Zaudējis spēku - Par Partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam

Īsumā

Šis dokuments ir par Partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas apstiprina un nosaka Latvijas stratēģiju ES fondu izmantošanai. Tomēr šis tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ko tas regulē

Partnerības līguma apstiprināšanu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam.
Finanšu ministrijas pienākumu iesniegt Partnerības līgumu Eiropas Komisijai.
ES fondu ieguldījumu mērķus Latvijā, lai stiprinātu konkurētspēju un nodrošinātu kohēziju.
Latvijai sasniedzamos kvantitatīvos mērķus stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā.

Kas tas attiecas

Finanšu ministrija.
Latvija un tās iedzīvotāji, jo tas ietekmē valsts attīstības virzienus un ES fondu izmantošanu.

Galvenie punkti

Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Apstiprināts Partnerības līgums Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam.
Latvijas mērķi stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā ietver: 73% nodarbinātības līmeni vecuma grupā no 20-64 gadiem; 1,5% no IKP ieguldījumus pētniecībā un attīstībā; 34-36% iedzīvotāju īpatsvaru 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību; 13,4% skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvaru vecuma grupā no 18-25 gadiem; 21% vai 121 000 cilvēku nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvaru.
ES fondu ieguldījumu stratēģija balstās uz stratēģijām "Latvija 2030", NRP un NAP 2020.

Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr.1 Rīgā 2014.gada 2.janvārī (prot. Nr.67 140.§) Par Partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam

Apstiprināt Partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam.
Finanšu ministrijai nodrošināt Partnerības līguma Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam iesniegšanu Eiropas Komisijai (2.3.sadaļā un 1.pielikumā sniedzot aktuālāko informāciju) pēc 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006, priekšlikuma apstiprināšanas. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Finanšu ministrs Andris Vilks Partnerības līgums ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam 4.versija Rīga 2013 Satura radītājs Izmantotie saīsinājumi un lietotie termini
Partnerības līguma sasaiste ar Stratēģijas "Eiropa 2020" tematiskajiem mērķiem 1.
Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze 1.
Ex-ante novērtējumu kopsavilkums 1.
Izvēlētie tematiskie mērķi un ieguldījumu prioritātes Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi 1.
Indikatīvais finansējuma sadalījuma apjoms pa tematiskajiem mērķiem (EUR) 1.
Horizontālie principi 1.5.
Partnerības princips 1.5.
Vienlīdzīgu iespēju veicināšana starp vīriešiem un sievietēm, nediskriminācija un pieejamība 1.5.
Ilgtspējīga attīstība 1.5.
Horizontālās politikas mērķis 1.
ERAF, ESF, KF, JNI programmu saraksts, izņemot tās, kas tiek īstenotas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa, kā arī ELFLA un EJZF ietvaros, ar indikatīvu ESI fondu līdzfinansējumu dalījumā pa gadiem 1.
Plānotās struktūrfondu ieguldījumu izmaiņas starp reģionu kategorijām 1.
Transformācija no ETS mērķa investīcijām Izaugsmes un nodarbinātības mērķiem 1.
Tehniskās palīdzības transformācijas pieprasījums EK 1.
Informācija par Izpildes rezervei plānoto finansējumu dalījumā pa ESI fondiem, kur attiecināms, reģionu kategorijām, un neiekļautajiem finansējuma apjomiem Izpildes rezerves aprēķināšanai (EUR)
Pasākumi efektīvai ESI fondu ieviešanai 2.
Atbalsta koordinācija 2.
Ex-ante pārbaude par atbilstību papildinātības nosacījumiem 2.
Kopsavilkums par ex-ante nosacījumu izpildi 2.
Metodoloģija un mehānisms kā tiks nodrošināta Izpildes ietvara funkcionalitāte 2.
Novērtējums par to, vai ir nepieciešams pastiprināt administratīvo kapacitāti iesaistīto iestāžu DP vadībā un kontrolē un, ja attiecināms, saņēmēju, kā arī, ja nepieciešams, to darbību kopsavilkums, kas veicami šim nolūkam. 2.
Kopsavilkums par plānotajām darbībām programmās, lai samazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, tai skaitā indikatīvs to ieviešanas grafiks
Integrēta teritoriju attīstība 3.
Pasākumi, lai nodrošinātu integrētu teritoriju attīstību 3.1.
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība 3.1.
Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI) 3.1.
Ilgtspējīga pilsētvides attīstība 3.1.
ETS, sadarbības jomas un BJRS 3.1.
Teritorijas, kurās ir visaugstākais nabadzības līmenis, vislielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, it sevišķi riska grupās. 3.1.
Demogrāfiskie izaicinājumi reģionos
Efektīva PL un darbības programmu ieviešana 4.
E-fondi Izmantotie saīsinājumi un lietotie termini AII Augstākās izglītības iestādes AER Atjaunojamie energoresursi ARACHNE EK izveidots risku vērtēšanas rīks, kas var palielināt projektu atlases efektivitāti, vadības pārbaudes un stiprināt krāpšanas identifikāciju, atklāšanu, novēršanu. ĀM Ārlietu ministrija BEMIP Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāna BJRS Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģija COSME Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma CEF Eiropas Infrastruktūras Savienojumu instruments CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra DP Darbības programma DRN Dabas resursu nodoklis EIB Eiropas investīciju banka EEZ Eiropas Ekonomikas zona EIS Elektronisko iepirkumu sistēma EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ELV Lauku saimniecību ekonomiskā lieluma klase EK Eiropas Komisija EK pozīcijas dokuments Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments, prezentēts 2012.g. 4.decembrī ETL Elektrotransportlīdzekļi ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai EM Ekonomikas ministrija E-pārvaldība Informāciju tehnoloģiju risinājumi, ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība Stratēģija "Eiropa 2020" Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei ESF Eiropas Sociālais fonds ESI fondi ESF; ERAF; KF; ELFLA; EJZF ES Padomes rekomendācija Eiropas Savienības Padomes rekomendācija par Latvijas 2013.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.-
gada konverģences programmu ESCO Enerģijas servisa kompānija ETS Eiropas teritoriālā sadarbība EUR Eiropas Savienības Eiro FM Finanšu ministrija IeM Iekšlietu ministrija IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IKP Iekšzemes kopprodukts IZM Izglītības un zinātnes ministrija JNI Jauniešu nodarbinātības iniciatīva KF Kohēzijas fonds KM Kultūras ministrija KLP Kopīgā lauksaimniecības politika KP Kohēzijas politika KP fondi ESF, ERAF, KF KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments LAD Lauku atbalsta dienests LAP 2014-2020 "Latvijas Lauku attīstības programmas 2014-2020" (ELFLA) LAP Lauku attīstības politika LIZ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme LDDK Latvijas darba devēju konfederācija LESD Līgums par Eiropas Savienības darbību LM Labklājības ministrija MK Ministru kabinets NAP 2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam NIP Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam LPS Latvijas Pašvaldību savienība NRP Latvijas nacionālā reformu programma "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai NVA Nodarbinātības valsts aģentūra MVK Mazie un vidējie komersanti P&A pētniecība un attīstība PKC Pārresoru koordinācijas centrs PL Partnerības līgums ES fondu ieviešanai 2014.-2020.gada plānošanas periodam PVN Pievienotās vērtības nodoklis PUK KP fondu Pagaidu uzraudzības komiteja Sadarbības partneri Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni SEG Siltumnīcefekta gāzu emisijas SM Satiksmes ministrija Stratēģija "Latvija 2030" Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz
gadam STEM Science, Technology, Engineering and Math - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika SVVA Sabiedrības virzīta vietējā attīstība TIKDG ES fondu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvās darba grupa TM Tieslietu ministrija UK KP fondu uzraudzības komiteja UR Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Vispārējā regula Eiropas Parlamenta un padomes regula (ES) Nr…/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006 VK Valsts kanceleja VM Veselības ministrija VSS EK Vienotais stratēģiskais satvars
-
gadam ZM Zemkopības ministrija ZRP Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020
Partnerības līguma sasaiste ar Stratēģijas "Eiropa 2020" tematiskajiem mērķiem 1.
Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze

(1)2014.-2020.gada plānošanas periodā, Latvijai būs pieejamas investīcijas no pieciem ES struktūrpolitikas finansēšanas instrumentiem - ERAF, lai ar ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās, informāciju un komunikāciju tehnoloģijās, MVK konkurētspējas paaugstināšanā atbalstītu attīstību un ekonomiku strukturālu pielāgošanu, KF, lai palīdzētu integrēties ES vienotajā tirgū un veicinātu vides standartu ievērošanu un svarīgākās transporta infrastruktūras izbūvi, ESF, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas, stiprinātu sociālo iekļaušanos, mazinātu nabadzību, veicinātu izglītības iespējas un mūžizglītību un attīstītu aktīvu, visaptverošu un ilgtspējīgu sociālo iekļaušanu, ELFLA, lai veicinātu lauksaimniecības konkurētspēju, nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā, kā arī panāktu lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību, un EJZF, lai veicinātu tādu zivsaimniecību, kas ir konkurētspējīga, ekonomiski dzīvotspējīga un sociālā un vides ziņā ilgtspējīga, kā arī veicinātu zivsaimniecības reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību.

(2)ESI fondu ieguldījumu mērķis Latvijā ir stiprināt Latvijas konkurētspēju un nodrošināt ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un līdzsvarotu teritoriālo attīstību, kas balstīta uz sabalansētu makroekonomisko un fiskālo politiku.

(3)Kopumā ESI fondu ieguldījumu stratēģija veidota tā, lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un ieguldījumu kritisko masu vēlamo izmaiņu sasniegšanai Latvijā atbilstoši noteiktajām vajadzībām, kas tiešā veidā dotu redzamu ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā un ES Padomes rekomendāciju ieviešanā.

(4)ESI fondu ieguldījumu stratēģija ir balstīta uz stratēģijā "Latvija 2030", NRP un NAP 2020 iezīmētajiem valsts attīstības virzieniem, noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, ņemot vērā BJRS noteiktos attīstības virzienus.

(5)NRP noteikti arī Latvijai sasniedzamie kvantitatīvie mērķi stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā:

73% nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20-64 gadiem;
ieguldījumi pētniecībā un attīstībā - 1,5% no IKP;
iedzīvotāju īpatsvars 30 - 34 gadu vecumā ar augstāko izglītību - 34-36%;
skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā no 18-25 gadiem - 13,4%;
nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars - 21%1 vai 121 000 cilvēku novērst nabadzības vai atstumtības risku;
primārās enerģijas ietaupījums 0,670 Mtoe;
40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā;
ierobežot SEG emisijas nozarēs ārpus ETS tā, lai pieaugums nepārsniegtu 17%, salīdzinot ar 2005.gadu;
ierobežot valsts kopējās SEG emisijas, lai 2020.gadā tās nepārsniegtu 12,20 Mt CO2 ekvivalentu.

(6)No augstākminētajiem stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem Latvijai vislielākais izaicinājums būs sasniegt mērķus, kas saistīti ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, primārās enerģijas ietaupījumu un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Nacionālos plānošanas dokumentos paaugstināts skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvara sasniedzamais mērķis 2020.gadā līdz 10%. Izaicinājumu rīcībpolitikas plānošanai rada risks, ka ekonomiskā izaugsme var veicināt nabadzības riska pieaugumu, ja trūcīgo iedzīvotāju ienākumi nepalielināsies līdzvērtīgi turīgajiem iedzīvotājiem; 2011.gadā ekonomiskās situācijas stabilizēšanās vispozitīvāko ietekmi ir atstājusi galvenokārt uz turīgākajām mājsaimniecībām, savukārt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ļoti minimāli izjuta ekonomikas atveseļošanos.

(7)ESI fondu ieguldījumi palīdzēs ieviest piecas no ES padomes rekomendācijām, kas saistīti ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, sociālo pakalpojumu darbības jomu un sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju aktivizēšanas pasākumiem, augstākās izglītības un pētniecības iestāžu reformu, energoefektivitāti un tiesu sistēmas efektivitātes celšanu. ES Padomes 4.rekomendācijas (attiecībā uz reformām sociālajā palīdzībā) īstenošana balstīsies uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi (valsts budžeta resursu ietvaros), kā arī valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu. ESF atbalsts tiek plānots profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam.

(8)Konkrēta ieguldījumu sasaiste stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā un ES Padomes rekomendāciju īstenošanā norādīta darbības programmu specifisko atbalsta mērķu aprakstos.

(9)Ņemot vērā augstākminēto avotu analīzi, kā galvenie Latvijas konkurētspējas un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstības šķēršļi ESI fondu ieguldījumu kontekstā ir šādi:

zemais tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē;
transporta infrastruktūras kvalitāte, kas ierobežo ekonomisko attīstību;
neefektīva resursu izmantošana;
augsts nabadzības un bezdarba līmenis, it īpaši jauniešu un ilgtermiņa bezdarba līmenis;
nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums;
teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība - sociālie, demogrāfiskie un ekonomiskie izaicinājumi īpaši jūtami ārpus Rīgas aglomerācijas.

(10)Balstoties uz augstākminētajiem konkurētspējas attīstību kavējošiem faktoriem, PL tiek izvirzītas šādas vispārējas ESI fondu attīstības prioritātes:

tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana;
ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra;
ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana;
augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā;
kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma;
līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība. Zemais tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē

(11)Pētniecība, attīstība un inovācijas. EK Inovācijas savienības rezultātu pārskatā

(2013)uzsvērts, ka Latvijas vājais sniegums inovāciju jomā joprojām nelabvēlīgi ietekmē valsts konkurētspēju. Valsts inovācijas sistēmas attīstību kavē vājais zinātniskais sniegums. Latvijas dalībnieku panākuma līmenis EK 7. Ietvara programmā bija 21.9% (ES vidējais sekmības rādītājs - 21.95%), tomēr kopējais atbalstītajiem dalībniekiem piešķirtais ES finansējums - EUR 26.4 miljoni - vērtējams kā zems.

(12)Privātā sektora ieguldījumu P&A rādītājs joprojām ir viens no zemākajiem ES (0.19% 2011.gadā, salīdzinot ar ES vidējo 51%). Vietējo uzņēmumu un lielu ārvalstu saistīto uzņēmumu ieguldījumi P&A, lai sekmētu specializāciju zināšanu ietilpīgās un uz inovāciju vērstās nozarēs, ir nelieli.

(13)Salīdzinot Latvijas izdevumus P&A ar ES-27 valstu sasniegtajiem rādītājiem šajā jomā, varam secināt, ka Latvija, ieguldot P&A tikai 0,7% no IKP, 2011.gadā ieņem pieticīgu vietu ES-27 vidū, nodrošinot līdzīgu sniegumu ar Horvātiju un Slovākiju, bet aiz sevis atstājot Bulgāriju, Kipru un Rumāniju (sk.1. attēlu). Attēls 1 Izdevumi P&A ES valstīs 2011.gadā Informācijas avots: Eiropas Komisijas statistikas biroja dati

(14)Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā Latvija nacionāli ir noteikusi mērķi līdz 2020.gadam ieguldīt P&A 1,5% no IKP, vienlaikus sekmējot privātā sektora ieguldījuma daļas pieaugumu.

(15)KP fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu zinātnes sektora bāzes kapacitātes stiprināšanā par kopējo finansējumu aptuveni 313,03 M EUR apmērā, nodrošinot atbalsta piešķiršanu jaunu zinātnisko grupu pētījumiem, praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, tajā skaitā sadarbībā ar industriju, Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai un pētniecības infrastruktūras modernizēšana. KP fondu 2007.-2013.gada investīciju ietvaros modernizēts zinātniskais un pētniecības aprīkojums, nodrošinot materiāltehniskās bāzes uzlabošanu pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros. Atbalsts sniegts arī pētniecības sekmēšanai privātajā sektorā un pētniecības pakalpojumu sniegšanai privātajam sektoram. Kompetenču centros veicināta zinātnieku un komersantu sadarbība kopīgu, liela mēroga rūpniecisko pētījumu veikšanai un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Ar 2011.gadu uzsākta zinātnes resursu koncentrācija un pētnieciskās infrastruktūras iegādes mērķtiecīga un saskaņota plānošana deviņos valsts nozīmes pētniecības centros, kas aptver valstī noteiktos prioritāros virzienus.

(16)Līdzšinējie ieguldījumi ir nozīmīgi pētniecības sektora un komersantu konkurētspējas celšanai, bet ir nepieciešama mērķtiecīga pētniecības bāzes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla radīšanu un attīstību, tai atbilstošu pētniecības infrastruktūras turpmāku uzlabošanu, sekmējot starptautisko sadarbību un nodrošinot pētniecības sasaisti ar industriju, kā arī tautsaimniecības un sabiedrības attīstības izaicinājumiem atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai, ko pamato gan starptautiskie, gan vietējie pētījumi un analīzes.

(17)Saskaņā ar Viedās Specializācijas stratēģiju ir jāattīsta zināšanu bāze un cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā: zināšanu jomās, kas saistītas ar viedās specializācijas jomu: zināšanu-ietilpīgas bioekonomikas, biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģiju, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu, viedās enerģētikas, un IKT nozaru attīstības vajadzībām un EK identificētajās atslēgtehnoloģiju (nanotehnoloģijas, mikro un nano-elektronika, fotonika, advancētie materiāli un ražošanas sistēmas, biotehnoloģijas) jomās.

(18)Līdz 2013.gada beigām norisināsies darbs pie Latvijas zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtējuma, lai nodrošinātu Latvijas zinātnes sistēmas attīstību, zinātnes kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanu. Izvērtējuma rezultātā saņemtie priekšlikumi sniegs būtisku atbalstu ilgtspējīgai zinātnes un inovāciju politikas plānošanai. Tāpat izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot, pieņemot lēmumus par reformu īstenošanu zinātnē, tajā skaitā zinātnisko institūciju konsolidācijai un darbības efektivizāciju.

(19)Pašreiz zemais Latvijas inovāciju līmenis liecina, ka esošajā inovāciju sistēmā ir būtiskas nepilnības. Nacionāli identificētās nepilnības ir saistītas gan ar katru inovāciju sistēmas elementu atsevišķi, gan to savstarpējo mijiedarbību. Attēls 2 Inovāciju sistēmas nepilnības un galvenie izaicinājumi. Informācijas avots: Viedās specializācijas stratēģija.

(20)Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros veiktās analīzes identificē galvenās inovācijas sistēmas problēmas:

Pārāk mazs zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne: 1.
neskatoties uz doktorantu skaita pieaugumu pēdējos gados, tas nav pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu zinātnisko darbinieku atjaunotni un zinātnisko darbinieku skaita pieaugumu; 1.
saskaņā ar 2013.gada datiem 42% pētnieku ir vecāki par 50 gadiem, ir nepietiekams doktorantūras studentu skaits, kas aizvietotu pensionējošos zinātniekus2; 1.
P&A strādājošo skaits PLE izteiksmē 2010.gadā - 0,57% no nodarbinātajiem, salīdzinot - Lietuvā 0,88, Somijā 2,28%, vidējais Eiropas Savienībā - 1,15%. 2012.gadā zinātnē un pētniecībā Latvijā ir 5593 strādājošo, no kuriem augstākās izglītības sektorā ~ 63%, valsts sektorā ~ 21% un privātajā sektorā ~ 16%. 1.
zemais P&A strādājošo skaits privātajā sektorā norāda uz industrijas nepietiekamo zināšanu absorbcijas spēju, tas, savukārt, neveicina zinātnes un industrijas sadarbību. Saskaņā ar CSP datiem 2012.gadā 343 komersanti veica pētniecības darbu un tajos bija nodarbināti 594 zinātniskā personāla darbinieki (pilna laika ekvivalentā) jeb 15% no valstī kopējā nodarbinātā zinātniskā personāla skaita; 1.
vāja starptautiskā sadarbība, kas kavē iekļaušanos Eiropas Pētniecības telpā un zinātniskās izcilības tīklos;
Fragmentāra un noplicināta zināšanu bāze: 2.
Neproporcionāli zems bāzes finansējuma īpatsvars veicina nestratēģisku, "no projekta uz projektu" orientētu pieeju zinātnes attīstībā. Tāpat ir vērojama disproporcija starp publiskā un privāta sektora investīcijām P&A. Saskaņā ar CSP datiem par 2012.gadu kopējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam veidoja 145.4 milj. EUR, no kura tikai 24% jeb 34.6 milj. EUR veidoja komersantu finansējums, savukārt valsts finansējums veidoja 24% (34.7 milj. EUR), augstskolu finansējums - 2% un ārvalstu finansējums - 50% jeb 73.3 milj. EUR. Salīdzinot ar ES-27 vidējo rādītāju, privātā sektora izdevumi pētniecībai un attīstībai vidēji veidoja 1.26% no IKP 2011.gadā, kamēr Latvijā - tikai 0.19% (Eurostat dati). 2.
Mazattīstīta P&A infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, tai pat laikā pastāvot salīdzinoši lielam zinātnisko institūciju skaitam (88 uz 01.10.2013) 3, kas sadrumstalo pieejamos resursus;
Privātā sektora sadarbība ar pētniecības institūcijām ir vāja un tehnoloģiju pārneses sistēma ir vāji attīstīta, zems komercializācijas līmenis. 3.
ir zemi ienākumi no pētniecības rezultātu komercializācijas, piemēram, licenču līgumiem, zems patentu pieteikumu skaits Eiropas Patentu birojā uz miljons iedzīvotājiem (2011.gadā 8.96 pieteikumi Latvijā, salīdzinot ar 107.47 pieteikumiem ES-27) (Eurostat dati), Latvijas zinātnieki līdz šim nav bijuši pietiekami mērķtiecīgi orientēti uz komercializējumu problēmu risināšanu, iztrūkst ideju komercializācijas veiksmes stāstu, kas radītu lielāku privātā sektora kapitāla interesi, tādējādi inovācijas komercializācija nav bijis būtisks finansējuma avots augstskolām; 3.
lai inovāciju sistēma efektīvi darbotos, nepieciešama sadarbība starp visiem tās elementiem. Latvijas gadījumā gan pētniecības institūciju un pētnieku, gan nozaru pārstāvju sadarbība ir vāja, kas būtiski ierobežo jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu pārņemšanu ražošanā.
Mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā. Apstrādes rūpniecības izaugsmes veicināšana ir neatņemama konkurētspējas politikas sastāvdaļa, tai ir būtiskā loma inovāciju un tehnoloģiju radīšanā un absorbcijā.
Zema produktivitāte un vājš inovācijas sniegums. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmenis būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa. Pašreizējā zemā inovācijas kapacitāte un zināšanu absorbcijas spēja uzņēmējdarbības sektorā mazina iespējas panākt ātru situācijas uzlabošanos. Pašreizējais biznesa modelis ir vāji orientēts uz inovācijām.
Pašreizējais biznesa modelis vāji orientēts uz inovāciju. Ekonomiskās priekšrocības balstās uz lēto darbaspēku un dabas resursu izmantošanu. Eksporta struktūrā pārsvarā ir zemo vai vidēji zemo tehnoloģiju nozaru produkcija, eksporta ienesīgums ir zems, augsta energointensitāte, mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā, vienlaikus nozarei ir būtiska loma inovāciju un tehnoloģiju radīšanā un absorbcijā.
Pastāv neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Jomās, kuras ir sevišķi svarīgas Latvijas attīstībai - inženierzinātnēs un dabas zinātnēs, 2011.gadā studēja tikai 21% no kopējā studentu skaita. Nemainoties izglītības sistēmai, šī neatbilstība saglabāsies arī vidējā termiņā.

(21)Tautsaimniecības ražīgums un MVK konkurētspēja. NIP identificētie Latvijas izaicinājumi attiecībā uz MVK konkurētspējas palielināšanu un komersantu iedrošināšanu uz inovācijām un radošumu ir šādi:

zema produktivitāte, īpaši apstrādes rūpniecībā, kur produktivitāte sasniedz tikai 35 % no ES vidējā rādītāja (
saskaņā ar Eurostat datiem4) un zems īpatsvars ar zinātņu ietilpīgiem produktiem gan apstrādes rūpniecībā, gan eksporta struktūrā (6.3% Latvijā, kamēr ES vidējais rādītājs ir 15.6% 2012.gadā5);
zems inovāciju sniegums (inovatīvu uzņēmumu īpatsvars Latvijā tikai 29,9 %, Lietuvā 34,5%, Igaunijā 56,8%, ES vidējais 52,9%) (saskaņā ar Eurostat Inovācijas aptaujas datiem6) un relatīvi liels zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā, tostarp apstrādes rūpniecībā (sk.3.attēlu), zems produktu daudzums ar augstu pievienoto vērtību (saskaņā ar CSP7 un Eurostat8 datiem); 1997.gadā 2010.gadā Attēls 3 Apstrādes rūpniecības struktūra pēc tehnoloģiju līmeņa (procentos). Informācijas avots: NIP
vāja iniciatīva saimnieciskās darbības uzsākšanai, pamata prasmju trūkums saimnieciskās darbības uzsākšanai un zems komersantu izdzīvošanas līmenis pirmajos darbības gados, piemēram, 2011.gadā uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem tika radīti 13.55 jauni komersanti (CSP un Lursoft dati), bet jaunizveidotu straujas izaugsmes komersantu (gazeļu) (rēķinot pēc apgrozījuma pieauguma) skaits ir neliels - 921 šāda veida komersants 2007.gadā, 258 - 2008.gadā un 98 - 2009.gadā (pēdējie CSP pieejamie dati);
ierobežota pieeja finansējumam, īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas fāzē. Komercbanku izsniegto kredītu apjoms komersantiem kopš 2008.gada joprojām samazinās;
zema publiskās un saimnieciskās darbības infrastruktūras kvalitāte;
ražošanas attīstībai piemērotu industriālo zonu un infrastruktūras trūkums, kas ierobežo komersantu ražošanas paplašināšanu un modernizāciju, kā arī traucē piesaistīt investīcijas. Būtisks izaicinājums produktu tirgū ir publiskās infrastruktūras kvalitāte un ar to saistītās loģistikas izmaksas gan veicot izejvielu piegādi, gan arī veicot gala produktu pārvadāšanu;
eksporta iemaņu trūkums MVK, kas neļauj pilnvērtīgi izmanot āŗējo tirgu sniegtās iespējas, tādēļ lielāka uzmanība ir jāpievērš sadarbībai, saistīto nozaru (klasteru) attīstības iespējām kā nacionālajā tā starptautiskajā kontekstā, kā arī Latvijas komersantu vietai vērtību ķēdēs;
darba spēka prasmju un kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus un darba devēju vajadzībām;
nepietiekoši tiek izmantots radošo industriju potenciāls un Latvijas kā tūrisma galamērķa potenciāls izaugsmes, jaunu uzņēmumu, produktu un darbavietu radīšanai.

(22)Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu strauja, sabalansēta un noturīga pret ārējiem riskiem, nepieciešams īstenot ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm.

(23)Tautsaimniecības transformācijas stratēģijas izvēle ir cieši saistīta ar kopējo tautsaimniecības attīstības līmeni un ar konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām) gan valsts līmenī, gan reģionālajā griezumā. Ekonomikas sistēmisko tirgus izaicinājumu novēršanai, viedās specializācijas stratēģijas un Nacionālās industriālas politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ietvaros ir noteikti šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni:

ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;
attīstīt nākotnes izaugsmes nozares, kurās eksistē vai var rasties produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību;
attīstīt nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā (nepieciešams attīstīt jomas, kas veido pamatu jauno, uz inovācijām balstīto salīdzinošo priekšrocību attīstīšanai - energoefektivitātes paaugstināšana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju plašāka izmantošana, izglītības sistēmas pilnveidošana, zinātnes, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas kapacitātes paaugstināšana, (t.sk. radošuma pārnese inovatīvos, komercializējamos produktos), teritoriju līdzsvarotas attīstības veicināšana).

(24)ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoti pasākumi Latvijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai ārvalstīs, sniedzot atbalstu ārējā mārketinga pasākumu īstenošanā un sniedzot interesentiem konsultāciju pakalpojumus par ārvalstu tirgiem, tādējādi sekmējot Latvijas komersantu eksporta apjoma pieaugumu. Klasteru programmas ietvaros veicināta nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbība un paaugstināta nozares komersantu konkurētspēja, sekmēta inovācija un jaunu produktu veidošanās. 2007.-2013.gada plānošanas periodā tūrisma attīstība veicināta, organizējot ārvalstīs reklāmas kampaņas un nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs. Tāpat īstenoti pasākumi finanšu pieejamības nodrošināšanai, attīstot riska kapitāla sektoru, kā arī komersantiem sniedzot aizdevumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai un aizdevumu garantijas. Uzņēmējdarbības uzsākšanai ir bijis pieejams ne tikai finansiāls atbalsts, bet sniegti arī konsultatīvi pakalpojumi biznesa inkubatoros. Lai veicinātu nodarbināto personu kvalifikācijas celšanu atbilstoši darba devēju vajadzībām, dažādas tautsaimniecības nozares pārstāvošas asociācijas īstenojušas projektu savās nozarēs nodarbināto personu apmācībai.

(25)NIP ietvaros identificētās un Viedās specializācijas stratēģijā atspoguļotās Eksportspējīgāko produktu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju SVID analīzes galvenās Latvijas priekšrocības - zemas darba spēka izmaksas, labi sakari un IT infrastruktūra rūpnieciskos centros, labi attīstīta loģistika un izdevīga atrašanās vieta, ātra un lēta biznesa uzsākšana, elastīgas pielāgošanās spējas specifiskām tirgus vajadzībām, investīciju drošība.

(26)Krīzes laikā, samazinoties kopējam algu līmenim un cenām iekšējā tirgū, uzlabojās Latvijas ražotāju konkurētspēja, kas bija pamats eksporta pieaugumam un līdz ar to arī apstrādes rūpniecības attīstībai. Attēls 4 Nozares īpatsvars, ražošanas apjomu izmaiņas un eksporta īpatsvars realizācijā. Informācijas avots: NIP 9

(27)Kopš 2009. gada otrās puses ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā pieaug. Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, apstrādes rūpniecības pieauguma tempi bija krietni straujāki nekā kopējā tautsaimniecības izaugsme. Apstrādes rūpniecība pašlaik ir galvenais tautsaimniecības izaugsmes virzītājs.

(28)Finanšu resursu pieejamībai ir izšķiroša nozīme tautsaimniecības attīstībā, jo investīcijas saimnieciskajā darbībā veicina izaugsmi, nodrošinot tautsaimniecības efektivitāti un konkurētspēju. Pēc krīzes kreditēšanas apjomi joprojām ir ļoti zemā līmenī, kas lielā mērā ir saistīts ar finanšu tirgus pastiprinātu risku uztveri kā no aizdevēju, tā no aizņēmēju puses. Ierobežotās iespējas piekļuvei finansējumam daudziem komersantiem kļūst par nozīmīgu investēšanas un attīstības šķērsli. Biznesa uzsācēji bieži vien nespēj definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tādēļ šai grupai ir nepieciešams konsultatīvais pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu atbalsts.

(29)Viens no būtiskākajiem komersantu attīstības kapacitātes un spēju ierobežojošiem faktoriem ir ierobežots industriālo zonu un telpu piedāvājums, kā arī atbilstošas infrastruktūras trūkums - pievedceļi, elektrība, gāze, komunikācijas u.c. pakalpojumi. Identificētais izaicinājums ir attiecināms uz reģionālo dimensiju un uz komersantiem, kas pāriet no inkubācijas darbības posma uz stabilas izaugsmes darbības posmu.

(30)NIP viena no būtiskākajām identificētajām tirgus nepilnībām ir darba spēka pieejamība un prasmes. Lai mazinātu demogrāfisko izmaiņu negatīvo ietekmi uz ražošanas modernizāciju, ir nepieciešams veicināt profesionālās izglītības un mūžizglītības sistēmas attīstību, nodrošinot darbaspēka piedāvājuma atbilstību pieprasījumam, lielāku uzsvaru liekot uz strādājošo prasmju pilnveidošanu un profesionālās mobilitātes paaugstināšanu. Pasākumiem jābūt regulāriem ar noteiktu valsts atbalstu, kā arī ar darba devēju un darba ņēmēju ieinteresētību.

(31)Pasākumi, kas saistīti ar ekonomisko aktivitāšu un saimnieciskās darbības veicināšanu, stimulē pieprasījuma pieaugumu pēc darbaspēka un palielina nodarbinātību. Tajā pašā laikā notiek tautsaimniecības struktūras maiņa un var veidoties neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu. Saskaņā ar EM prognozēm darbaspēka pieprasījums turpinās palielināties arī vidējā termiņā. Vienlaikus nodarbinātības pieaugums būs lēnāks nekā izaugsme, jo izlaide vairāk balstīsies uz produktivitātes kāpumu. Tirgojamo nozaru izaugsme galvenokārt būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, kam ir izšķiroša nozīme konkurētspējas nodrošināšanā, tāpēc nodarbinātības pieaugums šajās nozarēs varētu būt relatīvi lēnāks. Līdz 2020. gadam lielākajā daļā nozaru nodarbināto skaits palielināsies. Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā pakāpeniski palielinās pieprasījums pēc darbaspēka, un jau šobrīd atsevišķās jomās ir jūtams speciālistu trūkums. Atbilstoša darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par izaugsmi kavējošu faktoru.

(32)Apstrādes rūpniecībā, jo īpaši inženierzinātņu speciālisti strauji noveco un iziet no darba tirgus, ko pierāda nodarbināto vecumstruktūras sadalījums. Attēls 5 Nodarbināto vecumstruktūras sadalījums. Informācijas avots: CSP, EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognoze

(33)Kopš 2009.gada produktivitātes pieaugums ir bijis straujāks nekā darbaspēka izmaksu kāpums, kas nozīmē, ka Latvijas ražotāju konkurētspēja ārējos tirgos uzlabojas. Attēls 6 Produkcijas vienības darbaspēka izmaksas apstrādes rūpniecībā Nominālais ULC, 2005.gads = 100

(34)Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei 2011.gadā un 2012.gadā, darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte. 2012.gadā darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto Latvijā bija 36% no ES vidējā līmeņa. Tuvākajos gados plaisa starp produktivitātes un algu dinamiku visdrīzāk saglabāsies. No otras puses, darba samaksas pieaugums, radot negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, var kļūt par nopietnu stimulu inovācijām un investīcijām jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti10.

(35)Analīzē par jaunu tirgu apgūšanas izmaksas secināts, ka tālākai komersantu attīstībai ir nepieciešams plašāk izmantot iegūto eksporta potenciālu, paplašinot darbību arvien jaunos eksporta tirgos. Tāpat secināts, ka eksporta tirgos, jo īpaši trešo valstu tirgos, un attiecībā uz reglamentētajām produktu grupām, pircēji pieprasa katram eksporta tirgum specifiskas produkta reģistrācijas un kvalitātes nodrošināšanas prasības, kas palielina izmaksas, kas saistītas ar jauna produkta ieiešanu tirgū, kā arī esošo produktu ražošanas izmaksas, kurās arvien nozīmīgāku lomu sāk ieņemt kvalitātes pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu izmaksas.

(36)Latvijas eksporta tirgi un struktūra ir kļuvusi diversificētāka, un mazinās Latvijas atkarība no kāda noteikta tirdzniecības partnera vai eksporta nozares. Divas trešdaļas no Latvijas eksporta veido eksports uz ES-15 un Baltijas valstīm. Attēls 7 Latvijas eksporta tirgi un nozaru struktūra, 2000.-2011.gads, %. Informācijas avots: CSP dati

(37)Tādēļ kā būtisks izaicinājums Latvijas komersantu attīstībai ir starptautiskā biznesa transformācija, kas raksturojas ar tā saukto vērtības ķēžu veidošanos, kas ietver ražošanas fragmentāciju, biznesa ģeogrāfisko pārnesi, nepieciešamību pēc jauniem ražošanas koordinācijas un reintegrācijas modeļiem, kas pamatojas jauno biznesa konkurētspējas priekšrocību esamībā un pārvaldībā.

(38)Zivsaimniecībā visos tās sektoros ir zema ražošanas produktivitāte - zvejas produktu apstrādes sektorā tā sasniedz tikai 8%, bet akvakultūrā - 3% no ES vidējā rādītāja, bet bruto pievienotā vērtība uz nodarbināto zivsaimniecībā ir par 88% zemāka kā vidēji ES.

(39)Latvijā, salīdzinot ar ES valstīm, ir par 67% zemāka lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtība uz nodarbināto, kā arī ir zema produktivitāte un efektivitāte pārtikas nozarē, kas aizkave iespējamus attīstības tempus. No visas Latvijā bioloģiski saražotās produkcijas tikai 20-40% tiek pārdota kā bioloģiskā produkcija, kas būtiski ietekmē šis produkcijas pieprasījuma līmeni.

(40)Ņemot vērā lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē, iespējama ~80 tūkstošu darbavietu samazināšanās, tādēļ nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu MVU attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni, novirzot ESI fondu investīcijas saimnieciskās darbības attīstīšanai un uzsākšanai lauku teritorijās. Turklāt nepieciešams atbalsts pētniecības un inovācijas attīstībai lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, zivsaimniecības un meža nozarēs, lai tādējādi veicinātu nozaru augstas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu ražošanu un zināšanu pārnesi, vienlaicīgi paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju vietējā un pasaules tirgos.

(41)IKT. Pašreizējā sabiedrības attīstības fāzē, kas var tikt raksturota kā informācijas sabiedrība, nozīmīga ekonomiskā izaugsme iespējama tikai balstoties uz plašu IKT izmantošanu publiskajā pārvaldē, saimnieciskajā darbībā, un it sevišķi MVK, kā arī mājsaimniecībās. Digitālajam saturam ir aizvien pieaugošāka un izšķirošāka nozīme valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, tam ir nozīmīga loma pētniecībā un izglītībā. Arī Viedas speciālizācijas stratēģijas ietvaros IKT nozare ir definēta kā horizontālais attīstības priekšnosacījums. Līdz šim Latvijas e-pārvalde ir izmantota par atbalstu un veicinātāju galvenokārt nacionālā mērogā, tomēr Latvijas publiskajiem pakalpojumiem un atsevišķos gadījumos - arī datiem, jābūt pieejamiem viscaur vienotajā tirgū, īpašu pieejamību nodrošinot Baltijas jūras reģionā, tādējādi veicinot Baltijas jūras stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Latvijā šobrīd nav atbilstošas infrastruktūras, lai nodrošinātu visaptverošu publiskā sektorā esošu datu atvēršanu un publicēšanu, t.sk. mašīnlasāmā formātā. Juridiskais ietvars paredz uz pieprasījuma bāzētu publisko datu saņemšanu, nevis proaktīvu publicēšanu atkalizmantošanai. Saskaņā ar Eiropas Publiskā sektora Informācijas platformas datiem Latvijā praktiski netiek īstenoti pasākumi, kas sekmētu atvērto datu izmantošanu (informēšana par pieejamām datu kopām, izglītojoši un risinājumu radīšanu sekmējoši pasākumi un iniciatīvas). Nodrošinot valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, tiks radīta iespēja privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu IKT produktu attīstībai, kā arī nepastarpinātai situācijas analīzei un izpētei, tādejādi veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, darbavietu, inovāciju radīšanu, kā arī sociālo procesu modelēšanu un paredzēšanu. 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks veikti ieguldījumi ar mērķi nodrošināt sadarbības procesu realizēšanu elektroniskā vidē, atvērt publiskos datus un nodrošināt to atkalizmantošanu, veicināt pārrobežu sadarbību, pilnveidot e-prasmes.

(42)Latvijai tāpat kā visām pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm ir jādod savs ieguldījums, lai veiksmīgi tiktu realizēta INSPIRE direktīva. Šis jautājums ir īpaši svarīgs - pašlaik situācija telpiskās informācijas jomā ir vērtējama kā kritiska un netiek nodrošināta pilnvērtīga valsts dalība INSPIRE iniciatīvās. Viens no trūkumiem, ka nav pilnībā nodrošināta telpiskās informācijas elektroniska pieejamība, īpaši jūras telpiskā informācija. INSPIRE tiek veidots uz nacionālo ģeotelpisko datu infrastruktūras, kurā būtu pieejama informācija jebkuras valsts jebkurai organizācijai vai iedzīvotājam un tādējādi tiktu realizēts princips, ka Kopienas telpiskajiem datiem ir vienota piekļuves vieta, kurā saplūst informācija no visu dalībvalstu datu turētājiem.

(43)Plānošanas periodā līdz 2013.gadam ir iegūta vērtīga pieredze, kas jāņem vērā, plānojot ieguldījumus nākotnē. 2007.-2013.gada plānošanas periodā ir izveidoti e-pakalpojumi veselības, izglītības, labklājības un sociālo pakalpojumu jomā. Ir izveidoti dažādi pakalpojumi saimnieciskās darbības veicējiem - piemēram, Elektroniska uzņēmuma reģistrācija un citi Uzņēmuma reģistra pakalpojumi; Valsts vides dienesta e-pakalpojumi, Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi, u.c. Izmantojot portāla www.latvija.lv koplietošanas platformu, ir pieejami vienuviet vairāk kā 60 dažādu iestāžu e-pakalpojumi, kuru izmantošanas intensitāte jau 2012.gadā pārsniedza vairāk kā 1 miljons reižu Ir izveidota Elektronisko iepirkumu sistēma, kurai ir pastāvīgi augošs apgrozījums (piemēram, 2012.gadā tie bija 26 milj. EUR, kas ir par 37% vairāk nekā 2011.gadā). Ir ieviestas arī elektroniskās identitātes kartes, kas ietver arī e-pakalpojumu saņemšanai nepieciešamos identifikācijas un elektroniskā paraksta rīkus. E-veselības jomā līdz 2007.-2013.gada plānošanas perioda beigām būs izveidots e-veselības portāls, elektroniska apmeklējumu rezervēšanas un e-nosūtījumu informācijas sistēma, elektroniskās veselības kartes, e-receptes un integrācijas platformas risinājuma informācijas sistēma, kā arī nozares statistikas un datu analīzes informācijas sistēma.

(44)Latvijā publisko datu infrastruktūra ir balstīta uz informācijas sistēmām, kuras ir izveidotas dažādos laika posmos pirms vairāk kā desmit gadiem un to izveide ir notikusi decentralizēti, nepielietojot vienotus IT standartus un metodes. Rezultātā valsts informācijas sistēmu darbība, uzturēšana un izmantošana nav bijusi pilnībā racionāla, liedzot sabiedrībai pilnvērtīgi izmantot IKT iespējas.

(45)Līdz šim nepietiekami ir izmantota sinerģija no procesu elektronizācijas, e-pakalpojumu pieejamības un privātā sektora gatavības izmantot elektroniskos risinājumus. Šādas sinerģijas izmantošana nodrošinās inovatīvu produktu un risinājumu radīšanu. Šādas pieejas neizmantošana ir saistīta ar uzmanības koncentrēšanu uz darbības procesu elektronizāciju katras iestādes ietvaros, vadoties pēc papīra dokumentu plūsmas darbības procesiem.Vēl arvien ir liels nerealizēts e-pārvaldes potenciāls, īpaši pārrobežu sadarbības jautājumos. Saskaņā ar Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanas projekta ietvaros veikto pakalpojumu izvērtējumu ir nepieciešams nodrošināt ~600 pakalpojumu pieejamību no 2135 pakalpojumiem elektroniskā veidā. Līdz 2007.-2013.gada perioda beigām elektroniski pieejami būs apmēram 240 no šiem 600 pakalpojumiem.

(46)Pakalpojumu elektronizācija nav pašmērķis. Tā jāskata kontekstā ar darbības procesiem, kas ir jāpadara efektīvāki, izmantojot tehnoloģijas. Tehnoloģiju attīstību nepieciešams sasaistīt ar darbības procesu analīzi konkrētās jomās pirms attiecīgās tehnoloģijas ieviešanas, tādejādi sakārtojot procesus un neradot situācijas, kad IKT risinājumi tiek ieviesti pēc tādas pašas shēmas, kā papīra dokumentiem, nepārskatot procesu būtību, bet tikai tos elektronizējot. Neskatoties uz elektronizēto pakalpojumu skaitu, 2012.gada beigās veiktās aptaujas dati liecina, ka ir zems informētības līmenis par pakalpojumu pieejamību elektroniski un neuzticība interneta videi - 39% respondentu atzinuši, ka informācija par e-pakalpojumiem nav pieejama pietiekamā apjomā. Ir konstatēts izpratnes un motivācijas trūkums par e-prasmju apgūšanas nepieciešamību.

(47)Saimnieciskās darbības vide. Pēc Ekonomiskās brīvības indeksa11 Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras. Doing Business saimnieciskās darbības vides novērtējumā12 Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs. Pasaules konkurētspējas indeksā Latvija atrodas tikai 79.vietā starp 148 pasaules valstīm13. Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas "Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā" viens no mērķiem ir uzlabot saimnieciskās darbības vidi. Institucionālo spēju un valsts pārvaldes efektivitātes izaugsme ir būtisks priekšnosacījums Doing Business novērtējuma kontekstā. Ņemot vērā to, ka pasaulē pieaug konkurence par investīcijām, šī vērtējuma sniegums un panākumi nenoliedzami ir samērā izšķiroši saimnieciskās darbības vides uzlabošanā. Arī NRP kā viens no galvenajiem makro - strukturālajiem izaicinājumiem izaugsmei minēts saimnieciskās darbības vides uzlabošana. Negatīvo ietekmes faktoru mazināšanai piedāvātie pasākumi skatāmi NRP politikas virzienā "Uzņēmējdarbības vide un valsts pārvaldes modernizācija", kas daļēji sniegs risinājumus ES Padomes rekomendācijas izpildei - tiesas noslodzes mazināšanai un tiesu sistēmas pārvaldības efektivitātes uzlabošanai. ES Padomes rekomendācijas izpildei ir nepieciešama kompleksa pieeja - tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana un zināšanu paplašināšana.

(48)Izcila saimnieciskās darbības vide ietver sakārtotu tiesisko bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām orientētus valsts pakalpojumus un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Saskaņā ar Ekonomiskās brīvības indeksu14 Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras. Atbilstoši Pasaules bankas veiktajam Doing Business saimnieciskās darbības vides novērtējumam15 Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs. Saskaņā ar pasaules konkurētspējas indeksu Latvija, vērtējot administratīvā sloga aspektu, atrodas tikai 79.vietā starp 148 pasaules valstī16. Globalizētajā un digitalizētajā pasaulē valstu konkurētspēju arvien vairāk nosaka radošas idejas, kas pārnestas inovatīvos produktos un pakalpojumos.

(49)Saskaņā ar Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes galvenais izaicinājums ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību realizāciju kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise sapratīgā termiņā. Visu šo pamatvērtību nodrošināšana ir sabiedrības uzticēšanās tiesām noteicošais faktors. Līdz šim īstenoto reformu rezultātā, 2012.gadā pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā tiesās ir izskatīts vairāk civillietu nekā saņemts, un ir sācis samazināties neizskatīto lietu apjoms. Taču joprojām pastāv izaicinājumi, kuri jārisina - vienotas tiesu prakses nodrošinājums, it īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas tiesību sistēmas aspektā, efektīvs tiesu izvietojums, tiesvedības procesu plašāka elektronizācija u.c

(50)Pirmās instances tiesās kopējā neizskatīto civillietu prasību kopsumma ("iesaldēto līdzekļu" apjoms) ir 304,34 milj.EUR, bet tikai lietās par parāda un zaudējumu piedziņu vien - 287,55 milj.EUR17 Ievērojot minēto, no tautsaimniecības ieilgušos tiesvedības procesos ir "izņemti" ievērojami finanšu līdzekļi, kuri citkārt, ja būtu brīvi pieejami, varētu veicināt ekonomisko izaugsmi. Tāpat izvērtējumos par nozaru sniegto publisko pakalpojumu nodrošināšanu, vairākkārt uzsvērta pakalpojumu procesa pilnveidošanas, elektornizēšanas nepieciešamība.18

(51)Ekonomikas ministrijas uzņēmēju aptaujas "Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā 2001.-2011.gads" rezultātu ziņojumā (2011.gada augusts) konstatēts, ka uzņēmēji kā dažus no būtiskākajiem kavēkļiem uzņēmējdarbības veikšanai ir minējuši likumu un noteikumu izmaiņu biežumu (59%), nodokļu likumus un noteikumus, nodokļu administrēšanu (59%), valsts atbalsta trūkumu (33%), korupciju valsts sektorā (31%), darba aizsardzības un drošības prasības (30%), darba likumus un noteikumus (30%), valsts iepirkumu procesu (24%) un iespējas piekļūt valsts informācijai (23%). Pasaules Banka19 ir secinājusi, ka korupcija ir pats nopietnākais valsts ekonomiskās un sociālās attīstības šķērslis, jo, izkropļojot likuma varu un vājinot institūciju darbību, tiek apturēta arī no tām atkarīgā valsts ekonomiskā izaugsme. Šobrīd kontrolējošo institūciju administratīvās kapacitātes trūkums saistāms ar spēju noteikt korupcijas riskantās jomas un risku analīzes rezultātā identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes.

(52)2007.-2013.gada administratīvas kapacitātes stiprināšanas jomā ESI fondu atbalsts tika vērsts uz valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju kapacitātes stiprināšanu, paaugstinot to efektivitāti un pienesumu valsts ekonomiskai un sociālai izaugsmei, kā arī veicinot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju, sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu savstarpējo sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas ieviešanā, kā arī efektīvas publiskās pārvaldes veidošanā.

(53)Latvijas Viedās specializācijas stratēģija ir vērsta uz NAP2020 un NRP izvirzīto mērķu izpildi. Viedās Specializācijas stratēģijas prioritātes un uzstādījumi tiek iekļauti NIP 2014-2020, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Reģionālās politikas attīstības pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" un Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzīvas un nodrošināšanas pamatnostādnēs 2014.-2018.gadam, un attiecīgi vērā ņemami ERAF, ESF, ELFLA un EJZF investīciju plānošanā. ESI fondu investīcijas tiks balstītas uz Viedās specializācijas stratēģijas ietvarā definētajiem tautsaimniecības transformācijas virzieniem, izaugsmes prioritātēm un identificētajām viedās specializācijas jomām.

(54)Lai risinātu augstākminētās identificētās problēmas PL ietvaros tiek izvirzīta attistības prioritāte Tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana, ko plānots veicināt ar investīcijām 1., 2., 3. un 11. tematisko mērķu ietvaros. Transporta infrastruktūras kvalitāte, kas ierobežo ekonomisko attīstību

(55)NRP, NAP 2020 un EK pozīcijas dokuments identificē transporta infrastruktūras kvalitāti kā ierobežojumu ekonomikas izaugsmei un tautsaimniecības konkurētspējai.

(56)Autoceļu infrastruktūras kritiskais stāvoklis, ko negatīvi ietekmēja ar krīzes laikā veiktā valsts budžeta konsolidācija, ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību, jo ierobežo valsts iespējas piesaistīt investīcijas ražošanas industrijas attīstībai, kur labi transporta savienojumi ar piegādātājiem un tirgiem ir priekšnosacījums. Tāpat tiek kavēta iedzīvotāju piekļuve izglītības, sociāliem un veselības pakalpojumiem, kas vēl vairāk palielina sociālekonomiskās reģionālās atšķirības un ierobežo reģionu attīstību, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi.

(57)EK Transporta politikas "Baltajā grāmatā"20 ir atzīts, ka starp ES austrumu un rietumu daļu joprojām saglabājas lielas atšķirības transporta infrastruktūras ziņā, un tāpēc, lai izveidotu pilnībā integrētu Eiropas transporta infrastruktūras tīklu, atšķirības ir jānovērš, proti, jāuzlabo tirgus piekļuve ostām, nepieciešams uzlabot dzelzceļu tīkla jaudas, izveidojot kravu pārvadājumu koridorus, kas ir gan optimizēti energopatēriņa un emisiju izteiksmē, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi, gan arī pievilcīgi to uzticamības, mazāku sastrēgumu un zemu ekspluatācijas un administratīvo izmaksu dēļ.

(58)Atšķirības transporta infrastruktūras kvalitātē ir novērojamas arī reģionālā līmenī. Latvijas ceļu infrastruktūras kvalitāte būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas ceļu kvalitātes un laika periodā no 2005.-2010. gadam šīs atšķirības ir palielinājušās. Tajā pašā laikā Latvijas dzelzceļa infrastruktūras kvalitāte ir pielīdzināma pārējām divām Baltijas valstīm.

(59)ESF finansētajā pētījumā "Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011" , ko veica Rīgas Ekonomikas augstskola, identificēti un analizēti vairāk nekā 100 Latvijas konkurētspējas indikatori - sākot ar rezultātiem labklājības jomā un beidzot ar starpposma rādītājiem un konkurētspējas pamatiem. Kopaina raksturo sabiedrību, kas pastāvīgi nespēj sasniegt savu potenciālu - pašreizējais labklājības līmenis ir viens no sliktākajiem ES, un konkurētspējas pamatrādītāji liecina par trūkumiem, kas saglabājušies daudzu gadu laikā. Kā relatīvi stipra joma ir atzīmēta Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūra. Pētījumā atzīts, ka valstij, lai panāktu maksimālu efektu, jāorientējas uz ierobežotu prioritāšu skaitu. Viena no trim prioritātēm minēta transporta infrastruktūras uzlabošana, kas uzlabos sniegumu citās jomās gan ietekmējošos faktoru, gan labklājības rādītāju jomā. It īpaši tiek norādīts, ka Latvija atpaliek ceļu kvalitātes jomā, kas ietekmē starptautiskos tīklus un -daudz svarīgāk-preču un iedzīvotāju mobilitāti Latvijas teritorijā. Kopumā transporta infrastruktūra ietekmē visu tautsaimniecības sektoru produktivitāti, un tādējādi investīcijām infrastruktūrā būtu liela atdeve konkurētspējas palielināšanā.

(60)Ņemot vērā, ka transporta un loģistikas nozares pienesums IKP ir 10% un tajā tiek nodarbināti 9% no strādājošiem, suboptimālā dzelzceļa tīkla caurlaidība un sliktais valsts ceļu stāvoklis rada ierobežojums ekonomikas tālākai attīstībai

(61)Latvijas dzelzceļa tīklu raksturo zems elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus un negatīvi ietekmē vidi.

(62)Dzelzceļa savienojuma neesamība ar Rietumeiropu rada situāciju, ka personu brīvas pārvietošanās tiesības pieņemamā kvalitātē (ceļojuma ilgums un izmaksas) var nodrošināt tikai gaisa transports. Šī izaicinājuma risināšanai plānots piesaistīt Eiropas Savienojuma instrumenta līdzekļus.

(63)53.7% no reģionālajiem autoceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, 46.3% no valsts galvenajiem autoceļiem (TEN-T) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, kas ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošiem faktoriem. Bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumā uz miljons iedzīvotājiem Latvijā 2011.gadā bija 1.3 reizes augstāks nekā ES vidējais rādītājs.

(64)Tāpat ir identificētas posmi intensīvi noslogotākajā autoceļu tīkla daļā, kur autoceļu ģeometriskie parametri nespēj nodrošināt drošu un komfortablu satiksmi.

(65)Latvijas lielo pilsētu centri ir noslogoti ar tranzītkravu pārvadājumiem, kas piesārņo vidi. It īpaši Rīgas metropoles areālā līdzšinējā galvaspilsētas transporta infrastruktūras un ceļu, kas savieno galvaspilsētu ar tuvējām pilsētām, attīstība nav spējusi pielāgoties straujajam transportlīdzekļu pieaugumam šajā reģionā. Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem no 2003.gada līdz 2012.gadam ir palielinājies par 2,7 procentpunktiem, palielinot slodzi uz infrastruktūru. Kopš 2000.gada līdz 2010.gada sākumam Rīgā vieglo automobiļu skaits ir pieaudzis par vairāk kā 60%, savukārt pēdējo desmit gadu laikā dubultojies Rīgā diennaktī iebraucošo transportlīdzekļu skaits. Rīgas maģistrālo ielu tīkls ir fragmentārs, un lielākā daļa Rīgā iebraucošā autotransporta nonāk pilsētas centrā, kā rezultātā būtiski pieaudzis gaisa piesārņojums.

(66)Pieaugot pārvadājuma apjomiem starptautiskajā lidostā "Rīga", palielinās gaisa satiksmes ietekme uz vidi, ko iespējams novērst ar uzlabotu infrastruktūru.

(67)Nepietiekami attīstīta visiem lietotājiem pieejamā Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu infrastruktūra attiecībā uz tiešu piekļuvi sauszemei un jūrai, kas saistīta ar kritiskā stāvoklī esošajām kopējām hidrotehniskajām būvēm un pievadceļu (autoceļu/dzelzceļu) kvalitāti, kā arī to caurlaides spēja atsevišķās ostu teritorijās.

(68)ES fondu 2007.-2013.plānošanas perioda ietvaros transporta infrastruktūras attīstības jomā, veikts nozīmīgs ieguldījums transporta jomas uzlabošanai. Veikti nozīmīgi darbi uzlabojot valsts galveno un reģionālo ceļu kvalitāti, veikti pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā, uzlabojot gājēju, velosipēdistu, moto transporta vadītāju un pasažieru, automobiļu vadītāju un pasažieru drošību, cietušo skaita samazināšana ceļu satiksmes negadījumos. Latvija no 2001. gada līdz 2010. gadam veikusi nozīmīgu darbu ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā, panākot bojāgājušo skaita samazinājumu par 60,9%, tādējādi sasniedzot ES izvirzīto ambiciozo mērķi - līdz 2010. gadam par 50% samazināt bojā gājušo skaitu.

(69)Veikti ieguldījumi ostu infrastruktūrā, veicinot kvalitātes uzlabošanu un attīstību. ES fondu 2007-2013 īstenošanas periodā veikts darbs pie dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanas, dzelzceļa pārvadājumu skaits Latvijā 2012.gadā ir pieaudzis par 10% un kopumā pārvadāti 60,6 miljoni tonnu kravu. Lai gan 2007.-2013.gada plānošanas periodā veiktās investīcijas veicinājušas mērķu - kvalitatīva un konkurētspējīga kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta transporta infrastruktūra mērķu sasniegšanu, tomēr transporta attīstības temps nav pietiekami straujš, tādējādi nepieciešami papildu ieguldījumi transporta jomā, veicinot multimodālu transporta sistēmas pilnveidošanu.

(70)VAS "Latvijas Valsts ceļi" pamatojoties uz SM deleģējumu ir izstrādājuši "Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2020.gadam", kas dos iespēju izmantojot valsts budžeta atbalstu sasniegt valsts autoceļu tīkla kvalitatīvos rādītājus, kas identificēti NAP 2020.

(71)Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam piedāvā visaptverošu redzējumu par augstākminētajiem izaicinājumiem un piedāvā politikas rīcības virzienus, kas izriet no stratēģiskā transporta politikas mērķa - konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES fondus.

(72)Augstāk minēto izaicinājumu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra, ko plānots veicināt ar investīcijām 7.tematiskā mērķa ietvaros. Neefektīva resursu izmantošana

(73)Enerģētika ir viena no būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm, kas tieši ietekmē kopējo valsts ekonomikas izaugsmi. Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai ņem vērā izaicinājumus, ko paredz Stratēģija "Eiropa 2020" un NRP, un izvirza Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus. Ilgtermiņa enerģētikas politika tiek plānota, balstoties uz aktualizētām valsts ekonomikas attīstības prognozēm, tostarp demogrāfijas, IKP un nozaru attīstības tendencēm laika periodam līdz 2030.gadam, kā arī ņemot vērā Latvijai saistošo ES ietvaru energoefektivitātes, SEG emisiju, kā arī AER kontekstā.

(74)Enerģētikas jomā galvenās problēmas ir liela atkarība no importētā kurināmā (dabasgāzes), siltumapgādes decentralizācija, siltumapgādes sistēmu sliktais tehniskais stāvoklis un zemā energoefektivitāte pie siltumenerģijas patērētājiem. Siltumapgādei raksturīgais lēnais kapitāla apgrozījuma ātrums, nepieciešamo investīciju lielais apjoms un ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods ir galvenais cēlonis siltumapgādes sistēmu sliktajam tehniskajam stāvoklim un zemajai energoefektivitātei. Savukārt zema energoefektivitāte rada gan enerģētiskās drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas riskus.

(75)NRP energoefektivitātes jomā identificēti šādi izaicinājumi:

zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros;
energoefektivitātes potenciāla apgūšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā un lielo siltumenerģijas zudumu tīklos samazināšana;
pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.

(76)Savukārt Stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktie sasniedzamie energoefektivitātes mērķi norāda vēlamos investīciju virzienus; investīcijām jābūt vērstām uz enerģijas ietaupījuma sasniegšanu gan gala patēriņā, gan pārveidošanas sektorā, SEG emisiju ierobežošanu un AER izmantošanu.

(77)Latvijas enerģijas intensitātes indekss (enerģijas patēriņa un IKP attiecība, salīdzinot pret 2000.gadu) pastāvīgi samazinās (Attēlā Nr 821), tomēr kopējais primāro energoresursu patēriņš pēdējos gados ir saglabājies diezgan nemainīgs. Salīdzinot ar ES-27 vidējo radītāju, kur 2011.gadā enerģijas intensitāte bija 144 kilogrami naftas ekvivalenta uz 1000 EUR IKP, tad Latvijā šis rādītājs bija vairāk kā divas reizes augstāks - 323 (Eurostat dati). Attēls 8 Latvijas enerģijas intensitātes dinamika un struktūra kopš 1990.gada.

(78)Latvijas enerģijas galapatēriņa struktūras izmaiņas raksturo attēls Nr.922.Lielākie enerģijas gala patērētāji Latvijā ir mājsaimniecības un transporta nozare, kā arī rūpniecība un būvniecība. Attēls 9 Latvijas enerģijas intensitātes dinamika un struktūra kopš 1990.gada.

(79)Jau 2007.-2013.gada KP fondu plānošanas periodā tika īstenotas vairākas atbalsta programmas ēku energoefektivitātei: daudzdzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi un publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana, kas tika atbalstīta gan pilsētvides uzlabošanas projektu ietvaros, gan no KPFI finansējuma. Energoefektivitātes pasākumu rezultātus objektīvi varēs novērtēt pēc vairākiem gadiem (vairākām apkures sezonām), pēc energoefektivitātes darbu pabeigšanas. Indikatīvie enerģijas ietaupījumi pirmajās 125 renovētajās daudzdzīvokļu ēkās liecina, ka ir ietaupīti 16.11 GWh enerģijas (katru gadu), un šo projektu attiecināmās izmaksas ir 14.7 miljoni EUR. Tādējādi dzīvokļu īpašniekiem tiek nodrošināts 1.15 miljonu EUR enerģijas ietaupījums katru gadu un veiktās investīcijas atmaksāsies nepilnos 13 gados. Sagaidāms, ka pēc ERAF līdzfinansētās daudzdzīvokļu māju siltināšanas aktivitātes ieviešanas renovētajās ēkās tiks ietaupītas vairāk kā 130 GWh gadā.

(80)Attiecībā uz līdz šim paveikto var norādīt, ka 2007.-2013.gada KP fondu programmu ietvaros tiks renovēti 2,5% daudzdzīvokļu ēku (vismaz 800 ēkas). 2004.-2006.gada plānošanas perioda ietvaros ir rekonstruēti 50 km siltumtrašu, bet 2007.-2013.gada plānošanas periodā - 143 km. Lai tiktu nostiprinātas iepriekš veiktās investīcijas, sevišķi būtiski ir nodrošināt, lai paralēli ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem tiktu īstenoti arī siltuma avotu un siltumtīklu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

(81)Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā Latvijas mērķis ir sasniegt 40% AER īpatsvaru no kopējā gala patēriņa - salīdzinājumam - 2005.gadā 32.6%, 2011.gadā 33,1%. 2012.gadā no AER saražotā elektroenerģija patēriņā pret prognozēto 2020.gada patēriņa mērķi elektroenerģijai, kas saražota no AER (4600 GWh) veidoja 89,23% (i.t., elektroenerģijas sektorā mērķis sasniegts par gandrīz 90%). Savukārt 2011.gada kopējās enerģijas patēriņā AER siltuma sektora daļa veidoja 58,4%, transporta sektora daļa 26,1%, savukārt elektroenerģijas sektora daļa tikai 15,5% kopējā enerģija patēriņā Latvijā. Ņemot vērā, ka Latvijas energobilancē elektroenerģijas īpatsvars ir tikai 15%, līdz ar to lielākais AER ieviešanas potenciāls mērķa sasniegšanai ir tieši siltumapgādē un transportā.

(82)Transporta sektorā Latvijas energoatkarība ir vēl lielāka kā tautsaimniecībā kopumā. Latvijas transportā izmantotās enerģijas daudzumā 97% veido fosilā enerģija, kura 100% tiek importēta. Transporta nodrošināšanai Latvija ik gadus importē fosilo degvielu vairāk kā pusmiljarda latu apjomā. Tādējādi transporta nozare spēj sniegt būtisku ieguldījumu atjaunojamās enerģijas izmantošanā un piesārņojuma mazināšanā.

(83)Īpaša loma Baltijas valstu enerģētikas politikas un enerģijas tirgu attīstībā ir reģionālajai sadarbībai; ES līmenī ir vairāki būtiski reģiona sadarbības ietvari - BEMIP un visi pieejamie ES finanšu instrumenti, tostarp 2014.gadā paredzētais CEF instruments, kura ietvaros tiks atbalstīti tikai pārrobežu enerģētikas projekti, tādā veidā sniedzot ieguldījumu enerģētikas tīklu savienojamības attīstībā, kā arī liberāla, efektīva un droša enerģijas tirgus izveidē.

(84)Līdz 2015.gadam Latvija ir uzņēmusies saistības pabeigt tirgus atvēršanu un izbeigt elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu regulēšanu BEMIP ietvaros. Dabasgāzes tirgus liberalizācijas pakāpeniskai ieviešanai tika sagatavoti Grozījumi Enerģētikas likumā un Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā. Latvijas pienākums ir pārņemt nacionālajā tiesiskajā regulējumā vairākas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu prasības, no kurām būtiskākās ir trešo personu piekļuve dabasgāzes sistēmai; sadales sistēmu operatoru nodalīšana; grāmatvedības nodalīšana.

(85)Lai arī Latvija ir viena no zaļākajām un videi draudzīgākajām ES dalībvalstīm, vides aizsardzības, resursu ilgtspējīga izmantošanas, kā arī to ekonomiskā potenciāla paugstināšnanas ziņā vēl joprojām ir virkne izaicinājumu. EK priekšlikumā par vispārējo Savienības vides rīcības programmu "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem" ir norādīts, ka dalībvalstīm ir jāintegrē vides un klimata mērķi finansēšanas stratēģijās un programmās, kas attiecas uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lauku attīstību un jūrlietu politiku, jāprioritizē finansējuma agrīna izmantošana vides un klimata pārmaiņu jomā un jānostiprina īstenošanas struktūru spēja panākt izmaksu ziņā izdevīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus, lai nodrošinātu adekvātu vajadzīgo finansiālo atbalstu ieguldījumiem šajās jomās.

(86)Saskaņā ar EK pētījumu "Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs"23 Latvija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos, tajā skaitā, par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas zemo apjomu, apglabāto atkritumu apjomu, kā arī par pārāk lielo apglabāto bioloģisko noārdāmo atkritumu apjomu. Tā, piemēram, 2010.gadā Latvijā:

bioloģiski noārdāmie atkritumi radīti 382 099 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 40,11%,
sadzīves (mājsaimniecības) un tiem līdzīgie atkritumi 2010.gadā radīti 649 485 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 15,63%,
radītais iepakojums apjoms sastādīja 213 906 tonnas, no kā pārstrādāti 48,92%.
saražotas attiecīgi 10 640 un 5 020 tonnas nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, un pārstrādāti 85% no savāktā daudzuma.

(87)Tomēr jānorāda, ka Latvijā novērojama arī tendence, ka samazinās radīto mājsaimniecības un tiem līdzīgo atkritumu daudzums (no 861 tūkst. tonnas 2007.gadā līdz 613 tūkst. tonnas 2012.gadā), samazinās poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums (no 820 tūkst t 2007.gadā līdz 543 tūkst. tonnas 2012. gadā) un vienlaikus pieaug pārstrādāto sadzīves (visi nebīstamie) atkritumu daudzums - no 475 tūkst. tonnas līdz 1166 tūkst tonnām. Radītā sadzīves atkritumu un tiem līdzīgo atkritumu apjoma rašanās samazināšanās saistīta ar ekonomisko krīzi, ar to saistītajām patēriņa izmaiņām, ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī atkritumu rašanās novēršanas aktivitāšu īstenošanas rezultātā. Tomēr nevar rēķināties, ka nākotnē šī tendence saglabāsies, lai arī tiks turpināts īstenot atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, jo, uzlabosies ekonomiskā situācija, un iedzīvotāju skaits stabilizēsies. Savukārt apglabāto atkritumu apjoma samazināšanās un pārstrādāto atkritumu apjoma pieaugums ir saistāms ar mērķtiecīgu atkritumu apsaimniekošanas valsts politikas realizāciju.

(88)Laikā no 2000.gada, piesaistot KF un ERAF finansējumu, ir ieguldīti 137,3 milj. EUR, lai Latvijā radītu bāzes infrastruktūru, kas nodrošina atkritumu apglabāšanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām, vienlaikus slēdzot un rekultivējot normatīvo aktu prasībām neatbilstošās atkritumu izgāztuves (no kopējā finansējuma 124,2 milj. EUR ieguldīti atkritumu poligonu infrastruktūras attīstībā, 11,8 milj. EUR normatīvo aktu prasībām neatbilstošu izgāztuvju rekultivācijā un 6,7 milj. EUR dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūras attīstībā, ierīkojot vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktus, 29 atkritumu šķirošanas laukumus, 11 kompostēšanas laukumus un 15 šķirošanas pārkraušanas centrus). Ja 2007.gadā atbilstošos poligonos apglabāja ~70% no visiem apglabājamiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, tad 2012.gadā šie atkritumi 100% apmērā tiek apglabāti poligonos, kas atbilst normatīvo aktu prasībām (piesaistot Kohēzijas fonda un ERAF līdzfinansējumu līdz 2012. gadam izveidoti 11 atkritumu apglabāšanas poligoni, t.sk. viens bīstamo atkritumu apglabāšanas poligons, rekultivētas 316 normatīviem neatbilstošās atkritumu izgāztuves). Ir veiksmīgi uzsākta atkritumu dalītās vākšanas sistēmas īstenošana, kas turpmākajā periodā būtiski jāattīsta, lai varētu veiksmīgi nodrošināt šī pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem visā valsts teritorijā un īstenot atkritumu hierarhiju. Jāatzīmē, ka jaunu reģionālo atkritumu apsaimniekošanas poligonu būvniecības un normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju slēgšanas rezultātā uzlabojusies arī atkritumu statistika.

(89)Uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide, tomēr nenodrošina nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu, piemēram, tikai 25% no nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītās vākšanas punktiem ir ierīkoti līdz 2012.gada beigām. Minētais apdraud vides acquis izpildi atkritumu jomā attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas izveidi papīram, metālam, plastmasai un stiklam, atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi.

(90)Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek eksportēta. 2012.gadā vairāk kā 80% eksportēts papīra un kartona iepakojums un papīrs un kartons, ~90% apmērā eksportēts plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir metāla atkritumu eksports - 75% no savāktā24, jo atkritumu pārstrādes jaudas uz vietas Latvijā nav pietiekamas vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārzemēm.

(91)Atbilstoši augstāk minētajam, Latvija daudzos aspektos neizpilda atkritumu apsaimniekošanas direktīvu (Direktīvas 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīva 2012/19/EK, 2000/53/EK):

attiecībā uz Direktīvas 2008/98/EK prasību izpildi, Latvijā vēl nav sasniegusi mērķi attiecībā uz dalītas savākšanas sistēmas attīstību un izveidi. 2012.gadā atkritumu dalītās vākšanas pakalpojums bija pieejams 74 pašvaldībās un tika pārstrādāti 15,2% no mājsaimniecību savāktajiem atkritumiem. Savukārt ir sasniegts mērķis attiecībā uz būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citai reģenerācijai, un 2011.gadā ir pārstrādāti 95,5% no savāktajiem būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem;
attiecībā uz Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem prasībām, 2011.gadā Latvijā poligonos apglabāti 58,79% bioloģiski noārdāmo atkritumu, savukārt 2012.gadā šis apjoms samazināts līdz 58,1%; attiecībā uz Direktīvas 94/62/EK par izpildi, Latvijā 2011.gadā reģenerēti 54% no šiem atkritumiem un atsevišķiem materiālu veidiem reģenerācijas apjoms atpaliek no mērķiem. Savukārt 2011.gadā pārstrādāti 51% no izlietotā iepakojuma;
attiecībā uz Direktīvas 2012/19/EK izpildi, Latvija patlaban nav sansiegusi tur noteiktos mērķus, 2012.gadā uz 1 iedzīvotāju gadā savācot aptuveni 2 kg EEIA un 25% no iepriekšējā kalendārajā gadā tirgū laistā iekārtu apjoma (masas).
attiecībā Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, Latvija ir sasniegusi noteikto pārstrādes mērķi, un 2012.gadā tika pārstrādāti 86% no nolietota transportlīdzekļa masas;
attiecībā uz Direktīvas 2006/66/EK, Latvija ir izpildījusi noteikto savākšanas un pārstrādes mērķi attiecīgi 2012.gadā un 2010.gadā.

(92)Izvērtējot Latvijas iespējas sasniegt atkritumu apsaimniekošanai uzstādītos mērķus, ir identificētas problēmas atsevišķās jomās:

uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide nenodrošinās: 1.
nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu. Atkritumu dalītas savākšanas sistēma (papīram, metālam, plastmasai un stiklam) nenodrošinās šo pakalpojuma pieejamību visā valsts teritorijā, kā arī problēmas būs sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008.gada 19.novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu), 1.
priekšnosacījumus iepakojuma un izlietotā iepakojuma reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/62/EK (1994.gada 20.decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, 1.
priekšnosacījumus nolietoto transportlīdzekļu savākšanai, reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/19/EK (2012.gada 4.jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu;
lai gan atkritumu poligonu apsaimniekotāji arvien lielāku vērību pievērš, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu, nododot atšķirotos atkritumus pārstrādei, tomēr problemātiski būs samazināt bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu apglabājamos atkritumos līdz 35% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma (Padomes direktīva 1999/31/EK (1999.gada 26.aprīlis) par atkritumu poligoniem).

(93)Attiecībā uz ūdenssaimniecības infrastruktūru aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2000 (CE>2000), ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem nav nodrošināta 100% apmērā, tādēļ daļa mājsaimniecību notekūdeņu attīrīšanai turpina izmantot individuālos risinājumus, kas palielina vides piesārņojuma risku. Novecojušajiem ūdensapgādes tīkliem raksturīgi lieli ūdens zudumi, kuru dēļ ūdens resursi netiek izmantoti racionāli, kā arī mazinās dzeramā ūdens sagatavošanā ieguldīto līdzekļu izmantošanas lietderība. Latvijā uz vienu iedzīvotāju pieejamie ūdens resursi daudzkārt pārsniedz tā patēriņu, bet kā rāda pēdējo gadu statistikas dati, dažviet pieprasījums pēc ūdens resursiem ir tuvu Pasaules Veselības organizācijas noteikto sanitāri higiēnisko normu robežām, kas ir saistīts ar iedzīvotāju zemo maksātspēju. Savukārt noplūdes no savu laiku nokalpojušajiem kanalizācijas tīkliem izraisa vides piesārņojumu.

(94)Izmantojot 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā pieejamos KF un ERAF līdzekļus, līdz 2012.gada beigām pabeigti 164 projekti un to rezultātā ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami centralizētas notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumi. Kopumā centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība ir pieaugusi no 56,37% 2009.gadā uz 61,96% 2012.gadā. 2012.gada beigās dzeramā ūdens sagatavošana un notekūdeņu attīrīšana atbilst normatīvo aktu prasībām 62 no 89 aglomerācijām. Tajā pašā laikā ne visiem aglomerāciju, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2000, iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja saņemt ūdenssaimniecības centralizētos pakalpojumus, tāpēc vai nu tiek izmantoti individuālie risinājumi, vai ir nodrošināts tikai viens no pakalpojuma veidiem - tikai centralizētā ūdensapgāde vai tikai centralizētā kanalizācija. 2012.gadā dzeramā ūdens sagatavošana nodrošināta 1,37 milj. aglomerāciju iedzīvotāju, notekūdeņu attīrīšana - 1,27 milj. iedzīvotāju.

(95)Ieguldot investīcijas komunālās ūdenssaimniecības attīstībā, būtiski samazinājusies vidē novadītā piesārņojuma daļa no kopējā vidē novadītā piesārņojuma no punktveida piesārņojuma avotiem, kā arī samazinājušies dzeramā ūdens zudumi no centralizētās ūdensapgādes tīkliem. Atbilstoši

- 2013.gada plānošanas perioda pabeigto ūdenssaimniecības projektu ieviešanas rādītājiem, zudumi no dzeramā ūdens tīkliem samazinājušies kopumā par 42% gadā, bet notekūdeņu tīklu noplūdes vidēji projektos samazinātas par 22%. Savukārt attiecībā uz novadīto piesārņojumu, BSP5 īpatsvars samazinājies no ~85%
gadā līdz ~48% 2012.gadā, kopējā slāpekļa īpatsvars no ~94% uz ~75% un kopējā fosfora - no ~93% līdz ~64%. Indikatīvi noteikts, ka pēc 2007.-
gada projektu īstenošanas, vienlaikus nodrošinot reālus pakalpojumu pieslēgumus 89 aglomerācijās ar CE>2000, vidē novadītā piesārņojuma apjoms 2015.gadā būs samazinājies par gandrīz 50% salīdzinot ar 2007.gadu.

(96)Pēc

-
gada plānošanas perioda projektu īstenošanas ir plānots, ka 22 no 89 aglomerācijām būs izpildītas ES direktīvas 91/271/EEC prasības, vēl 67 aglomerācijās atbilstība prasībām netiks nodrošināta un 3 aglomerācijās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nebūs ar atbilstošu jaudu.

(97)No 67 aglomerācijām, kurās ir identificētas ES direktīvas 91/271/EEC prasību neizpilde, 24 aglomerācijas novada notekūdeņus tieši riska ūdensobjektos, bet 11 riska ūdens objektu baseinos. Pēc

-
gada plānošanas perioda projektu īstenošanas būs vēl 13 aglomerācijas, kurās ir nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošana, jo upju baseinu apsaimniekošanas plānos ir rekomendēts nepieciešamais papildus pasākums - trešējā notekūdeņu attīrīšana, bet 3 aglomerācijās ir nepieciešama esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu palielināšana, jo esošo NAI jaudas nav pietiekošas visu aglomerācijā plānoto notekūdeņu attīrīšanai.

(98)Papildus ir identificētas 189 apdzīvotās vietas ar CE 200 - 2000, kas novada notekūdeņus riska ūdens objektu apgabalos. 78 no šīm apdzīvotām vietām savus notekūdeņus novada tieši riska ūdens objektos. Ciemu raksturojums ņemot vērā kopējo radīto notekūdeņu apjomu un savākto notekūdeņu apjomu un attīrīšanas kvalitāti ir ļoti atšķirīgs. Var būt lieli ciemi ar augstu CE apjomu un vāju infrastruktūru un mazi ciemi ar pilnībā funkcionējošu sistēmu. Šāda situācija ir izveidojusies, jo sistēmu sakārtošana laikā no 2007.-2013.gada bija brīvprātīga un balstījās uz pašvaldību iniciatīvu.

(99)Iedzīvotājiem nav pietiekamu finanšu resursu, lai izbūvētu pievadus un māju iekšējos tīklus savā nekustamajā īpašumā, kas ļautu izmantot centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus.

(100)Lielāko daļu aizsargājamo teritoriju Latvijā aizņem meži (49%) un lauksaimniecības zeme (24%), kamēr pārējo aizņem ūdeņi (12%), purvi (12%) un citi biotopi (1%). Kopējā sauszemes ĪADT aizņemtā platība ir 17% valsts teritorijas. Savukārt nozīmīgu sugu un biotopu aizsardzībai ārpus ĪADT var veidot mikroliegumus. Daļa izveidoto ĪADT un mikroliegumu iekļauti arī ES nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā (302 ĪADT un 24 mikroliegumi). Natura 2000 tīklā iekļautās teritorijas aizņem 11,5% Latvijas sauszemes teritorijas un 15% jūras teritorijas. Videi draudzīga lauksaimniecība NATURA 2000 teritorijās ir pamats vairāku retu un apdraudētu sugu izdzīvošanai. Līdz šim finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir bijis pieejams 2007. - 2013.gada plānošanas periodā, sniedzot ieguldījumu infrastruktūras izveidei Natura 2000 teritorijās un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveidē.

(101)ES Putnu un Biotopu direktīvu un Sugu un biotopu likuma ieviešanai Latvijā jāīsteno dabas atjaunošanas, uzturēšanas un apzināšanas pasākumi. Atbilstoši 2013.gada ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.-2012.gadā25 ir konstatēts, ka tikai 13% biotopu un 28% sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, kas liecina par antropogēno slodzi un dabas aizsardzības pasākumu nepilnīgu īstenošanu. Ievērojamai daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai starp 2013.gada ziņojumu un 2007.gada ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu 2001.-2006.gadā22, ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju pielietošana. Tas nozīmē, ka jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu. Tā kā bieži sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi tiek skatīti atrauti no teritorijas saimnieciskās attīstības un biotopu apsaimniekošanai paredzētie finansiālie resursi ir ierobežoti, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi netiek pilnībā ieviesti. Tādējādi ne tikai netiek nodrošināts atbilstošs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām, bet strauji samazinās vērtīgu biotopu nozīmība kopējā bioloģiskās daudzveidības sistēmā.

(102)Latvijā šobrīd ir nepietiekami attīstīta meža ugunsnovērošanas sistēma, tādēļ nepieciešams turpināt attīstīt meža preventīvos pasākumus, lai operatīvi atklātu meža ugunsgrēku jebkuros laika apstākļos un savlaicīgi to likvidētu.

(103)Latvijā ir vairāk, kā 300 tūkstoši ha neizmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to produktīvai izmantošanai jāstimulē to efektīva izmantošana lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, lai sasniegtu uzstādījumu par katra lauksaimniecības un meža ha produktīvu izmantošanu.

(104)Nepietiekama finansējuma dēļ vides monitoringam nav atbilstošs tehniskais nodrošinājums, lai varētu nodrošināt vides monitoringa īstenošanu atbilstoši ES direktīvu un starptautisko konvenciju prasībām. Informācija par vides stāvokli un dabas resursiem, kā arī datu nepietiekamība kavē izpildīt starptautiskās saistības par vides datu iesniegšanu ES un starptautiskajām organizācijām, kā arī sabiedrība netiek nodrošināta ar objektīvu informāciju par vides stāvokli un dabas resursiem. Vides monitoringa dati ir ļoti nozīmīgi vides aizsardzības politikas plānošanai un īstenošanai, kā arī vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai un vides aizsardzības efektivitātes kontrolei, tāpat tie ir nozīmīgi, lai novērtētu citu tautsaimniecības nozaru īstenoto pasākumu ietekmi, tai skaitā, pasākumus, kuriem izmantots ESI finansējums. Vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu kavē kvalitatīvu izejas datu un kartogrāfiskā materiāla trūkums. Tāpat vides risku novēršanas, profilakses un pārvaldības uzlabošanai, lai iesaistītu sabiedrību lēmumu pieņemšanā ir attīstāma arī informācijas sniegšana sabiedrībai, tās izpratnes par vides aizsardzības jautājumiem veicināšanai un iesaistīšanai vides aizsardzības jautājumu risināšanā atbilstoši Baltijas jūras valstu padomes ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2010 - 2015 attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, vides izglītību un inovācijām. Minētas problēmas ir cieši saistītas ar ES Stratēģijas Baltijas jūras reģiona pīlāru "Veicināt vides ilgtspēju reģionā" un rīcības plānā izvirzītajām prioritātēm (1. prioritāte - samazināt barības vielu ieplūdi Baltijas jūrā; 2.prioritāte - saglabāt dabas zonas un bioloģisko daudzveidību; 3.prioritāte - samazināt bīstamo vielu izmantošanu un ietekmi; 4. prioritāte - kļūt par tīras kuģošanas paraugreģionu; 5.prioritāte - pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to ietekmi).

(105)Latvija ierindojas trešajā vietā starp ES dalībvalstīm pēc SEG lauksaimniecībā - emisijas uz vienu lauksaimniecības zemes hektāru veido 1,3 tonnas CO2 ekvivalenta, kas ir uz pusi mazāk nekā vidējais rādītājs ES. Taču Latvijā lauksaimniecības radīto SEG emisiju īpatsvars (19,3%) kopējās SEG emisijās ir būtisks un jāņem vērā, vērtējot nozares attīstības ietekmi uz nacionālo mērķu sasniegšanu. Atsākoties straujākiem ekonomikas attīstības tempiem SEG emisijas līdz 2020.gadam turpinās pieaugt; enerģētikas sektors sastādīs vislielāko daļu - 42,5% no kopējām prognozētām SEG emisijās 2020.gadā, transporta sektors - 25,5%.26

(106)Plūdu riski ir cieši saistīti arī ar ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam stratēģiskā mērķa "Celt labklājību" apakšmērķi "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība". Attēls 10 Latvijas jūras piekrastes teritorijas. Dažāds skatījums (Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 2012.)

(107)Būtiski ir mazināt plūdu riskus un novērst upju un jūras krastu eroziju, kas ir kļuvusi nopietna problēma klimata pārmaiņu rezultātā. Valsts 2006.-2009.gada pētījumu programmas "Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" (KALME) eksperti prognozē, ka Baltijas jūrā ūdens līmenis pieaugs par 18 cm līdz 2100.gadam. Saskaņā ar projekta "Priekšlikumu izstrāde nacionālā plāna plūdu risku novēršanai un samazināšanai" ("Vides projekti", 2007) datiem 25% no Latvijas 496 km garās jūras robežas spēcīgu vētru un viļņu ietekmē ir pakļauta intensīvai noskalošanai (erozijai). Šāda veida erozija ietekmē sauszemes teritorijas 200-1500 m virzienā no krasta līnijas. Aptuveni 20 ha zemes tiek zaudēti katru gadu. Pētījums augstākminētā projekta ietvaros norāda arī uz vietām un objektiem, kuri ir pakļauti vislielākajam paisuma viļņu un rudens plūdu radītajai erozijai, to skaitā infrastruktūras objekti un apdzīvotas vietas (arī 6 pilsētas). Tāpat plūdu apdraudētas ir arī pilsētas un iedzīvotāji, kuri dzīvo pārplūstošajās teritorijās potomālo (lēni plūstošo) upju tuvumā, kas palu un spēcīgu lietavu laikā apdraud satiksmes darbību, kā arī komunikācijas un energoapgādi. Augstāk minētās dabas norises noved arī pie lauksaimniecības un meža zaudējumiem, kā arī apdraud medicīnisko servisu pieejamību, atkritumu apsaimniekošanu un industriālās iekārtas.

(108)Viens no svarīgākajiem lauksaimniecības un meža zemes ražotspēju ietekmējošiem faktoriem ir augsnes mitruma regulēšana, jo Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados pat par 500 mm un vairāk. Neveicot zemes mitruma regulāciju un aizsardzību no applūšanas, Latvijā nav iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstība, jo ievērojami pazeminās gan kultūraugu, gan mežaudžu ražība. Latvijā kopumā meliorētas lauksaimniecībā izmantojamas un meža zemes ir 2,1 milj. ha platībā, no kurām 71% meliorācijas sistēmu ir nodotas zemes īpašniekiem, uzliekot tiesisku atbildību par to ekspluatāciju un uzturēšanu. Jau divdesmit gadu nenotiek jaunu meliorācijas sistēmu izbūve.

(109)Izmantojot 2007. - 2013.gada ES fondu plānošanas periodam pieejamos ERAF līdzekļus DP "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.1.5.aktivitātē "Vides risku samazināšana" ar pieejamo finansējumu tiek nodrošināta tikai plūdu riska samazināšana teritorijās, kas atbilst plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas pirmā plūdu riska vai ārkārtas scenārija 1B kritērijam (grūti prognozējamu vižņu - ledus parādību gadījumi) un 1C kritērijam (teritorijas, kuras apdraud vairāku plūdu cēloņu kombinācija).

(110)Minēto izaicinājumu risināšanai PL ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana, ko plānots veicināt ar investīcijām plānoti ieguldījumi no 4., 5. un 6. tematiskiem mērķiem Augsts nabadzības un bezdarba līmenis, it īpaši jauniešu, un ilgtermiņa bezdarba līmenis.

(111)Nodarbinātība. Līdz ar ekonomikas izaugsmi turpina uzlaboties situācija darba tirgū. 2012.gadā nodarbinātības līmenis 20-64 gadu vecumā sasniedza 68,2%27, kas bija par 1,9 procentpunktiem augstāks nekā 2011.gadā, tomēr joprojām būtiski atpaliek no sasniegtā nodarbinātības līmeņa pirmskrīzes periodā (75.8% 2008.gadā) un izvirzītā nodarbinātības līmeņa mērķa 2020.gadam. Latvijas nodarbinātības politika tiek īstenota, balstoties uz Eiropas Nodarbinātības stratēģiju, stratēģiju "Latvija 2030", NRP un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī kopējais stratēģiskais ietvars 2020.gadam tiks noteikts Nodarbinātības un iekļaujošas izaugsmes pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam.

(112)NRP noteiktā nodarbinātības līmeņa mērķa sasniegšana prasa pilnvērtīgu Latvijas cilvēkresursu potenciāla izmantošanu un attīstīšanu, nodrošinot optimālu Latvijas darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru. Atbilstoši NRP, viens no galvenajiem Latvijas makro-strukturālajiem izaicinājumiem izaugsmei un nodarbinātībai ir strukturālā bezdarba risks, ko izraisa kvalifikācijas un prasmju atbilstības darba tirgus prasībām trūkums. Lai arī 2012.gadā28 darba meklētāju īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 14,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, tas joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā. Ilgtermiņa bezdarba mazināšanu apgrūtina nepietiekamais darba tirgus pieprasījums (mazs vakanču skaits), kā arī ilgstošo bezdarbnieku vecums un izglītības un prasmju zemais līmenis. Gados vecāki cilvēki ir viena no bezdarba riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju kategorijām. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pieaug - 2010.gada 4.ceturkšņa beigās tas bija 10,5%, 2011.gada 4.ceturkšņa beigās - 12,3%, 2012.gada 4.ceturkšņa beigās - 13,4 %.

(113)ESI fondu ieguldījumi 2007.-2013.gadā lielā mērā ir vērsti uz iedzīvotāju sekmīgu iekļaušanu un noturēšanu darba tirgū, ar aktīvo nodarbinātības pasākumu un citu instrumentu atbalstu nodrošinot tiem nepieciešamās prasmes, paaugstinot darba drošību un līdztiesību darba tirgū, kā arī uzlabojot darbaspēka veselības stāvokli. Atbalsts nodrošināja darbaspēka piedāvājuma kvalitātes stiprināšanu, aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros atbalstot nepieciešamās prasmes gan bezdarbniekiem, gan bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām.

(114)Īstenotie atbalsta pasākumi nodrošināja sabalansētu atbalsta sniegšanu gan īstermiņa sociālās spriedzes samazināšanai, nodrošinot bez darba palikušo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos, gan nodarbinātības attīstībai ilgtermiņā, veicinot iedzīvotāju pārkvalifikāciju un papildu iemaņu apguvi apmācību pasākumos, kā arī sekmējot saimnieciskās darbības uzsākšanu.

(115)Pasaules Bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" norāda, ka prioritātei nodarbinātības jomā ir jābūt bez darba esošo cilvēku atgriešanai darba tirgū un identificē iedzīvotāju grupas ar vāju piesaisti darba tirgum. Tās galvenokārt ir personas ar zemu izglītības līmeni dažādās vecuma grupās, gados vecākas personas, t.sk. ar hroniskām saslimšanām vai invaliditāti. Tomēr risks identificēts arī gados vecāku pašnodarbinātu vīriešu vidū, kas var būt skaidrojams ar neformālo nodarbinātību. Netipiska grupa ir sievietes ar augstu izglītības līmeni, kuru ģimenē ir mazi bērni Pētījuma rezultāti rāda, ka valdības ieviestās aktīvās nodarbinātības programmas uzlabo programmu dalībnieku nodarbinātības līmeni.

(116)Reģistrēto bezdarbu 2012.gada beigās raksturoja virkne rādītāju29, kas pamato mērķēta atbalsta nepieciešamību ilgstošajiem bezdarbniekiem, personām ar zemu vai neaktuālu prasmju un kvalifikācijas līmeni, gados vecākiem darba meklētajiem:

vairāk nekā 44% bezdarbnieku bija reģistrēti NVA vairāk nekā 12 mēnešus;
50% reģistrēto bezdarbnieku nav profesionālās kvalifikācijas, savukārt reģistrēto jauniešu bezdarbnieku vidū šis rādītājs ir 68%;
vairāk nekā 36% bezdarbnieku ir pārsnieguši 50 gadu slieksni;
76% bezdarbnieku nesaņēma bezdarbnieka pabalstu.

(117)Saskaņā ar Eurostat datiem jauniešu bezdarba līmenis 2012.gadā Latvijā bija 28,4% (jeb 29,1 tūkst. jauniešu), kas ir par 5,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji ES. Īpaši augsts bezdarba līmenis ir personām vecumā 15-19 gadi, kur bez darba ir 58,8% jauniešu (ES - 28,2%), bet vecumā 20-24 gadi - 24,8% (ES - 21,3%). Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijā pēdējos gados pieaudzis jauniešu skaits, kas nemācās un nestrādā (t.s. NEET- not in education, employment or training) - no 4,2% 2010.gadā līdz 7,1% 2012.gadā, kamēr ES-27 vidējais rādītājs ir aptuveni 2 reizes zemāks (2012.gadā - 3,3%).

(118)Darba tirgus efektīva funkcionēšana ir viens no nozīmīgākajiem elementiem ekonomiskās attīstības nodrošināšanai un valsts konkurētspējas paaugstināšanai. Latvijā tiek īstenota aktīva darba tirgus politika saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm, un tā kā vienu no galvenajiem neatliekami risināmajiem pasākumiem NRP izvirza: aktīvās darba tirgus politikas pasākumu pilnveidošanu, kas, savukārt atbilst ES Padomes 2013.gada rekomendācijai "Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti." Kā liecina Pasaules bankas veiktais un ar ESF atbalstu īstenotais ietekmes izvērtējums, tad dalība 2007.-2013. gada ietvaros notikušajos aktīvās nodarbinātības pasākumos nozīmīgi uzlabo bezdarbnieku situāciju darba tirgū gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, efektam variējot pa dažādiem apmācību tipiem.30

(119)Latvijas tautsaimniecība nākamajās dekādēs saskarsies ar būtiskām strukturālajām izmaiņām

Lai sagatavotos un pielāgotos šīm izmaiņām, ir nepieciešams veikt apsteidzošus pārkārtojumus darba tirgū. Līdzīgi kā citās jaunajās ES dalībvalstīs, arī Latvijā darba tirgus pārmaiņas apsteidzošos pasākumus ir grūti identificēt, tie biežāk ir "ad hoc" ieviesti pasākumi, nevis strukturēti pārkārtojumi. Tie nav sistēmiski, ar skaidru struktūru, rezultātā dažādas to sastāvdaļas kalpo atšķirīgiem mērķiem, pārklājas un var būt pat savstarpēji pretrunīgas
darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu īstenošanā būtisks elements ir diskusijas gan pašu politikas veidotāju starpā, gan ar sociālajiem partneriem. Šādai pieejai - konkrēta informācija un diskusijas - jākļūst par sistēmu politikas veidošanā.

(120)NRP kā vienu no galvenajiem politikas virzieniem un pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai nosaka darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvā regulējuma un tā piemērošanas pilnveidošanu. Darba vietu kvalitātes pilnveide ir politikas virziens, ko ES 2020 stratēģijas īstenošanai izvirza ar Padomes lēmumu apstiprinātās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes (7.pamatnostādne). Saskaņā ar Eiropas dzīves un darba apstākļu fonda veikto pētījumu "Darbavietu kvalitātes tendences Eiropā"33, Latvijā 2010.gadā 26,0% nodarbināto strādāja nepietiekamas kvalitātes darbavietās. Savukārt Valsts darba inspekcijas uzkrātās nelaimes gadījumu statistikas analīze liecina, ka uzlabojumi nepieciešami bīstamo nozaru uzņēmumos, jo īpaši, mikro un mazo saimnieciskās darbības veicēju grupā, kur pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013" rezultāti uzrāda situācijas pasliktināšanos darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību jomā.

(121)Lauku novadu nodarbinātības struktūrā vislielākais nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā - ap 35%, un šajās nozarēs ir vērojama tendence samazināties nodarbināto skaitam. Līdz ar lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē iespējama ~80 tūkstošu darbavietu samazināšanās tuvāko desmit gadu laikā.

(122)Tādēļ nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu MVK attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni.

(123)Iepriekšējos gados ir pierādījies, ka ļoti liela nozīme lauku iedzīvotāju sociālo aktivitāšu veicināšanai ir vietējo rīcības grupu (VRG) izstrādātājām stratēģijām, jo tādējādi tiek nodrošināta vietējo iedzīvotāju maksimāla iesaistīšana pašu iniciētajās aktivitātēs un, izmantojot viņu potenciālu, tiek īstenoti lauku iedzīvotāju izvirzītie mērķi, apmierinot to sadzīves un kultūras vajadzības.

(124)Ienākumu nevienlīdzība, nabadzība un sociālā atstumtība, kas ir pastāvoša problēma jau daudzus gadus, ir šķērslis gan tautas attīstībai, gan ekonomikas attīstībai, t.sk. produktivitātes pieaugumam. Proti, nabadzības dēļ indivīds nespēj piekļūt nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības nozares pakalpojumiem, kas, savukārt, ir ierobežojošie un kavējošie faktori veiksmīgai integrācijai darba tirgū.

(125)Saskaņā ar Eurostat datiem34, 36.6% Latvijas iedzīvotāju 2012.gadā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, kas ir trešais augstākais rādītājs ES. Analizējot nabadzības risku noteiktām iedzīvotāju grupām, iezīmējas izteikta izglītības līmeņa ietekme. Augstākās izglītības ieguve nozīmīgi samazina risku personai nokļūt zem nabadzības riska sliekšņa, savukārt personām ar pamata izglītību nabadzības riska indekss sasniedz 42%. Latvijā reģistrēti vieni no augstākiem bērnu nabadzības rādītājiem ES un bērnu nabadzība korelē ar vecāku zemu izglītības līmeni.

(126)Nozīmīgas atšķirības vērojamas arī starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem - lauku iedzīvotāji ir vairāk pakļauti nabadzības riskam. Galvenās nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir nepilnās un daudzbērnu ģimenes, vienas personas mājsaimniecības, zemas darba intensitātes un bezdarbnieku mājsaimniecības, kā arī bērni, jaunieši un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji35.

(127)Sabiedrībā būtiski pieaugusi nepieciešamība pēc profesionāla sociālā darba, lai risinātu sociālās un psiholoģiskās problēmas, ko izraisījusi iedzīvotāju ilgstoša atrašanās bezdarba un nabadzības situācijā. Īpaša uzmanība pievēršama sociālajam darbam ar ģimenēm, kurās ir bērni, kā arī uzlabot darba metodes ar atšķirīgajām mērķa grupām un pilnveidot sociālā gadījuma vadības metodes pielietojumu sociālā darba praksē. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka, lai sociālais dienests varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, tajā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam36 uz 1000 iedzīvotājiem. Atbilstoši pašvaldību sociālo dienestu sniegtajai informācijai, 2012.gadā republikas pilsētu un novadu pašvaldību sociālajos dienestos strādāja 1162 sociālā darba speciālisti, t.i. viens sociālā darba speciālists apmēram uz 1742 iedzīvotājiem. Redzams, ka sociālā darba speciālistu skaits ir nepietiekams, t.i., kopumā nodrošināts par 58% no normatīva.

(128)Analizējot sociālo pakalpojumu sniegšanu, iezīmējas tādas problēmas kā institucionālās aprūpes formu dominēšana un būtiskas atšķirības starp reģioniem pakalpojumu nodrošināšanā. Saskaņā ar valsts statistikas datu apkopojumiem un LM apkopoto informāciju, uz 2013.g.

janvāri institucionālajā aprūpē atradās 13040 personas, turpretī aprūpi mājās 2012.gadā saņēma 9739 personas. Rindā uz valsts apmaksāto institucionālo aprūpi personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem uz 2012.gada 18.decembri gaidīja 335 personas, uz pašvaldību finansētu institucionālo aprūpi - 80 personas (dati uz 2013.gada
janvāri), turpretī rindā uz aprūpi mājās - tikai 2 personas. Nepietiekamais veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu klāsts, pakalpojumi, kuri tiek sniegti segregētā vidē (t.i. institūcijās), kā arī nepietiekama virzība uz katra pakalpojuma saņēmēja individuālām vajadzībām ir uzskatāmi par galvenajiem šķēršļiem, kuri šobrīd Latvijā ierobežo personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto personu vienlīdzīgas tiesības būt līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Minētā situācija ietekmē ne tikai personas, kurām nepieciešami sociālie pakalpojumi, bet arī viņu ģimenes locekļus, kuri nereti ir spiesti izstāties no darba tirgus un zaudēt savu kvalifikāciju, bieži pēc ilgstošas piespiedu prombūtnes vairs nespējot atgriezties darba tirgū.

(129)2012.gadā aprūpes iestādēs atradās 1793 bērni, kam būtu jānodrošina vieta ģimeniskā vidē. Latvijā alternatīvas vecāku aprūpei (aprūpei ģimenē) līdz brīdim, kad bērns varēs atgriezties pie saviem vecākiem, tiks adoptēts vai sasniegs pilngadību, ir aprūpe audžuģimenē, pie aizbildņa vai ārpusģimenes aprūpes iestādē. 2012.gada beigās Latvijā bija 4083 aizbildņi, 325 adoptētāji un 582 audžuģimenes.37 ANO 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērnu tiesībām 20.pants nosaka, ka bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.

(130)Vienlīdzīgas iespējas nereti ir saistītas arī ar tiešu vai netiešu diskrimināciju, savukārt diskriminācijas viens no cēloņiem ir sabiedrībā pastāvošie aizspriedumi un stereotipi. Saskaņā ar pētījuma38 datiem, kurā aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, 63% respondentu uzskata, ka pastāv diskriminācija pret iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 55 gadiem, un 50% respondentu uzskata, ka diskriminācija uz invaliditātes pamata ir samērā izplatīta Latvijā. "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" konstatē, ka darba devēju vidū nav izpratnes par invaliditāti, tās sekām un radītajiem ierobežojumiem personas ar invaliditāti dzīvē un darba iespējām, kas attiecīgi kavē personu ar invaliditāti efektīvu iesaistīšanos darba tirgū.

(131)Sabiedrībā pastāv dažādi stereotipi, kas rada barjeru starp ieslodzītajiem un viņu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Pastāvošā fragmentārā atbalsta sistēma, aprobežojoties ar sociālajiem pakalpojumiem, nesniedz pilnvērtīgu atbalstu bijušajiem ieslodzītajiem. Aptuveni 60% ar brīvības atņemšanu notiesāto sodu cietumā izcieš atkārtoti39 un liela daļa no tiem ir personas ekonomiski aktīvajā vecumā.

(132)Lai nodrošinātu EP rekomendācijas izpildi, likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" (izsludināts 27.11.2013.) viens no būtiskākajiem vidēja termiņa budžeta politikas prioritārajiem attīstības virzieniem ir noteikts- darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana nolūkā mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un paaugstināt dzīves kvalitāti, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Būtiskākie pasākumi šajā jomā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma palielināšana un atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošajām personām, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana, valsts sociālā atbalsta sistēmas pilnveidošana ģimenēm ar bērniem un personām ar invaliditāti, kā arī kompensējoši pasākumi mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem saistībā ar izdevumu kāpumu elektroenerģijai. Latvijas valdība turpina darbu pie priekšlikumu izstrādes par attīstības iespējām atsevišķās sociālās drošības sistēmas jomās. Izmaiņu priekšlikumos viens no primārajiem uzdevumiem ir valstī noteikt jaunu minimālo nodrošinājuma līmeni. Tas būtu atskaites punkts atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem, un no tā būtu atkarīga arī tālākā rīcība minētajās jomās. Priekšlikumi tiek izstrādāti, ņemot vērā pasaules un ES dalībvalstu kopīgi izstrādātās pieejas nabadzības mērīšanā un mazināšanā, Pasaules Bankas pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?" rezultātus, LM veikto izpēti atsevišķos ar sociālās drošības sistēmas darbību saistītajos jautājumos, kā arī iedzīvotāju sociālo situāciju.

(133)Analizējot nabadzības cēloņus40" konstatēts, ka cilvēku pakļautību nabadzības riskam ietekmē arī slikts fiziskās un garīgās veselības stāvoklis, kas ir par pamatu darbaspējīgo cilvēku nokļūšanai ekonomiski neaktīvo cilvēku vidū un priekšlaicīgai mirstībai. Atbilstoši statistikas datiem, 70% no - personām ar pirmreizēju invaliditāti Latvijā nestrādā41, bet priekšlaicīga mirstība ir viena no augstākajām ES42.

(134)2007.-2013.gadā ar ESI fondu ieguldījumu palīdzību tika atbalstīti sociālās iekļaušanas pasākumi un veicināta iekļaujoša darba tirgus attīstība, t.sk. atbalsts tika sniegts sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātības iespēju paaugstināšanai, kā arī pilnveidota darbspēju vērtēšanas sistēma un attīstīti sociālie pakalpojumi. Ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā 2007.-2013.gadā veikti atbilstoši labklājības nozarē apstiprinātiem vidēja termiņa plāniem valsts finansēto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu optimizācijai un ir atspoguļoti zemāk. Attēls 11 "Ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā

(135)2007.-2013.gada plānošanas periodā veselības nozarē tika atbalstīti pasākumi cilvēkresursu attīstībai, infrastruktūras uzlabošanai ģimenes ārstu praksēs, slimnīcu pārprofilēšanai par ambulatorajām ārstniecības iestādēm, neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstībai (skatīt attēlu Nr.12), kā arī stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai, optimizējot veselības aprūpes sistēmu, nodrošinot racionālu un izmaksu efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojumu valstī, kas ļautu optimizēt nozarei nepieciešamo finansējumu, tādējādi paaugstinot pieejamību pakalpojumiem. Līdz ar to ES fondu finansējums ļāva veselības aprūpē iesaistītajiem profesionāļiem pilnveidot profesionalitāti, iegūt un atjaunot specializāciju atbilstoši jaunajai nozares struktūrai, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem sakārtot infrastruktūru, kas nepieciešama, lai sniegtu pakalpojumus jaunajos apstākļos. Piemēram, atbalstu saņēma bijušās slimnīcas, kas reformu ietvaros tika pārprofilētas par ambulatorajiem centriem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests īstenoja sistēmas centralizācijai nepieciešamos pasākumus (tai skaitā dispečeru punktu centralizācija, vienotas IT sistēmas izveide, jaunu operatīvo medicīnas transporta līdzekļu iegāde), savukārt, stacionārās ārstniecības iestādes attīstīja infrastruktūru, kas bija būtiski, ņemot vērā samazināto stacionāru skaitu valstī un stacionāro iestāžu sniegto pakalpojumu specifikas izmaiņas. Analizējot veselības statistikas rādītājus43, var secināt, ka veiktās reformas (tai skaitā izmantojot KP fondu investīcijas) nodrošināja veselības nozares finansējuma restrukturizāciju pa aprūpes līmeņiem un ārstniecības iestādēm, savukārt ieguldījumi infrastruktūrā un cilvēkresursu attīstībā palīdzēja saglabāt pakalpojumu pieejamību un paaugstināt to kvalitāti. Attēls 12 "NMP dienesta darbības teritorija no 2010.gada 1.jūlija".44

(136)Latvijā veselības jomā pastāv nevienlīdzība sociāli ekonomisko faktoru ietekmē, par ko liecina dažādu iedzīvotāju grupu atšķirīgie veselības rādītāji. Nabadzība ir būtisks faktors, kas nosaka sliktu veselību, jo finanšu līdzekļu trūkums ir ļoti nozīmīgs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ierobežojošais faktors. 2012.gadā EU SILC iedzīvotāju aptaujā 10.4 % respondentu Latvijā atbildējuši, ka nevar atļauties medicīniskos izmeklējumus, tas ir augstākais rādītājs starp ES valstīm

Respondenti ar zemiem ienākumiem (līdz 100 Ls uz ģimenes locekli) mājsaimniecībā gandrīz divas reizes retāk vēršas pie ārstiem speciālistiem, salīdzinot ar respondentiem, kuru mājsaimniecību ienākumi ir vidēji vai augsti
Tas liecina, ka zemākā ienākuma līmeņa mājsaimniecības ir lielākā mērā pakļautas riskam nesaņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību nekā citas. Dzīve nabadzībā biežāk ir saistīta ar riska uzvedību - biežāku psihoaktīvo vielu (tabakas, alkohola) lietošanu, depresiju, antisociālu uzvedību un noziedzību, ar palielinātu nedrošas pārtikas lietošanas risku, plašu somatisko problēmu spektru47.

(137)Veselības aprūpes pakalpojumu ierobežotā pieejamība pastarpināti ietekmē priekšlaicīgas mirstības rādītājus, kur galvenie cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi (tai skaitā pašnāvības)48Salīdzinājumā ar situāciju ES, 2010.gadā mirstība uz 100 000 iedzīvotājiem (vecumā no 0 līdz 64 gadiem) no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā bija 140,2 (ES - 43,7), no ļaundabīgajiem audzējiem - 93,9 (ES - 71,2), no ārējiem nāves cēloņiem - 78,9 (ES - 27,9), tai skaitā no pašnāvības - 16,8 (ES - 9,5).49

(138)Viens no svarīgākajiem instrumentiem mērķtiecīgai nevienlīdzības mazināšanai veselības jomā ir investīcijas iedzīvotāju, jo īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības veicināšanā un slimību profilaksē. Veiktie pētījumi apliecina, ka investīcijas preventīvos veselības veicināšanas pasākumos ir vērtīgs ieguldījums ("good buy"), jo tas ir izmaksu efektīvs un ilgtermiņā nodrošina valstī finansiālu ietaupījumu gan ekonomikas jomā, gan vērtējot no sociālā aspekta50. Tāpat slikta veselība ir iemesls darba kavējumiem (darba kavējumi ES svārstās robežās no 3% līdz 6% no darba laika, kas ir līdzvērtīgi 2,5% no gada IKP). 51 Minētās problēmas galvenie risinājumi ir: prevencija, skrīnings un agrīna diagnostika, aprūpe un ārstniecība, aktīva novecošanās un neatkarīga dzīve.52

(139)Šo izaicinājumu un problēmu risināšanai tiks novirzīts finansējums 8. un 9.tematiskā mērķa ietvaros. Nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums

(140)Izglītība ir viens no valsts konkurētspējas pamatiem. Atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas projektam un Latvijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm tautsaimniecības pārstrukturizāciju kavē atbilstoši sagatavotu speciālistu trūkums. Galvenās problēmas, kuras iezīmējas nākotnē, ir nepietiekams kvalificētu speciālistu skaits, jo īpaši dabas un inženierzinātņu jomās (gan vidējās, gan augstākās izglītības līmenī), un augsti kvalificētu speciālistu trūkums ar nākotnei nepieciešamajām prasmēm - tehniskā specializācija, kas apvienota ar saimnieciskās darbības un problēmrisināšanas prasmēm.

(141)Atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, ir identificētas četras galvenās darba tirgus disproporcijas: a. Augstākajā izglītībā aptuveni 52% no kopējā uzņemto studentu skaita tika uzņemti humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Vidējā termiņā pieprasījums pēc šiem speciālistiem būs par 10% jeb 19 tūkst. mazāks nekā piedāvājums; b. Dabaszinātņu un inženierzinātņu programmās tika uzņemti vien 25% no kopējā imatrikulēto studentu skaita. Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās (13%) ir viens no zemākajiem Eiropā (2008.gads). Eiropas salīdzināmo valstu vidū šādu absolventu skaita rādītājs pārsniedz 20%. Latvija ar šādu cilvēkkapitāla struktūru nespēj un arī turpmāk nespēs pietiekami atbalstīt tehnoloģiju attīstību53. Ņemot vērā arī vecumstruktūru, vidējā termiņā pieprasījums pārsniegs piedāvājumu par 27% jeb 22 tūkst. c. Aptuveni 5% jauniešu ik gadu pēc pamatskolas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazināsies; d. Darba tirgū ir liels mazkvalificēto personu īpatsvars - līdz 2020.gadam pārkvalifikācija būs nepieciešama vairāk nekā 30 tūkst. ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar pamatizglītību vai pat zemāku izglītības līmeni.

(142)Šo izaicinājumu risināšanai ir nepieciešami uzlabojumi izglītības sistēmā kopumā, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un Viedās specializācijas stratēģijas prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības līmeņos.

(143)Demogrāfijas iespaidā visu līmeņu izglītību 2014.-2020.gadā ietekmēs nozīmīgs skolēnu un studējošo skaita samazinājums. Saskaņā ar prognozi salīdzinājumā ar 2012.gadu 2020.gadā skolēnu skaits vispārējā vidējā izglītībā samazināsies par 11,6 tūkst., savukārt augstākajā izglītībā - samazinājums par 27,6 tūkst. studentu. Vienīgā izglītības pakāpe, kurā prognozējams izglītojamo vecumā no 7 -15 gadiem pieaugums, ir pamatizglītība. Nepieciešami pārdomātie risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības pakalpojumu pieejamības pārstrukturizācijai, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības modeļus

(144)Kā galvenie politikas virzieni un pasākumi augstāko izglītību ieguvušo skaita palielināšanai NRP īstenošanai ir noteikti:

augstākās izglītības modernizācija, paaugstinot studiju un pētniecības efektivitāti, veicinot sadarbību ar komersantiem; paaugstinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju un nodrošinot iegūto kvalifikāciju un prasmju pilnīgāku atbilstību darba tirgus prasībām;
augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizēšanas un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana, uzlabojot nodrošinājumu ar mūsdienīgām iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģiju tādos prioritāros studiju virzienos kā dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecībā, kā arī racionāli izmantojot publisko un piesaistīto privāto finansējumu;
studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana, paaugstinot augsti kvalificētu speciālistu īpastvaru darba tirgū prioritārajās jomās (dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, veselības aprūpes, vides zinātņu un radošo industriju), t.sk. izstrādājot jaunas inovatīvas studiju programmas, palielinot docētāju un zinātnisko darbinieku skaitu.

(145)Studiju programmu kvalitātes, sadarbības un ilgtspējas novērtējumā54 secināts, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā pastāv studiju programmu dublēšanās un sadrumstalotība, it īpaši augstākajos studiju līmeņos, kā arī nav attīstīta resursu koplietošana. Sagatavoto zinātņu doktoru skaits, it īpaši dabas un inženierzinātnēs, kā arī studējošo šajās nozarēs, tajā skaitā koledžas līmenī, joprojām nav pietiekams Latvijas izaugsmes vajadzībām. Latvijas augstākās izglītības studiju un pētniecības vide nav pietiekami atvērta starptautiskajai sadarbībai un sadarbībai ar komersantiem. Augstākās izglītības studiju programmu īstenošanā ir nepietiekama sasaiste ar profesionālo un uzņēmējdarbības vidi, nepietiekama sudiju (pasniegšanas) kvalitāte angļu valodā, nepietiekama ārvalsts profesūras iesaiste mācību procesā. Akadēmiskā personāla zinātniskā kvalitāte nav pietiekama salīdzinājumā ar ES attīstītāko valstu standartiem. 2012.gadā 40% no ievēlētā akadēmiskā personāla nebija doktora zinātniskā grāda, kas norāda uz šā personāla zinātniskās kvalifikācijas nepietiekamību. Akadēmiskajam personālam ir nepietiekamas svešvalodu zināšanas, kas negatīvi ietekmē studiju programmu kvalitāti. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums un IKT risinājumi AII augstākā līmeņa studiju programmu kvalitatīvai nodrošināšanai, dabas un inženierzinātņu, matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās joprojām neatbilst Eiropas standartiem, līdz ar to nepieciešama privāto investīciju piesaistīšana augstākās izglītības sektoram. Tāpat nepietiekami tiek izmantota tālmācība.

(146)Nepieciešams veicināt augstskolu iekšējās kvalitātes sistēmu izstrādi, to pilnveidošanu atbilstoši Eiropas līmenī atzītiem kvalitātes standartiem.

(147)Patlaban valsts finansētās augstākās izglītības studiju vietas Latvijā ir pieejamas pusei no visiem pilna laika studējošajiem jeb 37% no studējošo kopskaita (2013.gadā). 2012.gadā tika apstiprināti studiju virzienu un augstākās izglītības institūciju akreditācijas noteikumi, kas nodrošinās pāreju uz jaunu augstākās izglītības ārējās kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Šie noteikumi paredz studiju virzienu akreditāciju, tādējādi sekmējot resursu tematisko konsolidāciju un samazinot birokrātisko slogu, un veicinot augstākās izglītības spēju elastīgi reaģēt uz darba tirgus izmaiņām. Visās augstskolās un koledžās uzsākta Eiropas līmenī vispārēji atzītu kopīgu kvalitātes nodrošināšanas kritēriju un metodiku izmantošana. Saskaņotas darbības veicināšanai augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanaiir izstrādāti un parakstīti līgumi ar galvenajām ieinteresētajām pusēm - Rektoru padomi un Latvijas Koledžu asociāciju. Sekmēta kvalitātes nodrošināšanas mehānisma saskaņošana ar "Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā" ("ENQA standarti un vadlīnijas", apstiprināti 2005.gadā Bergenas ministru konferencē).

(148)Lai nodrošinātu kvalitatīvu augstākās izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas veidošanu, ieviešanu un izvirzīto mērķu sasniegšanu, ir nepieciešams izveidot kvalitatīvu un ilgtspējīgu monitoringa sistēmu, kas sasaista pārvaldes, zinātniskās un augstākās izglītības institūcijas. Tā kā Latvijā politikas analīze nav attīstīta, augstākās izglītības un zinātnisko institūciju iesaiste ir vitāli svarīgs monitoringa sistēmas elements. Ir nepieciešams, lai sociālo zinātņu pētnieki iesaistītos datu, kas ļautu sekot mērķu sasniegšanas progresam un ar to saistītajiem faktoriem, ģenerēšanā. Pašreiz ar AI un zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju saistītu jautājumu un problēmu izpēti nodarbojas vien atsevišķi individuāli zinātnieki. Tāpēc ir nepieciešams veidot politikas analīzes kapacitāti augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās.

(149)Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam paredz atbalstu starptautiski atvērtai augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijai, izmantojot EQAR reģistrēto aģentūru pakalpojumus, vienlaicīgi atbalstot starptautiski konkurētspējīgas nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras izveidi, paredzot tās darbības pilnu izmaksu segumu.

(150)Tiek turpināts darbs pie jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa, kas veicinātu augstākās izglītības pieejamību, taisnīgumu, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu, plānojot modeļa aprobāciju sākot ar 2016.gadu no valsts budžeta līdzekļiem.

(151)KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā 31 augstākās izglītības institūcijai, tajā skaitā 11 koledžām, ir piešķirts atbalsts noteiktām augstākās izglītības studiju programmām paredzētās infrastruktūras modernizēšanai (skat. attēlu Nr.14). 2012.gadā augstākās izglītības iestādēs kopā ir 578 tūkst. m2 studiju un zinātniskā darba telpu. Aptuveni 50% (290 tūkst. m2) no tiem modernizēts KP fondu plānošanas periodā 2007.-2013.gadam; 25% (145 tūkst. m2) telpu ir modernizētas par augstākās izglītības iestāžu pašu līdzekļiem, attiecīgi joprojām daļa no augstākās izglītības institūcijām nav modernizētas, nodrošinot integrētas un teritoriāli un telpiski vienotas studiju, zinātnes un tehnoloģiju pārneses vides attīstību. Attēls 13 Augstākās izglītības institūciju, neskaitot koledžu, tīkls Attēls 14 Koledžu tīkls

(152)Lai gan iepriekšējos gados ir novērots izglītojamo īpatsvara pieaugums profesionālajās izglītības programmās par 5,7%, vispārējā vidējā izglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā iesaistīto izglītojamo īpatsvars nav līdzvērtīgs. Veicinot audzēkņu profesionālo attīstību, tika nodrošinātas prakses vietas visos reģionos: 2007.-2013.gada plānošanas perioda ESF projektu ietvaros 9949 audzēkņi izgājuši mācību prakses ārpus izglītības iestādes. Tomēr nepieciešams turpināt darbu pie sadarbības stiprināšanas ar darba devējiem profesionālās izglītības programmu īstenošanā, t.sk. prakšu nodrošināšanā, lai tas izveidotos kā sisitēmisks sadarbības virziens. 2012.gadā izglītojamo skaita attiecība vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības posmā bija aptuveni 61:39. Pastāv disproporcija starp vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmu izvēli pēc pamatskolas. Līdz 2020.gadam plānots mainīt izglītojamo skaita proporciju profesionālajā izglītībā un vispārējā izglītībā par labu profesionālajai izglītībai no attiecības 39/61 (2012.gadā) uz attiecību 50/50 (2020.gadā), tādējādi nodrošinot kvalificēta darbaspēka īpatsvara pieaugumu.

(153)Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošajiem datiem kopā uz 2013.gada 1.janvāri profesionālās izglītības iestādēs atskaitīti ir 5210 izglītojamie, t.sk. 1398 par izglītības iestādes neapmeklēšanu un 829 - ģimenes apstākļu dēļ. Liela daļa audzēkņu profesionālās izglītības iestādēs ir no maznodrošinātām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

(154)Profesionālās izglītības pievilcību negatīvi ietekmē tas, ka daļai profesionālās izglītības iestāžu mācību vide joprojām neatbilst mūsdienu prasībām, un vērojams salīdzinoši zems profesionālās izglītības prestižs, tādēļ lielāka daļa pamatskolas beidzēju izvēlas turpināt mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs nevis profesionālās izglītības iestādēs.

(155)Lai veicinātu jauniešu nodarbinātību un ātrāku iekļaušanos darba tirgū, 2007. - 2013.gadā pilnveidots esošais profesionālās (1-1,5 gadīgās) programmu piedāvājums.

(156)Saskaņā ar CSP datiem Latvijā uz doto brīdi ir apmēram 255 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 - 24 gadiem. 2013.gada otrajā pusē aptuveni 70 tūkstoši bija nodarbināti, 18 tūkstoši meklēja darbu un 148 tūkstoši tiek uzskatīti par ekonomiski neaktīvajiem (pārsvarā mācās vai studē). No Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaita 9,5 % bija jaunieši, t.sk. 71% nav kvalifikācijas vai ir darba tirgus vajadzībām nepietiekams izglītības līmenis. NRP nosaka, ka strukturālo izmaiņu profesionālajā izglītībā mērķis ir paaugstināt profesionālās izglītības kvalitāti, nodrošinot tās atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī sekmēt pieejamo resursu efektīvāku izmantošanu. Att

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.