Vairumā gadījumu augsta līmeņa speciālistus jāpiesaista no ārvalstīm, un tas būtu iespējams, pateicoties tiešsaistes vai video formātam, vienlaikus nodrošinot nozares terminoloģiju un specifiku pārzinošu tulkošanas speciālistu atbalstu. Obligāts priekšnosacījums uzņemšanai studiju programmā būtu angļu valodas prasmes, jo plānots liels ārvalstu pasniedzēju īpatsvars. (mācību valoda: bakalaura programmā – latviešu; maģistra programmā – angļu).Pēdējos gados liela uzmanība tiek pievērsta finanšu un ekonomisko noziegumu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju, apkarošanai. Tas ietekmē ārvalstu investoru uzticību un attiecīgi valsts ekonomisko attīstību. Lai nodrošinātu efektīvu valsts pretdarbību (izmeklēšanu un iztiesāšanu) noziedzīgām grupām, kuras specializējas finanšu un ekonomisko noziegumu īstenošanā, nodrošinot atbilstošas tiesību aizsardzības un par korupciju atbildīgo institūciju spējas ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā, izmeklēšanā un iztiesāšanā30, nepieciešams izvērtēt iespēju īstenot attiecīgu studiju moduļus specializētajā maģistra programmā \"Ekonomiskā drošība\".
\nProfesionālo maģistra programmu \"Ekonomiskā drošība\" RSU 2022.gadā virza licencēšanai un plāno maksas studijas. Minētās studiju programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus speciālistus (kibernoziegumu apkarošanas speciālisti, operatīvā darba un kriminālizlūkošanas analītiķi, nelegālās naudas atmazgāšanas un finanšu noziegumu apkarošanas speciālisti u.c), kuri spēj un ir kompetenti uzņemties atbildību un risināt augstas komplicētības pakāpes juridiskos un ekonomiskos problēmjautājumus, tostarp ekonomisko noziegumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā, attīstīt un koordinēt starptautisko sadarbību, pārstāvēt daudzveidīgas intereses un nodrošināt pamatotu lēmumu pieņemšanu ekonomiskās drošības jomā.
\nStudiju programmas īstenošanā plānots iesaistīt ārvalstu speciālistus (docētājus, pētniekus, praktiskos darbiniekus) ar lielu pieredzi operatīvā darba jomā no Lietuvas, Luksemburgas, Polijas, Zviedrijas utt. Studiju programmā paredzēta sešu nedēļu prakse izmeklēšanas vai operatīvajos dienestos (iespējams arī Igaunijā, Lietuvā).Veicot studiju programmu izpēti augstākajā izglītībā, secināms, ka analoga piedāvājuma nav. Banku augstskolā tiek īstenota profesionālā maģistra studiju programma \"Kiberdrošības pārvaldība\"31, kura piedāvā apgūt profesiju \"Informācijas drošības vadītājs\" un sagatavot profesionālai darbībai informācijas drošības un kiberdrošības pārvaldības nodrošināšanai uzņēmumā, Vidzemes augstskola piedāvā iegūt profesionālo maģistra grādu informācijas tehnoloģijās profesionālajā studiju programmā \"Kiberdrošības inženierija\"32, savukārt RTU piedāvā iegūt inženierzinātņu maģistra grādu kiberdrošībā akadēmiskās maģistra studiju programmas\"Kiberdrošības inženierija\"33 ietvaros.3.7.
\nVadības kompetenču apguve.Lai IeM padotības un citās projektā iesaistītajās iestādēs varētu ieviest pilnvērtīgu konkursa procedūru uz vadošajiem vakantajiem amatiem, kā arī izvērtēt iespēju gatavot rezervi vadošajiem amatiem no perspektīvāko amatpersonu vidus, nepieciešams: izstrādāt speciālu studiju programmu (Piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis (5. PKL), kas atbilst septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (7. LKI) vadītājiem;vai īstenot kā kopprogrammu ar Latvijas (piemēram, ar RTU VUGD menedžmenta specializācijā vai Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) vai ārvalstu augstskolu (Risinājuma A) gadījumā;studiju virziens: \"Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība\", piemērojamais profesiju standarts \"Organizācijas vadītājs\"34 - profesionālā maģistra programma \"Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība\" (60 kredītpunkti, LKI-7)) programmu papildinot ar unikālām apakšspecializācijām: Policijas dienesta menedžments, Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu menedžments, Valsts robežsardzes menedžments, Kriminālsodu izpildes dienesta menedžments.
\nProgrammas absolventi- tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadītāji un to kandidāti; studiju programma nepieciešama šādām iestādēm: Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts robežsardzei, Ieslodzījumu vietu pārvaldei, IDB; vidējais prognozētais studiju vietu skaits 2023.‑2025. gadā (nepilna laika studijās) kopā:204; plānotais studiju finansējums 2023.-2025. gadā: 523 668 euro; papildus nepieciešamā infrastruktūra- Policijas taktikas poligons; indikatīvais vienreizējo infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma kapitālieguldījumu aprēķins 2023.-2025. gadam: 34 200 euro; potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība: Valsts policija -15%, Valsts robežsardze un VRK -10%, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un UCAK -10 %, citas tiesībaizsardzības iestādes - 10 %, VPK - 5 %, ārvalstu pasniedzēji - 20 %;
\nRSU - 25 %, LU - 5 %; indikatīvās kopējās studiju programmas izmaksas2023.-2025. gadā: 557 868 euro.Līdzīgu studiju programmu analīzes rezultātā noskaidrots, ka Biznesa augstskola \"Turība\"35 piedāvā iegūt profesionālo bakalaura grādu organizācijas drošībā (kvalifikācija- Drošības dienesta vadītājs), Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija piedāvā iegūt profesionālo maģistra grādu militārajā vadībā un drošībā profesionālās maģistra studiju programmas \"Militārā vadība un drošība\"36, kura tiek īstenota angļu valodā un sadarbībā ar Baltdefcol (Baltic Defence College – Baltijas Aizsardzības koledža, Igaunija, Tartu). Abas minētās studiju programmas ir orientētas uz konkrētu (atšķirīgu no operatīvo dienestu vadītāju kompetenču jomas) darba tirgus segmentu- komerciālās apsardzes pakalpojuma sektoru, kā arī militāro (ārējās valsts drošības un kolektīvās aizsardzības) jomu.3.8.
\nDoktora programma un zinātniski pētnieciskais darbs.Kā ilgtermiņa vajadzība un nākotnes perspektīva, neatkarīgi no izvēlētā risinājuma ir doktora programmas īstenošana ar policijas darbu saistītās zinātnes apakšnozarēs. Bez doktorantūras nav pilnvērtīgi īstenojams zinātniskās pētniecības darbs un nav nodrošināmas augstas kvalitātes studijas. Doktora grāda nepieciešamību augstskolu docētājiem diktē Augstskolu likums. Promocijas padomes Tiesību zinātnē pastāv LU, RSU, Daugavpils Universitātē un Biznesa augstskolā \"Turība\" (apvienotā Juridiskās zinātnes profesoru padome).Doktorantūras studiju programma \"Juridiskā zinātne\" Policijas tiesību, Kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas zinātnes apakšnozarē šobrīd Latvijā tiek īstenota Daugavpils Universitātē, Krimināltiesību apakšnozarē - Biznesa augstskolā \"Turība\", RSU un visās tiesību zinātņu apakšnozarēs LU.Neskatoties uz doktorantūras pieejamību, doktoru skaits Policijas tiesību, Kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas zinātnes apakšnozarēs ir ļoti ierobežots, kas jaunas doktora programmas izstrādes iespējas minēto zinātņu apakšnozarēs būtiski samazina.Lai iekšlietu nozarē varētu tikt attīstīta zinātniskā pētniecība un nodrošināta mērķtiecīga akadēmiskā personāla sagatavošana un atjaunotne, ar dažādu stimulējošu faktoru palīdzību nepieciešams doktorantūras studijām motivēt iekšlietu nozares ekspertus un VPK docētājus.Programmas absolventi- augstāko izglītības iestāžu akadēmiskais personāls un iestāžu vadītāji; studiju programmas nepieciešamība, tam nepieciešamā infrastruktūra, indikatīvais vienreizējo kapitālieguldījumu aprēķins, kā arī potenciālo mācībspēku patreizējā nodarbinātība perspektīvā būtu atsevišķi pētāma.3.9.
\nCitu studiju programmu izstrāde.Kā perspektīvu, kuru valstiski svarīgi būtu attīstīt, jāatzīmē arī īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas izstrāde pašvaldības policijas vajadzībām, kuras vadības pārstāvji IeM kopīgā tikšanās laikā ir izrādījusi interesi par šādu iespēju. Svarīgi novērtēt pašvaldības policijas nozīmīgo lomu iekšējās drošības nodrošināšanas jomā, kā arī nepieciešamību pēc kvalifikācijas ieguves iespējas, kas šobrīd netiek nodrošināta specializētu formālās izglītības programmu ietvaros. Lai īstenotu šādu ieceri, pašvaldības policijai sadarbībā ar augstskolu būs nepieciešams izstrādāt atbilstošas profesionālās kvalifikācijas prasības un Profesiju standartus pašvaldības policijas profesijai, pēc kā vienoti ar augstskolu uzsākt darbu pie izglītības programmas izstrādes un licencēšanas.Lai nodrošinātu studējošiem elastīgumu un sniegtu iespēju apgūt papildus kompetences, augstskolā vēlams īstenot \"Atvērtās universitātes\" konceptu, kas ļautu personai reģistrēties augstskolā kā klausītājam atsevišķu studiju moduļu vai studiju kursu apguvei.
\nPar apgūtu studiju moduli vai studiju kursu klausītājam tiktu izsniegta normatīvajam regulējumam atbilstoša apliecība, kura klausītājam ļautu uzkrāt studiju darba apjomu un, pie atbilstošas iepriekšējās izglītības, pieprasīt, lai augstskola izvērtē darba apjoma atbilstību studiju programmām vai to posmiem, piešķirot par to attiecīgus kredītpunktus.Kā vienu no studiju programmas mērķiem ir jāuzstāda: attīstīt un pilnveidot studējošo prasmi strādāt komandā saskaņoti ar citiem, ko var sasniegt, variējot ar dažādām darba formām. Tāpēc lielākais īpatsvars auditorijas darbā jāliek uz interaktīvajām studiju formām: darbu nelielās grupās, studiju darbu un pētījumu projektu izstrādāšanu to apspriešanu grupās un publisku aizstāvēšanu, dažādu praksei pietuvinātu problēmsituāciju risināšanu, standarta darba situāciju un krīzes situāciju simulāciju, tādējādi cenšoties nodrošināt kompetencēs balstītu studiju saturu.Kvalifikācijas prasību, profesiju standartu, studiju programmu un studiju moduļu izstrādei svarīgi notikt ciešā sadarbībā ar nozari - tiesībaizsardzības un citu projektā iesaistīto iestāžu ekspertiem.Darba devēju iesaistes nolūkā plānots, ka iestādes deleģēs pārstāvjus dalībai valsts pārbaudījumu komisijās, bakalaura un maģistra darbu recenzēšanā un vadīšanā, darbam zinātniskā darba un studiju rezultātu novērtēšanā, studiju programmas un tās grozījumu projektu izstrādē un izvērtēšanā.
\nTāpat visām projektā iesaistītajām iestādēm katru gadu augstskolai vajadzēs iesniegt ieteicamo pētījumu tematiku, kurā iekļauti aktuālie nozares problēmjautājumi, kā arī kopīgi attīstīt zinātnisko pētniecību (fundamentālie un lietišķie pētījumi, valsts pētījumu programmas, tirgus orientētie pētījumi, valsts pārvaldes institūcijas pasūtītie pētījumi, zinātniskās konferences un zinātniskās publikācijas u.c.), attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā plānojot un izlietojot finansējumu zinātniskajai darbībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansēto vai līdzfinansēto programmu (projektu) ietvaros.Studijas augstskolā tiks apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši iestāžu pasūtījumam un noslēgtajiem ar augstskolu līgumiem par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu.IeM iestāžu pasūtījumā pēc normatīvajā regulējumā paredzēto pārbaužu īstenošanas pilna laika studiju programmās uzņemtie studenti tiks iecelti ieviestajos (pārcelti no VPK) kadetu amatos IeM iestādes struktūrvienībā un nosūtīti kvalifikācijas ieguvei augstskolā, attiecīgi saņemot kadetam paredzēto atlīdzību – mēnešalgu un speciālās piemaksas.
\nSavukārt studiju programmās nepilnā laikā uzņemtās IeM iestāžu amatpersonas saglabātu sava ieņemamā amata atlīdzību.Tāpat plānots saglabāt šobrīd noteikto kārtību IeM iestāžu amatpersonām, kuras par valsts budžeta līdzekļiem izglītību iegūst IeM koledžās un turpmāk- augstskolā, slēdz līgumu ar IeM padotības iestādi, kura nosacījumi paredz izdevumu atmaksas nepieciešamību (pienākumu) amatpersonai gadījumā, ja viņa nesekmības dēļ, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc pašas vēlēšanās tiek izslēgta no izglītojamo saraksta vai amatpersona pēc izglītības ieguves nodien IeM sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk par pieciem gadiem. Plānots paplašināt regulējumā ietverto iestāžu loku, kurās studenti varētu strādāt, jo KNAB, Nodokļu un muitas policija nav klasificējamas kā IeM sistēmas iestādes..3.10.
\nKapitālieguldījumi infrastruktūrā.Neatkarīgi no risinājuma varianta ir nepieciešami kapitālieguldījumi Ezermalas 10 infrastruktūras objektu renovācijā/būvniecībā, aprīkojuma, materiālā nodrošinājuma un pieguļošās teritorijas attīstībā.Bijušās Latvijas Policijas akadēmijas ēku komplekss (Ezermalas iela 8 un 10, Rīga) zemesgrāmatā ierakstīti uz valsts vārda IeM personā, bet valdījumā nodoti IeM padotības iestādei– Nodrošinājuma valsts aģentūrai (turpmāk - NVA), kas nekustamo īpašumu atbilstoši noslēgtajam patapinājuma līgumam nodevusi VPK.Studiju programmu īstenošanai VPK ir aprīkotas trīs datorklases (katrā datorklasē pilnībā aprīkotas 25 darba vietas), 19 mācību auditorijas (vienkopus 20 līdz 30 izglītojamajiem, trīs lekciju zāles (vienlaikus 100 līdz 120 izglītojamajiem), konferenču zāle (vienlaikus 120 izglītojamajiem), mazā konferenču zāle (vienlaikus 60 izglītojamajiem) un citas mācību vai administratīvās telpas, kopā 11983,7 m2, kas formāli atbilst Augstskolu likumā paredzētajām izglītības telpu platības prasībām.
\nTomēr aptuveni pusi no mācību un administrācijas korpusa (Ezermalas 10) aizņem tajā izvietotās Valsts policijas struktūrvienības un NVA, kas būtiski ierobežo studiju kapacitāti, kvalitāti un ilgstpēju.VPK telpu noslodze un kapacitāte ir ierobežota. Lielais vairums mācību auditoriju un personāla telpu, mēbeles, aprīkojums, tehniskie līdzekļi un inženierkomunikācijas ir būtiski nolietotas. Vairumam mācību auditoriju un zāļu ir nepieciešama renovācija.VPK administratīvajā un mācību korpusā ir atvēlēta tikai daļa (11 983,7 m²) no kopējā telpu klāsta, jo pārējās telpas ir nodotas dažādām IeM padotības iestādēm un struktūrvienībām (kopējā platība - 17 945 m2).Šobrīd esošā VPK infrastruktūra:1. Mācību korpuss (Ezermalas 10B, Rīgā) (2.stāvs un 3 stāvs) - 4800 m2)1.1.
\nAuditorijas – 20 mācību auditorijas (vienkopus 20 līdz 30 izglītojamajiem, viena auditorija ar ietilpību līdz 60 izglītojamajiem, trīs datorklases, katrā datorklasē aprīkotas 25 darba vietas);1.2. Pedagogu darba kabineti – 18;1.3. Studējošo pašpārvaldes kabineti – 4;1.4. Izglītības koordinācijas nodaļas kabineti – 3 kab.;1.5. kadetu ģērbtuve ar individuālajiem skapīšiem;1.6. Bibliotēka ar lasītavu;1.7. Divas ēdamtelpas.2. Lekciju zāles (Ezermalas 10A, Rīgā,) - kopā 2488 m2)Kopā Lekciju zāļu korpusā ir 5 lekciju zāles, bet divas netiek izmantotas, jo nepieciešama renovācija.Izmantotās lekciju zāles – Z2 (ietilpība 180 izglītojamie), Z4 (ietilpība 90 izglītojamie), Z5 (ietilpība 95 izglītojamie).Neizmantotas 2 lekciju zāles – Z1 un Z3.3.
\nMazā konferenču zāle (Ezermalas 10C, Rīgā) (platība - 474 m2).Konferenču zāles korpuss sastāv no koridora un konferenču zāles un 1.stāva koridora ar izeju uz āru un palīgtelpām.4. Administratīvais korpuss (Ezermalas iela 10, Rīga) – (kopējā ēkas platība - 6185 m2, pašlaik daļu 4.stāva un 5. stāvu aizņem VP struktūrvienības).4.1. pagrabstāvs – netiek izmantots, nepieciešams remonts.4.2. 1.stāvs: vestibils, pasākumu telpa, bruņojuma un ekipējuma telpas, saimnieciskās telpas (dažāda inventāra glabāšanai), dežūrdaļa, sanitārais mezgls, servera telpa.4.2. 2.stāvs: administratīvā personāla darba kabineti (Administratīvā nodaļa, Kadetu nodaļa), ēdamtelpa, garderobe, sanitārais mezgls, arhīva telpas.4.2. 3.stāvs: VPK padomes zāle, administratīvā personāla darba kabineti (vadība, Profesionālās pilnveides nodaļa, Finanšu vadības nodaļa, Personāla vadības nodaļa, Katedru vadītāji un administratīvais personāls, atsevišķi pedagogu darba kabineti), sanitārais mezgls.4.4. daļa no 4. stāva: Kriminālistikas ekspozīciju zāle.
\nDaļu 4.stāva aizņem VP struktūrvienība un daļa telpu netiek izmantotas – nepieciešams remonts.Papildus tiek izmantots:Laboratorijas korpuss (Ezermalas 10D, Rīgā) (platība - 3551 m2)Laboratorijas korpuss tiek izmantots kā profesionālo mācību poligons, tajā ierīkotas telpas praktisko nodarbību īstenošanai.1.stāvs – VPK Kinoloģijas nodaļas personāla darba kabineti, dienesta suņu voljēri un speciāli aprīkotas telpas dienesta suņu sagatavošanai un testēšanai.2.stāvs – policijas taktikas un policijas darbu situāciju modulēšanas poligons (tiek izmantotas telpas, koridors un ēkas rezerves kāpņu telpa – viss aprīkots ar videonovērošanas sistēmu, kuras vadības centrs ir poligonā esoša mācību klase). Vienu telpu izmanto kinologi.
\nDivas telpas iekārtotas ekipējuma un mācību inventāra glabāšanai.3.stāvs – aprīkotas telpas notikuma vietas apskates un citu izmeklēšanas darbību veikšanai, situāciju izspēlei, kā arī personu īslaicīgās aizturēšanas vietu imitācijai.4.stāvs – tiek izmantotas divas telpas, viena telpa aprīkota un tiek izmantota interaktīvā šautuve. Pārējās telpas nodotas VP struktūrvienības rīcībā – ģērbtuve ar individuālajiem skapīšiem.Sporta zāles korpuss (lielā sporta zāle, 2 cīņu zāles un trenažieru zāle).Sporta laukums, kurā daļu aizņem darbinieku un dienesta autostāvvieta.Atbrīvojot esošo Mācību korpusu (Ezermalas ielā 10B, Rīgā) Lekciju zāļu korpusu (Ezermalas 10A, Rīgā,) un Administratīvo korpusu (Ezermalas iela 10, Rīga) ar konferenču zāli (Ezermalas 10C, Rīgā) Valsts policijas struktūrvienību vajadzībām, ir nepieciešams izbūvēt jaunu VPK ēku un sporta laukumu.Šobrīd VPK kompleksā ietilpst arī Dienesta viesnīca, kuru apsaimnieko NVA.
\nDienesta viesnīcas pakalpojumam pieejamā kapacitāte ir 425 istabas, kas ir pietiekama, lai nodrošinātu IDA un IMC vajadzības, bet ir nepieciešama dienesta viesnīcas iekštelpu renovācija.Jāatzīst, ka reformu kontekstā mācību/studiju infrastruktūrai un materiāltehniskā nodrošinājuma, kā arī tehnoloģiskā nodrošinājuma attīstībai ir pievēršama īpaša nozīme, jo studiju process ir saistīts ar lielu praktisko nodarbību īpatsvaru, no kā atkarīga ir studiju rezultātu kvalitāte, ilgtspēja un atbilstība tiesībaizsardzības iestāžu izvirzītajām prasībām.Topošajiem tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, kā ikvienam augstskolas studentam, lai sekmīgi apgūtu izglītības programmu, ir jābūt apveltītam ar digitālo kompetenci.
\nPapildus interneta lietošanas un izplatītākās programmatūras pārvaldīšanas prasmēm izglītojamajam jādemonstrē arī profesionālās iemaņas darbā ar dažādām datu uzskaites sistēmām, portatīvām mērierīcēm, policijas tehniku un sakaru līdzekļiem.Svarīgi pievērst īpašu uzmanību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu attīstībai, digitālo pakalpojumu, servisu un informācijas sistēmu integrācijai, nodrošinot izglītības procesu digitālo transformāciju1 IeM koledžās un iestādēs. Patreiz katrā no IeM iestādēm tiek izmantotas vairākas nesaistītas e-mācību (veidotas uz Moodle platformas bāzes) un izglītības procesu pārvaldības sistēmas (Valsts policijas koledžas IPAS). Esošās sistēmas nav integrētas, to pārvaldība un administrēšana notiek decentralizēti, mācību procesa digitalizācijas iespējas tiek izmantotas tikai daļēji, ar apmācību saistīti procesi nav standartizēti, sadarbība, ka arī pieredzes un informācijas apmaiņa notiek minimāli.
\nLai sekmētu efektīvu IeM tehnisko un cilvēkresursu izmantošanu, ka arī veicinātu izglītības sistēmas digitālo transformāciju ir nepieciešams kopā ar organizatoriskām reformām ieplānot arī IeM vienotas elektroniskās apmācību platformas ieviešanas pasākumus.IeM Informācijas centrs ir izstrādājis Vienotas elektroniskās apmācību platformas (turpmāk - VEAP) risinājumu, kas paredz ap studējoša portālu koncentrētas IeM koledžu un iestāžu integrētas mācību procesu pārvaldības sistēmas izveidošanu (skat. 1.attēls).1.attēls. VEAP konceptuālā arhitektūraVEAP izveidošana un ieviešana paredz apjomīgus kompleksa sagatavošanas darbus organizatoriskā un tehniskā jomā. Lai pēc iespējas īsākā laikā sasniegtu pozitīvo efektu no mācību procesu digitalizācijas un standartizācijas ir iespējams izstrādāt un ieviest ekspluatācijā daļu no VEAP – Vienoto e-mācību vidi (VEMV), ieliekot pamatu turpmākai platformas attīstībai.VEMV risinājums paredz tīmekļa bāzētas virtuālas mācību vides izveidošanu, kas izpildītu šādas minimālas prasības:1. sistēmas izvietošana IeM tīklā un infrastruktūrā;2. vienota centralizēta sistēmas pārvaldība;3. vienota lietotāju pārvaldība un autorizācija;4. integrācijas ar citām sistēmām;5. virtuālo mācību kursu veidošana;6. virtuālo mācību kursu kataloga veidošana;7. testu un pārbaudes darbu veidošana un kārtošana;8. vērtēšana un rezultātu uzskaite;9. studiju darbu kārtošana un iesniegšana;10. digitālo mācību materiālu koplietošana;11. automātiskā plaģiāta pārbaude;12. izglītojama un pedagoga darba vides veidošana;13. izglītojamo un pedagogu komunikācijas nodrošināšana;14. tiešsaistes mācību aktivitāšu nodrošināšana (izmantojot attālinātas saziņas rīkus);15. pilns latviešu valodas atbalsts;VEMV ieviešana un esošās IeM koledžu un iestāžu decentralizēto e-mācību sistēmu nomaiņa ar vienotu risinājumu dos iespēju IeM koledžām un iestādēm pārnest esošus kursus un mācību materiālus vienotajā e-mācību vidē un pilnvērtīgi izmantot jaunas funkcijas un iespējas.Moderna studiju vide un mūsdienīgs studiju process nav iedomājams bez ārpusstudiju dzīves un saliedēšanas pasākumiem, kuru organizēšanai būs nepieciešams atvēlēt finansējumu atbilstoši Studentu pašpārvaldes iesniegtajam plānam un tāmēm.
\nSvarīgi būtu nodrošināt studentiem pietiekami lielu un mājīgi iekārtotu lasītavu un rekriācijas telpas. Tik pat būtiski ir radīt mūsdienīgu infrastruktūru sportiskajām aktivitātēm kā telpās, tā ārpus telpām. Šim nolūkam lietderīgi piesaistīt vides dizaina speciālistus, kas sniegtu ekspertu viedokli arī par Ķīšezera krasta labiekārtošanas pasākumiem un citiem dizaina risinājumiem.Praktisko nodarbību nodrošināšanai pie Ķīšezera krasta nepieciešams izbūvēt laivu piestātni un peldlīdzekļu ielaišanas vietu (atbilstoši Ministru Kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumiem Nr.92 \"\"Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos\", iegādāties laivas (aprīkotas atbilstoši Ministru Kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumiem Nr.92 \"\"Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos\", kura tiktu izmantota peldlīdzekļu satiksmes uzraudzības un kontroles prasmju attīstīšanai iekšējos ūdeņos.Lai nodrošinātu kvalitatīvu un uz ilgtspēju vērstu mācību/studiju procesu, neatkarīgi no risinājuma, atbilstoši plānotajam īstenoto programmu un izglītojamo skaitam, papildus ir nepieciešams izbūvēt jaunu mācību/studiju korpusu (ar aptuveno platību Risinājumā A1-14 285 m2, A2- 10 965 m2 ;
\nRisinājumā B1- 11602 m2, B2- 8628 m2 (bez gaiteņiem un citām saistītām izbūves platībām), atbrīvojot esošo mācību korpusu (Ezermalas ielā 10B, Rīgā) Valsts policijas struktūrvienību vajadzībām, kā arī nepieciešams veikt teritorijas (70 000 m2) labiekārtošanu.Jauna Mācību/studiju korpusa būvniecība ir iespējama divos variantos:1. Jaunas mācību/studiju ēkas būvniecība, tajā iekļaujot profesionālo mācību poligonus.2. Jauna mācību/studiju ēka, profesionālo mācību poligonus izveidojot \"Kazarmju\" ēkā, kuru nepieciešams renovēt.IV. Risinājuma variantiBez jau aplūkotajiem kopīgajiem nosacījumiem darba grupa izvirzīja trīs iespējamos vidēja termiņa rīcības scenārijus-risinājuma variantus:Risinājums A: IeM padotības augstskolas, Iekšējās drošības akadēmijas (turpmāk - IDA), dibināšana uz VPK infrastruktūras bāzes, paredzot pieprasījumam atbilstošu un kvalitatīvu formālās un mūžizglītības piedāvājumu, specifiskajām prasībām atbilstošu izglītības infrastruktūras izveidi un profesionāla pedagoģiskā personāla nodrošinājumu.Risinājums B: neterminēts sadarbības konsorcijs starp Iekšlietu ministriju, VPK, RSU un LU par speciālistu sagatavošanu iekšlietu iestāžu vajadzībām, paredzot pieprasījumam atbilstošu un kvalitatīvu formālās un mūžizglītības piedāvājumu, specifiskajām prasībām atbilstošu izglītības infrastruktūras izveidi un profesionāla pedagoģiskā personāla nodrošinājumu.Risinājums C: terminēts sadarbības konsorcijs starp Iekšlietu ministriju, VPK, RSU un LU ar perspektīvu, ka pēc noteikta termiņa izglītības saturu nodrošinās jaundibinātā IDA.4.1.
\nRisinājums A.Par investīciju ieguldījumu nepieciešamību iekšlietu nozarē diskutēts daudz, bet svarīga ir apziņa par sabiedrības drošības cenu. Cik valsts ir gatava investēt drošības infrastruktūrā un personāla resursos, tāda līmeņa drošības pakalpojumu valsts iedzīvotāji saņems. Pašreizējā Valsts policijas personāla krīze ir hronisku investīciju trūkuma rezultāts. Turpinot birokrātisku šķēršļu radīšanas un striktu finanšu resursu ekonomijas politiku, plānoto reformu īstenošanas spēja var tikt nopietni apdraudēta. Policijas un citu tiesībaizsardzības speciālistu sagatavošana nevienā valstī nav lēts pasākums, jo ir saistīts ar komplicētu kompetenču apguvi un ar modernām tehnoloģijām aprīkotu studiju infrastruktūru.
\nBijušās Latvijas Policijas akadēmijas likvidācija ir atzīstama par uzskatāmu budžeta līdzekļu ekonomijas piemēru, kuras rezultāts ir virkne šajā ziņojumā ietverto problēmu pastāvēšana.Salīdzinājumam, lielākajā daļā Eiropas valstu policijas speciālistu sagatavošana tiek īstenota specializētās augstskolās (Policijas Universitātes koledža (Somija, Norvēģija), Policijas akadēmija (Austrija, Slovākija, Slovēnija, Čehija, Polija, Kipra, Nīderlande, Serbija, Spānija, Horvātija), Iekšlietu ministrijas akadēmija (Bulgārija), Iekšējās drošības akadēmija (ar plaša spektra studijām un integrētu koledžu) (Igaunija, Rumānija), Policijas un nacionālās drošības augstskola (Portugāle)), kuras tiek finansētas no Iekšlietu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.Specializētas augstskolas pastāvēšana ir ne tikai tiesībaizsardzības personāla izglītības ieguves vieta, bet lielā mērā arī valsts prestiža un studiju motivācijas jautājums.
\nHipotētiski var pieņemt, ka studentam atšķirībā no klasiskās augstskolas saistošāk būtu studēt iekšlietu nozarei piederīgā un modernā augstskolā, kuras stratēģiskā specializācija būtu tiešā veidā saistīta ar apgūstamo profesiju, un kurā tiek piekopta disciplīna un dienesta ētika. Augstskolas piederībai iekšlietu resoram ir nozīme arī starptautiskajā sadarbībā, studentu un akadēmiskā personāla starptautiskajā mobilitātē un pieredzes apmaiņā ar citu valstu Policijas akadēmijām, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) un mobilitātes programmas Erasmus+ ietvaros.Dibinot augstskolu kā IeM padotības iestādi (vienlaikus ar atvasinātas publiskas personas statusu), iespējama nozares ietekme par sagatavojamo no valsts budžeta finansēto speciālistu skaitu studiju programmās, kā arī lielāka darba devēju iesaiste materiāli tehniskā nodrošinājuma pilnveidē, studiju rezultātu izvērtēšanā un prakses vadīšanā.
\nMūsdienu mainīgajos apstākļos izmaiņas praktiskajā darbā ir salīdzinoši dinamiskas. Lai profesionālās izglītības saturs spētu reaģēt uz jau notikušajām izmaiņām vai vēl vairāk – ģenerēt jaunas inovācijas, kas būtu izmantojamas praktiskajā darbībā, ir jābūt ļoti ciešai saiknei ar praktisko darba vidi.Pastāvot specializētai augstskolai, iekšlietu un citām tiesībaizsardzības iestādēm var prognozēt lielāku kvalificētu speciālistu pieplūdumu katru gadu, jo studijas specializētā un uz konkrētu nozari (profesijām) orientētā augstskolā hipotētiski varētu potenciālo reflektantu vidū šķist prestižākas un pievilcīgākas par studijām augstskolā, kuras stratēģiskā specializācija nav tieši saistīta ar izvēlēto profesiju.
\nMācībspēki specializētā augstskolā ir vairāk profesionāli specializēti un ar praktiskā darba pieredzi, kas sekmē praktisko kompetenču apguvi augstākā kvalitātes līmenī.Nosaukuma (IDA) izvēle saistīta ar stratēģiskās specializācijas izvēli, proti, akadēmijas galvenais mērķis būtu speciālistu sagatavošanai iekšējās drošības vajadzībām un zinātniskai pētniecībai iekšējās drošības jomā.Darba grupa atzina, ka jaundibinātajā IDA bez formālās izglītības svarīgi būtu attīstīt kvalitatīvu un stabili finansētu tālākizglītību, vienlaikus būtisku uzmanību veltot zinātniskās pētniecības attīstībai. Zinātniskās pētniecības rezultātus efektīvi varētu izmantot praksē, lai praktisko darbību ievirzītu uz zinātniskiem pamatiem balstītā attīstībā.IDA misija: zināšanu, metožu un inovāciju jaunrade, kā arī zinātnē un izcilībā balstītu studiju īstenošana augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā drošības un noziedzības apkarošanas jomā, vienlaikus nodrošinot virzību uz starptautisko atpazīstamību un ciešu sadarbību specializēto augstskolu segmentā, kuru stratēģiskā specializācija ir saistīta ar speciālistu sagatavošanu darbam tiesībaizsardzības iestādēs.Augstas kvalitātes, reputācijas un atpazīstamības ieguve būtu izvirzāma par vienu no svarīgākajiem IDA ilgtermiņa attīstības mērķiem.Viens no studiju programmu ilgtspējas rādītājiem ir atbilstība tirgus prasībām un absolventu nodarbinātības rādītāji.
\nIDA starp augstskolu konkurencē vajadzētu izvirzīt ambiciozu mērķi: ieņemt līderpozīcijas absolventu nodarbinātības jomā, kas tiks sasniegts ar pārdomātu profesionālās orientācijas, studiju popularizēšanas pasākumiem, normatīvi regulētu līgumattiecību nosacījumiem, vajadzībās balstītu budžeta studiju vietu skaita plānojumu. Respektējot reformas augstākajā izglītībā par resursu koplietošanu un institucionālo integrāciju, kā arī ar mērķi nodrošināt budžeta līdzekļu ekonomiju (rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu)37, augstākas resursu koplietošanas iespējas un efektīvāku pārvaldību, plānots likvidēt VPK un VPK filiāli Daugavpilī, to studiju resursus integrējot IDA.Risinājuma A plānā ietilpst iecere atteikties no turpmākās Jaunākā inspektora profesiju standarta piemērošanas un no turpmākas arodizglītības programmas īstenošanas gadu pirms IDA izveidošanas.
\nVienlaikus jāatzīst, ka Augstskolu likums augstskolai (izņemot gadījumus, kad augstskolas sastāvā ietilpst koledža vai cita izglītības iestāde) nemaz neparedz iespēju īstenot arodskolas un vidējās izglītības līmeņa programmas. Minētais ļautu kāpināt uz notikumiem reaģējošo policijas norīkojuma darbības kvalitāti, lēmumu pieņemšanas kvalitāti administratīvās atbildības procesos, ceļu satiksmes negadījuma vietu noformēšanas kvalitāti, kā arī vairotu sabiedrības uzticību policijai.Pēc IDA dibināšanas nepieciešams pārtraukt profesionālās pilnveides izglītības programmas \"Policijas darba pamati\" īstenošanu VPK, vienlaikus veicot grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumos Nr.810 \"Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju\", precizējot amata nosaukumus un iekļaujot augstākās izglītības līmeņa ierobežojumus.Detalizētu darbību uzskaitījumu, kas saistīts ar VPK likvidāciju un visu neizbeigto saistību pārņemšanu, nodošanu IDA, plānots paredzēt atsevišķā plānā.Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumu Nr.584 \"Valsts policijas koledžas nolikums\" 57.panta nosacījumiem par to, ka lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pēc iekšlietu ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets, nepieciešams sagatavot atbilstošu Ministru kabineta rīkojuma projektu.Savukārt atbilstoši Augstskolu likuma 8.panta otrajai daļai Valsts augstskolu dibina uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata Latvijas valsts Ministru kabineta personā, kas norāda uz nepieciešamību ziņojuma protokollēmumā iekļaut atbilstošu uzdevumu par izglītības nozari atbildīgajai ministrijai.Jāatzīst, ka Augstskolu likuma prasības jaunu augstskolu dibināšanā attiecībā par akadēmiskā personāla kvalifikāciju iekšlietu nozarei nav izpildāmas.
\nIekšlietu nozarē nav rodami atbilstošā daudzumā doktoru, lai augstskola varētu kvalificēties Augstskolu likuma prasībai par vēlēto akadēmisko personālu ar zinātnes doktora grādu 50 procentu apmērā. Diemžēl profesoru skaits valstī ir ierobežots, tie jau ir ievēlēti kādā no augstskolām, kas faktiski liedz iespēju šobrīd dibināt jaunu augstskolu, ja netiek radīt izņēmums Augstskolu likumā konkrētajai augstskolai. Pat teorētiski cenšoties šo prasību izpildīt, piesaistīt profesūru no citām augstskolām, ciestu izglītības profesionālā orientācija, sasaiste ar praktisko nozares problemātiku, kā arī veidotos nesamērojamas faktiskās studiju izmaksas. Jāņem vērā, ka IDA stratēģiskā specializācija un misija būs saistīta ar zinātnisko pētniecību un kvalificētu speciālistu sagatavošanu darbam tiesībaizsardzības un iekšlietu jomā, prioritāri Valsts policijai, kas nozīmē to, ka akadēmijas akadēmiskajam personālam, kurš īstenos specializācijas studiju kursus, papildus tiks izvirzītas profesionālās pieredzes prasības tiesībaizsardzības iestādēs, līdzīgi kā Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijai.
\nSpeciālajam regulējumu jāparedz nepieciešamību IDA noteikt atšķirīgu kārtību atsevišķos jautājumos, ciktāl tie atšķiras no Augstskolu likumā noteiktās.IDA dibināšanas gadījumā Augstskolu likumā tai ir jāparedz īpašs statuss (līdzīgi kā tas paredzēts Latvijas Nacionālajai Aizsardzības akadēmijai), nosakot, ka: IDA ir Iekšlietu ministrijas padotībā. Attiecībā uz IDA Ministru kabinets: nosaka IDA un tās pārvaldes institūciju — padomes, senāta, rektora un akadēmiskās šķīrējtiesas — kompetenci, ciktāl tā atšķiras no Augstskolu likumā noteiktās, šīs augstskolas rektora iecelšanas, apstiprināšanas un atbrīvošanas kārtību, prasības attiecībā uz šīs augstskolas akadēmiskā personāla kvalifikāciju. Uz IDA neattiecas Augstskolu likumā noteiktās prasības par akadēmiskā personāla ar zinātnisko doktora grādu īpatsvaru augstskolā.
\nIDA Satversmi un tās grozījumus apstiprina Ministru kabinets. IDA padomes izveides principus un darbību nosaka Ministru kabinets, bet sastāvu apstiprina iekšlietu ministrs. No valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem) finansējamo studiju vietu skaitu IDA nosaka iekšlietu ministrs, slēdzot līgumu ar akadēmiju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.Augsti kvalificēti docētāji un profesūra augstskolu darba tirgū ir ļoti pieprasīti, kas liek augstskolām savstarpēji konkurēt mācībspēku piesaistē, jo tieši akadēmiskais personāls ir atzīstams par svarīgāko studiju kvalitāti veidojošo faktoru, no kā tieši ir atkarīgi studiju rezultāti un absolventa praktiskā sagatavotība dienesta pienākumu izpildei, kā arī spēja iegūto kompetenču pielietošanā dažādās darba situācijās, vienlaikus demonstrējot spēju un vēlmi ātri apgūt konkrētajam amatam papildus nepieciešamās specifiskās kompetences.IDA akadēmisko personālu plānots komplektēt konkursa kārtībā atbilstoši Augstskolu likuma prasībām.
\nViesdocētāju statusā plānots piesaistīt nozares profesionāļus no tiesībaizsardzības iestādēm ar atbilstošu darba pieredzi (esošos un bijušos), kā arī viesdocētājus no ārvalstīm, īpaši finanšu un kiberdrošības jomā. Lai nodrošinātu atbilstošu konkursu uz akadēmiskā un vispārējā personāla vietām, ļoti būtiski ir normatīvi paredzēt IDA personālam konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas. Papildu nepieciešamo amata vietu skaits Iekšējās drošības akadēmijas darbības nodrošināšanai tiks īstenots Iekšlietu ministrijas resora amata vietu, tai skaitā vakanto amata vietu, ietvaros.Virzībā uz augstu kvalitātes standartu ieviešanu un studiju procesa internacionalizāciju, svarīgi būs IDA nodrošināt arī starptautisku mācībspēku piesaisti.Ņemot vērā praktisko mācību īpatsvaru profesionālajās izglītības programmās, kurās mācību process ir uz kompetencēm balstīts un praksei pietuvināts, viens no galvenajiem kritērijiem mācību personāla izvēlē nozares specializācijas studiju kursu un specifisko profesionālās pilnveides kursu īstenošanā ir docētāju praktiskā darba pieredze (ne mazāk kā 5 gadu) konkrētajā specializācijā pēdējo 15 gadu laikā, vienlaikus arī pedagoģiskā darba iemaņas, kuras tiks vērtētas hospitācijas procesa ietvaros.
\nTeorētisko mācību blokā un pētniecības jomā prioritāte piešķirama zinātniskā grāda un zinātniskā darba kvalitatīvajiem kritērijiem. Mācību nodrošināšanai specifiskās jomās (pārrobežu un starptautiskā noziedzība, nelegālās naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana, organizētās noziedzības (t.sk. cilvēku tirdzniecības apkarošana, bērnu pornogrāfijas un pedofilijas apkarošana, ekonomisko noziegumu, finanšu noziegumu un kibernoziegumu apkarošana u.c.), kurās augstas kvalifikācijas eksperti ar pedagoģiskām prasmēm nacionālā līmenī ir ierobežotā daudzumā vai vispār nav pieejami, būtiski ir piesaistīt ārvalstu ekspertus no tādām ārvalstu institūcijām kā CEPOL, EJTN (European Judicial Training Network), ERA (Academy of European Law), EIPA (European Institute of Public Administration), Igaunijas Drošības zinātņu akadēmija u.c., radot tam motivējošus finansiālus priekšnosacījumus.Plānveidīgi nodrošināma ir arī esošo docētāju profesionālā pilnveide augstskolu didaktikā, augstākās izglītības sistēmas inovācijās, docētāju profesionālās kompetences inovācijās ES, kā arī motivējot docētājus tālākizglītībai doktorantūrā un starptautiskās mobilitātes pasākumiem.Docētāju profesionālās pilnveides procesā uzmanība akcentējama uz tādu kompetenču pilnveidi kā: humānpedagoģiska, moderna un radoša procesa organizēšanas prasme, didaktiskā un digitālā kompetence, kvalitatīvu atbalsta materiālu izstrādes prasme, studentu aktivizēšanas prasme patstāvīgām studijām, mūsdienīgu izglītības programmu izstrādes prasme, interaktīvu pasniegšanas metožu un atgriezeniskās informācijas ieguves metožu īstenošanas prasme, studentu mācīšanās organizācijas kompetence, kā arī ES valodu kompetence. Šī uzdevuma sekmīga īstenošana būs atkarīga no atbilstošā finansējuma piešķīruma nākotnē.Plānotais izglītojamo skaits.Darba grupā iestādes pauda gatavību no 2025.gada nodrošināt ikgadēju pasūtījumu speciālistu sagatavošanai savu iestāžu vajadzībām, atbilstoši kuram tika veikts indikatīvais finansējuma aprēķins budžeta vietu pasūtījumam (Risinājuma A gadījumā).
\nVisām iestādēm, kuras plānos veikt pasūtījumu speciālistu sagatavošanai, vienlaikus būs jāatbalsta cieša sadarbība ar augstskolu izglītojamo piesaistes, studiju un profesijas popularizēšanas jomā. VPVRSIeVPMPKNABVIDVUGDĢPIDBKopā-2025.-2026. 1.sept.Kopā-2027.-2028. 1.sept.Prof. Maģistra programma\"Ekonomiskā drošība\"0/15 0/1 0/10 0/260/26Prof. Maģistra programma\"Tiesībaizs.un glābš.dien. vadība\" (Vadītāji)0/200/70/2 0/5 0/20/360/36Prof. Maģistra programma\"Pirmstiesas izmeklēšana\" (Jurists)15/30 1/00/20/10 20/00/115/4015/40Prof. bakalaura studiju programma\"Pirmstiesas izmeklēšana\" (Izmeklētājs)100/402/20/11/02/00/13 20/00/1125/58125/58Prof. bakalaura studiju programma\"Robežsardze\" (VRS vec.virsn.) 0/20 0/200/20Prof. bakalaura studiju programma\"Policijas darbs\" (Operat.darbs;
\nKriminālistika; Kārt.polic.d.)100/602/20/51/02/0 0/1102/63105/69Prof. bakalaura studiju programma\"Kriminālsodu izpilde\" 0/15 0/00/15Īsā cikla prof.augst.izglītības programma\"Policijas darbs\"150/40 5/01/02/0 1/0159/40157/40Īsā cikla prof.augst.izglītības programma\"Kriminālsodu izpilde\" 15/0 15/015/0[Augstskolas plānotās pārvaldes institūcijas un struktūrvienības].IDA plānots ieviest šādas pārvaldes institūcijas – padome, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa.Augstskolas koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību un stratēģisko uzraudzību- IDA padome (ar specifisku sastāvu un funkcijām), kuras darbību noteiks Ministru kabinets, bet sastāvu apstiprinās iekšlietu ministrs.Pieļaujams, ka studiju un pētniecisko darbu IDA tiktu nodrošināts fakultātēs (6), piemēram, Policijas darbības fakultāte, Robežapsardzes un penitenciārā fakultāte, Sporta fakultāte, Humanitārā fakultāte, Kriminālistikas un operatīvās darbības fakultāte un Tiesību zinātņu fakultāte.IDA sākotnējais uzdevums būs izveidot spēcīgu vadības komandu, kura būtu apveltīta ar stratēģisko redzējumu par IDA attīstību un ilgtspēju, kā arī ieviest tādu kvalitātes kontroles sistēmu, kurā iesaistītas visas puses.Paturot iespējas IDA veidot savu struktūru atbilstoši augstskolu autonomijas nosacījumiem, bet nepieciešamo kapitālieguldījumu veikšanas aprēķiniem studiju infrastruktūras izveidē un nepieciešamo būvniecības (renovācijas) ieceru īstenošanai nepieciešams provizoriski veidot nosacījumu kopumu akadēmijas struktūras izveidei.Studiju procesa organizēšanas, plānošanas un īstenošanas atbalsta sniegšanas lietderīgi veidot Studiju nodaļu, bet starptautisko projektu plānošanai un īstenošanai, t.sk. akadēmiskā personāla un studentu mobilitātes pasākumu īstenošanai Erasmus+ ietvaros- Starptautiskās sadarbības nodaļu, kuras uzdevums būtu veidot sadarbības kontaktus ar ārvalstu specializētajām izglītības iestādēm, kurās sagatavo speciālistus policijas, robežsardzes, penitenciārajam dienestam, organizējot kopīgus pieredzes apmaiņas un mācību pasākumus, t.sk. sadarbību ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL).Detlefs Šrēders (CEPOL izpilddirektors) savā tikšanās vizītē ar iekšlietu ministru Latvijā, 2019. gadā, pauda atbalstu ciešai sadarbībā nākotnē, vienlaikus uzsverot, ka aizvien nozīmīgākas nākotnē policijas darbiniekiem būs digitālās prasmes, jo noziegumu plānošanā un realizēšanā aizvien lielāka loma ir dažādām sociālās saziņas vietnēm.
\nCEPOL plānos esot pievērst lielāku uzmanību Austrumu partnerības dalībvalstīm, lielāku uzsvaru liekot uz noziedzības analīzi, lielapjoma IT rīkiem, sadarbībspēju, kompetences paaugstināšanu, lai efektīvāk izmantotu pieejamos rīkus.Arī Eiropola38 tiesiskajā regulējumā ierosinātie grozījumi39 paredz formalizēt Eiropola sniegto atbalstu dalībvalstīm jaunu tehnoloģiju izmantošanā, lai novērstu un apkarotu noziedzīgos nodarījumus, kā arī lai īstenotu inovācijas pasākumus. Jau pašlaik Eiropolā ir izveidota un darbojas Eiropola Inovāciju laboratorija, kuras mērķis ir apzināt, veicināt un izstrādāt konkrētus inovatīvus risinājumus, lai atbalstītu Eiropas Savienības dalībvalstu operatīvo darbu. Tie palīdzēs izmeklētājiem un analītiķiem maksimāli izmantot jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas, lai izvairītos no darba dublēšanās, radītu sinerģijas un apvienotu resursus.
\nTāpat Eiropas Komisija jaunās drošības stratēģijas ietvaros pašlaik aktīvi strādā pie Eiropas Savienības Inovāciju centra iekšējai drošībai (turpmāk - Inovāciju centrs) izveides. Paredzēts, ka Inovāciju centrs atradīsies Eiropolā un tā kompetencē būs jauno tehnoloģiju izstrāde un tas palīdzēs Eiropas Savienībai labāk risināt tiesībaizsardzības jomā pastāvošās tehnoloģiskās problēmas. Inovāciju centrs kalpos kā kopīga starpnozaru Eiropas Savienības platforma starp attiecīgajām aģentūrām (Eiropols, FRONTEX40, eu-Lisa41), Eiropas Komisijas Kopīgo pētniecības centru (JRC), dalībvalstu atbilstošajām pētniecības un attīstības laboratorijām, kā arī privāto sektoru. Papildus jaunais Eiropola mandāts arī ļaus Eiropolam sniegt lielāku atbalstu dalībvalstīm lielapjoma datu (t.s. \"big data\") apstrādē (ar jauno tehnoloģiju un algoritmu palīdzību), kas īpaši būtiski ir dalībvalstīm ar nelielu tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti.Lai organizētu kvalitatīvu profesionālās atlases darbu svarīgi būtu IDA veidot speciāli šim mērķim struktūrvienību, piemēram, Profesionālās atlases nodaļu, kuras darbs ikdienā būtu saistīts ar kandidātu studijām piesaisti, studiju popularizēšanas pasākumiem, kandidātu atlases studijām organizēšanu, reflektantu iestājpārbaudījumu (profesionālās piemērotības testi u.c.) organizēšanu un koordinēšanu.
\nLīdzīga prakse tiek īstenota Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur sekmīgi darbojas Rekrutēšanas un atlases centrs. Darbam Profesionālās atlases nodaļā lietderīgi būtu piesaistīt kreatīvus un iniciatīvas apveltītus cilvēkus, kuri varētu nodrošināt dažādas jaunas iniciatīvas un veidus, kā piesaistīt talantīgākos un spējīgākos jauniešus, organizējot tādus sporta, erudīcijas projektus kā jauniešu līderības akadēmijas programmas, piemēram - Jauniešu Policijas akadēmija42. Lai veselīgi konkurētu jauniešu piesaistē ar militāro nozari, kurā sekmīgi darbojas Jaunsargu organizācija un tiek īstenoti citi projekti, svarīgi ir veidot jēgpilnu un mūsdienīgu piedāvājumu.Lai attīstītu un kvalitatīvi organizētu zinātniskās pētniecības darbu, piedāvātu nozarei inovatīvas idejas un nozīmīgu pētījumu tematikas iniciatīvas, nepieciešams veidot Zinātnes nodaļu.
\nNodaļas uzdevums būs izstrādāt iekšlietu nozarei nepieciešamo pētījumu tematiku, plānot, organizēt un koordinēt zinātniski pētniecisko darbību, kā arī organizēt un koordinēt sadarbību ar Latvijas zinātniskajām institūcijām, zinātniekiem un profesionālajām asociācijām, nodrošinot koordinētu nepieciešamo pētījumu veikšanu iekšlietu nozarei nozīmīgās jomās. Zinātniski pētnieciskā darba attīstīšanai lietderīgi orientēties uz talantu koncentrāciju, t.i., labāko pētnieku, mācībspēku un studentu stimulēšanu, motivējot uz turpmāku aktīvu iesaisti dažādos pētniecības projektos.Svarīgi pievērst īpašu uzmanību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu attīstībai, integrācijai un digitālai transformācijai43. Šobrīd IeM Informācijas centrs veic IeM koledžu VEAP koncepcijas izstrādi un iepirkuma plānošanu.
\nVEAP plānota funkcionalitāte un koncepcija nav būtiski maināma un atbilst IDA prasībām. VEAP izstrādes un ieviešanas projekta ietvaros ir plānots ielikt pamatu IeM koledžu digitālajai transformācijai, kas ir vienlīdzīgi svarīgi arī IDA izveidošanas un nākotnes attīstības kontekstā.Lai IDA varētu sekmīgi īstenot digitālo transformāciju un iesaisti VEAP, kā arī lai nodrošinātu videosemināru organizēšanu, virtuālās simulācijas iekārtu ieviešanu, darbību un uzturēšanu, videotehnikas, datortehnikas, audiotehnikas darbību un nodrošinātu jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanu IDA, lietderīgi būtu veidot Informācijas tehnoloģiju nodaļu.Nākotnē aktuāls būs jautājums par drošas vadīšanas prasmju apguvei nepieciešamās infrastruktūras izveidi, kuru dēļ lielās nepieciešamās platības, nevar iekļaut Ezermalas ielas kompleksā. Šobrīd tikai VPK no iekšlietu resora (izņemot operatīvo subjektu īstenotās iekšējās dienestu mācības) ir izstrādātas un tiek īstenotas 3 pieaugušo neformālās izglītības programmas par operatīvo transportlīdzekļu drošu vadīšanu.
\nLai nodrošinātu programmu praktiskās nodarbības, VPK ārpakalpojuma ietvaros īrē trasi \"Baltic Ring 333\" SIA.Analīze parāda (kopējā vajadzība), ka operatīvo transportlīdzekļu drošas vadīšanas kursi būtu nepieciešami:1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – 829 nodarbinātajiem (autocisternas un autokāpnes ar grozu vadīšana-\"C\" kategorija);2. Valsts policijā – 1585 nodarbinātajiem (\"B\" kategorija) un 123 nodarbinātajiem (\"A\" kategorija);3. Valsts robežsardzē – 206 nodarbinātajiem (\"B\" kategorija);4. Iekšējās drošības birojā – 24 nodarbinātajiem (\"B\" kategorija).Būs nepieciešams perspektīvā pieņemt lēmumu: turpināt minēto apmācību nodrošināt ārpakalpojumā-komersanta infrastruktūrā vai nākotnē veidot savu drošās braukšanas mācību laukumu/trasi (ārpus Ezermalas ēku kompleksa), kurā varētu nodrošināt arī bezpilota lidaparātu (dronu) vadīšanas prasmju apguvi, kopā ar pilsētvides imitāciju.Drošas braukšanas trases prasības: vismaz 1000 m gara un 10 m plata braukšanas trase ar dažāda veida segumu (asfalts, grants, bruģis, betons, zemes ceļš u.c.) un reljefu.
\nNepieciešamas arī speciālas slīdvirsmas ar apūdeņošanas iespējām, kur būtu iespējams simulēt dažāda veida ekstremālas situācijas (sānslīde, akvaplanēšana u.c.) braukšanas prasmju pilnveidei. Papildus tam ir nepieciešams asfaltēts laukums ne mazāk kā 250 m x 50 m platībā dažādu braukšanas vingrinājumu izpildei un eskortēšanas prasmju pilnveidei, no kura daļa varētu būt ar speciālo slīdvirsmu. Trasi būtu ieteicams sadalīt pa segmentiem, kurus nepieciešamības gadījumā var kombinēt vai izmantot atsevišķi, arī tad, ja citi segmenti ir aizņemti. Provizoriskās infrastruktūras objekta izveides izmaksas ir ap 2 000 000 euro.Trases tuvumā būtu vēlams izvietot pilsētvidi imitējošas ēkas, lai nodrošinātu komplekso apmācību norisi.
\nNākotnes attīstības perspektīva: Pilsētvides imitācija- ne mazāk kā 100 m gara iela ar dažāda veida ēku imitācijām abās ielas pusēs dažāda veida taktisko vingrinājumu izpildei (dažādu situāciju scenāriju izspēle - grupveida huligānisma pārtraukšana, masu nekārtību likvidēšana, pūļa kontrole masu pasākumos), lai apmācību process būtu maksimāli pietuvināts reālajai situācijai. Provizoriskās infrastruktūras objekta izmaksas ap 1 900 000 euro. Policijas darbinieku apmācībā nepieciešams iekļaut dažādas disciplīnas, nepieciešamās prasmes attīstot vispusīgi. Šādām mācībām nepieciešams izveidot atbilstošu infrastruktūru, piemēram, veikt praktisko šaušanu dažādos virzienos, dažādās pozīcijās, no dažādiem leņķiem un rakursiem (180 grādu un pat 360 grādu šautuvēs), nodrošinot iespēju trenēties transportlīdzekļu piespiedu apstādināšanā, attīstot prasmes izmantot policijas ekipējumu, speciālos līdzekļus un citu nodrošinājumu.Indikatīvais Risinājuma A ieviešanas plānojums.Risinājuma A nepieciešamā infrastruktūra un tehniskais aprīkojumsJaunas ēkas būvniecība IDA izveideiJaunas ēkas būvniecība var tikt īstenota divos iespējamos scenārijos (A1 un A2), kuru atšķirība ir praktisko nodarbību poligonu un šautuves izvietojumā, proti, A1 variantā šos infrastruktūras objektus ir plānots iekļaut jaunajā korpusā (nojaucot Laboratorijas korpusu), bet A2 variantā iekļaut Kazarmju korpusā, veicot tā renovāciju un energoefektivitātes projektu īstenošanu, šim nolūkam atbilstoši piesaistot ERAF plānoto finansējumu, kas ļauj samazināt samazina no valsts budžeta finansējamo (vienreizējo) kapitālieguldījumu apjomu.1.variants (A1):Jaunas IDA ēkas būvniecība, iekļaujot profesionālo mācību poligonus.Jaunas ēkas būvniecība (atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) - kopējā platība 14 285 m2 (bez gaiteņiem un citām saistītām izbūves platībām).Jaunās ēkas būvniecība – 14 285 m2 + gaiteņi u.c. saistītā platība – 4 285 m2, kopā sastāda 18 570 m2 x 2 400 euro = 49 069 835 euro + aprīkojums 4 588 000 euro, kopā = 53 657 835 euro.2.variants (A2)Jauna IDA ēka ar profesionālo mācību poligonu \"Kazarmju\" ēkā (Ezermalas ielā 10E, Rīgā)Jaunas ēkas būvniecība (atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) - kopējā platība 10 965 m2 (bez gaiteņiem un citām saistītām izbūves platībām).Jaunās ēkas būvniecība – 10 965 m2 + gaiteņi u.c. saistītā platība – 3 289 m2, kopā sastāda 14 254 m2 x 2400 euro = 38 711 435 euro + aprīkojums 3 556 000 euro, kopā = 42 267 435 euro.Kazarmu ēkas pārbūvei nepieciešamais finansējums – 4 998 m2 x 1 300 euro = 6 497 400 euroKazarmu ēkas korpusa renovācijai un aprīkošanai varētu tikt novirzīts 2021.-2027.gada periodam plānotais ERAF finansējums (indikatīvi) Valsts policijas apmācību vajadzībām 4,7 miljonu euro apmērā.Detalizēts risinājumu A1 un A2 infrastruktūras un tehniskā aprīkojuma apraksts un aprēķins– 10.pielikumā.Risinājuma A ieviešanai nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos (studiju jomā)Risinājuma ieviešana ir saistīta ar nepieciešamību veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos:1. grozījumi \"Augstskolu likumā\", paredzot, ka attiecībā uz Iekšlietu ministrijas padotībā esošo augstskolu (IDA) Ministru kabinets: nosaka IDA un tās pārvaldes institūciju — padomes, senāta, rektora un akadēmiskās šķīrējtiesas — kompetenci, ciktāl tā atšķiras no Augstskolu likumā noteiktās; nosaka IDA rektora iecelšanas, apstiprināšanas un atbrīvošanas kārtību, prasības attiecībā uz šīs augstskolas akadēmiskā personāla kvalifikāciju, kā arī to, ka uz IDA neattiecas Augstskolu likumā noteiktās prasības par akadēmiskā personāla ar zinātnisko doktora grādu īpatsvaru augstskolā; apstiprina IDA Satversmi un tās grozījumus; nosaka IDA padomes izveides principus un darbību (bet sastāvu apstiprina iekšlietu ministrs);2. grozījumi \"Zinātniskās darbības likumā\" par 28.panta otrās un trešās daļas atsevišķu nosacījumu neattiecināšanu uz IDA, ņemot vērā augstskolas statusa un specializācijas specifiku;3. grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (2., 8., 9., 12., 14., 15. u.c.), papildinot ar nepieciešamo regulējumu IDA dibināšanas un VPK likvidācijas sakarā;4. grozījumi Ieroču aprites likuma 15.pantā, paredzot attiecīgas tiesības IDA iegādāties un mācību procesā izmantot dienesta lietojumam paredzētos šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas, munīciju un speciālos līdzekļus;5. grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.257 \"Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību\", paplašinot valsts iestāžu loku par terminētas nostrādāšanas un mācību izdevumu segšanas pienākumu;6. grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumu Nr.810 \"Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju\";7. grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 \"Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām\".Risinājuma A prognozētā ietekme uz valsts budžetuTiesiskais regulējumsAugstskolu likumsIzglītības likumsValsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumsMinistru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumi Nr.740 \"Noteikumi par stipendijām\" (turpmāk – noteikumi Nr.740)Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994\"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem\" (turpmāk – noteikumi Nr.994)Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.257\"Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību\" (turpmāk – noteikumi Nr. 257)Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumi Nr.66 \"Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību\"Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumi Nr. 1316 \"Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām\"Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 \"Pedagogu darba samaksas noteikumi\" (turpmāk – noteikumi Nr.445)Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 778 \"Nodibinājuma \"Akadēmiskās informācijas centrs\" maksas pakalpojumu cenrādis\" (turpmāk – noteikumi Nr.778)Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 793 \"Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi\" (turpmāk – noteikumi Nr.793)Piešķiramo valsts budžeta līdzekļu aprēķinsFinansējuma apmēru, ko augstskolai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem, veido valsts pamatbudžetā paredzētais finansējums:√ izglītībai – tiks plānots jaunā Iekšlietu ministrijas resorā paredzētā budžeta programmā [.. … . ..] \"Iekšējās drošības akadēmija\";√ zinātnei – tiks piešķirts no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.02.00 \"Zinātnes bāzes finansējums\" (zinātnes bāzes finansējums) un budžeta apakšprogrammas 03.03.00 \"Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās\" (snieguma finansējums);√ papildu finansējums noteikta mērķa īstenošanai – tiks plānots jaunā Iekšlietu ministrijas resorā paredzētā budžeta programmā [.. … . ..] \"Iekšējās drošības akadēmija\".Lai atbilstoši noteikumu Nr.994 prasībām aprēķinātu finansējumu, kāds no valsts budžeta līdzekļiem piešķirams augstskolai izglītībai, vispirms aprēķināms vidējais prognozētais studiju vietu skaits sadalījumā pa izglītības programmām un gadiem, ievērojot tiesībaizsardzības iestāžu sniegtos priekšlikumus, kā arī uzņemšanas datumu un izglītības ilgumu katrā no izglītības programmām pilna un nepilna laika studijās.Vidējā studiju vietu skaita aprēķins sadalījumā pa izglītības programmām (detalizēts aprēķins – 3.pielikumā)Aprēķins sagatavots, ievērojot:√ ka studējošo uzņemšana tiek uzsākta 2025. gada 1. septembrī;√ prognozēto tiesībaizsardzības iestāžu pasūtījumu speciālistu sagatavošanai par valsts budžeta līdzekļiem: katru gadu uzņemamo studējošo skaitu un studijas turpinošo studējošo skaitu līdz studiju pabeigšanai, aprēķinot vidējo studiju vietu skaitu attiecīgajā gadā.1. tabulaKOPSAVILKUMSIzglītības programma2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gaduI.Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas\"Policijas darbs\" PL4453212292292292292\"Policijas darbs\" NL45135393979797\"Kriminālsodu izpilde\" PL52028282828KOPĀ I71285413417417417PL58232320320320320NL135393979797II.Profesionālās bakalaura augstākās izglītības studiju programmas\"Policijas darbs\" PL35140245298298298\"Policijas darbs\" NL2183147215226226\"Kriminālsodu izpilde\" NLxx5203536\"Pirmstiesas izmeklēšana\" PL42167292417542552\"Pirmstiesas izmeklēšana\" NL1976133190247276\"Robežsardze\" NL72747484848KOPĀ II124493869118813961436PL77307537715840850NL47186332473556586III.Profesionālās maģistra augstākās izglītības studiju programmas\"Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība\" NL124872727272\"Pirmstiesas izmeklēšana\" PL52028283535\"Pirmstiesas izmeklēšana\" NL1353939797100\"Ekonomiskā drošība\" NL93548484848KOPĀ III39156241245252255PL52028283535NL34136213217217220KOPĀ I+II+II2349341 5221 8482 0642 106PL1405598841 0621 1941 204NL94375638786870902Laikposmā no 2025. gada 1. septembra līdz 2030. gadam prognozēts studiju vietu skaita pakāpenisks pieaugums no 234 studiju vietām 2025. gadā līdz 2106 studiju vietām 2030. gadā un turpmāk katru gadu, tai skaitā attiecīgi pilna laika studijās no 140 studiju vietām līdz 1204 studiju vietām un nepilna laika studijās no 94 studiju vietām līdz 902 studiju vietām.Izglītībai paredzētā finansējuma aprēķins(detalizēts aprēķins – 4.pielikumā)Studiju bāzes finansējuma aprēķinsStudiju bāzes finansējuma apmēru, ko augstskolai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmu īstenošanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:Fs = Tb x [S(ki x ni) + 1,5 x S(ki x mi)] + Sb x S(ni + mi), kurFs - studiju bāzes finansējuma apmērs;Tb - studiju vietas bāzes izmaksas – aprēķinos kā pieņēmums 2025. gadam un turpmāk katru gadu izmantota Tb 2022. gada vērtība – 1630,11 euro uz vienu studiju vietu (2025. gadam un turpmāk katru gadu bāzes izmaksas tiks precizētas atbilstoši faktiski noteiktajām, un budžeta finansējums tiks attiecīgi precizēts);ki - attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients46:2. tabulaIzglītības tematiskās jomas un studiju izmaksu koeficienti un vienas studiju vietas izmaksasIzglītības programmaIzglītības tematiskā jomaStudiju izmaksu koeficients-optimālā vērtība47 x koeficients48Studiju vietas izmaksas 2021. gadā (1630,11 euro x koeficients)Studiju vietas izmaksas 2023. gadā (prognoze49 2227,30 euro x koeficients)I.Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas \"Policijas darbs\" PLCivilā drošība4,268479355\"Policijas darbs\" NLCivilā drošība4,2 x 0,75=3,1551357016\"Kriminālsodu izpilde\" PLCivilā drošība4,268479355\"Kriminālsodu izpilde\" NLCivilā drošība4,2 x 0,75=3,1551357016II.Profesionālās bakalaura augstākās izglītības studiju programmas \"Policijas darbs\" PLCivilā drošība4,268479355\"Policijas darbs\" NLCivilā drošība4,2 x 0,75=3,1551357016\"Kriminālsodu izpilde\" PLCivilā drošība4,268479355\"Kriminālsodu izpilde\" NLCivilā drošība4,2 x 0,75=3,1551357016\"Pirmstiesas izmeklēšana\" PLTieslietu zinātnes1,117932450\"Pirmstiesas izmeklēšana\" NLTieslietu zinātnes1,1 x 0,75=0,82513451837\"Robežsardze\" NLCivilā drošība4,2 x 0,75=3,1551357016III.Profesionālās maģistra augstākās izglītības studiju programmas \"Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība\" NLSociālās un cilvēkrīcības zinātnes1,4 x1,5 x 0,75=1,57525673508\"Pirmstiesas izmeklēšana\" PLTieslietu zinātnes1,1 x1,5=1,6526903675\"Pirmstiesas izmeklēšana\" NLTieslietu zinātnes1,1 x 1,5 x 0,75=1,237520172756\"Ekonomiskā drošība\" NLCivilā drošība4,2 x1,5 x 0,75= 4,725770210 524Būtiski norādīt, ka studiju vietas bāzes izmaksām, kas ir mainīgs lielums un pamatā atkarīgs no pieņemtajiem lēmumiem par pedagogu darba samaksas pieaugumu, piemērojama noteikumos Nr.994 noteiktā studiju izmaksu koeficienta optimālā vērtība, ievērojot, ka pamatā augstskola tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, tajā izglītību iegūs tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešamie speciālisti un profesionālās izglītības programmu īstenošanā būs nepieciešams piesaistīt augstas kvalifikācijas akadēmisko personālu, tai skaitā no ārvalstīm.ni - augstskolai noteiktais studiju vietu skaits (vidēji gadā) bakalaura un profesionālajās studiju programmās attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā (1.tabula);mi - studiju vietu skaits attiecīgās izglītības tematiskās jomas maģistra studiju programmās (1.tabula);Sb - studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas bakalaura, profesionālajās un maģistra studiju programmās.3. tabulaStudiju izmaksas 2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gadu2022. gada līmenī1 087 9694 339 2506 887 5718 011 1658 464 2948 532 413 Prognoze - 2023. gada līmenī1 486 4765 928 6619 410 82310 946 04611 565 17911 658 252Sociālā nodrošinājuma izmaksas uz vienu studiju vietu gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:S = S1 + S2, kurS1 - stipendiju un transporta kompensācijas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā == (vidējais stipendijas lielums mēnesī50) x 12 + [(tālsatiksmes transportlīdzekļu izmaksu kompensācija mēnesī - 4,27 euro51) x 10];Stipendiju izmaksas aprēķina pilna laika studējošajiem, ja tiem nav amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statuss (kadeta amats) un tie nesaņem atlīdzību, ievērojot tālāk minēto.Augstākās izglītības iestādes stipendiju fondu izveido, paredzot:√ katrai pilna laika bakalaura studiju programmas vietai, profesionālās augstākās izglītības programmas vietai, maģistra studiju programmas vietai - 251,98 euro gadā (F1);√ vienreizējām stipendijām paredz ne vairāk kā 5 % no augstākās izglītības iestādes stipendiju fonda apmēra (F2).4. tabulaStipendiju fondsRādītāji2025.(4 mēn.)2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gaduVidējais studiju vietu skaits52124776100133133F1 (251,98 euro 1 stud.vietai gadā)100811 84419 15125 19833 51433 514F2 (5% no F1)51593958126016761676KOPĀ105912 43720 10926 45835 19035 190Ievērojot, ka kadetu amatos pārceltās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm studiju laikā saņem atlīdzību, tām stipendijas netiek piešķirtas.
\nStipendiju fonds aprēķināts uz pārējiem studējošajiem, kuru prognozētais skaits ir salīdzinoši neliels.5. tabulaTālsatiksmes transportlīdzekļu izmaksu kompensācijaRādītāji2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gaduVidējais studiju vietu skaits2349341 5221 8482 0642 106Kompensācijas izmaksas (4,27 euro x10 mēn.x vid.studiju vietu skaits)9 99239 88264 99078 91088 13389 927Kompensācija aprēķināta uz visām studiju vietām.S2 - sporta, kultūras un dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā == (sportam uz vienu studiju vietu gadā - 5,69 euro53 ) + (kultūrai uz vienu studiju vietu gadā - 2,85 euro54) + (dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 4,98 euro55).6. tabulaSporta, kultūras un dienesta viesnīcas izmaksasRādītāji2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gaduVidējais studiju vietu skaits-kopā2349341 5221 8482 0642 106Sportam (5,69 euro 1 stud.vietai gadā)1 3325 3158 66110 51611 74511 984Kultūrai (2,85 euro 1 stud.vietai gadā)6672 6624 3385 2675 8836 003dienesta viesnīcai (4,98 euro 1 stud.vietai gadā)1 1664 6527 5809 20410 27910 488KOPĀ3 1651262920 57924 98727 90728 4757. tabulaKOPSAVILKUMS – IZGLĪTĪBAI PAREDZĒTAIS FINANSĒJUMS 2022. gada normatīvo izmaksu līmenīRādītāji2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gaduStudiju izmaksas561 087 9694 339 2506 887 5718 011 1658 464 2948 532 413Sociālā nodrošinājuma izmaksas14 21664 948105 678130 355151 230153 592KOPĀ1 102 1854 404 1986 993 2498 141 5208 615 5248 686 0058. tabulaINFORMATĪVI – KOPSAVILKUMS – PROGNOZĒTAIS IZGLĪTĪBAI PAREDZĒTAIS FINANSĒJUMS 2023. gada prognozēto izmaksu līmenīRādītāji2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gaduStudiju izmaksas571 486 4765 928 6619 410 82310 946 04611 565 17911 658 252Sociālā nodrošinājuma izmaksas14 21664 948105 678130 355151 230153 592KOPĀ1 500 6925 993 6099 516 50111 076 40111 716 40911 811 844Zinātnei paredzētā finansējuma piešķiršanas kritērijiZinātniskajai darbībai paredzēto finansējumu no valsts pamatbudžeta veido:√ līdzekļi, ko konkursa kārtībā iegūst augstskolā strādājošie zinātnieki;√ līdzekļi doktora studiju programmām (sākotnēji nav plānots);√ līdzekļi zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam58, kuru apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:Fatt = F × kj/Σkj × K, kurFatt - augstskolai piešķiramo līdzekļu apmērs;F - kārtējā gada likumā par valsts budžetu augstskolām un koledžām piešķirto līdzekļu zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam kopējais apmērs;kj - augstskolas raksturlieluma koeficients;Σkj - augstskolu un koledžu raksturlieluma koeficientu summa;K - zinātnes nozares koeficients (pārējās nozares) – 1,0;Augstskolas raksturlieluma koeficientu (kj) aprēķina, izmantojot šādu formulu:kj = Σ(nj/Σnj + 1,5 × mj/Σmj + 3 × dj/Σdj +2 × (Nj/ΣNj + 1,5 × Mj/ΣMj + 3 × Dj/ΣDj ) + Pj/ΣPj ), kurnj - valsts noteiktais studiju vietu skaits augstskolā bakalaura un profesionālajās studiju programmā (rādītājs nosakāms saskaņā ar 1.tabulu);Σnj - valsts noteiktais studiju vietu kopskaits augstskolās un koledžās bakalaura un profesionālajās studiju programmās (apstiprina izglītības un zinātnes ministrs);mj - valsts noteiktais maģistra studiju vietu skaits augstskolā (rādītājs nosakāms saskaņā ar 1.tabulu);Σmj - valsts noteiktais maģistra studiju vietu kopskaits augstskolās (apstiprina izglītības un zinātnes ministrs);dj - valsts noteiktais doktora studiju vietu skaits augstskolā (sākotnēji nav plānots);Σdj - valsts noteiktais doktora studiju vietu kopskaits augstskolās (apstiprina izglītības un zinātnes ministrs);Nj - augstskolā par valsts budžeta līdzekļiem bakalaura grādu vai profesionālo kvalifikāciju ieguvušo personu skaits (rādītājs nosakāms saskaņā ar 1.pielikumu);ΣNj - par valsts budžeta līdzekļiem bakalaura grādu vai profesionālo kvalifikāciju ieguvušo personu kopskaits augstskolās un koledžās (informāciju var sniegt Izglītības un zinātnes ministrija);Mj - augstskolā par valsts budžeta līdzekļiem maģistra grādu ieguvušo personu skaits (rādītājs nosakāms saskaņā ar 1.pielikumu);ΣMj - par valsts budžeta līdzekļiem maģistra grādu ieguvušo personu kopskaits augstskolās (informāciju var sniegt Izglītības un zinātnes ministrija);Dj - augstskolā doktora grādu ieguvušo personu skaits (sākotnēji netiek plānots);ΣDj - augstskolās doktora grādu ieguvušo personu kopskaits (informāciju var sniegt Izglītības un zinātnes ministrija);Pj - augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla ar doktora grādu skaits un profesoru skaits mākslas jomā (pašlaik nav zināms);ΣPj - augstskolu un koledžu akadēmiskā personāla ar doktora grādu kopskaits un profesoru kopskaits mākslas jomā (informāciju var sniegt Izglītības un zinātnes ministrija).Ievērojot, ka nav zināmi kopskaita rādītāji, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē, uz šī konceptuālā ziņojuma sagatavošanas brīdi šo rādītāju Iekšlietu ministrija nevar aprēķināt.Zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam nepieciešamā finansējuma konkrēto apmēru katrai augstskolai un koledžai nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot nosacījumu, ka piešķiramo līdzekļu apmērs augstskolai gadā nav mazāks par 21 344 euro.59Pamatnosacījumi60:√ Līdzekļus zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam augstskola sadala tās noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz konkursa rezultātiem.
\nKonkursu nākamajam saimnieciskajam gadam izsludina līdz kārtējā saimnieciskā gada 1.oktobrim.√ Augstskola nodrošina, lai katru projektu izvērtētu vismaz viens attiecīgās zinātnes nozares vai apakšnozares eksperts, kas ir iekļauts Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzē.√ Projektu izvērtēšanā nav tiesīgi piedalīties eksperti, kas pretendē uz līdzekļiem zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam vai kuriem iespējams cits interešu konflikts.√ Augstskola līdzekļus zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam izlieto pētniecības projektu īstenošanai, iesaistot tajos studējošos, un zinātniskās infrastruktūras nodrošinājumam atbilstoši augstskolas satversmē un koledžas nolikumā noteiktajiem darbības pamatvirzieniem un uzdevumiem.
\nProjektu pieteikumu iesniegšanu, vērtēšanu un ranžēšanu augstskolas un koledžas veic līdz kārtējā gada beigām.√ snieguma finansējums61 par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā augstskolām un koledžām, kura apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:Fz=Fzda x (0,3 (Pz:∑Pz ) + 0,1 (Dz:∑Dz)+ 0,25 (Sz : ∑Sz) + 0,25 (Lz: ∑Lz) + 0,1 (Mz : ∑Mz), kurFz – augstākās izglītības institūcijai piešķiramo līdzekļu apmērs;Fzda – finansējums apakšprogrammā 03.03.00 \"Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās\" attiecīgajā kalendāra gadā;Pz – augstākās izglītības institūcijā kā vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušie jaunie zinātnieki pilna darba laika ekvivalenta (pilna darba laika ekvivalents – nodarbinātā kopējā nostrādāto stundu skaita (tai skaitā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma) attiecība pret kopējo darba stundu skaitu attiecīgajā finansēšanas periodā) izteiksmē;∑Pz – pētniecībā (vadošais pētnieks, pētnieks un zinātniskais asistents) iepriekšējā gadā nodarbināto maģistrantu, doktorantu, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušo jauno zinātnieku kopskaits augstākās izglītības institūcijās pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē;Dz – iepriekšējā gadā doktora grādu ieguvušo personu skaits augstākās izglītības institūcijā;∑Dz – iepriekšējā gadā doktora grādu ieguvušo personu kopskaits augstākās izglītības institūcijās;Sz – augstākās izglītības institūcijas īstenoto Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu (atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā Frascati Manual sniegtajai definīcijai (turpmāk – Frascati Manual)) ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums;∑Sz – augstākās izglītības institūciju īstenoto Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu (atbilstoši Frascati Manual) konkursos iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums;Lz – augstākās izglītības institūcijas īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu (tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem, pašvaldībām un to uzņēmumiem)) ietvaros (atbilstoši Frascati Manual) iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;∑Lz – augstākās izglītības institūciju īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu (tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem, pašvaldībām un to uzņēmumiem)) ietvaros (atbilstoši Frascati Manual) iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums un kopējie ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;Mz – atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) kodiem 59, 74.10, 90.01, 90.02 un 90.03 augstākās izglītības institūcijas īstenoto radošo un māksliniecisko projektu (tai skaitā radošo un māksliniecisko līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem)) ietvaros iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;∑Mz – atbilstoši NACE kodiem 59, 74.10, 90.01, 90.02 un 90.03 augstākās izglītības institūciju īstenoto radošo un māksliniecisko projektu (tai skaitā radošo un māksliniecisko līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem)) ietvaros iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums un kopējie ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas.Ievērojot, ka nav zināmi rādītāji, kas ir gan faktiskajā augstākās izglītības iestādes darbībā balstīti, gan Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esoši, uz šī konceptuālā ziņojuma sagatavošanas brīdi šo rādītāju Iekšlietu ministrija nevar aprēķināt.Papildu finansējuma noteikta mērķa īstenošanai aprēķins (bez infrastruktūras izveides) (detalizēts aprēķins – 5.un 6. pielikumā)Papildu finansējumu var piešķirt noteikta mērķa īstenošanai saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem62.Detalizēts izdevumu aprēķins paredz finansējuma piešķiršanu Iekšējās drošības akadēmijai šādiem mērķiem (pasākumiem):9. tabula1.
\nVienreizēja rakstura izmaksāmVeidsPamatojums2023202420252026Studiju programmu izstrāde un sagatavošanās darbības uzsākšanai (atlīdzība iesaistītajam personālam)Augstskolu likums, Izglītības likums, uz to pamata izdotie tiesību akti0798 3571 596 7140Darba vietu aprīkojuma un darbības nodrošinājumsAugstskolu likums, Izglītības likums, uz to pamata izdotie tiesību akti (indikatīvs aprēķins)1.variants (A1)1 200 000341 0771 826 5973 043 5572.variants (A2)1 200 000341 077801 3973 036 757Augstākās izglītības iestādes akreditācijaNoteikumi Nr.77800023 342Studiju virziena novērtēšana un akreditācijaNoteikumi Nr.793, nodibinājuma \"Akadēmiskās informācijas centrs\" valdes priekšsēdētāja 2021. gada 10. februāra apstiprinātais iekšējais normatīvais akts \"Nodibinājuma \"Akadēmiskās informācijas centrs\" maksas pakalpojumu cenrādis\"0050 3280Studiju programmu licencēšanaNoteikumi Nr.7780025 8810KOPĀ (1. variants (A1))1 200 0001 139 4343 499 5203 066 899KOPĀ (2. variants (A2))1 200 0001 139 4342 474 3203 060 09910. tabula2.
\nPastāvīga rakstura izmaksāmVeids2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gaduProfesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu izmaksas166 666500 000500 000500 000500 000500 000Studējošo pašpārvaldes finansēšana636 34324 49737 42643 15545 50745 860KOPĀ173 009524 497537 426543 155545 507545 860Pamatojums:Augstskola īstenos arī profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursus. Plānots, ka papildu kursu apjomam, ko īsteno Valsts policijas koledža par tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, tiks īstenoti arī citi kursi, ievērojot, ka tie tiks organizēti arī citu tiesībaizsardzības iestāžu nodarbinātajiem. Pieņemts, ka šajos kursos varētu piedalīties vismaz 2500 tiesībaizsardzības iestādēs nodarbināto.
\nIevērojot, ka to sekmīgai un kvalitatīvai norisei būs nepieciešams iegādāties speciālu aprīkojumu, kā arī pieaicināt augstas kvalifikācijas pasniedzējus, tai skaitā no ārvalstīm, plānots, ka izmaksas varētu sasniegt vidēji 200 euro uz vienu izglītojamo.. Kursu pašizmaksas aprēķinā tiek iekļautas gan tiešās, gan netiešās izmaksas, kas augstskolai radīsies papildu. Ja faktiskās izmaksas būs mazākas, piešķirtā finansējuma ietvaros būs iespējams organizēt kursus lielākam nodarbināto skaitam. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 27.pants nosaka kvalifikācijas paaugstināšanas kursu organizēšanas un finansēšanas nosacījumus.Saskaņā ar Augstskolu likuma 53.panta ceturto daļu augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.
\nStudējošo pašpārvaldi no augstskolas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta trešajā daļā minēto funkciju veikšanai - studējošo interešu aizstāvībai un pārstāvībai akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās, kā arī augstskolas studējošo reprezentācijai Latvijā un ārvalstīs.11. tabulaKOPSAVILKUMS – prognozētais no valsts budžeta līdzekļiem augstskolai piešķiramā finansējuma apjoms 2022. gada izmaksu līmenīRādītāji2023.2024.2025.2026.2027.2028.2029.2030. un turpmāk katru gaduIzglītībai paredzētais finansējums001 102 1854 404 1986 993 2498 141 5208 615 5248 686 005Zinātnei paredzētais finansējums(ne mazāk kā)00021 34421 34421 34421 34421 344Papildu finansējums noteikta mērķa īstenošanai (bez infrastruktūras izveides)64:1. variants (A1)1 200 0001 139 4343 672 5293 591 396537 426543 155545 507545 8602. variants (A2)1 200 0001 139 4342 647 3293 584 596537 426543 155545 507545 860KOPĀ 1. variants (A1)1 200 0001 139 4344 774 7148 016 9387 552 0198 706 0199 182 3759 253 209KOPĀ 2. variants (A2)1 200 0001 139 4343 749 5148 010 1387 552 0198 706 0199 182 3759 253 209Ar valsts budžeta finansējumu saistīti citi būtiski aspekti:1.
\nIevērojot, ka amatpersonas – kadeti, kas izglītības iegūst Valsts policijas koledžā, un amatpersonas, kas izglītību iegūst Rīgas Stradiņa universitātē, attiecīgo izglītības programmu apguvi pabeigs šajās izglītības iestādēs, šajā konceptuālajā ziņojumā netiek aplūkota finansējuma pārdale no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 06.01.00 \"Valsts policija\", kas plānota Valsts policijas koledžas izdevumu segšanai un pārskaitīšanai Rīgas Stradiņa universitātei. Minētais finansējums tiks pārdalīts, ievērojot attiecīgo laika grafiku.2. Ņemot vērā, ka vienas studiju vietas izmaksas regulāri mainās (pieaug), iepriekš minētais finansējums pamatā tiks paredzēts daļējai šī pieauguma kompensēšanai, ievērojot, ka jānodrošina noteikumos Nr.994 paredzētās optimālās izmaksas (studiju izmaksu koeficienta (ki) optimālā vērtība), īpaši tāpēc, ka augstskolas darbība ir paredzēta specifiskā jomā un pamatā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.3.
\nIevērojot to, ka augstskola nebūs Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde, augstskolā pilnā laikā studējošie kadeti tiks pieņemti dienestā attiecīgajās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē un nosūtīti izglītības ieguvei uz augstskolu, izglītības ieguves laikā saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, kā arī tiesības uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem citiem atlīdzības veidiem, kas paredzēti amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Minētie nosacījumi tiks iekļauti līgumā, kas tiks noslēgts atbilstoši noteikumu Nr.257 prasībām. Jautājums par to, vai minētie studējošie atlīdzību varētu saņemt augstskolā, tiks vēl vērtēts.
\nAtkarībā no izvēlētā varianta kadetu atlīdzībai plānotais finansējums tiks pārdalīts augstskolai vai arī plānots attiecīgās iestādes budžeta programmā (apakšprogrammā).4. Šajā konceptuālajā ziņojumā atspoguļotie finansējuma aprēķini ir indikatīvi. Faktiski nepieciešamais finansējums būs atkarīgs no faktiskā studiju vietu skaita un studiju vietas izmaksām attiecīgajā gadā, kā arī citiem ietekmējošiem faktoriem.Plānotais finansējums infrastruktūras attīstībai ES politiku instrumentu finansējumsIekšējās drošības akadēmija palielinātu Latvijas nacionālās drošības kopējo kapacitāti un rezultātā ES iekšējo drošību kopumā.Plānotais Eiropas reģionālās attīstības fonda (turpmāk-ERAF) un Iekšējās drošības fonda (turpmāk-IDF) 2021.-2027.gada periodam plānotais finansējums (indikatīvi) Valsts policijas apmācību vajadzībām ir 14,7 milj. euro – no tā infrastruktūras nodrošināšanai 4,7 milj. euro ERAF ietvaros, un apmācību procesa un aprīkojuma nodrošināšanai 10 milj. euro IDF ietvaros.Šobrīd ERAF 4.2.1.
\nSAM \"Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā\" ietvaros ir paredzētas šādas investīcijas VPK (Izglītības un zinātnes ministrija – atbildīgā iestāde, Iekšlietu ministrijas padotības iestādes – finansējuma saņēmēji), uz kuras bāzes plānota IMC izveide:1) Korpusa Ezermalas ielā 10D, Rīgā atjaunošana, tajā skaitā ēkas energoefektivitātes nodrošināšana, atsevišķu telpu kapitālā pārbūve, iekšējo un ārējo inženiertīklu pārbūve, kopējās indikatīvās izmaksas – 2 472 895 euro;2) Lekciju zāļu korpusa Ezermalas 10A, Rīgā atjaunošana, tajā skaitā ēkas energoefektivitātes nodrošināšana, atsevišķu telpu kapitālā pārbūve, iekšējo un ārējo inženiertīklu pārbūve, kopējās indikatīvās izmaksas – 1 889 156 euro;3) Šautuves ēkas 640 m2 izbūve (esošā bunkura vietā, ieeja no Ezermalas ielas 10, Rīgā), tajā skaitā esošās būves nojaukšana, vieglas konstrukcijas ēkas izbūve, iekšējā apdare, kopējās indikatīvās izmaksas – 354 415 euro.________________________________________________________KOPĀ (indikatīvi): 4 716 466 euroERAF gadījumā, iespējams, ir pieļaujama būvniecība un kapitālās investīcijas, ja tās ir tieši saistītas ar energoefektivitātes jautājumiem.
\nA2 risinājuma variantā minētie līdzekļi būtu novirzāmi Kazarmju korpusa renovācijai.Ņemot vērā, ka ERAF gadījumā investīciju pasākums iekļauts Izglītības un zinātnes ministrijas 4.2.1. specifiskajā atbalsta mērķī \"Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā\", līdz Ministru kabineta noteikumu izstrādes par specifiskā atbalsta mērķa ieviešanu no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, nav pilnīgas skaidrības par investīciju ietvaros atbalstāmajām un neatbalstāmajām darbībām.IDF ietvaros attiecināmas investīcijas, kuras vērstas uz specifisku zināšanu pilnveidošanu, apmācību aprīkojuma iegādi, kā arī specializētu apmācību telpu un āra (lauka) apmācību izveidi, t.sk. ar mērķi uzlabot cīņu pret specifiskiem noziegumu veidiem, terorismu, radikalizācijas novēršanu un apkarošanu vai ar mērķi izmantot specializētām apmācībām un kopīgām, pārrobežu apmācībām dažādu dalībvalstu tiesībaizsardzības darbiniekiem.Vienlaikus investīcijas Iekšējās drošības akadēmijas izveidei atbildīs Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekta:1. fonda mērķim – atbalstīt dalībvalstu spēju stiprināšanu saistībā ar noziedzības, terorisma un radikalizācijas novēršanu un apkarošanu, kā arī ar drošību saistītu incidentu, risku un krīžu pārvaldību atbilstoši regulas projekta 3.panta 2.punkta c) apakšpunktam;2. īstenošanas pasākumiem atbilstoši regulas projekta 5.panta 1.apakšpunktam, kas uzskaitīti II.pielikumā – palielināt apmācību, mācības un savstarpējo mācīšanos, kopīgās lauka mācības, specializētās apmaiņas programmas un paraugprakses apmaiņu dalībvalstu kompetentajās iestādēs un starp tām, tostarp vietējā līmenī, un ar trešajām valstīm un citiem attiecīgajiem dalībniekiem;3. atbalsta tvērumam atbilstoši regulas projekta 5.panta 1.apakšpunktam, kas uzskaitīts III.pielikumā:a. attiecīgo tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu un administratīvo aģentūru darbinieku un ekspertu izglītošana un apmācība, ņemot vērā operatīvās vajadzības un riska analīzi, sadarbībā ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un – vajadzības gadījumā – ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu, tostarp izglītību un apmācību attiecībā uz novēršanas politiku, īpašu uzsvaru liekot uz pamattiesībām un nediskrimināciju atbilstoši h) apakšpunktam;b. aprīkojums, transportlīdzekļu, sakaru sistēmu un ar drošību saistītu iekārtu finansēšana atbilstoši k) apakšpunktam;4. intervences veidiem atbilstoši regulas projekta 13.panta 12.apakšpunktam, kas uzskaitīts VI.pielikumā:a. intervences jomas dimensija – Teroristu finansēšanas apkarošana – citi, Organizētā noziedzība – citi, Kibernoziedzība – citi;b. darbības veida dimensija – Apmācība, Paraugprakses apmaiņa, semināri, konferences, sarīkojumi, izpratnes veidošanas kampaņas, komunikācijas aktivitātes, Aprīkojums;5. galvenajiem sasnieguma rādītājiem, kā arī iznākuma un rezultāta rādītājiem atbilstoši regulas projekta 27.panta 2. un 3.punktam:a. galvenie sasnieguma rādītāji / rezultātu rādītāji – to dalībnieku skaits, kuri uzskata, ka mācības ir noderīgas viņu darbam un to dalībnieku skaits, kuri trīs mēnešus pēc mācību beigšanas ziņo, ka izmanto minētajā mācību aktivitātē apgūtās prasmes un kompetences;b. iznākuma rādītāji – dalībnieku skaits mācību aktivitātēs, apmaiņas programmu / semināru/mācību apmeklējumu skaits, iegādāto aprīkojuma vienību skaits.Saskaņā ar regulas projekta 5.panta 5.apakšpunktu atbalsttiesīgas nav piespiedu līdzekļi, tostarp ieroči, munīcija, sprāgstvielas un steki, izņemot tad, ja tie tiek paredzēti apmācībai.Valsts budžeta finansējums kapitālieguldījumiem infrastruktūrā un aprīkojumā (detalizēts aprēķins – 6. pielikumā)12. tabulaRisinājums A – ieguldījumi infrastruktūrā65Nr.p.k.NosaukumsAprakstsPrognozētais papildu nepieciešamais finansējums, euro20222023202420251.Jaunas IDA ēkas būvniecība, iekļaujot profesionālo mācību poligonus 1. variants (A1)1.1.Jaunas ēkas būvniecība(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā)kopējā platība – 14 285 m2(papildus 4 285 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)Projektēšanas darbi(plānotais darbu veikšanas laiks: 2022. gads – 2023. gada 1. pusgads)500 0002 000 000001.2.Laboratorijas korpusa nojaukšana(kopējā platība – 3 551 m2)Demontāžas darbi(t.sk. demontāžas projekts, demontāžas darbi un būvgružu izvešana)(plānotais darbu veikšanas laiks: 2023. gada 1. pusgads)0301 835001.3.Jaunas ēkas būvniecība(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā)kopējā platība – 14 285 m2(papildus 4 285 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)Būvniecības darbi(((plānotais darbu veikšanas laiks: 2024. un 2025. gads)0021 034 00021 034 000KOPĀ 1. variants (A1) (kopā – 44 869 835)500 0002 301 83521 034 00021 034 0002.Jauna IDA ēka ar profesionālo mācību poligonu \"Kazarmju\" ēkā (Ezermalas ielā 10E, Rīgā) 2.variants (A2)2.1.Jaunas ēkas būvniecība(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) kopējā platība – 10 965 m2(papildus 3 289 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)Projektēšanas darbi(plānotais darbu veikšanas laiks: 2022. gads – 2023. gada 1. pusgads)400 0001 600 000002.1.Laboratorijas korpusa nojaukšana(kopējā platība – 3 551 m2)Demontāžas darbi(t.sk. demontāžas projekts, demontāžas darbi un būvgružu izvešana)(plānotais darbu veikšanas laiks: 2023. gada 1. pusgads)0301 835002.3.Jaunas ēkas būvniecība(atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) kopējā platība – 10 965 m2(papildus 3 289 m2 – koridori un cita saistītā izbūves platība)Būvniecības darbi(plānotais darbu veikšanas laiks: 2024. un 2025. gads)0016 104 80016 104 8002.4.Kazarmu ēkas pārbūveProfesionālo mācību (praktisko nodarbību) telpu / poligonu izveide(platība – 4 998 m2)003 248 7003 248 700KOPĀ 2. variants (A2) (kopā – 41 008 835 euro)400 0001 901 83519 353 50019 353 5003.Teritorijas labiekārtošana(darbu veikšana paredzēta abos variantos)Teritorijas labiekārtošana, tai skaitā ārējās sporta infrastruktūras renovācija002 000 0002 200 000KOPĀ 1. variants (A1) (kopā - 49 069 835 euro)500 0002 301 83523 034 00023 234 000KOPĀ 2. variants (A2) (kopā – 45 208 835 euro)400 0001 901 83521 353 50021 353 500Citi iespējamie finansēšanas avotiPapildu valsts budžeta finansējumam augstskola var piesaistīt finansējumu no šādiem avotiem:1.
\nMaksas par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, tai skaitā kursiem.2. Mācību maksas par izglītības programmu apguvi.3. ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma konkrētiem projektiem.4. Zinātnes finansējuma.Ievērojot, ka šī finansējuma piesaiste būs augstskolas kā atvasinātas publiskas personas kompetence, piesaistāmā finansējuma apjoms netiek prognozēts.Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos (finanšu jomā)Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums27.pants. Kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšana1. Izvērtējams pašreizējais regulējums un tā atbilstība augstskolas iecerētajai darbībai un, ja nepieciešams, sagatavojams un virzāms attiecīgs grozījumu projekts.2.
\nAnalogi kā attiecībā uz karavīriem, saskaņā ar otro daļu sagatavojams un virzāms atsevišķs Ministru kabineta noteikumu projekts, lai noteiktu kārtību, kādā amatpersonu (darbinieku) nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un ar amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona (darbinieks) neatmaksā ar tās kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus, ja tie tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, kas piešķirti attiecīgajai izglītības iestādei.28.pants. Mācību izdevumu segšanaIzvērtējams pašreizējais regulējums un iespējas to attiecināt ne tikai uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersonu un karavīru, bet arī uz citu tiesībaizsardzības iestāžu speciālistiem, kas izglītību iegūs augstskolā, attiecīgi sagatavojams un virzāms attiecīgs grozījumu projekts.Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumsIzvērtējams pašreizējais regulējums un nepieciešamība paredzēt regulējumu attiecībā uz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm – kadetiem, kas pilna laika studijās izglītību iegūst augstskolā.Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994 \"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem\"Nepieciešams noteikt, ka:- studiju bāzes finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem piešķir nepilna laika studijām augstskolā speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestādēm;- Izglītības un zinātnes ministrijai aprēķinātās studiju vietas bāzes izmaksas nākamajam budžeta gadam līdz kārtējā gada 1. novembrim jāsaskaņo saskaņo arī ar Iekšlietu ministriju, kuras padotībā būs augstskola.Vienlaikus izvērtējams regulējums attiecībā uz līgumu par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību slēgšanu, ievērojot, ka:- regulējums šajā jomā ietverts arī noteikumos Nr.257;- augstskola būs Iekšlietu ministrijas padotībā, vienlaikus par valsts budžeta līdzekļiem izglītību tajā iegūs arī citu tiesībaizsardzības iestāžu speciālisti, bet finansējums augstskolai tiks plānots Iekšlietu ministrijas budžeta resorā.Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.257\"Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību\"Ja tiks grozīts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 28.pants, paredzot pašreizējā regulējuma attiecināšanu arī uz citu tiesībaizsardzības iestāžu speciālistiem, kas izglītību iegūs augstskolā, attiecīgi sagatavojams un virzāms attiecīgs grozījumu projekts.Bez tam, izvērtējams jautājums par līguma slēgšanu starp iestādi un augstskolu, kā arī studējošo un tā saturs, ievērojot arī to, ka augstskola būs Iekšlietu ministrijas padotībā un tā finansēs augstskolu.Ievērojot, ka tiks izveidota augstskola, kurā tiks īstenotas arī īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas un tiks likvidēta Valsts policijas koledža, nepieciešami tehniska rakstura grozījumi.Vienlaikus jānorāda, ka praktiskajā augstskolas izveides un darbības nodrošināšanas procesā var rasties nepieciešamība virzīt papildu grozījumus jau minētajos tiesību aktos, kā arī citos, šeit neminētos tiesību aktos.Risinājuma A pozitīvie aspekti un iespējas: Atjaunota agrāk zaudētā iespēja policijas izglītību iegūt specializētā augstskolā, attīstot starptautisko atpazīstamību.
\nIespēja nākotnē attīstīt zinātniski pētniecisko darbību ar iekšējo drošību un tiesībaizsardzības iestāžu darbību saistītās jomās (t.sk. policijas tiesību zinātnē). Attīstīt elastīgu mūžizglītības konceptu un centralizēt profesionālās pilnveides sistēmu, IDA integrējot IMC. Iespēja kopā ar ārvalstu sadarbības partneriem attīstīt profesionālās pilnveides piedāvājumu un \"Atvērtās universitātes\" konceptu, piedāvājot tiesībaizsardzības iestāžu un citu valsts, pašvaldības iestāžu (t.sk. pašvaldības policijai) personālam kvalitatīvu un pieredzē balstītu profesionālās pilnveides piedāvājumu. Piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu infrastruktūras attīstīšanai. Piesaistīt ārvalstu specializēto augstskolu docētājus un pilnveidot studiju rezultātu kvalitāti.
\nDemonstrējot iespējas mūsdienīgā un modernā mācību vidē apgūt sabiedrībai tik nozīmīgās un vajadzīgās profesijas, tas ļautu vairāk piesaistīt potenciālo reflektantu uzmanību un paaugstinātu esošā personālā tālākizglītības motivāciju. Publiskā tēla veidošana. Kopā ar studējošo pašpārvaldi iespējas īstenot pārdomātu IDA un tiesībaizsardzības iestāžu personāla pozitīvā publiskā tēla veidošanas stratēģiju, sekmējot reflektantu piesaisti.Negatīvie aspekti un riski : Projekta laikietilpība. Projekta īstenošana saistīta ar virkni apjomīgu normatīvo aktu grozījumu izstrādi. Riski saskarties ar grūtībām institucionālās akreditācijas procesā. Riski nespēt nokomplektēt augsti kvalificētu akadēmisko personālu.
\nIDA studiju kvalitāte, ilgtspēja un sekmīga akreditācija visciešāk ir atkarīga no ievēlētā akadēmiskā personāla kvalitātes. Šobrīd lielākā daļa nozares profesionāļu ar praktisko un pedagoģisko pieredzi (t.sk. likvidētās Latvijas Policijas akadēmijas docētāji un personas ar zinātnisko grādu) jau ir ievēlēti kādā no valsts augstskolām, kas var radīt nopietnas grūtības kvalitatīva un kvalificēta IDA akadēmiskā personāla komplektēšanā. Riski nespēt vienoties par grozījumiem tiesiskajā regulējumā par IDA īpašo statusu un izņēmumu par docētāju kvalifikāciju (doktora skaita īpatsvaru), kas nozīmētu šī risinājuma neiespējamību. Riski, ka IDA (-i) tiktu liegts reģistrētai zinātnisko institūciju reģistrā dēļ nepietiekamā doktoru skaita.
\nRiski plānotā akadēmijas finansējuma nepiešķiršanai. Riski neīstenot projektu plānotajā laikā.4.2. Risinājums B.Saskaņā ar 08.06.2021. Grozījumi Augstskolu likumā (stājas spēkā 16.08.2021.) 22.punktu Augstskola var uz laiku brīvprātīgi kopā ar citām, tostarp starptautiskajām un ārvalstu, institūcijām, kas var būt citas augstskolas, organizācijas, uzņēmumi vai citas personas, izveidot apvienības - konsorcijus - un būt par to dalībnieku, lai īstenotu kopējus stratēģiskos mērķus un kopēju, savstarpēji koordinētu, visiem apvienības dalībniekiem nozīmīgu rīcības plānu vai apvienotu resursus kopēja mērķa sasniegšanai. Iesaistoties konsorcijā, augstskola saglabā tās juridisko statusu un tipu. Konsorcija pārvaldības modelis tiek noteikts konsorcija dibināšanas līgumā.
\nDiemžēl atsevišķs regulējums konsorciju darbībai uz ziņojuma izstrādes brīdi vēl nav rasts, kas liedz iespēju sniegt izvērstu analīzi par konsorcija finansēšanas kārtību, licencēšanas un akreditācijas procesu norisi vienotu programmu izstrādes un īstenošanas gadījumā utt.Augstskolu pārvaldības reforma sākotnēji paredzēja divus apvienošanās veidus – brīvprātīgu (kā iespēju), kurā konkrētu mērķu sasniegšanā var apvienoties gan augstskolas, gan zinātniskās institūcijas, gan uzņēmumi, un otru- augstskolu reorganizācijas konsorciju (apvienošanās caur konsorcija veidošanos), kurš paredz augstskolu resursu konsolidāciju piecu gadu laikā. Šobrīd Augstskolu likuma 23.pants paredz brīvprātīgā konsorcija definīciju.
\nAtsevišķi kārtība, kādā konsorcija modelis darbotos imperatīvi nav paredzēta, kas ļauj konsorcija partneriem savstarpēji vienoties konsorcija līgumā par visiem sadarbības aspektiem.Latvijas augstākajā izglītībā ir zināmi tikai daži konsorcija dibināšanas mēģinājumu precedenti, kuri nav vērtējami viennozīmīgi, piemēram, Konsorcijs starp Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Liepājas Universitāti, Izglītības un zinātnes ministriju, Zemkopības ministriju, Daugavpils, Jelgavas un Liepājas pilsētas domēm. Ideja par konsorcija brīvprātīga dibināšanu daļēji bija saistīta ar pretrunīgi vērtēto izglītojamo kvantitatīvā kritērija noteikšanu augstskolām, ko sākotnēji paredzēja Saeimas apakškomisijā izskatītais likumprojekts \"Grozījumi Augstskola likumā\".
\nPēc konsorcija priekšlīguma noslēgšanas tā dalībniekiem bija nesekmīgs mēģinājums licencēt kopīgi saskaņotas studiju programmas, kuras bija plānots īstenot kā kopīgi īstenojamas programmas, un turpmākās iniciatīvas konsorcija attīstībā apsīka. Saskaņā ar 14.09.2021. Ministru Kabineta sēdē pieņemto lēmumu Izglītības un zinātnes ministrijai tika uzdots līdz 2022. gada 1. septembrim izstrādāt Ministru kabineta lēmuma projektu par Liepājas Universitātes reorganizāciju un pievienošanu kādai no zinātnes universitātēm.Iecere veidot mākslas un kultūras augstskolu vienotu konsorciju, lai veicinātu augstskolu ciešāku sadarbību, resursu koplietošanu kvalitātes attīstību un konkurētspējas palielināšanu, neguva atbalstu, jo Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulce atzina, ka autonomija viennozīmīgi ir labākā forma kvalitatīvas un uz izcilību vērstas augstākās mūzikas izglītības īstenošanai.Eiropas Komisija Latvijai ir rekomendējusi samazināt fragmentāciju augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas sistēmā, un norādījusi uz resursu koplietošanas veicināšanu un augstākās izglītības institūciju pārvaldības uzlabošanu.
\nAugstskolu tīkla optimizācijai ir paredzēts Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums, kura ietvaros var pretendēt apvienošanās konsorciji, kuros piedalās vismaz desmit institūcijas. Piemēram, Malnavas koledžas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes konsorcija rezultātā Malnavas koledža no 2022.gada 1.janvāra turpmāk darbosies kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra, kas liecina par terminētu un institucionālās apvienošanas orientētu konsorcija dibināšanu.Darba grupa, izvērtējot konsorcija modeli, secina, ka konsorcija pamatideja ir brīvprātīgas starpaugstskolu partnerības forma (savstarpējās sadarbības paplašināšanas forma), kas vērsta uz kopīgo stratēģisko mērķu sasniegšanu un katras augstskolas prioritāro virzienu īstenošanu, paredzot resursu (t.sk.cilvēkresursu) koplietošanu.Jāsecina, ka Informatīvais ziņojums (2019. gada 17. septembra) un uz tā pamata noslēgtais līgums jau šobrīd satur zināmas sadarbības konsorcija pazīmes starp Valsts policiju (un tās pakļautībā esošo VPK) un RSU par Valsts policijas vecāko virsnieku sagatavošanu, kurā ietverti nosacījumi par savstarpēju studiju programmu saskaņošanu, izglītojamo uzņemšanu, līdzdalību studiju rezultātu izvērtēšanā, savstarpējo finanšu norēķinu kārtību.
\nMinētā sadarbība konceptuāli tika iezīmēta kā ilgtermiņa. Informatīvajā ziņojumā tika iekļauta atruna par to, ka pasūtījuma un finanšu resursu pastāvīga nodrošinājuma gadījumā RSU apņemas investēt arī savus līdzekļus studiju infrastruktūras attīstībā un speciālas struktūrvienības izveidē, kas liecina par interesi nodrošināt sadarbības ilgtspēju.Lemjot par konsorcija potenciālo partneru izvēli, darba grupa vadījās pēc šādiem kritērijiem-1. valsts dibināta zinātnes universitāte;2. sniedz stabilu un garantētu studiju kvalitāti un atrodas Rīgā;3. augsta reputācija un augsts akadēmiskais potenciāls tiesībaizsardzības nozarei aktuālajā stratēģiskajā specializācijā;4. ir akreditēti studiju virzieni – \"Tiesību zinātne\" vai \"Iekšējā drošība un civilā aizsardzība\";5. ir pieredze speciālistu sagatavošanā tiesībaizsardzības iestāžu (t.sk.
\nValsts policijas) vajadzībām;6. ir tiesību zinātņu un policijas studijām atbilstoša infrastruktūra un iespēju potenciāls to attīstīt.Par atbilstošiem izvirzītajiem kritērijiem darba grupa atzina divus partnerus - LU un RSU, kuri tika aicināti darba grupai sniegt savu viedokli par konsorcija izveides ieceri.Darba grupas sēdē uzrunāto universitāšu Juridisko fakultāšu dekāni atbalstīja ilgtermiņa konsorcija (Risinājums B) ieceri, paužot gatavību savstarpējai sadarbībai pie nosacījuma, ja tiek veidota ilgtermiņa sadarbība un nodrošināta konsekventa līguma nosacījumu izpilde, t.sk. nemainīgs finansējums un izglītojamo minimālā skaita proporciju ievērošana. Abas universitātes bija vienotas uzskatā par to, ka īstermiņa konsorcija (Risinājums C) neveicinātu studiju attīstību un kvalitāti, tādēļ risinājums nav saistošs LU un RSU.Vadības līmeņa sanāksmes laikā 2021.gada 24. septembrī starp Iekšlietu ministriju, VPK, RSU un LU tika panākta kopīga sapratne par kopīga konsorcija dibināšanas iespēju, kā arī panākta konceptuāla vienošanās par pušu sadarbību, proti, gadījumā, ja universitāšu padomes un valdība atbalsta konsorcija risinājuma īstenošanu un panākts pozitīvs lēmums par plānotā finansējuma piešķiršanas iespēju, konsorcija līgumā nepieciešams detalizēti paredzēt atbildības sadali, pušu sadarbību un kompetenci profesiju standartu izstrādē/aktualizēšanā, studiju un izglītības programmu izstrādē, saskaņošanā un licencēšanā, studiju virzienu (vai institucionālā) akreditēšanā, studiju programmu īstenošanā, akadēmiskā personāla un studējošo līdzdalībā zinātniskās pētniecības projektos, savstarpējā akadēmiskā personāla apmaiņā pa konkrētiem moduļiem vai studiju kursiem, metodisko, tehnisko un infrastruktūras resursu savstarpējā koplietošanā atbilstoši studiju noslodzei, savstarpējo norēķinu kārtībā, kopīgu projektu īstenošanā, studiju infrastruktūras attīstībā, imatrikulācijas, eksmatrikulācijas un diplomu izsniegšanas kārtībā, uzņemšanas noteikumu prasību izstrādē, prakses nodrošināšanā, valsts eksāmenu komisijas izveidē, kā arī iekšējās kontroles izstrādē.Par studiju programmu atbildīgajām augstākās izglītības institūcijām Konsorcija dalībniekiem nepieciešams vienoties Konsorcija memorandā.Risinājums B paredz izstrādāt un īstenot visas formālās izglītības studiju programmas, kas minētas Scenārijā A (izņemot bakalaura studiju programmu Valsts robežsardzes vajadzībām, kā arī īsā cikla un bakalaura programmu\"Kriminālsodu izpilde\").Indikatīvais ikgadēji uzņemamo studentu skaits dalījumā pa studiju programmām Risinājumā B. VPVRSIeVPMPKNABVIDVUGDĢPIDBKopā-2023.-2024. 1.sept.Kopā-2025.-2026. 1.sept.Prof.
\nMaģistra programma\"Ekonomiskā drošība\"0/15 0/1 0/10 0/260/26Prof. Maģistra programma\"Tiesībaizs.un glābš.dien. vadība\" (Vadītāji)0/200/70/2 0/5 0/20/360/36Prof. Maģistra programma\"Pirmstiesas izmeklēšana\" (Jurists)15/30 1/00/20/10 20/00/115/4015/40Prof. bakalaura studiju programma\"Pirmstiesas izmeklēšana\" (Izmeklētājs)100/402/20/11/02/00/13 20/00/1125/58125/58Prof. bakalaura studiju programma\"Policijas darbs\" (Operat.darbs; Kriminālistika; Kārt.polic.d.)100/602/20/51/02/0 0/1102/63105/69Īsā cikla prof.augst.izglītības programma\"Policijas darbs\"150/40 5/01/02/0 1/0159/40159/40Arī B risinājumā atsevišķi jāplāno finansējums jauno studiju programmu izstrādei, zinātniskai pētniecībai, IMC izveidei, kā arī VPK infrastruktūras objektu izveidei un attīstībai.Nepieciešamā infrastruktūra B risinājumam.Ņemot vērā, ka tieši īsā cikla studiju programmās studiju process ir saistīts ar lielu praktisko nodarbību īpatsvaru, kā arī IMC un pārējā mūžizglītības īstenošana plānota uz VPK bāzes, infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma vajadzības abos risinājumos saturiski ir līdzīgas (atšķirība telpu platībā un izmaksās), jo arī konsorcija gadījumā VPK būs nepieciešams ikdienā izmantot un maksimāli noslogot visus minētos infrastruktūras objektus un tehniskos risinājumus.Risinājumā B: plānotais maksimālais studējošo skaits VPK vienā gadā 570 (klātienē 300, neklātienē 270).Risinājumā B ar infrastruktūru saistīto darbu veikšanas termiņi ir identiski kā A risinājumā.Līdzīgi kā A risinājumā, jaunas ēkas būvniecība var tikt īstenota divos iespējamos variantos (B1 un B2), kuru atšķirība ir praktisko nodarbību poligonu un šautuves izvietojumā, proti, B1 variantā šos infrastruktūras objektus ir plānots iekļaut jaunajā korpusā (nojaucot Laboratorijas un Kazarmju korpusus), bet B2 variantā iekļaut Kazarmju korpusā, veicot tā renovāciju un energoefektivitātes projektu īstenošanu, šim nolūkam atbilstoši piesaistot ERAF plānoto finansējumu, kas ļauj samazināt samazina no valsts budžeta finansējamo (vienreizējo) kapitālieguldījumu apjomu.B1 variants:Jaunas mācību/studiju ēkas būvniecība, iekļaujot tajā profesionālo mācību poligonus, (atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) - kopējā platība 11 064 m2 (bez gaiteņiem un citām saistītām izbūves platībām).Jaunās ēkas būvniecība – 11 064 m2 + gaiteņi u.c. saistītā platība – 3 319 m2, kopā sastāda 14 383 m2 x 2400 euro = 39 021 035 euro + aprīkojums 2 841 223 euro, kopā = 41 862 258 euro.B2 variantsJauna mācību/studiju ēka, renovējot profesionālo mācību poligonu \"Kazarmju\" ēkā (Ezermalas ielā 10E, Rīgā).Jaunas ēkas būvniecība, (atbrīvojot teritoriju būvniecībai - nojaucot Laboratorijas korpusu Ezermalas ielā 10D, Rīgā) - kopējā platība 8 628 m2 (bez gaiteņiem un citām saistītām izbūves platībām).Jaunās ēkas būvniecība – 8 628 m2 + gaiteņi u.c. saistītā platība 2 588 m2, kopā sastāda 11 216 m2 x 2 400 euro = 31 420 235 euro + aprīkojums 2 841 223 euro, kopā = 34 261 458 euro.Detalizēts risinājumu B1 un B2 infrastruktūras un tehniskā aprīkojuma apraksts un aprēķins –11.pielikumā.Konsorcija partnerim (RSU) policijas darba bakalaura studiju operatīvās darbības apakšspecializācijā īstenošanai papildus nepieciešamās infrastruktūras izmaksas, ja tādas tiks apzinātas, tiks noteiktas konsorcija uzsākšanas procesā (ja tiks īstenots risinājums B).Kriminālistikas tehnikas nodrošinājuma un tehniskais aprīkojuma jomā, par kuru iegādi vai koplietošanu konsorcija dalībniekiem vajadzētu vienoties sekmīgai bakalaura programmas īstenošanai: foto kameras (15 gab.), video kameras (10 gab.), 360 grādu videokameras (10 gab.), 3 D (lāzera) foto kameras (10 gab.), metāla meklētājs (6 gab.), salīdzinošais mikroskops (savietojams ar datoru), mikroskops (savietojams ar datoru) (5 gab.), ToolScan R360 (vai analogs), fotojonizējošais gāzes detektors (viegli uzliesmojošu vielu konstatēšanai notikuma vietā) (7 gab.), pārvietojamais gāzes hromotogrāfs (viegli uzliesmojošu vielu noteikšanai), rentgenoskops (primārā, sekundārā elektrības īssavienojuma noteikšanai).Dārgu virtuālo simulācijas iekārtu un citu infrastruktūras un tehnisko risinājumu attīstīšanā nebūtu atbalstāma dublēšanās un nelietderīgas finanšu resursu investīcijas.
\nIlgtermiņa konsorcija gadījumā svarīga būtu vienošanās starp partneriem par pušu iesaisti jau esošo infrastruktūras objektu un tehniskā nodrošinājuma saprātīgā un lietderīgā izmantošanā. ā.LU norāda, ka LU Juridiskās fakultātes (turpmāk tekstā - LU JF) pieejamā infrastruktūra ir pilnībā pietiekama to tiesību zinātņu studiju kursu nodrošināšanai, kuri neprasa īpašu materiāltehnisku aprīkojumu. Savukārt pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm nepieciešamo zināšanu apgūšanai, kas saistītas ar dažādu praktisku iemaņu iegūšanu modelētās/praksei pielīdzinātās faktiskās situācijās (t.sk. kriminālistikas laboratoriju, notikuma vietas imitāciju telpu utt.) šobrīd LU JF nav. Pieņemot, ka liela daļa studiju kursu plānotajā profesionālā bakalaura studiju programmā \"Pirmstiesas izmeklēšana\" būtu saistīti ar šobrīd LU JF pasniegtajiem studiju kursiem (pretējā gadījumā rastos ļoti lielas problēmas ar pēctecīgo maģistra programmu, jo 2 gados vienkārši nebūtu iespējams sniegt visas tās zināšanas, ko pieprasa jurista profesijas standarts un kuras tiek pārbaudītas vienotajā valsts jurista eksāmenā), indikatīvi prezumējams, ka pasniedzēju nodrošinājums LU varētu būt ap 70%.
\nStudiju kursos kā kriminālistika, operatīvā darbība, policijas darba organizācija u.c. uz šo brīdi LU JF personāla nav. Tādējādi būtu nepieciešams to piesaistīt, kas gan var notikt dažādos veidos - gan ar viesdocētāju piesaisti, gan arī praktiskajās nodarbībās piesaistot savas jomas profesionāļus, gan papildinot t.s. pamatdarbā LU JF esošo pasniedzēju rindas.Attiecībā par profesionālā maģistra studiju programmu \"Pirmstiesas izmeklēšana\" LU norāda, ka šādas programmas īstenošanai LU JF rīcībā ir viss nepieciešamais materiāltehniskais nodrošinājums, jo nav nepieciešamas speciāli tehniski aprīkotas telpas utt. Pasniedzēju nodrošinājums LU JF, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar citām LU fakultātēm (Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti, Ekonomikas fakultāti u.c.) varētu būt 100% un viesdocētāju piesaiste nebūtu nepieciešama, ja izglītojamo skaits nav būtisks.
\nLU ieskatā tikai \"patstāvīgs\" docētāju \"korpuss\" (vēlēts akadēmiskais personāls) var nodrošināt programmas ilgtspēju, izņemot atsevišķus studiju kursus ar augstu praktisko nodarbību īpatsvaru, kur praktisko nodarbību vadīšanai lietderīgi un nepieciešami iesaistīt augsta līmeņa profesionāļus.Studiju procesa nodrošināšanai studiju virzienā \"Iekšējā drošība un civilā aizsardzība\" studiju programmā \"Policijas darbs\" RSU tiek izmantotas iespējas pielietot visu RSU infrastruktūru, kas iekļauj moderni aprīkotas auditorijas, IT risinājumus un bibliotēkas pakalpojumus. RSU Juridiskajā fakultātē šobrīd tiek veikti ieguldījumi specifiska aprīkojuma iegādei un telpu iekārtošanai, kas ļauj studiju virzienam \"Iekšējā drošība un civilā aizsardzība\" izmantot praktiskajai darbībai pietuvinātas simulācijas.
\nJau šobrīd RSU Juridiskā fakultāte, īstenojot studiju programmu \"Policijas darbs\", ir izveidojusi kriminālistikas kabinetu (poligonu) ar simulācijas vidi, izmantojot VR brilles un atbilstošu programmatūras nodrošinājumu. Tiesu medicīna un tiesu psihiatrija tiek apgūtas RSU klīniskajās bāzēs (Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, Psihiatriskās palīdzības dienestā). Specializēto kabinetu noslogojums ir atbilstošs studiju procesa plānojumam.Policijas amatpersonu apmācībai RSU ir pieejamas arī 10 datorklases kopā ar vairāk nekā 200 darba vietām, kas tiek izmantotas gan noteiktu studiju kursu īstenošanai, kuri ir saistīti ar informācijas tehnoloģijām un informācijas sistēmām, gan elektronisku eksāmenu un citu veidu zināšanu pārbaudījumu nodrošināšanai.
\nSavukārt fiziskā IT infrastruktūra tiek plānota atbilstoši struktūrvienības pieprasījumiem, izvērtējot esošās infrastruktūras noslogojumu. RSU Juridiskās fakultātes studējošie pārsvarā izmanto šādas struktūrvienību telpas: administrācijas telpas, bibliotēkas telpas, Humanitāro zinātņu katedras telpas, Studiju departamenta telpas Dzirciema ielā 16, Klīniskā centra un tehnoloģisko prasmju centra telpas, Labklājības un sociālā darba katedras telpas Anniņmuižas bulvārī 26a, Morfoloģijas katedras telpas A. Kronvalda bulvārī 8.Šobrīd tiek īstenots Kuldīgas ielas 9 ēkas celtniecības process, kur tiek ieguldīti arī RSU Juridiskās fakultātes pašas nopelnītie līdzekļi. Pēc būvniecības procesa pabeigšanas RSU Juridiskajai fakultātei būs papildus pieejamas 7 – 8 vidēja izmēra auditorijas; kopumā aptuveni 600 m2 dažādam mācību procesam lietderīgas platības.
\nKuldīgas ielā 9 varētu tikt ierīkoti arī specializēti kabineti: kriminālistikas, policijas darba, komunikatīvo tehnoloģiju kabinets, tiesu izspēļu zāle utt.Profesionālā bakalaura studiju programmu \"Policijas darbs\" (180 kredītpunkti, LKI-6), kurā iekļautas apakšspecializācijas: Kārtības policijas darbs, Operatīvais darbs jau tiek īstenots RSU Juridiskajā fakultātē. Studiju programmu pozitīvi ir novērtējuši starptautiskie eksperti un tā ir akreditēta līdz 2025. gada 23. aprīlim. Vienlaikus RSU jau divus gadus pilda CEPOL zinātniskā koordinatora pienākumus (Research and science coordinator) un arī nākotnē plāno starptautiskās aktivitātes dažādu CEPOL apmācības pasākumu jomā un konferenču organizēšanā.Studiju programmā RSU ir apņēmības pilni izstrādāt jaunu specializācija – \"Praktiskā kriminālistika\", apzinot specializācijas studiju kursus.
\nLīdz ar to ir nepieciešams noteikt to zināšanu, prasmju un kompetenču kopumu, kuri tiek iegūti, īstenojot tos.Potenciālie RSU mācībspēki: studiju programmas \"Policijas darbs\" vadītājs V.Voins, A.Lieljuksis, A.Zīle, A.Evardsons.Vienlaikus RSU ir norādījusi, ka īsā cikla un bakalaura studiju programmām \"Kriminālsodu izpilde\" universitātei nav izveidota atbilstoša infrastruktūra un nav akadēmiskā potenciāla šādu programmu īstenošanai. Lai tādu radītu nepieciešams ilggadējs un nemainīgs pasūtījums (vismaz viena studiju grupa 10 gadu garumā), bet attiecībā par robežsardzes vecāko virsnieku sagatavošanu, RSU uzskata, ka ir jāsaglabā esošā prakse, nodrošinot RTA profesionālās bakalaura studiju programmas \"Robežapsardze\" īstenošanu arī turpmāk.Valsts robežsardze un IeVP informējušas, ka neplāno savu dalību Scenārijā B, izņemot maģistra programmu vadītājiem.Risinājuma B ieviešanas termiņš - 2022 līdz 2025.gads, no kura lielāko laika daļa aizņemtu atbilstošo studiju programmu izstrāde (tiešā sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm), licencēšanas un akreditācijas procesi, kā arī papildus nepieciešamās infrastruktūras izveide.Indikatīvais Risinājuma B ieviešanas plānojums.Risinājuma B ieviešana ir saistīta ar grozījumu veikšanas (studiju jomā) nepieciešamību šādos normatīvajos aktos:1. grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.257 \"Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību\", paplašinot valsts iestāžu loku par terminētas nostrādāšanas un mācību izdevumu segšanas pienākumu;2. grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumu Nr.810 \"Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju\";3. grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 \"Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām\".Risinājuma B prognozētā ietekme uz valsts budžetuKonsorcija starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti finansēšana no valsts budžeta līdzekļiemRisinājuma B īstenošanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem veido:1.
\nVPK nepieciešamās infrastruktūras izveide un kapitālieguldījumi materiāltehniskajā nodrošinājumā, īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas \"Kriminālsodu izpilde\" izstrādes un licencēšanas izmaksas, kā arī IMC izveidei nepieciešamais finansējums (VPK izglītības procesa nodrošināšanai plānotais finansējums risinājuma B īstenošanas procesā sākotnēji tiek saglabāts esošajā līmenī);2. RSU un LU studiju finansējums saskaņā ar noslēgto vienošanos atbilstoši noteikumos Nr. 994 noteiktajam vienas studiju bāzes izmaksu un attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficientam (atkarībā no studējošo skaita un Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajām vienas studiju vietas bāzes izmaksām attiecīgajam kalendārajam gadam)66, bakalaura un maģistra studiju programmu (vēlāk plānots arī doktora studiju programmas) izstrādes un licencēšanas izmaksas, kapitālieguldījumi infrastruktūras izveidē/attīstībā un materiāltehniskajā nodrošinājumā saskaņā ar noslēgto vienošanos (nosakot infrastruktūras izmantošanas attiecināmības koeficientu atkarībā no attiecīgās infrastruktūras noslodzes, lai nodrošinātu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu studiju procesu).LU ir veikusi faktisko izmaksu izvērtējumu izglītības programmai \"Pirmstiesas izmeklēšana\", kā rezultātā secināts, ka tās uz vienu studiju vietu sastāda 3158, 78 euro67 gadā (aprēķinu skatīt sadaļā \"Papildu dokumenti\") , ievērojot specifisku studiju kursu resursu izmaksas, tai skaitā neepieciešamo papildu finansējumu ārvalstu speciālistu piesaistīšanai (vismaz 2 speciālisti gadā, sedzot uzturēšanas, ceļa un autoratlīdzības izdevumus).