Zaudējis spēku - Par Partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam

Zaudējis spēku - Par Partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr.1 Rīgā 2014.gada 2.janvārī (prot. Nr.67 140.§) Par Partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam 1. Apstiprināt Partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam. 2. Finanšu ministrijai nodrošināt Partnerības līguma Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam iesniegšanu Eiropas Komisijai (2.3.sadaļā un 1.pielikumā sniedzot aktuālāko informāciju) pēc 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006, priekšlikuma apstiprināšanas. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Finanšu ministrs Andris Vilks Partnerības līgums ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam 4.versija Rīga 2013 Satura radītājs Izmantotie saīsinājumi un lietotie termini 1. Partnerības līguma sasaiste ar Stratēģijas "Eiropa 2020" tematiskajiem mērķiem 1.1. Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze 1.2. Ex-ante novērtējumu kopsavilkums 1.3. Izvēlētie tematiskie mērķi un ieguldījumu prioritātes Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju Ieguldīt izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi 1.4. Indikatīvais finansējuma sadalījuma apjoms pa tematiskajiem mērķiem (EUR) 1.5. Horizontālie principi 1.5.1. Partnerības princips 1.5.2. Vienlīdzīgu iespēju veicināšana starp vīriešiem un sievietēm, nediskriminācija un pieejamība 1.5.3. Ilgtspējīga attīstība 1.5.4. Horizontālās politikas mērķis 1.6. ERAF, ESF, KF, JNI programmu saraksts, izņemot tās, kas tiek īstenotas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa, kā arī ELFLA un EJZF ietvaros, ar indikatīvu ESI fondu līdzfinansējumu dalījumā pa gadiem 1.7. Plānotās struktūrfondu ieguldījumu izmaiņas starp reģionu kategorijām 1.8. Transformācija no ETS mērķa investīcijām Izaugsmes un nodarbinātības mērķiem 1.9. Tehniskās palīdzības transformācijas pieprasījums EK 1.10. Informācija par Izpildes rezervei plānoto finansējumu dalījumā pa ESI fondiem, kur attiecināms, reģionu kategorijām, un neiekļautajiem finansējuma apjomiem Izpildes rezerves aprēķināšanai (EUR) 2. Pasākumi efektīvai ESI fondu ieviešanai 2.1. Atbalsta koordinācija 2.2. Ex-ante pārbaude par atbilstību papildinātības nosacījumiem 2.3. Kopsavilkums par ex-ante nosacījumu izpildi 2.4. Metodoloģija un mehānisms kā tiks nodrošināta Izpildes ietvara funkcionalitāte 2.5. Novērtējums par to, vai ir nepieciešams pastiprināt administratīvo kapacitāti iesaistīto iestāžu DP vadībā un kontrolē un, ja attiecināms, saņēmēju, kā arī, ja nepieciešams, to darbību kopsavilkums, kas veicami šim nolūkam. 2.6. Kopsavilkums par plānotajām darbībām programmās, lai samazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, tai skaitā indikatīvs to ieviešanas grafiks 3. Integrēta teritoriju attīstība 3.1. Pasākumi, lai nodrošinātu integrētu teritoriju attīstību 3.1.1. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība 3.1.2. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI) 3.1.3. Ilgtspējīga pilsētvides attīstība 3.1.4. ETS, sadarbības jomas un BJRS 3.1.5. Teritorijas, kurās ir visaugstākais nabadzības līmenis, vislielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, it sevišķi riska grupās. 3.1.6. Demogrāfiskie izaicinājumi reģionos 4. Efektīva PL un darbības programmu ieviešana 4.1. E-fondi Izmantotie saīsinājumi un lietotie termini AII Augstākās izglītības iestādes AER Atjaunojamie energoresursi ARACHNE EK izveidots risku vērtēšanas rīks, kas var palielināt projektu atlases efektivitāti, vadības pārbaudes un stiprināt krāpšanas identifikāciju, atklāšanu, novēršanu. ĀM Ārlietu ministrija BEMIP Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāna BJRS Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģija COSME Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma CEF Eiropas Infrastruktūras Savienojumu instruments CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra DP Darbības programma DRN Dabas resursu nodoklis EIB Eiropas investīciju banka EEZ Eiropas Ekonomikas zona EIS Elektronisko iepirkumu sistēma EJZF Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ELV Lauku saimniecību ekonomiskā lieluma klase EK Eiropas Komisija EK pozīcijas dokuments Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments, prezentēts 2012.g. 4.decembrī ETL Elektrotransportlīdzekļi ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai EM Ekonomikas ministrija E-pārvaldība Informāciju tehnoloģiju risinājumi, ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība Stratēģija "Eiropa 2020" Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei ESF Eiropas Sociālais fonds ESI fondi ESF; ERAF; KF; ELFLA; EJZF ES Padomes rekomendācija Eiropas Savienības Padomes rekomendācija par Latvijas 2013.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.-2016. gada konverģences programmu ESCO Enerģijas servisa kompānija ETS Eiropas teritoriālā sadarbība EUR Eiropas Savienības Eiro FM Finanšu ministrija IeM Iekšlietu ministrija IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IKP Iekšzemes kopprodukts IZM Izglītības un zinātnes ministrija JNI Jauniešu nodarbinātības iniciatīva KF Kohēzijas fonds KM Kultūras ministrija KLP Kopīgā lauksaimniecības politika KP Kohēzijas politika KP fondi ESF, ERAF, KF KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments LAD Lauku atbalsta dienests LAP 2014-2020 "Latvijas Lauku attīstības programmas 2014-2020" (ELFLA) LAP Lauku attīstības politika LIZ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme LDDK Latvijas darba devēju konfederācija LESD Līgums par Eiropas Savienības darbību LM Labklājības ministrija MK Ministru kabinets NAP 2020 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam NIP Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam LPS Latvijas Pašvaldību savienība NRP Latvijas nacionālā reformu programma "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai NVA Nodarbinātības valsts aģentūra MVK Mazie un vidējie komersanti P&A pētniecība un attīstība PKC Pārresoru koordinācijas centrs PL Partnerības līgums ES fondu ieviešanai 2014.-2020.gada plānošanas periodam PVN Pievienotās vērtības nodoklis PUK KP fondu Pagaidu uzraudzības komiteja Sadarbības partneri Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni SEG Siltumnīcefekta gāzu emisijas SM Satiksmes ministrija Stratēģija "Latvija 2030" Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam STEM Science, Technology, Engineering and Math - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika SVVA Sabiedrības virzīta vietējā attīstība TIKDG ES fondu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvās darba grupa TM Tieslietu ministrija UK KP fondu uzraudzības komiteja UR Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Vispārējā regula Eiropas Parlamenta un padomes regula (ES) Nr…/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006 VK Valsts kanceleja VM Veselības ministrija VSS EK Vienotais stratēģiskais satvars 2014. - 2020. gadam ZM Zemkopības ministrija ZRP Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020 1. Partnerības līguma sasaiste ar Stratēģijas "Eiropa 2020" tematiskajiem mērķiem 1.1. Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze (1) 2014.-2020.gada plānošanas periodā, Latvijai būs pieejamas investīcijas no pieciem ES struktūrpolitikas finansēšanas instrumentiem - ERAF, lai ar ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās, informāciju un komunikāciju tehnoloģijās, MVK konkurētspējas paaugstināšanā atbalstītu attīstību un ekonomiku strukturālu pielāgošanu, KF, lai palīdzētu integrēties ES vienotajā tirgū un veicinātu vides standartu ievērošanu un svarīgākās transporta infrastruktūras izbūvi, ESF, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas, stiprinātu sociālo iekļaušanos, mazinātu nabadzību, veicinātu izglītības iespējas un mūžizglītību un attīstītu aktīvu, visaptverošu un ilgtspējīgu sociālo iekļaušanu, ELFLA, lai veicinātu lauksaimniecības konkurētspēju, nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā, kā arī panāktu lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību, un EJZF, lai veicinātu tādu zivsaimniecību, kas ir konkurētspējīga, ekonomiski dzīvotspējīga un sociālā un vides ziņā ilgtspējīga, kā arī veicinātu zivsaimniecības reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību. (2) ESI fondu ieguldījumu mērķis Latvijā ir stiprināt Latvijas konkurētspēju un nodrošināt ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un līdzsvarotu teritoriālo attīstību, kas balstīta uz sabalansētu makroekonomisko un fiskālo politiku. (3) Kopumā ESI fondu ieguldījumu stratēģija veidota tā, lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un ieguldījumu kritisko masu vēlamo izmaiņu sasniegšanai Latvijā atbilstoši noteiktajām vajadzībām, kas tiešā veidā dotu redzamu ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā un ES Padomes rekomendāciju ieviešanā. (4) ESI fondu ieguldījumu stratēģija ir balstīta uz stratēģijā "Latvija 2030", NRP un NAP 2020 iezīmētajiem valsts attīstības virzieniem, noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, ņemot vērā BJRS noteiktos attīstības virzienus. (5) NRP noteikti arī Latvijai sasniedzamie kvantitatīvie mērķi stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā: 1. 73% nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20-64 gadiem; 2. ieguldījumi pētniecībā un attīstībā - 1,5% no IKP; 3. iedzīvotāju īpatsvars 30 - 34 gadu vecumā ar augstāko izglītību - 34-36%; 4. skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā no 18-25 gadiem - 13,4%; 5. nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars - 21%1 vai 121 000 cilvēku novērst nabadzības vai atstumtības risku; 6. primārās enerģijas ietaupījums 0,670 Mtoe; 7. 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā; 8. ierobežot SEG emisijas nozarēs ārpus ETS tā, lai pieaugums nepārsniegtu 17%, salīdzinot ar 2005.gadu; 9. ierobežot valsts kopējās SEG emisijas, lai 2020.gadā tās nepārsniegtu 12,20 Mt CO2 ekvivalentu. (6) No augstākminētajiem stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem Latvijai vislielākais izaicinājums būs sasniegt mērķus, kas saistīti ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, primārās enerģijas ietaupījumu un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Nacionālos plānošanas dokumentos paaugstināts skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvara sasniedzamais mērķis 2020.gadā līdz 10%. Izaicinājumu rīcībpolitikas plānošanai rada risks, ka ekonomiskā izaugsme var veicināt nabadzības riska pieaugumu, ja trūcīgo iedzīvotāju ienākumi nepalielināsies līdzvērtīgi turīgajiem iedzīvotājiem; 2011.gadā ekonomiskās situācijas stabilizēšanās vispozitīvāko ietekmi ir atstājusi galvenokārt uz turīgākajām mājsaimniecībām, savukārt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ļoti minimāli izjuta ekonomikas atveseļošanos. (7) ESI fondu ieguldījumi palīdzēs ieviest piecas no ES padomes rekomendācijām, kas saistīti ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, sociālo pakalpojumu darbības jomu un sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju aktivizēšanas pasākumiem, augstākās izglītības un pētniecības iestāžu reformu, energoefektivitāti un tiesu sistēmas efektivitātes celšanu. ES Padomes 4.rekomendācijas (attiecībā uz reformām sociālajā palīdzībā) īstenošana balstīsies uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi (valsts budžeta resursu ietvaros), kā arī valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu. ESF atbalsts tiek plānots profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam. (8) Konkrēta ieguldījumu sasaiste stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā un ES Padomes rekomendāciju īstenošanā norādīta darbības programmu specifisko atbalsta mērķu aprakstos. (9) Ņemot vērā augstākminēto avotu analīzi, kā galvenie Latvijas konkurētspējas un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstības šķēršļi ESI fondu ieguldījumu kontekstā ir šādi: 1. zemais tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē; 2. transporta infrastruktūras kvalitāte, kas ierobežo ekonomisko attīstību; 3. neefektīva resursu izmantošana; 4. augsts nabadzības un bezdarba līmenis, it īpaši jauniešu un ilgtermiņa bezdarba līmenis; 5. nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums; 6. teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība - sociālie, demogrāfiskie un ekonomiskie izaicinājumi īpaši jūtami ārpus Rīgas aglomerācijas. (10) Balstoties uz augstākminētajiem konkurētspējas attīstību kavējošiem faktoriem, PL tiek izvirzītas šādas vispārējas ESI fondu attīstības prioritātes: 1. tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana; 2. ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra; 3. ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana; 4. augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā; 5. kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma; 6. līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība. Zemais tautsaimniecības ražīguma līmenis un neapmierinošs sniegums inovācijās, pētniecībā un zinātnē (11) Pētniecība, attīstība un inovācijas. EK Inovācijas savienības rezultātu pārskatā (2013) uzsvērts, ka Latvijas vājais sniegums inovāciju jomā joprojām nelabvēlīgi ietekmē valsts konkurētspēju. Valsts inovācijas sistēmas attīstību kavē vājais zinātniskais sniegums. Latvijas dalībnieku panākuma līmenis EK 7. Ietvara programmā bija 21.9% (ES vidējais sekmības rādītājs - 21.95%), tomēr kopējais atbalstītajiem dalībniekiem piešķirtais ES finansējums - EUR 26.4 miljoni - vērtējams kā zems. (12) Privātā sektora ieguldījumu P&A rādītājs joprojām ir viens no zemākajiem ES (0.19% 2011.gadā, salīdzinot ar ES vidējo 51%). Vietējo uzņēmumu un lielu ārvalstu saistīto uzņēmumu ieguldījumi P&A, lai sekmētu specializāciju zināšanu ietilpīgās un uz inovāciju vērstās nozarēs, ir nelieli. (13) Salīdzinot Latvijas izdevumus P&A ar ES-27 valstu sasniegtajiem rādītājiem šajā jomā, varam secināt, ka Latvija, ieguldot P&A tikai 0,7% no IKP, 2011.gadā ieņem pieticīgu vietu ES-27 vidū, nodrošinot līdzīgu sniegumu ar Horvātiju un Slovākiju, bet aiz sevis atstājot Bulgāriju, Kipru un Rumāniju (sk.1. attēlu). Attēls 1 Izdevumi P&A ES valstīs 2011.gadā Informācijas avots: Eiropas Komisijas statistikas biroja dati (14) Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā Latvija nacionāli ir noteikusi mērķi līdz 2020.gadam ieguldīt P&A 1,5% no IKP, vienlaikus sekmējot privātā sektora ieguldījuma daļas pieaugumu. (15) KP fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu zinātnes sektora bāzes kapacitātes stiprināšanā par kopējo finansējumu aptuveni 313,03 M EUR apmērā, nodrošinot atbalsta piešķiršanu jaunu zinātnisko grupu pētījumiem, praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, tajā skaitā sadarbībā ar industriju, Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai un pētniecības infrastruktūras modernizēšana. KP fondu 2007.-2013.gada investīciju ietvaros modernizēts zinātniskais un pētniecības aprīkojums, nodrošinot materiāltehniskās bāzes uzlabošanu pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros. Atbalsts sniegts arī pētniecības sekmēšanai privātajā sektorā un pētniecības pakalpojumu sniegšanai privātajam sektoram. Kompetenču centros veicināta zinātnieku un komersantu sadarbība kopīgu, liela mēroga rūpniecisko pētījumu veikšanai un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Ar 2011.gadu uzsākta zinātnes resursu koncentrācija un pētnieciskās infrastruktūras iegādes mērķtiecīga un saskaņota plānošana deviņos valsts nozīmes pētniecības centros, kas aptver valstī noteiktos prioritāros virzienus. (16) Līdzšinējie ieguldījumi ir nozīmīgi pētniecības sektora un komersantu konkurētspējas celšanai, bet ir nepieciešama mērķtiecīga pētniecības bāzes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla radīšanu un attīstību, tai atbilstošu pētniecības infrastruktūras turpmāku uzlabošanu, sekmējot starptautisko sadarbību un nodrošinot pētniecības sasaisti ar industriju, kā arī tautsaimniecības un sabiedrības attīstības izaicinājumiem atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai, ko pamato gan starptautiskie, gan vietējie pētījumi un analīzes. (17) Saskaņā ar Viedās Specializācijas stratēģiju ir jāattīsta zināšanu bāze un cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā: zināšanu jomās, kas saistītas ar viedās specializācijas jomu: zināšanu-ietilpīgas bioekonomikas, biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģiju, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu, viedās enerģētikas, un IKT nozaru attīstības vajadzībām un EK identificētajās atslēgtehnoloģiju (nanotehnoloģijas, mikro un nano-elektronika, fotonika, advancētie materiāli un ražošanas sistēmas, biotehnoloģijas) jomās. (18) Līdz 2013.gada beigām norisināsies darbs pie Latvijas zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtējuma, lai nodrošinātu Latvijas zinātnes sistēmas attīstību, zinātnes kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanu. Izvērtējuma rezultātā saņemtie priekšlikumi sniegs būtisku atbalstu ilgtspējīgai zinātnes un inovāciju politikas plānošanai. Tāpat izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot, pieņemot lēmumus par reformu īstenošanu zinātnē, tajā skaitā zinātnisko institūciju konsolidācijai un darbības efektivizāciju. (19) Pašreiz zemais Latvijas inovāciju līmenis liecina, ka esošajā inovāciju sistēmā ir būtiskas nepilnības. Nacionāli identificētās nepilnības ir saistītas gan ar katru inovāciju sistēmas elementu atsevišķi, gan to savstarpējo mijiedarbību. Attēls 2 Inovāciju sistēmas nepilnības un galvenie izaicinājumi. Informācijas avots: Viedās specializācijas stratēģija. (20) Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros veiktās analīzes identificē galvenās inovācijas sistēmas problēmas: 1. Pārāk mazs zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne: 1.1. neskatoties uz doktorantu skaita pieaugumu pēdējos gados, tas nav pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu zinātnisko darbinieku atjaunotni un zinātnisko darbinieku skaita pieaugumu; 1.2. saskaņā ar 2013.gada datiem 42% pētnieku ir vecāki par 50 gadiem, ir nepietiekams doktorantūras studentu skaits, kas aizvietotu pensionējošos zinātniekus2; 1.3. P&A strādājošo skaits PLE izteiksmē 2010.gadā - 0,57% no nodarbinātajiem, salīdzinot - Lietuvā 0,88, Somijā 2,28%, vidējais Eiropas Savienībā - 1,15%. 2012.gadā zinātnē un pētniecībā Latvijā ir 5593 strādājošo, no kuriem augstākās izglītības sektorā ~ 63%, valsts sektorā ~ 21% un privātajā sektorā ~ 16%. 1.4. zemais P&A strādājošo skaits privātajā sektorā norāda uz industrijas nepietiekamo zināšanu absorbcijas spēju, tas, savukārt, neveicina zinātnes un industrijas sadarbību. Saskaņā ar CSP datiem 2012.gadā 343 komersanti veica pētniecības darbu un tajos bija nodarbināti 594 zinātniskā personāla darbinieki (pilna laika ekvivalentā) jeb 15% no valstī kopējā nodarbinātā zinātniskā personāla skaita; 1.5. vāja starptautiskā sadarbība, kas kavē iekļaušanos Eiropas Pētniecības telpā un zinātniskās izcilības tīklos; 2. Fragmentāra un noplicināta zināšanu bāze: 2.1. Neproporcionāli zems bāzes finansējuma īpatsvars veicina nestratēģisku, "no projekta uz projektu" orientētu pieeju zinātnes attīstībā. Tāpat ir vērojama disproporcija starp publiskā un privāta sektora investīcijām P&A. Saskaņā ar CSP datiem par 2012.gadu kopējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam veidoja 145.4 milj. EUR, no kura tikai 24% jeb 34.6 milj. EUR veidoja komersantu finansējums, savukārt valsts finansējums veidoja 24% (34.7 milj. EUR), augstskolu finansējums - 2% un ārvalstu finansējums - 50% jeb 73.3 milj. EUR. Salīdzinot ar ES-27 vidējo rādītāju, privātā sektora izdevumi pētniecībai un attīstībai vidēji veidoja 1.26% no IKP 2011.gadā, kamēr Latvijā - tikai 0.19% (Eurostat dati). 2.2. Mazattīstīta P&A infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, tai pat laikā pastāvot salīdzinoši lielam zinātnisko institūciju skaitam (88 uz 01.10.2013) 3, kas sadrumstalo pieejamos resursus; 3. Privātā sektora sadarbība ar pētniecības institūcijām ir vāja un tehnoloģiju pārneses sistēma ir vāji attīstīta, zems komercializācijas līmenis. 3.1. ir zemi ienākumi no pētniecības rezultātu komercializācijas, piemēram, licenču līgumiem, zems patentu pieteikumu skaits Eiropas Patentu birojā uz miljons iedzīvotājiem (2011.gadā 8.96 pieteikumi Latvijā, salīdzinot ar 107.47 pieteikumiem ES-27) (Eurostat dati), Latvijas zinātnieki līdz šim nav bijuši pietiekami mērķtiecīgi orientēti uz komercializējumu problēmu risināšanu, iztrūkst ideju komercializācijas veiksmes stāstu, kas radītu lielāku privātā sektora kapitāla interesi, tādējādi inovācijas komercializācija nav bijis būtisks finansējuma avots augstskolām; 3.2. lai inovāciju sistēma efektīvi darbotos, nepieciešama sadarbība starp visiem tās elementiem. Latvijas gadījumā gan pētniecības institūciju un pētnieku, gan nozaru pārstāvju sadarbība ir vāja, kas būtiski ierobežo jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu pārņemšanu ražošanā. 4. Mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā. Apstrādes rūpniecības izaugsmes veicināšana ir neatņemama konkurētspējas politikas sastāvdaļa, tai ir būtiskā loma inovāciju un tehnoloģiju radīšanā un absorbcijā. 5. Zema produktivitāte un vājš inovācijas sniegums. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmenis būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa. Pašreizējā zemā inovācijas kapacitāte un zināšanu absorbcijas spēja uzņēmējdarbības sektorā mazina iespējas panākt ātru situācijas uzlabošanos. Pašreizējais biznesa modelis ir vāji orientēts uz inovācijām. 6. Pašreizējais biznesa modelis vāji orientēts uz inovāciju. Ekonomiskās priekšrocības balstās uz lēto darbaspēku un dabas resursu izmantošanu. Eksporta struktūrā pārsvarā ir zemo vai vidēji zemo tehnoloģiju nozaru produkcija, eksporta ienesīgums ir zems, augsta energointensitāte, mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā, vienlaikus nozarei ir būtiska loma inovāciju un tehnoloģiju radīšanā un absorbcijā. 7. Pastāv neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Jomās, kuras ir sevišķi svarīgas Latvijas attīstībai - inženierzinātnēs un dabas zinātnēs, 2011.gadā studēja tikai 21% no kopējā studentu skaita. Nemainoties izglītības sistēmai, šī neatbilstība saglabāsies arī vidējā termiņā. (21) Tautsaimniecības ražīgums un MVK konkurētspēja. NIP identificētie Latvijas izaicinājumi attiecībā uz MVK konkurētspējas palielināšanu un komersantu iedrošināšanu uz inovācijām un radošumu ir šādi: 1. zema produktivitāte, īpaši apstrādes rūpniecībā, kur produktivitāte sasniedz tikai 35 % no ES vidējā rādītāja (2011. saskaņā ar Eurostat datiem4) un zems īpatsvars ar zinātņu ietilpīgiem produktiem gan apstrādes rūpniecībā, gan eksporta struktūrā (6.3% Latvijā, kamēr ES vidējais rādītājs ir 15.6% 2012.gadā5); 2. zems inovāciju sniegums (inovatīvu uzņēmumu īpatsvars Latvijā tikai 29,9 %, Lietuvā 34,5%, Igaunijā 56,8%, ES vidējais 52,9%) (saskaņā ar Eurostat Inovācijas aptaujas datiem6) un relatīvi liels zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā, tostarp apstrādes rūpniecībā (sk.3.attēlu), zems produktu daudzums ar augstu pievienoto vērtību (saskaņā ar CSP7 un Eurostat8 datiem); 1997.gadā 2010.gadā Attēls 3 Apstrādes rūpniecības struktūra pēc tehnoloģiju līmeņa (procentos). Informācijas avots: NIP 3. vāja iniciatīva saimnieciskās darbības uzsākšanai, pamata prasmju trūkums saimnieciskās darbības uzsākšanai un zems komersantu izdzīvošanas līmenis pirmajos darbības gados, piemēram, 2011.gadā uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem tika radīti 13.55 jauni komersanti (CSP un Lursoft dati), bet jaunizveidotu straujas izaugsmes komersantu (gazeļu) (rēķinot pēc apgrozījuma pieauguma) skaits ir neliels - 921 šāda veida komersants 2007.gadā, 258 - 2008.gadā un 98 - 2009.gadā (pēdējie CSP pieejamie dati); 4. ierobežota pieeja finansējumam, īpaši saimnieciskās darbības uzsākšanas fāzē. Komercbanku izsniegto kredītu apjoms komersantiem kopš 2008.gada joprojām samazinās; 5. zema publiskās un saimnieciskās darbības infrastruktūras kvalitāte; 6. ražošanas attīstībai piemērotu industriālo zonu un infrastruktūras trūkums, kas ierobežo komersantu ražošanas paplašināšanu un modernizāciju, kā arī traucē piesaistīt investīcijas. Būtisks izaicinājums produktu tirgū ir publiskās infrastruktūras kvalitāte un ar to saistītās loģistikas izmaksas gan veicot izejvielu piegādi, gan arī veicot gala produktu pārvadāšanu; 7. eksporta iemaņu trūkums MVK, kas neļauj pilnvērtīgi izmanot āŗējo tirgu sniegtās iespējas, tādēļ lielāka uzmanība ir jāpievērš sadarbībai, saistīto nozaru (klasteru) attīstības iespējām kā nacionālajā tā starptautiskajā kontekstā, kā arī Latvijas komersantu vietai vērtību ķēdēs; 8. darba spēka prasmju un kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus un darba devēju vajadzībām; 9. nepietiekoši tiek izmantots radošo industriju potenciāls un Latvijas kā tūrisma galamērķa potenciāls izaugsmes, jaunu uzņēmumu, produktu un darbavietu radīšanai. (22) Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu strauja, sabalansēta un noturīga pret ārējiem riskiem, nepieciešams īstenot ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm. (23) Tautsaimniecības transformācijas stratēģijas izvēle ir cieši saistīta ar kopējo tautsaimniecības attīstības līmeni un ar konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām) gan valsts līmenī, gan reģionālajā griezumā. Ekonomikas sistēmisko tirgus izaicinājumu novēršanai, viedās specializācijas stratēģijas un Nacionālās industriālas politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ietvaros ir noteikti šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni: 1. ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs; 2. attīstīt nākotnes izaugsmes nozares, kurās eksistē vai var rasties produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību; 3. attīstīt nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā (nepieciešams attīstīt jomas, kas veido pamatu jauno, uz inovācijām balstīto salīdzinošo priekšrocību attīstīšanai - energoefektivitātes paaugstināšana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju plašāka izmantošana, izglītības sistēmas pilnveidošana, zinātnes, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas kapacitātes paaugstināšana, (t.sk. radošuma pārnese inovatīvos, komercializējamos produktos), teritoriju līdzsvarotas attīstības veicināšana). (24) ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoti pasākumi Latvijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai ārvalstīs, sniedzot atbalstu ārējā mārketinga pasākumu īstenošanā un sniedzot interesentiem konsultāciju pakalpojumus par ārvalstu tirgiem, tādējādi sekmējot Latvijas komersantu eksporta apjoma pieaugumu. Klasteru programmas ietvaros veicināta nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbība un paaugstināta nozares komersantu konkurētspēja, sekmēta inovācija un jaunu produktu veidošanās. 2007.-2013.gada plānošanas periodā tūrisma attīstība veicināta, organizējot ārvalstīs reklāmas kampaņas un nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs. Tāpat īstenoti pasākumi finanšu pieejamības nodrošināšanai, attīstot riska kapitāla sektoru, kā arī komersantiem sniedzot aizdevumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai un aizdevumu garantijas. Uzņēmējdarbības uzsākšanai ir bijis pieejams ne tikai finansiāls atbalsts, bet sniegti arī konsultatīvi pakalpojumi biznesa inkubatoros. Lai veicinātu nodarbināto personu kvalifikācijas celšanu atbilstoši darba devēju vajadzībām, dažādas tautsaimniecības nozares pārstāvošas asociācijas īstenojušas projektu savās nozarēs nodarbināto personu apmācībai. (25) NIP ietvaros identificētās un Viedās specializācijas stratēģijā atspoguļotās Eksportspējīgāko produktu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju SVID analīzes galvenās Latvijas priekšrocības - zemas darba spēka izmaksas, labi sakari un IT infrastruktūra rūpnieciskos centros, labi attīstīta loģistika un izdevīga atrašanās vieta, ātra un lēta biznesa uzsākšana, elastīgas pielāgošanās spējas specifiskām tirgus vajadzībām, investīciju drošība. (26) Krīzes laikā, samazinoties kopējam algu līmenim un cenām iekšējā tirgū, uzlabojās Latvijas ražotāju konkurētspēja, kas bija pamats eksporta pieaugumam un līdz ar to arī apstrādes rūpniecības attīstībai. Attēls 4 Nozares īpatsvars, ražošanas apjomu izmaiņas un eksporta īpatsvars realizācijā. Informācijas avots: NIP 9 (27) Kopš 2009. gada otrās puses ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā pieaug. Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, apstrādes rūpniecības pieauguma tempi bija krietni straujāki nekā kopējā tautsaimniecības izaugsme. Apstrādes rūpniecība pašlaik ir galvenais tautsaimniecības izaugsmes virzītājs. (28) Finanšu resursu pieejamībai ir izšķiroša nozīme tautsaimniecības attīstībā, jo investīcijas saimnieciskajā darbībā veicina izaugsmi, nodrošinot tautsaimniecības efektivitāti un konkurētspēju. Pēc krīzes kreditēšanas apjomi joprojām ir ļoti zemā līmenī, kas lielā mērā ir saistīts ar finanšu tirgus pastiprinātu risku uztveri kā no aizdevēju, tā no aizņēmēju puses. Ierobežotās iespējas piekļuvei finansējumam daudziem komersantiem kļūst par nozīmīgu investēšanas un attīstības šķērsli. Biznesa uzsācēji bieži vien nespēj definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tādēļ šai grupai ir nepieciešams konsultatīvais pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu atbalsts. (29) Viens no būtiskākajiem komersantu attīstības kapacitātes un spēju ierobežojošiem faktoriem ir ierobežots industriālo zonu un telpu piedāvājums, kā arī atbilstošas infrastruktūras trūkums - pievedceļi, elektrība, gāze, komunikācijas u.c. pakalpojumi. Identificētais izaicinājums ir attiecināms uz reģionālo dimensiju un uz komersantiem, kas pāriet no inkubācijas darbības posma uz stabilas izaugsmes darbības posmu. (30) NIP viena no būtiskākajām identificētajām tirgus nepilnībām ir darba spēka pieejamība un prasmes. Lai mazinātu demogrāfisko izmaiņu negatīvo ietekmi uz ražošanas modernizāciju, ir nepieciešams veicināt profesionālās izglītības un mūžizglītības sistēmas attīstību, nodrošinot darbaspēka piedāvājuma atbilstību pieprasījumam, lielāku uzsvaru liekot uz strādājošo prasmju pilnveidošanu un profesionālās mobilitātes paaugstināšanu. Pasākumiem jābūt regulāriem ar noteiktu valsts atbalstu, kā arī ar darba devēju un darba ņēmēju ieinteresētību. (31) Pasākumi, kas saistīti ar ekonomisko aktivitāšu un saimnieciskās darbības veicināšanu, stimulē pieprasījuma pieaugumu pēc darbaspēka un palielina nodarbinātību. Tajā pašā laikā notiek tautsaimniecības struktūras maiņa un var veidoties neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu. Saskaņā ar EM prognozēm darbaspēka pieprasījums turpinās palielināties arī vidējā termiņā. Vienlaikus nodarbinātības pieaugums būs lēnāks nekā izaugsme, jo izlaide vairāk balstīsies uz produktivitātes kāpumu. Tirgojamo nozaru izaugsme galvenokārt būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, kam ir izšķiroša nozīme konkurētspējas nodrošināšanā, tāpēc nodarbinātības pieaugums šajās nozarēs varētu būt relatīvi lēnāks. Līdz 2020. gadam lielākajā daļā nozaru nodarbināto skaits palielināsies. Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā pakāpeniski palielinās pieprasījums pēc darbaspēka, un jau šobrīd atsevišķās jomās ir jūtams speciālistu trūkums. Atbilstoša darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par izaugsmi kavējošu faktoru. (32) Apstrādes rūpniecībā, jo īpaši inženierzinātņu speciālisti strauji noveco un iziet no darba tirgus, ko pierāda nodarbināto vecumstruktūras sadalījums. Attēls 5 Nodarbināto vecumstruktūras sadalījums. Informācijas avots: CSP, EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognoze (33) Kopš 2009.gada produktivitātes pieaugums ir bijis straujāks nekā darbaspēka izmaksu kāpums, kas nozīmē, ka Latvijas ražotāju konkurētspēja ārējos tirgos uzlabojas. Attēls 6 Produkcijas vienības darbaspēka izmaksas apstrādes rūpniecībā Nominālais ULC, 2005.gads = 100 (34) Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei 2011.gadā un 2012.gadā, darbaspēka izmaksas pieaug straujāk nekā produktivitāte. 2012.gadā darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto Latvijā bija 36% no ES vidējā līmeņa. Tuvākajos gados plaisa starp produktivitātes un algu dinamiku visdrīzāk saglabāsies. No otras puses, darba samaksas pieaugums, radot negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, var kļūt par nopietnu stimulu inovācijām un investīcijām jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti10. (35) Analīzē par jaunu tirgu apgūšanas izmaksas secināts, ka tālākai komersantu attīstībai ir nepieciešams plašāk izmantot iegūto eksporta potenciālu, paplašinot darbību arvien jaunos eksporta tirgos. Tāpat secināts, ka eksporta tirgos, jo īpaši trešo valstu tirgos, un attiecībā uz reglamentētajām produktu grupām, pircēji pieprasa katram eksporta tirgum specifiskas produkta reģistrācijas un kvalitātes nodrošināšanas prasības, kas palielina izmaksas, kas saistītas ar jauna produkta ieiešanu tirgū, kā arī esošo produktu ražošanas izmaksas, kurās arvien nozīmīgāku lomu sāk ieņemt kvalitātes pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu izmaksas. (36) Latvijas eksporta tirgi un struktūra ir kļuvusi diversificētāka, un mazinās Latvijas atkarība no kāda noteikta tirdzniecības partnera vai eksporta nozares. Divas trešdaļas no Latvijas eksporta veido eksports uz ES-15 un Baltijas valstīm. Attēls 7 Latvijas eksporta tirgi un nozaru struktūra, 2000.-2011.gads, %. Informācijas avots: CSP dati (37) Tādēļ kā būtisks izaicinājums Latvijas komersantu attīstībai ir starptautiskā biznesa transformācija, kas raksturojas ar tā saukto vērtības ķēžu veidošanos, kas ietver ražošanas fragmentāciju, biznesa ģeogrāfisko pārnesi, nepieciešamību pēc jauniem ražošanas koordinācijas un reintegrācijas modeļiem, kas pamatojas jauno biznesa konkurētspējas priekšrocību esamībā un pārvaldībā. (38) Zivsaimniecībā visos tās sektoros ir zema ražošanas produktivitāte - zvejas produktu apstrādes sektorā tā sasniedz tikai 8%, bet akvakultūrā - 3% no ES vidējā rādītāja, bet bruto pievienotā vērtība uz nodarbināto zivsaimniecībā ir par 88% zemāka kā vidēji ES. (39) Latvijā, salīdzinot ar ES valstīm, ir par 67% zemāka lauksaimniecības produkcijas izlaides vērtība uz nodarbināto, kā arī ir zema produktivitāte un efektivitāte pārtikas nozarē, kas aizkave iespējamus attīstības tempus. No visas Latvijā bioloģiski saražotās produkcijas tikai 20-40% tiek pārdota kā bioloģiskā produkcija, kas būtiski ietekmē šis produkcijas pieprasījuma līmeni. (40) Ņemot vērā lauksaimniecības ražošanas koncentrācijas un efektivitātes paaugstināšanos nozarē, iespējama ~80 tūkstošu darbavietu samazināšanās, tādēļ nepieciešams atbalsts lauksaimniecībai alternatīvu MVU attīstībai un izveidošanai, lai novērstu iedzīvotāju migrāciju no lauku teritorijām un nodrošinātu alternatīvus ienākumu avotus, kā arī augstāku lauku iedzīvotāju labklājības līmeni, novirzot ESI fondu investīcijas saimnieciskās darbības attīstīšanai un uzsākšanai lauku teritorijās. Turklāt nepieciešams atbalsts pētniecības un inovācijas attīstībai lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, zivsaimniecības un meža nozarēs, lai tādējādi veicinātu nozaru augstas pievienotās vērtības un inovatīvu produktu ražošanu un zināšanu pārnesi, vienlaicīgi paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju vietējā un pasaules tirgos. (41) IKT. Pašreizējā sabiedrības attīstības fāzē, kas var tikt raksturota kā informācijas sabiedrība, nozīmīga ekonomiskā izaugsme iespējama tikai balstoties uz plašu IKT izmantošanu publiskajā pārvaldē, saimnieciskajā darbībā, un it sevišķi MVK, kā arī mājsaimniecībās. Digitālajam saturam ir aizvien pieaugošāka un izšķirošāka nozīme valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, tam ir nozīmīga loma pētniecībā un izglītībā. Arī Viedas speciālizācijas stratēģijas ietvaros IKT nozare ir definēta kā horizontālais attīstības priekšnosacījums. Līdz šim Latvijas e-pārvalde ir izmantota par atbalstu un veicinātāju galvenokārt nacionālā mērogā, tomēr Latvijas publiskajiem pakalpojumiem un atsevišķos gadījumos - arī datiem, jābūt pieejamiem viscaur vienotajā tirgū, īpašu pieejamību nodrošinot Baltijas jūras reģionā, tādējādi veicinot Baltijas jūras stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Latvijā šobrīd nav atbilstošas infrastruktūras, lai nodrošinātu visaptverošu publiskā sektorā esošu datu atvēršanu un publicēšanu, t.sk. mašīnlasāmā formātā. Juridiskais ietvars paredz uz pieprasījuma bāzētu publisko datu saņemšanu, nevis proaktīvu publicēšanu atkalizmantošanai. Saskaņā ar Eiropas Publiskā sektora Informācijas platformas datiem Latvijā praktiski netiek īstenoti pasākumi, kas sekmētu atvērto datu izmantošanu (informēšana par pieejamām datu kopām, izglītojoši un risinājumu radīšanu sekmējoši pasākumi un iniciatīvas). Nodrošinot valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, tiks radīta iespēja privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu IKT produktu attīstībai, kā arī nepastarpinātai situācijas analīzei un izpētei, tādejādi veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, darbavietu, inovāciju radīšanu, kā arī sociālo procesu modelēšanu un paredzēšanu. 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks veikti ieguldījumi ar mērķi nodrošināt sadarbības procesu realizēšanu elektroniskā vidē, atvērt publiskos datus un nodrošināt to atkalizmantošanu, veicināt pārrobežu sadarbību, pilnveidot e-prasmes. (42) Latvijai tāpat kā visām pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm ir jādod savs ieguldījums, lai veiksmīgi tiktu realizēta INSPIRE direktīva. Šis jautājums ir īpaši svarīgs - pašlaik situācija telpiskās informācijas jomā ir vērtējama kā kritiska un netiek nodrošināta pilnvērtīga valsts dalība INSPIRE iniciatīvās. Viens no trūkumiem, ka nav pilnībā nodrošināta telpiskās informācijas elektroniska pieejamība, īpaši jūras telpiskā informācija. INSPIRE tiek veidots uz nacionālo ģeotelpisko datu infrastruktūras, kurā būtu pieejama informācija jebkuras valsts jebkurai organizācijai vai iedzīvotājam un tādējādi tiktu realizēts princips, ka Kopienas telpiskajiem datiem ir vienota piekļuves vieta, kurā saplūst informācija no visu dalībvalstu datu turētājiem. (43) Plānošanas periodā līdz 2013.gadam ir iegūta vērtīga pieredze, kas jāņem vērā, plānojot ieguldījumus nākotnē. 2007.-2013.gada plānošanas periodā ir izveidoti e-pakalpojumi veselības, izglītības, labklājības un sociālo pakalpojumu jomā. Ir izveidoti dažādi pakalpojumi saimnieciskās darbības veicējiem - piemēram, Elektroniska uzņēmuma reģistrācija un citi Uzņēmuma reģistra pakalpojumi; Valsts vides dienesta e-pakalpojumi, Valsts darba inspekcijas e-pakalpojumi, u.c. Izmantojot portāla www.latvija.lv koplietošanas platformu, ir pieejami vienuviet vairāk kā 60 dažādu iestāžu e-pakalpojumi, kuru izmantošanas intensitāte jau 2012.gadā pārsniedza vairāk kā 1 miljons reižu Ir izveidota Elektronisko iepirkumu sistēma, kurai ir pastāvīgi augošs apgrozījums (piemēram, 2012.gadā tie bija 26 milj. EUR, kas ir par 37% vairāk nekā 2011.gadā). Ir ieviestas arī elektroniskās identitātes kartes, kas ietver arī e-pakalpojumu saņemšanai nepieciešamos identifikācijas un elektroniskā paraksta rīkus. E-veselības jomā līdz 2007.-2013.gada plānošanas perioda beigām būs izveidots e-veselības portāls, elektroniska apmeklējumu rezervēšanas un e-nosūtījumu informācijas sistēma, elektroniskās veselības kartes, e-receptes un integrācijas platformas risinājuma informācijas sistēma, kā arī nozares statistikas un datu analīzes informācijas sistēma. (44) Latvijā publisko datu infrastruktūra ir balstīta uz informācijas sistēmām, kuras ir izveidotas dažādos laika posmos pirms vairāk kā desmit gadiem un to izveide ir notikusi decentralizēti, nepielietojot vienotus IT standartus un metodes. Rezultātā valsts informācijas sistēmu darbība, uzturēšana un izmantošana nav bijusi pilnībā racionāla, liedzot sabiedrībai pilnvērtīgi izmantot IKT iespējas. (45) Līdz šim nepietiekami ir izmantota sinerģija no procesu elektronizācijas, e-pakalpojumu pieejamības un privātā sektora gatavības izmantot elektroniskos risinājumus. Šādas sinerģijas izmantošana nodrošinās inovatīvu produktu un risinājumu radīšanu. Šādas pieejas neizmantošana ir saistīta ar uzmanības koncentrēšanu uz darbības procesu elektronizāciju katras iestādes ietvaros, vadoties pēc papīra dokumentu plūsmas darbības procesiem.Vēl arvien ir liels nerealizēts e-pārvaldes potenciāls, īpaši pārrobežu sadarbības jautājumos. Saskaņā ar Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanas projekta ietvaros veikto pakalpojumu izvērtējumu ir nepieciešams nodrošināt ~600 pakalpojumu pieejamību no 2135 pakalpojumiem elektroniskā veidā. Līdz 2007.-2013.gada perioda beigām elektroniski pieejami būs apmēram 240 no šiem 600 pakalpojumiem. (46) Pakalpojumu elektronizācija nav pašmērķis. Tā jāskata kontekstā ar darbības procesiem, kas ir jāpadara efektīvāki, izmantojot tehnoloģijas. Tehnoloģiju attīstību nepieciešams sasaistīt ar darbības procesu analīzi konkrētās jomās pirms attiecīgās tehnoloģijas ieviešanas, tādejādi sakārtojot procesus un neradot situācijas, kad IKT risinājumi tiek ieviesti pēc tādas pašas shēmas, kā papīra dokumentiem, nepārskatot procesu būtību, bet tikai tos elektronizējot. Neskatoties uz elektronizēto pakalpojumu skaitu, 2012.gada beigās veiktās aptaujas dati liecina, ka ir zems informētības līmenis par pakalpojumu pieejamību elektroniski un neuzticība interneta videi - 39% respondentu atzinuši, ka informācija par e-pakalpojumiem nav pieejama pietiekamā apjomā. Ir konstatēts izpratnes un motivācijas trūkums par e-prasmju apgūšanas nepieciešamību. (47) Saimnieciskās darbības vide. Pēc Ekonomiskās brīvības indeksa11 Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras. Doing Business saimnieciskās darbības vides novērtējumā12 Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs. Pasaules konkurētspējas indeksā Latvija atrodas tikai 79.vietā starp 148 pasaules valstīm13. Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas "Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā" viens no mērķiem ir uzlabot saimnieciskās darbības vidi. Institucionālo spēju un valsts pārvaldes efektivitātes izaugsme ir būtisks priekšnosacījums Doing Business novērtējuma kontekstā. Ņemot vērā to, ka pasaulē pieaug konkurence par investīcijām, šī vērtējuma sniegums un panākumi nenoliedzami ir samērā izšķiroši saimnieciskās darbības vides uzlabošanā. Arī NRP kā viens no galvenajiem makro - strukturālajiem izaicinājumiem izaugsmei minēts saimnieciskās darbības vides uzlabošana. Negatīvo ietekmes faktoru mazināšanai piedāvātie pasākumi skatāmi NRP politikas virzienā "Uzņēmējdarbības vide un valsts pārvaldes modernizācija", kas daļēji sniegs risinājumus ES Padomes rekomendācijas izpildei - tiesas noslodzes mazināšanai un tiesu sistēmas pārvaldības efektivitātes uzlabošanai. ES Padomes rekomendācijas izpildei ir nepieciešama kompleksa pieeja - tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana un zināšanu paplašināšana. (48) Izcila saimnieciskās darbības vide ietver sakārtotu tiesisko bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām orientētus valsts pakalpojumus un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Saskaņā ar Ekonomiskās brīvības indeksu14 Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, saimnieciskās darbības uzsākšanas un izbeigšanas procedūras. Atbilstoši Pasaules bankas veiktajam Doing Business saimnieciskās darbības vides novērtējumam15 Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs. Saskaņā ar pasaules konkurētspējas indeksu Latvija, vērtējot administratīvā sloga aspektu, atrodas tikai 79.vietā starp 148 pasaules valstī16. Globalizētajā un digitalizētajā pasaulē valstu konkurētspēju arvien vairāk nosaka radošas idejas, kas pārnestas inovatīvos produktos un pakalpojumos. (49) Saskaņā ar Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes galvenais izaicinājums ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību realizāciju kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise sapratīgā termiņā. Visu šo pamatvērtību nodrošināšana ir sabiedrības uzticēšanās tiesām noteicošais faktors. Līdz šim īstenoto reformu rezultātā, 2012.gadā pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā tiesās ir izskatīts vairāk civillietu nekā saņemts, un ir sācis samazināties neizskatīto lietu apjoms. Taču joprojām pastāv izaicinājumi, kuri jārisina - vienotas tiesu prakses nodrošinājums, it īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas tiesību sistēmas aspektā, efektīvs tiesu izvietojums, tiesvedības procesu plašāka elektronizācija u.c (50) Pirmās instances tiesās kopējā neizskatīto civillietu prasību kopsumma ("iesaldēto līdzekļu" apjoms) ir 304,34 milj.EUR, bet tikai lietās par parāda un zaudējumu piedziņu vien - 287,55 milj.EUR17 Ievērojot minēto, no tautsaimniecības ieilgušos tiesvedības procesos ir "izņemti" ievērojami finanšu līdzekļi, kuri citkārt, ja būtu brīvi pieejami, varētu veicināt ekonomisko izaugsmi. Tāpat izvērtējumos par nozaru sniegto publisko pakalpojumu nodrošināšanu, vairākkārt uzsvērta pakalpojumu procesa pilnveidošanas, elektornizēšanas nepieciešamība.18 (51) Ekonomikas ministrijas uzņēmēju aptaujas "Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā 2001.-2011.gads" rezultātu ziņojumā (2011.gada augusts) konstatēts, ka uzņēmēji kā dažus no būtiskākajiem kavēkļiem uzņēmējdarbības veikšanai ir minējuši likumu un noteikumu izmaiņu biežumu (59%), nodokļu likumus un noteikumus, nodokļu administrēšanu (59%), valsts atbalsta trūkumu (33%), korupciju valsts sektorā (31%), darba aizsardzības un drošības prasības (30%), darba likumus un noteikumus (30%), valsts iepirkumu procesu (24%) un iespējas piekļūt valsts informācijai (23%). Pasaules Banka19 ir secinājusi, ka korupcija ir pats nopietnākais valsts ekonomiskās un sociālās attīstības šķērslis, jo, izkropļojot likuma varu un vājinot institūciju darbību, tiek apturēta arī no tām atkarīgā valsts ekonomiskā izaugsme. Šobrīd kontrolējošo institūciju administratīvās kapacitātes trūkums saistāms ar spēju noteikt korupcijas riskantās jomas un risku analīzes rezultātā identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes. (52) 2007.-2013.gada administratīvas kapacitātes stiprināšanas jomā ESI fondu atbalsts tika vērsts uz valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju kapacitātes stiprināšanu, paaugstinot to efektivitāti un pienesumu valsts ekonomiskai un sociālai izaugsmei, kā arī veicinot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes institūciju, sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu savstarpējo sadarbību labākas, uz sabiedrības vajadzībām vērstas politikas ieviešanā, kā arī efektīvas publiskās pārvaldes veidošanā. (53) Latvijas Viedās specializācijas stratēģija ir vērsta uz NAP2020 un NRP izvirzīto mērķu izpildi. Viedās Specializācijas stratēģijas prioritātes un uzstādījumi tiek iekļauti NIP 2014-2020, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Reģionālās politikas attīstības pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" un Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzīvas un nodrošināšanas pamatnostādnēs 2014.-2018.gadam, un attiecīgi vērā ņemami ERAF, ESF, ELFLA un EJZF investīciju plānošanā. ESI fondu investīcijas tiks balstītas uz Viedās specializācijas stratēģijas ietvarā definētajiem tautsaimniecības transformācijas virzieniem, izaugsmes prioritātēm un identificētajām viedās specializācijas jomām. (54) Lai risinātu augstākminētās identificētās problēmas PL ietvaros tiek izvirzīta attistības prioritāte Tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana, ko plānots veicināt ar investīcijām 1., 2., 3. un 11. tematisko mērķu ietvaros. Transporta infrastruktūras kvalitāte, kas ierobežo ekonomisko attīstību (55) NRP, NAP 2020 un EK pozīcijas dokuments identificē transporta infrastruktūras kvalitāti kā ierobežojumu ekonomikas izaugsmei un tautsaimniecības konkurētspējai. (56) Autoceļu infrastruktūras kritiskais stāvoklis, ko negatīvi ietekmēja ar krīzes laikā veiktā valsts budžeta konsolidācija, ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību, jo ierobežo valsts iespējas piesaistīt investīcijas ražošanas industrijas attīstībai, kur labi transporta savienojumi ar piegādātājiem un tirgiem ir priekšnosacījums. Tāpat tiek kavēta iedzīvotāju piekļuve izglītības, sociāliem un veselības pakalpojumiem, kas vēl vairāk palielina sociālekonomiskās reģionālās atšķirības un ierobežo reģionu attīstību, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi. (57) EK Transporta politikas "Baltajā grāmatā"20 ir atzīts, ka starp ES austrumu un rietumu daļu joprojām saglabājas lielas atšķirības transporta infrastruktūras ziņā, un tāpēc, lai izveidotu pilnībā integrētu Eiropas transporta infrastruktūras tīklu, atšķirības ir jānovērš, proti, jāuzlabo tirgus piekļuve ostām, nepieciešams uzlabot dzelzceļu tīkla jaudas, izveidojot kravu pārvadājumu koridorus, kas ir gan optimizēti energopatēriņa un emisiju izteiksmē, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi, gan arī pievilcīgi to uzticamības, mazāku sastrēgumu un zemu ekspluatācijas un administratīvo izmaksu dēļ. (58) Atšķirības transporta infrastruktūras kvalitātē ir novērojamas arī reģionālā līmenī. Latvijas ceļu infrastruktūras kvalitāte būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas ceļu kvalitātes un laika periodā no 2005.-2010. gadam šīs atšķirības ir palielinājušās. Tajā pašā laikā Latvijas dzelzceļa infrastruktūras kvalitāte ir pielīdzināma pārējām divām Baltijas valstīm. (59) ESF finansētajā pētījumā "Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011" , ko veica Rīgas Ekonomikas augstskola, identificēti un analizēti vairāk nekā 100 Latvijas konkurētspējas indikatori - sākot ar rezultātiem labklājības jomā un beidzot ar starpposma rādītājiem un konkurētspējas pamatiem. Kopaina raksturo sabiedrību, kas pastāvīgi nespēj sasniegt savu potenciālu - pašreizējais labklājības līmenis ir viens no sliktākajiem ES, un konkurētspējas pamatrādītāji liecina par trūkumiem, kas saglabājušies daudzu gadu laikā. Kā relatīvi stipra joma ir atzīmēta Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūra. Pētījumā atzīts, ka valstij, lai panāktu maksimālu efektu, jāorientējas uz ierobežotu prioritāšu skaitu. Viena no trim prioritātēm minēta transporta infrastruktūras uzlabošana, kas uzlabos sniegumu citās jomās gan ietekmējošos faktoru, gan labklājības rādītāju jomā. It īpaši tiek norādīts, ka Latvija atpaliek ceļu kvalitātes jomā, kas ietekmē starptautiskos tīklus un -daudz svarīgāk-preču un iedzīvotāju mobilitāti Latvijas teritorijā. Kopumā transporta infrastruktūra ietekmē visu tautsaimniecības sektoru produktivitāti, un tādējādi investīcijām infrastruktūrā būtu liela atdeve konkurētspējas palielināšanā. (60) Ņemot vērā, ka transporta un loģistikas nozares pienesums IKP ir 10% un tajā tiek nodarbināti 9% no strādājošiem, suboptimālā dzelzceļa tīkla caurlaidība un sliktais valsts ceļu stāvoklis rada ierobežojums ekonomikas tālākai attīstībai (61) Latvijas dzelzceļa tīklu raksturo zems elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus un negatīvi ietekmē vidi. (62) Dzelzceļa savienojuma neesamība ar Rietumeiropu rada situāciju, ka personu brīvas pārvietošanās tiesības pieņemamā kvalitātē (ceļojuma ilgums un izmaksas) var nodrošināt tikai gaisa transports. Šī izaicinājuma risināšanai plānots piesaistīt Eiropas Savienojuma instrumenta līdzekļus. (63) 53.7% no reģionālajiem autoceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, 46.3% no valsts galvenajiem autoceļiem (TEN-T) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, kas ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošiem faktoriem. Bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumā uz miljons iedzīvotājiem Latvijā 2011.gadā bija 1.3 reizes augstāks nekā ES vidējais rādītājs. (64) Tāpat ir identificētas posmi intensīvi noslogotākajā autoceļu tīkla daļā, kur autoceļu ģeometriskie parametri nespēj nodrošināt drošu un komfortablu satiksmi. (65) Latvijas lielo pilsētu centri ir noslogoti ar tranzītkravu pārvadājumiem, kas piesārņo vidi. It īpaši Rīgas metropoles areālā līdzšinējā galvaspilsētas transporta infrastruktūras un ceļu, kas savieno galvaspilsētu ar tuvējām pilsētām, attīstība nav spējusi pielāgoties straujajam transportlīdzekļu pieaugumam šajā reģionā. Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem no 2003.gada līdz 2012.gadam ir palielinājies par 2,7 procentpunktiem, palielinot slodzi uz infrastruktūru. Kopš 2000.gada līdz 2010.gada sākumam Rīgā vieglo automobiļu skaits ir pieaudzis par vairāk kā 60%, savukārt pēdējo desmit gadu laikā dubultojies Rīgā diennaktī iebraucošo transportlīdzekļu skaits. Rīgas maģistrālo ielu tīkls ir fragmentārs, un lielākā daļa Rīgā iebraucošā autotransporta nonāk pilsētas centrā, kā rezultātā būtiski pieaudzis gaisa piesārņojums. (66) Pieaugot pārvadājuma apjomiem starptautiskajā lidostā "Rīga", palielinās gaisa satiksmes ietekme uz vidi, ko iespējams novērst ar uzlabotu infrastruktūru. (67) Nepietiekami attīstīta visiem lietotājiem pieejamā Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu infrastruktūra attiecībā uz tiešu piekļuvi sauszemei un jūrai, kas saistīta ar kritiskā stāvoklī esošajām kopējām hidrotehniskajām būvēm un pievadceļu (autoceļu/dzelzceļu) kvalitāti, kā arī to caurlaides spēja atsevišķās ostu teritorijās. (68) ES fondu 2007.-2013.plānošanas perioda ietvaros transporta infrastruktūras attīstības jomā, veikts nozīmīgs ieguldījums transporta jomas uzlabošanai. Veikti nozīmīgi darbi uzlabojot valsts galveno un reģionālo ceļu kvalitāti, veikti pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā, uzlabojot gājēju, velosipēdistu, moto transporta vadītāju un pasažieru, automobiļu vadītāju un pasažieru drošību, cietušo skaita samazināšana ceļu satiksmes negadījumos. Latvija no 2001. gada līdz 2010. gadam veikusi nozīmīgu darbu ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā, panākot bojāgājušo skaita samazinājumu par 60,9%, tādējādi sasniedzot ES izvirzīto ambiciozo mērķi - līdz 2010. gadam par 50% samazināt bojā gājušo skaitu. (69) Veikti ieguldījumi ostu infrastruktūrā, veicinot kvalitātes uzlabošanu un attīstību. ES fondu 2007-2013 īstenošanas periodā veikts darbs pie dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanas, dzelzceļa pārvadājumu skaits Latvijā 2012.gadā ir pieaudzis par 10% un kopumā pārvadāti 60,6 miljoni tonnu kravu. Lai gan 2007.-2013.gada plānošanas periodā veiktās investīcijas veicinājušas mērķu - kvalitatīva un konkurētspējīga kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta transporta infrastruktūra mērķu sasniegšanu, tomēr transporta attīstības temps nav pietiekami straujš, tādējādi nepieciešami papildu ieguldījumi transporta jomā, veicinot multimodālu transporta sistēmas pilnveidošanu. (70) VAS "Latvijas Valsts ceļi" pamatojoties uz SM deleģējumu ir izstrādājuši "Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2020.gadam", kas dos iespēju izmantojot valsts budžeta atbalstu sasniegt valsts autoceļu tīkla kvalitatīvos rādītājus, kas identificēti NAP 2020. (71) Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam piedāvā visaptverošu redzējumu par augstākminētajiem izaicinājumiem un piedāvā politikas rīcības virzienus, kas izriet no stratēģiskā transporta politikas mērķa - konkurētspēj …