(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
61.pants
\n
(1)Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības padomes locekli, arī padomes priekšsēdētāju, ir tiesīga būt persona, kura atbilst šā likuma 58.panta pirmajā daļā noteiktajam. Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nav tiesīga būt persona, uz kuru attiecināmi šā likuma 59.panta pirmās daļas nosacījumi
\n
(2)Akcionāru, biedru vai dalībnieku sapulces pienākums ir pašai vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka tā neatbilst amatam, tās rīcība ir kaitējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti, un ja tā neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam.
\n
(3)Ja Latvijas Bankas pieņemtais lēmums par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
63 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
62.pants
\n
(1)Lai pārliecinātos par šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā noteikto personu atbilstību šā likuma prasībām, Latvijas Banka ir tiesīga uzaicināt uz pārrunām šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minētās personas
\n
(2)Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas ir tiesīga neatļaut šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minētajai personai sākt uzticēto pienākumu pildīšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā vai ārvalsts apdrošinātāja filiālē, ja tā neatbilst šā likuma prasībām vai ja Latvijas Banka nevar pārliecināties par tās atbilstību šā likuma prasībām.
\n
(3)Šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minētās amatpersonas var sākt pildīt savus pienākumus pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.
\n
(4)Ja šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minētā amatpersona netiek ievēlēta (iecelta) amatā vai beidz pildīt amata pienākumus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība rakstveidā, norādot iemeslus, paziņo to Latvijas Bankai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība šajā daļā minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.
\n
(5)Latvijas Banka nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā izvērtē šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minēto personu atbilstību šā likuma prasībām.
\n
64 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
63.pants
\n
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, norādot iemeslus, informē Latvijas Banku, ja kāda no šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā minētajām personām tiek atcelta no amata, jo tā vairs neatbilst šā likuma 58.panta pirmajā daļā un 61.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām 65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
64.pants
\n
(1)Lai nodrošinātu visu ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbību saistīto atsevišķo risku un savstarpēji saistīto risku, kuriem šī sabiedrība ir pakļauta vai var tikt pakļauta, savlaicīgu identificēšanu, mērīšanu, monitoringu, pārvaldību un ziņošanu par tiem, attiecīgā sabiedrība nodrošina efektīvas risku pārvaldības sistēmas izveidi un darbību, ietverot to organizatoriskajā struktūrā un lēmumu pieņemšanas procesos. Lai nodrošinātu risku pārvaldības procesa nepārtrauktību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība atbilstoši veiktajai darbībai izstrādā un apstiprina risku pārvaldības stratēģiju, risku pārvaldības metodes un iekšējās informācijas apmaiņas procedūru
\n
(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde nodrošina, ka risku pārvaldības sistēma aptver visus riskus, kas iekļaujami maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā atbilstoši šā likuma 119.panta piektajā un sestajā daļā noteiktajām prasībām, kā arī tos darbībai būtiskos riskus, kuri nav iekļauti vai netiek pilnā apmērā iekļauti maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izveidotā risku pārvaldības sistēma un atbilstoši šā likuma 53.pantā noteiktajam izstrādātā un apstiprinātā risku pārvaldības politika aptver vismaz šādus darbības virzienus:
\n
1)apdrošināšanas un pārapdrošināšanas risku parakstīšanu un tehnisko rezervju izveidošanu;
\n
2)aktīvu un saistību pārvaldību;
\n
3)ieguldījumu darbību, tajā skaitā darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem un tiem pielīdzināmus darījumus;
\n
4)likviditātes un koncentrācijas riska pārvaldību;
\n
5)operacionālā riska pārvaldību;
\n
6)cedēto pārapdrošināšanu un retrocesiju, kā arī citas riska mazināšanas metodes.
\n
(4)Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju vai 114.pantā noteikto svārstīguma korekciju, tā izstrādā likviditātes plānu, kurā norāda ienākošo un izejošo naudas plūsmu prognozi aktīviem un saistībām, uz kurām attiecas šīs korekcijas.
\n
(5)Veicot aktīvu un saistību pārvaldību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība regulāri novērtē:
\n
1)tehnisko rezervju un izmantojamā pašu kapitāla jutīgumu pret pieņēmumiem, kas ir šā likuma 111.pantā noteiktās attiecīgās bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolācijas pamatā;
\n
2)ja tiek piemērota šā likuma 112.pantā noteiktā atbilstības korekcija:
\n
a)tehnisko rezervju un izmantojamā pašu kapitāla jutīgumu pret pieņēmumiem, kas ir atbilstības korekcijas aprēķināšanas pamatā, arī šā likuma 113.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās pamata likmju starpības aprēķināšanu, kā arī aktīvu piespiedu pārdošanas iespējamo ietekmi uz izmantojamo pašu kapitālu,
\n
b)tehnisko rezervju un izmantojamā pašu kapitāla jutīgumu pret izmaiņām piešķirtā aktīvu portfeļa struktūrā,
\n
c)atbilstības korekcijas samazinājuma līdz nullei ietekmi;
\n
3)ja tiek piemērota šā likuma 114.pantā noteiktā svārstīguma korekcija:
\n
a)tehnisko rezervju un izmantojamā pašu kapitāla jutīgumu pret pieņēmumiem, kas ir svārstīguma korekcijas aprēķināšanas pamatā, un aktīvu piespiedu pārdošanas iespējamo ietekmi uz atbilstošajiem pašu līdzekļiem,
\n
b)svārstīguma korekcijas samazinājuma līdz nullei ietekmi.
\n
(6)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība šā panta piektajā daļā noteiktos novērtējumus veic reizi gadā un to rezultātus iesniedz Latvijas Bankai kā daļu no pārskata kopā ar šā likuma 42.pantā noteikto informāciju. Ja atbilstības korekcijas vai svārstīguma korekcijas samazinājuma līdz nullei rezultātā netiek nodrošināta maksātspējas kapitāla prasības izpilde atbilstoši šā likuma prasībām, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība papildus iesniedz Latvijas Bankai pasākumu plānu izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasībai vai šīs sabiedrības riska profila samazināšanai, lai atjaunotu atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.
\n
(7)Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro šā likuma 114.pantā noteikto svārstīguma korekciju, šā likuma 53.panta otrajā daļā noteiktajā risku pārvaldības politikā tā ietver procedūru par svārstīguma korekcijas piemērošanas kritērijiem.
\n
(8)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ieguldījumu riska pārvaldības procesā nodrošina nepārtrauktu visu ieguldījumu atbilstību šā likuma XVI nodaļā noteiktajam.
\n
(9)Risku pārvaldības sistēmas izveidei un nepārtraukta risku pārvaldības procesa nodrošināšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izveido risku pārvaldības funkciju.
\n
(10)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, ko apstiprinājusi Latvijas Banka atbilstoši šā likuma 121. un 122.pantam, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona papildus veic šādus pienākumus:
\n
1)izveido un ievieš iekšējo modeli;
\n
2)pārbauda iekšējo modeli un novērtē tā atbilstību;
\n
3)dokumentē informāciju par iekšējo modeli un par visām veiktajām izmaiņām tajā;
\n
4)analizē iekšējā modeļa spēju izpildīt tam paredzētās funkcijas un sagatavo ziņojumus par veikto analīzi;
\n
5)informē valdi par iekšējā modeļa spēju izpildīt tam paredzētās funkcijas, sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem iekšējā modeļa uzlabojumiem un sagatavo ziņojumus valdei par veiktajiem pasākumiem konstatēto trūkumu novēršanai.
\n
(11)Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība tehnisko rezervju un maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto ārējo kredītreitinga novērtējumu, tad, lai nepieļautu pārmērīgu paļaušanos uz ārējām kredītu novērtēšanas institūcijām, šī sabiedrība sava riska pārvaldības procesa ietvaros, ja iespējams, papildus novērtē šā ārējā kredītreitinga novērtējuma izmantošanas piemērotību.
\n
(111)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas slēdz ierobežotas pārapdrošināšanas līgumus vai veic ierobežotas pārapdrošināšanas darījumus, nodrošina no šiem līgumiem vai darījumiem izrietošo risku identificēšanu, mērīšanu, monitoringu, pārvaldību, kontroli un ziņošanu par tiem.
\n
(12)Prasības šajā pantā minēto sistēmu elementiem un risku pārvaldības funkcijai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
66 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
65.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība risku pārvaldības sistēmas ietvaros vismaz reizi gadā un nekavējoties pēc jebkurām būtiskām pārmaiņām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profilā veic to risku, kuriem šī sabiedrība ir pakļauta vai var tikt pakļauta, un maksātspējas pašu novērtējumu
\n
(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu, nodrošina šādu nosacījumu izpildi:
\n
1)vispārējās maksātspējas vajadzības novērtē, ņemot vērā attiecīgās sabiedrības riska profilu, apstiprinātos pieļaujamos riska limitus un darbības stratēģiju. Maksātspējas novērtējumam izmanto metodes, kas ļauj novērtēt to risku, kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pakļauta vai var tikt pakļauta, iespējamo ietekmi īstermiņā un ilgtermiņā un nodrošina visu izmantoto metožu dokumentēšanu;
\n
2)nodrošina, lai pastāvīgi tiek kontrolēta kapitāla prasību izpildes atbilstība šā likuma XIV un XV nodaļā noteiktajam un tehnisko rezervju veidošanas atbilstība šā likuma XIII nodaļā noteiktajam;
\n
3)novērtē, cik būtiski attiecīgās sabiedrības riska profils atšķiras no šā likuma 119.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajiem pieņēmumiem, kas izmantoti maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, ja šī sabiedrība aprēķinam izmanto standarta formulu vai ja aprēķinam tiek izmantots attiecīgās sabiedrības pilnīgs vai daļējs iekšējais modelis atbilstoši šā likuma 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128. un 129.pantā noteiktajam. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto iekšējo modeli, tad, veicot novērtējumu, tiek nodrošināta atkārtota kalibrēšana, lai izmērītu un kalibrētu maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā iekļautos riskus.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina, ka risku un maksātspējas pašu novērtējums ir attiecīgās sabiedrības apstiprinātās darbības stratēģijas sastāvdaļa un ka risku un maksātspējas pašu novērtējuma rezultāti pastāvīgi tiek ņemti vērā stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā.
\n
(4)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nedrīkst izmantot maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai risku un maksātspējas pašu novērtējumu. Maksātspējas kapitāla prasību var koriģēt tikai atbilstoši šā likuma 46., 207., 208., 209., 210. un 214.pantā noteiktajam.
\n
(5)Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju vai 114.pantā noteikto svārstīguma korekciju, tā novērtē šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto kapitāla prasību izpildes atbilstību divos veidos — ņemot un neņemot vērā šīs korekcijas.
\n
67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 16.08.2017.)
\n
66.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, kas aptver vismaz administratīvos un grāmatvedības procesus un iekšējās kontroles procedūras, nodrošinot atbilstošu iekšējās informācijas apmaiņu visos šīs sabiedrības līmeņos
\n
(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina, ka iekšējās kontroles sistēma ietver darbības atbilstības funkciju. Par darbības atbilstības funkciju atbildīgā persona veic šādus pienākumus:
\n
1)novērtē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības atbilstību šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas ir šai sabiedrībai saistošas, un sagatavo valdei ziņojumu par konstatētajām neatbilstībām;
\n
2)novērtē tiesiskajā vidē sagaidāmo izmaiņu iespējamo ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbību, kā arī identificē un novērtē atbilstības risku;
\n
3)par katru šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā veikto novērtējumu sagatavo rakstveida ziņojumu attiecīgās sabiedrības valdei.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde izskata par darbības atbilstības funkciju atbildīgās personas sagatavoto ziņojumu, attiecībā uz katru konstatēto trūkumu un sniegto ieteikumu pieņem lēmumu par veicamajiem pasākumiem un nodrošina pieņemto lēmumu izpildi.
\n
(4)Prasības šajā pantā minēto sistēmu elementiem un darbības atbilstības funkcijai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
68
\n
67.pants(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina efektīvu iekšējā audita funkcijas darbību
\n
(2)Par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona:
\n
1)vismaz reizi gadā novērtē iekšējās kontroles sistēmas un citu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmas elementu atbilstību šīs sabiedrības darbībai;
\n
2)vismaz reizi gadā novērtē iekšējās kontroles sistēmas un citu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmas elementu darbības efektivitāti;
\n
3)vismaz reizi gadā sagatavo rakstveida ziņojumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības padomei un valdei par pārbaudes laikā konstatētajiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmā un citos šīs sabiedrības pārvaldības sistēmas elementos un sniedz ieteikumus to uzlabošanai.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde izskata par iekšējā audita funkciju atbildīgās personas sagatavoto ziņojumu, attiecībā uz katru konstatēto trūkumu un sniegto ieteikumu pieņem lēmumu par veicamajiem pasākumiem un nodrošina pieņemto lēmumu izpildi.
\n
(4)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina, ka par iekšējā audita funkciju atbildīgās personas darbība ir objektīva un neatkarīga no šīs sabiedrības darbības funkcijām.
\n
(5)Prasības šajā pantā minētajai iekšējā audita funkcijai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
69
\n
68.pants(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina efektīvas aktuārās funkcijas darbību
\n
(2)Par aktuāro funkciju atbildīgā persona:
\n
1)koordinē tehnisko rezervju aprēķināšanu;
\n
2)nodrošina tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto metodoloģiju, modeļu un pieņēmumu piemērotību;
\n
3)novērtē tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti;
\n
4)salīdzina tehniskās rezerves vislabāko aplēsi ar pieredzi;
\n
5)informē valdi par tehnisko rezervju aprēķinu ticamību un atbilstību;
\n
6)pārrauga tehnisko rezervju aprēķinu šā likuma 109.pantā noteiktajā gadījumā;
\n
7)izsaka viedokli par kopējo risku parakstīšanas politiku;
\n
8)izsaka viedokli par cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojuma atbilstību;
\n
9)saskaņā ar šā likuma 64.panta prasībām piedalās efektīvas risku pārvaldības sistēmas izveidē, lai nodrošinātu risku modelēšanu kapitāla prasību aprēķināšanai atbilstoši šā likuma XIV un XV nodaļā noteiktajam vai pārapdrošināšanas sabiedrības risku un maksātspējas pašu novērtējumu atbilstoši šā likuma 65.pantam.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina, ka šā panta otrajā daļā minētos pienākumus izpilda personas ar aktuārmatemātikas un finanšu matemātikas zināšanām un pieredzi, kas atbilst attiecīgās sabiedrības darbības veidiem, to apjomam un apdrošināšanas darbībai raksturīgo risku sarežģītībai, un tas ir uzskatāmi pierādāms, šīm personām izmantojot piemērotus profesionālos un citus standartus.
\n
(4)Prasības šajā pantā minētajai aktuārajai funkcijai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
70
\n
69.pants(1) Par apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības izpildinstitūcijas locekli var būt persona, kura atbilst šādām prasībām
\n
1)tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru ir atbildīga;
\n
2)tai ir ne mazāk kā triju gadu darba pieredze attiecīgajā jomā;
\n
3)tai ir nevainojama reputācija;
\n
4)tai nav atņemtas un nav bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;
\n
5)tā nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai tai ir noņemta vai dzēsta sodāmība, vai tā nav saukta pie kriminālatbildības.
\n
(2)Pirms šā panta pirmajā daļā minētā persona sāk pildīt amata pienākumus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība par to informē Latvijas Banku. Latvijas Banka ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemta šajā daļā minētā informācija, izvērtē personas atbilstību šā panta pirmās daļas prasībām. Latvijas Banka šajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu aizliegt personai ieņemt šā panta pirmajā daļā noteikto amatu, ja tā neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai personai un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai.
\n
(3)Latvijas Banka var ierosināt, lai no amata nekavējoties tiek atsaukts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis, ja tas neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām vai neievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izstrādāto politiku vai procedūru.
\n
71 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
70.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina visu noslēgto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu reģistrāciju. Reģistru kārto elektroniski, tajā iekļauj minēto līgumu un to grozījumu tekstu, un reģistra programmnodrošinājums dod iespēju izsekot visiem ierakstiem un grozījumiem, kas ierakstos izdarīti iepriekš
\n
(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina visu noslēgto ieguldījumu līgumu, cedētās pārapdrošināšanas līgumu un retrocesijas līgumu, kā arī ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājiem noslēgto līgumu reģistrāciju. Reģistru kārto elektroniski, tas ietver minēto līgumu un to grozījumu tekstus, un reģistra programmnodrošinājums dod iespēju izsekot visiem iepriekš izdarītajiem ierakstiem un grozījumiem tajos.
\n
(3)Ja riskus nodod cedētajā pārapdrošināšanā un retrocesijā, izmantojot pārapdrošināšanas izplatītāja pakalpojumus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā ir dokumenti, kuri atklāj cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas izkārtojumu un pārapdrošināšanas izplatītājam samaksātās komisijas atlīdzības apmēru.
\n
72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2019.)
\n
71.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā un apstiprina sūdzību pārvaldības kārtību, nodrošinot sūdzībā norādīto faktu pārbaudi, iespējamo interešu konfliktu konstatēšanu un novēršanu, un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. Rakstveida informācija par sūdzību izskatīšanas procesu ir brīvi pieejama apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota
\n
(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība regulāri izskata saņemtās sūdzības, analizē tās, izvērtē to iemeslus un cēloņus, kā arī veic pasākumus konstatēto cēloņu novēršanai.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina saņemto sūdzību un sniegto atbilžu elektronisku reģistrāciju.
\n
(4)Latvijas Banka nosaka saņemto sūdzību izskatīšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā sagatavojami pārskati par sūdzībām.
\n
73 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
VIII nodaļa
\n
Ārpakalpojumi
\n
72.pantsĀrpakalpojumu saņemšana neatbrīvo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību no atbildības par likumā vai līgumā noteikto saistību izpildi
\n
74
\n
73.pants
\n
(1)Ārpakalpojumus, kuri nepieciešami apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības nodrošināšanai, attiecīgā sabiedrība var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ārpakalpojumu sniedzējiem nedrīkst deleģēt
\n
1)pārvaldes institūciju pienākumus;
\n
2)galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;
\n
3)visus tos pakalpojumus, kuri nodrošina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licencē atļauto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veikšanu.
\n
(2)Latvijas Banka nosaka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības būtiskas funkcijas vai darbības, par kurām saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību pirms to deleģēšanas ārpakalpojumu sniedzējam attiecīgā sabiedrība informē Latvijas Banku.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iekšējā audita funkciju drīkst deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas vienlaikus neveic attiecīgās sabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pārbaudi, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrībai — dalībvalsts apdrošinātājam.
\n
(4)Vismaz 30 dienas pirms būtisku funkciju vai darbību deleģēšanas ārpakalpojumu sniedzējam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu rakstveida iesniegumu, pievienojot tam dokumentu par ārpakalpojumu saņemšanas politiku un ārpakalpojumu kvalitātes uzraudzības procedūru, ja tāds jau iepriekš nav iesniegts Latvijas Bankai, un ārpakalpojuma līguma projektu. Ja ārpakalpojumu saņemšanas politikā, ārpakalpojumu kvalitātes uzraudzības procedūrā vai ārpakalpojuma līgumā tiek izdarīti grozījumi attiecībā uz ārpakalpojuma aprakstu, apjomu vai ES Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām ārpakalpojuma līgumā iekļaujamām kvalitātes prasībām un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un ārpakalpojumu sniedzēja tiesībām un pienākumiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība attiecīgus grozījumus iesniedz Latvijas Bankai pirms to apstiprināšanas.
\n
(5)Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ārpakalpojumu, ja attiecīgā sabiedrība 30 dienu laikā no visu šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmusi Latvijas Bankas aizliegumu saņemt ārpakalpojumu.
\n
(6)Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt termiņu šo trūkumu novēršanai. Ja šajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Latvijas Banka pieprasa, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.
\n
(7)Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai ar attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības rakstveida piekrišanu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē Latvijas Banku un iesniedz tai šā panta ceturtajā daļā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.
\n
(8)Ja Latvijas Bankas pieņemtais lēmums par aizliegumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai saņemt ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja, par pieprasījumu tai novērst trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, vai par pieprasījumu nekavējoties pārtraukt ārpakalpojuma līgumu tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
74.pants(1) Latvijas Banka aizliedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai deleģēt būtisku funkciju vai darbību ārpakalpojumu sniedzējam, ja
\n
1)nav ievērotas šajā likumā noteiktās prasības;
\n
2)ārpakalpojuma saņemšana var aizskart apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto likumiskās intereses;
\n
3)ārpakalpojuma saņemšana var radīt ierobežojumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijām veikt tām normatīvajos aktos, statūtos vai citos iekšējos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus;
\n
4)ārpakalpojuma saņemšana liegs Latvijas Bankai veikt funkcijas, kas tai noteiktas likumā, vai ierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt šīs funkcijas;
\n
5)ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un ārpakalpojumu sniedzēja paredzamo sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām;
\n
6)ārpakalpojuma saņemšana būtiski pasliktinās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmas kvalitāti;
\n
7)ārpakalpojuma saņemšana būtiski palielinās operacionālo risku.
\n
76 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
IX nodaļa
\n
Būtiska līdzdalība
\n
75.pants
\n
(1)Būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 29.panta prasībām un nodrošina šā likuma 76.panta piektajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai vismaz pēdējos trīs gadus, lai, ja nepieciešams, tā spētu veikt papildu ieguldījumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla atjaunošanai, nodrošinot attiecīgās sabiedrības minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības atbilstību likuma prasībām un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību darbību regulējošo prasību izpildi
\n
(2)Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 76.panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
\n
(3)Latvijas Bankai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko personu akcionārus vai dalībniekus un īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Šo personu identificēšanai minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt.
\n
(4)Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no attiecīgās sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, šie akcionāri vai dalībnieki nevar izmantot visu tiem piederošo akciju vai daļu balsstiesības. Latvijas Banka par šo faktu nekavējoties informē attiecīgos akcionārus vai dalībniekus un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību.
\n
77 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
76.pants
\n
(1)Persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas tai nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas sarakstu publicē Latvijas Bankas mājaslapā internetā
\n
(2)Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas tai nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas sarakstu publicē Latvijas Bankas mājaslapā internetā.
\n
(3)Latvijas Banka divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc tās pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.
\n
(4)Latvijas Banka šā panta piektajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darbdienā ir tiesīga pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu to atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem.
\n
(5)Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, kā arī personas iespējamo ietekmi uz attiecīgās sabiedrības vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Latvijas Banka ņem vērā arī šādus kritērijus:
\n
1)personas nevainojama reputācija un atbilstība šā likuma 29.panta prasībām;
\n
2)tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbību;
\n
3)personas finansiālā stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību;
\n
4)vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība spēs pildīt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā šī sabiedrība iekļausies, neierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un noteikt uzraudzības iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu;
\n
5)vai nepastāv pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.
\n
(6)Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Banka ir tiesīga vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad attiecīgā informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Latvijas Banka ir tiesīga pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, nav pakļauta apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes vieta nav dalībvalstī.
\n
(7)Ja Latvijas Banka saskaņā ar šā panta sesto daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.
\n
(8)Latvijas Banka šā panta piektajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, ja:
\n
1)persona neatbilst šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem;
\n
2)persona nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju;
\n
3)no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju.
\n
(9)Latvijas Banka divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta piektajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta astotajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā.
\n
(10)Ja Latvijas Banka šā panta piektajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, uzskatāms, ka tā piekrīt personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai attiecīgajā sabiedrībā.
\n
(11)Šā panta piektās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko personu, ja tās akcijas tiek kotētas Latvijas Republikas vai citas dalībvalsts regulētajā tirgū vai tādā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona Latvijas Bankai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.
\n
(12)Latvijas Banka, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, aptur paziņojuma izskatīšanu uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, ja komercsabiedrība, kura nav reģistrēta dalībvalstī, vēlas kļūt par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrību.
\n
(13)Ja Latvijas Banka ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, šī persona savu būtisko līdzdalību attiecīgajā sabiedrībā iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai nav palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, Latvijas Bankas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai attiecīgajā sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma saņemšanas Latvijas Banka var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.
\n
(14)Šā panta astotajā daļā minētā Latvijas Bankas pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums pirmajā un otrajā daļā par vārda \"normatīvajos\" izslēgšanu un grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
77.pants
\n
Izvērtējot šā likuma 76.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts pārapdrošinātāju, dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē 79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
78.pants
\n
(1)Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Latvijas Bankai. Iesniegumā norāda personas īpašumā paliekošo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaitu procentos
\n
(2)Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Latvijas Bankai.
\n
80 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
79.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties, tiklīdz par to ir uzzinājusi, rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Latvijas Bankai, par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Iesniegumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu
\n
(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība katru gadu līdz 1.februārim iesniedz Latvijas Bankai visu to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem ir būtiska līdzdalība attiecīgajā sabiedrībā. Tajā iekļauj saskaņā ar likumu akcionāru vai dalībnieku sapulcei sagatavojamā akcionāru vai dalībnieku sarakstā ietveramo informāciju un norāda attiecīgo akcionāru vai dalībnieku būtiskas līdzdalības apmēru procentos no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita.
\n
81 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
80.pants
\n
(1)Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāra vai dalībnieka ietekme uz attiecīgo sabiedrību apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst jaunizveidotas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām, šī sabiedrība nav finansiāli stabila vai nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 75.panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, Latvijas Banka ir tiesīga
\n
1)pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme;
\n
2)pieprasīt, lai tiek atsaukta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde (padome) vai kāds valdes (padomes) loceklis;
\n
3)aizliegt akcionāram vai dalībniekam izmantot visu viņam piederošo akciju vai daļu balsstiesības.
\n
(2)Akcionāram vai dalībniekam nav tiesību izmantot visu viņam piederošo akciju vai daļu balsstiesības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā un akcionāru vai dalībnieku sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju vai daļu balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst prasīt, lai tiek izdarīti ieraksti komercreģistrā un citos publiskajos reģistros, ja:
\n
1)Latvijas Banka šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju vai daļu balsstiesības;
\n
2)persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā pirms šā likuma 76.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai;
\n
3)persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā šā likuma 76.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā.
\n
(3)Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāram vai dalībniekam ir aizliegts izmantot viņam piederošo akciju vai daļu balsstiesības attiecīgajā sabiedrībā, kopējo lemttiesīgo akciju vai daļu skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām vai daļām atņemot tās akcijas vai daļas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta.
\n
(4)Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuram būtiska līdzdalība attiecīgajā sabiedrībā rodas citam akcionāram vai dalībniekiem piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ.
\n
(5)Šā panta pirmajā daļā minētā Latvijas Bankas pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
\n
82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
81.pants
\n
(1)Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, ņem vērā šādas personas (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības, kuras
\n
1)ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi;
\n
2)ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un kas paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;
\n
3)izriet no akcijām vai daļām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;
\n
4)ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā;
\n
5)ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta nosacījumiem;
\n
6)izriet no akcijām vai daļām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai, un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;
\n
7)izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām vai daļām;
\n
8)konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;
\n
9)izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām vai daļām.
\n
(2)Līdzdalības apmēra noteikšanai neņem vērā no ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes turējumā esošajām akcijām izrietošās balsstiesības, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ieguvusi šo akciju sākotnējās izvietošanas rezultātā vai garantējusi sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto akciju izpirkšanu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde neizmanto no šīm akcijām izrietošās balsstiesības un atsavina vai dzēš šīs akcijas viena gada laikā no iegādes dienas.
\n
83 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 16.08.2017.)
\n
82.pantsBūtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi
\n
84
\n
X nodaļa
\n
Informācijas apmaiņa un informācijas izpaušanas aizliegums
\n
83.pants
\n
(1)Informācija par apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju un tā klientu, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru par publiski pieejamu nav apstiprinājusi Latvijas Banka, uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un Latvijas Bankai nav tiesību to izpaust trešajām personām citādi kā pārskata vai apkopojuma formā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu apdrošinātāju, pārapdrošinātāju vai tā klientu. Šajā daļā minētās ierobežotas pieejamības informācijas statuss attiecas arī uz informāciju par apdrošinātāju, pārapdrošinātāju un tā klientu, kā arī apdrošinātāja, pārapdrošinātāja un tā klienta darbību, ja apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam pasludināts maksātnespējas vai likvidācijas process vai tas likvidēts
\n
(11)Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai izpaust ierobežotas pieejamības informāciju, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu:
\n
1)procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;
\n
2)tiesībaizsardzības institūcijai par uzraudzības funkciju pildīšanas laikā konstatētu iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
\n
(2)Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai uzsākta tā likvidācija, ierobežotas pieejamības informāciju par attiecīgo komersantu, kas neattiecas uz trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersanta finansiālā stāvokļa uzlabošanai, var izpaust, izskatot civillietas.
\n
(3)Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo Latvijas Banku apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības iestādēm, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu.
\n
(4)Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalstu uzraudzības iestādēm vai attiecīgās ārvalsts iestādēm, kas pielīdzināmas šā panta sestās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.punktā minētajām iestādēm, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai līdzvērtīgu atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu uzraudzības veikšanai vai normatīvajos aktos attiecīgajām iestādēm noteikto funkciju pildīšanai. Saņemto informāciju attiecīgās ārvalsts iestādes ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tam nolūkam, kādam šī piekrišana dota.
\n
(5)Latvijas Banka šā panta trešajā un sestajā daļā minēto saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi savu uzraudzības funkciju pildīšanai:
\n
1)lai pārliecinātos par apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju dibināšanu un to darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz tehnisko rezervju veidošanu, minimālās kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības izpildi un pārvaldības sistēmu;
\n
2)lai piemērotu likumā noteiktos tiesību ierobežojumus un sodus;
\n
3)tiesvedības procesā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas pieņemtie lēmumi vai tās faktiskā rīcība;
\n
4)tiesvedībā, kas ierosināta par šā likuma un uz tā pamata izdoto noteikumu pārkāpumiem.
\n
(6)Šā panta pirmās un piektās daļas noteikumi neierobežo Latvijas Banku atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar noteikto funkciju pildīšanai nepieciešamo ierobežotas pieejamības informāciju ar:
\n
1)dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības iestādēm;
\n
2)institūcijām vai personām, kas Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir atbildīgas par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu bankrota procedūras, likvidācijas un citu līdzīgu procedūru veikšanu;
\n
3)personām, kas Latvijas Republikā vai citās dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantos un citās finanšu institūcijās;
\n
4)dalībvalstu institūcijām, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas (fondus);
\n
5)(izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 33. punktu);
\n
6)institūcijām, kas veic to iestāžu uzraudzību, kuras Latvijas Republikā vai dalībvalstīs ir atbildīgas par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu bankrota procedūras, likvidācijas un citu līdzīgu procedūru veikšanu;
\n
7)institūcijām, kas veic to personu uzraudzību, kuras Latvijas Republikā vai citās dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantos un citās finanšu institūcijās;
\n
8)neatkarīgiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu aktuāriem, kas veic šo komersantu tiesisko uzraudzību, un institūcijām, kas veic neatkarīgo aktuāru uzraudzību;
\n
9)institūcijām vai personām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par komerctiesību pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu;
\n
10)citām valsts pārvaldes iestādēm, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu ievērošanu finanšu tirgus dalībnieku, apdrošinātāju un pārapdrošinātāju uzraudzības jomā, un darbiniekiem, kas rīkojas minēto iestāžu uzdevumā, ja informācijas izpaušana ir vajadzīga piesardzīgas uzraudzības nodrošināšanai;
\n
11)EAAPI un Eiropas Sistēmisko risku padomi;
\n
12)dalībvalstu centrālajām bankām, kas ietilpst Eiropas Centrālo banku sistēmā, Eiropas Centrālo banku un citām institūcijām ar līdzīgu monetāro iestāžu statusu, ja attiecīgā informācija ir būtiska šo institūciju attiecīgo tiesību aktos noteikto uzdevumu izpildei, tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītās likviditātes nodrošināšanai, norēķinu, klīringa un vērtspapīru norēķinu sistēmu uzraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai.
\n
(7)Šā panta sestajā daļā noteiktās institūcijas un personas attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Latvijas Bankas un dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības iestādēm, ievēro šādas prasības:
\n
1)saņemto informāciju izmanto tikai to kompetencē esošo pienākumu veikšanai;
\n
2)šā panta sestajā daļā noteiktajām institūcijām un personām, tai skaitā to darbiniekiem, pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar šā panta sestajā daļā minētajām institūcijām vai personām, ir aizliegts publiski vai citādā veidā izpaust ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi. Šajā daļā minētās institūcijas vai personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies šajā daļā minēto institūciju vai personu prettiesiskas rīcības dēļ;
\n
3)saņemto informāciju šā panta sestās daļas 6., 7., 8. un 9.punktā minētās institūcijas vai personas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar to personu iepriekšēju rakstveida piekrišanu, kuras tām attiecīgo informāciju sniegušas, un vienīgi tam nolūkam, kādam šī piekrišana dota.
\n
(8)Pirms šā panta sestās daļas 9.punktā minētajām institūcijām vai personām tiek nosūtīta informācija, šīs informācijas sniedzējiem tiek paziņots to personu vārds un uzvārds, kurām informācija sūtāma, un šo personu pienākumi, kā arī sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības atbilstoši šā panta septītajai daļai.
\n
(9)Latvijas Banka informē Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis par tām institūcijām un personām, kuras drīkst saņemt informāciju atbilstoši šā panta sestās daļas 6., 7., 8. un 9.punktam.
\n
(10)Šā panta sestās daļas 10. punktā minētajām iestādēm informācija, kas saņemta atbilstoši šā panta trešajai daļai un sestās daļas 1., 2., 3. un 4. punktam vai kas iegūta, veicot pārbaudes, tiek sniegta, ja citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības iestāde, no kuras attiecīgā informācija saņemta vai kuras valstī veikta pārbaude, ir devusi piekrišanu šīs informācijas izpaušanai.
\n
(11)Latvijas Banka sniedz EAAPI visu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu tās pienākumu veikšanu.
\n
(12)Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju uzraudzības iestādes pieprasījumu un tādas ārvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju uzraudzības iestādes pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Šo informāciju citas valsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju uzraudzības iestādes drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.
\n
(13)Papildus šā panta sestajā daļā noteiktajam Latvijas Bankai ir tiesības sniegt šajā pantā minēto ierobežotas pieejamības informāciju šā panta piecpadsmitajā daļā minētajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:
\n
1)Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzētajiem izvērtējumiem;
\n
2)Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumiem;
\n
3)Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.
\n
(14)Latvijas Banka šā panta trīspadsmitajā daļā minētajām starptautiskajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju, ievērojot šā panta piecpadsmitajā daļā noteikto, sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:
\n
1)pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošos tiesību aktos noteiktajām pilnvarām;
\n
2)pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu un apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;
\n
3)ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu veikšanai un ka tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos tiesību aktos noteikto uzdevumu apjomu;
\n
4)ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības, kas ir līdzvērtīgas šā panta septītās daļas 2. punktā noteiktajām prasībām.
\n
(15)Šā panta trīspadsmitajā daļā minētās starptautiskās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Latvijas Bankas telpās.
\n
85 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 25.04.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums pirmajā daļā par vārdu \"Komisijas padome\" aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\", grozījums par sestās daļas 5. punkta izslēgšanu un grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārdu \"finanšu un kapitāla tirgus\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"finanšu tirgus\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
84.pants(1) Apdrošinātāja pienākums, ja likumā nav noteikts citādi, ir neizpaust informāciju par apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto
\n
(2)Lai samazinātu apdrošinātāja darbības risku un novērstu krāpšanu, apdrošinātājam ir tiesības tieši vai ar īpaši izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem.
\n
86
\n
85.pantsApdrošinātāja dalību Kredītu reģistrā nosaka Kredītu reģistra likums
\n
87
\n
XI nodaļa
\n
Grāmatvedība, gada pārskats, revīzija un informācijas publiskošana
\n
86.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle kārto grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un Latvijas Bankas noteikumiem
\n
(2)Latvijas Banka nosaka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles grāmatvedības un gada pārskata sagatavošanas kārtību, pamatojoties uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1803).
\n
(3)Latvijas Banka nosaka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kura ir grupas mātes sabiedrība, konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību, pamatojoties uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1803.
\n
88 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019., 23.09.2021. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)
\n
87.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle gada pārskatu sagatavo ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām
\n
(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ir grupas mātes sabiedrība, konsolidēto gada pārskatu sagatavo ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles sagatavoto gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, ja tādu sagatavo, revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu, kā arī apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, sniedz zvērināts revidents vai vairāki zvērināti revidenti, vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk — zvērināts revidents) atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.
\n
(31)Akcionāru vai dalībnieku sapulce vai biedru kopsapulce pēc zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas ir tiesīga apstiprināt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, ja tādu sagatavo.
\n
(32)Gada pārskatu paraksta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājs vai tās pilnvarotais valdes loceklis. Konsolidēto gada pārskatu, ja tādu sagatavo, paraksta grupas mātes sabiedrības vadība vai tās pilnvarotais loceklis.
\n
(33)Finanšu pārskatus un konsolidētos finanšu pārskatus, ja tādus sagatavo, paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību vai ārvalsts apdrošinātāja filiāli ir noslēgusi rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos, un kas sagatavojusi minētos pārskatus, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu, vai komersanta firmu un amata nosaukumu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurā ir grāmatvedības struktūrvienība un grāmatvedības darbinieki, var noteikt par grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sagatavošanu atbildīgo personu (grāmatvedi vai citu par grāmatvedības kārtošanu atbildīgo personu), kura paraksta finanšu pārskatus un konsolidētos finanšu pārskatus. Šādā gadījumā norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu.
\n
(4)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 15. maijā elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskata atvasinājumu kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces vai biedru kopsapulces paskaidrojumu par to, ka gada pārskats apstiprināts, un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajam ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā arī konsolidētā gada pārskata atvasinājumu kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces vai biedru kopsapulces paskaidrojumu par to, ka konsolidētais gada pārskats apstiprināts, un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju.
\n
(41)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kurai ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, šā panta ceturtajā daļā minēto gada pārskata un konsolidētā gada pārskata, ja tādu sagatavo, atvasinājumu elektroniskā formā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un papildus pievieno atsevišķā datnē sagatavoto vadības ziņojumu vienotā elektroniskās ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas 2018. gada 17. decembra deleģēto regulu (ES) 2019/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju un finanšu pārskatus vai konsolidētos finanšu pārskatus (ja tie sagatavoti vienotā elektroniskās ziņošanas formātā) kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces vai biedru kopsapulces paskaidrojumu par to, ka gada pārskats un konsolidētais gada pārskats apstiprināts, zvērināta revidenta ziņojuma kopiju un zvērināta revidenta apliecinājuma ziņojuma kopiju par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu.
\n
(5)Šā panta ceturtajā un 4.1 daļā minētos dokumentus Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski tiešsaistes datu pārraides režīmā nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību.
\n
(6)Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta piektajā daļā minēto dokumentu saņemšanas publicē tos Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē.
\n
89 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 25.04.2019., 23.09.2021. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 39. punktu)
\n
88.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle papildus šā likuma 87.panta ceturtajā daļā noteiktajam pati nodrošina, ka gada pārskats pēc tā apstiprināšanas kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, tiek publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 15.maijā, bet konsolidētais gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu un apliecinājuma ziņojumu par konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ja tādu sagatavo, — ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Minētajam gada pārskatam un konsolidētajam gada pārskatam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle attiecīgo informāciju var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu
\n
(2)Dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle un dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle nodrošina, ka dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāja un dalībvalsts pārapdrošinātāja gada pārskats tiek publiskots ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vismaz pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskatu par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā, kā arī zvērināta revidenta atzinumu publisko, tulkotu latviešu valodā. Attiecīgo informāciju dalībvalsts vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle un dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.
\n
90 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)
\n
89.pants
\n
(1)Zvērināts revidents sagatavo ziņojumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vadībai. Ziņojuma norakstu attiecīgā sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai 15 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas akcionāru vai dalībnieku sapulcē vai biedru kopsapulcē, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 15.maijā
\n
(2)Ja ziņojumā, ko sagatavojis zvērināts revidents, ir piezīmes, dividendes drīkst izmaksāt tikai tad, kad to izmaksa ir saskaņota ar Latvijas Banku.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība mēnesi pirms nodoma izmaksāt dividendes par to paziņo Latvijas Bankai. Latvijas Banka ir tiesīga aizliegt attiecīgajai sabiedrībai izmaksāt dividendes, ja dividenžu izmaksas rezultātā šī sabiedrība neievēros tādus šajā likumā un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos rādītājus un ierobežojumus, kuru apmēru (līmeni) ietekmē dividenžu izmaksa.
\n
91 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
90.pants
\n
(1)Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Latvijas Bankai par faktiem vai lēmumiem, kuri revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā ir atklāti apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā un kuri var radīt kādu no turpmāk minētajām situācijām
\n
1)tiek būtiski pārkāptas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību izveidošanu vai to darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības;
\n
2)tiek nelabvēlīgi ietekmēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības nepārtrauktība;
\n
3)zvērināts revidents atsakās apstiprināt pārskatus vai izsaka iebildes;
\n
4)netiek izpildīta maksātspējas kapitāla prasība;
\n
5)netiek izpildīta minimālā kapitāla prasība.
\n
(2)Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt Latvijas Bankai rakstveida ziņojumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem faktiem vai lēmumiem, kas atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību saista izšķirošas ietekmes attiecības vai ciešas attiecības kontroles veidā, vai pildot šāda klienta dotu lietpratēja vai uzticības uzdevumu.
\n
(3)Šajā pantā noteiktās informācijas paziņošana un dokumentu sniegšana nav uzskatāma par jebkādu līgumu, noteikumu vai normatīvo aktu pārkāpumu, un tā nerada zvērinātam revidentam civiltiesisko atbildību.
\n
92 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 90.1 pants. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle maina gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijai (pārbaudei) akcionāru vai dalībnieku sapulcē iecelto zvērinātu revidentu, ja, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles uzraudzību, tā konstatē, ka šā zvērināta revidenta profesionālā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām.
\n
93 (21.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
91.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība katru gadu publisko ziņojumu par tās maksātspēju un finansiālo stāvokli. Ziņojumā norāda gan kvalitatīvos un kvantitatīvos, gan iepriekšējos, pašreizējos un plānotos datus vai jebkuras to kombinācijas, kā arī informāciju no iekšējiem un ārējiem informācijas avotiem
\n
(2)Latvijas Banka nosaka prasības attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu.
\n
(3)Latvijas Banka katru gadu sniedz EAAPI šādu informāciju:
\n
1)katras sabiedrības vidējo papildu kapitāla prasību un Latvijas Bankas noteikto papildu kapitāla prasību sadalījumu iepriekšējā pārskata gadā, kuru aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības, sadalījumā pa:
\n
a)apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām,
\n
b)dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām,
\n
c)nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām,
\n
d)apdrošināšanas sabiedrībām, kuras veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas darbības,
\n
e)pārapdrošināšanas sabiedrībām;
\n
2)par katru šīs daļas 1.punktā minēto sabiedrību — attiecīgi saskaņā ar šā likuma 46.panta pirmajā daļā Latvijas Bankas noteikto papildu kapitāla prasības daļu.
\n
(4)Apdrošināšanas sabiedrība sagatavo publiskos ceturkšņa pārskatus, lai informētu sabiedrību par apdrošinātāja darbību un finanšu rādītājiem. Latvijas Banka nosaka publiskajos ceturkšņa pārskatos iekļaujamās informācijas minimālo apjomu.
\n
94 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
XII nodaļa
\n
Atbildība
\n
92.pants
\n
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde ir pilnībā atbildīga par to, lai attiecīgā sabiedrība savā darbībā ievērotu šā likuma, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu un citu apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju darbību regulējošo normatīvo aktu prasības 95
\n
93.pants
\n
Ja Latvijas Banka konstatē, ka apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs neievēro šā likuma, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu vai citu apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju darbību regulējošo normatīvo aktu prasības vai apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbība apdraud minēto prasību izpildi, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga
\n
1)(izslēgts ar 23.09.2021. likumu);
\n
2)piemērot šādas sankcijas:
\n
a)brīdināt apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju,
\n
b)uzlikt par pienākumu apdrošinātāja akcionāru sapulcei, padomei vai valdei atsaukt no amata apdrošinātāja valdes vai padomes locekli, par risku pārvaldības funkciju atbildīgo personu, par atbilstības funkciju atbildīgo personu, par iekšējā audita funkciju atbildīgo personu, par aktuāro funkciju atbildīgo personu, ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadītāju, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības,
\n
c)uzlikt šajā likumā paredzētās soda naudas,
\n
d)anulēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, saskaņā ar šā likuma 147. panta pirmās daļas 4., 5., 6. un 7. punktu un otro daļu.
\n
96 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 25.04.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 93.1 pants. (1) Latvijas Banka ir tiesīga atbilstoši ES Regulas Nr. 1286/2014 24. pantam par šīs regulas pārkāpumiem:
\n
1)(izslēgts ar 23.09.2021. likumu);
\n
2)piemērot šādas sankcijas:
\n
a)izteikt brīdinājumu, kurā norādīta atbildīgā persona un pārkāpuma būtība,
\n
b)uzlikt šajā likumā paredzēto soda naudu.
\n
(2)(Izslēgta ar 23.09.2021. likumu) 97 (21.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) 93.2 pants. Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā Latvijas Banka piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.
\n
98 (26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
94.pants(1) Ja netiek pildītas šā likuma prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam soda naudu līdz 142 000 euro
\n
(11)Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbības veikšanu bez apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences saņemšanas Latvijas Banka ir tiesīga izteikt brīdinājumu vai uzlikt personai soda naudu līdz 142 000 euro.
\n
(2)Ja netiek pildīti Apdrošināšanas līguma likuma 8. panta otrās daļas, 32. panta pirmās un otrās daļas un 59. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt apdrošinātājam soda naudu līdz 14 200 euro.
\n
(3)(Izslēgta ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)
\n
(31)Latvijas Banka, piemērojot šā likuma 93.1 pantu, atbilstoši ES Regulas Nr. 1286/2014 24. pantam par regulas pārkāpumiem ir tiesīga:
\n
1)uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 5 000 000 euro vai līdz trim procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo minētās juridiskās personas revidēto gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu vai konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts attiecīgo normatīvo aktu prasībām, kopējo apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts attiecīgajiem normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā pēdējo pieejamo konsolidēto gada pārskatu, ko apstiprinājusi galvenā mātes sabiedrības vadības struktūra;
\n
2)uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz 700 000 euro;
\n
3)kā alternatīvu šīs daļas 1. vai 2. punktā noteiktajam uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram.
\n
(4)Ja persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā pirms šā likuma 76.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai vai tā izskatīšanas laikā, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt personai soda naudu no 14 200 līdz 142 000 euro.
\n
(5)(Izslēgta no 01.01.2023. ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Sk. pārejas noteikumu 37. punktu)
\n
(6)Saskaņā ar šo pantu uzlikto soda naudu ieskaita valsts pamatbudžetā. Labprātīgi neizpildīta Latvijas Bankas lēmuma piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
99 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017., 26.10.2017., 03.05.2018., 23.09.2021., 13.10.2022. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.)
\n
95.pants
\n
(1)Informāciju par personām piemērotajām sankcijām, kā arī par piemērotajiem šā likuma 52.1 panta otrajā daļā minētajiem uzraudzības pasākumiem Latvijas Banka ievieto savā mājaslapā internetā, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Banka var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka fiziskās personas datu atklāšana nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai sākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.
\n
(3)Ja paredzams, ka šā panta otrajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta pirmajā daļā noteiktās informācijas publiskošanu var atlikt uz šo laikposmu.
\n
(4)Šajā pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Bankas mājaslapā internetā ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.
\n
(5)Latvijas Banka informē EAAPI par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kas piemēroti par šā likuma 52.1 panta otrajā daļā un 93.1 pantā minētajiem pārkāpumiem.
\n
100 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
96.pants
\n
Latvijas Banka, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies apdrošinātājam, dalībvalsts apdrošinātājam, pārapdrošinātājam, dalībvalsts pārapdrošinātājam, apdrošināšanas starpniekam, pārapdrošināšanas starpniekam, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam vai trešajām personām, turklāt viņus nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras viņi tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 101 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
97.pants
\n
Latvijas Bankas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību 102 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu) C sadaļa Noteikumi par aktīvu un saistību novērtēšanu, tehniskajām rezervēm, pašu kapitālu, maksātspējas kapitāla prasību, minimālo kapitāla prasību un ieguldījumiem
\n
XIII nodaļa
\n
Aktīvu un saistību novērtēšana un tehniskās rezerves
\n
98.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitāla, maksātspējas kapitāla prasības un minimālā kapitāla prasības aprēķina vajadzībām aktīvus un saistības novērtē šādi
\n
1)aktīvus novērtē vērtībā, par kādu varētu veikt to apmaiņu starp informētām un ieinteresētām personām atbilstoši savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem;
\n
2)saistības novērtē vērtībā, par kādu tās varētu nodot vai izpildīt darījumā starp informētām un ieinteresētām personām atbilstoši savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem.
\n
(2)Saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto novērtētās saistības nekoriģē, ņemot vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kredītspēju.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība papildus šā panta pirmās un otrās daļas prasībām aktīvu un saistību novērtēšanā piemēro ES Regulā Nr. 2015/35 noteiktās metodes un pieņēmumus.
\n
103
\n
99.pants
\n
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves izveido tādā apmērā, lai varētu pilnībā izpildīt savas saistības atbilstoši noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem 104
\n
100.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aprēķina tehnisko rezervi katram apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumam atsevišķi, nodrošinot šīs tehniskās rezerves izveidošanu vismaz tādā apmērā, kāds būtu nepieciešams, lai tehniskās rezerves aprēķināšanas dienā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības nodotu citam apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam
\n
(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehnisko rezervju aprēķināšanai izmanto finanšu tirgos iegūtos datus un vispārīgi pieejamos datus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas risku parakstīšanu un aprēķinus veic saskaņā ar šiem datiem.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves aprēķina piesardzīgi, ticami un objektīvi.
\n
105
\n
101.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves aprēķina kā tehniskās rezerves vislabākās aplēses un riska rezerves summu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi aprēķina atsevišķi
\n
(2)Latvijas Banka nosaka tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatprincipus.
\n
106 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
102.pants
\n
(1)Tehniskās rezerves vislabāko aplēsi aprēķina katram apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumam kā nākotnē iespējamo naudas plūsmu svērto vidējo vērtību, aprēķinā ietverot nākotnē sagaidāmo izmaksu pašreizējo vērtību tehniskās rezerves aprēķināšanas dienā un izmantojot atbilstošu bezriska procentu likmju termiņstruktūru. Metodoloģiju, principus un paņēmienus atbilstošas bezriska procentu likmes termiņstruktūras noteikšanai nosaka ES Regula Nr. 2015/35
\n
(2)Tehniskās rezerves vislabāko aplēsi aprēķina, izmantojot atbilstošas aktuārās un statistikas metodes, aktuālu un ticamu informāciju un balstoties uz reālistiskiem pieņēmumiem. Aktuārās un statistikas metodes tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
(3)Tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai izmantojamā nākotnē iespējamās naudas plūsmā iekļauj no noslēgtā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem izrietošās visas ienākošās un izejošās naudas summas, lai pilnībā izpildītu visas saistības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līguma darbības laikā.
\n
(4)Tehniskās rezerves vislabāko aplēsi aprēķina, neņemot vērā noslēgtos cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumus par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību nodošanu cedētajā pārapdrošināšanā vai retrocesijā un saistību nodošanu īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām.
\n
107
\n
103.pants
\n
(1)Riska rezervi nosaka tādā apmērā, kas nodrošinātu, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumam izveidotā tehniskā rezerve ir pietiekama, lai cits apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs varētu pārņemt attiecīgo līgumu un pilnībā izpildīt no šā līguma izrietošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības
\n
(2)Riska rezervi aprēķina, nosakot izmaksas izmantojamā pašu kapitāla apmēra nodrošināšanai atbilstoši maksātspējas kapitāla prasībai, lai izpildītu no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līguma izrietošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības. Metodes un pieņēmumus, ko izmanto riska rezerves aprēķināšanā, tostarp izmantojamā pašu kapitāla noteikšanu, kas nepieciešams, lai atbalstītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, un kapitāla izmaksu likmes kalibrēšanu nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
108
\n
104.pants
\n
(1)Ja nākotnē iespējamo naudas plūsmu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību izpildei var aizvietot, izmantojot finanšu instrumentus ar droši nosakāmu tirgus vērtību, tad šādam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumam atbilstošo tehnisko rezervi nosaka, pamatojoties uz attiecīgo finanšu instrumentu tirgus vērtību, un šādā gadījumā tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi var neaprēķināt atsevišķi
\n
(2)Apstākļus, kādos tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi aprēķina atsevišķi, un apstākļus, kādos tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi neaprēķina atsevišķi, kā arī metodes, kuras izmanto gadījumos, kad tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un riska rezervi neaprēķina atsevišķi, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
109
\n
105.pantsAprēķinot tehniskās rezerves, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nākotnē iespējamā naudas plūsmā iekļauj arī
\n
1)visus izdevumus, kas radīsies apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību izpildes procesā;
\n
2)inflācijas ietekmi uz izdevumiem un apdrošināšanas atlīdzībām;
\n
3)visus maksājumus apdrošinājuma ņēmējiem, labuma guvējiem un cedentiem, ieskaitot nākotnē piešķiramos labumus, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība paredzējusi piešķirt, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav garantēti atbilstoši noslēgtā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līguma nosacījumiem, izņemot labumus, ko apdrošinātājs, nosakot grāmatvedības politiku ieguldījumu līgumiem ar garantēto ienesīgumu un nākotnes diskrecionāros labumus, ir paredzējis uzskaitē atzīt atsevišķi kā nākotnes diskrecionāro labumu daļu un to klasificējis kā kapitāla un rezervju posteni, kurš atbilst kvalitatīvajiem kritērijiem, lai tiktu iekļauts pašu kapitāla aprēķinā;
\n
4)apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumā ietvertās finanšu garantijas;
\n
5)citas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumā paredzētās iespējas.
\n
110
\n
106.pants
\n
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantotie pieņēmumi par varbūtību, ka apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, labuma guvējs vai cedents izmantos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā paredzētās iespējas, ieskaitot noslēgtā līguma izbeigšanu pirms termiņa vai līguma nosacījumu nepildīšanas dēļ, ir reāli un pamatoti ar aktuālu un ticamu informāciju. Pieņēmumos tieši vai netieši ņem vērā arī nākotnes finanšu un nefinanšu apstākļu izmaiņu iespējamo ietekmi uz apdrošinājuma ņēmēja un cedenta izvēli izmantot vai neizmantot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā paredzēto iespēju 111
\n
107.pants
\n
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēķinot tehniskās rezerves, savas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības segmentē viendabīgās riska grupās vismaz atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumu veidiem. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumu veidus, atbilstoši kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēķinot tehniskās rezerves, segmentē savas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, nosaka ES Regula Nr. 2015/35 112
\n
108.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, aprēķinot no pārapdrošinātājiem atgūstamās summas atbilstoši noslēgtajiem cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem un no īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas, ievēro šā likuma 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106. un 107.pantā noteikto, kā arī ņem vērā laika starpību starp līdzekļu atgūšanu un tiešo maksājumu veikšanu
\n
(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība šā panta pirmajā daļā noteiktā aprēķina rezultātā iegūto lielumu koriģē, ņemot vērā darījumu partnera saistību nepildīšanas dēļ sagaidāmos zaudējumus. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība korekciju veic, pamatojoties uz darījumu partnera saistību nepildīšanas varbūtības novērtējumu un attiecīgi no tā izrietošo vidējo zaudējumu.
\n
113 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 16.08.2017.)
\n
109.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā atbilstošus iekšējos procesus un procedūras un kontrolē to ievērošanu, lai nodrošinātu tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto datu atbilstību, pilnīgumu un precizitāti
\n
(2)Ja noteiktos apstākļos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā nav pietiekamu tādas kvalitātes datu, lai piemērotu drošu aktuāro metodi noteiktai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību grupai vai apakšgrupai vai no pārapdrošinātājiem un no īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamajām summām, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai var izmantot atbilstošus tuvinājumus, tajā skaitā arī individuālu pieeju katra atsevišķa gadījuma novērtēšanai. Standartus, kurus ievēro, nodrošinot tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto datu atbilstību, pilnīgumu un precizitāti, un īpašus nosacījumus, kad tehniskās rezerves vislabāko aplēsi var aprēķināt, izmantojot tuvinājumus, tajā skaitā arī individuālu pieeju katra atsevišķa gadījuma novērtēšanai, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
114
\n
110.pants(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izstrādā atbilstošus iekšējos procesus un procedūras un kontrolē to ievērošanu, lai nodrošinātu
\n
1)apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem aprēķinātās tehniskās rezerves vislabākās aplēses un to aprēķināšanai izmantoto pieņēmumu regulāru salīdzināšanu ar vēsturiskajiem datiem;
\n
2)tehnisko rezervju aprēķināšanas procesa dokumentēšanu, lai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma attiecīgā sabiedrība varētu uzskatāmi apliecināt izveidoto tehnisko rezervju pietiekamību, tehnisko rezervju aprēķināšanai izmantoto aktuāro metožu piemērotību un datu atbilstību.
\n
(2)Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, izdarot šā panta pirmajā daļā noteikto salīdzinājumu, konstatē sistemātiskas novirzes starp apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumam aprēķināto tehniskās rezerves vislabāko aplēsi un atbilstoši pieredzei konstatēto nepieciešamo attiecīgo lielumu, tā attiecīgi koriģē tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai izmantotās aktuārās metodes un pieņēmumus.
\n
(3)Latvijas Banka, konstatējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izveidoto tehnisko rezervju aprēķināšanas neatbilstību šajā nodaļā noteiktajam, ir tiesīga pieprasīt, lai attiecīgā sabiedrība izveido tehniskās rezerves tādā apmērā, ka tās atbilstu šajā likumā noteiktajām prasībām.
\n
115 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
111.pants
\n
(1)Nosakot šā likuma 102.panta pirmajā daļā norādīto atbilstošu bezriska procentu likmju termiņstruktūru, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto un konsekventi ņem vērā attiecīgo finanšu instrumentu termiņus, ja šo finanšu instrumentu un obligāciju tirgi ir uzskatāmi par attīstītiem, likvīdiem un pārredzamiem, kā arī izmanto ekstrapolācijas metodi, ja šo finanšu instrumentu un obligāciju tirgi nav uzskatāmi par attīstītiem, likvīdiem un pārredzamiem
\n
(2)Atbilstošās bezriska procentu likmju termiņstruktūras ekstrapolētajai daļai jābūt pamatotai ar nākotnes likmi, kas pakāpeniski pāriet no vienas procentu likmes vai likmju kopuma attiecībā uz ilgāko termiņu, kāds attiecīgajam finanšu instrumentam un obligācijām pastāv attīstītā, likvīdā un pārredzamā tirgū, uz galīgo nākotnes likmi.
\n
116
\n
112.pants
\n
(1)Atļauju atbilstības korekcijas piemērošanai attiecīgai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, lai aprēķinātu tehniskās rezerves vislabāko aplēsi dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim, tai skaitā periodiskajiem maksājumiem, kas izriet no nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, Latvijas Banka izsniedz, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi
\n
1)tehniskās rezerves vislabākās aplēses apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim jābūt nepārtraukti segtam ar piešķirto aktīvu portfeli, kas satur obligācijas un citus aktīvus ar līdzīgiem naudas plūsmas raksturlielumiem, izņemot gadījumus, kad nodrošināma starp aktīviem un saistībām sagaidāmo naudas plūsmu aizvietošana, ja naudas plūsmas ir būtiski mainījušās;
\n
2)apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelis, kuram piemēro atbilstības korekciju, un šīs daļas 1.punktā noteiktais piešķirtais aktīvu portfelis tiek identificēti, organizēti un pārvaldīti atsevišķi no pārējām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbībām, un piešķirto aktīvu portfeli nevar izmantot, lai segtu zaudējumus, kas radušies pārējo attiecīgās sabiedrības darbību rezultātā;
\n
3)šīs daļas 1.punktā noteiktā piešķirtā aktīvu portfeļa sagaidāmās naudas plūsmas ir tādas pašas kā katra apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa sagaidāmā naudas plūsma tajā pašā valūtā, un jebkāda neatbilstība nerada būtiskus riskus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbībai, kurai piemēro atbilstības korekciju;
\n
4)līgumi, no kuriem izriet apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības, neparedz turpmākus apdrošināšanas prēmiju maksājumus;
\n
5)vienīgie riski, kas saistīti ar risku parakstīšanu attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeli, ir ilgdzīvošanas risks, izdevumu risks, pārskatīšanas risks un mirstības risks;
\n
6)ja parakstīšanas risks, kas saistīts ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeli, ietver mirstības risku, tehniskās rezerves vislabākā aplēse apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas portfeļa saistībām nepalielinās vairāk kā par 5 procentiem saskaņā ar mirstības riska stresa scenāriju, kas ir kalibrēts saskaņā ar šā likuma 119.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktajiem principiem;
\n
7)līgumi, no kuriem izriet apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības, apdrošinājuma ņēmējam neparedz iespējas vai paredz vienīgi iespēju izbeigt noslēgto apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, ja atpirkuma summa nav lielāka par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību segšanai izmantojamo aktīvu vērtību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 98.pantu minētās iespējas izmantošanas brīdī;
\n
8)šīs daļas 1.punktā piešķirtā noteiktā aktīvu portfeļa naudas plūsmas ir fiksētas, un tās nevar mainīt ne aktīvu emitenti, ne trešās puses;
\n
9)apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā, veidojot šajā punktā minēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeli, šīs daļas izpratnē nav sadalītas dažādās daļās.
\n
(2)Šā panta pirmās daļas 8.punktā noteiktās naudas plūsmas var būt atkarīgas no inflācijas ar nosacījumu, ka tās aizvieto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmas, kuras ir atkarīgas no inflācijas.
\n
(3)Ja emitentiem vai trešajām personām ir tiesības mainīt aktīvu naudas plūsmas tādā veidā, ka ieguldītājs saņem pietiekamu kompensāciju, lai varētu iegūt tādas pašas naudas plūsmas, atkārtoti ieguldot aktīvos ar līdzvērtīgu vai labāku kredītkvalitāti, tiesības mainīt naudas plūsmas neliedz šā panta pirmās daļas 8.punkta prasību piemērošanu piešķirtajam aktīvu portfelim.
\n
(4)Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība piemēro atbilstības korekciju apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim, tad dara to pastāvīgi. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas piemēro atbilstības korekciju, neievēro šā panta pirmajā daļā noteiktos nosacījumus, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka divu mēnešu laikā pēc tam, kad konstatēta šā panta pirmajā daļā noteikto nosacījumu neievērošana, attiecīgā sabiedrība ievērotu minētos nosacījumus. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība divu mēnešu laikā nenodrošina šo nosacījumu ievērošanu, tā izbeidz piemērot atbilstības korekciju visām savām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām un nepiemēro atbilstības pielāgojumu turpmākos 24 mēnešus.
\n
(5)Atbilstības korekciju nepiemēro attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, ja atbilstošā bezriska procentu likmju termiņstruktūra tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai šīm saistībām ietver šā likuma 114.pantā noteikto svārstīguma korekciju.
\n
(6)Specifikācijas attiecībā uz šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, tostarp metodes, pieņēmumus un standarta parametrus, kas jāizmanto, aprēķinot šā panta pirmās daļas 5.punktā noteikto mirstības riska stresa scenāriju, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
117 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
113.pants(1) Šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju aprēķina katram valūtas veidam saskaņā ar šādiem principiem
\n
1)atbilstības korekcija ir vienāda ar šādu likmju starpību:
\n
a)faktiskā gada likme, kura aprēķināta kā vienota diskonta likme un kuru piemērojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmām, iegūst vērtību, kas ir vienāda ar saskaņā ar 98.pantu novērtēto 112.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto piešķirtā aktīvu portfeļa vērtību,
\n
b)faktiskā gada likme, kura aprēķināta kā vienota diskonta likme un kuru piemērojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa naudas plūsmām, iegūst vērtību, kas ir vienāda ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa tehniskās rezerves vislabākās aplēses vērtību, aprēķinā ietverot nākotnē sagaidāmo naudas plūsmu tagadējo vērtību un izmantojot pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūru;
\n
2)atbilstības korekcijā neiekļauj pamata likmju starpību, kas atspoguļo riskus, kurus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzņemas;
\n
3)pamata likmju starpību palielina, ja jānodrošina, lai atbilstības korekcija aktīviem, kuru kredītkvalitāte ir zemāka nekā investīciju kategorija, nepārsniedz atbilstības korekciju aktīviem ar tādu pašu termiņu un aktīvu klasi, kuru kredītkvalitāte atbilst investīciju kategorijai;
\n
4)ārējo kredīta novērtējumu izmantošana atbilstības korekcijas aprēķināšanā atbilst ES Regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām.
\n
(2)Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā principa piemērošanas nolūkā pamata likmju starpība:
\n
1)ir vienāda ar šādu elementu summu:
\n
a)ar kredītriska starpību, kas atbilst saistību nepildīšanas varbūtībai,
\n
b)ar kredītriska starpību, kas atbilst sagaidāmajiem zaudējumiem aktīvu reitinga pazemināšanās dēļ;
\n
2)riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām Padomes 1996.gada 25.jūnija regulas Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (turpmāk — ES Regula Nr. 2223/96) izpratnē un centrālajām bankām nav mazāka par 30 procentiem no ilgtermiņa vidējās starpības, kura pārsniedz bezriska procentu likmi tāda paša termiņa, kredītkvalitātes un aktīvu klases aktīviem, kas pastāv finanšu tirgos;
\n
3)aktīviem, kas nav riska darījumi ar dalībvalstu centrālajām valdībām (ES Regulas Nr. 2223/96 izpratnē) un centrālajām bankām, nav mazāka par 35 procentiem no ilgtermiņa vidējās starpības, kura pārsniedz bezriska procentu likmi tāda paša termiņa, kredītkvalitātes un aktīvu klases aktīviem, kas pastāv finanšu tirgos.
\n
(3)Šā panta otrās daļas 1.punkta \"a\" apakšpunktā minētās saistību nepildīšanas varbūtības aprēķināšanas pamatā ir ilgtermiņa saistību neizpildes statistika, kas atbilst šo aktīvu termiņam, kredītkvalitātei un klasei.
\n
(4)Ja ticamu kredītriska starpību nevar iegūt no saistību nepildīšanas statistikas, pamata likmju starpību nosaka kā to daļu no šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā noteiktās ilgtermiņa vidējās starpības, kura pārsniedz bezriska procentu likmi.
\n
(5)Specifikācijas attiecībā uz šajā pantā minētajām prasībām, tostarp pieņēmumus un metodes, kas jāizmanto, aprēķinot atbilstības korekciju un pamata likmju starpību, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
118
\n
114.pants
\n
(1)Svārstīguma korekcijas atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai attiecīgās valsts valūtai pamatā ir starpība starp procentu likmi, ko varētu iegūt no atsauces portfelī iekļautiem aktīviem šai valūtai, un atbilstošu pamata bezriska procentu likmju termiņstruktūru šai valūtai. Atsauces portfelis katrai valūtai reprezentē šajā valūtā izteiktus aktīvus, kurus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir ieguldījusi, lai segtu tehniskās rezerves vislabāko aplēsi šajā valūtā denominētajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām
\n
(2)Bezriska procentu likmju svārstīguma korekcijas apjoms atbilst 65 procentiem no riskam koriģētas valūtas starpības. Riskam koriģētas valūtas starpību aprēķina kā starpību starp šā panta pirmajā daļā noteikto starpību un daļu no šīs starpības, kas ir attiecināma uz reālistisku paredzamo zaudējumu riska, negaidītu kredītriska vai jebkuru citu ar aktīviem saistītu risku novērtējumu.
\n
(3)Svārstīguma korekciju piemēro tikai atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai, kas nav iegūta ar ekstrapolācijas metodi saskaņā ar šā likuma 111.pantu. Ekstrapolācijas metodi atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai izmanto pēc svārstīguma korekcijas piemērošanas.
\n
(4)Šā panta trešajā daļā noteikto bezriska procentu likmju svārstīguma korekciju attiecīgās valsts valūtai pirms 65 procentu koeficienta piemērošanas palielina par starpību starp riskam koriģētu valsts likmju starpību un divkāršu riskam koriģētu valūtas likmju starpību, ja šī atšķirība ir pozitīva un riskam koriģētā valsts likmju starpība ir lielāka par 85 bāzes punktiem. Palielinātu svārstīguma korekciju piemēro, aprēķinot vislabāko aplēsi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām tiem apdrošināšanas produktiem, kuri tiek pārdoti attiecīgās valsts apdrošināšanas tirgū. Riskam koriģētu valsts likmju starpību aprēķina tādā pašā veidā kā riska koriģētu valūtas starpību attiecīgās valsts valūtai, bet pamatojoties uz atsauces portfeli, kas reprezentē aktīvus, kurus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ir ieguldījušas, lai segtu vislabāko aplēsi šajā valūtā denominētām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām apdrošināšanas produktiem, kuri tiek pārdoti attiecīgās valsts apdrošināšanas tirgū.
\n
(5)Svārstīguma korekciju apdrošināšanas saistībām nepiemēro, ja atbilstošā bezriska procentu likmju termiņstruktūra šo apdrošināšanas saistību vislabākās aplēses aprēķinam ietver šā likuma 112.pantā noteikto atbilstības korekciju.
\n
(6)Maksātspējas kapitāla prasība nesedz risku zaudēt pamata pašu kapitālu svārstīguma korekcijas izmaiņu rezultātā.
\n
(7)Metodes un pieņēmumus, kas izmantojami, aprēķinot šajā pantā noteikto svārstīguma korekciju, tostarp šā panta pirmajā daļā minētās vērtību starpības aprēķināšanas formulu, nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
119 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 25.11.2020.)
\n
115.pants(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto šādu EAAPI vismaz reizi ceturksnī publicēto tehnisko informāciju
\n
1)atbilstošo bezriska procentu likmju termiņstruktūru šā likuma 102.pantā noteiktās tehniskās rezerves vislabākās aplēses aprēķināšanai bez atbilstības korekcijas vai svārstīguma korekcijas piemērošanas;
\n
2)katram attiecīgajam termiņam, kredītkvalitātei un aktīvu klasei šā likuma 113.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto pamata likmju starpību atbilstības korekcijas aprēķināšanai;
\n
3)šā likuma 114.panta pirmajā daļā noteikto svārstīguma korekciju katras attiecīgās valsts apdrošināšanas tirgum.
\n
(2)Šā likuma 102. pantā noteiktās tehniskās rezerves vislabākās aplēses, 113. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto pamata likmju starpību atbilstības korekciju un 114. panta pirmajā daļā noteiktās svārstīguma korekcijas aprēķināšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto Eiropas Komisijas īstenošanas regulā norādīto tehnisko informāciju par vienotiem nosacījumiem tehnisko rezervju un pamata pašu kapitāla aprēķināšanai. Ja Eiropas Komisija nav norādījusi šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto svārstīguma korekciju noteiktai valūtai un valsts apdrošināšanas tirgum, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nepiemēro svārstīguma korekciju atbilstošai bezriska procentu likmju termiņstruktūrai.
\n
120 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2019.)
\n
XIV nodaļa
\n
Pašu kapitāls
\n
116.pants
\n
Lai nodrošinātu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālās darbības stabilitāti, šādas sabiedrības rīcībā pastāvīgi ir izmantojamais pašu kapitāls maksātspējas kapitāla prasības apmērā 121
\n
117.pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības rīcībā pastāvīgi ir izmantojamais pamata pašu kapitāls minimālās kapitāla prasības apmērā
\n
122
\n
118.pantsIzmantojamā pašu kapitāla un izmantojamā pamata pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību nosaka Latvijas Banka
\n
123 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
XV nodaļa
\n
Maksātspējas kapitāla prasība un minimālā kapitāla prasība
\n
119.pants(1) Maksātspējas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar standarta formulu vai pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli
\n
(2)Maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, pieņemot, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība turpinās savu darbību.
\n
(3)Maksātspējas kapitāla prasību kalibrē, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visi identificējamie un izmērāmie riski, kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pakļauta. Šī prasība attiecas uz esošo komercdarbību, kā arī uz jaunu komercdarbību, kas sagaidāma turpmāko 12 mēnešu laikā. Esošās komercdarbības maksātspējas kapitāla prasība attiecas tikai uz neparedzamiem zaudējumiem.
\n
(4)Maksātspējas kapitāla prasība atbilst apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamata pašu kapitāla riskam pakļautajai vērtībai ar ticamības līmeni 99,5 procentu apmērā viena gada laikā.
\n
(5)Maksātspējas kapitāla prasība attiecas vismaz uz šādiem riskiem:
\n
1)nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku;
\n
2)dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku;
\n
3)veselības apdrošināšanas parakstīšanas risku;
\n
4)tirgus risku;
\n
5)kredītrisku;
\n
6)operacionālo risku.
\n
(6)Šā panta piektās daļas 6.punktā minētais operacionālais risks ietver tiesisko nedrošību, bet neietver riskus, kuri izriet no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pieņemtiem stratēģiskiem lēmumiem, kā arī tās reputācijas risku.
\n
(7)Aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ņem vērā riska mazināšanas metožu ietekmi, ja kredītrisks un cita veida riski, kuri izriet no šādu metožu izmantošanas, ir attiecīgi iekļauti maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā.
\n
(8)Maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību saskaņā ar standarta formulu nosaka Latvijas Banka un ES Regula Nr. 2015/35.
\n
124 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
120.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu vismaz reizi gadā un tā rezultātus paziņo Latvijas Bankai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izmantojamais pašu kapitāls ir vismaz tādā apmērā, ka sedz maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar pēdējo Latvijas Bankai iesniegto aprēķinu
\n
(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pastāvīgi kontrolē izmantojamā pašu kapitāla apmēra pietiekamību un maksātspējas kapitāla prasību. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no pieņēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības pēdējā aprēķina pamatā, attiecīgā sabiedrība nekavējoties veic jaunu maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu un iesniedz to Latvijas Bankai.
\n
(3)Ja pēc Latvijas Bankas rīcībā esošās informācijas izvērtēšanas ir pamats uzskatīt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ir būtiski mainījies kopš dienas, kad tika iesniegts pēdējais maksātspējas kapitāla prasības aprēķins, Latvijas Banka var pieprasīt, lai attiecīgā sabiedrība veic jaunu maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu.
\n
(4)Riska profila atšķirības vai izmaiņas ir uzskatāmas par būtiskām, ja maksātspējas kapitāla prasība, kas aprēķināta, pamatojoties uz jauniem pieņēmumiem, atšķiras no pēdējās aprēķinātās maksātspējas kapitāla prasības par 10 vai vairāk procentiem.
\n
125 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
121.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība var aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, ja ir saņemta Latvijas Bankas atļauja
\n
(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izmantotais iekšējais modelis ir pilnīgs iekšējais modelis, ja tas atbilst šā likuma prasībām un, izmantojot šo modeli, aprēķinātā maksātspējas kapitāla prasība atbilst šā likuma 119.pantā noteiktajām prasībām, un modelis aptver visu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas pilnīgā iekšējā modelī tiek iekļautas visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras iekļauj grupas maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības izmantotais iekšējais modelis ir daļējs iekšējais modelis, ja tas atbilst šā likuma prasībām un to izmanto, lai aprēķinātu tikai vienu vai vairākus no šādiem lielumiem:
\n
1)pamata maksātspējas kapitāla prasības vienu vai vairākus riska moduļus vai apakšmoduļus, kas noteikti normatīvajos aktos par maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību saskaņā ar standarta formulu;
\n
2)kapitāla prasību operacionālajam riskam;
\n
3)korekciju, ņemot vērā tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spēju.
\n
(4)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības daļēju iekšējo modeli var izmantot visas šīs sabiedrības vai tikai vienas vai vairāku nozīmīgu komercdarbības struktūrvienību maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam.
\n
(5)Pieeju, tai skaitā standarta integrācijas metodes, ar kurām daļēju iekšējo modeli pilnībā iekļauj maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā, un prasības alternatīvu metožu izmantošanai nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
(6)Lai saņemtu atļauju pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa izmantošanai, kā arī atļauju būtisku izmaiņu veikšanai pilnīgā vai daļējā iekšējā modelī, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu, kas ietver dokumentāru pierādījumu tam, ka iekšējais modelis atbilst normatīvo aktu prasībām attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem.
\n
(7)Ja pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas uz daļēju iekšējo modeli, normatīvo aktu prasības attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem pielāgo, ņemot vērā modeļa ierobežoto piemērošanas jomu. Pielāgojumus nosaka ES Regula Nr. 2015/35.
\n
(71)Latvijas Banka saskaņā ar ES Regulas Nr. 1094/2010 35. panta 1. punktu informē EAAPI par katru šā panta sestajā daļā minēto pieteikumu. Latvijas Bankai ir tiesības attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par šādiem pieteikumiem lūgt EAAPI sniegt palīdzību, kas izriet no ES Regulas Nr. 1094/2010 8. panta 1. punkta \"b\" apakšpunktā noteiktajiem EAAPI uzdevumiem un pilnvarām.
\n
(8)Latvijas Banka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts pilnībā aizpildīts pieteikums, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, pieņem lēmumu par pieteikumā minētās atļaujas izsniegšanu un nosūta šo lēmumu pieteikuma iesniedzējam.
\n
(9)Latvijas Banka izsniedz pieteikumā minēto atļauju, ja ir pārliecinājusies, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska identifikācijas, apstiprināšanas (validācijas), uzraudzības, vadības un ziņošanas sistēmas ir atbilstošas šīs sabiedrības komercdarbībai un riska profilam un iekšējais modelis atbilst normatīvo aktu prasībām attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem.
\n
(10)Latvijas Banka ir tiesīga pēc tam, kad izsniegta atļauja iekšējā modeļa izmantošanai, pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic vienreizēju maksātspējas kapitāla prasības novērtējumu saskaņā ar standarta formulu un iesniedz to Latvijas Bankai.
\n
126 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
122.pants
\n
(1)Latvijas Banka izsniedz atļauju daļēja iekšējā modeļa izmantošanai tikai pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka iekšējais modelis atbilst šā likuma 121.panta prasībām, kā arī
\n
1)apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pienācīgi pamatojusi modeļa ierobežotās piemērošanas jomas iemeslu;
\n
2)ar daļēju iekšējo modeli aprēķinātā maksātspējas kapitāla prasība precīzāk atspoguļo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profilu, kā arī atbilst maksātspējas kapitāla prasības vispārīgajām prasībām, kas noteiktas šā likuma 119.pantā;
\n
3)daļēja iekšējā modeļa uzbūve atbilst maksātspējas kapitāla prasības vispārīgajām prasībām, kas noteiktas šā likuma 119.pantā, un to var pilnībā iekļaut maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā atbilstoši ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajam veidam, kādā daļējs iekšējais modelis pilnībā iekļaujams maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā, un noteiktajām prasībām alternatīvu integrācijas metožu izmantošanai.
\n
(2)Latvijas Banka ir tiesīga, izvērtējot pieteikumu daļēja iekšējā modeļa izmantošanas atļaujas saņemšanai, pieprasīt, lai attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz pārejas plānu modeļa piemērošanas jomas paplašināšanai, ja šī sabiedrība ir iesniegusi pieteikumu daļēja iekšējā modeļa izmantošanai, kas attiecas:
\n
1)tikai uz noteikta riska moduļa atsevišķiem apakšmoduļiem;
\n
2)tikai uz šīs sabiedrības nozīmīgām komercdarbības struktūrvienībām saistībā ar noteikto riska moduli;
\n
3)daļēji gan uz šīs daļas 1.punktā minētajiem apakšmoduļiem, gan uz 2.punktā minētajām struktūrvienībām.
\n
(3)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārejas plānā norāda veidu, izmantojamos līdzekļus, metodes, sasniedzamo modeļa piemērošanas jomu un laika periodu, kādā tā paredzējusi paplašināt modeļa piemērošanas jomu ar citiem apakšmoduļiem vai nozīmīgām komercdarbības struktūrvienībām, lai nodrošinātu, ka modelis aptver attiecīgo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumu dominējošo daļu saistībā ar šo specifiska riska moduli.
\n
127 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
123.pants
\n
(1)Vienlaikus ar šā likuma 121.panta sestajā daļā minēto pieteikumu pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa izmantošanas atļaujas saņemšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai šīs sabiedrības politiku iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politika iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai ir uzskatāma par tā pieteikuma sastāvdaļu, kas iesniedzams pilnīga vai daļēja iekšējā modeļa izmantošanas atļaujas saņemšanai. Latvijas Banka apstiprina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai šā likuma 121.pantā noteiktajā kārtībā
\n
(2)Iekšējā modeļa izmaiņas var veikt vienīgi saskaņā ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai. Politika iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai ietver iekšējā modeļa būtisku un nebūtisku izmaiņu specifikācijas.
\n
(3)Nebūtiskām iekšējā modeļa izmaiņām nav nepieciešama iepriekšēja Latvijas Bankas atļauja, ja tās ir izstrādātas saskaņā ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības politiku iekšējā modeļa izmaiņu veikšanai.
\n
(4)Lai saņemtu iepriekšēju Latvijas Bankas atļauju, kas nepieciešama būtisku izmaiņu veikšanai iekšējā modelī, Latvijas Bankai iesniedzams šā likuma 121. panta sestajā daļā minētais pieteikums.
\n
128 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
124.pants
\n
(1)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde apstiprina pieteikumu Latvijas Bankai iekšējā modeļa apstiprināšanai saskaņā ar šā likuma 121.pantā norādīto, kā arī pieteikumu jebkādu turpmāko šajā modelī veicamo būtisko izmaiņu apstiprināšanai
\n
(2)Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde ir atbildīga par tādu sistēmu ieviešanu šajā sabiedrībā, ar kurām tiek nodrošināta iekšējā modeļa pienācīga darbība.
\n
129 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
125.pants
\n
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju iekšējā modeļa izmantošanai saskaņā ar šā likuma 121.pantu, drīkst atsākt maksātspējas kapitāla prasības vai kādas tās daļas aprēķināšanu saskaņā ar standarta formulu vienīgi pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas. Lai saņemtu atļauju, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu 130 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
126.pants
\n
(1)Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas jau ir saņēmusi Latvijas Bankas atļauju iekšējā modeļa izmantošanai, neizpilda normatīvo aktu prasības attiecībā uz izmantošanas testu, statistiskās kvalitātes standartiem, kalibrēšanas standartiem, peļņas un zaudējumu attiecinājumu, apstiprināšanas (validācijas) standartiem un dokumentēšanas standartiem, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku un iesniedz tai plānu, kā tiks atjaunota atbilstība, vai arī motivētu iesniegumu, kurā pamato, ka neatbilstības ietekme uz maksātspējas kapitāla prasības aprēķina rezultātu ir nebūtiska
\n
(2)Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neievēro šā panta pirmajā daļā minēto plānu, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai attiecīgā sabiedrība turpmāk veic maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu saskaņā ar standarta formulu.
\n
131 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
\n
127.pants
\n
Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izveido iekšējo modeli vai tā attiecīgos riska moduļus maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai un nodrošina to piemērošanu, ja ir pamats uzskatīt, ka maksātspējas kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar standarta formulu, nav atbilstoša, jo attiecīgās sabiedrības riska profils būtiski atšķiras no standarta formulas aprēķina pamatā esošajiem pieņēmumiem 132 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda \"Komisija\" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem \"Latvijas Banka\" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)