Cilvēka un vides mijiedarbība:5.1. drošība;5.2. vide;5.3. veselība;5.4. dabaszinātņu un tehnoloģiju nozīme.III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi6. Pētniecības darba pamati. Izglītojamais:6.1. iegūst informāciju par dabaszinību jautājumiem lasot, jautājot, klausoties, skatoties;6.2. izmanto vienkāršus uzziņu literatūras avotus (grāmatas, bērnu enciklopēdijas, Sarkano grāmatu, kalendāru) un specifiskus informācijas avotus (modeļus, Latvijas karti, globusu);6.3. atrod būtiskāko informāciju lasītajā un dzirdētajā atbilstoši mērķim;6.4. ar skolotāja palīdzību vai patstāvīgi saskata vienkāršas problēmas;6.5. formulē vienkāršus ar pētījumu saistītus jautājumus (Kāpēc? Kā būtu, ja ...?) un apsver, kā varētu iegūt atbildes;6.6. ar skolotāja palīdzību plāno vienkārša eksperimenta norisi nepieciešamo datu ieguvei;6.7. novēro objektus un parādības, apraksta novēroto (piemēram, vielu un materiālu īpašības, dabas ainavas, augus dažādos gadalaikos, skaņu izplatīšanos un atstarošanos);6.8. veic vienkāršus mērījumus (temperatūras, tilpuma, garuma un laika mērījumus) un pieraksta mērījumu rezultātus, lietojot atbilstošas mērvienības (°C, ml, l, cm, m, min, h);6.9. prot darboties ar vienkāršām ierīcēm (piemēram, lupu, termometru, mērtraukiem, pulksteņiem, kompasu);6.10. veic eksperimentus ar vielām (dabā sastopamās vielas, pārtikā izmantojamās vielas), materiāliem (māls, smiltis, koks, plastmasa, vilna, stikls, metāli vai to sakausējumi), strādājot individuāli vai grupā;6.11. ievēro darba drošības noteikumus atbilstoši skolotāja norādījumiem;6.12. mērījumus un eksperimentus veic rūpīgi, atbilstoši darba aprakstam vai eksperimenta plānam;6.13. dabas sistēmu un procesu izzināšanai izmanto vienkāršus modeļus;6.14. apkopo, sakārto un pārveido iegūtos datus zīmējumos, tabulās un diagrammās;6.15. apraksta iegūtos rezultātus, izmantojot dabaszinību terminus;6.16. salīdzina iegūto datu atbilstību prognozētajam rezultātam un citu skolēnu iegūtajiem datiem;6.17. izdara vienkāršus secinājumus;6.18. iepazīstina citus ar iegūtajiem rezultātiem, lietojot vienkāršus dabaszinību terminus;6.19. atbild uz skolotāja vai citu skolēnu jautājumiem, lietojot vienkāršus dabaszinību terminus;6.20. novērtē savu un citu skolēnu ieguldījumu, meklējot atbildi uz pētniecības darba jautājumu.7.
\nDabas sistēmas un procesi. Izglītojamais:7.1. zina jēdzienu \"dzīvas būtnes\";7.2. zina galvenās dzīvības pazīmes (elpošana, barošanās, augšana, jutība, kustēšanās, vairošanās, izvadīšana);7.3. salīdzina augus un dzīvniekus pēc to dzīvības pazīmēm;7.4. attēlos un izpētes objektos parāda augu daļas (sakne, stumbrs, lapa, zieds un auglis);7.5. pazīst un nosauc Latvijā biežāk sastopamos augus un sēnes;7.6. atšķir Latvijā biežāk sastopamās ēdamās sēnes un indīgās sēnes. Atšķir Latvijā biežāk sastopamos savvaļas augus un kultūraugus;7.7. izprot gaisa un ūdens nozīmi augu attīstībā;7.8. veic eksperimentus par sēklu elpošanu, augu augšanu no sēklām un augu daļām;7.9. pazīst Latvijā biežāk sastopamos dzīvniekus;7.10. zina dzīvnieku ķermeņa daļas;7.11. parāda dzīvnieku ķermeņa daļas attēlos un izpētes objektos;7.12. atšķir savvaļas dzīvniekus no mājdzīvniekiem;7.13. izprot gaisa un ūdens nozīmi dzīvnieku dzīvē;7.14. zina un pazīst cilvēka ķermeņa daļas;7.15. izprot maņu orgānu nozīmi apkārtējās pasaules uztveršanā;7.16. mēra cilvēka ķermeņa temperatūru un lieto atbilstošas mērvienības (°C);7.17. pazīst vienkāršas ekosistēmas;7.18. saskata sezonālas izmaiņas tuvākajās ekosistēmās;7.19. zina jēdzienus: Zeme, Saule, Mēness, zvaigznes;7.20. lieto jēdzienus: laikapstākļi, nokrišņi, vējš, sauszeme, okeāns, jūra, upe, ezers, līcis, kāpas, līdzenums, paugurs, horizonts, debespuses, diena, nakts, diennakts, mēnesis, gads;7.21. pastāsta par Zemes vietu Saules sistēmā, izmantojot modeļus;7.22. pastāsta par Zemes kustību ap Sauli un diennakts miju;7.23. izprot Saules nozīmi dabā, pamatojoties uz saviem novērojumiem par dabas parādībām;7.24. izprot gadalaiku maiņu Latvijā;7.25. nosaka debespuses pēc apkārtējiem objektiem un izmantojot kompasu;7.26. nosaka pareizu laiku, izmantojot dažādus pulksteņus (arī Saules pulksteni), un lieto mērvienības (s, min, h);7.27. izprot Zemes virsas dalījumu – sauszeme un ūdens (kontinenti, okeāni);7.28. raksturo Latvijas atrašanās vietu, izmantojot karti;7.29. pazīst tuvākajā apkārtnē esošos iežus (smiltis, māls, dolomīts);7.30. raksturo Zemes virsas formas tuvākajā apkārtnē (līdzenums, paugurs, upes ieleja, kāpas);7.31. pastāsta par tuvāko upi, ezeru, strautu, izmantojot savus novērojumus;7.32. zina klimata joslas uz Zemes;7.33. zina nokrišņu veidus – sniegs, lietus, krusa – un salīdzina tos;7.34. novērtē gaisa temperatūras maiņas dažādos gadalaikos un diennaktī;7.35. mēra gaisa temperatūru un lieto atbilstošas mērvienības (°C);7.36. nosaka vēja virzienu;7.37. skaidro pārmaiņas dabā dažādos gadalaikos, pamatojoties uz saviem novērojumiem;7.38. pastāsta par tuvākās apkārtnes dabas ainavām un nosauc tajās esošos dabas objektus, izmantojot savus novērojumus;7.39. zina jēdzienus: viela, ķermenis, materiāls, maisījums, vielas īpašība, vielas pārvērtība;7.40. zina, kur dabā sastopams ūdens;7.41. zina galvenos derīgos izrakteņus Latvijā (smiltis, grants, māls, dolomīts);7.42. salīdzina ķermeņus vai priekšmetus pēc to formas un lieluma;7.43. mēra priekšmetu garumu un pieraksta to, lietojot atbilstošas mērvienības (cm, m);7.44. zina, ka vielai ir masa un tilpums;7.45. mēra vielu un ķermeņu tilpumu, izmantojot mērtraukus, un lieto tilpuma mērvienības (l, ml);7.46. salīdzina vielas un ķermeņus pēc masas (vieglāks, smagāks), ja to masa (g, kg) ir zināma;7.47. zina galvenās vielu īpašības – agregātstāvoklis, krāsa, smarža un garša – un apraksta vielas pēc to īpašībām, pamatojoties uz saviem novērojumiem;7.48. grupē vielas pēc to agregātstāvokļa (ciets, šķidrs, gāzveida);7.49. salīdzina ikdienā biežāk izmantojamos materiālus (stikls, papīrs, plastmasa, metālu sakausējumi, māls) pēc to īpašībām (izturība, cietība, lokanība, plastiskums, trauslums, siltuma vadīšana), pamatojoties uz saviem novērojumiem;7.50. atšķir vielu fizikālās pārvērtības (kušana, vārīšanās, iztvaikošana, kondensēšanās, sasalšana);7.51. saskata dabā un ikdienas dzīvē ūdens agregātstāvokļu maiņu un veic eksperimentus par ūdens agregātstāvokļu maiņu;7.52. salīdzina dažādu ikdienā izmantojamu vielu fizikālās pārvērtības;7.53. zina degšanas pazīmes un veidus, kā izraisīt degšanu;7.54. zina, kā jārīkojas, lai pārtrauktu degšanu, ja deg dažādi materiāli;7.55. raksturo Latvijas dabas resursu izmantošanu, kā arī ūdens un gaisa nozīmi cilvēku ikdienas dzīvē;7.56. izprot degšanas procesu izmantošanas nepieciešamību un apzinās to nepareizas izmantošanas bīstamību;7.57. ņemot vērā sniegto informāciju par vielu un materiālu raksturīgākajām īpašībām, spriež par to lietošanu;7.58. zina, ka gaiss ir maisījums, un nosauc gaisa galvenās sastāvdaļas (skābeklis, slāpeklis, ogļskābā gāze);7.59. raksturo gaisa īpašības, izmantojot savus novērojumus;7.60. zina ikdienā izmantojamus šķīdumus;7.61. izprot dzeramā ūdens tīrības nepieciešamību;7.62. zina jēdzienus: gaisma, siltums, kustība, elektrība, magnēts, skaņa;7.63. zina par gaismas rašanos, kā arī pazīst dažādus gaismas avotus un spēj paskaidrot, ka tumsa ir gaismas trūkums;7.64. zina par skaņas rašanos, kā arī par skaņas un skaņas avotu daudzveidību;7.65. novēro skaņas izplatīšanos un atstarošanos.
\nZina par skaņas izplatīšanos gaisā, par skaņas atstarošanos (atbalss) un skaņas uztveršanu ar ausi;7.66. zina Latvijā biežāk izmantojamā kurināmā veidus (malka, kūdra, naftas produkti, gāze);7.67. zina enerģijas avotus (uzturs, kurināmais, baterijas). Ir taupīga attieksme pret enerģijas patēriņu;7.68. zina par augstas temperatūras šķidrumu (piemēram, verdošs ūdens, eļļa) un ķermeņu (piemēram, gludeklis) bīstamību;7.69. novērojot ķermeņu kustību, prot paskaidrot kustības ātruma un virziena maiņu;7.70. saprot, ka tikai spēka iedarbībā ķermeņa kustība paātrinās, palēninās vai maina virzienu;7.71. zina par ikdienas ierīcēm, kas darbojas ar elektrību;7.72. saslēdz vienkāršas elektriskās ķēdes (ar baterijām, spuldzēm, vadiem);7.73. zina, kā ierīces izslēgt un kā ieslēgt; zina, kā ķēdē lieto slēdžus;7.74. izmantojot bateriju un kvēlspuldzi, atšķir elektrības vadītājus un izolatorus;7.75. zina par elektrības bīstamību;7.76. zina par pastāvīgo magnētu pievilkšanos un atgrūšanos un veic vienkāršus eksperimentus ar magnētiem.8.
\nCilvēka un vides mijiedarbība. Izglītojamais:8.1. prot rīkoties ar sildierīcēm, elektriskām ierīcēm, karstiem priekšmetiem un šķidrumiem, vielām un materiāliem, ievērojot drošības noteikumus;8.2. zina un ievēro drošības noteikumus, uzturoties dabā (piemēram, uz ūdens, uz ledus, mežā, purvā, saulē);8.3. prot izsaukt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā;8.4. zina galvenos sadzīves atkritumu veidus un piedalās sadzīves atkritumu savākšanā un šķirošanā;8.5. zina galvenos gaisa un ūdens piesārņojuma avotus;8.6. cenšas taupīgi izmantot ūdeni un citus dabas resursus;8.7. sāk apzināties cilvēka saimnieciskās darbības izraisītās pārmaiņas dabā;8.8. prot priecāties par dabas skaistumu;8.9. zina, kā rūpēties par dzīvajām būtnēm;8.10. ievēro uzvedības normas dabā (piemēram, mežā, parkā, pļavā);8.11. ir vēlme darboties; piedalās tuvākās apkārtnes sakopšanā;8.12. ievēro personīgo higiēnu;8.13. atbilstoši savai pieredzei apzinās veselības saudzēšanas nepieciešamību un veselīga dzīvesveida ievērošanas nozīmi;8.14. zina par ievērojamākajiem dabaszinātņu atklājumiem un izgudrojumiem vides aizsardzības jomā;8.15. zina par dabaszinātņu sasniegumu nozīmi cilvēku dzīvē;8.16. apzinās, ka dabaszinībās iegūtās zināšanas un prasmes ir izmantojamas ikdienas dzīvē.9.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 6.12., 6.20., 7.68., 8.8., 8.10., 8.11., 8.13. un 8.16.apakšpunktā minētās prasības.IV. Pamatprasības mācību priekšmetu apguvei, beidzot 6.klasi10. Pētniecības darba pamati. Izglītojamais:10.1. iegūst informāciju dabaszinību jomā, atbilstoši situācijai izmantojot dažādus paņēmienus. Atbilstoši veicamajam uzdevumam izvēlas un sameklē informācijas avotus;10.2. izmanto dažādus informācijas avotus (piemēram, grāmatas, žurnālus, Sarkano grāmatu), specifiskus informācijas avotus (modeļus, kartes, globusu), plašsaziņas līdzekļus un informācijas tehnoloģijas;10.3. novērtē informācijas derīgumu un ticamību;10.4. ar skolotāja palīdzību vai patstāvīgi saskata problēmas;10.5. formulē ar pētījumu saistītus jautājumus par konkrētu problēmu, izvirza vienkāršus pieņēmumus un izlemj, kā varētu iegūt atbildes;10.6. plāno vienkārša eksperimenta norisi nepieciešamo datu ieguvei;10.7. veic sistemātiskus novērojumus un apraksta novēroto, pareizi lietojot atbilstošus dabaszinību terminus;10.8. veic fizikālo lielumu (piemēram, masa, ātrums, spēks) mērījumus, nosaka attālumus kartē vai plānā, izmantojot mērogu.
\nPieraksta mērījumu rezultātus, izmantojot atbilstošus fizikālo lielumu apzīmējumus un mērvienības;10.9. prot darboties ar ierīcēm (piemēram, svari, barometrs, filtrēšanas iekārta), vielām, materiāliem, strādājot individuāli vai grupā;10.10. veic eksperimentus ar vielām un materiāliem, lai pētītu to īpašības vai pārvērtības (piemēram, pierāda izelpoto ogļskābo gāzi, skābekli gaisa sastāvā);10.11. ievēro darba drošības noteikumus atbilstoši instrukcijai;10.12. mērījumus un eksperimentus veic precīzi, akurāti un atbilstoši darba aprakstam vai eksperimenta plānam;10.13. dabas sistēmu un procesu izzināšanai izmanto vai izgatavo vienkāršus modeļus;10.14. apkopo, sakārto un pārveido iegūtos datus zīmējumos, tabulās, grafikos, diagrammās un kartēs;10.15. apraksta iegūtos rezultātus, izmantojot dabaszinību terminus un apzīmējumus;10.16. salīdzina iegūto datu atbilstību izvirzītajiem pieņēmumiem, citu skolēnu iegūtajiem datiem;10.17. izskaidro iegūtos datus;10.18. pamato nesakritības ar izvirzītajiem pieņēmumiem un spēj, ja nepieciešams, atgriezties pie kāda no iepriekšējiem pētniecības darba posmiem un veikt to atkārtoti;10.19. izdara secinājumus;10.20. iepazīstina citus ar iegūtajiem rezultātiem, izskaidrojot un pamatojot tos, lietojot dabaszinību terminus;10.21. atbild uz jautājumiem, pamato un aizstāv savu viedokli, lietojot dabaszinību terminus;10.22. novērtē paveiktā darba nozīmi, lai atbildētu uz pētniecības darba jautājumu, izprotot eksperimenta lomu izvirzītā pieņēmuma apstiprinājumam vai neatbilstībai.11.
\nDabas sistēmas un procesi. Izglītojamais:11.1. zina jēdzienus: šūna, audi, augu orgāni, orgānu sistēmas, vairošanās, higiēna, ekosistēmas, mikroorganismi;11.2. zina dzīvības uzturēšanas nosacījumus;11.3. izprot galvenās dzīvības pazīmes un eksperimentāli pamato augu elpošanu un ūdens regulāciju augos;11.4. eksperimentāli pamato augu sakņu darbību;11.5. zina augu un sēņu uzbūvi, vairošanos un augšanu;11.6. attēlos un dabā parāda augu orgānus, eksperimentāli pamato to nozīmi;11.7. pazīst tuvākajā apkārtnē raksturīgākos aizsargājamos augus attēlos vai dabā;11.8. nosaka augus, izmantojot augu noteicējus;11.9. grupē augus pēc to dzīvības formām;11.10. izprot augu pielāgotību dažādiem augšanas apstākļiem, eksperimentāli pamatojot augu orgānu darbību;11.11. salīdzina dažādu augu orgānus un dzīvības formas, pamatojoties uz novērojumiem;11.12. eksperimentāli nosaka organiskās vielas augu daļās;11.13. eksperimentāli novērtē ūdens un gaisa kvalitāti, izmantojot bioindikatorus;11.14. novērtē augu nozīmi dabā un cilvēku dzīvē;11.15. zina dzīvnieku orgānu sistēmas un dzīvnieku attīstības posmus;11.16. parāda dzīvnieku orgānu sistēmas attēlos;11.17. pazīst tuvākajai apkārtnei raksturīgākos dzīvniekus attēlos vai dabā;11.18. grupē dzīvniekus atbilstoši to dzīves videi;11.19. saskata līdzīgo un atšķirīgo dzīvnieku uzvedībā (dabā, mājās, zooloģiskajā dārzā);11.20. izprot dzīvnieku pielāgotību noteiktai dzīves videi dažādu grupu dzīvniekiem;11.21. zina cilvēka orgānu sistēmas un cilvēka attīstības posmus.
\nParāda cilvēka orgānu sistēmas attēlos;11.22. izprot gaisa, ūdens un uztura nozīmi cilvēka attīstībā;11.23. novērtē maņu orgānu lomu pasaules izzināšanā, pamatojoties uz eksperimentālo pieredzi;11.24. pēta mikroorganismu darbību;11.25. izprot mikroorganismu nozīmi un ietekmi uz citām dzīvām būtnēm;11.26. izskaidro elementāru ekosistēmu shēmu, norādot augu, dzīvnieku un mikroorganismu vietu tajā;11.27. novērtē pārmaiņas ekosistēmās, pamatojoties uz saviem novērojumiem;11.28. zina jēdzienus: Saules sistēma, Galaktika;11.29. lieto jēdzienus: horizonts, saulgrieži, gads (garais, īsais), laika joslas laiks, Zemes gaisa apvalks (atmosfēra), mākoņi, klimats, atmosfēras spiediens, kontinenti, pasaules daļas, salas, pussalas, kalni, ieži, augsne;11.30. salīdzina Zemes vietu Saules sistēmā ar pārējo planētu izvietojumu;11.31. zina atsevišķus zvaigznājus un saskata tos zvaigžņotās debesīs vai modeļos;11.32. pastāsta par dienas un nakts miju un to garumu un novēro Saules augstumu virs horizonta dažādos diennakts un gada laikos;11.33. izprot gadalaiku maiņu ziemeļu un dienvidu puslodē;11.34. izprot Zemes attēlojumu uz globusa un kartē;11.35. pastāsta par Mēness fāžu veidošanos;11.36. zina zemeslodes uzbūves daļas;11.37. raksturo Latvijas reljefu, izmantojot karti;11.38. atšķir un salīdzina dažādus iežus (ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, smilšakmens, krīts) pēc atsevišķām pazīmēm (krāsa, cietība, plastiskums);11.39. izprot augsnes veidošanās īpatnības;11.40. parāda kartē Zemes augstākos kalnu masīvus;11.41. pastāsta par vulkānu un zemestrīču izplatību pasaulē;11.42. izprot ūdens riņķojuma nozīmi dabā;11.43. salīdzina un analizē Pasaules okeāna un tā daļu lielumu;11.44. pastāsta, kā veidojas avoti un upes ielejas;11.45. salīdzina kalnu upes un līdzenumu upes daļas;11.46. izskaidro ūdenskritumu un krāču veidošanos upēs;11.47. zina, kas ir atmosfēra;11.48. izprot atsevišķu nokrišņu veidu veidošanās likumsakarības.
\nPazīst gubu, gubu lietus, slāņu un spalvu mākoņus;11.49. saskata sakarības starp atmosfēras spiediena pārmaiņām un laikapstākļu maiņu;11.50. zina, kā mēra vēja stiprumu;11.51. prognozē laikapstākļus, izmantojot barometra rādījumus un novērojumus dabā;11.52. analizē laikapstākļu komponentus izvēlētā laikposmā (dienā, mēnesī);11.53. raksturo klimata veidošanās faktorus Latvijā;11.54. novērtē Zemes gaisa apvalka (atmosfēras) nozīmi;11.55. zina Zemes dabas ainavu ģeogrāfisko izvietojumu;11.56. raksturo dabas ainavas Latvijas teritorijā un to raksturīgākos dabas objektus, izmantojot savus novērojumus;11.57. zina jēdzienus: šķīdums, tilpums, masa, blīvums, fizikāla pārvērtība, ķīmiska pārvērtība;11.58. zina, ka ūdens dabā sastopams saldūdens un sāļūdens veidā;11.59. var nosaukt galvenos derīgos izrakteņus pasaulē (nafta, dabasgāze, akmeņogles, dzelzsrūda);11.60. var nosaukt dabā sastopamās organiskās vielas (tauki, ciete, glikoze, celuloze);11.61. nosaka ķermeņu un vielu masu, izmantojot vienkāršus svarus, un pieraksta to, lietojot masas mērvienības (kg, g);11.62. salīdzina vielas pēc blīvuma, kušanas un viršanas temperatūras, izmantojot literatūras datus un eksperimentu rezultātus;11.63. pēc brīdinājuma zīmēm grupē indīgas vielas, kodīgas vielas, smacējošas vielas, degošas vielas;11.64. salīdzina dažādus materiālus (piemēram, gumija, kaučuks, polietilēns, alumīnijs, tērauds, varš) pēc to īpašībām, pamatojoties uz saviem novērojumiem un informācijas avotu datiem;11.65. grupē materiālus (dabas materiāli un rūpnieciski ražoti materiāli);11.66. raksturo vielu un materiālu īpašību maiņu temperatūras ietekmē, izmantojot savus novērojumus;11.67. pamatojoties uz saviem novērojumiem, apraksta, kādas pārvērtības notiek ar organiskām vielām (cukuru, cieti, celulozi), tās karsējot;11.68. salīdzina dažādu vielu un materiālu pārvērtības ūdens un gaisa ietekmē (pūšana, trūdēšana, rūgšana, rūsēšana), izmantojot novērojumus apkārtējā vidē un pētījumu rezultātus;11.69. zina, kā jārīkojas, lai pārtrauktu degšanu, ja nedrīkst izmantot ūdeni;11.70. izprot atšķirību starp vielu fizikālajām un ķīmiskajām pārvērtībām;11.71. zina dažādu dabas resursu (piemēram, koksnes, naftas) galvenos pārstrādes produktus (piemēram, papīrs, benzīns) un to izmantošanu;11.72. novērtē materiālu (piemēram, stikls, koks, tērauds, alumīnijs, papīrs, polietilēns, gumija, vilna) izmantošanas iespējas;11.73. raksturo gaisa sastāvu, izmantojot Zemes atmosfēras gaisa sastāva diagrammas;11.74. zina maisījumu veidus un maisījumu atdalīšanas paņēmienus;11.75. salīdzina tīras vielas un maisījumus;11.76. grupē vielas (tīras vielas un maisījumi, viendabīgi un neviendabīgi maisījumi);11.77. izdala tīras vielas no maisījumiem nostādinot, filtrējot un sijājot;11.78. zina šķīdumu sastāvdaļas;11.79. eksperimentāli un pēc šķīdības līknēm salīdzina vielu šķīdību ūdenī;11.80. pagatavo šķīdumus ar noteiktu izšķīdinātās vielas masas daļu;11.81. aprēķina izšķīdinātās vielas masas daļu šķīdumā;11.82. zina jēdzienus: spēks, ātrums, ceļš, laiks, gravitācija, berze, enerģija;11.83. zina par gaismas izplatīšanos no dažādiem avotiem.
\nNovēro gaismas izplatīšanos un ēnas rašanos. Izprot attēla veidošanos spoguļos. Zina par gaismas uztveršanu ar acīm;11.84. zina, ka skaņu rada svārstības (piemēram, mūzikas instrumentu stīgas);11.85. veic eksperimentus ar skaņu, mainot tās augstumu un stiprumu;11.86. zina, ka, lai skaņa izplatītos, ir nepieciešama vide;11.87. salīdzina kurināmā veidus pēc agregātstāvokļa un to sadegšanas produktu ietekmes uz vidi;11.88. atšķir atjaunojamus un neatjaunojamus enerģijas avotus;11.89. zina par augstas temperatūras šķidrumu un ķermeņu bīstamību;11.90. zina par spēka veidiem – magnētiskais, gravitācijas, berzes spēks. Zina par gravitācijas spēka darbību. Zina par berzes un gaisa pretestības darbību.
\nZina par darbības un pretdarbības spēkiem;11.91. mēra spēku un nosaka tā darbības virzienu;11.92. aprēķina un eksperimentāli nosaka ātrumu, ja zināms ceļš un laiks;11.93. zina, ka, mainot elektriskajā ķēdē ierīču kombinācijas (lampas, baterijas, slēdžus), virknes slēgumā mainās spuldžu kvēle;11.94. izmantojot simbolus, uzzīmē elektrisko ķēdi un otrādi – saslēdz elektrisko ķēdi pēc shēmas;11.95. zina, kā jārīkojas, ja, piemēram, sabojājusies elektroierīce, bojāta vadu izolācija, pārrauti vadi;11.96. zina par starojuma (rentgenstarojuma, ultravioletā un radioaktīvā starojuma) ietekmi uz cilvēku.12. Cilvēka un vides mijiedarbība. Izglītojamais:12.1. prot rīkoties ar sildierīcēm, elektriskām ierīcēm, karstiem priekšmetiem un šķidrumiem, vielām un materiāliem, ievērojot drošības noteikumus;12.2. zina un ievēro drošības noteikumus, uzturoties dabā (uz ūdens, uz ledus, mežā, purvā, saulē).
\nIzprot drošības noteikumu ievērošanas nepieciešamību un apzinās to neievērošanas sekas;12.3. prot izsaukt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā un, ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību (piemēram, ugunsgrēka gadījumā, kodīgai vielai nokļūstot uz ādas);12.4. izprot atkritumu savākšanas un pārstrādes nozīmi, kā arī piedalās atkritumu savākšanā un šķirošanā;12.5. izprot tīra gaisa un tīra ūdens nozīmi;12.6. izprot dabas resursu un enerģijas taupīšanas nepieciešamību un savā praktiskajā darbībā tos taupīgi izmanto;12.7. zina apkārtējās vides piesārņojuma veidus un piesārņojuma izraisītājus;12.8. zina tuvākās apkārtnes aizsargājamos dabas objektus;12.9. labvēlīgi izturas pret apkārtējo vidi un dabas skaistumu;12.10. ir ieguvis pieredzi rūpēties par dzīvām būtnēm; apzinās dzīvo būtņu saudzēšanas nepieciešamību;12.11. ievēro uzvedības normas dabā (piemēram, aizsargājamās teritorijās);12.12. prot pareizi ievākt sēnes un ārstniecības augus;12.13. piedalās pasākumos, kas saistīti ar apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanu, kā arī vietējo vides problēmu risināšanā;12.14. izprot personīgās higiēnas ievērošanas nepieciešamību un ievēro to;12.15. zina iespējamos traumu vai saindēšanās izraisītājus (indīgas vielas, kodīgas vielas, smacējošas vielas, indīgie augi, indīgās sēnes, dzīvnieki, elektrība, troksnis, starojums) un prot izvairīties no riska situācijām;12.16. izprot veselīga dzīvesveida nozīmi un cenšas to ievērot;12.17. saudzīgi izturas pret savu un citu veselību;12.18. zina ievērojamākos dabaszinātņu atklājumus un izgudrojumus un novērtē to nozīmi mūsdienās;12.19. apzinās dabaszinātņu un tehnoloģiju sasniegumu nozīmi cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanā un to nepareizas izmantošanas ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi;12.20. ir ieguvis motivāciju turpmākai dabaszinātņu mācību priekšmetu apguvei, zinot profesijas, kurās nepieciešamas dabaszinībās iegūtās zināšanas;12.21. izmantojot zinātniskus pierādījumus, izsaka pieņēmumus, pamatojumus un secinājumus.13.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 10.12., 10.22., 11.54., 12.2., 12.9., 12.10., 12.11., 12.16., 12.17., 12.19. un 12.20.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 9.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Bioloģija.
\nMācību priekšmeta standarts 7.–9.klasei I. Vispārīgais jautājums1. Īstenojot mācību priekšmeta standartu \"Bioloģija\", ievēro pēctecību un mācību darbu organizē tā, lai nepieļautu obligātā satura dublēšanos ar mācību priekšmeta \"Dabaszinības 1.–6.klasei\" un mācību priekšmetu standartiem \"Ģeogrāfija\", \"Ķīmija\" un \"Fizika\".II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta \"Bioloģija\" mērķis ir pilnveidot skolēnu izpratni par dabas vienotību, sekmēt līdzatbildīgas attieksmes veidošanos vides un veselības saglabāšanā un uzlabošanā, izzinot bioloģiskās sistēmas un likumsakarības dabā.3. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. izzināt bioloģisko sistēmu uzbūves principus, dzīvības procesus un likumsakarības dabā un izskaidrot tās, izmantojot bioloģijas terminoloģiju;3.2. apgūt pētniecības darba pamatus bioloģijā;3.3. apzināties bioloģijas sasniegumu nozīmi, ietekmi uz vidi un dzīvajām būtnēm, gūt pieredzi apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā un veselības veicināšanā.III.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs4. Zināšanas un izpratne par bioloģiskajām sistēmām un procesiem:4.1. organismu uzbūve un pielāgotība dzīves videi;4.2. dzīvības procesi un likumsakarības dabā;4.3. organismu daudzveidība un klasifikācija;4.4. ekosistēmas, to daudzveidība un nozīme;4.5. bioloģijas pamatjēdzieni un termini.5. Pētniecības darba pamati bioloģijā:5.1. darbs ar informācijas avotiem;5.2. pētījuma plānošana;5.3. eksperimentālā darbība datu ieguvei;5.4. izziņas avotos, novērojumos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze;5.5. iepazīstināšana ar iegūtajiem rezultātiem un to apspriešana.6. Bioloģija un ilgtspējīga attīstība:6.1. bioloģijas zinātne un tās nozīmīgākie atklājumi;6.2. bioloģija sadzīvē, medicīnā, lauksaimniecībā;6.3. bioloģiskā daudzveidība un tās saglabāšanas politika;6.4. bioloģijas zināšanu nozīme profesijas izvēlē.IV.
\nPamatprasības mācību priekšmetu apguvei, beidzot 9.klasi7. Zināšanas un izpratne par bioloģiskajām sistēmām un procesiem. Izglītojamais:7.1. zina organismu uzbūves pamatprincipus (šūna, audi, orgāni, orgānu sistēma, organisms);7.2. izprot organismu pielāgotības nozīmi dzīves videi;7.3. spēj izskaidrot orgānu sistēmu (elpošanas, sirds un asinsvadu, gremošanas, balsta un kustību, nervu, maņu orgānu, nieru un urīnizvadsistēmas, endokrīnās un reproduktīvās sistēmas, segaudu) uzbūvi un funkcijas;7.4. zina, kā noteikt cilvēka plaušu dzīvības tilpumu, pulsu un arteriālo spiedienu;7.5. shēmās pazīst dzīvnieku un cilvēka orgānu sistēmas, izprot to nozīmi;7.6. pazīst apkārtnē biežāk sastopamās sēnes, dzīvniekus un augus;7.7. zina un ievēro ārstniecības augu vākšanas noteikumus;7.8. apzinās, kāpēc jāpazīst un jāaizsargā reti sastopamās augu, sēņu un dzīvnieku sugas;7.9. izprot sabalansēta uztura un veselīga dzīvesveida nozīmi cilvēka dzīvē;7.10. zina pozitīvos un negatīvos faktorus, kas ietekmē cilvēka organisma darbību un veselību;7.11. zina dzīvības pazīmes – vielmaiņa, kairināmība, augšana un attīstība, vairošanās;7.12. izmantojot shēmas, prot pamatot vielu aprites un enerģijas plūsmas likumsakarības;7.13. izprot organismu neirālās un humorālās regulācijas nozīmi;7.14. shēmās pazīst un salīdzina augu, dzīvnieku un cilvēka dzīves ciklus;7.15. izprot, kas ir organismu bioloģiskā daudzveidība un kāpēc tā jāsaglabā;7.16. izprot sistemātikas pamatus un prot grupēt un klasificēt organismus pēc noteiktām pazīmēm;7.17. zina un izprot dzīvo būtņu iedalījumu valstīs un to raksturīgās pazīmes;7.18. prot salīdzināt augus un dzīvniekus pēc raksturīgām pazīmēm;7.19. izprot mikroorganismu un sēņu daudzveidību un nozīmi;7.20. zina un pēc to raksturīgajām pazīmēm pazīst Latvijā izplatītākās augu dzimtas – rožu, krustziežu, tauriņziežu, nakteņu, kurvjziežu, čemurziežu, liliju, graudzāļu dzimta;7.21. zina kultūraugu un mājdzīvnieku nozīmi cilvēka dzīvē;7.22. apzinās aizsargājamo teritoriju un dabas aizsardzību reglamentējošo dokumentu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā;7.23. prot raksturot un salīdzināt dažādu organismu nozīmi dabā un cilvēka dzīvē;7.24. zina ekosistēmu struktūru, daudzveidību un nozīmi;7.25. prot shematiski attēlot organismu mijiedarbību un enerģijas plūsmu ekosistēmās;7.26. prot salīdzināt un raksturot Latvijas ekosistēmas;7.27. izskaidro ekosistēmas dabiskās un cilvēka radītās pārmaiņas reģionā, Latvijā, Eiropā, pamatojoties uz zināšanām un novērojumiem;7.28. izprot ekosistēmu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā;7.29. novērtē cilvēka nozīmi biotopu daudzveidības saglabāšanā;7.30. zina un lieto bioloģijas pamatjēdzienus un terminus – šūna, šūnas sastāvdaļas (membrāna, šūnapvalks, citoplazma, kodols, hromosomas, gēni, hloroplasti, hromoplasti, leikoplasti), dzīvnieku un cilvēka audi (epitēlijaudi, muskuļaudi, nervaudi, saistaudi), augu audi (vadaudi, veidotājaudi, pamataudi, balstaudi, segaudi), hormoni, fermenti, hemoglobīns, artērijas, vēnas, kapilāri, eritrocīti, leikocīti, trombocīti, imunitāte, fotosintēze, hlorofils, bioloģija, botānika, zooloģija, fizioloģija, higiēna;7.31. izskaidro fotosintēzes procesu un nozīmi, izmantojot shēmu.8.
\nPētniecības darba pamati bioloģijā. Izglītojamais:8.1. iegūst informāciju uzziņu avotos (grāmatas, rokasgrāmatas, enciklopēdijas, žurnāli, laikraksti, informatīvi bukleti, internets), specifiskos informācijas avotos (Sarkanā grāmata, augu un dzīvnieku noteicēji, reklāmas izdevumi, modeļi, videofilmas, muzeji, botāniskie un zooloģiskie dārzi, zooveikals, dzīvnieku patversme);8.2. izvēlas nepieciešamos informācijas avotus un informācijas iegūšanas paņēmienus atbilstoši veicamajam uzdevumam;8.3. prot salīdzināt dažādos avotos iegūto informāciju un izsaka savu viedokli par to;8.4. apkopo iegūto informāciju;8.5. saglabā iegūto informāciju, izmantojot dažādas metodes, arī mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas;8.6. patstāvīgi veic eksperimentus un novērojumus pēc dotā darba apraksta;8.7. formulē hipotēzes, kuras pārbauda, veicot vienkāršus eksperimentus;8.8. patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem skolēniem plāno eksperimenta norisi;8.9. pazīst ierīces un piederumus, laboratorijas traukus un indikatorus;8.10. izvēlas veicamajam darbam atbilstošus piederumus (piemēram, mikropreparātu pagatavošanai, cilvēka plaušu dzīvības tilpuma noteikšanai);8.11. pareizi rīkojas ar optiskām ierīcēm (lupu, mikroskopu, binokli) un laboratorijas darbu piederumiem, veicot novērojumus;8.12. ar demonstrējumiem un eksperimentiem pierāda organismu elpošanu, augšanu, reflektoro darbību, vielu vadīšanu augos;8.13. individuāli vai grupā veic ieplānoto darbu (piemēram, nosaka augsnes, ūdens skābuma līmeni, izmēra pulsu, nosaka plaušu dzīvības tilpumu, ķermeņa temperatūru, izmēra koka apkārtmēru, pierāda neorganisko un organisko vielu klātbūtni augu daļās, pēta sēklu dīgšanu, bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku kairināmību, beznosacījuma un nosacījuma refleksus);8.14. novēro dzīvās būtnes un dzīvības norises dabā, sezonālās pārmaiņas ekosistēmās, augu kustības un dzīvnieku pārvietošanās veidus;8.15. ciena dzīvību kā vērtību;8.16. izprot drošības noteikumu ievērošanas nozīmi un rīkojas atbilstoši tiem;8.17. reģistrē un uzkrāj novērojumu datus;8.18. apraksta novērojumus, lietojot bioloģijas terminus un jēdzienus;8.19. apkopo, sakārto, pārveido iegūtos datus (piemēram, zīmējumos, shēmās, tabulās, diagrammās, grafikos, aprakstos);8.20. veic datu apstrādei nepieciešamos aprēķinus (piemēram, mikroskopa kopējo palielinājumu, sēklu dīgtspēju, laika vienībā patērētā skābekļa daudzumu);8.21. novērtē iegūto datu atbilstību izvirzītajai hipotēzei, literatūras datiem, citu iegūtajiem datiem;8.22. komentē iegūtos rezultātus un formulē secinājumus;8.23. iepazīstina citus ar iegūtajiem rezultātiem (rakstos, mutvārdos vai izmantojot daudzveidīgu mediju tehnoloģiju), piedalās diskusijās, aizstāv un argumentē savu viedokli, lietojot atbilstošus bioloģijas terminus un jēdzienus;8.24. apzinās pētījumu, novērojumu un eksperimentu nozīmi bioloģijas apguvē;8.25. ievēro labas uzstāšanās/prezentācijas noteikumus un diskusijas kultūru.9.
\nBioloģija un ilgtspējīga attīstība. Izglītojamais:9.1. zina ievērojamākos biologus un zinātniskās pētniecības iestādes Latvijā, kuru darbība saistīta ar bioloģiju;9.2. izprot bioloģijas pētījumu un atklājumu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, cilvēka ikdienas dzīvi, veselību un apkārtējo vidi;9.3. saudzīgi izturas pret dabu un cilvēka radītajām materiālajām vērtībām. Atbilstoši iespējām šķiro atkritumus, lai tos varētu izmantot otrreiz;9.4. izprot starojuma ietekmi uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi, pasargā sevi un citus no kaitīgā starojuma (ultravioletā, radioaktīvā, elektromagnētiskā starojuma, rentgenstarojuma);9.5. pazīst indīgos augus un sēnes; zina, kā rīkoties saindēšanās gadījumos, kur meklēt palīdzību;9.6. apzinās patērētāja tiesības izvēlēties kvalitatīvus produktus;9.7. zina pazīmes, ko novēro pēc saindēšanās ar pārtikas produktiem (piemēram, botulisma gadījumā);9.8. izprot, ka dzīvnieki pārnēsā cilvēka dzīvībai bīstamus parazītus un slimību ierosinātājus; zina, kā aizsargāt sevi no inficēšanās un invadēšanās, kur meklēt palīdzību;9.9. izprot vakcinācijas nepieciešamību (arī saistībā ar ceļojumiem uz citām valstīm), ievēro slimību profilakses principus;9.10. ir informēts par ģenētiski modificēto organismu izmantošanu pārtikas ražošanā un medicīnā, un izglītojamam ir viedoklis šajā jautājumā;9.11. ir informēts par klonēšanu un bioloģisko ētiku, un izglītojamam ir viedoklis šajā jautājumā;9.12. apzinās veselīga dzīvesveida nozīmi, riska faktorus un sekas, rīkojas, lai mazinātu atkarības risku;9.13. izprot kvalitatīva, veselīga un sabalansēta uztura nozīmi veselības saglabāšanā;9.14. izprot dabas resursu daudzveidību, to praktisku izmantošanu un ierobežotību;9.15. izprot vides aizsardzības nepieciešamību un problemātiku Latvijā un pasaulē;9.16. zina, kādas organizācijas Latvijā un pasaulē nodarbojas ar vides aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;9.17. apzinās dabas vērtību, Latvijas dabas un kultūrvides skaistumu un nozīmīgumu, ir motivēts saudzēt un rūpēties par to;9.18. iesaistās bioloģiskās daudzveidības un vides kvalitātes saglabāšanas projektos;9.19. novērtē riska situācijas un atbilstoši rīkojas ārkārtas situācijās;9.20. vērtē sadzīves riska situācijas; ievēro drošības noteikumus un aicina to darīt arī citus;9.21. novērtē gaisa vai ūdens piesārņojumu, izmantojot bioindikatorus;9.22. izprot vielu riņķojumu dabā un cilvēka saimnieciskās darbības dēļ radušos bīstamo vielu iekļaušanos tajā;9.23. izprot bioloģiskā piesārņojuma ietekmi un bīstamību;9.24. izprot piesārņojuma ietekmi uz augiem, dzīvniekiem un cilvēka veselību;9.25. piedaloties mācību ekskursijās (piemēram, uz selekcijas staciju, botānisko dārzu, mikrobioloģijas institūtu, ārstniecības iestādi, zemnieku saimniecību vai fermu) vai tiekoties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, ir ieguvis izpratni par profesijām, kurās nepieciešamas bioloģijas zināšanas;9.26. apzinās bioloģijas zināšanu un prasmju nepieciešamību ikdienas dzīvē, veselības saglabāšanā un izglītības turpināšanā.10.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 7.7., 7.8., 7.9., 7.22., 7.29., 8.3., 8.15., 8.16., 8.23., 8.24., 8.25., 9.6., 9.10., 9.11., 9.12., 9.17., 9.18., 9.20., 9.21. un 9.26.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 10.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Fizika.
\nMācību priekšmeta standarts 8.–9.klasei I. Vispārīgais jautājums1. Mācību priekšmeta standarts \"Fizika\" ir saskaņots ar mācību priekšmeta standartu \"Dabaszinības 1.–6.klasei\" un mācību priekšmetu standartiem \"Ķīmija\", \"Bioloģija\" un \"Ģeogrāfija\".II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta \"Fizika\" mērķis ir pilnveidot izglītojamā izpratni par dabas vienotību un sekmēt līdzatbildīgas attieksmes veidošanos apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanai, izzinot fizikālās parādības un procesus, to cēloņus un likumsakarības.3. Mācību priekšmeta \"Fizika\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. izprast un izskaidrot fizikālās parādības un procesus, kā arī lietot zināšanas par fizikālajām parādībām, jēdzieniem, sakarībām un vienībām;3.2. apgūt pētniecības darba pamatus fizikā;3.3. apzināties fizikas atklājumu un tehnoloģiju nozīmi, ietekmi uz vidi un to drošas izmantošanas iespējas.III.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs4. Izpratne par fizikālajām parādībām un procesiem (mehāniskajiem, gaismas, skaņas, siltuma, elektriskajiem un magnētiskajiem procesiem):4.1. fizikas jēdzienu, sakarību, apzīmējumu un vienību lietošana;4.2. fizikālo parādību un procesu izpratne;4.3. modeļu izpratne un lietojums fizikas apguvē;4.4. funkcionālo sakarību izpratne un lietošana problēmu risināšanā (uzdevumu risināšana).5. Pētniecības darba pamati fizikā:5.1. darbs ar informācijas avotiem;5.2. eksperimenta plānošana;5.3. eksperimentālā darbība datu ieguvei;5.4. informācijas avotos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze;5.5. iepazīstināšana ar iegūtajiem rezultātiem un to apspriešana.6.
\nFizika un ilgtspējīga attīstība:6.1. fizika un tās attīstības vēsture;6.2. fizika un tehnoloģijas;6.3. fizika sadzīvē un medicīnā;6.4. fizika un vide;6.5. fizikas zināšanu nozīme profesijas izvēlē.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi7. Izpratne par fizikālajām parādībām un procesiem (mehāniskajiem, gaismas, skaņas, siltuma, elektriskajiem un magnētiskajiem procesiem). Izglītojamais:7.1. zina galveno fizikālo lielumu – ātrums, frekvence, masa, blīvums, spēks, spiediens, darbs, jauda, enerģija, temperatūra, siltuma daudzums, īpatnējais siltums, strāvas stiprums, spriegums, elektriskā pretestība, optiskais stiprums – apzīmējumus (simbolus) un vienības;7.2. izprot un pareizi lieto skaņu, gaismu, siltumu, kustību un elektrību raksturojošos jēdzienus – svārstības, atstarošana, laušana, siltuma vadīšana, konvekcija, starojums, trajektorija, vienmērīga un nevienmērīga kustība, inerce, deformācija, gravitācija, spiediens, svars, strāva;7.3. prot paskaidrot galveno fizikālo lielumu nozīmi (būtību);7.4. izsaka fizikālos lielumus SI pamatvienībās, prot lietot daudzkārtņus – mili, kilo, mega;7.5. zina vienkāršāko elektrisko ķēžu elementu – baterijas, spuldzes, slēdža, rezistora, ampērmetra un voltmetra – apzīmējumus shēmās;7.6. izskaidro gaismas atstarošanas un laušanas parādību, apgaismojuma maiņu un krāsu veidošanos;7.7. salīdzina gāzes, šķidrumus un cietas vielas pēc to fizikālajām īpašībām;7.8. izskaidro dažādu skaņas veidu rašanos, izplatīšanos un lietošanu;7.9. izskaidro enerģijas veidu maiņu mehāniskajos, siltuma un elektriskajos procesos;7.10. izskaidro elektromagnētisko viļņu rašanos un izplatīšanos; zina elektromagnētisko viļņu lietošanas veidus;7.11. izprot ķermeņu elektrizāciju berzes un indukcijas ceļā;7.12. atšķir dažādus vienkāršāko elektrisko ierīču slēgumus;7.13. raksturo zvaigžņu, Saules sistēmas planētu, to pavadoņu kustību un fizikālās īpašības;7.14. ir ieguvis vispārīgas zināšanas par Visuma uzbūvi un attīstību;7.15. ir iepazinies ar modeļa jēdzienu un tā lietošanas iespējām fizikas parādību pētīšanā;7.16. izmanto klasiskās elektronu teorijas, siltuma vadīšanas un elektriskās strāvas modeļus parādību vienkāršotai skaidrošanai (teorētiskie modeļi);7.17. izmanto Brauna kustības, atoma, Saules sistēmas un vienkāršo mehānismu, savienoto trauku, elektrisko drošinātāju modeļus fizikālo parādību un procesu skaidrojumā;7.18. konstruē attēlu lēcā un plakanā spogulī;7.19. zina un izmanto ātruma, blīvuma, strāvas stipruma (Oma likums), elektroenerģijas un jaudas aprēķināšanas sakarības;7.20. prot paskaidrot fizikālā lieluma maiņu, ja dota atbilstoša funkcionāla sakarība;7.21. prot paskaidrot fizikālā lieluma maiņu, ja dots funkcionālās sakarības grafiskais attēlojums;7.22. izvēlas atbilstošo funkcionālo sakarību un lieto to fizikālā lieluma – frekvences, spiediena, darba, jaudas, enerģijas, siltuma daudzuma, īpatnējā siltuma, sprieguma, elektriskās pretestības un optiskā stipruma – aprēķināšanai.8.
\nPētniecības darba pamatu apguve. Izglītojamais:8.1. iegūst informāciju uzziņu literatūras avotos (grāmatas, enciklopēdijas, laikraksti, žurnāli), specifiskos informācijas avotos (fizikālo lielumu tabulas, elektromagnētisko viļņu skala, ķīmisko elementu periodiskā tabula, modeļi);8.2. izmanto mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas informācijas ieguvei;8.3. izvēlas nepieciešamos informācijas avotus un informācijas iegūšanas paņēmienus atbilstoši veicamajam uzdevumam;8.4. apkopo iegūto informāciju;8.5. novērtē iegūtās informācijas ticamību;8.6. formulē hipotēzi, kuru pārbauda, veicot eksperimentu;8.7. plāno vienkārša fizikāla eksperimenta norisi (izvēlas eksperimenta gaitas aprakstu, veido to patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem skolēniem);8.8. izmanto gatavas elektriskās shēmas vai skices eksperimenta plānošanā un veikšanā;8.9. pazīst ierīces, kas ir nepieciešamas novērojuma vai eksperimenta veikšanai;8.10. izvēlas ierīces un izmanto tās atbilstoši lietojumam (instrukcijām);8.11. nosaka mērierīču iedaļas vērtību un mērapjomu, nolasa mērierīces rādījumu;8.12. nosaka galvenos fizikālos lielumus – vidējo ātrumu, masu, blīvumu, spēku, spiedienu, temperatūru, siltuma daudzumu un īpatnējo siltumietilpību, strāvas stiprumu, spriegumu, elektrisko pretestību, elektriskās strāvas jaudu un enerģiju, lēcas optisko stiprumu;8.13. individuāli un grupā veic eksperimentus un pētījumus, lai izskaidrotu mehāniskās, gaismas, skaņas, siltuma, elektriskās un magnētiskās parādības un procesus;8.14. izprot darba drošības noteikumu nozīmi un darbojas atbilstoši tiem;8.15. apraksta novērojumus, lietojot fizikas terminoloģiju;8.16. apkopo, sakārto un pārveido iegūtos datus, izmantojot zīmējumus, tabulas, grafikus, diagrammas un funkcionālās sakarības (fizikas formulas);8.17. lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un vienības;8.18. salīdzina iegūto rezultātu atbilstību izvirzītajai hipotēzei un informācijas avotu datiem;8.19. novērtē iegūto datu ticamību un precizitāti un spēj pieņemt lēmumu, ja nepieciešams, veikt atkārtotus mērījumus vai eksperimentus;8.20. izskaidro iegūtos datus, izdara secinājumus un izsaka prognozes tālākai iegūto rezultātu izmantošanai;8.21. iepazīstina citus ar iegūtajiem rezultātiem (rakstos, mutvārdos vai izmantojot daudzveidīgu mediju tehnoloģiju), piedalās diskusijās, aizstāv un argumentē savu viedokli, lietojot fizikas terminus un jēdzienus;8.22. apzinās pētījumu un eksperimentu nozīmi zināšanu ieguvē un izpratnes veidošanā.9.
\nFizika un ilgtspējīga attīstība. Izglītojamais:9.1. izprot, kādā veidā notiek atklājums fizikā;9.2. raksturo fizikas attīstības vēsturiskos posmus;9.3. zina ievērojamāko Latvijas fiziķu un ar fiziku saistīto zinātniskās pētniecības iestāžu pētījumu virzienus;9.4. prot paskaidrot enerģijas ieguves principus elektrostacijā;9.5. saskata vienkāršo mehānismu modeļus ikdienā un tehnikā izmantojamās ierīcēs;9.6. prot paskaidrot siltuma dzinēja darbības principu un tā lietderību;9.7. saskata elektroenerģijas izmantošanas iespējas sadzīves un transporta ierīcēs;9.8. prot nosaukt un atšķirt dažādu veidu elektromagnētiskos viļņus (pēc shēmas). Zina par elektromagnētisko viļņu izmantošanas iespējām informācijas apmaiņā (internets, stacionārais un mobilais telefons, radio, GPS);9.9. nosauc un raksturo vienkāršākos redzes defektus (tuvredzība un tālredzība), kā arī zina paņēmienus to korekcijai, izmantojot brilles un kontaktlēcas;9.10. nosauc un atšķir dažādu veidu starojumus, kā arī zina par starojuma ietekmi uz dzīvajām būtnēm;9.11. izprot fizikālo parādību ietekmi uz veselību (gaismas, skaņas, siltuma un jonizējošā starojuma ietekme uz cilvēka organismu);9.12. zina, izprot un ievēro drošības pasākumus, lietojot elektroenerģijas patērētājus un sildierīces, mehāniskās ierīces un lāzerus;9.13. zina, izprot un ievēro drošības pasākumus darbā ar medicīnā lietojamām ierīcēm; prot rīkoties traumu gadījumos;9.14. novērtē dažādu elektrostaciju – HES (lielās un mazās), TEC, AES, VES – ietekmi uz vidi;9.15. saskata cilvēku saimnieciskās darbības radītās problēmas saistībā ar vidi (dabas resursu – akmeņogļu, gāzes un naftas krājumu – izsīkšana, ozona slāņa biezuma samazināšanās, elektroenerģijas ražošanas ietekme);9.16. apzinās fizikālo procesu (piesārņojums no siltumizolācijas materiāliem, siltuma dzinējiem, kurināmā sadegšanas produktiem, trokšņiem) ietekmi uz vidi un piedalās vides kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā;9.17. dažādos informācijas avotos iegūst informāciju par profesijām, kas saistītas ar fiziku (arī apmeklējot dažādas rūpnīcas, zinātniskās pētniecības laboratorijas un medicīnas iestādes);9.18. zina profesijas, kas saistītas ar fiziku;9.19. iegūst mācīšanās pieredzi (pētniecības darbs, funkcionālo sakarību lietojuma prasmes dabas procesu norises skaidrojumā, prasme saskatīt enerģētiskās pārvērtības dabas procesos), kas nepieciešama vidējās izglītības iegūšanai;9.20. izprot fizikas zināšanu un prasmju nepieciešamību izglītības turpināšanai;9.21. izmanto zinātniskos pierādījumus, izsaka pieņēmumus, pamatojumus un secinājumus.10.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 8.14., 8.22., 9.16. un 9.20.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 11.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Ķīmija.
\nMācību priekšmeta standarts 8.–9.klasei I. Vispārīgais jautājums1. Mācību priekšmeta standarts \"Ķīmija\" ir saskaņots ar mācību priekšmeta standartu \"Dabaszinības 1.–6.klasei\" un mācību priekšmetu standartiem \"Fizika\", \"Bioloģija\" un \"Ģeogrāfija\".II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta \"Ķīmija\" mērķis ir pilnveidot izglītojamo izpratni par dabas vienotību, atklājot vielu un to pārvērtību daudzveidību un saprātīgas izmantošanas nozīmi, lai veicinātu skolēnu līdzatbildīgu attieksmi sabiedrības ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā.3. Mācību priekšmeta uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. apgūt ķīmijas terminus, jēdzienus un likumsakarības, izzināt vielu īpašības, pārvērtības un izmantošanas iespējas;3.2. apgūt pētniecības darba pamatus ķīmijā;3.3. apzināties ķīmijas sasniegumu nozīmi, ietekmi uz vidi, to saprātīgas izmantošanas iespējas un gūt pieredzi apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanā.III.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs4. Zināšanas un izpratne par vielām un to pārvērtībām:4.1. vielas un maisījumi, to sastāvs;4.2. atomu un vielu uzbūve;4.3. vielu īpašības un pārvērtības;4.4. ķīmijas terminoloģija;4.5. aprēķini ķīmijā.5. Pētniecības darba pamati ķīmijā:5.1. darbs ar informācijas avotiem;5.2. pētījuma plānošana;5.3. eksperimentālā darbība datu ieguvei;5.4. informācijas avotos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze;5.5. iepazīstināšana ar iegūtajiem rezultātiem un to apspriešana.6. Ķīmija un ilgtspējīga attīstība:6.1. ķīmijas attīstības vēsture;6.2. ķīmiskā rūpniecība un tehnoloģijas;6.3. ķīmija lauksaimniecībā un sadzīvē;6.4. ķīmija un vide;6.5. ķīmijas zināšanu nozīme profesijas izvēlē.IV.
\nPamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi7. Zināšanas un izpratne par vielām un to pārvērtībām. Izglītojamais:7.1. izprot vielas sastāva nemainības un masas nezūdamības likumības;7.2. izprot vielas daļiņveida uzbūvi;7.3. izskaidro atšķirības starp kristāliskas un amorfas vielas uzbūvi, vienkāršas vielas alotropiskajiem veidiem;7.4. pēc elementu periodiskās tabulas nosaka elementa simbolu, relatīvo atommasu, atoma kodola lādiņu, kopējo elektronu skaitu, elektronu skaitu ārējā enerģijas līmenī (A grupu elementiem), metāliskos un nemetāliskos elementus;7.5. izprot atšķirību starp vienkāršas vielas un ķīmiskā savienojuma sastāvu; izskaidro bināro ķīmisko savienojumu veidošanos no atomu uzbūves viedokļa;7.6. zina, kas ir oksīds, bāze, skābe, sāls;7.7. zina, kas ir viendabīgs un neviendabīgs maisījums, sakausējums, piesātināts un nepiesātināts šķīdums;7.8. zinot maisījuma sastāvu, prot izvēlēties atbilstošu maisījuma sadalīšanas veidu (arī destilāciju);7.9. sastāda bāzu, skābekli saturošo skābju un sāļu ķīmiskās formulas pēc dotajām sastāvdaļu vērtībām;7.10. pēc ķīmiskajām formulām raksturo vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu;7.11. klasificē vielas, zinot to sastāvu: vienkārša viela, ķīmiskais savienojums; neorganiskas vielas, organiskas vielas; metāli, nemetāli; oksīdi, bāzes, skābes, sāļi;7.12. salīdzina vielas un materiālus pēc to fizikālajām īpašībām (agregātstāvoklis, blīvums, kušanas temperatūra, vārīšanās temperatūra, cietība, elastība, plastiskums, trauslums, siltumvadītspēja, elektrovadītspēja), izmantojot savus novērojumus un rokasgrāmatu datus;7.13. zina, kas ir šķīdība; izskaidro dažādu faktoru ietekmi uz vielu šķīdību;7.14. salīdzina vielas pēc to šķīdības ūdenī, nosaka, vai šķīdums ir piesātināts vai nepiesātināts, izmantojot šķīdības līknes;7.15. raksturo vielu fizikālās pārvērtības (kušana, kristalizācija, sasalšana, sacietēšana, vārīšanās, iztvaikošana), izmantojot piemērus;7.16. izprot sakarību starp vielas uzbūvi un tās fizikālajām pārvērtībām;7.17. zina, kas ir izejvielas un reakcijas produkti;7.18. izprot atšķirību starp vielu fizikālajām un ķīmiskajām pārvērtībām;7.19. izprot, kas ir oksidēšanās un degšana, izprot, kā var izraisīt un pārtraukt degšanu, kā degšanas produkti ietekmē veselību un apkārtējo vidi;7.20. ar ķīmisko reakciju vienādojumiem attēlo vienkāršu vielu oksidēšanās (degšanas) reakcijas un organisku vielu (ogļūdeņražu) degšanas reakcijas;7.21. izprot, kas ir savienošanās reakcija, sadalīšanās reakcija, aizvietošanās reakcija, apmaiņas reakcija (arī neitralizācijas reakcija);7.22. sastāda ķīmisko reakciju vienādojumus, kas attēlo tipiskākās metālu (piemēram, nātrija, kalcija, magnija, alumīnija, cinka, dzelzs un vara), nemetālu (piemēram, skābekļa, ūdeņraža, hlora un sēra), oksīdu (piemēram, kalcija oksīda, vara(II) oksīda un oglekļa(IV) oksīda), bāzu (piemēram, nātrija hidroksīda, vara(II) hidroksīda un kalcija hidroksīda), skābju (piemēram, atšķaidītas sērskābes un sālsskābes) un sāļu (piemēram, nātrija hlorīda, nātrija karbonāta, nātrija sulfāta, bārija hlorīda, kalcija karbonāta, kalcija hlorīda, vara(II) sulfāta, vara(II) hlorīda un sudraba nitrāta) ķīmiskās pārvērtības, lietojot metālu aktivitātes rindu, šķīdības tabulu, ķīmisko elementu periodisko tabulu;7.23. izmantojot informāciju par vielu savstarpējās iedarbības iespējām, novērtē to izmantošanu citu vielu iegūšanā;7.24. izmantojot informāciju par vielu īpašībām, novērtē vielu izmantošanas iespējas;7.25. zina par ķīmisko elementu izplatību dabā un savienojumus, kuru veidā dabā sastopami izplatītākie ķīmiskie elementi (piemēram, skābeklis, silīcijs, alumīnijs, dzelzs, kalcijs, nātrijs, kālijs, magnijs, ūdeņradis un ogleklis);7.26. grupē vielas pēc to iedarbības uz dzīvajiem organismiem (piemēram, kodīgas, indīgas, smacējošas) un ugunsdrošības, izmantojot brīdinājuma zīmes;7.27. pareizi lieto jēdzienus: viela, ķīmiskais elements, atoms, molekula, elektrons, atoma kodola lādiņš, ķīmiskā saite;7.28. zina pazīstamāko elementu (piemēram, skābeklis (O), ūdeņradis (H), ogleklis (C), slāpeklis (N), sērs (S), hlors (Cl), silīcijs (Si), fosfors (P), nātrijs (Na), kālijs (K), kalcijs (Ca), magnijs (Mg), bārijs (Ba), alumīnijs (Al), dzelzs (Fe), varš (Cu), zelts (Au), sudrabs (Ag)) simbolus, to nosaukumus un izrunu, izmanto simbolus ķīmisko formulu sastādīšanā;7.29. pēc nosaukumiem sastāda bināro savienojumu, skābju, bāzu un sāļu ķīmiskās formulas; prot nosaukt vielas, izmantojot Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības nomenklatūras (IUPAC), lasīt formulas ar simbolu izrunu;7.30. zina sadzīvē biežāk sastopamo vielu vēsturiskos nosaukumus (piemēram, tvana gāze, ogļskābā gāze, etiķskābe, etilspirts);7.31. pēc struktūrformulas atšķir ogļūdeņražus (metāns, butāns), spirtus (metanols, etanols), karbonskābes (metānskābe, etānskābe) un lielmolekulāros savienojumus;7.32. zina un lieto relatīvās atommasas, relatīvās molekulmasas, molmasas, vielas daudzuma, moltilpuma, masas daļas apzīmējumus un vienības;7.33. prot aprēķināt:7.33.1. vielas relatīvo molekulmasu, elementu masu attiecības savienojumā, elementu masas daļas savienojumā;7.33.2. vielas molmasu, vielas daudzumu;7.33.3. gāzveida vielu tilpumu, izmantojot moltilpumu;7.33.4. izšķīdinātās vielas masu, šķīdinātāja masu un izšķīdinātās vielas masas daļu dotajā šķīdumā;7.33.5. izšķīdinātās vielas masas daļu, ja šķīdums tiek atšķaidīts;7.33.6. šķīduma masu vai tilpumu, šķīdinātāja tilpumu, izmantojot blīvumu;7.34. veic aprēķinus, izmantojot vielu šķīdību;7.35. aprēķina reakcijas produkta un izejvielas masu vai tilpumu (gāzēm) pēc ķīmiskās reakcijas vienādojuma.8.
\nPētniecības darba pamati ķīmijā. Izglītojamais:8.1. iegūst informāciju uzziņu literatūras avotos (grāmatas, enciklopēdijas, laikraksti, žurnāli), specifiskos informācijas avotos (ķīmisko elementu periodiskā tabula, šķīdības tabula, metālu aktivitātes rinda, fizikālo lielumu tabulas, modeļi);8.2. izmanto mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas informācijas ieguvei;8.3. izvēlas nepieciešamos informācijas avotus un informācijas iegūšanas paņēmienus atbilstoši veicamajam uzdevumam;8.4. novērtē iegūtās informācijas ticamību;8.5. apkopo iegūto informāciju;8.6. saglabā iegūto informāciju, izmantojot dažādas metodes, arī mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas;8.7. formulē hipotēzi, kuru pārbauda, veicot eksperimentu;8.8. plāno eksperimenta norisi (izvēlas eksperimenta gaitas aprakstu, veido to patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem skolēniem);8.9. pazīst laboratorijas traukus un piederumus.
\nIzvēlas tos atbilstoši veicamajam uzdevumam un lietojumam;8.10. sastāda vienkāršas iekārtas, izmantojot laboratorijas traukus un piederumus (piemēram, iekārtas gāzu iegūšanai un uzkrāšanai);8.11. veic novērojumus (vielu pārvērtības dabā, vielu vai materiālu īpašības un pārvērtības);8.12. mēra šķidrumu tilpumu, izvēloties piemērotus mērtraukus, un novērtē mērtrauku precizitāti;8.13. no maisījumiem izdala tīras vielas (kristalizācija, destilācija);8.14. veic eksperimentus ar metāliem (piemēram, varu, magniju, cinku, dzelzi un alumīniju), nemetāliem (piemēram, sēru, skābekli un ūdeņradi), oksīdiem (piemēram, vara(II) oksīdu, magnija oksīdu un oglekļa(IV) oksīdu), bāzēm (piemēram, nātrija hidroksīdu, kalcija hidroksīdu un vara(II) hidroksīdu), skābju šķīdumiem (piemēram, sālsskābi, sērskābi un etiķskābi), sāļiem, organiskām vielām (piemēram, etanolu, cieti, olbaltumvielām), šķiedrām, plastmasām;8.15. izmanto indikatorus skābju un bāzu pierādīšanai, ūdens un gaisa kvalitātes noteikšanai;8.16. strādā individuāli un grupā, uzņemoties dažādus pienākumus;8.17. izprot drošības noteikumu ievērošanas nozīmi un strādā atbilstoši tiem;8.18. apraksta novērojumus, lietojot ķīmijas terminus;8.19. apkopo, sakārto un pārveido iegūtos datus, izmantojot zīmējumus, tabulas, grafikus un diagrammas, ķīmiskās formulas un ķīmisko reakciju vienādojumus;8.20. lieto fizikālo lielumu apzīmējumus un mērvienības;8.21. veic nepieciešamos aprēķinus (aprēķina vairāku lielumu vidējo aritmētisko, pārveido mērvienības);8.22. novērtē iegūto rezultātu atbilstību izvirzītajai hipotēzei; salīdzina savus iegūtos rezultātus ar citu iegūtajiem rezultātiem un informācijas avotu datiem;8.23. novērtē iegūto datu ticamību un precizitāti un spēj pieņemt lēmumu, ja nepieciešams, veikt atkārtotus mērījumus vai eksperimentus;8.24. izskaidro iegūtos datus, izdara secinājumus un izsaka prognozes tālākai iegūto rezultātu izmantošanai;8.25. iepazīstina citus ar iegūtajiem rezultātiem (rakstos, mutvārdos vai izmantojot daudzveidīgu mediju tehnoloģiju), piedalās diskusijās, aizstāv un argumentē savu viedokli, lietojot ķīmijas terminus;8.26. apzinās pētījumu un eksperimentu nozīmīgumu ķīmijas apguvē.9. Ķīmija un ilgtspējīga attīstība.
\nIzglītojamais:9.1. raksturo ķīmijas attīstības vēsturiskos posmus (sengrieķu domātāji, alķīmiķi, 18., 19., 20.gadsimts, mūsdienas);9.2. zina ievērojamākos Latvijas ķīmiķus un zinātniskās pētniecības iestādes, kuru darbība saistīta ar ķīmiju;9.3. izprot ķīmijas atklājumu, pētījumu un izgudrojumu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, cilvēku ikdienas dzīvi un apkārtējo vidi;9.4. zina Latvijā svarīgākās ķīmiskās rūpniecības nozares (silikātu rūpniecība, metalurģija), tajās izmantojamās izejvielas un produkciju;9.5. zina naftas pārstrādes galvenos produktus un novērtē to izmantošanas iespējas;9.6. izprot dzeramā ūdens sagatavošanas tehnoloģisko procesu;9.7. zina par elementu – kālija, slāpekļa un fosfora – nepieciešamību augu attīstībā, izprot minerālmēslu izmantošanas nozīmi un minerālmēslu neprasmīgas izmantošanas sekas, to ietekmi uz cilvēku veselību un vides kvalitāti;9.8. zina par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā un apzinās drošības noteikumu ievērošanas nepieciešamību, strādājot ar pesticīdiem un uzglabājot tos;9.9. izprot ūdens mīkstināšanas nepieciešamību un izvēlas ūdens mīkstināšanas paņēmienus atbilstoši situācijai;9.10. saprot, ka kosmētikas, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi jālieto atbilstoši lietošanas pamācībai un marķējumam;9.11. zina veselībai bīstamu (ugunsnedrošas, kodīgas, smacējošas) un sadzīvē izmantojamu vielu pareizas lietošanas un uzglabāšanas noteikumus;9.12. zina par materiālu (šķiedras, plastmasas) iespējamām pārmaiņām karsēšanas rezultātā un ievēro drošības noteikumus, strādājot ar tiem;9.13. pieņem pareizus lēmumus, lai sniegtu palīdzību, ja kāds cietis no veselībai bīstamām vielām vai ugunsgrēkā;9.14. zina gaisa sastāvu, izprot sastāva pārmaiņu cēloņus un sekas;9.15. zina kurināmā veidus (cietais, šķidrais un gāzveida), izprot to degšanas produktu ietekmi uz gaisa kvalitāti;9.16. izprot \"skābā lietus\" veidošanos un apzinās tā ietekmi uz vidi;9.17. izprot skābekļa, slāpekļa, oglekļa un ūdens riņķojumu dabā un apzinās cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz šiem procesiem;9.18. salīdzina dažādu metālu vai to sakausējumu izstrādājumu pārvērtības apkārtējās vides iedarbībā (korozija) un zina, kā aizsargāt metālu izstrādājumus no korozijas;9.19. novērtē gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu lokālā, reģionālā un globālā mērogā, izmantojot savus novērojumus un informācijas avotos gūtos datus, un iesaka risinājumus tā samazināšanai;9.20. izprot notekūdeņu attīrīšanas nepieciešamību;9.21. izprot sadzīves atkritumu pārstrādes nepieciešamību, zina par atkritumu apsaimniekošanu Latvijā un piedalās atkritumu savākšanā un šķirošanā;9.22. apzinās dabas resursu (piemēram, ūdens, naftas, koksnes) taupīgas izmantošanas nepieciešamību un atbilstoši rīkojas;9.23. gūst pieredzi kopējos projektos, kas saistīti ar vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī organizē tos;9.24. zina profesijas, kas saistītas ar ķīmiju;9.25. dažādos informācijas avotos iegūst informāciju par profesijām, kas saistītas ar ķīmiju, arī apmeklējot ķīmiskās rūpnīcas un zinātniskās pētniecības laboratorijas;9.26. ir ieguvis mācīšanās pieredzi ķīmijā, kas nepieciešama izglītības turpināšanai;9.27. apzinās ķīmijas zināšanu un prasmju nepieciešamību izglītības turpināšanai;9.28. izmantojot zinātniskus pierādījumus, izsaka pieņēmumus, pamatojumus un secinājumus.10.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 9.8., 9.10., 9.12., 9.13., 9.17., 9.21., 9.22., 9.23., 9.26. un 9.27.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 12.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Ģeogrāfija.
\nMācību priekšmeta standarts 7.–9.klasei I. Vispārīgais jautājums1. Īstenojot mācību priekšmeta standartu \"Ģeogrāfija\", ievēro pēctecību un mācību darbu organizē tā, lai nepieļautu nepamatotu obligātā satura dublēšanos ar mācību priekšmeta standartu \"Dabaszinības 1.–6.klasei\" un mācību priekšmeta standartu \"Sociālās zinības 1.–9.klasei\".II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta \"Ģeogrāfija\" mērķis ir pilnveidot izglītojamo izpratni par dabas un sociālo procesu daudzveidību pasaulē, to veidošanās un attīstības ģeogrāfiskajām likumsakarībām, lai apzinātos atbildību par dabas resursu ierobežotību un cilvēku saimnieciskās darbības izraisītajām sekām.3. Mācību priekšmeta \"Ģeogrāfija\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. pilnveidot zināšanas un izpratni par daudzveidīgiem Zemes dabas procesiem, parādībām un to veidošanās ģeogrāfiskajām likumsakarībām;3.2. apgūt un izprast sociālo un ekonomisko procesu veidošanās likumsakarības dažādos pasaules reģionos un valstīs;3.3. apgūt un pilnveidot praktiskā un pētniecības darba prasmes ģeogrāfijā;3.4. apzināties un izprast cilvēku saimnieciskās darbības dēļ radušās problēmas vietējā, reģionālā un globālā mērogā.III.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs4. Zināšanas un izpratne par Zemes dabas sistēmām, dabas procesiem un parādībām:4.1. Zeme – Saules sistēmas planēta. Zemes izcelšanās un veidošanās;4.2. Zemes litosfēra un reljefs;4.3. Zemes hidrosfēra;4.4. Zemes atmosfēra, zemeslodes klimats;4.5. dabas ģeogrāfiskās ainavas pasaules daļās.5. Izpratne par sociālo un ekonomisko procesu veidošanos pasaules valstīs:5.1. pasaules iedzīvotāji un iedzīvotāju teritoriālais izvietojums;5.2. iedzīvotāju dzīvesvide un etnogrāfiskās īpatnības;5.3. dabas resursi un saimnieciskā darbība pasaules reģionos.6. Praktiskās un pētniecības darba prasmes ģeogrāfijā:6.1. ģeogrāfiska satura informācijas ieguve;6.2. praktiskā un pētniecības darba plānošana;6.3. praktiskais un pētniecības darbs;6.4. iegūtās informācijas apstrāde un analīze;6.5. praktiskā darba un pētījuma rezultātu novērtēšana un prezentēšana.7.
\nIzpratne par cilvēku saimnieciskās darbības izraisītajām pārmaiņām dabā:7.1. ģeogrāfijas nozīme dabas, sociālo un ekonomisko procesu izpētē;7.2. cilvēku saimnieciskās darbības izraisītās vietējās, reģionālās un globālās problēmas;7.3. aizsargājamās dabas teritorijas – dabas ekosistēmu saglabāšanas veids.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi8. Zināšanas un izpratne par Zemes dabas sistēmām, dabas procesiem un parādībām. Izglītojamais:8.1. zina par Zemes izcelšanās un veidošanās pieņēmumiem (teorijām) un spēj būt iecietīgs pret dažādiem uzskatiem;8.2. izprot Zemes attēlojumu uz globusa un dažādu mērogu kartēs (gan senajās, gan mūsdienu) un prot salīdzināt, minot piemērus;8.3. skaidro planētu izvietojumu un kustību Saules sistēmā, izmantojot attēlu vai zīmējot shēmu;8.4. izprot un novērtē Saules enerģijas nozīmi dažādos Zemes dabas procesos un cilvēku dzīvē;8.5. skaidro Zemes pavadoņa – Mēness – ietekmi uz dažādiem dabas procesiem (paisums, bēgums), minot konkrētus piemērus;8.6. prot noteikt joslu laiku, ievērojot arī starptautisko datuma maiņas līniju;8.7. lieto jēdzienus: litosfēras plātnes, reljefs, morēna, meteorīts, minerāls, nogulumieži, magmatiskie ieži, metamorfie ieži, derīgie izrakteņi;8.8. zina zemeslodes uzbūves elementus un izprot atšķirīgo kontinentālās un okeāniskās Zemes garozas uzbūvē;8.9. lieto ģeohronoloģisko tabulu, nosakot zemeslodes reljefa veidošanās un dzīvības attīstības posmiem raksturīgākos elementus;8.10. izprot Zemes litosfēras plātņu kustības būtību un tās ģeogrāfisko izvietojumu;8.11. raksturo dabas parādību (vulkāni, zemestrīces) izraisītos postījumus un vērtē to ietekmi uz dabas procesiem un cilvēku dzīvi;8.12. salīdzina kontinentus un salas pēc to izcelsmes, teritorijas lieluma, kontūras veida un nosaka ģeogrāfiskā izvietojuma raksturīgākās pazīmes;8.13. izprot Zemes reljefa veidošanos un pārveidošanos dažādu faktoru ietekmē, nosakot un raksturojot kartēs kalnu, kalnu sistēmu, līdzenumu ģeogrāfisko izvietojumu;8.14. raksturo Zemes iežus pēc to izcelsmes;8.15. raksturo derīgo izrakteņu izvietojuma likumsakarības saistībā ar reljefa formām; novērtē to nozīmi cilvēku saimnieciskajā darbībā;8.16. raksturo un salīdzina cilvēku dzīvi un saimniecisko darbu ietekmējošos faktorus kalnos un līdzenumos pasaules reģionos un Latvijā;8.17. lieto jēdzienus: hidrosfēra, Pasaules okeāns, okeāna gultne, šelfs, dziļvaga, malas jūra, iekšējā jūra, sniega līnija kalnos, segledāji;8.18. zina hidrosfēras sastāvdaļas un izprot ūdens resursu nozīmi dabas procesu apritē un cilvēku dzīvē dažādos pasaules reģionos;8.19. raksturo un salīdzina Pasaules okeāna un tā daļu dabas apstākļus, dabas parādības, dabas resursu daudzveidību, izmantojot kartogrāfisko materiālu;8.20. prot raksturot okeānu straumes pēc to īpašībām un izprot to nozīmi atsevišķu reģionu klimata veidošanā, minot konkrētus piemērus;8.21. raksturo dažādu kontinentu upes, to baseinus, lielākos ezerus pēc to izcelsmes, veidošanās, ūdensguves režīma, dažādām dabas parādībām, minot konkrētus piemērus;8.22. skaidro sniega līnijas, ledāju, šļūdoņu un lavīnu veidošanās un darbības noteicošos faktorus kalnos un salīdzina ģeogrāfiskā izvietojuma īpatnības;8.23. zina par kontinentālo un kalnu ledāju nozīmi zemeslodes saldūdens resursu struktūrā un raksturo to ģeogrāfiskā izvietojuma noteicošos faktorus;8.24. lieto jēdzienus: atmosfēras spiediens, troposfēra, nokrišņi, ciklons, anticiklons, laikapstākļi, klimats, klimata josla;8.25. izprot atmosfēras uzbūvi un raksturo atsevišķos tās slāņos notiekošos dabas procesus un parādības;8.26. zina, kas ir gaisa masas, izprot gaisa masu veidošanās likumsakarības un prot novērtēt to ietekmi uz klimatu pasaules reģionos;8.27. izprot gaisa temperatūras un nokrišņu sadalījuma galvenās likumsakarības uz Zemes un raksturo klimata veidošanās noteicošos faktorus kontinentos, izmantojot klimata kartes;8.28. nosaka galveno un pārejas klimata joslu raksturīgākās īpašības un prot raksturot klimata veidu noteicošos elementus, izmantojot klimatogrammas;8.29. izprot ciklonu, anticiklonu, musonu, pasātu veidošanās likumsakarības, skaidro to darbības izpausmes un raksturo ģeogrāfisko izplatību;8.30. salīdzina un vērtē klimata ietekmi uz cilvēku un dažādu saimnieciskās darbības veidu attīstību, minot konkrētus piemērus pasaules reģionos;8.31. izprot temperatūras paaugstināšanās iemeslus pasaulē un analizē klimata maiņu ietekmējošos faktorus Latvijā;8.32. lieto jēdzienus: selva, samums, sāhelas zona, oāze, safari, augstumjoslojums;8.33. izprot ģeogrāfisko ainavu izvietojuma likumsakarības kontinentos un tā daļās;8.34. prot raksturot augu un dzīvnieku savdabību un pielāgošanos konkrētiem dabas apstākļiem; spēj novērtēt to daudzveidības saglabāšanas iespējamos risinājumus;8.35. izprot ģeogrāfisko ainavu izvietojumu kalnos, raksturo un salīdzina to izvietojumu dažādos ģeogrāfiskajos platumos;8.36. raksturo dabas ainavu ģeogrāfisko izvietojumu Latvijā, spēj tās atpazīt dabā, novērtējot ekotūrisma attīstības iespējas.9.
\nIzpratne par sociālo un ekonomisko procesu veidošanos pasaules reģionos, valstīs. Izglītojamais:9.1. izprot un lieto jēdzienus: demogrāfija, demogrāfiskie procesi, urbanizācija, aglomerācija, migrācija, migrācijas saldo, demogrāfiskā slodze, depopulācija;9.2. zina iedzīvotāju skaitu pasaulē un Latvijā un izprot iedzīvotāju nevienmērīgu izvietojumu veicinošos (dabas un vēsturiskos) faktorus atsevišķās pasaules daļās;9.3. zina iedzīvotāju migrācijas veidus un izprot ieceļotāju (ienācēju) pārvietošanās cēloņus;9.4. zina Latvijas sauszemes un jūras robežvalstis un prot raksturot un novērtēt Latvijas un sava novada, pagasta ģeogrāfisko stāvokli;9.5. zina, kāds ir Latvijas administratīvais iedalījums, un, izmantojot kartogrāfisko materiālu, prot analizēt un novērtēt administratīvo reformu būtību dažādos laikposmos;9.6. izprot katra kontinenta pamatiedzīvotāju dzīvesveidu dažādību un prot to raksturot un salīdzināt, izmantojot dažādus informācijas avotus;9.7. izprot iedzīvotāju nacionālā sastāva pārmaiņas Latvijā; apzinās savas tautas tradīcijas un etnogrāfiskās īpatnības Latvijas novados, prot tās raksturot, izmantojot dažādas informācijas tehnoloģijas;9.8. izprot citu etnisko grupu ieguldījumu Latvijas attīstībā dažādos valsts attīstības posmos un prot raksturot un salīdzināt sociāla rakstura problēmas Baltijas valstīs;9.9. raksturo iedzīvotāju dzīves tradīcijas, nodarbošanos un darba apstākļu dažādību bagātajās un nabadzīgajās zemēs; spēj to salīdzināt, analizējot dažādus informācijas avotus;9.10. lieto jēdzienus: iekšzemes un nacionālais kopprodukts, intensīvā un ekstensīvā lauksaimniecība, specializācija, kooperācija, eksports, imports, ārējās tirdzniecības bilance;9.11. zina, kas ir atjaunojamie, neatjaunojamie dabas resursi, un spēj novērtēt to nozīmi cilvēku saimnieciskajā darbībā reģionā, valstī;9.12. prot analizēt un salīdzināt dabas resursu veidu ģeogrāfisko izvietojumu pasaules daļās, izmantojot dažādus informācijas avotus;9.13. raksturo savas apdzīvotās vietas (pilsēta, pagasts, novads), cilvēku sadzīvi un saimnieciskās darbības veidus un salīdzina to ar citiem Latvijas reģioniem;9.14. analizē un novērtē ekonomiskos un sociāla rakstura procesus Latvijā, Eiropā un pasaulē, izmantojot dažādus informācijas avotus.10.
\nPraktiskā un pētniecības darba prasmes ģeogrāfijā. Izglītojamais:10.1. saprot un lasa kartogrāfiskos apzīmējumus dažāda satura kartēs, plānos;10.2. prot izvēlēties informācijas avotus atbilstoši praktiskā vai pētniecības darba plānotajam mērķim un uzdevumiem;10.3. apsver un izvēlas, kādus informācijas avotus izmantot – mācību literatūru, kartogrāfiskos izdevumus, tabulas, diagrammas, kartogrammas, klimatogrammas, skaidrojošās vārdnīcas, enciklopēdijas, plašsaziņas līdzekļus, internetu;10.4. izvērtē iegūtās informācijas ticamību un derīgumu. Saskata un atzīmē iegūtajā informācijā būtisko, galveno;10.5. formulē darba uzdevumus un izvēlas darba paņēmienus, plāno darba norises laiku un gaitu;10.6. novēro dabas parādības, dabas objektus un veido aprakstus, lietojot ģeogrāfijas terminoloģiju;10.7. mēra un aprēķina attālumu plānā vai kartē, ievērojot mērogu;10.8. nosaka plānā vai kartē teritorijas vai punkta absolūto augstumu;10.9. nosaka vietu pēc dotajām ģeogrāfiskajām koordinātām un dotā punkta ģeogrāfiskās koordinātas kartē vai plānā;10.10. attēlo noteiktu teritoriju kartoshēmā vai plānā atbilstoši kartogrāfiskajām prasībām, veidojot ekskursijas maršruta shēmu, iekļaujot tajā dabas un kultūrvēsturisko objektu aprakstus;10.11. iepazīstina citus ar praktiskā darba, pētījuma rezultātiem.
\nNovērtē savā un citu darbā paveikto.11. Izpratne par cilvēku saimnieciskās darbības dēļ radītajām pārmaiņām dabā. Izglītojamais:11.1. apzinās ģeogrāfijas nozīmi dabas procesu un parādību izpētē pagātnē un vērtē mūsdienu ģeogrāfiskos pētījumus un atklājumus dažādās ģeogrāfijas zinātnes nozarēs;11.2. apzinās saimnieciskās darbības ietekmē radītās ekoloģiskās problēmas Latvijā un Baltijas jūras baseina valstīs;11.3. iegūst un izmanto informāciju par starpvalstu līmenī risinātajām vides un sociālajām problēmām; izsaka savu attieksmi pret tām;11.4. izprot dabas katastrofu ietekmi uz cilvēka dzīves apstākļiem un valsts saimniecības attīstību noteiktos pasaules reģionos; prot to analizēt un novērtēt;11.5. zina, kā rīkoties dabas un tehnogēno katastrofu gadījumos;11.6. skaidro tuksnešu teritoriju paplašināšanās cēloņus noteiktos pasaules reģionos, izmantojot kartes;11.7. apzinās mežu nozīmi dabas procesu norisē, cilvēku dzīvē un analizē mežu platību izmaiņas pasaulē un Latvijā;11.8. raksturo okeāna un kontinenta piekrastes joslas mijiedarbībā notiekošos dabas procesus un Pasaules okeāna piesārņojuma avotus;11.9. apzinās dabas aizsargājamo teritoriju (nacionālie parki, rezervāti, dabas parki) nepieciešamību un to nozīmi dabas vides saglabāšanā dažādos kontinentos;11.10. izmantojot zinātniskos pierādījumus, izsaka pieņēmumus, pamatojumus un secinājumus.12.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 11.1., 11.2., 11.7. un 11.9.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 13.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Literatūra.
\nMācību priekšmeta standarts 4.–9.klasei I. Vispārīgais jautājums1. Veidojot mācību priekšmeta programmas, tajās vēlams ievērot šādus principus:1.1. izglītības programmās ar latviešu mācībvalodu:1.1.1. 2/3 laika paredzēt latviešu folkloras, mitoloģijas un literatūras apguvei;1.1.2. 1/3 laika paredzēt citu tautu folkloras, mitoloģijas un literatūras apguvei;1.2. mazākumtautību izglītības programmās:1.2.1. 1/3 laika paredzēt latviešu folkloras, mitoloģijas un literatūras apguvei (latviešu folklora, mitoloģija un literatūra mazākumtautību izglītības programmās tiek apgūta latviešu valodā, un prasības ir ietvertas mācību priekšmeta standartā \"Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmām\");1.2.2. 2/3 laika paredzēt savas tautas un citu tautu folkloras, mitoloģijas un literatūras apguvei.II.
\nMācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta \"Literatūra\" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību, pilnveidojot literatūras kā vārda mākslas uztveres spējas, skolēnu lasīšanas intereses, tēlaino domāšanu un radošo pašizpausmi.3. Mācību priekšmeta \"Literatūra\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. apgūt vārda mākslas likumsakarības un izmantot iegūtās zināšanas lasīšanas procesā un daiļdarba interpretācijā;3.2. attīstīt tēlaino domāšanu un pašizpausmes prasmes kā literāro darbu interpretētājam un paša radītu tekstu autoram;3.3. attīstīt sapratni par literatūru kā kultūras mantojuma veidu;3.4. apzināties literārajos darbos ietvertās vērtības, pilnīgot lasītāja intereses, vajadzības un pieredzi.III.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs4. Literatūra – vārda māksla:4.1. literatūras specifika;4.2. literārais darbs – māksliniecisks īstenības atspoguļojums;4.3. literatūras veidu un žanru daudzveidība;4.4. literārais darbs satura un formas vienotībā.5. Literārā darba uztvere un radošā darbība:5.1. lasīšanas kultūra;5.2. literāro darbu uztvere, interpretēšana un vērtēšana;5.3. daudzveidīga pašizpausme literārā darba apguves procesā.6. Literatūra – kultūras sastāvdaļa:6.1. literatūra – īpašs tautas kultūras tradīciju apguves veids;6.2. lasītāja interese par nacionālo un cittautu folkloru un literatūru;6.3. informācijas avotu daudzveidība kultūras tradīciju apguvē.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi7.
\nLiteratūra – vārda māksla. Izglītojamais:7.1. atšķir daiļliteratūras tekstu no citiem teksta veidiem;7.2. saprot literatūrai un citiem mākslas veidiem (mūzikai, glezniecībai, skulptūrai) kopīgo un atšķirīgo;7.3. vērtē literārā darba ilustrācijas, salīdzinot dažādu mākslinieku atšķirīgo literārā darba notikumu un varoņu izpratni;7.4. ir iepazinis literatūras veidus (epika, lirika, drāma), starpveidu – liroepiku (fabula) – un žanrus (dzejolis, pasaka, stāsts, luga);7.5. ir iepazinis mutvārdu folkloras veidus (parunas, sakāmvārdi, mīklas, pasakas, teikas, tautasdziesmas, anekdotes);7.6. atšķir literāros darbus no mutvārdu folkloras;7.7. ir iepazinis literārajos darbos ietvertos pasaules tautu folkloras sižetus;7.8. ir iepazinis literārā darba uzbūves elementus – tēmu, kompozīciju (sižetu, tēlus) un literārā darba valodu;7.9. nosaka literārajā darbā galveno tēmu un galveno domu (atziņu);7.10. raksturo literārā darba varoņus un vērtē to nozīmi sižeta risinājumā;7.11. nosaka literārā darba sižeta elementus, tēlus, dabas tēlojumu un vidi;7.12. nosaka literārā darba valodas tēlainās izteiksmes līdzekļus (epitetus, salīdzinājumus, personifikācijas, metaforas) un ritma elementus dzejā;7.13. uztver komisko un traģisko literārajā darbā;7.14. interesējas par dažādu veidu un žanru literārajiem darbiem.8.
\nLiterārā darba uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:8.1. izsaka savu viedokli un iesaistās sarunās par literāro darbu;8.2. saprot literārā darba emocionālo noskaņu;8.3. izteiksmīgi lasa literāru tekstu, atklājot savu izpratni un attieksmi;8.4. novērtē paša vai citu teksta lasījumu pēc norādītiem vai sadarbībā ar skolotāju izveidotiem kritērijiem;8.5. atstāsta literārā darba saturu, atklājot tajā ietverto informāciju par darbības vietu, laiku, personām un notikumiem;8.6. raksta anotāciju un atsauksmi par literāru darbu;8.7. veido aprakstu un vēstījumu par literārajiem un brīvajiem tematiem;8.8. raksta pasakas, izmantojot tautas pasaku sižetiskās shēmas un kompozīciju;8.9. novērtē paša vai cita veidotu tekstu pēc sadarbībā ar skolotāju izstrādātiem kritērijiem;8.10. inscenē dialoģisku fabulu, dzejoli, pasaku;8.11. ir ieinteresēts radošajā pašizpausmē, lasot literāru tekstu;8.12. ir ieinteresēts fantazēt, veidot asociācijas, radīt jaunas idejas;8.13. ir ieinteresēts radošajā pašizpausmē tekstveides procesā.9.
\nLiteratūra – kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:9.1. ir iepazinis savas un citu tautu folkloru;9.2. ir iepazinis dažādu veidu literāros darbus;9.3. izvēlas grāmatas atbilstoši savām lasītāja interesēm;9.4. orientējas grāmatas struktūrā (titullapas ziņas, grāmatas uzziņu elementi);9.5. ir iepazinis tradicionālos informācijas ieguves avotus un orientējas savas skolas, pilsētas (pagasta) bibliotēkā, prot atrast nepieciešamo informāciju;9.6. ir iepazinis sava novada (pilsētas, ciema) kultūrvēsturiskās vietas;9.7. ir ieinteresēts bagātināt savas zināšanas par tautas kultūras tradīcijām;9.8. ir ieinteresēts iesaistīties darbībās, kas saistītas ar tautas tradīcijām (piemēram, tradicionālie svētki, etnogrāfijas pasākumi);9.9. ir ieinteresēts padziļināt izpratni par autora personību, iepazīstot daiļdarbu.10.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 7.3., 7.14., 8.11., 8.12., 8.13., 9.7., 9.8. un 9.9.apakšpunktā minētās prasības.V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi11. Literatūra – vārda māksla. Izglītojamais:11.1. uztver literāro darbu kā tēlainu īstenības atspoguļojumu;11.2. salīdzina literāros darbus ar citu mākslas veidu darbiem (tēlotājmāksla, mūzika, teātris, kino);11.3. ir iepazinis literatūras starpveidu – liroepiku (poēma, balāde) – un žanrus (romāns, novele, tēlojums, miniatūra, eseja, drāma, komēdija);11.4. ir guvis sapratni par literatūras veidu un žanru dažādību;11.5. ir iepazinis literārajos darbos izmantotos folkloras, mitoloģijas un Bībeles sižetus un tēlus;11.6. raksturo literārā darba kompozīciju un valodu;11.7. saprot literārā darba tēmu un ideju;11.8. analizē literārā darba tēlu sistēmu (raksturus, dabas un vides tēlus);11.9. analizē literārā darba sižeta veidojumu un autora pozīciju;11.10. analizē literārā darba valodas tēlainās izteiksmes līdzekļus (epitetus, salīdzinājumus, personifikācijas, metaforas, alegorijas, hiperbolas, paralēlismus) un ritma elementus dzejā;11.11. saprot komisko un traģisko literārā darbā;11.12. apzinās vajadzību lasīt dažādu veidu un žanru literāros darbus.12.
\nLiterārā darba uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:12.1. ir guvis sapratni par literārajos darbos ietvertajām ētiskajām un estētiskajām vērtībām;12.2. izteiksmīgi lasa literāru tekstu, ievērojot paša lasītāja un literārā darba autora pozīciju;12.3. novērtē paša un citu izlasīto tekstu pēc paša veidotiem kritērijiem;12.4. raksta recenziju par literāru darbu;12.5. raksta argumentētu eseju par literāro un brīvo tematu;12.6. raksta pārspriedumu par literāro un brīvo tematu;12.7. analizē literārajos darbos ietvertās ētiskās un estētiskās vērtības;12.8. vērtē literārajos darbos mākslas valodā izteiktās reālās dzīves parādības;12.9. veido ziņojumu par literāru tematu;12.10. iesaistās diskusijā par literāru darbu;12.11. raksta jaunrades darbus;12.12. novērtē paša vai cita radītu tekstu pēc paša izstrādātiem kritērijiem;12.13. apzinās vajadzību pilnveidot savas radošās spējas un lasītāja pieredzi.13.
\nLiteratūra – kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:13.1. ir iepazinis pasaules tautu mītus un varoņeposus;13.2. ir iepazinis dažādu veidu un žanru literāros darbus;13.3. informācijas ieguvei mērķtiecīgi izvēlas un izmanto dažādus tradicionālos, elektroniskos un audiovizuālos informācijas ieguves avotus;13.4. saskata un raksturo literārajos darbos ietvertos kultūrvēsturiskos faktus;13.5. salīdzina dažādu tautu literāros darbus un saskata tajos kopīgo un atšķirīgo;13.6. ir ieinteresēts iepazīt muzejus un kultūrvēsturiskas vietas;13.7. pauž attieksmi pret literāro darbu kā dzīves īstenības atspoguļotāju;13.8. ir ieinteresēts savas un citu tautu folkloras un literatūras lasītājs.14. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 11.2., 12.13., 13.6., 13.7. un 13.8.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 14.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Mūzika.
\nMācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei I. Vispārīgais jautājums1. Mācību priekšmeta \"Mūzika\" satura apguvei skolā ir nepieciešami kvalitatīvi mūzikas instrumenti, mūzikas atskaņošanas iekārtas un ieraksti.II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta \"Mūzika\" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību, atraisīt radošās spējas, veidojot priekšnoteikumus tam, lai katrs spētu kļūt par aktīvu mūzikas klausītāju vai dažādu veidu mūzikas amatieru kopu dalībnieku.3. Mācību priekšmeta \"Mūzika\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. apgūt mūzikas valodas elementus;3.2. izkopt spēju ieklausīties skaņu pasaulē, uztvert mūziku emocionāli un attīstīt tēlaini asociatīvo domāšanu, prasmi raksturot mūzikas izteiksmes līdzekļus, iegūt praktiskai muzicēšanai nepieciešamo pieredzi;3.3. iepazīt pasaules mūzikas attīstību, izkopt spēju uztvert dažādu kultūru mūzikas valodu.III.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs4. Mūzikas valoda:4.1. nošu pieraksts;4.2. solfedžo;4.3. mūzikas žanri;4.4. mūzikas izteiksmes līdzekļi;4.5. izpildītāju sastāvi.5. Mūzikas uztvere un radošā darbība:5.1. praktiskā muzicēšana;5.2. mūzikas klausīšanās.6. Mūzika – kultūras sastāvdaļa:6.1. mūzikas literatūra;6.2. nozīmīgākās personības mūzikā.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi7. Mūzikas valoda. Izglītojamais:7.1. zina klasē apgūtos ritma elementus (dažāda ilguma notis un pauzes) un izmanto tos praktiskajā muzicēšanā 2/4, 3/4 un 4/4 taktsmērā;7.2. zina Do mažora gammu;7.3. kolektīvi dzied no lapas melodijas ar apgūtajām skaņkārtas intonācijām (kustība pa tetrahorda skaņām, virzība pa noturīgajām pakāpēm un to apdziedāšana) Do mažorā;7.4. zina un kolektīvajā muzicēšanā izmanto nošu nosaukumus zilbju sistēmā, nosaka nošu atrašanās vietu līnijkopā un klaviatūrā;7.5. lieto jēdzienus: melodija, dinamika, tembrs, temps, reģistrs;7.6. lieto jēdzienus: dziesma, kora dziesma, solo dziesma;7.7. prot attēlā noteikt iepazītos instrumentus;7.8. lieto jēdzienus: polka, valsis, maršs.8.
\nMūzikas uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:8.1. skandē tautasdziesmas;8.2. dzied vienbalsīgas dziesmas;8.3. izmanto muzicēšanā \"skanošos žestus\" un skaņurīkus;8.4. piedalās muzikālajās spēlēs un rotaļās;8.5. dzied no galvas 16 klasē apgūtās dziesmas ar vārdiem (no tām vismaz puse – tautasdziesmas);8.6. ir ieinteresēts radošā muzicēšanā;8.7. atšķir skaņu īpašības (augstums, stiprums, ilgums, tembrs, nokrāsa) un saklausa vienkāršākos mūzikas izteiksmes līdzekļus;8.8. atšķir solo dziedājumu no kora dziedājuma;8.9. atšķir raksturīgākos mūzikas instrumentus;8.10. saklausa un atšķir žanrus: dziesma, deja, maršs;8.11. pazīst kokles tembru;8.12. uztver mūziku emocionāli un attēlo to zīmējumos un kustībās.9.
\nMūzika – kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:9.1. pazīst klasē apgūtos skaņdarbus (nosauc skaņdarba autora vārdu, uzvārdu, skaņdarba nosaukumu);9.2. zina pazīstamākās tautas rotaļdziesmas un šūpļadziesmas;9.3. zina nozīmīgākās gadskārtu ieražas;9.4. uztver skaņdarbu emocionāli;9.5. salīdzina viena un tā paša sižeta atspoguļojumu dažādos mākslas veidos.10. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 8.6., 8.12., 9.4. un 9.5.apakšpunktā minētās prasības.V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi11. Mūzikas valoda. Izglītojamais:11.1. darbojas ar apgūtajām ritma grupām (tajā skaitā ar punktētu ritmu) 2/4, 3/4 un 4/4 taktsmērā; ir ritmizēšanas pieredze 3/8 un 6/8 taktsmērā;11.2. zina Do, Fa, Sol mažoru un la, re, mi minoru;11.3. kolektīvi un ansambļos dzied no lapas melodijas ar apgūtajām skaņkārtas intonācijām (kustība pa tetrahorda skaņām, tercu soļi, lēcieni pa noturīgajām pakāpēm un to apdziedāšana) Do, Fa, Sol mažorā un la, re, mi minorā;11.4. zina un muzicēšanā izmanto nošu nosaukumus zilbju un burtu sistēmā, nosaka to atrašanās vietu līnijkopā un klaviatūrā;11.5. zina un muzicēšanā izmanto apgūtos mūzikas izteiksmes līdzekļus (dinamikas pakāpes, skaņveides paņēmienus, tempus);11.6. zina un prot paskaidrot jēdzienus: vokālā, instrumentālā un vokāli instrumentālā mūzika;11.7. prot attēlā noteikt instrumentus un izpildītāju sastāvus;11.8. zina jēdzienus: solo skaņdarbs, ansambļa skaņdarbs, orķestra mūzika.12.
\nMūzikas uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:12.1. skandē tautasdziesmas vai/un oriģināldzeju;12.2. dzied vienbalsīgas dziesmas un kanonus;12.3. izmanto muzicēšanā \"skanošos žestus\" un skaņurīkus;12.4. piedalās gadskārtu ieražu spēlēs, rotaļās, darbībās;12.5. dzied no galvas 20 klasē apgūtās dziesmas ar vārdiem (no tām vismaz puse – tautasdziesmas);12.6. ir improvizēšanas pieredze, ir ieinteresēts radošā muzicēšanā;12.7. saklausa tempa, dinamikas, reģistra atšķirības un skaņveides paņēmienus;12.8. nosaka koru veidus, atšķir, kura kora balss grupa dzied;12.9. nosaka, kāda veida orķestris spēlē; atšķir mūzikas instrumentus, simfoniskā orķestra instrumentu grupas;12.10. saklausa un atšķir raksturīgākos žanrus: dziesma (solo dziesma, kora dziesma), deja (valsis, polka, polonēze, menuets), maršs;12.11. nosaka dzirdamās mūzikas atbilstību situācijai un videi (koncertzālē, operā, baznīcā, ballē);12.12. ir populārās un rokmūzikas klausīšanās pieredze;12.13. saklausa un atšķir raksturīgākos tautas mūzikas instrumentus;12.14. uztver mūziku emocionāli, izsaka/attēlo mūziku vārdos, krāsās un zīmējumos.13.
\nMūzika – kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:13.1. ir iepazinis dažādu valstu ievērojamākos komponistus; pazīst klasē apgūtos skaņdarbus (nosauc skaņdarba autora vārdu, uzvārdu, tautību un skaņdarba nosaukumu, atskaņotāju sastāvu);13.2. zina tautas mūzikas žanrus (Jāņu, Ziemassvētku un pavasara rotāšanās dziesmas);13.3. apzinās, ka tautas mūzika ir nozīmīgs faktors nacionālās identitātes saglabāšanā;13.4. var nosaukt Latvijā ievērojamākās koncertzāles un koncertestrādes, ir apzinājis savai dzīvesvietai tuvākās, var par tām pastāstīt;13.5. var nosaukt Latvijā nozīmīgākos populārās un rokmūzikas izpildītājmāksliniekus;13.6. diskutē par mūziku, spēj toleranti uzklausīt atšķirīgu viedokli;13.7. saprot, kā atšķiras vienas un tās pašas tēmas atspoguļojums dažādos mākslas veidos.14.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 12.6., 12.12., 12.14., 13.3., 13.6. un 13.7.apakšpunktā minētās prasības.VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi15. Mūzikas valoda. Izglītojamais:15.1. darbojas ar apgūtajām ritma grupām (tai skaitā ar sinkopēm un triolēm) 2/4, 3/4 un 4/4 taktsmērā, kā arī ritma grupām 3/8 un 6/8 taktsmērā, pievieno ritma pavadījumu dziesmām;15.2. zina Do, Fa, Sol mažoru un la, re, mi minoru, izprot citu tonalitāšu lietojuma pamatprincipus;15.3. kolektīvi dzied no lapas melodijas (arī mūzikas literatūras tēmas) ar apgūtajām skaņkārtas intonācijām Do, Fa, Sol mažorā un la, re, mi minorā (dabiskajā un harmoniskajā);15.4. zina un muzicēšanā izmanto nošu nosaukumus zilbju un burtu sistēmā, nosaka to atrašanās vietu līnijkopā un klaviatūrā; zina burtu izmantošanas iespējas muzicēšanā;15.5. zina un muzicēšanā izmanto apgūtos mūzikas izteiksmes līdzekļus un mūzikas valodas elementus;15.6. zina skaņdarbu iedalījumu atkarībā no atskaņošanas līdzekļiem un izpildītāju sastāva (vokālā, instrumentālā un vokāli instrumentālā mūzika) un katras nozares tipiskākos žanrus;15.7. raksturo dažādu laikmetu raksturīgākos izpildītāju sastāvus un instrumentus;15.8. pazīst žanrus: opera, balets, simfonija, koncerts, sonāte, kvartets, oratorija, kantāte, svīta; var nosaukt piemērus no apgūtās mūzikas literatūras.16.
\nMūzikas uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:16.1. dzied vienbalsīgas, divbalsīgas dziesmas un kanonus;16.2. izmanto mūzikas instrumentus pavadījumu veidošanā;16.3. spēj muzicēt grupā atbilstoši savām spējām;16.4. dzied grupās klasē apgūtās dziesmas, sacer pavadījumu, muzicēšanā iesaistot visus dalībniekus atbilstoši katra interesēm;16.5. izmanto improvizēšanas pieredzi ansambļa muzicēšanā;16.6. saklausa tempa, dinamikas, reģistra atšķirības un skaņveides paņēmienus un saista tos ar mūzikas raksturu;16.7. nosaka koru un ansambļu veidus;16.8. saklausa un raksturo dažādu laikmetu raksturīgākos izpildītāju sastāvus;16.9. saklausa un atšķir dažādu laikmetu raksturīgākos vokālos, instrumentālos un vokāli instrumentālos žanrus;16.10. izprot mūzikas funkcionālo daudzveidību (sadzīves, reliģiskā, koncertmūzika, skatuves mūzika) un nozīmi cilvēka dzīvē;16.11. ir apmeklējis koncertus, operas vai baleta izrādes;16.12. pazīst nozīmīgākos džeza, populārās un rokmūzikas virzienus;16.13. raksturo tautas mūzikas instrumentus;16.14. uztver mūziku emocionāli, stāsta par dzirdēto mūziku, apraksta to, attēlo mūzikas noskaņu, tēlus un izteiksmes līdzekļus vizuāli.17.
\nMūzika – kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:17.1. ir iepazinis dažādu laikmetu ievērojamākos komponistus; pazīst klasē apgūtos skaņdarbus (nosauc skaņdarba autora vārdu, uzvārdu, tautību un skaņdarba nosaukumu, atskaņotāju sastāvu, skaņdarba rašanās laikmetu);17.2. stāsta par tautas mūziku;17.3. saprot, ka mūzika ir nozīmīgs faktors nacionālās identitātes un kultūras saglabāšanā; pauž tolerantu attieksmi pret citu tautu mūziku;17.4. raksturo nozīmīgākos pasākumus Latvijas mūzikas dzīvē;17.5. zina ievērojamākos mūsdienu Latvijas solistus, diriģentus un mūziķu kolektīvus, var par tiem pastāstīt;17.6. zina nozīmīgākos džeza, populārās un rokmūzikas virzienus; var nosaukt Latvijā nozīmīgākos izpildītājmāksliniekus;17.7. spēj argumentēti paust savu viedokli par dažādu veidu mūziku;17.8. izprot mūzikai un citiem mākslas veidiem kopīgo un atšķirīgo.18.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 16.5., 16.11., 16.14., 17.3., 17.7. un 17.8.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 15.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Vizuālā māksla.
\nMācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta \"Vizuālā māksla\" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību, pilnveidot un attīstīt viņa radošās spējas, interesi par mākslu un radīt priekšnoteikumus tam, lai skolēns savu mākslinieciskās un radošās darbības pieredzi spētu daudzveidīgi izmantot.2. Mācību priekšmeta \"Vizuālā māksla\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. apgūt mākslas terminus, jēdzienus un izteiksmes līdzekļus, iepazīt mākslas veidus, žanrus, tehnikas, ar mākslu saistītas nozares;2.2. izkopt prasmi īstenot savas idejas un ieceres ar vizuālās mākslas līdzekļiem, analizēt un interpretēt savas radošās ieceres un mākslas darbus;2.3. iegūt pieredzi saskatīt vizuālās vērtības dabā un kultūrvidē, saprast savu līdzatbildību to saudzēšanā un veidošanā.II.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs3. Mākslas valoda:3.1. mākslas termini, jēdzieni un izteiksmes līdzekļi;3.2. vizuālās mākslas daudzveidība – mākslas veidi, žanri un nozares;3.3. zināšanas par mākslas darba tapšanas procesu, dažādām tehnikām, ar vizuālo mākslu saistītām profesijām.4. Mākslas uztvere un radošā darbība:4.1. mākslas darba uztvere – raksturošana, analīze un interpretācija;4.2. daudzveidīgu materiālu un tehniku iepazīšana;4.3. eksperimenti, atklājot jaunus tehniskus paņēmienus un izteiksmes līdzekļu salikumus;4.4. ideju īstenošana plaknē, telpā un laikā.5. Māksla – kultūras sastāvdaļa:5.1. vizuālās vērtības dabā un kultūrvidē;5.2. mākslas vērtību apguve, iepazīstot nozīmīgus Latvijas un pasaules mākslas paraugus, māksliniekus un mākslas darbu krātuves;5.3. sev tuvas vērtības mākslā.III.
\nPamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi6. Mākslas valoda. Izglītojamais:6.1. zina un mākslas darbos saskata vizuālos izteiksmes līdzekļus – līnijas, krāsas, siluetus, formas, faktūras, ritmu;6.2. zina, ka vizuālos izteiksmes līdzekļus var izmantot emocionālu stāvokļu attēlošanai;6.3. ir iepazinis kompozīciju kā dažādu vizuālu izteiksmes līdzekļu sakārtojumu;6.4. ir iepazinis raksturīgākos mākslas veidus, žanrus un tehnikas;6.5. ir iepazinis latviskās zīmes un simbolus;6.6. ir iepazinis nozīmīgus sižetus dažādu laikmetu mākslā;6.7. zina ar mākslu saistītas profesijas.7. Mākslas uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:7.1. dabā un apkārtējā vidē saskata idejas radošiem darbiem;7.2. izmanto dažādas vizuālās mākslas tehnikas, daudzveidīgus materiālus un to īpašības;7.3. izvēlas piemērotākos materiālus vai tehnikas no skolotāja piedāvātā klāsta;7.4. eksperimentē un atklāj jaunus tehniskus paņēmienus;7.5. izmanto plaknes un telpas iespējas, strādājot individuāli un grupā;7.6. prot pastāstīt par sava radošā darba ieceri un procesu;7.7. prot plānot idejas īstenošanai paredzēto laiku mācību stundas ietvaros;7.8. prot pastāstīt par mākslas darba saturu un izteiksmes līdzekļiem;7.9. prot atrast un saprot informāciju, kas pievienota mākslas darbam.8.
\nMāksla – kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:8.1. saskata skaisto un neparasto dabā un kultūrvidē, ir saudzīga attieksme pret to;8.2. ir iepazinis mākslas darbu kā emocionāla pārdzīvojuma radītāju un kultūras vērtību;8.3. salīdzina viena un tā paša sižeta atspoguļojumu dažādos mākslas veidos;8.4. ir iepazinis atsevišķu mākslas darbu oriģinālus;8.5. ir iepazinis dažādu zemju un tautu mākslas darbu piemērus;8.6. prot vērtēt darbu emocionāli, iesaistās mākslas darba vērtēšanas procesā;8.7. ir iepazinis mākslas muzejus un izstādes, kā arī tuvākās apkārtnes kultūrvēsturiskās vietas;8.8. prot izvēlēties sev tuvu mākslas darbu un komentēt savu izvēli.9. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 7.6., 7.,8., 8.1. un 8.6.apakšpunktā minētās prasības.IV.
\nPamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi10. Mākslas valoda. Izglītojamais:10.1. zina un mākslas darbos salīdzina izteiksmes līdzekļus – līnijas, krāsas, siluetus, formas, faktūras, ritmu, kontrastu, kompozīciju;10.2. zina, kā vizuālos izteiksmes līdzekļus var mērķtiecīgi izmantot raksturīgā izcelšanai;10.3. izprot kompozīciju kā vizuālo izteiksmes līdzekļu organizētu sakārtojumu;10.4. zina dažādus mākslas veidus, žanrus un tehnikas;10.5. ir iepazinis zīmes un simbolus kā kultūrvidē balstītas vērtības;10.6. prot salīdzināt vizuālās pazīmes noteikta stila ietvaros;10.7. zina daudzveidīgas ar mākslu saistītas profesijas; ir iepazinis mākslas darba tapšanas procesu.11. Mākslas uztvere un radošā darbība.
\nIzglītojamais:11.1. prot dabā un apkārtējā vidē saskatīt daudzveidīgas idejas radošiem darbiem;11.2. prot izmantot dažādas vizuālās mākslas tehnikas, daudzveidīgu un arvien jaunu materiālu klāstu;11.3. prot izvēlēties nepieciešamos materiālus savas idejas izteikšanai; prot tos racionāli izmantot;11.4. novērojumos un eksperimentos atklāj daudzveidīgus izteiksmes līdzekļu salikumus un izmanto tos radošajos darbos;11.5. izmanto plaknes un telpas iespējas, īsteno procesuālas radošas idejas individuāli un grupā;11.6. prot izteikt un pamatot sava darba ideju;11.7. prot plānot idejas īstenošanai paredzēto laiku ilgtermiņa darbos, aprēķināt tiem nepieciešamos resursus;11.8. prot analizēt mākslas darbus, veidot stāstījumu un aprakstīt mākslas darba saturu, izteiksmes līdzekļus;11.9. prot atrast nepieciešamo informāciju par vizuālo mākslu dažādos informācijas avotos.12.
\nMāksla – kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:12.1. saskata skaisto un neparasto dabā, kultūrvidē, prot saudzīgi izturēties pret to;12.2. ir iepazinis mākslas darbus dažādos aspektos – kā emocionāla pārdzīvojuma radītāju, kultūras vērtību, laikmeta liecību;12.3. saprot, kā atšķiras vienas un tās pašas tēmas atspoguļojums dažādos mākslas veidos;12.4. ir iepazinis mākslas darbu kolekciju; apzinās to kā vērtību;12.5. ir iepazinis Latvijas un dažādu zemju un tautu mākslu;12.6. prot uzklausīt citu uzskatus par mākslas darbu;12.7. ir iepazinis mākslas muzejus un izstāžu zāles, kultūrvēsturiskas vietas tuvākajā apkārtnē pilsētā un valstī;12.8. prot izvēlēties sev tuvu mākslas darbu un paskaidrot savu izvēli, vērtējot pēc dažādiem kritērijiem.13.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 11.6., 11.8., 12.1., 12.4. un 12.6.apakšpunktā minētās prasības.V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi14. Mākslas valoda. Izglītojamais:14.1. zina un mākslas darbos raksturo izteiksmes līdzekļus – apgaismojumu, savstarpējās proporcijas, telpiskumu, krāsu un tonālās attiecības;14.2. saprot, kā var attēlot idejas dažādos vizuālās mākslas veidos;14.3. zina atšķirīgus kompozīcijas principus;14.4. prot raksturot mākslas daudzveidību – veidus, žanrus un tehnikas;14.5. zina daudzveidīgas dabā un kultūrvidē balstītas vizuālas zīmes un simbolus;14.6. izprot mākslas stila jēdzienu un saturu;14.7. zina daudzveidīgas mākslas nozares, prot tās raksturot.15.
\nMākslas uztvere un radošā darbība. Izglītojamais:15.1. prot izvēlēties idejas saviem radošajiem darbiem dabā, kultūrvidē un sabiedrības procesos;15.2. prot izmantot dažādas vizuālās mākslas tehnikas un materiālus, saskaņot savu ideju ar izvēlētās tehnikas un materiāla specifiskajām īpašībām;15.3. prot mērķtiecīgi izvēlēties nepieciešamo savas idejas izteikšanai;spēj patstāvīgi izlemt, kā rīkoties un attīstīt savu ideju;15.4. eksperimentos atklāj izteiksmes līdzekļu izmantošanas un kompozīcijas veidošanas iespējas;15.5. prot radoši izmantot plaknes, telpas un laika iespējas radošu ideju īstenošanai individuāli un grupā;15.6. prot pamatot sava darba ideju un raksturot radošā darba ieceres īstenošanas procesu un rezultātu;15.7. prot plānot vairākpakāpju uzdevumus un ilgtermiņa projektus, aprēķināt tiem nepieciešamos resursus;15.8. prot analizēt un interpretēt mākslas darbus, izteikt savu viedokli par mākslas darba saturu, uzrakstīt to pārsprieduma (esejas) formā;15.9. prot atrast, izvēlēties un izmantot informāciju par vizuālo mākslu dažādos informācijas avotos.16.
\nMāksla – kultūras sastāvdaļa. Izglītojamais:16.1. ir līdzatbildīgs par kultūras vērtību saglabāšanu; saprot harmoniskas vides lomu cilvēka dzīvē;16.2. prot vērtēt mākslas darbus, procesus un mākslas parādības;16.3. zina vizuālās mākslas un citu mākslas veidu kopīgās un atšķirīgās iezīmes;16.4. izprot mākslas darbu krātuvju nepieciešamību un apzinās valsts kultūras vērtības;16.5. ir iepazinis dažādu zemju un tautu mākslu un māksliniekus; ir iepazinis savas tautas mākslu kā pasaules kultūras daļu; zina nozīmīgākās Latvijas mākslas vērtības;16.6. prot diskutēt un toleranti uzklausīt atšķirīgus viedokļus par mākslu;16.7. zina nozīmīgākās mākslas darbu krātuves tuvākajā apkārtnē, Latvijā un pasaulē;16.8. prot raksturot vērtīgo kāda mākslinieka daiļradē, pamatot sev nozīmīgas vērtības mākslā.17.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 15.3., 15.5., 15.6., 15.8., 16.1., 16.4. un 16.6.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 16.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Pasaules vēsture.
\nMācību priekšmeta standarts 6.–9.klasei I. Vispārīgais jautājums1. Sākot vēstures sistemātiskā kursa apguvi 6.klasē, izglītojamam ir šādas mācību priekšmetā \"Sociālās zinības\" iegūtās priekšzināšanas, prasmes un attieksmes:1.1. izprot un raksturo ģimeni, dzimto vietu, Latviju kā nozīmīgas vērtības savā un citu cilvēku dzīvē;1.2. stāsta par savu pagastu, pilsētu, novadu un Latvijas galvaspilsētu;1.3. pazīst sava pagasta, pilsētas, novada un Latvijas simbolus, zina to lietojumu;1.4. zina, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts;1.5. salīdzina un saskata dažādu tautu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, to izpausmes paražās un tradīcijās;1.6. apzinās, ka dzīvība ir vērtība;1.7. lasot, sarunājoties, jautājot, intervējot, klausoties citu stāstījumu, iegūst nepieciešamo informāciju dažādos informācijas resursos un izmanto to mācību uzdevumu veikšanai;1.8. dažādās dzīves situācijās saskata cēloņu un seku mijsakarības;1.9. izsaka savu viedokli un vērtējumu;1.10. iejūtas citu cilvēku situācijā;1.11. atzīst citu tiesības uz atšķirīgiem uzskatiem;1.12. saprot laika ritējumu (pagātne, tagadne, nākotne).II.
\nMācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta \"Pasaules vēsture\" mērķis ir veidot izglītojamā izpratni par cilvēces attīstības pamattendencēm, sekmējot eiropeiskās identitātes attīstību un veicinot atbildīga un toleranta Eiropas Savienības demokrātiskās sabiedrības locekļa izaugsmi.3. Mācību priekšmeta \"Pasaules vēsture\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. iegūt zināšanas par Eiropas un pasaules vēstures gaitu un cēloņsakarībām no senākajiem laikiem līdz mūsdienām;3.2. iegūt un pilnveidot prasmes darbā ar dažādiem vēstures avotu veidiem, izprotot vēstures avotu būtību;3.3. iegūt pieredzi darboties mūsdienu strauji mainīgajā sabiedrībā, patstāvīgi, argumentēti un radoši interpretējot pagātnes notikumus Eiropā un pasaulē.III.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs4. Zināšanas un izpratne par Eiropas un pasaules vēsturi:4.1. Eiropas un pasaules vēstures temati:4.1.1. aizvēstures periods;4.1.2. Seno Austrumu civilizācijas īpatnības un kultūrvēsturiskais mantojums;4.1.3. antīkā sabiedrība un tās ievērojamākie sasniegumi;4.1.4. Eiropas zemju attīstība viduslaikos;4.1.5. kristietības loma Eiropas civilizācijā;4.1.6. kārtu sabiedrības raksturojums un eiropiešu ikdienas dzīve viduslaikos;4.1.7. Eiropas kultūra viduslaikos;4.1.8. arābu kultūra un islāms, Arābu kalifāts;4.1.9. renesanse, reformācija un lielie ģeogrāfiskie atklājumi;4.1.10. Eiropa jaunajos laikos;4.1.11. sasniegumi izglītībā, zinātnē un kultūrā jaunajos laikos;4.1.12. sabiedrības un valstu attīstības pamattendences jauno laiku beigās un jaunāko laiku sākumā;4.1.13.
\nPirmais pasaules karš;4.1.14. starpkaru periods: pamattendences politikā, kultūrā un ekonomikā;4.1.15. ideoloģiskie virzieni: nacisms un komunisms;4.1.16. Otrais pasaules karš, holokausts;4.1.17. sabiedrība un divas politiskās sistēmas pēc Otrā pasaules kara;4.1.18. Eiropas integrācija, Eiropas Savienības pamatvērtības (cilvēktiesības, demokrātija, vienlīdzība, brīvība, tiesiskums);4.1.19. kultūras attīstības pamattendences mūsdienās;4.2. vēstures jēdzieni, to izpratne un lietošana.5. Pagātnes pētīšanas un interpretēšanas īpatnības:5.1. mācību literatūras, vēstures avotu, vēstures literatūras, karšu, enciklopēdiju, statistisko datu, elektronisko informācijas tehnoloģiju (piemēram, internets, CD–ROM) lietošana;5.2. vēstures procesa nepārtrauktība un tajā notiekošās pārmaiņas;5.3. cēloņu un seku mijiedarbība;5.4. kopīgais un atšķirīgais, salīdzinot vēstures notikumus laikā un telpā;5.5. daudzveidīga sabiedrība kā vēstures procesa rezultāts;5.6. viedokļu daudzveidības iespējamība vēstures skaidrojumos.6.
\nSevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās:6.1. cilvēks vēsturē;6.2. vēsture – dzīvesprasmju veidotāja;6.3. kultūras pieminekļi un to nozīme.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi7. Zināšanas un izpratne par Eiropas un pasaules vēsturi. Izglītojamais:7.1. nosaka un identificē aizvēstures, seno laiku, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures periodu raksturīgākās kultūras liecības;7.2. zina aizvēstures perioda būtiskākās iezīmes;7.3. zina nozīmīgākos seno laiku, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures notikumus;7.4. atpazīst ievērojamākās seno laiku, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēsturiskās personas;7.5. zina ievērojamāko seno laiku, viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēsturisko personu veikumu;7.6. izprot un lieto vēstures jēdzienus: absolūtisms, algotie strādnieki, algotņi, antisemītisms, apgaismība, aristokrātija, arodbiedrība, aukstais karš, barbari, baznīca, bruņinieks, bruņinieku ordenis, buržuāzija, cilts, cunfte, demokrātija, diktatūra, dzimtbūšana, dzimtzemnieks, fašisms, feods, garīdzniecība, ģilde, ģints, holokausts, hronika, ierēdņi, imperiālisms, impērija, integrācija, islāms, kapitālisms, kārta, klaušas, klosteris, koloniālisms, kolonija, komunisms, konfesija, krustneši, manufaktūra, merkantilisms, monarhija, muiža, muižnieks, multikulturālisms, nacisms, naturālā saimniecība, nauda un maiņa, padomes, parlaments, polisa, preču un naudas attiecības, priesteri, protestantisms, province, rāte, reformācija, reformas, reliģija, renesanse, republika, revolūcija, senjors, sociālisms, tolerance, totalitārisms, valsts, vasalis, verdzība, vergi, veto.8.
\nPagātnes pētīšanas un interpretēšanas īpatnības. Izglītojamais:8.1. orientējas informācijas resursu sniegtajā daudzveidīgajā vēsturiskajā informācijā;8.2. pēta vēstures notikumus, darbojoties ar vēstures avotiem un vēstures literatūru;8.3. secina, pamatojoties uz dažādu informācijas resursu sniegto informāciju;8.4. izprot, ka ne visi vēsturiskās informācijas resursi, īpaši internets, ir uzticami;8.5. izprot vēstures fakta īpatnības;8.6. atšķir vēstures avotu no faktu notikuma;8.7. izprot atšķirību starp vēstures avotiem un vēstures literatūru;8.8. darbojas ar vēstures kartēm;8.9. raksturo atšķirību starp dažādiem pagātnes periodiem;8.10. salīdzina dažādus pagātnes periodus;8.11. saskata, kā saistīti kāda vēsturiska notikuma cēloņi un sekas;8.12. izprot, ka visi cēloņi un sekas nav vienādi nozīmīgi;8.13. skaidro cilvēku rīcības cēloņus pagātnē;8.14. izprot atšķirību starp progresu, regresu un pārmaiņām;8.15. lieto zināšanas par pagātni, lai izprastu tagadni un spriestu par sabiedrības nākotni;8.16. izprot, ka vienā un tajā pašā laikā dažādās vietās notikuši atšķirīgi notikumi;8.17. salīdzina zināmus vēsturiskos notikumus dažādās vietās vienā un tajā pašā laikā (sinhroniskums);8.18. argumentēti skaidro dažādus pasaules vēstures notikumus;8.19. zina, ka kultūru daudzveidība ir dažādu vēsturisko procesu rezultāts;8.20. raksturo vēstures procesu un kultūru mijiedarbību;8.21. ar toleranci izturas pret dažādām kultūras, reliģijas, dzimuma, vecuma, rases, etniskās izcelsmes un citām sabiedrības grupām;8.22. izprot, ka dažkārt tiek radīti vēsturiski izdomājumi;8.23. skaidro vēsturisku izdomājumu rašanās iemeslus;8.24. izprot, ka dažādas vēsturisko notikumu versijas radušās to apstākļu ietekmē, kas bijuši vēstures apraksta tapšanas brīdī;8.25. apzinās, ka pastāvējusi, joprojām pastāv un pastāvēs ideju un apstākļu daudzveidība;8.26. izprot, ka vēsturiskās informācijas trūkums var būt par iemeslu atšķirīgam pagātnes skaidrojumam;8.27. izprot vēstures mītu rašanās cēloņus un mērķus;8.28. vērtē vēstures notikumus, pamatojoties uz atziņu, ka katra cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība.9.
\nSevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās. Izglītojamais:9.1. izprot pagātnes ietekmi uz tagadnes notikumiem;9.2. pauž savu viedokli un attieksmi pret kādu vēstures notikumu;9.3. izvirza argumentus sava viedokļa aizstāvēšanai par vēstures jautājumiem;9.4. argumentēti diskutē un aizstāv savu viedokli;9.5. izprot, ka katra cilvēka dzīvesstāsts ir vērtīgs vēstures avots;9.6. izprot, ka cilvēku atmiņas un vērtējumi par vienu un to pašu notikumu var būt atšķirīgi (subjektīvi);9.7. apzinās, ka dažādas cilvēku grupas vēsturi skaidro un izmanto atšķirīgi;9.8. skaidro, kāpēc vēsturē sastopami daudzi notikumi, kuros vispārcilvēciskās vērtības tikušas ignorētas;9.9. negatīvi vērtē vēstures notikumus, kuros vispārcilvēciskās vērtības tikušas ignorētas;9.10. apzinās pieminekļu nozīmi savas tautas un citu tautu dzīvē;9.11. ar cieņu un saudzību izturas pret pieminekļiem.10.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 8.21., 8.25., 8.28., 9.2., 9.7., 9.9., 9.10. un 9.11.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 17.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Latvijas vēsture.
\nMācību priekšmeta standarts 6.–9.klasei I. Vispārīgais jautājums1. Sākot vēstures sistemātiskā kursa apguvi 6.klasē, izglītojamam ir šādas mācību priekšmetā \"Sociālās zinības\" iegūtās priekšzināšanas, prasmes un attieksmes:1.1. izprot un raksturo ģimeni, dzimto vietu, Latviju kā nozīmīgas vērtības savā un citu cilvēku dzīvē;1.2. stāsta par savu pagastu, pilsētu, novadu un Latvijas galvaspilsētu;1.3. pazīst sava pagasta, pilsētas, novada un Latvijas simbolus, zina to lietojumu;1.4. zina valsts svētkus, galvenās atceres un atzīmējamās dienas, stāsta par tiem un to svinēšanas tradīcijām;1.5. zina, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts;1.6. zina, ka Latvijā dzīvo dažādas tautības;1.7. salīdzina un saskata dažādu tautu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, to izpausmes paražās un tradīcijās;1.8. stāsta par Latvijas novadiem un Latvijas kaimiņvalstīm;1.9. apzinās, ka dzīvība ir vērtība;1.10. sarunājoties, jautājot, intervējot, klausoties citu stāstījumu un lasot, iegūst nepieciešamo informāciju dažādos informācijas resursos un izmanto to mācību uzdevumu veikšanai;1.11. dažādās dzīves situācijās saskata cēloņu un seku mijsakarības;1.12. izsaka savu viedokli un vērtējumu;1.13. iejūtas citu cilvēku situācijā;1.14. atzīst citu tiesības uz atšķirīgiem uzskatiem;1.15. saprot laika ritējumu (pagātne, tagadne, nākotne);1.16. sakārto savas ģimenes, sava pagasta, pilsētas, novada un Latvijas svarīgākos vēstures notikumus hronoloģiskā secībā.II.
\nMācību priekšmeta mērķis un uzdevumi2. Mācību priekšmeta \"Latvijas vēsture\" mērķis ir pilnveidot izglītojamā izpratni par cilvēces attīstības pamattendencēm, sekmējot savas identitātes veidošanos un veicinot atbildīga un toleranta Latvijas demokrātiskās sabiedrības locekļa izaugsmi.3. Mācību priekšmeta \"Latvijas vēsture\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:3.1. iegūt zināšanas par savas tuvākās apkārtnes, Latvijas un Baltijas reģiona vēstures gaitu un cēloņsakarībām no senākajiem laikiem līdz mūsdienām;3.2. iegūt un pilnveidot prasmes darbā ar dažādiem vēstures avotu veidiem, izprotot vēstures avotu būtību;3.3. iegūt pieredzi darboties mūsdienu strauji mainīgajā sabiedrībā un patstāvīgi, argumentēti un radoši interpretēt pagātnes un mūsdienu notikumus Latvijā, Baltijas reģionā, Eiropā un pasaulē;3.4. veicināt piederības apziņu Latvijas valstij un patriotismu.III.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs4. Zināšanas un izpratne par tuvākās apkārtnes un Latvijas vēsturi:4.1. tuvākās apkārtnes un Latvijas vēstures temati:4.1.1. vēsture un tās izzināšanas pamati;4.1.2. vēstures avoti un to specifika;4.1.3. es, mana ģimene un tuvākā apkārtne vēsturē;4.1.4. cilvēku ikdienas dzīve aizvēstures periodā;4.1.5. pagānisma īpatnības un senlatviešu kultūra;4.1.6. balti un somugri;4.1.7. sabiedrība pirms krustnešu iebrukumiem;4.1.8. senlatviešu un līvu (lībiešu) protovalstis;4.1.9. Livonija;4.1.10. pārmaiņas sabiedrībā un saimniecībā jauno laiku sākumā;4.1.11. reformācija un kontrreformācija;4.1.12. Latvijas teritorija Polijas–Lietuvas valsts, Zviedrijas Karalistes un Krievijas varā un tās politiskā, ekonomiskā un sociālā attīstība;4.1.13. izglītība, zinātne un kultūra jauno laiku periodā;4.1.14. apgaismība Latvijas teritorijā, pirmā nacionālā atmoda un latviešu nācijas izveide;4.1.15. sabiedrības attīstības pamattendences 19.gadsimta beigās, 20.gadsimta sākumā, politiskās kustības, 1905.–1907.gada revolūcija;4.1.16.
\nPirmais pasaules karš Latvijas teritorijā, latviešu strēlnieki;4.1.17. Latvijas valstiskuma izveide;4.1.18. Brīvības cīņas;4.1.19. Latvijas Republikas demokrātiskais posms;4.1.20. Latvija autoritārā režīma posmā;4.1.21. sasniegumi izglītībā, zinātnē un kultūrā Latvijā 20.gadsimta 20.–30.gados;4.1.22. padomju okupācija un tās sekas, represijas;4.1.23. Otrais pasaules karš Latvijas teritorijā;4.1.24. nacistiskais okupācijas režīms, holokausts;4.1.25. bēgļu gaitas un trimda;4.1.26. otrā padomju okupācija un padomju totalitārisma posms;4.1.27. sociālā dzīve un kultūra Latvijas padomju sociālistiskajā republikā;4.1.28. Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana;4.1.29. valsts un sabiedrības attīstība pēc neatkarības atjaunošanas;4.1.30.
\nLatvija – Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes, NATO un citu starptautisku organizāciju dalībvalsts;4.1.31. kultūra un izglītība pēc neatkarības atjaunošanas;4.1.32. Latvijas sasniegumi un izaicinājumi mūsdienās;4.2. vēstures jēdzieni, to izpratne un lietošana.5. Pagātnes pētīšanas un interpretēšanas īpatnības:5.1. mācību literatūras, vēstures avotu, vēstures literatūras, karšu, enciklopēdiju, statistisko datu, elektronisko informācijas tehnoloģiju (piemēram, internets, CD–ROM) lietošana;5.2. vēstures procesa nepārtrauktība un tajā notiekošās pārmaiņas;5.3. cēloņu un seku mijiedarbība;5.4. kopīgais un atšķirīgais, salīdzinot vēstures notikumus laikā un telpā;5.5. daudzveidīga sabiedrība kā vēstures procesa rezultāts;5.6. viedokļu daudzveidības iespējamība vēstures skaidrojumos.6.
\nSevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās:6.1. cilvēks vēsturē;6.2. vēsture – dzīvesprasmju veidotāja;6.3. kultūras pieminekļi un to nozīme.IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi7. Zināšanas un izpratne par tuvākās apkārtnes un Latvijas vēsturi. Izglītojamais:7.1. zina, ka vēsture ir zinātne;7.2. zina vēstures izpētes īpatnības;7.3. zina dažādus vēstures avotu veidus;7.4. izprot atšķirību starp vēstures avotiem un literatūru;7.5. raksturo vēstures periodus;7.6. zina būtiskākās atšķirības starp vēstures periodiem un laikmetiem;7.7. nosaka un identificē vēstures periodu raksturīgākās kultūras liecības;7.8. zina aizvēstures perioda būtiskākās iezīmes;7.9. zina nozīmīgākos vēstures notikumus;7.10. izprot nozīmīgāko Latvijas vēstures notikumu savstarpējo saistību ar Eiropas un pasaules vēstures notikumiem;7.11. atpazīst ievērojamākās vēsturiskās personas;7.12. zina ievērojamāko vēsturisko personu veikumu, sieviešu un vīriešu lomu pasaules vēsturē;7.13. izprot valsts svētku, galveno atceres un atzīmējamo dienu vēsturisko kontekstu;7.14. izprot un lieto vēstures jēdzienus: absolūtisms, algotie strādnieki, aneksija, antisemītisms, apgaismība, apvērsums, arheoloģija, arhīvs, aukstais karš, autoritārisms, baznīca, baznīcu demonstrācija, bēgļi, brāļu draudzes, Brīvības cīņas, bruņinieku ordenis, buržuāzija, cilts, cunfte, demokrātija, deportācija, diktatūra, disidenti, dzimtas koks, dzimtbūšana, dzimtzemnieks, gadsimts, gadu tūkstotis, garīdzniecība, ģilde, ģints, Hanza, hronika, imperiālisms, inkorporācija, integrācija, Interfronte, jaunlatvieši, jaunstrāvnieki, kapitālisms, kapituls, kārta, klaušas, koloniālisms, konvents, krustneši, kurelieši, ķoniņi, latviešu strēlnieki, manufaktūra, merkantilisms, mestrs, mežabrāļi, monarhija, muiža, muižnieks, muižu redukcija, mūsu ēra, muzejs, nācija, nacionālkomunisti, naturālā saimniecība, okupācija, padomes, parlaments, partizāni, patriotisms, pēc Kristus dzimšanas, pilskalns, pils–sēta, pirms Kristus dzimšanas, pirms mūsu ēras, preču–naudas attiecības, protestantisms, rāte, reformācija, reformas, reliģija, republika, revolūcija, rusifikācija, Saeima, saime, Satversmes sapulce, senjors, sociālisms, tauta, Tautas fronte, Tautas padome, tautība, totalitārisms, trimda, valsts, vasalis, vēsture, vēstures avoti, vēsturnieks.8.
\nPagātnes pētīšanas un interpretēšanas īpatnības. Izglītojamais:8.1. orientējas informācijas resursu sniegtajā daudzveidīgajā vēsturiskajā informācijā;8.2. pēta vēstures notikumus, darbojoties ar vēstures avotiem un vēstures literatūru;8.3. secina, pamatojoties uz dažādu informācijas resursu sniegto informāciju;8.4. izprot, ka ne visi vēsturiskās informācijas resursi, īpaši internets, ir uzticami;8.5. izprot vēstures fakta īpatnības;8.6. atšķir vēstures avotu no faktu notikuma;8.7. izprot atšķirību starp vēstures avotiem un vēstures literatūru;8.8. darbojas ar vēstures kartēm;8.9. raksturo atšķirību starp dažādiem pagātnes periodiem;8.10. salīdzina dažādus pagātnes periodus;8.11. saskata, kā saistīti kāda vēsturiska notikuma cēloņi un sekas;8.12. izprot, ka visi cēloņi un sekas nav vienādi nozīmīgi;8.13. skaidro cilvēku rīcības cēloņus pagātnē;8.14. izprot atšķirību starp progresu, regresu un pārmaiņām;8.15. lieto zināšanas par pagātni, lai izprastu tagadni un spriestu par sabiedrības nākotni;8.16. argumentēti skaidro pretrunīgos Latvijas vēstures notikumus;8.17. raksturo vēstures procesu un kultūru mijiedarbību;8.18. zina Latvijas tautu kultūras nozīmīgākās tradīcijas un vērtības;8.19. izprot, ka dažkārt tiek radīti vēsturiski izdomājumi;8.20. skaidro vēsturisku izdomājumu rašanās iemeslus;8.21. izprot, ka dažādas vēsturisko notikumu versijas radušās to apstākļu ietekmē, kas bijuši vēstures apraksta tapšanas brīdī;8.22. apzinās, ka pastāvējusi, joprojām pastāv un pastāvēs ideju un apstākļu daudzveidība;8.23. izprot, ka vēsturiskās informācijas trūkums var būt par iemeslu atšķirīgam pagātnes skaidrojumam;8.24. izprot vēstures mītu rašanās cēloņus un mērķus;8.25. vērtē vēstures notikumus, pamatojoties uz atziņu, ka katra cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība.9.
\nSevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās. Izglītojamais:9.1. apzinās vēstures nozīmi savā dzīvē;9.2. argumentēti interpretē vēstures notikumus;9.3. analizē kādas vēsturiskas personas sasniegumu vai neveiksmju cēloņus, iedomājoties, kā būtu rīkojies analizētās personas vietā;9.4. pauž attieksmi pret vēstures notikumu skaidrojumiem;9.5. zina, ka vēsture ir arī atsevišķu cilvēku dzīves vēsture jeb dzīvesstāsti;9.6. ir ieinteresēts uzklausīt vecākās paaudzes dzīvesstāstus, ar cieņu izturas pret tiem;9.7. izprot nepieciešamību ar cieņu izturēties pret atšķirīgiem vēstures notikumu skaidrojumiem;9.8. izprot atšķirīgus vēstures notikumu skaidrojumus, ar toleranci izturas pret dažādām dzimuma, vecuma, reliģijas, rases, etniskās izcelsmes un citām Latvijas sabiedrības grupām;9.9. izprot, ka jebkuram cilvēkam ar savu darbību ir un būs iespēja atbilstoši savām spējām ietekmēt vēstures gaitu;9.10. izprot savas kultūras saknes un pamatus;9.11. raksturo kultūrvēsturisko mantojumu;9.12. raksturo kultūrvēsturiskā mantojuma veidošanos, mijiedarbojoties dažādām kultūrām;9.13. izprot, ka Baltijas tautām un valstīm ir kopīgas kultūrvēsturiskās saknes un iezīmes;9.14. pamato, kāpēc ar cieņu un saudzību jāizturas arī pret tiem kultūras pieminekļiem, kuru nozīmi neizprot;9.15. ir motivēts piedalīties pieminekļu saglabāšanā, kopšanā un aizsardzībā.10.
\nIzglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 8.23., 9.1., 9.4., 9.7., 9.8., 9.9. un 9.15.apakšpunktā minētās prasības.
\nIzglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 18.pielikums Ministru kabineta 2013.gada 6.augusta noteikumiem Nr.530 Sociālās zinības.
\nMācību priekšmeta standarts 1.–9.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi1. Mācību priekšmeta \"Sociālās zinības\" mērķis ir sekmēt sociālo procesu izpratni, kā arī izglītojamā gatavību pieņemt un īstenot sociāli atbildīgus lēmumus personiskajā, profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē demokrātiskā sabiedrībā.2. Mācību priekšmeta \"Sociālās zinības\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:2.1. veidot izpratni par sabiedrības sociālpolitiskās un ekonomiskās attīstības likumsakarībām un ētisko vērtību kopumu;2.2. veidot izpratni par cilvēka garīgās un fiziskās attīstības vispārējām norisēm, veselīgu dzīvesveidu un veselībai labvēlīgu vidi;2.3. apgūt sabiedrisko norišu un personības attīstības pētīšanas un interpretēšanas prasmes un sociālo zinību mācīšanās prasmes;2.4. izkopt saskarsmes un sadarbības prasmes;2.5. apgūt demokrātiskas pilsoniskās līdzdalības prasmes un izkopt tolerantu attieksmi pret kultūru daudzveidību;2.6. apzināt un izkopt savus ētiskos uzskatus un pieņemt ar tiem saskaņotus lēmumus;2.7. apzināties veselības un dzīvības vērtību, savu un citu atbildību par veselību un veselīgu vidi, izkopt veselīgus paradumus;2.8. veidot un sekmēt skolēnu izpratni un attieksmi pret satiksmes drošību un citu drošības noteikumu ievērošanu.II.
\nMācību priekšmeta obligātais saturs3. Gatavība sociāli atbildīgai nostājai:3.1. pārdomāti personiskie ētiskie uzskati;3.2. veselības un dzīvības vērtības apzināšanās;3.3. pilsoniskās līdzdalības prasmes un toleranta attieksme pret atšķirīgām kultūrām un atšķirīgo sabiedrībā kopumā;3.4. darba vērtības apzināšanās un turpmākās profesionālās darbības jomas izvēle.4. Sociālpolitisko un ekonomisko norišu un personības attīstības pētīšana un interpretēšana:4.1. mērķtiecīga, atbildīga, iecietīga sadarbība mācību un sociālo problēmu risināšanā;4.2. mācību darba plānošana un vērtēšana;4.3. darbs ar informāciju;4.4. sabiedrības un personības pētīšana un interpretēšana.5. Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām:5.1. ētiskās vērtības un mantojums;5.2. personības tikumiskā izaugsme;5.3. saskarsmes ētiskie aspekti;5.4. garīgā veselība;5.5. augšanas, fiziskās un garīgās attīstības likumsakarības;5.6. veselīgs dzīvesveids;5.7. personīgā drošība;5.8. veselīga vide;5.9. ekonomikas pamatproblēma un pamatjautājumi;5.10. patērētājs ekonomikā;5.11. ražotājs ekonomikā;5.12. valsts loma ekonomikā;5.13. darbs un karjera;5.14. nauda;5.15. cilvēks un sabiedrība;5.16. demokrātiska valsts un sabiedrība;5.17. tiesības un pienākumi demokrātiskā valstī;5.18.