Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu 1.pants. 2002.gada 16.oktobrī Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2 2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms līgums latviešu un angļu valodā. 3 3.pants. Līgums stājas spēkā tā 38.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 4 Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 19.decembrī. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Rīgā 2002.gada 28.decembrī LATVIJAS REPUBLIKAS UN BULGĀRIJAS REPUBLIKAS BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS LĪGUMS PREAMBULALatvijas Republika un Bulgārijas Republika (turpmāk tekstā – "Līgumslēdzējas Puses"),Atkārtoti apliecinot savu uzticību tirgus ekonomikas principiem, uz kā balstītas šīs attiecības,Ņemot vērā savu kopējo vēlmi aktīvi līdzdarboties starptautiskās ekonomiskās integrācijas procesā,Izsakot savu gatavību sadarboties, lai atrastu līdzekļus un veidus šo procesu stiprināšanai;Ņemot vērā Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses un Latvijas Republiku, no otras puses un Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses un Bulgārijas Republiku, no otras puses, piešķirtās tiesības,Nolēmušas šajā nolūkā pakāpeniski novērst šķēršļus visiem savstarpējās tirdzniecības darījumiem saskaņā ar Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību (GATT 1994) noteikumiem un Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) izveidošanu,Pārliecībā, ka šis Līgums radīs jaunu ekonomisko attiecību klimatu jo īpaši tirdzniecības, investīciju un ekonomikas un tehniskās sadarbības attīstībai,Būdamas negrozāmi pārliecinātas, ka šis Līgums veicinās savstarpēji izdevīgu tirdzniecības darījumu intensifikāciju un dos ieguldījumu Eiropas integrācijas procesā,Ņemot vērā, ka šī Līguma noteikumi nevar tikt interpretēti kā Līgumslēdzējas Puses atbrīvojoši no to pienākumiem saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem, it īpaši no PTO Līguma;Atsaucoties uz ciešo saistību ar Eiropas Drošības un Sadarbības Konferences gala aktu, Parīzes Hartu un it īpaši ar Bonnas konferences "Par ekonomisko sadarbību Eiropā" gala dokumenta principiem,Vienojušās par sekojošo:1.pantsMērķi1. Līgumslēdzējas puses izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un saskaņā ar 1994.gada GATT noteikumiem, jo īpaši ar 1994.gada GATT XXIV pantu un Līgumu par PTO dibināšanu.2. Šī Līguma mērķi ir sekojoši:(

1. a)Ar savstarpēju tirdzniecības darījumu palīdzību veicināt harmonisku ekonomisko attiecību attīstību starp Līgumslēdzējām Pusēm un tādējādi veicināt Līgumslēdzēju Pušu ekonomisko aktivitāti, dzīves un nodarbinātības apstākļu uzlabošanos un palielināt ražīgumu un finansiālo stabilitāti.(
2. b)Nodrošināt godīgas konkurences apstākļus tirdzniecības darījumos starp Līgumslēdzējām Pusēm.(
3. c)Tādējādi, likvidējot visus šķēršļus tirdzniecībai, sniegt ieguldījumu harmoniskai pasaules tirdzniecības attīstībai un paplašināšanai.(
4. d)Pastiprināt sadarbību starp Līgumslēdzējām Pusēm.I nodaļaRūpnieciskie ražojumi2.pantsDarbības sfēra1. Noteikumi, kas iekļauti šajā nodaļā attiecināmi uz rūpnieciskiem ražojumiem, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Līgumslēdzēju Pušu valstīm.2. Šī Līguma izpratnē termins "rūpnieciskie ražojumi" nozīmē preces, kas atbilst Harmonizētās Preču Klasificēšanas un Kodēšanas sistēmas 25.-97.sadaļā iekļautajām precēm, izņemot preces, kas iekļautas šī Līguma 1.pielikumā.3.pantsIevedmuitas nodokļi1. Ievedmuitas nodokļi Bulgārijas Republikā precēm, kuru izcelsme ir Latvijas Republika, ir atceļami šī Līguma spēkā stāšanās brīdī.2. Ievedmuitas nodokļi Latvijas Republikā precēm, kuru izcelsme ir Bulgārijas Republika, ir atceļami šī Līguma spēkā stāšanās brīdī.3. Līdz ar Līguma spēkā stāšanos, Līgumslēdzēju Pušu savstarpējā tirdzniecībā netiek ieviesti nekādi jauni ievedmuitas nodokļi.4.pantsMaksājumi ar importa nodokļiem līdzvērtīgu efektu1. Līgumslēdzēju Pušu savstarpējā tirdzniecībā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža nav ieviešami nekādi jauni maksājumi ar importa nodokļiem līdzvērtīgu efektu.2. Visi maksājumi ar importa nodokļiem līdzvērtīgu efektu ir atceļami līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi.5.pantsFiskāla rakstura nodokļi3.panta noteikumi attiecināmi arī uz fiskāla rakstura muitas nodokļiem.6.pantsIzvedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu1. Līgumslēdzēju Pušu savstarpējā tirdzniecībā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža nav ieviešami nekādi jauni izvedmuitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.2. Visi izvedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu ir atceļami līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi.7.pantsKvantitatīvie ierobežojumi eksportam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu1. Līgumslēdzēju Pušu savstarpējā tirdzniecībā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža nav ieviešami nekādi jauni kvantitatīvie ierobežojumi eksportam vai pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.2. Visi kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu attiecībā uz tādu izstrādājumu eksportu, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Līgumslēdzējām Pusēm, ir atceļami šī Līguma spēkā stāšanās brīdī.8.pantsKvantitatīvie ierobežojumi importam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu1. Līgumslēdzēju Pušu savstarpējā tirdzniecībā no šī Līguma spēkā stāšanās brīža nav ieviešami nekādi jauni kvantitatīvie ierobežojumi importam vai pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.2. Visi kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu attiecībā uz tādu izstrādājumu importu, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Līgumslēdzējām Pusēm, ir atceļami šī Līguma spēkā stāšanās brīdī.9.pantsTirdzniecības tehniskās barjeras1. Līgumslēdzēju Pušu tiesības un pienākumi attiecībā uz standartiem un tehniskajiem rādītājiem tiks noteikti atbilstoši PTO Līgumam par Tirdzniecības Tehniskajām Barjerām.2. Līgumslēdzējas Puses sadarbojas, apmainās ar informāciju standartizācijas, metroloģijas, atbilstības novērtēšanā un akreditācijas jomā ar mērķi samazināt tirdzniecības tehniskās barjeras.II nodaļaLauksaimniecības produkti10.pantsDarbības sfēra1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz lauksaimniecības produktiem, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Līgumslēdzējām Pusēm.2. Šī Līguma izpratnē jēdziens "lauksaimniecības produkti" ir tādi izstrādājumi, kas ietverti Preču Klasificēšanas un Kodēšanas sistēmas 1.-24. nodaļā, kā arī izstrādājumi, kas minēti šī Līguma I pielikumā.11.pantsKoncesiju apmaiņa1. Līgumslēdzējas Puses garantē viena otrai koncesijas, kas paredzētas 1.Protokolā saskaņā ar šīs nodaļas un Protokola noteikumiem.2. Līgumslēdzējas Puses deklarē apņemšanos savas lauksaimniecības politikas ietvaros veicināt harmoniskas lauksaimniecības produktu tirdzniecības attīstību un periodiski apspriest šos jautājumus Apvienotās Komitejas ietvaros.Ievērojot:– Lauksaimniecības lomu Pušu tautsaimniecībā;– Tirdzniecības ar lauksaimniecības produktiem starp Līgumslēdzējām Pusēm attīstību;– Lauksaimniecības produktu īpašo jūtīgumu;– Pušu lauksaimniecības politikas noteikumus;– GATT un PTO ietvaros notiekošo daudzpusējo tirdzniecības sarunu rezultātus,Līgumslēdzējas Puses Apvienotās Komitejas ietvaros izskatīs iespējas garantēt viena otrai tālākās koncesijas.12.pantsKoncesijas un lauksaimniecības politika1. Nemazinot saskaņā ar šī Līguma 1.Protokolu piešķirtās koncesijas, šīs nodaļas noteikumi nekādā veidā neierobežo Līgumslēdzēju Pušu attiecīgās lauksaimniecības politikas īstenošanu vai jebkādu šai politikai atbilstošu pasākumu veikšanu, ieskaitot PTO Lauksaimniecības Līguma un PTO dibināšanas līguma attiecīgo nosacījumu realizēšanu.2. Līgumslēdzējas Puses caur Apvienoto Komiteju oficiāli informē viena otru par īstenotajām izmaiņām attiecīgajā lauksaimniecības politikā, un par visiem piemērotajiem pasākumiem, ko plānots ieviest un kas var ietekmēt šajā Līgumā paredzētos tirdzniecības ar lauksaimniecības produktiem nosacījumus. Pēc ikvienas Līgumslēdzējas Puses lūguma nekavējoties ir sarīkojamas situācijas izpētes konsultācijas.13.pantsĪpašie aizsardzības pasākumiNeatkarīgi no citiem šī Līguma un it īpaši 26.panta noteikumiem (Vispārējie aizsardzības pasākumi) un ņemot vērā lauksaimniecības produktu īpašo jūtīgumu, gadījumā, ja to izstrādājumu imports, kura izcelsmes valsts ir kāda no Līgumslēdzējām Pusēm un kam tiek piemērotas saskaņā ar doto Līgumu piešķirtās koncesijas, izraisa nopietnus otras Līgumslēdzējas Puses tirgus traucējumus, tad ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse nekavējoties rīko konsultācijas, lai atrastu piemērotu risinājumu. Gaidot šādu risinājumu, ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse drīkst veikt tādus pasākumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.14.pantsVeterinārie, sanitārie un fitosanitārie pasākumi1. Līgumslēdzējas Puses piemēro savus veterināros, sanitāros un fitosanitāros noteikumus nediskriminējošā veidā un neievieš nekādus jaunus pasākumus, kas nepamatoti ierobežotu tirdzniecību.2. Veterinārie un sanitārie pasākumi un veterināro dienestu darbs tiek realizēts saskaņā ar attiecīgām starptautiskām konvencijām.3. Fitosanitārie pasākumi un augu aizsardzības dienestu darbs tiek realizēts saskaņā ar attiecīgām starptautiskām konvencijām.III nodaļaVispārējie nosacījumi15.pantsPreču izcelsmes noteikumi un sadarbība muitas administrācijā1. Šī Līguma 2. Protokolā formulēti preču izcelsmes noteikumi un attiecīgās administratīvās sadarbības metodes.2. Līgumslēdzējas Puses īsteno atbilstošus pasākumus, tajā skaitā arī regulāras Apvienotās Komitejas pārbaudes un administratīvas sadarbības shēmas, lai nodrošinātu šī Līguma 2. Protokola un šī Līguma pantu no 3. (Ievedmuitas nodokļi) līdz 8. (Kvantitatīvie ierobežojumi importam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu), 12. (Koncesijas un lauksaimniecības politika), 16. (Iekšējā nodokļu sistēma) un 27. (Strukturālā regulēšana) noteikumu efektīvu un saskaņotu piemērošanu, lai iespēju robežās vienkāršotu ar tirdzniecību saistītās formalitātes, kā arī, lai panāktu savstarpēji pieņemamus jebkuru problēmu risinājumus, kas rodas sakarā ar šo noteikumu funkcionēšanu.3. Administratīvo institūciju savstarpēja palīdzība muitas jautājumos tiek veikta saskaņā ar šī Līguma 3.Protokolu.16.pantsIekšējā nodokļu sistēma1. Līgumslēdzējas Puses atturas no jebkādiem iekšējiem fiskāliem pasākumiem vai prakses, kas tieši vai netieši rada diskrimināciju starp precēm, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Līgumslēdzējām Pusēm.2. Eksportētāji nedrīkst gūt labumu no to iekšzemes nodokļu atmaksāšanas, kuru apjoms ir lielāks nekā tiešo vai netiešo nodokļu summa, ar kuru aplikti uz vienas Līgumslēdzējas Puses teritoriju eksportētie izstrādājumi.17.pantsVispārīgie izņēmumiŠis Līgums pieļauj tādus aizliegumus vai ierobežojumus importa, eksporta precēm, vai tranzītprecēm, kuri ir motivēti ar sabiedriskās morāles, valsts politikas vai valsts drošības interesēm; cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzības nepieciešamību; vides aizsardzību; nacionālo bagātību, ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzību; intelektuālā īpašuma aizsardzību vai noteikumiem, kas attiecas uz zeltu un sudrabu vai noplicinātu dabas resursu saglabāšanu, ja šie pasākumi ir efektīvi saistībā ar iekšzemes ražošanas un patēriņa ierobežojumiem. Šādi aizliegumi vai ierobežojumi tomēr nedrīkst radīt patvaļīgu diskrimināciju vai maskētus ierobežojumus uz tirdzniecības darījumiem starp Līgumslēdzējām Pusēm.18.pantsAr drošības interesēm motivēti izņēmumiŠajā Līgumā nav nekā tāda, kas kādu Līgumslēdzēju Pusi atturētu no jebkuru pasākumu veikšanas, ja tā tos uzskata par nepieciešamiem:1. Lai neļautu izpaust tādu informāciju, kas kaitē tās būtiskām drošības interesēm;2. Tās būtisko drošības interešu aizsardzībai vai starptautisko saistību, vai nacionālās politikas īstenošanai:
5. a)attiecībā uz ieroču, munīcijas un kara inventāra tirdzniecību, nodrošinot, ka šādi pasākumi nepasliktina konkurences nosacījumus izstrādājumiem, kas nav paredzēti specifiski militāriem mērķiem, un attiecībā uz šādu tirdzniecību ar citām precēm, materiāliem vai pakalpojumiem, kas tieši vai netieši tiek veikta militāra objekta apgādes nolūkā; vaib) attiecībā uz bioloģisko vai ķīmisko ieroču, kodolieroču un citu kodolspridzekļu neizplatīšanu; vaic) kuri veikti kara vai cita nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kā rezultātā pastāv kara briesmas.19.pantsValsts monopoli1. Līgumslēdzējas Puses pakāpeniski noregulē jebkuru komerciāla rakstura valsts monopola darbību tā, lai gada beigās pēc Līguma stāšanās spēkā tiktu nodrošināts, ka starp Līgumslēdzēju Pušu pavalstniekiem nepastāv nekāda diskriminācija attiecībā uz preču piegādes un realizācijas nosacījumiem. Apvienotā Komiteja tiek informēta par pasākumiem, kas ieviesti, lai šo mērķi īstenotu.2. Šī panta noteikumi attiecas uz jebkuru institūciju, ar kuras palīdzību Līgumslēdzēju Pušu kompetentās varas iestādes, caur likumu vai faktiski, tieši vai netieši uzrauga vai nosaka principus, vai ievērojami ietekmē Līgumslēdzēju Pušu savstarpējo importu vai eksportu. Šie nosacījumi līdzīgi tiek piemēroti arī monopoliem, kurus Līgumslēdzēja Puse ir deleģējusi citām institūcijām.20.pantsMaksājumi1. Maksājumi brīvi konvertējamā valūtā sakarā ar Līgumslēdzēju Pušu savstarpējo tirdzniecību ar precēm, kā arī šādu maksājumu pārvedumi uz tās šī Līguma Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kas ir kreditora rezidences valsts, netiek pakļauti nekādiem ierobežojumiem.2. Līgumslēdzējas Puses atturas no jebkādiem maiņas vai administratīviem ierobežojumiem attiecībā uz tādu īstermiņa vai vidēja termiņa kredītu piešķiršanu, atmaksāšanu vai akceptēšanu, kas attiecas uz preču tirdzniecības darījumiem, kurā piedalās kādas Līgumslēdzējas Puses rezidents.3. Neatkarīgi no 2.daļas noteikumiem, jebkuri pasākumi, kas attiecas uz tekošiem maksājumiem sakarā ar preču apriti, notiek saskaņā ar Līguma par Starptautisko Valūtas Fondu VIII panta noteikumiem.21.pantsKonkurences noteikumi attiecībā uz uzņēmumiem1. Sekojošais ir nesavienojams ar šī Līguma pienācīgu darbību tādā mērā, ciktāl tas ietekmē Līgumslēdzēju Pušu savstarpējo tirdzniecību:
6. a)visas vienošanās starp uzņēmumiem, uzņēmumu asociāciju pieņemtie lēmumi, kā arī uzņēmumu prakse, kuras mērķis vai rezultāts ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana;
7. b)viena vai vairāku uzņēmumu dominējošās pozīcijas Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, kā vienotā veselumā vai būtiskā to daļā, ļaunprātīga izmantošana.2. 1.daļas noteikumi attiecas uz visu uzņēmumu aktivitātēm, ieskaitot valsts uzņēmumus un uzņēmumus, kuriem Līgumslēdzējas Puses ir piešķīrušas speciālas vai ekskluzīvas tiesības. Uzņēmumi, kam uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārīgu ekonomisku nozīmi vai kuriem ir ieņēmuma gūšanas monopolraksturs ir pakļaujami 1.daļas noteikumiem tādā mērā, ciktāl šo noteikumu piemērošana netraucē tiem uzlikto īpašo valsts uzdevumu izpildi saskaņā ar likumu vai faktiski.3. 1.(
8. a)punkta noteikumi II nodaļā aplūkoto izstrādājumu kontekstā neattiecas uz tādiem nolīgumiem, lēmumiem un praksi, kas ir neatņemama nacionālā tirgus organizācijas daļa.4. Ja Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka noteiktā prakse nav savienojama ar šī panta 1., 2. un 3.daļu un, ja šāda prakse rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu šīs Līgumslēdzējas Puses interesēm vai būtisku kaitējumu tās iekšējai rūpniecībai, tad šī Līgumslēdzēja Puse drīkst veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 30.panta (Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra) noteikumiem un izklāstīto procedūru.22.pantsValsts palīdzība1. Ikkatra palīdzība, kuru sniedz valsts, kas ir šī Līguma Līgumslēdzēja Puse, vai kas piešķirta no valsts resursiem jebkurā formā, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, dodot priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražošanai tādā mērā, kas var ietekmēt Līgumslēdzēju Pušu savstarpējo tirdzniecību, nav savienojuma ar korektu šī Līguma darbību.2. 1.daļas noteikumi nav piemērojami II nodaļā minētiem izstrādājumiem.3. Kritērijiem, uz kuru pamata tiek veiktas darbības, kas ir pretrunā ar 1.daļas noteikumiem, tāpat kā to ieviešanas noteikumiem ir jābūt savienojamiem ar attiecīgajiem Eiropas Savienībā pielietotajiem kritērijiem un to ieviešanas noteikumiem, kas atrunāti katrai Līgumslēdzējai Pusei ar Eiropas Savienību atsevišķi.4. Līgumslēdzējas Puses garantē informācijas atklātību valsts palīdzības jomā, inter alia, ziņojot katru gadu Apvienotajai Komitejai par sniegtās palīdzības kopējo apjomu un sadalījumu, un sniedzot otrai Līgumslēdzējai Pusei, pēc tās pieprasījuma, informāciju par palīdzības programmām un konkrētiem valsts palīdzības gadījumiem.5. Ja Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka kāds atsevišķs praktisks pasākums:– nav savienojams ar 1.daļas noteikumiem; vai– tas izraisa vai draud izraisīt nopietnu kaitējumu otras Līgumslēdzējas Puses interesēm vai materiālu kaitējumu otras Līgumslēdzējas Puses iekšzemes ražošanai,tad šī Līgumslēdzēja Puse var veikt attiecīgos pasākumus, pamatojoties uz šī Līguma 30.panta (Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra) nosacījumiem un saskaņā ar tiem. Šādi attiecīgi pasākumi ir veicami tikai 1994.gada GATT un Līguma par PTO dibināšanu, un jebkura cita atbilstoša to paspārnē sarunu ceļā noslēgta dokumenta noteiktajā kārtībā un saskaņā ar tā nosacījumiem, kas piemērojami Līgumslēdzēju Pušu starpā.23.pantsValsts pasūtījums1. Par šī Līguma mērķi Līgumslēdzējas Puses uzskata sava attiecīgā valsts pasūtījuma tirgus liberalizāciju. Līgumslēdzējas Puses darbojas ar mērķi palielināt valsts pasūtījuma piešķiršanas pieejamību pamatojoties uz nediskriminējošiem un savstarpējās sadarbības principiem.2. Līgumslēdzējas Puses pakāpeniski piemēro savus atbilstošos valsts pasūtījuma noteikumus, apstākļus un praksi nolūkā dot otras Līgumslēdzējas Puses piegādātājiem pieeju kontraktu piešķiršanas procedūrām attiecīgās valsts pasūtījuma tirgos, kas nebūtu mazāk labvēlīgas par jebkurai trešajai valstij paredzētajām procedūrām.3. Līgumslēdzējas Puses cenšas pievienoties PTO Līgumam par Valsts pasūtījumu.24.pantsIntelektuālā īpašuma aizsardzība1. Līgumslēdzējas Puses apstiprina savu vēlmi respektēt PTO Līguma par ar tirdzniecību saistītajiem Intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas veido Marakešas PTO dibināšanas līguma I c pielikumu, saistības, kā arī citas konvencijas par intelektuālā īpašuma aizsardzību, kuras parakstījušas abas Līgumslēdzējas Puses un kas uzskaitītas šī Līguma II pielikumā.2. Šī Līguma kontekstā termins "intelektuālais īpašums" tiek lietots, lai apzīmētu visu kategoriju intelektuālo īpašumu, piemēram, autortiesības un līdzīgas tiesības, firmas zīmes, ģeogrāfiskas atzīmes, ieskaitot izcelsmes nosaukumu, rūpniecisko dizainu un modeļus, patentus, maketus un integrētās shēmas, un neizpaustu informāciju, tai skaitā tirdzniecības noslēpumus.3. Lai īstenotu apņemšanos, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem un normatīvajiem aktiem intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, Līgumslēdzējas Puses nepiešķir otras Līgumslēdzējas Puses valsts iedzīvotājiem mazāk labvēlīgu apiešanos kā jebkuras citas valsts iedzīvotājiem.4. Līgumslēdzējas Puses sadarbojas jautājumos, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma aizsardzību. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma tās notur ekspertu apspriedes par šiem jautājumiem, konkrēti, par tādām aktivitātēm, kas saistītas ar pašlaik pastāvošām vai turpmākām starptautiskām konvencijām par industriālā īpašuma tiesību harmonizēšanu, administrēšanu un ievērošanu un par aktivitātēm tādās starptautiskās organizācijās kā PTO, Pasaules Intelektuālā Īpašuma Organizācija, kā arī par Līgumslēdzēju Pušu attiecībām ar jebkurām trešajām valstīm attiecībā uz intelektuālo īpašumu.5. Līgumslēdzējas Puses regulāri izskata šī panta īstenošanu. Sastopoties ar grūtībām tirdzniecības darījumos tieši intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm var pieprasīt steidzamas konsultācijas, lai rastu savstarpēju pieņemamu situācijas risinājumu.25.pantsDempingsJa kāda no Līgumslēdzējām Pusēm konstatē, ka šī Līguma regulētajās tirdzniecības attiecībās tiek īstenots dempings dokumenta "1994.gada GATT" VI panta izpratnē, tad, saskaņā ar šī Līguma 30.pantā (Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra) minēto procedūru un pamatojoties uz šīs procedūras nosacījumiem, tā drīkst pret šādu praksi vērst attiecīgus pasākumus atbilstoši 1994.gada GATT VI pantam un dokumentam "Vienošanās par 1994.gada GATT VI panta īstenošanu".26.pantsVispārējie aizsardzības pasākumiJa jebkura veida izstrādājums tiek ievests tādos palielinātos apjomos un ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai draud radīt:
9. a)nopietnu kaitējumu tiem pašmāju ražotājiem, kuri kādas Līgumslēdzējas Puses teritorijā ražo analoģiskus vai tieši konkurējošus produktus, vaib) būtiskus traucējumus jebkurā attiecīgā ekonomikas sektorā vai grūtības, kuru dēļ būtiski pasliktinātos reģiona ekonomiskā situācija,tad ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse drīkst veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šī Līguma 30.pantu (Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra).27.pantsStrukturāla regulēšana1. Kā īpašu pagaidu pasākumu, kas daļēji vājina 4.panta noteikumus, jebkura Līgumslēdzēja Puse ir tiesīga īstenot muitas nodokļu paaugstinājumu.2. Šie pasākumi drīkst būt saistīti tikai ar jaunām ražošanas nozarēm vai noteiktiem sektoriem, kuros norisinās restrukturizācija vai kuri saskaras ar nopietnām problēmām, it īpaši, ja šo grūtību dēļ rodas nozīmīgas sociālas problēmas.3. Šo pasākumu rezultātā ieviestie importa nodokļi, kas kādā no Līgumslēdzējām Pusēm tiek piemēroti izstrādājumiem, kuru izcelsmes valsts ir otra Līgumslēdzēja Puse, nedrīkst pārsniegt 25% ad valorem un ir jāsaglabā priekšrocības elements muitas nodokļa likmei izstrādājumiem, kuru izcelsmes valsts ir otra Līgumslēdzēja Puse. Šiem pasākumiem pakļaujamās preces importa summārā vērtība nedrīkst pārsniegt 15% no otrajā Līgumslēdzējā Pusē ražoto rūpniecības preču importa kopapjoma, atbilstoši 2.pantā dotajai definīcijai, tā pēdējā gada laikā, par kuru ir pieejami statistikas dati.4. Šādu pasākumu piemērošanas periods nedrīkst pārsniegt trīs gadus pēc kārtas.5. Šādi pasākumi attiecībā uz kādu izstrādājumu nav ieviešami, ja pagājuši vairāk kā trīs gadi kopš šī Līguma spēkā stāšanās brīža.6. Ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse informē Apvienoto Komiteju par visiem īpašiem pasākumiem, ko tā paredzējusi veikt un, pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma, notur konsultācijas Apvienotajā Komitejā par šiem pasākumiem un to aptvertajiem sektoriem. Šādu pasākumu veikšanas gadījumā, ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse iesniedz Apvienotajā Komitejā to muitas nodokļu atcelšanas plānu, kuri ir ieviesti saskaņā ar šo pantu. Šis plāns paredz, ka šādi nodokļi vienlīdzīgu ikgadēju likmju apmērā ir jāsāk samazināt vēlākais pēc viena gada, kopš šādu nodokļu ieviešanas. Apvienotā Komiteja var pieņemt lēmumu par savādāka kalendārā plāna apstiprināšanu.28.pantsReeksports un nopietns deficīts1. Ja 6.panta (Izvedmuitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu) un 7.panta (Kvantitatīvie ierobežojumi eksportam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu) noteikumu ievērošana izraisa:(
10. a)reeksportu uz kādu trešo valsti, pret kuru eksportējošā Līgumslēdzēja Puse piemēro kvantitatīvos eksporta ierobežojumus, eksporta nodokļus vai pasākumus un maksājumus ar līdzvērtīgu efektu attiecībā pret kādu preci; vai(
11. b)nopietnu tāda izstrādājuma deficītu vai deficīta draudus, kurš ir būtisks eksportējošai Līgumslēdzējai Pusei;un, ja minētās situācijas rada vai spēj radīt lielas grūtības eksportējošai Līgumslēdzējai Pusei, tad šī Līgumslēdzēja Puse drīkst veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 30.panta (Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra) nosacījumiem un procedūru.2. Pasākumi, kas veikti 1.daļā aprakstītās situācijas rezultātā, tiek atcelti apstākļiem pārtraucot pastāvēt un 1. (
12. b)punkta gadījumā tiek veikti nediskriminējošā veidā.29.pantsSaistību izpilde1. Līgumslēdzējas Puses veic visus pasākumus, kas nepieciešami šajā Līgumā noteikto saistību izpildei. Līgumslēdzējas Puses cenšas panākt šajā Līgumā formulēto saistību izpildi.2. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka otra Līgumslēdzēja Puse nav izpildījusi kādu no šī Līguma izrietošu saistību, tad ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse ir tiesīga veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 30.panta (Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra) nosacījumiem un procedūru.30.pantsAizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra1. Pirms tiek uzsākta šī panta punktos izklāstītā aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūras īstenošana, Līgumslēdzējas Puses cenšas visas savstarpējās pretrunas atrisināt tiešu konsultāciju ceļā.2. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm pakļauj to preču importu, kuru dēļ var rasties 26.pantā (Vispārējie aizsardzības pasākumi) aplūkotā situācija, administratīvas kontroles procedūrai nolūkā gūt operatīvu informāciju par ārējās tirdzniecības procesu virzību, tad tā informē otru Pusi.3. Nekādi neietekmējot šī panta 7.daļu, tā Līgumslēdzēja Puse, kura apsver iespēju ieviest aizsardzības pasākumus, nekavējoties par to ziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei un piegādā visu atbilstošo informāciju. Savstarpēji pieņemama risinājuma meklēšanas nolūkā nekavējoties, ne vēlāk kā 30 dienas pēc šādu konsultāciju pieprasīšanas Apvienotajā Komitejā, tiek rīkotas Līgumslēdzēju Pušu konsultācijas.4. (
13. a)25. (Dempings), 26. (Vispārējie aizsardzības pasākumi) un 28. (Reeksports un nopietns deficīts) pantu kontekstā Apvienotā Komiteja veic lietas vai situācijas izpēti un ir tiesīga pieņemt jebkādu lēmumu, kas nepieciešams, lai izbeigtu grūtības, par kurām ir paziņojusi ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse. Ja 30 dienu laikā pēc lietas nodošanas Apvienotajā Komitejā šāds lēmums nav pieņemts, ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse ir tiesīga veikt pasākumus, kuri nepieciešami situācijas normalizēšanai.(
14. b)29.panta (Saistību izpilde) kontekstā ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse ir tiesīga īstenot attiecīgos pasākumus pēc konsultāciju pabeigšanas vai pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši kopš datuma, kurā otrajai Līgumslēdzējai Pusei tika iesniegta pirmā notifikācija.(
15. c)21.panta (Konkurences noteikumi attiecībā uz uzņēmumiem) un 22.panta (Valsts palīdzība) kontekstā ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse sniedz Apvienotajai Komitejai jebkādu palīdzību, kas vajadzīga lietas izskatīšanai un, kur nepieciešams, prakses, pret kuru izvirzīti iebildumi, izbeigšanai. Ja otra Līgumslēdzēja Puse neizbeidz praksi, pret kuru ir izvirzīti iebildumi Apvienotās Komitejas noteiktā perioda laikā vai, ja Apvienotā Komiteja nepanāk vienošanos trīsdesmit dienu laikā pēc attiecīgās lietas saņemšanas, ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse ir tiesīga veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu aplūkojamās prakses radītās grūtības.5. Apvienotajai Komitejai tiek nekavējoties sniegts paziņojums par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Tiem ir jābūt ierobežotiem apjoma un ilguma ziņā tā, kā ir absolūti nepieciešams, lai normalizētu situāciju, kura bija par iemeslu to piemērošanai un tie nedrīkst pārsniegt to kaitējumu, ko izraisījusi aplūkotā prakse vai problēma. Prioritāte ir piešķirama tiem pasākumiem, kuri vismazāk traucē šī Līguma darbību.6. Veiktie aizsardzības pasākumi ir periodiski jāapspriež konsultācijās Apvienotajā Komitejā ar nolūku veicināt to pēc iespējas ātrāku atvieglošanu tad, kad apstākļi vairs neattaisno to piemērošanu.7. Ja kādu ārkārtēju apstākļu dēļ ir nepieciešama tūlītēja rīcība un nav iespējama iepriekšēja pārbaude, tad 25. (Dempings) un 26. (Vispārējie aizsardzības pasākumi) un 28. (Reeksports un nopietns deficīts) pantam atbilstošos gadījumos, ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse drīkst nekavējoties piemērot situācijas uzlabošanai absolūti nepieciešamos pagaidu pasākumus. Par šādiem pasākumiem bez kavēšanās tiek paziņots un tiek noturētas Līgumslēdzēju Pušu konsultācijas Apvienotajā Komitejā.31.pantsMaksājumu bilances grūtības1. Līgumslēdzējas Puses pieliek visas pūles, lai nebūtu jāpiemēro ierobežojoši pasākumi, tajā skaitā tādi pasākumi, kas attiecas uz importu maksājumu bilances noregulēšanas nolūkā.2. Ja vienai no Līgumslēdzējām Pusēm ir vai nenovēršami draud rasties nopietnas maksājumu bilances grūtības, tad šī Puse drīkst, saskaņā ar normām, kas paredzētas dokumentā "1994.gada GATT" un Līguma par SVF VIII pantā, veikt tādus ierobežojošus pasākumus, tajā skaitā arī attiecībā uz preču importu, kuru piemērošanas laiks ir ierobežots un kuri ir absolūti nepieciešami tikai maksājumu bilances normalizēšanai. Šie pasākumi tiek pakāpeniski mīkstināti līdz ar maksājumu bilances uzlabošanos, un tie ir atceļami tikai tad, kad apstākļi vairs neattaisno to piemērošanu. Attiecīgā Līgumslēdzēja Puse nekavējoties informē otru Līgumslēdzēju Pusi par to ieviešanu un, kad vien praktiski iespējams, par to likvidēšanas kalendāro plānu.32.pantsMuitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas un pierobežas tirdzniecība1. Šis Līgums neaizliedz muitas ūniju, brīvās tirdzniecības zonu vai pierobežas tirdzniecības saglabāšanu vai izveidošanu, ja vien tas negatīvi neietekmē Līgumslēdzēju Pušu tirdzniecības režīmu un it īpaši normas, kas attiecas uz šajā Līgumā paredzētiem preču izcelsmes noteikumiem.2. Pēc attiecīga pieprasījuma notiek Līgumslēdzēju Pušu konsultācijas Apvienotās Komitejas ietvaros ar mērķi savstarpēji vienai otru informēt par jebkuru vienošanas veidot muitas ūniju vai brīvās tirdzniecības zonu.IV nodaļaInstitucionālie un nobeiguma noteikumi33.pantsApvienotā Komiteja1. Līgumslēdzējas Puses vienojas izveidot Apvienoto Komiteju, kurā ir pārstāvētas abas Līgumslēdzējas Puses.2. Apvienotā Komiteja atbild par šī Līguma administrēšanu un nodrošina tā pienācīgu izpildi.3. Šī Līguma pienācīgas izpildes nolūkā Līgumslēdzējas Puses apmainās ar informāciju un pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma notur konsultācijas Apvienotās Komitejas ietvaros. Apvienotā Komiteja pastāvīgi analizē iespējas, kā turpmāk novērst visus šķēršļus Līgumslēdzēju Pušu savstarpējā tirdzniecībā.4. Šajā Līgumā paredzētajos gadījumos Apvienotā Komiteja, saskaņā ar 34.panta 3.daļu (Apvienotās Komitejas darbības procesuālās normas), drīkst pieņemt lēmumus. Citos jautājumos Apvienotā Komiteja drīkst sniegt rekomendācijas.34.pantsApvienotās Komitejas darbības procesuālās normas1. Lai nodrošinātu šī Līguma attiecīgu izpildi, Apvienotā Komiteja notur apspriedes, kad vien tas ir nepieciešams, bet ne retāk kā vienu reizi gadā. Katra Līgumslēdzēja Puse ir tiesīga lūgt noturēt apspriedi.2. Apvienotās Komiteja rīcības pamatā ir kopēja vienošanās.3. Ja kādas šī Līguma Puses pārstāvis Apvienotajā Komitejā ir pieņēmis kādu lēmumu, kas īstenojas tikai pēc nacionālo normatīvo aktu prasību izpildes, tad šis lēmums stājas spēkā, ja vien nav norādīts vēlāks datums, nākamā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kad tiek rakstiski paziņots par šādu prasību izpildi.4. Šī Līguma aspektā Apvienotā Komiteja pati pieņem savas darbības procesuālās normas, kurās, inter alia, tiek iekļauti noteikumi par sapulču sasaukšanu, Priekšsēdētāja iecelšanu un viņa pilnvaru termiņu.5. Apvienotā Komiteja drīkst pieņemt lēmumu izveidot tādas apakškomitejas un darba grupas, kādas tā uzskata par nepieciešamām savu uzdevumu izpildes veicināšanai.35.pantsLīguma tālākā attīstībaJa kāda Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka šī Līguma iedibināto attiecību pilnveidošana un izvēršana, tās attiecinot uz vēl neaptvertajām nozarēm, atbilst abu Pušu saimnieciskajām interesēm, tad šī Līgumslēdzēja Puse iesniedz otrajai Līgumslēdzējai Pusei pamatotu lūgumu. Līgumslēdzējas Puses ir tiesīgas dot Apvienotajai Komitejai norādījumu izskatīt šo lūgumu un, kur tas ir nepieciešams, sniegt rekomendācijas, it īpaši attiecībā uz sarunu uzsākšanu.36.pantsGrozījumi, pielikumi un protokoli1. Šī Līguma grozījumi, kuri nav 34.panta 3.daļā minētie grozījumi un kurus ir apstiprinājusi Apvienotā Komiteja, stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējās diplomātiskās notas saņemšanas, kas apstiprina, ka ir izpildītas visas saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem nepieciešamās procedūras, lai grozījumi stātos spēkā.2. Šī Līguma Pielikumi un Protokoli ir neatņemama Līguma sastāvdaļa.3. Apvienotā Komiteja drīkst pieņemt lēmumu par Pielikumu un Protokolu grozījumiem saskaņā ar 34.panta 3.daļas noteikumiem.37.pantsDarbības laiks un denonsēšana1. Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku.2. Jebkura Līgumslēdzēja Puse drīkst denonsēt šo Līgumu, iesniedzot attiecīgu rakstveida paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei. Šajā gadījumā Līguma darbība izbeidzas tā sestā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kad otra Līgumslēdzēja Puse saņēmusi šādu rakstveida paziņojumu.3. Abas Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka gadījumā, ja Līgumslēdzēja Puse kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse denonsē Līgumu pēdējā dienā pirms stājas spēkā dalībvalsts statuss un tai nav jākompensē otrai Līgumslēdzējai Pusei Līguma denonsēšanas izdevumi.38.pantsStāšanās spēkā1. Šis Līgums ir ratificējams.2. Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kad abas Līgumslēdzējas Puses pa diplomātiskiem kanāliem ir informējušas viena otru par to, ka ir izpildītas visas saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem nepieciešamās procedūras, lai Līgums stātos spēkā.APLIECINOT IEPRIEKŠMINĒTO, attiecīgas pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Līgumu.PARAKSTĪTS Rīgā 2002.gada 16.oktobrī divos autentiskos oriģināleksemplāros latviešu, bulgāru un angļu valodās. Domstarpību gadījumā par pamatu tiek ņemts Līguma teksts angļu valodā.Latvijas Republikas vārdāBulgārijas Republikas vārdāKaspars GerhardsLachezar PetkovEkonomikas ministrijas valsts sekretārsĀrkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijā I pielikums (atsauce dota Līguma 2. un 10.pantā) KN kodsApraksts2905 43 00--Mannīts2905 44--D-glucīts (sorbīts)2905 45 00--Glicerīns3301 90 21--- No lakricas un apiņiem3301 90 30---pārējie3301 90 90-- pārējie3302 10 10----ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju vairāk nekā 0,5%3302 10 21-----kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk nekā 1,5% piena tauku, 5% saharozes vai izoglikozes, 5% glikozes vai cietes3302 10 29----- pārējie3501 10-Kazeīns3501 90 90-- pārējie3502 11 90--- pārējie3502 19 90--- pārējie3502 20 91--- Izkaltēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī)3502 20 99--- pārējie3505 10 10--Dekstrīni3505 10 90--- pārējie3505 20-Līmesex 3809 10- Apretūras un virsmas apstrādes vielas uz cieti saturošu vielu pamata3823Rūpnieciskās monokarboksiltaukskābes; no rafinēšanas skābas eļļas; rūpnieciskie taukainie spirti3824 60- Sorbitols, izņemot 2905 44. subpozīcijā minēto4501Dabiskais korķis, neapstrādāts vai vienkārši apstrādātā veidā; korķa atkritumi; sasmalcināts, granulēts vai malts korķis5201 00Kokvilnas šķiedras, nekārstas vai neķemmētas5301Linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; atsukas un atlikas (tai skaitā vērpšanas atlikas un uzirdinātās šķiedras)5302Kaņepāju šķiedra (Cannabis sativa L.), neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; atsukas un atlikas (tai skaitā vērpšanas atlikas un uzirdinātās šķiedras) II pielikumsINTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA(atsauce dota 24.panta 1.daļā)Daudzpusējie līgumi, kas minēti 24.panta 1.daļā ir sekojoši:1. 1883.gada 20.marta Parīzes konvencija par Rūpnieciskā Īpašuma Aizsardzību (Stokholmas akts, 1967.gads, papildināta 1979.gadā).2. 1886.gada 9.septembra Bernes Literāro un Mākslas darbu aizsardzības konvencija (Parīzes akts, 1971.gads).3. 1961.gada 26.oktobra Starptautiskā konvencija par Izpildītāju, Fonogrammu producentu un Raidorganizāciju aizsardzību (Romas konvencija).4. Madrides līgums par Starptautisko preču zīmju reģistrāciju (Stokholmas akts, 1967.gads, papildināts 1979.gadā).5. Budapeštas vienošanās par Starptautisko Mikroorganismu depozītu atzīšanu Patentu procedūras vajadzībām (1977.gads, papildināts 1980.gadā).6. Vienošanās par Sadarbību patentu jomā (Vašingtona 1970.gads, papildināts 1979. un 1984. gadā).7. Konvencija par Pasaules Intelektuālā Īpašuma organizācijas dibināšanu (Stokholmas akts, 1967.gads, papildināts 1979.gadā);8. Konvencija par Fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu (Ženēva 1971.gads). 1.PROTOKOLS(kas minēts 11.pantā)LAUKSAIMNIECĪBAS KONCESIJAS STARP LATVIJAS REPUBLIKU UN BULGĀRIJAS REPUBLIKU1.pantsProtokols attiecas uz precēm, kas minētas šī Līguma II nodaļā.2.pantsLatvijas Republika nodrošina koncesijas lauksaimniecības precēm, kuru izcelsmes valsts ir Bulgārijas Republika, un kas uzskaitītas I pielikumā tādā apjomā, kā tas aprakstīts šajā Pielikumā un saskaņā ar šī Līguma 2.Protokola formulētiem izcelsmes noteikumiem. Latvijas Republikā piemērotie muitas nodokļi importam attiecībā uz Bulgārijas Republikas izcelsmes precēm, kas uzskaitītas šī Protokola I pielikumā, tiek atcelti vai samazināti tarifu kvotu ietvaros līdz šajā Pielikumā noteiktajam līmenim no Līguma spēkā stāšanās brīža.3.pantsBulgārijas Republika nodrošina koncesijas lauksaimniecības precēm, kuru izcelsmes valsts ir Latvijas Republika, un kas uzskaitītas II pielikumā tādā apjomā, kā tas aprakstīts šajā Pielikumā un saskaņā ar šī Līguma 2.Protokola formulētiem izcelsmes noteikumiem. Bulgārijas Republikā piemērotie muitas nodokļi importam attiecībā uz Latvijas Republikas izcelsmes precēm, kas uzskaitītas šī Protokola II pielikumā, tiek atcelti vai samazināti tarifu kvotu ietvaros līdz šajā Pielikumā noteiktajam līmenim no Līguma spēkā stāšanās brīža.4.pants1. Pamatnodokļi, par kuriem notikusi vienošanās saskaņā ar šo Protokolu un tā Pielikumiem, atbilst likmei, kuru nosaka Vislielākās Labvēlības tirdzniecības režīms importēšanas laikā. Muitas nodokļi, kas minēti šajā Protokolā ietver ad valorem un specifiskos nodokļus.2. Ja, pamatojoties uz erga omnes principu, pēc šī Līguma stāšanās spēkā tiek piemērots jebkāds tarifu samazinājums, tad tādi samazināti nodokļi aizstāj 1.daļā minētos pamatnodokļus, sākot ar šo samazinājumu piemērošanas datumu.5.pantsLīgumslēdzējas Puses savlaicīgi informē viena otru par tās nodomiem palielināt Vislielākās Labvēlības tirdzniecības režīma tarifa likmes precēm, kas minētas šī Protokola Pielikumos. 1.Protokola I pielikums(kas minēts 1.Protokola 2.pantā) Eksports no Bulgārijas uz LatvijuKN kods Apraksts LikmeTarifa kvota(t)1234 0406 90 290406 90 50 0406 90 690406 90 99Sieri un biezpiens:--- Kashkaval---- sieri no aitu piena vai bifeļmātītes piena konteineros ar sālījumu vai maisos no aitu vai kazu ādas------- pārējie----- pārējie50%samazinājums no MFN500 0702 00 0010702 00 006Tomāti, svaigi vai atdzesēti:- no 1.janvāra līdz 14.maijam- no 1.novembra līdz 31.decembrim50%samazinājums no MFN300 0707 00 0510707 00 0520707 00 0550707 00 0560707 00 90Gurķi un pipargurķīši, svaigi vai atdzesēti:- Gurķi:-- no 1.janvāra līdz februāra beigām-- no 1.marta līdz 30.aprīlim-- no 1.oktobra līdz 31.oktobrim-- no 1.novembra līdz 31.decembrim- pipargurķīši50%samazinājums no MFN300 0709 30 000709 600709 90 700709 90 90Pārējie dārzeņi, svaigi vai atdzesēti:- baklažāni- Capsicum ģints vai Pimenta ģints pipari-- kabači-- pārējie50%samazinājums no MFN300 0710 21 000710 22 000710 29 000710 800710 90 00Saldēti dārzeņi (nevārīti vai tvaicēti vai ūdenī vārīti):-- zirņi-- pupiņas-- pārējie- pārējie dārzeņi- dārzeņu maisījumi50%samazinājums no MFN100 0713 100713 31 000713 32 000713 330713 40 00Žāvēti pākšaugu dārzeņi bez pākstīm, tai skaitā lobīti vai sasmalcināti:-zirņi-- Vigna munga šķirnes pupas-- mazās sarkanās pupiņas--parastās pupiņas, tai skaitā baltās pupiņas- lēcas50%samazinājums no MFN100 1108 11 001108 12 001108 14 001108 191108 20 00Ciete; inulīns-- kviešu ciete-- kukurūzas ciete-- maniokas (kassava) ciete-- pārējā ciete- inulīns30%samazinājums no MFN500 1512 11Saulespuķu, aflora eļļa vai kokvilnas eļļa un to frakcijas, rafinēta vai nerafinēta, bet bez izmaiņām to ķīmiskajā sastāvā:-- neattīrīta eļļa50%samazinājums no MFN2001601 00Desas un līdzīgi produkti no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu pamata30%samazinājums no MFN501602 Pārējie gatavie izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm30%samazinājums no MFN50 2001 102001 20 002001 90 702001 90 852001 90 96Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas:- gurķi un pipargurķīši- sīpoli-- saldie pipari-- sarkanie galviņkāposti-- pārējie30%samazinājums no MFN100 2002 102002 90Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti:- veseli vai sagriezti tomāti,- pārējie30%samazinājums no MFN100 2003 10Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas sēnes un trifeles:sēnes30%samazinājums no MFN50 2005 10 002005 90Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti pārējie dārzeņi, izņemot 2006. preču pozīcijā minētos:- homogenizēti dārzeņi- pārējie dārzeņi un dārzeņu maisījumi30%samazinājums no MFN50 2008 402008 502008 602008 702008 99Augļi, rieksti un pārējās augu ēdamas daļas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, ar vai bez cukura vai citu saldinātājvielu vai spirta piedevas, kas citur nav minētas:- bumbieri- aprikozes- ķirši- persiki-- pārējie30%samazinājums no MFN100 2009 502009 602009 802009 90Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, kas neraudzētas un bez spirta piedevas, ar vai bez cukura piedevas vai citām saldinātājvielām:- tomātu sula- vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu):- pārējo parasto augļu vai dārzeņu sulas- Sulu maisījumi30%samazinājums no MFN1002204 10 Dzirkstošais vīns4%2500 hl 2208 20 2208 502208 602208 702208 90Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80%; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un pārējie spirtotie dzērieni:- stiprie alkoholiskie dzērieni, kas iegūti vīnogu vīna vai vīnogu čagu destilācijas rezultātā- džins un kadiķogu uzlējums- degvīns- liķieris un kordiāls- pārējie30%samazinājums no MFN1000 hl 1. ProtokolaII pielikums(kas minēts 1. Protokola 3.pantā)Eksports no Bulgārijas uz LatvijuKN kods Apraksts LikmeTarifa kvota (t)1234 0303 50 0000303 60 0303 71 800 0304 10 310 0304 20 130 0304 20 2100304 20 290Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un pārējo zivju gaļu, kas minēta 0304. preču pozīcijā:- Siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii),- Menca (Gadus morhua, gadus ogac, Gadus mecrocephalus), izņemot aknas un ikrus;--- Brētliņas vai šprotes (Sprattus sprattus)Svaiga, atdzesēta vai saldēta zivju fileja vai pārējā zivju gaļa (ieskaitot maltu vai nē):---- Mencas (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un boreogadus saida sugas zivju---Klusā okeāna laša (Oncorhynchus nerka, Onvorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou, Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas laša (Salmo salar) un Donavas laša (Hucho hucho)--- Gadus macrocephalus sugas mencas--- pārējo0%neierobežots 0402 10 0402 21 0402 910402 99Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukuru vai citām saldinātājvielām:- pulverī, granulās vai citās cietās formās ar tauku saturu ne vairāk kā 1,5%-- pulverī, granulās vai citās cietās formās ar tauku saturu vairāk nekā 1,5%, bez cukura vai citām saldinātājvielām- pārējie-- bez cukura vai citām saldinātājvielām-- pārējie50% samazinājums no MFN300 0406 30Sieri un biezpiens:-kausēti sieri, izņemot rīvējamos vai pulverveida sierus50% samazinājums no MFN100 0406 90 2100406 90 230Sieri un biezpiens:--- Cheddar--- Edam60% samazinājums no MFN 4000704Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, brokoļi un citi līdzīgi Brassicas ģints augu pārtikas produkti, svaigi vai atdzesēti50% samazinājums no MFN3000706Burkāni, rāceņi, galda bietes, puravlapu plostbārdis, sakņu selerijas, redīsi un līdzīgi pārtikas sakņaugi, svaigi vai atdzesēti50% samazinājums no MFN200 1102 101102 90Graudaugu milti, izņemot kviešu vai kviešu un rudzu maisījuma miltus:- rudzu milti- pārējie30% samazinājums no MFN 200 1103 111103121103 19Graudu putraimi, milti un granulas:- putraimi un milti:-- kviešu-- auzu-- pārējo graudaugu40% samazinājums no MFN200 1104 111104 121104 19 1104 211104 221104 29Graudi, kas apstrādāti citādā veidā (piemēram, izkulti, sasmalcināti, saspiesti, slīpēti, pulēti vai drupināti), veseli graudu dīgļi, sasmalcināti, pārslu veidā vai samalti:- sasmalcināti graudi vai graudi pārslu veidā:-- miežu-- auzu-- pārējo graudaugu- Graudi, kas apstrādāti citādā veidā (izkulti, slīpēti, pulēti vai drupināti):-- miežu-- auzu-- pārējo graudaugu40% samazinājums no MFN200 1601 00 101601 00 911601 00 99Desas un līdzīgi produkti no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu pamata- no aknām-- desas, sausās vai uzziešanai, nevārītas-- pārējie30% samazinājums no MFN501602 Pārējie gatavie izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm30% samazinājums no MFN501604Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs vai kaviāra aizstājēji, sagatavoti no zivju ikriem0%200 2001 102001 90Etiķi vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas:- gurķi un pipargurķīši- pārējie30% samazinājums no MFN100 2004 90Pārējie dārzeņi un dārzeņu maisījumi- Pārējie dārzeņi un dārzeņu maisījumi30% samazinājums no MFN50 2005 202005 402005 90Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti pārējie dārzeņi- kartupeļi- zirņi- pārējie dārzeņi un dārzeņu maisījumi30% samazinājums no MFN75 2009 70 30 2009 70 932009 70 99 2009 80 79 2009 90 59Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulasĀbolu sula:--- Ar vērtību kas pārsniedz 18 eiro par 100/kg masas, ar cukura piedevu--- ar cukura piedevu ne vairāk kā 30%--- Bez cukura piedevas- Pārējo parasto augļu vai dārzeņu sulas---- Bumbieru sula (pārējā)- Sulu maisījumi----- pārējie30% samazinājums no MFN100ex 2105 00 10 ex 2106 90 98- sulu vai atspirdzinošu dzērienu koncentrātu saturošs pārtikas ledus, kas satur mazāk kā 30% cukuru un nesatur piena taukus- sulu vai atspirdzinošu dzērienu koncentrātu saturošs šķidrums, kas satur mazāk kā 30% cukuru un nesatur piena taukus, un kuru sasaldējot iegūst preču pozīcijā ex 2105 00 10 aprakstīto preci0%1002203Iesala alus50% samazinājums no MFN2000hl 2208 20 2208 602208 702208 90Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80%; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un pārējie alkoholiskie dzērieni- stiprie alkoholiskie dzērieni, kas iegūti vīnogu vīna vai vīnogu čagu destilācijas rezultātā- degvīns- Liķieri un kordiāls- pārējie30% samazinājums no N1000 hl 2. PROTOKOLS PAR "IZCELSMES PRODUKCIJAS" JĒDZIENA DEFINĒJUMU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM Satura rādītājsI nodaļaVispārējie nosacījumi1.pantsDefinīcijasII nodaļa"Izcelsmes produkcijas'' jēdziena definējums2.pantsVispārējās prasības3.pantsKumulācija Bulgārijā4.pantsKumulācija Latvijā5.pantsPilnībā iegūtā produkcija6.pantsPietiekami apstrādāta vai pārstrādāta produkcija7.pantsNepietiekamas apstrādes vai pārstrādes operācijas8.pantsKvalifikācijas vienība9.pantsPiederumi, rezerves daļas un instrumenti10.pantsKomplekti11.pantsNeitrālie elementiIII nodaļaTeritoriālās prasības12.pantsTeritoriālais princips13.pantsTiešie pārvadājumi14.pantsIzstādesIV nodaļaMuitas nodokļu atmaksāšana vai atbrīvošana no tiem15.pantsAizliegums atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tāV nodaļaIzcelsmes apliecinājums16.pantsVispārīgie noteikumi17.pantsEUR.1 kustības sertifikātu izsniegšanas kārtība18.pantsRetrospektīvi izsniegtie kustības sertifikāti EUR.119.pantsEUR.1 kustības sertifikāta dublikāta izsniegšana20.pantsKustības sertifikāta EUR.1 izsniegšana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai izrakstītu izcelsmes apstiprinājumu20.aUzskaites dalīšana (segregācija)21.pantsRēķina-faktūras deklarācijas izrakstīšanas nosacījumi22.pantsAtzīts eksportētājs23.pantsIzcelsmes apliecinājuma derīgums24.pantsIzcelsmes apliecinājuma iesniegšana25.pantsImportēšana pa daļām26.pantsIzņēmumi formālajam izcelsmes apliecinājumam27.pantsPapildus dokumenti28.pantsIzcelsmes apstiprinājuma un papildus dokumentu uzglabāšana29.pantsAtšķirības un formālas kļūdas30.pantsEIRO izteiktās summasVI nodaļaAdministratīvās sadarbības pasākumi31.pantsSavstarpējā palīdzība32.pantsIzcelsmes apstiprinājumu pārbaude33.pantsStrīdu izšķiršana34.pantsSodi35.pantsBrīvās zonasVII nodaļaNobeiguma nosacījumi36.pantsMuitas apakškomiteja37.pantsProtokola labojumi38.pantsTranzītā un uzglabāšanā esošās precesI nodaļaVISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI1.pantsDefinīcijasŠī Protokola izpratnē:(
16. a)"ražošana" nozīmē jebkāda veida apstrādi vai pārstrādi, tajā skaitā salikšanu vai specifiskas operācijas;(
17. b)"materiāls" nozīmē jebkādu sastāvdaļu, izejvielu, komponentu vai daļu u.tml., kura tiek izmantota produkcijas ražošanai;(
18. c)"produkcija" nozīmē produkciju, kas tiek ražota, pat ja tā ir paredzēta vēlākai izmantošanai citās ražošanas operācijās;(
19. d)"preces" nozīmē gan materiālus, gan produkciju;(
20. e)"muitas vērtība" nozīmē vērtību, kas noteikta saskaņā ar Līguma par 1994.gada Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību VII panta ieviešanu (PTO Līgums par Muitas Novērtējumu);(
21. f)"ex-works cena" nozīmē produkcijas rūpnīcas cenu, kas samaksāta ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde; ar noteikumu, ka dotajā cenā ietilpst visu izmantoto materiālu vērtība, atņemot visus iekšējos nodokļus, kuri ir vai var tikt atmaksāti, kad iegūtā produkcija tiek eksportēta;(
22. g)"materiālu vērtība" nozīmē izmantoto neizcelsmes materiālu muitas vērtību importēšanas brīdī vai, ja tā nav zināma vai nevar tikt noskaidrota, tad pirmā noskaidrotā tirgus cena, kas samaksāta par materiāliem kādas Līgumslēdzējas Puses valstī;(
23. h)"izcelsmes materiālu vērtība" nozīmē (
24. g)punktā minētu materiālu vērtību, kas piemērojama mutatis mutandis;(
25. i)"pievienotā vērtība" ir ex-works cena mīnus katra iestrādātā materiāla muitas vērtība, kura izcelsmes vieta ir citas valstis, kas minētas 3. un 4.pantos, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai nav nosakāma - pirmā pārbaudāmā cena, kas samaksāta par materiāliem Līgumslēdzējā Pusē;(
26. j)"grupas" un "pozīcijas" nozīmē grupas un pozīcijas (četru ciparu kodus), kurus lieto nomenklatūrā, kas veido Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kas šajā Protokolā ir minēta kā "Harmonizētā sistēma" vai "HS";(
27. k)"klasificēts" attiecas uz produkcijas vai materiāla klasifikāciju attiecīgajā pozīcijā;(
28. l)"sūtījums" nozīmē produkciju, kas visa tiek vienlaicīgi sūtīta no viena eksportētāja vienam kravas saņēmējam, vai kuras pārvadājumu no eksportētāja pie kravas saņēmēja noformē ar vienu un to pašu transporta dokumentu vai, ja tāda nav, tad ar vienu un to pašu rēķinu;(
29. m)"teritorijas'' ietver teritoriālos ūdeņus. II nodaļa"IZCELSMES PRODUKCIJAS" JĒDZIENA DEFINĒJUMS2.pantsVispārējās prasībasŠī Līguma izpildes nolūkā sekojoša produkcija tiks uzskatīta par Līgumslēdzējas Puses izcelsmes produkciju:
30. a)produkcija, kas pilnībā iegūta kādas Līgumslēdzējas Puses valstī, kā noteikts šī Protokola 5.pantā;
31. b)produkcija, kas iegūta kādā Līgumslēdzējā Pusē un satur materiālus, kuri nav pilnībā tur iegūti, nodrošinot, ka minētie materiāli ir izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi tādā Pusē, kā tas ir noteikts šī Protokola 6.pantā.3.pantsKumulācija Bulgārijā1. Produkcija, neietekmējot 2.pantā minēto, tiek uzskatīta par Bulgārijas izcelsmes produkciju, ja tā tur tiek arī iegūta un satur materiālus, kuru izcelsmes valstis ir Bulgārija, Eiropas Kopiena, Polija, Ungārija, Čehijas Republika, Slovākijas Republika, Rumānija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Slovēnija, Islande, Norvēģija, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu1) vai Turcija saskaņā ar Protokola noteikumiem par preču izcelsmi, kas pievienoti attiecīgajiem Līgumiem starp Bulgāriju un katru no minētajām valstīm, nodrošinot, ka tās apstrāde vai pārstrāde Bulgārijā pārsniedz šī Protokola 7.pantā minēto. Nav nepieciešams, lai šie materiāli būtu izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.2. Tur, kur Bulgārijā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtā produkcija tiek uzskatīta par Bulgārijas izcelsmes produkciju tikai, kad pievienotā vērtība ir lielāka par izmantoto materiālu vērtību, kuru izcelsmes valsts ir jebkura no 1.daļā minētām valstīm. Pretējā gadījumā iegūtā produkcija tiek uzskatīta par radītu tajā valstī, kur ir visaugstākā to izcelsmes materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā Bulgārijā.3. Produkcija, kuras izcelsmes valsts ir kāda no 1.daļā minētajām valstīm, kas netiek nekādā veidā apstrādāta vai pārstrādāta Bulgārijā, saglabā savu izcelsmi, ja tiek eksportēta uz kādu no šīm valstīm.4. Šajā pantā minētā kumulācija tiek attiecināta tikai uz tiem materiāliem un produkciju, kas ieguvuši izcelsmes statusu tikai šim Protokolam identisku izcelsmes noteikumu piemērošanas ceļā.4.pantsKumulācija Latvijā1. Produkcija, neietekmējot 2.pantā minēto, tiek uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju, ja tā tur tiek arī iegūta un satur materiālus, kuru izcelsmes valstis ir Bulgārija, Eiropas Kopiena, Polija, Ungārija, Čehijas Republika, Slovākijas Republika, Rumānija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Slovēnija, Islande, Norvēģija, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu2) vai Turcija saskaņā ar Protokola noteikumiem par preču izcelsmi, kas pievienoti attiecīgajiem Līgumiem starp Latviju un katru no minētajām valstīm, nodrošinot, ka tās apstrāde vai pārstrāde Latvijā pārsniedz šī Protokola 7.pantā minēto. Nav nepieciešams, lai šie materiāli būtu izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.2. Tur, kur Latvijā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtā produkcija tiek uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju, taču tikai tur, kur pievienotā vērtība ir lielāka par izmantoto materiālu vērtību, kuru izcelsmes valsts ir jebkura no 1.daļā minētām valstīm. Pretējā gadījumā iegūtā produkcija tiek uzskatīta par radītu tajā valstī, kur ir visaugstākā to izcelsmes materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā Latvijā.3. Produkcija, kuras izcelsmes valsts ir kāda no 1.daļā minētām valstīm, kas netiek nekādā veidā apstrādāta vai pārstrādāta Latvijā, saglabā savu izcelsmi, ja tiek eksportēta uz kādu no šīm valstīm.4. Šajā pantā minētā kumulācija tiek attiecināta tikai uz tiem materiāliem un produkciju, kas ieguvuši izcelsmes statusu tikai šim Protokolam identisku izcelsmes noteikumu piemērošanas ceļā.5.pantsPilnībā iegūtā produkcija1. Sekojošais tiek uzskatīts par pilnībā iegūtu kādas Līgumslēdzējas Puses valstī:(
32. a)minerāli, kas iegūti no to augsnes vai jūras dzīlēm;(
33. b)tur novākta dārzeņu produkcija;(
34. c)dzīvi dzīvnieki, tur dzimuši un auguši;(
35. d)produkcija, kas iegūta no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;(
36. e)tur medībās vai makšķerējot iegūtā produkcija;(
37. f)jūras zvejas produkcija, vai cita produkcija, ko jūrā ārpus Pušu teritoriālajiem ūdeņiem, iegūst to kuģi;(
38. g)produkcija, kas ražota uz to pārstrādes kuģiem tikai no produkcijas, kas minēta (
39. f)punktā;(
40. h)tur savākti lietoti izstrādājumi, kas der tikai izejmateriālu iegūšanai, tai skaitā lietotas riepas, kuras der tikai atjaunošanai vai kā atkritumi;(
41. i)atkritumi un lūžņi, kas radušies ražošanas procesā, kas tur veikts;(
42. j)produkcija, kas iegūta no jūras dzīlēm vai dzīlēm ārpus to teritoriālajiem ūdeņiem, ar noteikumu, ka tām vienīgajām ir tiesības izstrādāt šo jūras dibenu un dzīles zem tā;(
43. k)preces, kas ražotas no produkcijas, kas minēta punktos no (
44. a)līdz (j).2. Jēdzieni "to kuģi" un "to pārstrādes kuģi" 1.(
45. f)un (
46. g)punktos tiek attiecināti tikai uz kuģiem un pārstrādes kuģiem:(
47. a)kuri ir reģistrēti vai uzskaitīti kādas Līgumslēdzējas Puses valstī;(
48. b)kuri kuģo zem šīs Līgumslēdzējas Puses karoga;(
49. c)kuri vismaz 50% apmērā pieder tās Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, vai uzņēmumam, kura galvenā mītne ir vienā no Līgumslēdzēju Pušu valstīm, vai kura vadītājs/a vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padome un šādu padomju locekļu vairākums ir tās Līgumslēdzējas Puses valsts pilsoņi, un kurā, turklāt, līgumsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā, vismaz puse kapitāla pieder šai valstij, tās valdības iestādēm vai pilsoņiem;(
50. d)kuru kapteinis un virsnieki ir attiecīgās Līgumslēdzējas Puses valsts pilsoņi;(
51. e)uz kuriem vismaz 75% apkalpes ir attiecīgās Līgumslēdzējas Puses valsts pilsoņi.6.pantsPietiekami apstrādāta vai pārstrādāta produkcija1. 2. panta nolūkos, produkcija, kas nav pilnībā iegūta, tiek uzskatīta par tur pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu, ja tā atbilst II Pielikuma nosacījumiem.Augšminētie nosacījumi nosaka, ka uz visu Līgumā iekļauto produkciju, apstrāde vai pārstrāde, kas veicama ar neizcelsmes materiāliem, kuri tiek izmantoti produkcijas ražošanā un ka tas tiek attiecināts tikai uz šādiem materiāliem. Tādēļ, ja produkcija, kas ieguvusi izcelsmes statusu izpildot visus šai produkcijai piemērojamos nosacījumus, tiek izmantota citas produkcijas ražošanā, uz produkciju, kurā ietverta iepriekšminētā produkcija, šie nosacījumi neattiecas un netiek ņemti vērā tie neizcelsmes materiāli, kas var tikt lietoti tās ražošanā.2. Neraugoties uz 1.daļas nosacījumiem, neizcelsmes materiāli, kas, saskaņā ar šai produkcijai piemērojamo nosacījumu sarakstu nedrīkst tikt lietoti produkcijas ražošanā, tomēr var tikt izmantoti, ar noteikumu, ka:(
52. a)to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no produkcijas ex-works cenas;(
53. b)ja sarakstā dotās neizcelsmes materiālu maksimālās procentuālās vērtības netiek pārsniegtas, piemērojot šīs daļas nosacījumus.Šis punkts neattiecas uz produktiem, kas minēti Harmonizētās Sistēmas 50. līdz 63.grupās.3. 1. un 2.daļa tiek piemērota saskaņā ar 7.panta nosacījumiem.7.pantsNepietiekama apstrāde vai pārstrāde1. Neietekmējot 2.daļu, sekojošās operācijas tiks uzskatītas par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai noteiktu izcelsmes preču statusu, neņemot vērā to, vai tiek izpildītas 6.panta prasības:(
54. a)operācijas, kas nodrošina preču saglabāšanu labā stāvoklī, transportēšanas un uzglabāšanas laikā;(
55. b)iepakojuma izjaukšana un salikšana;(
56. c)mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu noņemšana;(
57. d)tekstilpreču gludināšana vai presēšana;(
58. e)vienkāršas krāsošanas un pulēšanas operācijas;(
59. f)graudu un rīsu lobīšana, daļēja vai kopēja balināšana, pulēšana un glazēšana;(
60. g)cukura krāsošanas vai cukura graudu veidošanas operācijas;(
61. h)augļu, riekstu un dārzeņu lobīšana, kauliņu izņemšana un mizošana;(
62. i)beršana, vienkārša malšana vai vienkārša sagriešana;(
63. j)sijāšana, kārtošana, klasificēšana, šķirošana, salikšana (ieskaitot preču komplektēšanu);(
64. k)vienkārša iepildīšana pudelēs, metāla kārbās, kolbās, ielikšana maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana kartēm vai kartonam un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības;(
65. l)preču zīmju, etiķešu, logo un citu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz precēm vai to iepakojumiem;(
66. m)vienkārša, atšķirīgu vai neatšķirīgu veidu, produktu sajaukšana;(
67. n)preču daļu vienkārša salikšana gatavas preces izgatavošanai vai preču izjaukšana pa daļām;(
68. o)divu vai vairāku no (
69. a)līdz (
70. n)punktos minēto operāciju apvienojums;(
71. p)dzīvnieku kaušana.2. Visas operācijas, kas tika veiktas ar konkrēto preci Līgumslēdzējās Pusēs, tiek uzskatītas par kopumu, nosakot vai šīs preces veiktā apstrāde vai pārstrāde ir jāuzskata par nepietiekamu 1.daļas izpratnē.8.pantsKvalifikācijas vienība1. Par kvalifikācijas vienību šī Protokola noteikumu lietošanas aspektā, tiek uzskatīta attiecīgā produkcija, kura tiek atzīta par pamata vienību, nosakot klasifikāciju ar Harmonizētās Sistēmas nomenklatūras palīdzību.Tādējādi:(
72. a)kad produkcija, kas sastāv no izstrādājumu grupas vai komplekta, tiek klasificēta Harmonizētā Sistēmā kā viena grupa, tad viss kopums veido vienu kvalifikācijas vienību;(
73. b)kad sūtījums sastāv no vairākiem identiskiem produktiem, kurus klasificē vienā un tajā pašā Harmonizētās Sistēmas grupā, katrs šāds produkts ir jāuztver atsevišķi, lietojot šī Protokola nosacījumus.2. Tur, kur saskaņā ar Harmonizētās Sistēmas 5. vispārīgo noteikumu, iepakojums klasifikācijas nolūkos tiek iekļauts produkcijā, tam jābūt tāpat iekļautam arī izcelsmes noteikšanas nolūkos.9.pantsPiederumi, rezerves daļas un instrumentiPiederumi, rezerves daļas un instrumenti, kurus nosūta ar iekārtu, mašīnu, aparātu vai transporta līdzekli, un kuri ir to parastās komplektācijas daļa un ir iekļauti to cenā, vai kuri netiek pieprasīti apmaksai ar atsevišķu rēķinu, šajā gadījumā tiek uzskatīti par vienu veselumu ar atbilstošo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transporta līdzekli.10.pantsKomplektiKomplekti, pēc Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgā noteikuma definīcijas, tiek uzskatīti par izcelsmes komplektiem, ja katra tos veidojošā sastāvdaļa ir izcelsmes produkcija. Tomēr, ja komplekts sastāv no izcelsmes un neizcelsmes produkcijas, tas kopumā tiek atzīts par izcelsmes produkciju, nodrošinot, ka neizcelsmes produkcijas vērtība nepārsniedz 15 procentus no komplekta ex-works cenas.11.pantsNeitrālie elementiLai noteiktu, vai produkcijai ir izcelsme, nav nepieciešams noteikt sekojošo elementu izcelsmi, kas var būt izmantoti šīs produkcijas ražošanā:(
74. a)enerģija un degviela;(
75. b)aprīkojums un iekārtas;(
76. c)mašīnas un instrumenti;(
77. d)preces, kas neietilpst un nav paredzētas iekļaušanai produkcijas galīgajā komplektā.III nodaļaTERITORIĀLĀS PRASĪBAS12.pantsTeritoriālais princips1. II Nodaļā minētos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes statusa iegūšanu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās ir jāpilda nepārtraukti, izņemot gadījumus, kas atrunāti 3. un 4.pantā, kā arī šī panta 3.daļā.2. Izņemot 3. un 4.pantā minētos gadījumus, ja izcelsmes preces, kas ir eksportētas no vienas Līgumslēdzējas Puses uz otru, tiek atsūtītas atpakaļ, tās uzskata par neizcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nevar pierādīt, ka:(
78. a)atpakaļ atsūtītās preces ir tās pašas preces, kuras tika eksportētas; un(
79. b)tās nav apstrādātas ne ar kādām operācijām, izņemot tām, kas nepieciešamas to saglabāšanai labā stāvoklī tajā valstī vai eksporta laikā.3. Apstrāde vai pārstrāde, kas veikta ārpus Līgumslēdzējām Pusēm ar materiāliem, kas eksportēti no Pušu valstīm un pēcāk atkārtoti importēti šajās valstīs, neietekmē izcelsmes statusa ieguvi saskaņā ar II Nodaļā minētiem nosacījumiem, ar nosacījumu, ka:(
80. a)minētie materiāli ir pilnībā iegūti Līgumslēdzējās Pusēs vai ir izgājuši apstrādi vai pārstrādi, kas ir plašāka par 7.pantā minētajām operācijām pirms to eksporta; un(
81. b)ir iespējams pārliecinoši nodemonstrēt muitas iestādēm, ka (
82. i)reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus; un (
83. ii)kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Līgumslēdzējām Pusēm, piemērojot šī panta nosacījumus, nepārsniedz 10% no gala produkta ex-works cenas, kuram tiek pieprasīts izcelsmes statuss.4. 3.daļas nolūkos, II nodaļas noteikumi izcelsmes statusa iegūšanai netiek attiecināti uz apstrādi vai pārstrādi, kas notiek ārpus Līgumslēdzējām Pusēm. Tomēr, tur, kur tiek attiecināts II Pielikuma sarakstā minētais noteikums par maksimālās vērtības noteikšanu visiem izmantotajiem neizcelsmes materiāliem, lai identificētu izcelsmes statusu beigu produktam, kopējā neizcelsmes materiālu vērtība, kas izmatoti attiecīgās Puses teritorijā, ņemta kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus Līgumslēdzējām Pusēm, saskaņā ar šī panta nosacījumiem, nepārsniedz tur minētos procentus.5. 3.un 4.daļas lietošanas nolūkā, ar "kopējo pievienoto vērtību" saprot visas izmaksas, kas rodas ārpus Līgumslēdzēju Pušu valstīm, ieskaitot tur iestrādāto materiālu vērtību.6. 3. un 4.daļas noteikumi netiek attiecināti uz produkciju, kas neapmierina II Pielikuma sarakstā minētos nosacījumus vai arī, kuru var uzskatīt par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu tikai, ja tiek piemērotas 6.