Minimālo izmeklēšanas un procesuālo pasākumu apmērs tiek noteikts atkarībā no noziedzīga nodarījuma rakstura, ņemot vērā to, vai tas ir saistīts ar vardarbību;– kriminālprocesu, kas ierosināti par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, izmeklēšanai tiek novirzīti resursi, kas ietaupīti kriminālprocesu izmeklēšanas vienkāršošanā un ieviešot samērīgumu kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu izmeklēšanā. Tomēr arī šo noziegumu izmeklēšana nevar būt intensīva līdz noilgumam, arī šeit ir jābūt paredzētai kriminālprocesa apturēšanai vai izbeigšanai situācijās, kad policija ir izdarījusi visu, lai noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu noskaidrotu.– tiek īstenota proaktīva rīcība, veicot kriminālizlūkošanu, pasākumus noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas degpunktos, vai, izmantojot operatīvo darbību un aizturot personas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tādējādi panākot, ka personas biežāk tiek aizturētas, attiecīgi arī sauktas pie kriminālatbildības, kā rezultātā palielinās soda neizbēgamības sajūta un tiek novērsti jauni noziedzīgi nodarījumi.
\nKā arī šādas rīcības rezultātā var tikt atklāti arī iepriekš izdarīti noziedzīgi nodarījumi, kuros izmeklēšana aktīvā izmeklēšana ir izbeigta.Veidojot šo sistēmu tiks ņemti vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā \"Blumberga pret Latviju\" secinājumi:– pienākums veikt efektīvu izmeklēšanu ir viens no līdzekļiem, bet ne viens no rezultātiem; citiem vārdiem sakot, amatpersonu pienākums izmeklēt un ierosināt lietu par šādu rīcību nevar būt absolūts, jo ir skaidrs, ka daudzi noziedzīgi nodarījumi paliek neatklāti vai nesodīti, neskatoties uz valsts amatpersonu pieliktajām saprātīgajām pūlēm;– attiecībā uz mazāk nozīmīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, tādiem, kas attiecas uz īpašumu, pienākums izmeklēt ir mazāk prasīgs nekā attiecībā uz smagiem noziegumiem, tādiem kā vardarbīgi noziegumi. Īpaši šajā kontekstā tiks vērtēti pret bērniem izdarīti vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi.Identificētās problēmas:‒ policijai ir jāveic apjomīgas izmeklēšanas darbības neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma, tā sabiedriskās bīstamības un pieejamajiem resursiem49;‒ kriminālprocesu izmeklēšanas uzdošana izmeklēšanai nespecializētām policijas amatpersonām un tā ietekme uz izmeklēšanas kvalitāti;‒ atšķirīgas prokuroru prasības pietiekamu pierādījumu apjomam personas saukšanai pie kriminālatbildības;‒ vienkāršoto kriminālprocesa formu, t.sk. pirmstiesas kriminālprocesa neatliekamības kārtībā mehānisma neefektīva izmantošana;‒ atšķirīga izpratne par procesuālo un izmeklēšanas darbību minimālo apjomu gan policijas un prokuratūras starpā, gan pašu prokuroru starpā;‒ Valsts policijas un prokuratūras noziedzības apkarošanas prioritāšu atšķirības.Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):‒ ātrāka un patērēto resursu ziņā racionālāka notikušo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, jo īpaši gadījumos, kad vainīgā persona noskaidrota tūlīt pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas;‒ specializēti kvalificētāku policijas amatpersonu iesaiste izmeklēšanas veikšanā un paaugstināta izmeklēšanas kvalitāte;‒ attaisnota, pamatota un ar sabiedrības aktuālākajām drošības vajadzībām saskaņota policijas aktivitāšu prioritāzija;‒ saprotama un visā valstī vienota pirmstiesas izmeklēšanas norise, neatkarīgi no notikušā noziedzīgā nodarījuma piekritības noteiktam reģionam vai iecirknim;‒ iecirkņa inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru pieejamības paaugstināšanās.Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).Uzdevumi problēmu risināšanai1. pilnveidot pirmstiesas kriminālprocesa neatliekamības kārtībā piemērošanu, t.sk. ieviešot praksē neatliekamības kārtības protokolu, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un personu saukšanu pie kriminālatbildības;2.
\nEiropas Komisijas pamatprogrammas \"Drošības un brīvības garantēšana\" īpašās programmas \"Noziedzības profilakse un apkarošana\" ietvaros sagatavotā projekta \"Mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošana ar mērķi sabalansēt nozieguma sabiedrisko bīstamību, ar to radīto kaitējumu un izmeklēšanā izlietoto resursu daudzumu\" īstenošana, lai apzinātu ārvalstu praksi un veicinātu Latvijā vienkāršoto kriminālprocesa formu ieviešanu;3. kopīgas Valsts policijas darbinieku un prokuroru apmācību sistēmas izveide un apmācību organizēšana, kas veicinās izmeklētāju un prokuroru vienotu izpratni par izmeklēšanas jautājumiem;4. pastāvīga vienotas Valsts policijas un prokuratūras izmeklēšanas metodikas un taktikas izstrāde un ieviešana;5. vienotu Valsts policijas un prokuratūras noziedzības apkarošanas prioritāšu noteikšana un sagaidāmās rīcības definēšana prioritāšu īstenošanai.2.2.
\nStarptautiskā sadarbība.‒ starptautiskās sadarbības attīstības nepieciešamība;‒ INTERPOL komunikācijas sistēmu un rīku izmantošana Latvijā;‒ sakaru virsnieku tīkla nepieciešamība;‒ valodas barjeras.[starptautiskās sadarbības attīstības nepieciešamība]Mūsdienās sabiedrības drošības apdraudējumu izcelsme aizvien biežāk pārsniedz valsts robežas. Kibernoziedzība, narkotiku noziedzība, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, cilvēku tirdzniecība un citi, pārsvarā ar organizētās noziedzības darbību saistīti drošības apdraudējumi jau sen ir ieguvuši izteiktu pārrobežu raksturu.Pēc Latvijas iestāšanās ES un jo īpaši pēc pievienošanās Šengenas zonai līdz ar iedzīvotāju brīvas pārvietošanās starp valstīm pieaugumu, kā arī vienlaikus ar informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstību un citām pārmaiņām, nodrošināt iedzīvotāju drošības un tiesību aizsardzību ar tikai valsts robežās īstenojamām policijas aktivitātēm vairs nav iespējams.Lai pretdarbotos iekšējās drošības draudiem Eiropas Savienībā, tiek attīstīti dažādi instrumenti, kuru izmantošana un darbības nodrošināšana vistiešākajā veidā ir katras dalībvalsts, t.sk.
\nLatvijas, interesēs – tiek stiprināta Eiropas policijas biroja (Eiropola) loma un kapacitāte cīņā ar smago un organizēto noziedzību, tiek stiprināti Šengenas konvencijā paredzētie mehānismi, kā arī izstrādāta virkne sadarbības mehānismu, kas vērsti uz noziedzības apdraudējumu novēršanu. Valsts policijai ir jāīsteno pasākumi, kas ietverti Padomes Pamatlēmumā 2006/960/TI par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu50, Padomes Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību51, Padomes Lēmumā 2009/371/TI ar ko izveido Eiropas policijas biroju (Eiropolu)52, u.c. Attīstās rīki informācijas apmaiņai un kopēju izmeklēšanu un operāciju veicināšanai kā, piemēram, Eiropas apcietināšanas orderis, aktīvu iesaldēšanas mehānisms, Šengenas informācijas sistēma, DNS un pirkstu nospiedumu datu apmaiņa.
\nSadarbības attīstīšanā ar trešajām valstīm pieaug Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas INTERPOL (turpmāk – Interpols) loma, kā arī arvien aktuālāki kļūst starpvalstu divpusējās sadarbības jautājumi.2011.gadā informācijas apmaiņa starptautiskās sadarbības jautājumos, izmantojot Eiropola informācijas apmaiņas sistēmu \"SIENA\" (turpmāk – SIENA), bija palielinājusies līdz 4989 dokumentiem, kas ir par 682 informācijas vienībām vairāk nekā 2010.gadā. Savukārt 2012.gadā dokumentu skaits sasniedza jau 6355, kas ir par 1366 vairāk nekā 2011.gadā.Analizējot datus par informācijas apmaiņu pēc noziedzīgu nodarījumu veidiem laika posmā kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, jāsecina, ka jo īpaši būtiski informācijas apmaiņa ir palielinājusies nelegālās imigrācijas jomā (salīdzinājumā ar 2004. gadu – par 560 %), krāpšanu un kontrabandas jomā (salīdzinājumā ar 2004. gadu – par 1357 %), naudas atmazgāšanas jomā (salīdzinājumā ar 2004. gadu – par 1329 %), narkotiku jomā (salīdzinājumā ar 2004. gadu – par 684 %).Šādu pieaugumu ir būtiski palielinājuši vairāki apstākļi, no kuriem viens no ietekmīgākajiem ir darba tirgus atvēršana Latvijas iedzīvotājiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 2007.–2011.gadā liels skaits Latvijas iedzīvotāju ir izbraucis no valsts, pārsvarā darba meklējumos uz Lielbritāniju un Īriju, un arvien biežāk šo valstu tiesību aizsardzības iestādes saskaras ar gadījumiem, kad Latvijas iedzīvotāji tiek turēti aizdomās par noziegumu izdarīšanu vai arī paši kļuvuši par nozieguma upuriem.
\nSaskaņā ar IeM Informācijas centra datiem, 2011.gadā no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas kompetentajām iestādēm saņemti 756 pieprasījumi par Latvijas valsts piederīgo sodāmības pārbaudi, kā arī saņemti ap 3500 paziņojumu par Latvijas valsts piederīgo notiesāšanu Lielbritānijā, Ziemeļīrijā un Īrijā. Līdzīga situācija saglabājas arī 2012.gadā. Noziegumi, kuru izmeklēšanā sadarbojušās Lielbritānijas, Īrijas un Latvijas kompetentās iestādes, ir visdažādākie – krāpšanas lielos apmēros, interneta banku klientu apkrāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, narkotiku kontrabanda, iesaistīšana prostitūcijā, personas nolaupīšana, cilvēku tirdzniecība u.c. Pēdējos gados sadarbībā ar Īrijas iestādēm aktuāls ir kļuvis arī jautājums par fiktīvo laulību apkarošanu. Šobrīd var ticami prognozēt Lielbritānijas, Īrijas un Latvijas policijas un citu tiesību aizsardzības iestāžu sadarbības apjoma pieaugumu tuvākajos gados, īpaši ņemot vērā to, ka Lielbritānija pilnībā sāks izmantot Šengenas informācijas sistēmu (SIS).Valsts policijas struktūrvienībām veidojas aizvien aktīvāka sadarbība ar Krievijas Federācijas tiesību aizsardzības iestādēm smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā (narkotisko un psihotropo vielu kontrabanda, noziedzīgi nodarījumi ekonomikas jomā, laupīšanas utt.) un organizētās noziedzības apkarošanā.
\nRegulāra un pietiekami intensīva ir arī sadarbība izmeklēšanas un operatīvās informācijas apmaiņas jomā Interpola ietvaros. Pēdējos gados informācijas apmaiņa un sadarbība konkrētu kriminālprocesu ietvaros pārsniegusi 200 gadījumus gadā (2011.gadā – 211, 2012.gadā – 205 gadījumi). Tāpat sadarbība ar Krievijas Federācijas kompetentajām iestādēm aktivizējas arī krimināltiesiskās sadarbības jomā. Lai arī izpildāmo lūgumu skaits nav izteikti liels (2012.gadā saņemti izpildei 48, nosūtīti izpildei uz Krievijas Federācijai – 57), tomēr lūgumi pamatā ir apjomīgās un komplicētās izmeklēšanās. Turklāt jau esošās sadarbības sagaidāmo pastiprināšanos apstiprina arī tas, ka kopš 2011.gada 15.jūlija ir spēkā Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās, ka 2013.gadā tiek plānota Eiropola un Krievijas Federācijas līguma par operatīvo sadarbību noslēgšana un, ka aizvien aktuālākā kļūst virzība uz bezvīzu režīma ieviešanu starp ES un Krievijas Federāciju.Līdz ar Eiropola mandāta paplašināšanos pēc Padomes Lēmuma 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropolu, stāšanās spēkā aizvien nozīmīgāku lomu informācijas apmaiņas pieaugumā un savstarpēji nozīmīgas kriminālizlūkošanas un izmeklēšanas informācijas apmaiņā gūst Eiropola sadarbības kanāli.[INTERPOL komunikācijas sistēmu un rīku izmantošana Latvijā]Taču dominējošais starptautiskās sadarbības sakaru kanāls pašlaik ir Interpola Ģenerālsekretariāta uzturētā slēgtā komunikācijas sistēma I-24/7 un Interpola interneta mājas lapas slēgtā sadaļa INSYST, kas nodrošina Latvijas tiesību aizsardzības iestāžu piekļuvi Interpola uzturētajām datu bāzēm un dažādiem elektroniskajiem servisiem.Šobrīd Latvijā I-24/7 ir pieslēgta tikai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja Operatīvās koordinācijas un informatīvā nodrošinājuma nodaļa.
\nINSYST pilnā apmērā ir iespējams lietot tikai no vienas darba stacijas, kas atrodas minētajā nodaļā. 2012.gadā pa šo sakaru kanālu ir saņemti 71597 dokumenti no ārvalstīm un attiecīgi sniegtas atbildes. Kopumā Starptautiskās sadarbības birojā 2012.gadā ir saņemti 83128 dokumenti. Pārējiem Starptautiskās sadarbības biroja darbiniekiem INSYST darbojas tikai daļēji.Latvijai būtiskākie rīki, kuri šobrīd netiek izmantoti tādēļ, ka nav nodrošināts pietiekams I-24/7 un INSYST pieslēgums ir: datu apmaiņa ar Interpolu par DNS un DNS pārbaudes tiešsaistes režīmā; Starptautiskā bērnu seksuālās izmantošanas datu bāze (International Child Sexual Explotation data base – ICSE DB); Informācijas tehnoloģiju jomā programmatūra pierādījumu iegūšanai no datorsistēmām (Microsoft \"Computer Online Forensic Evidence Extractor (COFEE)\";
\nInterpola ieroču identifikācijas un pārbaudes sistēmas (INTERPOL Firearms Reference Table, INTERPOL Ballistic Information Network (IBIN), INTERPOL Firearms Trace Request); Viltoto kredītkaršu datu bāze u.c.Izmantojot INSYST, var iepazīties arī ar Interpola un dalībvalstu aktivitātēm un apkopoto pieredzi terorisma, finanšu noziegumu, korupcijas, vides noziegumu, ar kultūras mantojumu un intelektuālo īpašumu saistīto noziegumu un citu likumpārkāpumu apkarošanas jomā. Interpola mājas lapas slēgtajā sadaļā, līdzīgi kā CEPOL vebināros, ir iespējams patstāvīgi veikt apmācību par visdažādākajām tēmām un iepazīties ar citu valstu pieredzi. Šīs iespējas Latvijā šobrīd praktiski nav iespējams pilnībā izmantot.
\nLai nodrošinātu nepieciešamo papildus pieslēgumu minētajiem sakaru kanāliem, nepieciešami papildus finanšu līdzekļu ieguldījumi nepieciešamo tīkla komutatoru un darba vietu aprīkojuma iegādei. Turklāt Valsts policijā šobrīd nav arī speciāli apmācīta personāla, kas varētu risināt jautājumus par tehnisko komunikāciju nodrošināšanu starp Valsts policiju, citām tiesību aizsardzības iestādēm un Interpolu.[sakaru virsnieku tīkla attīstība]Neraugoties uz to, ka aizvien vairāk attīstās dažādi tehniski komunikācijas līdzekļi, joprojām visefektīvākais sadarbības nodibināšanas, uzturēšanas un attīstīšanas līdzeklis jebkurā nozarē, tai skaitā tiesībaizsardzības jomā, ir personīga kontakta un tiešas klātbūtnes esamība.
\nTas ir atzīts arī Eiropas Savienības Padomes lēmumā 2003/170/JHA53 par dalībvalstu nosūtīto sakaru virsnieku darbam ārvalstīs savstarpēju izmantošanu. Taču, tāpat kā lēmums atzīst minēto personīgas pārstāvības un klātbūtnes faktora nozīmīgumu saistībā ar Eiropas Savienības kopējām interesēm ārpus tās robežām, šis pats faktors ir nozīmīgs arī katrai dalībvalstij atsevišķi, t.sk. Latvijai. Šādā kontekstā katra dalībvalsts savās nacionālajās interesēs norīko sakaru virsniekus kā trešajās valstīs, tā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs.Šobrīd Valsts policijai ir tikai viens sakaru virsnieks, kurš savas funkcijas pilda Eiropas policijas birojā (Eiropolā)54. Eiropolā deleģētais sakaru virsnieks organizē un nodrošina pastāvīgu un savlaicīgu informācijas apmaiņu starp Eiropolu un Eiropola Latvijas nacionālo nodaļu, citām tiesību aizsardzības iestādēm, kā arī citām dalībvalstīm. 2012.gadā apkopotie statistikas dati skaidri norāda, ka kopumā informācijas aprite, izmantojot Latvijas sakaru virsnieku Eiropola birojā, pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes un turpina palielināties.
\nMinētais sakaru virsnieks bieži vien veic arī papildu funkcijas, pārstāvot Valsts policiju Eiropola mītnē notiekošajās starptautiskajās sanāksmēs, darba un ekspertu grupās, kurās nepietiekamu finanšu un personāla resursu dēļ nav iespējams nodrošināt Valsts policijas ekspertu dalību. Ir prognozējams, ka sakaru virsnieka Eiropolā slodze pieaugs arī saistībā ar 2015.gadā paredzēto Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.Neraugoties uz iepriekš minēto informācijas aprites un sadarbības aktualitātes pieaugumu, Valsts policijai nav neviena sakaru virsnieka, kas būtu deleģēts darbam kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī55.Jautājums par Valsts policijas sakaru virsniekiem tika apspriests arī Baltijas valstu kriminālpolicijas dienestu vadītāju sanāksmē Druskininkos, Lietuvā (2012.gada 23.–25.maijā), vienojoties, ka valstis izvērtēs pieredzi un iespēju vienotā sakaru virsnieka (pārstāvot visu trīs Baltijas valstu intereses) ieviešanai.
\nKā jau minēts iepriekš šādu mehānismu paredz 27.02.2003. Padomes Lēmums 2003/170/JHA56. Tomēr gan iespējama Baltijas valstu vienotu sakaru virsnieku tīkla izveidei, gan Padomes lēmuma piedāvātajam mehānismam ir vairāki vienoti trūkumi, no kuriem divi būtiskākie ir: tas, ka citu dalībvalstu sakaru virsnieku izmantošana nenodrošina pamatu ilgtermiņa pastāvīgu un mērķtiecīgu sadarbības nodibināšanos ar konkrēto valstu policijas dienestiem; tas, ka citu dalībvalstu sakaru virsniekiem prioritāri ir savas valsts tiesībaizsardzības iestāžu jautājumi un sadarbības veicināšana konkrētās izmeklēšanas darbībās. Turklāt Latvijas nacionālajās interesēs sakaru virsnieka esamība ir aktuāla prioritāri Lielbritānijā un Īrijā, bet Padomes lēmums uz sakaru virsnieku savstarpējo izmantošanu dalībvalstu ietvaros neattiecas.
\nSavukārt trešo valstu lokā sakaru virsnieka esamība Latvijai ir aktuāla prioritāri Krievijā. Tāpat arī ir skaidrs, ka Latvijas un Krievijas vēsturiskās attiecības, kā arī valodas barjeras faktiska neesamība ir būtiski apsvērumi, kuru dēļ var viennozīmīgi secināt, ka nepieciešamo sadarbību visefektīvāk nodrošinās Latvijas Valsts policijas pašas, nevis citas dalībvalsts sakaru virsnieks.Ņemot vērā, ka sakaru virsnieku darbības ārvalstīs nodrošināšana prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, šobrīd visa Valsts policijas starptautiskā sadarbība nepieciešamās izmeklēšanas un operatīvās informācijas apmaiņā tiek pamatā nodrošināta neklātienē Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja resursu ietvaros.
\nTāpēc, apzinoties sadarbības pieprasījuma pieauguma prognozes, sakaru virsnieku norīkošanai alternatīvs risinājums varētu būt minētās struktūrvienības stiprināšana ar papildus personāla resursiem. Tomēr arī tas pilnībā neatcels sakaru virsnieku nepieciešamību.[valodas barjeras]Lai gan mūsdienās runāt par pietiekamu svešvalodu (jo īpaši angļu valodas) zināšanu trūkumu dažādu nozaru speciālistu starpā varētu šķist triviāli, tomēr realitātē valodas barjera, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības jomā, tiek atzīta par nopietnu šķērsli ne tikai Latvijā, bet arī daudzos ES politikas dokumentos. Valsts policijas starptautiskās sadarbības attīstības kontekstā, kā arī ikdienas darbā ar ārzemniekiem Latvijā, valodas zināšanas ir tikpat svarīga policijas kapacitātes sastāvdaļa kā policijas materiāltehniskais ekipējums, personāla nodrošinājums utml.Prasības pēc angļu valodas zināšanām pieaug visās Valsts policijas struktūrvienībās, kas iesaistītas pārrobežu noziedzības apkarošanā un starptautiskās sadarbības nodrošināšanā, jo arvien biežāk rodas nepieciešamība veidot kopējas starpvalstu izmeklēšanas grupas, plānot un īstenot kopējas operācijas noziedzīgo grupējumu apkarošanā.
\nAttīstoties starptautiskās tiesiskās sadarbības politikai, pieaug darba apjoms saistībā ar Eiropas Savienības likumiskā ietvara attīstības (darbs ar direktīvu un regulu projektiem) kopēju iniciatīvu izstrādi un ieviešanu, kā arī dažādu informāciju un anketu sagatavošanu par stratēģiski nozīmīgiem jautājumiem. Arvien aktuālāka kļūst noziedzības apkarošanas ekspertu dalība dažādās Eiropas Komisijas iniciētajās aktivitātēs un Eiropas Savienības Padomes darba grupās, kurās tiek izskatīti aktuāli noziedzības apkarošanas politikas jautājumi.Attīstot iekšējās drošības stiprināšanas mehānismus Eiropas Savienībā, liela uzmanība tiek pievērsta arī tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku izglītības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas jautājumiem, labākās prakses apkopošanai un izplatīšanai.
\nTiek piedāvāts plašs apmācību kursu klāsts Eiropas Policijas koledžā (CEPOL), kursus organizē arī Eiropas policijas birojs (Eiropols). Eiropas Komisijas paspārnē tiek organizētas dažādas starptautiskas konferences, kurās noziedzības apkarošanas eksperti var apmainīties ar jaunāko informāciju. Dažādus apmācību kursus piedāvā arī Interpols. Darba valoda šādos apmācību kursos un starptautiskajās konferencēs parasti ir angļu valoda.Esošās policijas darbinieku angļu valodas zināšanas ir balstītas pamatā uz izglītības iestādēs apgūto vai ir iegūtas pašmācības ceļā. Turklāt ikdienas rutīnā retāk lietojot svešvalodas, zūd to lietošanas praktiskās iemaņas, kā rezultātā tiek zaudēta iespēja virknei labu un profesionālu speciālistu gan Valsts policijas centrālajā aparātā, gan reģionālajās struktūrvienībās savā jomā paaugstināt un bagātināt savas zināšanas un kapacitāti ar citu valstu pieredzi, kā arī nereti tikai valodas barjeras dēļ zaudētas arī iespējas nodibināt un uzturēt darba uzdevumu izpildei nepieciešamos kontaktus ar ārvalstu kolēģiem.
\nLai gan faktiski no darbiniekiem to darba pienākumu izpildē tiek sagaidītas svešvalodu (galvenokārt angļu valodas) zināšanas, tomēr iespējas tās apgūt vai vismaz nostiprināt un attīstīt Valsts policijā ir ierobežotas.Identificētās problēmas:‒ Latvijā šobrīd praktiski nav iespējams pilnībā izmantot Interpola slēgtās komunikācijas sistēmas I-24/7 un Interpola interneta mājas lapas slēgtās sadaļas INSYST piedāvātos rīkus57;‒ Valsts policijas sakaru virsnieku trūkums neatbilst tiesībaizsardzības iestāžu starptautiskās sadarbības pieprasījumam, pārrobežu noziedzības ietekmes uz Latvijas sabiedrības drošību faktiskajam stāvoklim un prognozējamām to attīstības tendencēm58;‒ Valsts policijā nav speciāli apmācīta personāla, kas varētu risināt jautājumus par tehnisko komunikāciju nodrošināšanu starp Valsts policiju, citām tiesību aizsardzības iestādēm un Interpolu;‒ nepietiekamas iespējas nostiprināt un paaugstināt svešvalodu (galvenokārt angļu valodas) zināšanu līmeni, īpaši policejiskās un juridiskās terminoloģijas jomā.Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):‒ pamatota un lielāka paļāvība uz Valsts policijas spējām pārtraukt likumpārkāpēju pretlikumīgo darbību arī ārpus Latvijas robežām;‒ rezultatīvāka citu valstu piederīgo Latvijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana;‒ paaugstinātas iespējas ārvalstīs dzīvojošo Latvijas piederīgo tiesību aizsardzības nodrošināšanai;‒ plašākas iespējas novērst ārvalstu noziedznieku darbības ietekmi uz sabiedrības drošību Latvijā (piemēram, narkotiku, šaujamieroču, utml. nonākšanu Latvijā);‒ lielākas iespējas citu valstu pozitīvās pieredzes pārņemšanai un ieviešanai sabiedrībai aktuālāko noziedzības formu apkarošanā Latvijā.Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).Uzdevumi problēmu risināšanai1.
\nNozīmēt atbildīgās amatpersonas un nodrošināt to apmācību Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols Ģenerālsekretariātā par tehniskās komunikācijas jautājumiem;2. Izveidot profesionālās pilnveides sistēmu, kas nodrošinātu iespējas starptautiskās sadarbības nodrošināšanā iesaistītajām amatpersonām regulāri paaugstināt angļu valodas zināšanas, īpaši policejiskās un juridiskās terminoloģijas jomā, tādējādi stiprinot Valsts policijas kapacitāti starptautiskās sadarbības nodrošināšanā.likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros3. Lai nodrošinātu aptuveni 300 amatpersonu apmācību (grupās ar nelielām un labām priekšzināšanām) centrālajā un reģionu līmenī gadā ieviest papildu 2 lektoru amata štata vietas un paredzēt izdevumus to atlīdzībai.2.3.
\nSpecifisko noziedzības apkarošanas darba virzienu attīstība.‒ noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves attīstīšana;‒ noziedzīgo nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā apkarošana;‒ noziedzīgo nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā apkarošanas materiāltehniskais nodrošinājums un iesaistīto amatpersonu profesionalitāte.[noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves attīstīšana]Lai gan noziedzīgo darbību apkarošanas specifisko darba virzienu prioritātes dažādu ārēju apstākļu dēļ, kā arī sekmīgu attiecīgo apkarošanas aktivitāšu ietekmē pastāvīgi mainās, tomēr vismaz divi no pēdējos gados aizvien lielāku aktualitāti gūstošajiem prioritārajiem darba virzieniem salīdzinājumā ar citiem, pilnīgi droši būs aktuāli vēl daudzus gadu desmitus.
\nProti, noziedzīgi iegūto līdzekļu atguve un noziedzīgo darbību augsto tehnoloģiju jomā (jeb kibernoziegumu) apkarošana.Ja augsto tehnoloģiju jomā veikto noziedzīgo nodarījumu apkarošanas darba virzienu par pastāvīgu nākotnes prioritāti padara vispārīgā tehnoloģiju straujā attīstība pasaulē, tad noziedzīgi iegūto līdzekļu atguvi par pastāvīgas prioritāti padara tas, ka materiālo labumu ieguve absolūtākajā vairākumā ir gan noziedzīgās darbības mērķis, gan tās eksistences nodrošināšanas pamatlīdzeklis. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija ir ļoti efektīvs tādu organizētās noziedzības un citu noziegumu apkarošanas veids, kuru mērķis ir prettiesiska labuma gūšana. Veicot konfiskāciju, tiek liegta iespēja izmantot noziedzīgi iegūtus līdzekļus citu noziedzīgu darbību finansēšanai, uzticības graušanai finanšu sistēmām un korupcijas izplatībai sabiedrībā.
\nKonfiskācijai ir arī preventīva iedarbība, uzskatāmi demonstrējot, ka \"noziegumi neatmaksājas\"59.Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašana, izņemšana un konfiskācija ir tieši saistīta ar ēnu ekonomikas apkarošanu, jo ļauj identificēt tās personas, kuras veic noziedzīgas darbības ar mērķi gūt nelikumīgu peļņu neatkarīgi no noziedzīgās darbības veida. Šādas darbības ir slēptas un, ņemot vērā augsto latentuma pakāpi, daudzos gadījumos nemaz nav iespējams konstatēt pašu noziedzīgo darbību. Taču par šādu darbību esamību var spriest pēc aizdomīgas izcelsmes finansiāliem labumiem, kurus guvušas noziedzīgajā darbībā iesaistītās personas, jo tos nevar pilnībā paslēpt. Noziedzīgi iegūtā nauda vienmēr parādīsies banku kontu atlikumos, nekustamajā īpašumā, patēriņā vai citos aktīvos.
\nLīdz ar to nepieciešams spēt pastiprināti un profesionāli analizēt tādas aktīvu iegūšanas un izmantošanas darbības, kuras norāda un noziedzīgu darbību un līdz ar to var kalpot par šo noziedzīgi iegūto aktīvu konfiskācijas pamatu.Vēršanās pret noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem ir atzīta par nozīmīgu Eiropola 2011.gada 21.–29.jūlija Eiropas Savienības Policijas priekšnieku konferencē, kurā noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšana definēta kā viena no nākotnes stratēģiskajiem mērķiem60. Viena no 2010.gada 5.oktobra Eiropas Savienības Padomes 5.savstarpējās novērtēšanas kārtas \"Finanšu noziegumi un finanšu izmeklēšana\" ziņojuma rekomendācijām Latvijai ir \"atzīt kā prioritāru jomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu un veicināt to identificēšanā un izmeklēšanā iesaistīto darbinieku profesionālās spējas, kā arī nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu institucionālo kapacitāti un rīcībspēju\".61Eiropas Komisijas ISEC programmas finansētā projekta \"Nacionālās ARO vienības62 stiprināšana: noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšana, izsekošana, izmeklēšana un konfiscēšana\" Nr.HOME/2009/ISEC/AG/124 ietvaros projekta darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Valsts policijas, Finanšu policijas, Muitas kriminālpārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras, veica situācijas analīzi attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikāciju, izsekošanu un atgūšanu valstī.
\nProjekta ietvaros tika secināts, ka tiesiskais regulējums noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai Latvijā ir pietiekami efektīvs tās meklēšanai un konfiscēšanai uzsāktā kriminālprocesa ietvaros. Gan Finanšu ministrija, gan Ģenerālprokuratūra atzina, ka būtiskas problēmas attiecībā uz tiesisko regulējumu šajā jomā nesaskata, taču kā kavējošais faktors noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguvē ir atzīstams prakses un attiecīgi vienotas izpratnes trūkums starp izmeklēšanas iestādi, prokuratūru un tiesu, ņemot vērā niecīgo procesu skaitu, kas tiek ierosināti par noziedzīgi iegūtu mantu. Faktiski lielākajai daļai izmeklēšanas iestāžu prioritāte ir noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana un vainīgā noskaidrošana, turpretim noziedzīgi iegūtās mantas meklēšana, identificēšana un atgūšana nepelna pietiekamu uzmanību.
\nNepietiekams profesionālu, ar speciālām zināšanām noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanas un izsekošanas jomā apveltītu cilvēkresursu skaits izmeklēšanas iestādēs liedz efektīvi meklēt un atrast noziedzīgi iegūtu mantu, un iegūt pierādījumu kopumu, kas tiesai dotu pamatu konfiskācijas piemērošanai.Latvijai adresētais Eiropas Savienības Padomes ieteikums nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu institucionālo kapacitāti un rīcībspēju šo līdzekļu atgūšanai ir nepārprotama reakcija uz to, ka pašlaik Latvijā nav struktūrvienības, kas specializētos noziedzīgi iegūtas mantas meklēšanā, identificēšanā un atgūšanā – pielietojot speciālas zināšanas un izstrādājot metodiku, kā arī, uzkrājot pieredzi un izmantojot to, lai profesionāli identificētu noziedzīgi iegūtu mantu un arī panāktu tās atgūšanu.
\nLai nodrošinātu efektīvu noziedzīgi iegūtas mantas identifikāciju, izsekošanu un atgūšanu, ir nepieciešams gan analītiskais darbs, gan dažādu operatīvo pasākumu kopums, kas prasa līdzekļus un ieguldījumus šajā jomā nepieciešamo zināšanu apgūšanā un tehniskajā nodrošinājumā. Viena dienesta, kas nodarbotos tikai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikāciju, izsekošanu un atgūšanu, izveidošana63 ļautu attīstīt attiecīgā dienesta augstu specializācijas pakāpi un profesionalitāti šajā jomā, nodrošinot efektīvu noziedzīgu nodarījumu apkarošanu, atņemot noziedzīgi iegūtu mantu, t.i., padarot lielu daļu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu par \"neizdevīgu\".[noziedzīgo nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā apkarošana]Aizvien straujāk attīstoties dažādām sakaru un datortehnoloģijām (tā sauktajai e-videi) un tām ieņemot neatņemamu sabiedrības dzīves sastāvdaļas lomu, dabiski pieaug arī noziedzīgās darbības un dažādi sabiedrības drošības apdraudējumi, kas ir tieši saistīti ar šo vidi.Vērtējot Latvijas Interneta segmenta attīstības indikatorus, ir konstatējami šādi vērā ņemami fakti:‒ notiek interneta un datortehnoloģiju lietotāju skaita nepārtraukts pieaugums (vidēji par 3,5% gadā);‒ notiek datoru lietošanas uzņēmumos nepārtraukts pieaugums (vidēji par 1,5% gadā);‒ ir vērojama elektronisko sakaru komersantu sīva konkurence un situācijas straujš mainīgums.
\nPiemēram, līdz 2008.gada 9.aprīlim Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija bija reģistrējusi 523 elektronisko sakaru komersantus, 2009.gada sākumā komisija pārraudzīja jau 422 komersantus, savukārt 2012.gada 16.oktobrī – 410. Tas ļauj secināt, ka Latvijas elektronisko sakaru tirgū aktīvi un nepārtraukti ir iesaistīti vismaz 300–350 komersanti;‒ notiek interneta ātruma un pieslēguma kvalitātes straujš pieaugums.Minētais ļauj izvirzīt vairākus secinājumus par interneta un datortehnoloģiju attīstības ietekmi uz sabiedrības drošību. Proti,:‒ paralēli Latvijas Interneta segmenta attīstībai pieaugs arī to noziegumu skaits, kur noziedzīgu darbību plānošanai, gatavošanai vai realizēšanai tiek pielietotas informācijas tehnoloģijas un komunikācijas;‒ palielinoties iedzīvotāju interesei par tehnoloģijām, pieaugs arī visdažādāko pret personu vērstu noziedzīgo nodarījumu izplatība, piemēram, noziedzīgie nodarījumi pret korespondences noslēpumu datortīklos, privātas informācijas pretlikumīga iegūšana un izmantošana; krāpšanas Internetā, utt.);‒ komersantiem aktīvāk izmantojot tehnoloģijas un e-komerciju, pieaugs komercnoslēpuma, krāpšanas, mājas lapu uzlaušanas un datorpirātisma riski;‒ attīstoties Latvijas interneta segmenta ātrumiem un kvalitātei, samazinoties izdevumiem par interneta pakalpojumiem, pieaugs nelegāla satura izplatīšanas un šādu nodarījumu atbalstīšanas riski (piemēram, bulletproof hostinga kompānijas).Konvencijā par kibernoziegumiem un tās 2003.gada 28.janvāra Papildu protokolā par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās (turpmāk – Konvencija)64 kibernoziegumi tiek klasificēti piecās grupās:‒ ar nodomu izdarīti noziedzīgi nodarījumi pret datu un datorsistēmu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību (drošību);‒ ar datoru saistītie tīši izdarītie noziedzīgie nodarījumi (datorviltošana un datorkrāpšana);‒ ar datoru saistītie neatļauta satura noziedzīgie nodarījumi, kuros ietilpst ar bērnu (personas, kas jaunākas par 18 gadiem) pornogrāfiju saistītie tīši izdarītie noziedzīgie nodarījumi;‒ ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti ar datorsistēmas palīdzību;‒ noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar rasismu un ksenofobiju, un genocīdu propagandējošu materiālu izplatīšanu automatizētās datu apstrādes sistēmās.Ārvalstu pieredze liecina, ka, piemēram, Austrālijā, Dānijā, Somijā, Grieķijā, Indonēzijā, Meksikā, Krievijā, ASV, Ukrainā, Lietuvā u.c., Konvencijā paredzēto noziedzīgo nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā65 apkarošanu nacionālajā līmenī pamatā veic viena struktūrvienība.
\nMinētais tiek skaidrots ar nodarījumu specifiku, kas būtiski atšķiras no \"tradicionālas\" izmeklēšanas, t.i.:‒ izmeklēšana un operatīvās darbības pasākumi ir specifiski. To veikšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas, apmācība un prakse. Šāda specifika un komplicētība skar arī pierādījumu iegūšanu (piemēram, elektroniskie pierādījumi);‒ nodarījumus augsto tehnoloģiju jomā neatkarīgi no apdraudējuma objekta un krimināltiesiskās kvalifikācijas apvieno viena noziedzīga vide (internets, ziņu grupas, forumi utt.). Tāpēc ir svarīgi veikt kopīgus pasākumus šādas vides kontrolei un darbu ar operatīvo interesi izraisošām organizācijām (piemēram, serveru uzturētāji, pakalpojumu sniedzēji utt.) un personām;‒ ir sarežģīti un brīžiem pat neiespējami (vismaz izmeklēšanas posmā) viennozīmīgi noteikt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu.
\nLīdz ar to nav racionāli šādu pārkāpumu piekritību noteikt teritoriāli;‒ šādi pārkāpumi lielākoties nav saistīti tikai ar vienu valsti. Tiem ir transnacionāls raksturs. Arī starptautiskās sadarbības aspektā viena struktūrvienība nacionālajā līmenī atvieglo un paātrina izmeklēšanas mērķu sasniegšanu;‒ vienas struktūrvienības personālsastāvs, tā optimālajā formā, ir kvantitatīvi mazāks nekā sadalījumā pa reģioniem, bet kvalitatīvi darbotiesspējīgāks. Arī tehniskā aprīkojuma ziņā ir racionālāk aprīkot tikai vienu centralizētu vienību, nevis sadrumstaloti uzturēt vairākas struktūrvienības ar identisku aparatūru un identiskiem uzdevumiem.Jāpiebilst, ka ārvalstu speciālisti nacionālo augsto tehnoloģiju vienību praksē vadās no pamatfunkcijām, kas strukturāli tiek nodalītas šādās grupās vai nodaļās:‒ mantiska rakstura pārkāpumi, kas izdarīti ar augsto tehnoloģiju palīdzību (piemēram, interneta krāpšanas, identitātes zādzības, pikšķerēšana, utt.);‒ pārkāpumi pret informācijas sistēmas drošību un datiem (piemēram, \"datoruzlaušanas\", paroļu zādzības, datorvīrusi, tīkla traucēšana, nelegāla pārtveršana);‒ pārkāpumi, kas saistīti ar nelegāla satura izplatīšanu ar augsto tehnoloģiju palīdzību (piemēram, bērnu pornogrāfija, draudi, vardarbības materiāli, neslavas celšana, komercnoslēpuma izplatīšana internetā u.c.);‒ intelektuālā īpašuma pārkāpumi, kas izdarīti ar augsto tehnoloģiju palīdzību;‒ kibernoziegumu 24/7 starptautiskais kontaktpunkts un tehniskie pasākumi (e-pierādījumu iegūšana un apskate, noziedzīgās vides kontrole vai interneta \"izlūkošana\" u.c.).Savukārt Latvijā pašlaik augsto tehnoloģiju noziedzīgus nodarījumus pēc daļēji noteiktas sistēmas un kompetences apkaro vairākas Valsts policijas struktūrvienības dažādos līmeņos, kā rezultātā šīs darbības neaptver visas Konvencijā noteiktās noziedzīgo nodarījumu kategorijas, kā arī apgrūtina šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu.Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļa (kopā ar nodaļas priekšnieku 14 amatpersonas) veic: pārkāpumu apkarošanu pret informācijas sistēmas drošību un datiem (operatīvos pasākumus šajā jomā īsteno 3 darbinieki); intelektuālā īpašuma pārkāpumu apkarošanu, t.sk. pārkāpumu apkarošanu, kas izdarīti ar augsto tehnoloģiju palīdzību, (operatīvos pasākumus šajā jomā īsteno 4 darbinieki); nodaļas lietvedībā esošo kriminālprocesu izmeklēšanu (4 amatpersonas); tehnisko jautājumu risināšanu un e-pierādījumu izpēti (2 amatpersonas).Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (turpmāk – ONAP), Valsts policijas reģionu pārvaldes un iecirkņi veic: pārkāpumu, kas saistīti ar nelegāla satura izplatīšanu ar augsto tehnoloģiju palīdzību, apkarošanu.
\nTurklāt bērnu pornogrāfijas gadījumus izmeklē Valsts policijas reģionu pārvalžu struktūrvienības, neatkarīgi no nodarījuma tehniskā un, iespējamā starptautiskā rakstura. Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienības, kā arī reģionu pārvaldes un iecirkņi izmeklē arī mantiska rakstura pārkāpumus, kas izdarīti ar augsto tehnoloģiju palīdzību. Piemēram, krāpšanas EBAY.COM un citos interneta resursos izmeklē pat policijas iecirkņa līmenī. Jānorāda, ka nereti šāda veida kriminālprocesi tiek izbeigti un noziedzīgais nodarījums netiek atklāts, jo izmeklēšanas veicējiem nav atbilstošas juridiskās, tehniskās un praktiskās pieredzes. Šāda pieeja neveido pozitīvu noziedzīgo nodarījumu apkarošanas praksi un veicina krāpšanu izplatību internetā, kā arī veicina pēc būtības nepamatotu izmeklēšanas noslodzi iecirkņa līmenī strādājošajiem izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem, pastarpināti ietekmējot arī koncepcijas iepriekšējās nodaļās norādīto iecirkņa policijas amatpersonu pieejamību citu iedzīvotājiem aktuālu vietēja rakstura drošības problēmu risināšanai.Minētā sadrumstalotā kibernoziegumu izmeklēšanas kompetence izraisa arī citas sekas.
\nPiemēram, nav izveidota vienota pārstāvniecība starptautiskajās organizācijās un iniciatīvās, Eiropas Nacionālo augsto tehnoloģiju noziegumu un kibernoziegumu vienību priekšnieku grupā, kā arī nav vienotas dalības starpvalstu izmeklēšanās – kaut gan ES iniciatīvas un tiesību aktu projekti skar vienu noziegumu grupu (t.i., kibernoziegumus) un vidi (t.i., internetu). No Latvijas puses šādās izmeklēšanās varbūt iesaistīti vairāki policijas pārstāvji ar atšķirīgiem viedokļiem, pieredzi un kompetences līmeni, jo kompetences sadalījums tiek realizēts pēc noziedzīga nodarījuma grupas objekta. Nav pilnvērtīgas sadarbības ar ārvalstīm Kibernoziegumu konvencijas ietvaros, piemēram, diennakts kontaktpunktu tīkla lūgumu izpildē un tās koordinēšanā – pierādījumu saglabāšanai, atklāšanai, analīzei.Ar 2014.gada 05.jūnija Ministru kabineta rīkojumu Nr.276 apstiprinātajā \"Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014.–2016.gadam\" ir paredzēts pasākums izveidot vienotu specializētu struktūrvienību kibernoziegumu apkarošanai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā, kas izmeklējot un veicot operatīvos pasākumus, sadarbībā ar citām kompetentām institūcijām apkaros ne tikai ar organizēto noziedzību saistītos noziedzīgos nodarījumus augsto tehnoloģiju jomā, bet arī cita veida ar interneta starpniecību izdarītos noziedzīgos nodarījumus, tādējādi stiprinot policijas kapacitāti atklāt un novērst noziedzīgos nodarījums, jo īpaši tādās prioritārās jomās kā bērnu, tikumības un dzimumneizsakarmības aizsardzība, kā arī citās jomās.[noziedzīgo nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā apkarošanas materiāltehniskais nodrošinājums un iesaistīto amatpersonu profesionalitāte]Augsto tehnoloģiju noziedzīgu nodarījumu atklāšana (operatīvo darbības ietvaros) un izmeklēšana nepārtraukti ir saistīta ar taktiski pareizu un metodoloģiski precīzu datu nesēju un elektronisko pierādījumu saturisko apskati un analīzi, ko var nodrošināt tikai mūsdienu prasībām atbilstoša tehnika un datu nesēji. Šādu noziegumu izdarītāji praksē ļoti aktīvi izmanto sarežģītas datu šifrēšanas, specializētas tīmekļa slēpšanās tehnoloģijas, kas apgrūtina vainīgo personu noskaidrošanu un noziedzīgu nodarījumu pierādīšanu.
\nTehniskie līdzekļi, kas ļauj iegūt pierādījumus no informācijas tehnoloģiju iekārtām un datiem ir nepārtrauktā attīstības procesā, to ir daudz un tie ir nepārtraukti funkcionalitātē mainīgi, kā arī to iegāde prasa finanšu līdzekļus. Sarežģītu šifrēšanas un slēpšanās tehnoloģiju izmantošanas gadījumā praksē ļoti bieži tiesībaizsardzības iestādēm nav tehnoloģisku iespēju saprātīgā laika posmā un ar saprātīgiem resursiem piekļūt informācijai, kura satur pierādījumus.Minētās jomas specifiski straujā un pastāvīgā tehnoloģiskā attīstība nosaka nepieciešamību nodrošināt teorijas un prakses saikni, augsto tehnoloģiju jomā izdarīto noziedzīgo nodarījumu nepārtrauktu izpēti un nepārtrauktu apmācību un zināšanu pilnveidošanu gan tehniskajiem darbiniekiem, gan izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem.
\nTaču Valsts policijas koledžas studiju programmas, patlaban nenodrošina topošu policijas darbinieku apmācības un esošo darbinieku kvalifikācijas celšanu augsto tehnoloģiju noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un elektronisko pierādījumu iegūšanā un izpētē.Personālsastāva kvalifikācijas celšanas nolūkos ir nepieciešama nepārtraukta, augsto tehnoloģiju noziedzīgu nodarījumu kā noziedzības fenomena nepārtraukta izpēte un analīze.Identificētās problēmas:‒ vāji tiesību normu piemērošanas prakses rezultāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu reālā atgūšanā;‒ Latvijā trūkst profesionāli specializētas struktūrvienības, kas darbotos ne tikai noziedzīgu iegūtu līdzekļu identifikācijas, bet arī to atgūšanas jomā66;‒ Valsts policijas personāla resursu trūkuma dēļ ieviestā sadrumstalotā kompetence noziedzīgo nodarījumu augsto tehnoloģiju jomā apkarošanā kavē smagu un komplicētu noziedzīgu nodarījumu vienotas apkarošanas nodrošināšanu, augsto tehnoloģiju noziedzīgās vides kontroli, kā arī vienotas juridiskas un tehniskas prakses veidošanu valstī67;‒ sarežģītu datu šifrēšanas un specializētu tīmekļa slēpšanās tehnoloģiju pielietošana noziegumu izdarīšanā liedz policijai bez speciālā programmnodrošinājuma un datortehnikas iegūt informāciju, kas satur pierādījumus, un noskaidrot vainīgās personas68;‒ ierobežotas iespējas nodrošināt un īstenot augsto tehnoloģiju jomā izdarīto noziedzīgo nodarījumu izpēti un topošo un esošo Valsts policijas speciālistu apmācības un kvalifikācijas celšanu.Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):‒ atgūtajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem nonākot valsts budžetā, palielinās sabiedrībai lietderīgu pasākumu finansēšanas iespējas;‒ mazinot noziedzības (jo īpaši organizētās noziedzības) būtiskāko resursu un noziedzīgās peļņas gūšanas iespējas, samazinās noziedzības vispārējā ietekme uz sabiedrības drošību;‒ lielākas iespējas attīstīt iedzīvotājiem nepieciešamos sociāli lietderīgos augsto tehnoloģiju jomas pakalpojumus;‒ profesionālāka un ekipētāka iedzīvotāju aizsardzība pret dažādiem apdraudējumiem interneta vidē.Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).Uzdevumi problēmu risināšanai1. izstrādāt un īstenot profesionālās pilnveides izglītības programmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas jautājumos (izpildāms 2.1.nodaļas 3. uzdevuma ietvaros);2.
\nValsts policijas koledžas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas \"Policijas darbs\" tiesību zinātnes nozares studiju kursos iekļaut tēmas par augsto tehnoloģiju jomā izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un elektronisko pierādījumu iegūšanu un izpēti.3. izstrādāt un īstenot profesionālās pilnveides izglītības programmu par augsto tehnoloģiju jomā izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un elektronisko pierādījumu iegūšanu un izpēti.2.4. Kriminālizlūkošanas modeļa attīstība.‒ Kriminālizlūkošanas modeļa būtība un turpmākās attīstības aktivitātes;‒ vienotas kriminālizlūkošanas informācijas apstrādes un apmaiņas sistēmas pilnveidošana un infrastruktūras attīstība;‒ kvalificēta personālsastāva nodrošināšana kriminālizlūkošanas modeļa darbības īstenošanai.[Kriminālizlūkošanas modeļa būtība un turpmākās attīstības aktivitātes]Tikpat būtisks, Latvijai jauns, ieviešanas stadijā jau esošs un turpmāku attīstību prasošs attīstības apakšvirziens kā šajā koncepcijā likumpārkāpumu novēršanas attīstības virzienā izklāstītā uz sabiedrību vērsta policijas darba pieeja, noziedzības novēršanas attīstības virzienā ir kriminālizlūkošanas modeļa attīstīšana Valsts policijā.
\nAbi šie darbības attīstības apakšvirzieni ir viens otru papildinoši, un Valsts policijas darbības efektivitātes celšanas nolūkā nedrīkst būt ieviešami kā viens no otra atrauti.Iemesli, jeb līdzšinējās darba organizācijas trūkumi, kuru novēršanai Valsts policijā tiek attīstīta Kriminālizlūkošanas modeļa ieviešana69 ir vairāki. Starp tiem nozīmīgākie izriet no reaktīva, uz notikumiem reaģējoša iestādes vadīšanas stila trūkumiem. Proti, orientēšanās uz represīvu darbības rezultātu (apcietināt, sodīt u.tml.) sasniegšanu, nepietiekams ieguldījums noziedzības novēršanā, neskaidras darbības prioritātes un vāja uzdevumu izpildes koordinācija, prioritātēm neatbilstoša un vāji koordinēta resursu izmantošana, kvalitatīvas kontroles un atgriezeniskās saites trūkums, ierobežotas iespējas ietekmēt dažādas politiskas izcelsmes, bet ne uz pierādījumiem un analīzi balstītas prioritātes noziedzības novēršanā.Kriminālizlūkošanas70 modelis ir nepārtraukts, ciklisks noziedzības apkarošanas vadības process, kas ietver noteiktas darbības no problēmas identificēšanas līdz lēmumu pieņemšanai, uzdevumu definēšanai un to īstenošanas rezultātu novērtēšanai.
\nTas ir viens no svarīgākajiem policijas proaktīvas un efektīvas darbības nodrošināšanas instrumentiem noziedzības apkarošanā, kas efektīvā veidā samazina noziedzības izpausmes un ļauj prioritizēt Valsts policijas darbu noziedzības apkarošanā, tādējādi efektivizējot policijas resursu patēriņu un stiprinot sabiedrības drošību. Līdz ar to Kriminālizlūkošanas modeļa ieviešana ir cieši saistīta arī ar šīs koncepcijas 2.1.nodaļā paredzēto Kriminālprocesa obligātuma principa pārskatīšanu daļā par nepieciešamību nostiprināt Kriminālprocesa likumā nosacījumu, ka kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu gadījumos, piemērojot kriminālprocesa apturēšanas mehānismu, tiek ievēroti izņēmumi, kas balstās uz izmeklēšanas iestādes noteiktajām darbības prioritātēm.Kriminālizlūkošanas modeļa darbības rezultātā tiek iegūti noziedzības apkarošanas vadībā izmantojami trīs līmeņu rezultāti, jeb tā sauktie \"Kriminālizlūkošanas modeļa produkti\":‒ Situācijas stratēģiskais novērtējums, kura ietvaros tiek identificētas un izvērtētas ilgtermiņa problēmas, noziedzības attīstības tendences, noziedzības fenomeni, u.c. Šī novērtējuma uzdevumos ietilpst noziedzības apkarošanas prioritāšu gadam un ilgākam termiņam noteikšana, šo prioritāšu ietvaros veicamo nozīmīgāko uzdevumu nospraušana, uzdevumu izpildei nepieciešamo resursu noteikšana, kā arī nepieciešamās informācijas sniegšana lēmumu pieņēmējiem stratēģiska rakstura lēmumu pieņemšanai;‒ taktiskais novērtējums, kura ietvaros tiek identificētas īstermiņa problēmas konkrētā noziedzības vai drošības problēmu jomā vai teritorijā, kur ar zināmu rīcību tās var tikt ierobežotas vai novērstas. Šī novērtējuma uzdevumos ietilpst aktuālo noziedzības tendenču, iespējamo noziegumu sēriju, kriminogēnāko \"degpunktu\" iezīmēšana, īstermiņa uzdevumu definēšana, kā arī uzdevumu izpildes rezultātu un to ietekmes uz noziedzības parādību ierobežošanu uzraudzība;‒ problēmas profila izstrāde, kā ietvaros tiek atspoguļoti atsevišķi noziegumi vai likumpārkāpumi, to raksturs, bīstamība, izplatība, tiek noskaidrotas noziegumu sērijas, identificētas radušās vai topošās problēmas ar mērķi uz šī informācijas pamata attīstīt kopīgas izmeklēšanas vai pasākumus;‒ mērķa profila izstrāde, kā ietvaros tiek nodrošināta savlaicīgu atsevišķu noziedznieku vai noziedzīgu grupu identificēšana, kas kalpo par pamatu tālāka taktiskā mērķa izvirzīšanai darbam ar noziedzīgām grupām vai personām.Šī modeļa priekšrocības ir atzinusi par prioritāri attīstāmu virzienu tiesībaizsardzības iestāžu darbībā arī Eiropas Savienība71, kur tā ieviešanu un darbības uzturēšanu koordinē Eiropols.
\nTaču tā ieviešana Eiropas līmenī nav pilnībā īstenojama, ja atsevišķās dalībvalstīs modelis tiek attīstīts tikai kādā atsevišķā no nacionālajām tiesībaizsardzības iestādēm. Tāpēc Iekšlietu ministrija pašlaik ir uzsākusi Eiropas Komisijas līdzfinansētu projektu72 \"Nacionālā kiriminālizlūkošanas modeļa izveide\", kura mērķis ir apvienot vienā kriminālizlūkošanas ietvarā visas kompetentās nacionālās tiesībaizsardzības un drošības iestādes (kopā – 7), veicot attiecīgu valsts mērogam piemērotu Kriminālizlūkošanas modeļa principu izstrādi, likumkopas izstrādi, speciālistu apmācības kursu organizēšanu un citus modeļa ieviešanai nepieciešamos pasākumus. Līdz ar to Valsts policijā jau ieviestā kriminālizlūkošanas modeļa darbības pilnveidošana ir vitāli svarīga un nepieciešama, ne tikai Valsts policijas attīstības kontekstā, bet arī kā pamats šī modeļa ieviešanai valsts mērogā. [vienotas kriminālizlūkošanas informācijas apstrādes un apmaiņas sistēmas pilnveidošana un infrastruktūras attīstība]Viens no pamatelementiem Kriminālizlūkošanas modeļa sekmīgas darbības nodrošināšanā ir profesionāls darbs ar informāciju, līdz ar to sekmīgai kriminālizlūkošanas nodrošināšanai ir nepieciešams attīstīt atbilstošas informācijas sistēmas un tīklus.Modeļa darbības nodrošināšanai Valsts policijā tiek izmantoti dažādi informācijas avoti, tai skaitā publiskie avoti (prese, internets, u.c.), ārējās datubāzes (Lursoft, CSDD, u.c.), iekšējās datubāzes un starptautiskās datubāzes (Interpola, Eiropola un citi datu apmaiņas kanāli).
\nModeļa darbībā liela nozīme ir arī policijas ikdienas darbā iegūtajai informācijai, kā arī izmeklēšanas un operatīvās darbības rezultātā iegūtajai informācijai. Tāpat tiek izmantota arī citu starptautisko un nacionālo tiesībaizsardzības iestāžu un drošības iestāžu sniegtā informācija. Transition Facility 2007 projekta LV/2006/IB/JH/01 \"Valsts policijas kapacitātes stiprināšana Nacionālā kriminālās izlūkošanas modeļa ieviešanai\" ietvaros tika izveidota informācijas sistēma \"Valsts policijas Ziņojumu datu bāze\", kura vēlāk tika pievienota Integrētās Iekšlietu Informācijas Sistēmas apakšsistēmai \"Elektroniskais notikumu žurnāls\", izveidojot \"Riska informācija\" sadaļu, kurā tiek ievadīta, apstrādāta un apkopota Valsts policijas amatpersonu ikdienā ievāktā riska informācija (incidenti, baumas, attiecības starp personām, aizdomīgas adreses, transportlīdzekļi, utml.).Kriminālizlūkošanas informācijas apmaiņai ir nepieciešama aizsargāta tīkla infrastruktūra.
\nValsts policijā šiem mērķiem darbojas \"Kriminālpolicijas elektroniskā informācijas sistēma\" (KEIS). Taču KEIS sastāv no vairākām savstarpēji nekonsolidētām apakšsistēmām un savā starpā nesavienotiem lokāliem datortīkliem. Analītiķi strādā izolēti, un apmaiņa ar kriminālizlūkošanas informāciju un produktiem analītiķu starpā notiek izmantojot elektronisko pastu vai, gadījumā, ja informācija satur valsts noslēpumu vai tā ir klasificēta kā dienesta vajadzībām, informācijas aprite norit papīra formā atbilstoši šāda rakstura informācijas aprites prasībām. Valsts policijas budžetā līdz šim nav tikuši piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi kriminālizlūkošanas informācijas apmaiņai nepieciešamā aizsargāta tīkla infrastruktūras izveidei, kas būtu atbilstoša normatīvo aktu prasībām73.
\nTāda ir izveidota tikai Valsts policijas centrālajā aparātā, savukārt pārējās Valsts policijas struktūrvienībās tā jāveido no jauna. Arī Valsts policijas virzītie projekti Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļu piesaistīšanai nav tikuši atzīti par prioritāriem un virzīti tālāk. Nav izveidota arī aizsargāta tīkla infrastruktūra starp Valsts policiju un citām tiesību aizsardzības iestādēm, kas īpaši negatīvi ietekmē Valsts policijas Eiropola Latvijas nacionālās nodaļas funkciju izpildi, jo tādēļ nav iespējams izveidot starpsavienojumu piekļuvei Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmām (EIS un SIENA). Ir paredzams, ka starpsavienojumu izveides un piekļuves nodrošināšanas izmaksas pieaugs, jo pēdējo gadu laikā Eiropols mērķtiecīgi virzās uz sava akreditēta tīkla un sistēmu klasifikācijas līmeņa paaugstināšanu no esoša \"Dienesta vajadzībām\" (EU Restricted) uz \"Konfidenciāli\" (EU Confidential) un \"Slepeni\" (EU Secret).Turklāt operatīvās analīzes jomā analītiķi izmanto firmas \"i2 Ltd\" analītiskās programmatūras Analyst’s Notebook, iBase un Pattern Tracer, taču finanšu trūkuma dēļ nav iespējams iegādāties analītisko programmatūru jauninājumus, piemēram, pašlaik Eiropolā plaši lietoto programmu MS GIS/Map.[kvalificēta personālsastāva nodrošināšana kriminālizlūkošanas modeļa darbības īstenošanai]Ņemot vērā kriminālizlūkošanas konceptā ietilpstošās informācijas plašo aptvērumu un kriminālizlūkošanas modeļa produktu saturu (situācijas stratēģiskais un taktiskais novērtējumi, problēmas profila un mērķa profila izstrāde), ir pašsaprotams, ka otrs šī modeļa pamata resurss ir kvalificēts un modeļa ieviešanai un darbības uzturēšanai sagatavots personāls.
\nLai gan šajā kontekstā pamata slogs ir uz Valsts policijas analītiķu sagatavotību un spējām radīt minētos produktus, tomēr lielā mērā katram policijas darbiniekam, kas savā darbībā iegūst kriminālizlūkošanas produktu sagatavošanai noderīgu (piemēram, iepriekš minētajā \"ziņojumu datu bāzē\" ievietošanai noderīgu) informāciju ir jābūt vismaz vispārīgām zināšanām par modeļa darbību. 2010.gadā, ieviešot modeļa darbību Valsts policijā, Valsts policijas koledža sadarbībā ar Valsts policijas ekspertiem īstenoja kriminālizlūkošanā iesaistīto amatpersonu sākotnējās apmācības, realizējot profesionālās pilnveides izglītības programmu \"Kriminālizlūkošanas modelis Valsts policijā\" piecos līmeņos, kas bija vērsta uz pamatzināšanu apguvi par kriminālizlūkošanas modeļa darbību.
\nTaču kopš 2010.gada šī profesionālās pilnveides izglītības programma vairs netika realizēta, līdz ar to tā nav aktualizēta atbilstoši notikušajām izmaiņām kriminālizlūkošanas modeļa darbībā. Ņemot vērā neilgo pieredzi kriminālizlūkošanas modeļa darbībā, tēmas par kriminālizlūkošanas modeļa darbību nav iekļautas arī citās Valsts policijas koledžas īstenotajās izglītības programmās – arodizglītības programmā \"Policijas darbs\", pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā \"Policijas darbs\", profesionālās pilnveides izglītības programmā \"Policijas darba pamati\".Lai nodrošinātu personālsastāva izpratni par kriminālizlūkošanas modeli, arī pašlaik, t.i. jau beidzoties modeļa ieviešanai Valsts policijā realizētā ES līdzfinansētajam projektam, tiek veikti metodiska rakstura pasākumi.
\nVispārīgu izpratni par kriminālizlūkošanu sniedz apstiprinātā koncepcija par kriminālizlūkošanas modeļa Valsts policijā ieviešanu74, izstrādāta Kriminālizlūkošanas uzdevumu koordinācijas grupas darbības kārtība, analītiķu vajadzībām sagatavoti kriminālizlūkošanas produktu saturiskie apraksti (standarti)75, metodiskie ieteikumi taktiskā un stratēģiskā novērtējuma sagatavošanai, kā arī tiek izmantotas Eiropola sagatavotās metodoloģijas, kas tiek tulkotas, sagatavojot analītiskos produktus pēc Eiropola pieprasījuma. Svarīgākie metodiskie materiāli ir ievietoti Valsts policijas iekšējā tīkla (intraneta) vietnē. Tomēr jāatzīmē, ka metodiska rakstura materiāli, ko izmantot izglītojamo apmācībām Valsts policijas koledžā, ir nepietiekamā apjomā.Savukārt, vēl lielāki trūkumi šobrīd ir Valsts policijas analītiķu kvalifikācijas piemērošanā modeļa darbības prasībām, kaut arī tieši šo policijas darbinieku pienākumos ietilpst, pielietojot speciālas informācijas izvērtēšanas metodes, veikt kriminālizlūkošanas informācijas analīzi ar mērķi radīt noteiktam mērķim atbilstošus kriminālizlūkošanas produktus un ieteikumus rīcībai, kā arī, sagatavojot prasībām atbilstošus stratēģiskās un operatīvās analīzes produktus (Smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums u.c.), nodrošināt kvalitatīvu ieguldījumu kriminālizlūkošanas īstenošanai Eiropas Savienības līmenī.
\nLatvijā nav izstrādāts un ieviests apmācību kurss operatīvās analīzes un stratēģiskās analīzes jomā, tajā skaitā arī apmācību kurss darbam ar iepriekš minētajām analītiskajām programmām. ES līmeņa apmācības atbilstoši noteiktajiem kvalitātes standartiem analītiķiem tiek organizētas tikai Eiropolā, kur šobrīd tiek organizēti divu nedēļu apmācību kursi operatīvās, stratēģiskās un finanšu analīzes jomā, kā arī vienas nedēļas apmācību kurss sociālo tīklu analīzes jomā. Dalībvalstu ekspertu dalību šajos kursos ir jāfinansē nosūtītājvalstij, līdz ar to, ņemot vērā VP ierobežotos resursus, Valsts policija var nosūtīt Eiropola organizētajās apmācībās ļoti ierobežotu ekspertu skaitu (ne vairāk kā 1–2 ekspertus gadā).Identificētās problēmas:‒ Aizsargātas valsts līmeņa pārklājuma klasificētās informācijas apmaiņas tīkla infrastruktūras, novecojušas \"Kriminālpolicijas elektroniskās informācijas sistēmas\" (KEIS) un Valsts policijas speciālistu apmācībai nepieciešamās materiāltehniskās bāzes trūkuma dēļ kriminālizlūkošanas un operatīvās darbības rezultātā iegūtās informācijas apmaiņa un analīze šobrīd norit neefektīvi gan starp Valsts policijas struktūrvienībām, gan arī ar citām tiesību aizsardzības iestādēm76.‒ metodiska rakstura materiāli, ko izmantot izglītojamo apmācībām kriminālizlūkošanas jautājumos Valsts policijas koledžā, ir nepietiekamā apjomā;‒ Latvijā nav izstrādāts un ieviests apmācību kurss operatīvās analīzes un stratēģiskās analīzes jomā;‒ ierobežotas iespējas nodrošināt Valsts policijas ekspertu (analītiķu) profesionālo pilnveidi Eiropola vai citu valstu organizētajās apmācībās un pieredzes apmaiņas aktivitātēs;‒ profesionālās pilnveides izglītības programma \"Kriminālizlūkošanas modelis Valsts policijā\", beidzoties ES līdzfinansētajam kriminālizlūkošanas modeļa ieviešanas projektam, vairs nav īstenota un nav arī aktualizēta.Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):‒ mazāki izdevumi administratīvo resursu nodrošināšanai klasificētās informācijas drošai apritei starp Valsts policijas struktūrvienībām (perspektīvā arī starp visām tiesībaizsardzības iestādēm);‒ attaisnota, pamatota un ar sabiedrības aktuālākajām drošības vajadzībām saskaņota policijas aktivitāšu prioritāzija;‒ efektīvāka un mērķtiecīgāka noziedzīgo (jo īpaši organizētās noziedzības, pārobežu noziedzības un smagu un sevišķi smagu noziegumu) darbību apkarošana gan Latvijā, gan ārpus tās robežām;‒ lielākas iespējas sagaidīt no policijas spējas prognozēt nopietnākos sabiedrības drošības apdraudējumus un organizēt attiecīgu proaktīvu pretdarbību.Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).Uzdevumi problēmu risināšanai1. pārstrādāt 2010.gadā apstiprinātās profesionālās pilnveides izglītības programmas \"Kriminālizlūkošanas modelis Valsts policijā\" (pieci līmeņi), lai to saturs atbilstu patreizējam Valsts policijā īstenotajam kriminālizlūkošanas modelim, kā arī iekļaujot tajās Eiropas Savienības kriminālizlūkošanas modeļa aktualitātes;2. iespēju robežās piesaistot ārvalstu vai starptautisko organizāciju ekspertus, izstrādāt analītiķu profesionālās pilnveides izglītības programmas (operatīvā analīze, stratēģiskā analīze), ar mērķi attīstīt un nodrošināt analītiķu apmācību iespējas Latvijā;3. katru gadu izvērtēt, kāda līmeņa apmācības ir nepieciešamas kriminālizlūkošanā iesaistītajām amatpersonām, un iekļaut tās profesionālās pilnveides kursu plānā, lai nodrošinātu pastāvīgas iespējas celt amatpersonu kvalifikācijas līmeni kriminālizlūkošanas jomā;4.
\nValsts policijas koledžas īstenotajās izglītības programmās – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas \"Policijas darbs\" un arodizglītības programmas \"Policijas darbs\" studiju kursos (mācību priekšmetos) iekļaut tēmas par kriminālizlūkošanu, lai sniegtu izglītojamajiem pamata zināšanas par kriminālizlūkošanu, tās organizāciju un lomu Valsts policijas darbībā;5. nepieciešamības gadījumā piesaistot ārvalstu vai starptautisko organizāciju ekspertus, papildināt metodisko materiālu klāstu par kriminālizlūkošanas jautājumiem, iekļaujot tajos sistematizētu informāciju par kriminālizlūkošanas sistēmas veidošanu un darbību Eiropas Savienībā, nacionālajā līmenī, kā arī sagatavojot analītiķu rokasgrāmatu, ar mērķi veicināt kriminālizlūkošanā iesaistīto amatpersonu izpratni par kriminālizlūkošanas organizāciju, kā arī nodrošinot metodiska rakstura atbalstu un metodoloģiskas bāzes radīšanu analītiķiem jautājumos par izvērtēšanas metodēm un analītisko produktu sagatavošanas jautājumiem;6. nodrošināt iespējas analītiķiem paaugstināt kvalifikāciju radniecīgos dienestos ārvalstīs un starptautisko organizāciju, t.sk.
\nEiropola, piedāvātajos analītiķu apmācību kursos, lai nodrošinātu ārvalstu labākās prakses pārņemšanu un Valsts policijas analītiķu kvalifikācijas atbilstību Eiropola un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vispārējam līmenim analītiskā darba jomā. III. ATTĪSTĪBAS VIRZIENS – MOTIVĒTS UN PROFESIONĀLS PERSONĀLS3.1. Personāla piesaiste un motivācija dienestam.– situācija personāla atlasē;– personāla noturēšana dienestā;– motivācija dienestam (materiālie un nemateriālie motivējošie instrumenti).[situācija personāla atlasē]Iepriekšējās nodaļās atspoguļoto Valsts policijas attīstības virzienu īstenošanai, kā arī iestādes darbībai kopumā ir nepieciešami ieguldījumi tās materiāltehniskajā kapacitātē un policijas uzdevumus ietekmējošo procedūru (tiesību aktu) pilnveidošanā, taču Valsts policijas darbības pamata resurss tāpat kā jebkurā citā iestādē, organizācijā vai uzņēmumā pirmkārt ir motivēts un profesionāls personāls.
\nPirmais posms šāda personāla resursa izveidē ir personāla atlase. Ievērojot Valsts policijas būtisko lomu sabiedrības drošības un vispārējās attīstības nodrošināšanā, prasības, kādām ir jāatbilst kandidātam, ir noteiktas ar likuma spēku. Šobrīd personāla atlase tiek veikta atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (turpmāk – Dienesta gaitas likums) noteiktajām prasībām77 pieņemšanai dienestā un Valsts policijas 2012.gada 14.marta iekšējos noteikumos Nr.5 \"Kārtība, kādā organizē kandidātu atlasi un pieņemšanu dienestā Valsts policijā\" (turpmāk – noteikumi Nr.5) noteiktajām prasībām. Noteikumi Nr.5 paredz divus secīgus atlases posmus – kandidātu atlases pirmo kārtu, kurā personāla vadības struktūrvienība pārbauda kandidātu atbilstību obligātajām prasībām, un kandidātu atlases otro kārtu, kurā vērtēšanas komisija, balstoties uz iesniegtajiem dokumentiem, izvērtē kandidātu atbilstību dienestam un pieņem vienu no lēmumiem, iesakot iestādes vadītājam pieņemt vai nepieņemt kandidātu dienestā.
\nLēmumu par kandidāta pieņemšanu vai nepieņemšanu dienestā pieņem Valsts policijas priekšnieks.Minētie noteikumi paredz arī kandidātu psiholoģisko atlasi, kas, ņemot vērā policijas darba specifiku, ir būtiska, jo ļauj noteikt personas intelektuālās spējas (nosakot uzmanības, domāšanas, atmiņas spēju specifiku), kā arī personības īpašības (saskarsmes un sadarbības spējas, emocionālās sfēras raksturojumu, patstāvības, atbildīguma un noturības pret stresu un konfliktsituācijām specifiku). Atkarībā no amatam nepieciešamajām prasībām psihologi var piemērot atsevišķas psiholoģiskās izpētes metodikas un atsevišķi izvērtēt, piemēram, personāla vadīšanas prasmes, spēju precīzi un operatīvi rīkoties ar informāciju, spēju darboties ierobežotos laika apstākļos u.c.Taču praksē, veicot kandidātu atlasi, bieži vien kandidāti neiziet pat pirmo atlases kārtu.
\nPar atteikuma iemesliem kandidātu pieņemšanai dienestā ir neatbilstība obligātajām veselības prasībām, neatbilstoša fiziskā sagatavotība, kā arī kandidātu raksturojoša informācija, piemēram, virkne piemērotu administratīvo sodu par dažādiem pārkāpumiem. Tas, ka kandidāti neatbilst noteiktajām veselības prasībām un fiziskajai sagatavotībai, netieši norāda arī uz sabiedrības veselības stāvokli kopumā. Piemēram, veicot kandidātu atlasi mācībām Valsts policijas koledžā arodizglītības programmā \"Policijas darbs\" klātienē, 2012.gadā kopumā bija pieteikušies 429 kandidāti, no tiem prasībām neatbilstošs veselības stāvoklis tika konstatēts 130 kandidātiem jeb 30%. Valsts policija konkurē uz veselības stāvokļa prasībām atbilstošajiem kandidātiem arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kur tāpat kā Valsts policijā jauniešu veselības stāvoklis ir viens no būtiskākajiem riskiem kandidātu piesaistē78.
\nTādēļ, vērtējot šo situāciju un tās iespējamos risinājumus, ir jāatzīst, ka atsevišķas kandidātiem dienestam Valsts policijā izvirzītās veselības prasības, iespējams, ir pārspīlētas. Uz to norāda, gan apstāklis, ka 54% no visiem kandidātiem, kas veselības stāvokļa dēļ atzīti par nederīgiem dienestam, ir noraidīti redzes problēmu dēļ, gan arī atsevišķu kandidātam un dienestā jau esošai amatpersonai noteikto veselības prasību salīdzinājums79. Piemēram, virknē diagnožu persona nevar tikt atzīta par derīgu dienestam, kandidējot pieņemšanai tajā, bet, ja tā pati diagnoze personai uzstādīta gada laikā pēc tās pieņemšanas dienestā, persona dienestu var turpināt bez šķēršļiem.Daudzu gadu garumā, saistībā ar kandidātu nespēju nokārtot fiziskās sagatavotības prasības, Valsts policijā (kā arī citās IeM sistēmas iestādēs) tika konstatēts, ka kandidāti, būdami atbilstoši visām citām prasībām pieņemšanai dienestā un potenciāli spējīgi iestādei dažbrīd pat akūti nepieciešamā specialitātē (piem., kibernoziegumu apkarošanā vai analītiķa pienākumu izpildē) nevar tikt pieņemti dienestā vai pat atsakās no kandidēšanas dienestam tikai tāpēc, ka nav spējīgi nokārtot fiziskās sagatavotības prasības80.
\nMinētās prasības neatkarīgi no amatpersonas piederības noteiktai amata specifikai (speciālo uzdevumu vienībai vai analītiskajiem dienestiem, u.c.), kā arī neatkarīgi no tā vai persona ir amata kandidāts vai jau atrodas dienestā, visus pārbaudījumu kārtotājus dalīja tikai dzimumu un vecumu grupās. Tādēļ šīs koncepcijas izstrādes laikā Iekšlietu ministrija izstrādāja un Ministru kabinets 2013.gada 28.maijā apstiprināja jaunus noteikumus (normatīvus) ieviešot principiāli jaunu normatīvu dalījumu ne tikai atbilstoši pārbaudījumu kārtotāja vecumam un dzimumam, bet arī atbilstoši tā piederībai noteiktai amatu grupai81, līdzīgi kā tas jau ir noteikts attiecībā uz amatpersonām un kandidātiem paredzēto dienestam atbilstošo veselības stāvokli.Pieņemšanai dienestā nereti piesakās kandidāti ar zemu morālo stāju un arī ar nepietiekamu motivāciju dienestam, kritiski vērtējamu pašdisciplīnu vai attieksmi pret policiju kā institūciju.
\nPiemēram, jau minēto 2012.gadā pieteikušos kandidātu starpā 16 kandidāti iepriekš ir bijuši krimināli sodīti. Daļa kandidātu, neveicot visas paredzētās veselības stāvokļa vai fiziskās sagatavotības pārbaudes, vai neiesniedzot visus nepieciešamos dokumentus, faktiski atteicās no turpmākas kandidēšanas pieņemšanai dienestā (42 atteicās, 15 neiesniedza visus nepieciešamos dokumentus). Tomēr, ja pēdējos varētu pieskaitīt pie tā sauktā \"dabiskā atbiruma\", tad, pastāvot ilgstošām problēmām ar Valsts policijas personāla nokomplektēšanu, ir nepieciešams pārskatīt un saprātīgi mazināt visus iespējamos šķēršļus pozitīvi motivētu kandidātu pieņemšanai dienestā, tostarp vairojot interesi par dienestu policijā, kā arī piefiksējot katru personu, kas izrādījusi šādu interesi, un, veicinot tās izvēli par labu dienestam.
\nPiemēram, 2012.gadā Valsts policijas mājas lapas sadaļā \"Darba piedāvājumi\" tika iesūtīti 135 pieteikumi uz dažādiem vakantiem amatiem. 2013.gada 1.pusgadā tika iesūtīti 137 pieteikumi. Iedibinot praksi, kad personāla vadības struktūrvienības darbinieks sazinās ar šādu personu un personīgi piedāvā tai visu nepieciešamo informāciju (par dokumentu noformēšanas kārtību, dienesta iespējām, gaidāmo uzņemšanu Valsts policijas koledžā, u.tml.), un vienlaikus arī savlaicīgi iegūst pēc iespējas pilnīgāku informāciju par personu, kandidātā jau sākotnēji tiks radīta pozitīva iestādes personiskas ieinteresētības sajūta, bet iestādei – uzkrāta daudz plašāka informācija par kandidātiem un, ņemot vērā periodiskumu pieņemšanai dienestā, iespēja labāk organizēt darbu, gatavojoties kandidātu uzņemšanai.Ievērojot, ka iestādes prestižam un izpratnei par tās darbību ir būtiska nozīme kandidātu piesaistē, Valsts policija aktīvi veic dažādus publiskos pasākumus, kas ir vērsti uz atsevišķu sabiedrības drošības problēmu novēršanu vai uz uzticēšanos policijai kopumā.
\nTomēr šie pasākumi nav vērtējami kā mērķtiecīgi, dienestam policijā aģitējoši (rekrutēšanas vai vervēšanas aktivitātes) un vērsti uz īpaši to personu loku, kuru vecums un citas formālās prasības dienestam policijā jau šobrīd atbilst likumā noteiktajām. Ar šādiem, pārbaudītiem paņēmieniem, būtiski paplašinot dienestam ieinteresēto personu un kandidātu skaitu, policijai palielināsies kandidātu atlases loks un līdz ar to arī iespējas izvēlēties spējīgākos kandidātus un pakāpeniski paaugstināt personālsastāva kopējo kvalitatīvo potenciālu.[personāla noturēšana dienestā]Ja situācija ar personāla atlasi pamatā atspoguļo dienesta prestižu sabiedrībā, tad šīs situācijas kopsakarība ar jau esošā personāla aizplūšanu no dienesta ir galvenais indikators, kas atspoguļo iestādes \"kopējo veselību\", proti darbaspēju.
\nPēdējo sešu gadu laikā (2007.g.–2012.g.) ir saglabājusies nemainīga tendence, ka no dienesta aizplūst vairāk personāla nekā tiek pieņemts dienestā.gadspieņemti dienestāatvaļināti no dienestastarpība2007.gads397428- 312008.gads435491- 562009.gads701214- 11442010.gads395632- 2372011.gads230660- 4302012.gads323485- 1622013.gada 1.pusgads18895+ 932009.gadā lielais atvaļināto amatpersonu skaits (1214) saistīts ar tajā gadā veikto Valsts policijas reģionālo reformu, kad tika likvidētas teritoriālās policijas pārvaldes un izveidotas Valsts policijas reģionu pārvaldes, vienlaikus samazinot kopējo dienestā esošo amatpersonu skaitu. Taču 2010. un turpmākajos gados personāla aizplūšana no Valsts policijas viennozīmīgi ir saistāma ar to, ka Valsts policijā valsts ekonomiskās krīzes ietekmē tika samazināts gan kopējais atalgojums, gan likvidētas vai būtiski samazinātas vairākas līdz tam nodrošinātās sociālās garantijas (atvaļinājuma pabalsti, bērna piedzimšanas pabalsti, mācību maksas kompensācijas, samazinātas uzturdevas kompensācijas un dažādu iepriekš pieejamu piemaksu apmēri, utml.).
\nMinētās tendences visbīstamākā pazīme, ir tā, ka pamest dienestu gan sakarā ar dienestam neatbilstošu veselības stāvokli, gan ar likumā noteiktā izdienas stāža vai vecuma sasniegšanu arvien vairāk izvēlas pieredzējušas un profesionālas amatpersonas, tai skaitā ar neatsveramu pieredzi savā profesionālajā jomā.Arvien retāk pieredzējušās Valsts policijas amatpersonas izvēlas izmantot likumā paredzētās tiesības, sasniedzot 50 gadu vecumu, lūgt iestādes vadītājam pagarināt viņām dienestā atrašanās laiku, kaut gan Valsts policija kā iestāde būtu ieinteresēta viņu praktisko zināšanu nodošanā jaunajiem darbiniekiem.Tādējādi jau šobrīd ir neatgriezeniski negatīvi ietekmēts katrai iestādei vai uzņēmumam būtiskais personāla vadības elements – profesionālās pēctecības, jeb institucionālās atmiņas nodrošināšana.Lai gan pārsvarā gadījumu šīs tendences dominējošie iemesli joprojām ir materiālas dabas un būtiskākie tās novēršanas risinājumi ir saistīti ar amatpersonu atalgojuma un sociālo garantiju groza palielināšanu, tomēr, ņemot vērā šo amatpersonu ilgo dienestu un ciešo (tostarp arī psihoemocionālo) saikni ar dienestu policijā, pastāv arī citas līdz šim neizmantotas iespējas noturēt vismaz daļu no šiem profesionāļiem un izmantot viņu kapacitāti jauno kadru praktiskajā apmācībā un profesionālajā pilnveidē.
\nKā viena no tādām iespējām ir sistēmas iedibināšana, kurā ar amatpersonām, kuras vēl nav pieņēmušas galīgo lēmumu par dienesta termiņa pagarināšanu vai atvaļināšanos no dienesta, sasniedzot Dienesta gaitas likumā noteikto vecumu, tiek veiktas papildus motivējošas pārrunas, uzklausot pašas amatpersonas un viņas tiešā priekšnieka viedokļus, meklējot un konstatējot iespējas motivēt un pārliecināt šādu personu turpināt dienestu.[motivācija dienestam (materiālie un nemateriālie motivējošie instrumenti)]Darba motivācija ietekmē ne tikai personāla atlases un noturēšanas iespējas, bet arī jau esošā personāla darba produktivitāti un kvalitāti. Motivēts darbinieks dara darbu labāk, kvalitatīvāk un ar lielāku prieku nekā darbinieks, kura motivācija ir pazemināta.
\nMūsdienu personāla vadības teorija kā faktorus, kas rada apmierinātību ar darbu, atzīst šādus: – atzinību, – sasniegumus, – rīcības brīvību un autonomiju, – attīstības un mācīšanās iespējas, – izaicinājumus, – interesantu un nozīmīgu darba saturu82. Minētie aspekti visbiežāk izraisa darbiniekos lojalitātes izjūtu, apmierinātību ar darbu un entuziasmu, kas savukārt veicina darbinieku aktivitāti, iniciatīvu un produktivitāti. Savukārt neapmierinātība ar darbu visbiežāk saistās ar problēmām darba drošībā, labumu gūšanā (sociālo garantiju trūkumā), darba apstākļos, darba samaksā, iestādes vadībā, politikā un darba procedūrās.Jebkurai iestādei vai uzņēmumam, kura sniegto pakalpojumu raksturs vai produktu un to ražošanas process neprasa augstu personāla stabilitāti un zemu mainību, atalgojuma politika pamatā sastāvēs no zemākas pamatalgas konkurētspējas, mazāka atvieglojumu un labumu piedāvājuma, taču vienlaikus arī lielākas mainīgās daļas īpatsvara kopējā atalgojumā un agresīvākas īstermiņa premēšanas.
\nSavukārt tādām iestādēm, kuru darbības specifika nosaka nepieciešamību pēc personāla stabilitātes un zemas mainības, tai skaitā Valsts policijai, būtiskākais no darbiniekus motivējošajiem faktoriem ir fiksēts, konkurētspējīgs atalgojums un plašs un daudzveidīgs atvieglojumu un labumu piedāvājums. Situācija, kad daudzi šādā iestādē strādājošie (Valsts policijā dienošie) vienlaikus ir arī oficiāli atzīti par maznodrošinātām personām, jo to atalgojums pamatdarbā nespēj nodrošināt pietiekamus ģimenei nepieciešamos iztikas līdzekļus, nekādi nevairo ne iestādes prestižu, ne arī pašu darbinieku motivāciju kvalitatīvam un produktīvam darbam un dienestam. Tādēļ Valdības rīcības plānā iekļautā uzdevuma nr.121.2 izpildes ietvaros, Iekšlietu ministrijā izstrādāta uz jauniem principiem balstīta atlīdzības sistēma visām Iekšlietu un ieslodzījuma vietu amatpersonām, paredzot mēnešalgu noteikt atbilstoši veicamajiem dienesta uzdevumiem, vienlaikus samazinot speciālo piemaksu veidus83 un palielinot kopējo atalgojuma apjomu.
\nPlānots, ka jaunā darba samaksas sistēma tiks ieviesta ar 2016.gadu.Tāpat Finanšu ministrijas vadībā tika izstrādāts un 2013.gada 19.martā Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums \"Priekšlikumi par normatīvajos aktos noteikto sociālo garantiju karavīriem un amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm iespējamu pilnveidošanu\", atbalstot virkni pasākumus, kas paaugstina Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un veselības aprūpes uzlabošanu84. Minētie risinājumi ir vērsti uz visām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījumu vietu pārvaldē dienestā esošajām amatpersonām un tāpēc tiek virzīti atsevišķi no šīs koncepcijas, taču, ievērojot, ka Valsts policija personāla skaita un arī funkciju aptvēruma ziņā ir lielākā no tām, vislielāko ietekmi šie priekšlikumi atstās tieši uz Valsts policiju un tās turpmāko attīstību.Kamēr situācija ar pamata materiālo motivēšanas instrumentu (konkurētspējīga atalgojuma un sociālo garantiju) izmantošanas iespējām Valsts policijā ir kritiska un līdz atbilstošu risinājumu ieviešanai ir atkarīga gan no kopējām valsts budžeta iespējām, gan valdības un Saeimas lēmumiem, Valsts policijā tiek izmantoti arī Dienesta gaitas likuma 24.pantā paredzētie nemateriālie motivēšanas instrumenti, jeb dienesta apbalvojumi: pateicība, Iekšlietu ministrijas vai iestādes goda raksti, atzinības raksti un krūšu zīmes (nozīmes). Ņemot vērā, ka šie apbalvojumi ir noteikti likumā, tie ir pieskaitāmi pie formāliem motivēšanas instrumentiem un tiek piemēroti samērā plaši.
\nTāpat Valsts policijā un atsevišķās reģionālajās pārvaldēs ir tikusi praktizēta arī likumā neparedzētu, neformālu nemateriālo motivēšanas līdzekļu izmantošana, piemēram, dažādu \"simbolisku\" titulu piemērošana kā \"gada policists\", \"rajona labākais policists\", utml. Taču šādu motivējošo līdzekļu izmantošana Valsts policijā tiek īstenota kā atsevišķas akcijas. Tā nav iekšēji normatīvi nostiprināta kā pastāvīga prakse, līdz ar to amatpersonām nav izveidojies nepieciešamais respekts pret šādiem un līdzīgiem atzinības paušanas veidiem. Turklāt, lai arī Valsts policijā ir veikti atsevišķi iekšēji pētījumi, kuru ietvaros ir apzināti arī aspekti saistībā ar šādu nemateriālo motivēšanas līdzekļu ietekmi uz personas motivāciju dienestam, taču nav veikti tādi pētījumi, kas būtu speciāli mērķorientēti uz likumā paredzēto nemateriālo apbalvojumu un neformālo nemateriālo motivēšanas līdzekļu piešķiršanas prakses novērtējumu (piem., kritēriju, nosacījumu un faktiskās prakses, atbilstoši kurai attiecīgais apbalvojums vai atzinība tiek piešķirti, novērtējumu) un tās uzlabošanu.Identificētās problēmas:‒ konkurētnespējīgs Valsts policijas amatpersonu atalgojums85;‒ samazinātas un nepietiekamas Valsts policijas amatpersonu sociālās garantijas86;‒ ierobežotas kandidātu atlases iespējas dienestam Valsts policijā;‒ profesionāli pieredzējuša un kvalificēta personāla aizplūšana no dienesta;‒ nepastāvīga un potenciāli nepietiekama neformālu nemateriālo motivācijas līdzekļu piemērošana.Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):‒ mazāki koruptīvie un interešu konflikta rašanās riski;‒ iedzīvotāju drošības problēmu risināšanai optimāls policijas darbinieku skaits;‒ profesionāli kvalificētāki policijas darbinieki;‒ pamatotākas iespējas prasīt un sagaidīt pienācīgu atdevi un darba kvalitāti no policijas darbiniekiem;‒ iedzīvotāju drošības problēmu risināšanā un tiesību aizsardzībā ieinteresētāki policijas darbinieki.Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).Uzdevumi problēmu risināšanai1. izstrādāt grozījumus Valsts policijas 2009.gada 12.maija noteikumos Nr.7 \"Kārtība, kādā Valsts policijā organizē dienesta laika pagarināšanu\", paredzot pēc struktūrvienību priekšnieku iniciatīvas individuālo pārrunu veikšanu ar amatpersonām, lai motivētu tās turpināt dienestu pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas;2. pārskatīt noteiktās dienestam nepieciešamās veselības stāvokļa prasības, izvērtējot to atbilstību attiecīgajās amatu kategorijās reāli nepieciešamajām, kā arī līdzsvarojot kandidātam un dienestā esošām amatpersonām izvirzītās prasības, un izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumos Nr.970 \"Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību\";3. veikt plānveidīgas reklamējoša rakstura aktivitātes policijas darba popularizēšanai likumā noteiktajām prasībām atbilstošai iedzīvotāju mērķgrupai, rosinot interesi par policijas darbu un vēlmi pieteikties mācībām Valsts policijas koledžā, lai iegūtu policijas darbiniekam atbilstošu izglītību;4. izveidot un uzturēt Valsts policijas publiskās mājas lapas sadaļā \"Darba piedāvājumi\" anketu personām, kuras vēlas dienēt Valsts policijā, vienlaikus nosakot personāla vadības struktūrvienības darbiniekiem par pienākumu, sazināties ar potenciālo kandidātu dienestam, informēt par dienesta iespējām, dokumentu noformēšanas kārtību, gaidāmo uzņemšanu Valsts policijas koledžā un citiem potenciālo kandidātu interesējošajiem jautājumiem;5. veikt pētījumu par nemateriālo motivēšanas līdzekļu ietekmi uz Valsts policijas darbinieku un dienestā esošo amatpersonu motivāciju, to piemērošanas kritēriju un procedūru vērtējumu darbinieku un amatpersonu vidū, un izstrādāt un ieviest priekšlikumus iespējamo trūkumu šo līdzekļu piemērošanā novēršanai;6. izvērtēt un iedibināt kā pastāvīgu praksi (nostiprināt ar iekšēju normatīvo aktu) papildus nemateriālus darbinieku un amatpersonu motivējošos līdzekļus.3.2.
\nPersonāla pārvaldība.‒ karjeras attīstība un vidējā līmeņa vadītāju profesionalitāte, atlases norise un amatpersonu psiholoģiskā vērtēšana;‒ amatpersonu darbības un tās rezultātu novērtēšana;‒ disciplināratbildība.[karjeras attīstība un vidējā līmeņa vadītāju profesionalitāte, atlases norise un amatpersonu psiholoģiskā vērtēšana]Valsts policijā amatpersonu karjeras attīstības realizācija notiek saskaņā ar Dienesta gaitas likumu, kas nosaka obligātās prasības instruktoru un virsnieku amatiem. Pamatojoties uz šo regulējumu, Valsts policijā kopš 2008.gada 13.jūnija ir izdoti un darbojas iekšēji noteikumi, kas nosaka Valsts policijas amatpersonu horizontālās un vertikālās karjeras kārtību87 (turpmāk - Karjeras noteikumi).
\nAtbilstoši šiem noteikumiem, izvēloties vakantajam amatam atbilstošāko kandidātu, priekšroku dod pašas struktūrvienības, tad iestādes citu struktūrvienību amatpersonām. Pārceļot amatpersonu, tiek ņemta vērā tās izglītības līmeņa atbilstība, profesionālā pieredze, darbības rezultāti un kompetences. Papildus tam amatpersonu tās paaugstināšanas amatā gadījumā nosūta uz Personāla vadības pārvaldi psiholoģiskās testēšanas veikšanai. Amatpersonu psiholoģiskā testēšana sakarā ar paaugstināšanu amatā 2011.gadā veikta 95 amatpersonām, bet 2012.gadā – 48 amatpersonām.Kopš 2005.gada Valsts policijas Personāla pārvaldē tiek veidota datu bāze par amatpersonām ar īpaši labiem psiholoģiskās testēšanas rezultātiem.
\nTajā tiek apkopota informācija par personām, kuras psiholoģiskās testēšanas ietvaros uzrādījušas ļoti attīstītas spējas vai īpašības, turklāt nav konstatēti nekādi būtiski iespējamie psiholoģiskas izcelsmes riski amatpersonas darbībā. Datu bāze izveidota kā atbalsta instruments struktūrvienību vadītājiem piemērotāko kandidātu izvēlei vakantiem amatiem un var tikt izmantota gan kā amatpersonu horizontālās karjeras, gan arī vertikālās karjeras attīstībā. Tajā apkopotās ziņas ir sistematizētas divās daļās: 1) amatpersonas, kas tiek izvirzītas (vai varētu tikt izvirzītas) vadošos amatos (uz 01.01.2012. – 54 amatpersonas); 2) kandidāti vai amatpersonas, kuri var būt labi speciālisti, bet kuru kvalifikācija, pieredze vai īpašības pagaidām neatbilst vadošu amatu prasībām (uz 01.01.2012. – 43 amatpersonas).
\nTomēr, kaut arī Karjeras noteikumi nosaka, ka gan vertikālās, gan horizontālās karjeras izaugsmes realizācijā viens no obligātajiem kritērijiem ir amatpersonas kompetences (tātad tajā skaitā arī identificētās psiholoģiskās īpašības un spējas), šī datu bāze netiek pietiekami izmantota.Struktūrvienību vadītājiem ir pieejama arī informācija par amatpersonu darbības novērtēšanas rezultātiem. Katru ceturksni Valsts policijas Intranet mājas lapā tiek aktualizēta informācija par amatpersonām, kuru darbība ir novērtēta ar A1 (\"amatpersona atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā\"). Ievērojot minēto avotu informāciju, struktūrvienību vadītājiem ir radīti pietiekami rīki savas struktūrvienības personāla resursu kvalitatīvai un racionālai izveidei, karjeras plānošanā ņemot vērā gan amatpersonu profesionālās spējas, gan rakstura iezīmes un psiholoģiskās īpašības.
\nTaču apstāklis, ka šie informācijas avoti pamatā tomēr netiek izmantoti, norāda vai nu uz vidējā līmeņa vadītāju neuzticēšanos Valsts policijas amatpersonu novērtēšanas sistēmai un psihologu darba rezultātiem vai arī uz struktūrvienību vadītāju nepietiekamu izpratni personāla vadības pamata jautājumos un nesagatavotību citu amatpersonu praktiskai vadīšanai, jeb uz abiem šiem faktoriem kopā.Atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem, pārceļot amatpersonu tādā amatā, kurā tās padotībā būs citas amatpersonas vai darbinieki, amatpersonai jābūt profesionālai izglītībai personāla vadības jomā vai apgūtiem profesionālās kvalifikācijas kursiem, kas apliecina iegūtās zināšanas personāla vadības jomā.
\nGadījumos, ja minētajā amatā pārceļ amatpersonu bez zināšanām personāla vadības jomā, iestādes struktūrvienības atbildīgā amatpersona par mācību procesa organizēšanu sešu mēnešu laikā no amatpersonas amatā iecelšanas dienas nodrošina amatpersonas nosūtīšanu uz profesionālās kvalifikācijas kursiem personāla vadības specifikas apgūšanai. Valsts policijā atbilstoši apstiprinātajiem amatu sarakstiem ir paredzēti 447 dažādu līmeņu vadītāju amati, no kuriem uz 2012.gada 15.novembri nokomplektēti – 424. 108 amatpersonas, kuras ieceltas vadītāju amatos, piedalījās profesionālās pilnveides kursos personāla vadībā un saņēma attiecīgās apliecības, bet 8 amatpersonas ir ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību.
\nTādējādi tikai 27,4% no kopējā Valsts policijas vadošo amatpersonu skaita šobrīd var formāli tikt uzskatīti par sagatavotiem citu amatpersonu vadīšanā.Taču, arī esošā profesionālās pilnveides sistēma personāla vadības jautājumos rada pamatu neuzticībai par tās gala rezultātiem. Pirmkārt, minētās sistēmas kapacitāte šobrīd nenodrošina ne tikai vadošā personāla mainības dēļ radušos vadības līmenī pirmo reizi iecelto amatpersonu profesionālo pilnveidi, bet jau esošo vidējā līmeņa vadošo amatpersonu (atlikušo 72,6%) nepieciešamo apmācību. Profesionālo pilnveidi personāla vadības jomā nodrošina Valsts policijas koledža saskaņā ar 2010.gada 29.novembrī apstiprināto programmu \"Personāla vadība\". 2013.gadā apmācība šajā programmā tika plānota 120 amatpersonām. Šo amatpersonu apmācība notiek plānveidīgi, jo visas amatpersonas uzreiz vienlaicīgi apmācīt nav iespējams.
\nTurklāt, iemaņas vai vismaz pamata zināšanas praktiskajā personāla vadībā ir nepieciešamas arī tādiem amatiem, kas nav struktūrvienību vadītāji, bet, kuru pienākumos (amata aprakstos) ietilpst noteiktu amatpersonu grupu pastāvīga vai periodiska funkcionāla vadīšana. Tāpēc Valsts policijas koledžas realizējamās 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas \"Policijas darbs\" ietvaros tiek apgūts arī studiju kurss \"Personāla vadība\" 2 kredītpunktu apjomā.Otrkārt, minētie profesionālās pilnveides kursi personāla vadības jomā neparedz ieskaites kārtošanu kursu noslēgumā, līdz ar to dokuments, kas tiek izsniegts pēc kursu pabeigšanas apliecina tikai kursa noklausīšanos, bet ne iegūtās zināšanas.
\nJebkurā mācību procesā gala pārbaudījuma esamība vienmēr ir kalpojusi par papildus motivatoru apgūt pasniegtās zināšanas. Neesot šādam pārbaudījumam, apmācību kursa klausītāju reālais sagatavotības līmenis ir balstīts tikai un vienīgi uz pasniedzēja dotībām un spēju ieinteresēt klausītāju pasniedzamajā tēmā un saglabāt tā uzmanību un interesi par tēmu līdz kursa beigām. Karjeras noteikumos nav arī paredzētas nekādas sekas, gadījumam, ja vadītāja amatā ieceltā amatpersona attiecīgās zināšanas nav apguvusi vai, piemēram, ir pārtraukusi šo kursu apmeklēšanu vai vispār nav tos apmeklējusi.Tādējādi, lai gan tieši no vidējā līmeņa vadītāju spējām un profesionalitātes ir visvairāk atkarīga gan struktūrvienību darba rezultativitāte un kvalitāte, gan darbinieku darba un dienesta disciplīna, gan arī iestādes kopumā darbības mērķu sasniegšana, pašlaik Valsts policijas vadība nevar būt pilnībā pārliecināta, ka struktūrvienības vadītāja amatā ieceltā amatpersona praksē patiešām atbilst vadītājam nepieciešamajām kvalitātēm.
\nVisi šie apstākļi kopsakarībā ar to, ka, ieceļot amatpersonu amatā, t.sk. arī struktūrvienības vadītāja amatā, ne vienmēr tiek ņemta vērā personas psiholoģiskā piemērotība konkrētajam amatam, spējas efektīvi pildīt paredzamos pienākumus un atbilstoši rīkoties dažādās ekstremālās situācijās, kā arī spējas citu amatpersonu un darbinieku vadīšanā, rada dažādus ar disciplīnas ievērošanu un darba kvalitāti saistītus riskus.Ar mērķi panākt, lai vidējā līmeņa vadītāju amatos tiktu ieceltas amatpersonas, kuras ne tikai maksimāli piemērotas konkrētajam amatam, ņemot vērā to pieredzi, darbības rezultātu novērtēšanu un psiholoģisko atbilstību, bet ir ieguvušas arī nepieciešamās prasmes un zināšanas personāla vadības jomā, jāveido pēctecīgs un loģisks amatpersonu karjeras plānošanas un attīstības process, paredzot, kā vienu no obligātajiem nosacījumiem pirms amatpersonas iecelšanas vadītāja amatā, atbilstošas personāla vadības profesionālās pilnveides izglītības programmas sekmīgu apguvi, ko apliecina nokārtotais noslēguma pārbaudījums.
\nIekļaujot mācību priekšmetu \"Personāla vadība\" profesionālās pilnveides izglītības programmā \"Policijas darba pamati\" amatpersonām ar augstāko izglītību, kuras pieņem dienestā un ieceļ Valsts policijas koledžas kadetu amatos, kā arī personālvadības studiju kursu augstākās izglītības iestādes otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā, ar kuru Valsts policijai būs noslēgts līgums par speciālista sagatavošanu, tiktu nodrošināta personālvadības zināšanu apguve plašam amatpersonu lokam, tādējādi veidojot potenciālo vadītāju rezervi.Vienlaikus ar Valsts policijas psihologu un viņu jau esošā pienesuma personāla vadībā un amatpersonu karjeras attīstībā izmantošanas attīstību, Valsts policijā joprojām pastāv iespējas un nepieciešamība vēl vairāk pilnveidot psihologu darba rezultātus un to lietderību.
\nPiemēram, lai gan jau pašlaik, kā iepriekš minēts, tiek veikta psiholoģiskā testēšana, gan kandidātu dienestam, gan jau esošo amatpersonu vērtēšanā (t.sk., lemjot jautājumu par amatpersonas iecelšanu augstākā amatā), tomēr šī psiholoģiskā vērtējuma augstākai zinātniskai un praktiskai ticamībai, nepieciešams detalizētāks vērtējuma dalījums atbilstoši attiecīgajam amatam un tā pienākumiem nepieciešamajām psiholoģiskajām kompetencēm. Proti, pakāpeniska kompetenču modeļu izstrāde un tās ieviešana, noteiktiem amatiem Valsts policijā definējot noteiktas uzvedības un kompetenču kopumu, kas ir pamatā sekmīgai darba izpildei un atšķir efektīvos darbiniekus no mazāk efektīvajiem. Šāda modeļa ieviešanai nepieciešams veikt uzvedības intervijas88 ar attiecīgo amatu veicējiem, viņu vadītājiem, kā arī, ja iespējams, ar citām personām, kas ir profesionāli saistītas ar attiecīgā amata kompetenci.Progresīvas iestādes ar sazarotu struktūru un lielu personāla skaitu, kurām turklāt ir svarīga arī personas profesionālā, praktiskā pieredze un sagatavotība specifisku uzdevumu izpildē, vadošā personāla izvēlē pirmkārt rēķinās ar jau esošā iestādes personāla resursu spējīgāko daļu.
\nArī Valsts policijas Karjeras noteikumi nostiprina tādu pašu principu. Taču atšķirībā no citām iestādēm ar daudzskaitlīgu personālu un sazarotu struktūru, Valsts policijā atbilstoši Karjeras noteikumiem priekšroka tiek dota vispirms pašas struktūrvienības, kurā ir vakants augstāks amats, amatpersonām un tikai pēc tam citas struktūrvienības amatpersonām, kas daudzās situācijās nevajadzīgi ierobežo izvēles loku labākā kandidāta izvēlei iestādei svarīgam amatam. Tādējādi arī Valsts policijas personāla speciālistiem pārsvarā neaizsniedzami paliek tādi iespējami un pozitīvi vērtējami kandidāti, kas nav hierarhiski pietuvināti lēmuma pieņēmējiem par vakantās amata vietas struktūrvienībā aizpildīšanu.
\nTādēļ, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku amata kandidātu izvēli un vienlaikus arī veselīgas personāla savstarpējas konkurences un amatpersonu kvalifikācijas paaugstināšanu motivējošus apstākļus, lielās iestādēs un uzņēmumos kā personāla vadības labā prakse tiek praktizēta iekšēju konkursu organizācija uz vakanto vietu, jo īpaši, ja vakants ir struktūrvienības vadītāja amats. Diemžēl Valsts policijas Karjeras noteikumu nosacījumi, pašlaik šādu mehānismu neparedz.Tāpat, neraugoties uz vidējā līmeņa vadītāju būtisko nozīmi personāla vadīšanā un līdz ar to arī iestādes uzdevumu izpildē un darbības mērķu sasniegšanā, ne Karjeras noteikumi, ne citi tiesību akti neparedz nekādas pietiekami skaidras rīcības iespējas situācijā, kad šādā amatā ieceltā amatpersona nav spējusi praktiski pierādīt tās paaugstināšanas lietderību (piemēram, pārbaudes termiņa esamība pēc iecelšanas vadītāja amatā).[amatpersonu darbības un tās rezultātu novērtēšana]Pamata līdzeklis, lai pārliecinātos par amatpersonas atrašanās amatā lietderību, ir darba izpildes novērtēšana, kas vienlaikus ir arī viens no tiem procesiem jebkuras iestādes vai uzņēmuma darbībā, kas vistiešāk un potenciāli arī vispozitīvāk var ietekmēt darbinieku motivāciju, jo rada iespējas un apstākļus noskaidrot, kas ir svarīgi gan uzņēmumam, gan darbiniekam, kā arī kopīgi izveidot plānu, kā to sasniegt.
\nAmatpersonu darbības novērtēšanas virsmērķis ir uzlabot iestādes darbības kopējos rezultātus, un tas tiek panākts, izanalizējot iepriekš noteiktu individuālo, amatpersonai noteikto mērķu sasniegšanas rezultātus, sniedzot tiem novērtējumu un vienojoties par nākamajā periodā sasniedzamajiem rezultātiem, tādējādi panākot, ka darbinieks strādā iestādei nepieciešamajā virzienā un kvalitātē. Savukārt, pamatojoties uz trūkumiem, kuri novēroti darba izpildē (nesasniegti mērķi, trūkumi kvalifikācijā: zināšanās, prasmēs un iemaņās, vai nepilnības kompetencēs, proti, uzvedības un rīcības neatbilstība prasībām), tiek izstrādāts amatpersonas attīstības plāns.Amatpersonu darbības un tās rezultātu novērtēšanu Valsts policijā reglamentē Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumi Nr.532 \"Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība\" (turpmāk – Novērtēšanas noteikumi).
\nNovērtēšana sastāv no amata pienākumu izpildes novērtējuma, kompetenču novērtējuma un turpmākās darbības nospraušanas un attīstības ieteikumiem. Katras daļas novērtējums veido amatpersonas darbības un tās rezultātu kopējo novērtējumu. Novērtēšanas rezultāti tiek ņemti vērā, lemjot par amatpersonas pārcelšanu amatā, kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu, dienesta laika pagarināšanu, amatpersonas nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai.Pēdējos gados veikto amatpersonu novērtēšanu rezultāti kopumā liek domāt, ka novērtēšanas process Valsts policijā notiek objektīvi, jo novērtējuma kopējie rezultāti neuzrāda ne pārlieku paaugstinātas, ne pārlieku kritiskas novērtēšanas tendences.novērtēšanas gads/ novērtēto skaitsnovērtējuma pakāpe \"A1\" -\"atbilst noteiktajām prasībām, var izvirzīt augstākā amatā\"novērtējuma pakāpe \"A2\" - \"atbilst noteiktajām prasībām\"novērtējuma pakāpe \"B\"-\"daļēji neatbilst noteiktajām prasībām\"novērtējuma pakāpe \"C\" -\"neatbilst noteiktajām prasībām\"2010.gads / 3856 amatpersonas386 (10,01%)3431 (88,98%)39 (1,01%)0 (0%)2011. gads / 2521 amatpersona181(7,18%)2295 (91,04%)45 (1,78%)0 (0%)2012.gads / 3854 amatpersonas220 (5,71%)3547 (92,03%)85 (2,21%)2 (0,05%)2013.gada 1.pusgads65 (4,15%)1478 (94,38%)23 (1,47%)0 (0%)Tomēr, izvērtējot Valsts policijā īstenoto amatpersonu novērtēšanas procesu, Valsts policijā ir konstatētas vairākas problēmas, kas kavē novērtēšanas virsmērķa sasniegšanu:‒ Novērtēšanas noteikumu 8.punktā paredzēts, ka vērtēšanas komisija novērtē amatpersonu, pamatojoties uz amatpersonas novērtēšanas protokolā norādīto informāciju.
\nSavukārt saskaņā ar noteikumu 4.punktu, šo protokolu un novērtēšanas veidlapu sastāda pati amatpersona un tās tiešais vadītājs. Tādējādi, vērtēšanas komisijai faktiski ir formāls raksturs, jo tā var tikai apstiprināt amatpersonas un amatpersonas tiešā vadītāja sagatavotos un iesniegtos vērtējumus. Piemēram, situācijā, kad amatpersonas tiešais priekšnieks un pati amatpersona sniedz novērtējumu \"A1\", bet komisija nepiekrīt, tai nav juridiska pamata ietekmēt šo vērtējumu. Atsevišķos gadījumos pastāv arī situācijas, kad komisija konstatē formālu pieeju novērtēšanas procedūrai. Pastāvot iepriekš minētajiem trūkumiem vidējā līmeņa vadītāju teorētiskajā un praktiskajā sagatavotībā personāla vadības, kuras neatņemams process ir darbinieka darbības novērtēšana, jautājumos, šādā situācijā tomēr ir pamats apšaubīt Valsts policijā praktizētās amatpersonu novērtēšanas kvalitāti un lietderību kopumā;‒ Novērtēšanas noteikumu 2.punkts paredz, ka novērtēšana notiek reizi divos gados, taču praksē rodas nepieciešamība novērtēt amatpersonas darbību un tās rezultātus ātrāk nekā pēc diviem gadiem.
\nDienesta gaitas likuma 16.panta sestās daļas 5.punkts nosaka, ka amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējumu izmanto par pamatu lēmuma pieņemšanai par dienesta laika pagarināšanu. Šis regulējums, šobrīd amatpersonas vadītājam situācijās, kad amatpersona novērtēta, piemēram, pirms viena gada un vienpadsmit mēnešiem un uz dienesta laika pagarināšanas brīdi novērtējums ir spēkā, neļauj veikt amatpersonas darba rezultātu papildu novērtēšanu, lai pieņemtu objektīvu lēmumu par dienesta laika pagarināšanu vai nepagarināšanu. Tas pats var būt attiecināms uz gadījumiem, kad amatpersona tiek virzīta iecelšanai augstākā amatā vai gadījumos, kad ir nepieciešams izvērtēt, vai amatpersona, kura iecelta vadošajā amatā, atbilst izvirzītajām prasībām;‒ Novērtēšanas noteikumi neparedz amatpersonas dienesta disciplīnas ievērošanas, ētiskuma, interešu konflikta nepieļaušanu vērtēšanu;‒ Dienesta gaitas likuma 10.panta trešā daļa nosaka, ka pārbaudes termiņā amatpersona, kura pieņēmusi amatpersonu dienestā un iecēlusi amatā, var atbrīvot amatpersonu no amata un atvaļināt no dienesta, nenorādot iemeslu un rakstveidā par to brīdinot vismaz trīs darbadienas iepriekš.
\nNovērtēšanas veikšana pirms pārbaudes termiņa beigām ļautu amatpersonas tiešajam vadītājam objektīvi izvērtēt gan amatpersonas darbību un tās rezultātus, gan viņas piemērotību dienestam vispār, taču noteikumi šobrīd šādu novērtēšanu neparedz;‒ Novērtēšanas noteikumu 12.punkts nosaka: \"Ja vērtēšanas komisija amatpersonu novērtējusi ar \"daļēji neatbilst noteiktajām prasībām\" vai \"neatbilst noteiktajām prasībām\", amatpersonu novērtē atkārtoti pēc sešiem mēnešiem\". Taču spēkā esošais regulējums skaidri nenosaka to, cik reizes amatpersona var tikt atkārtoti novērtēta ar šādu vērtējumu, un kādas sekas amatpersonas turpmākajā karjerā šāds vairākkārt atkārtots vērtējums var izraisīt;‒ spēkā esošais novērtēšanas procedūras regulējums nav piemērots arī šīs koncepcijas I. attīstības virzienā atspoguļotās \"uz sabiedrību vērstās policijas darba pieejas\" ieviešanai, jo pretēji citu valsts dienestā esošu valsts amatpersonu novērtēšanas procedūrai89 tas neparedz paplašinātās, jeb tā sauktās \"360 grādu\" novērtēšanas iespēju, kurā amatpersonas novērtēšanā var piedalīties gan amatpersonas padotie, citas amatpersonas (kolēģi), sadarbības partneri, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrības pārstāvji (jeb \"klienti\").[disciplināratbildība]Praktiski visi koncepcijā, šajā attīstības virzienā norādītie personāla vadības elementi vienlaikus ar citiem iestādes darbības mērķiem ir vērsti arī uz dienesta disciplīnas nodrošināšanu, piemēram, vidējā komandējošā sastāva sagatavotība personāla vadībā, darba organizācija iestādē kopumā un atsevišķi struktūrvienībās, kā arī kopējie darba apstākļi un amatpersonu apmierinātība ar darbu (t.sk. ar atalgojumu) iestādē.
\nTāpēc ir būtiski nodrošināt, ka amatpersonu saukšana pie disciplināratbildības nav no minētajiem apstākļiem atrauts process un disciplinārsoda piemērošana katrā konkrētajā gadījumā nav pašmērķis. Turpmākajā darbā, lai panāktu dienesta disciplīnas uzlabošanu, Valsts policijā ir jāturpina darbs konsekventi pastiprinot tiešo priekšnieku atbildību par pakļauto personālsastāvu, kā arī organizējot amatpersonu, kas veic pārbaudes sakarā ar saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem par policijas darbinieku rīcību un izmeklē disciplinārlietas, apmācību. Tāpat arī liela nozīme ir piešķirama preventīvu pasākumu veikšanai, analizējot darba gaitā iegūto informāciju.Amatpersonu saukšana pie disciplinārās atbildības ir redzamākais taču galējais līdzeklis dienesta disciplīnas nodrošināšanā.
\nValsts policijas amatpersonu saukšana pie disciplināratbildības šobrīd tiek organizēta un veikta saskaņā ar \"Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā\", kas stājies spēkā 2006.gada 1.oktobrī, noteikto kārtību. Kopš šī likuma spēkā stāšanās ir organizēts darbs Valsts policijas struktūrvienībās, nosakot kārtību un amatpersonu kompetenci Valsts policijas amatpersonu disciplinārajā sodīšanā.Valsts policijas Iekšējās drošības birojā reizi pusgadā tiek veikta disciplinārās prakses padziļināta analīze par Valsts policijas darbinieku pieļautajiem disciplīnas un likumības pārkāpumiem. Izvērtējot disciplināri sodīto nodarbināto īpatsvaru laika periodā no 2008.gada līdz 2012.gadam, ir konstatējams, ka disciplināri sodīto nodarbināto skaitam ir pastāvīga tendence samazināties.gadsdisciplināri sodīto nodarbināto skaitsprocentuāli no kopējā esošo amatpersonu skaita2008.4454,9 %2009.3384,4,%2010.2293 %2011.3084.3%2012.2683,8%2013.g.1.pusg.1191,7%Izņēmums no šīs tendences ir 2011.gads, ko netieši pierāda arī 2012.gada kopējie rādītāji, kad sodīto skaits atgriezās iepriekšējā līmenī. 2011.gadā pie disciplinārās atbildības saukto amatpersonu būtiskais pieaugums notika sakarā ar kompleksi veikto pārbaužu par Valsts policijas darbinieku amata savienošanas kārtības ievērošanu pēc 2011.gada janvāra traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī. Šī situācija norāda uz to, ka eksistē vai var eksistēt virkne disciplīnas pārkāpumu (pārkāpumu veidu), kas paliek slēpti no Valsts policijas vadības, bet atklājas tikai pēc kādiem plašu publicitāti un sabiedrisku rezonansi ieguvušiem gadījumiem.Pēdējos gados ir aktualizēts jautājums par amata savienošanas problēmām Valsts policijā.
\nUz 2013.gada 1.jūliju Valsts policijā 1500 nodarbinātajam ir atļauts savienot savu amatu ar citu amatu, tas ir 21,3% no visiem Valsts policijas nodarbinātajiem. Valsts policijas iekšējās drošības birojs, kura atbildībā ietilpst arī amatu savienošanas kārtības prasību ievērošanas uzraudzība un kontrole, veicot disciplinārprakses datu (par 2011., 2012.g. un 2013.g.1.pusgadu) analīzi, konstatēja, ka:1) 2011.gadā: disciplinārsodītajiem 308 nodarbinātajiem – 64 ir izsniegta atļauja amatu savienošanai, kas sastāda 21% no visiem disciplinārsodītajiem;2) 2012.gadā: disciplinārsodītajiem 268 nodarbinātajiem – 93 ir izsniegta atļauja amatu savienošanai, kas sastāda 35% no visiem disciplinārsodītajiem;3) 2013.gada I pusgadā: disciplinārsodītajiem 119 nodarbinātajiem – 47 ir izsniegta atļauja amatu savienošanai, kas sastāda 40% no visiem disciplinārsodītajiem.Minētie dati norāda uz apstākli, ka amatu savienošana var ietekmēt VP nodarbināto dienesta disciplīnu.Pašlaik atļauju saņemšana amatpersonas amata savienošanai ar citu amatu Valsts policijā ir organizēta ievērojot likuma \"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā\" un Valsts policijas 2008.gada 3.novembra iekšējo noteikumu Nr. 19 \"Kārtība, kādā Valsts policijas amatpersonas saņem rakstveida atļauju savienot valsts amatpersonas amatu Valsts policijā ar citu amatu, darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi\" prasības. 2013.gada darba plānā ir paredzēts papildus pastiprināt kontroli pār \"savienojamajām darbavietām\" vērtējot arī tās, lai izslēgtu iespējamus policijas darbinieku prestiža graušanas gadījumus.
\nIzvērtējot situāciju, atzīts, ka ir nepieciešams lemt par aizliegumu ieviešanu uz amatu savienošanām konkrētiem amatiem vai konkrētām amatpersonām. Tomēr vienlaikus jāuzsver, ka šāds pasākums būs iespējams un dos nepieciešamo efektu tikai gadījumā, ja, stājoties spēkā (provizoriski 2016.gadā) plānotajiem jaunajiem darba samaksas sistēmas nosacījumiem, tiks būtiski palielināts kopējais Valsts policijas amatpersonu atalgojuma līmenis. Saņemot pietiekošu darba samaksu par padarīto darbu, zudīs vai būtiski samazināsies nepieciešamība strādāt \"otrā darbā\", kas viennozīmīgi paaugstinās darbinieka spējas pildot dienesta pienākumus, mazinās fizisko un emocionālo nogurumu, ļaus pilnvērtīgāk un kvalitatīvāk pildīt uzticētos pienākumus, un līdz ar to arī samazināsies pieļauto disciplīnas pārkāpumu skaits.Identificētās problēmas:‒ nepietiekama pieejamās informācijas par amatpersonas kompetencēm izmantošana Valsts policijas amatpersonu virzībā atbildīgos amatos;‒ struktūrvienību vadītāju vāja sagatavotība personāla vadīšanai un kvalifikācijas paaugstināšanas personāla vadībā procesa un kapacitātes nepiemērotība faktiskajām vajadzībām;‒ nepamatoti ierobežots labāko kandidātu izvēles loks iestādei svarīgiem amatiem;‒ virkne trūkumu amatpersonu darbības novērtēšanas regulējumā, kas kopsakarībā ar iepriekš minētajām problēmām, liek apšaubīt Valsts policijā īstenotās amatpersonu novērtēšanas prakses kvalitāti;‒ amatpersonu amatu savienošana ar citiem amatiem ārpus dienesta policijā un disciplinārpārkāpumu rašanās riska pietiekamas analīzes un tās rezultātu ievērošanas trūkums.Sasniedzamie ieguvumi sabiedrībai (iedzīvotājiem):‒ profesionālāki Valsts policijas struktūrvienību vadītāji un kvalitatīvāka policijas personāla vadība kopumā;‒ mazāki disciplīnas pārkāpumu rašanās riski;‒ attiecīgiem amatiem profesionāli un psiholoģiski piemērotāki policijas darbinieki;‒ pamatotāka policijas darbinieku darbības iekšējās novērtēšanas procedūra un palielinātas sabiedrības iespējas piedalīties \"sabiedrībai tuvākajos\" policijas amatos esošo darbinieku novērtēšanā;‒ policijas darbinieku ar citiem ārpus dienesta darbiem nedalīta uzmanība savu tiešo pienākumu izpildei.Uzdevumi problēmu risināšanai, to izpildei nepieciešamais finansējums un tā avoti, izpildes termiņi un atbildīgās institūcijās ir nosakāmi Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu institūciju vadības dokumentos (darbības stratēģijās un to ieviešanas rīcības plānos).Uzdevumi problēmu risināšanai1. pakāpeniski izstrādāt kompetenču modeļus noteiktiem amatiem Valsts policijā un ieviest kompetenču pieeju amatpersonu un kandidātu psiholoģiskajā testēšanā, kompetenču novērtēšanai izmantojot gan testus elektroniskā formātā, gan intervijas, gan praktisku uzdevumu veikšanu;2. pilnveidot personāla karjeras izaugsmes sistēmu, precīzāk definējot pretendentu atlasi vadītāju (augstākajai speciālajai dienesta pakāpei \"pulkvežleitnants\" atbilstošajiem) amatiem, veicot pasākumus Valsts policijas 2010.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.7 \"Kārtība, kādā Valsts policijā organizē amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm karjeras attīstību\" pilnveidošanai, tajā skaitā paredzot caurskatāma iekšējā konkursa rīkošanu uz vakantajiem vadītāju amatiem, pastiprinot kompetenču novērtēšanas rezultātu ievērošanu kandidātu izvērtēšanā, kā arī norīkošanas profesionālās pilnveides kursu personāla vadībā nosacījumus un sekas, ja kurss nav apgūts;3. veikt atkārtotu personāla karjeras izaugsmes sistēmas pārskatīšanu, paplašinot personāla vadības jomā apmācāmo amatpersonu loku, iekļaujot tajā amatpersonas:- kuru darbība ir novērtēta ar A1 (amatpersona atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā);- ar augstāko izglītību, kuras pieņem dienestā un ieceļ kadeta amatā profesionālās pilnveides izglītības programmas \"Policijas darba pamati\" apguvei;- kuras tiek nosūtītas uz augstākās izglītības iestādi, ar kuru Valsts policijai ir noslēgts līgums par speciālista sagatavošanu (5. profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei);4. pilnveidot profesionālās pilnveides izglītības programmu \"Personāla vadība\", palielinot tās apjomu un paredzot kursa noslēgumā apgūto zināšanu pārbaudi, kuras sekmīga nokārtošana ir pamats apliecības par kursa apguvi izsniegšana;5. izvērtēt iespējas, riskus un ieguvumus amatpersonu pārcelšanai struktūrvienību vadītāju amatos tikai pēc sekmīgas profesionālās pilnveides izglītības programmas \"Personāla vadība\" apguves dienesta interesēs uz noteiktu laiku (līdz 6 mēnešiem), lai pārbaudītu amatpersonas piemērotību vadītāja amatam vai paredzēt kandidātam uz vadītāja amatu uzdot pildīt vadītāja pienākumus uz noteiktu laiku, kurā kandidāts tiek nosūtīts uz personālvadības kursiem un pārbaudīta kandidāta piemērotība vadītāja amatam, izstrādājot atbilstošo iekšējo normatīvo regulējumu;6. izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumos Nr.532 \"Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība\", lai:‒ paplašinātu amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtēšanas komisijas pilnvaras;‒ paredzētu amatpersonas dienesta disciplīnas, tajā skaitā ētiskuma ievērošanas vērtēšanu;‒ precizētu sekas novērtējumam \"neatbilst noteiktajām prasībām\";‒ paredzētu paplašinātās (360 grādu) novērtēšanas veikšanu noteiktos amatos Valsts policijā dienošajām amatpersonām;7. veikt amatu, ar kuriem savus amatus savieno Valsts policijas amatpersonas, izvērtēšanu, nosakot iespējamos amatu savienošanas riskus, un sagatavot priekšlikumus grozījumiem likumā \"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā\", nosakot ierobežojumus amatpersonu kategorijām, kuras drīkst savienot amatus un amatu kategorijas ar kādiem Valsts policijas amatpersonas amatus drīkst savienot;8. pastiprināt kontroli par likuma \"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā\" un Valsts policijas 2008.gada 3.novembra noteikumu Nr.19 \"Kārtība, kādā Valsts policijas amatpersonas saņem rakstveida atļauju savienot valsts amatpersonas amatu Valsts policijā ar citu amatu, darba, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi\" prasību ievērošanu, papildus vērtējot \"savienojamās darbavietas\".9. lai mazinātu latento disciplīnas pārkāpumu daļu, ieviest regulāru disciplīnas pārkāpumu rašanās riska analīzes praksi (Valsts policijas Iekšējā drošības biroja veikto Valsts policijas disciplinārās prakses pārskatu ietvaros), kas balstīta uz veikto dienesta pārbaužu un konstatēto disciplinārpārkāpumu noskaidrotajiem pārkāpumu cēloņiem un atkarībā no pārkāpumu risku analīzes rezultātiem organizēt tematiskās darba organizācijas pārbaudes VP reģionālajās struktūrvienībās.3.3.
\nPersonāla profesionālā kvalifikācija (izglītība).‒ esošā policijas darbinieku izglītības sistēma;‒ darbinieku profesionālā pilnveide dienesta vietās;‒ policijas darbinieku profesionālās kvalifikācijas sistēmu ietekmējošie ārējie šķēršļi;‒ esošo amatpersonu izglītības piemērošana likuma prasībām.[esošā policijas darbinieku izglītības sistēma]Ņemot vērā Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju, Valsts policijā ir izveidota optimāla izglītības sistēma, kuras ietvaros persona ar vidējo izglītību pēctecīgi (pakāpeniski) iegūst attiecīgā amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo izglītību. Proti, arodizglītību un pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību iegūst Valsts policijas koledžā (turpmāk – Koledža), bet otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnē un juriskonsulta profesionālo kvalifikāciju) iegūst Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk – RSU), ar kuru Valsts policijai ir noslēgts līgums līdz 2015.gada 31.augustam (pēdējā uzņemšana paredzēta 2013.gadā).
\nRSU profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma \"Tiesību zinātne\" ir pilnībā saskaņota ar Valsts policijas koledžas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu \"Policijas darbs\", tāpēc Koledžas absolventi studijas turpina RSU 3.studiju gadā. Tādējādi valsts budžeta līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un policijas darbinieki īsākā laikā iegūst attiecīgo izglītību.Koledžā policijas darbinieki profesionālo izglītību iegūst tikai par valsts budžeta līdzekļiem šādās izglītības programmās:1. arodizglītības programmā \"Policijas darbs\" (mācību ilgums – 1 gads; iegūstamā profesionālā kvalifikācija – ierindas sastāva policists; profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais; izsniedzamais izglītības dokuments – profesionālās kvalifikācijas apliecība).
\nPēc šīs programmas apguves klātienes absolvents turpina dienestu kārtībnieka amatā (tiek pārcelts no kadeta amata uz Valsts policiju) savukārt neklātienes absolvents turpina dienestu savā amatā, jo jau mācību laikā dien Valsts policijā;2. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā \"Policijas darbs\" (studiju ilgums – 2,5 gadu pilna laika studijas un 3 gadu nepilna laika studijas; specializācijas – ekspertu dienesta, kriminālpolicijas darba, kārtības policijas darba un izmeklēšanas darba specializācija; iegūstamā profesionālā kvalifikācija – vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva policists; profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais; izsniedzamais izglītības dokuments – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms).
\nPēc šīs programmas apguves klātienes absolvents dien jaunākā virsnieka amatā, uz kuru viņu pārceļ no Valsts policijas koledžas kadeta amata, savukārt neklātienes absolvents turpina dienestu savā amatā, jo jau studiju laikā dien Valsts policijā;3. profesionālās pilnveides izglītības programma \"Policijas darba pamati\" (mācību ilgums – 6 mēneši; izsniedzamais izglītības dokuments – profesionālās pilnveides izglītības apliecība). Šīs programmas mērķis ir izglītības procesa rezultātā nodrošināt iespēju juridiskās un citu nozaru speciālistiem apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas kvalificētu un profesionālu speciālistu darbam Valsts policijā kārtības policijas, kriminālpolicijas un izmeklēšanas darbā.
\nPēc šīs programmas apguves absolventus pārceļ dienestam Valsts policijā, jo mācību Valsts policijas koledžā laikā viņi atrodas kadetu amatos;4. vairāk nekā 60 citas profesionālās pilnveides izglītības programmas (programmu apjoms – no 6 līdz 640 stundām; prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību – bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma; izglītības ieguves forma – klātiene). Šādas programmas tiek izstrādātas un īstenotas pēc Valsts policijas pieprasījuma, lai policijas darbinieki iegūtu dienestam atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. Pēc programmas \"Darbs ar policijas darba suņiem\" (640 stundas) un \"Valsts objektu apsardze\" (480 stundas) apguves izsniedz profesionālās pilnveides izglītības apliecību (šādu apliecību izsniedz pēc apgūtām programmām, kuru apjoms ir vismaz 160 stundas);5.
\nRSU profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma \"Tiesību zinātne\" (studiju ilgums – 2 gadu pilna laika studijas un 2,5 gadu nepilna laika studijas; iegūstamā profesionālā kvalifikācija – juriskonsults; profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais; iegūstamais grāds – profesionālā bakalaura grāds; izsniedzamais izglītības dokuments – profesionālā bakalaura diploms). Pēc šīs programmas apguves klātienes absolvents dien jaunāka vai vecākā virsnieka amatā, uz kuru viņu pārceļ no Valsts policijas Personāla vadības biroja Profesionālās izglītības koordinācijas nodaļas Studējošo grupas inspektora amata. Savukārt, neklātienes absolvents turpina dienestu savā amatā, jo jau studiju laikā dien Valsts policijā un var pretendēt uz vecākā virsnieka amatu, ja tādu jau neieņem.Uzņemšana, izglītības process, izglītības dokumentu izsniegšana un izlaidumi formālās izglītības programmās (arodizglītības programmā un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā) notiek saskaņā ar ārējo un Koledžas iekšējo normatīvo aktu prasībām līdzīgi citu izglītības iestāžu kārtībai.
\nKontroli par šo procesu veic Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās iestādes.Savukārt darbinieku profesionālajai pilnveidei Valsts policija katru gadu saskaņā ar Valsts policijas iekšējo normatīvo aktu definē tēmas, kuras ir aktuālas un obligāti apgūstamas. Koledža par šīm tēmām izstrādā profesionālās pilnveides izglītības programmas, saskaņo tās ar Valsts policiju un gada laikā īsteno saskaņotās programmas.Tādējādi sistēmiski policijas amatpersonu profesionālās izglītības un pilnveides iespējas ir sakārtotas, tā, lai policijas darbinieki iegūtu darbam nepieciešamo izglītību un arī pilnveidotu savas zināšanas atbilstoši tiešajām dienesta pienākumu izpildes nepieciešamībām. Taču, kā izriet no iepriekšējās nodaļās izvirzītajām problēmām un to risināšanai nospraustajiem uzdevumiem, liela daļa Valsts policijas vispārējās attīstības problēmu gan noziedzības novēršanā, gan apkarošanā tomēr balstās uz nepietiekamu personāla profesionālo sagatavotību un pieejamo apmācību programmu nepietiekamu atbilstību Valsts policijas attīstības vajadzībām, savukārt daļa no problēmām nav atrisināmas bez atbilstošiem policijas darbinieku profesionālās sagatavotības uzlabojumiem.
\nTādējādi ir saskatāma nepieciešamība izvērtēt policijas darbinieku profesionālās kvalifikācijas jautājumu koordinācijas līdzšinējā mehānisma rezultātus un pārskatīt tā darbību, nepieciešamības gadījumā veicot atbilstošas izmaiņas vai stiprinot mehānismā iesaistīto struktūrvienību ieguldījumu un kapacitāti.[darbinieku profesionālā pilnveide dienesta vietās]Vēl viena līdz šim vāji izmantota iespēja policijas darbinieku profesionālo zināšanu un iemaņu uzturēšanā un attīstībā ir darbinieku profesionālā pilnveide dienesta vietās. Pēc iepriekš atspoguļotās izglītības sistēmas radīto iespēju izmantošanas, jo īpaši paejot ilgākam laikam dienestā, jebkurš darbinieks konstatē, ka lielāko daļu no specifiskajām zināšanām, prasmēm un uzvedības modeļiem tas ir apguvis, mācoties darbā no kolēģiem vai situācijās, kad rodas iespēja iegūt zināšanas vai novērot un izmēģināt prasmes un uzvedību praksē. Šādas, dienesta vietā notiekošas mācīšanās vides nodrošināšanā un procesa vadīšanā galvenā loma ir darbinieku tiešajiem vadītājiem, kas procesu var veicināt:- regulāri ieplānojot laiku mācībām darbavietā;- uztverot mācīšanos darbavietā kā ieguldījumu un dabisku darba procesa sastāvdaļu, nevis kā kaut ko patiesībā nevajadzīgu un veicamu uz darba rezultātu rēķina;- nozīmējot \"padomdevējus\" vai \"trenerus\", īpaši jaunajiem darbiniekiem;- uzdodot kādam no struktūrvienības izstrādāt mācību materiālus vai vadlīnijas galvenajos darba jautājumos, lai veicinātu zināšanu un iemaņu izplatīšanu darbinieku vidū.Efektīva darbinieku iemaņu un zināšanu pilnveide varbūt arī pašmācība, ietverot literatūras lasīšanu, mācību pasākumu apmeklēšanu, e-mācības, mācīšanos no darba brīvajā laikā, u.c. 90 Taču šādu iespēju un mācību (jo īpaši pašmācību) prakses attīstībai dienesta vietās būtiskākais priekšnosacījums ir struktūrvienību vadītāju profesionālā sagatavotība personāla vadībā un spējas nodrošināt ne tikai struktūrvienībai noteikto formālo un tiešo uzdevumu izpildi, bet arī attīstīt savas struktūrvienības kopējo profesionālo kapacitāti ar metodēm, kas absolūtākajā vairumā gadījumu neprasa ne finanšu, ne materiāltehnisko līdzekļu ieguldījumu.
\nSavukārt personāla speciālistu atbildībā struktūrvienībās ar normālu, profesionāli organizētu personāla vadības praksi ietilpst palīdzēt struktūrvienības vadītājam noorganizēt mācības, izstrādāt mācību plānus un analizēt mācību efektivitāti. Tikmēr, pastāvot iepriekš atspoguļotajiem trūkumiem Valsts policijas struktūrvienību vadītāju sagatavotībā personāla vadības jautājumos, šos trūkumus daļēji kompensējošs mehānisms ir personāla apmācību procesa dienesta vietās detalizēta vadīšana un īstenošana \"no augšas\".Līdz 2013.gada 23.septembrim Valsts policijā darbinieku profesionālo pilnveidi dienesta vietās noteica Valsts policijas 2010.gada 4.janvāra iekšējie noteikumi Nr.1 \"Kārtība, kādā organizē amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kvalifikācijas paaugstināšanu, profesionālo apmācību un vispārējo fizisko sagatavošanu\".