Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību

Īsumā

Šie noteikumi nosaka drošības prasības jūras zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, lai nodrošinātu to drošu ekspluatāciju.

Ko tas regulē

Drošības prasības esošiem un jauniem jūras zvejas kuģiem.
Nosacījumus, kuriem atbilstot, kuģis tiek uzskatīts par jaunu vai esošu zvejas kuģi.
Dažādu kuģa elementu un terminu definīcijas, piemēram, garums, platums, sānu augstums, darba klājs, virsbūve, mašīntelpas.
Starptautisko konvenciju un kodeksu piemērošanu, piemēram, COLREG, MARPOL, SOLAS, Helsinku konvencija, Torremolinas protokols.

Kam tas attiecas

Jūras zvejas kuģiem (izņemot atpūtas kuģus, kas nodarbojas ar nekomerciālu zvejniecību), kuru garums ir 12 metri un lielāks.
Kuģiem, kas reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā, nodarbojas ar zveju Latvijas teritoriālajos ūdeņos vai nodod nozveju Latvijas ostās.

Galvenie punkti

Noteikumi attiecas uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks.
Jauns zvejas kuģis ir kuģis, kura būves līgums noslēgts 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai kura būve sākta šajā datumā vai vēlāk.
Esošs zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas neatbilst jauna zvejas kuģa definīcijai.
"Visi zvejas kuģi" nozīmē, ka prasības attiecas gan uz esošiem, gan jauniem zvejas kuģiem, izņemot jūras zvejas laivas (garums 12 metri un mazāks).

Likuma teksts

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.248 Rīgā 2006.gada 28.martā (prot. Nr.17 50.§) Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu

Vispārīgie jautājumi(Nodaļa MK 04.12.
noteikumu Nr.818 redakcijā)
Noteikumi nosaka drošības prasības esošiem un jauniem jūras zvejas kuģiem (izņemot atpūtas kuģus, kas nodarbojas ar nekomerciālu zvejniecību), kuru garums ir 12 metri un lielāks (turpmāk – zvejas kuģi), ja noteikumos nav norādīts citādi, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 1.
reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā; 1.
nodarbojas ar zveju Latvijas teritoriālajos ūdeņos; 1.
nodod nozveju Latvijas ostās. 2
Šo noteikumu izpratnē: 2.
zvejas kuģis ir kuģis, kas ir īpaši aprīkots un tiek komerciāli izmantots zivju un citu jūras dzīvo resursu ķeršanai jeb zvejai; 2.
jauns zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas atbilst šādiem nosacījumiem: 2.2.
līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk; 2.2.
līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2003.gada 1.janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam vismaz trīs gadus pēc šī datuma; 2.2.
nav līguma par kuģa būvi, bet kuģa būves sākumu nosaka datums, kad ir ielikts kuģa ķīlis vai ir ielikta konstrukcija, vai arī ir samontēta konstrukcija (konstrukcijas svars ir mazākais no vērtībām – 50 tonnas vai 1 % no paredzētās kuģa konstrukcijas svara), un šis datums ir 2003.gada 1.janvāris vai vēlāk; 2.
esošs zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis; 2.
jūras zvejas laiva – zvejas kuģis (jauns vai esošs), kura garums ir 12 metri un mazāks; 2.
jēdziens "visi zvejas kuģi" nozīmē, ka attiecīgās šo noteikumu prasības attiecas gan uz esošiem zvejas kuģiem, gan uz jauniem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma (izņemot šo noteikumu 2.4.apakšpunktā definētās jūras zvejas laivas); 2.
par garumu (L) uzskata garumu, kas ir 96 % no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi 85 % no teorētiskā sānu augstuma (augstums tiek mērīts no ķīļa augšējās malas), vai garumu no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju (izvēlas garāko). Kuģiem, kas ir projektēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai; 2.
priekšgala un pakaļgala perpendikuli ir fiksēti garuma (L) galos. Priekšgala perpendikuls atbilst priekšvadņa priekšējai malai uz ūdenslīnijas, pa kuru tiek mērīts garums; 2.
par platumu (B) uzskata kuģa vislielāko platumu, kas mērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām kuģiem ar metāla apšuvi un starp korpusa ārējām virsmām kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem; 2.
teorētiskais sānu augstums ir vertikālais attālums no horizontālā ķīļa līdz darba klāja apakšējai virsmai pie kuģa sāna: 2.9.
kuģiem ar noapaļotu klāja un sāna savienojumu teorētisko sānu augstumu mēra līdz klāja un sānu teorētisko līniju turpinājumu krustpunktam; 2.9.
ja darba klājam ir pakāpiens un tā paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā sānu augstuma mērīšanas punkta, teorētisko sānu augstumu mēra līdz darba klāja zemākās daļas turpinājuma nosacītai līnijai, kas ir paralēla paaugstinātajai klāja daļai; 2.
sānu augstums (D) ir teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā; 2.
dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija ir ūdenslīnija, kas atbilst maksimāli atļautajai kuģa iegrimei; 2.
kuģa garuma viduspunkts ir garuma (L) viduspunkts; 2.
vidus šķēlums ir kuģa korpusa šķēlums kuģa garuma vidusdaļā ar teorētisku plakni perpendikulāri ūdenslīnijai; 2.
ķīļa līnija ir līnija, paralēla ķīļa trajektorijai, kas kuģa garuma viduspunktā krustojas ar: 2.14.
horizontālā ķīļa augšējo malu kuģiem ar metāla apšuvumu; 2.14.
ķīļa un ārējā apšuvuma salaiduma apakšējo malu kuģiem ar koka vai kompozīta materiāla ārējo apšuvumu; 2.14.
kuģa diametrālās plaknes un kuģa apšuvuma ārējā kontūra krustošanās līniju kuģiem ar ārējo apšuvumu no cita materiāla, nevis no koka un metāla; 2.
bāzes līnija ir horizontāla līnija, kas kuģa garuma viduspunktā šķērso ķīļa līniju; 2.
darba klājs ir zemākais nepārtrauktais klājs, kas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas un no kura tiek zvejots. Ja kuģis ir būvēts ar diviem vai vairākiem nepārtrauktiem klājiem, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – administrācija) var akceptēt zemāko no tiem kā darba klāju, ja tas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas; 2.
virsbūve ir ar klāju nosegta konstrukcija uz darba klāja visā kuģa platumā vai konstrukcija, kuras garensienas nav tālāk par 0,04 (B) no kuģa sānu apšuvuma; 2.
slēgta virsbūve ir virsbūve, ko veido pietiekami efektīvas sienas vai kuras ieejas atveres sienās ir aprīkotas ar pastāvīgi piestiprinātām ūdensnecaurlaidīgām durvīm, kas ir tikpat izturīgas kā sienu konstrukcija un ir atveramas gan no iekšpuses, gan no ārpuses, vai arī atveres sienās ir aprīkotas ar pietiekami efektīviem noslēgšanas līdzekļiem; 2.
virsbūves klājs ir nepārtraukts vai daļējs klājs, kas veido virsbūves, klāja mājas vai citas konstrukcijas jumtu un atrodas ne mazāk kā 1,8 m augstumā virs darba klāja. Klāja māja un citu konstrukciju segumi, kuri atrodas zemāk par 1,8 m virs darba klāja, tiek uzskatīti par darba klāju; 2.
virsbūves augstums ir minimālais attālums virsbūves sānos no darba klāja šķērssijas augšējās malas līdz virsbūves klāja šķērssijas augšējai malai; 2.
jēdziens "šļakatu necaurlaidīgs" nozīmē, ka neatkarīgi no jūras stāvokļa ūdens nevar iekļūt kuģī; 2.
jēdziens "ūdensnecaurlaidīgs" nozīmē konstrukcijas spēju nelaist cauri ūdeni nevienā virzienā, ja ir tāds ūdens spiediens, kādam šī konstrukcija ir projektēta; 2.
Organizācija ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO); 2.
COLREG ir 1972.gada konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem; 2.
MARPOL ir 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols; 2.
SOLAS ir 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1978.gada un 1988.gada protokoli; 2.
Helsinku konvencija ir 1992.gada konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību; 2.
Baltijas jūra nozīmē Baltijas jūras reģionu saskaņā ar Helsinku konvenciju; 2.
Helsinku Komisija ir komisija, kas dibināta Helsinku konvencijas mērķiem; 2.
Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss (FTP Code) ir Organizācijas 1996.gadā ar rezolūciju MSC.61

(67)pieņemtais Starptautiskais Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss; 2.

Torremolinas protokols ir 1993.gada Torremolinas protokols, kas attiecas uz Torremolinas 1977.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu drošību (ar tā grozījumiem); 2.
atzītā organizācija ir klasifikācijas sabiedrība, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates; 2.
pilnvarotā atzītā organizācija – šo noteikumu 2.32.apakšpunktā noteiktā atzītā organizācija, ar kuru administrācija ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību; 2.
Ziemeļu teritoriālais rajons ir jūras rajoni uz ziemeļiem no šo noteikumu 11.pielikuma kartē norādītās robežas, izņemot Baltijas jūru. Šo rajonu norobežo 62o N paralēle no Norvēģijas rietumu krasta līdz 4o W garuma grādam, tālāk 4o W meridiāns līdz 60o 30’ N platuma grādam, tālāk 60o 30’ N paralēle līdz 5o W garuma grādam, tālāk 5o W meridiāns līdz 60o N platuma grādam, tālāk 60o N paralēle līdz 15o W garuma grādam, tālāk 15o W meridiāns līdz 62o N platuma grādam, tālāk 62o N paralēle līdz 27o W garuma grādam, tālāk 27o W meridiāns līdz 59o N platuma grādam un tālāk 59o N paralēle uz rietumiem; 2.
Dienvidu teritoriālais rajons ir Vidusjūra un Atlantijas okeāna Spānijas un Portugāles piekraste 20 jūras jūdžu robežās, kā norādīts 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku un tās 1988.gada protokola II pielikuma kartē; 2.
smagi ledus apstākļi nozīmē, ka dreifējošais ledus nosedz astoņas desmitdaļas no jūras virsmas; 2.
izkliedēts sīklūzu ledus ir ledus ar 4–6 ballu blīvumu, kur lielākā daļa ledus gabalu savstarpēji nesaskaras; 2.
atzīts vai atzīta tipa aprīkojums vai materiāls ir aprīkojums vai materiāls, ko administrācija atzinusi par derīgu izmantošanai uz zvejas kuģa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu; 2.
galvenais stūres pievads ir mehānismi, stūres spēka pievadi, stūres mehānisms, motori, ja tādi ir, un palīgiekārtas un līdzekļi (piemēram, stūres grozīklis vai kvadrants), ar ko nodrošina griezes momenta novadīšanu uz stūres vārpstu, lai pagrieztu stūri un stūrētu kuģi normālos ekspluatācijas apstākļos; 2.
rezerves stūres pievads ir iekārta, kas nav galvenā stūres mehānisma daļa un kas nepieciešama, lai stūrētu kuģi, ja galvenais stūres mehānisms ir bojāts, bet pie tā nepieder grozīklis, kvadrants vai detaļas, kas paredzētas tam pašam nolūkam; 2.
stūres mašīna ir: 2.41.
elektriskam stūres mehānismam – elektromotors un ar to saistītās elektroiekārtas; 2.41.
elektrohidrauliskam stūres mehānismam – elektromotors un ar to saistītās elektroiekārtas, kā arī pievienotais sūknis; 2.41.
citiem hidrauliskiem stūres mehānismiem – piedziņas motors un pievienotais sūknis; 2.
maksimālais ātrums gaitā uz priekšu ir lielākais ātrums, ko kuģim paredzēts uzturēt jūrā, kuģojot ar vislielāko iegrimi; 2.
maksimālais atpakaļgaitas ātrums ir aprēķinātais ātrums, ko kuģis var sasniegt ar projektēto maksimālo atpakaļgaitas jaudu, kuģojot ar vislielāko iegrimi; 2.
mašīntelpas ir visas A kategorijas mašīntelpas un visas citas telpas, kurās atrodas galvenie dzinēji, katli, šķidrās degvielas iekārtas, tvaika un iekšdedzes dzinēji, ģeneratori un galvenās elektroiekārtas, degvielas uzpildes stacijas, dzesēšanas, stabilizēšanas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas, kā arī līdzīgas telpas un šahtas uz šādām telpām; 2.
A kategorijas mašīntelpas ir tās telpas un šahtas uz šādām telpām, kurās ir šādas iekārtas: 2.45.
galveno dzinēju iekšdedzes mehānismi; 2.45.
iekšdedzes mehānismi, ko neizmanto galvenajiem dzinējiem, ja šādu mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW; 2.45.
jebkāds katls vai iekārta, ko darbina ar šķidro degvielu, vai jebkādas iekārtas, kas nav katli, bet ko darbina ar šķidro degvielu, piemēram, sadedzināšanas iekārtas; 2.
šķidrās degvielas iekārta ir iekārta, ko izmanto, lai sagatavotu šķidro degvielu padošanai katlam, kuru darbina ar šķidro degvielu, vai iekārta, ko izmanto, lai sagatavotu karstu šķidro degvielu padošanai iekšdedzes dzinējam, un kas ietver jebkādus degvielas spiediena sūkņus, filtrus un sildītājus, kuros degvielu apstrādā spiedienā, kas ir lielāks par 0,18 N/mm2; 2.
normāli ekspluatācijas un sadzīves apstākļi ir stāvoklis, kurā kuģis kopumā, mehānismi, patērētāji un līdzekļi, kas nodrošina piedziņu, stūrēšanas spēju, drošu kuģošanu, ugunsdrošību un nenogremdējamību, iekšējos un ārējos sakarus un signālus, evakuācijas līdzekļus un glābšanas laivu vinčas, kā arī projektētie ērtie dzīvošanas apstākļi ir ekspluatācijas kārtībā un normāli darbojas; 2.
kuģis bez enerģijas ir kuģis tādā stāvoklī, kad enerģijas trūkuma dēļ nedarbojas galvenā dzinēja iekārta, katli un palīgiekārtas; 2.
galvenais slēgdēlis ir sadales skapis, kas saņem elektroenerģiju tieši no galvenā elektroenerģijas avota un ir paredzēts elektroenerģijas sadalei patērētājiem uz kuģa; 2.
periodiski neapkalpojamas mašīntelpas ir mašīntelpas, kurās atrodas galvenā dzeniekārta un galvenie elektroenerģijas avoti un kurās ne vienmēr (arī kuģim veicot manevrus) atrodas apkalpojošais personāls; 2.
nedegošs materiāls ir materiāls, kas nedeg un no kura neizdalās uzliesmojoši tvaiki tādā daudzumā, lai tie varētu aizdegties, ja sakarst līdz aptuveni 750 oC, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.
standarta ugunsdrošības tests ir tests, kurā attiecīgo starpsienu vai klāju paraugus pārbauda testa krāsnī tādā temperatūrā, kas aptuveni atbilst standarta laika un temperatūras līknei saskaņā ar testa metodi, kas noteikta Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksā (FTP Code); 2.
A klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, kas atbilst šādām prasībām: 2.53.
tie ir konstruēti no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla; 2.53.
tie ir atbilstoši pastiprināti; 2.53.
tie ir konstruēti tā, lai vienas stundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu dūmu un liesmu izplatīšanos; 2.53.
tie ir izolēti ar tādu atzītu nedegošu materiālu, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma vietu, nepaceltos augstāk par 180 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā: klasei A-60 – 60 minūtēs; klasei A-30 – 30 minūtēs; klasei A-15 – 15 minūtēs; klasei A-0 – nulle minūtēs. Turklāt ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.
B klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, griesti vai apšuvums un kas atbilst šādām prasībām: 2.54.
tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos; 2.54.
to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā: klasei B-15 – 15 minūtēs; klasei B-0 – nulle minūtēs; 2.54.
tie ir konstruēti no atzītiem, nedegošiem materiāliem. Visi materiāli, kas izmantoti B klases nodalījumu konstrukcijā un montāžā, ir nedegoši (izņemot apšuvumu vai apdari, ja tie atbilst šo noteikumu 5.nodaļas attiecīgajām prasībām). Administrācija pieprasa starpsienas vai klāja prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.
C klases nodalījumi ir nodalījumi, kas konstruēti no atzīta nedegoša materiāla. Tiem neizvirza prasības attiecībā uz dūmu un liesmu izplatīšanos un temperatūras paaugstināšanos. Atļauts izmantot degošu apdari, ja tā atbilst šo noteikumu 5.nodaļas prasībām; 2.
F klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas, klāji, griesti vai apšuvums, kas atbilst šādām prasībām: 2.56.
tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos; 2.56.
to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot savienojuma punktus, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās. Administrācija pieprasa šķirtnes prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tas atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.
standarta ugunsdrošības tests ir tests, kura laikā starpsienas vai klāja paraugus testu krāsnī noteiktā laikposmā pakļauj noteiktai temperatūras iedarbībai. Pārbaudes metodes atbilst Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksam (FTP Code). Standarta laika un temperatūras līkne ir šāda: 2.57.
krāsns iekšējā sākotnējā temperatūra ir 20 °C; 2.57.
temperatūra piektās minūtes beigās ir 576 °C; 2.57.
temperatūra desmitās minūtes beigās ir 679 °C; 2.57.
temperatūra piecpadsmitās minūtes beigās ir 738 °C; 2.57.
temperatūra trīsdesmitās minūtes beigās ir 841 °C; 2.57.
temperatūra sešdesmitās minūtes beigās ir 945 °C; 2.
nepārtraukti B klases griesti vai apšuvums ir tādi B klases griesti vai apšuvums, kas beidzas tur, kur A klases vai B klases nodalījumi; 2.
tērauds vai cits līdzvērtīgs materiāls ir jebkurš nedegošs materiāls, kam ir tādas konstruktīvas un ugunsdrošuma īpašības, kuras ir līdzvērtīgas tērauda īpašībām piemērojamā standarta ugunsdrošības testa beigās, vai arī materiāls (piemēram, alumīnija sakausējums ar attiecīgu izolāciju), kam šādas īpašības piešķir izolācija; 2.
zema liesmu izplatība nozīmē, ka šādi raksturota virsma atbilstoši ierobežo liesmu izplatību saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 2.
dzīvojamās telpas ir telpas, ko izmanto kā sabiedriskās telpas, gaiteņus, tualetes, kajītes, birojus, lazaretes, kinoteātrus, spēļu un atpūtas istabas, pieliekamos, kuros neatrodas ēdiena gatavošanas iekārtas, un līdzīgas telpas; 2.
sabiedriskās telpas ir tās izmitināšanas telpu daļas, ko izmanto kā zāles, ēdamtelpas, atpūtas telpas, un līdzīgas pastāvīgi norobežotas telpas; 2.
dienesta telpas ir telpas, ko izmanto kā kambīzes, pieliekamos, kuros atrodas ēdiena gatavošanas iekārtas, telpas slēdzamiem skapīšiem, noliktavas, darbnīcas, kas nav daļa no mašīntelpām, un līdzīgas telpas un šahtas uz tām; 2.
vadības posteņi ir telpas, kurās atrodas kuģa radioiekārtas vai galvenās navigācijas iekārtas, vai avārijas enerģijas avots, vai arī ugunsgrēka atklāšanas vai ugunsgrēka kontroles aprīkojums; 2.
zvejas kuģa apkalpe ir kapteinis un visas personas uz zvejas kuģa, kuras ir pieņemtas darbā un veic noteiktus pienākumus, nodrošinot kuģa ekspluatāciju. 3
Visu zvejas kuģu korpuss, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektriskās un automātiskās iekārtas ir projektētas, būvētas un tiek uzturētas saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem. 4
Drošības prasību ievērošanu uz zvejas kuģiem kontrolē administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas inspektori (turpmāk – inspektori). Inspektori pārbauda Latvijas ostās ienākošos ārvalstu zvejas kuģus saskaņā ar Torremolinas protokola
panta un
gada Starptautiskās konvencijas par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem
panta prasībām. 5 (Grozīts ar MK 12.01.
noteikumiem Nr. 29)
Kuģošanas drošības inspekcija veic zvejas kuģu inspekcijas un apskates saistībā ar šo noteikumu piemērošanu un apliecību izsniegšanu. Šos uzdevumus administrācija var deleģēt pilnvarotajām atzītajām organizācijām. Pildot minētos uzdevumus, Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotās atzītās organizācijas ir tiesīgas veikt arī šādas darbības: 5.
pieprasīt zvejas kuģa remontu; 5.
veikt inspekcijas un apskates, ja to pieprasa ostas valsts institūcijas. 6 1.
Izņēmumi, izņēmuma apliecība
Administrācija var atbrīvot zvejas kuģi, kam ir jauna konstrukcija un aprīkojums, no šo noteikumu 2., 3., 4., 5.,
un 7.nodaļā noteikto prasību izpildes, ja to piemērošana būtiski apgrūtina jaunās konstrukcijas un aprīkojuma īpatnību izpēti un ieviešanu. Tomēr šāds zvejas kuģis ievēro tās drošības prasības, kuras nodrošina tā vispārēju drošību un pēc administrācijas ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus. 7
(Svītrots ar MK 12.01.
noteikumiem Nr. 29) 8
Ja administrācija uzskata, ka šo prasību piemērošana ir pārmērīga un nav nepieciešama, ņemot vērā noteikto kuģošanas rajonu, zvejas kuģa tipu, meteoroloģiskos un navigācijas apstākļus, tā var atbrīvot kuģi no šo noteikumu prasību izpildes, ja kuģis nodarbojas ar zveju vienīgi Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Zvejas kuģis ievēro tās drošības prasības, kuras nodrošina tā vispārēju drošību un pēc administrācijas ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus. 9
Ja administrācija saskaņā ar šo noteikumu
un 8.punktu atbrīvo zvejas kuģi no atsevišķu šo noteikumu prasību izpildes, tā iesniedz Satiksmes ministrijai informāciju, apstiprinot, ka drošības līmenis ir saglabāts. Satiksmes ministrija šo informāciju paziņo Eiropas Komisijai. 10
Šajā apakšnodaļā norādītajos izņēmuma gadījumos Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotās atzītās organizācijas zvejas kuģim izsniedz izņēmuma apliecību (3.pielikums). 11 1.
Ekvivalenti
Ja šie noteikumi nosaka, ka zvejas kuģis izmanto kāda noteikta tipa materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai ievēro kādus īpašus nosacījumus, vai tam ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz projektu un konstrukciju, administrācija var atļaut to vietā izmantot ekvivalentus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai ievērot citus nosacījumus vai projekta un konstrukcijas prasības, ja administrācija ar attiecīgiem izmēģinājumiem vai citā veidā ir pārliecinājusies, ka tie ir tikpat efektīvi. 12
Ja administrācija atļauj zvejas kuģim izmantot ekvivalentus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai citus nosacījumus, tā informāciju par aizvietošanu un ziņojumu par veiktajām pārbaudēm un izmēģinājumiem iesniedz Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrija šo informāciju paziņo Eiropas Komisijai, lai informētu pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis. 13
Administrācija piesārņojuma novēršanai atļauj uz zvejas kuģa izmantot ekvivalentas iekārtas, materiālus, ierīces un aparatūru, ja šādas iekārtas, materiāli, ierīces un aparatūra ir tikpat efektīvi, kā noteikts šajos noteikumos. Šādā gadījumā tā informē Organizāciju, lai tiktu informētas pārējās Organizācijas dalībvalstis. 14 1.
Remonts, pārbūve un modernizācija 13.1 Zvejas kuģa būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu var veikt tikai komersants, kurš atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu drošību saņēmis Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību. 15 (MK 12.01.
noteikumu Nr. 29 redakcijā)
Zvejas kuģis pēc remonta, pārbūves, modernizācijas un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma maiņas atbilst vismaz tām pašām prasībām, kuras uz to attiecās pirms minēto darbu veikšanas. 16 14.1 Uz zvejas kuģa atļauts uzstādīt tikai atzītu vai atzīta tipa aprīkojumu vai materiālu. Pirms uzstādīšanas to rakstiski saskaņo ar administrāciju vai pilnvaroto atzīto organizāciju. 17
Ja uz zvejas kuģa ir uzstādīts dzinējs vai plānots uzstādīt dzinēju ar maksimālo nepārtraukto jaudu: 15.
no 120 kW līdz 130 kW, tam ir atzītās organizācijas izsniegta apliecība, kurā norādīta konkrētā dzinēja maksimālā nepārtrauktā jauda; 15.
lielāku par 130 kW, šī apliecība ir konkrētā dzinēja Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība. Minētā apliecība nav nepieciešama dzinējiem, kuri ir paredzēti izmantošanai tikai avārijas situācijās; 15.
mazāku par 120 kW, kā arī reduktoru, tiem ir atzītās organizācijas izsniegta modeļa sērijas vai tipa atzinuma apliecība. 18
Liela apjoma remonta, pārbūves un modernizācijas darbi un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma izmaiņas atbilst prasībām, kas piemērojamas jauniem zvejas kuģiem tādā apjomā, kādā administrācija to uzskata par nepieciešamu un praktiski iespējamu. 19
Zvejas kuģi, kam mainīts galvenais dzinējs vai veikta ievērojama pārbūve vai modifikācija, vai tādas izmaiņas konstrukcijā, kas mainījušas tilpības apliecībā norādītos zvejas kuģa izmērus vai ievērojami mainījušas zvejas kuģa smaguma centru, vai mainījušas tā aprīkojumu, pirms nodošanas ekspluatācijā apgādā ar jaunu noturības informāciju, kā arī veic tā inspekciju. 20 1.
Apskates 1.4.
Vispārējie nosacījumi
Uz zvejas kuģiem, uz kuriem šo noteikumu 5., 25., 28.,
un 31.punktā noteiktās apskates veic pilnvarotās atzītās organizācijas, Kuģošanas drošības inspekcija īsteno karoga valsts uzraudzību saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.439 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu". 21
Apliecībās, kas izsniegtas saskaņā ar šo noteikumu 1.
un 1.6.apakšnodaļas prasībām, izdara atzīmes par veiktajām periodiskajām apskatēm un starpapskatēm. 22
Ja Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija konstatē, ka zvejas kuģa vai tā iekārtu stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībās noteiktā vai ka zvejas kuģa ekspluatācija rada draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi, tās nekavējoties pieprasa, lai trūkumi tiktu novērsti. Pilnvarotā organizācija par to informē arī administrāciju. Ja trūkumi netiek novērsti, attiecīgo apliecību izņem un nekavējoties informē administrāciju, bet, ja zvejas kuģis atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostā, informē attiecīgos ostas valsts dienestus. 23
Zvejas kuģa īpašnieks nodrošina, lai netiktu uzsākta zvejas kuģa ekspluatācija, kamēr zvejas kuģis neatbilst normatīvo aktu prasībām. Ja nepieciešams, zvejas kuģi norīko uz noteiktu kuģu remonta rūpnīcu tā, lai neradītu draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi. 24
Administrācija nodrošina inspekciju un apskašu pilnīgu un efektīvu veikšanu. 25
Zvejas kuģi un tā aprīkojumu uztur atbilstoši šo noteikumu prasībām, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģis ir gatavs ekspluatācijai, neradot draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi. Pēc zvejas kuģa apskates bez administrācijas atļaujas nedrīkst mainīt zvejas kuģa konstrukciju, mehānismus, aprīkojumu vai citus elementus. 26
Ja uz zvejas kuģa notiek avārija vai tiek atklāts defekts, kas ietekmē zvejas kuģa drošību, glābšanas līdzekļu vai citu iekārtu komplektāciju vai efektivitāti, vai rada draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks par to ziņo Kuģošanas drošības inspekcijai vai pilnvarotajai atzītajai organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu. Ja zvejas kuģis atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostā, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī ostas valsts dienestiem. Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija pārliecinās, ka šāds ziņojums ir sniegts. 27 1.4.
Apskates uz visiem zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un garākiem
Uz zvejas kuģa veic šādas apskates: 25.
sākotnējo apskati, pirms zvejas kuģis nodots ekspluatācijā vai pirms pirmo reizi izsniegtas šo noteikumu 1.5.apakšnodaļā noteiktās apliecības. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai: 25.1.
zvejas kuģa konstrukcija, noturība, izmantotie materiāli, mehānismi un aprīkojums, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas, (arī tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos), ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums atbilst šo noteikumu prasībām; 25.1.
zvejas kuģa konstrukcijas daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir apmierinoša un vai zvejas kuģis ir apgādāts ar signālugunīm, signālu zīmēm, kā arī skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu un COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, pārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst SOLAS prasībām; 25.
periodiskās apskates; 25.
starpapskati; 25.
ārpuskārtas apskati: 25.4.
ja notikusi avārija; 25.4.
apskašu laikā konstatēto trūkumu novēršanas apliecināšanai; 25.4.
lai izsniegtu atļauju zvejas kuģa vienreizējam pārgājienam; 25.4.
pēc zvejas kuģa īpašnieka pieprasījuma; 25.4.
ja tiek veikti zvejas kuģa pārbūves vai modernizācijas darbi. 28
Periodiskās apskates veic šādos termiņos: 26.
zvejas kuģa konstrukciju un mehānismu apskati (tajā skaitā apskati dokā) – reizi četros gados saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4.,
un 6.nodaļas prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu šo termiņu var pagarināt, veicot zvejas kuģa apskati tādā apjomā, cik tas nepieciešams un praktiski iespējams; 26.
zvejas kuģa aprīkojuma apskati – reizi divos gados saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5.,
un
nodaļas prasībām; 26.
radioiekārtu apskati (tai skaitā glābšanas līdzekļu radioiekārtu apskati) – reizi gadā. 29 (Grozīts ar MK 12.01.
noteikumiem Nr. 29)
Periodiskās apskates veic tā, lai nodrošinātu, ka visi šo noteikumu 26.punktā minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgām noteikumu prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa noturības informācija. Ja saskaņā ar šo noteikumu 1.
un 1.6.apakšnodaļas prasībām izsniegtajās apliecībās derīguma termiņš ir pagarināts, kā noteikts šo noteikumu
un 46.punktā, attiecīgi pagarina intervālu starp apskatēm. 30 27.1 Kuģa galvenos dzinējus ar reduktoriem un palīgdzinējus uzrāda Kuģošanas drošības inspekcijas inspektoriem izjauktā veidā, izņemot gadījumus, ja Kuģošanas drošības inspekcija pieļauj tālāku dzinēju un/vai reduktoru ekspluatāciju, balstoties uz ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja rakstisku slēdzienu par dzinēju un/vai reduktoru esošo tehnisko stāvokli un derīgumu drošai un ilgstošai tālākai ekspluatācijai. Šajā gadījumā kuģa īpašnieks kopā ar ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja rakstisku slēdzienu iesniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pierādījumus, ka dzinēju un/vai reduktoru visas apkopes tiek veiktas saskaņā ar ražotāja prasībām. Pēc dzinēju un reduktoru uzrādīšanas izjauktā veidā vai pēc ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja slēdziena un apkopes pierādījumu iesniegšanas Kuģošanas drošības inspekcijai veic attiecīgo dzinēju un reduktoru pārbaudes darbībā, tai skaitā dzinēju un reduktoru signalizācijas un aizsardzības testus, kā arī pēc Kuģošanas drošības inspekcijas pieprasījuma un noteiktā apjoma – kuģa gaitas izmēģinājumus Kuģošanas drošības inspekcijas inspektora klātbūtnē. 31 (MK 12.12.
noteikumu Nr. 734 redakcijā)
Papildus šo noteikumu 26.punktā minētajām periodiskajām apskatēm jauniem zvejas kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, reizi divos gados (± trīs mēneši) veic korpusa un mehānismu starpapskates, ja kuģis būvēts no citādiem materiāliem nekā koksne, bet zvejas kuģiem, kas būvēti no koksnes, šādas pārbaudes veic reizi gadā. Tādās starpapskatēs pārliecinās, vai nav veiktas nepieļaujamas un zvejas kuģa vai tā apkalpes drošību negatīvi ietekmējošas izmaiņas. 32
Šo noteikumu 25.punktā minēto apskašu biežumu zvejas kuģiem var noteikt, balstoties uz Organizācijas Rezolūciju A.977

(25)ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu". Šajā gadījumā šo noteikumu 26.,

un 28.punktā minētās prasības nepiemēro. 33
Zvejas kuģiem ar bruto tilpību 400 un lielāku apskates saistībā ar piesārņojuma novēršanu no kuģiem veic saskaņā ar Organizācijas Rezolūciju A.977

(25)ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu", bet zvejas kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 400, – saskaņā ar šo noteikumu 1.4.3.apakšnodaļu. 34 1.4.

Apskates visiem zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 24 metriem
Uz zvejas kuģiem veic šādas apskates: 31.
sākotnējo apskati pirms jauna zvejas kuģa nodošanas ekspluatācijā vai arī esoša zvejas kuģa reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā. Sākotnējās apskates laikā pārbauda zvejas kuģa konstrukciju, noturību, izmantotos materiālus, mehānismus un aprīkojumu, ieskaitot korpusa apskati dokā, katlu un boileru iekšējo un ārējo apskati, aprīkojuma pārbaudi tādā apjomā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa atbilstību šo noteikumu prasībām. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai zvejas kuģa konstrukcija, izmantotie materiāli, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas (arī tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos), ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām, vai visu zvejas kuģa daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir no visiem viedokļiem apmierinoša un zvejas kuģis ir apgādāts ar signālugunīm, signālu zīmēm, kā arī skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu un COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, pārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst SOLAS prasībām. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu un attiecīgajām MARPOL prasībām; 31.
kārtējo apskati ne vēlāk kā piecus gadus pēc sākotnējās apskates un turpmāk ne retāk kā reizi piecos gados, ņemot vērā šādus nosacījumus: 31.2.
kārtējās apskates laikā pārliecinās, ka visi šo noteikumu 31.
apakšpunktā minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgajām prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa noturības informācija. Veicot kārtējo apskati, ņem vērā zvejas kuģa vecumu, korpusa materiālu, aprīkojumu un citus drošas kuģošanas nosacījumus ietekmējošus faktorus. Zvejas kuģi obligāti pārbauda dokā, dzenskrūves un stūres iekārtas pārbauda izjauktā veidā. Pieprasa korpusa ārējā apšuvuma, ūdensnecaurlaidīgo starpsienu, klāju un citu būtisku korpusa konstrukciju atlikušā biezuma mērījumus un, ja mērījumu rezultāti ir neapmierinoši, pieprasa deformēto vai izrūsējušo konstrukciju remontu. Kārtējās apskates laikā pārliecinās, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu un attiecīgajām MARPOL prasībām. Kārtējā apskatē kuģa radio aprīkojumu pārbauda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību Kuģošanas drošības inspekcijas atzīts uzņēmums. Kuģa radio aprīkojuma pārbaudi veic sešu mēnešu laikā pirms kārtējās apskates uzsākšanas datuma; 31.2.
ja 12 mēnešu laikā pirms kārtējās apskates sākšanas datuma Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā ir veikta zvejas kuģa apskate dokā kārtējās apskates apjomā, kārtējo apskati var veikt bez zvejas kuģa uzrādīšanas dokā; 31.2.
kuģa galvenos dzinējus ar reduktoriem un palīgdzinējus uzrāda Kuģošanas drošības inspekcijas inspektoriem, un to pārbaudi darbībā veic šo noteikumu 27.1 punktā norādītājā kārtībā; 31.
starpapskati dokā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa zemūdens daļas atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Starpapskates termiņu nosaka starp zvejas kuģa otro un trešo ikgadējo apskati, lai starp zvejas kuģa apskatēm dokā būtu ne vairāk kā 36 mēneši. Ja atstarpes deidvuda un stūres iekārtas buksēs ir pieļaujamo normu robežās, var atļaut starpapskates laikā neuzrādīt deidvuda un stūres iekārtas izjauktā veidā, ņemot vērā zvejas kuģa īpašnieka pamatotu iesniegumu. Zvejas kuģiem, kas vecāki par 20 gadiem, arī starpapskates laikā obligāti jāveic korpusa ārējā apšuvuma biezuma mērījumi; 31.
ikgadējo apskati – reizi gadā, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcija, komplektācija, tehniskais stāvoklis un apkalpes kvalifikācija ir saglabājusi atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Ikgadējās apskates laikā arī pārliecinās par piesārņojuma novēršanas iekārtu un aprīkojuma atbilstību šo noteikumu prasībām un pārliecinās, vai to tehniskais stāvoklis nodrošina pastāvīgu zvejas kuģa drošu ekspluatāciju, neradot draudus kuģim, cilvēka dzīvībai un veselībai vai apkārtējai videi; 31.
ārpuskārtas apskati: 31.5.
ja notikusi avārija; 31.5.
apskašu laikā konstatēto trūkumu novēršanas apliecināšanai; 31.5.
lai izsniegtu atļauju zvejas kuģa vienreizējam pārgājienam; 31.5.
pēc zvejas kuģa īpašnieka pieprasījuma; 31.5.
ja tiek veikti kuģa pārbūves vai modernizācijas darbi Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā; 31.
operatīvo apskati kuģu operatīvās inspicēšanas kārtībā pēc Kuģošanas drošības inspekcijas iniciatīvas, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģis tiek uzturēts atbilstoši šo noteikumu prasībām; 31.
jūras zvejas laivu apskati – reizi gadā, lai pārliecinātos, ka jūras zvejas laivas konstrukcija, aprīkojums un tehniskais stāvoklis atbilst šo noteikumu 9.pielikumā norādītajiem kritērijiem. 35 (Grozīts ar MK 12.12.
noteikumiem Nr. 734) 1.
Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana
Apliecības zvejas kuģiem izsniedz un apstiprina Kuģošanas drošības inspekcija vai pilnvarotā atzītā organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija ir atbildīga par zvejas kuģim izsniegtajām apliecībām. 36
Zvejas kuģim (izņemot jūras zvejas laivai) pēc apskatēm izsniedz šādas apliecības vai apstiprina apliecību derīgumu: 33.
zvejas kuģa atbilstības apliecību (1.pielikums) ar aprīkojuma sarakstu (2.pielikums) – tikai kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku; 33.
kuģošanas spējas apliecību ar pielikumu: 33.2.
kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu; 33.2.
kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu; 33.
kravas zīmes apliecību: 33.3.
kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu; 33.3.
kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, – saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu; 33.
zvejas kuģa tilpības apliecību; 33.
starptautisko apliecību par piesārņošanas ar naftu novēršanu (ar pielikumu) saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL I pielikumu – zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka un kuri veic starptautiskus reisus; 33.
starptautisko apliecību par piesārņošanas ar notekūdeņiem novēršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL IV pielikumu – zvejas kuģiem, kuri minēti šo noteikumu 1279.punktā un kuri veic starptautiskus reisus; 33.
starptautisko apliecību par gaisa piesārņošanas novēršanu (ar pielikumu) saskaņā ar šiem noteikumiem un MARPOL VI pielikumu – zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka un kuri veic starptautiskus reisus; 33.
(svītrots ar MK 12.12.
noteikumiem Nr. 734); 33.
zvejas kuģa izņēmuma apliecību – atbilstoši šo noteikumu 10.punkta nosacījumiem, ja zvejas kuģim ir piešķirti izņēmumi. 37 (Grozīts ar MK 12.12.
noteikumiem Nr. 734) 33.1 Jūras zvejas laivām reģistrācijas apliecības derīgums tiek apstiprināts, reģistrācijas apliecībā ietverot apliecinājumu par veikto apskati. 38 (MK 12.12.
noteikumu Nr. 734 redakcijā)
Ierakstu veikšana kuģošanas spējas apliecībā: 34.
zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, kuri ir sertificēti pārvadāt mazāk nekā 15 personas un kuri veic starptautiskus reisus, atbilstošus ierakstus Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu; 34.
zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, kuri ir sertificēti pārvadāt mazāk nekā 15 personas un kuri neveic starptautiskus reisus, atbilstošus ierakstus Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu; 34.
zvejas kuģiem, kuru garums ir no 12 metriem (ieskaitot) līdz 24 metriem (neieskaitot), neatkarīgi no to kuģošanas rajona atbilstošus ierakstus par kuģa pretapaugšanas sistēmu Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par aprīkojumu, kas novērš piesārņojumu ar notekūdeņiem, veic saskaņā ar šo noteikumu
vai 5.pielikumu; 34.
zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, neatkarīgi no to kuģošanas rajona atbilstošus ierakstus par atbilstību piemērojamām MARPOL VI pielikuma prasībām Kuģošanas spējas apliecības pielikuma sadaļā par gaisa piesārņojuma novēršanu veic saskaņā ar šo noteikumu
vai 5.pielikumu. 39
Zvejas kuģiem, uz kuriem saskaņā ar šo noteikumu 18.punkta prasībām apskates veic pilnvarotās atzītās organizācijas, šo noteikumu 33.2.apakšpunktā minēto apliecību neizsniedz. Tās vietā pilnvarotā atzītā organizācija izsniedz līdzvērtīgu apliecību atbilstoši pilnvarotās atzītās organizācijas noteikumiem. 40
Apliecības (oriģināli) atrodas uz zvejas kuģa un ir pieejamas zvejas kuģa inspekcijas vai apskates laikā. 41 1.
Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana citas Eiropas Savienības dalībvalsts vārdā
Administrācija var veikt zvejas kuģa apskati saskaņā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījumu un, ja zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām, izsniegt tam apliecības vai, ja tas nepieciešams, apstiprināt apliecības. 42
Šādā kārtībā izsniegtajā apliecībā veic ierakstu, ka šī apliecība ir izsniegta pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma, tai ir tāds pats juridiskais spēks un tā ir atzīta tāpat kā apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5.apakšnodaļas prasībām. Apliecību kopijas un zvejas kuģa apskates akta kopiju administrācija nosūta tai Eiropas Savienības dalībvalstij, kas ir pieprasījusi zvejas kuģa apskati. 43
Administrācija var pieprasīt citai Eiropas Savienības dalībvalstij veikt šo noteikumu
un 38.punktā minētās darbības. 44 1.
Apliecību derīguma termiņi 1.7.
Visiem zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un garākiem
Zvejas kuģa atbilstības apliecību izsniedz ar derīguma termiņu līdz četriem gadiem un, veicot periodisko apskati vai starpapskati, to pagarina ne vairāk kā uz vienu gadu, izņemot gadījumus, kas noteikti šo noteikumu
un 42.1 punktā. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu. 45
Ja zvejas kuģim apskates veic saskaņā ar Organizācijas Rezolūciju A.977

(25)ar grozījumiem "Par harmonizēto apskašu sistēmu un sertificēšanu", apliecību derīguma termiņi tiek noteikti saskaņā ar šo rezolūciju. Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtās kuģošanas spējas apliecības termiņš nav ilgāks par pieciem gadiem, skaitot no datuma, kad pabeigta attiecīgā sākotnējā vai kārtējā apskate. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu. 46 42. Ja datumā, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var pagarināt apliecības derīguma termiņu vai vērsties pie valsts, kuras teritorijā zvejas kuģis atrodas, ar lūgumu pagarināt apliecības derīguma termiņu. Šādu pagarinājumu izsniedz tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati. Zvejas kuģis, kas ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, nedrīkst šo ostu atstāt, kamēr nav saņēmis jaunu apliecību. 47 42.1 Apliecību, kuras derīguma termiņš nav pagarināts šo noteikumu 42.punktā noteiktajā kārtībā, Kuģošanas drošības inspekcija pagarina uz laiku līdz vienam mēnesim. 48 1.7.2. Visiem zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 24 metriem 43. Administrācijas izsniegto apliecību derīguma termiņš nav ilgāks par pieciem gadiem, skaitot no datuma, kad pabeigta attiecīgā sākotnējā vai kārtējā apskate. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu: 43.1. ja kārtējā apskate ir pabeigta triju mēnešu laikā pirms spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunās apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa; 43.2. ja kārtējā apskate ir pabeigta agrāk nekā trīs mēnešus pirms spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunās apliecības derīguma termiņš ir ne vairāk kā pieci gadi, skaitot no dienas, kad pabeigta kārtējā apskate; 43.3. ja kārtējā apskate ir pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa, jaunās apliecības derīguma termiņš ir līdz pieciem gadiem, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa. 49 44. Apliecību, kuras derīguma termiņš ir mazāks par pieciem gadiem, administrācija var pagarināt līdz pieciem gadiem, ja tiek veiktas attiecīgās apskates. 50 45. Ja datumā, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var pagarināt apliecības derīguma termiņu vai vērsties pie valsts, kuras teritorijā zvejas kuģis atrodas, ar lūgumu pagarināt apliecības derīguma termiņu, bet šādu pagarinājumu izsniedz tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, un tikai tad, ja tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu. 51 1.7.3. Apliecības spēka zaudēšana 46. Apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām, zaudē spēku šādos gadījumos: 46.1. ja zvejas kuģim nav veiktas šo noteikumu 1.4.apakšnodaļā paredzētās apskates; 46.2. ja apliecība nav pagarināta saskaņā ar šo noteikumu 40., 42. un 42.1 punkta prasībām; 46.3. ja zvejas kuģis tiek reģistrēts zem citas valsts karoga. 52 47. Ja apliecība ir zaudējusi spēku saskaņā ar šo noteikumu 46.1. vai 46.2.apakšpunktu, apliecību var atjaunot, ja: 47.1. veicot šo noteikumu 25.2. vai 31.4.apakšpunktā minēto zvejas kuģa apskati ne vēlāk kā sešus mēnešus no datuma, kad apliecība zaudējusi spēku, administrācija ir pārliecinājusies, ka zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām; 47.2. veicot šo noteikumu 25.2. vai 31.2.apakšpunktā minēto zvejas kuģa apskati vēlāk nekā sešus mēnešus pēc datuma, kad apliecība zaudējusi spēku, administrācija ir pārliecinājusies, ka zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām. 53 2. Konstrukcija, hermētiskums un aprīkojums 2.1. Konstrukcija 48. Korpusa, virsbūvju, klāja māju, mašīntelpas šahtu, noeju un citu konstrukciju, kā arī zvejas kuģa aprīkojuma stiprība un konstrukcija ir pietiekama, lai izturētu visus paredzamos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un atbilstu atzīto organizāciju noteikumiem. 54 49. Ledus apstākļiem paredzēto kuģu korpusus pastiprina atbilstoši paredzamajiem kuģošanas apstākļiem un darbības rajonam. 55 50. Triecienstarpsiena ir ūdensnecaurlaidīga starpsiena kuģa priekšgalā, kas atbilst šādām prasībām: 50.1. tā atrodas: 50.1.1. kuģiem ar garumu 45 metri un garākiem — ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,08 L no priekšgala perpendikula; 50.1.2. kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, — ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,05 L (plus 1,35

m)no priekšgala perpendikula; 50.1.3. jebkurā gadījumā — ne tuvāk par diviem metriem no priekšgala perpendikula, bet uz kuģiem ar garumu, mazāku par 24 metriem, — ne tuvāk par metru no priekšgala perpendikula; 50.2. ja kāds kuģa korpusa zemūdens punkts ir izvirzīts uz priekšu tālāk par priekšgala perpendikulu, 50.1.apakšpunktā noteikto attālumu mēra no izvirzījuma garuma viduspunkta vai no punkta, kas atrodas 0,015 L uz priekšu no priekšgala perpendikula (izvēlas mazāko attālumu); 50.3. starpsiena var veidot pakāpienu vai nišu, ievērojot šo noteikumu 50.1.apakšpunktā noteiktos attālumus. 56 51. Starpsienas, atveru noslēgšanas līdzekļi šajās starpsienās, noslēgšanas mehānismi un to pārbaudes metodes atbilst administrācijas prasībām. Kuģus, kas nav būvēti no koka, aprīko ar triecienstarpsienu un ūdensnecaurlaidīgām starpsienām, kas norobežo vismaz mašīntelpu. Šīs starpsienas sniedzas līdz darba klājam. Arī koka kuģus aprīko ar starpsienām, kam jābūt ūdensnecaurlaidīgām, cik vien tas praktiski iespējams: 51.1. caurules, kuras šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piemērotiem vārstiem, kuru pievadi ir virs darba klāja. Vārstu kārbu nostiprina priekšpīķī pie triecienstarpsienas. Triecienstarpsienā zemāk par darba klāju nedrīkst ierīkot durvis, lūkas, ventilācijas kanālus vai citas atveres. Vietās, kur caurules, kanāli, elektriskie kabeļi šķērso ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, veic pasākumus, lai nodrošinātu šo starpsienu ūdensnecaurlaidību; 51.2. ja zvejas kuģa priekšgalā uzstādīta gara virsbūve, ūdensnecaurlaidīgu triecienstarpsienu būvē līdz nākamajam klājam virs darba klāja. Starpsienu nepagarina tieši virs tās apakšējās daļas, tā var atrasties šo noteikumu 51.punktā paredzētajās robežās. Šajā gadījumā klāja daļu, kas veido pakāpienu, būvē ūdensnecaurlaidīgu; 51.3. triecienstarpsienā augstāk par darba klāju ierīko tikai minimālu skaitu atveru, kas nodrošina zvejas kuģa ekspluatāciju. Šīs atveres veido ūdensnecaurlaidīgi noslēdzamas un to eņģes ierīko tā, lai tās būtu atveramas uz priekšu; 51.4. uz zvejas kuģiem ar garumu 75 m un lielāku uzstāda dubultdibenu no triecienstarpsienas līdz ahterpīķa starpsienai, ja tas ir praktiski iespējams. 57 2.2. Ūdensnecaurlaidīgās durvis 52. Atveru skaitu šo noteikumu 51.punktā paredzētajās ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās samazina līdz minimumam atbilstoši zvejas kuģa plānojumam un ekspluatācijas vajadzībām. Atveres aprīko ar administrācijas prasībām atbilstošiem, bet uz jauniem zvejas kuģiem — arī ar atzītu organizāciju noteikumu prasībām atbilstošiem, ūdensnecaurlaidīgiem noslēgšanas līdzekļiem. Ūdensnecaurlaidīgās durvis konstruē tikpat izturīgas kā apkārtējās konstrukcijas, kurās nav atveru. 58 53. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, durvis var būt verama tipa un atveramas no abām pusēm. Tās tur aizvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā. Abās durvju pusēs ir norāde, ka durvīm jābūt aizvērtām, ja zvejas kuģis atrodas jūrā. 59 54. Uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ūdensnecaurlaidīgās durvis ir slīdoša tipa šādās telpās: 54.1. telpās, kur ir paredzēts, ka durvis var būt atvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā, un durvju apakšējā mala atrodas zemāk par dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju, ja vien administrācija, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas īpatnības, neuzskata to par nepraktisku vai nevajadzīgu (ja Eiropas Savienības dalībvalsts atļāvusi šādu izņēmumu, par to nepieciešams informēt visas dalībvalstis); 54.2. mašīntelpas lejas daļā, ja tās noslēdz ieeju dzenvārpstas tunelī. Pārējos gadījumos ūdensnecaurlaidīgās durvis var būt verama tipa. Slīdošajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm jādarbojas, ja zvejas kuģa sānsvere ir līdz 15o uz vienu vai otru bortu. 60 55. Slīdošās ūdensnecaurlaidīgās durvis gan ar rokas, gan cita veida pievadu konstruē tā, lai tās varētu darbināt atsevišķi no abām pusēm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, šīs durvis ir ar distances vadību no ērti pieejamas vietas augstāk par darba klāju, izņemot gadījumu, ja durvis ir izvietotas apkalpes dzīvojamās telpās. 61 56. Postenī, no kura tiek veikta distances vadība, paredz iespēju noteikt, vai slīdošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas. 62 2.3. Korpusa hermētiskums 57. Korpusa ārējās atveres ierīko aizveramas tā, lai novērstu ūdens ieplūšanu kuģī. Klāja atveres, kurām ir jābūt atvērtām zvejas laikā, izvieto iespējami tuvu zvejas kuģa diametrālajai plaknei. Administrācija var atzīt dažādus variantus, ja tā ir pārliecināta, ka zvejas kuģa drošība nepasliktinās. 63 58. Zvejas rīki uz traleriem ar aizmugures tralēšanu ir vadāmi un kontrolējami no vietas, no kuras zvejas rīku darbība ir labi pārskatāma. 64 2.4. Šļakatu necaurlaidīgās durvis 59. Visas ieejas atveres slēgto virsbūvju sienās un citās ārējās konstrukcijās, caur kurām var ieplūst ūdens un apdraudēt kuģi, aprīko ar pastāvīgi pie starpsienas piestiprinātām durvīm ar attiecīgu rāmi un pastiprinājumiem, lai konstrukcija izturības ziņā būtu ekvivalenta konstrukcijai bez atveres un aizvērtā veidā būtu šļakatu necaurlaidīga. Līdzekļi, kas nodrošina šo durvju necaurlaidību, sastāv no blīves un piespiešanas mehānisma vai cita ekvivalenta aprīkojuma, tie ir stacionāri piestiprināti pie sienas vai durvīm un darbināmi gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Administrācija, ja tas nekaitē apkalpes drošībai, var atļaut ierīkot saldētājtelpās no vienas puses atveramas durvis, nodrošinot, ka tiek uzstādīta atbilstoša signalizācija, lai šajās telpās netiktu ieslēgti cilvēki. 65 60. Apmales augstums durvīm, kas ved uz mašīntelpu, šahtām un kāpnēm lejup no klāja daļām, kas ir pakļautas tiešai atmosfēras un jūras iedarbībai, ir vismaz 600 mm uz darba klāja un vismaz 300 mm uz virsbūves klāja. Ja ekspluatācijas pieredze to attaisno un administrācija apstiprina, augstumu var samazināt attiecīgi līdz 380 mm un 150 mm, izņemot apmales augstumu durvīm, kas ved tieši uz mašīntelpu. 66 2.5. Lūkas ar koka vākiem 61. Lūku apmaļu augstums ir vismaz 600 mm virs darba klāja atklātajās vietās un vismaz 300 mm virs virsbūves klāja. 67 62. Nosakot koka lūku vāku biezumu, paredz ekspluatācijas nodiluma rezervi. Nodrošina galīgo vāka biezumu vismaz 4 mm uz attāluma starp vāka atbalsta punktiem katriem 100 mm, bet ne mazāku par 40 mm. Vāka atbalsta virsmas platums ir vismaz 65 mm. 68 63. Metodes, kas nodrošina koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību, saskaņo ar administrāciju. Uz jauniem zvejas kuģiem koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību nodrošina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi I pielikuma 14. un 15.noteikumā. 69 2.6. Lūkas ar vākiem no cita materiāla 64. Lūku apmaļu augstumu nosaka atbilstoši šo noteikumu 61.punkta prasībām. Ja ekspluatācijas pieredze attaisno un administrācija to apstiprina, apmaļu augstumu var samazināt vai arī apmales var nebūt, ja tas nepasliktina zvejas kuģa drošību. Šajā gadījumā lūku atveres ir tik mazas, cik tas praktiski iespējams, un vāku stiprina stacionāri ar virām vai ar citu ekvivalentu līdzekli. Paredz iespēju lūku ātri aizvērt un aizsist ar dēļiem vai nodrošināt ar citām administrācijas atzītām metodēm. 70 65. Stiprības aprēķinam pieņem, ka lūku vāki ir pakļauti uz tiem uzkraujamas kravas statiskai slodzei. Slodzi nosaka šādi: 65.1. 10,0 kN/m2 zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un mazāks; 65.2. 17,0 kN/m2 zvejas kuģiem, kuru garums ir 100 metri un vairāk; 65.3. zvejas kuģiem, kuru garums ir starp šiem robežlielumiem, slodzi nosaka ar lineāras interpolācijas palīdzību. Administrācija atļauj samazināt šīs slodzes, bet tās nedrīkst būt mazākas par 75 % no minētajiem lielumiem lūkām, kas atrodas uz virsbūves klāja tālāk nekā 0,25 L uz aizmuguri no priekšgala perpendikula. 71 66. Ja lūku vāki izgatavoti no mazleģēta tērauda, saskaņā ar šo noteikumu 65.punktu aprēķinātais maksimālais spriegums, pareizināts ar 4,25, nepārsniedz materiāla pretestību. Ar šādu slodzi vāka deformācija nepārsniedz 0,0028 no attāluma starp vāka atbalsta punktiem. 72 67. Ja lūku vāki nav izgatavoti no mazleģēta tērauda, nodrošina, lai to stiprība būtu ekvivalenta no mazleģēta tērauda izgatavoto vāku stiprībai, un nodrošina to konstrukciju šļakatu necaurlaidību šo noteikumu 65.punktā noteiktajām slodzēm. 73 68. Lūku vākus aprīko ar piespiešanas mehānismu un blīvējumu, kas nodrošina šļakatu necaurlaidību, vai ar citu administrācijas atzītu ekvivalentu aprīkojumu. 74 2.7. Mašīntelpu atveres 69. Mašīntelpu atveres aprīko ar apmalēm un vējtveriem, kas pēc stiprības atbilst apkārtējām virsbūvēm. Tiešas ieejas atveres aprīko ar šo noteikumu 2.4.apakšnodaļas prasībām atbilstošām durvīm. 75 70. Atveres, kas nav paredzētas ieejai, aprīko ar vākiem, kuru stiprība ir vienāda ar apkārtējo konstrukciju stiprību un kuri ir pie tās piestiprināti stacionāri un ir šļakatu necaurlaidīgi noslēdzami. 76 2.8. Citas klāja atveres 71. Ja zvejas operāciju veikšanai ir nepieciešami klāja iluminatori un līdlūkas, tās aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem, stacionāri pie apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Atveru izmērs un izvietojums, kā arī noslēgšanas līdzekļu konstrukcija ir tāda, lai administrācija būtu pārliecināta, ka tās ir pilnībā ūdensnecaurlaidīgas. 77 72. Visas atveres darba un virsbūves klājos, izņemot kravas lūkas, mašīntelpas atveres, līdlūkas un klāja iluminatorus, aizsargā ar slēgtu ierobežojošu konstrukciju, ko aprīko ar šļakatu necaurlaidīgām durvīm vai to ekvivalentu. Lejupceļus izvieto, cik tas praktiski iespējams, tuvāk zvejas kuģa diametrālajai plaknei. 78 2.9. Ventilatori 73. Uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilatoru (kas nav mašīntelpas ventilatori) kanālu apmaļu augstums ir vismaz 900 mm uz darba klāja un vismaz 760 mm uz virsbūves klāja. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, šo apmaļu augstums ir attiecīgi vismaz 760 mm un 450 mm. Mašīntelpas ventilatoriem, kas paredzēti nepārtrauktai mašīntelpas ventilācijai un, ja nepieciešams, nekavējošai ģeneratoru telpas ventilācijai, atveru augstums virs klāja atbilst šo noteikumu 75.punkta prasībām. Tur, kur zvejas kuģa izmēru un iekārtojuma dēļ tas nav iespējams, augstums var būt mazāks, bet ne mazāks par 900 mm virs darba vai virsbūvju klāja, ja ūdensnecaurlaidīgās aizvēršanas ierīces kombinācijā ar citiem pieņemamiem pasākumiem nodrošina šajās telpās nepārtrauktu un adekvātu ventilāciju. 79 74. Ventilācijas kanālu apmaļu stiprību nodrošina ekvivalentu apkārtējo konstrukciju stiprībai. Kanālus būvē šļakatu necaurlaidīgi noslēdzamus ar stacionāri pie kanāla vai apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Ja ventilācijas kanāla apmales augstums pārsniedz 900 mm, to īpaši pastiprina. 80 75. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilācijas kanāliem noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami, ja ventilācijas kanāla apmale atrodas augstāk nekā 4,5 metri virs darba klāja vai augstāk nekā 2,3 metri virs virsbūves klāja (ja vien nav īpašu administrācijas prasību). Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami ventilācijas kanāliem, kuru apmales atrodas augstāk nekā 3,4 metri virs darba klāja un augstāk nekā 1,7 metri virs virsbūves klāja. Ja administrācija ir pārliecināta, ka ir maz ticama ūdens ieplūšana kuģī caur mašīntelpas ventilatoriem, šo ventilatoru kanāli var būt bez noslēgšanas līdzekļiem. 81 2.10. Gaisa caurules 76. Ja tanku un zemklāja tukšo tilpumu gaisa cauruļu izvadi ir virs darba klāja vai virsbūves klāja, cauruļu atklātā daļa pēc izturības ir ekvivalenta apkārtējai konstrukcijai un aprīkota ar atbilstošu aizsardzību. Atveres gaisa caurulēs aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kas stacionāri piestiprināti pie caurules vai apkārtējās konstrukcijas. 82 77. Gaisa cauruļu augstums virs klāja vietās, kur ūdens varētu iekļūt zemāk, ir vismaz 760 mm uz darba klāja un vismaz 450 mm uz virsbūves klāja. Administrācija piekrīt gaisa cauruļu augstuma samazināšanai, ja tās traucē zvejas operācijām. 83 2.11. Mērīšanas līdzekļi 78. Administrācijas prasībām atbilstošus mērīšanas līdzekļus uzstāda: 78.1. bilžās, kuru nodalījumi nav viegli pieejami apskatei reisa laikā; 78.2. visos tankos un koferdamos. 84 79. Ja uzstāda mērīšanas caurules, to augšējos galus izvada līdz ērti pieejamai vietai virs darba klāja, ja tas ir praktiski iespējams. Cauruļu atveres aprīko ar stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Mērīšanas caurules, kas nav izvadītas virs darba klāja, aprīko ar automātisku pašaizvēršanās ierīci. 85 2.12. Iluminatori un logi 80. Telpās zem darba klāja un slēgtajās konstrukcijās uz šī klāja iluminatorus aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem vētras vākiem. Priekšējiem logiem virsbūves citos līmeņos paredz vismaz divus pietiekamas izturības vētras vākus katram logu tipam, kuru biezums ir vismaz 5,0 mm, ja tie ir no tērauda, vai 7,5 mm, ja tie ir no alumīnija. Paredz vienu vētras vāku katram logam. Nodrošina iespēju viegli un droši noslēgt bojātos logus ar vētras vākiem no ārpuses. 86 81. Iluminatoru apakšējā mala ir vismaz 500 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas. 87 82. Zemāk par 1000 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas uzstāda tikai neatverama tipa iluminatorus. 88 83. Izmanto tikai atzītas konstrukcijas iluminatorus, to stiklus un vētras vākus. Iluminatorus aizsargā tā, lai tos nevarētu sabojāt ar zvejas rīkiem. 89 84. Stūres mājas logus izgatavo no izturīga, droša stikla vai tā ekvivalenta. 90 85. Administrācija var piekrist, ka klāja virsbūvju sānu un aizmugures sienās iluminatori un logi ir bez vētras vākiem, ja šīs virsbūves atrodas uz darba klāja vai virs tā un tādējādi netiek samazināta zvejas kuģa drošība. Uz jauniem zvejas kuģiem ievēro atzītu organizāciju noteikumus. 91 2.13. Iesūknēšana un atsūknēšana 86. Notekas, kas izvadītas caur korpusa ārējo apšuvumu, gan no telpām, kas atrodas zem darba klāja, gan no slēgtajām virsbūvēm un klāja mājās uz darba klāja aprīko ar līdzekļiem, kas novērš ūdens iekļūšanu korpusā. Katru noteku aprīko ar automātisku neatgriezenisku vārstu ar piespiedu noslēgšanas pievadu no ērti pieejamas vietas. Vārsts nav nepieciešams, ja administrācija uzskata, ka ūdens ieplūde caur noteku nevar būt bīstama un noteku cauruļu biezums ir pietiekams. Vārsta noslēgšanas pievadu aprīko ar indikatoru, kas norāda, vai vārsts ir atvērts vai aizvērts. 92 87. Mašīntelpā ar pastāvīgu sardzi jūras ūdens ieplūdi un izplūdi, kas nodrošina galvenā dzinēja un palīgdzinēju darbu, kontrolē uz vietas. Uzstāda indikatorus, kas norāda, vai jūras ūdens vārsti ir atvērti vai aizvērti. 93 88. Vārstus un pie ārējā apšuvuma stiprinātās detaļas izgatavo no tērauda, bronzas vai cita atzīta, elastīga materiāla. Visas caurules starp ārējo apšuvumu un vārstu ir no tērauda. Uz zvejas kuģiem, kas nav būvēti no tērauda, telpās, kas nav mašīntelpas, administrācija atļauj izmantot citus materiālus. 94 2.14. Ūdens vārti 89. Ja margsiena darba klāja atklātajās daļās veido akas, minimālo ūdens vārtu laukumu (kvadrātmetros) katrā zvejas kuģa bortā, katrai akai uz darba klāja aprēķina atkarībā no margsienas garuma (
l)un augstuma akā, izmantojot šādu formulu: A = 0,07 l, kur l nevar būt lielāks par 0,7 L. Ja margsiena ir vidēji augstāka par 1200 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu palielina par 0,004 m2 uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma palielinājuma. Ja margsiena vidēji ir zemāka par 900 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu samazina par 0,004 m2 uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma samazinājuma. 95 90. Šo noteikumu 89.punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto ūdens vārtu laukumu palielina, ja administrācija uzskata, ka zvejas kuģa klāja sedlveida ieliekums ir nepietiekams, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens. 96 91. Minimālo ūdens vārtu laukumu uz virsbūves klāja saskaņo ar administrāciju, bet tas nedrīkst būt mazāks par pusi no šo noteikumu 89.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātā laukuma A. 97 92. Ūdens vārtus izvieto gar margsienu tā, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens. Ūdens vārtu apakšējā mala ir tik tuvu klājam, cik vien tas ir praktiski iespējams. 98 93. Nožogojumus un zvejas rīku glabāšanas aprīkojumu izvieto tā, lai netiktu samazināta ūdens vārtu darbības efektivitāte. Nožogojumos paredz konstruktīvas atveres, lai darba stāvoklī tie netraucētu ūdens noplūdi. 99 94. Ūdens vārtus, kuru augstums ir lielāks par 300 mm, aprīko ar režģi (attālums starp stieņiem nav mazāks par 150 mm un nav lielāks par 230
mm)vai ar citu piemērotu aizsargaprīkojumu. Ja uzstāda ūdens vārtu aizveres, to konstrukcijai jābūt atzītai. Ja ūdens vārtus nepieciešams aizvērt zvejas operāciju laikā, aizvēršanas aprīkojumu saskaņo ar administrāciju, un tas ir viegli darbināms no ērti pieejamas vietas. 100 95. Zvejas kuģiem, kas ir paredzēti kuģošanai rajonos, kur ir iespējams apledojums, ūdens vārtu aizveres un režģi ir viegli noņemami, lai ierobežotu to aizdambēšanos ar ledu. Atveru izmērus un aizsargaprīkojuma noņemšanas veidu saskaņo ar administrāciju. 101 2.15. Enkura un pietauvošanās aprīkojums 96. Katru kuģi aprīko ar ātram un drošam darbam projektētu enkura iekārtu, kas sastāv no enkuriem, enkurķēdēm vai tērauda trosēm, aizturmehānismiem un enkurspilves vai cita aprīkojuma, kas nodrošina enkuru nolaišanu, pacelšanu un zvejas kuģa noturēšanu uz enkura visos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos. Katru kuģi aprīko ar atbilstošu pietauvošanās aprīkojumu, kas nodrošina drošu zvejas kuģa pietauvošanu jebkuros ekspluatācijas apstākļos. Enkura un pietauvošanās aprīkojums atbilst administrācijas prasībām, bet uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku — atzītu organizāciju noteikumiem. 102 97. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un lielāks, bet mazāks nekā 24 metri, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no Latvijas Republikas atzīto kuģu klasifikācijas sabiedrību prasībām vai Organizācijas 1974.gada kodeksa “Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodekss” ar 1983. gada grozījumiem “B” daļas II pielikuma (Code for the safety of fishermen and fishing vessels, part B-Safety and health requirements for the construction and equipment of fishing vessels, annex II) prasībām. 103 98. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no atzīto organizāciju prasībām. 104 2.16. Zivju apstrādes klājs noslēgtā virsbūvē 99. Klāju aprīko ar efektīvu drenāžas sistēmu ar pietiekamu drenāžas kapacitāti, lai novadītu ūdeni un zivju atkritumus. 105 100. Visas atveres, kas nepieciešamas zvejas operācijām, aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kurus var darbināt viens cilvēks. 106 101. Ja loms tiek nogādāts uz šādu klāju sadalīšanai un apstrādāšanai, to novieto nožogojumā. Nožogojums atbilst šo noteikumu 3.11.apakšnodaļas prasībām. Ierīko efektīvu drenāžas sistēmu. Nodrošina darba klāja adekvātu aizsardzību pret nejaušu ūdens ieplūšanu. 107 102. No šāda klāja ir vismaz divas izejas. 108 103. Brīvais augstums visās darba vietās ir vismaz divi metri. 109 104. Ierīko stacionāru ventilācijas sistēmu, kas nodrošina vismaz seškārtēju gaisa apmaiņu stundā. 110 2.17. Iegrimes skalas 105. Visus zvejas kuģus aprīko ar iegrimes skalām (decimetros) uz abiem bortiem gan priekšgalā, gan pakaļgalā. 111 106. Iegrimes skalas uzstāda iespējami tuvu priekšgala un pakaļgala perpendikuliem. 112 2.18. Tanki zivju uzglabāšanai atdzesētā ūdenī 107. Ja uzstāda tankus zivju uzglabāšanai atdzesētā jūras ūdenī vai citu līdzīgu iekārtu, šos tankus aprīko ar atsevišķu stacionāru sistēmu to piepildīšanai ar jūras ūdeni un atsūknēšanai. 113 108. Ja šādus tankus izmanto arī sausas kravas pārvadāšanā, tajos ierīko bilžu sistēmu un nodrošina ar atbilstošiem līdzekļiem, kas nepieļauj ūdens nokļūšanu no bilžu sistēmas šajos tankos. 114 2.19. Zvejas kuģu marķēšana 109. Šīs apakšnodaļas prasības piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem zvejas kuģiem. 115 110. Uz abiem bortiem zvejas kuģa priekšgalā, cik vien iespējams augstu virs ūdenslīnijas, tā, lai būtu skaidri saskatāms gan no gaisa, gan ūdens, uzkrāso zvejas kuģa reģistrācijas numuru Latvijas Kuģu reģistrā. Numurs sastāv no triju burtu indeksa, kas identificē zvejas kuģa piederību Latvijai un pieraksta ostu, kā arī no četrciparu skaitļa. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 10 metriem, bet nepārsniedz 17 metrus, burtu un ciparu augstums nav mazāks par 25 cm, līniju platums nav mazāks par 4 cm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 17 metriem, burtu un ciparu augstums nav mazāks par 45 cm, līniju platums nav mazāks par 6 cm. Numuru uzkrāso krāsā, kas kontrastē ar pamatkrāsu. 116 111. Jūras laivas un zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 10 metri, marķē ar numuru, kas sastāv no divu burtu indeksa un trīsciparu skaitļa. 117 112. Numuru nedrīkst nodzēst, mainīt, aizsegt, paslēpt, padarīt nesalasāmu. 118 113. Laivas, kas pastāvīgi atrodas uz zvejas kuģa, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tās pieder. 119 114. Bojas un citus līdzīgus peldošus objektus, kas norāda zvejas rīku atrašanās vietu, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tie pieder. 120 115. Uz zvejas kuģa vienmēr ir Latvijas Kuģu reģistra izsniegti dokumenti, kuros ir norādīts: 115.1. zvejas kuģa vārds; 115.2. zvejas kuģa reģistrācijas numurs; 115.3. pazīšanās signāls, ja uz zvejas kuģa ir radiostacija; 115.4. zvejas kuģa īpašnieka vai fraktētāja vārds un adrese; 115.5. zvejas kuģa garums, dzinēja jauda un zvejas kuģiem, kuri nodoti ekspluatācijā pēc 1987.gada 1.janvāra, ekspluatācijā stāšanās datums. 121 116. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks nekā 17 metri, atrodas administrācijas apstiprināts kravas telpu plāns, kurā norādīta kravas telpu ietilpība kubikmetros. 122 117. Uz zvejas kuģiem, kuri ir aprīkoti ar tankiem atdzesētu zivju uzglabāšanai, atrodas administrācijas apstiprināts šo tanku plāns, kurā norādīta tanku ietilpība atkarībā no ūdens līmeņa tajos ar intervālu 10 cm. 123 3. Noturība un jūras spēja 118. Ja nav norādīts citādi, šī nodaļa attiecas uz visiem zvejas kuģiem. 124 3.1. Vispārīgie noteikumi 119. Zvejas kuģi ir projektēti un būvēti tā, lai šīs apakšnodaļas prasības būtu izpildītas visos šo noteikumu 3.7.apakšnodaļā noteiktajos slogošanas variantos. Noturības plecu līkņu (statiskās noturības diagrammas) aplēses ir administrācijas atzītas. Uz visiem zvejas kuģiem statiskās noturības diagrammas aplēses veic saskaņā ar Organizācijas kodeksu par nebojāta zvejas kuģa noturību visu tipu zvejas kuģiem. 125 3.2. Noturības kritēriji 120. Izpilda šādus noturības kritērijus, ja vien ekspluatācijas pieredze nepārliecina administrāciju par pieļaujamajām atkāpēm no tiem: 120.1. laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,055 m × rad sānsveres diapazonā no 0° līdz 30° un nav mazāks par 0,09 m × rad sānsveres diapazonā no 0° līdz 40° vai piesmelšanās leņķim θf, ja tas ir mazāks par 40°. Attiecīgi laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,03 m × rad sānsveres diapazonā no 30° līdz 40° vai no 30° līdz piesmelšanās leņķim θf , ja tas ir mazāks par 40°. Piesmelšanās leņķis θf ir tāds sānsveres leņķis, kad caur atverēm zvejas kuģa korpusā, uzbūvēs vai klāja mājās, kuras nevar ātri ūdens necaurlaidīgi aizvērt, sāk lielā daudzumā ieplūst ūdens, un zvejas kuģis sāk grimt. Mazas atveres, caur kurām liels ūdens daudzums nevar ieplūst zvejas kuģa korpusā, nav uzskatāmas par atvērtām; 120.2. noturības plecs GZ ar sānsveres leņķi, vienādu ar 30° vai lielāku, nav mazāks par 200 mm; 120.3. noturības plecs maksimālo vērtību GZMAX sasniedz, ja sānsveres leņķis nav mazāks par 30°. Pamatotā gadījumā šis leņķis nav mazāks par 25°; 120.4. zvejas kuģiem ar vienu klāju sākotnējais izlabotais metacentriskais augstums GM nav mazāks par 350 mm. Zvejas kuģiem ar nepārtrauktu uzbūvi vai kuģiem, kuri ir garāki par 70 metriem, metacentrisko augstumu ar administrācijas piekrišanu var samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par 150 mm. 126 121. Ja zvejas kuģim ir citāds aprīkojums zvalstīšanās amplitūdas samazināšanai, nevis ķimeņu ķīļi, administrācija pārliecinās, ka šo noteikumu 120.punktā minētie noturības kritēriji tiek izpildīti visos slogošanas variantos. 127 122. Ja šo noteikumu 120.punkta kritēriju izpildes nodrošinājumam paredzēts balasts, tā veidu un izvietojumu saskaņo ar administrāciju. Uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, tāds balasts ir pastāvīgs, no cieta materiāla, droši nostiprināts kuģī. Administrācija var atļaut šķidro balastu, kas tiek uzglabāts pilnīgi piepildītos tankos, kuri nav savienoti ne ar vienu zvejas kuģa sūkņu sistēmu. Ja šķidro balastu izmanto kā pastāvīgu, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 120.punkta prasībām, visu informāciju par to iekļauj atbilstības sertifikātā un informācijā par noturību. 128 123. Pastāvīgo balastu nedrīkst pārvietot uz zvejas kuģa vai aizvākt no zvejas kuģa bez administrācijas atļaujas. 129 3.3. Zivju kravas telpas appludināšana 124. Sānsveres leņķis, kad progresējoša zivju kravas tilpnes appludināšana notiek pa zvejas procesā atvērtu tilpnes lūku, kuru nevar ātri aizvērt, nav mazāks par 20°, ja vien šo noteikumu 120.punktā noteiktie noturības kritēriji nav izpildīti, pilnīgi vai daļēji applūstot attiecīgajai zivju kravas telpai. 130 3.4. Īpašas zvejas metodes 125. Jauniem zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar īpašām zvejas metodēm, kuru laikā tie tiek pakļauti papildus ārējo spēku iedarbībai, šo noteikumu 120.punktā noteiktos noturības kritērijus, ja nepieciešams, var pastiprināt pēc administrācijas norādījuma. Sānu traleri atbilst šādiem paaugstinātiem noturības kritērijiem: 125.1. prasības attiecībā uz noturības diagrammas (GZ līknes) laukumu palielina par 20 %, šo noteikumu 120.2.apakšpunkta prasības attiecībā uz noturības plecu GZ palielina par 20 %; 125.2. metacentriskais augstums nav mazāks par 500 mm; 125.3. kritērijus, kas noteikti šo noteikumu 125.1. un 125.2.apakšpunktā, piemēro tikai zvejas kuģiem ar uzstādītiem galvenajiem dzinējiem, kuru jauda (kilovatos) nepārsniedz šādi aprēķināto: 125.3.1. N = 0,6 Ls2 — zvejas kuģiem ar garumu 35 metri un mazāku; 125.3.2. N = 0,7 Ls2 — zvejas kuģiem ar garumu 37 metri un lielāku, kur Ls ir lielākais garums saskaņā ar tilpības sertifikātu. 131 126. Zvejas kuģiem ar garumu no 35 līdz 37 metriem Ls koeficientu nosaka ar interpolācijas metodi starp 0,6 un 0,7. 132 127. Ja galvenā dzinēja pilna jauda pārsniedz standarta jaudu, kas noteikta šo noteikumu 125.3.1. un 125.3.2.apakšpunktā, kritērijus saskaņā ar 120.1. un 120.2.apakšpunktā noteikto palielina tieši proporcionāli lielākajai dzinēja jaudai. 133 128. Administrācija pārliecinās, ka noturības kritēriji tiek ievēroti noteiktajos ekspluatācijas apstākļos, kas paredzēti šo noteikumu 132.punktā. 134 129. Noturības aprēķiniem sānu tralēšanai pieņem leņķi līdz 45º attiecībā pret horizontāli. 135 3.5. Stiprs vējš un šūpošanās (zvalstīšanās) 130. Zvejas kuģi ar garumu 15 metri vai lielāku spēj izturēt vienlaicīgu vēja brāzmu un zvalstīšanās iedarbību attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laikapstākļus, jūras stāvokli, kurā jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu. Pārbaudes aprēķinus veic saskaņā ar Organizācijas Kodeksu par nebojāta kuģa noturību visu veidu kuģiem. 136 3.6. Ūdens uz klāja 131. Zvejas kuģi ar garumu 15 metri vai lielāku spēj izturēt ūdeni uz klāja attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laikapstākļus, jūras stāvokli, kurā jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu. 137 3.7. Slogošanas varianti 132. Slogošanas variantu skaitu un tipus, kuros pārbauda zvejas kuģa noturību, saskaņo ar administrāciju. Obligāti ir šādi nosacījumi: 132.1. iziešana uz zvejas rajonu ar 100 % krājumu, ledu, zvejas aprīkojumu; 132.2. iziešana no zvejas rajona ar pilnu lomu; 132.3. atgriešanās ostā ar pilnu lomu un 10 % krājumu; 132.4. atgriešanās ostā ar 10 % krājumu un minimālo loma daudzumu, kas ir vienāds ar 20 % no pilna loma, bet pēc administrācijas prasības var būt līdz 40 %, ja zvejošanas veids pamato tādu vērtību; 132.5. zvejošanai ar tīkliem paredzētiem zvejas kuģiem — iziešana uz zvejas rajonu ar zvejas aprīkojumu, 30 % krājumu, bez loma. 138 133. Papildus šo noteikumu 132.punktā noteiktajiem slogošanas variantiem administrācija pārliecinās, ka šo noteikumu 120.punktā noteiktie minimālie noturības kritēriji arī citos aktuālajos slogošanas gadījumos, ieskaitot tos, kuriem ir zemākās noturības kritēriju vērtības, iekļauti šajos kritērijos. Administrācija pārliecinās, ka ir ņemti vērā īpaši slogojuma gadījumi, kas saistīti ar izmaiņām zvejas kuģa konstrukcijā vai zvejošanas rajonā, kuri ietekmē šīs nodaļas noturības noteikumu ievērošanu. 139 134. Pārbaudot noturību, šo noteikumu 132.punktā noteiktajos slogošanas gadījumos aprēķinā iekļauj šādu informāciju: 134.1. slapja zvejas aprīkojuma svara palielinājums; 134.2. slodzes palielinājums apledojuma gadījumā saskaņā ar šo noteikumu 3.8.apakšnodaļas prasībām; 134.3. loma vienmērīgs sadalījums, ja tas nav pretrunā ar praksi; 134.4. loma atrašanās uz klāja (ja tas ir paredzēts) šo noteikumu 132.2., 132.3. un 133.punktā norādītajos slogošanas variantos; 134.5. ūdens balasts, ko pārvadā kādā no tam īpaši paredzētajiem tankiem vai citos ūdens balasta pārvadāšanas vajadzībām aprīkotos tankos; 134.6. šķidro kravu brīvo virsmu labojumi un, ja tas ir piemērojams, loma pārvadāšana. 140 3.8. Zvejas kuģa apledojums 135. Zvejas kuģiem, kas kuģo zonās, kurās ir iespējams apledojums, noturības aprēķinos ņem vērā šādu slodzes palielinājumu: 135.1. 30 kilogrami uz atklāto klāju un eju katru kvadrātmetru; 135.2. 7,5 kilogrami uz zvejas kuģa virsūdens daļas abu sānu projekcijas (uz vertikālo plakni) laukuma katru kvadrātmetru; 135.3. margu, apmastojuma (izņemot mastus), takelējuma (zvejas kuģiem, kuriem nav buru) un citu mazu objektu nelielu pārtrauktu virsmu projekcijas uz vertikālo plakni tiek ievērotas, palielinot kopējo nepārtraukto virsmu laukumu par 5 % un šo laukumu statisko momentu par 10 %; 135.4. zvejas kuģiem, kas kuģo rajonos uz ziemeļiem no 63° N platuma grādiem un starp 28° W un 11° W garuma grādiem, apledojuma slodzes palielinājums ir 40 kilogrami uz atklāto klāju un eju katru kvadrātmetru un 10 kilogrami uz zvejas kuģa virsūdens daļas abu sānu projekcijas (uz vertikālo plakni) laukuma katru kvadrātmetru. 141 136. Zvejas kuģus, kas paredzēti operācijām zonās, kur iespējams apledojums: 136.1. projektē, minimalizējot apledojuma daudzumu; 136.2. aprīko ar ledus likvidēšanas iekārtām, ko administrācija var pieprasīt. 142 3.9. Sānsveres tests 137. Katram zvejas kuģim pēc būves pabeigšanas veic sānsveres testu un nosaka faktisko ūdens izspaidu un smaguma centra koordinātas bez dedveita (“tukšs zvejas kuģis”). 143 138. Ja pēc zvejas kuģa pārbūves mainījusies tā “tukša zvejas kuģa” masa vai smaguma centra stāvoklis, zvejas kuģim veic sānsveres testu un noturības informācijas revīziju (ja administrācija to uzskata par nepieciešamu). Ja “tukša zvejas kuģa” masas izmaiņas pārsniedz 2 % no sākotnējās masas un ar aprēķiniem nevar pierādīt, ka zvejas kuģis turpina atbilst noturības kritērijiem, zvejas kuģim atkārtoti veic sānsveres testu. 144 139. Administrācija atļauj kuģi atbrīvot no sānsveres testa, ja tā paredz noturības pamatdatus iegūt no cita tāda paša projekta zvejas kuģa sānsveres testa, pārliecinoties, ka noturības informācija, kas iegūta, izmantojot šos izejas datus, ir šim zvejas kuģim ticama. Sānsveres testus un šo noteikumu 137.punktā minēto parametru noteikšanu veic vismaz reizi 10 gados. 145 3.10. Noturības informācija 140. Kapteini apgādā ar derīgu noturības informāciju, kas dod iespēju viegli un ticami novērtēt zvejas kuģa noturību dažādos slogošanas variantos. Šādā informācijā iekļauj speciālas instrukcijas kapteinim, brīdinot to par tādiem slogošanas variantiem, kas nelabvēlīgi ietekmē zvejas kuģa noturību vai galsveri. Noturības informācijas kopiju iesniedz administrācijā apstiprināšanai. Kapteinis veic pasākumus, lai visos kuģošanas apstākļos saglabātu atbilstošu kuģa stabilitāti. 146 141. Apstiprinātā noturības informācija atrodas uz zvejas kuģa, tā ir viegli novērtējama jebkurā laikā un pārbaudāma zvejas kuģa periodisko pārbaužu laikā, kā arī tā ir atzīta par labu reāliem slogošanas variantiem. 147 142. Ja zvejas kuģa pārbūve ietekmē tā noturību, koriģētos noturības aprēķinus iesniedz administrācijā apstiprināšanai. Ja administrācija nolemj, ka noturības informāciju nepieciešams koriģēt, kapteinim izsniedz jaunu noturības informāciju. 148 3.11. Noņemamais zivju telpas sadalījums 143. Lomu pienācīgi nodrošina pret pārvietošanos, kas var izraisīt bīstamu zvejas kuģa sānsveri vai galsveri. Tilpni sadalošo konstrukciju (ja tādas tiek ierīkotas) izmēri atbilst administrācijas prasībām. 149 3.12. Priekšgala augstums 144. Zvejas kuģa priekšgala augstums ir pietiekams, lai pasargātu kuģi no pārmērīgas ūdens uzņemšanas uz klāja. 150 145. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas strādā ierobežotā rajonā ne tālāk par 10 jūras jūdzēm no krasta, minimālo priekšgala augstumu nosaka saskaņā ar administrācijas atzinumu, ņemot vērā sezonas laikapstākļus, jūras stāvokli, kādā zvejas kuģis strādās, tā tipu un darbības veidu. 151 146. Zvejas kuģiem, kas strādā citos rajonos, priekšgala minimālo augstumu aprēķina šādi: 146.1. ja zvejas operāciju laikā lomu iekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja stūres mājas vai virsbūves priekšā, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar aprēķina metodiku, kas noteikta Organizācijas 1993.gada 2.aprīļa konferences rezolūcijas pielikuma 4.rekomendācijā; 146.2. ja lomu iekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja, ko aizsargā stūres māja vai virsbūve, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar 1966.gada Organizācijas Konvencijas par kravas marku I pielikuma 39.noteikumu, tomēr tas nav mazāks par 2000 mm. Vasaras brīvā borta augstuma vietā nosaka maksimāli pieļaujamo ekspluatācijas iegrimi. 152 3.13. Maksimāli pieļaujamā ekspluatācijas iegrime 147. Maksimāli pieļaujamo ekspluatācijas iegrimi apstiprina administrācija. Iegrime ir tāda, lai noteiktie noturības kritēriji, kā arī šo noteikumu 2. un 6.nodaļas attiecīgās prasības visos slogošanas gadījumos ir atbilstošas. 153 3.14. Dalīšana nodalījumos un avārijas noturība 148. Zvejas kuģi ar garumu 100 metri vai lielāku un ar cilvēku skaitu uz borta 100 un vairāk spēj palikt uz ūdens ar pozitīvu noturību pēc jebkura viena nodalījuma appludināšanas avārijas gadījumā, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un kuģošanas rajonu atbilstoši Organizācijas 1993.gada 2.aprīļa konferences rezolūcijas pielikuma 5.rezolūcijā noteiktajam. 154 4. Mehānismi un elektroiekārtas(Nodaļa MK 19.08.2014. noteikumu Nr.486 redakcijā) 4.1. Vispārīgās prasības(Sk. 1356. punktu) 149. Ja nav norādīts citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar atzīto organizāciju noteikumiem, kas bija spēkā esošo zvejas kuģu būves laikā. 155 150. Šīs nodaļas prasības zvejas kuģu mehānismiem un elektroiekārtām tiek vienveidīgi ieviestas un piemērotas uz zvejas kuģiem saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem, ņemot vērā šādus nosacījumus: 150.1. galvenos dzeniekārtas mehānismus, deidvuda iekārtas, vadības un kontroles iekārtas, tvaika, degvielas, saspiestā gaisa, elektroapgādes un saldēšanas sistēmas, palīgmehānismus, katlus un citus spiedtraukus, sūkņus un cauruļvadus, stūres iekārtu, jaudas pārvadu vārpstas un sajūgus projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo atbilstoši atzīto organizāciju noteikumiem; 150.2. galvenos dzeniekārtas mehānismus projektē, izgatavo, uzstāda un apkalpo tā, lai normālas ekspluatācijas režīmā to radītās vibrācijas neradītu pārmērīgas spriedzes mehānismos; 150.3. elektriskās iekārtas projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo tā, lai tās nodrošinātu: 150.3.1. sistēmu darbību, kas nepieciešama, lai kuģi uzturētu normālos ekspluatācijas un sadzīves apstākļos, neizmantojot avārijas enerģijas avotus; 150.3.2. zvejas kuģa drošībai būtisku sistēmu darbību, ja pārstājis strādāt galvenais elektroenerģijas avots; 150.3.3. zvejas kuģa un tā apkalpes aizsardzību no elektriskās strāvas iedarbības; 150.4. galvenie dzeniekārtas mehānismi un palīgmehānismi, kas nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, ir darbspējīgi, ja zvejas kuģa statiskā sānsvere ir līdz 15° uz jebkuru sānu un dinamiskā sānsvere līdz 22,5° uz jebkuru sānu, kā arī minētās sānsveres vienlaikus ar dinamisku galsveri ir līdz 7,5° uz priekšgalu vai pakaļgalu. Administrācija pieļauj atkāpes no šiem leņķiem, ņemot vērā zvejas kuģa tipu, izmērus un ekspluatācijas apstākļus; 150.5. mašīntelpas projektē tā, lai nodrošinātu drošu un brīvu pieeju visiem mehānismiem un to vadības pultīm, kā arī tām vietām, kur jāveic regulāri apkopes darbi, izmantojot platformas, režģus, pārejas un trapus ar atbilstošām margām, turekļiem un pakāpieniem. Virsmas staigāšanai ir cieši nostiprinātas un neslīdošas. Mašīntelpu trapi ir aprīkoti ar neslīdošiem pakāpieniem; 150.6. mašīntelpas nodrošina ar pietiekamu ventilāciju, ņemot vērā gan kuģošanas rajona klimatiskos apstākļus, gan iekšdedzes dzinēju un citu iekārtu normālai darbībai nepieciešamā gaisa daudzumu, kā arī lai novērstu degvielas tvaiku uzkrāšanos. Ja ir uzstādīti ar gaisu dzesējami iekšdedzes dzinēji, paredz pasākumus nepieciešamā dzesēšanas gaisa daudzuma nodrošināšanai un karstā gaisa izvadīšanai no mašīntelpām. Vietas, kur ir nepieciešams veikt mehānismu, iekārtu vai to mezglu tehnisko apkalpošanu, nodrošina ar pietiekamu ventilāciju; 150.7. šos mehānismus un aprīkojumu, kā arī celšanas ierīces, vinčas un zivju pārkraušanas un apstrādes aprīkojumu apgādā ar drošības ierīcēm, lai līdz minimumam samazinātu draudus cilvēkiem, kuri atrodas uz zvejas kuģa. Īpašu uzmanību pievērš mehānismu kustīgajām daļām, karstām virsmām un citām bīstamām detaļām; 150.8. paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību zvejas kuģa mehānismus un iekārtas var iedarbināt bez palīdzības no malas gadījumā, ja kuģis ir bez enerģijas; 150.9. paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību nodrošina vai atjauno galveno dzeniekārtas mehānismu darbību, ja pārstāj strādāt kāds no palīgmehānismiem. Īpašu uzmanību pievērš šādu sistēmu darbam: 150.9.1. aprīkojumam, kas nodrošina degvielas padevi zem spiediena galvenajiem dzeniekārtas mehānismiem; 150.9.2. aprīkojumam, kas nodrošina normālu eļļas spiedienu eļļošanas sistēmā; 150.9.3. hidrauliskajiem, pneimatiskajiem un elektriskajiem galveno dzeniekārtas mehānismu (tai skaitā dzenskrūvju ar maināmo soli) vadības līdzekļiem; 150.9.4. aprīkojumam, kas nodrošina ūdens spiedienu galveno dzeniekārtas mehānismu dzesēšanas sistēmās; 150.9.5. gaisa kompresoram un spiediena traukiem, kas paredzēti dzinēju palaišanas un vadības vajadzībām; 150.10. ņemot vērā kopējos zvejas kuģa drošības aspektus, administrācija akceptē daļējas šo noteikumu 150.9. apakšpunktā minēto sistēmu darbības parametru izmaiņas attiecībā pret normālu režīmu; 150.11. uz kuģa veic pasākumus, kas samazina trokšņa kaitīgo ietekmi uz mašīntelpas personālu līdz SOLAS konvencijā noteiktajam līmenim. Ja šo troksni nevar pietiekami samazināt, pārmērīgā trokšņa avotu pienācīgi izolē vai novieto atsevišķi, vai ierīko no trokšņa brīvu telpu, ja mašīntelpā jāatrodas apkalpei. Apkalpei, kam jāiekļūst šādās mašīntelpās, ja nepieciešams, nodrošina ausu aizsargus vai aizbāžņus; 150.12. šķidrās degvielas patēriņa un nostādināšanas, eļļas uzglabāšanas tanku ventilācijas cauruļu izvadi ir tādi, lai to bojājuma gadījumā nerodas tieši jūras ūdens šļakatu vai lietus ūdens piekļuves draudi; 150.13. mērinstrumenti ir jāizvieto ērti redzamās vietās; 150.14. izplūdes kolektori un citas karstās virsmas ar temperatūru, augstāku par 220 °C, ir pietiekami izolētas vai aizsargātas, lai novērstu avārijas, ugunsgrēkus vai apdegumus. Nekādi degošie materiāli neatrodas karsto virsmu tiešā tuvumā vai ir attiecīgi aizsargāti no visiem iespējamiem kontaktiem ar karstām virsmām. Papildus veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu to, ka no sūkņiem, filtriem vai sildītājiem noplūdusī degviela vai eļļa nokļūst uz karstajām virsmām; 150.15. dīzeļdzinēju ārējās augstspiediena degvielas padeves caurules starp augstspiediena degvielas sūkņiem un degvielas sprauslām aizsargā ar hermētisku aizsargapvalku, kas nepieļauj degvielas noplūdes šo augstspiediena cauruļu bojājuma gadījumā. Aizsargapvalks, kurš apņem augstspiediena caurules, ir savienots ar degvielas noplūžu savākšanas tanku un trauksmes signalizācijas sistēmu, kas laikus brīdina par augstspiediena cauruļu bojājumiem; 150.16. visus katlus, visas mehānismu daļas, visas tvaika, hidrauliskās, pneimatiskās un citas sistēmas un ar tām saistītos savienojumus, uz kuriem iedarbojas iekšējais spiediens, pirms pirmreizējās nodošanas ekspluatācijā attiecīgi pārbauda, veicot arī pārbaudi ar spiedienu; 150.17. veic pasākumus, lai atvieglotu galveno dzinēju un palīgmehānismu, arī katlu un spiedtrauku, tīrīšanu, pārbaudes un apkopi. Mašīntelpas un mehānismus uztur tīrus; 150.18. stieņi, kuri ir paredzēti dzinēju spararatu pagriešanai ar roku, ir konstruēti tā, lai dzinēja nejaušas iedarbošanās vai atsitiena gadījumā viegli atvienotos no spararata. Kloķi, kuri ir paredzēti dzinēju palaišanai, automātiski atvienojas, kad dzinēji iedarbojas; 150.19. nemetāliskos kompensatorus aizborta cauruļvadu sistēmās, kuras ir savienotas ar ārējo kuģa apšuvi un atrodas zem maksimālās iegrimes ūdenslīnijas, regulāri pārbauda, veicot kuģa apskates saskaņā ar šo noteikumu 1.4. apakšnodaļu, vai pēc ražotāja ieteiktā intervāla nomaina; 150.20. aizborta ūdens dzesēšanas sistēmu, ieskaitot blīves un armatūru, izgatavo no tērauda vai cita nedegoša materiāla. Atsūknēšanas sistēma ir aprīkota ar vārstiem, lai šo cauruļvadu bojājuma gadījumā aizsargātu nodalījumu pret applūšanu. Paredz iekšdedzes dzinēju un citu iekārtu, kurām nepieciešama dzesēšana, avārijas dzesēšanas iespējas. Filtrus var iztīrīt, nesamazinot dzesēšanas ūdens plūsmu. Gadījumos, kad ir uzstādīti aizborta vai ķīļa dzesētāji, ir uzstādīti noslēdzošie ieplūdes un izplūdes vārsti korpusa iekšpusē; 150.21. uz kuģa atrodas mehānismu, iekārtu un kuģa drošai ekspluatācijai būtiska aprīkojuma ekspluatācijas un apkopes instrukcijas un inženiertehniskā dokumentācija, tai skaitā par degvielu un eļļu lietošanu, un tā ir nodrošināta valsts valodā un darba valodā (apkalpei saprotamā valodā); 150.22. visu iekārtu un aprīkojuma vadības un kontroles līdzekļi, piemēram, slēdži, spiedpogas, indikatori, līmeņrāži, mērcaurules, vārsti, krāni, ventilācijas izvadi, ir skaidri marķēti ar uzrakstiem valsts valodā un darba valodā. Cauruļvadus ieteicams marķēt ar atbilstošu krāsu, lai norādītu cauruļvadu lietošanas mērķi. Vārsti un krāni ir aprīkoti ar vārsta stāvokļa indikatoriem, lai vizuāli varētu noteikt, vai vārsti ir atvērti vai aizvērti, bet uz roktura ir norādīts griešanās virziens, kurš vispārējā gadījumā vārstu aizvēršanai ir pulksteņa rādītāju kustības virziens; 150.23. uz kuģa atrodas nepieciešamie instrumenti un rezerves daļas galvenajai enerģētiskajai iekārtai ar sistēmām un palīgiekārtai, kā arī elektroiekārtām tādā apjomā, lai veiktu plānveida tehnisko apkalpošanu un vienkāršus avārijas remontus. Šie instrumenti un rezerves daļas ir cieši nostiprinātas un novietotas viegli pieejamā vietā; 150.24. zvejas kuģi ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām ievēro šo noteikumu 150.–288. punktā un 5. nodaļā minētās prasības, kā arī šo noteikumu 4.4. apakšnodaļā minētās prasības; 150.25. zvejas kuģi ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām izpilda visas administrācijas prasības, lai nodrošinātu, ka visi mehānismi un iekārtas droši darbojas jebkuros ekspluatācijas apstākļos (arī zvejas kuģim veicot manevrus) un ir ieviesta atzīto organizāciju noteikumiem atbilstoša regulāru pārbaužu un testēšanu kārtība visu mehānismu nepārtraukti stabilas darbības nodrošināšanai. 156 151. Saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām uz zvejas kuģa ir dokuments, kas apliecina, ka zvejas kuģis ir piemērots ekspluatācijai ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām. 157 4.2. Mehānismi un elektroiekārtas uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks 4.2.1. Mehāniskās iekārtas 4.2.1.1. Mehānismi 152. Zvejas kuģa galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem. 158 153. Ja mehānismam vai dzinējam pastāv iespēja pārsniegt maksimāli atļauto rotācijas ātrumu, uzstāda joņaizsardzību. 159 154. Ja iekšdedzes dzinēja cilindra diametrs ir lielāks nekā 200 mm vai kartera tilpums ir lielāks nekā 0,6 m3, iekšdedzes dzinēju karterus aprīko ar atzīta tipa un pietiekama šķērsgriezuma laukuma redukcijas vārstiem, lai mazinātu sprādziena radītās sekas. 160 155. Galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiediena traukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nodrošina, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā netiek pārsniegts. 161 156. Visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas pārvadei mehānismiem, kas nodrošina kuģa kustību, kuģošanas drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā dzinēja tipu, kas piedzen šos pievadus un vārpstas un kura sastāvdaļa šī vārpsta vai pievads ir. 162 157. Galvenos dzeniekārtas mehānismus, ja nepieciešams, arī palīgmehānismus, aprīko ar automātiskās apturēšanas ierīcēm būtisku bojājumu gadījumā (piemēram, eļļošanas sistēmas defekti, kas ātri var radīt nopietnus bojājumus, pilnīgu salūšanu vai sprādzienu). Uzstāda avārijas signalizāciju, kas dod trauksmes signālu pirms mehānisma automātiskās apturēšanas. Administrācija atļauj izmantot līdzekļus, kas atslēdz automātiskās apturēšanas ierīces. Ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas apstākļus, administrācija var atbrīvot kuģi no šīs prasības izpildes. 163 4.2.1.2. Atpakaļgaitas nodrošināšanas līdzekļi 158. Kuģi aprīko ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību normālos ekspluatācijas apstākļos. 164 159. Pārbauda jūrā mehānismu spēju pietiekami īsā laika sprīdī mainīt dzenskrūves virzošā spēka virzienu un tādējādi pieņemami īsā ceļa posmā apturēt kuģi, kas iet ar maksimālo ekspluatācijas ātrumu. 165 4.2.1.3. Tvaika katli, barošanas sistēmas un tvaika vadi 160. Katru tvaika katlu un katru utilizācijas tvaika ģeneratoru aprīko vismaz ar diviem pietiekamas caurplūdes drošības vārstiem. Ņemot vērā tvaika katla vai utilizācijas tvaika ģeneratora ražību vai citus raksturlielumus, administrācija var atļaut saskaņā ar atzītas organizācijas noteikumiem uzstādīt tikai vienu drošības vārstu, ja tā ir pārliecināta, ka ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret pārmērīgi lielu spiedienu katlā. Ja ekspluatācijas laikā tvaika cauruļvados ir iespējama darba spiediena pārsniegšana, šos tvaika cauruļvadus aprīko ar pietiekamas caurplūdes drošības vārstiem. 166 161. Katru katlu, kas darbojas ar šķidro vai gāzveida kurināmo un ir paredzēts ekspluatācijai bez pastāvīgas personāla uzraudzības, aprīko ar automātiskām drošības ierīcēm, kas atslēdz degvielas padevi un ieslēdz trauksmes signalizāciju, ja ūdens līmenis kļūst zemāks par pieļaujamo, rodas traucējumi gaisa padevē vai nodziest liesma. Automātiskajai vadības sistēmai paredz līdzekļus, kas neļauj padot šķidro degvielu vai gāzi kurtuvē, kamēr nav veikta kurtuves ventilācija. Ieteicamais kurtuves ventilācijas laiks ar maksimālo gaisa padevi ir vismaz trīs minūtes. 167 162. Jaunu zvejas kuģu katlus aprīko ar līdzekļiem barošanas ūdens kvalitātes uzraudzībai un kontrolei, kā arī nodrošina ierīces, ar kurām novērš eļļas, degvielas un citu piesārņotāju iekļūšanu katlā, kas var nelabvēlīgi iedarboties uz katlu. 168 163. Administrācija īpaši izvērtē tvaika katlu iekārtas, lai nodrošinātu, ka barošanas sistēmas, kontroles mēraparāti un drošības aprīkojums atbilst atzītās organizācijas prasībām un nodrošina tvaika katlu, spiediena trauku un tvaika cauruļvadu drošību. Pirms tvaika katla un tvaika cauruļvadu nodošanas ekspluatācijā veic tvaika katla, tā sistēmu un tvaika cauruļvadu, ja nepieciešams, hidraulisko pārbaudi. 169 164. Tvaika katlu mēriekārtas ir verificētas atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu. 170 165. Tvaika katlu apskates un hidrauliskās pārbaudes veic saskaņā ar atzītās organizācijas prasībām. 171 166. Pie tvaika katla vadības pults atrodas katla iedarbināšanas un apturēšanas instrukcija valsts valodā un darba valodā. 172 167. Katru tvaika cauruli un katru tās savienojumu projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai tie izturētu maksimālo darba spiedienu, kas uz tiem var iedarboties. 173 168. Nodrošina līdzekļus, ar ko iztukšo katru tvaika cauruli, kurā citādi varētu rasties bīstams hidrauliskais trieciens. 174 169. Ja tvaika cauruļvads var saņemt tvaiku no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, tad šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru. 175 4.2.1.4. Sakari starp stūres māju un mašīntelpu 170. Paredz divus neatkarīgus sakaru līdzekļus starp stūres māju un vadības pulti mašīntelpā. Viens no tiem ir mašīnas telegrāfs. 176 171. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, un kuru galvenos dzeniekārtas mehānismus vada no stūres mājas, administrācija var atļaut izmantot sakaru līdzekļus, kas atšķiras no mašīnas telegrāfa. 177 4.2.1.5. Dzeniekārtas mehānismu vadība no stūres mājas 172. Ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas: 172.1. visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrums, dzenskrūves virzošā spēka virziens un maināmā soļa dzenskrūves solis ir pilnībā regulējams no stūres mājas; 172.2. šo noteikumu 172.1. apakšpunktā paredzēto distances vadību nodrošina ar vadības līdzekļiem, kas atbilst atzītu organizāciju noteikumiem un kuros, ja tas nepieciešams, paredz līdzekļus, kas izslēdz galveno dzeniekārtas mehānismu pārslodzes iespēju; 172.3. stūres mājā paredz no šo noteikumu 172.1. apakšpunktā minētajām ierīcēm neatkarīgu galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci; 172.4. dzeniekārtas mehānismu distances vadība vienlaicīgi ir iespējama tikai no vienas vadības pults, ja ir atļauts izmantot savstarpēji saistītus vadības līdzekļus. Uz katras pults paredz indikāciju, kas norāda, no kādas pults dzeniekārtas mehānismus attiecīgajā brīdī vada. Vadības pārslēgšana starp stūres māju un mašīntelpu ir iespējama tikai mašīntelpā vai centrālajā mehānismu vadības pultī. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, administrācija var atļaut vadības pulti mašīntelpā izmantot tikai kā avārijas pulti, ja ir ierīkota pietiekama kontroles un vadības sistēma stūres mājā; 172.5. stūres mājā uzstāda šo noteikumu 157. punktā paredzēto avārijas signalizāciju un indikatorus, kas fiksē: 172.5.1. dzenskrūves griešanās ātrumu un virzienu zvejas kuģiem ar fiksētā soļa dzenskrūvi; 172.5.2. dzenskrūves griešanās ātrumu un lāpstiņu stāvokli zvejas kuģiem ar maināmā soļa dzenskrūvi; 172.5.3. signalizāciju par galvenā dzinēja avārijas apturēšanu; 172.6. paredz iespēju galvenos dzeniekārtas mehānismus vadīt no vietējās vadības pults, ja pārstāj darboties kāds no distances vadības sistēmas elementiem; 172.7. ja administrācija uzskata to par vajadzīgu, distances vadības sistēmu projektē tā, lai, tai pārstājot darboties, atskanētu trauksmes signāls un tiktu saglabāts iepriekšējais ātrums un dzenskrūves virzošā spēka virziens, līdz mehānismu vadība tiek turpināta no vietējās vadības pults; 172.8. galveno mehānismu automātisko palaišanas mēģinājumu skaitu ierobežo, lai neizsmeltu palaišanas iespējas. Paredz brīdinājuma signalizāciju, kas norāda uz zemu gaisa spiedienu palaišanas sistēmā, bet kas ieslēdzas pie tāda gaisa spiediena, kurā vēl ir iespējama galvenā dzinēja palaišana. 178 173. Ja galvenie mehānismi un ar tiem saistītie palīgmehānismi, tai skaitā galvenie elektroenerģijas avoti, ir apgādāti ar dažāda līmeņa automātiskajām un distances vadības sistēmām un mašīntelpas personāls veic nepārtrauktu mehānismu uzraudzību no centrālās vadības pults, centrālo vadības pulti projektē, aprīko un uzstāda tā, lai mehānismu darbs būtu tikpat drošs un efektīvs kā tad, ja tiktu veikta tieša mehānismu uzraudzība. 179 174. Automātiskajās palaišanas, vadības un kontroles sistēmās iekļauj automātisko sistēmu atslēgšanas līdzekļus, ko var izmantot arī jebkura automātisko un distances vadības sistēmu elementa bojājuma gadījumā. 180 4.2.1.6. Saspiestā gaisa sistēmas 175. Paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru ūdens dzesētāju apvalkos vai korpusā un dzesētājos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar efektīviem spiediena samazināšanas līdzekļiem. 181 176. Uz jauniem zvejas kuģiem pirms saspiestā gaisa sistēmas ekspluatācijas uzsākšanas visiem spiedtraukiem ar sistēmām veic hidraulisko pārbaudi. 182 177. Iekšdedzes dzinēju saspiestā gaisa palaišanas sistēmas aizsargā pret šo dzinēju karsto gāzu nokļūšanu sistēmā, novēršot sprādziena draudus. 183 178. Kompresoru gaisa ieplūdes kolektori ir novietoti tādās vietās, kur gaiss nesatur degošas vai toksiskas gāzes vai izgarojumus, un šie kolektori ir apgādāti ar filtriem. Gaisa izplūdes caurules, ja nepieciešams, tiek izolētas, lai apkalpei novērstu apdegumus. 184 179. Visi uzpildes gaisa cauruļvadi no palaišanas gaisa kompresoriem tiek tieši savienoti ar palaišanas gaisa baloniem, bet visi palaišanas cauruļvadi no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem ir pilnīgi nošķirti no kompresoru cauruļvadiem. 185 180. Eļļas iekļūšanas iespēju saspiestā gaisa cauruļvados un spiedtraukos samazina līdz minimumam un paredz līdzekļus šo cauruļvadu un spiedtrauku attīrīšanai no šķidrumiem. 186 181. Spiedtraukus un kompresorus aprīko ar manometriem, kuri ir verificēti atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu. 187 182. Spiedtrauku un drošības vārstu pārbaudes veic saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām. Spiedtrauku hidraulisko pārbaudi veic ne retāk kā reizi 10 gados, bet iekšējo apskati ne retāk kā reizi piecos gados. Ja kakliņa diametrs neļauj veikt spiedtrauka iekšējo apskati, veic spiedtrauka hidraulisko pārbaudi. 188 183. Ja saspiestā gaisa cauruļvads var saņemt saspiesto gaisu no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru. 189 4.2.1.7. Degvielu, smērvielu un citu uzliesmojošu šķidrumu lietošanas kārtība 184. Naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgtā trauka tests), nevar izmantot kā degvielu uz zvejas kuģiem. Izņēmums ir avārijas ģeneratori, kuros var izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 °C. Administrācija atļauj uz zvejas kuģa izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 °C, ja ir izpildīti drošības pasākumi, kurus administrācija uzskata par pietiekamiem, un tiek ievērots nosacījums, ka telpās, kurās degviela tiek uzglabāta un izmantota, temperatūra vienmēr ir par 10 °C zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra. 190 185. Paredz drošus un efektīvus līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek izmantotas mērīšanas caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var izmantot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde. 191 186. Izmanto līdzekļus, kas nepieļauj pārāk liela spiediena rašanos naftas produktu tankā un degvielas sistēmas daļā, tai skaitā uzpildes caurulēs. Redukcijas vārstiem, gaisa un pārplūdes caurulēm jāatslogo sistēma drošā vietā un veidā. 192 187. Uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no augstāk par zvejas kuģa dubulto dibenu izvietotiem degvielas uzglabāšanas, nostādināšanas un patēriņa tankiem, tieši pie šiem tankiem uzstāda vārstus, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kur izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas. Atsevišķos gadījumos, ja degvielas tanki ir izvietoti dzenvārpstas vai cauruļvadu tuneļos vai citās līdzīgās vietās, pie tiem uzstāda vārstus, bet ugunsgrēka gadījumā jābūt iespējai noslēgt degvielas padevi uz tiem ar citu vārstu, kas papildus izvietots uz caurules vai caurulēm ārpus šāda tuneļa vai tam līdzīgas vietas. Ja šāds papildu vārsts ir uzstādīts mašīntelpā, jābūt iespējai to noslēgt no vietas ārpus mašīntelpas. 193 188. Degvielas sūkņi ir atdalīti no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem, kuri darbojas slēgtā sistēmā. Ja degvielas tanki tiek izmantoti arī kā balasta tanki, paredz drošus līdzekļus, lai atdalītu balasta un degvielas sistēmas. 194 189. Degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz sakarsētām virsmām. Veic pasākumus, kas novērš iespēju, ka degviela, kas varētu zem spiediena izšļākties no sūkņiem, filtriem vai sildītājiem, nonāk uz sakarsētām virsmām. 195 190. Degvielas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, elastīgas caurules izmanto minimāli. Elastīgās caurules un to gala savienojumi (vītnes vai atloka) ir ar adekvātu izturību un rūpnieciski izgatavoti no atzītiem ugunsdrošiem materiāliem vai apšūti ar ugunsdrošu materiālu saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem. 196 191. Vietās, kur tas ir nepieciešams, uz degvielas un eļļas cauruļvadiem uzstāda apvalkus vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados. Cauruļvadus aizsargā pret pārrīvēšanos ekspluatācijas laikā. 197 192. Ja iespējams, degvielas tanki ir zvejas kuģa konstrukcijas daļa un tie ir izvietoti ārpus "A" klases mašīntelpām. Ja degvielas tankus, kuri nav dubultdibena tanki, nepieciešams izvietot mašīntelpā vai tai līdzās, vismaz viena minētā tanka vertikālā siena sakrīt ar mašīntelpu norobežojošu starpsienu, un vēlams, lai tā būtu kopēja ar šajā rajonā izvietoto dubultdibena tanku sienu. Šādu degvielas tanku virsma mašīntelpā ir iespējami mazāka. 198 193. Degvielas tankos, kas ir izvietoti "A" klases mašīntelpās, nedrīkst atrasties degviela ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgta trauka tests). Izvairās no atsevišķi stāvošu degvielas tanku izvietošanas ugunsbīstamās vietās un īpaši "A" klases mašīntelpās. Ja ir atļauta atsevišķi stāvošu degvielas tanku uzstādīšana, tos uzstāda uz pietiekama izmēra hermētiska paliktņa, kura drenāžas caurule savienota ar pietiekama izmēra noplūdes degvielas tanku. 199 194. Aprīkojums spiedieneļļošanas sistēmās izmantojamās eļļas uzglabāšanai, sadalei un izmantošanai atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Šis aprīkojums "A" klases mašīntelpās un, ja iespējams, arī citās mašīntelpās atbilst vismaz šo noteikumu 184., 186., 189., 190. un 191. punkta prasībām un, ja saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem nepieciešams, arī 185. un 187. punkta prasībām. Ir atļauta caurteces novērošanas stiklu izmantošana eļļošanas sistēmās, ja ir eksperimentāli pierādīts, ka šie stikli ir pietiekami ugunsdroši. 200 195. Aprīkojums degtspējīgas eļļas uzglabāšanai, sadalei un izmantošanai spiedieneļļošanai jaudas pārvades sistēmās atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Vietās, kur atrodas potenciāli uzliesmošanas avoti, šis aprīkojums atbilst vismaz 185. un 189. punktā minētajām prasībām un attiecībā uz izturību un konstrukciju arī 186., 190. un 191. punktā minētajām prasībām. 201 196. Šķidro degvielu, eļļu un citus uzliesmojošus naftas produktus neuzglabā priekšpīķa tankos. 202 4.2.1.8. Atsūknēšanas sistēma 197. Kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas visos ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt jebkuru zvejas kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus), zvejas kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri un galsveri. Veic visu nepieciešamo, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas īscaurulēm. Pieļaujams atsevišķos zvejas kuģa nodalījumos neuzstādīt atsūknēšanas līdzekļus, ja administrācija uzskata, ka tas nevar negatīvi iespaidot zvejas kuģa drošību. 203 198. Atsūknēšanas sistēmas cauruļvadi, blīves un aprīkojums ir izgatavots no tērauda vai cita līdzvērtīga ugunsdroša materiāla. Visas īscaurules ir aprīkotas ar aizsargsietiem vai filtriem. 204 199. Uz katra zvejas kuģa paredz vismaz divus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu, no kuriem viens var būt ar piedziņu no galvenā dzinēja. Kā atsūknēšanas sūkņus var izmantot balasta sūkņus vai citus vispārējas nozīmes sūkņus ar pietiekamu jaudu. Administrācija var atļaut papildus izmantot autonomu pārvietojamu atsūknēšanas sūkni ar ražību, ne mazāku par 50 m3/h, ja ir nodrošināta tā pienācīga uzglabāšana no ugunsdrošības un kuģa vispārējās drošības viedokļa. 205 200. Nodrošina tādu atsūknēšanas sūkņa jaudu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz divi metri sekundē. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējais diametrs ir vismaz šāds: 206 d – cauruļu iekšējais diametrs milimetros;L, B un D – kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.Saskaņā ar formulu noteikto atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējo diametru noapaļo līdz tuvākajam administrācijai pieņemamam standarta izmēram. 201. Katru šajos noteikumos paredzēto atsūknēšanas sūkni tieši pievieno iesūkšanas īscaurulēm, kas novietotas mašīntelpas labās un kreisās puses satecēs. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 75 metriem, tikai viens atsūknēšanas sūknis ir tieši pievienots iesūkšanas īscaurulei, kas novietota mašīntelpas satecēs. 207 202. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu iekšējais diametrs nav mazāks par 50 mm. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu izmērus un izvietojumu nosaka tādu, lai atsūknēšanas sūkņa jaudu var pilnībā izmantot jebkura zvejas kuģa nodalījuma atsūknēšanai (no triecienstarpsienas līdz pakaļējā pīķa starpsienai). 208 203. Ar administrācijas piekrišanu atsūknēšanas ežektoru kopā ar neatkarīgas piedziņas augstspiediena jūras ūdens sūkni uzskata par vienu no šo noteikumu 199. punktā noteiktajiem atsūknēšanas sūkņiem. 209 204. Uz zvejas kuģiem, kur zivju apstrādes dēļ slēgtās telpās uzkrājas daudz ūdens, paredz atbilstošu drenāžas sistēmu. 210 205. Caur degvielas, balasta vai dubultā dibena tankiem neizvieto atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus, izņemot, ja tiek izmantoti biezsienu tērauda cauruļvadi. 211 206. Atsūknēšanas un balasta sistēmas veido tā, lai caur tām jūras vai balasta ūdens nevarētu nokļūt kravas telpās, mašīntelpās vai arī no viena ūdensdroša nodalījuma citā. Atsūknēšanas sistēmas iesūkšanas īscaurules, kuras ir pievienotas sūknim, kas sūknē jūras vai balasta ūdeni, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem vai krāniem, kas nevar būt vienlaicīgi atvērti uz satecēm un jūras ūdens sūknēšanai vai uz satecēm un balasta tankiem. Arī atsūknēšanas sistēmas vārstu kārbās uzstāda neatgriezeniskus vārstus. 212 207. Atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams visos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību. 213 208. Katru kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus) aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka ūdeņu uzkrāšanos šajos nodalījumos, un skaņas un gaismas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze (piemēram, stūres mājā, centrālajā vadības telpā). Paredz līdzekļus periodiskai signalizācijas pārbaudei katram kuģa nodalījumam. 214 4.2.1.9. Stūres iekārta 209. Kuģi aprīko ar atzītu organizāciju prasībām atbilstošu galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu. Galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu konstruē tā, lai viena pievada darbība neapstātos, ja pārstāj darboties otrs pievads (cik tas praktiski iespējams). 215 210. Ja galvenais stūres pievads sastāv no diviem vai vairākiem spēka agregātiem un, pārstājot darboties kādam no šiem spēka agregātiem, galvenais stūres pievads spēj nodrošināt stūres darbību atbilstoši šo noteikumu 218. punktā minētajām prasībām, nav nepieciešams uzstādīt rezerves stūres pievadu. Katru spēka agregātu darbina no atsevišķa pieslēguma. 216 211. Ja stūres pievadu darbina no enerģijas avota, stūres mājā ir stūres stāvokļa rādītājs. Stūres stāvokļa rādītājs darbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas. 217 212. Jebkura stūres pievada defekta gadījumā stūres mājā nodrošina trauksmes signāla iedarbināšanu. 218 213. Stūres mājā uzstāda elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējiem un elektroķēdēm paredz aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī brīdinājuma signalizāciju par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem. Ja ierīko aizsardzību pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu, to aprēķina vismaz dubultam aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumam. Aizsardzībai jāiztur atbilstošās palaišanas strāvas. 219 214. Galveno stūres pievadu projektē pietiekami izturīgu un tādu, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību ar maksimālu ekspluatācijas ātrumu. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē tā, lai tie nesabojātos, zvejas kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo ātrumu vai manevrējot zvejas laikā. 220 215. Galvenajam stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 35° otrā bortā, ja zvejas kuģim ir lielākā atļautā iegrime un lielākais ekspluatācijas ātrums. Galvenā stūres pievada jauda ir pietiekama, lai stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 30° otrā bortā minētajos apstākļos būtu veicama ne ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus. 221 216. Galvenā stūres pievada spēka agregātu konstruē tā, lai to var iedarbināt no stūres mājas ar roku vai tas iedarbojas automātiski, kad atjaunojas jaudas padeve pēc tās atslēgšanās. 222 217. Rezerves stūres pievads ir pietiekami izturīgs un atbilstošs, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību, ja tas brauc ar kuģošanai paredzēto ātrumu, kā arī lai tas būtu ātri iedarbināms avārijas situācijā. 223 218. Rezerves stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 15° vienā bortā līdz 15° otrā bortā 60 sekunžu laikā, zvejas kuģim ejot ar pusi no maksimālā ekspluatācijas ātruma vai ar septiņu mezglu ātrumu (izvēlas lielāko). Lai izpildītu šo nosacījumu, ja nepieciešams, rezerves stūres pievadam uzstāda spēka agregātu. Ja šis spēka agregāts darbojas ar elektroenerģiju, avārijas enerģijas avotam jābūt spējīgam darbināt palīgmehānismus stūres aktivizēšanai vismaz 10 minūtes. 224 219. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, nodrošina elektrisko vai elektrohidraulisko stūres pievadu barošanu ar pēc iespējas atstatu novietotām vismaz divām neatkarīgām ķēdēm un katru pieslēdz tieši galvenajam sadales skapim. 225 4.2.1.10. Mehāniķu trauksmes signāls 220. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, aprīko ar mehāniķu trauksmes signālu, kuru var ieslēgt no dzinēju vadības telpas vai attiecīgi no vietējās vadības posteņa un kurš ir labi dzirdams mehāniķu kajītēs, kopkajītēs, ēdamtelpās, smēķēšanas vietās un uz slēgtajiem darba klājiem. 226 4.2.1.11. Saldēšanas sistēmas loma saglabāšanai 221. Saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši administrācijas prasībām, ņemot vērā sistēmu drošību un hlora fluora oglekļu (CFCs) vai citu ozona slāni noārdošu vielu (kas ir kaitīgas cilvēka veselībai vai apkārtējai videi) izmešu daudzumu un koncentrāciju. 227 222. Saldēšanas sistēmās atļauts izmantot tikai administrācijas atzītus aukstuma aģentus. Metilhlorīdu vai CFCs, kuru ozona slāņa noārdīšanas potenciāls ir augstāks nekā 5 % no CFC-11, aizliegts izmantot par aukstuma aģentu. 228 223. Saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos un sprādzieniem, kā arī aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kura nepieļauj bīstamu temperatūras un spiediena maiņu. 229 224. Saldēšanas sistēmas, kurās kā aukstuma aģentu izmanto toksiskas vai viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar drenāžas sistēmām, kas minētās vielas izvada uz vietām, kur aukstuma aģents vairs nerada briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz tā. 230 225. Visus zvejas kuģa nodalījumus, kuros izvieto saldēšanas sistēmas mehānismus (tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, kuros tiek uzglabāti toksiski aukstuma aģenti), atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām. Katru šādu nodalījumu aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas sistēmu, kuras indikators izvietots blakus telpā pie ieejas saldēšanas mehānismu nodalījumā. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu un ūdens sprinkleru sistēmu. 231 226. Ja, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus, tāds izvietojums nav praktiski iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot zvejas kuģa mašīntelpā. Šajā gadījumā izmanto tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas, pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošiem cilvēkiem, kā arī uzstāda signalizāciju, kura brīdina, ja noplūdes dēļ nodalījumā izveidojas bīstama gāzu koncentrācija. 232 227. Lai novērstu cilvēku ieslēgšanas iespēju saldēšanas mehānismu telpās un saldēšanas kamerās, signalizāciju no šīm telpām izvieto stūres mājā vai centrālajā vadības pultī, vai avārijas izejās. Vismaz viena izeja no katras šīs telpas ir atverama no iekšpuses. Ja tas ir praktiski iespējams, izejas no telpām, kurās atrodas ar toksisku vai viegli uzliesmojošu gāzi darbināmas saldēšanas iekārtas, nedrīkst ierīkot tā, lai tās tieši vestu uz dzīvojamām telpām. 233 228. Ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu gāzi, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes dēļ aparāts nebūs pieejams. Šim nolūkam var izmantot elpošanas aparātus, kas iekļauti zvejas kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumā, ja tie ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Elpošanas aparātus apgādā ar rezerves cilindriem. 234 229. Uz zvejas kuģa ir sīkas instrukcijas par saldēšanas iekārtu drošu ekspluatāciju un rīcību avārijas situācijās valsts valodā un darba valodā. 235 4.2.2. Elektriskās iekārtas 4.2.2.1. Galvenais elektroenerģijas avots 230. Ja elektriskā jauda ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina zvejas kuģa kustībai un drošībai būtisku palīgmehānismu darbību, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv vismaz no diviem ģeneratoriem, no kuriem vienu var darbināt ar galveno dzinēju. Saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem administrācija var akceptēt citas iekārtas ar līdzvērtīgu elektroenerģijas ražotspēju. 236 231. Ģeneratoru jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteiktās funkcijas, izņemot zvejai, zivju apstrādei un saglabāšanai nepieciešamās jaudas, ja viens no ģeneratoriem apstājas. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, elektriskā jauda ir pietiekama tikai to iekārtu darbam, kuras nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, ja viens no ģeneratoriem apstājas. 237 232. Zvejas kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteikto funkciju izpildi neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena. 238 233. Ja šo noteikumu 4.2.2.1. apakšnodaļā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību. 239 234. Galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots (tai skaitā arī transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārtrauktu darboties avārijas apgaismošanas sistēma. 240 235. Avārijas apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots avārijas elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties galvenā apgaismošanas sistēma. 241 236. Ja zvejas kuģim ir tikai elektriski ieslēdzamas navigācijas ugunis, to darbību nodrošina no atsevišķa sadales slēgdēļa, nodrošinot piemērotu veidu, kā kontrolēt šo uguņu darbību. 242 4.2.2.2. Avārijas elektroenerģijas avots 237. Paredz autonomu avārijas elektroenerģijas avotu, ko saskaņā ar administrācijas prasībām izvieto virs galvenā klāja ārpus mašīntelpām. Autonomais avārijas elektroenerģijas avots spēj darboties, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas. 243 238. Ņemot vērā palaišanas strāvas stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avots nodrošina vienlaicīgu vismaz trīs stundu darbu (uz kuģiem ar garumu 45 metri un lielāku – astoņu stundu darbu) šādām iekārtām: 238.1. ultraīsviļņu radioiekārtām un, ja tādas ir, arī šādām radioiekārtām: 238.1.1. vidējo viļņu radioiekārtām; 238.1.2. zvejas kuģa–zemes stacijai; 238.1.3. vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtām; 238.2. zvejas kuģa iekšējām sakaru iekārtām, ugunsgrēka atklāšanas sistēmām un signalizācijai, kas nepieciešama avārijas gadījumos; 238.3. signālugunīm un avārijas apgaismojumam: 238.3.1. glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā jūras apgaismojumam; 238.3.2. koridoros, uz trapiem un pie izejām; 238.3.3. telpās, kurās izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti; 238.3.4. vadības pultīs; 238.3.5. zivju kraušanas un apstrādes telpās; 238.4. ugunsdzēsības sūknim, ja tāds ir. 244 (Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 29) 239. Avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators v

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.