta/parādnieka instrumenti, tostarp ar viena parādnieka kredītrisku saistītie kredīta atvasinātie instrumenti, attiecībā uz kuriem pastāv likvīds divvirzienu tirgus, vai parasti pārdodami indeksi, kas balstīti uz šo atsauces komercsabiedrību novērtējumiem. Divvirzienu tirgus pastāv, ja ir savstarpēji neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cena ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu vai vienas dienas laikā tiek kotētas pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas cenas un par šādu cenu var norēķināties salīdzinoši īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības praksei. 207 (FKTK 09.12.
928. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) 195.5 Korelācijas tirdzniecības portfelī nevar iekļaut pozīcijas, kurām pamatā ir šādi bāzes instrumenti: 195.
929. netirdzniecības portfeļa instruments, kas atbilst 97.
930. vai 97.
931. punktā norādītajām darījumu kategorijām; 195.
932. prasība pret ĪNIS. 208 (FKTK 09.12.
933. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) 195.6 Iestāde korelācijas tirdzniecības portfelī var iekļaut pozīcijas, kuras nav ne vērtspapirizēšanas pozīcijas, ne n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti, bet kuras ierobežo citu šā portfeļa pozīciju risku, ar nosacījumu, ka instrumentam vai tā bāzes instrumentiem pastāv likvīds divvirzienu tirgus saskaņā ar 195.
934. punktu. 209 (FKTK 09.12.
935. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) 2.1.
936. Vispārējais risks
937. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību nosaka, lietojot termiņa metodi vai ar Komisijas atļauju – ilguma metodi. 210
938. Izvēlēto parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķina metodi (ilguma metode vai termiņa metode) lieto konsekventi, un to var mainīt tikai izņēmuma gadījumā, ja Komisija tam devusi atļauju. 211 Termiņa metode
939. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot termiņa metodi, aprēķina šādi: 198.
940. visas parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas izvieto attiecīgās zonas attiecīgajā termiņa intervālā (sk.
941. tabulu), ņemot vērā šādus nosacījumus: 198.1.
942. vai parāda vērtspapīra kupona procentu likme ir mazāka, vienāda vai lielāka par 3 procentiem. Diskonta vērtspapīrus uzrāda ailē “Kupona procentu likme mazāka par 3%”; 198.1.
943. kāds ir atlikušais termiņš. Parāda vērtspapīriem ar fiksēto procentu likmi tas ir līdz vērtspapīra dzēšanai atlikušais termiņš. Parāda vērtspapīriem ar peldošo procentu likmi tas ir līdz kārtējai procentu likmes pārskatīšanai atlikušais termiņš; 198.
944. visas parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas reizina ar svēršanas likmi, kas atbilst termiņa intervālam, kurā iekļauj attiecīgo tīro pozīciju; 198.
945. katram termiņa intervālam aprēķina svērto garo pozīciju summu un svērto īso pozīciju summu; 198.
946. katrā termiņa intervālā nosaka svērto garo pozīciju un svērto īso pozīciju summu sakrītošo svērto pozīciju kā mazāko absolūto vērtību no svērto garo pozīciju un svērto īso pozīciju summām. Termiņa intervāla svērto garo (īso) pozīciju summas pārsniegums pār termiņa intervāla sakrītošo svērto pozīciju ir termiņa intervāla nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija; 198.
947. katras zonas termiņa intervālu nesakrītošās svērtās garās pozīcijas un svērtās īsās pozīcijas summē atsevišķi un katrai zonai aprēķina zonas sakrītošo svērto pozīciju kā termiņa intervālu nesakrītošo svērto garo pozīciju un nesakrītošo svērto īso pozīciju summu mazāko absolūto vērtību. Zonas nesakrītošo svērto garo (īso) pozīciju summas pārsniegums pār zonas sakrītošo svērto pozīciju ir zonas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija; 198.
948. sakrītošo svērto pozīciju starp I un II zonu aprēķina kā I zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un II zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību; 198.
949. ja pēc sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija paliek II zonā, aprēķina sakrītošo svērto pozīciju starp II un III zonu kā II zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību; 198.
950. ja pēc sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija paliek I zonā un pēc sakrītošās svērtās pozīcijas noteikšanas starp II un III zonu nesakrītošā svērtā īsā (garā) pozīcija paliek III zonā, aprēķina sakrītošo svērto pozīciju starp I un III zonu kā I zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību; 198.
951. summē atlikušās nesakrītošās svērtās pozīcijas visās zonās; 198.
952. parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina kā šādu lielumu summu: 198.10.
953. 10 procentus no katra termiņa intervāla sakrītošās svērtās pozīcijas; 198.10.
954. 40 procentus no I zonas sakrītošās svērtās pozīcijas; 198.10.
955. 30 procentus no II zonas sakrītošās svērtās pozīcijas; 198.10.
956. 30 procentus no III zonas sakrītošās svērtās pozīcijas; 198.10.
957. 40 procentus no sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un II zonu; 198.10.
958. 40 procentus no sakrītošās svērtās pozīcijas starp II un III zonu; 198.10.
959. 150 procentus no sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un III zonu; 198.10.
960. atlikušo nesakrītošo svērto pozīciju kopsummu. 212
961. tabula. Zonas, termiņu intervāli un svēršanas likmes parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanai, lietojot termiņa metodiZonaTermiņa intervālsSvēršanas likme(%)Paredzētās procentu likmju izmaiņas (%)kupona procentu likme 3% un lielākakupona procentu likme mazāka par 3%I0≤ 1 mēnesis>1≤ 3 mēneši>3≤ 6 mēneši>6≤ 12mēneši0≤ 1 mēnesis>1≤ 3 mēneši>3≤ 6 mēneši>6≤ 12 mēneši0.000.200.400.70–1.001.001.00II>1≤ 2 gadi>2≤ 3 gadi>3≤ 4 gadi>1≤ 1.9 gadi>1.9≤ 2.8 gadi>2.8≤ 3.6 gadi1.251.752.250.900.800.75III>4≤ 5 gadi>5≤ 7 gadi>7≤ 10 gadi>10≤ 15 gadi>15≤ 20 gadi>20 gadi––>3.6≤ 4.3 gadi>4.3≤ 5.7 gadi>5.7≤ 7.3 gadi>7.3≤ 9.3 gadi>9.3≤ 10.6 gadi>10.6≤ 12 gadi>12≤ 20 gadi>20 gadi2.753.253.754.505.256.008.0012.500.750.700.650.600.600.600.600.60
962. Procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot termiņa metodi, aprēķina tāpat kā parāda vērtspapīriem. 213 Ilguma metode
963. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot ilguma metodi, aprēķina šādi: 214 200.
964. katram parāda vērtspapīram aprēķina modificēto (pārveidoto) ilgumu (modified duration) saskaņā ar šādu formulu:kur:D – ilgums,Dm – modificētais ilgums,r – ienesīgums līdz dzēšanai atlikušajā termiņā (yield to maturity), kas aprēķināts, pamatojoties uz parāda vērtspapīra tirgus vērtību un, ja šim parāda vērtspapīram ir peldošā procentu likme, pieņemot, ka pamatsumma tiek samaksāta kārtējās procentu likmes pārskatīšanas datumā,Ct – naudas plūsma t periodā,m – līdz dzēšanai atlikušais periodu skaits fiksētās procentu likmes parāda vērtspapīriem vai līdz kārtējai procentu likmes pārskatīšanai atlikušais periodu skaits peldošās procentu likmes parāda vērtspapīriem;200.
965. katru atsevišķo parāda vērtspapīra pozīciju iekļauj vienā no
966. tabulā norādītajām zonām atkarībā no modificētā ilguma un aprēķina modificētā ilguma svērto pozīciju kā pozīcijas tirgus vērtību, kas reizināta ar tās modificēto ilgumu un paredzētajām procentu likmju izmaiņām;200.
967. aprēķina katras zonas modificētā ilguma svērto garo pozīciju summu un modificētā ilguma svērto īso pozīciju summu. Zonas modificētā ilguma svērto garo pozīciju un modificētā ilguma svērto īso pozīciju summu mazākā absolūtā vērtība ir attiecīgās zonas sakrītošā modificētā ilguma svērtā pozīcija;200.
968. zonas modificētā ilguma svērto garo (īso) pozīciju kopsummas pārsniegums pār zonas sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju veido šīs zonas nesakrītošo modificētā ilguma svērto garo (īso) pozīciju;200.
969. sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju starp I un II zonu aprēķina kā I zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās garās (īsās) pozīcijas un II zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;200.
970. ja pēc sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā modificētā ilguma svērtā garā (īsā) pozīcija paliek II zonā, aprēķina sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju starp II un III zonu kā II zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;200.
971. ja pēc sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā modificētā ilguma svērtā garā (īsā) pozīcija paliek I zonā un pēc sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp II un III zonu noteikšanas nesakrītošā modificētā ilguma svērtā īsā (garā) pozīcija paliek III zonā, aprēķina sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju starp I un III zonu kā I zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;200.
972. summē visas atlikušās nesakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas visās zonās;200.
973. parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina kā šādu lielumu summu:200.9.
974. 2 procentus no sakrītošajām modificētā ilguma svērtajām pozīcijām katrā zonā;200.9.
975. 40 procentus no sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp I un II zonu;200.9.
976. 40 procentus no sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp II un III zonu;200.9.
977. 150 procentus no sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp I un III zonu;200.9.
978. atlikušo nesakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju kopsummu.
979. tabula. Zonas, modificētais ilgums un paredzētās procentu likmju izmaiņas parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanai, lietojot ilguma metodiZonaModificētais ilgums (gados)Paredzētāsprocentu likmjuizmaiņas (%)I>0≤ 11.0II>1≤ 3.60.85III> 3.60.7
980. Procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot ilguma metodi, aprēķina tāpat kā parāda vērtspapīriem. 215
981. Parāda vērtspapīru un procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un p