Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību

Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.248 Rīgā 2006.gada 28.martā (prot. Nr.17 50.§) Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu 1. Vispārīgie jautājumi(Nodaļa MK 04.12.2012. noteikumu Nr.818 redakcijā) 1. Noteikumi nosaka drošības prasības esošiem un jauniem jūras zvejas kuģiem (izņemot atpūtas kuģus, kas nodarbojas ar nekomerciālu zvejniecību), kuru garums ir 12 metri un lielāks (turpmāk – zvejas kuģi), ja noteikumos nav norādīts citādi, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 1.1. reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā; 1.2. nodarbojas ar zveju Latvijas teritoriālajos ūdeņos; 1.3. nodod nozveju Latvijas ostās. 2 2. Šo noteikumu izpratnē: 2.1. zvejas kuģis ir kuģis, kas ir īpaši aprīkots un tiek komerciāli izmantots zivju un citu jūras dzīvo resursu ķeršanai jeb zvejai; 2.2. jauns zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas atbilst šādiem nosacījumiem: 2.2.1. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk; 2.2.2. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2003.gada 1.janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam vismaz trīs gadus pēc šī datuma; 2.2.3. nav līguma par kuģa būvi, bet kuģa būves sākumu nosaka datums, kad ir ielikts kuģa ķīlis vai ir ielikta konstrukcija, vai arī ir samontēta konstrukcija (konstrukcijas svars ir mazākais no vērtībām – 50 tonnas vai 1 % no paredzētās kuģa konstrukcijas svara), un šis datums ir 2003.gada 1.janvāris vai vēlāk; 2.3. esošs zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis; 2.4. jūras zvejas laiva – zvejas kuģis (jauns vai esošs), kura garums ir 12 metri un mazāks; 2.5. jēdziens "visi zvejas kuģi" nozīmē, ka attiecīgās šo noteikumu prasības attiecas gan uz esošiem zvejas kuģiem, gan uz jauniem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma (izņemot šo noteikumu 2.4.apakšpunktā definētās jūras zvejas laivas); 2.6. par garumu (L) uzskata garumu, kas ir 96 % no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi 85 % no teorētiskā sānu augstuma (augstums tiek mērīts no ķīļa augšējās malas), vai garumu no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju (izvēlas garāko). Kuģiem, kas ir projektēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai; 2.7. priekšgala un pakaļgala perpendikuli ir fiksēti garuma (L) galos. Priekšgala perpendikuls atbilst priekšvadņa priekšējai malai uz ūdenslīnijas, pa kuru tiek mērīts garums; 2.8. par platumu (B) uzskata kuģa vislielāko platumu, kas mērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām kuģiem ar metāla apšuvi un starp korpusa ārējām virsmām kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem; 2.9. teorētiskais sānu augstums ir vertikālais attālums no horizontālā ķīļa līdz darba klāja apakšējai virsmai pie kuģa sāna: 2.9.1. kuģiem ar noapaļotu klāja un sāna savienojumu teorētisko sānu augstumu mēra līdz klāja un sānu teorētisko līniju turpinājumu krustpunktam; 2.9.2. ja darba klājam ir pakāpiens un tā paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā sānu augstuma mērīšanas punkta, teorētisko sānu augstumu mēra līdz darba klāja zemākās daļas turpinājuma nosacītai līnijai, kas ir paralēla paaugstinātajai klāja daļai; 2.10. sānu augstums (D) ir teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā; 2.11. dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija ir ūdenslīnija, kas atbilst maksimāli atļautajai kuģa iegrimei; 2.12. kuģa garuma viduspunkts ir garuma (L) viduspunkts; 2.13. vidus šķēlums ir kuģa korpusa šķēlums kuģa garuma vidusdaļā ar teorētisku plakni perpendikulāri ūdenslīnijai; 2.14. ķīļa līnija ir līnija, paralēla ķīļa trajektorijai, kas kuģa garuma viduspunktā krustojas ar: 2.14.1. horizontālā ķīļa augšējo malu kuģiem ar metāla apšuvumu; 2.14.2. ķīļa un ārējā apšuvuma salaiduma apakšējo malu kuģiem ar koka vai kompozīta materiāla ārējo apšuvumu; 2.14.3. kuģa diametrālās plaknes un kuģa apšuvuma ārējā kontūra krustošanās līniju kuģiem ar ārējo apšuvumu no cita materiāla, nevis no koka un metāla; 2.15. bāzes līnija ir horizontāla līnija, kas kuģa garuma viduspunktā šķērso ķīļa līniju; 2.16. darba klājs ir zemākais nepārtrauktais klājs, kas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas un no kura tiek zvejots. Ja kuģis ir būvēts ar diviem vai vairākiem nepārtrauktiem klājiem, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – administrācija) var akceptēt zemāko no tiem kā darba klāju, ja tas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas; 2.17. virsbūve ir ar klāju nosegta konstrukcija uz darba klāja visā kuģa platumā vai konstrukcija, kuras garensienas nav tālāk par 0,04 (B) no kuģa sānu apšuvuma; 2.18. slēgta virsbūve ir virsbūve, ko veido pietiekami efektīvas sienas vai kuras ieejas atveres sienās ir aprīkotas ar pastāvīgi piestiprinātām ūdensnecaurlaidīgām durvīm, kas ir tikpat izturīgas kā sienu konstrukcija un ir atveramas gan no iekšpuses, gan no ārpuses, vai arī atveres sienās ir aprīkotas ar pietiekami efektīviem noslēgšanas līdzekļiem; 2.19. virsbūves klājs ir nepārtraukts vai daļējs klājs, kas veido virsbūves, klāja mājas vai citas konstrukcijas jumtu un atrodas ne mazāk kā 1,8 m augstumā virs darba klāja. Klāja māja un citu konstrukciju segumi, kuri atrodas zemāk par 1,8 m virs darba klāja, tiek uzskatīti par darba klāju; 2.20. virsbūves augstums ir minimālais attālums virsbūves sānos no darba klāja šķērssijas augšējās malas līdz virsbūves klāja šķērssijas augšējai malai; 2.21. jēdziens "šļakatu necaurlaidīgs" nozīmē, ka neatkarīgi no jūras stāvokļa ūdens nevar iekļūt kuģī; 2.22. jēdziens "ūdensnecaurlaidīgs" nozīmē konstrukcijas spēju nelaist cauri ūdeni nevienā virzienā, ja ir tāds ūdens spiediens, kādam šī konstrukcija ir projektēta; 2.23. Organizācija ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO); 2.24. COLREG ir 1972.gada konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem; 2.25. MARPOL ir 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols; 2.26. SOLAS ir 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1978.gada un 1988.gada protokoli; 2.27. Helsinku konvencija ir 1992.gada konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību; 2.28. Baltijas jūra nozīmē Baltijas jūras reģionu saskaņā ar Helsinku konvenciju; 2.29. Helsinku Komisija ir komisija, kas dibināta Helsinku konvencijas mērķiem; 2.30. Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss (FTP Code) ir Organizācijas 1996.gadā ar rezolūciju MSC.61 (67) pieņemtais Starptautiskais Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss; 2.31. Torremolinas protokols ir 1993.gada Torremolinas protokols, kas attiecas uz Torremolinas 1977.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu drošību (ar tā grozījumiem); 2.32. atzītā organizācija ir klasifikācijas sabiedrība, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates; 2.33. pilnvarotā atzītā organizācija – šo noteikumu 2.32.apakšpunktā noteiktā atzītā organizācija, ar kuru administrācija ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību; 2.34. Ziemeļu teritoriālais rajons ir jūras rajoni uz ziemeļiem no šo noteikumu 11.pielikuma kartē norādītās robežas, izņemot Baltijas jūru. Šo rajonu norobežo 62o N paralēle no Norvēģijas rietumu krasta līdz 4o W garuma grādam, tālāk 4o W meridiāns līdz 60o 30’ N platuma grādam, tālāk 60o 30’ N paralēle līdz 5o W garuma grādam, tālāk 5o W meridiāns līdz 60o N platuma grādam, tālāk 60o N paralēle līdz 15o W garuma grādam, tālāk 15o W meridiāns līdz 62o N platuma grādam, tālāk 62o N paralēle līdz 27o W garuma grādam, tālāk 27o W meridiāns līdz 59o N platuma grādam un tālāk 59o N paralēle uz rietumiem; 2.35. Dienvidu teritoriālais rajons ir Vidusjūra un Atlantijas okeāna Spānijas un Portugāles piekraste 20 jūras jūdžu robežās, kā norādīts 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku un tās 1988.gada protokola II pielikuma kartē; 2.36. smagi ledus apstākļi nozīmē, ka dreifējošais ledus nosedz astoņas desmitdaļas no jūras virsmas; 2.37. izkliedēts sīklūzu ledus ir ledus ar 4–6 ballu blīvumu, kur lielākā daļa ledus gabalu savstarpēji nesaskaras; 2.38. atzīts vai atzīta tipa aprīkojums vai materiāls ir aprīkojums vai materiāls, ko administrācija atzinusi par derīgu izmantošanai uz zvejas kuģa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu; 2.39. galvenais stūres pievads ir mehānismi, stūres spēka pievadi, stūres mehānisms, motori, ja tādi ir, un palīgiekārtas un līdzekļi (piemēram, stūres grozīklis vai kvadrants), ar ko nodrošina griezes momenta novadīšanu uz stūres vārpstu, lai pagrieztu stūri un stūrētu kuģi normālos ekspluatācijas apstākļos; 2.40. rezerves stūres pievads ir iekārta, kas nav galvenā stūres mehānisma daļa un kas nepieciešama, lai stūrētu kuģi, ja galvenais stūres mehānisms ir bojāts, bet pie tā nepieder grozīklis, kvadrants vai detaļas, kas paredzētas tam pašam nolūkam; 2.41. stūres mašīna ir: 2.41.1. elektriskam stūres mehānismam – elektromotors un ar to saistītās elektroiekārtas; 2.41.2. elektrohidrauliskam stūres mehānismam – elektromotors un ar to saistītās elektroiekārtas, kā arī pievienotais sūknis; 2.41.3. citiem hidrauliskiem stūres mehānismiem – piedziņas motors un pievienotais sūknis; 2.42. maksimālais ātrums gaitā uz priekšu ir lielākais ātrums, ko kuģim paredzēts uzturēt jūrā, kuģojot ar vislielāko iegrimi; 2.43. maksimālais atpakaļgaitas ātrums ir aprēķinātais ātrums, ko kuģis var sasniegt ar projektēto maksimālo atpakaļgaitas jaudu, kuģojot ar vislielāko iegrimi; 2.44. mašīntelpas ir visas A kategorijas mašīntelpas un visas citas telpas, kurās atrodas galvenie dzinēji, katli, šķidrās degvielas iekārtas, tvaika un iekšdedzes dzinēji, ģeneratori un galvenās elektroiekārtas, degvielas uzpildes stacijas, dzesēšanas, stabilizēšanas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas, kā arī līdzīgas telpas un šahtas uz šādām telpām; 2.45. A kategorijas mašīntelpas ir tās telpas un šahtas uz šādām telpām, kurās ir šādas iekārtas: 2.45.1. galveno dzinēju iekšdedzes mehānismi; 2.45.2. iekšdedzes mehānismi, ko neizmanto galvenajiem dzinējiem, ja šādu mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW; 2.45.3. jebkāds katls vai iekārta, ko darbina ar šķidro degvielu, vai jebkādas iekārtas, kas nav katli, bet ko darbina ar šķidro degvielu, piemēram, sadedzināšanas iekārtas; 2.46. šķidrās degvielas iekārta ir iekārta, ko izmanto, lai sagatavotu šķidro degvielu padošanai katlam, kuru darbina ar šķidro degvielu, vai iekārta, ko izmanto, lai sagatavotu karstu šķidro degvielu padošanai iekšdedzes dzinējam, un kas ietver jebkādus degvielas spiediena sūkņus, filtrus un sildītājus, kuros degvielu apstrādā spiedienā, kas ir lielāks par 0,18 N/mm2; 2.47. normāli ekspluatācijas un sadzīves apstākļi ir stāvoklis, kurā kuģis kopumā, mehānismi, patērētāji un līdzekļi, kas nodrošina piedziņu, stūrēšanas spēju, drošu kuģošanu, ugunsdrošību un nenogremdējamību, iekšējos un ārējos sakarus un signālus, evakuācijas līdzekļus un glābšanas laivu vinčas, kā arī projektētie ērtie dzīvošanas apstākļi ir ekspluatācijas kārtībā un normāli darbojas; 2.48. kuģis bez enerģijas ir kuģis tādā stāvoklī, kad enerģijas trūkuma dēļ nedarbojas galvenā dzinēja iekārta, katli un palīgiekārtas; 2.49. galvenais slēgdēlis ir sadales skapis, kas saņem elektroenerģiju tieši no galvenā elektroenerģijas avota un ir paredzēts elektroenerģijas sadalei patērētājiem uz kuģa; 2.50. periodiski neapkalpojamas mašīntelpas ir mašīntelpas, kurās atrodas galvenā dzeniekārta un galvenie elektroenerģijas avoti un kurās ne vienmēr (arī kuģim veicot manevrus) atrodas apkalpojošais personāls; 2.51. nedegošs materiāls ir materiāls, kas nedeg un no kura neizdalās uzliesmojoši tvaiki tādā daudzumā, lai tie varētu aizdegties, ja sakarst līdz aptuveni 750 oC, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.52. standarta ugunsdrošības tests ir tests, kurā attiecīgo starpsienu vai klāju paraugus pārbauda testa krāsnī tādā temperatūrā, kas aptuveni atbilst standarta laika un temperatūras līknei saskaņā ar testa metodi, kas noteikta Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksā (FTP Code); 2.53. A klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, kas atbilst šādām prasībām: 2.53.1. tie ir konstruēti no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla; 2.53.2. tie ir atbilstoši pastiprināti; 2.53.3. tie ir konstruēti tā, lai vienas stundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu dūmu un liesmu izplatīšanos; 2.53.4. tie ir izolēti ar tādu atzītu nedegošu materiālu, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma vietu, nepaceltos augstāk par 180 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā: klasei A-60 – 60 minūtēs; klasei A-30 – 30 minūtēs; klasei A-15 – 15 minūtēs; klasei A-0 – nulle minūtēs. Turklāt ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.54. B klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, griesti vai apšuvums un kas atbilst šādām prasībām: 2.54.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos; 2.54.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā: klasei B-15 – 15 minūtēs; klasei B-0 – nulle minūtēs; 2.54.3. tie ir konstruēti no atzītiem, nedegošiem materiāliem. Visi materiāli, kas izmantoti B klases nodalījumu konstrukcijā un montāžā, ir nedegoši (izņemot apšuvumu vai apdari, ja tie atbilst šo noteikumu 5.nodaļas attiecīgajām prasībām). Administrācija pieprasa starpsienas vai klāja prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.55. C klases nodalījumi ir nodalījumi, kas konstruēti no atzīta nedegoša materiāla. Tiem neizvirza prasības attiecībā uz dūmu un liesmu izplatīšanos un temperatūras paaugstināšanos. Atļauts izmantot degošu apdari, ja tā atbilst šo noteikumu 5.nodaļas prasībām; 2.56. F klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas, klāji, griesti vai apšuvums, kas atbilst šādām prasībām: 2.56.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos; 2.56.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot savienojuma punktus, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās. Administrācija pieprasa šķirtnes prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tas atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.57. standarta ugunsdrošības tests ir tests, kura laikā starpsienas vai klāja paraugus testu krāsnī noteiktā laikposmā pakļauj noteiktai temperatūras iedarbībai. Pārbaudes metodes atbilst Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksam (FTP Code). Standarta laika un temperatūras līkne ir šāda: 2.57.1. krāsns iekšējā sākotnējā temperatūra ir 20 °C; 2.57.2. temperatūra piektās minūtes beigās ir 576 °C; 2.57.3. temperatūra desmitās minūtes beigās ir 679 °C; 2.57.4. temperatūra piecpadsmitās minūtes beigās ir 738 °C; 2.57.5. temperatūra trīsdesmitās minūtes beigās ir 841 °C; 2.57.6. temperatūra sešdesmitās minūtes beigās ir 945 °C; 2.58. nepārtraukti B klases griesti vai apšuvums ir tādi B klases griesti vai apšuvums, kas beidzas tur, kur A klases vai B klases nodalījumi; 2.59. tērauds vai cits līdzvērtīgs materiāls ir jebkurš nedegošs materiāls, kam ir tādas konstruktīvas un ugunsdrošuma īpašības, kuras ir līdzvērtīgas tērauda īpašībām piemērojamā standarta ugunsdrošības testa beigās, vai arī materiāls (piemēram, alumīnija sakausējums ar attiecīgu izolāciju), kam šādas īpašības piešķir izolācija; 2.60. zema liesmu izplatība nozīmē, ka šādi raksturota virsma atbilstoši ierobežo liesmu izplatību saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.61. dzīvojamās telpas ir telpas, ko izmanto kā sabiedriskās telpas, gaiteņus, tualetes, kajītes, birojus, lazaretes, kinoteātrus, spēļu un atpūtas istabas, pieliekamos, kuros neatrodas ēdiena gatavošanas iekārtas, un līdzīgas telpas; 2.62. sabiedriskās telpas ir tās izmitināšanas telpu daļas, ko izmanto kā zāles, ēdamtelpas, atpūtas telpas, un līdzīgas pastāvīgi norobežotas telpas; 2.63. dienesta telpas ir telpas, ko izmanto kā kambīzes, pieliekamos, kuros atrodas ēdiena gatavošanas iekārtas, telpas slēdzamiem skapīšiem, noliktavas, darbnīcas, kas nav daļa no mašīntelpām, un līdzīgas telpas un šahtas uz tām; 2.64. vadības posteņi ir telpas, kurās atrodas kuģa radioiekārtas vai galvenās navigācijas iekārtas, vai avārijas enerģijas avots, vai arī ugunsgrēka atklāšanas vai ugunsgrēka kontroles aprīkojums; 2.65. zvejas kuģa apkalpe ir kapteinis un visas personas uz zvejas kuģa, kuras ir pieņemtas darbā un veic noteiktus pienākumus, nodrošinot kuģa ekspluatāciju. 3 3. Visu zvejas kuģu korpuss, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektriskās un automātiskās iekārtas ir projektētas, būvētas un tiek uzturētas saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem. 4 4. Drošības prasību ievērošanu uz zvejas kuģiem kontrolē administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas inspektori (turpmāk – inspektori). Inspektori pārbauda Latvijas ostās ienākošos ārvalstu zvejas kuģus saskaņā ar Torremolinas protokola 4. panta un 1995. gada Starptautiskās konvencijas par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem 8. panta prasībām. 5 (Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29) 5. Kuģošanas drošības inspekcija veic zvejas kuģu inspekcijas un apskates saistībā ar šo noteikumu piemērošanu un apliecību izsniegšanu. Šos uzdevumus administrācija var deleģēt pilnvarotajām atzītajām organizācijām. Pildot minētos uzdevumus, Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotās atzītās organizācijas ir tiesīgas veikt arī šādas darbības: 5.1. pieprasīt zvejas kuģa remontu; 5.2. veikt inspekcijas un apskates, ja to pieprasa ostas valsts institūcijas. 6 1.1. Izņēmumi, izņēmuma apliecība 6. Administrācija var atbrīvot zvejas kuģi, kam ir jauna konstrukcija un aprīkojums, no šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6. un 7.nodaļā noteikto prasību izpildes, ja to piemērošana būtiski apgrūtina jaunās konstrukcijas un aprīkojuma īpatnību izpēti un ieviešanu. Tomēr šāds zvejas kuģis ievēro tās drošības prasības, kuras nodrošina tā vispārēju drošību un pēc administrācijas ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus. 7 7. (Svītrots ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29) 8 8. Ja administrācija uzskata, ka šo prasību piemērošana ir pārmērīga un nav nepieciešama, ņemot vērā noteikto kuģošanas rajonu, zvejas kuģa tipu, meteoroloģiskos un navigācijas apstākļus, tā var atbrīvot kuģi no šo noteikumu prasību izpildes, ja kuģis nodarbojas ar zveju vienīgi Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Zvejas kuģis ievēro tās drošības prasības, kuras nodrošina tā vispārēju drošību un pēc administrācijas ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus. 9 9. Ja administrācija saskaņā ar šo noteikumu 6. un 8.punktu atbrīvo zvejas kuģi no atsevišķu šo noteikumu prasību izpildes, tā iesniedz Satiksmes ministrijai informāciju, apstiprinot, ka drošības līmenis ir saglabāts. Satiksmes ministrija šo informāciju paziņo Eiropas Komisijai. 10 10. Šajā apakšnodaļā norādītajos izņēmuma gadījumos Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotās atzītās organizācijas zvejas kuģim izsniedz izņēmuma apliecību (3.pielikums). 11 1.2. Ekvivalenti 11. Ja šie noteikumi nosaka, ka zvejas kuģis izmanto kāda noteikta tipa materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai ievēro kādus īpašus nosacījumus, vai tam ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz projektu un konstrukciju, administrācija var atļaut to vietā izmantot ekvivalentus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai ievērot citus nosacījumus vai projekta un konstrukcijas prasības, ja administrācija ar attiecīgiem izmēģinājumiem vai citā veidā ir pārliecinājusies, ka tie ir tikpat efektīvi. 12 12. Ja administrācija atļauj zvejas kuģim izmantot ekvivalentus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai citus nosacījumus, tā informāciju par aizvietošanu un ziņojumu par veiktajām pārbaudēm un izmēģinājumiem iesniedz Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrija šo informāciju paziņo Eiropas Komisijai, lai informētu pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis. 13 13. Administrācija piesārņojuma novēršanai atļauj uz zvejas kuģa izmantot ekvivalentas iekārtas, materiālus, ierīces un aparatūru, ja šādas iekārtas, materiāli, ierīces un aparatūra ir tikpat efektīvi, kā noteikts šajos noteikumos. Šādā gadījumā tā informē Organizāciju, lai tiktu informētas pārējās Organizācijas dalībvalstis. 14 1.3. Remonts, pārbūve un modernizācija 13.1 Zvejas kuģa būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu var veikt tikai komersants, kurš atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu drošību saņēmis Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību. 15 (MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 29 redakcijā) 14. Zvejas kuģis pēc remonta, pārbūves, modernizācijas un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma maiņas atbilst vismaz tām pašām prasībām, kuras uz to attiecās pirms minēto darbu veikšanas. 16 14.1 Uz zvejas kuģa atļauts uzstādīt tikai atzītu vai atzīta tipa aprīkojumu vai materiālu. Pirms uzstādīšanas to rakstiski saskaņo ar administrāciju vai pilnvaroto atzīto organizāciju. 17 15. Ja uz zvejas kuģa ir uzstādīts dzinējs vai plānots uzstādīt dzinēju ar maksimālo nepārtraukto jaudu: 15.1. no 120 kW līdz 130 kW, tam ir atzītās organizācijas izsniegta apliecība, kurā norādīta konkrētā dzinēja maksimālā nepārtrauktā jauda; 15.2. lielāku par 130 kW, šī apliecība ir konkrētā dzinēja Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība. Minētā apliecība nav nepieciešama dzinējiem, kuri ir paredzēti izmantošanai tikai avārijas situācijās; 15.3. mazāku par 120 kW, kā arī reduktoru, tiem ir atzītās organizācijas izsniegta modeļa sērijas vai tipa atzinuma apliecība. 18 16. Liela apjoma remonta, pārbūves un modernizācijas darbi un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma izmaiņas atbilst prasībām, kas piemērojamas jauniem zvejas kuģiem tādā apjomā, kādā administrācija to uzskata par nepieciešamu un praktiski iespējamu. 19 17. Zvejas kuģi, kam mainīts galvenais dzinējs vai veikta ievērojama pārbūve vai modifikācija, vai tādas izmaiņas konstrukcijā, kas mainījušas tilpības apliecībā norādītos zvejas kuģa izmērus vai ievērojami mainījušas zvejas kuģa smaguma centru, vai mainījušas tā aprīkojumu, pirms nodošanas ekspluatācijā apgādā ar jaunu noturības informāciju, kā arī veic tā inspekciju. 20 1.4. Apskates 1.4.1. Vispārējie nosacījumi 18. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem šo noteikumu 5., 25., 28., 30. un 31.punktā noteiktās apskates veic pilnvarotās atzītās organizācijas, Kuģošanas drošības inspekcija īsteno karoga valsts uzraudzību saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.439 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu". 21 19. Apliecībās, kas izsniegtas saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām, izdara atzīmes par veiktajām periodiskajām apskatēm un starpapskatēm. 22 20. Ja Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija konstatē, ka zvejas kuģa vai tā iekārtu stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībās noteiktā vai ka zvejas kuģa ekspluatācija rada draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi, tās nekavējoties pieprasa, lai trūkumi tiktu novērsti. Pilnvarotā organizācija par to informē arī administrāciju. Ja trūkumi netiek novērsti, attiecīgo apliecību izņem un nekavējoties informē administrāciju, bet, ja zvejas kuģis atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostā, informē attiecīgos ostas valsts dienestus. 23 21. Zvejas kuģa īpašnieks nodrošina, lai netiktu uzsākta zvejas kuģa ekspluatācija, kamēr zvejas kuģis neatbilst normatīvo aktu prasībām. Ja nepieciešams, zvejas kuģi norīko uz noteiktu kuģu remonta rūpnīcu tā, lai neradītu draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi. 24 22. Administrācija nodrošina inspekciju un apskašu pilnīgu un efektīvu veikšanu. 25 23. Zvejas kuģi un tā aprīkojumu uztur atbilstoši šo noteikumu prasībām, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģis ir gatavs ekspluatācijai, neradot draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi. Pēc zvejas kuģa apskates bez administrācijas atļaujas nedrīkst mainīt zvejas kuģa konstrukciju, mehānismus, aprīkojumu vai citus elementus. 26 24. Ja uz zvejas kuģa notiek avārija vai tiek atklāts defekts, kas ietekmē zvejas kuģa drošību, glābšanas līdzekļu vai citu iekārtu komplektāciju vai efektivitāti, vai rada draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks par to ziņo Kuģošanas drošības inspekcijai vai pilnvarotajai atzītajai organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu. Ja zvejas kuģis atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostā, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī ostas valsts dienestiem. Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija pārliecinās, ka šāds ziņojums ir sniegts. 27 1.4.2. Apskates uz visiem zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un garākiem 25. Uz zvejas kuģa veic šādas apskates: 25.1. sākotnējo apskati, pirms zvejas kuģis nodots ekspluatācijā vai pirms pirmo reizi izsniegtas šo noteikumu 1.5.apakšnodaļā noteiktās apliecības. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai: 25.1.1. zvejas kuģa konstrukcija, noturība, izmantotie materiāli, mehānismi un aprīkojums, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas, (arī tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos), ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums atbilst šo noteikumu prasībām; 25.1.2. zvejas kuģa konstrukcijas daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir apmierinoša un vai zvejas kuģis ir apgādāts ar signālugunīm, signālu zīmēm, kā arī skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu un COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, pārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst SOLAS prasībām; 25.2. periodiskās apskates; 25.3. starpapskati; 25.4. ārpuskārtas apskati: 25.4.1. ja notikusi avārija; 25.4.2. apskašu laikā konstatēto trūkumu novēršanas apliecināšanai; 25.4.3. lai izsniegtu atļauju zvejas kuģa vienreizējam pārgājienam; 25.4.4. pēc zvejas kuģa īpašnieka pieprasījuma; 25.4.5. ja tiek veikti zvejas kuģa pārbūves vai modernizācijas darbi. 28 26. Periodiskās apskates veic šādos termiņos: 26.1. zvejas kuģa konstrukciju un mehānismu apskati (tajā skaitā apskati dokā) – reizi četros gados saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.nodaļas prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu šo termiņu var pagarināt, veicot zvejas kuģa apskati tādā apjomā, cik tas nepieciešams un praktiski iespējams; 26.2. zvejas kuģa aprīkojuma apskati – reizi divos gados saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6. un 7. nodaļas prasībām; 26.3. radioiekārtu apskati (tai skaitā glābšanas līdzekļu radioiekārtu apskati) – reizi gadā. 29 (Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29) 27. Periodiskās apskates veic tā, lai nodrošinātu, ka visi šo noteikumu 26.punktā minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgām noteikumu prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa noturības informācija. Ja saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām izsniegtajās apliecībās derīguma termiņš ir pagarināts, kā noteikts šo noteikumu 42. un 46.punktā, attiecīgi pagarina intervālu starp apskatēm. 30 27.1 Kuģa galvenos dzinējus ar reduktoriem un palīgdzinējus uzrāda Kuģošanas drošības inspekcijas inspektoriem izjauktā veidā, izņemot gadījumus, ja Kuģošanas drošības inspekcija pieļauj tālāku dzinēju un/vai reduktoru ekspluatāciju, balstoties uz ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja rakstisku slēdzienu par dzinēju un/vai reduktoru esošo tehnisko stāvokli un derīgumu drošai un ilgstošai tālākai ekspluatācijai. Šajā gadījumā kuģa īpašnieks kopā ar ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja rakstisku slēdzienu iesniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pierādījumus, ka dzinēju un/vai reduktoru visas apkopes tiek veiktas saskaņā ar ražotāja prasībām. Pēc dzinēju un reduktoru uzrādīšanas izjauktā veidā vai pēc ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja slēdziena un apkopes pierādījumu iesniegšanas Kuģošanas drošības inspekcijai veic attiecīgo dzinēju un reduktoru pārbaudes darbībā, tai skaitā dzinēju un reduktoru signalizācijas un aizsardzības testus, kā arī pēc Kuģošanas drošības inspekcijas pieprasījuma un noteiktā apjoma – kuģa gaitas izmēģinājumus Kuģošanas drošības inspekcijas inspektora klātbūtnē. 31 (MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 734 redakcijā) 28. Papildus šo noteikumu 26.punktā minētajām periodiskajām apskatēm jauniem zvejas kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, reizi divos gados (± trīs mēneši) veic korpusa un mehānismu starpapskates, ja kuģis būvēts no citādiem materiāliem nekā koksne, bet zvejas kuģiem, kas būvēti no koksnes, šādas pārbaudes veic reizi gadā. Tādās starpapskatēs pārliecinās, vai nav veiktas nepieļaujamas un zvejas kuģa vai tā apkalpes drošību negatīvi ietekmējošas izmaiņas. 32 29. Šo noteikumu 25.punktā minēto apskašu biežumu zvejas kuģiem var noteikt, balstoties uz Organizācijas Rezolūciju A.977(25) ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu". Šajā gadījumā šo noteikumu 26., 27. un 28.punktā minētās prasības nepiemēro. 33 30. Zvejas kuģiem ar bruto tilpību 400 un lielāku apskates saistībā ar piesārņojuma novēršanu no kuģiem veic saskaņā ar Organizācijas Rezolūciju A.977(25) ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu", bet zvejas kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 400, – saskaņā ar šo noteikumu 1.4.3.apakšnodaļu. 34 1.4.3. Apskates visiem zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 24 metriem 31. Uz zvejas kuģiem veic šādas apskates: 31.1. sākotnējo apskati pirms jauna zvejas kuģa nodošanas ekspluatācijā vai arī esoša zvejas kuģa reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā. Sākotnējās apskates laikā pārbauda zvejas kuģa konstrukciju, noturību, izmantotos materiālus, mehānismus un aprīkojumu, ieskaitot korpusa apskati dokā, katlu un boileru iekšējo un ārējo apskati, aprīkojuma pārbaudi tādā apjomā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa atbilstību šo noteikumu prasībām. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai zvejas kuģa konstrukcija, izmantotie materiāli, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas (arī tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos), ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām, vai visu zvejas kuģa daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir no visiem viedokļiem apmierinoša un zvejas kuģis ir apgādāts ar signālugunīm, signālu zīmēm, kā arī skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu un COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, pārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst SOLAS prasībām. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu un attiecīgajām MARPOL prasībām; 31.2. kārtējo apskati ne vēlāk kā piecus gadus pēc sākotnējās apskates un turpmāk ne retāk kā reizi piecos gados, ņemot vērā šādus nosacījumus: 31.2.1. kārtējās apskates laikā pārliecinās, ka visi šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgajām prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa noturības informācija. Veicot kārtējo apskati, ņem vērā zvejas kuģa vecumu, korpusa materiālu, aprīkojumu un citus drošas kuģošanas nosacījumus ietekmējošus faktorus. Zvejas kuģi obligāti pārbauda dokā, dzenskrūves un stūres iekārtas pārbauda izjauktā veidā. Pieprasa korpusa ārējā apšuvuma, ūdensnecaurlaidīgo starpsienu, klāju un citu būtisku korpusa konstrukciju atlikušā biezuma mērījumus un, ja mērījumu rezultāti ir neapmierinoši, pieprasa deformēto vai izrūsējušo konstrukciju remontu. Kārtējās apskates laikā pārliecinās, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu un attiecīgajām MARPOL prasībām. Kārtējā apskatē kuģa radio aprīkojumu pārbauda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību Kuģošanas drošības inspekcijas atzīts uzņēmums. Kuģa radio aprīkojuma pārbaudi veic sešu mēnešu laikā pirms kārtējās apskates uzsākšanas datuma; 31.2.2. ja 12 mēnešu laikā pirms kārtējās apskates sākšanas datuma Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā ir veikta zvejas kuģa apskate dokā kārtējās apskates apjomā, kārtējo apskati var veikt bez zvejas kuģa uzrādīšanas dokā; 31.2.3. kuģa galvenos dzinējus ar reduktoriem un palīgdzinējus uzrāda Kuģošanas drošības inspekcijas inspektoriem, un to pārbaudi darbībā veic šo noteikumu 27.1 punktā norādītājā kārtībā; 31.3. starpapskati dokā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa zemūdens daļas atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Starpapskates termiņu nosaka starp zvejas kuģa otro un trešo ikgadējo apskati, lai starp zvejas kuģa apskatēm dokā būtu ne vairāk kā 36 mēneši. Ja atstarpes deidvuda un stūres iekārtas buksēs ir pieļaujamo normu robežās, var atļaut starpapskates laikā neuzrādīt deidvuda un stūres iekārtas izjauktā veidā, ņemot vērā zvejas kuģa īpašnieka pamatotu iesniegumu. Zvejas kuģiem, kas vecāki par 20 gadiem, arī starpapskates laikā obligāti jāveic korpusa ārējā apšuvuma biezuma mērījumi; 31.4. ikgadējo apskati – reizi gadā, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcija, komplektācija, tehniskais stāvoklis un apkalpes kvalifikācija ir saglabājusi atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Ikgadējās apskates laikā arī pārliecinās par piesārņojuma novēršanas iekārtu un aprīkojuma atbilstību šo noteikumu prasībām un pārliecinās, vai to tehniskais stāvoklis nodrošina pastāvīgu zvejas kuģa drošu ekspluatāciju, neradot draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi; 31.5. ārpuskārtas apskati: 31.5.1. ja notikusi avārija; 31.5.2. apskašu laikā konstatēto trūkumu novēršanas apliecināšanai; 31.5.3. lai izsniegtu atļauju zvejas kuģa vienreizējam pārgājienam; 31.5.4. pēc zvejas kuģa īpašnieka pieprasījuma; 31.5.5. ja tiek veikti kuģa pārbūves vai modernizācijas darbi Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā; 31.6. operatīvo apskati kuģu operatīvās inspicēšanas kārtībā pēc Kuģošanas drošības inspekcijas iniciatīvas, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģis tiek uzturēts atbilstoši šo noteikumu prasībām; 31.7. jūras zvejas laivu apskati – reizi gadā, lai pārliecinātos, ka jūras zvejas laivas konstrukcija, aprīkojums un tehniskais stāvoklis atbilst šo noteikumu 9.pielikumā norādītajiem kritērijiem. 35 (Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 734) 1.5. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana 32. Apliecības zvejas kuģiem izsniedz un apstiprina Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija ir atbildīga par zvejas kuģim izsniegtajām apliecībām. 36 33. Zvejas kuģim (izņemot jūras zvejas laivai) pēc apskatēm izsniedz šādas apliecības vai apstiprina apliecību derīgumu: 33.1. zvejas kuģa atbilstības apliecību (1.pielikums) ar aprīkojuma sarakstu (2.pielikums) – tikai kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku; 33.2. kuģošanas spējas apliecību ar pielikumu: 33.2.1. kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu; 33.2.2. kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu; 33.3. kravas zīmes apliecību: 33.3.1. kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu; 33.3.2. kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu; 33.4. zvejas kuģa tilpības apliecību; 33.5. starptautisko apliecību par piesārņošanas ar naftu novēršanu (ar pielikumu) saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL I pielikumu – zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka un kuri veic starptautiskus reisus; 33.6. starptautisko apliecību par piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL IV pielikumu – zvejas kuģiem, kuri minēti šo noteikumu 1279.punktā un kuri veic starptautiskus reisus; 33.7. starptautisko apliecību par gaisa piesārņošanas novēršanu (ar pielikumu) saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL VI pielikumu – zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka un kuri veic starptautiskus reisus; 33.8. (svītrots ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 734); 33.9. zvejas kuģa izņēmuma apliecību – atbilstoši šo noteikumu 10.punkta nosacījumiem, ja zvejas kuģim ir piešķirti izņēmumi. 37 (Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 734) 33.1 Jūras zvejas laivām reģistrācijas apliecības derīgums tiek apstiprināts, reģistrācijas apliecībā ietverot apliecinājumu par veikto apskati. 38 (MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 734 redakcijā) 34. Ierakstu veikšana kuģošanas spējas apliecībā: 34.1. zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, kuri ir sertificēti pārvadāt mazāk nekā 15 personas un kuri veic starptautiskus reisus, atbilstošus ierakstus Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu; 34.2. zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, kuri ir sertificēti pārvadāt mazāk nekā 15 personas un kuri neveic starptautiskus reisus, atbilstošus ierakstus Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu; 34.3. zvejas kuģiem, kuru garums ir no 12 metriem (ieskaitot) līdz 24 metriem (neieskaitot), neatkarīgi no to kuģošanas rajona atbilstošus ierakstus par kuģa pretapaugšanas sistēmu Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 4. vai 5.pielikumu; 34.4. zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, neatkarīgi no to kuģošanas rajona atbilstošus ierakstus par atbilstību piemērojamām MARPOL VI pielikuma prasībām Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par gaisa piesārņojuma novēršanu veic saskaņā ar šo noteikumu 4. vai 5.pielikumu. 39 35. Zvejas kuģiem, uz kuriem saskaņā ar šo noteikumu 18.punkta prasībām apskates veic pilnvarotās atzītās organizācijas, šo noteikumu 33.2.apakšpunktā minēto apliecību neizsniedz. Tās vietā pilnvarotā atzītā organizācija izsniedz līdzvērtīgu apliecību atbilstoši pilnvarotās atzītās organizācijas noteikumiem. 40 36. Apliecības (oriģināli) atrodas uz zvejas kuģa un ir pieejamas zvejas kuģa inspekcijas vai apskates laikā. 41 1.6. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana citas Eiropas Savienības dalībvalsts vārdā 37. Administrācija var veikt zvejas kuģa apskati saskaņā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījumu un, ja zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām, izsniegt tam apliecības vai, ja tas nepieciešams, apstiprināt apliecības. 42 38. Šādā kārtībā izsniegtajā apliecībā veic ierakstu, ka šī apliecība ir izsniegta pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma, tai ir tāds pats juridiskais spēks un tā ir atzīta tāpat kā apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5.apakšnodaļas prasībām. Apliecību kopijas un zvejas kuģa apskates akta kopiju administrācija nosūta tai Eiropas Savienības dalībvalstij, kas ir pieprasījusi zvejas kuģa apskati. 43 39. Administrācija var pieprasīt citai Eiropas Savienības dalībvalstij veikt šo noteikumu 37. un 38.punktā minētās darbības. 44 1.7. Apliecību derīguma termiņi 1.7.1. Visiem zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un garākiem 40. Zvejas kuģa atbilstības apliecību izsniedz ar derīguma termiņu līdz četriem gadiem un, veicot periodisko apskati vai starpapskati, to pagarina ne vairāk kā uz vienu gadu, izņemot gadījumus, kas noteikti šo noteikumu 42. un 42.1 punktā. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu. 45 41. Ja zvejas kuģim apskates veic saskaņā ar Organizācijas Rezolūciju A.977(25) ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu", apliecību derīguma termiņi tiek noteikti saskaņā ar šo rezolūciju. Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtās kuģošanas spējas apliecības termiņš nav ilgāks par pieciem gadiem, skaitot no datuma, kad pabeigta attiecīgā sākotnējā vai kārtējā apskate. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu. 46 42. Ja datumā, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var pagarināt apliecības derīguma termiņu vai vērsties pie valsts, kuras teritorijā zvejas kuģis atrodas, ar lūgumu pagarināt apliecības derīguma termiņu. Šādu pagarinājumu izsniedz tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati. Zvejas kuģis, kas ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, nedrīkst šo ostu atstāt, kamēr nav saņēmis jaunu apliecību. 47 42.1 Apliecību, kuras derīguma termiņš nav pagarināts šo noteikumu 42.punktā noteiktajā kārtībā, Kuģošanas drošības inspekcija pagarina uz laiku līdz vienam mēnesim. 48 1.7.2. Visiem zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 24 metriem 43. Administrācijas izsniegto apliecību derīguma termiņš nav ilgāks par pieciem gadiem, skaitot no datuma, kad pabeigta attiecīgā sākotnējā vai kārtējā apskate. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu: 43.1. ja kārtējā apskate ir pabeigta triju mēnešu laikā pirms spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunās apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa; 43.2. ja kārtējā apskate ir pabeigta agrāk nekā trīs mēnešus pirms spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunās apliecības derīguma termiņš ir ne vairāk kā pieci gadi, skaitot no dienas, kad pabeigta kārtējā apskate; 43.3. ja kārtējā apskate ir pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa, jaunās apliecības derīguma termiņš ir līdz pieciem gadiem, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa. 49 44. Apliecību, kuras derīguma termiņš ir mazāks par pieciem gadiem, administrācija var pagarināt līdz pieciem gadiem, ja tiek veiktas attiecīgās apskates. 50 45. Ja datumā, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var pagarināt apliecības derīguma termiņu vai vērsties pie valsts, kuras teritorijā zvejas kuģis atrodas, ar lūgumu pagarināt apliecības derīguma termiņu, bet šādu pagarinājumu izsniedz tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, un tikai tad, ja tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu. 51 1.7.3. Apliecības spēka zaudēšana 46. Apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām, zaudē spēku šādos gadījumos: 46.1. ja zvejas kuģim nav veiktas šo noteikumu 1.4.apakšnodaļā paredzētās apskates; 46.2. ja apliecība nav pagarināta saskaņā ar šo noteikumu 40., 42. un 42.1 punkta prasībām; 46.3. ja zvejas kuģis tiek reģistrēts zem citas valsts karoga. 52 47. Ja apliecība ir zaudējusi spēku saskaņā ar šo noteikumu 46.1. vai 46.2.apakšpunktu, apliecību var atjaunot, ja: 47.1. veicot šo noteikumu 25.2. vai 31.4.apakšpunktā minēto zvejas kuģa apskati ne vēlāk kā sešus mēnešus no datuma, kad apliecība zaudējusi spēku, administrācija ir pārliecinājusies, ka zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām; 47.2. veicot šo noteikumu 25.2. vai 31.2.apakšpunktā minēto zvejas kuģa apskati vēlāk nekā sešus mēnešus pēc datuma, kad apliecība zaudējusi spēku, administrācija ir pārliecinājusies, ka zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām. 53 2. Konstrukcija, hermētiskums un aprīkojums 2.1. Konstrukcija 48. Korpusa, virsbūvju, klāja māju, mašīntelpas šahtu, noeju un citu konstrukciju, kā arī zvejas kuģa aprīkojuma stiprība un konstrukcija ir pietiekama, lai izturētu visus paredzamos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un atbilstu atzīto organizāciju noteikumiem. 54 49. Ledus apstākļiem paredzēto kuģu korpusus pastiprina atbilstoši paredzamajiem kuģošanas apstākļiem un darbības rajonam. 55 50. Triecienstarpsiena ir ūdensnecaurlaidīga starpsiena kuģa priekšgalā, kas atbilst šādām prasībām: 50.1. tā atrodas: 50.1.1. kuģiem ar garumu 45 metri un garākiem — ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,08 L no priekšgala perpendikula; 50.1.2. kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, — ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,05 L (plus 1,35 m) no priekšgala perpendikula; 50.1.3. jebkurā gadījumā — ne tuvāk par diviem metriem no priekšgala perpendikula, bet uz kuģiem ar garumu, mazāku par 24 metriem, — ne tuvāk par metru no priekšgala perpendikula; 50.2. ja kāds kuģa korpusa zemūdens punkts ir izvirzīts uz priekšu tālāk par priekšgala perpendikulu, 50.1.apakšpunktā noteikto attālumu mēra no izvirzījuma garuma viduspunkta vai no punkta, kas atrodas 0,015 L uz priekšu no priekšgala perpendikula (izvēlas mazāko attālumu); 50.3. starpsiena var veidot pakāpienu vai nišu, ievērojot šo noteikumu 50.1.apakšpunktā noteiktos attālumus. 56 51. Starpsienas, atveru noslēgšanas līdzekļi šajās starpsienās, noslēgšanas mehānismi un to pārbaudes metodes atbilst administrācijas prasībām. Kuģus, kas nav būvēti no koka, aprīko ar triecienstarpsienu un ūdensnecaurlaidīgām starpsienām, kas norobežo vismaz mašīntelpu. Šīs starpsienas sniedzas līdz darba klājam. Arī koka kuģus aprīko ar starpsienām, kam jābūt ūdensnecaurlaidīgām, cik vien tas praktiski iespējams: 51.1. caurules, kuras šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piemērotiem vārstiem, kuru pievadi ir virs darba klāja. Vārstu kārbu nostiprina priekšpīķī pie triecienstarpsienas. Triecienstarpsienā zemāk par darba klāju nedrīkst ierīkot durvis, lūkas, ventilācijas kanālus vai citas atveres. Vietās, kur caurules, kanāli, elektriskie kabeļi šķērso ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, veic pasākumus, lai nodrošinātu šo starpsienu ūdensnecaurlaidību; 51.2. ja zvejas kuģa priekšgalā uzstādīta gara virsbūve, ūdensnecaurlaidīgu triecienstarpsienu būvē līdz nākamajam klājam virs darba klāja. Starpsienu nepagarina tieši virs tās apakšējās daļas, tā var atrasties šo noteikumu 51.punktā paredzētajās robežās. Šajā gadījumā klāja daļu, kas veido pakāpienu, būvē ūdensnecaurlaidīgu; 51.3. triecienstarpsienā augstāk par darba klāju ierīko tikai minimālu skaitu atveru, kas nodrošina zvejas kuģa ekspluatāciju. Šīs atveres veido ūdensnecaurlaidīgi noslēdzamas un to eņģes ierīko tā, lai tās būtu atveramas uz priekšu; 51.4. uz zvejas kuģiem ar garumu 75 m un lielāku uzstāda dubultdibenu no triecienstarpsienas līdz ahterpīķa starpsienai, ja tas ir praktiski iespējams. 57 2.2. Ūdensnecaurlaidīgās durvis 52. Atveru skaitu šo noteikumu 51.punktā paredzētajās ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās samazina līdz minimumam atbilstoši zvejas kuģa plānojumam un ekspluatācijas vajadzībām. Atveres aprīko ar administrācijas prasībām atbilstošiem, bet uz jauniem zvejas kuģiem — arī ar atzītu organizāciju noteikumu prasībām atbilstošiem, ūdensnecaurlaidīgiem noslēgšanas līdzekļiem. Ūdensnecaurlaidīgās durvis konstruē tikpat izturīgas kā apkārtējās konstrukcijas, kurās nav atveru. 58 53. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, durvis var būt verama tipa un atveramas no abām pusēm. Tās tur aizvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā. Abās durvju pusēs ir norāde, ka durvīm jābūt aizvērtām, ja zvejas kuģis atrodas jūrā. 59 54. Uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ūdensnecaurlaidīgās durvis ir slīdoša tipa šādās telpās: 54.1. telpās, kur ir paredzēts, ka durvis var būt atvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā, un durvju apakšējā mala atrodas zemāk par dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju, ja vien administrācija, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas īpatnības, neuzskata to par nepraktisku vai nevajadzīgu (ja Eiropas Savienības dalībvalsts atļāvusi šādu izņēmumu, par to nepieciešams informēt visas dalībvalstis); 54.2. mašīntelpas lejas daļā, ja tās noslēdz ieeju dzenvārpstas tunelī. Pārējos gadījumos ūdensnecaurlaidīgās durvis var būt verama tipa. Slīdošajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm jādarbojas, ja zvejas kuģa sānsvere ir līdz 15o uz vienu vai otru bortu. 60 55. Slīdošās ūdensnecaurlaidīgās durvis gan ar rokas, gan cita veida pievadu konstruē tā, lai tās varētu darbināt atsevišķi no abām pusēm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, šīs durvis ir ar distances vadību no ērti pieejamas vietas augstāk par darba klāju, izņemot gadījumu, ja durvis ir izvietotas apkalpes dzīvojamās telpās. 61 56. Postenī, no kura tiek veikta distances vadība, paredz iespēju noteikt, vai slīdošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas. 62 2.3. Korpusa hermētiskums 57. Korpusa ārējās atveres ierīko aizveramas tā, lai novērstu ūdens ieplūšanu kuģī. Klāja atveres, kurām ir jābūt atvērtām zvejas laikā, izvieto iespējami tuvu zvejas kuģa diametrālajai plaknei. Administrācija var atzīt dažādus variantus, ja tā ir pārliecināta, ka zvejas kuģa drošība nepasliktinās. 63 58. Zvejas rīki uz traleriem ar aizmugures tralēšanu ir vadāmi un kontrolējami no vietas, no kuras zvejas rīku darbība ir labi pārskatāma. 64 2.4. Šļakatu necaurlaidīgās durvis 59. Visas ieejas atveres slēgto virsbūvju sienās un citās ārējās konstrukcijās, caur kurām var ieplūst ūdens un apdraudēt kuģi, aprīko ar pastāvīgi pie starpsienas piestiprinātām durvīm ar attiecīgu rāmi un pastiprinājumiem, lai konstrukcija izturības ziņā būtu ekvivalenta konstrukcijai bez atveres un aizvērtā veidā būtu šļakatu necaurlaidīga. Līdzekļi, kas nodrošina šo durvju necaurlaidību, sastāv no blīves un piespiešanas mehānisma vai cita ekvivalenta aprīkojuma, tie ir stacionāri piestiprināti pie sienas vai durvīm un darbināmi gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Administrācija, ja tas nekaitē apkalpes drošībai, var atļaut ierīkot saldētājtelpās no vienas puses atveramas durvis, nodrošinot, ka tiek uzstādīta atbilstoša signalizācija, lai šajās telpās netiktu ieslēgti cilvēki. 65 60. Apmales augstums durvīm, kas ved uz mašīntelpu, šahtām un kāpnēm lejup no klāja daļām, kas ir pakļautas tiešai atmosfēras un jūras iedarbībai, ir vismaz 600 mm uz darba klāja un vismaz 300 mm uz virsbūves klāja. Ja ekspluatācijas pieredze to attaisno un administrācija apstiprina, augstumu var samazināt attiecīgi līdz 380 mm un 150 mm, izņemot apmales augstumu durvīm, kas ved tieši uz mašīntelpu. 66 2.5. Lūkas ar koka vākiem 61. Lūku apmaļu augstums ir vismaz 600 mm virs darba klāja atklātajās vietās un vismaz 300 mm virs virsbūves klāja. 67 62. Nosakot koka lūku vāku biezumu, paredz ekspluatācijas nodiluma rezervi. Nodrošina galīgo vāka biezumu vismaz 4 mm uz attāluma starp vāka atbalsta punktiem katriem 100 mm, bet ne mazāku par 40 mm. Vāka atbalsta virsmas platums ir vismaz 65 mm. 68 63. Metodes, kas nodrošina koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību, saskaņo ar administrāciju. Uz jauniem zvejas kuģiem koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību nodrošina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi I pielikuma 14. un 15.noteikumā. 69 2.6. Lūkas ar vākiem no cita materiāla 64. Lūku apmaļu augstumu nosaka atbilstoši šo noteikumu 61.punkta prasībām. Ja ekspluatācijas pieredze attaisno un administrācija to apstiprina, apmaļu augstumu var samazināt vai arī apmales var nebūt, ja tas nepasliktina zvejas kuģa drošību. Šajā gadījumā lūku atveres ir tik mazas, cik tas praktiski iespējams, un vāku stiprina stacionāri ar virām vai ar citu ekvivalentu līdzekli. Paredz iespēju lūku ātri aizvērt un aizsist ar dēļiem vai nodrošināt ar citām administrācijas atzītām metodēm. 70 65. Stiprības aprēķinam pieņem, ka lūku vāki ir pakļauti uz tiem uzkraujamas kravas statiskai slodzei. Slodzi nosaka šādi: 65.1. 10,0 kN/m2 zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un mazāks; 65.2. 17,0 kN/m2 zvejas kuģiem, kuru garums ir 100 metri un vairāk; 65.3. zvejas kuģiem, kuru garums ir starp šiem robežlielumiem, slodzi nosaka ar lineāras interpolācijas palīdzību. Administrācija atļauj samazināt šīs slodzes, bet tās nedrīkst būt mazākas par 75 % no minētajiem lielumiem lūkām, kas atrodas uz virsbūves klāja tālāk nekā 0,25 L uz aizmuguri no priekšgala perpendikula. 71 66. Ja lūku vāki izgatavoti no mazleģēta tērauda, saskaņā ar šo noteikumu 65.punktu aprēķinātais maksimālais spriegums, pareizināts ar 4,25, nepārsniedz materiāla pretestību. Ar šādu slodzi vāka deformācija nepārsniedz 0,0028 no attāluma starp vāka atbalsta punktiem. 72 67. Ja lūku vāki nav izgatavoti no mazleģēta tērauda, nodrošina, lai to stiprība būtu ekvivalenta no mazleģēta tērauda izgatavoto vāku stiprībai, un nodrošina to konstrukciju šļakatu necaurlaidību šo noteikumu 65.punktā noteiktajām slodzēm. 73 68. Lūku vākus aprīko ar piespiešanas mehānismu un blīvējumu, kas nodrošina šļakatu necaurlaidību, vai ar citu administrācijas atzītu ekvivalentu aprīkojumu. 74 2.7. Mašīntelpu atveres 69. Mašīntelpu atveres aprīko ar apmalēm un vējtveriem, kas pēc stiprības atbilst apkārtējām virsbūvēm. Tiešas ieejas atveres aprīko ar šo noteikumu 2.4.apakšnodaļas prasībām atbilstošām durvīm. 75 70. Atveres, kas nav paredzētas ieejai, aprīko ar vākiem, kuru stiprība ir vienāda ar apkārtējo konstrukciju stiprību un kuri ir pie tās piestiprināti stacionāri un ir šļakatu necaurlaidīgi noslēdzami. 76 2.8. Citas klāja atveres 71. Ja zvejas operāciju veikšanai ir nepieciešami klāja iluminatori un līdlūkas, tās aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem, stacionāri pie apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Atveru izmērs un izvietojums, kā arī noslēgšanas līdzekļu konstrukcija ir tāda, lai administrācija būtu pārliecināta, ka tās ir pilnībā ūdensnecaurlaidīgas. 77 72. Visas atveres darba un virsbūves klājos, izņemot kravas lūkas, mašīntelpas atveres, līdlūkas un klāja iluminatorus, aizsargā ar slēgtu ierobežojošu konstrukciju, ko aprīko ar šļakatu necaurlaidīgām durvīm vai to ekvivalentu. Lejupceļus izvieto, cik tas praktiski iespējams, tuvāk zvejas kuģa diametrālajai plaknei. 78 2.9. Ventilatori 73. Uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilatoru (kas nav mašīntelpas ventilatori) kanālu apmaļu augstums ir vismaz 900 mm uz darba klāja un vismaz 760 mm uz virsbūves klāja. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, šo apmaļu augstums ir attiecīgi vismaz 760 mm un 450 mm. Mašīntelpas ventilatoriem, kas paredzēti nepārtrauktai mašīntelpas ventilācijai un, ja nepieciešams, nekavējošai ģeneratoru telpas ventilācijai, atveru augstums virs klāja atbilst šo noteikumu 75.punkta prasībām. Tur, kur zvejas kuģa izmēru un iekārtojuma dēļ tas nav iespējams, augstums var būt mazāks, bet ne mazāks par 900 mm virs darba vai virsbūvju klāja, ja ūdensnecaurlaidīgās aizvēršanas ierīces kombinācijā ar citiem pieņemamiem pasākumiem nodrošina šajās telpās nepārtrauktu un adekvātu ventilāciju. 79 74. Ventilācijas kanālu apmaļu stiprību nodrošina ekvivalentu apkārtējo konstrukciju stiprībai. Kanālus būvē šļakatu necaurlaidīgi noslēdzamus ar stacionāri pie kanāla vai apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Ja ventilācijas kanāla apmales augstums pārsniedz 900 mm, to īpaši pastiprina. 80 75. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilācijas kanāliem noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami, ja ventilācijas kanāla apmale atrodas augstāk nekā 4,5 metri virs darba klāja vai augstāk nekā 2,3 metri virs virsbūves klāja (ja vien nav īpašu administrācijas prasību). Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami ventilācijas kanāliem, kuru apmales atrodas augstāk nekā 3,4 metri virs darba klāja un augstāk nekā 1,7 metri virs virsbūves klāja. Ja administrācija ir pārliecināta, ka ir maz ticama ūdens ieplūšana kuģī caur mašīntelpas ventilatoriem, šo ventilatoru kanāli var būt bez noslēgšanas līdzekļiem. 81 2.10. Gaisa caurules 76. Ja tanku un zemklāja tukšo tilpumu gaisa cauruļu izvadi ir virs darba klāja vai virsbūves klāja, cauruļu atklātā daļa pēc izturības ir ekvivalenta apkārtējai konstrukcijai un aprīkota ar atbilstošu aizsardzību. Atveres gaisa caurulēs aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kas stacionāri piestiprināti pie caurules vai apkārtējās konstrukcijas. 82 77. Gaisa cauruļu augstums virs klāja vietās, kur ūdens varētu iekļūt zemāk, ir vismaz 760 mm uz darba klāja un vismaz 450 mm uz virsbūves klāja. Administrācija piekrīt gaisa cauruļu augstuma samazināšanai, ja tās traucē zvejas operācijām. 83 2.11. Mērīšanas līdzekļi 78. Administrācijas prasībām atbilstošus mērīšanas līdzekļus uzstāda: 78.1. bilžās, kuru nodalījumi nav viegli pieejami apskatei reisa laikā; 78.2. visos tankos un koferdamos. 84 79. Ja uzstāda mērīšanas caurules, to augšējos galus izvada līdz ērti pieejamai vietai virs darba klāja, ja tas ir praktiski iespējams. Cauruļu atveres aprīko ar stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Mērīšanas caurules, kas nav izvadītas virs darba klāja, aprīko ar automātisku pašaizvēršanās ierīci. 85 2.12. Iluminatori un logi 80. Telpās zem darba klāja un slēgtajās konstrukcijās uz šī klāja iluminatorus aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem vētras vākiem. Priekšējiem logiem virsbūves citos līmeņos paredz vismaz divus pietiekamas izturības vētras vākus katram logu tipam, kuru biezums ir vismaz 5,0 mm, ja tie ir no tērauda, vai 7,5 mm, ja tie ir no alumīnija. Paredz vienu vētras vāku katram logam. Nodrošina iespēju viegli un droši noslēgt bojātos logus ar vētras vākiem no ārpuses. 86 81. Iluminatoru apakšējā mala ir vismaz 500 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas. 87 82. Zemāk par 1000 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas uzstāda tikai neatverama tipa iluminatorus. 88 83. Izmanto tikai atzītas konstrukcijas iluminatorus, to s …