atspoguļotas datu masīvā. Informācijas sagatavošanai izmantoti 1962. un 1980. gada Kūdras fonda, meklēšanas un revīzijas, kā arī detālās izpētes un atradņu pasu dati.11 3. att. Latvijas kūdras resursi atbilstoši Valsts ģeoloģijas fonda informācijai12 LVĢMC publicētā Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras, sapropeļa un dziedniecības dūņu) bilance par 2018. gadu ietver ziņas par 87 aktīvajā apritē esošajām kūdras atradnēm un tajās esošo resursu izmaiņām. 3. tabulā ietverta apkopota informācija par kūdras resursu krājumiem atradnēs, kurās 2018. gadā notika ieguve. Saskaņā ar LVĢMC sagatavoto derīgo izrakteņu krājumu bilanci par 2018. gadu, 87 kūdras ieguves vietās kopā iegūti 1483,4 tūkstoši tonnu kūdras. Saskaņā ar Valsts vides dienesta rīcībā esošo informāciju 128 spēkā esošo licenču laukumu platība kūdras ieguvei uz 2020. gada 1. janvāri ir 25,731 tūkst. ha.
\n3.tabula Izvilkums no derīgo izrakteņu krājumu bilances par 2018. gadu 13 Derīgais izraktenis Mērvienība Krājumu kategorija Krājumi 2019.g.
\nPēc zemes lietošanas veidiem17 licencētās platības tiek sadalītas šādi: 67,62 % pārējās zemes, 19,16 % meža zemes, 11,31 % purvs, 0,06 % ūdeņi, 1,22 % lauksaimnieciskā darbība un 0,62 % infrastruktūras objekti (8. attēls).
\nSaskaņā ar LKA apkopotajiem datiem uz 2020. gada 1. janvāri licencētās platības plānošanas reģionos bija sekojošas (procentuālais sadalījums norādīts 9. attēlā):
\nLatgales plānošanas reģionā ir vismazākās licencētās platības starp Latvijas plānošanas reģioniem - 4 325 ha. Latgales plānošanas reģionā ir 15 licencēti purvi, kuros atrodas 16 licences laukumi. Savu saimniecisko darbību veic 13 kūdras nozares uzņēmumi. Šie purvi atrodas deviņos novados: Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Līvānu, Ludzas, Riebiņu un Viļānu;
\nVidzemes plānošanas reģionā licencētās platības aizņem 5 277 ha. Šīs licencētās platības atrodas 21 purvā 23 licences laukumos un tajos savu saimniecisko darbību veic 15 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 13 novados: Alūksnes, Apes, Burtnieku, Ērgļu, Gulbenes, Kocēnu, Lubānas, Madonas, Pārgaujas, Rūjienas, Strenču, Valkas, Vecpiebalgas;
\nRīgas plānošanas reģionā licencētās kūdras ieguves platības aizņem 5 103 ha. Rīgas plānošanas reģionā kūdru iegūst 26 purvos, 39 licences laukumos, tajos savu saimniecisko darbību veic 26 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 20 novados: Alojas, Babītes, Bauskas, Inčukalna, Jaunpils, Kandavas, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Sējas, Siguldas, Tukuma, Vecumnieku;
\nZemgales plānošanas reģionā licencētās platības aizņem 5 709 ha, kūdru iegūst 16 purvos 22 licences laukumos, kuros saimniecisko darbību veic 12 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 12 novados: Aizkraukles, Aknīstes, Bauskas, Iecavas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Salas, Vecumnieku un Viesītes;
\nKurzemes plānošanas reģionā licencētās kūdras ieguves platības aizņem 5 252 ha. Šajā reģionā kūdru iegūst 23 purvos 29 licences laukumos, kuros savu saimniecisko darbību veic 15 uzņēmumi. Šie purvi atrodas 12 novados: Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Grobiņas, Kuldīgas, Pāvilostas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes, Ventspils.
\nTrīs gadījumos licences laukumi ietilpst divos plānošanas reģionos. Šajos gadījumos licences laukums pieskaitīts tam plānošanas reģionam, kurā atrodas licences laukuma lielākā daļa.
\n9.att. Licencētās kūdras ieguves platības plānošanas reģionos uz 2020. gada 1. janvāri, ha19 10. att. Licencētās kūdras ieguves platību sadalījums % plānošanas reģionos uz 2020. gada 1. janvāri20 4. Kūdras raksturojums21, 22 4.1 Kas ir kūdra Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumos Nr. 570 \"Derīgo izrakteņu ieguves kārtība\" 1. pielikuma 8. punktam kūdra ir definēta kā \"organogēns nogulumiezis, kura sausne satur ne vairāk par 50 % minerālvielu un kas ir veidojies, paaugstināta mitruma un skābekļa nepietiekamības apstākļos sadaloties augu biomasai\".
\nKūdra ir organogēns nogulumiezis, kas uzkrājas purvos un sastāv no purvu augu atliekām dažādās sadalīšanās pakāpēs.
\nDabiskās kūdras krāsa ir brūna līdz melna, tā ir poraina, ar vizuāli atšķiramām augu atliekām un viegli sadalās gabalos.
\nBioķīmisku procesu iespaidā augu atliekas pārveidojas par tumšu, amorfu organisko vielu - humusu. Humusa saturs raksturo kūdras sadalīšanās pakāpi, ko nosaka mikroskopiski. Sadalīšanās pakāpe atkarīga no mitruma un gaisa pieplūdes apstākļiem.
\nVidējais kūdras biezums Latvijā ir 1,5-3 m, bet maksimālais - 17,9 m (Mežmaļu - Bajāru purvā pie Baldones). Kūdras resursu veidošanās un uzkrāšanās joprojām turpinās, vidēji kūdras biezums palielinās no viena līdz četriem milimetriem gadā. Kūdras daudzums, kas uzkrājas purvā, nav konkrēti izmērāms, jo tas ir atkarīgs no kūdru veidojošo augu ikgadējā pieauguma un to sadalīšanās apstākļiem, atkarībā no ārējās ietekmes un laikapstākļiem, tāpēc katru gadu kūdras pieaugums var atšķirties.
\nLielāks kūdras daudzuma pieaugums parasti ir novērojams augstajos purvos.
\n4.2 Kūdras īpašības Kūdra ir organogēns eluviāls nogulumiezis, kas gaissausā stāvoklī satur vairāk nekā 50 % organisko vielu, nereti to ietver humītu grupā kā degošu derīgo izrakteni (kaustobiolīts). Kūdru veido vairāk vai mazāk sadalījušos atmirušo purva augu atliekas, kuras veidojušās no kādreizējās purva augu segas. Atmirušās augu atliekas, no gada uz gadu zem virsējās, vēl dzīvās augu segas krājoties, veido attiecīgus kūdras slāņus, kuru īpašības ir atkarīgas no kūdras veidotājaugiem.
\nKūdras īpašības iedala tehniskajās un fizikālajās, ķīmiskajās un fizikāli ķīmiskajās. Galvenie faktori, kas nosaka kūdras ķīmisko sastāvu, tās fizikālās un tehniskās īpašības, ir veidošanās apstākļi un augu sastāvs. Tehniskās īpašības ir botāniskais sastāvs, sadalīšanās pakāpe, pelnainība, mitrums, sadegšanas siltums, skābums, bet fizikālās īpašības ir blīvums, mehāniskā izturība, mitrumietilpība un ūdens uzsūcamība, frakciju sastāvs, struktūra un porainība, dispersitāte, birstamība, rukums u.c. Ķīmiskās īpašības raksturo ķīmiskais sastāvs, elementsastāvs u.c., bet fizikāli ķīmiskās īpašības raksturo kūdras siltumvadītspēja, elektrovadītspēja, katjonu sastāvs u. c.
\nAtkarībā no purva tipa (augstais, zemais vai pārejas), atšķiras arī kūdras īpašības. Kopumā kūdrai raksturīgs mitrums 75-95 %, tā satur līdz 20 % minerālvielu (pelnu) un organiskos komponentus, kuri sastāv no oglekļa, ūdeņraža, slāpekļa, skābekļa, sēra un bituma. Kūdra satur viegli hidrolizējamu vielu (hemicelulozi, humīnskābes, fulvoskābes) un nehidrolizējamus komponentus (celulozi, lignīnu). Dabiskas kūdras blīvums ir 1400-1600 kg/m3, raksturīga liela porainība (līdz 70-80 %), augsta mitrumietilpība un spēja uzsūkt gāzes. Kūdras sadedzes siltums ir 11,3-14,6 MJ/kg (2700-3500 kcal/kg) (salīdzinājumam sausai malkai - 3000 kcal/kg). Pēc sadalīšanās pakāpes izšķir:
\nParasti kūdras. augšējais slānis lielākajā skaitā atradņu ir ar vāju sadalīšanās pakāpi, kam piemīt vērtīgas īpašības, līdz ar to tas ir populārākais dārzkopības materiāls. Tikmēr kūdras apakšējais slānis satur kūdru ar lielāku sadalīšanās pakāpi, kam ir lielāka enerģētiskā vērtība.
\nKūdras mitrums ir saistīts ar kūdras ūdens absorbcijas kapacitāti un ūdens atdevi. Savukārt kūdras īpatnējais blīvums ir cieši saistīts ar augu daļiņām kā arī kūdras mineralizāciju.
\nKūdras dabiskais blīvums ir atkarīgs no kūdras pelnainības, sadalīšanās pakāpes un augu daļiņām, kuras veido konkrētas iegulas sastāvu. Savukārt kūdras ķīmiskās īpašības sevī iekļauj elementsastāvu, organisko vielu un pelnus. Kūdras pieci bāzes pamatelementi ir ogleklis, ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis un sērs. Šo elementu proporcijas kūdrā ierindo šo derīgo izrakteni starp koksni un oglēm. C, H, N, S saturs ļoti vāji humificētā kūdrā (baltā kūdra) ir tuvs saturam koksnē, savukārt saturs ļoti intensīvi sadalītā kūdrā (melnā kūdra) ir tuvs C, H, N, S saturam lignīnā.
\nKūdras organiskā komponente nodalāma četrās izteiktās grupās:
\nRaksturojot kūdras pelnu elementsastāvu var secināt ka līdz pat 90 % sastāva veido Si, Al, Fe, Ca, Mg, Na un P. Raksturojot kūdras īpašības, kā pašas svarīgākās var nodalīt fizikālo un ķīmisko īpašību kombināciju - fizikālķīmiskās īpašības. Piemēram, daļiņu izmēra dispersija, kam ir būtiska loma raksturojot kūdras struktūru vai kūdras skābums, kas ir nozīmīgs indikators kūdras izcelsmes izpētē un tās izmantošanas jomās.
\n4.3 Kūdras izmantošana un produkti Tā kā kūdrai piemīt unikālas fizikālās un ķīmiskās īpašības, to var plaši pielietot un izmantot kā izejvielu dažādu produktu radīšanai un kā resursu dažādu nozaru attīstībai. Tālāk apskatīti galvenie kūdras un no tās iegūstamo produktu pielietošanas veidi.
\n4.3.1 Dārzkopībā Kūdra tiek plaši izmantota profesionālajā un neprofesionālajā dārzkopībā. 95 % no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota dārzkopībai. Latvijā attīstās kūdras pārstrāde, un 2019. gadā 45 % no iegūtās kūdras tika pārstrādāti substrātos, savukārt 34 % no iegūtās kūdras tiek frakcionēti un fasēti izmantošanai dārzkopības vajadzībām. Kūdra ir dabīgs substrāts, kuru dārzeņu, puķu, dekoratīvo koku krūmu un skujkoku audzēšanai profesionāli izmanto jau vairāk nekā 50 gadus. Šo gadu laikā ir radīta vesela virkne kūdras produktu. Tos izmanto kā siltumnīcu kultūru audzēšanai, tā arī atklātā lauka apstākļos. Kūdras produkciju ļoti plaši lieto apstādījumu ierīkošanā un mežkopībā. Kūdras substrāti ir izmantojami audzēšanai vairākkārtīgi un pēc izmantošanas tos iestrādā augsnē, tādejādi to ielabojot. Daudzi alternatīvie substrāti pēc to izmantošanas nonāk atkritumos. 70 % no profesionālajā dārzkopībā izmantojamiem substrātiem ir kūdras substrāti (Wagening universitātes pētījums, 2018).
\nKatram augam ir savi raksturīgi augšanas apstākļi, noteikta barības vide, mitruma režīms, augsnes skābums un citi apstākļi, kurā tas vislabāk aug un attīstās. Augu augšanas un attīstības procesā ir jāpanāk ne tikai augu sakņu sistēmas apgāde ar barības elementiem, ūdeni, bet arī jānodrošina to apgāde ar skābekli.
\nTieši šīs labvēlīgās augu jeb augu grupu raksturīgo augšanas apstākļu radīšanai tiek izgatavoti un tālāk audzētājiem piegādāti dažāda veida Latvijā pagatavotie kūdras substrāti. Kūdras substrātu sagatavošanai tiek izmantota galvenokārt dažāda veida frēzkūdra un grieztā kūdra. Atkarībā no paredzamā pielietojuma tā tiek miksēta noteiktās proporcijās, pirms tam veicot tās pirmapstrādi. Kūdra tiek attīrīta no koksnes piemaisījumiem, sijāta un samalta speciālās dzirnavās, tādējādi iegūstot dažāda veida kūdras frakcijas. Kūdras frakciju miksēšanas procesā papildus tiek pievienotas dažādas cita veida komponentes, kuru klātbūtne attiecīgajā substrāta maisījumā veido labvēlīgo augšanas apstākļu kopumu un uzlabo kūdras fizikālās īpašības.
\nPiemēram, substrāta maisījumam pievieno: − kaļķakmens miltus vai dolomīta miltus, kas samazina kūdras skābumu; − dažāda veida un koncentrācijas mēslošanas līdzekļus; − vielas, kuras veicina atkārtotu kūdras samitrināšanos; − māla piedevas, kuras uzlabo ūdens kapacitāti substrātā, optimizē barības elementu apgādi, paaugstina katjonu apmaiņas kapacitāti, palielina substrāta buferspēju, saista brīvās humīnskābes un veido māla-humusa kompleksu; − perlītu (unikāls vulkāniskais minerāls, kas karstuma ietekmē palielināts 4-20 reizes), kas uzlabo stādāmās vides aerāciju, veicina ūdens aizturēšanu un uzlabo drenāžu. Augsni samaisot ar perlītu tiek iegūta vislabākā vide augiem, kam nepieciešams gaisīgs substrāts sakņu augšanai (piemēram, rozēm, gerberām u.c.).
\nTieši optimālāko un labvēlīgāko augšanas apstākļu radīšana attiecīgajiem kultūraugiem ir visu dārzeņu, puķu, dekoratīvo koku krūmu un skujkoku audzētāju mērķis gan profesionālā audzēšanas jomā, gan arī hobija līmenī.
\nPiemēram, 1 m3 kūdras var izaudzēt 6 000 koku stādu ar kuriem iespējams apstādīt 3 ha zemes vai izaudzēt 7 000 dārzeņu stādu no kuriem vidēji iegūst 15,9 t gurķu vai 32,2 t tomātu. Kūdrai ir liela loma pārtikas audzēšanā un apzaļumošanā visā pasaulē.
\nLatvijā dārzkopībai gada laikā patērē ap 70-80 000 t kūdras23.
\n4.3.2 Lauksaimniecībā Mēslošanai un ielabošanai. Latvijā ir daudz erodēto augšņu, kuru auglību iespējams paaugstināt, ielabojot to ar kūdru un tādējādi palielinot tajās organisko vielu saturu. Mēslošanas un ielabošanas vajadzībām var tikt izmantota arī zemā tipa kūdra, kas bez organiskajām vielām satur samērā daudz slāpekļa, fosfora un kālija savienojumu.
\nLopkopībai (tai skaitā pakaišu kūdra). Pateicoties kūdras īpašībām (augstā mitruma uzsūkšanas spēja, gāzu absorbcija, zema siltumvadāmība, kā arī to, ka tā darbojas kā antiseptiķis), lopkopības saimniecībās iespējams nodrošināt labu mikrobioloģisko vidi. Pēc tās izmantošanas kūtīs, veidojas kūtsmēslu-kūdras komposts, kas ir labākais augšņu mēslošanas līdzeklis, kurš vienlaikus kalpo kā augsnes ielabotājs, gan organiskās vielas paaugstinātājs augsnē.
\nIeziemošanai, siltināšanai - kūdru izmanto sala neizturīgu augu ieziemošanai.
\n4.3.3 Enerģētikā Kūdras izmantošana māju apkurei ir izplatīta, piemēram, Īrijā un Skotijā, jo šajās teritorijās, kuras ir klinšainas, mežu blīvums nav pietiekams, lai ar to spētu nodrošināt visas mājsaimniecības apkures vajadzībām, bet kūdras krājumi ir pietiekami, tāpēc viensētās to lieto krāšņu kurināšanai. Igaunijā un Somija kūdru izmanto centralizētajai siltumapgādei.
\nKūdra, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, ir augu izcelsmes cietais kurināmais. Abu šo kurināmo sastāvs ir līdzīgs. Līdzīgas ir šo kurināmo citas īpašības - sadegšanas siltums, mitrums, īpatnējais svars un sadedzināšanas tehnoloģijas. Kūdras līdzsadedzināšana 30 % apjomā koksnei ir tehnoloģiski iespējama praktiski bez esošo katlagregātu speciālas pielāgošanas. Kūdras piejaukums šķeldai līdz 30 % labvēlīgi ietekmē sadedzināšanas iekārtu īpašības, jo kūdras sastāvā esošie sēra un alumīnija silikāti palīdz attīrīt iekārtas. Par vienu no pilnvērtīgākajiem informācijas avotiem, kurā raksturotas prasības kurināmajai kūdrai var uzskatīt 1997. gada Phare Enerģētikas līguma ietvaros realizēto pētījumu par kūdras ieguvi un izmantošanu enerģētikā.
\nKūdras izmantošanas enerģētikā ietekme uz gaisa kvalitāti aprakstīta 11. nodaļā.
\nKūdras izmantošanai Latvijā enerģētikas jomā ir senas tradīcijas. Tās aizsākumi ir meklējami 17. gs. otrajā pusē. Arī turpmākajā laika periodā, kas ilgst pat līdz pagājušā gadsimta 30. gadu otrajai pusei, kūdras ieguve lielākoties saistījās ar kurināmās kūdras ieguvi. Tikai pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē paralēli kurināmās kūdras ieguvei attīstījās arī kūdras izmantošana citiem izmantošanas veidiem. Ievērojamās deviņdesmito gadu sākuma izmaiņas un pastāvīgā ekonomikas lejupslīde samazināja kurināmās kūdras izmantošanas apjomus. No 2003. gada tika pārtraukta kurināmās kūdras izmantošana Rīgas TEC-1, kas bija galvenais enerģētiskās kūdras izmantošanas avots. Kūdras izmantošana enerģētikā pēc 2003. gada ir strauji sarukusi.
\n2019. gadā enerģētikas vajadzībām tika izmantoti tikai 0,5 % no visa valstī iegūtā kūdras apjoma24. No pašlaik izdoto licenču laukumu platības, 4000 ha būtu piemēroti kurināmās kūdras ieguvei. Ja no šīm platībām tiktu iegūts arī dziļākais slānis - enerģētiskā (tumšā) kūdra, tad varētu iegūt aptuveni 700 000 tonnu kurināmās kūdras gadā, no kā attiecīgi tiktu iegūta enerģija līdz 2,1 milj. MWh, kas varētu aizstāt līdzvērtīgu apjomu dabasgāzes 99 855 000 euro vērtībā.
\nKā secināts pētījumā \"Kūdras potenciāls Latvijā - ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā\", piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30 % apjomā, tā ļauj par 12 līdz 15 % samazināt energoresursa komponentes cenu siltumenerģijā. Tomēr šajā gadījumā būtu jāizvērtē arī atbilstība normatīvajiem aktiem attiecībā uz gaisa piesārņojumu.
\nNelielu apdzīvoto vietu siltumapgādes drošībai kūdrai var būt izšķiroša nozīme. To pierādīja 2017. gada meteoroloģiskie apstākļi (lielais nokrišņu daudzums), kad šķelda nebija pieejama vai bija slapja, ar zemu siltumatdevi. Kūdra, pateicoties ieguves un uzglabāšanas tehnoloģijai, bija pieejama un tās pievienošana šķeldai kritiskā situācijā dažās pašvaldībās ļāva nodrošināt siltumapgādi. Kā norādīts Enerģētikas pamatnostādņu sadaļā \"Energoapgādes drošuma paaugstināšana\", ES ETS Latvijas operatori, kuri izmantotu kūdru, to jauktu kopā ar biomasu.
\nBezmaksas emisijas kvotas šiem operatoriem piešķir par saražoto siltumenerģiju (biomasa un kūdra), savukārt emisijas tiek rēķinātas tikai no kūdras. No vienas puses enerģētiskās jeb kurināmās kūdras izmantošana apkurei ļautu mazināt Latvijas atkarību no fosilo energoresursu importa, mazinātu gāzes monopolu, samazinātu energoresursu izmaksas, palielinātu kokmateriālu eksporta iespējas, kā arī radītu pamatu jaunām darbavietām, taču no otras puses tas radītu negatīvu ietekmi uz Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.
\nEnerģijas cenām augot, ir būtiski izvēlēties lētākos resursus.
\nKūdra ir potenciāli lēts resurss, tomēr augstas izmaksas sastāda transportēšana, tādēļ ekonomiski visizdevīgāk izmantot kūdras resursus kurināšanai būtu tuvu kūdras ieguves vietām, piemēram, vietējās pašvaldībās. Vērtējot kūdras kā energoresursa izmantošanu citviet pasaulē ir redzams, ka atsevišķas valstis vēl izmanto kūdru kā vietējo energoresursu, piemēram, Zviedrijā elektroenerģija, kas iegūta koģenerācijas stacijās no kūdras, iegūst \"zaļo sertifikātu\", kas ir notificēts EK. 2010. gadā Zviedrijas parlaments noteica jaunus Zaļās elektrības sertifikācijas sistēmas mērķus un pagarināja sistēmas darbības periodu līdz 2035. gadam.
\nPieņemot lēmumus par kūdras izmantošanu kā kurināmo, ir svarīgi, ka nepasliktinās vides kvalitāte. Tāpat ir būtiski, lai kūdras izmantošana enerģētikas sektorā neapdraud SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.
\n4.3.4 Citi izmantošanas veidi Tekstilrūpniecībā - kūdras šķiedru iegūst no sadalītajām spilvju atliekām, kas sadalījušās gadu gaitā. Šķiedru satur spilvju kātiņi un lapu fragmenti. Spilves tiek izmantotas arī veģetācijas periodā, ievācot to ziedus un izmantojot tos kā mīksto pildījumu dīvāniem un spilveniem. Kūdras sastāvā esošās humīnskābes spēj absorbēt sāļus un sviedrus, un to sastāvā ir melanīns, kas aizsargā pret saules ultravioleto starojumu. Lai veidotu apģērbus no kūdras šķiedras, ieteicams izmantot 50 % kūdras šķiedras un 50 % vilnas.
\nKūdras izmantošana pārtikas pārvadāšanai. Pasaulē kūdra tikusi izmantota kā augļu un dārzeņu iepakojuma materiāls, lai transportēšanas laikā tie saglabātos svaigi un nedeformēti.
\nKūdras izmantošana ūdenssaimniecībā. Kūdra ir izmantojama kā ūdens mīkstinātājs akvārijos, jo tā satur vielas, kas ir nepieciešamas ūdens augu attīstībai un zivju produktīvajai sistēmai, ar kūdru ir iespējams ierobežot aļģu un mikroorganismu izplatību. Kūdru iespējams izmantot ūdens filtrācijā.
\nKūdru celtniecībā var izmantot kā piemaisījumu dažādām celtniecības saistvielām, kā rezultātā veidojas pavisam cits materiāls. Ja kūdru sajauc kopā ar darvu un ģipsi, veidojas izolācijas materiāls. Vēsturiski kūdra ir tikusi izmantota celtniecībā - 17. un 18. gadsimtā.
\nĪrijā izmantoja žāvētus kūdras blokus, lai būvētu mājas.
\nLatvijā kūdru izmanto siltumizolācijas materiālu ražošanā (kūdras
\nKā viens no veiksmīgākajiem un interesantākajiem Latvijā iegūtās kūdras izmantošanas veidiem ir atzīmējams tās pielietojums dekoratīvajā mākslā, kad kūdra kā sastāvdaļa tiek izmantota dekoratīvajā telpu apdarē, no kūdras tiek gatavoti dažādi dizaina priekšmeti un pat mēbeles.
\nKūdras izmantošana lopkopībā. Vēsturiski kūdras pelnus izmantoja par piedevu mājlopu barībai, jo uzskatīja, ka to pievienošana barībai pagarina gremošanas procesu un dzīvnieki no pārtikas uzņem vairāk barības vielu. Kūdru kā piedevu lopbarībai izmanto arī pašlaik, tā spēj ārstēt zarnu slimības un stimulē sivēnu augšanu. Kūdras preparāti spēj uzlabot dzīvnieku imūnsistēmu un veikt organisma detoksikāciju, jo kūdrā ir augsts humusvielu saturs.
\nKūdras (dziedniecības dūņu) preparāti ārstniecībā tiek izmantoti šādās jomās:
\nKūdra kā filtrācijas materiāls un biosorbents. Kūdrai piemītošās fizikālās un ķīmiskās īpašības (liela īpatnējā virsma, attīstīta porainība, jonu apmaiņas spēja) ļauj no kūdras izgatavot dažādus sorbentus, kas spēj filtrēt pat mikrobus un dažādas ķīmiskās vielas. To var izmantot dažāda veida ūdens un gruntsūdeņu piesārņojuma attīrīšanai no fosfora un slāpekļa savienojumiem un no dažādām organiskajām vielām. Kūdru izmanto, lai filtrētu dažādas gāzes un šķidrumus. Kūdras šķiedru pasaulē izmanto biofiltrācijas sistēmās. No kūdras ir iespējams izgatavot plaši pielietojamu produktu - aktivēto ogli, kuru izmanto sekojošās nozarēs:
\nKūdras ķīmiskā pārstrāde. Ir dažādas ķīmiskās metodes kūdras apstrādei, lai realizētu tās tālāku izmantošanu:
\nPirolīzes procesa rezultātā tiek iegūti šādi produkti: naftas sorbenti, aktīvās ogles, darva;
\nKurzemē kūdras ieguve kļuva arvien populārāka un 18. gs. vidū to sāka iegūt arī Vidzemē. Galvenais iemesls kūdras ieguves paplašināšanai bija sarūkošās mežu platības un malkas trūkums.
\nLīdz 19. gs. vidum Latvijā kūdras ieguves metode bija tikai roku darbs - kūdras griešana ar parastām lāpstām nenosusinātos purvos. Viena cilvēka darba apjoms vidēji dienā bija 2,5 tūkst. kūdras ķieģelīšu izgriešana. Pirms Pirmā pasaules kara gan kurināmās, gan pakaišu kūdras ieguve Latvijā notika 324 purvos, no tiem 48 purvos ieguva kurināmo kūdru ar mašīnu palīdzību.
\n1912. gadā Rīgā tika nodibināta Baltijas Hidrotehniskā nodaļa ar purvu pētīšanas laboratoriju, kuras vadītājs bija Pēteris Nomals.
\nPirmā pasaules kara laikā kūdras ieguves apjomi ievērojami samazinājās, jo bija atļauts malku cirst bez ierobežojumiem.
\nVienlaikus nepieciešamība pēc kūdras samazinājās arī mājlopu skaita sarukuma dēļ, jo attiecīgi samazinājās nepieciešamība pēc kūdras pakaišiem.
\nPar bezdarba apkarošanai atvēlētajiem līdzekļiem Tautas labklājības ministrija uzbūvēja trīs pakaišu kūdras fabrikas.
\nPirmā bija 1933. gadā Ploču purvā pie Liepājas, otrā - 1934. gadā Salaspils purvā pie Rīgas un trešā - 1934. gadā Pētermuižas purvā pie Līvāniem Šajos gados Latvijā tika veicināta kūdras izmantošana un purvu un kūdras intensīva pētīšana. Diemžēl Padomju okupācija 1940. gadā un Otrais pasaules karš nobremzēja Latvijas kūdras rūpniecības attīstību.
\nTaču pilnvērtīga frēzkūdras ieguve Latvijā tika uzsākta no pagājušā gadsimta 40. gadu otrās puses (1947. gads), kad notiek kūdras ieguves procesu mehanizācija, un tā rezultātā tika arī veicināta kūdras izmantošana lauksaimniecībā. Līdztekus kūdras izmantošanai lauksaimniecībā pakaišu un mēslošanas vajadzībām, 50. gadu otrajā pusē tika uzsākta kūdras izmantošana enerģētikā, kas ir pirmsākumi intensīvai jaunu frēzkūdras ieguves platību apgūšanai.
\n1954. gadā Latvijā sāka ražot kūdras izolācijas plātnes, un sāka palielināties kūdras izmantošana lauksaimniecībā, pakaišiem un augsnes auglības uzlabošanai. Līdz 1964. gadam Līvānu kūdras fabrikā ražoja kūdras izolācijas plātnes un segmentus cauruļu izolācijai. Latvijas inženieri ir devuši savu ieguldījumu arī kūdras ieguves tehnoloģiskajā attīstībā. 1968. gadā Latvijas inženieri izstrādāja pneimatiskās bunkurmašīnas modeli - PPF-5, kas paredzēta pakaišu frēzkūdras ieguvei. Latvijā izgatavoja ap 800 tādu mašīnu, no kurām 50 tika eksportētas uz Somiju, un tur tika atzītas par piemērotām frēzkūdras iegūšanai. 1975. gadā Latvijā sāka darboties kūdras presēšanas un pakošanas cehs, kurā maz sadalījušos sūnu kūdru iepakoja polietilēna maisos. Šī sapakotā produkcija tika paredzēta eksportam uz Rietumeiropu.
\n1983. gadā Latvijā uzsāka kūdras substrāta ražošanu un nedaudz vēlāk uzsāka kūdras ķīmisko pārstrādi. 1985. gadā no Latvijas eksportēja 52 tūkst. t kūdras. \"Zilākalnā\" uzbūvēja eksperimentālu cehu melases ražošanai no kūdras.
\nLai kūdras ieguves uzņēmumi varētu sekmīgi veikt savu darbību un attīstīties, bija nepieciešami kvalificēti darbinieki kūdras sektorā. Pirmie speciālisti tika sagatavoti 50. gados Latvijas Valsts Universitātē, kas tagad ir Latvijas Universitāte, bet pēc tam, līdz 1969. gadam, kūdras speciālisti tika sagatavoti Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kas tagad ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Kopā tika aizvadīti 7 izlaidumi un šajā laikā sagatavoti 49 inženieri kūdras jomā.
\nPēc 1991. gada strauji samazinājās kūdras ieguve un pat bija atradnes, kurās ieguve tika pārtraukta, jo likvidēja kolhozus un sovhozus, kas tajā laikā bija galvenie kūdras patērētāji (tieši pakaišu kūdras patērētāji). Kūdru turpināja iegūt enerģētikas vajadzībām un dārzkopībai. Latvijā lielākie kūdras resursa apjomi dedzināšanai izmantoti salīdzinoši īsu brīdi - laikā no 1960. līdz 1990. gadam. Latvija bija pirmā valsts Eiropā, kura kūdras ieguves nozari pārkārtoja no ieguves enerģētikas vajadzībām uz ieguvi un pārstrādi dārzkopībai. Kopš 1993. gada valstī iegūtā kūdra vairs netiek plaši izmantota iekšējā tirgū un no 2003. gada vairāk kā 90 % no iegūtā resursa tiek eksportēti.
\nŠajā laikā kurināmās kūdras ieguves apjoms palielinājās, sāka nostiprināties valsts enerģētiskā neatkarība, bet tas bija tikai uz īsu brīdi, jo Rīgas TEC-1 kūdras patēriņš 1996. gadā sāka samazināties, līdz 2003. gadā kūdras izmantošana kurināšanai tika izbeigta. Nozare bija spiesta pilnībā pārorientēties uz dārzkopības kūdras ieguvi, pārstrādi un tirdzniecību.
\n1996. gadā tika nodibināta Latvijas Kūdras ražotāju asociācija (šobrīd LKA) ar mērķi veicināt kūdras ieguvi un izmantošanu.
\n5.2 Kūdras ieguves nozare mūsdienās Kūdras ieguves nozare netiek subsidēta, tai netiek piemēroti nekādi nodokļu atvieglojumi. Nozare ir patstāvīga un tā darbojas pēc tirgus principiem.
\nKūdras ieguvei ir sezonāls raksturs - to iegūst tikai gada siltajā sezonā. Kūdras ieguves apjoms gadā atkarīgs no nokrišņu daudzuma un saulaino dienu skaita sezonā no maija līdz septembrim. Ieguves apjomu svārstības atspoguļo labvēlīgos un nelabvēlīgos gadus kūdras ieguvei. Kad ieguves apjoms ir lielāks, tad attiecīgajā gadā ir bijis vairāk saulaino dienu pēc kārtas, kas ir noteicošais faktors, lai varētu iegūt kūdru. To atspoguļo kūdras ieguves apjomu svārstības pēdējo 10 gadu laikā (skat. 11. attēlu). Raksturīgi, ka tekošajā ieguves sezonā tiek veidoti kūdras uzkrājumi, kuri tiek realizēti nākamā gada laikā.
\nLKA aprēķinājusi kūdras nozares iespējamo apgrozījuma pieauguma prognozi (13. attēls), saglabājoties pašreizējai kopējai aktīvajai ieguves platībai 15 700 ha (nevis kopējai licences laukuma platībai).
\nKūdras ieguves nozarei raksturīgs liels sezonas strādnieku īpatsvars, tas pamatojams ar roku darbu grieztās kūdras ieguvē.
\nKūdras ieguvē strādājošiem netiek piemērots īpašs nodokļu režīms sezonas strādniekiem.
\nSaskaņā ar VID datiem 2019. gadā bija 64 kūdras nozarē strādājoši uzņēmumi. Kopumā 2018. gadā kūdras ieguvē un pārstrādē bija nodarbināti 2010 darbinieki (CSP dati). Saskaņā ar LKA sniegto informāciju vasaras sezonā darba vietu skaits pieaug līdz 2700.
\nSaskaņā ar Valsts vides dienesta sniegto informāciju 2019. gadā spēkā bija 130 licences kūdras ieguvei, uzņēmumu skaits, kam izsniegta licence - 64.
\nTiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā strādājošo skaits būtiski nepalielināsies kūdras ieguvē un pārstrādē, taču, pieaugot kūdras produktu ar pievienoto vērtību ražošanas īpatsvaram, varētu pieaugt strādājošo skaits pārstrādē un saistīto pakalpojumu sniegšanā (loģistikā, iepirkumā, mārketingā u.c.). Kūdras nozarē strādājošo prasmju paaugstināšanai liela nozīme būs arī TPF.
\nKūdras ieguvē nodarbināto skaits saistīts arī ar kūdras ieguves tehnoloģiju - jo lielāks ir frēzkūdras īpatsvars, jo mazāks nodarbināto skaits. Tā kā lielākā daļa kūdras ieguves vietu ilgstoši ir izstrādē un jaunas platības klāt nāk skaitliski maz un lēni, grieztās kūdras īpatsvars samazinās.
\n5.4 Kūdras un kūdras produktu ārējā tirdzniecība Kūdras ieguve sastāda lielāko daļu no ieguves nozares ekonomikas. Kūdras un kūdras produktu eksportu lielā mērā ietekmē ieguves apjomi, savukārt, kūdras ieguves apjomus attiecīgajā gadā ietekmē ieguvei labvēlīgie laikapstākļi.
\nLatvijas kūdras eksportā, līdzīgi kā Latvijas kopējā eksportā, galvenais eksporta tirgus ir Eiropas valstis. Pašlaik ļoti strauji augošs ir arī Āzijas eksporta tirgus, un Ķīna ir trešā lielākā kūdras eksporta valsts. Nozīmīgākie importa partneri Latvijai arī ir Eiropas un Āzijas valstis.
\n5.4.1 Kūdras un tās produktu eksports Tā kā kūdras eksports sastāda galveno daļu no visas ieguves rūpniecības eksporta, ir jāsaprot, cik liela ietekme tam ir kopējā Latvijas eksportā.
\nNo Latvijas kūdra, galvenokārt, tiek eksportēta uz Rietumeiropu. Pēc CSP datiem 2019. gadā pirmajā vietā pēc eksportētās vērtības tiek ierindota Vācija ar 326 tūkst. tonnu kūdras eksporta jeb 29 milj. euro (16. att.). Otrajā vietā pēc eksportētā apjoma ir Itālija, uz to tika eksportētas 220 tūkst. tonnas jeb 22 milj. euro. Trešajā vietā ir Ķīna, uz kuru tika eksportētas 121 tūkst. tonnas un vērtība bija 21 milj. euro, tālāk seko Nīderlande ar 160 tūkst. tonnām un 12 milj. euro, tad pēc eksportētā apjoma seko Beļģija ar 133 tūkst. tonnu eksportu, kas naudas izteiksmē bija 9 milj. euro, tad seko ASV - 30 tūkst. tonnu, 9 milj. euro, Spānija - 64 tūkst. tonnu, 8 milj. euro, Polija - 71 tūkst. tonnu, 7 milj. euro, Lietuva - 75 tūkst. tonnu, 5 milj. euro un Dienvidkoreja - 35 tūkst. tonnu, 5 milj. euro.
\nPēc šīs informācijas var secināt, ka 2019. gadā vislielākais labums no eksportētā kūdras un kūdras izstrādājumu daudzuma ir bijis no ASV un Āzijas valstīm, jo uz tām eksportē substrātus, nevis nepārstrādātu kūdru.
\nNo Amerikas valstīm lielākās Latvijas kūdras eksporta sadarbības partneres ir ASV, Brazīlija, Peru, Meksika un Čīle (skatīt 17. attēlu). 17. attēls parāda eksporta apjomu uz Amerikas Top 5 valstīm 2019. gadā. 2019. gadā lielākais kūdras eksports bija uz ASV - 30 tūkst. t un vērtība bija 9 milj. euro, nākamā seko Brazīlija, kur eksportētas 25 tūkst. t un vērtība bija 4 milj. euro. Uz Meksiku un Peru eksportēts vienāds apjoms kūdras un kūdras produktu - 15 tūkst. t., tikmēr eksportētā vērtība augstāka bija uz Peru - 3 milj. euro, tikmēr uz Meksiku - 2 milj. euro. Uz Čīli 2019. gadā eksportētas 6 tūkst. t. kūdras, vērtība - 1 milj. euro.
\nNo Āzijas valstīm lielākās Latvijas kūdras eksporta sadarbības partneres, ir Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja, Saūda Arābija un Kuveita (skatīt 18. attēlu). Vislielākie eksporta apjomi starp Āzijas valstīm nonāk Ķīnā un ar katru gadu tie palielinās. 2014. gadā eksports uz Ķīnu sasniedza 9,6 milj. euro. 2015. gadā kūdras un kūdras produktu eksports uz Ķīnu palielinājās par 3 milj. euro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un tas bija 12,6 milj. euro. 2016. gadā eksportam uz Ķīnu bija vislielākais kāpums analizējamajā periodā, tas palielinājās par 3,7 milj. euro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un bija 16,3 milj. euro. 2017. gadā kūdras un kūdras produktu eksports palielinājās līdz 18,9 milj. euro, tikmēr 2018. gadā 19,4 milj. euro un 2019. gadā 20,7 milj. euro.
\nĶīnā arvien palielinās kūdras patēriņš, jo tur arvien vairāk audzē dārzeņus. Otra lielākā kūdras eksporta valsts Āzijā ir Dienvidkoreja, kur kūdra un kūdras produkti tika eksportēti 2014. gadā - 3,1 milj. euro, 2015. gadā - 2,9 milj. euro, 2016. gadā 4,2 milj. euro, 2017. gadā - 4,7 milj. euro, 2018. gadā 3,8 milj un 2019. gadā 5 milj. euro. Japāna ir viena no Āzijas valstīm, uz kuru pēdējos gados palielinās eksports. 2014. gadā eksports bija - 2,9 milj. euro, 2015. gadā - 3,2 milj. euro, 2016. gadā - 3,6 milj. euro, 2017. gadā - 4,1 milj. euro, bet 2018. gadā - 4,4 milj. euro un 2019. gadā - 4,4 milj. euro. Ceturtā lielākā Āzijas valsts, uz kuru tiek eksportēta kūdra no Latvijas, ir Saūda Arābija. 2014. gadā eksports uz Saūda Arābiju bija 0,7 milj. euro, 2015. gadā
\n2015. gadā, salīdzinājumā ar 2014. gadu kūdras eksports uz Itāliju samazinājās par 0,8 milj. euro un bija 20,0 milj. euro. 2016. gadā eksports uz Itāliju bija minimāli atšķirīgs no 2015. gada, tas bija samazinājies vien par 0,4 milj. euro un bija 19,6 milj. euro. 2017. gadā un 2018. gadā kūdras eksports uz Itāliju pieauga līdz 21,1 milj. euro un 21,2 milj. euro. 2019. gadā eksports sasniedza 21,8 milj. euro.
\nNo Latvijas tiek eksportēti kūdras substrāti, frakcionēta fasēta kūdra dārzkopībai un kūdras drupne.
\n5.4.2 Kūdras un kūdras produktu imports Latvijā pārsvarā tiek importēti kūdras produkti, mazāk tīra kūdra. Statistikā tiek uzskaitīti kūdras produkti, kuros iekļauj kūdras substrātus, frakcionētu kūdru, tīru kūdras izejvielu un citus kūdras produktus. 20. attēlā ir redzams kūdras un kūdras produktu imports Latvijā no 2012. līdz 2019. gadam.
\n2012. gadā kūdras un kūdras produktu imports Latvijā bija 32 tūkst. tonnu jeb 2,4 milj. euro. 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kūdras un kūdras produktu imports palielinājās par 23 tūkst. tonnām jeb par 1,16 milj. euro un bija 55 tūkst. tonnas jeb 3,56 milj. euro. 2014. gadā kūdras un kūdras produktu imports bija 45 tūkst. tonnas jeb 3,06 milj. euro, kas ir par 10 tūkst. tonnām mazāk un par 0,5 milj. euro mazāk nekā 2013. gadā. 2015. gadā tas palielinājās par 10 tūkst. tonnām jeb par 0,7 milj. euro un bija 55 tūkst. tonnas jeb 3,76 milj. euro. 2016. gadā kūdras un kūdras produktu imports Latvijā bija 39 tūkst. tonnu jeb 2,84 milj. euro, tikmēr 2017. gadā tas samazinājās līdz 36 tūkst. tonnu jeb 2,53 milj. euro. 2018. gadā kūdras un kūdras produktu imports bija 53 tūkst. t jeb 4 milj. euro un 2019. gadā - 73 tūkst. t jeb 5,5 milj. euro.
\nSaskaņā ar LKA sniegto informāciju, lai sagatavotu vienu hektāru kūdras ieguves vietas, jāveic investīcijas 5 - 7 tūkst. euro apmērā, turklāt produkciju šajā vietā iegūs tikai pēc pieciem gadiem.
\nDetalizētāka informācija par to, cik katra iegūtā kūdras tonna rada ienākumu citiem uzņēmumiem, kuru pakalpojumus izmanto kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi, apkopota 4. tabulā. Tajā apkopotā informācija norāda uz to, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu sekmīga darbība pozitīvi ietekmē citu saistīto nozaru uzņēmumus (Latvijas Lauksaimniecības universitātes dati).
\nMin.
\nMax.
\nKopā euro/t kūdras euro Starptautisko pārvadājumu uzņēmumi 55,30 36,43 74,16 1 844 013 Iekšzemes pārvadājumu uzņēmumi 16,31 4,33 28,30 570 313 Iepakojuma ražošanas uzņēmumi 6,82 1,18 22,98 658 387 Palešu ražošanas uzņēmumi 6,44 0,48 16,80 579 876 Degvielas tirdzniecības uzņēmumi 11,94 3,79 25,51 5 692 468 Tehnikas remontēšanas uzņēmumi 2,62 0,08 6,42 162 152 Būvniecības uzņēmumi 1,13 0,32 2,01 127 422 Bankas 0,50 0,03 1,16 37 281 Apdrošināšanas uzņēmumi 0,82 0,16 2,83 95 082 Grāmatvedības uzņēmumi 0,85 0,15 2,41 36 114 Ģeoloģiskās izpētes un inventarizācijas uzņēmumi 2,28 0,32 7,04 191 483 5.6 Kūdras ieguves un pārstrādes rūpniecības ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu Kūdras ieguves uzņēmumiem maksājamie nodokļi ir VSAOI, IIN, UIN, DRN un citi nodokļi, kas ir, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis.
\nNo visiem nodokļiem, ko maksā kūdras ieguvēji, pašvaldību budžetā nonāk IIN daļa, DRN daļa, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis. Pārējie nodokļu maksājumi nonāk valsts budžetā.
\nLikuma \"Par iedzīvotāju ienākuma nodokli\" 26. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļa summas, no kurām atskaitītas šā likuma 19. panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas maksātāja deklarētās dzīvesvietas pašvaldības budžetā un valsts pamatbudžetā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sadalījumam. Likuma \"Par valsts budžetu 2020. gadam\" 14. pants paredz noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem - 80 procentu apmērā un valsts budžetam - 20 procentu apmērā.
\nSavukārt, Dabas resursu nodokļa likuma 28. panta otrajā daļā ir noteikts, ka nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu limitos noteiktajos apmēros ieskaita 60 % valsts pamatbudžetā un 40 % tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība. Šie pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību.
\nVislielāko maksājumu daļu no sastāda VSAOI, kas no 7,94 milj. euro 2016. gadā izauga līdz 9,95 euro 2018. gadā.
\nVSAOI ieņēmumiem seko ieņēmumi no IIN, kam ir vērojama pakāpeniska pieaugšana laika periodā no 2016.-2018. gadam - no 4,25 milj. euro 2016. gadā uz 5,81 milj. euro 2018. gadā. Pēc šo rādītāju informācijas var secināt, ka laika periodā no 2016.-2018. gadam vidējais atalgojums kūdras ieguves jomā strādājošajiem ir paaugstinājies.
\nNodokļu ieņēmumi no UIN 2016. gadā bija 2,89 milj. euro , 2017. gadā bija 3,75 milj. euro, bet 2018. gadā - 2,46 milj. euro. Kūdras nozarē 2016. gadā strādāja 95 uzņēmumi, bet 2017. un 2018. gadā - 84 uzņēmumi.
\nPārējie nodokļi, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 2016. gadā valsts budžetā tika iemaksāti 0,64 milj. euro apmērā, 2017. gadā - 0,68 milj. euro apmērā, bet 2018. gadā 0,89 milj. euro apmērā. Pārējo nodokļu sastāvā ir iekļauts DRN un nekustamā īpašuma nodoklis u.c. (nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā visiem kūdras ieguvējiem). Publiski pieejamajās VID datu bāzēs atsevišķi nav datu par nomaksāto DRN.
\nPēc LKA aplēsēm 2019. gadā samaksātā DRN apjoms ir 0,59 milj. euro.
\nTas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek nodrošināta augsta dzīves kvalitāte. Visas trīs dimensijas ir vienlīdz svarīgas, tās vienlaicīgi mijiedarbojas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.
\nValsts un pašvaldību institūciju uzdevums ir veidot tādu politiku, lai līdzsvarotu šo dimensiju mērķus. \"Ilgtspējīgas politikas pamatā ir šādi principi32:
\nCiti autori atzīst, kas ilgtspējīga attīstība balstītās uz četrām dimensijām - ekonomika, vide, sabiedrība un labklājība.
\nLai noteiktu, vai tautsaimniecība virzās uz ilgtspējīgu attīstību, tā ir jāizvērtē no vairākiem skatu punktiem jeb dimensijām, kas attēlotas 27. attēlā. Ekonomikas dimensija raksturo cilvēku mijiedarbību ar dabu, cilvēku mijiedarbību ar citiem cilvēkiem un cilvēku spēju izmantošanu preču un pakalpojumu ražošanai, lai spētu nodrošināt materiālo bagātību.
\nEkonomikas dimensija atspoguļo darba ražīgumu un efektivitāti.
\nVides dimensija atspoguļo ekosistēmas stāvokli un dabas resursu izmantošanu. Sabiedrības dimensija atspoguļo cilvēku sabiedrības veidotās institūcijas, kolektīvus un grupas, kuros uzsvars tiek likts uz kopīgo darbu. Labklājības dimensija ir vērsta uz atsevišķiem indivīdiem un to labsajūtas nodrošināšanu.
\n6.2 Kūdras resursu ilgtspējīga izmantošana Latvijā Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts Apvienoto nāciju organizācijas Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā \"Mūsu kopējā nākotne\" (saukts arī par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski plaši tiek lietots kopš 1992. gada Apvienoto nāciju organizācijas konferences Riodežaneiro \"Vide un attīstība\". Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā \"attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai\". 2015. gadā Apvienoto nāciju organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju \"Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam\" jeb Dienaskārtība 2030. Tā nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide.
\nLatvija 2030 attiecībā uz dabas resursu izmantošanu minēts, ka ES ietvaros Latviju var uzskatīt par dabas kapitāla lielvalsti.
\nLatvijas apdzīvojuma blīvums ir salīdzinoši mazs, tāpēc Latvija ir viena no \"zaļākajām\" un vismazāk urbanizētajām ES teritorijām. Latvijas dabas kapitāla īpatsvars un sasniegtais dabas kapitāla saglabāšanā uzliek par pienākumu Latvijai būt ES valstīm par paraugu dabas kapitāla apsaimniekošanā arī pie jauniem attīstības izaicinājumiem. Latvijas lielākās dabas bagātības ir gan meži, augsne, zemes dzīles un ūdens, gan flora un fauna.
\nPieņemts uzskatīt, ka kūdras slānis gadā vidēji pieaug par vienu milimetru. Pieņemot šādu pieaugumu, Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku pētījumi liecina, ka kūdras slāņa vidējais pieaugums gadā ir lielāks, sasniedzot trīs līdz četrus milimetrus gadā.
\nAtbildīga kūdras ieguve atbilst vairākiem Apvienoto nāciju organizācijas noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, piemēram:
\nKūdras ieguve ir Latvijai tradicionāla tautsaimniecības nozare, kura balstās uz kūdras resursu kvalitatīvajiem rādītājiem un to izmantošanu - lauksaimniecībā, dārzkopībā, enerģētikā un inovatīvi alternatīvos segmentos, piemēram, mākslā un būvniecībā.
\nResurss pieejams visos valsts reģionos, tas rada iespēju līdzsvarotai reģionu attīstībai, plānojot cilvēkresursus, infrastruktūru, attīstības centrus ražošanas un pakalpojumu koncentrēšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības plāniem.
\nPēc LKA apkopotajiem datiem, uz 2020. gada 1. janvāri kūdras ieguvei licencētās platības plānošanas reģionos sadalījās šādi:
\nLatgales plānošanas reģionā - 4 325 ha, kūdras ieguvi un ar to saistītās darbības veic 13 uzņēmumi; Vidzemes plānošanas reģionā
\nResurss ir interesants investoriem un neprasa papildu izdevumus to piesaistei salīdzinājumā ar citiem ekonomikas sektoriem. Resursa eksportspēja nodrošina pozitīvu eksporta-importa bilanci.
\nIntensīva resursa izmantošana pēdējos simts gados nav atstājusi būtisku iespaidu uz vidi kā tas ir noticis Rietumeiropas valstīs. Spēkā esošais normatīvais regulējums un ierobežojumi nodrošina resursa turpmāku izmantošanu līdzšinējā apjomā, neatstājot būtiskas konsekvences uz ekosistēmas pakalpojumu kvalitāti. No kopējās rūpnieciski izmantojamo atradņu teritorijas 40 % (204 307 ha) atrodas ĪADT. Latvijā purvu biotopi tiek aizsargāti vairāk kā 150 ĪADT - gan nacionālajos parkos un dabas rezervātos, gan dabas liegumos un dabas parkos.
\nKūdras izmantošana dārzkopībā, atšķirībā no akmens vates, nerada atkritumus, līdz ar to tas ir videi draudzīgs ražošanas materiāls. 95 % no kūdras tiek izmantota dārzkopībā, kas ir svarīgi klimata pārmaiņu kontekstā.
\nLatvija 2030 sadaļā \"Atjaunojama un droša enerģija\" noteikts mērķis \"Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tīklos.\" Šajā sadaļā kā prioritārais rīcības virziens minēts energoresursu diversifikācija un enerģijas importa mazināšana. Kā iespējamais risinājums minēts kūdras ieguve. Kā secināts pētījumā \"Kūdras potenciāls Latvijā - ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā\", piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30 % apjomā, tā ļauj par 12-15 % samazināt energoresursa komponentes cenu siltumenerģijā. Kūdras piejaukšana šķeldai sniedz pozitīvu ietekmi uz katlu pašattīrīšanās procesu.
\nTuvākajos gados beigsies ieguve tajās atradnēs, kur tā uzsākta pirms sešdesmit -septiņdesmit gadiem un deviņdesmitajos gados noslēgti zemes nomas līgumi un saņemtas licences jau atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas stājās spēkā pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Lai tas nenotiktu lēcienveidīgi, ir jānosaka, kāda daļa no pieejamām platībām ik gadu tiks nodota izstrādei, nodrošinot vienmērīgu valsts un pašvaldību zemes platību iznomāšanu ik gadus. Šī pieeja nodrošinās ilgtspējīgu kūdras ieguvi gan ietekmes uz vidi ziņā, jo platības ražošanā tiks iekļautas vienmērīgi, gan arī kūdras ieguves nozare varēs attīstīties vienmērīgi.
\nResurss pieejams visos valsts reģionos, tas rada iespēju līdzsvarotai reģionu attīstībai, plānojot cilvēkresursus, infrastruktūru, attīstības centrus ražošanas un pakalpojumu koncentrēšanai saskaņā ar pašvaldību attīstības plāniem. Tāpat šis resurss ir interesants investoriem un neprasa lielus papildu izdevumus to piesaistei.
\nIevērojot pašreizējos ieguves apjomus un kūdras ieguvei paredzētās (licenču) platības, kā arī potenciāli pieejamos kūdras resursus, pamatnostādņu periodā gada griezumā būtu saprātīgi turpināt nodrošināt tautsaimniecībai kūdras resursu 26 000 ha platībā ar iespējamo vidēji gadā iegūstamo kūdras apjomu 1,2 milj. t (vidēji, rēķinot 10 gadu periodā). Šie rādītāji var svārstīties 10 % robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības.
\nKūdras ilgtspējīgas izmantošanas ietvaros jau šobrīd Latvijā identificējami vairāki labās prakses piemēri. Uzņēmumā SIA \"Laflora\" īpašumā esošajā Kaigu kūdras purvā, Jelgavas novadā, teritorijās, kur noslēdzies kūdras ieguves process, tiek īstenota vērienīga rekultivācijas programma 189 ha platībā - sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem un dažādām organizācijām tiek meklēti inovatīvi, zinātniski pamatoti izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācijas veidi. Purvā ierīkotas ogulāju plantācijas (dzērvenes, krūmmellenes, brūklenes), notiek dažādu purva augu kultivēšana biomasas ražošanai un teritoriju renaturalizācijai, piemēram, kūdru veidojošās sfagnu sūnas, kalmes, skalbes, kā arī ierīkoti stādījumi viršu un vaivariņu kultivēšanai ar mērķi veidot komerciālas stādaudzētavas, notiek pētījumi par bišu un kameņu stropu izvietošanu. Kaigu purvā 10 ha platībā īstenota degradēta kūdrāja apmežošana ar mērķi pētīt piemērotākās koku sugas kūdrāju apmežošanai, lai mazinātu SEG emisijas (LIFE REstore projekts \"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā\"). Kaigu kūdras purvā apmežotā teritorija nodrošina 73 tonnas CO2 ekv. gadā SEG emisiju samazinājumu. Ņemot vērā šī zinātniskā pētījuma secinājumus, kas parādīja, ka priedes stādījumi nodrošina lielāko CO2 piesaisti, SIA \"Laflora\" turpinās apmežošanu izstrādātajā kūdras ieguves laukā, sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu \"Silava\", ierīkojot priedes stādījumus 4,9 ha platībā.
\n2019.-2020. gadā notiek ietekmes uz vidi novērtējuma process, lai 2023. gadā SIA \"Laflora\" izstrādātajā Kaigu kūdras purvā varētu izveidot vēja parku \"zaļās\" elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam un publiskajam tirgum.
\nVēja parka jauda būs 90 MW, 22 parka vēja turbīnas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5 % no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekv. gadā. Plānots, ka SIA \"Laflora\" vēja elektrostaciju parks spēs samazināt fosilo kurināmo izmantošanu elektroenerģijas ražošanā Latvijā par aptuveni 10-11 %. No atjaunīgajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju plānots izmantot savā kūdras produktu ražotnē, kā arī veidot siltumnīcu kompleksu stādu audzēšanai un ogu pārstrādes rūpnīcas, tādējādi radot papildu darbavietas Jelgavas novadā. Tikmēr Daugavpils novada Nīcgales pagastā plānots būvēt kūdras pārstrādes un inovatīva jaunā produkta - videi draudzīgas kūdras krāsas - ražotni. Rūpnīcas būvniecība samazinās kūdras transportēšanu uz pašreizējo kūdras ražotni Jelgavas novadā, tādējādi samazinot transporta radītās SEG emisijas, kā arī vietējiem iedzīvotājiem radīs papildu darbavietas. Arī Daugavpils novada Nīcgales pagastā plānots izvērtēt iespēju veidot vēja parku, lai nodrošinātu \"zaļās\" enerģijas izmantošanu plānotajā ražotnē.
\n6.3 Kūdras nozares sertificēšana Ir zināms, ka kūdras ieguvē un ražošanā darbojas sertifikācijas sistēmas (Responsibly Produced Peat)33, kas ietver dažādus kritērijus ietekmes uz vidi un dabas vērtībām mazināšanai. Responsibly Produced Peat sertifikācija ieviesta pēc dažu Eiropas Savienības valstu mazumtirdzniecības tīklu pieprasījuma. Arī Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas jau ir sertificējušies vai sertificējas.
\nPēc sekmīgas sertifikācijas uzņēmumam tiek izsniegti divi sertifikāti:
\nŠobrīd notiek Responsibly Produced Peat sertifikācijas kritēriju pārskatīšana un atjaunošana. Papildu sertifikācija ir uzņēmuma labas gribas izpausme un apliecinājums tā vēlmei un interesei saglabāt dabas vērtības, tomēr tā nevar tikt noteikta kā obligāta prasība.
\nStarptautiskā kūdras ieguves sertifikācijas sistēma ne vienmēr atbilst nacionālajām vajadzībām un vietējai situācijai. Piemēram, Latvijā spēkā esošais regulējums ir pietiekami stingrs un sertifikācijas gaitā pamatā tiek iztulkoti uzņēmuma rīcībā jau esošie dokumenti. Responsibly Produced Peat sertifikācija ir ieviesta par pamatu ņemot situāciju kūdras ieguvē Nīderlandē un Vācijā, kas krasi atšķiras no Latvijas apstākļiem. LKA jau 2002. gadā izstrādāja Kūdras ražošanas sertifikācijas sistēmu, kas laika gaitā tā pilnveidota un jaunākā versija apstiprināta 2017. gada nogalē34.
\nSertifikācija neizslēdz ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Saskaņā ar likumu \"Par ietekmes uz vidi novērtējumu\" kūdras ieguvei 150 ha vai lielākā platībā ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, savukārt, ietekmes sākotnējais izvērtējums jāveic, ja kūdras ieguve plānota 25 ha vai lielākā platībā. Tāpat arī, lemjot par kūdras izstrādei atvēlamajām platībām, pilnā apjomā jāpiemēro Vides aizsardzības likuma 3. pantā noteiktais piesardzības princips.
\nKūdras atradnes kopējā platība pie 0 robežas ir ne mazāka par 25 ha, kūdras iegulas vidējais slāņa dziļums atradnes nenosusinātā stāvoklī ir vienāds vai lielāks par 2,0 m.
\nVērtējot iegūtos rezultātus, ir jāņem vērā sekojoši apstākļi:
\nKopumā izvirzītajiem kritērijiem atbilst 1461 telpiskais objekts (28. attēls) jeb 1824 telpiskie objekti Latvijas novadu teritoriālajā iedalījumā, ar kopējo laukumu platību 501 079 ha, kas ir 70,5 % no kopējā analizētā teritorijas apjoma.
\nMinētie kritēriji, analizētie materiāli un metodes, kas vēsturiski izmantoti kūdras atradņu identificēšanai un to tālākai iekļaušanai Latvijas Kūdras fondā norāda uz to, ka identificēto atradņu kopums ir izmantojams kā informatīva rakstura materiāls, un tālākai lēmuma pieņemšanai ir veicama katras atradnes detāla izpēte vai inventarizācija. Tās ietvaros var noteikt konkrētus atradni raksturojošos parametrus un tajā ietilpstošā resursa fizikālās, ķīmiskās un agrotehniskās īpašības, kā arī noteikt kūdras krājumus vai to atlikumus.
\nNo identificētajām rūpnieciski izmantojamajām kūdras atradnēm, 91 atradnē tiek realizēta kūdras resursu ieguve (pamatnostādņu 2. pielikums).
\nNo identificētajām rūpnieciski izmantojamajām kūdras atradnēm vai to daļām, 149 kūdras ieguve ir tikusi realizēta vēsturiski un dažādu apstākļu ietekmē pārtraukta un nav atjaunota. Par minēto kūdras ieguves vietu rekultivāciju vai konservāciju informācija nav pieejama. Kamēr šīs teritorijas nav apsekotas, nav iegūta detāla ģeoloģiskā informācija un nav pieņemts lēmums par atradnes turpmāku statusu - saglabāt atradnes statusu vai izslēgt no atradņu reģistra, atradne vai tās daļa netiek izslēgta no rūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu saraksta. Vēsturiski izmantoto kūdras atradņu kopsavilkums apkopots pamatnostādņu 3. pielikumā.
\nRūpnieciski izmantojamo kūdras atradņu dalījumu pēc zemes īpašuma tiesību statusa: 63 % ietilpst zemes īpašumos, kuru īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir Latvijas valsts; 34 % ietilpst zemes īpašumu sastāvā, kuru īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir fiziskas vai juridiskas personas; 3 % pieder novadu vai pilsētu pašvaldībām (29. attēls).
\nKūdras fonda analīze parāda, ka puse kūdras atradņu atrodas zemēs, kas atbilst mežaudžu kritērijiem, un vairāk nekā puse no šīm platībām ir meliorētas.
\n7.2 Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes un dabas aizsardzība Izvērtējot rūpnieciski izmantojamo atradņu pārklāšanos ar dabas aizsardzības teritorijām, izmantojot dabas datu pārvaldības sistēmas \"Ozols\" publiskajā daļā37 pieejamo informāciju, ir secināms, ka identificēto kūdras atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām (ĪADT (tajā skaitā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta platība), mikroliegums), ir 40,13% (204 307 ha) no kopējās rūpnieciski izmantojamo atradņu teritorijas. Rūpnieciski izmantojamo atradņu pārklājums ar dabas aizsardzības teritorijām attēlots 30. attēlā.
\n7.3 Atradnes, kur kūdras ieguve pārtraukta, jeb \"vēsturiskās\" kūdras ieguves vietas 38 Par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiek sauktas vietas, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve, bet tā pārtraukta, šajā teritorijā pašlaik nav spēkā esošas licences vai atļaujas, kūdras ieguves vietai nav veikta vai uzsākta tās rekultivācija vai konservācija, vieta nav izslēgta no derīgo izrakteņu atradņu reģistra.
\nIr veikta vēsturiski kūdras ieguvei izmantoto teritoriju apzināšana. To identifikācijai izmantota informācija par pagājušajā gadsimtā izstrādē esošajām atradņu teritorijām no LPSR kūdras fonda pēc stāvokļa uz 1980. gada 1. janvāri, aktuālā informācija no kūdras ieguves licenču ģeodatubāzes, kā arī dažādu laika periodu Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras turējumā esošās ortofotokartes un topogrāfiskās kartes.
\nTeritorijas izvērtētas, izmantojot kamerālo metodi, kas ietver teritorijas identifikāciju, izvērtēšanu un tās tālāku interpretēšanu, pamatojoties uz materiālu analīzi un speciālistu pieredzi, tādējādi, iegūstot informāciju par identificējamo objektu. Teritorijas identificētas un to konfigurācija noteikta, izmantojot ortofoto kartēs identificējamos situācijas elementus, piemēram, grāvji, mežs, ūdensteces, ceļi un citi situācijas elementi.
\nIdentifikācijai un iegūto ainu interpretācijai veikti sekojoši soļi:
\nKopumā izvērtēšanas rezultātā identificēti 190 laukumi, kuri ir tikuši novērtēti kā objekti, kuros dažādos laika periodos ir realizēta jeb, iespējams, ir realizēta kūdras resursu ieguve ar dažādām kūdras ieguves metodēm. Šādas teritorijas nosauktas par vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām. Kopējā identificēto laukumu platība sastāda 26 232 ha (skat. pamatnostādņu 3. pielikumu).
\nĪstenojot REstore projektu \"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā\", aplēsts, ka 18 010 ha ir teritorijas, kurās kūdras ieguve ir pārtraukta vai pabeigta un nav datu par to, ka veikta teritorijas rekultivācija. No šo divu projektu rezultātiem redzams, ka, datus izvērtējot kamerāli, tie atšķiras. Ir jāveic vēsturisko kūdras ieguves vietu apsekošana un jāpieņem lēmums par atbilstošākajiem rekultivācijas veidiem.
\nVienlaikus konstatēts, ka vēsturisko kūdras ieguves teritoriju sadalījums pēc zemes īpašuma tiesību statusa ir sekojošs: 53 % īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir valsts, 44 % īpašnieki vai tiesiskie valdītāji ir fiziskas vai juridiskas personas, 3 % teritoriju pieder novadu vai pilsētu pašvaldībām (31. attēls).
\nLai novērtētu izdarīto pieņēmumu patiesumu, tika veikta atsevišķu, savstarpēji nesaistītu, vēsturisko kūdras ieguves vietu apsekošana dabā, dešifrēto laukumu robežu salīdzināšana ar situāciju apvidū, fotofiksācija un izdarīti atsevišķi kūdras iegulas dziļuma mērījumi. Apsekojumu laikā secināts, ka dešifrēšanas laikā iegūtie rezultāti ir novērtējami kā ticami un tie ir izmantojumi lēmumu pieņemšanai par katras konkrētās teritorijas tālāku izmantošanu. Tika izvēlēti un apsekoti četri objekti: Līgotņu purva kūdras atradne, Ķoniņu purva kūdras atradne, Lielā II (Zažēnu) purva kūdras atradne un Dedziņu purva kūdras atradne, kuri reprezentē vēsturiskās kūdras ieguves vietas Kurzemes un Vidzemes reģionos.
\nProjekta ietvaros iegūtā informācija par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām ir nozīmīgs informācijas avots tālākai šo teritoriju izpētei un izvērtēšanai, lai iegūtu datus un informāciju par tajā esošajiem resursiem un notiekošajiem procesiem gan no ģeoloģiskā, gan saimnieciskā un bioloģiskā aspekta.
\n7.4 Rekultivācija Normatīvie akti zemes dzīļu izmantošanas jomā derīgo izrakteņu ieguvējam nosaka pienākumu pēc ieguves pabeigšanas veikt derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju. Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, novērst draudus cilvēku veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā. Rekultivācija obligāti jāuzsāk gada laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, bet to var veikt arī ieguves laikā.
\nRekultivācijas veids atkarīgs gan no konkrētās vietas apstākļiem (palikušā kūdras slāņa, zem tā esošo nogulumu sastāva, gruntsūdens līmeņa, meliorācijas u.c.), gan no īpašnieka vēlmēm un plāniem, kā arī no tā, vai purvā jau nav sākusies dabiskās purva vides atjaunošanās. Būtiski arī piebilst, ka rekultivācijas veids jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību.
\nProjekta LIFE REstore \"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā\" ietvaros tika izstrādāti ieteikumi atbilstošāko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidu piemērošanai. Projekta LIFE REstore \"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā\" speciālisti ir veikuši purva veģetācijas apsekojumu 32 un kūdras resursu apsekojumu - 78 kūdrājos visā Latvijas teritorijā. Apsekoti kūdras lauki, kuros kūdras ieguve pārtraukta pirms 40 gadiem vai pavisam nesen. Ir izdalīti šādi augāja tipi: sausi kūdras lauki, kuros dominē spilves, mitri kūdras lauki, kuros kopā ar spilvēm ieviešas sfagni, applūduši kūdras lauki, kuros dominē spilves, augstā purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos, zāļu purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos, pārejas purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos, kūdras lauku apmežošanās, dabiskas ūdenstilpes kūdras laukos ar niedrēm, cilvēka darbības rezultātā applūdināti kūdras lauki, augstā purva veģetācijas veidošanās kūdras laukos pēc aizsprostu būves un ūdens līmeņa pacelšanas, pārejas un augstā purva veģetācijas veidošanās kūdras karjeros, purva augu reintrodukcija kūdras laukā, dabiski veidojies ilggadīgs zālājs kūdras laukā. Jāpiebilst, ka ir arī tādi vēsturiskie kūdras lauki, kuros augājs neatjaunojas. Latvijas apstākļiem piemēroti degradētu kūdrāju rekultivācijas veidi ir sekojoši:
\nLatvijā ir īstenoti arī vairāki purvu atjaunošanas projekti, kuru gaitā izveidoti dambji uz meliorācijas sistēmām, tiek veikti sfagnu un citu kultūru audzēšanas mēģinājumi. Šobrīd Latvijā tiek realizēts projekts par paludikultūru audzēšanu Baltijas valstīs.
\nProjekts risinās trīs galvenos šķēršļus, lai ieviestu klimatam draudzīgu lauksaimniecību kūdrainās augsnēs un degradētajos purvos Baltijā un ārpus tās.
\nVēsturiskajās kūdras ieguves vietās, pabeidzot vai pārtraucot darbus, daļā gadījumu nav pieņemts lēmums un atbilstoši normatīvajiem aktiem sakārtota dokumentācija par atradnes rekultivāciju vai konservāciju. Tas sniedz nepatiesu priekšstatu par atradnē ietilpstošajiem resursiem un resursiem valstī kopumā.
\nIeteicams izstrādāt vadlīnijas un darbības plānu teritoriju pilnvērtīgai izvērtēšanai no ģeoloģiskajiem (atradnē ietilpstošā resursa atlikuma, kvalitātes u.c. rādītājiem), saimnieciskajiem un bioloģiskajiem aspektiem, tādējādi iegūstot pārliecību par katras šāda veida teritorijas tālāku izmantošanas mērķi un veidu.
\n2019. gada jūnijā ir izdota LIFE REstore \"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā\" projekta grāmata \"Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana\" par degradēto kūdrāju turpmāku izmantošanu Latvijā, kurā iekļauti apraksti par katru no iespējamiem rekultivācijas scenārijiem. Papildus, LIFE REstore projektā \"Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā\", balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, ir izstrādāts kūdras ieguves ietekmētu teritoriju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis, kurš kalpo kā lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments šo teritoriju turpmākas izmantošanas plānošanai. Modeļa potenciālie izmantotāji ir uzņēmēji, kūdras ražotāji, teritoriju īpašnieki un apsaimniekotāji, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijas.
\nSEG emisijas no mitrājiem 2017. gadā bija 1523,27 kt CO2 ekv. (tas ir 16 % no kopējām Latvijas SEG emisijām, ieskaitot ZIZIMM sektoru un netiešās CO2 emisijas). Šobrīd pēc SEG inventarizācijas datiem visas SEG emisijas un CO2 piesaiste, kas rodas mitrāju apakškategorijā, saistāmas ar kūdras ieguvi, kūdras ieguves vietām vai vietām, kur kādreiz notikusi kūdras ieguve (tai skaitā uz šo brīdi appludinātās teritorijas), kā arī ar kokaugu apaugumu mitrājiem (upēm, ezeriem, mākslīgām ūdenskrātuvēm un purviem) piegulošās platībās, kas neatbilst meža zemes definīcijai.
\nOglekļa zudumus rada nedzīvās koksnes mineralizācija un mežizstrāde ar kokaugiem apaugušajās teritorijās apsaimniekotos mitrājos (upēm un citām ūdenstilpnēm) piegulošās piekrastes joslas.
\nLaika posmā no 1990. gada līdz 2017. gadam SEG emisijas no mitrājiem ir pieaugušas par 16 %. Savukārt SEG prognozes liecina par SEG emisiju samazinājumu salīdzinot ar 2017. gadu, attiecīgi 2020. gadā par 9 % un 2030. gadā par 7 % (33. attēls).
\nSEG emisijas no kūdras veidojas šādi: 70 % - no iegūtās kūdras apjoma (CO2 emisijas no lauksaimniecībā izmantotās kūdras, ko aprēķina ar tūlītējas oksidēšanās (instant oxidation) metodi), 16 % no degradētām teritorijām (vēsturiskajām, nerekultivētajām), 9 % - no kūdras ieguves laukiem (CO2, CH4 un N2O emisijas no augsnes - organisko vielu sadalīšanās un denitrifikācijas rezultātā) atklātos kūdras ieguves laukos (platības, kurās turpinās vai nesen pārtraukta kūdras ieguve un kas nav apaugušas ar veģetāciju vai applūdušas), 5 % - no renaturalizētām teritorijām44. Projekta LIFE REstore \"Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā\" ietvaros divus gadus atbilstoši KPSP vadlīnijām tika mērītas SEG emisijas apsaimniekotos kūdrājos un izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori lielākajai daļai SEG emisiju pamatavotu apsaimniekotos mitrājos, kā arī aramzemēm, zālājiem un mežaudzēm uz organiskām augsnēm.
\nMērījumu un aprēķinu rezultāti rāda, ka, piemēram, CO2 emisiju faktori ir vidēji divas reizes mazāki nekā KPSP vadlīnijās ietvertie, noklusētie CO2 emisiju faktori (34. attēls). CO2 emisiju aprēķinu un mērījumu atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60 %. Lielākais CO2 emisiju avots organisko augšņu apsaimniekošanā ir lauksaimniecības zemes - aramzemes un ilggadīgie zālāji.
\nPārrēķinot SEG emisijas, izmantojot projekta LIFE REstore \"Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā\" rezultātus, Latvijā ZIZIMM sektorā veidotos SEG samazinājums ~ divu miljonu tonnu CO2 ekvivalenta gadā visā aprēķinu periodā.
\nŅemot vērā minēto, Latvijai ir būtiski izstrādāt nacionālos emisijas faktorus dažādu rekultivācijas un renaturalizācijas paņēmienu ilgtermiņa ietekmes uz CO2 emisijām no kūdras ieguves platībām modelēšanai, lai nodrošinātu atbilstošu ziņošanu par SEG emisijām starptautiski noteikto vadlīniju SEG inventarizācijas sagatavošanai ietvaros. Lai izstrādātos SEG emisiju faktorus ieviestu nacionālajā SEG inventarizācijā, tie ir jāpublicē zinātniskajā periodikā un jāaizstāv nacionālās SEG emisiju inventarizācijas starptautiskā audita laikā.
\n95 % no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota dārzkopībā (pamatā to eksportējot ārpus Latvijas). Gadījumos, kad kūdru ienes lauksaimniecības vai meža augsnē (piemēram, stādu audzēšanai izmantotā substrāta veidā vai ar pakaišu kūdru), augsne tiek bagātināta ar oglekli. Kūdras izmantošana meža stādaudzētavās stimulē CO2 piesaisti. Piemēram, 1 t kūdras var izaudzēt 30000 koku stādu un iestādīt 15 ha meža.
\nSavukārt 1 ha meža 50 gadu laikā piesaista 370 t CO2.
\nKūdras sadedzināšanas procesā radītās SEG emisijas aprēķina enerģētikas sektorā. Salīdzinot ar 1990. gadu, ir novērojams būtisks SEG emisiju samazinājums (98,8 %) no 338,66 kt CO2 ekv. (1990. gadā) līdz 4,17 kt CO2 ekv. (2017. gadā) sadedzinātā kūdras apjoma izmaiņu dēļ (skatīt 35. attēlu). Latvijā SEG emisijas, ko rada kūdras sadedzināšana (sadedzinātais kūdras un kūdras brikešu daudzums 40 TJ), veido 0,04 % no visām 2017. gada SEG emisijām, ieskaitot netiešās CO2 bez ZIZIMM sektora.
\nKūdras izmantošana enerģētikas sektorā (sadedzināšanas iekārtās) palielinātu Latvijas SEG emisijas, jo kūdrai kā kurināmajam ir liela emisiju intensitāte (salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem). Ņemot vērā minēto, sagaidāma negatīva ietekme uz Latvijas SEG samazināšanas mērķu sasniegšanu, jo sevišķi, ne-ETS sektorā. Emisijas no kūdras sadedzināšanas rēķina kā no cietā kurināmā, un piemērojamais CO2 emisijas faktors ir lielākais no visiem fosilajiem kurināmajiem, tas ir 105,99 tCO2/TJ (piemēram, oglēm 100,99 tCO2/TJ, dabasgāzei 55,59 tCO2/TJ)45.
\nŅemot vērā Enerģētikas savienības pārvaldības nosacījumus, pasākumiem enerģētikas sektorā (arī enerģētiskās drošības, enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai) ir jābūt sasaistītiem ar klimata politiku un jāveicina SEG emisiju samazināšanas mērķu līdz 2030. gadam un virzības uz klimatneitralitāti sasniegšanu.
\nJa mainītos šī brīža situācija un kūdru sāktu vairāk izmantot enerģētikā, ir jārēķinās ar būtiskām, papildu SEG emisijām, kas būtu pretrunā ar šiem mērķiem.
\nŠobrīd kūdras izmantošanai enerģijas ieguvei ir noteikti vairāki atbrīvojumi: ‒ no DRN par oglekļa dioksīda emisiju saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 10. pantu; ‒ no akcīzes nodokļa saskaņā ar likuma \"Par akcīzes nodokli\" 5. panta ceturto daļu.
\nVienlaikus SIA \"Fortum Latvia\" kas saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 \"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā\" noteiktajam ierobežojumam cita starpā izmanto kūdru kā resursu enerģijas ieguvei. 2018. gadā elektrostacijā izmantotais kūdras apjoms sastādīja ap 6 % no enerģijas ieguvei izmantotajiem resursiem pēc enerģētiskās vērtības. Tomēr, skaidrojot prognozes par enerģētiskās kūdras izmantošanu kā energoresursu nākotnē, jāņem vērā, ka 2018. gadā tika izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa mežsaimniecības nozarē. Ziemas sezonas meteoroloģiskos apstākļu dēļ bija apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža.
\nRezultātā tika apgrūtināta kurināmās šķeldas resursu pieejamība katlumājām un kā koksnes šķeldas aizvietotājs tika izmantota kūdra.
\nLatvijai ir nepieciešams ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulas Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.
\n525/2013 25. pantā iekļauto nosacījumu, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai pakāpeniski atteiktos no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajam kurināmajam. Ņemot vērā minēto, būs nepieciešams izvērtēt iespēju atteikties no iepriekš minētajiem nodokļu atbrīvojumiem.
\nNepietiek arī uz purvu un kūdras atradņu izpēti orientētu hidroģeologu. Šim nolūkam ir nepieciešami vispusīgi un tai pašā laikā zinoši speciālisti tieši kūdras nozarē, kas spēj gan izvēlēties labākās kūdras ieguves un produkcijas sagatavošanas metodes, gan arī izstrādāt rekultivācijas projektus un veikt citas ar nozari saistītās darbības.
\nLīdz šim zināšanas par purviem un kūdras nozari studenti iegūst tikai Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Ģeogrāfijas bakalauru studiju kursā \"Purvu zinātne\", kurā studenti iegūst plašas zināšanas gan lekcijās, laboratorijas darbos un lauka semināros, gan tiek izstrādāti bakalaura, maģistra un doktora darbi par purvu attīstību, apsaimniekošanu, kūdras īpašībām. Tomēr būtu nepieciešams šo kursu paplašināt un atvērt arī jaunu kursu, kurā būtu iespējams apgūt zināšanas par kūdras resursu izpēti, projektēšanu, kūdras ieguves un pārstrādes tehnoloģijām un rekultivācijas paņēmieniem.
\nPašlaik sabiedrības izglītošana, galvenokārt, notiek tikai purvu aizsardzības virzienā, kas arī nav mazsvarīgi, tomēr ir nepieciešams iepazīstināt sabiedrību arī ar saprātīgas kūdras ieguves un produktu ražošanas ar augstu pievienoto vērtību aspektu, kā arī ar tautsaimniecisko nozīmi, ņemot vērā to, ka kūdras ieguve visbiežāk notiek valsts perifērijā, kur iedzīvotājiem praktiski nav pieejamas citas darba vietas. Kūdras ieguves paņēmienus un prasmes nepieciešams saglabāt arī kā kultūrvēsturisko mantojumu.
\nApzinoties to, ka kūdra ir lēni atjaunojošs, unikāls resurss, ir nepieciešams zinātnisks pamatojums gan kūdras ražošanai, gan izstrādāto platību izmantošanas veidu noteikšanai kā valstī kopumā, tā pa reģioniem. Nepieciešams izstrādāt arī metodikas konkrēta izmantošanas veida plānošanai un inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādāšanai, īpašu uzmanību pievēršot ekonomiski un zinātniski pamatotai purvu rekultivācijai.
\nNepieciešams ieviest kūdras ražošanas un tehnoloģiskos risinājumus, kas minimizētu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.
\nJāatzīmē, ka lielākā vērība pēdējos gadu desmitos tiek pievērsta tikai purvu aizsardzībai, tāpēc ir svarīgi veikt zinātniskus pētījumus, lai saprātīgi apsaimniekotu purvus un sekmīgi risinātu izstrādāto purvu apsaimniekošanas problēmas. Aktuālākie pētījumu virzieni varētu būt:
\nIegūstot kūdru, ir jāizvērtē, kā tieši var mainīties vides un bioloģiskā daudzveidība. Šeit būtu ļoti stingri jāpieturas pie pozitīvās bilances jeb no net loss principa - dabas zudumu vienā vietā kompensē ar dabas aizsardzību/atjaunošanu citviet, neskarot jau šobrīd aizsargāto bioloģisko daudzveidību. Taču, lai pēc iespējas vairāk un ātrāk samazinātu kūdras ražošanas negatīvo ietekmi uz dabu, kūdras lauku rekultivācija ir jāveic tūlīt pēc konkrētā lauka izstrādes, lai visa atradnes teritorija tiktu rekultivēta pakāpeniski.
\nBioloģiskā daudzveidība ir svarīga ne tikai pati par sevi, tā nodrošina sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumus: pārtiku, dzeramo ūdeni, aizsardzību pret plūdiem u. c. Apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai rada dabas resursu pārmērīga izmantošana, invazīvu svešzemju sugu izplatīšanās, klimata pārmaiņas. Gandrīz ceturtajai daļai savvaļas sugu Eiropā patlaban draud izzušana, un vairums ekosistēmu ir būtiski degradējušās. Kūdras izstrādes lauki Latvijā, galvenokārt, ierīkoti augstajos un zemajos purvos.
\nNeskatoties uz esošajiem kūdras ieguves apjomiem, purvu biotopi Latvijā joprojām ir plaši izplatīti gandrīz visā valsts teritorijā. Atbilstoši ziņojumam Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklam (EIONET), līdz 2013. gadam Latvijā aizņem: 266 200 ha \"7110* Aktīvi augstie purvi\", 31700 ha \"7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās\", 20000 ha \"91D0* Purvaini meži\". Taču biotopu \"7110* Aktīvi augstie purvi\" un \"91D0* Purvaini meži\" aizsardzības stāvokļa novērtējums ir \"nelabvēlīgs slikts\". Lai nepasliktinātu vai pat uzlabotu purvu biotopu aizsardzības stāvokli valstī kopumā, jāievēro princips, ka, plānojot jaunas ieguves teritorijas, vienlaicīgi rekultivē vēsturiskās atradnes un uzlabo vides stāvokli citos purvos. Degradētajos kūdrājos, īpaši ĪADT, būtu izvērtējama to ekoloģiskā vērtība un turpmākie apsaimniekošanas pasākumi, primāri rekomendējot renaturalizācijas veikšanu.
\nPurvi ir ievērojami mitruma regulētāji, tie darbojas kā ūdens uztvērēji un nodrošina pakāpenisku iztekošo upju papildināšanos ar ūdeni, kas ir īpaši nozīmīga funkcija sausajā gada laikā. Lai iegūtu kūdru, tiek veikta purvu nosusināšana. Jebkuri nosusināšanas pasākumi būtiski ietekmē hidroloģisko režīmu. It sevišķi, ja pilnībā vai daļēji tiek nosusināts augstais purvs, tiek ietekmēta arī purvam pieguļoša teritorija un ar purvu saistītie virszemes ūdensobjekti. Kūdras ieguves laikā kūdras daļiņas var nonākt virszemes ūdeņos gan pa gaisu, gan ierīkotajiem nosusināšanas grāvjiem un radīt pastiprinātu duļķainību, kas savukārt var negatīvi ietekmēt gaismu mīlošo organismu attīstību un zivis. Taču kūdras ieguves potenciālā ietekme uz konkrētu teritoriju un nepieciešamie pasākumi tiek visaptveroši izvērtēti ietekmes uz vidi novērtējuma laikā.
\nSituācijas raksturošanai izmantoti šādi informācijas avoti:
\nIespēju robežās uz minētajiem un citiem avotiem ir dotas atsauces, tomēr ne pilnībā, jo politikas dokuments nav zinātnisks pētījums.
\n1 Likums \"Par zemes dzīlēm\", Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumi Nr. 578 \"Noteikumi par ģeoloģiskās informācijas sistēmu\".
\n2 Projekta atskaite \"Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā\".
\n3 Meža likuma 1. panta 34. punkts: mežs - ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20% no mežaudzes aizņemtās platības.
\n4 Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumi Nr. 570 \"Derīgo izrakteņu ieguves kārtība\".
\n5 Latvijas PSR Kūdras fonds uz 1980. gada 1. janvāri. Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūts.
\n6 Pieejams tīmekļvietnē: http://www2.meteo.lv/kudras_inovacijas/login.php.
\n7 Pētījums \"Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli - ekonomiskais izvērtējums\" (A. Lazdiņš, D.
\nPopluga, M. Pelše, S. Lazdāne). No pētījuma izmantoti arī sadaļā iekļautie attēli un tabulas.
\n8 Pētījums \"Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli - ekonomiskais izvērtējums\" (A. Lazdiņš, D.
\nPopluga, M. Pelše, S. Lazdāne).
\n9 Projekta \"Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā\" rezultāti (izpildītājs biedrība \"homo ecos\").
\n10 Pieejams tīmekļvietnē: http://www.meteo.lv/.
\n11 Pieejams tīmekļvietnē: http://www2.meteo.lv/kudras_inovacijas/login.php.
\n12 Projekta \"Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā\" rezultāti (biedrība \"homo ecos:\").
\n13 Pieejams tīmekļvietnē: http://meteo.lv/lapas/geologija/derigo-izraktenu-atradnu-registrs/derigo-izraktenu-krajumu-bilance/derigo-izraktenu-krajumu-bilance?id=1472&nid=659.
\n14 Projekta \"Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā\" rezultāti (biedrība \"homo ecos:\").
\n15 Pieejams tīmekļvietnē: https://www.arcgis.com/home/item.html?id=1aad4c95b24a41959394f74740ff1929.
\n16 Projekta \"Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā\" rezultāti (biedrība \"homo ecos:\").
\n17 Ministru kabineta 2007. gada 21. augsuta noteikumi Nr. 562 \"Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem\".
\n18 Projekta \"Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā\" rezultāti (biedrība \"homo ecos:\").
\n19 LKA aprēķini pēc VVD datiem.
\n20 LKA aprēķins pēc VVD datiem.
\n21 Pētījums \"Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli ekonomiskais izvērtējums\" (A.Lazdiņš, D.Popluga, M.Pelše, S.Lazdāne).
\n22 Projekta \"Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā. 2. kārta\" rezultāti (biedrība \"homo ecos:\").
\n23 LKA informācija.
\n24 LKA informācija.
\n25 Pētījums \"Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli - ekonomiskais izvērtējums\" (A. Lazdiņš, D.
\nPopluga, M. Pelše, S. Lazdāne). Šajā sadaļā iekļauti arī pētījumā publicētie attēli un tabulas.
\n26 Publikācija \"Kūdras ieguve\" (A.
\nŠnore, Latvijas Kūdras ražotāju asociācija, Nordik 2013).
\n27 2019. gada ieguves apjoms norādīts atbilstoši Valsts vides dienesta sniegtajai informācijai.
\n28 LKA informācija 29 Autotransportā un dzelzceļa transportā pārvadātās preces tiek uzskaitītas atbilstoši Transporta statistikas standartizētai preču klasifikācijai NST 2007, kur kūdra ir iekļauta 3. grupā \"Metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti; kūdra; urāns un torijs\" kopā ar akmeņiem, smilti, granti, sāli u.c. produktiem. Tādejādi kūdra kā atsevišķs produkts šajos pārvadājumos nav izdalāma.
\n30 Autotransportā un dzelzceļa transportā pārvadātās preces tiek uzskaitītas atbilstoši Transporta statistikas standartizētai preču klasifikācijai NST 2007, kur kūdra ir iekļauta 3. grupā \"Metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti; kūdra; urāns un torijs\" kopā ar akmeņiem, smilti, granti, sāli u.c. produktiem. Tādejādi kūdra kā atsevišķs produkts šajos pārvadājumos nav izdalāma.
\n31 Pētījums \"Kūdras ieguves un izmantošanas sociāli - ekonomiskais izvērtējums\" (A. Lazdiņš, D.
\nPopluga, M. Pelše, S. Lazdāne).
\n32 Klāvs G., Kundziņa A., Ozoliņš J., Reķis J. (2010) \"Atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Latvija: Sorosa fonds, 64 lpp.\".
\n33 Pieejams tīmekļvietnē: http://www.responsiblyproducedpeat.org/.
\n34Pieejams tīmekļvietnē: http://www.latvijaskudra.lv/lv/asociacija/sertifikacija/.
\n35 Projekta \"Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā\" rezultāti (biedrība \"homo ecos:\").
\n36 Projekta \"Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā\" rezultāti (biedrība \"homo ecos:\").
\n37 Pieejams tīmekļvietnē: http://ozols.daba.gov.lv/pub/Life/ (situācija uz 2017. gadu).
\n38 Projekta \"Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā\" rezultāti (izpildītājs: biedrība \"homo ecos\").
\n39 Projekta \"Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā\" rezultāti (biedrība \"homo ecos:\") 40 Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumi Nr. 562 \"Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem\"
\n41 Projekta \"Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā\" rezultāti (biedrība \"homo ecos:\") 42 http://ozols.daba.gov.lv/pub/Life/ (Situācija uz 2017. gadu) 43 2019. gada SEG inventarizācija (https://unfccc.int/documents/194812) un 2019. gada ziņojums EK par SEG prognozēm, politikām un pasākumiem (https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envxk3aeq/).
\n44 Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta \"Silava\" datiem.
\n45 2019. gada SEG inventarizācija.
\nVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs, Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks 2. pielikums Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam Kūdras atradnes un dabas aizsardzības teritorijas Nr.p.k Atradnes nosaukums Administratīvā piederība (novads) NR_DB NR_KF Nosacītā atradnes platība \"0\" laukuma robežās, (ha) Pašreizējā situācija Atradnē ietilpstošā mikrolieguma platība (ha) Kūdras atradnē ietilpstošās ĪADT platība (ha) Kūdras resursu ieguve nav uzsākta (ha) Licences laukuma platība (ha) Kūdras resursu ieguve pārtraukta (ha) ĪADT teritorija (ha) ĪADT teritorijas zona, kurā kūdras ieguve aizliegta (ha) ĪADT teritorijas zona, kurā kūdras ieguve atļauta ar nosacījumiem (ha) 1 2 3 4 5 6 7 8 9 11 12 13 14 1 Vintaru Kandavas 10276 593 23,86 23,86 2 Vintaru Brocēnu 10276 593 29,98 29,98 3 Uksmežu Ventspils 10865 61 58,11 58,11 4 Tīšu Ventspils 10907 5792 42,86 42,86 38,04 5 Kāderu Kuldīgas 11008 463 1 66,95 1 66,95 6 Bez nosaukuma Talsu 10473 nav 37,52 37,52 7 Bez nosaukuma Rojas 10473 nav 75,71 75,71 8 Punu pļavas Talsu 10443 157 59,20 34,32 24,88 9 Punu pļavas Rojas 10443 157 10 54,81 10 54,81 10 Jekinu Mērsraga 10520 174 60,05 60,05 11 Dižs Ventspils 10793 23 62,83 62,83 12 Spāres - Tīreļa Talsu 10592 239 1 94,09 1 94,09 51,99 13 Drabiņu Talsu 10648 270 58,00 58,00 14 Kapacu Ventspils 10820 38 62,32 62,32 15 Tīreļa Skrundas 11289 568 73,72 73,72 27,15 16 Mellupu leja, Ezerstarpas, bez nosaukuma Talsu 10522 216 3 09,03 3 09,03 17 Bez nosaukuma Dundagas 10408 nav 2 53,05 2 53,05 253,05 253,05 18 Anšu Dundagas 10413 101 72,01 72,01 19 Piekalnu Dundagas 10410 100 2 41,01 2 41,01 3,07 11,54 20 Bez nosaukuma Ventspils 10531 82 13,94 13,94 21 Bez nosaukuma Talsu 10531 82 1 06,12 1 06,12 22 Poļukalna Talsu 10538 214 37,96 37,96 23 Bez nosaukuma Talsu 10543 nav 51,08 51,08 24 Bajāru leja Talsu 10569 231 77,01 77,01 25 Selekcijas pļavas Talsu 10646 245 93,00 93,00 26 Bez nosaukuma, Dūņezera Ventspils 10829 49 59,32 59,32 8,50 27 Dukļu Ventspils 10836 69 54,69 54,69 28 Upatu Ventspils 10861 55 81,98 81,98 29 Bez nosaukuma Ventspils 10866 nav 1 07,73 1 07,73 30 Pelciņu ezera Ventspils 10881 77 89,05 89,05 48,62 31 Bez nosaukuma Ventspils 10885 nav 33,79 33,79 32 Bez nosaukuma Ventspils 10917 nav 1 42,00 1 42,00 33 Bez nosaukuma Ventspils 10922 nav 2 28,02 2 28,02 1,54 34 Bez nosaukuma Talsu 10941 nav 0,49 0,49 35 Bez nosaukuma Kuldīgas 10941 nav 1 10,04 1 10,04 0,15 36 Bez nosaukuma Kuldīgas 10995 nav 37,23 37,23 0,63 0,63 37 Bezdibeņa-Cakārņu Kuldīgas 11018 462 1 20,30 1 20,30 20,02 113,77 113,77 38 Kamburu pļavas Kuldīgas 11028 452 1 51,36 1 51,36 39 Apūzes pļavas Kuldīgas 11051 456 1 56,42 1 56,42 40 Lazdienu Kuldīgas 11081 490 1 05,56 1 05,56 41 Užavas pļavas II Alsungas 11121 449 2 27,76 2 27,76 42 Margavas Alsungas 11133 482 92,31 92,31 43 Bez nosaukuma
\nKuldīgas 11139 nav 19,93 19,93 44 Bez nosaukuma Alsungas 11139 nav 39,87 39,87 45 Kukšu I Alsungas 11165 481 2 60,30 2 60,30 57,62 46 Bez nosaukuma Kuldīgas 11172 nav 35,51 35,51 47 Mundiciema Kuldīgas 11175 489 56,98 56,98 48 Jamenieku, Dzirenieku Kuldīgas 11221 487 4 97,29 4 97,29 0,94 0,94 49 Campu Kuldīgas 11255 516 1 16,76 1 16,76 50 Garīšu Kuldīgas 11256 526 59,21 59,21 51 Bez nosaukuma Kuldīgas 11257 nav 76,79 76,79 52 Mežindriķu Kuldīgas 11260 520 1 73,47 1 73,47 53 Bez nosaukuma Kuldīgas 11272 nav 77,85 77,85 54 Vidukļu-Aploku Kuldīgas 11274 519 49,95 49,95 55 Līņu Kuldīgas 11277 322 1 29,56 1 29,56 1,03 56 Līņu Skrundas 11277 322 0,19 0,19 57 Cildas Kuldīgas 11278 319 3 87,62 3 87,62 58 Cildas Aizputes 11278 319 2 06,58 2 06,58 59 Lielais Sieksātes Kuldīgas 11292 331 32,69 32,69 60 Lielais Sieksātes Skrundas 11292 331 2 51,28 2 51,28 61 Niedras Skrundas 11294 569 1 85,09 1 85,09 62 Ošu Ventspils 10887 75 38,62 38,62 63 Bez nosaukuma Kuldīgas 10935 nav 47,62 47,62 64 Svīrinu Kuldīgas 11055 505 25,68 25,68 65 Amuļu pļavas Talsu 10447 154 1 83,02 1 83,02 66 Vikstu (Ivu) Talsu 10586 236 94,41 94,41 67 Zvejnieku Talsu 10711 281 73,01 73,01 68 Nevertas Skrundas 11306 597 77,61 77,61 69 Sliteru Dundagas 10409 96 49,71 49,71 70 Ezerpļavas Dundagas 10414 95 1 98,93 1 98,93 0,66 83,01 71 Ezerpļavas Rojas 10414 95 17,09 17,09 0,12 72 Bez nosaukuma Dundagas 10415 nav 93,61 93,61 73 Bez nosaukuma Dundagas 10416 nav 75,00 75,00 9,26 74 Valdgales-Mačinu, Punu pļava, Cunces pļavas Talsu 10459 158;188 20 42,06 19 86,60 55,46 75 Mucupes pļavas Talsu 10481 167 1 44,07 1 44,07 76 Sārcenes Talsu 10504 202 61,02 61,02 77 Bez nosaukuma Talsu 10508 201 80,03 80,03 78 Rācenlieknas Mērsraga 10519 172 3 75,01 3 75,01 0,38 374,65 374,65 79 Odres Talsu 10576 229 59,00 59,00 80 Sperveļu Talsu 10581 232 67,51 67,51 81 Dzilnu Talsu 10588 238 4 73,51 4 73,51 82 Bez nosaukuma Talsu 10589 nav 55,07 55,07 55,07 55,07 83 Bez nosaukuma Talsu 10590 nav 65,03 65,03 84 Buļļu ezera Talsu 10595 240 40,89 40,89 85 Veccepļu Talsu 10597 243 55,04 55,04 86 Bez nosaukuma Talsu 10616 nav 64,90 64,90 87 Bez nosaukuma Kuldīgas 10616 nav 0,11 0,11 88 Sknābes-Bradu, Skuderu-Capuļu Talsu 10667 294 2 88,20 2 88,20 89 Zentenes - Lieknas Talsu 10701 651 75,02 75,02 90 Zentenes - Lieknas Tukuma 10701 651 30,99 30,99 91 Bez nosaukuma Talsu 10703 nav 1 25,07 1 25,07 92 Bez nosaukuma Talsu 10719 285 1 44,00 1 44,00 93 Vedinu Talsu 10730 293 2 10,07 2 10,07 94 Strazdes Talsu 10737 296 1 27,03 1 27,03 95 Bez nosaukuma Talsu 10742 nav 65,03 65,03 96 Vecciema Talsu 10743 299 95,19 95,19 97 Vecciema Kandavas 10743 299 6,83 6,83 98 Zābaku Talsu 10745 297 78,01 78,01 99 Bez nosaukuma Ventspils 10765 nav 2 19,84 2 19,84 100 Uzkūlas Ventspils 10766 22 7 12,90 6 87,74 25,16 101 Bez nosaukuma Ventspils 10899 nav 1 06,88 1 06,88 102 Ausekļa Kuldīgas 11078 510 60,50 60,50 103 Desas Kuldīgas 11111 533 46,37 46,37 104 Velēnlieknes Kuldīgas 11208 311 2 28,22 2 28,22
\n105 Velēnlieknes Alsungas 11208 311 1,88 1,88 106 Slamstu Rucavas 11639 440 1 05,61 0,00 105,61 0,34 107 Tīreļa Grobiņas 11663 400 1 22,24 1 22,24 108 Bez nosaukuma Dobeles 11774 nav 16,59 16,59 109 Bez nosaukuma Auces 11774 nav 21,05 21,05 110 Grīvu mājām Saldus 11833 772 39,07 39,07 39,07 39,07 111 Eglīšu (Tēraudu) Auces 11897 798 75,41 75,41 112 Skuju tīrelis Vecumnieku 11989 894 84,21 14,48 69,73 113 Skrundas Skrundas 11308 595 5 44,27 3 16,32 227,95 12,31 114 Bez nosaukuma Saldus 11486 nav 54,49 54,49 115 Bez nosaukuma Auces 11486 nav 36,57 36,57 116 Sausais Saldus 11495 618 44,13 44,13 43,68 43,64 117 Bez nosaukuma Brocēnu 11353 nav 1 18,36 1 18,36 118 Birzenes, Glinteniešu - Lāču Ozolnieku 11909 844 5 59,09 5 59,09 196,93 119 Ķesteru Saldus 11468 639 62,35 62,35 120 Blīdenes Brocēnu 11430 590 1 47,47 1 47,47 121 Karalankas Aizputes 11580 348 74,90 74,90 21,32 122 Bez nosaukuma Dobeles 11730 nav 75,05 75,05 2,02 2,02 123 Skerveļa Skrundas 11322 391 93,81 93,81 124 Skerveļa Vainodes 11322 391 1 18,51 1 18,51 3,30 2,75 125 Upatnieku Saldus 11337 547 8 19,12 7 66,61 52,51 126 Buku Saldus 11338 551 6,71 6,71 127 Buku Brocēnu 11338 551 63,89 63,89 128 Bez nosaukuma Brocēnu 11345 nav 81,31 81,31 0,43 129 Griku-Lodinu Saldus 11405 606 2 82,70 2 82,70 130 Režu Saldus 11410 588 2,27 2,27 131 Režu Brocēnu 11410 588 36,76 36,76 132 Bez nosaukuma Dobeles 11437 nav 1 23,24 1 23,24 0,84 133 Bez nosaukuma Brocēnu 11437 nav 6,84 6,84 134 Bez nosaukuma Saldus 11463 nav 75,60 75,60 135 Baļku (Kārklupes) Saldus 11466 631 88,11 88,11 136 Tapu Saldus 11467 638 1 24,39 1 24,39 137 Fukšu (Susta) Saldus 11475 645 1 34,80 1 34,80 138 Ružu Saldus 11490 794 2 18,71 2 18,71 4,42 139 Bez nosaukuma Pāvilostas 11508 nav 90,13 90,13 140 Bez nosaukuma Aizputes 11513 nav 44,18 44,18 141 Kazdangas Aizputes 11516 328 1 18,84 1 18,84 142 Torku Aizputes 11519 329 53,70 53,70 143 Strautkalnu Aizputes 11521 325 83,09 83,09 144 Dzērves (Skudrainu) Aizputes 11528 333 1 16,05 1 16,05 145 Kasparu (Brinku) Aizputes 11529 335 47,50 47,50 146 Skeldu grava Aizputes 11536 336 76,88 76,88 147 Bez nosaukuma Aizputes 11537 nav 54,84 54,84 148 Bez nosaukuma Aizputes 11567 nav 44,23 44,23 149 Ābramu Durbes 11568 345 3 32,24 3 32,24 1,14 232,93 150 Bez nosaukuma Durbes 11577 nav 58,81 58,81 151 Ālandes-Tāšu Grobinas 11582 368 1 22,75 1 22,75 152 Ālandes-Tāšu Durbes 11582 368 1 31,86 1 31,86 153 Sepenes Aizputes 11612 387 34,61 34,61 24,67 154 Sepenes Priekules 11612 387 1,73 1,73 1,73 155 Sepenes Vainodes 11612 387 13,43 13,43 0,44 156 Strikupes Vainodes 11616 388 1 03,87 1 03,87 18,69 157 Bunkas Priekules 11641 382 2 04,21 2 04,21 158 Purmsātu Priekules 11666 415 71,12 71,12 159 Lankas Vainodes 11676 428 57,00 57,00 160 Dakšenu Saldus 11678 435 60,87 60,87 59,31 161 Dakšenu Vaiņodes 11678 435 1 98,60 1 98,60 0,71 162 Bez nosaukuma Rucavas 11698 nav 1 53,28 1 53,28 5,53 34,46 163 Ezermaļu Dobeles 11747 758 26,00 26,00 164 Ezermaļu Auces 11747
\n758 75,43 75,43 165 Vāles-Pavēnu Dobeles 11748 760 1 06,05 1 06,05 166 Vāles-Pavēnu Auces 11748 760 1,67 1,67 167 Mežružas Dobeles 11766 759 40,15 40,15 168 Mežružas Auces 11766 759 1 14,68 1 14,68 169 Bez nosaukuma Dobeles 11770 nav 58,79 58,79 17,39 170 Bez nosaukuma Auces 11770 nav 49,24 49,24 171 Bez nosaukuma Dobeles 11781 nav 2 00,03 2 00,03 24,14 172 Bez nosaukuma Dobeles 11799 nav 8,84 8,84 173 Bez nosaukuma Auces 11799 nav 45,99 45,99 174 Bez nosaukuma Dobeles 11806 nav 51,04 51,04 14,73 175 Bez nosaukuma Auces 11806 nav 0,01 0,01 176 Bez nosaukuma Dobeles 11820 nav 21,10 21,10 177 Bez nosaukuma Auces 11820 nav 1 26,03 1 26,03 178 Bez nosaukuma Dobeles 11835 nav 1,11 1,11 179 Bez nosaukuma Auces 11835 nav 48,20 48,20 180 Bez nosaukuma Auces 11862 nav 46,07 46,07 181 Bez nosaukuma Auces 11867 nav 1 07,03 1 07,03 182 Būdukalna Ozolnieku 11910 839 1 44,80 1 44,80 183 Jaunzemju Ozolnieku 11912 845 1 57,91 1 57,91 184 Gribas tīrelis Vecumnieku 11949 2282 1 94,85 1 94,85 29,69 185 Gribas tīrelis Ķeguma 11949 2282 4 33,98 4 33,98 186 Eglīšu Vecumnieku 11978 898 82,36 82,36 187 Beibežu Vecumnieku 11984 896 6 44,05 6 44,05 188 Pluču Vecumnieku 11985 886 9,61 9,61 189 Pluču Iecavas 11985 886 1 09,29 1 09,29 190 Lielstaldātu Vecumnieku 12003 925 5 55,64 3 13,40 242,24 191 Lielstaldātu Iecavas 12003 925 1,37 1,37 192 Bez nosaukuma Vecumnieku 12008 nav 3 43,00 3 43,00 193 Bez nosaukuma Vecumnieku 12014 nav 1 41,31 1 41,31 194 Grugaļu Vecumnieku 12026 979 2 17,05 2 17,05 195 Bez nosaukuma Saldus 11332 nav 96,01 96,01 196 Ķīšu Brocēnu 11416 589 40,00 40,00 197 Bez nosaukuma Brocēnu 11392 nav 58,01 58,01 198 Pumpura Saldus 11450 624 59,08 59,08 49,66 199 Lāču Skrundas 11309 596 64,83 64,83 200 Bez nosaukuma Saldus 11456 nav 67,66 67,66 0,52 201 Bez nosaukuma Grobiņas 11614 nav 92,65 92,65 202 Sūnakšnu Rucavas 11692 399 1 72,08 1 72,08 203 Sūnakšnu Nīcas 11692 399 2 25,25 2 25,25 204 Bez nosaukuma Rucavas 11700 nav 1 53,03 1 53,03 205 Jēču, Tešu Rucavas 11704 438 1 48,05 1 48,05 206 Jēču, Tešu Nīcas 11704 438 5 59,20 5 59,20 285,34 207 Bez nosaukuma Nīcas 11710 nav 82,25 82,25 82,25 208 Pēternieku Ozolnieku 11907 828 2 97,05 2 97,05 209 Bez nosaukuma Ozolnieku 11908 830 7 88,35 7 88,35 210 Bez nosaukuma Ķekavas 11908 830 1,45 1,45 211 Bez nosaukuma Olaines 11908 830 0,23 0,23 212 Jaungediņu Vecumnieku 11926 870 83,05 83,05 213 Bez nosaukuma Vecumnieku 11928 nav 1 19,06 1 19,06 214 Vilku pīsa Vecumnieku 11941 865 1 20,08 1 20,08 215 Bez nosaukuma Vecumnieku 11973 nav 61,30 61,30 6,63 216 Apšu salas Vecumnieku 11999 897 1 73,04 1 73,04 217 Pērļu Vecumnieku 12000 934 1 07,81 1 07,81 218 Sikšņu Vecumnieku 12010 945 2 90,51 2 90,51 219 Gaujas, Ciņu Iecavas 12011 910 1 76,07 1 76,07 220 Truļu Vecumnieku 12023 933 2 40,05 2 40,05 9,30 221 Boķu-Brūveru Vecumnieku 12040 962 46,92 46,92 222 Boķu-Brūveru Bauskas 12040 962 1 10,39 1 10,39 223 Pāčes Vecumnieku 12042 969 1 26,32 1 26,32 224 Bez nosaukuma
\nLudzas 12453 nav 48,01 48,01 225 Lunkiču Bauskas 12088 1018 3 52,51 2 52,33 100,18 0,28 282,81 226 Bez nosaukuma Ciblas 12252 nav 37,01 37,01 36,79 227 Bez nosaukuma Ludzas 12347 nav 53,75 53,75 228 Dzeņigala Ludzas 12803 5262 30,00 30,00 30,00 30,00 229 Bez nosaukuma Ludzas 12845 nav 31,86 31,86 230 Bez nosaukuma Zilupes 12845 nav 45,14 45,14 231 Golovadovkas Dagdas 13153 5324 1 52,03 1 52,03 152,03 152,03 232 Bez nosaukuma Ērgļu 15610 nav 2 00,03 2 00,03 46,77 233 Odzes Madonas 16202 3484 82,04 82,04 234 Bez nosaukuma Kārsavas 12153 nav 75,00 75,00 235 Dagdas Dagdas 13219 5399 2 43,10 2 43,10 236 Bez nosaukuma Daugavpils 14748 nav 34,51 34,51 237 Krivodu Vecumnieku 12084 1016 1 00,05 1 00,05 5,00 238 Bez nosaukuma Zilupes 12907 nav 67,01 67,01 239 Bez nosaukuma Dagdas 13218 nav 34,08 34,08 240 Jadrovkas Daugavpils 14468 4662 53,09 53,09 241 Bez nosaukuma Daugavpils 15015 nav 49,40 49,40 242 Dēriķu Ērgļu 15598 3315 49,22 49,22 243 Tīrumnieku Rēzeknes 16214 4135 91,64 91,64 91,63 91,63 244 Jaudzemu Rēzeknes 16272 4240 50,73 50,73 245 Bez nosaukuma Rēzeknes 16436 nav 67,04 67,04 67,04 67,04 246 Cernostjes Rēzeknes 16485 4478 2 69,04 1 70,53 98,51 247 Cernostjes