2)ja paziņo šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto rīkojumu, — dod rīkojumu apķīlāt naudas līdzekļus, norādot apķīlājamo naudas līdzekļu summu, piedzenamo līdzekļu summu, to naudas līdzekļu summu, kura ir saglabājama fiziskajām personām Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā noteiktajā apmērā attiecībā uz parādnieku, valsts budžeta ieņēmumu konta numuru (kontu numurus) Valsts kasē, uz kuru pārskaitāmi naudas līdzekļi, un tā lēmuma datumu un numuru, uz kura pamata pieņemts šis rīkojums;
\n
3)ja paziņo šā panta otrās daļas 3.punktā noteikto rīkojumu, — maksājuma identifikatoru, tā rīkojuma numuru, atbilstoši kuram naudas līdzekļi tika apķīlāti, vai tā lēmuma datumu un numuru, uz kura pamata pieņemts šis rīkojums, un vismaz vienu no šādām darbībām:
\n
a)pārskaitīt naudas līdzekļus, norādot piedziņai pārskaitāmo naudas līdzekļu apmēru un valsts budžeta ieņēmumu konta numuru (kontu numurus) Valsts kasē, uz kuru pārskaitāmi naudas līdzekļi,
\n
b)pārskaitīt naudas līdzekļus, tiklīdz tie saņemti nodokļu maksātāja kontos, līdz rīkojuma pilnīgai izpildei, norādot pārskaitāmo naudas līdzekļu kopsummas apmēru un valsts budžeta ieņēmumu konta numuru (kontu numurus) Valsts kasē, uz kuru pārskaitāmi naudas līdzekļi,
\n
c)atbrīvot no apķīlājuma naudas līdzekļus, kas saglabājami fiziskajām personām atbilstoši Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktam, norādot naudas līdzekļu apmēru,
\n
d)līdz šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktā rīkojuma pilnīgai izpildei saglabāt no apķīlājuma naudas līdzekļus, kas saglabājami fiziskajām personām atbilstoši Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktam attiecībā uz parādnieku vienu reizi mēnesī, norādot naudas līdzekļu apmēru,
\n
e)atbrīvot no apķīlājuma naudas līdzekļus, kas pārsniedz piedziņai pārskaitāmo līdzekļu apmēru;
\n
4)ja paziņo šā panta otrās daļas 4.punktā noteikto rīkojumu, — dod rīkojumu precizēt naudas līdzekļu apmēru vai precizēt vai atcelt veicamo darbību, norādot apmēru un tā rīkojuma numuru, kurš tiek precizēts vai atcelts.
\n
(4)Šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā un 3.punkta \"c\" un \"d\" apakšpunktā noteikto pienākumu — saglabāt fiziskajām personām naudas līdzekļus Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā noteiktajā apmērā attiecībā uz parādnieku — paziņo vienai no kredītiestādēm vai vienam no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (pēc Valsts ieņēmumu dienesta izvēles — pēc nejaušības principa), kuram paziņojams šā panta otrās daļas 1. punktā noteiktais rīkojums vai attiecīgi kuram saistībā ar konkrēto izpilddokumentu paziņojami šā panta otrajā daļā noteiktie rīkojumi, ja līdz rīkojuma pieņemšanas dienai nav saņemts nodokļu maksātāja iesniegums par kontu, kurā nodokļu maksātājam tiek ieskaitīti maksājumi, uz kuriem attiecināmi piedziņas vēršanas ierobežojumi.
\n
(5)Valsts ieņēmumu dienests apkopo informāciju, kas norādīta saistībā ar šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto rīkojumu sniegtajos paziņojumos par izpildi, un ne vēlāk kā četru darbdienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas nosūta kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu.
\n
(6)Valsts ieņēmumu dienests šā panta otrajā daļā noteiktos rīkojumus paziņo un saņem paziņojumus par rīkojumu izpildi (turpmāk — datu apmaiņa) vienā no šādiem datu apmaiņas veidiem:
\n
1)elektroniski, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāju;
\n
2)(zaudējis spēku ar 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 185. punktu).
\n
(7)Sagatavojot šā panta otrajā daļā noteikto rīkojumu, kā arī precizējot piedzenamās vai apķīlājamās summas apmēru, Valsts ieņēmumu dienests kontrolē, lai no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pieprasīto naudas līdzekļu kopsumma nepārsniegtu parāda summas segšanai nepieciešamo apmēru. Ja, izpildot rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, no vairākām kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pārskaitīto naudas līdzekļu kopsumma ir pārsniegusi piedzenamās summas apmēru, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā no dienas, kad valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē tiek ieskaitīta summa, kas pārsniedz piedzenamās summas apmēru, to atmaksā to vai novirza nokavēto nodokļu maksājumu segšanai.
\n
(8)Ja nodokļu maksātājs nav informējis Valsts ieņēmumu dienestu par to kontu kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurā tiek ieskaitīta darba samaksa, tai pielīdzinātie maksājumi vai citi maksājumi, uz kuriem attiecināmi piedziņas veikšanas ierobežojumi, un saskaņā ar rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē ir ieskaitīti naudas līdzekļi, uz kuriem piedziņa saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav vēršama, nodokļu maksātājs ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad naudas līdzekļi ieskaitīti valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē, ir tiesīgs iesniegt iesniegumu par to atmaksu, iesniegumam pievienojot prasījumu pamatojošus dokumentus. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas atmaksā nodokļu maksātājam valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē ieskaitītos naudas līdzekļus, ja konstatē, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedziņa uz tiem nav vēršama.
\n
(9)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests paziņo šā panta otrajā daļā noteiktos rīkojumus un saņem paziņojumus par šo rīkojumu izpildi, izmantojot šā panta sestās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu.
\n
(10)Šā panta otrajā daļā noteiktais rīkojums, kas paziņots, izmantojot šā panta sestās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, uzskatāms par paziņotu brīdī, kad tas ievietots Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmu savietotājā.
\n
29 (23.11.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019. Sestās daļas 2. punkts, devītās daļas otrais teikums un desmitās daļas otrais teikums zaudē spēku 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 185., 186. un 221. punktu)
\n
19.pantsNodokļu administrācijas atbildība
\n
30 (Izslēgts ar 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)
\n
20.pantsKonkrētu nodokļu administrēšana
\n
Nodokļus administrē šādas institūcijas:
\n
1)iedzīvotāju ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;
\n
2)uzņēmumu ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;
\n
3)nekustamā īpašuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam \"Par nekustamā īpašuma nodokli\";
\n
4)akcīzes nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;
\n
5)pievienotās vērtības nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;
\n
6)dabas resursu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests, Klimata un enerģētikas ministrija un tās padotībā esošās iestādes atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam;
\n
7)izložu un azartspēļu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;
\n
8)muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus — Valsts ieņēmumu dienests;
\n
9)valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — Valsts ieņēmumu dienests;
\n
10)(izslēgts ar 08.06.2017. likumu);
\n
11)elektroenerģijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;
\n
12)mikrouzņēmumu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;
\n
13)transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem;
\n
14)uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem;
\n
15)subsidētās elektroenerģijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ekonomikas ministrija;
\n
16)solidaritātes nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
\n
31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 30.03.2006., 26.10.2006., 19.12.2006., 09.08.2010., 20.12.2010., 06.11.2013., 17.12.2014., 30.11.2015., 08.06.2017. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.)
\n
21.pantsNodokļu administrācijas autonomija
\n
Nodokļu administrācija patstāvīgi veic šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos nodokļu un muitas kontroles jautājumos un jebkāda nodokļu administrācijas ietekmēšana, lai panāktu prettiesisku lēmumu, privileģētu stāvokli vai gūtu citus labumus, ir aizliegta.
\n
32 (09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)
\n
22.pantsKonfidencialitāte
\n
(1)Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), ja šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi, aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot:
\n
1)informāciju par nodokļu maksātāja nodokļu parādiem, kas izveidojušies nodokļu revīzijas (audita) vai nodokļu kontroles rezultātā vai nodokļu maksājumu kavējuma dēļ, norādot nodokļa parāda lielumu, nodokļu maksātāja nosaukumu vai vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu;
\n
2)informāciju par fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, kas nav reģistrēts komercreģistrā, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu;
\n
3)šā likuma 18. panta pirmās daļas 8., 8.1, 8.2, 12., 14., 19., 22., 28., 29., 30., 34., 35. un 36. punktā, 25. panta ceturtajā daļā, 34.1 panta astotajā daļā un 61. panta divpadsmitajā daļā noteiktajos gadījumos;
\n
4)(izslēgts ar 06.07.2021. likumu);
\n
5)lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi — informāciju par nodokļu maksātāja amatpersonu, kura iekļauta riska personu sarakstā, pamatojoties uz šā likuma 1. panta 31. punkta \"c\" apakšpunktā minēto kritēriju, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu;
\n
6)informāciju par nodokļu maksātāja darījuma partnera (juridiskās personas) nodokļu riskiem, ja nodokļu maksātājs pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir norādījis darījuma partneri (juridisko personu), kura darbībā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta veiktajam personas datu izvērtējumam nodokļu ieņēmumu riska jomā ir konstatēti fakti, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ir pamats sniegt minēto informāciju. Šajā gadījumā tiek paziņots arī darījuma partnerim, ka informācija par to ir izpausta konkrētajam nodokļu maksātājam;
\n
7)gadījumos, kad nodokļu maksātājs publiski izplatījis nepatiesas ziņas par nodokļu administrācijas veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem vai citiem nodokļu maksātāja tiesības ierobežojošiem līdzekļiem, — nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājam veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem vai piemērotajiem tiesības ierobežojošiem līdzekļiem, ciktāl tā attiecas uz lietu, par kuru nodokļu maksātājs publiskojis ziņas. Minētā informācija apstrādājama žurnālistikas vajadzībām un tikai tādā apmērā, ciktāl tas nepieciešams, lai sabiedrībai nodrošinātu objektīvu informāciju par konkrēto situāciju.
\n
(2)Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas šādos gadījumos:
\n
1)valsts ieņēmumu nodrošināšanai, kā arī pārraudzības funkciju veikšanai — Finanšu ministrijai;
\n
2)valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumu un izdevumu, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanas un rīcības ar valsts un pašvaldību mantu vai tās daļu kontrolei;
\n
3)nodokļu administrēšanas funkciju izpildei — citai nodokļu administrācijai, Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem ārvalstu kompetentajām iestādēm;
\n
4)normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai— pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem, tiesai, prokuratūrai un citām tiesībaizsardzības iestādēm;
\n
5)citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt;
\n
6)(izslēgts ar 19.12.2006. likumu);
\n
7)šā likuma 22.1 panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā — kredītinformācijas birojam.
\n
(21)Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas izveidoto nodokļu maksātāja personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ja tā izpaušana var ierobežot nodokļu administrācijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi.
\n
(3)Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju par nodokļu maksātāja nodokļu parādu, ja šis parāds ir noteikts, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem vai nodokļu kontroles rezultātā izdoto nodokļu kontroles rēķinu, izpauž pēc tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā, un tā darbība nav apturēta.
\n
(4)(Izslēgta ar 16.11.2017. likumu)
\n
(5)Informācijas saņemšana šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktajā gadījumā notiek saskaņā ar valsts pārvaldē noteiktajiem sadarbības pamatnoteikumiem vai, ja informācijas apmaiņa notiek starp padotības iestādēm, — saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, norādot sniedzamās informācijas apjomu, izsniegšanas, izmantošanas un apstrādes kārtību saskaņā ar informācijas pieprasītāja iesniegto pamatojumu.
\n
(6)Šā panta noteikumus par informācijas konfidencialitāti ievēro šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas un minēto iestāžu amatpersonas (darbinieki), kā arī sabiedrības pārstāvji, kuri ir iekļauti vai pieaicināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveidotajās darba grupās un konsultatīvajās padomēs. Šajā pantā noteikto informācijas konfidencialitāti personai ir pienākums ievērot arī pēc darbības pārtraukšanas minētajās darba grupās un konsultatīvajās padomēs, kā arī pēc amata (dienesta, darba) tiesisko attiecību izbeigšanas.
\n
(7)Persona, kas izpaudusi konfidenciālo informāciju par nodokļu maksātāju, tiek saukta pie likumos noteiktās atbildības.
\n
33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2001., 12.12.2002., 28.02.2003., 09.10.2003., 31.03.2004., 16.12.2004., 01.12.2005., 14.09.2006., 19.12.2006., 31.01.2008., 11.12.2008., 15.03.2012., 13.12.2012., 17.09.2015., 16.11.2017., 28.07.2017., 13.11.2019., 06.07.2021., 08.06.2023., 08.06.2023. un 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025.) 22.1 pants. Informācijas par fiziskās personas ienākumiem un apgādībā esošo personu skaitu sniegšana kredītinformācijas birojam
\n
(1)Valsts ieņēmumu dienestam ir atļauts sniegt tā rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem un apgādībā esošo personu skaitu kredītinformācijas birojam nodošanai, nemainot tās saturu, kredītinformācijas lietotājam — kapitālsabiedrībai (tās filiālei), kas Latvijas Republikā ir tiesīga veikt personu kreditēšanu vai ir saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai, — šīs fiziskās personas kā iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai. Informācija sniedzama atbilstoši kredītinformācijas biroja iesniegtam pamatotam pieprasījumam un tajā norādītajā apjomā, kas nedrīkst pārsniegt saskaņā ar šo likumu izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto apjomu.
\n
(2)Ja ir konstatēts, ka Datu valsts inspekcija pieņēmusi lēmumu par kredītinformācijas birojam izsniegtās licences apturēšanu vai anulēšanu, Valsts ieņēmumu dienests šā panta pirmajā daļā noteiktās informācijas sniegšanu aptur vai pārtrauc ar nākamo dienu pēc attiecīgā lēmuma publicēšanas Datu valsts inspekcijas tīmekļa vietnē līdz licences atjaunošanas dienai.
\n
(3)Kredītinformācijas birojam kā pārzinim ir šādi papildu pienākumi:
\n
1)pieprasīt un saņemt informāciju pēc kredītinformācijas lietotāja — kapitālsabiedrības (tās filiāles), kas Latvijas Republikā ir tiesīga veikt personu kreditēšanu vai ir saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai, — pieprasījuma;
\n
2)veikt pieprasījumu tikai gadījumā, ja kredītinformācijas lietotājam pastāv kāds no Kredītinformācijas biroju likuma 18.pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem informācijas saņemšanai;
\n
3)nodot saņemto informāciju attiecīgajam kredītinformācijas lietotājam, nemainot tās saturu;
\n
4)apstrādāt personas datus atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā;
\n
5)uzskaitīt un saglabāt informāciju par katru:
\n
a)informācijas pieprasījumu kredītinformācijas birojam, ko veicis kredītinformācijas lietotājs,
\n
b)informācijas pieprasījumu, ko kredītinformācijas birojs veicis Valsts ieņēmumu dienestam,
\n
c)gadījumu, kad informācija saņemta no Valsts ieņēmumu dienesta,
\n
d)gadījumu, kad saņemtā informācija nodota kredītinformācijas lietotājam;
\n
6)(izslēgts ar 06.07.2021. likumu);
\n
7)(izslēgts ar 06.07.2021 likumu).
\n
34 (17.09.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.07.2021. un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023. Grozījums panta nosaukumā un pirmajā daļā par to papildināšanu pēc vārda \"ienākumiem\" ar vārdiem \"un apgādībā esošo personu skaitu\" stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 240. punktu) 22.2 pants. Informācijas sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem, kā arī citiem darījumiem
\n
(1)Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekta (turpmāk — subjekts) pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ir nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā. Subjekts ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.
\n
(11)Subjektam ir pienākums Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam sliekšņa deklarāciju, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.
\n
(2)Valsts ieņēmumu dienests saņemtos ziņojumus un sliekšņa deklarācijas izmanto, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos.
\n
(3)(Izslēgta ar 04.12.2024. likumu)
\n
(4)Aizdomīgus darījumus konstatē saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā izveidoto iekšējās kontroles sistēmu.
\n
(5)Subjekts šā panta pirmajā daļā noteiktajos ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem ietver informāciju atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, kas noteiktas attiecībā uz ziņojuma par aizdomīgu darījumu saturu.
\n
(6)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami šā panta pirmajā daļā noteiktie ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī kārtību un gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama sliekšņa deklarācija.
\n
(7)Informāciju par aizdomīgiem darījumiem un citu šajā pantā minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienests glabā piecus gadus.
\n
(8)Subjektam nav atļauts informēt personu (klientu), patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ir sniegtas ziņas par personu (klientu) vai tās darījumu (darījumiem) šajā pantā noteiktajā kārtībā.
\n
(9)Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus un nodrošina šajā pantā noteiktajā kārtībā saņemtās informācijas aizsardzību, lai novērstu neatļautu piekļūšanu šai informācijai, kā arī novērstu neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu.
\n
(10)Valsts ieņēmumu dienestam, tā amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt personas, par kurām ir sniegts ziņojums un sliekšņa deklarācija, un citas personas par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir sniegts šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņojums un 1.1 daļā noteiktā sliekšņa deklarācija.
\n
(11)Subjektam, pildot šā panta prasības, piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem paredzētos tiesiskās aizsardzības mehānismus, to skaitā atbrīvošanu no atbildības.
\n
35 (30.11.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016., 30.05.2019., 20.02.2020., 16.06.2021. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 22.3 pants. Informācijas sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam par fiziskās personas konta apgrozījumu un skaidras naudas iemaksām
\n
(1)Lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk, kā arī kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.
\n
(11)Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs klienta pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā apgrozījumā neietver summas klienta darījumiem, kas veikti starp klienta kontiem (tajā skaitā slēgtajiem kontiem) vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros. Šis nosacījums nav attiecināms uz summām tiem klienta darījumiem, kas veikti no klienta pieprasījuma noguldījuma konta vai maksājumu konta uz klienta darījuma kontu vai no klienta darījuma konta uz klienta pieprasījuma noguldījuma kontu vai maksājumu kontu.
\n
(12)Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, sniedzot informāciju atbilstoši šā panta pirmajai daļai par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 000 euro vai vairāk, tajā norāda šādas ziņas:
\n
1)klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu;
\n
2)pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo atlikuma summu iepriekšējā kalendāra gada pēdējās dienas beigās;
\n
3)pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo debeta apgrozījuma summu iepriekšējā gadā;
\n
4)pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo kredīta apgrozījuma summu iepriekšējā gadā.
\n
(13)Informācija par pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu atlikumiem un to apgrozījumu sniedzama euro. Ja darījumi pieprasījuma noguldījuma kontos un maksājumu kontos veikti ārvalsts valūtā, veikto darījumu summas pārrēķina no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, kurš ir spēkā kalendāra gada pēdējās dienas sākumā.
\n
(14)Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, sniedzot informāciju atbilstoši šā panta pirmajai daļai par klientiem, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa ir 7000 euro vai vairāk, tajā norāda:
\n
1)klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu;
\n
2)maksājumu kontā ieskaitītās skaidrās naudas kopējo summu euro iepriekšējā gadā.
\n
(2)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama šā panta pirmajā daļā minētā informācija.
\n
(3)No kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja, šajā pantā noteiktajā kārtībā saņemto informāciju par fizisko personu Valsts ieņēmumu dienests glabā piecus gadus.
\n
(4)Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus un nodrošina šajā pantā noteiktajā kārtībā saņemtās informācijas aizsardzību, lai novērstu neatļautu piekļūšanu šai informācijai, kā arī novērstu neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu.
\n
36 (28.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2018., 06.07.2021. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 22.4 pants. Datu aizsardzība starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas jomā
\n
(1)Valsts ieņēmumu dienests ir starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas procesā apstrādāto fizisko personu datu pārzinis.
\n
(2)Šā panta izpratnē datu aizsardzības pārkāpums ir drošības pārkāpums, kurš radies tīšas nelikumīgas rīcības, nolaidības vai nejaušības dēļ un kura rezultātā tiek iznīcināta, pazaudēta, mainīta informācija, vai jebkurš gadījums, kas saistīts ar neatbilstīgu vai neatļautu piekļuvi informācijai, tās izpaušanu vai izmantošanu, tostarp ar personas datiem, kas pārsūtīti, uzglabāti vai citādi apstrādāti. Datu aizsardzības pārkāpums var attiekties uz datu konfidencialitāti, pieejamību un integritāti.
\n
(3)Ja ir konstatēts datu aizsardzības pārkāpums, Valsts ieņēmumu dienests:
\n
1)nekavējoties informē Eiropas Komisiju par konstatēto datu aizsardzības pārkāpumu un tā novēršanai veiktajiem pasākumiem;
\n
2)veic pārbaudi par datu aizsardzības pārkāpumu, aptur un novērš šo pārkāpumu;
\n
3)ja datu aizsardzības pārkāpumu nevar nekavējoties apturēt un novērst, rakstveidā informē Eiropas Komisiju par nepieciešamību apturēt piekļuvi starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas sistēmai;
\n
4)informē Eiropas Komisiju par datu aizsardzības pārkāpuma novēršanu.
\n
(4)Valsts ieņēmumu dienests var apturēt informācijas apmaiņu ar to dalībvalsti, kurā noticis datu aizsardzības pārkāpums, par to rakstveidā informējot Eiropas Komisiju un Finanšu ministriju.
\n
(5)Nodokļu maksātājs ir to fizisko personu datu pārzinis, ar kuriem saistībā tas veic datu apstrādi, sagatavojot un sniedzot Valsts ieņēmumu dienestam informāciju starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas mērķiem.
\n
(6)Šā panta piektajā daļā minētais nodokļu maksātājs informē katru attiecīgo fizisko personu, ka informācija par to tiks apstrādāta un nosūtīta Valsts ieņēmumu dienestam, lai izpildītu ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu saistītos pienākumus, kā arī savlaicīgi pirms ziņošanas pienākuma izpildes sniedz katrai attiecīgajai fiziskajai personai visu to informāciju, ko tai ir tiesības saņemt no datu pārziņa, lai šī persona varētu īstenot savas tiesības uz datu aizsardzību.
\n
37 (22.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.) 22.5 pants. Ar pārrobežu maksājumiem saistītās informācijas izmantošana Valsts ieņēmumu dienestā Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta otrajā daļā minētajā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju var izmantot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei.
\n
38 (03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2025.)
\n
VI nodaļa
\n
Nodokļu (nodevu) aprēķināšana, iekasēšana un atmaksāšana
\n
23.pantsNodokļa maksājuma apmēra precizēšana
\n
(1)Nodokļu revīziju (auditu) veic triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, bet, pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības, — piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, izņemot šā likuma 16.1 panta otrajā daļā minēto gadījumu. Minētais piecu gadu termiņš attiecināms arī uz nodokļu revīzijām (auditiem), kurās vienlaikus tiek pārbaudīta transfertcenas atbilstība tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības un citi nodokļi, kurus ietekmē veiktie transfertcenu vai hibrīdneatbilstību precizējumi. Ja attiecībā uz konkrēto nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļa apmēra noteikšanu.
\n
(11)(Izslēgta ar 08.06.2023. likumu)
\n
(2)Nodokļu administrācija papildus aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.
\n
(3)Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir pagarinājusi lēmuma pieņemšanas termiņu atbilstoši šā panta 3.1 daļai.
\n
(31)Nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir tiesīga pagarināt nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 30 dienām, ja ir nepieciešama papildu informācija nodokļu revīzijas (audita) veikšanai, un līdz 60 dienām, ja ir nepieciešama informācija no ārvalstu nodokļu administrācijas vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm. Nodokļu revīzijas (audita) termiņā neieskaita laikposmu:
\n
1)no dienas, kad ārvalstu nodokļu administrācijai vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm pieprasīta informācija, līdz atbildes saņemšanas dienai;
\n
2)par kādu nodokļu maksātājs ir nokavējis nodokļu administrācijas pieprasītās informācijas iesniegšanas termiņu, ja nokavējuma fakts ir dokumentāri pierādīts un pieprasītās ziņas attiecas uz nodokļu revīzijā (auditā) pārbaudāmiem nodokļiem, nodevām vai citiem valsts noteiktajiem maksājumiem, un tās ir vai tām vajadzēja būt nodokļu maksātāja rīcībā;
\n
3)kurā nodokļu revīzijas (audita) veikšana nav bijusi iespējama nodokļu maksātāja vai tā pilnvaroto personu prombūtnes dēļ, arī slimības dēļ, ja prombūtnes fakts ir dokumentāri apstiprināts;
\n
4)(izslēgts ar 25.10.2018. likumu);
\n
5)no dienas, kurā nodokļu maksātājam ir paziņots par nodokļu revīzijas (audita) rezultātā konstatētajiem pārkāpumiem un to pamatojumu, līdz nodokļu maksātāja viedokļa saņemšanas dienai, nepārsniedzot 30 dienas;
\n
6)no dienas, kad ir uzsākta kopīga uzraudzība, līdz dienai, kad noslēguma ziņojums paziņots kopīgās uzraudzības ietvaros pārbaudāmajai personai.
\n
(32)Par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu neuzskata darbības, ko nodokļu administrācija šā panta 3.1 daļā minētajos laikposmos veikusi informācijas iegūšanai iestādes ietvaros, no citām iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, tajā skaitā citu fizisko un juridisko personu nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanu, kā arī darbības, kuras veiktas kopīgās uzraudzības ietvaros.
\n
(4)Šā panta trešajā daļā minētie nodokļu revīzijas (audita) termiņa ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad tiek veikta nodokļu kopīga starpvalstu pārbaude vai nodokļu revīzijā (auditā) tiek pārbaudīta transfertcenas atbilstība tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības, kā arī ja vienlaikus tiek pārbaudīti citi nodokļi.
\n
(41)Nodokļu administrācija pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, pamatojoties uz kriminālprocesa virzītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu [budžetā nenomaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu] summu. Šādā kārtā sagatavots atzinums nav administratīvs akts. Uz atzinumu neattiecas šajā likumā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.
\n
(5)Nodokļu kontroli veic triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, bet, pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības, — piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Nodokļu kontroli uzsāk, nosūtot paziņojumu, ar kuru nodokļu maksātāju informē par nodokļu administrācijas konstatētajām neatbilstībām. Ar minēto paziņojumu aicina nodokļu maksātāju 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas novērst nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības vai iesniegt pamatotu to izskaidrojumu vai papildu informāciju. Šī kārtība neattiecas uz nodokļu kontroli, kas uzsākta šā panta 5.4 daļā minētajos gadījumos.
\n
(51)Nodokļu administrācija pabeidz nodokļu kontroli divu mēnešu laikā no tās uzsākšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, nodokļu kontroles termiņu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no tās uzsākšanas dienas, par to informējot nodokļu maksātāju. Šī kārtība neattiecas uz nodokļu kontroli, kas uzsākta šā panta 5.4 daļā minētajos gadījumos.
\n
(52)Nodokļu administrācija izbeidz nodokļu kontroli:
\n
1)pieņemot lēmumu par nodokļu kontroles izbeigšanu, ja pārbaudes rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu (nodevu) maksājumi budžetā;
\n
2)ar vienošanās līguma noslēgšanas dienu, ja nodokļu maksātājs ar Valsts ieņēmumu dienestu ir noslēdzis vienošanās līgumu saskaņā ar šā likuma 41. panta otro daļu. Šādā gadījumā nokavējuma naudu aprēķina šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no konkrētā nodokļa (nodevas) maksāšanas termiņa iestāšanās vai pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja maksāšanas termiņu nav iespējams noteikt, līdz nodokļu kontroles uzsākšanas dienai;
\n
3)ja nodokļu maksātājs nav novērsis nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības vai nav iesniedzis pamatotu to izskaidrojumu, vai nav noslēdzis vienošanās līgumu šā likuma 41. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, — izdodot nodokļu kontroles rēķinu, ar kuru aprēķina budžetā maksājamo vai no budžeta atmaksājamo nodokļa (nodevas) summu vai nosaka par labu budžetam piedzenamo nodokļa (nodevas) summu, kā arī aprēķina nokavējuma naudu šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no konkrētā nodokļa (nodevas) maksāšanas termiņa iestāšanās vai pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja maksāšanas termiņu nav iespējams noteikt, līdz nodokļu kontroles uzsākšanas dienai, vai precizē ar nodokļiem (nodevām) apliekamo objektu un uzliek soda naudu saskaņā ar šā panta 5.3 daļu;
\n
4)pieņemot lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, ja nodokļu kontrolē konstatēto neatbilstību ietekmi uz nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) saistībām bez papildu pierādījumu iegūšanas nav iespējams noteikt.
\n
(53)Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs lieto kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu ar mainītu konstrukciju vai programmu, bet nav iespējams noteikt periodu, kurā slēpts vai samazināts ar nodokļiem un nodevām apliekamais objekts, un šā objekta apmēru, nodokļu administrācija nosaka samazināto ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu uz aprēķinu pamata, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, un piedzen soda naudu 100 procentu apmērā. Salīdzinot nodokļu maksātāja kases aparātā, hibrīda kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā ierīcē vai iekārtā reģistrēto darījumu kopsummu noteiktā periodā ar pārbaudē konstatēto, nodokļu administrācija aprēķina nereģistrēto darījumu proporciju. Samazināto ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu nosaka, attiecinot nereģistrēto darījumu proporciju uz konkrētajā kases aparātā, hibrīda kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā ierīcē vai iekārtā reģistrēto darījumu kopsummu par pēdējiem 12 mēnešiem vai īsāku laikposmu, ja nodokļu maksātājs ir uzsācis vai veic darbību nepilnu 12 mēnešu periodu, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības periodiskumu un attiecīgās iekārtas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datu bāzē (reģistrā).
\n
(54)Ja administratīvais pārkāpums vai citas kompetentās iestādes sniegtā informācija par konstatēto pārkāpumu ietekmē nodokļu (nodevu) apmēru, nodokļu administrācija nodokļu kontroles rēķinu izdod mēneša laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas, nenosūtot nodokļu maksātājam paziņojumu par nodokļu kontroles uzsākšanu.
\n
(55)Nodokļu kontroles rēķinā aprēķinātos maksājumus nodokļu maksātājs samaksā 30 dienu laikā no nodokļu kontroles rēķina paziņošanas dienas. Ja minētajā termiņā nodokļu maksātājs neveic nodokļu kontroles rēķinā aprēķinātos maksājumus, nodokļu administrācija šā likuma 29. panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu aprēķina ar nākamo dienu pēc maksāšanas termiņa iestāšanās.
\n
(6)Veicot nodokļu revīziju (auditu) un nodokļu kontroli, nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
\n
1)ir konstatēts nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugums, kurš neatbilst nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem vai par kuru nodokļu administrācijā nav iesniegtas deklarācijas;
\n
2)nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējams kāds no darījuma dalībniekiem;
\n
3)persona veic vai ir veikusi ar nodokļiem apliekamas darbības vai gūst ienākumus no īpašuma, bet nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs;
\n
4)nodokļu maksātājs nav iesniedzis normatīvajos aktos paredzētās nodokļu deklarācijas;
\n
5)nodokļu maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē sniegtās ziņas neatbilst nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai, pārbaudēs konstatētajiem faktiem vai nodokļu maksātāja rīcībā esošo vai bijušo lietu vērtībai;
\n
6)nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija liecina par to, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti viņa grāmatvedības uzskaitē;
\n
7)nodokļu maksātāja naudas līdzekļu kustība kredītiestāžu kontos neatbilst saimnieciskās darbības rādītājiem vai liecina par tādu darījumu veikšanu, kuri nav atspoguļoti nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaitē;
\n
8)nodokļu maksātājs nav veicis grāmatvedības uzskaiti;
\n
9)nodokļu administrācijas amatpersonām pārbaudes laikā nav pieejami nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumenti, nav iespējams pārbaudīt nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumentus vai nav pieejami darījumu attaisnojuma dokumenti;
\n
10)nodokļu maksātāja rīcībā ir vai ir bijuši izejmateriāli, preces, vērtspapīri, naudas līdzekļi un citas lietas, kuru daudzums un veids liecina par iespējamo nodarbošanos ar saimniecisko darbību tādos apmēros un veidā, kas neatbilst nodokļu administrācijai iesniegtajām ziņām;
\n
11)nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītāji būtiski atšķiras no statistikā uzrādītajiem vidējiem rādītājiem attiecīgajā saimnieciskās darbības veidā vai ir citi apstākļi [arī nodokļu administrācijas pārbaudes rezultāti vai novērošanas rezultāti], kas ļauj uzskatīt, ka nodokļu maksātāja deklarācijās vai grāmatvedības uzskaitē uzrādītie saimnieciskās darbības rādītāji neatbilst faktiskajiem rādītājiem pārbaudāmajā taksācijas periodā;
\n
12)nodokļu maksātāja deklarētie ienākumi vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajās deklarācijās uzrādītie nodokļu maksātāja ienākumi neatbilst nodokļu maksātāja rīcībā esošajiem vai bijušajiem naudas līdzekļiem, mantai, cita veida vērtībām vai izdevumiem un nodokļu maksātājs nevar pamatot minēto neatbilstību;
\n
13)nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav iesniedzis šā likuma 15.2 pantā paredzētos dokumentus vai būtiski pārkāpis (šā likuma 15.2 panta četrpadsmitā daļa) normatīvajos aktos paredzētās transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas prasības.
\n
(7)Nodokļu administrācija, uz aprēķinu pamata nosakot nodokļu maksājumu apmēru, izmanto:
\n
1)tiešās aprēķinu metodes, tas ir, pamatojas uz nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros norādītajiem datiem un attaisnojuma dokumentiem;
\n
2)netiešās aprēķinu metodes, tas ir, aprēķina ar nodokļiem apliekamo objektu (ienākumu, darījumu vērtību u.tml.), pamatojoties uz savā rīcībā esošo informāciju.
\n
(8)Aprēķinot nodokļu maksājumu apmēru, nodokļu administrācija izmanto savā rīcībā esošo informāciju par nedeklarētiem ienākumiem, par nodokļa maksātāja darbību, pārbaudāmajā taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, darījumiem, kuri, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, nav ņemti vērā vai uzrādīti nepilnīgi, kā arī informāciju par kredītiestādēs esošajiem kontiem un noguldījumiem, vērtspapīru kontiem un nodokļu maksātājam piederošām kapitāla daļām kapitālsabiedrībās, apkopotiem attiecīgā saimnieciskās darbības veida sabiedrību saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem. Šī informācija bez maksas saņemama no:
\n
1)izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm;
\n
2)ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm, ja attiecīgas vienošanās to paredz;
\n
3)citām fiziskajām un juridiskajām personām (arī pēc to pārbaudēm);
\n
4)Centrālās statistikas pārvaldes — par attiecīgā saimnieciskās darbības veida komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību vai citu privāto tiesību juridisko personu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem;
\n
5)Latvijas Republikas reģistru iestādēm un citiem valsts informācijas sistēmu turētājiem (to skaitā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts zemes dienesta un citiem valsts reģistriem).
\n
(9)Ja konstatēts nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugums, nodokļu administrācija nodokļu summas aprēķinā ņem vērā starpību, kas veidojas starp faktiski konstatēto nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumu un nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem.
\n
(10)Nodokļu administrācija ir tiesīga noteikt nodokļu maksājumu apmēru, pamatojoties uz attiecīgajā taksācijas periodā veikto novērošanu un tās rezultātā konstatētajiem nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītājiem vai citu nodokļu administrēšanas procesa rezultātā iegūto informāciju vai konstatētajiem pārkāpumiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.
\n
(11)Ja taksācijas gadā novērošanas vai citu nodokļu administrēšanas procesā veikto darbību rezultātā ir atkārtoti konstatētas neatbilstības starp nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem saimnieciskās darbības rādītājiem un faktiskajiem rādītājiem, iegūtie rezultāti ir attiecināmi uz visiem taksācijas gada nodokļu maksājumiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.
\n
(12)Saskaņā ar šā panta noteikumiem aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek iekasēti bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām no dienas, kad nodokļu maksātājs saņēmis nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemto lēmumu vai nodokļu kontroles rezultātā izdoto nodokļu kontroles rēķinu, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļu uzlikšana nav pamatota.
\n
(13)(Izslēgta ar 11.12.2008. likumu.)
\n
(14)Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.
\n
39 (28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 19.12.2006., 11.12.2008., 21.05.2009., 21.06.2012., 13.12.2012., 30.11.2015., 16.11.2017., 25.10.2018., 08.06.2023., 06.12.2023. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 23.1 pants. Nodokļu un nodevu iemaksāšana budžetā
\n
(1)Nodokļu maksātājs vienotajā nodokļu kontā iemaksā šādus Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus (nokavējuma naudas un soda naudas):
\n
1)iedzīvotāju ienākuma nodokli;
\n
2)uzņēmumu ienākuma nodokli;
\n
3)pievienotās vērtības nodokli;
\n
4)akcīzes nodokli;
\n
5)Muitas likuma 1. panta 4. punktā minētos muitas maksājumus;
\n
6)dabas resursu nodokli;
\n
7)izložu un azartspēļu nodokli;
\n
8)valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
\n
9)elektroenerģijas nodokli;
\n
10)mikrouzņēmumu nodokli;
\n
11)subsidētās elektroenerģijas nodokli;
\n
12)uzņēmējdarbības riska valsts nodevu;
\n
121)finanšu stabilitātes nodevu;
\n
13)valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām;
\n
14)patentmaksu;
\n
15)maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu;
\n
16)maksājumus saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem par nodokļu parādu piedziņu.
\n
(2)Šā panta pirmajā, sestajā un septītajā daļā minēto maksājumu atzīst par saņemtu valsts budžetā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu.
\n
(3)(Izslēgta ar 23.11.2017. likumu)
\n
(4)Persona, kas sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, par kuru maksājama valsts nodeva, iepriekšējā mēnesī skaidrā naudā iekasētās valsts nodevu summas, neieskaitot tās savā norēķinu kontā, ieskaita valsts budžetā vai pašvaldības budžetā līdz nākamā mēneša 15.datumam, ja normatīvajos aktos nav noteikts īsāks termiņš.
\n
(5)Šā likuma 8. panta 3. punktā noteikto nodokļa maksājumu, pašvaldības budžetā iemaksājamo valsts nodevas maksājumu un pašvaldību nodevas maksājumu iemaksā pašvaldības budžetā nodokļu administrācijas vai pašvaldību nodevu administrācijas norādītajos budžeta kontos un atzīst par saņemtu pašvaldības budžetā dienā, kad pašvaldības budžets ir saņēmis attiecīgi tam piekritīgo nodokļa vai nodevas maksājumu.
\n
(6)Šā likuma 8. panta 13. un 14. punktā noteikto nodokļu maksājumu iemaksā valsts budžetā nodokļu administrācijas norādītajos budžeta kontos.
\n
(7)Valsts nodevas (izņemot uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, finanšu stabilitātes nodevu un valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām) maksājumu iemaksā valsts budžetā attiecīgās valsts nodevas administrācijas norādītajos budžeta kontos.
\n
(8)Vienotajā nodokļu kontā saņemtie maksājumi (izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus) tiek novirzīti šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu saistību segšanai to samaksas termiņa iestāšanās dienā atbilstoši nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņam vai atbilstoši maksājuma termiņam, ja valsts budžeta maksājums noteikts ar citu dokumentu, kas nav nodokļu deklarācija.
\n
(9)Ministru kabinets nosaka izņēmuma gadījumus šā panta astotajā daļā noteiktajai kārtībai, kādā vienotajā nodokļu kontā saņemtie maksājumi tiek novirzīti šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu saistību segšanai.
\n
(10)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests administrē nodokļu maksātāja vienotajā nodokļu kontā ieskaitītos maksājumus, kārtību, kādā tos novirza konkrēta nodokļa, nodevas, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu saistību segšanai, un maksājumu veikšanas kārtību vienotajā nodokļu kontā.
\n
(11)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saskaņā ar nodokļu likumiem budžetā tiek ieskaitīti kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi, kas nav maksājami vienotajā nodokļu kontā.
\n
40 (25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 31.01.2008., 16.11.2017., 23.11.2017. un 29.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.) 23.2 pants. Principi preču, darbu un pakalpojumu cenas noteikšanai nodokļu aprēķināšanas vajadzībām
\n
(1)Ja konkrēto nodokļu likumos un šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanā par preces, darba vai pakalpojuma cenu uzskata attiecīgās lietas (darbības) cenu (vērtību) darījumā.
\n
(2)Ja tas nav pretrunā ar konkrētā nodokļa likumu, nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu (vērtību) šādos gadījumos:
\n
1)darījumos starp saistītām personām;
\n
2)maiņas (bārtera), ieskaita darījumos;
\n
3)ja cenu novirze pārsniedz 20 procentus no cenām, kuras nodokļu maksātājs īsā laika posmā piemēro identiskām (līdzīgām) precēm;
\n
4)eksporta un importa darījumos.
\n
(3)Šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos atbilstoši šā panta nosacījumiem darījumu vērtību nosaka, pamatojoties uz darījumu tirgus cenu (vērtību), ievērojot ierastās atlaides vai uzcenojumus darījumos starp nesaistītām personām, to skaitā arī cenu izmaiņas, kas saistītas ar:
\n
1)izmaiņām pieprasījumā atkarībā no sezonas vai citiem apstākļiem;
\n
2)kvalitātes vai citas preču (pakalpojumu, darbu) patēriņa īpašības zudumu;
\n
3)preču realizācijas termiņa beigām;
\n
4)preču mārketinga politiku attiecībā uz jaunu preču (preču, kurām nav analogu tirgū) virzību vai preču virzību jaunos tirgos;
\n
5)preču paraugu un izmēģinājuma modeļu realizāciju, lai piesaistītu patērētājus.
\n
(4)Ja nodokļu maksātāja norādītā darījuma cena (vērtība) neatbilst tirgus cenai (vērtībai), nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), pamatojas uz darījuma tirgus cenu (vērtību) attiecīgajā laika posmā, kuru nosaka, ņemot vērā jebkuru no šādiem faktoriem:
\n
1)cenu vai vērtību, kādu līdzīgos darījumos piemērojis pats nodokļu maksātājs, stājoties darījumu attiecībās ar citām personām;
\n
2)cenu vai vērtību, kādu nodokļu maksātājam līdzīgos darījumos piemērojušas nesaistītas personas;
\n
3)aprēķināto darījuma pašizmaksu (izdevumu kalkulāciju), pieskaitot tai Centrālās statistikas pārvaldes izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju, bet, ja šādas informācijas nav, — nodokļu administrācijas izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju;
\n
4)Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo līdzīgu lietu cenu vai līdzīgu darījumu vērtību;
\n
5)pieaicināto neatkarīgo ekspertu darījuma novērtējumu.
\n
(5)Aprēķinot nodokļu maksājumus, par tirgus cenu (vērtību) pieņem vērtību, kas veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā identisku (vienādu) vai — ja identisku nav — līdzīgu preču tirgū salīdzināmos ekonomiskajos apstākļos.
\n
(6)Par identiskām (vienādām) precēm uzskatāmas preces, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām precēm ir:
\n
1)vienādas no visiem aspektiem, ieskaitot to fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju tirgū;
\n
2)ražotas tajā pašā valstī, neņemot vērā mazsvarīgas atšķirības (to skaitā preces iesaiņojumā vai ārējā izskatā).
\n
(7)Par līdzīgām precēm uzskatāmas preces, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām precēm:
\n
1)ir līdzīgas pēc uzbūves un īpašībām;
\n
2)spēj pildīt tos pašus uzdevumus un tirdzniecībā ir savstarpēji aizstājamas.
\n
(8)Nosakot, vai preces ir līdzīgas, ievēro to kvalitāti, preču zīmi, reputāciju tirgū, preces izcelsmes valsti un līdzīgus faktorus. Citas personas ražotas preces ņem vērā tikai tad, ja nav līdzīgu preču, kuras būtu ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.
\n
(9)Nosakot preču (pakalpojumu, darbu) tirgus cenu (vērtību), ņem vērā:
\n
1)cenas darījumos starp personām, kas nav uzskatāmas par saistītām personām. Darījumus starp saistītām personām var izmantot tirgus cenas (vērtības) noteikšanai, ja netiek ietekmēti darījumu ekonomiskie rezultāti;
\n
2)informāciju par preces (pakalpojumu, darbu) realizācijas laikā noslēgtajiem darījumiem ar identiskām (vienādām) vai līdzīgām precēm salīdzināmos apstākļos [ņemot vērā arī preču piegādes apjomu (kvantitāti), saistību izpildes termiņus, maksājumu nosacījumus];
\n
3)citus apstākļus, kas varētu ietekmēt darījuma ekonomiskos rezultātus.
\n
41 (28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)
\n
24.pantsNodokļu samaksas termiņu pagarināšana un nodokļu parādu kapitalizācija
\n
(1)Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības:
\n
1)sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nodokļu maksājumu samaksu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;
\n
2)(izslēgts ar 13.10.2011. likumu);
\n
3)sadalīt termiņos uz laiku līdz pieciem gadiem nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu, nokavējuma naudu un soda naudas samaksu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz trīs dienas pirms maksājumu samaksas termiņa iestāšanās. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Ja atliekamās vai sadalāmās summas apmērs vienā nodokļu veidā pārsniedz 14 300 euro, nodokļu administrācijai attiecībā uz šo nodokli ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu ar nodokļu maksātājam piederošo mantu vai kredītiestādes izsniegto galvojumu;
\n
4)sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā;
\n
5)(izslēgts ar 13.10.2011. likumu);
\n
6)sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu par ienākumu, kas gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz kopā ar gada ienākumu deklarāciju;
\n
7)sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas samaksu [piedzenama saskaņā ar Komisijas 2011.gada 18.novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes direktīvā 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (turpmāk — Īstenošanas regula (ES) Nr. 1189/2011), II pielikumā noteikto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī (turpmāk — vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī)], skaitot no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēmis Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu par piedziņu;
\n
8)sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam ar Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtu lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu piedzenamās ārvalsts nodokļu prasījuma summas samaksu. Šajā gadījumā termiņš skaitāms no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
\n
9)(zaudējis spēku ar 09.08.2016. Sk. Pārejas noteikumu 162. punktu);
\n
10)(izslēgts ar 04.09.2025. likumu);
\n
11)sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no precizētās deklarācijas iesniegšanas dienas, to nodokļu maksājumu samaksu, kuri ir izveidojušies deklarācijas precizēšanas rezultātā, tiem nodokļu maksātājiem, kas veic precizējumus nodokļu deklarācijās vai iesniedz iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju, pirms saņēmuši nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu vai paziņojumu par nodokļu kontroles uzsākšanu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz kopā ar precizēto deklarāciju vai kopā ar iesniegumu, kurā lūdz labot muitas deklarāciju.
\n
(11)Nodokļu administrācija, izskatot šā panta pirmās daļas 1., 3. un 11.punktā, kā arī 1.4 un 1.7 daļā minēto iesniegumu, izvērtē nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli, kā arī ņem vērā šādus faktorus:
\n
1)vai nodokļu maksātājs ievēro konkrēto nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu kārtējo maksājumu samaksas termiņus;
\n
2)vai nodokļu maksātājam ar nodokļu administrācijas lēmumu agrāk ir piešķirti nodokļu maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi un vai nodokļu maksātājs ir ievērojis tajos noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību;
\n
3)vai nodokļu maksātājs ievēro nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus;
\n
4)vai nodokļu maksātājs sadarbojas ar nodokļu administrāciju;
\n
5)vai pēdējās nodokļu revīzijas (audita) laikā nodokļu maksātājam nav konstatēti pārkāpumi.
\n
(12)Ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos samaksas termiņus vai neveic pilnā apmērā kārtējos nodokļu maksājumus nodokļu likumos noteiktajos termiņos, vai noteiktajos termiņos neveic nokavētos nodokļu maksājumus, attiecībā uz kuriem pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu. Ja nodokļu administrācija ir atcēlusi lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda šā likuma 29. pantā noteiktajā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti bezstrīda kārtībā.
\n
(13)Nodokļu maksātājs attiecībā uz valsts budžetā un pašvaldību budžetos ieskaitāmajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu un kuri iepriekšējā pagarinājuma laikā ir samaksāti ne mazāk kā 80 procentu apmērā, var lūgt nodokļu administrācijai atkārtoti šo maksājumu samaksu sadalīt termiņos līdz sešiem mēnešiem, ievērojot šādus nosacījumus:
\n
1)nodokļu maksātājs sniedz pierādījumus par to, ka atkārtota nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos līdz sešiem mēnešiem stabilizēs viņa finansiālo stāvokli un nokavētie nodokļi tiks samaksāti termiņā, kāds tiks noteikts nokavēto nodokļu maksājumu atkārtotai sadalīšanai termiņos līdz sešiem mēnešiem;
\n
2)saistību izpilde attiecībā uz nokavēto nodokļu samaksu var izraisīt nodokļu maksātāja maksātnespēju;
\n
3)nodokļu maksātājs, izņemot personu, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, līdz iesnieguma iesniegšanas dienai nav izsniedzis privātpersonām, arī savas komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai aizdevumus, kas nav atmaksāti;
\n
4)nodokļu parāds ir saistīts ar vienu no šādiem apstākļiem:
\n
a)nodokļu maksātāja debitoru (pircēju un pasūtītāju) parādu summa ir vienāda ar to nokavēto nodokļu maksājumu summu, attiecībā uz kuru iesniegts iesniegums, vai arī pārsniedz šo nokavēto nodokļu maksājumu summu,
\n
b)nodokļu maksātāja krājumu vērtība ir vienāda ar to nokavēto nodokļu maksājumu summu, attiecībā uz kuru iesniegts iesniegums, vai arī pārsniedz šo nokavēto nodokļu maksājumu summu un attiecīgie krājumi ir izveidojušies nodokļu maksātāja realizācijas apjoma samazināšanās dēļ,
\n
c)nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav saņēmis vai saņēmis daļēju samaksu par valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildi,
\n
d)budžeta finansētām institūcijām, kā arī valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos pakalpojumus, piešķirtā finansējuma vai no valsts budžeta apmaksāto pakalpojumu apjoma samazinājums pārskata gadā, kurā izveidojies nodokļu parāds, pārsniedz 30 procentus salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
\n
(14)Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu par nokavēto nodokļu maksājumu atkārtotu sadalīšanu termiņos līdz sešiem mēnešiem un citus dokumentus, kas apliecina nodokļu maksātāja atbilstību šā panta 1.3 daļas nosacījumiem, iesniedz nodokļu administrācijai, pirms beidzies nokavētā maksājuma samaksas termiņš. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
\n
(15)(Zaudējusi spēku ar 09.08.2016. Sk. Pārejas noteikumu 162. punktu)
\n
(16)(Izslēgta ar 04.09.2025. likumu)
\n
(17)Ja nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītajām sekām ir ilgstoša nelabvēlīga iedarbība uz nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un tās ietekmē vai var ietekmēt Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu izpildi, nodokļu maksātājam ir tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu atkārtoti piešķirt samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar šā panta pirmo daļu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteikti īpašie atbalsta mehānismi nodokļu maksātājiem krīzes situācijas pārvarēšanai. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un citus dokumentus, kas apliecina tā atbilstību šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem nosacījumiem, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, pirms beidzies sākotnēji piešķirtais nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņš. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos uz laiku līdz pieciem gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja nodokļu maksātājs atbilst šādiem nosacījumiem:
\n
1)nodokļu maksātājs sniedz pierādījumus par to, ka atkārtota nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos saskaņā ar šīs daļas noteikumiem stabilizēs viņa finansiālo stāvokli un nodokļu maksātājs ievēros lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos termiņus;
\n
2)saistību izpilde attiecībā uz nokavēto nodokļu samaksu var izraisīt nodokļu maksātāja maksātnespēju;
\n
3)nodokļu maksātāja finansiālais stāvoklis liecina par atkārtota nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību.
\n
(2)Attiecībā uz nodokļiem, kuri pilnā apmērā tiek ieskaitīti pašvaldību budžetā, lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu pieņem attiecīgā pašvaldība.
\n
(3)(Izslēgta ar 25.11.1999. likumu)
\n
(4)(Izslēgta ar 25.11.1999. likumu)
\n
(5)(Izslēgta ar 09.10.2002. likumu)
\n
(6)Nokavēto nodokļu maksājumi (izņemot nokavētos šā likuma 23.1 panta pirmajā daļā noteiktos nodokļu maksājumus) veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu un nokavējuma naudu.
\n
(7)Šā panta pirmās daļas 1., 3., 7., 8. un 11.punktā (izņemot gadījumu, kad palīdzības pieprasījums par piedziņu ir pamatots ar noslēgtu un Saeimā apstiprinātu starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu), kā arī 1.3 un 1.7 daļā minētajos termiņa pagarināšanas (atlikšanas, sadalīšanas) gadījumos tiek aprēķināta nokavējuma nauda vienas ceturtās daļas apmērā no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā, izņemot šā likuma 29.pantā paredzētos gadījumus. Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai samaksas termiņus pagarinājis šajā pantā noteiktajā kārtībā, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā.
\n
(8)Nokavēto nodokļu samaksas termiņu pagarinājums (atlikšana, sadalīšana) neatbrīvo maksātāju no pienākuma veikt kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos.
\n
(9)Šā panta 1.3 un 1.7 daļā paredzētos atvieglojumus nedrīkst piemērot nodokļu maksātājiem, kuri neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos.
\n
(91)Nodokļu administrācija šā panta pirmās daļas 1. un 11.punktā paredzēto termiņa pagarinājumu vienā nodokļu un citu budžetā ieskaitāmo maksājumu veidā vienam un tam pašam nodokļu maksātājam kalendārā gada laikā ir tiesīga piešķirt ne vairāk kā četras reizes.
\n
(92)Valsts ieņēmumu dienests šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos tā administrētajiem nodokļu, nokavējuma naudas un soda naudas maksājumiem ir tiesīgs piešķirt un atteikt samaksas termiņa pagarinājumu, kā arī atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu ar Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas sagatavotu lēmumu, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Šāds automatizēti pieņemts lēmums ir derīgs bez Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas paraksta. Lēmumā norāda, ka tas ir pieņemts, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi, un ietver informāciju par to, kā nodokļu maksātājs var saņemt skaidrojumu par lēmuma automatizēto pieņemšanu. Ar automatizēti pieņemtu lēmumu juridiskajām personām nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadala vienādos ikmēneša maksājumos, savukārt fiziskajām personām nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadala vienādos ikmēneša maksājumos vai maksājumos reizi divos mēnešos. Ja konstatēts kāds no šā panta 1.2 daļā minētajiem apstākļiem, Valsts ieņēmumu dienests, pirms tas atceļ automatizēti pieņemtu lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, par to informē nodokļu maksātāju. Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē informāciju par automatizētā lēmuma pieņemšanā izmantotajiem datiem, lēmuma pieņemšanas shēmu, tostarp par nodokļu maksātāja novērtējuma kritērijiem, un lēmuma tiesiskajām un faktiskajām sekām.
\n
(10)Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kapitalizē valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudu:
\n
1)privatizējamām kapitālsabiedrībām vai to daļām;
\n
2)privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
\n
(11)Ieņēmumi, kas gūti, realizējot kapitalizētos valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, iemaksājami valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā tā, kā to nosaka konkrēto nodokļu likumi par šo nodokļu kārtējo maksājumu ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā.
\n
(12)Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādus privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
\n
(13)Ieņēmumi, kas gūti, realizējot īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi valsts pamatbudžetā speciāli šim mērķim norādītā kontā. Minētie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek sadalīti pašvaldībām un valsts budžetam.
\n
(14)Pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparādu privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām nekustamā īpašuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
\n
(15)Ieņēmumi, kas gūti, realizējot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparāda kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības budžetā.
\n
(16)(Izslēgta ar 09.10.2002. likumu)
\n
(17)(Izslēgta ar 09.10.2002. likumu) 42 (06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 25.11.1999., 10.05.2001., 20.12.2001., 09.10.2002., 09.10.2003., 31.03.2004., 26.10.2006., 08.11.2007., 31.01.2008., 08.05.2008.,11.12.2008., 01.12.2009., 13.10.2011., 15.03.2012., 19.09.2013., 18.09.2014., 23.10.2014., 11.06.2015., 23.11.2016., 16.11.2017., 23.11.2017., 16.06.2022., 08.06.2023. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 24.1 pants. Kārtība, kādā nodokļu administrācija nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesā sniedz rakstveida piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai
\n
(1)Ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanu, nodokļu administrācija lemj par nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazināšanu vai nodokļu prasījuma samaksas sadalīšanu termiņos, termiņa pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku, kā arī par kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšanu termiņos, termiņu pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku.
\n
(2)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saturu un saskaņošanas kārtību nosaka Maksātnespējas likums.
\n
(3)Lemjot par rakstveida piekrišanas izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, nodokļu administrācija ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslu un apmēru, kā arī vērtē nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazinājuma vai nodokļu prasījuma, vai kārtējo nodokļu maksājumu summas samaksas sadalīšanas termiņos, termiņa pagarināšanas vai termiņa atlikšanas uz laiku lietderību, samērīgumu, nodokļu maksātāja tiesiskās intereses, kā arī sabiedrības intereses kopumā.
\n
(4)(Izslēgta ar 17.12.2014. likumu) 43 (11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 19.09.2013., 17.12.2014. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.) 24.2 pants. Nodokļu maksātāja iesniedzamā informācija nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanas saņemšanai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai 44 (Izslēgts ar 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
\n
25.pantsNodokļu parādu dzēšana
\n
(1)Valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienests šādos gadījumos:
\n
1)(izslēgts ar 13.12.2012. likumu);
\n
2)(izslēgts ar 11.12.2008. likumu);
\n
3)fiziskajai personai — nodokļu maksātājam — viņa nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, nokavējuma naudas;
\n
4)nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavētiem nodokļu maksājumiem - ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir zaudējis spēku saskaņā ar šā likuma 26.panta devītās daļas 4.punktu;
\n
5)nodokļu maksātājam — šā likuma 26.panta 6.1 daļā paredzētajā gadījumā, ja triju gadu laikā no maksājuma termiņa iestāšanās nav pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
\n
6)individuālajam (ģimenes) uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) — dibinātāja (īpašnieka) nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī soda naudas un nokavējuma naudas;
\n
7)nodokļu maksātājam — ja nodokļu maksātājs normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem un, ja to paredz Komerclikums, iestājas kreditoru prasījumu tiesību noilgums.
\n
(2)Kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas un nokavējuma naudas, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa parādus, Finanšu ministrija dzēš pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas priekšlikuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
\n
(3)Pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības. Kapitalizēto nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma pamatparādu, kā arī ar to saistīto soda naudu un nokavējuma naudu pašvaldības dzēš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
\n
(4)Valsts ieņēmumu dienests vai attiecīgās pašvaldības reizi ceturksnī publicē savā tīmekļvietnē informāciju par nodokļu parādu dzēšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
\n
(5)(Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.) 45 (22.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000., 08.03.2001., 12.12.2002., 28.02.2003., 26.10.2006., 31.01.2008., 08.05.2008., 11.12.2008., 12.06.2009., 11.06.2009., 13.10.2011., 13.12.2012. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.) 25.1 pants. Nodokļu pārmaksu un nepareizi iemaksāto maksājumu dzēšana Valsts ieņēmumu dienests dzēš valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu pārmaksas un vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksāto maksājumu summas, savukārt pašvaldības dzēš pašvaldību budžeta ieņēmumu kontos, kuros ieskaitāmi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas vai nepareizi iemaksāto maksājumu summas šādos gadījumos:
\n
1)ja iestājies noilgums pārmaksāto nodokļu summu vai budžeta kontā, kurā ieskaitāmi nodokļu maksājumi, nepareizi iemaksāto maksājumu summu atmaksāšanai vai novirzīšanai kārtējo vai nokavēto nodokļu maksājumu segšanai;
\n
2)ja juridiskā persona beigusi pastāvēt un nav tās tiesību pārņēmēja vai ja fiziskā persona mirusi un triju gadu laikā no mantojuma atklāšanās dienas mantinieks nav pieprasījis pārmaksātās nodokļa summas atmaksu vai budžeta kontā, kurā ieskaitāmi nodokļu maksājumi, nepareizi iemaksātās summas atmaksu;
\n
3)ja Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu atteikt pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu un minētais lēmums stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums.
\n
46 (08.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2023.) 25.2 pants. Nodokļu prasījuma summas dzēšana nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja
\n
(1)Nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja, valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienests šādos gadījumos:
\n
1)(izslēgts ar 13.12.2012. likumu);
\n
2)tiesiskās aizsardzības procesā, ja ar tiesas lēmumu apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos ir paredzēta nodokļu parāda, nokavējuma naudas vai soda naudas samazināšana un ir stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;
\n
3)ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, ja ar tiesas lēmumu apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos ir paredzēta nokavējuma naudas vai soda naudas samazināšana un ir stājies spēkā tiesas lēmums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.
\n
(2)Pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības.
\n
47 (11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 13.10.2011. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 146.punktu) 25.3 pants. Nokavējuma naudas dzēšana, iestājoties zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajam pamatam
\n
(1)Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, dzēš nodokļu maksātājam noteikto nokavējuma naudu, kas aprēķināta par periodu, kad personai bija liegta iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem.
\n
(2)Pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavējuma naudu šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā un kārtībā dzēš attiecīgās pašvaldības.
\n
48 (13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)
\n
26.pantsNokavēto nodokļu maksājumu piedziņa
\n
(1)Nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas pārbaudes aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu (turpmāk — nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
\n
(11)Ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktā nodrošinājuma iesniedzējs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā nav samaksājis nodokļa parādu, nodrošinātājs, lai segtu tās personas nodokļa parādu, kurai ir izsniegta nodokļu nodrošinājuma apliecība, viena mēneša laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas samaksā nodokli pamatparāda apjomā, kas neietver nokavējuma naudu un soda naudu un nepārsniedz nodrošinājuma apmēru. Ja šajā panta daļā noteiktais termiņš netiek ievērots, nodrošinātājs par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās nodokļa parāda summas, kas norādīta Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījumā samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, bet ne vairāk kā 100 procentu apmērā no tās.
\n
(12)Šā panta 1.1 daļā minētais pieprasījums ir uzskatāms par administratīvo aktu, un tā piespiedu izpilde veicama pēc labprātīgai samaksai noteiktā viena mēneša termiņa notecējuma šajā likumā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņai noteiktajā bezstrīdus kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
\n
(2)Pirms nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija nodokļu parādu segšanai novirza izveidojušās nodokļu pārmaksas un budžeta kontā nepareizi iemaksātās summas. Nodokļu maksātājs par pārmaksas un nepareizi iemaksātās summas novirzīšanu parāda segšanai tiek rakstveidā informēts triju darba dienu laikā pēc tās izpildes.
\n
(3)Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, izmantojot šādus līdzekļus:
\n
1)Valsts ieņēmumu dienests ar rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu vērš piedziņu uz naudas līdzekļiem nodokļu maksātāja kontā kredītiestādē vai kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Pirms minētā rīkojuma sagatavošanas Valsts ieņēmumu dienests nosūta rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu. Ja parādniekam ir tikai viens konts vai ir atvērts konts, par kura esamību kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam pēc naudas līdzekļu apķīlāšanas, vai ja saistībā ar cita parāda piedziņu nav izpildīts iepriekš paziņotais rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, Valsts ieņēmumu dienests var uzreiz nosūtīt rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu. Ja nodokļu maksātāja kontā nav naudas līdzekļu, rīkojumu izpilda, tiklīdz naudas līdzekļi kontā (kontos) saņemti. Kamēr rīkojums nav izpildīts, naudas līdzekļus no kontiem citiem mērķiem neizsniedz;
\n
11)pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes ar rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu vērš piedziņu uz naudas līdzekļiem nodokļu maksātāja kontā kredītiestādē vai kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav naudas līdzekļu, rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu izpilda, tiklīdz līdzekļi kontā (kontos) saņemti. Kamēr pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu nav izpildīts, naudas līdzekļus no attiecīgā konta citiem mērķiem neizsniedz. Ja rīkojumus par naudas līdzekļu pārskaitīšanu iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto rīkojumu. Pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes rīkojuma par naudas līdzekļu pārskaitīšanu saņēmējs informē nodokļu maksātāju par tā saņemšanu;
\n
2)Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā;
\n
3)Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.
\n
(4)Šā panta trešajā daļā minēto piedziņas līdzekļu piemērošanas secību un katra līdzekļa piemērošanas reižu skaitu nosaka nodokļu administrācija, ievērojot šādus principus:
\n
1)nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem;
\n
2)piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama tikai tad, ja parādniekam nav kustamās mantas vai ar pārdodamo kustamo mantu nevar segt visu nokavēto nodokļu maksājumu.
\n
(5)Pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var pieņemt ne agrāk kā piecas darba dienas pēc nodokļu maksājuma termiņa. Lēmumu par nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā aprēķinātā nokavētā nodokļu maksājuma piedziņu pieņem ne agrāk kā 30 dienas pēc tam, kad nodokļu administrācija paziņojusi attiecīgo lēmumu.
\n
(6)Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
\n
1)apstrīdēts nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā pieņemtais lēmums, — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;
\n
2)pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, — attiecībā uz pagarināto nodokļu maksājuma daļu vai atlikto nodokļu maksājumu;
\n
3)iestājas Civilprocesa likuma 560.pantā, 563.panta pirmās daļas 4. vai 5.punktā vai otrajā daļā noteiktie apstākļi;
\n
4)pieņemts nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums, ar kuru apturēta nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā;
\n
5)stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru nodokļu maksātājam pasludināts maksātnespējas process, vai, ierosinot tiesiskās aizsardzības procesu, ir spēkā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, vai pasludināts tiesiskās aizsardzības process un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, ja Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas iepriekš ir atceltas vai zaudējušas spēku uz likuma pamata. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas vai tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas tiesā nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar nodokļu likumiem;
\n
6)nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi — attiecībā uz to nodokļu maksājuma daļu, uz kuru attiecas lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
\n
(61)Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma pieņemšanu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un piedziņas uzsākšanu, bet attiecībā uz nokavētiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem — ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 euro.
\n
(7)Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda:
\n
1)nodokļu administrācijas amatpersonas atbilstoši amata pienākumiem;
\n
2)zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam ir iesniegusi izpildu dokumentu.
\n
(71)Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri atbilstoši amata pienākumiem apķīlā parādnieka mantu un piedzen nodokļu parādu un citus budžetā ieskaitāmos maksājumus, savā darbībā nolēmuma izpildei ir tiesības piemērot Civilprocesa likuma noteikumus piedziņas vēršanai uz parādnieka kustamo mantu, tajā skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, bezķermeniskām lietām, nekustamo īpašumu un apbūves tiesību, to pārdodot, kā arī uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām.
\n
(8)Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas, izņemot šā panta 8.1 daļā minēto gadījumu. Lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja:
\n
1)pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, — līdz šā termiņa beigām. Ja samaksas termiņš sadalīts, noilguma aprēķins tiek atjaunots pēc pēdējā maksājuma termiņa;
\n
2)apstrīdēts nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā pieņemtais lēmums, nodokļa aprēķins vai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku;
\n
3)pārsūdzētas zvērināta tiesu izpildītāja darbības, — uz sūdzības izskatīšanas laiku;
\n
4)parādnieks miris vai juridiskā persona beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, - līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai;
\n
5)parādnieks zaudējis rīcībspēju, — līdz aizgādņa iecelšanai;
\n
6)ir tiesas lēmums par nodokļu administrācijas lēmuma izpildes apturēšanu, — līdz tiesas lēmuma atcelšanai vai uz tiesas lēmumā norādīto laiku;
\n
7)ar tiesas lēmumu ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, — līdz stājas spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanu vai stājas spēkā tiesas lēmums, ar ko Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas ir atceltas, vai līdz brīdim, kad saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas sniegtajām ziņām Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas ir zaudējušas spēku uz likuma pamata un tiesā nav iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns;
\n
71)ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process, — līdz stājas spēkā tiesas lēmums par maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu;
\n
8)(izslēgts ar 28.07.2017. likumu);
\n
9)lēmums ir iesniegts izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un nodokļu administrācijas ierēdnim, kuram saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, — līdz lēmuma izpildei vai līdz brīdim, kad ir izdots akts par piedziņas neiespējamību;
\n
10)tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai nav nepieciešama nodokļu administrācijas piekrišana un ar tiesas lēmumu ir pasludināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, — līdz stājas spēkā tiesas lēmums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu;
\n
11)nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, — uz laiku, kamēr ir spēkā lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
\n
(81)Nodokļu prasījuma izpildi Eiropas Savienības dalībvalsts vai tās valsts labā, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, veic attiecīgās ārvalsts iestādes palīdzības pieprasījumā norādītajā termiņā.
\n
(82)Ja par maksājumiem, kas iekļauti lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ir nosūtīts palīdzības pieprasījums par piedziņu Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai iestādei vai tās valsts nodokļu administrācijai (kompetentajai iestādei), ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, prasījuma piespiedu izpildes termiņu nosaka atbilstoši attiecīgā lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpildes termiņam. Jebkuras darbības, kas veiktas palīdzības pieprasījuma saņēmējā valstī un atbilst šā panta astotajā daļā minētajam, aptur nokavēto nodokļu maksājumu piespiedu izpildes termiņu.
\n
(9)Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku:
\n
1)ar dienu, kad ir veikta nokavēto nodokļu maksājumu brīvprātīga samaksa vai izpildīts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
\n
2)ar dienu, kad nodokļu administrācija atceļ lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
\n
3)ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums, kas atceļ nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
\n
4)ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nav izpildīts šā panta astotajā daļā noteiktajā termiņā un nodokļu administrācijas rīcībā ir apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību, izņemot lēmumu attiecībā uz juridisko personu. Attiecībā uz juridiskajām personām lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, ja ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību un gada laikā pēc tā sastādīšanas nodokļu administrācija nav ieguvusi informāciju, saskaņā ar kuru tai būtu pamats veikt darbības, lai izpildītu lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
\n
5)ja nodokļu parādi ir dzēsti šajā likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(10)Šajā likumā noteiktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība (izņemot šā panta vienpadsmitajā daļā minēto nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgas izpildes procesu) attiecas arī uz nokavēto nodevu un citu obligāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.
\n
(11)Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nosakot nodokļu maksātājam termiņus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, labprātīgai tādu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai, kuri tiek piedzīti ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par nokavēto nodokļu maksājumu samaksas grafiku. No dienas, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, lēmumā noteiktajai nodokļu pamatparāda summai tiek aprēķināta puse no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā. Ja nodokļu administrācija saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu ir atcēlusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nesamaksātajam pamatparādam tiek atjaunota nokavējuma nauda pilnā apmērā no dienas, kad pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
\n
(12)Šā panta vienpadsmitā daļa nav piemērojama tiem nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem tiesa pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu vai tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu.
\n
(13)Ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi noteiktos samaksas termiņus vai neveic pilnā apmērā kārtējos nodokļu maksājumus nodokļu likumos noteiktajos termiņos, vai noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts šā likuma 24.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
\n
(14)Ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir nodots tiesu izpildītājam piedziņai, nodokļu maksātājs, iesniedzot šā panta vienpadsmitajā daļā minēto iesniegumu, pievieno tam dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāti šā lēmuma izpildes izdevumi.
\n
(15)Nodokļu administrācijas izpildes nodrošinājuma līdzekļi, kas piemēroti pirms lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi pieņemšanas, tiek saglabāti.
\n
49 (28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.06.2009., 15.03.2012., 13.12.2012., 19.09.2013., 06.11.2013., 18.09.2014., 23.11.2016., 28.07.2017., 01.11.2018., 06.07.2021., 08.06.2023., 24.10.2024., 31.10.2024. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.) 26.1 pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums
\n
(1)Vienlaikus ar nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā pieņemtā lēmuma pieņemšanu, kā arī lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādus minēto lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus:
\n
1)parādniekam piederošās kustamās mantas apķīlāšana;
\n
2)prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašuma reģistros;
\n
3)aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
\n
4)pie citas personas esošās parādniekam piederošās mantas apķīlāšana.
\n
(11)Nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot aizliegumu nodokļu maksātājam — juridiskajai personai vai fiziskajai personai — individuālajam komersantam vai personai, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, — veikt skaidras naudas darījumus. Aizliegums parādniekam piemērojams, ja saskaņā ar šā likuma 26.panta trešās daļas 1.punktu ir nosūtīts rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu naudas līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja — juridiskās personas vai fiziskās personas — individuālā komersanta vai personas, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, — konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, ja no rīkojuma par naudas līdzekļu pārskaitīšanu nosūtīšanas dienas ir pagājušas ne mazāk kā 30 dienas un lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu norādītie nokavētie nodokļu maksājumi nav piedzīti vai iekasēti pilnā apmērā.
\n
(2)Nodokļu administrācijas pilnvarotas amatpersonas lēmumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nosūta nodokļu maksātājam vienas darba dienas laikā pēc tā izpildes.
\n
(3)Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas, vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī nodokļu maksātājs veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms lēmuma pieņemšanas par nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātiem.
\n
(31)Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības piemērot šā panta pirmajā daļā minētos izpildes nodrošinājuma līdzekļus, tajā skaitā nosakot aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā nodokļu maksātāja reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka maiņai, ja nodokļu maksātājs, par kuru sniegtas ziņas saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 25.punktu, ir pieteicis izmaiņu ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros un Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis kādu no šādiem apstākļiem:
\n
1)nodokļu maksātāja adrese atbilst riska adresei;
\n
2)komercreģistrā kā nodokļu maksātāja vienīgais dalībnieks vai vienīgā amatpersona ir norādīta riska persona;
\n
3)nodokļu revīziju (auditu) uzsāk, lai izvērtētu nodokļa pārmaksas atmaksas pamatotību;
\n
4)nodokļu administrācija, sagatavojot personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ir konstatējusi faktus, kas liecina par apliekamā objekta slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
\n
(32)Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs piemērot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu, uzsākot nodokļu administrēšanas pasākumus Ceļu satiksmes likuma 10.panta vienpadsmitajā daļā minētajā gadījumā.
\n
(33)Ja nodokļu administrācija, sagatavojot personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ir konstatējusi faktus, kas liecina par apliekamā objekta slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tai ir tiesības piemērot šā panta pirmajā daļā minētos izpildes nodrošinājuma līdzekļus vienlaikus ar:
\n
1)lēmuma pieņemšanu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu;
\n
2)nodokļu kontroles uzsākšanu.
\n
3)(izslēgts ar 08.06.2023. likumu)
\n
(34)Piemērojot izpildes nodrošinājuma līdzekļus saskaņā ar šā panta 3.3 daļu, tos piemēro tādā apmērā, kas nepārsniedz personas datu izvērtējumā nodokļu ieņēmumu risku jomā norādīto budžetā nesamaksāto nodokļu un nodevu apmēru.
\n
(4)Lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro tā, lai nodokļu maksātājam nodarītu iespējami mazākus zaudējumus un iespējami mazāk traucētu tā darbību. Nodokļu administrācija Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzina nodokļu maksātājam zaudējumus, kas radušies, nepamatoti piemērojot nodrošinājuma līdzekļus.
\n
50 (28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.12.2008., 01.12.2009., 17.12.2014., 30.11.2015., 23.11.2016., 28.07.2017., 08.06.2023. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2023.) 26.2 pants. Nodrošinājums par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa parāda samaksu darījumos ar naftas produktiem 51 (Izslēgts no 01.01.2018. ar 16.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017. Sk. pārejas noteikumu 201. punktu)
\n
27.pantsNodokļu iekasēšana ienākumu avota likvidēšanas vai slēpšanas gadījumos
\n
Ja nodokļu maksātājs likvidē savus īpašumus, uzņēmumus, komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas vai citus ienākumu avotus vai noslēpj savu mantu vai nodokļu administrācijai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga aprēķināt nodokļus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu pirms taksācijas perioda beigām. Šādos gadījumos aplikšanai ar nodokļiem vajadzīgās ziņas un deklarācijas, kā arī uzlikto nodokļu nomaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no konkrētā nodokļa likumā paredzētajiem termiņiem.
\n
52 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
\n
28.pantsNepareizi piedzīto maksājumu un pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšana
\n
(1)Nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas atmaksā nodokļu maksātājam 15 dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par nepareizi piedzītu maksājumu. Atmaksājamās summas palielina par pusi no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas, sākot ar dienu, kad budžetā saņemts nepareizi piedzītais maksājums, līdz dienai, kad stājies spēkā nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par nepareizi piedzītu maksājumu. Ja nepareizi piedzītā maksājumu summa nav atmaksāta 15 dienu laikā no nodokļu administrācijas lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas, to par laika periodu no 16. dienas palielina par šā likuma 29. panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu, aprēķinot to no nepareizi piedzītās maksājumu summas. Nepareizi piedzītās maksājumu summas tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā šīs summas ieskaitītas.
\n
(2)Pārmaksātās nodokļu summas pēc nodokļu maksātāju pamatota iesnieguma iesniegšanas nodokļu administrācijai vai pēc nodokļu administrācijas pārbaudes novirzāmas nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai vai atmaksājamas 15 dienu laikā, ja konkrēto nodokļu likumi neparedz citu atmaksāšanas laiku un kārtību. Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā vai konkrētā nodokļa likumā noteiktajā termiņā, atmaksājamo summu palielina par trim piektdaļām no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas, aprēķinot to no pārmaksāto nodokļu maksājumu summas par katru nokavējuma dienu. Ja pārmaksātās nodokļu summas pamatotība tiek apstiprināta ar nodokļu administrācijas augstākās iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu, pārmaksātās nodokļu summas atmaksā nodokļu maksātājam 15 dienu laikā no nodokļu administrācijas augstākās iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.
\n
Atmaksājamās summas palielina par trim piektdaļām no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas, sākot ar dienu, kad pārmaksātās nodokļu summas saskaņā ar šo likumu vai konkrēto nodokļu likumu nodokļu maksātājam bija jāatmaksā, līdz dienai, kad stājies spēkā nodokļu administrācijas augstākās iestādes lēmums vai tiesas nolēmums. Ja pārmaksātā nodokļu summa nav atmaksāta 15 dienu laikā no nodokļu administrācijas augstākās iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas, to par laika periodu no 16. dienas palielina par šā likuma 29. panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu, aprēķinot to no pārmaksātās nodokļu summas.
\n
(21)Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļu maksātāja iesniegums saņemts triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa, nodokļu administrācijai, ja tā uzsākusi pārmaksātās nodokļu summas pārbaudi, līdz pagājuši trīs gadi no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ir tiesības pieņemt lēmumu par šo summu novirzīšanu vai atmaksāšanu neatkarīgi no tā, vai ir pagājuši trīs gadi no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa.
\n
(22)Šā panta otrajā daļā minētās pārbaudes veikšana neierobežo nodokļu administrācijas tiesības nodokļu revīzijas (audita) rezultātā precizēt pārmaksāto nodokļu summas, kuras nodokļu maksātājam ir atmaksātas vai novirzītas nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai.
\n
(3)Šā panta pirmās daļas nosacījumi, kā arī otrās daļas nosacījumi, ja nodokļu maksātājs ir pieprasījis pārmaksātās nodokļu summas atmaksu, nav piemērojami nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi, nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu apmērā.
\n
(31)(Izslēgta ar 14.04.2011. likumu)
\n
(32)(Izslēgta ar 14.04.2011. likumu)
\n
(4)Nodokļu administrācija šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā gadījumā pārmaksātās nodokļu summas bez nodokļu maksātāja iesnieguma vispirms novirza nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vienlaikus proporcionāli sedzot pamatparādu, soda naudu un nokavējuma naudu, bet nokavētos šā likuma 23.1 panta pirmajā daļā noteiktos maksājumus sedzot saskaņā ar šā likuma 23.1 pantā noteikto kārtību un Ministru kabineta noteikto nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu novirzīšanas un ieskaitīšanas kārtību.
\n
(5)Ja konkrētā nodokļa likums paredz veikt nodokļu revīziju (auditu), lai atmaksātu pārmaksāto nodokli, nodokļa pārmaksa atmaksājama daļā:
\n
1)kuras pamatotība apstiprinājusies nodokļu revīzijas (audita) rezultātā;
\n
2)kurā nodokļu revīzija (audits) turpinās, ja pēc atmaksāšanas iespējamā nodokļa parāda saistība tiek pastiprināta ar galvojumu vai kredītiestādes garantiju, vai nodrošināta ar ķīlu.
\n
(6)Nodokļa pārmaksa, kuras pamatotība tiek papildus izvērtēta, netiek atmaksāta līdz nodokļu revīzijas (audita) beigām, ja nodokļu maksātājs neiesniedz šā panta piektajā daļā minēto galvojumu vai kredītiestādes garantiju, vai negarantē šīs summas atmaksāšanu ar ķīlu.
\n
(7)Šā panta piektās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā ķīlas līgums slēdzams starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju vispārējā kārtībā, kas noteikta attiecībā uz ķīlas līgumiem, un šāds līgums ir atbrīvots no nodokļiem un valsts nodevām, kas maksājamas, noformējot ķīlas līgumu. Par ķīlas priekšmetu var būt lieta, kas nav apgrūtināta ar parādiem vai citādām lietu tiesībām. Saskaņā ar noslēgto galvojuma līgumu galvinieks uzņemas samaksāt nodokļa parādu un ar to saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kā pats parādnieks. Ķīlas tiesības un galvojuma saistība nodibināma, grozāma un izbeidzama atbilstoši Civillikuma noteikumiem, bet pušu strīdi risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(8)Ar šā panta piektās daļas 2. punktā minēto kredītiestādes garantiju kredītiestāde uzņemas samaksāt nodokļa parādu un ar to saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kā pats parādnieks.
\n
53 (06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2002., 28.02.2003., 26.10.2006., 08.11.2007., 08.05.2008., 01.12.2009., 14.04.2011., 16.11.2017., 23.11.2017., 30.05.2019. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2023.) 28.1 pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai
\n
(1)(Izslēgta ar 26.10.2006. likumu)
\n
(2)(Izslēgta ar 01.12.2005. likumu)
\n
(3)(Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
\n
(4)Ministru kabinets nosaka tehniskās prasības elektroniskajām ierīcēm un iekārtām.
\n
(41)Nodokļu maksātāji drīkst lietot elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un kurām ir veikta atbilstības pārbaude. Elektronisko ierīču un iekārtu apkalpošanu drīkst veikt apkalpojošais dienests, kuram ir veikta normatīvajos aktos noteiktā atbilstības pārbaude.
\n
(5)Ministru kabinets nosaka elektronisko ierīču un iekārtu lietotājus un lietošanas kārtību, darījumus apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus, šo ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumus, kā arī kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji un apkalpojošie dienesti reģistrējami vienotajā datu bāzē (reģistrā), un to uzraudzības un kontroles kārtību.
\n
(6)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veic elektronisko ierīču un iekārtu atbilstības pārbaudi un apliecina to atbilstību normatīvajiem aktiem, kuri nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības.
\n
54 (28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005., 26.10.2006., 01.12.2009. un 30.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016. 4.1 un sestā daļa stājas spēkā 01.07.2016. Sk. pārejas noteikumu 179. punktu) 28.2 pants. Valsts nodevu atmaksāšana
\n
(1)Pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam, ja likumā nav noteikts citādi. Iesniegumam pievieno tās personas rakstveida atzinumu, kura sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, vai tiesas lēmumu, ja konkrētajos likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.
\n
(2)Pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevas summas bez nodevas maksātāja iesnieguma Valsts ieņēmumu dienests atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā no dienas, kad ir saņēmis tās institūcijas vai amatpersonas rakstveida atzinumu, kura sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu vai kuras administrētajā kontā valsts nodeva iemaksāta nepareizi. Atzinumā norādāma atmaksājamā (pārmaksātā vai nepareizi iemaksātā) summa, tās pārskaitīšanai nepieciešamie rekvizīti (norēķinu konta numurs un juridiskajai personai — nosaukums un reģistrācijas numurs, bet fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods vai, ja personai tāds nav piešķirts, dzimšanas datums) un ietverama norāde par to, ka nodevas maksātājs ir izteicis lūgumu par valsts nodevas atmaksu.
\n
55 (26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2008. un 16.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017.)
\n
VII nodaļa
\n
Ierobežojumi un administratīvā procesa ietvaros noteiktā atbildība par nodokļu pārkāpumiem(Nodaļas nosaukums 19.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.01.2020. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 229. punktu)
\n
29.pantsNokavējuma naudas aprēķināšana
\n
(1)(Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)
\n
(2)Par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.
\n
(21)Par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā nodokļa (izņemot muitas nodokli), nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķina nokavējuma naudu divas reizes mēnesī — katra mēneša pirmajā un piecpadsmitajā datumā.
\n
(22)Par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā nodokļa (izņemot muitas nodokli), nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam nokavējuma naudu neaprēķina šādos gadījumos:
\n
1)ja nokavētais nodoklis, nodeva un cits valsts noteiktais maksājums saņemts līdz maksājuma samaksas termiņa mēneša pēdējam datumam;
\n
2)ja nokavētais nodoklis, nodeva un cits valsts noteiktais maksājums saņemts līdz nokavējuma naudas nākamajam aprēķina datumam, tad par samaksas termiņa nokavējumu no nokavējuma naudas pēdējā aprēķina datuma līdz nokavētā nodokļa, nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas dienai nokavējuma naudu neaprēķina;
\n
3)ja nodokļu maksātājs ir precizējis iesniegto deklarāciju, tad par samazināto budžetā iemaksājamo nodokli, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu nokavējuma naudu neaprēķina gadījumā, kad ir saņemta iemaksa normatīvajā aktā noteiktajā maksāšanas termiņā samazinātās budžetā iemaksājamās nodokļa, nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma summas apmērā, un uz precizētās deklarācijas iesniegšanas brīdi šī iemaksa nav izmantota citu saistību segšanai. Šādā gadījumā nokavējuma naudu neaprēķina par laikposmu no dienas, kad vienotajā nodokļu kontā ir pieejama iemaksa samazinātās budžetā iemaksājamās nodokļa, nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma summas segšanai, līdz deklarācijas precizējuma iesniegšanas dienai;
\n
4)ja deklarācija ir iesniegta, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, tad par nodokļa, nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa nokavējumu nokavējuma naudu neaprēķina gadījumā, kad līdz konkrētajā normatīvajā aktā noteiktajam maksāšanas termiņam no nodokļu maksātāja ir saņemta iemaksa vienotajā nodokļu kontā, kas uz deklarācijas iesniegšanas brīdi nav izmantota citu saistību segšanai.
\n
(3)Nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai (to ieskaitot). Šī kārtība neattiecas uz vienotajā nodokļu kontā iemaksājamiem nodokļiem, nodevām un citiem valsts noteiktajiem maksājumiem.
\n
(31)Ja normatīvajos aktos noteiktais nodokļa, nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu vai svētku dienu, tad par maksāšanas dienu uzskatāma nākamā darbdiena.
\n
(4)Nokavējuma naudas aprēķināšana:
\n
1)tiek pārtraukta, ja šā likuma 24.pantā vai 26.panta vienpadsmitajā daļā nav noteikts citādi:
\n
a)privatizējamām kapitālsabiedrībām — no dienas, kad tās nodotas privatizācijai, kapitālsabiedrībām — no dienas, kad tās nodotas atsavināšanai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas un nodošanas aktu jaunajam īpašniekam, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem,
\n
b)nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu, — no dienas, kad tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu,
\n
c)komersantiem, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi,
\n
d)nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesu, — no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par attiecīgās tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu,
\n
e)nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, — no dienas, kad tiesa pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu;
\n
2)tiek atjaunota, ja:
\n
a)šīs daļas 1.punkta \"a\" vai \"c\" apakšpunktā noteiktajam termiņam beidzoties, nokavētie nodokļu maksājumi nav samaksāti vai nav kapitalizēti un ar kapitalizāciju saistītie grozījumi nav reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta vispārējā kārtībā no dienas, kad tās aprēķināšana tika pārtraukta,
\n
b)šīs daļas 1. punkta \"d\" apakšpunktā minēto nodokļu maksātāju tiesiskās aizsardzības procesā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas ir atceltas ar tiesas lēmumu vai saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas sniegtajām ziņām ir zaudējušas spēku uz likuma pamata un tiesā nav iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteikto seku atcelšanu, vai no dienas, kad tās zaudē spēku uz likuma pamata un tiesā nav iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns,
\n
c)šīs daļas 1.punkta “d” apakšpunktā minēto nodokļu maksātāju tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums ir noraidīts. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta no dienas, kad nokavējuma naudas aprēķināšana tika apturēta,
\n
d)šīs daļas 1. punkta \"e\" apakšpunktā minēto nodokļu maksātāju tiesiskās aizsardzības process ir izbeigts, izpildot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.
\n
(5)Nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu.
\n
(6)Šā panta piektajā daļā noteiktā nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:
\n
1)summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;
\n
2)tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks-pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai.
\n
(7)Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja nokavējuma naudas summa sasniedz divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra.
\n
(8)Par Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa vai nodevas samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda tiek aprēķināta šajā pantā noteiktajā kārtībā un apmērā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēmis palīdzības pieprasījumu par nodokļu prasījuma piedziņu.
\n
(9)Par Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa vai nodevas samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda tiek aprēķināta šajā pantā noteiktajā kārtībā un apmērā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja Eiropas Savienības dalībvalsts prasījuma izpildei bijusi nepieciešama aizstāšana.
\n
56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 22.10.1998., 25.11.1999., 13.04.2000., 10.05.2001., 09.10.2002., 26.10.2006., 11.12.2008., 11.06.2009., 15.03.2012., 23.11.2016., 24.10.2024. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025. Trešās daļas trešā teikuma jaunā redakcija un 2.1, 2.2 un 3.1 daļa stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 247. punktu)
\n
30.pantsSkaidras naudas lietošanas ierobežojumi
\n
(1)Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 euro. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
\n
(11)Šā panta pirmajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecas arī uz fiziskajām personām, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros.
\n
(12)(Izslēgta ar 17.12.2009. likumu)
\n
(13)(Izslēgta ar 17.12.2009. likumu)
\n
(14)Nodokļu maksātāji vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus (to skaitā ar maksājumu kartēm).
\n
(15)Šā panta 1.4 daļā noteiktais ierobežojums nav attiecināms uz gadījumiem, kad vairumtirgotājs (preču pārdevējs) ir:
\n
1)paziņojis rakstveidā Valsts ieņēmumu dienestam par to, ka vairumtirdzniecībā veiks darījumus, par kuriem pircējs varēs norēķināties skaidrā naudā;
\n
2)nodrošinājis preču pircēju reģistru, kas ļauj identificēt konkrēto preču pircējus, kuri veikuši norēķinus skaidrā naudā, un skaidrā naudā veiktā darījuma summu.
\n
(16)Nodokļu maksātājiem, tajā skaitā fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus.
\n
(17)Ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tā tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar nodokļu maksātāja juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 euro, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā nodokļu maksātājs nodrošina iespēju par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minētais skaidras naudas lietošanas ierobežojums neattiecas vienīgi uz kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Minētās komercsabiedrības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā deklarē mēneša laikā veiktos darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 7200 euro.
\n
(3)Šā panta normas neattiecas uz kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem.
\n
(4)Mazumtirdzniecībā veiktajos darījumos šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecināms tikai uz preču pircēju, izņemot šā panta septītajā daļā noteikto gadījumu.
\n
(5)Maksājumos par pakalpojumiem, kurus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, šā panta normas attiecināmas tikai uz pakalpojumu saņēmēju.
\n
(6)Šā panta piemērošanā par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana savā vārdā saimnieciskās darbības veicējam tālākpārdošanai, ražošanai vai savas darbības nodrošināšanai. Šā panta piemērošanā par mazumtirdzniecību uzskatāma preču pārdošana gala patēriņam vai izmantošanai.
\n
(7)Nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3000 euro.
\n
(8)Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
\n
57 (19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009., 01.12.2009., 17.12.2009., 21.10.2010., 21.06.2012., 19.09.2013., 23.11.2016., 03.04.2019., 06.07.2021., 04.12.2024. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.)
\n
31.pantsIerobežojumi nodokļu atvieglojumu saņemšanā
\n
Nodokļu maksātājiem, kuriem ir neattaisnoti nokavētie maksājumi par pārskata gadu, nav tiesību saņemt nodokļu atvieglojumus, izdarot ziedojumus vai dāvinājumus.
\n
58
\n
32.pantsAtbildība par budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra samazināšanu vai no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu
\n
(1)Par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, un uzliek soda naudu.
\n
(2)Par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un uzliek soda naudu.
\n
(3)Soda naudu uzliek saskaņā ar šo pantu, 32.4 un 34. pantu, ja šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.
\n
(4)Par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 20 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.