Saskaņā ar 19. pantu un ES vadlīnijām MLA teritoriju identificēšanai tika izmantoti četri pamatrādītāji, lai noteiktu katras vietējās pašvaldības atbilstību MLA (skat. 19. tabulu). Lai noteiktu Latvijas MLA tika izmantoti rādītāji, kas nodrošina 19. pantā definēto kritēriju izpildi– lauksaimniecības zemes kvalitāte un ražīgums, lauku iedzīvotāju ienākumu līmenis un to atkarība no lauksaimnieciskās darbības, apdzīvotība.Augsnes kvalitāte un ražība Latvijā tiek mērīta ballēs. Izmantotā robežvertība, nosakot MLA, ir 38 balles. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, tas tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas izmantojama, lai nodrošinātu komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību (Boruks A., 1996).
\nSīkāku informāciju attiecībā uz pašvaldību līmeņiem skatīt 1. pielikuma kartē.Lauku iedzīvotāju ienākumu noteikšanai pašvaldību līmenī labākais pieejamais avots ir iekasētais ienākumu nodoklis attiecībā uz vienu iedzīvotāju. Citi rādītāji, kā piemēram, ienākumi uz personu vai IKP uz personu, ir pieejami vienīgi rajonu līmenī. Ņemot vērā būtiskās atšķirības ienākumu ziņā lielpilsētās un lauku pašvaldībās, gandrīz visa lauku teritorija atrodas zem 77,5 LVL uz iedzīvotāju robežas. Sīkāku informāciju attiecībā uz pašvaldību līmeņiem skatīt 1. pielikuma kartē.Iedzīvotāju blīvuma ziņā Latvija ir viena no mazāk apdzīvotākajām valstīm Eiropā. Ņemot vērā lielo iedzīvotāju koncentrāciju Rīgas tuvumā, lielākā daļa lauku teritorijas atrodas zem 18,1 iedzīvotāju uz kv. km robežas.
\nSīkāku informāciju attiecībā uz pašvaldību līmeņiem skatīt 1. pielikuma kartē.Tāpat noteiktie MLA ir būtiski atkarīgi no lauksaimnieciskās ražošanas, tā kā gandrīz 28,9% iedzīvotāju ir iesaistīti lauksaimnieciskajā ražošanā. Sīkāku informāciju attiecībā uz pašvaldību līmeņiem skatīt 1. pielikuma kartē.Ņemot vērā nesenos notikumus ES saistībā ar mazāk labvēlīgo apvidu statusa piešķiršanu, Latvijas iestādes pārvērtēs šādu apvidu statusa piešķiršanu nākamajam programmēšanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam. Lauksaimniecībā iesaistītā sabiedrība tiks pilnībā informēta par plānotajām izmaiņām mazāk labvēlīgo apvidu statusa piešķiršanā.19. tabula. Latvijas MLA noteikšanā izmantotie rādītājiRādītājsVadlīnijās MLA noteikšanai noteiktie rādītājiVidēji LatvijāLatvijā izpildāmie kritērijiVidēji MLA LatvijāVidēji Latvijas teritorijā (bez MLA)1. kritērijs– zemes ražīgumsAugsnes kvalitātes indekss (ballēs)Fiziskie rādītāji par vienību=35,1 balles45,5 balles2. kritērijs– ekonomiskie rādītājiIenākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju teritorijā=96,9LVL/iedz.=56,9 LVL/iedz.117,6 LVL/iedz.3. kritērijs– iedzīvotājiIedzīvotāju blīvums=36,1 iedz./km2=216,5 iedz./km2 (10,6 bez pilsētām93,2 iedz./km2Lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars=>15 %14 %=>15 %26,9 %5,6 %Atkarībā no zemes auglības Latvijas MLA tiek grupēti:– MLA 1.kategorijas teritorijas, t.sk., 253252 ha LIZ;– MLA 2.kategorijas teritorijas, t.sk., 812 304 ha LIZ;– MLA 3.kategorijas teritorijas, t.sk., 743 847 ha LIZ.MLA pirmā kategorija ir noteikta, homogenizējot tādus mazāk labvēlīgus apvidus, kuros augsnes auglība ir virs 38 auglības ballēm.
\nVidējā augsnes auglība ir 39,7 balles.Otrā kategorija ietver pagastus, kuros augsnes auglība ir no 35 līdz 39 ballēm (ieskaitot 8 pagastus ar augstāku augsnes auglību, kuri ir izvietoti izklaidus un kuru apkārtnē ir citi pagasti ar šādu intervālu). Vidējā augsnes auglība šajā kategorijā ir 37,1 balles.Trešā kategorija ietver pagastus ar zemāko augsnes auglību ar augsnes auglību, kas ir zemāka par 31,4 auglības ballēm.Teritoriju izvietojums ir apskatāms 6.kartē, un teritoriju saraksts vietējo pašvaldību līmenī ir apskatāms 15.pielikumā.6.karte. Mazāk labvēlīgie apvidi Latvijā5.2.3.2. Apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzībā– potenciālās Natura2000 teritorijas– bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai lauku vidēPašreiz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (t.sk.
\nLIZ, meži, ūdeņi, infrastruktūrai un citiem mērķiem aizņemtās platības), kuras līdz šim ir aizsargājuši nacionālie tiesību akti, aptver 11,4% valsts teritorijas. Daudzām esošajām aizsargājamajām teritorijām ir izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāni, kuros nosaka administratīvos, dabas aizsardzības un citus pasākumus, kā arī teritorijas iedalījumu funkcionālajās zonās un šo zonu izmantošanu un apsaimniekošanu, saskaņojot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, nodrošinot teritorijas vērtības saglabāšanu un tās izveidošanas mērķu sasniegšanu. Aizsargājamo teritoriju izvietojumu skatīt 7.kartē.7.karte.
\nAizsargājamās dabas teritorijas Latvijā.Aizsargājamās dabas teritorijās atrodas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kurās ir paredzēti daži īpaši lauksaimnieciskās darbības aprobežojumi, tādi kā minerālmēslu un ķimikāliju lietošanas aizliegums, zemes transformācija citiem nolūkiem u.c. Kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes šajās teritorijās 2000. gadā bija aptuveni 87,7tūkstha, kas ir aptuveni 3,5% no kopējās LIZ valstī. Šajās teritorijās ir sastopami ES nozīmes biotopi un sugas, kuru uzturēšanā un saglabāšanā liela nozīme ir ekstensīvai lauksaimnieciskai darbībai. Šo vērtību uzturēšana ir apdraudēta, ja netiek turpināta lauksaimnieciskā darbība, bet izmaiņas lauksaimnieciskajā darbībā savukārt var apdraudēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šīs teritorijas ir nozīmīgas atpūtas industrijas un tūrisma attīstībai, jo ik gadus pieaug pieprasījums pēc lauku tūrisma pakalpojumiem tajās teritorijās, kurās kā mērķa objekts tiek izmantotas vēsturiskās ainavas vērtības.2002. gadā Ministru kabinets apstiprināja kritērijus22 Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanai Latvijā.
\nIr izveidots Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) saraksts iesniegšanai Komisijā apstiprināšanai. Visas potenciālās Natura 2000 vietas tiek apstiprinātas arī par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un iekļautas atbilstošajos MK noteikumos “Par dabas parkiem”, “Par dabas liegumiem” u.c. Komisija potenciālo Natura 2000 sarakstu izvērtēs boreālā reģiona kontekstā (t.i. ņemot vērā arī Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas atbilstošās teritorijas) līdz 2006. gadam, kas nozīmē, ka atzīto Natura 2000 vietu tīkls Latvijā būs izveidots tikai tad.Pašreiz pēc veiktās vietu inventarizācijas datiem apmēram 70% no nacionālajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir iekļautas potenciālo Natura 2000 vietu sarakstā, lai nodrošinātu ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzību.
\nParedzams, ka līdz 2006. gadam, kad Natura 2000 tīkls būs izveidots, šo platību īpatsvars var palielināties līdz 10%.Jebkurai paredzētajai darbībai, kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, ņemot vērā teritorijas aizsardzības mērķus un izvērtējot arī paredzēto darbību kopīgo ietekmi. Ja paredzētā darbība negatīvi ietekmē attiecīgo Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), to atļauj veikt tikai tādos gadījumos, kad šī darbība ir vienīgais risinājums nozīmīgu sabiedrības sociālo vai ekonomisko interešu apmierināšanai un tā ietver kompensējošu pasākumu nodrošināšanu Eiropas nozīmes dabas aizsargājamo teritoriju (Natura 2000) tīklam.Saskaņā ar Regulas Nr. 1257/1999 16.pantu par teritorijām, kurās ir īpaši aprobežojumi saimnieciskajai darbībai lauku vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkā, Latvijā tiek klasificētas visas teritorijas, kurās lauksaimniecisko darbību ierobežo esošie nacionālie tiesību akti par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas kārtību un kuras ir potenciālās Natura 2000 statusa ieguvējas.ES Putnu un Dzīvotņu direktīvu prasību saskaņošanas darbs Latvijā, tai skaitā, iespējamo Natura 2000 teritoriju saraksta izstrāde, tika veikta šādu projektu ietvaros–”Sugu un biotopu inventarizācija, aizsardzības plānu izstrāde un dabas aizsardzības struktūru attīstība Latvijā saistībā ar ES Putnu un Dzīvotņu direktīvu saskaņošanu” (1998.-2000.) (kurā tika izstrādāti kritēriji un metodoloģija teritoriju izvēlei) un “Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju sistēmas saskaņošana ar EMERALD un Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu” (2000-2003). Šo projektu gaitā potenciālajās Natura 2000 teritorijās tika veikta inventarizācija un sagatavots iespējamo Natura 2000 teritoriju saraksts.Inventarizācijas gaitā apkopotie dati tiks ievadīti atbilstoši ES formātam izveidotā Natura 2000 datubāzē, kas tiks pilnveidota un ietvers visas līdz 2003. gada beigām piedāvātās Natura 2000 teritorijas.
\nDatubāze ietvers informāciju par dzīvotnēm un sugām, to izplatību un prioritātēm, identificētajām ietekmēm/draudiem, teritoriju platību u.tml. Par iepriekšminēto atbildīgā iestāde ir Latvijas Vides aģentūra.Tā kā Dzīvotņu un Putnu direktīvas paredz pienākumu nodrošināt Natura 2000 teritoriju aizsardzību, Latvija ir nolēmusi noteikt jaunas Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) (iespējamās Natura 2000 teritorijas) un pievienot tās esošajām ĪADT. Priekšlikumi attiecībā uz jauno potenciālo ĪADT kategorijām tika balstīti uz attiecīgajās teritorijās konstatētajām sugām un dzīvotnēm. Tad attiecīgi tika definēts vispiemērotākais statuss, kurš nodrošinās sugu un dzīvotņu aizsardzību.Natura 2000 tīkla izveidošanu un uzturēšanu regulē šādi Latvijas Republikas normatīvie akti:– Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993., ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 20.12.2002.);– Ministru Kabineta noteikumi Nr. 199 “Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā” (28.05.2002.);– Vides ministra rīkojums Nr. 80 “Par Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumu” (06.05.2002.);– Vides ministra rīkojums Nr. 108 “Par Natura 2000 teritoriju izveidošanu” (04.04.2003.).Atbilstoši Latvijas nacionālajiem tiesību aktiem ĪADT ir jānosaka pirms pievienošanās. ĪADT saraksts ir iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā 2004. gada 1. aprīlī.
\nSaskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” potenciālo Natura 2000 teritoriju sarakstu apstiprinās Vides ministrs un to nosūtīs Komisijai pirms pievienošanās dienas. Datubāze tiks nosūtīta Komisijai pirms pievienošanās. Šo teritoriju karti skatīt 8. kartē. Pilnu šo teritoriju sarakstu skatīt 16. pielikumā.8. karte. Piedāvātās NATURA 2000 teritorijas Latvijāsarkanas– esošās aizsargājamās teritorijaszaļas– jaunās aizsargājamās teritorijasŠī plāna ietvaros veicamie pasākumi ir izstrādāti tādējādi, lai tiktu nodrošināts, ka Latvijas piedāvātās Natura 2000 teritorijas nekādā ziņā nepasliktinās vai netiek izpostītas šī plāna ietvaros veicamo pasākumu rezultātā.5.2.3.3. Īpaši jutīgās teritorijas statusa piešķiršana ūdens un augsnes aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiemLauksaimniecības noteču monitoringa pētījumi liecina, ka difūzā piesārņojuma noplūde no augsnēm ar intensīvo lauksaimniecību (aramzemes īpatsvars 80-90%) parasti ir apmēram divas reizes lielāka (1998. gadā 14,7 kg/ha Nkop. un 0,27 kg/ha Pkop.), nekā no ekstensīvi apsaimniekotajām lauksaimniecības platībām ar aramzemes īpatsvaru 4-10% (1998. gadā 8,6 kg/ha Nkop. un 0,14 kg/ha Pkop.).
\nUpju baseinu noteces sadalījuma dēļ Rīgas līcī nonāk vairāk nekā 70% kopējās difūzā piesārņojuma slodzes.Saskaņā ar Padomes direktīvu Nr. 91/676/oj/?locale=LV' target='_blank' id='tooltip' rel-text='Atvērt direktīvu'>91/676/EEK ir izdoti Latvijas Republikas Ministru Kabineta (LR MK) 2001. gada 18. decembra noteikumi Nr. 531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”. Noteikumi nosaka īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, un to robežas (turpmāk– īpaši jutīgā teritorija), kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību.Īpaši jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Bauskas, Jelgavas un Rīgas rajona administratīvās teritorijas robežas, izņemot Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežu (skatīt 10.karti). Šajos rajonos ir visauglīgākās un augkopības produkcijas ražošanā visintensīvāk izmantotās lauksaimniecības zemes (aptuveni 364tūkst.ha jeb 15% no valsts kopējās LIZ), kurās aramzemes īpatsvars LIZ sastāvā vidēji ir 87%. Šo teritoriju aramzemēs pastāv arī tāda problēma kā vēja erozija un lauku ainavas vienveidība jeb lieli vienveidīgi lauku masīvi, ko radusies 70-to– 80-to gadu periodā veiktās meliorācijas ietekmē. Šajās teritorijās saimnieko aptuveni 24tūkst.ha lauku saimniecību, kas ir aptuveni 14% no visām saimniecībām valstī.9.karte. Īpaši jutīgās teritorijas LatvijāĪpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtība tiek noteikta Zemkopības ministrijas izstrādātā rīcības programmā, kas paredz īpašus Labas lauksaimniecības prakses nosacījumus vai tās ievērošanu lauksaimnieciskajā darbībā.
\nMinistru kabinets 2004. gada 16. martā ir apstiprinājis Rīcības programmu un pieņēmis nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 531. Tie ir spēkā no 2004. gada 27. marta. Rīcības programmā nosaka atsevišķus obligātus pasākumus attiecībā uz:- laikposmu, kad ir aizliegta noteikta veida mēslošanas līdzekļu iestrādāšana augsnē;- kūtsmēslu krātuvju tilpumu;- ierobežojumiem mēslojuma iestrādāšanai augsnē, ievērojot labu lauksaimniecības praksi un ņemot vērā attiecīgo īpaši jutīgo teritoriju īpašības.Labas lauksaimniecības prakses/Rīcības programmas noteikumi ietver pasākumus, aizliegumus un ierobežojumus, kas ir obligāti lauksaimniekiem īpaši jutīgajās teritorijās, bet brīvprātīgi ievērojami lauksaimniekiem citās teritorijās. Īpaši jutīgo teritoriju statusa pārvērtēšana un piešķiršana notiek reizi četros gados.5.3.
\nSVID kopsavilkumsBalstoties uz Latvijas laukos un lauksaimniecības sektorā pastāvošo situāciju un attīstības tendenču izvērtējumu pēdējos gados, var secināt, ka pastāv šādas attīstību ierobežojošas problēmas (skatīt prioritārā secībā):- kritiski zems iedzīvotāju blīvums lauku teritorijā, kas turpina samazināties, apdraud lauku apdzīvotību un izsauc sociālās un ekonomiskās infrastruktūras sadārdzināšanos;- zema produktivitāte, efektivitāte un ienākumi lauksaimniecības ražošanā sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītām papildus izmaksām, sadrumstaloto ražošanu un novecojušo tehniku un tehnoloģiju;- pārāk zemi ienākumi, lai veiktu investīcijas un paaugstinātu labklājību lauku teritorijā;- nepietiekoša pieredze un zināšanas lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā uzņēmējdarbības attīstībā un biznesa vadībā;- lielākajā daļā lauku saimniecību ražošanā nav ievērotas vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas normas, kas ierobežo lauksaimnieku konkurētspēju vai arī izsauc lauksaimnieciskās ražošanas pārtraukšanu;- augsts bezdarbs un ierobežotas nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās darbības, tādēļ lauku iedzīvotāju ienākumu gūšana un Latvijas lauku ainavas uzturēšana ir ļoti saistīta ar lauksaimniecības ražošanu;- ES un vietējās nozīmes biotopu, lauku ainavas un LIZ degradācija, populāciju samazināšanās LIZ neizmantošanas rezultātā.
\nLIZ pārraudzības dati liecina, ka lauksaimniec. ražošanā netiek izmantoti 524 tūkst ha jeb 21,2% LIZ, krūmiem aizaugusi– 2,1%, nezālēm aizaugusi– 7,6% LIZEkonomiskā attīstībaStiprās pusesIespējas:Tīrā un pievilcīgā lauku vide ar skaisto ainavu un biotopu un savvaļas populāciju dažādību kalpo lauku tūrisma attīstībai LatvijāLauku tūrisma uzņēmumos naktsmītņu pieaugums pēdējos 3 gados 40%, gultas vietu skaits– 100 %Uz 1.1.2003. ap 700 darba vietu “Lauku ceļotāja” uzņēmumosLatvijā ražoto produktu realizācijas iespēju paplašināšanās saistībā ar pieeju ES tirgum,Ārvalstu tūristu vidū pieaugošs pieprasījums pēc dažādām atpūtas iespējām ekoloģiski tīrā, sakoptā un pieejamā lauku vidēModernu tehnoloģiju attīstība un pieejamība lauku vides iedzīvotājiemES atbalsts nodrošinās pieeju investīcijām lauksaimniecības un lauku vides attīstībai un līdz ar to lauku iedzīvotāju labklājības pieaugumam;Nepieciešams veicināt tūrisma uzņēmumu attīstību un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanos, īpaši ārvalstu tūristu piesaistīšanaiNepieciešamas sniegt atbalstu ražotājiem vides aizsardzības jomu sakārtošanai uzņēmumosNepieciešams veicināt mežu īpašniekus atjaunot izcirstās mežu platības un veicināt zemju īpašniekus apmežot neizmantoto LIZTīra un kvalitatīva vide, kas nodrošina ekoloģiski tīras produkcijas ražošanuSmago metālu sastāvs augsnē ir dabīgā fona līmenī2/3 mazo upju vērtējamas kā vāji piesārņotas, 1/5– kā tīras līdz vāji piesārņotasDzeramā ūdens kvalitāte ūdens ņemšanas avotos, izņemot dzelzs saturu, atbilst ES standartiemLabvēlīgi apstākļi meža nozarei, daudzveidīgi un atjaunojami meža resursiKopējā mežu platība ir 2,87 milj. ha,koksnes krājas pieaugums gadā ir 16,5 milj. m3.Ikgadējie mežizstrādes apjomi ir pieaudzis līdz 11 milj. m3.Meža nozare sastāda 40% no kopējā preču eksporta.Mežsaimniecībā un kokmateriālu sagatavošanā nodarbināti 23tūkst. cilv. (2001.)Vājās pusesDraudi:Klimatiskie apstākļi, aukstas ziemas, augsts nokrišņu/ mitruma daudzums, vēlas pavasara salnas un agras rudens salnas ierobežo un investīcijās un ražošanas izmaksās sadārdzina lauksaimniecības attīstību;94% no LIZ ir nepieciešama nosusināšana;Augšanas perioda ilgums 170-200 dienasZema produktivitāte, efektivitāte un ienākumi lauksaimniecības ražošanā sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītām papildus izmaksām, sadrumstaloto ražošanu un novecojušo tehnikuLielākajā daļā lauku saimniecību ražošanā nav ievērotas vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības normasAugsts bezdarba līmenis un ierobežotas nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās darbībasNepietiekoša pieredze un zināšanas lauksaimnieciskās un nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībā un biznesa vadībāNeprognozējamas sekas un maz ietekmējama reforma ES kopējā lauksaimniecības politikā, līdz ar to nav skaidri formulējama Latvijas lauku ekonomiskā attīstība nākotnē un novēršamas iespējamās negatīvās sekas;Sakarā ar ierobežotām iespējām kredītresursu piesaistīšanā, liels skaits pārstrādes uzņēmumu neatbildīs ES higiēnas prasībām, šie uzņēmumi, iespējams, būs spiesti pārtraukt darbību, kas palielinās bezdarba līmeni un samazinās vietējiem lauksaimniekiem stabilas saražotās produkcijas noieta iespējas un ienākumus.Nepieciešams kompensēt par agroklimatisko apstākļu izraisītajiem dabiski pastāvošajiem trūkumiem.Nepieciešams sniegt atbalstu lauku saimniecību struktūru uzlabošanai un papildus ienākumu avotu veidošanai.Nepieciešams sniegt atbalstu lauku saimniecībām dzīvnieku labturības, higiēnas, darba drošības, vides aizsardzības normu un produkcijas kvalitātes uzlabošanaiNepieciešams sniegt atbalstu ekonomisko aktivitāšu attīstīšanai ārpus lauksaimniecībasNepieciešamas veicināt lauku iedzīvotājus dažādu zināšanu apgūšanā un biznesa uzsākšanāNepieciešams atbalstīt daļēji naturālās saimniecības nolūkā, lai sekmētu to ekonomisko dzīvotspēju lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko produktu ražošanāSalīdzinoši zema augsnes auglība, augsts augsnes skābums, augsnes erozija, augsts īpatsvars no kopējās LIZ platības ir atkarīgs no meliorācijas sistēmu darbības;40 % no LIZ pHkcl ir zemāks par 5,519% tīrumu ir pakļauti erozijaividējā graudaugu ražība valstī svārstās ap 1,5–2,2 cnt/ha (ES- 4,7 cnt/ha),Augkopības produkcijas ražošanai visauglīgākās augsnes Latvijā atrodas pret nitrātiem īpaši jutīgās teritorijās, kur lauksaimnieciskajā darbībā ir jāveic īpaši pasākumi vides aizsardzībai, teritorijās pastāv augsnes vēja erozijas problēma, un tās lauku ainavu veido lieli vienveidīgi lauku masīvi;7% no kopējā LIZ Latvijā ir auglīgas augsnes un tās atrodas nitrātu zonā, vidējās graudaugu ražības ir no 2,5- 4 cnt/ha.Nitrātu zonas pagastu vidējais aramzemes īpatsvars LIZ ir 80-97%Nepietiekošās zināšanas par mežsaimniecību kavē privāto mežu īpašnieku racionāli izmantot meža resursusValstij pieder 51,1% mežu īpašuma, no pārējiem mežu īpašumiem–45% atrodas privāto meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju pārziņā un 3,9% apsaimnieko pašvaldības.No kopējās izkoptās jaunaudžu platības 89% kopšanas ir veikta valsts mežos, un tikai 11%–pārējos mežos, kas ir tikai 6% no nepieciešamības.Meža īpašnieku konsultāciju skaits 2002. gadā bija 54697 jeb par 10% vairāk nekā 2001. gadā.Finansiālo resursu trūkums (investīcijām)2001.gadā nefinansu investīcijas lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā bija 21milj.latu jeb 11,3% no šis nozares kopējās pievienotās vērtības.Sadrumstalota ražošana, sīksaimniecību lielā nozīme lauksaimniecības produkcijas ražošanā, liels saimniecību skaits, kuras neražo produkciju pārdošanai;59,8% saimniecību neražo lauksaimniecības produkciju pārdošanai, un tikai 6,5% saimniecību pārdod vairāk nekā 75% saražotās lauks.prod.Viena ekonomiski aktīva saimniecība apsaimnieko vidēji 13ha LIZ94,2% no visām saimniecībām ar slaucamajām govīm tur 1-5 govis, tas ir 61,7% no kopējā govju skaitaZema ražošanas efektivitāte, novecojusi tehnoloģija, tehnika un higiēnas, darba drošības un labturības prasībām neatbilstošas ražošanas ēkas;86,6% no visām lopu un putnu kūtīm ir kopējās kūtisTikai 19,1-20,9% no visām kūtīm ir celtas pēc 1980. gada, 3,1-3,3%– pēc 1995. gadaSpecializēto kūtu īpatsvars, kas rekonstruētas pēc 1995. gada, ir no 1,4% (putnu kūtis) līdz 3,7% (aitu kūtis).48% saimniecību ūdensapgāde ir no akām, kas nav apgādātas ar sūkņiem.58,9% saimniecību nav kanalizācijas.93% saimniecību izmanto 220V elektrības tīkluVāji attīstīta lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un pārtikas ražošanas un realizācijas ķēde un sadarbība starp iesaistītajiem, finansiālo līdzekļu trūkums sadarbības uzsākšanai starp lauksaimniekiemSubsīdijas piešķirtas 32 kooperatīvām sabiedrībām.Vidējais biedru skaits 112Vidējais sabiedrības neto apgrozījums- 200tūkst.
\nLsVājas un vienveidīgas darba prasmes un iemaņas, īpaši noieta tirgus meklēšanā, mārketingā, lēni pieaug prasmes un pieredze konkurētspējīga uzņēmuma vadībā;5920 jeb 4,2% saimniecību vadītāju ar augstāko, 24181 jeb 17,2%– ar profesionālo lauksaimniecisko un 98582 jeb 70%– tikai ar praktisko pieredziMaz ekonomisko alternatīvu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībai, ideju un pieredzes trūkums ar nelauksaimniecisko darbību saistītu aktivitāšu attīstībai laukos;Sociālā attīstība un infrastruktūraStiprās pusesIespējasPieaugoša lauku iedzīvotāju vēlme apgūt dažādas papildus prasmes un zināšanas gan lauksaimniecībā, gan nelauksaimnieciskajā uzņēmējdarbībā2002. gadā LLKC Tālākizglītības nodaļas kursos 585 dienu apjomā kopējais klausītāju skaits bija 4974 cilvēki.ES atbalsts nodrošinās pieeju investīcijām lauksaimniecības un lauku vides attīstībai un līdz ar to lauku iedzīvotāju labklājības pieaugumamNepieciešams paaugstināt konsultāciju dienestu kapacitāti un pakalpojumu kvalitātiNepieciešams ieviest atbalsta mehānismu ar dažādiem atbalsta instrumentiem, kas veicinātu lauku apdzīvotības uzturēšanu un nodrošinātu labklājības līmeņa pieaugumu, kā arī veicinātu attīstīt dažādu ekonomisko aktivitāšu attīstībuReģionāli decentralizēta konsultāciju pakalpojumu un izglītības sistēma lauksaimniecības zināšanu apgūšanai un uzlabošanai;37 profesionālās izglītības iestādes, kurās 2002. gadā 13286 izglītojamie apgūst 80 profesijas;“Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs” 26 reģionālie konsultāciju biroji pieaugušo izglītībai un konsultācijāmPakāpeniski paplašinās konsultatīvais tīkls, un pieaug tā kapacitāte iedzīvotāju ekonomisko zināšanu paaugstināšanai, uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstīšanai, informēšanas nodrošināšanai;2002. gadā LLKC lauksaimniecības konsultantu sertifikātus saņēmuši 63 augkopji, 43 lopkopji, 53 ekonomisti, 131 grāmatvedis.Vājās pusesDraudiIedzīvotāju novecošana– jaunu un ekonomiski aktīvu iedzīvotāju migrācija no laukiemPensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars lauku teritorijā ir 22,4%Kritiski zems iedzīvotāju blīvums lauku teritorijā, kas turpina samazinātiesIedzīvotāju ienākumu gūšana un Latvijas lauku ainavas uzturēšanas ir ļoti saistīta ar lauksaimniecības ražošanuZemi ienākumi un labklājība lauku teritorijāLauku iedzīvotāju zināšanu un prasmju trūkuma dēļ gan nacionālais, gan ES līdzfinansētais atbalsts var netikt pilnībā apgūts vai arī izmantots neefektīvi;Nepieciešams sekmēt jaunus lauksaimniekus pārņemt lauku saimniecības, vienlaicīgi nodrošinot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas saimniecības atdevējiemLauku iedzīvotāju ienākumi un labklājība ir zemāka kā pilsētnieku, kas rada krasas atšķirības labklājības līmeņos un cilvēku noslāņošanosLauku mājsaimniecību ienākumi ir tikai 75,3% no valstī vidējā mājsaimniecību ienākuma līmeņaLauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju bruto ieņēmumi ir 77,3% no vidējā ieņēmumu līmeņa valstīAugsts bezdarbs, maz iespēju atrast darbu nelauksaimnieciskajā sektorā, tādēļ lielas daļas lauku iedzīvotāju ienākumu/iztikas gūšana atkarīga no naturālās saimniekošanasReģistrētā bezdarba līmenis 2002. g. 1. jūn. republikas nozīmes pilsētās bija no 4,8% līdz 13,8%, bet rajonos– no 5,8% līdz 27,7%Lauksaimniecības produkcijas ražošanā (t.sk. pašu vajadzībām) ir iesaistīti 265tūkst. iedzīvotājiPilnas slodzes nodarbinātie lauksaimniecībā un medniecībā ir 120tūkst.Liels mazapdzīvotu teritoriju īpatsvars un pieaugošā cilvēku migrācija uz pilsētāmIedzīvotāju blīvums vidēji pagastos ir 11,7iedz./km2Vāji attīstīta IT laukos, neapmierinoša sakaru pakalpojumu kvalitāte47,7% lauku saimniecību nav telefonu sakaru un tikai 2,4% saimniecību ir datori un 0,5%– internets.Ekonomiskās un sociālās infrastruktūras kvalitātes nodrošinājums ir salīdzinoši sliktā kvalitātē5.4.
\nIepriekšējā programmēšanas perioda rezultāti un ietekmeLatvijai kā ES kandidātvalstij līdz šim ir bijusi iespēja izmantot ES pirmsstrukturālos fondus lauku un lauksaimniecības attīstības veicināšanai SAPARD programmas ietvaros. (skat. 5.2.2.nodaļu) Tā kā SAPARD programma tika apstiprināta 2000. gada beigās un maksājumu aģentūra– Lauku atbalsta dienests (arī nacionālo atbalsta shēmu apsaimniekotājs)– tika akreditēta tikai 2001. gada beigās, finansiālā atbalsta pieejamība projektu realizēšanai ir tikai divus gadus. Nepārtraukti vērtējot un analizējot programmas īstenošanas procesu, Zemkopības ministrija saskaņā ar izveidoto programmas Uzraudzības komiteju (UK) ir veikusi dažādus programmas uzlabojumus un precizējumus šajā periodā.
\nTas ievērojami ir paaugstinājis ES atbalsta izmantošanas efektivitāti un devis lielākus ieguldījumus lauku, īpaši lauksaimniecības attīstībā. Pakāpeniski iegūtā pieredze ļāva novērst nepilnības programmas nosacījumos un racionalizēt atbalsta administrēšanas, kontroles un uzraudzības procedūras, kā arī paplašināt atbalsta saņēmēju loku, savukārt atbalsta saņēmējiem pieauga izpratne par ES līdzfinansētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, īpaši par sagatavojamās dokumentācijas kvalitāti, projektu īstenošanas precizitāti. SAPARD programma ir devusi lielu ieguldījumu sabiedrības informētībā par ES līdzfinansēšanas principiem un prasībām. Diemžēl ir vērojamas arī nepilnības programmas realizācijas gaitā, bet to novēršana nav atkarīga no izmaiņām SAPARD programmas nosacījumos.
\nBūtiskākā problēma, kas ierobežo programmas izmantošanas iespējas, ir lauku uzņēmēju nepietiekošais finansiālo līdzekļu apjoms kapitālieguldījumos salīdzinoši lielu projektu realizēšanai SAPARD ietvaros, tādiem kā Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu lauksaimniecības ražošanas ēku rekonstrukcija vai mēslu krātuvju būvniecība u.tml. Neskatoties uz to, ka bankas ir labvēlīgas attiecībā uz SAPARD projektu kreditēšanu, pārsvarā tie ir kredīti tehnikas modernizēšanai vai saimniecības ekonomikas aktivitāšu dažādošanas projektiem. Pamatojums tam ir finansējuma ziņā nelieli un mazāk riskanti kredīti un sakarā ar atbalsta maksājuma līdz 50% no attaisnotajiem izdevumiem kredītu atmaksa ir ļoti ātra un droša.
\nLai daļēji risinātu problēmu un veicinātu uzņēmējus realizēt kapitālieguldījumos lielākus investīciju projektus, ar Zemkopības ministrijas atbalstu ir izveidots kredītu garantēšanas mehānisms tiem lauksaimniekiem, kuriem kredītgarantijas ir nepietiekošas. Taču arī tas ir nepietiekoši, jo bankas nelabprāt izvēlas izsniegt ilgtermiņa kredītus lieliem projektiem lauksaimniecības nozarē, kur ieņēmumi ir salīdzinoši zemi.SAPARD programmas ietvaros Latvija ir ieguvusi ievērojamu pieredzi attiecībā uz pasākumiem, kuri pēcpievienošanās periodā tiks finansēti no ELVGF Vadības daļas. Šiem pasākumiem ir izveidots Latvijas situācijai atbilstošs īstenošanas mehānisms. Daudzas rekomendācijas, kas minētas Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta programmas SAPARD Vidēja termiņa novērtējumā, ir ņemtas vērā, izstrādājot saskaņā ar Vienoto programmdokumentu ieviešamos pasākumus.
\nDaži no svarīgākajiem ir:- birokrātijas samazināšana, kas atvieglotu iesniegšanas kārtību kā arī ļautu mazākiem uzņēmumiem iegūt finansējumu;- lielāka uzmanība pievēršama lauku attīstībai nevis tikai lauksaimniecībai, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu pasākumu izvēli.Liels SAPARD programmas trūkums bija nespēja ieviest nevienu no agrovides pasākumiem. Ņemot vērā šo mērķu administrēšanas sarežģītību, SAPARD nav pietiekamā mērā kalpojis par administrēšanas mācību līdzekli Latvijā. Tomēr, atsevišķi sagatavošanās darbi ir veikti, sagatavojot bioloģiski vērtīgo zālāju kartes, kas tiek izmantotas arī līdzīgu pasākumu administrēšanā saskaņā ar šo plānu. Tādējādi šie pasākumi ir nedaudz guvuši labumu no veiktajiem pētījumiem SAPARD vidēja termiņa novērtējuma ietvaros.
\nTomēr viens no secinājumiem ir ieteikums palielināt kompensāciju līmeņus, jo tas varētu izraisīt nelielu SAPARD ietvaros atbalstīto lauksaimnieku interesi.Turklāt trīs saskaņā ar šo plānu ieviešamie pasākumi ir jauni un tiek plānoti tikai jaunajās dalībvalstīs. Tādējādi atbilstošas pieredzes attiecībā uz šiem pasākumiem nav pat Eiropas līmenī. Tādēļ, lai Latvija kā jaunā ES dalībvalsts īstenotu arī šīs daļas finansētos pasākumus, Latvijā ir jāizveido jauni pasākumu īstenošanas mehānismi vai esošās nacionālās atbalsta shēmas jāpiemēro ES nosacījumiem. Tabulā ir redzami visi iespējamie ELVGF un Komisijas papildus piedāvātie līdzfinansētie lauku attīstības pasākumi, līdz šim eksistējoša un izmantojama pieredze katra ELVGF pasākuma īstenošanai.ELVGF līdzfinansētie un Komisijas papildus piedāvātie lauku attīstības pasākumiLatvijas pieredze ES līdzfinansēto pasākumu īstenošanāInvestīcijas lauksaimniecības uzņēmumosPilnveidot jau īstenoto SAPARD pasākumu 1.1. “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”Atbalsts jaunajiem zemniekiemNav, ir jāizveidoApmācības un konsultācijasPrecizēt un papildināt SAPARD pavadošo pasākumu 1. “Apmācības”, kā arī var izmantot nacionālās atbalsta shēmas “Izglītība, Zinātne un informācijas izplatīšana” īstenošanas mehānismuPriekšlaicīgā pensionēšanāsNav, ir jāizveidoMazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkāNav, taču veidojot var izmantot nacionālās atbalsta shēmas ”Atbalsts Augkopības attīstībai: tiešie maksājumi par sējumu platībām” īstenošanas mehānismuStandartu sasniegšanaNav, ir jāizveido no jaunaAgrovide: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstībaPilnveidojot un vienkāršojot, izmantot nacionālās atbalsta shēmas ”Atbalsts Bioloģiskai lauksaimniecībai” īstenošanas mehānismuAgrovide: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājosPrecizēt un papildināt SAPARD pasākumu 5.2. “Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana”Agrovide: Buferjoslu ierīkošanaPrecizēt un papildināt SAPARD pasākumu 5.3. “Lauksaimniecības noteces samazināšana”Agrovide: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanaPilnveidojot, izmantot nacionālās atbalsta shēmas ”Atbalsts Lopkopības attīstībai” īstenošanas mehānismuLauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanaPilnveidot jau īstenoto SAPARD pasākumu 2.1. “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un marketinga pilnveidošana”;Mežsaimniecības attīstībaPilnveidot jau īstenoto SAPARD pasākumu 1.2. “Lauksaimniecības zemju apmežošana”;Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšanaPrecizēt un papildināt SAPARD pasākumu 3.1. “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus”Vietējo rīcību attīstība (LEADER+ veida pasākums)Pilnveidot un paplašināt atbilstoši pasākuma mērķiem nacionālās atbalsta programmas “Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma” ieviesto īstenošanas principuAtbalsts ražotāju grupāmPilnveidot un paplašināt atbilstoši pasākuma mērķiem nacionālās atbalsta shēmas “Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalsts” īstenošanas mehānismuAtbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijaiNav, ir jāizveidoTehniskā palīdzībaPrecizēt un papildināt SAPARD pavadošo pasākumu “Tehniskā palīdzība”Vienotais platības maksājumsPilnveidojot var izmantot nacionālās atbalsta shēmas “Atbalsts Augkopības attīstībai: tiešie maksājumi par sējumu platībām” īstenošanas mehānismu
\nSaskaņā ar Eiropas Kopienas līguma 33. pantu KLP mērķi ir:- paaugstināt lauksaimniecības produktivitāti, nodrošinot tehnisko progresu, racionālu lauksaimniecības produkcijas attīstību un optimālu ražošanas faktoru, īpaši darbaspēka, izlietojumu;- nodrošināt atbilstošu dzīves standartu lauku iedzīvotājiem, palielinot ienākumu līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem;- stabilizēt tirgu;- nodrošināt produkcijas pieejamību;- nodrošināt patērētājiem produkciju par saprātīgām cenām.Komisijas Vadlīniju 2000.-2006. gada programmēšanas periodam 3. daļā “Pilsētu un lauku attīstība un to ieguldījums līdzsvarotā teritoriju attīstībā” definē šādas prioritātes:- spēcīgāku lauksaimniecības sektoru;- lauku teritoriju konkurētspējas uzlabošana;- vides un Eiropas kultūras mantojuma uzturēšana.Nacionālā politika nosaka Lauku attīstības programmā definētos ilgtermiņa stratēģiskos mērķus (skat. 5.2.1nodaļu), un Plāna īstenošanas stratēģija ir veidota saskaņā ar Nacionālajā attīstības plānā noteiktiem valsts attīstības ilgtermiņa mērķiem:- ES vidējā IKP uz iedzīvotāju līmeņa sasniegšana;- vienmērīga valsts teritorijas attīstība;- Latvijas tautsaimniecības pārveidošana par zināšanu ekonomiku.Balstoties uz Latvijas lauku attīstības politikā noteiktajiem ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem (skat. 5.2.1.nodaļu) un 5.3. nodaļā noteiktām lauku teritorijā pastāvošajām attīstības problēmām un iespējām, galveno problēmu risināšanai un attīstības iespēju izmantošanai 2004.-2006. gadu periodā tiek noteiktas 6 stratēģiski nozīmīgās finansiālā atbalsta plānošanas jomas, kas ir pamats gan nacionālo, gan ES līdzfinansēto lauku attīstības pasākumu izvēlei, Plāna prioritāšu un mērķu, sasniedzamo rezultātu un finansējuma apjoma noteikšanai.
\nTās ir:- lauku ekonomikas dažādošana;- lauku saimniecību struktūru uzlabošana;- dzīvnieku labturības, higiēnas un produkcijas kvalitātes uzlabošana;- produktu kvalitātes uzlabošana un noieta paplašināšanās;- bioloģiskās daudzveidības uzturēšana un lauku ainavas uzlabošana un vides aizsardzība un lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšana;- lauku apdzīvotības saglabāšana, tā ir horizontālā joma.Par finansiālā atbalsta plānošanas jomām uzskatāmas lauku ekonomikas dažādošana, lauku saimniecību struktūras uzlabošana un bioloģiski daudzveidīgas vides saglabāšana un lauku ainavas uzlabošana, kas kopā ar pārējām spēj nodrošināt horizontālās jomas– lauku apdzīvotības– saglabāšanos (skat. 21.tabulu).2004.- 2006.periodā nacionālā budžeta finansēto pasākumu īstenošanas mehānismi ir noteikti nacionālā atbalsta programmās.
\nES līdzfinansēto lauku attīstības pasākumu īstenošanas mehānismi ir noteikti divos stratēģiski nozīmīgos dokumentos– Plānā un Vienotajā programmdokumentā.Vienotais programmdokuments (VPD) ir programmēšanas dokuments ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai 2004.-2006. gadā, un tajā ietverta Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kam novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Latvija saņems finansējumu no visiem 4 ES struktūrfondiem- Eiropas Reģionālās attīstības fonda; Eiropas Sociālā fonda; Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda; Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta.Saskaņā ar struktūrfondu Vademecum un Programmēšanas vadlīniju 2000.– 2006. gadam prasībām Programmdokumentā ir izvirzīti šādi vidēja termiņa mērķi:- nodarbinātības un konkurētspējas veicināšana;- cilvēkresursu attīstīšana;- infrastruktūras attīstīšana.Laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam Latvijai būs pieejami 554,2 milj.
\nEUR struktūrfondu līdzekļi. Ministru kabineta apstiprinātās prioritātes finansiālā atbalsta izmantošanai ir :1. prioritāte. Līdzsvarotas attīstības veicināšana;2. prioritāte. Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana;3. prioritāte. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;4. prioritāte. Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana;5. prioritāte. Tehniskā palīdzība.Katra no prioritātēm ietver dažādus atbalsta pasākumus, kuru īstenošana tiešā un netiešā veidā ietekmēs lauku teritorijas attīstību. Pasākumu īstenošanā ir paredzēta cieša savstarpējā institucionāla koordinācija, kas nodrošina finansiālā atbalsta papildinātības un koncentrācijas principa ievērošanu.6.2. Stratēģija, prioritātes un mērķi Latvijas Lauku attīstības plāna īstenošanā6.2.1.
\nLatvijas Lauku attīstības plāna prioritātes, mērķi un īstenošanas principiPlāna prioritāšu definēšanā ir ievēroti šādi faktori:– Nacionālā politikā definētie stratēģiskie mērķi, Latvijas lauku sabiedrībā apzinātās un nacionālajā attīstības politikā noteiktās lauku un lauksaimniecības attīstības prioritātes/mērķi;– lauku pašreizējās situācijas analīze, SVID analīze, lauku un lauksaimniecības attīstības politikā īstenoto pasākumu efektivitātes vērtējums, problēmas un lauku attīstības iespējas (skat. 5.3.nodaļu) un finansiālā atbalsta plānošanas jomas 2004.-2006. periodā;– Latvijas Vienotajā programmdokumentā 2004-2006 noteiktie mērķi un prioritātes, īpaši 4.prioritāte “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana”, un tajās iekļautie attīstības pasākumi, kuru īstenošanai ir iespējams 2004.-2006. gada periodā piesaistīt ES līdzfinansējumu;– ES lauku attīstības un lauksaimniecības atbalsta politikas mērķi un īstenošanas principi, kā arī iespējamās izmaiņas tajos;– piešķirtais ES un Latvijas kopējais finansējuma apjoms pasākumu īstenošanai saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 1257/1999 un Komisijas Regulu Nr. 817/2004, Latvijas un ES sarunu procesā panāktā vienošanās par pasākumu īstenošanas galvenajiem principiem;– veiktie aprēķini, lai prognozētu tiešo maksājumu, tirgus cenu atbalsta un lauku attīstības pasākumu iespējamo ietekmi uz lauksaimniecības sektoru un lauku attīstību kopumā;– SAPARD programmas īstenošanas laikā uzņemtās saistības par atbalsta maksāšanu;– lauku attīstībai daļēji jābalstās uz nelauksaimniecisko darbību un pakalpojumiem tā, lai novērstu ekonomiskās un sociālās lejupslīdes un iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci laukos;– jāatbalsta pasākumi, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm;– konsultāciju rezultāti darbā ar dažādiem sociālajiem partneriem.Pamatojoties uz iepriekš minēto, valdība izvirza šādas prioritātes Plāna īstenošanā:1. prioritāte– efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība.Prioritātes darbības mērķis ir atbalstīt projektus, kuri, ilgstoši izmantojot visus lauku teritorijā pieejamos resursus, sekmēs efektīvas un elastīgas saimnieciskās darbības attīstību visā lauku teritorijā un nodrošinās lauku iedzīvotāju ekonomiskās labklājības pieaugumu.2.prioritāte – bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana.Prioritātes darbības mērķis ir atbalstīt pasākumus ilgtspējīgas lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai, tādejādi uzturot bioloģiski daudzveidīgas vides un sakoptas ainavas kvalitāti, veicinot lauku apdzīvotības saglabāšanos.Plāna izstrādē un tā īstenošanā tiek ievēroti šādi principi:- īstenošanas atbilstība starptautiskām un nacionāli izvirzītajām normām, īpaši ES vides politikā;- Plāna īstenošanai paredzētā finansējuma ierobežotība, kas nosaka to, ka:– pasākumu īstenošanas rezultātiem ir jāsekmē Latvijas lauku politikā izvirzīto mērķu sasniegšana;– īstenojamos pasākumus nav iespējams finansēt no citiem avotiem vai īstenot citādi;– šī plāna ietvaros līdzfinansētajiem pasākumiem ir jādod papildu stimuls lauku attīstības pasākumiem, kas tiek finansēti saskaņā ar Vienotajā programmdokumentā un nacionālajā politikā noteiktiem atbalsta pasākumiem 2004.-2006. gadam;– pasākumu īstenošanas lietderība tiek ekonomiski izvērtēta;– pasākumu īstenošana dos ieguldījumu vairāk nekā viena stratēģiskā mērķa un programmdokumenta “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.– 2006.gadam” (turpmāk– LAP) prioritātes sasniegšanai;- īstenošanā tiek ņemti vērā citi ES izmantotie instrumenti;- pasākumi tiek koncentrēti vietējo jautājumu risināšanai.21.tabula.
\nStratēģiskās atbalsta plānošanas jomas saistībā ar SVID analīzē konstatētām galvenajām problēmām un attīstības iespējām lauku teritorijā.Atbalsta piešķiršanas stratēģiskās jomasLauku saimniecību struktūru uzlabošanaProduktu kvalitātes uzlabošana un noieta paplašināšanāsLauku ekonomikas dažādošanaDzīvnieku labturības, higiēnas un produkcijas kvalitātes uzlabošana un vides aizsardzībaLauku apdzīvotības saglabāšanaBioloģiskās daudzveidības uzturēšana un lauku ainavas uzlabošana, vides aizsardzība un lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanaAtbalsta ietekme uz problēmas risināšanuGalveno problēmu risināšanaZemi ienākumi, lai veiktu investīcijas un paaugstinātu labklājību lauku teritorijā22222212Zema produktivitāte, efektivitāte un ienākumi lauksaimniecības ražošanā sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītām papildus izmaksām, sadrumstaloto ražošanu, novecojušo tehniku un tehnoloģiju212229Lielākajā daļā lauku saimniecību ražošanā nav ievērotas vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības normas, kas ierobežo lauksaimnieku konkurētspēju vai arī nodrošina lauksaimnieciskās ražošanas pārtraukšanu2222210Augsts bezdarbs un ierobežotas nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās darbības, tādēļ lauku iedzīvotāju ienākumu gūšana un Latvijas lauku ainavas uzturēšana ir ļoti saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu22228ES un vietējās nozīmes biotopu, lauku ainavas un LIZ degradācija, populāciju samazināšanās LIZ neizmantošanas rezultātā12227Nepietiekoša pieredze un zināšanas lauksaimnieciskās un nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībā un biznesa vadībā1111217Kritiski zems iedzīvotāju blīvums lauku teritorijā, kas turpina samazināties, apdraud lauku apdzīvotību un ietekmē sociālās un ekonomiskās infrastruktūras sadārdzināšanos1225Stipro pušu un iespēju izmantošanaiPieaugoša interese starp lauksaimniekiem bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā22222210Tīra un kvalitatīva vide, kas nodrošina ekoloģiski tīras produkcijas ražošanu22222210Pieaugoša lauku iedzīvotāju vēlme apgūt dažādas papildus prasmes un zināšanas gan lauksaimniecībā, gan nelauksaimnieciskajā uzņēmējdarbībā22222210Tīrā un pievilcīgā lauku vide ar skaisto ainavu, biotopu un savvaļas populāciju dažādību kalpo lauku tūrisma attīstībai Latvijā121228Reģionāli decentralizēta konsultāciju pakalpojumu un izglītības sistēma iedzīvotāju ekonomisko zināšanu paaugstināšanai uzņēmējdarbībā un konsultāciju pieejamībā211127Labvēlīgi apstākļi meža nozarei, daudzveidīgi un atjaunojami meža resursi2226Stratēģiski nozīmīgās atbalsta piešķiršanas jomas201322152619115Lauku attīstības plāna prioritātes1.prioritāte– Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība2.prioritāte– Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšanaVienotā Programmdokumenta prioritāte4.prioritāte– Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšanaBalstoties uz kopsakarībām starp galvenajām problēmām/iespējām un 2004.-2006. periodā noteiktām finansiālā atbalsta plānošanas jomām, Plāna īstenošanas mērķi 2004.-2006. gada periodam ir:- uzturēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgās teritorijās, tādējādi saglabājot apdzīvotību un lauku vides kvalitātes (t.sk. ainavas, biotopu un populāciju dažādību);- paaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt to ienākumu palielināšanos;- palielināt nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās ražošanas;- uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas procesa kvalitāti un atbilstību standartiem;- veicināt videi draudzīgu saimniecisko darbību, nodrošinot Latvijai raksturīgo ainavu un vidē dzīvojošās savvaļas populāciju saglabāšanu;- uzlabot lauksaimniecības produktu pirmapstrādes kvalitāti un produktu mārketingu.Katrs no mērķiem iekļaujas kādā vai abās Plāna prioritātēs, kas nodrošina arī Vienotā Programmdokumenta 4.prioritātes– Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana- īstenošanu (turpmāk skat. 22.tabulu).6.2.2.
\nPasākumi un to īstenošanas mērķiBalstoties uz Plāna prioritātēm, mērķiem un atbalsta plānošanas jomām un veiktās sabiedrības aptaujas rezultātiem, valdība kopā ar sadarbības partneriem īstenošanai izvēlējās ELVGF līdzfinansētos lauku attīstības pasākumus, kuriem var būt vislielākā nozīme un ietekme lauku problēmu risināšanā un attīstības sekmēšanā.Prioritātes ietver gan Regulā Nr. 1257/1999 (1.-9.nodaļa) noteiktos un papildus ES piedāvātos, gan cita līmeņa lauku attīstības pasākumus, kuri īstenojami Latvijas lauku teritorijā ar Lauku attīstības plānā, Vienotās programmdokumentā (Programmu papildinājumā) un nacionālajā politikā noteiktajiem pasākumu īstenošanas mehānismiem.Plāna 5.pielikumā 44.tabulā ir parādīta Lauku attīstības plānā un Vienotā Programmdokumentā definēto lauku attīstības mērķu hierarhija un savstarpējā saistība.6.2.2.1. 1.prioritāte– “Efektīvas, elastīgas un resursus ilgstoši izmantojošas lauku ekonomikas attīstība”Prioritātes darbības mērķis ir atbalstīt projektus, kuri, ilgtspējīgi izmantojot visus lauku teritorijā pieejamos resursus, sekmēs efektīvas un elastīgas saimnieciskās darbības attīstību visā lauku teritorijā un nodrošinās lauku iedzīvotāju ekonomiskās labklājības pieaugumu.6.2.2.1.1.
\nPasākumi Lauku attīstības plāna ietvaros (ELVGF, Garantijas daļas līdzfinansējums)Standartu sasniegšana (Regula Nr. 1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1783/2003 par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (turpmāk– Regula Nr. 1783/2003), 21a. pants)Pasākuma mērķis ir veicināt ES standartu sasniegšanu vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības jomās lauku saimniecībās.Priekšlaicīgā pensionēšanās (Regula Nr. 1257/1999, 10. pants)Pasākuma mērķis ir veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu, kā arī iesaistot jaunus un/vai ekonomiski aktīvus cilvēkus;Atbalsts ražotāju grupāmPasākuma mērķis ir veicināt ražotāju grupu veidošanos, to efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un mārketinga procesa nodrošināšanā (t.sk. jaunu noieta tirgu apgūšanā) un saražotās produkcijas nodrošināšana pietiekošā apjomā tirgū pēc vienota kvalitātes standarta.Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai (Komisijas 2004. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 141/2004, ar ko paredz noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai attiecībā uz lauku attīstības pārejas posma pasākumiem, kuri piemērojami Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā, 2. pants)Pasākuma mērķis ir veicināt daļēji naturālās saimniecības restrukturizēt darbību un attīstīt komerciāli dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību ;6.2.2.1.2.
\nPasākumi Vienotā programmdokumenta ietvaros (ELVGF, Vadības daļas līdzfinansējums)Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos (Regula Nr. 1257/1999, 4.pants).Pasākuma mērķis ir uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti un sekmēt komerciālu un konkurētspējīgu saimniecību attīstību, lai pieaugtu saimniecību ienākumu līmenis un lauksaimnieku ekonomiskā un sociālā labklājība.Atbalsts jaunajiem zemniekiem (Regula Nr. 1257/1999, 8.pants).Pasākuma mērķis ir veicināt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē.Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana (Regula Nr. 1257/1999, 25.pants).Pasākuma mērķis ir sekmēt lauksaimniecības produktu pārstrādes produkcijas konkurētspējas palielināšanu iekšējā un ārējā tirgū un nodrošināt produkcijas noieta iespēju attīstību un paplašināšanu.Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana (Regula Nr. 1257/1999, 33.pants).Ar zemes uzlabošanu saistītās aktivitātes ir paredzētas, lai mazinātu dabisko un klimatisko apstākļu negatīvo ietekmi uz lauku saimniecībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecībā izmantojamās zemes ražīgumu un auglību un lai nodrošinātu apstākļus konkurētspējīgu preču ražošanai.Ar lauksaimniecisko darbību un lauksaimniecībai tuvu darbību dažādošanu saistītās aktivitātes, kā ar amatniecības un lauku tūrisma attīstību saistītās aktivitātes ir paredzētas, lai veicinātu ilgtspējīgas nodarbinātības iespējas lauku teritorijās, uzlabojot patreizējās, radot jaunas un daudzveidīgas nodarbinātības iespējas.Ar lauku ainavas saglabāšanu saistītās aktivitātes ir paredzētas, lai veicinātu tradicionālās atklātās lauku ainavas saglabāšanu un novēstu Latvijai raksturīgo ekosistēmu degradāciju.Ar saimniecību konsultēšanu un paplašināšanu saistītās darbības ir paredzētas, lai paaugstinātu lauksaimnieku un mežu īpašnieku spēju izmantot augstas kvalitātes konsultāciju pakalpojumus, kas paaugstina saimniecību konkurētspēju.Mežsaimniecības attīstība (Regula Nr. 1257/1999, 30.pants).Pasākuma mērķis ir sekmēt ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību, meža resursu kvalitātes uzlabošanu, mežsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanu, vides aizsardzības uzlabošanu un meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+” veida pasākums).Pasākuma mērķis ir atbalstīt lauku kopienas pārmaiņu procesā un veicināt to iespējami vispusīgu sadarbību.Apmācības (Regula Nr. 1257/1999, 9.pants).Pasākuma mērķis ir paaugstināt lauku iedzīvotāju zināšanu un prasmju līmeni, veikt pārkvalifikāciju, tādējādi sekmējot nodarbošanās mobilitāti, nodrošināt ES mūžizglītības memoranda vadlīniju izpildi.6.2.2.1.3.
\nPasākumi nacionālās politikas un citu politiku ietvaros:Vienotie platības maksājumi lauksaimniecībā.Valsts atbalsts, ko pieļauj ES valsts atbalsta nosacījumi lauksaimniecībā.Tiesību aktos noteiktie atvieglojumi lauku un lauksaimniecības attīstībai (piemēram, degvielas akcīzes nodokļa kompensācija, kredītpolitika u.c.).6.2.2.2. 2.prioritāte– “Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana”Prioritātes darbības mērķis ir atbalstīt pasākumus ilgtspējīgas lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai, tādējādi uzturot bioloģiski daudzveidīgas vides un sakoptas ainavas kvalitāti un stimulējot lauku apdzīvotības saglabāšanos.Sasniedzamos mērķus pasākuma līmenī skatīt LAP pasākumiem šī dokumenta 7.pielikumā, VPD pasākumiem- VPD Programmu papildinājumā.6.2.2.2.1.
\nPasākumi Lauku attīstības plāna ietvaros (ELVGF, Garantijas daļas līdzfinansējums)Agrovide (Regula Nr. 1257/1999, 22.pants).Pasākuma mērķi:- ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu;- veicināt augstas kvalitātes produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju;- saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.Pasākums ietver četrus apakšpasākumus:- bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;- bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;- buferjoslu ierīkošana;- lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana.Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā (Regula Nr. 1257/1999, 16. un 19.nodaļa).Pasākuma mērķi:- sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, kurā tiek izmantotas videi draudzīgas metodes;- nodrošināt ienākumu paaugstināšanos saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos.6.2.2.2.2.
\nPasākumi nacionālās politikas un citu politiku ietvaros:Tiesību aktos noteiktie atvieglojumi/ierobežojumi bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšanai.6.2.3. Integrētās pieejas ievērošanaIntegrētas pieejas ievērošanu plāna izstrādē un īstenošanā nosaka sekojošais: Plāna stratēģijas izstrādē tika ievēroti nacionālās un ES īstenotās lauku attīstības politikas mērķi, kā arī īstenotā lauksaimniecības un meža nozares attīstības politika.Gan LAP, gan VPD ietvaros ir izvēlēti tie pasākumi, kuru īstenošanas būtība visvairāk atbilst atbalsta plānošanas jomām un kuru īstenošana nodrošinās sinerģisku efektu uz galveno lauku problēmu risināšanu un lauku attīstības procesa sekmēšanu (skat. 21.tabulu).No iepriekš minētā izriet (skat. 22.tabulu), ka visbūtiskākā nozīme ir šādu pasākumu īstenošanā: Plāna ietvaros– Agrovide;
\nMazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā un Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. Savukārt Vienotā Programmdokumenta ietvaros– Apmācības (horizontāls pasākums), Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana un Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana.Katrs no pasākumiem ietekmē noteiktu Plāna mērķa sasniegšanu. 23.tabulā ir redzams visu lauku attīstības pasākumu savstarpējā saistība un papildinājums plāna mērķu īstenošanā, kā arī sasniedzamais rezultāts Plāna pasākumu īstenošanas ietekmē.24.tabulā ir redzams atbalsta saņēmēja iespējas saņemt atbalstu no dažādiem VPD pasākumiem, ja atbalsta saņēmējs izpilda pasākuma nosacījumus.Visu lauku attīstības pasākumu īstenošana paredz, ka atbalsta pretendenti var pretendēt un saņemt atbalstu saskaņā ar katra pasākuma nosacījumiem, papildus minētajam atbalstam var saņemt vienotos platības maksājumus un pretendēt uz nacionālā atbalsta pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem.22.tabula.
\nSaistība un ietekme starp valsts noteiktām atbalsta piešķiršanas jomām un ES līdzfinansēto lauku attīstības pasākumu mērķi un īstenošanas mehānisma principiemVienotā Programmdokumenta prioritāte4.prioritāte– Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšanaLauku attīstības plāna prioritātes1.Prioritāte– Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība2.Prioritāte– Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšanaAtbalsta plānošanas jomasRegulas Nr. 1257/1999 un papildu piedāvātie lauku attīstības pasākumi Latvijas lauku attīstības atbalstamlauku saimniecību struktūru uzlabošanaproduktu kvalitātes uzlabošana un noieta paplašināšanāslauku ekonomikas dažādošanadzīvnieku labturības, higiēnas un produkcijas kvalitātes uzlabošana un vides aizsardzībalauku apdzīvotības saglabāšanabioloģiskās daudzveidības uzturēšana, lauku ainavas uzlabošana un lauksaimnieciskās noteces samazināšanaPasākuma būtības atbilstība atbalsta jomāmLauku attīstības plāna pasākumiAgrovide22222212Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā2222210Standartu sasniegšana2222210Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai22228Atbalsts ražotāju grupām21227Priekšlaicīgā pensionēšanās2125Vienotā Programmdokumenta pasākumiApmācības22222212Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos222219Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana1227Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana121217Atbalsts jaunajiem zemniekiem21126Mežsaimniecības attīstība2215Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+” veida pasākums)224Pasākumos visvairāk ietekmētās atbalsta jomas23152114281511623.tabula.
\nELVGF līdzfinansēto pasākumu saistība un ietekme Plāna mērķu sasniegšanāPrioritāteAtbalsta plānošanas jomasLAP mērķiELVGF pasākumiSasniedzamie rezultāti LAP pasākumu īstenošanā1.prioritāte– Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstībaLauku saimniecību struktūru uzlabošanaPaaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt to ienākumu pieaugumuStandartu sasniegšanaAtbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijaiMazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkāPriekšlaicīgā pensionēšanāsInvestīcijas lauksaimniecības uzņēmumosAtbalsts jaunajiem zemniekiemKonkurētspējīgu lauksaimniecības uzņēmumu pieaugums par 30%.Ražošanas produktivitāte un efektivitāte ir pieaugusi uz 1 ha LIZ / dzīvnieku vienību.Ienākumi no lauksaimnieciskās darbības uz 1 ha LIZ ir pieauguši par 20%.Uzlabojusies lauku saimniecības vadītāju demogrāfiskā struktūra.Pieaudzis lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulka vidējais lielums.Produktu kvalitātes uzlabošana un noieta paplašināšanāsUzlabot lauksaimniecības produktu pirmapstrādes kvalitāti un produktu mārketinguAgrovide: bioloģiskās lauksaimniecības attīstībaAtbalsts ražotāju grupāmLauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanaRažotāju grupu realizētās produkcijas kopējais apjoms ir pieaudzis.Ražotāju grupu vidējais apgrozījums ir pieaudzis 25%.Sadarbībai apvienojušās ražotāju grupās komerciālo lauku saimniecību skaita pieaugums par 50%.Ražotāju grupu realizētās produkcijas apjomi ir pieauguši.Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas realizācijas pieaugums iekšējā tirgū.Lauku ekonomikas dažādošanaPalielināt nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās ražošanasAtbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijaiLauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšanaVietējo rīcību attīstība (“LEADER+” veida pasākums)Bezdarba samazinājums par 10%.Izveidotas jaunas un saglabātas darba vietas.Lauku iedzīvotāju mājsaimniecības ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir palielinājušies par 30%.2.prioritāte– Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšanaDzīvnieku labturības, higiēnas un produkcijas kvalitātes uzlabošanai un vides aizsardzībaUzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas procesa kvalitāti un atbilstību standartiemStandartu sasniegšanaInvestīcijas lauksaimniecības uzņēmumosES standartiem atbilstošu lauksaimniecības uzņēmumu pieaugums.Ir pieaudzis ES standartiem atbilstošos apstākļos saražotas lauksaimniecības produkcijas apjoms uz 1 ha LIZ.Pieaudzis dzīvnieku skaits, kas tiek turēti ES standartiem atbilstošās fermās.Lauku apdzīvotības saglabāšanaUzturēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgās teritorijās, tādejādi saglabājot apdzīvotību un lauku vides kvalitātes (t.sk. ainavas, biotopu un populāciju dažādību.Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijaiMazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkāAgrovide: bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājosAtbalsts jaunajiem zemniekiemInvestīcijas lauksaimniecības uzņēmumosLauku saimniecību ienākumu līmeņa starpības samazināšanās par 30% starp MLA un ne MLA teritorijas saimniecībām.Lauku iedzīvotāju migrācijas samazinājums par 5 %.Pirms pensijas vecuma iedzīvotāju skaita pieaugums lauku teritorijā.Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana un lauku ainavas uzlabošanaVeicināt videi draudzīgu saimniecisko darbību, nodrošinot Latvijai raksturīgo ainavu un vidē dzīvojošās savvaļas populācijas saglabāšanuAgrovide;Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkāMežsaimniecības attīstība.65% no kopējā valsts LIZ platības tiek apsaimniekoti ar labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.2,5% no kopējās aramzemes valstī tiek apsaimniekotas ar videi draudzīgām metodēm.Tiek veikta Savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu aizsargāšanas nolūkam un vides aizsardzības prasībām atbilstoša saimnieciska darbība 13% no īpaši jutīgās teritorijas atrodošās LIZ platībās.Ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm ir apsaimniekoti vismaz 2,3% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā.Uzturētas un aizsargātas sugām bagātākās zālāju ekosistēmas 3,5% Latvijā esošajās pļavās un ganībās24.tabula.
\nLauku attīstības plāna un Vienotā Programmdokumenta 4. prioritātes pasākumu savstarpējā saistība un papildinošā ietekmeInvestīcijas lauksaimniecības uzņēmumosAtbalsts jaunajiem zemniekiemLauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanaLauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšanaVietējo rīcību attīstība (LEADER+)Mežsaimniecības attīstībaApmācībasAgrovide: bioloģiskās lauksaimniecības attīstībaXXXXXAgrovide: bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājosXXAgrovide: buferjoslu ierīkošanaXXAgrovide: lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanaXMazāk labvēlīgie apvidiXXXXApvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzībā– Natura 2000XXXXPriekšlaicīgā pensionēšanāsXXXAtbalsts ražotāju grupāmXXXXXAtbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijaiXXXXXStandartu sasniegšanaXXXXX 6.2.4. Dzimumu vienlīdzības principa ievērošana stratēģijas īstenošanāPlāna pasākumu īstenošanas mehānismu izstrādē un tālākīstenošanā ir noteikts, ka abiem dzimumiem ir vienlīdzīgas iespējas pretendēt un saņemt atbalstu visos Plāna pasākumos, ja viņi spēj izpildīt katrā pasākumā noteiktos nosacījumus un atbilst atbalsta saņēmēja kritērijam.Plāna pasākumos “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” un “Priekšlaicīgā pensionēšanās”, kuru mērķi ir saimnieciskās darbības turpmāka attīstība, darba vietu saglabāšana un radīšana, netiek atbalstīti projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiek veicināta dzimumu nevienlīdzība. Šo pasākumu pārraudzība tiks veikta arī, pamatojoties uz dzimumiem.
\nCitiem pasākumiem nav nepieciešams veikt pārraudzību, pamatojoties uz dzimumiem, jo maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz platību vai pasākuma “Standartu sasniegšana” gadījumā– pasākums ir paredzēts saimniecībām, kurām ir grūtības saistībā ar jaunieviesto standartu ievērošanu. Informācijas kampaņu attiecībā uz visiem šī Plāna pasākumiem mērķis būs nodrošināt informācijas pieejamību abiem dzimumiem.6.2.5. Stratēģijas saskaņotība ar starptautiskajām, ES un nacionālajām prasībām un normatīvajiem aktiemPlāna pasākumu īstenošanas mehānismu izstrādē ir ievēroti dažādi starptautiskie, ES un nacionālie normatīvie akti, kas nozīmē, ka pasākumu īstenošana būs saskaņā ar tiem. Normatīvo aktu saraksts sadalījumā pa LAP pasākumiem ir paredzēts 9.nodaļā.Tā kā pieaug vides jautājumu nozīme kopējā ES politikā, Padomes Regula Nr. 1257/1999 un Komisijas Regula Nr. 817/2004 nosaka prasības atbalsta saņemšanai lauku attīstības pasākumos.Padomes Regulas Nr. 1257/1999 5. pants izvirza prasību, ka visiem lauksaimniekiem, kuri saņem atbalstu investīcijām lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai, ir jānodrošina investīciju ieguldīšana saimniecībā, lauksaimnieciskajā ražošanā būs saskaņoti ar noteiktiem minimāliem standartiem attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību. Ātrāku šo prasību ievērošanu nodrošina ES papildu atbalsts lauku uzņēmumiem ES standartu sasniegšanā vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības jomās.Padomes Regulas Nr. 1257/1999 14.pants izvirza prasību lauksaimniekiem, kuri saņem atbalstu no pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā”, ir jāievēro labās saimniekošanas praksē obligāti ievērojamās prasības par vides aizsardzību, higiēnu un dzīvnieku labturību, kā arī tās prasības, kuras ir izvirzītas saskaņā ar ES tiesību aktos noteiktajām prasībām par vides aizsardzību.Padomes Regulas Nr. 1257/1999 23.pants izvirza prasību, ka visi lauksaimnieki, kuri saņem atbalstu no pasākuma “Agrovide”, ievēro Labas saimniekošanas prakses prasības visā saimniecībā un ievēro pasākuma, kurā tas piedalās, īpašos noteikumus, kas vienmēr atbilst Labai saimniekošanas praksei (skat. 2.pielikumu).Galvenās starptautiskās, ES un nacionālās prasības un normatīvie akti, kas regulē atbalsta saņemšanuStarptautiskās konvencijasLatvija ir pievienojusies:- Bernes konvencijai (1979) “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (LR likums “Par 1979. gada Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (17.12.1996);- Bonnas konvencijai (1979) “Par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību” (LR Likums “Par 1979. gada Bonnas Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību” (25.03.1999);- Riodežaneiro konvencijai (1992) “Par bioloģisko daudzveidību” (LR likums “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību” (08.09.1995.), MK rīkojums “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro konvencijas par bioloģisko daudzveidību izpildi” (Nr. 60/10.02.1999)).ES un nacionālie tiesību aktiSvarīgākie no tiem ES tiesību aktu vidū ir direktīva “Par savvaļas putnu aizsardzību” Nr.79/409/EEK (1979); direktīva “Par dabisko dzīvotņu un par savvaļas faunas un floras aizsardzību” Nr.92/43/EEK (1992);
\nRegula Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu; Padomes direktīva Nr.91/676 EEK “Par ūdens aizsardzību pret lauksaimniecības izraisītu nitrātu piesārņojumu”. Vispārējā atkritumu direktīva (Direktīva Nr.75/442/EEK par atkritumiem).Ūdens direktīvas: Direktīva Nr.76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē, Direktīva Nr.80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu.Notekūdeņu dūņu direktīva: Direktīva Nr.86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas.PINK direktīva: Direktīva Nr.96/61/EEK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli.Direktīva Nr.91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un tematisko stratēģiju attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.Lai gan ES nav vienotas mežu politikas, Ministru konferences par mežu aizsardzību Eiropā (MKMAE) veicina ilgtspējīgu mežsaimniecību Eiropā.
\nMKMAE sadarbojas ar Eiropas valstīm augstākajā politiskajā līmenī. Latvija piedalās MKMAE darbā un piedalās ekspertu līmeņa sanāksmēs, kas notiek laikposmā starp konferencēm. Šis pasākums ir izstrādāts saskaņā ar augstāk izklāstītajām politikām.Vides aizsardzības tiesību aktiNacionālās “Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programmas” stratēģiskie mērķi ir:a) saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību;b) saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību;c) saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu ģenētisko daudzveidību;d) veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos;e) nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu.1993. gadā pieņemts likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.
\nTas nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas, izveidošanas un aizsardzības kārtību, kā arī citu ar tām saistītu jautājumu risināšanu. Likumā reglamentētas zemes īpašuma un lietošanas tiesības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. 2003. gada 22.jūlijā un 8. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ir pamatā visa veida darbības plānošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Detalizētāki noteikumi un konkrētajiem apstākļiem un vajadzībām atbilstoši realizējamie pasākumi tiek paredzēti aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos dabas aizsardzības plānos, kuru izstrādes metodiku un saskaņošanas kārtību ar visām ieinteresētajām pusēm nosaka 1997. gadā izdotais VARAM rīkojums ”Par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību”.2000. gadā ir pieņemts likums “Par sugu un biotopu aizsardzību” un atbilstoši Ministru kabineta noteikumi Nr. 396– “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” un Nr. 421– “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”.“Aizsargjoslu” likums ir pieņemts 1997. gadā.
\nTajā ir noteiktas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, kā arī ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas kārtība, statuss un vispārējie aizsardzības noteikumi. Šis likums ir svarīgs migrējošo sugu biotopu saglabāšanā, to migrācijas ceļu nepārtrauktības nodrošināšanā, kā arī ūdens kvalitātes uzturēšanā. Minerālmēslu, pesticīdu, naftas produktu un citu ķīmisko vielu lietošana aizsargjoslās ir ierobežota. Nekādā gadījumā nav pieļaujama minēto vielu lietošana 10 m zonā gar ūdeņiem. Aizsargjoslās ir noteikti ierobežojumi mežsaimniecībai un būvniecībai (skatīt 2.pielikumu).Atbilstoši likumam par piesārņojumu 2001. gada 18. decembrī ir pieņemti MK noteikumi Nr/531. ”Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem”. Šie noteikumi satur prasības kādas jāievēro, lai samazinātu lauksaimnieciskās darbības izraisīto piesārņojumu ar nitrātiem.
\nTie nosaka īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību. Šajās teritorijās zemes īpašniekiem un lietotājiem, veicot lauksaimnieciskas darbības, ir jāievēro Labas saimniekošanas prakses nosacījumi (skatīt 2. pielikumu).2002. gada 20.un23. augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 365 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli” , kuri nosaka arī kārtību kādā ir atļauts iestrādāt notekūdeņu dūņas augsnē.2000. gada decembrī Latvijas Saeima ir pieņēmusi jaunu Atkritumu apsaimniekošanas likumu (spēkā no 2001. gada 1. marta), ar kuru Latvijas tiesību aktos tiek ieviestas Padomes direktīvu Nr.75/442/EEK par atkritumiem un Nr.91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem pamatprasības.
\nPamatojoties uz jauno likumu, Vides ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets 2002. gada augustā ir apstiprinājis Atkritumu apsaimniekošanas plānu 2003.-2012. gadiem. Tā izstrādē ir ievērotas direktīvu prasības, ņemot vērā visas jau esošas stratēģijas un programmas attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Ir uzlabota atļauju sistēma un galvenie uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmā paredz atļauju izsniegšanu atkritumu savākšanai, uzglabāšanai un pārkraušanai. No 2003. gada 1. janvāra Latvijas atkritumu statistikas sistēma atbilst ES prasībām.Latvijā spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtēšanu, piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un riska samazināšanu ir saskaņā ar attiecīgajām ES direktīvām– Padomes direktīvu Nr.85/337/EEK par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un Padomes direktīvu Nr.97/11/EK, kura groza direktīvu Nr.85/337/EEK par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, Padomes direktīvu Nr.96/61/EEK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, Padomes direktīvu Nr. 96/82/EK par tādu smagu negadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas.Padomes direktīvas Nr.91/414/EEK noteikumi attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, laišanu tirgū, izmantošanu un kontroli ir pilnībā ieviesti Latvijā ar Augu aizsardzības likumu un diviem Ministru kabineta noteikumiem: “Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtība” un noteikumi Nr. 315 “Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi”.
\nDabas un cilvēku veselības aizsardzības sistēma Latvijā augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas praksē ir ieviesta saskaņā ar Kopienas prasībām. Augu aizsardzības likums regulē fizisku un juridisku personu darbību augu aizsardzības jomā, lai novērstu bīstamu organismu ievešanu, izplatīšanos un vairošanos valsts teritorijā, kā arī nodrošinātu, ka augu aizsardzības pasākumiem un augu aizsardzības līdzekļiem nav negatīvas ietekmes uz cilvēku veselību, dzīvniekiem un vidi, novērstu pesticīdu atlieku uzkrāšanos produktos, augsnē un ūdenī virs pieļaujamā līmeņa.Latvijas Republikas tiesību aktos netiek regulēta augsnes aizsardzības politika. Tiesību aktos tiek paredzēta vides pārraudzība, t.sk., augsnes apsaimniekošana un kontrole.
\nLatvijas likumi un noteikumi paredz vispārējas atsauces uz augsnes aizsardzību, bet tajā nav pienācīgi noteikta nacionālā iestāde, kas būtu atbildīga par racionālas un ilgtermiņa augsnes izmantošanas un ilgtermiņa augsnes aizsardzības politikas īstenošanu.Dzīvnieku labturībaVispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai nosaka 2001. gada 9. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 435 Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības, kuru ievērošanu izvirza 1999. gada 9. decembrī Saeimā pieņemtais “Dzīvnieku aizsardzības likums”. Likums nosaka personas tiesības un pienākumus dzīvnieku aizsardzības jomā. Ministru kabinets nosaka lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas un izmantošanas kārtību un nosaka labturības prasības katras lauksaimniecības dzīvnieku sugas turēšanai un izmantošanai, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības kārtību, prasības kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai, kā arī lauksaimniecības dzīvnieka turētāja tiesības un pienākumus.
\nLikums nosaka, ka lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests. Dzīvnieku pārvadāšanu reglamentē 2000. gada 5. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.309 “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”.Higiēnas prasības1998. gada 19. februārī pieņemtais “Pārtikas aprites uzraudzības likums” un 2001. gada 26. aprīlī pieņemtais “Veterinārmedicīnas likums” nosaka higiēnas prasības pārtikas apritē, reglamentē maksimāli pieļaujamo piesārņojuma daudzumu, marķējumu u.c. prasības, lai nodrošinātu cilvēku veselībai un dzīvībai nekaitīgas pārtikas apriti.“Veterinārmedicīnas likums” ietver prasības par dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, ietverot prasības dzīvnieku izcelsmes slimību izplatības novēršanai.Labas saimniekošanas prakses nosacījumiLabas saimniekošanas prakses nosacījumus skatīt 2.pielikumā.6.3.
\nCitu pasākumu apraksts un efektivitāte6.3.1. Lauku attīstības pasākumu ietekme uz nacionālo lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanuNodaļas sākumā un 5.pielikuma 44. un 45.tabulā ir parādīta savstarpējā saskaņotība un papildinātība Vienotā programmdokumenta prioritātēm un pasākumiem, un nacionālās lauku attīstības politikas mērķiem Latvijā, kā arī novērtēta katra LAP un VPD pasākuma ietekme uz lauku attīstības politikā definētajām lauku attīstības vajadzībām.6.3.2. ZM rīcības stratēģijas ietekme uz lauku attīstības pasākumu īstenošanuZemkopības ministrija, kas ir atbildīga par lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un kopējās lauku attīstības politikas īstenošanu, ir izstrādājusi darbības stratēģiju 2003.-2005. gadam, kurā tā ir noteikusi darbības virzienus, prioritāri veicamos pasākumus, lai pilnveidotu un īstenotu katras nozares attīstības politiku.Par primāriem darbības virzieniem budžeta programmu plānošanai, īstenošanai un efektivitātes uzraudzības uzsākšanai 2003.-2005. gada periodā tiek noteikti šādi virzieni:- droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika; tā ietvaros paredzēts veikt pasākumus, kas nodrošina efektīvu visu pārtikas aprites posmu uzraudzību;- lauku ekonomiskās izaugsmes veicināšana; tā ietvaros paredzēts veikt pasākumus, kas:– veicina konkurētspējas un ienākumu paaugstināšanos lauksaimniecības, pārtikas apstrādes, zivsaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības sektoros;– efektīvi un kvalitatīvi nodrošina profesionālās, augstākās, mūžizglītības iespējas laukos;– veicina lauku uzņēmējdarbības attīstību, paaugstina lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, paātrina lauksaimnieku sagatavošanos ES strukturālo fondu apgūšanai un integrācijai ES, nodrošina konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas rajonos;- Latvijas dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana, tā ietvaros paredzēts veikt pasākumus, kas vērsti uz:– tādu Latvijas mežu apsaimniekošanu, kas apmierina sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības;– zivju resursu racionālu un ilgtspējīgu pārzināšanu un izmantošanu;– zemes potenciāla saglabāšanu, racionālu izmantošanu, auglības un ekonomiskās vērtības palielināšanu, kā arī produkcijas pašizmaksas samazināšanu un konkurētspējas palielināšanu lauku saimniecībās;– kultūraugu un mājdzīvnieku aprites uzraudzību un resursu saglabāšanu un aizsardzību.Politikas plānošanas, uzraudzības un atbalsta pasākumi paredzēti politikas un tiesību aktu izstrādes, uzraudzības un atbalsta pasākumu jomās, kuras ir Zemkopības ministrijas kompetencē.ZM pasākuma ietekme uz katru Plāna atbalsta pasākumu ir norādīta 6. pielikuma 46.tabulā.6.4.
\nSpecifisko pasākumu ģeogrāfiskais pārklājumsRegulas Nr. 1257/1999 5. nodaļas pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” tiek īstenots tikai identificētajās MLA teritorijās un teritorijās, kurām ir potenciālo Natura2000 teritoriju statuss.MLA teritorijasAtbalsta maksājums par ha tiek teritoriāli diferencēts, un tā apjoms uz ha tiek noteikts saskaņā ar agroklimatisko apstākļu un sociāli ekonomisko problēmu kritiskumu teritorijā. MLA statuss ir piešķirts vietējās pašvaldības līmenī, un atbalstu šī pasākuma ietvaros saņem lauku saimniecības, kuru platības atrodas šajās pašvaldībās. MLA teritoriju saraksts ir 15.pielikumā. Teritoriju sarakstā iekļautas vietējās pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas ir pārvaldītas pēc stāvokļa uz 2003. gada beigām.
\nTā kā Latvijā notiek administratīvi teritoriālā reforma ar mērķi apvienot vietējās pašvaldības, samazināt šo teritoriju skaitu, sarakstā iekļauto teritoriju nosaukumu skaits var tikt mainīts. Taču netiks mainīta apvienoto teritoriju aizņemtā ģeogrāfiskā platība, kurai ir piešķirts MLA statuss, izņemot gadījumu, ja administratīvās reformas ceļā apvienosies pašvaldības, un kādai no tām būs MLA teritorijas statuss. Par MLA statusa piešķiršanu visai platībai vai atsavināšanu tiks katrā gadījumā lemts atsevišķi, novērtējot esošo situāciju jaunizveidotajā pašvaldībā. Analogi tiks risināts jautājums par statusa izmaiņām, apvienojoties pašvaldībām ar atšķirīgām MLA kategorijas teritorijām. Sarakstā esošo pašvaldību skaits var arī tikt mainīts un pārskatīts sakarā ar lauksaimnieciskās ražošanas kāpinājumu noteiktajos MLA, kas tiek pastāvīgi uzraudzītas.
\nJebkādas izmaiņas MLA sarakstā tiks izskaidrotas LAP ieviešanas ikgadējā ziņojumā.Natura 2000 teritorijasLatvijā noteiktās potenciālās Natura2000 teritorijas savu oficiālo Natura2000 statusu iegūs pēc Natura2000 teritoriju saraksta apstiprināšanas Komisijā. Paredzams, ka šī saraksta izvērtēšana var ilgt līdz 2006. gadam. Šī pasākuma ietvaros atbalsts tiek piešķirts tiem atbalsta saņēmējiem, kuru apsaimniekotās platības atrodas teritorijās, kuras uz 2004.gadu ir iekļautas sarakstā iesniegšanai Komisijai. Ja laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam šajā sarakstā tiek iekļautas jaunas platības, tad attiecīgās platības apsaimniekotāji var pieteikties uz atbalstu atbilstoši pasākuma nosacījumiem. Visas šajā Plāna īstenošanas laikā uzņemtās abpusējās saistības tiek turpinātas nākošajā programmēšanas periodā.
\nJa Komisijas izvērtēšanas rezultātā, kāda no sarakstā iekļautajām teritorijām neiegūst Natura2000 statusu, uzņemtās saistības tiek turpinātas, taču pēc to izbeigšanās tās netiek atjaunotas.Šo teritoriju platības var aizņemt visu vai daļu no vietējās pašvaldības platības.MLA un potenciālo Natura2000 teritorijas ģeogrāfiski var pārklāties, kas nozīmē, ka vietēja līmeņa pašvaldības teritorijā, kurai ir MLA statuss, var atrasties viena vai vairākas platības, kuras ir iekļautas potenciālo Natura2000 teritoriju sarakstā. Varbūt arī tā, ka visai pašvaldības teritorijai ir piešķirts šāds statuss.Pasākuma Agrovide apakšpasākumi “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Buferjoslu ierīkošana” tiek īstenoti mērķa teritorijās:Apakšpasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”Latvijas Dabas fonda inventarizētās un līdz 2004. gada sākumam konstatētās dabiski vērtīgo zālāju platības, kā arī dabiskās pļavas potenciālajās Natura 2000 teritorijās, kurām nav bioloģiski vērtīgā zālāja statuss.
\nJa, inventarizācijai līdz 2006. gada beigām turpinoties vai papildinot Natura 2000 teritoriju sarakstu, papildus tiek apzinātas jaunas platības, tad tās tiek iekļautas mērķa teritorijā un attiecīgo zālāju apsaimniekotāji var pieteikties uz atbalsta saņemšanu šī apakšpasākuma ietvaros.Apakšpasākums “Buferjoslu ierīkošana”Ar tiesību aktiem noteiktās īpaši jutīgās teritorijas Latvijā, kurās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir jāievēro īpaši nosacījumi (Labas saimniekošanas prakse) attiecībā uz augsnes un ūdens aizsardzību no piesārņošanas ar nitrātiem.6.5. Pasākumu uzsākšanas un īstenošanas laiksVisi pasākumi tiek īstenoti programmas periodā no 2004.gada līdz 2006. gada beigām, šajā periodā uzņemtās saistības atbilstoši katra pasākuma nosacījumiem paliek spēkā uz noteikto laiku, kas var būt no 5 gadiem līdz 15 gadiem.
\nFinansiālais atbalsts par saistību ievērošanu tiek turpināts nākamās programmas periodā.Tā kā Latvijai tas ir pirmais programmas periods, un papildus tiek ieviesti jauni ES atbalsta pasākumi, dažu Plāna pasākumu uzsākšanas laiks šajā programmas periodā 2004.-2006. tiek noteikts atšķirīgs, tādējādi līdzsvarojot administratīvā darba apjomu atbalsta saņēmēju dokumentācijas izskatīšanā un novērtēšanā, un dodot laiku atbalsta pretendentiem kvalitatīvi sagatavot iesniedzamos dokumentus pretendēšanai uz katru no izvēlētajiem pasākumiem. Neskatoties uz veiktajiem pasākumiem sabiedrības informēšanā, būtiski iemesli šādas pieejas ievērošanai ir lauku iedzīvotājiem pieejamā atbalsta maksimālas izmantošanas nodrošināšana un potenciālā atbalsta pretendenta reālās izpratnes nodrošināšana par sekām nākotnē, kas saistītas ar katra plāna pasākuma nosacījumu izpildi un saistībām (Skatīt 25.tabulā pasākumu savstarpējās sakarības, atbalsta likmes un apjomus, pasākumu finansēšanas avotus un pasākumu uzsākšanas laiku).25.tabula.
\nAtbalsta likmes, pasākumu savstarpējā saistība un finansēšanas avots, ieviešanas laiksPasākumsMērķa teritorijaAtbalsta veidsAtbalsta likmesAtbalsta likmes pieaugums saistīts ar pasākumu:Likmes pieaugumsĪstenošana izslēdz atbalsta saņemšanu pasākumā, (- nozīmē– par attiecīgi apsaimniekoto ha)Plānotais uzsākšanas datums1.PRIORITĀTE: Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstībaPasākums: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumosLauku teritorijaAttaisnoto izdevumu daļas segšana50 %MLA+ 10 %Priekšlaicīgā pensionēšanās01.01.2004.Atbalsts jaunajiem zemniekiem MLA ter.+5%Pasākums: Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanaVisa valsts teritorijaAttaisnoto izdevumu daļas segšana50 %-Priekšlaicīgā pensionēšanās01.01.2004.Pasākums: ApmācībasVisa valsts teritorijaAttaisnoto izdevumu daļas segšana50Horizontāls pasākums-01.01.2004.Pasākumus: Atbalsts ražotāju grupāmVisa valsts teritorijaIkgadējs atbalsta maksājums5 % no neto apgrozījumaPriekšlaicīgā pensionēšanās.Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai01.05.2004.Pasākums: Mežsaimniecības attīstībaLauku teritorijaAttaisnoto izdevumu daļas segšana50 %01.01.2004.Pasākums: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšanaLauku teritorijaAttaisnoto izdevumu daļas segšana50 %01.01.2004.Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijaiLauku teritorijaIkgadējs atbalsta maksājums100 %Priekšlaicīgā pensionēšanās01.05.2004.Pasākums: Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+”)Noteiktos reģionosVienreizējs atbalsta maksājums100 %-01.04.2004.Pasākums: Atbalsts jaunajiem zemniekiemLauku teritorijaVienreizējs atbalsta maksājums100 %Investīcijas l.s.uzņēmumos+5 %01.04.2004.Pasākums: Priekšlaicīgā pensionēšanāsLauku teritorijaIkmēneša pensijaVisi, izņemot “Lauku ekonomiskas dažādošana”01.01.2005.Pasākums: Atbilstība standartiemLauku teritorijāIkgadējā attaisnoto izdevumu segšana100%Priekšlaicīgā pensionēšanās01.04.2004.2.PRIORITĀTE: Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšanaPasākums: AgrovideLauku teritorijaIkgadējs atbalsta maksājums100 %Priekšlaicīgā pensionēšanās01.01.2004.a) Bioloģiskās lauksaimniecības attīstībaBioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājosb) Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājosBioloģiski vērtīgie zālājiBioloģiskās lauksaimniecības attīstībac) Buferjoslu ierīkošanaĪpaši jutīgās teritorijasd) Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanaPasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkāLauku teritorijas noteiktie reģioniIkgadējs atbalsta maksājums100%Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumosPriekšlaicīgā pensionēšanās01.01.2004Aktivitāte: Lauku ainavas saglabāšanaLauku teritorijaAttaisnoto izdevumu daļas segšana100 %01.01.2004.Pasākums: Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotajās zemēsLauku teritorijaVienreizējs atbalsta maksājums100 %01.01.2004.7.
\nPasākumu īstenošanas ietekme uz ekonomiku, vidi, sociālo sfēruPlāna darbības mērķi un sasniedzamie rezultāti, kā arī Plāna īstenošanas uzraudzības un efektivitātes vērtēšanas indikatori ir noteikti gan LAP mērķu līmenī (skat. 22.tabulu), gan katra pasākuma līmenī. Pasākumu uzraudzības indikatori ir ievietoti 7.pielikumā, bet katra pasākuma īstenošanā sasniedzamie rezultāti sadalījumā pa gadiem– pasākuma aprakstos.Dažu pasākumu īstenošanas ietekmes indikatorus ir grūti vērtēt skaitliski, jo pasākumu īstenošana dod gan tiešu, gan netiešu ieguldījumu sociālās un ekonomiskās attīstības sekmēšanā. Īpaši grūti ir novērtēt Agrovides pasākuma īstenošanas ietekmi uz savvaļas populācijas vairošanu, kā arī novērtēt pārējo pasākumu radīto ietekmi ainavas uzturēšanā.
\nTāpat salīdzinoši grūti ir nošķirt plāna ietvaros īstenoto pasākumu ietekmi un efektivitāti no citu pasākumu ietekmes un efektivitātes Latvijas lauku attīstības sekmēšanā.Tā kā Latvijai 2004.– 2006. gada programmas periods ir pirmais un daudzi no īstenojamiem Plāna pasākumiem līdz šim nacionālajā lauku attīstības politikā nav īstenoti, ir grūti noteikt pasākumu; īstenošanas ietekmi uz sociālo, ekonomisko un ekoloģisko jomu, īpaši lauku saimniecību līmenī. Neskatoties uz plānā indikatīvi noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem un mērķiem, pasākumu un prioritātes līmenī plāna īstenošanas efektivitātes vērtēšanai, ir paredzēts, ka pirmā programmas perioda īstenošanā ieviestā uzraudzības sistēma, t.sk. apkopotā informācija par atbalsta saņēmējiem, kļūs par informācijas bāzi nākošajiem programmas periodos nosakāmajiem sasniedzamajiem mērķiem.7.1.
\nKopējais finansējuma apjoms Latvijas lauku attīstībaiPlāna īstenošanas laikā no 2004. līdz 2006. gadam ELVGF Garantijas daļas un valsts budžeta līdzfinansēto pasākumu kopējais ieguldījums lauku attīstībā būs 410 125 001 EUR. (skat. 8.nodaļu), no kuriem 36 569 825 EUR ir novirzīti vienotiem platības maksājumiem. Šī plāna kopējais finansējuma apjoms ietver arī SAPARD īstenošanas laikā uzņemto saistību izpildi pret atbalsta saņēmējiem pasākumā “Lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošana”, kas tiek paredzēts 2006. gadam 13 216 625 EUR apmērā.ELVGF Vadības daļas finansēto pasākumu sabiedriskais līdzfinansējums no 2004.-2006. gadam ir 137 956 335 EUR, bet, piesaistot privāto kapitālu 93 683 993 EUR, kopējais ieguldījums būs 231 640 328 EUR.Lauku teritorijas attīstības sekmēšanai kopējais apgūstamā finansējuma apjoms, ieskaitot privāti finansējumu, ir 642 187 676 EUR.Latvijas lauku attīstības plāna īstenošanai piešķirtā ES un nacionālā finansējuma sadalījums balstās uz:- katra pasākuma tiešo vai sinerģisko ietekmi lauku problēmu risināšanā un attīstības stimulēšanā (SVID analīze) un Plāna mērķu sasniegšanu, kā arī tā īstenošanas saskaņotību ar valsts noteiktajām atbalsta piešķiršanas jomām (skat. 22.tabulu).
\nVislielākā atbilstība valsts noteiktajām atbalsta piešķiršanas jomām ir Plāna pasākumiem: “Agrovide” (12 punkti no maks. 12) , “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (10 punkti no maksimāli iespējamiem 12); “Standartu sasniegšana” (10 punkti no maksimāli iespējamiem 12);- katra pasākuma īstenošanas maksimālo lietderību tieši Latvijas situācijā (pamatojumu skatīt 14.nodaļā);- administratīvo kapacitāti katra pasākuma īstenošanā (pamatojumu skatīt 14.nodaļā);- lauku teritorijas uzņēmēju absorbatīvo kapacitāti izmantot atbalsta saņemšanas iespējas katrā no pasākumiem (pamatojumu skatīt 14.nodaļā).27.tabulā ir redzams ikgadējais finansējuma sadalījums starp pasākumiem, tā apjoma izmaiņas pasākumu īstenošanas periodā no 2004. līdz 2006. gadam.7.2.
\nPlāna pasākumu īstenošanas sagaidāmā ietekmeLatvija Eiropas kontekstā ir vērtējama kā salīdzinoši periferiāla un kritiski mazapdzīvota (lauku teritorijā– 11,7iedz./km2), taču ģeopolitiski nozīmīga un attīstībai perspektīva. Iekļaujoties ES vienotajā telpā un kļūstot par vienu no ES periferiāliem reģioniem, lauku teritorijas sociāli ekonomisko attīstību virzīs specifiskāko un tikai Latvijas laukiem raksturīgo atšķirību identifikācija, politiskā un finansiālo uzsvaru liekot uz specifisko apstākļu izmantošanu lauku attīstības ietekmēšanai.Latvijas iestāšanās ES un iekļaušanās vienotajā tirgū izvirza nepieciešamību paātrināt Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorā strādājošu uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu, tādējādi kļūstot par līdzvērtīgiem konkurentiem patērētāju vajadzību apmierināšanai gan iekšējā, gan ārējā tirgū.
\nLai sasniegtu Latvijā ražotas produkcijas konkurētspējas līmeni tirgū, valdība ir nolēmusi īstenot lauku attīstības pasākumus: “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” (VPD 4. prioritāte) un “Standartu sasniegšana” un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”, lai veicinātu aktīvākos lauksaimniecības produkcijas ražotājus investēt ražošanas attīstīšanā. Atbalstam trijos gados ir jānodrošina konkurētspējīgu saimniecību skaita pieaugums vismaz par 30% un iespējas nodrošināt augstāku ražošanas efektivitāti, stabilu produkcijas kvalitāti un ienākumu pieaugumu. Tā kā SAPARD programmas īstenošanas pieredze liecina, ka sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītajiem zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem lauksaimniecībā Latvijas zemniekiem ir ļoti ierobežotas iespējas iegūt “atspērienam” kredītus savu saimniecību konkurētspējas paaugstināšanai, tad pasākumam “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (kopā ar vienoto platības maksājumu) ir jānodrošina stabilus vidēja termiņa ienākumus investīciju piesaistīšanā, īpaši tādās kapitālieguldījumu jomās kā agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu ēku celtniecība, rekonstrukcija vai vides aizsardzības infrastruktūras sakārtošana atkritumu krātuvju izbūvē.
\nVisu pasākumu īstenošana (t.sk. pasākuma “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana”) dotu sinerģisku efektu uz ekonomiski aktīvo un potenciālo uzņēmēju darbības turpināšanu lauku teritorijā, darba vietu saglabāšanu un radīšanu citiem lauku iedzīvotājiem, kas nozīmē nodarbinātības un ienākumu līmeņa pieaugumu lauku iedzīvotājiem. Papildus lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, pirmapstrādes un realizācijas procesa racionalizēšanai ar mērķi samazināt izmaksas, paaugstināt un stabilizēt lauku saimniecību ikgadējos ienākumus, tiek īstenots atbalsta pasākums “Atbalsts ražotāju grupām”. Ir nepieciešams, lai esošās un jaunizveidotās ražotāju grupas aktīvi darbotos visos lauku reģionos un katrā no tiem būtu ražotāju grupas, kas pārstāvētu katru sektoru un iesaistītu vismaz 10% no komerciālajām lauku saimniecībām.
\nSadarbības attīstība ne tikai nodrošinās tiešu ietekmi uz ekonomiskās efektivitātes pieaugumu un stabilitāti saimniecību ienākumos, bet radīs iespēju lauksaimniekiem apmainīties ar pieredzi un informāciju. Īpaši veicināma būtu sadarbības attīstība starp daļēji naturālām saimniecībām, kā arī to iekļaušanās kādā no esošajām ražotāju grupām, lai tādējādi nodrošinātu savai produkcijai stabilu noietu un ienākumus.Lauksaimnieku demogrāfiskajā struktūrā ir raksturīgs augsts pensionāru īpatsvars kopējā lauksaimnieku skaitā (38%). Neskatoties uz pieejamām izglītošanās iespējām, lielākā daļa no šiem lauksaimniekiem ir samērā neelastīgi jaunu ražošanas tehnoloģiju apgūšanā, saimnieciskās darbības dažādošanā ar mērķi gūt lielākus ienākumus, kā arī nepietiekami aktīvi, lai sekotu tirgus tendencēm un meklētu jaunus produkcijas noieta tirgus.
\nPasākums “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” (VPD 4. prioritāte) radīs papildu iespēju gados jauniem, izglītotiem un perspektīviem cilvēkiem saņemt atbalstu jaunas vai no priekšlaicīgi pensionējušā saimnieka pārņemtas (“Priekšlaicīgā pensionēšanās”) lauku saimniecības attīstīšanā. Priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas ir vismaz 10% lauku saimniecību īpašnieku, kuru vecums atbilst ES nosacījumiem par pensijas saņemšanu un iespējams, to varētu izmantot īpašnieki, kuriem ir lielas saimniecības un augsts potenciāls, taču īpašnieks nevēlas turpināt lauksaimniecisko darbību.Lauku saimniecību ienākumu paaugstināšanu ietekmē ne tikai ražošanas procesa modernizācija vai pārorientēšanās uz alternatīvās lauksaimniecības nozarēm, bet arī ar lauksaimniecību nesaistīto pakalpojumu attīstība saimniecībās. Īpaši nozīmīgs tas ir daļēji naturālās saimniecībās, kurus skaits pašreiz ir ap 34tūkst.
\nAktivitāšu dažādošanas atbalstīšana nodrošinās saimniecības elastību pret izmaiņām lauksaimniecības produkcijas tirgū un noturēs stabilu ienākumu līmeni. Lai sekmētu šo procesu, tiek īstenoti pasākumi “Lauku ekonomikas dažādošana” (VPD 4. prioritāte) un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”. Piešķirot atbalstu nelielu projektu īstenošanai, pasākumam dotu iespēju komerciāli attīstīt savu saimniekošanu un paaugstināt ienākumus vismaz 30% no esošajām daļēji naturālo saimniecībām. Arī šeit pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (kopā ar vienoto platības maksājumu) var nodrošināt stabilus vidēja termiņa ienākumus investīciju piesaistīšanā papildus ienākumu veidošanai un attīstīšanai.Lai gan valstī eksistē dažādi kursi, tie dažkārt ir nepietiekoši un nepielāgoti lauku ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzību apmierināšanai.
\nTādēļ pasākums “Apmācības” (VPD 4. prioritāte) ir nepieciešams, lai esošie un potenciālie lauku uzņēmēji spētu izmantot šī Plāna ietvaros pieejamo atbalstu (īpaši pasākumus vides kvalitāšu uzturēšanā un vairošanā), un Plāna īstenošana dotu maksimālu ieguldījumu. Lauku iedzīvotājiem tiek dota iespēja dažādu kursu apgūšanai, kuros tie var apgūt uzņēmēju iemaņas, saimniecības attīstības plānošanu, biznesa plānu izstrādāšanas prasmi, mārketinga jautājumu apgūšanu un citas inovatīvas lietas, kas saistītas ar “Agrovides” pasākumiem u.c., sagatavot dokumentus pretendēšanai uz atbalstu, atskaišu sagatavošanu, kā arī precīzāk izprast ES un nacionālos tiesību aktus.Sakarā ar zemajiem ienākumiem lauksaimniecībā un ierobežotām iespējām uzsākt citu uzņēmējdarbību, pašreizējais Latvijas lauku apdzīvotības līmenis samazinās ik gadus, jo ekonomiski aktīvie iedzīvotāji pārceļas uz pilsētām, kur ir lielākas nodarbinātības iespējas, kā arī labāka vide uzņēmējdarbības uzsākšanai. Šīs tendences nesamazināšana apdraud lauku ekonomisko dzīvotspēju, ainavisko kvalitāti un ierobežo bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas iespējas.Atbalsta maksājumi no pasākumiem “Agrovide” un “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” būtu stimuls lauku saimniecībām ne tikai ievērot vides aizsardzības prasības un uzturēt sakoptas bioloģiski daudzveidīgas vides kvalitātes, bet arī radītu priekšnoteikumus to izmantošanai nelauksaimniecisko aktivitāšu attīstībā, īpaši pakalpojumu sektorā.
\nVērojot pašreizējās tendences centrālajā valsts daļā– 50 km rādiusā ap Rīgu, īpaši pilsētu iedzīvotāju attieksmes maiņā, var prognozēt, ka atraktīva lauku vide, kurā būs kvalitatīva infrastruktūra ikdienas mobilitātes iespēju un ilgtspējīgas ekonomiskās darbības nodrošināšanai, noteikti sekmēs pakāpenisku iedzīvotāju “atgriešanos” šajā vidē uz dzīvi vai sezonu, kā arī padarīs to estētiski pievilcīgu gan valsts iedzīvotājiem, gan ārzemju tūristiem rekreatīvā nolūkā.Pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” jo īpaši veicinās lauku ainavas un dzīvotņu saglabāšanu. Jo īpaši, tas ir svarīgi teritorijās ar lielu pamesto zemju īpatsvaru. Tā kā MLA maksājumi ir balstīti uz platībām un nav saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas intensitāti vai ražošanas apjomu, pasākums neveicina lauksaimniecības intensitātes mazāk labvēlīgajos apvidos.Lauki nodrošina savvaļas populāciju eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu.
\nAinavas kvalitātes un savvaļas bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču neskatoties uz to, daudzas no lauku vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, un, pareizi izmantojot, tie spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām.Latvijā pieņemtie normatīvie akti starptautiski un nacionāli atzītu vietu (ieskaitot nacionālo parku, rezervātu, dabas pieminekļu u.tml.), vērtīgāko ainavu un vēsturiskā mantojuma un īpatnību aizsargāšanai (likumu un normatīvo aktu saraksts 4.pielikumā) rada zaudējumus tām lauku saimniecībām, kuru LIZ platības atrodas šajās teritorijās, jo lauksaimnieki ir spiesti nodarboties ar ekstensīvu lauksaimniecisko darbību, kas nav tik ienesīga taču aizsargā un uztur vērtīgos biotopus un sugas.
\nTādēļ daudzi no tiem pārtrauc tādu zemes apsaimniekošanu un attīsta citu saimniecisko darbību ienākumu gūšanai. Pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” radīs tiesības saņemt atbalstu zemes apsaimniekošanai potenciālajās Natura 2000 teritorijās, savukārt pasākumi “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” radīs iespēju platību apsaimniekotājiem izmantot apkārtējo vidi saimnieciskās darbības diversificēšanai (atpūtas tūrisms), ar mērķi gūt papildus ienākumus.Latvijā, līdzīgi kā ES valstīs, eksistē dažādas savvaļas dzīvnieku sugas un dažādi biotopi, kuru vairošanai un uzturēšanai ir nepieciešams pareizā kvalitātē apsaimniekot lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības.
\nVides tīrības uzturēšanai lauksaimnieciskajā ražošanā tiek ieviesta labas saimniekošanas prakse un attiecināta uz visu Latvijas teritoriju, taču pastāv īpaši nozīmīgas divu veidu problēmteritorijas, kurās ir nepieciešams veikt īpašus papildu pasākumus, kas būtu apmaksāti. Pirmkārt, bioloģiski vērtīgās dabiskās pļavas, kuras aizņem aptuveni 0,4% no valsts teritorijas un kurās ir nepieciešams veikt ekstensīvās lauksaimniecības pasākumus īpaši vērtīgo un ES atzīto augu sugu saglabāšanai. (pasākuma “Agrovide” apakšpasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” 9.1.2.nodaļa) Otrkārt, reģioni, kuros salīdzinoši augstās zemes auglības dēļ aramzeme tiek intensīvi izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā un kuros ir nepieciešams veikt pasākumus savvaļas sugu populāciju uzturvietu, barošanās vietu saglabāšanai (Pasākuma “Agrovide” apakšpasākums “Buferjoslu ierīkošana”).Abu pasākumu īstenošana pirmajos gados nodrošinās to, ka lauksaimnieki apzinās nepieciešamību un uzsāk pielietot īpašus vidi saudzējušos pasākumus saimniecības platībā un tiek attīstīts un pilnveidots agrovides kompensācijas mehānisms un pieredzes bāze perspektīvajiem pasākumiem.Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā Latvijā šī nozare ir definēta kā viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai.
\nLielais platību un saimniecību skaita pieaugums pēdējos gados apliecina to, ka liela daļa saimniecību savu nākotni saskata šajā jomā. Ik gadus pieaug bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas noiets vietējā un ārējā tirgū, ko stimulē patērētāju prasība pēc ekoloģiski tīras produkcijas. Lauksaimnieki saskata vairākas eksporta paplašināšanas iespējas un tādēļ sāk apvienoties un domāt par produktu pārstrādi. Lai plašākam lauksaimnieku lokam, īpaši daļēji naturālo saimniecību vadītājiem, palielinātu interesi nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību un mazinātu izmaksu slodzi pārejas periodā, pasākuma “Agrovide” ietvaros kompensāciju veidā tiek sniegts atbalsts saimniecībām, kuras jau nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, tās produktu pārstrādi un realizāciju, un saimniecībām, kuras atrodas pārejas periodā sakarā ar bioloģiskās lauksaimniecības metožu ieviešanu saimniecībā.
\nSavukārt, lai aktīvi attīstītu produkcijas pārstrādi, apgūtu jaunu un dalītos esošajā pieredzē, apzinātu un attīstītu noieta tirgu, bioloģiskās produkcijas ražotājiem papildus radīta lielāka iespēja saņemt atbalstu pasākumu “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” (VPD 4. prioritāte), “Atbalsts ražotāju grupām” un “Apmācības” (VPD 4. prioritāte) ietvaros.8. Finansējuma sadalījuma tabulasProgrammas īstenošanas laikā no 2004. līdz 2006. gadam kopējais sabiedriskais finansējums Lauku attīstības plāna ietvaros ieviešamajiem pasākumiem būs 410 125 001 EUR. ELVGF Garantijas daļas ieguldījums būs 328 100 000 EUR.26.tabula. Plāna kopējais finansējums 2004.-2006., EURGadsKopāSabiedriskais finansējumsPrivātaisfinansējumsKopāES finansējumsValsts finansējumsEUREUR%EUR%EUR%EUR12=3+93=5+74=3/256=5/378=7/392004123 375 001123 375 00110098 700 0008024 675 0012002005137 500 000137 500 000100110 000 0008027 500 0002002006149 250 000149 250 000100119 400 0008029 850 000200Kopā410 125 001410 125 001100328 100 0008082 025 00120027.tabula.
\nKopējā finansējuma sadalījums pa pasākumiem 2004.-2006., EUR200420052006KopāES elements % no kopējāSabiedriskais ieguldījums kopāES ieguldījumsSabiedriskais ieguldījums kopāES ieguldījumsSabiedriskais ieguldījums kopāES ieguldījumsSabiedriskais ieguldījums kopāES ieguldījums1. prioritāte29 967 78823 974 23034 526 25027 621 00044 685 45035 748 360109 179 48887 343 59080%Pasākums: Priekšlaicīgā pensionēšanās002 750 0002 200 0005 522 2504 417 8008 272 2506 617 80080%Pasākums: Atbalsts ražotāju grupām863 625690 900962 500770 0001 044 750835 8002 870 8752 296 70080%Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai6 045 3754 836 30010 037 5008 030 00014 895 15011 916 12030 978 02524 782 42080%Pasākums: Standartu sasniegšana23 058 78818 447 03020 776 25016 621 00023 223 30018 578 64067 058 33853 646 67080%2. prioritāte74 136 03859 308 83080 336 66764 269 33492 767 00874 213 606247 239 713197 791 77080%Pasākums: Agrovide7 155 7505 724 6008 250 0006 600 0009 850 5007 880 40025 256 25020 205 00080%Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā66 980 28853 584 23072 086 66757 669 33482 916 50866 333 206221 983 463177 586 77080%Pasākums: Tehniskā palīdzība987 000789 600825 000660 000895 500716 4002 707 5002 166 00080%No iepriekšējā programmēšanas perioda pārejošās saistības008 813 7507 051 0004 402 8753 522 30013 216 62510 573 30080%Vienotajiem platības maksājumiem novirzītais finansējums (EUR)18 284 17514 627 34012 998 33310 398 6666 499 1675 199 33437 781 67530 225 34080%Kopā123 375 00198 700 000137 500 000110 000 000149 250 000119 400 000410 125 001328 100 00080%9.
\nLauku attīstības plāna pasākumu apraksts9.1. Pasākums: AgrovideŠī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes Regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļa (22.– 24.pants), Komisijas Regulas Nr. 817/2004 6.nodaļa (13.– 21.pants).PamatojumsPamatojoties uz konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību”, katra valsts ir atbildīga par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu savā teritorijā, t.sk. ģenētiskās daudzveidības līmeni. Latvijas teritorija ES valstu vidū izceļas ar īpašu vides ekoloģisko kvalitāti un lielu savvaļas sugu un dabisko biotopu daudzveidību, tādēļ ir politiski atzīts, ka viena no Latvijas lauku attīstības perspektīvām ir cieši saistīta ar šīs vides kvalitātes saglabāšanu un izkopšanu, un tā ir atkarīga no lauku ekonomiskās apdzīvotības, kas nodrošina šo kvalitāšu pieejamību jebkuram sabiedrības loceklim.Lauki nodrošina savvaļas sugu eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu.
\nAinavas kvalitātes un savvaļas bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču, neskatoties uz to, daudzas no lauku vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, kuri, pareizi izmantojot, spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām.Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā, Latvijā šī nozare ir definēta kā viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai, nodarbinātības veicināšanai laukos un lauksaimnieku ienākumu paaugstināšanai.
\nSaimniecības izvēle pārorientēties uz bioloģisko lauksaimniecību ir atkarīga no bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus attīstības iespējām, patērētāju prasībām pēc ekoloģiski tīras produkcijas un iespējas ciest mazākus zaudējumus divu gadu periodā, kad saimniecība pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību.Pasākuma mērķi:- ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu;- veicināt augstas kvalitātes produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju;- saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas;- veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;- veicināt augu barības vielu saglabāšanos augsnēs.Pasākums ietver piecus apakšpasākumus:- Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;- Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;- Buferjoslu ierīkošana;- Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana;- Erozijas ierobežošana.Apakšpasākumu “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” var apvienot ar apakšpasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” vienā un tajā pašā platībā.
\nSaimniecību līmenī iespējama apvienošana ar apakšpasākumu “Buferjoslu ierīkošana” jomās, kuras neaptver apakšpasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.Apakšpasākumu “Buferjoslu ierīkošana” var apvienot ar apakšpasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” vienā un tajā pašā platībā.Apakšpasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” var apvienot ar jebkuru citu apakšpasākumu pasākuma “Agrovide” ietvaros.Apvienojot apakšpasākumus, kopējais maksājums nedrīkst pārsniegt Padomes regulas Nr. 1257/1999 pielikumā paredzētos ierobežojumus.9.1.1. Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstībaŠī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta a) punkts.Pamatojums1998.gadā bija sertificētas tikai 39 bioloģiskās saimniecības ar 1426 ha platību.
\nUz 2003.gada sākumu sertificēto saimniecību skaits jau sasniedzis 352 (to izvietojumu Latvijā skatīt 1.pielikuma 16.kartē). Tikai pēdējā gada laikā sertificētā platība pieaugusi no 0,2% līdz 0,7% no kopējām lauksaimniecības zemju platībām. Bioloģisko produktu ražošana galvenokārt notiek tādās lauksaimniecības nozarēs kā graudkopība un dārzeņkopība, piena lopkopība un biškopība. Tā kā nav attīstīta bioloģisko produktu pārstrāde, tad pārsvarā tiek realizēti nepārstrādāti produkti: galvenokārt dārzeņi, griķi, medus un biškopības produkti. Ražošanas attīstībai būtu nepieciešams veicināt klasteru reģionu izveidi, kuru darbība aptvertu visā valsts teritorijā esošās bioloģiskās saimniecības. Saimniecību– produktu ražotāju apvienošanās grupās produktu savākšanai, pirmapstrādei un pārstrādei, iepakošanai un realizācijai, produktu tirgus izpētei un reklamēšanai, kā arī sadarbības līgumu slēgšanai ar lielajiem pārstrādes uzņēmumiem par noteiktu produktu pārstrādi un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un realizāciju, īpaši ārējā tirgū.
\nIekšējā tirgus un eksporta potenciāls un paplašināšana ir saistāma ar bioloģisko dārzeņu un augļu ražošanu, t.sk. pārstrādi un realizāciju, kā arī citu lokālu produktu attīstību un realizāciju ES tirgū. Bioloģiskā ražošana ir saistīta ar noteiktiem ierobežojumiem minerālmēslu un pesticīdu lietošanā. Līdz ar to bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražība ir mazāka nekā intensīvas ražošanas saimniecībās. Augsnes auglība un bioloģiskā aktivitāte tiek uzturēta ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un atbilstošu augu seku, nezāļu un kaitēkļu ierobežošanai izmanto agrotehniskos pasākumus. Visas bioloģiskās produkcijas ražošanas stadijas pakļautas inspekcijai līdz pat tirdzniecībai, un visi, kas ražo, pārstrādā, tirgo vai importē produkciju ar norādi par bioloģiskās lauksaimniecības metodes lietošanu, ir inspekcijas sistēmas subjekti.
\nTas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu sadārdzina. Lai nodrošinātu bioloģisko zemnieku konkurētspēju un kompensētu neiegūtos ienākumus, nepieciešams atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.Apakšpasākuma mērķi- Palielināt bioloģiskās lauksaimniecības apsaimniekotās platības vismaz par 50% (2006.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu);- Veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu un realizāciju, lai palielinātu realizētās produkcijas apjomu par 60% (2006.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu).Atbalstāmās aktivitātes- Atbalstīt saimniecības, kuras ražo bioloģiskās lauksaimniecības produktus.- Atbalstīt saimniecības, kuras pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu.Mērķa teritorijaPasākuma mērķa teritorija ir visa Plāna mērķa teritorija.Atbalsta saņēmējiAtbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona:- kura ir saņēmusi saskaņā ar Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulas (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisko ražošanu un attiecīgām norādēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk– Padomes regula Nr. 2092/91) noteikumiem Latvijā akreditētas institūcijas izdotu bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu.
\nDetalizētāku informāciju skatīt 5.1.2.7.nodaļā.- vai kura ir pārejas periodā uz bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu.Atbalsta saņēmēja saistībasAtbalstu pretendents var saņemt, ja:- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);- saimniecība atbilst Padomes regulā Nr. 2092/91 paredzētajiem nosacījumiem (ko apliecina valsts akreditēta kontroles institūcija Latvijā– korporācija (profesionāla biedrība) “Vides kvalitāte”, valsts SIA “sertifikācijas un testēšanas centrs”);- pretendents uzņemas agrovides saistības attiecīgajā platībā piecus gadus, tai skaitā, pirmajā maksājuma apstiprināšanas gadā;- pretendents bioloģiski apsaimnieko vismaz 1 ha LIZ platību, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0,3 ha.Saimniecībām, kas ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību, jābūt izsniegtam pārejas periodu apliecinošam dokumentam– izziņai vai sertifikātam.Saimniecībām, kuras lauksaimniecībā jau pielieto bioloģiskās lauksaimniecības metodes, jābūt izsniegtam bioloģiskās lauksaimniecības metodes pielietošanu apliecinošam sertifikātam.Atbalsta apjomsMaksājums tiek veikts šādi:Saimniecības statussMaksājums EUR/ha1. pārejas gads1392. pārejas gads139Saimniecībai ir izsniegts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts82Detalizētu maksājuma aprēķinu skatīt 13.pielikumā.Atbalsta saņēmējs var saņemt maksājumu attiecībā uz vienu un to pašu platību par katru pārejas perioda gadu tikai vienu reizi.Maksājuma apjoma aprēķins ir balstīts uz neiegūtās peļņas un papildus izmaksu daļu saistībā ar lauksaimniecības metožu ievērošanu ārpus Labas saimniekošanas prakses ietvariem.IerobežojumiPar attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.Ieviešanas laiksApakšpasākums tiek ieviests no 2004.gada.AdministrēšanaAtbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD.
\nAtbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3.– 12.4.nodaļā.Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības paliek spēkā vismaz 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad atbalstam tiek apstiprināts maksājums par bioloģiskās produkcijas ražošanai izmantoto LIZ vai pārejas periodā apsaimniekoto LIZ.Saistība ar citiem pasākumiemAtbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāju grupas var saņemt atbalstu pasākuma “Atbalsts ražotāju grupām” ietvaros.
\nAtbalsts no šī apakšpasākuma nepārklājas ar atbalstu citu šī Plāna pasākumu ietvaros par to pašu platību.Gaidāmie rezultātiRezultāti2004.2005.2006.Pārejas periodā esošo platību apsaimniekojošo saimniecību skaits(1. gads)450300150Pārejas periodam sertificētā platība ha (1. gads )19 80013 2006 600Pārejas periodā esošo platību apsaimniekojošo saimniecību skaits(2. gads)200450300Pārejas periodam sertificētā platība ha (2. gads)950019 80013 200Atbalstīto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits3505501000Atbalstīto sertificēto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību platība ha169002640046 200Atbalstīto saimniecību skaits kopā100013001450Platības kopā, ha46 20059 40066 000Bioloģiskai lauksaimniecībai sertificēto platību ikgadējais pieaugums, %28,611Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita ikgadējais pieaugums, %3011Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita pieaugums līdz 2007.g., %45Sertificēto platību pieaugums līdz 2007.g., %42,8Ietekme uz vidiŠī Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:- bioloģiskās lauksaimniecības ietekme uz lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanos;- bioloģiskās daudzveidības palielināšanās lauksaimniecības zemēs.9.1.2.
\nApakšpasākums:Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājosŠī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta c) punkts.PamatojumsLauksaimniecībā izmantojamās zemēs zālāji ir sugām bagātākās ekosistēmas. Tradicionālās lauksaimniecības metodes vairāku gadsimtu laikā sekmēja augu un dzīvnieku sugu pielāgošanos regulārai pļaušanai un ganīšanai. Zālāju nozīmi raksturo fakts, ka trešdaļa Latvijas ziedaugu floras sugu sastopamas zālājos. 1940.gadā Latvijā dabisko zālāju platības aizņēma aptuveni 23% no valsts teritorijas. Vairākkārt mainoties politiskajai sistēmai, mainījās arī zemes izmantošanas struktūra. Daudzi dabiskie zālāji aizauga vai tika pārvērsti aramzemē, kā arī intensīvi apsaimniekotās kultivētās ganībās un sētos zālājos.
\nLīdz ar to samazinājās daudzu augu sugu izplatība. Latvijas īpaši aizsargājamo augu sarakstā vienu trešdaļu veido augu sugas, kuru izplatība saistīta ar zālājiem. Pašlaik zālāju platības (pļavas un ganības) aizņem aptuveni 569tūkst. ha, kas ir 23% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb 8,8% no kopējās valsts teritorijas. Pēc Latvijas Dabas fonda 2000.‑2002.gadā veiktās inventarizācijas rezultātiem dabiskie zālāji (ganības un pļavas) aizņem tikai 0,4% (aptuveni 25,6tūkst.ha) no visas valsts teritorijas, bet tikai aptuveni 18,6tūkst. ha ir uzskatāmi par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. (zālāju atrašanās vietas un platības skatīt 3.pielikuma 41.tabulā).Latvijā ir vērojama divu veidu dabīgo zālāju degradācija.