Par Valsts policijas attīstības koncepciju

Par Valsts policijas attīstības koncepciju Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 248 Rīgā 2016. gada 6. aprīlī (prot. Nr. 16 21. §) Par Valsts policijas attīstības koncepciju 1. Atbalstīt Valsts policijas attīstības koncepcijas (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā norādītās: 1.1. 1. identificētās problēmas 1. risinājuma variantu; 1.2. 2. identificētās problēmas 1. risinājuma variantu; 1.3. 3. identificētās problēmas 2. risinājuma variantu; 1.4. 4.1. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu; 1.5. 4.2. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu; 1.6. 4.3. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu; 1.7. 4.4. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu; 1.8. 4.5. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu; 1.9. 4.6. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu; 1.10. 4.7. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu; 1.11. 4.8. identificētās apakšproblēmas 1. risinājuma variantu. 2 2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā. 3 3. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ģenerāl­prokuratūru un citām tiesību aizsardzības iestādēm līdz 2017. gada 30. maijam sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", paredzot kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošanu, noziedzīga nodarījuma smagumam samērīgu izmeklēšanu, kā arī kriminālprocesa apturēšanas un izbeigšanas nosacījumu pārskatīšanu. 4 (Grozīts ar MK 07.03.2017. rīkojumu Nr. 105) 4. Tieslietu ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju līdz 2017. gada 1. jūlijam izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu projektus un pasākumu plānu, lai nodrošinātu apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas pienākuma nodošanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei: 4.1. ar 2019. gada 1. jūliju – konvojēšanu starp ieslodzījuma vietām saistībā ar ieslodzījuma (brīvības atņemšanas soda vai drošības līdzekļa – apcietinājums) izpildi; 4.2. ar 2021. gada 1. janvāri konvojēšanu: 4.2.1. no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās un apsardzi tiesas procesa laikā, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra; 4.2.2. no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās administratīvo un civiltiesisko jautājumu izskatīšanai, kas radušies, personām atrodoties ieslodzījuma vietā; 4.2.3. no ieslodzījuma vietas uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra; 4.2.4. no ieslodzījuma vietas medicīniskās ekspertīzes veikšanai. 5 (Grozīts ar MK 07.03.2017. rīkojumu Nr. 105) 5. Jautājumu par šā rīkojuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā paredzēto uzdevumu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apjomu un tā pārdali no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 06.01.00 "Valsts policija" uz Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 04.01.00 "Ieslodzījuma vietas" izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojektu par valsts budžetu kārtējam saimnieciskajam gadam. 6 6. Tieslietu ministrijai līdz 2016. gada 1. jūlijam sagatavot nepieciešamos tiesību aktu projektus, paredzot, ka tiesu kārtībnieku darbību nodrošina Tiesu administrācija vai tiesas, izveidojot tiesu iekšējās drošības dienestus vai slēdzot pakalpojuma līgumus ar apsardzes komersantiem. 7 7. Iekšlietu ministrijai, atkārtoti izvērtējot un pārskatot koncepcijas īstenošanai papildu nepieciešamā finansējuma apjomu (nepārsniedzot turpmāk minēto) un ministrijas aktuālās prioritātes, lai nodrošinātu efektīvu un produktīvu rezultātu sasniegšanu iekšlietu nozarē, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem: 7.1. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam", budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība" patrulēšanas funkcijas kvalitatīvai nodrošināšanai un 190 amata vietu uzturēšanai, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Iekšlietu ministrijas resorā un laikposmā no 2018. gada līdz 2022. gadam katru gadu ieviešot 38 amata vietas: 7.1.1. 2018. gadā – 1 621 143 euro apmērā; 7.1.2. 2019. gadā – 1 315 450 euro apmērā; 7.1.3. 2020. gadā – 1 844 993 euro apmērā; 7.1.4. 2021. gadā – 2 374 535 euro apmērā; 7.1.5. 2022. gadā – 2 904 076 euro apmērā; 7.1.6. turpmākajos gados – 2 880 592 euro apmērā katru gadu; 7.2. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība" sakaru virsnieku darbības nodrošināšanai Eiropas policijas birojā (EUROPOL), Īrijā, Hāgā un Krievijā: 7.2.1. 2017. gadā – 234 512 euro apmērā; 7.2.2. 2018. gadā un turpmāk katru gadu – 232 592 euro apmērā; 7.3. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība" jaunu tīkla komutatoru un darba vietu aprīkojuma iegādei, lai nodrošinātu pieslēgumu Interpola slēgtajai komunikāciju sistēmai un mājaslapas slēgtajai sadaļai: 7.3.1. 2017. gadā – 31 872 euro apmērā; 7.3.2. 2018. gadā – 29 026 euro apmērā; 7.4. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam", budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība" informācijas sistēmas "Kriminālpolicijas elektroniskā informācijas sistēma II" (KEIS II) un aizsargāta elektroniskās informācijas apmaiņas tīkla izveidei un analītiskās programmatūras iegādei Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam: 7.4.1. 2019. gadā – 440 769 euro apmērā; 7.4.2. 2020. gadā un turpmākajos gados – 21 343 euro apmērā katru gadu; 7.5. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība" Valsts policijai un Valsts policijas koledžai nepieciešamo transportlīdzekļu iegādei un nomas un līzinga pakalpojumu samaksai: 7.5.1. 2017. gadā – 2 659 300 euro apmērā; 7.5.2. 2018. gadā – 1 947 620 euro apmērā; 7.5.3. 2019. gadā – 538 120 euro apmērā; 7.6. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", budžeta programmai 02.00.00 "Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma" Valsts policijai un Valsts policijas koledžai nepieciešamās datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu iegādei: 7.6.1. 2017. gadā – 1 642 777 euro apmērā; 7.6.2. 2018. gadā – 1 677 281 euro apmērā; 7.6.3. 2019. gadā un turpmākajos gados – 1 574 280 euro apmērā katru gadu; 7.7. sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", budžeta programmai 40.00.00 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības nodrošinājums" taktiskā poligona un dažādu situāciju modelēšanai piemērotas šautuves izveidei, kā arī Valsts policijas koledžas sporta kompleksa remontam: 7.7.1. 2017. gadā – 1 778 590 euro apmērā; 7.7.2. 2018. gadā – 1 778 590 euro apmērā. 8 Ministru prezidents Māris Kučinskis Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Ministru kabineta 2016. gada 6. aprīļa rīkojums Nr. 248) Valsts policijas attīstības koncepcija (informatīvā daļa)2016SATURSIevadsI. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – LIKUMPĀRKĀPUMU NOVĒRŠANA1.1. Uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas ieviešana1.2. Policijas darba ar cietušajiem attīstīšana1.3. Policijas redzamības nodrošināšana1.4. Policijas pieejamība iedzīvotājiemII. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – NOZIEDZĪBAS APKAROŠANA2.1. Noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas kapacitāte un kvalitāte2.2. Starptautiskā sadarbība2.3. Specifisko noziedzības apkarošanas darba virzienu attīstība2.4. Kriminālizlūkošanas modeļa attīstībaIII. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – MOTIVĒTS UN PROFESIONĀLS PERSONĀLS3.1. Personāla piesaiste un motivācija dienestam3.2. Personāla pārvaldība3.3. Personāla profesionālā kvalifikācija (izglītība)IV. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – PIENĀKUMU UN PAMATA FUNKCIJU SASKAŅOTĪBA UN IZPILDES NODROŠINĀJUMS4.1. Apcietināto un notiesāto personu apsargāšanas, konvojēšanas un uzturēšanas pienākumu izpilde4.2. Atsevišķu objektu fiziskās drošības pasākumu īstenošana4.3. Tiesu kārtībnieku uzturēšanas policijas sastāvā uzdevuma izpilde4.4. Valsts policijas darbības nodrošinājumsV. StarpNOZARU problēmas, to risinājumu varianti un turpmākā rīcība5.1. Kriminālprocesa obligātuma principa īstenošanas prasības un to nodrošināšanai novirzāmie resursi5.2. Apcietināto un notiesāto personu apsargāšanas, konvojēšanas un uzturēšanas pienākumu izpilde5.3. Tiesu kārtībnieku uzturēšanas policijas sastāvā uzdevuma izpilde5.4. Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamais materiāltehniskās bāzes un personāla resursu nodrošinājums5.4.1. Patrulēšanas un policijas redzamības nodrošināšana5.4.2. Sakaru virsnieku darbības nodrošināšana5.4.3. Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols piedāvāto komunikācijas sistēmu un rīku izmantošana Latvijā5.4.4. Noziedzīgu nodarījumu notikumu vietu apskates kvalitātes un tiesu ekspertīžu savlaicīguma un kvalitātes nodrošinājums5.4.5. Vienotas kriminālizlūkošanas informācijas apstrādes un apmaiņas sistēmas pilnveidošana un infrastruktūras tālāka attīstība5.4.6. Valsts policijas struktūrvienību un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar atbilstošiem transportlīdzekļiem dienesta pienākumu un mācību procesa nodrošināšanai5.4.7. Valsts policijas struktūrvienību un Valsts policijas koledžas nodrošinājums ar dienesta pienākumu veikšanai un mācību procesa īstenošanai nepieciešamo datortehniku, biroja tehniku, programmnodrošinājumu un sakaru līdzekļiem5.4.8. Valsts policijas koledžas resursu piemērošana policijas amatpersonu praktiskajām apmācībām rīcībai neikdienišķās situācijās, šaušanas iemaņu un policijas amatpersonu fiziskās sagatavotības līmeņa uzlabošanai un uzturēšanaiVI. STARPNOZARU PROBLĒMU RISINĀJUMU VARIANTU IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM IevadsVide, kurā darbojas tiesībaizsardzības iestādes, visā pasaulē strauji mainās. Šīs pārmaiņas attiecas ne tikai uz noziedzīgo vidi un policijas spējām to apkarot, bet arī uz jaunas izpratnes veidošanos par policijas lomu sabiedrībā un principiem, uz kuriem jābalstās policijas un sabiedrības savstarpējai sadarbībai.Pēdējās būtiskākās notikušās pārmaiņas Valsts policijā ir 2009.gadā īstenotā Valsts policijas reģionālā reforma, kas ieviesa jaunu, optimizētu iestādes struktūru uz 27 rajonu pārvalžu bāzes izveidojot 5 reģionālās pārvaldes (Rīgas, Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionālās pārvaldes) un ieviešot trīs kategoriju iecirkņus:‒ 1.kategorijas iecirknis izveidots uz bijušās rajona policijas pārvaldes bāzes šobrīd esošajās republikas nozīmes pilsētās. Tā sastāvā ir kārtības policijas un kriminālpolicijas struktūrvienības un tas ir attiecīgās reģiona pārvaldes pakļautībā;‒ 2.kategorijas iecirknis izveidots uz pārējo bijušo rajonu policijas pārvalžu bāzes. Arī tā sastāvā ir kārtības policijas un kriminālpolicijas struktūrvienības un arī tas atrodas attiecīgās reģiona pārvaldes pakļautībā, taču tas ir personāla skaita ziņā mazāks nekā 1.kategorijas iecirknis;‒ 3.kategorijas iecirknis ir pakļauts 1. vai 2.kategorijas iecirknim un veic tikai kārtības policijas funkcijas.Taču vienlaikus ar racionālu Valsts policijas reģionāli strukturālo reorganizēšanu, reformas uzdevumos ietilpa arī piemērot šo jauno struktūru Valsts policijai pieejamajiem finanšu resursiem. Līdz ar to reformas un vienlaicīgi valstī notikusī ekonomikas straujā lejupslīde izraisīja darbinieku un amatpersonu skaita ievērojamu samazināšanu un ietekmēja arī Valsts policijai doto uzdevumu izpildes kvalitāti un intensitāti. Arī šobrīd esošais Valsts policijas personāla skaits (uz 2013.gada 1.jūliju 7849 amata vietas, ko kurām nokomplektētas 7030) un tā nodrošinājums balansē uz kritiskās robežas, lai pietiekoši efektīvi un operatīvi nodrošinātu Valsts policijai ar tiesību aktiem noteikto uzdevumu un pienākumu izpildi.Šobrīd policija ir lielu izaicinājumu priekšā, jo, lai policijas nākotnes darba modelis atbilstu nepieciešamajam kvalitātes līmenim, sabiedrības interesēm un spētu veidot drošu dzīves vidi, būtiska ir ne tikai policistu darba motivācijas, atlīdzības un policijas materiāltehniskās kapacitātes stiprināšana, bet arī pietiekams personāla un materiāltehnisko resursu nodrošinājums un racionāls un mērķtiecīgs tā pielietojums. Turklāt visu minēto elementu kopums atrodas savstarpējā mijiedarbībā.Valsts policijas attīstības koncepcija (turpmāk – koncepcija) ir izstrādāta, lai:‒ noteiktu Valsts policijas turpmākās attīstības ilgtermiņa stratēģiskus pamatvirzienus un to ietvaros vidēja termiņa attīstības apakšvirzienus un būtiskākos uzdevumus;‒ identificētu Valsts policijas turpmāko attīstību ietekmējošos starpnozaru problēmjautājumus un to iespējamos risinājumus.Koncepcijā noteikto uzdevumu un problēmjautājumu risinājumu ieviešanas stratēģiskie mērķi ir:‒ veicināt sabiedrības drošības apdraudējumu un likumpārkāpumu efektīvāku novēršanu, attīstot ciešāku sadarbību ar likumpārkāpumu novēršanā līdziesaistītajām institūcijām un organizācijām, sabiedrību kopumā un atsevišķām tās grupām un indivīdiem un paplašinot un prioritizējot Valsts policijas praksi un aktivitātes likumpārkāpumu prevencijā;‒ ieviest un pilnveidot racionālāku un mērķorientētāku darbības pieeju un darba organizāciju Valsts policijas kompetencē esošo noziedzības izpausmju apkarošanā, attīstot jaunas noziedzības apkarošanas organizācijas metodes un atbilstoši reaģējot uz aktuālākajām pārmaiņām noziedzīgo darbību izpausmju attīstībā;‒ attīstīt uz zināšanām balstītu Valsts policijas personāla plānošanas un vadības praksi, panākot katra policijas darbinieka personīgu iesaisti un motivētību iestādes un struktūrvienības kopējo darbības mērķu sasniegšanā un jo īpaši struktūrvienību vidējā līmeņa vadītāju profesionālu iesaisti kompetentā personāla pārvaldībā;‒ nodrošināt un nostiprināt Valsts policijas uzdevumu konsekventu atbilstību policijas pamata funkcijām, vienlaikus nodrošinot stabilu un pietiekamu uzdevumu kvalitatīvai izpildei nepieciešamo policijas materiāltehnisko nodrošinājumu.Koncepcija ietver četrus paralēli un savstarpēji saskaņoti īstenojamus Valsts policijas attīstības virzienus:‒ likumpārkāpumu novēršana;‒ noziedzības apkarošana;‒ motivēts un profesionāls personāls;‒ pienākumu un pamata funkciju saskaņotība un izpildes nodrošinājums.Vairākums no šajos attīstības virzienos noteiktajiem uzdevumiem ir realizējami, pieņemot un īstenojot iekšējus Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas organizatoriska rakstura lēmumus institūcijas vadības dokumentu (Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas darbības stratēģiju un to ieviešanas rīcības plānu) īstenošanas ietvaros, vai izstrādājot un noteiktajā kārtībā virzot nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Šie uzdevumi neaizstāj Valsts policijas darbības stratēģijas un darba plānos nosakāmo aktivitāšu plānošanas un ieviešanas nepieciešamību, jo tie ir izvēlēti, kā "atslēgas" pasākumi attiecīgo problēmjautājumu risināšanā, proti, kā tādi, kuru īstenošana ietekmēs Valsts policijas kopējo attīstību, izraisot nepieciešamās pārmaiņas iestādes darbības kvalitātē un veicinot turpmāku jaunu policijas darbības pieeju attīstīšanu ilgtermiņā. Uzdevumu izpildes kontrole tiks īstenota atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra instrukcijā Nr.14."Vienotā uzdevumu izpildes kontroles kārtība ministrijās un Valsts kancelejā" noteiktajai kārtībai un sabiedrība par koncepcijā ietverto uzdevumu izpildi tiks informēta atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumos Nr.413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem" noteiktajam.Vienlaikus koncepcijā identificētas vairākas atsevišķas problēmas, kas traucē attiecīgo attīstības virzienu īstenošanu un par kurām nepieciešams pieņemt konceptuālu Ministru kabineta lēmumu, ievērojot, ka problēmu risinājumos nepieciešama (1) valsts budžeta iespēju un Valsts policijas attīstības vajadzību sabalansēšana vai, (2) risinājumi atstāj tiešu ietekmi arī uz citām valsts un pašvaldību institūcijām un to darbību regulējošajiem tiesību aktiem. Jāatzīmē, ka bez šo jautājumu optimāla atrisinājuma Valsts policijas kā sabiedrības drošību nodrošinošās valsts iestādes turpmākā attīstība nebūs pilnvērtīga pat tad, ja tiks pilnībā īstenoti arī minētie Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas atbildībā paredzētie uzdevumi. Līdz ar to netiks pilnībā nodrošināta arī Nacionālā attīstības plānā 2014.–2020.gadam 49.punktā izvirzītā konceptuālā virziena "..par drošības un tiesību aizsardzības iestāžu uzturēšanu un profesionalitāti rūpējas valsts, nodrošinot izglītību un mūsdienīgas karjeras iespējas darbiniekiem. Tām ir plašs sabiedrības atbalsts, jo to pienākumi tiek pildīti, nodrošinot iedzīvotāju izpratni un līdzdalību."1 īstenošana, tādējādi arī negatīvi ietekmējot iedzīvotāju drošumspējas jomā noteikto valsts attīstības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izvirzīto mērķa "īstenosim Valsts policijas attīstības koncepciju."2 sasniegšanu.Koncepciju ir izstrādājusi darba grupa, kas izveidota ar iekšlietu ministra 2012.gada 14.septembra rīkojumu Nr.1-12/1883. Koncepcijas projekta izstrādē izmantoti priekšlikumi, kas pausti un apkopoti 2012.gada 31.oktobrī un 1.novembrī speciāli organizētajā konferencē, piedaloties valsts un pašvaldību ekspertiem, vairāku augstskolu, nevalstisko organizāciju, tai skaitā policijas darbinieku intereses pārstāvošu arodbiedrību, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un citu institūciju un organizāciju pārstāvjiem. Koncepcijas projektu pēc 2013.gada 14.decembra sēdē notikušajām diskusijām par vitāli nepieciešamu Valsts policijas attīstībai atzinusi arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.3Šobrīd izstrādes, virzības pieņemšanai vai ieviešanas procesā ir vairāki politikas plānošanas dokumenti, to projekti un tiesību aktu projekti, kuru pieņemšana un ieviešana tiešā veidā ietekmēs Valsts policijas nākotnes darbību un attīstību, paredzot papildus slodzi kā uz Valsts policijas izpildāmo uzdevumu loku, tā arī izpildes nodrošinājumu un Valsts policijas personāla plānošanu, tajā skaitā:‒ Ministru kabineta 2013.gada 4.jūnija sēdē pieņemtās Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcijas ieviešana4;‒ 2014.gada 31.martā spēkā stājusies Saeimā pieņemtā likumprojektu pakete, kas ievieš personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļu institūtu (Grozījumi likumā "Par policiju" ("Latvijas Vēstnesis", 57 (5117), 20.03.2014..), "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" ("Latvijas Vēstnesis", 41 (5101), 26.02.2014.), "Grozījumi Civilprocesa likumā" ("Latvijas Vēstnesis",41 (5101), 26.02.2014.));‒ Valdības deklarācijā izvirzītā uzdevuma (153.) izpilde, kas, lai pilnveidotu darba samaksas sistēmu un nodrošinātu amatpersonām motivāciju turpināt dienestu iekšlietu iestādēs, paredz izstrādāt uz jauniem principiem balstītu atlīdzības sistēmu visām Iekšlietu un ieslodzījuma vietu amatpersonām, paredzot mēnešalgu noteikt atbilstoši veicamajiem dienesta uzdevumiem, vienlaikus samazinot speciālo piemaksu veidus5. Plānots, ka jaunā darba samaksas sistēma tiks ieviesta ar 2016.gadu;‒ Ministru kabineta dotais uzdevums Labklājības ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām, ņemot vērā demogrāfiskos un darba tirgus apstākļus, kā arī dienestu specifiku, sagatavot priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai, un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā izdienas pensiju likumprojektu (Ministru kabineta 2012.gada 05.marta rīkojums Nr.115 (prot. Nr.11 42.§));‒ Ministru kabineta 2013.gada 19.marta sēdē izskatīto priekšlikumu ieviešana par normatīvajos aktos noteikto sociālo garantiju karavīriem un amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pilnveidošanu (MK 2013.gada 19.marta sēdes prot.Nr. 15 36.§)6.Tiek turpināta uzsāktā pasākumu īstenošana, kas vērsta uz grāmatvedības, personāla uzskaites, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, kā arī īpašumu pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un materiāli tehniskā nodrošinājuma (apgādes) funkciju optimizāciju ar mērķi atbrīvot iestādes no tiem neraksturīgu funkciju veikšanas. 2011.gada nogalē tika apstiprināts Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta finanšu uzskaites un personāla centralizācijas plāns7, Rīcības plāns Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārvaldīšanā esošo Iekšlietu ministrijas nekustamo īpašumu Rīgas pilsētā un Rīgas reģionā, kā arī Kurzemes reģionā pārņemšanu Nodrošinājuma valsts aģentūras pārvaldīšanā 2012.gadā8, kā arī izstrādāts Iekšlietu ministrijas informācijas un komunikācijas resursu centralizācijas un optimizācijas rīcības plāns9 (izpildes termiņš – 2013.gada 30.decembris).Tāpat uz Valsts policijas darbību ietekmi atstās arī 2012.gada 13.decembrī Saeimā pieņemtais un ar 2013.gada 1.aprīli spēkā esošais likums "Grozījumi Krimināllikumā"10, kas ievieš apjomīgas izmaiņas kā par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu paredzētajās sankcijās un šo nodarījumu kvalifikācijā, tā arī virknē citu jautājumu.2014.gada 21. janvārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.40 stājās spēkā pamatnostādnes "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.–2018.gadam", kurās ir iekļauta nodaļa par tiesiskumu kibertelpā un kibernoziedzības mazināšanu, kā galveno rīcību paredzot preventīvo darbu un efektīvu noziedzības apkarošanu, nosakot nepieciešamo rīcību šajās jomās11.Visu minēto Valsts policijas darbību ietekmējošo tiesību sistēmas jauninājumu īstenošanas rezultāts lielā mērā būs atkarīgs tieši no tā, cik nodrošināta, kompetenta un efektīva būs Valsts policijas amatpersonu darbība.Paredzams, ka minēto dokumentu ieviešana kopumā ar šajā koncepcijā definētajos Valsts policijas attīstības virzienos paredzēto uzdevumu izpildi radīs pietiekamus priekšnosacījumus konceptuāli jauna policijas likuma izstrādei, kas nākotnē varētu atrisināt vairākus sabiedrībā un ekspertu starpā aizvien aktīvāk apspriestus jautājumus. Piemēram, policijas darbības tās organizācijas principu izvērtēšanu un nostiprināšanu likumā, policijas darbības mērķa, funkciju un uzdevumu izvērtēšanu, apsardzes komersantu, detektīvu, nozares nevalstisko organizāciju nozīmes sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā definēšanu, policijas arodbiedrību izveidošanas nosacījumu noteikšanu, tiesību normu pilnveidošanu, kas regulē pašvaldību policijas un ostas policijas darbību, un citus jautājumus.I. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – LIKUMPĀRKĀPUMU NOVĒRŠANA1.1. Uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas ieviešana.‒ jaunās darba pieejas būtība;‒ ieviešanai nepieciešamā Valsts policijas strukturālā organizācija;‒ sadarbības ar sabiedrību un problēmu risināšanas metodes attīstīšana;‒ personāla sagatavošana.[jaunās darba pieejas būtība]Lai gan policijas kā valsts varas spēku apliecinošas, represīvas institūcijas tēls daļā sabiedrības bieži vien pamatoti kalpo kā iedarbīgs likumpārkāpumu novēršanas faktors, tomēr mūsdienīga policijas darba filozofija galvenokārt izpaužas kā policijas un sabiedrības partnerība, risinot ar noziedzību un sabiedriskās kārtības traucējumiem saistītās problēmas. Atbilstoši šai izpratnei likumības, sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšana un uzraudzība ir policijas un sabiedrības kopīgs, nevis tikai policijas ekskluzīvs uzdevums.Eiropas Savienības valstīs pašlaik attīstās un iesakņojas praksē policijas darbības pieeja, ko dēvē par community policing. Viens no šī apzīmējuma tulkojumiem latviešu valodā ir "uz sabiedrību vērsta policija". Tās pamatā ir atziņa, ka likumpaklausīgi iedzīvotāji ir ieinteresēti kārtības un mierīgas līdzāspastāvēšanas nodrošināšanā savā apdzīvotajā apvidū (teritorijā) un ir iesaistāmi šajā procesā. Savukārt policija, kā šīs sabiedrības profesionāli sagatavota daļa, sniedz profesionālu un kompetentu palīdzību vietējai sabiedrībai tās radušos drošības problēmu risināšanā, vada un koordinē šo procesu. Šāds policijas darbības modelis pārsniedz tradicionālā policijas darbības modeļa ietvarus, kas galvenokārt vērsts uz reaģēšanu uz izsaukumiem un noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un parasti izpaužas dažādu represīvo pasākumu pielietošanā.Kaut arī šī, jaunā policijas darbības pieeja kā policijas kvalitatīvas darbības neatņemamas un obligātas sastāvdaļas paredz gan policijas ātras reaģēšanas, pastāvīgas klātesamības un vieglas pieejamības, gan efektīvas likumpārkāpumu pārtraukšanas, izmeklēšanas un visbeidzot taisnīga soda neizbēgamības nodrošināšanas prioritātes, tomēr tā arī atzīst, ka sods par izdarīto likumpārkāpumu, lai gan ir nepieciešams un ietekmīgs, taču nav pats efektīvākais līdzeklis tiesiskās kārtības uzturēšanā. Minētās darbības ietver noziedzīgu nodarījumu un likumpārkāpumu cēloņu noskaidrošanu, tomēr pamatā tās ir vērstas uz reaģēšanu uz sekām, nevis noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu cēloņu un veicinošo apstākļu novēršanu. Tiesību aktos nostiprinātie principi (piem., Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 237.pantā, Kriminālprocesa likuma 533.pantā) paredz likumpārkāpumu veicinošo apstākļu un cēloņu noskaidrošanu un lēmumu pieņemšanu to novēršanai, taču šādu lēmumu praktiska īstenošana faktiski nenotiek un līdz ar to arī attiecīgās tiesību normas praksē tiek īstenotas minimāli. Turklāt, daļā par šo cēloņu novēršanu likumdevējs ir sācis atteikties no normām, kas paredz uz likumpārkāpumu rašanās cēloņu novēršanu vērstas procesuālas darbības (2012.gada 14.jūnija Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas izslēdza no kodeksa 278.pantu "Priekšlikumi par administratīvo pārkāpumu izdarīšanas cēloņu un veicinošo apstākļu novēršanu"). Minētais vēl vairāk uzsver to, ka policijas darbībai likumpārkāpumu cēloņu novēršanā jābūt balstītai, nevis uz obligātām piespiedu metodēm, bet uz problēmu risināšanu, kas balstīta sadarbībā.[sadarbības ar sabiedrību un problēmu risināšanas metodes attīstīšana]Uz sabiedrību vērstas policijas modelī par pamatu izmanto problēmu risināšanas, nevis birokrātiskas piespiedu metodes seku likvidēšanai (SARA (izpēte–analīze–reakcija–novērtējums) un Problēmu risināšanas trijstūra modelis12). Proti, nevis vienkārši sodīt iedzīvotājus par zināmu pārkāpumu un ar to lietu izbeigt, bet iedziļināties problēmā, to veicinošos faktoros un kopā ar attiecīgā apvidus (teritorijas) iedzīvotājiem meklēt risinājumus, lai incidenti neatkārtotos. Tas nosaka ļoti ciešu attiecību un sadarbības nepieciešamību starp policiju un konkrētā apvidus (teritorijas) iedzīvotājiem, kā arī vietējās pašvaldības institūcijām un citām organizācijām (t.sk. nevalstiskajām), kā iedzīvotāju lokālo vajadzību un prioritāšu apzināšanā sabiedriskās kārtības un drošības jomā, tā arī policijas atsevišķo aktivitāšu un kopīgi noteikto prioritāšu īstenošanas rezultātu novērtēšanā.Līdzšinējās iedzīvotāju aptaujās, lielākā daļa iedzīvotāju – 65,6 % piekrīt apgalvojumam, ka ikvienam iedzīvotājam ir pašam aktīvi jāiesaistās savas dzīvesvietas drošības problēmu risināšanā (pēc Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2013.gada janvārī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas datiem), taču jautāti, vai paši ir gatavi līdzdarboties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (piemēram, piedalīties problēmu risināšanā, brīvprātīgi patrulēt, pieskatīt kaimiņu īpašumu u.c.) tikai 29,1 % iedzīvotāju norādījuši, ka ir gatavi to darīt (pēc Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2014.gada janvārī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas datiem)". Līdz šim Latvijas Valsts policijas sadarbība ar iedzīvotājiem galvenokārt aprobežojās ar policijas palīgu institūta darbību un atsevišķos gadījumos iedzīvotāju līdzdalībā pazudušu personu meklēšanā. Dažās valstīs ir izplatīta iedzīvotāju kustība "Neighbourhood Watch" (Igaunija, Lielbritānija, Īrija). Arī Latvijā ir bijušas iedzīvotāju iniciatīvas nodrošināt drošību savas dzīves vietas apkaimē (piemēram, "Kaimiņu drošība").Iedzīvotāju aptaujas vienlaikus apliecina arī to, ka iedzīvotājiem kopumā ir vāja izpratne par policijas darbu un, ka policijas tradicionālajiem darba rezultātu apkopojumiem un analīzei (atskaitēm) ir ļoti maza nozīme sabiedrības vērtējumā par policijas darbu un gandrīz nekāda nozīme sabiedrības uzticēšanās un līdz ar to arī gatavības ciešai sadarbībai veicināšanā. Valsts policijā kā viens no galvenajiem darbības rezultātu rādītājiem tās ikgadējos publiskajos pārskatos par darbības rezultātiem vēsturiski tiek izmantota reģistrēto un atklāto noziedzīgo nodarījumu un likumpārkāpumu skaita dinamika un citi ar to cieši saistīti statistikas dati. Tādēļ pašreizējā Valsts policijas kopumā un atsevišķu policijas struktūrvienību darbības novērtēšanas sistēma (atskaites sistēma) balstās uz kvantitatīvajiem policijas darba rādītājiem. T.i., lai rastu pamatu policijas darba produktivitātes novērtējumam, atskaites periodā skaitliskajiem rādītājiem atkarībā no tā, ko tie raksturo, ir jāsamazinās vai jāpieaug salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu. Savukārt policijas veiktā preventīvā darba novērtēšanas kritēriji visbiežāk aprobežojas ar izdalīto preventīvo materiālu skaitu, lekciju skaitu u.tml. Turpretī uz sabiedrību vērstas policijas darbības modelis papildus tam paredz izmantot arī vietējo iedzīvotāju vērtējumu, kā arī pašvaldību un dažādu līdziesaistīto sadarbības institūciju un organizāciju vērtējumu. Jāatzīst, ka šāds vērtējums jau sākotnēji ir atzīstams par subjektīvu rādītāju, ko cita starpā var ietekmēt arī ar dažādiem sabiedrisko attiecību paņēmieniem. Tomēr tieši tā subjektīvajā raksturā slēpjas minētās pieejas galvenā pamatdoma, jo jaunās policijas darbības pieejas galvenā atšķirība no tradicionālā modeļa ir pozitīvu attiecību, savstarpējas uzticēšanās un tajā balstītas solidāras līdzatbildības par sabiedrisko kārtību un drošību attiecīgajā apvidū (teritorijā) nodibināšana starp policiju un vietējo sabiedrību.Minētā sadarbības nepieciešamība iedzīvotāju drošības vairošanā aptver arī visas citas līdziesaistītās Valsts policijas valsts un pašvaldību institūcijas un organizācijas, jo problēmas, kuras atklāj un ar kurām saskaras policija, nevar atrisināt tikai policija viena. Bieži vien identificētās drošības problēmas (iedzīvotāju drošības sajūtu ietekmējošie faktori) nav policijas, bet ir citu valsts vai pašvaldību institūciju kompetences jautājums.Veiksmīgs sadarbības modelis Valsts policijai ir izveidojies ar Zemessardzi, kas, ja nepieciešams, sniedz savu atbalstu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un personu meklēšanā. Kārtību, kādā tiek sniegts atbalsts, nosaka Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumi Nr.936 "Kārtība, kādā Latvijas Republikas Zemessardze sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā". Labas sadarbības prakse ir veidojusies jau ilgstošākā laika posmā. Pilnveidojot to, starp Zemessardzi un Valsts policiju 2009.gada 25.septembrī tika noslēgts sadarbības līgums "Par Valsts policijas un Latvijas Republikas Zemessardzes sadarbību vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā". Zemessargi, kas tiek piesaistīti policijas uzdevumu veikšanai, Valsts policijas koledžā apgūst nepieciešamās pamatzināšanas. Veiksmīga sadarbība Valsts policijai un Drošības policijai ir izveidojusies arī ar Nacionālo bruņoto spēku Militāro policiju un Speciālo uzdevumu vienību. Ir arī izstrādāti vairāki Valsts policijas un Nacionālo bruņoto spēku kopēji rīcības plāni darbībai krīzes situācijās – pretterorisma plāni "Lidmašīna", "Kuģis" un "Objekts" u.c. dokumenti.Sadarbības modelis:Tādējādi uz sabiedrību vērstas policijas darba pieejas galvenās sastāvdaļas ir:‒ cieša sadarbība (partnerība) ar sabiedrību un vietējo varu (pašvaldībām);‒ problēmu kompleksa risināšana;‒ atgriezeniskās saites, jeb sabiedrības "pasūtījuma" un sabiedrības novērtējuma apzināšana;‒ policijas redzamība un pieejamība.[ieviešanai nepieciešamā Valsts policijas strukturālā organizācija]Ņemot vērā, ka uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejā galvenais uzsvars tiek likts uz drošas vides radīšanu caur ciešu sadarbību ar vietējo sabiedrību, drošības problēmu analīzi un to cēloņu novēršanu, šīs pieejas ieviešana pēc būtības nozīmē Valsts policijas līdzšinējās preventīvā darba prakses un tās organizācijas pilnveidošanu un tāpēc nav iespējama bez attiecīgiem mērķtiecīgiem pilnveidošanas pasākumiem. Līdz šim Valsts policijā nebija struktūrvienības, kas koordinētu un metodiski vadītu preventīvos pasākumus visās Valsts policijas darbības jomās un valsts mērogā. Šāda koordinācija un metodiskā vadība tika īstenota tikai atsevišķās jomās, galvenokārt orientējoties uz ceļu satiksmes negadījumu un nepilngadīgo likumpārkāpumu novēršanu, kā arī nepilngadīgo aizsardzību no prettiesiskiem apdraudējumiem. Savukārt praktiskās Valsts policijas preventīvā darba aktivitātes pamatā aprobežojās ar Kārtības policijas iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru veiktajiem vispārējiem un individuālajiem preventīvajiem pasākumiem, tādējādi uzturot kļūdainu uzskatu, ka vienīgi šie dienesti Valsts policijā ir atbildīgi par likumpārkāpumu novēršanu. Tāpat vienlaikus ar 2009.gadā veikto Valsts policijas reģionālo reformu, atstājot iespēju reģionu pārvalžu vadībai pārvalžu struktūru veidot atbilstoši reģiona īpatnībām un atsakoties no vienota reģiona pārvaldes strukturālā modeļa valsts reģionos, tika iedibināta atšķirīga Kārtības policijas un līdz ar to arī preventīvā darba strukturālā organizācija. Tā rezultātā vispārējie preventīvie pasākumi lielākajā daļā Valsts policijas struktūrvienību netika īstenoti centralizēti koordinēti un plānveidīgi. Tie nebija balstīti uz likumpārkāpumu dinamikas analīzi un sabiedrības identificētajām aktuālajām drošības prioritātēm (aptauju rezultātiem)13.Minētā darba organizācija ir viens no iemesliem, kādēļ uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas īstenošana līdz šim ir izpaudusies pilotprojektu ietvaros tikai atsevišķās Valsts policijas teritoriālajās struktūrvienībās un pateicoties atsevišķu Valsts policijas centrālā aparāta un iesaistīto struktūrvienību darbinieku entuziasmam.[personāla sagatavošana]Katram policijas darbiniekam ir noteikta loma problēmu risināšanas pasākumu atbalstīšanā un jaunās policijas darba pieejas ieviešanā. Izpratne par problēmu risināšanas darbības modeli ir būtiska gan policistiem, gan sabiedrības pārstāvjiem, taču tieši policistiem ir jāiniciē šīs darba pieejas īstenošana vietējā sabiedrībā un tāpēc viņiem jābūt jau sākotnēji kompetentiem par tās būtību, praktiskās ieviešanas metodēm un tās ietekmējošajām niansēm konkrētajā apdzīvotajā apvidū. Tomēr likumpārkāpumu izmeklēšanas rutīna, aizvien pieaugošā slodze saistībā ar pienākumiem, kas nav vērsti uz likumpārkāpumu prevenciju, kā arī profesionālās sagatavotības trūkums (jo īpaši komunikācijas organizēšanā un praktiskā saziņā ar iedzīvotājiem) un virkne citu faktoru ir radījuši apstākļus, ka Valsts policijas personāls kopumā pašlaik nav pietiekami sagatavots uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas īstenošanai.Identificētās problēmas:‒ valsts līmenī netiek koordinēti pasākumi uz sabiedrību vērstas policijas darbības pieejas pakāpeniskai ieviešanai;‒ Valsts policijā netiek centralizēti plānoti un koordinēti uz likumpārkāpumu analīzes un sabiedrības viedokļa monitoringu balstīti likumpārkāpumu preventīvie pasākumi;‒ veikto preventīvo pasākumu efektivitāte tiek apzināta tikai atsevišķās struktūrvienībās;‒ preventīvo pasākumu pozitīvā pieredze nepietiekami tiek atspoguļota sabiedrībai;‒ policija nav proaktīva likumpārkāpumu novēršanā. Tās pamata darbības vērstas uz cīņu ar sekām, nevis cēloņiem;‒ policijas darbinieki nav sagatavoti izmantot problēmu risināšanas metodes (SARA, "Problēmu analīzes trijstūris") un ieviest un attīstīt uz sabiedrību vērsta policijas darba metodes.Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):‒ abpusēja atgriezeniskā saite par sabiedrības identificēto drošības apdraudējumu novēršanas rezultātiem;‒ policijas atbildības sabiedrības (iedzīvotāju) priekšā praktiska palielināšanās;‒ konkrēto, vietējo (jo īpaši lokāla rakstura) drošības situācijas apdraudējumu identificēšanas un praktiskas novēršanas veicināšana;‒ policijas kā partnera un palīga, nevis soģa lomas iedibināšanās un nostiprināšanās;‒ izpratnes par policijas darbu palielināšanās;‒ sabiedrības iespēju ietekmēt policijas darbības prioritātes un novērtēt to īstenošanu vairošanās.Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).Uzdevumi problēmu risināšanai1. Valsts policijā uz esošas struktūrvienības bāzes izveidot analītisku, preventīvos pasākumus un uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas ieviešanu koordinējošu struktūrvienību, kuras galvenajos uzdevumus paredzēt:‒ uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas pakāpeniskas ieviešanas koordinēšanu;‒ likumpārkāpumu dinamikas un tendenču analīzi visās Valsts policijas struktūrvienībās līdz II kategorijas iecirkņa līmenim, sadarbībā ar Kriminālpolicijas analītisku struktūrvienību;‒ sabiedrības viedokļa pastāvīgu monitoringu;‒ reģionālo pārvalžu metodisko vadību atbilstošu preventīvo pasākumu realizēšanā;‒ prevencijas projektu un uzskates materiālu izstrādi un nodošanu teritoriālo pārvalžu rīcībā;veikto preventīvo pasākumu efektivitātes apzināšanu, analizējot kriminogēno situāciju pirms un pēc pasākumu realizēšanas, kā arī vadoties no atkārtotas sabiedrības anketēšanas rezultātiem;2. izvērtēt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes strukturālās reorganizācijas ietekmi uz Valsts policijas preventīvā darba efektivitāti;3. vienotas un salīdzināmas Kārtības policijas dienestu darba strukturālās uzbūves ieviešana Valsts policijas reģionos.4. apmācību programmas izstrāde problēmu risināšanas metožu izmantošanai un policijas darbinieku apmācība;5. uz sabiedrību vērsta policijas darba pieejas, tai skaitā problēmu risināšanas metodes ieviešana Valsts policijā.1.2. Policijas darba ar cietušajiem attīstīšana.‒ policijas loma un intereses cietušo atbalsta sistēmas ieviešanā;‒ policijas speciālistu profesionalitātes darbā ar cietušajiem attīstīšana;‒ sekundārās viktimizācijas un reviktimizācijas novēršana un izpēte;‒ jauno tiesisko līdzekļu ieviešana likumpārkāpumu rašanās risku novēršanai.[policijas loma un intereses cietušo atbalsta sistēmas ieviešanā]Ja uz sabiedrību vērsta policijas darba pieeja ir vairāk orientēta uz drošas vides attīstīšanu noteiktā apvidū un policijas darbu ar attiecīgajam apvidum piederīgām sabiedrības grupām, tad otrs, ne mazāk nozīmīgs Valsts policijas attīstības apakšvirziens likumpārkāpumu prevencijas jomā ir vērsts uz darbu ar atsevišķām personām – likumpārkāpumos jau cietušiem iedzīvotājiem, kā arī viktimizācijas riskam pakļautām personām (potenciālajiem cietušajiem, jeb apdraudētajām personām) un potenciālajiem likumpārkāpējiem. Arī šo attīstības apakšvirzienu, ņemot vērā tā turpmāk izklāstīto saturu, var atzīt par līdzšinējā policijas darba praksē jaunu un vienlaikus uz noturīgiem un pastāvīgiem pamatiem ieviešamu.Tradicionāli reaģēšanas uz jau notikušu likumpārkāpumu pārtraukšanas un to izmeklēšanas rutīnā policijas amatpersonas policista profesionalitāti raksturojošo pazīmju starpā ieskaita tikai tās iemaņas un zināšanas, kas ir tiešā sakarībā ar šīs rutīnas darbu kvalitāti. Pamatā tās ir ātra vainīgās personas atklāšana, tās pretlikumīgās darbības pārtraukšana un kvalitatīva procesuālo tiesību normu prasību izpilde. Taču koncentrēšanās tikai uz šīm darbībām, nepievēršot pienācīgu uzmanību cietušās personas vajadzībām, kas nav tieši saistītas ar likumpārkāpēja saukšanu pie atbildības un nav paredzētas attiecīgajos procesuālajos tiesību aktos, rada cietušajos sajūtu, ka policija nav sniegusi palīdzību cilvēkam, bet tikai "risinājusi lietu", proti, kaut kādus savus, profesionālos uzdevumus, kas tikai likuma prasību dēļ ir sakrituši ar cietušā interesēm notvert un saukt pie atbildības pāri darītāju. Tādēļ pat, ja policija savus uzdevumus ir izpildījusi atbilstoši likuma prasībām, cietušie pēc šāda kontakta ar policiju paliek neapmierināti. Visbiežāk šīs cietušā vajadzības, jo īpaši pirmā kontakta ar policiju laikā, ir viņa psihoemocionālā stāvokļa izraisītas, kas stresa situācijās ir maksimāli sakāpināts un, kura dēļ cietušie policijas darbības un reakciju bieži vien novērtē neobjektīvi. Visļaunākajā gadījumā policijas amatpersonu nesagatavotība šo cietušā vajadzību respektēšanai un apmierināšanai pārvēršas par atkārtotām psihoemocionālām ciešanām (sekundāro viktimizāciju14), kurās cilvēks jau pamatoti var vainot pašus policijas darbiniekus. Šo faktoru svarīgumu vēl vairāk pasvītro tas, ka cietušā vēlākās atsauksmes, daloties ar saviem tuvākajiem par personisko pieredzi policijā, ir viens no būtiskākajiem, ja ne pats būtiskākais apstāklis, kas ietekmē sabiedrības uzticēšanos policijai un gatavību sadarboties un ziņot par likumpārkāpumiem.Apliecinot, ka šie un citi trūkumi darbā ar cietušajiem piemīt ES dalībvalstu tiesībaizsardzības sistēmai kopumā, ne tikai Latvijā, 2012.gada 25.oktobrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI15. Direktīvas prasības jāievieš līdz 2015.gadam, bet līdz 2017.gada 16.novembrim un turpmāk reizi trijos gados Eiropas Komisijai jāsniedz dati par direktīvā noteikto tiesību nodrošināšanu cietušajiem dalībvalstīs. Direktīvā detalizēti izklāstīta cietušo piecu pamatvajadzību nodrošināšana: – atzīšana un cieņpilna attieksme; – drošība un aizsardzība; – atbalsts; – tiesu varas pieejamība; – kompensācija un samierināšanās. Tā arī prasa nodrošināt bezmaksas atbalsta pakalpojumu (piemēram, psihologu palīdzības) pieejamību cietušajiem un viņu tuviniekiem. Direktīvas nozīmīgā ietekme uz Valsts policijas un tās darbības attīstību izpaužas ar to, ka tajā īpaši uzsvērta individuālā sadarbība ar cietušo tieši pirmajā brīdī, līdzko viņš saskāries ar tiesībsargājošām iestādēm.Valsts policijas attīstības kontekstā, jāuzsver, ka šī pieeja darbā ar cietušajiem Valsts policijas darbībā ir pilnībā ieviešama, ne tikai tādēļ, ka to prasa ES direktīva, bet galvenokārt tādēļ, ka tas primāri ir pašas policijas interesēs. Ja policija nespēj respektēt un apmierināt cietušo personu vajadzības un policijas amatpersonas neprot strādāt ar cietušajiem, tas kalpo par cēloni neziņošanai par notikušu likumpārkāpumu, proti, par cēloni latentai noziedzībai un pat tās pieaugumam. Līdz ar to policija ir tā, kura pati ar savu rīcību vistiešākajā veidā var mazināt vai vismaz neveicināt latento noziedzību, jo pirmais kontakts starp cietušo un policiju būtiski ietekmē cietušā gatavību sadarboties ar policiju izmeklēšanas gaitā un gatavību vērsties policijā pēc palīdzības atkārtoti.[policijas speciālistu profesionalitātes darbā ar cietušajiem attīstīšana]Šīs nepieciešamības ietver sevī ne tikai policijas amatpersonu profesionālu sagatavotību komunicēt ar dažāda tipa cietušajiem gan notikušā pāri darījuma būtības, gan paša cietušā personības noteiktās, izteikti atšķirīgās situācijās, bet arī attiecīgas atbalsta sistēmas cietušajiem izveidi Latvijā, kā arī šīs atbalsta sistēmas pilnīgu pārzināšanu no policijas puses un gatavību nepieciešamības gadījumā iesaistīt cietušo personu atbalsta sistēmas tīklā, lai viņa saņemtu pilnu nepieciešamo palīdzību pēc noziedzīga nodarījuma. Pašlaik cietušo atbalsta sistēmas attīstībai Valsts policija sadarbojas ar Sabiedriskās politikas centru PROVIDUS16. Taču, ņemot vērā, ka šādas sistēmas izveide nav tikai sabiedriska iniciatīva, kas pēc attiecīgo ES finanšu līdzekļu apgūšanas ar to saistītajos projektos var apsīkt, bet objektīva, tostarp arī ES likumkopas noteikta nepieciešamība, Valsts policijā jau pašlaik ir uzsākta policijas amatpersonu apmācība pamatlīmeņa zināšanu ieguvei darbam ar cietušajiem17. Tās norise liecina, ka šādas pamatlīmeņa (1.līmeņa) zināšanas darbam ar cietušajiem nepieciešams nodrošināt kā pastāvīgu programmu visiem policijas darbiniekiem, kas nonāk saskarē ar iedzīvotājiem.Tomēr arī tas nav pietiekami, jo ņemot vērā Valsts policijā konstatēto18, īpaši svarīgas ir padziļinātas zināšanas (otrā līmeņa apmācības programmas nepieciešamība) darbam ar cietušajiem, lai spētu gan iegūt kvalitatīvu informāciju no cietušā, gan sniegt viņam nepieciešamo palīdzību specifiskos apstākļos, galvenokārt vidēji smagu un smagu noziedzīgo nodarījumu gadījumos. Proti, apmācību programma, kas ietver taktiskos izmeklēšanas aspektus un juridiskās psiholoģijas aspektus un, kuras apgūšana palīdz uzlabot izmeklēšanas kvalitāti un mazināt jau minēto cietušā sekundāro viktimizāciju, kā arī reviktimizāciju19. Šādas otrā līmeņa apmācības ir jānodrošina, komplektējot apmācāmos policijas darbiniekus nevis pēc to piederības noteiktai struktūrvienībai, bet gan pēc tā ar kādiem nodarījumiem policijas darbinieks ikdienā strādā.[sekundārās viktimizācijas un reviktimizācijas novēršana un izpēte]Vēl viena no darba ar cietušajiem izrietoša likumpārkāpumu prevencijas joma ir darbs ar reviktimizācijas riskam pakļautām personām. Latvijā reviktimizācijas parādība nav detalizēti izpētīta un līdz ar to arī nav izstrādātas metodes, kuras varētu tikt ieviestas darbā ar reviktimizācijas riska grupām. Tomēr, ņemot vērā apzināto ārvalstu pieredzi, reviktimizācijas risks var tikt attiecināts uz līdz pat 40% no noziegumos pret dzimumneaizskaramību, laupīšanām un zādzībām cietušām personām20. It īpaši tas ir aktuāli nodarījumos, kuros iesaistīti tuvi cilvēki (ģimenes lokā). Tas nozīmē, ka ir noteikta grupa cietušo un noteikti nodarījumu veidi, kuros pastāv īpaši augsts risks, ka cietušais atkārtoti kļūst par līdzīga noziedzīga nodarījuma upuri. Kā liecina ārvalstu pieredze reviktimizācijas jautājuma risināšanai ir būtisks preventīvs raksturs, jo pēc atsevišķām aplēsēm 10% cietušo ir cietušie 30% reģistrētajos nodarījumos21. Ņemot vērā, ka šai parādībai nav valstiskas piederības, taču var pastāvēt atsevišķas pietiekami nozīmīgas īpatnības, arī Latvijas policijai tā būtu jāizpēta un jāizstrādā attiecīga riska novērtējuma sistēma un metodes šīs parādības ietekmes uz noziedzības kopējo stāvokli mazināšanai.[jauno tiesisko līdzekļu ieviešana likumpārkāpumu rašanās risku novēršanai]2014.gadā ir nākuši klāt papildus jauninājumi policijas darbā likumpārkāpumu novēršanas jomā, kas izriet no valdībā jau akceptētiem jaunieviešamiem tiesiskiem mehānismiem, kas paredz Latvijai jaunu tiesiskās iedarbības līdzekļu ieviešanu pret tādām personām, kas vēl nav nodarījušas krimināltiesiski vai administratīvi sodāmas darbības, taču rada reālus to rašanās riskus. Tā ir personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļus paredzošā likumprojektu pakete22, kā arī Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcija23. Sagaidāms, ka šie tiesību sistēmas jauninājumi ne tikai radīs pietiekamu tiesisko ietvaru, lai proaktīvi vērstos pret situācijām, kas tikai potenciāli var pāraugt personu tiesību reālā aizskārumā un tai skaitā rodas un attīstās publiski nepieejamā vidē (kā vardarbība ģimenē), bet arī prasīs no policijas darbiniekiem pavisam citu profesionālo pieeju un sagatavotību dažādu konfliktsituāciju, ar kurām iedzīvotāji vēršas pie policijas darbiniekiem, risināšanā.Identificētās problēmas:‒ policijas darbiniekiem kopumā trūkst iemaņu atpazīt cietušā vajadzības, jo īpaši vidēji smagu un smagu noziegumu gadījumos;‒ vienas cietušās personas personiskā negatīvā pieredze pirmajā kontaktā ar policiju ietekmē gan pašas personas, gan tās tuvāko cilvēku gatavību sadarbībai ar policiju;‒ policijas tradicionālā darba ar cietušajiem prakse nav piemērota attīstībā esošās cietušo atbalsta sistēmas ieviešanai Latvijā24;‒ policijas amatpersonu praktisko iemaņu un zināšanu trūkums darbā ar cietušajiem veicina cietušo sekundāro viktimizāciju un latento noziedzību;‒ policijas rīcībā nav izstrādāta riska novērtējuma un tā novēršanas sistēma reviktimizācijas riskam pakļauto personu identificēšanai.Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):‒ policijas kā "aizstāvja" lomas pieaugums, jo īpaši cilvēkam kritiskākajos brīžos (pret personu izdarīta tiesību pārkāpuma gadījumos);‒ saprotošāki un palīdzēt gatavi, uzticēšanos raisoši policijas darbinieki;‒ mazāk psiholoģisku šķēršļu vērsties pēc palīdzības policijā, kas ir jo īpaši svarīgi psiholoģiski sensitīvos palīdzības un policijas iesaistīšanas nepieciešamības gadījumos;‒ vieglāka piekļuve palīdzībai vai informācijai par pieejamo palīdzību neatkarīgi no tā vai konkrētās palīdzības sniegšana ir vai nav policijas kompetencē;‒ profesionālas rīcības rezultātā samazināts apdraudējums atkārtoti nokļūt līdzīga likumpārkāpuma upura lomā.Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).Uzdevumi problēmu risināšanai1. nodrošināt pirmā līmeņa apmācību darbam ar cietušajiem Valsts policijas amatpersonām pēc jaunizstrādātas programmas, piesaistot attiecīgus ekspertus, t.sk. no policijas vides);2. nodrošināt policijas darbinieku apmācību darbam ar cietušajiem otrā līmeņa programmai;3. veikt darba ar cietušajiem prakses novērtējumu, lai konstatētu veikto apmācību un darba virziena īstenošanas faktiskos rezultātus un noteiktu turpmākās rīcības nepieciešamību;4. Izmantojot ES finanšu programmu iespējas īstenot pasākumus reviktimizācijas situācijas izpētei Latvijā, tās risku novērtēšanas un novēršanas sistēmas izstrādei un policijas darbinieku apmācībai.5. Izvērtēt un veikt pasākumus fizisko šķēršļu, kas ietekmē cietušo apmierinātību ar policijas darbu, novēršanai, atbilstoši 2012.gada 25.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2012/29/ES noteikto noziegumos cietušo tiesību minimālo standartu nodrošināšanai un ievērošanai. 1.3. Policijas redzamības nodrošināšana.‒ policijas redzamības ietekme uz sabiedrības drošību;‒ sabiedriskās kārtības uzraudzības personāla resursu pieejamība;‒ specializēto patruļpolicijas uzdevumu izpilde (satiksmes uzraudzība);‒ Valsts policijas un pašvaldību policijas resursu koordinācija.[policijas redzamības ietekme uz sabiedrības drošību]2009.gadā veiktajā pētījumā25 par sabiedrības attieksmi pret Valsts policiju un Valsts policijas darba vērtējumu 84% respondentu ne bez pamata apliecināja, ka jūtas drošāk, ja ikdienā redz policiju veicam apgaitu (patrulēšanu) respondenta apdzīvotajā rajonā. Policijas klātesamība un redzamība vistiešākajā veidā ietekmē iedzīvotāju drošības sajūtu, jo tā ikdienā pati par sevi novērš lielāko daļu likumpārkāpumu, t.i. gandrīz visus sabiedriskās kārtības pārkāpumus, kā arī virkni noziedzīgus nodarījumus, piem., zādzības, laupīšanas, huligānismu u.c. Policijas klātesamības un redzamības preventīvais raksturs jo lielāks ir tieši tādā vidē, kurā vismazāk var paļauties uz pašas sabiedrības pašregulācijas spējām sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, piemēram, noteikta rakstura objektu tuvumā, (dzelzceļa staciju, autoostu, lielu tirdzniecības objektu, daudzdzīvokļu māju rajonu), kuros koncentrējas liels daudzums savstarpēji nepazīstamu cilvēku, apdzīvotos rajonos ar sociāli nelabvēlīgos apstākļos esošu iedzīvotāju augstu koncentrāciju un lielās pilsētās kopumā. Šādās vidēs sabiedrības un policijas sadarbības intensitāte sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un līdz ar to arī iedzīvotāju drošība kopumā ir tieši proporcionāla policijas redzamības un klātesamības līmenim attiecīgajā apvidū. Tāpēc jau kopš pašiem policijas pirmsākumiem izmantotā, policijas pārbaudītākā kārtības uzraudzības metode – patrulēšana tiek veikta, izstrādājot noteiktus maršrutus, plānojot patrulēšanas intensitāti, patruļas vienību ekipējumu, vienībā iekļaujamo amatpersonu skaitu, utml. Taču, ja ideālā par pamatu šai plānošanai būtu jāņem attiecīgo objektu raksturojums un potenciālo risku analīze, tad pašlaik galvenais patrulēšanas organizācijas faktors Valsts policijā ir reāli pieejamie patruļpolicijas personāla resursi. Šo resursu pieejamību, protams, ietekmē patruļpolicijas personāla atalgojuma problēma, kuras risinājumi, kā minēts ievadā, tiek izstrādāti jaunās amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmas izstrādes ietvaros. Tāpat to ietekmē arī dienestam piemērotu cilvēkresursu pieejamība un vairāki citi ārēji faktori. Taču, ja zemo atalgojumu var lielā mērā vainot pie tā, ka patruļpolicijā šobrīd iztrūkst gandrīz septītā daļa (13,8%) no paredzētā amata vietu skaita, tad vēl vairāk (līdz pat ceturtajai daļai no nepieciešamā personāla skaita) šo faktisko iztrūkumu, t.i. esošā personāla nepieejamību patrulēšanas uzdevumu izpildei, ietekmē patruļpolicijai uzliktie ar patrulēšanu tieši nesaistītie uzdevumi.[sabiedriskās kārtības uzraudzības personāla resursu pieejamība]Šobrīd Valsts policijā ir 1707 patruļpolicijas amatpersonu amata vietas. Faktiski dienestā ir 1472 amatpersonas, bet vakanto amatu vietu skaits - 236 (≈13,8%). Patruļpolicija kopā, t.sk.,(pēc štata /faktiski)Vadība(pēc štata /faktiski)konvojs(pēc štata /faktiski)Satiksmes uzraudzība(pēc štata /faktiski)Patruļdienests(pēc štata /faktiski)speciālo uzdevumu bataljons(pēc štata /faktiski)GKPP31/311/1 30/30  Rīgas RP903/71827/27159/110297/253280/223140/109Latgales RP190/18914/1451/5088/8837/37 Kurzemes RP173/1511/1*93/8579/65 Vidzemes RP175/1671/1*86/8088/86 Zemgales RP235/2151/1***** Kopā:1707/147244/44210/160594/536484/411140/109 * - nav atsevišķi izdalīti konvojēšanas funkcijas nodrošināšanā iesaistītie darbinieki;** - nav atsevišķi izdalīti satiksmes uzraudzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas (patrulēšanas) funkcijas nodrošināšanā iesaistītie darbinieki.Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs ir izveidota atšķirīga patruļpolicijas struktūra, taču visos reģionos patruļpolicijas sastāvā iekļauti patrulēšanas, satiksmes uzraudzības un arī konvojēšanas funkciju nodrošināšanā iesaistītie darbinieki. Rīgas un Latgales reģiona pārvaldē visu trīs funkciju veicēji ir strukturāli atdalīti viens no otra, bet Kurzemes un Vidzemes reģionā savstarpēji atdalīti ir tikai patruļpolicijas un satiksmes uzraudzības uzdevumu veicēji. Savukārt Zemgales reģionā patruļpolicija vispār nav strukturāli sadalīta pēc pamatfunkcijām. Minēto uzdevumu iekļaušana vienā struktūrā ir daļēji pamatota, jo gan vispārējo patrulēšanas uzdevumu, gan ceļu satiksmes uzraudzības izpildītāji (tā sauktie "ceļu policisti"), izņemot konvoja veicējus, nodrošina nepieciešamo policijas redzamību un likumpārkāpumu vispārējo prevenciju. Turklāt tā ir arī samērā ērta, ja nepieciešams nodrošināt personāla iztrūkuma vienā darbības jomā fizisku aizstāšanu ar personāla resursiem no citas darbības jomas. Taču, kā likums, patrulēšanas funkciju nodrošināšana šādā situācijā tiek īstenota pēc pārpalikuma principa, primāri novirzot resursus ar patrulēšanu nesaistītiem uzdevumiem (piem., aizturēto personu konvoja uzdevumu, aizturēto personu apsargāšanai ārstniecības iestādēs, kā arī caurlaižu režīma nodrošināšanas un tamlīdzīgu uzdevumu izpildei), kuru neizpilde apdraudētu kādas noteiktu un tiesību aktos tieši nostiprinātu uzdevumu (piem., Kriminālprocesa likuma prasību) izpildi.Apzinot esošo situāciju ar Valsts policijas patrulēšanai paredzētajiem un faktiski pieejamajiem personāla resursiem, Valsts policijā tika pārskatīta to atbilstība pietiekamai policijas redzamības nodrošināšanai. Vērtējot kāds VP reģionālajās struktūrvienībās ir iedzīvotāju skaits, kriminogēnā situācija, stratēģiski svarīgu objektu esamība, pašvaldības policiju esamība un tās kapacitāte, privāto apsardzes komersantu fiziskās apsardzes pakalpojuma saņēmēju skaits un raksturojums, utt., konstatēts, ka ir palielināma vispārējo patrulēšanu veicošo amatpersonu mobilitāte (nodrošināšana ar atbilstošu autotransportu, kā arī amatpersonu sagatavotība autotransporta vadīšanai) un papildus esošā personāla iztrūkuma nokomplektēšanai ir nepieciešams ieviest un turpmākajos gados pakāpeniski nokomplektēt vēl papildus 190 amata vietas patruļpolicijā, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Iekšlietu ministrijas resorā. Minētais nepieciešamais kopējais patruļpolicijas darbinieku skaits ir rūpīgi pārdomāts un optimāls, lai policijas redzamā daļa, pēc daudzgadējas pakāpeniskas personālsastāva samazināšanas 2008.–2010.gadā atkal kļūtu redzama, spētu bez attaisnojumu meklēšanas nodrošināt Ministru kabineta noteikumu Nr.190 "Par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku" 26 prasības un kaut nedaudz tuvinātos tai kapacitātei un rīcībspējai, kādu sabiedrība novēroja euro ieviešanas posma drošības pasākumu laikā no 27.12.2013.–07.01.2014., kas faktiski atbilda esošajam patruļpolicijas norīkojumu pārklājumam pirms līdzekļu taupīšanas uzsākšanas uz sabiedrības drošības rēķina. Taču pati par sevi amata vietu palielināšana, bez atbilstošu risinājumu ieviešanas atalgojuma sistēmas uzlabošanā, patrulēšanas uzdevumu prioritizēšanā un patruļpolicijas, kā arī Valsts policijas kopumā atslogošanā no tai neraksturīgiem konvoja un atsevišķu objektu apsardzības uzdevumiem, nepanāks nepieciešamo policijas redzamības tūlītēju palielināšanos.Iepriekš minētā patruļpolicijas personāla pastāvīga un ilgstoša izmantošana ar patrulēšanu nesaistītu uzdevumu izpildē, ne tikai mazina policijas redzamības faktoru, bet arī būtiski ietekmē amatpersonu specializētās praktiskās kvalifikācijas līmeni un līdz ar to arī attiecīgo uzdevumu izpildes kvalitāti. Jāatzīst, ka, lai gan katram policijas darbiniekam ir jāspēj profesionāli reaģēt uz jebkuru incidentu, kas prasa neatliekamu policijas iejaukšanos, tomēr profesionālās kvalifikācijas un praktisko iemaņu specializācijas faktoram ir liela nozīme gan konvoja uzdevumu izpildes, gan patrulēšanas, gan, jo īpaši satiksmes uzraudzības izpildē.[specializēto patruļpolicijas uzdevumu izpilde (satiksmes uzraudzība)]Satiksmes uzraudzības struktūrvienības, ko sabiedrībā dēvē par "ceļu policiju" ir specifiskākā un arī redzamākā patruļpolicijas daļa. Iepriekš norādītajā tabulā ir atspoguļots, ka visās, izņemot vienu, Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs ir izveidotas un darbojas satiksmes uzraudzības struktūrvienības. Šo struktūrvienību uzdevumos, vienlaikus ar vispārējo sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un ceļu satiksmes uzraudzību ietilpst arī autopārvadājumu kontrole un ūdens satiksmes uzraudzība (izņemot Rīgas reģionu, kur ūdens satiksmes uzraudzību veic Speciālo uzdevumu bataljonā īpaši izveidota rota, kas kuģošanas sezonas laikā kontrolē kuģošanas noteikumus, bet rudens un ziemas laikā veic ikdienas sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pienākumus). Plašsaziņas līdzekļos vairāk kārt izskanējušais viedokli …