gadījumu, secināms, ka Latvijas dalībnieku iniciatīva uzņemties vadošo lomu projekta īstenošanā pieaug. Ievērojot, ka tie projekti, kuros Latvijas dalībnieks ir projekta koordinators, kopumā ir piesaistījuši 14,09 MEUR jeb 40% no visa Latvijas dalībnieku piesaistītā programmas \"Apvārsnis 2020\" finansējuma, nepieciešams mērķtiecīgi strādāt, lai stiprinātu Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un interesi uzņemties iniciatīvu būt vadošajam partnerim projekta īstenošanā.
\n42.attēls.
\nLatvijas dalība ES Ietvara programmās Rādītājs 5.IP (1999-2002) 6.IP (2002-2006) 7.IP (2007-2013) \"Apvārsnis 2020\" (2014-2017*) Projektu pieteikumu skaits 667 1027 1127 1114 Dalību skaits projektu pieteikumos 776 1206 1424 1392 Atbalstītie projekti 178 217 240 131 Dalību skaits atbalstītajos projektos 204 258 337 150 Projektu koordinatori 2 11 30 19 Sekmības līmenis (%) 26,7 21,1 21,3 12,57 EK finansējums (EUR, miljoni) 14,6 21,6 49,04 35,22 * dati uz 2017. gada 28. februāri Aplūkojot Latvijas un divu Baltijas kaimiņvalstu, Lietuvas un Igaunijas, dalības aktivitāti un sekmes (43.attēls), secināms, ka Latvijai ir sliktākas sekmes attiecībā uz iesniegto projektu pieteikumu skaitu, kā arī sekmīgo projektu un koordinatoru skaitu. Tomēr šeit jāņem vērā kopējais zinātniskā personāla cilvēkresursu apmērs - ja Latvijā tie ir 3613 PLE, tad Igaunijā - 4186 PLE un Lietuvā - 8124 PLE26. Vienlaikus Latvija sekmīgāk kā Lietuva piesaista programmas \"Apvārsnis 2020\" investīcijas, un projektu pieteikumu sekmība ir visaugstākā triju Baltijas valstu starpā.
\n43.attēls.
\nDalības aktivitātes un sekmības salīdzinājums programmā Apvārsnis 2020 starp Baltijas valstīm Rādītājs Latvija Igaunija Lietuva H2020* Iesniegto projektu pieteikumu skaits 1114 1662 1309 Dalību skaits projektu pieteikumos 1392 1941 1588 Sekmīgo projektu skaits 131 198 150 Projektu koordinatoru skaits 19 67 29 Finansējums sekmīgajiem projektiem 35,22 milj.€ 66,25 milj.€ 21,18 milj.€ Sekmības līmenis 12,57% 12,03% 12,15% * dati uz 2017. gada 28. februāri Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science) Zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā kā viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikts zinātniskās institūcijas zinātniskā personāla iepriekšējos trijos finansēšanas periodos Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos izdevumos publicētie oriģinālie zinātniskie raksti (bez šīm publikācijām šajā rādītājā ir ņemtas vērā publicētās recenzētās zinātniskās monogrāfijas un ārvalstīs spēkā uzturētais vai reģistrētais intelektuālais īpašums). Bez tam, zinātnes bāzes finansējuma noteikumi nosaka to, ka Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina zinātniskajām institūcijām pieeju minētajām datubāzēm.
\nValsts pētījumu programmu īstenoto projektu starp 2014. - 2017.gadu iegūtajiem zinātniskajiem rezultātiem ir ietekme uz Latvijas kopējo publikāciju skaitu Scopus un Web of Science datubāzēs, kopā šajos projektos sagatavojot 581 izdotu publikāciju šajās datubāzēs. Līdzīga situācija ir Fundamentālo un lietišķo pētījumu gadījumā, kuros kopējais publikāciju skaits pārsniedz 560.
\n1.1.1.SAM pētniecības projektu ietvaros (1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākums) kopumā plānots izdot 970 zinātniskos rakstus.
\n1.1.1.1.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros kopumā plānots izstrādāt 482 starptautiskās publikācijas, no kurām 270 plānots izdot žurnālos, kas publicēti Web Of Science un Scopus datu bāzēs, savukārt 195 - publicēšanai žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidējā citēšanas indeksa.
\nSavukārt 1.1.1.2.pasākumā plānoti 488 zinātniskie raksti.
\n1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2016. gada beigām publicētas 9 komersanta un zināšanu izplatīšanas organizācijas pētnieku koppublikācijas.
\nApmācītie darbinieki Attiecībā uz apmācīto darbinieku skaitu, ieguldījumu šim rādītājam sniedz Ministru Kabineta 2015.gada 27.oktobra noteikumos Nr.617 \"Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa \"Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos\"
\n1.2.2.1.pasākuma \"Atbalsts nodarbināto apmācībām\" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi\". 1.2.2.1.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam apmācībās iesaistīti 193 komersanti un apmācīti 2404 unikāli darbinieki.
\nP&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu skaits 2015.gadā tika ieviests jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis, kurš ir balstīts uz trim pīlāriem, no kuriem otrais paredz augstskolām finansējumu par sasniegtajiem rezultātiem. Šis finansējums tika reglamentēts ar grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr. 994 \"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem\" 17.3. apakšpunktā nosakot kritērijus pēc nosakot kritērijus pēc kuriem augstskolām tiek šis finansējums piešķirts (2015.gadā 5,5 milj. eiro apmērā, 2016. un 2017.gadā 6,5 milj. eiro apmērā).
\nKā viens no kritērijiem, pēc kuriem augstskolām tiek aprēķināts šis finansējums ir augstskolā kā vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušie jaunie zinātnieki pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē.
\nKopumā augstskolās starp 2014. un 2015.gadu tās ietvaros nodarbināto jauno pētnieku skaits ir palielinājies no 307 PLE līdz 397 PLE, jeb par 29 % šo pētnieku skaitam pieaugot lielākajā daļā augstskolu (44.atēls). Iemesls jauno pētnieku skaita pieaugumam ir saistīts gan ar 2.pīlāra snieguma finansējuma atbalstītajiem rādītājiem, gan, saistībā ar to, ka 2015.gadā tika īstenota ES struktūrfondu darbības programmas \"Uzņēmējdarbība un inovācijas\" 2.1.1.pasākuma \"Zinātne, pētniecība un attīstība\"
\n2.1.1.3.3.apakšaktivitāte \"Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība\", kuras ietvaros notika zinātnisko institūciju konsolidācija, kas skāra arī vairākas no augstskolām, kurām tādējādi palielinājās to zinātniskā kapacitāte.
\nAttiecībā par maģistrantu un doktorantu iesaisti P&A ir papildus jāņem vērā šo studējošo skaita izmaiņu tendences. Gan maģistrantiem, gan doktorantiem imatrikulēto skaits pēdējos gados ir stabils, ar nelielu samazinājuma tendenci. Kopš 2011.gada Latvijas augstskolās imatrikulēto maģistrantu skaits ir samazinājies par 8,9 % (45.attēls) un imatrikulēto doktorantu skaits par 5,7 % (46.attēls).
\n1.1.1.SAM ietvaros nosacījums par maģistrantu un doktorantu iesaisti pētniecības projektu īstenošanā iestrādāts 1.1.1.1.pasākuma ieviešanas nosacījumos. Saskaņā ar plānoto, kopumā 1.1.1.1.projektu īstenošanai tiks piesaistīti 148 maģistra un doktora studiju programmās studējošie 63 PLE apmērā (47.attēls).
\n9.2. RIS3 PROGRAMMU IEVIEŠANA Laika posmā no 2015.gada līdz 2018.gadam (uz 31.12.2017.) uzsākta virkne pasākumu īstenošana, kas sniedz ieguldījumu un nodrošina RIS3 monitoringa ietvaros izvirzīto virsmēŗku, makro līmeņa un mikro līmeņa rādītāju izpildi. Šīs aktivitātes aptver gan īpaši pielāgotus valsts atbalsta instrumentus (programmas), gan normatīvā ietvara izmaiņas, gan citus pasākumus, kas palīdz sasniegt ne vien RIS3 mērķus, bet arī ietekmē RIS3 virsuzdevuma īstenošanos - transformēt valsts ekonomiku par labu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un efektīvākai resursu izmantošanai.
\nKopumā ES fondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam EM pieejami 491,2 milj. euro ES (ERAF) fondu finansējuma inovācijas un MVU konkurētspējas stiprināšanai. Inovācijas atbalsta aktivitātēm kopumā pieejami 195,5 milj. euro ES fondu finansējuma, bet MVU konkurētspējas veicināšanai - 295,7 milj. euro. IZM kā atbildīgā iestāde nodrošina 278,96 milj. euro (ERAF) investīciju ieguldījumu Latvijas zinātnisko institūciju pētnieciskās un inovatīvās kapacitātes paaugstināšanā un spējā piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā.
\nPraktiskas ievirzes pētījumi. 2016. gada 12. janvārī apstiprināti 1.1.1.1.pasākuma \"Praktiskas ievirzes pētījumi\" (turpmāk - 1.1.1.1.pasākums) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. 1.1.1.1.pasākuma kopējais līdz 2023. gadam pieejamais publiskais finansējums ir 76,5 MEUR (t.sk. ERAF 65 MEUR) un tā ir mērķis ir atbalstīt pētniecību, kas sniedz ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai. Pasākuma ietvaros tiek sniegts atbalsts zinātnisko institūciju vai komersantu individuāli vai partnerībā īstenotiem praktiskas ievirzes pētījumiem inovatīvu risinājumu izstrādei praktisku tautsaimniecības problēmu risināšanai, nodrošinot zināšanu pārnesi Latvijas viedās specializācijas jomās un fokusējot atbalstu uz pētniecības projektiem ar augstu komercializācijas potenciālu. Pasākuma ieviešanas nosacījumi paredz, ka projektu pieteikumu konkurss tiks organizēts vairākās kārtās, lai maksimāli izmantotu Latvijā pieejamo zinātnes infrastruktūru un cilvēkresursus un nodrošinātu sabalansētu investīciju ieguldījumu, tostarp nodrošinot iespēju institūcijām operatīvi sagatavot projektus tiklīdz rodas pieprasījums pēc izpētes un tehnoloģiskiem risinājumiem, kā arī pilnveidot noraidītos projektu iesniegumus un iesniegt tos atkārtoti tuvākajā konkursā.
\n2017. gada I ceturksnī noslēdzās 1.1.1.1.pasākuma pirmā projektu iesniegumu atlases kārta un tās ietvaros īstenošanai atbalstīti 74 pētniecības projekti ar kopējo finansējumu 44,2 MEUR (no kuriem 39,77 MEUR publiskais programmas finansējums).
\n1.1.1.1.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros apjomīgākās investīcijas paredzētas pētījumu īstenošanai RIS3 specializācijas jomās \"Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas\" - ieguldot 16,99 MEUR un \"Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas\" - ieguldot 13,66 MEUR (48.attēls).
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nVADĪBAS METOŽU IZSTRĀDE INDUSTRIĀLAJĀM UN RAŽOŠANAS SILTUMNĪCĀM
\nPēcdoktorantūras pētniecība. 2016.gada 19.janvārī apstiprināti 1.1.1.2.pasākuma \"Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts\" (turpmāk - 1.1.1.2.pasākums) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. 1.1.1.2.pasākuma kopējais līdz 2023.gadam pieejamais publiskais finansējums ir 60,8 MEUR (t.sk. 54,4 MEUR ERAF) un tā ir mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunoti un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu. 1.1.1.2.pasākuma ietvaros kopumā paredzēts sniegt atbalstu aptuveni indikatīvi 455 pēcdoktorantiem (jaunajiem zinātniekiem 5 gadu periodā pēc doktora grāda iegūšanas) zinātnieka karjeras uzsākšanai un kompetenču stiprināšanai. 2017.gada decembrī noslēgti līgumi 1.1.1.2.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ar kopējo finansējumu 16,5 M EUR (no kuriem 15,7 MEUR publiskais programmas finansējums) atbalstīšanu īstenošanai27. 35 projekti jeb 28% no kopējiem pēcdoktorantūras pētījumiem, ieguldot 4,68 MEUR, tiks īstenoti RIS3 specializācijas jomā \"Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas\", 27 projekti jev 22% - RIS3 specializācijas jomā \"Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas\" ar kopējo attiecināmā finansējuma apmēru 3,59 MEUR, kā arī apjomīgs skaits pēcdoktorantūras pētījumu - 19% no kopējiem atbalstu saņēmušajiem par kopējo attiecināmā finansējuma apmēru 3,05 MEUR, tiks īstenoti kādā no zinātņu nozarēm, kas neatbilst nevienai no RIS3 specializācijas jomām28, bet kuri sniedz nozīmīgu ieguldījumu kādā no RIS3 izvirzīto izaugsmes prioritāšu īstenošanā (49.attēls).
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nZINĀŠANU BĀZE PAR INOVĀCIJAS PROCESIEM LATVIJĀ Pēcdoktorantūras pētniecības programmas ietvaros lēmums par apstiprināšanu īstenošanai (ar nosacījumu) nosūtīts 2 inovācijas procesa pētījumiem, kuru īstenošana sniegs ieguldījumu nacionāla līmeņa analītiskās kapacitātes stiprināšanā.
\nInovācijas procesa pētījumi, saskaņā ar informatīvo ziņojumu par RIS3 monitoringa sistēmu, sniedz ieguldījumu RIS3 īstenošanā, tai skaitā pierādījumos balstītas P&A politikas attīstībā.
\nP&A infrastruktūras attīstīšana RIS3 specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana. 2016.gada 16.augustā apstiprināti 1.1.1.4.pasākuma \"P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana\" (turpmāk - 1.1.1.4.pasākums) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana.
\n1.1.1.4.pasākuma kopējais līdz 2023.gadam pieejamais publiskais finansējums 120,25 MEUR (t.sk. ERAF - 102,96 MEUR) un tā ir mērķis ir zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana un pētniecības resursu koncentrācija konkurētspējīgās zinātniskajās institūcijās, pilnveidojot zinātnisko institūciju pārvaldības un resursu vadības efektivitāti un modernizējot pētniecības infrastruktūru Latvijas viedās specializācijas jomu ietvaros, tādējādi veicinot zinātnisko institūciju iesaisti Eiropas Savienības līmeņa infrastruktūrās un zinātnisko institūciju rīcībā esošās pētniecības infrastruktūras izmantošanu praktisku tautsaimniecības problēmu risināšanai. Saskaņā ar 1.1.1.4.pasākuma ieviešanas nosacījumiem, investīcijas plānotas 14 Latvijas vadošo zinātnisko institūciju infrastruktūras attīstībā un institucionālās kapacitātes stiprināšanā (50.attēls), vienlaikus paredzot minētajām institūcijām pirms projekta iesniegšanas veikt priekšdarbu - izstrādāt un ar iesaistītajām pusēm saskaņot savas vidēja termiņa attīstības stratēģijas. Attiecīgi pirms projektu iesniegumu sagatavošanas norisinājās darbs pie finansējuma saņēmēju - zinātnisko institūciju vidēja termiņa attīstības stratēģiju saskaņošanas, kuru izstrāde un saskaņošana ar Izglītības un zinātnes ministriju, nozares ministrijām (ja attiecināms) un nozaru asociācijām tika noteikta kā finansējuma saņemšanas priekšnoteikums. Vienlaikus, lai sekmētu kvalitatīvāku un ilgtspējīgāku projektu iesniegumu izstrādi un novērtēšanu, 2016.gadā JASPERS eksperti sniedza atbalstu pasākuma projektu iesniegumu atlases nosacījumu izstrādē (P&A infrastruktūras projektu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas, kā arī sociālekonomiskās analīzes veikšanā). 2017. gada nogalē ir izvērtēti zinātnisko institūciju iesniegtie projekti, noslēgti līgumi un uzsākta projektu īstenošana.
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nRIS3 mikro līmeņa rādītāji:
\nZINĀTNISKĀS EKSELENCES CENTRA IZVEIDE PROJEKTA CAMART2 IETVAROS 1.1.1.4.pasākuma ieguldījumi papildinās Eiropas Komisijas ietvarprogrammas \"Apvārsnis 2020\" finansējumu, kas apakšprogrammas Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana Teaming ietvaros piešķirts Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam (LU CFI):
\nLai sekmētu studiju procesa un industrijas sadarbību studentu inovāciju projektu īstenošanas veicināšanai praktisku nozares un sabiedrības problēmu risināšanai, 2017.gada nogalē izskatīšanai MK iesniegti ES fondu pasākuma \"Inovāciju granti studentiem\" ieviešanas nosacījumi (kopējais finansējums 38milj. eiro, t.sk. ERAF finansējums 28,9 milj. eiro). Līgumus ar finansējuma saņēmējiem- augstskolām par projektu īstenošanu plānots noslēgt 2018.gada 1.pusgadā, savukārt atbalstu studentiem plānots sniegt, sākot ar 2018./2019.akadēmiskā gada sākumu - t.i., 2018.gada septembrī/oktobrī.
\nZinātnes bāzes finansējums.
\nValsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem - atvasinātām publiskām personām, kas reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā, zinātniskās darbības bāzes finansējumu piešķir no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 \"Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām\" noteikto kārtību.
\nZinātniskā institūcija piešķirto bāzes finansējumu izmanto: zinātniskā personāla atlīdzībai, zinātniskās institūcijas uzturēšanai un zinātniskās institūcijas darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai, ES struktūrfondu, citu ārvalstu un starptautisko finanšu instrumentu un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai.
\nZinātnes bāzes finansējumā ir ieviesti uz ekselenci vērsti kritēriji: 10% no finansējuma tiek piešķirts tām zinātniskajām institūcijām, kas starptautiskajā zinātnes izvērtējumā saņēmušas augstu novērtējumu; aprēķinos tiek ņemti vērā starptautiskajos zinātnes izdevumos publicētie zinātniskie raksti u.c..
\nFinansējuma noteikumos ir ieviests atalgojums pētnieciskā darba daļējai nodrošināšanai valsts dibināto augstskolu akadēmiskajam personālam - profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem, kas veic zinātnisko darbību. Ir ņemts vērā arī zinātnisko institūciju saņemtais novērtējums 2013.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, 2014.gada oktobrī veiktajos grozījumos MK 1316 noteikumos, šo noteikumu 11.2 nosakot, ka IZM nepiešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, kuras zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā izvērtējumā bija saņēmušas novērtējumu \"1\" un \"2\" (izņemot tās, kuras piedalījās zinātnisko institūciju konsolidācijas projektā).
\nKopš 2014.gada, kad ir stājušies spēkā jaunie bāzes finansēšanas noteikumi ir pakāpeniski palielinājies piešķirtais zinātnes bāzes finansējuma apjoms no 16,0 milj. eiro 2014.gadā līdz 23,5 milj. eiro 2016.gadā, pateicoties finansējuma pieaugumam IZM budžeta apakšprogrammā 05.02.00 \"Zinātnes bāzes finansējums\". Papildu finansējums ir ļāvis pakāpeniski palielināt bāzes finansējuma nodrošinājumu (% no normatīvajos aktos noteiktā) no 21 % 2010.gadā līdz 68 % 2016.gadā (51. attēls). Ir arī jāpiemin, ka ilgstoši nepietiekami nodrošinātais zinātnes bāzes finansējums un pētniecības programmu finansējuma neesamība ir arī ievērojami samazinājos valsts zinātnisko institūciju zinātnisko kapacitāti zinātniskā personāla skaita izteiksmē, un attiecīgi aprēķināto pilno nepieciešamo finansējumu no 51,6 milj. eiro 2010.gadā līdz 34,4 milj, eiro 2016.gadā.
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nNacionālās licences nodrošināšana Starptautiskajām zinātniskajām datubāzēm Zinātnes bāzes finansējuma finansēšanas noteikumu 2014.gada 28.oktobra grozījumos tika noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina zinātnisko datubāžu uzturēšanu akadēmiskā tīkla ietvaros, kā rezultātā tiek nodrošināta nacionālā piekļuves licence SCOPUS un Web of Science datubāzēm, kā arī Science Direct zinātnisko rakstu datubāzei.
\nPēdējo gadu tendences parāda to, ka šo datubāžu lietošanas intensitāte no Latvijas zinātnieku puses ir ļoti augsta, piemēram, Science Direct datubāzē apskatīto un lejuplādēto rakstu skaits ir palielinājies no 300 138 rakstiem 2011.gadā līdz 407 735 rakstiem 2016.gadā, kas ir ievērojams skaits pie esošās Latvijas zinātnes kapacitātes apmēra.
\nValsts pētījumu programmas. 2014.gada 7.oktobrī ar MK rīkojumu Nr.558 \"Par valsts pētījumu programmām\" apstiprinātas 10 Valsts pētījumu programmas 2014.-2017.gadam.
\nPapildus ar MK rīkojumu Nr.559 \"Par papildu valsts pētījumu programmām\" ir tikušas apstiprinātas vēl 4 Valsts pētījumu programmas. Kopējais pētījumu finansējums posmā no 2014.-2017.gadam ir 27 MEUR. Valsts pētījumu programmu virsmērķis ir sniegt ilgtspējīgus priekšlikumus tautsaimniecības restrukturizācijai, izmantojot Latvijas potenciālu zināšanu ekonomikas veidošanai atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā definētajiem mērķiem. 53 projekti no 69 tiek veikti Viedās specializācijas stratēģijas jomās (52.att.). Jāatzīmē, ka pētījumiem pieejamais finansējums ir pārāk zems, lai nodrošinātu virsmērķa sasniegšanu, nodarbinātu vērā ņemamu zinātnieku skaitu un nodrošinātu pietiekamu sasaisti ar tautsaimniecības nozaru attīstību. Tāpēc turpmāk Valsts pētījumu programmas ir jāfinansē attiecīgām nozaru ministrijām, lai nodrošinātu jaunas zināšanas, tehnoloģijas, to pārnese tautsaimniecības attīstībai, nozares attīstībai nepieciešamo cilvēkkapitālu, kā arī uz zinātniskiem pētījumiem balstītas politikas īstenošanu un lēmumu pieņemšanu.
\nAAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nValsts pētījumu programma \"Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei\" (LATERNERGI) LATENERGI programmas vadītājs ir Dr.habil.sc.ing. L. Ribickis. Programma iekļauj sešus projektus:
\nProgrammas ietvaros tiek veikta izpēte par tehnoloģiski inovatīviem, izmaksu efektīviem risinājumiem ilgtspējīgas enerģijas ieguves un patēriņa attīstībai, energoefektivitātes paaugstināšanai un videi draudzīgu atjaunojamo energoresursu attīstībai.
\nValsts pētījumu programma \"Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas\" (ResProd) ResProd programmas vadītājs ir Dr.chem. B.
\nAndersons. Programma iekļauj sešus projektus:
\nPētījumu ietvaros tiek meklēti risinājumi, lai nodrošinātu mežsaimniecības un zemes dzīļu resursu izmantošanas ilgtspējību, racionāli izmantotu Latvijas vietējos resursus globālajā tirgū konkurētspējīgu produktu ražošanai, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējību, bioloģisko daudzveidību un mežu sociālo lomu tuvākā nākotnē un nākošām paaudzēm.
\nFundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (FLPP).
\n2011.gada 29.martā apstiprināti Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtību regulējošie MK noteikumi Nr.227. FLPP mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas, kas veido tautsaimniecības nozaru zināšanu bāzi un ir pamats augstākās izglītības kvalitātei. Projektus finansē no valsts budžeta līdzekļiem zinātniskās darbības nodrošināšanai. FLPP kopējais finansējums 2014. - 2017. gada posmam ir 14,36 milj. euro. Piešķirtais finansējums 2014., 2015. un 2016. gadā bija 4,39 milj. euro gadā un 2017.gadā tas ir 1,20 milj. euro. Kopā FLPP ietvaros ir apstiprināti 65 tematiskie pētījumu projekti un 9 pētnieciskās sadarbības projekti (53.attēls). 2017.gada decembrī noslēdzas četru gadu projektu īstenošana. Šobrīd tiek izstrādāti jaunie MK noteikumi projektu īstenošanai sākot ar 2018.gadu.
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nVIEDĀ BIOFILTRA TEHNOLOĢIJAS IZSTRĀDE DZERAMĀ ŪDENS KVALITĀTES UZLABOŠANAI Rīgas Tehniskās universitātes projektā, kura vadītājs ir Dr.sc.ing Tālis Juhna, sadarbībā ar LLU, LU, CFI, EDI, LU MII, VPRI u.c. veic pētījumus par jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem ūdens attīrīšanas iekārtu izstrādē. · Projekta ietvaros tika izstrādāts, praktiski izveidots un testēts jauns viedais biofiltrs ar orģinālu un modificētu biofiltra materiālu. Tālāk uzsākta jauno biofiltru tehnoloģijas izstrāde. Projekta laikā dažādās Latvijas pašvaldībās (Rīgas, Ādažu, Dobeles) tika veiktas ūdens tīklu attīrīšanas, kā arī sniegtas konsultācijas uzņēmumiem, optimizējot to darbu. Papildus veikti praktiskie projekti attīstības valstīs (Pomacea, Indijā).
\nProjekta laikā ir veidojušās jaunas zināšanas, ar kuru palīdzību ir radītas jaunas tehnoloģijas, piemēram, fosfora savienojumu saistīšanas tehnoloģija, lai apturētu bioplēves veidošanos. Projekta ietvaros ir izveidots jauns pētniecības virziens un zinātnieku grupa (10 PLE), kas ir papildus piesaistījusi vairāk kā 2 milj. euro zinātnei.
\nPapildus izveidots \"start-up\" uzņēmums \"Conelum\", kas ir piesaistījis 200 tūkstošus euro riska kapitāla.
\nLīdz 2017.gada 1.jūnijam EM ir izstrādājusi normatīvo ietvaru un uzsākusi visu ES fondu programmu, kurām ir tieša ietekme uz inovācijas kapacitātes stiprināšanu, ka arī MVU konkurētspējas paaugstināšanu, īstenošanu:
\nKompetences centri. 2016.gada 5.janvārī apstiprināti darbības programmas 1.2.1.1.pasākumu \"Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros\" (KC programma) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. KC programmas mērķis ir komersantu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, īstenojot projektus, kas attīsta jaunus produktus un tehnoloģijas un ievieš tās ražošanā, tādējādi sekmējot uzņēmumu sadarbību ar pētniecības sektoru jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un komercializēšanu. KC programmas projektu atlases rezultātā atbalstīta 8 Kompetences centru izveide RIS3 jomās un apakšjomās30. Kopējais programmas finansējums ir 72,3 milj. euro. Līdz 2023.gada nogalei programmā paredzēts atbalstīt 100 komersantus, kas saņem grantus jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un virzīšanai tirgū, tostarp piesaistot privātā sektora finansējumu P&A vismaz 12,8 milj. euro apmērā. Uz 2017.gada 1.jūniju visu 8 Kompetences centros kopā uzsākta 129 projektu īstenošana (54.attēls).
\nKC programmas ietvaros iesaistīto uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem uz 2017.gada 1.maijam plānots 260 146,44 EUR.
\nKopā ir 106 uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas. Informācija par komersantu apgrozījumu no pētniecības rezultātu ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas būs pieejama uz nākamo pārskata periodu. KC programmas ietvaros radītas 97 jaunas darba vietas, t.sk. tās, kurām nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskajā sektorā.
\nP&I projektu īstenošanā iesaistīti 46 maģistranti un doktoranti. Publicēti 9 zinātniskie raksti starptautiskās datu bāzēs indeksētajos žurnālos (Scopus, Web of Science).
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nRIS3 mikro līmeņa rādītāji:
\nKOMPETENCES CENTRS Atbalstītie komersanti Nodarbinātības pieaugums komersantā kopš pētījuma uzsākšanas (darbinieku skaits) Pētniecības projektā iesaistīto doktorantu skaits (nodarbināti - darba līgums un ārpakalpijums) Komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām Komersanta un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas pētnieku koppublikāciju skaits Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu P&A projektiem/EUR Latvijas elektronisko un optisko iekārtu ražošanas kompetences centrs 15 17 14 5 0 625 000,00 Mašīnbūves kompetences centrs 17 11 5 6 1 76 222,34 Latvijas pārtikas kompetences centrs 6 21 3 0 163 714,49 Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs 16 20 17 0 2 204 591,97 Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju 7 9 0 0 0 393 769,65 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences centrs 21 8 18 12 2 452 434,18 Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centrs 15 11 8 0 4 369 996,00 Meža nozares kompetences centrs 9 0 19 0 0 315 317,81 SIA SilvEXPO. Pētījuma \"Skuju poliprenolu fosfolipīdu liposomu un to mīkstā želantīna kapsulu fizikāli - ķīmiskais raksturojums\" gaitā tika radīta jauna nanotehnoloģija aktīvo vielu iestrādei liposomā jeb slēgtajā fotolipīdu dubultslāņa sistēmā. Pielietojot jauno tehnoloģiju tika radīts inovatīvs un eksportspējīgs produkts ar aktīvo vielu, kas, salīdzinājumā ar konvencionālajām zāļu formām ir efektīvāks un pacientiem ekonomiski pieejamāks profilaksei un ārstēšanai.
\nTehnoloģiju pārnese. 2016.gada 25.oktobrī apstiprināti 1.2.1.2.pasākuma \"Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai\" (TPP programma31) regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. Viens no TPP programmas mērķiem ir valsts pētniecības organizāciju zinātības un kompetenču atbalstīšana pētniecības rezultātu komercializācijas jomā, bet jo īpaši - pētniecības organizāciju īpašumā esošo pētniecības rezultātu komercializācijas sekmēšana gan Latvijā, gan ārvalstīs, vienlaikus palielinot pētniecības organizāciju ienākumus no pētījumu rezultātu komercializēšanas.
\nOtrs programmas mērķis ir inovācijas aktivitātes veicināšana mikro un MVU, tehnoloģiju un zināšanu pārneses ceļā sniedzot tiem atbalstu jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstīšanai. Kopējais programmas finansējums ir 42,35 milj. euro. Līdz 2022.gada nogalei programmā paredzēts nodrošināt atbalstu 100 pētniecības rezultātu komercializācijas projektiem, kā arī atbalstīt 320 komersantus, kas saņem grantus jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un virzīšanai tirgū. 2017.gada februārī izsludināta projektu pieteikumu atlase inovācijas vaučera atbalstam, kā arī laikā no 18.04.-19.05.2017.2017. tika organizēta pirmā pētniecības rezultātu komercializācijas projektu atlases kārta. Programmu ievieš LIAA.
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nRIS3 mikro līmeņa rādītāji:
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nRIS3 mikro līmeņa rādītāji:
\nNodarbināto apmācības. 2015.gada 27.oktobrī apstiprināti 1.2.2.1.pasākuma \"Atbalsts nodarbināto apmācībām\" (Tehnoloģisko apmācību programma) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi, bet 2016.gada 14.jūnijā 1.2.2.3.pasākuma \"Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti\" (Netehnoloģisko apmācību programma) īstenošanas noteikumi. Tehnoloģisko apmācību programmas mērķis ir nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu zināšanu pārnesi un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā. Netehnoloģisko apmācību programmas mērķis ir veicināt mikro un mazo komersantu produktivitāti un darba efektivitāti, paaugstinot to darbinieku kvalifikāciju un prasmes IKT un netehnoloģisko inovāciju jomās, kā arī veicināt investoru piesaisti. Kopējais abās programmās pieejamais finansējums ir 24,9 milj. euro. Līdz 2023.gada beigām abās programmās kopā paredzēts atbalstīt 1300 komersantus, nodrošinot 11 080 personu apmācīšanu un kvalifikācijas celšanu.
\nVienlaikus abās programmās kā specifiskais rezultāta rādītājs izvirzīts inovatīvo komersantu īpatsvara pieaugums, sasniedzot 40% no kopējā komersantu skaita (25,5% pārskata periodā par 2012.-2014.gadu). Tehnoloģisko apmācību programmas ietvaros noslēgti līgumi par projektu īstenošanu ar 10 nozaru asociācijām (LAKIFA, MASOC, LIKTA, biedrība \"Zaļās mājas\", LLDRA, LPUF, LPUA, VRUA, LVRA, LETERA), kā arī uzsāktas apmācības (uz 31.03.2017. apmācītas 2387 personas 179 komersantos).
\nNetehnoloģisko apmācību programmā noslēgti līgumi ar 3 apmācību īstenotājiem (LIKTA, LTRK, LIAA), kā arī uzsāktas apmācības (uz 31.03.2017. ir apmācītas 17 personas 14 komersantos).
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nRIS3 mikro līmeņa rādītāji:
\nMMU projekts. LIKTA līdz 31.12.2020. īsteno apmācību projektu \"Mazo un mikro komersantu apmācības inovāciju un digitālo tehnoloģiju attīstībai Latvijā\" (MMU projekts). Projektā apmācības plānotas 3 tematiskajos blokos:
\n1.Digitālās tehnoloģijas;
\n2.Uzņēmumu iekšējo procesu digitalizācija;
\n3.Digitālie rīki ražošanas un pakalpojumu attīstībai.
\nKatram apmācības modelim tiks izveidota e-vietne ar papildus tehnoloģiju un rīku ieviešanas scenāriju aprakstiem, praktiskiem uzdevumiem iegūto prasmju nostiprināšanai.
\nInovācijas motivācija. 2016.gada 10.maijā apstiprināti 1.2.2.2.pasākumu \"Inovāciju motivācijas programma\" (Motivācijas programma) regulējošie MK noteikumi. Motivācijas programmas mērķis ir informēt plašāku sabiedrību par uzņēmējdarbības un inovācijas nozīmi, iedrošināt pievērsties uzņēmējdarbībai un praktiskā veidā iesaistīt inovatīvu ideju un risinājumu izstrādē un tālākā to attīstīšanā. Motivācijas programmā kopējais pieejamais finansējums ir 5,3 milj. euro.
\nProgrammā līdz 2023.gada nogalei kopumā paredzēts iesaistīt 10 tūkst. personu, kā arī atbalstīt 100 komersantus, kas saņem nefinansiālu atbalstu. Vienlaikus programmā kā rezultāta rādītājs noteikta inovatīvo komersantu skaita pieaugums - 40% no kopējā komersantu skaita. Kopš 2016.gada rudens uzsākta programmas aktivitāšu īstenošanā. Programmu ievieš LIAA.
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nRIS3 mikro līmeņa rādītāji:
\nKlasteri (programma). 2016.gada 5.aprīlī apstiprināti 3.2.1.1.pasākuma \"Klasteru programma\" (Klasteru programma) regulējošie MK noteikumi. Klasteru programmas mērķis ir veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovācijas un jaunu produktu veidošanos. Klasteru programmā kopējais pieejamais finansējums 6,2 milj. euro.
\nProjektu iesniegumu atlases rezultātā darbību klasteru programmā ar 2017. gada janvāri ir uzsākuši 14 klasteri - 8 nozaru un 6 starpnozaru klasteri. Projekta uzsākšanas brīdī klasteru programma apvienoja 353 MVU, bet MK noteikumi paredz, ka līdz 2017.gada beigām šim skaitlim jāpalielinās līdz vismaz 420 MVU.
\nSasniedzamie iznākuma rādītāji līdz 2023.gadam paredz, ka programmas ietvaros 360 komersanti ir saņēmuši atbalstu, tai skaitā 120 komersanti, kas saņēmuši atbalstu granta formā.
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nRIS3 mikro līmeņa rādītāji:
\nLatvijas IT klasteris. Latvijas IT klasteris ir nacionāla līmeņa klasteris un šobrīd vienīgais Latvijas klasteris, kurš spējis iegūt Eiropā nozīmīgāko klasteru izcilības apliecinājumu - Klasteru ekselences iniciatīvas sudraba līmeņa novērtējumu. Latvijas IT klasteris saņēmis ES fondu atbalstu 2007.-2013.gada plānošanas periodā, kas ļāva klasterim attīstīties, pozicionēt sevi kā vienu no nozares attīstības dzinējspēkiem un vērtīgu sadarbības partneri vietējā un starptautiskā mērogā. 2017.gada janvārī Latvijas IT klasteris uzsāka projekta īstenošanu arī šobrīd aktuālā plānošanas perioda Klasteru programmā. Pašlaik klasteris apvieno 28 nozares uzņēmumus, kuri kopā nodarbina 686 strādājošos. Turpmāko 4 gadu laikā klasteri plāno stiprināt savstarpēju sadarbību, lai paaugstinātu komersantu konkurētspēju starptautiskā līmenī. Klasteris plāno īstenot aktivitātes eksporta, apgrozījuma, inovāciju, produktivitātes, internacionalizācijas veicināšanai, kā ari citu mērķu sasniegšanai.
\nFinanšu pieejamība. Finanšu instrumenti - garantijas, mikrokredīti, aizdevumi uzņēmējdarbības uzsācējiem, agrīnās stadijas un vēlīnās stadijas riska kapitāla instrumenti - veicina pieejamību finansējumam tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem nepietiekama nodrošinājuma, pašu kapitāla, nepietiekamas kredīta un uzņēmuma darbības vēstures, kā arī komercbanku kreditēšanas politikai neatbilstošu finanšu rādītāju un augstu darījumu risku dēļ nav iespējams saņemt finansējumu dzīvotspējīgu biznesa projektu realizācijai nepieciešamajā apmērā no komercbankām un privātajiem investoriem. Atbalsts finanšu instrumentu veidā tiek sniegts arī komersantiem, kas darbojas RIS3 prioritārajās nozarēs. Finanšu instrumenti tiek īstenoti 3.tematiskā mērķa \"MVU konkurētspējas uzlabošana\" ietvaros. Tomēr, ņemot vērā inovatīvu, uz zināšanām balstītu un tehnoloģiski intensīvu uzņēmumu atbalstu finanšu instrumentu, jo īpaši riska kapitāla fondu, ietvaros, paredzama ietekme arī uz 1.tematisko mērķi \"Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju\" un attiecīgi RIS3 mērķu sasniegšanu.
\nAkcelerācijas fondi. 2016.gada 12.aprīlī apstiprināti MK noteikumi Nr.226 \"Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai\", kuru ietvaros atbalsts ar finanšu starpnieku (akcelerācijas fondu pārvaldnieku) starpniecību tiks sniegts inovatīvu uzņēmējdarbības projektu izstrādei un attīstīšanai. Akcelerācijas fondu mērķis ir sekmēt saimnieciskās darbības veicēju attīstību un konkurētspēju, sniedzot akcelerācijas pakalpojumus (bez maksas pakalpojumus, kā mentorings, palīdzība nozares ekspertu piesaistē, pircēju, piegādātāju, partneru un nākamo investoru piesaistē) un finansējumu (līdz 250 EUR apmērā) uzņēmējdarbības projektiem, kas paredz tehnoloģiskos vai rūpnieciskos neizdošanās riskus.
\nAkcelerācijas fondi līdzšinēji nav ieviesti, un notiek finanšu starpnieku piedāvājumu vērtēšana publiskās iepirkumu procedūras ietvaros.
\nSēklas, sākuma un izaugsmes kapitāla fondi. 2016.gada 2.augustā apstiprināti MK noteikumi Nr.518 \"Noteikumi par sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai\", kuru ietvaros atbalsts ar finanšu starpnieku (sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondu pārvaldnieku) tiks sniegts inovatīvu projektu attīstīšanai. Sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondu mērķis ir sekmēt saimnieciskās darbības veicēju izveidi, attīstību un konkurētspēju, sniedzot sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla ieguldījumu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla fondi šobrīd nav ieviesti, un notiek ieprikumu dokumentācijas saskaņošana. Finanšu starpnieku atlasi publiskās iepirkumu procedūras ietvaros paredzēts izsludināt 2017.gada jūnijā.
\nAizdevumu garantijas. 2016.gada 7.jūnijā apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.997 \"Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai\" un tika uzsākta aizdevumu garantiju izsniegšana Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros.
\nAizdevumu garantiju programmas mērķis ir attīstīt sīkos, mazos un vidējos komersantus, veicinot finansējumu pieejamību biznesa projektu īstenošanai, gan izveides gan attīstības stadijās, tostarp inovatīvu uzņēmumu izveidei un attīstībai. Līdz 31.03.2017. izsniegtas 107 aizdevumu garantijas 19,2 milj. EUR apmērā.
\nMikrokredīti un starta aizdevumi. 2016.gada 31.maijā tika apstiprināti MK noteikumi Nr.328 \"Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem\" un tika uzsākta starta aizdevumu un mikroaizdevumu programmas īstenošana Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros. Starta aizdevumus var saņemt biznesa uzsācēji kā arī jaundibināti uzņēmumi biznesa ideju īstenošanai savukārt mikroaizdevumi ir paredzēti sīkajiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem dzīvotspējīgu biznesa projektu īstenošanai - investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem. Atbalsts tiek sniegts tostarp RIS3 prioritārajās nozarēs. Līdz 31.03.2017. izsniegti 140 starta aizdevumi 2 801 270 EUR un 40 mikroaizdevumi 520 277 EUR apmērā.
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nRIS3 mikro līmeņa rādītāji:
\nSIA \"PRIMEKSS\" ražo industriālās betona grīdas. Uzņēmums ir radījis un patentējis unikālu tehnoloģiju un betona piedevu ķīmisko sastāvu PrimeComposite, kas dod iespēju betona grīdai būt plānākai, vienlaicīgi saglabājot nepieciešamās stiprības un stiepes īpašības. Uzņēmums darbojas Skandināvijas tirgū, Vācijā Izraēlā. 2016.gada oktobrī Altum piešķīra garantijas par kopējo summu 1,44m eiro uzņēmuma darbības attīstībai, kā arī uzņēmums piesaistītas arī InnovFIN pretgarantijas.
\nAS HansaMatrix veic jaunu elektronisko produktu un sistēmu izstrādi, industrializāciju un pilnu ražošanas pakalpojumu, datu tīklu iekārtu, lietu interneta (Internet of Things), industriālo sistēmu un citos augstas pievienotās vērtības tirgus segmentos. Ir viens no nozares vadošajiem Baltijas - Ziemeļvalstu ražotājiem. 2016.gada decembrī Altum piešķīra garantijas par kopējo summu 1,2m eiro jaunas ražotnes izveidošanai Ogrē. Piesaistītas arī InnovFIN pretgarantijas.
\nSqualio. IT risinājumu un pakalpojumu uzņēmums \"Squalio\" ir piesaistījis bankas Citadele finansējumu 8 milj. euro apmērā ar ALTUM garantiju trīs miljonu eiro apmērā. Uzņēmums plāno izvērst savu darbību Eiropā un Vidējos Austrumos, kā arī attīstīt jaunus pakalpojumus un produktu līnijas.
\nDaļa finansējuma tiks ieguldīta, lai \"Squalio\" attīstītu jau esošās deviņas filiāles Eiropas un Vidējo Austrumu valstīs. Bankas piešķirtie finanšu līdzekļi tiks ieguldīti uzņēmuma mākoņpakalpojumu risinājumu, licencēšanas pārvaldības kompetenču centru attīstībā, IT platformu nodrošināšanā un citos IT pakalpojumos, kas ir būtiski jaunu piedāvājumu izstrādāšanai un ieviešanai tirgū. Daļa no piesaistītā finansējuma uzņēmumam nepieciešama apgrozāmajiem līdzekļiem, kas tiks novirzīti dažādu projektu īstenošanai.
\nBiznesa inkubatori. 2016. gada 3. maijā apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 279 \"Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa \"Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs\" 3.1.1.6. pasākuma \"Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators\" īstenošanas noteikumi\" (biznesa inkubatoru programma). Biznesa inkubatoru programma tiek īstenota ar mērķi atbalstīt jaunu dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot gala labuma guvējiem uzņēmējdarbībai nepieciešamās konsultācijas, apmācības un pasākumus par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu, vidi (telpas) un grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām. Finansējuma saņēmējs un biznesa inkubatoru programmas īstenotājs ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Biznesa inkubatoru programmas kopējais finansējums reģionālajiem biznesa inkubatoriem ir 25,76 milj. euro, radošo industriju biznesa inkubatoram- 7,05 milj. euro.
\nKopā ir izveidotas 15 inkubācijas sniegšanas vienības, t.i. 9 nacionālas nozīmes attīstības centra pašvaldībās, 5 reģionālas nozīmes attīstības centra pašvaldībās un 1 radošo industriju biznesa inkubators Rīgā (sk. 55. attēlu). Biznesa inkubatoru programma darbojas līdz 2023.gada 31.decembrim; šajā laikā ir jāsasniedz šādi rezultatīvie rādītāji - jaunizveidoto komersantu skaits, kuri saņem atbalstu - 148, komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (grantu) - 200, radošo industriju jomas komersantu skaits, kuri saņem atbalstu - 40, nodarbinātības pieaugums atbalstītajos komersantos - 200 pilnas slodzes ekvivalenti, gala labuma guvēji, kuri saņem nefinansiālu atbalstu pirmsinkubācijas veidā - 180. Sākot ar 2016.gada 4.ceturksni biznesa inkubatori uzsāka darbu un pieteikumu saņemšanu. Uzņemšana pirmsinkubācijas atbalsta saņemšanai notiek nepārtraukti (atkarībā no attiecīgā biznesa inkubatora kapacitātes), uzņemšana inkubācijā tiek organizēta reizi ceturksnī.
\n55.attēls.
\nBiznesa inkubatoru reģionālā pārklājuma karte Aktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nRIS3 mikro līmeņa rādītāji:
\nIndustriālās teritorijas. 2016.gada 12.aprīlī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.227 \"Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 3.1.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarē\"\"
\n3.1.1.5.pasākuma \"Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai\" īstenošanas noteikumi\". Ražošanas telpu un industriālo teritoriju attīstības programmas mērķis ir veicināt apstrādes rūpniecības komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu izveidi reģionos. Programmas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti (turpmāk - MVK), saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 651/2014 1.pielikumu, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs (saskaņā ar NACE 2. red. C sadaļu \"Apstrādes rūpniecība\").
\nFinansējumu programmas ietvaros var saņemt apstrādes rūpniecības MVK un ostu pārvaldes, nodibinājumi, lielie komersanti (industriālo teritoriju operatori). Ražošanas telpu un industriālo teritoriju attīstības programmas plānotais ERAF finansējums ir 24,8 milj. euro, kurš sadalīts vienlīdzīgās daļās starp pieciem plānošanas reģioniem, izņemot Rīgas pilsētu, katram reģionam - 4,6 milj. euro un vienam projekta iesniegumam maksimālais pieejamais ERAF finansējuma apmērs 1,1 milj. euro. Programmas ietvaros finansējuma saņēmējiem ir jānodrošina privātais līdzfinansējums vismaz 21,7 milj. euro apmērā. Līdz 2023.gada 31.decembrim ir jāsasniedz šādi uzraudzības rādītāji: 20 komersanti, kas saņēmuši atbalstu (grantu); privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti, - 21 750 000 euro; nodarbinātības pieaugums komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām, - 467 (PLE). No 03.05.2016.-03.08.2016. notika projektu iesniegumu atlase un līdz 03.11.2016. notika projektu iesniegumu vērtēšana. Sadarbības iestādē tika iesniegti 77 projektu iesniegumi, no kuriem ir atbalstīti 39 projekta iesniegumi un noslēgti 39 līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu īstenošanu. Līdz 30.04.2017. ir pabeigts viens projekts un finansējuma saņēmējs ir iesniedzis sadarbības iestādē noslēguma maksājuma pieprasījumu. Līdz ar to ir uzsākusies 3.1.1.5.pasākuma uzraudzības rādītāju izpilde. Ir atbalstīts 1 komersants, kas saņēmis atbalstu (grantu), un projekta īstenošanas rezultātā tiek radītas jaunas 12 (PLE) darba vietas.
\nKopējās pabeigtā projekta attiecināmās izmaksas - 1 milj. euro, tai skaitā ERAF - 454 tūkst. euro un privātais līdzfinansējums - 555 tūkst. euro.
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nRIS3 mikro līmeņa rādītāji:
\nStarptautiskās konkurētspējas veicināšana. 2015.gada 1.decembrī ir apstiprināti Ministru Kabineta noteikumi Nr.678 \"Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\"
\n3.2.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju\" 3.2.1.2.pasākuma \"Starptautiskās konkurētspējas veicināšana\" īstenošanas noteikumi\".
\nProgrammas mērķis ir veicināt nozaru starptautisko konkurētspēju, atbalstot uzņēmējdarbību un ieiešanu ārvalstu tirgos, nodrošinot Latvijas ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību darbību un attīstot Latvijas kā tūrisma galamērķa starptautisko konkurētspēju prioritārajos tūrisma sektoros (darījumu un pasākumu tūrisms, labsajūtas tūrisms). Programmas mērķa grupa un gala labuma guvēji ir komersanti, kooperatīvās sabiedrības (tai skaitā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība vai atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība), zemnieku vai zvejnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi, kuri atbilst sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības subjektu (komercsabiedrību) statusam saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 651/2014 1.pielikumu, kā arī ostu pārvaldes, pašvaldības un plānošanas reģioni (projektos, kas neietver saimnieciskas darbības). Atbalsts paredzēts komersantiem ārējo tirgu apguvei, eksportspējas stiprināšanai, ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai, kā arī LIAA ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai un Latvijas uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai, tai skaitā ārējā mārketinga pasākumu īstenošanai, preču un pakalpojumu eksporta veicināšanai, kā arī Latvijas kā tūrisma galamērķa starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai prioritārajos tūrisma sektoros (darījumu un pasākumu tūrisms, labsajūtas tūrisms). Programmas plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 60,9 milj. euro, tai skaitā ERAF finansējums - 51,8 milj. euro, valsts budžeta finansējums
\n3.2.1.2/16/l/002 \"Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšana tūrismā\" ietvaros noorganizēti 11 nacionālie stendi. Projekta ietvaros ir īstenotas 8 tūrisma mārketinga un reklāmas kampaņas; 61 žurnālistu, emuāristu (tīmekļa dienasgrāmatu rakstītāju) vizīte; 51 ārvalstīs reģistrētu tūrisma pakalpojumu komercsabiedrību pārstāvju, korporatīvo un darījumu pasākumu organizētāju iepazīšanās vizītes; nodrošināti 65 veidi tūrisma informācijas un mārketinga materiālu; īstenoti 199 Latvijas tūrisma publicitātes pasākumu un ārvalstu specializēto tūrisma veicināšanas pasākumi; 3 tūrisma tirgus pētījumi; 16 ārvalstu tūristu piesaistes pasākumi Latvijas novados un 11 darījumu un pasākumu tūrisma piesaistes pasākumi Latvijai.
\nProjekta Nr.3.2.1.2/16/I/001 \"Starptautiskās konkurētspējas veicināšana\" ietvaros nodrošināta 20 LIAA pārstāvniecības 19 valstīs darbība (t.sk. līdz 30.03.2017. apstrādāti 913 eksporta projekti/pieprasījumi); noorganizēti 37 nacionālie stendi (piedalījās 278 mērķa grupas klienti); noorganizēti 42 semināri par ārējiem tirgiem un ārējās tirdzniecības jautājumiem (vairāk nekā 2000 dalībnieki); sniegts atbalsts dalībai 152 nozaru izstādēs (izņemot nacionālos stendus) ārvalstīs; noorganizētas 57 tirdzniecības misijas (t.sk.11 Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs), kurās piedalījās 484 komersanti; līdz 30.03.2017.sniegts konsultatīvs atbalsts - 1203 konsultācijas mērķa grupai par LIAA pakalpojumiem un atbalstu eksportam, kā arī 1417 konsultācijas par biznesa partneru meklēšanu); sniegts atbalsts mērķa grupas klientiem, atbalstot 15 komersantu dalību 10 starptautiskās izstādēs ārvalstīs. Noorganizēts starptautisks forums \"Eksporta forums \"Magnetic Latvija 2016\", kā arī forums \"Polaris 2016\" (08.09.2016.).
\nNoorganizēts biznesa forums 5.Centrālās un Austrumeiropas un Ķīnas premjerministru tikšanās laikā (16+1 ietvaros) (05.-06.11.2016.). Noorganizēts Mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forums (Liepājā, 02.02.2017., vairāk kā 250 dalībnieki).
\nNodrošināts atbalsts 18 mērķa grupas klientiem ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai.
\nAktivitātei ir ietekme uz šādu RIS3 rādītāju sasniegšanu:
\nRIS3 mērķa sasniegšanas rādītāji:
\nRIS3 mikro līmeņa rādītāji:
\nAtbalsts \"zaļajai\" inovācijai. EM kopš 2014.gada turpinājusi īstenot Norvēģijas finanšu instrumenta programmu \"Inovācijas \"zaļās\" ražošanas jomā\". Programmas ietvaros atbalsts sniegts pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumiem, nodrošināts atbalsts jaunu vai būtiski uzlabotu vides produktu tehnoloģiju izstrādei un komercializēšanai, kā arī jaunu ražošanas iekārtu iegādei. Līdz 2017.gada 30.aprīlim Zaļo tehnoloģiju inkubatorā 152 komandas saņēmušas vai turpina saņemt pirmsinkubācijas pakalpojumus, kā arī turpinājās inkubācijas pakalpojumu sniegšana. Papildus īstenotajā neliela apjoma grantu shēmā 23 projektu īstenotājiem piešķirts kopējais programmas līdzfinansējums 2,4 milj. euro apmērā. Atklātā konkursa ietvaros atbalstītajiem 13 uzņēmumi īsteno projektus par kopējo programmas līdzfinansējumu 5 milj.
\nEUR.
\nEKOSISTĒMAS PILNVEIDE Papildu ES struktūrfondu atbalsta aktivitātēm, kopš 2014.gada īstenoti dažādi pasākumi, kas nodrošina RIS3 ekosistēmas pilnveidošanu un tautsaimniecības transformāciju virzībā uz konkurētspējīgu, zināšanām balstītu ekonomiku.
\n2013.gada IV ceturksnis. 2013.gada 12.novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Nr.1316 \"Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām\" (turpmāk MK noteikumi par zinātnes bāzes finansējumu), kas mainīja līdz tam spēkā esošo zinātnisko institūciju bāzes finansējuma aprēķināšanas kārtību un ietvēra vairākus jaunus kvalitātes izvērtējuma kritērijus zinātnisko institūciju bāzes finansējuma aprēķināšanas un piešķiršanas kritēriju uzlabošanai - aprēķinā ņemot vērā ZI P&A projektu ietvaros piesaistītā finansējuma apmēru, publikācijas augstas kvalitātes starptautiskās datu bāzēs publicētos žurnālos un zinātnisko darbinieku virzību uz akadēmiskās un zinātniskās kvalifikācijas celšanu.
\n2014.gada I ceturksnī noslēdzās Ziemeļu Ministru padomes veiktais ārējais izvērtējums par Latvijas zinātnes un inovāciju politikas sistēmu, kas tika veikts ar mērķi veikt objektīvu Latvijas zinātnes situācijas analīzi Eiropas Savienības Kopīgās pētniecības telpas un sadarbības pētniecībā kontekstā atbilstoši Baltijas jūras reģiona valstu un Ziemeļvalstu sadarbības interesēm. Galvenie izvērtējuma ietvaros veiktie secinājumi norādīja uz zemo nacionālās finansēšanas līmeni zinātnē, kas cita starpā rezultējas kvalificētu cilvēkresursu trūkumā, zinātnisko institūciju fragmentāciju un sadrumstalotību, tai skaitā zinātnes un augstākās izglītības diferencēšanos, kā arī nereti fokusēšanos uz vietēja, ne starptautiska līmeņa pētniecību. Izvērtējumā izvirzītās rekomendācijas ieteica mazināt pastāvošo fragmentāciju un turpmāko zinātnes institucionālo attīstību katras zinātņu nozares ietvaros fokusēt ap tām institūcijām, kas ir novērtētas kā spēcīgi starptautiskie spēlētāji.
\nSaskaņā ar Ziemeļu Ministru padomes ārējā izvērtējuma rekomendācijām, 2014. un 2015.gada IV ceturksnī IZM izstrādāja grozījumus MK noteikumos par zinātnes bāzes finansējumu (-) nosakot papildu atbalstu tām institūcijām, vai to struktūrvienībām, kuras ir saņēmušas augstu rezultātu zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā, (-) zemu novērtētajām institūcijām (ar \"1\" un \"2\") no 2016.gada nepiešķirot zinātnes bāzes finansējumu; (-) palielinot minimālo zinātniskā personāla noslodzes apmēru, kas nepieciešams lai ZI kvalificētos zinātnes bāzes finansējuma saņemšanai; (- ) nosakot papildu zinātnes bāzes finansējuma piešķīrumu zinātniskās institūcijas, kas vienlaikus ir arī augstākās izglītības institūcija, akadēmiskajam personālam.
\nUIN atvieglojums P&A. Kopš 2014.gada 1.jūlija (MK noteikumi Nr.373 Noteikumi par pētniecības un attīstības darbību uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai) uzņēmumi var izmantot UIN atvieglojumu uzņēmumu P&A izmaksām33.
\nUIN atvieglojuma P&A mērķis ir P&A darba veicināšana jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei vietējos uzņēmumos, kā arī ārvalstu tiešo investīciju piesaistes sekmēšana zināšanu intensīvās nozarēs34. Vienlaikus UIN atlaidei ir ietekme uz privātā sektora P&A investīciju sekmēšanu. EM UIN atvieglojuma piemērošanas periodā ir nodrošinājusi Pētniecības un attīstības darbību novērtēšanas komisijas funkcijas35 36. Laikā no 2014.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 31.decembrim 86 uzņēmumi deklarējuši P&A nodokļu atlaides 1,33 milj. euro apmērā (veiktie ieguldījumi 0,44 milj. euro). 2015.gadā 30 uzņēmumi deklarējuši P&A nodokļu atlaides 4,2 milj. euro apmērā, ieguldot 1,41 milj. euro. OECD 2016.gada pētījumā par UIN nodokļu atlaidēm P&A Latvijas UIN atlaides mehānismu ir novērtējusi kā uzņēmējiem piekto pievilcīgāko starp 44 pasaules valstīm. UIN atvieglojums iekārtām. Investīciju un ieguldījumu pētniecībā un attīstībā sekmēšanai uzņēmējiem ir iespējams izmantot likumā \"Par uzņēmumu ienākumu nodokli\" paredzētos UIN atvieglojumus jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām. Nodokļu atvieglojums paredz, ka nolietojuma summas aprēķināšanas katras jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas vērtību vai izveidošanas vērtību taksācijas periodā, palielina, reizinot ar koeficientu 1,5.
\nSaskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta datiem nodokļu atvieglojums 2014.gadā piemērots 1121 nodokļu maksātājam, 2015.gadā 4082 nodokļu maksātājiem un līdz 2016.gada 9.novembrim 39 nodokļu maksātājiem. UIN atbalsts lielajiem investīciju projektiem. Ar nolūku sekmēt investīcijas un ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, uzņēmējiem ir iespējams izmantot likumā \"Par uzņēmumu ienākumu nodokli\" paredzēto UIN atlaides piemērošanu par veiktajiem ieguldījumiem atbalstāmajos investīciju projektos virs 10 milj. euro. Likums paredz piemērot atlaidi 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa nepārsniedz 50 milj. euro) vai 15% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 50 milj. euro) apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz 10 milj. euro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, kas izmantojami nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības veikšanai atbalstāmajās prioritārajās nozarēs un veikti, lai izveidotu jaunu uzņēmējdarbības vietu, palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, uzsāktu jaunas produkcijas ražošanu, kādu nodokļa maksātājs iepriekš nav ražojis, vai būtiski mainītu ražošanas procesu. Līdz 2017.gada 15.maijam ir atbalstīti 29 projekti.
\n2014.gada III ceturksnī noslēdzās Starptautiskās attīstības un rekonstrukcijas bankas (turpmāk - Pasaules banka) pētījums par augstākās izglītības nacionālās finansēšanas sistēmu, veicot nozares finansēšanas sistēmas izvērtējumu un sniedzot rekomendācijas jauna, Latvijas situācijai piemērota trīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādei, kurā bāzes finansējums (1.pīlārs) nodrošina sistēmas ilgtspēju, snieguma finansējums (2.pīlārs) veicina rezultātu sasniegšanu, savukārt attīstības finansējums (3.pīlārs) veicina sasaisti ar ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vajadzībām.
\nBalstoties uz Pasaules bankas veikto izvērtējumu un priekšlikumiem, IZM izstrādāja un 2015.gada 29.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu \"Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā\", kas definēja minēto trīs pīlāru sistēmas modeli un tā ieviešanu. Saskaņā ar minēto konceptuālo ziņojumu, tiek pakāpeniski īstenotas nozares strukturālās reformas, lai nodrošinātu efektīvas un ilgtspējīgas augstākās izglītības sistēmas izveidi. Reformu rezultātā ir izveidots jauns finansēšanas modelis, kurš ir balstīts uz trim pīlāriem, no kuriem otrais paredz augstskolām finansējumu par sasniegtajiem rezultātiem.
\n2.pīlāra finansējums ir ieviests 2015.gadā veicot grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.
\n994 \"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem\" tajos definējot kritērijus pēc kuriem augstskolām tiek šis finansējums piešķirts (2015.gadā 5,5 milj. eiro apmērā, 2016. un 2017.gadā 6,5 milj. eiro apmērā).
\nKritēriji 2.pīlāra (snieguma) finansējuma aprēķināšanā ņem vērā augstskolas sasniegtos rezultātus jauno pētnieku nodarbinātībā, īstenotajos starptautiskajos un nozares pasūtītajos pētījumos, pašvaldību iesaistē pētniecības finansēšanā, kā arī īstenotajos radošos un mākslas projektos.
\n2015.gada 30.janvārī tika parakstīta Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts plāna harta (ESVP harta), ar kuru spēkā stājās 2013.gada 15.martā izglītības un zinātnes ministra Latvijas Republikas valdības vārdā parakstītais Eiropas sadarbības valsts līgums. Tā ietvaros, uz 2017.gada sākumu, Latvijas zinātniskās institūcijas un komercsabiedrības īsteno inovatīvus Eiropas Kosmosa aģentūras ekspertu augsti novērtētus projektus. Pirmajā un otrajā projektu uzsaukumā, kas notika 2013.gadā un 2015.gadā, Eiropas Kosmosa aģentūras eksperti kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju atlasīja 13 finansējamos Eiropas Kosmosa aģentūras ESVP projektus. 2017.gada sākumā tika publicēts trešais projektu uzsaukums, un tā rezultāti būs zināmi 2017.gada vasarā. No 2019.gada sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir jāturpina vai nu Eiropas sadarbības valsts līguma ietvaros, vai pievienojoties Eiropas Kosmosa aģentūrai pilntiesīgas dalībvalsts statusā.
\nLai nodrošinātu virzību uz starptautisko kvalitātes standartu ieviešanu nacionālajā augstākās izglītības sistēmā, 2015. gada 14. jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināti noteikumi Nr.407 \"Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi\". Minētie noteikumi mainīja institucionālo deleģējumu akreditācijas procesa nodrošināšanai, nosakot, ka akreditācijas procesu nodrošina Akadēmiskās informācijas centrs, kā arī ieviesa normatīvo regulējumu, kas nodrošina Eiropas Augstākās izglītības telpas kvalitātes standartu un vadlīniju ieviešanu nacionālā līmenī.
\n2015. gada IV ceturksnis. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Ar mērķi veicināt zinātnisko institūciju konkurētspēju ES vienotajā pētniecības telpā, efektīvi izlietojot publisko personu piešķirtos finanšu līdzekļus, kā arī optimizējot iepirkuma procedūru organizēšanai nepieciešamos administratīvos resursus, 2015.gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz atvieglotu procedūru ārvalstu zinātnisko ekspertu piesaistei. Saskaņā ar grozījumiem, ja programmas ieviešanas nosacījumos paredzēts projektu pieteikumu sākotnējās zinātniskās kvalitātes, kā arī starpposma vai noslēguma rezultātu kvalitātes novērtējumam piesaistīt Eiropas Komisijas zinātnisko ekspertu datubāzē vai citā zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrētu ekspertu, to nav nepieciešams veikt saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru, tādējādi būtiski samazinot administratīvo slogu gan projektu atlasi administrējošajai institūcijai, gan vērtēšanai piesaistītajiem ekspertiem, gan nodrošinot operatīvāku projektu pieteikumu vērtēšanas procesa norisi. EK zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrēto ekspertu piesaiste paredzēta un tika īstenota pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros 1.1.1.1.pasākuma un 1.1.1.2.pasākuma pētniecības projektu zinātniskās kvalitātes vērtēšanā. Nosacījumi par EK zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrēto ekspertu piesaisti iestrādāti arī 1.2.1.1. un 1.2.1.2.pasākumu ieviešanas nosacījumos, atbilstoša ekspertīze plānota arī sākot ar 1.2.1.4.pasākuma otro projektu iesniegumu atlases kārtu.
\n2016.gada II ceturksnis. 2016.gada 15.aprīlī Ministru kabinetā tika izskatīts IZM izstrādātais informatīvais ziņojums \"Par Latvijas dalību Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes konsorcijos\", ar kuru Latvija uzņēmās nodrošināt dalību Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijos (turpmāk - ERIC) un pētniecības infrastruktūras platformās, kuras ir ERIC tapšanas procesā. Informatīvajā ziņojumā Latvijas dalība minētajos ERIC un topošajos ERIC izriet no Latvijas Zinātņu akadēmijas 2013. gada pētījuma \"Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāte un nepieciešamība dalībai ESFRI Eiropas Pētniecības infrastruktūrās.
\nSituācijas novērtējums un rekomendācijas\". Katrā ERIC, kurā Latvija iestājas, ir veidojama attiecīga Latvijas nacionālā partnerība - nacionālais konsorcijs (tiks izveidota uz partnerības līguma pamata) ar noteiktiem mērķiem, uzdevumiem, plānu un finansējuma sadalījumu, ievērojot RIS3 jomas, attiecīgā ERIC darba plānu un Latvijas Nacionālās partnerības plānu.
\nPamatojoties uz 26.05.2015. MK noteikumiem Nr.259 \"Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā\" no valsts budžeta apakšprogrammas 70.06.00 \"Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās\" tiek segti izdevumi Latvijas valsts dalības maksai konsorcijā, bet netiek segtas nacionālo konsorciju administrēšanas izmaksas, kuras ir nepieciešamas, lai pilnvērtīgi iesaistītos starptautiskajos konsorcijos - šim mērķim plānots paredzēt līdzfinansējumu 1.1.1.5. pasākuma \"Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās\" ietvaros. 2018. gadā ir plānots pārskatīt Latvijas dalību ESFRI konsorcijos. \"Tehnoloģiju un inovāciju aģentūras\" izveide.
\nKopš 2016.gada aprīļa paplašinātas LIAA funkcijas (grozījumi MK noteikumos Nr.857 \"Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums\"), ar nolūku veidot LIAA par inovācijas un tehnoloģiju attīstības atbalsta aģentūru. Veicot grozījumus LIAA nolikumā, tika paplašināts LIAA darbības mērķis, nosakot, ka tā sekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicina ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, īsteno tūrisma attīstības valsts politiku un valsts politiku inovācijas jomā. Vienlaikus noteikts, ka LIAA īsteno papildus funkcijas un uzdevumus inovācijas un tehnoloģiju jomā, precīzāk:
\nPakāpeniski paaugstinot LIAA kapacitāti, paredzēts to attīstīt par vienas pieturas aģentūru (57.attēls), kas ne tikai sekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicina ārvalstu investīciju piesaisti un īsteno tūrisma attīstības valsts politiku, bet arī ir atbildīga par valsts politikas īstenošanu inovācijas un tehnoloģiju attīstības jomā, vienlaikus nodrošinot visplašāko konsultatīvo atbalstu uzņēmējiem.
\n57.attēls.
\nLatvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbības virzieni AII pārvaldības izvērtējums. 2016.gada maijā tika noslēgts līgums ar Pasaules banku, kas paredz izvērtēt iekšējās finansēšanas modeļus, iekšējās pārvaldības pasākumus un cilvēkresursu politiku Latvijas valsts dibinātajās AII. Pētījuma projekta pirmajā posmā (2016.gada maijs - 2017.gada aprīlis) tika izvērtēta Latvijas AII iekšējā finansēšana un pārvaldība.
\nPētījuma otrais posms (2017.gada maijs - 2018.gada aprīlis) veltīts doktorantūras, akadēmiskā personāla atlases, ievēlēšanas un atalgošanas procesu izvērtējumam Latvijas AII. Jau pētījuma pirmajā posmā tika sagatavots starpziņojums par doktora līmeņa studijām un promocijas sistēmu Latvijā. Starpziņojuma pirmajā daļā sniegts kopsavilkums par galvenajām tendencēm doktorantūras jomā Eiropā, otrā daļa vērsta uz pašreizējo situāciju doktorantūras jomā Latvijā, kas ir analizēta, ņemot vērā pirmajā ziņojuma daļā aprakstīto starptautisko praksi. Trešajā ziņojuma daļā sniegti konkrēti ieteikumi, kā uzlabot doktorantūru Latvijā.
\nAr minēto ziņojumu tiek aizsākta diskusija par doktorantūru un promocijas sistēmu Latvijā, kas tiks padziļināti turpināta pētījuma otrajā posmā. Pētījuma ietvaros veiktā analīze un sniegtās rekomendācijas tiks iestrādātas ES struktūrfondu augstākās izglītības investīciju specifiskā atbalsta mērķos, kas paredz ieguldījumus augstākās izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošanā.
\nSaprašanās memorands starp Ekonomikas ministriju un kopbraukšanas nozares uzņēmumu pārstāvjiem. Ekonomikas ministrijā 2016.gada 29.jūnijā tika parakstīts sapratnes memorands starp ekonomikas ministru un kopbraukšanas nozares uzņēmumu pārstāvjiem (\"Uber\" Baltijas valstu vadītāju un \"Taxify\" reģionālo vadītāju). Sapratnes memoranda mērķis ir nostiprināt sadarbību jau uzsāktajā pušu dialogā par augošo globālo pieprasījumu pēc dalīšanās ekonomikas platformām un kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem un to vietu Latvijas ekonomikā. Parakstītais memorands kalpos par pamatu konstruktīvam dialogam par kopbraukšanas nozares pārstāvju iekļaušanu Latvijas transporta pakalpojumu tirgus piedāvājumā un to darbības tiesisko regulējumu.
\nKonceptuālais ziņojums par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu. 2016.gada 29.septembrī MK apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu, tostarp nepieciešamajiem atbalsta stimuliem. Ziņojumā tika analizēti vairāki iespējamie rīcības modeļi, kā radīt uzņēmējdarbības uzsācējiem un maziem uzņēmumiem labvēlīgāku nodokļu un tiesisko vidi. Konceptuālais ziņojums galvenokārt paredzēja atbalstu trīs veida uzņēmējdarbības formām - (1.) dzīvesstila uzņēmumiem ar ierobežotām izaugsmes iespējām, (2.) augsta riska uzņēmējdarbības uzsācējiem augsto tehnoloģiju nozarēs, un (3.) uzņēmējdarbības uzsācējiem ar prognozējamu pakāpenisku izaugsmi. Būtiskākie ierosinātie atbalsta soļi ziņojumā bija saistīti ar nodokļu režīmu - MK lēma, ka no 2017.gada 1.janvāra jāizveido īpašs atbalsta modelis strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem (start-up) jeb jaunuzņēmumiem.
\nSadarbības līgums ar CERN. 2016.gada 31.oktobrī ir noslēgts sadarbības līgums starp Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) un Latvijas Republikas valdību par zinātnisko un tehnisko sadarbību elementārdaļiņu fizikā.
\nParedzēts, ka Nacionālais kontaktpunkts indikatīvi īstenos šādas funkcijas: koordinēs Latvijas pārstāvju dalību CERN rīkotajos pasākumos, kā arī CERN pārstāvju vizītes Latvijā, veicinās Latvijas pētnieku sadarbību ar CERN, nodrošinās komunikācijas kampaņu par Latvijas sadarbību ar CERN, nodrošinās kontaktu dibināšanu un informācijas apmaiņu starp CERN un Latvijas zinātniskajām institūcijām u.c.
\nGrozījumi Zinātniskās darbības likumā. 2016.gada 8.decembrī tika pieņemti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kuri nosaka Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas (NZDIS) darbību kā valsts informācijas sistēmu, kurā apkopo ziņas par zinātnisko institūciju veikto zinātnisko darbību un tajā iesaistītajām personām. NZDIS ietver - 1) zinātnisko institūciju reģistru; 2) akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistru; 3) Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzi; 4) zinātniskās darbības projektu datubāzi; 5) zinātniskās darbības rezultātu datubāzi; 6) zinātnisko institūciju zinātniskās darbības pārskatus; 7) zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu datubāzi. Lai nodrošinātu šīs sistēmas darbību, 2017.gadā tiek izstrādāti arī jauni Ministru kabineta noteikumi par šo sistēmu un jauni noteikumi par zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētā zinātniskā institūta gada publisko pārskatu (kurš ir NZDIS sastāvdaļa).
\nGrozījumi Augstskolu likumā. Augstskolu likuma 46.1 pants nosaka Studējošo un absolventu reģistra izveidi un tajā iekļaujamo informācijas apjomu. Šie grozījumi Augstskolu likumā ir stājušies spēkā 2017.gada 1.janvārī. Pamatojoties uz Augstskolu likuma 46.1 pantā noteikto, Studējošo un absolventu reģistrā iekļauj gan datus par studējošiem, gan nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un vidējiem ienākumiem. Tas nodrošinās iespēju noteikt, vai ieguldījumi augstākajā izglītībā atbilst darba tirgus, sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prasībām, uzlabojot izglītības politikas plānošanu. Paredzēts, ka nepersonificētus datus par absolventu nodarbinātību, ienākumiem un bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu Valsts izglītības informācijas sistēmā iesniegs Valsts ieņēmumu dienests un Nodarbinātības valsts aģentūra, izmantojot tai skaitā Centrālās statistikas pārvaldes datu apstrādes risinājumus. Statistikas dati būs publiski pieejami Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā. Šā gada 13. aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kurus nepieciešams aktualizēt saistībā ar studējošo un absolventu reģistra ieviešanu. IZM izstrādāja grozījumus MK 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.788 \"Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība\", MK 2007.gada 27.marta noteikumos Nr.203 \"Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība\" un MK 2006.gada noteikumos \"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem\", kuri pašlaik ir izsludināti VSS (2017.gada 13.aprīļa sēdes protokols Nr.15., VSS-401, 402, 403) un šobrīd notiek to saskaņošana.
\n2017. gada 1. janvārī stājās spēkā EM izstrādātais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Likuma izstrādes mērķis ir veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu (start-up) veidošanos Latvijā, kā arī sekmēt P&A un pētniecības rezultātu komercializāciju. 2017. gada sākumā apstiprināti saistītie MK noteikumi: 2017.gada 17.janvāra MK noteikumi Nr.30 \"Jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas komisijas nolikums\", kā arī 2017.gada 7.februāra MK noteikumi \"Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība\"37.
\nJauns Publisko iepirkumu likums. Saeima 2016.gada 15.decembrī pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest ES prasības. Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 euro un būvdarbiem no 20 000 euro (iepriekš attiecīgi - 4 000 euro un 14 000 euro). Kā jauns iepirkumu veids likumā paredzēta konkursa procedūra ar sarunām, kuras mērķis būs dot iespēju pretendentiem sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām. Vienlaikus kā jaunums ieviesta arī inovācijas partnerības procedūra, ko piemēros jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei. ES direktīva attiecībā uz iepirkumiem paredz, ka regulējums nepieciešams, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, kā arī, lai dotu iespēju konkursu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam.
\nPublisko iepirkumu likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.
\nP&A ex-post izvērtējums. Lai veiktu Eiropas Savienības struktūrfondu fondu ieguldījumu izvērtēšanu zinātnes, pētniecības un inovāciju pasākumu atbalstam 2007. - 2013.gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšanu, Finanšu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju 2017. gada I ceturksnī noslēdza līgumu ar SIA FIDEA Technopolis par minēto ieguldījumu ietekmes izvērtējuma veikšanu. Izvērtējumu SIA FIDEA Technopolis veica laika posmā līdz 2017. gada decembrim, analizējot zinātnes, pētniecības un inovāciju atbalsta pasākumu ietekmi attiecībā uz noteiktu zinātnisko institūciju (vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, kuras ir saņēmušas Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu 2007. - 2013.gada plānošanas perioda ietvaros un saņem to arī 2014. - 2020.gada plānošanas periodā) darbības rādītājiem un kopējo devumu pētniecībā un attīstībā attiecībā uz Latvijas sasniegumiem inovācijas kapacitātes palielināšanā, kā arī identificējot aktivitātes, kuras nodrošinājušas vislielāko ietekmi uz atbalstīto zinātnisko institūciju darbību attiecībā pret ieguldītajiem līdzekļiem.
\nSaskaņā ar šajā izvērtējumā paustajiem secinājumiem38, ieguldījumi zinātnē 2007. - 2013. gada plānošanas periodā kopumā ir bijuši veiksmīgi. Autori norāda, ka izvērtējuma periodā būtiski uzlabojušies virkne Latvijas zinātnes sistēmu raksturojošie kopējie rādītāji - būtiski cēlies publikāciju apjoms, uzlabojusies zinātnes sadarbība ar industriju, gan apjoma, gan kvalitātes ziņā, uzlabojusies zinātnes internacionalizācija. Vienlaikus tiek vērsta uzmanība uz to, ka joprojām būtisks izaicinājums ir P&A cilvēkresursi un to atjaunotne. Proti, pašreizējā vecuma struktūra ar lielāku proporciju gados jauno zinātnieku ļauj mīkstināt personāla novecošanās ietekmi, tomēr izaicinājums pastāv šo jauno zinātnieku noturēšanā karjeras veidošanā zinātnē, t.sk. Latvijā.
\nIzvērtējuma autoru galvenais ieteikums ir uzlabot nacionālā publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmu un principus.
\nLaika posmā līdz 2017.gada jūlijam saskaņā ar Finanšu ministrijas sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītu pētījumu norisinājās 8.2.1.SAM \"Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu\" sākotnējā paplašinātā novērtējuma izstrāde, tai skaitā veicot esošās situācijas analīzi par doktorantūras studiju programmām (arī kopīgajām) un studiju programmām ES valodās, kas nav latviešu valoda, izvērtējot citu ES valstu pieredzi kopīgu doktorantūras studiju programmu īstenošanā, kā arī izstrādājot priekšlikumus kopīgo doktorantūras studiju programmu un studiju programmu ES valodās, kas nav latviešu valoda attīstībai, cita starpā sniedzot izvērtējumu par augstākās izglītības iestāžu esošo un plānoto studiju programmu attīstības ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanā un AII stratēģiskās specializācijas stiprināšanā, un izstrādājot ieteikumus identificēto problēmu/ šķēršļu mazināšanai/ likvidēšanai. Veiktā analīze un iegūtās rekomendācijas tika iestrādātas 8.2.1. SAM ieviešanas nosacījumos , lai nodrošinātu virzību uz kvalitātes standartu ziņā vienotas, pētniecībā balstītas doktorantūras izveidošanu un novērstu studiju programmu sadrumstalotību, tostarp mazinot studiju programmu skaitu.
\nLatvijas zinātnes finansēšanas sistēmas efektivitātes izvērtēšanai, Latvija ir piesaistījusi Horizon 2020 Policy Support Facility ekspertus, kas laika posmā līdz 2017.gada beigām izvērtēja nacionālo zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmu un sagatavos rekomendācijas tās uzlabošanai, lai nodrošinātu ierobežoto investīciju maksimāli efektīvu ieguldījumu, kas vienlaikus ir saskaņā ar starptautisko praksi.
\nUzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns.
\nPasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai tiek īstenoti kopš 1999.gada. EM, iesaistoties plašam nozaru ministriju un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju lokam, sagatavo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, kas katru gadu tiek atjaunots un apstiprināts valdībā. Pārskata periodā īstenoti 63 Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2014.-2015.gadam uzdevumi ar mērķi \"vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu\", pārējo 24 uzdevumu īstenošana tiek turpināta ar jauno 2017.gada 15.martā Ministru kabinetā apstiprināto Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu (būtiskākās plāna prioritātes: \"konsultē vispirms\" principa ieviešana, īpaši uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā, vienkārši un kvalitatīvi valsts publiskie e-pakalpojumi, biznesa videi draudzīgu infrastruktūras pakalpojumu ieviešana, administratīvo prasību vienkāršošana, īpaši nodokļu un grāmatvedības jomā, birokrātiskā sloga mazināšana un tiesiskās paļāvības stiprināšana normatīvajā regulējumā) .
\n0% UIN likme reinvestētajai peļņai. 09.05.2017.
\nMinistru kabineta sēdē atbalstīts pamatnostādņu projekts \"Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. - 2021.gadam\", kas paredz ar 01.01.2018. reformēt UIN sistēmu, ieviešot 0% UIN reinvestētajai peļņai, tādējādi ļaujot veidot uzņēmumiem kapitāla uzkrājumus, ieguldot tos uzņēmumu attīstībā.
\nViedās imigrācijas veicināšana. 2017.gada 2.februārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu \"Grozījumi Imigrācijas likumā\", kurā, cita starpā, iekļauti vairāki EM sniegtie priekšlikumi ar mērķi atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, t.sk. nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu. Grozījumi nosaka, ka sākot ar 2017.gada 1.septembri tiks atvieglota procedūra ES zilās kartes saņemšanai39, kā arī paredz MK apstiprināt sarakstu ar profesijām, kurās vērojams būtisks darbaspēka trūkums. Turpmāk uz šo profesiju pārstāvjiem, kas pieprasīs ES zilo karti, tiks attiecināts zemāks minimālās algas kritērijs - vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1.2 pašreizējā koeficienta 1.5 vietā. Savukārt, attiecībā uz pārējiem nodarbinātajiem tiks saīsināts termiņš, kādā jābūt brīvai Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajai brīvajai darbavietai līdz darba devējs var pieņemt darbā ārvalstnieku ( līdz 10 darba dienām). Tāpat, grozījumi precizē dažādus tiesību uz nodarbinātību piešķiršanas pamatus, nosakot, kā atsevišķu tiesību veidu tiesības veikt komercdarbību, paredz nepieprasīt saņemt tiesības uz nodarbinātību personām, kuras tiek nodarbinātas īslaicīgi (līdz 14 dienām jebkurā 180 dienu periodā).
\nDarbs ar Latvijas diasporu ārvalstīs. LIAA 2017.gadā uzsākusi darbu pie stratēģijas darbam ar diasporu izstrādes.
\nStratēģijas mērķis ir identificēt un ieviest vai pastiprināt LIAA aktivitātes, kas veicinātu diasporas iesaisti Latvijas valsts tautsaimniecības izaugsmē, fokusējoties uz iesaistes veicināšanu ārvalstu investīciju piesaistē, eksporta un tehnoloģiju pārneses veicināšanā. Stratēģijas mērķis ir identificēt un aprakstīt iespējamos LIAA pasākumus, kas, piemēram, nodrošina diasporas pārstāvju līdzdalību eksporta konsultāciju sniegšanā vai LIAA īstenotajā Tehnoloģiju pārneses programmā. Stratēģijas izstrādes gala termiņš - 2017.gada 1.augusts.
\nUzņēmējdarbības atklājuma principa40 īstenošana. Uzņēmējdarbības atklājuma principa nodrošināšanai RIS3 monitoringa procesa ietvaros EM veiktas strukturālās izmaiņas un sākot ar 2017.gada aprīli darbu uzsācis Nozaru politikas departaments, kura uzdevums ir nodrošināt mikro līmeņa nozaru analīzi, piemēram, uzņēmumu intervijas, lai noteiktu pastāvošos attīstības šķēršļus produktu/ nišu līmenī, t.sk. identificētu eksportspējīgākos produktus un nišas ar augstāko pievienoto vērtību, novērtētu esošo resursu bāzi (cilvēkresursi, infrastruktūra), veiktu padziļinātu ražotāju analīzi, noskaidrojot izaicinājumus, kas kavē uzņēmumu attīstības iespējas un produktu ar augstāku pievienoto vērtību izstrādi un ražošanu.
\nSīkāku aprakstu par EM un IZM aktivitātēm uzņēmējdarbības atklājuma principa īstenošanā skat. pielikums Nr.4 \"Nozaru diskusiju platforma - uzņēmējdarbības atklājuma principa ieviešana\".
\nPASĀKUMU PLĀNS Ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai identificētie pasākumi ir iedalīti sešos virzienos - \"Inovāciju sistēmas pilnveide\", \"Konkurētspējas stiprināšana\", \"Eksporta veicināšana\", \"Investīciju stimulēšana\", \"Institucionālās un uzņēmējdarbības vides uzlabošana\", \"Zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla attīstība\" un šajā nodaļā izklāstīts turpmākajā periodā veicamo pasākumu plāns katrā no virzieniem, detalizēti definējot konkrētus atbalsta instrumentus un politikas iniciatīvas.
\nVirzienu ieguldījumu zināšanu ietilpīgas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanā skat. attēls Nr.58.
\nSaskaņā ar iepriekšējās nodaļās minēto, IZM laika posmā no 2014. gada līdz 2017.gada nogalei ir īstenojusi nozīmīgu darbu, lai nodrošinātu RIS3 ekosistēmas pilnveidi, ar mērķi sekmēt zinātnes un tehnoloģiju nozares konkurētspējas paaugstināšanu un tās sasaisti ar sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām gan veicot virkni normatīvā regulējuma izmaiņu, gan izstrādājot ieviešanas nosacījumus ES struktūrfondu un valsts budžeta ieguldījumiem zinātnē. Tālākā periodā nepieciešams turpināt uzsākto. Vienlaikus izvērtējot IZM ES struktūrfondu programmu pašreiz projektu ietvaros uzņemtās saistības pret programmās izvirzītajiem sasniedzamajiem rezultātiem RIS3 mikro līmeņa rādītāju kontekstā, vairākas uzņemtās saistības 1.1.1.1.pasākumā un 1.1.1.2.pasākumā attiecībā uz privātā sektora iesaisti pētniecībā, signalizē par risku nesasniegt plānotos rezultātus. Lai nodrošinātu pārdomātu un analīzē balstītu iespējamu konkrēto programmu ieviešanas nosacījumu izmaiņu veikšanu, IZM izstrādā informatīvā ziņojuma projektu \"Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\"
\n1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā\" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem\" projektu41, indikatīvi - turpmākajās 1.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākuma atlases kārtās plānojot tematiskas projektu pieteikumu atlases kārtas RIS3 jomās un prioritātēs un veicot papildu pasākumus ārvalstu un diasporas jauno zinātnieku piesaistei, privātā līdzfinansējuma un komersantu piesaistei investīciju programmu īstenošanā. Papildu pieminams, ka, ievērojot ka, lai izvērtētu Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmas efektivitāti, IZM ir piesaistījusi Horizon 2020 Support Facility ekspertus, kas laika posmā līdz 2017.gada nogailei veic darbu pie nacionālās zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas izvērtējuma, kas tai skaitā iekļaus rekomendācijas tās uzlabošanai, tāpēc iespējami tālākās likumdošanas u.c. normatīvā regulējuma sakārtošanas darbi, kas gan šobrīd vēl nav identificējami.
\nVienlaikus Ekonomikas ministrija īstenojusi un plāno turpināt būtiskas aktivitātes (atbalsta instrumenti, normatīvā ietvara pilnveidošana u.c. proaktīvas rīcības), kurām ir ietekme uz RIS3 ekosistēmas pilnveidošanu. Šie pasākumi vērsti gan uz privātā sektora investīciju piesaisti P&A un inovācijas darbībām, jaunu inovatīvu uzņēmumam skaita pieaugumu, t.sk. jaunu tehnoloģiski orientētu jaunuzņēmumu (start-up) vides sakārtošanu, gan nodokļu stimulu pieejamību, eksporta sekmēšanu un ārvalstu tiešo investīciju piesaisti, kā arī pasākumiem, kas vērsti uz cilvēkresursu attīstību un produktivitātes celšanu.
\nTurklāt, vadoties no pieprasījuma un lietderības aspektiem, būtiski nodrošināt pasākumus, kas paredz valsts intervenci uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumam un ražošanu atbalstošas infrastruktūras izveidei, attiecīgi uzņēmumiem ļaujot fokusēties uz investīcijām produktivitātes kāpināšanai, šim nolūkam atbrīvojot finanšu resursus. Esošajā situācijā šādu pasākumu īstenošanai trūkst finansiāla seguma un ir nepieciešams attiecīgu pasākumu kopums, lai to īstenotu. Visu šo aktivitāšu kopums ir cieši saistīts un tiem ir ietekme uz RIS3 izvirzīto rādītāju uzlabošanu. Paralēli jānorāda, ka 2018.gadā paredzēta ES struktūrfondu inovācijas atbalsta aktivitāšu vidusposma izvērtēšana, lai tādējādi iegūtu kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi par 2014. - 2020.gada plānošanas perioda ieguldījumiem pētniecības, attīstības, inovācijas un uzņēmējdarbības jomā, kas nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu politikas plānošanu, pārskatot 2014.-2020.gada plānošanas perioda ieguldījumu virzienus un piedāvātu pielāgotas atbalsta formas. Paralēli Ekonomikas ministrija nodrošinās mikro (uzņēmumu) līmeņa nozaru analīzi, tādējādi stiprinot atgriezenisko saiti ar nozaru uzņēmumiem, identificējot atbilstošus intervences pasākumus Latvijas uzņēmumu inovācijas spējas, produktivitātes un ārējās konkurētspējas uzlabošanai.
\nSaskaņā ar 2015. gada 15. septembrī Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu \"Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa sistēma\" (protokols Nr. 47; 35 §), RIS3 monitoringa ziņojums ir izstrādājams reizi divos gados, proti, tālākie ziņojumi izstrādājami uz 2019., 2021. un 2023. gada 1. jūniju. Monitoringa ziņojumu, kas ietvers informāciju pasākumu plāna 2017. - 2020. gadam izpildi konkrētajā laikā periodā, kā arī iespējamām korektīvām darbībām, sagatavos IZM sadarbībā ar EM un iesniegs Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē (turpmāk - LPISP). LPISP izvērtēs ziņojumu, un, ja nepieciešams, ierosinās stratēģiskas izmaiņas, sniedzot rekomendācijas nozaru ministrijām RIS3 programmu ieviešanas pilnveidei.
\nPASĀKUMU PLĀNS 2017. - 2020. GADAM 1. Inovācijas veicināšana Atbalsta instrumenti un politikas iniciatīvas Sagaidāmās izmaiņas Rezultāta rādītāji Iznākuma rādītāji Finansējuma avots un apmērs Par uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas Uzdevuma izpildes termiņš (gads) 1.1. Atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi Kompetences centru ietvaros Pieaudzis piesaistīto privātā sektora investīciju apjoms P&A, kā arī tirgū virzīti jauni produkti un tehnoloģijas KC dalībnieki iesaistās augstskolu un zinātnisko institūciju stratēģiju ieviešanas monitoringā, t.sk. studiju programmu piedāvājuma sagatavošanā un prakses vietu nodrošināšanā.
\n2018.g. - 2,5 MEUR
\nPieaudzis zinātnisko institūciju piesaistītā privātā sektora investīciju apjoms P&A projektiem;
\nPieaudzis privāto uzņēmumu projektu skaits, ko īsteno, vai kuru īstenošanā piedalās privātie uzņēmumi.
\nPieaudzis no ārvalstīm piesaistīto un reemigrējušo jauno pētnieku skaits;
\nPieaudzis zinātnisko institūciju piesaistītā privātā sektora investīciju apjoms P&A projektiem;
\nPieaudzis privāto uzņēmumu projektu skaits, ko īsteno, vai kuru īstenošanā piedalās privātie uzņēmumi;
\nUzlabojusies sabiedrības attieksme un izpratne par pētniecības nozīmi ekonomikā.
\nProjektu skaits un pētījumu finansējuma apjoms RIS3 jomās un prioritātēs;
\nNo ārvalstīm piesaistīto jauno zinātnieku skaits;
\nJauno zinātnieku skaits, kas ir nodarbināti nozaru uzņēmumos skat. 1.13. un 1.14.
\nIZM budžeta ietvaros IZM, VIAA 2018 1.16. Uzsākt Latvijas dalības starptautiskās P&A sadarbības iniciatīvu programmās (KPI; ERA-NET COFUND) Kopīgi ar citām ES dalībvalstīm sagatavoti jauni RIS3 mērķiem un prioritātēm atbilstoši projektu uzsaukumi KPI programmu skaits Pieaudzis no programmas \"Apvārsnis 2020\" piesaistītais (LV daļa) finansējuma apjoms 1.1.1.5. pasākums \"Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās\", 16,64 MEUR (pirmā atlases kārta)* IZM, VIAA 2023 1.17. Uzsākt pētījumu finansēšanu, kas saņēmuši virs kvalitātes sliekšņa novērtējumu programmā \"Apvārsnis 2020\", bet ierobežotā pieejamā finansējuma dēļ nav apstiprināti īstenošanai Programmā \"Apvārsnis 2020\" virs kvalitātes sliekšņa novērtētu un ERAF atbalstīto projektu pieteikumu skaits Programmā \"Apvārsnis 2020\" virs kvalitātes sliekšņa novērtētu pieteikumu skaits Pieaudzis no programmas \"Apvārsnis 2020\" piesaistītais (LV daļa) finansējuma apjoms 1.1.1.5. pasākums \"Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās\", 9,3 MEUR (trešā atlases kārta IZM, CFLA, VIAA 2023 1.18. Uzsākt konkurētspējīgāku programmas \"Apvārsnis 2020\" un 9. Ietvara programmas projektu pieteikumu izstrādes konsultācijas Pieaudzis sniegto konsultāciju skaits un paaugstinājusies to kvalitāte un atbilstība zinātnisko institūciju vajadzībām Iesniegto projektu skaita un apjoma pieaugums Sekmības rādītāja dalībai ES Ietvara programmās pieaugums (virs kvalitātes sliekšņa novērtēto projektu pieteikumu skaits programmā \"Apvārsnis 2020\" un 9. Ietvara programmā - 543) Pieaudzis no programmas \"Apvārsnis 2020\" piesaistītais (LV daļa) finansējuma apjoms 1.1.1.5. pasākums \"Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās\", 5,83 MEUR (pirmā atlases kārta, VIAA projekts)* IZM, VIAA 2023 1.19. Uzsākt Latvijas zinātnes komunikācijas kampaņu Tiek īstenota zinātnes komunikācijas kampaņa iesaistot Latvijas diasporas pētniekus un uzņēmējus Sadarbības tīklu plašuma un apjoma pieaugums Starptautiskās sadarbības apjoma pieaugums Pieaudzis zinātniskajās institūcijās īstenotais kopējais P&A apjoms Pieaudzis no programmas \"Apvārsnis 2020\" piesaistītais (LV daļa) finansējuma apjoms 1.1.1.5. pasākums \"Atbalsts