Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums A sadaļa Vispārīgie noteikumi I nodaļa Likumā lietotie termini un piemērošanas joma 1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apdrošināšana — iespējamā zaudējuma riska pieņemšana no apdrošinātā; 2) pārapdrošināšana — cedēto risku pieņemšana no apdrošināšanas komersanta, pārapdrošināšanas komersanta vai privātā pensiju fonda; 3) cedētā pārapdrošināšana — apdrošināto risku nodošana apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam; 4) retrocesija — pārapdrošināto risku nodošana apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam; 5) apdrošināšanas sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu; 6) pārapdrošināšanas sabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, vai Eiropas komercsabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt pārapdrošināšanu; 7) kaptīvās apdrošināšanas sabiedrība — apdrošināšanas sabiedrība, kura pieder finanšu komersantam, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupai, vai to nefinanšu komersantam un kuras mērķis ir apdrošināšanas nodrošināšana tikai tā komersanta vai to komersantu riskiem, kam tā pieder, vai tikai tās grupas komersantam vai komersantiem, kuras dalībniece ir kaptīvās apdrošināšanas sabiedrība; 8) kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrība — pārapdrošināšanas sabiedrība, kura pieder finanšu komersantam, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupai, vai to nefinanšu komersantam un kuras mērķis ir pārapdrošināšanas nodrošināšana tikai tā komersanta vai to komersantu riskiem, kam tā pieder, vai tikai tās grupas komersantam vai komersantiem, kuras dalībniece ir kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrība; 9) apdrošinātājs — apdrošināšanas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu; 10) pārapdrošinātājs — pārapdrošināšanas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta dalībvalsts vai ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt pārapdrošināšanu; 11) dalībvalsts apdrošinātājs — dalībvalstī, kas nav Latvijas Republika, reģistrēts apdrošināšanas komersants, kuram mītnes valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu; 12) dalībvalsts pārapdrošinātājs — dalībvalstī, kas nav Latvijas Republika, reģistrēts pārapdrošināšanas komersants, kuram mītnes valstī ir tiesības veikt pārapdrošināšanu; 13) ārvalsts apdrošinātājs — ārpus dalībvalsts reģistrēta persona, kurai mītnes valstī ir tiesības veikt apdrošināšanu; 14) ārvalsts pārapdrošinātājs — ārpus dalībvalsts reģistrēta persona, kurai mītnes valstī ir tiesības veikt pārapdrošināšanu; 15) apdrošināšanas komersants — juridiskā persona, kura dalībvalstī ir tiesīga veikt apdrošināšanu; 16) pārapdrošināšanas komersants — juridiskā persona, kura dalībvalstī ir tiesīga veikt pārapdrošināšanu; 17) apdrošināšanas licence — atļauja apdrošināšanas darbības veikšanai; 18) pārapdrošināšanas licence — atļauja pārapdrošināšanas darbības veikšanai; 19) apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kuras pamatdarbība ir iegūt un īstenot līdzdalību meitas sabiedrībās, ja vismaz viena no šīm meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, bet pārējās meitas sabiedrības ir: a) vienīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanti vai ārvalstu apdrošinātāji vai pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, b) galvenokārt (apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāju un dalībvalsts vai ārvalsts pārapdrošinātāju aktīvu vai ienākumu kopsumma pēdējā apstiprinātajā gada pārskatā ir vairāk nekā puse no visu mātes sabiedrības kontrolēto meitas sabiedrību aktīvu vai ienākumu kopsummas) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanti vai ārvalstu apdrošinātāji vai pārapdrošinātāji, no kuriem vismaz viens ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants; 20) daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet kurai vismaz viena no meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants; 21) apdrošināšanas sabiedrības filiāle — ārpus Latvijas Republikas izveidota un reģistrēta apdrošināšanas sabiedrības filiāle, kura darbojas apdrošināšanas sabiedrības vārdā; 22) pārapdrošināšanas sabiedrības filiāle — ārpus Latvijas Republikas izveidota un reģistrēta filiāle, kura darbojas pārapdrošināšanas sabiedrības vārdā; 23) dalībvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta dalībvalsts apdrošinātāja filiāle; 24) ārvalsts apdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta ārvalsts apdrošinātāja filiāle; 25) dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle; 26) ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle — Latvijas Republikā izveidota un reģistrēta ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle; 27) mītnes valsts — valsts, kurā atrodas: a) apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja vadība (sabiedrības sēdeklis), b) pārapdrošināšanas komersanta vadība (sabiedrības sēdeklis); 28) uzņēmēja valsts — dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā: a) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir filiāle, b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība sniedz pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli; 29) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 30) valsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti: a) valsts, kurā atrodas apdrošinātais nekustamais īpašums vai tajā esošā manta (īpašums), ja attiecīgais nekustamais īpašums un tajā esošā manta ir apdrošināta ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu, b) transportlīdzekļa reģistrācijas valsts, ja ir apdrošināts jebkura veida transportlīdzeklis, c) valsts, kurā apdrošinājuma ņēmējs noslēdzis apdrošināšanas līgumu ar termiņu līdz četriem mēnešiem, apdrošinot jebkuru ar ceļojumu saistītu risku, d) visos citos gadījumos, kas nav minēti šā punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā, apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai, ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiskā persona, valsts, kurā atrodas tā struktūrvienība, uz kuru attiecas apdrošināšanas līgums; 31) ārpakalpojums — šajā likumā noteikts pakalpojums, kura sniegšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ar rakstveida ārpakalpojuma līgumu deleģē ārpakalpojuma sniedzējam; 32) stresa tests — analīze, ko veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet, iespējams, nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu varbūtējo ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības spēju pilnībā izpildīt no apdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās saistības un nodrošināt finansiālo stabilitāti; 33) kontrole — personas kontrole pār komercsabiedrību, kas izpaužas tādā veidā, ka: a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības pamata, b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme uz koncerna līguma pamata, c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības; 34) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu; 35) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, b) kontroles veidā, c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā; 36) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas uzraudzības mērķiem par mātes sabiedrību tiek uzskatīta arī komercsabiedrība, kurai saskaņā ar Latvijas Bankas vērtējumu ir izšķiroša ietekme citā komercsabiedrībā; 37) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība. Jebkuras meitas sabiedrības meitas sabiedrība ir uzskatāma par tās mātes sabiedrības meitas sabiedrību. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas uzraudzības mērķiem par meitas sabiedrību tiek uzskatīta arī komercsabiedrība, kurā saskaņā ar Latvijas Bankas vērtējumu mātes sabiedrībai ir izšķiroša ietekme; 38) dalība — komercsabiedrības tiešā vai kontroles veidā iegūti 20 vai vairāk procenti balsstiesību citā komercsabiedrībā vai arī tiešā vai kontroles veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentu no citas komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas uzraudzības mērķiem par dalību tiek uzskatīta arī tieši vai netieši iegūta līdzdalība komercsabiedrības pamatkapitālā vai iegūtas balsstiesības, kā rezultātā saskaņā ar Latvijas Bankas vērtējumu komercsabiedrībai ir būtiska ietekme citā komercsabiedrībā; 39) dalības sabiedrība — mātes sabiedrība vai komercsabiedrība, kura ieguvusi dalību kādā komercsabiedrībā, vai komercsabiedrība, kuras saistība ar kādu komercsabiedrību izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu, vai statūtu noteikumiem, vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas; 40) saistītā sabiedrība — meitas sabiedrība vai komercsabiedrība, kurā iegūta dalība, vai komercsabiedrība, kuras saistība ar kādu komercsabiedrību izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu, vai statūtu noteikumiem, vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas; 41) grupa — komercsabiedrību grupa: a) kas sastāv no dalības sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās dalības sabiedrībai vai tās meitas sabiedrībām ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar dalības sabiedrību, tās meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā dalības sabiedrībai vai tās meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu, vai statūtu noteikumiem, vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas, b) kura pamatojas uz stingru un ilgtspējīgu līgumisku vai cita veida finansiālu attiecību izveidi starp šīm komercsabiedrībām un kurā var būt iekļautas savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvās sabiedrības, ja viena no šīm komercsabiedrībām, izmantojot centralizētu koordināciju, izšķiroši ietekmē citu grupā apvienoto komercsabiedrību lēmumus, to skaitā finansiālus lēmumus, un šādu attiecību nodibināšanu vai pārtraukšanu grupas uzraudzības vajadzībām iepriekš ir apstiprinājusi grupas uzraudzības iestāde. Komercsabiedrību, kas nodarbojas ar šādu centralizētu koordināciju, uzskata par mātes sabiedrību, bet pārējās komercsabiedrības — par meitas sabiedrībām; 42) finanšu komersants ir: a) kredītiestāde, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē vai kredītiestādes dibināta komercsabiedrība, kuras pamatdarbība ir nekustamā īpašuma iegāde vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu sniegšana vai jebkāda cita līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku kredītiestāžu pamatdarbību, b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersants vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, c) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 4.panta 1.punkta 26.apakšpunkta izpratnē, d) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; 43) uzraudzības iestāde — dalībvalsts vai ārvalsts iestāde, kurai saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesības veikt dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja vai ārvalsts apdrošinātāja vai ārvalsts pārapdrošinātāja uzraudzību; 44) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem; 45) tehniskā rezerve — tehniskās rezerves vislabākās aplēses un riska rezerves summa; 46) fonda dalībnieks — komercsabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības veikt apdrošināšanu, un dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas veic maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā; 47) kompetenta iestāde — tiesa, likvidators, administrators un cita iestāde vai persona, kura atbilstoši savām likumā noteiktajām pilnvarām lemj par reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, veic reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju vai uzrauga reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas gaitu; 48) reorganizācijas pasākumi — tiesiskas darbības, kuras veic attiecībā uz apdrošināšanas komersantu vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli un kuras skar vai varētu skart trešo personu tiesības, un kuras tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja maksātspēju, un kuras ietekmē tādas puses iepriekš pastāvošas tiesības, kas pati nav apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle; 49) (izslēgts ar 30.09.2021. likumu); 50) prasījumu un saistību dzēšana — pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai maksātnespējas pasludināšanas no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra (summas); 51) funkcija — administratīva veiktspēja īstenot šajā likumā noteiktos pārvaldības sistēmas uzdevumus. Pārvaldības sistēma ietver risku pārvaldības funkciju, darbības atbilstības funkciju, iekšējā audita funkciju un aktuāro funkciju; 52) Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (turpmāk — EAAPI) — iestāde, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/79/EK (turpmāk — ES Regula Nr. 1094/2010); 53) grupas uzraudzības iestāde – dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas veic grupas uzraudzību, vada uzraugu kolēģiju un organizē tās darbu; 54) uzraugu kolēģija — dalībvalstu uzraudzības iestāžu izveidota konsultatīva sadarbības vienība, kas darbojas, pamatojoties uz iesaistīto uzraudzības iestāžu sadarbības līgumu; 55) proporcionalitātes princips — šā likuma prasību un uzraudzības pasākumu piemērošana atbilstoši apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidiem, to apjomam un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbībai raksturīgo risku sarežģītībai. 56) likviditātes risks — risks, ka apdrošinātājs nespēs realizēt ieguldījumus un citus aktīvus, lai, iestājoties saistību izpildes termiņam, savlaicīgi un bez ievērojamiem zaudējumiem nokārtotu savas finansiālās saistības; 57) koncentrācijas risks — risks, ka no liela apmēra riska darījumiem, kuriem ir viens kopīgs riska faktors, radīsies negatīvas izmaiņas apdrošinātāja finansiālajā stāvoklī vai zaudējumi; 58) ierobežota pārapdrošināšana — pārapdrošināšana saskaņā ar tādu pārapdrošināšanas līgumu (turpmāk — ierobežotas pārapdrošināšanas līgums), kura nosacījumi paredz, ka noteiktais potenciālais maksimālais zaudējums (maksimālais pārnestais ekonomiskais risks, kuru rada būtiska apdrošināšanas parakstīšanas riska un laika riska pārnešana) ierobežotā, bet nozīmīgā apmērā pārsniedz līguma darbības laikā noteikto pārapdrošināšanas prēmiju un kurš atbilst vismaz vienai no šādām iezīmēm: a) līgumiskie nosacījumi ietver skaidri formulētu būtisku apsvērumu, kas atspoguļo naudas vērtību laikā, b) līgumiskie nosacījumi ierobežo pārapdrošināšanas darbības rezultāta svārstīgumu starp līgumslēdzējām pusēm līguma darbības laikā, lai pārnestā ekonomiskā riska apmērs atbilstu plānotajam apmēram kopumā; 59) ārējā kredītu novērtēšanas institūcija — kredītvērtējuma aģentūra, kas ir reģistrēta vai sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulu (EK) Nr.  1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām, vai kredītvērtējumus sniedzoša dalībvalsts centrālā banka, uz kuru minētā regula neattiecas. (2) Likumā lietotais termins "izslēdzošais ieskaits" atbilst Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā lietotajam terminam, citi likumā lietotie termini atbilst Apdrošināšanas līguma likumā un Finanšu konglomerātu likumā lietotajiem terminiem, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra regulā (ES) Nr.  1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (turpmāk — ES Regula Nr.  1286/2014) lietotajiem terminiem. (3) Likumā lietotais termins "PEPP plāns" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulā (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (turpmāk — Regula Nr.  2019/1238) lietotajam terminam "Pan-Eiropas privāto pensiju produkts". (4) Termini "ilgtspējas ziņojums" un "konsolidētais ilgtspējas ziņojums" tiek lietoti Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma izpratnē. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 03.05.2018., 25.04.2019., 20.06.2019., 23.09.2021., 30.09.2021., 13.10.2022. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 2.pants. (1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt apdrošinātāju un pārapdrošinātāju darbības uzraudzību, lai padarītu apdrošināšanas sistēmu uzticamu, efektīvu, drošu un stabilu, tādējādi aizsargājot apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto personu intereses. (2) Šis likums nosaka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzsākšanu un veikšanu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības uzraudzību, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupu uzraudzību un apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošinātāju filiāļu reorganizācijas pasākumus un likvidāciju. (3) Šis likums attiecas uz personām, kuras sniedz vai vēlas sniegt nedzīvības apdrošināšanas, dzīvības apdrošināšanas (tai skaitā PEPP plāna) vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu) 3.pants. (1) Šis likums neattiecas uz: 1) valsts sociālo apdrošināšanu; 2) pašpalīdzības fondu darījumiem, kuru izmaksātās atlīdzības apmērs ir atkarīgs no pieejamiem līdzekļiem un kuros dalībnieku ieguldījumu nosaka, pamatojoties uz vienotu likmi; 3) šādiem nedzīvības apdrošināšanas darījumiem: a) valsts garantētajiem eksporta kredīta apdrošināšanas darījumiem, b) darījumiem, ko veic organizācijas, kuras nav juridiskās personas, lai nodrošinātu to dalībniekiem savstarpēju apdrošināšanu bez prēmiju maksājumiem vai tehnisko rezervju izveides; 4) dzīvības apdrošināšanas darījumiem, ko veic organizācijas, kuras nav apdrošināšanas sabiedrības vai ārvalstu apdrošinātāju filiāles, vai pārapdrošināšanas sabiedrības, vai ārvalstu pārapdrošinātāju filiāles, kuru mērķis ir nodrošināt saviem vai sabiedrību grupas darbiniekiem vai aroda vai arodu grupas darbiniekiem, vai pašnodarbinātajām personām atlīdzību nāves vai izdzīvošanas gadījumā vai gadījumā, kad darbību izbeidz, neatkarīgi no tā, vai šādu darījumu rezultātā radušās saistības vienmēr pilnīgi sedz matemātiskās rezerves; 5) komersantiem, kas dzīvības apdrošināšanā uzņemas izmaksāt atlīdzību vienīgi nāves gadījumā, ja atlīdzības apmērs nepārsniedz viena mirušā apbedīšanas vidējās izmaksas vai ja atlīdzību paredzēts izmaksāt nodrošināmo pakalpojumu veidā; 6) servisa, ekspluatācijas, garantijas remonta un līdzīgiem pakalpojumiem, kurus sniedz personas, kas nav apdrošinātāji; 7) personu mītnes zemē sniegtajiem pakalpojumiem transportlīdzekļa salūšanas vai avārijas gadījumā: a) transportlīdzekļa salūšanas vietā sniegtajiem servisa pakalpojumiem, b) transportlīdzekļa nogādāšanu uz tuvāko vietu, kur var veikt tā remontu, kā arī uz autovadītāja un pasažieru nogādāšanu uz tuvāko vietu, no kuras viņi var turpināt ceļu, izmantojot citu transportlīdzekli, c) transportlīdzekļa, autovadītāja un pasažieru nogādāšanu Latvijas Republikas teritorijā uz autovadītāja vai pasažieru pastāvīgo dzīvesvietu vai vietu, no kuras viņi devušies ceļā, vai uz brauciena galamērķi; 8) dažādu automoto klubu biedriem sniegtajiem pakalpojumiem, ja palīdzību transportlīdzekļa salūšanas vai transportēšanas gadījumā nodrošina automoto klubi tajā valstī, kurā tie atrodas, un šādi automoto klubi ir noslēguši savstarpējas sadarbības līgumu; 9) savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām sabiedrībām, kuras vienlaikus izpilda šādus nosacījumus: a) veic apdrošināšanu tikai šā likuma 19.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 16., 17. un 18.punktā minētajos apdrošināšanas veidos, b) ar citām savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām sabiedrībām ir noslēgušas līgumu, kurš paredz pilnīgu pārapdrošināšanu to izdotajām apdrošināšanas polisēm vai saskaņā ar kuru cesionāri uzņemas cedentu saistības, kas izriet no šādām polisēm, c) gada bruto ieņēmumi no apdrošināšanas prēmijām nepārsniedz 5,4 miljonus euro, d) bruto tehnisko rezervju apmērs, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem, nepārsniedz 26,6 miljonus euro, e) grupas, ja savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība ietilpst grupā, bruto tehnisko rezervju apmērs, neatskaitot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem, nepārsniedz 26,6 miljonus euro; 10) pārapdrošināšanas pakalpojumiem, ko sniedz vai pilnībā garantē dalībvalsts valdība, ja tā būtisku sabiedrības interešu vārdā rīkojas kā pārapdrošinātājs, kā arī apstākļos, kad atbilstoša pārapdrošināšanas iegūšana tirgū nav iespējama. (2) Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētie pakalpojumi uzskatāmi par apdrošināšanu, ja tos sniedz apdrošinātājs saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2023.) II nodaļa Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības vispārīgie noteikumi 4.pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus ir tiesīga sniegt tikai persona, kura saņēmusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci. (2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība drīkst uzsākt darbību tikai pēc apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saņemšanas. (3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku saskaņā ar šo likumu. (4) Latvijas Banka nosaka kārtību, kādā tā izsniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci. (5) Apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā apdrošināšanas licence un pārapdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā pārapdrošināšanas licence ir derīga dalībvalstīs, izmantojot tiesības dibināt filiāli vai, ja tiek ievērots pakalpojumu sniegšanas brīvības princips, sniedzot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, neatverot filiāli. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 5.pants. (1) Iesniegumu par apdrošināšanas licences saņemšanu var iesniegt: 1) akciju sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība, vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība, kura ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā kā kooperatīvā sabiedrība, kas izveido galveno biroju Latvijas Republikā; 2) ārvalsts apdrošinātājs, kas atver filiāli Latvijas Republikā; 3) apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kura saņēmusi apdrošināšanas licenci un vēlas paplašināt savu darbības jomu, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus citos apdrošināšanas veidos, kuru sniegšanai tā vēl nav saņēmusi licenci. (2) Iesniegumu par pārapdrošināšanas licences saņemšanu var iesniegt: 1) akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, vai Eiropas komercsabiedrība, kas izveido galveno biroju Latvijas Republikā; 2) pārapdrošināšanas sabiedrība, kura saņēmusi pārapdrošināšanas licenci un vēlas paplašināt savu darbības jomu, sniedzot pārapdrošināšanas pakalpojumus citos pārapdrošināšanas veidos, kuru sniegšanai tā vēl nav saņēmusi licenci. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.) 6.pants. (1) Apdrošināšana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi. (2) Pārapdrošināšana ir brīvprātīga. (3) Komersantam aizliegts izmantot savā firmā vārdu "apdrošināšana" vai vārdu "apdrošinātājs" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par tā tiesībām veikt apdrošināšanu vai izplatīt apdrošināšanas pakalpojumus. (4) Komersantam aizliegts izmantot savā firmā vārdu "pārapdrošināšana" vai vārdu "pārapdrošinātājs" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par tā tiesībām veikt pārapdrošināšanu vai izplatīt pārapdrošināšanas pakalpojumus. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.) 7.pants. (1) Apdrošināšanas prēmijas lielumu nosaka apdrošinātājs. Apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle izstrādā un apstiprina apdrošinātā riska parakstīšanas un apdrošināšanas prēmijas noteikšanas politiku un procedūru un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. (2) Apdrošināšanas prēmiju nosaka tādā apmērā, lai izpildītu apdrošināšanas līgumā paredzētās saistības un segtu apdrošināšanas veikšanai nepieciešamos izdevumus. (3) Apdrošināšanas sabiedrība pastāvīgi novērtē apdrošināšanas prēmijas un pārapdrošināšanas prēmijas atbilstību šā panta otrajā daļā noteiktajai prasībai. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.) 8.pants. (1) Pārapdrošināšanas prēmijas lielumu nosaka pārapdrošinātājs. (2) Pārapdrošināšanas prēmiju nosaka tādā apmērā, lai izpildītu pārapdrošināšanas līgumā paredzētās saistības un segtu pārapdrošināšanas izdevumus. 9 9.pants. Aizliegts noteikt atšķirīgu apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lielumu atkarībā no: 1) dzimuma; 2) sievietes grūtniecības vai atrašanās pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā. 10 10.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība: 1) veic apdrošināšanu Latvijas Bankas izsniegtajās licencēs norādītajos apdrošināšanas veidos; 2) izplata apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus citam apdrošinātājam, dalībvalsts apdrošinātājam, ārvalsts apdrošinātājam, pārapdrošinātājam un dalībvalsts pārapdrošinātājam. Ārvalsts apdrošinātājam var izplatīt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem; 3) veic komercdarbību, kas ir tieši saistīta ar apdrošināšanu; 4) kas saņēmusi dzīvības apdrošināšanas licenci, veic pensiju plāna dalībnieku piesaistīšanu privātajam pensiju fondam, reģistrē un izplata PEPP plānu. (2) Apdrošināšanas komersants nedrīkst: 1) veikt cita veida komercdarbību, izņemot likumā paredzētos gadījumus; 2) izplatīt nepatiesu, maldinošu reklāmu par savu darbību; 3) izpaust apdrošināšanas gaitā iegūto informāciju par apdrošināto, apdrošinājuma ņēmēju un trešo personu, izņemot šajā likumā un citos likumos paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta likumos paredzētajos gadījumos, apdrošināšanas komersants nav atbildīgs par informācijas izpaušanas sekām. (3) Apdrošināšanas komersants var izplatīt apdrošināšanas pakalpojumus ārvalsts apdrošinātājam vienīgi tajos apdrošināšanas veidos, kuri ārvalstī noteikti par obligātiem, ja: 1) tiek veidots Apdrošināto aizsardzības fonds, no kura izmaksā apdrošināšanas atlīdzību ārvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā; 2) Latvijas Banka ir vienojusies ar ārvalsts uzraudzības iestādi par sadarbību un uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu. (4) Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst emitēt parāda vērtspapīrus un ņemt aizņēmumus. Šis ierobežojums neattiecas uz aizņēmumiem, kuri tiek iekļauti apdrošināšanas sabiedrības izmantojamā pašu kapitāla aprēķinā, un uz aizņēmumiem, kuru termiņš nav ilgāks par trim mēnešiem, ja šie aizņēmumi ņemti, lai nodrošinātu apdrošināšanas atlīdzību (par kuru izmaksu pieņemts apdrošinātāja lēmums) savlaicīgu izmaksu, un pirms ņemšanas saskaņoti ar Latvijas Banku. (5) Apdrošinātājam Apdrošināšanas līguma likumā noteikto subrogācijas un regresa tiesību īstenošanai ir tiesības apstrādāt apdrošinātā un par nodarīto zaudējumu, ja iestājies apdrošināšanas gadījums, atbildīgās personas datus, tai skaitā informāciju par personas veikto pārkāpumu vai noziedzīgo nodarījumu, kas attiecas uz konkrēto apdrošināšanas gadījumu un ir nepieciešama subrogācijas un regresa tiesību īstenošanai. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019., 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 11.pants. (1) Pārapdrošināšanas sabiedrība veic: 1) pārapdrošināšanu Latvijas Bankas izsniegtajā pārapdrošināšanas licencē norādītajos pārapdrošināšanas veidos; 2) komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanu; 3) komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanas izplatīšanu. (2) Pārapdrošināšanas komersants nedrīkst: 1) veikt komercdarbību, kas nav noteikta šā panta pirmajā daļā; 2) izpaust pārapdrošināšanas gaitā iegūto informāciju, izņemot šajā likumā un citos likumos paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta likumos paredzētajos gadījumos, pārapdrošināšanas komersants nav atbildīgs par informācijas izpaušanas sekām. (3) Pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst emitēt parāda vērtspapīrus un ņemt aizņēmumus. Šis ierobežojums neattiecas uz aizņēmumiem, kuri tiek iekļauti pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla aprēķinā, un uz aizņēmumiem, kuru termiņš nav ilgāks par trim mēnešiem, ja šie aizņēmumi ņemti, lai nodrošinātu pārapdrošināšanas atlīdzību (par kuru izmaksu pieņemts pārapdrošinātāja lēmums) savlaicīgu izmaksu, un pirms ņemšanas saskaņoti ar Latvijas Banku. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 12. pants. (1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai Latvijas Republikā apdrošinātājs un dalībvalsts apdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju pakalpojumus, kuri ir tiesīgi izplatīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā. (2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanai ārvalstī apdrošināšanas sabiedrība, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, drīkst izmantot tikai tādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju pakalpojumus, kuri ir tiesīgi izplatīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus attiecīgajā valstī. (3) Pārapdrošināšanai Latvijas Republikā pārapdrošinātājs un dalībvalsts pārapdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu pārapdrošināšanas izplatītāju pakalpojumus, kuri ir tiesīgi izplatīt pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā. (4) Pārapdrošināšanai ārvalstī pārapdrošināšanas sabiedrība, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, drīkst izmantot tikai tādu pārapdrošināšanas izplatītāju pakalpojumus, kuri ir tiesīgi izplatīt pārapdrošināšanas pakalpojumus attiecīgajā valstī. 13 (25.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2019.) 13.pants. (1) Vienīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam, kurš ir tiesīgs veikt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu Latvijas Republikā, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā. (2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, ir tiesības reklamēt sniedzamos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus vienīgi tajā valstī, kurā attiecīgajai sabiedrībai ir tiesības atvērt filiāli vai kurā tai ir tiesības sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli. (3) Reklamējot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā nedrīkst ietvert informāciju par nākotnē garantētu peļņu vai ienesīguma līmeni. Norādot uz apdrošināšanas ienesīgumu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, reklāmā ietver informāciju, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. 14 14.pants. (1) Apdrošinātājs un pārapdrošinātājs uzskatāms par finanšu tirgus dalībnieku. (2) Apdrošinātājs veic maksājumus Latvijas Bankai par pārskata gadā bruto parakstītajām apdrošināšanas prēmijām šādā apmērā: 1) līdz 0,4 procentiem ieskaitot — no dzīvības apdrošināšanas operācijām ar uzkrājuma veidošanu; 2) līdz 0,2 procentiem ieskaitot — no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām; 3) līdz 0,7 procentiem ieskaitot — no pārējām apdrošināšanas operācijām. (3) Pārapdrošinātājs veic maksājumus Latvijas Bankai par pārskata gadā bruto parakstītajām pārapdrošināšanas prēmijām līdz 0,7 procentiem no gadā bruto parakstīto pārapdrošināšanas prēmiju kopsummas. (4) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 33. punktu) (5) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 33. punktu) 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījums par vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā), otrās un trešās daļas jaunā redakcija, kā arī grozījums par ceturtās un piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. un 37. punktu) 15.pants. Apdrošinātāja pienākums ir rakstveidā izstrādāt un ievērot iekšējo kārtību, kādā: 1) sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus, tiek nodrošināta godīga un atklāta attieksme pret apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto un personu, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu; 2) apdrošinātājs sniedz: a) apdrošinājuma ņēmējam tā pieprasīto informāciju par apdrošināšanas darījumu, ko noslēdzis apdrošinātājs ar attiecīgo apdrošinājuma ņēmēju, b) apdrošinātajam un personai, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, to pieprasīto informāciju, kas attiecas uz šo personu tiesībām saņemt apdrošināšanas atlīdzību un pienākumiem pret apdrošinātāju, c) informāciju par termiņu (kas nepārsniedz 30 dienas), kādā sniedzama šajā punktā minētā informācija; 3) apdrošinātājs nodrošina savu darbinieku iespējamā interešu konflikta novēršanu, saņemot un izmantojot apdrošināšanas darījumam nepieciešamo informāciju. 16 16.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst vienlaikus veikt dzīvības apdrošināšanu un nedzīvības apdrošināšanu. (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais neierobežo apdrošināšanas sabiedrību, kas: 1) saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanai, prasīt un saņemt licenci nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai; 2) saņēmusi licenci nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanai, prasīt un saņemt licenci dzīvības apdrošināšanai. (3) Ja apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar šā panta otro daļu veic dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu, tā katru apdrošināšanu veic atsevišķi atbilstoši šā likuma 17.panta prasībām. (4) Dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kuras ir savstarpēji finansiāli, komerciāli vai administratīvi saistītas, nedrīkst slēgt savstarpējus līgumus vai veikt citus pasākumus, kas var ietekmēt izdevumu un ienākumu sadalījumu, kā arī nevēlami ietekmēt minēto apdrošināšanas sabiedrību finanses. (5) Apdrošināšanas sabiedrība, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir tiesīga reģistrēt un izplatīt PEPP plānu saskaņā ar Regulu Nr.  2019/1238 un Privāto pensiju fondu likuma III1 nodaļu. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu) 17.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība nodrošina, lai dzīvības apdrošināšana būtu šķirta no nedzīvības apdrošināšanas. (2) Apdrošināšanas sabiedrība, kura veic dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu, nodrošina, lai dzīvības apdrošināšanas peļņa dotu labumu dzīvības apdrošinājuma ņēmējiem tāpat kā tad, ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrība veiktu tikai dzīvības apdrošināšanu. (3) Šā likuma 16.panta otrajā daļā minētās apdrošināšanas sabiedrības aprēķina: 1) nosacīto dzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrības dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbību, pamatojoties uz apdrošinātāja darbības pārskatiem, kuros dzīvības apdrošināšanas darbība nodalīta no nedzīvības apdrošināšanas darbības, un pieņemot, ka apdrošināšanas sabiedrība veic tikai dzīvības apdrošināšanu; 2) nosacīto nedzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrības nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbību, pamatojoties uz apdrošinātāja darbības pārskatiem, kuros dzīvības apdrošināšanas darbība nodalīta no nedzīvības apdrošināšanas darbības, un pieņemot, ka apdrošināšanas sabiedrība veic tikai nedzīvības apdrošināšanu. (4) Nosacītās dzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības un nosacītās nedzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību nosaka Eiropas Komisijas 2014.gada 10.oktobra deleģētā regula (ES) Nr. 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (turpmāk — ES Regula Nr. 2015/35). 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.) 18.pants. (1) Šā likuma 16.panta otrajā daļā minēto apdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir izmantojamais pamata pašu kapitāls: 1) nosacītās dzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības apmērā attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas darbību; 2) nosacītās nedzīvības apdrošināšanas minimālās kapitāla prasības apmērā attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas darbību. (2) Normatīvo aktu kvantitatīvās un kvalitatīvās prasības attiecībā uz izmantojamā pamata pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību, lai izpildītu nosacīto dzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību un nosacīto nedzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību, attiecina uz dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbību atsevišķi. (3) Normatīvo aktu kvantitatīvās un kvalitatīvās prasības attiecībā uz izmantojamā pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību, lai izpildītu maksātspējas kapitāla prasību, attiecina uz dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbību kopumā. (4) Ja izmantojamā pamata pašu kapitāla posteņu summa attiecībā uz vienu no šā panta pirmajā daļā minētajām apdrošināšanas darbībām ir nepietiekama, lai segtu nosacīto minimālo kapitāla prasību, šā likuma XVII nodaļas prasības, kas attiecas uz minimālās maksātspējas kapitāla prasības neievērošanas gadījumiem, attiecināmas uz apdrošināšanas darbību, kurai nosacītā minimālā kapitāla prasība nav izpildīta, neatkarīgi no otras apdrošināšanas darbības rezultātiem. (5) Apdrošināšanas sabiedrība var pārnest noteiktus izmantojamā pamata pašu kapitāla posteņus no vienas apdrošināšanas darbības uz otru, ja saņemta Latvijas Bankas atļauja. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) III nodaļa Apdrošināšanas darbības licencēšana 19.pants. (1) Latvijas Banka izsniedz apdrošināšanas licences šādiem nedzīvības apdrošināšanas veidiem: 1) nelaimes gadījumu apdrošināšanai; 2) veselības apdrošināšanai (apdrošināšanai pret slimībām); 3) sauszemes transporta (izņemot dzelzceļa transportu) apdrošināšanai; 4) dzelzceļa transporta apdrošināšanai; 5) gaisakuģu apdrošināšanai; 6) kuģu apdrošināšanai; 7) kravu apdrošināšanai; 8) īpašuma apdrošināšanai pret uguns un dabas stihiju postījumiem (bojājumiem, ko īpašumam, izņemot šīs daļas 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minēto īpašumu, nodara uguns, eksplozija, atomenerģija, zemes iegrimšana un citas stihijas); 9) īpašuma apdrošināšanai pret citiem zaudējumiem (bojājumiem, ko īpašumam, izņemot šīs daļas 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minēto īpašumu, nodara krusa, salna, zādzība un citi negadījumi, izņemot šā panta pirmās daļas 8.punktā minētos); 10) sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; 11) gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; 12) kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; 13) vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai; 14) kredītu apdrošināšanai; 15) galvojumu apdrošināšanai; 16) dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanai; 17) juridisko izdevumu apdrošināšanai; 18) palīdzības apdrošināšanai. (2) Latvijas Banka izsniedz apdrošināšanas licences šādiem dzīvības apdrošināšanas veidiem: 1) dzīvības apdrošināšanai; 2) laulības un bērna piedzimšanas apdrošināšanai; 3) tirgum piesaistītajai dzīvības apdrošināšanai; 4) tontīnai; 5) kapitāla izpirkšanas darījumiem; 6) pensiju fondu pārvaldībai; 7) mūža pensijas apdrošināšanai. (3) Apdrošināšanas licence tiek izsniegta katram apdrošināšanas veidam atsevišķi. (31) Apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi apdrošināšanas licenci apdrošināšanai kādā no šā panta pirmajā daļā minētajiem apdrošināšanas veidiem, nevar apdrošināt risku, kas attiecas uz citu apdrošināšanas veidu (papildrisku), izņemot šā likuma 20. pantā minētos gadījumus. (4) Licence dzīvības apdrošināšanai ietver tiesības veikt šādu apdrošināšanu: 1) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu līgumā noteiktajai personai līgumā noteiktajos gadījumos, kas saistīti ar apdrošinātā dzīvību, kā arī gadījumos, kad apdrošinātais miris vai iestājies līgumā noteiktais termiņš vai apdrošinātā vecums; 2) apdrošināšanu pret miesas bojājumiem, kas izraisa darbspēju zudumu, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kas izraisa nāvi, un apdrošināšanu pret invaliditāti, kas radusies nelaimes gadījuma vai slimības dēļ, ja šāda apdrošināšana tiek parakstīta kā papildu apdrošināšana šīs daļas 1.punktā minētajai dzīvības apdrošināšanai; 3) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu līgumā noteiktajos gadījumos regulāru maksājumu veidā līdz apdrošinātā nāvei vai līgumā noteiktā termiņa beigām; 4) apdrošināšanu, kas paredz apdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles saistību izpildi apdrošināšanas termiņa beigās par vienreizējiem vai periodiskiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. (5) Pēc apdrošināšanas sabiedrības pieprasījuma, saņemot apdrošināšanas licenci, tajā norāda riskus, kurus apdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga apdrošināt. (6) Latvijas Banka, izvērtējot apdrošināšanas sabiedrības akcionāru atbilstību šā likuma prasībām un šā likuma 23.pantā minētajā dokumentā ietverto informāciju, apdrošināšanas licencē apdrošināto interešu aizsardzības nolūkā ir tiesīga noteikt apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas nosacījumus. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 25.04.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 20.pants. (1) Apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi apdrošināšanas licenci apdrošināšanai kādā no šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētajiem apdrošināšanas veidiem, var apdrošināt risku, kas attiecas uz citu apdrošināšanas veidu (papildrisku), ja apdrošinātais risks atbilst visiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem: 1) ir tieši saistīts ar iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanu tajā apdrošināšanas veidā, attiecībā uz kuru ir saņemta apdrošināšanas licence; 2) attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu, kas apdrošināts tajā apdrošināšanas veidā, attiecībā uz kuru saņemta apdrošināšanas licence; 3) tiek apdrošināts ar vienu un to pašu apdrošināšanas līgumu. (2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz kredītu, galvojumu un juridisko izdevumu apdrošināšanas veidiem. (3) Juridisko izdevumu apdrošināšanu bez attiecīgas apdrošināšanas licences saņemšanas var veikt tikai kopā ar palīdzības apdrošināšanu, ja tiek izpildīti šā panta pirmās daļas nosacījumi un viens no šādiem nosacījumiem: 1) galvenais risks attiecas tikai uz palīdzību, ko sniedz personām, kurām radušās grūtības ceļojuma laikā, esot prom no savām mājām vai arī esot prom no savas pastāvīgās dzīvesvietas; 2) apdrošināšana attiecas uz riskiem, kuri izriet no jūras kuģu izmantošanas vai ir saistīti ar to. 21 21.pants. (1) Apdrošināšanas licenci izsniedz, ja persona atbilst šādām prasībām: 1) ir ierakstīta komercreģistrā kā akciju sabiedrība vai Eiropas komercsabiedrība vai ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā kā kooperatīvā sabiedrība; 2) plāno veikt apdrošināšanu un komercdarbību, kas ir tieši saistīta ar apdrošināšanu; 3) nodrošina izmantojamo pamata pašu kapitālu šā likuma 130.panta trešajā daļā noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības apmērā; 4) pierāda, ka spēs nodrošināt šā likuma 117.pantā noteiktās minimālās kapitāla prasības izpildi; 5) pierāda, ka spēs nodrošināt šā likuma 116.pantā noteiktās maksātspējas kapitāla prasības izpildi; 6) pierāda, ka apdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēma atbilst šā likuma VII un VIII nodaļas prasībām; 7) ir iesniegusi šā likuma 22.panta pirmajā daļā norādīto iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus; 8) Latvijas Banka nav konstatējusi šā likuma 31.panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos. (2) Apdrošināšanas licenci citam apdrošināšanas veidam izsniedz, ja apdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām: 1) pierāda, ka izpilda šā likuma 117.pantā noteikto minimālo kapitāla prasību; 2) pierāda, ka izpilda šā likuma 116.pantā noteikto maksātspējas kapitāla prasību; 3) ir iesniegusi šā likuma 22.panta otrajā daļā norādīto iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus; 4) Latvijas Banka nav konstatējusi šā likuma 31.panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos. (3) Ja apdrošināšanas sabiedrība, kas veic dzīvības apdrošināšanu, vēlas saņemt licenci šā likuma 19.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā, apdrošināšanas licenci izsniedz, ja šī sabiedrība: 1) nodrošina izmantojamo pamata pašu kapitālu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības summu, kā noteikts šā likuma 130.panta trešajā daļā; 2) pierāda, ka turpmāk spēs uzturēt izmantojamo pamata pašu kapitālu tādā apmērā, lai izpildītu minimālās kapitāla prasības, kā noteikts šā likuma 18.panta pirmajā un otrajā daļā. (4) Ja apdrošināšanas sabiedrība, kas veic nedzīvības apdrošināšanu šā likuma 19.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā, vēlas saņemt licenci arī kādā no šā likuma 19.panta otrajā daļā noteiktajiem dzīvības apdrošināšanas veidiem, tad apdrošināšanas licenci izsniedz, ja attiecīgā sabiedrība nodrošina šā panta trešajā daļā apdrošināšanas sabiedrībai, kas veic dzīvības apdrošināšanu, noteikto prasību izpildi. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 22.pants. (1) Lai saņemtu apdrošināšanas licenci, apdrošināšanas sabiedrība Latvijas Bankai iesniedz: 1) iesniegumu par apdrošināšanas licences saņemšanu vienam vai vairākiem apdrošināšanas veidiem; 2) šā likuma 23.pantā noteikto darbības plānu; 3) kredītiestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina naudas iemaksu minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības apmērā; 4) dokumentus, kas apstiprina, ka tās pārvaldības sistēma atbilst šā likuma VII un VIII nodaļā noteiktajam: a) to akcionāru vai biedru sarakstu, kuriem apdrošināšanas sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, un informāciju par grupas struktūru, b) to personu sarakstu, ar kurām apdrošināšanas sabiedrībai ir ciešas attiecības, c) ziņas par amatpersonām, kas pierāda, ka šīs personas atbilst šā likuma 58. un 61.pantā noteiktajam, d) tehnisko rezervju aprēķināšanas politiku un procedūru, e) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas risku parakstīšanas un apdrošināšanas prēmijas noteikšanas politiku un procedūru, f) informāciju par apdrošināšanas sabiedrības organizatorisko struktūru ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem, g) risku pārvaldības politiku un procedūru, h) iekšējās kontroles politiku un procedūru, i) iekšējās informācijas apmaiņas procedūru, j) iekšējā audita politiku un procedūru, k) ārpakalpojumu saņemšanas politiku un ārpakalpojumu kvalitātes uzraudzības procedūru, ja apdrošināšanas sabiedrība plāno izmantot ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, l) grāmatvedības politiku, procedūru un uzskaites organizācijas galvenos principus, m) digitālās darbības noturības stratēģiju un informācijas drošības politiku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk — Regula Nr. 2022/2554) un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām, n) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas politiku un procedūru. Politiku un procedūru iesniedz apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas saņemt dzīvības apdrošināšanas licenci, o) šā likuma 15.pantā noteikto iekšējo kārtību, p) cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas politiku un procedūru, r) ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru; 5) dokumentu, kurā apraksta un skaidro, kā apdrošināšanas sabiedrības ieguldījumu stratēģijā saskaņā ar šā likuma 138.1 pantu tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana akciju sabiedrības pārvaldē, ja ieguldījumu veidošanas politika paredz, ka apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas veikt dzīvības apdrošināšanu, iegulda savus aktīvus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū. (2) Lai saņemtu apdrošināšanas licenci citam apdrošināšanas veidam, apdrošināšanas sabiedrība Latvijas Bankai iesniedz: 1) iesniegumu par apdrošināšanas licences saņemšanu citam apdrošināšanas veidam; 2) jaunā apdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par to segšanai nepieciešamo līdzekļu avotiem; 3) šā likuma 23.pantā noteikto darbības plānu. (3) Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas saņemt apdrošināšanas licenci palīdzības apdrošināšanai, iesniedz Latvijas Bankai informāciju par savā rīcībā esošajiem līdzekļiem un noslēgtajiem līgumiem, kas nodrošina palīdzības sniegšanu apdrošinātajam atbilstoši saistībām, kuras tā uzņēmusies šajā apdrošināšanas veidā. (4) Ja nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība vēlas saņemt apdrošināšanas licenci šā likuma 19.panta pirmās daļas 10.punktā noteiktajā nedzīvības apdrošināšanas veidā, izņemot pārvadātāju atbildību, un plāno veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, tā iesniedz Latvijas Bankai rakstveida apliecinājumu, ka apdrošināšanas sabiedrība ir Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē) biedrs un attiecīgā garantijas fonda dalībniece, un paziņo to apdrošināšanas sabiedrības pārstāvju nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un juridisko adresi katrā dalībvalstī, kuri pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019., 23.09.2021. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 23.pants. (1) Darbības plānā iekļauj: 1) apdrošināmo un pārapdrošināmo risku aprakstu; 2) galvenos cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas principus un procedūru; 3) informāciju par pamata pašu kapitāla struktūru, kas veido minimālās kapitāla prasības absolūti minimālo vērtību; 4) informāciju par darbības uzsākšanai nepieciešamo administratīvo izdevumu un darbības nodrošināšanas organizācijas izdevumu prognozi, par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai un, ja apdrošināmie riski pieder pie šā likuma 19.panta pirmās daļas 18.punktā noteiktā nedzīvības apdrošināšanas veida, — par apdrošināšanas sabiedrībai pieejamiem resursiem, kas nodrošina apdrošināšanas līgumā paredzētās palīdzības sniegšanu. (2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam darbības plānā par pirmajiem trim finanšu gadiem iekļauj: 1) pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli katra pārskata perioda beigās, un pārskata projektu par finansiālās darbības rezultātiem katrā pārskata periodā; 2) maksātspējas kapitāla prasības prognozi, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma 116. un 119.pantam, pamatojoties uz šīs daļas 1.punktā minēto pārskata projektu, kā arī aprēķina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi iegūtu; 3) informāciju par minimālās kapitāla prasības prognozi, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma 117. un 130.pantam, pamatojoties uz šīs daļas 1.punktā minēto pārskata projektu, kā arī aprēķina metodes, kas izmantotas, lai šo prognozi iegūtu; 4) informāciju par finanšu resursiem apdrošināšanas saistību izpildes, kā arī minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības izpildes nodrošināšanai; 5) attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām: a) informāciju par plānotajiem administratīvajiem izdevumiem, kas nav apdrošināšanas sabiedrības darbības uzsākšanas izmaksas, un par klientu piesaistīšanas izdevumiem, b) informāciju par plānotajām apdrošināšanas prēmijām vai citām iemaksām, kā arī par apdrošināšanas atlīdzībām; 6) attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām — ienākumu un izdevumu prognozi par apdrošināšanas darījumiem, pārapdrošināšanu un cedēto pārapdrošināšanu. 24 IV nodaļa Pārapdrošināšanas darbības licencēšana 24.pants. (1) Latvijas Banka izsniedz pārapdrošināšanas licenci šādiem pārapdrošināšanas veidiem: 1) dzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai; 2) nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai; 3) dzīvības apdrošināšanas risku un nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai. (2) Pārapdrošināšanas licenci izsniedz katram pārapdrošināšanas veidam atsevišķi. (3) Pārapdrošināšanas licence dzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai ļauj pārapdrošināt dzīvības apdrošināšanas riskus. (4) Pārapdrošināšanas licence nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai ļauj pārapdrošināt nedzīvības apdrošināšanas riskus. (5) Pārapdrošināšanas licence dzīvības apdrošināšanas risku un nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai ļauj pārapdrošināt dzīvības apdrošināšanas un nedzīvības apdrošināšanas riskus. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 25.pants. (1) Pārapdrošināšanas licenci izsniedz, ja pārapdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām: 1) ir ierakstīta komercreģistrā kā akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, vai Eiropas komercsabiedrība; 2) plāno veikt pārapdrošināšanu un komercdarbību, kas ir tieši saistīta ar pārapdrošināšanu; 3) nodrošina izmantojamo pamata pašu kapitālu šā likuma 130.panta trešajā daļā noteiktās minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības apmērā; 4) pierāda, ka spēs nodrošināt šā likuma 117.pantā noteikto minimālās kapitāla prasības izpildi; 5) pierāda, ka spēs nodrošināt šā likuma 116.pantā noteikto maksātspējas kapitāla prasības izpildi; 6) pierāda, ka pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēma atbilst šā likuma VII un VIII nodaļas prasībām; 7) ir iesniegusi šā likuma 26.panta pirmajā daļā norādīto iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus; 8) Latvijas Banka nav konstatējusi šā likuma 31.panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos. (2) Pārapdrošināšanas licenci citam pārapdrošināšanas veidam izsniedz, ja pārapdrošināšanas sabiedrība atbilst šādām prasībām: 1) pierāda, ka izpilda šā likuma 117.pantā noteikto minimālo kapitāla prasību; 2) pierāda, ka izpilda šā likuma 116.pantā noteikto maksātspējas kapitāla prasību; 3) ir iesniegusi šā likuma 26.panta otrajā daļā norādīto iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus; 4) Latvijas Banka nav konstatējusi šā likuma 31.panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 26.pants. (1) Lai saņemtu pārapdrošināšanas licenci, pārapdrošināšanas sabiedrība Latvijas Bankai iesniedz: 1) iesniegumu par pārapdrošināšanas licences saņemšanu; 2) šā likuma 27.pantā noteikto darbības plānu; 3) kredītiestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina naudas iemaksu minimālās kapitāla prasības absolūti minimālās vērtības apmērā; 4) dokumentus, kas apstiprina, ka tās pārvaldības sistēma atbilst šā likuma VII un VIII nodaļā noteiktajam: a) akcionāru vai dalībnieku sarakstu un informāciju par grupas struktūru, b) to personu sarakstu, ar kurām pārapdrošināšanas sabiedrībai ir ciešas attiecības, c) ziņas par amatpersonām, kas pierāda, ka šīs personas atbilst šā likuma 58. un 61.pantā noteiktajam, d) tehnisko rezervju aprēķināšanas politiku un procedūru, e) pārapdrošināšanas risku parakstīšanas un apdrošināšanas prēmijas noteikšanas politiku un procedūru, f) informāciju par pārapdrošināšanas sabiedrības org …