216 203. Iestāde, kura parāda vērtspapīru tīro pozīciju aprēķinā iekļauj iespējas līgumu delta ekvivalentu, parāda vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 202. punkta nosacījumiem, palielina par parāda vērtspapīru iespējas līgumu gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 8. pielikumu).
\n217 204. Iestāde, kura parāda vērtspapīru tīro pozīciju aprēķinā neiekļauj iespējas līgumu delta ekvivalentu, parāda vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 203. punkta nosacījumiem, palielina par parāda vērtspapīru iespējas līgumu kapitāla prasību, kura aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 9. pielikumu).
\n218 2.2. Kapitāla vērtspapīru pozīcijas 205. Iestāde aprēķina un ievēro kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, izņemot tos kapitāla vērtspapīrus, kuri veido pašu kapitāla samazinājumu, un citu finanšu instrumentu, kuru cena ir atkarīga no akciju cenu izmaiņām (akciju indeksu atvasinātie instrumenti u.c.), specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību.
\n219 206. Kapitāla vērtspapīru pozīcijas atkarībā no tā, kādas valsts komercsabiedrību reģistrā vai analogā institūcijā reģistrēts šo vērtspapīru emitents, apvieno grupās (turpmāk – nacionālais tirgus). Kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina katram nacionālajam tirgum atsevišķi.
\n220 2.2.1. Specifiskais risks 207. Kapitāla vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina šādi:
\n207.1. aprēķina katra kapitāla vērtspapīra tīro garo pozīciju vai tīro īso pozīciju saskaņā ar 174.-186. punkta nosacījumiem;
\n207.2. aprēķina katra nacionālā tirgus kopējo pozīciju, kas ir attiecīgā nacionālā tirgus kapitāla vērtspapīru tīro garo pozīciju un tīro īso pozīciju absolūto vērtību summa;
\n207.3. aprēķina kapitāla vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību attiecīgajā nacionālajā tirgū kā 8 procentus no nacionālā tirgus kapitāla vērtspapīru kopējās pozīcijas.
\n221 (FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) 2.2.2. Vispārējais risks 208. Kapitāla vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no attiecīgā nacionālā tirgus kopējās tīrās pozīcijas, kas ir kapitāla vērtspapīru tīro garo pozīciju summas un tīro īso pozīciju summas starpības absolūtā vērtība.
\n222 209. Akciju indeksu atvasināto instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina tāpat kā kapitāla vērtspapīriem. Akciju indeksu atvasinātos instrumentus iekļauj vispārējā riska kapitāla prasības aprēķinā kā vienu attiecīgā indeksa pozīciju. Akciju indeksu atvasināto instrumentu specifiskā riska kapitāla prasība nav jāaprēķina.
\n223 210. Kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību nosaka kā visu nacionālo tirgu kapitāla vērtspapīru kapitāla prasību, kas aprēķinātas saskaņā ar 207.–209. punkta nosacījumiem, kopsummu.
\n224 211. Iestāde, kura kapitāla vērtspapīru tīro pozīciju aprēķinā iekļauj attiecīgā vērtspapīra iespējas līgumu delta ekvivalentu, kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 210. punkta nosacījumiem, palielina par gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 8. pielikumu).
\n225 212. Iestāde, kura kapitāla vērtspapīru tīro pozīciju aprēķinā neiekļauj iespējas līgumu delta ekvivalentu, kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 210. punkta nosacījumiem, palielina par kapitāla vērtspapīru iespējas līgumu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 9. pielikumu).
\n226 2.3. Specifiskā riska kapitāla prasības aprēķins tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kuru risks ir ierobežots ar kredīta atvasinātajiem instrumentiem 213. Atvieglota specifiskā riska kapitāla prasība tiek noteikta tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kuru risks ir ierobežots, lietojot kredīta aizsardzību, ko sniedz kredīta atvasinātie instrumenti, saskaņā ar principiem, kas noteikti 214.–217. punktā. Atvieglojums tiek piemērots divu šādu pozīciju kombinācijai: iestādes specifiskajam riskam pakļautajai aizsargājamajai pozīcijai un kredīta atvasinātā instrumenta specifiskajam riskam pakļautajai aizsargājošajai pozīcijai.
\n227 214. No specifiskā riska kapitāla prasības aprēķina tiek pilnībā atbrīvota aizsargājamā pozīcija un aizsargājošā pozīcija, kuru vērtības vienmēr mainās pretējā virzienā un visumā vienādā mērā. Tas notiek šādos gadījumos:
\n214.1. abas pozīcijas veido pilnīgi identiski instrumenti;
\n214.2. garo maksājuma (cash) pozīciju aizsargā kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums (vai otrādi) un atsauces parāda (the reference obligation) pozīcija (aizsargājošā pozīcija) ir pilnīgi saskaņota ar aizsargājamo pozīciju (proti, maksājuma pozīciju). Paša mijmaiņas līguma termiņš var atšķirties no bāzes aktīva termiņa.
\n228 215. Ja abu pozīciju vērtības vienmēr mainās pretējā virzienā un pastāv precīza saskaņošana starp aizsargājamās pozīcijas un kredīta atvasinātā instrumenta aizsargājošās pozīcijas termiņiem un to bāzes aktīvi ir denominēti vienā valūtā, tad 80 procentus šādu pretējo pozīciju drīkst savstarpēji ieskaitīt. Papildus minētajam šāda kredīta atvasinātā instrumenta galvenā īpatnība ir tāda, ka būtiskas maksājuma pozīcijas cenas izmaņas nedrīkst būt iemesls kredīta atvasinātā instrumenta cenas izmaiņām. Pozīciju apmēram, kuram saskaņā ar šo darījumu ir pārnests risks, piemēro 80 procentu specifiskā riska savstarpējo ieskaitu, t.i., rēķina kapitāla prasību atlikušajiem 20 procentiem tai darījuma pusei, kurai ir lielākā kapitāla prasība, savukārt specifiskā riska kapitāla prasība otrajai pusei ir nulle.
\n229 216. Daļēju atbrīvojumu dod tādos gadījumos, ja abu pozīciju vērtība vienmēr mainās pretējā virzienā. Tas notiek šādos gadījumos:
\n216.1. uz pozīciju attiecas 214.2. punkts, bet pastāv neatbilstība starp atsauces parādu un bāzes parādu. Tomēr pozīcijas atbilst abām šādām prasībām:
\n216.1.1. atsauces parāda atmaksas kārta ir līdzvērtīga vai zemāka nekā bāzes parādam;
\n216.1.2. bāzes parāds un atsauces parāds veido prasību pret vienu un to pašu parādnieku un ir juridiski pielietojami līguma noteikumi (tiesiski piemērojamas klauzulas), saskaņā ar kuriem tiek atzīta parāda saistību nepildīšana, ja netiek pildītas saistības, kas izriet no kāda cita šā parādnieka parāda (legally enforceable cross-default vai cross-acceleration clauses);
\n216.2. uz pozīciju attiecas 214.1. vai 215. punkts, bet pastāv valūtas vai termiņu nesakritība kredīta aizsardzības un bāzes aktīva starpā;
\n216.3. uz pozīciju attiecas 215. punkts, bet pastāv aktīvu neatbilstība starp maksājuma pozīciju un kredīta atvasinātā instrumenta pozīciju. Tomēr maksājuma pozīcijas aktīvi ir iekļauti kredīta atvasinātā instrumenta īstenojamajās saistībās;
\n216.4. katrā no 216.1.–216.3. punkta gadījumiem tā vietā, lai summētu atsauces parāda un bāzes parāda pozīcijas specifiskā riska kapitāla prasību, to rēķina tikai tai, kura veido lielāko kapitāla prasību.
\n230 217. Visos pārējos gadījumos, uz ko neattiecas 213.–216. punkts, abām pozīcijām rēķina specifiskā riska kapitāla prasības.
\n231 2.4. Tirdzniecības portfeļa IFA kapitāla prasība 218. Tirdzniecības portfeļa IFA pozīciju kapitāla prasības aprēķina šādi:
\n218.1. IFA pozīcijām piemēro pozīcijas riska (specifiskā un vispārējā riska) kapitāla prasību 32 procenti;
\n218.2. IFA pozīcijas kapitāla prasības un ārvalstu valūtas vai preču riska kapitāla prasības attiecīgā ieguldījumu fonda atklātajai pozīcijai, kas aprēķināta saskaņā ar šīs nodaļas 4. daļu vai 6. daļu, kurā noteikts kapitāla prasības aprēķins zeltam, kopsumma nevar būt lielāka par 40 procentiem. Ja tomēr minēto kapitāla prasību kopsumma pārsniedz 40 procentus, tad samazina saskaņā ar 218.1. punktu aprēķināto IFA pozīcijas specifiskā un vispārējā riska kapitāla prasību, neskarot ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas un preču riska kapitāla prasību.
\n232 219. Ja vien nav norādīts citādi, nav atļauts savstarpējs ieskaits starp ieguldījumu fonda, kura apliecības iekļautas tirdzniecības portfelī, ieguldījumiem un citām iestādes tirdzniecības portfeļa pozīcijām.
\n233 Īpašo metožu lietošanas kritēriji 220. Atkāpjoties no 218. punkta prasībām, iestāde var izmantot 222.–225. punktā noteiktās īpašās metodes IFA pozīciju kapitāla prasību noteikšanai, ja EK reģistrēts vai uzraudzīts ieguldījumu fonds atbilst šādiem vispārējiem kritērijiem:
\n220.1. ieguldījumu fonda prospekts vai līdzvērtīgs dokuments ietver:
\n220.1.1. aktīvu kategorijas, kurās ieguldījumu fondam ir atļauts ieguldīt savus līdzekļus;
\n220.1.2. ja ir noteikti ieguldījumu ierobežojumi, tad to relatīvo lielumu un aprēķināšanas metodes;
\n220.1.3. ja atļauts izmantot dažādu līmeņu saistību apmēra attiecību pret ieguldījumu fonda neto aktīviem (leverage) (turpmāk – sviras rādītājs), tā maksimālo lielumu;
\n220.1.4. ja atļauts ieguldīt RTN atvasinātajos instrumentos vai repo darījumos, pieļaujamo darījuma partnera kredītriska limitu noteikšanas politiku;
\n220.2. par ieguldījumu fonda darbību tiek sniegts pusgada un gada pārskats, kas dod iespēju novērtēt aktīvus un pasīvus, ienākumus un darījumus pārskata perioda laikā;
\n220.3. IFA ir atmaksājamas skaidrā naudā dienas laikā pēc IFA turētāja pieprasījuma;
\n220.4. ieguldījumu fonda ieguldījumi ir nošķirti no ieguldījumu fonda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības aktīviem;
\n220.5. ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic atbilstošu IFA riska novērtējumu.
\n234 221. Ieguldījumiem ārvalstu IFA var piemērot kapitāla prasību aprēķina īpašās metodes, ja izpildīti 220. punktā noteiktie vispārējie kritēriji un Komisija ir devusi tam atļauju.
\n235 Īpašās metodes 222. Ja iestādei ir ik dienu pieejama informācija par ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūru, tā var sadalīt katru IFA proporcionālajos ieguldījumu fonda faktiskajos ieguldījumos, lai aprēķinātu to pozīcijas riska (vispārējā un specifiskā) kapitāla prasību atbilstoši metodēm, kas izklāstītas šajā pielikumā vai, ja ir dota atļauja, lietojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst šīs nodaļas 6. daļas prasībām. Saskaņā ar šo pieeju IFA pozīcijas uzskata par šā fonda faktisko ieguldījumu pozīciju kopumu. Ieskaits starp ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu pozīcijām un citām iestādei piederošām pozīcijām ir atļauts, ja vien iestādei ir pietiekams daudzums IFA, lai tās ļautu atpirkt/veidot jaunas IFA veselās vienības apmaiņā pret ieguldījumu fonda faktiskajiem ieguldījumiem.
\n236 223. Ja ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra atbilst ārēji izveidota tirgus indeksa vai fiksētā akciju vai parāda vērtspapīru groza, kas minēts 228.1. punktā, struktūrai, iestāde var pielīdzināt IFA minētajam indeksam vai grozam to pozīcijas riska (vispārējā un specifiskā) kapitāla prasības aprēķinā, kuru veic atbilstoši šajā pielikumā izklāstītajām metodēm vai, ja ir saņemta atļauja, lietojot RPV modeli saskaņā ar šīs nodaļas 6. daļas prasībām. Šādu pieeju var izmantot, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
\n223.1. ieguldījumu fonda darbības mērķis ir atveidot ārējā indeksa vai fiksēto akciju vai parāda vērtspapīru groza ieguldījumu struktūru;
\n223.2. vismaz sešu mēnešu laika periodā tiek nodrošināta minimālā korelācija 0.9 starp IFA un indeksu vai fiksētu akciju vai parāda vērtspapīru groza ikdienas cenu svārstībām. Korelācija šajā kontekstā nozīmē korelācijas koeficientu starp ikdienas IFA ienesīgumu un indeksa vai akciju vai parāda vērtspapīru, kurus atveido ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, groza ienesīgumu.
\n237 224. Ja iestādei nav katru dienu pieejama informācija par ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūru, iestāde var aprēķināt pozīcijas riska kapitāla prasību (vispārējā un specifiskā riska) atbilstoši šajā daļā izklāstītajām metodēm, ievērojot šādus nosacījumus:
\n224.1. pieņem, ka pirmais ieguldījums ir veikts ieguldījumu fonda prospektā uzrādītajā aktīvā, kas veido lielāko pozīcijas riska (vispārējā un specifiskā) kapitāla prasību, maksimāli pieļaujamajā apmērā, pēc tam turpinot ieguldīt lejupejošo kapitāla prasību secībā maksimāli katrai aktīvu kategorijai pieļaujamajā apmērā, līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu ierobežojums. IFA pozīciju uzskata par pozīciju tādos ieguldījumu fonda prospektā uzradītajos aktīvos, kas noteikti saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu, kopumu;
\n224.2. aprēķinot kapitāla prasību pozīciju riskam, iestāde ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko var uzņemties ieguldījumu fonds, izmantojot sviras rādītāju, proporcionāli palielinot ieguldījumu fonda ieguldījumus katrā aktīvu kategorijā prospektā pieļaujamajā apmērā, līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu ierobežojums;
\n224.3. ja saskaņā ar šo punktu aprēķinātā vispārējā un specifiskā riska kapitāla prasība pārsniedz 218. punktā paredzēto, kapitāla prasību nosaka 218. punkta līmenī.
\n238 225. Iestāde var paļauties uz trešās personas aprēķinu un pārskatiem par pozīcijas riska (vispārējā un specifiskā) kapitāla prasībām IFA pozīcijām, kurām var piemērot 222. un 224. punktā minētās metodes, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta aprēķinu un pārskata pareizība.
\n239 2. daļa. Norēķinu riska kapitāla prasības aprēķins 226. Norēķinu risks ir risks, kam iestāde ir pakļauta nepabeigtajos darījumos ar ārvalstu valūtu, vērtspapīriem vai precēm, izņemot repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevumus vai aizņēmumus. Norēķinu risku veido norēķinu/piegādes risks un neapmaksāto piegāžu (free deliveries) risks, un norēķinu riska kapitāla prasība ir minēto risku kapitāla prasību kopsumma.
\n240 (FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) Norēķinu/piegādes risks 227. Norēķinu/piegādes risks ir risks, kam iestāde ir pakļauta darījumos ar parāda vērtspapīriem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtu un precēm, ja iestāde par parāda vērtspapīru, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtu vai preču piegādi vai saņemšanu attiecīgi saņem naudu vai maksā to, bet abas darījuma puses nav veikušas norēķinus un piegādi piecu dienu laikā pēc noteiktā norēķinu datuma un iestādei var rasties zaudējumi, kuru lielumu nosaka starpība starp attiecīgo parāda vērtspapīru, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas vai preču norēķinu cenu un to pašreizējo (kapitāla prasības aprēķina dienā) tirgus cenu. Kapitāla prasības noteikšanai iestāde vispirms aprēķina starpību starp parāda vērtspapīra, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces norēķinu cenu, par kuru darījuma partneri vienojušies, un attiecīgā parāda vērtspapīra, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces tirgus cenu kapitāla prasības aprēķina dienā. Ja šī starpība liecina par iespējamiem zaudējumiem, iestāde aprēķina norēķinu/piegādes riska kapitāla prasību, reizinot iespējamo zaudējumu absolūto vērtību ar darījuma norēķinu termiņa kavējumam atbilstošo 5. tabulā noteikto koeficientu.
\n241 (FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) 5. tabula. Darījuma norēķinu termiņa kavējuma koeficientiNr.p.k.Norēķinu termiņa kavējums (dienās)Koeficients(%)1.5–1582.16–30503.31–45754.46 un ilgāk100 Neapmaksāto piegāžu risks 228. Neapmaksāto piegāžu risks veidojas, ja iestāde ir samaksājusi par vērtspapīriem, ārvalstu valūtu vai precēm, pirms saņēmusi tās, vai nodevusi darījuma partnerim vērtspapīrus, ārvalstu valūtu vai preces, pirms saņēmusi samaksu par tām, vai arī darījumā ar ārvalsts vai citas dalībvalsts partneri pagājusi viena vai vairākas darba dienas, kopš iestāde veikusi samaksu vai piegādi.
\n242 229. Neapmaksāto piegāžu riska kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar 6. tabulu. Šajā tabulā noteikts arī nepieciešamais pašu kapitāla samazinājums.
\n243 6. tabula. Neapmaksāto piegāžu riska kapitāla prasība, riska darījumu vērtība un pašu kapitāla samazinājumsDarījuma veidsLīdz pirmajam līguma maksājumam vai piegādeiNo pirmā līguma maksājuma vai piegādes dienas līdz ceturtajai dienai pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes dienasNo piektās darba dienas pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes dienas līdz līgumsaistību izbeigšanai1234Neapmaksātā piegādeNav kapitāla prasībasIzveidotā prasība tiek iekļauta riska darījumu kopāPašu kapitāls tiek samazināts par veiktā maksājuma lielumu vai piegādāto vērtspapīru, ārvalstu valūtas vai preču vērtību un par darījuma pašreizējo pozitīvo vērtību 230. Ja iestāde aprēķina kredītriska kapitāla prasību, izmantojot IRB pieeju, un tirdzniecības portfelī iekļautā riska darījuma, kas iekļauts 6. tabulas 3. ailē, darījuma partnerim nav netirdzniecības portfelī iekļauto riska darījumu, tā var noteikt SNV, pamatojoties uz darījuma partnera ĀKNI reitingiem un SNZ saskaņā ar 6. pielikuma 2. daļas 44. punktu, nodrošinot, ka to piemēro visiem šāda veida darījumiem.
\n244 231. Iestāde, kas aprēķina kredītriska kapitāla prasību, izmantojot IRB pieeju, var izvēlēties šādas alternatīvas 230. punktā aprakstītajai pieejai riska svērtās vērtības aprēķinam, piemērojot tās visiem 6. tabulas 3. ailē uzradītajiem riska darījumiem:
\n231.1. piemērot SP;
\n231.2. piemērot visiem šādiem darījumiem 100 procentu riska pakāpi.
\n245 232. Neskatoties uz 230. un 231. punkta prasībām, ja neapmaksāto piegāžu riska darījuma pozitīvā vērtība ir nebūtiska, tai var piemērot 100 procentu riska pakāpi.
\n246 233. Ja notikuši globāli norēķinu vai ieskaita sistēmas traucējumi, ar Komisijas atļauju var nerēķināt norēķinu riska kapitāla prasību līdz brīdim, kamēr situācija stabilizēsies.
\n247 3. daļa. Darījuma partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķins 234. Darījuma partnera kredītrisks (turpmāk – DPKR) ir iespēja ciest zaudējumus, ja iestādes parādnieks (debitors) nepildīs līguma noteikumos paredzētās saistības pret iestādi, kuras izriet no tirdzniecības portfeļa riska darījumiem.
\n248 235. DPKR kapitāla prasību aprēķina šādiem tirdzniecības portfelī iekļautajiem posteņiem:
\n235.1. RTN atvasinātajiem instrumentiem un kredīta atvasinātajiem instrumentiem;
\n235.2. līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru vai preču aizdevumiem, kuru pamatā ir tirdzniecības portfeļa vērtspapīri vai preces;
\n235.3. līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un vērtspapīru vai preču aizņēmumiem, kuru pamatā ir tirdzniecības portfeļa vērtspapīri vai preces;
\n235.4. maržinālajiem aizdevumiem, kas balstās uz vērtspapīriem vai precēm;
\n235.5. ilgstošo norēķinu darījumiem.
\n249 236. DPKR pakļauto 235. punktā minēto riska darījuma vērtību un riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar noteikumu II sadaļas 2. nodaļas noteikumiem, ņemot vērā šādus grozījumus:
\n236.1. 92. punktā minēto atvasināto instrumentu sarakstu papildina ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta otrās daļas 4. punkta “e” apakšpunktā minētajiem kredīta atvasinātajiem instrumentiem;
\n236.2. rēķinot riska darījumu riska svērto vērtību, iestādei nav atļauts izmantot finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, kas izklāstīta 3. pielikuma 3. daļas 42.–49. punktā, finanšu nodrošinājuma ietekmes atzīšanai. Šis ierobežojums attiecas tikai uz tirdzniecības portfelī iekļautajiem 235.punktā minētajiem riska darījumiem. Netirdzniecības portfelī iekļautajiem 235.punkta riska darījumiem var piemērot finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi un paplašināto metodi kredītriska mazināšanai atkarībā no tā, kāda metode tiek piemērota pārējiem netirdzniecības portfeļa riska darījumiem;
\n236.3. tirdzniecības portfelī iekļautajos repo darījumos un vērtspapīru vai preču aizdevumos vai aizņēmumos izmantotos finanšu instrumentus un preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu. Tās preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu arī tirdzniecības portfelī iekļautajiem RTN atvasinātajiem instrumentiem. Finanšu instrumentiem vai precēm, kas saskaņā ar 3. pielikumu nav uzskatāmas par piemērotu nodrošinājumu un kuras ir aizdotas, pārdotas vai izmantotas kā nodrošinājums vai aizņemtas, nopirktas vai saņemtas kā nodrošinājums, vai citādi izmantotas minētajos darījumos, turklāt iestāde piemēro tām uzraugu pieejā noteiktās svārstīguma korekcijas (Supervisory volatility adjustment approach), kas paredzētas 3. pielikuma 3. daļā, svārstīguma korekcija ir tāda pati kā akcijām, kuras tiek iekļautas regulētajā tirgū, bet nav iekļautas galvenajā indeksā (main index). Ja iestāde šādiem finanšu instrumentiem un precēm piemēro pašu vērtējuma svārstīguma korekcijas saskaņā ar 3. pielikuma 3. daļu, tad to svārstīguma korekcija tiek noteikta atsevišķi. Ja iestāde izmanto šādiem netirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumiem uz iekšējiem modeļiem balstīto pieeju saskaņā ar 3. pielikuma 3. daļu, tad tā var piemērot šo pieeju arī tirdzniecības portfelim;
\n236.4. ieskaita jumta līgums, kas attiecas uz repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem vai citiem kapitāla tirgus darījumiem, tiks atzīts tirdzniecības portfeļa un netirdzniecības portfeļa pozīciju savstarpējam ieskaitam vienīgi tad, ja ieskaitāmie darījumi atbilst šādiem nosacījumiem:
\n236.4.1. visi darījumi ik dienu tiek pārvērtēti pēc tirgus vērtības;
\n236.4.2. jebkuru finanšu instrumentu vai preci, kas darījuma ietvaros ir aizdota, nopirkta vai saņemta, var atzīt par piemērotu finanšu nodrošinājumu kredītriska kapitāla prasības aprēķinā, lietojot SP vai IRB pieeju, nepiemērojot 236.3. punkta nosacījumus;
\n236.5. ja kredīta atvasinātais instruments, kas iekļauts tirdzniecības portfelī, veido daļu no iekšējā riska ierobežošanas darījuma un kredīta aizsardzība ir atzīta, uzskata, ka kredīta atvasinātais instruments nav pakļauts darījumu partnera riskam. Iestāde var arī iekļaut visus tirdzniecības portfelī iekļautos kredīta atvasinātos instrumentus darījumu partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķinā neatkarīgi no tā, vai tie veido iekšējo riska ierobežojumu vai iegādāti no trešās personas aizsardzībai pret DPKR.
\n250 (Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314) 236.1 Rēķinot darījuma partnera kredītriska un kredītriska kapitāla prasību, riska darījumi ar atzītajām biržām un atzītajām ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrībām tiek pielīdzināti riska darījumiem ar iestādēm.
\n251 (FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā) 237. DPKR kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no riska svērto vērtību kopsummas, kas aprēķināta, reizinot katra riska darījuma vērtību ar riska pakāpi, kura noteikta darījuma partnera saistībām saskaņā ar noteikumu II sadaļas 2. nodaļu.
\n252 4. daļa. Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasības aprēķins 238. Ārvalstu valūtas risks ir iespēja ciest zaudējumus no ārvalstu valūtā denominēto bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas, mainoties valūtas kursam. Zelts tiek pielīdzināts ārvalstu valūtai.
\n253 239. Ārvalstu valūtas riska lielumu raksturo iestādes ārvalstu valūtu kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma.
\n254 240. Iestādes ārvalstu valūtu kopējo tīro pozīciju aprēķina divos posmos. Pirmajā posmā tiek aprēķināta katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija. Otrajā posmā tiek aprēķināta iestādes ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija.
\n255 241. Katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija tiek aprēķināta kā šādu lielumu (pozitīvo vai negatīvo) kopsumma:
\n241.1. tīrā bilances pozīcija, t.i., starpība starp iestādes bilances aktīviem un bilances pasīviem. Ja valūtas pirkšanas un pārdošanas tagadnes līgumu (spot) uzskaitei tiek lietota norēķinu datuma uzskaite (settlement date accounting), šādu līgumu saņemamās summas iekļauj bilances aktīvu kopsummā un maksājamās summas – bilances pasīvu kopsummā;
\n241.2. tīrā nākotnes pozīcija (net forward position), t.i., starpība starp visām nākotnē saņemamajām un maksājamajām summām par noslēgtajiem ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem, ieskaitot biržā tirgotos ārvalstu valūtas nākotnes līgumus un bilances pozīcijā neiekļautās ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu pamatsummas;
\n241.3. saistības par neatsaucamiem galvojumiem (garantijām) u.tml. saistības, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi, un pastāv iespēja, ka samaksātie līdzekļi nebūs atgūstami;
\n241.4. nākamo periodu tīrie ienākumi/izdevumi, kuri vēl nav uzskaitīti bilancē, bet kuru risks jau ir pilnīgi ierobežots ar ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem;
\n241.5. ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīrais delta ekvivalents, ja Komisija devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai.
\n256 242. Iestāde, kurai Komisija nav devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai vai arī ārvalstu valūtas iespējas līguma delta ekvivalents nav pieejams regulētajā tirgū, ārvalstu valūtas iespējas līgumus neiekļauj ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā.
\n257 243. Zelta tīro pozīciju aprēķina tāpat kā ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju.
\n258 244. Nosakot ārvalstu valūtas tīro nākotnes pozīciju, iestāde drīkst iekļaut aprēķinā tikai tādus ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus, kuri iegūti ārvalstu valūtas pozīcijas ierobežošanai, kuru darījuma partneris ir dalībvalsts vai kādas 5. pielikumā minētās ārvalsts kredītiestāde vai kuri ir iekļauti dalībvalsts vai kādas 5. pielikumā minētās ārvalsts regulētajā tirgū.
\n259 245. IFA iekļauj atklātās ārvalstu valūtas pozīcijas aprēķinā, ņemot vērā ieguldījumu fonda faktiskās ārvalstu valūtu pozīcijas. Iestāde var izmantot trešās personas ieguldījumu fonda ārvalstu pozīciju aprēķinu, ja tiek atbilstoši nodrošināta šā aprēķina pareizība. Ja iestādei nav zināmas ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas pozīcijas, pieņem, ka tā ārvalstu valūtas pozīcija ir prospektā atļautais maksimālais ieguldījums attiecīgajā ārvalstu valūtā, un iestāde, aprēķinot kapitāla prasību ārvalstu valūtas riskam, ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko tā var uzņemties, izmantojot sviras rādītāju. To panāk, proporcionāli palielinot ieguldījumu fonda pozīciju līdz maksimālajai robežai bāzes ieguldījumu posteņos, kas izriet no ieguldījumu fonda prospekta. Ieguldījumu fonda pozīciju ārvalstu valūtā uzskata par atsevišķu ārvalstu valūtas pozīciju tāpat kā ieguldījumus zeltā, un, ja pieejama ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, tā kopējo garo pozīciju var pieskaitīt kopējai garajai ārvalstu valūtas pozīcijai un kopējo īso pozīciju var pieskaitīt kopējai īsajai ārvalstu valūtas pozīcijai. Šādu pozīciju savstarpējs ieskaits netiek atļauts pirms aprēķina veikšanas.
\n260 (Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314) 246. Saliktās valūtas (composite currencies), piemēram, XDR, var sadalīt tās veidojošajās valūtās atbilstoši spēkā esošajām kvotām un iekļaut attiecīgās ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā vai arī aprēķināt saliktās valūtas tīro atklāto pozīciju, uzskatot to par patstāvīgu valūtu. Izvēlēto pieeju konsekventi pielieto visiem saliktās valūtas posteņiem.
\n261 247. Iestādei nav jāiekļauj ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā tie ieguldījumi ārvalstu komercsabiedrību pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kuri, aprēķinot kapitāla pietiekamības rādītāju, ir atskaitīti no pašu kapitāla, ja Komisija devusi atļauju to darīt.
\n262 248. Katras ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju, t.sk. zelta tīro pozīciju, pārvērtē euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo attiecīgās valūtas un zelta kursu attiecīgajā datumā.
\n263 (Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286) 249. Iestādes ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija ir atsevišķu ārvalstu valūtu tīro garo pozīciju summas vai tīro īso pozīciju summas lielākā absolūtā vērtība.
\n264 250. Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no iestādes ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas absolūtās vērtības kopsummas.
\n265 251. Ja saņemta Komisijas atļauja, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība var tikt aprēķināta kā 4 procenti no savstarpēji cieši saistīto ārvalstu valūtu (closely correlated currencies) sakrītošajām pozīcijām, kas ir šo valūtu euro pārrēķināto pretējo pozīciju mazākā absolūtā vērtība.
\n266 (Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286) 252. Divas ārvalstu valūtas uzskata par savstarpēji cieši saistītām, ja jebkuru secīgu 10 darba dienu laikā šo valūtu euro pārrēķinātās sakrītošās pozīcijas zaudējumi nepārsniedz 4 procentus no tās vērtības ar 99 procentu varbūtību, ja izmanto triju gadu novērošanas periodu, vai ar 95 procentu varbūtību, ja izmanto piecu gadu novērošanas periodu. Aprēķinā izmanto iepriekšējo triju vai piecu gadu attiecīgās valūtas dienas kursu datus.
\n267 (Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286) 253. Ja iestādes ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma nepārsniedz 2 procentus no iestādes pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 348. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums, kapitāla prasība ārvalstu valūtas riskam nav jāaprēķina.
\n268 254. Iestādei, kura ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā iekļauj attiecīgās ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīro delta ekvivalentu, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 250. punkta nosacījumiem, palielina par ārvalstu valūtas iespējas līgumu gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 8. pielikumu).
\n269 255. Iestādei, kura ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā neiekļauj attiecīgās ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīro delta ekvivalentu, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 250. punkta nosacījumiem, palielina par ārvalstu valūtas iespējas līgumu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 9. pielikumu).
\n270 256. Banku ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija, t.sk. zelta tīrā pozīcija, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 348. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums. Banku ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 348. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums.
\n271 5. daļa. Preču riska kapitāla prasības aprēķins 257. Preču risks ir iespēja ciest zaudējumus kādas preču pozīcijas pārvērtēšanas dēļ, mainoties attiecīgās preces cenai. Prece šo noteikumu izpratnē ir ķermeniska lieta, kuru tirgo vai var tirgot otrreizējā tirgū, piemēram, lauksaimniecības produkti, nafta, dārgmetāli (izņemot zeltu).
\n272 258. Preču atvasinātos instrumentus preču riska kapitāla prasības aprēķinā iekļauj kā attiecīgās preces pozīciju šādā veidā:
\n258.1. RTT un RTN preču nākotnes līgumus – saskaņā ar atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību, kas noteikta standarta mērvienībās (barelos, gramos, tonnās u.tml.). Preci, kuru iestāde saskaņā ar atvasinātā instrumenta nosacījumiem saņems nākotnē, uzrāda kā garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz preču atvasinātā instrumenta izpildes datumam. Preci, kuru iestāde piegādās nākotnē, uzrāda kā īso pozīciju ar atlikušo termiņu līdz preču atvasinātā instrumenta izpildes datumam;
\n258.2. preču mijmaiņas līgumus, kuros vienam darījuma partnerim norēķini noteikti fiksētās cenās, bet otram darījuma partnerim – tirgus cenās, – saskaņā ar izvēlēto preču riska kapitāla prasības aprēķināšanas metodi. Lietojot vienkāršoto metodi (sk. 264. punktu), aprēķinā iekļauj preču mijmaiņas līguma nosacītās vērtības un šajā līgumā paredzēto maksājumu skaita reizinājumu. Lietojot termiņa metodi (sk. 265. punktu), preču mijmaiņas līgumus aprēķinā iekļauj kā attiecīgās preces pozīciju virkni, kurā katras pozīcijas apjoms ir vienāds ar līguma nosacīto vērtību un katra pozīcija tiek iekļauta termiņa intervālā, kas atbilst līdz katram līgumā paredzētajam maksājuma datumam atlikušajam termiņam. Ja iestāde maksā fiksēto cenu, bet maksājumus saņem saskaņā ar peldošo cenu, šīs pozīcijas ir garās. Ja iestāde maksājumus saņem saskaņā ar fiksēto cenu, bet maksā saskaņā ar peldošo cenu, šīs pozīcijas ir īsās;
\n258.3. preču mijmaiņas līgumus, kuri noslēgti, pamatojoties uz atšķirīgām precēm, iekļauj katras preces pozīcijas aprēķinā;
\n258.4. preču iespējas līgumus vai preču atvasināto instrumentu iespējas līgumus – kā attiecīgā preču iespējas līguma delta ekvivalentu, ja Komisija ir devusi atļauju iestādes preču iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai. Iestāde, kurai Komisija nav devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, var saskaņot ar Komisiju šādu pieeju minēto iespējas līgumu iekļaušanai kapitāla prasības aprēķinā:
\n258.4.1. pārdoto (written) RTT iespējas līgumu iekļauj attiecīgās preces tīrās pozīcijas aprēķinā kā regulētā tirgus uzturētāja pieprasīto drošības iemaksu;
\n258.4.2. pārdoto RTN iespējas līgumu iekļauj attiecīgās preces tīrās pozīcijas aprēķinā kā tā bāzes aktīvu (preču daudzumu);
\n258.4.3. nopirktos RTT un RTN iespējas līgumus iekļauj attiecīgās preces tīrās pozīcijas aprēķinā kā bāzes aktīva vērtību, kura nedrīkst būt lielāka par iespējas līguma tirgus vērtību;
\n258.5. biržā tirgotās garantijas, kuru bāzes aktīvs ir prece, – tāpat kā preču iespējas līgumus (sk. 258.4. punktu);
\n258.6. citus atvasinātos instrumentus, kuru bāzes aktīvs ir prece, – kā garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz preču atvasinātā instrumenta izpildes datumam, ja šādi instrumenti paredz, ka iestāde saņems preci nākotnē, un kā īso pozīciju ar atlikušo termiņu līdz preču atvasinātā instrumenta izpildes datumam, ja iestādei ir pienākums piegādāt preci nākotnē.
\n273 259. Iestāde tās preces vai īpašuma tiesības attiecībā uz precēm, kuras tā pārdod, noslēdzot līgumus par preču pārdošanu ar atpirkšanu, vai aizdod saskaņā ar preču aizdevuma līgumu, iekļauj attiecīgās preces pozīcijas aprēķinā.
\n274 260. Preču pozīcijas, kas veidojas tikai krājumu finansējumam, var izslēgt no preču riska kapitāla prasības aprēķina.
\n275 261. Pirms preču pozīcijas noteikšanas iestāde var savstarpēji ieskaitīt viena veida atvasināto instrumentu pozīcijas, ja šiem instrumentiem ir viens un tas pats bāzes aktīvs (prece), vienāds bāzes aktīva daudzums, vienāds termiņš un tie ir denominēti vienā valūtā.
\n276 262. Iestāde var izvēlēties vienu no divām preču riska kapitāla prasības aprēķina metodēm, t.i., vienkāršoto metodi vai termiņa metodi. Izvēlēto metodi lieto konsekventi. Ja iestāde vēlas mainīt aprēķina metodi, tai jāsaņem Komisijas atļauja.
\n277 263. Katras preces pozīciju nosaka standarta mērvienībās (barelos, gramos, tonnās u.tml.). Ja preces tirgus cena, saskaņā ar kuru aprēķina preču riska kapitāla prasību attiecīgajai precei, ir noteikta ārvalstu valūtā, to pārrēķina euro.
\n278 (Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286) 264. Lietojot vienkāršoto metodi, preču riska kapitāla prasību aprēķina šādi:
\n264.1. aprēķina attiecīgās preces tīro pozīciju kā starpību starp attiecīgās preces garo pozīciju un īso pozīciju absolūtajām vērtībām. Ja šī starpība ir pozitīva, tā ir attiecīgās preces tīrā garā pozīcija, bet, ja negatīva, – tīrā īsā pozīcija;
\n264.2. aprēķina attiecīgās preces kopējo pozīciju kā šīs preces garo pozīciju un īso pozīciju absolūto vērtību kopsummu;
\n264.3. aprēķina attiecīgās preces preču riska kapitāla prasību kā šādu lielumu kopsummu:
\n264.3.1. 15 procentu no attiecīgās preces tīrās pozīcijas absolūtās vērtības, kas reizināta ar preces tirgus cenu pārskata datumā;
\n264.3.2. 3 procentu no attiecīgās preces kopējās pozīcijas, kas reizināta ar preces tirgus cenu pārskata datumā;
\n264.4. aprēķina kopējo preču riska kapitāla prasību kā saskaņā ar 264.1.–264.3. punkta nosacījumiem aprēķināto katras preces preču riska kapitāla prasību kopsummu.
\n279 265. Lietojot termiņa metodi, preču riska kapitāla prasību aprēķina šādi:
\n280 265.1. katras preces pozīcijas izvieto attiecīgajos termiņa intervālos saskaņā ar atlikušo termiņu līdz noteiktajam līguma vai darījuma izpildes datumam vai – preču mijmaiņas līgumu gadījumā – līdz maksājumu veikšanas datumiem, lietojot 7. tabulā minētos termiņa intervālus;265.2. katrā termiņa intervālā novērtē garo pozīciju summas un īso pozīciju summas sakrītošās pozīcijas un aprēķina sakrītošo pozīciju kapitāla prasību kā sakrītošās garās pozīcijas un sakrītošās īsās pozīcijas kopsummas, attiecīgā termiņa intervāla cenu svārstību faktora un attiecīgās preces tirgus cenas pārskata datumā reizinājumu;265.3. katrā termiņa intervālā nesakrītošo pozīciju (garo vai īso) novērtē kā attiecīgā termiņa intervāla garo pozīciju summas vai īso pozīciju summas pārsniegumu pār šā termiņa intervāla sakrītošo garo pozīciju vai sakrītošo īso pozīciju un novirza to uz nākamo termiņa intervālu, kurā ir pretējā (īsā vai garā) nesakrītošā pozīcija.
\nKatrā termiņa intervālā novirzītās nesakrītošās pozīcijas kapitāla prasību aprēķina kā 0.6 procentus no novirzītās nesakrītošās pozīcijas apjoma, to intervālu skaita, par kuriem tā tika novirzīta, un attiecīgās preces tirgus cenas pārskata datumā reizinājumu;265.4. pēc termiņa intervāla nesakrītošās pozīcijas novirzīšanas atkārtoti veic pozīciju saskaņošanu tajā termiņa intervālā, uz kuru tika novirzīta nesakrītošā pozīcija, un aprēķina starp termiņu intervāliem sakrītošo pozīciju kapitāla prasību saskaņā ar 265.2. punkta nosacījumiem;265.5. pēc pozīciju saskaņošanas visos termiņa intervālos (ieskaitot pozīciju novirzīšanu uz citu termiņa intervālu) tiek noteikta atlikusī nesakrītošā pozīcija, kas ir attiecīgās preces tīrā pozīcija.
\nTīrās pozīcijas kapitāla prasību aprēķina kā 15 procentus no attiecīgās preces tīrās pozīcijas, kas reizināta ar attiecīgās preces tirgus cenu pārskata datumā;265.6. aprēķina katras preces preču riska kapitāla prasību kā saskaņā ar 265.2.–265.5. punkta nosacījumiem aprēķināto kapitāla prasību kopsummu;265.7. aprēķina kopējo preču riska kapitāla prasību kā saskaņā ar 265.6. punkta nosacījumiem aprēķināto katras preces preču riska kapitāla prasību kopsummu.7. tabula. Preču riska kapitāla prasību aprēķinā izmantojamie termiņa intervāli un cenu svārstību faktorsNr.p.k.Termiņa intervāliCenu svārstību faktors (%)1.0≤1 mēnesis*1.52.>1≤3 mēneši1.53.>3≤6 mēneši1.54.>6≤12 mēneši1.55.>1≤2 gadi1.56.>2≤3 gadi1.57.>3 gadi1.5 *Šajā termiņa intervālā iekļauj fiziskos krājumus.
\n281 267. Iestāde, kura neiekļauj preču pozīcijas aprēķinā attiecīgo preču iespējas līgumu delta ekvivalentu, preču riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 264. vai 265. punkta nosacījumiem, palielina par preču iespējas līgumu kapitāla prasību, kura aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 9. pielikumu).
\n282 268. Iestāde ievēro, ka preču pozīcijas var būt pakļautas arī citiem tirgus riskiem, un aprēķina kapitāla prasības arī tiem.
\n283 269. Ja preces īsās pozīcijas termiņš iestājas pirms šīs preces garās pozīcijas termiņa, iestāde aizsargājas pret likviditātes trūkumu, kas varētu būt raksturīgs dažiem tirgiem.
\n284 270. Šajā daļā aprakstītajā preču kapitāla prasības aprēķinā var neiekļaut preču pozīcijas, kas veidojas tikai pašas iestādes krājumu finansējumam.
\n285 6. daļa. Riskam pakļautās vērtības iekšējo modeļu izmantošana kapitāla prasības aprēķinā (Daļa FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; daļas jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) 271. Ārvalstu valūtas riska, pozīcijas riska, kā arī preču riska kapitāla prasības noteikšanai iestāde var izmantot RPV iekšējos modeļus. RPV iekšējos modeļus var piemērot vienam, vairākiem vai visiem minētajiem riskiem daļēji vai pilnībā. Tirgus riskiem (risku daļai), kam nepiemēro RPV iekšējos modeļus, tirgus risku kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar attiecīgajām II sadaļas 3. nodaļas 1., 4. un 5. daļā minētajām metodēm attiecībā uz tirgus risku kapitāla prasības aprēķinu.
\n286 272. Iestāde var izmantot RPV iekšējos modeļus tirgus risku kapitāla prasības aprēķināšanai tikai ar Komisijas atļauju, ja iestādes risku pārvaldīšanas sistēma un izmantojamie RPV iekšējie modeļi atbilst šajā daļā minētajām prasībām.
\n287 Kapitāla prasību aprēķins, izmantojot iekšējos modeļus 273. Tirgus risku kapitāla prasību aprēķinā iekļauj šādas vērtības:
\n273.1. lielāko no šādām vērtībām:
\n273.1.1. iepriekšējās darba dienas RPV (RPVt-1), kas aprēķināta saskaņā ar 274. punkta prasībām;
\n273.1.2. iepriekšējo 60 darba dienu vidējā RPV (RPVvid), kas aprēķināta saskaņā ar 274. punkta prasībām un reizināta ar koeficientu (mc), kas vienāds vismaz ar 3;
\n273.2. lielāko no šādām vērtībām:
\n273.2.1. pēdējā pieejamā riskam pakļautā vērtība stresa situācijā (SRPVt-1), kas aprēķināta saskaņā ar 275. punkta prasībām;
\n273.2.2. iepriekšējo 60 darba dienu vidējā SRPV (SRPVvid), kas aprēķināta saskaņā ar 275. punkta prasībām un reizināta ar koeficientu (ms), kas vienāds vismaz ar 3;
\n273.3. tirgus risku kapitāla prasība, kas aprēķināta, izmantojot RPV iekšējos modeļus, ir saskaņā ar 273.1. un 273.2. punkta prasībām noteikto vērtību summa;
\n273.4. ja iestāde rēķina specifiskā riska kapitāla prasību, izmantojot iekšējos modeļus, tā paaugstina saskaņā ar 273.3. punktu aprēķināto kapitāla prasību par:
\n273.4.1. tirdzniecības portfeļa vērtspapirizēšanas pozīcijām un n-to saistību nepildīšanas kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. daļu aprēķināto pozīcijas riska kapitāla prasību kopsummu, izņemot tās korelācijas tirdzniecības portfelī iekļautās vērtspapirizēšanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas kredīta atvasinātos instrumentus, kam rēķina kapitāla prasību, izmantojot 289. punkta prasībām atbilstošu iekšējo modeli;
\n273.4.2. augstāko no iestādes tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību neizpildes riska un migrācijas riska pēdējās aprēķinātās un 12 nedēļu vidējās kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 287. punkta nosacījumiem, un vajadzības gadījumā augstāko no iestādes visu cenas risku pēdējās aprēķinātās un 12 nedēļu vidējās kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 289. punktu.
\n288 Kvantitatīvās prasības RPV modelim 274. Šo noteikumu 273.1. punktā izmantojamais RPV aprēķins atbilst šādām minimālajām kvantitatīvajām prasībām:
\n274.1. RPV aprēķins tiek veikts vismaz vienu reizi darba dienā;
\n274.2. tiek piemērots 99. percentiles vienpusējs (one-tailed) ticamības intervāls;
\n274.3. pozīciju turēšanas periods pielīdzināms 10 darba dienām. Iestāde var izmantot aprēķinā īsāku turēšanas periodu, ekstrapolējot to uz 10 dienu periodu, izmantojot modelim atbilstošu metodoloģiju, piemēram, reizinot vienai dienai aprēķināto RPV ar kvadrātsakni no nepieciešamā turēšanas perioda. Iestāde, kas aprēķinā izmanto īsāku turēšanas periodu, regulāri pārskata ekstrapolācijai izmantoto metodoloģiju, lai nodrošinātu tās atbilstību tirgus apstākļiem, un informē Komisiju par visām izmaiņām metodoloģijā;
\n274.4. pastāv vismaz vienu gadu ilgs vēsturisks novērošanas periods, izņemot gadījumus, kad īsāku novērošanas periodu attaisno ievērojamas cenu svārstības;
\n274.5. visa datu kopa tiek aktualizēta ne retāk kā reizi mēnesī.
\n289 275. Papildus RPV iestāde aprēķina riskam pakļautās vērtības stresa situācijās (turpmāk – SRPV). Šo noteikumu 273.2. punktā ietvertais SRPV aprēķins atbilst šādām minimālajām kvantitatīvajām prasībām:
\n275.1. SRPV aprēķins tiek veikts vismaz vienu reizi nedēļā;
\n275.2. tiek piemērots 99. percentiles vienpusējs (one-tailed) ticamības intervāls;
\n275.3. pozīciju turēšanas periods pielīdzināms 10 darba dienām;
\n275.4. SRPV parametri un aplēses tiek noteiktas, pamatojoties uz vismaz vienu gadu ilgu vēsturisku novērošanas periodu, kas atbilst tādam finansiālu stresu periodam, kas būtiski ietekmē iestādes portfeli. Iestāde vismaz reizi gadā pārskata vēsturisko datu novērošanas perioda izvēli, un Komisija apstiprina gan pirmo reizi izvēlēto periodu, gan arī visas izmaiņas vēsturisko datu novērošanas periodā.
\n290 276. Šo noteikumu 273.1.2. un 273.2.2. punktā minētos koeficientus (mc) un (ms) palielina par 0 līdz 1 saskaņā ar 8. tabulu atkarībā no atpakaļejošajā pārbaudē konstatēto pārsniegumu skaita pēdējo 250 darba dienu laikā. Pārsniegumu nosaka saskaņā ar 285. punkta prasībām. Pārsniegumu skaits ir lielākais no hipotētiskā portfeļa un faktiskā portfeļa atpakaļejošajās pārbaudēs konstatētajiem pārsniegumu skaitiem. Koeficientu pārskata ne retāk kā reizi ceturksnī, un noteiktais koeficients ir spēkā līdz nākamajai pārskatīšanas reizei.
\n291 8. tabula. Koeficienta palielinājuma noteikšana atkarībā no pārsniegumu skaitaPārsniegumu skaitsPalielinājums<50.0050.4060.5070.6580.7590.8510 un vairāk1.00 277. Nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā iestāde informē Komisiju par pārsniegumu gadījumiem, ko uzrādījusi tās veiktā atpakaļejošā pārbaude un kas saskaņā ar 8. tabulu palielina tās piemērotā koeficienta apmēru, kā arī par darbībām RPV iekšējā modeļa darbības uzlabošanai (ja tādas tiek plānotas).
\n292 278. Ja pārsniegumu skaits ir liels (≥ 10), t.i., RPV iekšējais modelis nav pietiekami precīzs, Komisija aizliedz iestādei izmantot RPV iekšējo modeli tirgus risku kapitāla prasības aprēķinā vai pieprasa veikt nepieciešamos pasākumus RPV iekšējā modeļa darbības tūlītējai uzlabošanai.
\n293 Kvalitatīvās prasības risku pārvaldīšanas sistēmai un RPV iekšējiem modeļiem 279. Tirgus risku kapitāla prasības aprēķinam izmantojamais RPV iekšējais modelis un risku pārvaldīšanas sistēma atbilst šādām minimālajām kvalitatīvajām prasībām:
\n279.1. RPV iekšējais modelis ir cieši saistīts ar ikdienas risku pārvaldīšanas procesu iestādē un kalpo kā pamats pārskatu par risku ietekmes apmēru sagatavošanai iestādes vadībai;
\n279.2. iestādē ir izveidota neatkarīga risku kontroles struktūrvienība, kas pakļauta tieši iestādes vadībai. Minētā struktūrvienība ir atbildīga par iestādes RPV iekšējo modeļu izveidošanu un ieviešanu, sagatavo un analizē ikdienas pārskatus, kas iegūti, izmantojot RPV iekšējo modeļu rezultātus, un izstrādā priekšlikumus atbilstošu pasākumu veikšanai, lai iekšēji noteiktie limiti netiktu pārsniegti. Risku kontroles struktūrvienība veic arī sākotnējo un pastāvīgo RPV iekšējo modeļu darbības pārbaudi un apstiprināšanu;
\n279.3. iestādes vadība ir iesaistīta risku kontroles procesā un risku kontroles struktūrvienības sagatavotos ikdienas pārskatus izskata tāda līmeņa vadītāji, kam ir pietiekams pilnvarojums samazināt gan atsevišķu dīleru pozīciju apmēru, gan iestādes kopējo riskiem pakļauto darījumu apmēru;
\n279.4. iestādei ir pietiekams skaits darbinieku, kam ir pieredze darbā ar sarežģītiem modeļiem ne tikai tirdzniecības operāciju ar finanšu instrumentiem veikšanā, bet arī risku kontrolē, auditā un darījumu uzskaitē;
\n279.5. iestāde ir izstrādājusi politikas un procedūras tirgus risku pārvaldīšanai, kā arī procedūras visu prasību attiecībā uz RPV iekšējā modeļa funkcionēšanu ievērošanas kontrolei;
\n279.6. RPV iekšējo modeļu darbība tiek dokumentēta un atspoguļo pieņemamu risku mērīšanas precizitāti;
\n279.7. iestāde regulāri veic stresa testēšanu (stress testing). Stresa testu rezultātus izskata iestādes vadība, un tie tiek ņemti vērā, izstrādājot iestādes politikas un tajās noteiktos limitus. Stresa testēšanas scenāriji modelē tirgus nelikviditāti saspringta tirgus apstākļos, koncentrācijas risku, vienpusējus (one-way) tirgus, gadījuma un pēkšņas saistību neizpildes (jump-to-default) riskus, nelineāras produktu cenu izmaiņas, būtiskas problēmas iespējas līgumiem, kad to atrisināšana līdz līguma termiņa beigām ir maz ticama (deep out-of-the-money positions), pozīcijas ar cenu pārrāvumiem (gapping of prices) un citus riskus, ko RPV iekšējais modelis ietver nepilnīgi. Izmantotās stresa situācijas atspoguļo portfeļu būtību un laiku, kas būtu nepieciešams, lai nodrošinātos pret risku vai pārvaldītu riskus saspringtos tirgus apstākļos. Iestāde veic arī tirgus risku reverso stresa testēšanu;
\n279.8. regulāro iekšējo auditu ietvaros tiek veikta neatkarīga RPV iekšējo modeļu darbības pārbaude. Pārbaude aptver gan struktūrvienību, kas veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, darbību, gan neatkarīgās risku kontroles struktūrvienības darbību;
\n279.9. vismaz reizi gadā iestāde veic visu tās tirgus risku pārvaldīšanas procesa pārbaudi, kas ietver šādus jautājumus:
\n279.9.1. risku pārvaldīšanas sistēmas un procesa dokumentācijas pietiekamība un riska kontroles struktūrvienības darbība;
\n279.9.2. RPV iekšējo modeļu izmantošana ikdienas risku pārvaldīšanā un vadības informācijas sistēmas integritāte;
\n279.9.3. riska izcenošanas (risk-pricing) modeļu un riska novērtēšanas sistēmu, ko izmanto tirdzniecības (front office) un uzskaites (back office) personāls, apstiprināšanas process;
\n279.9.4. kādus tirgus riskus un kādā apmērā aptver RPV iekšējie modeļi;
\n279.9.5. jebkuru nozīmīgu izmaiņu RPV iekšējā modelī apstiprināšana;
\n279.9.6. pozīciju datu precizitāte un pilnība, korelācijas un mainīguma pieņēmumu precizitāte un atbilstība, novērtēšanas un riska jutīguma aprēķinu precizitāte;
\n279.9.7. pārbaudes process, ko iestāde izmanto, lai pārliecinātos par RPV iekšējos modeļos izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un drošumu, ietverot arī šo datu avotu neatkarības pārbaudi;
\n279.9.8. pārbaudes process, ko iestāde izmanto RPV iekšējo modeļu precizitātes novērtēšanas nolūkā veikto atpakaļejošo pārbaužu (backtesting) rezultātu izvērtēšanai.
\n294 Prasības risku novērtējumam, izmantojot RPV iekšējos modeļus 280. Tirgus risku kapitāla prasības aprēķinam izmantojamais RPV iekšējais modelis atbilst šādām minimālajām prasībām:
\n280.1. RPV iekšējais modelis precīzi ietver visus iestādei nozīmīgos iespējas līgumu vai iespējas līgumiem pielīdzināmo pozīciju cenu noteikšanas riskus. Jebkuri riski, kurus RPV iekšējais modelis neaptver, tiek atbilstoši segti ar pašu kapitālu. Ar iespējas līgumiem saistīto risku mērīšanas procesā ņem vērā nelineārās cenu izmaiņas iespējas līgumu pozīcijām, kā arī risku mērīšanas sistēma aptver iespējas līgumu pozīciju cenu svārstību riska faktorus jeb vega risku;
\n280.2. atkarībā no iestādes darījumu apmēra un biežuma attiecīgajos tirgos RPV iekšējais modelis aptver pietiekamu daudzumu riska faktoru. Ja riska faktors ir ietverts iestādes cenu noteikšanas modelī, bet nav ietverts riska novērtēšanas modelī, iestāde šo novirzi spēj pārliecinoši pamatot Komisijai. Risku novērtēšanas modelis aptver arī iespējas līgumu un citu produktu nelineāro būtību, kā arī korelācijas un pamatriskus. Ja izmanto riska faktoru aplēstās vērtības, iestāde saglabā informāciju par aktuālo pozīciju riska faktoru lielumu un veic to salīdzinājumu ar aplēstajām vērtībām:
\n280.2.1. lai noteiktu procentu likmju riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver riska faktorus, kas atbilst procentu likmēm katrā valūtā, kurā iestādei ir procentu likmju jutīgas bilances vai ārpusbilances pozīcijas. Ienesīguma līknes modelē, izmantojot kādu no vispārēji atzītām metodēm. Būtiskas procentu likmju jutīgas pozīcijas sadala atbilstoši nozīmīgākajām valūtām un tirgiem. Atbilstošās ienesīguma līknes sadala vismaz sešos termiņa intervālos, lai aptvertu procentu likmju mainīguma svārstības. RPV iekšējais modelis ietver arī nepilnīgas korelācijas starp dažādu līkņu izliekumiem risku;
\n280.2.2. lai noteiktu ārvalstu valūtas riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver riska faktorus, kas atbilst zeltam un ārvalstu valūtām, kurās denominētas iestādes pozīcijas. Ieguldījumu fondu, līdzdalību kuros apliecina ieguldījumu apliecības, pozīcijām ņem vērā atbilstošo ieguldījumu fondu ārvalstu valūtas pašreizējo pozīciju. Iestāde var izmantot trešās puses sagatavotu pārskatu par ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas pozīciju, ja minētā pārskata pareizība ir atbilstoši pārbaudīta. Ja iestādei nav ticamas informācijas par ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas pozīcijām, atbilstošo pozīciju izslēdz no portfeļa, kam piemēro RPV iekšējo modeli, un šīs pozīcijas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 4. daļā minētajām prasībām;
\n280.2.3. lai noteiktu kapitāla vērtspapīru riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver atsevišķu riska faktoru katram no kapitāla tirgiem, kuros iestādei ir nozīmīgas pozīcijas;
\n280.2.4. lai noteiktu preču riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver atsevišķu riska faktoru katrai precei, kurā iestādei ir nozīmīga pozīcija. RPV iekšējais modelis ietver arī risku, kas saistīts ar nepilnīgu korelāciju starp līdzīgām, bet ne identiskām precēm un izmaiņām nākotnes cenās, kas radušās termiņu nesaskaņotības rezultātā. Ņem vērā arī tirgus raksturojumu, piegādes datumus un darījumu partneriem paredzētās iespējas slēgt pozīcijas;
\n280.3. korelāciju noteikšanas sistēma ir atbilstoša un ieviesta tādā veidā, ka iestāde var izmantot empīriskas korelācijas starp riska faktoriem.
\n295 RPV iekšējā modeļa novērtējums 281. Iestādei ir procedūras, lai pārliecinātos, ka tās RPV iekšējos modeļus adekvāti novērtē no RPV iekšējo modeļu izveides neatkarīgi un atbilstoši kvalificēti speciālisti, un tādējādi gūtu pārliecību par modeļu konceptuālo pamatotību un adekvātu visu attiecīgo risku aptveršanu. Novērtējumu veic pēc RPV iekšējā modeļa sākotnējās izveides, regulāri, pēc jebkuru būtisku modeļa izmaiņu veikšanas, kā arī nozīmīgu tirgus strukturālo izmaiņu vai portfeļa struktūras izmaiņu gadījumos, ko, iespējams, sākotnēji neietver RPV iekšējais modelis. Attīstoties novērtēšanas tehnikām un veidojoties labākajai praksei (best practice), iestāde koriģē RPV iekšējo modeļu novērtēšanai izmantotās metodes. RPV iekšējo modeļu novērtējums neaprobežojas tikai ar atpakaļejošo pārbaužu veikšanu, bet ietver arī vismaz:
\n281.1. pārbaudes, kas pārliecina, ka RPV iekšējos modeļos izmantotie pieņēmumi ir atbilstoši riskam un nenovērtē to ne par zemu, ne par augstu;
\n281.2. iestādes izveidotus RPV iekšējo modeļu novērtēšanas testus attiecībā uz portfeļu struktūru un riskiem;
\n281.3. hipotētisko portfeļu izmantošanu, lai pārliecinātos par RPV iekšējo modeļu spēju atspoguļot konkrētas strukturālas iezīmes, kas varētu kļūt aktuālas, piemēram, nozīmīgus pamatriskus un koncentrācijas risku.
\n296 282. Iestāde novērtē tās RPV iekšējā modeļa precizitāti un darbību, veicot atpakaļejošās pārbaudes. Atpakaļejošo pārbaudi veic, ņemot vērā gan faktiskās, gan hipotētiskās portfeļa vērtības izmaiņas.
\n297 283. Faktiskajā atpakaļejošajā pārbaudē paredz, ka katru darba dienu tiek veikts vienas dienas RPV, ko iestādes izmantotais RPV iekšējais modelis aprēķinājis portfeļa darba dienas beigu pozīcijām, salīdzinājums ar attiecīgās darba dienas portfeļa vērtības faktiskajām izmaiņām darba dienas beigās.
\n298 284. Hipotētisko portfeļa vērtības izmaiņu atpakaļejošā pārbaude pamatojas uz portfeļa faktiskās vērtības darba dienas beigās salīdzinājumu ar tā vērtību nākamās darba dienas beigās, pieņemot, ka pozīcijas nemainās. Aprēķinātās portfeļa vērtības izmaiņas salīdzina ar iestādes izmantotā RPV iekšējā modeļa aprēķināto portfeļa RPV nākamajai darba dienai.
\n299 285. Iestāde aprēķina pārsniegumu skaitu regulāri, pamatojoties vai nu uz faktisko, vai uz hipotētisko portfeļa vērtības izmaiņu atpakaļejošo pārbaudi. Pārsniegums (overshooting) ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz ar RPV iekšējā modeļa palīdzību aprēķināto atbilstošās dienas RPV.
\n300 Prasības specifiskā riska modelēšanai 286. Iestāde var izmantot RPV iekšējo modeli tirdzniecības portfelī iekļauto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinam, ja papildus šajā daļā minētajām prasībām RPV iekšējais modelis:
\n286.1. izskaidro portfelī iekļauto finanšu instrumentu cenu vēsturiskās izmaiņas;
\n286.2. ņem vērā iestādes īpašumā esošo finanšu instrumentu koncentrācijas pakāpi un izmaiņas portfeļa struktūrā;
\n286.3. uzrāda ticamus rezultātus, neskatoties uz nelabvēlīgiem apstākļiem un faktoriem;
\n286.4. precīzi atspoguļo specifisko risku, ko pierāda atpakaļejošās pārbaudes. Ja atpakaļejošo pārbaudi veic uz apakšportfeļu (sub-portfolio) bāzes, tad šo apakšportfeļu izvēle ir konsekventa;
\n286.5. aptver emitentam/parādniekam piemītošo (name-related) pamatrisku, kas nozīmē, ka modelis ir jutīgs pret individuāli raksturīgām atšķirībām starp līdzīgām, bet ne identiskām pozīcijām;
\n286.6. atspoguļo gadījuma (event) risku;
\n286.7. konservatīvi novērtē risku, kas saistīts ar mazāk likvīdu pozīciju eksistenci un pozīcijām ar ierobežotu cenu pieejamību reālo tirgus scenāriju gadījumā. Turklāt RPV iekšējais modelis atbilst 274. un 275. punktā datiem izvirzītajām minimālajām prasībām. Ja dati ir nepietiekami vai neatspoguļo pozīcijas vai portfeļa patiesās svārstības, iestāde var izmantot konservatīvus pieņēmumus attiecībā uz šo datu aizvietošanu;
\n286.8. iestāde var izslēgt no specifiskā riska kapitāla prasību aprēķiniem, kas veikti, izmantojot RPV iekšējo modeli, tādas vērtspapirizēšanas vai n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pozīcijas, kurām tā rēķina specifiskā riska kapitāla prasības saskaņā ar 190. punktu, izņemot tās pozīcijas, uz kurām attiecas 289. punktā noteiktā pieeja;
\n286.9. attīstoties novērtēšanas tehnikām un veidojoties labākajai praksei, iestāde koriģē RPV iekšējo modeli, lai nodrošinātu tā atbilstību aktuālajām prasībām.
\n301 Prasības saistību neizpildes riska un migrācijas riska iekšējiem modeļiem 287. Iestāde, kas rēķina parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības, izmantojot RPV iekšējo modeli, var neizmantot to parāda vērtspapīru saistību nepildīšanas un migrācijas risku kapitāla prasības aprēķinam. Šajā gadījumā iestāde izstrādā iekšējo modeli vai metodi (turpmāk – metode) tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību neizpildes riskam un migrācijas riskam (turpmāk – SNM riski), kas ir pieaugoši (incremental) salīdzinājumā ar riskiem, kas ietverti RPV aprēķinā. Izvēlētā metode vai iekšējais modelis atbilst 288. un 288.1–288.6 punkta prasībām.
\n302 288. Iestāde nodrošina, ka SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlētā metode atbilst standartiem, kas salīdzināmi ar II sadaļas 2. nodaļas 3. daļā minētajiem, pieņemot nemainīgu riska līmeni. Nepieciešamības gadījumā metode tiek koriģēta, lai atspoguļotu likviditātes, koncentrācijas, risku ierobežošanas metodes un izvēles iespēju ietekmi uz SNM riskiem.
\n303 288.1 SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlēto metodi piemēro visām pozīcijām, kurām nosaka parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību, izņemot vērtspapirizēšanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus. Saņemot Komisijas atļauju, iestāde var izvēlēties konsekventi iekļaut SNM risku kapitāla prasību aprēķinā visas regulētajā tirgū tirgoto kapitāla vērtspapīru pozīcijas un atvasināto instrumentu, kuru bāzes aktīvs ir regulētajā tirgū tirgotie kapitāla vērtspapīri, pozīcijas, ja šāda iekļaušana atbilst iestādes iekšējam risku novērtējumam un risku pārvaldīšanai. Izstrādātā metode atspoguļo saistību neizpildes gadījumu un reitingu migrācijas gadījumu savstarpējo ietekmi. Tā neatspoguļo ietekmi, ko rada diversifikācija starp saistību neizpildes un migrācijas gadījumiem, no vienas puses, un citiem tirgus riska faktoriem, no otras puses.
\n304 288.2 Izvēlētās metodes parametri ir šādi:
\n288.21. izmantojot SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metodi, aprēķina saistību neizpildes iekšējo vai ārējo reitingu migrācijas rezultātā radīto zaudējumu apmēru 99.9 procentu ticamības intervālā viena gada laikā. Korelācijas pieņēmumi balstās uz konceptuāli pilnvērtīgas datu kopas analīzi. SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metode attiecīgi atspoguļo emitentu koncentrācijas līmeni, kā arī stresa apstākļos paredzamo produktu veidu koncentrācijas līmeni un produktu ietvaros paredzamos koncentrācijas līmeņus. Metode balstās uz pieņēmumu, ka viena gada laikā saglabājas nemainīgs pozīciju risku līmenis, norādot, ka katrai tirdzniecības portfeļa pozīcijai vai pozīciju kopumam, kurā ir noticis saistību neizpildes gadījums vai reitinga migrācijas gadījums likviditātes nodrošināšanas periodā, jāatjauno tā sākotnējo risku līmenis, sasniedzot to šā perioda beigās. Kā alternatīvu iestāde var konsekventi izmantot viena gada laikā nemainīgo pozīciju pieņēmumus;
\n288.22. likviditātes nodrošināšanas periodu nosaka atbilstoši laikam, kas nepieciešams, lai tirgus stresa apstākļos pārdotu attiecīgo pozīciju vai ierobežotu visus būtisku cenu izmaiņu riskus, īpaši ņemot vērā pozīcijas apmēru. Likviditātes nodrošināšanas periods atspoguļo praksi un pieredzi, ko reāli piemērotu gan sistēmiskā stresa situācijā, gan arī idiosinkrātiskā (specifiskā) stresa situācijā. Likviditātes nodrošināšanas periods tiek noteikts, izmantojot piesardzīgus pieņēmumus, un tam jābūt pietiekami ilgam laika posmam, lai pārdošanas vai risku ierobežošanas darījums pats pa sevi būtiski neietekmētu cenu, kas noteikta pārdošanas vai riska ierobežošanas darījumam. Tirdzniecības portfeļa pozīciju vai pozīciju kopuma likviditātes nodrošināšanas periodu nedrīkst noteikt īsāku par trim mēnešiem;
\n288.23. nosakot tirdzniecības portfeļa pozīciju vai pozīciju kopuma likviditātes nodrošināšanas periodu, ņem vērā iestādes iekšējo politiku attiecībā uz aktīvu vērtības korekcijām un pozīciju, kuras veido nelikvīdie vai ilgi turētie finanšu instrumenti, pārvaldīšanu. Ja iestāde likviditātes nodrošināšanas periodu nosaka nevis atsevišķām pozīcijām, bet pozīciju kopumam, tad pozīciju kopuma definēšanas kritērijus nosaka tādā veidā, kas atspoguļo minētā kopuma likviditātes atšķirības. Likviditātes nodrošināšanas periods koncentrētām pozīcijām ir ilgāks un atspoguļo periodu, kas nepieciešams, lai šīs pozīcijas likvidētu. Vērtspapirizēšanas darījumu glabātuvei nosaka likviditātes nodrošināšanas periodu, kas nepieciešams, lai izveidotu, pārdotu un vērtspapirizētu aktīvus vai stresa tirgus apstākļos ierobežotu būtiskos riska faktorus;
\n288.24. iestādes pieaugošo risku kapitāla prasību aprēķināšanas metodē var iekļaut risku ierobežošanas instrumentus (hedges). Pozīcijas var savstarpēji ieskaitīt, ja garās vai īsās pozīcijas veido vieni un tie paši finanšu instrumenti. Risku ierobežošanas vai diversifikācijas efektu, ko rada viena un tā paša parādnieka atšķirīgu instrumentu vai atšķirīgu vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kā arī atšķirīgu emitentu garās un īsās pozīcijas, var atzīt, tikai skaidri modelējot atšķirīgu instrumentu bruto garās un īsās pozīcijas. Iestāde atspoguļo visus būtiskos riskus, kas varētu rasties atšķirību dēļ starp risku ierobežošanas instrumentu termiņiem un likviditātes nodrošināšanas periodu, kā arī paredzamajiem būtiskajiem pamatriskiem risku ierobežošanas stratēģijā atkarībā no stratēģijā paredzēto produktu būtības, kapitāla elementu pakārtotības, izmantojamiem instrumentiem piešķirtajiem iekšējiem vai ārējiem reitingiem, termiņiem, emisijas datumiem un citām instrumentu atšķirībām. Iestāde atspoguļo risku ierobežošanu tikai tādā mērā, kādā atbilstošais instruments parādniekam ir pieejams, piemēram, gadījumā, kad viņam ir nepieciešams saņemt kredītu, vai citos gadījumos;
\n288.25. tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kurām izmanto dinamiskās risku ierobežošanas stratēģijas, riska ierobežošanas līmeņa atjaunošanu likviditātes nodrošināšanas periodā var atzīt, ja iestāde:
\n288.25.1. izvēlas risku ierobežošanas līmeņa atjaunošanas modeli konsekventi visam attiecīgā tirdzniecības portfeļa pozīciju kopumam;
\n288.25.2. parāda, ka tā izmanto risku ierobežošanas līmeņa atjaunošanas rezultātus, lai labāk novērtētu risku;
\n288.25.3. parāda, ka risku ierobežošanai izmantojamo instrumentu tirgi ir pietiekami likvīdi, lai šādu atjaunošanu spētu veikt arī stresa periodos. Visus pārējos riskus, ko rada dinamiskā risku ierobežošanas stratēģija, atspoguļo kapitāla prasībās;
\n288.26. SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metodē tiek ņemta vērā iespējas līgumu nelineārā ietekme, strukturēto kredītu atvasināto instrumentu un citu pozīciju, kam raksturīga būtiska nelinearitāte attiecībā uz cenu izmaiņām, ietekme. Iestāde pienācīgi ņem vērā arī modeļu risku, kas rodas šādu instrumentu novērtējumā, un cenas risku aplēses;
\n288.27. SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metode balstās uz datiem, kas ir objektīvi un regulāri atjaunināti.
\n305 288.3 Iestāde veic SNM risku pārvaldīšanas sistēmas un kapitāla prasību aprēķināšanas metodes neatkarīgu pārskatīšanu, ievērojot šajā daļā noteiktās prasības iekšējo modeļu pārskatīšanai, jo īpaši:
\n288.31. pārliecinās, ka korelāciju un cenu izmaiņu modelēšanas pieņēmumi un procedūras atbilst tirdzniecības portfeļa struktūrai, tostarp arī sistēmisko riska faktoru izvēle un svērums atbilst iestādes tirdzniecības portfelim;
\n288.32. veic dažādus stresa testus, tostarp arī jutīguma analīzi un scenāriju analīzi, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtētu metodes pamatotību, īpaši attiecībā uz koncentrācijas riska novērtējumu. Šādi testi netiek ierobežoti tikai ar jau notikušu gadījumu pieredzi;
\n288.33. veic izvēlētās metodes kvantitatīvo prasību izpildes pārbaudi, tostarp par atbilstību iekšējai risku modelēšanai piemērojamiem standartiem;
\n288.34. novērtē SNM risku pārvaldīšanas metožu atbilstību iestādes iekšējai riska pārvaldīšanas metodoloģijai, saskaņā ar kuru identificē, mēra un pārvalda tirgus riskus.
\n306 288.4 Iestāde dokumentē SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlētās metodes, to izmantošanas pamatnostādnes, parametrus un piemērošanas procedūras, lai tās korelācijas un citi modelēšanas pieņēmumi būtu pieejami Komisijai.
\n307 288.5 Ja iestādes SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlētā metode neatbilst visām 288. un 288.1–288.4 punktā noteiktajām prasībām, Komisija var atļaut izmantot šādu metodi, ja tā atbilst iestādes iekšējai risku identificēšanas, mērīšanas un pārvaldīšanas metodoloģijai un iestāde var pierādīt, ka saskaņā ar iekšējo metodoloģiju noteiktā SNM risku kapitāla prasība ir ne mazāka par kapitāla prasību šādiem riskiem, kas aprēķināta saskaņā ar metodi, kas pilnībā atbilst minēto punktu prasībām. Komisija vismaz reizi gadā pārbauda šādas iekšējās metodes atbilstību šā punkta prasībām.
\n308 288.6 Iestāde vismaz reizi nedēļā veic SNM risku kapitāla prasību aprēķinu.
\n309 Prasības korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska iekšējiem modeļiem 289. Komisija var atļaut iestādei saskaņā ar 195.3 punkta prasībām aprēķinātās korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska kapitāla prasības vietā rēķināt korelācijas tirdzniecības portfeļa cenu risku kapitāla prasību, izmantojot iekšējo modeli, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
\n289.1. korelācijas tirdzniecības portfeļa iekšējais modelis adekvāti aptver visu cenas risku ietekmi 99.9 procentu ticamības intervālā viena gada laikposmā, pieņemot, ka riska līmenis saglabājas nemainīgs visā laikposmā, un vajadzības gadījumā veicot korekcijas, lai atspoguļotu likviditātes, koncentrācijas, riska ierobežojumu un nelineāro instrumentu ietekmi. Iestāde var piemērot šajā punktā aprakstīto pieeju visām pozīcijām, ko pārvalda kopā ar korelācijas tirdzniecības portfelī iekļautajām pozīcijām. Šīs pozīcijas var izslēgt no saskaņā ar 287. punkta prasībām noteiktā SNM risku kapitāla prasību aprēķina. Aprēķinātā cenu risku kapitāla prasību kopsumma nedrīkst būt mazāka par 8 procentiem no tās kapitāla prasības, kas tiktu aprēķināta visām minētajām pozīcijām saskaņā ar 195.3 punkta prasībām;
\n289.2. iekšējais modelis aptver arī vismaz šādus riskus:
\n289.2.1. kumulatīvo risku, kas veidojas vairāku kopīgu saistību neizpildes gadījumu dēļ, tostarp secīgu saistību neizpildes gadījumu rezultātā laidienos sadalītajos produktos;
\n289.2.2. kredītu ienesīguma starpības (credit spread) risku, tostarp gamma un cross-gamma faktoru ietekmi;
\n289.2.3. pozīcijām piemītošās korelāciju svārstības, tostarp ienesīguma starpību un korelāciju savstarpējo ietekmi;
\n289.2.4. bāzes risku, ieskaitot gan iemeslu atšķirībai starp indeksa kopējo ienesīgumu un tā komponentu ienesīguma kopsummu, gan atšķirības indeksa un saskaņā ar attiecīgā indeksa struktūru izveidotā portfeļa korelācijā;
\n289.2.5. atgūšanas likmes svārstības, ja tās ir saistītas ar atgūšanas likmes tendenci ietekmēt laidiena cenas;
\n289.2.6. tādā mērā, kādā visaptverošā riska novērtējumā iekļauti ieguvumi no dinamiskās risku ierobežošanas stratēģijas, – risku ierobežošanas novirzes no sākotnējā līmeņa un iespējamās izmaksas, lai atkal atjaunotu riska ierobežošanas sākotnējo līmeni;
\n289.3. iestādei ir pietiekami, atbilstoši, savlaicīgi un droši tirgus dati, lai nodrošinātu, ka tā savā iekšējā pieejā pilnībā aptver visu pozīciju ievērojamākos riskus un kapitāla prasības aprēķins veikts saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem standartiem. Iestāde veic piemērojamās metodes atpakaļejošas pārbaudes vai izmanto citus piemērotus līdzekļus, lai pierādītu, ka tās riska novērtējumi adekvāti izskaidro šo produktu cenu izmaiņas laika gaitā, un nodrošina, ka iestāde var atšķirt tādas pozīcijas, kurām Komisija piekritusi risku kapitāla prasības aprēķinam saskaņā ar šo punktu, no tādām pozīcijām, attiecībā uz kurām tai nav šādas atļaujas;
\n289.4. iestāde regulāri veic stresa testēšanu saskaņā ar iepriekš paredzētu stresa scenāriju kopumu. Stresa scenāriji modelē saistību neizpildes gadījumu līmeni, atgūšanas likmju un kredītu ienesīguma starpību stresa situācijā, kā arī tirdzniecības portfeļa darījumu struktūrvienības peļņas vai zaudējumu svārstības stresa situācijā. Iestāde veic stresa testus saskaņā ar minētajiem scenārijiem vismaz reizi nedēļā un vismaz reizi ceturksnī paziņo Komisijai rezultātus, tostarp to salīdzinājumu ar iestādes saskaņā ar šo punktu aprēķinātajām kapitāla prasībām. Par katru gadījumu, kad stresa testi norāda uz būtisku kapitāla trūkumu tirdzniecības portfeļa pozīciju risku segšanai, laikus ziņo Komisijai. Pamatojoties uz šo stresa testu rezultātiem, Komisija apsver nepieciešamību palielināt kapitāla prasību korelācijas tirdzniecības portfelim, nosakot minimālo kapitāla prasību kopsummu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta septīto daļu;
\n289.5. iestāde vismaz reizi nedēļā aprēķina korelācijas tirdzniecības portfeļa cenu risku kapitāla prasību.
\n310 289.1 Ja iestādes izmantotie iekšējie modeļi neatbilst 286. punktā minētajām prasībām, tad iestāde aprēķina specifiskā riska kapitāla prasību saskaņā ar 190. punkta prasībām.
\n311
\n290.1. lietojot šādas pieejas, kuras ir uzskaitītas pieaugošā sarežģītības secībā:
\n290.1.1. pamatrādītāja pieeja (atbilstoši 4. nodaļas 2. daļas prasībām);
\n290.1.2. standartizētā pieeja (atbilstoši 4. nodaļas 3. daļas prasībām);
\n290.1.3. alternatīvā standartizētā pieeja (atbilstoši 4. nodaļas 4. daļas prasībām);
\n290.1.4. attīstītā operacionālā riska mērīšanas pieeja (atbilstoši 4. nodaļas 5. daļas prasībām);
\n290.2. lietojot šādas pieeju kombinācijas:
\n290.2.1. pamatrādītāja pieeja kombinācijā ar standartizēto pieeju;
\n290.2.2. pamatrādītāja pieeja kombinācijā ar alternatīvo standartizēto pieeju;
\n290.2.3. pamatrādītāja pieeja kombinācijā ar attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju;
\n290.2.4. standartizētā pieeja kombinācijā ar attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju;
\n290.2.5. alternatīvā standartizētā pieeja kombinācijā ar attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju.
\n312 291. Iestāde neatkarīgi no izvēlētās pieejas operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina operacionālajam riskam saskaņā ar 77. vai 78. punkta prasībām, nodrošina tās darbības apjomam, veidiem un sarežģītībai piemērotas un efektīvas operacionālā riska pārvaldīšanas sistēmas izveidi un darbību, kas aptver šādus elementus:
\n291.1. politikas un procedūru izstrādi un dokumentēšanu iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska identificēšanai, novērtēšanai, pārraudzībai, kontrolei un mazināšanai, pamatojoties uz iestādes iekšējai lietošanai noteiktu tās darbībai un pieredzei atbilstošu operacionālā riska definīciju un ņemot vērā operacionālā riska notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību un būtisku ietekmi;
\n291.2. darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāna izstrādi un dokumentēšanu, lai nodrošinātu iestādes spēju darboties nepārtraukti un mazinātu zaudējumus ārkārtēju apstākļu gadījumā.
\n313 292. Pirms sākt lietot operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai 290.1.2. punktā minēto pieeju, iestāde par to informē Komisiju saskaņā ar 374. punkta prasībām.
\n314 293. Pirms sākt lietot operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai 290.1.3. vai 290.1.4. punktā minētās pieejas vai jebkuru no 290.2. punktā minētajām pieeju kombinācijām, iestāde saņem Komisijas atļauju saskaņā ar 365.–368. punkta prasībām.
\n315 294. Izvēlēto pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai lieto konsekventi. Ja iestāde lieto sarežģītāku pieeju, tad vienkāršāku pieeju var sākt lietot tikai ar Komisijas atļauju saskaņā ar 369. punkta prasībām.
\n316 295. Ja Komisija konstatē, ka iestāde, kura operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, lietojot kādu no sarežģītākajām pieejām, neievēro prasības, kas ir noteiktas atbilstošās pieejas lietošanai, tad tā var pieprasīt iestādei operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināt atsevišķām vai visām iestādes darbības jomām, lietojot vienkāršāku pieeju, līdz iestāde izpilda noteiktās prasības sarežģītākās pieejas lietošanai. Šādā gadījumā, pirms sākt lietot operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai iepriekš lietoto sarežģītāko pieeju, iestāde informē vai saņem Komisijas atļauju attiecīgās sarežģītākās pieejas lietošanai saskaņā ar šīs daļas 292.–294. punkta prasībām.
\n317 296. Operacionālā riska kapitāla prasību, lietojot 290.1.1.–290.1.3. punktā minētās pieejas, aprēķina, pamatojoties uz revidētajiem finanšu pārskatiem, kas sagatavoti par pēdējiem trim darbības gadiem.
\n318 297. Ja kādā no pēdējiem trim revidētajiem finanšu pārskatiem ir iekļauts finanšu pārskats par periodu, kurš ir ilgāks vai īsāks par 12 mēnešiem, tad operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai nepieciešamos datus pārrēķina proporcionāli 12 mēnešu periodam.
\n319 298. Iestādei sākot darbību, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, pamatojoties uz iestādes finansiālajā prognozē turpmākajiem trim gadiem iekļautajiem finanšu pārskatu datiem. Tiklīdz par kādu no šiem trim gadiem ir sagatavots revidētais finanšu pārskats, tā datus, kas bija aprēķināti, pamatojoties uz iestādes finansiālajā prognozē iekļauto finanšu pārskatu šim gadam, aizstāj ar datiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz revidētajā finanšu pārskatā iekļautajiem datiem, ievērojot 297. punkta prasības.
\n320 299. Saskaņā ar 296.–298. punkta prasībām aprēķināto operacionālā riska kapitāla prasību iekļauj iestādes minimālo kapitāla prasību aprēķina kopsavilkumā ne vēlāk kā par stāvokli kārtējā gada pirmā pārskata ceturkšņa pēdējā datumā, un tā paliek nemainīga turpmāko laika periodu līdz jauna operacionālā riska kapitāla prasības aprēķina veikšanai.
\n321 300. Operacionālā riska kapitāla prasību, lietojot 290.1.4. punktā minēto pieeju, aprēķina, pamatojoties uz iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska mērīšanas iekšējā modeļa datiem katru ceturksni, ja Komisija ir apstiprinājusi šāda iekšējā modeļa lietošanu iestādes operacionālā riska kapitāla prasības aprēķina nolūkā.
\n322 301. Saskaņā ar 300. punkta prasībām aprēķināto operacionālā riska kapitāla prasību iekļauj iestādes minimālo kapitāla prasību aprēķina kopsavilkumā par stāvokli katra pārskata ceturkšņa pēdējā datumā.
\n323 2. daļa. Pamatrādītāja pieeja Aprēķina kārtība 302. Lietojot pamatrādītāja pieeju, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina šādi:
\n302.1. aprēķina neto procentu un neto neprocentu ienākumu summu par katru no pēdējiem trim gadiem (turpmāk – neto ienākumu summa) atbilstoši 303. punkta prasībām;
\n302.2. aprēķina pamatrādītāju kā aprēķināto neto ienākumu summu par pēdējiem trim gadiem vidējo aritmētisko vērtību.
\nJa aprēķinātā neto ienākumu summa kādā no trim gadiem ir negatīva vai vienāda ar nulli, tad to neiekļauj pamatrādītāja aprēķinā. Aprēķinot pamatrādītāju, pozitīvo neto ienākumu summu kopsummu dala ar attiecīgo gadu skaitu, par kuriem aprēķinātās neto ienākumu summas ir pozitīvas;
\n302.3. aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību kā aprēķinātā pamatrādītāja reizinājumu ar koeficientu 0.15.
\n324 Neto ienākumu summas aprēķins 303. Pamatojoties uz Komisijas 2006. gada 24. februāra noteikumos Nr. 46 “Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi” doto finanšu pārskatu posteņu izkārtojumu un paskaidrojumiem par to saturu, neto ienākumu summas aprēķinā iekļauj šādos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos iekļautos ienākumus un izdevumus ar tiem atbilstošo pozitīvo vai negatīvo zīmi, ievērojot 304.–305. punkta prasības:
\n303.1. procentu ienākumi;
\n303.2. procentu izdevumi;
\n303.3. dividenžu ienākumi;
\n303.4. komisijas naudas ienākumi;
\n303.5. komisijas naudas izdevumi;
\n303.6. (svītrots ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173);
\n303.7. neto realizētā peļņa/zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem;
\n303.8. neto peļņa/zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām;
\n303.9. neto peļņa/zaudējumi no klasificētiem kā patiesajā vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
\n303.10. patiesās vērtības izmaiņas riska ierobežošanas uzskaitē;
\n303.11. ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi;
\n303.12. pārējie ienākumi.
\n325 304. Neto ienākumu summu nedrīkst samazināt par izdevumiem, kas neatbilst 303. punkta prasībām, piemēram, par jebkādiem izdevumiem uzkrājumu veidošanai, administratīvajiem un pārējiem izdevumiem, par izdevumiem par ārpakalpojumiem, izņemot gadījumus, ja ārpakalpojumu sniedzējs ir mātes sabiedrība, meitas sabiedrība, mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kas ir arī iestādes mātes sabiedrība, vai uzraudzībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu noteiktajām prasībām vai līdzvērtīgām prasībām pakļauta cita sabiedrība.
\n326 305. Neto ienākumu summas aprēķinā neiekļauj šādas summas:
\n305.1. neto realizēto peļņu/zaudējumus no netirdzniecības portfelī iekļauto finanšu aktīvu pārdošanas un finanšu saistību izpildes;
\n305.2. saņemtās un saņemamās dividendes un citus līdzīgus ienākumus no ieguldījumiem radniecīgo un asociēto komercsabiedrību pamatkapitālā;
\n305.3. ienākumus, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kas nepārprotami atšķiras no iestādes parastās darbības un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav gaidāma, t.sk. apdrošināšanas atlīdzību ienākumus.
\n327 (Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173) 3. daļa. Standartizētā pieeja Prasības standartizētās pieejas lietošanai 328 306. Lai lietotu standartizēto pieeju, iestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidus un sarežģītību, nodrošina atbilstību šādām prasībām:
\n306.1. iestādei ir izstrādāta un dokumentēta politika, par kuras izstrādi ir atbildīga iestādes valde, un kritēriji neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalīšanai darbības jomās saskaņā ar 307. punkta prasībām. Iestāde nodrošina izstrādāto kritēriju regulāru pārskatīšanu, ņemot vērā jaunu darbības veidu ieviešanu un risku rašanos vai izmaiņas esošajos darbības veidos un riskos;
\n306.2. iestādei ir dokumentēta operacionālā riska pārvaldīšanas sistēma un pienākumi operacionālā riska pārvaldīšanā;
\n306.3. iestāde identificē un novērtē tās darbībai piemītošo operacionālo risku. Operacionālā riska novērtēšana ir integrēta iestādes ikdienas operacionālā riska pārvaldīšanas procesos un tās rezultātā iegūtie dati par iestādes darbībai piemītošo operacionālo risku ir iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska pārraudzības un kontroles procesa neatņemama sastāvdaļa;
\n306.4. iestāde apkopo būtisku informāciju par operacionālo risku, t.sk. operacionālajiem zaudējumiem;
\n306.5. iestāde nodrošina, ka pārskati par operacionālā riska pārvaldīšanu tiek regulāri gatavoti un iesniegti atbildīgajiem darbiniekiem, struktūrvienību vadītājiem, iestādes valdei un padomei;
\n306.6. iestādei ir izstrādātas un dokumentētas procedūras korektīvo pasākumu veikšanai saskaņā ar pārskatos par operacionālā riska pārvaldīšanu iekļauto informāciju;
\n306.7. iestādes operacionālā riska pārvaldīšanas sistēmu un neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalīšanu darbības jomās regulāri pārbauda un novērtē trešā persona.
\n329 307. Izstrādājot politiku un kritērijus neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalīšanai darbības jomās, iestāde ņem vērā, ka:
\n307.1. visus iestādes darbības veidus operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nolūkā sadala savstarpēji izslēdzošā un visaptverošā veidā 9. tabulā noteiktajās darbības jomās, lietojot tādus pašus kritērijus, kādi tiek lietoti bilances aktīvu un ārpusbilances posteņu sadalīšanai riska darījumu kategorijās kredītriska un tirgus risku kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkā;
\n307.2. jebkuru darbības veidu, kuru nevar iekļaut kādā no 9. tabulā noteiktajām darbības jomām, bet kurš ir palīgdarbība kādam darbības jomā iekļautam darbības veidam, iekļauj šajā darbības jomā.
\nJa palīgdarbība ir saistīta ar vairākiem darbības veidiem, kuri ir iekļauti dažādās darbības jomās, tad šo palīgdarbību attiecina uz katru no šīm darbības jomām, izmantojot proporcionālu sadalījumu vai citus pamatotus (piemērotus) kritērijus;
\n307.3. ja kādu darbības veidu un ar to saistītu palīgdarbību nevar iekļaut kādā no šīs daļas 9. tabulā noteiktajām darbības jomām, tad šādu darbības veidu un ar to saistītu palīgdarbību iekļauj papildus izveidotā darbības jomā, kuras operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai lieto koeficientu 0.18;
\n307.4. neto ienākumu summas sadalīšanai noteiktajās darbības jomās drīkst lietot iekšējo cenu veidošanas metodiku (internal pricing methods).
\nJa kādā no iestādes darbības jomām radušies izdevumi ir attiecināmi uz citu iestādes darbības jomu, tad tos var pārnest uz šo citu darbības jomu, piemēram, piemērojot iekšējo izdevumu (internal transfer costs) sadalīšanas metodiku starp šīm divām darbības jomām.
\n330 Aprēķina kārtība 308. Lietojot standartizēto pieeju, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina šādi:
\n308.1. sadala iestādes neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamos ienākumus un izdevumus darbības jomās saskaņā ar 307. punkta prasībām;
\n308.2. aprēķina neto ienākumu summu katrai darbības jomai saskaņā ar 309. punkta prasībām;
\n308.3. aprēķina standartizēto rādītāju katrai darbības jomai par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi kā 9. tabulā šai darbības jomai atbilstošā koeficienta reizinājumu ar šai darbības jomai aprēķināto neto ienākumu summu;
\n308.4. aprēķina standartizēto rādītāju kopsummu katrai darbības jomai par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi.
\nJa kādai darbības jomai standartizētais rādītājs kādā no trim gadiem ir negatīvs, tad to iekļauj standartizēto rādītāju kopsummā par atbilstošo gadu ar aprēķināto vērtību. Negatīvs standartizētais rādītājs jebkurai darbības jomai rodas, ja šai darbības jomai aprēķinātā neto ienākumu summa ir negatīva;
\n308.5. aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību kā standartizēto rādītāju kopsummu par pēdējiem trim gadiem vidējo aritmētisko vērtību. Ja standartizēto rādītāju kopsumma kādā no trim gadiem ir negatīva vai vienāda ar nulli, tad to iekļauj aprēķinā ar nulles vērtību.
\n331 Neto ienākumu summas aprēķins 309. Neto ienākumu summu darbības jomai aprēķina par katru no pēdējiem trim gadiem, ievērojot 303. punkta prasības.
\n332 9. tabula. Iestādes neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalījums darbības jomās un darbības jomām atbilstošie koeficienti operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai123Darbības jomaNeto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalījums darbības jomās atbilstoši darbības jomā iekļaujamajiem darbības veidiemKoeficients123Komercsabiedrību finansesFinanšu instrumentu izpirkšana sākotnējai izvietošanai vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto finanšu instrumentu izpirkšanas garantēšanaAr finanšu instrumentu izpirkšanu saistīti pakalpojumiKonsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentosIeteikumi komercsabiedrībām attiecībā uz kapitāla struktūru, finansēšanas stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumi un pakalpojumi attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un iegādiIeguldījumu izpēte, finanšu analīze, ieguldījumu rekomendācijas un citi vispārēji ieteikumi, kas saistīti ar darījumiem ar finanšu instrumentiem0.18Tirdzniecība un pārdošanaTirdzniecība savā vārdāStarpniecība naudas tirgus darījumosRīkojumu par darījumiem ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana izpildeiRīkojumu izpilde klienta vārdāFinanšu instrumentu izvietošana, ja iestāde negarantē to izpirkšanuDaudzpusējās tirdzniecības sistēmas pārvaldīšana0.18Starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai MVK(Darījumi ar privātpersonām vai MVK, kas atbilst šo noteikumu 98.–99.punkta prasībām)Rīkojumu par darījumiem ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana izpildeiRīkojumu izpilde klienta vārdāFinanšu instrumentu izvietošana, ja iestāde negarantē to izpirkšanuKaršu (piemēram, kredītkaršu vai debetkaršu) izdošana un apkalpošana, t.sk., ja līgums par karšu izdošanu un apkalpošanu ir noslēgts ar korporatīvo klientu0.12Korporatīvo klientu apkalpošanaNoguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanaKreditēšanaFinanšu līzingsNetirdzniecības portfelī turētie vērtspapīriGalvojumi (garantijas) un pārējās ārpusbilances saistības, piemēram, saistības par kredītu izsniegšanu (commitments)0.15Privātpersonu vai MVK apkalpošana (Darījumi ar privātpersonām vai MVK, kas atbilst šo noteikumu 98.–99.punkta prasībām)Noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanaKreditēšanaFinanšu līzingsGalvojumi (garantijas) un pārējās ārpusbilances saistības, piemēram, saistības par kredītu izsniegšanu (commitments)0.12Maksājumi un norēķiniNaudas pārvedumiMaksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošanaKaršu (piemēram, kredītkaršu vai debetkaršu) klīringa nodrošināšana trešajām personām0.18Aģentu pakalpojumiFinanšu instrumentu glabāšana un pārvaldīšana klienta uzdevumā, t.sk. vērtspapīru glabāšana un līdzīgi pakalpojumi, piemēram, naudas/nodrošinājuma pārvaldīšana0.15Aktīvu pārvaldīšanaIeguldījumu individuālā portfeļa pārvaldīšanaIeguldījumu, kas veikti atvērtajos ieguldījumu fondos un tiem pielīdzināmos fondos, pārvaldīšanaCiti aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi0.12(Tabula grozīta ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)
\n333 311. Iestādes ienākumi no tādiem darbības veidiem, kas tiek iekļauti korporatīvo klientu vai privātpersonu, mazo vai vidējo komercsabiedrību apkalpošanas darbības jomās (turpmāk arī – apkalpošanas darbības jomas), ir vismaz 90 procenti no tās kopējiem ienākumiem.
\n334 312. Iestādes apkalpošanas darbības jomās nozīmīgu daļu veido kredīti ar augstu saistību neizpildīšanas varbūtību (≥ 3.5 procenti), un alternatīvās standartizētās pieejas lietošana apkalpošanas darbības jomām ļauj precīzāk novērtēt operacionālo risku.
\n335 Aprēķina kārtība 313. Lietojot alternatīvo standartizēto pieeju, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina šādi:
\n313.1. sadala iestādes neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamos ienākumus un izdevumus darbības jomās saskaņā ar 307. punkta prasībām;
\n313.2. aprēķina neto ienākumu summu katrai darbības jomai saskaņā ar 309. punkta prasībām, izņemot apkalpošanas darbības jomas. Privātpersonu, mazo vai vidējo komercsabiedrību apkalpošanas darbības jomai aprēķina kredītu un debitoru parādu uzskaites vērtību atbilstošā pārskata gada beigās par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi, bet korporatīvo klientu apkalpošanas darbības jomai aprēķina kredītu un debitoru parādu un netirdzniecības portfelī turēto vērtspapīru uzskaites vērtību atbilstošā pārskata gada beigās par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi;
\n313.3. aprēķina standartizēto rādītāju katrai darbības jomai par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi saskaņā ar 308.3. punkta prasībām, izņemot apkalpošanas darbības jomas, kurām aprēķina alternatīvo standartizēto rādītāju. Alternatīvo standartizēto rādītāju aprēķina katrai apkalpošanas darbības jomai par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi kā šai darbības jomai aprēķināto kredītu un debitoru parādu uzskaites vērtības vai kredītu un debitoru parādu un netirdzniecības portfelī turēto vērtspapīru uzskaites vērtības reizinājumu ar koeficientu 0.035 un ar 9. tabulā šai darbības jomai atbilstošo koeficientu;
\n313.4. aprēķina katrai darbības jomai aprēķināto standartizēto rādītāju un alternatīvo standartizēto rādītāju kopsummu par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi, ņemot vērā 308.4. punkta otrā teikuma prasības;
\n313.5. aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību kā aprēķināto standartizēto rādītāju un alternatīvo standartizēto rādītāju kopsummu par pēdējiem trim gadiem vidējo aritmētisko vērtību.
\n336 (Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173) 5. daļa. Attīstītā operacionālā riska mērīšanas pieeja Prasības attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas lietošanai 314. Lai lietotu attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, iestāde nodrošina:
\n314.1. tās atbilstību kvalitatīvajiem kritērijiem saskaņā ar 318.–322. punkta prasībām;
\n314.2. tās atbilstību kvantitatīvajiem kritērijiem saskaņā ar 323.–340. punkta prasībām.
\n337 Aprēķina kārtība 315. Lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, ņemot vērā paredzamos zaudējumus, izņemot gadījumu, ja iestāde pierāda, ka paredzamie zaudējumi ir pienācīgi kontrolēti iestādes darbībā, un neparedzamos zaudējumus.
\n338 316. Aprēķinot operacionālā riska kapitāla prasību, var atzīt:
\n316.1. operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas ietekmi, ievērojot šo noteikumu 317. punkta prasības;
\n316.2. operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu, kas nav apdrošināšana (turpmāk – citi instrumenti), ietekmi, ievērojot šo noteikumu 317.1 punkta prasības, ja tādējādi tiek sasniegts nozīmīgs operacionālā riska mazināšanas efekts.
\nOperacionālā riska kapitāla prasības samazinājums operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas un citu instrumentu ietekmes atzīšanas dēļ nevar pārsniegt 20 procentus no aprēķinātās operacionālā riska kapitāla prasības pirms operacionālā riska mazināšanai lietoto apdrošināšanas un citu instrumentu ietekmes atzīšanas.
\n339 (FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā) 317. Prasības operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas ietekmes atzīšanai:
\n317.1. apdrošinātājam ir licence veikt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, tas ir pakļauts uzraudzībai atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktām vai tām līdzvērtīgām prasībām un piemērota ĀKNI tā ilgtermiņa vai īstermiņa saistību izpildes spējai ir piešķīrusi reitingu, kas atbilst 3. kredīta kvalitātes pakāpei vai augstākai saskaņā ar šo noteikumu 2. nodaļas 2. daļā noteiktajām prasībām iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības noteikšanai;
\n317.2. apdrošināšanas līguma sākotnējais darbības termiņš nav īsāks par vienu gadu. Apdrošināšanas līgumiem, kuru atlikušais darbības termiņš ir īsāks par vienu gadu, iestāde veic atbilstošas korekcijas, kas atspoguļo apdrošināšanas līguma atlikušā termiņa samazināšanos. Tiem apdrošināšanas līgumiem, kuru atlikušais darbības termiņš ir 90 dienas vai īsāks, korekcija ir 100 procenti. Iestāde var neveikt iepriekš minētās korekcijas, ja tā jau ir noslēgusi esošo apdrošināšanas līgumu aizvietojošu apdrošināšanas līgumu ar esošajam apdrošināšanas līgumam līdzvērtīgiem nosacījumiem vai ja esošā apdrošināšanas līguma nosacījumi paredz tā automātisku pārjaunošanu un neviena no iesaistītajām pusēm nav iesniegusi rakstveida paziņojumu par tā izbeigšanu šo noteikumu 317.3. punktā noteiktajā termiņā;
\n317.3. apdrošināšanas līgums paredz, ka jebkura no iesaistītajām pusēm to var izbeigt, iesniedzot rakstveida paziņojumu par tā izbeigšanu vismaz 90 dienas iepriekš;
\n317.4. apdrošināšanas līgums neparedz izņēmumus vai ierobežojumus saistībā ar uzraudzības institūciju pieņemtiem lēmumiem vai noteikumus, kas iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā neļautu iestādei, tās administratoram vai likvidatoram saņemt apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem vai izdevumiem, kas radušies iestādei, izņemot, ja zaudējumi vai izdevumi radušies tādu notikumu dēļ, kas iestājas pēc iestādes maksātnespējas vai likvidācijas procesa sākšanas. Apdrošināšanas līgumā var iekļaut noteikumus, kas paredz nesegt iestādes zaudējumus vai izdevumus par soda naudām, soda maksājumiem vai citām zaudējumu kompensācijām, kas radušās uzraudzības institūciju pieņemto lēmumu dēļ;
\n317.5. operacionālā riska mazināšanas aprēķinos apdrošinājuma summu ņem vērā tādā apmērā, cik tā skaidri un samērīgi atbilst operacionālo zaudējumu rašanās faktiskajai iespējamībai un ietekmei, ko iestāde izmanto operacionālā riska kapitāla prasības noteikšanai. Iestāde, veicot apdrošinājuma summas samērošanu ar operacionālajiem zaudējumiem, izmanto visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, t.sk. iekšējos un ārējos datus par operacionālajiem zaudējumiem, kā arī scenāriju analīzi, un nodrošina saistības starp apdrošināšanas summu un operacionālo zaudējumu rašanās faktisko un potenciālo iespējamību un apmēru detalizētu pamatojumu sadalījumā pa darbības jomām atbilstoši šo noteikumu 9. tabulai un operacionālā riska notikumu veidiem atbilstoši šo noteikumu 10. tabulai;
\n317.6. apdrošināšanu veic ar iestādi nesaistīts apdrošinātājs. Ja apdrošināšanu veic kaptīvais vai asociētais apdrošinātājs, tad apdrošinātajam riskam jābūt nodotam ar iestādi nesaistītam apdrošinātājam, kas atbilst 317.1. punkta prasībām, piemēram, veicot pārapdrošināšanu;
\n317.7. iestādes apdrošināšanas atzīšanas politika ir dokumentēta un pamatota;
\n317.8. iestāde, atzīstot operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas ietekmi, aprēķina apdrošināšanas atzīšanas summu, kuru koriģē saskaņā ar izstrādāto un dokumentēto apdrošināšanas atzīšanas metodoloģiju. Apdrošināšanas atzīšanas metodoloģija nosaka veicamās korekcijas, ņemot vērā:
\n317.8.1. apdrošināšanas līguma atlikušo darbības termiņu saskaņā ar 317.2. punkta prasībām;
\n317.8.2. apdrošināšanas līguma izbeigšanas nosacījumus, ja tā atlikušais darbības termiņš ir īsāks par vienu gadu;
\n317.8.3. ar apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu saistīto nenoteiktību, t.i., varbūtību (risku), ka apdrošinātājs neizmaksās apdrošināšanas atlīdzību periodā, kādā iestāde ir paredzējusi to saņemt. Minētā nenoteiktība rodas, piemēram, apdrošināšanas līguma nosacījumu atšķirīgas interpretācijas, apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes vai apdrošināšanas atlīdzības izmaksas neparedzētas aizkavēšanās, piemēram, norēķināšanās procesu, dēļ. Lai noteiktu atbilstošas korekcijas, iestāde dokumentē un analizē datus par saņemtajām apdrošināšanas atlīdzībām atbilstoši operacionālo zaudējumu klasifikācijai saskaņā ar šo noteikumu 329.1. punkta prasībām. Iestāde papildus nodrošina, ka dati par tām apdrošināšanas atlīdzībām, kuras apdrošinātājs izmaksā ar vairāk nekā viena gada kavēšanos, tiek uzkrāti atsevišķi. Iestāde ievēro, ka korekcijas apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes dēļ nosaka, pamatojoties tikai uz apdrošinātāja, ar kuru ir noslēgts attiecīgais apdrošināšanas līgums, ilgtermiņa vai īstermiņa saistību izpildes spējai piešķirto reitingu, t.sk. gadījumos, ja tā mātes sabiedrībai ir augstāks reitings vai ja apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes risks ir pārnests uz trešo personu. Iestāde nodrošina, ka apdrošinātājam ar zemāku reitingu tiek piemērota augstāka korekcijas pakāpe nekā apdrošinātājam ar augstāku reitingu;
\n317.8.4. neatbilstību starp apdrošināšanas līgumā minēto apdrošināto risku un apdrošinājuma summu un operacionālā riska notikuma veidu, iestāšanās varbūtību un zaudējumiem, kas var rasties šāda operacionālā riska notikuma dēļ. Minētā neatbilstība rodas, ja apdrošināšanas līgumā minētais apdrošinātais risks neatbilst iestādes operacionālā riska profilam. Šādos gadījumos apdrošināšana nenodrošina vēlamo operacionālā riska mazināšanu, jo ne visi notikumi ir iekļauti apdrošinātajā riskā. Iestāde, izmantojot visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, t.sk. iekšējos un ārējos datus par operacionālajiem zaudējumiem, kā arī scenāriju analīzi, nodrošina, ka apdrošināšanas summas neatbilstība vidēja vai liela apmēra operacionālajiem zaudējumiem, piemēram, augstā pašriska vai citu apdrošināšanas līgumā noteiktu ierobežojumu dēļ, ir atbilstoši ietverta tās iekšējā modelī.
\n340 (Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314) 317.1 Prasības operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu ietekmes atzīšanai:
\n317.11. operacionālā riska mazināšanai lietotos citus instrumentus izmanto ikdienas operacionālā riska pārvaldīšanas procesos, tie netiek turēti vai izmantoti tirdzniecības nolūkos, un to lietošanas dēļ mazinās operacionālais risks;
\n317.12. iestādei ir iepriekšēja pieredze operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu izmantošanā, t.i., iestāde, izmantojot iekšējos un ārējos informācijas resursus, uzkrāj datus par atlīdzības saņemšanas varbūtību un atlīdzības izmaksas savlaicīgumu par citu instrumentu lietošanu operacionālā riska mazināšanai, īpašu uzmanību pievēršot minēto datu uzkrāšanai par jauniem produktu veidiem vai kategorijām;
\n317.13. operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu sniedzēja (turpmāk arī – aizsardzības sniedzējs) finanšu situācija, t.i., tā maksātspēja un likviditāte, ir stabila un droša;
\n317.14. iestāde katrā citu instrumentu operacionālā riska mazināšanai lietošanas gadījumā izvērtē aizsardzības sniedzēja atbilstību, piemēram, ņemot vērā, vai tā darbību uzrauga vai neuzrauga finanšu pakalpojumu uzraudzības institūcija atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajām vai tām līdzvērtīgām prasībām, kā arī sniegtās aizsardzības, t.i., operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu veidu, atbilstību, piemēram, ņemot vērā fondētās aizsardzības, vērtspapirizēšanas, dažādu garantiju mehānismu vai atvasināto instrumentu (derivatives) būtību un īpašības;
\n317.15. aizsardzības sniedzējs un tā sniegtie citi instrumenti operacionālā riska mazināšanai atbilst šo noteikumu 317. punktā minētajām prasībām, kā arī šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 2. daļas prasībām, ciktāl tās attiecināmas uz tā darbību un sniegtajiem operacionālā riska mazināšanai lietojamajiem citiem instrumentiem;
\n317.16. iestāde, izvērtējot aizsardzības sniedzēja un sniegtās aizsardzības, t.i., operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu veidu, atbilstību, papildus ņem vērā:
\n317.16.1. operacionālā riska īpatnības salīdzinājumā ar kredītrisku (t.i., bāzes aktīvu neesamība, lielāka neparedzamo zaudējumu nozīme u.c.);
\n317.16.2. efektīvu, likvīdu un strukturētu tirgu trūkumu līdzīgiem instrumentiem, kuri tiek tirgoti ārpus banku sektora (piemēram, katastrofu obligācijas, atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar laika apstākļiem, u.c.);
\n317.16.3. juridiskā riska novērtēšanas grūtības operacionālā riska mazināšanai lietotiem citiem instrumentiem, t.sk. gadījumos, ja līguma nosacījumi ir skaidri un piesardzīgi.
\n341 (FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā) Kvalitatīvie kritēriji 318. Iestādē ir izveidota neatkarīga operacionālā riska kontroles funkcija.
\n342 319. Iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska mērīšanas iekšējais modelis ir integrēts iestādes ikdienas operacionālā riska pārvaldīšanas procesos, un tā darbības pārbaudes ir regulāras un pietiekamas. Iestāde nodrošina, ka datu plūsmas un procesi, kas saistīti ar operacionālā riska mērīšanas iekšējo modeli, ir saprotami un izsekojami.
\n343 320. Pārskati par operacionālā riska pārvaldīšanu, kuros iekļauj informāciju par iestādes darbībai piemītošo operacionālo risku un operacionālajiem zaudējumiem, tiek regulāri gatavoti un iesniegti atbildīgajiem darbiniekiem, struktūrvienību vadītājiem, iestādes valdei un padomei, un iestādei ir izstrādātas procedūras korektīvo pasākumu veikšanai.
\n344 321. Iestādei ir dokumentēta tās darbības apjomam, veidiem un sarežģītībai piemērota un efektīva operacionālā riska pārvaldīšanas sistēma un ir izstrādātas un dokumentētas procedūras tās darbības atbilstības dokumentētajām politikām un procedūrām nodrošināšanai, kā arī ir izstrādāta un dokumentēta kārtība konstatēto neatbilstību novēršanai.
\n345 322. Iekšējā audita dienests vai ārējais audits regulāri pārbauda iestādes operacionālā riska pārvaldīšanas procesus un operacionālā riska mērīšanas iekšējā modeļa lietošanu.
\n346 Kvantitatīvie kritēriji Iekšējais modelis 323. Operacionālā riska aprēķinā ietver operacionālā riska notikumus, kuriem ir zema iestāšanās varbūtība un kuri var radīt būtiskus zaudējumus, lietojot piesardzības standartu, kas ir pielīdzināms 99.9 procentu ticamības intervālam viena gada periodā.
\n347 324. Lai sasniegtu 323. punktā minēto piesardzības standartu, iestāde tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī izmanto četru elementu – iekšējo datu, ārējo datu, datu par scenāriju analīzi un datu par rādītāju, kas atspoguļo uzņēmējdarbības vidi un iekšējo kontroli, – kombinētu lietošanu.
\n348 325. Iestāde izstrādā un dokumentē tai atbilstošu metodi 324. punktā minēto elementu lietošanai tās iekšējā modelī, nosakot katra atsevišķā elementa īpatsvaru un izvairoties no vairākkārtējas kvalitatīvo vērtējumu vai operacionālā riska mazināšanai lietoto metožu, kas jau atzītas kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasības vai tirgus risku kapitāla prasību aprēķinos, ietekmes izmantošanas.
\n349 326. Iestāde tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī ietver arī nozīmīgus operacionālā riska rašanās cēloņus (izraisītājus), kas ietekmē būtisku operacionālo zaudējumu ar zemu rašanās varbūtību novērtējumu (the shape of the tail of the loss estimates).
\n350 327. Iestāde tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī var atzīt operacionālo zaudējumu un atsevišķu operacionālā riska aplēšu savstarpējo korelāciju, ja iestādes sistēmas korelāciju aprēķināšanai ir piesardzīgas, tiek izmantotas, ievērojot integritātes principu, un tajās ir ņemta vērā nenoteiktība, kas piemīt šādiem korelācijas aprēķiniem, jo īpaši ārkārtējos apstākļos. Iestāde apstiprina tās korelācijas pieņēmumus, lietojot piemērotas kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes.
\n351 Iekšējie dati 328. Lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, iestāde aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību, balstoties uz vismaz piecu gadu minimālo vēsturisko novērojumu periodu par tās iekšējiem operacionālajiem zaudējumiem. Iestāde var sākt aprēķināt operacionālā riska kapitāla prasību, lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, ja vēsturisko novērojumu periods par tās iekšējiem operacionālajiem zaudējumiem ir vismaz trīs gadi, pakāpeniski palielinot vēsturisko novērojumu periodu līdz vismaz pieciem gadiem.
\n352 329. Iestādes iekšējie dati par tās operacionālajiem zaudējumiem atbilst šādām prasībām:
\n329.1. tie ir klasificēti darbības jomās atbilstoši 9. tabulai un operacionālā riska notikumu veidos atbilstoši 10. tabulai. Operacionālos zaudējumus, kas ietekmē visas iestādes darbības jomas, izņēmuma gadījumos var klasificēt papildu darbības jomā \"Iestādes darbība\";
\n329.2. tie aptver visus iestādei būtiskos darbības veidus un riska darījumus visās tās attiecīgajās apakšsistēmās, piemēram, struktūrvienībās vai meitas sabiedrībās, un ģeogrāfiskās atrašanās vietās. Iekšējos datos par operacionālajiem zaudējumiem var neiekļaut tos darbības veidus vai riska darījumus, kuri atsevišķi un kopā būtiski neietekmē vispārējās operacionālā riska aplēses;
\n329.3. tie ietver informāciju ne tikai par iestādes bruto operacionālo zaudējumu apmēru, bet arī par operacionālā riska notikumu iestāšanās datumiem, jebkādu atgūto bruto operacionālo zaudējumu apmēru, kā arī citu aprakstošu informāciju par operacionālā riska notikumu, kuru dēļ radušies operacionālie zaudējumi, rašanās cēloņiem.
\n353 (Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; 329.1.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) 330. Iestāde, lai nodrošinātu iekšējo datu par tās operacionālajiem zaudējumiem atbilstību 329. punktā minētajām prasībām, nosaka un dokumentē:
\n330.1. katrai darbības jomai vai notikumu veidam atbilstošu minimālo bruto operacionālo zaudējumu apmēru jeb slieksni, ar kuru tā sāk apkopot iekšējos datus par tās operacionālajiem zaudējumiem;
\n330.2. kritērijus tās operacionālo zaudējumu klasificēšanai noteiktajās darbības jomās un notikumu veidos, ņemot vērā, ka:
\n330.2.1. operacionālos zaudējumus, kas saistīti ar kredītrisku un sākotnēji iekļauti iestādes iekšējās datu bāzēs, kurās reģistrē ar kredītrisku saistītu informāciju, iekļauj arī iestādes iekšējās datu bāzēs, kurās reģistrē ar operacionālo risku saistītu informāciju. Šādus zaudējumus identificē atsevišķi un neņem vērā, aprēķinot operacionālā riska kapitāla prasību, kamēr vien tos ņem vērā kredītriska kapitāla prasības aprēķināšanā;
\n330.2.2. operacionālos zaudējumus, kas saistīti ar tirgus riskiem, ņem vērā, aprēķinot operacionālā riska kapitāla prasību;
\n330.3. specifiskus kritērijus tādu operacionālo zaudējumu klasificēšanai noteiktajās darbības jomās un notikumu veidos, kas rodas kāda notikuma dēļ struktūrvienībā, kura ir iesaistīta citu struktūrvienību darbības nodrošināšanā, piemēram, informācijas tehnoloģiju struktūrvienībā, vai darbībā, kas aptver vairāk nekā vienu darbības jomu vai arī rodas no vairākiem saistītiem notikumiem kādā noteiktā laika periodā;
\n330.4. procedūras tās vēsturisko iekšējo datu par operacionālajiem zaudējumiem atbilstības esošajiem apstākļiem novērtēšanai, piemēram, darbības veidiem, tehnoloģiskajiem procesiem, operacionālā riska pārvaldīšanas procedūrām. Minētajās procedūrās iekļauj tādu situāciju aprakstus, kurās pieļaujama iestādes vēsturisko iekšējo datu par tās operacionālajiem zaudējumiem novērtējuma neievērošana, mērogošana vai citi pielāgojumi, un precizē, kādā apmērā minētie pielāgojumi ir iespējami un kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumus par novērtējuma neievērošanu.
\n354 Ārējie dati 331. Iestāde tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī iekļauj tās darbībai atbilstošus ārējos datus (publiskie dati vai kopējā sistēmā apstrādāti citu (līdzīgu) iestāžu dati), īpaši gadījumos, ja pastāv retu, bet būtisku operacionālo zaudējumu rašanās varbūtība.
\n355 332. Iestāde nosaka, dokumentē un regulāri pārskata gadījumus, kuros lieto ārējos datus, un metodes ārējo datu iekļaušanai tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī, piemēram, veicot mērogošanu vai kvalitatīvas korekcijas.
\n356 333. Iestāde nodrošina, ka tās noteiktos un dokumentētos ārējo datu lietošanas gadījumus un metodes to iekļaušanai tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī regulāri pārbauda trešā persona.
\n357 Scenāriju analīze 334. Iestāde novērtē tās darbībai būtisku operacionālo zaudējumu rašanās varbūtību, pamatojoties uz ekspertu, piemēram, iestādes riska pārvaldīšanas ekspertu, novērtējumiem par šādu operacionālo zaudējumu rašanās varbūtību un to iespējamo apmēru (scenāriju analīze) un atbilstošiem ārējiem datiem.
\n358 335. Iestāde var izteikt ekspertu novērtējumus kā parametrus pieņemtajam operacionālo zaudējumu statistiskajam sadalījumam. Iestāde lieto scenāriju analīzi, lai novērtētu tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī iestrādāto korelācijas pieņēmumu iespējamo noviržu ietekmi, īpaši, lai novērtētu operacionālos zaudējumus, kas var rasties vairāku operacionālā riska notikumu vienlaicīgas iestāšanās rezultātā.
\n359 336. Iestāde regulāri pārvērtē tās darbībai būtisku operacionālo zaudējumu rašanās varbūtību, izmantojot scenāriju analīzi, kurā ņemti vērā faktiskie operacionālie zaudējumi.
\n360 Komercdarbības vides un iekšējās kontroles rādītāji 337. Iestāde tās operacionālā riska novērtēšanas metodoloģijā ietver komercdarbības vides un iekšējās kontroles galvenos rādītājus, kas var mainīt tās darbībai piemītošo operacionālo risku, piemēram, darbības apjoma pieaugums, darbinieku mainība, jaunu darbības veidu vai produktu ieviešana (turpmāk – rādītāji).
\n361 338. Iestāde izstrādā un dokumentē rādītāju lietošanas tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī kārtību un pamato:
\n338.1. katra rādītāja izvēli kā nozīmīgu operacionālā riska rašanās cēloni (izraisītāju), balstoties uz pieredzi un ņemot vērā ekspertu atzinumus attiecīgajās darbības jomās;
\n338.2. operacionālā riska aplēšu jutīgumu attiecībā pret pārmaiņām rādītājos;
\n338.3. dažādu rādītāju īpatsvaru;
\n338.4. kā operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī ietver operacionālā riska pārmaiņas, ko rada operacionālā riska kontroles uzlabošana, un iespējamo operacionālā riska palielināšanos, ko rada darbības apjoma pieaugums vai lielāka operāciju (darījumu) sarežģītība.
\n362 339. Iestāde regulāri izvērtē un apstiprina rādītāju lietošanu operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī un to lietošanas rezultātā iegūtos datus, veicot salīdzinājumu ar iestādes iekšējiem datiem par tās faktiskajiem operacionālajiem zaudējumiem un atbilstošiem ārējiem datiem.
\n363 340. Iestāde nodrošina, ka 338. punktā minēto kārtību pārbauda trešā persona.
\n364 10. tabula. Operacionālā riska notikumu veidiOperacionālā riska notikumu veidiOperacionālo zaudējumu raksturojums12Iekšējie krāpnieciskie darījumiZaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai normatīvo aktu vai iestādes politiku un procedūru apiešana un kurās iesaistīts vismaz viens no iestādē strādājošajiemĀrējie krāpnieciskie darījumiZaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai likumu apiešana, ko veic trešā puseNeatbilstoša nodarbinātības prakse un darbavietas drošībaZaudējumi, kas rodas tiesību aktiem vai nolīgumiem, kas nosaka darba attiecības, veselības aizsardzību vai darba drošību, neatbilstošu darbību dēļ, vai maksājumu par prasībām saistībā ar personu traumām vai diskriminācijas gadījumu dēļNekorekta attieksme pret klientiem, neatbilstoši produkti un komercdarbības prakseZaudējumi, kas rodas nejaušu vai nolaidīgu profesionālo pienākumu pildīšanas dēļ attiecībā uz konkrētiem klientiem, vai produkta veida vai tā rakstura dēļMateriālo aktīvu bojājumiZaudējumi, kas rodas no materiālo aktīvu zaudējumiem vai to bojājumiem dabas katastrofu vai citu notikumu dēļKomercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdas (defekti)Zaudējumi, kas rodas komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu (defektu) dēļNepilnības izpildes, piegādes un procesa vadībāZaudējumi, kas rodas darījumu apstrādes vai procesu vadības kļūdu un attiecību ar darījumu partneriem vai piegādātājiem dēļ III sadaļa Pašu kapitāls 341. Iestādes pašu kapitālu veido pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaitīts saskaņā ar 348. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums un kura ar Komisijas atļauju var būt papildināta ar trešā līmeņa kapitālu.
\n365 342. Pirmā līmeņa kapitālu veido šādi elementi:
\n342.1. apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu vērtību;
\n342.2. akciju emisijas uzcenojums;
\n342.3. rezerves kapitāls un pārējās rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas;
\n342.4. iepriekšējo gadu revidētā nesadalītā peļņa vai zaudējumi;
\n342.5. kārtējā darbības gada peļņa – ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību, tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un saņemta Komisijas atļauja. Nepieciešamos uzkrājumus paredzamajām dividendēm veido, ņemot vērā iestādes apstiprināto dividenžu maksāšanas politiku vai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu par katru šādu gadījumu. Ja kārtējā darbības gada nerevidētā peļņa turpmākajos mēnešos pārsniedz apstiprināto starpposma peļņu, aprēķinā iekļauj apstiprināto starpposma peļņu. Ja kārtējā darbības gada peļņa turpmākajos mēnešos samazinās un tās apmērs kļūst mazāks par apstiprināto starpposma peļņu, aprēķinā iekļauj tekošo kārtējā darbības gada peļņu. Kārtējā darbības gada nerevidētās peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā;
\n342.6. samazinājums par:
\n342.6.1. iestādes īpašumā esošajām pašas akcijām;
\n342.6.2. nemateriālajiem aktīviem;
\n342.6.3. kārtējā darbības gada zaudējumiem;
\n342.6.4. pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vai pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi, kas iekļauta bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, ja tā ir negatīva;
\n342.6.5. peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas;
\n342.6.6. patiesajā vērtībā novērtēto aktīvu vērtības papildu korekcijām saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikuma 2. daļas prasībām;
\n342.6.7. peļņu, kas aprēķināta, kapitalizējot nākotnes ienākumus no vērtspapirizētajiem aktīviem un nodrošinot kredīta kvalitātes uzlabošanu vērtspapirizēšanas pozīcijās gadījumā, ja iestāde ir vērtspapirizēšanas iniciatore.
\n366 (Grozīts ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; 342.6.6.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu) 343. Otrā līmeņa kapitālu veido šādi elementi, kuru apmērs kopsummā nedrīkst pārsniegt pirmā līmeņa kapitālu:
\n343.1. subordinētais kapitāls, kuru veido naudas līdzekļi, kurus iestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi iestādes likvidācijas gadījumā un aizdevēja prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas. Iestāde ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc aizņēmuma iekļaušanas otrā līmeņa kapitālā iesniedz Komisijai aizņēmuma līguma kopiju elektroniskā formātā.
\nIestāde var atmaksāt šādu aizņēmumu pēc savas iniciatīvas pirms termiņa, ja pēc šāda aizņēmuma atmaksas tās pašu kapitāls atbilst šo noteikumu prasībām un ja Komisija pret to neiebilst. Šādā gadījumā iestāde ne vēlāk kā 14 dienas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstveidā paziņo Komisijai par nodomu atmaksāt šādu aizņēmumu pirms termiņa. Ja septiņu dienu laikā pēc iestādes paziņojuma saņemšanas Komisija nav motivēti iebildusi pret šāda aizņēmuma atmaksas veikšanu, uzskatāms, ka Komisija ir devusi atļauju iestādei atmaksāt šādu aizņēmumu pirms termiņa;
\n343.2. noteiktā termiņā dzēšamās priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu;
\n343.3. beztermiņa priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu;
\n343.4. pārvērtēšanas rezerve, kas izveidojas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek atspoguļota katram pamatlīdzeklim atsevišķi. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datuma pārvērtēšanas rezervi.
\nNerevidētās pārvērtēšanas rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 70 procentu apmērā no katra pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais pamatlīdzekļu vērtības pieaugums;
\n343.5. peļņa, kas atzīta ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātā, ja zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem ir bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas peļņas, kas atzīta ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātā, apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Šāda peļņa iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no katra ieguldījumu īpašuma vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugums. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo iepriekšējo gadu peļņu, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo peļņu, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Nerevidētās peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā;
\n343.6. pārvērtēšanas rezerve, kas izveidojas pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultātā visam portfelim kopumā, ja tā ir pozitīva un ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Ja kārtējā mēnesī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja kārtējā mēnesī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj kārtējā mēneša pārvērtēšanas rezervi un rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Minētā pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pieauguma;
\n343.7. ja riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar IRB pieeju (šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 3. daļa) - saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem izveidoto uzkrājumu nedrošiem parādiem un vērtību korekciju pārsniegums pār paredzamajiem zaudējumiem (pozitīvs rezultāts), kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 36. punkta prasībām, bet ne vairāk kā 0.6 procentu apmērā no saskaņā ar IRB pieeju aprēķinātās riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas, kurā neiekļauj ar 1 250 procentu riska pakāpi svērtās vērtspapirizēšanas pozīcijas.
\n367