Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums

(1)Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apdrošināšana — iespējamā zaudējuma riska pieņemšana no apdrošinātā; 2) pārapdrošināšana — cedēto risku pieņemšana no apdrošināšanas komersanta, pārapdrošināšanas komersanta vai privātā pensiju fonda; 3) cedētā pārapdrošināšana — apdrošināto risku nodošana apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam; 4) retrocesija — pārapdrošināto risku nodošana apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam; 5) apdrošināšanas sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu; 6) pārapdrošināšanas sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, vai Eiropas komercsabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt pārapdrošināšanu; 7) kaptīvās apdrošināšanas sabiedrība — apdrošināšanas sabiedrība, kura pieder finanšu komersantam, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupai, vai to nefinanšu komersantam un kuras mērķis ir apdrošināšanas nodrošināšana tikai tā komersanta vai to komersantu riskiem, kam tā pieder, vai tikai tās grupas komersantam vai komersantiem, kuras dalībniece ir kaptīvās apdrošināšanas sabiedrība; 8) kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrība — pārapdrošināšanas sabiedrība, kura pieder finanšu komersantam, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupai, vai to nefinanšu komersantam un kuras mērķis ir pārapdrošināšanas nodrošināšana tikai tā komersanta vai to komersantu riskiem, kam tā pieder, vai tikai tās grupas komersantam vai komersantiem, kuras dalībniece ir kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrība; 9) apdrošinātājs — apdrošināšanas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu; 10) pārapdrošinātājs — pārapdrošināšanas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta dalībvalsts vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt pārapdrošināšanu; 11) dalībvalsts apdrošinātājs — dalībvalstī, kas nav Latvijas Republika, reģistrēts apdrošināšanas komersants, kuram mītnes valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu; 12) dalībvalsts pārapdrošinātājs — dalībvalstī, kas nav Latvijas Republika, reģistrēts pārapdrošināšanas komersants, kuram mītnes valstī ir tiesības veikt pārapdrošināšanu; 13) ārvalsts apdrošinātājs — ārpus dalībvalsts reģistrēta persona, kurai mītnes valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu; 14) ārvalsts pārapdrošinātājs — ārpus dalībvalsts reģistrēta persona, kurai mītnes valstī ir tiesības veikt pārapdrošināšanu; 15) apdrošināšanas komersants — juridiskā persona, kura dalībvalstī ir tiesīga veikt apdrošināšanu; 16) pārapdrošināšanas komersants — juridiskā persona, kura dalībvalstī ir tiesīga veikt pārapdrošināšanu; 17) apdrošināšanas licence — atļauja apdrošināšanas darbības veikšanai; 18) pārapdrošināšanas licence — atļauja pārapdrošināšanas darbības veikšanai; 19) apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kuras pamatdarbība ir iegūt un īstenot līdzdalību meitas sabiedrībās, ja vismaz viena no šīm meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, bet pārējās meitas sabiedrības ir:

1. a)vienīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanti vai ārvalstu apdrošinātāji vai pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants,
2. b)galvenokārt (apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāju un dalībvalsts vai ārvalsts pārapdrošinātāju aktīvu vai ienākumu kopsumma pēdējā apstiprinātajā gada pārskatā ir vairāk nekā puse no visu mātes sabiedrības kontrolēto meitas sabiedrību aktīvu vai ienākumu kopsummas) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanti vai ārvalstu apdrošinātāji vai pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants; 20) daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet kurai vismaz viena no meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants; 21) apdrošināšanas sabiedrības filiāle — ārpus Latvijas Republikas izveidota un reģistrēta apdrošināšanas sabiedrības filiāle, kura darbojas apdrošināšanas sabiedrības vārdā; 22) pārapdrošināšanas sabiedrības filiāle — ārpus Latvijas Republikas izveidota un reģistrēta filiāle, kura darbojas pārapdrošināšanas sabiedrības vārdā; 23) dalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta dalībvalsts apdrošinātāja filiāle; 24) ārvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta ārvalsts apdrošinātāja filiāle; 25) dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle; 26) ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle; 27) mītnes valsts — valsts, kurā atrodas:
3. a)apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja vadība (sabiedrības sēdeklis),
4. b)pārapdrošināšanas komersanta vadība (sabiedrības sēdeklis); 28) uzņēmēja valsts — dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā:
5. a)apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir filiāle,
6. b)apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība sniedz pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli; 29) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 30) valsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti:
7. a)valsts, kurā atrodas apdrošinātais nekustamais īpašums vai tajā esošā manta (īpašums), ja attiecīgais nekustamais īpašums un tajā esošā manta ir apdrošināta ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu,
8. b)transportlīdzekļa reģistrācijas valsts, ja ir apdrošināts jebkura veida transportlīdzeklis,
9. c)valsts, kurā apdrošinājuma ņēmējs noslēdzis apdrošināšanas līgumu ar termiņu līdz četriem mēnešiem, apdrošinot jebkuru ar ceļojumu saistītu risku,
10. d)visos citos gadījumos, kas nav minēti šā punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā, apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai, ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiskā persona, valsts, kurā atrodas tā struktūrvienība, uz kuru attiecas apdrošināšanas līgums; 31) ārpakalpojums — šajā likumā noteikts pakalpojums, kura sniegšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ar rakstveida ārpakalpojuma līgumu deleģē ārpakalpojuma sniedzējam; 32) stresa tests — analīze, ko veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet, iespējams, nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu varbūtējo ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības spēju pilnībā izpildīt no apdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās saistības un nodrošināt finansiālo stabilitāti; 33) kontrole — personas kontrole pār komercsabiedrību, kas izpaužas tādā veidā, ka:
11. a)šai personai komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības pamata,
12. b)šai personai komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme uz koncerna līguma pamata,
13. c)starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības; 34) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu; 35) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:
14. a)dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita,
15. b)kontroles veidā,
16. c)ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā; 36) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas uzraudzības mērķiem par mātes sabiedrību tiek uzskatīta arī komercsabiedrība, kurai saskaņā ar Latvijas Bankas vērtējumu ir izšķiroša ietekme citā komercsabiedrībā; 37) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība. Jebkuras meitas sabiedrības meitas sabiedrība ir uzskatāma par tās mātes sabiedrības meitas sabiedrību. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas uzraudzības mērķiem par meitas sabiedrību tiek uzskatīta arī komercsabiedrība, kurā saskaņā ar Latvijas Bankas vērtējumu mātes sabiedrībai ir izšķiroša ietekme; 38) dalība — komercsabiedrības tiešā vai kontroles veidā iegūti 20 vai vairāk procenti balsstiesību citā komercsabiedrībā vai arī tiešā vai kontroles veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentu no citas komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas uzraudzības mērķiem par dalību tiek uzskatīta arī tieši vai netieši iegūta līdzdalība komercsabiedrības pamatkapitālā vai iegūtas balsstiesības, kā rezultātā saskaņā ar Latvijas Bankas vērtējumu komercsabiedrībai ir būtiska ietekme citā komercsabiedrībā; 39) dalības sabiedrība — mātes sabiedrība vai komercsabiedrība, kura ieguvusi dalību kādā komercsabiedrībā, vai komercsabiedrība, kuras saistība ar kādu komercsabiedrību izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu, vai statūtu noteikumiem, vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas; 40) saistītā sabiedrība — meitas sabiedrība vai komercsabiedrība, kurā iegūta dalība, vai komercsabiedrība, kuras saistība ar kādu komercsabiedrību izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu, vai statūtu noteikumiem, vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas; 41) grupa — komercsabiedrību grupa:
17. a)kas sastāv no dalības sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās dalības sabiedrībai vai tās meitas sabiedrībām ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar dalības sabiedrību, tās meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā dalības sabiedrībai vai tās meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu, vai statūtu noteikumiem, vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas,
18. b)kura pamatojas uz stingru un ilgtspējīgu līgumisku vai cita veida finansiālu attiecību izveidi starp šīm komercsabiedrībām un kurā var būt iekļautas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās sabiedrības, ja viena no šīm komercsabiedrībām, izmantojot centralizētu koordināciju, izšķiroši ietekmē citu grupā apvienoto komercsabiedrību lēmumus, to skaitā finansiālus lēmumus, un šādu attiecību nodibināšanu vai pārtraukšanu grupas uzraudzības vajadzībām iepriekš ir apstiprinājusi grupas uzraudzības iestāde. Komercsabiedrību, kas nodarbojas ar šādu centralizētu koordināciju, uzskata par mātes sabiedrību, bet pārējās komercsabiedrības — par meitas sabiedrībām; 42) finanšu komersants ir:
19. a)kredītiestāde, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē vai kredītiestādes dibināta komercsabiedrība, kuras pamatdarbība ir nekustamā īpašuma iegāde vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu sniegšana vai jebkāda cita līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku kredītiestāžu pamatdarbību,
20. b)apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība,
21. c)ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 4.panta 1.punkta 26.apakšpunkta izpratnē,
22. d)jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; 43) uzraudzības iestāde — dalībvalsts vai ārvalsts iestāde, kurai saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesības veikt dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja vai ārvalsts apdrošinātāja vai ārvalsts pārapdrošinātāja uzraudzību; 44) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem; 45) tehniskā rezerve — tehniskās rezerves vislabākās aplēses un riska rezerves summa; 46) fonda dalībnieks — komercsabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu, un dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas veic maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā; 47) kompetenta iestāde — tiesa, likvidators, administrators un cita iestāde vai persona, kura atbilstoši savām likumā noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas gaitu; 48) reorganizācijas pasākumi — tiesiskas darbības, kuras veic attiecībā uz apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli un kuras skar vai varētu skart trešo personu tiesības, un kuras tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja maksātspēju, un kuras ietekmē tādas puses iepriekš pastāvošas tiesības, kas pati nav apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle; 49) (izslēgts ar 30.09.2021. likumu); 50) prasījumu un saistību dzēšana — pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai maksātnespējas pasludināšanas no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra (summas); 51) funkcija — administratīva veiktspēja īstenot šajā likumā noteiktos pārvaldības sistēmas uzdevumus. Pārvaldības sistēma ietver risku pārvaldības funkciju, darbības atbilstības funkciju, iekšējā audita funkciju un aktuāro funkciju; 52) Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (turpmāk — EAAPI) — iestāde, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/79/EK (turpmāk — ES Regula Nr. 1094/2010); 53) grupas uzraudzības iestāde – dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas veic grupas uzraudzību, vada uzraugu kolēģiju un organizē tās darbu; 54) uzraugu kolēģija — dalībvalstu uzraudzības iestāžu izveidota konsultatīva sadarbības vienība, kas darbojas, pamatojoties uz iesaistīto uzraudzības iestāžu sadarbības līgumu; 55) proporcionalitātes princips — šā likuma prasību un uzraudzības pasākumu piemērošana atbilstoši apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidiem, to apjomam un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbībai raksturīgo risku sarežģītībai. 56) likviditātes risks — risks, ka apdrošinātājs nespēs realizēt ieguldījumus un citus aktīvus, lai, iestājoties saistību izpildes termiņam, savlaicīgi un bez ievērojamiem zaudējumiem nokārtotu savas finansiālās saistības; 57) koncentrācijas risks — risks, ka no liela apmēra riska darījumiem, kuriem ir viens kopīgs riska faktors, radīsies negatīvas izmaiņas apdrošinātāja finansiālajā stāvoklī vai zaudējumi; 58) ierobežota pārapdrošināšana — pārapdrošināšana saskaņā ar tādu pārapdrošināšanas līgumu (turpmāk — ierobežotas pārapdrošināšanas līgums), kura nosacījumi paredz, ka noteiktais potenciālais maksimālais zaudējums (maksimālais pārnestais ekonomiskais risks, kuru rada būtiska apdrošināšanas parakstīšanas riska un laika riska pārnešana) ierobežotā, bet nozīmīgā apmērā pārsniedz līguma darbības laikā noteikto pārapdrošināšanas prēmiju un kurš atbilst vismaz vienai no šādām iezīmēm:
23. a)līgumiskie nosacījumi ietver skaidri formulētu būtisku apsvērumu, kas atspoguļo naudas vērtību laikā,
24. b)līgumiskie nosacījumi ierobežo pārapdrošināšanas darbības rezultāta svārstīgumu starp līgumslēdzējām pusēm līguma darbības laikā, lai pārnestā ekonomiskā riska apmērs atbilstu plānotajam apmēram kopumā; 59) ārējā kredītu novērtēšanas institūcija — kredītvērtējuma aģentūra, kas ir reģistrēta vai sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām, vai kredītvērtējumus sniedzoša dalībvalsts centrālā banka, uz kuru minētā regula neattiecas.

(2)Likumā lietotais termins "izslēdzošais ieskaits" atbilst Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā lietotajam terminam, citi likumā lietotie termini atbilst Apdrošināšanas līguma likumā un Finanšu konglomerātu likumā lietotajiem terminiem, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. novembra regulā (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (turpmāk — ES Regula Nr. 1286/2014) lietotajiem terminiem.

(3)Likumā lietotais termins "PEPP plāns" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. jūnija regulā (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (turpmāk — Regula Nr. 2019/1238) lietotajam terminam "Pan-Eiropas privāto pensiju produkts".

(4)Termini "ilgtspējas ziņojums" un "konsolidētais ilgtspējas ziņojums" tiek lietoti Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma izpratnē. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 03.05.2018., 25.04.2019., 20.06.2019., 23.09.2021., 30.09.2021., 13.10.2022. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 2.pants.

(1)Šā likuma mērķis ir nodrošināt apdrošinātāju un pārapdrošinātāju darbības uzraudzību, lai padarītu apdrošināšanas sistēmu uzticamu, efektīvu, drošu un stabilu, tādējādi aizsargājot apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto personu intereses.

(2)Šis likums nosaka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzsākšanu un veikšanu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzību, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupu uzraudzību un apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošinātāju filiāļu reorganizācijas pasākumus un likvidāciju.

(3)Šis likums attiecas uz personām, kuras sniedz vai vēlas sniegt nedzīvības apdrošināšanas, dzīvības apdrošināšanas (tai skaitā PEPP plāna) vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu) 3.pants.

(1)Šis likums neattiecas uz: 1) valsts sociālo apdrošināšanu; 2) pašpalīdzības fondu darījumiem, kuru izmaksātās atlīdzības apmērs ir atkarīgs no pieejamiem līdzekļiem un kuros dalībnieku ieguldījumu nosaka, pamatojoties uz vienotu likmi; 3) šādiem nedzīvības apdrošināšanas darījumiem:

1. a)valsts garantētajiem eksporta kredīta apdrošināšanas darījumiem,
2. b)darījumiem, ko veic organizācijas, kuras nav juridiskās personas, lai nodrošinātu to dalībniekiem savstarpēju apdrošināšanu bez prēmiju maksājumiem vai tehnisko rezervju izveides; 4) dzīvības apdrošināšanas darījumiem, ko veic organizācijas, kuras nav apdrošināšanas sabiedrības vai ārvalstu apdrošinātāju filiāles, vai pārapdrošināšanas sabiedrības, vai ārvalstu pārapdrošinātāju filiāles, kuru mērķis ir nodrošināt saviem vai sabiedrību grupas darbiniekiem vai aroda vai arodu grupas darbiniekiem, vai pašnodarbinātajām personām atlīdzību nāves vai izdzīvošanas gadījumā vai gadījumā, kad darbību izbeidz, neatkarīgi no tā, vai šādu darījumu rezultātā radušās saistības vienmēr pilnīgi sedz matemātiskās rezerves; 5) komersantiem, kas dzīvības apdrošināšanā uzņemas izmaksāt atlīdzību vienīgi nāves gadījumā, ja atlīdzības apmērs nepārsniedz viena mirušā apbedīšanas vidējās izmaksas vai ja atlīdzību paredzēts izmaksāt nodrošināmo pakalpojumu veidā; 6) servisa, ekspluatācijas, garantijas remonta un līdzīgiem pakalpojumiem, kurus sniedz personas, kas nav apdrošinātāji; 7) personu mītnes zemē sniegtajiem pakalpojumiem transportlīdzekļa salūšanas vai avārijas gadījumā:
3. a)transportlīdzekļa salūšanas vietā sniegtajiem servisa pakalpojumiem,
4. b)transportlīdzekļa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var veikt tā remontu, kā arī uz autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras viņi var turpināt ceļu, izmantojot citu transportlīdzekli,
5. c)transportlīdzekļa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu Latvijas Republikas teritorijā uz autovadītāja vai pasažieru pastāvīgo dzīvesvietu vai vietu, no kuras viņi devušies ceļā, vai uz brauciena galamērķi; 8) dažādu automoto klubu biedriem sniegtajiem pakalpojumiem, ja palīdzību transportlīdzekļa salūšanas vai transportēšanas gadījumā nodrošina automoto klubi tajā valstī, kurā tie atrodas, un šādi automoto klubi ir noslēguši savstarpējas sadarbības līgumu; 9) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām sabiedrībām, kuras vienlaikus izpilda šādus nosacījumus:
6. a)veic apdrošināšanu tikai šā likuma 19.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 16., 17. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos,
7. b)ar citām savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām sabiedrībām ir noslēgušas līgumu, kurš paredz pilnīgu pārapdrošināšanu to izdotajām apdrošināšanas polisēm vai saskaņā ar kuru cesionāri uzņemas cedentu saistības, kas izriet no šādām polisēm,
8. c)gada bruto ieņēmumi no apdrošināšanas prēmijām nepārsniedz 5,4 miljonus euro,
9. d)bruto tehnisko rezervju apmērs, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem, nepārsniedz 26,6 miljonus euro,
10. e)grupas, ja savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība ietilpst grupā, bruto tehnisko rezervju apmērs, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem, nepārsniedz 26,6 miljonus euro; 10) pārapdrošināšanas pakalpojumiem, ko sniedz vai pilnībā garantē dalībvalsts valdība, ja tā būtisku sabiedrības interešu vārdā rīkojas kā pārapdrošinātājs, kā arī apstākļos, kad atbilstoša pārapdrošināšanas iegūšana tirgū nav iespējama.

(2)Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētie pakalpojumi uzskatāmi par apdrošināšanu, ja tos sniedz apdrošinātājs saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.

1. un 22.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2023.) II nodaļa Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības vispārīgie noteikumi 4.pants.

(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus ir tiesīga sniegt tikai persona, kura saņēmusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci.

(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība drīkst uzsākt darbību tikai pēc apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saņemšanas.

(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku saskaņā ar šo likumu.

(4)Latvijas Banka nosaka kārtību, kādā tā izsniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci.

(5)Apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā apdrošināšanas licence un pārapdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā pārapdrošināšanas licence ir derīga dalībvalstīs, izmantojot tiesības dibināt filiāli vai, ja tiek ievērots pakalpojumu sniegšanas brīvības princips, sniedzot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 5.pants.

(1)Iesniegumu par apdrošināšanas licences saņemšanu var iesniegt: 1) akciju sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība, kura ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā kā kooperatīvā sabiedrība, kas izveido galveno biroju Latvijas Republikā; 2) ārvalsts apdrošinātājs, kas atver filiāli Latvijas Republikā; 3) apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kura saņēmusi apdrošināšanas licenci un vēlas paplašināt savu darbības jomu, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus citos apdrošināšanas veidos, kuru sniegšanai tā vēl nav saņēmusi licenci.

(2)Iesniegumu par pārapdrošināšanas licences saņemšanu var iesniegt: 1) akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, vai Eiropas komercsabiedrība, kas izveido galveno biroju Latvijas Republikā; 2) pārapdrošināšanas sabiedrība, kura saņēmusi pārapdrošināšanas licenci un vēlas paplašināt savu darbības jomu, sniedzot pārapdrošināšanas pakalpojumus citos pārapdrošināšanas veidos, kuru sniegšanai tā vēl nav saņēmusi licenci. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.) 6.pants.

(1)Apdrošināšana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi.

(2)Pārapdrošināšana ir brīvprātīga.

(3)Komersantam aizliegts izmantot savā firmā vārdu "apdrošināšana" vai vārdu "apdrošinātājs" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par tā tiesībām veikt apdrošināšanu vai izplatīt apdrošināšanas pakalpojumus.

(4)Komersantam aizliegts izmantot savā firmā vārdu "pārapdrošināšana" vai vārdu "pārapdrošinātājs" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par tā tiesībām veikt pārapdrošināšanu vai izplatīt pārapdrošināšanas pakalpojumus. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.) 7.pants.

(1)Apdrošināšanas prēmijas lielumu nosaka apdrošinātājs. Apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle izstrādā un apstiprina apdrošinātā riska parakstīšanas un apdrošināšanas prēmijas noteikšanas politiku un procedūru un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu.

(2)Apdrošināšanas prēmiju nosaka tādā apmērā, lai izpildītu apdrošināšanas līgumā paredzētās saistības un segtu apdrošināšanas veikšanai nepieciešamos izdevumus.

(3)Apdrošināšanas sabiedrība pastāvīgi novērtē apdrošināšanas prēmijas un pārapdrošināšanas prēmijas atbilstību šā panta otrajā daļā noteiktajai prasībai. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.) 8.pants.

(1)Pārapdrošināšanas prēmijas lielumu nosaka pārapdrošinātājs.

(2)Pārapdrošināšanas prēmiju nosaka tādā apmērā, lai izpildītu pārapdrošināšanas līgumā paredzētās saistības un segtu pārapdrošināšanas izdevumus. 9 9.pants. Aizliegts noteikt atšķirīgu apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lielumu atkarībā no: 1) dzimuma; 2) sievietes grūtniecības vai atrašanās pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā. 10 10.pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība: 1) veic apdrošināšanu Latvijas Bankas izsniegtajās licencēs norādītajos apdrošināšanas veidos; 2) izplata apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus citam apdrošinātājam, dalībvalsts apdrošinātājam, ārvalsts apdrošinātājam, pārapdrošinātājam un dalībvalsts pārapdrošinātājam. Ārvalsts apdrošinātājam var izplatīt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem; 3) veic komercdarbību, kas ir tieši saistīta ar apdrošināšanu; 4) kas saņēmusi dzīvības apdrošināšanas licenci, veic pensiju plāna dalībnieku piesaistīšanu privātajam pensiju fondam, reģistrē un izplata PEPP plānu.

(2)Apdrošināšanas komersants nedrīkst: 1) veikt cita veida komercdarbību, izņemot likumā paredzētos gadījumus; 2) izplatīt nepatiesu, maldinošu reklāmu par savu darbību; 3) izpaust apdrošināšanas gaitā iegūto informāciju par apdrošināto, apdrošinājuma ņēmēju un trešo personu, izņemot šajā likumā un citos likumos paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta likumos paredzētajos gadījumos, apdrošināšanas komersants nav atbildīgs par informācijas izpaušanas sekām.

(3)Apdrošināšanas komersants var izplatīt apdrošināšanas pakalpojumus ārvalsts apdrošinātājam vienīgi tajos apdrošināšanas veidos, kuri ārvalstī noteikti par obligātiem, ja: 1) tiek veidots Apdrošināto aizsardzības fonds, no kura izmaksā apdrošināšanas atlīdzību ārvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā; 2) Latvijas Banka ir vienojusies ar ārvalsts uzraudzības iestādi par sadarbību un uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu.

(4)Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst emitēt parāda vērtspapīrus un ņemt aizņēmumus. Šis ierobežojums neattiecas uz aizņēmumiem, kuri tiek iekļauti apdrošināšanas sabiedrības izmantojamā pašu kapitāla aprēķinā, un uz aizņēmumiem, kuru termiņš nav ilgāks par trim mēnešiem, ja šie aizņēmumi ņemti, lai nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzību (par kuru izmaksu pieņemts apdrošinātāja lēmums) savlaicīgu izmaksu, un pirms ņemšanas saskaņoti ar Latvijas Banku.

(5)Apdrošinātājam Apdrošināšanas līguma likumā noteikto subrogācijas un regresa tiesību īstenošanai ir tiesības apstrādāt apdrošinātā un par nodarīto zaudējumu, ja iestājies apdrošināšanas gadījums, atbildīgās personas datus, tai skaitā informāciju par personas veikto pārkāpumu vai noziedzīgo nodarījumu, kas attiecas uz konkrēto apdrošināšanas gadījumu un ir nepieciešama subrogācijas un regresa tiesību īstenošanai. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019., 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 11.pants.

(1)Pārapdrošināšanas sabiedrība veic: 1) pārapdrošināšanu Latvijas Bankas izsniegtajā pārapdrošināšanas licencē norādītajos pārapdrošināšanas veidos; 2) komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanu; 3) komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanas izplatīšanu.

(2)Pārapdrošināšanas komersants nedrīkst: 1) veikt komercdarbību, kas nav noteikta šā panta pirmajā daļā; 2) izpaust pārapdrošināšanas gaitā iegūto informāciju, izņemot šajā likumā un citos likumos paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta likumos paredzētajos gadījumos, pārapdrošināšanas komersants nav atbildīgs par informācijas izpaušanas sekām.

(3)Pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst emitēt parāda vērtspapīrus un ņemt aizņēmumus. Šis ierobežojums neattiecas uz aizņēmumiem, kuri tiek iekļauti pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla aprēķinā, un uz aizņēmumiem, kuru termiņš nav ilgāks par trim mēnešiem, ja šie aizņēmumi ņemti, lai nodrošinātu pārapdrošināšanas atlīdzību (par kuru izmaksu pieņemts pārapdrošinātāja lēmums) savlaicīgu izmaksu, un pirms ņemšanas saskaņoti ar Latvijas Banku. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 12. pants.

(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai Latvijas Republikā apdrošinātājs un dalībvalsts apdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju pakalpojumus, kuri ir tiesīgi izplatīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.

(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai ārvalstī apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, drīkst izmantot tikai tādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju pakalpojumus, kuri ir tiesīgi izplatīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus attiecīgajā valstī.

(3)Pārapdrošināšanai Latvijas Republikā pārapdrošinātājs un dalībvalsts pārapdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu pārapdrošināšanas izplatītāju pakalpojumus, kuri ir tiesīgi izplatīt pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.

(4)Pārapdrošināšanai ārvalstī pārapdrošināšanas sabiedrība, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, drīkst izmantot tikai tādu pārapdrošināšanas izplatītāju pakalpojumus, kuri ir tiesīgi izplatīt pārapdrošināšanas pakalpojumus attiecīgajā valstī. 13 (25.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2019.) 13.pants.

(1)Vienīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam, kurš ir tiesīgs veikt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu Latvijas Republikā, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.

(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus vienīgi tajā valstī, kurā attiecīgajai sabiedrībai ir tiesības atvērt filiāli vai kurā tai ir tiesības sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli.

(3)Reklamējot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā nedrīkst ietvert informāciju par nākotnē garantētu peļņu vai ienesīguma līmeni. Norādot uz apdrošināšanas ienesīgumu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā ietver informāciju, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. 14 14.pants.

(1)Apdrošinātājs un pārapdrošinātājs uzskatāms par finanšu tirgus dalībnieku.

(2)Apdrošinātājs veic maksājumus Latvijas Bankai par pārskata gadā bruto parakstītajām apdrošināšanas prēmijām šādā apmērā: 1) līdz 0,4 procentiem ieskaitot — no dzīvības apdrošināšanas operācijām ar uzkrājuma veidošanu; 2) līdz 0,2 procentiem ieskaitot — no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām; 3) līdz 0,7 procentiem ieskaitot — no pārējām apdrošināšanas operācijām.

(3)Pārapdrošinātājs veic maksājumus Latvijas Bankai par pārskata gadā bruto parakstītajām pārapdrošināšanas prēmijām līdz 0,7 procentiem no gadā bruto parakstīto pārapdrošināšanas prēmiju kopsummas.

(4)(Izslēgta no 01.01.

1. ar 23.09.
2. likumu. Sk. Pārejas noteikumu
3. punktu)

(5)(Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 33. punktu) 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījums par vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā), otrās un trešās daļas jaunā redakcija, kā arī grozījums par ceturtās un piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. un 37. punktu) 15.pants. Apdrošinātāja pienākums ir rakstveidā izstrādāt un ievērot iekšējo kārtību, kādā: 1) sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus, tiek nodrošināta godīga un atklāta attieksme pret apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto un personu, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu; 2) apdrošinātājs sniedz:

1. a)apdrošinājuma ņēmējam tā pieprasīto informāciju par apdrošināšanas darījumu, ko noslēdzis apdrošinātājs ar attiecīgo apdrošinājuma ņēmēju,
2. b)apdrošinātajam un personai, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, to pieprasīto informāciju, kas attiecas uz šo personu tiesībām saņemt apdrošināšanas atlīdzību un pienākumiem pret apdrošinātāju,
3. c)informāciju par termiņu (kas nepārsniedz 30 dienas), kādā sniedzama šajā punktā minētā informācija; 3) apdrošinātājs nodrošina savu darbinieku iespējamā interešu konflikta novēršanu, saņemot un izmantojot apdrošināšanas darījumam nepieciešamo informāciju. 16 16.pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst vienlaikus veikt dzīvības apdrošināšanu un nedzīvības apdrošināšanu.

(2)Šā panta pirmajā daļā noteiktais neierobežo apdrošināšanas sabiedrību, kas: 1) saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai, prasīt un saņemt licenci nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai; 2) saņēmusi licenci nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai, prasīt un saņemt licenci dzīvības apdrošināšanai.

(3)Ja apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar šā panta otro daļu veic dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu, tā katru apdrošināšanu veic atsevišķi atbilstoši šā likuma 17.panta prasībām.

(4)Dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kuras ir savstarpēji finansiāli, komerciāli vai administratīvi saistītas, nedrīkst slēgt savstarpējus līgumus vai veikt citus pasākumus, kas var ietekmēt izdevumu un ienākumu sadalījumu, kā arī nevēlami ietekmēt minēto apdrošināšanas sabiedrību finanses.

(5)Apdrošināšanas sabiedrība, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir tiesīga reģistrēt un izplatīt PEPP plānu saskaņā ar Regulu Nr. 2019/1238 un Privāto pensiju fondu likuma III1 nodaļu. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu) 17.pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība nodrošina, lai dzīvības apdrošināšana būtu šķirta no nedzīvības apdrošināšanas.

(2)Apdrošināšanas sabiedrība, kura veic dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu, nodrošina, lai dzīvības apdrošināšanas peļņa dotu labumu dzīvības apdrošinājuma ņēmējiem tāpat kā tad, ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrība veiktu tikai dzīvības apdrošināšanu.

(3)Šā likuma 16.panta otrajā daļā minētās apdrošināšanas sabiedrības aprēķina: 1) nosacīto dzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrības dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbību, pamatojoties uz apdrošinātāja darbības pārskatiem, kuros dzīvības apdrošināšanas darbība nodalīta no nedzīvības apdrošināšanas darbības, un pieņemot, ka apdrošināšanas sabiedrība veic tikai dzīvības apdrošināšanu; 2) nosacīto nedzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrības nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbību, pamatojoties uz apdrošinātāja darbības pārskatiem, kuros dzīvības apdrošināšanas darbība nodalīta no nedzīvības apdrošināšanas darbības, un pieņemot, ka apdrošināšanas sabiedrība veic tikai nedzīvības apdrošināšanu.

(4)Nosacītās dzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības un nosacītās nedzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību nosaka Eiropas Komisijas 2014.gada 10.oktobra deleģētā regula (ES) Nr. 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (turpmāk — ES Regula Nr. 2015/35). 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.) 18.pants.

(1)Šā likuma 16.panta otrajā daļā minēto apdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir izmantojamais pamata pašu kapitāls: 1) nosacītās dzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības apmērā attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas darbību; 2) nosacītās nedzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības apmērā attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas darbību.

(2)Normatīvo aktu kvantitatīvās un kvalitatīvās prasības attiecībā uz izmantojamā pamata pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību, lai izpildītu nosacīto dzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību un nosacīto nedzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību, attiecina uz dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbību atsevišķi.

(3)Normatīvo aktu kvantitatīvās un kvalitatīvās prasības attiecībā uz izmantojamā pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību, lai izpildītu maksātspējas kapitāla prasību, attiecina uz dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbību kopumā.

(4)Ja izmantojamā pamata pašu kapitāla posteņu summa attiecībā uz vienu no šā panta pirmajā daļā minētajām apdrošināšanas darbībām ir nepietiekama, lai segtu nosacīto minimālo kapitāla prasību, šā likuma XVII nodaļas prasības, kas attiecas uz minimālās maksātspējas kapitāla prasības neievērošanas gadījumiem, attiecināmas uz apdrošināšanas darbību, kurai nosacītā minimālā kapitāla prasība nav izpildīta, neatkarīgi no otras apdrošināšanas darbības rezultātiem.

(5)Apdrošināšanas sabiedrība var pārnest noteiktus izmantojamā pamata pašu kapitāla posteņus no vienas apdrošināšanas darbības uz otru, ja saņemta Latvijas Bankas atļauja. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) III nodaļa Apdrošināšanas darbības licencēšana 19.pants.

(1)Latvijas Banka izsniedz apdrošināšanas licences šādiem nedzīvības apdrošināšanas veidiem: 1) nelaimes gadījumu apdrošināšanai; 2) veselības apdrošināšanai (apdrošināšanai pret slimībām); 3) sauszemes transporta (izņemot dzelzceļa transportu) apdrošināšanai; 4) dzelzceļa transporta apdrošināšanai; 5) gaisakuģu apdrošināšanai; 6) kuģu apdrošināšanai; 7) kravu apdrošināšanai; 8) īpašuma apdrošināšanai pret uguns un dabas stihiju postījumiem (bojājumiem, ko īpašumam, izņemot šīs daļas 3., 4., 5.,

1. un 7.punktā minēto īpašumu, nodara uguns, eksplozija, atomenerģija, zemes iegrimšana un citas stihijas); 9) īpašuma apdrošināšanai pret citiem zaudējumiem (bojājumiem, ko īpašumam, izņemot šīs daļas 3., 4., 5.,
2. un 7.punktā minēto īpašumu, nodara krusa, salna, zādzība un citi negadījumi, izņemot šā panta pirmās daļas 8.punktā minētos); 10) sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; 11) gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; 12) kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; 13) vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; 14) kredītu apdrošināšanai; 15) galvojumu apdrošināšanai; 16) dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanai; 17) juridisko izdevumu apdrošināšanai; 18) palīdzības apdrošināšanai.

(2)Latvijas Banka izsniedz apdrošināšanas licences šādiem dzīvības apdrošināšanas veidiem: 1) dzīvības apdrošināšanai; 2) laulības un bērna piedzimšanas apdrošināšanai; 3) tirgum piesaistītajai dzīvības apdrošināšanai; 4) tontīnai; 5) kapitāla izpirkšanas darījumiem; 6) pensiju fondu pārvaldībai; 7) mūža pensijas apdrošināšanai.

(3)Apdrošināšanas licence tiek izsniegta katram apdrošināšanas veidam atsevišķi.

(31)Apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi apdrošināšanas licenci apdrošināšanai kādā no šā panta pirmajā daļā minētajiem apdrošināšanas veidiem, nevar apdrošināt risku, kas attiecas uz citu apdrošināšanas veidu (papildrisku), izņemot šā likuma 20. pantā minētos gadījumus.

(4)Licence dzīvības apdrošināšanai ietver tiesības veikt šādu apdrošināšanu: 1) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu līgumā noteiktajai personai līgumā noteiktajos gadījumos, kas saistīti ar apdrošinātā dzīvību, kā arī gadījumos, kad apdrošinātais miris vai iestājies līgumā noteiktais termiņš vai apdrošinātā vecums; 2) apdrošināšanu pret miesas bojājumiem, kas izraisa darbspēju zudumu, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kas izraisa nāvi, un apdrošināšanu pret invaliditāti, kas radusies nelaimes gadījuma vai slimības dēļ, ja šāda apdrošināšana tiek parakstīta kā papildu apdrošināšana šīs daļas 1.punktā minētajai dzīvības apdrošināšanai; 3) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu līgumā noteiktajos gadījumos regulāru maksājumu veidā līdz apdrošinātā nāvei vai līgumā noteiktā termiņa beigām; 4) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles saistību izpildi apdrošināšanas termiņa beigās par vienreizējiem vai periodiskiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

(5)Pēc apdrošināšanas sabiedrības pieprasījuma, saņemot apdrošināšanas licenci, tajā norāda riskus, kurus apdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga apdrošināt.

(6)Latvijas Banka, izvērtējot apdrošināšanas sabiedrības akcionāru atbilstību šā likuma prasībām un šā likuma 23.pantā minētajā dokumentā ietverto informāciju, apdrošināšanas licencē apdrošināto interešu aizsardzības nolūkā ir tiesīga noteikt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas nosacījumus. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 25.04.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 20.pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi apdrošināšanas licenci apdrošināšanai kādā no šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētajiem apdrošināšanas veidiem, var apdrošināt risku, kas attiecas uz citu apdrošināšanas veidu (papildrisku), ja apdrošinātais risks atbilst visiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem: 1) ir tieši saistīts ar iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanu tajā apdrošināšanas veidā, attiecībā uz kuru ir saņemta apdrošināšanas licence; 2) attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu, kas apdrošināts tajā apdrošināšanas veidā, attiecībā uz kuru saņemta apdrošināšanas licence; 3) tiek apdrošināts ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu.

(2)Šā panta pirmā daļa neattiecas uz kredītu, galvojumu un juridisko izdevumu apdrošināšanas veidiem.

(3)Juridisko izdevumu apdrošināšanu bez attiecīgas apdrošināšanas licences saņemšanas var veikt tikai kopā ar palīdzības apdrošināšanu, ja tiek izpildīti šā panta pirmās daļas nosacījumi un viens no šādiem nosacījumiem: 1) galvenais risks attiecas tikai uz palīdzību, ko sniedz personām, kurām radušās grūtības ceļojuma laikā, esot prom no savām mājām vai arī esot prom no savas pastāvīgās dzīvesvietas; 2) apdrošināšana attiecas uz riskiem, kuri izriet no jūras kuģu izmantošanas vai ir saistīti ar to. 21 21.pants.

(1)Apdrošināšanas licenci izsniedz, ja persona atbilst šādām prasībām: 1) ir ierakstīta komercreģistrā kā akciju sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība vai ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā kā kooperatīvā sabiedrība; 2) plāno veikt apdrošināšanu un komercdarbību, kas ir tieši saistīta ar apdrošināšanu; 3) nodrošina izmantojamo pamata pašu kapitālu šā likuma 130.panta trešajā daļā noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības apmērā; 4) pierāda, ka spēs nodrošināt šā likuma 117.pantā noteiktās minimālās kapitāla prasības izpildi; 5) pierāda, ka spēs nodrošināt šā likuma 116.pantā noteiktās maksātspējas kapitāla prasības izpildi; 6) pierāda, ka apdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēma atbilst šā likuma VII un VIII nodaļas prasībām; 7) ir iesniegusi šā likuma 22.panta pirmajā daļā norādīto iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus; 8) Latvijas Banka nav konstatējusi šā likuma 31.panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos.

(2)Apdrošināšanas licenci citam apdrošināšanas veidam izsniedz, ja apdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām: 1) pierāda, ka izpilda šā likuma 117.pantā noteikto minimālo kapitāla prasību; 2) pierāda, ka izpilda šā likuma 116.pantā noteikto maksātspējas kapitāla prasību; 3) ir iesniegusi šā likuma 22.panta otrajā daļā norādīto iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus; 4) Latvijas Banka nav konstatējusi šā likuma 31.panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos.

(3)Ja apdrošināšanas sabiedrība, kas veic dzīvības apdrošināšanu, vēlas saņemt licenci šā likuma 19.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā, apdrošināšanas licenci izsniedz, ja šī sabiedrība: 1) nodrošina izmantojamo pamata pašu kapitālu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības summu, kā noteikts šā likuma 130.panta trešajā daļā; 2) pierāda, ka turpmāk spēs uzturēt izmantojamo pamata pašu kapitālu tādā apmērā, lai izpildītu minimālās kapitāla prasības, kā noteikts šā likuma 18.panta pirmajā un otrajā daļā.

(4)Ja apdrošināšanas sabiedrība, kas veic nedzīvības apdrošināšanu šā likuma 19.panta pirmās daļas

1. vai 2.punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā, vēlas saņemt licenci arī kādā no šā likuma 19.panta otrajā daļā noteiktajiem dzīvības apdrošināšanas veidiem, tad apdrošināšanas licenci izsniedz, ja attiecīgā sabiedrība nodrošina šā panta trešajā daļā apdrošināšanas sabiedrībai, kas veic dzīvības apdrošināšanu, noteikto prasību izpildi. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 22.pants.

(1)Lai saņemtu apdrošināšanas licenci, apdrošināšanas sabiedrība Latvijas Bankai iesniedz: 1) iesniegumu par apdrošināšanas licences saņemšanu vienam vai vairākiem apdrošināšanas veidiem; 2) šā likuma 23.pantā noteikto darbības plānu; 3) kredītiestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina naudas iemaksu minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības apmērā; 4) dokumentus, kas apstiprina, ka tās pārvaldības sistēma atbilst šā likuma VII un VIII nodaļā noteiktajam:

1. a)to akcionāru vai biedru sarakstu, kuriem apdrošināšanas sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, un informāciju par grupas struktūru,
2. b)to personu sarakstu, ar kurām apdrošināšanas sabiedrībai ir ciešas attiecības,
3. c)ziņas par amatpersonām, kas pierāda, ka šīs personas atbilst šā likuma 58. un 61.pantā noteiktajam,
4. d)tehnisko rezervju aprēķināšanas politiku un procedūru,
5. e)apdrošināšanas un pārapdrošināšanas risku parakstīšanas un apdrošināšanas prēmijas noteikšanas politiku un procedūru,
6. f)informāciju par apdrošināšanas sabiedrības organizatorisko struktūru ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem,
7. g)risku pārvaldības politiku un procedūru,
8. h)iekšējās kontroles politiku un procedūru,
9. i)iekšējās informācijas apmaiņas procedūru,
10. j)iekšējā audita politiku un procedūru,
11. k)ārpakalpojumu saņemšanas politiku un ārpakalpojumu kvalitātes uzraudzības procedūru, ja apdrošināšanas sabiedrība plāno izmantot ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus,
12. l)grāmatvedības politiku, procedūru un uzskaites organizācijas galvenos principus,
13. m)digitālās darbības noturības stratēģiju un informācijas drošības politiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk — Regula Nr. 2022/2554) un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām,
14. n)neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas politiku un procedūru. Politiku un procedūru iesniedz apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas saņemt dzīvības apdrošināšanas licenci,
15. o)šā likuma 15.pantā noteikto iekšējo kārtību,
16. p)cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas politiku un procedūru,
17. r)ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru; 5) dokumentu, kurā apraksta un skaidro, kā apdrošināšanas sabiedrības ieguldījumu stratēģijā saskaņā ar šā likuma 138.1 pantu tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana akciju sabiedrības pārvaldē, ja ieguldījumu veidošanas politika paredz, ka apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas veikt dzīvības apdrošināšanu, iegulda savus aktīvus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

(2)Lai saņemtu apdrošināšanas licenci citam apdrošināšanas veidam, apdrošināšanas sabiedrība Latvijas Bankai iesniedz: 1) iesniegumu par apdrošināšanas licences saņemšanu citam apdrošināšanas veidam; 2) jaunā apdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par to segšanai nepieciešamo līdzekļu avotiem; 3) šā likuma 23.pantā noteikto darbības plānu.

(3)Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas saņemt apdrošināšanas licenci palīdzības apdrošināšanai, iesniedz Latvijas Bankai informāciju par savā rīcībā esošajiem līdzekļiem un noslēgtajiem līgumiem, kas nodrošina palīdzības sniegšanu apdrošinātajam atbilstoši saistībām, kuras tā uzņēmusies šajā apdrošināšanas veidā.

(4)Ja nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība vēlas saņemt apdrošināšanas licenci šā likuma 19.panta pirmās daļas 10.punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā, izņemot pārvadātāju atbildību, un plāno veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā iesniedz Latvijas Bankai rakstveida apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība ir Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē) biedrs un attiecīgā garantijas fonda dalībniece, un paziņo to apdrošināšanas sabiedrības pārstāvju nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un juridisko adresi katrā dalībvalstī, kuri pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019., 23.09.2021. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 23.pants.

(1)Darbības plānā iekļauj: 1) apdrošināmo un pārapdrošināmo risku aprakstu; 2) galvenos cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas principus un procedūru; 3) informāciju par pamata pašu kapitāla struktūru, kas veido minimālās kapitāla prasības absolūti minimālo vērtību; 4) informāciju par darbības uzsākšanai nepieciešamo administratīvo izdevumu un darbības nodrošināšanas organizācijas izdevumu prognozi, par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai un, ja apdrošināmie riski pieder pie šā likuma 19.panta pirmās daļas 18.punktā noteiktā nedzīvības apdrošināšanas veida, — par apdrošināšanas sabiedrībai pieejamiem resursiem, kas nodrošina apdrošināšanas līgumā paredzētās palīdzības sniegšanu.

(2)Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam darbības plānā par pirmajiem trim finanšu gadiem iekļauj: 1) pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli katra pārskata perioda beigās, un pārskata projektu par finansiālās darbības rezultātiem katrā pārskata periodā; 2) maksātspējas kapitāla prasības prognozi, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma

1. un 119.pantam, pamatojoties uz šīs daļas 1.punktā minēto pārskata projektu, kā arī aprēķina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi iegūtu; 3) informāciju par minimālās kapitāla prasības prognozi, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma
2. un 130.pantam, pamatojoties uz šīs daļas 1.punktā minēto pārskata projektu, kā arī aprēķina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi iegūtu; 4) informāciju par finanšu resursiem apdrošināšanas saistību izpildes, kā arī minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības izpildes nodrošināšanai; 5) attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām: a) informāciju par plānotajiem administratīvajiem izdevumiem, kas nav apdrošināšanas sabiedrības darbības uzsākšanas izmaksas, un par klientu piesaistīšanas izdevumiem, b) informāciju par plānotajām apdrošināšanas prēmijām vai citām iemaksām, kā arī par apdrošināšanas atlīdzībām; 6) attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām — ienākumu un izdevumu prognozi par apdrošināšanas darījumiem, pārapdrošināšanu un cedēto pārapdrošināšanu. 24 IV nodaļa Pārapdrošināšanas darbības licencēšana 24.pants.

(1)Latvijas Banka izsniedz pārapdrošināšanas licenci šādiem pārapdrošināšanas veidiem: 1) dzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai; 2) nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai; 3) dzīvības apdrošināšanas risku un nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai.

(2)Pārapdrošināšanas licenci izsniedz katram pārapdrošināšanas veidam atsevišķi.

(3)Pārapdrošināšanas licence dzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai ļauj pārapdrošināt dzīvības apdrošināšanas riskus.

(4)Pārapdrošināšanas licence nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai ļauj pārapdrošināt nedzīvības apdrošināšanas riskus.

(5)Pārapdrošināšanas licence dzīvības apdrošināšanas risku un nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai ļauj pārapdrošināt dzīvības apdrošināšanas un nedzīvības apdrošināšanas riskus. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 25.pants.

(1)Pārapdrošināšanas licenci izsniedz, ja pārapdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām: 1) ir ierakstīta komercreģistrā kā akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, vai Eiropas komercsabiedrība; 2) plāno veikt pārapdrošināšanu un komercdarbību, kas ir tieši saistīta ar pārapdrošināšanu; 3) nodrošina izmantojamo pamata pašu kapitālu šā likuma 130.panta trešajā daļā noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības apmērā; 4) pierāda, ka spēs nodrošināt šā likuma 117.pantā noteikto minimālās kapitāla prasības izpildi; 5) pierāda, ka spēs nodrošināt šā likuma 116.pantā noteikto maksātspējas kapitāla prasības izpildi; 6) pierāda, ka pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēma atbilst šā likuma VII un VIII nodaļas prasībām; 7) ir iesniegusi šā likuma 26.panta pirmajā daļā norādīto iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus; 8) Latvijas Banka nav konstatējusi šā likuma 31.panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos.

(2)Pārapdrošināšanas licenci citam pārapdrošināšanas veidam izsniedz, ja pārapdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām: 1) pierāda, ka izpilda šā likuma 117.pantā noteikto minimālo kapitāla prasību; 2) pierāda, ka izpilda šā likuma 116.pantā noteikto maksātspējas kapitāla prasību; 3) ir iesniegusi šā likuma 26.panta otrajā daļā norādīto iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus; 4) Latvijas Banka nav konstatējusi šā likuma 31.panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 26.pants.

(1)Lai saņemtu pārapdrošināšanas licenci, pārapdrošināšanas sabiedrība Latvijas Bankai iesniedz: 1) iesniegumu par pārapdrošināšanas licences saņemšanu; 2) šā likuma 27.pantā noteikto darbības plānu; 3) kredītiestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina naudas iemaksu minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības apmērā; 4) dokumentus, kas apstiprina, ka tās pārvaldības sistēma atbilst šā likuma VII un VIII nodaļā noteiktajam:

1. a)akcionāru vai dalībnieku sarakstu un informāciju par grupas struktūru,
2. b)to personu sarakstu, ar kurām pārapdrošināšanas sabiedrībai ir ciešas attiecības,
3. c)ziņas par amatpersonām, kas pierāda, ka šīs personas atbilst šā likuma 58. un 61.pantā noteiktajam,
4. d)tehnisko rezervju aprēķināšanas politiku un procedūru,
5. e)pārapdrošināšanas risku parakstīšanas un apdrošināšanas prēmijas noteikšanas politiku un procedūru,
6. f)informāciju par pārapdrošināšanas sabiedrības organizatorisko struktūru ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem,
7. g)risku pārvaldības politiku un procedūru,
8. h)iekšējās kontroles politiku un procedūru,
9. i)iekšējās informācijas apmaiņas procedūru,
10. j)iekšējā audita politiku un procedūru,
11. k)ārpakalpojumu saņemšanas politiku un ārpakalpojumu kvalitātes uzraudzības procedūru, ja pārapdrošināšanas sabiedrība plāno izmantot ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus,
12. l)grāmatvedības politiku, procedūru un uzskaites organizācijas galvenos principus,
13. m)informācijas sistēmu aizsardzības politiku un procedūru,
14. n)neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas politiku un procedūru,
15. o)retrocesijas politiku un procedūru,
16. p)ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru; 5) dokumentu, kurā apraksta un skaidro, kā pārapdrošināšanas sabiedrības ieguldījumu stratēģijā saskaņā ar šā likuma 138.1 pantu tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana akciju sabiedrības pārvaldē, ja ieguldījumu veidošanas politika paredz, ka pārapdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas veikt dzīvības pārapdrošināšanu, iegulda savus aktīvus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

(2)Lai saņemtu pārapdrošināšanas licenci citam pārapdrošināšanas veidam, pārapdrošināšanas sabiedrība Latvijas Bankai iesniedz: 1) iesniegumu par pārapdrošināšanas licences saņemšanu citam pārapdrošināšanas veidam; 2) jaunā pārapdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo papildu izdevumu aprēķinu un informāciju par to segšanai nepieciešamo līdzekļu avotiem; 3) šā likuma 27.pantā noteikto darbības plānu. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 27.pants.

(1)Darbības plānā iekļauj: 1) pārapdrošināmo risku aprakstu; 2) informāciju par pārapdrošināšanas līgumiem, ko pārapdrošināšanas sabiedrība plāno noslēgt ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām; 3) galvenos retrocesijas principus un procedūru; 4) informāciju par pamata pašu kapitāla struktūru, kas veido minimālās kapitāla prasības absolūti minimālo vērtību; 5) informāciju par darbības uzsākšanai nepieciešamo administratīvo izdevumu un darbības nodrošināšanas organizācijas izdevumu prognozi un par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai.

(2)Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam darbības plānā par pirmajiem trim finanšu gadiem iekļauj: 1) pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli katra pārskata perioda beigās, un pārskata projektu par finansiālās darbības rezultātiem katrā pārskata periodā; 2) maksātspējas kapitāla prasības prognozi, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma

1. un 119.pantam, pamatojoties uz šīs daļas 1.punktā minēto pārskata projektu, kā arī aprēķina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi iegūtu; 3) minimālās kapitāla prasības prognozi, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma
2. un 130.pantam, pamatojoties uz šīs daļas 1.punktā minēto pārskata projektu, kā arī aprēķina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi iegūtu; 4) informāciju par finanšu resursiem pārapdrošināšanas saistību izpildes, kā arī minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības izpildes nodrošināšanai; 5) attiecībā uz nedzīvības pārapdrošināšanas sabiedrībām: a) informāciju par plānotajiem administratīvajiem izdevumiem, kas nav pārapdrošināšanas sabiedrības darbības uzsākšanas izmaksas, un par klientu piesaistīšanas izdevumiem, b) informāciju par plānotajām pārapdrošināšanas prēmijām vai citām iemaksām, kā arī par pārapdrošināšanas atlīdzībām. 28 28.pants.

(1)Latvijas Republikā var dibināt sabiedrību īpašam nolūkam.

(2)Par īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību uzskatāma komercsabiedrība, kura nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, bet kura uzņemas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanta riskus un savu pakļautību šādiem riskiem pilnībā finansē ar aizņēmumiem vai ar kādu citu finansēšanas mehānismu, ja šāda aizņēmuma ņemšana vai cits finansēšanas mehānisms ir pakļauts attiecīgās komercsabiedrības pārapdrošināšanas saistībām.

(3)Īpašam nolūkam dibināta sabiedrība var uzsākt savu darbību Latvijas Republikā tikai pēc Latvijas Bankas izsniegtas licences saņemšanas.

(4)Prasības šā panta trešajā daļā noteiktās licences saņemšanai, kā arī īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības darbību regulējošās prasības nosaka ES Regula Nr. 2015/

1. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) V nodaļa Apdrošinātāja un pārapdrošinātāja licencēšanas kopīgie noteikumi 29.pants.

(1)Par apdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai biedru un pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku ir tiesīga būt: 1) fiziskā persona; 2) juridiskā persona, kuras finanšu pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, revidēti saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem un kuriem ir pievienots zvērināta revidenta ziņojums. Dalībvalstī reģistrētas juridiskās personas finanšu pārskati var būt sagatavoti saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem; 3) valsts vai pašvaldība.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētās personas ir iespējams identificēt, tām ir nepieciešama nevainojama reputācija, finansiālā stabilitāte un to finanšu līdzekļu ieguves tiesiskumu iespējams dokumentāri pierādīt.

(3)Izvērtējot personas reputāciju, Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un citu informāciju, kas ļauj pārliecināties par attiecīgās personas nevainojamo reputāciju.

(4)Izvērtējot personas finansiālo stabilitāti, Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti un dokumentus, kuri ļauj pārliecināties par brīvā kapitāla pietiekamību izdarīto ieguldījumu apmērā, un dokumentus, kuri ļauj pārliecināties, ka persona, ja nepieciešams, spētu veikt papildu ieguldījumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla atjaunošanai, nodrošinot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības izpildi atbilstoši likumam un apdrošināšanas sabiedrību darbību regulējošo prasību izpildi, kā arī pārbaudīt, vai minētie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(5)Izvērtējot personas finansiālo stabilitāti, prasības par brīvā kapitāla pietiekamību neattiecas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

(6)Par apdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai biedru un pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku nav tiesīga būt fiziskā persona, uz kuru var attiecināt šā likuma 59.panta pirmo daļu vai kura ir pildījusi padomes vai valdes locekļa pienākumus finanšu komersantā, kas atzīts par maksātnespējīgu minēto pienākumu pildīšanas laikā, vai kura ir pildījusi padomes vai valdes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam, vai par kuru ir konstatēti tādi apstākļi, kas apliecina personas nevainojamas reputācijas neesamību, kā arī tāda juridiskā persona, uz kuras akcionāriem, biedriem vai dalībniekiem un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām — attiecināmi šajā daļā minētie nosacījumi.

(7)Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt apdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai biedru un pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku identitāti, bet, ja apdrošināšanas sabiedrības akcionāri vai biedri un pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāri vai dalībnieki ir juridiskās personas, — ziņas par to akcionāriem vai dalībniekiem un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums sniegt Latvijas Bankai šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 30.pants.

(1)Latvijas Banka iesniegumu un tam pievienotos dokumentus par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saņemšanu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un otrās daļas 1.punktā, 26.panta pirmās daļas 1.punktā un otrās daļas 1.punktā noteiktā iesnieguma saņemšanas dienas.

(2)Latvijas Banka izsniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci tajā pašā dienā, kad ir pieņemts lēmums par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences izsniegšanu.

(3)Latvijas Banka informē EAAPI par izsniegtajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licencēm. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 31.pants.

(1)Latvijas Banka neizsniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, ja: 1) apdrošināšana vai pārapdrošināšana nav ekonomiski pamatota; 2) pretendenta ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tā finansiālo stabilitāti un ierobežot Latvijas Bankas iespējas veikt uzraudzības funkcijas; 3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar pretendentu, ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt uzraudzības funkcijas; 4) pretendenta iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas; 5) viena vai vairākas no šā likuma

1. un 61.pantā minētajām personām neatbilst šā likuma prasībām; 6) Latvijas Bankai ir informācija par pamatotām aizdomām, ka finanšu līdzekļi, kuri ieguldīti pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve; 7) pretendenta akcionāri, biedri vai dalībnieki un to īpašnieki (patiesie labuma guvēji) neatbilst šā likuma prasībām vai Latvijas Banka nesaņem informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos par to atbilstību šā likuma prasībām; 8) pretendenta organizatoriskās struktūras dēļ nav iespējama tā uzraudzība; 9) pretendenta plānotā darbība neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām; 10) Latvijas Banka nesaņem vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība atsakās sniegt šā likuma
2. un 26.pantā noteikto informāciju; 11) tiek īstenots pašu kapitāla atjaunošanas plāns atbilstoši šā likuma
3. vai 142.pantam.

(2)Latvijas Banka nav tiesīga atteikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences izsniegšanu, pamatojoties uz tirgus ekonomiskajām vajadzībām. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 32.pants.

(1)Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi, ja izskata tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības iesniegumu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saņemšanu: 1) kura ir dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība; 2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalsts apdrošinātājs, dalībvalsts pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība; 3) kuru kontrolē tāda fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju vai dalībvalsts pārapdrošinātāju vai dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(2)Latvijas Banka, izskatot iesniegumu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saņemšanu, kā arī licencētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības gaitā konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādi, novērtējot akcionāru vai dalībnieku, kā arī to valdes locekļu atbilstību un piemērotību šā likuma prasībām, kuri iesaistīti tāda dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadībā, kas ietilpst vienā grupā ar attiecīgo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību.

(3)Latvijas Banka, ja nepieciešams, informē šā panta pirmajā daļā minēto dalībvalsts uzraudzības iestādi par visiem apstākļiem, kas attiecas uz akcionāru, dalībnieku, biedru un amatpersonu atbilstību un piemērotību šā likuma prasībām un kas ir svarīgi citām dalībvalstu uzraudzības iestādēm, kuras piešķir licences, kā arī pastāvīgi uzrauga darbības nosacījumu izpildi. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) VI nodaļa Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzība(Nodaļas nosaukums 23.09.
5. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.) 33.pants.

(1)Latvijas Banka veic uz nākotni vērstu un uz risku ietekmes novērtēšanu balstītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzību, savlaicīgi piemērojot uzraudzības pasākumus un ievērojot proporcionalitātes principu.

(2)Latvijas Banka veic nepārtrauktu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzību, novērtējot šīs darbības atbilstību šajā likumā un citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(3)Latvijas Banka šajā likumā un citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēro, ievērojot proporcionalitātes principu. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 34.pants.

(1)Latvijas Banka uzraudzības procesā pirms lēmumu pieņemšanas, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju, ņem vērā lēmumu iespējamo ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti.

(2)Finanšu tirgu ārkārtējas nestabilitātes laikā Latvijas Banka uzraudzības procesā pirms lēmumu pieņemšanas izvērtē savu lēmumu iespējamo prociklisko ietekmi uz apdrošināšanas sektora darbību. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 35.pants. Latvijas Bankas veiktā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzība aptver arī dalībvalstīs izveidoto apdrošināšanas sabiedrību filiāļu un pārapdrošināšanas sabiedrību filiāļu darbību, kā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību sniegtos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus dalībvalstīs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
5. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
6. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
7. Sk. pārejas noteikumu
8. punktu) 36.pants. Latvijas Banka, lai novērtētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti un tās spēju izpildīt saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, ņemot vērā visus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidus, izvērtē tās maksātspējas prasības izpildes, tehnisko rezervju izveidošanas, aktīvu un pašu kapitāla atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
9. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
10. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
11. Sk. pārejas noteikumu
12. punktu) 37.pants. Ja apdrošināšanas sabiedrība ir saņēmusi apdrošināšanas licenci šā likuma 19.panta pirmās daļas 18.punktā norādītajam apdrošināšanas veidam, Latvijas Banka uzraudzību attiecina arī uz tehniskajiem līdzekļiem, kuri ir apdrošināšanas sabiedrības rīcībā palīdzības sniegšanai, ko tā uzņēmusies veikt, ja mītnes dalībvalsts tiesību akti paredz šādu līdzekļu uzraudzību. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
13. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
14. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
15. Sk. pārejas noteikumu
16. punktu) 38.pants.

(1)Ja Latvijas Banka konstatē, ka dalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle vai dalībvalsts apdrošinātājs vai dalībvalsts pārapdrošinātājs, kas, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, veic darbības, kuras var ietekmēt dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja finansiālo stabilitāti, Latvijas Banka nekavējoties informē dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja uzraudzības iestādi.

(2)Latvijas Banka, saņemot no dalībvalsts uzraudzības iestādes informāciju par iespējamo ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti, izvērtē attiecīgās sabiedrības darbības atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 39.pants.

(1)Latvijas Banka nav tiesīga apstrīdēt cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas līgumu, kuru apdrošināšanas sabiedrība noslēgusi: 1) ar pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas komersantu, pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas tieši saistīti ar attiecīgā pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas komersanta finansiālo stabilitāti; 2) ar ārvalsts, kuras apdrošināšanas uzraudzības režīms tiek uzskatīts par līdzvērtīgu šajā likumā noteiktajam, pārapdrošinātāju vai apdrošinātāju, pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas tieši saistīti ar attiecīgā pārapdrošinātāja vai apdrošinātāja finansiālo stabilitāti.

(2)Latvijas Banka nav tiesīga apstrīdēt retrocesijas līgumu, kuru pārapdrošināšanas sabiedrība noslēgusi: 1) ar pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas komersantu, pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas tieši saistīti ar attiecīgā pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas komersanta finansiālo stabilitāti; 2) ar ārvalsts, kuras pārapdrošināšanas uzraudzības režīms tiek uzskatīts par līdzvērtīgu šajā likumā noteiktajam, pārapdrošinātāju vai apdrošinātāju, pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas tieši saistīti ar attiecīgā pārapdrošinātāja vai apdrošinātāja finansiālo stabilitāti. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 40.pants.

(1)Veicot uzraudzību, Latvijas Banka sadarbojas un konsultējas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atvērusi filiāli. Latvijas Banka informē dalībvalsts uzraudzības iestādi par plānoto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles darbības pārbaudi un piedāvā iespēju dalībvalsts uzraudzības iestādes pārstāvjiem piedalīties pārbaudē. Latvijas Bankas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles darbību un dokumentus. Latvijas Banka ir tiesīga pilnvarot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles darbības pārbaudes veikšanai tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atvērusi filiāli.

(2)Latvijas Banka pēc dalībvalsts uzraudzības iestādes pieprasījuma noteiktā termiņā sniedz tai apkopotu informāciju par apdrošināšanas sabiedrību veikto apdrošināšanu attiecīgajā dalībvalstī, izmantojot tiesības dibināt filiāli vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu.

(3)Latvijas Banka ir tiesīga informēt EAAPI un lūgt tās palīdzību, ja dalībvalsts uzraudzības iestāde noraida Latvijas Bankas lūgumu sadarboties, lai veiktu šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiālē, kas atvērta dalībvalstī, kā arī tad, ja pēc Latvijas Bankas izteiktā lūguma sadarboties dalībvalsts uzraudzības iestāde triju mēnešu laikā nav sākusi attiecīgi rīkoties.

(4)Latvijas Banka atļauj tās veiktajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības filiāles darbības pārbaudē piedalīties EAAPI, ja pārbaudē piedalās tās dalībvalsts uzraudzības iestādes pārstāvji, kuras teritorijā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir atvērusi filiāli.

(5)Latvijas Banka nosūta Eiropas Komisijai paziņojumu, informējot to par gadījumiem, kad: 1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta obligātā apdrošināšana, norādot:

1. a)īpašās normas, kas attiecas uz obligāto apdrošināšanu,
2. b)noteikumus, kas obligāti iekļaujami apdrošināšanas polisē; 2) Latvijas Republikā ir pieņemti normatīvie akti, kas regulē apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, un pievieno paziņojumam šo normatīvo aktu tekstu.

(6)Lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un vienveidīgu un konsekventu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu, Latvijas Bankai, ņemot vērā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārrobežu darbības raksturu, ir tiesības noteikt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomu regulējošās prasības, kas izriet no EAAPI pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem.

(7)Latvijas Banka nosaka tai iesniedzamo informāciju un dokumentus, kas nepieciešami apdrošināšanas sabiedrības, ārvalsts apdrošinātāja filiāles un pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības veikšanai, tajā skaitā šajā likumā paredzēto atļauju un saskaņojumu saņemšanai. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 41.pants.

(1)Papildus šā likuma 55.panta pirmajā daļā noteiktajam Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic stresa testu, un noteikt testējamos faktorus un scenārijus.

(2)Latvijas Banka vai tās pilnvarota persona ir tiesīga veikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudi. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība novērš trūkumus vai nepilnības, kas atklātas tās darbības pārbaudes procesā.

(3)Latvijas Banka vai tās pilnvarota persona ir tiesīga veikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt ārpakalpojumu sniedzējam informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai ir nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

(4)Latvijas Banka ir tiesīga pilnvarot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudes veikšanai zvērinātu revidentu.

(5)Veicot uzraudzību, Latvijas Banka sadarbojas un konsultējas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas ārpakalpojumu sniedzējs. Latvijas Banka informē dalībvalsts uzraudzības iestādi par plānoto ārpakalpojumu sniedzēja pārbaudi un piedāvā iespēju dalībvalsts uzraudzības iestādes pārstāvjiem piedalīties pārbaudē. Latvijas Banka ir tiesīga pilnvarot ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudes veikšanai tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kuras teritorijā atrodas ārpakalpojumu sniedzējs.

(6)Latvijas Banka ir tiesīga informēt EAAPI un lūgt tās palīdzību, ja dalībvalsts uzraudzības iestāde noraida Latvijas Bankas lūgumu sadarboties, lai veiktu šā panta piektajā daļā minēto ārpakalpojumu sniedzēja pārbaudi, kā arī tad, ja pēc Latvijas Bankas izteiktā lūguma sadarboties dalībvalsts uzraudzības iestāde triju mēnešu laikā nav sākusi attiecīgi rīkoties.

(7)Latvijas Banka atļauj tās veiktajā ārpakalpojumu sniedzēja pārbaudē piedalīties EAAPI, ja pārbaudē piedalās tās dalībvalsts uzraudzības iestādes pārstāvji, kuras teritorijā atrodas ārpakalpojumu sniedzējs.

(8)Latvijas Banka pieprasa apdrošinātājam un pārapdrošinātājam pārskatus par tā darbību, nosakot šo pārskatu formu, saturu, iesniegšanas kārtību un termiņus.

(9)Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt apdrošinātājam un pārapdrošinātājam arī citu informāciju un dokumentus par tā darbību.

(10)Apdrošinātājs un pārapdrošinātājs pieprasīto informāciju iesniedz Latvijas Bankas noteiktajos termiņos un nedrīkst iesniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.

1. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. Sk. pārejas noteikumu
4. punktu) 42.pants.

(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu novērtēt attiecīgās sabiedrības izveidotās pārvaldības sistēmas darbību, veikto komercdarbību, maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā izmantotos novērtēšanas principus, pakļautību riskiem un izveidoto risku pārvaldības sistēmu, pašu kapitāla struktūru, vajadzības un pārvaldību.

(2)Šā panta pirmajā daļā noteiktās informācijas saturu un iesniegšanas termiņus nosaka ES Regula Nr. 2015/35.

(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izveido atbilstošu pārvaldības sistēmu un risku pārvaldības sistēmu un izstrādā darbībai atbilstošu politiku un procedūru, lai nodrošinātu pilnīgas, salīdzināmas, konsekventas, ticamas, visaptverošas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai atbilstošas informācijas pieejamību un iesniegšanu saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto.

(4)Latvijas Banka ir tiesīga atbrīvot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības no vienas vai vairāku Latvijas Bankai iesniedzamo ES Regulas Nr. 2015/35

1. panta
2. punkta "d" apakšpunktā norādīto ceturkšņa kvantitatīvo pārskatu veidlapu (veidņu) aizpildīšanas, piešķirot prioritāti mazākajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, ja vienlaikus tiek ievēroti šādi nosacījumi: 1) šīs informācijas sniegšana būtu pārāk apgrūtinoša, ņemot vērā attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidus, to apjomu un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbībai raksturīgo risku sarežģītību; 2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība šo informāciju iesniedz Latvijas Bankai vismaz reizi gadā; 3) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neietilpst grupas sastāvā vai, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ietilpst grupas sastāvā, tā var pierādīt, ka visu kvantitatīvo pārskatu veidlapu (veidņu) aizpildīšana nav pamatota, ņemot vērā grupas darbības veidus, to apjomu un grupas darbībai raksturīgo risku sarežģītību; 4) dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības īpatsvars pēc bruto tehnisko rezervju apmēra starp visām dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām nav lielāks par 20 procentiem vai nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības īpatsvars pēc bruto parakstīto prēmiju apmēra starp visām nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām nav lielāks par 20 procentiem.

(5)Latvijas Banka ir tiesīga atbrīvot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības no vienas vai vairāku Latvijas Bankai iesniedzamo ES Regulas Nr. 2015/35

1. panta
2. punkta "d" apakšpunktā norādīto gada kvantitatīvo pārskatu veidlapu (veidņu) aizpildīšanas, piešķirot prioritāti mazākajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, ja vienlaikus tiek ievēroti šādi nosacījumi: 1) šīs informācijas sniegšana būtu pārāk apgrūtinoša, ņemot vērā attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidus, to apjomu un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbībai raksturīgo risku sarežģītību; 2) šīs informācijas sniegšana nav nepieciešama, lai nodrošinātu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības efektīvu uzraudzību; 3) atbrīvošana neietekmē Eiropas Savienības finanšu sistēmu stabilitāti; 4) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība spēj nodrošināt minētās informācijas sniegšanu pēc Latvijas Bankas pieprasījuma; 5) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neietilpst grupas sastāvā vai, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ietilpst grupas sastāvā, tā var pierādīt, ka visu kvantitatīvo pārskatu veidlapu (veidņu) aizpildīšana nav pamatota, ņemot vērā grupas darbības veidus, to apjomu un grupas darbībai raksturīgo risku sarežģītību; 6) dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības īpatsvars pēc bruto tehnisko rezervju apmēra starp visām dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām nav lielāks par 20 procentiem vai nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības īpatsvars pēc bruto parakstīto prēmiju apmēra starp visām nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām nav lielāks par 20 procentiem.

(6)Pirms šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto atbrīvojumu piemērošanas Latvijas Banka novērtē, vai ir izpildīti visi šā panta ceturtās daļas

1. punktā un piektās daļas
2. punktā minētie nosacījumi, un ņem vērā vismaz šādu informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību: 1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmiju, tehnisko rezervju un aktīvu apmēru; 2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas atlīdzību un citu no noslēgtajiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem izrietošo labumu svārstīguma līmeni; 3) ieguldījumu tirgus risku; 4) riska koncentrācijas līmeni; 5) to dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas veidu kopējo skaitu, kuros izsniegtas apdrošināšanas licences; 6) aktīvu pārvaldības iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti; 7) šā panta trešajā daļā minētās politikas un procedūras un citus pārvaldības sistēmas elementus; 8) pārvaldības sistēmas piemērotību; 9) izmantojamā pašu kapitāla apmēru maksātspējas kapitāla prasības un minimālās kapitāla prasības izpildes nodrošināšanai; 10) to, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir kaptīva apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 20.06.
3. un 23.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
5. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 43.pants. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības piesaistītam neatkarīgam ekspertam — aktuāram, zvērinātam revidentam vai citam ekspertam — informāciju par attiecīgajai sabiedrībai sniegto eksperta viedokli vai tā veikto šīs sabiedrības pārbaudi. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
8. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
9. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
10. Sk. pārejas noteikumu
11. punktu) 44.pants. Latvijas Banka, veicot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzību, lai pārliecinātos par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pakļautās sabiedrības darbības atbilstību šā likuma prasībām, izvērtē tās: 1) darbības stratēģiju; 2) organizatoriskos procesus; 3) iekšējās informācijas apmaiņas sistēmu; 4) darbībai būtisko risku, kuriem tā ir pakļauta vai kuriem var tikt pakļauta, novērtēšanas sistēmu; 5) spēju novērtēt riskus vidē, kurā tā darbojas; 6) pārvaldības sistēmas, tajā skaitā izveidotā risku un maksātspējas pašu novērtējuma, atbilstību šā likuma VII un VIII nodaļā noteiktajam; 7) tehnisko rezervju veidošanas atbilstību šā likuma XIII nodaļā noteiktajam; 8) kapitāla prasības atbilstību šā likuma XIV un XV nodaļā noteiktajam; 9) ieguldījumu darbības atbilstību šā likuma XVI nodaļā noteiktajam; 10) pašu kapitāla atbilstību šā likuma 116.panta prasībām; 11) pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa pastāvīgu atbilstību šā likuma 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127.,
12. un 129.pantā noteiktajam, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto Latvijas Bankas apstiprinātu pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli; 12) stresa testu veikšanai izmantojamo metožu un kārtības piemērotību; 13) spēju turpināt darbību atbilstoši likuma prasībām, iestājoties stresa testā izvērtētajam nelabvēlīgajam notikumam vai tirgus nosacījumu maiņai. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
13. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
14. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
15. Sk. pārejas noteikumu
16. punktu) 45.pants. Latvijas Banka nosaka minimālo laika intervālu šā likuma 44.pantā minēto elementu regulārai izvērtēšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā un grupas uzraudzībai pakļautajā sabiedrībā, kā arī šo sabiedrību darbības pārbaužu veikšanai. 46 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
17. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
18. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
19. Sk. pārejas noteikumu
20. punktu) 46.pants.

(1)Latvijas Banka, balstoties uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudē konstatētajiem faktiem, ir tiesīga noteikt attiecīgajai sabiedrībai papildu kapitāla prasību, ja ir konstatējusi vienu no šādiem apstākļiem: 1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem, kas izmantoti maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā ar standarta formulu atbilstoši Latvijas Bankas noteikumu prasībām, un tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

1. a)šā likuma 127.pantā noteiktā prasība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmantot iekšējo modeli ir neatbilstoša riska profilam vai šādas prasības piemērošana ir bijusi neefektīva,
2. b)apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība atbilstoši Latvijas Bankas prasībai veic pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa izstrādi saskaņā ar šā likuma 127.pantā noteikto; 2) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem par attiecīgās sabiedrības riska profilu, kas izmantoti maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā ar pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli atbilstoši šā likuma 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128. un 129.panta prasībām, jo atsevišķi izmērāmie riski ir aptverti nepietiekamā apmērā un iekšējā modeļa pielāgošana, lai tas labāk atbilstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska profilam, nav notikusi plānotajā termiņā; 3) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēma būtiski neatbilst šā likuma VII un VIII nodaļā noteiktajām prasībām un nenodrošina iespēju pienācīgi identificēt, izmērīt, kontrolēt un pārvaldīt riskus, kā arī ziņot par tiem riskiem, kuriem ir vai var tikt pakļauta attiecīgā sabiedrība, un citu šajā likumā paredzēto uzraudzības pasākumu piemērošana pati par sevi nenovērsīs konstatētos trūkumus plānotajā termiņā; 4) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju vai 114.pantā noteikto svārstīguma korekciju un attiecīgās sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem, kas ir šo korekciju pamatā.

(2)Latvijas Banka šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos papildu kapitāla prasību nosaka tādā apmērā, lai nodrošinātu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības atbilstību šā likuma 119.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajām prasībām.

(3)Latvijas Banka, pieņemot lēmumu par papildu kapitāla prasības noteikšanu šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajos gadījumos, izvērtē papildu kapitāla prasības samērīgumu ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārbaudē konstatēto trūkumu radīto būtisko risku, kas kalpo par pamatu tam, lai tiktu pieņemts lēmums par papildu kapitāla prasības noteikšanu attiecīgajai sabiedrībai.

(4)Latvijas Banka, pieņemot lēmumu par papildu kapitāla prasības noteikšanu šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajos gadījumos, izvērtē papildu kapitāla prasības samērīgumu ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības būtisko risku, kas izriet no šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktās būtiskās atšķirības no pieņēmumiem.

(5)Ja ir konstatēti šā panta pirmās daļas 4.punktā noteiktie apstākļi, Latvijas Banka papildu kapitāla prasību nosaka atbilstoši būtiskiem riskiem, kas izriet no šajā punktā noteiktajām atšķirībām.

(6)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Latvijas Bankas lēmums par papildu kapitāla prasības noteikšanu, iesniedz Latvijas Bankai saskaņošanai pasākumu plānu. Plānā norāda konkrētus pasākumu izpildes termiņus Latvijas Bankas veiktajā attiecīgās sabiedrības darbības pārbaudē to konstatēto trūkumu novēršanai, kuri kalpoja par pamatu papildu kapitāla prasības noteikšanai.

(7)Latvijas Banka lēmumu par papildu kapitāla prasības noteikšanu pārskata 12 mēnešu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un turpmāk pārskata reizi gadā. Latvijas Banka atceļ lēmumu par papildu kapitāla prasības noteikšanu, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir novērsusi trūkumus, kas kalpoja par pamatu papildu kapitāla prasības noteikšanai.

(8)Maksātspējas kapitāla prasība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kurai Latvijas Banka ir noteikusi papildu kapitāla prasību, no dienas, kad saņemts lēmums par papildu kapitāla prasības noteikšanu, līdz šā lēmuma atcelšanas dienai ir aprēķināts lielums, ko iegūst, summējot attiecīgās sabiedrības aprēķināto maksātspējas kapitāla prasību ar Latvijas Bankas noteikto papildu kapitāla prasību.

(9)Papildu kapitāla prasību, kas noteikta šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos, nedrīkst iekļaut maksātspējas kapitāla prasībā, kura izmantota šā likuma 103.panta otrajā daļā minētās riska rezerves aprēķināšanai.

(10)Nosacījumus papildu kapitāla prasības noteikšanai un papildu kapitāla prasības aprēķina metodoloģiju nosaka ES Regula Nr. 2015/

1. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums pirmās daļas
4. punktā par vārda "normatīvo" izslēgšanu un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 47.pants.

(1)Apdrošināšanas sabiedrība var visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem nodot citam apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei, kura ir tiesīga veikt apdrošināšanu dalībvalstī. Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst nodot apdrošināšanas līgumus ārvalsts apdrošinātājam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei, kura reģistrēta ārvalstī.

(2)Pārapdrošināšanas sabiedrība var visus noslēgtos pārapdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem nodot citam pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei, kura ir tiesīga veikt apdrošināšanu dalībvalstī. Pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst nodot pārapdrošināšanas līgumus ārvalsts pārapdrošinātājam.

(3)Atļauju visu noslēgto līgumu vai daļas no tiem nodošanai izsniedz Latvijas Banka. Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt Latvijas Banka pieņem 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu un informācijas saņemšanas.

(4)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kura pārņem līgumus, iesniedz Latvijas Bankai informāciju, kas apliecina šajā likumā noteikto prasību izpildi pēc līgumu pārņemšanas.

(5)Ja visi noslēgtie līgumi vai daļa no tiem nodota apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei Latvijas Republikā, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu, ja ir pārliecinājusies, ka pēc līgumu pārņemšanas tiks izpildītas šajā likumā noteiktās prasības.

(6)Ja visi noslēgtie līgumi vai daļa no tiem tiek nodota dalībvalsts apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu pēc tam, kad saņemts attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecinājums, kurā norādīts, ka pēc līgumu pārņemšanas dalībvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja rīcībā būs izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā.

(7)Ja visi noslēgtie līgumi vai daļa no tiem tiek nodota ārvalsts apdrošinātāja filiālei, kurai citā dalībvalstī ir tiesības veikt apdrošināšanu, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu pēc tam, kad saņemts attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes apliecinājums, kurā norādīts, ka dalībvalsts likumi atļauj pārņemt līgumus un pēc līgumu pārņemšanas ārvalsts apdrošinātāja filiāles rīcībā būs izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā, un ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde piekrīt šādam darījumam.

(8)Ja apdrošināšanas sabiedrība nodod citā dalībvalstī atvērtajai filiālei noslēgtos līgumus vai daļu no tiem, Latvijas Banka konsultējas ar filiāles dalībvalsts uzraudzības iestādi. Lēmumu par atļaujas izsniegšanu līgumu nodošanai Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt pēc tam, kad saņemta dalībvalsts uzraudzības iestādes piekrišana. Ja triju mēnešu laikā no pieprasījuma izsūtīšanas dienas dalībvalsts uzraudzības iestādes atbilde nav saņemta, tiek uzskatīts, ka tā ir piekritusi līgumu nodošanai.

(9)Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas citās dalībvalstīs, Latvijas Banka nekavējoties informē par to šo dalībvalstu uzraudzības iestādes. Lēmumu par atļaujas izsniegšanu līgumu nodošanai Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt pēc tam, kad saņemta šo dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības iestāžu piekrišana. Ja triju mēnešu laikā no pieprasījuma izsūtīšanas dienas dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības iestāžu atbildes nav saņemtas, tiek uzskatīts, ka tās ir piekritušas līgumu nodošanai.

(10)Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas Latvijas Republikā, Latvijas Banka triju mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas no dalībvalsts uzraudzības iestādes informē to, vai tā piekrīt līgumu nodošanai.

(11)Latvijas Banka nosaka kārtību, kādā tā izsniedz atļauju apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai nodot visus noslēgtos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem. 48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 48.pants.

(1)Apdrošināšanas līgumus citam apdrošināšanas komersantam nodod kopā ar tiem atbilstošajiem tehnisko rezervju segumam izmantotajiem aktīviem.

(2)Ja apdrošināšanas līgumi tiek nodoti bez tiem atbilstošajiem tehnisko rezervju segumam izmantotajiem aktīviem, apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas pārņem šos līgumus, iesniedz Latvijas Bankai tehnisko rezervju seguma atjaunošanas plānu. 49 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 49.pants.

(1)Pārapdrošināšanas līgumus citam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam nodod kopā ar tiem atbilstošajiem tehnisko rezervju segumam izmantotajiem aktīviem.

(2)Ja pārapdrošināšanas līgumi tiek nodoti bez tiem atbilstošajiem tehnisko rezervju segumam izmantotajiem aktīviem, apdrošināšanas sabiedrība, ārvalsts apdrošinātāja filiāle vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas pārņem šos līgumus, iesniedz Latvijas Bankai tehnisko rezervju seguma atjaunošanas plānu. 50 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 50.pants.

(1)Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas Latvijas Republikā, tad, lai informētu apdrošinājuma ņēmējus, apdrošinātos un citas personas, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem apdrošināšanas līgumiem, apdrošināšanas komersants un ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai citā dalībvalstī ir tiesības veikt apdrošināšanu, pēc tam, kad saņemta atļauja nodot apdrošināšanas līgumus, nekavējoties iesniedz Latvijas Bankai sludinājumu publicēšanai tās mājaslapā internetā. Sludinājumā norāda nododamos apdrošināšanas līgumus, personu, kura pieņēmusi šos apdrošināšanas līgumus (arī tās juridisko adresi), un apdrošināšanas līgumu nodošanas datumu.

(2)Ja ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti atrodas dalībvalstī, sludinājumu publicē, ievērojot kārtību, kāda noteikta attiecīgās dalībvalsts normatīvajos aktos. 51 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 51.pants.

(1)Apdrošināšanas līgumu nodošana no šā darījuma spēkā stāšanās dienas ir saistoša apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un citām personām, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem apdrošināšanas līgumiem. Pēc apdrošināšanas līgumu pārņemšanas paliek spēkā visas no šiem līgumiem izrietošās pušu tiesības un pienākumi.

(2)Pārapdrošināšanas līguma nodošana no šā darījuma spēkā stāšanās dienas ir saistoša pārapdrošinājuma ņēmējiem un citām personām, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem pārapdrošināšanas līgumiem. Pēc pārapdrošināšanas līgumu pārņemšanas paliek spēkā visas no šiem līgumiem izrietošās pušu tiesības un pienākumi.

(3)Komerclikuma

1. panta pirmās daļas un
2. panta noteikumi par solidāru atbildību neattiecas uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu nodošanu. Ja sadalīšanas procesā tiek nodota tikai daļa no sadalāmās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mantas, iegūstošā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neatbild par sadalāmās sabiedrības saistībām, kas izriet no tiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, kuri reorganizācijas procesā netiek nodoti iegūstošajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai.

(4)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu un ar to saistīto blakustiesību, kā arī ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem noslēgto līgumu nodošanai nav nepieciešams saņemt šo līgumu otras slēdzējpuses un citu personu piekrišanu.

(5)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu nodošanas gadījumā ar šo līgumu saistīto ziņu sniegšana līgumu pārņēmējam nav uzskatāma par likumā noteikto prasību neievērošanu. 52 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.

1. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.) 52.pants. Lai novērstu apdrošināšanas sabiedrības maksātnespēju un aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses, Latvijas Banka var likt apdrošināšanas sabiedrībai visus noslēgtos apdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem nodot citam apdrošināšanas komersantam, kurš ir piekritis pieņemt šos līgumus. 53 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 52.1 pants.

(1)Ja Latvijas Banka konstatē, ka apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs neievēro šā likuma, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu vai citu apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju darbību regulējošu normatīvo aktu prasības vai apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbība apdraud minēto prasību izpildi, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga piemērot šādus uzraudzības pasākumus: 1) pieprasīt, lai apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nekavējoties veic nepieciešamās darbības attiecīgās situācijas novēršanai un iesniedz Latvijas Bankai tās noteiktajā termiņā pasākumu plānu konstatētā pārkāpuma novēršanai; 2) dot apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam saistošus norādījumus, kas nepieciešami šādas situācijas novēršanai.

(2)Latvijas Banka ir tiesīga atbilstoši ES Regulas Nr. 1286/2014

1. pantam par šīs regulas pārkāpumiem piemērot šādus uzraudzības pasākumus: 1) aizliegt apdrošināšanas ieguldījumu produkta izplatīšanu; 2) uzlikt par pienākumu apturēt apdrošināšanas ieguldījumu produkta izplatīšanu; 3) aizliegt sniegt pamatinformācijas dokumentu, kas neatbilst ES Regulas Nr. 1286/2014 6., 7.,
2. vai
3. pantā noteiktajām prasībām, un pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod publicēt jaunu, šai regulai atbilstošu pamatinformācijas dokumentu; 4) uzlikt par pienākumu personai, kas ir apdrošināšanas ieguldījumu produkta izveidotājs vai sniedz konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktu vai to pārdod, informēt klientu, kurš nav profesionāls klients un kura tiesības un intereses tika skartas, par piemēroto sankciju vai uzraudzības pasākumu un par to, kur klients var iesniegt sūdzību vai var vērsties, lai uzsāktu ārpustiesas strīdu izskatīšanu, kā arī par viņa tiesībām ar prasību vērsties tiesā.

(3)Ja Latvijas Bankas izdotais administratīvais akts par šā panta otrajā daļā minēto uzraudzības pasākumu piemērošanu tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 54 (23.09.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.
2. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
3. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) B sadaļa Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības nosacījumi VII nodaļa Pārvaldības sistēmas vispārīgie noteikumi 53.pants.

(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un darbību atbilstoši šīs un VIII nodaļas prasībām. Pārvaldības sistēma ietver un nodrošina vismaz šādus pamatelementus: 1) pārskatāmu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu; 2) efektīvu iekšējās informācijas apmaiņas sistēmu; 3) regulāru izveidotās pārvaldības sistēmas darbības pārraudzību.

(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina vismaz šādas politikas un procedūras: 1) risku pārvaldības politiku un procedūru; 2) iekšējās kontroles politiku un procedūru; 3) iekšējā audita politiku un procedūru; 4) ārpakalpojumu saņemšanas politiku un procedūru, ja attiecīgā sabiedrība izmanto ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus.

(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde ir atbildīga par šā panta otrajā daļā noteikto politiku un procedūru ieviešanu un ievērošanu.

(4)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība šā panta otrajā daļā noteiktās politikas un procedūras rakstveidā iesniedz Latvijas Bankai 10 dienu laikā pēc to apstiprināšanas, kā arī informē Latvijas Banku par visām izmaiņām tajās.

(5)Vismaz reizi gadā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izvērtē šā panta otrajā daļā noteikto politiku un procedūru ievērošanu un to atbilstību attiecīgās sabiedrības darbībai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pienākums ir nekavējoties pilnveidot attiecīgo politiku vai procedūru, ja ir notikušas būtiskas izmaiņas šīs sabiedrības darbībā.

(6)Latvijas Banka nosaka minimālās prasības attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmas izveidi un darbību.

(7)Prasības šajā pantā minēto sistēmu elementiem nosaka ES Regula Nr. 2015/

1. 55 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 54.pants.

(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, izmantojot tās darbībai atbilstošas sistēmas, resursus un procedūras, savlaicīgi veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savas darbības nepārtrauktību un veikto darījumu regularitāti.

(11)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izveido un pārvalda tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Regulas Nr. 2022/2554 un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām.

(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina plānu neparedzētu situāciju novēršanai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde ir atbildīga par minētā plāna regulāru pārskatīšanu un tā precizēšanu atbilstoši izrmaiņām attiecīgās sabiedrības darbībā un ārējā vidē. 56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 55.pants.

(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vismaz reizi gadā veic stresa testu, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Stresa testā izmanto jutīguma un scenāriju analīzi. Jutīguma testu veic, lai noteiktu atsevišķa riska faktora izraisītu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi, savukārt scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku riska faktoru izraisītu vienlaicīgu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi, novērtējot ārkārtēju, bet, iespējams, nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu cēloni. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde, ņemot vērā būtiskos riskus un tiem atbilstošos riska faktorus, izstrādā un apstiprina stresa testa veikšanas kārtību un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu.

(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde apstiprina stresa testa rezultātus un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām stresa testā minēto notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu iestāšanās gadījumā. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība stresa testa rezultātus un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Latvijas Bankai 10 dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas.

(3)(Izslēgta ar 21.07.

1. likumu) 57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 56.pants. Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmu un novērtēt šīs sabiedrības konstatētos riskus, kas var skart tās finanšu stabilitāti. 58 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
7. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
8. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
9. Sk. pārejas noteikumu
10. punktu) 57.pants. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pārvaldības sistēma tiek uzlabota un nostiprināta, nodrošinot tās atbilstību šā likuma VII un VIII nodaļā noteiktajam. 59 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
11. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
12. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
13. Sk. pārejas noteikumu
14. punktu) 58.pants.

(1)Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valdes locekli, par risku pārvaldības funkciju atbildīgo personu, par atbilstības funkciju atbildīgo personu, par iekšējā audita funkciju atbildīgo personu, par aktuāro funkciju atbildīgo personu, par ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, var būt persona, kura atbilst šādām prasībām: 1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru ir atbildīga, un spēj nodrošināt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldība tiek veikta tā, lai šī sabiedrība būtu spējīga pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām veikt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu; 2) tai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze attiecīgajā jomā; 3) tai ir nevainojama reputācija; 4) tai nav atņemtas un nav bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir nevainojama reputācija, ja tā neatbilst šā likuma 59.panta pirmajai daļai un nav konstatēti tādi apstākļi, kas nav savienojami ar šā panta pirmajā daļā minēto amata pienākumu veikšanu.

(3)Pirms šā panta pirmajā daļā minētās personas sāk pildīt amata pienākumus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle par to informē Latvijas Banku.

(4)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka: 1) tā neatbilst amatam; 2) tās rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles finansiālo stabilitāti vai apdrošinājuma ņēmēju intereses; 3) tā neievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles izstrādāto politiku un procedūras; 4) tā neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām vai uz to ir attiecināmi 59.panta nosacījumi.

(5)Ja Latvijas Bankas pieņemtais lēmums par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 60 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 25.04.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 59.pants.

(1)Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valdes locekli, par risku pārvaldības funkciju atbildīgo personu, par atbilstības funkciju atbildīgo personu, par iekšējā audita funkciju atbildīgo personu, par aktuāro funkciju atbildīgo personu, par ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona: 1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju; 3) pret kuru ierosinātais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigts sakarā ar noilgumu vai amnestiju; 4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas nosacījumus.

(3)Ja Latvijas Bankas pieņemtais lēmums par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 61 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 25.04.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 60.pants. Latvijas Bankai iesniedzamie dokumenti, kas apliecina šā likuma 59.panta pirmās daļas nosacījumu izpildi, nedrīkst būt vecāki par trim mēnešiem. 62 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
6. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
7. Grozījums par vārda "Komisija" (attiec