Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu

Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu 1.pants. 1992.gada 3.septembra Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2007.) 2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija latviešu un angļu valodā. 3 3.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Konvencijas 23.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu nodošanai glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. 4 4.pants. Konvencija stājas spēkā tās 21.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. 5 5.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja. 6 (31.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2007.) 6.pants. Nacionālā iestāde Konvencijas 7.panta ceturtā punkta izpratnē ir Valsts vides dienests. 7 (31.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2007.) Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 2.maijā. Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1996.gada 17.maijā Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (Apvienoto Nāciju Organizācija 1993.gads)PREAMBULAŠīs Konvencijas Dalībvalstis,būdamas apņēmības pilnas ar savu rīcību panākt reālu progresu attiecībā uz vispārēju un pilnīgu atbruņošanos stingras un kompetentas kontroles apstākļos, tajā skaitā ikkatra veida masu iznīcināšanas ieroču aizliegšanu un likvidāciju,vēloties dot savu ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos formulēto mērķu un principu īstenošanā,neaizmirstot, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja ir vairākkārt nosodījusi visas aktivitātes, kuras neatbilst tiem principiem un mērķiem, kas formulēti 1925. gada 17. jūnijā Ženēvā parakstītajā Protokolā "Par aizliegumu kara apstākļos pielietot smacējošās, indīgās un citas gāzes, kā arī bakterioloģiskos ieročus" (1925. gada Ženēvas Protokolā),atzīstot, ka dotā Konvencija vēlreiz apliecina principus, mērķus un pieņemtās saistības, kas atbilst 1925. gada Ženēvas Protokolam un 1972. gada 10. aprīlī Londonā, Maskavā un Vašingtonā parakstītajai Konvencijai "Par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādes, ražošanas un uzkrāšanas aizliegumu un par to likvidāciju,paturot prātā mērķi, kas formulēts Konvencijas "Par Par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādes, ražošanas un uzkrāšanas aizliegumu un par to likvidāciju" IX pantā,būdamas apņēmības pilnas īstenot dotās Konvencijas normas, lai visas cilvēces interesēs pilnībā novērstu ķīmisko ieroču pielietošanas iespēju, tādējādi izpildot saskaņā ar 1925. gada Ženēvas Protokolu pieņemtās saistības,atzīstot attiecīgajos nolīgumos un starptautisko tiesību principos paredzēto aizliegumu karadarbībā pielietot herbicīdus,vēloties veicināt brīvo tirdzniecību ar ķimikālijām, kā arī starptautisko sadarbību un zinātniski-tehniskās informācijas apmaiņu ķīmijas nozarē tādā aspektā, ko neaizliedz dotā Konvencija, lai paātrinātu visu Dalībvalstu ekonomisko un tehnoloģisko progresu,būdamas pārliecinātas, ka pilnīga un efektīva ķīmisko ieroču izstrādes, ražošanas, iegūšanas, uzkrāšanas, saglabāšanas, tālāknodošanas un pielietošanas aizlieguma un to likvidācijas īstenošana nepieciešams pasākums šo kopējo mērķu sasniegšanai,ir vienojušās par sekojošo:I pantsVISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS1. Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos:(

1. a)neizstrādāt, neražot, neiegūt nekādā citā ceļā, neuzkrāt un nesaglabāt ķīmiskos ieročus, kā arī tieši vai netieši ķīmiskos ieročus nenodot citu lietošanā;(
2. b)nepielietot ķīmiskos ieročus;(
3. c)neiesaistīties nekādos militāros sagatavošanās darbos attiecībā uz ķīmisko ieroču pielietošanu;(
4. d)nekādā veidā nevienu neatbalstīt, nestimulēt un neierosināt attiecībā uz iesaistīšanos jebkādā saskaņā ar šo Konvenciju Dalībvalstij aizliegtā pasākumā;2. Saskaņā ar dotās Konvencijas noteikumiem, katra Dalībvalsts apņemas iznīcināt ķīmiskos ieročus.3. Saskaņā ar dotās Konvencijas noteikumiem, katra Dalībvalsts apņemas iznīcināt visus ķīmiskos ieročus, kurus tā atstājusi citas Dalībvalsts teritorijā.4. Saskaņā ar dotās Konvencijas noteikumiem, katra Dalībvalsts apņemas iznīcināt visas sev piederošās vai tās valdījumā esošās, vai jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā izvietotās ķīmisko ieroču ražošanas ietaises.5. Katra Dalībvalsts apņemas karadarbībā nepielietot tādus ķīmiskos ieročus, kas paredzēti cīņai ar nemierniekiem.II pantsDEFINĪCIJAS UN KRITĒRIJIDotās Konvencijas aspektā:1. "Ķīmiskie ieroči" ir, kopumā vai atsevišķi:(
5. a)toksiskās ķimikālijas un to ieguves reakcijas starpprodukti, ja vien to pielietošana nav paredzēta tādiem mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, un to tipi un daudzumi atbilst šiem mērķiem;(
6. b)munīcija un ierīces, kuras speciāli izveidotas ar tādu nolūku, lai šīs munīcijas un šo ierīču pielietošanas gadījumā, realizējoties (
7. a)apakšpunktā minēto toksisko ķimikāliju toksiskajām īpašībām, tiktu izraisīta nāve vai cits kaitējums;(
8. c)jebkura iekārta, kura speciāli izveidota ar nolūku pielietot to tiešā sakarā ar (
9. b)apakšpunktā minētās munīcijas un ierīču izmantošanu.2. "Toksiskās ķimikālijas" ir:jebkuras ķimikālijas, kuras, īstenojoties to ķīmiskajai iedarbībai uz dzīvības procesiem, var cilvēkiem un dzīvniekiem izraisīt nāvi, pārejošu nespēju vai nepārejošu kaitējumu. Minētajā kategorijā iekļautas visas šīs ķimikālijas neatkarīgi no to izcelsmes vai izgatavošanas metodes un neatkarīgi no to lokalizācijas telpās, munīcijā vai citur.(Lai atvieglotu Šīs Konvencijas īstenošanu, pielikumā "Papildinājums attiecībā uz ķimikālijām" ir doti pārbaudēm pakļaujamo toksisko ķimikāliju Saraksti.)3. "Ieguves reakcijas starpprodukts" ir:jebkurš ķīmisks savienojums, kas tiek tālāk pārveidots jebkuras toksisko ķimikāliju ieguves reakcijas jebkurā turpmākajā stadijā. Tas ir jebkurš svarīgākais jebkuras binārās vai daudzkomponentu ķīmiskās sistēmas elements.(Lai atvieglotu Šīs Konvencijas īstenošanu, pielikumā "Papildinājums attiecībā uz ķimikālijām" ir doti pārbaudēm pakļaujamo toksisko ķimikāliju ieguves reakcijas starpproduktu Saraksti.)4. "Bināro un daudzkomponentu ķīmisko sistēmu galvenā komponente" (turpmāk tekstā "galvenā komponente") ir ieguves reakcijas starpprodukts, kurš būtībā nosaka galaprodukta toksiskās īpašības un kurš strauji reaģē ar citām ķimikālijām binārajā vai daudzkomponentu sistēmā.5. "Vecie ķīmiskie ieroči" ir:
10. a)ķīmiskie ieroči, kuri izgatavoti līdz 1925. gadam; vaib) ķīmiskie ieroči, kuri izgatavoti laika posmā no 1925. līdz 1946. gadam un kuru kvalitāte pazeminājusies tādā mērā, ka tos vairs nevar pielietot kā ķīmiskos ieročus.6. "Atstātie ķīmiskie ieroči" ir:(
11. a)ķīmiskie ieroči, tajā skaitā vecie ķīmiskie ieroči, kurus kāda Valsts pēc 1925. gada 1. janvāra atstājusi citas valsts teritorijā bez pēdējās piekrišanas.7. "Cīņai ar nemierniekiem paredzētie ķīmiskie ieroči" ir:jebkura Sarakstā neiekļauta ķimikālija, kura, iedarbojoties uz cilvēka organismu, var nekavējoties izraisīt īslaicīgu maņu orgānu kairinājumu vai fiziskus traucējumus, kas pāriet pēc tam, kad izbeigta iedarbošanās ar šīm ķimikālijām.8. "Ķīmisko ieroču ražošanas objekts":
12. a)ir jebkura tāda iekārta, kā arī jebkura tāda ietaise, kurā šī iekārta atrodas, kas izstrādāta, uzbūvēta vai izmantota jebkurā laikā pēc 1946. gada 1. janvāra:
13. i)kā struktūrelements tajā ķimikāliju ieguves reakcijas stadijā ("pēdējā tehnoloģiskajā stadijā"), kurā šādas iekārtas funkcionēšanas gaitā īstenoto materiālo plūsmu sastāvdaļa ir:1) jebkura no pielikuma "Papildinājums attiecībā uz ķimikālijām" 1. sarakstā minētajām ķimikālijām; vai2) jebkura cita ķimikālija, kuru var izmantot ķīmiskajiem ieročiem, bet kuru kādas Dalībvalsts teritorijā vai jebkurā citā kādas Dalībvalsts jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā izmanto citiem, dotās Konvencijas neaizliegtiem mērķiem apjomā, kurš nepārsniedz 1 tonnu gadā;vaiii) ķīmisko ieroču piepildīšanai, tajā skaitā, starp citu, 1.sarakstā minēto ķimikāliju iepildīšanai šāviņos, ierīcēs vai arī birstošo vai šķidro vielu konteineros; ķimikāliju iepildīšanai konteineros, kuri ir samontēto bināro šāviņu un ierīču sastāvdaļa, vai ķīmiskajā palīgmunīcijā, kura ir samontēto unitāro šāviņu un ierīču sastāvdaļa; un konteineru un ķīmiskās palīgmunīcijas ielādēšanai attiecīgajos šāviņos un ierīcēs;
14. b)navi) neviens objekts, kura ražošanas jaudas piemērotas (a)(
15. i)apakšpunktā minēto ķimikāliju sintēzei tikai tādā apjomā, kurš nepārsniedz 1 tonnu;
16. ii)neviens tāds objekts, kurā (a)(
17. i)apakšpunktā minēto ķimikāliju iegūst vai ieguva kā neizbēgamu blakusproduktu procesos, kas paredzēti šīs Konvencijas atļautiem nolūkiem, pie nosacījuma, ka šīs ķimikālijas daudzums nepārsniedz 3% no produkcijas kopapjoma un ka šis objekts ir deklarējams un pārbaudāms saskaņā ar pielikumu "Papildinājums attiecībā uz īstenošanu un pārbaudi" (turpmāk tekstā "Papildinājums par pārbaudi"); vaiiii) speciāls mazs objekts 1. sarakstā minēto ķimikāliju ražošanai šīs Konvencijas neaizliegtos nolūkos, kā norādīts "Papildinājuma par pārbaudi" VI daļā.9. "Nolūki, kurus neaizliedz šī Konvencija" ir:
18. a)rūpnieciskie, lauksaimnieciskie, pētnieciskie, medicīniskie, farmaceitiskie un citi miermīlīgie nolūki;
19. b)aizsardzības nolūki, konkrēti, tādi nolūki, kuri attiecas tieši uz aizsardzību pret toksiskajām ķimikālijām un aizsardzību pret ķīmiskajiem ieročiem;
20. c)militārie nolūki, kuri neattiecas uz ķīmisko ieroču pielietošanu un kuri nav saistīti ar ķimikāliju toksisko īpašību izmantošanu kā karadarbības metodi;
21. d)likuma realizācija piespiedu kārtā, tajā skaitā iekšzemes nemieru apspiešana.10. "Ražošanas jauda" ir:potenciāls konkrētas ķimikālijas noteikta daudzuma ražošanai gadā, balstoties uz faktiski izmantoto vai, ja šis tehnoloģiskais process vēl nefunkcionē, uz izmantošanai attiecīgajā objektā ieplānoto tehnoloģisko procesu. Jāuzskata, ka tas ir vienāds ar firmas datu plāksnītē norādīto nominālo jaudu vai, ja dati par nominālo jaudu nav pieejami, ar projektēto jaudu. Firmas datu plāksnītē norādītā nominālā jauda ir produkcijas izlaide tādos apstākļos, kuri dotajam ražošanas objektam optimizēti attiecībā uz maksimālo apjomu, pamatojoties uz vienu vai vairākām izmēģinājumpārbaudēm. Projektētā jauda ir attiecīgā teorētiski aprēķinātā produkcijas izlaide.11. "Organizācija" ir Organizācija Ķīmisko Ieroču Aizliegšanas Veicināšanai, kura tiek nodibināta, pamatojoties uz šīs Konvencijas VIII pantu.12. VI panta aspektā:
22. a)ķimikālijas "ražošana" ir tās iegūšana ķīmiskās reakcijas rezultātā;
23. b)ķimikālijas "apstrāde" ir fizikāls process, piem., tās sastādīšana pēc receptes, ekstrakcija un attīrīšana, kuras rezultātā ķimikālija netiek pārvērsta citā ķimikālijā;
24. c)ķimikālijas "iztērēšana" ir tās pārvēršana par citu ķimikāliju ķīmiskās reakcijas rezultātā.III pantsDEKLARĀCIJAS1. Katra Dalībvalsts, ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz to, iesniedz Organizācijai šādas deklarācijas, kurās tā:
25. a)attiecībā uz ķīmiskajiem ieročiem:
26. i)paziņo, vai tās īpašumā vai pārvaldījumā ir jebkādi ķīmiskie ieroči, vai arī pastāv jebkādi ķīmiskie ieroči, kas atrodas jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā;
27. ii)norāda precīzu to ķīmisko ieroču atrašanās vietu, kopējo daudzumu un to sīku lietisko sastāvu, kuri ir tās īpašumā vai valdījumā vai kuri atrodas jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (A) daļas 1.-3. punktiem, izņemot III apakšpunktā minētos ķīmiskos ieročus;iii) paziņo par jebkuriem ķīmiskajiem ieročiem savā teritorijā, kurus īpašumā vai valdījumā ir ieguvusi cita Valsts un kuri ir izvietoti jebkurā citas Valsts jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (A) daļas 4. punktam;
28. iv)paziņo, vai tā ir tieši vai netieši nodevusi citiem vai saņēmusi jebkādus ķīmiskos ieročus pēc 1946. gada 1. janvāra, un konkretizē šādu ieroču nodošanu vai saņemšanu atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (A) daļas 5. punktam;
29. v)iesniedz savu vispārējo plānu par tās īpašumā vai valdījumā esošo vai jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā izvietoto ķīmisko ieroču iznīcināšanas plānu atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (A) daļas 6. punktam;
30. b)attiecībā uz vecajiem un atstātajiem ķīmiskajiem ieročiem:
31. i)paziņo, vai tai tās teritorijā ir vecie ķīmiskie ieroči un iesniedz visu rīcībā esošo informāciju atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (B) daļas 3. punktam;
32. ii)paziņo, vai tās teritorijā atrodas atstātie ķīmiskie ieroči, un iesniedz visu rīcībā esošo informāciju atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (B) daļas 8. punktam;iii) paziņo, vai tā atstājusi ķīmiskos ieročus citu valstu teritorijā, un iesniedz visu rīcībā esošo informāciju atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (B) daļas 10. punktam;
33. c)attiecībā uz ķīmisko ieroču ražošanas objektiem:
34. i)paziņo, vai jebkurā brīdī pēc 1946. gada 1. janvāra jebkāds ķīmisko ieroču ražošanas objekts atrodas vai ir bijis tās īpašumā vai valdījumā, kā arī vai tas ir izvietots vai ir bijis izvietots jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā;
35. ii)norāda jebkuru ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kas jebkurā laikā kopš 1946. gada 1. janvāra atrodas vai ir bijis tās īpašumā vai valdījumā, vai kurš ir izvietots vai ir bijis izvietots jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" V daļas 1. punktam, izņemot (iii) apakšpunktā minētos objektus;iii) ziņo par jebkuru ķīmisko ieroču ražošanas objektu savā teritorijā, kurš atrodas vai ir atradies citas valsts īpašumā vai valdījumā, un kurš ir vai ir bijis jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, jebkurā laikā kopš 1946. gada 1. janvāra, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 2. punktam;
36. iv)paziņo, vai tā nodevusi vai saņēmusi, tieši vai netieši, jebkādu iekārtu ķīmisko ieroču ražošanai kopš 1946. gada 1. janvāra, un konkretizē tādu iekārtu nodošanu un saņemšanu atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 3.-5. punktiem;
37. v)iesniedz visu ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kuri atrodas tās īpašumā vai valdījumā, vai kuri izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, iznīcināšanas plānu, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 6. punktam;
38. vi)norāda pasākumus, kuri veicami, lai slēgtu visus ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri ir tās īpašumā vai valdījumā, vai kuri izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 1(I). punktam;vii) iesniedz savu ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kuri atrodas tās īpašumā vai valdījumā, vai jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, vispārējo pagaidu rekonstrukcijas plānu, kurš paredz to pārveidot par ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 7. punktam;
39. d)attiecībā uz citiem objektiem:norāda uz jebkura objekta vai iestādes, kuri atrodas valsts īpašumā vai valdījumā, vai ir izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, atrašanās vietu, raksturu un vispārējo darbības sfēru, kuri uzcelti vai izmantoti kopš 1946. gada 1. janvāra galvenokārt ķīmisko ieroču izstrādei. šādā ziņojumā, cita starpā, tiek ietvertas laboratorijas, poligoni un izmēģinājumu vietas;
40. e)attiecībā uz ķīmiskajiem ieročiem cīņai ar nekārtībām:norāda ķīmiskos nosaukumus, struktūrformulas un reģistrācijas numurus pēc "Chemical Abstracts Service" (CAS), ja tāds piešķirts, katrai ķimikālijai, kura domāta cīņai pret nekārtībām. šo ziņojumu atjauno ne vēlāk kā 30 dienas pēc jebkādu izmaiņu stāšanās spēkā.2. Šī panta nosacījumi un Pielikuma par pārbaudi IV daļas attiecīgie nosacījumi, pēc Dalībvalsts ieskatiem, netiek attiecināti uz ķīmiskajiem ieročiem, kurus apraka to teritorijā līdz 1977. gada 1. janvārim un paliek aprakti, vai kurus nogremdēja jūrā līdz 1985. gada 1. janvārim.IV pantsĶĪMISKIE IEROČI1. Šī panta nosacījumi un tā īstenošanas detalizētā kārtība attiecas uz visiem ķīmiskajiem ieročiem, kuri ir dalībvalsts īpašumā vai valdījumā, vai kuri izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, izņemot vecos ķīmiskos ieročus un atstātos ķīmiskos ieročus, uz kuriem attiecas Pielikuma par pārbaudi IV (B) daļa.2. Šī panta īstenošanas detalizēta kārtība izklāstīta Pielikumā par pārbaudi.3. Visas vietas, kur tiek uzglabāti vai iznīcināti ķīmiskie ieroči, kas norādīti 1a) punktā, pakļautas sistemātiskai pārbaudei, ar inspekciju uz vietas un veicot novērojumus ar aparatūras palīdzību, kas uzstādīta uz vietas, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļai.4. Katra dalībvalsts tūlīt pēc ziņojuma iesniegšanas atbilstoši III panta 1. punktam dod iespēju piekļūt ķīmiskajiem ieročiem, kuri norādīti 1. punktā, lai nodrošinātu ziņojuma sistemātisku pārbaudi ar inspekciju uz vietas. Pēc tās katra dalībvalsts neizved jebkādus šādus ķīmiskos ieročus, izņemot tikai uz ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu. Tā dod iespēju piekļūt šādiem ķīmiskajiem ieročiem, lai nodrošinātu sistemātisku pārbaudi uz vietas.5. Katra dalībvalsts rada iespēju piekļūt jebkuriem ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektiem, kuras atrodas tās īpašumā vai valdījumā, vai jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, lai nodrošinātu sistemātisku pārbaudi ar inspekciju uz vietas un novērojot tos ar aparatūras palīdzību, kura uzstādīta šajās vietās.6. Katra dalībvalsts iznīcina visus ķīmiskos ieročus, kuri norādīti 1.punktā saskaņā ar Pielikumu par pārbaudi un atbilstoši iznīcināšanas tempiem un secībai (tālāk minēti kā "iznīcināšanas kārtība"). Tāda iznīcināšana sākas ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, un beidzas ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Dalībvalstij nav aizliegts iznīcināt šādus ķīmiskos ieročus daudz ātrākos tempos.7. Katra dalībvalsts:
41. a)iesniedz ķīmisko ieroču iznīcināšanas detalizētu plānu, kā norādīts 1. punktā, ne vēlāk kā 60 dienas pirms katra iznīcināšanas gada sākuma perioda atbilstoši Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļas 29. punktam; detalizētie plāni aptver visas rezerves, kuras pakļautas iznīcināšanai nākošā iznīcināšanas gada perioda laikā;
42. b)katru gadu iesniedz ziņojumu par ķīmisko ieroču iznīcināšanas plāna īstenošanu, kā norādīts 1. punktā, ne vēlāk kā 60 dienas pēc katra iznīcināšanas gada perioda beigām;unc) apliecina ne vēlāk kā 30 dienas pēc iznīcināšanas procesa beigām, ka visi ķīmiskie ieroči, kuri norādīti 1. punktā, ir iznīcināti.8. Ja valsts ratificē šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc 10 gadus ilga iznīcināšanas perioda, kā norādīts 6. punktā, tad tā iznīcina ķīmiskos ieročus, kas norādīti 1. punktā, cik vien ātri iespējams. Iznīcināšanas kārtību un stingru pārbaudes procedūru tādai dalībvalstij nosaka Izpildu padome.9. Jebkurus ķīmiskos ieročus, kurus dalībvalsts konstatē pēc sākotnējās ķīmisko ieroču deklarēšanas, piesaka, bloķē un iznīcina atbilstoši Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļai.10. Katra dalībvalsts ķīmisko ieroču transportēšanas, paraugu atlases, uzglabāšanas un iznīcināšanas laikā vispirms nodrošina cilvēku drošību un apkārtējās vides aizsardzību. Katra dalībvalsts realizē ķīmisko ieroču transportēšanu, paraugu atlasi, uzglabāšanu un iznīcināšanu atbilstoši saviem nacionālajiem standartiem par drošību un emisiju.11. Jebkura dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas ķīmiskie ieroči, kuri ir citas valsts īpašumā vai valdījumā, vai kuri ir izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, maksimāli rūpējas par to, kā nodrošināt šo ķīmisko ieroču izvākšanu no tās teritorijas ne vēlāk kā gadu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Ja tie nav izvākti viena gada laikā, dalībvalsts var lūgt Organizācijai un citām dalībvalstīm sniegt palīdzību šo ķīmisko ieroču iznīcināšanā.12. Katra dalībvalsts apņemas sadarboties ar citām dalībvalstīm, kuras uz divpusēju attiecību pamata vai ar Tehniskā sekretariāta palīdzību pieprasa informāciju vai palīdzību jautājumā par ķīmisko ieroču efektīvas un drošas iznīcināšanas veidiem un tehnoloģiju.13. Pārbaudes laikā, kas tiek veikta atbilstoši šim pantam un Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļai, Organizācija izskata pasākumus pret divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu nevajadzīgu dublēšanos jautājumā par ķīmisko ieroču uzglabāšanu un to iznīcināšanu.šajā nolūkā Izpildu padome nolemj ierobežot pārbaudi ar pasākumiem, kuri papildina tos pasākumus, kuri pieņemti atbilstoši divpusējam vai daudzpusējam līgumam, ja tā uzskata, ka:
43. a)pārbaudes pasākumi šajā līgumā ir savienojami ar pārbaudes pasākumiem, kuri paredzēti šajā pantā un Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļā;
44. b)tāda līguma īstenošana dod pietiekamu garantiju, ka ievēroti šīs Konvencijas attiecīgie nosacījumi;unc) divpusējā vai daudzpusējā līguma puses pilnībā informē Organizāciju par savu darbību pārbaudē.14. Ja Izpildu padome pieņem lēmumu atbilstošu 13. punktam, Organizācijai ir tiesības kontrolēt divpusējā vai daudzpusējā līguma īstenošanu.15. Nekas 13. un 14. punktos neiespaido dalībvalsts saistības sniegt ziņojumus atbilstoši III pantam, šim pantam un Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļai.16. Katra dalībvalsts sedz to ķīmisko ieroču iznīcināšanas izdevumus, kurus tai jāiznīcina. Tā sedz arī šo ķīmisko ieroču uzglabāšanas un iznīcināšanas pārbaudes izdevumus, ja Izpildu padome nepieņem citu lēmumu. Ja Izpildu padome nolemj ierobežot Organizācijas pārbaudes pasākumus atbilstoši 13. punktam, tad Organizācijas papildus pārbaudes un kontroles izdevumus sedz atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas biedru maksu skalai, kā tas norādīts VIII panta 7. punktā.17. šī panta nosacījumi un attiecīgie Pielikuma par pārbaudi IV daļas nosacījumi, pēc dalībvalsts ieskatiem, netiek attiecināti uz ķīmiskajiem ieročiem, kuri bija aprakti tās teritorijā līdz 1977. gada 1. janvārim un paliek aprakti vai kuri tika nogremdēti jūrā līdz 1985. gada 1. janvārim.V pantsĶĪMISKO IEROČU RAŽOŠANAS OBJEKTI1. Šī panta nosacījumi un tā īstenošanas detalizēta procedūra tiek attiecināta uz jebkuriem un uz visiem ķīmisko ieroču ražošanas objektiem, kuri ir dalībvalsts īpašumā vai valdījumā vai kuri izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē.2. Šī panta īstenošanas detalizēta procedūra izklāstīta Pielikumā par pārbaudi.3. Visi ķīmisko ieroču ražošanas objekti, kas norādīti 1. punktā, pakļauti sistemātiskai pārbaudei ar inspekciju uz vietas un novērojot ar aparatūras palīdzību, kura uzstādīta šajās vietās, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļai.4. Katra dalībvalsts nekavējoties pārtrauc visu darbību ķīmisko ieroču ražošanas objektos, kā norādīts 1. punktā, izņemot darbības, kuras prasa to slēgšana.5. Neviena dalībvalsts neveido nekādus jaunus ķīmisko ieroču ražošanas objektus un nepārveido nekādus esošos objektus, lai ražotu ķīmiskos ieročus vai arī kādai citai darbībai, kuru aizliedz šī Konvencija.6. Katra dalībvalsts tūlīt pēc paziņojuma iesniegšanas atbilstoši III panta 1.
45. c)punktam rada iespēju piekļūt ķīmisko ieroču ražošanas objektiem, kuri norādīti 1. punktā, lai sistemātiski tos pārbaudītu ar inspekciju uz vietas.7. Katra dalībvalsts:
46. a)ne vēlāk kā 90 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā slēdz visus ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri norādīti 1. punktā, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļai un iesniedz atbilstošu paziņojumu;unb) rada iespēju piekļūt ķīmisko ieroču ražošanas objektiem, kuri norādīti 1. punktā, pēc to slēgšanas, lai sistemātiski tos pārbaudītu ar inspekciju uz vietas un novērojot tos ar aparatūru uz vietas, lai pārliecinātos par to, ka objekts paliek slēgts un vēlāk tiks iznīcināts.8. Katra dalībvalsts iznīcina visus ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri norādīti 1. punktā, un attiecīgos objektus un iekārtas saskaņā ar Pielikumu par pārbaudi un atbilstoši saskaņotajiem iznīcināšanas tempiem un secībai (tālāk tekstā "iznīcināšanas kārtība"). Tāda iznīcināšana sākas ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā un beidzas ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.Dalībvalstij nav aizliegts iznīcināt šādus objektus daudz ātrākā tempā.9. Katra dalībvalsts:
47. a)iesniedz detalizētus ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kuri norādīti 1. punktā, iznīcināšanas plānus, ne vēlāk kā 80 dienas pirms katra objekta iznīcināšanas sākuma;
48. b)katru gadu iesniedz paziņojumus par ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanas plānu īstenošanu, ne vēlāk kā 90 dienas pēc katra iznīcināšanas gada perioda beigām;unc) apliecina, ne vēlāk kā 30 dienas pēc iznīcināšanas procesa pabeigšanas, ka visi ķīmisko ieroču ražošanas objekti, kuri ir norādīti1. punktā, ir iznīcināti.10. Ja valsts ratificē šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc 8. punktā norādītā 10 gadu iznīcināšanas perioda, tad tā iznīcina ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri norādīti 1. punktā, cik vien ātri iespējams. Iznīcināšanas kārtību un stingras pārbaudes procedūras tādai dalībvalstij nosaka Izpildu padome.11. Katra dalībvalsts ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanas laikā vispirms vērš uzmanību uz cilvēku drošības garantēšanu un apkārtējās vides aizsardzību. Katra dalībvalsts iznīcina ķīmisko ieroču ražošanas objektus atbilstoši saviem nacionālajiem standartiem par drošību un emisiju.12. Ķīmisko ieroču ražošanas objekti, kuri norādīti 1. punktā, var tikt īslaicīgi pārstrukturēti, lai iznīcinātu ķīmiskos ieročus atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 18-25. punktiem. Tāds pārstrukturēts objekts jāiznīcina tiklīdz tas vairs netiek izmantots ķīmisko ieroču iznīcināšanā, bet katrā gadījumā ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.13. Īpašos, galējos nepieciešamības gadījumos dalībvalsts var pieprasīt atļauju izmantot ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri norādīti 1. punktā, nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija. Pēc Izpildu padomes ieteikuma dalībvalstu Konference izlemj jautājumu par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu, un izvirza noteikumus, uz kuru pamata dota šāda piekrišana atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas D nodaļai.14. Ķīmisko ieroču ražošanas objekts tiek pārveidots tā, lai pārveidojamam objektam iespējas atgriezeniskajai pārveidei par ķīmisko ieroču ražošanas objektu būtu ne lielākas kā jebkuram citam objektam, kuru izmanto rūpnieciskām, lauksaimnieciskām, pētnieciskām, medicīniskām, farmaceitiskām un citām miera laika vajadzībām, un kuri nav saistīti ar ķimikālijām, kas ietvertas sarakstā Nr.1.15. Visi pārveidojamie objekti pakļauti sistemātiskai pārbaudei ar inspekciju uz vietas un to novērošanai ar aparatūru, kas uzstādīta uz vietas, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas D nodaļai.16. Pārbaudes izdarīšanas laikā atbilstoši šim punktam un Pielikuma par pārbaudi V daļai Organizācija izskata pasākumus pret dalībvalstu divpusējo un daudzpusējo līgumu par ķīmisko ieroču ražošanas objektu pārbaudi un to iznīcināšanu nevajadzīgu dublēšanos.Šajā nolūkā Izpildu padome lemj ierobežot pārbaudi ar pasākumiem, kuri papildina tos pasākumus, kuri paredzēti šādā divpusējā vai daudzpusējā līgumā, ja tā uzskata, ka:
49. a)pārbaudes pasākumi, kas paredzēti šādā līgumā, nav pretrunā ar pārbaudes pasākumiem, kurus paredz šis pants un Pielikuma par pārbaudi V daļa;
50. b)tāda līguma īstenošana dod pietiekamu garantiju, lai ievērotu šīs Konvencijas attiecīgos pasākumus;
51. c)divpusējā vai daudzpusējā līguma puses pilnībā informē Organizāciju par savu pārbaudes darbību.17. Ja Izpildu padome pieņem lēmumu atbilstoši 16. punktam, tad Organizācijai ir tiesības kontrolēt divpusējā vai daudzpusējā līguma īstenošanu.18. Nekas 16. un 17. punktos neietekmē dalībvalsts saistības iesniegt paziņojumus atbilstoši III pantam, šim pantam un Pielikuma par pārbaudi V daļai.19. Katra dalībvalsts sedz to ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kurus tām obligāti jālikvidē, likvidēšanas izdevumus. Tā sedz arī pārbaudes izdevumus, atbilstoši šim pantam, ja Izpildu padome nepieņem citu lēmumu. Ja Izpildu padome nolemj ierobežot Organizācijas pārbaudes pasākumus atbilstoši 16. punktam, tad Organizācijas papildus kontroles un pārbaudes izdevumus sedz atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas biedru naudas skalai, kā tas norādīts VIII panta 7. punktā.VI pantsDARBĪBA, KURU NEAIZLIEDZ ŠĪ KONVENCIJA1. Katrai dalībvalstij ir tiesības, ievērojot šīs Konvencijas nosacījumus, izstrādāt, ražot, kādā citā veidā iegādāties, saglabāt, nodot citiem un izmantot toksiskās ķimikālijas un to prekursorus mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija.2. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu toksisko ķimikāliju un to prekursoru izstrādi, ražošanu, kāda cita veida iegādi, saglabāšanu, nodošanu citiem un izmantošanu savas teritorijas robežās vai jebkurā citā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija. šim nolūkam, un lai pārbaudītu darbības atbilstību šīs Konvencijas saistībām, katra dalībvalsts pakļauj toksiskās ķimikālijas un to prekursorus, kuri norādīti Sarakstos Nr. 1, 2 un 3 Pielikumā par ķimikālijām, objektiem, kas saistīti ar tādām ķimikālijām, un citiem objektiem, kā tas norādīts Pielikumā par pārbaudi, kuri izvietoti tās teritorijā vai jebkurā citā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, pārbaudes pasākumiem, kā to paredz Pielikums par pārbaudi.3. Katra dalībvalsts pakļauj ķimikālijas, kuras uzskaitītas Sarakstā Nr.1 (tālāk tekstā Saraksta Nr.1 ķimikālijas) ražošanas, iegādes, saglabāšana, nodošanas citiem un izmantošanas aizliegumiem, kā tas norādīts Pielikuma par pārbaudi VI daļā. Tā pakļauj Saraksta Nr.1 ķimikālijas un objektus, kuri norādīti Pielikuma par pārbaudi VI daļā, sistemātiskai pārbaudei ar inspekciju uz vietas un novērojot ar uzstādītās aparatūras palīdzību, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi šai daļai.4. Katra dalībvalsts pakļauj ķimikālijas, kuras uzskaitītas Sarakstā Nr.2 (tālāk tekstā Saraksta Nr.2 ķimikālijas), un objektus, kuri norādīti Pielikuma par pārbaudi VIII daļā, datu novērošanai un pārbaudei uz vietas atbilstoši Pielikuma par pārbaudi šai daļai.5. Katra dalībvalsts pakļauj ķimikālijas, kuras uzskaitītas Sarakstā Nr.3 (tālāk tekstā Saraksta Nr.3 ķimikālijas), un objektus, kuri norādīti Pielikuma par pārbaudi VIII daļā, datu novērošanai un pārbaudei uz vietas atbilstoši Pielikuma par pārbaudi šai daļai.6. Katra dalībvalsts pakļauj objektus, kuri norādīti Pielikuma par pārbaudi IX daļā, datu novērošanai un iespējamai pārbaudei uz vietas atbilstoši šai Pielikuma par pārbaudi daļai, ja dalībvalstu Konference nepieņem citu lēmumu atbilstoši Pielikuma par pārbaudi IX daļas 22. punktam.7. Katra dalībvalsts, ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, sniedz sākotnējās deklarācijas par attiecīgajām ķimikālijām un objektiem atbilstoši Pielikumam par pārbaudi.8. Katra dalībvalsts sniedz ikgadējas deklarācijas par attiecīgajām ķimikālijām un objektiem atbilstoši Pielikumam par pārbaudi.9. Lai veiktu pārbaudi uz vietas, katra dalībvalsts dod iespēju inspektoriem piekļūt objektiem atbilstoši Pielikuma par pārbaudi prasībām.10. Pārbaudes darbības īstenošanas laikā Tehniskais sekretariāts izvairās no nepamatotas iejaukšanās dalībvalsts ķīmiskajā darbībā nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija, un, īpaši, ievēro nosacījumus, kuri izklāstīti Pielikumā par konfidenciālas informācijas aizsardzību (tālāk tekstā Pielikums par konfidencialitāti).11. šī panta nosacījumus īsteno tā, lai izvairītos no traucējumiem dalībvalstu ekonomiskajā un tehniskajā attīstībā un to starptautiskajā sadarbībā ķīmijas nozarē nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija, ieskaitot zinātniski tehniskās informācijas apmaiņu, apmaiņu ar ķimikālijām un ražošanas iekārtām, ķimikāliju izstrādi un izmantošanu nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija.VII pantsNACIONĀLIE ĪSTENOŠANAS PASĀKUMIVispārējās saistības1. Katra dalībvalsts atbilstoši savām konstitucionālajām procedūrām veic nepieciešamos pasākumus, lai pildītu šīs Konvencijas saistības. Tas nozīmē ka tā:
52. a)aizliedz fiziskām un juridiskām personām, kuras atrodas jebkurā tās teritorijas vietā vai jebkurā citā vietā, kas pakļauta tās likumdošanai kā to paredz starptautiskās tiesības, veikt jebkādu darbību, kura aizliegta dalībvalstij saskaņā ar šo Konvenciju, tajā skaitā pieņem likumus par kriminālo atbildību par šādu darbību;
53. b)neļauj veikt jebkurā tās kontrolētā vietā jebkādu darbību, kas aizliegta dalībvalstij saskaņā ar šo Konvenciju; unc) piemēro savu kriminālatbildību, kas pieņemta atbilstoši
54. a)apakšpunktam, jebkurai darbībai, kura aizliegta dalībvalstij saskaņā ar šo Konvenciju, kuru jebkur veic fiziskas personas, šīs valsts pilsoņi, atbilstoši starptautiskajām tiesībām.2. Katra dalībvalsts sadarbojas ar citu dalībvalsti un atbilstošā veidā sniedz tiesisku palīdzību, lai atvieglotu 1. punktā paredzēto saistību izpildi.3. Katra dalībvalsts savu šīs Konvencijas saistību izpildes gaitā galveno uzmanību pievērš cilvēku drošības nodrošināšanai un apkārtējās vides aizsardzībai un atbilstoši sadarbojas ar citām dalībvalstīm šajā sakarā.Attiecības starp dalībvalsti un Organizāciju4. Lai pildītu savas šīs Konvencijas saistības, katra dalībvalsts nozīmē vai apstiprina Nacionālo orgānu, kas darbojas kā nacionālais koordinācijas centrs efektīviem sakariem ar Organizāciju un citām dalībvalstīm. Katra dalībvalsts paziņo Organizācijai par savu Nacionālo orgānu laikā, kad tai stājas spēkā šī Konvencija.5. Katra dalībvalsts informē Organizāciju par likumdošanas un administratīvajiem pasākumiem, kurus veic, lai īstenotu šo Konvenciju.6. Katra dalībvalsts uzskata kā konfidenciālu informāciju un datus, kurus tā saņem no Organizācijas, lai īstenotu šo Konvenciju, kā konfidenciālus un nosaka īpašu šīs informācijas un datu izmantošanas režīmu. Tā izmanto šādu informāciju un datus tikai un vienīgi saskaņā ar savām tiesībām un saistībām, ko paredz šī Konvencija un atbilstoši Pielikuma par konfidencialitāti nosacījumiem.7. Katra dalībvalsts apņemas sadarboties ar Organizāciju, lai pildītu visas tās funkcijas un sevišķi sniegt palīdzību Tehniskajam sekretariātam.VIII pantsORGANIZĀCIJAA. Vispārīgie nosacījumi1. Šīs Konvencijas dalībvalstis izveido Organizāciju ķīmisko ieroču aizliegšanai, lai realizētu šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi, lai nodrošinātu tās nosacījumu īstenošanu, tajā skaitā nolikumu par starptautisko pārbaudi īstenošanas ievērošanu, un lai nodrošinātu konsultāciju un sadarbības forumu starp dalībvalstīm.2. Organizācijas locekles ir visas šīs Konvencijas dalībvalstis.Dalībvalstij nevar aizliegt dalību Organizācijā.3. Organizācijas atrašanās vieta - sēdeklis ir Hāgā, Nīderlandes karalistē.4. Kā Organizācijas orgāni tiek apstiprināti: dalībvalstu Konference, Izpildu padome un Tehniskais sekretariāts.5. Organizācija veic savu pārbaudes darbību, ko paredz šī Konvencija, ar vismazāko iejaukšanos, kas apvienota ar savlaicīgu un efektīvu tās mērķu sasniegšanu. Tā pieprasa tikai tādas ziņas un datus, kādi nepieciešami šīs Konvencijas saistību izpildei. Tā veic visādus drošības pasākumus, lai aizsargātu informācijas konfidencialitāti par civilo un militāro darbību un objektiem, kura tai kļūst zināma šīs Konvencijas īstenošanas laikā un sevišķi ievēro Pielikuma par konfidencialitāti nosacījumus.6. Veicot savu pārbaudes darbību, Organizācija izskata pasākumus zinātniski-tehnisko sasniegumu izmantošanai.7. Organizācijas darbības izdevumus sedz dalībvalstis atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas biedru naudas skalai, kura precizēta, ņemot vērā atšķirības Apvienoto Nāciju Organizācijas un šīs Organizācijas locekļu sastāvā un ievērojot IV un V pantu nosacījumus. Dalībvalstu maksājumi Sagatavošanas komisijai attiecīgi tiek atskaitīti no to iemaksām regulārajā budžetā. Organizācijas budžets sastāv no divām atsevišķām daļām, viena no kurām attiecas uz administratīvajiem un citiem izdevumiem, otra - uz pārbaudes izdevumiem.8. Organizācijas locekle, kura ir parādā Organizācijai maksājumus, zaudē balsstiesības Organizācijā, ja parāda summa ir vienlīdzīga vai pārsniedz maksājumu summu, kas no tās pienākas par iepriekšējiem diviem pilniem gadiem. Dalībvalstu konference tomēr var atļaut tādai loceklei piedalīties balsošanā, ja tā atzīst, ka maksājuma aizkavēšanās notikusi ne no tās atkarīgu apstākļu dēļ.B. Dalībvalstu konferenceSastāvs, procedūras un lēmumu pieņemšana9. Dalībvalstu konference (tālāk tekstā "Konference") sastāv no visām Organizācijas loceklēm. Katrai loceklei Konferencē ir viens pārstāvis, kuru var pavadīt vietnieki un padomnieki.10. Pirmo Konferences sesiju sasauc depozitāri ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.11. Konference sanāk uz kārtējām sesijām, kuras rīko katru gadu, ja tā nav pieņēmusi citu lēmumu.12. Īpašas sesijas Konference sasauc:
55. a)pēc Konferences lēmuma;
56. b)pēc Izpildu padomes lūguma;
57. c)pēc jebkuras locekles lūguma, kuru atbalsta viena trešdaļa locekļu;vaid) atbilstoši 22. punktam, lai izskatītu šīs Konvencijas darbību.Izņemot gadījumus, kas norādīti
58. d)apakšpunktā, īpašu sesiju sasauc ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad lūgumu saņēmis Tehniskā sekretariāta Ģenerāldirektors, ja prasībā nav norādīts kas cits.13. Konferenci sasauc arī kā Konferenci par labojumu izskatīšanu atbilstoši XV panta 2. punktam.14. Konferences sesijas notiek tur, kur atrodas Organizācijas sēdeklis, ja Konference nepieņem citu lēmumu.15. Konference pieņem savus procedūras noteikumus. Katras kārtējās sesijas sākumā tā izvēl savu Priekšsēdētāju un citas nepieciešamās amatpersonas. Tie paliek savos amatos līdz jauna Priekšsēdētāja un citu amatpersonu ievēlēšanai nākošajā kārtējā sesijā.16. Organizācijas locekļu vairākums veido Konferences kvorumu.17. Katrai Organizācijas loceklei Konferencē ir viena balss.18. Konference pieņem lēmumus par procedūras jautājumiem ar klātesošo un balsojošo vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumi par konceptuāliem jautājumiem pēc iespējas pieņemami pēc konsensus principa. Ja, pieņemot lēmumu kādā jautājumā neizdodas panākt konsensus, Priekšsēdētājs uz 24 stundām atliek jebkuru balsošanu un šajā laikā dara visu, lai atvieglotu konsensus panākšanu un līdz šī perioda beigām iesniedz Konferencei ziņojumu. Ja, beidzoties 24 stundām konsensus nav iespējams, Konference pieņem lēmumu ar divu trešdaļu klātesošo un balsojušo balsu vairākumu, ja šī Konvencija neparedz ko citu. Domstarpību rašanās gadījumā par to, vai kāds jautājums ir konceptuāls, šis jautājums par tādu tiek uzskatīts, ja Konference nepieņem citu lēmumu ar balsu vairākumu, kas nepieciešams konceptuālam lēmumam.Pilnvaras un funkcijas19. Konference ir Organizācijas galvenais orgāns. Tā izskata jebkurus jautājumus, tēmas vai problēmas, kuras aptver šī Konvencija, ietverot tās, kuras skar Izpildu padomes un Tehniskā sekretariāta pilnvaras un funkcijas. Tā var sniegt rekomendācijas un pieņemt lēmumus par jebkuriem jautājumiem, tēmām un problēmām, kas attiecas uz šo Konvenciju, kuras izvirza dalībvalstis vai par kurām tai ziņo Izpildu padome.20. Konference īsteno uzraudzību pār šīs Konvencijas īstenošanu un veic pasākumus, lai piedalītos tās priekšmeta un mērķu realizācijā. Konference izskata šīs Konvencijas ievērošanu. Tā arī realizē uzraudzību pār Izpildu padomes un Tehniskā sekretariāta darbību un var, atbilstoši šai Konvencijai, noteikt jebkuram no šiem orgāniem galvenos principus to funkciju īstenošanā.21. Konference:(
59. a)savās regulārajās sanāksmēs izskata un akceptē Izpildu padomes iesniegto Organizācijas pārskata ziņojumu, programmu un budžetu un izskata arī citus ziņojumus;(
60. b)lemj par to finansiālo ieguldījumu apjomu, kas Dalībvalstīm jāmaksā saskaņā ar 7. paragrāfu;(
61. c)ievēl Izpildu padomes locekļus;(
62. d)ieceļ Tehniskā Sekretariāta Ģenerāldirektoru (turpmāk tekstā "Ģenerāldirektoru");(
63. e)sankcionē Izpildu padomes procedūras noteikumus, kurus tā iesniegusi izskatīšanai;(
64. f)nodibina tādus papildorgānus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem savu funkciju īstenošanai saskaņā ar doto Konvenciju;(
65. g)veicina starptautisko sadarbību miermīlīgu mērķu īstenošanai ķīmiskās ražošanas jomā;(
66. h)apspriež tos zinātniskos un tehniskos sasniegumus, kas var ietekmēt dotās Konvencijas funkcionēšanu, un šajā sakarībā pavēl Ģenerāldirektoram nodibināt Zinātniski Konsultatīvo Padomi, lai nodrošinātu viņam iespēju savu pienākumu pildīšanas gaitā sniegt Konferencei, Izpildu padomei un Dalībvalstīm specializētas rekomendācijas ar šo Konvenciju saistītos zinātnes un tehnikas jautājumos. Zinātniski Konsultatīvās Padomes locekļi ir neatkarīgi eksperti, kas nozīmēti atbilstoši kompetencei, ko akceptējusi Konference;(
67. i)savā pirmajā sesijā izskata un sankcionē jebkurus vienošanos, noteikumu un norādījumu projektus, ko izstrādājusi Sagatavošanas Komisija;(
68. j)savā pirmajā sesijā nodibina brīvprātīgu fondu palīdzībai, kas sniedzama saskaņā ar X pantu;(
69. k)veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs Konvencijas izpildi, kā arī noregulētu un labotu jebkuru dotās Konvencijas noteikumiem neatbilstošu situāciju saskaņā ar XII pantu.22. Ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad pagājis piektais un desmitais gads kopš šīs Konvencijas stāšanās spēkā, un tādos datumos šī laika perioda ietvaros, kādus var noteikt ar lēmumu, Konference sanāk speciālās sesijās, lai realizētu pārskatus par dotās Konvencijas funkcionēšanu. Šajos pārskatos izvērtējami visi attiecīgie zinātniskie un tehniskie sasniegumi. Tādā pašā nolūkā ik pēc piecu gadu intervāla, ja vien ar lēmumu nav noteikts savādāk, ir sasaucamas turpmākās sesijas.C. Izpildu padomeSastāvs, reglaments un lēmumu pieņemšana23. Izpildu padomē ietilpst 41 loceklis. Katrai Dalībvalstij ir tiesības, saskaņā ar rotācijas principu, tikt ievēlētai Izpildu padomē. Konference ievēl Izpildu padomes locekļus uz diviem gadiem. Lai garantētu dotās Konvencijas efektīvu funkcionēšanu tādā speciālā aspektā kā taisnīga ģeogrāfiskā pārstāvniecība, ķīmiskās rūpniecības nozīmīgums, kā arī politiskās intereses un drošības intereses, Izpildu padomes sastāvā ir iekļaujamas:(
70. a)deviņas Dalībvalstis no Āfrikas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka trīs no šīm deviņām loceklēm būs Dalībvalstis ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šo triju locekļu izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;(
71. b)deviņas Dalībvalstis no Āzijas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka četras no šīm deviņām loceklēm būs Dalībvalstis ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šo četru locekļu izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;(
72. c)piecas Dalībvalstis no Austrumeiropas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka viena no šīm piecām loceklēm būs Dalībvalsts ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šīs vienas locekles izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;(
73. d)septiņas Dalībvalstis no Latīņamerikas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka trīs no šīm septiņām loceklēm būs Dalībvalstis ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šo triju locekļu izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;(
74. e)desmit Dalībvalstis no Rietumeiropas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka piecas no šīm desmit loceklēm būs Dalībvalstis ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šo piecu locekļu izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;(
75. f)vēl viena papildu Dalībvalsts, ko secīgi izvirza tās Dalībvalstis, kas atrodas Āzijas, Latīņamerikas un Karību baseina reģionos. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka šī Dalībvalsts būs rotācijas locekle no šiem reģioniem.24. Pirmajās Izpildu padomes vēlēšanās 20 locekles tiek ievēlētas uz vienu gadu, pienācīgi ievērojot noteikto skaitlisko proporciju, kā aprakstīts 23. paragrāfā.25. Pēc pilnīgas IV panta un V panta īstenošanas Konference, atsaucoties uz Izpildu padomes locekļu vairākuma lūgumu, drīkst pārskatīt Izpildu padomes sastāvu, ņemot vērā izmaiņas attiecībā uz 23. paragrāfā konkretizētajiem principiem, kas nosaka tās sastāvu.26. Izpildu padome izstrādā savus procesuālos noteikumus un iesniedz tos Konferences apstiprināšanai.27. Izpildu padome no savu locekļu vidus izvēl Priekšsēdētāju.28. Izpildu padome sanāk uz regulārām sesijām. Sesiju starplaikos tā sapulcējas tik bieži, cik tas var būt nepieciešams tās pilnvaru un funkciju pilnīgai īstenošanai.29. Katram Izpildu padomes loceklim ir viena balss. Ja šī Konvencija neparedz ko citu, tad konceptuālus lēmumus Izpildu padome pieņem ar visu tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Par procedūras jautājumiem Izpildu padome pieņem lēmumus ar visu tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Domstarpību rašanās gadījumā attiecībā uz to, vai viens vai otrs jautājums ir konceptuāls, ja Izpildu padome ar balsu vairākumu nepieņem citu lēmumu, kas nepieciešams, lai pieņemtu konceptuālus lēmumus.Pilnvaras un funkcijas30. Izpildu padome ir Organizācijas izpildorgāns. Tā pakļauta konferencei. Izpildu padome īsteno pilnvaras un funkcijas, kuras tai uzticētas atbilstoši šai Konvencijai, kā arī funkcijas, kuras tai deleģē Konference. Tādējādi tā darbojas atbilstoši Konferences rekomendācijām, lēmumiem un norādījumiem un nodrošina to pienācīgu un nelokāmu izpildi.31. Izpildu padome veicina šīs Konvencijas efektīvu īstenošanu un ievērošanu. Tā īsteno uzraudzību pār Tehniskā sekretariāta darbību, sadarbojas ar katras dalībvalsts Nacionālo orgānu un veicina konsultācijas un sadarbību starp dalībvalstīm pēc to lūguma.32. Izpildu padome:
76. a)izskata un iesniedz Konferencei Organizācijas programmas un budžeta projektu;
77. b)izskata un iesniedz Konferencei Organizācijas referātu par šīs Konvencijas īstenošanu projektu, ziņojumu par savas darbības īstenošanu, kā arī speciālus ziņojumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai kurus var pieprasīt Konference;
78. c)organizē Konferences sesijas, ieskaitot dienas kārtības projekta sagatavošanu.33. Izpildu padome var lūgt sasaukt speciālu Konferences sesiju.34. Izpildu padome:
79. a)ar Konferences iepriekšēju atbalstu Organizācijas vārdā slēdz līgumus un vienošanās ar valstīm un starptautiskām organizācijām;
80. b)Organizācijas vārdā slēdz līgumus ar dalībvalstīm sakarā ar X pantu un veic uzraudzību pār brīvprātīgo fondu, kā norādīts X pantā;
81. c)atbalsta līgumus vai vienošanās, kas attiecas uz pārbaudes darbības īstenošanu un, kurus izstrādā Tehniskais sekretariāts sarunās ar dalībvalstīm.35. Izpildu padome izskata jebkuru problēmu vai jautājumu savas kompetences robežās, kas skar šo Konvenciju un tās īstenošanu, ieskaitot rūpes par tās ievērošanas un neievērošanas gadījumiem, un atbilstoši informē dalībvalstis un ziņo par šo jautājumu vai problēmu Konferencei.36. Izskatot šaubas vai bažas par šīs Konvencijas ievērošanu un neievērošanas gadījumiem, ieskaitot, cita starpā, šīs Konvencijas tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, Izpildu padome konsultējas ar ieinteresētajām dalībvalstīm un attiecīgi piedāvā dalībvalstij noteiktajā laikā veikt pasākumus stāvokļa uzlabošanai. Ja Izpildu padome uzskata par nepieciešamu tālāku darbību, tā veic, cita starpā, vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:
82. a)informē visas dalībvalstis par šo problēmu vai jautājumu;
83. b)dara zināmu šo problēmu vai jautājumu Konferencei;
84. c)iesniedz Konferencei rekomendācijas par pasākumiem stāvokļa uzlabošanā un ievērošanas nodrošināšanā. Īpaši nopietnos un ārkārtas gadījumos Izpildu padome tieši dara zināmu esošo jautājumu vai problēmu, ieskaitot attiecīgo informāciju un secinājumus, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai un ANO Drošības Padomei. Vienlaicīgi tā informē par šo soli visas dalībvalstis.D. Tehniskais sekretariāts37. Tehniskais sekretariāts palīdz Konferencei un Izpildu padomei pildīt to funkcijas. Tehniskais sekretariāts veic pārbaudes pasākumus, kurus paredz šī Konvencija. Tas izpilda citas funkcijas, kuras tam jāveic atbilstoši šai Konvencijai un arī funkcijas, kuras tam deleģē Konference vai Izpildu padome.38. Tehniskais sekretariāts:
85. a)gatavo un iesniedz Izpildu padomei Organizācijas programmas un budžeta projektu;
86. b)gatavo un iesniedz Izpildu padomei Organizācijas ziņojuma par šīs Konvencijas ievērošanu projektu, kā arī citus ziņojumus, kurus var pieprasīt Konference un Izpildu padome;
87. c)sniedz administratīvu un tehnisku atbalstu Konferencei, Izpildu padomei un palīgorgāniem;
88. d)Organizācijas vārdā nosūta dalībvalstīm un saņem no tām ziņojumus par jautājumiem, kas saistīti ar šīs Konvencijas īstenošanu;
89. e)sniedz tehnisku palīdzību dalībvalstīm un šīs Konvencijas realizēšanas gaitā sniedz tām tehnisko novērtējumu, ieskaitot sarakstā esošo un neesošo ķimikāliju novērtējumu.39. Tehniskais sekretariāts:
90. a)kopā ar dalībvalstīm izstrādā līgumus un vienošanās, kas attiecas uz pārbaudes darbības īstenošanu, un kuru jāapstiprina Izpildu padomei;
91. b)ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā koordinē humānās un ārkārtas dalībvalstu palīdzības veidošanu un uzturēšanu atbilstoši X panta 7.
92. b)un
93. c)punktiem. Tehniskais sekretariāts var inspicēt krājumā esošos priekšmetus no ekspluatācijas drošības viedokļa. Uzkrājamo priekšmetu sarakstus izskata un apstiprina Konference saskaņā ar 21.
94. i)punktu;
95. c)pārvalda brīvprātīgo fondu, kas minēts X pantā, kompilē dalībvalstu paziņojumus un pēc attiecīga lūguma reģistrē divpusējos līgumus, kurus slēdz dalībvalstis vai dalībvalsts un starptautiskā organizācija mērķiem, kas minēti X pantā.40. Tehniskais sekretariāts informē Izpildu padomi par jebkuru problēmu, kas radusies sakarā ar savu funkciju izpildi, ieskaitot šaubas, nenoteiktību un neskaidrības attiecībā uz šīs Konvencijas ievērošanu, kuras kļuvušas zināmas, īstenojot savu pārbaudes darbību, un kuras tas nav spējis atrisināt vai noskaidrot konsultāciju ceļā ar attiecīgo dalībvalsti.41. Tehniskā sekretariāta sastāvā ietilpst Ģenerāldirektors, kurš ir tā vadītājs un galvenais administratīvais darbinieks, inspektori un tāds zinātniskais, tehniskais un cits personāls, kāds var būt nepieciešams.42. Inspektorāts ir Tehniskā sekretariāta apakšnodaļa un darbojas Ģenerāldirektora uzraudzībā.43. Ģenerāldirektoru nozīmē Konference pēc Izpildu padomes rekomendācijas uz četriem gadiem, kuru var pagarināt ne vairāk kā uz vēl vienu termiņu.44. Ģenerāldirektors atskaitās Konferencei un Izpildu padomei par personāla nozīmēšanu un Tehniskā sekretariāta organizāciju un darbību. Pieņemot darbā un nosakot dienesta noteikumus, galvenokārt, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt augstu darba spēju līmeni, kompetenci un godprātību. Ģenerāldirektoru, inspektorus, kā arī speciālistus un kancelejas personālu nozīmē tikai no dalībvalstu pilsoņu vidus. Pienācīga uzmanība pievēršama personāla atlasei, ievērojot iespējami plašu ģeogrāfisko faktoru. Darbinieku komplektēšanu veic ievērojot to, ka minimālam personāla skaitam jānodrošina Tehniskā sekretariāta pienākumu izpilde.45. Ģenerāldirektors atbild par Zinātniski konsultatīvās padomes organizāciju un darbību, kā norādīts 21.
96. h)punktā. Ģenerāldirektors konsultācijās ar dalībvalstīm nozīmē Zinātniski konsultatīvās padomes locekļus, kuri darbojas katrs par sevi. Padomes locekļus nozīmē, ņemot vērā to kompetenci konkrētās zinātnes nozarēs, kurām ir sakars ar šīs Konvencijas īstenošanu. Ģenerāldirektors var arī, atbilstoši konsultācijām ar Padomes locekļiem, izveidot zinātnisko ekspertu pagaidu darba grupas, lai iesniegtu rekomendācijas par konkrētiem jautājumiem. Sakarā ar augstāk minēto, dalībvalstis var iesniegt Ģenerāldirektoram ekspertu sarakstus.46. Veicot savus pienākumus, Ģenerāldirektors, inspektori un citi darbinieki nedrīkst pieprasīt vai saņemt norādījumus no vienalga kuras valdības vai no jebkuras citas vienības ārpus Organizācijas. Tiem jāatturas no jebkādas darbības, kura varētu atstāt iespaidu uz viņu kā starptautisko amatpersonu stāvokli, kuras ir atbildīgas tikai Konferencei un Izpildu padomei.47. Katra dalībvalsts ciena Ģenerāldirektora, inspektoru un citu darbinieku pienākumu izteikti starptautisko raksturu un necenšas iespaidot tos viņu pienākumu pildīšanas laikā.E. Privilēģijas un imunitātes48. Dalībvalsts teritorijā un jebkurā citā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, Organizācija bauda tādas juridiskās tiesības, privilēģijas un imunitātes, kādas nepieciešamas tās funkciju īstenošanai.49. Dalībvalstu delegāti, kā arī to vietnieki un padomnieki, Izpildu padomes nozīmētie pārstāvji, kā arī to vietnieki un padomnieki, Ģenerāldirektors un Organizācijas personāls bauda tādas privilēģijas un imunitātes, kādas nepieciešamas, lai neatkarīgi īstenotu to funkcijas saistībā ar Organizāciju.50. Juridiskās tiesības, privilēģijas un imunitātes, kas norādītas šajā pantā, nosaka līgumos starp Organizāciju un dalībvalstīm, kā arī līgumā starp Organizāciju un valsti, kurā atrodas Organizācijas sēdeklis. Šos līgumus izskata un apstiprina Konference atbilstoši 21.
97. i)punktam.51. Neatkarīgi no 48. un 49. punktiem, pārbaudes darbības īstenošanas laikā Ģenerāldirektors un Tehniskā sekretariāta personāls bauda tādas privilēģijas un imunitātes, kādas aprakstītas Pielikuma par pārbaudi II daļas B sadaļā.IX pantsKONSULTĀCIJAS, SADARBĪBA UN FAKTU KONSTATĒŠANA1. Dalībvalstis konsultējas un sadarbojas savā starpā tieši vai ar Organizācijas starpniecību, vai izmantojot citas attiecīgas starptautiskās procedūras, ieskaitot procedūras Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros un atbilstoši tās Statūtiem, par jebkuru jautājumu, kuru var ierosināt sakarā ar šīs Konvencijas priekšmeta un mērķa vai tās nosacījumu īstenošanu.2. Bez kaitējuma jebkuras dalībvalsts tiesībām lūgt veikt inspekciju pēc dalībvalsts lūguma katru reizi, kad tas ir iespējams, vispirms dara visu, lai noskaidrotu un noregulētu informācijas apmaiņas un konsultāciju ceļā jebkuru jautājumu par šīs Konvencijas ievērošanu, vai arī rada rūpes par kādu ar to saistītu jautājumu, kuru var uzskatīt par neskaidru. Dalībvalsts, kura saņem no citas dalībvalsts lūgumu izskaidrot jebkuru jautājumu, kurš, kā uzskata pieprasītāja dalībvalsts, rada šādas šaubas vai bažas, iesniedz pieprasītājai dalībvalstij, cik vien ātri iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 dienas pēc lūguma saņemšanas, informāciju, kura ir pietiekoša atbildei uz izteiktajām šaubām vai bažām, kopā ar paskaidrojumu, kā sniegtā informācija atrisina šo jautājumu. Nekas šajā Konvencijā neaizskar jebkuru divu vai vairāku dalībvalstu tiesības organizēt pēc abpusējas vienošanās inspekcijas vai pielietot jebkuras citas procedūras savā starpā, lai noskaidrotu un risinātu jebkuru jautājumu, kurš var radīt šaubas attiecībā uz jautājuma ievērošanu vai izraisīt bažas attiecībā uz saistītu ar to jautājumu, kuru var uzskatīt par neskaidru. Tādi pasākumi neaizskar jebkuras dalībvalsts tiesības un pienākumus atbilstoši šīs Konvencijas citiem nosacījumiem.Pieprasījumu par paskaidrojumu iesniegšanas procedūra3. Dalībvalstij ir tiesības lūgt Izpildu padomi palīdzēt izskaidrot jebkuru situāciju, kuru var uzskatīt par neskaidru vai kura izraisa bažas par iespējamo šīs Konvencijas neievērošanu no citas dalībvalsts puses. Izpildu padome sniedz tās rīcībā esošo informāciju, kurai ir sakars ar šādām bažām.4. Dalībvalstij ir tiesības lūgt Izpildu padomi saņemt no citas dalībvalsts izskaidrojumu jebkurai situācijai, kuru var uzskatīt par neskaidru, vai, kura izraisa bažas par iespējamo šīs Konvencijas neievērošanu. Tādā gadījumā pielieto sekojošo:
98. a)Izpildu padome ar Ģenerāldirektora starpniecību nosūta pieprasījumu attiecīgajai dalībvalstij izskaidrot situāciju ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā saņemšanas;
99. b)pieprasītāja dalībvalsts iesniedz izskaidrojumu Izpildu padomei, cik vien iespējams ātri, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 dienas pēc pieprasījuma saņemšanas;
100. c)Izpildu padome pieņem zināšanai izskaidrojumu un nosūta to pieprasītājai dalībvalstij ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā saņemšanas;
101. d)ja pieprasītāja dalībvalsts uzskata izskaidrojumu par nepietiekamu, tai ir tiesības lūgt Izpildu padomi saņemt no pieprasošās valsts tālākus paskaidrojumus;
102. e)lai iegūtu tālākus izskaidrojumus, kurus pieprasa atbilstoši
103. d)apakšpunktam, Izpildu padome var ierosināt Ģenerāldirektoram apstiprināt Tehniskā sekretariāta ekspertu grupu, bet, ja Tehniskajā sekretariātā nav atbilstoša personāla, tad no citiem avotiem, lai iepazītos ar visu esošo informāciju un datiem, kuriem ir sakars ar bažas izraisošo situāciju. Ekspertu grupa iesniedz Izpildu padomei faktoloģisku ziņojumu par saviem secinājumiem;
104. f)ja pieprasītāja dalībvalsts uzskata, ka izskaidrojumi, kas saņemti atbilstoši
105. d)un
106. e)apakšpunktiem, ir neapmierinoši, tad tai ir tiesības lūgt sasaukt speciālu Izpildu padomes sesiju, kurā ir tiesības piedalīties attiecīgajām dalībvalstīm, kuras nav Izpildu padomes locekles. šādā speciālā sesijā Izpildu padome izskata šo jautājumu un var rekomendēt jebkuru pasākumu, kādu uzskata par mērķtiecīgu situācijas noregulēšanai.5. Dalībvalstij ir arī tiesības lūgt Izpildu padomi izskaidrot jebkuru situāciju, kuru tā uzskata par neskaidru, vai kura izraisa bažas par šīs Konvencijas iespējamo neievērošanu. Izpildu padome apmierina šādu prasību, sniedzot atbilstošu palīdzību.6. Izpildu padome informē dalībvalstis par jebkuru pieprasījumu pēc izskaidrojuma, kas paredzēts šajā pantā.7. Ja dalībvalstu šaubas vai bažas par šīs Konvencijas iespējamo neievērošanu nav izkliedētas 60 dienu laikā pēc pieprasījuma par izskaidrojumu Izpildu padomei, vai, ja tā uzskata, ka šīs šaubas prasa neatliekamu izskatīšanu, tad tā var, neatkarīgi no savām tiesībām, pieprasīt inspekciju lūgt sasaukt speciālu Konferences sesiju atbilstoši VIII panta 12.
107. c)apakšpunktam. šādā speciālā sesijā Konference izskata šo jautājumu un var rekomendēt jebkuru pasākumu, kuru tā uzskata par mērķtiecīgu situācijas noregulēšanai.Inspekciju pēc pieprasījuma procedūras8. Katrai dalībvalstij ir tiesības lūgt veikt inspekciju pēc pieprasījuma objektā vai teritorijas punktā uz vietas vai jebkurā citā vietā, kas ir jebkuras citas dalībvalsts jurisdikcijā vai kontrolē, tikai un vienīgi ar mērķi noskaidrot un noregulēt jebkurus jautājumus, kas attiecas uz šīs Konvencijas iespējamo neievērošanu, kā arī panākt, lai inspekcijas grupa veiktu neatliekamu šādu inspekciju jebkurā vietā, kur to nozīmē Ģenerāldirektors, atbilstoši Pielikumam par pārbaudi.9. Katrai dalībvalstij ir jāierobežo pieprasījums pēc inspekcijas šīs Konvencijas apjomā un pieprasījumā par inspekciju jāsniedz visa attiecīgā informācija, balstoties uz kuru radušās bažas par šīs Konvencijas iespējamo neievērošanu, kā tas paredzēts Pielikumā par pārbaudi. Katra dalībvalsts atturas no nepamatotiem pieprasījumiem pēc inspekcijas, rūpējoties par to, lai nepieļautu ļaunprātības. Inspekciju pēc pieprasījuma veic tikai un vienīgi, lai noskaidrotu faktus, kuriem ir sakars ar iespējamo neievērošanu.10. Lai pārbaudītu šīs Konvencijas nosacījumu ievērošanu, katra dalībvalsts atļauj Tehniskajam sekretariātam veikt inspekciju uz vietas pēc pieprasījuma atbilstoši 8. punktam.11. Atbilstoši pieprasījumam sakarā ar inspekciju objektā vai punktā pēc pieprasījuma un atbilstoši procedūrām, kuras paredz Pielikums par pārbaudi, inspicējamā valsts:
108. a)ir tiesīga veikt un tai jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai nodemonstrētu, kā tā ievēro šo Konvenciju un tādēļ dod iespēju inspekcijas grupai pildīt savu mandātu;
109. b)obligāti rada piekļūšanas iespēju pieprasīto vietu robežās tikai un vienīgi, lai noskaidrotu faktus, kuriem ir sakars ar bažām par iespējamo neievērošanu unc) ir tiesīga veikt pasākumus, lai aizsargātu slepenas instalācijas, kā arī, lai aizkavētu konfidenciālas informācijas un datu, kuriem nav sakars ar šo Konvenciju, izplatīšanos.12. Kas attiecas uz novērotāju, tiek pielietots sekojošais:
110. a)pieprasītāja dalībvalsts var ar inspicējamās dalībvalsts piekrišanu nosūtīt pārstāvi, kurš var būt vai nu pieprasītājas dalībvalsts vai nu trešās dalībvalsts pilsonis, lai novērotu inspekcijas pēc pieprasījuma norisi;
111. b)inspicējamā dalībvalsts tādā gadījumā atvēl pieeju novērotājam atbilstoši Pielikumam par pārbaudi;
112. c)inspicējamā dalībvalsts obligāti pieņem ieteikto novērotāju, tomēr, ja inspicējamā dalībvalsts atbild ar atteikumu, tad šo faktu fiksē noslēguma ziņojumā.13. Pieprasītāja dalībvalsts iesniedz pieprasījumu par inspekciju uz vietas pēc pieprasījuma Izpildu padomei un vienlaicīgi Ģenerāldirektoram tūlītējai izpildei.14. Ģenerāldirektors nekavējoties pārliecinās par to, ka pieprasījums pēc inspekcijas atbilst prasībām, kas norādītas Pielikuma par pārbaudi X daļas 4. punktā un nepieciešamības gadījumā attiecīgi palīdz pieprasītājai dalībvalstij iesniegt pieprasījumu pēc inspekcijas. Ja pieprasījums pēc inspekcijas atbilst prasībām, sākas sagatavošanās inspekcijai pēc pieprasījuma.15. Ģenerāldirektors pārsūta pieprasījumu pēc inspekcijas inspicējamajai dalībvalstij ne mazāk kā 12 stundas pirms inspicēšanas grupas plānotās ierašanās iebraukšanas punktā.16. Pēc pieprasījuma par inspicēšanu saņemšanas Izpildu padome pieņem zināšanai Ģenerāldirektora rīcību sakarā ar pieprasījumu seko tam inspekcijas procedūras laikā. Tomēr tās apspriedes neaizkavē inspekcijas procesu.17. Ne vēlāk kā 12 stundas pēc pieprasījuma par inspekciju saņemšanas Izpildu padome var ar visu tās locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu pieņemt lēmumu par inspekcijas pēc pieprasījuma nerīkošanu, ja tā uzskata, ka pieprasījums pēc inspekcijas ir izdomāts, negodīgs vai acīm redzami neietilpst šīs Konvencijas ietvaros, kā tas norādīts 8. punktā. Tāda lēmuma pieņemšanā nepiedalās ne pieprasītāja, ne inspicējamā dalībvalsts. Ja Izpildu padome pieņem lēmumu par inspekcijas pēc pieprasījuma nerīkošanu, tad sagatavošanās tai beidzas, netiek veikta nekāda cita darbība attiecībā uz inspekciju pēc pieprasījuma un ieinteresētās dalībvalstis tiek attiecīgā veidā informētas.18. Ģenerāldirektors izsniedz mandātu inspekcijai, lai veiktu inspekciju pēc pieprasījuma. Inspekcijas mandāts ir 8.un 9.punktā minētais pieprasījums pēc inspekcijas, kas izteikts darbības formulējumos un atbilst tādam pieprasījumam pēc inspekcijas.19. Inspekcija pēc pieprasījuma tiek veikta atbilstoši X daļai vai, varbūtējās pielietošanas gadījumā, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi XI daļai. Inspicēšanas grupa vadās pēc principa veikt inspekciju pēc pieprasījuma, cik vien iespējams neiejaucoties, apvienojot to ar efektīvu un savlaicīgu savas misijas izpildi.20. Inspicējamā dalībvalsts visas inspekcijas pēc pieprasījuma laikā sniedz palīdzību inspicēšanas grupai un atvieglo tās uzdevumu. Ja inspicējamā dalībvalsts, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi X daļas C. sadaļai, piedāvā pasākumus, lai demonstrētu šīs Konvencijas ievērošanu kā alternatīvu pilnai un visaptverošai piekļūšanai, tad tā, konsultācijās ar inspekcijas grupu, dara visu, lai panāktu vienošanos attiecībā uz faktu noskaidrošanas procedūru, lai demonstrētu savu ievērošanu.21. Noslēguma ziņojums satur faktoloģiskus secinājumus, kā arī inspicēšanas grupas novērtējumus attiecībā uz piekļūšanas pakāpi un raksturu un sadarbību, kas tiek sniegta, lai apmierinoši veiktu inspekciju pēc pieprasījuma. Ģenerāldirektors nekavējoties nosūta grupas gala ziņojumu inspekcijas pieprasītājai dalībvalstij, inspicējamai dalībvalstij, Izpildu padomei un visām citām dalībvalstīm. Tālāk Ģenerāldirektors nekavējoties nosūta Izpildu padomei pieprasītājas un inspicējamās dalībvalsts vērtējumu, kā arī citu dalībvalstu viedokļus, kurus var iesniegt Ģenerāldirektoram, lai vēlāk tos nosūtītu visām citām dalībvalstīm.22. Izpildu padome saskaņā ar savām pilnvarām un funkcijām izskata inspekcijas grupas gala ziņojumu tiklīdz tas iesniegts un izskata jebkuras bažas par to vai:
113. a)kaut kas ticis neievērots;
114. b)jautājums iekļāvies šajā Konvencijā;
115. c)bijusi ļaunprātīga attieksme pret pieprasījuma tiesībām attiecībā uz inspekciju pēc pieprasījuma.23. Ja Izpildu padome atbilstoši savām pilnvarām un funkcijām nonāk pie secinājuma, ka var būt nepieciešama tālāka darbība sakarā ar 22.punktu, tad tā veic attiecīgus pasākumus, lai labotu šīs Konvencijas nosacījumus un nodrošinātu tās īstenošanu, ieskaitot konkrētas rekomendācijas Konferencei. Ļaunprātību gadījumos Izpildu padome izskata jautājumu par to, vai pieprasītāja dalībvalsts ir kaut kādā veidā finansiāli atbildīga par inspekciju pēc pieprasījuma.24. Pieprasītāja dalībvalsts un inspicējamā dalībvalsts ir tiesīgas piedalīties pārskatīšanas procesā. Izpildu padome informē dalībvalstis un Konferences nākošo sesiju par šī procesa rezultātu.25. Ja Izpildu padome ir iesniegusi Konferencei konkrētas rekomendācijas, tad Konference izskata jautājumu par veicamajiem pasākumiem atbilstoši XII pantam.X pantsPALĪDZĪBA UN AIZSARDZĪBA PRET ĶĪMISKAJIEM IEROČIEM1. Šī panta izpratnē "palīdzība" nozīmē koordināciju un dalībvalstīm sniegto aizsardzību pret ķīmiskajiem ieročiem, kas ietver cita starpā, sekojošo atklāšanas līdzekļus un signalizācijas sistēmas, aizsardzības iekārtas, degazācijas līdzekļus un iekārtas, medicīniskos pretlīdzekļus un ārstēšanas līdzekļus, kā arī konsultācijas jebkurā šo aizsardzības līdzekļu jautājumā.2. Nekas šajā Konvencijā nevar tikt izskaidrots kā šķērslis jebkuras dalībvalsts tiesībām pētīt, izstrādāt, ražot, iegādāties, nodot citiem vai izmantot pret ķīmisko ieroču aizsardzības līdzekļus mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija.3. Katra dalībvalsts apņemas atvieglot pēc iespējas plašāku iekārtu, materiālu un zinātniski-tehniskās informācijas par pretķīmisko ieroču aizsardzības līdzekļiem apmaiņu un tai ir tiesības piedalīties šādā apmaiņā.4. Lai palielinātu nacionālo programmu, kas saistīta ar aizsardzības mērķiem, atklātību, katra dalībvalsts ik gadu iesniedz Tehniskajam sekretariātam informāciju par savu programmu, atbilstoši procedūrām, kuras izskata un apstiprina Konference saskaņā VIII panta 21.
116. i)punktu.5. Tehniskais sekretariāts ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā izveido un uztur jebkuru pieprasītāju dalībvalstu lietošanas vajadzībām datu bāzi, kurā ir brīvi pieejama informācija par dažādiem pretķīmisko ieroču aizsardzības līdzekļiem, kā arī informācija, kuru var sniegt dalībvalstis. Tehniskais sekretariāts, savu resursu robežās un pēc dalībvalstu lūguma, nodrošina dalībvalstis ar ekspertu konsultācijām un sadarbojas ar tām, lai noteiktu iespējamos ceļus attīstības programmu īstenošanā un pretķīmisko ieroču aizsardzības potenciāla pilnveidošanā.6. Nekas šajā Konvencijā nedrīkst tikt tulkots kā šķērslis dalībvalstu tiesībām pieprasīt un sniegt palīdzību, balstoties uz divpusējām attiecībām, un slēgt ar citām dalībvalstīm atsevišķus līgumus par ārkārtas palīdzības piešķiršanu.7. Katra dalībvalsts apņemas sniegt palīdzību ar Organizācijas starpniecību un šim nolūkam izvēlēties vienu vai vairākus no sekojošiem pasākumiem:
117. a)iemaksāt biedru naudu brīvprātīgajā palīdzības fondā, kas jāizveido Konferencei tās pirmajā sesijā;
118. b)ja iespējams, ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā noslēgt līgumus ar Organizāciju par palīdzības sniegšanu sakarā ar attiecīgo lūgumu;
119. c)ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā paziņo, kādu palīdzību tā varētu sniegt pēc Organizācijas aicinājuma. Ja vēlāk dalībvalsts nebūs spējīga sniegt paziņojumā paredzēto palīdzību, tad tai tomēr ir pienākums sniegt palīdzību atbilstoši šim punktam.8. Katrai dalībvalstij ir tiesības pieprasīt un, ievērojot procedūras, kas minētas 9., 10. un 11. punktos, saņemt palīdzību un aizsardzību ķīmisko ieroču lietošanas vai to draudu gadījumā, ja tā uzskata, ka:
120. a)pret to ir bijuši lietoti ķīmiskie ieroči;
121. b)pret to ir bijuši lietoti ķīmiskie cīņas ieroči pret nekārtībām kā karadarbības ieroči;vaic) tai draud jebkuras valsts darbība vai rīcība, kuras aizliedz dalībvalstis ar I pantu.9. Tāds lūgums, papildināts ar attiecīgu informāciju, tiek iesniegts Ģenerāldirektoram, kurš nekavējoties nosūta to Izpildu padomei un visām dalībvalstīm. Ģenerāldirektors nekavējoties nosūta lūgumu dalībvalstīm, kuras brīvprātīgi pieteikušās, atbilstoši 7.
122. b)un
123. c)punktiem, sniegt ārkārtas palīdzību ķīmisko ieroču izmantošanas gadījumā vai ķīmisko cīņas ieroču pret nekārtībām kā karadarbības veida izmantošanas gadījumā vai humanitāro palīdzību nopietnu ķīmisko ieroču pielietošanas draudu gadījumā vai nopietnu ķīmisko cīņas ieroču pret nekārtībām kā karadarbības veida pielietošanas draudu gadījumā ne vēlāk kā 12 stundas pēc šāda lūguma saņemšanas. Ģenerāldirektors ne vēlāk kā 24 stundas pēc lūguma saņemšanas ierosina izmeklēšanu, lai sāktu tālāko darbību. Viņš beidz izmeklēšanu 72 stundu laikā un nosūta ziņojumu Izpildu padomei. Ja izmeklēšanas pabeigšanai nepieciešams papildus laiks, tad tajā pat termiņā tiek iesniegts pagaidu ziņojums. Papildus laiks, kas nepieciešams izmeklēšanai, nepārsniedz 72 stundas. Tomēr to var pagarināt vēl uz analoģiskiem termiņiem. Katra papildus termiņa beigās Izpildu padomei tiek iesniegti ziņojumi. Izmeklēšanas laikā pienācīgā veidā un atbilstoši lūgumam un informācijai, kas papildina šādu lūgumu, konstatē faktus, kuriem ir sakars ar lūgumu, kā arī nosaka nepieciešamās papildus palīdzības un aizsardzības veidus un apjomus.10. Ne vēlāk kā 24 stundas pēc ziņojuma par izmeklēšanu saņemšanas Izpildu padome sapulcējas, lai izskatītu situāciju un nākošajās 24 stundās ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemtu lēmumu par to, vai dot Tehniskajam sekretariātam norādījumus par papildus palīdzības piešķiršanu. Tehniskais sekretariāts nekavējoties nosūta visām dalībvalstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām ziņojumu par izmeklēšanu un lēmumu, kuru pieņēmusi Izpildu padome. Pēc attiecīga Izpildu padomes lēmuma Ģenerāldirektors nekavējoties sniedz palīdzību. Šādā nolūkā Ģenerāldirektors var sadarboties ar pieprasītājām dalībvalstīm, citām dalībvalstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām. Dalībvalstis dara visu iespējamo palīdzības sniegšanai.11. Ja informācija, kura saņemta notiekošās izmeklēšanas laikā vai no citiem drošiem avotiem, pietiekoši liecina par upuriem sakarā ar ķīmisko ieroču izmantošanu un nepieciešamību pēc neatliekamiem pasākumiem, tad Ģenerāldirektors paziņo visām dalībvalstīm un veic ārkārtas pasākumus palīdzības sniegšanai, izmantojot Konferences piešķirtos resursus, kuras rīcībā tādi ir ārkārtas gadījumiem. Ģenerāldirektors informē Izpildu padomi par darbību, kura tiks veikta atbilstoši šim punktam.XI pantsEKONOMISKĀ UN TEHNISKĀ ATTĪSTĪBA1. Šīs Konvencijas nosacījumi tiek īstenoti tā, lai neradītu traucējumus dalībvalstu ekonomiskajai un tehniskajai attīstībai un starptautiskajai sadarbībai ķīmiskās darbības jomā nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija, ieskaitot starptautisku zinātniski-tehniskās informācijas, ķimikāliju un ražošanas iekārtu apmaiņu, ķimikāliju pārstrādi un izmantošanu nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija.2. Ievērojot šīs Konvencijas nosacījumus un nekaitējot starptautisko tiesību principiem un normām, dalībvalstis :
124. a)ir tiesīgas, individuāli vai kolektīvi, veikt pētījumus, izstrādāt, ražot, iegādāties, saglabāt, atdot citiem un izmantot ķimikālijas;
125. b)apņemas veicināt pēc iespējas pilnīgāku ķimikāliju, iekārtu un zinātniski-tehniskās informācijas apmaiņu sakarā ar ķīmijas attīstību un izmantošanu mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, un tām ir tiesības piedalīties šādā apmaiņā;
126. c)nesaglabā savstarpējās attiecībās nekādus ierobežojumus, ieskaitot ierobežojumus jebkuru starptautisku līgumu ietvaros, kas nav savienojami ar saistībām, atbilstoši šai Konvencijai, kas varētu ierobežot vai apgrūtināt tirdzniecību, kā arī zinātniski-tehnisko zināšanu ķīmijas nozarē attīstību un izplatīšanu rūpnieciskos, lauksaimnieciskos, pētniecības, medicīnas, farmaceitiskos vai citos miermīlīgos nolūkos;
127. d)neizmanto šo Konvenciju kā pamatojumu jebkuru pasākumu veikšanai, kas paredzēti vai atļauti atbilstoši šai Konvencijai, un neizmanto nekādu citu starptautisku līgumu, lai sasniegtu jebkuru mērķi, kas nav savienojams ar šo Konvenciju;
128. e)apņemas pārskatīt savus pastāvošos nacionālos likumus tirdzniecībai ar ķimikālijām, lai sakārtotu tos atbilstoši šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim.XII PANTSPASĀKUMI SITUĀCIJAS NOREGULĒŠANAI UN ATBILSTĪBAS GARANTĒŠANAI, IESKAITOT SANKCIJAS1. Konference veic nepieciešamos pasākumus, kā izklāstīts 2., 3. un 4. punktā, lai garantētu atbilstību šai Konvencijai un lai noregulētu vai uzlabotu jebkuru situāciju, kura neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem. Izskatot šim punktam atbilstošos pasākumus, Konference ņem vērā visu informāciju un rekomendācijas attiecībā uz jautājumiem, kurus iesniegusi Izpildu Padome.2. Gadījumos, kad Izpildu Padome ierosina Dalībvalstij veikt pasākumus tās situācijas noregulēšanai, kura ir problemātiska attiecībā uz tās atbilstību, un ja Dalībvalstij neizdodas izpildīt šo lūgumu noteiktajā termiņā, Konference pēc Izpildu Padomes rekomendācijas drīkst, cita starpā, ierobežot vai apturēt attiecīgās Dalībvalsts uz šo Konvenciju pamatotās tiesības un privilēģijas līdz tam laikam, kad tā garantē nepieciešamo rīcību savu šajā Konvencijā paredzēto saistību izpildei.3. Tajos gadījumos, kad dotās Konvencijas un it sevišķi tās I panta aizliegto darbību rezultātā var tikt nodarīts liels kaitējums šīs Konvencijas koncepcijai un mērķim, Konference drīkst rekomendēt Dalībvalstīm veikt starptautiskajām tiesībām atbilstošus kolektīvus pasākumus.4. Īpaši svarīgos gadījumos Konference problēmu, tajā skaitā attiecīgo informāciju un secinājumus, iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas un ANO Drošības Padomes izskatīšanai.XIII pantsSAKARĪBA AR CITIEM STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEMNekas šajā Konvencijā nav interpretējams kā kaut kas tāds, kas jebkādā veidā ierobežo vai samazina saistības, kuras uzņēmusies jebkura Valsts saskaņā ar 1925. gada 17. jūnijā Ženēvā parakstīto Protokolu "Par aizliegumu izmantot karadarbībā smacējošās, indīgās un citas līdzīgas gāzes un bakterioloģiskos ieročus" un saskaņā ar 1972. gada 10. aprīlī Vašingtonā, Londonā un Maskavā parakstīto Konvenciju "Par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādes, ražošanas un uzkrāšanas aizliegumu un par to iznīcināšanu".XIV pantsSTRĪDU NOREGULĒŠANA1. To strīdu noregulēšana, kuri var rasties sakarā ar šīs Konvencijas piemērošanu vai interpretāciju, notiek saskaņā ar attiecīgiem šīs Konvencijas noteikumiem un atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu noteikumiem..2. Strīda rašanās gadījumā starp divām vai vairākām Dalībvalstīm vai starp vienu un vairākām Dalībvalstīm un Organizāciju sakarā ar šīs Konvencijas interpretāciju vai pielietošanu, strīdīgās puses rīko kopīgas konsultācijas ātrākai strīdu noregulēšanai sarunu ceļā vai ar citiem miermīlīgiem līdzekļiem pēc pušu ieskatiem, ieskaitot griešanos pēc palīdzības pie attiecīgajiem šīs Konvencijas orgāniem un, pēc savstarpējas vienošanās, nodošanu izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā atbilstoši šīs Tiesas Statūtiem. Iesaistītās Dalībvalstis informē Izpildu padomi par veiktajiem pasākumiem.3. Izpildu Padome var palīdzēt noregulēt strīdu ar jebkuriem līdzekļiem, kādus tā uzskata par piemērotiem, tajā skaitā piedāvājot starpniecību, aicinot strīdā iesaistītās Dalībvalstis sākt strīda noregulēšanas procesu pēc viņu izvēles un rekomendējot termiņu jebkurai saskaņotai procedūrai.4. Konference izskata ar strīdiem saistītus jautājumus, kurus ierosinājušas Dalībvalstis vai par kuriem ziņojusi Izpildu Padome. Konference, ja tā uzskata par nepieciešamu, izveido vai piesaista orgānus, kuru darbs ir saistīts ar šo strīdu noregulēšanu atbilstoši VIII panta 21(f). punktam.5. Konferencei un Izpildu Padomei ir patstāvīgas pilnvaras ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas atļauju lūgt Starptautisko Tiesu dot konsultatīvu slēdzienu par jebkuru radušos tiesisko jautājumu Organizācijas kompetences ietvaros. Ar tādu mērķi starp Organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizāciju tiek noslēgts līgums atbilstoši VIII panta 34(a). punktam.6. Šis pants nekādi neierobežo IX pantu vai nosacījumus attiecībā uz pasākumiem, kas veicami, lai noregulētu situāciju vai nodrošinātu atbilstību, ieskaitot sankcijas.XV pantsGROZĪJUMI1. Jebkura Dalībvalsts var piedāvāt šīs Konvencijas grozījumus. Jebkura Dalībvalsts var arī piedāvāt izmaiņas šīs Konvencijas pielikumos, kā tas norādīts 4. punktā. Ierosinājumus par grozījumiem regulē 2. un 3. punktā izklāstītās procedūras. Ierosinājumus par izmaiņām, kā tas norādīts 4. punktā, regulē 5. punktā izklāstītās procedūras.2. Ierosinātā grozījuma teksts ir iesniedzams Ģenerāldirektoram nosūtīšanai visām Dalībvalstīm un Depozitārijam. Ierosināto grozījumu izskata tikai Grozījumu Izskatīšanas Konference. Tāda Grozījumu Izskatīšanas Konference tiek sasaukta gadījumā, ja ne vēlāk kā 30 dienas pēc ierosinājuma nosūtīšanas ne mazāk kā viena trešā daļa Dalībvalstu paziņo Ģenerāldirektoram par to, ka tās atbalsta tālāku šī ierosinājuma izskatīšanu. Grozījumu Izskatīšanas Konference noturama tūlīt pēc Konferences kārtējās sesijas, ja vien pieprasītājas Dalībvalstis nelūdz tādu sēdi ātrāk. Grozījumu Izskatīšanas Konference jebkurā gadījumā ir noturama ne agrāk kā 60 dienas pēc ierosinātā labojuma izplatīšanas.3. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām Dalībvalstīm 30 dienas pēc datuma, kad nodoti glabāšanā dokumenti par to, ka visas šī punkta (b). apakšpunktā minētās Dalībvalstis tos ratificējušas vai pieņēmušas:
129. a)ja tos pieņēmušas vairākums Dalībvalstu ar pozitīvu balsojumu grozījumu Izskatīšanas Konferencē pie noteikuma, ka neviena Dalībvalsts nav balsojusi pret;unb) ratificējušas vai pieņēmušas visas tās Dalībvalstis, kuras bija balsojušas pozitīvi Grozījumu Izskatīšanas Konferencē.4. Lai nodrošinātu šīs Konvencijas dzīvotspējīgumu un efektivitāti, Papildinājumu noteikumi ir maināmi saskaņā ar 5. punktu, ja ierosinātās izmaiņas skar tikai administratīva vai tehniska rakstura jautājumus. Visas izmaiņas pielikumā "Papildinājums par ķimikālijām" izdarāmas saskaņā ar 5. punktu. Pielikuma "Papildinājums par konfidencialitāti" A un C nodaļas, pielikuma "Papildinājums par pārbaudi" X daļa un tās definīcijas pielikumā "Papildinājums par pārbaudi" I daļā, kas attiecas tikai uz inspekciju pēc pieprasījuma, nav pakļaujamas izmaiņām saskaņā ar 5. punktu.5. Ierosinātās izmaiņas, kas aplūkotas 4. punktā, izdarāmas šādā kārtībā:
130. a)ierosināto izmaiņu tekstu līdz ar nepieciešamo informāciju nosūta Ģenerāldirektoram. Jebkura Dalībvalsts un Ģenerāldirektors var iesniegt papildinformāciju ierosinājuma novērtēšanai. Ģenerāldirektors nekavējoties paziņo jebkurus šādus ierosinājumus un informāciju visām Dalībvalstīm, Izpildu Padomei un Depozitārijam;
131. b)ne vēlāk kā 60 dienas pēc tā saņemšanas Ģenerāldirektors ierosinājumu novērtē, lai varētu noteikt visas iespējamās sekas, kādas tam varētu būt uz šīs Konvencijas noteikumiem un tās īstenošanu, un jebkuru šādu informāciju paziņo visām Dalībvalstīm un Izpildu Padomei;
132. c)Izpildu Padome izskata ierosinājumu, pamatojoties uz visu tās rīcībā esošo informāciju, ieskaitot jautājumu par to, vai ierosinājums atbilst 4. punkta prasībām. Ne vēlāk kā 90 dienas pēc tā saņemšanas Izpildu Padome oficiāli nosūta savu rekomendāciju, līdz ar pienācīgu paskaidrojumu, visām Dalībvalstīm izskatīšanai. Dalībvalstis apstiprina saņemšanu 10 dienu laikā;
133. d)ja Izpildu Padome visām Dalībvalstīm rekomendē pieņemt ierosinājumu, tad tas uzskatāms par pieņemtu pie nosacījuma, ka 90 dienu laikā pēc rekomendācijas saņemšanas neviena Dalībvalsts nav cēlusi iebildumus pret to. Ja Izpildu Padome rekomendē noraidīt ierosinājumu, tad tas uzskatāms par noraidītu pie nosacījuma, ka 90 dienu laikā pēc rekomendācijas saņemšanas neviena dalībvalsts nav cēlusi iebildumus pret šādu noraidījumu;
134. e)ja Izpildu Padomes rekomendācija neatbilst (d). apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem attiecībā uz pieņemšanu, tad lēmumu attiecībā uz ierosinājumu, ieskaitot jautājumu par to, vai tas atbilst 4. punkta prasībām, pieņem Konference, izskatot to nākošajā sesijā kā konceptuālu jautājumu;
135. f)Ģenerāldirektors oficiāli informē visas Dalībvalstis un Depozitāriju par jebkuru šim punktam atbilstošu lēmumu;
136. g)izmaiņas, kas pieņemtas atbilstoši šai procedūrai, stājas spēkā attiecībā uz visām Dalībvalstīm 180 dienas pēc datuma, kurā Ģenerāldirektors oficiāli paziņojis par to pieņemšanu, ja vien Izpildu Padome nav rekomendējusi vai Konference nav nolēmusi noteikt citu termiņu.XVI pantsKONVENCIJAS DARBĪBAS LAIKS UN IZSTĀŠANĀS NO KONVENCIJAS1. Dotās Konvencijas darbības laiks ir neierobežots.2. Katra Dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no šīs Konvencijas, ja tā nolemj, ka šīs Konvencijas būtībai atbilstoši ārkārtēji notikumi ir radījuši draudus tās tautas augstākajām interesēm. Tā 90 dienas pirms tam par šādu izstāšanos paziņo visām Dalībvalstīm, Izpildu Padomei, Depozitārijam un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomei. Šajā paziņojumā ir izklāstīti tie ārkārtējie notikumi, kuri apdraud Dalībvalsts augstākās intereses.3. Kādas Dalībvalsts izstāšanās no šīs Konvencijas nekādā veidā neietekmē Valstu pienākumu turpināt izpildīt saistības, kuras pieņemtas saskaņā ar jebkurām attiecīgām starptautisko tiesību normām, it īpaši 1925. gada Ženēvas protokolu.XVII pantsPAPILDINĀJUMU STATUSSPapildinājumi ir neatņemama šīs Konvencijas sastāvdaļa. Jebkura atsaukšanās uz šo Konvenciju attiecas arī uz Papildinājumiem.XVIII pantsPARAKSTĪŠANAŠī Konvencija pieejama visām Valstīm parakstīšanai pirms tās spēkā stāšanās datuma.XIX pantsRATIFIKĀCIJAŠo Konvenciju jāratificē valstīm, kuras to parakstījušas atbilstoši to attiecīgajām konstitucionālajām procedūrām.XX pantsPIEVIENOŠANĀSJebkura valsts, kura nav parakstījusi šo Konvenciju līdz datumam, kurā tā stājas spēkā, var tai pievienoties jebkurā laikā pēc tam.XXI pantsSTĀŠANĀS SPĒKĀ1. Šī Konvencija stājas spēkā 180 dienas pēc datuma, kurā nodots glabāšanai 65. ratifikācijas raksts, bet nekādā gadījumā ne agrāk kā divus gadus pēc datuma, kurā tā kļuvusi pieejama parakstīšanai.2. Attiecībā uz Valstīm, kuru ratifikācijas raksti vai dokumenti par pievienošanos nodoti glabāšanā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, tā stājas spēkā 30. dienā pēc datuma, kurā ratifikācijas raksti vai dokumenti par pievienošanos nodoti glabāšanā.XXII pantsIEBILDESŠīs Konvencijas panti nav pakļaujami iebildēm. Šīs Konvencijas Papildinājumi nav pakļaujami iebildēm, kuras neatbilst tās koncepcijai un mērķim.XXIII pantsDEPOZITĀRIJSApvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ar šo tiek nozīmēts kā šīs Konvencijas glabātājs un viņš, starp citu:
137. a)nekavējoties informē visas Konvenciju parakstījušās un tai pievienojušās Valstis par katras parakstīšanas datumu, par datumu, kad nodots glabāšanā katrs ratifikācijas raksts vai dokuments par pievienošanos, un par šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu, kā arī par citu oficiālo paziņojumu saņemšanu;
138. b)nosūta pienācīgā veidā apstiprinātas šīs Konvencijas kopijas visu parakstījušos un pievienojošos Valstu valdībām;
139. c)reģistrē šo Konvenciju atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantam.XXIV pantsTEKSTU AUTENTISKUMSŠī Konvencija, kuras teksti angļu, arābu, spāņu, ķīniešu, krievu un franču valodā ir pilnīgi autentiski, tiek nodota glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. To apstiprinot, mēs, apakšā parakstījušies, pienācīgā kārtā pilnvaroti, esam parakstījuši šo Konvenciju. Noslēgta Parīzē tūkstoš deviņi simti deviņdesmit trešā gada trīspadsmitajā janvārī. PIELIKUMS PAR ĶIMIKĀLIJĀM A. Ķimikāliju sarakstu galvenie principiSaraksta Nr.1 galvenie principi1. Izskatot jautājumu par to, vai Sarakstā Nr.1 jāieslēdz toksiskā ķimikālija vai prekursors, jāņem vērā šādi kritēriji:
140. a)tā izstrādāta, ražota, uzkrāta vai izmantota kā ķīmisks ierocis, kā to nosaka II pants;
141. b)tai kādā citā veidā piemīt augsta riska pakāpe šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim tā iemesla dēļ, ka tai piemīt liels tās izmantošanas potenciāls robežās, kuras aizliedz šī Konvencija, ievērojot vienu vai vairākus no šādiem nosacījumiem:
142. i)tās ķīmiskā struktūra cieši saistīta ar citu toksisko ķimikāliju struktūru, kas atrodas Sarakstā Nr.1 un tai ir, vai var būt līdzīgas īpašības;
143. ii)tai piemīt tāds nāvējošs vai paralizējošs toksiskums, kā arī tādas citas īpašības, ka to var izmantot kā ķīmisko ieroci;iii) to var izmantot kā prekursoru Sarakstā Nr.1 ietvertās toksiskās ķimikālijas ražošanas galīgajā atsevišķajā tehnoloģiskajā stadijā neatkarīgi no tā, vai šī stadija norisinās objektos, kaujas lādiņos vai kur citur;
144. c)to maz izmanto vai neizmanto nemaz mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija.Saraksta Nr.2 galvenie principi2. Izskatot jautājumu par to, vai toksisko ķimikāliju, kas nav ietverta Sarakstā Nr.1, vai Saraksta Nr.1 ķimikālijas prekursoru, vai Saraksta Nr.2 A daļā iekļauto ķimikāliju iekļaut Sarakstā Nr.2, jāņem vērā šādi kritēriji:
145. a)tai piemīt ievērojams risks šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim, jo tai piemīt tāds nāvējošs vai paralizējošs toksiskums, kā arī citas īpašības, ka tas ļauj to izmantot kā ķīmisku ieroci;
146. b)to var izmantot kā prekursoru kādā no ķīmiskajām reakcijām ķimikālijas, kas iekļauta Sarakstā Nr.1 vai Saraksta Nr.2 A daļā, veidošanas beigu stadijā;
147. c)tai piemīt ievērojams risks šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim tā iemesla dēļ, ka tai ir svarīga nozīme tās ķimikālijas ražošanā, kas iekļauta Sarakstā Nr.1 vai Saraksta Nr.2 A daļā;
148. d)to neražo lielos komerciālos daudzumos mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija.Saraksta Nr.3 galvenie principi3. Izskatot jautājumu par to, vai toksiskā ķimikālija vai prekursors, kas nav iekļauti citos sarakstos, iekļaujami Sarakstā Nr.3, jāņem vērā šādi kritēriji:
149. a)to ražoja, uzkrāja vai pielietoja kā ķīmisko ieroci;
150. b)tai piemīt cita veida risks attiecībā uz šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi, tā kā tai piemīt tāds nāvējošs vai paralizējošs toksiskums, kā arī citas īpašības, ka to varētu izmantot kā ķīmisko ieroci;
151. c)tai piemīt risks attiecībā uz šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi tā iemesla pēc, ka tai ir svarīga nozīme vienas vai vairāku ķimikāliju, kas iekļautas Sarakstā Nr.1 vai Saraksta Nr.2 B daļā, ražošanā;
152. d)to var ražot lielos komerciālos daudzumos mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija.B. Ķimikāliju sarakstiZemāk sniegtie saraksti ietver toksiskās ķimikālijas un to prekursorus. Lai īstenotu šo Konvenciju, šajos sarakstos noteiktas ķimikālijas, kurām var pielietot pārbaudes atbilstoši Pielikuma par pārbaudi nosacījumiem. Saskaņā ar II panta 1.
153. a)punktu šie saraksti neietver ķīmisko ieroču definīciju.(Katru reizi, kad notiek atsaukšanās uz dialkilēto ķimikāliju grupu, pēc kā iekavās tiek dots alkilēto grupu saraksts, uzskata, ka, ja nepastāv tieša izslēgšana, attiecīgajā sarakstā uzskaitītas visas ķimikālijas, pamatojoties uz alkilēto grupu visām iespējamām kombinācijām. Uz ķimikāliju, kas atzīmēta ar "*" Saraksta Nr. 2 A daļā, attiecas īpaši deklarēšanas un pārbaudes sliekšņi, kā norādīts Pielikuma par pārbaudi VII daļā.) PIELIKUMS PAR PĀRBAUDES ĪSTENOŠANU (''Pielikums par pārbaudi") I daļaDEFINĪCIJAS1. "Apstiprinātās iekārtas" nozīmē iekārtas un ierīces, kas nepieciešamas, lai pildītu inspekcijas grupas pienākumus, kuras attestējis Tehniskais sekretariāts saskaņā ar noteikumiem, kurus izstrādājis Tehniskais sekretariāts atbilstoši šī Pielikuma II. daļas 27. punktam. Tādas iekārtas var arī apzīmēt kancelejas piederumus vai reģistrācijas materiālus, kurus varētu izmantot inspekcijas grupa.2. "ēka", kas minēta ķīmisko ieroču ražošanas objekta definīcijā II pantā, ietver specializētās ēkas un standarta ēkas.
154. a)"Specializētā ēka" nozīmē:
155. i)jebkuru ēku, ieskaitot apakšzemes būves, kurās atrodas speciālas iekārtas, piemērotas ražošanai vai lādēšanai;
156. ii)jebkuru ēku, ieskaitot apakšzemes būves, kurām piemīt īpašas pazīmes, kas to atšķir no ēkām, kuras parasti izmanto ražošanas darbībai vai ķimikāliju lādēšanai, ko neaizliedz šī Konvencija;
157. b)"Standarta ēka" nozīmē jebkuru ēku, ieskaitot apakšzemes būves, kas uzcelta atbilstoši esošajiem rūpniecības objektu standartiem, kas neražo jebkādu no ķimikālijām, kas minētas II panta 8.
158. a)
159. i)punktā, vai arī korozijas aktīvās ķimikālijas.3. "Inspekcija pēc pieprasījuma" nozīmē jebkura objekta vai vietas, kas ir dalībvalsts teritorijā vai jebkur citur tās jurisdikcijā vai kontrolē, inspekciju, kuru pieprasa cita dalībvalsts atbilstoši IX panta 8.-25. punktiem.4. "Konkrētā organiskā ķimikālija" nozīmē jebkuru ķimikāliju, kas pieder pie ķīmisko savienojumu grupas, kas satur visus ūdeņraža savienojumus, izņemot tā oksīdus, sulfīdus un metālkarbonātus, kurus identificē ar ķīmisko nosaukumu, struktūrformulu, ja tā zināma, un reģistrācijas numuru pēc "Chemical Abstracts Service", ja tāds piešķirts.5. "Iekārtas", kas minētas ķīmisko ieroču ražošanas objektu noteikšanā II pantā, ietver speciālas iekārtas un standarta iekārtas.
160. a)"Speciālās iekārtas" nozīmē:
161. i)galveno tehnoloģisko līniju, ieskaitot jebkuru reaktoru vai sintezēšanas, izdalīšanas vai produkta attīrīšanas iekārtu, jebkuru iekārtu, kuru tieši izmanto siltuma padevei pēdējā tehnoloģiskajā stadijā, piemēram, reaktoros vai izdalot produktu, kā arī jebkuru citu iekārtu, kas bijusi kontaktā ar jebkurām ķimikālijām, kas norādīti II panta 8.
162. a)
163. i)punktā, vai kura būtu bijusi kontaktā ar tādu ķimikāliju, ja objekts darbotos;
164. ii)jebkurus mehānismus ķīmisko ieroču lādēšanai;iii) jebkuru citu iekārtu, speciāli konstruētu, būvētu vai uzstādītu, lai objekts darbotos kā ķīmisko ieroču ražošanas objekts atšķirībā no objekta, kas celts atbilstoši esošajiem rūpnieciskās celtniecības standartiem objektiem, kas neražo jebkādas ķimikālijas, kas norādītas II panta 8.a)
165. i)punktā, vai korozijas aktīvas ķimikālijas, tādas kā: iekārtas, kas izgatavotas no sakausējumiem ar augstu niķeļa saturu vai no citiem speciāliem korozijas izturīgiem materiāliem; speciālas iekārtas atkritumu, atkritumu attīrīšanas kontrolei, gaisa filtrēšanai vai šķīdinātāja rekuperācijai; speciāli izolācijas turētāji un aizsargsienas; nestandarta laboratorijas iekārtas, kuras izmanto toksisko ķimikāliju analīzei ķīmiskajiem ieročiem; speciāli konstruētas tehnoloģiskās kontroles pultis; vai speciālo iekārtu speciālas rezerves daļas.
166. b)"Standarta iekārtas" nozīmē:
167. i)ražošanas iekārtas, kuras plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā un kuras neattiecas uz specializēto iekārtu kategorijām;
168. ii)citas iekārtas, kuras parasti izmanto ķīmiskajā rūpniecībā, tādas kā pretugunsgrēku iekārtas, apsardzes/aizsardzības iekārtas, medicīniskie līdzekļi, laboratoriju iekārtas vai sakaru līdzekļi.6. "Objekts" VI panta kontekstā nozīmē jebkuru no zemāk definētajām ražošanas zonām ("ražošanas zona", "uzņēmums", un "ražotne").
169. a)"Ražošanas zona" (rūpnīca, fabrika) nozīmē viena vai vairāku uzņēmumu vietējo integrāciju ar jebkuriem starpadministratīviem posmiem, kuri atrodas vienotā operatīvā kontrolē un kuriem ir kopēja infrastruktūra, proti:
170. i)administratīvie un citi dienesti;
171. ii)remonta un tehniskās apkopes cehi;iii) medpunkts;
172. iv)komunikācijas;
173. v)centrālā analītiskā laboratorija;
174. vi)izmēģinājumu pētnieciskā laboratorija;vii) notekūdeņu un atkritumu centralizētās attīrīšanas iecirknis;vii) uzglabāšanas noliktava.
175. b)"Uzņēmums" (ražošanas objekts, cehs) nozīmē relatīvi autonomu iecirkni, struktūru vai būvi, kurā ir viena vai vairākas ražotnes ar palīg- vai kopēju infrastruktūru, piemēram:
176. i)neliela administratīva nodaļa;
177. ii)iecirkņi izejvielu vai produkcijas uzglabāšanai/apstrādei;iii) notekūdeņu/atkritumu apstrādes/attīrīšanas iecirknis;
178. iv)kontroles/analītiskā laboratorija;
179. v)pirmās medicīniskās palīdzības dienests/attiecīgās medicīnas nodaļas;unvi) uzskaites dokumenti par deklarēto ķimikāliju un to izejvielu vai no tām iegūto gatavo ķimikāliju saņemšanu zonā, to kustību zonā un izvešanu no zonas.
180. c)"Ražotne" (ražošanas vienība, tehnoloģiskā vienība) nozīmē iekārtu priekšmetu kombināciju, ieskaitot reakciju traukus un to sistēmas, kas nepieciešamas ķimikālijas ražošanai, pārstrādei vai izmantošanai.7. "Vienošanās par objektu" nozīmē līgumu vai vienošanos starp dalībvalstīm un Organizāciju par konkrētu objektu, kas pakļauts pārbaudei uz vietas atbilstoši IV, V un VI pantiem.8."Saņēmēja valsts" nozīmē valsti, kuras teritorijā atrodas šīs Konvencijas citas dalībvalsts objekti vai iecirkņi, kas pakļauti inspekcijai saskaņā ar šo Konvenciju.9. "Pavadītājpersonas valsts iekšienē" nozīmē personas, kuras nozīmējusi inspicējamā dalībvalsts un, attiecīgos gadījumos, saņēmēja valsts, ja tās to vēlas, lai pavadītu inspektoru grupu un sniegtu tai palīdzību tās uzturēšanās laikā valstī.10. "Uzturēšanās periods valstī" nozīmē laika periodu no inspekcijas grupas ierašanās brīža iebraukšanas punktā līdz tās aizbraukšanai no valsts no iebraukšanas punkta.11. "Sākotnējā inspekcija" nozīmē objektu pirmo inspekciju uz vietas, lai pārbaudītu deklarācijas, kas iesniegtas atbilstoši III, IV, V, VI pantiem un šim Pielikumam.12. "Inspicējamā dalībvalsts" nozīmē dalībvalsti, kuras teritorijā vai jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, tiek veikta inspekcija atbilstoši šai Konvencijai, vai dalībvalsti, kuras objekts vai iecirknis saņēmējas valsts teritorijā pakļauts šādai inspekcijai; tomēr šeit neietilpst dalībvalsts, kas norādīta šī Pielikuma II daļas 21. punktā.13. "Inspektora palīgs" nozīmē personu, kuru nozīmējis Tehniskais sekretariāts kā tas paredzēts šī Pielikuma II daļas A. nodaļā, lai sniegtu palīdzību inspektoriem inspekcijas vai apmeklējuma laikā, piemēram, medicīniskais personāls, apsardzes darbinieks, administratīvais personāls un tulks.14. "Inspekcijas mandāts" nozīmē Ģenerāldirektora norādījumus inspekcijas grupai par konkrētās inspekcijas veikšanu.15. "Norādījumi inspekcijas veikšanai" nozīmē inspekcijas veikšanas papildus procedūru krājumu, kurus izstrādājis Tehniskais sekretariāts.16. "Inspekcijas vieta" nozīmē jebkuru objektu vai iecirkni, kur tiek veikta inspekcija, un kas noteikta attiecīgajā līgumā par objektu vai pieprasījumā pēc inspekcijas vai mandātā, vai pieprasījumā pēc inspekcijas, paplašinātā alternatīvā vai beigu perimetrā.17. "Inspekcijas grupa" nozīmē inspektoru un inspektoru palīgu grupu, kuru nozīmējis Ģenerāldirektors konkrētas inspekcijas veikšanai.18. "Inspektors" nozīmē personu, kuru nozīmējis Tehniskais sekretariāts atbilstoši procedūrām, kas izklāstītas šī Pielikuma II daļas A. sadaļā, lai veiktu inspekciju, vai lai apmeklētu objektu atbilstoši šai Konvencijai.19. "Tipveida līgums" nozīmē dokumentu, kas konkretizē līguma, kas noslēgts starp dalībvalsti un Organizāciju, vispārējo formu un saturu, lai izpildītu pārbaudes nosacījumus, kas noteikti šajā Pielikumā.20. "Novērotājs" nozīmē pieprasītājas dalībvalsts vai trešās dalībvalsts pārstāvi, lai novērotu inspekciju pēc pieprasījuma.21. "Perimetrs" inspekcijas pēc pieprasījuma gadījumā nozīmē inspekcijas vietas ārējo robežu, ko nosaka vai nu ģeogrāfiskās koordinātes, vai apraksts kartē.
181. a)"Pieprasītais perimetrs" nozīmē inspekcijas vietas perimetru, kas norādīts atbilstoši šī Pielikuma X. daļas 8. punktam;
182. b)"Alternatīvais perimetrs" nozīmē inspekcijas vietas perimetru, kuru norāda inspicējamā dalībvalsts kā alternatīvu pieprasītajam perimetram; tas atbilst prasībām, kas norādītas šī Pielikuma X. daļas 17. punktam;
183. c)"Galīgais perimetrs" nozīmē galīgo inspekcijas vietas perimetru, kā tas saskaņots sarunu laikā starp inspekcijas grupu un inspicējamo dalībvalsti atbilstoši šī Pielikuma X. daļas 16.-21. punktiem;
184. d)"Paziņotais perimetrs" nozīmē objekta ārējo robežu, kas paziņots atbilstoši III, IV, V un VI pantiem.22. "Inspekcijas periods" IX panta mērķiem nozīmē laika periodu no brīža, kad inspekcijas grupai ļauta piekļūšana inspekcijas vietai līdz tās aizbraukšanai no inspekcijas vietas, izslēdzot laiku, kas patērēts instruktāžām pirms un pēc pārbaudes darbības.23. "Inspekcijas periods" IV, V un VI pantu mērķiem nozīmē laika periodu no inspekcijas grupas ierašanās brīža inspekcijas vietā līdz tās aizbraukšanai no inspekcijas vietas, izslēdzot laiku, kas patērēts instruktāžām pirms un pēc pārbaudes darbības.24. "Iebraukšanas punkts"/"Aizbraukšanas punkts" nozīmē vietu, kas norādīta inspekcijas grupām, lai ierastos valstī inspekcijas veikšanai saskaņā ar šo Konvenciju, un lai aizbrauktu no tās pēc savas misijas beigšanās.25. "Pieprasītāja dalībvalsts" nozīmē dalībvalsti, kas pieprasa inspekciju pēc pieprasījuma atbilstoši IX pantam.26. "Tonna" nozīmē metrisku tonnu, t.i. 1000 kg.II daļaVISPĀRĒJIE PĀRBAUDES NOTEIKUMIA. Inspektoru un inspektoru palīgu nozīmēšana1. Ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Tehniskais sekretariāts rakstiski paziņo visām dalībvalstīm inspektoru un inspektoru kandidātu uzvārdus, pilsonību un rangus, kā arī ziņas par viņu kvalifikāciju un profesionālo pieredzi.2. Katra dalībvalsts nekavējoties apstiprina nosūtītā ieteikto inspektoru un inspektoru palīgu saraksta saņemšanu. Dalībvalsts rakstiski informē Tehnisko sekretariātu par katra inspektora vai inspektora palīga saņemšanu ne vēlāk kā 30 dienas pēc saraksta saņemšanas apstiprināšanas. Jebkurš inspektors un inspektora palīgs, kas ir šajā sarakstā, tiek uzskatīts par nozīmētu, ja, ne vēlāk kā 30 dienas pēc saraksta saņemšanas apstiprināšanas dalībvalsts rakstiski nepaziņo par savu nepiekrišanu. Dalībvalsts var dot tādas atsaukšanas motīvu.Nepiekrišanas gadījumā piedāvātais inspektors vai inspektora palīgs nesāk pārbaudes darbību un nepiedalās tajā dalībvalsts teritorijā vai jebkurā tās vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, kas paziņojusi par savu nepiekrišanu. Tehniskais sekretariāts, ja nepieciešams, iesaka jaunas kandidatūras papildus sākotnējam sarakstam.3. Pārbaudes darbību šīs Konvencijas ietvaros īsteno tikai nozīmētie inspektori un inspektoru palīgi.4. Ievērojot 5. punkta nosacījumus, dalībvalstij ir tiesības jebkurā laikā atsaukt jau nozīmēto inspektoru vai inspektora palīgu. Tā rakstiski paziņo Tehniskajam sekretariātam par savu atsaukumu un var norādīt tāda atsaukuma motīvu. Tāds atsaukums stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad to to saņēmis Tehniskais sekretariāts. Tehniskais sekretariāts nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti par inspektora vai inspektora palīga nozīmēšanas atcelšanu.5. Dalībvalsts, kurai bija paziņots par inspekciju, necenšas panākt jebkura no nozīmētā inspektora vai inspektora palīga, kas minēts inspekcijas grupas sarakstā, izslēgšanu no inspekcijas grupas.6. Inspektoru vai inspektoru palīgu skaitam, kuru atbalsta dalībvalstis un kurš tai nozīmēts, jābūt pietiekošam, lai varētu nodrošināt attiecīgā inspektoru un inspektoru palīgu esamību un rotāciju.7. Ja pēc Ģenerāldirektora uzskatiem, nesaprašanās starp piedāvātajām inspektoru un inspektoru palīgu kandidatūrām rada šķēršļus pietiekoša daudzuma inspektoru un inspektoru palīgu nozīmēšanai vai kā citādi apgrūtina efektīvu Tehniskā sekretariāta uzdevumu izpildi, tad Ģenerāldirektors nodod šo problēmu Izpildu padomei.8. Nepieciešamības gadījumā vai gadījumā, ja saņemts lūgums veikt izmaiņas augstāk minētajos inspektoru un inspektoru palīgu sarakstos, inspektoru un inspektoru palīgu aizstājēji tiek nozīmēti tajā pašā kārtībā, kā tas notiek attiecībā uz sākotnējo sarakstu.9. Inspekcijas grupas locekļi, kuri veic dalībvalsts objekta inspekciju, kas izvietots citas dalībvalsts teritorijā, tiek nozīmēti atbilstoši procedūrām, kas izklāstītas šajā Konvencijā kā attiecībā uz inspicējamo valsti, tā arī uz saņēmēju dalībvalsti.B. Privilēģijas un imunitātes10. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 30 dienas pēc inspektoru vai inspektoru saraksta vai izmaiņu tajā saņemšanas apstiprināšanas, izsniedz daudzkārtējās iebraukšanas/izbraukšanas vīzas vai tranzītvīzas un citus dokumentus, kas atļauj katram inspektoram vai inspektora palīgam iebraukt šīs dalībvalsts teritorijā un uzturēties tajā, lai veiktu inspekcijas darbību. šiem dokumentiem jābūt derīgiem vismaz divus gadus pēc to iesniegšanas Tehniskajam sekretariātam.11. Lai efektīvi veiktu savas funkcijas, inspektoriem un inspektoru palīgiem piešķir privilēģijas un imunitātes, kas izklāstītas a)-
185. i)apakšpunktos. Privilēģijas un imunitātes piešķir inspekcijas grupas locekļiem šīs Konvencijas interesēs un nevis personiskam izdevīgumam. Tādas privilēģijas un imunitātes tiek dotas uz visu uzturēšanās periodu no ierašanās laika inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā līdz aizbraukšanai no šīs teritorijas un pēc tam sakarā ar iepriekšējo darbību, kuru tie veikuši dienesta pienākumu ietvaros.
186. a)Inspekcijas grupas locekļi bauda neaizskaramību, kuru piešķir diplomātiskajiem aģentiem saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 29. pantu.
187. b)Dzīvojamās un dienesta telpas, kuras aizņem inspekcijas grupa, kas veic inspekcijas darbību saskaņā ar šo Konvenciju, bauda tādu pašu neaizskaramību un aizsardzību, kā diplomātisko aģentu telpas saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 30.panta 1. punktu.
188. c)Inspekcijas grupas dokumenti un korespondence, tajā skaitā piezīmes, bauda tādu pašu neaizskaramību, kā visi diplomātisko aģentu dokumenti un korespondence, saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 30. panta 2. punktu. Inspekcijas grupai ir tiesības izmantot kodus sakaros ar Tehnisko sekretariātu.
189. d)Paraugi un apstiprinātās iekārtas, kuras pārvadā inspekcijas grupas locekļi, bauda neaizskaramību, ievērojot nosacījumus, kas minēti šajā Konvencijā un tiek atbrīvotas no visām muitas nodevām. Bīstamo paraugu pārvadāšanu veic atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem.
190. e)Inspekcijas grupas locekļiem piešķir tās pašas imunitātes, ko diplomātiskajiem aģentiem saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 31. panta 1., 2.un 3. punktu.
191. f)Inspekcijas grupas locekļi, kuri veic pasūtījuma darbību saskaņā ar šo Konvenciju, tiek atbrīvoti no nodevām un nodokļiem, tāpat kā diplomātiskie aģenti atbilstoši Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 34. pantu.
192. g)Inspekcijas grupas locekļiem ir atļauts ievest inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā, bez jebkādu muitas nodevu vai ar to saistītu nodevu samaksas , personiskas lietošanas priekšmetus, izņemot priekšmetus, kuru ievešanu vai izvešanu aizliedz likums vai regulē karantīnas noteikumi.
193. h)Inspekcijas grupas locekļiem tiek piešķirti tie paši atvieglojumi attiecībā uz naudas un valūtas maiņu, kādi ir ārvalstu valdību pārstāvjiem, kuri atrodas pagaidu dienesta komandējumos.
194. i)Inspekcijas grupas locekļi nedrīkst nodarboties ne ar kādu profesionālu vai komercdarbību personiskā labuma dēļ inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā.12. Veicot tranzītu caur neinspicējamo dalībvalstu teritorijām, inspekcijas grupas locekļiem tiek piešķirtas tās pašas privilēģijas un imunitātes, kādas ir diplomātiskajiem aģentiem saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 40. panta 1. punktu. Dokumenti un korespondence, tajā skaitā piezīmes, kā arī pārvadājamie paraugi un apstiprinātās iekārtas bauda privilēģijas un imunitātes, kas izklāstītas 11.
195. c)un
196. d)punktos.13. Nenodarot kaitējumu savām privilēģijām un imunitātēm, inspekcijas grupas locekļu pienākums ir cienīt inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts likumus un lēmumus tādā pakāpē, kādā tas savienojams ar inspekcijas mandātu, tiem nav jāiejaucas šīs valsts iekšējās lietās. Ja inspicējamā dalībvalsts vai saņēmēja valsts uzskata, ka notikusi ļaunprātīga privilēģiju un imunitāšu izmantošana, kas norādītas šajā Pielikumā, tad starp šo dalībvalsti un Ģenerāldirektoru notiek konsultācijas, lai noskaidrotu, vai šāda ļaunprātība notikusi, un, ja šāds fakts tiek konstatēts, novērstu šādas ļaunprātības atkārtošanos.14. Ģenerāldirektors var atteikties no inspekcijas grupas locekļu imunitātes pret jurisdikciju tajos gadījumos, kad, pēc viņa uzskatiem, imunitāte būtu šķērslis taisnīgumam un no tās var atteikties, nenodarot kaitējumu šīs Konvencijas nosacījumu īstenošanai. Atteikumam visos gadījumos jābūt skaidri izteiktam.15. Novērotājiem tiek piešķirtas tās pašas privilēģijas un imunitātes, kādas ir inspektoriem atbilstoši šai nodaļai, izņemot tās privilēģijas un imunitātes, kas nosauktas saskaņā ar 11.
197. d)punktu.C. Pastāvīgās procedūrasIebraukšanas punkti16. Katra dalībvalsts nozīmē iebraukšanas punktus un iesniedz pieprasīto informāciju Tehniskajam sekretariātam ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad tai stājusies spēkā šī Konvencija. šie iebraukšanas punkti tiek nozīmēti tā, lai inspekcijas grupa varētu sasniegt jebkuru inspicējamo vietu, vismaz no viena iebraukšanas punkta 12 stundu laikā. Tehniskais sekretariāts paziņo visām dalībvalstīm iebraukšanas punktu atrašanās vietu.17. Katra dalībvalsts var mainīt iebraukšanas punktus, paziņojot Tehniskajam sekretariātam par šādām izmaiņām. Izmaiņas stājas spēkā 30 dienas pēc tāda paziņojuma saņemšanas Tehniskajā sekretariātā, lai varētu nodrošināt attiecīgu paziņošanu visām dalībvalstīm.18. Ja Tehniskais sekretariāts uzskata, ka savlaicīgai inspekcijas veikšanai iebraukšanas punktu nav pietiekoši daudz vai, ka dalībvalstu plānotās iebraukšanas punktu maiņas varētu kavēt savlaicīgai inspekcijas veikšanai, tas sāk konsultācijas ar attiecīgo dalībvalsti, lai noregulētu šo problēmu.19. Tajos gadījumos, kad inspicējamās dalībvalsts objekti vai iecirkņi atrodas saņēmējas valsts teritorijā vai, kad , lai nokļūtu no iebraukšanas punkta līdz inspekcijai pakļautajam objektam vai iecirknim, nepieciešams tranzīts caur citas dalībvalsts teritoriju, inspicējamā dalībvalsts īsteno tiesības un veic pienākumus attiecībā uz šādām inspekcijām saskaņā ar šo Pielikumu. Saņēmēja valsts veicina šo objektu vai iecirkņu inspekciju un sniedz nepieciešamo atbalstu, lai ļautu inspekcijas grupai savlaicīgi un efektīvi veikt savus uzdevumus. Dalībvalstis, caur kuru teritoriju nepieciešams tranzīts, lai veiktu inspicējamās dalībvalsts objektu vai iecirkņu inspekciju, veicina šādu tranzītu.20. Tajos gadījumos, kad inspicējamās dalībvalsts objekti vai iecirkņi izvietoti valstī, kura nav šīs Konvencijas locekle, inspicējamā dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo objektu un iecirkņu inspekcijas veikšanas iespējas atbilstoši šī Pielikuma nosacījumiem. Dalībvalsts, kuras teritorijā ir viens vai vairāki objekti vai iecirkņi, un, kura nav šīs Konvencijas locekle, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu saņēmējai valstij inspektoru un inspektoru palīgu uzņemšanu, kuri nozīmēti šai dalībvalstij. Ja inspicējamā dalībvalsts nav spējīga nodrošināt piekļūšanu, tad tā demonstrē, ka darījusi visu, lai tādu piekļūšanu nodrošinātu.21.Tajos gadījumos, kad objekti vai iecirkņi, kuriem pieprasīta inspekcija, izvietoti dalībvalsts teritorijā, bet atrodas vietā ,kura ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, kura nav šīs Konvencijas locekle, dalībvalsts veic visus pasākumus, kas būtu nepieciešami no inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts, lai nodrošinātu tādu objektu un iecirkņu inspekcijas veikšanas iespēju atbilstoši šī Pielikuma nosacījumiem.Ja dalībvalsts nav spējīga nodrošināt piekļūšanu šiem objektiem vai iecirkņiem, tad tā demonstrē, ka tā darījusi visu, lai šādu piekļūšanu nodrošinātu. šo punktu nepiemēro tajos gadījumos, kad inspekcijai pieprasītie objekti vai iecirkņi pieder dalībvalstij.Ārpusreisa lidmašīnu izmantošanas procedūras22. Inspekcijām saskaņā ar IX pantu un citām inspekcijām, kuras veicot nav iespējams nodrošināt savlaicīgu nokļūšanu uz maršruta komerctransportu, inspekcijas grupai var rasties nepieciešamība izmantot lidmašīnu, kas pieder Tehniskajam sekretariātam, vai kuru tas nofraktējis. Ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, katra dalībvalsts paziņo Tehniskajam sekretariātam diplomātiskās atļaujas pastāvīgo numuru lidmašīnām, kuras pārvadās inspekcijas grupas un iekārtas, kas nepieciešamas inspekcijai, no teritorijas uz teritoriju, kurā atrodas inspekcijas vieta. Gaisa maršrutiem uz nozīmēto iebraukšanas punktu un no tā jāiet atbilstoši starptautiski noteiktajām gaisa trasēm, kas saskaņotas ar dalībvalstīm un Tehnisko sekretariātu kā pamats, lai izsniegtu šādu diplomātisko atļauju.23. Izmantojot ārpusreisa lidmašīnu, Tehniskais sekretariāts ar Nacionālā orgāna starpniecību iesniedz inspicējamajai dalībvalstij lidmašīnas lidojuma plānu no pēdējā lidlauka pirms ieiešanas tās valsts gaisa telpā, kurā atrodas inspekcija, līdz iebraukšanas punktam ne mazāk kā sešas stundas līdz ieplānotajam izlidošanas laikam no šī lidlauka. Tādu lidojuma plānu iesniedz atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas procedūrām, kuras attiecina uz civilām lidmašīnām. Saviem vai čarterreisiem Tehniskais sekretariāts ieraksta katra lidojuma plānā piezīmju ailē diplomātiskās atļaujas pastāvīgo numuru un atbilstošu atzīmi, kas apliecina, ka esošā lidmašīna ir inspekcijas lidmašīna.24. Ne mazāk kā trīs stundas pirms plānotās inspekcijas grupas izlidošanas no pēdējā lidlauka pirms ieiešanas tās valsts gaisa telpā, kurā tiks veikta inspekcija, inspicējamā dalībvalsts vai saņēmēja valsts nodrošina lidojuma plāna apstiprināšanu, kas iesniegts atbilstoši 23. punktam, lai inspekcijas grupa varētu ierasties iebraukšanas punktā aprēķinātajā ierašanās laikā.25. Inspicējamā dalībvalsts nodrošina inspekcijas grupas lidmašīnas stāvvietu, aizsardzību, apkalpošanu un uzpildīšanu iebraukšanas punktā, kā to pieprasa Tehniskais sekretariāts, tajā gadījumā, kad tāda lidmašīna pieder Tehniskajam sekretariātam, vai ja tas to nofraktējis. Tādu lidmašīnu atbrīvo no nosēšanās, pacelšanās un citām analoģiskām nodevām. Izdevumus par uzpildīšanu, apsardzi un apkalpošanu sedz Tehniskais sekretariāts.Administratīvās procedūras26. Inspicējamā dalībvalsts sniedz un nodrošina inspekcijas grupai nepieciešamās ērtības, tādas kā sakaru līdzekļi, tulku pakalpojumi, tiktāl, cik tas nepieciešams, lai veiktu aptaujas un citus uzdevumus, kā arī transportu, darba telpas, dzīvokļus, ēdināšanu un medicīnisko aprūpi. šajā sakarā Organizācija atmaksā inspicējamajai dalībvalstij izdevumus, kas radušies sakarā ar inspekcijas grupas ierašanos.Apstiprinātās iekārtas27. Atbilstoši 29. punktam inspicējamā dalībvalsts neuzliek inspekcijas grupai nekādus ierobežojumus attiecībā uz tādu iekārtu nogādāšanu inspekcijas vietā, kas apstiprināta atbilstoši 28. punktam, kādu Tehniskais sekretariāts uzskatījis par nepieciešamu, lai apmierinātu inspekcijas prasības. Tehniskais sekretariāts sastāda un attiecīgi atjauno apstiprināto iekārtu sarakstu, kuras var būt nepieciešamas augstāk aprakstītajiem mērķiem, kas attiecas uz tādām iekārtām, kurām jāatbilst šim Pielikumam. Izstrādājot apstiprināto iekārtu sarakstu un tādus noteikumus, Tehniskais sekretariāts nodrošina pilnīgu drošības faktoru uzskaiti par visām objektu kategorijām, kurās šādas iekārtas varētu izmantot. Apstiprināto iekārtu sarakstu izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21.
198. i)punktu.28. Šis iekārtas atrodas Tehniskā sekretariāta ziņā un tās atlasa, kalibrē un apstiprina Tehniskais sekretariāts. Tehniskais sekretariāts iespēju robežās izvēlas tādas iekārtas, kādas domātas tieši konkrētam pieprasītās inspekcijas veidam. Atlasītās un apstiprinātās iekārtas nodrošina ar speciālu aizsardzību pret nesankcionētām izmaiņām.29. Inspicējamai dalībvalstij ir tiesības, nekaitējot noteiktajiem termiņiem, inspekcijas grupas locekļu klātbūtnē pārbaudīt iekārtas iebraukšanas punktā, t.i. pārbaudīt iekārtu raksturu, kuras ieved inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā vai no tām izved. Lai atvieglinātu šādu identifikāciju, Tehniskais sekretariāts pievieno dokumentus un ierīces, kas apliecina, ka šīs iekārtas tas ir atlasījis un apstiprinājis. Iekārtu pārbaudi apstiprina arī inspicējamā dalībvalsts, ka esošās iekārtas atbilst apstiprinātajām iekārtām konkrētajam inspekcijas veidam. Inspicējamā dalībvalsts var aizturēt iekārtas, kas neatbilst šim aprakstam, vai iekārtas kurām nav augstāk minēto apstiprinošo dokumentu un ierīču. Iekārtu apskates procedūras izskata un apstiprina Konference atbilstoši VIII panta 21. I) punktam.30. Tajos gadījumos, kad inspekcijas grupa uzskata par nepieciešamu izmantot uz vietas esošās iekārtas, kuras nepieder Tehniskajam sekretariātam, un lūdz inspicējamo dalībvalsti dot grupai iespēju izmantot šādas iekārtas, inspicējamā dalībvalsts, iespēju robežās apmierina šādu lūgumu.D. Pirmsinspekcijas darbībaPaziņošana31. Ģenerāldirektors paziņo dalībvalstij par savu nodomu veikt inspekciju līdz inspekcijas grupas plānotajam ierašanās laikam iebraukšanas punktā un noteikto termiņu robežās, ja tādi paredzēti.32. Paziņojumi, kurus nosūta Ģenerāldirektors, ietver sekojošu informāciju:
199. a)inspekcijas veids;
200. b)iebraukšanas punkts;
201. c)ierašanās datums un plānotais laiks iebraukšanas punktā;
202. d)ierašanās veids iebraukšanas punktā;
203. e)vieta, kas pakļauta inspekcijai;
204. f)inspektoru un inspektoru palīgu uzvārdi;
205. g)attiecīgos gadījumos, atļauja par specreisa lidmašīnas izmantošanu.33. Inspicējamā dalībvalsts apstiprina Tehniskā sekretariāta paziņojuma saņemšanu par nodomu veikt inspekciju ne vēlāk kā vienu stundu pēc šāda paziņojuma saņemšanas.34. Dalībvalsts objekta inspekcijas gadījumā, ja tas izvietots citas dalībvalsts teritorijā, abām dalībvalstīm tiek paziņots vienlaicīgi atbilstoši 31.un 32. punktiem.Iebraukšana inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā un nokļūšana inspekcijas vietā35. Inspicējamā dalībvalsts vai saņēmēja dalībvalsts, kurai paziņots par inspekcijas grupas ierašanos, nodrošina tai tūlītēju iebraukšanu teritorijā un pavadot to valsts iekšienē, vai citādi, dara visu iespējamo, lai nodrošinātu inspekcijas grupas un tās iekārtu un materiālu drošu nogādāšanu no iebraukšanas punkta līdz inspekcijas vietai (vietām) un izbraukšanas punktā.36. Inspicējamā dalībvalsts vai saņēmēja dalībvalsts pēc vajadzības palīdz inspekcijas grupai nokļūt inspekcijas vietā ne vēlāk kā 12 stundas pēc ierašanās iebraukšanas vietā.Pirmsinspekcijas instruktāža37. Ierodoties inspekcijas vietā, un līdz inspekcijas sākumam, inspekcijas grupu instruē objekta pārstāvji, izmantojot kartes un citu attiecīgu informāciju, par objektu, par tajā veicamo darbību, par drošības pasākumiem, par administratīvajiem pasākumiem, par materiāli-tehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams inspekcijai. Instruktāžai paredzētais laiks tiek ierobežots līdz minimumam un jebkurā gadījumā nepārsniedz trīs stundas.E. Inspekcijas veikšanaVispārējie nosacījumi38. Inspekcijas grupas locekļi pilda savas funkcijas atbilstoši šīs Konvencijas nosacījumiem, kā arī noteikumiem, kurus noteicis Ģenerāldirektors, un līgumiem par objektu, kas noslēgts starp dalībvalstīm un Organizāciju.39. Inspekcijas grupa stingri ievēro inspekcijas mandātu, kuru izdevis Ģenerāldirektors. Tā atturas no darbības, kas pārsniedz šī mandāta robežas.40. Inspekcijas grupas darbību organizē tā, lai tā nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu savu funkciju īstenošanu un, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību inspicējamajai dalībvalstij vai saņēmējai valstij un traucējumus inspekcijas objektam vai iecirknim. Inspekcijas grupa izvairās radīt nevajadzīgus traucējumus un kavēkļus objekta funkcionēšanā un izvairās no darbībām, kas skar tā drošību. Inspekcijas grupa neekspluatē nevienu objektu. Ja inspektori uzskata, ka, lai pildītu mandātu, nepieciešams veikt objektā konkrētas operācijas, viņi lūdz veikt šādas operācijas inspekcijas objekta nozīmēto pārstāvi. Iespēju robežās pārstāvis šo lūgumu pilda.41. Pildot savus pienākumus inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā, inspekcijas grupas locekļus, ja to lūdz inspicējamā dalībvalsts, pavada inspicējamās dalībvalsts pārstāvji, tomēr tas nedrīkst radīt kavēkļus vai citus traucējumus inspekcijas grupai tās funkciju pildīšanā.42. Inspekcijas veikšanas detalizētas procedūras izstrādā sekretariāts, lai iekļautu tās "Inspekcijas veikšanas vadībā", ņemot vērā galvenos principus, kuri jāizskata un jāapstiprina Konferencei saskaņā ar VIII panta 21.
206. i)punktu.Drošība43. Veicot savu darbību, inspektori un inspektoru palīgi ievēro drošības noteikumus, kuri izstrādāti inspekcijas vietā, un tajā skaitā noteikumi par kontrolējamo zonu aizsardzību objekta iekšienē un personisko drošību. šo prasību izpildei Konference atbilstoši VIII panta 21.
207. i)punktam izskata un apstiprina detalizētas procedūras.Sakari44. Inspektoriem ir tiesības visas uzturēšanās laikā valstī uzturēt sakarus ar Tehniskā sekretariāta štābu. šādam mērķim viņi var izmantot savu personīgās, attiecīgi attestētās, apstiprinātās iekārtas un var lūgt inspicējamo dalībvalsti vai saņēmēju dalībvalsti dot iespēju piekļūt citiem tālsatiksmes sakaru līdzekļiem. Inspekcijas grupai ir tiesības izmantot savu divpusējo radio sakaru sistēmu starp personālu, kas patrulē perimetru un citiem inspekcijas grupas locekļiem.Inspekcijas grupas un inspicējamās dalībvalsts tiesības45. Inspekcijas grupai, atbilstoši attiecīgajiem šīs Konvencijas pantiem un pielikumiem, kā arī līgumiem par objektu un procedūrām, kas izklāstītas Inspekcijas veikšanas vadībā, ir tiesības uz netraucētu pieeju inspekcijas vietai. Priekšmetus, kuri pakļauti inspekcijai, izvēlas inspektori.46. Inspektoriem ir tiesības izjautāt jebkuru objekta personālu inspicējamās dalībvalsts pārstāvju klātbūtnē, lai noskaidrotu attiecīgos faktus. Inspektori pieprasa tikai tādas ziņas un datus, kas nepieciešami inspekcijas veikšanai, un inspicējamā dalībvalsts iesniedz tādu informāciju pēc attiecīgā lūguma. Inspicējamai dalībvalstij ir tiesības noraidīt jautājumus, kurus uzdod objekta personālam, ja šie jautājumi tiek vērtēti kā tādi, kam nav sakars ar inspekciju. Ja inspekcijas grupas vadītājs iebilst un paziņo par to atbilstību, tad šos jautājumus rakstveidā iesniedz inspicējamajai dalībvalstij atbildei. Inspekcijas grupa var fiksēt jebkuru atteikumu dot atļauju veikt aptaujas vai pieļaut atbildes uz jautājumiem un jebkuru paskaidrojumu sniegšanu tajā ziņojuma daļā par inspekciju, kas skar sadarbību attiecībā uz inspicējamo dalībvalsti.47. Inspektoriem ir tiesības pārbaudīt dokumentāciju un piezīmes, kurus tie uzskata par tādiem, kas attiecas uz viņu uzdevuma izpildi.48. Inspektoriem ir tiesības uz fotouzņēmumu gatavošanu, ko pēc viņu lūguma veic inspicējamās dalībvalsts vai inspicējamā objekta pārstāvji. Tiek nodrošināta iespēja gatavot momentuzņēmumus. Inspekcijas grupa nosaka, vai foto uzņēmumi atbilst tās prasībām , un ja nē, tad tiek gatavoti atkārtoti uzņēmumi. Inspekcijas grupa un inspicējamā dalībvalsts saglabā pa vienai kopijai no katra foto uzņēmuma.49. Inspicējamās dalībvalsts pārstāvjiem ir tiesības novērot pārbaudes darbību, ko veic inspekcijas grupa.50. Inspicējamā dalībvalsts saņem pēc tās lūguma Tehniskā sekretariāta savāktās informācijas un datu par objektu(-iem) kopijas.51. Inspektoriem ir tiesības pieprasīt paskaidrojumus sakarā ar neskaidrībām, kas radušās inspekcijas gaitā. Tādus pieprasījumus gatavo nekavējoties ar inspicējamās dalībvalsts pārstāvja starpniecību. Inspekcijas gaitā inspicējamās dalībvalsts pārstāvis sniedz inspekcijas grupai paskaidrojumus, kas nepieciešami neskaidrību novēršanai. Tajā gadījumā, ja jautājumi attiecībā uz priekšmetu vai ēku, kas atrodas inspekcijas vietas robežās, paliek neatrisināti, šo priekšmetu vai ēku pēc attiecīga lūguma fotografē, lai noskaidrotu tās raksturu un nozīmi. Ja inspekcijas gaitā neskaidrību novērst neizdodas, tad inspektori nekavējoties par to ziņo Tehniskajam sekretariātam.Ziņo