Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokolu

Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokolu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/1129-5925 Rīgā 2005.gada 1.augustā Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma protokolu Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido Asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās Dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Ungārijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 31.05.2005.) Statuss: nolīguma pagaidu piemērošana kopš 2004.gada 1.maija. Pielikumā: 1. Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido Asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās Dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Ungārijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. 2. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās Dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora p.i. A.Kalniņa PROTOKOLS EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU NOLĪGUMAM, AR KO IZVEIDO ASOCIĀCIJU STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN TUNISIJAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES, LAI ŅEMTU VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI BEĻĢIJAS KARALISTE, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS REPUBLIKA, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJAS REPUBLIKA, MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS REPUBLIKA, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, še turpmāk - "EK dalībvalstis", ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, un EIROPAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopiena", ko pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, no vienas puses, un TUNISIJAS REPUBLIKA, turpmāk "Tunisija", no otras puses, tā kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, še turpmāk "Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgums", tika parakstīts Briselē 1995. gada 17.jūlijā un stājās spēkā 1998. gada 1. martā; tā kā Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (še turpmāk "Pievienošanās līgums") tika parakstīts Atēnās 2003. gada 16. aprīlī un stājās spēkā 2004. gada 1.maijā; tā kā saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu par jauno līgumslēdzēju pušu pievienošanos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam vienojas protokolos minētajam nolīgumam; tā kā ir notikušas apspriedes atbilstīgi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma 23.panta 2. punktam, lai tiktu ievērotas Kopienas un Tunisijas abpusējās intereses, IR VIENOJUŠĀS PAR ŠO. 1. pants Ar šo Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika kļūst par pusēm Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumā, un tāpat kā pārējas Kopienas dalībvalstis attiecīgi ņem vērā un pieņem nolīguma dokumentus, kā arī kopīgās deklarācijas, vienpusējās deklarācijas un vēstuļu apmaiņu. 2. pants Lai ņemtu vērā jaunākās institucionālās izmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas, ka sakarā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma noteikumi, kas atsaucas uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, jāuzskata par tādiem, kas atsaucas uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas tiesības un saistības. I NODAĻA GROZĪJUMI EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMĀ, JO ĪPAŠI TĀ PROTOKOLOS 3. pants Lauksaimniecības produkti 1. Nolīguma 1. protokola 3. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: "1. Neapstrādāta olīveļļa, uz ko attiecas KN kodi 15091010 un 15091090 un kas pil­nībā iegūta Tunisijā un transportēta no šīs valsts tieši uz Kopienu, var tikt importēta Kopienā no 2001. gada 1. janvāra bez muitas nodokļa apjomā, kas nepārsniedz 50000 tonnas. No 2004. gada 1. maija tiek pievienots ikgadējais daudzums 700 tonnu apmērā. 2. No 2002. gada 1. janvāra ik gadu četru gadu garumā šo daudzumu palielina par 1500 tonnām, lai no 2005. gada 1. janvāra sasniegtu ikgadējo daudzumu 56700 tonnas." 2. Nolīguma 1. protokola, kas attiecas uz režīmu, kas piemērojams Tunisijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importam Kopienā, pielikumā iekļautajā tabulā ierakstu par koncesiju produktiem ar KN kodu 150910 aizstāj ar šādu ierakstu: " KN kods Preču apraksts MFN muitas nodokļa samazinājums,% Tarifu kvotas gadā vai norādītajā laikposmā (tīrā svara tonnas) MFN muitas nodokļa samazinājums papildus esošajām tarifu kvotām (%) Īpašie noteikumi 1509 10 Olīveļļa un tās frakcijas, tīra 100 50000 + 700 - 3. panta 2.punkts " 4. pants Izcelsmes noteikumi Nolīguma 4. protokolu groza šādi. 1) Protokola 19. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: "4. Preču pārvadājumu apliecības EUR1, kas izdotas retrospektīvi, jāvizē ar vienu no šādām frāzēm: ES "EXPEDIDO A POSTERIORI" CS "VYSTAVENO DODATEČNĔ" DA "UDSTEDT EFTERFØLGENDE" DE "NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT" ET "TAGANTJÄRELE VÄLJA ANTUD" EL "ΕΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ" EN "ISSUED RETROSPECTIVELY" FR "DÉLIVRÉ À POSTERIORI" IT "RILASCIATO A POSTERIORI" LV "IZSNIEGTS RETROSPEKTĪVI" LT "RETROSPEKTYVUSIS IŠDAVIMAS" HU "KIADVA VISSZAMENŐLEGES HATÁLLYAL" MT "MAĦRUĠ RETROSPETTIVAMENT" NL "AFGEGEVEN A POSTERIORI" PL "WYSTAWIONE RETROSPEKTYWNIE" PT "EMITIDO A POSTERIORI" SL "IZDANO NAKNADNO" SK "VYDANÉ DODATOČNE" FI "ANNETTU JÄLKIKÄTEEN" SV "UTFÄRDAT I EFTERHAND" AR 2) Protokola 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "2. Šādā veidā izsniegtie dublikāti jāvizē ar vienu no šīm norādēm: ES "DUPLICADO" CS "DUPLIKÁT" DA "DUPLIKÁT" DE "DUPLIKAT" ET "DUPLIKAAT" EL "ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ" EN "DUPLICATE" FR "DUPLICATA" IT "DUPLICATO" LV "DUBLIKĀTS" LT "DUBLIKATAS" HU "MÁSODLAT" MT "DUPLIKAT" NL "DUPLICAAT" PL "DUPLIKAT" PT "SEGUNDA VIA" SL "DVOJNIK" SK "DUPLIKÁT" FI "KAKSOISKAPPALE" SV "DUPLIKAT" AR 3) Protokola 22. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: "4. Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos preču pārvadājumu apliecības EUR.1 ailē "Piezīmes" jābūt vienai no šīm norādēm: "PROCEDIMIENTO SIMPLIFICADO", "FORENKLET PROCEDURE", "VEREINFACHTES VERFAHREN", "AΠΛΟΥΣΤΕΥΜΕΝΗ ΔΙΑΔΙΚΑΣΙΑ", "SIMPLIFIED PROCEDURE", "PROCÉDURE SIMPLIFIÉE", "PROCEDURA SEMPLIFICATA,", "VEREENVOUDIGDE PROCEDURE", "PROCEDIMENTO SIMPLIFICADO", "YKSINKERTAISTETTU MENETTELY", "FÖRENKLAT FÖRFARANDE", "Zjednodušený postup-článek", "Lihtsustatud tolliprotseduur", "VienkĀršota procedŪra", "Supaprastinta procedūra", "Egyszerűsített eljárás", "Procedura simplifikata", "Procedura uproszczona", "Poenostavljen postopek", "Zjednodušený postup", 5. pants Asociācijas komitejas vadība Nolīguma 82. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: "3. Asociācijas komiteju pēc kārtas vada Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvis un Tunisijas Republikas valdības pārstāvis." II NODAĻA PĀREJAS NOTEIKUMI 6. pants Izcelsmes apliecinājumi un administratīvā sadarbība 1. Saskaņā ar šo protokolu attiecīgās valstis pieņem izcelsmes apliecinājumus, ko pienācīgi izsniegusi Tunisija vai kāda jaunā dalībvalsts saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kurus tās savstarpēji piemēroja, ja: a) šīs izcelsmes iegūšana paredz preferenciāla tarifa piemērošanu, pamatojoties uz preferenciāla tarifa pasākumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumā vai Kopienas vispārējo preferenču sistēmā; b) izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izsniegti ne vēlāk kā dienu pirms pievienošanās dienas; c) izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas. Ja preces deklarētas importam Tunisijā vai kādā jaunajā ES dalībvalstī pirms pievienošanās dienas saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kurus šajā laikā piemēroja Tunisija un attiecīgā jaunā ES dalībvalsts, var arī pieņemt izcelsmes apliecinājumu, kas retrospektīvi izsniegts saskaņā ar minētajiem nolīgumiem vai režīmiem, ja tas iesniegts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas. 2. Tunisija un jaunās dalībvalstis ir tiesīgas saglabāt atļaujas, ar ko piešķirts "atzītā eksportētāja" statuss saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kurus tās savstarpēji piemēroja, ja: a) šādu noteikumu paredz arī nolīgums, kuru Tunisija un Kopiena noslēgusi pirms pievienošanās dienas, un b) atzītais eksportētājs piemēro spēkā esošos izcelsmes noteikumus saskaņā ar šādu nolīgumu. Ne vēlāk kā gadu pēc pievienošanās dienas šīs atļaujas aizstāj ar jaunām atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar Nolīguma noteikumiem. 3. Pieprasījumus tādu izcelsmes apliecinājumu turpmākai pārbaudei, kas izsniegti saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kuri minēti 1. un 2.punktā, Tunisijas vai jaunās dalībvalsts kompetentās muitas iestādes pieņem trīs gadu laikā pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izsniegšanas, un tos šīs iestādes var iesniegt trīs gadu laikā pēc izcelsmes apliecinājuma pieņemšanas, kas kopā ar importa deklarāciju iesniegts šīm iestādēm. 7. pants Preces tranzītā 1. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma noteikumus var piemērot precēm, kas eksportētas no Tunisijas uz kādu no jaunajām dalībvalstīm vai no kādas no tām uz Tunisiju, kas atbilst 4. protokola noteikumiem un kas pievienošanās diena atrodas tranzītā vai pagaidu glabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā Tunisijā vai attiecīgajā jaunajā dalībvalstī. 2. Šādos gadījumos preferenciālu režīmu var piemērot, ja četru mēnešu laikā kopš pievienošanās dienas importētājas valsts muitas iestādēm iesniedz izcelsmes apliecinājumu, ko retrospektīvi izsniegušas eksportētājas valsts muitas iestādes. III NODAĻA VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 8. pants Tunisija apņemas neiesniegt pieprasījumus, neizvirzīt prasības vai nenodot lietu izskatīšanai, kā arī negrozīt vai neatsaukt nevienu koncesiju atbilstīgi 1994. gada VVTT XXIV. panta 6. punktam un XXVIIIpantam saistībā ar šo Kopienas paplašināšanos. 9. pants 2004. gadam esošo tarifu kvotu apjoma pieaugumu neapstrādātas olīveļļas importam aprēķina proporcionāli pamata daudzumiem, ņemot vērā laika posma daļu, kas pagājusi pirms 12. pantā 2. punktā minētās dienas. 10. pants Šis protokols ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma sastāvdaļa. Šī protokola pielikumi ir tā sastāvdaļa. 11. pants 1. Šo protokolu apstiprina Kopiena, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Tunisija saskaņā ar savām procedūrām. 2. Puses paziņo viena otrai par 1. punktā minēto attiecīgo procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā. 12. pants 1. Šis protokols stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad deponē pēdējo apstiprināšanas dokumentu. 2. Šo protokolu provizoriski piemēro no 2004.gada 1.maija. 13. pants Šis protokols ir sagatavots divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un arābu valodā; visi šie teksti ir vienlīdz autentiski. 14. pants Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma, tostarp pielikumu un protokolu, kas ir tā sastāvdaļa, teksts, kā arī Nobeiguma akta un tam pievienoto de­klarāciju teksts ir sastādīts čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā, un šie teksti ir tikpat autentiski kā oriģinālie teksti. Šos tekstus apstiprina Asociācijas padome. EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU NOLĪGUMS, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses BEĻĢIJAS KARALISTE, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses, še turpmāk "dalībvalstis", un EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA, še turpmāk "Kopiena", no vienas puses, un TUNISIJAS REPUBLIKA, še turpmāk "Tunisija", no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ pastāvošo tradicionālo saikņu starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Tunisiju nozīmīgumu un kopējās vērtības, kas kopīgas līgumslēdzējām pusēm; ŅEMOT VĒRĀ, ka Kopiena, tās dalībvalstis un Tunisija vēlas stiprināt šīs saik­nes un izveidot ilgstošas attiecības, kas balstās uz savstarpīgumu, partnerību un kopīgu attīstību; ŅEMOT VĒRĀ svarīgumu, ko puses piešķir ANO Statūtu principiem, jo īpaši cilvēktiesību ievērošanai, politiskajai un ekonomiskajai brīvībai, kas ir apvienības pamatā; ŅEMOT VĒRĀ jaunākos politiskos un ekonomiskos sasniegumus gan Eiropas kontinentā, gan Tunisijā; ŅEMOT VĒRĀ ievērojamu progresu, ko Tunisija un tās iedzīvotāji panākuši attiecībā uz mērķiem pilnībā iekļaut Tunisijas ekonomiku pasaules ekonomikā, un līdzdalību demokrātisko valstu kopienā; APZINOTIES šā nolīguma svarīgumu, balstoties uz sadarbību un dialogu, lai panāktu ilgstošu stabilitāti un drošību Eiropas un Vidusjūras reģionā; APZINOTIES, no vienas puses, attiecību svarīgumu vispārējā Eiropas un Vidusjūras reģiona kontekstā un, no otras puses, integrācijas starp Magribas valstīm mērķus; IEVĒROJOT ekonomiskās un sociālās atšķirības starp Kopienu un Tunisiju un ņemot vērā vēlmi sasniegt šīs asociācijas mērķus, izmantojot šā nolīguma atbilstošos noteikumus; VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem un starp­tautiskiem jautājumiem, kas izraisa savstarpēju ieinteresētību; ŅEMOT VĒRĀ Kopienas vēlmi nodrošināt Tunisijai izšķirošu atbalstu tās centienos īstenot ekonomisko reformu, strukturālu pielāgošanu un sociālo attīstību; ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un Tunisijas ieguldījumu brīvajā tirdzniecībā, saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT); VĒLOTIES izveidot sadarbību, ko papildina regulāri dialogi par ekonomikas, sociālajiem un kultūras jautājumiem, lai panāktu labāku savstarpējo sapratni; PĀRLIECĪBĀ, ka šis nolīgums radīs klimatu, kas veicinās savstarpējo ekonomisko attiecību attīstību, jo īpaši tirdzniecības un investīciju jomā, kas ir svarīgākie sektori ekonomikas restrukturizācijas un tehnoloģiskās modernizācijas procesā, ir vienojušās par turpmāko. 1.pants 1. Ar šo nodibina apvienību starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisiju, no otras puses. 2. Šā nolīguma mērķi ir: - nodrošināt atbilstošu pamatu politiskajam dialogam starp pusēm, kas veicina ciešu attiecību attīstību visās jomās, kuras puses uzskata par būtiskām šim dialogam; - izveidot noteikumus pakāpeniskai preču, pakalpojumu un kapitāla tirdzniecības liberalizācijai, - veicināt tirdzniecību un harmonisku ekonomisko un sociālo attiecību paplašināšanu starp pusēm, īpaši ar dialoga un sadarbības palīdzību, lai sekmētu Tunisijas un tās iedzīvotāju attīstību un pārticību, - atbalstīt Magribas valstu integrāciju, veicinot tirdzniecību un sadarbību starp Tunisiju un citām reģiona valstīm, - veicināt sadarbību ekonomiskas, sociālajā, kultūras un finansiālajā jomā. 2.pants Attiecības starp pusēm, kā arī paši nolīguma noteikumi, kas ir valsts un starptautiskās politikas pamatā un sastāda būtisku nolīguma daļu, balstās uz cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošanu. I SADAĻA POLITISKAIS DIALOGS 3.pants 1. Starp pusēm nodibina pastāvīgu politisko dialogu. Tas palīdzēs izveidot ilgstošas sadarbības saiknes ar partneriem, kas dos ieguldījumu pārticības, stabilitātes un drošības panākšanā Vidusjūras reģionā, un ieviest izpratnes un iecietības klimatu starp kultūrām. 2. Politiskais dialogs un sadarbība jo īpaši attiecas uz: a) attiecību atjaunošanas veicināšanu starp valstīm, izmantojot labākas savstarpējās sapratnes un pastāvīgas koordinēšanas attīstību starptautiskos jautājumos, kuri interesē abas puses; b) katras puses pienākumu ievērot otras puses nostāju un intereses; c) ieguldījumu kopējās drošības un stabilitātes veicināšanā Vidusjūras reģionā un jo īpaši Magribā; d) palīdzību attīstīt kopīgas iniciatīvas. 4.pants Politiskais dialogs ietver visus jautājumus, kas izraisa pušu kopīgu ieinteresētību, jo īpaši nosacījumus, kas nepieciešami miera, drošības un reģionālās attīstības nodrošināšanai atbalstot sadarbību, īpaši Magribas grupas valstu starpā. 5.pants Politiskais dialogs notiek pēc regulāriem laika periodiem un, īpaši, nepieciešamības gadījumā: a) ministriju līmenī, pamatā Apvienības padomes ietvaros; b) augstāko Tunisiju pārstāvošo amatpersonu, no vienas puses, un Padomes prezidējošās valsts un Komisijas līmenī, no otras puses; c) izmantojot visus diplomātiskos kanālus, tai skaitā pastāvīgas tikšanās, apspriešanās starptautisko sanāksmju ietvaros un sakarus diplomātisko pārstāvju starpā trešajās valstīs; d) vajadzības gadījumā, izmantojot citus veidus, kas varētu būt noderīgi dialoga veicināšanai un tā efektivitātes uzlabošanai. II SADAĻA BRĪVA PREČU APRITE 6.pants Kopiena un Tunisija pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu, piemērojot pārējas periodu, kas nav garāks par 12 gadiem skaitot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem, un ievērojot 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību un citus daudzpusējus līgumus par tirdzniecību un precēm, kas pievienoti Līgumam par PTO izveidošanu, še turpmāk VVTT. I NODAĻA RŪPNIECĪBAS RAŽOJUMI 7.pants Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz ražojumiem, kuru izcelsme ir Kopienā un Tunisijā, izņemot ražojumus, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma II pielikumā. 8.pants Tirdzniecībā starp Kopienu un Tunisiju importam netiek ieviestas nekādas jaunas muitas nodevas vai līdzvērtīgi maksājumi. 9.pants Izstrādājumus, kuru izcelsme ir Tunisijā, importē Kopienā bez muitas nodevām un līdzvērtīgiem maksājumiem, un bez kvantitatīviem ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu iedarbību. 10.pants 1. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Kopienai saglabāt lauksaimniecisko komponenti attiecībā uz preču importu, kuru izcelsme ir Tunisijā un kas minētas 1. pielikumā. Lauksaimniecības komponente atspoguļo atšķirības starp Kopienas lauksaimniecības preču tirgus cenām, kuras izmanto šādu preču ražošanai, un importa cenām no trešajām valstīm, ja kopējās izmaksas par minēto pamatproduktu ir augstākas nekā Kopienā. Lauksaimniecības komponente var būt fiksēta summa vai vērtībai atbilstošs muitas nodoklis. Šādas atšķirības vajadzības gadījumā aizstāj ar īpašiem nodokļiem, kas balstīti uz lauksaimniecības komponentes tarifikāciju, vai ar vērtībai atbilstošu muitas nodokli. Nolīguma 2. nodaļas noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības produktiem, attiecas uz lauksaimniecības komponenti mutatis mutandis. 2. Šīs nodaļas noteikumi neizslēdz iespēju Tunisijai noteikt atsevišķas specifikācijas attiecībā uz lauksaimniecības komponenti spēkā esošajos ievedmuitas nodokļos attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā un kas minēti 2. pielikumā. Lauksaimniecības komponente var būt fiksēta summa vai vērtībai atbilstošs muitas nodoklis. Nolīguma 2. nodaļas noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības produktiem, attiecas uz lauksaimniecības komponenti mutatis mutandis. 3. Attiecībā uz produktiem, kas minēti 2. pielikuma 1. sarakstā un kuru izcelsme ir Kopienā, Tunisija pēc šā nolīguma spēkā stāšanās brīža piemēro ievedmuitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, kas nav lielāki par tiem maksājumiem, kuri bija spēkā 1995. gada 1. janvārī, ievērojot tarifu kvotu ierobežojumus, kas izklāstīti šajā sarakstā. Saskaņā ar 4. pantu nodokļu rūpniecības komponentes likvidēšanas laikā nodokļu līmenis, ko piemēro attiecībā uz produktiem, kuriem tiks atceltas tarifu kvotas, nedrīkst būt augstāks kā nodokļu līmenis, kas bija spēkā 1995. gada 1. janvārī. 4. Attiecībā uz produktiem, kas minēti 2. pielikuma 2. sarakstā un kuru izcelsme ir Kopienā, Tunisija likvidē nodokļu rūpniecības komponenti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Nolīguma 11. panta 3. punktā attiecībā uz 4. pielikumā minētajiem produktiem. Attiecībā uz produktiem, kas minēti 2. pielikuma 1. un 3. sarakstā un kuru izcelsme ir Kopienā, Tunisija likvidē nodokļu rūpniecības komponenti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Nolīguma 11. panta 3. punktā attiecībā uz 5. pielikumā minētajiem produktiem. 5. Saskaņā ar 1. un 2. punktu piemērotās lauksaimniecības komponentes var samazināt, ja tirdzniecībā starp Kopienu un Tunisiju piemērojamais maksājums lauksaimniecības pamatproduktiem ir samazināts vai ja šāds samazinājums izriet no savstarpējām koncesijām, kas attiecas uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem. 6. Samazinājumu, kas minēts 5. punktā, attiecīgo produktu sarakstu un, vajadzības gadījumā, tarifu kvotas, kuru ietvaros piemēro samazinājumu, nosaka Asociācijas Padome. 11.pants 1. Muitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, ko piemēro tādu produktu importam Tunisijā, kuru izcelsme ir Kopienā un kuri nav minēti 3. līdz 6. pielikumā, atceļ no šā nolīguma spēkā stāšanās brīža. 2. Muitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, ko piemēro tādu produktu importam Tunisijā, kuru izcelsme ir Kopienā un kas minēti 3. pielikumā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku: šā nolīguma spēkā stāšanās dienā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 85% no pamatnodokļa; vienu gadu pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 70 % no pamatnodokļa; divus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 55 % no pamatnodokļa; trīs gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 40 % no pamatnodokļa; četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 25 % no pamatnodokļa; piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atlikušos nodokļus atceļ. 3. Muitas nodokļus un līdzvērtīgus maksājumus, ko piemēro tādu produktu importam Tunisijā, kuru izcelsme ir Kopienā un kas minēti 4. un 5. pielikumā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku. Attiecībā uz sarakstu, kas iekļauts 4. pielikumā: šā nolīguma spēkā stāšanās dienā visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 92 % no pamatnodokļa; vienu gadu pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 84 % no pamatnodokļa; divus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 76 % no pamatnodokļa; trīs gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 68 % no pamatnodokļa; četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 60 % no pamatnodokļa; piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 52 % no pamatnodokļa; sešus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 44 % no pamatnodokļa; septiņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 36 % no pamatnodokļa; astoņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 28 % no pamatnodokļa; deviņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 20 % no pamatnodokļa; desmit gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 12 % no pamatnodokļa; vienpadsmit gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 4 % no pamatnodokļa; divpadsmit gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atlikušos nodokļus atceļ. Attiecībā uz sarakstu, kas iekļauts 5. pielikumā: četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 88 % no pamatnodokļa; piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 77 % no pamatnodokļa; sešus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 66 % no pamatnodokļa; septiņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 55 % no pamatnodokļa; astoņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 44 % no pamatnodokļa; deviņus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 33 % no pamatnodokļa; desmit gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 22 % no pamatnodokļa; vienpadsmit gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas visus nodokļus un maksājumus samazina līdz 11 % no pamatnodokļa; divpadsmit gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atlikušos nodokļus atceļ. 4. Ja attiecībā uz noteiktu produktu rodas nopietni sarežģījumi, Asociācijas komiteja, kopīgi vienojoties, var pārskatīt attiecīgos grafikus saskaņā ar 3. punktu, pie nosacījuma, ka grafiku, kuru pieprasīts pārskatīt, nedrīkst pagarināt attiecībā uz minēto produktu ilgāk par 12 gadu pārejas periodu. Ja Asociācijas komiteja nav pieņēmusi lēmumu pārskatīt grafiku trīsdesmit dienu laikā pēc tā piemērošanas, Tunisija var īslaicīgi pārtraukt grafiku uz laika periodu, kas nepārsniedz vienu gadu. 5. Katra produkta pamatnodoklis, no kura aprēķina 2. un 3. punktā minētos samazinājumus, ir nodoklis, ko faktiski piemēroja attiecībā uz Kopienu 1995. gada 1. janvārī. 6. Ja pēc 1995. gada 1. janvāra jebkādu tarifu samazinājumu piemēro, pamatojoties uz erga omnes bāzes, samazinātos nodokļus piemēro pamatnodokļu vietā, kas minēti 5. pantā, no samazinājumu piemērošanas dienas. 7. Tunisija paziņo Kopienai savus pamatnodokļus. 12.pants Nolīguma 10. un 11. panta un 19. panta b) apakšpunkta noteikumi neattiecas uz produktiem, kas uzskaitīti 6. pielikumā iekļautajā sarakstā. Šādiem produktiem piemēro režīmu, ko atkārtoti pārbauda Asociācijas padome četrus gadus pēc nolīguma spēkā stāšanās dienas. 13.pants Noteikumus par ievedmuitas nodevu atcelšanu piemēro arī attiecībā uz fiskālu ievedmuitu. 14.pants 1. Ārkārtas pasākumus ar ierobežotu darbības laiku, ar kuriem atkāpjas no 11. panta noteikumiem, var pieņemt Tunisija, palielinot vai atkārtoti ieviešot muitas nodokļus. Šie pasākumi attiecas tikai uz jaunām rūpniecības nozarēm vai noteiktām jomām, kurās notiek pārstrukturēšana vai kurās ir nopietni sarežģījumi, jo īpaši, ja šie sarežģījumi rada būtiskas sociālās problēmas. Šajos pasākumos paredzētie ievedmuitas nodokļi, ko Tunisija piemēro produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā, nedrīkst pārsniegt 25% ad valoderm un tiem jāsaglabā priekšrocības elements attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā. Kopējā importa vērtība produktiem, uz kuriem attiecas šie pasākumi, nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā rūpniecības produktu importa apjoma no Kopienas pēdējā gada laikā, par kuru pieejami statistikas dati. Šos pasākumus piemēro laika periodā, kas nav garāks par pieciem gadiem, izņemot gadījumus, ja garāku laika periodu atļauj Asociācijas komiteja. Tos pārtrauc piemērot ne vēlāk kā maksimālā 12 gadu pārejas perioda beigās. Šādus pasākumus nedrīkst ieviest attiecībā uz produktiem, ja ir pagājuši vairāk kā trīs gadi no visu nodokļu un kvantitatīvo ierobežojumu vai maksājumu, vai līdzvērtīgu pasākumu atcelšanas brīža attiecībā uz minētajiem produktiem. Tunisija informē Asociācijas komiteju par visiem ārkārtas pasākumiem, ko tā gatavojas pieņemt, un pirms to īstenošanas pēc Kopienas pieprasījuma notiek apspriešanās par šādiem pasākumiem un jomām, uz kurām tie attiecas. Pieņemot šādus pasākumus, Tunisija iesniedz Komitejai grafiku muitas nodokļu, kas ieviesti ar šo pantu, atcelšanai. Minētais grafiks nodrošina šo attiecīgo nodokļu pakāpenisku atcelšanu ar vienlīdzīgiem ikgadējiem maksājumiem, ne vēlāk kā divus gadus pēc to ieviešanas. Asociācijas komiteja var lemt par savādāku grafiku. 2. Atkāpjoties no 1. panta ceturtā apakš­punkta, Asociācijas komiteja, izņēmuma kārtā, lai ņemtu vērā grūtības, kas rodas izveidojot jaunu rūpniecības nozari, pilnvaro Tunisiju paturēt spēkā pasākumus, kas jau ir pieņemti saskaņā ar 1. pantu, ne ilgāk kā trīs gadus pēc divpadsmit gadu pārejas perioda. II NODAĻA LAUKSAIMNIECĪBAS UN ZVEJNIECĪBAS PRODUKTI 15.pants Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā un Tunisijā un kuri minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma II pielikumā. 16.pants Kopiena un Tunisija pakāpeniski īsteno lielāku liberalizāciju savstarpējā lauksaimniecības un zvejniecības produktu tirdzniecībā. 17.pants 1. Importējot Kopienā lauksaimniecības un zvejniecības produktus, kuru izcelsme ir Tunisijā, tiem piemēro priekšrocības, kuras paredz attiecīgi Protokolā Nr. 1 un Nr. 2 izklāstītie noteikumi. 2. Importējot Tunisijā lauksaimniecības produktus, kuru izcelsme ir Kopienā, tiem piemēro priekšrocības, kas minētas Protokolā Nr. 3. 18.pants 1. No 2000. gada 1. janvāra Kopiena un Tunisija izvērtē situāciju, ņemot vērā liberalizācijas pasākumu noteikšanu, kurus piemēro Kopiena un Tunisija no 2001. gada 1. janvāra, saskaņā ar 16. pantā izklāstītajiem mērķiem. 2. Neskarot iepriekšējā punkta noteikumus un ņemot vērā ierastos lauksaimniecības produktu tirdzniecības modeļus starp pusēm un šādu produktu īpašo jutīgumu, Kopiena un Tunisija Asociācijas padomē pastāvīgi savstarpēji pārbauda produktus vienu pēc otra, attiecībā uz iespējām piešķirt viens otram turpmākas koncesijas. III NODAĻA KOPĪGI NOTEIKUMI 19.pants Neatkarīgi no VVTT noteikumiem: a) tirdzniecībā starp Kopienu un Tunisiju importam netiek ieviesti nekādi jauni kvantitatīvi ierobežojumi vai līdzvērtīgas iedarbības pasākumi; b) kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz importu un pasākumiem ar līdzvērtīgu iedarbību tiek atcelti pēc šā nolīguma stāšanās spēkā; c) Kopiena un Tunisija viena otrai nepiemēro ne ievedmuitas nodokļus, ne līdzvērtīgus maksājumus, ne kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību. 20.pants 1. Ja lauksaimniecības politikas vai pastāvošo likumu izmaiņu gadījumā ievieš īpašus noteikumus vai ja valstu lauksaimniecības politikas īstenošanas rezultātā tā tiek mainīta vai attīstīta, Kopiena un Tunisija var grozīt pasākumus, kas izklāstīti šajā nolīgumā attiecībā uz noteiktajiem produktiem. Puse, kas īsteno šos grozījumus, par to informē Asociācijas komiteju. Pēc otras puses pieprasījuma Asociācijas komiteja sasauc sapulci, lai attiecīgi ņemtu vērā minētās puses intereses. 2. Ja Kopiena vai Tunisija, piemērojot 1. punktu, groza šā nolīguma pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, viņiem jāvienojas par tādu priekšrocību piešķiršanu importam, kura izcelsme ir otrās puses valstī, kas ir līdzvērtīgas šajā nolīgumā paredzētajām priekšrocībām. 3. Visi grozījumi, kurus paredz šis nolīgums, pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma tiek pakļauti apspriešanai Asociācijas padomē. 21.pants Produktiem, kuru izcelsme ir Tunisijā, ja tos importē Kopienā, nevar piemērot labvēlīgāku režīmu nekā to, kuru savstarpēji piemēro dalībvalstis. Šā nolīguma noteikumus piemēro, neskarot Padomes 1991. gada 26. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1911/91 noteikumus par Kopienu tiesību piemērošanu Kanāriju salām. 22.pants 1. Abas puses atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas darbības, kas vai nu tieši, vai netieši rada vienas puses produktu diskrimināciju vai līdzīgu otras puses izcelsmes produktu diskrimināciju. 2. Attiecībā uz produktiem, kurus eksportē uz vienu no pusēm, nevar gūt labumu no iekšējo nodokļu atmaksas, kas pārsniedz uzlikto tiešo vai netiešo nodokļu apjomu. 23.pants 1. Šis nolīgums neliedz saglabāt vai izveidot muitas ūnijas, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas tirdzniecības režīmu, ciktāl tas neskar šajā nolīgumā paredzēto tirdzniecības režīmu. 2. Apspriešanās starp pusēm par nolīgumiem, kas izveido muitas ūnijas vai brīvās tirdzniecības zonas, un, vajadzības gadījumā, par citiem svarīgiem pasākumiem, kas attiecas uz atbilstošo tirdzniecības politiku ar trešajām valstīm, notiek Asociācijas komitejā. Jo īpaši attiecībā uz trešajām valstīm, kas pievienojas Kopienai, šādas apspriešanās notiek, lai nodrošinātu, ka ir ņemtas vērā savstarpējās Kopienas un Tunisijas intereses, kas izklāstītas šajā nolīgumā. 24.pants Ja viena no pusēm konstatē, ka notiek dempings tirdzniecībā ar otru pusi Vispārējās vienošanās pret tarifiem un tirdzniecību izpratnē, tā var pieņemt atbilstošus pasākumus pret šīm darbībām saskaņā ar nolīgumu, kas attiecas uz Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta piemērošanu, atbilstošu iekšējo likumdošanu, nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstītas 27. pantā. 25.pants Ja kādu produktu importē tādos palielinātos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas var izraisīt vai radīt draudus izraisīt: - nopietnu kaitējumu vietējiem ražotājiem attiecībā uz līdzīgiem vai tieši konkurējošiem produktiem vienā no pušu teritorijām, vai - nopietnus traucējumus jebkurā ekonomikas jomā vai sarežģījumus, kas varētu nopietni pasliktināt ekonomisko situāciju reģionā, Kopiena vai Tunisija var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, kas izklāstīta 27. pantā. 26.pants Ja 19. panta c) apakšpunkta noteikumu ievērošana izraisa: i) produkta, attiecībā uz kuru eksportētāja puse saglabā kvantitatīvos izvešanas ierobežojumus, izvedmuitas nodokļus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, atkārtotu izvešanu uz trešo valsti vai ii) tāda produkta, kas ir nozīmīgs eksportētājai pusei, būtisku iztrūkumu vai iztrūkuma draudus, un, ja iepriekš minētās situācijas rada vai varētu radīt nopietnus sarežģījumus eksportētājai pusei, šī puse var pieņemt atbilstošus pasākumus, saskaņā ar noteikumiem un ievērojot kārtību, kas izklāstīta 27. pantā. Pasākumi nav diskriminējoši un tiek atcelti, ja turpmākie nosacījumi neattaisno to piemērošanu. 27.pants 1. Ja Tunisija un Kopiena tādu produktu importu, kas varētu radīt 25. pantā minētos sarežģījumus, pakļauj administratīvai procedūrai, kuras mērķis ir ātri nodrošināt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, tai jāinformē otra puse. 2. Gadījumos, kas minēti 24., 25. un 26. pantā, pirms šajos pantos paredzēto pasākumu pieņemšanas vai gadījumos, uz kuriem attiecas 3. punkta d) apakšpunkts, cik ātri vien iespējams, atkarībā no situācijas, Kopiena vai Tunisija sniedz Asociācijas komitejai visu nepieciešamo informāciju ar mērķi rast risinājumu, kas pieņemams abām pusēm. Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par aizsargpasākumiem attiecīgā puse nekavējoties ziņo Asociācijas komitejai, un par tiem regulāri apspriežas, jo īpaši, lai tos atceltu, tiklīdz apstākļi to ļauj. 3. Īstenojot 2. punktu, piemēro šādus noteikumus: a) attiecībā uz 24. pantu, eksportētāja puse informē par dempinga gadījumiem tiklīdz importētājas puses iestādes ir ierosinājušas izmeklēšanu. Ja dempings nav izbeigts VVTT VI panta izpratnē vai attiecībā uz noteikto jautājumu nav panākts cits apmierinošs risinājums 30 dienu laikā, importētāja puse var pieņemt atbilstošus pasākumus; b) attiecībā uz 25. pantu par sarežģījumiem, kas rodas šajā pantā minētas situācijas dēļ, jāziņo izskatīšanai Asociācijas komitejai, kura var pieņemt jebkādu lēmumu, kas vajadzīgs, lai novērstu šādas grūtības. Ja Asociācijas komiteja vai eksportētāja puse nav pieņēmusi lēmumu, kas novērš sarežģījumus, vai ja attiecībā uz izskatāmo jautājumu nav panākts cits apmierinošs risinājums 30 dienu laikā, importētāja puse var piemērot atbilstošus pasākumus, lai novērstu šo problēmu. Šie pasākumi nepārsniedz pasākumu apjomu, kas nepieciešami, lai risinātu radušās grūtības; c) attiecībā uz 26. pantu sarežģījumi, kas rodas no šajā pantā minētajām situācijām, tiek nodoti pārbaudei Asociācijas komitejai. Asociācijas komiteja var pieņemt jebkādu lēmumu, kas nepieciešams, lai izbeigtu šos sarežģījumus. Ja eksportētāja puse attiecībā uz atbilstošo jautājumu nav pieņēmusi šādu lēmumu 30 dienu laikā, tā var piemērot atbilstošus pasākumus attiecīgā produkta eksportam; d) ja ārkārtas apstākļu dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība un tādēļ iepriekšēja informēšana vai pārbaude, atkarībā no situācijas, nav iespējama, Kopiena vai Tunisija 24., 25. un 26. pantā minētajās situācijās var nekavējoties piemērot drošības pasākumus, kas strikti nepieciešami, lai risinātu situāciju, un tūlīt par to informē otru pusi. 28.pants Nolīgums neliedz piemērot importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības vai augu aizsardzības apsvērumiem, valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, vai intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību saistībā ar noteikumiem, kas attiecas uz sudrabu un zeltu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus. 29.pants Jēdziens "noteiktas izcelsmes produkti" šīs sadaļas un administratīvās sadarbības metožu, kas attiecas uz šo sadaļu, īstenošanas nolūkā, ir izklāstīts protokolā Nr. 4. 30.pants Preču klasifikācijai tirdzniecībā starp abām pusēm piemēro preču Kombinēto nomenklatūru. III SADAĻA TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU UN SNIEGT PAKALPOJUMUS 31.pants 1. Puses vienojas paplašināt nolīguma darbības jomu, lai ietvertu vienas puses uzņēmumu tiesības veikt uzņēmējdarbību otras puses teritorijā un liberalizētu vienas puses pakalpojumu sniegšanas noteikumus pakalpojumu patērētājiem otrā līgumslēdzējā valstī. 2. Asociācijas padome sniedz ieteikumus, lai sasniegtu 1. punktā aprakstīto mērķus. Sniedzot šādus ieteikumus, Asociācijas padome ņem vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz savstarpēju vislielākās labvēlības attieksmi un katras puses attiecīgajiem pienākumiem saskaņā ar vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību, kas iekļauta Līguma par PTO izveidošanu pielikumā, še turpmāk "VVPT", jo īpaši attiecībā uz tiem pienākumiem, kas minēti VVPT V pielikumā. 3. Asociācijas padome veic pirmo novērtējumu attiecībā uz šī mērķa sasniegšanu ne vēlāk kā piecus gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā. 32.pants 1. Sākumā katra puse atkārtoti apstiprina savas saistības saskaņā ar VVPT, jo īpaši saistības nodrošināt vislielākās labvēlības režīmu pakalpojumu jomās, kuras ietvertas šajā pienākumā. 2. Saskaņā ar VVPT šāds režīms neattiecas uz: a) priekšrocībām, kuras piešķir viena no pusēm saskaņā ar tāda nolīguma noteikumiem, kāds aprakstīts VVPT V pantā, vai pasākumiem, kuri pieņemti, balstoties uz šādu vienošanos; b) citām priekšrocībām, ko piešķir saskaņā ar vislielākās labvēlības režīma izņēmumu sarakstu, ko viena no pusēm pievieno VVPT. IV SADAĻA MAKSĀJUMI, KAPITĀLS, KONKURENCE UN CITI EKONOMIKAS NOTEIKUMI I NODAĻA KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLA APRITE 33.pants Saskaņā ar 35. panta noteikumiem, puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus attiecībā uz kārtējiem darījumiem, kurus veic brīvi konvertējamā valūtā. 34.pants 1. Attiecībā uz darījumiem kapitāla kontā, kas saistīti ar maksājumu bilanci, Kopiena un Tunisija no šā nolīguma spēkā stāšanās brīža nodrošina, ka kapitāls, kas saistīts ar tiešām investīcijām Tunisijas uzņēmumos, kuri izveidoti saskaņā ar pastāvošajiem likumiem, var brīvi veikt apriti un ka ieguvumu un ienākumus no šādām investīcijām var likvidēt un repatriēt. 2. Puses savstarpēji apspriežas ar mērķi veicināt un piemērotākajā brīdī pilnībā liberalizēt kapitāla apriti starp Kopienu un Tunisiju. 35.pants Ja vienai vai vairākām Kopienas valstīm vai Tunisijai ir nopietnas maksājumu bilances grūtības vai šādu grūtību draudi, Kopiena vai Tunisija saskaņā ar noteikumiem, ko paredz Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību un Līguma par Starptautisko valūtas fondu VIII un XIV pants, var pieņemt ierobežojumus attiecībā uz kārtējiem darījumiem, kuri darbojas ierobežotu laika posmu, un nedrīkst pārsniegt robežas, kas nepieciešamas, lai izlabotu situāciju ar maksājumu bilanci. Kopiena vai Tunisija nekavējoties informē otru pusi un, cik drīz vien iespējams, iesniedz grafiku attiecīgo pasākumu atcelšanai. II NODAĻA KONKURENCE UN CITI EKONOMISKIE NOSACĪJUMI 36.pants 1. Ar šā nolīguma pareizu darbību nav savienojams turpmāk minētais, ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Tunisiju: a) visas vienošanās starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas rīcības prakse starp uzņēmumiem, kuru mērķis ir novērst, samazināt vai kropļot konkurenci; ii) tas, ka viens vai vairāki uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli Kopienas vai Tunisijas teritorijā kopumā vai ievērojamā to daļā; c) jebkāds valsts atbalsts, kas izjauc vai apdraud konkurenci, palīdzot noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražošanai, izņemot gadījumus, kuros saskaņā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu atļauts atkāpties no noteikumiem. 2. Visas darbības, kas ir pretrunā ar šo pantu, tiek novērtētas, balstoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85., 86. un 92. panta piemērošanas, un attiecībā uz produktiem, kas ietverti Eiropas Ogļu un tērauda kopienas darbības jomā, pēc šīs kopienas dibināšanas līguma 65. un 66. panta noteikumiem, un noteikumiem, kas attiecas uz valsts atbalstu, tostarp sekundārajiem tiesību aktiem. 3. Asociācijas padome piecu gadu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās brīža pieņem 1. un 2. punkta īstenošanai nepieciešamos noteikumus. Kamēr pieņem minētos noteikumus, piemēro Nolīguma noteikumus attiecībā uz Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un piemērošanu kā īstenošanas noteikumus, kas minēti 1. punkta c) apakš­punktā un saistītajās 2. panta daļās. 4. a) Nolīguma 1. panta c) apakšpunkta īstenošanas nolūkos puses atzīst, ka pirmo piecu gadu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās brīža jebkurš valsts atbalsts, ko piešķir Tunisija, tiek izvērtēts, ņemot vērā to, ka Tunisija tiek uzskatīta par apgabalu, kas vienāds ar tādu pašu apgabalu Kopienā, kā aprakstīts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. panta 3. punkta a) apakšpunktā. Šā paša perioda laikā Tunisija izņēmuma kārtā attiecībā uz EOTK tērauda izstrādājumiem var piešķirt valsts atbalstu pārstrukturizācijas mērķiem, pie nosacījuma, ka: - tas rada saņēmējas firmas ekonomisko dzīvotspēju pie normāliem tirgus apstākļiem pārstrukturizācijas perioda beigās, - šāda atbalsta apjoms un intensitāte ir stingri ierobežota attiecībā uz to, kas ir absolūti nepieciešams, lai atjaunotu šo dzīvotspēju un pakāpeniski samazinātu atbalstu, - pārstrukturizācijas programma ir saistīta ar visaptverošu lietderības kompetences palielināšanas plānu Tunisijā. Asociācijas padome, ņemot vērā ekonomisko situāciju Tunisijā, lemj par to, vai periodu var pagarināt katrus piecus gadus. b) Katra puse nodrošina caurskatāmību valsts palīdzības jomā, cita starpā, ik gadus ziņojot otrai pusei par kopējo piešķirtā atbalsta apjomu un sadalījumu un pēc pieprasījuma nodrošinot informāciju par atbalsta shēmām. Pēc vienas puses pieprasījuma otrā puse nodrošina informāciju par konkrētiem, individuāliem valsts atbalsta gadījumiem. 5. Attiecībā uz produktiem, kas minēti II sadaļas II nodaļā: - nepiemēro 1.punkta b) apakšpunkta noteikumus, - jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar 1. panta a) apakšpunktu, izvērtē saskaņā ar Kopienas noteiktajiem kritērijiem, kas ieviesti, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 42. un 43. pantu, un jo īpaši tiem, kas ieviesti ar Padomes Regulu Nr. 26/62. 6. Ja Kopiena vai Tunisija uzskata, ka noteikta prakse nav savienojama ar 1. punkta noteikumiem, un: - nav atbilstoši īstenota saskaņā ar 3. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem, vai - šādu noteikumu neesamības gadījumā un ja šādas darbības izraisa vai rada draudus izraisīt nopietnus ierobežojumus otras puses interesēm vai materiālus zaudējumus savas valsts rūpniecībai, tai skaitā pakalpojumu ražošanai, pēc apspriešanās ar Asociācijas komiteju vai 30 darba dienas pēc lietas nodošanas minētajai komitejai, tā var pieņemt atbilstošus pasākumus. Attiecībā uz darbībām, kas nav savienojamas ar šā panta 1. panta c) apakšpunktu, šādus atbilstošus pasākumus, ciktāl uz tiem attiecas Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, var pieņemt tikai saskaņā ar procedūru un ievērojot nosacījumus, kas noteikti ar Vispārējo vienošanos par Tarifiem un tirdzniecību un citiem atbilstošiem dokumentiem, kas pieņemti ar tās gādību un kurus piemēro pusēm. 7. Neatkarīgi no jekādiem noteikumiem, kas ir pretrunā tiem, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, puses apmainās ar informāciju, ņemot vērā ierobežojumus, ko paredz prasības par profesionālo un komerciālo noslēpumu. 37.pants Dalībvalstis un Tunisija, neskarot citas VVTT ietvertās saistības, pakāpeniski pielāgo visus komerciālos valsts monopolus tā, lai nodrošinātu, ka līdz piektā gada beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas nenotiek nekāda diskriminācija starp dalībvalstīm un Tunisiju attiecībā uz apstākļiem, kādos preces tiek ražotas un tirgotas. Asociācijas komiteja saņem informāciju par pieņemtajiem pasākumiem šā mērķa īstenošanai. 38.pants Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuriem piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, Asociācijas padome, sākot no piektā gada pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, nodrošina, ka netiek pieņemti pasākumi, kas traucē tirdzniecību starp Kopienu un Tunisiju tādā veidā, kas ir pretrunā ar pušu interesēm. Šis noteikums nekavē faktisko vai juridisko šiem uzņēmumiem piešķirto īpašo funkciju īstenošanu. 39.pants 1. Puses nodrošina piemērotu un efektīvu intelektuāla, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem. Tas ietver efektīvus šādu tiesību īstenošanas līdzekļus. 2. Puses regulāri izvērtē šā panta un 7. pielikuma īstenošanu. Ja rodas grūtības, kas ietekmē tirdzniecību saistībā ar intelektuālajām, rūpnieciskajām un komerc­īpašuma tiesībām, jebkura no pusēm var pieprasīt steidzamu apspriedi, lai rastu savstarpēji apmierinošu risinājumu. 40.pants 1. Puses atbilstoši rīkojas, lai veicinātu Kopienas tehnisko noteikumu un Eiropas standartu rūpnieciskajiem ražojumiem, lauksaimniecības produktiem un sertifikācijas procedūrām piemērošanu Tunisijā. 2. Pamatojoties uz 1. punktā izklāstītajiem principiem, ja ir atbilstoši apstākļi, puses noslēdz vienošanās par savstarpēju sertifikācijas atzīšanu. 41.pants 1. Kā vienu no mērķiem puses izvirza savstarpēju, pakāpenisku publiskā iepirkuma līgumu liberalizāciju. 2. Asociācijas padome atbilstoši rīkojas, lai īstenotu 1. punktu. V SADAĻA EKONOMISKĀ SADARBĪBA 42.pants Mērķi 1. Puses apņemas paplašināt ekonomisko sadarbību atbilstoši savstarpējām interesēm un partnerības garam, kas ir šā nolīguma pamatā. 2. Ekonomiskās sadarbības mērķis ir atbalstīt Tunisijas centienus sasniegt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību. 43.pants Darbības joma 1. Sadarbība pirmkārt un galvenokārt ir orientēta uz darbības jomām, kas cieš no iekšējo īpatnību un grūtību sekām vai kuras ir skāris Tunisijas ekonomikas vispārējās liberalizācijas process, jo īpaši Tunisijas un Kopienas savstarpējās tirdzniecības liberalizācija. 2. Tāpat sadarbība būs vērsta uz jomām, kas varētu ciešāk saliedēt Kopienas un Tunisijas ekonomikas, jo īpaši jomām, kas izraisīs pieaugumu un nodarbinātību. 3. Sadarbība veicinās ekonomisko integrāciju Magribas valstu grupā, izmantojot visus līdzekļus, kas varētu sekmēt šādas attiecības reģionā. 4. Vides un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšana ir galvenā ekonomiskās sadarbības dažādo jomu sastāvdaļa. 5. Vajadzības gadījumā puses vienojoties nosaka citas ekonomiskās sadarbības jomas. 44.pants Metodes Ekonomiskā sadarbībā izmanto metodes, kas ietver: a) pastāvīgu ekonomisko dialogu starp abām pusēm, kas ietver visus makroekonomikas politikas aspektus; b) sakarus un informācijas apmaiņu; c) konsultācijas, ekspertu un apmācības pakalpojumu izmantošanu; d) kopuzņēmumus; e) palīdzību tehniskos, administratīvos un regulatīvos jautājumos. 45.pants Reģionālā sadarbība Lai īstenotu lielāko šā nolīguma daļu, puses veicina visas darbības, kurām ir reģionāla ietekme vai kuras iesaista trešās valstis, it īpaši: a) reģiona iekšējo tirdzniecību Magribas valstu grupā; b) ekoloģiskos jautājumus; c) ekonomiskās infrastruktūras attīstību; d) zinātnisko un tehnoloģisko pētniecību; e) kultūras jautājumus; f) muitas jautājumus; g) reģionālās iestādes un vienotu vai saskaņotu programmu un politikas ieviešanu. 46.pants Izglītība un apmācība Sadarbības mērķi ir šādi: a) rast veidus, lai panāktu būtisku uzlabojumu izglītībā un apmācībā, tostarp arodapmācībā; b) īpašu uzmanību pievērst sieviešu dzimuma iedzīvotāju pieejai izglītībai, to­starp tehniskajai apmācībai, augstākajai izglītībai un arodapmācībai; c) ilgstošu saistību izveidošanas veicināšana starp speciālistu iestādēm pušu teritorijās, lai apkopotu un dalītos ar pieredzi un metodēm. 47.pants Zinātniskā, tehniskā un tehnoloģiskā sadarbība Sadarbības mērķi ir šādi: a) veicināt pastāvīgu saistību izveidošanu starp pušu zinātniskajām aprindām, it īpaši ar šādiem līdzekļiem: - nodrošinot Tunisijai pieeju Kopienas pētniecības un attīstības programmām saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas paredz ārpuskopienas valstu iesaistīšanos šādās programmās, - Tunisijas līdzdalību decentralizētas sadarbības tīklos; - sinerģijas veicināšanu apmācībā un pētniecībā; b) paaugstināt Tunisijas pētniecības iespējas; c) veicināt tehnoloģiskos jauninājumus un jaunu tehnoloģiju un zinātības (know-how) nodošanu; d) sekmēt visas darbības, kas paredzētas sinerģijas izveidošanai reģionālā līmenī. 48.pants Vide Sadarbības mērķis ir novērst kaitējumu radīšanu videi, lai uzlabotu tās kvalitāti, aizsargātu cilvēku veselību un panāktu dabas resursu racionālu izmantojumu ilgtspējīgai attīstībai. Puses apņemas sadarboties šādās jomās, tai skaitā: a) augsnes un ūdens kvalitāte; b) attīstības, jo īpaši rūpnieciskās attīstības, sekas (īpaši iekārtu drošība un atkritumi); c) jūras piesārņojuma uzraudzība un novēršana. 49.pants Rūpnieciskā sadarbība Sadarbības mērķi ir šādi: a) veicināt sadarbību starp pušu uzņēmējiem, tostarp attiecībā uz Kopienas uzņēmējdarbības un decentralizētas sadarbības tīkla pieejamību Tunisijai; b) atbalstīt centienus modernizēt un pārstrukturēt Tunisijas privāto un valsts rūpniecību (tostarp lauksaimniecības pārtikas ražošanu); c) sekmēt tādas vides attīstību, kas atbalsta privāto iniciatīvu, ar mērķi stimulēt un dažādot produkciju vietējam un eksporta tirgum; d) pēc iespējas labāk izmantot lielāko daļu Tunisijas darbaspēka un rūpnieciskā potenciāla, veiksmīgāk piemērojot politiku jauninājumu, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības jomā; e) sekmēt finansu investīciju kredītu pieejamību. 50.pants Investīciju veicināšana un aizsargāšana Sadarbības mērķi ir radīt investīciju plūsmai labvēlīgu klimatu un jo īpaši izmantot: a) saskaņotu un vienkāršotu procedūru izveidošanu, līdzieguldījumu mehānismu (īpaši, lai apvienotu mazos un vidējos uzņēmumus) un metodes, kā identificēt un nodrošināt informāciju par ieguldījumu iespējām; b) vajadzības gadījumā, tiesiska regulējuma izveidošanu investīciju veicināšanai, galvenokārt izmantojot Tunisijas un dalībvalstu noslēgtos investīciju aizsardzības līgumus un līgumus, kas novērš nodokļu dubulto uzlikšanu. 51.pants Sadarbība standartizācijas un atbilstības novērtēšanas jomā Puses sadarbojas, lai attīstītu: a) Kopienas noteikumu izmantošanu standartizācijas, metroloģijas, kvalitātes kontroles un atbilstības novērtēšanas jomā; b) Tunisijas laboratoriju uzlabošanu, kas galu galā noved pie savstarpējas atzīšanas līgumiem atbilstības novērtēšanas jomā; c) iestādes, kas atbildīgas par intelektuālo, rūpniecisko un komercīpašumu un par standartizāciju un kvalitāti Tunisijā. 52.pants Tiesību aktu tuvināšana Sadarbības mērķis ir palīdzēt Tunisijai tuvināt tās likumdošanu Kopienas likumdošanai tajās jomās, kas ietvertas šajā nolīgumā. 53.pants Finanšu pakalpojumi Sadarbības mērķis ir panākt pēc iespējas ciešākus kopīgos noteikumus un standartus noteiktās jomās, to skaitā: a) Tunisijas finanšu sektora atbalstīšanā un pārstrukturizēšanā; b) finanšu pakalpojumu grāmatvedības, revīzijas, uzraudzības un regulēšanas un finanšu kontroles uzlabošanā Tunisijā. 54.pants Lauksaimniecība un zivsaimniecība Sadarbības mērķi ir šādi: a) modernizēt un pārstrukturizēt lauksaimniecību un zivsaimniecību, izmantojot tādas metodes kā infrastruktūras un aprīkojuma modernizācija, iepakojuma un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstība un privātā patēriņa un mārketinga ķēžu uzlabošana; b) dažādot produkciju un ārējo tirgu; c) panākt sadarbību veselības, augu veselības un audzēšanas metožu jomā. 55.pants Transports Sadarbības mērķi ir šādi: a) panākt tādu ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu infrastruktūras pārstrukturizāciju, kas interesē abas puses, vienlaicīgi ar galvenajiem Eiropas sakaru ceļiem; b) definēt un piemērot darbības standartus, kas pielīdzināmi Kopienā spēkā esošajiem standartiem; c) uzlabot aprīkojumu, lai tas atbilstu Eiropas standartiem, jo īpaši attiecībā uz vairākveidu pārvadājumiem, konteinerizēšanu un pārkraušanu; d) pakāpeniski uzlabot ceļu transportu, lidostu, gaisa satiksmes un dzelzceļa vadību. 56.pants Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas Sadarbība galvenokārt koncentrējas uz šādām jomām: a) telekomunikāciju joma vispārīgi; b) standartizāciju, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju atbilstības pārbaude un sertifikācija; c) jaunu informācijas tehnoloģiju izplatīšana, jo īpaši attiecībā uz tīkliem un tīklu starpsavienojumiem (ISDN - integrēto pakalpojumu cipartīkls - un EDI - elektroniskā datu apmaiņa); d) pētniecības, jaunu komunikāciju un informācijas tehnoloģiju iespēju pētniecība un attīstības stimulēšana, lai attīstītu ar informācijas tehnoloģijām un komunikācijām, pakalpojumiem un ierīkošanu saistīta aprīkojuma, pakalpojumu un izmantošanas tirgu. 57.pants Enerģētika Sadarbība galvenokārt koncentrējas uz šādām jomām: a) atjaunojamo enerģiju; b) enerģijas taupības veicināšanu; c) lietišķajiem pētījumiem, kuri attiecas uz datubāzu tīkliem, kas saista abu pušu ekonomikas un sociālos uzņēmējus; d) atbalsta centienus modernizēt un attīstīt enerģijas tīklus un šādu tīklu savstarpējo sadarbību ar Kopienas tīkliem. 58.pants Tūrisms Sadarbības mērķis ir attīstīt tūrismu, jo īpaši attiecībā uz šādām jomām: a) sabiedriskās ēdināšanas vadību un pakalpojumu kvalitāte dažādās jomās, kas saistītas ar sabiedrisko ēdināšanu; b) tirgdarbības attīstība; c) tūrisma veicināšana jaunu cilvēku vidū. 59.pants Sadarbība attiecībā uz muitas jautājumiem 1. Sadarbības mērķis ir nodrošināt godīgu tirdzniecību un atbilstību tirdzniecības noteikumiem. Sadarbība galvenokārt koncentrējas uz šādām jomām: a) muitas kontroles un procedūru vienkāršošana; b) vienota administratīva dokumenta izmantošana un saiknes izveidošana starp Kopienas un Tunisijas tranzīta sistēmām. 2. Neskarot citas sadarbības formas, kas paredzētas ar šo nolīgumu, un jo īpaši tās, kas minētas 61. un 62. pantā, līgumslēdzēju pušu administratīvās iestādes nodrošina savstarpēju palīdzību saskaņā ar Protokola Nr. 5 noteikumiem. 60.pants Sadarbība statistikas jomā Sadarbības mērķis ir padarīt pušu izmantotās metodes pēc iespējas tuvākas un apkopot datus par visām jomām, kas ietvertas šajā nolīgumā un par kurām ir iespējams apkopot statistikas datus. 61.pants Naudas atmazgāšana 1. Puses vienojas par nepieciešamību īstenot pasākumus un sadarboties, lai novērstu finanšu sistēmu izmantošanu noziedzīgā darbībā vispār un jo īpaši narkotiku tirdzniecības rezultātā gūtas peļņas legalizēšanai. 2. Sadarbība šajā jomā ietver administratīvo un tehnisko palīdzību ar mērķi izveidot atbilstošus standartus cīņai ar naudas atmazgāšanu, kuri līdzvērtīgi standartiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskos forumos šajā jomā, tai skaitā Finanšu darba grupa par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu (FATF). 62.pants Narkotiku lietošanas un tirdzniecības apkarošana 1. Sadarbības mērķi ir šādi: a) uzlabot politikas un to pasākumu efektivitāti, kurus izmanto narkotiku un psihotropo vielu ražošanas, piegādes un tirdzniecības apkarošanai; b) likvidēt šādu vielu nelikumīgu lietošanu. 2. Puses kopīgi nosaka piemērotas sadarbības stratēģijas un metodes šo mērķu sasniegšanai saskaņā ar savu likumdošanu. Visas darbības, ko neveic kopīgi, tiek apspriestas un cieši koordinētas. Šādas darbības var iesaistīt atbilstošās valsts un privātsektora iestādes un starp­tautiskas organizācijas, kas sadarbojas ar Tunisijas Republikas valdību un atbilstošajām iestādēm Kopienā un dalībvalstīs. 3. Sadarbība notiek šādos veidos: …