Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu

Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu 1.pants. 1992.gada 3.septembra Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2007.) 2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija latviešu un angļu valodā. 3 3.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Konvencijas 23.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu nodošanai glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. 4 4.pants. Konvencija stājas spēkā tās 21.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. 5 5.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja. 6 (31.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2007.) 6.pants. Nacionālā iestāde Konvencijas 7.panta ceturtā punkta izpratnē ir Valsts vides dienests. 7 (31.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2007.) Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 2.maijā. Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1996.gada 17.maijā Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (Apvienoto Nāciju Organizācija 1993.gads)PREAMBULAŠīs Konvencijas Dalībvalstis,būdamas apņēmības pilnas ar savu rīcību panākt reālu progresu attiecībā uz vispārēju un pilnīgu atbruņošanos stingras un kompetentas kontroles apstākļos, tajā skaitā ikkatra veida masu iznīcināšanas ieroču aizliegšanu un likvidāciju,vēloties dot savu ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos formulēto mērķu un principu īstenošanā,neaizmirstot, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja ir vairākkārt nosodījusi visas aktivitātes, kuras neatbilst tiem principiem un mērķiem, kas formulēti 1925. gada 17. jūnijā Ženēvā parakstītajā Protokolā "Par aizliegumu kara apstākļos pielietot smacējošās, indīgās un citas gāzes, kā arī bakterioloģiskos ieročus" (1925. gada Ženēvas Protokolā),atzīstot, ka dotā Konvencija vēlreiz apliecina principus, mērķus un pieņemtās saistības, kas atbilst 1925. gada Ženēvas Protokolam un 1972. gada 10. aprīlī Londonā, Maskavā un Vašingtonā parakstītajai Konvencijai "Par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādes, ražošanas un uzkrāšanas aizliegumu un par to likvidāciju,paturot prātā mērķi, kas formulēts Konvencijas "Par Par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādes, ražošanas un uzkrāšanas aizliegumu un par to likvidāciju" IX pantā,būdamas apņēmības pilnas īstenot dotās Konvencijas normas, lai visas cilvēces interesēs pilnībā novērstu ķīmisko ieroču pielietošanas iespēju, tādējādi izpildot saskaņā ar 1925. gada Ženēvas Protokolu pieņemtās saistības,atzīstot attiecīgajos nolīgumos un starptautisko tiesību principos paredzēto aizliegumu karadarbībā pielietot herbicīdus,vēloties veicināt brīvo tirdzniecību ar ķimikālijām, kā arī starptautisko sadarbību un zinātniski-tehniskās informācijas apmaiņu ķīmijas nozarē tādā aspektā, ko neaizliedz dotā Konvencija, lai paātrinātu visu Dalībvalstu ekonomisko un tehnoloģisko progresu,būdamas pārliecinātas, ka pilnīga un efektīva ķīmisko ieroču izstrādes, ražošanas, iegūšanas, uzkrāšanas, saglabāšanas, tālāknodošanas un pielietošanas aizlieguma un to likvidācijas īstenošana nepieciešams pasākums šo kopējo mērķu sasniegšanai,ir vienojušās par sekojošo:I pantsVISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS1. Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos:(a) neizstrādāt, neražot, neiegūt nekādā citā ceļā, neuzkrāt un nesaglabāt ķīmiskos ieročus, kā arī tieši vai netieši ķīmiskos ieročus nenodot citu lietošanā;(b) nepielietot ķīmiskos ieročus;(c) neiesaistīties nekādos militāros sagatavošanās darbos attiecībā uz ķīmisko ieroču pielietošanu;(d) nekādā veidā nevienu neatbalstīt, nestimulēt un neierosināt attiecībā uz iesaistīšanos jebkādā saskaņā ar šo Konvenciju Dalībvalstij aizliegtā pasākumā;2. Saskaņā ar dotās Konvencijas noteikumiem, katra Dalībvalsts apņemas iznīcināt ķīmiskos ieročus.3. Saskaņā ar dotās Konvencijas noteikumiem, katra Dalībvalsts apņemas iznīcināt visus ķīmiskos ieročus, kurus tā atstājusi citas Dalībvalsts teritorijā.4. Saskaņā ar dotās Konvencijas noteikumiem, katra Dalībvalsts apņemas iznīcināt visas sev piederošās vai tās valdījumā esošās, vai jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā izvietotās ķīmisko ieroču ražošanas ietaises.5. Katra Dalībvalsts apņemas karadarbībā nepielietot tādus ķīmiskos ieročus, kas paredzēti cīņai ar nemierniekiem.II pantsDEFINĪCIJAS UN KRITĒRIJIDotās Konvencijas aspektā:1. "Ķīmiskie ieroči" ir, kopumā vai atsevišķi:(a) toksiskās ķimikālijas un to ieguves reakcijas starpprodukti, ja vien to pielietošana nav paredzēta tādiem mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, un to tipi un daudzumi atbilst šiem mērķiem;(b) munīcija un ierīces, kuras speciāli izveidotas ar tādu nolūku, lai šīs munīcijas un šo ierīču pielietošanas gadījumā, realizējoties (a) apakšpunktā minēto toksisko ķimikāliju toksiskajām īpašībām, tiktu izraisīta nāve vai cits kaitējums;(c) jebkura iekārta, kura speciāli izveidota ar nolūku pielietot to tiešā sakarā ar (b) apakšpunktā minētās munīcijas un ierīču izmantošanu.2. "Toksiskās ķimikālijas" ir:jebkuras ķimikālijas, kuras, īstenojoties to ķīmiskajai iedarbībai uz dzīvības procesiem, var cilvēkiem un dzīvniekiem izraisīt nāvi, pārejošu nespēju vai nepārejošu kaitējumu. Minētajā kategorijā iekļautas visas šīs ķimikālijas neatkarīgi no to izcelsmes vai izgatavošanas metodes un neatkarīgi no to lokalizācijas telpās, munīcijā vai citur.(Lai atvieglotu Šīs Konvencijas īstenošanu, pielikumā "Papildinājums attiecībā uz ķimikālijām" ir doti pārbaudēm pakļaujamo toksisko ķimikāliju Saraksti.)3. "Ieguves reakcijas starpprodukts" ir:jebkurš ķīmisks savienojums, kas tiek tālāk pārveidots jebkuras toksisko ķimikāliju ieguves reakcijas jebkurā turpmākajā stadijā. Tas ir jebkurš svarīgākais jebkuras binārās vai daudzkomponentu ķīmiskās sistēmas elements.(Lai atvieglotu Šīs Konvencijas īstenošanu, pielikumā "Papildinājums attiecībā uz ķimikālijām" ir doti pārbaudēm pakļaujamo toksisko ķimikāliju ieguves reakcijas starpproduktu Saraksti.)4. "Bināro un daudzkomponentu ķīmisko sistēmu galvenā komponente" (turpmāk tekstā "galvenā komponente") ir ieguves reakcijas starpprodukts, kurš būtībā nosaka galaprodukta toksiskās īpašības un kurš strauji reaģē ar citām ķimikālijām binārajā vai daudzkomponentu sistēmā.5. "Vecie ķīmiskie ieroči" ir:a) ķīmiskie ieroči, kuri izgatavoti līdz 1925. gadam; vaib) ķīmiskie ieroči, kuri izgatavoti laika posmā no 1925. līdz 1946. gadam un kuru kvalitāte pazeminājusies tādā mērā, ka tos vairs nevar pielietot kā ķīmiskos ieročus.6. "Atstātie ķīmiskie ieroči" ir:(a) ķīmiskie ieroči, tajā skaitā vecie ķīmiskie ieroči, kurus kāda Valsts pēc 1925. gada 1. janvāra atstājusi citas valsts teritorijā bez pēdējās piekrišanas.7. "Cīņai ar nemierniekiem paredzētie ķīmiskie ieroči" ir:jebkura Sarakstā neiekļauta ķimikālija, kura, iedarbojoties uz cilvēka organismu, var nekavējoties izraisīt īslaicīgu maņu orgānu kairinājumu vai fiziskus traucējumus, kas pāriet pēc tam, kad izbeigta iedarbošanās ar šīm ķimikālijām.8. "Ķīmisko ieroču ražošanas objekts":a) ir jebkura tāda iekārta, kā arī jebkura tāda ietaise, kurā šī iekārta atrodas, kas izstrādāta, uzbūvēta vai izmantota jebkurā laikā pēc 1946. gada 1. janvāra:i) kā struktūrelements tajā ķimikāliju ieguves reakcijas stadijā ("pēdējā tehnoloģiskajā stadijā"), kurā šādas iekārtas funkcionēšanas gaitā īstenoto materiālo plūsmu sastāvdaļa ir:1) jebkura no pielikuma "Papildinājums attiecībā uz ķimikālijām" 1. sarakstā minētajām ķimikālijām; vai2) jebkura cita ķimikālija, kuru var izmantot ķīmiskajiem ieročiem, bet kuru kādas Dalībvalsts teritorijā vai jebkurā citā kādas Dalībvalsts jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā izmanto citiem, dotās Konvencijas neaizliegtiem mērķiem apjomā, kurš nepārsniedz 1 tonnu gadā;vaiii) ķīmisko ieroču piepildīšanai, tajā skaitā, starp citu, 1.sarakstā minēto ķimikāliju iepildīšanai šāviņos, ierīcēs vai arī birstošo vai šķidro vielu konteineros; ķimikāliju iepildīšanai konteineros, kuri ir samontēto bināro šāviņu un ierīču sastāvdaļa, vai ķīmiskajā palīgmunīcijā, kura ir samontēto unitāro šāviņu un ierīču sastāvdaļa; un konteineru un ķīmiskās palīgmunīcijas ielādēšanai attiecīgajos šāviņos un ierīcēs;b) navi) neviens objekts, kura ražošanas jaudas piemērotas (a)(i) apakšpunktā minēto ķimikāliju sintēzei tikai tādā apjomā, kurš nepārsniedz 1 tonnu;ii) neviens tāds objekts, kurā (a)(i) apakšpunktā minēto ķimikāliju iegūst vai ieguva kā neizbēgamu blakusproduktu procesos, kas paredzēti šīs Konvencijas atļautiem nolūkiem, pie nosacījuma, ka šīs ķimikālijas daudzums nepārsniedz 3% no produkcijas kopapjoma un ka šis objekts ir deklarējams un pārbaudāms saskaņā ar pielikumu "Papildinājums attiecībā uz īstenošanu un pārbaudi" (turpmāk tekstā "Papildinājums par pārbaudi"); vaiiii) speciāls mazs objekts 1. sarakstā minēto ķimikāliju ražošanai šīs Konvencijas neaizliegtos nolūkos, kā norādīts "Papildinājuma par pārbaudi" VI daļā.9. "Nolūki, kurus neaizliedz šī Konvencija" ir:a) rūpnieciskie, lauksaimnieciskie, pētnieciskie, medicīniskie, farmaceitiskie un citi miermīlīgie nolūki;b) aizsardzības nolūki, konkrēti, tādi nolūki, kuri attiecas tieši uz aizsardzību pret toksiskajām ķimikālijām un aizsardzību pret ķīmiskajiem ieročiem;c) militārie nolūki, kuri neattiecas uz ķīmisko ieroču pielietošanu un kuri nav saistīti ar ķimikāliju toksisko īpašību izmantošanu kā karadarbības metodi;d) likuma realizācija piespiedu kārtā, tajā skaitā iekšzemes nemieru apspiešana.10. "Ražošanas jauda" ir:potenciāls konkrētas ķimikālijas noteikta daudzuma ražošanai gadā, balstoties uz faktiski izmantoto vai, ja šis tehnoloģiskais process vēl nefunkcionē, uz izmantošanai attiecīgajā objektā ieplānoto tehnoloģisko procesu. Jāuzskata, ka tas ir vienāds ar firmas datu plāksnītē norādīto nominālo jaudu vai, ja dati par nominālo jaudu nav pieejami, ar projektēto jaudu. Firmas datu plāksnītē norādītā nominālā jauda ir produkcijas izlaide tādos apstākļos, kuri dotajam ražošanas objektam optimizēti attiecībā uz maksimālo apjomu, pamatojoties uz vienu vai vairākām izmēģinājumpārbaudēm. Projektētā jauda ir attiecīgā teorētiski aprēķinātā produkcijas izlaide.11. "Organizācija" ir Organizācija Ķīmisko Ieroču Aizliegšanas Veicināšanai, kura tiek nodibināta, pamatojoties uz šīs Konvencijas VIII pantu.12. VI panta aspektā:a) ķimikālijas "ražošana" ir tās iegūšana ķīmiskās reakcijas rezultātā;b) ķimikālijas "apstrāde" ir fizikāls process, piem., tās sastādīšana pēc receptes, ekstrakcija un attīrīšana, kuras rezultātā ķimikālija netiek pārvērsta citā ķimikālijā;c) ķimikālijas "iztērēšana" ir tās pārvēršana par citu ķimikāliju ķīmiskās reakcijas rezultātā.III pantsDEKLARĀCIJAS1. Katra Dalībvalsts, ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz to, iesniedz Organizācijai šādas deklarācijas, kurās tā:a) attiecībā uz ķīmiskajiem ieročiem:i) paziņo, vai tās īpašumā vai pārvaldījumā ir jebkādi ķīmiskie ieroči, vai arī pastāv jebkādi ķīmiskie ieroči, kas atrodas jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā;ii) norāda precīzu to ķīmisko ieroču atrašanās vietu, kopējo daudzumu un to sīku lietisko sastāvu, kuri ir tās īpašumā vai valdījumā vai kuri atrodas jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (A) daļas 1.-3. punktiem, izņemot III apakšpunktā minētos ķīmiskos ieročus;iii) paziņo par jebkuriem ķīmiskajiem ieročiem savā teritorijā, kurus īpašumā vai valdījumā ir ieguvusi cita Valsts un kuri ir izvietoti jebkurā citas Valsts jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (A) daļas 4. punktam;iv) paziņo, vai tā ir tieši vai netieši nodevusi citiem vai saņēmusi jebkādus ķīmiskos ieročus pēc 1946. gada 1. janvāra, un konkretizē šādu ieroču nodošanu vai saņemšanu atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (A) daļas 5. punktam;v) iesniedz savu vispārējo plānu par tās īpašumā vai valdījumā esošo vai jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā izvietoto ķīmisko ieroču iznīcināšanas plānu atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (A) daļas 6. punktam;b) attiecībā uz vecajiem un atstātajiem ķīmiskajiem ieročiem:i) paziņo, vai tai tās teritorijā ir vecie ķīmiskie ieroči un iesniedz visu rīcībā esošo informāciju atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (B) daļas 3. punktam;ii) paziņo, vai tās teritorijā atrodas atstātie ķīmiskie ieroči, un iesniedz visu rīcībā esošo informāciju atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (B) daļas 8. punktam;iii) paziņo, vai tā atstājusi ķīmiskos ieročus citu valstu teritorijā, un iesniedz visu rīcībā esošo informāciju atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (B) daļas 10. punktam;c) attiecībā uz ķīmisko ieroču ražošanas objektiem:i) paziņo, vai jebkurā brīdī pēc 1946. gada 1. janvāra jebkāds ķīmisko ieroču ražošanas objekts atrodas vai ir bijis tās īpašumā vai valdījumā, kā arī vai tas ir izvietots vai ir bijis izvietots jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā;ii) norāda jebkuru ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kas jebkurā laikā kopš 1946. gada 1. janvāra atrodas vai ir bijis tās īpašumā vai valdījumā, vai kurš ir izvietots vai ir bijis izvietots jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" V daļas 1. punktam, izņemot (iii) apakšpunktā minētos objektus;iii) ziņo par jebkuru ķīmisko ieroču ražošanas objektu savā teritorijā, kurš atrodas vai ir atradies citas valsts īpašumā vai valdījumā, un kurš ir vai ir bijis jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, jebkurā laikā kopš 1946. gada 1. janvāra, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 2. punktam;iv) paziņo, vai tā nodevusi vai saņēmusi, tieši vai netieši, jebkādu iekārtu ķīmisko ieroču ražošanai kopš 1946. gada 1. janvāra, un konkretizē tādu iekārtu nodošanu un saņemšanu atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 3.-5. punktiem;v) iesniedz visu ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kuri atrodas tās īpašumā vai valdījumā, vai kuri izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, iznīcināšanas plānu, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 6. punktam;vi) norāda pasākumus, kuri veicami, lai slēgtu visus ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri ir tās īpašumā vai valdījumā, vai kuri izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 1(I). punktam;vii) iesniedz savu ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kuri atrodas tās īpašumā vai valdījumā, vai jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, vispārējo pagaidu rekonstrukcijas plānu, kurš paredz to pārveidot par ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 7. punktam;d) attiecībā uz citiem objektiem:norāda uz jebkura objekta vai iestādes, kuri atrodas valsts īpašumā vai valdījumā, vai ir izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, atrašanās vietu, raksturu un vispārējo darbības sfēru, kuri uzcelti vai izmantoti kopš 1946. gada 1. janvāra galvenokārt ķīmisko ieroču izstrādei. šādā ziņojumā, cita starpā, tiek ietvertas laboratorijas, poligoni un izmēģinājumu vietas;e) attiecībā uz ķīmiskajiem ieročiem cīņai ar nekārtībām:norāda ķīmiskos nosaukumus, struktūrformulas un reģistrācijas numurus pēc "Chemical Abstracts Service" (CAS), ja tāds piešķirts, katrai ķimikālijai, kura domāta cīņai pret nekārtībām. šo ziņojumu atjauno ne vēlāk kā 30 dienas pēc jebkādu izmaiņu stāšanās spēkā.2. Šī panta nosacījumi un Pielikuma par pārbaudi IV daļas attiecīgie nosacījumi, pēc Dalībvalsts ieskatiem, netiek attiecināti uz ķīmiskajiem ieročiem, kurus apraka to teritorijā līdz 1977. gada 1. janvārim un paliek aprakti, vai kurus nogremdēja jūrā līdz 1985. gada 1. janvārim.IV pantsĶĪMISKIE IEROČI1. Šī panta nosacījumi un tā īstenošanas detalizētā kārtība attiecas uz visiem ķīmiskajiem ieročiem, kuri ir dalībvalsts īpašumā vai valdījumā, vai kuri izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, izņemot vecos ķīmiskos ieročus un atstātos ķīmiskos ieročus, uz kuriem attiecas Pielikuma par pārbaudi IV (B) daļa.2. Šī panta īstenošanas detalizēta kārtība izklāstīta Pielikumā par pārbaudi.3. Visas vietas, kur tiek uzglabāti vai iznīcināti ķīmiskie ieroči, kas norādīti 1a) punktā, pakļautas sistemātiskai pārbaudei, ar inspekciju uz vietas un veicot novērojumus ar aparatūras palīdzību, kas uzstādīta uz vietas, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļai.4. Katra dalībvalsts tūlīt pēc ziņojuma iesniegšanas atbilstoši III panta 1. punktam dod iespēju piekļūt ķīmiskajiem ieročiem, kuri norādīti 1. punktā, lai nodrošinātu ziņojuma sistemātisku pārbaudi ar inspekciju uz vietas. Pēc tās katra dalībvalsts neizved jebkādus šādus ķīmiskos ieročus, izņemot tikai uz ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu. Tā dod iespēju piekļūt šādiem ķīmiskajiem ieročiem, lai nodrošinātu sistemātisku pārbaudi uz vietas.5. Katra dalībvalsts rada iespēju piekļūt jebkuriem ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektiem, kuras atrodas tās īpašumā vai valdījumā, vai jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, lai nodrošinātu sistemātisku pārbaudi ar inspekciju uz vietas un novērojot tos ar aparatūras palīdzību, kura uzstādīta šajās vietās.6. Katra dalībvalsts iznīcina visus ķīmiskos ieročus, kuri norādīti 1.punktā saskaņā ar Pielikumu par pārbaudi un atbilstoši iznīcināšanas tempiem un secībai (tālāk minēti kā "iznīcināšanas kārtība"). Tāda iznīcināšana sākas ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, un beidzas ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Dalībvalstij nav aizliegts iznīcināt šādus ķīmiskos ieročus daudz ātrākos tempos.7. Katra dalībvalsts:a) iesniedz ķīmisko ieroču iznīcināšanas detalizētu plānu, kā norādīts 1. punktā, ne vēlāk kā 60 dienas pirms katra iznīcināšanas gada sākuma perioda atbilstoši Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļas 29. punktam; detalizētie plāni aptver visas rezerves, kuras pakļautas iznīcināšanai nākošā iznīcināšanas gada perioda laikā;b) katru gadu iesniedz ziņojumu par ķīmisko ieroču iznīcināšanas plāna īstenošanu, kā norādīts 1. punktā, ne vēlāk kā 60 dienas pēc katra iznīcināšanas gada perioda beigām;unc) apliecina ne vēlāk kā 30 dienas pēc iznīcināšanas procesa beigām, ka visi ķīmiskie ieroči, kuri norādīti 1. punktā, ir iznīcināti.8. Ja valsts ratificē šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc 10 gadus ilga iznīcināšanas perioda, kā norādīts 6. punktā, tad tā iznīcina ķīmiskos ieročus, kas norādīti 1. punktā, cik vien ātri iespējams. Iznīcināšanas kārtību un stingru pārbaudes procedūru tādai dalībvalstij nosaka Izpildu padome.9. Jebkurus ķīmiskos ieročus, kurus dalībvalsts konstatē pēc sākotnējās ķīmisko ieroču deklarēšanas, piesaka, bloķē un iznīcina atbilstoši Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļai.10. Katra dalībvalsts ķīmisko ieroču transportēšanas, paraugu atlases, uzglabāšanas un iznīcināšanas laikā vispirms nodrošina cilvēku drošību un apkārtējās vides aizsardzību. Katra dalībvalsts realizē ķīmisko ieroču transportēšanu, paraugu atlasi, uzglabāšanu un iznīcināšanu atbilstoši saviem nacionālajiem standartiem par drošību un emisiju.11. Jebkura dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas ķīmiskie ieroči, kuri ir citas valsts īpašumā vai valdījumā, vai kuri ir izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, maksimāli rūpējas par to, kā nodrošināt šo ķīmisko ieroču izvākšanu no tās teritorijas ne vēlāk kā gadu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Ja tie nav izvākti viena gada laikā, dalībvalsts var lūgt Organizācijai un citām dalībvalstīm sniegt palīdzību šo ķīmisko ieroču iznīcināšanā.12. Katra dalībvalsts apņemas sadarboties ar citām dalībvalstīm, kuras uz divpusēju attiecību pamata vai ar Tehniskā sekretariāta palīdzību pieprasa informāciju vai palīdzību jautājumā par ķīmisko ieroču efektīvas un drošas iznīcināšanas veidiem un tehnoloģiju.13. Pārbaudes laikā, kas tiek veikta atbilstoši šim pantam un Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļai, Organizācija izskata pasākumus pret divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu nevajadzīgu dublēšanos jautājumā par ķīmisko ieroču uzglabāšanu un to iznīcināšanu.šajā nolūkā Izpildu padome nolemj ierobežot pārbaudi ar pasākumiem, kuri papildina tos pasākumus, kuri pieņemti atbilstoši divpusējam vai daudzpusējam līgumam, ja tā uzskata, ka:a) pārbaudes pasākumi šajā līgumā ir savienojami ar pārbaudes pasākumiem, kuri paredzēti šajā pantā un Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļā;b) tāda līguma īstenošana dod pietiekamu garantiju, ka ievēroti šīs Konvencijas attiecīgie nosacījumi;unc) divpusējā vai daudzpusējā līguma puses pilnībā informē Organizāciju par savu darbību pārbaudē.14. Ja Izpildu padome pieņem lēmumu atbilstošu 13. punktam, Organizācijai ir tiesības kontrolēt divpusējā vai daudzpusējā līguma īstenošanu.15. Nekas 13. un 14. punktos neiespaido dalībvalsts saistības sniegt ziņojumus atbilstoši III pantam, šim pantam un Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļai.16. Katra dalībvalsts sedz to ķīmisko ieroču iznīcināšanas izdevumus, kurus tai jāiznīcina. Tā sedz arī šo ķīmisko ieroču uzglabāšanas un iznīcināšanas pārbaudes izdevumus, ja Izpildu padome nepieņem citu lēmumu. Ja Izpildu padome nolemj ierobežot Organizācijas pārbaudes pasākumus atbilstoši 13. punktam, tad Organizācijas papildus pārbaudes un kontroles izdevumus sedz atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas biedru maksu skalai, kā tas norādīts VIII panta 7. punktā.17. šī panta nosacījumi un attiecīgie Pielikuma par pārbaudi IV daļas nosacījumi, pēc dalībvalsts ieskatiem, netiek attiecināti uz ķīmiskajiem ieročiem, kuri bija aprakti tās teritorijā līdz 1977. gada 1. janvārim un paliek aprakti vai kuri tika nogremdēti jūrā līdz 1985. gada 1. janvārim.V pantsĶĪMISKO IEROČU RAŽOŠANAS OBJEKTI1. Šī panta nosacījumi un tā īstenošanas detalizēta procedūra tiek attiecināta uz jebkuriem un uz visiem ķīmisko ieroču ražošanas objektiem, kuri ir dalībvalsts īpašumā vai valdījumā vai kuri izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē.2. Šī panta īstenošanas detalizēta procedūra izklāstīta Pielikumā par pārbaudi.3. Visi ķīmisko ieroču ražošanas objekti, kas norādīti 1. punktā, pakļauti sistemātiskai pārbaudei ar inspekciju uz vietas un novērojot ar aparatūras palīdzību, kura uzstādīta šajās vietās, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļai.4. Katra dalībvalsts nekavējoties pārtrauc visu darbību ķīmisko ieroču ražošanas objektos, kā norādīts 1. punktā, izņemot darbības, kuras prasa to slēgšana.5. Neviena dalībvalsts neveido nekādus jaunus ķīmisko ieroču ražošanas objektus un nepārveido nekādus esošos objektus, lai ražotu ķīmiskos ieročus vai arī kādai citai darbībai, kuru aizliedz šī Konvencija.6. Katra dalībvalsts tūlīt pēc paziņojuma iesniegšanas atbilstoši III panta 1.c) punktam rada iespēju piekļūt ķīmisko ieroču ražošanas objektiem, kuri norādīti 1. punktā, lai sistemātiski tos pārbaudītu ar inspekciju uz vietas.7. Katra dalībvalsts:a) ne vēlāk kā 90 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā slēdz visus ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri norādīti 1. punktā, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļai un iesniedz atbilstošu paziņojumu;unb) rada iespēju piekļūt ķīmisko ieroču ražošanas objektiem, kuri norādīti 1. punktā, pēc to slēgšanas, lai sistemātiski tos pārbaudītu ar inspekciju uz vietas un novērojot tos ar aparatūru uz vietas, lai pārliecinātos par to, ka objekts paliek slēgts un vēlāk tiks iznīcināts.8. Katra dalībvalsts iznīcina visus ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri norādīti 1. punktā, un attiecīgos objektus un iekārtas saskaņā ar Pielikumu par pārbaudi un atbilstoši saskaņotajiem iznīcināšanas tempiem un secībai (tālāk tekstā "iznīcināšanas kārtība"). Tāda iznīcināšana sākas ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā un beidzas ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.Dalībvalstij nav aizliegts iznīcināt šādus objektus daudz ātrākā tempā.9. Katra dalībvalsts:a) iesniedz detalizētus ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kuri norādīti 1. punktā, iznīcināšanas plānus, ne vēlāk kā 80 dienas pirms katra objekta iznīcināšanas sākuma;b) katru gadu iesniedz paziņojumus par ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanas plānu īstenošanu, ne vēlāk kā 90 dienas pēc katra iznīcināšanas gada perioda beigām;unc) apliecina, ne vēlāk kā 30 dienas pēc iznīcināšanas procesa pabeigšanas, ka visi ķīmisko ieroču ražošanas objekti, kuri ir norādīti1. punktā, ir iznīcināti.10. Ja valsts ratificē šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc 8. punktā norādītā 10 gadu iznīcināšanas perioda, tad tā iznīcina ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri norādīti 1. punktā, cik vien ātri iespējams. Iznīcināšanas kārtību un stingras pārbaudes procedūras tādai dalībvalstij nosaka Izpildu padome.11. Katra dalībvalsts ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanas laikā vispirms vērš uzmanību uz cilvēku drošības garantēšanu un apkārtējās vides aizsardzību. Katra dalībvalsts iznīcina ķīmisko ieroču ražošanas objektus atbilstoši saviem nacionālajiem standartiem par drošību un emisiju.12. Ķīmisko ieroču ražošanas objekti, kuri norādīti 1. punktā, var tikt īslaicīgi pārstrukturēti, lai iznīcinātu ķīmiskos ieročus atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 18-25. punktiem. Tāds pārstrukturēts objekts jāiznīcina tiklīdz tas vairs netiek izmantots ķīmisko ieroču iznīcināšanā, bet katrā gadījumā ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.13. Īpašos, galējos nepieciešamības gadījumos dalībvalsts var pieprasīt atļauju izmantot ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri norādīti 1. punktā, nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija. Pēc Izpildu padomes ieteikuma dalībvalstu Konference izlemj jautājumu par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu, un izvirza noteikumus, uz kuru pamata dota šāda piekrišana atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas D nodaļai.14. Ķīmisko ieroču ražošanas objekts tiek pārveidots tā, lai pārveidojamam objektam iespējas atgriezeniskajai pārveidei par ķīmisko ieroču ražošanas objektu būtu ne lielākas kā jebkuram citam objektam, kuru izmanto rūpnieciskām, lauksaimnieciskām, pētnieciskām, medicīniskām, farmaceitiskām un citām miera laika vajadzībām, un kuri nav saistīti ar ķimikālijām, kas ietvertas sarakstā Nr.1.15. Visi pārveidojamie objekti pakļauti sistemātiskai pārbaudei ar inspekciju uz vietas un to novērošanai ar aparatūru, kas uzstādīta uz vietas, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas D nodaļai.16. Pārbaudes izdarīšanas laikā atbilstoši šim punktam un Pielikuma par pārbaudi V daļai Organizācija izskata pasākumus pret dalībvalstu divpusējo un daudzpusējo līgumu par ķīmisko ieroču ražošanas objektu pārbaudi un to iznīcināšanu nevajadzīgu dublēšanos.Šajā nolūkā Izpildu padome lemj ierobežot pārbaudi ar pasākumiem, kuri papildina tos pasākumus, kuri paredzēti šādā divpusējā vai daudzpusējā līgumā, ja tā uzskata, ka:a) pārbaudes pasākumi, kas paredzēti šādā līgumā, nav pretrunā ar pārbaudes pasākumiem, kurus paredz šis pants un Pielikuma par pārbaudi V daļa;b) tāda līguma īstenošana dod pietiekamu garantiju, lai ievērotu šīs Konvencijas attiecīgos pasākumus;c) divpusējā vai daudzpusējā līguma puses pilnībā informē Organizāciju par savu pārbaudes darbību.17. Ja Izpildu padome pieņem lēmumu atbilstoši 16. punktam, tad Organizācijai ir tiesības kontrolēt divpusējā vai daudzpusējā līguma īstenošanu.18. Nekas 16. un 17. punktos neietekmē dalībvalsts saistības iesniegt paziņojumus atbilstoši III pantam, šim pantam un Pielikuma par pārbaudi V daļai.19. Katra dalībvalsts sedz to ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kurus tām obligāti jālikvidē, likvidēšanas izdevumus. Tā sedz arī pārbaudes izdevumus, atbilstoši šim pantam, ja Izpildu padome nepieņem citu lēmumu. Ja Izpildu padome nolemj ierobežot Organizācijas pārbaudes pasākumus atbilstoši 16. punktam, tad Organizācijas papildus kontroles un pārbaudes izdevumus sedz atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas biedru naudas skalai, kā tas norādīts VIII panta 7. punktā.VI pantsDARBĪBA, KURU NEAIZLIEDZ ŠĪ KONVENCIJA1. Katrai dalībvalstij ir tiesības, ievērojot šīs Konvencijas nosacījumus, izstrādāt, ražot, kādā citā veidā iegādāties, saglabāt, nodot citiem un izmantot toksiskās ķimikālijas un to prekursorus mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija.2. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu toksisko ķimikāliju un to prekursoru izstrādi, ražošanu, kāda cita veida iegādi, saglabāšanu, nodošanu citiem un izmantošanu savas teritorijas robežās vai jebkurā citā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija. šim nolūkam, un lai pārbaudītu darbības atbilstību šīs Konvencijas saistībām, katra dalībvalsts pakļauj toksiskās ķimikālijas un to prekursorus, kuri norādīti Sarakstos Nr. 1, 2 un 3 Pielikumā par ķimikālijām, objektiem, kas saistīti ar tādām ķimikālijām, un citiem objektiem, kā tas norādīts Pielikumā par pārbaudi, kuri izvietoti tās teritorijā vai jebkurā citā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, pārbaudes pasākumiem, kā to paredz Pielikums par pārbaudi.3. Katra dalībvalsts pakļauj ķimikālijas, kuras uzskaitītas Sarakstā Nr.1 (tālāk tekstā Saraksta Nr.1 ķimikālijas) ražošanas, iegādes, saglabāšana, nodošanas citiem un izmantošanas aizliegumiem, kā tas norādīts Pielikuma par pārbaudi VI daļā. Tā pakļauj Saraksta Nr.1 ķimikālijas un objektus, kuri norādīti Pielikuma par pārbaudi VI daļā, sistemātiskai pārbaudei ar inspekciju uz vietas un novērojot ar uzstādītās aparatūras palīdzību, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi šai daļai.4. Katra dalībvalsts pakļauj ķimikālijas, kuras uzskaitītas Sarakstā Nr.2 (tālāk tekstā Saraksta Nr.2 ķimikālijas), un objektus, kuri norādīti Pielikuma par pārbaudi VIII daļā, datu novērošanai un pārbaudei uz vietas atbilstoši Pielikuma par pārbaudi šai daļai.5. Katra dalībvalsts pakļauj ķimikālijas, kuras uzskaitītas Sarakstā Nr.3 (tālāk tekstā Saraksta Nr.3 ķimikālijas), un objektus, kuri norādīti Pielikuma par pārbaudi VIII daļā, datu novērošanai un pārbaudei uz vietas atbilstoši Pielikuma par pārbaudi šai daļai.6. Katra dalībvalsts pakļauj objektus, kuri norādīti Pielikuma par pārbaudi IX daļā, datu novērošanai un iespējamai pārbaudei uz vietas atbilstoši šai Pielikuma par pārbaudi daļai, ja dalībvalstu Konference nepieņem citu lēmumu atbilstoši Pielikuma par pārbaudi IX daļas 22. punktam.7. Katra dalībvalsts, ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, sniedz sākotnējās deklarācijas par attiecīgajām ķimikālijām un objektiem atbilstoši Pielikumam par pārbaudi.8. Katra dalībvalsts sniedz ikgadējas deklarācijas par attiecīgajām ķimikālijām un objektiem atbilstoši Pielikumam par pārbaudi.9. Lai veiktu pārbaudi uz vietas, katra dalībvalsts dod iespēju inspektoriem piekļūt objektiem atbilstoši Pielikuma par pārbaudi prasībām.10. Pārbaudes darbības īstenošanas laikā Tehniskais sekretariāts izvairās no nepamatotas iejaukšanās dalībvalsts ķīmiskajā darbībā nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija, un, īpaši, ievēro nosacījumus, kuri izklāstīti Pielikumā par konfidenciālas informācijas aizsardzību (tālāk tekstā Pielikums par konfidencialitāti).11. šī panta nosacījumus īsteno tā, lai izvairītos no traucējumiem dalībvalstu ekonomiskajā un tehniskajā attīstībā un to starptautiskajā sadarbībā ķīmijas nozarē nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija, ieskaitot zinātniski tehniskās informācijas apmaiņu, apmaiņu ar ķimikālijām un ražošanas iekārtām, ķimikāliju izstrādi un izmantošanu nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija.VII pantsNACIONĀLIE ĪSTENOŠANAS PASĀKUMIVispārējās saistības1. Katra dalībvalsts atbilstoši savām konstitucionālajām procedūrām veic nepieciešamos pasākumus, lai pildītu šīs Konvencijas saistības. Tas nozīmē ka tā:a) aizliedz fiziskām un juridiskām personām, kuras atrodas jebkurā tās teritorijas vietā vai jebkurā citā vietā, kas pakļauta tās likumdošanai kā to paredz starptautiskās tiesības, veikt jebkādu darbību, kura aizliegta dalībvalstij saskaņā ar šo Konvenciju, tajā skaitā pieņem likumus par kriminālo atbildību par šādu darbību;b) neļauj veikt jebkurā tās kontrolētā vietā jebkādu darbību, kas aizliegta dalībvalstij saskaņā ar šo Konvenciju; unc) piemēro savu kriminālatbildību, kas pieņemta atbilstoši a) apakšpunktam, jebkurai darbībai, kura aizliegta dalībvalstij saskaņā ar šo Konvenciju, kuru jebkur veic fiziskas personas, šīs valsts pilsoņi, atbilstoši starptautiskajām tiesībām.2. Katra dalībvalsts sadarbojas ar citu dalībvalsti un atbilstošā veidā sniedz tiesisku palīdzību, lai atvieglotu 1. punktā paredzēto saistību izpildi.3. Katra dalībvalsts savu šīs Konvencijas saistību izpildes gaitā galveno uzmanību pievērš cilvēku drošības nodrošināšanai un apkārtējās vides aizsardzībai un atbilstoši sadarbojas ar citām dalībvalstīm šajā sakarā.Attiecības starp dalībvalsti un Organizāciju4. Lai pildītu savas šīs Konvencijas saistības, katra dalībvalsts nozīmē vai apstiprina Nacionālo orgānu, kas darbojas kā nacionālais koordinācijas centrs efektīviem sakariem ar Organizāciju un citām dalībvalstīm. Katra dalībvalsts paziņo Organizācijai par savu Nacionālo orgānu laikā, kad tai stājas spēkā šī Konvencija.5. Katra dalībvalsts informē Organizāciju par likumdošanas un administratīvajiem pasākumiem, kurus veic, lai īstenotu šo Konvenciju.6. Katra dalībvalsts uzskata kā konfidenciālu informāciju un datus, kurus tā saņem no Organizācijas, lai īstenotu šo Konvenciju, kā konfidenciālus un nosaka īpašu šīs informācijas un datu izmantošanas režīmu. Tā izmanto šādu informāciju un datus tikai un vienīgi saskaņā ar savām tiesībām un saistībām, ko paredz šī Konvencija un atbilstoši Pielikuma par konfidencialitāti nosacījumiem.7. Katra dalībvalsts apņemas sadarboties ar Organizāciju, lai pildītu visas tās funkcijas un sevišķi sniegt palīdzību Tehniskajam sekretariātam.VIII pantsORGANIZĀCIJAA. Vispārīgie nosacījumi1. Šīs Konvencijas dalībvalstis izveido Organizāciju ķīmisko ieroču aizliegšanai, lai realizētu šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi, lai nodrošinātu tās nosacījumu īstenošanu, tajā skaitā nolikumu par starptautisko pārbaudi īstenošanas ievērošanu, un lai nodrošinātu konsultāciju un sadarbības forumu starp dalībvalstīm.2. Organizācijas locekles ir visas šīs Konvencijas dalībvalstis.Dalībvalstij nevar aizliegt dalību Organizācijā.3. Organizācijas atrašanās vieta - sēdeklis ir Hāgā, Nīderlandes karalistē.4. Kā Organizācijas orgāni tiek apstiprināti: dalībvalstu Konference, Izpildu padome un Tehniskais sekretariāts.5. Organizācija veic savu pārbaudes darbību, ko paredz šī Konvencija, ar vismazāko iejaukšanos, kas apvienota ar savlaicīgu un efektīvu tās mērķu sasniegšanu. Tā pieprasa tikai tādas ziņas un datus, kādi nepieciešami šīs Konvencijas saistību izpildei. Tā veic visādus drošības pasākumus, lai aizsargātu informācijas konfidencialitāti par civilo un militāro darbību un objektiem, kura tai kļūst zināma šīs Konvencijas īstenošanas laikā un sevišķi ievēro Pielikuma par konfidencialitāti nosacījumus.6. Veicot savu pārbaudes darbību, Organizācija izskata pasākumus zinātniski-tehnisko sasniegumu izmantošanai.7. Organizācijas darbības izdevumus sedz dalībvalstis atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas biedru naudas skalai, kura precizēta, ņemot vērā atšķirības Apvienoto Nāciju Organizācijas un šīs Organizācijas locekļu sastāvā un ievērojot IV un V pantu nosacījumus. Dalībvalstu maksājumi Sagatavošanas komisijai attiecīgi tiek atskaitīti no to iemaksām regulārajā budžetā. Organizācijas budžets sastāv no divām atsevišķām daļām, viena no kurām attiecas uz administratīvajiem un citiem izdevumiem, otra - uz pārbaudes izdevumiem.8. Organizācijas locekle, kura ir parādā Organizācijai maksājumus, zaudē balsstiesības Organizācijā, ja parāda summa ir vienlīdzīga vai pārsniedz maksājumu summu, kas no tās pienākas par iepriekšējiem diviem pilniem gadiem. Dalībvalstu konference tomēr var atļaut tādai loceklei piedalīties balsošanā, ja tā atzīst, ka maksājuma aizkavēšanās notikusi ne no tās atkarīgu apstākļu dēļ.B. Dalībvalstu konferenceSastāvs, procedūras un lēmumu pieņemšana9. Dalībvalstu konference (tālāk tekstā "Konference") sastāv no visām Organizācijas loceklēm. Katrai loceklei Konferencē ir viens pārstāvis, kuru var pavadīt vietnieki un padomnieki.10. Pirmo Konferences sesiju sasauc depozitāri ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.11. Konference sanāk uz kārtējām sesijām, kuras rīko katru gadu, ja tā nav pieņēmusi citu lēmumu.12. Īpašas sesijas Konference sasauc:a) pēc Konferences lēmuma;b) pēc Izpildu padomes lūguma;c) pēc jebkuras locekles lūguma, kuru atbalsta viena trešdaļa locekļu;vaid) atbilstoši 22. punktam, lai izskatītu šīs Konvencijas darbību.Izņemot gadījumus, kas norādīti d) apakšpunktā, īpašu sesiju sasauc ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad lūgumu saņēmis Tehniskā sekretariāta Ģenerāldirektors, ja prasībā nav norādīts kas cits.13. Konferenci sasauc arī kā Konferenci par labojumu izskatīšanu atbilstoši XV panta 2. punktam.14. Konferences sesijas notiek tur, kur atrodas Organizācijas sēdeklis, ja Konference nepieņem citu lēmumu.15. Konference pieņem savus procedūras noteikumus. Katras kārtējās sesijas sākumā tā izvēl savu Priekšsēdētāju un citas nepieciešamās amatpersonas. Tie paliek savos amatos līdz jauna Priekšsēdētāja un citu amatpersonu ievēlēšanai nākošajā kārtējā sesijā.16. Organizācijas locekļu vairākums veido Konferences kvorumu.17. Katrai Organizācijas loceklei Konferencē ir viena balss.18. Konference pieņem lēmumus par procedūras jautājumiem ar klātesošo un balsojošo vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumi par konceptuāliem jautājumiem pēc iespējas pieņemami pēc konsensus principa. Ja, pieņemot lēmumu kādā jautājumā neizdodas panākt konsensus, Priekšsēdētājs uz 24 stundām atliek jebkuru balsošanu un šajā laikā dara visu, lai atvieglotu konsensus panākšanu un līdz šī perioda beigām iesniedz Konferencei ziņojumu. Ja, beidzoties 24 stundām konsensus nav iespējams, Konference pieņem lēmumu ar divu trešdaļu klātesošo un balsojušo balsu vairākumu, ja šī Konvencija neparedz ko citu. Domstarpību rašanās gadījumā par to, vai kāds jautājums ir konceptuāls, šis jautājums par tādu tiek uzskatīts, ja Konference nepieņem citu lēmumu ar balsu vairākumu, kas nepieciešams konceptuālam lēmumam.Pilnvaras un funkcijas19. Konference ir Organizācijas galvenais orgāns. Tā izskata jebkurus jautājumus, tēmas vai problēmas, kuras aptver šī Konvencija, ietverot tās, kuras skar Izpildu padomes un Tehniskā sekretariāta pilnvaras un funkcijas. Tā var sniegt rekomendācijas un pieņemt lēmumus par jebkuriem jautājumiem, tēmām un problēmām, kas attiecas uz šo Konvenciju, kuras izvirza dalībvalstis vai par kurām tai ziņo Izpildu padome.20. Konference īsteno uzraudzību pār šīs Konvencijas īstenošanu un veic pasākumus, lai piedalītos tās priekšmeta un mērķu realizācijā. Konference izskata šīs Konvencijas ievērošanu. Tā arī realizē uzraudzību pār Izpildu padomes un Tehniskā sekretariāta darbību un var, atbilstoši šai Konvencijai, noteikt jebkuram no šiem orgāniem galvenos principus to funkciju īstenošanā.21. Konference:(a) savās regulārajās sanāksmēs izskata un akceptē Izpildu padomes iesniegto Organizācijas pārskata ziņojumu, programmu un budžetu un izskata arī citus ziņojumus;(b) lemj par to finansiālo ieguldījumu apjomu, kas Dalībvalstīm jāmaksā saskaņā ar 7. paragrāfu;(c) ievēl Izpildu padomes locekļus;(d) ieceļ Tehniskā Sekretariāta Ģenerāldirektoru (turpmāk tekstā "Ģenerāldirektoru");(e) sankcionē Izpildu padomes procedūras noteikumus, kurus tā iesniegusi izskatīšanai;(f) nodibina tādus papildorgānus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem savu funkciju īstenošanai saskaņā ar doto Konvenciju;(g) veicina starptautisko sadarbību miermīlīgu mērķu īstenošanai ķīmiskās ražošanas jomā;(h) apspriež tos zinātniskos un tehniskos sasniegumus, kas var ietekmēt dotās Konvencijas funkcionēšanu, un šajā sakarībā pavēl Ģenerāldirektoram nodibināt Zinātniski Konsultatīvo Padomi, lai nodrošinātu viņam iespēju savu pienākumu pildīšanas gaitā sniegt Konferencei, Izpildu padomei un Dalībvalstīm specializētas rekomendācijas ar šo Konvenciju saistītos zinātnes un tehnikas jautājumos. Zinātniski Konsultatīvās Padomes locekļi ir neatkarīgi eksperti, kas nozīmēti atbilstoši kompetencei, ko akceptējusi Konference;(i) savā pirmajā sesijā izskata un sankcionē jebkurus vienošanos, noteikumu un norādījumu projektus, ko izstrādājusi Sagatavošanas Komisija;(j) savā pirmajā sesijā nodibina brīvprātīgu fondu palīdzībai, kas sniedzama saskaņā ar X pantu;(k) veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs Konvencijas izpildi, kā arī noregulētu un labotu jebkuru dotās Konvencijas noteikumiem neatbilstošu situāciju saskaņā ar XII pantu.22. Ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad pagājis piektais un desmitais gads kopš šīs Konvencijas stāšanās spēkā, un tādos datumos šī laika perioda ietvaros, kādus var noteikt ar lēmumu, Konference sanāk speciālās sesijās, lai realizētu pārskatus par dotās Konvencijas funkcionēšanu. Šajos pārskatos izvērtējami visi attiecīgie zinātniskie un tehniskie sasniegumi. Tādā pašā nolūkā ik pēc piecu gadu intervāla, ja vien ar lēmumu nav noteikts savādāk, ir sasaucamas turpmākās sesijas.C. Izpildu padomeSastāvs, reglaments un lēmumu pieņemšana23. Izpildu padomē ietilpst 41 loceklis. Katrai Dalībvalstij ir tiesības, saskaņā ar rotācijas principu, tikt ievēlētai Izpildu padomē. Konference ievēl Izpildu padomes locekļus uz diviem gadiem. Lai garantētu dotās Konvencijas efektīvu funkcionēšanu tādā speciālā aspektā kā taisnīga ģeogrāfiskā pārstāvniecība, ķīmiskās rūpniecības nozīmīgums, kā arī politiskās intereses un drošības intereses, Izpildu padomes sastāvā ir iekļaujamas:(a) deviņas Dalībvalstis no Āfrikas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka trīs no šīm deviņām loceklēm būs Dalībvalstis ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šo triju locekļu izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;(b) deviņas Dalībvalstis no Āzijas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka četras no šīm deviņām loceklēm būs Dalībvalstis ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šo četru locekļu izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;(c) piecas Dalībvalstis no Austrumeiropas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka viena no šīm piecām loceklēm būs Dalībvalsts ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šīs vienas locekles izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;(d) septiņas Dalībvalstis no Latīņamerikas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka trīs no šīm septiņām loceklēm būs Dalībvalstis ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šo triju locekļu izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;(e) desmit Dalībvalstis no Rietumeiropas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka piecas no šīm desmit loceklēm būs Dalībvalstis ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šo piecu locekļu izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;(f) vēl viena papildu Dalībvalsts, ko secīgi izvirza tās Dalībvalstis, kas atrodas Āzijas, Latīņamerikas un Karību baseina reģionos. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka šī Dalībvalsts būs rotācijas locekle no šiem reģioniem.24. Pirmajās Izpildu padomes vēlēšanās 20 locekles tiek ievēlētas uz vienu gadu, pienācīgi ievērojot noteikto skaitlisko proporciju, kā aprakstīts 23. paragrāfā.25. Pēc pilnīgas IV panta un V panta īstenošanas Konference, atsaucoties uz Izpildu padomes locekļu vairākuma lūgumu, drīkst pārskatīt Izpildu padomes sastāvu, ņemot vērā izmaiņas attiecībā uz 23. paragrāfā konkretizētajiem principiem, kas nosaka tās sastāvu.26. Izpildu padome izstrādā savus procesuālos noteikumus un iesniedz tos Konferences apstiprināšanai.27. Izpildu padome no savu locekļu vidus izvēl Priekšsēdētāju.28. Izpildu padome sanāk uz regulārām sesijām. Sesiju starplaikos tā sapulcējas tik bieži, cik tas var būt nepieciešams tās pilnvaru un funkciju pilnīgai īstenošanai.29. Katram Izpildu padomes loceklim ir viena balss. Ja šī Konvencija neparedz ko citu, tad konceptuālus lēmumus Izpildu padome pieņem ar visu tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Par procedūras jautājumiem Izpildu padome pieņem lēmumus ar visu tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Domstarpību rašanās gadījumā attiecībā uz to, vai viens vai otrs jautājums ir konceptuāls, ja Izpildu padome ar balsu vairākumu nepieņem citu lēmumu, kas nepieciešams, lai pieņemtu konceptuālus lēmumus.Pilnvaras un funkcijas30. Izpildu padome ir Organizācijas izpildorgāns. Tā pakļauta konferencei. Izpildu padome īsteno pilnvaras un funkcijas, kuras tai uzticētas atbilstoši šai Konvencijai, kā arī funkcijas, kuras tai deleģē Konference. Tādējādi tā darbojas atbilstoši Konferences rekomendācijām, lēmumiem un norādījumiem un nodrošina to pienācīgu un nelokāmu izpildi.31. Izpildu padome veicina šīs Konvencijas efektīvu īstenošanu un ievērošanu. Tā īsteno uzraudzību pār Tehniskā sekretariāta darbību, sadarbojas ar katras dalībvalsts Nacionālo orgānu un veicina konsultācijas un sadarbību starp dalībvalstīm pēc to lūguma.32. Izpildu padome:a) izskata un iesniedz Konferencei Organizācijas programmas un budžeta projektu;b) izskata un iesniedz Konferencei Organizācijas referātu par šīs Konvencijas īstenošanu projektu, ziņojumu par savas darbības īstenošanu, kā arī speciālus ziņojumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai kurus var pieprasīt Konference;c) organizē Konferences sesijas, ieskaitot dienas kārtības projekta sagatavošanu.33. Izpildu padome var lūgt sasaukt speciālu Konferences sesiju.34. Izpildu padome:a) ar Konferences iepriekšēju atbalstu Organizācijas vārdā slēdz līgumus un vienošanās ar valstīm un starptautiskām organizācijām;b) Organizācijas vārdā slēdz līgumus ar dalībvalstīm sakarā ar X pantu un veic uzraudzību pār brīvprātīgo fondu, kā norādīts X pantā;c) atbalsta līgumus vai vienošanās, kas attiecas uz pārbaudes darbības īstenošanu un, kurus izstrādā Tehniskais sekretariāts sarunās ar dalībvalstīm.35. Izpildu padome izskata jebkuru problēmu vai jautājumu savas kompetences robežās, kas skar šo Konvenciju un tās īstenošanu, ieskaitot rūpes par tās ievērošanas un neievērošanas gadījumiem, un atbilstoši informē dalībvalstis un ziņo par šo jautājumu vai problēmu Konferencei.36. Izskatot šaubas vai bažas par šīs Konvencijas ievērošanu un neievērošanas gadījumiem, ieskaitot, cita starpā, šīs Konvencijas tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, Izpildu padome konsultējas ar ieinteresētajām dalībvalstīm un attiecīgi piedāvā dalībvalstij noteiktajā laikā veikt pasākumus stāvokļa uzlabošanai. Ja Izpildu padome uzskata par nepieciešamu tālāku darbību, tā veic, cita starpā, vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:a) informē visas dalībvalstis par šo problēmu vai jautājumu;b) dara zināmu šo problēmu vai jautājumu Konferencei;c) iesniedz Konferencei rekomendācijas par pasākumiem stāvokļa uzlabošanā un ievērošanas nodrošināšanā. Īpaši nopietnos un ārkārtas gadījumos Izpildu padome tieši dara zināmu esošo jautājumu vai problēmu, ieskaitot attiecīgo informāciju un secinājumus, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai un ANO Drošības Padomei. Vienlaicīgi tā informē par šo soli visas dalībvalstis.D. Tehniskais sekretariāts37. Tehniskais sekretariāts palīdz Konferencei un Izpildu padomei pildīt to funkcijas. Tehniskais sekretariāts veic pārbaudes pasākumus, kurus paredz šī Konvencija. Tas izpilda citas funkcijas, kuras tam jāveic atbilstoši šai Konvencijai un arī funkcijas, kuras tam deleģē Konference vai Izpildu padome.38. Tehniskais sekretariāts:a) gatavo un iesniedz Izpildu padomei Organizācijas programmas un budžeta projektu;b) gatavo un iesniedz Izpildu padomei Organizācijas ziņojuma par šīs Konvencijas ievērošanu projektu, kā arī citus ziņojumus, kurus var pieprasīt Konference un Izpildu padome;c) sniedz administratīvu un tehnisku atbalstu Konferencei, Izpildu padomei un palīgorgāniem;d) Organizācijas vārdā nosūta dalībvalstīm un saņem no tām ziņojumus par jautājumiem, kas saistīti ar šīs Konvencijas īstenošanu;e) sniedz tehnisku palīdzību dalībvalstīm un šīs Konvencijas realizēšanas gaitā sniedz tām tehnisko novērtējumu, ieskaitot sarakstā esošo un neesošo ķimikāliju novērtējumu.39. Tehniskais sekretariāts:a) kopā ar dalībvalstīm izstrādā līgumus un vienošanās, kas attiecas uz pārbaudes darbības īstenošanu, un kuru jāapstiprina Izpildu padomei;b) ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā koordinē humānās un ārkārtas dalībvalstu palīdzības veidošanu un uzturēšanu atbilstoši X panta 7.b) un c) punktiem. Tehniskais sekretariāts var inspicēt krājumā esošos priekšmetus no ekspluatācijas drošības viedokļa. Uzkrājamo priekšmetu sarakstus izskata un apstiprina Konference saskaņā ar 21.i) punktu;c) pārvalda brīvprātīgo fondu, kas minēts X pantā, kompilē dalībvalstu paziņojumus un pēc attiecīga lūguma reģistrē divpusējos līgumus, kurus slēdz dalībvalstis vai dalībvalsts un starptautiskā organizācija mērķiem, kas minēti X pantā.40. Tehniskais sekretariāts informē Izpildu padomi par jebkuru problēmu, kas radusies sakarā ar savu funkciju izpildi, ieskaitot šaubas, nenoteiktību un neskaidrības attiecībā uz šīs Konvencijas ievērošanu, kuras kļuvušas zināmas, īstenojot savu pārbaudes darbību, un kuras tas nav spējis atrisināt vai noskaidrot konsultāciju ceļā ar attiecīgo dalībvalsti.41. Tehniskā sekretariāta sastāvā ietilpst Ģenerāldirektors, kurš ir tā vadītājs un galvenais administratīvais darbinieks, inspektori un tāds zinātniskais, tehniskais un cits personāls, kāds var būt nepieciešams.42. Inspektorāts ir Tehniskā sekretariāta apakšnodaļa un darbojas Ģenerāldirektora uzraudzībā.43. Ģenerāldirektoru nozīmē Konference pēc Izpildu padomes rekomendācijas uz četriem gadiem, kuru var pagarināt ne vairāk kā uz vēl vienu termiņu.44. Ģenerāldirektors atskaitās Konferencei un Izpildu padomei par personāla nozīmēšanu un Tehniskā sekretariāta organizāciju un darbību. Pieņemot darbā un nosakot dienesta noteikumus, galvenokārt, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt augstu darba spēju līmeni, kompetenci un godprātību. Ģenerāldirektoru, inspektorus, kā arī speciālistus un kancelejas personālu nozīmē tikai no dalībvalstu pilsoņu vidus. Pienācīga uzmanība pievēršama personāla atlasei, ievērojot iespējami plašu ģeogrāfisko faktoru. Darbinieku komplektēšanu veic ievērojot to, ka minimālam personāla skaitam jānodrošina Tehniskā sekretariāta pienākumu izpilde.45. Ģenerāldirektors atbild par Zinātniski konsultatīvās padomes organizāciju un darbību, kā norādīts 21.h) punktā. Ģenerāldirektors konsultācijās ar dalībvalstīm nozīmē Zinātniski konsultatīvās padomes locekļus, kuri darbojas katrs par sevi. Padomes locekļus nozīmē, ņemot vērā to kompetenci konkrētās zinātnes nozarēs, kurām ir sakars ar šīs Konvencijas īstenošanu. Ģenerāldirektors var arī, atbilstoši konsultācijām ar Padomes locekļiem, izveidot zinātnisko ekspertu pagaidu darba grupas, lai iesniegtu rekomendācijas par konkrētiem jautājumiem. Sakarā ar augstāk minēto, dalībvalstis var iesniegt Ģenerāldirektoram ekspertu sarakstus.46. Veicot savus pienākumus, Ģenerāldirektors, inspektori un citi darbinieki nedrīkst pieprasīt vai saņemt norādījumus no vienalga kuras valdības vai no jebkuras citas vienības ārpus Organizācijas. Tiem jāatturas no jebkādas darbības, kura varētu atstāt iespaidu uz viņu kā starptautisko amatpersonu stāvokli, kuras ir atbildīgas tikai Konferencei un Izpildu padomei.47. Katra dalībvalsts ciena Ģenerāldirektora, inspektoru un citu darbinieku pienākumu izteikti starptautisko raksturu un necenšas iespaidot tos viņu pienākumu pildīšanas laikā.E. Privilēģijas un imunitātes48. Dalībvalsts teritorijā un jebkurā citā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, Organizācija bauda tādas juridiskās tiesības, privilēģijas un imunitātes, kādas nepieciešamas tās funkciju īstenošanai.49. Dalībvalstu delegāti, kā arī to vietnieki un padomnieki, Izpildu padomes nozīmētie pārstāvji, kā arī to vietnieki un padomnieki, Ģenerāldirektors un Organizācijas personāls bauda tādas privilēģijas un imunitātes, kādas nepieciešamas, lai neatkarīgi īstenotu to funkcijas saistībā ar Organizāciju.50. Juridiskās tiesības, privilēģijas un imunitātes, kas norādītas šajā pantā, nosaka līgumos starp Organizāciju un dalībvalstīm, kā arī līgumā starp Organizāciju un valsti, kurā atrodas Organizācijas sēdeklis. Šos līgumus izskata un apstiprina Konference atbilstoši 21.i) punktam.51. Neatkarīgi no 48. un 49. punktiem, pārbaudes darbības īstenošanas laikā Ģenerāldirektors un Tehniskā sekretariāta personāls bauda tādas privilēģijas un imunitātes, kādas aprakstītas Pielikuma par pārbaudi II daļas B sadaļā.IX pantsKONSULTĀCIJAS, SADARBĪBA UN FAKTU KONSTATĒŠANA1. Dalībvalstis konsultējas un sadarbojas savā starpā tieši vai ar Organizācijas starpniecību, vai izmantojot citas attiecīgas starptautiskās procedūras, ieskaitot procedūras Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros un atbilstoši tās Statūtiem, par jebkuru jautājumu, kuru var ierosināt sakarā ar šīs Konvencijas priekšmeta un mērķa vai tās nosacījumu īstenošanu.2. Bez kaitējuma jebkuras dalībvalsts tiesībām lūgt veikt inspekciju pēc dalībvalsts lūguma katru reizi, kad tas ir iespējams, vispirms dara visu, lai noskaidrotu un noregulētu informācijas apmaiņas un konsultāciju ceļā jebkuru jautājumu par šīs Konvencijas ievērošanu, vai arī rada rūpes par kādu ar to saistītu jautājumu, kuru var uzskatīt par neskaidru. Dalībvalsts, kura saņem no citas dalībvalsts lūgumu izskaidrot jebkuru jautājumu, kurš, kā uzskata pieprasītāja dalībvalsts, rada šādas šaubas vai bažas, iesniedz pieprasītājai dalībvalstij, cik vien ātri iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 dienas pēc lūguma saņemšanas, informāciju, kura ir pietiekoša atbildei uz izteiktajām šaubām vai bažām, kopā ar paskaidrojumu, kā sniegtā informācija atrisina šo jautājumu. Nekas šajā Konvencijā neaizskar jebkuru divu vai vairāku dalībvalstu tiesības organizēt pēc abpusējas vienošanās inspekcijas vai pielietot jebkuras citas procedūras savā starpā, lai noskaidrotu un risinātu jebkuru jautājumu, kurš var radīt šaubas attiecībā uz jautājuma ievērošanu vai izraisīt bažas attiecībā uz saistītu ar to jautājumu, kuru var uzskatīt par neskaidru. Tādi pasākumi neaizskar jebkuras dalībvalsts tiesības un pienākumus atbilstoši šīs Konvencijas citiem nosacījumiem.Pieprasījumu par paskaidrojumu iesniegšanas procedūra3. Dalībvalstij ir tiesības lūgt Izpildu padomi palīdzēt izskaidrot jebkuru situāciju, kuru var uzskatīt par neskaidru vai kura izraisa bažas par iespējamo šīs Konvencijas neievērošanu no citas dalībvalsts puses. Izpildu padome sniedz tās rīcībā esošo informāciju, kurai ir sakars ar šādām bažām.4. Dalībvalstij ir tiesības lūgt Izpildu padomi saņemt no citas dalībvalsts izskaidrojumu jebkurai situācijai, kuru var uzskatīt par neskaidru, vai, kura izraisa bažas par iespējamo šīs Konvencijas neievērošanu. Tādā gadījumā pielieto sekojošo:a) Izpildu padome ar Ģenerāldirektora starpniecību nosūta pieprasījumu attiecīgajai dalībvalstij izskaidrot situāciju ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā saņemšanas;b) pieprasītāja dalībvalsts iesniedz izskaidrojumu Izpildu padomei, cik vien iespējams ātri, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 dienas pēc pieprasījuma saņemšanas;c) Izpildu padome pieņem zināšanai izskaidrojumu un nosūta to pieprasītājai dalībvalstij ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā saņemšanas;d) ja pieprasītāja dalībvalsts uzskata izskaidrojumu par nepietiekamu, tai ir tiesības lūgt Izpildu padomi saņemt no pieprasošās valsts tālākus paskaidrojumus;e) lai iegūtu tālākus izskaidrojumus, kurus pieprasa atbilstoši d) apakšpunktam, Izpildu padome var ierosināt Ģenerāldirektoram apstiprināt Tehniskā sekretariāta ekspertu grupu, bet, ja Tehniskajā sekretariātā nav atbilstoša personāla, tad no citiem avotiem, lai iepazītos ar visu esošo informāciju un datiem, kuriem ir sakars ar bažas izraisošo situāciju. Ekspertu grupa iesniedz Izpildu padomei faktoloģisku ziņojumu par saviem secinājumiem;f) ja pieprasītāja dalībvalsts uzskata, ka izskaidrojumi, kas saņemti atbilstoši d) un e) apakšpunktiem, ir neapmierinoši, tad tai ir tiesības lūgt sasaukt speciālu Izpildu padomes sesiju, kurā ir tiesības piedalīties attiecīgajām dalībvalstīm, kuras nav Izpildu padomes locekles. šādā speciālā sesijā Izpildu padome izskata šo jautājumu un var rekomendēt jebkuru pasākumu, kādu uzskata par mērķtiecīgu situācijas noregulēšanai.5. Dalībvalstij ir arī tiesības lūgt Izpildu padomi izskaidrot jebkuru situāciju, kuru tā uzskata par neskaidru, vai kura izraisa bažas par šīs Konvencijas iespējamo neievērošanu. Izpildu padome apmierina šādu prasību, sniedzot atbilstošu palīdzību.6. Izpildu padome informē dalībvalstis par jebkuru pieprasījumu pēc izskaidrojuma, kas paredzēts šajā pantā.7. Ja dalībvalstu šaubas vai bažas par šīs Konvencijas iespējamo neievērošanu nav izkliedētas 60 dienu laikā pēc pieprasījuma par izskaidrojumu Izpildu padomei, vai, ja tā uzskata, ka šīs šaubas prasa neatliekamu izskatīšanu, tad tā var, neatkarīgi no savām tiesībām, pieprasīt inspekciju lūgt sasaukt speciālu Konferences sesiju atbilstoši VIII panta 12.c) apakšpunktam. šādā speciālā sesijā Konference izskata šo jautājumu un var rekomendēt jebkuru pasākumu, kuru tā uzskata par mērķtiecīgu situācijas noregulēšanai.Inspekciju pēc pieprasījuma procedūras8. Katrai dalībvalstij ir tiesības lūgt veikt inspekciju pēc pieprasījuma objektā vai teritorijas punktā uz vietas vai jebkurā citā vietā, kas ir jebkuras citas dalībvalsts jurisdikcijā vai kontrolē, tikai u …