245 240. Avārijas enerģijas avotu, kā arī signālugunis un avārijas apgaismojumu pastāvīgi uztur labā darba kārtībā un regulāri pārbauda.
\n246 241. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un administrācijas prasībām atbilstošu palaišanas iekārtu. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora palaišanas līdzeklis, vienīgo palaišanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu pilnībā iztukšot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu.
\n247 242. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tā bez uzlādēšanas ir spējīga izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās perioda laikā spriegumu +/–12 % no nominālā. Galvenā elektroenerģijas avota bojājuma gadījumā šī akumulatoru baterija automātiski pieslēdzas pie avārijas slēgdēļa un nekavējoties apgādā ar enerģiju šo noteikumu 238.2. un 238.3. apakšpunktā noteiktos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar rokas slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma.
\n248 243. Avārijas slēgdēli uzstāda iespējami tuvu avārijas elektroenerģijas avotam saskaņā ar šo noteikumu 237. punkta prasībām. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir ģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda tajā pašā vietā, ja vien tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu. Galveno slēgdēli un avārijas slēgdēli uzstāda tā, lai tos vienlaicīgi nevarētu sabojāt ugunsgrēks vai ūdens ieplūšana. Slēgdēļi ir nepārprotami marķēti. Drošinātāju kārbas un drošinātāju turētājus regulāri pārbauda, lai pārliecinātos, ka ir lietoti pareizās vērtības drošinātāji.
\n249 244. Uzstādītās akumulatoru baterijas izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju neuzstāda telpā, kurā atrodas avārijas slēgdēlis. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas brīdina, ka baterijas, kuras ir avārijas elektroenerģijas avots, izlādējas. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēlis saņem elektroenerģiju no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kuram uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumu. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai tad, ja pārstāj darboties galvenais elektroenerģijas avots, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas apgāde. Ja sistēma ir paredzēta arī atgriezeniskām operācijām, fīderim arī uz avārijas slēgdēļa nodrošina aizsardzību vismaz pret īssavienojumu.
\n250 245. Avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to piedzen, un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai tie varētu strādāt ar pilnu slodzi, gan zvejas kuģim esot uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22,5° uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10° uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan jebkurā šo leņķu kombinācijā norādītajās robežās.
\n251 246. Avārijas elektroenerģijas avotus un automātisko palaišanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai zvejas kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt, zvejas kuģim esot ekspluatācijā.
\n252 247. Avārijas dīzeļģeneratora telpā pie dzinēja palaišanas pults atrodas instrukcija valsts valodā un darba valodā avārijas dīzeļģeneratora palaišanai un pieslēgšanai pie avārijas slēgdēļa.
\n253 4.2.2.3. Aizsardzība pret šoku, ugunsgrēku vai citām briesmām 248. Elektrodzinēju un aprīkojuma atklātās metāla daļas, kurām nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kuras bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē, izņemot gadījumus, ja elektrodzinēji un iekārtas:
\n248.1. strādā ar līdzstrāvu, kuras spriegums nepārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 55 V, turklāt, lai iegūtu šo spriegumu, netiek izmantoti autotransformatori;
\n248.2. strādā ar strāvu, kuras spriegums nepārsniedz 250 V no izolētiem drošības transformatoriem, kas baro tikai vienu patērētāju;
\n248.3. ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu.
\n254 249. Atļauts izmantot tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas strādā ar drošu spriegumu. Šā aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kas bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē. Administrācija pieprasa papildu drošības pasākumus attiecībā uz pārnēsājamām elektriskajām lampām, instrumentiem un citu līdzīgu aprīkojumu, ko izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja.
\n255 250. Visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai, tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas.
\n256 251. Galveno un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju aparātiem un ierīcēm. Slēgdēļu aizmugures un sānus, ja nepieciešams, arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšējā panelī nedrīkst uzstādīt vaļējus elementus, kas ir zem lielāka sprieguma attiecībā pret zemi nekā administrācijas noteiktais. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē, kur tas nepieciešams, uzstāda dielektriskus paklājus vai režģi. Galveno un avārijas slēgdēļus attiecīgi marķē.
\n257 252. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, aizliegts izmantot zvejas kuģa korpusu kā otru vadītāju spēka, apgaismes un apkures elektrotīkliem.
\n258 253. Šī prasība neizslēdz iespēju, saskaņojot ar administrāciju, izmantot:
\n253.1. katoda pretkorozijas aizsardzības sistēmas;
\n253.2. ierobežotas un vietēji iezemētas sistēmas;
\n253.3. izolācijas līmeņa kontroles iekārtas, ja noplūdes strāvas vissliktākajos apstākļos nepārsniedz 30 mA.
\n259 254. Ja zvejas kuģa korpusu izmanto kā otro vadītāju, visi gala atzarojumi (t. i., visas ķēdes, kas ir pieslēgtas pēc pēdējās aizsargierīces) sastāv no diviem vadiem, kā arī tiek veikti īpaši ar administrāciju saskaņoti drošības pasākumi.
\n260 255. Ja spēka, apgaismes vai apkures ķēdēm izmanto neiezemētu primāro vai sekundāro strāvas sadales sistēmu, paredz ierīci, kas nodrošina nepārtrauktu izolācijas līmeņa kontroli attiecībā pret zemi.
\n261 256. Ja strāvas sadales sistēma ir izveidota saskaņā ar šo noteikumu 248. punkta nosacījumiem un izmanto līdzstrāvu, kuras spriegums pārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem pārsniedz 55 V, paredz ierīci, kas nodrošina nepārtrauktu izolācijas līmeņa kontroli attiecībā pret zemi un dod skaņas vai gaismas signālu, ja izolācijas līmenis kļūst nepieļaujami zems.
\n262 257. Ja ierobežota garuma sadales sistēma strādā no līdzstrāvas, kuras spriegums nepārsniedz 250 V, vai maiņstrāvas, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 250 V, tās atbilstības nepieciešamību šo noteikumu 248. punkta prasībām nosaka administrācija.
\n263 258. Izņemot atsevišķus gadījumus, ko administrācija pieļauj izņēmuma kārtā, kabeļu metāla aizsargapvalki un bruņas ir elektriski nepārtrauktas un iezemētas.
\n264 259. Visi elektrokabeļi un vadi ir ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, un tos uzstāda tā, lai netiktu mazinātas šīs īpašības. Administrācija īpašos gadījumos (piemēram, augstfrekvences radioiekārtās) atļauj izmantot kabeļus, kas neatbilst minētajai prasībai.
\n265 260. Elektrokabeļus un vadus, ko izmanto atbildīgās vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, zvejas kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, cik tas praktiski iespējams, uzstāda ārpus kambīzes, \"A\" klases mašīntelpām un citām augstas ugunsbīstamības riska zonām, kā arī veļas mazgātavas, zivju pārkraušanas un apstrādes telpām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli, ir uzstādīti caur augstas ugunsbīstamības riska zonām, tiem ir jābūt ugunsizturīga tipa. Šie kabeļi, ja tas iespējams, ir uzstādīti tā, lai tie nevarētu tikt bojāti, starpsienām sakarstot, ja blakus telpā izcēlies ugunsgrēks.
\n266 261. Saskaņā ar administrācijas prasībām veic īpašus drošības pasākumus, ja bojāti kabeļi bīstamajās zonās var radīt ugunsgrēka vai sprādziena draudus.
\n267 262. Vadus nostiprina tā, lai novērstu to pārrīvēšanās vai cita bojājuma iespēju.
\n268 263. Visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanas īpašības un, kur tas ir nepieciešams, arī ugunsizturīgums.
\n269 264. Saldēšanas iekārtu telpās instalē kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību.
\n270 265. Elektriskās ķēdes aizsargā no īssavienojuma. Tās aizsargā arī pret pārslodzi, izņemot šo noteikumu 4.2.1.9. apakšnodaļā paredzētos gadījumus un gadījumus, ja administrācija pieļauj izņēmumus.
\n271 266. Vietās, kur uzstāda aizsardzības ierīces pret pārslodzi, ir norādīti šo ierīču nomināli vai uzstādītie raksturlielumi.
\n272 267. Apgaismošanas ierīces uzstāda tā, lai neļautu tām pārmērīgi sakarst un bojāt vadus vai citus apkārtējos materiālus.
\n273 268. Ja apgaismošanas un spēka ķēdes beidzas telpās, kurās pastāv ugunsbīstamības vai sprādziena risks, attiecīgos slēdžus ierīko ārpus šīm telpām.
\n274 269. To telpu konstrukcija un ventilācija, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, atbilst administrācijas prasībām.
\n275 270. Telpās, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, neizvieto elektrisko vai cita veida aprīkojumu, kas var aizdedzināt uzliesmojošus tvaikus, izņemot šo noteikumu 272. punktā paredzētos gadījumus.
\n276 271. Akumulatoru baterijas neuzglabā dzīvojamās telpās, izņemot gadījumu, ja tās ir ievietotas hermētiskā konteinerā.
\n277 272. Telpās, kur iespējama uzliesmojošu maisījumu uzkrāšanās, un telpās, kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, neuzstāda elektroiekārtas, ja vien administrācija nav pārliecināta, ka šīs elektroiekārtas ir:
\n272.1. nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem;
\n272.2. tāda tipa, kas izslēdz uzliesmojošo maisījumu aizdedzināšanas iespēju;
\n272.3. paredzētas tieši šai telpai;
\n272.4. paredzētas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās.
\n278 273. Visus koka mastus un stengas aprīko ar zibensnovedējiem. Ja zvejas kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibensnovedējus ar piemērotiem vadiem pievieno vara plāksnei, kas ir piestiprināta zvejas kuģa korpusam iespējami zemāk zem ūdenslīnijas.
\n279 4.3. Mehānismi un elektroiekārtas uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks 4.3.1. Mehāniskās iekārtas 274. Mehānismi atbilst šādām prasībām:
\n274.1. zvejas kuģa galvenos un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem;
\n274.2. visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas pārvadei mehānismiem, kas nodrošina kuģa kustību, kuģošanas drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā dzinēja tipu, kas piedzen šos pievadus un vārpstas un kura sastāvdaļa šī vārpsta vai pievads ir;
\n274.3. ja dzinējam ir paredzēta jūgvārpsta papildu mehānismiem vai citai piedziņai, tad šo papildu mehānismu vai citu piedziņu kopējā jauda nedrīkst pārsniegt dzinēja ražotāja noteikto maksimāli pieļaujamo jaudu, kuru drīkst pārvadīt caur šo jūgvārpstu;
\n274.4. ja vārpsta tiek piedzīta no dzinēja jūgvārpstas ar siksnas vai ķēdes pārvadu, šai vārpstai ir jābūt nostiprinātai gultņos abās pusēs skriemelim vai zobratam;
\n274.5. zvejas rīku hidrauliskās sistēmas, kuras tiek darbinātas no dzinēju jūgvārpstām, ir aprīkotas ar līdzekļiem hidraulisko pievadu atvienošanai no dzinējiem;
\n274.6. siksnas pārvadi ir aprīkoti ar līdzekļiem atsevišķu siksnu spriegošanai;
\n274.7. ja mehānismam vai dzinējam pastāv iespēja pārsniegt maksimāli atļauto rotācijas ātrumu, uzstāda joņaizsardzību;
\n274.8. galvenos un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiedtraukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nodrošina, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā netiek pārsniegts;
\n274.9. galvenā dzinēja instrumentu panelis iekļauj šādas mēriekārtas:
\n274.9.1. dzinēja kloķvārpstas griešanās ātruma kontrolei un veikto apgriezienu skaitīšanai;
\n274.9.2. dzinēja eļļošanas sistēmas spiediena kontrolei;
\n274.9.3. reduktora eļļošanas sistēmas spiediena kontrolei;
\n274.9.4. dzinēja dzesēšanas sistēmas temperatūras kontrolei;
\n274.9.5. akumulatoru bateriju lādēšanas kontrolei;
\n274.9.6. izplūdes gāzu temperatūras kontrolei dzinējiem ar jaudu, lielāku par 250 kW;
\n274.9.7. citu parametru kontrolei, ja to ir paredzējis dzinēja ražotājs;
\n274.10. katrs stacionārais iekšdedzes dzinējs ir aprīkots ar skaņas un gaismas signalizāciju zemam eļļas spiedienam un augstai dzesēšanas šķidruma temperatūrai. Signalizācija tiek uzstādīta uz vadības tiltiņa un mašīntelpās, ja tur atrodas apkalpojošais personāls;
\n274.11. piekaramos dzinējus var ātri un viegli piestiprināt korpusam, un tie ir aprīkoti ar drošības ķēdi vai trosi;
\n274.12. ja piekaramais dzinējs ir izvietots tam speciāli paredzētā kastē, tā ir aprīkota ar drenāžas cauruli, kuras diametrs ir vismaz 50 mm. Kastes izmērs ir pietiekams, lai nodrošinātu dzinēja izcelšanu no ūdens. Degvielas un distances vadības caurules un troses, kuras šķērso kastes sienas, ir hermētiski nostiprinātas šajās sienās;
\n274.13. palīgdzinēji ir nostiprināti tiem paredzētajās cieši pie kuģa korpusa nostiprinātajās pamatnēs, un šie dzinēji ir neatkarīgi no pārējām kuģa sistēmām;
\n274.14. kuģi aprīko ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību normālos ekspluatācijas apstākļos;
\n274.15. ja avārijas stūrēšana tiek veikta no stūres mašīnas telpas, nodrošina sakarus starp stūres māju un stūres mašīnas telpu;
\n274.16. ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas:
\n274.16.1. visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrums, dzenskrūves virzošā spēka virziens un maināmā soļa dzenskrūves solis ir pilnībā regulējams no stūres mājas;
\n274.16.2. stūres mājā uzstāda neatkarīgu galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci.
\n280 275. Saspiestā gaisa sistēmas atbilst šādām prasībām:
\n275.1. paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru ūdens dzesētāju apvalkos vai korpusā un dzesētājos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar efektīviem spiediena samazināšanas līdzekļiem;
\n275.2. uz jauniem zvejas kuģiem pirms saspiestā gaisa sistēmas ekspluatācijas uzsākšanas visiem spiedtraukiem ar sistēmām veic hidraulisko pārbaudi;
\n275.3. iekšdedzes dzinēju saspiestā gaisa palaišanas sistēmas aizsargā pret šo dzinēju karsto gāzu nokļūšanu sistēmā, novēršot sprādziena draudus;
\n275.4. kompresoru gaisa ieplūdes kolektori ir novietoti tādās vietās, kur gaiss nesatur degošas vai toksiskas gāzes vai izgarojumus, un šie kolektori ir apgādāti ar filtriem. Gaisa izplūdes caurules, ja nepieciešams, tiek izolētas, lai apkalpei novērstu apdegumus;
\n275.5. visi uzpildes gaisa cauruļvadi no palaišanas gaisa kompresoriem tiek tieši savienoti ar palaišanas gaisa baloniem, bet visi palaišanas cauruļvadi no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem ir pilnīgi nošķirti no kompresoru cauruļvadiem;
\n275.6. iespēju eļļai iekļūt saspiestā gaisa cauruļvados un spiedtraukos samazina līdz minimumam un paredz līdzekļus šo cauruļvadu un spiedtrauku attīrīšanai no šķidrumiem;
\n275.7. spiedtraukus un kompresorus aprīko ar manometriem, kuri ir verificēti atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu;
\n275.8. spiedtrauku un drošības vārstu pārbaudes veic saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām. Spiedtrauku hidraulisko pārbaudi veic ne retāk kā reizi 10 gados, bet iekšējo apskati ne retāk kā reizi piecos gados. Ja kakliņa diametrs neļauj veikt spiedtrauka iekšējo apskati, veic spiedtrauka hidraulisko pārbaudi;
\n275.9. ja saspiestā gaisa cauruļvads var saņemt saspiesto gaisu no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru.
\n281 276. Degvielu, smērvielu un citu uzliesmojošu šķidrumu lietošanas kārtība:
\n276.1. naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgtā trauka tests), nedrīkst izmantot kā degvielu. Telpās un tankos, kuros degviela tiek uzglabāta, temperatūra vienmēr ir par 10 °C zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra;
\n276.2. degvielas tanki, to uzpildes sistēmas, vārsti un attiecīgie cauruļvadi tiek uzstādīti un apkalpoti tā, lai novērstu degvielas vai tās izgarojumu noplūdes korpusa iekšienē;
\n276.3. degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz karstajām virsmām vai elektriskā aprīkojuma, kas var izraisīt degvielas aizdegšanos. Degvielas tankus novieto pēc iespējas tālāk no sakarsētajām virsmām un tos neizvieto virs trapiem, kāpnēm, katliem, karstām virsmām un elektroiekārtām;
\n276.4. degvielas tanku ventilācijas izvadi un uzpildes īscaurule ir novietota uz atvērta klāja, aizsargātā vietā, tālu no ieplūdes ventilācijas atverēm. Degvielas tanku ventilācijas cauruļu šķērsgriezuma laukums tiek noteikts, ņemot vērā degvielas uzpildes aprīkojumu un maksimālo degvielas uzpildes ātrumu. Degvielas tanku ventilācijas izvadi ir aprīkoti ar atbilstoša izmēra metāla sietiem vai citu līdzvērtīgu aprīkojumu liesmu aizturei;
\n276.5. paredz drošus un efektīvus līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek izmantotas mērīšanas caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var izmantot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde;
\n276.6. uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no degvielas tankiem, tieši pie šiem tankiem uzstāda vārstus, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kurā izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas;
\n276.7. degvielas cauruļvadus neuzstāda dzīvojamās telpās, cik tas praktiski ir iespējams;
\n276.8. degvielas mērcauruļu izvadus neizvieto dzīvojamās telpās;
\n276.9. degvielas sūkņi ir atdalīti no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem, kuri darbojas slēgtā sistēmā. Degvielas recirkulācijas caurules ir pievienotas degvielas patēriņa tankam vai degvielas sūkņa ieplūdei;
\n276.10. degvielas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, elastīgas caurules izmanto minimāli. Elastīgās caurules un to gala savienojumi (vītnes vai atloka) ir ar adekvātu izturību un rūpnieciski izgatavoti no atzītiem ugunsdrošiem materiāliem vai apšūti ar ugunsdrošu materiālu saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem;
\n276.11. vietās, kur tas ir nepieciešams, uz degvielas un eļļas cauruļvadiem uzstāda apvalkus vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados. Cauruļvadus aizsargā pret pārrīvēšanos ekspluatācijas laikā;
\n276.12. ja kuģim ir uzstādīts dzirksteļaizdedzes dzinējs slēgtā kuģa telpā, šai telpai ir jābūt aprīkotai ar mehānisku izplūdes ventilāciju un dabisku ieplūdes ventilāciju. Izplūdes ventilācijas kanāli no telpām, kurās ir novietoti dzirksteļaizdedzes dzinēji vai kurās ir iespējami benzīna tvaiku koncentrācijas avoti, nav savienoti ar jebkādu citu ventilācijas sistēmu. Mehāniskās ventilācijas sistēmas iesūkšanas vieta ir izvietota zem dzinēja tik tuvu, cik praktiski iespējams, vai zemākās vietās, kur benzīna tvaiki var koncentrēties, taču jebkurā gadījumā virs normālā sateču ūdeņu līmeņa šajās telpās. Mehāniski ventilatori un ventilācijas kanāli ir piemēroti lietošanai atmosferā, kura satur benzīna tvaikus;
\n276.13. katra dzirksteļaizdedzes dzinēja vadības pults tiešā tuvumā ir jābūt izkārtai norādei par to, ka:
\n276.13.1. pirms dzinēja palaišanas ir vismaz divas minūtes jāveic telpas mehāniskā ventilācija;
\n276.13.2. degvielas uzņemšanas laikā visām durvīm un iluminatoriem ir jābūt aizvērtiem, un smēķēšana ir kategoriski aizliegta;
\n276.14. benzīna tanki nedrīkst būt korpusa konstrukciju sastāvdaļa. Benzīna tanks ir aprīkots ar efektīvu sistēmu, kura novērš benzīna nokļūšanu telpās un korpusa iekšienē tā uzpildes laikā;
\n276.15. piekarināmo dzirksteļaizdedzes motoru degvielas pārnēsājamās tvertnes uzpilda tikai krastā;
\n276.16. benzīna uzpildes sistēma ir efektīvi savienota vai sazemēta;
\n276.17. avārijas apturēšanas līdzekļi, lai apturētu ikvienu degvielas sūkni un gaisa pieplūdes ventilatoru mašīntelpām un aizvērtu vārstus degvielas tankiem, kuri ir izvietoti virs kuģa dubultdibena tankiem, ir uzstādīti uz klāja ārpus mašīntelpām un dzīvojamām telpām tā, lai ugunsgrēks mašīntelpā nevarētu nogriezt piekļuvi šai vietai;
\n276.18. eļļas tanki, to uzpildes sistēmas, vārsti un attiecīgie cauruļvadi tiek uzstādīti un apkalpoti tā, lai novērstu eļļas noplūdi korpusa iekšienē;
\n276.19. efektīvi līdzekļi, lai informētu par eļļas sistēmas bojājumiem, ir uzstādīti uz kuģa, cik tas praktiski ir iespējams;
\n276.20. ja eļļas tankiem ir uzstādīti stikla cauruļu līmeņrāži, tie ir atbilstošas izturības, mehāniski aizsargāti, un tanki ir aprīkoti ar pašaizverošiem vārstiem;
\n276.21. eļļas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, atbilstoši nostiprina un aizsargā.
\n282 277. Atsūknēšanas sistēmas atbilst šādām prasībām:
\n277.1. kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas visos ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt jebkuru zvejas kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas, ūdens tankus un mazus peldspējas nodrošināšanas nodalījumus), zvejas kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri un galsveri. Veic visu nepieciešamo, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas īscaurulēm. Pieļaujams atsevišķos zvejas kuģa nodalījumos neuzstādīt atsūknēšanas līdzekļus, ja administrācija uzskata, ka tas nevar negatīvi iespaidot zvejas kuģa drošību;
\n277.2. vārstus un krānus, kuri nav atsūknēšanas sistēmas sastāvdaļa, neizvieto uz ūdensnecaurlaidīgajām starpsienām;
\n277.3. atsūknēšanas sistēmas cauruļvadi, blīves un aprīkojums ir izgatavoti no tērauda vai cita līdzvērtīga ugunsdroša materiāla. Visas īscaurules ir aprīkotas ar aizsargsietiem vai filtriem;
\n277.4. uz katra zvejas kuģa paredz vismaz divus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu, no kuriem viens var būt ar rokas piedziņu. Kā atsūknēšanas sūkņus var izmantot balasta sūkņus vai citus vispārējas nozīmes sūkņus ar pietiekamu jaudu. Administrācija var atļaut papildus izmantot autonomu pārvietojamu atsūknēšanas sūkni ar ražību, ne mazāku par 30 m3/h, ja ir nodrošināta tā pienācīga uzglabāšana no ugunsdrošības un kuģa vispārējās drošības viedokļa;
\n277.5. atsūknēšanas sūkņa jaudu nodrošina tādu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz divi metri sekundē. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējais diametrs ir vismaz šāds:
\n283 d – cauruļu iekšējais diametrs milimetros;L, B un D – kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.Saskaņā ar formulu noteikto atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējo diametru noapaļo līdz tuvākajam administrācijai pieņemamam standarta izmēram. Rokas piedziņas atsūknēšanas sūkni uzstāda ārpus mašīntelpas. Jebkurā gadījumā atsūknēšanas sūkņu kopējā ražība ir ne mazāka par ugunsdzēsības sūkņu ražību;277.6. katru šajos noteikumos paredzēto atsūknēšanas sūkni tieši pievieno mašīntelpas iesūkšanas īscaurulei. Atsūknēšanas maģistrāles un tieši pievienotās mašīntelpas iesūkšanas īscaurulei cauruļu diametrs nav mazāks kā lielākās ražības atsūknēšanas sūkņa iesūkšanas caurules diametrs;277.7. ar administrācijas piekrišanu atsūknēšanas ežektoru kopā ar neatkarīgas piedziņas augstspiediena jūras ūdens sūkni uzskata par vienu no šo noteikumu 277.4. apakšpunktā noteiktajiem atsūknēšanas sūkņiem;277.8. uz zvejas kuģiem, kur zivju apstrādes dēļ slēgtās telpās uzkrājas daudz ūdens, paredz atbilstošu drenāžas sistēmu;277.9. caur degvielas, balasta vai dubultā dibena tankiem neizvieto atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus, izņemot gadījumu, ja tiek izmantoti biezsienu tērauda cauruļvadi;277.10. atsūknēšanas un balasta sistēmas veido tā, lai caur tām jūras vai balasta ūdens nevarētu nokļūt kravas telpās, mašīntelpās vai arī no viena ūdensnecaurlaidīgā nodalījuma citā.
\nAtsūknēšanas sistēmas iesūkšanas īscaurules, kuras ir pievienotas sūknim, kas sūknē jūras vai balasta ūdeni, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem vai krāniem, kas nevar būt vienlaicīgi atvērti uz satecēm un jūras ūdens sūknēšanai vai uz satecēm un balasta tankiem. Arī atsūknēšanas sistēmas vārstu kārbās uzstāda neatgriezeniskus vārstus;277.11. atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams visos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību;277.12. katru kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus) aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka ūdeņu uzkrāšanos šajos nodalījumos, un skaņas un gaismas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze.
\nParedz līdzekļus periodiskai signalizācijas pārbaudei katram kuģa nodalījumam. Kuģiem ar garumu, mazāku par 20 m, augsta līmeņa signalizāciju ierīko vismaz kuģa mašīntelpā.
\n278.1. izplūdes caurules no iekšdedzes dzinējiem, apkures un ēdiena gatavošanas iekārtām ir stacionāri uzstādītas un izvadītas uz augstāko atvērto klāju, virs pārklāja vai nojumes vai cauri kuģa korpusam. Ja izplūdes caurules ir uzstādītas uz augstāko atvērto klāju, virs pārklāja vai nojumes, to garumam ir jābūt pietiekamam, lai novērstu dūmgāzu nokļūšanu atpakaļ kuģī. Ja izplūdes caurules ir izvadītas cauri kuģa korpusam, to savienojums ar kuģa korpusa apšuvi ir ūdensdrošs un ir veikti pasākumi, lai novērstu dzinēju un apkures katlu applūšanu;
\n278.2. visas izplūdes caurules uzstādītas ar minimālu līkumu un savienojumu skaitu, un šo cauruļu diametrs ir vismaz tāds, kādu noteicis dzinēja vai apkures katla ražotājs. Visi savienojumi ir gāzu necaurlaidīgi, caurules cieši nostiprinātas, atbalstītas uz kronšteiniem vai atbalstiem. Izplūdes sistēma ir aprīkota ar kompensācijas (lokaniem vai elastīgiem) savienojumiem, tā ir novietota tālu no koka konstrukcijām un citiem degošiem materiāliem un, ja nepieciešams, atbilstoši izolēta;
\n278.3. vietās, kur izplūdes caurules šķērso koka klāju un citas koka vai degošu materiālu virsmas, pietiekama aizsardzība nodrošina šīs konstrukcijas pret aizdegšanos;
\n278.4. vietās, kur tiek izmantota slapjā izplūdes sistēma, dzinēja dzesēšanas sistēmas ūdens ir jāievada izplūdes caurulē netālu no dzinēja izplūdes kolektora, un U-veida līkums vai cita veida ūdens sifons ir jāievieto izplūdes caurulē, lai novērstu ūdens nokļūšanu dzinējā.
\n284 279. Stūres iekārta atbilst šādām prasībām:
\n279.1. kuģi aprīko ar atzītu organizāciju prasībām atbilstošu stūres pievadu;
\n279.2. stūres pievadu projektē pietiekami izturīgu un tādu, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību ar maksimālu ekspluatācijas ātrumu. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē tā, lai tie nesabojātos, zvejas kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo ātrumu vai manevrējot zvejas laikā;
\n279.3. ja stūres pievadu darbina no enerģijas avota, stūres mājā ir stūres stāvokļa rādītājs, un tas darbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas. Jebkura stūres pievada defekta gadījumā stūres mājā nodrošina trauksmes signāla iedarbināšanu. Stūres pievada spēka agregātu konstruē tā, lai to var iedarbināt no stūres mājas ar roku vai tas iedarbojas automātiski, kad atjaunojas jaudas padeve pēc tās atslēgšanās;
\n279.4. ja stūres pievadu darbina ar distances vadības sistēmu, stūrēšanas vietā ir uzstādīts stūres stāvokļa rādītājs;
\n279.5. stūres pievadam, kurš darbojas no enerģijas avota vai distances vadības sistēmas, paredz avārijas stūrēšanas līdzekļus, kuri atrodas viegli pieejamā vietā;
\n279.6. stūres mājā uzstāda elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējiem un elektroķēdēm paredz aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī brīdinājuma signalizāciju par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem. Ja ierīko aizsardzību pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu, to aprēķina vismaz dubultam aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumam. Aizsardzībai jāiztur atbilstošās palaišanas strāvas;
\n279.7. galvenajam stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 35° otrā bortā, ja zvejas kuģim ir lielākā atļautā iegrime un lielākais ekspluatācijas ātrums. Galvenā stūres pievada jauda ir pietiekama, lai stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 30° otrā bortā minētajos apstākļos būtu veicama ne ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus;
\n279.8. ja stūrēšanai tiek izmantots cits aprīkojums nekā stūres plāksne, tā konstrukcijai un darbībai ir jābūt tādai, lai nodrošinātu kuģa vadību, arī kuģim virzoties atpakaļgaitā;
\n279.9. stūres māja ir iekārtota tā, ka personai, kura stūrē kuģi, ir laba redzamība uz priekšu, un no stūres mājas redzamība ir nodrošināta visapkārt kuģim, cik praktiski tas ir iespējams.
\n285 280. Saldēšanas sistēmām loma saglabāšanai ir šādas prasības:
\n280.1. saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši administrācijas prasībām, ņemot vērā sistēmu drošību un hlora fluora oglekļu (CFCs) vai citu ozona slāni noārdošu vielu (kas ir kaitīgas cilvēka veselībai vai apkārtējai videi) izmešu daudzumu un koncentrāciju;
\n280.2. saldēšanas sistēmās atļauts izmantot tikai administrācijas atzītus aukstuma aģentus. Amonjaku, metilhlorīdu vai CFCs, kuru ozona slāņa noārdīšanas potenciāls ir augstāks nekā 5 % no CFC-11, aizliegts izmantot par aukstuma aģentu;
\n280.3. saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos un sprādzieniem, kā arī aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kura nepieļauj bīstamu temperatūras un spiediena maiņu;
\n280.4. saldēšanas sistēmas, kurās kā aukstuma aģentu izmanto toksiskas vai viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar drenāžas sistēmām, kas minētās vielas izvada uz vietām, kur aukstuma aģents vairs nerada briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz tā;
\n280.5. visus zvejas kuģa nodalījumus, kuros izvieto saldēšanas sistēmas mehānismus (tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, kuros tiek uzglabāti toksiski aukstuma aģenti), atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām. Katru šādu nodalījumu aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas sistēmu, kuras indikators izvietots blakus telpā pie ieejas saldēšanas mehānismu nodalījumā. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu. Saldēšanas mehānismu nodalījumus, kuros atrodas toksisku gāzi saturošas saldēšanas sistēmas, aprīko ar ūdens sprinkleru sistēmu;
\n280.6. ja, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus, tāds izvietojums nav praktiski iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot zvejas kuģa mašīntelpā. Šajā gadījumā izmanto tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas, pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošajiem cilvēkiem, kā arī uzstāda signalizāciju, kura brīdina, ja noplūdes dēļ nodalījumā izveidojas bīstama gāzu koncentrācija;
\n280.7. lai novērstu iespēju ieslēgt cilvēkus saldēšanas mehānismu telpās un saldēšanas kamerās, signalizāciju no šīm telpām izvieto stūres mājā vai vadības pultī, vai avārijas izejās. Vismaz viena izeja no katras šīs telpas ir atverama no iekšpuses. Ja tas ir praktiski iespējams, izejas no telpām, kurās atrodas ar toksisku vai viegli uzliesmojošu gāzi darbināmās saldēšanas iekārtas, nedrīkst ierīkot tā, lai tās tieši vestu uz dzīvojamām telpām;
\n280.8. ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu gāzi, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes dēļ aparāts nebūs pieejams. Šim nolūkam var izmantot elpošanas aparātus, kas iekļauti zvejas kuģa ugunsdzēsības aprīkojumā, ja tie ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Elpošanas aparātus apgādā ar rezerves cilindriem;
\n280.9. uz zvejas kuģa ir sīkas instrukcijas par saldēšanas iekārtu drošu ekspluatāciju un rīcību avārijas situācijās valsts valodā un darba valodā.
\n286 4.3.2. Elektriskās iekārtas 281. Galvenajam enerģijas avotam ir šādas prasības:
\n281.1. ja elektriskā jauda ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina zvejas kuģa kustībai un drošībai būtisku palīgmehānismu darbību, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv vismaz no diviem ģeneratoriem, no kuriem vienu var darbināt ar galveno dzinēju. Saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem administrācija var akceptēt citas iekārtas ar līdzvērtīgu elektroenerģijas ražotspēju;
\n281.2. ģeneratoru jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteiktās funkcijas, izņemot zvejai, zivju apstrādei un saglabāšanai nepieciešamās jaudas, ja viens no ģeneratoriem apstājas;
\n281.3. zvejas kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteikto funkciju izpildi neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena;
\n281.4. ja galvenais enerģijas avots ir maiņstrāvas ģenerators, ģeneratorus, kuri nav pašregulējoši, aprīko ar automātisku sprieguma regulēšanas sistēmu;
\n281.5. administrācija var atļaut izmantot paralēlā slēgumā darbojošos maiņstrāvas ģeneratorus, ja tie ir aprīkoti ar sinhronizācijas un slodzes izlīdzināšanas, regulēšanas sistēmu. Šī sistēma ir papildus aprīkota ar pretējās jaudas aizsardzību;
\n281.6. ja šo noteikumu 4.3.2. apakšnodaļā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību;
\n281.7. ja galvenais enerģijas avots ir vienīgi akumulatoru baterijas, tās ir atbilstoši novietotas, un konteineri vai telpas, kuros tās tiek glabātas, ir atbilstoši konstruētas un ventilētas. Akumulatoru baterijas nedrīkst glabāt dzīvojamās telpās, izņemot gadījumu, ja tās ir ievietotas hermētiskos konteineros;
\n281.8. akumulatoru baterijas, kuras ir galvenais enerģijas avots, sastāv no vismaz divām akumulatoru baterijām radioaprīkojumam, divām akumulatoru baterijām apgaismojumam un vispārējām vajadzībām un divām akumulatoru baterijām galvenā dzinēja palaišanai, ja šo dzinēju iedarbina ar elektriskā startera palīdzību. Ņemot vēra kuģa izmēru un kuģošanas rajonu, administrācija var samazināt nepieciešamo akumulatoru bateriju skaitu;
\n281.9. akumulatoru baterijas ir ar pietiekamu ietilpību un atbilstošā skaitā, lai nodrošinātu visas paredzamās slodzes normālas ekspluatācijas laikā, un ar pietiekamu rezerves ietilpību avārijas gadījumiem. Efektīvi akumulatoru bateriju lādēšanas līdzekļi ir nodrošināti no galvenā vai palīgģeneratora. Lādētāji ir aprīkoti ar sprieguma regulatoriem un atgriezeniskās strāvas aizsardzību;
\n281.10. galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties avārijas apgaismošanas sistēma;
\n281.11. avārijas apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots avārijas elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties galvenā apgaismošanas sistēma;
\n281.12. ja zvejas kuģim ir tikai elektriski ieslēdzamas navigācijas ugunis, to darbību nodrošina no atsevišķa sadales slēgdēļa, nodrošinot piemērotu veidu, kā kontrolēt šo uguņu darbību.
\n287 282. Avārijas elektroenerģijas avotam ir šādas prasības:
\n282.1. paredz autonomu avārijas elektroenerģijas avotu, ko saskaņā ar administrācijas prasībām izvieto virs galvenā klāja ārpus mašīntelpām. Autonomais avārijas elektroenerģijas avots spēj darboties, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas;
\n282.2. ņemot vērā palaišanas strāvas stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avots nodrošina vienlaicīgu vismaz trīs stundu darbu šādām iekārtām:
\n282.2.1. ultraīsviļņu radioiekārtām, vidējo viļņu radioiekārtām, zvejas kuģa–zemes stacijai un vidējo viļņu/īsviļņu radioiekārtām atkarībā no zvejas kuģim uzstādītā radioaprīkojuma;
\n282.2.2. zvejas kuģa iekšējām sakaru iekārtām, ugunsgrēka atklāšanas sistēmām un signalizācijai, kas nepieciešama avārijas gadījumos;
\n282.2.3. signālugunīm un avārijas apgaismojumam:
\n282.2.3.1. glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā arī jūras apgaismojumam;
\n282.2.3.2. koridoros, uz trapiem un pie izejām;
\n282.2.3.3. telpās, kurās izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti;
\n282.2.3.4. vadības pultīs;
\n282.2.3.5. zivju kraušanas un apstrādes telpās;
\n282.3. avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators vai akumulatoru baterijas;
\n282.4. avārijas enerģijas avotu, kā arī signālugunis un avārijas apgaismojumu pastāvīgi uztur labā darba kārtībā un regulāri pārbauda;
\n282.5. ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un administrācijas prasībām atbilstošu palaišanas iekārtu. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora palaišanas līdzeklis, vienīgo palaišanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu pilnībā iztukšot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu;
\n282.6. ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tā bez uzlādēšanas ir spējīga izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās perioda laikā spriegumu +/–12 % no nominālā. Galvenā elektroenerģijas avota bojājuma gadījumā šī akumulatoru baterija automātiski pieslēdzas pie avārijas slēgdēļa un nekavējoties apgādā ar enerģiju šo noteikumu 282.2.2. un 282.2.3. apakšpunktā minētos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar rokas slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma;
\n282.7. avārijas slēgdēli uzstāda iespējami tuvu avārijas elektroenerģijas avotam saskaņā ar šo noteikumu 282.1. apakšpunktā minētajām prasībām. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir ģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda tajā pašā vietā, ja vien tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu;
\n282.8. uzstādītās akumulatoru baterijas izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju neuzstāda telpā, kurā atrodas avārijas slēgdēlis. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas brīdina, ka baterijas, kuras ir avārijas elektroenerģijas avots, izlādējas. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēlis saņem elektroenerģiju no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kuram uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumu. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai tad, ja pārstāj darboties galvenais elektroenerģijas avots, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas apgāde. Ja sistēma ir paredzēta arī atgriezeniskām operācijām, fīderim arī uz avārijas slēgdēļa nodrošina aizsardzību vismaz pret īssavienojumu;
\n282.9. avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to piedzen, un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai tie varētu strādāt ar pilnu slodzi, gan zvejas kuģim esot uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22,5° uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10° uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan jebkurā šo leņķu kombinācijā norādītajās robežās;
\n282.10. bateriju uzlādes indikatorus uzstāda labi redzamā vietā galvenajā slēgdēlī vai mehānismu vadības telpā, lai nodrošinātu avārijas un avārijas ģeneratora palaišanas bateriju tehnisko stāvokli;
\n282.11. avārijas elektroenerģijas avotus un automātisko palaišanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai zvejas kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt, zvejas kuģim atrodoties ekspluatācijā;
\n282.12. avārijas dīzeļģeneratora telpā pie dzinēja palaišanas pults atrodas instrukcija valsts valodā un darba valodā avārijas dīzeļģeneratora palaišanai un pieslēgšanai pie avārijas slēgdēļa.
\n288 283. Aizsardzība pret šoku, ugunsgrēku vai citām briesmām atbilst šādām prasībām:
\n283.1. elektroiekārtas un aprīkojums nodrošina, ka kuģis un tā apkalpe ir aizsargāta pret potenciālām elektrobriesmām;
\n283.2. kabeļu sistēma un elektroiekārtas ir uzstādītas tā, lai novērstu vai samazinātu ietekmi uz radioaprīkojumu;
\n283.3. kabeļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu elektriskās ķēdes nominālo strāvu. Vadu šķērsgriezums ir pietiekams, lai sprieguma kritums nepārsniegtu 6 % no nominālā sprieguma pie maksimālās elektriskās ķēdes slodzes;
\n283.4. visi elektrokabeļi ir atzīta jūras izpildījuma tipa ar daudzdzīslu vara vadiem un atbilstoši atzītu izolāciju. Šie kabeļi un vadi ir ar zemu liesmu izplatīšanās spēju un tos uzstāda tā, lai netiktu mazinātas šīs īpašības. Administrācija īpašos gadījumos (piemēram, augstfrekvences radioiekārtās) atļauj izmantot kabeļus, kas neatbilst minētajai prasībai;
\n283.5. kabeļus nostiprina tā, lai novērstu to pārrīvēšanās vai cita bojājuma iespēju, un neizvieto karsto virsmu (piemēram, dzinēja izplūdes kolektors) tuvumā. Izņemot atsevišķus gadījumus, ko administrācija pieļauj izņēmuma kārtā, kabeļu metāla aizsargapvalki un bruņas ir elektriski nepārtrauktas un iezemētas;
\n283.6. ja kabeļi nav aizsargāti ar metāla apvalku vai bruņām un pastāv ugunsgrēka risks elektrisko bojājumu dēļ, tiek nodrošināti īpaši ar administrāciju saskaņoti pasākumi;
\n283.7. elektroinstalācija un elektroiekārtas, kuras ir uzstādītas uz zvejas kuģiem, ir atzīta jūras izpildījuma tipa un atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Elektroiekārtas, kuras ir pakļautas klimatisko apstākļu iedarbībai, ir atbilstoši aizsargātas pret mitruma un korozijas iedarbību, kā arī pret mehāniskiem bojājumiem;
\n283.8. atļauts izmantot tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas strādā ar drošu spriegumu. Šā aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kas bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē. Administrācija pieprasa papildu drošības pasākumus attiecībā uz pārnēsājamām elektriskajām lampām, instrumentiem un citu līdzīgu aprīkojumu, ko izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja;
\n283.9. visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai, tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas;
\n283.10. saldēšanas iekārtu telpās instalē kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību;
\n283.11. visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanās īpašības un, kur tas ir nepieciešams, arī ugunsizturīgums;
\n283.12. saskaņā ar administrācijas prasībām veic īpašus drošības pasākumus, ja bojāti kabeļi bīstamajās zonās var radīt ugunsgrēka vai sprādziena draudus;
\n283.13. gaismekļi ir novietoti tā, lai novērstu kabeļu bojājumus paaugstinātas temperatūras dēļ un nepieļautu bīstamu apkārtējo materiālu uzkaršanu;
\n283.14. telpās, kur iespējama uzliesmojošu maisījumu uzkrāšanās, un telpās, kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, neuzstāda elektroiekārtas, ja vien administrācija nav pārliecināta, ka šīs elektroiekārtas ir:
\n283.14.1. nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem;
\n283.14.2. tāda tipa, kas izslēdz uzliesmojošo maisījumu aizdedzināšanas iespēju;
\n283.14.3. paredzētas tieši šai telpai;
\n283.14.4. paredzētas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās;
\n283.15. ja kādā telpā vai apkārtējās telpās pastāv iespējami sprādziena draudi, uzstādītās elektroiekārtas un instalācija ir sprādziendroša vai pēc administrācijas ieskatiem līdzvērtīgi droša.
\n289 284. Elektriskās sistēmas atbilst šādām prasībām:
\n284.1. līdzstrāvas iekārtām izmanto tikai izolētu vadu instalāciju, un kuģa korpusu neizmanto strāvas vadīšanai;
\n284.2. ja zvejas kuģa korpusu izmanto kā otro vadītāju, visi gala atzarojumi (t. i., visas ķēdes, kas ir pieslēgtas pēc pēdējās aizsargierīces) sastāv no diviem vadiem, kā arī tiek veikti īpaši ar administrāciju saskaņoti drošības pasākumi;
\n284.3. katra slēgdēļa sekcija apkalpo atsevišķu ģeneratoru un ir aprīkota ar voltmetru, frekvences mērītāju, ampērmetru un atbilstošiem slēdžiem tā, ka ir iespēja pārbaudīt strāvu un spriegumu katrā fāzē. Papildu sadales skapis ir uzstādīts stūres mājā, un tas ir aprīkots ar voltmetru un slēdzi, lai atslēgtu to no galvenā slēgdēļa kopnēm. Primārie transformatoru (ja uzstādīti) tinumi ir aizsargāti pret īssavienojumu ar atbilstošu automātisko slēdžu vai drošinātāju palīdzību. Ja transformatori ir paredzēti, lai darbotos paralēli, tie ir pilnībā atslēdzami no elektroapgādes;
\n284.4. galveno un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju aparātiem un ierīcēm. Šo slēgdēļu priekšpuse ir tā aizsargāta un zemēta, lai novērstu nejaušu piekļuvi daļām, kuras atrodas zem sprieguma. Slēgdēļu aizmugures un sānus, ja nepieciešams, arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšējā panelī nedrīkst uzstādīt vaļējus elementus, kas ir zem lielāka sprieguma attiecībā pret zemi nekā administrācijas noteiktais. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē uzstāda dielektriskus paklājus vai režģi. Galveno un avārijas slēgdēli attiecīgi marķē;
\n284.5. ja elektroapgāde, izņemot zema sprieguma elektroapgādi, darbina būtiskas palīgsistēmas kuģa drošības un gaitas nodrošināšanai, galveno slēgdēli projektē un aprīko tā, lai samazinātu ģeneratoru pārslodzes iespējas un avārijas elektroapgādes ieslēgšanās iespēju, kā arī savlaicīgi automātiski atslēgtos nebūtiskie palīgmehānismi. Nebūtiskie palīgmehānismi ir skaidri apzīmēti;
\n284.6. galvenie slēgdēļi ir aprīkoti ar voltmetriem un ampērmetriem katram ģeneratoram un zemējuma lampām. Avārijas slēgdēlis ir aprīkots ar voltmetru, ampērmetru un zemējuma lampām;
\n284.7. atbilstoši līdzekļi nodrošina galvenā slēgdēļa pieslēgšanu krasta elektroapgādei;
\n284.8. elektriskās ķēdes apzīmējumi un nominālās strāvas lielumi kopā ar pārslodzes aizsardzības ierīču norādīto vai ieregulēto pārslodzes strāvu vai vērtībām ir skaidri jānorāda uz atbilstošiem slēgdēļiem un, ja nepieciešams, sadales skapjiem;
\n284.9. visas no slēgdēļa izejošās ķēdes ir divpolu un aprīkotas ar pārtrauktas ķēdes aizsardzību. Apgaismojuma ķēdes ir neatkarīgas no spēka ķēdēm. Sekundārie sadales skapji ir aprīkoti ar divpolu slēdžiem un pārtrauktas ķēdes aizsardzību, turpretī gala ķēdes var tikt aprīkotas ar vienpola slēdžiem;
\n284.10. katru atsevišķu ķēdi aizsargā pret īssavienojumu un pārslodzi saskaņā ar administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām;
\n284.11. elektrokabeļus, ko izmanto atbildīgās vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, zvejas kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, cik tas praktiski iespējams, uzstāda ārpus kambīzes, mašīntelpām un citām augstas ugunsbīstamības riska zonām, kā arī zivju pārkraušanas un apstrādes telpām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli, ir uzstādīti caur augstas ugunsbīstamības riska zonām, tiem ir jābūt ugunsizturīga tipa. Šie kabeļi, ja tas iespējams, ir uzstādīti tā, lai tie nevarētu tikt bojāti, starpsienām sakarstot, ja blakus telpā izcēlies ugunsgrēks;
\n284.12. virs slēgdēļiem, sadales skapjiem un elektroiekārtām vai to tuvumā neizvieto cauruļvadus, kuros plūst šķidrumi. Ja tas nav tehniski iespējams, tiek nodrošināti līdzekļi, lai novērstu iespējamās noplūdes uz šiem slēgdēļiem, sadales skapjiem un elektroiekārtām;
\n284.13. ja galvenā dzinēja un palīgdzinēju palaišanai izmanto elektriskos starterus, tiek izmantotas atsevišķas palaišanas akumulatoru baterijas un tās nav savienotas ar akumulatoru baterijām, kuras tiek izmantotas apgaismojumam, vispārējām vajadzībām un radioaprīkojumam. Palaišanas akumulatoru baterijas nodrošina vismaz sešas dzinēja palaišanas bez atbilstošas lādēšanas;
\n284.14. katru akumulatoru bateriju grupu aprīko ar divpolu dzirksteļu drošu slēdzi. Šie slēdži ir novietoti viegli aizsniedzamā vietā;
\n284.15. kuģis ir aprīkots ar atbilstošu lādēšanas aprīkojumu, kurš nodrošina pastāvīgu akumulatoru bateriju lādēšanu galvenā dzinēja un palīgdzinēju darbības laikā. Šis aprīkojums sastāv no akumulatoru bateriju uzlādes kontrolpaneļa, kurā atrodas voltmetrs un ampērmetrs katrai akumulatoru grupai. Aprīkojumam ir jānodrošina akumulatoru grupu pārmaiņus lādēšana/izlādēšana, izmantojot pārslēdzējus. Ja tas ir praktiski iespējams, šie pārslēdzēji nodrošina akumulatoru bateriju grupu automātisku pārslēgšanos tādā veidā, ka viena grupa tiek lādēta, otra izlādējas;
\n284.16. akumulatoru bateriju lādēšanas aprīkojums atbilst administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām. Lādētājus, kuri ir paredzēti izmantošanai uz kuģiem un tiek darbināti no maiņstrāvas avota, var izmantot saskaņā ar administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām;
\n284.17. kabeļi, kas savieno akumulatoru bateriju grupas un slēdžus, kā arī slēdžus un starterus, ir pēc iespējas īsāki un ar dubultu izolāciju;
\n284.18. katra akumulatoru baterija vai to grupa ir novietota uz hermētiska paliktņa speciālā kastē tādā veidā, lai nepieļautu šo akumulatoru bateriju patvaļīgu pārvietošanos. Šie paliktņi un kastes ir atbilstoši aizsargātas pret koroziju sērskābes vai sārmu iespaidā un aprīkotas ar ventilācijas cauruli, kura ir izvadīta uz atvērtu klāju. Akumulatoru baterijas ir izvietotas virs ekspluatācijas iegrimes ūdenslīnijas.
\n290 285. Zemējumi un savienojumi atbilst šādām prasībām:
\n285.1. visas elektroiekārtas ir sazemētas, katrs zemējums atrodas redzamā vietā un ir viegli sasniedzams tehniskajai apkalpošanai;
\n285.2. kuģis atkarībā no elektroapgādes sistēmas uzbūves un darba sprieguma ir aprīkots ar zemējuma lampām vai citiem strāvas noplūdes noteikšanas līdzekļiem saskaņā ar administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām;
\n285.3. kuģa korpusa (ja tas nav būvēts no tērauda vai cita līdzīga materiāla) ārpusē ir piestiprināta zemējuma vara plāksne ar vismaz 0,2 m2 laukumu vietā, kura vienmēr ir iegremdēta ūdenī neatkarīgi no kuģa sānsveres vai galsveres leņķa. Korpusa iekšpusē šī vara zemējuma plāksne ir atbilstoši savienota ar vara stieni vai kopni potenciālu izlīdzināšanai, to šķērsgriezuma laukums ir vismaz 64 mm2 un garums pietiekams, lai pievienotu visus nepieciešamos pieslēgumus. Savienojošā stieple starp zemējuma vara plāksni un potenciālu izlīdzināšanas kopni ir izgatavota no vara, un tās šķērsgriezuma laukums ir vismaz 64 mm2. Izmantotie savienojumi ir izgatavoti no vara, tie ir ar ļoti zemu pretestību un neveicina korozijas veidošanos šajos savienojumos;
\n285.4. elektrodzinēju un aprīkojuma atklātās metāla daļas, kurām nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kuras bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē, izņemot gadījumus, ja elektrodzinēji un iekārtas:
\n285.4.1. strādā ar līdzstrāvu, kuras spriegums nepārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 55 V, turklāt, lai iegūtu šo spriegumu, netiek izmantoti autotransformatori;
\n285.4.2. strādā ar strāvu, kuras spriegums nepārsniedz 250 V no izolētiem drošības transformatoriem, kas baro tikai vienu patērētāju;
\n285.4.3. ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu;
\n285.5. visas atklātās metāla daļas, caur kurām nav paredzēta strāvas plūšana, ir savienotas ar potenciālu izlīdzināšanas kopni. Zibensnovedēji ir tieši savienoti ar zemējuma plāksni;
\n285.6. radarus, radioaprīkojumu un citu navigācijas aprīkojumu, kuram ir nepieciešams zemējums, aprīko ar neatkarīgu zemējuma vara plāksni. Savienojuma garums ir pēc iespējas minimāls;
\n285.7. ja kuģis ir aprīkots ar izolējošu elastīgo uzmavu starp reduktoru un dzenvārpstu, šīs uzmavas atloki ir savienoti ar elastīgu un atbilstoša šķērsgriezuma vara vadītāju.
\n291 286. Apgaismojumu sistēmas atbilst šādām prasībām:
\n286.1. apgaismojumu mašīntelpās, kontroles stacijās un darbavietās nodrošina no vismaz divām neatkarīgām apgaismes gala ķēdēm, kuras aprīkotas tā, lai vienas ķēdes bojājums neizraisītu apgaismojuma zudumu šajās telpās;
\n286.2. apgaismojumu telpās, kuras nav pastāvīgi apmeklētas (piemēram, zivju rūmes un tīklu telpas), nodrošina ar slēdžiem, kas izvietoti ārpus šīm telpām;
\n286.3. signāllampu apgādā ar atbilstošu avārijas barošanas avotu.
\n292 287. Elektrodzinēji atbilst šādām prasībām:
\n287.1. katrs elektrodzinējs ir aprīkots ar apkalpojošam personālam ērti lietojamiem līdzekļiem tā palaišanai un apturēšanai;
\n287.2. elektrodzinēju spēka ķēde ir aizsargāta pret īssavienojumu un pārslodzi. Trīsfāzu asinhronos dzinēju aizsargā pret fāzes sprieguma pazušanu;
\n287.3. ja elektrodzinējs ir uzstādīts klāja mehānismu darbināšanai, to vadības ierīces nodrošina tūlītēju dzinēja apturēšanu, ja vadības svira tiek atbrīvota. Avārijas apturēšanas līdzekļi ir uzstādīti kontroles stacijā. Klāja mehānismi ir aprīkoti ar atbilstošām bezatteices bremzēm saskaņā ar atzītas organizācijas prasībām;
\n287.4. elektriskos ventilatorus un sūkņus ar elektrisko piedziņu naftas produktu pārsūknēšanai, tai skaitā hidraulisko sistēmu darbināšanai, aprīko ar distances vadību, kura ir izvietota ārpus mašīntelpām un citām attiecīgajām telpām, lai apturētu minētos mehānismus, ja šajās telpās izcēlies ugunsgrēks.
\n293 288. Zibens aizsardzība atbilst šādām prasībām:
\n288.1. visus koka mastus un stengas aprīko ar zibensnovedējiem. Zibensnovedēji sastāv no nepārtrauktas vara lentes, stieples vai troses ar šķērsgriezuma laukumu, ne mazāku par 75 mm2, kura ir atbilstoši pievienota zibensnovedēja stienim, kura diametrs ir 12 mm un kurš izvirzīts vismaz 150 mm virs masta vai stengas augstākā punkta;
\n288.2. ja korpuss ir no metāla, zibensnovedēja apakšējais gals ir savienots ar korpusu;
\n288.3. ja zvejas kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibensnovedējus pievieno zemējuma vara plāksnei;
\n288.4. zibensnovedēju uzstāda bez asiem līkumiem un tā daļu savienošanai izmanto kniedētus vai skrūvējamus zemas pretestības savienojumus.
\n294 4.4. Periodiski neapkalpojamas mašīntelpas 289. Šī apakšnodaļa attiecas uz visiem zvejas kuģiem, kuriem ir periodiski neapkalpojamas mašīntelpas. Esošiem un jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, šīs apakšnodaļas prasības piemēro, cik tas praktiski iespējams, lai nodrošinātu līdzvērtīgus pasākumus kuģa drošībai.
\n295 4.4.1. Ugunsdrošība. Ugunsgrēka novēršana 290. Īpašu vērību pievērš augstspiediena degvielas caurulēm. Ja ir iespējams, noplūdušo degvielu no šo cauruļu sistēmām savāc piemērotā drenāžas tankā, ko aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju.
\n296 291. Ja degvielas patēriņa tanki piepildās automātiski vai ar distances vadību, veic pasākumus, lai nenotiktu degvielas noplūde tanku pārpildīšanās dēļ. Līdzīgus pasākumus veic attiecībā uz visu aprīkojumu, kas automātiski darbojas ar uzliesmojošiem šķidrumiem (piemēram, degvielas separatoru, ko, ja tas ir praktiski iespējams, izvieto speciālā separatoriem un to sildītājiem paredzētā telpā).
\n297 292. Ja degvielas patēriņa un nostādināšanas tanki ir aprīkoti ar sildītājiem, tiek uzstādīta signalizācija, kas ieslēdz brīdinājuma signālu par degvielas uzliesmošanas temperatūras pārsniegšanu.
\n298 293. Mašīntelpās uzstāda atzītu, atbilstoši paškontroles principam veidotu ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, kurā ir paredzētas iespējas sistēmas periodiskām pārbaudēm.
\n299 294. Ugunsgrēka atklāšanas sistēmā iekļauj gan vizuālo, gan skaņas signalizāciju stūres mājā un citās telpās, kur zvejas kuģa apkalpe to varētu dzirdēt un redzēt laikā, kad zvejas kuģis atrodas ostā.
\n300 295. Ugunsgrēka atklāšanas sistēmu automātiski nodrošina ar barošanu no avārijas enerģijas avota, ja galvenais enerģijas avots pārstāj darboties.
\n301 296. Iekšdedzes dzinējus ar jaudu 2250 kW un lielāku vai cilindra diametru, lielāku par 300 mm, aprīko ar kartera eļļas tvaiku koncentrācijas detektoriem vai dzinēja gultņu temperatūras kontroles sistēmu, vai citām līdzvērtīgām ierīcēm.
\n302 297. Uz zvejas kuģa uzstāda administrācijas prasībām un šo noteikumu 5. nodaļas prasībām atbilstošu stacionāro ugunsdzēsības sistēmu.
\n303 298. Lai būtu iespējams nekavējoties padot ūdeni no galvenās ugunsdzēsības sistēmas, uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, veic šādus pasākumus:
\n298.1. nodrošina iespēju iedarbināt galvenos ugunsdzēsības sūkņus no stūres mājas un no ugunsdzēsības vadības pults, ja tāda ir ierīkota;
\n298.2. nodrošina pastāvīga spiediena uzturēšanu galvenajā ugunsdzēsības sistēmā un nodrošina to pret aizsalšanu.
\n304 299. Atbilstoši administrācijas prasībām veic pasākumus, lai nodrošinātu mašīntelpu hermetizācijas ierīču, ugunsdzēsības sistēmu vadības iekārtu, šo noteikumu 4.4.6. apakšnodaļā paredzētās noslēgšanas ierīču (piemēram, ventilācijas, degvielas sūkņu) drošu darbību un regulāru tehnisko apkopi un pārbaudes. Administrācija var pieprasīt apgādāt kuģi ar ugunsdzēsības iekārtām un aprīkojumu, kā arī ar elpošanas aparātiem papildus attiecīgajām šo noteikumu 5. nodaļā minētajām prasībām.
\n305 4.4.2. Aizsardzība pret ūdens ieplūšanu 300. Mašīntelpas sateces aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka sateču ūdeņu uzkrāšanos, ja zvejas kuģim ir normāla sānsvere un galsvere, un ieslēdz vizuālu un skaņas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze.
\n306 301. Vārstiem, caur kuriem jūras ūdens tiek iesūknēts un izsūknēts zemāk par zvejas kuģa ūdenslīniju vai caur kuriem notiek sateču ūdeņu ežektora darbs, vadības ierīces izvieto tādās vietās, lai būtu pietiekami daudz laika tās izmantot, ja nodalījumā ieplūst ūdens.
\n307 4.4.3. Sakari 302. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, vienam no šo noteikumu 4.2.1.4. apakšnodaļā paredzētajiem sakaru līdzekļiem jābūt drošam balss sakaru līdzeklim. Drošu papildu balss sakaru līdzekli uzstāda sakariem starp stūres māju un mehāniķu dzīvojamām telpām, kopkajītēm, ēdamtelpām, smēķēšanas vietām un slēgtajiem darba klājiem.
\n308 4.4.4. Signalizācijas sistēma 303. Ierīko signalizācijas sistēmu, kas brīdina par katru defektu, kam nepieciešams pievērst uzmanību.
\n309 304. Signalizācijas sistēma nodrošina skaņas signālu mašīntelpā un katra signāla vizuālu indikāciju attiecīgā vietā. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, administrācija var atļaut izmantot sistēmu, kas nodrošina katra signāla vizuālu indikāciju tikai stūres mājā.
\n310 305. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, signalizācijas sistēmu savieno ar mehāniķu kajītēm caur selektoru, kas nodrošina savienojumu ar vienu no šīm kajītēm un mehāniķu koplietošanas telpām, ja tādas ir. Administrācija var atļaut izmantot alternatīvu aprīkojumu, kas nodrošina ekvivalentu drošības līmeni.
\n311 306. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ja administrācijas noteiktajā laikā zvejas kuģa apkalpe nereaģē uz kāda defekta indikāciju, ieslēdzas mehāniķu izsaukuma signāls un izsaukuma signāls stūres mājā sardzes personālam.
\n312 307. Nodrošina skaņas un vizuālās brīdinājuma signalizācijas ieslēgšanos stūres mājā, ja nepieciešama sardzē esošā atbildīgā apkalpes locekļa rīcība vai nepieciešams pievērst viņa uzmanību.
\n313 308. Signalizācijas sistēmu, cik tas praktiski iespējams, projektē saskaņā ar bezatteices principu.
\n314 309. Signalizācijas sistēmu:
\n309.1. pastāvīgi nodrošina ar enerģiju, kuras padeve automātiski pārslēdzas uz rezerves avotu, ja pārstāj darboties galvenais enerģijas avots;
\n309.2. veido tā, lai iedarbotos brīdinājuma signāls, ja rodas traucējumi enerģijas padevē.
\n315 310. Signalizācijas sistēma ir spējīga vienlaikus uzrādīt vairāk nekā vienu defektu un ir projektēta tā, lai viena signāla saņemšana netraucētu citu signālu saņemšanu.
\n316 311. Brīdinājuma signāla apstiprināšana tiek veikta tajā pašā vietā, kur tiek parādīta signāla vizuālā indikācija. Brīdinājuma signāli turpinās tik ilgi, līdz uz tiem reaģē apkalpe, bet katra atsevišķa signāla vizuālā indikācija saglabājas tik ilgi, līdz defekts netiek likvidēts. Pēc tam signalizācijas sistēma automātiski pāriet normālā režīmā.
\n317 4.4.5. Speciālas prasības attiecībā uz mehānismiem, katliem un elektroiekārtām 312. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, galvenais elektroenerģijas avots atbilst šādiem nosacījumiem:
\n312.1. ja elektroenerģijas padevi parasti veic viens ģenerators, uzstāda slodzes samazināšanas ierīces, lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroenerģijas padevi, kas vajadzīga kuģa kustībai, vadāmībai un kuģa drošībai. Ja strādājošs ģenerators pārstāj darboties, paredz rezerves ģeneratora automātisku iedarbināšanu un pieslēgšanos galvenajam slēgdēlim un, ja nepieciešams, svarīgāko palīgmehānismu atkārtotu iedarbināšanu, ievērojot noteikto to iedarbināšanas kārtību. Rezerves ģeneratora jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu zvejas kuģa kustību, vadāmību un drošību. Var paredzēt administrācijas atzītus līdzekļus rezerves ģeneratora distances (rokas) iedarbināšanai un pieslēgšanai pie galvenā slēgdēļa un līdzekļus svarīgāko palīgmehānismu distances atkārtotai iedarbināšanai;
\n312.2. ja elektroenerģijas padevi parasti veic vairāki vienlaikus strādājoši ģeneratori, paredz līdzekļus, lai nodrošinātu, ka, pārstājot darboties kādam no ģeneratoriem, pārējie bez pārslodzes nodrošina nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu zvejas kuģa kustībai un vadāmībai.
\n318 313. Ja nepieciešama palīgmehānismu dublēšana, tos palīgmehānismus, kas nepieciešami zvejas kuģa kustības nodrošināšanai, aprīko ar attiecīgiem pārslēdzējiem, lai tos automātiski pārslēgtu uz rezerves mehānismiem. Nodrošina brīdinājuma signālu par automātisko pārslēgšanos.
\n319 314. Nodrošina tikai tādas vadības un brīdinājuma signalizācijas sistēmas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
\n314.1. vadības sistēmu konstruē tā, lai ar automātisku ierīču palīdzību nodrošinātu galveno dzeniekārtas mehānismu un palīgmehānismu darbībai nepieciešamo sistēmu funkcionēšanu;
\n314.2. ja galvenie dzeniekārtas mehānismi ir iekšdedzes dzinēji, paredz līdzekļus, kas pastāvīgi uztur vajadzīgajā līmenī dzinēju palaišanas gaisa spiedienu;
\n314.3. uzstāda šo noteikumu 4.4.4. apakšnodaļā minētajām prasībām atbilstošu signalizācijas sistēmu, kas brīdina par visām būtiskākajām spiediena, temperatūras un šķidrumu līmeņu izmaiņām un citām izmaiņām;
\n314.4. atbilstošā vietā ierīko vadības posteni ar nepieciešamajiem brīdinājuma signalizācijas paneļiem un ierīcēm, kas uzrāda katru defektu, par ko brīdina signalizācija.
\n320 4.4.6. Drošības sistēma 315. Paredz drošības sistēmu, kas nekavējoties automātiski aptur mehānismu vai katlu un ieslēdz brīdinājuma signālu, ja kāda mehānisma vai katla darbībā radušies traucējumi vai atkāpes, kas var novest pie avārijas.
\n321 316. Dzeniekārta var tikt apturēta automātiski tikai tad, ja var notikt nozīmīgs bojājums, pilnīga atteice vai eksplozija. Ja paredzēta galveno mehānismu drošības sistēmu atslēgšanas iespēja, nodrošina, lai atslēgšana nevarētu notikt nejauši. Uzstāda vizuālo indikāciju, kas norāda, vai drošības sistēma ir ieslēgta vai nē.
\n322 5. Ugunsdrošība(Nodaļa MK 19.08.2014. noteikumu Nr.486 redakcijā) 5.1. Vispārīgie ugunsdrošības noteikumi 317. Dzīvojamās un dienesta telpās izmanto vienu no šādām aizsardzības metodēm:
\n317.1. metode I F – visu iekšējo degtnespējīgo \"B\" vai \"C\" klases nodalījumu starpsienu konstrukcija vispārējā gadījumā bez aizdegšanās atklāšanas ierīcēm un sprinkleru sistēmas dzīvojamās un dienesta telpās;
\n317.2. metode II F – automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu;
\n317.3. metode III F – automātiskās ugunsgrēka signalizācijas un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu, izņemot gadījumu, ja jebkuras dzīvojamās telpas vai telpas, kas robežojas ar \"A\" vai \"B\" klases nodalījumu, platība pārsniedz 50 m2. Administrācija var palielināt šādas telpas platību kolektīvām telpām līdz 75 m2.
\n323 318. Nedegošu materiālu lietošanas prasības konstrukcijās un izolācijai starp sienām, kas robežojas ar mašīntelpām, kontroles punktiem un aizsardzībai iekļautajās kāpņu telpās un koridoros visām trim metodēm ir kopējas.
\n324 319. Ugunsdrošības aprīkojums un sistēmas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa attiecīgajām prasībām.
\n325 5.2. Ugunsdrošības pasākumi uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 60 metri un lielāks 5.2.1. Materiāli 320. Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un klāju būvju konstrukcijās izmanto tēraudu vai citu līdzvērtīgu materiālu, izņemot gadījumus, kas noteikti šo noteikumu 323. punktā.
\n326 321. Alumīnija komponentu sakausējumu izolācija \"A\" un \"B\" klases nodalījumos, izņemot konstrukcijas, kas pēc administrācijas ieskatiem nav nesošās, veido tā, lai nesošo starpsienu temperatūra nepaceltos augstāk par 200 °C virs apkārtējās temperatūras jebkurā laikposmā standarta ugunsdrošības testa laikā.
\n327 322. Īpaša uzmanība pievēršama alumīnija sakausējuma sastāvdaļām kolonnu, balstu un citu konstruktīvo elementu izolācijai, kas nepieciešami glābšanas laivu un plostu izvietojuma, kā arī nolaišanas un iekāpšanas zonu un \"A\" un \"B\" klases nodalījumu balstīšanai, lai nodrošinātu, ka:
\n322.1. tādi elementi, kas balsta glābšanas laivu un plostu zonas un \"A\" klases nodalījumus, šo noteikumu 321. punktā noteikto temperatūras limitu sasniegtu ne ātrāk kā pēc vienas stundas;
\n322.2. tādi elementi, kas balsta \"B\" klases nodalījumus, šo noteikumu 321. punktā noteikto temperatūras limitu sasniegtu ne ātrāk kā pirmās pusstundas beigās.
\n328 323. \"A\" klases mašīntelpu virsbūvju konstrukcijas un pārsegumus konstruē no tērauda un atbilstoši izolē, jebkuras atveres tajos iekārto un aizsargā tā, lai nepieļautu uguns izplatīšanos.
\n329 5.2.2. Starpsienas dzīvojamās un dienesta telpās 324. Dzīvojamās un dienesta telpās visas starpsienas, kas noteiktas \"B\" klases nodalījumiem, būvē no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām, izņemot, ja nepārtraukti \"B\" klases griesti vai apšuvums, vai abi ir ierīkoti starpsienu abās pusēs, – tad starpsiena var būt pārtraukta vienlaidu griestiem vai apšuvumam, ņemot vērā šādas metodes:
\n324.1. metode I F – visas starpsienas, kas pēc šajā punktā vai citos šīs daļas punktos minētajiem noteikumiem nav būvētas kā \"A\" vai \"B\" klases nodalījumi, būvē vismaz kā \"C\" klases nodalījumiem paredzētas;
\n324.2. metode II F – nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šajā punktā vai citos šīs daļas punktos minētajiem noteikumiem nav būvētas kā \"A\" vai \"B\" klases nodalījumi, izņemot atsevišķus gadījumus, ja \"C\" klases starpsienas ir nepieciešamas atbilstoši šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. tabulai;
\n324.3. metode III F – nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šajā punktā vai citos šīs daļas punktos minētajiem noteikumiem nav būvētas kā \"A\" vai \"B\" klašu nodalījumi. Dzīvojamās telpas vai telpas, kas robežojas ar vienlaidu \"A\" un \"B\" klases nodalījumiem, nedrīkst pārsniegt 50 m2, izņemot atsevišķus gadījumus, ja \"C\" klases starpsienas ir nepieciešamas atbilstoši šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. tabulai. Administrācija var palielināt platību sabiedriskajām telpām līdz 75 m2.
\n330 5.2.3. Kāpņu un liftu šahtu aizsardzība dzīvojamās telpās, apkalpošanas telpās un kontrolpunktos 325. Kāpņu telpas, kas iet tikai caur vienu klāju, aizsargā vismaz vienā līmenī ar vismaz \"B-0\" klases nodalījumu un durvīm, kas pašas aizveras. Liftus, kas iet tikai caur vienu klāju, iežogo ar \"A-0\" klases konstrukcijām – ar tērauda durvīm abos līmeņos. Kāpņu telpas un liftu šahtas, kas iet cauri vairāk nekā vienam klājam, iežogo vismaz ar \"A-0\" klases sienām un aizsargā visos līmeņos ar pašaizverošām durvīm.
\n331 326. Visas kāpnes būvē no tērauda karkasa konstrukcijām, izņemot vietas, kur administrācija atļāvusi lietot citus līdzvērtīgus materiālus.
\n332 5.2.4. Durvis ugunsdrošajos nodalījumos 327. Durvis, cik vien tas praktiski iespējams, izgatavo tādas, lai tās nodrošinātu ugunsdrošību, kas līdzvērtīga nodalījumam, kurā tās iebūvētas. Durvis un durvju rāmjus \"A\" klases nodalījumos izgatavo no tērauda. Durvis \"B\" klases nodalījumos ir no nedegoša materiāla. Durvis, ko iebūvē \"A\" klases mašīntelpu starpsienās, aizveras pašas un ir gāzu necaurlaidīgas. Administrācija var atļaut lietot degtspējīgus materiālus durvīs, kas atdala kajītes no individuālajām iekšējām sanitārajām telpām (piemēram, dušas), ja tās konstruētas saskaņā ar šo noteikumu 324.1. apakšpunktā noteikto IF metodi.
\n333 328. Tur, kur nepieciešams, lai durvis pašas aizvērtos, tās neaprīko ar aizturēšanas āķiem. Tomēr ir atļauts izmantot bezatteices tipa aiztures aprīkojumu ar tālvadību durvju aizvēršanai.
\n334 329. Ventilācijas atveres ir atļautas durvīs vai zem durvīm koridoru starpsienās, izņemot gadījumu, ja šādas atveres vēlas ierīkot kāpņu telpu durvīs vai zem tām. Atveres ierīko tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām ierīkoto atveru kopējais efektīvais katras atveres laukums nepārsniedz 0,05 m2. Ja šāda atvere ir iebūvēta durvīs, to aprīko ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.
\n335 330. Ūdensdrošas durvis nav nepieciešams izolēt.
\n336 5.2.5. Starpsienu un klāju ugunsizturība 331. Papildus īpašiem noteikumiem minimālā starpsienu un klāju ugunsizturība atbilst tai, kas norādīta šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. un 2. tabulā.
\n337 332. Šo noteikumu 331. punktā minēto izturību izmanto attiecīgi klājiem un starpsienām, kas atdala blakus esošas telpas. Lai noteiktu atbilstošās prasības ugunsizturībai blakus esošu telpu starpsienām, šādas telpas klasificē saskaņā ar to ugunsgrēka risku:
\n332.1. kontrolpunkti (1):
\n332.1.1. telpas, kurās ir izvietoti avārijas enerģijas un gaismas avoti;
\n332.1.2. stūres māja un karšu telpa;
\n332.1.3. telpas, kurās ir novietots zvejas kuģa radioaprīkojums;
\n332.1.4. ugunsdzēsības telpas, ugunsgrēka kontroles telpas un ugunsgrēka reģistrēšanas stacijas;
\n332.1.5. zvejas kuģa galveno dzinēju kontroles telpa, ja tā atrodas ārpus mašīntelpas;
\n332.1.6. telpas, kurās ir novietota ugunsgrēka trauksmes signalizācija;
\n332.2. koridori (2) – koridori un vestibili;
\n332.3. dzīvojamās telpas (3) – dzīvojamās un sabiedriskās telpas;
\n332.4. kāpņu telpas (4) – iekšējās kāpņu telpas, lifti un eskalatori un tiem pievienotās telpas, izņemot tās, kas pilnīgi iekļautas mašīntelpās. Kāpņu telpu, kas ir ietverta tikai vienā līmenī, uzskata par daļu no telpas, no kuras tā nav atdalīta ar ugunsdrošām durvīm;
\n332.5. zema ugunsgrēka riska dienesta telpas (5) – skapji un noliktavas ar platību, mazāku par 2 m2, žāvējamās telpas un veļas mazgātavas;
\n332.6. \"A\" klases mašīntelpas (6);
\n332.7. citas mašīntelpas (7) – mašīntelpas un zivju miltu apstrādes telpas, izņemot \"A\" klases mašīntelpas;
\n332.8. kravas telpas (8) – telpas, ko izmanto kravai, ieskaitot eļļas kravas tankus, šahtas un lūkas uz šādām telpām;
\n332.9. augsta ugunsgrēka riska dienesta telpas (9) – kambīzes, trauku glabātavas, telpas, kurās ir ēdienu gatavošanas iekārtas, krāsu noliktavas, lukturu glabātavas, skapji un pieliekamie ar platību 2 m2 un lielāki un cehi (darbnīcas), izņemot tos, kas veido daļu no mašīntelpām;
\n332.10. atklāti klāji (10) – atklātas klāja telpas un pastaigu vietas, telpas svaigu zivju apstrādei, zivju mazgāšanas telpas un līdzīgas telpas, kur nav ugunsgrēka riska. Atklātas telpas ārpus virsbūvēm un klāja mājām.
\n338 333. Starpsienu un klāju ugunsizturības prasības ir noteiktas šo noteikumu 12. pielikumā.
\n339 334. Ja caur klāju izvadīti elektriskie kabeļi, caurules un ventilācijas kanāli, šķērsošanas vietas hermētiski noblīvē, lai nepieļautu liesmu un dūmu izplatīšanos.
\n340 335. Var pieņemt, ka nepārtraukti \"B\" klases griesti vai apšuvums, kas ir saistīts ar attiecīgajiem klājiem vai starpsienām, pilnīgi vai daļēji nodrošina vajadzīgo ugunsdrošības izolāciju vai ugunsizturību.
\n341 336. Šo noteikumu 320. punktā noteikto tērauda vai tam līdzvērtīga materiāla virsbūvju un konstrukciju ārējā apšuvumā var iebūvēt logus un sānu lūkas, ja pēc šo noteikumu prasībām nav nepieciešams, lai šo konstrukciju apšuvums būtu ar \"A\" klases ugunsizturību. Šādā apšuvumā (kur nav prasīta \"A\" klases ugunsizturība) durvis izgatavo no administrācijas atzīta materiāla. Mašīntelpu logus un gaismas lūkas aprīko šādi:
\n336.1. ja gaismas lūkas ir atveramas, paredz iespēju tās aizvērt no telpas ārpuses. Gaismas lūkas ar stikla paneļiem aprīko ar pastāvīgi pievienotiem ārējiem slēģiem no tērauda vai līdzvērtīga materiāla;
\n336.2. šādās gaismas lūkās lieto ar stiepli armētu stiklu;
\n336.3. stiklu vai līdzvērtīgu materiālu nav atļauts izmantot mašīntelpās. Mašīntelpu gaismas lūkās un kontroles telpās drīkst izmantot ar stiepli armētu stiklu.
\n342 5.2.6. Konstrukcijas detaļas 337. Izmanto šādas metodes:
\n337.1. metode IF – visu apšuvi, caurvēja aiztures, griestus un ar tiem saistīto pamatni dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos veido no nedegoša materiāla;
\n337.2. metode IIF un IIIF – koridoros un kāpņu telpās pie dzīvojamām un dienesta telpām, kā arī kontrolpunktos griestus, apšuvi, caurvēja aiztures un ar tiem saistīto pamatni veido no nedegoša materiāla;
\n337.3. metode IF, IIF un IIIF:
\n337.3.1. izolējošie materiāli (izņemot izolējošos materiālus kravas telpās vai saldēšanas nodalījumu dienesta telpās) ir nedegoši. Tvaiku barjeras un līmlentes, ko lieto kopā ar izolāciju, tāpat kā cauruļvadu armatūras izolāciju aukstumnesēju sistēmās nav nepieciešams veidot no nedegošiem materiāliem, taču tos pielieto pēc iespējas mazākā daudzumā un to atklātās virsmas ir noturīgas pret liesmām, kā to nosaka Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss. Telpās, kur iespējama naftas produktu iekļūšana, izolācijas virsmas ir naftas produktu un to tvaiku necaurlaidīgas;
\n337.3.2. ja nedegošas starpsienas, apšuvumu un griestus izmanto dzīvojamās un dienesta telpās, tiem var būt degtspējīga apdare, kas nepārsniedz 2,0 mm biezumu katrā šādā telpā, izņemot koridorus, kāpņu telpas un kontrolpunktus, kur tā nepārsniedz 1,5 mm biezumu;
\n337.3.3. tukšumus, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma, sadala ar cieši piegulošām caurvēja aizturēm, kas izvietotas ne vairāk kā 14 metru viena no otras. Vertikālā virzienā šādas platības, ieskaitot tās, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma, uz katra klāja ir noslēgtas.
\n343 5.2.7. Ventilācijas sistēmas 338. Ventilācijas kanālus būvē no nedegoša materiāla. Īsi kanāli, kas nepārsniedz divus metrus garumā un 0,02 m2 šķērsgriezumā, var nebūt izgatavoti no nedegoša materiāla, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
\n338.1. šie cauruļvadi ir no materiāla ar zemām liesmu izplatīšanās īpašībām saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu;
\n338.2. tos lieto tikai izejā no ventilācijas iekārtas;
\n338.3. tos izvieto ne tuvāk par 600 mm, mērot gar kanālu no atverēm \"A\" un \"B\" klases nodalījumos un ieskaitot vienlaidu \"B\" klases griestus.
\n344 339. Ja ventilācijas kanāli ar šķērsgriezumu, lielāku par 0,02 m2, šķērso \"A\" klases starpsienu vai klāju, atveres pārklāj ar tērauda lokšņu apvalku. Kanālus, kas šķērso starpsienu vai klāju, starpsienas vai klāja šķērsošanas tuvumā izgatavo no tērauda. Kanāli šajā ventilācijas kanāla daļā atbilst šādām prasībām:
\n339.1. ja kanālu šķērsgriezums pārsniedz 0,02 m2, to apvalki ir vismaz 3 mm biezi un vismaz 900 mm gari. Starpsienas šķērsojuma gadījumā šo garumu vēlams sadalīt līdzīgās daļās katrā šķērssienas pusē. Kanālus, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,02 m2, apgādā ar ugunsdrošības izolāciju. Izolācija ir ar vismaz tādu pašu uguns noturību kā šķērssiena vai klājs, ko šķērso ventilācijas kanāls. Līdzvērtīgu uguns izturību nodrošina saskaņā ar administrācijas atzinumu;
\n339.2. kanālus, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,075 m2, papildus šo noteikumu 339.1. apakšpunktā minētajām prasībām apgādā ar ugunsgrēka aizbīdni. Ugunsgrēka aizbīdņi strādā automātiski, bet ir nodrošināta arī iespēja tos aizvērt ar roku no starpsienas vai klāja abām pusēm. Aizbīdņus apgādā ar indikatoru, kas norāda, vai tas ir atvērts vai aizvērts. Ugunsgrēka aizbīdņi nav nepieciešami tur, kur kanāli šķērso telpas, kas atrodas starp \"A\" klases nodalījumiem un neapkalpo šos nodalījumus, ja šiem kanāliem ir tāda pati uguns noturība kā starpsienām, ko tie šķērso.
\n345 340. \"A\" klases mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, dienesta telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus izgatavo no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un kanāli ir iekārtoti tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.
\n346 341. Dzīvojamām un dienesta telpām, kā arī kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot \"A\" klases mašīntelpas vai kambīzes. Administrācija var atļaut šādu risinājumu, ja kanāli ir izgatavoti no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un iekārtoti tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.
\n347 342. Ja ventilācijas kanāli ar šķērsgriezumu, kas pārsniedz 0,02 m2, šķērso \"B\" klases starpsienas, šķērsojuma vietās kanālu pārklāj ar tērauda lokšņu apvalku vismaz 900 mm garumā, izņemot gadījumu, ja ventilācijas kanāli ir izgatavoti šādā garumā no tērauda. Starpsienas šķērsojumā šo garumu vēlams sadalīt līdzīgās daļās katrā šķērssienas pusē.
\n348 343. Attiecībā uz kontrolpunktiem ārpus mašīntelpām, cik vien praktiski iespējams, nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu ventilāciju, redzamību un nepieļautu dūmu klātbūtni, lai tur esošos mehānismus un aprīkojumu ugunsgrēka gadījumā varētu uzraudzīt un tie turpinātu efektīvi funkcionēt. Nodrošina alternatīvus un atsevišķus gaisa piegādes līdzekļus. Divu gaisa pieplūdes avotu ieplūdes izvieto tā, lai vienlaicīga dūmu ieplūšana abās būtu minimāla. Pēc administrācijas ieskatiem šādas prasības var neņemt vērā attiecībā uz kontrolpunktiem un to atverēm, kas izvietotas uz atklāta klāja vai kur vietējais noslēgšanas aprīkojums ir pietiekami efektīvs.
\n349 344. Ja izplūdes kanāli no kambīzes šķērso dzīvojamās telpas vai telpas, kurās atrodas degtspējīgi materiāli, tos konstruē kā \"A\" klases nodalījumus. Katru izplūdes kanālu aprīko ar:
\n344.1. tauku uztvērēju, kas ir viegli noņemams un tīrāms;
\n344.2. ugunsdrošības aizbīdni, kas izvietots kanāla augstākajā un zemākajā galā (prasību par papildu aizbīdni kanāla augstākajā galā attiecina uz jauniem zvejas kuģiem);
\n344.3. aprīkojumu, ko var darbināt no kambīzes, lai izslēgtu izplūdes ventilatoru;
\n344.4. stacionāriem ugunsdzēsības līdzekļiem liesmu dzēšanai kanālā, izņemot zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 75 metriem, ja administrācija uzskata to par nepraktisku.
\n350 345. Visu ventilācijas sistēmu galvenās ieplūdes un izplūdes atveres aprīko tā, lai būtu iespēja tās aizvērt no ventilējamo telpu ārpuses. Dzīvojamās telpās, dienesta telpās, kontrolpunktos un mašīntelpās ierīkotās piespiedu ventilācijas iekārtas aprīko tā, lai būtu iespēja tās apstādināt no viegli pieejamas vietas ārpus šīm ventilējamām telpām. Izraugās vietu, ko ugunsgrēks nevarētu viegli norobežot. Aprīkojumu, kas paredzēts piespiedu ventilācijas apturēšanai mašīntelpās, veido pilnīgi atdalītu no tā aprīkojuma, kas paredzēts ventilācijas apturēšanai citās telpās.
\n351 346. Nodrošina aprīkojumu, lai no drošas vietas varētu aizvērt gredzenveida telpas apkārt dūmvadiem.
\n352 347. Ventilācijas sistēmas, kas nodrošina mašīntelpas, veido neatkarīgas no tām sistēmām, kas nodrošina ventilāciju citās telpās.
\n353 348. Pieliekamos, kur tiek uzglabāts noteikts daudzums viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar ventilācijas sistēmām, kas ir atdalītas no citām ventilācijas sistēmām. Ventilēšanu nodrošina kā telpas augšējā, tā arī apakšējā daļā, un ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās un apgādā ar dzirksteļu uztvērējiem (drāšu sietiem).
\n354 5.2.8. Apkures iekārtas 349. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizsvilties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.
\n355 350. Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu liesmu. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes ierobežošanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama izmēra ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu. Šādus ventilatorus nedrīkst aprīkot ar aizvēršanas ierīcēm un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas šo noteikumu 345. punktā, tiem nebūtu nepieciešamas.
\n356 351. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.
\n357 352. Ja gāzes kurināmo izmanto sadzīves mērķiem, tās sagatavošanu, glabāšanu, sadali un lietošanu veic administrācijas atzītā veidā saskaņā ar šo noteikumu 5.2.10. apakšnodaļu.
\n358 5.2.9. Dažādas prasības 353. Jauniem zvejas kuģiem visām atklātām virsmām koridoros un kāpņu telpās (ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās) un virsmām dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, kas pārbaudīta saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.
\n359 354. Jauniem zvejas kuģiem atklātām griestu virsmām dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju.
\n360 355. Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neizdala pārmērīgu dūmu un toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu, kā to nosaka Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss. Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.
\n361 356. Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pārklājuma apakšējam slānim izmanto atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmojošs vai paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.
\n362 357. Ja \"A\" vai \"B\" klases nodalījumus šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, kanāli vai tajos iestrādā ventilācijas atveres, apgaismošanas armatūru un līdzīgas ierīces, veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka nodalījuma ugunsnoturība nav samazināta.
\n363 358. Cauruļvadiem, kas šķērso \"A\" vai \"B\" klases starpsienas dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.
\n364 359. Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot drenāžas, sanitārajās sistēmās un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai un kur materiāla bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.
\n365 360. Kuģu kinoiekārtās nedrīkst lietot filmas uz nitrocelulozes pamatnes.
\n366 361. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla, bez atverēm to sānos un dibena daļā.
\n367 362. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus attiecīgās telpas tā, lai ugunsgrēka gadījumā telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.
\n368 363. Lai nepieļautu degvielas noplūdi satecēs, izvieto noplūdes savākšanas paplātes tur, kur tas ir nepieciešams.
\n369 364. Nodalījumos, ko izmanto zivju glabāšanai, uzliesmotspējīgu izolāciju aizsargā ar cieši piegulošu apšuvumu.
\n370 365. Augsta ugunsgrēka riska kravas telpas aizsargā ar stacionāru ugunsdzēsības sistēmu vai ar citu ugunsdzēsības sistēmu, kas saskaņā ar administrācijas atzinumu nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību no uguns.
\n371 5.2.10. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana 366. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.
\n372 367. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 368. un 370. punktā minētajām prasībām.
\n373 368. Telpas, kur tiek uzglabāti ļoti viegli uzliesmot spējīgi šķidrumi (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols) un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības vārstus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.
\n374 369. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos uzstāda tikai sertificētu droša tipa elektroarmatūru saskaņā ar Starptautisko standartu IEC publikāciju Nr. 79 \"Elektriskā armatūra sprādzienu bīstamai gāzes videi\". Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus \"Nesmēķēt\" un \"Nelietot atklātu liesmu\".
\n375 370. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļa. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.
\n376 5.2.11. Evakuācijas ceļi 371. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), un no šīm telpām iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā ērtus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no turienes glābšanas laivās vai plostos. Ievēro šādas prasības:
\n371.1. no visu līmeņu dzīvojamām telpām (no katras lielākas telpas vai telpu grupas) nodrošina vismaz divas evakuācijas iespējas. Evakuācijas ejas izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otras. Par evakuācijas ejām uzskata arī parastos piekļūšanas līdzekļus šīm telpām:
\n371.1.1. galvenā izeja telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, ir kāpnes, bet otra izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes;
\n371.1.2. izeja uz augšu novietotām telpām pret atvērtu klāju ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija;
\n371.2. izņēmuma gadījumā administrācija atļauj vienu evakuācijas ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā;
\n371.3. koridora vai koridora daļas garums nedrīkst pārsniegt septiņus metrus, ja no turienes ir tikai viens evakuācijas ceļš;
\n371.4. glābšanās ceļu nepārtrauktību un platumu nosaka saskaņā ar administrācijas prasībām. Kāpņu telpas un koridorus, ko izmanto kā evakuācijas ejas, konstruē vismaz 700 mm platus (\"tīrais\" platums) un aprīko ar margām vismaz vienā pusē. Ieejas šādās kāpņu telpās nav šaurākas par 700 mm.
\n377 372. No katras \"A\" klases mašīntelpas nodrošina divas evakuācijas ejas vienā no šādiem veidiem:
\n372.1. divi tērauda kāpņu komplekti, kas atdalīti viens no otra, cik plaši vien iespējams, un ved uz līdzīgi atdalītām durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja. Vienām no šīm kāpnēm nodrošina ilgstošu aizsardzību no uguns no telpas zemākās daļas līdz drošai vietai ārpus telpas. Šo aizsardzību konstruē no tērauda, izolē atbilstoši \"A-60\" klases prasībām un tās zemāko daļu apgādā ar pašaizverošām \"A-60\" klases tērauda durvīm. Administrācija var neprasīt šādu aizsardzību, ja šādā mašīntelpā tās iekārtojuma vai izmēru dēļ ir nodrošināts drošs izglābšanās ceļš no šīs telpas zemākās daļas;
\n372.2. vienas tērauda kāpnes, kas ved uz durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja. Telpas zemākajā daļā ir tērauda durvis, kas ir atdalītas no minētajām kāpnēm un kuras var atvērt un aizvērt no abām pusēm, un kas nodrošina drošu evakuācijas ceļu no telpas zemākās daļas uz atklātu klāju.
\n378 373. Evakuācijas ceļus no citām mašīntelpām, kas nav \"A\" klases mašīntelpas, nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām, ņemot vērā telpas veidu un izvietojumu un to, vai cilvēki parasti atrodas šajā telpā.
\n379 374. Kuģa mašīntelpās viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu novietojumu un skaitu nosaka, ņemot vērā mašīntelpu izkārtojumu un to personu skaitu, kuras parasti strādā šajās telpās.
\n380 375. Kuģa dzīvojamo telpu koridoros viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto vismaz divus avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt.
\n381 376. Liftus neuzskata par vienu no evakuācijas ceļiem.
\n382 5.2.12. Automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas 377. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem tiek piemērota IIF metode, lai aizsargātu dzīvojamās un dienesta telpas (izņemot telpas, kurās nepastāv būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks, piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas), uzstāda atzīta tipa sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir aprīkotas tā, lai efektīvi aizsargātu šīs telpas.
\n383 378. Sistēmu uztur pastāvīgā gatavībā, lai tā varētu nekavējoties darboties bez apkalpes iejaukšanās. Izmanto ar ūdeni piepildītu cauruļvadu tipa sistēmu, izņemot mazas atklātas sekcijas, kur tā var būt arī sausu cauruļvadu tipa, ja pēc administrācijas ieskatiem nepieciešama šāda piesardzība. Sistēmas daļas, kas var būt pakļautas sala iedarbībai, piemērotā veidā aizsargā pret sasalšanu. Sistēmu uztur piepildītu līdz nepieciešamajam spiedienam un paredz tās nepārtrauktu apgādi ar ūdeni saskaņā ar šo noteikumu 389. punktu.
\n384 379. Katrā sprinkleru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski ieslēgtu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz viena vai vairākiem indikācijas paneļiem, kad iedarbojas jebkurš no sprinkleriem. Šādus paneļus centralizēti izvieto stūres mājā, tie norāda, kurā sistēmas kontrolējamā sekcijā izcēlies ugunsgrēks. Vizuālās un skaņas trauksmes posteņus papildus izvieto arī citās vietās tā, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem signālus par ugunsgrēka izcelšanos. Trauksmes sistēmu konstruē tā, lai tā informētu par jebkura defekta rašanos.
\n385 380. Sprinklerus sagrupē atsevišķās sekcijās, kurās ir ne vairāk par 200 sprinkleriem katrā.
\n386 381. Nodrošina jebkuras sprinkleru sekcijas izolēšanu tikai ar vienu izslēgšanas vārstu. Nodrošina vieglu pieejamību katras sekcijas izslēgšanas vārstam un tā atrašanās vietu nepārprotami un pastāvīgi apzīmē. Paredz līdzekļus, lai nepieļautu, ka nepiederošas personas var nesankcionēti aktivizēt izslēgšanas vārstus.
\n387 382. Katra izslēgšanas vārsta atrašanās vietu un centrālo staciju apgādā ar manometru, kas norāda spiedienu sistēmā.
\n388 383. Nodrošina sprinkleru izturību pret koroziju. Dzīvojamās un dienesta telpās nodrošina, ka sprinkleri tiek automātiski iedarbināti temperatūras robežās no 68 ºC līdz 79 ºC, izņemot vietas, kur iespējama paaugstināta apkārtējā temperatūra (piemēram, žāvējamās telpas). Šajās telpās sprinklera automātiskās iedarbināšanas temperatūru var palielināt ne vairāk kā par 30 ºC virs maksimālās temperatūras telpas augšpusē.
\n389 384. Katru indikācijas paneli apgādā ar sarakstu vai plānu, kas norāda aptvertās telpas un katras sekcijas izvietojuma zonu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību valsts valodā un darba valodā.
\n390 385. Sprinklerus izvieto telpas augšējā daļā un izkārto piemērotā veidā, lai uzturētu caurmēra ūdens padošanas ātrumu, ne mazāku kā pieci litri minūtē uz 1 m2 virs nominālā laukuma, ko aptver sprinklers. Administrācija atļauj izmantot arī cita veida sprinklerus, ja derīgais izsmidzinātā ūdens daudzums ir ne mazāk efektīvs.
\n391 386. Sistēmu nodrošina ar spiediena tvertni, kuras tilpums atbilst vismaz divkāršam nepieciešamā ūdens daudzumam, kā noteikts šajā punktā. Tvertnē atrodas pastāvīgs saldūdens daudzums, kas ir līdzvērtīgs ūdens daudzumam, ko vienā minūtē izsūknē sūknis, kā noteikts šo noteikumu 389. punktā. Nodrošina tāda gaisa spiediena uzturēšanu tvertnē, lai, izlietojot pastāvīgo saldūdens krājumu tankā, šis spiediens nebūtu mazāks par sprinklera darba spiedienu, kam pieskaitīts spiediens, kas rodas no hidrostatiskā ūdens staba spiediena, kas mērīts no tvertnes dibena līdz augstākajam sprinkleram sistēmā. Nodrošina ar sistēmu gaisa un ūdens daudzuma papildināšanai, kā arī stikla mērīšanas cauruli, lai noteiktu pareizo ūdens līmeni tvertnē.
\n392 387. Paredz līdzekļus, lai nepieļautu jūras ūdens ieplūšanu tvertnē.
\n393 388. Paredz neatkarīgu mehāniskās piedziņas sūkni vienīgi nepārtrauktas automātiskas ūdens padeves nodrošināšanai sprinkleriem. Krītoties spiedienam sistēmā, nodrošina automātisku sūkņa ieslēgšanos, pirms no spiediena tvertnes ir izsūknēts tās pastāvīgais ūdens daudzums.
\n394 389. Sūknis un cauruļvadu sistēma spēj uzturēt spiedienu tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai augstākajos sprinkleros nodrošinātu nepārtrauktu tādu ūdens daudzuma padevi, lai vienlaicīgi pārklātu maksimālo laukumu, kas ierobežots ar ugunsizturīgām starpsienām \"A\" un \"B\" klases nodalījumos vai 280 m2 laukumu (ņem vērā mazāko), ja ūdens padošanas ātrums atbilst šo noteikumu 385. punktā noteiktajam.
\n395 390. Sūkni ūdens padošanas pusē apgādā ar pārbaudes vārstu, kas aprīkots ar īsu izplūdes cauruli ar vaļēju galu. Vārsta un caurules šķērsgriezuma laukums ir adekvāts, lai, uzturot sistēmā spiedienu saskaņā ar šo noteikumu 386. punktu, izlaistu tādu ūdens daudzumu, kas atbilst sūkņa padevei.
\n396 391. Jūras ūdens padevi sūknim iekārto pēc iespējas tajā pašā telpā, kur atrodas sūknis, un tā, lai, zvejas kuģim esot jūrā, nav nepieciešams noslēgt jūras ūdens ieplūdi citos gadījumos, izņemot sūkņa revīziju vai remontu.
\n397 392. Sprinkleru sūkni un tvertni izvieto saprātīgā attālumā no jebkuras \"A\" klases mašīntelpas, bet tos nedrīkst izvietot nevienā no tām telpām, kuras tiek aizsargātas ar sprinkleru sistēmu.
\n398 393. Jūras ūdens sūkni, automātiskās ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas nodrošina ar enerģijas padevi no vismaz diviem avotiem. Ja sūknis ir ar elektrisko piedziņu, to pieslēdz pie galvenā elektriskās strāvas avota, kura apgādi ar strāvu nodrošina vismaz divi ģeneratori.
\n399 394. Strāvas padeves līnijas iekārto tā, lai tās nešķērso kambīzes, mašīntelpas un citas slēgtas telpas ar augstu ugunsgrēka risku, izņemot gadījumu, ja tas ir nepieciešams, lai pievienotos attiecīgajam sadales skapim. Viens no ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas enerģijas avotiem ir avārijas avots. Ja viens no sūkņa enerģijas padeves avotiem ir zvejas kuģa iekšienē izvietots iekšdedzes dzinējs, to papildus šo noteikumu 392. punktā minētajām prasībām izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā jebkurā aizsargājamā telpā neietekmētu gaisa padevi šim dzinējam.
\n400 395. Sprinkleru sistēmu savieno ar zvejas kuģa galveno ugunsdzēsības maģistrāli ar noslēdzošu, aizskrūvējamu, neatgriezenisku vārstu, kas nepieļauj ūdens atplūdi no sprinkleru sistēmas ugunsdzēsības maģistrālē.
\n401 396. Katru sprinkleru sekciju apgādā ar pārbaudes vārstu, lai pārbaudītu automātisko trauksmes sistēmu, izlaižot viena sprinklera darbības ūdens ekvivalentu. Katras sekcijas pārbaudes vārstu izvieto šīs sekcijas izslēgšanas vārsta tuvumā.
\n402 397. Paredz sūkņa automātiskās ieslēgšanās pārbaudi, ja sistēmā samazinās spiediens.
\n403 398. Paredz slēdžus vienā no šo noteikumu 379. punktā noteiktajiem indikācijas paneļiem, lai varētu pārbaudīt katras sprinkleru sekcijas indikatorus un trauksmes signalizāciju.
\n404 399. Katru sprinkleru sekciju apgādā ar sprinkleru rezerves galviņām. Rezervē iekļauj visu tipu un kategoriju sprinkleru galviņas, kas uzstādītas kuģī, piemērojot šādas normas atkarībā no uzstādīto skaita:
\n399.1. mazāk par 100 sprinkleru galviņām – trīs rezerves galviņas;
\n399.2. mazāk par 300 sprinkleru galviņām – sešas rezerves galviņas;
\n399.3. no 300 līdz 1000 sprinkleru galviņām – 12 rezerves galviņas.
\n405 5.2.13. Ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas 400. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem tiek izmantota IIIF metode, uzstāda atzīta tipa automātisku ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir aprīkota, lai atklātu uguns klātbūtni visās dzīvojamās un dienesta telpās, izņemot telpas, kurās nepastāv būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks (piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas).
\n406 401. Sistēmai ir jābūt gatavai nekavējoties darboties, un apkalpei nav nepieciešams sagatavot to darbam vai ieslēgt.
\n407 402. Katrā detektoru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski raidītu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz vienu vai vairākiem indikācijas paneļiem, ja ir iedarbojies jebkurš no detektoriem. Šādos paneļos norāda, kurā sekcijā izcēlies ugunsgrēks, un tos centralizēti izvieto stūres mājā un citās vietās, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem jebkuru trauksmes signālu no šīs sistēmas. Papildus paredz iespēju, lai trauksmes signāls skanētu arī uz tā klāja, uz kura ugunsgrēks ir atklāts. Šādu trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu konstruē tā, lai noteiktu jebkura defekta rašanos tajā.
\n408 403. Detektorus sagrupē atdalītās sekcijās, kurās nav vairāk par 100 detektoriem, un katra sekcija aptver ne vairāk par 50 apkalpojamām telpām. Detektorus sadala zonās, lai noteiktu, uz kura klāja ugunsgrēks ir izcēlies.
\n409 404. Paredz sistēmas iedarbošanos no neatbilstoši augstas gaisa temperatūras, no neatbilstoši lielas dūmu koncentrācijas vai cita faktora, kas norāda uz ugunsgrēka pirmsākumu jebkurā no aizsargājamām telpām. Sistēma, kas ir jutīga pret gaisa temperatūru, neiedarbojas temperatūrā, kas ir zemāka par 54 ºC, bet nodrošina tās iedarbošanos temperatūrā, kas nav augstāka par 78 ºC, ja temperatūras pieaugšana līdz šim līmenim nav straujāka par vienu grādu minūtē. Pēc administrācijas ieskatiem žāvējamās telpās vai citās vietās ar paaugstinātu apkārtējo temperatūru sistēmas iedarbošanās temperatūru var paaugstināt par 30 °C virs maksimālās temperatūras telpas augšpusē. Pret dūmu koncentrāciju jutīgu sistēmu iedarbošanos paredz, ja samazinās pārraidītā gaismas stara intensitāte, kuru noteikusi administrācija. Dūmu detektorus sertificē tā, lai tie iedarbotos, pirms dūmu biezums pārsniedz 12,5 % obskurāciju uz metru, bet neiedarbotos, kamēr dūmu biezums nav pārsniedzis 2 % obskurāciju uz metru. Citas līdzvērtīgi efektīvas sistēmu iedarbošanās metodes var izmantot pēc administrācijas ieskatiem. Atklāšanas sistēmas nedrīkst izmantot citam mērķim, tikai ugunsgrēka atklāšanai.
\n410 405. Detektorus trauksmes iedarbināšanai ierīko tā, ka tie iedarbojas, atbrīvojot vai saslēdzot kontaktus vai arī ar citu piemērotu metodi. Tos izvieto telpas augšējā daļā un aizsargā pret triecieniem un fiziskiem bojājumiem. Tie ir piemēroti lietošanai jūras gaisā. Tos izvieto atklātā vietā, kur nav siju un citu līdzīgu objektu, kas varētu traucēt karstu gāzu vai dūmu plūsmai uz jutīgo elementu. Detektorus, kas iedarbojas, kontaktiem saslēdzoties, apgādā ar izolēta tipa kontaktiem, un ķēdi pastāvīgi pārrauga, lai noteiktu bojājumus.
\n411 406. Katrā telpā, kur nepieciešamas ugunsgrēka atklāšanas iespējas, uzstāda vismaz vienu detektoru un izvieto ne mazāk kā vienu detektoru uz aptuveni 37 m2 klāja laukuma. Lielās telpās detektorus izvieto tā, lai viens detektors no otra nebūtu tālāk par 9 metriem vai tālāk par 4,5 metriem no starpsienas.
\n412 407. Ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu darbināšanai paredzētā elektriskā aprīkojuma apgādi ar enerģiju nodrošina vismaz no diviem elektroapgādes avotiem, no kuriem viens ir avārijas avots. Strāvas piegādi nodrošina no divām atsevišķām barošanas līnijām, kas paredzētas tikai šim mērķim. Šādas barošanas līnijas savieno ar pārslēgšanas slēdzi, kas izvietots uguns atklāšanas sistēmas kontrolpunktā. Elektroinstalācijas sistēmu ierīko tā, lai izvairītos no kambīzēm, mašīntelpām un citām slēgtām telpām ar augstu ugunsgrēka izcelšanās risku, izņemot tur, kur tas nepieciešams, lai nodrošinātu ugunsgrēka atklāšanu šajās telpās vai pievienotos attiecīgam sadales skapim.
\n413 408. Blakus katram indikācijas panelim izvieto plānu vai sarakstu, kur norāda sistēmas aptverto telpu un zonas izvietojumu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību valsts valodā un darba valodā.
\n414 409. Nodrošina detektoru un indikācijas paneļu pareizas darbības pārbaudes iespēju, paredzot līdzekļus karsta gaisa vai dūmu izmantošanai detektoru izvietošanas vietās.
\n415 410. Katru detektoru sekciju apgādā ar detektoru rezerves galvām saskaņā ar administrācijas noteikto.
\n416 411. Uz jauniem zvejas kuģiem automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar šo noteikumu 5.2.13. apakšnodaļā minētajām prasībām.
\n417 5.2.14. Ugunsdzēsības sūkņi 412. Kuģi aprīko ar vismaz diviem ugunsdzēsības sūkņiem.
\n418 413. Ja pastāv iespēja, ka ugunsgrēks jebkurā vienā nodalījumā var apturēt visu ugunsdzēsības sūkņu darbību, paredz alternatīvas ūdens piegādes iespējas ugunsdzēsībai. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, šāds alternatīvs līdzeklis ir stacionārs avārijas ugunsdzēsības sūknis, kas tiek iedarbināts automātiski no neatkarīga enerģijas avota. Šādam avārijas ugunsdzēsības sūknim paredz tādu jaudu, lai tas nodrošinātu divas ūdens strūklas ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm2.
\n419 414. Ugunsdzēsības sūkņiem, izņemot avārijas sūkni, paredz tādu jaudu, lai ugunsdzēsības vajadzībām nodrošinātu ūdens padeves daudzumu ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm2 un vismaz šādu kopējo ražību (Q):
\n420 L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.Kopējā nepieciešamā ugunsdzēsības sūkņu ražība nepārsniedz 180 m3/h.
\n421 416. Izmanto mehāniskos ugunsdzēsības sūkņus ar neatkarīgu piedziņu. Sanitāros, balasta, sateču un vispārējās apkalpošanas sūkņus var atzīt par ugunsdzēsības sūkņiem, ja tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai, bet, ja tos atsevišķos gadījumos izmanto degvielas pārsūknēšanai, sūkņus apgādā ar piemērotām pārslēgšanas iespējām.
\n422 417. Ja ugunsdzēsības sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz projektēto spiedienu piegādes cauruļvados, hidrantos un šļūtenēs, visiem sūkņiem uzstāda redukcijas vārstus. Šos vārstus izvieto un noregulē tā, lai nepieļautu pārāk liela spiediena rašanos jebkurā maģistrālās ugunsdzēsības sistēmas vietā.
\n423 418. Avārijas ugunsdzēsības sūkņi ar mehānisko piedziņu ir atsevišķi neatkarīgi darbināmi sūkņi ar atsevišķu tiešas piedziņas dīzeļdzinēju un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, vai arī darbināmi ar atsevišķu ģeneratoru, kas var būt arī avārijas ģenerators (kā norādīts šo noteikumu 4.3.2. apakšnodaļā) ar pietiekamu jaudu, kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas (ja iespējams, virs darba klāja). Nodrošina avārijas ugunsdzēsības sūkņa darbību vismaz trīs stundas.
\n424 419. Nodrošina iespēju darbināt avārijas ugunsdzēsības sūkņus, aizborta ūdens iesūkšanas vārstus un citus nepieciešamos vārstus no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, lai avārijas ugunsdzēsības sūkņus neapdraudētu ugunsgrēks, ja tas izceltos šajos nodalījumos.
\n425 5.2.15. Galvenās ugunsdzēsības maģistrāles 420. Ja ir nepieciešams vairāk nekā viens hidrants, lai nodrošinātu vairākas strūklas saskaņā ar šo noteikumu 427. punktu, paredz galveno ugunsdzēsības maģistrāli.
\n426 421. Lai nodrošinātu ugunsdzēsības sistēmai pietiekamu efektivitāti, ir pieļaujami tikai tādi pievienojumi galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei, kas nepieciešami ugunsgrēka dzēšanai, izņemot pievienojumus klāja, enkurķēžu mazgāšanai un sateču atsūknēšanas ežektoru darbināšanai.
\n427 422. Ja galvenā ugunsdzēsības maģistrāle nav pašdrenējoša, ja nepieciešams, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu.
\n428 423. Galvenajās ugunsdzēsības maģistrālēs un ūdens padeves cauruļvados izmanto caurules ar diametru, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu maksimālā ūdens daudzuma efektīvu sadali no diviem vienlaikus strādājošiem sūkņiem vai arī lai nodrošinātu ūdens padevi 140 m3/h (ņem vērā mazāko lielumu).
\n429 424. Ja divi sūkņi saskaņā ar šo noteikumu 431., 432. un 433. punktā minētajām prasībām vienlaicīgi nodrošina šo noteikumu 423. punktā noteikto ūdens daudzumu caur jebkuriem diviem blakus esošiem ugunsdzēsības hidrantiem, minimālais spiediens visos ugunsdzēsības hidrantos nedrīkst būt mazāks par 0,25 N/mm2.
\n430 5.2.16. Ugunsdzēsības hidranti, ugunsdzēsības šļūtenes un stobri 425. Paredzēto ugunsdzēsības šļūteņu skaitu nosaka atbilstoši ierīkoto ugunsdzēsības hidrantu skaitam, papildus nodrošina vienu rezerves šļūteni. Šajā skaitā nav iekļautas ugunsdzēsības šļūtenes mašīntelpā vai katlutelpā. Administrācija palielina nepieciešamo ugunsdzēsības šļūteņu skaitu, lai nodrošinātu, ka tās ir pieejamas un izmantojamas jebkurā laikā, ņemot vērā zvejas kuģa lielumu.
\n431 426. Lai ūdens strūklas sasniegtu ikvienu kuģa telpu, no atzīta materiāla izgatavo pietiekama garuma ugunsdzēsības šļūtenes, nosakot to maksimālo garumu – 20 metru. Katru ugunsdzēsības šļūteni apgādā ar stobru un atbilstošo savienojumu. Ugunsdzēsības šļūtenes kopā ar nepieciešamajiem piederumiem un rīkiem tur gatavas izmantošanai skaidri redzamās vietās pie ugunsdzēsības hidrantiem vai savienojumu vietām.
\n432 427. Paredz tādu ugunsdzēsības hidrantu skaitu un izvietojumu, lai vismaz divas ūdens strūklas, kas nav no viena un tā paša ugunsdzēsības hidranta (un viena no šīm strūklām tiek nodrošināta caur nesavienotu ugunsdzēsības šļūteni), sasniegtu jebkuru zvejas kuģa vietu, kas pieejama apkalpei zvejas kuģa ekspluatācijas laikā.
\n433 428. Ugunsdzēsības hidrantus apgādā ar ugunsdzēsības šļūtenēm, kas ir aprīkotas ar divkāršas darbības stobriem saskaņā ar šo noteikumu 431., 432. un 433. punktā minētajām prasībām. Vienu ugunsdzēsības hidrantu izvieto pie ieejas telpā, kura tiek aizsargāta.
\n434 429. Galvenajām ugunsdzēsības maģistrālēm un ugunsdzēsības stobriem, ja tie nav adekvāti aizsargāti, nedrīkst izmantot materiālus, kas karstumā kļūst neefektīvi. Caurules un ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai ugunsdzēsības šļūtenes būtu viegli savienojamas ar tiem. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem iespējams pārvadāt klāja kravas, ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tie vienmēr būtu viegli pieejami, un cauruļvadus ierīko tā, lai, cik tas praktiski iespējams, novērstu iespēju tos sabojāt ar šādu kravu. Paredz ugunsdzēsības šļūteņu savienojumu un stobru pilnīgu savstarpējas apmaiņas iespēju.
\n435 430. Katras ugunsdzēsības šļūtenes apkalpošanai ierīko vārstu vai krānu, lai ikvienu ugunsdzēsības šļūteni varētu atvienot, kamēr ugunsdzēsības sūkņi turpina darboties.
\n436 431. Izmanto standarta stobrus ar izmēriem 12 mm, 16 mm vai 19 mm vai, cik vien iespējams, tuvu tam. Pēc administrācijas ieskatiem var atļaut lielāka izmēra stobru izmantošanu.
\n437 432. Dzīvojamās un dienesta telpās nav nepieciešams lietot stobrus ar diametru, lielāku par 12 mm.
\n438 433. Mašīntelpās un atklātās vietās stobru izmēru paredz tādu, lai iegūtu maksimālu ūdens padevi no divām strūklām ar spiedienu, kas noteikts šo noteikumu 424. punktā, paredzot, ka stobrus ar izmēru, lielāku par 19 mm, nav nepieciešams lietot.
\n439 5.2.17. Ugunsdzēšamie aparāti 434. Izmanto atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus. Pieprasītajiem pārnēsājamiem šķidruma ugunsdzēšamajiem aparātiem paredz tilpumu, ne lielāku par 13,5 litriem un ne mazāku par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamo aparātu tilpums nepārsniedz pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu – 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu – 9 litri. Administrācija nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.
\n440 435. Rezerves lādiņi:
\n435.1. katra tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) – 50 %;
\n435.2. ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
\n435.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
\n441 436. Nepieļauj tādu ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kuros par ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas saskaņā ar administrācijas uzskatiem attiecīgos lietošanas apstākļos var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kuras tos izmanto.
\n442 437. Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:
\n437.1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem – pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās – ik pēc 5 gadiem;
\n437.2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 5 gados;
\n437.3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem – reizi 10 gados.
\n443 438. Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.
\n444 5.2.18. Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti kontrolpunktos un dzīvojamās un dienesta telpās 439. Vismaz piecus atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās saskaņā ar administrācijas norādījumiem.
\n445 440. Rezerves lādiņi:
\n440.1. ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) – 50 %;
\n440.2. ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
\n440.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
\n446 5.2.19. Ugunsdzēšanas iekārtas mašīntelpās 441. Neatkarīgi no šajā nodaļā minētajām prasībām visās \"A\" klases mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.
\n447 442. Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, apvienoto mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu. Telpas, kurās atrodas ar šķidro degvielu kurināmi katli vai degvielas agregāti, saskaņā ar administrācijas norādīto nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:
\n442.1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu;
\n442.2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;
\n442.3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni;
\n442.4. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgās putas.
\n448 443. Uz visiem zvejas kuģiem ir aizliegts izmantot halogēnogļūdeņražus kā ugunsdzēšanas aģentu.
\n449 444. Katru katlutelpu nodrošina vismaz ar vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar administrācijas norādījumiem.
\n450 445. Katlutelpas un telpu, kur ir izvietota daļa no šķidrās degvielas iekārtām, nodrošina vismaz ar diviem atzītiem pārnēsājamiem putu ugunsdzēšamajiem aparātiem vai to ekvivalentiem. Katru katlutelpu nodrošina vismaz ar vienu atzītu putu pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu ar 135 litru tilpumu vai tā ekvivalentu. Šos ugunsdzēšamos aparātus nodrošina ar šļūtenēm uz spoles, pielāgotām tā, lai sasniegtu jebkuru katlutelpas daļu. Administrācija var atvieglot šā punkta prasības, ņemot vērā to telpu izmērus un izmantošanu, kuras nepieciešams aizsargāt.
\n451 446. Pie katras kurtuves izvieto kasti ar smiltīm, ar sodu impregnētām zāģu skaidām vai ar citu atzītu sausu materiālu tādā daudzumā, kā noteikusi administrācija. Kā alternatīvu var izmantot atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu.
\n452 447. Telpas, kur ir novietoti iekšdedzes dzinēji, kas tiek izmantoti par galvenajiem dzinējiem vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:
\n447.1. vienu no ugunsdzēsības sistēmām, kas noteiktas šo noteikumu 442. punktā;
\n447.2. vismaz vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar administrācijas uzskatiem;
\n447.3. atzītiem putu vai līdzvērtīgiem pārvietojamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, katru ar vismaz 45 litru ietilpību, pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru no degvielas vai eļļas augstspiediena sistēmām, mehānismiem un citiem ugunsgrēka riska avotiem. Papildus paredz pietiekamu putu vai tiem ekvivalentu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaitu. Ugunsdzēšamos aparātus izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi tādi ugunsdzēšamie aparāti. Mazākām telpām administrācija var atvieglot šīs prasības.
\n453 448. Telpas, kurās ir novietotas tvaika turbīnas vai tvaika mašīnas, ko izmanto par galvenajiem dzinējiem vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:
\n448.1. atzītiem putu ugunsdzēšamajiem aparātiem, katru ar vismaz 45 litru ietilpību, vai līdzvērtīgiem aparātiem pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru spiediena eļļošanas sistēmas daļu, uz jebkuru apvalka daļu, kas aptver zem spiediena eļļojamas turbīnas daļas, mašīnas vai ar tām saistīto sazobi, kā arī uz jebkuru citu ugunsgrēka riska vietu. Šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami, ja aizsardzība, kas ir līdzvērtīga vismaz šajā apakšpunktā noteiktajai, šādās telpās ir nodrošināta ar stacionāro ugunsdzēsības sistēmu, kas ierīkota saskaņā ar šo noteikumu 442. punktu;
\n448.2. pietiekamu skaitu pārnēsājamo vai līdzvērtīgu ugunsdzēšamo aparātu, ko izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi ugunsdzēšamie aparāti. Šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami papildus šo noteikumu 447. punktā minētajiem nosacījumiem.
\n454 449. Ja administrācija uzskata, ka ugunsgrēka bīstamība pastāv mašīntelpās, kurām attiecībā uz ugunsdzēšanas iekārtām šajā apakšnodaļā nav noteiktas īpašas prasības, šādās telpās vai blakus tām izvieto atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus vai citus ugunsdzēsības līdzekļus saskaņā ar administrācijas norādījumiem.
\n455 450. Ja stacionārās ugunsdzēsības sistēmas saskaņā ar šīs apakšnodaļas prasībām nav nepieciešamas, bet ir uzstādītas, nodrošina šo sistēmu atbilstību administrācijas prasībām.
\n456 451. Ja nokļūšana \"A\" klases mašīntelpās ir paredzēta zemākā līmenī caur blakusesošo vārpstas tuneli, papildus katrām ūdensdrošām durvīm drošā attālumā no šādas mašīntelpas aizsardzībai no uguns ierīko vieglas tērauda durvis, kuras var atvērt un aizvērt no abām to pusēm.
\n457 5.2.20. Starptautiskais krasta savienojums 452. Nodrošina vismaz vienu starptautisko krasta savienojumu, kas atbilst šo noteikumu 453. punktā minētajam nosacījumam.
\n458 453. Nodrošina starptautisko krasta savienojumu atloku izmērus saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikumu.
\n459 454. Savienojumus izgatavo no materiāla, kas ir piemērots darba spiedienam 1,0 N/mm2.
\n460 455. Atloka viena puse ir ar plakanu virsmu, bet otra puse pastāvīgi pievienota savienojumam, kas atbilst zvejas kuģa ugunsdzēsības hidranta un šļūteņu savienojumam. Krasta savienojums atrodas uz klāja kopā ar atbilstoša materiāla blīvi, kas derīga darba spiedienam 1,0 N/mm2, un kopā ar četrām 50 mm garām 16 mm diametra skrūvēm, uzgriežņiem un atbilstošām astoņām paplāksnēm. Krasta savienojumu apgādā ar divām atbilstoša izmēra uzgriežņu atslēgām.
\n461 456. Paredz iespēju šādu krasta savienojumu izmantot no abiem zvejas kuģa bortiem.
\n462 5.2.21. Ugunsdzēsēja aprīkojums, ugunsdrošības plāns un aprīkojuma uzturēšana darba kārtībā 457. Uz zvejas kuģa nodrošina ne mazāk kā divus ugunsdzēsēja aprīkojuma komplektus, kuri atbilst SOLAS obligātā ugunsdrošības sistēmas kodeksa prasībām. Katru elpošanas aparātu nodrošina ar diviem rezerves lādiņiem.
\n463 458. Ugunsdzēsēja aprīkojuma komplektus izvieto pēc iespējas dažādās vietās tā, lai tie būtu viegli pieejami un pastāvīgi gatavi izmantošanai.
\n464 459. Uz zvejas kuģa ir pastāvīgi izlikts redzamā vietā ugunsgrēka kontroles plāns. Uz esošiem zvejas kuģiem un kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.654(16) \"Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam\". Uz kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.952(23) \"Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam\". Visiem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.756(18) \"Pamatnostādnes attiecībā uz informāciju, ko sniedz ar ugunsdrošības plāniem\". Visus apkalpes locekļus iepazīstina ar ugunsdzēšanas iekārtu lietošanas kārtību pēc ierašanās uz kuģa, kā arī regulāro ugunsdzēsības mācību trauksmju laikā.
\n465 460. Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmu un ierīču uzturēšanas prasības:
\n460.1. zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa;
\n460.2. ja ir noteikti īpaši ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi vai ugunsdzēšanas paņēmieni, tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm un aparātiem, ja administrācija ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību;
\n460.3. visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Apkopes plānu glabā uz kuģa, un tas ietver vismaz šādas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas, ja tās ir ierīkotas: