📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.60
Rīgā 2007.gada 2.maijā (prot. Nr.19 4.p.)
Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35. panta sesto daļu un 50.8 panta sesto daļu,
Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. panta otro un astoto daļu un 123.3 panta sesto daļu
Saīsinājumu saraksts
ABKV programma (ABCP) – uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru programmaĀKNI (ECAI) – piemērotā ārējā kredītu novērtējuma institūcija (reitingu aģentūra)BNT kapitāla vērtspapīri – biržā netirgotie kapitāla vērtspapīri (private equity)BT kapitāla vērtspapīri – biržā tirgotie kapitāla vērtspapīri (exchange traded equity)CVR metode – darījumu ar iestādēm kredītriska kapitāla prasības noteikšanas metode, kas balstās uz centrālajām valdībām piešķirtajiem reitingiemDPKR (CCR) – darījuma partnera kredītrisks (counterparty credit risk)EK (EC) – Eiropas KopienaEKA – eksporta kreditēšanas aģentūraESAO – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaIFA – ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmie vērtspapīriIMM – iekšējo modeļu metodeĪNIS (SSPE) – īpašam nolūkam izveidota sabiedrība, kas veic vērtspapirizēšanuIR metode – darījumu ar iestādēm kredītriska kapitāla prasības noteikšanas metode, kas balstās uz pašām iestādēm piešķirtajiem reitingiemIRB pieeja – uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja kredītriska kapitāla prasības noteikšanaiKP (CCF) – korekcijas pakāpeMEAP – minimālā eksporta apdrošināšanas prēmijaMVK (SME) – mazās un vidējās komercsabiedrībasPZ (EL) – paredzamie zaudējumi (expected loss)PZPA (ELBE) – iespējami precīza paredzamo zaudējumu aplēseReitings – ĀKNI kredīta novērtējums vai iestādes iekšējais kredīta novērtējums (reitings)RP (RW) – riska pakāpeRPV (VAR) iekšējais modelis – riskam pakļautās vērtības iekšējais modelisRTN atvasinātie instrumenti – regulētā tirgū netirgotie atvasinātie instrumentiRTT atvasinātie instrumenti – regulētā tirgū tirgotie atvasinātie instrumentiSNV (PD) – saistību nepildīšanas varbūtība (probability of default)SNZ (LGD) – zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (loss given default)SP – standartizētā pieeja kredītriska kapitāla prasības noteikšanaiSPRDV – sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība (expected positive exposure)SRDV – sagaidāmā riska darījumu vērtība (expected exposure)T (M) – termiņš SATURSI sadaļaDarbības joma un definīcijas1. daļaPamatnostādnes2. daļaNoteikumos lietotie terminiII sadaļaKapitāla pietiekamība1. nodaļaVispārīgie jautājumi1. daļaTirdzniecības un netirdzniecības portfelis2. daļaPašu kapitāla minimālais apmērs2. nodaļaKredītriska minimālā kapitāla prasība1. daļaVispārīgie principi2. daļaStandartizētā pieeja3. daļaUz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja4. daļaKredītriska mazināšana5. daļaVērtspapirizēšana3. nodaļaTirgus risku minimālās kapitāla prasības1. daļaPozīcijas riska kapitāla prasības aprēķins2. daļaNorēķinu riska kapitāla prasības aprēķins3. daļaDarījuma partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķins4. daļaĀrvalstu valūtas riska kapitāla prasības aprēķins5. daļaPreču riska kapitāla prasības aprēķins6. daļaRiskam pakļautās vērtības iekšējo modeļu izmantošana kapitāla prasības aprēķinā4. nodaļaOperacionālā riska minimālā kapitāla prasība1. daļaVispārīgās prasības2. daļaPamatrādītāja pieeja3. daļaStandartizētā pieeja4. daļaAlternatīvā standartizētā pieeja5. daļaAttīstītā operacionālā riska mērīšanas pieejaIII sadaļaPašu kapitālsIV sadaļaAtļauju saņemšanas un ziņošanas Komisijai kārtība1. daļaAtļauju saņemšana2. daļaZiņošana KomisijaiV sadaļaNoslēguma jautājumiInformatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām1. pielikumsAtvasināto instrumentu, repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu riska darījumu vērtības noteikšana1. daļa. Pielikumā lietotie termini2. daļa. Metodes izvēle3. daļa. Sākotnējās vērtības metode4. daļa. Tirgus vērtības metode5. daļa. Standartizētā metode6. daļa. Iekšējo modeļu metode7. daļa. Savstarpējo prasību līgumisks ieskaits (pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi)2. pielikumsStandartizētā pieeja kredītriska kapitāla prasības aprēķinam1. daļa. Riska pakāpes noteikšana2. daļa. ĀKNI reitingu izmantošana riska svērtās vērtības noteikšanai3. pielikumsKredītriska mazināšana1. daļa. Piemērojamie kredītriska mazināšanas veidi2. daļa. Minimālās prasības kredītriska mazināšanas atzīšanai3. daļa. Kredītriska mazināšanas efekta aprēķins4. daļa. Termiņu nesakritība5. daļa. Kredītriska mazināšanas īpašie gadījumi4. pielikumsVērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķins1. daļa. Definīcijas2. daļa. Minimālās prasības kredītriska būtiskas nodošanas atzīšanai un riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšanai vērtspapirizēšanas riska darījumos3. daļa. Ārējie kredītu novērtējumi4. daļa. Aprēķins5. pielikumsĀrvalstis, kuru uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi EK direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām.6. pielikumsUz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja kredītriska kapitāla prasības aprēķinam1. daļa. Riska darījumu riska svērtā vērtība un paredzamo zaudējumu apmērs2. daļa. SNV, SNZ un termiņš3. daļa. Riska darījumu vērtība4. daļa. Minimālās prasības uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas izmantošanai7. pielikumsPrasības tirdzniecības portfelim1. daļa. Tirdzniecības nolūks2. daļa. Iekšējās kontroles sistēma3. daļa. Iekšējā riska ierobežošana4. daļa. Iekļaušana tirdzniecības portfelī8. pielikumsIespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina delta-plus metode9. pielikumsIespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršā metode10. pielikumsPozīcijas riskam pakļauto atvasināto instrumentu specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nosacījumi11. pielikumsStarptautisko reitingu aģentūru minimālie reitingi, kuri atbilst investīciju līmenim12. pielikumsAugsti likvīdu akciju indeksi13. pielikumsPiemēroto ĀKNI saraksts un to reitingu atbilstība kredītu kvalitātes pakāpēm
I sadaļa
Darbības joma un definīcijas
1. daļa. Pamatnostādnes
1. Noteikumi nosaka Kredītiestāžu likuma 35. un 49. pantā ietverto banku darbību regulējošo prasību un Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantā ietverto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību aprēķināšanas kārtību.
2
2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām bankām un tām Latvijas Republikā reģistrētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantu, ņemot šā likuma 119.1 panta nosacījumus. Šādas iestādes ievēro šo noteikumu prasības individuāli, izņemot gadījumus, kad banka ir saņēmusi Kredītiestāžu likuma 50.8 panta ceturtajā un piektajā daļā minēto atļauju vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.3 panta ceturtajā un piektajā daļā minēto atļauju ievērot šos noteikumus tikai konsolidācijas grupas līmenī.
3
2. daļa. Noteikumos lietotie termini
3. Iestāde – Kredītiestāžu likuma 1. panta 1. punkta definīcijai atbilstoša kredītiestāde vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta 3. punkta definīcijai atbilstoša ieguldījumu brokeru sabiedrība (investment firm), kurai piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantu, ņemot šā likuma 119.1 panta nosacījumus.
4
4. Atvasinātie instrumenti – atvasinātie finanšu instrumenti un atvasinātie preču instrumenti.
5
5. Finanšu instrumenti ir:
5.1. parāda vērtspapīri;
5.2. kapitāla vērtspapīri;
5.3. ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmās kopējo ieguldījumu komercsabiedrībās (turpmāk – IFA);
5.4. naudas tirgus instrumenti;
5.5. RTT finanšu nākotnes līgumi;
5.6. RTN procentu nākotnes līgumi;
5.7. procentu, ārvalstu valūtas, parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi;
5.8. iespējas līgumi par 5.1.–5.7. punktā minēto instrumentu pirkšanu vai pārdošanu;
5.9. citi finanšu instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 5.1.–5.8.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un kuri ietver kā finanšu instrumentus, tā arī atvasinātos finanšu instrumentus, kuru vērtība mainās atkarībā no primārā finanšu instrumenta vai cita bāzes aktīva cenas, valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām. Citi atvasinātie instrumenti ietver vismaz visus Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta otrās daļas 4. punktā uzrādītos atvasinātos instrumentus, ja tie nav iekļauti šajā punktā.
6
(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)
6. Parāda vērtspapīri – vērtspapīri, kuri apliecina emitenta saistības pret šo vērtspapīru turētāju. Parāda vērtspapīri ir:
6.1. parādzīmes un obligācijas;
6.2. noguldījuma sertifikāti;
6.3. hipotekārās ķīlu zīmes;
6.4. vienkāršie vekseļi un pārvedu vekseļi (tratas);
6.5. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 6.1.–6.3. punktā minētajiem vērtspapīriem;
6.6. citi būtībā līdzīgi vērtspapīri, kuru cena ir atkarīga no procentu likmju izmaiņām.
7
7. Kapitāla vērtspapīri – vērtspapīri, kuri apliecina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā un dod tiesības saņemt dividendes vai gūt ienākumus. Kapitāla vērtspapīri ir:
7.1. akcijas;
7.2. depozitārie sertifikāti (Global Depositary Receipts – GDR, American Depositary Receipts – ADR);
7.3. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 7.1. vai 7.2. punktā minētajiem vērtspapīriem;
7.4. citi būtībā līdzīgi vērtspapīri, kuru cena ir atkarīga no akciju cenu izmaiņām.
8
8. Nākotnes līgumi – atvasinātie instrumenti, kuri nosaka saistības pirkt vai pārdot līgumā noteikto bāzes aktīva vai bāzes finanšu instrumenta (turpmāk – bāzes aktīvs) daudzumu par noteiktu cenu noteiktā datumā. Nodala RTT nākotnes līgumus (futures) un RTN nākotnes līgumus (forwards).
9
9. RTN procentu nākotnes līgumi (forward-rate agreements) – atvasinātie finanšu instrumenti par kompensācijas izmaksu vienai no līgumslēdzējām pusēm, ja līguma bāzes aktīva tirgus procentu likme noteiktajā datumā atšķirsies no līgumā noteiktās procentu likmes.
10
10. Mijmaiņas līgumi (swaps) – RTN atvasinātie instrumenti, kas paredz maksājumu plūsmu, kuru lielums atkarīgs no atvasinātā instrumenta nosacītās pamatvērtības, apmaiņu starp divām līgumslēdzējām pusēm noteiktā periodā.
11
11. Iespējas līgumi (options) – atvasinātie instrumenti, kuri iespējas līguma pārdevējam rada saistības un iespējas līguma pircējam dod tiesības (bet nerada saistības) nopirkt (call option) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu bāzes aktīvu daudzumu par noteiktu cenu jebkurā datumā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam (American option) vai tieši līguma izpildes datumā (European option).
12
12. Delta koeficients – koeficients, kas parāda, kādā mērā mainās iespējas līguma cena, mainoties bāzes aktīva cenai.
13
13. Delta ekvivalents – iespējas līguma bāzes aktīva daudzuma tirgus cena, kas reizināta ar delta koeficientu.
14
14. Regulētajā tirgū tirgotā garantija (warrant) – vērtspapīrs, kas dod turētājam tiesības nopirkt bāzes aktīvu par noteikto cenu līdz regulētajā tirgū tirgotās garantijas derīguma termiņa pēdējam datumam vai tieši pēdējā datumā. Norēķinus par regulētajā tirgū tirgoto garantiju var veikt, vai nu piegādājot pašu aktīvu, vai arī samaksājot naudā.
15
15. Naudai pielīdzināmais instruments (cash assimilated instrument) – aizdēvējas iestādes (lending institution) emitēts noguldījumu sertifikāts vai līdzīgs instruments.
16
16. Drošības rezerve (margin) – garantijas noguldījums, kuru izvieto speciālos regulētā tirgus organizētāja vai centrālā darījumu partnera norādītos kontos, slēdzot darījumus finanšu tirgos, un papildina, ja darījuma bāzes aktīva tirgus cena mainās darījuma partnerim nelabvēlīgā virzienā no darījuma noslēgšanas datuma līdz darījuma izpildes datumam.
17
17. Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repurchase agreements) – līgumi, saskaņā ar kuru nosacījumiem iestāde pārdod vērtspapīrus, preces vai īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm, ja šādas īpašuma tiesības apliecina regulētā tirgus organizētājs, kurš ir attiecīgo vērtspapīru vai preču turētājs, un kuri liedz iestādei nodot vai ieķīlāt vērtspapīrus vai preces vairāk nekā vienam darījuma partnerim vienlaicīgi, ar nosacījumu atpirkt šos vērtspapīrus vai preces vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces par noteikto cenu noteiktā datumā nākotnē vai datumā, kuru noteiks iestāde.
18
18. Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repurchase agreements) – līgumi, saskaņā ar kuru nosacījumiem iestāde pērk vērtspapīrus, preces vai īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm, ja šādas īpašuma tiesības apliecina regulētā tirgus organizētājs, kas ir attiecīgo vērtspapīru vai preču turētājs, ar nosacījumu atpārdot šos vērtspapīrus vai preces vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces par noteikto cenu noteiktā datumā nākotnē vai datumā, kuru noteiks darījuma partneris, kas pārdod vērtspapīrus vai preces.
19
19. Repo darījums (repurchase transaction) – jebkurš darījums, kas tiek veikts saskaņā ar 17. vai 18. punktā minētajiem līgumiem.
20
20. Vērtspapīru vai preču aizdevumi (securities or commodities lending) – darījumi, kad iestāde aizdod vērtspapīrus vai preces pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka aizņēmējs atdos atpakaļ līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs iestāde.
21
21. Vērtspapīru vai preču aizņēmumi (securities or commodities borrowing) – darījumi, kad iestāde aizņemas vērtspapīrus vai preces pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka iestāde atdos atpakaļ tos pašus vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs aizdevējs.
22
22. Vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums (securities or commodities lending or borrowing transaction) – jebkurš 20. vai 21. punkta prasībām atbilstošs darījums.
23
23. Ilgstošo norēķinu darījums (long settlement transaction) – darījums, kurā darījuma partneris uzņemas piegādāt vērtspapīrus, preces vai ārvalstu valūtu, saņemot par to vai nu naudas summu, vai arī citus finanšu instrumentus vai preces, vai arī otrādi, tādā līgumā noteiktā norēķinu vai piegādes dienā, kas vēlāka par agrāko no parastas tirgus standarta norēķinu dienas šāda veida darījumiem vai piecām darba dienām pēc dienas, kad iestāde iesaistās darījumā.
24
24. Maržinālo aizdevumu darījums (margin lending transaction) – darījums, kurā iestāde izsniedz kredītu vērtspapīru pirkšanai, pārdošanai, turēšanai vai tirdzniecībai par līgumā noteikto summu vai finanšu instrumentu vērtību un šāds darījums paredz drošības rezerves pārskaitīšanu. Maržinālo aizdevumu darījumi neietver citu veidu aizdevumus (tādus, kas neparedz drošības rezerves pārskaitīšanu darījuma partnerim), kas ir nodrošināti ar vērtspapīriem.
25
25. Nodrošinātais kreditēšanas darījums (secured lending transaction) – jebkāds riska darījums, kuram ir nodrošinājums un darījuma dokumentācija neparedz biežu drošības rezerves pārskatīšanu.
26
26. Kapitāla tirgus darījums (capital market-driven transaction) – riska darījums, kuram ir nodrošinājums un darījuma dokumentācija paredz biežu drošības rezerves pārskatīšanu, piemēram, RTN atvasināto instrumentu darījums un maržinālais aizdevums (margin lending).
27
27. Pozīcija – prasību vai saistību apmērs attiecībā uz kādu vērtspapīru, preci vai valūtu.
28
28. Garā pozīcija – pozīcija, kas dod tiesības vai uzliek pienākumu saņemt maksājumus, vērtspapīrus vai citus aktīvus.
29
29. Īsā pozīcija – pozīcija, kas dod tiesības vai uzliek pienākumu veikt maksājumus vai piegādāt vērtspapīrus vai citus aktīvus.
30
30. Kredītrisks – iespēja ciest zaudējumus, ja iestādes parādnieks (debitors) nepildīs līgumā noteiktās saistības pret iestādi.
31
31. Darījuma partnera kredītrisks (turpmāk – DPKR) – iespēja ciest zaudējumus, ja darījuma partneris pārtrauks pildīt savas saistības pirms norēķinu naudas plūsmas pēdējā maksājuma.
32
32. Tirgus risks – iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas dēļ, kas saistīta ar finanšu instrumentu, preču un preču atvasināto instrumentu tirgus cenas izmaiņām, kuras notiek valūtas kursu, procentu likmju izmaiņu u.c. faktoru ietekmē. Tirgus riski ir ārvalstu valūtas risks, pozīcijas risks, preču risks, norēķinu risks un darījuma partnera risks.
33
33. Pozīcijas risks – iespēja ciest zaudējumus kāda parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra pozīcijas pārvērtēšanas dēļ, mainoties attiecīgā vērtspapīra cenai. Pozīcijas risks izpaužas kā specifiskais un vispārējais risks.
34
34. Specifiskais risks – iespēja ciest zaudējumus, ja parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar vērtspapīra emitentu vai atvasinātā finanšu instrumenta gadījumā ar personu, kura emitējusi vērtspapīru, kas ir atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīvs.
35
35. Vispārējais risks – iespēja ciest zaudējumus, ja vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar procentu likmju izmaiņām (parāda vērtspapīru gadījumā) vai ar plašām izmaiņām kapitāla tirgū (kapitāla vērtspapīru gadījumā), kuras nav saistītas ar kādu konkrētu vērtspapīru emitentu.
36
36. Operacionālais risks – iespēja ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, ieskaitot juridisko risku.
37
37. Priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu – tādas akcijas ar fiksētu dividendi, kuras to īpašniekam garantē tiesības saņemt dividendes, kas nav izmaksātas iepriekšējos gados peļņas neesamības vai nepietiekamības dēļ, pirms parasto akciju dividendēm periodā, kad iestāde gūs peļņu.
38
38. Zelts – starptautiskajos finanšu tirgos tirgotie zelta stieņi.
39
39. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pastāvīgās izmaksas (fixed overheads) – izmaksas, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbības apmēra, piemēram, ēku, būvju, iekārtu un mašīnu nolietojums un to uzturēšanas izdevumi, vadības un administrācijas atalgojums.
40
40. Saistību nepildīšanas varbūtība (probability of default) (turpmāk – SNV) – varbūtība, ka darījuma partneris neizpildīs savas saistības gada laikā.
41
41. Zaudējumi (loss) – noteikumu II sadaļas 2. nodaļas izpratnē tie ir ekonomiski zaudējumi, tostarp būtisks vērtības samazinājums (discount effects) un būtiskas tiešās vai netiešās izmaksas, kas saistītas ar instrumenta atgūšanu.
42
42. Saistību nepildīšanas zaudējumi (loss given default) (turpmāk – SNZ) – procentos izteiktā riska darījuma zaudējumu attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī.
43
43. Procentos izteiktā iespējamo saistību korekcijas pakāpe (turpmāk – korekcijas pakāpe) – pašlaik neizmantotā saistību daļa, kas tiks izsniegta un kuru klients būs parādā iestādei saistību nepildīšanas brīdī, attiecībā pret visu pašlaik neizmantoto saistību summu. Neizmantoto saistību summu nosaka, ņemot vērā klientam paziņoto limitu, ja vien nepaziņotais limits nav augstāks.
44
44. Paredzamie zaudējumi (expected loss) (turpmāk – PZ) – riska darījuma paredzamo zaudējumu apmēra vai atgūstamās vērtības samazinājuma attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī, ja darījuma partnerim viena gada laikā iestāsies saistību nepildīšanas gadījums.
45
45. Kredītriska mazināšana – dažādas metodes, ko iestāde lieto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta.
46
46. Fondētā kredīta aizsardzība – kredītriska mazināšanas metode, kurā iestādes riska darījuma kredītriska mazināšana izriet no iestādes tiesībām darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā vai citā iepriekš definētā kredīta notikuma (credit event) gadījumā realizēt, pārņemt vai paturēt noteiktus aktīvus vai samazināt riska darījuma summu, vai aizstāt to tādā apmērā, kas ir vienāds ar starpību starp riska darījuma summu un summu, kas ir vienāda ar prasību pret iestādi.
47
47. Nefondētā kredīta aizsardzība – kredītriska mazināšanas metode, kurā iestādes riska darījuma kredītriska mazināšana izriet no trešās puses apņemšanās nomaksāt parādu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citos noteiktos gadījumos.
48
48. Valsts institūcijas (Public Sector Entity) – nekomerciālas administratīvas institūcijas, kuras pakļautas centrālajām valdībām, reģionālajām vai vietējām valdībām vai institūcijām, kas pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās un vietējās valdības, vai centrālajai valdībai piederošas nekomerciālas sabiedrības, kurām ir skaidri noteiktas centrālās valdības garantijas, vai arī pašpārvaldāmas institūcijas (self administered bodies), kuru darbību reglamentē tiesības akti un kuras pakļautas valsts uzraudzībai.
49
49. Centrālais darījumu partneris – komercsabiedrība, kas juridiski uzņemas tiesiski nostiprinātas saistības būt par starpnieku starp darījumu partneriem, kuru finanšu instrumenti tiek tirgoti vienā vai vairākos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam.
50
(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)
50. Centrālā banka – jebkuras valsts centrālā banka, t.sk. Eiropas Centrālā banka.
51
(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)
51. Atzīta birža – birža, kas darbojas regulāri un saskaņā ar biržas mītnes (reģistrācijas) valsts uzraudzības institūcijas pieņemtiem vai apstiprinātiem tiesību aktiem, kuri regulē biržas darbību, piekļūšanu biržai un nosaka prasības līgumiem, kas var tikt noslēgti biržā, un kurā darbojas norēķinu mehānisms, kas nodrošina tajā tirgoto nākotnes līgumu un iespējas līgumu risku segšanai paredzēto drošības rezerves iemaksu pietiekamu līmeni.
52
52. Atzītas ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrības – sabiedrības, uz kurām attiektos ieguldījumu brokeru sabiedrības definīcija, ja tās būtu izveidotas Eiropas Kopienā (turpmāk – EK), kurām licence izsniegta tādā ārvalstī, kuras uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi EK direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām (sk. sarakstu 5. pielikumā).
53
53. Konvertējams vērtspapīrs – vērtspapīrs, kuru pēc tā turētāja vēlēšanās var apmainīt pret citu vērtspapīru.
54
54. Krājumu finansējums (stock financing) – aktīvu pozīcijas, kurās reāli krājumi tiek pārdoti noteiktā termiņā nākotnē un pārdoto krājumu cena fiksēta līdz pārdošanas dienai.
55
55. Norēķinu sistēmas dalībnieks – biržas vai norēķinu iestādes dalībnieks, kas ir tiešās līgumattiecībās ar centrālo darījumu partneri (tirgus garantētāju).
56
56. Vērtspapirizēšana (securitisation) – darījums vai shēma, kura paredz riska darījumu vai riska darījumu portfeļa kredītriska sadalīšanu atsevišķos laidienos un kurai ir šādas pazīmes:
56.1. darījuma vai shēmas maksājumi ir atkarīgi no riska darījuma vai riska darījumu portfeļa saistību izpildes;
56.2. laidienu pakārtotība (the subordination of transhes) nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas termiņa laikā.
57
57. Īpašam nolūkam izveidota sabiedrība, kas veic vērtspapirizēšanu (turpmāk – ĪNIS) – trasta sabiedrība vai cita juridiska persona, kas nav iestāde un kas ir izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapirizēšanas darījumus. Tās darbība ir ierobežota tikai ar pasākumiem, kas nepieciešami šim mērķim, tās struktūra nodrošina ĪNIS saistību nošķiršanu no iestādes – iniciatora saistībām, un tās kapitāla daļu turētājiem (holders of beneficial interest) ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem.
58
58. Tradicionālā vērtspapirizēšana – vērtspapirizēšana, kas ietver vērtspapirizētu riska darījumu ekonomisku nodošanu, t.i., ekonomisku labumu un risku nodošanu, īpašam nolūkam izveidotai sabiedrībai, kura paredzēta tikai vērtspapirizēšanas nolūkam un emitē vērtspapīrus. To veic, pārņemot no iestādes – iniciatora īpašuma tiesības uz vērtspapirizētajiem riska darījumiem vai izmantojot pakārtotu līdzdalību (sub-participation). Emitētie vērtspapīri neuzliek maksājuma saistības iestādei – iniciatoram.
59
59. Sintētiskā vērtspapirizēšana – vērtspapirizēšana, kurā sadalīšanai laidienos izmanto kredītu atvasinātos instrumentus vai galvojumus un riska darījumu portfelis paliek iestādes –iniciatora bilancē.
60
60. Laidiens (transhe) – ar līgumu noteikts kredītriska, kas saistīts ar riska darījumu vai vairākiem riska darījumiem, segments. Pozīcijai šajā segmentā ir lielāks vai mazāks kredīta zaudējumu risks nekā tik pat lielai pozīcijai citos segmentos, neņemot vērā kredīta aizsardzību, ko nodrošina trešās personas tieši pozīciju turētājiem šajā segmentā vai citos segmentos.
61
60.1 Atkārtota vērtspapirizēšana (re-securitisation) – vērtspapirizēšana, kurā risks, kas saistīts ar tās pamatā esošo riska darījumu portfeli, ir sadalīts vairākos laidienos un vismaz viens šāda portfeļa riska darījums ir vērtspapirizēšanas pozīcija.
62
(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
61. Vērtspapirizēšanas pozīcija – riska darījums, kas izriet no iestādes iesaistīšanās vērtspapirizēšanā.
63
61.1 Atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcija – riska darījums, kas izriet no atkārtotas vērtspapirizēšanas.
64
(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
62. Iniciators – juridiska persona, kas pati vai ar saistītu juridisku personu starpniecību tieši vai netieši ir saistīta ar sākotnējo līgumu, kas uzliek saistības vai potenciālas saistības debitoram vai potenciālajam debitoram un no kura izriet riska darījums, kas tiek vērtspapirizēts, vai juridiska persona, kas iegādājas trešās personas riska darījumus, atspoguļo tos savā bilancē un pēc tam veic to vērtspapirizēšanu.
65
63. Sponsors – iestāde, kas nav iestāde – iniciators un kas izveido un pārvalda uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru programmu (turpmāk – ABKP) vai citu vērtspapirizēšanas shēmu, kurā riska darījumi tiek iepirkti no trešajām juridiskajām personām.
66
64. Kredīta kvalitātes uzlabošana (credit enhancement) – līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem uzlabo vērtspapirizēšanas pozīcijas kredīta kvalitāti salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, tostarp arī uzlabojums, ko nodrošina vērtspapirizēšanas zemākas kārtas laidieni (junior transhes) vai cita veida kredīta aizsardzība.
67
II sadaļa
Kapitāla pietiekamība
1. nodaļa. Vispārīgie jautājumi
1. daļa. Tirdzniecības un netirdzniecības portfelis
65. Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkā iestāde visus bilances un ārpusbilances posteņus sadala tirdzniecības un netirdzniecības portfelī atkarībā no tajos atspoguļoto darījumu būtības un finanšu instrumentu vai preču iegādes nolūka.
68
66. Tirdzniecības portfelī iekļauj visu finanšu instrumentu un preču pozīcijas, kuras iestāde tur tirdzniecības nolūkā vai citu tirdzniecības portfeļa posteņu risku ierobežošanai. Šādām pozīcijām jābūt brīvām no ierobežojumiem, kas var ietekmēt iespēju tās pirkt/pārdot vai veikt to risku ierobežošanu.
69
67. Tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas ir tādas iestādes vārdā un iestādes labā turētas pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus uzturēšanas (market making) rezultātā, kuras apzināti tiek iegādātas un turētas ar mērķi tuvākajā laikā gūt peļņu no faktiskās vai gaidāmās starpības starp to pirkšanas un pārdošanas cenu vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām.
70
68. Iestāde pamato tirdzniecības nolūku ar stratēģijām, politikām un procedūrām, ko tā ir izstrādājusi, lai saskaņā ar 7. pielikuma 1. daļas prasībām pārvaldītu tirdzniecības pozīcijas vai portfeļus.
71
69. Iestāde visas tirdzniecības portfeļa pozīcijas pārvērtē pēc tirgus vērtības ne retāk kā reizi dienā, lietojot 7. pielikuma 2. daļas piesardzīgas novērtēšanas metodes.
72
70. Iestāde izveido un uztur tirdzniecības portfeļa pārvaldīšanas un iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši noteikumu 7. pielikuma 2. un 4. daļas prasībām.
73
71. Iekšējai risku ierobežošanai izveidotās pozīcijas var iekļaut tirdzniecības portfelī, ja tas atbilst noteikumu 7. pielikuma 3. daļas prasībām.
74
72. Netirdzniecības portfelis ir tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums.
75
2. daļa. Pašu kapitāla minimālais apmērs
73. Iestāde nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar šādu kapitāla prasību kopsummu:
73.1. kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska (dilution risk) kapitāla prasība visiem riska darījumiem, izņemot riska darījumus, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, un izņemot tirdzniecības portfeļa riska darījumus, ja iestāde neizmanto 74. punktā noteikto atbrīvojumu tās pozīcijas risku aprēķinam;
73.2. tirgus risku kapitāla prasības:
73.2.1. tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. daļas nosacījumiem vai izmantojot riskam pakļautās vērtības (turpmāk - RPV) iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas 3. nodaļas 6. daļas prasībām;
73.2.2. tirdzniecības portfeļa darījuma partnera kredītriska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 3. daļas nosacījumiem, un, ja ir saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – Komisija) atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas 2010. gada 13. novembra normatīvajiem noteikumiem Nr. 313 "Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi";
73.2.3. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 4. daļas nosacījumiem vai izmantojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas 3. nodaļas 6. daļas prasībām;
73.2.4. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa preču riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 5. daļas nosacījumiem vai izmantojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas 3. nodaļas 6. daļas prasībām;
73.2.5. netirdzniecības un tirdzniecības portfeļa norēķinu riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 2. daļas nosacījumiem;
73.3. operacionālā riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 4. nodaļas nosacījumiem.
76
(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 25.04.2012., sk. grozījumu 30.punktu)
74. Iestāde var iesniegt Komisijai lūgumu atļaut tirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumiem nerēķināt 73.2.1. punktā pieprasītās pozīciju riska kapitāla prasības, bet piemērot tiem II sadaļas 2. nodaļā un 3. nodaļas 3. daļā norādītās pieejas kapitāla prasības aprēķinam, ja tirdzniecības portfeļa lielums vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:
74.1. iestādes tirdzniecības portfeļa apmērs un tirdzniecības portfeļa apmērs konsolidācijas grupas līmenī parasti (ilgāk nekā piecas darba dienas pēc kārtas) nepārsniedz 5 procentus un nekad nepārsniedz 6 procentus no bilances un ārpusbilances posteņu kopsummas;
74.2. iestādes tirdzniecības portfeļa apmērs un tirdzniecības portfeļa apmērs konsolidācijas grupas līmenī parasti (ilgāk nekā piecas darba dienas pēc kārtas) nepārsniedz 15 miljonus euro un nekad nepārsniedz 20 miljonus euro.
77
(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)
75. Novērtējot bilances un ārpusbilances posteņu kopsummu, lai aprēķinātu 74.1. punktā minēto tirdzniecības portfeļa apmēra attiecību pret bilances un ārpusbilances posteņu kopsummu, netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī iekļautos kapitāla un parāda vērtspapīrus vērtē pēc to tirgus cenas un atvasinātos instrumentus – pēc bāzes aktīva nominālvērtības vai tirgus vērtības. Ja informācija par iestādes portfeļa parāda vai kapitāla vērtspapīru tirgus cenu nav viegli pieejama, var izmantot šo iestādes portfeļa parāda vērtspapīru bilances vērtību. Garās pozīcijas un īsās pozīcijas summē, saskaitot to absolūtās vērtības.
78
76. Iestāde, kura ir saņēmusi atļauju nerēķināt parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības tirdzniecības portfelim, nodrošina tirdzniecības portfeļa apmēra pastāvīgu kontroli un nekavējoties ziņo Komisijai, ja tirdzniecības portfeļa apmērs pārsniedz 74. punktā noteiktos kritērijus. Ja ir pamats uzskatīt, ka pārsniegums nav īslaicīgs, iestāde sāk rēķināt visu tirgus risku kapitāla prasību saskaņā ar šīs daļas 73.2.1. punktu un ziņo par to Komisijai.
79
77. Atkāpjoties no 73. punkta prasībām, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura nesniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 5. un 6. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds vismaz ar lielāko no šādam summām:
77.1. saskaņā ar šīs daļas 73.1. un 73.2. punktu aprēķināto kapitāla prasību kopsummu;
77.2. 25 procentiem no iepriekšējā gada pastāvīgo izmaksu kopsummas.
80
78. Atkāpjoties no 73. punkta prasībām, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras sākotnējais kapitāls atbilst Finanšu instrumentu tirgus likuma 120. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām, bet kura vienlaikus atbilst arī noteikumu 78.1. vai 78.2. punktā minētajām prasībām, nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar summu, ko veido saskaņā ar šīs daļas 73.1. un 73.2. punktu aprēķināto kapitāla prasību kopsumma un 25 procenti no iepriekšējā gada pastāvīgo izmaksu kopsummas. Šo pieeju izmanto ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas:
78.1. veic darījumus uz pašu rēķina tikai ar mērķi izpildīt klienta rīkojumus vai, darbojoties aģenta statusā vai izpildot klienta rīkojumus, nodrošina piekļūšanu ieskaita un norēķinu sistēmai vai atzītai biržai;
78.2. neveic klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanu vai darījumus klienta vārdā, bet veic darījumus tikai uz pašu rēķina, ja šo ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumu izpilde un norēķini notiek, izmantojot norēķinu sistēmu, kas tos garantējusi.
81
79. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saskaņā ar šīs daļas 77. un 78. punktu ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina operacionālajam riskam, nodrošina tā pārvaldīšanu atbilstoši II sadaļas 4. nodaļas 291. punkta prasībām.
82
80. Līdz 2011.gada 31.decembrim Komisija var atļaut arī citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav minētas 77. un 78.punktā, nerēķināt operacionālā riska kapitāla prasību saskaņā ar 73.3.punkta prasībām, ja šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību tirdzniecības portfeļa pozīciju kopsumma nekad nav pārsniegusi 50 miljonus euro un to vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā nav pārsniedzis simtu. Tā vietā šādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām kapitāla prasību operacionālajam riskam rēķina kā mazāko no šādiem lielumiem:
80.1. kapitāla prasības operacionālajam riskam, kas aprēķināta saskaņā ar 73.3. punkta prasībām;
80.2. 12/88 daļām no augstākās no šādām summām:
80.2.1. kapitāla prasību, kas aprēķinātas saskaņā ar 73.1. un 73.2. punkta prasībām, kopsummas;
80.2.2. 25 procentiem no iepriekšējā gada pastāvīgo izdevumu kopsummas.
Ja piemēro 80.2. punktu, vismaz reizi gadā pakāpeniski līdz 2011. gada 31. decembrim paaugstina šajā punktā noteikto reizinātāju, līdz tas sasniegs 100 procentus.
83
(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)
81. Saņemot 80. punktā minēto atļauju, ieguldījumu brokeru sabiedrības minimālais pašu kapitāls nedrīkst samazināties, salīdzinot ar minimālo pašu kapitāla apmēru, ko tā nodrošināja 2006. gada 31. decembrī, ja vien šāds samazinājums nav saprātīgi attaisnojams ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu apmēra samazinājumu.
84
82. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saskaņā ar 77. un 78. punktu ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina operacionālajam riskam vai saņēmusi 80. punktā minēto atļauju samazināt operacionālā riska kapitāla prasību, pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz pēdējo revidēto ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu. Tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru komercdarbība sākusies pārskata gadā, pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz plānoto budžetu pārskata gadam, kas ir saskaņots ar Komisiju. Ja iepriekšējā gada peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots par mazāk nekā 12 mēnešiem, tad proporcionāli tiek aprēķināts gada izmaksu apmērs. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbībā kopš iepriekšējā gada notikušas būtiskas izmaiņas, tā var ar Komisijas atļauju mainīt aprēķināto pastāvīgo izmaksu kopsummu atbilstoši komercdarbības izmaiņām.
85
83. Ja noteikumos nav noteikts citādi, kapitāla prasību aprēķināšanai aktīvos un ārpusbilances posteņos iekļautos riska darījumus novērtē saskaņā ar Komisijas 2006. gada 24. februāra noteikumiem Nr. 46 “Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi”.
86
84. Iestāde pastāvīgi nodrošina pašu kapitāla apmēru, kas nav mazāks par šīs daļas 73. punktā minēto kapitāla prasību kopsummu.
87
(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)
2. nodaļa. Kredītriska minimālā kapitāla prasība
1. daļa. Vispārīgie principi
85. Kredītriska minimālo kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas.
88
86. Riska darījumi (exposures) šīs nodaļas izpratnē ir iestādes bilances aktīvos un ārpusbilances posteņos uzrādītie darījumi un atvasinātie instrumenti.
89
87. Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro vai nu standartizēto pieeju (turpmāk – SP) vai arī ar Komisijas atļauju – uz iekšējiem reitingiem balstīto (turpmāk – IRB) pieeju. Saņemot atļauju piemērot kredītriska kapitāla prasības aprēķinam IRB pieeju, iestāde rēķina arī atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasību saskaņā ar šīs nodaļas 3. daļas prasībām.
90
2. daļa. Standartizētā pieeja
88. Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina šādi:
88.1. nosaka riska darījumu vērtību saskaņā ar 89.–96. punkta prasībām;
88.2. visus riska darījumus sadala 97. punktā norādītajās 16 riska darījumu kategorijās, uz kuru pamata tiek noteikta riska darījumam piemērojamā riska pakāpe, ņemot vērā 98.–101. punkta prasības;
88.3. aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar 102.–110. punkta prasībām.
91
Riska darījumu vērtība
89. Bilances aktīvu riska darījumu, izņemot finanšu aktīvos uzrādītos 92. punktā minētos atvasinātos instrumentus, vērtība ir šo riska darījumu uzskaites vērtība.
92
90. Ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtība ir šo riska darījumu kredītekvivalents. Ārpusbilances posteņu riska darījumu kredītekvivalentu aprēķina, reizinot ārpusbilances postenī iekļauto riska darījumu vērtību ar korekcijas pakāpi, kuras lielumu nosaka, ņemot vērā ārpusbilances posteņu veidu:
90.1. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 100 procentu korekcijas pakāpi (pilns risks):
90.1.1. galvojumi (garantijas) trešajām personām, kurām piemīt kredīta aizstājēja raksturs;
90.1.2. kredītu atvasinātie instrumenti (credit derivatives);
90.1.3. akceptētie pārvedu vekseļi (tratas);
90.1.4. indosamenti uz vekseļiem, uz kuriem iepriekš nav veikts citas bankas indosaments;
90.1.5. darījumi ar regresa tiesībām, t.i., līgumi par bankas aktīvu pārdošanu, ja banka uzņemas šo aktīvu kredītrisku un apņemas, samazinoties nopirkto aktīvu vērtībai, segt pircējam zaudējumus;
90.1.6. neatsaucamie rezerves (standby) akreditīvi, kuriem piemīt kredīta aizstājēja raksturs;
90.1.7. līgumi par aktīvu pirkšanu noteiktā datumā nākotnē, ja vienlaikus nav noslēgta vienošanās tos atpārdot;
90.1.8. līgumi par noguldījumu izvietošanu noteiktā datumā nākotnē ar noteiktu procentu likmi;
90.1.9. daļēji samaksāto akciju un citu vērtspapīru nesamaksātā daļa, ja tā jāsamaksā pēc pieprasījuma;
90.1.10. līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, kuros noteikts iestādes pienākums atpirkt šos aktīvus līgumā noteiktajā laikā un par noteikto cenu, ja darījuma partneris to pieprasīs;
90.1.11. citi ārpusbilances posteņi ar pilnu risku;
90.2. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 50 procentu korekcijas pakāpi (vidējs risks):
90.2.1. atvērtie un apstiprinātie dokumentārie akreditīvi, izņemot 90.3.1. punktā minētos dokumentāros akreditīvus;
90.2.2. līgumi ar piegādātāju par atlīdzības samaksu pircējam, ja piegādātājs līguma saistības pret pircēju neizpildīs pilnā apmērā, vai par to zaudējumu segšanu, kuri radušies pircējam līguma izpildes gaitā (līguma garantijas), regulētajā tirgū tirgotās garantijas un galvojumi (garantijas), kuriem nepiemīt kredīta aizstājēja raksturs;
90.2.3. neatsaucami rezerves akreditīvi, kam nepiemīt kredīta aizstājēja raksturs;
90.2.4. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kurus banka nav tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas lauzt vai atteikties no to izpildes, un kuri netiek automātiski anulēti klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ;
90.2.5. parādzīmju emitēšanas sistēmas (note issuance facilities (NIFs)) un atjaunojamas parakstīšanās sistēmas riska darījumi (revolving underwriting facilities (RUFs));
90.2.6. citi ārpusbilances posteņi ar vidēju risku;
90.3. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 20 procentu korekcijas pakāpi (risks zemāks par vidējo):
90.3.1. dokumentārie akreditīvi, kas nodrošināti ar preču nosūtīšanu vai iekraušanu apliecinošiem dokumentiem, un citi līdzīgi darījumi;
90.3.2. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kuru sākotnējais termiņš ir vienāds vai īsāks par vienu gadu un kurus banka nav tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas lauzt vai atteikties no to izpildes, un kuri netiek automātiski anulēti klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ;
90.3.3. citi ārpusbilances posteņi ar risku, kas zemāks par vidējo;
90.4. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 0 procentu korekcijas pakāpi (zems risks):
90.4.1. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kurus iestāde ir tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas izbeigt vai atteikties no to izpildes vai tie tiek automātiski anulēti klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ. Mazo riska darījumu portfelī (sk. 98.punktu) iekļautās kredītlīnijas var uzskatīt par tādām, kuras iestāde ir tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas izbeigt vai atteikties no to izpildes vai tās tiek automātiski anulētas klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ, ja netiek pārkāptas patērētāju tiesību aizsardzības un citu līdzīgu normatīvo aktu prasības;
90.4.2. citi ārpusbilances posteņi ar zemu risku.
93
(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)
91. Ja iestāde kredītriska mazināšanai lieto 3. pielikuma 3. daļā aprakstīto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, tad riska darījumu, kas ir vērtspapīri vai preces, kuras turpina uzrādīt bilances vai ārpusbilances posteņos, bet kuras saskaņā ar repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošu norēķinu darījumu vai arī maržinālā aizdevuma darījumu pārdotas, pārvestas (pārgrāmatotas) citā kontā vai aizdotas, vērtību palielina par attiecīgo vērtspapīru un preču cenu svārstīguma korekciju, kas noteikta 3. pielikuma 3. daļas 53.–79. punktā.
94
92. Atvasinātie instrumenti riska darījumu vērtības noteikšanai tiek sadalīti procentu, ārvalstu valūtas un zelta un citos atvasinātajos instrumentos.
92.1. Procentu atvasinātie instrumenti ir:
92.1.1. vienas valūtas procentu mijmaiņas līgumi (single-currency interest-rate swaps);
92.1.2. bāzes mijmaiņas līgumi (basis swaps);
92.1.3. RTT procentu nākotnes līgumi (interest-rate futures);
92.1.4. RTN procentu nākotnes līgumi (forward-rate agreements);
92.1.5. nopirktie procentu iespējas līgumi (interest-rate options purchased);
92.1.6. citi procentu atvasinātie instrumenti, kas būtībā līdzīgi 92.1.1.–92.1.5. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem.
92.2. Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie instrumenti ir:
92.2.1. starpvalūtu procentu mijmaiņas līgumi (cross-currency interest-rate swaps);
92.2.2. RTT ārvalstu valūtas nākotnes līgumi (currency futures);
92.2.3. RTN ārvalstu valūtas nākotnes līgumi (forward foreign-exchange contracts);
92.2.4. nopirktie ārvalstu valūtas iespējas līgumi (currency options purchased);
92.2.5. citi ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti, kas būtībā līdzīgi 92.2.1.–92.2.4. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem;
92.2.6. atvasinātie instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 92.2.1.–92.2.5. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem un kuru bāzes aktīvs ir zelts.
92.3. Citi atvasinātie instrumenti ir atvasinātie instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 92.1.1.–92.1.5. un 92.2.1.–92.2.4. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem, bet kuru bāzes aktīvs ir kapitāla vērtspapīri, akciju indeksi, dārgmetāli (izņemot zeltu) un citi bāzes aktīvi. Citi atvasinātie instrumenti ietver vismaz visus Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta otrās daļas 4. punkta “a”, “b”, “c”, “d”, “f”, “g” un “h” apakšpunktā uzrādītos atvasinātos instrumentus, ja tie nav iekļauti šajā punktā.
95
93. Noteikumu 92. punktā minēto atvasināto instrumentu riska darījuma vērtību nosaka, lietojot vienu no šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām metodēm, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu vai citu ieskaita līgumu ietekmi.
96
(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)
94. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, maržinālo aizdevuma darījumu vai ilgstošo norēķinu darījumu vērtību nosaka, lietojot vai nu 1. pielikumā šādiem darījumiem noteiktās metodes, vai arī ņemot vērā 3. pielikuma 3. daļā noteiktās kredītriska mazināšanas metodes.
97
95. Ja darījumos ar atvasinātajiem instrumentiem vai 94.punktā minētajos darījumos veidojas prasības pret centrālo darījuma partneri un šādi darījumi saskaņā ar vienošanos tiek katru dienu pilnībā nodrošināti centrālajam darījuma partnerim no visu citu darījumu partneru puses, tad šādu riska darījumu ar centrālo darījuma partneri vērtību nosaka saskaņā ar 1. pielikuma 2. daļas 33.punktu.
98
(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)
96. Ja riska darījumam ir fondētā kredīta aizsardzība, šā riska darījuma vērtību koriģē saskaņā ar 4. daļas un 3. pielikuma noteikumiem.
99
Riska darījumu kategorijas
97. Riska svērtās vērtības noteikšanai iestādes riska darījumus sadala šādās riska darījumu kategorijās:
97.1. prasības vai iespējamās prasības (contingent claims) pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām;
97.2. prasības vai iespējamās prasības pret reģionālajām vai vietējām valdībām;
97.3. prasības vai iespējamās prasības pret valsts institūcijām;
97.4. prasības vai iespējamās prasības pret starptautiskajām attīstības bankām;
97.5. prasības vai iespējamās prasības pret starptautiskajām organizācijām;
97.6. prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;
97.7. prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām, izņemot 97.8. un 97.14. punktā minētās prasības;
97.8. mazo riska darījumu prasību vai iespējamo prasību portfelis, kuru veido riska darījumi ar privātpersonām un mazajām vai vidējām komercsabiedrībām (turpmāk – MVK);
97.9. prasības vai iespējamās prasības, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu;
97.10. kavētie riska darījumi, t.i., riska darījumi, kuru atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām;
97.11. augsta riska kategorijas riska darījumi, t.i., ieguldījumi riska kapitālā (investments in venture capital firms and private equity investments) un augsta riska ieguldījumu fondos (hedge funds);
97.12. prasības segto obligāciju veidā (claims in form of covered bond);
97.13. vērtspapirizēšanas (securitisation) pozīcijas;
97.14. tādas īstermiņa prasības pret komercsabiedrībām, kurām ir pieejami piemēroto un nominēto ĀKNI īstermiņa reitingi;
97.15. IFA;
97.16. citas prasības.
100
(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)
98. Mazo riska darījumu portfelī iekļautie riska darījumi atbilst šādiem kritērijiem:
98.1. riska darījuma partneris ir privātpersona vai arī MVK;
98.2. riska darījums ir viens no statistiski nozīmīgā viendabīgo riska darījumu, kas veido portfeli, skaita (ne mazāk kā 500 klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu riska darījumu kopums). Šāda riska darījuma risks portfelī ir būtiski mazāks, nekā tas būtu gadījumā, jā šis riska darījums tiktu pārvaldīts kā atsevišķs riska darījums. Portfeli var veidot šādi viendabīgi produkti: kredītlīnijas (piemēram, overdrafts vai kredītkaršu kredītlīnijas), aizdevumi privātpersonām un līzings privātpersonām (bilancē iekļautā pašreizējā līzinga nākotnes maksājumu vērtība), atjaunojamie kredīti (revolving credits) un citas privātpersonu saistības, kredīti MVK un citas MVK saistības pret iestādi;
98.3. kopējā prasību summa pret katru šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu no iestādes, iestādes meitas sabiedrību, tās mātes sabiedrības un šīs mātes sabiedrības citu meitas sabiedrību puses, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neņemot vērā ar mājokļa hipotēku nodrošinātos riska darījumus, ciktāl tas zināms, nepārsniedz 1 miljonu euro. Iestāde veic saprātīgus pasākumus (reasonable steps), lai iegūtu šādu informāciju;
98.4. prasības, kuras veido klientu emitētie vērtspapīri, nedrīkst iekļaut mazo riska darījumu portfelī.
101
(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)
99. Minimālo līzinga nākotnes maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut mazo riska darījumu portfelī, ja līzinga darījums atbilst mazo riska darījumu portfeļa kritērijiem.
102
100. Riska darījumiem ar privātpersonām, kas netiek iekļauti mazo riska darījumu portfelī un nav kavēti, tiek piemērota 100 procentu riska pakāpe, ja citos šo noteikumu punktos nav noteikts citādi.
103
101. Riska darījumi ar MVK, kas netiek iekļauti mazo riska darījumu portfelī, tiek iekļauti prasībām pret komercsabiedrībām atbilstošajās kategorijās.
104
101.1 Vērtspapirizēšanas pozīcijā ieskaita tikai tādus ieguldījumus vērtspapirizēšanas instrumentos, kas atbilst 124.1 punkta prasībām.
105
(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)
Riska svērtās vērtības aprēķins
102. Visu riska darījumu, izņemot tos, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, riska svērto vērtību aprēķina, reizinot riska darījuma vērtību ar tā darījuma partnera saistībām noteikto riska pakāpi.
106
103. Aprēķinot riska svērto vērtību, riska darījumiem riska pakāpes piemēro atbilstoši 2. pielikuma 1. daļas noteikumiem. Riska pakāpe tiek noteikta atbilstoši riska darījumu kategorijai un darījuma partnera saistībām noteiktajai kredītu kvalitātes pakāpei katrā riska darījumu kategorijā. Kredīta kvalitātes pakāpi nosaka, pamatojoties vai nu uz ĀKNI reitingiem, vai arī uz eksporta kreditēšanas aģentūru (turpmāk – EKA) kredītu novērtējumiem saskaņā ar 2. pielikuma 1. daļas prasībām.
107
104. Komisijas atzīto ĀKNI saraksts, aktīvu kategorijas, kuriem tās piešķir reitingus, un šo reitingu atbilstība kredīta kvalitātes pakāpēm ir dota noteikumu 13. pielikumā.
108
105. ĀKNI reitingus riska svērtās vērtības aprēķinam lieto saskaņā ar 2. pielikuma 2. daļas noteikumiem.
109
106. Iestāde izmanto klientu pasūtītos (solicited) ĀKNI reitingus. Ar Komisijas atļauju tā var izmantot arī nepasūtītos (unsolicited) reitingus.
110
107. Ja riska darījumam ir nefondētā kredītriska aizsardzība, šim riska darījumam piemērojamo riska pakāpi drīkst modificēt saskaņā ar šīs nodaļas 4. daļas un 3. pielikuma noteikumiem.
111
108. Riska svērto vērtību vērtspapirizēšanas pozīciju veidojošajiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar II sadaļas 2. nodaļas 5. daļas noteikumiem.
112
109. Neskatoties uz 102. punkta prasībām, iestāde, saņemot Komisijas atļauju, var piemērot 0 procentu riska pakāpi riska darījumiem ar iestādes meitas sabiedrībām, iestādes mātes sabiedrību un mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, izņemot riska darījumus, kas veido minēto komercsabiedrību pirmā līmeņa pašu kapitāla elementus, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
109.1. darījuma partneris ir iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu iestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai palīguzņēmums, kuram piemēro iestādes darbību regulējošajām prasībām līdzvērtīgas regulējošās prasības vismaz konsolidācijas grupas līmenī;
109.2. darījuma partnera finanšu pārskati tiek konsolidēti ar iestādes finanšu pārskatiem, lietojot pilnās konsolidācijas metodi;
109.3. darījuma partnera risku novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras ir tādas pašas kā iestādes risku novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras;
109.4. darījuma partneris ir reģistrēts Latvijas Republikā;
109.5. nepastāv nekādi pašreizējie vai paredzamie materiālie vai juridiskie šķēršļi veikt tūlītēju pašu kapitāla papildinājumu vai apmaksāt darījuma partnera saistības pret iestādi.
113
(Grozīts ar FKTK 07.06.2013. noteikumiem Nr.134)
110. Riska svērtā vērtība pārējiem riska darījumiem, kuru riska pakāpi nevar noteikt, lietojot 102.–109. punkta metodes, tiek aprēķināta, piemērojot 100 procentu riska pakāpi.
114
3. daļa. Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja
IRB pieejas atļaujas saņemšanas nosacījumi
111. Lai saņemtu Komisijas atļauju izmantot IRB pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam, iestāde nodrošina, ka tās kredītriska pārvaldīšanas un iekšējo reitingu sistēmas ir drošas, tiek ieviestas un piemērotas, ievērojot integritāti, kas atbilst labas korporatīvās pārvaldes principiem, un minētās sistēmas atbilst šādiem 6. pielikuma 4. daļā aprakstītajiem standartiem:
111.1. iestādes reitingu sistēma nodrošina pamatotu parādnieka un darījumu īpašību novērtējumu, riska diferencēšanu un precīzas un konsekventas kvantitatīvas riska aplēses;
111.2. iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas (default) un zaudējumu aplēsēm, ko izmanto kapitāla prasību aprēķinam, un ar tiem saistītajām sistēmām un procesiem ir būtiska nozīme riska pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī iestādes kredītu izsniegšanas apstiprināšanā, iekšējā kapitāla sadalījumā un iestādes korporatīvajā pārvaldē;
111.3. iestādē ir struktūrvienība, kas realizē kredītriska kontroles funkciju un ir atbildīga par iekšējo reitingu sistēmām. Šāda struktūrvienība ir pietiekami neatkarīga no kredītu izsniegšanas un darījumu veikšanas, un tās darbība netiek ietekmēta;
111.4. iestāde apkopo un uzglabā visus attiecīgos datus, lai nodrošinātu efektīvu kredītriska lieluma noteikšanu un tā pārvaldīšanas procesu;
111.5. iestāde dokumentē savas reitingu sistēmas, to uzbūves pamatojumu un novērtē un apstiprina tās.
115
112. Iestāde var iesniegt iesniegumu atļaut tai izmantot IRB pieeju, ja tā ir vismaz trīs gadus izmantojusi iekšējo reitingu sistēmas attiecīgajām 120. punktā uzskaitītajām riska darījumu kategorijām un izmantotās reitingu sistēmas kopumā atbilst 6. pielikuma 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām riska lieluma noteikšanai un riska pārvaldīšanas mērķiem. Ja iestāde vēlas izmantot IRB pieeju pirms 2010. gada, tā, saņemot Komisijas atļauju, līdz 2009. gada 31. decembrim drīkst samazināt šajā punktā minēto triju gadu periodu līdz vienam gadam.
116
113. Iestāde var iesniegt iesniegumu atļaut tai izmantot pašas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes, ja tā ir vismaz trīs gadus izmantojusi pašas noteiktos parametrus un to noteikšana un lietošana kopumā atbilst 6. pielikuma 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām. Šāds iesniegums var tikt iesniegts vai nu 112. punktā minētā iesnieguma ietvaros, vai arī vēlāk, sākumā lietojot 6. pielikuma 2. daļā Komisijas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes. Ja iestāde vēlas izmantot pašas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes, tā līdz 2008. gada 31. decembrim drīkst samazināt šajā punktā minēto triju gadu periodu līdz diviem gadiem.
117
114. Ja iestāde pārstāj atbilst šajā daļā noteiktajām prasībām, tā iesniedz Komisijai plānu par savlaicīgu prasību izpildes atsākšanu vai pierāda, ka prasību neatbilstībai ir nebūtiska ietekme.
118
IRB pieejas pakāpeniska ieviešana (roll–out) dažādām riska darījumu kategorijām un iespējamie izņēmumi
115. Iestāde, iestādes meitas sabiedrības, mātes sabiedrība un šādas mātes sabiedrības citas meitas sabiedrības ievieš IRB pieeju attiecībā uz visiem riska darījumiem, izņemot 148. punktā norādītos. Ja Komisija atļauj, IRB ieviešanu var veikt pakāpeniski:
115.1. dažādām 120. punktā uzskaitītajām riska darījumu kategorijām vienā iestādes struktūrvienībā vai konsolidācijas grupā esošajā komercsabiedrībā;
115.2. dažādās iestādes struktūrvienībās vai konsolidācijas grupā, kuras konsolidēto uzraudzību veic Komisija, esošajās komercsabiedrībās;
115.3. tādiem riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kuriem iestāde pati var noteikt SNZ vai korekcijas pakāpes;
115.4. mazo riska darījumu portfeļa kategorijā riska darījumiem, kuriem saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 10.–13. punktu piemēro dažādas riska pakāpes aprēķinā izmantojamās korelācijas.
119
116. Pakāpenisku IRB pieejas ieviešanu, kas minēta 115. punktā, veic pamatotā laika periodā, ko saskaņo ar Komisiju. Iespēju pakāpeniski ieviest IRB pieeju nedrīkst izmantot kredītriska kapitāla prasības samazināšanai.
120
117. Iestādes, kas izmanto IRB pieeju kaut vai vienai riska darījumu kategorijai, izmanto IRB pieeju arī kapitāla vērtspapīriem.
121
118. Ievērojot 115.–117. punktu un 148. punktu, iestāde, kas saskaņā ar 111.–114. punktu ir saņēmusi atļauju izmantot IRB pieeju, nedrīkst atsākt SP piemērošanu riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai, izņemot gadījumus, kad tā spēj to pienācīgi pamatot un ir saņēmusi Komisijas atļauju atsākt lietot SP.
122
119. Ievērojot 115., 116. un 148. punktu, iestāde, kas saskaņā ar 113. punktu ir saņēmusi atļauju izmantot pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, nedrīkst atsākt 136. punktā minēto SNZ un korekcijas pakāpju izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tā spēj to pienācīgi pamatot un ir saņēmusi Komisijas atļauju minētajām izmaiņām.
123
Riska darījumu kategorijas
120. Iestāde iedala katru riska darījumu vienā no šādām kategorijām:
120.1. prasības vai iespējamās prasības pret centrālajām valdībām un centrālajām bankām;
120.2. prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;
120.3. prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām, izņemot 120.4. punktā iekļautās;
120.4. mazo riska darījumu prasību vai iespējamo prasību portfelis;
120.5. kapitāla vērtspapīri;
120.6. vērtspapirizēšanas pozīcijas;
120.7. citi aktīvi, kas nav kredītu parādi.
124
121. Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām pielīdzināmi šādi riska darījumi:
121.1. riska darījumi ar reģionālajām un vietējām valdībām un ar valsts institūcijām, kas atbilstoši SP noteikumiem pielīdzināmi riska darījumiem ar centrālajām valdībām;
121.2. riska darījumi ar starptautiskajām attīstības bankām un …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.