e)pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas attiecas uz ieguldījumiem kapitālā, atvasinātajiem finanšu instrumentiem un vērtspapīriem (tai skaitā to izlaišanu, glabāšanu, atsavināšanu, turētājbankas veikto uzraudzību, bet izņemot citu uzraudzību), izņemot ieguldījumu kapitālā, atvasināto finanšu instrumentu un vērtspapīru pārvaldi;
\n
22)ieguldījumu fondu, valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu, slēgto un atklāto pensiju fondu, riska kapitāla fondu, kā arī apdrošināšanas sabiedrību un citu ieguldījumu portfeļu, kuri ir kolektīvi ieguldījumi vai arī izveidoti uz šādu fondu noteikto prasību pamata (ieskaitot tehniskās rezerves un garantiju fondus) pārvaldi, ja tā ir saistīta ar tiesiskām vai faktiskām lēmumu pieņemšanas pilnvarām;
\n
23)azartspēles, izlozes un loterijas, tai skaitā azartspēles un izlozes, kuru organizēšana notiek ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību;
\n
24)nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu;
\n
25)šādus iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus:
\n
a)dzīvojamo telpu īri (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūristu mītnēs),
\n
b)(izslēgts no 01.07.2016. ar 30.11.2015. likumu);
\n
26)pakalpojumu, par kuru ēkas vai būves īpašniekam pienākas maksāt atlīdzību par likumiskās zemes lietošanas tiesībām, kad ēka vai būve ir uzskatāma par patstāvīgu īpašuma objektu atbilstoši normatīvajam regulējumam civiltiesību jomā.
\n
(2)Atbrīvojumu no nodokļa šā panta pirmās daļas 17.punktā minētajiem pakalpojumiem piemēro arī personas, kas nav publiskas personas, ja, sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro gadījumos, kad gūto peļņu novirza vai iegulda šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.
\n
(3)Ar nodokli neapliek preču piegādi, ja reģistrēts nodokļa maksātājs par attiecīgajām precēm nav atskaitījis priekšnodokli un preces tika iegādātas vai izmantotas šā panta pirmajā daļā minēto darījumu nodrošināšanai vai valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai.
\n
(31)Ar nodokli neapliek preču piegādes, par kuru iegādi vai izmantošanu reģistrēts nodokļa maksātājs nav atskaitījis priekšnodokli, jo tās tika paredzētas citiem mērķiem, nevis ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai (tai skaitā par luksusa precēm, precēm reģistrēta nodokļa maksātāja, tā personāla vai citu personu privātajām vajadzībām un izklaidei).
\n
(32)(Izslēgta ar 30.05.2019. likumu)
\n
(33)(Izslēgta ar 30.05.2019. likumu)
\n
(34)(Izslēgta ar 30.05.2019. likumu)
\n
(4)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atbrīvojums no nodokļa piemērojams šādām preču piegādēm un pakalpojumiem:
\n
1)(izslēgts ar 28.11.2019. likumu);
\n
2)valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumiem vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai un preču piegādei, ko veic minētās izglītības iestādes;
\n
3)izglītības pakalpojumiem, ko sniedz pedagogi, pasniedzot privātstundas vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības mācību programmu ietvaros;
\n
4)kultūras pakalpojumiem;
\n
5)finanšu darījumiem;
\n
6)azartspēlēm, izlozēm un loterijām;
\n
7)nekustamā īpašuma piegādei;
\n
8)iedzīvotājiem sniegto dzīvojamo telpu īres pakalpojumiem;
\n
9)medicīnas pakalpojumiem.
\n
62 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013., 12.06.2014., 30.11.2015., 20.04.2017., 30.05.2019., 20.06.2019., 28.11.2019., 15.11.2021., 07.12.2023. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 52.1 pants. Ar nodokli neapliekamie pakalpojumi, kurus sniedz neatkarīgā personu grupa
\n
(1)Ar nodokli neapliek pakalpojumus, kurus neatkarīgā personu grupa sniedz šīs grupas dalībniekiem, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
\n
1)šīs grupas dalībnieki ir personas, kuras veic šā likuma 52. panta pirmajā daļā, izņemot šā likuma 52. panta pirmās daļas 2., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25. punktu, minētos ar nodokli neapliekamos darījumus vai darbības, attiecībā uz kurām šī persona nav nodokļa maksātāja;
\n
2)pakalpojumi nepieciešami tikai un vienīgi šīs grupas dalībnieku veikto ar nodokli neapliekamo darījumu nodrošināšanai vai tādu darbību nodrošināšanai, attiecībā uz kurām šīs grupas dalībnieks nav nodokļa maksātājs;
\n
3)pakalpojumu vērtība ir to pašizmaksa;
\n
4)pakalpojumu izmaksas sedz šīs grupas dalībnieki atbilstoši to daļai kopējos izdevumos;
\n
5)netiek būtiski ietekmēta konkurējošas darbības vai darījumus veicošo tirgus dalībnieku (esošo vai potenciālo) situācija konkurences jomā un tādējādi netiek radīti būtiski konkurences izkropļojumi.
\n
(2)Lai piemērotu šā panta pirmo daļu, ir izpildāmi visi šādi nosacījumi:
\n
1)starp neatkarīgo personu grupu un tās dalībniekiem pastāv rakstveida vienošanās par pakalpojumu sniegšanu;
\n
2)neatkarīgās personu grupas dalībnieki ir reģistrēti nodokļa maksātāji;
\n
3)ja neatkarīgās personu grupas dalībnieks veic arī ar nodokli apliekamos darījumus, tas nodrošina uzskaiti, kas pamato, ka no neatkarīgās personu grupas saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti darījumiem, kas atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar šā likuma 52. panta pirmo daļu, izņemot šā likuma 52. panta pirmās daļas 2., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25. punktu, vai tādu darbību nodrošināšanai, attiecībā uz kurām šīs grupas dalībnieks nav nodokļa maksātājs.
\n
(3)Neatkarīgā personu grupa, pirms tiek uzsākta pakalpojumu sniegšana grupas dalībniekiem, informē Valsts ieņēmumu dienestu par grupas izveidi un šīs grupas dalībniekiem, vienlaikus iesniedzot rakstveida vienošanos par to pakalpojumu sniegšanu, kurus neatkarīgā personu grupa sniedz šīs grupas dalībniekiem.
\n
63 (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 32. un 33. punktu) 52.2 pants. Ar nodokli neapliekamie preču tālpārdošanas darījumi Ar nodokli neapliek preču piegādi nodokļa maksātājam, par kuru saskaņā ar šā likuma 6. panta sestās daļas nosacījumiem uzskatāms, ka tas pats saņēmis un piegādājis preces personai, kas nav nodokļa maksātājs.
\n
64 (10.02.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.03.2022.)
\n
53.pantsAr nodokli neapliekamais preču imports
\n
(1)Ar nodokli neapliek šā likuma 52.panta pirmajā daļā minēto preču importu.
\n
(2)Ar nodokli neapliek gāzes importu, kas transportēta, izmantojot dabasgāzes sistēmu vai tīklus, kuri pieslēgti šai sistēmai, vai gāzes transportkuģus, un ko iesūknē kādā dabasgāzes sistēmā vai maģistrālo cauruļvadu tīklā, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas importu pa siltumapgādes vai dzesēšanas tīkliem.
\n
(3)Ar nodokli neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulu (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), izņemot šīs regulas 23.pantā minētos preču sūtījumus.
\n
(4)(Izslēgta ar 15.10.2020. likumu)
\n
(5)(Izslēgta ar 15.10.2020. likumu)
\n
(6)(Izslēgta ar 19.09.2013. likumu)
\n
(7)Ar nodokli neapliek preču importu, ko veic:
\n
1)Eiropas Savienības institūcijas vai to pārstāvniecības Eiropas Savienības teritorijā, Eiropas Atomenerģijas kopiena, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Investīciju banka vai ar Eiropas Savienības tiesību aktiem izveidotās struktūras, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, — saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti minētajā protokolā un tā īstenošanas līgumos vai mītnes līgumos;
\n
2)starptautiskās struktūras, organizācijas, kuras nav minētas šīs daļas 1.punktā un kuras par tādām atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, un šādu struktūru dalībnieki, — saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs struktūras izveidotas, vai mītnes līgumos;
\n
3)starptautiskās organizācijas vai to pārstāvniecības Eiropas Savienības teritorijā, — saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, vai mītnes līgumos;
\n
4)Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) struktūrvienības starptautiskā līguma izpildes vajadzībām vai citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienības savām vajadzībām, tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām vai šo bruņoto spēku vienību virtuves vai ēdnīcas apgādei, ja šādi spēki piedalās kopējā aizsardzības pasākumā iekšzemē;
\n
5)Latvijas Republikā reģistrētās dalībvalstu un trešo valstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, ja preces ir atbrīvotas no muitas nodokļa saskaņā ar šā panta trešo daļu;
\n
6)Eiropas Komisija, aģentūra un struktūra, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, ja tā importē preces, pildot uzdevumus, kas tai noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju, izņemot gadījumus, kad importētās preces nekavējoties vai vēlāk izmanto tālākai piegādei, ko par atlīdzību veic minētās personas (šādā gadījumā, ja šā punkta nosacījumi vairs nav piemērojami, minētās personas par to informē Valsts ieņēmumu dienestu un šo preču imports tiek aplikts ar nodokli saskaņā ar importa brīdī piemērojamiem nosacījumiem);
\n
7)citu dalībvalstu bruņoto spēku vienības savām vajadzībām, tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām vai šo bruņoto spēku vienību virtuves vai ēdnīcas apgādei, ja šādi spēki piedalās tādā aizsardzības pasākumā iekšzemē, kas tiek veikts, lai īstenotu Eiropas Savienības darbību saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku.
\n
(8)Ar nodokli neapliek zivsaimniecības nozarē darbojošās personas nozvejotā loma ievešanu ostās pirms tā piegādes, ja tas nav apstrādāts vai nav konservēts pārdošanai.
\n
(9)Ar nodokli neapliek preču atpakaļievešanu iekšzemē, ja to veic persona, kura preces eksportējusi, un ja šīs preces atbilst prasībām, kas tiek izvirzītas atbrīvošanai no muitas nodokļiem.
\n
(10)Ar nodokli neapliek tādu preču importu, ko iekšzemē ieved personīgajā bagāžā fiziskā persona, kas ierodas no trešās valsts vai trešās teritorijas (turpmāk šajā pantā — ceļotājs), ja šādu preču importu neveic komerciālā nolūkā.
\n
(11)Par šā panta desmitajā daļā minēto personīgo bagāžu uzskata bagāžu, ko ceļotājs uzrāda muitas iestādēm iebraukšanas brīdī, kā arī bagāžu, ko ceļotājs vēlāk uzrāda tām pašām muitas iestādēm, pierādot, ka šī bagāža izbraukšanas brīdī ir reģistrēta kā līdzvedama bagāža sabiedrībā, kas nodrošina ceļojumu.
\n
(12)Uzskata, ka preču importu neveic komerciālā nolūkā šā panta desmitās daļas izpratnē, ja preču imports atbilst visiem turpmāk šai panta daļā minētajiem nosacījumiem:
\n
1)preču importu neveic regulāri;
\n
2)ieved tikai tādas preces, kas paredzētas ceļotāja personīgajai vai ģimenes lietošanai vai dāvināšanai.
\n
(13)Šā panta divpadsmitajā daļā minēto preču veidam un daudzumam jābūt tādam, kas neliecina par šo preču importu komerciālā nolūkā.
\n
(14)Preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar nodokli, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus preču vērtībai:
\n
1)preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz:
\n
a)300 euro, ja ceļotājs ieceļo pa sauszemi,
\n
b)430 euro, ja ceļotājs ieceļo ar gaisa transportu vai jūras transportu;
\n
2)ceļotājiem, kas jaunāki par 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas veida preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz 285 euro;
\n
3)šīs daļas 1.punktā minētajā preču kopējā vērtībā neiekļauj:
\n
a)tās personīgās bagāžas vērtību, ko ceļotājs ieved uz laiku vai ieved atpakaļ pēc pagaidu izvešanas,
\n
b)ceļotāja personiskajām vajadzībām nepieciešamo zāļu vērtību,
\n
c)šā panta piecpadsmitajā daļā norādīto preču vērtību;
\n
4)vienas preces vērtība nav dalāma.
\n
(15)Ar nodokli neapliek tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus un degvielu, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, ievērojot likuma “Par akcīzes nodokli” nosacījumus un šo preču daudzuma ierobežojumus.
\n
(16)Ar nodokli neapliek to preču importu, kuram piemēro šā likuma 140.4 pantā noteikto importa režīmu, ja, vēlākais, importa deklarācijas iesniegšanas brīdī Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir preču piegādātāja vai šā likuma 140.4 pantā minētā starpnieka (kas rīkojas preču piegādātāja interesēs) reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā šā likuma 140.4 pantā noteiktā importa režīma izmantošanai.
\n
65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 28.11.2019., 15.10.2020. un 10.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2022. Septītās daļas 6. punkts ir piemērojams, sākot ar 01.01.2021. Septītās daļas 7. punkts stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 42. un 44. punktu)
\n
54.pantsAr nodokli neapliekamā preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā
\n
(1)Ar nodokli neapliek tādu preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, kuru piegādei iekšzemē būtu piemērojams atbrīvojums saskaņā ar šā likuma 52.pantu.
\n
(2)Ar nodokli neapliek tādu preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, kuru imports būtu atbrīvots no nodokļa saskaņā ar šā likuma 53.panta trešo vai devīto daļu.
\n
(3)Iekšzemē veiktajai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā nepiemēro nodokli, ja:
\n
1)preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā veic citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nolūkā šīs preces turpmāk piegādāt reģistrētam nodokļa maksātājam iekšzemē;
\n
2)preces uz iekšzemi nosūta tieši no dalībvalsts, kas nav šīs daļas 1.punktā minētā citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas dalībvalsts;
\n
3)šīs daļas 1.punktā minētais reģistrētais nodokļa maksātājs saskaņā ar šā likuma 86.panta astoto daļu ir atbildīgs par nodokļa samaksu valsts budžetā.
\n
(4)Šā panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu nepiemēro, ja šā panta trešās daļas 1.punktā minētais citas dalībvalsts reģistrētais nodokļa maksātājs ir reģistrēts arī Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
66 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2021.)
\n
VIII nodaļa
\n
Nodokļa maksātāja reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
55.pantsVispārīgie noteikumi nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, pirms tas:
\n
1)veic ar nodokli apliekamos darījumus;
\n
2)saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu;
\n
3)sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu ir cita dalībvalsts un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs.
\n
(2)Nodokļa maksātājam ar nodokli apliekamu darījumu veikšanai ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku, kuru tas norāda šā likuma 66.panta pirmajā daļā minētajā reģistrācijas iesniegumā.
\n
67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
\n
56.pantsPersonas, ko reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē:
\n
1)fiziskās personas;
\n
2)juridiskās personas;
\n
3)personālsabiedrības;
\n
4)personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata;
\n
5)PVN grupu, norādot PVN grupas galveno uzņēmumu, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarāciju un pildīt citus reģistrēta nodokļa maksātāja pienākumus (turpmāk — galvenais uzņēmums);
\n
6)fiskālo pārstāvi.
\n
(2)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē vienu no šādām personām:
\n
1)citas dalībvalsts nodokļa maksātāju;
\n
2)tā pilnvaroto personu iekšzemē.
\n
(3)Ja trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs iekšzemē veic vismaz vienu ar nodokli apliekamu darījumu, Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrē vienu no šādām personām:
\n
1)trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju;
\n
2)tā pilnvaroto personu iekšzemē.
\n
68 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
\n
57. pants
\n
Noteikumi iekšzemes nodokļa maksātāja un citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā
\n
(1)Ja nereģistrēts nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs veicis preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 euro, nodokļa maksātājs līdz tam taksācijas periodam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, kad ir sasniegts vai pārsniegts šajā likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis — 10 000 euro —, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.
\n
(2)Nereģistrēts nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta pirmo daļu, ja pēc vienas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā, ar kuru sasniegts vai pārsniegts reģistrācijas slieksnis — 10 000 euro —, nākamajā kalendāra gadā nav paredzēts veikt citas preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā, kuru kopējā vērtība pārsniegtu 10 000 euro. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 121.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
(3)Ja iekšzemes nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā pirms šā panta pirmajā daļā minētās summas sasniegšanas, tad pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nodokļa maksātājs, kurš veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, ir tiesīgs no tā brīvprātīgi izstāties ne agrāk kā pēc diviem gadiem no reģistrācijas dienas.
\n
(31)Nereģistrēts nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, kas veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 euro, ir tiesīgs piemērot šā likuma 59. panta pirmo daļu, ja tas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
\n
(4)Šis pants nav piemērojams attiecībā uz trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju, kurš veic ar nodokli apliekamus darījumus iekšzemē.
\n
69 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. 3.1 daļa stājas spēkā 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 47. punktu)
\n
58.pants
\n
Noteikumi valsts vai pašvaldības iestādes vai pašvaldības reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā būvniecības pakalpojuma saņemšanai
\n
(1)Valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un kura ir noslēgusi ar būvniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu par šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai ir iesaistīta kā publiskais partneris publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
(2)Saskaņā ar šā panta pirmo daļu reģistrētajām personām piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, kas ir izmantojams šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai.
\n
70
\n
59. pantsIekšzemes nodokļa maksātāja tiesības nereģistrēties un atlikt reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā gadījumā, kad tā kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa nav pārsniegusi 50 000 euro reģistrācijas slieksni, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
\n
(2)Aprēķinot šā panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni, tajā iekļauj:
\n
1)ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtību;
\n
2)šā likuma 52. panta pirmās daļas 20., 21., 22., 24., 25. un 26. punktā minēto ar nodokli neapliekamo darījumu vērtību.
\n
(3)Šā panta pirmajā daļā minētajā reģistrācijas slieksnī neiekļauj:
\n
1)nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību;
\n
2)šā panta otrās daļas 2. punktā minēto darījumu vērtību, ja tiem ir gadījuma raksturs un tie nepārprotami atšķiras no nodokļa maksātāja veiktās saimnieciskās darbības veida.
\n
(4)Ja kalendāra gadā šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts ne vairāk kā par 5000 euro, iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs atlikt reģistrēšanos Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā līdz kalendāra gada beigām.
\n
(5)Iekšzemes nodokļa maksātājs ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis un ceturtajā daļā minētā vērtība, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.
\n
(6)Piemērojot šā panta ceturto daļu, iekšzemes nodokļa maksātājs ne vēlāk kā līdz kalendāra gada 30. novembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.
\n
(7)Ja, piemērojot šā panta ceturto daļu, šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts pēc kalendāra gada 30. novembra, iekšzemes nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu ne vēlāk kā līdz kalendāra gada 31. decembrim.
\n
(8)Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs citas dalībvalsts nodokļa maksātājam sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu.
\n
(9)Nodokļa maksātājs, kas no citas dalībvalsts vai no trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kura neveic saimniecisko darbību iekšzemē, saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu ir iekšzeme, ir tiesīgs piemērot šā panta pirmo daļu, ja tas ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
\n
(10)Ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis, iekšzemes nodokļa maksātājam nav tiesību kalendāra gadā piemērot šā panta pirmo daļu.
\n
(11)Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja kalendāra gadā vai iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas slieksnis 50 000 euro apmērā un iekšzemes nodokļa maksātājs ir veicis tikai šā panta otrās daļas 2. punktā minētos darījumus.
\n
(12)Šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minētajām personām nav pienākuma reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
71 (12.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025. Devītā daļa stājas spēkā 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 47. punktu)
\n
60.pantsNoteikumi citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs piegādā preces personai, kura nav nodokļa maksātājs vai ir nereģistrēts nodokļa maksātājs, un šīs preces iekšzemē montē vai uzstāda, tad šis citas dalībvalsts nodokļa maksātājs pirms darījuma veikšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā neatkarīgi no montēto vai uzstādīto preču vērtības.
\n
(2)Preču tālpārdošanas darījumos Eiropas Savienības teritorijā citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā:
\n
1)30 dienu laikā no brīža, kad preču piegāžu kopējā vērtība iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 euro;
\n
2)pirms darījuma veikšanas, ja piegādā preces, kurām iekšzemē piemēro akcīzes nodokli, neatkarīgi no piegādāto akcīzes preču vērtības.
\n
(3)Preču tālpārdošanas darījumos Eiropas Savienības teritorijā citas dalībvalsts nodokļa maksātājam ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā arī pirms šā panta otrās daļas 1.punktā minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.
\n
(4)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgā iestāde iekšzemē iesaistās šīs personas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā iekšzemē, tā pirms šo darījumu veikšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
(5)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, tad šis citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā 30 dienu laikā no brīža, kad elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu, kas sniegti personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras ir reģistrētas jebkurā dalībvalstī, kas nav pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgās iestādes vieta, vai kurām tajā ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, kopējā vērtība iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 euro.
\n
(6)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, tad šim citas dalībvalsts nodokļa maksātājam ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā arī pirms šā panta piektajā daļā minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas.
\n
(7)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs iekšzemē veic preču tālpārdošanu Eiropas Savienības teritorijā un sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, tad šis citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā 30 dienu laikā no brīža, kad piegādāto preču un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu, kas sniegti personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras ir reģistrētas jebkurā dalībvalstī, kas nav pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgās iestādes vieta, vai kurām tajā ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, kopējā vērtība iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 euro.
\n
72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 15.10.2020. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)
\n
61.pantsCitas dalībvalsts nodokļa maksātāja tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas veic tādu preču piegādi vai tādu pakalpojumu sniegšanu, par ko nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs.
\n
(2)Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas muitas noliktavā vai brīvajā zonā, vai preču pagaidu uzglabāšanas vietā veic tikai preču piegādes darījumus ar precēm, kas ir Savienības preces Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu izpratnē (turpmāk — Savienības preces), kurām uzsākta preču eksporta procedūra, kā arī ar precēm, kas šīs regulas izpratnē ir ārpussavienības preces (turpmāk — ārpussavienības preces).
\n
(3)Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, kurš veic preču piegādes darījumus, pārvietojot no vienas iekšzemes muitas noliktavas, brīvās zonas vai preču pagaidu uzglabāšanas vietas uz citām iekšzemes vai citas dalībvalsts muitas noliktavām, brīvajām zonām vai preču pagaidu uzglabāšanas vietām ārpussavienības preces, kā arī tādas Savienības preces, kurām uzsākta preču eksporta procedūra, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
(4)Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas veic preču piegādes darījumu no citas dalībvalsts uz noliktavu iekšzemē un tiek izpildīti visi šie nosacījumi:
\n
1)citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešā persona viņa vārdā no citas dalībvalsts nosūta vai transportē preces uz noliktavu iekšzemē, lai minētās preces vēlākā posmā, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc ievešanas piegādātu reģistrētam nodokļa maksātājam, kas ir tiesīgs uzņemties īpašumtiesības uz minētajām precēm saskaņā ar vienošanos starp abiem šiem nodokļa maksātājiem;
\n
2)citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, kurš no citas dalībvalsts nosūta vai transportē preces uz noliktavu iekšzemē, nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgas iestādes iekšzemē;
\n
3)preču saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs, un viņa reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumā ir zināms šajā panta daļā minētajam citas dalībvalsts nodokļa maksātājam;
\n
4)citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, no citas dalībvalsts nosūtot vai transportējot preces uz noliktavu iekšzemē, reģistrē preču pārvietošanu šā likuma 134. panta trešās daļas 3. punktā minētajā reģistrā un deklarē savā dalībvalstī šo piegādi pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā.
\n
(5)Citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču piegādi, piedaloties šā likuma 54.panta trešajā daļā minētajā preču piegādē, nereģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
(6)Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas veic tādu preču piegādi, kuras šis nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā no iekšzemes nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus Eiropas Savienības teritorijas, izņemot preces, kas paredzētas, lai aprīkotu vai apgādātu izpriecu ceļojumu kuģus, privātus gaisakuģus vai jebkādus citus personiskas lietošanas transportlīdzekļus.
\n
(7)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātāju attiecīgajos darījumos iekšzemē pārstāv fiskālais pārstāvis, šim citas dalībvalsts nodokļa maksātājam nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajai daļai.
\n
(8)Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus iekšzemē tikai Latvijas Republikā atzītam Sabiedroto spēku štābam.
\n
(9)Šā panta ceturto daļu nepiemēro un citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā pirms preču piegādes veikšanas, ja tas piegādā preces personai, kas nav:
\n
1)šā panta ceturtās daļas 3. punktā minētais nodokļa maksātājs;
\n
2)cits reģistrēts nodokļa maksātājs, ar kuru 12 mēnešu laikā pēc preču ievešanas iekšzemē aizstāj šā panta ceturtās daļas 3. punktā minēto nodokļa maksātāju, un ja izpildīti šā panta ceturtās daļas 1., 2. un 4. punkta nosacījumi.
\n
(10)Šā panta ceturto daļu nepiemēro un citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja pēc preču ievešanas iekšzemē tās faktiski ir zudušas vai iznīcinātas.
\n
(11)Citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, tai skaitā citas dalībvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgajai iestādei iekšzemē, kas veic ar nodokli apliekamus darījumus iekšzemē, ir tiesības piemērot šā likuma 59. panta pirmo un ceturto daļu atbilstoši minētajā pantā noteiktajai kārtībai.
\n
(12)Citas dalībvalsts nodokļa maksātājs šā likuma 59. panta pirmo un ceturto daļu nepiemēro, ja tā Eiropas Savienības teritorijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma 139.1 panta trešajai daļai, kalendāra gadā vai iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegusi 100 000 euro.
\n
(13)Ja ir pārsniegta šā panta divpadsmitajā daļā minētā vērtība, citas dalībvalsts nodokļa maksātājs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un maksā nodokli valsts budžetā par iekšzemē veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši šā likuma 34. panta 10.2 daļā noteiktajai kārtībai.
\n
73 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017., 28.11.2019., 24.11.2020. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
\n
62.pants
\n
Noteikumi trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja pastāvīgās iestādes iekšzemē reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā Ja trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja pastāvīgā iestāde iekšzemē iesaistās šīs personas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā iekšzemē, tā pirms šo darījumu veikšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
74
\n
63.pantsTrešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas veic tādu preču piegādi vai tādu pakalpojumu sniegšanu, par ko nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs.
\n
(2)Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs, kurš iekšzemes muitas noliktavā vai brīvajā zonā, vai preču pagaidu uzglabāšanas vietā veic tikai preču piegādes darījumus ar ārpussavienības precēm, kā arī ar tādām Savienības precēm, kurām uzsākta preču eksporta procedūra, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
(3)Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs, kurš veic preču piegādes darījumus, pārvietojot no vienas iekšzemes muitas noliktavas, brīvās zonas vai preču pagaidu uzglabāšanas vietas uz citām iekšzemes vai citas dalībvalsts muitas noliktavām, brīvajām zonām vai preču pagaidu uzglabāšanas vietām ārpussavienības preces, kā arī tādas Savienības preces, kurām uzsākta preču eksporta procedūra, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
(4)Ja trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju attiecīgajos darījumos iekšzemē pārstāv fiskālais pārstāvis, šim trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājam nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajai daļai.
\n
(5)Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas veic tādu preču piegādi, kuras šis nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā no iekšzemes nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus Eiropas Savienības teritorijas, izņemot preces, kas paredzētas izpriecu ceļojumu kuģu, privātu gaisakuģu vai jebkādu citu personiskas lietošanas transportlīdzekļu aprīkošanai vai apgādei.
\n
(6)Trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus iekšzemē tikai Latvijas Republikā atzītam Sabiedroto spēku štābam.
\n
75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
\n
64.pantsNosacījumi PVN grupas reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un dalībnieku reģistrācijai PVN grupā
\n
(1)Nosacījumi PVN grupas reģistrācijai un dalībnieku reģistrācijai PVN grupā ir šādi:
\n
1)PVN grupas dalībnieki var būt tikai reģistrēti nodokļa maksātāji;
\n
2)maksimālais dalībnieku skaits PVN grupā nav ierobežots;
\n
3)reģistrēts nodokļa maksātājs vienlaikus nevar būt citas PVN grupas dalībnieks;
\n
4)PVN grupu var veidot, ja vismaz viena PVN grupas dalībnieka ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējos 12 kalendāra mēnešos līdz mēnesim, kad iesniegts iesniegums PVN grupas reģistrācijai, ir vismaz 350 000 euro;
\n
5)PVN grupas dalībnieki var būt:
\n
a)kapitālsabiedrības, kuras ietilpst vienā koncernā (atbilstoši Koncernu likumam),
\n
b)ārvalsts komersanta (juridiskās personas) filiāle Latvijas Republikā, ja šis ārvalsts komersants atbilstoši Koncernu likumam ir tā paša koncerna sastāvā, kurā ietilpst pārējie PVN grupas dalībnieki;
\n
6)starp PVN grupas dalībniekiem ir noslēgts PVN grupas dibināšanas līgums, kurā norādīts galvenais uzņēmums;
\n
7)PVN grupas dalībnieki ir sasniedzami to juridiskajā adresē.
\n
(2)PVN grupas dalībnieki visos darījumos ar personām, kuras nav šīs PVN grupas dalībnieki, lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. PVN grupai piešķirto reģistrācijas numuru izmanto tikai PVN grupas nodokļa deklarācijas sastādīšanai un nodokļa maksāšanas vajadzībām.
\n
76 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
\n
65.pantsNosacījumi fiskālā pārstāvja reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Reģistrētu nodokļa maksātāju reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā kā fiskālo pārstāvi, piešķirot tam atsevišķu fiskālā pārstāvja reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā (turpmāk — fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs), ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
\n
1)attiecīgais reģistrētais nodokļa maksātājs, skaitot no dienas, kad tas iesniedzis iesniegumu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa reģistrā, pirms vairāk nekā diviem gadiem ir reģistrējis saimniecisko darbību iekšzemē un kopš reģistrācijas dienas nepārtraukti veicis saimniecisko darbību;
\n
2)attiecīgajam reģistrētajam nodokļa maksātājam dienā, kad tas iesniedzis iesniegumu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un šī persona pilda parādu saistības;
\n
3)fiziskajai personai vai juridisko personu pārstāvēt tiesīgai personai nav sodāmības par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu;
\n
4)attiecīgais reģistrētais nodokļa maksātājs iepriekšējos 12 mēnešos nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu un informatīvās deklarācijas un gada pārskatu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā rakstveidā sniedzis pieprasīto papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai, vai iepriekšējos 12 mēnešos šā reģistrēta nodokļa maksātāja vienas nodokļu vai informatīvās deklarācijas vai gada pārskata nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktā iesniegšanas termiņa kavējums nepārsniedz piecas kalendāra dienas;
\n
5)attiecīgais reģistrētais nodokļa maksātājs ir sasniedzams tā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā;
\n
6)attiecīgais reģistrētais nodokļa maksātājs iesniedz kādu no šādiem apliecinājumiem iespējamā nodokļa parāda segšanai:
\n
a)bankas izsniegtu apliecinājumu tam, ka fiskālā pārstāvja darbībai ir izveidots naudas līdzekļu uzkrājums depozīta kontā iespējamā nodokļa parāda segšanai; šis uzkrājums fiskālā pārstāvja reģistrācijas dienā ir 14 200 euro un fiskālā pārstāvja darbības laikā — vismaz 20 procentu apmērā no fiskālā pārstāvja iepriekšējo triju taksācijas periodu nodokļa deklarācijās norādītās vidējās ar nodokli apliekamo darījumu kopējās vērtības, bet ne mazāks par 14 200 euro. Fiskālais pārstāvis pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās un nodrošina, ka uzkrātā summa atbilst šā apakšpunkta nosacījumiem,
\n
b)bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu apliecinājumu tam, ka attiecīgā institūcija sniegs fiskālā pārstāvja darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā nodokļa parāda segšanai, ne mazāku par 285 000 euro. Fiskālais pārstāvis pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās, ka iespējamā nodokļa parāda summa nav lielāka par šajā apakšpunktā minētā galvojuma apmēru. Ja galvojuma apmērs nav pietiekams, lai segtu iespējamo nodokļa parādu, fiskālais pārstāvis nodrošina tā palielināšanu;
\n
7)attiecīgais reģistrētais nodokļa maksātājs ir Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā reģistrēts klients.
\n
(2)Reģistrētu nodokļa maksātāju reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā kā fiskālo pārstāvi, pamatojoties uz reģistrācijas iesniegumu, ko iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Ja reģistrācijas iesniegumu paraksta pilnvarotā persona, tā vienlaikus ar šo iesniegumu iesniedz rakstveida pilnvaru.
\n
(3)Ministru kabinets nosaka:
\n
1)veidlapas paraugu iesniegumam par reģistrēta nodokļa maksātāja kā fiskālā pārstāvja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, veidlapas aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību;
\n
2)nosacījumus un kārtību bankas un apdrošināšanas sabiedrības izsniegtajā apliecinājumā norādītā iespējamā nodokļa parāda segšanai naudas līdzekļu uzkrājuma depozīta kontā vai sniegtā galvojuma apmēra samazināšanai un atbrīvojuma piešķiršanai no šā apliecinājuma iesniegšanas;
\n
3)fiskālā pārstāvja pienākumus attiecībā uz bankas un apdrošināšanas sabiedrības izsniegtajā apliecinājumā norādītā iespējamā nodokļa parāda segšanai naudas līdzekļu uzkrājuma depozīta kontā vai sniegtā galvojuma apmēra ievērošanu.
\n
77 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 23.11.2016., 09.12.2021. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
\n
66.pantsVispārīgā kārtība reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Nereģistrētu nodokļa maksātāju, citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, pamatojoties uz reģistrācijas iesniegumu, ko iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Ja reģistrācijas iesniegumu paraksta pilnvarotā persona, tā vienlaikus ar šo iesniegumu iesniedz rakstveida pilnvaru.
\n
(11)Šā panta pirmā daļa ir attiecināma arī uz nodokļa maksātāju, kas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu ir tiesības iesniegt Uzņēmumu reģistram vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā.
\n
(3)Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc reģistrācijas iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par nodokļa maksātāja (tai skaitā par PVN grupas un fiskālā pārstāvja, kā arī par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai) reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai lēmumu atteikt reģistrāciju. Ja nodokļu maksātājam — juridiskajai personai — tiesa ir pasludinājusi maksātnespējas procesu un tas ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai, pamatojoties uz kādu no šā likuma 73.panta pirmās daļas 1., 4., 5., 6., 11. vai 12.punktā vai trešajā daļā minētajiem apstākļiem, reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā neatsaka.
\n
(4)Ja Valsts ieņēmumu dienests pēc reģistrācijas iesnieguma saņemšanas no nodokļa maksātāja ir pieprasījis informāciju par tā materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību, lēmumu par nodokļa maksātāja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai lēmumu par atteikumu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienests pieņem piecu darbdienu laikā pēc pieprasītās informācijas saņemšanas.
\n
(5)(Izslēgta ar 09.12.2021. likumu)
\n
(6)Lēmumu par PVN grupas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, lēmumu par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai, lēmumu par atteikumu reģistrēt PVN grupu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai lēmumu par atteikumu PVN grupai pievienot jaunu dalībnieku Valsts ieņēmumu dienests paziņo PVN grupas galvenajam uzņēmumam.
\n
(7)(Izslēgta ar 09.12.2021. likumu)
\n
(71)Ja, piemērojot šā likuma 59. panta ceturto daļu, iekšzemes nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ar nākamā kalendāra gada 1. janvāri, bet kalendāra gadā pārsniedz šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni un ceturtajā daļā minēto vērtību, tas ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu.
\n
(72)Šā panta 7.1 daļā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests paziņo iekšzemes nodokļa maksātājam vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājam par tā reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ar dienu, kad tas ir informējis Valsts ieņēmumu dienestu par šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētā reģistrācijas sliekšņa un ceturtajā daļā minētās vērtības pārsniegšanu.
\n
(8)Šā panta pirmajā daļā minēto nereģistrētu nodokļa maksātāju, citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugus, to aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014., 17.12.2015., 09.12.2021. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. 1.1 daļa stājas spēkā 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 47. punktu)
\n
67.pantsReģistrācijas brīdis Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)(Izslēgta ar 09.12.2021. likumu)
\n
(2)(Izslēgta ar 09.12.2021. likumu)
\n
(21)Nodokļa maksātāju (izņemot PVN grupu) uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ar dienu, kad lēmums par nodokļa maksātāja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā uzskatāms par paziņotu saskaņā ar likumu \"Par nodokļiem un nodevām\".
\n
(22)Ja lēmums par nodokļa maksātāja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā neatkarīgi no tā paziņošanas veida tiek pieņemts atbilstoši šā likuma 59. panta ceturtajai daļai, nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ar nākamā taksācijas gada 1. janvāri.
\n
(3)PVN grupu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un jaunu dalībnieku uzskata par pievienotu PVN grupai ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis attiecīgo lēmumu.
\n
(4)Informāciju par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, izņemot informāciju par PVN grupas reģistrāciju vai par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai, Valsts ieņēmumu dienests publicē savā mājaslapā internetā vienas darbdienas laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrāciju.
\n
79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014., 09.12.2021. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
\n
68.pantsJauna dalībnieka reģistrācija PVN grupā un dalībnieka izslēgšana no PVN grupas
\n
(1)Pievienojot PVN grupai jaunu dalībnieku, PVN grupas galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu.
\n
(2)Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atteikt jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai, ja jaunais dalībnieks neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem.
\n
(3)Dalībnieks ir tiesīgs izstāties no PVN grupas ne agrāk kā 12 kalendāra mēnešus pēc tā pievienošanas PVN grupai, izņemot gadījumus, kad tas vairs neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem.
\n
(4)Lai dalībnieks izstātos no PVN grupas, galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu.
\n
(5)Ja dalībnieks vairs neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem, galvenais uzņēmums iesniedz iesniegumu par minētā dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais dalībnieks vairs neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem.
\n
(6)Lai galvenais uzņēmums izstātos no PVN grupas, tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu, kurā norādīts PVN grupas dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums. Dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums, ir iepriekšējā galvenā uzņēmuma saistību un pienākumu pārņēmējs attiecībā uz PVN grupas saistībām un pienākumiem pret Valsts ieņēmumu dienestu.
\n
(7)PVN grupas dalībnieku uzskata par izslēgtu no PVN grupas ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas.
\n
80 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)
\n
69.pantsAtteikums reģistrēt nodokļa maksātāju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt iekšzemes nodokļa maksātāju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā (izņemot PVN grupu), ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
\n
1)nodokļa maksātājs nav sasniedzams tā norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētās dzīvesvietas adresē vai arī šī adrese faktiski nepastāv;
\n
2)nodokļa maksātājs pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nesniedz informāciju vai sniedz nepamatotu vai nepatiesu informāciju par tā materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību;
\n
3)nodokļa maksātājam saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir apturēta saimnieciskā darbība;
\n
4)nodokļa maksātāja adrese atbilst riska adreses nosacījumiem atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”;
\n
5)nodokļa maksātājam vai tā amatpersonai, prokūristam vai pilnvarotai personai, ja minētās personas ir Latvijas Republikas rezidenti, Latvijā nav deklarētās dzīvesvietas adreses;
\n
6)nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersona vai nodokļa maksātājs — fiziskā persona ir iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likumam \"Par nodokļiem un nodevām\";
\n
7)nodokļa maksātājam—komersantam, pamatojoties uz tā lēmumu, saskaņā ar Komerclikumu ir apturēta komersanta darbība.
\n
(2)Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tas reģistrācijas iesniegumā nav norādījis visu pieprasīto informāciju vai nav iesniedzis visus iesniegumam pievienojamos dokumentus.
\n
(3)Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja pilnvarotā persona reģistrācijas iesniegumā nav norādījusi visu informāciju par personu, kuru tā pārstāv, vai nav iesniegusi visus iesniegumam pievienojamos dokumentus.
\n
(4)Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt PVN grupu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja PVN grupa neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem.
\n
(5)Nodokļa maksātājam, kurš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par atteikumu to reģistrēt Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ir tiesības novērst šā panta pirmajā daļā minētos reģistrācijas atteikuma iemeslus — precizēt šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu un atkārtoti iesniegt to Valsts ieņēmumu dienestam.
\n
81 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2016.)
\n
70.pantsAtkārtota reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Nodokļa maksātāju, kurš izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 73.panta pirmās daļas 4., 5., 6. vai 11.punktu vai trešo daļu, atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā šā likuma 66.pantā noteiktajā kārtībā pēc šā likuma 104.panta trešās daļas nosacījumu izpildes un pēc:
\n
1)laikus neiesniegto nodokļa deklarāciju iesniegšanas un šajās nodokļa deklarācijās norādītās valsts budžetā maksājamās nodokļa summas, nokavējuma naudas, kā arī par nodokļa deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu aprēķinātās naudas soda samaksas;
\n
2)Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā nodokļa pārbaudē konstatētās nodokļa deklarācijā sniegtās nepatiesās informācijas labošanu un valsts budžetā maksājamās nodokļa summas un nokavējuma naudas samaksas;
\n
3)Valsts ieņēmumu dienesta pieprasītās informācijas (saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošu dokumentu, grāmatvedības uzskaites dokumentu, kā arī citas informācijas, kas raksturo darbības, kuras ietekmēja vai ietekmē nodokļa aprēķinu un nomaksu) iesniegšanas;
\n
4)ziņu precizēšanas par juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu;
\n
5)Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu;
\n
6)Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma par nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersonas vai nodokļa maksātāja — fiziskās personas izslēgšanas no riska personu saraksta atbilstoši likumam \"Par nodokļiem un nodevām\";
\n
7)nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersonas, kas ir iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likumam \"Par nodokļiem un nodevām\", nomaiņas ar amatpersonu, kas nav iekļauta minētajā riska personu sarakstā;
\n
8)pilnīgas un pamatotas informācijas iesniegšanas par reģistrēta nodokļa maksātāja materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību;
\n
9)pilnīgas un pamatotas informācijas iesniegšanas par vēlmi veikt saimniecisko darbību, ja reģistrēts nodokļa maksātājs bija izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra sakarā ar to, ka vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu;
\n
10)pilnīgas un pamatotas informācijas iesniegšanas par vēlmi veikt saimniecisko darbību, nepastāvot riskam attiecībā uz nodokļa nomaksu, ja reģistrēts nodokļa maksātājs bija izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra sakarā ar visu amatpersonu nomaiņu.
\n
(2)Ja nodokļu maksātājs — juridiskā persona —, kuram pasludināts maksātnespējas process, līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, pamatojoties uz kādu no šā likuma 73.panta pirmās daļas 4., 5., 6. vai 11.punktā vai trešajā daļā minētajiem apstākļiem, šo nodokļa maksātāju atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā šā likuma 66.pantā noteiktajā kārtībā arī tad, ja nav izpildīti šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.
\n
82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014., 17.12.2015. un 20.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2019.)
\n
71.pantsFiskālā pārstāvja atkārtota reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Fiskālo pārstāvi atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja:
\n
1)reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš vēlas reģistrēties kā fiskālais pārstāvis, atbilst šā likuma 65.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam;
\n
2)fiskālais pārstāvis, kurš izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 73.panta pirmās daļas 5. vai 6.punktu, ir izpildījis šā likuma 70.pantā minētās saistības;
\n
3)fiskālā pārstāvja darbībai sniegts kāds no šā likuma 65.panta pirmās daļas 6.punktā paredzētajiem apliecinājumiem;
\n
4)dienā, kad Valsts ieņēmumu dienestam iesniegts iesniegums par fiskālā pārstāvja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, attiecīgajai personai nav nodokļu parādu par iepriekšējiem taksācijas periodiem.
\n
(2)Ja fiskālais pārstāvis līdz dienai, kad tas izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, jau ir bijis divas reizes no šā reģistra izslēgts saskaņā ar 73.panta pirmās daļas 10.punktu vai 83.panta otro daļu, atkārtoti fiskālo pārstāvi reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ne agrāk kā gadu pēc pēdējās izslēgšanas.
\n
83
\n
72.pantsReģistrācijas perioda pagarināšana Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Ja nodokļa maksātājs, kurš reģistrēts uz noteiktu laiku saskaņā ar šā likuma 55.panta otro daļu, vēlas pagarināt reģistrācijas periodu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pirms reģistrācijas termiņa beigām.
\n
(2)Kārtību, kādā pagarināms šā panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas laiks Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nosaka Ministru kabinets.
\n
84
\n
IX nodaļa
\n
Reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra
\n
73.pantsVispārīgie gadījumi reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra
\n
(1)Valsts ieņēmumu dienests izslēdz reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:
\n
1)reģistrēts nodokļa maksātājs (izņemot PVN grupu) iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra;
\n
2)reģistrēts nodokļa maksātājs ir likvidēts vai beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā;
\n
3)fiziskā persona, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs, ir mirusi;
\n
4)saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir apturēta reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskā darbība;
\n
5)reģistrēta nodokļa maksātāja darbības laikā iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:
\n
a)30 dienu laikā pēc šajā likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa nav iesniegta nodokļa deklarācija,
\n
b)nodokļa deklarācijā ir sniegta nepatiesa informācija,
\n
c)Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījumā noteiktajā termiņā nav iesniegta pieprasītā informācija (saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinoši dokumenti, grāmatvedības uzskaites dokumenti, kā arī cita informācija, kas raksturo darbības, kuras ietekmēja vai ietekmē nodokļa aprēķinu un nomaksu),
\n
d)reģistrēts nodokļa maksātājs ir sniedzis nepamatotu vai nepatiesu informāciju par materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību;
\n
6)reģistrēts nodokļa maksātājs (izņemot citas dalībvalsts nodokļa maksātāju un trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju) nav sasniedzams juridiskajā adresē vai deklarētās dzīvesvietas adresē vai arī šī adrese faktiski nepastāv;
\n
7)reģistrēts nodokļa maksātājs, kas ir valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu par tās izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, kurā paziņo, ka neplāno turpmāk saņemt būvniecības pakalpojumus un veikt ar nodokli apliekamus darījumus, kuru dēļ saskaņā ar šo likumu vajadzētu būt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;
\n
8)PVN grupa iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tās izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un no PVN grupas reģistrācijas dienas ir pagājuši 12 kalendāra mēneši;
\n
9)PVN grupa vairs neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem;
\n
10)fiskālā pārstāvja darbības laikā iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:
\n
a)fiskālais pārstāvis neievēro šā panta pirmās daļas 5. vai 6.punkta nosacījumus,
\n
b)kārtējā mēneša piektajā datumā fiskālajam pārstāvim ir par šā likuma 65.panta pirmās daļas 6.punktā minēto uzkrājuma vai galvojuma apmēru lielāks nodokļa parāds valsts budžetam, un nodokļa samaksas termiņš nav pagarināts (atlikts, sadalīts) normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā,
\n
c)fiziskajai personai vai juridisko personu pārstāvēt tiesīgai personai ir sodāmība par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu;
\n
11)reģistrēta nodokļa maksātāja materiāltehniskās un finansiālās iespējas neatbilst nevienam no tā saimnieciskās darbības veidiem;
\n
12)reģistrētam nodokļa maksātājam—komersantam, pamatojoties uz tā lēmumu, saskaņā ar Komerclikumu ir apturēta komersanta darbība;
\n
13)citas dalībvalsts nodokļa maksātājs izmanto šā likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tam ir citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu \"EX\".
\n
(2)Reģistrēts nodokļa maksātājs, kas ir valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība un kas turpmāk plāno saņemt vienīgi šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minētos būvniecības pakalpojumus un neveikt ar nodokli apliekamus darījumus, kuru dēļ saskaņā ar šo likumu vajadzētu būt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ir tiesīgs paziņot Valsts ieņēmumu dienestam, ka ar nākamo taksācijas periodu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā izmantos vienīgi, lai saņemtu šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minētos būvniecības pakalpojumus.
\n
(21)Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš izvēlas un ir tiesīgs izmantot šā likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, bet turpmāk plāno saņemt tādus pakalpojumus no citas dalībvalsts vai no trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai veikt preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, ir tiesīgs paziņot Valsts ieņēmumu dienestam, ka turpmāk reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā izmantos vienīgi tādēļ, lai saņemtu pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai veiktu preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.
\n
(3)Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:
\n
1)reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs — fiziskā persona ir iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likumam \"Par nodokļiem un nodevām\";
\n
2)reģistrēts nodokļa maksātājs vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu;
\n
3)reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu.
\n
(4)Šā panta pirmās daļas 1. punktu nepiemēro, ja reģistrēta nodokļa maksātāja (izņemot PVN grupu) iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegusi šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni.
\n
85 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013., 17.12.2015., 20.06.2019. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. 2.1 daļa stājas spēkā 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 47. punktu)
\n
74.pantsVispārīgā kārtība reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanai no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un izslēgšanas brīdis
\n
(1)Ja reģistrēts nodokļa maksātājs (izņemot PVN grupu) iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienests izskata šo iesniegumu un 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas Valsts ieņēmumu dienestā pieņem lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai lēmumu par atteikumu izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(2)Reģistrētu nodokļa maksātāju (izņemot PVN grupu) uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar dienu, kad lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra uzskatāms par paziņotu saskaņā ar likumu \"Par nodokļiem un nodevām\". Ja lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, tas neaptur šā lēmuma darbību.
\n
(3)Reģistrētu nodokļa maksātāju (izņemot PVN grupu), kuram saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir apturēta saimnieciskā darbība, uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar dienu, kad pieņemts lēmums par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.
\n
(4)Reģistrētu nodokļa maksātāju, kurš reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku, kas norādīts šā likuma 66.panta pirmajā daļā minētajā reģistrācijas iesniegumā, uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar nākamo dienu pēc šā laika perioda beigām.
\n
(5)Valsts ieņēmumu dienests informāciju par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra publicē savā mājaslapā internetā vienas darbdienas laikā pēc tam, kad:
\n
1)lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ievietots Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā;
\n
2)no Uzņēmumu reģistra ir saņemtas ziņas par attiecīgā reģistrētā nodokļa maksātāja likvidāciju vai reorganizāciju, ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir likvidēts vai reorganizēts.
\n
86 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014. un 09.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)
\n
75.pants
\n
Reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un izslēgšanas brīdis, ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir likvidēts vai beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā
\n
(1)Ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir likvidēts vai beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā, Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc tam, kad saņemtas ziņas par attiecīgā reģistrētā nodokļa maksātāja izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra, izslēdz to no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(2)Reģistrētu nodokļa maksātāju uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar dienu, kad pabeigta tā likvidācija, vai ar dienu, kad reģistrēts nodokļa maksātājs beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā.
\n
87
\n
76.pants
\n
Mirušas fiziskās personas — reģistrēta nodokļa maksātāja — izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un izslēgšanas brīdis
\n
(1)Fizisko personu, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs un kura ir mirusi, izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ne agrāk kā 60 dienas pēc fiziskās personas nāves.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto personu neizslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja mantinieks vai mantojuma pārvaldīšanai tiesas iecelts aizgādnis, par ko 60 dienu laikā pēc fiziskās personas nāves ir informēts Valsts ieņēmumu dienests, turpina veikt saimniecisko darbību mantojuma atstājēja vietā, līdz brīdim, kad stājas spēkā likumīgo mantinieku mantojuma tiesības.
\n
(3)Fizisko personu, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs un kura ir mirusi, uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, pamatojoties uz likumīgā mantinieka iesniegumu par šā nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ar dienu, kad stājušās spēkā likumīgo mantinieku mantojuma tiesības, vai ar septīto dienu pēc tam, kad pieņemts lēmums par šā nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(4)Ja no mantojuma pārvaldīšanai ieceltā mantinieka vai tiesas ieceltā aizbildņa, kurš šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā ir informējis Valsts ieņēmumu dienestu par to, ka turpina veikt saimniecisko darbību mantojuma atstājēja vietā, vai no likumīgā mantinieka deviņu mēnešu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētās fiziskās personas nāves dienas nav saņemta informācija par likumīgā mantinieka iecelšanu vai mantojuma pieņemšanas procesa turpinājumu, mirušo personu izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar septīto dienu pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu.
\n
88
\n
77.pants
\n
Reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un izslēgšanas brīdis, ja notikusi reģistrēta nodokļa maksātāja reorganizācija Ja notikusi reģistrēta nodokļa maksātāja reorganizācija un tas pēc reorganizācijas turpina pastāvēt, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts šā reģistrētā nodokļa maksātāja pamatots iesniegums par izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, izvērtē tā paredzamo ar nodokli apliekamo darījumu apjomu un pieņem lēmumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Ja paredzamais ar nodokli apliekamo darījumu apjoms nepārsniedz 50 000 euro, tad, balstoties uz saņemto reģistrēta nodokļa maksātāja pamatoto iesniegumu, to izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
89 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 27.07.2017., 30.05.2019. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)
\n
78.pants
\n
Būvniecības pakalpojumu saņemšanai reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un izslēgšanas brīdis
\n
(1)Ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 58.pantu, lai vienīgi saņemtu šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minētos būvniecības pakalpojumus, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienests izskata šo iesniegumu un pieņem lēmumu saskaņā ar šā likuma 74.panta pirmo daļu.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā valsts vai pašvaldības iestādi vai pašvaldību uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 74.panta otro daļu.
\n
90
\n
79.pants
\n
Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēts nodokļa maksātājs neiesniedz nodokļa deklarāciju vai pieprasīto informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju nodokļa deklarācijā vai nepamatotu vai nepatiesu informāciju par tā materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību
\n
(1)Valsts ieņēmumu dienests, ja iestājas vismaz viens no šā likuma 73.panta pirmās daļas 5.punkta \"a\", \"c\" vai \"d\" apakšpunktā minētajiem apstākļiem, nosūta reģistrētam nodokļa maksātājam rakstveida brīdinājumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(2)Ja 12 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas reģistrēts nodokļa maksātājs neiesniedz nodokļa deklarāciju vai pieprasīto informāciju vai sniedz nepamatotu vai nepatiesu informāciju par tā materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību, to izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(3)Ja Valsts ieņēmumu dienests veiktajā nodokļa pārbaudē konstatē, ka reģistrēts nodokļa maksātājs nodokļa deklarācijā ir sniedzis nepatiesu informāciju, to izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
91 (17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2016.)
\n
80.pants
\n
Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēts nodokļa maksātājs nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā
\n
(1)Ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā pārbaudē konstatēts, ka reģistrēts nodokļa maksātājs nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā, Valsts ieņēmumu dienests nosūta tam rakstveida brīdinājumu par izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Brīdinājumā norāda laiku, kad tiks atkārtoti pārbaudīta reģistrēta nodokļa maksātāja sasniedzamība juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā.
\n
(2)Ja reģistrēts nodokļa maksātājs nav sasniedzams juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā arī atkārtotās pārbaudes laikā, to izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(3)Ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka reģistrēta nodokļa maksātāja norādītā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese faktiski nepastāv, reģistrētu nodokļa maksātāju izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(4)Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 73.panta pirmās daļas 6.punktu:
\n
1)neveicot pārbaudi, bet nosūtot rakstveida brīdinājumu par izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir rakstveida apliecinājums no tās ēkas vai telpas īpašnieka, kurā ir reģistrēta nodokļa maksātāja juridiskā adrese (ja juridiskā adrese komercreģistrā ierakstīta pirms 2011.gada 1.jūlija) vai deklarētā dzīvesvieta, par to, ka konkrētais nodokļa maksātājs šajā adresē neatrodas;
\n
2)neveicot pārbaudi un nesūtot rakstveida brīdinājumu par izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja uz nodokļa maksātāja juridisko adresi vai deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtītais ierakstītais pasta sūtījums ir nosūtīts atpakaļ Valsts ieņēmumu dienestam ar norādi, ka adresāts šajā adresē neatrodas.
\n
92
\n
81.pantsIzslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja apturēta reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskā darbība
\n
Valsts ieņēmumu dienests, pieņemot lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, vienlaikus pieņem lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
93
\n
82.pantsPVN grupas izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra
\n
(1)PVN grupu izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra šā likuma 79.pantā minētajā kārtībā.
\n
(2)Ja PVN grupas dalībnieks ir likvidēts un galvenais uzņēmums divu mēnešu laikā no PVN grupas dalībnieka likvidācijas dienas nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par PVN grupas dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(3)Ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā pārbaudē konstatēts, ka PVN grupas dalībnieks nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē, Valsts ieņēmumu dienests nosūta galvenajam uzņēmumam un attiecīgajam PVN grupas dalībniekam brīdinājumu par PVN grupas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra. Brīdinājumā norāda laiku, kad tiks atkārtoti pārbaudīta PVN grupas dalībnieka sasniedzamība juridiskajā adresē.
\n
(4)Ja PVN grupas dalībnieks nav sasniedzams juridiskajā adresē arī atkārtotās pārbaudes laikā, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(5)Ja Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka PVN grupas dalībnieka norādītā juridiskā adrese faktiski nepastāv, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(6)Ja PVN grupas dalībnieks neatbilst šā likuma 64.panta nosacījumiem un galvenais uzņēmums nepilda šā likuma 68.panta piektajā daļā noteiktās saistības, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz PVN grupu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(7)Ja PVN grupas dalībnieks ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar 73.panta pirmās daļas 4.punktu, Valsts ieņēmumu dienests vienlaikus pieņem lēmumu par PVN grupas dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas un par to informē arī galveno uzņēmumu. Divu mēnešu laikā no dienas, kad PVN grupas dalībnieks ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, galvenais uzņēmums vai PVN grupas dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums, iesniedz grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu. Ja galvenais uzņēmums nepilda šajā daļā noteiktās saistības, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par PVN grupas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(8)PVN grupu uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par PVN grupas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
94
\n
83.pantsFiskālā pārstāvja izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra
\n
(1)Fiskālo pārstāvi izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra šā likuma 79. un 80.pantā minētajā kārtībā.
\n
(2)Valsts ieņēmumu dienests, izslēdzot no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra nodokļa maksātāju, kuram ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, vienlaikus no tā izslēdz arī fiskālo pārstāvi.
\n
(3)Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka fiskālajam pārstāvim ir šā likuma 73.panta pirmās daļas 10.punkta “b” apakšpunktā minētais parāds, Valsts ieņēmumu dienests nosūta fiskālajam pārstāvim rakstveida brīdinājumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(4)Ja 10 darbdienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā rakstveida brīdinājuma nosūtīšanas fiskālais pārstāvis nesamaksā attiecīgo parādu, fiskālo pārstāvi izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(5)Ja fiskālais pārstāvis ir juridiskā persona un Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka attiecībā uz šīs juridiskās personas pārstāvēttiesīgo personu iestājas šā likuma 73.panta pirmās daļas 10.punkta “c” apakšpunktā minētais apstāklis, Valsts ieņēmumu dienests nosūta fiskālajam pārstāvim rakstveida brīdinājumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(6)Ja 30 dienu laikā pēc šā panta piektajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas fiskālais pārstāvis nenovērš šā likuma 73.panta pirmās daļas 10.punkta “c” apakšpunktā minēto apstākli, fiskālo pārstāvi izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(7)Ja fiskālais pārstāvis ir fiziskā persona, kas ir vienīgā pārstāvēttiesīgā persona, un Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka attiecībā uz šo personu iestājas šā likuma 73.panta pirmās daļas 10.punkta “c” apakšpunktā minētais apstāklis, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz fiskālo pārstāvi no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
95 83.1 pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēta nodokļa maksātāja materiāltehniskās un finansiālās iespējas neatbilst nevienam no tā saimnieciskās darbības veidiem Ja Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļa kontroles un administrēšanas pasākumus, konstatē, ka reģistrēta nodokļa maksātāja materiāltehniskās un finansiālās iespējas neatbilst nevienam no tā saimnieciskās darbības veidiem, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
96 (17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2016.) 83.2 pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrētam nodokļa maksātājam—komersantam, pamatojoties uz tā lēmumu, saskaņā ar Komerclikumu ir apturēta komersanta darbība Ja reģistrēts nodokļa maksātājs—komersants saskaņā ar Komerclikumu ir pieņēmis lēmumu par komersanta darbības apturēšanu, Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemtas ziņas no Komercreģistra par attiecīgā reģistrētā nodokļa maksātāja—komersanta darbības apturēšanu, pieņem lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
97 (17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2016.) 83.3 pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs — fiziskā persona ir iekļauta riska personu sarakstā
\n
(1)Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs — fiziskā persona ir iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likumam \"Par nodokļiem un nodevām\", Valsts ieņēmumu dienests vērtē, vai reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs — fiziskā persona ir veikusi darbības, kuru rezultātā zudis pamats šīs personas iekļaušanai riska personu sarakstā.
\n
(2)Valsts ieņēmumu dienestam, balstoties uz šā panta pirmajā daļā veikto izvērtējumu, ir tiesības pieņemt lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
98 (17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2016.) 83.4 pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēts nodokļa maksātājs vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu
\n
(1)Ja Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļa kontroles un administrēšanas pasākumus, konstatē, ka reģistrēts nodokļa maksātājs vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu un minētajam reģistrētajam nodokļa maksātājam saskaņā ar Komerclikumu nav apturēta saimnieciskā darbība, Valsts ieņēmumu dienests nosūta rakstveida brīdinājumu, kurā informē par savām tiesībām izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, vienlaikus aicinot reģistrēto nodokļa maksātāju sniegt rakstveida skaidrojumu par minētās situācijas faktiskajiem apstākļiem.
\n
(2)Ja 20 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz pieprasīto informāciju, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja, izvērtējot informāciju, Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu un tā dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.
\n
(3)Ja 20 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas reģistrēts nodokļa maksātājs nesniedz pieprasīto informāciju vai sniedz nepamatotu vai nepatiesu informāciju, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
99 (20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 83.5 pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu
\n
(1)Ja Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļa kontroles un administrēšanas pasākumus, konstatē, ka reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nosūtīt rakstveida brīdinājumu, kurā tas informē par savām tiesībām izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, vienlaikus aicinot reģistrēto nodokļa maksātāju sniegt rakstveida skaidrojumu par minētās darbības faktiskajiem apstākļiem un uzaicinot tā amatpersonas ierasties uz interviju.
\n
(2)Ja 20 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz pieprasīto informāciju un ir notikušas amatpersonu intervijas, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja, izvērtējot informāciju, Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu un tā dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.
\n
(3)Ja 20 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas reģistrēts nodokļa maksātājs nesniedz pieprasīto informāciju vai sniedz nepamatotu vai nepatiesu informāciju un nav notikušas amatpersonu intervijas, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
100 (20.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2019.) 83.6 pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājam ir citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu \"EX\"
\n
(1)Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš izmanto šā likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un kuram ir citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu \"EX\", iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra piecu darbdienu laikā no brīža, kad cita dalībvalsts tam ir piešķīrusi reģistrācijas numuru ar kodu \"EX\".
\n
(2)Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
(3)Ja Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļa kontroles un administrēšanas pasākumus, konstatē, ka reģistrēts nodokļa maksātājs izmanto šā likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tam ir citas dalībvalsts piešķirts reģistrācijas numurs ar kodu \"EX\", Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
\n
101 (12.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
\n
X nodaļa
\n
Valsts budžetā maksājamais nodoklis un personas, kuras maksā nodokli
\n
84.pantsVispārīgie noteikumi nodokļa maksāšanai un to personu noteikšanai, kuras maksā nodokli
\n
(1)Nodokli valsts budžetā maksā ikviens nodokļa maksātājs, kas ir reģistrēts vai kam saskaņā ar šo likumu jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un kas veic apliekamus darījumus, kuriem iekšzemē piemēro nodokli, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
\n
(2)Nodoklis par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, izņemot šā likuma 43.panta ceturtajā un sestajā daļā minētos gadījumus, valsts budžetā maksājams arī tad, ja samaksa par precēm vai pakalpojumiem veikta pirms preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas.
\n
(3)Nodoklis par tādu preču piegādi, kuras montē vai uzstāda, valsts budžetā maksājams arī tad, ja atlīdzība par darījumu saņemta pirms preču piegādes un to montāžas vai uzstādīšanas.
\n
(4)Nodokli par šā likuma 141., 142., 143., 143.1, 143.2, 143.3 un 143.4 pantā minētajā kārtībā sniegtajiem pakalpojumiem un preču piegādēm valsts budžetā maksā pakalpojumu vai preču saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs.
\n
(5)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs saskaņā ar šā likuma 55.panta pirmo daļu nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nodokli par saņemto pakalpojumu aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs.
\n
(6)Nodokli par iekšzemē veiktajiem ar nodokli apliekamiem darījumiem (saņemtajiem avansiem) valsts budžetā maksā arī citas dalībvalsts nodokļa maksātāji un trešo valstu vai trešo teritoriju nodokļa maksātāji, kuri ir reģistrēti vai kuriem saskaņā ar šo likumu jābūt reģistrētiem Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, izņemot gadījumus, kad par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu nodokli valsts budžetā maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs.
\n
(7)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājam vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājam, kas iekšzemē piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu, iekšzemē ir pastāvīgā iestāde, kas piedalās šo preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā, nodokli par šo preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu valsts budžetā maksā attiecīgās personas pastāvīgā iestāde.
\n
(8)Reģistrētam nodokļa maksātājam, kas ir valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura saskaņā ar šā likuma 58.pantu reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai, par citiem apliekamiem darījumiem, kuriem saskaņā ar likumu iekšzemē piemēro nodokli, ir tiesības nemaksāt valsts budžetā nodokli, ja tas izmanto šā likuma 59.pantā noteiktās tiesības.
\n
(9)Nodokli valsts budžetā šā likuma 85., 87., 88. un 89.pantā noteiktajos gadījumos maksā arī personas, kuras nav reģistrēti nodokļa maksātāji.
\n
(10)Nodokli valsts budžetā maksā ikviena persona, kas norādījusi nodokli savā izrakstītajā nodokļa rēķinā.
\n
(11)Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāja iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība kalendāra gadā ir pārsniegusi šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni un ceturtajā daļā minēto vērtību, tas maksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 34. panta desmito daļu.
\n
(12)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātāja Eiropas Savienības teritorijā veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība kalendāra gadā ir pārsniegusi šā likuma 61. panta divpadsmitajā daļā minēto vērtību, tas par iekšzemē veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem maksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 34. panta 10.2 daļu.
\n
102 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 06.11.2013., 30.11.2015., 16.06.2016., 23.11.2016., 27.07.2017., 30.05.2019., 07.12.2023. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
\n
85.pantsPersonas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par preču importu
\n
(1)Nodokli valsts budžetā par preču importu maksā jebkura persona, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
\n
(2)Ja, veicot preču importu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā muitas parāds jānodrošina ar muitas galvojumu, tad persona, kas ir atbildīga par muitas parāda samaksu, bet nav saņēmusi atļauju piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, iesniedz galvojumu par nodokļa parādu.
\n
(3)Veicot preču importu, īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos piemēro:
\n
1)reģistrēts nodokļa maksātājs, ja tas veic preču importu savas saimnieciskās darbības ietvaros un ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta atļauju;
\n
2)fiskālais pārstāvis, ja tas veic preču importu, pārstāvot citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētu nodokļa maksātāju, un ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta atļauju.
\n
(4)Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz reģistrēta nodokļa maksātāja iesniegumu, šā panta trešajā daļā minēto atļauju piešķir reģistrētam nodokļa maksātājam, ja tas atbilst visiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:
\n
1)tas ir ierakstīts komercreģistrā vai reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs;
\n
2)tas iepriekšējos 12 mēnešus ir veicis saimniecisko darbību iekšzemē un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;
\n
3)tā materiāltehniskās un finansiālās iespējas atbilst saimnieciskās darbības veidiem;
\n
4)tam iesnieguma iesniegšanas dienā nav nodokļu parādu;
\n
5)tas iepriekšējos 12 mēnešos nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos iesniedzis nodokļu un informatīvās deklarācijas un gada pārskatu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā sniedzis papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai, vai iepriekšējos 12 mēnešos reģistrēta nodokļa maksātāja vienas nodokļu vai informatīvās deklarācijas vai gada pārskata nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktā iesniegšanas termiņa kavējums nepārsniedz piecas kalendāra dienas;
\n
6)tā pārstāvēttiesīgajām personām nav sodāmības par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu;
\n
7)reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs — fiziskā persona nav iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likumam \"Par nodokļiem un nodevām\";
\n
8)tas ir Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā reģistrēts klients.
\n
(5)Reģistrēts nodokļa maksātājs ir tiesīgs piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos pamatlīdzekļu importam bez šā panta trešajā daļā minētās atļaujas, ja tiek ievēroti visi šajā daļā minētie nosacījumi:
\n
1)reģistrēts nodokļa maksātājs importē pamatlīdzekli, ko paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai vismaz 12 kalendāra mēnešu laikā no brīža, kad veikts pamatlīdzekļa imports;
\n
2)pamatlīdzekļa vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 700 euro;
\n
3)reģistrētam nodokļa maksātājam nav nodokļa parādu par iepriekšējiem taksācijas periodiem.
\n
(6)Piemērojot šā panta piektās daļas 1.punktu, par pamatlīdzekli uzskata arī vieglo automašīnu, ja to importē reģistrēts nodokļa maksātājs, kura pamatdarbība ir autovadīšanas prasmes apmācība, taksometru pakalpojumu sniegšana, vieglo automašīnu nomas pakalpojumu sniegšana, vieglo automašīnu piegādes vai nomaksas pirkuma darījumi.
\n
(7)Ja reģistrēts nodokļa maksātājs, importējot preces, izmanto citas personas sniegto muitošanas pakalpojumu, šai personai ir tiesības piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, ja ir saņemta šā panta trešajā daļā minētā atļauja uz reģistrētā nodokļa maksātāja vārda.
\n
(8)Ministru kabinets nosaka:
\n
1)nosacījumus, ar kādiem piešķir, aptur un anulē šā panta trešajā daļā minētās atļaujas, kārtību, kādā šīs atļaujas piešķir, aptur un anulē, un kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms iesniegums šīs atļaujas saņemšanai;
\n
2)šā panta otrajā daļā minētā nodokļa parāda galvojuma veidus, iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību, kā arī prasības, saskaņā ar kurām personu atbrīvo no nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas;
\n
3)dokumentus, kas apliecina nodokļa samaksu valsts budžetā preču importa darījumos.
\n
103 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 06.11.2013., 23.11.2016., 20.04.2017., 20.06.2019. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
\n
86.pantsPersonas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā
\n
(1)Ja reģistrēts nodokļa maksātājs (arī saskaņā ar šā likuma 139.2 pantā noteikto reģistrācijas kārtību reģistrēts nodokļa maksātājs) vai fiskālais pārstāvis iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, tas aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, piemērojot šim darījumam atbilstošo nodokļa likmi saskaņā ar šā likuma 41.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu.
\n
(2)Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāja preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā kopējā vērtība bez nodokļa ir pārsniegusi šā likuma 57.panta pirmajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni, tas aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no vērtības, kas pārsniedz šā likuma 57.panta pirmajā daļā noteikto reģistrācijas slieksni.
\n
(3)Ja trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, tas aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, izņemot šā likuma 54.pantā minētos darījumus.
\n
(4)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajai daļai nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā aprēķina un maksā preces saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs.
\n
(5)Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, ko veic nodokļa maksātājs, ja šādu preču piegādei iekšzemē būtu piemērota nodokļa 0 procentu likme saskaņā ar šā likuma 43., 47., 48. un 50.pantu.
\n
(6)Ja reģistrēts nodokļa maksātājs vai fiskālais pārstāvis iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā no personas, kura nav citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā neaprēķina un valsts budžetā nemaksā.
\n
(7)Šā panta sestās daļas nosacījumi nav attiecināmi uz jauna transportlīdzekļa iegādi.
\n
(8)Ja preču piegādātājs ir citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ir izrakstījis nodokļa rēķinu un darījumam piemēro nodokli saskaņā ar šā likuma 54.panta trešās daļas nosacījumiem, tad reģistrēts nodokļa maksātājs aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.
\n
(9)(Izslēgta ar 28.11.2019. likumu) 104 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013., 19.02.2015., 28.11.2019. un 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. Grozījums par pirmās daļas papildināšanu pēc vārdiem \"reģistrēts nodokļa maksātājs\" ar vārdiem un skaitli \"(arī saskaņā ar šā likuma 139.2 pantā noteikto reģistrācijas kārtību reģistrēts nodokļa maksātājs)\" stājas spēkā 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 47. punktu)
\n
87.pantsPersonas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā
\n
Jebkura persona, tai skaitā nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs, iegādājoties jaunu transportlīdzekli no jebkuras citas dalībvalsts personas, maksā nodokli valsts budžetā.
\n
105
\n
88.pantsPersonas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par citas dalībvalsts nodokļa maksātāja sniegtajiem pakalpojumiem
\n
(1)Par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja, nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, kurš ir nodokļa maksātājs.
\n
(2)Par šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 25.pantā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs.
\n
(3)Par šā likuma 20.panta otrajā daļā un 25.pantā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme, nodokli valsts budžetā maksā pakalpojumu sniedzējs, ja šo pakalpojumu saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs.
\n
106
\n
89.pantsPersonas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja sniegtajiem pakalpojumiem
\n
(1)Par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu un kuri saņemti no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, kurš ir nodokļa maksātājs.
\n
(2)Par šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 25.pantā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs.
\n
(3)Par šā likuma 20.panta otrajā daļā un 25.pantā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme, nodokli valsts budžetā maksā pakalpojumu sniedzējs, ja šo pakalpojumu saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs.
\n
(4)Ja nodokļa maksātājs saņem šā likuma 30.panta pirmajā daļā norādītos pakalpojumus no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, tas aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli par šiem pakalpojumiem.
\n
(5)Šā panta ceturtā daļa nav attiecināma uz šā likuma 30.panta pirmās daļas 9.punktā minētajiem pakalpojumiem, kuriem ir piemērots atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar šā likuma 52.panta pirmās daļas 20. un 21.punktu.
\n
107
\n
90. pantsValsts budžetā maksājamais nodoklis, koriģējot preces ar nodokli apliekamo vērtību par atpakaļ nesaņemto dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu
\n
Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš saskaņā ar šā likuma 39. panta trešās daļas 3. punktu darījuma ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļāva maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu, kam piemēro depozīta sistēmu, iesniedzot deklarāciju par taksācijas gadu, koriģē piegādātās preces ar nodokli apliekamo vērtību par iepriekšējā taksācijas gadā atpakaļ nesaņemtā dzērienu atkārtoti lietojamā iepakojuma vērtību un no šīs vērtības aprēķināto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā.
\n
108 (09.12.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.02.2022. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)
\n
91.pantsPersonas, kuras maksā nodokli valsts budžetā citos gadījumos
\n
(1)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs piegādā preces no citas dalībvalsts uz iekšzemi un tās iekšzemē montē vai uzstāda, nodokli valsts budžetā maksā:
\n
1)preču saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs;
\n
2)citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, ja preču saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs.
\n
(2)Ja citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs piegādā gāzi, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, kā arī piegādā elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju, ko nodrošina pa siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas tīkliem, un atbilstoši šā likuma 15.panta nosacījumiem preču piegādes vieta ir iekšzeme, nodokli valsts budžetā maksā:
\n
1)gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs;
\n
2)citas dalībvalsts nodokļa maksātājs vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājs, ja gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas saņēmējs ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kura nav nodokļa maksātājs.
\n
(3)Reģistrēts nodokļa maksātājs, kas ir valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura saskaņā ar šā likuma 58.pantu reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā šā likuma 142.panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai, par citiem apliekamiem darījumiem, kuriem saskaņā ar likumu iekšzemē piemēro nodokli, maksā valsts budžetā nodokli, ja tas izvēlas neizmantot vai nav tiesīgs piemērot šā likuma 59.pantā noteiktās tiesības, pirms tam par to paziņojot Valsts ieņēmumu dienestam.
\n
109 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
\n
XI nodaļa
\n
Priekšnodokļa atskaitīšana no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas un priekšnodokļa korekcija
\n
92.pantsVispārīgie noteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai
\n
(1)Ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir:
\n
1)no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem;
\n
2)samaksātā nodokļa summa par preču importu;
\n
3)saskaņā ar īpašu nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķinātā nodokļa summa atbilstoši muitas deklarācijai;
\n
4)aprēķinātā nodokļa summa, kas reģistrētam nodokļa maksātājam taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējam;
\n
5)aprēķinātā nodokļa summa par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā;
\n
6)aprēķinātā nodokļa summa par precēm, kas iegādātas saskaņā ar šā likuma 141., 143., 143.1, 143.2, 143.3 un 143.4 pantu;
\n
7)aprēķinātā nodokļa summa par pakalpojumiem, kas saņemti saskaņā ar šā likuma 141., 142. un 143. pantu;
\n
8)aprēķinātā vai samaksātā nodokļa summas par iegādātajām precēm, kas izsniegtas kā mazas vērtības dāvanas vai preču paraugi;
\n
9)aprēķinātā vai samaksātā nodokļa summa par precēm un pakalpojumiem, lai nodrošinātu preču piegādi nodokļa maksātājam, par kuru saskaņā ar šā likuma 6. panta sestās daļas nosacījumiem uzskatāms, ka tas pats saņēmis un piegādājis preces personai, kas nav nodokļa maksātājs.
\n
(2)Priekšnodoklis ir arī tās šā panta pirmajā daļā noteiktās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kuri minēti:
\n
1)šā likuma 52.panta pirmās daļas 20. un 21.punktā, ja pakalpojumu saņēmējs ir trešās valsts vai trešās teritorijas persona;
\n
2)šā likuma 52.panta pirmās daļas 20. un 21.punktā, ja veiktie darījumi ir tieši saistīti ar preču eksportu.
\n
(3)Reģistrētam nodokļa maksātājam kā priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas ir tiesības atskaitīt lauksaimniekam izmaksāto kompensāciju saskaņā ar šā likuma 135.pantu.
\n
(31)Reģistrētam nodokļa maksātājam kā priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas ir tiesības atskaitīt nodokļa summu, kas norādīta tādā rēķinā par ūdens, siltumenerģijas, elektroenerģijas vai gāzes piegādi vai par kanalizācijas vai sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem:
\n
1)kuru izraksta persona, kas nodrošina ēku pārvaldīšanu un kas, darbojoties kā starpnieks starp faktisko šo preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un šo preču un pakalpojumu saņēmēju, no šo preču vai pakalpojumu saņēmēja saņem atlīdzību par precēm un pakalpojumiem un nodokli, kurus pilnā apmērā pārskaita faktiskajam preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam;
\n
2)kurā atsevišķi norādīts faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, rēķina datums un numurs, preču vai pakalpojumu vērtība un nodokļa summa.
\n
(4)Reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības priekšnodokli atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
\n
(5)Priekšnodokli atskaita, norādot priekšnodokļa summu nodokļa deklarācijā un par šo vērtību samazinot valsts budžetā maksājamo nodokļa summu.
\n
(6)Reģistrētam nodokļa maksātājam, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu ir izsniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs. Šo informāciju var saņemt Valsts ieņēmumu dienestā vai publiski pieejamā nodokļa maksātāju datubāzē internetā.
\n
(7)Lai īstenotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, reģistrētam nodokļa maksātājam ir pienākums saglabāt saņemto nodokļa rēķinu par veikto darījumu un šā panta 3.1 daļā minēto rēķinu.
\n
(8)Šajā nodaļā noteiktajos gadījumos veicama priekšnodokļa korekcija.
\n
110 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013., 30.11.2015., 16.06.2016., 23.11.2016., 27.07.2017., 30.05.2019., 15.10.2020. un 10.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2022.)
\n
93.pants
\n
Tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un importētajām precēm pirms personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
\n
(1)Nodokļa maksātājam, arī citas dalībvalsts nodokļa maksātājam un trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājam pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ir tiesības atskaitīt šā likuma 92.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem, kurus šī persona iegādājusies vai saņēmusi pirms reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
(2)Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz vieglo pasažieru automašīnu iegādi, izņemot gadījumus, kad vieglo pasažieru automašīnu izmanto vai tā tiks izmantota tādu ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai kā autovadīšanas prasmes apmācība, taksometru pakalpojumu sniegšana, vieglo pasažieru automašīnu nomas pakalpojumu sniegšana, vieglo pasažieru automašīnu piegādes vai nomaksas pirkuma darījumi.
\n
(3)Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz administratīvajiem izdevumiem (tai skaitā biroja telpu nomu, biroja uzturēšanas pakalpojumiem, elektronisko sakaru pakalpojumiem, degvielas iegādi, transportlīdzekļu nomas pakalpojumiem), kuri ir radušies pirms personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
(4)Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības nav piemērojamas attiecībā uz:
\n
1)precēm, kas ir iegādātas agrāk nekā 12 mēnešus pirms dienas, kad nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;
\n
2)pakalpojumiem, kas ir saņemti agrāk nekā trīs mēnešus pirms dienas, kad nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.
\n
(5)Šā panta pirmajā daļā minēto atskaitāmo priekšnodokli nosaka attiecībā uz:
\n
1)krājumos uzskaitītajām precēm, arī nodokļa maksātāja paša ražotajām precēm, pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem dienā, kad nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;
\n
2)pamatlīdzekļiem pēc to bilances vērtības dienā, kad nodokļa maksātāju uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, pamatojoties uz nodokļa maksātāja pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu;
\n
3)precēm un pakalpojumiem, kurus nodokļa maksātājs izmantojis paša ražotajiem vai būvētajiem pamatlīdzekļiem, ja tie nav nodoti ekspluatācijā, — atskaitāmā priekšnodokļa summu veido ar pamatlīdzekļa izveidošanu tieši saistītās izmaksas par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, pamatojoties uz nodokļa maksātāja pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu;
\n
4)pakalpojumiem, pamatojoties uz nodokļa maksātāja pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu.
\n
(6)Piemērojot šā panta piekto daļu, fiziskā persona (reģistrēts nodokļa maksātājs), kas veic saimniecisko darbību un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, kas gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, iegādājoties pamatlīdzekli, atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka, sastādot aktu, kurā norādīta plānotā pamatlīdzekļa lietošanas proporcija tādu darījumu nodrošināšanai, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, un tādu darījumu nodrošināšanai, kas nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli.
\n
(7)Pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nodokļa maksātājs iesniedz pirmo nodokļa deklarāciju un vienlaikus ar to arī dokumentus, kas pamato šā panta piektajā daļā atskaitāmo priekšnodokli.
\n
(8)Šo pantu nepiemēro, ja nodokļa maksātājs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar šā likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.
\n
111 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. Astotā daļa stājas spēkā 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 47. punktu)
\n
94.pantsPriekšnodokļa atskaitīšana PVN grupas darījumos
\n
(1)Preces un pakalpojumus, ko PVN grupas dalībnieki iegādājas vai saņem saimnieciskās darbības nodrošināšanai no personām, kas nav šīs PVN grupas dalībnieki, uzskata par iegādātiem vai saņemtiem PVN grupas vajadzībām, un nodokli, kas norādīts par minētajām precēm un pakalpojumiem saņemtajos nodokļa rēķinos ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, uzskata par PVN grupas priekšnodokli.
\n
(2)Ja PVN grupas dalībnieki veic ar nodokli apliekamus un neapliekamus darījumus, PVN grupa saskaņā ar šā likuma 98.panta pirmajā daļā noteikto kārtību nodrošina atsevišķu vai daļēji atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti ar nodokli apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, un priekšnodokli atskaita saskaņā ar PVN grupā izstrādāto un PVN grupas dalībnieku apstiprināto priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtību.
\n
(3)Ja PVN grupa par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem PVN grupa, kuras dalībnieki veic ar nodokli apliekamus un neapliekamus darījumus, nevar nodrošināt atsevišķu vai daļēji atsevišķu uzskaiti saskaņā ar šā likuma 98.panta otrajā daļā noteikto kārtību, priekšnodokli nodokļa deklarācijā, ko iesniedz galvenais uzņēmums, atskaita atbilstoši PVN grupas proporcijai vai katra dalībnieka līmenī — atbilstoši katra dalībnieka faktiskajai izmantošanas proporcijai, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
\n
(4)Nodoklis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas veikti starp PVN grupas dalībniekiem, ir atskaitāms kā priekšnodoklis šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ja PVN grupas dalībnieku savstarpēji veiktos darījumus, kuros tieši vai netieši izmantotas minētās preces un pakalpojumi, noslēdz ar nodokli apliekamais darījums.
\n
(5)PVN grupa veic priekšnodokļa atskaitīšanu saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību, ņemot vērā visu PVN grupas dalībnieku veiktos darījumus.
\n
(6)PVN grupa ar tās reģistrācijas dienu vai jauna dalībnieka pievienošanas dienu pārņem korekciju veikšanas saistības, ja tās dalībniekam īpašumā ir šā likuma 99.pantā noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts vai reģistrējams nekustamais īpašums, un turpina veikt priekšnodokļa korekcijas atbilstoši PVN grupā izstrādātajai un PVN grupas dalībnieku apstiprinātajai priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtībai.
\n
(7)PVN grupa ar tās reģistrācijas dienu vai jauna dalībnieka pievienošanas dienu pārņem korekciju veikšanas saistības, ja tās dalībniekam īpašumā ir pamatlīdzeklis, kura iegādes vai izgatavošanas vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 70 000 euro, un turpina veikt priekšnodokļa korekcijas atbilstoši PVN grupā izstrādātajai un PVN grupas dalībnieku apstiprinātajai priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtībai.
\n
112 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
\n
95.pantsPriekšnodokļa atskaitīšana fiskālajam pārstāvim
\n
(1)Reģistrēts nodokļa maksātājs, kuram ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, nodokli, kas norādīts saņemtajos nodokļa rēķinos par precēm un pakalpojumiem fiskālā pārstāvja darbības nodrošināšanai, atskaita kā priekšnodokli nodokļa deklarācijā. Minētie atskaitījumi nav veicami fiskālā pārstāvja nodokļa deklarācijā.
\n
(2)Fiskālais pārstāvis kā priekšnodokli savā nodokļa deklarācijā norāda:
\n
1)saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķināto nodokļa summu par importētajām precēm atbilstoši muitas deklarācijai;
\n
2)aprēķināto nodokļa summu, ja tas iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, pārstāvot citas dalībvalsts nodokļa maksātāju vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāju.
\n
113 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 15.03.2015.)
\n
96.pantsPriekšnodokļa atskaitīšana fiziskai personai, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs
\n
(1)Fiziskai personai, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs, priekšnodokli veido šā likuma 92.panta pirmajā daļā minētās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tikai tādā apmērā, kādā saņemtās preces un pakalpojumi pēc ekonomiskās būtības ir saistīti ar minētās personas saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanu, tai skaitā nodokļa summas par:
\n
1)saņemtajiem transporta pakalpojumiem, transportlīdzekļa remontu, tehniskās apkopes pakalpojumiem un iegādāto degvielu — proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai nobraukto kilometru īpatsvaram taksācijas periodā;
\n
2)saimnieciskās darbības ietvaros ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem — atbilstoši elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja izdrukas atšifrējumam par taksācijas periodu vai proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai izmantoto pakalpojumu īpatsvaram kopējā saņemto pakalpojumu summā;
\n
3)tālruņa abonenta maksu — proporcionāli saimnieciskās darbības ietvaros veikto ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai veikto sarunu īpatsvaram kopējā sarunu summā.
\n
(2)Lai atskaitītu priekšnodokli, fiziskā persona, kura ir reģistrēts nodokļa maksātājs, ievēro šā likuma 98.panta un 100.panta nosacījumus.
\n
114 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
\n
97.pantsPriekšnodokļa atskaitīšanas brīdis