Reaģenta indikators var būt gan analogais, gan digitālais displejs, kas reaģenta līmeni var attēlot kā pilnas tvertnes tilpuma, atlikušā reaģenta daudzuma vai aprēķināto darbības stundu proporciju.37. Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē ir mazāks par 10 % vai vairāk procentiem (pēc ražotāja izvēles).38. Sniegtais brīdinājums un reaģenta indikators dod pietiekami skaidru norādi, lai vadītājs saprastu, ka reaģenta līmenis ir zems. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, vizuālais brīdinājums parāda paziņojumu, kas norāda, ka reaģenta līmenis ir zems.39. Sākumā vadītāja brīdināšanas sistēmai nav jābūt nepārtraukti aktivizētai (piemēram, paziņojums netiek nepārtraukti attēlots), tomēr tās aktivizēšanās biežums palielinās, līdz brīdinājums kļūst nepārtraukts, kad reaģenta līmenis reaģenta tvertnē strauji tuvojas kritiskajai robežai un līmenim, kad aktivizēsies sistēma, kas prasa vadītāja reakciju (piemēram, spuldzītes mirgošanas biežums).
\nRažotājs izvēlas līmeni, kad brīdināšanas intensitāte sasniedz kulmināciju, bet šis signāls ir daudz pamanāmāks brīdī, kad aktivizējas šā pielikuma 35. vai 36. punktā minētā sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, nekā brīdī, kad tā aktivizējusies pirmo reizi.40. Nedrīkst būt iespēja nepārtraukto brīdinājuma signālu viegli dezaktivēt vai ignorēt. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, tiek attēlots skaidrs, nepārprotams paziņojums. Nepārtraukto brīdinājuma signālu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus ar drošību saistītus paziņojumus.41. Nedrīkst būt iespēja vadītāja brīdināšanas sistēmu izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda līdz līmenim, kad nav nepieciešama sistēmas aktivizēšanās.42. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta līmenis tvertnē samazinās zem 2,5 % vai (pēc ražotāja izvēles) vairāk procentiem no tās parastā kopējā tilpuma.43. Sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta tvertne ir tukša (t. i., ja dozēšanas sistēma vairs nesaņem reaģentu no tvertnes) vai ja reaģenta līmenis ir zemāks par 2,5 % no tās parastā kopējā tilpuma (pēc ražotāja izvēles).44. Nedrīkst būt iespēja sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, ziņojot par zemu reaģenta līmeni, vai sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda līdz līmenim, kad nav nepieciešama attiecīgās sistēmas aktivizēšanās (izņemot, ciktāl tas ir atļauts, ievērojot šā pielikuma 32. punktu).45. Motorā vai tehnikā ir iebūvēts līdzeklis nepareiza reaģenta noteikšanai tehnikā.46. Ražotājs norāda minimālo pieņemamo reaģenta koncentrāciju CDmin., kas nodrošina, ka NOX emisija izpūtējā nepārsniedz 0,9 g/kWh robežvērtību.47. Tipa apstiprināšanas laikā demonstrē pareizu CDmin. vērtību, veicot šā pielikuma 111. punktā minēto procedūru, un to reģistrē tipa apstiprināšanas prasībām IIB un IV laikposmam atbilstošajā paplašinātajā dokumentācijas paketē saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.48. Jebkuru reaģenta koncentrāciju, kas ir zemāka par CDmin., konstatē un atbilstoši šā pielikuma 46. punktam uzskata par nepareizu.49. Reaģenta kvalitāti mēra īpašs skaitītājs (turpmāk – reaģenta kvalitātes skaitītājs).
\nReaģenta kvalitātes skaitītājs uzskaita, cik stundu motors darbojies ar nepareizu reaģentu.50. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena reaģenta kvalitātes skaitītāja konstatētos reaģenta kvalitātes defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas minēti šā pielikuma 56. līdz 74. punktā.51. Reaģenta kvalitātes skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem.52. Ja pārraudzības sistēma apstiprina, ka reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, aktivizējas vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu.53. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta kvalitāte neuzlabojas maksimāli 10 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 52. punktam.54. Sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta kvalitāte neuzlabojas maksimāli 20 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 52. punktam.55. Ja darbības traucējums atkārtojas, stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās samazina šā pielikuma 107. punktā minētajā kārtībā.56.
\nMotorā ir iebūvēti līdzekļi dozēšanas pārtraukšanas noteikšanai.57. Dozēšanu mēra īpašs skaitītājs (turpmāk – dozēšanas skaitītājs). Šis skaitītājs uzskaita motora darbības stundu skaitu, kad reaģenta dozēšana ir pārtraukta. Tas nav nepieciešams tad, ja dozēšanas pārtraukšanu izraisa motora vadības bloks, jo tehnikas ekspluatācijas apstākļi ir tādi, ka tehnikas emisijas darbības rādītāji liecina, ka reaģenta lietošana nav vajadzīga.58. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena dozēšanas skaitītāja konstatētos reaģenta dozēšanas defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas minēti šā pielikuma 45. līdz 55. un 64. līdz 74. punktā.59. Reaģenta dozēšanas skaitītāja aktivizēšanās un izslēgšanās notiek atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem.60. Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas atbilst šā pielikuma 27. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja tiek pārtraukta dozēšana, kā dēļ aktivizējas dozēšanas skaitītājs, kas atbilst šā pielikuma 57. punktā minētajām prasībām.
\nJa brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu.61. Brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta dozēšanas pārtraukums netiek novērsts maksimāli 10 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 60. punktam.62. Sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja reaģenta dozēšanas pārtraukums netiek novērsts maksimāli 20 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstoši šā pielikuma 60. punktam.63. Ja darbības traucējums atkārtojas, stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās samazina šā pielikuma 107. punktā minētajā kārtībā.64. Papildus reaģenta līmenim reaģenta tvertnē, reaģenta kvalitātei un reaģenta dozēšanas pārtraukšanai pārrauga šādus defektus, jo tos var attiecināt uz neatļautām manipulācijām:64.1.
\nEGR vārsta darbības traucējums;64.2. NOX kontroles diagnostikas sistēmas defekti, kas minēti šā pielikuma 65. punktā.65. NOX kontroles diagnostikas sistēmu pārrauga attiecībā uz defektiem, kas saistīti ar elektrību, un tādu sensoru izslēgšanos, kas kavē šā pielikuma 36. līdz 63. punktā minēto defektu noteikšanu. Diagnostikas darbības rādītājus ietekmējošo sensoru nepilnīgs saraksts ietver iekārtas, kuras tieši mēra NOX koncentrāciju, karbamīda kvalitātes sensorus, apkārtējās vides sensorus un sensorus, kurus izmanto reaģenta dozēšanas, reaģenta līmeņa vai reaģenta patēriņa pārraudzīšanai.66. EGR vārsta darbības traucējumus mēra īpašs skaitītājs, kas aktivizējas un izslēdzas atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem un uzskaita motora darbības stundas laikā, kad ar EGR vārsta traucētu darbību saistītais DTC ir apstiprināts kā aktīvs.67. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena skaitītāja konstatētos EGR vārsta defektus kopā ar vienu vai vairākiem darbības traucējumiem, kas minēti šā pielikuma 45. līdz 63. un 68. punktā.68. Katru šo noteikumu 64.2. apakšpunktā minēto pārraudzības defektu uzskaita īpašs NCD sistēmas skaitītājs, kas aktivizējas un izslēdzas atbilstoši šā pielikuma 107. punktā minētajiem kritērijiem un mehānismiem un uzskaita motora darbības stundas laikā, kad ar NCD sistēmas darbības traucējumu saistītais DTC ir apstiprināts kā aktīvs.
\nIr atļauts sagrupēt vairākus viena skaitītāja konstatētos darbības traucējumus.69. Ražotājs pēc izvēles var sagrupēt viena skaitītāja NCD sistēmas defektus kopā ar vienu vai vairākiem defektiem, kas minēti šā pielikuma 38. līdz 55., 57. un 59. punktā.70. Šā pielikuma 27. punktā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, iestājoties kādam no šā pielikuma 64. punktā minētajiem defektiem, un norāda, ka steidzami ir nepieciešams remonts. Ja brīdināšanas sistēmai ir paziņojumu displejs, parādās paziņojums, norādot brīdinājuma iemeslu.71. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 30. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja šā pielikuma 64. punktā minētie defekti netiek novērsti maksimāli 36 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 70. punktu.72. Brīdināšanas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju un atbilst šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām, aktivizējas, ja šā pielikuma 64. punktā minētie defekti netiek novērsti maksimāli 100 motora darbības stundu laikā pēc vadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 70. punktu.73. Ja darbības traucējums atkārtojas, stundu skaitu pirms sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās samazina šā pielikuma 107. punktā minētajā kārtībā.74. Alternatīvi šā pielikuma 65. līdz 69. punktā minētajām prasībām ražotājs var izmantot NOX sensoru, kas atrodas izplūdes gāzu plūsmā. Šādā gadījumā:74.1.
\nNOX vērtība nedrīkst pārsniegt 0,9 g/kWh robežvērtību;74.2. var izmantot vienu defektu \"augsts NOX – cēlonis nezināms\";74.3. šā pielikuma 71. punktā minētais laika sprīdis ir 10 motora darbības stundas;74.4. šā pielikuma 73. punktā minētais laika sprīdis ir 20 motora darbības stundas.75. Tipa apstiprinājuma laika atbilstību šā pielikuma prasībām demonstrē, veicot šā pielikuma 1. tabulā norādītās darbības un šādas pārbaudes:75.1. demonstrē brīdinājuma sistēmas aktivizēšanos;75.2. demonstrē pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos;75.3. demonstrē sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizēšanos.1. tabulaDemonstrēšanas procesa satura izklāsts saskaņā ar šā pielikuma 79. līdz 105. punktuMehānismsDemonstrēšanas elementiBrīdināšanas sistēmas aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 80. līdz 87. punktu– 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu)– ja nepieciešams, papildu demonstrēšanas elementiPirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 88. līdz 106. punktu– 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu)– ja nepieciešams, papildu demonstrēšanas elementi– 1 griezes momenta samazināšanas testsBrīdināšanas sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, aktivizēšanās saskaņā ar šā pielikuma 100. līdz 104. punktu– 2 aktivizēšanās testi (ieskaitot reaģenta trūkumu)– ja nepieciešams, papildu demonstrēšanas elementi76. Motoru saimes vai NCD motoru saimes atbilstību šajā pielikumā noteiktajām prasībām var demonstrēt, testējot vienu no attiecīgās saimes motoriem, ar nosacījumu, ka ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, visiem attiecīgās saimes motoriem ir līdzīgas.77. Demonstrēšanu, ka pārraudzības sistēmas citiem NCD saimes motoriem ir līdzīgas, var veikt, iesniedzot apstiprinātājām iestādēm attiecīgus elementus (piemēram, algoritmi, funkcionālās analīzes).78. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs izvēlas testa motoru.
\nTas var būt vai var nebūt attiecīgās saimes standarta motors.79. Ja motoru saimes motori ietilpst NCD motoru saimē, kurai jau piešķirts tipa apstiprinājums atbilstoši šā pielikuma 77. punktam (3. attēls), šīs motoru saimes atbilstību uzskata par demonstrētu bez turpmākas testēšanas, ja ražotājs demonstrē apstiprinātājai iestādei, ka pārraudzības sistēmas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, ir līdzīgas attiecīgajam motoram un NCD motoru saimēm.3. attēlsNCD motoru saimes iepriekš demonstrēta atbilstība80. Brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās atbilstību demonstrē, veicot divus testus: attiecībā uz reaģenta trūkumu un attiecībā uz vienu no šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minētajām defektu kategorijām.81. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos neatbilstošas reaģenta kvalitātes gadījumā, izvēlas reaģentu ar tādu aktīvās vielas atšķaidījumu, kas ir vienāds ar vai lielāks par to, ko ražotājs paziņojis saskaņā ar šā pielikuma 46. punktu.82. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos, konstatējot defektus, kurus var uzskatīt par neatļautām manipulācijām atbilstoši šā pielikuma 64. punktam, tos izvēlas saskaņā ar šādām prasībām:82.1. ražotājs iesniedz apstiprinātājai iestādei sarakstu ar iespējamiem defektiem, kurus var uzskatīt par neatļautām manipulācijām;82.2. defektu, kas tiks aplūkots testā, apstiprinātāja iestādē izvēlas no šā pielikuma 82.1. apakšpunktā minētā saraksta.83. Demonstrēšanas nolūkos testu veic katram šā pielikuma 80. punktā minētajam defektam, ievērojot šādus nosacījumus:83.1. testa laikā nedrīkst būt neviena cita defekta, izņemot tos, kas aplūkoti testā;83.2. pirms testa sākšanas izdzēš visus DTC;83.3. pēc ražotāja pieprasījuma un vienošanās ar apstiprinātāju iestādi testējamos defektus var modelēt.84. Citus defektus (izņemot reaģenta trūkumu) pēc to izraisīšanas vai modelēšanas, nosaka šādā kārtībā:84.1. NCD sistēma reaģē uz tāda defekta izraisīšanu, ko saskaņā ar šo pielikumu izvēlas tipa apstiprinātāja iestāde.
\nUzskata, ka tas ir demonstrēts, ja aktivizēšanās notiek divos secīgos NCD testa ciklos saskaņā ar šā pielikuma 86. un 87. punktu. Ja īpašajā pārraudzības pasākumā nepieciešami vairāk nekā divi NCD testa cikli, lai pabeigtu pārraudzību, NCD testa ciklu skaitu var palielināt līdz trim NCD testa cikliem, saskaņojot šīs izmaiņas ar apstiprinātāju iestādi. Katru atsevišķo NCD testa ciklu demonstrēšanas testos var nodalīt, izslēdzot motoru. Pauzē līdz nākamajai motora ieslēgšanai ievēro to, ka pēc motora izslēgšanas var notikt pārraudzība, un visi nosacījumi, kas nepieciešami, lai pārraudzība varētu turpināties, kad motoru atkal iedarbinās, tiek izpildīti;84.2. uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana ir pabeigta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts saskaņā ar šā pielikuma 81. punktu, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies un izvēlētā defekta DTC statuss ir \"apstiprināts un aktīvs\".85. Lai demonstrētu brīdināšanas sistēmas aktivizēšanos reaģenta trūkuma gadījumā, motora sistēmu pēc ražotāja ieskatiem darbina vienā vai vairākos NCD testa ciklos šādā kārtībā:85.1. demonstrēšanu sāk, kad reaģenta līmenis tvertnē atbilst vērtībai, par kuru ražotājs ir vienojies ar apstiprinātāju iestādi, bet kura nedrīkst būt mazāka par 10 % no tvertnes nominālās ietilpības;85.2. uzskata, ka brīdināšanas sistēma darbojas pareizi, ja vienlaikus pastāv atbilstība šādiem nosacījumiem:85.2.1. brīdināšanas sistēma ir aktivizējusies, kad pieejamā reaģenta līmenis ir lielāks par vai vienāds ar 10 % no reaģenta tvertnes ietilpības;85.2.2. nepārtrauktas brīdināšanas sistēma ir aktivizējusies, kad pieejamā reaģenta līmenis ir vienāds ar vai lielāks par vērtību, kādu saskaņā ar šā pielikuma 42. punktu ir norādījis ražotājs.86. NCD testa cikls, ko aplūko šā pielikuma 76. līdz 106. punktā attiecībā uz NCD sistēmas pareizas darbības demonstrēšanu, ir siltas palaišanas NRTC cikls.87. Pēc ražotāja pieprasījuma un ar apstiprinātājas iestādes piekrišanu īpašajam pārraudzības pasākumam var izmantot alternatīvu NCD testa ciklu (piemēram, NRSC).
\nPieprasījumā ietver elementus (piemēram, tehniskus apsvērumus, modelēšanu, testa rezultātus), kas uzskatami apliecina, ka pārraudzības pasākumi alternatīvajā testa ciklā atbilst reāliem braukšanas apstākļiem un piemērojamais NCD testa cikls, kas minēts šā pielikuma 86. punktā, ir mazāk piemērots attiecīgajai pārraudzībai.88. Uzskata, ka brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšana ir pabeigta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kas veikts atbilstoši šā pielikuma 83. līdz 87. punktam, brīdināšanas sistēma ir pienācīgi aktivizējusies.89. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos demonstrē, veicot testus motora izmēģinājumu stendā.90. Visus konstrukcijas elementus vai apakšsistēmas, kas fiziski iebūvētas motora sistēmā, piemēram (bet ne tikai), apkārtējās temperatūras sensori, līmeņa sensori un vadītāja brīdināšanas un informēšanas sistēmas, kas nepieciešamas, lai veiktu demonstrēšanu, šim nolūkam pievieno motora sistēmai vai arī veic modelēšanu, lai sniegtu pierādījumus apstiprinātājai iestādei.91. Pēc ražotāja izvēles un saskaņošanas ar apstiprinātāju iestādi demonstrēšanas testos var izmantot nokomplektētu tehniku vai iekārtu, uzstādot tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot to izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos.92. Testa secībā demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanos tad, ja trūkst reaģenta, un tad, ja tiek konstatēts kāds no šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minētajiem defektiem.93.
\nDemonstrēšanas nolūkos:93.1. papildus reaģenta trūkumam apstiprinātāja iestāde izvēlas vienu no šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minētajiem defektiem, kas jau iepriekš izmantots brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās demonstrēšanā;93.2. vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs drīkst paātrināt testu, modelējot situāciju, lai sasniegtu noteiktu darbības stundu skaitu;93.3. griezes momenta samazināšanos, kas nepieciešama, lai demonstrētu pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas darbību, var demonstrēt motora vispārīgo darbības rādītāju apstiprināšanas laikā, ievērojot šo noteikumu prasības. Atsevišķa griezes momenta mērīšana, demonstrējot, ka darbojas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, šādā gadījumā nav nepieciešama;93.4. sistēmu, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, demonstrē saskaņā ar šā pielikuma 100. līdz 104. punktu.94. Ražotājs papildus demonstrē sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību, ja pastāv šā pielikuma 45. līdz 74. punktā minēti defekti, kuri nav izvēlēti izmantošanai demonstrēšanas testos, kas tiek veikti atbilstoši šā pielikuma 90. līdz 93. punktam. Šos papildu demonstrēšanas testus var veikt, uzrādot apstiprinātājai iestādei tehnisku pētījumu, kā pierādījumus izmantojot, piemēram, algoritmus, funkcionālās analīzes un iepriekšējo testu rezultātus. Šie papildu demonstrēšanas testi arī ļauj apstiprinātājai iestādei demonstrēt, ka motora vadības blokā ir iekļauts pareizs griezes momenta samazināšanas mehānisms.95. Pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, demonstrēšanas tests sākas tad, kad, konstatējot apstiprinātājas iestādes izvēlēto defektu, ir aktivizējusies brīdināšanas sistēma vai – attiecīgā gadījumā – nepārtrauktas brīdināšanas sistēma.96. Pārbaudot, kā sistēma reaģē, kad reaģenta tvertnē trūkst reaģenta, motora sistēmu darbina tik ilgi, kamēr pieejamā reaģenta daudzums sasniedz 2,5 % no nominālā pilnas tvertnes tilpuma vai ražotāja noteikto vērtību saskaņā ar šā pielikuma 42. punktu, pie kuras aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.97. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs var imitēt motora nepārtrauktu darbību, izsūknējot reaģentu no tvertnes, motoram darbojoties vai izslēgtā stāvoklī.98. Pārbaudot, kā sistēma reaģē cita defekta gadījumā, kas nav saistīts ar reaģenta trūkumu tvertnē, motora sistēmu darbina noteiktu stundu skaitu (3. tabula) vai pēc ražotāja izvēles līdz brīdim, kad attiecīgais skaitītājs ir sasniedzis vērtību, pie kuras aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.99. Uzskata, ka pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbība ir demonstrēta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kurš veikts saskaņā ar šā pielikuma 96. līdz 98. punktu, ražotājs ir pierādījis apstiprinātājai iestādei, ka motora vadības bloks ir aktivizējis griezes momenta samazināšanas mehānismu.100. Sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, demonstrēšana sākas tad, kad noteiktos apstākļos iepriekš ir aktivizējusies pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un to var uzskatīt par to testu turpinājumu, kuri veikti, lai demonstrētu pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, darbību.101. Pārbaudot, kā sistēma reaģē, kad reaģenta tvertnē trūkst reaģenta, motora sistēmu darbina tik ilgi, kamēr reaģenta tvertne ir tukša vai ir sasniegts līmenis, kas ir zemāks par 2,5 % no tvertnes nominālā kopējā tilpuma, kad atbilstoši ražotāja paziņojumam vajadzētu aktivizēties sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.102. Vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, ražotājs var modelēt motora nepārtrauktu darbību, izsūknējot reaģentu no tvertnes, motoram darbojoties vai izslēgtā stāvoklī.103. Pārbaudot, kā sistēma reaģē cita defekta gadījumā, kas nav saistīts ar reaģenta trūkumu tvertnē, motora sistēmu darbina noteiktu stundu skaitu (3. tabula) vai pēc ražotāja izvēles līdz brīdim, kad attiecīgais skaitītājs ir sasniedzis vērtību, pie kuras aktivizējas sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.104. Uzskata, ka sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, darbība ir demonstrēta, ja pēc katra demonstrēšanas testa, kurš veikts saskaņā ar šā pielikuma 101. līdz 103. punktu, ražotājs ir pierādījis tipa apstiprinātājai iestādei, ka ir aktivizējies šajā pielikumā minētais sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānisms.105. Pēc ražotāja izvēles un saskaņošanas ar apstiprinātāju iestādi sistēmas, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, mehānismus var demonstrēt, izmantojot arī atbilstoši šā pielikuma 31. punktā minētajām prasībām nokomplektētu tehniku, uzstādot tehniku piemērotā izmēģinājumu stendā vai darbinot izmēģinājuma trasē kontrolētos apstākļos.106. Tehniku darbina, līdz izvēlētajam defektam atbilstošais skaitītājs ir sasniedzis attiecīgu darbības stundu skaitu (3. tabula) vai, ja nepieciešams, līdz brīdim, kad reaģenta tvertne ir tukša vai ir sasniegts līmenis, kas ir zemāks par 2,5 % no tvertnes nominālā kopējā tilpuma, kuru ražotājs ir noteicis, lai aktivizētos sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju.107. Papildus prasībām attiecībā uz brīdināšanas sistēmu un sistēmu, kas prasa vadītāja reakciju, tiek noteiktas šādas tehniskās prasības:107.1. prasības brīdināšanas sistēmas aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismiem:107.1.1. vadītāja brīdināšanas sistēma aktivizējas, kad ar darbības traucējumu saistītajam diagnostikas traucējumu kodam (DTC), kas pamato NCM aktivizēšanos, ir šā pielikuma 2. tabulā norādītais statuss;2. tabulaVadītāja brīdināšanas sistēmas aktivizēšanāsDefekta tipsDTC statuss, lai aktivizētos brīdināšanas sistēmaSliktas kvalitātes reaģentsapstiprināts un aktīvsNenotiek dozēšanaapstiprināts un aktīvsEGR vārsta traucēta darbībaapstiprināts un aktīvsPārraudzības sistēmas darbības traucējumsapstiprināts un aktīvsNOX robežvērtība (ja piemērojams)apstiprināts un aktīvs107.1.2. vadītāja brīdināšanas sistēma izslēdzas, ja diagnostikas sistēma secina, ka ar brīdinājumu saistītais darbības traucējums vairs nepastāv, vai ja skenēšanas instruments ir izdzēsis informāciju, tostarp DTC saistībā ar defektiem, kas pamato sistēmas aktivizēšanos;107.1.3. NOX kontroles informācijas dzēšana un atiestatīšana ar skenēšanas instrumentu notiek, ievērojot šādas prasības:107.1.3.1. pēc skenēšanas instrumenta pieprasījuma šādus datus vai nu dzēš no datora atmiņas, vai atiestata uz vērtībām, kas minētas šajā pielikumā (3. tabula);3. tabulaNOX kontroles informācijas dzēšana vai atiestatīšana ar skenēšanas instrumentuNOX kontroles informācijaDzēšamaAtiestatāmaVisi DTCX Skaitītāja vērtība ar lielāko motora darbības stundu skaitu XMotora darbības stundu skaits no NCD skaitītāja(-iem) X107.1.3.2. NOX kontroles informāciju nedrīkst dzēst, atvienojot tehnikas akumulatoru(-us);107.1.3.3. NOX kontroles informāciju var izdzēst tikai tad, ja motors izslēgts;107.1.3.4. dzēšot NOX kontroles informāciju (tostarp DTC), nedrīkst izdzēst datus no visiem tiem skaitītājiem, kas saistīti ar šajā pielikumā minētajiem defektiem.
\nSkaitītājus atiestata uz vērtībām, kas minētas šā pielikuma attiecīgajā punktā;107.1.4. sistēmas, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizēšanās un izslēgšanās mehānisms atbilst šādām prasībām:107.1.4.1. sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, aktivizējas, kad aktivizējas brīdināšanas sistēma un skaitītājs, kurš saistīts ar attiecīgo NCM tipu, kas pamato tā aktivizēšanos, un kad skaitītājs ir sasniedzis šā pielikuma 4. tabulā norādītās vērtības;107.1.4.2. sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, izslēdzas, kad sistēma vairs nekonstatē darbības traucējumu, kas pamato tās aktivizēšanos, vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis informāciju (tostarp DTC), kas saistīta ar NCM, kurš pamato sistēmas aktivizēšanos;107.1.4.3. pēc reaģenta kvalitātes novērtēšanas reaģenta tvertnē vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, nekavējoties vai nu aktivizējas, vai izslēdzas saskaņā ar šo pielikumu. Šādā gadījumā aktivizēšanās vai izslēgšanās mehānismu darbība nav atkarīga no attiecīgā DTC statusa;107.2. prasības skaitītāja mehānismam:107.2.1. lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, sistēmai ir vismaz četri skaitītāji, kas reģistrē motora nostrādāto stundu skaitu laikā, kad sistēma ir konstatējusi kādu no šādiem defektiem:107.2.1.1. neatbilstoša reaģenta kvalitāte;107.2.1.2. reaģenta dozēšanas pārtraukšana;107.2.1.3.
\nEGR vārsta traucēta darbība;107.2.1.4. šā pielikuma 63.2. apakšpunktā minētais NCD sistēmas defekts;107.2.2. ražotājs pēc izvēles var izmantot vienu vai vairākus skaitītājus šā pielikuma 107.2.1. apakšpunktā minēto defektu sagrupēšanai;107.2.3. katrs skaitītājs skaita līdz maksimālajai vērtībai (to nodrošina divu baitu skaitītājs ar vienas stundas intervālu) un saglabā šo vērtību, ja vien netiek izpildīti nosacījumi, kas ļauj skaitītāju atiestatīt nulles stāvoklī;107.2.4. ražotājs var izmantot vienu vai vairākus NCD sistēmas skaitītājus. Viens skaitītājs var mērīt divu vai vairāku tādu atšķirīgu darbības traucējumu pastāvēšanas stundu skaitu, kas attiecas uz šo skaitītāja tipu, ja neviens no tiem nav sasniedzis skaitītāja norādīto laiku;107.2.5. ja ražotājs nolemj izmantot vairākus NCD sistēmas skaitītājus, sistēma nodrošina, lai īpašs vajadzīgā tipa pārraudzības sistēmas skaitītājs kontrolētu katru būtisko darbības traucējumu saskaņā ar šo pielikumu;107.3. prasības skaitītāja mehānisma darbības principam:107.3.1. ja skaitītājs ir iestatīts nulles stāvoklī, tas sāk skaitīt, tiklīdz tiek konstatēts darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju, un attiecīgajam diagnostikas traucējumu kodam (DTC) ir šā pielikuma 2. tabulā norādītais statuss;107.3.2. atkārtotu darbības traucējumu gadījumā pēc ražotāja izvēles piemēro vienu no šādiem noteikumiem:107.3.2.1. ja tiek veikta viena pārraudzības darbība un darbības traucējums, kas sākotnēji licis aktivizēties skaitītājam, vairs netiek konstatēts vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis datus par defektu, skaitītājs pārtrauc skaitīt un saglabā sasniegto vērtību.
\nJa skaitītājs pārtrauc skaitīt, kad ir aktivizējusies sistēma, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju, skaitītājs sastingst pie šā pielikuma 4. tabulā norādītās vērtības vai pie vērtības, kas ir lielāka par vai vienāda ar skaitītāja vērtību, kura samazināta par 30 minūtēm sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju;107.3.2.2. skaitītājs sastingst pie šā pielikuma 4. tabulā norādītās vērtības vai pie vērtības, kas ir lielāka par vai vienāda ar skaitītāja vērtību, kura samazināta par 30 minūtēm sistēmai, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju;107.3.3. izmantojot vienu pārraudzības sistēmas skaitītāju, tas turpina skaitīšanu, ja tiek konstatēts attiecīgais NCM un tam atbilstoša diagnostikas traucējumu koda statuss ir \"apstiprināts un aktīvs\".
\nSkaitītājs pārtrauc skaitīt un saglabā šā pielikuma 107.3.2. apakšpunktā minēto vērtību, ja netiek konstatēts neviens NCM, kas pamato tā aktivizēšanos, vai ja skenēšanas vai apkopes instruments ir izdzēsis visus datus par defektiem, kas attiecas uz šo skaitītāju;4. tabulaSkaitītāji un brīdinājumiDTC statuss, lai skaitītājs aktivizētos pirmo reiziSkaitītāja vērtība pirmās pakāpes brīdinājumamSkaitītāja vērtība brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakcijuVērtība, pie kuras skaitītājs sastingstReaģenta kvalitātes skaitītājsapstiprināts un aktīvs≤ 10 stundas≤ 20 stundas≥ 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakcijuDozēšanas skaitītājsapstiprināts un aktīvs≤ 10 stundas≤ 20 stundas≥ 90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakcijuEGR vārsta skaitītājsapstiprināts un aktīvs≤ 36 stundas≤ 100 stundas≥ 95 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakcijuPārraudzības sistēmas skaitītājsapstiprināts un aktīvs≤ 36 stundas≤ 100 stundas≥ 95 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakcijuNOX robežvērtība(ja piemērojams)apstiprināts un aktīvs≤ 10 stundas≤ 20 stundas90 % skaitītāja vērtības brīdinājumam, kas prasa tūlītēju vadītāja reakciju107.3.4. iesaldējot noteiktu vērtību, skaitītāju atiestata nulles stāvoklī, kad ar šo skaitītāju saistītie monitori ir pabeiguši vismaz vienu pārraudzības ciklu, nekonstatējot darbības traucējumu, un ja neviens darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju, nav konstatēts 40 motora darbības stundu laikā pēc skaitītāja apstāšanās pie noteiktās vērtības (4. attēls);107.3.5. skaitītājs turpina skaitīt no vērtības, pie kuras tas apstājies, ja laikā, kad skaitītājs ir sastindzis, tiek konstatēts darbības traucējums, kas attiecas uz šo skaitītāju (4. attēls).4. attēlsSkaitītāja atkārtota ieslēgšana un atiestatīšana nulles stāvoklī pēc tam,kad tā vērtība bijusi iesaldēta108. Aktivizēšanās un izslēgšanās mehānismu darbību ilustrē 5. attēls, kas attēlo reaģenta pieejamības pārraudzību četros gadījumos:108.1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta;108.2. pirmais uzpildīšanas gadījums (atbilstoša uzpildīšana): vadītājs uzpilda reaģenta tvertni, lai reaģenta līmenis pārsniegtu 10 % robežvērtību.
\nIzslēdzas vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju;108.3. otrais un trešais uzpildīšanas gadījums (neatbilstoša uzpildīšana): aktivizējas brīdināšanas sistēma. Brīdinājuma līmenis ir atkarīgs no pieejamā reaģenta daudzuma;108.4. ceturtais uzpildīšanas gadījums (ļoti neatbilstoša uzpildīšana): nekavējoties aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju.5. attēlsReaģenta pieejamība109. Trīs gadījumus, kad reaģenta kvalitāte ir neatbilstoša, ilustrē 6. attēls:109.1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta;109.2. pirmais remonta gadījums (slikts vai paviršs remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs nomaina reaģentu ar citas kvalitātes reaģentu, bet drīz pēc tam atkal to nomaina ar sliktas kvalitātes reaģentu.
\nNekavējoties atkal aktivizējas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un tehnikas darbība tiek pārtraukta pēc divām motora darbības stundām;109.3. otrais remonta gadījums (labs remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs uzpilda labas kvalitātes reaģentu. Tomēr pēc kāda laika vadītājs atkal uzpilda sliktas kvalitātes reaģentu. Ieslēdzas brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitīšana sākas no nulles.6. attēlsSliktas kvalitātes reaģenta uzpildīšana110. Trīs karbamīda dozēšanas sistēmas darbības traucējumu gadījumus ilustrē 7. attēls Šis attēls ilustrē arī procesu, ko piemēro attiecībā uz šā pielikuma 64. un 65. punktā minēto defektu pārraudzību:110.1. ekspluatācijas gadījums: vadītājs turpina izmantot tehniku, neraugoties uz brīdinājuma signāliem, līdz tehnikas darbība tiek pārtraukta;110.2. pirmais remonta gadījums (labs remonts): pēc tam, kad tehnikas darbība ir pārtraukta, vadītājs veic dozēšanas sistēmas remontu.
\nTomēr pēc kāda laika dozēšanas sistēmai atkal rodas darbības traucējums. Ieslēdzas brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitīšana sākas no nulles;110.3. otrais remonta gadījums (slikts remonts): darbojoties pirmās pakāpes brīdināšanas sistēmai, kas prasa vadītāja reakciju (griezes momenta samazināšanās), vadītājs veic dozēšanas sistēmas remontu. Tomēr drīz pēc tam dozēšanas sistēmai atkal rodas darbības traucējums. Nekavējoties atkal aktivizējas pirmās pakāpes brīdināšanas sistēma, kas prasa vadītāja reakciju, un skaitītājs atsāk skaitīt no vērtības, pie kuras tas bija apstājies remonta brīdī.7. attēlsReaģenta dozēšanas sistēmas darbības defekts111. Prasības minimālās pieņemamās reaģenta koncentrācijas CDmin. demonstrēšanai:111.1. tipa apstiprināšanas laikā ražotājs demonstrē, ka CDmin. vērtība ir pareiza, veicot NRTC testa siltas palaišanas ciklu un izmantojot reaģentu ar CDmin. koncentrāciju;111.2. pirms testa veic atbilstošu NCD ciklu(-us) vai ražotāja noteikto sagatavošanas ciklu, kas ļauj noslēgtai NOX kontroles sistēmai pielāgoties reaģenta kvalitātei ar koncentrāciju CDmin.;111.3. piesārņotāju emisija šajā testā ir mazāka par NOX robežvērtību, kas noteikta atbilstoši šā pielikuma 46. punktam.
\n1.2 pielikums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047 Kontroles lauka prasības IV laikposma motoriem(Pielikums MK 14.10.2014. noteikumu Nr.627 redakcijā) 1. Motora kontroles lauku (1. attēls) nosaka šādā kārtībā:1.1. apgriezienu skaita lauks: apgriezienu skaits A līdz ātras darbības apgriezienu skaitam, kur apgriezienu skaits A = lēnas darbības apgriezienu skaits + 15 % no starpības starp ātras darbības apgriezienu skaitu un lēnas darbības apgriezienu skaitu;1.2. ātras darbības apgriezienu skaita un lēnas darbības apgriezienu skaita definīcija ietverta šo noteikumu 3. pielikumā;1.3. ja, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1.2.1. apakšpunktā minēto iespēju, ražotājs izvēlas izmantot ANO/EEK noteikumu Nr. 96 \"Vienotie nosacījumi par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru un autoceļiem neparedzēto mobilo iekārtu kompresijas aizdedzes dzinēju atbilstību attiecībā uz piesārņojuma emisiju\" (turpmāk – ANO/EEK noteikumi Nr. 96) grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma procedūru, izmanto ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 2.1.33. un 2.1.37. iedaļā minēto definīciju;1.4. ja izmērītais apgriezienu skaits ir ± 3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu skaita, izmanto deklarēto apgriezienu skaitu.
\nJa kāda testa apgriezienu skaita pielaide ir pārsniegta, izmanto izmērīto motora apgriezienu skaitu.2. Testēšanā neietver šādus motora darbības apstākļus:2.1. punktus zem 30 % maksimālā griezes momenta;2.2. punktus zem 30 % maksimālās jaudas.3. Ražotājs var pieprasīt tehniskajam dienestam sertifikācijas vai tipa apstiprināšanas testos izslēgt no kontroles lauka dažus šā pielikuma 1. un 2. punktā minētos ekspluatācijas punktus. Tehniskais dienests var atļaut izslēgt minētos punktus, ja ražotājs var uzskatāmi pierādīt, ka motors nekādā tehnikas kombinācijā nevar darboties šādos punktos.1. attēlsKontroles lauks 2.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047 Informācijas dokumenta veidlapas paraugs un pielikumi(Pielikums grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627) 1. Informācijas dokumenta veidlapas paraugs:INFORMĀCIJAS DOKUMENTS NR ... ,kas attiecas uz tipa apstiprinājumu un pasākumiem mobilā tehnikā uzstādāmu iekšdedzes motoru gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisiju ierobežošanaiStandarta motors/motora tips1:0Vispārēji dati0.1.Marka (firma):0.2.Standarta motora(u) un (ja nepieciešams) saimes tips un komerciālais apraksts1:0.3.Ražotāja tipa kods atbilstoši marķējumam uz motora(-iem)1:0.4.Ar šo motoru darbināmā mehānisma kategorija2:0.5.Ražotāja firma un adrese:Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) vārds vai firma un adrese:0.6.Motora identifikācijas numura atrašanās vieta, kods un piestiprināšanas metode:0.7.EK apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas metode:0.8.Montēšanas rūpnīcas (-u) adrese(s):Piezīmes:1 Lieko svītrot.2 Atbilstoši kategorijai šo noteikumu 3.punktā (piemēram, A).1.1. pielikumi informācijas dokumentam:1.1.1. standarta motora (-u) būtiskie parametri (sk. informācijas dokumenta 1.pielikumu),1.1.2. motoru saimes būtiskie parametri (sk. informācijas dokumenta 2.pielikumu),1.1.3. saimes motoru tipu būtiskie parametri(sk. informācijas dokumenta informācijas dokumenta 3.pielikumu);1.2. mobilā mehānisma daļu, kas saistītas ar motoru, parametri (ja nepieciešams);1.3. standarta motora fotogrāfijas;1.4. pārējo pielikumu saraksts, ja tādi ir;1.5. datums, mape.2.
\nInformācijas dokumenta veidlapas 1.pielikuma paraugs:1.pielikums informācijas dokumentamstandarta motora BŪTISKIE PARAMETRI11.MOTORA APRAKSTS1.1.Ražotājs:1.2.Ražotāja motora kods:1.3.Cikls: četrtaktu/divtaktu21.4.Cilindra diametrs:mm1.5.Virzuļa gājiens:mm1.6.Cilindru skaits un novietojums:1.7.Motora darba tilpums:cm31.8.Nominālais griešanās ātrums:1.9.Griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā:1.10.Tilpuma kompresijas pakāpe3:1.11.Sadegšanas sistēmas apraksts:1.12.Degšanas kameras un virzuļa galviņas rasējums(-i)1.13.Ieplūdes un izplūdes atveru minimālais šķērsgriezuma laukums:1.14.Dzesēšanas sistēma1.14.1.Šķidrums1.14.1.1.Šķidruma veids:1.14.1.2.Cirkulācijas sūknis(-ņi) jā/nē21.14.1.3.Īpašības vai marka(s) un tips(-i) (ja nepieciešams):1.14.1.4.Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (ja nepieciešams):1.14.2.Gaiss1.14.2.1.Ventilators: jā/nē21.14.2.2.Īpašības vai marka(s) un tips(-i) (ja nepieciešams):1.14.2.3.Piedziņas pārnesumskaitlis(ļi) (ja nepieciešams):1.15.Ražotāja atļautā temperatūra1.15.1.Dzesēšana ar šķidrumu: maksimālā temperatūra pie izplūdes:K1.15.2.Gaisa dzesēšanas sistēma: atskaites punkts:Maksimālā temperatūra atskaites punktā:K1.15.3.Maksimālā ieplūstošā dzesējošā gaisa temperatūra starpdzesētāja izejā (ja nepieciešams):K1.15.4.Maksimālā izplūdes gāzu temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā, kas ir blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(iem):K1.15.5.Ziežeļļas temperatūra: minimālā:Kmaksimālā:K1.16.Ieplūstošā gaisa dzesēšanas iekārta: jā/nē21.16.1.Marka:1.16.2.Tips:1.16.3.Sistēmas apraksts (piem., maksimālais pūtes spiediens, izlaišanas vārsts, ja nepieciešams):1.16.4.Starpdzesētājs: jā/nē21.17.Ieplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais ieplūdes retinājums pie motora nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes:kPa1.18.Izplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie motora nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes:kPa2.PASĀKUMI GAISA PIESĀRŅOJUMA SAMAZINĀŠANAI2.1.Ierīce kartera gāzu pārstrādei: ir/nav22.2.Papildu ierīces piesārņojuma novēršanai (ja tādas ir un ja uz tām neattiecas cita pozīcija)2.2.1.Katalītiskais pārveidotājs: ir/nav22.2.1.1.Marka(-as):2.2.1.2.Tips(-i):2.2.1.3.Katalītisko pārveidotāju un elementu skaits:2.2.1.4.Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) izmēri un tilpums:2.2.1.5.Katalītiskās darbības veids:2.2.1.6.Dārgmetālu kopējais daudzums:2.2.1.7.Relatīvā koncentrācija:2.2.1.8.Substrāts (struktūra un materiāls):2.2.1.9.Elementa blīvums:2.2.1.10.Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) korpusa tips:2.2.1.11.Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):2.2.1.12.Normālais ekspluatācijas temperatūras diapazons (K):K2.2.1.13.Izmantojamais reaģents (attiecīgā gadījumā):2.2.1.13.1.Katalītiskajai reakcijai nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija:2.2.1.13.2.Normālais reaģenta darbības temperatūras diapazons:2.2.1.13.3.Starptautiskais standarts (attiecīgā gadījumā):2.2.1.14.NOx sensors: ir/nav22.2.2.Skābekļa sensors: ir/nav22.2.2.1.Marka(-as):2.2.2.2.Tips(-i):2.2.2.3.Novietojums:2.2.3.Gaisa iesmidzināšana: ir/nav22.2.3.1.Tips (piemēram, ar gaisa impulsu, ar gaisa sūkni):2.2.4.EGR: ir/nav22.2.4.1.Īpašības (piemēram, dzesēts/nedzesēts, augsts spiediens/zems spiediens):2.2.5.Daļiņu filtrs: ir/nav22.2.5.1.Daļiņu filtra izmēri un tilpums:2.2.5.2.Daļiņu filtra tips un konstrukcija:2.2.5.3.Novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):2.2.5.4.Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums:2.2.5.5.Normālas ekspluatācijas temperatūras (K) un spiediena (kPa) diapazons:K kPa2.2.6.Citas sistēmas: ir/nav22.2.6.1.Apraksts un darbība:3.DEGVIELAS PADEVE DĪZEĻA MOTORIEM3.1.Padeves sūknisSpiediens3 vai raksturlielumu diagramma:kPa3.2.Iesmidzināšanas sistēma3.2.1.Sūknis3.2.1.1.Marka(s):3.2.1.2.Tips(-i):3.2.1.3.Padeve: ... un ... mm3 virzuļa gājienam vai ciklam3 pie pilnas iesmidzināšanas, ja sūkņa griešanās ātrums ir attiecīgi ... apgr./min (nomināli) un ... apgr./min (maksimālais griezes moments) vai raksturlielumu diagrammaMinēt izmantoto metodi: Uz motora/uz sūkņa2 stenda3.2.1.4.Iesmidzināšanas apsteidze3.2.1.4.1.Iesmidzināšanas apsteidzes līkne3:3.2.1.4.2.Iesmidzināšanas momenta iestatīšana3:3.2.2.Iesmidzināšanas cauruļu sistēma3.2.2.1.Garums:mm3.2.2.2.Iekšējais diametrs:mm3.2.3.Smidzinātājs(-i)3.2.3.1.Marka(s):3.2.3.2.Tips(-i):3.2.3.3.Atvēršanas spiediens3 vai raksturlielumu diagramma:kPa3.2.4.Regulators3.2.4.1.Marka(s):3.2.4.2.Tips(-i):3.2.4.3.Griešanās ātrums, pie kura iedarbojas ierobežotājs, ja ir pilna slodze3:apgr./min3.2.4.4.Maksimālais ātrums bez slodzes3:apgr./min3.2.4.5.Tukšgaitas griešanās ātrums 3:apgr./min3.3.Aukstās palaišanas sistēma3.3.1.Marka(s):3.3.2.Tips(-i):3.3.3.Apraksts:4.DEGVIELAS PADEVE DĪZEĻA MOTORIEM 4.1.Karburators: 4.1.1.Marka(-as): 4.1.2.Tips(-i): 4.2.Iesmidzināšanas ieplūdes kanālos: vienpunkta vai daudzpunktu: 4.2.1.Marka(-as): 4.2.2.Tips(-i): 4.3.Tiešā iesmidzināšana: 4.3.1.Marka(-as): 4.3.2.Tips(-i): 4.4.Degvielas plūsma [g/h] un gaisa /degvielas attiecība pie nominālā apgriezienu skaita un plaši atvērta droseļvārsta: 5.VĀRSTU IESTATĪJUMS 5.1.Maksimālais vārsta gājiens un atvēršanās un aizvēršanās leņķi attiecībā uz nāves punktiem vai līdzvērtīgiem datiem: 5.2.Standarta un/vai iestatīšanas diapazons1 5.3.Mainīga vārstu iestatījuma sistēma (ja izmantojams un kur: pie ieplūdes un/vai izplūdes): 5.3.1.Tips: nepārtrauktas darbības vai ieslēdzams/izslēdzams1 5.3.2.Sadales vārpstas nobīdes leņķis 6.ATVERU KONFIGURĀCIJA 6.1.Novietojums, lielums un skaits: 7.AIZDEDZES SISTĒMA 7.1.Aizdedzes spole: 7.1.1.Marka(-as): 7.1.2.Tips(-i): 7.1.3.Numurs: 7.2.Aizdedzes svece(-es): 7.2.1.Marka(-as): 7.2.2.Tips(-i): 7.3.Magnetoaizdedze: 7.3.1.Marka(-as): 7.3.2.Tips(-i): 7.4.Aizdedzes iestatījums: 7.4.1.Aizdedzes apsteidze attiecībā uz augšējo nāves punktu (kloķvārpstas leņķis grādos): 7.4.2.Apsteidzes līkne, ja izmanto: Piezīmes:1 Vairāku standarta motoru gadījumā jāiesniedz ziņas par katru no tiem.2 Nevajadzīgo svītrot.3 Noteikt pielaides.3.
\nInformācijas dokumenta veidlapas 2.pielikuma paraugs:2.pielikums informācijas dokumentamMOTORU SAIMES BŪTISKIE PARAMETRI1.KOPĒJIE PARAMETRI1.1.1.Sadegšanas cikls:1.2.Dzesējošā vide:1.3.Gaisa iesūkšanas metode:1.4.Degšanas kameras tips/konstrukcija:1.5.Vārsts un atveru izvietojums - konfigurācija, lielums un skaits:1.6.Degvielas sistēma:1.7.Motora vadības sistēmas:Identitātes pierādījums saskaņā ar rasējuma(-u) numuru(-iem):dzesēšanas sistēma pie slodzes:izplūdes gāzu recirkulācija2:ūdens iesmidzināšana/emulģēšana2:gaisa iesmidzināšana2:1.8.Izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma2:2.MOTORU SAIMES ĪPAŠĪBU UZSKAITĪJUMS.2.1.Motoru saimes nosaukums:2.2.Šīs saimes motoru īpašības: Standarta motors1Motori saimē32.2.1.Motora tips 2.2.2.Cilindru skaits 2.2.3.Nominālais griešanās ātrums (apgr./min) 2.2.4.Degvielas padeve virzuļa gājienam (mm3) dīzeļmotoriem, degvielas plūsma (g/h) benzīna motoriem pie nominālās jaudas 2.2.5.Nominālā efektīvā jauda (kW) 2.2.6.Griešanās ātrums pie maksimālās jaudas (apgr./min) 2.2.7.Maksimālā efektīvā jauda (kW) 2.2.8.Griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā (apgr./min) 2.2.9.Degvielas padeve virzuļa gājienam (mm3) dīzeļmotoriem, degvielas plūsma (g/h) benzīna motoriem maksimālajā griezes momentā 2.2.10.Maksimālais griezes moments (Nm) 2.2.11.Mazākais tukšgaitas griešanās ātrums (apgr./min.) 2.2.12.Cilindra darba tilpums (standarta motora %)100 Piezīmes:1 Sīkākus datus sk. informācijas dokumenta 1.pielikumā.2 Jāaizpilda atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 5. un 6.nodaļas nosacījumiem.3 Ja neattiecas, atzīmēt ar \"nav\".4.
\nInformācijas dokumenta veidlapas 3.pielikuma paraugs:3.pielikums informācijas dokumentamSAIMEI PIEDERĪGA MOTORA TIPA BŪTISKIE PARAMETRI11.MOTORA APRAKSTS1.1.Ražotājs:1.2.Ražotāja motora kods:1.3.Cikls: četrtaktu/divtaktu21.4.Cilindra diametrs:mm1.5.Virzuļa gājiens:mm1.6.Cilindru skaits un novietojums:1.7.Motora darba tilpums:cm31.8.Nominālais griešanās ātrums:1.9.Griešanās ātrums maksimālajā griezes momentā:1.10.Tilpuma kompresijas pakāpe3:1.11.Sadegšanas sistēmas apraksts:1.12.Sadegšanas kameras un virzuļa galviņas rasējums(-i):1.13.Ieplūdes un izplūdes atveru minimālais šķērsgriezuma laukums:1.14.Dzesēšanas sistēma1.14.1.Šķidrums1.14.1.1.Šķidruma veids:1.14.1.2.Cirkulācijas sūknis(-ņi) jā/nē21.14.1.3.Īpašības vai marka(s) un tips(-i) (ja nepieciešams):1.14.1.4.Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (ja nepieciešams):1.14.2.Gaiss1.14.2.1.Ventilators: jā/nē21.14.2.2.Īpašības vai marka(s) un tips(-i) (ja nepieciešams):1.14.2.3.Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (ja nepieciešams):1.15.Ražotāja atļautā temperatūra1.15.1.Dzesēšana ar šķidrumu: maksimālā temperatūra pie izplūdes:K1.15.2.Gaisa dzesēšanas sistēma: atskaites punkts:Maksimālā temperatūra atskaites punktā:K1.15.3.Maksimālā ieplūstošā dzesējošā gaisa temperatūra starpdzesētāja izejā (ja nepieciešams):K1.15.4.Maksimālā izplūdes gāzu temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā, kas ir blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(-iem):K1.15.5.Ziežeļļas temperatūra: minimālā:Kmaksimālā:K1.16.Ieplūstošā gaisa dzesēšanas iekārta: jā/nē21.16.1.Marka:1.16.2.Tips:1.16.3.Sistēmas apraksts (piem., maksimālais ieplūstošā gaisa spiediens, izlaišanas vārsts, ja nepieciešams):1.16.4.Starpdzesētājs: ir/nav21.17.Ieplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais ieplūdes retinājums pie motora nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes:kPa1.18.Izplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie motora nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes:kPa2.PASĀKUMI GAISA PIESĀRŅOJUMA SAMAZINĀŠANAI2.1.Ierīce kartera gāzu pārstrādei: ir/nav22.2.Papildu ierīces piesārņojuma novēršanai (ja tādas ir un ja uz tām neattiecas cita pozīcija)2.2.1.Katalītiskais pārveidotājs: ir/nav22.2.1.1.Marka(-as):2.2.1.2.Tips(-i):2.2.1.3.Katalītisko pārveidotāju un elementu skaits:2.2.1.4.Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) izmēri un tilpums:2.2.1.5.Katalītiskās darbības veids:2.2.1.6.Dārgmetālu kopējais daudzums:2.2.1.7.Relatīvā koncentrācija:2.2.1.8.Substrāts (struktūra un materiāls):2.2.1.9.Elementa blīvums:2.2.1.10.Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) korpusa tips:2.2.1.11.Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):2.2.1.12.Normālais ekspluatācijas temperatūras diapazons (K):K2.2.1.13.Izmantojamais reaģents (attiecīgā gadījumā):2.2.1.13.1.Katalītiskajai reakcijai nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija:2.2.1.13.2.Normālais reaģenta darbības temperatūras diapazons:2.2.1.13.3.Starptautiskais standarts (attiecīgā gadījumā):2.2.1.14.NOx sensors: ir/nav22.2.2.Skābekļa sensors: ir/nav22.2.2.1.Marka(-as):2.2.2.2.Tips:2.2.2.3.Novietojums:2.2.3.Gaisa iesmidzināšana: ir/nav22.2.3.1.Tips (piemēram, ar gaisa impulsu, ar gaisa sūkni):2.2.4.EGR: ir/nav22.2.4.1.Īpašības (piemēram, dzesēts/nedzesēts, augsts spiediens/zems spiediens):2.2.5.Daļiņu filtrs: ir/nav22.2.5.1.Daļiņu filtra izmēri un tilpums:2.2.5.2.Daļiņu filtra tips un konstrukcija:2.2.5.3.Novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):2.2.5.4.Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums:2.2.5.5.Normālas ekspluatācijas temperatūras (K) un spiediena (kPa) diapazons:K, kPa2.2.6.Citas sistēmas: ir/nav22.2.6.1.Apraksts un darbība:3.DEGVIELAS PADEVE DĪZEĻMOTORIEM3.1.Padeves sūknisSpiediens3 vai parametru diagramma:kPa3.2.Iesmidzināšanas sistēma3.2.1.Sūknis3.2.1.1.Marka(s):3.2.1.2.Tips(-i):3.2.1.3.Padeve: ... un ... mm3 virzuļa gājienam vai ciklam3 pie pilnas iesmidzināšanas un pie sūkņa griešanās ātruma attiecīgi ... apgr./min (nomināli) un ... apgr./min (maksimālais griezes moments) vai parametru diagramma.Miniet izmantoto metodi: motorā/sūkņa stendā23.2.1.4.Iesmidzināšanas apsteidze3.2.1.4.1.Iesmidzināšanas apsteidzes līkne3:3.2.1.4.2.Iesmidzināšanas momenta iestatīšana3:3.2.2.Iesmidzināšanas cauruļu sistēma3.2.2.1.Garums:mm3.2.2.2.Iekšējais diametrs:mm3.2.3.Smidzinātājs(-i)3.2.3.1.Marka(s):3.2.3.2.Tips(-i):3.2.3.3.Atvēršanas spiediens3 vai parametru diagramma:kPa3.2.4.Regulators3.2.4.1.Marka(s):3.2.4.2.Tips(-i):3.2.4.3.Griešanās ātrums, pie kura iedarbojas ierobežotājs, ja ir pilna slodze3:apgr./min3.2.4.4.Maksimālais ātrums bez slodzes3:apgr./min3.2.4.5.Tukšgaitas griešanās ātrums 3:apgr./min3.3.Aukstās palaišanas sistēma3.3.1.Marka(s):3.3.2.Tips(-i):3.3.3.Apraksts:4.DEGVIELAS PADEVE BENZĪNA MOTORIEM4.1.Karburators:4.1.1.Marka(s):4.1.2.Tips(-i):4.2.Iesmidzināšana ieplūdes kanālos: vienpunkta vai daudzpunktu:4.2.1.Marka(s):4.2.2.Tips(-i):4.3.Iesmidzināšana cilindrā:4.3.1.Marka(s):4.3.2.Tips(-i):4.4.Degvielas plūsma [g/h] un gaisa/degvielas attiecība pie nominālā griešanās ātruma un plaši atvērta droseļvārsta5.VĀRSTU IESTATĪJUMS5.1.Maksimālais vārsta gājiens, kā arī atvēršanas un aizvēršanas leņķis attiecībā pret nāves punktiem vai līdzvērtīgi dati.5.2.Standarta diapazons un/vai iestatījuma diapazons25.3.Regulējama vārsta atvēršanas vai aizvēršanas sistēma (ja to izmanto, un ieplūdei un/vai izplūdei)5.3.1.Tips: pastāvīgas darbības vai ieslēdzama/izslēdzama5.3.2.Ekscentra fāzes nobīdes leņķis6.ATVERES KONFIGURĀCIJA6.1.Vieta, lielums un skaits7.AIZDEDZES SISTĒMA7.1.Indukcijas spole7.1.1.Marka(s):7.1.2.Tips(-i):7.1.3.Skaits:7.2.Aizdedzes svece(s):7.2.1.Marka(s):7.2.2.Tips(-i):7.3.Magneto:7.3.1.Marka(s):7.3.2.Tips(-i):7.4.Aizdedzes laikiestate:7.4.1.Aizdedzes apsteidze attiecībā pret augšējo maiņas punktu (kloķvārpstas leņķis grādos)7.4.2.Apsteidzes raksturlīkne, ja tādu izmanto:Piezīmes:1Vairāku standarta motoru gadījumā jāiesniedz ziņas par katru no tiem.2 Nevajadzīgo svītrot.3 Noteikt pielaides.
\nVides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze 3.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047 Kompresijas aizdedzes motoru testēšanas procedūra(Pielikums grozīts ar MK 17.05.2011. noteikumiem Nr.389; MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627) 1. Ievads1. Šajā pielikumā noteikta gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu noteikšanas metode emisijā no testējamā motora, kā arī mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras (3.1 pielikums), kalibrēšana (3.2 pielikums), datu novērtēšana un aprēķini (3.3 pielikums), dinamometra grafiks mobilās tehnikas motora testā pārejas fāzē (3.4 pielikums), noturības prasības (3.5 un 3.6 pielikums) un CO2 emisijas noteikšanas kārtība (3.7 pielikums).2. Šo noteikumu 3.punktā minētajām iekārtām piemēro šādus testa ciklus:2.1. NRSC testu (mobilās tehnikas motora tests stacionārā fāzē) izmanto oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīda un daļiņu emisijas noteikšanai I, II, III A, III B un IV laikposmā motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.punktā;2.2.
\nNRTC testu (mobilās tehnikas motora tests pārejas fāzē) izmanto oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīda un daļiņu emisijas noteikšanai III B un IV laikposmā motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.punktā;2.3. ISO testa procedūru izmanto motoriem, kurus paredzēts lietot iekšējo ūdensceļu kuģos, kā noteikts standartā LVS ISO 8178–4:2011 \"Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem\" un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (turpmāk – MARPOL) 73/78 VI pielikumā (NOx kodekss);2.4. NRSC testu izmanto gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisijas noteikšanai III A un III B laikposmā motoriem, kas paredzēti motorvagonu piedziņai;2.5.
\nNRSC testu izmanto gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisijas noteikšanai III A un III B laikposmā motoriem, kas paredzēti vilces līdzekļu piedziņai.3. Testē motoru, kas uzmontēts izmēģinājumu stendam un savienots ar dinamometru. Testu veic, ievērojot šādu testa procedūru I, II, IIIA, IIIB un IV laikposmam:3.1. testu I, II, IIIA, IIIB un IV laikposmam veic saskaņā ar vienu no šādām procedūrām:3.1.1. saskaņā ar šajā pielikumā minēto procedūru;3.1.2. pēc ražotāja izvēles saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikuma testa procedūru, papildus piemērojot šādas prasības:3.1.2.1. noturības prasības saskaņā ar šo noteikumu 3.5 pielikumu;3.1.2.2. prasības motora kontroles laukam saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 31. punktu (tikai IV laikposma motoriem);3.1.2.3.
\nCO2 ziņošanas prasības saskaņā ar šo noteikumu 3.6 pielikumu attiecībā uz motoriem, kas tiek testēti saskaņā ar šo pielikumu. Ja motori tiek testēti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikumu, piemēro šo noteikumu 3.7 pielikumu;3.1.2.4. motoriem, kas tiek testēti saskaņā ar šo pielikumu, un motoriem, kas tiek testēti saskaņā ar ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikumu, izmanto šo noteikumu 5. pielikumā minēto standarta degvielu;3.2. ja ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 31.3. apakšpunktu izvēlas izmantot testa procedūru, kas minēta ANO/EEK noteikumu Nr. 96 grozījumu sērijas 03 4.B pielikumā, I, II, IIIA vai IIIB laikposma motoru testēšanai izmanto šā pielikuma 19.1.1. apakšpunktā minētos testa ciklus.4.
\nMērīšanas princips: mērāmā motora izplūdes gāzu emisijā mēra gāzveida sastāvdaļas (oglekļa oksīds, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu summa) un cietās daļiņas. Turklāt oglekļa dioksīdu bieži izmanto par marķiergāzi, lai noteiktu daļējas un pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmas atšķaidījuma attiecību. Saskaņā ar labu inženierpraksi vispārējus oglekļa dioksīda mērījumus izmanto ar mērījumiem saistītu problēmu noteikšanai testa norisē:4.1. NRSC tests:4.1.1. noteiktos darbības apstākļos, kad motors ir iesilis, pastāvīgi kontrolē iepriekš minētās gāzu emisijas apjomu, šai nolūkā ņemot neatšķaidīto izplūdes gāzu paraugu. Testa ciklā ir noteikts daudzums režīmu ar uzdotu griešanās ātrumu un griezes momentu (slodzi), kas aptver parastos dīzeļmotoru ekspluatācijas apstākļus.
\nKatrā režīmā nosaka ikviena gāzveida piesārņotāja koncentrāciju, izplūdes plūsmu un jaudu, un izmērītās vērtības reizina ar vidējo sv. Cieto daļiņu paraugu atšķaida ar tam sagatavotu apkārtējo gaisu. Visā testa procedūras norisē ņem vienu paraugu, ko ievāc, izmantojot piemērotus filtrus,4.1.2. cita iespēja ir paraugu ņemt, izmantojot atsevišķus filtrus - katram režīmam vienu, un aprēķināt ciklam atbilstošo svērto rezultātu,4.1.3. konkrēta piesārņotāja emisiju gramos uz kilovatstundu aprēķina saskaņā ar 3.3 pielikumu;4.2. NRTC tests:4.2.1. pārejas fāzei paredzēto testu, kurā stingri ievēroti mobilajai tehnikai uzstādītu dīzeļmotoru darbības apstākļi, veic divas reizes:4.2.1.1. pirmo reizi (aukstā palaišana) pēc tam, kad motors ir sasilis līdz istabas temperatūrai un motora dzesēšanas šķidruma un eļļas, pēcapstrādes sistēmu un visu motora kontroles papildu ierīču temperatūra ir stabilizējusies intervālā starp 20 un 30 °C;4.2.1.2. otro reizi (siltā palaišana) pēc 20 minūšu ilgas turēšanas siltumā, laika atskaiti sākot tūlīt pēc aukstās palaišanas cikla beigām;4.2.2. šajā testā nosaka iepriekš minētos piesārņotājus.
\nTests sastāv no aukstās palaišanas cikla, kas seko motora dabiskai vai piespiedu dzesēšanai, siltumā turēšanas perioda un siltās palaišanas cikla, kā rezultātā tiek aprēķinātas jauktās emisijas. Izmantojot motora griezes momenta un apgriezienu skaita signālus no motora dinamometra, nosaka jaudas attiecību pret cikla ilgumu un iegūst darbu, ko motors veicis cikla norisē. Gāzveida sastāvdaļu koncentrāciju nosaka visā cikla norisē vai nu neatšķaidītās izplūdes gāzēs, integrējot analizatora signālu saskaņā ar šo noteikumu 3.3 pielikumu, vai atšķaidītās izplūdes gāzēs CVS pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā, integrējot vai izmantojot paraugu ņemšanas maisu saskaņā ar šo noteikumu 3.3 pielikumu;4.2.3. lai noteiktu daļiņu daudzumu, ņem proporcionālu paraugu no atšķaidītām izplūdes gāzēm, šo paraugu ievācot uz noteikta filtra un atšķaidot vai nu parciālo, vai pilno plūsmu.
\nAtkarībā no izmantotās metodes visā cikla norisē nosaka atšķaidītu vai neatšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas ātrumu, lai aprēķinātu piesārņotāju masas emisijai atbilstošās vērtības. Masas emisijas vērtības un motora veiktā darba attiecība raksturo to, cik gramu konkrētā piesārņotāja motors izdala vienā kilovatstundā;4.2.4. emisiju (g/kWh) mēra gan aukstās palaišanas, gan siltās palaišanas ciklā. Kopējo ar koeficientu vērtēto emisiju aprēķina, aukstās palaišanas rezultātam piešķirot 10 % svērumu, bet siltās palaišanas rezultātam – 90 % svērumu. Kopējai ar koeficientu vērtētajai emisijai jāatbilst robežlielumam.2. Testa apstākļi.5. Vispārīgas prasības: visus tilpumus un tilpumu plūsmas ātrumus attiecina uz 273 K (0 °C) un 101,3 kPa.6.
\nMotora testa apstākļi:6.1., motora ieplūstošā gaisa temperatūru un sausas atmosfēras spiedienu mēra un parametru fa nosaka šādi:6.1.1. motoriem bez piespiedu gaisa padeves un ar mehāniskiem kompresoriem:6.1.2. turbokompresoru motoriem ar ieplūstošā gaisa dzesēšanu vai bez tās:, kurTa - motora ieplūstošā gaisa absolūtā temperatūra (K),ps, - sausas atmosfēras spiediens (kPa);6.2. lai testu atzītu par derīgu, parametram fa ir jābūt:0,96 fa 1,066.3. motori ar ieplūdes gaisa dzesēšanas sistēmu:6.3.1. gaisa plūsmas temperatūru reģistrē, un deklarētajā nominālajā griešanās ātrumā un pilnā slodzē tā ir ± 5 K no gaisa plūsmas maksimālās temperatūras, ko noteicis ražotājs. Dzesētājas vides temperatūra ir vismaz 293 K (20 °C);6.3.2. ja gaisa piespiedu padevei izmanto ārēju sistēmu, tad padeves gaisa temperatūru noregulē ± 5 K robežās no maksimālās gaisa plūsmas temperatūras ko deklarētajā maksimālajās jaudas apgriezienu režīmā un pilnā slodzē noteicis ražotājs.
\nGaisa plūsmas dzesētājā šādi iestatīto dzesēšanas šķidruma temperatūru un plūsmas ātrumu atstāj nemainīgu visā testa ciklā. Gaisa plūsmas dzesētāja tilpumu nosaka, pamatojoties uz labu inženierpraksi un parastajiem transportlīdzekļos un iekārtās izmantotajiem pielietojumiem;6.3.3. cita iespēja ir gaisa plūsmas dzesētāja iestatīšanu veikt saskaņā ar 1995. gada janvārī publicēto Starptutiskās automobiļu inženieru apvienības standartu SAE J 1937.7. Testējamo motoru aprīko ar gaisa ieplūdes sistēmu, kurai gaisa ieplūdes ierobežojums ir ± 300 Pa no vērtības, ko ražotājs paredzējis tīram gaisa filtram ražotāja noteiktos motora darbības apstākļos, kuri rada maksimālu gaisa plūsmu. Ierobežojumi jānosaka nominālajā griešanās ātrumā un pilnā slodzē.
\nVar izmantot darbnīcas pārbaudes sistēmu, ja tā dublē faktiskos motora darbības apstākļus.8. Testējamo motoru aprīko ar izplūdes sistēmu, kuras izplūdes pretspiediens ir ± 650 Pa no ražotāja noteiktās vērtības motora darbības apstākļos, kas nodrošina maksimālo deklarēto jaudu.9. Ja motors ir aprīkots ar izplūdes gāzu pēcapstrādes ierīci, tad izplūdes caurules diametram jābūt tādam pašam, kāds ir motoram parastajā pielietojumā vismaz četrus caurules diametrus augšpus ieplūdes vietai caurules paplašinātās daļas sākumā, kam pievienota pēcapstrādes ierīce. Attālumam starp izplūdes kolektora atloku vai turbokompresora izplūdi un izplūdes pēcapstrādes ierīci jābūt tādam pašam, kāds ir iekārtas konfigurācijā, vai arī ražotāja noteiktajā attālumā.
\nIzplūdes pretspiedienam vai retinājumam arī jāatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, un to var regulēt ar vārstu. Pēcapstrādes ierīci ietverošo vienību uz izmēģinājuma testa un motora kartēšanas laiku var noņemt un aizstāt ar tai līdzvērtīgu vienību bez katalizatora.10. Motora dzesēšanas sistēmai jābūt ar pietiekamu spēju uzturēt ražotāja noteikto normālo motora darba temperatūru.11. Informāciju par testā lietoto motoreļļu pieraksta un iesniedz kopā ar testa rezultātiem.12. Testa degviela:12.1. izmanto šo noteikumu 5.pielikumā norādīto standartdegvielu;12.2. testā lietojamās standartdegvielas cetānskaitlis un sēra saturs ir attiecīgi jāreģistrē šo noteikumu 7.pielikuma 2.punkta 1.1.1. un 1.1.2.apakšpunktā;12.3. degvielas temperatūrai pie iesmidzināšanas sūkņa ievada jābūt 306-316 K (33-43 °C).3.
\nTesta norise (NRSC tests)13. Dinamometra iestatījumu noteikšana:13.1. īpatnējo emisiju mērījumi pamatojas uz nekoriģētu stenda bremzēšanas jaudu atbilstoši standartam ISO 14396:2002;13.2. veicot pārbaudi, jānomontē papildierīces, kuras var būt uzmontētas motoram un ir vajadzīgas tikai iekārtas darbam. Šīs nosacījums attiecas, piemēram, uz šādām ierīcēm:13.2.1. bremžu gaisa kompresors,13.2.2. stūres pastiprinātāja kompresors,13.2.3. gaisa kondicionēšanas kompresors,13.2.4. hidraulisko izpildmehānismu pumpji;13.3. ja papildierīces nenomontē, tad, lai aprēķinātu dinamometra iestatījumus, jānosaka to patērētā jauda pie konkrētā griešanās ātruma, izņemot gadījumus, kad papildierīces ir motora sastāvdaļa (piemēram, dzesēšanas ventilatori motoriem ar gaisa dzesēšanu);13.4. ieplūdes ierobežojuma un izplūdes caurules pretspiediena iestatījumu noregulē atbilstoši ražotāja norādītajām augšējām robežām saskaņā ar šā pielikuma 7.-9.punktu;13.5. lai aprēķinātu griezes momenta vērtību testa režīmā, maksimālo griezes momenta vērtību konkrētajā griešanās ātrumā nosaka eksperimentāli.
\nMotoriem, kurus nav paredzēts darbināt ar pilnu slodzi atbilstošā diapazonā, maksimālo griezes momentu testā izmantotajos griešanās ātrumos norāda ražotājs.13.6. motora iestatījumu katrā no testa režīmiem aprēķina pēc šādas formulas:, ja attiecība, tadPAE vērtību var pārbaudīt sertificēšanas institūcija.14. Paraugu ņemšanas filtru sagatavošana:14.1. vismaz vienu stundu pirms testa katru filtru (pāri) ievieto segtā, bet hermētiski nenoslēgtā Petri trauciņā un ievieto svēršanas kamerā stabilizācijai;14.2. kad stabilizācijas posms beidzies, katru filtru (pāri) nosver un pieraksta taras svaru. Pēc tam filtru (pāri) glabā slēgtā Petri trauciņā vai filtru glabātuvē, līdz tas ir vajadzīgs testam. Ja filtrs (pāris) nav izmantots astoņu stundu laikā pēc tā izņemšanas no svēršanas kameras, tas pirms lietošanas ir jānosver vēlreiz.15.
\nMērīšanas iekārtas uzstādīšana: ierīces un paraugu ņemšanas zondes uzstāda atbilstoši nepieciešamībai. Ja izplūdes gāzu atšķaidīšanai izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, izplūdes cauruli pievieno sistēmai.16. Atšķaidīšanas sistēmas un motora iedarbināšana: atšķaidīšanas sistēmu un motoru iedarbina un silda, līdz visas temperatūras un spiedieni ir nostabilizējušies pie pilnas slodzes un nominālā griešanās ātruma (šā pielikuma 19.2.apakšpunkts).17. Atšķaidījuma attiecības koriģēšana:17.1. cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu saskaņā ar viena filtra metodi iedarbina un lieto, izmantojot apvada ierīci (vairāku filtru metodes gadījumā tas nav obligāti). Atšķaidīšanai izmantotajā gaisā cieto daļiņu fona koncentrāciju var noteikt, laižot atšķaidīšanai izmantoto gaisu cauri cieto daļiņu filtriem.
\nJa atšķaidīšanai lieto filtrētu gaisu, tad pietiek ar vienu mērījumu, ko veic pirms testa, tā laikā vai pēc tā. Ja atšķaidīšanai izmantoto gaisu nefiltrē, tad mērījums jāveic vienam paraugam, kas ņemts visa testa norisē;17.2. atšķaidīšanai izmantotajam gaisam jābūt tādam, lai visos režīmos temperatūra uz filtra virsmas būtu starp 315 K (42 °C) un 325 K (52 °C). Kopējā atšķaidījuma attiecība nedrīkst būt mazāka par četri. ( Stabila režīma procedūrā tā vietā, lai ievērotu temperatūras diapazonu no 42 °C līdz 52 °C, filtra temperatūru var uzturēt maksimālajā 325 K (52 °C) vai zemākā temperatūrā);17.3. izmantojot viena vai vairāku filtru metodi, parauga masas plūsmas ātrumu caur filtru uztur nemainīgā attiecībā pret atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu visos pilnās plūsmas sistēmās režīmos. Šī masas attiecība ir ± 5 % robežās no režīma vidējās vērtības, izņemot pirmās 10 režīma darbības sekundes katrā režīmā sistēmās bez apvada ierīces.
\nDaļējās plūsmas atšķaidīšanai sistēmām ar viena filtra metodi masas plūsmai caur filtru jābūt nemainīgai ± 5 % robežās no režīma vidējās vērtības, izņemot pirmās 10 režīma darbības sekundes katrā režīmā sistēmās bez apvada ierīces;17.4. sistēmām ar CO2 vai NOX koncentrācijas regulēšanu CO2 vai NOX saturs atšķaidīšanai izmantotajā gaisā jāmēra katra testa sākumā un beigās. Pirms un pēc testa veikto fona koncentrācijas mērījumu rezultāti attiecībā uz CO2 vai NOX saturu atšķaidīšanai izmantotajā gaisā nedrīkst atšķirties vairāk kā par attiecīgi 100 miljonās daļas vai 5 miljonās daļas;17.5. ja izmanto atšķaidītu izplūdes gāzu analīzes sistēmu, tad attiecīgās fona koncentrācijas nosaka, visā testa laikā paraugu maisā krājot atšķaidīšanai izmantotā gaisa paraugu;17.6. pastāvīgo fona koncentrāciju (neizmantojot paraugu maisu) var mērīt vismaz trijos punktos - cikla sākumā, beigās un aptuveni tā vidū - un aprēķināt tās vidējo vērtību.
\nPēc ražotāja pieprasījuma fona mērījumus var neveikt.18. Analizatoru pārbaude: emisijas analizatorus nostāda uz nulli un kalibrē.19. Testa cikls:19.1. prasības iekārtām, kas noteiktas šo noteikumu 3.punktā:19.1.1. prasības A kategorijas motoriem. Motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.1.1. un 3.3.apakšpunktā, kontrolējot testējamo motoru ar dinamometru, ievēro šā pielikuma 1.tabulā noteikto 8 režīmu ciklu (identisks C1 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 \"Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem\" 8.3.1.1.apakšpunktā);1.tabulaRežīma Nr.Motora apgriezienu skaits (apgr./min)Slodze (%)Svēruma koeficients1.Nominālais vai atskaites (*)1000,152.Nominālais vai atskaites (*)750,153.Nominālais vai atskaites (*)500,154.Nominālais vai atskaites (*)100,105.Starpātrums1000,106.Starpātrums750,107.Starpātrums500,108.Tukšgaita–0,15Piezīme. (*) Atskaites ātruma definīcija ir sniegta 3.pielikuma 24.1.2.apakšpunktā.19.1.2. prasības B kategorijas motoriem:19.1.2.1. motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.1.2.apakšpunktā, kontrolējot testējamo motoru ar dinamometru, ievēro šā pielikuma 2.tabulā noteikto 5 režīmu ciklu (identisks D2 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 \"Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem\" 8.4.1.apakšpunktā);2.tabulaRežīma Nr.Motora apgriezienu skaits (apgr./min)Slodze (%)Svēruma koeficients1.Nominālais1000,052.Nominālais750,253.Nominālais500,304.Nominālais250,305.Nominālais100,1019.1.2.2. slodzes rādītāji izteikti procentos no griezes momenta, kurš atbilst sākotnējai nominālajai jaudai, kas noteikta kā maksimālā pieejamā jauda mainīgas jaudas ciklā, kuras izmantošanas ilgums stundās paredzētajos vides apstākļos gadā ir neierobežots, ja tehnisko apkopi veic saskaņā ar ražotāja instrukcijām;19.1.3. prasības C kategorijas motoriem:19.1.3.1. galvenajiem motoriem (papildu motori ar nemainīgu apgriezienu skaitu jāsertificē atbilstoši ISO D2 jaudas ciklam, t.i., 5 režīmu pastāvīgajam ciklam, kas norādīts šā pielikuma 19.1.2.apakšpunktā, bet papildu motori ar mainīgu apgriezienu skaitu jāsertificē atbilstoši ISO C1 jaudas ciklam, t.i., 8 režīmu pastāvīgajam ciklam, kas norādīts šā pielikuma 19.1.1.apakšpunktā), kurus paredzēts lietot iekšējo ūdensceļu kuģos, izmanto ISO testa procedūru, kā noteikts standartā LVS ISO 8178-4:2011 \"Iekšdedzes virzuļdzinēji.
\nIzplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem\" un IMO MARPOL 73/78 VI pielikumā (NOx kodekss);19.1.3.2. galvenos motorus, kas darbojas atbilstoši fiksēta soļa dzenskrūves līknei, testē ar dinamometru, ievērojot šā pielikuma 3.tabulā noteikto 4 režīmu pastāvīgo ciklu (identisks E3 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 \"Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem\" 8.5.1., 8.5.2. un 8.5.3.apakšpunktā. Visi četri režīmi atbilst vidējai dzenskrūves līknei, kas iegūta motora darbības gaitā veiktos mērījumos), kas izstrādāts, lai reprezentētu tirdzniecības kuģu dīzeļmotorus normālos darbības apstākļos;3.tabulaRežīma Nr.Motora apgriezienu skaits (apgr./min)Slodze (%)Svēruma koeficients1.100 % (nominālais)1000,202.91 %750,503.80 %500,154.63 %250,1519.1.3.3. iekšējo ūdensceļu kuģu galvenos motorus ar nemainīgu apgriezienu skaitu un regulējamu soli vai elektriski savienotām dzenskrūvēm testē ar dinamometru, izmantojot 4 režīmu pastāvīgo ciklu (identisks E2 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 \"Iekšdedzes virzuļdzinēji.
\nIzplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem\" 8.5.1., 8.5.2. un 8.5.3.apakšpunktā), kuru raksturo tāda pati slodze un svēruma koeficients kā iepriekšējo ciklu, bet kurā motoru visos režīmos darbina ar nominālo apgriezienu skaitu;4.tabulaRežīma Nr.Motora apgriezienu skaits (apgr./min)Slodze (%)Svēruma koeficients1.Nominālais1000,202.Nominālais750,503.Nominālais500,154.Nominālais250,1519.1.4. prasības D kategorijas motoriem. Motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.4.apakšpunktā, kontrolējot testējamo motoru ar dinamometru, ievēro šā pielikuma 5.tabulā noteikto 3 režīmu ciklu (identisks F ciklam, kas aprakstīts standartā LVS ISO 8178-4 : 2011 \"Iekšdedzes virzuļdzinēji.
\nIzplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem\");5.tabulaRežīma Nr.Motora apgriezienu skaits (apgr./min)Slodze (%)Svēruma koeficients1.Nominālais1000,252.Starpātrums500,153.Tukšgaita–0,6019.2. motoru un sistēmu uzsilda maksimālajā ātrumā un griezes momentā, lai stabilizētu motora parametrus saskaņā ar ražotāja ieteikumiem. ( Uzsildīšanas posmam jānovērš arī iepriekšējās testa nosēdumu ietekme izplūdes sistēmā. Ir nepieciešams arī stabilizācijas posms starp testa punktiem, kuram ir līdz minimumam jāsamazina testa punktu savstarpējā ietekme):19.3. testa secība:19.3.1. testu izdara tādā režīmu kārtībā, kāda norādīta iepriekš šajā pielikumā noteiktajiem testa cikliem;19.3.2. testa cikla katra režīma laikā pēc sākotnējā pārejas posma norādīto griešanās ātrumu uztur ±1 % robežās no nominālā griešanās ātruma vai ±3 min-1, ņemot lielāko no abiem, izņemot apakšējo bezslodzes režīmu, kuram ievēro ražotāja noteiktās pielaides.
\nNorādīto griezes momentu uztur tā, lai vidējais lielums mērījumu izdarīšanas posmā būtu ±2 % no maksimālā griezes momenta pie testa ātruma;19.3.3. katram mērījumu punktam ir vajadzīgas vismaz 10 minūtes. Ja motora testā pietiekamas cieto daļiņu masas iegūšanai uz mērījumu filtra ir vajadzīgi ilgāki paraugu ņemšanas laiki, testa režīma posmu var pagarināt;19.3.4. režīma ilgumu pieraksta un ieraksta ziņojumā;19.3.5. gāzveida emisijas koncentrācijas lielumus izmēra un pieraksta režīma trīs pēdējo minūšu laikā;19.3.6. cieto daļiņu paraugu ņemšana un gāzveida emisijas mērījumi ir jāsāk, kad sasniegta motora darbības stabilizācija atbilstoši ražotāja norādījumiem, un ir jābeidz vienlaicīgi;19.3.7. degvielas temperatūru mēra degvielas iesmidzināšanas sūkņa ieejā vai atbilstoši ražotāja norādījumiem un pieraksta mērījumu vietu;19.4. analizatora rādījumi: analizatora izejas signālu reģistrē, pierakstot uz diagrammas lentas vai izmantojot līdzvērtīgu datu savākšanas sistēmu, laižot izplūdes gāzu plūsmu caur analizatoru katrā režīmā vismaz trīs pēdējās minūtes.
\nJa atšķaidīta CO un CO2 mērījumiem izmanto paraugu ņemšanas maisus (3.1 pielikuma 5.4.apakšpunkts), paraugs ir jāievada maisā katra režīma pēdējo trīs minūšu laikā un maisa paraugs jāanalizē un jāpieraksta:19.5. cieto daļiņu paraugu ņemšana:19.5.1. cieto daļiņu paraugus var ņemt ar viena filtra metodi vai ar vairāku filtru metodi (3.1 pielikuma 6.punkts). Ņemot vērā, ka metožu rezultāti var nedaudz atšķirties, izmantotā metode ir jāuzrāda kopā ar rezultātiem;19.5.2. viena filtra metodei, paraugu ņemot, ir jāņem vērā testa ciklam noteiktie modālie svēršanas faktori, attiecīgi pieskaņojot plūsmas ātrumu un/vai parauga ņemšanas laiku;19.5.3. parauga ņemšana katrā režīmā ir jāizdara iespējami vēlu.
\nParauga ņemšana katrā režīmā ir jāizdara vismaz 20 sekundes viena filtra metodei un vismaz 60 sekundes vairāku filtru metodei. Sistēmām, kurām nav apvada iespējas, katrā režīmā jābūt vismaz 60 sekundes ilgam parauga ņemšanas laikam viena filtra un vairāku filtru metodēm;19.6. motora darbības apstākļi:19.6.1. motora ātrumu un slodzi, ieplūdes gaisa temperatūru, degvielas plūsmu un gaisa vai izplūdes gāzu plūsmu mēra katram režīmam, kad motors ir nostabilizējies;19.6.2. ja nav iespējams izmērīt izplūdes gāzu plūsmu vai sadegšanas gaisa un degvielas patēriņu, to var aprēķināt, izmantojot oglekļa un skābekļa bilances metodi (3.1 pielikuma 3.3.apakšpunkts);19.6.3. visus aprēķinam vajadzīgos papildu datus pieraksta (3.3 pielikuma 1. un 2.punkts).20.
\nAnalizatoru atkārtota pārbaude: pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nulles gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Tests atbilst šo noteikumu prasībām, ja starpība starp diviem mērījumu rezultātiem ir mazāka par 2 %.4. Testa norise (NRTC tests)21. Mobilās tehnikas motora cikls pārejas fāzē (NRTC) ir noteikts 3.4 pielikumā, pa sekundēm norādot normalizētā griešanās ātruma un griezes momenta vērtības, kas jāpiemēro visiem dīzeļmotoriem, uz kuriem attiecas šie noteikumi. Lai varētu veikt testu motora testēšanas kamerā, normalizētās vērtības pārveido faktiskajās vērtībās, kas atbilst testā izmantotajam konkrētajam motoram, un to veic, par pamatu ņemot motora kartēšanas līkni. Šo pārveidošanu sauc par denormalizāciju, un izveidoto testa ciklu sauc par testējamā motora standartciklu.
\nIzmantojot minētās griešanās ātruma un griezes momenta standartvērtības, testēšanas kamerā veic testa ciklu un reģistrē testā iegūtās griešanās ātruma un griezes momenta vērtības. Lai validētu testa norisi, pēc tā pabeigšanas veic regresijas analīzi, kurā salīdzina griešanās ātruma un griezes momenta standartvērtības un testā noteiktās vērtības.22. Aizliegts izmantot pārveidošanas ierīces vai neracionālu vadību vai neracionālu emisiju kontroli.23. Motora kartēšanas procedūra: NRTC testu veidojot testēšanas kamerā, pirms testa cikla uzsākšanas motoru kartē, lai noteiktu griešanās ātruma un griezes momenta attiecības līkni:23.1. kartējamā griešanās ātruma diapazona noteikšana: kartējamā griešanās ātruma minimālo un maksimālo vērtību nosaka šādi:23.1.1. kartējamā griešanās ātruma minimālā vērtība = brīvgaita;23.1.2. kartējamā griešanās ātruma maksimālā vērtība = nhi × 1,02 vai griešanās ātrums, kurā pilnai slodzei atbilstošais griezes moments ir nulle, izvēloties mazāko no abām vērtībām (kur nhi ir ātras darbības griešanās ātrums, ko nosaka kā lielāko motora griešanās ātrumu, kurā nodrošina 70 % no nominālās jaudas);23.2. motora kartēšanas līkne: motoru iesilda ar maksimālo jaudu, lai stabilizētu motora tehniskās īpašības saskaņā ar ražotāja ieteikumiem un labu inženierpraksi.
\nKad motors ir stabilizēts, veic motora kartēšanu saskaņā ar turpmāko procedūru:23.2.1. kartēšana pārejas fāzē;23.2.1.1. motoru atslogo un darbina brīvgaitā;23.2.1.2. motoru pie minimālā kartējamā griešanās ātruma darbina ar pilnas slodzes iestatījumu degvielas sūknim;23.2.1.3. motora griešanās ātrumu palielina vidēji par 8 ± 1 apgr./min-1 no minimālā līdz maksimālajam kartējamam griešanās ātrumam. Motora griešanās ātrumu un griezes momentu reģistrē vismaz ik sekundi;23.2.2. kartēšana pa soļiem:23.2.2.1. motoru atslogo un darbina brīvgaitā;23.2.2.2. motoru pie minimālā kartējamā griešanās ātruma darbina ar pilnas slodzes iestatījumu degvielas sūknim;23.2.2.3. pilnā slodzē vismaz 15 sekundes uztur minimālo kartējamo griešanās ātrumu, un pēdējās 5 šā laikposma sekundēs reģistrē vidējo griezes momentu.
\nMaksimālā griezes momenta līknei vajadzīgos nolasījumus no minimālā līdz maksimālajam kartējamam griešanās ātrumam veic ar soli, kas nepārsniedz 100 ± 20 apgriezienus minūtē. Katrā šādā testa punktā vismaz15 sekundes uztur attiecīgo griešanās ātrumu, un pēdējās 5 šā laikposma sekundēs reģistrē vidējo griezes momentu;23.3. kartēšanas līknes izveide: saskaņā ar šā pielikuma 23.2.apakšpunktu reģistrētajiem datiem atbilstošos punktus savieno, veicot lineāro interpolāciju starp punktiem. Iegūtā griezes momenta līkne ir kartēšanas līkne, un to izmanto, lai normalizētās griezes momenta vērtības, kas norādītas motora dinamometra grafikā 3.4 pielikumā, pārveidotu faktiskajās testa cikla griezes momenta vērtībās, kā aprakstīts šā pielikuma 24.3.apakšpunktā;23.4. alternatīvās kartēšanas metodes: ja ražotājs uzskata, ka šajā pielikumā minētās kartēšanas metodes nav drošas vai reprezentatīvas konkrētam motoram, tad var izmantot alternatīvas kartēšanas metodes.
\nAlternatīvajām kartēšanas metodēm jāatbilst šajā pielikumā norādīto kartēšanas metožu pielietošanas mērķim - noteikt maksimālo pieejamo griezes momentu jebkuram testa ciklā sasniegtam motora griešanās ātrumam. Iesaistītajām pusēm drošības un reprezentativitātes apsvērumu dēļ jāsaskaņo šajā punktā paredzētās atkāpes no kartēšanas metodēm un jāpamato alternatīvo metožu izmantošana. Aizliegts griezes momenta līkni sastādīt, šajā procesā samazinot griešanās ātrumus motoriem ar apgriezienu regulatoru vai ar turbopūti;23.5. atkārtotie testi: motors nav jākartē pirms katra testa cikla. Motora atkārtota kartēšana pirms testa cikla jāveic, ja:23.5.1. kopš iepriekšējās kartēšanas ir pagājis no inženierijas viedokļa pārāk ilgs laiks vai;23.5.2. motorā veiktas izmaiņas vai atkārtota kalibrēšana, kas var ietekmēt motora darbību.24.
\nTesta standartcikla izveide:24.1. apgriezienu atskaites ātrums:24.1.1. apgriezienu atskaites ātrums (nref ) atbilst 100 % normalizētām apgriezienu skaita vērtībām, kas norādītas motora dinamometra grafikā šo noteikumu 3.4 pielikuma 2.punktā. Faktiskais motora darbības cikls, ko iegūst, denormalizējot apgriezienu atskaites ātrumu, ir atkarīgs no pareizas apgriezienu atskaites ātruma izvēles. Apgriezienu atskaites ātrumu nosaka, izmantojot šādu formulu:nref = lēnas darbības apgriezienu skaits + 0,95 x (ātras darbības apgriezienu skaits – lēnas darbības apgriezienu skaits), kurnref – apgriezienu atskaites ātrums,lēnas darbības apgriezienu skaits – mazākais motora apgriezienu skaits, kurā atbrīvo 50 % no nominālās jaudas,ātras darbības apgriezienu skaits – lielākais motora apgriezienu skaits, kurā atbrīvo 70 % no nominālās jaudas;24.1.2. ja izmērītais apgriezienu atskaites ātrums ir +/–3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu atskaites ātruma, deklarēto apgriezienu atskaites ātrumu var izmantot emisijas testā.
\nJa pielaide ir pārsniegta, emisijas testā izmanto izmērīto apgriezienu atskaites ātrumu saskaņā ar standartu LVS ISO 8178-11:2011 \"Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 11.daļa: Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes dzinēju radīto cieto daļiņu un izplūdes gāzu emisijas mērījumi pārejas fāzē izmēģinājumu stendā\";24.2. motora griešanās ātruma denormalizācija: griešanās ātrumu denormalizē, izmantojot šādu vienādojumu:Faktiskais griešanās ātrums =(% griešanās ātrums × (atskaites griešanās ātrums - brīvgaita)+ brīvgaita10024.3. motora griezes momenta denormalizācija: griezes momenta vērtības, kas norādītas motora dinamometra grafikā 3.4 pielikumā, normalizē līdz maksimālajam griezes momentam attiecīgajā griešanās ātrumā.
\nGriezes momenta vērtības standartciklā denormalizē šādi, izmantojot saskaņā ar šā pielikuma 23.2.apakšpunktu iegūto kartēšanas līkniFaktiskais griezes moments =% griezes moments × maksimālais griezes moments(5)100attiecīgajam faktiskajam griešanās ātrumam, kā noteikts šā pielikuma 24.2.apakšpunktā;24.4. denormalizācijas procedūras piemērs:24.4.1.denormalizē šādu testa punktu:24.4.1.1. % griešanās ātrums = 43 %,24.4.1.2. % griezes moments = 82 %,24.4.2. ņemot vērā, ka:24.4.2.1. atskaites griešanās ātrums = 2200 apgr./min.,24.4.2.2. brīvgaita = 600 apgr./min.,24.4.3. iegūst šādu vērtību:Faktiskais griešanās ātrums =43 × (2200-600)+ 600 = 1288 apgr./min.10024.4.4. ņemot vērā kartēšanas līknē griešanās ātrumam 1288 apgr./min. atbilstošais maksimālais griezes moments ir 700 Nm, tad iegūstam šādu vērtību:Faktiskais griezes moments =82 × 700= 574 Nm10025.
\nNosacījumi dinamometra darbībai:25.1. ja izmanto slodzes devēju, tad griezes momenta signālu pārrēķina uz motora asi un ņem vērā dinamometra inerci. Faktiskais motora griezes moments ir slodzes devēja uzrādītais griezes moments, kam pieskaitīts dinamometra inerces spēku momenta reizinājums ar leņķisko paātrinājumu. Šie aprēķini regulēšanas sistēmai jāveic reālajā laikā;25.2. ja motoru testē ar virpuļstrāvas dinamometru, tad ieteicams, lai to punktu skaits, kuros starpība ir mazāka par -5 % no maksimālā griezes momenta, nepārsniegtu 30 (Tsp ir prasītais griezes moments, ir motora griešanās ātruma atvasinājums un D ir virpuļstrāvas dinamometra rotācijas inerce).26. Emisiju testa norise:26.1. testa secību ataino shēma (1.attēls);1.attēlsMotora sagatavošana, pirmstesta mērījumi un kalibrēšana↓NRTC↓Motora kartēšana (maksimālā griezes momenta līkne), testa standartcikla veidošana↓Viens vai vairāki izmēģinājuma cikli, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, kā darbojas motors/testēšanas kamera/emisiju sistēmas↓Dabiskā vai piespiedu dzesēšana↓Visus sistēmu sagatavošana paraugu ņemšanai (arī analizatora kalibrēšana) un datu vākšanai↓Aukstās palaišanas cikla izplūdes gāzu emisijas fāze↓Turēšana siltumā↓Siltās palaišanas cikla izplūdes gāzu emisijas fāze26.2. pirms mērījumu cikla uzsākšanas var veikt vienu vai vairākus izmēģinājuma ciklus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, kā darbojas motora, testēšanas kameras un emisiju sistēmas;26.3. paraugu ņemšanas filtru sagatavošana: 26.3.1. vismaz vienu stundu pirms testa katru filtru (pāri) ievieto segtā, hermētiski nenoslēgtā Petri trauciņā un ievieto svēršanas kamerā stabilizācijai;26.3.2. kad stabilizācijas posms beidzies, katru filtru (pāri) nosver un pieraksta taras svaru.
\nPēc tam filtru (pāri) glabā slēgtā Petri trauciņā vai filtru glabātuvē, līdz tas ir vajadzīgs testam. Ja filtrs (pāris) nav izmantots astoņu stundu laikā pēc tā izņemšanas no svēršanas kameras, tas pirms lietošanas ir jānosver vēlreiz;26.4. mērīšanas iekārtas uzstādīšana: 26.4.1. ierīces un paraugu ņemšanas zondes uzstāda atbilstoši nepieciešamībai;26.4.2. ja izplūdes gāzu atšķaidīšanai izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, izplūdes cauruli pievieno sistēmai;26.5. atšķaidīšanas sistēmas iedarbināšana: iedarbina atšķaidīšanas sistēmu. Kopējo atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā vai atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā nosaka, nepieļaujot ūdens kondensēšanos sistēmā, lai visos režīmos temperatūra uz filtra virsmas būtu starp 315 K (42 °C) un 325 K (52 °C);26.6. daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas iedarbināšana:26.6.1. cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu saskaņā ar viena filtra metodi iedarbina un lieto, izmantojot apvada ierīci;26.6.2. daļiņu fona līmeni atšķaidīšanas gaisā var noteikt, ņemot paraugam atšķaidīšanas gaisu, pirms izplūdes gāzes ieplūst atšķaidīšanas tunelī.
\nJa ir pieejama vēl cita daļiņu paraugu ņemšanas sistēma, ieteicams daļiņu fona koncentrācijas paraugu ievākt pārejas fāzē. Pretējā gadījumā var izmantot to pašu sistēmu, ko lieto daļiņu paraugu ņemšanai pārejas fāzē. Ja lieto filtrētu atšķaidīšanas gaisu, tad vienu mērījumu var izdarīt pirms vai pēc testa. Ja atšķaidīšanas gaiss nav filtrēts, tad mērījumus veic pirms cikla sākuma un pēc cikla beigām un nosaka to vidējo vērtību;26.7. analizatoru pārbaudīšana: emisijas analizatorus nostāda uz nulli un kalibrē. Ja izmanto paraugu ņemšanas maisus, tos iztīra;26.8. dzesēšanas prasības:26.8.1. var piemērot dabisko vai piespiedu dzesēšanas procedūru. Piespiedu dzesēšanu izmanto, iestatot sistēmas tā, lai tās sūta dzesēšanas gaisu motorā un dzesēto eļļu cauri motora smērsistēmai, atdzesē dzesēšanas šķidrumu motora dzesēšanas sistēmā un atdzesē izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu.
\nPiespiedu pēcapstrādes dzesēšanā dzesēšanas gaisu neizmanto, kamēr pēcapstrādes sistēma nav atdzisusi un tās temperatūra nav zemāka par katalizatora aktivēšanas temperatūru. Nav atļauta dzesēšanas procedūra, kuras rezultātā veidojas neraksturīgas emisijas;26.8.2. aukstās palaišanas cikla izplūdes gāzu emisijas testu pēc dzesēšanas var sākt tikai tad, kad motora eļļas, dzesēšanas šķidruma un pēcapstrādes sistēmas temperatūra ir stabilizējusies starp 20 °C un 30 °C vismaz 15 minūtes;26.9. cikla norise:26.9.1. aukstās palaišanas cikls:26.9.1.1. testu sāk ar aukstās palaišanas ciklu pēc tam, kad ir pabeigta dzesēšana un ir izpildītas visas prasības, kas noteiktas šā pielikuma 26.8.apakšpunktā;26.9.1.2. motoru iedarbina saskaņā ar ražotāja rekomendēto iedarbināšanas procedūru, kas aprakstīta lietotāja pamācībā, izmantojot sērijveida startera motoru vai dinamometru;26.9.1.3. tiklīdz motors ir iedarbināts, iedarbina \"tukšgaitas\" taimeri.
\nMotoram ļauj darboties tukšgaitā bez slodzes 23 ± 1 s. Motora testa ciklu pārejas fāzē sāk tā, lai pirmais cikla ieraksts ārpus tukšgaitas notiktu pēc 23 ± 1 s. Tukšgaitas laiks ir ietverts 23 ± 1 s;26.9.1.4. testu veic saskaņā ar standarta ciklu, kas noteikts šo noteikumu 3.4 pielikumā. Motora apgriezienu un izraudzīto griezes momenta iestatījuma punktu frekvence ir 5 Hz (ieteicams 10 Hz) vai lielāka. Iestatīšanas punktus aprēķina pēc lineārās interpolācijas starp standarta cikla iestatīšanas punktu, kas ir 1 Hz. Atgriezenisko motora apgriezienu skaitu un griezes momentu testa cikla laikā pieraksta vismaz reizi sekundē, signālus var elektroniski filtrēt;26.9.2. analizatora reakcija, iedarbinot dzinēju un vienlaikus iedarbinot mērierīces:26.9.2.1. sāk savākt vai analizēt atšķaidīšanas gaisu, ja izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu;26.9.2.2. sāk savākt vai analizēt neapstrādātas vai atšķaidītas izplūdes gāzes atkarībā no izmantotās metodes;26.9.2.3. sāk mērīt atšķaidīto izplūdes gāzu apjomu un nepieciešamo temperatūru un spiedienu;26.9.2.4. sāk pierakstīt izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu, ja izmanto neapstrādātu izplūdes gāzu analīzi;26.9.2.5. sāk pierakstīt atgriezeniskās saites datus par dinamometra apgriezienu skaitu un griezes momentu;26.9.3. ja izmanto neapstrādātu izplūdes gāzu mērījumus, emisijas koncentrāciju (HC, CO un NOx) un izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu mēra pastāvīgi un datorsistēmā glabā mērījumu rezultātus, kam atbilstošā diskretizācijas frekvence ir vismaz 2 Hz.
\nVisus pārējos datus var reģistrēt ar diskretizācijas frekvenci vismaz 1 Hz. Analogo analizatoru rādījumus reģistrē. Datu izvērtēšanā tiešsaistē vai autonomā režīmā var piemērot kalibrēšanas datus;26.9.4. ja izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, HC un NOx mēra nepārtraukti atšķaidīšanas tunelī ar frekvenci, kas ir vismaz 2 Hz. Vidējās koncentrācijas nosaka, integrējot visā testa ciklā saņemtos analizatora signālus. Sistēmas reakcijas laiks nedrīkst būt ilgāks par 20 sekundēm, ja nepieciešams, tas jāsaskaņo ar konstanta tilpuma mērītāja plūsmas svārstībām un paraugu ņemšanas laika/testa cikla nobīdēm. CO un CO2 nosaka, integrējot vai arī analizējot koncentrācijas paraugā, kas visā cikla norisē savākts paraugu ņemšanas maisā.
\nGāzveida piesārņotāju koncentrāciju atšķaidīšanas gaisā nosaka, integrējot vai arī izmantojot fona paraugu ņemšanas maisu. Visus citus mērāmos parametrus pieraksta, veicot vismaz vienu mērījumu sekundē (1 Hz);26.9.5. daļiņu paraugu ņemšana:26.9.5.1. iedarbinot dzinēju, daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu pārslēdz no apvedrežīma uz daļiņu vākšanas režīmu;26.9.5.2. ja izmanto daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, paraugu ņemšanas sūkni (sūkņus) noregulē tā, lai plūsmas ātrums caur daļiņu paraugu ņemšanas zondi vai pārvades cauruli saglabātos proporcionāls izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumam;26.9.5.3. ja izmanto pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, paraugu ņemšanas sūkni (sūkņus) noregulē tā, lai plūsmas ātrums caur daļiņu paraugu ņemšanas zondi vai pārvades cauruli saglabātos ± 5 % robežās no paredzētā plūsmas ātruma.
\nJa izmanto plūsmas kompensatoru (t.i., veic paraugu plūsmas proporcionālu kontroli), tad jāpierāda, ka plūsmas ātruma caur galveno tuneli un daļiņu parauga plūsmas ātruma attiecība no tai paredzētās vērtības neatšķiras vairāk kā par ± 5 % (izņemot paraugu ņemšanas pirmajās 10 sekundēs);26.9.5.4. ja izmanto dubulto atšķaidīšanu, parauga plūsma ir neto starpība, ko veido plūsmas ātrums caur paraugu ņemšanas filtriem un otrās pakāpes atšķaidīšanā izmantotās gaisa plūsmas ātrums;26.9.5.5. reģistrē vidējo temperatūru un spiedienu ieplūdes gāzes skaitītājos vai plūsmas mērinstrumentos. Ja uz filtra esošās lielās daļiņu slodzes dēļ nav iespējams visā cikla norisē uzturēt paredzēto plūsmas ātrumu (± 5 % robežās), testa rezultātu anulē.
\nTestu atkārto, noregulējot mazāku plūsmas ātrumu un/vai izmantojot filtru ar lielāku diametru;26.9.5.6. ja motors aukstās palaišanas testa ciklā apstājas, tam veic pirmapstrādi, atkārto dzesēšanas procedūru un to iedarbina no jauna. Testu atkārto. Ja testa cikla norisē rodas kļūme kādā no nepieciešamajām testa iekārtām, testa rezultātu anulē;26.9.6. darbības pēc aukstās palaišanas cikla:26.9.6.1. pabeidzot testu, pārtrauc mērīt izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu, atšķaidīto izplūdes gāzu tilpumu un gāzu ieplūdi paraugu ņemšanas maisā un daļiņu paraugu ņemšanas sūknī. Integrētā analizatoru sistēmā paraugu ņemšanu turpina tik ilgi, līdz beidzas sistēmas reakcijas laiks;26.9.6.2. ja izmanto paraugu ņemšanas maisus, koncentrāciju tajos analizē pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testa cikla beigām;26.9.6.3. pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nullpunkta gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi.
\nTestu uzskata par pieņemamu, ja pirms un pēc testa iegūto rezultātu starpība ir mazāka par 2 % no kalibrēšanas gāzei atbilstošās vērtības;26.9.6.4. daļiņu filtrus ne vēlāk kā stundu pēc testa pabeigšanas nogādā atpakaļ svēršanas kamerā. Tos vismaz stundu kondicionē Petri traukā, kas ir aizsargāts pret piesārņojumu ar putekļiem un nodrošina gaisa apmaiņu, un pēc tam nosver. Reģistrē filtru bruto svaru;26.9.7. turēšana siltumā:26.9.7.1. tūlīt pēc motora izslēgšanas izslēdz motora dzesēšanas ventilatoru(-us), ja to(-os) izmanto, kā arī CVS ventilatoru (vai atvieno izplūdes sistēmu no CVS), ja to izmanto;26.9.7.2. atstāj motoru siltumā 20 ± 1 min. Sagatavo motoru un dinamometru siltās palaišanas testam.
\nIztīrītos paraugu ņemšanas maisus savieno ar atšķaidīto izplūdes gāzu un atšķaidīšanas gaisa paraugu ņemšanas sistēmām. Iedarbina CVS (ja to izmanto un ja tas vēl nav iedarbināts) vai savieno izplūdes sistēmu ar CVS (ja tā ir atvienota). Iedarbina paraugu ņemšanas sūkņus (izņemot daļiņu paraugu ņemšanas sūkni(-us), motora ventilatoru(-us) un datu vākšanas sistēmu;26.9.7.3. nemainīga tilpuma paraugu ņemšanas siltummaini (ja to izmanto) un visu nepārtraukto paraugu ņemšanas sistēmu uzsildītos komponentus (ja nepieciešams) pirms testa sākuma uzsilda līdz tiem paredzētajai darbības temperatūrai;26.9.7.4. paraugu ņemšanas plūsmas ātrumu noregulē līdz vēlamajam plūsmas ātrumam. CVS gāzes plūsmas mērīšanas ierīci noregulē nulles pozīcijā.
\nKatrā filtra turētājā uzmanīgi ievieto tīru daļiņu filtru, samontētos filtru turētājus novieto paraugu ņemšanas plūsmas līnijā;26.9.8. siltās palaišanas cikls:26.9.8.1. tiklīdz motors ir iedarbināts, iedarbina \"tukšgaitas\" taimeri. Motoram ļauj darboties tukšgaitā bez slodzes 23 ± 1 s. Motora testa ciklu pārejas fāzē sāk tā, lai pirmais cikla ieraksts ārpus tukšgaitas notiktu pēc 23 ± 1 s. Tukšgaitas laiks ir ietverts 23 ± 1 s;26.9.8.2. testu veic saskaņā ar standarta ciklu, kas noteikts šo noteikumu 3.4 pielikumā. Motora apgriezienu skaita un griezes momenta komandu iestatīšanas punktus izveido ar 5 Hz (iesaka 10 Hz) vai lielāku frekvenci. Iestatīšanas punktus aprēķina pēc lineārās interpolācijas starp standarta cikla iestatīšanas punktu, kas ir 1 Hz.
\nAtgriezenisko motora apgriezienu skaitu un griezes momentu cikla laikā pieraksta vismaz reizi sekundē, signālus var elektroniski filtrēt;26.9.8.3. atkārto šā pielikuma 26.9.2. un 26.9.5.apakšpunktā aprakstīto procedūru;26.9.8.4. ja motors apstājas siltās palaišanas ciklā, motoru var izslēgt un atkārtoti atstāt siltumā 20 minūtes. Pēc tam var atkārtot siltās palaišanas ciklu. Turēšanu siltumā un siltās palaišanas ciklu drīkst atkārtoti veikt tikai vienu reizi;26.9.9. darbības pēc siltās palaišanas cikla:26.9.9.1. pēc siltās palaišanas cikla pabeigšanas pārtrauc mērīt izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu, atšķaidīto izplūdes gāzu tilpumu, gāzes plūsmu paraugu ņemšanas maisos un apstādina daļiņu paraugu sūkni.
\nIntegrētā analizatoru sistēmā paraugu ņemšanu turpina tik ilgi, līdz beidzas sistēmas reakcijas laiks;26.9.9.2. ja izmanto paraugu ņemšanas maisus, koncentrāciju tajos analizē pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testa cikla beigām;26.9.9.3. pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nullpunkta gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Testu uzskata par pieņemamu, ja pirms un pēc testa iegūto rezultātu starpība ir mazāka par 2 % no kalibrēšanas gāzei atbilstošās vērtības;26.9.9.4. daļiņu filtrus ne vēlāk kā stundu pēc testa pabeigšanas nogādā atpakaļ svēršanas kamerā. Tos vismaz stundu kondicionē Petri traukā, kas ir aizsargāts pret piesārņojumu ar putekļiem un nodrošina gaisa apmaiņu, un pēc tam nosver.
\nReģistrē filtru bruto svaru.27. Testa norises verificēšana:27.1. datu nobīde: lai līdz minimumam samazinātu nobīdes efektu, ko rada laika atstarpe starp izmērītajām un standartcikla vērtībām, motora griešanās ātruma un griezes momenta mērījumu signālu virkni kā kopumu var nobīdīt uz priekšu vai atpakaļ laikā attiecībā pret griešanās ātruma un griezes momenta standartvirkni. Ja mērījumu signālus nobīda, tad gan griešanās ātruma, gan griezes momenta nobīdes apmēram un virzienam jābūt vienādam;27.2. ciklā paveiktā darba aprēķināšana:27.2.1. faktisko paveikto darbu Wact (kWh) aprēķina katram reģistrēto vērtību pārim, ko veido motora griešanās ātrums un griezes moments. Faktisko paveikto darbu Wact izmanto salīdzinājumam ar standartciklā paveikto darbu Wref un īpatnējo emisiju aprēķināšanai. Šo pašu metodoloģiju izmanto motora standartjaudas un faktiskās jaudas integrēšanai.
\nJa vērtības jānosaka intervālā starp blakus esošām standartvērtībām vai blakus esošām izmērītajām vērtībām, tad izmanto lineāro interpolāciju,27.2.2. integrējot standartciklā paveikto darbu un faktisko paveikto darbu, visas negatīvās griezes momenta vērtības pielīdzina nullei un iekļauj integrētajā vērtībā. Ja integrācijas frekvence ir mazāka nekā 5 Hz un ja noteiktā laika segmentā griezes momenta vērtība mainās no pozitīvas uz negatīvu vai no negatīvas uz pozitīvu, tad aprēķina šīs vērtības negatīvo daļu un pielīdzina to nullei. Pozitīvo daļu iekļauj integrētajā vērtībā;27.2.3. Wact vērtībai jābūt diapazonā starp - 15 % un + 5 % no Wref vērtības;27.3. testa cikla validācijas statistika:27.3.1. izmērīto vērtību lineāro regresiju attiecībā pret standartvērtībām nosaka griešanās ātrumam, griezes momentam un jaudai.
\nTo veic pēc izmērīto vērtību nobīdes, ja izvēlēta šī iespēja. Izmanto mazāko kvadrātu metodi, un vienādojums ir šāds:y = mx+b, kury - izmērītā (faktiskā) vērtība griešanās ātrumam (min-1), griezes momentam (N·m) vai jaudai (kW),m - regresijas līnijas slīpums,x - standartvērtība griešanās ātrumam (min-1), griezes momentam (N·m) vai jaudai (kW),b - y vērtībai atbilstošā vērtība uz regresijas līnijas;27.3.2. katrai regresijas līnijai aprēķina y standartkļūdu (SE) attiecībā pret x un noteikšanas koeficientu (r2);27.3.3. šo analīzi ieteicams veikt 1 Hz frekvencē. Lai testa rezultātus uzskatītu par derīgiem, jābūt izpildītiem šā pielikuma 6.tabulā norādītajiem kritērijiem;Regresijas līnijas pielaides6.tabulaNr.Griešanās ātrumsGriezes momentsJauda(1)(2)(3)(4)(5)1.y aprēķina standartkļūda (SE) attiecībā pret xne vairāk kā100 min-1ne vairāk kā 13 % no jaudas kartēšanā noteiktās motora maksimālā griezes momenta vērtībasne vairāk kā 8 % no jaudas kartēšanā noteiktās motora maksimālās jaudas vērtības2.regresijas līnijas slīpums, m0,95 līdz 1,030,83 - 1,030,89 - 1,033.noteikšanas koeficients, r2vismaz 0,9700vismaz 0,8800vismaz 0,91004.y vērtībai atbilstošā vērtība uz regresijas līnijas, b± 50min-1± 20 N·m vai ± 2 % no maksimālā griezes momenta, izvēloties lielāko no abām vērtībām± 4 kW vai ± 2 % no maksimālās jaudas, izvēloties lielāko no abām vērtībām27.3.4. ja to dara vienīgi regresijas analīzes vajadzībām, tad atbilstoši šā pielikuma 7.tabulas norādēm pirms regresijas aprēķināšanas atļauts dzēst mērījumu punktus.
\nTomēr ciklā paveiktā darba un emisiju aprēķinā šos punktus dzēst nedrīkst. Brīvgaitas punktu nosaka kā punktu, kurā normalizētā griezes momenta standartvērtība ir 0 % un normalizētā griešanās ātruma standartvērtība ir 0 %. Punktu dzēšanu var veikt visā ciklā vai kādā tā daļā;Punkti, kurus pieļaujams dzēst regresijas analīzē (dzēstie punkti jākonkretizē)7.tabulaNr.NosacījumiGriešanās ātruma un/vai griezes momenta,un/vai jaudas punkti, kurus drīkst dzēstkreisās puses slejā norādītajos apstākļos(1)(2)(3)1.Pirmās 24 (±1) un pēdējās 25 sekundesGriešanās ātrums, griezes moments un jauda2.Plaši atvērts droseļvārsts un izmērītais griezes moments Griezes moments un/vai jauda3.Plaši atvērts droseļvārsts un izmērītais Griešanās ātrums Griešanās ātrums un/vai jauda4.Aizvērts droseļvārsts; izmērītais griešanās ātrums > brīvgaita + 50 apgr./min; izmērītais griezes moments > 105 % no griezes momenta standartvērtībasGriezes moments un/vai jauda5.Aizvērts droseļvārsts; izmērītais griešanās ātrums brīvgaita + 50 apgr./min; izmērītais griezes moments = ražotāja noteiktais/izmērītais griezes moments brīvgaitā ± 2 % no maksimālā griezes momentaGriešanās ātrums un/vai jauda6.Aizvērts droseļvārsts un izmērītais griešanās ātrums > 105 % no griešanās ātrums standartvērtībasGriešanās ātrums un/vai jauda.27.3.5.pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nulles gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi.
\nTests ir atbilstošs šo noteikumu prasībām, ja starpība starp diviem mērījumu rezultātiem ir mazāka par 2 %.
\nVides ministra vietā - zemkopības ministrs M.Roze 3.1 pielikums Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1047(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 14.10.2014. noteikumiem Nr.627) Mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras 1. Mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras (NRSC tests)1. Gāzveida un cieto daļiņu emisijas no testējamā motora mēra atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā aprakstītajām metodēm, kurās raksturotas ieteicamās gāzveida emisijas analīzes sistēmas un ieteicamās cieto daļiņu atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmas.2. Prasības dinamometram: izmanto motora dinamometru, kura īpašības ir piemērotas šo noteikumu 3.pielikuma 19.1.apakšpunktā aprakstītā testa cikla veikšanai. Instrumentiem griezes momenta un griešanās ātruma mērīšanai jānodrošina jaudas mērījumi noteiktajās robežās. Var būt nepieciešami papildu aprēķini. Mēriekārtu precizitātei jābūt tādai, lai nepārsniegtu šā pielikuma 4.punktā norādīto pieļaujamo noviržu skaitliskos lielumus. 3.
\nIzplūdes gāzu plūsma: izplūdes gāzu plūsmu nosaka ar kādu no šā pielikuma 3.1. līdz 3.4.apakšpunktā minētajām metodēm:3.1. tiešās mērīšanas metode: izplūdes gāzu plūsmas tieša mērīšana ar caurplūduma sprauslu vai līdzvērtīgu mērīšanas sistēmu (sīkāk sk. ISO 5167:2000. (Veicot tiešu gāzes plūsmas mērīšanu ir jānovērš mērījumu kļūdas, kas ietekmē emisijas vērtības);3.2. gaisa un degvielas mērīšanas metode:3.2.1. gaisa plūsmas un degvielas plūsmas mērīšana;3.2.2. izmanto gaisa plūsmas mērītājus un degvielas plūsmas mērītājus, kuru precizitāte noteikta šā pielikuma 4.punktā;Izplūdes gāzu plūsmu aprēķina šādi: (mitrai izplūdes gāzu masai);3.3. oglekļa bilances metode: izplūdes gāzu masas aprēķināšana no degvielas patēriņa un izplūdes gāzu koncentrācijas, izmantojot oglekļa bilances metodi (3.pielikums šo noteikumu 3.pielikumam);3.4. mērīšanas metode ar marķiergāzi:3.4.1. šī metode ietver marķiergāzes koncentrācijas mērīšanu izplūdes gāzēs.
\nIzplūdes gāzu plūsmā kā marķiergāzi ievada zināmu daudzumu inertas gāzes (piemēram, tīra hēlija). Šo gāzi sajauc un atšķaida ar izplūdes gāzēm, bet tā nedrīkst reaģēt izplūdes caurulē. Pēc tam mēra šīs gāzes koncentrāciju izplūdes gāzu paraugā; 3.4.2. lai nodrošinātu marķiergāzes pilnīgu sajaukšanos ar izplūdes gāzēm, izplūdes gāzu paraugu ņemšanas zondi novieto vismaz 1 m vai30 izplūdes caurules diametru attālumā lejpus marķiergāzes ievadīšanas punkta, izvēloties lielāko no abiem minētajiem attālumiem. Paraugu ņemšanas zondi var novietot tuvāk ievadīšanas punktam tad, ja gāzu pilnīgu sajaukšanos apliecina marķiergāzes koncentrācijas salīdzinājums ar standarta koncentrāciju, ko iegūst, marķiergāzi pievienojot pirms motora;3.4.3. marķiergāzes plūsmas ātrumu noregulē tā, lai marķiergāzes koncentrācija, motoram darbojoties brīvgaitā, pēc sajaukšanās būtu mazāka nekā marķiergāzes analizatora pilnā skala;3.4.4. izplūdes gāzu plūsmu aprēķina šādi:, kurGEXHW - momentānā izplūdes gāzu masas plūsma (kg/s),GT - marķiergāzes plūsma (cm3/min),concmix - marķiergāzes momentānā koncentrācija pēc sajaukšanās (miljonās daļas),PEHX- izplūdes gāzu blīvums (kg/m3),conca - marķiergāzes fona koncentrācija ieplūdes gaisā (miljonās daļas);3.4.5. marķiergāzes fona koncentrāciju (conca) var noteikt, aprēķinot vidējo vērtību fona koncentrācijai, ko izmēra tieši pirms un tūlīt pēc testa norises;3.4.6. ja fona koncentrācija maksimālā izplūdes gāzu plūsmā ir mazāka nekā 1 % no marķiergāzes koncentrācijas pēc sajaukšanās (concmix), tad fona koncentrāciju var neņemt vērā;3.4.7.sistēmai kopumā jāatbilst precizitātes prasībām izplūdes gāzu plūsmai, un tai jābūt kalibrētai saskaņā ar 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 12.2.apakšpunktu;3.5. gaisa plūsmas un gaisa un degvielas attiecības mērīšanas metode:3.5.1. šī metode ietver izplūdes gāzu masas aprēķināšanu, izmantojot gaisa plūsmai un gaisa un degvielas attiecībai atbilstošos lielumus.
\nIzplūdes gāzu masas momentāno plūsmu aprēķina šādi (aprēķins attiecas uz dīzeļdegvielu, kurai H/C attiecība ir 1,8):, kur, kur A/Fst - gaisa un degvielas stehiometriskā attiecība (kg/kg),- gaisa un degvielas relatīvā attiecība,concCO2 - CO2 koncentrācija (sausa gāze) (%),concCO - CO koncentrācija (sausa gāze) (miljonās daļas),concHC - HC koncentrācija (miljonās daļas);3.5.2. gaisa caurplūdes mērītājam jāatbilst šā pielikuma 1.tabulā norādītajai precizitātes nosacījumiem, izmantotajam CO2 analizatoram jāatbilst šā pielikuma 5.1.apakšpunkta nosacījumiem, un sistēmai kā kopumam jāatbilst izplūdes gāzu plūsmai paredzētajām precizitātes nosacījumiem;3.5.3. gaisa un degvielas attiecības mēriekārtas, piemēram, cirkonija tipa sensoru, pēc izvēles var izmantot gaisa un degvielas relatīvās attiecības mērīšanai saskaņā ar šā pielikuma 5.4.punkta nosacījumiem;3.6. kopējā atšķaidīto izplūdes gāzu plūsma: izmantojot pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo plūsmu (GTOTW) mēra ar PDP vai CFV, vai SSV (šo noteikumu 6.pielikums).
\nMērījumu precizitātei jāatbilst 2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 13.punkta nosacījumiem.4. Precizitāte: visu mērinstrumentu kalibrēšanai jābūt atbilstoši nacionālajiem vai starptautiskajiem standartiem, kā arī jāatbilst šā pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām:Mērinstrumentu precizitāte1.tabula. Nr. Mērāmais lielums Mērinstrumenta precizitāte (1) (2) (3) 1. Motora griešanās ātrums ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību 2. Griezes moments ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību 3. Degvielas patēriņš ± 2 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības 4. Gaisa patēriņš ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 1 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību 5. Izplūdes gāzu plūsma ± 2,5 % no nolasījuma vērtības vai ± 1,5 % no motoram atbilstošās maksimālās vērtības, izvēloties lielāko vērtību 6. Temperatūra 600 K ± 2 K no absolūtās vērtības 7. Temperatūra > 600 K ± 1 % no nolasījuma vērtības 8. Izplūdes gāzu spiediens ± 0,2 kPa no absolūtās vērtības 9. Ieplūdes gaisa retinājums ± 0,05 kPa no absolūtās vērtības 10. Atmosfēras spiediens ± 0,1 kPa no absolūtās vērtības 11. Cita veida spiediens ± 0,1 kPa no absolūtās vērtības 12. Absolūtais mitrums ± 5 % no nolasījuma vērtības 13. Atšķaidīšanai izmantotā gaisa plūsma ± 2 % no nolasījuma vērtības 14. Atšķaidīto izplūdes gāzu plūsma ± 2 % no nolasījuma vērtības 5.
\nGāzveida sastāvdaļu noteikšana:5.1. vispārīgi nosacījumi analizatoriem:5.1.1. analizatoru mērījumu diapazonam jāatbilst precizitātei, kas nepieciešama izplūdes gāzu sastāvdaļu koncentrāciju mērīšanai (šā pielikuma 5.1.3.1. apakšpunkts). Ieteicams analizatorus izmantot tā, lai mērāmā koncentrācija būtu starp 15 % un 100 % no pilnas skalas vērtības;5.1.2. ja pilnas skalas vērtība ir 155 ppm (vai ppm C) vai mazāka vai ja izmanto nolasīšanas sistēmas (datori, datu reģistratori), kuru precizitāte un izšķirtspēja ir pietiekama diapazonā, kas ir mazāks nekā 15 % no pilnas skalas, tad var mērīt arī koncentrācijas, kuru vērtība ir mazāka nekā 15 % no pilnas skalas. Šādā gadījumā jāveic papildu kalibrēšana, lai nodrošinātu kalibrēšanas līkņu precizitāti (2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 6.5.2.apakšpunkts);5.1.3. iekārtas elektromagnētiskajai savietojamībai (EMC) jābūt tādā līmenī, lai līdz minimumam samazinātu papildu kļūdas:5.1.3.1. mērījumu kļūda: analizatora novirze no nominālā kalibrēšanas punkta nedrīkst pārsniegt ± 2 % no nolasījuma vērtības vai ± 0,3 % no skalas pilnās vērtības, izvēloties lielāko no abām šīm vērtībām. (Precizitāti nosaka kā analizatora nolasījuma novirzi no nominālajām kalibrēšanas vērtībām, kuras iegūst, izmantojot kalibrēšanas gāzi (patiesā vērtība));5.1.3.2. atkārtojamība, ko nosaka kā 10 secīgu, konkrētai kalibrēšanas gāzei atbilstošu mērījumu standartnovirzes reizinājumu ar 2,5, nedrīkst būt lielāka par ± 1 % no pilnas skalas koncentrācijas, ja izmantotajā diapazonā koncentrācija ir lielāka par 155 ppm (vai ppm C), vai ± 2 %, ja izmantotajā diapazonā koncentrācija ir mazāka par 155 ppm (vai ppm C);5.1.3.3. troksnis: nulles gāzes un kalibrēšanas gāzes vērtība no maksimuma līdz minimumam, ko nosaka ar analizatoru, nevienā 10 sekunžu ilgā laika posmā nevienā izmantotajā diapazonā nedrīkst pārsniegt 2 % no pilnas skalas;5.1.3.4. nulles dreifs: nulles dreifam stundā jābūt mazākam par 2 % no pilnas skalas mazākajā izmantotajā diapazonā.
\nNulles mērījums ir vidējā vērtība nulles gāzes mērījumam 30 sekunžu intervālā, ieskaitot troksni;5.1.3.5. kalibrēšanas lieluma dreifs: kalibrēšanas lieluma dreifam stundā jābūt mazākam par 2 % no pilnas skalas mazākajā izmantotajā diapazonā. Kalibrēšanas lielums ir kalibrēšanas mērījuma un nulles mērījuma starpība. Kalibrēšanas mērījums ir 30 sekunžu intervālā veikta kalibrēšanas gāzes mērījuma vidējā vērtība, ieskaitot troksni;5.2. gāzes žāvēšana: neobligātās gāzu žāvēšanas ierīces ietekmei uz mērāmo gāzu koncentrāciju jābūt minimālai. Ūdens atdalīšanai no parauga nedrīkst izmantot ķīmiskās žāvēšanas metodes;5.3. analizatori:5.3.1. izmantojamie mērīšanas principi aprakstīti šā pielikuma 5.3.3. līdz 5.3.6.apakšpunktā.
\nMērīšanas sistēmu detalizēts apraksts noteikts šo noteikumu 6.pielikumā;5.3.2. mērāmās gāzes analizē ar turpmāk minētajiem instrumentiem. Nelineāriem analizatoriem ir atļauts lietot linearizējošas shēmas;5.3.3. oglekļa oksīda (CO) analīze: oglekļa oksīdu analizē ar nedispersīvās infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizatoru;5.3.4. oglekļa dioksīda (CO2) analīze: oglekļa dioksīdu analizē ar nedispersīvās infrasarkanās (NDIR) absorbcijas tipa analizatoru;5.3.5. ogļūdeņražu (HC) analīze: ogļūdeņražus analizē ar apsildāma jonizācijas detektora (HFID) tipa analizatoru ar detektoru, ventiļiem, cauruļu sistēmu utt., kas ir karsējams, lai uzturētu gāzu temperatūru 463 K (190 °C) ± 10 K;5.3.6. slāpekļa oksīdu (NOX) analīze:5.3.6.1. slāpekļa oksīdu analizē ar hemiluminiscences detektora (CLD) vai sildāma hemiluminiscences detektora (HCLD) tipa analizatoru ar NO2/NO pārveidotāju, ja mēra sausas gāzes.
\nJa mēra mitras gāzes, izmanto HCLD ar pārveidotāju, kura temperatūru uztur virs 328 K (55 °C), ar nosacījumu, ka pārbaudes rezultāti slāpēšanai ar ūdens tvaiku (2.pielikuma šo noteikumu 3.pielikumam 10.2.2.apakšpunkts) ir apmierinoši;5.3.6.2. ja izmanto CLD un HCLD detektorus, tad sieniņu temperatūru paraugu ņemšanas ceļā līdz konvertoram (sausas gāzes) vai līdz analizatoram (mitras gāzes) uztur 328 K līdz 473 K (55 °C līdz 200 °C) robežās;5.4. gaisa un degvielas attiecības mērīšana:5.4.1. gaisa un degvielas attiecības mērīšanas iekārta, ko izmanto, lai noteiktu izplūdes gāzu plūsmu, kā paredzēts šā pielikuma 3.5.apakšpunktā, ir plaša spektra gaisa un degvielas attiecības sensors vai cirkonija tipa lambda sensors;5.4.2., sensoru uzmontē tieši uz izplūdes caurule, kur izplūdes gāzu temperatūra ir pietiekami augsta, lai novērstu ūdens kondensēšanos.5.4.3. sensora un iebūvētās elektronikas precizitātei jābūt šādās robežās:5.4.3.1. ± 3 % no nolasījuma vērtības, 5.4.3.2. ± 5 % no nolasījuma vērtības, 2 5.4.3.3. ± 10 % no nolasījuma vērtības, 5 ;5.4.4. lai nodrošinātu precizitāti, sensoru kalibrē saskaņā ar instrumenta ražotāja norādījumiem;5.5. gāzveida emisijas paraugu ņemšana:5.5.1. gāzveida emisijas paraugu ņemšanas zondes jāuzstāda vismaz 0,5 m attālumā vai triju izplūdes caurules diametru attālumā - izvēloties lielāko no abiem - augšpus izplūdes gāzu sistēmas izejas, ciktāl tas ir piemērojami un atrodas pietiekami tuvu motoram, lai izplūdes gāzu temperatūra pie zondes būtu vismaz 343 K (70 °C);5.5.2. ja daudzcilindru motorā ir sazarots izplūdes kolektors, tad zondes ieplūdi izvieto pietiekami tālu plūsmas virzienā, lai nodrošinātu to, ka paraugs ir reprezentatīvs attiecībā uz izplūdes gāzu vidējo emisiju no visiem cilindriem.
\nJa daudzcilindru motorā ir atšķirīgas kolektoru grupas, piemēram, tādas kā \"V\" veida motoros, tad ir pieļaujams paraugu ņemt katrā grupā atsevišķi un aprēķināt izplūdes gāzu vidējo emisiju. Var izmantot citas metodes, ja ir pierādīts, ka tās korelē ar iepriekšminētajām metodēm. Izplūdes gāzu emisijas aprēķinā jāizmanto motora kopējā izplūdes gāzu masas plūsma;5.5.3. ja izplūdes gāzu sastāvu ietekmē izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, tad I laikposma testos izplūdes gāzu paraugs jāņem augšpus šīs ierīces, bet II laikposma testos - lejpus tās. Ja cieto daļiņu noteikšanai izmanto pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, tad arī gāzveida emisiju drīkst noteikt atšķaidītajās izplūdes gāzēs. Paraugu ņemšanas zondes novieto tuvu cieto daļiņu paraugu ņemšanas zondei atšķaidīšanas tunelī (šo noteikumu 6.pielikums).
\nCO un CO2 var pēc izvēles noteikt, paraugus ievadot paraugu ņemšanas maisā un pēc tam tajā izmērot koncentrāciju.6. Cieto daļiņu noteikšana:6.1. cieto daļiņu noteikšanai nepieciešama atšķaidīšanas sistēma. Atšķaidīšanu var veikt daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā vai pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā. Atšķaidīšanas sistēmas plūsmas caurlaidībai jābūt pietiekami lielai, lai pilnībā novērstu ūdens kondensāciju atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmās un lai tieši augšpus filtru turētājiem saglabātu atšķaidītās izplūdes gāzes temperatūrā no 315 K (42 °C) līdz 325 K (52 °C). Atšķaidīšanai izmantotā gaisa atbrīvošana no mitruma pirms ievadīšanas atšķaidīšanas sistēmā ir pieļaujama tad, ja šā gaisa mitrums ir liels.
\nJa apkārtējā temperatūra ir zemāka par 293 K (20 °C), tad ieteicams atšķaidīšanai izmantoto gaisu iepriekš sasildīt līdz temperatūrai virs 303 K (30 °C). Tomēr atšķaidīšanai izmantotā gaisa temperatūra pirms izplūdes gāzu ievadīšanas atšķaidīšanas tunelī nedrīkst pārsniegt 325 K (52 °C);6.2. stabila režīma procedūrā tā vietā, lai ievērotu temperatūras diapazonu no 42 °C līdz 52 °C, filtra temperatūru var uzturēt maksimālajā 325 K (52 °C) vai zemākā temperatūrā;6.3. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā cieto daļiņu paraugu ņemšanas zonde jāuzstāda gāzveida paraugu ņemšanas zondes tuvumā, augšpus tās, saskaņā ar 6. pielikuma 4.-12.attēlu (EP un SP);6.4. daļējās plūsmas atšķaidīšanas sistēma jākonstruē tā, lai izplūdi sadalītu divās daļās, no kurām mazāko atšķaida ar gaisu un pēc tam izmanto cieto daļiņu mērījumiem.
\nNo tā izriet, ka ir būtiski svarīgi atšķaidījuma attiecību noteikt ar lielu precizitāti. Var lietot dažādas dalīšanas metodes, turklāt izmantotais dalīšanas veids lielā mērā nosaka izmantojamo paraugu ņemšanas aparatūru un procedūras (6.pielikums);6.5. lai noteiktu cieto daļiņu masu, nepieciešama cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēma, cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri, svari mikrodaudzumu svēršanai un svēršanas telpa ar regulējamu temperatūru un mitrumu;6.6. cieto daļiņu paraugu ņemšanā var lietot divas metodes:6.6.1. viena filtra metode, kurā izmanto vienu filtru pāri (šā pielikuma 6.7.3.punkts) visiem testa cikla režīmiem. Ievērojama uzmanība jāveltī paraugu ņemšanas laikiem un plūsmām testa paraugu ņemšanas fāzē.
\nTomēr testa ciklā vajadzīgs tikai viens filtru pāris;6.6.2. vairāku filtru metode, kurā izmanto vienu filtru pāri (šā pielikuma 6.7.3.apakšpunkts) katram no testa cikla režīmiem. Ar šo metodi var pielietot saudzīgākas paraugu ņemšanas procedūras, bet tiek izlietots vairāk filtru;6.7. cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtri:6.7.1. prasības filtriem: sertifikācijas testiem vajadzīgi ar perfluorogļūdeņražiem pārklātas stikla šķiedras filtri vai membrānfiltri, kas satur perfluorogļūdeņražus. Īpašiem izmantošanas veidiem var lietot citus filtru materiālus. Visu tipu filtriem 0,3 µm DOP (dioktilftalāta) savākšanas efektivitātei jābūt vismaz 99 %, ja gāzes plūsmas ātrums ir no 35 līdz 100 cm/s. Laboratorijām, kā arī ražotājam un sertifikācijas institūcijai veicot savstarpējas korelācijas testus, jāizmanto identiskas kvalitātes filtri;6.7.2. filtru izmērs: cieto daļiņu filtru minimālajam diametram jābūt 47 mm (37 mm plankuma diametrs).
\nIr atļauts izmantot lielāka diametra filtrus (šā pielikuma 6.7.5.punkts);6.7.3. galvenais un papildu filtrs: atšķaidīto izplūdes gāzu paraugu testā ņem ar tādu filtru pāri, kas novietoti viens aiz otra (viens galvenais un viens papildu filtrs). Papildu filtru novieto ne tālāk kā 100 mm lejpus galvenā filtra, un tie nedrīkst saskarties. Filtrus var svērt atsevišķi vai kā pāri, novietojot tos ar kopā ar to noslogotajām (netīrajām) pusēm;6.7.4. plūsmas ātrums caur filtru: gāzes plūsmas ātrumam caur filtru jāsasniedz 35 līdz 100 cm/s. Spiediena krituma palielinājums laikā starp testa sākumu un beigām nedrīkst būt lielāks par 25 kPa;6.7.5. filtra slodze:6.7.5.1. šā pielikuma 2.tabulā norādītas ieteicamās minimālās filtra slodzes parastāko izmēru filtriem.
\nLielāku izmēru filtriem minimālā filtra slodze ir 0,065 mg uz 1000 mm2 filtra laukuma:2. tabula Nr. Filtra diametrs (mm) Ieteicamais plankuma diametrs (mm) Ieteicamā minimālā slodze (mg) (1) (2) (3) (4) 1. 47 37 0,11 2. 70 60 0,25 3. 90 80 0,41 4. 110 100 0,626.7.5.2. vairāku filtru metodē ieteicamā minimālā filtra slodze visu filtru summai ir attiecīgā iepriekš dotā lieluma reizinājums ar kvadrātsakni no režīmu kopskaita;6.8. nosacījumi svēršanas telpā un analītiskiem svariem:6.8.1. apstākļi svēršanas telpā: temperatūra telpā, kurā iztur un sver cieto daļiņu filtrus, visā filtru kondicionēšanas un svēršanas laikā jāuztur 295 K (22 °C) ± 3 K robežās. Mitrums jāuztur ap rasas punktu 282,5 K (9,5 °C) ± 3 K, un relatīvajam mitrumam jābūt 45 ± 8 %;6.8.2. standartfiltru svēršana:6.8.2.1. svēršanas telpas videi jābūt brīvai no apkārtējās vides piesārņotājiem (piemēram, putekļiem), kas varētu nosēsties cieto daļiņu filtriem to stabilizācijas laikā.
\nAtkāpes no šā pielikuma 6.8.1.apakšpunktā norādītajām prasībām svēršanas telpai ir pieļaujamas tad, ja šo atkāpju ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Svēršanas telpai jāatbilst prasībām vēl pirms tajā ieiet personāls. Četrās stundās pirms paraugu filtru (filtru pāru) svēršanas nosver vismaz divus nelietotus standartfiltrus vai standartfiltru pārus, tomēr vēlams visus filtrus svērt vienlaikus. Standartfiltriem jābūt tāda paša izmēra un no tāda paša materiāla kā paraugu filtriem;6.8.2.2. ja standartfiltru (standartfiltru pāru) vidējais svars izmainījies par vairāk nekā 10 µg starp paraugu filtru svēršanām, tad visus paraugu filtrus izmet un emisiju testu atkārto;6.8.2.3. ja nav izpildīti šā pielikuma 6.8.1.apakšpunktā norādītie svēršanas telpas stabilitātes kritēriji, bet standartfiltru (standartfiltru pāru) svērums atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, tad motora ražotājam ir iespēja pieņemt paraugu filtru svērumu vai noraidīt testa rezultātus, noregulēt svēršanas telpas regulēšanas sistēmu un atkārtot testu;6.8.3. analītiskie svari: visu filtru svara noteikšanai izmantoto analītisko svaru precizitāte (standartnovirze) ir 2 µg un izšķirtspēja 1 µg (1 cipars = 1 µg ) atbilstoši svaru ražotāja norādījumiem;6.8.4. statiskās elektrības ietekmes novēršana: lai novērstu statiskās elektrības ietekmi, filtrus pirms svēršanas neitralizē, piemēram, ar polonija neitralizatoru vai ar ierīci, kam ir līdzīga ietekme;6.9. papildus prasības cieto daļiņu mērījumiem: visas atšķaidīšanas sistēmas un paraugu ņemšanas sistēmas daļas - no izplūdes caurules līdz filtra turētājam -, kas saskaras ar neatšķaidītām un atšķaidītām izplūdes gāzēm, ir jāizveido tā, lai pēc iespējas samazinātu cieto daļiņu nogulsnēšanos vai pārveidošanu.
\nVisām daļām jābūt izgatavotām no elektrību vadošiem materiāliem, kas nereaģē ar izplūdes gāzu sastāvdaļām, un jābūt elektriski iezemētām, lai novērstu elektrostatisku ietekmi.2. Mērīšanas un paraugu ņemšanas procedūras (NRTC tests)7.Gāzveida un cieto daļiņu emisijas no testējamā motora mēra pēc šo noteikumu 6. pielikumā aprakstītajām metodēm, kurā raksturotas ieteicamās gāzveida emisijas analīzes sistēmas un ieteicamās cieto daļiņu atšķaidīšanas un paraugu ņemšanas sistēmas. 8. Dinamometrs un testēšanas telpas aprīkojums: motoru emisijas testos izmanto šādu motora dinamometra aprīkojumu.8.1. motora dinamometrs: izmanto motora dinamometru, kura īpašības ir piemērotas 4.pielikumā šo noteikumu 3.pielikumam aprakstītā testa cikla norisei.