Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Zaudējis spēku - Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību

Īsumā

Šis tiesību akts, kas zaudējis spēku, regulēja drošības prasības jūras zvejas kuģiem. Tas noteica, kādiem standartiem jāatbilst zvejas kuģiem, lai nodrošinātu to drošu ekspluatāciju.

Ko tas regulē

  • Drošības prasības jauniem un esošiem jūras zvejas kuģiem.
  • Kuģu reģistrāciju un zveju Latvijas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos.
  • Nozvejas nodošanu Latvijas ostās.
  • Jēdzienu definīcijas, piemēram, "jauns zvejas kuģis", "esošais zvejas kuģis", "kuģa apkalpe", "garums (L)", "platums (B)", "teorētiskais sānu augstums", "darba klājs", "ūdensnecaurlaidīgs" un "triecienstarpsiena".

Kas tas attiecas

  • Jūras zvejas kuģi, kas reģistrēti Latvijas kuģu reģistrā.
  • Jūras zvejas kuģi, kas nodarbojas ar zveju Latvijas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos.
  • Jūras zvejas kuģi, kas nodod nozveju Latvijas ostās.

Galvenie punkti

  • Noteikumi attiecās uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 24 m un lielāku, ja nav norādīts citādi.
  • Esošajiem zvejas kuģiem bija jābūt projektētiem un būvētiem saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem.
  • JA (BO VAS "Latvijas Jūras administrācija") varēja atbrīvot kuģus no noteiktām prasībām, ja to piemērošana apgrūtinātu jaunu īpatnību izpēti vai ja kuģis nodarbojās ar zveju Latvijas krastu tuvumā un prasības bija pārmērīgas.
  • JA varēja atļaut izmantot citus materiālus, iekārtas vai aprīkojumu, ja tie bija tikpat efektīvi kā noteikumos paredzētie.
Likuma teksts
Likuma teksts

Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.11 Rīgā 2004.gada 30.aprīlī Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu

  1. Noteikumi nosaka drošības prasības jauniem un esošiem jūras zvejas kuģiem (turpmāk - zvejas kuģi), kas: 1.
  2. reģistrēti Latvijas kuģu reģistrā; 1.
  3. nodarbojas ar zveju Latvijas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos; 1.
  4. nodod nozveju Latvijas ostās.
  5. Noteikumos izmantotie jēdzieni: 2.
  6. "JA" ir BO VAS "Latvijas Jūras administrācija". 2.
  7. "Jauns zvejas kuģis" ir zvejas kuģis, kas atbilst sekojošiem nosacījumiem: 2.2.
  8. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2003.gada
  9. janvārī vai vēlāk; 2.2.
  10. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms
  11. gada
  12. janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam vismaz trīs gadus pēc šī datuma; 2.2.
  13. gadījumā, ja nav līguma par kuģa būvi,
  14. gada
  15. janvārī vai vēlāk ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem: 2.2.3.
  16. ir ielikts kuģa ķīlis; 2.2.3.
  17. ir ielikta konstrukcija, kura identificē kuģa būves sākumu; 2.2.3.
  18. ir samontēta konstrukcija, kuras svars ir mazākais no vērtībām - 50 tonnas, vai 1% no paredzētās kuģa konstrukcijas svara. 2.
  19. "Esošais zvejas kuģis" ir zvejas kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis. 2.
  20. "Visi zvejas kuģi" nozīmē, ka attiecīgais noteikums attiecas kā uz esošajiem zvejas kuģiem, tā arī uz jauniem zvejas kuģiem, neskatoties no būves datuma. 2.
  21. "Kuģa apkalpe" ir kapteinis un visas personas uz kuģa, kuras ir pieņemtas darbā un veic noteiktus pienākumus, nodrošinot kuģa ekspluatāciju. 2.
  22. "Garums (L)" nozīmē garumu, kas ir 96% no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju, pie iegrimes, kas ir 85% no teorētiskā sānu augstuma, kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas, vai garumu no kuģa priekšvadņa priekšē­jās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju, skatoties, kurš ir lielāks. Kuģiem, kas ir projektēti ar kon­struktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai kon­struktīvajai ūdenslīnijai. 2.
  23. "Priekšgala un pakaļgala perpendikulāri" tiek fiksēti garuma "L" galos. Priekšgala perpendikulārs atbilst priekšvadņa priekšējai malai uz ūdenslīnijas, pa kuru tiek mērīts garums. 2.
  24. "Platums (B)" ir kuģa vislielākais platums, kas izmērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām kuģiem ar metāla apšuvi un starp korpusa ārējām virsmām kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem. 2.
  25. "Teorētiskais sānu augstums" ir vertikālais attālums no horizontālā ķīļa līdz darba klāja apakšējai virsmai pie kuģa sāna: 2.9.
  26. kuģiem ar noapaļotu klāja un sāna savienojumu, teorētisko sānu augstumu jāmēra līdz klāja un sānu teorētisko līniju turpinājumu krustpunktam; 2.9.
  27. gadījumā, ja darba klājam ir pakāpiens un tā paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā sānu augstuma mērīšanas punkta, teorētisko sānu augstumu jāmēra līdz darba klāja zemākās daļas turpinājuma nosacītai līnijai, kas ir paralēla paaugstinātajai klāja daļai. 2.
  28. "Sānu augstums (D)" ir teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā. 2.
  29. "Dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija" ir ūdenslīnija, kura atbilst maksimāli atļautajai kuģa iegrimei. 2.
  30. "Kuģa garuma viduspunkts" ir garuma L viduspunkts. 2.
  31. "Vidus šķēlums" ir kuģa korpusa šķēlums kuģa garuma vidusdaļā ar teorētisku plakni perpendikulāri ūdenslīnijai. 2.
  32. "Ķīļa līnija" ir līnija paralēla ķīļa trajektorijai, kura kuģa garuma viduspunktā iet caur: 2.14.
  33. horizontālā ķīļa augšējo malu kuģiem ar metāla apšuvumu; 2.14.
  34. ķīļa un ārējā apšuvuma salaiduma apakšējo malu kuģiem ar koka vai kompozīta materiāla ārējo apšuvumu; 2.14.
  35. kuģa diametrālās plaknes un kuģa apšuvuma ārējā kontūra krustošanās līniju kuģiem ar ārējo apšuvumu no cita materiāla nekā koks un metāls. 2.
  36. "Bāzes līnija" ir horizontāla līnija, kas kuģa garuma viduspunktā šķērso ķīļa līniju. 2.
  37. "Darba klājs" ir zemākais nepārtrauktais klājs, kas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas un no kura tiek veikta zveja. Ja kuģis ir būvēts ar diviem vai vairākiem nepārtrauktiem klājiem, JA var akceptēt zemāko no tiem kā darba klāju, ja tas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas. 2.
  38. "Virsbūve" ir ar klāju nosegta konstrukcija uz darba klāja visā kuģa platumā, vai kuras garensienas nav tālāk kā 0.04B no kuģa sānu apšuvuma. 2.
  39. "Slēgta virsbūve" ir virsbūve, ja: 2.18.
  40. to veido pietiekami efektīvas sienas; 2.18.
  41. ieejas atveres sienās ir aprīkotas ar pastāvīgi piestiprinātām ūdensnecaurlaidīgām durvīm, kuras ir tikpat izturīgas kā sienu konstrukcija un ir atveramas gan no iekšpuses, gan no ārpuses; 2.18.
  42. citas atveres sienās ir aprīkotas ar pietiekami efektīviem noslēgšanas līdzekļiem. 2.
  43. "Virsbūves klājs" ir nepārtraukts vai daļējs klājs, kas veido virsbūves, klāja mājas vai citas konstrukcijas jumtu un atrodas ne mazāk kā 1.8 m augstumā virs darba klāja. Klāja māju un citu konstrukciju segumi, kuri atrodas zemāk nekā 1.8 m virs darba klāja, tiek traktēti kā darba klājs. 2.
  44. "Virsbūves augstums" ir minimālais attālums virsbūves sānos no darba klāja šķērssijas augšējās malas līdz virsbūves klāja šķērssijas augšējai malai. 2.
  45. "Šļakatu necaurlaidīgs" nozīmē, ka pie jebkura jūras stāvokļa ūdens nevar iekļūt kuģī. 2.
  46. "Ūdensnecaurlaidīgs" nozīmē kon­struk­cijas spēju nelaist cauri ūdeni jebkurā virzienā, pie tāda ūdens spiediena, kādam šī konstrukcija ir projektēta. 2.
  47. "Triecienstarpsiena" ir ūdensnecaurlaidīga starpsiena kuģa priekšgalā, kas atbilst sekojošām prasībām: 2.23.
  48. starpsienai jāatrodas: 2.23.1.
  49. ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 0.05L, bet ne tālāk kā 0.08L kuģiem ar garumu 45 m un garākiem; 2.23.1.
  50. ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 0.05L, bet ne tālāk kā 0.05L plus 1.35m kuģiem ar garumu mazāku par 45 m; 2.23.1.
  51. jebkurā gadījumā ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 2m, bet uz kuģiem ar garumu mazāku par 24m - ne tuvāk priekšgala perpendikulāram kā 1m. 2.23.
  52. ja kāda kuģa korpusa zem­ūdens punkts ir izvirzīts uz priekšu tālāk par priekšgala perpendikulāru, piemēram bulbs, apakšpunktā 2.23.
  53. noteiktais attālums jāmēra no izvirzītā punkta garuma viduspunkta, vai no punkta 0.015L uz priekšu no priekšgala perpendikulāra, skatoties, kurš no šiem attālumiem ir mazāks. 2.23.
  54. starpsiena var veidot pakāpienu vai nišu, bet apakšpunktā 2.23.
  55. noteiktajiem attālumiem jābūt ievērotiem. 2.
  56. "Organizācija" ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO). 2.
  57. "Atzīta organizācija" ir klasifikācijas sabiedrība, ko ir atzinusi Satiksmes ministrija un ar kuru JA ir noslēgusi sadarbības līgumu, saskaņā ar EP direktīvas 94/57/EC, kas grozīta ar direktīvu 97/58/EC, prasībām un kas veic darbības zvejas kuģu drošības novērtējumam JA vārdā. 2.
  58. "ISO" ir Starptautiskā standartizācijas organizācija. 2.
  59. "COLREG" ir Organizācijas 1972.gada 20.oktobra konvencija par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem. 2.
  60. "MARPOL" ir 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, ar 1978.gada protokolu attiecībā uz to. 2.
  61. "Helsinku konvencija" ir 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija. 2.
  62. "Helsinku Komisija" ir komisija, kas nodibināta 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas mērķiem. 2.
  63. "Baltijas jūra" nozīmē Baltijas jūras reģionu, saskaņā ar 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju. 2.
  64. "Latvijas ūdeņi" nozīmē Latvijas jurisdikcijā esošos ūdeņus, saskaņā ar atbilstošiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.
  65. Noteikumu 1.pielikuma IV, V, VII, IX, XI, XII, XIII un XIV nodaļā definēti specifiski tehniskie jēdzieni.
  66. Drošības prasību ievērošanu uz zvejas kuģiem kontrolē JA.
  67. JA norīko kuģu kontroles inspektorus (turpmāk - inspektori) vai, saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem, atzītās organizācijas veikt apskates uz zvejas kuģiem.
  68. Inspektori vai atzītās organizācijas veic zvejas kuģa apskati, lai pārliecinātos, vai zvejas kuģis atbilst šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām zvejas kuģu drošības prasībām.
  69. Ja zvejas kuģis atbilst noteikumu 1.pielikumā norādītajām zvejas kuģa drošības prasībām, tad inspektori vai atzītās organizācijas izsniedz atbilstības apliecību, saskaņā ar noteikumu 2.pielikumu, un atbilstības apliecībai pievienotu aprīkojuma sarakstu, saskaņā ar noteikumu 3.pielikumu.
  70. Noteikumu 1.pielikuma 1.nodaļas 3.noteikumā norādītajos izņēmuma gadījumos inspektori vai atzītās organizācijas zvejas kuģim izsniedz Izņēmuma apliecību, atbilstoši noteikumu 4.pielikumā norādītajai apliecības formai.
  71. Noteikumos iestrādāti 1977.gada Torremolinos starptautiskās konvencijas par zvejas kuģu drošību 1993.gada Torremolinos protokola principi. Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iestrādātas prasības, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas 93/103/EC un 97/70/EC, kas grozīta ar direktīvu 1999/19/EC, direktīvu 2002/35/EC un direktīvu 2002/
  72. Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs A. Šlesers Jūrniecības departamenta direktors A. Krastiņš 1.pielikums Satiksmes ministrijas 2004.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.11 I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
  73. Noteikums.
  74. Šis pielikums (tālāk tekstā - pielikums), ja nav norādīts citādi, attiecas uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 24 m un lielāku.
  75. Esošajiem zvejas kuģiem jābūt projektētiem un būvētiem saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem.
  76. Noteikums. Pielikumā atrunātās trešo personu tiesības un pienākumi tām ir saistoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
  77. Noteikums. Izņēmumi:
  78. JA var atbrīvot jebkuru kuģi, kuram ir jauna veida īpatnības, no jebkurām pielikuma II, III, IV, V, VI un VII nodaļās noteiktajām prasībām, ja to piemērošana varētu būtiski apgrūtināt šo īpatnību izpēti un ieviešanu uz zvejas kuģiem. Tomēr tādam zvejas kuģim jāatbilst tām drošības prasībām, kuras pēc JA ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un nodrošina tā vispārēju drošību.
  79. Izņēmumi no IX nodaļā noteiktajām prasībām ir noteikti IX nodaļas 3.noteikumā, bet izņēmumi no X nodaļā noteiktajām prasībām - X nodaļas 2.noteikumā.
  80. JA var atbrīvot jebkuru kuģi, kurš nodarbojas vienīgi ar zveju Latvijas krastu tuvumā, no jebkuru šo noteikumu prasību izpildes, ja tā uzskata, ka šo prasību piemērošana ir pārmērīga un nav nepieciešama, ņemot vērā noteikto kuģošanas rajonu, zvejas kuģa tipu, meteoroloģiskos un navigācijas apstākļus. Zvejas kuģim jāatbilst tām drošības prasībām, kuras pēc JA ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un nodrošina tā vispārēju drošību.
  81. JA, ja tā saskaņā ar šo noteikumu piekrīt jebkuriem izņēmumiem zvejas kuģim, uz ko attiecas EP direktīva 97/70/EC, par to pilnībā informē Eiropas komisiju, apstiprinot, ka drošības līmenis ir atbilstoši saglabāts un Eiropas komisija šo informāciju nosūta pārējām dalībvalstīm saskaņā ar EP direktīvas 97/70/EC 4.pantu.
  82. Noteikums. Ekvivalenti
  83. Ja šajā pielikumā noteikts, ka uz zvejas kuģa jābūt izmantotiem kāda noteikta tipa materiāliem, iekārtām, aprīkojumam, aparātiem, vai jābūt ievērotam kādam īpašam nosacījumam, vai ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz projektu un konstrukciju JA var atļaut to vietā izmantot citus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus, vai pielietot citu nosacījumu, vai projekta un konstrukcijas prasības, ja tā ar attiecīgiem izmēģinājumiem vai kādā citā ceļā ir pārliecinājusies, ka šo materiālu, iekārtu, aprīkojuma, aparātu vai nosacījumu pielietošana un konstrukcija vai projekts ir tik pat efektīvi kā tie, kas noteikti šajā pielikumā.
  84. JA, ja tā atļauj pielietot aizvietojošus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai nosacījumus zvejas kuģim, uz ko attiecas EP direktīva 97/70/EC, paziņo Komisijai par tādu aizvietošanu, pievienojot ziņojumu par veiktajām pārbaudēm un izmēģinājumiem. Komisija šo informāciju nosūta pārējām dalībvalstīm, lai informētu atbildīgās personas tajās saskaņā ar EP direktīvas 97/70/EC 4.pantu.
  85. Noteikums. Remonts, pārbūve un modernizācija
  86. Arī pēc remonta, pārbūves, modernizācijas un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma maiņas, zvejas kuģim jāatbilst vismaz tām pašām prasībām, kuras uz to attiecās iepriekš.
  87. Liela apjoma remonta, pārbūves un modernizācijas darbiem un ar to saistītajām zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma izmaiņām jāatbilst prasībām, kuras attiecas uz jaunu kuģi tādā mērā, kādā JA to uzskata par nepieciešamu un praktiski iespējamu.
  88. Kuģi, kuram nomainīts galvenais dzinējs vai kuram veikta ievērojam pārbūve, modifikācijas un izmaiņas tā konstrukcijā, tādas, kas izmainījušas tā izmērus, kas noteikti zvejas kuģa tilpības apliecībā, vai ievērojami izmainījušas tā smaguma centru vai zvejas kuģa aprīkojumu, pirms nodošanas ekspluatācijā apgādā ar jaunu noturības informāciju, kā arī veic tā inspekciju.
  89. Noteikums. Apskates
  90. Uz katra zvejas kuģa ar garumu 24 m un lielāku veic šādas apskates: (a) Sākotnējo apskati - pirms zvejas kuģis stājas ekspluatācijā, vai pirms pirmo reizi tiek izsniegtas 7.noteikumā noteiktās apliecības. Tiek veikta pilna zvejas kuģa konstrukcijas, noturības, pielietoto materiālu, mehānismu, aprīkojuma pārbaude, ieskaitot korpusa apskati dokā, katlu un boileru iekšējo un ārējo apskati, aprīkojuma pārbaudi tādā apjomā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa atbilstību šim pielikumam. Apskate ir tāda, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcija, pielietotie materiāli, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas, ieskaitot tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos, ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums pilnībā atbilst šā pielikuma prasībām. Apskate ir tāda, lai pārliecinātos, ka visu zvejas kuģa daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir no visiem viedokļiem apmierinoša un ka zvejas kuģis ir apgādāts ar signālu ugunīm, signālu zīmēm, skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo Noteikumu un spēkā esošajām COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, ir jāpārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst attiecīgām, spēkā esošām SOLAS prasībām. (b) Periodiskās apskates veic šādos termiņos: (i) reizi četros gados attiecībā uz konstrukciju un mehānismiem, kā noteikts nodaļās II, III, IV, V un VI, tajā skaitā apskati dokā. Kā norādīts 11.noteikuma

(1)punktā šo termiņu var pagarināt, veicot zvejas kuģa apskati tādā apjomā, cik tas nepieciešams un praktiski iespējams; (ii) reizi divos gados attiecībā uz zvejas kuģa aprīkojumu kā noteikts nodaļās II, III, IV, V, VI, VII un X; (iii) reizi gadā attiecībā uz radio iekārtām uz zvejas kuģiem ar garumu 24m un lielāku, tajā skaitā glābšanas līdzekļu radioiekārtām. Periodiskās apskates veic tā, lai nodrošinātu, ka visi punktā
(1)(a) minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgām šo Noteikumu prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un ka apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa Noturības informācija. Ja saskaņā ar šīs nodaļas 7.vai 8.noteikumiem izsniegtas apliecības derīguma termiņš ir pagarināts, kā paredzēts 11.noteikuma punktos
(2)un
(4), attiecīgi tiek pagarināti intervāli starp apskatēm. (
  1. c)Papildus punktā (b)(
  2. i)noteiktajām periodiskajām apskatēm, uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 01.janvārī vai vēlāk un būvēti no citiem materiāliem nekā koksne, divu gadu pluss/mīnuss 3 mēneši intervālos veic korpusa un mehānismu starpapskates, bet uz zvejas kuģiem, kas būvēti no koksnes, šādas pārbaudes veic JA noteiktajos intervālos. Šādās starp apskatēs jāpārliecinās, ka nav veiktas nekādas izmaiņas, kuras nav pieļaujamas un varētu negatīvi ietekmēt zvejas kuģa vai tā apkalpes drošību. (
  3. d)Uz Apliecības, kas izsniegta saskaņā ar šīs nodaļas 7. un 8.noteikumiem, izdara atzīmes par periodisko apskašu saskaņā ar punktiem
(1)(b)(ii) un
(1)(b)(iii) un starpapskašu saskaņā ar punktu (c)- izpildi. 2. (
  1. a)Kuģu inspekcijas un apskates saistībā ar šo Noteikumu piemērošanu un izņēmumu piešķiršanu veic JA. JA var uzdot veikt šīs inspekcijas un apskates speciāli šim mērķim nozīmētiem inspektoriem vai atzītām organizācijām. (
  2. b)JA, norīkojot inspektorus vai atzīstot organizācijas inspekciju un apskašu veikšanai saskaņā ar apakšpunktu (a), pilnvaro norīkoto inspektoru vai atzīto organizāciju vismaz: (
  3. i)pieprasīt zvejas kuģa remontu; (
  4. ii)veikt inspekcijas un apskates, ja to pieprasa ostas valsts varas orgāni. JA saskaņā ar EP direktīvas 94/57/EC 4.punktu, kas grozīta ar direktīvu 2001/105/EC, sniedz informāciju Komisijai par konkrētiem pienākumiem un pilnvarām, kas dotas nozīmētajiem inspektoriem vai atzītajām organizācijām. (
  5. c)Ja nozīmētais inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka zvejas kuģa vai tā iekārtu stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībā noteiktā, vai, ka zvejas kuģis nav derīgs iziešanai jūrā neradot briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz borta, inspektors vai atzītā organizācija nekavējoties nodrošina, lai tiktu darīts viss nepieciešamais situācijas labošanai viss iespējamais un informē JA. Ja viss nepieciešamais netiek darīts, attiecīgo apliecību izņem un nekavējoties informē JA; ja zvejas kuģis atrodas citas dalībvalsts ostā, informē attiecīgos ostas valsts dienestus. Zvejas kuģa īpašnieks nodrošina, ka zvejas kuģis neiziet jūrā, kamēr tas nav gatavs darbam jūrā, vai arī dodas uz noteiktu kuģu remonta rūpnīcu, neradot briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz borta. (
  6. d)JA jebkurā gadījumā garantē, ka inspekcijas un apskates tiek veiktas pilnā apjomā un efektīvi, un veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu šīs saistības izpildi. 3. (
  7. a)Kuģi un tā aprīkojumu uztur tādā stāvoklī, kas atbilst šā pielikuma prasībām, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģis ir pastāvīgi gatavs kuģošanai, neradot briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz borta. (
  8. b)Pēc tam kad ir pabeigta zvejas kuģa apskate saskaņā ar šī pielikuma prasībām, nedrīkst izdarīt izmaiņas zvejas kuģa konstrukcijā, mehānismos, aprīkojumā vai citos elementos bez JA atļaujas. (
  9. c)Ja uz zvejas kuģa notiek avārija vai atklājas defekts, kas ietekmē zvejas kuģa drošību, glābšanas līdzekļu vai citu iekārtu komplektāciju vai efektivitāti, kapteinis vai zvejas kuģa īpašnieks pie pirmās iespējas par to ziņo JA, inspektoram vai atzītajai Organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu un kas veic izmeklēšanu, nosakot, vai ir nepieciešama šajā pielikumā paredzētā zvejas kuģa apskate. Ja zvejas kuģis atrodas citas dalībvalsts ostā, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī ostas valsts dienestiem. Inspektors vai atzītā Organizācija pārliecinās, ka tāds ziņojums ir izdarīts. 6.A Noteikums. Apskates uz zvejas kuģiem ar garumu mazāku par 24m notiek saskaņā ar JA 2001.gada 25. maija instrukciju "Instrukcija par Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā esošo kuģu apskatēm un dokumentu izsniegšanu". 7. Noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m un lielāks. 1. (
  10. a)Pēc apskates zvejas kuģim, kas atbilst šo Noteikumu prasībām, izsniedz zvejas kuģa Atbilstības apliecību un Kuģošanas spējas apliecību. (
  11. b)Ja zvejas kuģim saskaņā ar šiem Noteikumiem ir piešķirti izņēmumi, papildus apakšpunktā (
  12. a)minētajai apliecībai izsniedz zvejas kuģa Izņēmuma apliecību.
(2)
(1)punkta apakšpunktos (
  1. a)un (
  2. b)noteiktās apliecības izsniedz un apstiprina JA inspektori vai atzītās organizācijas pilnvarota persona. Jebkurā gadījumā JA ir pilnībā atbildīga par apliecību izsniegšanu. 7.A Noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana zvejas kuģiem ar garumu mazāku par 24m, kuri ir JA tehniskajā uzraudzībā, notiek saskaņā ar JA 2001.gada 25.maija instrukciju "Instrukcija par Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas uzraudzībā esošo kuģu apskatēm un dokumentu izsniegšanu". 8. Noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana citas ES dalībvalsts vārdā 1. JA, saskaņā ar citas ES dalībvalsts prasību, var veikt zvejas kuģa apskati un, ja zvejas kuģis atbilst šī pielikuma prasībām, izsniegt vai pilnvarot apliecību izsniegšanu vai, ja tas nepieciešams, apstiprināt, vai pilnvarot apliecību apstiprināšanu saskaņā ar šī pielikuma prasībām. 2. Apliecību kopijas un zvejas kuģa apskates akta kopiju JA nosūta citai ES dalībvalstij, kas ir pieprasījusi zvejas kuģa apskati, cik ātri vien iespējams. 3. Šādā kārtībā izsniegtā apliecībā izdara ierakstu, ka šī apliecība ir izsniegta pēc citas ES dalībvalsts pieprasījuma un tai ir tāds pats spēks un tā ir tāpat atzīta kā apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar šīs nodaļas 7.noteikumu. 4. Ārējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā JA var pieprasīt citai ES dalībvalstij veikt šā noteikuma 1, 2 un 3 punktā minētās darbības. 9. Noteikums. Apliecību forma un aprīkojuma saraksts Apliecību un aprīkojuma saraksta noformēšanu veic saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā dotajām formām. Ja apliecībās lietotā valoda nav ne angļu, ne franču, tekstā iekļauj tulkojumu vienā, no minētajām valodām, izņemot gadījumu, kad JA uzskata to par nevajadzīgu, ņemot vērā zvejas kuģa darbības rajonu. 10. Noteikums. Apliecību pieejamība Saskaņā ar šīs nodaļas 7. un 8. noteikumiem izsniegtajām apliecībām pastāvīgi jāatrodas uz zvejas kuģa un jābūt pieejamām, veicot zvejas kuģa inspekciju vai apskati. 11. Noteikums. Apliecību derīguma termiņi 1. Kuģa Atbilstības apliecību izsniedz uz termiņu ne lielāku par četriem gadiem un, veicot periodisko vai starp apskati saskaņā ar šīs nodaļas punktos 6
(1)(b) un 6
(1)(c) noteikto, pagarina ne vairāk kā uz vienu gadu, izņemot gadījumus, kas noteikti šīs nodaļas punktos 11
(1), 11
(2)un 11
(3). Zvejas kuģa Izņēmuma apliecības derīguma termiņš nedrīkst būt lielāks nekā zvejas kuģa Atbilstības apliecībai.
  1. Ja laikā, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, tad tā valsts, kurā zvejas kuģis atrodas, ārējos normatīvos aktos noteiktā kārtībā var pagarināt apliecības derīguma termiņu, bet tāds pagarinājums var tikt dots tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā, vai ostā, kur tas tiks uzrādīts apskatei, un tikai tādos gadījumos, kad tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu. Citas ES dalībvalstis šādu apliecības termiņa pagarinājumu saviem zvejas kuģiem saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem var arī prasīt no JA.
  2. Šīs nodaļas punktā 11
(2)noteiktajā kārtībā apliecību derīguma termiņu nedrīkst pagarināt ilgāk kā uz pieciem mēnešiem un zvejas kuģis, kurš ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies Latvijas Republikas ostā, vai ostā, kur tas tiks uzrādīts apskatei, nedrīkst šo ostu atstāt, kamēr nav saņēmis jaunas apliecības. 4. Apliecību, kuras derīguma termiņš nav pagarināts punktā 11
(2)noteiktajā kārtībā, JA var pagarināt uz laiku līdz vienam mēnesim. 5. Apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar šīs nodaļas 7. un 8. noteikumu nosacījumiem, zaudē spēku šādos gadījumos: (
  1. a)ja zvejas kuģis nav uzrādīts 6.noteikumā paredzētajām apskatēm; (
  2. b)ja apliecība nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma nosacījumiem; (
  3. c)ja zvejas kuģis tiek reģistrēts zem citas valsts karoga. Jaunās apliecības tiek izsniegtas tikai pēc tam, kad tās valsts Administrācija, kas izsniedz jaunās apliecības, ir pilnībā pārliecināta, ka zvejas kuģis atbilst šīs nodaļas punktu 6
(3)(a) un 6
(3)(b) prasībām. Ja karoga maiņa notiek starp divām dalībvalstīm, ja jaunā karoga valsts trīs mēnešu laikā pieprasa, tad JA cik ātri vien iespējams nosūta tai zvejas kuģa apliecību kopijas, kas bija spēkā pirms karoga maiņas un ja iespējams, zvejas kuģa apskates aktu kopijas. II nodaļa. Konstrukcija, hermētiskums un aprīkojums 1. Noteikums. Konstrukcija
(1)Korpusa, virsbūvju, klāja māju, mašīntelpas šahtu, noeju un citu konstrukciju, kā arī zvejas kuģa aprīkojuma stiprībai un konstrukcijai ir jābūt pietiekamai, lai izturētu visus paredzamos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un atbilstu atzīto organizāciju noteikumiem.
(2)Ledus apstākļiem paredzēto kuģu korpusus pastiprina atbilstoši paredzamajiem kuģošanas apstākļiem un darbības rajonam.
(3)Starpsienām, atveru noslēgšanas līdzekļiem šajās starpsienās, noslēgšanas mehānismiem un to pārbaudes metodēm jāatbilst JA prasībām. Kuģi, kuri nav būvēti no koka, jāaprīko ar triecienstarpsienu un ar ūdensnecaurlaidīgām starpsienām, kas norobežo vismaz mašīntelpu. Šīm starpsienām jāsniedzas līdz darba klājam. Arī koka kuģi jāaprīko ar minētajām starpsienām, kam jābūt ūdensnecaurlaidīgām, cik vien tas praktiski iespējams.
(4)Caurules, kuras šķērso triecienstarpsienu, jāaprīko ar piemērotiem vārstiem, kuru pievadi ir izvesti virs darba klāja. Vārstu kārbu nostiprina priekšpīķī pie triecienstarpsienas. Triecienstarpsienā zemāk par darba klāju nedrīkst ierīkot durvis, lūkas, ventilācijas kanālus vai citas atveres. Vietās, kur caurules, kanāli, elektriskie kabeļi utt. šķērso ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, veic pasākumus, lai nodrošinātu šo starpsienu ūdensnecaurlaidību.
(5)Ja zvejas kuģa priekšgalā uzstādīta gara virsbūve, triecienstarpsiena kā ūdensnecaurlaidīga tiek novesta līdz nākamajam klājam virs darba klāja. Starpsiena nav jāpagarina tieši virs tās apakšējās daļas, tā var atrasties šīs nodaļas punktā 2
(24)paredzētajās robežās. Šajā gadījumā klāja daļu, kas veido pakāpienu, būvē ūdensnecaurlaidīgu.
(6)Triecienstarpsienā augstāk par darba klāju drīkst ierīkot tikai pašu minimālāko atveru skaitu, kas nodrošina zvejas kuģa ekspluatāciju. Šīs atveres veido ūdensnecaurlaidīgi noslēdzamas un to eņģes ierīko tā, lai tās būtu atveramas uz priekšu.
(7)Uz zvejas kuģiem ar garumu 75 m un vairāk uzstāda dubultdibenu no triecienstarpsienas līdz ahterpīķa starpsienai, ja tas ir praktiski iespējams. 2. Noteikums. Ūdensnecaurlaidīgās durvis
(1)Atveru skaits šīs nodaļas punktā 1
(3)paredzētajās ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās jāsamazina līdz minimumam, kas ir savienojams ar zvejas kuģa plānojumu un ekspluatācijas vajadzībām. Atveres aprīko ar JA prasībām atbilstošiem, bet uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 01.janvārī vai vēlāk, arī atzītu organizāciju noteikumu prasībām atbilstošiem, ūdensnecaurlaidīgiem noslēgšanas līdzekļiem. Ūdensnecaurlaidīgās durvis konstruē apkārtējām konstrukcijām, kur nav atveru, līdzvērtīgi izturīgas.
(2)Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 m, šīs durvis var būt verama tipa, tām jābūt atveramām no abām pusēm un tās jātur aizvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā. Abās durvju pusēs jābūt norādei, ka durvīm jābūt aizvērtām, ja zvejas kuģis atrodas jūrā.
(3)Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 01.janvārī vai vēlāk, kuru garums ir 45m un lielāks, šādās telpās ūdensnecaurlaidīgām durvīm jābūt slīdoša tipa: (
  1. a)telpās, kur ir paredzēts, ka durvis var būt atvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā, un durvju apakšējā mala atrodas zemāk par dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju, ja vien JA, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas īpatnības, neuzskata to par nepraktisku vai nevajadzīgu (ja ES dalībvalsts atļāvusi šādu izņēmumu, par to nepieciešams informēt visas dalībvalstis); (
  2. b)mašīntelpas lejas daļā, ja tās noslēdz ieeju dzenvārpstas tunelī. Pārējos gadījumos ūdensnecaurlaidīgās durvis var būt verama tipa. Slīdošajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm jādarbojas pie zvejas kuģa sānsveres līdz 15º uz vienu vai otru bortu.
(4)Slīdošās ūdensnecaurlaidīgās durvis gan ar rokas, gan cita veida pievadu konstruē tā, lai tās varētu darbināt atsevišķi no abām pusēm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 m un lielāks, šīm durvīm jābūt ar distances vadību no ērti pieejamas vietas augstāk par darba klāju, izņemot gadījumu, kad durvis ir izvietotas apkalpes dzīvojamās telpās.
(5)Postenī, no kura tiek veikta distances vadība, jāparedz iespēju noteikt, vai slīdošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas. 3. Noteikums. Korpusa hermētiskums
(1)Korpusa ārējās atveres ierīko tā aizveramas, lai novērstu ūdens ieplūšanu kuģī. Klāja atveres, kurām ir jābūt atvērtām zvejas laikā, izvieto iespējami tuvu zvejas kuģa diametrālai plaknei. Tomēr JA var atzīt dažādus variantus, ja tā ir pārliecināta, ka zvejas kuģa drošība nepasliktinās.
(2)Zvejas rīkiem uz traleriem ar aizmugures tralēšanu jābūt vadāmiem un kontrolējamiem no vietas, no kuras zvejas rīku darbība ir labi pārskatāma. 4. Noteikums. Šļakatu necaurlaidīgās durvis
(1)Visas ieejas atveres slēgto virsbūvju sienās un citās ārējās konstrukcijās, caur kurām var ieplūst ūdens un apdraudēt kuģi, aprīko ar pastāvīgi pie starpsienas piestiprinātām durvīm ar attiecīgu rāmi un pastiprinājumiem, lai konstrukcija izturības ziņā būtu ekvivalenta konstrukcijai bez atveres un aizvērtā veidā būtu šļakatu necaurlaidīga. Līdzekļiem, kas nodrošina šo durvju necaurlaidību jāsastāv no blīves un piespiešanas mehānisma, vai cita ekvivalenta aprīkojuma, tiem jābūt stacionāri piestiprinātiem pie sienas vai pašām durvīm un darbināmiem gan no ārpuses gan no iekšpuses. JA var, ja tas nekaitē apkalpes drošībai, atļaut no vienas puses atveramas durvis tikai saldētājtelpās, nodrošinot, ka tiek uzstādīta atbilstoša signalizācija, lai šajās telpās netiktu ieslēgti cilvēki.
(2)Durvju apmales augstumu durvīm, kas ved uz mašīntelpu, šahtām un kāpnēm lejup no klāja daļām, kas ir pakļautas tiešai atmosfēras un jūras iedarbībai, nodrošina vismaz 600 mm uz darba klāja un vismaz 300 mm uz virsbūves klāja. Ja ekspluatācijas pieredze attaisno un JA to apstiprina, šos augstumus var samazināt attiecīgi līdz 380 mm un 150 mm, izņemot durvis, kas ved tieši uz mašīntelpu. 5. Noteikums. Lūkas ar koka vākiem
(1)Nodrošina lūku apmaļu augstumu vismaz 600 mm virs darba klāja atklātajās vietās un vismaz 300 mm virs virsbūves klāja.
(2)Nosakot koka lūku vāku biezumu, paredz rezervi to nodilumam ekspluatācijas rezultātā. Jebkurā gadījumā nodrošina galīgo vāka biezumu vismaz 4 mm uz attāluma starp vāka atbalsta punktiem katriem 100 mm, bet ne mazāku par 40 mm. Vāka atbalsta virsmas platumam jābūt vismaz 65 mm.
(3)Metodes, kas nodrošina koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību, saskaņo ar JA. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību nodrošina saskaņā ar standartiem, kas noteikti 1966.g. Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi I pielikuma 14. un 15.noteikumos. 6. Noteikums. Lūkas ar vākiem no cita materiāla
(1)Lūku apmaļu augstumu nosaka atbilstoši punkta 5
(1)nosacījumiem. Ja ekspluatācijas pieredze attaisno un JA to apstiprina, apmaļu augstumu var samazināt, vai pat vispār apmales var nebūt, ja tas nepasliktina zvejas kuģa drošību. Šajā gadījumā lūku atverēm jābūt tik mazām, cik tas praktiski iespējams un vāku stiprina stacionāri ar virām vai ar citu ekvivalentu līdzekli. Paredz iespēju lūku ātri aizvērt un aizsist ar dēļiem vai nodrošināt ar citām JA atzītām metodēm.
(2)Stiprības aprēķinam pieņem, ka lūku vāki ir pakļauti uz tiem uzkraujamas kravas statiskai slodzei, kuras lielumu nosaka: (
  1. a)10,0 kN/m2 zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m un mazāks; (
  2. b)17,0 kN/m2 zvejas kuģiem, kuru garums ir 100 m un vairāk. Zvejas kuģiem, kuru garums ir starp šiem robežlielumiem, slodzi nosaka ar lineāras interpolācijas palīdzību. JA var atļaut samazināt šīs slodzes, bet tās nedrīkst būt mazākas kā 75% no augstāk minētajiem lielumiem lūkām, kas atrodas uz virsbūves klāja tālāk kā 0.25 L uz aizmuguri no priekšgala perpendikulāra.
(3)Ja lūku vāki izgatavoti no mazleģēta tērauda, saskaņā ar punktu 6
(2), aprēķinātais maksimālais spriegums pareizināts ar 4.25 nedrīkst pārsniegt materiāla pretestību. Pie šīs slodzes vāka deformācija nedrīkst pārsniegt 0.0028 no attāluma starp vāka atbalsta punktiem.
(4)Lūku vāku, kas nav izgatavoti no mazleģēta tērauda, stiprību nodrošina ekvivalentu no mazleģēta tērauda izgatavoto vāku stiprībai un nodrošina to konstrukciju šļakatu necaurlaidību pie punktā 6
(2)noteiktajām slodzēm.
(5)Lūku vākus aprīko ar piespiešanas mehānismu un blīvējumu, kas nodrošina šļakatu necaurlaidību, vai ar citu JA atzītu ekvivalentu aprīkojumu. 7. Noteikums. Mašīntelpu atveres
(1)Mašīntelpu atveres aprīko ar apmalēm un vējtveriem, kas pēc stiprības atbilst apkārtējām virsbūvēm. Tiešas ieejas atveres aprīko ar šīs nodaļas 4. noteikuma prasībām atbilstošām durvīm.
(2)Atveres, kas nav paredzētas ieejai, aprīko ar vākiem, kuru stiprība ir vienāda ar apkārtējo konstrukciju stiprību un kuri ir pie tās piestiprināti stacionāri un ir šļakatu necaurlaidīgi noslēdzami. 8. Noteikums. Citas klāja atveres
(1)Ja zvejas operāciju veikšanai ir nepieciešami klāja iluminatori un līdlūkas, tās aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem, stacionāri pie apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Atveru izmēram un izvietojumam, kā arī noslēgšanas līdzekļu konstrukcijai jābūt tādai, lai JA būtu pārliecināta, ka tās ir pilnībā ūdensnecaurlaidīgas.
(2)Visas atveres darba un virsbūves klājos, izņemot kravas lūkas, mašīntelpas atveres, līdlūkas un klāja iluminatorus, aizsargā ar slēgtu ierobežojošu konstrukciju, ko aprīko ar šļakatu necaurlaidīgām durvīm vai to ekvivalentu. Lejupceļus izvieto, cik tas praktiski iespējams, tuvāk zvejas kuģa diametrālajai plaknei. 9. Noteikums. Ventilatori
(1)Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, kuru garums ir 45 m un lielāks, ventilatoru, kas nav mašīntelpas ventilatori, kanālu apmaļu augstumu nodrošina vismaz 900 mm uz darba klāja un vismaz 760 mm uz virsbūves klāja. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 m, šo apmaļu augstumu nodrošina attiecīgi vismaz 760 mm un 450 mm. Mašīntelpas ventilatoru, kas nepieciešami nepārtrauktai mašīntelpas ventilācijai un vajadzības gadījumā nekavējošai ģeneratoru telpas ventilācijai, atveru augstumam virs klāja vispār jāatbilst punktam 9
(3)Tomēr tur, kur zvejas kuģa izmēru un iekārtojuma dēļ tas nav izpildāms, var piekrist mazākam augstumam, kas visos gadījumos nedrīkst būt mazāks par 900 mm virs darba vai virsbūvju klāja, ar nosacījumu, ka ūdensnecaurlaidīgās aizvēršanas ierīces saskaņā ar punktu 9
(3), kombinācijā ar citiem pieņemamiem pasākumiem, nodrošina nepārtrauktu un adekvātu ventilāciju šajās telpās.
(2)Ventilācijas kanālu apmaļu stiprību nodrošina ekvivalentu apkārtējo konstrukciju stiprībai. Kanālus būvē šļakatu necaurlaidīgi noslēdzamus ar stacionāri pie kanāla vai apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Ja ventilācijas kanāla apmales augstums pārsniedz 900 mm, to speciāli pastiprina.
(3)Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45m un lielāks, ja ventilācijas kanāla apmale atrodas augstāk kā 4.5m virs darba klāja vai augstāk kā 2.3m virs virsbūves klāja, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami, ja vien nav speciālu JA prasību. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45m, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami ventilācijas kanāliem, kuru apmales atrodas augstāk kā 3.4m virs darba klāja un augstāk kā 1.7m virs virsbūves klāja. Ja JA ir pārliecināta, ka maz ticama ūdens ieplūšana kuģī caur mašīntelpas ventilatoriem, šo ventilatoru kanāli var būt bez noslēgšanas līdzekļiem. 10. Noteikums. Gaisa caurules
(1)Ja tanku un zemklāja tukšo tilpumu gaisa caurules ir izvestas virs darba klāja vai virsbūves klāja, cauruļu atklātajai daļai pēc izturības jābūt ekvivalentai apkārtējai konstrukcijai un aprīkotai ar atbilstošu aizsardzību. Atveres gaisa caurulēs aprīko ar pie caurules vai apkārtējās konstrukcijas stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem.
(2)Gaisa cauruļu augstumu virs klāja vietās, kur ūdens varētu iekļūt zemāk, nodrošina vismaz 760 mm uz darba klāja un vismaz 450 mm uz virsbūves klāja. JA var piekrist gaisa cauruļu augstuma samazināšanai, ja tās traucē zvejas operācijām. 11. Noteikums. Mērīšanas līdzekļi
(1)JA prasībām atbilstošus mērīšanas līdzekļus uzstāda: (
  1. a)bilžās, kuru nodalījumi nav viegli pieejami apskatei reisa laikā; (
  2. b)visos tankos un koferdamos.
(2)Ja uzstāda mērīšanas caurules, to augšējos galus izved līdz ērti pieejamai vietai virs darba klāja, ja tas ir praktiski iespējams. Cauruļu atveres aprīko ar stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Mērīšanas caurules, kas nav izvestas virs darba klāja, aprīko ar automātisku pašaizvēršanās ierīci. 12. Noteikums. Iluminatori un logi
(1)Iluminatorus telpās zem darba klāja un slēgtajās konstrukcijās uz šī klāja aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem vētras vākiem. Turklāt, priekšējiem logiem virsbūves citos līmeņos paredz vismaz divus pietiekošas izturības vētras vākus katram logu tipam, kuru biezums ir vismaz 5,0mm, ja tie ir no tērauda, vai - 7,5 mm, ja tie ir no alumīnija. Paredz maksimāli vienu vētras vāku katram logam. Nodrošina iespēju viegli un droši noslēgt bojātos logus ar vētras vākiem no ārpuses.
(2)Iluminatoru apakšējai malai jābūt vismaz 500 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas.
(3)Zemāk nekā 1000 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas uzstāda tikai neatverama tipa iluminatorus.
(4)Pielieto tikai atzītas konstrukcijas iluminatorus, to stiklus un vētras vākus. Tos jāaizsarga no iespējas tikt bojātiem ar zvejas rīkiem.
(5)Stūres mājas logus izgatavo no izturīga, droša stikla vai tā ekvivalenta.
(6)JA var piekrist iluminatoru un logu bez vētras vākiem pielietošanai klāja virsbūvju sānu un aizmugures sienās, ja šīs virsbūves atrodas uz/vai virs darba klāja un ar to netiek samazināta zvejas kuģa drošība. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, ievēro atzītu organizāciju noteikumus, kas bāzējas uz atbilstošiem ISO standartiem. 13. Noteikums. Iesūknēšana un atsūknēšana
(1)Notekas caur korpusa ārējo apšuvumu gan no telpām, kas atrodas zem darba klāja, gan slēgtajās virsbūvēs un klāja mājās uz darba klāja, kas ir aprīkotas ar šīs nodaļas 4.noteikuma prasībām atbilstošām durvīm, aprīko ar līdzekļiem, kas izslēdz ūdens iekļūšanu korpusā. Parasti katru noteku aprīko ar automātisku neatgriezenisku vārstu ar piespiedu noslēgšanas pievadu no ērti pieejamas vietas. Tāds vārsts nav nepieciešams, ja JA uzskata, ka ūdens ieplūde caur noteku nevar būt bīstama un noteku cauruļu biezums ir pietiekams. Vārsta noslēgšanas pievadu aprīko ar indikatoru, kas norāda vai vārsts ir atvērts vai aizvērts.
(2)Mašīntelpā ar pastāvīgu sardzi, jūras ūdens ieplūdi un izplūdi, kas nodrošina galvenā dzinēja un palīgdzinēju darbu, kontrolē uz vietas. Uzstāda indikatorus, kas norāda vai jūras ūdens vārsti ir atvērti vai aizvērti.
(3)Šajā noteikumā paredzētos vārstus un pie ārējā apšuvuma stiprinātās detaļas izgatavo no tērauda, bronzas vai cita atzīta, elastīga materiāla. Visām caurulēm starp ārējo apšuvumu un vārstu jābūt no tērauda. Vienīgi uz zvejas kuģiem, kas nav būvēti no tērauda, telpās, kas nav mašīntelpas, JA var atļaut izmantot citus materiālus. 14. Noteikums. Ūdens vārti
(1)Ja margsiena darba klāja atklātajās daļās veido akas, minimālo ūdens vārtu laukumu kvadrātmetros katrā zvejas kuģa bortā, katrai akai uz darba klāja aprēķina atkarībā no margsienas garuma (
  1. l)un augstuma akā pēc sekojošas formulas: (
  2. a)A=0.07 l, kur l nevar būt lielāks par 0.7 L (
  3. b)(
  4. i)Ja margsiena vidēji ir augstāka par 1200 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu palielina par 0.004 m2 uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma palielinājuma; (
  5. ii)Ja margsiena vidēji ir zemāka par 900 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu samazina par 0.004 m2 uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma samazinājuma.
(2)Punktā 14
(1)noteiktajā kārtībā aprēķināto ūdens vārtu laukumu palielina, ja JA uzskata, ka zvejas kuģa klāja sedlveida ieliekums ir nepietiekams, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens.
(3)Minimālo ūdens vārtu laukumu uz virsbūves klāja saskaņo ar JA, bet tas nedrīkst būt mazāks nekā puse no punktā 14
(1)noteiktajā kārtībā aprēķinātā laukuma A.
(4)Ūdens vārtus izvieto gar margsienu tā, lai nodrošinātu, ka klājs ātri un efektīvi atbrīvojas no ūdens. Ūdens vārtu apakšējai malai jābūt tik tuvu klājam, cik vien tas ir praktiski iespējams.
(5)Nožogojumus un zvejas rīku glabāšanas aprīkojumu izvieto tā, lai netiktu samazināta ūdens vārtu darbības efektivitāte. Nožogojumos paredz konstruktīvas atveres, lai darba stāvoklī tie netraucētu ūdens noplūdi.
(6)Ūdens vārtus, kuru augstums ir lielāks par 300 mm, aprīko ar režģi ar attālumu starp stieņiem ne mazāku kā 150 mm un ne lielāku kā 230 mm, vai ar citu piemērotu aizsargaprīkojumu. Ja uzstāda ūdens vārtu aizveres, to konstrukcijai jābūt atzītai. Ja ūdens vārtus nepieciešams aizvērt zvejas operāciju laikā, aizvēršanas aprīkojumu saskaņo ar JA un tam jābūt viegli darbināmam no ērti pieejamas vietas.
(7)Zvejas kuģiem, kas ir paredzēti kuģošanai rajonos, kur ir iespējams apledojums, ūdens vārtu aizverēm un režģiem jābūt viegli noņemamiem, lai ierobežotu to aizdambēšanos ar ledu. Atveru izmērus un aizsargaprīkojuma noņemšanas veidu saskaņo ar JA. 15. Noteikums. Enkura un pietauvošanās aprīkojums
(1)Katru kuģi aprīko ar ātram un drošam darbam projektētu enkura iekārtu, kas sastāv no enkuriem, enkurķēdēm vai tērauda trosēm, aizturmehānismiem un enkurspilves vai cita aprīkojuma, kas nodrošina enkuru nolaišanu, pacelšanu un zvejas kuģa noturēšanu uz enkura visos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos. Katru kuģi aprīko ar atbilstošu pietauvošanās aprīkojumu, kas nodrošina drošu zvejas kuģa pietauvošanu jebkuros ekspluatācijas apstākļos. Enkura un pietauvošanās aprīkojumam jāatbilst JA prasībām, bet uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 24m un lielāku, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, atzītu organizāciju noteikumiem.
(2)Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 m un lielāks, bet mazāks nekā 24 m, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no Latvijas Republikas atzīto kuģu klasifikācijas sabiedrību noteikumiem, vai Organizācijas 1974.gada kodeksa "Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodekss" ar 1983. gada labojumiem "B" daļas II pielikuma (Code for the safety of fishermen and fishing vessels, part B - Safety and health requirements for the construction and equipment of fishing vessels, annex II) prasībām.
(3)Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 m un vairāk, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no atzīto organizāciju noteikumiem. 16. Noteikums. Zivju apstrādes klājs noslēgtā virsbūvē
(1)Šo klāju aprīko ar efektīvu drenāžas sistēmu ar pietiekamu drenāžas kapacitāti lai novadītu ūdeni un zivju atkritumus.
(2)Visas atveres, kas nepieciešamas zvejas operācijām, aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kurus var darbināt viens cilvēks.
(3)Ja loms tiek nogādāts uz šādu klāju sadalīšanai un apstrādāšanai, lomu novieto nožogojumā. Šādiem nožogojumiem jāatbilst III nodaļas 11.noteikuma prasībām. Jāierīko efektīva drenāžas sistēma. Nodrošina darba klāja adekvātu aizsardzību pret nejaušu ūdens ieplūšanu.
(4)Jābūt vismaz divām izejām no šāda klāja.
(5)Brīvajam augstumam visās darba vietās jābūt vismaz 2 m. Ierīko stacionāru ventilācijas sistēmu, kas nodrošina vismaz seškārtēju gaisa apmaiņu stundā. 17. Noteikums. Iegrimes skalas
(6)Visus zvejas kuģus aprīko ar iegrimes skalām decimetros uz abiem bortiem gan priekšgalā, gan pakaļgalā.
(7)Iegrimes skalas uzstāda iespējami tuvu priekšgala un pakaļgala perpendikulāriem. 18. Noteikums. Tanki zivju uzglabāšanai atdzesētā ūdenī
(8)Ja uzstāda tankus zivju uzglabāšanai atdzesētā jūras ūdenī vai citu līdzīgu iekārtu, šos tankus aprīko ar atsevišķu, stacionāru sistēmu to piepildīšanai ar jūras ūdeni un atsūknēšanai.
(9)Ja šādus tankus izmanto arī sausas kravas pārvadāšanā, tajos ierīko bilžu sistēmu un nodrošina ar atbilstošiem līdzekļiem, kas nepieļauj ūdens nokļūšanu no bilžu sistēmas šajos tankos. 19. Noteikums. Zvejas kuģu marķēšana Šis noteikums attiecas uz visiem Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem zvejas kuģiem.
(1)Saskaņā ar ES Regulu 1381/87, uz abiem bortiem zvejas kuģa priekšgalā, cik vien iespējams augstu virs ūdenslīnijas, tā lai būtu skaidri saskatāms gan no gaisa, gan ūdens, uzkrāso zvejas kuģa reģistrācijas numuru, kas reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā. Numurs sastāv no trīs burtu indeksa, kas identificē zvejas kuģa piederību Latvijai un pieraksta ostu, kā arī no četrciparu skaitļa. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 10 m, bet nepārsniedz 17 m, burtu un ciparu augstums nedrīkst būt mazāks par 25 cm un līniju platums mazāks par 4 cm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 17 m, burtu un ciparu augstums nedrīkst būt mazāks par 45 cm un līniju platums mazāks par 6 cm. Numuru uzkrāso krāsā, kas labi kontrastē ar pamatkrāsu.
(2)Jūras laivas un zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 10 m, marķē ar numuru, kas sastāv no divu burtu indeksa un trīsciparu skaitļa.
(3)Numuru nedrīkst nodzēst, izmainīt, aizsegt, paslēpt, padarīt nesalasāmu.
(4)Laivas, kas pastāvīgi atrodas uz zvejas kuģa, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tās pieder.
(5)Bojas un citus līdzīgus peldošus objektus, kas norāda zvejas rīku atrašanās vietu, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tie pieder.
(6)Uz zvejas kuģa vienmēr jābūt Latvijas Kuģu reģistrā izsniegtiem dokumentiem, kuros ir norādīts: (
  1. a)zvejas kuģa vārds; (
  2. b)zvejas kuģa reģistrācijas numurs; (
  3. c)pazīšanās signāls, ja uz zvejas kuģa ir radiostacija; (
  4. d)zvejas kuģa īpašnieka, vai fraktētāja vārds un adrese; (
  5. e)zvejas kuģa garums, dzinēja jauda un zvejas kuģiem, kuri stājušies ekspluatācijā pēc 1987.gada 1.janvāra, ekspluatācijā stāšanās datums.
(7)Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks nekā 17 m, jābūt JA apstiprinātam kravas telpu plānam, kurā norādīta kravas telpu ietilpība kubikmetros.
(8)Uz zvejas kuģiem, kuri ir aprīkoti ar tankiem zivju uzglabāšanai atdzesētā stāvoklī, jābūt JA apstiprinātam šo tanku plānam, kurā norādīta šo tanku ietilpība atkarībā no ūdens līmeņa tajos ar intervālu 10 cm. III nodaļa. Noturība un jūras spēja Ja nav norādīts citādi, šī nodaļa attiecas tikai uz jauniem zvejas kuģiem.
  1. Noteikums. Vispārīgie noteikumi Zvejas kuģiem jābūt tā projektētiem un būvētiem, lai šīs nodaļas prasības būtu izpildītas visos šīs nodaļas 7.noteikumā noteiktos slogošanas variantos. Noturības pleca līknes (statiskās noturības diagrammas) aplēsei jābūt JA atzītai
  2. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, statiskās noturības diagrammas aplēses veic saskaņā ar Organizācijas kodeksu par nebojāta zvejas kuģa noturību visu tipu zvejas kuģiem
  3. 1 ORGANIZĀCIJA (IMO) Rezolūcija A.168(ES. IV), I pielikums un ORGANIZĀCIJA Rezolūcija A.267(VIII). 2 ORGANIZĀCIJA Nebojāta zvejas kuģa noturības kodekss visu tipu zvejas kuģiem, saskaņā ar ORGANIZĀCIJA noteikumiem, kas pieņemti ar ORGANIZĀCIJA 1993.g.4.novembra rezolūciju A.749
(18)un grozījumiem, kas noteikti ar rezolūciju MSC.75
(69). 2. Noteikums. Noturības kritēriji
(1)Šādiem minimālajiem noturības kritērijiem jābūt izpildītiem, ja vien ekspluatācijas pieredze3 nepārliecina JA par pieļaujamajām atkāpēm no tiem. Par jebkurām atkāpēm no prasītās minimālās noturības kritērijiem uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24m un vairāk un kas uzbūvēti 2003.g. janvārī vai vēlāk, ko atļāvusi ES dalībvalsts, nepieciešams informēt visas dalībvalstis: (
  1. a)laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nedrīkst būt mazāks par 0.055 m×rad sānsveres diapazonā no 0º līdz 30º un mazāks par 0.09 m×rad sānsveres diapazonā no 0º līdz 40º vai piesmelšanās leņķim θf ja tas ir mazāks par 40º. Attiecīgi, laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nedrīkst būt mazāks par 0.03 m×rad sānsveres diapazonā no 30º līdz 40º vai no 30º līdz piesmelšanās leņķim θf ja tas ir mazāks par 40º. Piesmelšanās leņķis θf ir tāds sānsveres leņķis, pie kura caur atverēm zvejas kuģa korpusā, uzbūvēs vai klāja mājās, kuras nevar ātri ūdens necaurlaidīgi aizvērt, sāk lielā daudzumā ieplūst ūdens un zvejas kuģis sāk grimt. Mazas atveres caur kurām liels ūdens daudzums ieplūst zvejas kuģa korpusā nav uzskatāmas par atvērtām; (
  2. b)noturības plecs GZ pie sānsveres leņķa vienāda 30° vai lielāka nedrīkst būt mazāks par 200 mm; (
  3. c)noturības plecam maksimālu vērtību GZMAX jāsasniedz pie sānsveres leņķa ne mazāka kā 30º. Pamatotā gadījumā šis leņķis nedrīkst būt mazāks par 25º; (
  4. d)zvejas kuģiem ar vienu klāju sākotnējs izlabotais metacentriskais augstums GM nedrīkst būt mazāks par 350mm. Zvejas kuģiem ar nepārtrauktu uzbūvi vai kuri ir garāki par 70m metacentrisko augstumu ar JA piekrišanu var samazināt, bet nekādā gadījumā tas nevar būt mazāks par 150 mm. Par jebkurām atkāpēm no prasītās minimālās noturības kritērijiem, ko atļāvusi JA, nepieciešams informēt visas ES dalībvalstis.
(2)Ja zvejas kuģim ir aprīkojums zvalstīšanās amplitūdas samazināšanai citāds kā ķimeņu ķīļi, JA pārliecinās, ka
(1)punktā minētie noturības kritēriji tiek izpildīti visos slogošanas variantos.
(3)Ja
(1)punkta kritēriju izpildes nodrošinājumam paredzēts balasts, tad tā veidu un izvietojumu ir jāsaskaņo ar JA. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk ar garumu, mazāku par 45 m, tādam balastam jābūt pastāvīgam, no cieta materiāla, droši nostiprinātam kuģī. JA var atļaut šķidro balastu, kas tiek uzglabāts pilnīgi piepildītos tankos, kas nav savienoti ne ar vienu zvejas kuģa sūkņu sistēmu. Ja šķidro balastu izmanto kā pastāvīgu, lai nodrošinātu atbilstību ar
(1)punktu, pilnu informāciju par to iekļauj Atbilstības sertifikātā un Informācijā par noturību. Pastāvīgo balastu nedrīkst pārvietot uz zvejas kuģa vai aizvākt no zvejas kuģa bez JA atzinuma. 3 ORGANIZĀCIJA Rezolūcija A.469(XII), noteikums 2.5.
  2. Noteikums. Zivju kravas telpas appludināšana Sānsveres leņķis, pie kura progresējoša zivju kravas tilpnes appludināšana var notikt pa zvejas procesā palikušu atvērtu tilpnes lūku un kuru ātri nevar aizvērt, nedrīkst būt mazāks par 20°, ja vien III nodaļas 2
(1)noteikuma noturības kritēriji nebūs izpildīti pie attiecīgas zivju kravas telpas daļējas vai pilnīgas appludināšanas. 4. Noteikums. Īpašas zvejas metodes
(1)Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, kas nodarbojas ar īpašām zvejas metodēm, kuru laikā tie tiek pakļauti papildus ārējo spēku iedarbībai, ja ir nepieciešams, 2
(1)noteikuma noturības kritērijus var pastiprināt pēc JA norādījuma. Sānu traleriem jāatbilst šādiem paaugstinātiem noturības kritērijiem: (a) noteikuma prasības attiecībā uz noturības diagrammas(GZ līknes) laukumu jāpalielina par 20%, bet 2
(1)(
  1. b)noteikuma prasības attiecībā uz noturības plecu GZ jāpalielina par 20%; (
  2. b)metacentriskais augstums nedrīkst būt mazāks par 500 mm; (
  3. c)kritērijus, kas doti apakšpunktos (
  4. a)un (b), piemēro tikai zvejas kuģiem ar uzstādītiem galvenajiem dzinējiem, kuru jauda kilovatos nepārsniedz aprēķināto pēc šādām formulām: 1. N=0,6 Ls2 , zvejas kuģiem ar garumu 35m un mazāku, un 2. N=0,7 Ls2 , zvejas kuģiem ar garumu 37m un lielāku, kur Ls ir lielākais garums saskaņā ar tilpības sertifikātu. Zvejas kuģiem ar garumu starp lielumiem 35 un 37 metri, koeficientu pie Ls nosaka ar interpolācijas metodi starp 0,6 un 0,7. Ja galvenā dzinēja pilna jauda pārsniedz standarta jaudu, kas izriet no formulām 1. un 2., tad kritērijus saskaņā ar apakšpunktiem (
  5. a)un (
  6. b)palielina tieši proporcionāli augstākai dzinēja jaudai. JA jāpārliecinās, ka augstāk noteiktie noturības kritēriji tiek ievēroti noteiktajos ekspluatācijas apstākļos, kas paredzēti šīs nodaļas noteikumā 7
(1). Noturības aprēķiniem sānu tralēšanai pieņem leņķi līdz 45° attiecībā pret horizontāli. 5. Noteikums. Stiprs vējš un šūpošanās (zvalstīšanās) Zvejas kuģiem ar garumu 24m un lielāku jābūt spējīgiem izturēt nopietnu vēja brāzmu un zvalstīšanās iedarbību attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laika apstākļus, jūras stāvokli, kurā būs jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu. Attiecīgos aprēķinus veic saskaņā ar Organizācijas kodeksu par nebojāta zvejas kuģa noturību visu tipu zvejas kuģiem (Rezolūcija A.749
(18)un grozījumiem, kas noteikti ar rezolūciju MSC.75
(69)).
  1. Noteikums. Ūdens uz klāja Zvejas kuģiem ar garumu 24 m vai garākiem ir jābūt spējīgiem izturēt ūdens uz klāja efektu attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laika apstākļus, jūras stāvokli, kurā būs jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu.
  2. Noteikums. Slogošanas varianti
(1)Slogošanas variantu skaitu un tipus, kuros pārbauda zvejas kuģa noturību, saskaņo ar JA un kā obligātus iekļauj šādus: (
  1. a)iziešana uz zvejas rajonu ar 100% krājumu, ledu, zvejas aprīkojumu utt.; (
  2. b)iziešana no zvejas rajona ar pilnu lomu; (
  3. c)atgriešanās ostā ar pilnu lomu un 10% krājumu utt.; (
  4. d)atgriešanās ostā ar 10% krājumu un t. t. un minimālo loma daudzumu, kuru parasti pieņem vienādu 20% no pilna loma, bet pēc JA prasības var būt līdz 40%, ja zvejošanas veids pamato tādu vērtību. (
  5. e)zvejošanai ar tīkliem paredzētiem zvejas kuģiem: iziešana uz zvejas rajonu ar zvejas aprīkojumu, 30% krājumu, loma nav.
(2)Papildus slogošanas variantiem, kas doti
(1)punktā, JA pārliecinās, ka 2.noteikumā definētie minimālie noturības kritēriji arī citos aktuālajos slogošanas gadījumos, ieskaitot tos, kuriem ir zemākās noturības kritēriju vērtības, iekļaujas šajos kritērijos. JA tāpat jāpārliecinās, ka tādi speciāli slogojuma gadījumi, kas saistīti ar izmaiņām zvejas kuģa konstrukcijā vai zvejošanas rajonā, kuri ietekmē šīs nodaļas noturības noteikumu ievērošanu, ir ņemti vērā.
(3)Pārbaudot noturību,
(1)punktā minētajos slogošanas gadījumos, aprēķinā iekļauj sekojošo: (
  1. a)slapja zvejas aprīkojuma svara palielinājumu; (
  2. b)slodzes palielinājumu apledojuma gadījumā saskaņā ar 8.noteikuma nosacījumiem; (
  3. c)loma vienmērīgu sadalījumu, ja tas nav pretrunā ar praksi; (
  4. d)lomu uz klāja, ja tas ir paredzēts, šī noteikuma punktos
(1)(b),
(1)(c) un
(2)norādītajos slogošanas variantos; (
  1. e)ūdens balastu, ko pārvadā kādā no tam speciāli paredzētajiem tankiem vai citos ūdens balasta pārvadāšanas vajadzībām aprīkotos tankos; (
  2. f)šķidro kravu brīvo virsmu labojumus un, ja tas ir piemērojams, loma pārvadāšanu. 8. Noteikums. Zvejas kuģa apledojums
(1)Zvejas kuģiem, kuģojošiem zonās1, kurās ir iespējams apledojums, noturības aprēķinos jāņem vērā šāds slodzes palielinājums: (
  1. a)30 kilogrami uz atklāto klāju un eju katru kvadrātmetru; (
  2. b)7.5 kilogrami uz zvejas kuģa virsūdens daļas abu sānu projekcijas uz vertikālo plakni laukuma katru kvadrātmetru; (
  3. c)margu, apmastojuma (izņemot mastus), takelējuma (zvejas kuģiem, kuriem nav buru), un citu mazu objektu nelielu pārtrauktu virsmu projekcijas uz vertikālo plakni tiek ievērotas, palielinot kopējo nepārtraukto virsmu laukumu par 5% un šo laukumu statisko momentu par 10%.
(2)Zvejas kuģus, kas paredzēti operācijām zonās, kur iespējams apledojums: (
  1. a)projektē, minimalizējot apledojuma daudzumu; (
  2. b)aprīko ar ledus likvidēšanas iekārtām, ko JA var pieprasīt3. 1 LJA protokola 3. pielikuma 2. rekomendācija. Skat. šīs nodaļas pielikumā 3 JA pieprasa lai ledus novākšanai nepieciešamais koka āmuru skaits uz zvejas kuģa atbilstu zvejas kuģa apkalpes skaitam. 9. Noteikums. Sānsveres tests
(1)Katram zvejas kuģim, pēc būves pabeigšanas, veic sānsveres testu un nosaka faktisko ūdens izspaidu un smaguma centra koordinātes zvejas kuģim bez dedveita ("tukšs" zvejas kuģis).
(2)Ja ir veikta zvejas kuģa pārbūve un izmainījusies tā "tukša zvejas kuģa" masa un/vai smaguma centra stāvoklis, ja JA uzskata par nepieciešamu, zvejas kuģim jāveic sānsveres tests un noturības informācijas revīzija. Tomēr, ja "tukša zvejas kuģa" masas izmaiņas pārsniedz 2% no sākotnējās, un ar aprēķiniem nevar pierādīt, ka zvejas kuģis turpina atbilst noturības kritērijiem, zvejas kuģim no jauna jāveic sānsveres tests.
(3)JA var atļaut atsevišķu kuģi atbrīvot no sānsveres testa, paredzot noturības pamatdatus iegūt no cita, tāda paša projekta zvejas kuģa sānsveres testa, pārliecinoties, ka noturības informācija, kas iegūta, izmantojot šos izejas datus, ir uzticama šim zvejas kuģim. Sānsveres testus un noteikumā 9
(1)prasīto parametru noteikšanu veic vismaz reizi 10 gados. 10. Noteikums. Noturības informācija
(1)Kapteini apgādā ar derīgu noturības informāciju, kas dod iespēju viegli un ticami novērtēt zvejas kuģa noturību dažādos slogošanas variantos4. Šādā informācijā iekļauj speciālas instrukcijas kapteinim, brīdinot to par tādiem slogošanas variantiem, kas nelabvēlīgi ietekmē vai nu zvejas kuģa noturību vai galsveri. Noturības informācijas kopiju iesniedz JA apstiprināšanai 5.
(2)Apstiprinātai noturības informācijai jābūt uz zvejas kuģa, viegli novērtējamai jebkurā laikā un pārbaudāmai zvejas kuģa periodisko pārbaužu laikā, nodrošinot, ka tā ir atzīta par labu reāliem slogošanas variantiem.
(3)Ja veiktā zvejas kuģa pārbūve ietekmē tā noturību, koriģētos noturības aprēķinus iesniedz JA apstiprināšanai. Ja JA nolemj, ka noturības informāciju nepieciešams koriģēt, kapteinim izsniedz jaunu noturības informāciju vecās vietā. 4 LJA protokola
  1. pielikuma
  2. rekomendācija. Skat. šīs nodaļas pielikumā. 5 Organizācijas Rezolūcija A.267(VIII).
  3. Noteikums. Noņemamais zivju telpas sadalījums Lomu pienācīgi jānodrošina pret pārvietošanos, kas var izraisīt bīstamu zvejas kuģa sānsveri vai galsveri. Tilpni sadalošo konstrukciju, ja tādas tiek ierīkotas, izmēriem jāatbilst JA prasībām
  4. 6 Organizācijas Rezolūcija A.168(ES.IV), papildināta ar rezolūciju A.268(VIII).
  5. Noteikums. Priekšgala augstums
(1)Zvejas kuģa priekšgala augstumam jābūt pietiekamam, lai pasargātu kuģi no pārmērīgas ūdens uzņemšanas uz klāja.
(2)Uz jauniem zvejas kuģiem, kas uzbūvēti 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk, kas strādā ierobežotā rajonā, ne tālāk par 10j.j. no krasta, minimālo priekšgala augstumu nosaka saskaņā ar JA atzinumu, ņemot vērā sezonas laika apstākļus, jūras stāvokli, kādā zvejas kuģis strādās, tā tipu un darbības veidu.
(3)Zvejas kuģiem, kas strādā visos citos rajonos: (
  1. a)Ja zvejas operāciju laikā loms jāiekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja stūres mājas vai virsbūves priekšā, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar aprēķina metodiku, kas ieteikta pielikuma 27.lpp 4.rekomendācijā "Priekšgala augstuma aplēses metode". (
  2. b)Ja loms jāiekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja, ko aizsargā stūres māja vai virsbūve, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar 1969.g. Organizācijas konvencijas par kravas marku I pielikuma 39.noteikumu, tomēr tas nedrīkst būt mazāks par 2000 mm. Šajā sakarībā noteiktās vasaras brīvā borta augstuma vietā nosaka maksimālo atļauto darba iegrimi. 13. Noteikums. Maksimāli pieļaujamā ekspluatācijas iegrime Maksimāli pieļaujamo ekspluatācijas iegrimi apstiprina JA. Tai jābūt tādai, lai šīs nodaļas noturības kritēriji, kā arī II un VI nodaļu attiecīgās prasības visos slogošanas gadījumos būtu apmierinātas. 14. Noteikums. Dalīšana nodalījumos un avārijas noturība Zvejas kuģiem ar garumu 100 m un garākiem, ar cilvēku skaitu uz borta 100 un vairāk jābūt spējīgiem, palikt uz ūdens ar pozitīvu noturību pēc jebkura viena nodalījuma appludināšanas avārijas gadījumā, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un kuģošanas rajonu. Aprēķinus veic saskaņā ar
(7)zemteksta piezīmi.
(7)5. rekomendācija. Rekomendācijas laika apstākļu kritērija (stipra sānvēja un zvalstību kopējās iedarbības) noteikšanai zvejas kuģiem. [ORGANIZĀCIJA(IMO) REZOLŪCIJA A.685
(17)] IV nodaļa. Mehānismi un elektroiekārtas A daļa
  1. Noteikums. Noteikumu piemērošana Ja nav norādīs citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 15 m un garākiem. Uz esošajiem zvejas kuģiem attiecas speciāli norādītas šīs nodaļas sadaļas.
  2. Noteikums. Definīcijas
(1)"Galvenais stūres pievads" ir mehānismi, spēka agregāti, ja tādi ir pielietoti, palīgaprīkojums un līdzekļi, kas nodrošina griezes momenta piedziņu uz stūres vārpstu, lai normālos ekspluatācijas apstākļos efektīvi grozītu stūri un vadītu kuģi.
(2)"Rezerves stūres pievads " ir aprīkojums, kas paredzēts, lai efektīvi grozītu stūri un vadītu kuģi gadījumā, ja galvenais stūres pievads pārstāj strādāt.
(3)"Stūres pievada spēka agregāts" ir: (
  1. a)elektriskajam stūres pievadam - elektrodzinējs un ar to saistītās elektroiekārtas; (
  2. b)elektro-hidrauliskajam stūres pievadam - elektrodzinējs, ar to saistītās elektroiekārtas un pievienotais sūknis; (
  3. c)citam hidrauliskajam stūres pievadam - piedzenošais dzinējs un pievienotais sūknis.
(4)"Maksimālais ekspluatācijas ātrums" ir lielākais ātrums, kuram zvejas kuģis ir projektēts, pie maksimāli atļautās iegrimes.
(5)"Maksimālais atpakaļgaitas ātrums" ir ātrums, kuru zvejas kuģis var attīstīt pie maksimālās projektētās atpakaļgaitas jaudas un pie maksimāli atļautās iegrimes.
(6)"Degvielas sistēma" ir aprīkojums, kas tiek izmantots, lai sagatavotu degvielu padevei katlos, kas strādā ar šķidro kurināmo, vai aprīkojums, kas tiek izmantots, lai sagatavotu degvielu padevei iekšdedzes dzinējos. Tas ietver augstspiediena sūkņus, filtrus, sildītājus un tml., kas strādā ar degvielu pie spiediena lielāka kā 0,18 N/mm2.
(7)"Normāls ekspluatācijas un apdzīvojamības stāvoklis" ir stāvoklis, kad zvejas kuģis kopumā, tā mehānismi, galvenās un palīgdzeniekārtas, stūres iekārta, drošas navigācijas līdzekļi, aprīkojums, kas samazina ugunsgrēka un zvejas kuģa pieplūšanas ar ūdeni risku, iekšējie un ārējie sakaru un signāllīdzekļi, zvejas kuģa atstāšanas līdzekļi un glābējlaivu vinčas atrodas darba stāvoklī un apdzīvojamības apstākļi nodrošina minimālu komfortu.
(8)"Zvejas kuģis bez enerģijas" ir stāvoklis, kad galvenā dzeniekārta, katli un palīgmehānismi nestrādā, jo nav pievadīta enerģija.
(9)"Galvenais slēgdēlis" ir slēgdēlis, kas tieši savienots ar galveno elektroenerģijas avotu un paredzēts elektroenerģijas sadalei.
(10)"Periodiski neapkalpojamas mašīntelpas" ir mašīntelpas, kurās atrodas galvenā dzeniekārta un galvenie elektro-enerģijas avoti un kurās ne vienmēr, tai skaitā arī zvejas kuģim veicot manevrus, atrodas apkalpojošais personāls. 3. Noteikums. Vispārīgie noteikumi Mehānismi.
(1)Galvenos dzeniekārtas mehānismus, kontroles iekārtas, tvaika vadus, deidvuda iekārtas, degvielas, saspiestā gaisa, elektroapgādes un saldēšanas sistēmas, palīgmehānismus, katlus un citus spiediena traukus, sūkņus un cauruļvadus, stūres iekārtu, jaudas pārvadu vārpstas un sajūgus projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo atbilstoši atzītu organizāciju noteikumiem. Šie mehānismi un aprīkojums, kā arī celšanas ierīces, vinčas un zivju pārkraušanas un apstrādes aprīkojums jāapgādā ar drošības ierīcēm, lai līdz minimumam samazinātu jebkādus draudus cilvēkiem, kuri atrodas uz zvejas kuģa. Īpaša uzmanība pievēršama mehānismu kustīgām daļām, karstām virsmām un citām bīstamām lietām.
(2)Mašīntelpas projektē tā, lai nodrošinātu drošu un brīvu pieeju visiem mehānismiem un to vadības pultīm, kā arī tām vietām, kur jāveic regulāri apkopes darbi. Mašīntelpas nodrošina ar pietiekošu ventilāciju.
(3)(
  1. a)paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību nodrošina vai atjauno galveno dzeniekārtas mehānismu darbību, gadījumā, ja pārstāj strādāt kāds no palīgmehānismiem. Īpašu uzmanību pievērš šādu sistēmu darbam: (
  2. i)aprīkojumam, kas nodrošina degvielas padevi zem spiediena galvenajiem dzeniekārtas mehānismiem; (
  3. ii)aprīkojumam, kas nodrošina normālu eļlas spiedienu eļļošanas sistēmā; (iii) hidrauliskajiem, pneimatiskajiem un elektriskajiem galveno dzeniekārtas mehānismu, tai skaitā dzenskrūvju ar maināmo soli, vadības līdzekļiem; (
  4. iv)aprīkojumam, kas nodrošina ūdens spiedienu galveno dzeniekārtas mehānismu dzesēšanas sistēmās; un (
  5. v)gaisa kompresoram un spiediena traukiem, kas paredzēti dzinēju palaišanas un vadības vajadzībām. Ņemot vērā kopējos zvejas kuģa drošības aspektus, JA var akceptēt daļējas šo sistēmu darbības parametru izmaiņas attiecībā pret normālu režīmu. (
  6. b)paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību zvejas kuģa bez enerģijas mehānismus un iekārtas var iedarbināt bez palīdzības no malas.
(4)galvenajiem dzeniekārtas mehānismiem un palīgmehānismiem, kas nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, jābūt darba spējīgiem pie zvejas kuģa statiskās sānsveres līdz 15° uz jebkuru sānu un dinamiskās sānsveres līdz 22,5° uz jebkuru sānu, kā arī pie minētās sānsveres vienlaicīgi ar dinamisku galsveri līdz 7.5° uz priekšgalu vai pakaļgalu. JA var pieļaut atkāpes no šiem leņķiem, ņemot vērā zvejas kuģa tipu, izmērus un ekspluatācijas apstākļus.
(5)Galvenos dzeniekārtas mehānismus projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai normālas ekspluatācijas režīmos to radītās vibrācijas neradītu pārmērīgas spriedzes mehānismos. Elektriskās iekārtas.
(6)Elektriskās iekārtas projektē un izgatavo tā, lai tās nodrošinātu: (
  1. a)sistēmu darbību, kas nepieciešama, lai kuģi uzturētu normālā ekspluatācijas un apdzīvojamības stāvoklī, neizmantojot avārijas enerģijas avotus; (
  2. b)zvejas kuģa drošībai būtisku sistēmu darbību, ja pārstājis strādāt galvenais elektroenerģijas avots; (
  3. c)zvejas kuģa un tā apkalpes aizsardzību no elektriskās strāvas iedarbības.
(7)JA pārliecinās, ka 16.-18.noteikumu prasības ir vienveidīgi ieviestas un tiek pielietotas saskaņā ar atzītu organizāciju noteikumiem. Periodiski neapkalpojamas mašīntelpas.
(8)Zvejas kuģiem ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām papildus
(3)līdz
(8)un V/1 līdz V/44 noteikumu prasībām jāatbilst
(19)līdz
(24)noteikumu prasībām.
(9)Jāizpilda visas JA prasības, lai nodrošinātu, ka visi mehānismi strādā droši jebkuros ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā arī zvejas kuģim veicot manevrus, un ir ieviesta atzītu organizāciju noteikumiem atbilstoša mehānismu regulāru pārbaužu un izmēģinājumu kārtība, lai vienmēr nodrošinātu mehānismu drošu darbu.
(10)Saskaņā ar atzītu organizāciju prasībām, uz zvejas kuģa jābūt dokumentam, kas apliecina, ka zvejas kuģis ir piemērots ekspluatācijai ar periodiski neapkalpojamu mašīntelpu. B daļa. Mehāniskās iekārtas 4. Noteikums. Mehānismi
(1)Zvejas kuģa galvenos un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem.
(2)Iekšdedzes dzinēju, kuru cilindra diametrs ir lielāks nekā 200 mm, vai kuru kartera tilpums ir lielāks nekā 0.6 m3, karterus aprīko ar atzīta tipa un pietiekama šķērsgriezuma laukuma redukcijas vārstiem, lai novērstu sprādziena iespēju.
(3)Galvenos un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiediena traukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nepieļauj, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā tiek pārsniegts.
(4)Visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas piegādei mehānismiem, kas nodrošina zvejas kuģa kustību, drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos.
(5)Galvenos dzeniekārtas mehānismus, ja nepieciešams, arī palīgmehānismus, aprīko ar ierīcēm, kas tos automātiski izslēdz tādu bojājumu gadījumā, kā, piemēram, eļļošanas sistēmas defekti, kas ātri var radīt nopietnus bojājumus, pilnīgu salūšanu vai sprādzienu. Jāuzstāda avārijas signalizācija, kas dod trauksmes signālu pirms mehānismu automātiskas apturēšanas. JA var atļaut izmantot līdzekļus, kas atslēdz automātiskās izslēgšanas ierīces. Ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas apstākļus, JA var atbrīvot no
(5)punkta nosacījumu izpildes. 5. Noteikums. Atpakaļgaitas nodrošināšanas līdzekļi
(1)Kuģi jānodrošina ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību visos normālos ekspluatācijas apstākļos.
(2)Jāpārbauda jūrā mehānismu spēja pietiekami īsā laika sprīdī izmainīt dzenskrūves virzošā spēka virzienu un tādējādi pieņemami īsā ceļa posmā apturēt kuģi, kas iet ar maksimālo ekspluatācijas ātrumu. 6. Noteikums. Tvaika katli, barošanas sistēmas un tvaika vadi
(1)Katru tvaika katlu un katru utilizācijas tvaika ģeneratoru aprīko ar ne mazāk kā diviem pietiekamas caurlaides spējas drošības vārstiem. Taču, ņemot vērā tvaika katla vai utilizācijas tvaika ģeneratora ražību vai citus raksturlielumus, JA var atļaut saskaņā ar atzītas Organizācijas noteikumiem uzstādīt tikai vienu drošības vārstu, ja tā ir pārliecināta, ka ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret pārmērīgi lielu spiedienu katlā.
(2)Katru katlu, kas strādā ar šķidro kurināmo un ir paredzēts ekspluatācijai bez sardzes, aprīko ar drošības ierīcēm, kas atslēdz degvielas padevi un ieslēdz trauksmes signalizāciju gadījumā, ja ūdens līmenis kļūst zemāks par pieļaujamo, rodas traucējumi gaisa padevē vai nodziest liesma.
(3)JA īpaši izvērtē tvaika katlu uzstādīšanu, lai nodrošinātu, ka barošanas sistēmas, kontroles mēraparāti un drošības aprīkojums ir atbilstoši, un nodrošina tvaika katlu, spiediena trauku un tvaika vadu drošību.
  1. Noteikums. Sakari starp stūres māju un mašīntelpu Jāparedz divus neatkarīgus sakaru līdzekļus starp stūres māju un vadības pulti mašīntelpā. Vienam no tiem jābūt mašīnas telegrāfam. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 m un galvenos dzeniekārtas mehānismus vada no stūres mājas, JA var atļaut izmantot sakaru līdzekļus, kas atšķiras no mašīnas telegrāfa. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 24m, bet lielāks par 15m, nodrošina ar sakaru līdzekļiem saskaņā ar JA noteikto.
  2. Noteikums. Dzeniekārtas mehānismu vadība no stūres mājas
(1)Ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas: (
  1. a)visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrumam, dzenskrūves virzošā spēka virzienam un maināmā soļa dzenskrūves solim jābūt pilnībā regulējamiem no stūres mājas; (
  2. b)apakšpunktā (
  3. a)paredzēto distances vadību nodrošina ar vadības līdzekļu palīdzību, kas atbilst atzītu organizāciju noteikumiem un kuros, ja tas nepieciešams, paredz līdzekļus, kas izslēdz galveno dzeniekārtas mehānismu pārslodzes iespēju; (
  4. c)stūres mājā paredz no apakšpunktā (
  5. a)paredzētajām ierīcēm neatkarīgu, galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci; (
  6. d)dzeniekārtas mehānismu distances vadībai vienlaicīgi jābūt iespējamai tikai no vienas vadības pults, ja ir atļauts izmantot savstarpēji saistītus vadības līdzekļus. Uz katras pults paredz indikāciju, kas norāda, no kādas pults dzeniekārtas mehānismus attiecīgajā brīdī vada. Vadības pārslēgšanai starp stūres māju un mašīntelpu jābūt iespējamai tikai mašīntelpā, vai centrālajā mehānismu vadības pultī. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 m, JA var atļaut, ka vadības pults mašīntelpā tiek izmantota tikai kā avārijas pults pie nosacījuma, ka ir ierīkota pietiekama kontroles un vadības sistēma stūres mājā. (
  7. e)stūres mājā uzstāda indikatorus, kuros fiksē: (
  8. i)dzenskrūves griešanās ātrumu un virzienu zvejas kuģiem ar fiksētā soļa dzenskrūvi; (
  9. ii)dzenskrūves griešanās ātrumu un lāpstiņu stāvokli zvejas kuģiem ar maināmā soļa dzenskrūvi; (iii) kā arī uzstāda 4.noteikuma
(5)punktā paredzēto avārijas signalizāciju. (
  1. f)paredz iespēju galvenos dzeniekārtas mehānismus vadīt no vietējās vadības pults gadījumā, ja pārstāj darboties jebkurš distances vadības sistēmas elements. (
  2. g)ja vien JA neuzskata to par nevajadzīgu, distances vadības sistēmu projektē tā, lai tai pārstājot darboties, atskanētu trauksmes signāls un tiktu saglabāts iepriekšējais ātrums un dzenskrūves virzošā spēka virziens, līdz mehānismu vadība tiek turpināta no vietējās vadības pults. (
  3. h)galveno mehānismu automātisko palaišanas mēģinājumu skaitu ierobežo, lai neizsmeltu palaišanas iespējas. Paredz brīdinājuma signalizāciju, kas norāda uz zemu gaisa spiedienu palaišanas sistēmā, bet kas ieslēdzas pie tāda gaisa spiediena, pie kura vēl ir iespējama galvenā dzinēja palaišana.
(2)Ja galvenie mehānismi un ar tiem saistītie palīgmehānismi, tai skaitā galvenie elektroenerģijas avoti, ir apgādāti ar dažāda līmeņa automātiskām un distances vadības sistēmām, un sardze veic nepārtrauktu mehānismu uzraudzību no centrālās vadības pults, centrālo vadības pulti projektē, aprīko un uzstāda tā, lai mehānismu darbs būtu tikpat drošs un efektīvs, kā ja tiktu veikta tieša mehānismu uzraudzība.
(3)Automātiskajās palaišanas, vadības un kontroles sistēmās iekļauj automātisko sistēmu rokas atslēgšanas līdzekļus, ko var pielietot arī jebkura automātisko sistēmu elementa bojājuma gadījumā. 9. Noteikums. Saspiestā gaisa sistēmas
(1)Paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru un dzesētāju apvalkos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar drošiem spiediena samazināšanas līdzekļiem.
(2)Galveno iekšdedzes dzinēju palaišanas gaisa sistēmas pienācīgi aizsargā pret dzinēja liesmu nokļūšanu tajās un sprādziena iespēju palaišanas gaisa cauruļvados.
(3)Visiem uzpildes gaisa cauruļvadiem no palaišanas gaisa kompresoriem jāiet tieši uz palaišanas gaisa baloniem, bet visiem palaišanas cauruļvadiem no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem jābūt pilnīgi atšķirtiem no kompresoru cauruļvadiem.
(4)Jāsamazina līdz minimumam eļļas iekļūšanas iespēja saspiestā gaisa cauruļvados un jāparedz līdzekļi cauruļvadu attīrīšanai no šķidrumiem. 10. Noteikums. Degvielu, smērvielu un citu uzliesmot spējīgu šķidrumu lietošanas kārtība
(1)Kā degvielu nedrīkst izmantot naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru zemāku par 60º C (slēgtā trauka tests). Izņēmums ir avārijas ģeneratori, kuros drīkst izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru ne zemāku par 43ºC. JA var atļaut vispārēju degvielas, ar uzliesmošanas temperatūru ne zemāku par 43ºC, pielietošanu uz zvejas kuģa, ja ir izpildīti drošības pasākumi, kurus JA uzskata par pietiekamiem, un ja tiek ievērots nosacījums, ka telpās, kurās degviela tiek uzglabāta un izmantota, temperatūra nekad nepārsniedz temperatūru, kura ir par 10ºC zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra.
(2)Jāparedz droši un efektīvi līdzekļi, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek pielietotas mērījamās caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var pielietot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde.
(3)Jāpielieto līdzekļi, kas nepieļauj pārāk liela spiediena rašanos jebkurā naftas produktu tankā un jebkurā degvielas sistēmas daļā, tai skaitā uzpildes caurulēs. Redukcijas vārstiem, gaisa un pārplūdes caurulēm jāatslogo sistēmu drošā vietā un veidā.
(4)Uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no augstāk par zvejas kuģa dubulto dibenu izvietotiem degvielas tankiem, tieši pie šiem tankiem jāuzstāda vārsti, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kurā izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas. Atsevišķos gadījumos, kad degvielas tanki ir izvietoti dzenvārpstas vai cauruļu tuneļos vai citās līdzīgās vietās, pie tiem uzstāda vārstus, bet ugunsgrēka gadījumā jābūt iespējai noslēgt degvielas padevi uz tiem ar citu vārstu, kas izvietots papildus uz caurules vai caurulēm ārpus šāda tuneļa vai tam līdzīgas vietas. Ja šāds papildus vārsts ir uzstādīts mašīntelpā, jābūt iespējai to noslēgt no vietas ārpus mašīntelpas.
(5)Degvielas sūkņiem jābūt atdalītiem no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem. Ja degvielas tanki tiek izmantoti arī kā balasta tanki, paredz drošus līdzekļus, lai atdalītu balasta un degvielas sistēmas.
(6)Degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz sakarsētām virsmām. Jāveic pasākumi, kas izslēdz iespēju, ka degviela, kas varētu zem spiediena izšļākties no sūkņiem, filtriem, sildītājiem, nonāk uz sakarsētām virsmām.
(7)(
  1. a)Degvielas caurules, vārstus un pārējo armatūru jāizgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, pie nosacījuma, ka minimāli tiek izmantotas elastīgas caurules. Šīm elastīgajām caurulēm un to gala savienojumiem jābūt ar adekvātu izturību un izgatavotiem no atzītiem ugunsdrošiem materiāliem vai apšūtiem ar ugunsdroša materiāla apšuvumu saskaņā ar atzītu organizāciju noteikumiem. Šo elastīgo cauruļu montāžu veic saskaņā ar Organizācijas cirkulāru - MSC.Circ.647 "Norādījumi par minimālu noplūžu nodrošināšanu no ugunsnedrošu šķidrumu sistēmām." (
  2. b)Vietās, kur tas ir nepieciešams, uz degvielas un eļļas cauruļvadiem uzstāda apvalkus, vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados.
(8)Ja vien tas ir praktiski iespējams, degvielas tankiem jābūt zvejas kuģa konstrukcijas daļai un izvietotiem ārpus "A" kategorijas mašīntelpām. Ja degvielas tankus, kuri nav dubultdibena tanki, nepieciešams izvietot mašīntelpā vai tai līdzās, vismaz vienai šī tanka vertikālai sienai jāsakrīt ar mašīntelpu norobežojošu starpsienu un vēlams, lai tā būtu kopēja ar šajā rajonā izvietoto dubultdibena tanku sienu. Šādu degvielas tanku virsmai mašīntelpā jābūt iespējami mazākai. Degvielas tankos, kas ir izvietoti "A" kategorijas mašīntelpās, nedrīkst atrasties degviela ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku nekā 60ºC. Kopumā jāizvairās no atsevišķi stāvošu degvielas tanku izvietošanas ugunsbīstamās vietās un īpaši "A" kategorijas mašīntelpās. Ja ir atļauta atsevišķi stāvošu degvielas tanku uzstādīšana, tos uzstāda uz pietiekama izmēra hermētiska paliktņa, kuru drenāžas caurule savieno ar netīrās degvielas tanku.
(9)Mašīntelpās nodrošina pietiekamu ventilāciju, lai jebkuros ekspluatācijas apstākļos mašīntelpā neuzkrātos degvielas tvaiki.
(10)Aprīkojumam cirkulācijas eļļošanas sistēmās izmantojamās eļļas uzglabāšanai un izmantošanai jāatbilst atzītu organizāciju noteikumiem. Šis aprīkojums "A" kategorijas mašīntelpās, un, ja tas praktiski iespējams, arī citās mašīntelpās jāatbilst vismaz
(1),
(3),
(6)un
(7)punktu prasībām un, ja saskaņā ar atzītu organizāciju noteikumiem nepieciešams, arī
(2)un
(4)punktu prasībām. Ir atļauta mērstiklu pielietošana eļļošanas sistēmās, ja ir eksperimentāli pierādīts, ka šie stikli ir pietiekami ugunsdroši.
(11)Nodrošina aprīkojuma degt spējīgu hidraulikas eļļu, kā arī eļļu, kas nav norādītas
(10)punktā un paredzētas vadības un apkures sistēmās, uzglabāšanai un izmantošanai, atbilstību atzītu organizāciju prasībām. Vietās, kur atrodas potenciāli uzliesmošanas avoti, šim aprīkojumam jāatbilst vismaz
(2)un
(6)punktu prasībām un attiecībā uz izturību un konstrukciju arī
(3)un
(7)punktu prasībām.
(12)Degvielas un uzliesmot spējīgas eļļas nedrīkst uzglabāt priekšējā pīķa tankos. 11. Noteikums. Atsūknēšanas sistēma
(1)Kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas visos ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt jebkuru zvejas kuģa hermētisko nodalījumu, gan degvielas, gan ūdens tanku, zvejas kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri un galsveri. Jādara viss nepieciešamais, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas radziņiem. Pieļaujams atsevišķos zvejas kuģa nodalījumos neuzstādīt atsūknēšanas līdzekļus, ja JA uzskata, ka tas nevar negatīvi iespaidot zvejas kuģa drošību.
(2)(
  1. a)Uz katra zvejas kuģa paredz vismaz divus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu, viens no tiem var būt ar piedziņu no galvenā dzinēja. Kā atsūknēšanas sūkņus var izmanto balasta sūkņus vai citus universālas nozīmes sūkņus ar pietiekamu ražību. (
  2. b)Atsūknēšanas sūkņa ražību nodrošina tādu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz 2 m/sek. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējam diametram jābūt vismaz: d = 25 + 1.68 L(B+D) kur: d ir iekšējais diametrs milimetros, bet L,B un D ir metros. Saskaņā ar formulu noteikto atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējo diametru noapaļo līdz tuvākajam JA pieņemamajam standarta izmēram. (
  3. c)Katru šajos noteikumos paredzēto atsūknēšanas sūkni tieši pievieno pie iesūkšanas radziņiem mašīntelpas labās un kreisās puses bilžās. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 75 m, tikai vienam atsūknēšanas sūknim jābūt tieši pievienotam pie iesūkšanas radziņiem mašīntelpas bilžās. (
  4. d)Atsūknēšanas sistēmas cauruļu iekšējais diametrs nedrīkst būt mazāks par 50 mm. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu izmērus un izvietojumu nosaka tādu, lai augstāk noteiktā atsūknēšanas sūkņa ražību var pilnībā izmantot jebkura zvejas kuģa nodalījuma, no triecienstarpsienas līdz pakaļējā pīķa starpsienai, atsūknēšanai.
(3)Ar JA piekrišanu bilžu ežektors kopā ar neatkarīgas piedziņas augstspiediena jūras ūdens sūkni ir uzskatāms par vienu no punktā
(2)(a) noteiktajiem atsūknēšanas sūkņiem.
(4)Uz zvejas kuģiem, kur zivju apstrādes rezultātā slēgtās telpās uzkrājas daudz ūdens, paredz atbilstošu drenāžas sistēmu.
(5)Caur degvielas, balasta vai dubultā dibena tankiem nedrīkst likt atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus, ja vien tie nav ievietoti hermētiskos izturīgas tērauda konstrukcijas tuneļos.
(6)Atsūknēšanas un balasta sistēmas veido tā, lai caur tām jūras vai balasta ūdens nevarētu nokļūt kravas telpās, mašīntelpās, vai arī no viena ūdensnecaurlaidīgā nodalījuma citā. Atsūknēšanas sistēmas iesūkšanas radziņus, kuri ir pievienoti sūknim, kurš sūknē jūras vai balasta ūdeni, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem vai krāniem, kas nevar būt vienlaicīgi atvērti uz bilžām un uz jūras ūdens sūknēšanu, vai uz bilžām un uz balasta tankiem. Arī atsūknēšanas sistēmas vārstu kārbās uzstāda neatgriezeniskus vārstus.
(7)Atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams visos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību.
  1. Noteikums. Aizsardzība pret troksni Jāveic pasākumi, lai samazinātu trokšņa kaitīgo ietekmi uz mašīntelpu personālu līdz līmenim, kā noteikts ar Organizācijas 1981.g.19.novembra rezolūciju A.468(XII) pieņemtajā kodeksā "Par trokšņu līmeni uz zvejas kuģiem".
  2. Noteikums. Stūres iekārta
(1)Kuģi aprīko ar atzītu organizāciju prasībām atbilstošu galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu. Galveno un rezerves stūres pievadus konstruē tā, lai cik tas praktiski iespējams, ja pārstāj darboties viens pievads, neizraisītos arī otra pievada darbības apstāšanās.
(2)Ja galvenais stūres pievads sastāv no diviem vai vairākiem spēka agregātiem un ja, pārstājot darboties kādam no šiem spēka agregātiem, galvenais stūres pievads tomēr spēj nodrošināt stūres darbību atbilstoši
(10)punkta prasībām, nav nepieciešams uzstādīt rezerves stūres pievadu. Katru spēka agregātu darbina caur atsevišķu kontūru.
(3)Ja stūres pievadu darbina no enerģijas avota, stūres mājā jābūt stūres stāvokļa rādītājam. Stūres stāvokļa rādītājam jādarbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas.
(4)Jebkura stūres pievada defekta gadījumā stūres mājā nodrošina trauksmes signāla iedarbināšanu.
(5)Stūres mājā uzstāda elektrisko un elektro-hidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējiem un elektroķēdēm paredz aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī brīdinājuma signalizāciju par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem. Ja ierīko aizsardzību pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu, to aprēķina vismaz uz dubultu aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumu un tai jāiztur atbilstošās palaišanas strāvas.
(6)Galveno stūres pievadu projektē pietiekami izturīgu un atbilstošu, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību pie maksimālā ekspluatācijas ātruma. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē tā, lai tie nesabojātos, zvejas kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo ātrumu, vai manevrējot zvejas laikā.
(7)Galvenajam stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšanu no 35º vienā bortā līdz 35º otrā bortā pie lielākās atļautās zvejas kuģa iegrimes un lielākā ekspluatācijas ātruma. Galvenā stūres pievada jaudai jābūt pietiekamai, lai stūres pārlikšanai no 35º vienā bortā līdz 35º otrā bortā, pie augstāk minētajiem parametriem, nenotiktu ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus.
(8)Galvenā stūres pievada spēka agregātu konstruē tā, lai to vai nu var iedarbināt no stūres mājas ar roku, vai tas iedarbojas automātiski, kad atjaunojas jaudas padeve pēc tās atslēgšanās.
(9)Rezerves stūres pievadam jābūt pietiekami izturīgam un atbilstošam, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību pie ātruma, ar kuru zvejas kuģis brauc, kā arī, lai tas būtu ātri iedarbināms avārijas situācijā.
(10)Rezerves stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšanu no 15º vienā bortā līdz 15º otrā bortā laikā, kas nepārsniedz 60 sekundes, zvejas kuģim ejot ar pusi no maksimālā ekspluatācijas ātruma, vai ar 7 mezglu ātrumu, skatoties, kurš no tiem ir lielāks. Lai izpildītu šo nosacījumu, ja nepieciešams, rezerves stūres pievadam uzstāda spēka agregātu.
(11)Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 m un lielāks, nodrošina elektrisko un elektro-hidraulisko stūres pievadu barošanu caur vismaz divām neatkarīgām ķēdēm, katru no kurām pieslēdz tieši galvenajam sadales dēlim.
  1. Noteikums. Mehāniķu trauksmes signāls Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 m un lielāks, aprīko ar mehāniķu trauksmes signālu, kuru var ieslēgt no dzinēju vadības pults, un kurš ir labi dzirdams mehāniķu kajītēs, kopkajītēs, ēdamtelpās, smēķēšanas vietās un uz slēgtajiem darba klājiem.
  2. Noteikums. Saldēšanas sistēmas loma saglabāšanai
(1)Saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši JA prasībām, ņemot vērā sistēmu drošību un hlora fluora oglekļu (CFCs) vai citu ozona slāni sagraujošu vielu, kas ir kaitīgas cilvēka veselībai vai apkārtējai videi, izmešus no aukstuma aģentiem gan pēc daudzuma, gan pēc koncentrācijas.
(2)Saldēšanas sistēmās atļauts izmantot tikai JA atzītus aukstuma aģentus. Metilhlorīdu vai CFCs, kuru ozona slāņa noārdīšanas potenciāls ir augstāks nekā 5% no CFC-11, aizliegts izmantot kā aukstuma aģentu.
(3)(
  1. a)Saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos, sprādzieniem utt., un aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kura nepieļauj bīstamu temperatūras un spiediena pieaugumu. (
  2. b)Saldēšanas sistēmas, kurās kā aukstuma aģentu izmanto toksiskas vai viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar drenāžas sistēmām, kas ved uz vietām, kur aukstuma aģents vairs nerada briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz zvejas kuģa.
(4)(
  1. a)Visus zvejas kuģa nodalījumus, kuros izvieto saldēšanas sistēmas mehānismus, tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, kuros tiek uzglabāti toksiski aukstuma aģenti, atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām. Katru nodalījumu, kurā izvieto saldēšanas mehānismus, tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas sistēmu, kuras indikators izvietots blakus telpā, pie ieejas saldēšanas mehānismu nodalījumā. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu un ūdens sprinkleru sistēmu. (
  2. b)Ja, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus, tāds izvietojums nav praktiski iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot zvejas kuģa mašīntelpā, nosakot, ka izmantot tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošiem cilvēkiem un ka tiek uzstādīta signalizācija, kura brīdina, ja noplūdes rezultātā nodalījumā izveidojas bīstama gāzu koncentrācija.
(5)Lai novērstu cilvēku ieslēgšanas iespēju saldēšanas mehānismu telpās, signalizāciju no šīm telpām izvieto stūres mājā vai centrālajā vadības pultī. Vismaz vienai izejai no saldēšanas mehānismu telpām jābūt atveramai no iekšpuses. Ja tas ir praktiski iespējams, izejas no telpām, kurās atrodas ar toksisku vai viegli uzliesmojošu gāzi strādājošas saldēšanas iekārtas, nedrīkst ierīkot tā, ka tās tieši ved uz dzīvojamām telpām.
(6)Ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu gāzi, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes gadījumā tā kļūs nepieejama. Šī noteikuma prasību izpildei var izmantot elpošanas aparātus, kas paredzēti zvejas kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumā, ja tie ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Elpošanas aparātus apgādā ar rezerves cilindriem.
(7)Uz zvejas kuģa nodrošina izsmeļošas instrukcijas, kā veicama saldēšanas iekārtu droša ekspluatācija un kā rīkoties avārijas situācijās. C daļa. Elektriskās iekārtas 16. Noteikums. Galvenais elektroenerģijas avots
(1)(
  1. a)Gadījumā, ja elektriskā jauda ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina zvejas kuģa kustībai un drošībai būtisku palīgmehānismu darbu, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv no vismaz diviem ģeneratoriem, no kuriem viens var tikt darbināts no galvenā dzinēja. Saskaņā ar atzītu organizāciju noteikumiem JA var akceptēt citas iekārtas ar līdzvērtīgu elektroenerģijas ražotspēju. (
  2. b)Šo ģeneratoru jaudai jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu noteikumā 3
(6)(
  1. a)noteiktās funkcijas, izņemot zvejai un zivju apstrādei nepieciešamās jaudas, gadījumā ja vienu no ģeneratoriem aptur. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 m, gadījumā, ja viens no ģeneratoriem apstājas, elektriskajai jaudai jāpietiek to iekārtu darbam, kuras nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību. (
  2. c)Zvejas kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu noteikumā 3
(6)(
  1. a)noteikto funkciju izpildi, neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena. (
  2. d)Gadījumā, ja šajā noteikumā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību.
(2)(
  1. a)Galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots, tai skaitā arī transformatori, ja tie tiek izmantoti, nepārtrauktu darboties avārijas apgaismošanas sistēma. (
  2. b)Avārijas apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots avārijas elektroenerģijas avots, tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti, nepārstātu darboties galvenā apgaismošanas sistēma.
(3)Ja zvejas kuģim ir tikai elektriski ieslēdzamas navigācijas ugunis, to darbību nodrošina no atsevišķa sadales dēļa, nodrošinot piemērotu veidu, kā veikt šo uguņu darbības kontroli. 17. Noteikums. Avārijas elektroenerģijas avots
(1)Jāparedz autonoms avārijas elektroenerģijas avots, ko, saskaņā ar JA prasībām, izvieto virs zemākās ekspluatācijas ūdenslīnijas, ārpus mašīntelpām, un kas spēj darboties gadījumā, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas.
(2)Ņemot vērā palaišanas strāvu stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avotam jānodrošina vienlaicīgu vismaz trīs stundu darbu: (a) noteikumā IX/6
(1)(
  1. a)un (
  2. b)noteiktajām UĪV radio iekārtām un ja piemērojams: (
  3. i)noteikumā IX/8
(1)(
  1. a)un (
  2. b)un noteikumā IX/9
(1)(
  1. b)un (
  2. c)noteiktajām VV radio iekārtām; (
  3. ii)noteikumā IX/9
(1)(a) noteiktajai zvejas kuģa - zemes stacijai; (iii) noteikumos IX/9
(2)(
  1. a)un (
  2. b)un IX/10
(1)noteiktajām VV/ĪV radioiekārtām. (
  1. b)zvejas kuģa iekšējām sakaru iekārtām, ugunsgrēka atklāšanas sistēmām un signalizācijai, kas nepieciešamas avārijas gadījumos; (
  2. c)signālugunīm un avārijas apgaismojumam: (
  3. i)glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā arī jūras apgaismojumam; (
  4. ii)koridoros, uz trapiem un pie izejām; (iii) telpās, kurās izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti; (
  5. iv)vadības pultīs; (
  6. v)zivju apstrādes telpās; (
  7. d)ugunsdzēsības sūknim, ja tāds ir.
(3)Avārijas elektroenerģijas avots var būt dīzeļģenerators vai akumulatoru baterijas.
(4)(
  1. a)Ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un JA prasībām atbilstošu palaišanas iekārtu. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora palaišanas līdzeklis, vienīgo esošo palaišanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu izmantot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu. (
  2. b)Ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tai bez uzlādēšanas jābūt spējīgai izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās perioda laikā spriegumu + 12% no nominālā. Galvenās elektroenerģijas sistēmas bojājuma gadījumā, šai akumulatoru baterijai automātiski jāpieslēdzas pie avārijas slēgdēļa un nekavējoties jāapgādā ar enerģiju punktos
(2)(
  1. b)un (
  2. c)noteiktos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar rokas slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt gadījumā, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma.
(5)Avārijas slēgdēli uzstāda, cik vien tas praktiski iespējams tuvu avārijas elektroenerģijas avotam, saskaņā ar
(1)punkta prasībām. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir ģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda tajā pašā vietā, ja vien tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu.
(6)Saskaņā ar šā noteikuma prasībām uzstādīto akumulatoru bateriju izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju nedrīkst uzstādīt telpā, kurā atrodas avārijas slēgdēlis. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas uzrāda, ka baterijas, kuras ir avārijas elektroenerģijas avots, izlādējas. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēli baro no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kuram uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumu. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai gadījumā, ja pārstāj darboties galvenais elektroenerģijas avots, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas apgāde. Gadījumā ja sistēma ir paredzēta arī atgriezeniskām operācijām, fīderim arī uz avārijas slēgdēļa nodrošina aizsardzību vismaz pret īssavienojumu.
(7)Avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to piedzen un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai tie varētu strādāt ar pilnu slodzi gan zvejas kuģim esot uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22.5º uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10º uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan pie jebkuras šo leņķu kombinācijas norādītajās robežās.
(8)Avārijas elektroenerģijas avotus un automātisko palaišanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai zvejas kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt, zvejas kuģim esot ekspluatācijā. 18. Noteikums. Aizsardzība pret šoku, ugunsgrēku vai citām briesmām, kuru cēlonis varētu būt elektroenerģija
(1)(
  1. a)Elektrodzinēju un aprīkojuma atklātas metāla daļas, kurām nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kuras bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē, izņemot gadījumus, kad elektrodzinēji un iekārtas: (
  2. i)strādā ar līdzstrāvu, kuras spriegums nepārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 55 V, pie tam, lai iegūtu šo spriegumu, netiek izmantoti autotransformatori; (
  3. ii)strādā ar strāvu, kuras spriegums nepārsniedz 250 V no izolētiem drošības transformatoriem, kas baro tikai vienu patērētāju; (iii) ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu. (
  4. b)Atļauts izmantot tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas strādā ar drošu spriegumu; šī aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kas bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē. JA var pieprasīt papildus drošības pasākumus attiecībā uz pārnēsājamām elektriskajām lampām, instrumentiem un citu līdzīgu aprīkojumu, ko izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja. (
  5. c)Visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas.
(2)Galveno un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju pie aparātiem un ierīcēm. Slēgdēļu aizmugures un sānu, bet nepieciešamības gadījumā arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšējā panelī nedrīkst uzstādīt vaļējus elementus, kas ir zem lielāka sprieguma, attiecībā pret zemi, nekā JA noteiktais. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē, kur tas nepieciešams, uzstāda dielektriskus paklājus vai režģi.
(3)(
  1. a)Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 m un lielāks, aizliegts izmantot zvejas kuģa korpusu kā otru vadu spēka, apgaismes un apkures elektrotīkliem. (
  2. b)Apakšpunktā (
  3. a)noteiktā prasība neizslēdz iespēju, saskaņojot ar JA, izmantot: (
  4. i)katoda pretkorozijas aizsardzības sistēmas; (
  5. ii)ierobežotas un vietēji iezemētas sistēmas; (iii) izolācijas līmeņa kontroles iekārtas, pie nosacījuma, ka noplūdes strāvas vissliktākajos apstākļos nepārsniedz 30mA. (
  6. c)Ja zvejas kuģa korpusu izmanto kā otro vadu, visiem gala atzarojumiem t.i. visām ķēdēm, kas ir pieslēgtas pēc pēdējās aizsargierīces, jābūt no diviem vadiem un pie tam jāveic speciāli, ar JA saskaņoti, drošības pasākumi.
(4)(
  1. a)Ja spēka, apgaismes vai apkures ķēdēm izmanto neiezemētu primāro vai sekundāro strāvas sadales sistēmu, paredz ierīci, kas nodrošina izolācijas pret zemi līmeņa nepārtrauktu kontroli. (
  2. b)Ja strāvas sadales sistēma ir izveidota saskaņā ar (
  3. a)apakšpunkta nosacījumiem un izmanto līdzstrāvu, kuras spriegums pārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem pārsniedz 55 V, paredz ierīci, kas nodrošina izolācijas pret zemi līmeņa nepārtrauktu kontroli un dod skaņas vai gaismas signālu gadījumā, ja izolācijas līmenis kļūst nepieļaujami zems. (
  4. c)Ierobežota garuma sadales sistēmu, kas strādā no līdzstrāvas un kuru spriegums nepārsniedz 250 V, vai maiņstrāvas un kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 250 V, atbilstības nepieciešamību (
  5. a)apakšpunkta prasībām nosaka JA.
(5)(
  1. a)Izņemot atsevišķus gadījumus, ko JA pieļauj izņēmuma kārtā, kabeļu metāla aizsargapvalkiem un bruņām jābūt elektriski nepārtrauktām un iezemētām. (
  2. b)Visiem elektrokabeļiem un vadiem jābūt vismaz tāda tipa, kas neizplata liesmu un tos uzstāda tā, lai netiktu mazinātas to liesmu neizplatīšanas īpašības. JA var atļaut speciāliem mērķiem, piemēram augstfrekvences radio, pielietot kabeļus, kas neatbilst augstāk minētajai prasībai. (
  3. c)Elektrokabeļus un vadus, ko izmanto atbildīgās vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, zvejas kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, cik tas praktiski iespējams, instalē ārpus kambīzes, A kategorijas mašīntelpām un citām augsta ugunsbīstamības riska zonām, kā arī veļas mazgātuves, zivju apstrādes telpām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli instalēti caur augsta ugunsbīstamības riska zonām, tiem jābūt ugunsizturīga tipa. Šiem kabeļiem, ja vien tas ir praktiski iespējams, jābūt instalētiem tā, lai tie nevarētu tikt bojāti, starpsienām sakarstot, kas varētu notikt gadījumā, ja blakus telpā izceļas ugunsgrēks. (
  4. d)Veic speciālus drošības pasākumus, saskaņā ar JA prasībām, ja kabeļu, kas ir instalēti bīstamajās zonās, bojājuma gadījumā var rasties ugunsgrēka vai sprādziena draudi. (
  5. e)Vadus nostiprina tādā veidā, lai izslēgtu to pārrīvēšanās vai cita bojājuma iespēju. (
  6. f)Visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanas īpašības un, kur tas ir nepieciešams, arī ugunsizturīgums. (
  7. g)Saldēšanas iekārtu telpās instalē kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību.
(6)(
  1. a)Elektriskās ķēdes jāaizsargā no īssavienojuma. Tās jāaizsargā arī pret pārslodzi, izņemot šīs nodaļas 13.noteikumā paredzētos gadījumus, un gadījumus, kad JA pieļauj izņēmumus. (
  2. b)Vietās, kur uzstāda aizsardzības ierīces pret pārslodzi, jābūt pastāvīgi norādītiem šo ierīču nomināliem, vai uzstādītajiem raksturlielumiem.
(7)Apgaismošanas ierīces uzstāda tā, lai nepieļautu tām pārmērīgi sakarst, kā rezultātā varētu bojāties vadi un citi apkārtējie materiāli.
(8)Apgaismošanas un spēka ķēžu, kas beidzas telpās, kurās pastāv ugunsbīstamības vai sprādziena risks, slēdžus ierīko ārpus šīm telpām.
(9)(
  1. a)Telpu, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, konstrukcijai un ventilācijai jāatbilst JA prasībām. (
  2. b)Izņemot
(10)punktā paredzētos gadījumus, šajās telpās nedrīkst izvietot elektrisko vai cita veida aprīkojumu, kas var aizdedzināt uzliesmojošus tvaikus. (c) Akumulatoru baterijas nedrīkst uzglabāt dzīvojamās telpās, izņemot gadījumu, ka tās ir ievietotas hermētiskā konteinerā.
(10)Telpās, kur iespējama uzliesmojošu maisījumu uzkrāšanās un telpās, kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, nedrīkst uzstādīt nekādas elektroiekārtas, ja vien JA nav pārliecināta, ka šīs elektroiekārtas ir: (
  1. a)nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem; (
  2. b)tāda tipa, kas izslēdz uzliesmojošo maisījumu aizdedzināšanas iespēju; (
  3. c)paredzētas tieši šai telpai; (
  4. d)atbilstoši sertificētas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās.
(11)Visus koka mastus un stengas aprīko ar zibens novadītājiem. Ja zvejas kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibens novadītājus ar piemērotiem vadiem pievieno vara plāksnei, kas ir piestiprināta zvejas kuģa korpusam iespējami zemāk zem ūdenslīnijas. D daļa. Periodiski neapkalpojamas mašīntelpas 19. Noteikums. Ugunsdrošība. Ugunsgrēka novēršana
(1)Īpašu vērību piegriež augstspiediena degvielas caurulēm. Ja tas ir praktiski iespējams, noplūdušo degvielu no šo cauruļu sistēmām savāc piemērotā drenāžas tankā, ko aprīko ar signalizāciju, kas brīdina par tanka pārpildīšanos.
(2)Ja degvielas patēriņa cisternas piepildās automātiski vai ar distances vadību, veic pasākumus, lai nenotiktu degvielas noplūde cisternu pārpildīšanās dēļ. Līdzīgus pasākumus veic attiecībā uz visu aprīkojumu, kas automātiski darbojas ar uzliesmojošiem šķidrumiem, piemēram, degvielas separatoru, ko, ja tas ir praktiski iespējams, izvieto speciālā separatoriem un to sildītājiem paredzētā telpā.
(3)Ja degvielas patēriņa cisternas ir aprīkotas ar sildītājiem, tiek uzstādīta signalizācija, kas dod brīdinājuma signālu par degvielas uzliesmošanas temperatūras pārsniegšanu. Ugunsgrēka atklāšana
(4)Mašīntelpās instalē atzītu, uz paškontroles principa veidotu ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, kurā ir paredzētas ierīces sistēmas periodiskām pārbaudēm.
(5)Ugunsgrēka atklāšanas sistēmā iekļauj gan vizuālo, gan skaņas signalizāciju stūres mājā un citās telpās, kur zvejas kuģa apkalpe to varētu dzirdēt un redzēt tajā laikā, kad zvejas kuģis ir ostā.
(6)Ugunsgrēka atklāšanas sistēma automātiski jānodrošina ar barošanu no avārijas enerģijas avota, kad galvenais enerģijas avots pārstāj strādāt.
(7)Iekšdedzes dzinējus ar jaudu 2500 kW un lielāku aprīko ar kartera eļļas tvaiku koncentrācijas rādītājiem vai dzinēja gultņu temperatūras kontroles sistēmu, vai citām līdzvērtīgām ierīcēm.
(8)Uz zvejas kuģa uzstāda JA un noteikumu V/22 un V/40 prasībām atbilstošu stacionāro ugunsdzēsības sistēmu.
(9)Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 m un lielāks, veic šādus pasākumus, lai būtu iespējams nekavējoties padot ūdeni no galvenās ugunsdzēsības sistēmas: (
  1. a)nodrošina iespēju iedarbināt galvenos ugunsdzēsības sūkņus no stūres mājas un no ugunsdzēsības vadības pults, ja tāda ir ierīkota; vai (
  2. b)nodrošina pastāvīga spiediena uzturēšanu galvenajā ugunsdzēsības sistēmā, vienlaicīgi nodrošinot to pret aizsalšanu.
(10)Mašīntelpu hermetizācijai ugunsgrēka gadījumā, ugunsdzēsības sistēmu vadības izvietojumam un centralizācijai, 24.noteikumā paredzētajām noslēgšanas ierīcēm, ventilācijai, degvielas sūkņiem utt. un šo iekārtu uzturēšanai jāatbilst JA prasībām. JA var pieprasīt apgādāt kuģi ar ugunsdzēšanas iekārtām un aprīkojumu, kā arī ar elpošanas aparātiem papildus attiecīgajām V nodaļas prasībām. 20. Noteikums. Aizsardzība pret ūdens ieplūšanu
(1)Mašīntelpas bilžās uzstāda sateču ūdeņu līmeņa signalizāciju, kas nosaka sateču ūdeņu uzkrāšanos pie zvejas kuģa normālas sānsveres un galsveres un ieslēdz vizuālu un skaņas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze.
(2)Jebkura vārsta, caur kuru notiek jūras ūdens iesūknēšana, izsūknēšana zemāk par zvejas kuģa ūdenslīniju vai sateču ūdeņu ežektora darbs, vadības ierīces izvieto tādās vietās, lai būtu pietiekami daudz laika tās izmantot gadījumā, ja nodalījumā ieplūst ūdens.
  1. Noteikums. Sakari Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75m un lielāks, vienam no 7.noteikumā paredzētajiem sakaru līdzekļiem jābūt drošam balss sakaru līdzeklim. Drošu papildus balss sakaru līdzekli uzstāda sakariem starp stūres māju un mehāniķu dzīvojamām telpām, kopkajītēm, ēdamtelpām, smēķēšanas vietām un slēgtajiem darba klājiem.
  2. Noteikums. Trauksmes sistēma
(1)Ierīko trauksmes sistēmu, kas brīdina par katru defektu, kam nepieciešams pievērst uzmanību.
(2)(
  1. a)Trauksmes sistēmai jānodrošina skaņas signālu mašīntelpā un katra signāla vizuālu indikāciju attiecīgā vietā. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45m, JA var atļaut izmantot sistēmu, kas nodrošina katra signāla vizuālu indikāciju tikai stūres mājā. (
  2. b)Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 m un lielāks, trauksmes sistēmu savieno ar mehāniķu kajītēm caur selektoru, kas nodrošina savienojumu ar vienu no šīm kajītēm un mehāniķu koplietošanas telpām, ja tādas ir. JA var atļaut izmantot alternatīvu aprīkojumu, kas nodrošina ekvivalentu drošības līmeni. (
  3. c)Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 m un lielāks, ja JA noteiktajā laikā nav nekādas reakcijas no zvejas kuģa apkalpes puses uz kāda defekta indikāciju, ieslēdzas mehāniķu izsaukuma signāls un izsaukuma signāls stūres mājā sardzes personālam. (
  4. d)Jānodrošina skaņas un vizuālās signalizācijas ieslēgšanās stūres mājā, ja nepieciešama sardzē esošā atbildīgā apkalpes locekļa rīcība vai nepieciešams pievērst viņa uzmanību. (
  5. e)Trauksmes sistēmu, cik tas praktiski iespējams, projektē uz bezatteices principa.
(3)Trauksmes sistēmu: (
  1. a)Pastāvīgi nodrošina ar enerģiju, kuras padeve automātiski pārslēdzas uz rezerves avotu, ja pārstāj darboties galvenais enerģijas avots; (
  2. b)Veido tā, lai iedarbotos brīdinājuma signāls, ja rodas traucējumi enerģijas padevē;
(4)(
  1. a)Trauksmes sistēmai jābūt spējīgai vienlaicīgi uzrādīt vairāk nekā vienu defektu un tā projektētai, lai viena signāla saņemšana netraucētu citu signālu saņemšanu. (
  2. b)Brīdinājuma signāliem jāturpinās tik ilgi, līdz uz tiem reaģē apkalpe, bet katra atsevišķa signāla vizuālajai indikācijai jāsaglabājas tik ilgi, līdz defekts netiek likvidēts. Pēc tam trauksmes sistēmai automātiski jāpāriet normālā režīmā. 23. Noteikums. Speciālas prasības attiecībā uz mehānismiem, katliem un elektroiekārtām
(1)Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75m un lielāks, galvenajam elektroenerģijas avotam jāatbilst šādiem nosacījumiem: (
  1. a)Ja elektroenerģijas padevi parasti veic viens ģenerators, uzstāda attiecīgas iekārtas, kas pārslodzes gadījumā atslēdz pārējos otršķirīgos patērētājus, lai ierīcēm, kas nodrošina zvejas kuģa kustību, vadāmību un drošību, elektroenerģiju piegādātu nepārtraukti. Gadījumam, ja strādājošs ģenerators pārstāj darboties, paredz rezerves ģeneratora automātisku iedarbināšanu un pieslēgšanos galvenajam slēgdēlim un nepieciešamības gadījumā svarīgāko palīgmehānismu atkārtotu iedarbināšanu, ievērojot noteikto to iedarbināšanas kārtību. Rezerves ģeneratora jaudai jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu zvejas kuģa kustību, vadāmību un drošību. Var paredzēt JA atzītus līdzekļus rezerves ģeneratora distances (rokas) iedarbināšanai un pieslēgšanai pie galvenā slēgdēļa un līdzekļus svarīgāko palīgmehānismu distances iedarbināšanai. (
  2. b)Ja elektroenerģijas padevi parasti veic vairāki vienlaicīgi strādājoši ģeneratori, paredz līdzekļus, lai nodrošinātu, ka pārstājot darboties kādam no ģeneratoriem, pārējie bez pārslodzes garantē nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu zvejas kuģa kustībai un vadāmībai.
(2)Ja nepieciešama palīgmehānismu dublēšana, tos palīgmehānismus, kas nepieciešami zvejas kuģa kustības nodrošināšanai, aprīko ar attiecīgiem pārslēdzējiem, lai tos automātiski pārslēgtu uz rezerves mehānismiem. Nodrošina brīdinājuma signālu par automātisko pārslēgšanos.
(3)Nodrošina tikai tādas vadības un brīdinājuma signalizācijas sistēmas, kas atbilst šādiem nosacījumiem: (
  1. a)Vadības sistēmu konstruē tā, lai ar automātisku ierīču palīdzību nodrošinātu galveno dzeniekārtas mehānismu un palīgmehānismu darbībai nepieciešamo sistēmu funkcionēšanu; (
  2. b)Ja galvenie dzeniekārtas mehānismi ir iekšdedzes dzinēji, paredz līdzekļus, kas pastāvīgi uztur vajadzīgajā līmenī dzinēju palaišanas gaisa spiedienu; (
  3. c)Jāuzstāda 22. noteikumam atbilstoša trauksmes sistēma, kur iekļauti visi būtiskākie spiedieni, temperatūras, šķidrumu līmeņi utt.; (
  4. d)Atbilstošā vietā ierīko centralizētu pulti ar nepieciešamajiem trauksmes signalizācijas paneļiem un ierīcēm, kas uzrāda katru defektu, par ko brīdina signalizācija. 24. Noteikums. Drošības sistēma Paredz drošības sistēmu, kas gadījumā, ja kāda mehānisma vai katla darbībā radušies traucējumi vai atkāpes, kas var novest pie avārijas, nekavējoties automātiski aptur minēto mehānismu vai katlu un ieslēdz brīdinājuma signālu. Dzeniekārtu aptur tikai tādā gadījumā, ja darbu turpinot var notikt pilnīga dzeniekārtas mehānismu darbības pārstāšana vai sprādziens. Ja paredzēta galveno mehānismu drošības sistēmu atslēgšanas iespēja, nodrošina, lai atslēgšana nevarētu notikt netīšām. Uzstāda vizuālo indikāciju, kas norāda, vai drošības sistēma ir ieslēgta vai nē. V nodaļa. Ugunsdrošība A daļa. Vispārīgie ugunsdrošības noteikumi 1. Noteikums. Vispārīgie noteikumi
(1)Vienu no šādām aizsardzības metodēm pielieto dzīvojamās un apkalpošanas telpās: (
  1. a)Metode I F - visu iekšējo degt nespējīgu "B" vai "C" klašu nodalījumu starpsienu konstrukcija vispārējā gadījumā bez aizdegšanās atklāšanas ierīcēm un sprinkleru sistēmas dzīvojamās un apkalpošanas telpās; (
  2. b)Metode II F - automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu; (
  3. c)Metode III F - automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu, izņemot, ka nekādā gadījumā jebkuras dzīvojamās telpas vai telpas, kas robežojas ar "A" vai "B" klases nodalījumu, platība nedrīkst pārsniegt 50m2. Tomēr JA var palielināt šādas telpas platību kolektīvām telpām līdz 75m2. Prasības degt nespējīgu materiālu lietošanai konstrukcijās un izolācijai starpsienām, kas robežojas ar mašīntelpām, kontroles punktiem utt. un aizsardzība iekļautajās kāpņu telpās un koridoros ir kopēja visās 3 metodēs. 2. Noteikums. Definīcijas
(1)"Degt nespējīgs materiāls" - materiāls, kas ne deg, ne izdala uzliesmot spējīgus tvaikus pašuzliesmošanai pietiekošā daudzumā, kad tas uzkarsēts aptuveni līdz 750°C, ja tas noteikts ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code), ko pieņēmusi JDK (MSC) ar rezolūciju MSC.61
(67). Visi pārējie materiāli ir degt spējīgi.
(2)"standarta ugunsdrošības tests" - tests, kad attiecīgās starpsienas vai klāja paraugi ir pakļauti iedarbībai testu krāsnī temperatūrā atbilstoši aptuveni standarta laika - temperatūras līknei. Testa metodikai jābūt saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).
(3)"A klases nodalījumi" - ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, kas atbilst sekojošam: (
  1. a)tās ir konstruētas no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla; (
  2. b)tās ir piemēroti nostiegrotas; (
  3. c)tās ir tā konstruētas, lai vienas stundas standarta ugunsdrošības testa beigās spētu nepieļaut dūmu un liesmu integritāti; (
  4. d)tās ir izolētas ar atzītu degt nespējīgu materiālu, tādu, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139°C virs sākuma temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma vietu, nepaceltos augstāk par 180°C virs sākuma temperatūras, šādā laika periodā: Klasei "A-60" - 60 minūtēs Klasei "A-30" - 30 minūtēs Klasei "A-15" - 15 minūtēs Klasei "A-0" - 0 minūtēs JA pieprasa starpsienas vai klāja prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tie iztur augstāk minētās prasības attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).
(4)"B klases nodalījumi" - ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, griesti vai oderējums, kas atbilst sekojošam: (
  1. a)tās ir tā konstruētas, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās spētu nepieļaut liesmu integritāti; (
  2. b)to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139°C virs sākuma temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225°C virs sākuma temperatūras, šādā laika periodā: Klasei "B-15" -15 minūtēs Klasei "B-0" - 0 minūtēs (
  3. c)tās ir konstruētas no atzīta, degt nespējīga materiāla un visi materiāli, kas izmantoti "B" klases nodalījumu konstrukcijā un montāžā, ir degt nespējīgi, izņemot degt spējīgu apšuvumu vai apdari, ko var atļaut pie nosacījuma, ka tie atbilst šīs nodaļas attiecīgajām prasībām. JA pieprasa starpsienas vai klāja prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tā iztur augstāk minētās prasības attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).
(5)"C klases nodalījumi" - ir nodalījumi, kas konstruēti no atzīta, degt nespējīga materiāla. Tiem neizstāda prasības attiecībā uz dūmu un liesmu inegritāti un temperatūras paaugstināšanos. Degt spējīgu apšuvumu vai apdari var atļaut pie nosacījuma, ka tie atbilst šīs nodaļas citām prasībām.
(6)"F klases nodalījumi" - ir nodalījumi, ko veido starpsienas, klāji, griesti vai oderējums, kas atbilst sekojošam: (
  1. a)tie ir tā konstruēti, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās spētu nepieļaut liesmu integritāti; (
  2. b)to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139°C virs sākuma temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225°C virs sākuma temperatūras pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās. JA pieprasa šķirtnes prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tā iztur augstāk minētās prasības attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).
(7)"Vienlaidus "B" klases griesti vai oderējums" - ir tādi "B" klases griesti vai oderējums, kuri beidzas tikai pie "A" vai "B" klases nodalījumiem.
(8)"Tērauds vai cits līdzvērtīgs materiāls" - nozīmē tēraudu vai citu materiālu, kam pašam par sevi vai no izmantotās izolācijas ir strukturālas un viengabalainības īpašības līdzvērtīgas tēraudam pielietojamā pakļaušanas uguns iedarbībai standarta ugunsdrošības testa beigās (piemēram, alumīnija sakausējums ar atbilstošu izolāciju).
(9)"Ar zemu liesmu izplatīšanās spēju" - nozīmē , ka virsma, kas tiek izmantota, atbilstoši ierobežos liesmu izplatīšanos, kas tiek pierādīts saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code).
(10)"Dzīvojamās telpas" - ir tādas telpas kā koridori, tualetes, kajītes, biroji, hospitāļi, kino zāles, spēļu un atpūtas telpas un pieliekamie, kas tiek lietotas sabiedriskām vajadzībām un kas nesatur ēdiena sagatavošanas un līdzvērtīgas iekārtas.
(11)"Sabiedriskās telpas" - ir tās dzīvojamo telpu daļas, kas tiek lietotas kā zāles, ēdamtelpas, atpūtas telpas un līdzīgas tām pastāvīgi pievienotas telpas.
(12)"Apkalpošanas telpas" - ir telpas, kas tiek lietotas kā kambīzes, pieliekamie, kas satur iekārtas ēdiena sagatavošanai, pieliekamie, noliktavas, darbnīcas, kas nav mašīnu nodaļu sastāvdaļas, un līdzīgas telpas un šahtas šādām telpām.
(13)"Kontrolpunkti" - ir telpas kur ir izvietoti zvejas kuģa radio, galvenā navigācijas aprīkojuma vai avārijas enerģijas avoti, vai kur ugunsdzēšanas vai ugunsgrēka kontroles aprīkojums ir centralizēti izvietots.
(14)"A" kategorijas mašīntelpas" - tādas telpas un tām piederošās palīgtelpas , kur ir iekšdedzes tipa dzinēji, ko lieto: (
  1. a)zvejas kuģa galvenajam dzinējspēkam; (
  2. b)citiem mērķiem, kur šādām mašīnām jauda agregātā ir ne mazāka par 375 kilovatiem; (
  3. c)vai kurās ir ar degvielu darbināms katls (boileris) vai degvielas mezgls.
(15)"Mašīnu telpas" - ir tādas "A" kategorijas mašīntelpas un citas telpas, kur ir dzinēji zvejas kuģa gaitai, boileri, degvielas mehānismi, tvaika un iekšdedzes dzinēji, ģeneratori, stūres iekārta, galvenie elektromehānismi, degvielas iepildes stacijas, refrižeratoru iekārtas, stabilizācijas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas un līdzīgas telpas un šahtas šādām telpām. B daļa. Ugunsdrošības pasākumi uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 60m un lielāks 3. Noteikums. Materiāli
(1)Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un klāju būvju konstrukcijās izmanto tēraudu vai citu līdzvērtīgu materiālu, izņemot gadījumus, kas noteikti
(4)punktā.
(2)Alumīnija komponentu sakausējumu izolācija "A" un "B" klašu nodalījumos, izņemot konstrukcijas, kas pēc JA ieskatiem nav nesošās, veido tā, lai nesošo starpsienu temperatūra nepaceltos augstāk par 200°C virs apkārtējās temperatūras jebkurā laika sprīdī pielietojamā standarta ugunsdrošības testa laikā.
(3)Speciāla uzmanība pievēršama alumīnija komponentu sakausējuma kolonnu, balstu un citu konstruktīvo elementu, kas nepieciešami glābšanas laivu un plostu izvietojuma, kā arī nolaišanas un iekāpšanas zonu un "A" un "B" klašu nodalījumu balstīšanai, izolācijai, lai nodrošinātu: (a) ka tādiem elementiem, kas balsta glābšanas laivu un plostu zonas un "A" klases nodalījumus temperatūras limitu, kas noteikts
(2)punktā, pielieto pēc vienas stundas; (b) tādiem elementiem, kas balsta "B" klases nodalījumus, temperatūras limitu, kas noteikts
(2)punktā, pielieto pirmās pusstundas beigās.
(4)"A" kategorijas mašīnu telpu virsbūvju konstrukcijas un pārsegumus konstruē no tērauda un atbilstoši izolē un jebkuras atveres tajos piemēroti iekārto un aizsargā tā, lai nepieļautu uguns izplatīšanos. 4. Noteikums. Starpsienas dzīvojamajās un apkalpošanas telpās
(1)Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās visām starpsienām, kas noteiktas "B" klases nodalījumiem, jāplešas no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām, ja vien "B" klases vienlaidu griesti vai oderējums, vai abi neturpinās starpsienu abās pusēs, kad starpsiena var būt pārtraukta pie vienlaidu griestiem vai oderējuma.
(2)Metode I F. Visas starpsienas, kas pēc šā punkta vai citu šīs daļas noteikumu punktiem nav būvētas "A" vai "B" klašu nodalījumiem, būvē vismaz kā "C" klases nodalījumiem paredzētas.
(3)Metode II F. Nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šā punkta vai citu šīs daļas punktu noteikumiem nav būvētas "A" vai "B" klašu nodalījumiem, izņemot individuālus gadījumus, kur "C" klases starpsienas ir nepieciešamas, atbilstoši 7.noteikuma 1.tabulai.
(4)Metode III F. Nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šā punkta vai citu šīs daļas punktu noteikumiem nav būvētas "A" vai "B" klašu nodalījumiem. Nekādā gadījumā jebkuru šo dzīvojamo telpu vai telpu, kas robežojas ar vienlaidu "A" un "B" klašu nodalījumiem, lielums nedrīkst pārsniegt 50m2, izņemot individuālus gadījumus, kur "C" klases starpsienas ir nepieciešamas atbilstoši 7.noteikuma 1.tabulai. Tomēr JA var palielināt šo platību sabiedriskām telpām līdz 75m2. 5. Noteikums. Kāpņu un liftu šahtu aizsardzība dzīvojamajās telpās, apkalpošanas telpās un kontrolpunktos
(1)Kāpņu telpas, kas iet tikai caur vienu klāju, aizsargā vismaz vienā līmenī ar vismaz "B-0" klases sienu un durvīm, kas pašas aizveras. Liftus, kas iet tikai caur vienu klāju, iežogo ar "A-0" klases konstrukcijām ar tērauda durvīm abos līmeņos. Kāpņu telpas un liftu šahtas, kas iet cauri vairāk kā vienam klājam, iežogo vismaz ar "A-0" klases sienām un aizsargā visos līmeņos ar pašaizverošām durvīm.
(2)Visas kāpnes būvē no tērauda karkasa konstrukcijām, izņemot vietas, kur JA atļāvusi lietot citus līdzvērtīgus materiālus. 6. Noteikums. Durvis ugunsdrošajos nodalījumos
(1)Durvīm, cik vien praktiski iespējams, jānodrošina ugunsdrošība, līdzvērtīga nodalījumam, kurā tās iebūvētas. Durvis un durvju rāmjus "A" klases nodalījumos izgatavo no tērauda. Durvīm "B" klases nodalījumos jābūt degt nespējīgām. Durvīm, ko iebūvē "A" klases mašīnu nodaļu starpsienās, jābūt tādām, kas pašas aizveras, un pietiekoši gāzu ne

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.