{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">Lai ierosinātu tādu lietu, cietušais vai viņa pārstāvis sūdzību iesniedz rajona (pilsētas) tiesai, un lietu ierosina tiesnesis ar savu lēmumu.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>Ja šā panta 2.punktā minētajos noziedzīgajos nodarījumos cietušais, atrazdamies bezpalīdzības stāvoklī, būdams atkarībā no apsūdzētā vai citu iemeslu dēļ pats nespēj aizsargāt savas likumīgās intereses, prokurors var tādu lietu ierosināt arī bez cietušā sūdzības vai iestāties lietā, ja tā jau ir ierosināta.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ja prokurors lietu ierosinājis, vai iestājies jau ierosinātā lietā, to nevar izbeigt, pamatojoties uz cietušā izlīguma ar apsūdzēto.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>Šā panta 2.punktā paredzētajās lietās pirmstiesas izmeklēšana nenotiek.</div>\n<p class=\"lf-p\">Lai aizsargātu valsts vai sabiedrības intereses vai atsevišķu personu tiesības, tiesa, tiesnesis vai prokurors šā panta 3.punktā paredzētajos gadījumos var šādā lietā noteikt pirmstiesas izmeklēšanu. Tādā gadījumā lieta tiek izmeklēta un iztiesāta vispārējā kārtībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">150 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.1963., 29.10.1964. dekrētu, 05.02.1992., 27.04.1993., 22.06.1994., 14.10.1998. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-112\"><span class=\"lf-art-num\">112.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Atteikšanās ierosināt krimināllietu</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja nav pamata krimināllietas ierosināšanai vai ja ir apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību lietā, izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa atsakās ierosināt krimināllietu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja ir šā kodeksa 5.3 un 8.pantā minētie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, ģenerālprokurors, virsprokurors vai ar viņa piekrišanu prokurors vai izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Par atteikšanos ierosināt krimināllietu šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos pieņem lēmumu un pieteicējam un citām ieinteresētajām personām nosūta šā lēmuma norakstu, kā arī izskaidro šo personu tiesības izziņas izdarītāja lēmumu pārsūdzēt attiecīgajam prokuroram, izziņas iestādes vai prokurora (virsprokurora) lēmumu - vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram, bet tiesneša lēmumu vai tiesas lēmumu - augstākas instances tiesai.</p>\n<p class=\"lf-p\">151 (05.02.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993., 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-113\"><span class=\"lf-art-num\">113.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Krimināllietas ierosināšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja ir šā kodeksa 107.pantā minētie iemesli un pamats, izziņas iestādei, prokuroram, tiesnesim un tiesai obligāti jāierosina krimināllieta. Par krimināllietas ierosināšanu pieņem lēmumu, kurā jānorāda krimināllietas ierosināšanas iemesls un pamats, krimināllikums, pēc kura pazīmēm lietu ierosina, kā arī tālākais lietas virziens.</p>\n<p class=\"lf-p\">152 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992. un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-114\"><span class=\"lf-art-num\">114.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Krimināllietas virzīšana pēc tās ierosināšanas</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Pēc krimināllietas ierosināšanas:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>prokurors pieņem krimināllietu izmeklēšanai, ja tās materiālos ir pietiekams pamats kriminālvajāšanas uzsākšanai, kā arī gadījumos, kad uzskata to par nepieciešamu; pārējos gadījumos lietu nosūta izziņas iestādei;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>izziņas iestāde uzsāk izmeklēšanu, par ko ne vēlāk kā divdesmit četru stundu laikā, bet smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas gadījumā - nekavējoties paziņo prokuroram, nosūtot viņam lēmuma norakstu par krimināllietas ierosināšanu un pieņemšanu izmeklēšanai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>tiesnesis un tiesa lietu nosūta prokuroram vai pieņem to savā izskatīšanā.</div>\n<p class=\"lf-p\">153 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-115\"><span class=\"lf-art-num\">115.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Prokurora uzraudzība pār to, lai tiktu ievērota likumā noteiktā krimināllietu ierosināšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Prokurors uzrauga, lai tiktu ievērota likumā noteiktā krimināllietu ierosināšanas kārtība.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja izziņas iestāde krimināllietu ierosinājusi bez likumīga pamata, prokurors atceļ izziņas iestādes lēmumu, bet, ja lietā veiktas izmeklēšanas darbības, - krimināllietu izbeidz.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja atteikšanās ierosināt krimināllietu bijusi nepamatota, prokurors ar savu lēmumu atceļ izziņas iestādes lēmumu, ierosina krimināllietu un šā kodeksa 114.panta kārtībā pieņem to savā izmeklēšanā vai virza izmeklēšanas izdarīšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja tiesa (tiesnesis) lietu ierosinājusi vai atteikusies ierosināt bez likumīga pamata, prokurors šajā kodeksā noteiktajā kārtībā iesniedz protestu par tiesas (tiesneša) lēmumu. Tiesas (tiesneša) lēmumu var pārsūdzēt arī citi lietas dalībnieki vai pieteikuma iesniedzējs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepamatotu un nelikumīgu prokurora lēmumu par krimināllietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt krimināllietu atceļ vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokurors, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokurors.</p>\n<p class=\"lf-p\">154 (22.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) Vienpadsmitā nodaļa Izziņa</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-116\"><span class=\"lf-art-num\">116.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izziņas iestādes</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas iestādes ir:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>valsts policija;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>tālbraucienos esošo jūras kuģu kapteiņi;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>citas ar likumu pilnvarotas valsts institūcijas šajā kodeksā un īpašos likumos noteiktās kompetences ietvaros.</div>\n<p class=\"lf-p\">155 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-117\"><span class=\"lf-art-num\">117.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izziņas iestādes pienākumi</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas iestādes pienākums pirmstiesas kriminālprocesā ir:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>novērst gatavotu noziedzīgu nodarījumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>izskatīt pieteikumus par gatavotiem vai izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, ierosināt vai atteikties ierosināt krimināllietas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>veikt izmeklēšanas darbības, operatīvās darbības un citus nepieciešamos pasākumus, lai noskaidrotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kā arī lai konstatētu, savāktu, fiksētu un saglabātu pierādījumus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>šā kodeksa 120.pantā paredzētajos gadījumos un 122.pantā noteiktajā kārtībā aizturēt personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>izpildīt izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas (tiesneša) dotos uzdevumus lietās, kas ir to lietvedībā, kā arī veikt apsūdzēto un tiesājamo meklēšanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>veikt šajā kodeksā un starptautiskajos līgumos paredzētajā kārtībā attiecīgu ārvalsts iestāžu dotos uzdevumus.</div>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas iestādes pienākums ir veikt izziņu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā tikai savas kompetences ietvaros un apjomā, izņemot šā kodeksa 45.panta trešajā daļā un 125.1 panta 6.punktā noteiktos gadījumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">156 (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-118\"><span class=\"lf-art-num\">118.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izziņas iestāžu pilnvaras lietās, kurās iepriekšējā izmeklēšana obligāta</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">157 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-119\"><span class=\"lf-art-num\">119.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izziņas iestāžu pilnvaras lietās, kurās iepriekšējā izmeklēšana nav obligāta</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">158 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-120\"><span class=\"lf-art-num\">120.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turētās personas aizturēšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Personu, ko tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var noteikt brīvības atņemšanas sodu, izziņas iestādei vai prokuroram ir tiesība aizturēt tikai tad, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>ja šī persona pārsteigta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī vai tieši pēc tā izdarīšanas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>ja aculiecinieki, starp tiem arī cietušie, tieši norāda uz šo personu kā uz noziedzīga nodarījuma izdarītāju;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>ja uz aizdomās turētā vai viņa apģērba, pie viņa vai viņa dzīvoklī atrastas acīm redzamas noziedzīga nodarījuma pēdas.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ja ir citi fakti, kas dod pamatu turēt kādu aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, šo personu var aizturēt vienīgi tai gadījumā, ja tā mēģinājusi bēgt vai ja tai nav pastāvīgas dzīves vietas, vai ja nav noskaidrota aizdomās turētā personība.</p>\n<p class=\"lf-p\">159 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-121\"><span class=\"lf-art-num\">121.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aizdomās turētais</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par aizdomās turēto atzīstama persona, kas saskaņā ar šā kodeksa 120.pantu aizturēta vai pret kuru saskaņā ar šā kodeksa 70.pantu pirms apsūdzības celšanas ir pielietots drošības līdzeklis.</p>\n<p class=\"lf-p\">Aizdomās turētajam ir tiesības uzaicināt aizstāvi, pārsūdzēt izziņas izdarītāja vai prokurora darbības, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus, kā arī pieprasīt drošības garantēšanu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">160 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.01.1990., 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-122\"><span class=\"lf-art-num\">122.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turētās personas aizturēšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par katru gadījumu, kad aizturēta persona, ko tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izziņas iestādei jāsastāda protokols, norādot tajā aizturētā uzvārdu, vārdu, tēva vārdu un citus viņa personības datus, aizturēšanas pamatus un motīvus, kā arī - kur, kad un kas šo personu aizturējis.</p>\n<p class=\"lf-p\">Aizturēšanas protokolu paraksta aizturētājs un aizturētais.</p>\n<p class=\"lf-p\">Personu, ko tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nedrīkst aizturēt ilgāk par septiņdesmit divām stundām. Šo termiņu aprēķina no faktiskā aizturēšanas brīža.</p>\n<p class=\"lf-p\">Divdesmit četru stundu laikā no aizturēšanas brīža izziņas iestāde par aizturēšanu paziņo prokuroram, uzrādot viņam lietas materiālus. Līdz aizturēšanas termiņa beigām izziņas izdarītājam vai prokuroram jāsaņem tiesneša lēmums par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu aizdomās turētajam vai arī viņš jāatbrīvo.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepilngadīgā aizturēšanas gadījumā procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā, par aizturēšanu jāpaziņo nepilngadīgā vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja aizturētā nepilngadīgā vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, ir noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki, par nepilngadīgā aizturēšanu ir jāpaziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc nepilngadīgā dzīvesvietas. Ja nepilngadīgais aizturētais ir ārvalsts pilsonis, par aizturēšanu paziņo Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai.</p>\n<p class=\"lf-p\">161 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994., 14.10.1998. un 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2000.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-123\"><span class=\"lf-art-num\">123.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aizdomās turētā nopratināšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Aizdomās turēto nopratina ne vēlāk par divdesmit četrām stundām no aizturēšanas brīža vai, ja aizdomās turētā persona nav bijusi aizturēta, no brīža, kad pirms apsūdzības celšanas izraudzīts drošības līdzeklis.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pirms nopratināšanas jāizskaidro aizdomās turētajam viņa tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 121.pantā. Aizdomās turētajam arī jāpaziņo, kādā noziedzīgā nodarījumā viņu tur aizdomās, un tas jāieraksta nopratināšanas protokolā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Aizdomās turēto var nopratināt par noziedzīga nodarījuma apstākļiem, kurā viņu tur aizdomās, un par citiem apstākļiem, kas jānoskaidro lietā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Aizdomās turēto nopratina, ievērojot šā kodeksa 147.- 149. un 151. - 154.panta noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja divdesmit četru stundu laikā aizdomās turētā uzaicinātais aizstāvis nevar ierasties, izziņas izdarītājam un prokuroram ir tiesības ieteikt aizdomās turētajam uzaicināt citu aizstāvi vai jānodrošina aizdomās turētajam aizstāvis.</p>\n<p class=\"lf-p\">162 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.01.1990., 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-124\"><span class=\"lf-art-num\">124.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izmeklēšanas pabeigšana izziņas iestādē</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ierosinot krimināllietu, kā arī saņemot no prokurora, tiesas (tiesneša) krimināllietu izmeklēšanai, izziņas iestāde nekavējoties uzsāk izmeklēšanu un veic to līdz brīdim, kad tiek noskaidrota persona, kas saucama pie kriminālatbildības, un ir savākti pietiekami pierādījumi apsūdzības celšanai, vai līdz laikam, kad iestājas kriminālatbildības noilgums.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izmeklēšana izziņas iestādē tiek pabeigta ar lēmuma pieņemšanu par krimināllietas nosūtīšanu prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai vai par krimināllietas izbeigšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja izmeklēšanas gaitā rodas tādi apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā, izziņas izdarītājs lietu izbeidz ar savu lēmumu un par to nekavējoties paziņo prokuroram un ieinteresētajām personām, nosūtot lēmuma norakstu un izskaidrojot tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja ir šā kodeksa 5.3 un 8.pantā minētie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, izziņas iestāde ar virsprokurora piekrišanu var pieņemt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu un par to nekavējoties paziņo ieinteresētajām personām, nosūta šā lēmuma norakstu, kā arī izskaidro šo personu tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un pārsūdzēt šo lēmumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">163 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.1997. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 124.1 pants. Izziņas izdarīšana uz tālbraucienos esošiem Latvijas Republikas jūras kuģiem Izziņas izdarīšana uz tālbraucienos esošiem Latvijas Republikas jūras kuģiem notiek šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un termiņos, nododot lietu izziņas turpināšanai valsts policijai vai kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuroram tajā dienā, kad kuģis piestāj Latvijas Republikas ostā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja izziņas procesā rodas nepieciešamība veikt izmeklēšanas darbības, kuras izdarāmas tikai ar tiesneša vai tiesas lēmumu, to var pieprasīt un saņemt pa radio, telefonu, telefaksu, telegrāfu vai izmantojot citus sakaru līdzekļus.</p>\n<p class=\"lf-p\">164 (14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-125\"><span class=\"lf-art-num\">125.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izziņas termiņš</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">165 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 125.1 pants. Prokurora pilnvaras, veicot uzraudzību pār izmeklēšanu izziņas iestādēs Prokurors, veicot uzraudzību pār izmeklēšanu izziņas iestādēs, ir pilnvarots:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>pārbaudīt, kā tiek ievēroti termiņi un likumība, izlemjot pieteikumus par izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>pārbaudīt jebkuras krimināllietas materiālus, dot norādījumus par lietas virzību, likuma ievērošanu, konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanu nolūkā noskaidrot personu, kas saucama pie kriminālatbildības, un apsūdzēto meklēšanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>atcelt nepamatotus un nelikumīgus izziņas iestādes lēmumus, nosūtīt krimināllietu papildizmeklēšanai, ja nav pietiekama pamata kriminālvajāšanas uzsākšanai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>piedalīties jebkuras izmeklēšanas darbības veikšanā, kā arī personiski veikt izmeklēšanas darbības;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>iepazīties ar kriminālmeklēšanas pasākumu rezultātiem un uzraudzīt, lai šie pasākumi tiktu veikti atbilstoši likumam;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>izņemt no izziņas iestādes jebkuru krimināllietu un uzsākt izmeklēšanu pašam, kā arī nodot izmeklēšanu citai izziņas iestādei vai izziņas izdarītājam;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>pārbaudīt sūdzības un iesniegumus par izziņas iestādes amatpersonas rīcību attiecībā uz izmeklēšanu krimināllietā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8)</span>pieņemt lēmumu attiecībā uz pieteikumiem par izziņas izdarītāja noraidījumu.</div>\n<p class=\"lf-p\">166 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) Divpadsmitā nodaļa Pirmstiesas izmeklēšanas vispārīgie noteikumi(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-126\"><span class=\"lf-art-num\">126.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Iepriekšējās izmeklēšanas iestādes</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">167 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-127\"><span class=\"lf-art-num\">127.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pirmstiesas izmeklēšanas obligātums</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Pirmstiesas izmeklēšana ir obligāta visās krimināllietās, izņemot krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti šā kodeksa 111.panta 2.punktā un šā kodeksa trīsdesmit ceturtajā nodaļā noteiktajos gadījumos.</p>\n<p class=\"lf-p\">168 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-128\"><span class=\"lf-art-num\">128.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Iepriekšējās izmeklēšanas sākums</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">169 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 128.1 pants. Kriminālvajāšanas sākums Kriminālvajāšanu veic ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kriminālvajāšana sākas ar brīdi, kad prokurors pieņem lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības. Lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības prokuroram jāpieņem desmit dienu laikā no dienas, kad lieta saņemta no izziņas iestādes kriminālvajāšanas uzsākšanai, vai arī tā jāatdod izziņas iestādei papildizmeklēšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">170 (22.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 128.2 pants. Kriminālvajāšanas termiņi pirmstiesas izmeklēšanā Kriminālvajāšana pirmstiesas izmeklēšanā jāpabeidz divu mēnešu laikā. Šajā termiņā ietilpst laiks no kriminālvajāšanas uzsākšanas dienas līdz brīdim, kad prokurors paraksta apsūdzības rakstu vai pieņem lēmumu par lietas nosūtīšanu izskatīšanai tiesā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, vai līdz dienai, kad viņš lietu izbeidz vai tajā aptur izmeklēšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kriminālvajāšanas termiņu var pagarināt attiecīgās prokuratūras iestādes vadītājs par to īpaši norādot uz lēmuma par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības.</p>\n<p class=\"lf-p\">171 (22.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-129\"><span class=\"lf-art-num\">129.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pirmstiesas izmeklēšanas vieta</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Pirmstiesas izmeklēšanu izdara tajā rajonā (pilsētā), kur noticis noziedzīgs nodarījums. Ja noziedzīgs nodarījums izdarīts vairākos viena tiesas apgabala rajonos, izmeklēšanas piekritību nosaka tiesas apgabala virsprokurors. Ja noziedzīgs nodarījums izdarīts vairāku tiesas apgabalu rajonos, izmeklēšanas piekritību nosaka ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokurori.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai veicinātu ātrāku un pilnīgāku pirmstiesas izmeklēšanu, to var izdarīt arī noziedzīga nodarījuma atklāšanas vietā, kā arī vietā, kur atrodas aizdomās turētais, apsūdzētais, cietušo vai liecinieku vairākums.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja prokurors vai izziņas iestāde saņēmusi ziņas par noziedzīgu nodarījumu, kura izmeklēšana ir piekritīga citai izmeklēšanas iestādei, prokuroram vai izziņas iestādei jāierosina krimināllieta, jāveic neatliekamās izmeklēšanas darbības un lieta jānosūta pēc piekritības. Strīdu par izmeklēšanas piekritību izšķir vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokurors.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokurori var pieņemt savā izmeklēšanā jebkuru krimināllietu, pēc viņu norādījuma krimināllietu var izņemt no vienas prokuratūras iestādes vai prokurora lietvedības un nodot citai prokuratūras iestādei vai prokuroram neatkarīgi no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas.</p>\n<p class=\"lf-p\">172 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-130\"><span class=\"lf-art-num\">130.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Pirmstiesas izmeklēšanas datus var nodot atklātībai tikai ar izziņas iestādes priekšnieka vai prokurora atļauju un tādā apjomā, kādā viņi to atzīst par iespējamu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vajadzības gadījumā prokurors brīdina lieciniekus, cietušo, civilprasītāju, civilatbildētāju, aizstāvi, ekspertu, speciālistu, tulku un citas personas, kuras ir klāt izmeklēšanas darbības laikā, ka bez viņa atļaujas nedrīkst izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus, tajā skaitā ziņas par lietas dalībniekiem, kuriem nepieciešams nodrošināt personisko drošību. Šīm personām jāparakstās, ka tās brīdinātas par atbildību saskaņā ar Krimināllikuma 304.pantu.</p>\n<p class=\"lf-p\">173 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1967. dekrētu, 13.08.1991., 05.02.1992., 22.06.1994., 14.10.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 130.1 pants. Lietā svarīgu lūgumu obligāta apmierināšana Izziņas izdarītājs un prokurors nav tiesīgs noraidīt aizdomās turētā, apsūdzētā, viņa aizstāvja un likumīgā pārstāvja, kā arī cietušā un viņa pārstāvja, civilprasītāja, civilatbildētāja un viņu pārstāvju lūgumus nopratināt lieciniekus, izdarīt ekspertīzi un citas ar pierādījumu vākšanu saistītās izmeklēšanas darbības, ja apstākļiem, kurus viņi lūdz noskaidrot, var būt nozīme lietā. Lietā ir nozīme apstākļiem, kas norādīti šā kodeksa 19., 47. un 48.pantā, kā arī visiem citiem apstākļiem, kuru noskaidrošanai var būt nozīme lietas pareizā izmeklēšanā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Par lūguma izskatīšanas rezultātiem paziņo personai, kas to iesniegusi. Ja lūgums tiek pilnīgi vai daļēji noraidīts, izziņas izdarītājam un prokuroram jāpieņem lēmums, kurā norādīti atteikuma motīvi.</p>\n<p class=\"lf-p\">174 (24.11.1983. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.01.1990. un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-131\"><span class=\"lf-art-num\">131.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Krimināllietu apvienošana un sadalīšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Apvienot vienā izmeklēšanā var tikai lietas par vairāku personu apsūdzību līdzdalībā vienā vai vairākos noziedzīgos nodarījumos vai arī lietas par vairākiem vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja noziedzīgu nodarījumu kopā ar pieaugušajiem izdarījis nepilngadīgais, tad viņa lieta pirmstiesas izmeklēšanas stadijā pēc iespējas jāizdala atsevišķi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Viena noziedzīga nodarījuma vai vairāku noziedzīgu nodarījumu kopīgā izdarīšanā apsūdzētu personu lietas, kā arī lietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc prokurora vai izziņas izdarītāja lēmuma ar virsprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai lietas izlemšanai. Lietas sadalīšanas nepieciešamība ir jāmotivē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt krimināllietā liecinošo personu speciālo procesuālo aizsardzību, lietu pēc prokurora vai izziņas izdarītāja motivēta lēmuma ar ģenerālprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana nekaitē pareizai lietas izlemšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lietu, kas izdalīta pret personu vai personām, kuras izdarījušas vairākus noziedzīgus nodarījumus, ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora piekrišanu par pilnā apjomā izmeklētām un pierādītām noziedzīga nodarījuma epizodēm var pabeigt un nosūtīt tiesai, bet par pārējiem noziedzīgiem nodarījumiem, kurus izdarījušas šīs personas, pirmstiesas izmeklēšana jāturpina vispārējā kārtībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šā panta noteikumus var piemērot arī saucot pie kriminālatbildības par slēpšanu un neziņošanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">175 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.1991., 22.06.1994., 12.06.1997., 14.10.1998. un 15.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-132\"><span class=\"lf-art-num\">132.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Prokurora atsevišķie uzdevumi</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja atsevišķas izmeklēšanas darbības jāizdara citā rajonā, prokurors izdara tās pats vai arī šīs darbības uzdod izdarīt attiecīga rajona prokuroram vai izziņas iestādei, kuriem šis uzdevums jāizpilda ne vēlāk kā desmit dienu laikā.</p>\n<p class=\"lf-p\">176 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-133\"><span class=\"lf-art-num\">133.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Kārtība, kādā Latvijas Republikas prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas un izziņas iestādes sazinās ar atbilstošām citu savienoto republiku iestādēm</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">177 (Izslēgts ar 05.02.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.03.1992.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-134\"><span class=\"lf-art-num\">134.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Iepriekšējās izmeklēšanas termiņi</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">178 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 134.1 pants. Speciālista piedalīšanās Ja pierādījumu atklāšanai, nostiprināšanai vai izņemšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un iemaņas, procesa virzītājam ir tiesības izsaukt speciālistu, kas nav ieinteresēts lietas iznākumā, piedalīties izmeklēšanas darbībā. Procesa virzītāja prasība izsaukt speciālistu ir saistoša tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājam, kurā speciālists strādā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pirms izmeklēšanas darbības, kurā piedalās speciālists, uzsākšanas procesa virzītājs pārliecinās par speciālista identitāti un kompetenci, kā arī noskaidro viņa attiecības ar apsūdzēto un cietušo. Procesa virzītājs izskaidro speciālistam viņa tiesības un pienākumus un brīdina viņu par atbildību par atteikšanos vai izvairīšanos no savu pienākumu pildīšanas, ko ieraksta attiecīgās izmeklēšanas darbības protokolā un apliecina ar speciālista parakstu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Speciālista pienākums ir: ierasties pēc izsaukuma; pielietojot savas speciālās zināšanas un iemaņas, piedalīties izmeklēšanas darbībā, lai palīdzētu procesa virzītājam pierādījumu atklāšanā, nostiprināšanā un izņemšanā; pievērst procesa virzītāja vērību apstākļiem, kas saistīti ar pierādījumu atklāšanu, nostiprināšanu un izņemšanu; sniegt paskaidrojumus par darbībām, kuras viņš izpilda.</p>\n<p class=\"lf-p\">Speciālistam ir tiesība izdarīt protokolā ierakstāmus paziņojumus, kas saistīti ar pierādījumu atklāšanu, nostiprināšanu vai izņemšanu. Ja speciālists neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par speciālista saukšanu pie likumā paredzētās administratīvās atbildības.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja speciālists neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt speciālistam naudas sodu līdz divām minimālajām mēnešalgām.</p>\n<p class=\"lf-p\">179 (27.04.1967. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993., 22.06.1994., 14.10.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 134.2 pants. Speciālista noraidījums Speciālists nevar piedalīties lietā, ja ir apstākļi, kas paredzēti šā kodeksa 61.pantā. Personas iepriekšēja piedalīšanās lietā kā speciālistam nav pamats tās noraidījumam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Jautājumu par speciālista noraidījumu izlemj šā kodeksa 136.pantā paredzētajā kārtībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">180 (27.04.1967. dekrēta redakcijā)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-135\"><span class=\"lf-art-num\">135.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Tulks</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Tulks ir persona, kas prot tulkošanai nepieciešamās valodas un ko izziņas iestāde, prokurors vai tiesa aicinājusi šā kodeksa 16.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tulkam jāierodas uz aicinājumu un pilnīgi un precīzi jāveic uzdotais tulkojums.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja tulks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par tulka saukšanu pie likumā paredzētās atbildības.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja tulks bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt tulkam naudas sodu līdz divām minimālajām mēnešalgām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šā panta noteikumi attiecas arī uz personu, kas saprot mēmā un kurlā zīmes un ir aicināta piedalīties procesā.</p>\n<p class=\"lf-p\">181 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993., 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-136\"><span class=\"lf-art-num\">136.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Tulka noraidījums</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Tulks nevar piedalīties lietā, ja ir šā kodeksa 27.pantā paredzētie apstākļi vai ja viņš nav kompetents. Viņa agrākā piedalīšanās lietā par tulku nevar būt pamats noraidījumam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja ir minētie apstākļi, tulkam noraidījumu var pieteikt aizdomās turētais, apsūdzētais, aizstāvis, apsūdzētājs, kā arī cietušais un viņa pārstāvis, civilprasītājs un civilatbildētājs vai viņu pārstāvji.</p>\n<p class=\"lf-p\">Jautājumu par tulka noraidījumu pirmstiesas izmeklēšanā izlemj izziņas izdarītājs vai prokurors, bet tiesā - tiesa, kas izskata lietu.</p>\n<p class=\"lf-p\">182 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.1983. dekrētu un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-137\"><span class=\"lf-art-num\">137.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Tulka piedalīšanās</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja kāds no procesa dalībniekiem neprot valodu, kurā noris tiesvedība, tiek aicināts tulks.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pratinot mēmu vai kurlu, tiek pieaicināta persona, kas saprot mēmā vai kurlā zīmes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pirms pratināšanas vai citas izmeklēšanas darbības, kurā piedalās tulks, izziņas izdarītājs vai prokurors izskaidro tulkam viņa pienākumus un brīdina par atbildību pēc Krimināllikuma 302. un 300.panta par atteikšanos tulkot un apzināti nepareizu tulkojumu, un par to liek viņam parakstīties.</p>\n<p class=\"lf-p\">183 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992., 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-138\"><span class=\"lf-art-num\">138.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pieaicinātie</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">184 (Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2001.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-139\"><span class=\"lf-art-num\">139.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pieaicināto piedalīšanās</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">185 (Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-140\"><span class=\"lf-art-num\">140.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Civilprasības pieteikšana un atzīšana par civilprasītāju</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja lietā redzams, ka ar noziedzīgu nodarījumu nodarīti materiāli zaudējumi personai, uzņēmumam, iestādei vai organizācijai, izziņas izdarītājs vai prokurors izskaidro tiem vai to pārstāvjiem tiesību pieteikt civilprasību, sastādot par to protokolu, vai paziņo viņiem to rakstveidā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja civilprasība pieteikta, izziņas izdarītājam vai prokuroram jāizskata personas, uzņēmuma, iestādes vai organizācijas lūgums un jāpieņem motivēts lēmums par atzīšanu par civilprasītāju vai lēmums par atteikumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">186 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-141\"><span class=\"lf-art-num\">141.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Atzīšana par civilatbildētāju</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja civilprasība pieteikta, izziņas izdarītājam vai prokuroram jānoskaidro, kas pēc šīs prasības ir materiāli atbildīgs. Ja saskaņā ar likumu materiāli atbildīgs nav vis apsūdzētais, bet citas personas vai uzņēmumi, iestādes un organizācijas, tad izziņas izdarītājam vai prokuroram ar savu lēmumu tie jāatzīst par civilatbildētājiem, jāpaziņo viņiem par to un jāizskaidro viņu tiesības.</p>\n<p class=\"lf-p\">187 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-142\"><span class=\"lf-art-num\">142.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Sprieduma izpildīšanas nodrošināšana daļā par mantas konfiskāciju un materiālo zaudējumu atlīdzināšanu</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izdarot pirmstiesas izmeklēšanu par noziedzīgu nodarījumu, par kuru kā sodu var noteikt mantas konfiskāciju, izziņas izdarītājam vai prokuroram jāgādā par līdzekļiem pret apsūdzētā mantas nobēdzināšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja ir pietiekamas ziņas, ka ar noziedzīgu nodarījumu nodarīti materiāli zaudējumi, izziņas izdarītājam vai prokuroram jāgādā par pieteiktās vai iespējamās civilprasības nodrošināšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">188 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-143\"><span class=\"lf-art-num\">143.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Sabiedrības iesaistīšana noziedzīga nodarījuma atklāšanā</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izdarot izmeklēšanu, izziņas izdarītājs vai prokurors var plaši izmantot sabiedrības palīdzību noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un tos izdarījušo personu noskaidrošanai, kā arī lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veicinātājus cēloņus un apstākļus.</p>\n<p class=\"lf-p\">189 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.1983. dekrētu, 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-144\"><span class=\"lf-art-num\">144.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izziņas iestādes un prokurora iesniegums krimināllietā</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas iestāde un prokurors, atklājuši cēloņus un apstākļus, kas veicinājuši noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, iesniedz attiecīgajam valsts orgānam, sabiedriskajai organizācijai vai amatpersonai iesniegumu veikt pasākumus, lai novērstu šos cēloņus un apstākļus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ne vēlāk kā viena mēneša laikā jāveic nepieciešamie pasākumi sakarā ar iesniegumu un par rezultātiem jāpaziņo personai, kas iesniegusi iesniegumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">190 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1982. dekrētu, 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) Trīspadsmitā nodaļa Apsūdzētā saukšana pie kriminālatbildības un nopratināšana(Nodaļas nosaukums 20.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.1997.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-145\"><span class=\"lf-art-num\">145.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā saukšana pie kriminālatbildības</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja savākti pietiekami pierādījumi, kas dod pamatu celt apsūdzību par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, prokurors sastāda motivētu lēmumu par attiecīgās personas kā apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības.</p>\n<p class=\"lf-p\">191 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-146\"><span class=\"lf-art-num\">146.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Lēmumā par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības jānorāda: lēmuma sastādīšanas vieta un laiks; kas sastādījis lēmumu; apsūdzētā vārds, uzvārds un personas kods un vecums; noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta, laiks, tā izdarīšanas motīvi un veids, kvalificējošās pazīmes, sekas un citi apstākļi, ciktāl tie noskaidroti ar lietas materiāliem; krimināllikuma pants, tā daļa un punkts.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja persona ir izdarījusi tādu noziedzīgu nodarījumu, kas atbilst vairāku dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm (noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība), lēmumā par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības jānorāda visi noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi, bet pēc tam - tā kvalifikācija, minot attiecīgos Krimināllikuma pantus, to daļas un punktus, kas inkriminēti apsūdzētajam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja apsūdzētajam inkriminē divus vai vairākus savstarpēji nesaistītus noziedzīgus nodarījumus, kas atbilst vairāku dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm (noziedzīgu nodarījumu reālā kopība), lēmumā par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības atsevišķi jānorāda katra noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi un tā kvalifikācija.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja apsūdzētajam inkriminē vairākus vienveidīgus noziedzīgus nodarījumus, kas kvalificējami pēc viena krimināllikuma panta, lēmumā par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības jānorāda visu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļi un noslēgumā - to kvalifikācija pēc krimināllikuma panta, tā daļas un punkta.</p>\n<p class=\"lf-p\">192 (13.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-147\"><span class=\"lf-art-num\">147.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā aicināšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Apsūdzēto, kurš atrodas brīvībā, aicina pie prokurora ar pavēsti, ko apsūdzētajam izsniedz pret parakstu, norādot izsniegšanas laiku. Pavēsti var nodot arī ar telegrammu vai telefonogrammu, kuru apsūdzētajam paziņo pret parakstu un nodod atpakaļ prokuroram.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pavēstē jānorāda: persona, kuru aicina kā apsūdzēto, kurp un pie kā šī persona tiek aicināta, ierašanās diena un stunda un neierašanās sekas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja apsūdzētais atrodas pagaidu prombūtnē, pavēsti nodošanai viņam izsniedz pret parakstu kādam no kopā ar viņu dzīvojošiem pieaugušiem ģimenes locekļiem, dzīvokļu ekspluatācijas iestādei, vietējai pašvaldībai vai apsūdzētā darba vietas administrācijai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušu personu kā apsūdzēto aicina ar viņa vecāku vai citu likumisko pārstāvju starpniecību. Citāda kārtība pieļaujama tikai tad, kad to prasa lietas apstākļi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apsūdzēto, kurš atrodas apcietinājumā, aicina ar cietuma vai audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem administrācijas starpniecību.</p>\n<p class=\"lf-p\">193 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-148\"><span class=\"lf-art-num\">148.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā pienākums ierasties</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Pēc prokurora aicinājuma apsūdzētajam jāierodas noteiktajā termiņā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Par dibinātiem apsūdzētā neierašanās iemesliem atzīstami šādi:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>slimība, ja tās dēļ apsūdzētajam nav iespējams ierasties;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>ja apsūdzētais pavēsti nav saņēmis laikā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>citi svarīgi apstākļi, kuru dēļ apsūdzētajam nav iespējams ierasties noteiktajā termiņā.</div>\n<p class=\"lf-p\">194 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-149\"><span class=\"lf-art-num\">149.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā piespiedu atvešana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja apsūdzētais neierodas bez dibinātiem iemesliem, uz prokurora lēmuma pamata viņu var atvest piespiedu kārtā. Prokurora lēmums par piespiedu atvešanu tiek paziņots apsūdzētajam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apsūdzētā piespiedu atvešana, izņemot neatliekamus gadījumus, notiek dienā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apsūdzēto piespiedu kārtā var atvest bez iepriekšēja aicinājuma tikai tajos gadījumos, kad apsūdzētais slēpjas no izmeklēšanas vai viņam nav noteiktas dzīves vietas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uz prokurora rīkojumu piespiedu atvešanu izdara policija.</p>\n<p class=\"lf-p\">195 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-150\"><span class=\"lf-art-num\">150.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzības uzrādīšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Apsūdzība uzrādāma ne vēlāk kā četrdesmit astoņu stundu laikā no lēmuma pieņemšanas par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības, bet katrā ziņā ne vēlāk kā apsūdzētā ierašanās vai viņa piespiedu atvešanas dienā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šai pantā noteiktais apsūdzības uzrādīšanas termiņš tiek pārtraukts, ja apsūdzētais slēpjas no izmeklēšanas vai nav ieradies uz prokurora aicinājumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārliecinājies par apsūdzētā identitāti, prokurors iepazīstina viņu ar lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības un izskaidro celtās apsūdzības būtību, kā arī apsūdzētā tiesības pirmstiesas izmeklēšanā, kas paredzētas šā kodeksa 95.pantā. Šo darbību izpildīšanu apsūdzētais apliecina ar savu parakstu uz lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības, kā arī prokurors ar savu parakstu, norādot apsūdzības uzrādīšanas datumu. Ja apsūdzētais atsakās parakstīties, prokurors atzīmē to uz lēmuma.</p>\n<p class=\"lf-p\">196 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-151\"><span class=\"lf-art-num\">151.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā nopratināšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Prokuroram apsūdzētais jānopratina nekavējoties pēc apsūdzības uzrādīšanas. Ja tūlītēja nopratināšana nav bijusi iespējama, tad par kavēšanās iemesliem sastādāms protokols.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apsūdzēto nopratina dienā, izņemot neatliekamus gadījumus. Apsūdzēto nopratina pirmstiesas izmeklēšanas vietā. Prokuroram, ja viņš to atzīst par nepieciešamu, ir tiesība nopratināt apsūdzēto tā atrašanās vietā. Apsūdzētos pratina atsevišķi, pie kam prokurors gādā par to, lai vienā un tai pašā lietā apsūdzētie nevarētu savā starpā sazināties.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pratināšanas sākumā prokurors jautā apsūdzētajam, vai viņš atzīst sevi par vainīgu celtajā apsūdzībā, un uzaicina apsūdzēto dot liecību pēc apsūdzības būtības. Prokurors noklausās apsūdzētā liecību un, ja vajadzīgs, pēc tam uzdod viņam jautājumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">197 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-152\"><span class=\"lf-art-num\">152.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Nepilngadīgā apsūdzētā nopratināšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Nepilngadīgo apsūdzēto, ja tas ir nepieciešams, nopratina, piedaloties pedagogam vai vecāku vai citu likumisko pārstāvju klātbūtnē. Ja nepilngadīgais nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, likumiskā pārstāvja jeb pedagoga vai psihologa klātbūtne viņa nopratināšanā ir obligāta.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepilngadīgā liecības prokuroram jāpieraksta pēc iespējas vārdu pa vārdam, ievērojot viņa izteiksmi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepilngadīgā apsūdzētā nopratināšanā klātesošās personas ar prokurora atļauju var uzdot jautājumus pratināmajam; pēc pratināšanas pabeigšanas šīm personām ir tiesība iepazīties ar nopratināšanas protokolu un izdarīt rakstveida piezīmes par protokola ierakstu pareizumu un pilnīgumu. Nopratināšanā klātesošo personu tiesības prokurors izskaidro tām pirms nepilngadīgā pratināšanas sākuma. Nopratināšanā klātesošās personas paraksta nopratināšanas protokolu.</p>\n<p class=\"lf-p\">198 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.1991. un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-153\"><span class=\"lf-art-num\">153.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā nopratināšanas protokols</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par katru apsūdzētā nopratināšanu prokurors sastāda protokolu, ievērojot šā kodeksa 85., 85.1 un 86.panta prasības. Bez tam nopratināšanas protokolā jānorāda: pratināšanas sākuma un beigu laiks, apsūdzētā vārds, uzvārds un personas kods, viņa dzimšanas vieta un laiks, pilsonība, izglītība, ģimenes stāvoklis, darba vieta, nodarbošanās veids vai amats, dzīves vieta, agrākā sodāmība un citi dati par apsūdzēto, kas izrādītos vajadzīgi pēc lietas apstākļiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apsūdzētā liecības protokolā ieraksta pirmajā personā un pēc iespējas vārdu pa vārdam, izņemot gadījumus, kad izdara skaņu vai video ierakstu; vajadzības gadījumā tiek atzīmēti apsūdzētajam uzdotie jautājumi un viņa atbildes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pabeidzot pratināšanu, protokols apsūdzētajam jāuzrāda izlasīšanai vai uz viņa lūgumu protokolu nolasa prokurors un atzīmē to protokolā. Apsūdzētajam ir tiesība prasīt, lai protokolu papildina un izlabo saskaņā ar viņa liecību. Šie papildinājumi un labojumi obligāti ierakstāmi protokolā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc protokola izlabošanas apsūdzētais apliecina, ka viņa liecības pierakstītas pareizi, kas tiek ierakstīts protokolā pirms apsūdzētā paraksta. Ja protokols rakstīts uz vairākām lappusēm, apsūdzētais paraksta katru lappusi atsevišķi. Ja apsūdzētais fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj pats parakstīt protokolu, to uz apsūdzētā lūgumu paraksta lietas iznākumā neieinteresēta sveša persona. Ja apsūdzētais atsakās parakstīt protokolu, prokurors par to atzīmē protokolā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Protokolā bez tam tiek ierakstīts, ka apsūdzētajam izskaidrota viņa tiesība noraidīt tulku un kādus pieteikumus sakarā ar to iesniedzis apsūdzētais.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tulks paraksta katru protokola lappusi un visu protokolu. Apsūdzētais nopratināšanas protokola beigās ar savu parakstu apliecina, ka viņam mutvārdos pārtulkotais protokols atbilst viņa liecībai.</p>\n<p class=\"lf-p\">199 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994., 14.10.98. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-154\"><span class=\"lf-art-num\">154.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā pašrocīga liecības uzrakstīšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Pēc nopratināšanas uz apsūdzētā lūgumu viņam jādod iespēja uzrakstīt savu liecību pašrocīgi, ko ieraksta nopratināšanas protokolā. Liecību paraksta apsūdzētais un prokurors.</p>\n<p class=\"lf-p\">Iepazinies ar apsūdzētā rakstītu liecību, prokurors var uzdot viņam papildjautājumus. Šos jautājumus un atbildes ieraksta protokolā. Jautājumu un atbilžu ierakstu pareizumu ar saviem parakstiem apliecina apsūdzētais un prokurors.</p>\n<p class=\"lf-p\">200 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-155\"><span class=\"lf-art-num\">155.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā atstatīšana no amata</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">201 (Izslēgts ar 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004. Sk. pārejas noteikumus)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-156\"><span class=\"lf-art-num\">156.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzības grozīšana un papildināšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja pirmstiesas izmeklēšanas gaitā rodas pamats grozīt celto apsūdzību vai to papildināt, prokuroram jāuzrāda apsūdzētajam jauna apsūdzība, ievērojot šā kodeksa 145., 146. un 150.pantā paredzētās prasības.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja celtā apsūdzība pirmstiesas izmeklēšanas gaitā kādā daļā nav apstiprinājusies, prokurors ar savu lēmumu krimināllietu šai daļā izbeidz un paziņo par to apsūdzētajam.</p>\n<p class=\"lf-p\">202 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) Četrpadsmitā nodaļa Liecinieka un cietušā nopratināšana</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-157\"><span class=\"lf-art-num\">157.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Liecinieka aicināšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Liecinieku aicina pie izziņas izdarītāja vai prokurora ar pavēsti, kuru izsniedz lieciniekam pret parakstu, bet viņa pagaidu prombūtnes gadījumā - kādam no kopā ar viņu dzīvojošiem pieaugušiem ģimenes locekļiem, dzīvokļu ekspluatācijas iestādei, vietējai pašvaldībai vai viņa darba vietas administrācijai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Liecinieku var aicināt arī ar telegrammu vai telefonogrammu, kuras saturu paziņo lieciniekam pret parakstu un nodod atpakaļ izziņas izdarītājam vai prokuroram.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pavēstē jāuzrāda: kas, kurp un pie kā tiek aicināts kā liecinieks, ierašanās diena un stunda, kā arī neierašanās sekas, kas paredzētas šā kodeksa 54.panta ceturtajā un piektajā daļā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Personu, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, parasti aicina par liecinieku ar viņa vecāku vai citu likumisko pārstāvju starpniecību, izsniedzot viņiem pavēsti. Citāda kārtība pieļaujama tikai tad, ja tas nepieciešams pēc lietas apstākļiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">203 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993., 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-158\"><span class=\"lf-art-num\">158.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Liecinieka nopratināšanas vieta</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Liecinieku nopratina izmeklēšanas vietā. Izziņas izdarītājam vai prokuroram ir tiesība nopratināt liecinieku arī tā atrašanās vietā, ja viņš to atzīst par nepieciešamu.</p>\n<p class=\"lf-p\">204 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-159\"><span class=\"lf-art-num\">159.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Liecinieka nopratināšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Pirms liecinieka pratināšanas izziņas izdarītājs vai prokurors pārliecinās par liecinieka identitāti, izskaidro viņa pienākumus un tiesības un brīdina viņu par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu; to ieraksta protokolā un apliecina ar liecinieka parakstu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sākot pratināšanu, izziņas izdarītājs vai prokurors noskaidro liecinieka attiecības ar apsūdzēto un cietušo, kā arī citas nepieciešamās ziņas par liecinieka personību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pratināšana pēc lietas būtības iesākas ar priekšlikumu lieciniekam izstāstīt visu, ko viņš zina par apstākļiem, sakarā ar kuriem viņš aicināts nopratināšanai; pēc liecinieka stāstījuma izziņas izdarītājs vai prokurors var uzdot viņam jautājumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lieciniekus nopratina katru atsevišķi un citu liecinieku prombūtnē. Izziņas izdarītājs vai prokurors gādā par to, lai vienas un tās pašas lietas liecinieki nevarētu sazināties savā starpā līdz pratināšanas beigām.</p>\n<p class=\"lf-p\">205 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-160\"><span class=\"lf-art-num\">160.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Nepilngadīga liecinieka nopratināšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Nopratinot liecinieku, kas nav sasniedzis četrpadsmit gadu vecumu, vai, pēc izziņas izdarītāja vai prokurora ieskata, nopratinot liecinieku, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, pieaicina pedagogu, psihologu vai speciālistu, kas apmācīts psiholoģiskajam darbam ar bērniem kriminālprocesā (turpmāk - speciālists psihologs). Vajadzības gadījumā pieaicina arī vecākus vai citus nepilngadīgā likumiskos pārstāvjus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pirms nopratināšanas šīm personām izskaidro viņu tiesības un pienākumus un ieraksta to nopratināšanas protokolā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Minētās personas ir klāt pratināšanas laikā un ar izziņas izdarītāja vai prokurora atļauju var uzdot lieciniekam jautājumus. Pēc nopratināšanas šīs personas var iepazīties ar nopratināšanas protokolu un izdarīt tajā rakstveida piezīmes par protokola pareizumu un pilnīgumu. Minētās personas paraksta nopratināšanas protokolu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Liecinieku, kas nav sasniedzis četrpadsmit gadu vecumu, nebrīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja speciālists psihologs uzskata, ka 14 gadu vecumu nesasnieguša liecinieka psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā izdarāma tikai ar tiesneša atļauju, piedaloties speciālistam psihologam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šā panta piektajā daļā minētā kārtība attiecināma arī uz cietušo, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, un uz nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas.</p>\n<p class=\"lf-p\">206 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994., 14.10.1998., 09.12.1999. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 160.1 pants. Nepilngadīgā nopratināšana ar speciālista psihologa starpniecību Ja speciālists psihologs uzskata, ka 14 gadu vecumu nesasnieguša liecinieka vai cietušā vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, psihei var kaitēt procesa virzītāja veikta tieša nopratināšana, šo nopratināšanu var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un speciālista psihologa starpniecību. Ja izziņas izdarītājs vai prokurors tam nepiekrīt, tiešu nopratināšanu var izdarīt tikai ar tiesneša atļauju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā vai citā ēkā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina iespēju redzēt un dzirdēt nopratināmo personu. Procesa virzītājs nopratina šādu liecinieku vai cietušo un nodrošina pratināšanas gaitas fiksēšanu protokolā un videoierakstā šā kodeksa 85.1 pantā noteiktajā kārtībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepilngadīgais nopratināmais kopā ar speciālistu psihologu atrodas telpā, kura ir piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, lai procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzirdētu tikai speciālists psihologs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja nopratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, speciālists psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, izskaidro nepilngadīgajam notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi; noskaidro personas datus; noformulē nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; informē procesa virzītāju par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nopratinot personu, kas ir sasniegusi 14 gadu vecumu, ar speciālista psihologa starpniecību to informē par veicamās izmeklēšanas darbības būtību; noskaidro personas datus; izskaidro nopratināmā tiesības un pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu; noformulē nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; informē procesa virzītāju par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izmeklēšanas darbības gaita tiek fiksēta saskaņā ar šā kodeksa 85.1 panta prasībām. Nopratināmā persona protokolu neparaksta.</p>\n<p class=\"lf-p\">207 (20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-161\"><span class=\"lf-art-num\">161.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Liecinieka nopratināšanas protokols</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par liecinieka nopratināšanu izziņas izdarītājs vai prokurors sastāda protokolu, ievērojot šā kodeksa 85., 85.1 un 86.panta prasības.</p>\n<p class=\"lf-p\">Liecinieka liecības pieraksta pirmajā personā un pēc iespējas vārdu pa vārdam, izņemot gadījumus, kad izdara skaņu vai video ierakstu; vajadzības gadījumā tiek ierakstīti lieciniekam uzdotie jautājumi un viņa atbildes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc nopratināšanas protokolu uzrāda lieciniekam izlasīšanai vai uz viņa lūgumu to nolasa izziņas izdarītājs vai prokurors, par to atzīmējot protokolā. Lieciniekam ir tiesība prasīt protokola papildināšanu un labošanu. Šie papildinājumi un labojumi obligāti ierakstāmi protokolā. Ja liecinieks lūdz, viņam tiek dota iespēja savas liecības uzrakstīt pašrocīgi. Pēc protokola izlasīšanas liecinieks apliecina, ka viņa liecības pierakstītas pareizi, kas tiek minēts protokolā pirms liecinieka paraksta. Ja protokols uzrakstīts uz vairākām lappusēm, liecinieks paraksta katru lappusi atsevišķi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja liecinieks fizisku trūkumu vai citu iemeslu dēļ nespēj pats parakstīt protokolu, uz viņa lūgumu protokolu paraksta lietas iznākumā neieinteresēta sveša persona.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja pratināšana notikusi, piedaloties tulkam, nopratināšanas protokolu sastāda, ievērojot šā kodeksa 153.panta noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">208 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-162\"><span class=\"lf-art-num\">162.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Cietušā aicināšana un nopratināšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Aicinot un nopratinot cietušo, ievēro liecinieka aicināšanas un nopratināšanas noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pirms nopratināšanas izziņas izdarītājs vai prokurors izskaidro cietušajam viņa tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 100.pantā, un to ieraksta protokolā.</p>\n<p class=\"lf-p\">209 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) Piecpadsmitā nodaļa Konfrontēšana un uzrādīšana atpazīšanai(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-163\"><span class=\"lf-art-num\">163.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Konfrontēšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas izdarītājam vai prokuroram ir tiesība izdarīt tādu personu konfrontēšanu, kuru liecībās ir svarīgas pretrunas. Vienlaikus konfrontēt var tikai divas personas, kas agrāk nopratinātas.</p>\n<p class=\"lf-p\">210 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-164\"><span class=\"lf-art-num\">164.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Konfrontēšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Pirms liecinieku un cietušo nopratināšanas konfrontējot viņus brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu, un viņi par to parakstās protokolā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Stājoties pie konfrontēto personu pratināšanas, izziņas izdarītājs vai prokurors jautā, vai šīs personas viena otru pazīst un kādās attiecībās tās atrodas savā starpā. Pēc tam šīs personas pēc kārtas uzaicina liecināt par apstākļiem, kuru noskaidrošanai konfrontēšana notiek.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc katra konfrontējamā nopratināšanas izziņas izdarītājam vai prokuroram ir tiesība viņam uzdot jautājumus. Konfrontējamās personas ar izziņas izdarītāja vai prokurora atļauju var viena otrai uzdot jautājumus; par to tiek atzīmēts protokolā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Konfrontēšanas dalībnieku liecību, kas ierakstītas pirmstiesas izmeklēšanas protokolos, nolasīšana, kā arī šo liecību skaņu ierakstu atskaņošana pieļaujama tikai pēc tam, kad viņi nopratināti konfrontējot un viņu liecības ierakstītas protokolā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nopratināmo personu liecības ieraksta konfrontēšanas protokolā tai secībā, kādā viņas pratinātas. Katrs konfrontēšanas dalībnieks savas liecības paraksta.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja konfrontēšanā piedalās nepilngadīgie, tad piemēro šā kodeksa 152. un 160.pantā paredzētos noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">211 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1967.dekrētu un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-165\"><span class=\"lf-art-num\">165.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Uzrādīšana atpazīšanai</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas izdarītājs vai prokurors var uzrādīt atpazīšanai personu vai priekšmetu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Liecinieks, cietušais, aizdomās turētais vai apsūdzētais, kam paredzēts uzrādīt atpazīšanai personu vai priekšmetu, iepriekš jānopratina par apstākļiem, kādos viņš novērojis attiecīgo personu vai priekšmetu, un par tām pazīmēm un īpatnībām, pēc kurām viņš var šo personu vai priekšmetu uzzīmēt.</p>\n<p class=\"lf-p\">212 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-166\"><span class=\"lf-art-num\">166.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Atpazīšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Atpazīstamā persona jāuzrāda atpazinējam kopā ar citām personām, kuru skaits, ieskaitot atpazīstamo, nedrīkst būt mazāks par trim un kuras krasi neatšķiras pēc ārienes, vecuma un apģērba. Pirms uzrādīšanas sākuma atpazīstamo personu uzaicina ieņemt jebkuru vietu uzrādāmo personu vidū, par ko tiek atzīmēts protokolā. Priekšmets uzrādāms citu līdzīgu priekšmetu grupā. Uzrādāmo personu vai priekšmetu grupa pēc iespējas jāfotografē. Ja personu uzrādīt atpazīšanai nav iespējams vai nepieciešams nodrošināt atpazinēja personisko drošību, atpazīšanu var izdarīt pēc fotogrāfijas, kuru uzrāda kopā ar citām fotogrāfijām, skaitā ne mazāk par trim, atpazīšanu var izdarīt arī pēc videoierakstiem vai kinouzņēmumiem, kuros atpazīstamā persona tiek uzrādīta kopā ar citām personām, skaitā ne mazāk par trim, jebkurā secībā. Atpazinēja drošības vai ētisku apsvērumu dēļ atpazīšanu šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā var izdarīt tā, lai atpazīstamais neredz atpazinēju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja personu vai priekšmetu atpazīšanai uzrāda lieciniekam vai cietušajam, viņus brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu, ko ieraksta protokolā un ar savu parakstu apliecina liecinieks vai cietušais.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atpazinēju uzaicina parādīt personu vai priekšmetu, par kuru viņš devis liecību. Uzvedinoši jautājumi nav pieļaujami. Ja atpazinējs norāda uz vienu no viņam uzrādītajām personām vai vienu no priekšmetiem, viņu uzaicina paskaidrot, pēc kādām pazīmēm vai īpatnībām viņš šo personu vai priekšmetu uzzīmējis.</p>\n<p class=\"lf-p\">213 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.1991., 12.06.1997., 14.10.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-167\"><span class=\"lf-art-num\">167.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Atpazīšanas protokols</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par uzrādīšanu atpazīšanai sastāda protokolu, un tās norisi pēc iespējas fotografē vai fiksē videoierakstā. Protokolā norāda datus par atpazinēja personu, par atpazīšanai uzrādītajām personām vai priekšmetiem, par atpazīšanas kārtību un pēc iespējas vārdu pa vārdam pieraksta atpazinēja liecības.</p>\n<p class=\"lf-p\">214 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) Sešpadsmitā nodaļa Kratīšana, izņemšana, mantas aprakstīšana</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-168\"><span class=\"lf-art-num\">168.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Kratīšanas un izņemšanas iemesli</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja nepieciešams atņemt noziedzīga nodarījuma rīkus, noziedzīgā veidā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem nozīme lietā, un ja precīzi zināms, kur un pie kā tie atrodas, izziņas izdarītājs vai prokurors izdara izņemšanu. Ja pieprasītie priekšmeti un dokumenti netiek izdoti, tos atņem piespiedu kārtā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja izziņas izdarītājam vai prokuroram ir pietiekams pamats domāt, ka kādā telpā vai citā vietā, vai pie kādas personas atrodas noziedzīga nodarījuma rīki vai noziedzīgā veidā iegūtas vērtības, kā arī citi priekšmeti un dokumenti, kuriem var būt nozīme lietā, to atrašanai un izņemšanai izziņas izdarītājs vai prokurors izdara kratīšanu. Kratīšanu var izdarīt arī meklējamo personu, kā arī līķu atrašanai. Kratīšanu un izņemšanu izdara uz izziņas izdarītāja vai prokurora motivēta lēmuma pamata.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kratīšanu drīkst izdarīt tikai uz tiesneša lēmuma pamata. Neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu kratīšanu drīkst izdarīt bez tiesneša lēmuma, taču tad par to jāpaziņo tiesnesim divdesmit četru stundu laikā.</p>\n<p class=\"lf-p\">215 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-169\"><span class=\"lf-art-num\">169.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pienākums izdot priekšmetus un dokumentus</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, amatpersonām un citām fiziskajām personām pēc izziņas izdarītāja vai prokurora pieprasījuma jāizdod lēmumā par izņemšanu norādītie priekšmeti, dokumenti vai to noraksti.</p>\n<p class=\"lf-p\">Valsts noslēpumu saturošu dokumentu apskate un izņemšana var notikt tikai uz tiesneša lēmuma pamata un kārtībā, kas saskaņota ar attiecīgu iestāžu vadību.</p>\n<p class=\"lf-p\">216 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.1983. dekrētu, 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-170\"><span class=\"lf-art-num\">170.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Kratīšanā un izņemšanā klātesošās personas</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Kratīšanu vai izņemšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras notiek kratīšana vai izņemšana, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja minētās personas klātbūtne nav iespējama vai tā izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara kratīšanai pakļauto telpu valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Juridisko personu telpās kratīšanu vai izņemšanu veic attiecīgās juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, to veic vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Personām, kuras atrodas kratīšanas izdarīšanas vietā, izskaidro to tiesības būt klāt visu procesa virzītāja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par šīm darbībām. Šīs piezīmes ieraksta protokolā.</p>\n<p class=\"lf-p\">217 (20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-171\"><span class=\"lf-art-num\">171.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Kratīšanas un izņemšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Kratīšana un izņemšana jāizdara dienā, izņemot sevišķi steidzamus gadījumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Stājoties pie kratīšanas vai izņemšanas, izziņas izdarītājam vai prokuroram jānolasa par to lēmums un jāuzaicina izdot šai lēmumā minētos priekšmetus un dokumentus vai uzrādīt meklējamās personas atrašanās vietu. Ja nepieciešams, izziņas izdarītājam vai prokuroram ir tiesība izsaukt attiecīgu speciālistu piedalīties izņemšanas vai kratīšanas izdarīšanā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izdarot kratīšanu, izziņas izdarītājam vai prokuroram ir tiesība atvērt slēgtas telpas un glabātavas, ja īpašnieks atsakās tās atvērt labprātīgi; pie tam izziņas izdarītājam vai prokuroram jāizvairās no nevajadzīgas aizslēgu, durvju un citu priekšmetu bojāšanas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Personām, kuras atrodas tais telpās vai vietā, kur notiek kratīšana vai izņemšana, kā arī personām, kuras ierodas šai vietā vai telpās, izziņas izdarītājs vai prokurors var aizliegt atstāt šīs telpas un sazināties savā starpā līdz kratīšanas vai izņemšanas pabeigšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Telpas vai vietu, kur notiek kratīšana, vajadzības gadījumā var ielenkt.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas izdarītājam vai prokuroram jāgādā par to, lai netiktu izpausti kratīšanā vai izņemšanā atklātie izkratāmās personas, kā arī citu personu intīmās dzīves apstākļi.</p>\n<p class=\"lf-p\">218 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1967. dekrētu un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-172\"><span class=\"lf-art-num\">172.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Priekšmetu un dokumentu atņemšana kratīšanā un izņemšanā</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izdarot kratīšanu vai izņemšanu, izziņas izdarītājam vai prokuroram stingri jāaprobežojas ar to priekšmetu un dokumentu atņemšanu, kuriem var būt tiešs sakars ar lietu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Priekšmeti un dokumenti, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, atņemami neatkarīgi no to sakara ar lietu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Visi atņemamie priekšmeti un dokumenti jāuzrāda personām, kuras ir klāt kratīšanā un izņemšanā, un jāuzskaita kratīšanas vai izņemšanas protokolā vai tam pievienotā īpašā sarakstā, kurā jānorāda to skaits, mērs, svars, individuālās pazīmes un nolietošanās pakāpe. Atņemtie priekšmeti un dokumenti pēc iespējas jāiesaiņo un jāaizzīmogo kratīšanas vai izņemšanas vietā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izņemtās vai atņemtās narkotiskās vai psihotropās vielas jāiesaiņo, iesaiņojums jāapzīmogo un uz tā jānorāda izņemto vielu īpašās pazīmes, svars un daudzums.</p>\n<p class=\"lf-p\">Krimināllietā izņemtās vai atņemtās indīgās, radioaktīvās, stipri iedarbīgās, narkotiskās un psihotropās vielas, kā arī ieroči, munīcija un sprāgstvielas nekavējoties nododamas glabāšanā speciālām iestādēm saskaņā ar īpašiem normatīvajiem aktiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">219 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-173\"><span class=\"lf-art-num\">173.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Personas kratīšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Personas kratīšana notiek saskaņā ar šā kodeksa 168., 170. un 172.panta noteikumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Personas kratīšanu bez īpaša lēmuma var izdarīt:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>aizturot vai ievietojot apcietinājumā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>ja ir pietiekams pamats domāt, ka persona, kas atrodas tais telpās vai vietā, kur notiek kratīšana vai izņemšana, slēpj pie sevis priekšmetus vai dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Personas kratīšanu var izdarīt tikai tā paša dzimuma persona, pie kāda pieder izkratāmais.</p>\n<p class=\"lf-p\">220 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-174\"><span class=\"lf-art-num\">174.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Nosacījumi kratīšanai un izņemšanai diplomātisko pārstāvniecību telpās</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Telpās, ko ieņem diplomātiskās pārstāvniecības, kā arī telpās, kurās dzīvo diplomātisko pārstāvniecību locekļi un viņu ģimenes, kratīšanu un izņemšanu var izdarīt tikai uz diplomātiskā pārstāvja lūgumu vai ar viņa piekrišanu. Diplomātiskā pārstāvja piekrišanu kratīšanas vai izņemšanas izdarīšanai pieprasa ar Ārlietu ministrijas starpniecību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izdarot kratīšanu un izņemšanu minētajās telpās, obligāta prokurora un Ārlietu ministrijas pārstāvja klātbūtne.</p>\n<p class=\"lf-p\">221</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-175\"><span class=\"lf-art-num\">175.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aresta uzlikšana mantai</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Lai nodrošinātu civilprasību vai iespējamo mantas konfiskāciju, izziņas izdarītājam vai prokuroram jāuzliek arests apsūdzētā vai aizdomās turētā, vai to personu mantai, kuras pēc likuma ir materiāli atbildīgas par viņu darbību, vai citu personu mantai, pie kurām atrodas noziedzīgā kārtā iegūtā manta.</p>\n<p class=\"lf-p\">Arestu mantai var uzlikt vienlaikus ar kratīšanu vai izņemšanu vai patstāvīgi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Par aresta uzlikšanu mantai izziņas izdarītājs vai prokurors sastāda motivētu lēmumu. Arestu uzliekot, jāievēro šā kodeksa 170. un 171.panta noteikumi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Visa manta, kam uzliekams arests, jāuzrāda klātesošajām personām un jāuzskaita protokolā par aresta uzlikšanu mantai vai tam pievienojamā īpašā sarakstā, norādot priekšmetu daudzumu, mēru, svaru, individuālās pazīmes un nolietošanas pakāpi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nav atļauts uzlikt arestu pirmās nepieciešamības priekšmetiem, ko lieto persona, kuras mantai tiek uzlikts arests, viņa ģimenes locekļi un viņu apgādībā esošas personas. Šādu priekšmetu sarakstu nosaka šā kodeksa 1.pielikums.</p>\n<p class=\"lf-p\">Mantu, kurai uzlikts arests, izziņas izdarītājs vai prokurors pēc sava ieskata nodod atbildīgā glabāšanā pašvaldības pārstāvim vai īpašnieka radiniekam, vai citai personai. Šai personai jāizskaidro viņas atbildība par minētās mantas saglabāšanu, par ko tā dod savu parakstu. Mantu, kam uzlikts arests, vajadzības gadījumā var izņemt. Ja arests uzlikts naudas noguldījumiem, jebkādas operācijas ar tiem tiek izbeigtas.</p>\n<p class=\"lf-p\">222 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.07.1962., 29.10.1964. dekrētu, 05.02.1992., 22.06.1994., 20.02.1997. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-176\"><span class=\"lf-art-num\">176.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aresta uzlikšana pasta un telegrāfa korespondencei un tās izņemšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Aresta uzlikšanu korespondencei un tās izņemšanu pasta un telegrāfa iestādēs var izdarīt tikai izmeklējot smagus un sevišķi smagus noziegumus un uz tiesneša vai tiesas lēmuma pamata.</p>\n<p class=\"lf-p\">Saņēmis tiesneša vai tiesas lēmumu korespondences izņemšanai, izziņas izdarītājs vai prokurors nosūta lēmumu par izņemšanu attiecīgajai pasta un telegrāfa iestādei, liek korespondenci aizturēt un paziņo savu ierašanās laiku izņemšanas izdarīšanai. Līdz izņemšanas izdarīšanai izziņas izdarītājs vai prokurors iepazīstas ar esošo korespondenci un pēc tam saskaņā ar šā kodeksa 168. - 172.panta noteikumiem izdara tās korespondences izņemšanu, kurai ir nozīme krimināllietā. Izbeidzoties vajadzībai pēc pasta un telegrāfa korespondences aresta, izziņas izdarītājs vai prokurors par to pieņem lēmumu, kuru paziņo pasta un telegrāfa iestādei.</p>\n<p class=\"lf-p\">223 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.1991., 22.06.1994., 20.02.1997. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 176.1 pants. Telefonsarunu noklausīšanās un informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem Pamatojoties uz tiesas vai tiesneša lēmumu konkrētajā krimināllietā par noziegumiem, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka sarunu noklausīšanās vai informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem var sniegt ziņas, kam ir būtiska nozīme lietā, drīkst noklausīties noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turētās personas vai apsūdzētā sarunas pa telefonu un citām sarunu ierīcēm, kā arī drīkst iegūt informāciju no tehniskajiem līdzekļiem, kurus izmanto aizdomās turētā persona vai apsūdzētais. Lēmumu par sarunu noklausīšanos vai informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem nosūta izpildīšanai policijai. Noklausīties sarunas pa telefonu un citām sarunu ierīcēm, kā arī iegūt informāciju no tehniskajiem līdzekļiem drīkst ne ilgāk par sešiem mēnešiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja pret cietušo, liecinieku vai citām personām, kuras piedalās lietā, ir izteikti draudi pielietot vardarbību, izspiešanu vai izdarīt citas pretlikumīgas darbības, pēc šo personu iesnieguma un ar viņu piekrišanu var noklausīties šo personu telefona vai citu sarunu ierīču sarunas bez tiesas vai tiesneša lēmuma.</p>\n<p class=\"lf-p\">Noklausoties telefona un citu sarunu ierīču sarunas, skaņu ieraksta izdarīšana ir obligāta.</p>\n<p class=\"lf-p\">Darbinieki, kuru uzdevums ir noklausīties sarunas pa telefonu un citām sarunu ierīcēm, izdarīt skaņu ierakstus un iegūt informāciju no tehniskajiem līdzekļiem, saskaņā ar šā kodeksa 130.panta noteikumiem tiek brīdināti, ka viņi ir atbildīgi par to, lai iegūtās ziņas netiktu izpaustas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Par noklausīšanos, skaņu ieraksta izdarīšanu un informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem jāsastāda protokols, kurā jāizklāsta sarunas fonogrammas vai no tehniskajiem līdzekļiem iegūtās informācijas saturs, kas attiecas uz lietu. Šī fonogrammas daļa tiek pievienota lietai.</p>\n<p class=\"lf-p\">224 (13.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-177\"><span class=\"lf-art-num\">177.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Kratīšanas un izņemšanas protokols. Protokols par aresta uzlikšanu mantai</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par kratīšanu, izņemšanu un aresta uzlikšanu mantai izziņas izdarītājs vai prokurors sastāda protokolu, ievērojot šā kodeksa 85. un 86.panta prasības. Ja līdz ar protokolu tiek sastādīts arī izņemto vai atbildīgai glabāšanai nododamo priekšmetu un dokumentu saraksts, tad jāievēro tādas pašas prasības, bet pats saraksts jāpievieno protokolam. Kratīšanas un izņemšanas protokolā, kā arī protokolā par aresta uzlikšanu mantai jāatzīmē, ka klātesošām personām izskaidrotas šā kodeksa 170.pantā minētās tiesības.</p>\n<p class=\"lf-p\">Protokolā jānorāda, vai izņemamie priekšmeti un dokumenti izdoti labprātīgi vai arī tieši kādā vietā un kādos apstākļos tie atrasti. Visi izņemamie priekšmeti un dokumenti, kā arī visa manta, kam uzliekams arests, jāuzskaita protokolā vai tam pievienotā sarakstā, precīzi norādot daudzumu, mēru, svaru, individuālās pazīmes un nolietošanas pakāpi. Protokolā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda arī manta, kam arests nav uzlikts un kas atstāta tās personas rīcībā, kuras manta aprakstīta, vai arī viņas ģimenes locekļu rīcībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja, izdarot kratīšanu, izņemšanu vai uzliekot arestu mantai, ir bijuši mēģinājumi iznīcināt vai noslēpt priekšmetus un dokumentus vai ja izkratāmās vai citas personas traucējušas kārtību, tad protokolā jānorāda šie gadījumi, kā arī līdzekļi, kādus pielietojis izziņas izdarītājs vai prokurors.</p>\n<p class=\"lf-p\">225 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-178\"><span class=\"lf-art-num\">178.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Protokola noraksta izsniegšanas pienākums</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Protokola un mantu saraksta norakstu izsniedz pret parakstu personai, pie kuras notikusi kratīšana, aresta uzlikšana mantai vai mantas izņemšana, vai citai personai, kuras klātbūtnē izdarīta izmeklēšanas darbība.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja kratīšana, izņemšana vai aresta uzlikšana mantai notikusi telpās, kas pieder uzņēmumam, iestādei vai organizācijai, protokola un mantu saraksta noraksts pret parakstu jāizsniedz attiecīgai amatpersonai.</p>\n<p class=\"lf-p\">226 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) Septiņpadsmitā nodaļa Apskate un aplūkošana</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-179\"><span class=\"lf-art-num\">179.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apskates pamats</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Lai atklātu noziedzīga nodarījuma pēdas un citus lietiskos pierādījumus, noskaidrotu notikuma apstākļus, kā arī citus apstākļus, kam ir nozīme krimināllietā, izziņas izdarītājs vai prokurors izdara notikuma vietas apskati, kā arī citas - apvidus, telpu, priekšmetu un dokumentu - apskates.</p>\n<p class=\"lf-p\">Neatliekamos gadījumos notikuma vietas apskati var izdarīt līdz krimināllietas ierosināšanai. Šajos gadījumos, ja ir pietiekams pamats, krimināllietu ierosina nekavējoties pēc notikuma vietas apskates.</p>\n<p class=\"lf-p\">227 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.1964. dekrētu, 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-180\"><span class=\"lf-art-num\">180.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apskates kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas izdarītājs vai prokurors var aicināt apskatē piedalīties speciālistus. Apskates vietu var ielenkt līdz apskates pabeigšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vajadzības gadījumā, lai atrastu, nostiprinātu un izņemtu pēdu nospiedumus, to nolējumus un citus lietiskos pierādījumus, kā arī lai fiksētu apskates vietas apstākļus, izdarītu attiecīgus mērījumus, sastādītu plānus un shēmas apskates laikā var pielietot zinātniski tehniskos līdzekļus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kratīšanā, izņemšanā vai notikuma vietas, apvidus un telpu apskatē atrasto priekšmetu un dokumentu apskati izziņas izdarītājs vai prokurors izdara attiecīgās izmeklēšanas darbības izdarīšanas vietā. Ja priekšmetu un dokumentu apskatei vajadzīgs ilgāks laiks, kā arī citu iemeslu dēļ, izziņas izdarītājs vai prokurors apskati var izdarīt izmeklēšanas vietā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja apskates laikā rodas vajadzība izdarīt kratīšanu vai uzrādīšanu uzzīmēšanai, izziņas izdarītājs vai prokurors šīs darbības izdara, ievērojot šā kodeksa 168. - 178.panta noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pasta un telegrāfa korespondences apskati izdara, ievērojot šā kodeksa 176.panta noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">228 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.1991., 22.06.1994. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-181\"><span class=\"lf-art-num\">181.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Līķa apskate</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Līķa ārējo apskati izdara izziņas izdarītājs vai prokurors, piedaloties ārstam - tiesu medicīnas speciālistam, bet, ja tas nav iespējams, tad piedaloties citam ārstam. Nepieciešamības gadījumā līķa apskatei pieaicina arī citu speciālistu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja līķi nepieciešams ekshumēt, izziņas izdarītājs vai prokurors pieņem par to lēmumu. Līķa ekshumācija notiek izziņas izdarītāja vai prokurora un ārsta - tiesu medicīnas speciālista klātbūtnē, bet, ja nepieciešams, arī cita speciālista klātbūtnē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc līķa apskates, līķa tiesu medicīniskās izmeklēšanas vai ekspertīzes tā kremācija ir aizliegta. Apglabāšanas atļauju izsniedz prokurors. Ar prokurora atļauju līķa kremācija ir pieļaujama gadījumos, kad apbedīšana notiek ārpus valsts robežām.</p>\n<p class=\"lf-p\">229 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1967. dekrētu, 22.06.1994., 23.02.1995., 20.02.1997., 28.05.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-182\"><span class=\"lf-art-num\">182.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aplūkošana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas izdarītājam vai prokuroram ir tiesība izdarīt apsūdzētā, aizdomās turētā, liecinieka vai cietušā aplūkošanu, ja nepieciešams konstatēt uz viņu miesas noziedzīga nodarījuma pēdas vai sevišķas pazīmes, bet nav vajadzīga tiesmedicīniskā ekspertīze.</p>\n<p class=\"lf-p\">Par aplūkošanas izdarīšanu izziņas izdarītājs vai prokurors pieņem lēmumu. Lēmums par aplūkošanu ir obligāts personai, uz kuru tas attiecas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Aplūkošanu veic izziņas izdarītājs vai prokurors, ja nepieciešams, piedaloties ārstam. Ja aplūkošana saistīta ar aplūkojamās personas miesas atsegšanu, aplūkošanu izdara tā paša dzimuma izziņas izdarītājs vai prokurors. Aplūkošanā nav pieļaujamas darbības, kas pazemo aplūkojamās personas cieņu vai ir bīstamas tās veselībai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais atsakās no aplūkošanas, izziņas izdarītājs vai prokurors ir tiesīgs aplūkošanu izdarīt piespiedu kārtā, norādot par to protokolā.</p>\n<p class=\"lf-p\">230 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.1991., 22.06.1994., 14.10.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-183\"><span class=\"lf-art-num\">183.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apskates un aplūkošanas protokols</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par apskati un aplūkošanu izziņas izdarītājs vai prokurors sastāda protokolu, ievērojot šā kodeksa 85. un 86.panta prasības.</p>\n<p class=\"lf-p\">Protokolā aprakstāmas visas izziņas izdarītāja vai prokurora un eksperta darbības, kā arī apskatē un aplūkošanā noskaidrotais tai secībā un tādā veidā, kādā tas novērots. Protokolā jāuzskaita un jāapraksta arī viss apskatē un aplūkošanā atņemtais.</p>\n<p class=\"lf-p\">231 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-184\"><span class=\"lf-art-num\">184.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izmeklēšanas eksperiments</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Lai noskaidrotu, vai zināmos apstākļos un zināmā veidā varējis notikt kāds notikums vai darbība, kam ir nozīme lietā, kā arī lai pārbaudītu izmeklēšanā iegūtos datus, izziņas izdarītājs vai prokurors var izdarīt izmeklēšanas eksperimentu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Aizliegts izdarīt izmeklēšanas eksperimentu, kas pazemo personas cieņu, apdraud tās dzīvību un veselību, pārkāpj sabiedrisko drošību un morāles normas vai kas var radīt būtisku kaitējumu valsts un sabiedriskajam īpašumam un personas mantai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izmeklēšanas eksperimentu, ja nepieciešams, izdara, piedaloties aizdomās turētajam, apsūdzētajam, cietušajam, lieciniekam un speciālistam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izmeklēšanas eksperimenta laikā izziņas izdarītājs vai prokurors var sastādīt plānus, fotografēt, izdarīt kino uzņēmumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Par izmeklēšanas eksperimentu tiek sastādīts protokols, ievērojot šā kodeksa 85. un 86.panta noteikumus, bet vajadzības gadījumā izziņas izdarītājs vai prokurors pieņem attiecīgu lēmumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">232 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1967. dekrētu, 22.06.1994., 14.10.1998. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-185\"><span class=\"lf-art-num\">185.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Liecību pārbaude uz vietas</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas izdarītājs vai prokurors var pārbaudīt uz vietas apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā vai liecinieka liecības viņu pašu klātbūtnē. Pārbaude notiek, salīdzinot liecības ar vietas apstākļiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Attiecīgas darbības pieļaujamas ar nosacījumu, ka tās nepazemo dalībnieku un apkārtējo personu cieņu un nav kaitīgas viņu veselībai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Par liecību pārbaudi uz vietas tiek sastādīts protokols, ievērojot šā kodeksa 85. un 86.panta noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">233 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.08.1961. dekrētu, 22.06.1994. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.) Astoņpadsmitā nodaļa Ekspertīze</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-186\"><span class=\"lf-art-num\">186.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Ekspertīzes noteikšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Atzinis par vajadzīgu izdarīt ekspertīzi, izziņas izdarītājs vai prokurors sastāda par to lēmumu, norādot tajā: ekspertīzes noteikšanas iemeslus; eksperta uzvārdu; iestādes nosaukumu, kur notiks ekspertīze; jautājumus, kuros ekspertam jādod atzinums; materiālus, kas tiek nodoti eksperta un ekspertu iestādes rīcībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ekspertīzi var uzdot vairākiem ekspertiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja ekspertīze tiek uzdota ekspertu iestādei, izziņas izdarītājs vai prokurors nosūta šai iestādei savu lēmumu un ekspertīzei nepieciešamos materiālus.</p>\n<p class=\"lf-p\">234 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-187\"><span class=\"lf-art-num\">187.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Paraugu iegūšana salīdzināmai pētīšanai</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas izdarītājam vai prokuroram ir tiesība pieņemt lēmumu par rokrakstu paraugu un citu salīdzināmai pētīšanai nepieciešamo paraugu iegūšanu no aizdomās turētā, apsūdzētā vai cietušā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tāds lēmums attiecībā uz lieciniekiem pieļaujams tikai tad, ja nepieciešams pārbaudīt, vai šīs personas nav atstājušas pēdas notikuma vietā, kā arī lietisko pierādījumu pārbaudei.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja nepieciešams, paraugu izņemšanu salīdzināmai pētīšanai izdara, piedaloties speciālistam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Par paraugu izņemšanu salīdzināmai pētīšanai izziņas izdarītājs vai prokurors sastāda protokolu, ievērojot šā kodeksa 85. un 86.panta noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais atsakās dot paraugus salīdzināmai pētīšanai, izziņas izdarītājam vai prokuroram ir tiesības izņemt nepieciešamos paraugus, atskaitot rokraksta paraugus, piespiedu kārtā, par to norādot protokolā.</p>\n<p class=\"lf-p\">235 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1967. dekrētu, 13.08.1991. un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-188\"><span class=\"lf-art-num\">188.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā tiesības ekspertīzes noteikšanā un izdarīšanā</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja tiek noteikta un izdarīta ekspertīze, tad apsūdzētajam ir šādas tiesības: pieteikt ekspertam noraidījumu, lūgt aicināt ekspertu no viņa izraudzītām personām; lūgt uzdot papildjautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums; iesniegt dokumentus un ar izziņas izdarītāja vai prokurora atļauju sniegt ekspertam paskaidrojumus; ar izziņas izdarītāja vai prokurora atļauju būt klāt ekspertīzes izdarīšanas laikā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas izdarītājam vai prokuroram jāiepazīstina apsūdzētais ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu un jāizskaidro viņam šai pantā noteiktās tiesības. Par šīm darbībām izziņas izdarītājs vai prokurors sastāda protokolu, ievērojot šā kodeksa 85. un 86.panta prasības. Protokolā ierakstāms apsūdzētā pieteikumu saturs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lēmums par tiesu psihiatriskās ekspertīzes noteikšanu netiek paziņots apsūdzētajam, ja viņa psihiskā stāvokļa dēļ tas nav iespējams.</p>\n<p class=\"lf-p\">236 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-189\"><span class=\"lf-art-num\">189.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Ekspertīze ekspertu iestādē</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Saņēmis izziņas izdarītāja vai prokurora lēmumu, ekspertu iestādes vadītājs uzdod ekspertīzi vienam vai vairākiem šīs iestādes līdzstrādniekiem. Ekspertu iestādes vadītājam jāizskaidro tiesu eksperta tiesības un pienākumi, kas paredzēti šā kodeksa 62.pantā, visiem līdzstrādniekiem, kam tiek uzdotas ekspertīzes; par to katrs no viņiem dod parakstu. Šo parakstu kopā ar ekspertu atzinumu nosūta izziņas izdarītājam vai prokuroram.</p>\n<p class=\"lf-p\">237 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-190\"><span class=\"lf-art-num\">190.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Ekspertīze ārpus ekspertu iestādes</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja ekspertīze notiek ārpus ekspertu iestādes, izziņas izdarītājs vai prokurors saskaņā ar savu lēmumu par ekspertīzes noteikšanu aicina pie sevis personu, kurai uzdota ekspertīze, pārliecinās par šīs personas identitāti, specialitāti un kompetenci, noskaidro eksperta attiecības ar apsūdzēto, aizdomās turēto un cietušo, kā arī pārbauda, vai nav pamats eksperta noraidījumam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas izdarītājs vai prokurors izsniedz ekspertam lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, izskaidro viņam šā kodeksa 62.pantā paredzētās tiesības un pienākumus, brīdina viņu par atbildību par atteikšanos un izvairīšanos dot atzinumu vai apzināti nepatiesa atzinuma došanu. Šo darbību izpildīšanu izziņas izdarītājs vai prokurors ieraksta lēmumā par ekspertīzes noteikšanu; ierakstu apliecina eksperts ar savu parakstu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja eksperts lietā sniedz kādus paziņojumus vai pieteic lūgumus, izziņas izdarītājam vai prokuroram jāsastāda par to protokols 238 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-191\"><span class=\"lf-art-num\">191.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aizdomās turētā vai apsūdzētā ievietošana ārstniecības iestādē</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja, izdarot tiesmedicīnisku vai tiesu psihiatrijas ekspertīzi, rodas vajadzība novērot un izmeklēt aizdomās turēto vai apsūdzēto, prokurors ievieto viņu attiecīgā ārstniecības iestādē, par ko pieņem motivētu lēmumu. Ja apsūdzētais vai aizdomās turētais neatrodas apcietinājumā, viņu var ievietot ārstniecības iestādē tikai ar tiesneša vai tiesas lēmumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Laiks, ko aizdomās turētais vai apsūdzētais pavada ārstniecības iestādē, ieskaitāms apcietinājuma laikā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja aizdomās turētā vai apsūdzētā uzturēšanās ārstniecības iestādē vairs nav vajadzīga, prokurors pieņem par to īpašu lēmumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">239 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.1983. dekrētu un 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-192\"><span class=\"lf-art-num\">192.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izziņas izdarītāja vai prokurora klātbūtne ekspertīzes laikā</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas izdarītājam vai prokuroram ir tiesība būt klāt ekspertīzes laikā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līķa sekcija, izdarot tiesmedicīnisko ekspertīzi, notiek pēc iespējas izziņas izdarītāja vai prokurora klātbūtnē.</p>\n<p class=\"lf-p\">240 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-193\"><span class=\"lf-art-num\">193.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Līķa tiesmedicīniskā izmeklēšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Līķa tiesmedicīnisko izmeklēšanu izdara tiesu medicīnas eksperts pēc iespējas izziņas izdarītāja vai prokurora klātbūtnē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līķa tiesmedicīniskās izmeklēšanas protokolu sastāda tiesu medicīnas eksperts, kurš izdara ekspertīzi.</p>\n<p class=\"lf-p\">241 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-194\"><span class=\"lf-art-num\">194.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Eksperta atzinums</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Eksperts dod atzinumu uz izpētījuma pamata saskaņā ar savām speciālajām zināšanām. Atzinumā jānorāda: kur, kad, kas un uz kāda pamata ekspertīzi izdarījis; kādi jautājumi ekspertam uzdoti; kas ekspertīzes laikā bijis klāt un kas tajā piedalījies; kādus materiālus eksperts izmantojis un kādu izmeklēšanu veicis.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc tam atzinumā eksperts dod motivētas atbildes uz viņam uzdotajiem jautājumiem. Atzinumu eksperts dod rakstveidā un to paraksta.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja eksperts atzīst, ka viņa rīcībā nodotie materiāli nav pietiekami atzinumam vai arī uzdotie jautājumi pārsniedz viņa kompetenci, eksperts rakstveidā paziņo ekspertīzes noteicējam, ka atzinumu dot nav iespējams.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja ekspertīzē piedalās vairāki eksperti un viņiem ir vienāds atzinums, tad to paraksta visi eksperti.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">242</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-195\"><span class=\"lf-art-num\">195.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Eksperta nopratināšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Pēc iepazīšanās ar eksperta atzinumu izziņas izdarītājs vai prokurors atzinuma izskaidrošanai var ekspertu nopratināt. Pirms nopratināšanas izziņas izdarītājs vai prokurors izskaidro ekspertam viņa pienākumu atbildēt uz jautājumiem ciešā saskaņā ar viņa speciālajām zināšanām un brīdina ekspertu par atbildību par atteikšanos atbildēt un apzināti nepatiesām atbildēm. Šo brīdinājumu ieraksta protokolā, un eksperts to apliecina ar savu parakstu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Eksperta nopratināšanas protokolu sastāda, ievērojot šā kodeksa 161. panta prasības.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ekspertam ir tiesība savas liecības uzrakstīt pašrocīgi.</p>\n<p class=\"lf-p\">243 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-196\"><span class=\"lf-art-num\">196.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Eksperta atzinuma uzrādīšana apsūdzētajam</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Eksperta atzinumu vai viņa ziņojumu, ka atzinumu dot nav iespējams, kā arī eksperta nopratināšanas protokolu uzrāda apsūdzētajam prokurora noteiktā brīdī. Apsūdzētajam ir tiesība dot paskaidrojumus un pieteikt iebildumus, kā arī lūgt uzdot ekspertam papildjautājumus vai lūgt noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi. Par šo darbību izpildīšanu tiek sastādīts protokols, ievērojot šā kodeksa 85. un 86.panta prasības. Protokolā jāieraksta apsūdzētā paskaidrojumi, iebildumi un lūgumi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja ekspertīze bijusi noteikta un izdarīta pirms personas saukšanas pie kriminālatbildības, eksperta atzinumu uzrāda apsūdzētajam pēc apsūdzības celšanas, ievērojot šā panta noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">244 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-197\"><span class=\"lf-art-num\">197.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Papildu un atkārtotas ekspertīzes noteikšanas un izdarīšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Papildu un atkārtotu ekspertīzi nosaka saskaņā ar šā kodeksa 58. - 62. un 186.panta prasībām un to izdara, ievērojot šā kodeksa 188. - 196.panta noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">245 Deviņpadsmitā nodaļa Pirmstiesas izmeklēšanas apturēšana un pabeigšana(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-198\"><span class=\"lf-art-num\">198.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pirmstiesas izmeklēšanas apturēšanas pamats</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Pirmstiesas izmeklēšanu aptur:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>ja nav zināma apsūdzētā atrašanās vieta, kā arī ja apsūdzētais atrodas ārpus Latvijas Republikas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>ja apsūdzētais saslimis ar psihiskiem traucējumiem vai citu smagu slimību, ko apliecinājusi ārstniecības iestāde.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ja ir kāds no šiem apstākļiem, prokurors pieņem motivētu lēmumu par pirmstiesas izmeklēšanas apturēšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos pirmstiesas izmeklēšanu var apturēt pirms pirmstiesas izmeklēšanas termiņa beigām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pirms izmeklēšanas apturēšanas prokuroram jāizdara visas izmeklēšanas darbības, kas iespējamas apsūdzētā prombūtnē, jālieto visi līdzekļi, lai atrastu apsūdzēto, kurš slēpjas.</p>\n<p class=\"lf-p\">246 (13.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-199\"><span class=\"lf-art-num\">199.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā meklēšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja nav zināma apsūdzētā atrašanās vieta, prokurors izsludina viņa meklēšanu un uzdod to izziņas iestādei. Tai pašā laikā prokuroram arī pašam jāgādā par apsūdzētā atrašanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja ir šā kodeksa 72.pantā minētais pamats, prokurors var izraudzīt pret meklējamo, tā atrašanas gadījumam, drošības līdzekli. Meklēšanu var izsludināt tiklab pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī vienlaikus ar izmeklēšanas apturēšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">247 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-200\"><span class=\"lf-art-num\">200.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā vai tiesājamā, kurš slēpjas, atrašanai lietojamie līdzekļi</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Krimināllietās, kurās pirmstiesas izmeklēšana apturēta uz šā kodeksa 198.panta pirmajā daļā paredzētā pamata, prokurors var izdarīt nepieciešamās izmeklēšanas darbības.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izziņas iestādei ir pienākums veikt nepieciešamos operatīvos kriminālās meklēšanas pasākumus, lai atrastu apsūdzēto vai tiesājamo, kurš slēpjas, kā arī lai iegūtu ziņas, kuras pēc to pārbaudes saskaņā ar kriminālprocesuālo likumu var izmantot lietā kā pierādījumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">248 (13.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-201\"><span class=\"lf-art-num\">201.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apturētas pirmstiesas izmeklēšanas atjaunošana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Apturētu pirmstiesas izmeklēšanu atjauno ar prokurora motivētu lēmumu, kolīdz zudis apturēšanas pamats.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja pirmstiesas izmeklēšanas apturēšanas pamats nav zudis uz to brīdi, kad beidzas Krimināllikuma 56.pantā paredzētais noilguma termiņš, tad lieta izbeidzama.</p>\n<p class=\"lf-p\">249 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992., 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-202\"><span class=\"lf-art-num\">202.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja iepazīstināšana ar lietas materiāliem</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Kad prokurors atzinis savāktos pierādījumus par pietiekamiem apsūdzības raksta sastādīšanai, tad viņam par to jāpaziņo cietušajam un viņa pārstāvim, civilprasītājam, civilatbildētājam vai viņu pārstāvjiem, vienlaikus izskaidrojot, ka tiem ir tiesība iepazīties ar lietas materiāliem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja kāda no minētajām personām to mutvārdos vai ar rakstu lūdz, prokurors iepazīstina cietušo un viņa pārstāvi, civilprasītāju, civilatbildētāju vai viņu pārstāvjus ar lietas materiāliem; ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir izdarīti kino uzņēmumi vai skaņu ieraksti, tos demonstrē vai atskaņo cietušajam un viņa pārstāvim pēc viņa lūguma; par to sastāda protokolu, ievērojot šā kodeksa 85. un 86.pantā paredzētos noteikumus. Iepazīstoties ar lietas materiāliem, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem ir tiesības izdarīt vajadzīgos izrakstus vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus. Protokolā jānorāda, ar kādiem materiāliem iepazīstināts cietušais un viņa pārstāvis, civilprasītājs, civilatbildētājs vai viņu pārstāvji, kā arī lūgumi, ko viņi pieteic. Rakstveida lūgumus pievieno lietai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja prokurors pilnīgi vai daļēji atsakās lūgumu ievērot, viņš pieņem par to motivētu lēmumu un paziņo šo lēmumu lūdzējam.</p>\n<p class=\"lf-p\">250 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1967., 24.11.1983. dekrētu, 22.06.1994., 20.02.1997. un 20.01.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2005.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-203\"><span class=\"lf-art-num\">203.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā iepazīstināšana ar visiem lietas materiāliem</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Kad prokurors atzinis savāktos pierādījumus par pietiekamiem apsūdzības raksta sastādīšanai, tad pēc šā kodeksa 202.panta prasību izpildīšanas viņam jāpaziņo apsūdzētajam, ka izmeklēšana viņa lietā pabeigta un ka viņam kā personīgi, tā arī ar aizstāvja palīdzību ir tiesība iepazīties ar visiem lietas materiāliem un pieteikt lūgumus par pirmstiesas izmeklēšanas papildināšanu. Pēc tam apsūdzētajam tiek uzrādīti visi lietas materiāli sašūtā un numurētā veidā, lai viņš ar tiem iepazītos. Ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir izdarīti kino uzņēmumi, video vai skaņu ieraksti, tos demonstrē vai atskaņo apsūdzētajam un viņa aizstāvim.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja lietā pie kriminālatbildības saukti vairāki apsūdzētie, katram no viņiem jāuzrāda visi pirmstiesas izmeklēšanas materiāli.</p>\n<p class=\"lf-p\">Iepazīstoties ar lietas materiāliem, apsūdzētajam ir tiesība izdarīt vajadzīgos izrakstus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc tam, kad apsūdzētā iepazīstināšana ar lietu pabeigta, prokurors jautā apsūdzētajam, vai viņam nav kāds lūgums izmeklēšanas papildināšanai un kāds īsti, kā arī noskaidro, vai apsūdzētais pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu šā kodeksa 14.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos un vai vēlas aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā. Pēc iepazīstināšanas ar lietas materiāliem prokurors un apsūdzētais var vienoties par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.</p>\n<p class=\"lf-p\">251 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1967., 21.10.1982., 20.02.1985. dekrētu, 22.06.1994. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-204\"><span class=\"lf-art-num\">204.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Aizstāvja piedalīšanās, iepazīstinot apsūdzēto ar visiem lietas materiāliem</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja apsūdzētais vai viņa likumiskie pārstāvji lūdz aicināt aizstāvi, lai tas piedalītos, iepazīstoties ar visiem lietas materiāliem, vai kad šāda aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, kā arī citos gadījumos, kad aizstāvis piedalās lietā pirmstiesas izmeklēšanā likumā noteiktajā kārtībā, prokurors izmeklēšanas materiālus uzrāda apsūdzētajam un viņa aizstāvim. Lietas materiālu uzrādīšana jāatliek, kamēr ierodas aizstāvis, bet ne ilgāk par piecām dienām. Ja apsūdzētā izraudzītais aizstāvis nevar šajā laikā ierasties, prokurors gādā par cita aizstāvja pieaicināšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">252 (12.01.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-205\"><span class=\"lf-art-num\">205.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Protokols par visu lietas materiālu uzrādīšanu apsūdzētajam un viņa aizstāvim</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par visu lietas materiālu uzrādīšanu apsūdzētajam un viņa aizstāvim prokurors sastāda protokolu, ievērojot šā kodeksa 85. un 86.panta noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Protokolā jāieraksta, ka apsūdzētajam paziņots par pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanu, izskaidrotas viņa tiesības, kādi materiāli (lietas sējumu un lapu skaits) uzrādīti apsūdzētajam un viņa aizstāvim un vai viņi iepazinušies ar lietu, vai piedalījies aizstāvis, kur un cik ilgā laikā notikusi iepazīšanās ar lietu, kādus lūgumus pieteicis apsūdzētais un viņa aizstāvis un kādus pieteikumus viņi iesnieguši, kā arī apsūdzētā viedoklis par šā kodeksa 14.panta otrajā daļā paredzēto lietu vienpersonisku vai koleģiālu izskatīšanu, par aizstāvja nepieciešamību lietas iztiesāšanā un par vienošanos par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.</p>\n<p class=\"lf-p\">253 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993., 22.06.1994. un 20.06.2002. likumu, kas stājās spēkā no 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-206\"><span class=\"lf-art-num\">206.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzētā un viņa aizstāvja lūgumi par pirmstiesas izmeklēšanas papildināšanu</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Lūgumus papildināt pirmstiesas izmeklēšanu apsūdzētais vai viņa aizstāvis var pieteikt mutvārdiem vai ar rakstu. Mutvārdu lūgumus ieraksta protokolā, bet rakstu pievieno lietai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja prokurors lūgumu ievēro, viņš izdara attiecīgas izmeklēšanas darbības. Par atteikšanos ievērot lūgumu prokurors pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo personai, kas lūgumu pieteikusi.</p>\n<p class=\"lf-p\">254 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-207\"><span class=\"lf-art-num\">207.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pirmstiesas izmeklēšanas papildināšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja pieteikts lūgums noskaidrot apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un kuri agrāk nav izmeklēti, tad prokuroram jāpapildina pirmstiesas izmeklēšana.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc papildizmeklēšanas prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas materiāli no jauna jāuzrāda civilprasītājam, civilatbildētājam vai viņu pār-stāvjiem tais gadījumos, kad šiem materiāliem ir sakars ar pieteikto civilprasību, bet apsūdzētajam, viņa aizstāvim, kā arī cietušajam vai viņa pārstāvim jādod iespēja iepazīties ar visiem lietas materiāliem, ievērojot šā kodeksa 202. - 205.panta noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">255 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-208\"><span class=\"lf-art-num\">208.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Pirmstiesas izmeklēšanu pabeidz, sastādot apsūdzības rakstu vai lēmumu par lietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai vai lēmumu par lietas izbeigšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Krimināllietu vai tās atsevišķu daļu izbeidz šādos gadījumos:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>ja ir šā kodeksa 5.pantā paredzētie apstākļi;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>ja nav pierādīta apsūdzība un nav iespējams savākt papildu pierādījumus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>ja persona, kas izdarījusi Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, tiek atzīta par nepieskaitāmu un ja lieta nav jāvirza tiesai, lai pielietotu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>ja ir šā kodeksa 5.3 un 8.pantā minētie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības.</div>\n<p class=\"lf-p\">256 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1982., 24.11.1983. dekrētu, 27.04.1993., 22.06.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 208.1 pants. Kriminālvajāšanas izbeigšana pret personu, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālvajāšanu pret personu, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un šīs palīdzības rezultātā savākti pietiekami pierādījumi, kas dod pamatu celt apsūdzību par nozieguma izdarīšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šā panta nosacījumi nav piemērojami personām, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par noziegumiem, par kuriem Krimināllikumā ir paredzēts nāves sods vai brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par 10 gadiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">257 (12.06.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 15.02.2001. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2001.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-209\"><span class=\"lf-art-num\">209.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzības raksts</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Pēc lietas dalībnieku iepazīstināšanas ar krimināllietas materiāliem prokurors sastāda apsūdzības rakstu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un noslēguma daļas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ievaddaļā jānorāda šādas ziņas par apsūdzēto: vārds, uzvārds, personas kods, vecums, dzimšanas vieta, pilsonība, ģimenes stāvoklis, vai apgādībā ir mazgadīgi bērni, darbavieta un ieņemamais amats, dzīvesvieta, ziņas par sodāmību, kā arī jānorāda panti, pēc kuriem uzrādīta apsūdzība.</p>\n<p class=\"lf-p\">Aprakstošajā daļā tiešā saskaņā ar apsūdzētajam uzrādītās apsūdzības tekstu jānorāda lietas būtība, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiks, vieta, motīvi, izdarīšanas veids, kvalificējošās pazīmes, sekas un citi būtiski apstākļi. Bez tam jānorāda apsūdzētā paskaidrojumi un apsvērumi, kurus viņš izvirza savai aizstāvībai, šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, to pierādījumu uzskaitījums, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu un apsūdzētā vainu tā izdarīšanā, ievērojot šā kodeksa 85.panta sestās daļas prasības. Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus vai arī apsūdzētie grupā izdarījuši vienu vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, lietas būtības izklāsta kārtību un pierādījumu uzskaitījuma secību nosaka prokurors.</p>\n<p class=\"lf-p\">Noslēguma daļā jānorāda apsūdzētā atbildību pastiprinošie un mīkstinošie apstākļi, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apsūdzības raksta tekstā jānorāda, kurās lietas lappusēs ir apstiprinājums apsūdzības rakstā izklāstītajiem lietas apstākļiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apsūdzības rakstu paraksta prokurors, norādot tā sastādīšanas vietu un laiku.</p>\n<p class=\"lf-p\">258 (13.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994., 14.10.1998.un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-210\"><span class=\"lf-art-num\">210.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apsūdzības raksta pielikumi</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Apsūdzības rakstam pievieno personu sarakstu, kas pēc prokurora domām aicināmas uz tiesas sēdi, kā arī izziņu par izmeklēšanas termiņiem, par izraudzītajiem drošības līdzekļiem, norādot apcietinājuma ilgumu, par lietiskajiem pierādījumiem, par civilprasību, par līdzekļiem, kas pielietoti civilprasības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai, kā arī par šā kodeksa 92.pantā paredzētajiem tiesu izdevumiem. Aicināmo personu sarakstā jāuzrāda šo personu dzīves vieta vai atrašanās vieta un lietas lappuses, kas satur šo personu liecības vai atzinumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uz tiesas sēdi uzaicināmām personām, kurām pirmstiesas izmeklēšanas laikā šā kodeksa 85.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā nav fiksēta dzīvesvietas adrese, sarakstā norāda tās iestādes nosaukumu un telefona (faksa) numuru, ar kuras starpniecību šo personu var izsaukt, kā arī personas vārdu un uzvārdu, bet, ja tā ir pratināta ar pseidonīmu, tad tikai pseidonīmu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja apsūdzības raksts uzrakstīts valodā, ko apsūdzētais neprot, prokuroram obligāti jāpievieno tā tulkojums apsūdzētā dzimtajā valodā vai valodā, kuru apsūdzētais prot.</p>\n<p class=\"lf-p\">259 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.1991., 22.06.1994. un 12.06.1997. likumu, kas stājās spēkā no 15.07.1997.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-211\"><span class=\"lf-art-num\">211.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Krimināllietas nosūtīšana tiesai</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Krimināllietu, kurā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, kopā ar apsūdzības rakstu, apsūdzības raksta norakstiem, izmeklēšanas darbību protokolu ievaddaļām aizzīmogotā veidā līdz ar attiecīgi iesaiņotiem un aizzīmogotiem lietiskajiem pierādījumiem prokurors nekavējoties nosūta tiesai un paziņo apsūdzētajam, cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam vai viņu pārstāvjiem, kurai tiesai lieta nosūtīta.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus ar paziņojumu prokurors informē apsūdzēto par viņa tiesībām ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pieprasīt tiesai, lai tā nodrošina aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā, pieprasīt, lai krimināllieta par smagu noziegumu tiktu izskatīta koleģiāli, kā arī pieteikt lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā vai atteikties no agrākās vienošanās šajā jautājumā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības šajā lietā sūtāmi tieši tiesai.</p>\n<p class=\"lf-p\">260 (22.06.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-212\"><span class=\"lf-art-num\">212.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Lēmums par krimināllietas izbeigšanu</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par krimināllietas izbeigšanu prokurors vai izziņas izdarītājs sastāda motivētu lēmumu. Izziņas izdarītājs lēmumu par krimināllietas izbeigšanu var sastādīt gadījumos, kad pirmstiesas izmeklēšanas laikā atklājas šā kodeksa 5.panta 1.–3. un 5.punktā norādītie apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā, kā arī šā kodeksa 5.3 un 8.pantā norādītie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu jānorāda tā sastādīšanas vieta un laiks, lietas būtība, ziņas par aizdomās turēto, apsūdzēto, pierādījumi, lietas izbeigšanas iemesli un likumīgais pamats, atsauces uz lietas lappusēm, kurās apstiprināts lēmumā teiktais. Saskaņā ar šā kodeksa 66.panta noteikumiem lēmumā jāizšķir jautājums par lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā izņemtajiem priekšmetiem, kā arī jānorāda, kādi tiesību ierobežojošie lēmumi tiek atcelti.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja pirmstiesas izmeklēšanā konstatēti fakti, kuru dēļ pret personu, kas bija saukta pie kriminālatbildības, vai pret kādām citām personām jālieto disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvie sodi, prokurors vai izziņas izdarītājs, izbeigdams krimināllietu, paziņo uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai, ka lietojami attiecīgie ietekmēšanas līdzekļi, vai nosūta materiālus administratīvā soda piemērošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lēmumu par krimināllietas izbeigšanu paraksta prokurors vai izziņas izdarītājs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Personai, pret kuru izbeigta krimināllieta, cietušajam un viņa pārstāvim, kā arī personai vai iestādei, pēc kuru ziņojuma ierosināta krimināllieta, prokurors vai izziņas izdarītājs nekavējoties paziņo par krimināllietas izbeigšanu, izskaidrojot tiesību iepazīties ar lēmumu par lietas izbeigšanu un ar lietas materiāliem. Uz šo personu vai iestāžu lūgumu tām tiek izsniegta izziņa par lietas izbeigšanu, norādot izbeigšanas iemeslu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lēmumu par krimināllietas izbeigšanu ieinteresētās personas un iestādes piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram.</p>\n<p class=\"lf-p\">261 (20.02.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.) 212.1 pants. Lēmums par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors papildus šā kodeksa 212.pantā paredzētajam norāda arī nosacītas atbrīvošanas pamatojumu un nosacījumus, kā arī institūciju, kurai uzdots kontrolēt personas uzvedību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apsūdzēto, pret kuru izbeidz krimināllietu, iepazīstina ar lietas materiāliem un lēmumu šā kodeksa 203.–205.pantā paredzētajā kārtībā un protokolā atspoguļo, vai viņš piekrīt celtajai apsūdzībai un brīvprātīgi apņemas pildīt lēmumā norādītos pienākumus, kā arī izskaidro viņam sekas, kādas ir krimināllietas izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un kādas sekas iestāsies, ja viņš pārbaudes laikā izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu vai neizpildīs uzliktos pienākumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc apsūdzētā piekrišanas saņemšanas prokurors paziņo cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam par tiesībām desmit dienu laikā iepazīties ar lietas materiāliem un lēmumu un to pārsūdzēt vienu pakāpi augstākas prokuratūras virsprokuroram, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lēmums daļā par nosacījumiem un drošības līdzekļa atcelšanu stājas spēkā, ja šā panta trešajā daļā minētie procesa dalībnieki desmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas nav iesnieguši sūdzību vai arī pēc sūdzības izskatīšanas un lēmuma atstāšanas spēkā. Pilnā apjomā lēmums stājas spēkā pēc tajā noteikto nosacījumu izpildes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Prokurors, kurš pieņēmis lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzrauga tā izpildi un:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>pēc pārbaudes termiņa notecēšanas izdara uz šā lēmuma atzīmi par nosacījumu izpildi un lēmuma stāšanos spēkā pilnā apjomā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>atceļ lēmumu un atsāk kriminālvajāšanu, ja nosacījumi pārkāpti vai konstatēti šā kodeksa 212.2 panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi.</div>\n<p class=\"lf-p\">262 (20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.) 212.2 pants. Krimināllietas izbeigšanas, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, sekas Ja persona izpilda nosacījumus, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, krimināllietu par to pašu nodarījumu pret šo personu var atjaunot vienīgi šādos gadījumos:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>prokurors lēmumu pieņēmis interešu konflikta situācijā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>persona ar pretlikumīgu darbību ietekmējusi lieciniekus, lai tie sniegtu nepatiesas liecības, vai citādi viltojusi pierādījumus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>atklāti jauni apstākļi, kuri nebija zināmi prokuroram lēmuma pieņemšanas brīdī un kuri apstiprina, ka persona faktiski izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas šo apstākļu nezināšanas dēļ kļūdaini kvalificēts kā kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ja lēmums pēc nosacījumu izpildes stājies spēkā pilnā apjomā un kriminālvajāšana nav atjaunota šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, šis nodarījums nerada atkārtotību. Par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, informācija tiek saglabāta Sodu reģistrā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja persona, pret kuru krimināllieta izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, nav izpildījusi uzliktos pienākumus vai izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu pārbaudes laikā, process notiek vispārējā kārtībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">263 (20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-213\"><span class=\"lf-art-num\">213.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izbeigtas krimināllietas atjaunošana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja tam ir pamats, prokurora lēmumu par krimināllietas izbeigšanu var atcelt un šo lietu atjaunot vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokurors, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokurors.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izbeigtu krimināllietu atjaunot var tikai tad, ja nav notecējis noilgums.</p>\n<p class=\"lf-p\">264 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-214\"><span class=\"lf-art-num\">214.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Zudušas krimināllietas atjaunošana pirmstiesas izmeklēšanas stadijā</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja pirmstiesas izmeklēšanas stadijā krimināllieta zudusi, prokurors pieņem lēmumu par šās lietas atjaunošanu un izlemj jautājumu par drošības līdzekli. Vajadzības gadījumā prokurors pieņem lēmumu par pirmstiesas izmeklēšanas apturēšanu līdz lietas pilnīgai vai daļējai atjaunošanai vai arī lietu izbeidz uz vispārēja pamata.</p>\n<p class=\"lf-p\">265 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) Deviņpadsmitā A nodaļa Vienošanās piemērošana pirmstiesas izmeklēšanā(Nodaļa 19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 214.1 pants. Vienošanās piemērošanas pamats Prokurors pēc savas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma, mazāk smaga vai smaga nozieguma izdarīšanā, ir noskaidroti krimināllietā pierādāmie apstākļi un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai un vienošanās procesa piemērošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienošanās procesu nevar piemērot, ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie un vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar piemērot visiem krimināllietā apsūdzētajiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">266 (19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 214.2 pants. Pārrunas par vienošanās slēgšanu Ja prokurors, ceļot apsūdzību vai turpinot kriminālvajāšanu, atzīst par iespējamu attiecīgā procesā slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, viņš veic šādas darbības:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>izskaidro apsūdzētajam un nepilngadīga apsūdzētā likumiskajam pārstāvim iespēju noregulēt krimināltiesiskās attiecības, slēdzot vienošanos, kā arī apsūdzētā tiesības vienošanās procesā un vienošanās sekas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>informē cietušo, civilprasītāju un civilatbildētāju par tiesībām izteikt savu viedokli par iespējamo vienošanās procesa piemērošanu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Saņēmis apsūdzētā un nepilngadīga apsūdzētā likumiskā pārstāvja piekrišanu slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, prokurors sagatavo vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīga apsūdzētā likumisko pārstāvi par vienošanās elementiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja apsūdzētais un nepilngadīga apsūdzētā likumiskais pārstāvis piekrīt uzrādītajai apsūdzībai, noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un nodarītā kaitējuma novērtējumam, sākas pārrunas par soda veidu un mēru, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.</p>\n<p class=\"lf-p\">267 (19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 214.3 pants. Apsūdzētā tiesības vienošanās procesā Apsūdzētajam vienošanās procesā ir tiesības:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem pēc vienošanās noslēgšanas;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>zināt, par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kāda soda veida un mēra piemērošanu lūgs prokurors tiesā.</div>\n<p class=\"lf-p\">268 (19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.) 214.4 pants. Cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja tiesības vienošanās procesā Cietušajam, civilprasītajam un civilatbildētājam vienošanās procesā ir tiesības izteikt savu viedokli par iespējamo vienošanās procesa piemērošanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">269 (19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 214.5 pants. Vienošanās protokols Prokurors vienošanās protokolā norāda:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>darbības norises vietu un datumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>procesuālās darbības izdarītāja amatu, vārdu un uzvārdu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>apsūdzētā, viņa aizstāvja, nepilngadīga apsūdzētā likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet, ja tāda nav, — dzimšanas gadu un datumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu aprakstu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>ziņas par kaitējuma apmēru;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8)</span>ziņas par apsūdzētā personu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">9)</span>sodu, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, prokurors norāda, kādu sodu par katru noziedzīgu nodarījumu un kādu galīgo sodu prasīs. Šis noteikums jāievēro arī gadījumos, kad apsūdzētajam sods tiek noteikts pēc vairākiem spriedumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienošanās protokolu paraksta apsūdzētais, aizstāvis, nepilngadīga apsūdzētā likumiskais pārstāvis un prokurors.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienošanās protokola kopiju izsniedz apsūdzētajam un viņa likumiskajam pārstāvim.</p>\n<p class=\"lf-p\">270 (19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.) 214.6 pants. Krimināllietas nosūtīšana uz tiesu Prokurors pēc vienošanās noslēgšanas krimināllietu kopā ar vienošanās protokolu nosūta tiesai, ierosinot tai apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest sodu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ierosinājumā tiesai prokurors:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>informē par noslēgto vienošanos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>informē par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, norādot tā beigu termiņu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>uzskaita pierādījumus, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apsūdzētā vainu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>norāda ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par kaitējuma atlīdzināšanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>norāda tiesas izdevumus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>norāda lietiskos pierādījumus, to atrašanās vietu un līdzekļus, kas lietoti civilprasības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>aicina tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto sodu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Prokurors informē apsūdzēto, cietušo, cilvilprasītāju un civilatbildētāju vai viņu pārstāvjus par to, kurai tiesai lieta nosūtīta.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības šajā lietā sūtāmi tieši tiesai.</p>\n<p class=\"lf-p\">271 (19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.) Divdesmitā nodaļa Prokurora uzraudzība pār likumu izpildīšanu izziņā un iepriekšējā izmeklēšanā</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-215\"><span class=\"lf-art-num\">215.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Prokurora uzraudzības uzdevums pār likumu izpildīšanu izziņas un iepriekšējās izmeklēšanas iestāžu darbībā</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">272 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) 215.1 pants. Prokurora pilnvaras, realizējot uzraudzību pār likumu izpildi izziņas un iepriekšējās izmeklēšanas iestāžu darbībā 273 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-216\"><span class=\"lf-art-num\">216.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Jautājumi, kuri prokuroram jāizšķir ar apsūdzības rakstu iesniegtā lietā</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">274 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-217\"><span class=\"lf-art-num\">217.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Prokurora lēmums ar apsūdzības rakstu iesniegtā lietā</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">275 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-218\"><span class=\"lf-art-num\">218.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Kārtība, kādā prokurors groza vai sastāda jaunu apsūdzības rakstu</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">276 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-219\"><span class=\"lf-art-num\">219.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Kārtība, kādā prokurors nosūta lietu tiesai</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">277 (Izslēgts ar 22.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1994.) Divdesmit pirmā nodaļa Izziņas izdarītāja, prokurora un tiesneša darbību pārsūdzēšana(Nodaļas nosaukums 22.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1994.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-220\"><span class=\"lf-art-num\">220.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Izziņas izdarītāja darbību pārsūdzēšanas kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Aizdomās turētais, apsūdzētais un viņu aizstāvji un likumiskie pārstāvji, aizdomās turētais, liecinieki, eksperti, tulki, galvinieki, kā arī cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs, viņu pārstāvji un citas personas var iesniegt prokuroram sūdzības par izziņas izdarītāja darbībām. Sūdzības iesniedzamas prokuroram tieši vai arī ar tās personas starpniecību, par kuras darbību sūdzību iesniedz. Sūdzības var būt tiklab rakstveida, kā arī mutvārdu. Pēdējā gadījumā prokurors vai izziņas izdarītājs ieraksta šīs sūdzības protokolā, ko paraksta sūdzētājs. Izziņas izdarītājam iesniegtā sūdzība kopā ar saviem paskaidrojumiem divdesmit četru stundu laikā jāvirza prokuroram.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sūdzības iesniegšana līdz tās izšķiršanai neaptur pārsūdzētās darbības izpildīšanu, ja to neatzīst par vajadzīgu izziņas izdarītājs vai prokurors.</p>\n<p class=\"lf-p\">278 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.01.1990., 22.06.1994. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-221\"><span class=\"lf-art-num\">221.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Kārtība, kādā prokurors izšķir sūdzību</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Prokurors, kas uzrauga izziņas izdarīšanu, sūdzību izšķir desmit dienu laikā pēc tās saņemšanas. Amatā augstāks prokurors izšķir sūdzību desmit dienu laikā, bet, ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, - trīsdesmit dienu laikā. Par sūdzības izskatīšanas rezultātiem paziņo sūdzības iesniedzējam. Ja sūdzību noraida, prokurors paziņo motīvus, kuru dēļ sūdzība atzīta par nepamatotu, un izskaidro lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Prokurora lēmumu, kas pieņemts, izšķirot iesniegto sūdzību, izziņas izdarītājs, kā arī sūdzētājs var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram.</p>\n<p class=\"lf-p\">279 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-222\"><span class=\"lf-art-num\">222.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Prokurora darbības pārsūdzēšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Sūdzības par prokurora darbībām iesniedzamas amatā augstākam prokuroram un izšķiramas šā kodeksa 220. un 221.pantā paredzētajā kārtībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">280 222.1 pants. Tiesneša darbību pārsūdzēšana Tiesneša lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma vai mājas aresta - piemērošanu, tā piemērošanas termiņa pagarināšanu, par ievietošanu ārstniecības iestādē vai citu piespiedu līdzekļu piemērošanu var pārsūdzēt tiesai aizdomās turētais, apsūdzētais, viņu pārstāvis vai aizstāvis un citas personas, kurām piemēroti šajā kodeksā noteiktie piespiedu līdzekļi, kā arī izziņas izdarītājs, kura lietvedībā atrodas krimināllieta, vai prokurors - iesniedzot blakus protestu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Persona var iesniegt šādu sūdzību septiņu dienu laikā no brīža, kad tai kļuvis zināms par šā panta pirmajā daļā minēto drošības līdzekļu piemērošanu, to piemērošanas termiņa pagarināšanu, par ievietošanu ārstniecības iestādē vai cita piespiedu līdzekļa piemērošanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šādu sūdzību vai blakus protestu izskata un lēmumu par tiesneša lēmuma atstāšanu bez grozīšanas vai par tā atcelšanu pieņem augstākas instances tiesa. Lēmumu pieņem ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no sūdzības vai blakus protesta saņemšanas dienas, piedaloties sūdzības vai blakus protesta iesniedzējam un prokuroram. Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.</p>\n<p class=\"lf-p\">281 (20.02.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.03.1997.) CETURTĀ SADAĻA TIESVEDĪBA PIRMĀS INSTANCES TIESĀ Divdesmit otrā nodaļa Apsūdzētā nodošana tiesai un tiesas sēdi sagatavotājas darbības</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-223\"><span class=\"lf-art-num\">223.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Nodošana tiesai</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja ir pietiekams pamats izskatīt lietu tiesas sēdē, tiesnesis, neizlemjot jautājumu par vainu, pieņem lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lieta izskatāma rīcības sēdē, ja:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>tiesnesis nepievienojas apsūdzības raksta secinājumiem;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>tiesnesis uzskata, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu ir iesniedzams pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>nepieciešams izlemt jautājumu par drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu apsūdzētajam.</div>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības sēdē tiesnesis pieņem lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai vai lietas nosūtīšanu papildizmeklēšanai vai lietu izbeidz, kā arī izlemj jautājumu par drošības līdzekli. Ja apsūdzēto nodod tiesai, tiesnesis rīcības sēdē var izslēgt no apsūdzības raksta atsevišķus apsūdzības punktus vai piemērot krimināllikumu par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, negrozot apsūdzības formulējumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Jautājums par nodošanu tiesai jāizšķir ne vēlāk kā četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad lieta saņemta tiesā.</p>\n<p class=\"lf-p\">282 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1972. dekrētu, 14.10.1998., 15.02.2001. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-224\"><span class=\"lf-art-num\">224.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Nodošana tiesai šā kodeksa 111.panta 2.punktā paredzētajās lietās</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Nodošana tiesai šā kodeksa 111.panta 2.punktā paredzētajās lietās notiek saskaņā ar šā kodeksa 223.panta pirmās daļas noteikumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vajadzības gadījumā tiesnesis aicina cietušo un apsūdzēto un gādā par viņu samierināšanu. Ja samierināšana nav panākta, tiesnesis noliek lietu izskatīšanai tiesas sēdē.</p>\n<p class=\"lf-p\">283</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-225\"><span class=\"lf-art-num\">225.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Apstākļi, kas noskaidrojami, nododot apsūdzēto tiesai</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izšķirot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesim par katru apsūdzēto jānoskaidro:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>vai lieta ir piekritīga šai tiesai un vai nav apstākļu, kuru dēļ jālūdz saņemtās lietas piekritības grozīšana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>vai nav apstākļi, kuru dēļ lieta būtu izbeidzama vai apturama;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>(izslēgts ar 20.06.2002. likumu);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>(izslēgts ar 20.06.2002. likumu);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>(izslēgts ar 20.06.2002. likumu);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>vai apsūdzētajam inkriminētajiem nodarījumiem pareizi piemērots krimināllikuma pants (panti);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>(izslēgts ar 20.06.2002. likumu);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8)</span>vai, izdarot pirmstiesas izmeklēšanu, ir ievērotas šā kodeksa prasības;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">9)</span>vai apsūdzētajam pareizi izraudzīts drošības līdzeklis;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">10)</span>vai apsūdzības raksts sastādīts saskaņā ar šā kodeksa prasībām.</div>\n<p class=\"lf-p\">284 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994., 14.10.1998., 15.02.2001. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-226\"><span class=\"lf-art-num\">226.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Kārtība, kādā tiesnesis izskata lūgumus</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Izšķirot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesim jāizskata lietā esošie lūgumi par piedalīšanos lietā, par lietas koleģiālu izskatīšanu, par lietas tālāko virzienu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atzinis lūgumu grozīt drošības līdzekli par dibinātu, tiesnesis šo jautājumu izlemj rīcības sēdē. Tiesnesis var aicināt lūguma iesniedzēju paskaidrojuma došanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lūguma noraidīšana nav pārsūdzama, bet šo lūgumu var atkārtot tiesas sēdē.</p>\n<p class=\"lf-p\">285 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-227\"><span class=\"lf-art-num\">227.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Sagatavotājas darbības lietas izskatīšanai tiesas sēdē</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja tiesnesis atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tiesnesim jāizšķir šādi jautājumi:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>par aizstāvja aicināšanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>par personām, kas aicināmas kā cietušie, civilprasītāji, civilatbildētāji, viņu pārstāvji, liecinieki, eksperti un speciālisti;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>par tulka pieaicināšanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>par iztiesāšanas laiku un vietu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>par lietas izskatīšanu vienpersoniski vai koleģiāli;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7)</span>par lietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes.</div>\n<p class=\"lf-p\">Tiesnesis var grozīt apsūdzības rakstam pievienoto uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstu.</p>\n<p class=\"lf-p\">286 (20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-228\"><span class=\"lf-art-num\">228.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Lēmums par apsūdzētā nodošanu tiesai</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Lēmumā par apsūdzētā nodošanu tiesai jānorāda: tiesas nosaukums, tiesneša uzvārds, piedalījušās personas; lēmuma sastādīšanas vieta un laiks; precīzs tiesai nodoto personu uzskaitījums; krimināllikums, uz kura pamata apsūdzētie nodoti tiesai; kā izšķirti jautājumi par lietas sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai paraksta tiesnesis.</p>\n<p class=\"lf-p\">287 (20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-229\"><span class=\"lf-art-num\">229.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Lietas apturēšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja, izskatot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesis noskaidro, ka apsūdzētais slēpjas un tā atrašanās vieta nav zināma, viņš pieņem lēmumu par lietas apturēšanu līdz apsūdzētā atrašanai un izziņo tā meklēšanu. Lēmumu nosūta policijai apsūdzētā meklēšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja apsūdzētais smagi saslimis ar psihiskiem traucējumiem vai kādu citu smagu slimību un to apliecinājusi ārstniecības iestāde, tiesnesis pieņem lēmumu par lietas apturēšanu, kamēr apsūdzētais izveseļojas. Ja psihiskie traucējumi tiek atzīti par neārstējamiem un tādiem, kas izslēdz soda piemērošanu, lietu izšķir šā kodeksa trīsdesmit trešajā nodaļā paredzētajā kārtībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja tiesa saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu nolemj iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, tā tiesvedību krimināllietā aptur, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja zūd lietas apturēšanas iemesls, tiesnesis ar savu lēmumu atsāk lietu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apturētā lieta izbeidzama, ja tam ir Krimināllikuma 56.pantā paredzētais pamats.</p>\n<p class=\"lf-p\">288 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1992., 22.06.1994., 14.10.1998., 15.02.2001. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-230\"><span class=\"lf-art-num\">230.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Lietas virzīšana pēc piekritības vai nosūtīšana piekritības noteikšanai</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja tiesnesis konstatē, ka lieta nav piekritīga šai tiesai, vai arī konstatē apstākļus, kuru dēļ jāgroza lietas piekritība, tiek pieņemts lēmums par lietas virzīšanu pēc piekritības vai par nosūtīšanu augstākas instances tiesai lietas piekritības noteikšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">289 (15.02.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-231\"><span class=\"lf-art-num\">231.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Tiesas sastāvs rīcības sēdē</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">290 (Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-232\"><span class=\"lf-art-num\">232.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Prokurora piedalīšanās rīcības sēdē</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Prokurora piedalīšanās rīcības sēdē ir obligāta. Par rīcības sēdes laiku un vietu prokuroram paziņo.</p>\n<p class=\"lf-p\">291</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-233\"><span class=\"lf-art-num\">233.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Rīcības sēdes kārtība</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības sēde iesākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesnesis noklausās aicināto personu paskaidrojumus un prokurora viedokli.</p>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības sēdes lēmumu tiesnesis pieņem apspriežu istabā un paraksta to.</p>\n<p class=\"lf-p\">292 (20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-234\"><span class=\"lf-art-num\">234.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Lēmumi, ko tiesnesis pieņem rīcības sēdē</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības sēdē tiesnesis var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>par apsūdzētā nodošanu tiesai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>par lietas virzīšanu papildizmeklēšanai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>par lietas apturēšanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>par lietas izbeigšanu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ja apsūdzības raksts sastādīts, pārkāpjot šā kodeksa prasības, tiesnesis var nosūtīt lietu atpakaļ prokuroram jauna apsūdzības raksta sastādīšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">293 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1994. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-235\"><span class=\"lf-art-num\">235.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Lietas virzīšana papildizmeklēšanai</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Tiesnesis rīcības sēdē virza lietu papildizmeklēšanai šādos gadījumos:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>ja pirmstiesas izmeklēšanā ir kāda svarīga nepilnība, ko nav iespējams novērst tiesas izmeklēšanā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādes pieļāvušas šā kodeksa prasību svarīgu pārkāpumu, kas kavē lietas izskatīšanu tiesā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>ja ir pamats bez jau agrāk celtās apsūdzības celt pret apsūdzēto jaunu apsūdzību vai grozīt apsūdzību uz smagāku vai tādu, kas pēc faktiskajiem apstākļiem atšķiras no sākotnējās, ja to lūdz prokurors;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>ja ir pamats saukt pie kriminālatbildības citas personas, bez kuru saukšanas pie kriminālatbildības lietu nevar iztiesāt, ja to lūdz prokurors;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>ja lieta apvienota vai izdalīta nepareizi.</div>\n<p class=\"lf-p\">Lietu papildizmeklēšanai nosūta prokuroram.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja tiesnesis atzīst par pamatotu lūgumu par civilprasības vai mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumu veikšanu, viņš, nenosūtot lietu papildizmeklēšanai, ar savu lēmumu uzdod prokuroram vai izziņas iestādei veikt attiecīgus nodrošināšanas pasākumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">294 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.1983. dekrētu, 22.06.1994. un 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-236\"><span class=\"lf-art-num\">236.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Lietas izbeigšana</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Ja ir šā kodeksa 5.pantā un Krimināllikuma 58.pantā norādītie apstākļi, kā arī tad, ja krimināllietā, kas izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, tiesvedība atjaunota uz pamatiem, kādi nav paredzēti šā kodeksa 212.1 panta piektajā daļā, tiesnesis rīcības sēdē izbeidz lietu. Turklāt tiesnesis atceļ pielietotos drošības līdzekļus, mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumus un izlemj jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā izņemtajiem priekšmetiem. Civilprasības nodrošināšanas līdzekļus atceļ tikai pēc lēmuma spēkā stāšanās.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lēmuma par lietas izbeigšanu noraksts izsniedzams apsūdzētajam un cietušajam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lietu, kas izbeigta, uz protesta vai sūdzības pamata var izskatīt augstākas instances tiesa. To var atjaunot arī sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">295 (20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2002.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-237\"><span class=\"lf-art-num\">237.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Sūdzības un protesta iesniegšana par tiesneša vai tiesas rīcības sēdes lēmumu</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Par tiesneša vai tiesas rīcības sēdes lēmumu prokurors var iesniegt protestu augstākas instances tiesai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības sēdes lēmumu par lietas izbeigšanu var pārsūdzēt cietušais vai viņa pārstāvis, apsūdzētais, viņa aizstāvis vai likumiskais pārstāvis.</p>\n<p class=\"lf-p\">Par rīcības sēdes lēmumu par drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu blakus sūdzību var iesniegt apsūdzētais (tiesājamais), viņa aizstāvis un likumā noteiktajos gadījumos - likumiskais pārstāvis, bet prokurors var iesniegt blakus protestu septiņu dienu laikā augstākas instances tiesā.</p>\n<p class=\"lf-p\">296 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-238\"><span class=\"lf-art-num\">238.pants</span><span class=\"lf-art-t\">Iespējas nodrošināšana iepazīties ar lietas materiāliem</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">Prokuroram, tiesājamam, viņa aizstāvim un likumiskajam pārstāvim, kā arī cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem pēc nodošanas tiesai ir tiesība iepazīties ar visiem lietas materiāliem un izrakstīt no tiem vajadzīgās ziņas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja šīs personas griežas pie tiesas, tiesnesim jānodrošina tām iespēja iepazīties ar lietas materiāliem un izrakstīt no tiem vajadzīgās ziņas.</p>\n<p class=\"lf-p\">297</p></div>", "next": 239971}