Zaudējis spēku - Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību

Zaudējis spēku - Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.11 Rīgā 2004.gada 30.aprīlī Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu 1. Noteikumi nosaka drošības prasības jauniem un esošiem jūras zvejas kuģiem (turpmāk - zvejas kuģi), kas: 1.1. reģistrēti Latvijas kuģu reģistrā; 1.2. nodarbojas ar zveju Latvijas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos; 1.3. nodod nozveju Latvijas ostās. 2. Noteikumos izmantotie jēdzieni: 2.1. "JA" ir BO VAS "Latvijas Jūras administrācija". 2.2. "Jauns zvejas kuģis" ir zvejas kuģis, kas atbilst sekojošiem nosacījumiem: 2.2.1. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2003.gada 1. janvārī vai vēlāk; 2.2.2. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2003. gada 1. janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam vismaz trīs gadus pēc šī datuma; 2.2.3. gadījumā, ja nav līguma par kuģa būvi, 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: 2.2.3.1. ir ielikts kuģa ķīlis; 2.2.3.2. ir ielikta konstrukcija, kura identificē kuģa būves sākumu; 2.2.3.3. ir samontēta konstrukcija, kuras svars ir mazākais no vērtībām - 50 tonnas, vai 1% no paredzētās kuģa konstrukcijas svara. 2.3. "Esošais zvejas kuģis" ir zvejas kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis. 2.4. "Visi zvejas kuģi" nozīmē, ka attiecīgais noteikums attiecas kā uz esošajiem zvejas kuģiem, tā arī uz jauniem zvejas kuģiem, neskatoties no būves datuma. 2.5. "Kuģa apkalpe" ir kapteinis un visas personas uz kuģa, kuras ir pieņemtas darbā un veic noteiktus pienākumus, nodrošinot kuģa ekspluatāciju. 2.6. "Garums (L)" nozīmē garumu, kas ir 96% no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju, pie iegrimes, kas ir 85% no teorētiskā sānu augstuma, kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas, vai garumu no kuģa priekšvadņa priekšē­jās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju, skatoties, kurš ir lielāks. Kuģiem, kas ir projektēti ar kon­struktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai kon­struktīvajai ūdenslīnijai. 2.7. "Priekšgala un pakaļgala perpendikulāri" tiek fiksēti garuma "L" galos. Priekšgala perpendikulārs atbilst priekšvadņa priekšējai malai uz ūdenslīnijas, pa kuru tiek mērīts garums. 2.8. "Platums (B)" ir kuģa vislielākais platums, kas izmērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām kuģiem ar metāla apšuvi un starp korpusa ārējām virsmām kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem. 2.9. "Teorētiskais sānu augstums" ir vertikālais attālums no horizontālā ķīļa līdz darba klāja apakšējai virsmai pie kuģa sāna: 2.9.1. kuģiem ar noapaļotu klāja un sāna savienojumu, teorētisko sānu augstumu jāmēra līdz klāja un sānu teorētisko līniju turpinājumu krustpunktam; 2.9.2. gadījumā, ja darba klājam ir pakāpiens un tā paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā sānu augstuma mērīšanas punkta, teorētisko sānu augstumu jāmēra līdz darba klāja zemākās daļas turpinājuma nosacītai līnijai, kas ir paralēla paaugstinātajai klāja daļai. 2.10. "Sānu augstums (D)" ir teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā. 2.11. "Dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija" ir ūdenslīnija, kura atbilst maksimāli atļautajai kuģa iegrimei. 2.12. "Kuģa garuma viduspunkts" ir garuma L viduspunkts. 2.13. "Vidus šķēlums" ir kuģa korpusa šķēlums kuģa garuma vidusdaļā ar teorētisku plakni perpendikulāri ūdenslīnijai. 2.14. "Ķīļa līnija" ir līnija paralēla ķīļa trajektorijai, kura kuģa garuma viduspunktā iet caur: 2.14.1. horizontālā ķīļa augšējo malu kuģiem ar metāla apšuvumu; 2.14.2. ķīļa un ārējā apšuvuma salaiduma apakšējo malu kuģiem ar koka vai kompozīta materiāla ārējo apšuvumu; 2.14.3. kuģa diametrālās plaknes un kuģa apšuvuma ārējā kontūra krustošanās līniju kuģiem ar ārējo apšuvumu no cita materiāla nekā koks un metāls. 2.15. "Bāzes līnija" ir horizontāla līnija, kas kuģa garuma viduspunktā šķērso ķīļa līniju. 2.16. "Darba klājs" ir zemākais nepārtrauktais klājs, kas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas un no kura tiek veikta zveja. Ja kuģis ir būvēts ar diviem vai vairākiem nepārtrauktiem klājiem, JA var akceptēt zemāko no tiem kā darba klāju, ja tas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas. 2.17. "Virsbūve" ir ar klāju nosegta konstrukcija uz darba klāja visā kuģa platumā, vai kuras garensienas nav tālāk kā 0.04B no kuģa sānu apšuvuma. 2.18. "Slēgta virsbūve" ir virsbūve, ja: 2.18.1. to veido pietiekami efektīvas sienas; 2.18.2. ieejas atveres sienās ir aprīkotas ar pastāvīgi piestiprinātām ūdensnecaurlaidīgām durvīm, kuras ir tikpat izturīgas kā sienu konstrukcija un ir atveramas gan no iekšpuses, gan no ārpuses; 2.18.3. citas atveres sienās ir aprīkotas ar pietiekami efektīviem noslēgšanas līdzekļiem. 2.19. "Virsbūves klājs" ir nepārtraukts vai daļējs klājs, kas veido virsbūves, klāja mājas vai citas konstrukcijas jumtu un atrodas ne mazāk kā 1.8 m augstumā virs darba klāja. Klāja māju un citu konstrukciju segumi, kuri atrodas zemāk nekā 1.8 m virs darba klāja, tiek traktēti kā darba klājs. 2.20. "Virsbūves augstums" ir minimālais attālums virsbūves sānos no darba klāja šķērssijas augšējās malas līdz virsbūves klāja šķērssijas augšējai malai. 2.21. "Šļakatu necaurlaidīgs" nozīmē, ka pie jebkura jūras stāvokļa ūdens nevar iekļūt kuģī. 2.22. "Ūdensnecaurlaidīgs" nozīmē kon­struk­cijas spēju nelaist cauri ūdeni jebkurā virzienā, pie tāda ūdens spiediena, kādam šī konstrukcija ir projektēta. 2.23. "Triecienstarpsiena" ir ūdensnecaurlaidīga starpsiena kuģa priekšgalā, kas atbilst sekojošām prasībām: 2.23.1. starpsienai jāatrodas: 2.23.1.1. ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 0.05L, bet ne tālāk kā 0.08L kuģiem ar garumu 45 m un garākiem; 2.23.1.2. ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 0.05L, bet ne tālāk kā 0.05L plus 1.35m kuģiem ar garumu mazāku par 45 m; 2.23.1.3. jebkurā gadījumā ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 2m, bet uz kuģiem ar garumu mazāku par 24m - ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 1m. 2.23.2. ja kāda kuģa korpusa zem­ūdens punkts ir izvirzīts uz priekšu tālāk par priekšgala perpendikulāru, piemēram bulbs, apakšpunktā 2.23.1. noteiktais attālums jāmēra no izvirzītā punkta garuma viduspunkta, vai no punkta 0.015L uz priekšu no priekšgala perpendikulāra, skatoties, kurš no šiem attālumiem ir mazāks. 2.23.3. starpsiena var veidot pakāpienu vai nišu, bet apakšpunktā 2.23.1. noteiktajiem attālumiem jābūt ievērotiem. 2.24. "Organizācija" ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO). 2.25. "Atzīta organizācija" ir klasifikācijas sabiedrība, ko ir atzinusi Satiksmes ministrija un ar kuru JA ir noslēgusi sadarbības līgumu, saskaņā ar EP direktīvas 94/57/EC, kas grozīta ar direktīvu 97/58/EC, prasībām un kas veic darbības zvejas kuģu drošības novērtējumam JA vārdā. 2.26. "ISO" ir Starptautiskā standartizācijas organizācija. 2.27. "COLREG" ir Organizācijas 1972.gada 20.oktobra konvencija par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem. 2.28. "MARPOL" ir 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, ar 1978.gada protokolu attiecībā uz to. 2.29. "Helsinku konvencija" ir 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija. 2.30. "Helsinku Komisija" ir komisija, kas nodibināta 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas mērķiem. 2.31. "Baltijas jūra" nozīmē Baltijas jūras reģionu, saskaņā ar 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju. 2.32. "Latvijas ūdeņi" nozīmē Latvijas jurisdikcijā esošos ūdeņus, saskaņā ar atbilstošiem Latvijas Republikas tiesību aktiem. 3. Noteikumu 1.pielikuma IV, V, VII, IX, XI, XII, XIII un XIV nodaļā definēti specifiski tehniskie jēdzieni. 4. Drošības prasību ievērošanu uz zvejas kuģiem kontrolē JA. 5. JA norīko kuģu kontroles inspektorus (turpmāk - inspektori) vai, saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem, atzītās organizācijas veikt apskates uz zvejas kuģiem. 6. Inspektori vai atzītās organizācijas veic zvejas kuģa apskati, lai pārliecinātos, vai zvejas kuģis atbilst šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām zvejas kuģu drošības prasībām. 7. Ja zvejas kuģis atbilst noteikumu 1.pielikumā norādītajām zvejas kuģa drošības prasībām, tad inspektori vai atzītās organizācijas izsniedz atbilstības apliecību, saskaņā ar noteikumu 2.pielikumu, un atbilstības apliecībai pievienotu aprīkojuma sarakstu, saskaņā ar noteikumu 3.pielikumu. 8. Noteikumu 1.pielikuma 1.nodaļas 3.noteikumā norādītajos izņēmuma gadījumos inspektori vai atzītās organizācijas zvejas kuģim izsniedz Izņēmuma apliecību, atbilstoši noteikumu 4.pielikumā norādītajai apliecības formai. 9. Noteikumos iestrādāti 1977.gada Torremolinos starptautiskās konvencijas par zvejas kuģu drošību 1993.gada Torremolinos protokola principi. Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iestrādātas prasības, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas 93/103/EC un 97/70/EC, kas grozīta ar direktīvu 1999/19/EC, direktīvu 2002/35/EC un direktīvu 2002/84. Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs A. Šlesers Jūrniecības departamenta direktors A. Krastiņš 1.pielikums Satiksmes ministrijas 2004.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.11 I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1. Noteikums. 1. Šis pielikums (tālāk tekstā - pielikums), ja nav norādīts citādi, attiecas uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 24 m un lielāku. 2. Esošajiem zvejas kuģiem jābūt projektētiem un būvētiem saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem. 2. Noteikums. Pielikumā atrunātās trešo personu tiesības un pienākumi tām ir saistoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 3. Noteikums. Izņēmumi: 1. JA var atbrīvot jebkuru kuģi, kuram ir jauna veida īpatnības, no jebkurām pielikuma II, III, IV, V, VI un VII nodaļās noteiktajām prasībām, ja to piemērošana varētu būtiski apgrūtināt šo īpatnību izpēti un ieviešanu uz zvejas kuģiem. Tomēr tādam zvejas kuģim jāatbilst tām drošības prasībām, kuras pēc JA ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un nodrošina tā vispārēju drošību. 2. Izņēmumi no IX nodaļā noteiktajām prasībām ir noteikti IX nodaļas 3.noteikumā, bet izņēmumi no X nodaļā noteiktajām prasībām - X nodaļas 2.noteikumā. 3. JA var atbrīvot jebkuru kuģi, kurš nodarbojas vienīgi ar zveju Latvijas krastu tuvumā, no jebkuru šo noteikumu prasību izpildes, ja tā uzskata, ka šo prasību piemērošana ir pārmērīga un nav nepieciešama, ņemot vērā noteikto kuģošanas rajonu, zvejas kuģa tipu, meteoroloģiskos un navigācijas apstākļus. Zvejas kuģim jāatbilst tām drošības prasībām, kuras pēc JA ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un nodrošina tā vispārēju drošību. 4. JA, ja tā saskaņā ar šo noteikumu piekrīt jebkuriem izņēmumiem zvejas kuģim, uz ko attiecas EP direktīva 97/70/EC, par to pilnībā informē Eiropas komisiju, apstiprinot, ka drošības līmenis ir atbilstoši saglabāts un Eiropas komisija šo informāciju nosūta pārējām dalībvalstīm saskaņā ar EP direktīvas 97/70/EC 4.pantu. 4. Noteikums. Ekvivalenti 1. Ja šajā pielikumā noteikts, ka uz zvejas kuģa jābūt izmantotiem kāda noteikta tipa materiāliem, iekārtām, aprīkojumam, aparātiem, vai jābūt ievērotam kādam īpašam nosacījumam, vai ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz projektu un konstrukciju JA var atļaut to vietā izmantot citus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus, vai pielietot citu nosacījumu, vai projekta un konstrukcijas prasības, ja tā ar attiecīgiem izmēģinājumiem vai kādā citā ceļā ir pārliecinājusies, ka šo materiālu, iekārtu, aprīkojuma, aparātu vai nosacījumu pielietošana un konstrukcija vai projekts ir tik pat efektīvi kā tie, kas noteikti šajā pielikumā. 2. JA, ja tā atļauj pielietot aizvietojošus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai nosacījumus zvejas kuģim, uz ko attiecas EP direktīva 97/70/EC, paziņo Komisijai par tādu aizvietošanu, pievienojot ziņojumu par veiktajām pārbaudēm un izmēģinājumiem. Komisija šo informāciju nosūta pārējām dalībvalstīm, lai informētu atbildīgās personas tajās saskaņā ar EP direktīvas 97/70/EC 4.pantu. 5. Noteikums. Remonts, pārbūve un modernizācija 1. Arī pēc remonta, pārbūves, modernizācijas un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma maiņas, zvejas kuģim jāatbilst vismaz tām pašām prasībām, kuras uz to attiecās iepriekš. 2. Liela apjoma remonta, pārbūves un modernizācijas darbiem un ar to saistītajām zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma izmaiņām jāatbilst prasībām, kuras attiecas uz jaunu kuģi tādā mērā, kādā JA to uzskata par nepieciešamu un praktiski iespējamu. 3. Kuģi, kuram nomainīts galvenais dzinējs vai kuram veikta ievērojam pārbūve, modifikācijas un izmaiņas tā konstrukcijā, tādas, kas izmainījušas tā izmērus, kas noteikti zvejas kuģa tilpības apliecībā, vai ievērojami izmainījušas tā smaguma centru vai zvejas kuģa aprīkojumu, pirms nodošanas ekspluatācijā apgādā ar jaunu noturības informāciju, kā arī veic tā inspekciju. 6. Noteikums. Apskates 1. Uz katra zvejas kuģa ar garumu 24 m un lielāku veic šādas apskates: (a) Sākotnējo apskati - pirms zvejas kuģis stājas ekspluatācijā, vai pirms pirmo reizi tiek izsniegtas 7.noteikumā noteiktās apliecības. Tiek veikta pilna zvejas kuģa konstrukcijas, noturības, pielietoto materiālu, mehānismu, aprīkojuma pārbaude, ieskaitot korpusa apskati dokā, katlu un boileru iekšējo un ārējo apskati, aprīkojuma pārbaudi tādā apjomā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa atbilstību šim pielikumam. Apskate ir tāda, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcija, pielietotie materiāli, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas, ieskaitot tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos, ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums pilnībā atbilst šā pielikuma prasībām. Apskate ir tāda, lai pārliecinātos, ka visu zvejas kuģa daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir no visiem viedokļiem apmierinoša un ka zvejas kuģis ir apgādāts ar signālu ugunīm, signālu zīmēm, skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo Noteikumu un spēkā esošajām COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, ir jāpārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst attiecīgām, spēkā esošām SOLAS prasībām. (b) Periodiskās apskates veic šādos termiņos: (i) reizi četros gados attiecībā uz konstrukciju un mehānismiem, kā noteikts nodaļās II, III, IV, V un VI, tajā skaitā apskati dokā. Kā norādīts 11.noteikuma (1)punktā šo termiņu var pagarināt, veicot zvejas kuģa apskati tādā apjomā, cik tas nepieciešams un praktiski iespējams; (ii) reizi divos gados attiecībā uz zvejas kuģa aprīkojumu kā noteikts nodaļās II, III, IV, V, VI, VII un X; (iii) reizi gadā attiecībā uz radio iekārtām uz zvejas kuģiem ar garumu 24m un lielāku, tajā skaitā glābšanas līdzekļu radioiekārtām. Periodiskās apskates veic tā, lai nodrošinātu, ka visi punktā (1)(a) minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgām šo Noteikumu prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un ka apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa Noturības informācija. Ja saskaņā ar šīs nodaļas 7.vai 8.noteikumiem izsniegtas apliecības derīguma termiņš ir pagarināts, kā paredzēts 11.noteikuma punktos(2) un (4), attiecīgi tiek pagarināti intervāli starp apskatēm. (c) Papildus punktā (b)(i) noteiktajām periodiskajām apskatēm, uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 01.janvārī vai vēlāk un būvēti no citiem materiāliem nekā koksne, divu gadu pluss/mīnuss 3 mēneši intervālos veic korpusa un mehānismu starpapskates, bet uz zvejas kuģiem, kas būvēti no koksnes, šādas pārbaudes veic JA noteiktajos intervālos. Šādās starp apskatēs jāpārliecinās, ka nav veiktas nekādas izmaiņas, kuras nav pieļaujamas un varētu negatīvi ietekmēt zvejas kuģa vai tā apkalpes drošību. (d) Uz Apliecības, kas izsniegta saskaņā ar šīs nodaļas 7. un 8.noteikumiem, izdara atzīmes par periodisko apskašu saskaņā ar punktiem (1)(b)(ii) un (1)(b)(iii) un starpapskašu saskaņā ar punktu (c)- izpildi. 2. (a) Kuģu inspekcijas un apskates saistībā ar šo Noteikumu piemērošanu un izņēmumu piešķiršanu veic JA. JA var uzdot veikt šīs inspekcijas un apskates speciāli šim mērķim nozīmētiem inspektoriem vai atzītām organizācijām. (b) JA, norīkojot inspektorus vai atzīstot organizācijas inspekciju un apskašu veikšanai saskaņā ar apakšpunktu (a), pilnvaro norīkoto inspektoru vai atzīto organizāciju vismaz: (i) pieprasīt zvejas kuģa remontu; (ii) veikt inspekcijas un apskates, ja to pieprasa ostas valsts varas orgāni. JA saskaņā ar EP direktīvas 94/57/EC 4.punktu, kas grozīta ar direktīvu 2001/105/EC, sniedz informāciju Komisijai par konkrētiem pienākumiem un pilnvarām, kas dotas nozīmētajiem inspektoriem vai atzītajām organizācijām. (c) Ja nozīmētais inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka zvejas kuģa vai tā iekārtu stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībā noteiktā, vai, ka zvejas kuģis nav derīgs iziešanai jūrā neradot briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz borta, inspektors vai atzītā organizācija nekavējoties nodrošina, lai tiktu darīts viss nepieciešamais situācijas labošanai viss iespējamais un informē JA. Ja viss nepieciešamais netiek darīts, attiecīgo apliecību izņem un nekavējoties informē JA; ja zvejas kuģis atrodas citas dalībvalsts ostā, informē attiecīgos ostas valsts dienestus. Zvejas kuģa īpašnieks nodrošina, ka zvejas kuģis neiziet jūrā, kamēr tas nav gatavs darbam jūrā, vai arī dodas uz noteiktu kuģu remonta rūpnīcu, neradot briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz borta. (d) JA jebkurā gadījumā garantē, ka inspekcijas un apskates tiek veiktas pilnā apjomā un efektīvi, un veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu šīs saistības izpildi. 3. (a) Kuģi un tā aprīkojumu uztur tādā stāvoklī, kas atbilst šā pielikuma prasībām, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģis ir pastāvīgi gatavs kuģošanai, neradot briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz borta. (b) Pēc tam kad ir pabeigta zvejas kuģa apskate saskaņā ar šī pielikuma prasībām, nedrīkst izdarīt izmaiņas zvejas kuģa konstrukcijā, mehānismos, aprīkojumā vai citos elementos bez JA atļaujas. (c) Ja uz zvejas kuģa notiek avārija vai atklājas defekts, kas ietekmē zvejas kuģa drošību, glābšanas līdzekļu vai citu iekārtu komplektāciju vai efektivitāti, kapteinis vai zvejas kuģa īpašnieks pie pirmās iespējas par to ziņo JA, inspektoram vai atzītajai Organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu un kas veic izmeklēšanu, nosakot, vai ir nepieciešama šajā pielikumā paredzētā zvejas kuģa apskate. Ja zvejas kuģis atrodas citas dalībvalsts ostā, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī ostas valsts dienestiem. Inspektors vai atzītā Organizācija pārliecinās, ka tāds ziņojums ir izdarīts. 6.A Noteikums. Apskates uz zvejas kuģiem ar garumu mazāku par 24m notiek saskaņā ar JA 2001.gada 25. maija instrukciju "Instrukcija par Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā esošo kuģu apskatēm un dokumentu izsniegšanu". 7. Noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m un lielāks. 1. (a) Pēc apskates zvejas kuģim, kas atbilst šo Noteikumu prasībām, izsniedz zvejas kuģa Atbilstības apliecību un Kuģošanas spējas apliecību. (b) Ja zvejas kuģim saskaņā ar šiem Noteikumiem ir piešķirti izņēmumi, papildus apakšpunktā (a) minētajai apliecībai izsniedz zvejas kuģa Izņēmuma apliecību. (2) (1) punkta apakšpunktos (a) un (b) noteiktās apliecības izsniedz un apstiprina JA inspektori vai atzītās organizācijas pilnvarota persona. Jebkurā gadījumā JA ir pilnībā atbildīga par apliecību izsniegšanu. 7.A Noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana zvejas kuģiem ar garumu mazāku par 24m, kuri ir JA tehniskajā uzraudzībā, notiek saskaņā ar JA 2001.gada 25.maija instrukciju "Instrukcija par Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā esošo kuģu apskatēm un dokumentu izsniegšanu". 8. Noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana citas ES dalībvalsts vārdā 1. JA, saskaņā ar citas ES dalībvalsts prasību, var veikt zvejas kuģa apskati un, ja zvejas kuģis atbilst šī pielikuma prasībām, izsniegt vai pilnvarot apliecību izsniegšanu vai, ja tas nepieciešams, apstiprināt, vai pilnvarot apliecību apstiprināšanu saskaņā ar šī pielikuma prasībām. 2. Apliecību kopijas un zvejas kuģa apskates akta kopiju JA nosūta citai ES dalībvalstij, kas ir pieprasījusi zvejas kuģa apskati, cik ātri vien iespējams. 3. Šādā kārtībā izsniegtā apliecībā izdara ierakstu, ka šī apliecība ir izsniegta pēc citas ES dalībvalsts pieprasījuma un tai ir tāds pats spēks un tā ir tāpat atzīta kā apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar šīs nodaļas 7.noteikumu. 4. Ārējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā JA var pieprasīt citai ES dalībvalstij veikt šā noteikuma 1, 2 un 3 punktā minētās darbības. 9. Noteikums. Apliecību forma un aprīkojuma saraksts Apliecību un aprīkojuma saraksta noformēšanu veic saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā dotajām formām. Ja apliecībās lietotā valoda nav ne angļu, ne franču, tekstā iekļauj tulkojumu vienā, no minētajām valodām, izņemot gadījumu, kad JA uzskata to par nevajadzīgu, ņemot vērā zvejas kuģa darbības rajonu. 10. Noteikums. Apliecību pieejamība Saskaņā ar šīs nodaļas 7. un 8. noteikumiem izsniegtajām apliecībām pastāvīgi jāatrodas uz zvejas kuģa un jābūt pieejamām, veicot zvejas kuģa inspekciju vai apskati. 11. Noteikums. Apliecību derīguma termiņi 1. Kuģa Atbilstības apliecību izsniedz uz termiņu ne lielāku par četriem gadiem un, veicot periodisko vai starp apskati saskaņā ar šīs nodaļas punktos 6(1)(b) un 6(1)(c) noteikto, pagarina ne vairāk kā uz vienu gadu, izņemot gadījumus, kas noteikti šīs nodaļas punktos 11(1), 11(2) un 11(3). Zvejas kuģa Izņēmuma apliecības derīguma termiņš nedrīkst būt lielāks nekā zvejas kuģa Atbilstības apliecībai. 2. Ja laikā, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, tad tā valsts, kurā zvejas kuģis atrodas, ārējos normatīvos aktos noteiktā kārtībā var pagarināt apliecības derīguma termiņu, bet tāds pagarinājums var tikt dots tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā, vai ostā, kur tas tiks uzrādīts apskatei, un tikai tādos gadījumos, kad tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu. Citas ES dalībvalstis šādu apliecības termiņa pagarinājumu saviem zvejas kuģiem saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem var arī prasīt no JA. 3. Šīs nodaļas punktā 11(2) noteiktajā kārtībā apliecību derīguma termiņu nedrīkst pagarināt ilgāk kā uz pieciem mēnešiem un zvejas kuģis, kurš ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies Latvijas Republikas ostā, vai ostā, kur tas tiks uzrādīts apskatei, nedrīkst šo ostu atstāt, kamēr nav saņēmis jaunas apliecības. 4. Apliecību, kuras derīguma termiņš nav pagarināts punktā 11(2) noteiktajā kārtībā, JA var pagarināt uz laiku līdz vienam mēnesim. 5. Apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar šīs nodaļas 7. un 8. noteikumu nosacījumiem, zaudē spēku šādos gadījumos: (a) ja zvejas kuģis nav uzrādīts 6.noteikumā paredzētajām apskatēm; (b) ja apliecība nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma nosacījumiem; (c) ja zvejas kuģis tiek reģistrēts zem citas valsts karoga. Jaunās apliecības tiek izsniegtas tikai pēc tam, kad tās valsts Administrācija, kas izsniedz jaunās apliecības, ir pilnībā pārliecināta, ka zvejas kuģis atbilst šīs nodaļas punktu 6(3)(a) un 6(3)(b) prasībām. Ja karoga maiņa notiek starp divām dalībvalstīm, ja jaunā karoga valsts trīs mēnešu laikā pieprasa, tad JA cik ātri vien iespējams nosūta tai zvejas kuģa apliecību kopijas, kas bija spēkā pirms karoga maiņas un ja iespējams, zvejas kuģa apskates aktu kopijas. II nodaļa. Konstrukcija, hermētiskums un aprīkojums 1. Noteikums. Konstrukcija (1) Korpusa, virsbūvju, klāja māju, mašīntelpas šahtu, noeju un citu konstrukciju, kā arī zvejas kuģa aprīkojuma stiprībai un konstrukcijai ir jābūt pietiekamai, lai izturētu visus paredzamos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un atbilstu atzīto organizāciju noteikumiem. (2) Ledus apstākļiem paredzēto kuģu korpusus pastiprina atbilstoši paredzamajiem kuģošanas apstākļiem un darbības rajonam. (3) Starpsienām, atveru noslēgšanas līdzekļiem šajās starpsienās, noslēgšanas mehānismiem un to pārbaudes metodēm jāatbilst JA prasībām. Kuģi, kuri nav būvēti no koka, jāaprīko ar triecienstarpsienu un ar ūdensnecaurlaidīgām starpsienām, kas norobežo vismaz mašīntelpu. Šīm starpsienām jāsniedzas līdz darba klājam. Arī koka kuģi jāaprīko ar minētajām starpsienām, kam jābūt ūdensnecaurlaidīgām, cik vien tas praktiski iespējams. (4) Caurules, kuras šķērso triecienstarpsienu, jāaprīko ar piemērotiem vārstiem, kuru pievadi ir izvesti virs darba klāja. Vārstu kārbu nostiprina priekšpīķī pie triecienstarpsienas. Triecienstarpsienā zemāk par darba klāju nedrīkst ierīkot durvis, lūkas, ventilācijas kanālus vai citas atveres. Vietās, kur caurules, kanāli, elektriskie kabeļi utt. šķērso ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, veic pasākumus, lai nodrošinātu šo starpsienu ūdensnecaurlaidību. (5) Ja zvejas kuģa priekšgalā uzstādīta gara virsbūve, triecienstarpsiena kā ūdensnecaurlaidīga tiek novesta līdz nākamajam klājam virs darba klāja. Starpsiena nav jāpagarina tieši virs tās apakšējās daļas, tā var atrasties šīs nodaļas punktā 2(24) paredzētajās robežās. Šajā gadījumā klāja daļu, kas veido pakāpienu, būvē ūdensnecaurlaidīgu. (6) Triecienstarpsienā augstāk par darba klāju drīkst ierīkot tikai pašu minimālāko atveru skaitu, kas nodrošina zvejas kuģa ekspluatāciju. Šīs atveres veido ūdensnecaurlaidīgi noslēdzamas un to eņģes ierīko tā, lai tās būtu atveramas uz priekšu. (7) Uz zvejas kuģiem ar garumu 75 m un vairāk uzstāda dubultdibenu no triecienstarpsienas līdz ahterpīķa starpsienai, ja tas ir praktiski iespējams. 2. Noteikums. Ūdensnecaurlaidīgās durvis (1) Atveru skaits šīs nodaļas punktā 1(3) paredzētajās ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās jāsamazina līdz minimumam, kas ir savienojams ar zvejas kuģa plānojumu un ekspluatācijas vajadzībām. Atveres aprīko ar JA prasībām atbilstošiem, bet uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 01.janvārī vai vēlāk, arī atzītu organizāciju noteikumu prasībām atbilstošiem, ūdensnecaurlaidīgiem noslēgšanas līdzekļiem. Ūdensnecaurlaidīgās durvis konstruē apkārtējām konstrukcijām, kur nav atveru, līdzvērtīgi izturīgas. (2) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 m, šīs durvis var būt verama tipa, tām jābūt atveramām no abām pusēm un tās jātur aizvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā. Abās durvju pusēs jābūt norādei, ka durvīm jābūt aizvērtām, ja zvejas kuģis atrodas jūrā. (3) Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 01.janvārī vai vēlāk, kuru garums ir 45m un lielāks, šādās telpās ūdensnecaurlaidīgām durvīm jābūt slīdoša tipa: (a) telpās, kur ir paredzēts, ka durvis var būt atvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā, un durvju apakšējā mala atrodas zemāk par dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju, ja vien JA, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas īpatnības, neuzskata to par nepraktisku vai nevajadzīgu (ja ES dalībvalsts atļāvusi šādu izņēmumu, par to nepieciešams informēt visas dalībvalstis); (b) mašīntelpas lejas daļā, ja tās noslēdz ieeju dzenvārpstas tunelī. Pārējos gadījumos ūdensnecaurlaidīgās durvis var būt verama tipa. Slīdošajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm jādarbojas pie zvejas kuģa sānsveres līdz 15º uz vienu vai otru bortu. (4) Slīdošās ūdensnecaurlaidīgās durvis gan ar rokas, gan cita veida pievadu konstruē tā, lai tās varētu darbināt atsevišķi no abām pusēm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 m un lielāks, šīm durvīm jābūt ar distances vadību no ērti pieejamas vietas augstāk par darba klāju, izņemot gadījumu, kad durvis ir izvietotas apkalpes dzīvojamās telpās. (5) Postenī, no kura tiek veikta distances vadība, jāparedz iespēju noteikt, vai slīdošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas. 3. Noteikums. Korpusa hermētiskums (1) Korpusa ārējās atveres ierīko tā aizveramas, lai novērstu ūdens ieplūšanu kuģī. Klāja atveres, kurām ir jābūt atvērtām zvejas laikā, izvieto iespējami tuvu zvejas kuģa diametrālai plaknei. Tomēr JA var atzīt dažādus variantus, ja tā ir pārliecināta, ka zvejas kuģa drošība nepasliktinās. (2) Zvejas rīkiem uz traleriem ar aizmugures tralēšanu jābūt vadāmiem un kontrolējamiem no vietas, no kuras zvejas rīku darbība ir labi pārskatāma. 4. Noteikums. Šļakatu necaurlaidīgās durvis (1) Visas ieejas atveres slēgto virsbūvju sienās un citās ārējās konstrukcijās, caur kurām var ieplūst ūdens un apdraudēt kuģi, aprīko ar pastāvīgi pie starpsienas piestiprinātām durvīm ar attiecīgu rāmi un pastiprinājumiem, lai konstrukcija izturības ziņā būtu ekvivalenta konstrukcijai bez atveres un aizvērtā veidā būtu šļakatu necaurlaidīga. Līdzekļiem, kas nodrošina šo durvju necaurlaidību jāsastāv no blīves un piespiešanas mehānisma, vai cita ekvivalenta aprīkojuma, tiem jābūt stacionāri piestiprinātiem pie sienas vai pašām durvīm un darbināmiem gan no ārpuses gan no iekšpuses. JA var, ja tas nekaitē apkalpes drošībai, atļaut no vienas puses atveramas durvis tikai saldētājtelpās, nodrošinot, ka tiek uzstādīta atbilstoša signalizācija, lai šajās telpās netiktu ieslēgti cilvēki. (2) Durvju apmales augstumu durvīm, kas ved uz mašīntelpu, šahtām un kāpnēm lejup no klāja daļām, kas ir pakļautas tiešai atmosfēras un jūras iedarbībai, nodrošina vismaz 600 mm uz darba klāja un vismaz 300 mm uz virsbūves klāja. Ja ekspluatācijas pieredze attaisno un JA to apstiprina, šos augstumus var samazināt attiecīgi līdz 380 mm un 150 mm, izņemot durvis, kas ved tieši uz mašīntelpu. 5. Noteikums. Lūkas ar koka vākiem (1) Nodrošina lūku apmaļu augstumu vismaz 600 mm virs darba klāja atklātajās vietās un vismaz 300 mm virs virsbūves klāja. (2) Nosakot koka lūku vāku biezumu, paredz rezervi to nodilumam ekspluatācijas rezultātā. Jebkurā gadījumā nodrošina galīgo vāka biezumu vismaz 4 mm uz attāluma starp vāka atbalsta punktiem katriem 100 mm, bet ne mazāku par 40 mm. Vāka atbalsta virsmas platumam jābūt vismaz 65 mm. (3) Metodes, kas nodrošina koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību, saskaņo ar JA. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību nodrošina saskaņā ar standartiem, kas noteikti 1966.g. Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi I pielikuma 14. un 15.noteikumos. 6. Noteikums. Lūkas ar vākiem no cita materiāla (1) Lūku apmaļu augstumu nosaka atbilstoši punkta 5(1) nosacījumiem. Ja ekspluatācijas pieredze attaisno un JA to apstiprina, apmaļu augstumu var samazināt, vai pat vispār apmales var nebūt, ja tas nepasliktina zvejas kuģa drošību. Šajā gadījumā lūku atverēm jābūt tik mazām, cik tas praktiski iespējams un vāku stiprina stacionāri ar virām vai ar citu ekvivalentu līdzekli. Paredz iespēju lūku ātri aizvērt un aizsist ar dēļiem vai nodrošināt ar citām JA atzītām metodēm. (2) Stiprības aprēķinam pieņem, ka lūku vāki ir pakļauti uz tiem uzkraujamas kravas statiskai slodzei, kuras lielumu nosaka: (a) 10,0 kN/m2 zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m un mazāks; (b) 17,0 kN/m2 zvejas kuģiem, kuru garums ir 100 m un vairāk. Zvejas kuģiem, kuru garums ir starp šiem robežlielumiem, slodzi nosaka ar lineāras interpolācijas palīdzību. JA var atļaut samazināt šīs slodzes, bet tās nedrīkst būt mazākas kā 75% no augstāk minētajiem lielumiem lūkām, kas atrodas uz virsbūves klāja tālāk kā 0.25 L uz aizmuguri no priekšgala perpendikulāra. (3) Ja lūku vāki izgatavoti no mazleģēta tērauda, saskaņā ar punktu 6(2), aprēķinātais maksimālais spriegums pareizināts ar 4.25 nedrīkst pārsniegt materiāla pretestību. Pie šīs slodzes vāka deformācija nedrīkst pārsniegt 0.0028 no attāluma starp vāka atbalsta punktiem. (4) Lūku vāku, kas nav izgatavoti no mazleģēta tērauda, stiprību nodrošina ekvivalentu no mazleģēta tērauda izgatavoto vāku stiprībai un nodrošina to konstrukciju šļakatu necaurlaidību pie punktā 6(2) noteiktajām slodzēm. (5) Lūku vākus aprīko ar piespiešanas mehānismu un blīvējumu, kas nodrošina šļakatu necaurlaidību, vai ar citu JA atzītu ekvivalentu aprīkojumu. 7. Noteikums. Mašīntelpu atveres (1) Mašīntelpu atveres aprīko ar apmalēm un vējtveriem, kas pēc stiprības atbilst apkārtējām virsbūvēm. Tiešas ieejas atveres aprīko ar šīs nodaļas 4. noteikuma prasībām atbilstošām durvīm. (2) Atveres, kas nav paredzētas ieejai, aprīko ar vākiem, kuru stiprība ir vienāda ar apkārtējo konstrukciju stiprību un kuri ir pie tās piestiprināti stacionāri un ir šļakatu necaurlaidīgi noslēdzami. 8. Noteikums. Citas klāja atveres (1) Ja zvejas operāciju veikšanai ir nepieciešami klāja iluminatori un līdlūkas, tās aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem, stacionāri pie apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Atveru izmēram un izvietojumam, kā arī noslēgšanas līdzekļu konstrukcijai jābūt tādai, lai JA būtu pārliecināta, ka tās ir pilnībā ūdensnecaurlaidīgas. (2) Visas atveres darba un virsbūves klājos, izņemot kravas lūkas, mašīntelpas atveres, līdlūkas un klāja iluminatorus, aizsargā ar slēgtu ierobežojošu konstrukciju, ko aprīko ar šļakatu necaurlaidīgām durvīm vai to ekvivalentu. Lejupceļus izvieto, cik tas praktiski iespējams, tuvāk zvejas kuģa diametrālajai plaknei. 9. Noteikums. Ventilatori (1) Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, kuru garums ir 45 m un lielāks, ventilatoru, kas nav mašīntelpas ventilatori, kanālu apmaļu augstumu nodrošina vismaz 900 mm uz darba klāja un vismaz 760 mm uz virsbūves klāja. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 m, šo apmaļu augstumu nodrošina attiecīgi vismaz 760 mm un 450 mm. Mašīntelpas ventilatoru, kas nepieciešami nepārtrauktai mašīntelpas ventilācijai un vajadzības gadījumā nekavējošai ģeneratoru telpas ventilācijai, atveru augstumam virs klāja vispār jāatbilst punktam 9(3) Tomēr tur, kur zvejas kuģa izmēru un iekārtojuma dēļ tas nav izpildāms, var piekrist mazākam augstumam, kas visos gadījumos nedrīkst būt mazāks par 900 mm virs darba vai virsbūvju klāja, ar nosacījumu, ka ūdensnecaurlaidīgās aizvēršanas ierīces saskaņā ar punktu 9(3), kombinācijā ar citiem pieņemamiem pasākumiem, nodrošina nepārtrauktu un adekvātu ventilāciju šajās telpās. (2) Ventilācijas kanālu apmaļu stiprību nodrošina ekvivalentu apkārtējo konstrukciju stiprībai. Kanālus būvē šļakatu necaurlaidīgi noslēdzamus ar stacionāri pie kanāla vai apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Ja ventilācijas kanāla apmales augstums pārsniedz 900 mm, to speciāli pastiprina. (3) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45m un lielāks, ja ventilācijas kanāla apmale atrodas augstāk kā 4.5m virs darba klāja vai augstāk kā 2.3m virs virsbūves klāja, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami, ja vien nav speciālu JA prasību. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45m, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami ventilācijas kanāliem, kuru apmales atrodas augstāk kā 3.4m virs darba klāja un augstāk kā 1.7m virs virsbūves klāja. Ja JA ir pārliecināta, ka maz ticama ūdens ieplūšana kuģī caur mašīntelpas ventilatoriem, šo ventilatoru kanāli var būt bez noslēgšanas līdzekļiem. 10. Noteikums. Gaisa caurules (1) Ja tanku un zemklāja tukšo tilpumu gaisa caurules ir izvestas virs darba klāja vai virsbūves klāja, cauruļu atklātajai daļai pēc izturības jābūt ekvivalentai apkārtējai konstrukcijai un aprīkotai ar atbilstošu aizsardzību. Atveres gaisa caurulēs aprīko ar pie caurules vai apkārtējās konstrukcijas stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. (2) Gaisa cauruļu augstumu virs klāja vietās, kur ūdens varētu iekļūt zemāk, nodrošina vismaz 760 mm uz darba klāja un vismaz 450 mm uz virsbūves klāja. JA var piekrist gaisa cauruļu augstuma samazināšanai, ja tās traucē zvejas operācijām. 11. Noteikums. Mērīšanas līdzekļi (1) JA prasībām atbilstošus mērīšanas līdzekļus uzstāda: (a) bilžās, kuru nodalījumi nav viegli pieejami apskatei reisa laikā; (b) visos tankos un koferdamos. (2) Ja uzstāda mērīšanas caurules, to augšējos galus izved līdz ērti pieejamai vietai virs darba klāja, ja tas ir praktiski iespējams. Cauruļu atveres aprīko ar stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Mērīšanas caurules, kas nav izvestas virs darba klāja, aprīko ar automātisku pašaizvēršanās ierīci. 12. Noteikums. Iluminatori un logi (1) Iluminatorus telpās zem darba klāja un slēgtajās konstrukcijās uz šī klāja aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem vētras vākiem. Turklāt, priekšējiem logiem virsbūves citos līmeņos paredz vismaz divus pietiekošas izturības vētras vākus katram logu tipam, kuru biezums ir vismaz 5,0mm, ja tie ir no tērauda, vai - 7,5 mm, ja tie ir no alumīnija. Paredz maksimāli vienu vētras vāku katram logam. Nodrošina iespēju viegli un droši noslēgt bojātos logus ar vētras vākiem no ārpuses. (2) Iluminatoru apakšējai malai jābūt vismaz 500 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas. (3) Zemāk nekā 1000 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas uzstāda tikai neatverama tipa iluminatorus. (4) Pielieto tikai atzītas konstrukcijas iluminatorus, to stiklus un vētras vākus. Tos jāaizsarga no iespējas tikt bojātiem ar zvejas rīkiem. (5) Stūres mājas logus izgatavo no izturīga, droša stikla vai tā ekvivalenta. (6) JA var piekrist iluminatoru un logu bez vētras vākiem pielietošanai klāja virsbūvju sānu un aizmugures sienās, ja šīs virsbūves atrodas uz/vai virs darba klāja un ar to netiek samazināta zvejas kuģa drošība. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, ievēro atzītu organizāciju noteikumus, kas bāzējas uz atbilstošiem ISO standartiem. 13. Noteikums. Iesūknēšana un atsūknēšana (1) Notekas caur korpusa ārējo apšuvumu gan no telpām, kas atrodas zem darba klāja, gan slēgtajās virsbūvēs un klāja mājās uz darba klāja, kas ir aprīkotas ar šīs nodaļas 4.noteikuma prasībām atbilstošām durvīm, aprīko ar līdzekļiem, kas izslēdz ūdens iekļūšanu korpusā. Parasti katru noteku aprīko ar automātisku neatgriezenisku vārstu ar piespiedu noslēgšanas pievadu no ērti pieejamas vietas. Tāds vārsts nav nepieciešams, ja JA uzskata, ka ūdens ieplūde caur noteku nevar būt bīstama un noteku cauruļu biezums ir pietiekams. Vārsta noslēgšanas pievadu aprīko ar indikatoru, kas norāda vai vārsts ir atvērts vai aizvērts. (2) Mašīntelpā ar pastāvīgu sardzi, jūras ūdens ieplūdi un izplūdi, kas nodrošina galvenā dzinēja un palīgdzinēju darbu, kontrolē uz vietas. Uzstāda indikatorus, kas norāda vai jūras ūdens vārsti ir atvērti vai aizvērti. (3) Šajā noteikumā paredzētos vārstus un pie ārējā apšuvuma stiprinātās detaļas izgatavo no tērauda, bronzas vai cita atzīta, elastīga materiāla. Visām caurulēm starp ārējo apšuvumu un vārstu jābūt no tērauda. Vienīgi uz zvejas kuģiem, kas nav būvēti no tērauda, telpās, kas nav mašīntelpas, JA var atļaut izmantot citus materiālus. 14. Noteikums. Ūdens vārti (1) Ja margsiena darba klāja atklātajās daļās veido akas, minimālo ūdens vārtu laukumu kvadrātmetros katrā zvejas kuģa bortā, katrai akai uz darba klāja aprēķina atkarībā no margsienas garuma (l) un augstuma akā pēc sekojošas formulas: (a) A=0.07 l, kur l nevar būt lielāks par 0.7 L (b) (i) Ja margsiena vidēji ir augstāka par 1200 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu palielina par 0.004 m2 uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma palielinājuma; (ii) Ja margsiena vidēji ir zemāka par 900 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu samazina par 0.004 m2 uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma samazinājuma. (2) Punktā 14(1) noteiktajā kārtībā aprēķināto ūdens vārtu laukumu palielina, ja JA uzskata, ka zvejas kuģa klāja sedlveida ieliekums ir nepietiekams, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens. (3) Minimālo ūdens vārtu laukumu uz virsbūves klāja saskaņo ar JA, bet tas nedrīkst būt mazāks nekā puse no punktā 14(1) noteiktajā kārtībā aprēķinātā laukuma A. (4) Ūdens vārtus izvieto gar margsienu tā, lai nodrošinātu, ka klājs ātri un efektīvi atbrīvojas no ūdens. Ūdens vārtu apakšējai malai jābūt tik tuvu klājam, cik vien tas ir praktiski iespējams. (5) Nožogojumus un zvejas rīku glabāšanas aprīkojumu izvieto tā, lai netiktu samazināta ūdens vārtu darbības efektivitāte. Nožogojumos paredz konstruktīvas atveres, lai darba stāvoklī tie netraucētu ūdens noplūdi. (6) Ūdens vārtus, kuru augstums ir lielāks par 300 mm, aprīko ar režģi ar attālumu starp stieņiem ne mazāku kā 150 mm un ne lielāku kā 230 mm, vai ar citu piemērotu aizsargaprīkojumu. Ja uzstāda ūdens vārtu aizveres, to konstrukcijai jābūt atzītai. Ja ūdens vārtus nepieciešams aizvērt zvejas operāciju laikā, aizvēršanas aprīkojumu saskaņo ar JA un tam jābūt viegli darbināmam no ērti pieejamas vietas. (7) Zvejas kuģiem, kas ir paredzēti kuģošanai rajonos, kur ir iespējams apledojums, ūdens vārtu aizverēm un režģiem jābūt viegli noņemamiem, lai ierobežotu to aizdambēšanos ar ledu. Atveru izmērus un aizsargaprīkojuma noņemšanas veidu saskaņo ar JA. 15. Noteikums. Enkura un pietauvošanās aprīkojums (1) Katru kuģi aprīko ar ātram un drošam darbam projektētu enkura iekārtu, kas sastāv no enkuriem, enkurķēdēm vai tērauda trosēm, aizturmehānismiem un enkurspilves vai cita aprīkojuma, kas nodrošina enkuru nolaišanu, pacelšanu un zvejas kuģa noturēšanu uz enkura visos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos. Katru kuģi aprīko ar atbilstošu pietauvošanās aprīkojumu, kas nodrošina drošu zvejas kuģa pietauvošanu jebkuros ekspluatācijas apstākļos. Enkura un pietauvošanās aprīkojumam jāatbilst JA prasībām, bet uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 24m un lielāku, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, atzītu organizāciju noteikumiem. (2) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 m un lielāks, bet mazāks nekā 24 m, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no Latvijas Republikas atzīto kuģu klasifikācijas sabiedrību noteikumiem, vai Organizācijas 1974.gada kodeksa "Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodekss" ar 1983. gada labojumiem "B" daļas II pielikuma (Code for the safety of fishermen and fishing vessels, part B - Safety and health requirements for the construction and equipment of fishing vessels, annex II) prasībām. (3) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m un vairāk, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no atzīto organizāciju noteikumiem. 16. Noteikums. Zivju apstrādes klājs noslēgtā virsbūvē (1) Šo klāju aprīko ar efektīvu drenāžas sistēmu ar pietiekamu drenāžas kapacitāti lai novadītu ūdeni un zivju atkritumus. (2) Visas atveres, kas nepieciešamas zvejas operācijām, aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kurus var darbināt viens cilvēks. (3) Ja loms tiek nogādāts uz šādu klāju sadalīšanai un apstrādāšanai, lomu novieto nožogojumā. Šādiem nožogojumiem jāatbilst III nodaļas 11.noteikuma prasībām. Jāierīko efektīva drenāžas sistēma. Nodrošina darba klāja adekvātu aizsardzību pret nejaušu ūdens ieplūšanu. (4) Jābūt vismaz divām izejām no šāda klāja. (5) Brīvajam augstumam visās darba vietās jābūt vismaz 2 m. Ierīko stacionāru ventilācijas sistēmu, kas nodrošina vismaz seškārtēju gaisa apmaiņu stundā. 17. Noteikums. Iegrimes skalas (6) Visus zvejas kuģus aprīko ar iegrimes skalām decimetros uz abiem bortiem gan priekšgalā, gan pakaļgalā. (7) Iegrimes skalas uzstāda iespējami tuvu priekšgala un pakaļgala perpendikulāriem. 18. Noteikums. Tanki zivju uzglabāšanai atdzesētā ūdenī (8) Ja uzstāda tankus zivju uzglabāšanai atdzesētā jūras ūdenī vai citu līdzīgu iekārtu, šos tankus aprīko ar atsevišķu, stacionāru sistēmu to piepildīšanai ar jūras ūdeni un atsūknēšanai. (9)Ja šādus tankus izmanto arī sausas kravas pārvadāšanā, tajos ierīko bilžu sistēmu un nodrošina ar atbilstošiem līdzekļiem, kas nepieļauj ūdens nokļūšanu no bilžu sistēmas šajos tankos. 19. Noteikums. Zvejas kuģu marķēšana Šis noteikums attiecas uz visiem Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem zvejas kuģiem. (1) Saskaņā ar ES Regulu 1381/87, uz abiem bortiem zvejas kuģa priekšgalā, cik vien iespējams augstu virs ūdenslīnijas, tā lai būtu skaidri saskatāms gan no gaisa, gan ūdens, uzkrāso zvejas kuģa reģistrācijas numuru, kas reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā. Numurs sastāv no trīs burtu indeksa, kas identificē zvejas kuģa piederību Latvijai un pieraksta ostu, kā arī no četrciparu skaitļa. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 10 m, bet nepārsniedz 17 m, burtu un ciparu augstums nedrīkst būt mazāks par 25 cm un līniju platums mazāks par 4 cm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 17 m, burtu un ciparu augstums nedrīkst būt mazāks par 45 cm un līniju platums mazāks par 6 cm. Numuru uzkrāso krāsā, kas labi kontrastē ar pamatkrāsu. (2) Jūras laivas un zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 10 m, marķē ar numuru, kas sastāv no divu burtu indeksa un trīsciparu skaitļa. (3) Numuru nedrīkst nodzēst, izmainīt, aizsegt, paslēpt, padarīt nesalasāmu. (4) Laivas, kas pastāvīgi atrodas uz zvejas kuģa, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tās pieder. (5) Bojas un citus līdzīgus peldošus objektus, kas norāda zvejas rīku atrašanās vietu, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tie pieder. (6) Uz zvejas kuģa vienmēr jābūt Latvijas Kuģu reģistrā izsniegtiem dokumentiem, kuros ir norādīts: (a) zvejas kuģa vārds; (b) zvejas kuģa reģistrācijas numurs; (c) pazīšanās signāls, ja uz zvejas kuģa ir radiostacija; (d) zvejas kuģa īpašnieka, vai fraktētāja vārds un adrese; (e) zvejas kuģa garums, dzinēja jauda un zvejas kuģiem, kuri stājušies ekspluatācijā pēc 1987.gada 1.janvāra, ekspluatācijā stāšanās datums. (7) Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks nekā 17 m, jābūt JA apstiprinātam kravas telpu plānam, kurā norādīta kravas telpu ietilpība kubikmetros. (8) Uz zvejas kuģiem, kuri ir aprīkoti ar tankiem zivju uzglabāšanai atdzesētā stāvoklī, jābūt JA apstiprinātam šo tanku plānam, kurā norādīta šo tanku ietilpība atkarībā no ūdens līmeņa tajos ar intervālu 10 cm. III nodaļa. Noturība un jūras spēja Ja nav norādīts citādi, šī nodaļa attiecas tikai uz jauniem zvejas kuģiem. 1. Noteikums. Vispārīgie noteikumi Zvejas kuģiem jābūt tā projektētiem un būvētiem, lai šīs nodaļas prasības būtu izpildītas visos šīs nodaļas 7.noteikumā noteiktos slogošanas variantos. Noturības pleca līknes (statiskās noturības diagrammas) aplēsei jābūt JA atzītai1. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, statiskās noturības diagrammas aplēses veic saskaņā ar Organizācijas kodeksu par nebojāta zvejas kuģa noturību visu tipu zvejas kuģiem2. 1 ORGANIZĀCIJA (IMO) Rezolūcija A.168(ES. IV), I pielikums un ORGANIZĀCIJA Rezolūcija A.267(VIII). 2 ORGANIZĀCIJA Nebojāta zvejas kuģa noturības kodekss visu tipu zvejas kuģiem, saskaņā ar ORGANIZĀCIJA noteikumiem, kas pieņemti ar ORGANIZĀCIJA 1993.g.4.novembra rezolūciju A.749(18) un grozījumiem, kas noteikti ar rezolūciju MSC.75(69). 2. Noteikums. Noturības kritēriji (1) Šādiem minimālajiem noturības kritērijiem jābūt izpildītiem, ja vien ekspluatācijas pieredze3 nepārliecina JA par pieļaujamajām atkāpēm no tiem. Par jebkurām atkāpēm no prasītās minimālās noturības kritērijiem uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24m un vairāk un kas uzbūvēti 2003.g. janvārī vai vēlāk, ko atļāvusi ES dalībvalsts, nepieciešams informēt visas dalībvalstis: (a) laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nedrīkst būt mazāks par 0.055 m×rad sānsveres diapazonā no 0º līdz 30º un mazāks par 0.09 m×rad sānsveres diapazonā no 0º līdz 40º vai piesmelšanās leņķim θf ja tas ir mazāks par 40º. Attiecīgi, laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nedrīkst būt mazāks par 0.03 m×rad sānsveres diapazonā no 30º līdz 40º vai no 30º līdz piesmelšanās leņķim θf ja tas ir mazāks par 40º. Piesmelšanās leņķis θf ir tāds sānsveres leņķis, pie kura caur atverēm zvejas kuģa korpusā, uzbūvēs vai klāja mājās, kuras nevar ātri ūdens necaurlaidīgi aizvērt, sāk lielā daudzumā ieplūst ūdens un zvejas kuģis sāk grimt. Mazas atveres caur kurām liels ūdens daudzums ieplūst zvejas kuģa korpusā nav uzskatāmas par atvērtām; (b) noturības plecs GZ pie sānsveres leņķa vienāda 30° vai lielāka nedrīkst būt mazāks par 200 mm; (c) noturības plecam maksimālu vērtību GZMAX jāsasniedz pie sānsveres leņķa ne mazāka kā 30º. Pamatotā gadījumā šis leņķis nedrīkst būt mazāks par 25º; (d) zvejas kuģiem ar vienu klāju sākotnējs izlabotais metacentriskais augstums GM nedrīkst būt mazāks par 350mm. Zvejas kuģiem ar nepārtrauktu uzbūvi vai kuri ir garāki par 70m metacentrisko augstumu ar JA piekrišanu var samazināt, bet nekādā gadījumā tas nevar būt mazāks par 150 mm. Par jebkurām atkāpēm no prasītās minimālās noturības kritērijiem, ko atļāvusi JA, nepieciešams informēt visas ES dalībvalstis. (2) Ja zvejas kuģim ir aprīkojums zvalstīšanās amplitūdas samazināšanai citāds kā ķimeņu ķīļi, JA pārliecinās, ka (1) punktā minētie noturības kritēriji tiek izpildīti visos slogošanas variantos. (3) Ja (1) punkta kritēriju izpildes nodrošinājumam paredzēts balasts, tad tā veidu un izvietojumu ir jāsaskaņo ar JA. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk ar garumu, mazāku par 45 m, tādam balastam jābūt pastāvīgam, no cieta materiāla, droši nostiprinātam kuģī. JA var atļaut šķidro balastu, kas tiek uzglabāts pilnīgi piepildītos tankos, kas nav savienoti ne ar vienu zvejas kuģa sūkņu sistēmu. Ja šķidro balastu izmanto kā pastāvīgu, lai nodrošinātu atbilstību ar (1) punktu, pilnu informāciju par to iekļauj Atbilstības sertifikātā un Informācijā par noturību. Pastāvīgo balastu nedrīkst pārvietot uz zvejas kuģa vai aizvākt no zvejas kuģa bez JA atzinuma. 3 ORGANIZĀCIJA Rezolūcija A.469(XII), noteikums 2.5.2. 3. Noteikums. Zivju kravas telpas appludināšana Sānsveres leņķis, pie kura progresējoša zivju kravas tilpnes appludināšana var notikt pa zvejas procesā palikušu atvērtu tilpnes lūku un kuru ātri nevar aizvērt, nedrīkst būt mazāks par 20°, ja vien III nodaļas 2(1) noteikuma noturības kritēriji nebūs izpildīti pie attiecīgas zivju kravas telpas daļējas vai pilnīgas appludināšanas. 4. Noteikums. Īpašas zvejas metodes (1) Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, kas nodarbojas ar īpašām zvejas metodēm, kuru laikā tie tiek pakļauti papildus ārējo spēku iedarbībai, ja ir nepieciešams, 2(1) noteikuma noturības kritērijus var pastiprināt pēc JA norādījuma. Sānu traleriem jāatbilst šādiem paaugstinātiem noturības kritērijiem: (a) noteikuma prasības attiecībā uz noturības diagrammas(GZ līknes) laukumu jāpalielina par 20%, bet 2(1)(b) noteikuma prasības attiecībā uz noturības plecu GZ jāpalielina par 20%; (b) metacentriskais augstums nedrīkst būt mazāks par 500 mm; (c) kritērijus, kas doti apakšpunktos (a) un (b), piemēro tikai zvejas kuģiem ar uzstādītiem galvenajiem dzinējiem, kuru jauda kilovatos nepārsniedz aprēķināto pēc šādām formulām: 1. N=0,6 Ls2 , zvejas kuģiem ar garumu 35m un mazāku, un 2. N=0,7 Ls2 , zvejas kuģiem ar garumu 37m un lielāku, kur Ls ir lielākais garums saskaņā ar tilpības sertifikātu. Zvejas kuģiem ar garumu starp lielumiem 35 un 37 metri, koeficientu pie Ls nosaka ar interpolācijas metodi starp 0,6 un 0,7. Ja galvenā dzinēja pilna jauda pārsniedz standarta jaudu, kas izriet no formulām 1. un 2., tad kritērijus saskaņā ar apakšpunktiem (a) un (b) palielina tieši proporcionāli augstākai dzinēja jaudai. JA jāpārliecinās, ka augstāk noteiktie noturības kritēriji tiek ievēroti noteiktajos ekspluatācijas apstākļos, kas paredzēti šīs nodaļas noteikumā 7(1). Noturības aprēķiniem sānu tralēšanai pieņem leņķi līdz 45° attiecībā pret horizontāli. 5. Noteikums. Stiprs vējš un šūpošanās (zvalstīšanās) Zvejas kuģiem ar garumu 24m un lielāku jābūt spējīgiem izturēt nopietnu vēja brāzmu un zvalstīšanās iedarbību attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laika apstākļus, jūras stāvokli, kurā būs jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu. Attiecīgos aprēķinus veic saskaņā ar Organizācijas kodeksu par nebojāta zvejas kuģa noturību visu tipu zvejas kuģiem (Rezolūcija A.749(18) un grozījumiem, kas noteikti ar rezolūciju MSC.75(69)). 6. Noteikums. Ūdens uz klāja Zvejas kuģiem ar garumu 24 m vai garākiem ir jābūt spējīgiem izturēt ūdens uz klāja efektu attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laika apstākļus, jūras stāvokli, kurā būs jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu. 7. Noteikums. Slogošanas varianti (1) Slogošanas variantu skaitu un tipus, kuros pārbauda zvejas kuģa noturību, saskaņo ar JA un kā obligātus iekļauj šādus: (a) iziešana uz zvejas rajonu ar 100% krājumu, ledu, zvejas aprīkojumu utt.; (b) iziešana no zvejas rajona ar pilnu lomu; (c) atgriešanās ostā ar pilnu lomu un 10% krājumu utt.; (d) atgriešanās ostā ar 10% krājumu un t. t. un minimālo loma daudzumu, kuru parasti pieņem vienādu 20% no pilna loma, bet pēc JA prasības var būt līdz 40%, ja zvejošanas veids pamato tādu vērtību. (e) zvejošanai ar tīkliem paredzētiem zvejas kuģiem: iziešana uz zvejas rajonu ar zvejas aprīkojumu, 30% krājumu, loma nav. (2) Papildus slogošanas variantiem, kas doti (1) punktā, JA pārliecinās, ka 2.noteikumā definētie minimālie noturības kritēriji arī citos aktuālajos slogošanas gadījumos, ieskaitot tos, kuriem ir zemākās noturības kritēriju vērtības, iekļaujas šajos kritērijos. JA tāpat jāpārliecinās, ka tādi speciāli slogojuma gadījumi, kas saistīti ar izmaiņām zvejas kuģa konstrukcijā vai zvejošanas rajonā, kuri ietekmē šīs nodaļas noturības noteikumu ievērošanu, ir ņemti vērā. (3) Pārbaudot noturību, (1) punktā minētajos slogošanas gadījumos, aprēķinā iekļauj sekojošo: (a) slapja zvejas aprīkojuma svara palielinājumu; (b) slodzes palielinājumu apledojuma gadījumā saskaņā ar 8.noteikuma nosacījumiem; (c) loma vienmērīgu sadalījumu, ja tas nav pretrunā ar praksi; (d) lomu uz klāja, ja tas ir paredzēts, šī noteikuma punktos (1) (b), (1) (c) un (2) norādītajos slogošanas variantos; (e) ūdens balastu, ko pārvadā kādā no tam speciāli paredzētajiem tankiem vai citos ūdens balasta pārvadāšanas vajadzībām aprīkotos tankos; (f) šķidro kravu brīvo virsmu labojumus un, ja tas ir piemērojams, loma pārvadāšanu. 8. Noteikums. Zvejas kuģa apledojums (1) Zvejas kuģiem, kuģojošiem zonās1, kurās ir iespējams apledojums, noturības aprēķinos jāņem vērā šāds slodzes palielinājums: (a) 30 kilogrami uz atklāto klāju un eju katru kvadrātmetru; (b) 7.5 kilogrami uz zvejas kuģa virsūdens daļas abu sānu projekcijas uz vertikālo plakni laukuma katru kvadrātmetru; (c) margu, apmastojuma (izņemot mastus), takelējuma (zvejas kuģiem, kuriem nav buru), un citu mazu objektu nelielu pārtrauktu virsmu projekcijas uz vertikālo plakni tiek ievērotas, palielinot kopējo nepārtraukto virsmu laukumu par 5% un šo laukumu statisko momentu par 10%. (2) Zvejas kuģus, kas paredzēti operācijām zonās, kur iespējams apledojums: (a) projektē, minimalizējot apledojuma daudzumu; (b) aprīko ar ledus likvidēšanas iekārtām, ko JA var pieprasīt3. 1 LJA protokola 3. pielikuma 2. rekomendācija. Skat. šīs nodaļas pielikumā 3 JA pieprasa lai ledus novākšanai nepieciešamais koka āmuru skaits uz zvejas kuģa atbilstu zvejas kuģa apkalpes skaitam. 9. Noteikums. Sānsveres tests (1) Katram zvejas kuģim, pēc būves pabeigšanas, veic sānsveres testu un nosaka faktisko ūdens izspaidu un smaguma centra koordinātes zvejas kuģim bez dedveita ("tukšs" zvejas kuģis). (2) Ja ir veikta zvejas kuģa pārbūve un izmainījusies tā "tukša zvejas kuģa" masa un/vai smaguma centra stāvoklis, ja JA uzskata par nepieciešamu, zvejas kuģim jāveic sānsveres tests un noturības informācijas revīzija. Tomēr, ja "tukša zvejas kuģa" masas izmaiņas pārsniedz 2% no sākotnējās, un ar aprēķiniem nevar pierādīt, ka zvejas kuģis turpina atbilst noturības kritērijiem, zvejas kuģim no jauna jāveic sānsveres tests. (3) JA var atļaut atsevišķu kuģi atbrīvot no sānsveres testa, paredzot noturības pamatdatus iegūt no cita, tāda paša projekta zvejas kuģa sānsveres testa, pārliecinoties, ka noturības informācija, kas iegūta, izmantojot šos izejas datus, ir uzticama šim zvejas kuģim. Sānsveres testus un noteikumā 9 (1) prasīto parametru noteikšanu veic vismaz reizi 10 gados. 10. Noteikums. Noturības informācija (1) Kapteini apgādā ar derīgu noturības informāciju, kas dod iespēju viegli un ticami novērtēt zvejas kuģa noturību dažādos slogošanas variantos4. Šādā informācijā iekļauj speciālas instrukcijas kapteinim, brīdinot to par tādiem slogošanas variantiem, kas nelabvēlīgi ietekmē vai nu zvejas kuģa noturību vai galsveri. Noturības informācijas kopiju iesniedz JA apstiprināšanai 5. (2) Apstiprinātai noturības informācijai jābūt uz zvejas kuģa, viegli novērtējamai jebkurā laikā un pārbaudāmai zvejas kuģa periodisko pārbaužu laikā, nodrošinot, ka tā ir atzīta par labu reāliem slogošanas variantiem. (3) Ja veiktā zvejas kuģa pārbūve ietekmē tā noturību, koriģētos noturības aprēķinus iesniedz JA apstiprināšanai. Ja JA nolemj, ka noturības informāciju nepieciešams koriģēt, kapteinim izsniedz jaunu noturības informāciju vecās vietā. 4 LJA protokola 3. pielikuma 2. rekomendācija. Skat. šīs nodaļas pielikumā. 5 Organizācijas Rezolūcija A.267(VIII). 11. Noteikums. Noņemamais zivju telpas sadalījums Lomu pienācīgi jānodrošina pret pārvietošanos, kas var izraisīt bīstamu zvejas kuģa sānsveri vai galsveri. Tilpni sadalošo konstrukciju, ja tādas tiek ierīkotas, izmēriem jāatbilst JA prasībām6. 6 Organizācijas Rezolūcija A.168(ES.IV), papildināta ar rezolūciju A.268(VIII). 12. Noteikums. Priekšgala augstums (1) Zvejas kuģa priekšgala augstumam jābūt pietiekamam, lai pasargātu kuģi no pārmērīgas ūdens uzņemšanas uz klāja. (2) Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, kas strādā ierobežotā rajonā, ne tālāk par 10j.j. no krasta, minimālo priekšgala augstumu nosaka saskaņā ar JA atzinumu, ņemot vērā sezonas laika apstākļus, jūras stāvokli, kādā zvejas kuģis strādās, tā tipu un darbības veidu. (3) Zvejas kuģiem, kas strādā visos citos rajonos: (a) Ja zvejas operāciju laikā loms jāiekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja stūres mājas vai virsbūves priekšā, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar aprēķina metodiku, kas ieteikta pielikuma 27.lpp 4.rekomendācijā "Priekšgala augstuma aplēses metode". (b) Ja loms jāiekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja, ko aizsargā stūres māja vai virsbūve, priekšgala minimālo augstumu a …