{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">11.</span>Augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācijas pasākumi, kas vērsti uz studējošo skaita proporcijas maiņu atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, t.sk. palielinot darba devēju lomu un motivāciju kvalitatīvas prakses nodrošināšanā un sniedzot atbalstu 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžu) piedāvājuma palielināšanai.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sākot ar 2015.gada I pusgadu IZM FM, EM, KM, ZM, VM, LDDK, LTRK, nozaru asociācijas Kopā.: VB 53,10 milj. EUR (papildus nepieciešamais finansējums) 12. Doktorantūras studiju programmu un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšana, veidojot kopīgās doktorantūras studiju programmas un sniedzot atbalstu kvalitātes paaugstināšanas pasākumiem, t.sk. kopīgu zinātnisko publikāciju sagatavošanā un ārvalstu mācībspēku piesaistei.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada IV ceturksnis (ES fondu aktivitātes īstenošana paredzēta līdz 2022.gada II ceturksnim) IZM Augstākās izglītības iestādes Kopā: 15,96 milj. EUR, t.sk., ESF - 13,56 milj. EUR, VB - 2,40 milj. EUR.</p>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Rīcības virziens: 1.2:</p>\n<p class=\"lf-p\">Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvs)un tā avoti 1. Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmas ieviešana.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM LIZDA, LIVA, nozaru ministrijas Kopā: VB 301,18 milj. EUR 2. Atbalsts profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu profesionālās un prakses vadītāju pedagoģiskās kompetences pilnveidei darba vietā sadarbībā ar Latvijas darba devējiem - atbalsts plānots profesionālās izglītības pedagogu vispārējo prasmju paaugstināšanai (t.sk. uzņēmējspēju un IKT prasmes) un profesionālo kompetenču pilnveidei (t.sk. attiecīgās programmas izstrādei), nodrošinot atbilstošas prakses iespējas, sniedzot atbalstu pedagogu stažēšanās pasākumiem uzņēmumos un organizācijās Latvijā un ārvalstīs, profesionālās izglītības un nozares pārstāvju starptautiskās sadarbības nodrošināšanai, kā arī prakses vadītāju pedagoģiskās kompetences pilnveidei.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020. gada II pusgadā IZM, VISC Pašvaldības, EM, LM, ZM, KM, sociālie partneri, NVO, VIAA Kopā: 4,99 milj. EUR, t.sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">ESF - 4,24 milj. EUR, VB - 0,75 milj. EUR.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējuma ietvaros (tiks precizēts atbilstoši budžeta ietvaram) 3. Profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana pieaugušo izglītībā (profesionālās izglītības iestāžu administratīvā un pedagoģiskā personāla kompetences pilnveide mācību organizācijas, metodisko jautājumu un tehnoloģiju attīstības kontekstā, t.sk. mobilitātes pasākumi labās prakses pārņemšanai pieaugušo izglītības attīstībai; atbilstošu programmu izstrāde).</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM, VISC Nozaru organizācijas, nozaru uzņēmumi, izglītības iestādes, nozaru ministrijas Rīcības virziena 1.2., 2. un 3.punkts ietver gan profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu profesionālās un prakses vadītāju pedagoģiskās kompetences pilnveidi, gan profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšanu pieaugušo izglītībā. Kopējais finansējums šo mērķu sasniegšanai norādīts rīcības virzienā 1.2., 2.punktā.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Atbalsta nodrošināšana E-twinning projektu īstenošanai, lai veicinātu skolotāju savstarpēju starptautisko sadarbību, pilnveidotu skolotāju svešvalodu un IKT spējas un veidotu IKT kā daļu no ikdienas dzīves mācību telpā, sekmējot svešvalodu apguvi.</div>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM JSPA Kopā: 2,14 milj. EUR, t.sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējums -1,71 milj. EUR, VB - 0,43 milj. EUR (finansējums provizorisks) 5. Atbalsts jaunajiem pedagogiem vidējās izglītības pakāpē (STEM mācību priekšmetu un jomu pedagogiem no 5. līdz 12.klasei), kā arī pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, t.sk. uzņēmējspējas, IKT, vardarbības problemātikas risināšana u.c., un attīstība.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM Pašvaldības, vispārējās izglītības iestādes, biedrības un nodibinājumi Kopā: 15,23 milj. EUR, t.sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">ESF - 12,95 milj. EUR, VB - 2,28 milj. EUR.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Akadēmiskā personāla motivācijas paaugstināšana, palielinot AII akadēmiskā personāla zemāko darba algas likmi, kā arī nodrošinot atalgojumu sistēmas harmonizāciju un caurskatāmību.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sākot ar 2015.gada I pusgadu, līdz 2017.gada II pusgadam IZM FM, KM, ZM, VM Kopā: VB 10,54 milj. EUR (papildu nepieciešamais finansējums) 7. Administratīvā, pedagoģiskā un akadēmiskā personāla profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādēs kompetences pilnveide mācību organizācijas, metodiskos jautājumos un tehnoloģiju attīstības kontekstā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā VIAA Profesionālās un augstākās izglītības iestādes ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējuma ietvaros (tiks precizēts atbilstoši budžeta ietvaram) Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Rīcības virziens: 1.3:</p>\n<p class=\"lf-p\">21.gs. atbilstīgas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvs) un tā avoti 1. Atbalsts pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai un vispārējās izglītības mācību vides uzlabošanai, sniedzot atbalstu izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai reģionālā līmenī, plānojot atbalstu dabaszinātņu kabinetu iekārtošanai pamatizglītības programmas īstenošanai, profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides pielāgošanai tā izvietošanai vispārējās izglītības iestādēs, kas īsteno arī profesionālās izglītības programmas, un pašvaldības dibinātās profesionālās izglītības iestādēs, atbalsts vispārējās izglītības iestāžu, kas īsteno arī profesionālās izglītības programmas, un nacionālas nozīmes vidusskolu un ģimnāziju infrastruktūras izveidei un modernizācijai, inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā un mācību vides ergonomiskai iekārtošanai vispārējās izglītības iestādēs, jo īpaši nacionālas vai reģionālas nozīmes vidusskolās un ģimnāzijās, metodisko centru funkciju pildīšanai IKT jomā, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti un veicinātu mūsdienīgas metodikas izmantošanu izglītībā, kā arī atbalsts pašvaldībām vispārizglītojošo skolu sporta infrastruktūras pilnveidei. Atbalsts plānots pamatizglītības posma .posmā (1.-6.klases) darbības uzlabošanai, nodrošinot ēku pielāgošanu un mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādi.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM Pašvaldības, vispārējās izglītības iestādes Rīcības virziena mērķis un pasākumi ietver gan mācību vides uzlabošanu, gan izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kopējais finansējums šo mērķu sasniegšanai norādīts rīcības virziena 3.3. \"Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana\" 1.punktā 2. Profesionālās izglītības mācību vides uzlabošana atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai atbalsts plānots profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. kultūrizglītības iestāžu infrastruktūras, ieskaitot sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūru, izveidei un uzlabošanai, t.sk. jaunu profesionālo izglītības programmu īstenošanas nodrošināšanai un darbam ar pieaugušajiem un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām (atbalsts būvdarbiem, iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju iegādei un izglītības iestāžu pielāgošanai personām ar funkcionāliem traucējumiem), kā arī vispārējās izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu izveide un modernizācija, pielāgojot telpas un iegādājoties jaunus mācību līdzekļus un tehnisko aprīkojumu šo programmu īstenošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM, VISC Profesionālās izglītības iestādes, nozaru ministrijas, KM pārvaldībā esošo izglītības iestāžu gadījumā - FM (VNĪ)30 Kopā: 104,79 milj. EUR, t.sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">ERAF - 89,07 milj. EUR, VB - 15,72 milj. EUR 3. Augstākās izglītības institūciju resursu mērķtiecīga izmantošana, veicinot STEM studiju un zinātniskā darba teritoriāli telpisko koncentrēšanos un materiālās un tehniskās bāzes modernizēšanu, t.sk. reģionos un medicīnas un radošo industriju jomās, kā arī sekmēt augstākās izglītības resursu koplietošanu un virzību uz kvalitātes standartu ziņā vienotiem pētniecībā balstītiem doktorantūras studiju centriem Latvijā, uzlabojot saikni ar pētniecības institūcijām un tautsaimniecību, veidojot tematiskus doktorantūras studiju centrus.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā (ES fondu aktivitātes īstenošana paredzēta līdz 2022.gada I pusgadam) IZM KM pārvaldībā esošo izglītības iestāžu gadījumā - FM (VNĪ)31, ZM, LM, AII Kopā: 44,64 milj. EUR, t.sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">ERAF - 37,95 milj. EUR, VB - 6,69 milj. EUR 4. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM programmu, t.sk. medicīnas un radošo industriju jomās, īstenošanai nepieciešamās mācību vides uzlabošana koledžās atbilstoši tautsaimniecību nozaru attīstībai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā (ES fondu aktivitātes īstenošana paredzēta līdz 2022.gada I pusgadam) IZM Koledžas, nozaru ministrijas Kopā: 14,18 milj. EUR, t.sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">ERAF - 12,06 milj. EUR, VB - 2,12. EUR Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Rīcības virziens: 1.4: Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvs) un tā avoti 1. Skolotāja palīgi un pedagoga palīgi: atalgojuma nodrošināšana skolotāju un pedagogu palīgiem valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM LM, KM, pašvaldības, NVO Kopā: VB 10,76 milj. EUR 2. Jauniešu ar speciālām vajadzībām (redzes traucējumi, dzirdes traucējumi, fiziskās attīstības traucējumi, somatiskās saslimšanas, valodas traucējumi, mācīšanās traucējumi, garīgās veselības traucējumi, garīgās attīstības traucējumi, smagi garīgās attīstības traucējumi vai vairāki smagi attīstības traucējumi) integrācijas pasākumi izglītības iestādē, t.sk. individuālie mācību plāni, vasaras nometnes, atbalsta pasākumi izglītojamiem ar mācīšanās grūtībām un traucējumiem (t.sk. disleksija, disgrāfija, diskalkulija), t.sk. izglītojamo mācīšanās grūtību un traucējumu diagnosticēšana; atbalsts nepieciešamā pedagoģiskā personāla un atbalsta personāla (psihologu, sociālo pedagogu, asistentu) nodrošināšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020. gada II pusgadā IZM Pašvaldības, izglītības iestādes, biedrības un nodibinājumi Kopā: 3,59 milj. EUR31, t.sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">ESF - 3,05 milj. EUR, nacionālais publiskais finansējums - 0,54 milj. EUR.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Preventīvu pasākumu īstenošana izglītības pieejamībai un agrīnas skolas pamešanas mazināšanai, īpaši nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem profesionālās un vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot interešu izglītības pasākumus, kā arī to kvalitātes un pieejamības paaugstināšanu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs; atbalstu bērnu un jauniešu sociālo, t.sk. pašaprūpes, pilsonisko, komunikatīvo prasmju apguvei un fizisko aktivitāšu attīstībai, un nodrošinot atbalsta pakalpojumus, kas ietver transporta un dienesta viesnīcu nodrošinājumu, apmaksātas ēdienreizes un atbalstu individuālo mācību līdzekļu iegādei.</div>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM Izglītības iestādes, pašvaldības un to apvienības Sadarbības partneri: AM, KM Rīcības virziena mērķis un pasākumi sociālās atstumtības riska mazināšanai ietver preventīvus pasākumus nabadzības riskam pakļauto bērnu un jauniešu izglītības pieejamības veicināšanai. Kopējais finansējums šo mērķu sasniegšanai norādīts rīcības virziena 2.2. \"Priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaita samazināšana\"</p>\n<p class=\"lf-p\">1.punktā.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Nozares ekspertu, VISC un pašvaldību līmeņa speciālistu izpētes pasākumi ar mērķi veicināt agrīnu, savlaicīgu speciālo izglītības vajadzību diagnostiku dažādās izglītības pakāpēs (izņemot augstāko izglītību), veicot preventīvus pasākumus funkcionālo traucējumu un speciālo vajadzību savlaicīgai kompensēšanai izglītības iestādēs.</div>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM, VISC VM Pašvaldības, psihologu un logopēdu profesionālās asociācijas Kopā: VB 9,68 milj. EUR 5. Atbalsta personāla - psihologs, logopēds, speciālais pedagogs - pieejamības nodrošināšana izglītības iestādēs, īpaši pirmsskolas un pamatizglītības posmā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM Pašvaldības Kopā: VB 8,92 milj. EUR 6. Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iesaiste neformālās izglītības programmās (dienas aprūpes centros, grupu dzīvokļos, brīvības atņemšanas vietās, bērnunamos u.tml. esošos jauniešus, atkarībā nonākušos jauniešus, jauniešus ar garīgās attīstības traucējumiem, jauniešus, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu, u.c.).</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM JSPA, VISC, pašvaldības Sadarbības partneris: IVP Kopā: 1,38 milj. EUR (Ieplānots JPI līdz 2016.gadam) Papildus nepieciešamais finansējums līdz 2020.gadam - 0,96 milj. EUR 7. Atbalsts augstākās izglītības iegūšanai sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, t.sk. stipendijas, granti studiju maksas segšanai, kā arī individuālo studiju plānu pieejamības nodrošināšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sākot ar 2015.gada I pusgadu līdz 2020. gada II pusgadam IZM KM, VM, ZM, FM, AII Kopā: VB 37,35 milj. EUR (papildus nepieciešamais finansējums) 8. Atbalsts jaunajiem pedagogiem vidējās izglītības pakāpē (STEM mācību priekšmetu un jomu pedagogiem no 5. līdz 12.klasei), kā arī pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, t.sk. uzņēmējspējas, IKT, vardarbības problemātikas risināšana, u.c. attīstība.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM Pašvaldības, vispārējās izglītības iestādes, biedrības un nodibinājumi Rīcības virziena mērķis un uzdevumi ietver arī pedagogu kompetenču pilnveidi. Kopējais finansējums šo mērķu sasniegšanai norādīts rīcības virziena 1.2. \"Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana\" 5.punktā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis Mērķis 2:</p>\n<p class=\"lf-p\">INDIVĪDU PRASMES: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurējošai darba videi Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Rīcības virziens: 2.1: Karjeras izglītības sistēmas attīstība un pakalpojumu pieejamība Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvs) un tā avoti 1. Karjeras izglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšana izglītojamajiem, t.sk. karjeras izglītības metodiskās un informatīvās bāzes pilnveide, karjeras konsultantu nodrošināšana un karjeras izvēles pasākumu īstenošana vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs (karjeras dienas, pirmo darba prasmju apguves pasākumi, darba vērošanas pasākumi uzņēmumos u.c.).</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM VIAA, pašvaldības, NVO, sociālie partneri, nozaru ministrijas, profesionālās izglītības iestādes Kopā: 23,08 milj. EUR, t.sk., ESF - 19,61 milj. EUR, VB - 3,47 milj. EUR.</p>\n<p class=\"lf-p\">Euroguidance budžeta ietvaros Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Rīcības virziens: 2.2:</p>\n<p class=\"lf-p\">Priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaita samazināšana Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvs) un tā avoti 1. Preventīvu pasākumu īstenošana izglītības pieejamībai un agrīnas skolas pamešanas mazināšanai, īpaši nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem profesionālās un vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot interešu izglītības pasākumus, kā arī to kvalitātes un pieejamības paaugstināšanu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs; atbalstu bērnu un jauniešu sociālo, t.sk. pašaprūpes, pilsonisko, komunikatīvo prasmju apguvei un fizisko aktivitāšu attīstībai, un nodrošinot atbalsta pakalpojumus, kas ietver transporta un dienesta viesnīcu nodrošinājumu, apmaksātas ēdienreizes un atbalstu individuālo mācību līdzekļu iegādei. Jauniešu, tai skaitā to, kuri nav nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās, iesaiste jauniešu iniciatīvu projektu veidošanā un īstenošanā, kā arī neformālās mācīšanās aktivitātēs, piešķirot atbalstu neformālās izglītības apmācību programmu jauniešiem izstrādei un aprobācijai jauniešu centros vai izglītības iestādēs sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem, kā arī darbā ar jaunatni iesaistīto personu un pedagogu kompetenču pilnveidei, lai īstenotu minētās programmas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz 2020.gada II pusgadam IZM Izglītības iestādes, pašvaldības un to apvienības Sadarbības partneris: AM Kopā: 73,64 milj. EUR, t.sk., ESF - 62,60 milj. EUR, VB - 11,04 milj. EUR 2. Atbalsts priekšlaicīgi izglītības sistēmu atstāšanas riskam pakļautiem jauniešiem, piešķirot mērķstipendijas sākotnējās profesionālās izglītības un kvalifikācijas ieguvei.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz 2015.gada II pusgadam IZM Izglītības iestādes Kopā: VB 17,81 milj. EUR (Papildus nepieciešamais finansējums) 3. Obligātā izglītības vecumā esošo bērnu, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, uzskaites sistēmas pilnveide, t.sk. apzināt, noskaidrot un precizēt iemeslus, kuru dēļ obligātā izglītības vecumā esošie bērni nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā; veikt priekšdarbus, lai apzinātie obligātā izglītības vecumā esošie bērni, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, uzsāktu izglītības ieguvi, kā arī apzināt 5 un 6 gadus vecos bērnus, kuri netiek sagatavoti pamatizglītības ieguvei.</p>\n<p class=\"lf-p\">2019. gada II pusgadā IKVD IZM, LM, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, pašvaldības Kopā: VB 0,55 milj. EUR (Papildus nepieciešamais finansējums) 4. Veikt analītisko izpēti par agrīni skolu pametušajiem jauniešiem, izglītojamo kavējumu, otrgadniecības, nesekmības iemesliem (mērķauditorija: bērni un jaunieši līdz obligātās izglītības iegūšanas vecumam - 18 gadiem).</p>\n<p class=\"lf-p\">2015.gada II pusgadā IKVD IZM Kopā: VB 0,12 milj. EUR 5. Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas sistēmas ietvaros, t.sk. programmu pielāgošana atbilstoši mērķa grupas vajadzībām jauniešiem, kas apgūst profesionālās izglītības programmu valsts vai atvasinātu publisku personu dibinātās izglītības iestādēs - otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei 1-1,5 mācību gada laikā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM VIAA, sociālie partneri Sadarbības partneris: KM, IVP Kopā: 26, 37 milj. EUR, t.sk., ESF - 12,12 milj. EUR plus 12,12 milj. EUR JG iniciatīvas ietvaros (EK finansējums), VB -2,13milj. EUR 6. Atbalsts jauniešu, kas nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu, iesaistīšanai pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros, īstenojot jauniešu apzināšanas pasākumus, aktivizēšanu (mentori, sociālo prasmju apguve u.c. motivācijas programmas) pašvaldībās ar mērķi atgriezt izglītībā un iesaistīt darba tirgū neaktīvos jauniešus vecumā no 13 līdz 24 gadiem (ieskaitot), kas nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un neatrodas valsts iestāžu redzeslokā (piemēram, tādi jaunieši, kas pametuši izglītības iestādes un nav reģistrēti NVA kā bezdarbnieki).</p>\n<p class=\"lf-p\">2018.gada II pusgadā IZM Pašvaldības, biedrības un nodibinājumi Kopā: 6,00 milj. EUR, t.sk., ESF - 2,76 milj. EUR plus 2.76 milj. EUR JG iniciatīvas ietvaros (EK finansējums) VB - 0,48 milj. EUR Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Rīcības virziens: 2.3: Ārpus formālās izglītības iespēju bērniem un jauniešiem paplašināšana Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvs) un tā avoti 1. Motivēt bērnus un jauniešus līdzdalībai neformālās, t.sk. interešu izglītības pasākumos, nodrošinot daudzveidīgu (t.sk. tehniskās jaunrades) interešu izglītības programmu piedāvājumu izglītības iestādēs; lokālo, reģionālo, valsts nozīmes pasākumu organizēšanu; sekmējot pedagogu profesionālo pilnveidi; sniedzot metodisko atbalstu interešu izglītības programmu īstenošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM, VISC Pašvaldības (izglītības iestādes) Sadarbības partneri: AM, KM Kopā: VB 7,97 milj. EUR (Papildus nepieciešamais finansējums) 2. Stiprināt skolēnu pilsonisko apziņu, sabiedriskās līdzdalības prasmes un patriotismu, valstisko identitāti; nodrošināt bērnu un jauniešu iesaistīšanos Latvijas Republikas proklamēšanas simtgades svinēšanā un citos valstiski nozīmīgos notikumos.</p>\n<p class=\"lf-p\">2018. - īpaši izceļams gads, 2020. gada II pusgadā IZM, VISC Pašvaldības (izglītības iestādes), NVO Sadarbības partneri: AM, KM Kopā: VB 0,48 milj. EUR (Papildus nepieciešamais finansējums) 3. Atbalsta sistēmas izveide izglītojamo individuālo spēju attīstībai, radot iespējas talantu atklāšanai un izkopšanai: atbalsts pedagogiem par papildu darbu ar talantīgajiem bērniem; atbalsts jauniešu zinātnes centriem, skolēnu vasaras mācību nometņu, zinātnisko semināru, konkursu (t.sk. dalībai starptautiskās mācību olimpiādēs) un zinātnisko projektu nodrošināšana, kā arī citām aktivitātēm, kas vērstas uz bērnu spēju izkopšanu un attīstību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sākot ar 2016.gada II pusgadā VISC IZM, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi Sadarbības partneris: KM Kopā: 4,68 milj. EUR, t.sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">ESF - 3,98 milj. EUR, VB - 0,70 milj. EUR.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Kultūrizglītības pakalpojumu pieejamības nodrošināšana pamata un vidējās izglītības pakāpē - nodrošināt iespēju katram izglītojamam 1.- 12.klasē (vispārējā un profesionālajā izglītībā) trīs gados apmeklēt trīs kultūrizglītojošus pasākumus (piemēram, vienu koncertu, divus muzejus), veicināt izglītojamo kultūrizglītības līmeņa paaugstināšanu un radošuma attīstību, nodrošināt izglītības standartā noteikto pamatprasību apguvi.</div>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM VISC, pašvaldības Sadarbības partneris: KM Kopā: VB 1,84 milj. EUR (Papildus nepieciešamais finansējums) 5. Veicināt bērnu un jauniešu nacionālās identitātes veidošanos, kultūrvēsturiskā mantojuma apgūšanu, jaunu kultūras vērtību radīšanu, dažādu tautību bērnu un jauniešu saliedēšanos, integrāciju, socializāciju, nodrošinot bērnu un jauniešu piedalīšanos Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pilnveidē (Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki 2015.gadā un 2020.gadā un ikgadējie starpsvētku pasākumi).</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM, VISC Pašvaldības (izglītības iestādes), AII Sadarbības partneri: AM, KM Kopā: VB 6,98 milj. EUR 6. Jauniešu dalības nodrošināšana Baltijas studentu dziesmu un deju svētkos \"Gaudeamus\"</p>\n<p class=\"lf-p\">2014.gadā Latvijā, 2017.gadā Igaunijā, 2020.gadā Lietuvā, lai sekmētu nacionālās identitātes veidošanos, kultūrvēsturiskā mantojuma apgūšanu, jaunu kultūras vērtību radīšanu, dažādu tautību jauniešu saliedēšanos, integrāciju, socializāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM, VISC AII Kopā: VB 0,54 milj. EUR 7. Atklātu projektu konkursu organizēšana jauniešu centros, jaunatnes organizāciju atbalstam neformālās izglītības programmu jauniešiem īstenošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusē IZM JSPA, SIF, pašvaldības Kopā: VB 1,36 milj. EUR 8. Atbalsts neformālās izglītības projektu īstenošanai, kas vērsti uz jauniešu uzņēmējspējas veicināšanu un attīstīšanu, nākotnes profesijas izpēti, pirmās darba pieredzes iegūšanu, iesaistīšanos nevalstiskās organizācijas un jauniešu centru darbībā, ideju attīstīšanu savam nākotnes biznesam, motivāciju izglītības turpināšanai un darba iegūšanai, brīvprātīgā darba pieredzes gūšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM JSPA, pašvaldības, sociālie partneri, NVO Sadarbības partneris: AM, KM Kopā: 2,79 milj. EUR, t.sk., ESF - 2,38 milj. EUR VB - 0,41 milj. EUR 9. Jauniešu apmācību, mācību, mobilitātes un pieredzes apmaiņas īstenošana vietējā, reģionālā, nacionālā līmenī un/vai starptautiskā līmenī viņu līdzdalības veicināšanai, sociālajai iekļaušanai un konkurētspējai darba tirgū, attīstot jauniešu sociālās, pilsoniskās un komunikatīvās prasmes.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM JSPA Kopā: 14,07 milj. EUR, t.sk., CHF Latvijas - Šveices programmas ietvaros: 0,41 milj.</p>\n<p class=\"lf-p\">EUR līdz 2017;</p>\n<p class=\"lf-p\">ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējuma ietvaros: 13,66 milj. EUR (finansējums provizorisks) 10. Darbā ar jaunatni iesaistīto personu (jaunatnes lietu speciālisti, pedagogi, NVO pārstāvji, jauniešu līderi, skolēnu pašpārvaldes u.c.) profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšana neformālajā izglītībā un darbam ar jaunatni, t.sk. metodisko vadību, nacionālā mēroga apmācību nodrošināšana, forumu un konferenču organizēšana Latvijas - Šveices un ES Erasmus+ programmas ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM JSPA Kopā:</p>\n<p class=\"lf-p\">Ārvalstu finanšu instrumenta atbalsta ietvaros 1,59 milj. EUR, t.sk., CHF Latvijas - Šveices programmas ietvaros: 0,31 milj.</p>\n<p class=\"lf-p\">EUR līdz 2017;</p>\n<p class=\"lf-p\">ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējuma ietvaros: 1,28 milj. EUR (finansējums provizorisks) 11. Atbalstīt pasākumus jauniešu brīvprātīgā darba veicināšanai nolūkā sniegt iespējas jauniešiem gūt pirmo darba pieredzi, t.sk. Eiropas Brīvprātīgā darba iespējas jauniešiem starptautiskā mērogā ES programmas jaunatnes, izglītības, kultūras un sporta jomā (2014-2020) ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM JSPA, VISC, SIF, NVO, pašvaldības Kopā: 7,83 milj. EUR ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējuma ietvaros (finansējums provizorisks) 12. Atbalsts diasporai latviešu valodas un kultūras apguvei: mācību un metodisko materiālu izveide; pedagogu profesionālā pilnveide; vecāku izglītošana un informēšana; valodas apguves nometnes bērniem; atbalsts diasporas skolām atbalsta/adaptācijas materiāli un pasākumi, lai palīdzētu iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, t.sk. latviešu valodas prasmes pārbaudes testa jauniešiem izveide un organizēšana.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM, LVA VISC Sadarbības partneris: KM Kopā: VB 2,48 milj. EUR, t.sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">0,90 milj. EUR VB līdz 2020 un 1,08 milj. EUR papildus 13. Normatīvā regulējuma pilnveidošana, identificējot jauniešu neformālās izglītības definīciju un nosakot jauniešu neformālās izglītības programmas veidu Izglītības likumā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2015.gada II pusgadā IZM JSPA, VISC Sadarbības partneris: KM Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros 14. Veicināt jauniešu neformālās izglītības prasmju atzīšanas un novērtēšanas sistēmas attīstību, ieviešot Eiropā atzītu rīku Youthpass nacionālā līmenī.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.gada II pusgadā JSPA IZM Kopā: VB 0,013 milj. EUR (Papildus nepieciešamais finansējums) Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Rīcības virziens: 2.4. Izglītības iespēju paplašināšana pieaugušajiem Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvs) un tā avoti 1. Normatīvā regulējuma pilnveidošana pieaugušo izglītības atbalsta nodrošināšanai (t.sk. darba devēju atbalstam pieaugušo izglītības nodrošināšanai).</p>\n<p class=\"lf-p\">2015.gada II pusgadā IZM EM, LM, NVA, LDDK Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros 2. Pieaugušo izglītības nodrošināšana nodarbināto personu profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveidei, lai mazinātu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu atbilstoši darba tirgus prasībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM Plānošanas reģioni, nozaru ministrijas LDDK, LTRK Kopā: 27,03 milj. EUR, t.sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">ESF - 22,98 milj. EUR VB - 4,05 milj. EUR 3. Atbalsts darba devējiem formālās un neformālās izglītības nodrošināšanai nodarbinātajiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sākot ar 2015.gada I pusgadu, līdz 2020.gada II pusgadam IZM Plānošanas reģioni LDDK, LTRK Kopā: VB 25,61 milj. EUR (Papildus nepieciešamais finansējums) 4. Profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana pieaugušo izglītībā, paredzot sadarbības ar darba devējiem uzlabošanu, administratīvā un pedagoģiskā personāla kompetences pilnveidi mācību organizācijas, metodisko jautājumu un tehnoloģiju attīstības kontekstā, t.sk. mobilitātes pasākumi labās prakses pārņemšanai pieaugušo izglītības attīstībai, kā arī ārpus formālās izglītības iegūtās kompetences novērtēšanas īstenošanai (t.sk. izvērtējuma ekspertu sagatavošana) darbaspēka migrācijas procesu kontekstā, informatīvie pasākumi, iesaistot nozaru profesionālās organizācijas.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM, VISC Nozaru organizācijas, nozaru uzņēmumi, izglītības iestādes Sadarbības partneris: KM Rīcības virziena Nr.1.2. 2. un 3.punkts ietver gan profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu profesionālās un prakses vadītāju pedagoģiskās kompetences pilnveidi, gan profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana pieaugušo izglītībā. Kopējais finansējums rīcības virziena 1.2. 2. un 3.punktā, rīcības virziena 2.4. 4.punktā un rīcības virziena 3.1. 6.punktā dotā uzdevuma sasniegšanai norādīts pie rīcības virziena 1.2. 3.punkta 5. Paplašināt informācijas pieejamību par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM IKVD, VISC Kopā: 0,069 milj. EUR, t.sk., ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda finansējums</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>0,009 milj. EUR (ESF: 0,007 milj. EUR un VB: 0,002 milj. EUR);</div>\n<p class=\"lf-p\">VB - 0,06 milj. EUR (papildus nepieciešamais finansējums, t.i., 0,01 milj. EUR katru gadu, sākot no 2015.gada) 6. Atbalsts darba vidē balstītu mācību un praksē balstītu mācību attīstībai profesionālajā izglītībā, izstrādājot modulārās profesionālās un profesionālās tālākizglītības programmas, kā arī atbalstot mūžizglītības un profesionālo kompetenču programmu nodrošināšanu katrā modulārā profesionālās izglītības programmā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM VISC Sadarbības partneris: KM Rīcības virziena 1.1. 6.punkts ietver darba vidē balstītu mācību un praksē balstītu mācību attīstību profesionālajā izglītībā, tādēļ kopējais finansējums norādīts rīcības virziena 1.4. 6.punktā.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7.</span>Eiropas Kopīgajām pamatnostādnēm (EKP) atbilstošu latviešu valodas kā otrās un kā svešvalodas prasmju līmeņu pilnveide, ES valodas politikā balstītu mūsdienīgu latviešu valodas kā svešvalodas apguves mācību metodisko līdzekļu pieaugušajiem un starptautiska testa izveide un administrēšana; pedagogu, kuri māca pieaugušajiem, profesionālās pilnveides sistēmas izveide/ uzturēšana; atbalsta sistēmas latviešu valodas kā svešvalodas apguves veicināšanai izveide ārvalstu augstskolu studentiem, uzņēmējiem, interesentiem (par augstskolām izdalīts atsevišķi); tālmācības sistēmas izveide/uzturēšana.</div>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM, LVA Kopā: VB 14,23 milj. EUR Papildus nepieciešamais finansējums 8. Pieaugušo izglītotāju (iestādes, organizācijas) starptautiskās sadarbības veicināšana kā formālajā, tā neformālajā pieaugušo izglītībā kontekstā ar ES izaugsmes stratēģijas \"Eiropa 2020\" mērķiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā VIAA Pieaugušo izglītotāji (iestādes, organizācijas) ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējuma ietvaros (tiks precizēts atbilstoši budžeta ietvaram) Pamatnostādnēs definētais politikas mērķis Mērķis 3:</p>\n<p class=\"lf-p\">EFEKTĪVĀ PĀRVALDĪBA: uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Rīcības virziens: 3.1: Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveide Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvs) un tā avoti 1. Valsts pārbaudījumu sistēmas (t.sk. atbalsta tehnoloģiju ieviešanai izglītojamajiem) un satura pārskatīšana vispārējā vidējā izglītībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2019.gada II pusgadā VISC IZM Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros 2. Valsts diagnosticējošo darbu 8., 9., 10., 11.klasē organizēšana STEM mācību priekšmetos kontekstā ar centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā sistēmas pakāpenisku pilnveidi, paredzot centralizēto eksāmenu pilotprojektu 2015./2016.mācību gadā un 2016./2017.mācību gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM VISC Nepieciešamais finansējums tiks precizēts IAP Rīcības plāna izstrādes ietvaros 3. Profesionālās un vispārējās izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas sistēmas izstrāde un aprobācija.</p>\n<p class=\"lf-p\">2014.gada II pusgadā IZM IKVD Sadarbības partneris: KM Kopā: VB 0,03 milj. EUR 2014.g. - 0,03 milj. EUR 4. Izglītības kvalitātes monitoringa veikšana, sniedzot atbalstu izglītības un izglītības politikas pētījumiem, t.sk. dalībai starptautiskos izglītības kvalitātes pētījumos, monitoringa instrumentu izstrādei, monitoringam, rezultātu analīzei un ieteikumu izstrādei, zinātniski pamatotu mācību vides kvalitātes vērtēšanas instrumentu un indikatoru izstrādei un izglītības politikas veidotājiem, un lēmumu pieņēmēju vajadzībām relevantu datu iegūšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM VISC, IKVD, izglītības iestādes, biedrības un nodibinājumi Kopā: 7,11 milj. EUR, t.sk., ESF - 6,04 milj. EUR, VB - 1,07 milj. EUR 5. Valsts izglītības informācijas sistēmas pilnveide un iespēju paplašināšana, t.sk. sasaiste ar AI, pieaugušo un interešu izglītību.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM IZM, IKVD Kopā: VB 0,26 milj. EUR 6. Profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana pieaugušo izglītībā sadarbībā ar darba devējiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM profesionālās izglītības iestādes, sociālie partneri Sadarbības partneris: KM, LDDK Rīcības virziena 1.2. 2. un 3.punkts ietver gan profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu profesionālās un prakses vadītāju pedagoģiskās kompetences pilnveidi, gan profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana pieaugušo izglītībā. Kopējais finansējums rīcības virziena 1.2. 2. un 3.punktā, rīcības virziena 2.4. 4.punktā un rīcības virziena 3.1. 6.punktā dotā uzdevuma sasniegšanai norādīts rīcības virziena 1.2. 3.punktā 7. Vienotas augstākās izglītības informatīvās sistēmas izveide, iekļaujot tajā akadēmiskā un zinātniskā personāla, studējošo, diplomu reģistru, kā arī akreditācijas vajadzībām nepieciešamo datubāzi. Valsts izglītības informācijas sistēmas sasaiste ar NVA un VID datubāzēm, lai iegūtu visaptverošo informāciju par studējošajiem un viņu nodarbinātību pēc AII absolvēšanas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sākot ar 2015.gadu IZM KM, ZM, VM, IKVD, NVA, VID Sadarbības partneris: AM Kopā: VB 1,71 milj. EUR (papildus nepieciešamais finansējums) 8. Atbalsts starptautiski konkurētspējīgas nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras darbībai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sākot ar 2015.gada I pusgadu IZM IKVD, AIP Kopā: VB 0,67 milj. EUR (papildus nepieciešamais finansējums) Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Rīcības virziens 3.2: Efektīvu izglītības finanšu resursu pārvaldība Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvs) un tā avoti 1. Jauna pedagogu darba samaksas modeļa izstrāde un īstenošana, pamatojoties uz esošā finansēšanas modeļa izvērtējamu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2015.gada I pusgadā IZM LIZDA, LIVA Sadarbības partnere: KM AM Kopā: VB 0,71 miljons EUR (papildus nepieciešamais finansējums) 2. Atbalsts valsts ģimnāzijām reģionālā metodiskā centra funkciju veikšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM FM Kopā: VB 0,26 miljoni EUR (papildus nepieciešamais finansējums) 3. Speciālās izglītības, t.sk. izglītības iestāžu un pasākumu, finansēšanas modeļu attīstība, ievērojot individualizētā izglītības pakalpojuma nodrošināšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sākot ar 2016.gada I pusgadu, līdz 2020. gada II pusgadam IZM Pašvaldības Sadarbības partneri: NVO Kopā: VB 184,83 miljoni EUR (papildus nepieciešamais finansējums) 4. Profesionālās izglītības finansēšana, nodrošinot profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo izmaksu minimumu 100% apmērā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sākot ar 2015.gada I pusgadu, līdz 2020.gada II pusgadam IZM FM Sadarbības partnere: KM Kopā: VB 36,71 miljoni EUR (6,12 milj. EUR papildus nepieciešamais finansējums 2014.g. bāzei (55,63 miljoni EUR) katru gadu 5. Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde un ieviešana, kas nodrošinātu visiem pieejamu kvalitatīvu augstāko izglītību, atbilstību darba tirgus prasībām, stiprinātu saikni ar zinātni un pētniecību, kā arī novērstu budžeta līdzekļu sadrumstalotību un ļautu sasniegt NAP 2020 mērķus.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.gada II pusgadā IZM FM, ZM, VM, KM, AIP, RP Sadarbības partnere: AM Pētījuma veikšanai 2014. un 2015.gadā VB 0,205 miljoni EUR Finansēšanas modeļa ieviešanas izmaksas varēs noteikt tikai pēc pētījuma veikšanas, kad būs pieņemts lēmums par konkrēta finansēšanas modeļa ieviešanu Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Rīcības virziens: 3.3: Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvs) un tā avoti 1. Atbalsts pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai un vispārējās izglītības mācību vides uzlabošanai, sniedzot atbalstu izglītības iestāžu tīkla optimizācijai reģionālā līmenī, plānojot atbalstu dabaszinātņu kabinetu iekārtošanai pamatizglītības programmas īstenošanai, profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides pielāgošanai tā izvietošanai vispārējās izglītības iestādēs, kas īsteno arī profesionālās izglītības programmas un pašvaldības dibinātās profesionālās izglītības iestādēs, atbalsts vispārējās izglītības iestāžu, kas īsteno arī profesionālās izglītības programmas un nacionālas vai reģionālas nozīmes vidusskolu un ģimnāziju dienesta viesnīcu modernizācijai, nacionālas nozīmes vidusskolu un ģimnāziju infrastruktūras izveidei un modernizācijai, inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā un mācību vides ergonomiskai iekārtošanai vispārējās izglītības iestādēs, jo īpaši nacionālas vai reģionālas nozīmes vidusskolās un ģimnāzijās, metodisko centru attīstībai IKT jomā, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti un veicinātu mūsdienīgas metodikas izmantošanu izglītībā, kā arī atbalsts pašvaldībām vispārizglītojošo skolu sporta infrastruktūras pilnveidei. Atbalsts plānots arī 1.-6.klases darbības pilnveidei, nodrošinot ēku pielāgošanu un mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādi.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM Pašvaldības, vispārējās izglītības iestādes Kopā: 162,81 miljoni EUR, t.sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">ERAF - 138,39 miljoni EUR, VB - 24,42 miljoni EUR Rīcības virziens mērķa sasniegšanai Rīcības virziens 3.4: izglītības starptautiskā konkurētspēja Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums (indikatīvs) un tā avoti 1. Starptautiskās mobilitātes un pārrobežu sadarbības atbalsta pasākumi ar mērķi veicināt labās prakses pārņemšanu, informācijas apmaiņu, sadarbības attīstību un iekļaušanos kopējos Eiropas izglītības un nodarbinātības procesos profesionālajā izglītībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM, VISC Nozaru organizācijas, nozaru uzņēmumi, izglītības iestādes, VIAA, sociālie partneri ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējuma ietvaros (tiks precizēts atbilstoši budžeta ietvaram) 2. Pedagogu, akadēmiskā personāla, pieaugušo izglītības personāla profesionālās pilnveides un starptautiskās pieredzes apmaiņas nodrošināšana.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā VIAA Pirmsskolas, vispārējās, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības iestādes ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējuma ietvaros (tiks precizēts atbilstoši budžeta ietvaram) 3. Atbalsts augstākās izglītības un profesionālās izglītības starptautisko ekspertu (Boloņas, ECVET ekspertu) aktivitātēm ar mērķi paaugstināt izglītības starptautisko konkurētspēju un internacionalizāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā VIAA Profesionālās un augstākās izglītības iestādes ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējuma ietvaros (tiks precizēts atbilstoši budžeta ietvaram) 4. Atbalsts latviešu valodas un kultūras apguvei ārvalstu augstskolās (atbalsts lektorijiem, mācību līdzekļu izstrāde, profesionālās pilnveides kursi, atbalsts latviešu valodas popularizēšanas pasākumiem; pieredzes apmaiņas tīkla veidošana).</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM LVA Kopā: VB 0,50 miljoni EUR 5. Atbalsts starptautisko kopīgo studiju programmu (maģistrantūra) izveidei un īstenošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020. gada II pusgadā VIAA AII ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējuma ietvaros (tiks precizēts atbilstoši budžeta ietvaram) 6. Atbalsts Latvijas augstākās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, savstarpējai sadarbībai, īstenoto studiju programmu īstenošanā un studiju programmu ES valodās izstrādē un aprobācijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020. gada II pusgadā (ES fondu aktivitātes īstenošana paredzēta līdz 2022.gada II pusgadam) IZM KM, VM, ZM, EM, AII Sadarbības partneris: AM Kopā: 5,72 miljoni EUR ESF - 4,86 miljoni EUR VB - 0,86 miljoni EUR 7. Atbalsts augstākās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, pārvaldības pilnveidošanai, akadēmiskās kapacitātes stiprināšanai un institucionālās izcilības veicināšanai - atbalsts augstākās izglītības iestāžu pārvaldības pilnveidei, augstākās izglītības iestāžu konsorciju un stratēģiskās partnerības ar zinātnes un uzņēmējdarbības sektoru augstskolu un studiju procesa pārvaldībā attīstībai, augstākās izglītības un pētniecības politikas ieviešanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas attīstībai, kas vērsta uz politikas ieviešanas analīzes kapacitātes attīstīšanu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās, kā arī mērķtiecīga akadēmiskā personāla attīstības plānu īstenošanai, jauno mācībspēku un ārvalsts mācībspēku piesaistei, esošo mācībspēku kvalifikācijas paaugstināšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020. gada II pusgadā (ES fondu aktivitātes īstenošana paredzēta līdz 2022.gada II pusgadam) IZM KM, VM, ZM, EM, AII Sadarbības partneris: AM Kopā: 44,97 miljoni EUR ESF - 38,22 miljoni EUR VB - 6,75 miljoni EUR 8. Mācību un studiju starptautiskās mobilitātes, mācību un studiju starptautiskās prakses nodrošināšana (profesionālās izglītības audzēkņiem un absolventiem, augstākās izglītības iestāžu studentiem un absolventiem, un jaunajiem pedagogiem).</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā VIAA Profesionālās un augstākās izglītības iestādes ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējuma ietvaros (tiks precizēts atbilstoši budžeta ietvaram) 9. Atbalsts ārvalstu studentiem augstākās izglītības iegūšanai Latvijā - stipendiju nodrošināšana ārvalstu studentiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā IZM VIAA, AII Kopā: 3,13 miljoni EUR (t.sk. papildus nepieciešamais finansējums 2,28 miljoni EUR (t.i., 0,57 miljoni EUR/gadā) laika posmam no 2017. līdz 2020.gadam) 10. Augstākās izglītības modernizācija ES partnervalstīs - LV un EU augstākās izglītotības iestāžu sadarbības veicināšana studiju programmu satura pilnveides jomā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020.gada II pusgadā VIAA AII ES programmas Erasmus + (2014-2020) finansējuma ietvaros (tiks precizēts atbilstoši budžeta ietvaram) VI.</p>\n<p class=\"lf-p\">PAMATNOSTĀDŅU ĪSTENOŠANAS IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM32 Turpmākie trīs gadi (miljonos EUR) (indikatīvi) 33 2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">2015.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos, t.sk.:</p>\n<p class=\"lf-p\">0 0 0 izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos 0 0 0 izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos 0 0 0 Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos, t.sk.: +18,63 + 133,162 + 216,146 izmaiņas valsts budžeta izdevumos + 18,63 + 133,162 + 216,146 izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos 0 0 0 Kopējā finansiālā ietekme:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>18,63</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>133,162</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>216,146 Finansiālā ietekme uz valsts budžetu</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>18,63</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>133,162</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>216,146 Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu 0 0 0 Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins Kopējais valsts budžeta finansējums 2014.-2020.gadā (bezES fondu līdzfinansējumu) - 788,97 miljoni EUR, t.sk. nepieciešamais papildu finansējums - 401,36 miljoni EUR. Informācija par katra uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu ir iekļauta Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamais valsts budžeta papildu finansējums tiks izskatīts likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam izstrādes ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">Cita informācija IAP pasākumu īstenošanai 2014.-2020.gadā nepieciešamais finansējuma apmērs ir 1456,85 miljoni EUR, ko veido: 1) valsts budžeta finansējums 788,97 miljoni EUR; 2) ES fondu finansējums 627,36 miljoni EUR (t.sk. 93,87 miljoni no EUR valsts budžeta, un 1,24 miljoni EUR privātā līdzfinansējuma); 3) ES fondu 2007.-2013.plānošanas perioda finansējums 0,009 miljoni EUR (t.sk. 0,001 miljons EUR no valsts budžeta līdzfinansējuma) un 4) cits ārvalstu finansējums 40,51 miljoni EUR (t.sk. 0,43 miljoni EUR no valsts budžeta līdzfinansējuma) ES struktūrfondu 2014.-2020.gadam valsts budžeta līdzfinansējuma apmērs - 93,87 miljoni EUR.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES struktūrfondu 2007.-2013.gadam valsts budžeta līdzfinansējuma apmērs - 0,001 miljons EUR.</p>\n<p class=\"lf-p\">Citu ārvalstu finanšu instrumentu valsts budžeta līdzfinansējuma apmērs - 0,43 miljoni EUR.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izmaiņas budžeta izdevumos no 2017. līdz 2020.gadam (indikatīvi) 34 2017.</p>\n<p class=\"lf-p\">2018.</p>\n<p class=\"lf-p\">2019.</p>\n<p class=\"lf-p\">2020. +128,834 +128,833 +128,833 +128,833 VII. PĀRSKATU SNIEGŠANA UN NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA Par pamatnostādņu īstenošanu atbildīgā institūcija ir Izglītības un zinātnes ministrija.</p>\n<p class=\"lf-p\">IZM iesniedz MK starpposma novērtējumu par pamatnostādņu īstenošanu līdz 2017.gada 30.septembrim un gala ietekmes novērtējumu līdz 2021.gada 30.septembrim.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pamatnostādnēs iekļautajiem uzdevumiem ir uzrādīts indikatīvs finansējuma apmērs. Pēc pamatnostādņu apstiprināšanas Saeimā MK tiks iesniegts IZM sagatavots rīcības plāns, paredzot detalizētus pamatnostādņu ietvaros īstenojamos pasākumus, to īstenošanai nepieciešamo finansējumu un finanšu aprēķinus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pamatnostādnes 2014.gadā īstenos iesaistītajām ministrijām esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt jautājumu par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2015.gadā un turpmākajos gados izskatīs, sagatavojot vidēja termiņa budžeta likumprojektu un valsts budžeta likumprojektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.</p>\n<p class=\"lf-p\">IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS PAMATNOSTĀDNES 2014.-2020.GADAM KOPSAVILKUMS Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas izglītības jomas un nosaka izglītības attīstības pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">Pamatnostādnēs paredzētie pasākumi secīgi turpina iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktās reformas izglītības jomā, sasaistot nacionālā līmeņa mērķus ar ES attīstības prioritātēm.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izglītības nozares attīstība ir cieši saistīta ar valsts un sabiedrības sociālekonomiskajiem procesiem: reģionālās atšķirības, demogrāfiskā situācija (sabiedrības novecošanās), ilgstoši zems dzimstības līmenis, iedzīvotāju emigrācija.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pamatnostādnēs plānotās rīcības paredz risinājumus šiem izaicinājumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir prognozējamais vidējās izglītības skolēnu un studējošo skaita samazinājums, tādēļ skolu un augstskolu tīklu nepieciešams pārdomāti un tālredzīgi pilnveidot, lai pieejamie resursi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, nodrošinot izglītības pieejamību. Iegūstot izglītību, jauniešiem ir jābūt konkurētspējīgiem darba tirgū, tādēļ nepieciešams pārskatīt mācību saturu vispārējā un profesionālajā izglītībā. Savukārt mācību satura izmaiņu sekmīga ieviešana atkarīga no atbalsta pedagogu profesionālajai pilnveidei un inovācijām mācību metodoloģijā, tajā skaitā paplašinot mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu. Profesionālās izglītības prestiža un pievilcības stiprināšanai būtiska nozīme ir modernas infrastruktūras un aprīkojuma nodrošinājumam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pamatnostādņu mērķis - kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.</p>\n<p class=\"lf-p\">Mērķa sasniegšanai ir izvirzīti trīs apakšmērķi:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>IZGLĪTĪBAS VIDE: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>INDIVĪDU PRASMES: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>EFEKTĪVA PĀRVALDĪBA: uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību.</div>\n<p class=\"lf-p\">Pamatnostādnēs definētā mērķa un apakšmērķu sasniegšanai ir noteikti 12 rīcības virzieni. Kompleksie risinājumi ietekmēs izglītojamo motivāciju mācīties un sasniegumu pozitīvo dinamiku un individuālo izaugsmi. Palielinot profesionālās izglītības pievilcību, gan sasaistē ar darba tirgus vajadzībām un prognozēm, gan ieviešot darba vidē balstītas mācības, gan stiprinot pieaugušo iesaisti, tiks palielināta jauniešu nodarbināmība un veicināta pieaugušo konkurētspēja darba tirgū. Paaugstinot pedagogu profesionālo komptenci, t.sk. izveidojot un ieviešot efektīvu resursu pārvaldību, kā arī izstrādājot jaunu finansēšanas modeli un mehānismu, tiks veicināta izglītības kvalitātes paaugstināšanās. Lai sekmētu izglītības pieejamību un iekļaujošas izglītības principa īstenošanu, tiks sniegts atbalsts modernas mācību vides, t.sk. infrastruktūras, izveidei. Tiks nodrošinātas daudzveidīgas iespējas personu individuālo prasmju un spēju pilnveidei, kā arī sekmēta iesaiste kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pilsoniskajās aktivitātēs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Valsts politika augstākajā izglītībā būs prioritārs atbalsts pasākumiem, kas veicina dažādu veidu ciešāku sadarbību kopīgu programmu izstrādē un īstenošanā (sākot ar augstākā līmeņa - doktorantūras kopīgu studiju programmu izveidi), kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attīstību, internacionalizāciju, darba tirgus vajadzību ievērošanu studiju saturā un augstākās izglītības pieejamību un resursu koncentrēšanu, t.sk. izstrādājot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas motivēs minēto uzdevumu sasniegšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns īstenojams kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī ES struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļu ietvaros. Pamatnostādnes 2014.gadā tiks īstenotas iesaistītajām ministrijām esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt jautājumu par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2015.gadā un turpmākajos gados izskatīs, sagatavojot vidēja termiņa budžeta likumprojektu un valsts budžeta likumprojektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pamatnostādnes izstrādājusi IZM sadarbībā ar nozaru ministriju, LIZDA, LIVA, LDDK, LTRK, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, RP, AIP, Latvijas Studentu apvienības, LPS un plānošanas reģionu pārstāvjiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus pamatnostādņu izstrādē aktīvi iesaistījušies pārstāvji no biedrības \"Vecāki par izglītību\", Latvijas Disleksijas biedrības, biedrības \"Radošās Idejas\", Latvijas Interešu izglītības konsultatīvās padomes, LIKTA, biedrības \"Latvijas Vecāku kustība\", sabiedriskā labuma organizācijas Junior Achievement - Young Enterprise Latvia, Latvijas Komercbanku asociācijas (sadarbībā ar Swedbank, Privātpersonu finanšu institūtu), Izglītības tehnoloģiju asociācijas, pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvji, kā arī citi sociālie un sadarbības partneri un privātpersonas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izglītības un zinātnes ministrs Vj.Dombrovskis 1.pielikums dokumentam \"Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam\"</p>\n<p class=\"lf-p\">2007.-2013.gada plānošanas periodā paveikto pasākumu izvērtējums Lai nodrošinātu attīstības plānošanas pēctecību, ir nepieciešams ņemt vērā iepriekšējā plānošanas periodā paveikto, analizēt pasākumu sekmīgas īstenošanas praksi un arī trūkumu cēloņus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam izglītības politiku īstenoja, ņemot vērā Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.−2013.gadam un Rīcības plānu Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam noteikto uzdevumu īstenošanai (apstiprināts ar IZM 2007.gada 30.novembra rīkojumu Nr.1113).</p>\n<p class=\"lf-p\">Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam ietverti šādi mērķi:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīves prasmju apguves kvalitāti;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos reģionos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vadības kapacitāti.</div>\n<p class=\"lf-p\">Minētos mērķus bija plānots sasniegt, īstenojot 20 rīcības virzienus, (tajos bija iekļauta virkne pasākumu dažādu izglītības līmeņu attīstībai).</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>Kvalitatīvas pirmsskolas izglītības nodrošināšana, sagatavojot tālākai izglītības ieguvei EK ir norādījusi, ka kvalitatīvas pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana ir pamats sekmīgai iesaistei mūžizglītībā, sociālajai integrācijai, personiskajai attīstībai un nodarbinātībai nākotnē. Nozīmīgi, ka tiem bērniem, kuri bijuši iesaistīti pirmsskolas izglītībā, ir ievērojami labāki rezultāti starptautiska mēroga pārbaudes darbos (piemēram, PISA un PIRLS pētījumi), bērnu dalība pirmsskolas izglītībā samazina iespējamību priekšlaicīgi pamest mācības. Ir būtiski panākt, ka pāreja no pirmsskolas uz pamatskolu ir saskaņota gan satura, gan standartu ziņā35.</div>\n<p class=\"lf-p\">Definētas vienotas prasības pirmsskolas izglītības mācību saturam, un ir nodrošināts vienots ietvars pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai sekmīgai pārejai no pirmsskolas izglītības uz pamatizglītību (tas savukārt sekmē vispārējās izglītības iestāžu darba ar 1.klases bērniem efektivitāti un rezultativitāti).</p>\n<p class=\"lf-p\">Laika periodā no 2008./2009.mācību gada līdz 2009./2010.mācību gadam samazinājās to izglītības iestāžu un grupu skaits, kas nodrošināja pirmsskolas izglītības programmu apguvi, − minētais samazinājums 6% apmērā. Pēc tam pirmsskolas izglītības programmu īstenotāju skaits sāka pakāpeniski pieaugt. 2012./2013.mācību gadā jau bija 1 006 iestādes, kas nodrošināja pirmsskolas izglītības programmu apguvi. Pārskata perioda laikā no tā sākuma līdz beigām pirmsskolas izglītības iestāžu skaits palielinājās par 7%, savukārt attiecīgo grupu skaits vispārējās izglītības iestādēs un interešu izglītības iestādēs, kas īstenoja pirmsskolas izglītības programmas, par 10% samazinājās.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tajā pašā laikā pirmsskolas izglītības programmās iesaistīto bērnu skaits ir pastāvīgi palielinājies: pārskata perioda sākumā 2007./2008.mācību gadā bija 79 253 pirmsskolas izglītības programmās iesaistīto bērnu, 2012./2013.mācību gadā - 93 293, t.i., pirmsskolas izglītības programmās iesaistīto bērnu skaits bija palielinājies par 18%, tādējādi par 3% bija pārsniegts plānotais − pirmsskolas izglītības programmās iesaistīti 15% no visiem bērniem.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.attēls 2009./2010.mācību gadā reģistrēto bērnu skaits rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs pieauga (reģistrēti 37 518 bērni), 2011./2012.mācību gadā reģistrēto bērnu skaits rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājās (reģistrēti 32 553 bērni). Šādā kontekstā vērtējama arī pirmsskolas izglītības pieejamība, kuru daļēji raksturo rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs reģistrēto bērnu īpatsvars no pirmsskolas izglītībā iesaistīto un rindā reģistrēto bērnu kopskaita (piemēram, 2007./2008.mācību gadā šis rādītājs bija 22,3%, 2009./2010.mācību gadā - 31%, 2011./2012.mācību gadā - 26,4%).</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārskata periodā pirmsskolas izglītības grupas apmeklēja un līdz ar to tika sagatavoti veiksmīgai pamatizglītības apguvei vidēji 96% piecgadīgo un sešgadīgo bērnu no visiem attiecīgās vecuma grupas bērniem (bija plānots, ka šādu bērnu būs 80%).</p>\n<p class=\"lf-p\">Vislielākais attiecīgās vecuma grupas bērnu īpatsvars bija 2008./2009.mācību gadā, kad pirmsskolas izglītībā piedalījās 98% bērnu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Turpmākās rīcības pamatjautājumi Atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem ir jāturpina nodrošināt pirmsskolas vecuma bērnu iesaisti pirmsskolas izglītībā, lai līdz 2020.gadam pirmskolā piedalītos 95% bērnu. Saskaņā ar Eurostat 2010.gadā apkopotajiem datiem Latvijā pirmsskolas izglītībā piedalījās 87,4% no visiem attiecīgās vecuma grupas bērniem (ES vidējais rādītājs 92,4%).</p>\n<p class=\"lf-p\">2011.gadā Latvijā pirmsskolas izglītībā piedalījās 92,7% attiecīgās vecuma grupas bērnu. Indikators \"Bērnu skaits, kas mācās pirmsskolas izglītības iestādēs (ISCED 0) 4 gadu vecumā\" ir iekļauts attīstības plānošanas dokumentā \"Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam\" jeb stratēģija \"Latvija 2030\", paredzot, ka līdz 2030.gadam pirmsskolas iestādes apmeklēs 95% četru gadu vecumu sasniegušo bērnu. Arī NAP2020 definētais mērķis nosaka, ka nabadzības risks samazināms, izmantojot kompleksu atbalsta sistēmu. Paredzēts atbalsts pasākumiem, kas sekmē darba un ģimenes dzīves savienošanu, tādējādi veicinot kvalitatīvu un daudzveidīgu ģimenes atbalsta pakalpojumu pieejamību pašvaldībās (tajā skaitā arī bērnu vecumposma iespējām atbilstošas garantētas un kvalitatīvas pirmsskolas izglītības nodrošināšanu bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem). Arī stratēģijā \"Eiropa 2020\" paredzēts, ka līdz 2020.gadam 95% bērnu būs nodrošināta dalība pirmsskolā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nozīmīgi, ka EK pētījumā \"Nepieciešamās kompetences pirmsskolas izglītībā un aprūpē\" uzsvērtas četras galvenās kompetenču dimensijas individuālajā, institucionālajā un komandas līmenī, kā arī starpinstitucionālajā un pārvaldības līmenī, tādējādi apliecinot bērnu, vecāku, pedagogu un visu pārējo pirmsskolas izglītībā un aprūpē ieinteresēto pušu nozīmi augstas kvalitātes izglītības definēšanā un veidošanā un 21.gadsimta vajadzībām atbilstošu prasmju un zināšanu aktualitāti. Ņemot vērā Izglītības likumā noteikto obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu mācībām pirmsskolā, kā arī tās nozīmes aktualitāti ES kontekstā, ir jāpilnveido izglītības saturs arī bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem, un pirmsskolas izglītības satura veidošanā un īstenošanā iesaistītajiem jānodrošina profesionālās kompetences pilnveide.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Pedagoģiskā procesa efektivitātes paaugstināšana pamatizglītības posmā Izglītības likums nosaka, ka \"obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai\". Nozīmīgi ir arī ievērot izglītojamo ar atšķirīgām vajadzībām un individuālajām prasmēm vajadzības, lai nodrošinātu līdztiesīgumu un piekļuvi bērniem, kuriem personisku, sociālu, kultūras vai ekonomisku apstākļu dēļ ir nepietiekama izglītība vai nepieciešams atbalsts sava izglītības potenciāla realizēšanai.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais Mērķtiecīgi īstenojot pasākumus, pārskata periodā uzlabojās pamatizglītības posmu pabeigušo skolēnu mācību rezultāti (plānotais tika pārsniegts par 3,8%), proti, 2011./2012.mācību gadā 96,8% izglītojamo, pabeidzot 9.klasi, ieguva apliecību par pamatizglītību. 2011./2012.mācību gada noslēgumā to skolēnu īpatsvars, kuri pamatskolas beigās saņēma liecību, bija 3,2% no pamatskolas pabeidzēju kopskaita (salīdzinot pārskata perioda sākumu ar 2007./2008.mācību gadu, - 4,7%).</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārskata periodā samazinājās otrgadnieku un trešgadnieku skaits, proti, 2011./2012.mācību gada sākumā otrgadnieku un trešgadnieku kopskaits vispārējās izglītības skolās bija par 40% mazāks nekā 2007./2008.mācību gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tika prognozēts, ka OECD PISA pētījumu ietvaros 7% izglītojamo 15 un 16 gadu vecumā varētu uzrādīt augstāko kompetences līmeni lasītprasmē, dabaszinātnēs, matemātikā. 2006.gadā īstenotie OECD PISA pētījumi liecina, ka Latvijā tikai 4,1% izglītojamo 15 gadu vecumā uzrāda augstāko kompetenci dabaszinātnēs, 4,5% - lasītprasmē un 6,6% - matemātikā. 2009.gada OECD PISA pētījumu rezultāti atspoguļo vēl lielāku situācijas pasliktināšanos Latvijā, jo tikai 3,1% izglītojamo no 15 līdz 16 gadu vecumam apliecina augstāko kompetenci dabaszinātnēs, 3% - lasītprasmē,6%</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>matemātikā.</div>\n<p class=\"lf-p\">2.attēls Ņemot vērā 2006.gadā un 2009.gadā OECD PISA veikto pētījumu rezultātus un izvērtējot definēto mērķi, bija plānots, ka ne vairāk kā 15% izglītojamo no 15 līdz 16 gadu vecumam varētu uzrādīt vājus sasniegumus iepriekš minētajās kompetencēs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijas jauniešu kompetenču līmenis lasīšanā un dabaszinātnēs bija paaugstinājies (attiecīgi 17,6% un 14,7%) un ir labāks par ES vidējo rādītāju (attiecīgi 19,6% un 17,7%), toties kompetences līmenis matemātikā bija pasliktinājies (22,6%), kas atbilstoši 2009.gada pētījumu rezultātiem saskan ar vidējo ES rādītāju (22,6%). Īpaši atzīmējams Latvijas skolēnu snieguma uzlabojums dabaszinātnēs, - 2009.gadā tikai 14,7% skolēnu uzrādīja vājus rezultātus dabaszinātnēs (skatīt 2.attēlu). Īpaši izteiktas ir atšķirības mācību sasniegumu ziņā starp dzimumiem - vāju sniegumu uzrādījušo vidū meitenes ir 8,7%, zēni - 26,6%36.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ņemot vērā aizvien pieaugošo svešvalodu zināšanu nozīmi, bija iecerēts paplašināt apgūstamo svešvalodu skaitu un palielināt Latvijas izglītības sistēmā mazāk izplatītu ES dalībvalstu valodu apguvēju skaitu. Latvijā lielāks bija to skolu skaits, kuras nodrošināja mazāk izplatītu valodu apguvi (par 9%). Par 3% palielinājās mazāk izplatītu svešvalodu apguvē iesaistīto skolēnu skaits. Šis skaits, ja ņem vērā kopējā izglītojamo skaita samazinājumu pārskata periodā, ir ievērojams.</p>\n<p class=\"lf-p\">2011./2012.mācību gadā skolēni apguva šādas mazāk izplatītas svešvalodas Latvijā: franču valodu (70%), lietuviešu valodu (6%), spāņu valodu (4%), ivritu (4%).</p>\n<p class=\"lf-p\">Turpmākās rīcības pamatjautājumi 3.attēls Atbilstoši CSP 2011.gadā īstenotās tautas skaitīšanas rezultātu apkopotajiem datiem: 1) fiksēts, ka 5 694 bērni un jaunieši nav iekļāvušies obligātajā izglītībā, nav ieguvuši pamatizglītību un neapmeklē skolu; 2) konstatēts, ka starp bērniem, kuri nav iekļāvušies obligātajā izglītībā, vislielākais īpatsvars ir vērojams tieši septiņus gadus veco bērnu vidū (3.attēls); 3) norādīts, ka galvenais skolas neapmeklēšanas iemesls ir saistīts vai nu ar bērnu un jauniešu veselības stāvokli (50%), vai citu iemeslu (47%).</p>\n<p class=\"lf-p\">Kaut arī kopš 2011.gada februāra valstī: 1) ir noteikta vienota kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības un valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi; 2) uzlabota obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaite, vēl aizvien aktuāls ir jautājums par obligātās izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti kādas izglītības iestādes sarakstā.</p>\n<p class=\"lf-p\">IKVD ir norādījis, ka 2012./2013.mācību gadā ir ievērojami samazinājies to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībām nav informācijas, tomēr vēl aizvien būtiski ir pilnveidot to obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaiti, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē (informācija:</p>\n<p class=\"lf-p\">2012./2013.mācību gadā pašvaldībām nebija informācijas par 2648 izglītojamiem; 2011./2012.mācību gadā - par 3327 izglītojamiem, 2010./2011.mācību gadā - par 4484 izglītojamiem).</p>\n<p class=\"lf-p\">Turklāt, ņemot vērā gan to izglītojamo skaitu, kuri nav ieguvuši pamatizglītību, gan skolēnu ar zemiem mācību rezultātiem skaitu, gan skolu pametušo un nesekmīgo skaitu, kā arī Latvijai saistošajos politikas plānošanas dokumentos norādītos mērķus, būtiski ir īstenot nacionāla mēroga padziļinātu izpēti, lai apzinātu iemeslus un atrastu efektīvākos risinājumus, izstrādātu un ieviestu atbalsta sistēmu skolotājiem un pedagogu palīgiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">OECD PISA 2006.gada un 2009.gada pētījumu rezultāti parāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels to skolēnu īpatsvars, kuriem ir augsti sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs (šis skaits turpina samazināties). Šāda tendence var apdraudēt hierarhiski augstākajos politikas plānošanas dokumentos definēto mērķu sasniegšanu daudzās jomās, piemēram, zinātnē, tehnoloģijās un citās. Arī EK ir uzsvērusi, ka dalībvalstīm ir jāsagatavo jaunieši tā, lai viņi būtu apguvuši labu lasītprasmi, spētu izmantot informāciju daudzveidīgos formātos un iegūt to no dažādiem avotiem, tādējādi nodrošinot 21.gadsimtam nepieciešamās kompetences37. Jāsniedz atbalsts gan aktivitātēm, lai samazinātu to izglītojamo īpatsvaru, kuri uzrādījuši vājus mācību sasniegumus, gan aktivitātēm, lai paaugstinātu to izglītojamo īpatsvaru, kuriem ir augsti sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, tādējādi sasniedzot NAP2020 noteikto mērķi, proti, 2017.gadā 5% izglītojamo, 2020.gadā - 9% izglītojamo uzrāda augstāko kompetences līmeni lasītprasmē (atbilstoši OECD PISA standartā noteiktajam).</p>\n<p class=\"lf-p\">Akcentējot indivīda zināšanu, prasmju un iemaņu kā inovācijas, produktivitātes un konkurētspējas galvenā virzītājspēka nozīmi, ES ir norādījusi, ka dalībvalstīm būtu jāveicina \"kvalitatīvas un uz nākotni orientētas tādas izglītības un apmācības attīstība, kas pielāgota Eiropas sabiedrības vajadzībām, atbalstot un papildinot dalībvalstu pasākumus, ar kuriem tās nodrošina to, lai pamatizglītības un apmācības sistēmas visiem jauniešiem piedāvātu iespējas attīstīt pamata kompetences tādā līmenī, kas tos sagatavo pieaugušo dzīvei un veido pamatu turpmākām mācībām un darba dzīvei...\"38. Šī ES norāde skaidri iezīmē aktualitāti, ka nepieciešams pilnveidot un ieviest tādu pamatizglītības saturu, kura pamatā ir kompetences, t.i., pakāpeniski pamatizglītības saturā nostiprināma pamatizglītības posma kompetenču izmantošana.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nodrošinot starptautiskās mobilitātes pasākumus un atzīstot aizvien pieaugošo svešvalodu zināšanu nozīmi studiju mobilitātes un nodarbinātības kontekstu nākotnē (kā tas iezīmēts, piemēram, ES izglītības un apmācību programmā \"ERASMUS visiem\", kurā valodu apguve un valodu daudzveidība ir norādīta kā viena no sešiem mērķiem39), svarīgi ir sekmēt svešvalodu apguvi kopumā, tostarp arī agrīnu svešvalodu apguves uzsākšanu. Eiropā kopš 2000.gada līdz 2010.gadam vidējais svešvalodu skaits, ko izglītojamie apgūst ISCED 1 līmenī, ir palielinājies no 0,5% līdz 0,8%. Ir respektējams arī EK darba dokumentā \"Valodu kompetences nodarbinātībai, mobilitātei un attīstībai\" definētais mērķis, kas paredz, ka līdz 2020.gadam vismaz 75% pamatizglītībā iesaistīto skolēnu būtu jāapgūst divas svešvalodas40. Latvija šajā ziņā uzrāda labus rezultātus, jo jau pašreiz Latvijas skolās izglītojamie apgūst divas vai vairākas svešvalodas (populārākā no tām ir angļu valoda (apgūst vairāk kā 90% izglītojamo)).</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Vidējās izglītības satura un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveide ES telpā vidējās izglītības iegūšana ir minimālā prasība, lai iekļautos darba tirgū. Atbilstoši prognozēm ES pieejamo darbavietu skaits tiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību vai kuriem iegūtā izglītība ir zemāka par pamatizglītību, laika posmā no 2000.gada līdz 2010.gadam ir samazinājies un nepārsniedz 20,2% no pieejamo darbavietu skaita; līdz 2020.gadam minēto darbavietu skaits varētu sarukt vēl par 19,1%41.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais Pilnveidoti vispārējās izglītības standarti un programmas vidējās izglītības posmā un dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, valsts valodas un svešvalodu mācīšanā pamatizglītības otrajā pakāpē. Modernizēts mācību saturs vidējā izglītības pakāpē bioloģijā, ķīmijā, matemātikā, fizikā un dabaszinībās, nodrošināts metodiskais atbalsts vidusskolas skolotājiem mācību satura un latviešu valodas integrēšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Modernizēti 850 dabaszinātņu kabineti, no kuriem 136 aprīkoti ar ierīcēm, instrumentiem, nodrošināti ar nepieciešamajām vielām u.tml., 132 kabineti aprīkoti ar informācijas tehnoloģiju iekārtām. Lai nodrošinātu vispārējās izglītības kvalitāti, pilnveidota mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma, veiktas vispārējās izglītības satura reformas, izvērtēta pilnveidotās izglītības satura ieviešanas kvalitāte, analizēts izvērtējums un sagatavoti priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai līdzsvarotu centralizēto eksāmenu skaitu dabaszinātnēs un humanitārajās zinātnēs, atbilstoši plānotajam noteikts, ka ar 2008./2009.mācību gadu centralizētais eksāmens matemātikā ir obligāts. Lai samazinātu vispārējās vidējās izglītības izglītojamo slodzi un spriedzi pārbaudījumu laikā maija beigās un jūnijā, kā arī lai palielinātu dienu skaitu starp valsts pārbaudījumiem vispārējā vidējā izglītībā, veikti grozījumi normatīvajos aktos (piemēram, jau 2012./2013.mācību gadā angļu valodas eksāmens bija jākārto martā).</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārskata perioda sākumā 1) vispārizglītojošo (dienas) skolu skaits samazinājās par 15,8%, savukārt izglītojamo skaits to programmās - par 20%, 2) vakara (maiņu) skolu skaits samazinājās par 26,5%, izglītojamo skaits šajās skolās - par 9,8%. Ņemot vērā faktisko izglītojamo skaitu attiecīgajos mācību gados, var konstatēt, ka par 21,9% samazinājies arī vidējo izglītību (dienas skolās) ieguvušo jauniešu skaits.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus skolēnu skaits palielinājās vakara (maiņu) skolās (5,3%) un profesionālās izglītības iestādēs (23,9%).</p>\n<p class=\"lf-p\">4.attēls Vidējo izglītību ieguvušo skolēnu skaita samazinājums vērtējams vispārējo demogrāfisko tendenču kontekstā: ir mazāks izglītojamo skaits 1) izglītības programmās, kuras apgūst dienas skolās, 2) vakara un neklātienes programmās un 3) profesionālās izglītības programmās.</p>\n<p class=\"lf-p\">5.attēls 6.attēls Turpmākās rīcības pamatjautājumi Latvijā jauniešiem ir pietiekami plašas izglītības ieguves iespējas, tomēr daļa jauniešu izglītības procesā sastopas ar sociālekonomiskajām problēmām un pamet mācības, neiegūstot savam vecumam atbilstošu izglītību. Šādu jauniešu skaita īpatsvara samazināšanas mērķis - panākt, ka līdz 2030.gadam skolu pirms laika pamet ne vairāk kā 10% (mērķis noteikts attīstības plānošanas dokumentā \"Latvija 2030\" un \"Eiropa 2020\"). Ņemot vērā pozitīvo tendenci, NAP2020 ir iekļauts rādītājs par skolu pametušo skaitu - 10,2% līdz 2017.gadam, 10% līdz 2020.gadam. Kopš 2009.gada skolu nepabeigušo skaita īpatsvars Latvijā ir samazinājies, 2012.gadā minētais rādītājs sasniedza tikai 10,5% (šis rādītājs ir ievērojami labāks kā Eiropas vidējais rādītājs - 12,8%).</p>\n<p class=\"lf-p\">No VISC statistikas datiem izriet, ka ir vērojama regresīva tendence izglītojamo interesē kārtot ķīmijas, fizikas un bioloģijas centralizētos eksāmenus, un tas savukārt liecina par izglītojamo zemo interesi eksaktajās jomās un vēlēšanos savu turpmāko akadēmisko un profesionālo gaitu saistīt ar citām jomām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atzīstot faktu, ka zemāku izglītību ieguvušie ir visvairāk apdraudētā iedzīvotāju grupa tieši nodarbinātības kontekstā, aktuāla ir vispārējās izglītības ieguves sekmēšana kopumā. Arī Eurostat 2011.gadā apkopotie dati liecina, ka vislielākie bezdarba draudi ir vērojami tieši pamatizglītību ieguvušajiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Piemēram, analizējot bezdarba īpatsvaru to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri ir vecumā no 25 līdz 64 gadiem, var konstatēt, ka vidēji 25,8% bezdarbnieku ir pamatizglītība vai zemāks izglītības līmenis (ES vidējais rādītājs šai iedzīvotāju grupai ir 14,8%).42 Priekšlaikus skolu pametušie, kas neiekļaujas darba tirgū, rada slogu pārējiem sabiedrības locekļiem. Ir maza varbūtība, ka priekšlaikus skolu pametušie kļūs par aktīviem pilsoņiem un iesaistīsies mūžizglītībā. Atbilstoši CEDEFOP prognozēm pieprasījums pēc darbaspēka ar zemu izglītības līmeni gan Eiropā vidēji, gan Latvijā samazināsies.43 Arī EK aicina dalībvalstis uzlabot to jauniešu sniegumu, kuriem ir liels mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks un zems pamatprasmju līmenis, piemēram, savlaikus apzināt tos skolēnus, kuru sniegums pamatprasmju apguvē ir vājš visos izglītības posmos, sniegt viņiem individualizētu atbalstu un mazināt vājo sniegumu, nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu izglītību un aprūpi agrīnā bērnībā. Augstāk minēto problēmu kontekstā kompetenču pieejā ir nepieciešams pilnveidot vispārējās izglītības saturu, kā arī izstrādāt un ieviest jaunu valsts vispārējās vidējās izglītības standartu (normatīvā regulējuma pilnveide).</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Mācību priekšmetu kvalitatīvai apguvei atbilstošu mācību un metodisko līdzekļu nodrošinājums Mūsdienu ekonomikā aizvien vairāk pieaug nepieciešamība pēc augsta līmeņa prasmēm. Šādā kontekstā izglītības ietvaros ir jāuzlabo gan izglītības standarti, gan sniegumu līmenis, un tas ir tieši saistāms ar atbilstošu mūsdienīgu mācību līdzekļu un metodisko līdzekļu nodrošinājumu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais Nepietiekamā finansējuma dēļ pārskata periodā netika nodrošināts paredzētais finansējums uz vienu skolēnu un skolotāju mācību grāmatu iegādei 8,80 LVL apmērā (gadā), kā arī nebija iespējams 4,7 reizes palielināt valsts dotāciju mācību grāmatu iegādei (7.attēls).</p>\n<p class=\"lf-p\">Šī iemesla dēļ bija apgrūtināta izglītības satura īstenošanai to plānoto mācību un metodisko materiālu izstrāde, kuri balstīti IKT.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atkarībā no mācību grāmatas izmantošanas biežuma vidējais mācību grāmatas lietošanas ilgums skolas bibliotēkā ir no trim līdz pieciem gadiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">7.attēls Lai izglītības satura īstenošanu nodrošinātu ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem un metodiskajiem līdzekļiem, izstrādāti mācību komplektizdevumi, izdotas mācību grāmatas un mācību līdzekļi, tajā skaitā grāmatas Braila rakstā, palielināta raksta grāmatas, mācību grāmatas skolēniem, kuri apgūst speciālās izglītības programmas. Notikuši atbalsta pasākumi pedagogiem - semināri, konferences, praktiskās darbnīcas. Veicināta bibliotēku informācijas sistēmas SKOLU ALISE darbība, kas pilnībā nodrošina bibliotēkas funkcionalitāti, tajā skaitā mācību grāmatu organizāciju, reģistrāciju, finansiālo un inventāra uzskaiti, statistiskās informācijas ieguvi u.c. (ALISE ir modulāra sistēma, kas aptver visus bibliotekārā darba procesus. Bibliotēku informācijas sistēma ALISE tiek lietota visā Latvijā, visu veidu bibliotēkās - kopā 846, tajā skaitā 329 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkās.) Turpmākās rīcības pamatjautājumi Ņemot vērā ierobežoto valsts finansējumu, minētā ceturtā rīcības virziena īstenošana bija apgrūtināta. Netika izveidota atsevišķa valsts budžeta programma mācību priekšmetu metodikas izstrādei un ieviešanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ņemot vērā pieaugošo IKT nozīmi izglītības procesā, aktuāla ir mūsdienīga satura mācību līdzekļu izstrāde, tādējādi turpinot nodrošināt pilnvērtīgāku IKT izmantošanu. Arī EK uzsver, ka, lai gan IKT izmantojums izglītībā un mācību darbā ir bijis prioritārs ES telpā, joprojām nav ieviesti izšķiroši elementi, kas sekmētu digitālo racionalizēšanu visās izglītības un mācību nozarēs.44 Līdz šim liela daļa mācību specializēto līdzekļu, piemēram, mācību priekšmetu darba burtnīcas, bija jāiegādājas izglītojamo vecākiem. Būtiski ir palielināt nepieciešamo valsts dotāciju mūsdienīgu mācību līdzekļu iegādei, kā arī attīstīt, mainīt mācību līdzekļus un piesaistīt alternatīvus uzziņas līdzekļus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai pilnvērtīgi izmantotu IKT balstītu mācību līdzekļu potenciālu, aktuāla ir pedagogu atbilstoša sagatavotība.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Vērtībizglītības īstenošana izglītības iestādēs sadarbībā ar skolēnu vecākiem (ģimeni) Ģimenei, pedagogiem un pārējām izglītības procesos iesaistītajām pusēm ir milzīga loma bērnu un jauniešu vērtību sistēmas veidošanā un godprātīgas un patriotiskas jaunās paaudzes izglītošanā, nozīmīga ir visu šo minēto pušu ieinteresēta sadarbība un pilnvērtīga piesaiste vērtībizglītības īstenošanā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais Valsts nozīmes interešu izglītības un audzināšanas darba pasākumi notikuši atbilstoši konkrētam IZM pasākumu plānam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Saskaņā ar MK 2008.gada 8.aprīļa sēdes protokollēmumu \"Par Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas rīcības komitejas apstiprinātajiem pasākumu un publicitātes plāniem\"45 īstenots pilsoniskās izglītības un patriotiskās audzināšanas pasākumu cikls \"Tu esi Latvija\" (tajā iesaistījās vairāk kā 100 000 skolēnu).</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai sekmētu skolēnu pašpārvalžu darbību, nostiprināta jauniešu radošā un pilsoniskā aktivitāte, kuras īstenošanas laikā skolēni iepazīstināti ar demokrātijas procesiem sabiedrībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nozīmīgi, ka no Lielbritānijas starptautiskās Award asociācijas tika saņemta neatkarīgā operatora licence programmas Award īstenošanai Latvijā, līdz ar to varēja izvērst Latvijas jauniešu iesaisti tajā (programmas Award pamatā ir pašizglītošanās, pašaudzināšanas, brīvprātības un labdarības principi).</p>\n<p class=\"lf-p\">Izglītības likumā iestrādāti grozījumi, kas paplašina izglītojamo tiesības un pienākumus, precizē to personu tiesības, kuras realizē aizgādību, kā arī papildina pienākumus bērna izglītošanas nodrošināšanā. Darba grupā un līdz ar to arī normatīvo aktu izstrādes procesā bija iesaistītas vecāku nevalstiskās organizācijas, tika pilnveidota sadarbība ar valsts, pašvaldību institūcijām un tām nevalstiskajām organizācijām, kuras ir iesaistītas audzināšanas darbā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vērtībizglītības nostiprināšanas nolūkos nodrošināts nepieciešamais metodiskais atbalsts klašu audzinātājiem - izstrādāti pieci metodiskā atbalsta materiāli, pedagogi, profesionālās izglītības iestāžu direktoru vietnieki audzināšanas darbā piedalījās attiecīgos apmācības kursos, dienesta viesnīcu vadītāji un pašvaldību speciālisti - kursos audzināšanas darba jomā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atbilstoši plānotajam izstrādāta \"Audzināšanas darba programma 2009. - 2013.gadam\" (projekts) (projekta virzība tika apturēta finansējuma trūkuma dēļ). Izmantojot šo programmas projektu par pamatu, izstrādāti \"Metodiskie ieteikumi audzināšanas darba pilnveidei (plānošanai un īstenošanai) vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs\".</p>\n<p class=\"lf-p\">Turpmākās rīcības pamatjautājumi Ir nepieciešams nodrošināt atbalstu (arī finansiālu) vērtībizglītības pasākumu īstenošanai, tajā skaitā audzināšanas darba attīstībai, lai stiprinātu skolēnu pilsonisko apziņu, sabiedriskās līdzdalības prasmes un patriotismu, kā arī valstisko identitāti.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Karjeras izglītības pilnveide jauniešu motivētas un apzinātas tālākās izglītības iegūšanai un savas karjeras veidošanai Augstākajai izglītībai, tās saitei ar izpēti un inovācijām ir nozīmīga loma sabiedrības attīstībā un nodrošināšanā ar augsti kvalificētu darbaspēku, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un darbavietu veidošanu. Ir svarīgi nodrošināt, lai jaunieši Latvijā būtu informēti, kādas ir iespējas iekļauties darba tirgū, ja iegūta profesionālā un/vai augstākā izglītība.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais Lai sekmētu Latvijas konkurētspējas izaugsmi un bezdarba samazināšanos, karjeras attīstības atbalsta sistēmas (KAAS) resursu efektīvāku izmantošanu un indivīdam sniegtā atbalsta uzlabošanu, tika izveidota Sadarbības padome, kurā darbojas pārstāvji no 13 institūcijām, tajā skaitā pārstāvji no IZM, LM, EM un LDDK.</p>\n<p class=\"lf-p\">2007.gadā izveidoja nacionālo izglītības iespēju datubāzi \"NIID.LV\", kuras izveidošanas mērķis − sniegt informāciju par izglītības iespējām Latvijā. Datubāzē \"NIID.LV\" ir pieejama informācija par studiju programmām augstākās izglītības, profesionālās izglītības un arī pieaugušo izglītības iestādēs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Aktīvi strādāts izglītības politikas īstenošanas ietvaros, lai nodrošinātu karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguvēju skaita pieaugumu. Laika posmā no 2009.gada līdz 2012.gadam karjeras konsultanta kvalifikāciju ieguva 110 cilvēku (rezultatīvais rādītājs pārsniegts par 46%). Šī rezultatīvā rādītāja sasniegšanu pozitīvi ietekmēja valsts nodrošinātais finansiālais atbalsts studentiem, kas bija izvēlējušies iegūt karjeras konsultanta kvalifikāciju. Ir sasniegts mērķis karjeras izglītības īstenošanai paredzēto informatīvo vai metodisko materiālu (arī elektroniskā formātā) izstrādē: 2011.gadā izstrādāti četri informatīvie, viens mācību un viens metodiskais palīglīdzeklis skolotājiem darbam ar vecākiem \"Mans bērns izvēlas karjeru\", 2012.gadā izveidota multimediju vietne \"Profesiju pasaule\" - gan kā informatīvs atbalsts skolotājiem, lai iepazīstinātu bērnus ar daudzveidīgo darba pasauli, gan kā materiāls jauniešiem patstāvīgai lietošanai; izstrādāts metodiskais palīglīdzeklis \"Darbs ar riska grupas bērniem izglītības procesā\". Šo minēto materiālu izveide ir palīdzējusi uzlabot jau esošo informācijas un konsultācijas centru sniegto pakalpojumu kvalitāti. Nodrošināta pedagogu - karjeras konsultantu - darbība vispārējās izglītības iestādēs (2012.gadā Latvijā strādāja 54 pedagogi - karjeras konsultanti).</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai gan pārskata periodā 3800 skolotāju apguva profesionālās pilnveides kursus karjeras izglītības īstenošanā, plānotie 48 karjeras informācijas centri profesionālajās un vispārējās vidējās izglītības iestādēs nav izveidoti. Nav bijis iespējams iesaistīt karjeras izglītības pasākumos 500 000 bērnu un jauniešu, kā tas bija plānots. Šo mērķu sasniegšanu ir kavējis finansējuma samazinājums. Pasākumu īstenošanu karjeras izglītības pilnveidei ietekmēja arī tas, ka atbilstoši MK 2009.gada 21.aprīļa sēdes protokola Nr.25 37.§ 1.8. un 1.9.punktam tika atlikta 2007.-2013.gada plānošanas perioda ESF 1.2.2.2.1.apakšaktivitātes \"Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā\" un 1.2.2.2.2.apakšaktivitātes \"Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem, profesionāli orientētās izglītības attīstība\" īstenošana (abas minētās apakšaktivitātes tika izņemtas ārā no attiecīgās aktivitātes finansējuma).</p>\n<p class=\"lf-p\">2012.gadā IZM uzsāka izstrādāt koncepciju \"Karjeras attīstības atbalsta sistēmas paplašināšana\", kuras centrā ir jautājumi, kā apgūt prasmes un attīstīt pašvērtējuma spējas dažādos dzīves posmos, izzināt savas iespējas un nosacījumus, plānot savas izglītības un karjeras virzienu, pieņemt lēmumu plāna īstenošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Turpmākās rīcības pamatjautājumi Ir nepieciešams finansiālais nodrošinājums, lai visos Latvijas novados savu profesionālo darbību veiktu karjeras konsultanti.</p>\n<p class=\"lf-p\">Jāturpina pilnveidot karjeras izglītības satura un atbalsta sistēmu. Nepieciešams, ņemot vērā darba tirgus vidējā termiņa un ilgtermiņa prognozes, veikt attiecīgas pārmaiņas izglītības sistēmā (tajā skaitā studējošo skaita proporcijā). Ekonomikas ministrija prognozē46, ka 2020.gadā humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu skaits pārsniegs pieprasījumu, bet pieprasījums pēc inženierzinātņu un IKT speciālistiem ievērojami pārsniegs piedāvājumu. Tiek uzskatīts, ka uzlabojumi, kas veicami vidējā izglītībā, ir saistīti ar vājajām zināšanām eksaktajos un dabaszinību mācību priekšmetos, kā arī ar vājo izpratni par karjeras iespējām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaikus jānodrošina jauniešiem arī ārpus formālās izglītības iespējas, tas palīdzēs sekmēt viņu sagatavošanos darba tirgus izaicinājumiem.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7.</span>Profesionālās izglītības sistēmas modernizācija un prestiža paaugstināšana Eiropas Parlamenta 2011.gada 8.jūnija rezolūcijā par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā teikts, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai, kas vērstas uz audzēkņu individuālajām vajadzībām, ir īpaša nozīme, lai paplašinātu personu iespējas reaģēt uz pieaugošo konkurenci, lai paaugstinātu dzīves līmeni, veicinātu sociālekonomisko kohēziju un labāku integrāciju, it sevišķi specifisku personu, piemēram, migrantu, personu ar invaliditāti, priekšlaikus skolu pārtraukušo skolēnu, mazāk aizsargātu sieviešu grupu integrāciju.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais 2010.gadā apstiprinātas \"Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam\"47, kuru mērķis ir: 1) turpināt profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu, pilnveidojot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un izvietojumu reģionos, kā arī veicot profesionālās izglītības iestāžu diferenciāciju; 2) izveidot modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiālo un tehnisko nodrošinājumu; 3) sekmēt visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu, paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību. Veicot profesionālās izglītības iestāžu diferenciēšanu, precizēts, kura veida profesionālās izglītības iestādes funkcijas tās turpmāk īstenos. Atkarībā no tā profesionālās izglītības iestādes var būt: profesionālās izglītības kompetences centrs, profesionālās izglītības iestāde ar specializāciju, profesionālās izglītības iestāde pamatiemaņu apgūšanai un profesionālās izglītības iestāde, kas īsteno integrētas vispārizglītojošās un profesionālās izglītības programmas. Pilnveidojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu, izveidoti seši profesionālās izglītības kompetences centri.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vērtētas iespējas nodot profesionālās izglītības iestādes pašvaldībām. Vienlaikus veikti pasākumi profesionālās izglītības iestāžu veidu precizēšanā. Saskaņā ar grozījumiem Profesionālās izglītības likuma 16.pantā48 ir noteikti profesionālās izglītības iestāžu veidi: profesionālā pamatskola, arodskola, profesionālā vidusskola, tehnikums, koledža.</p>\n<p class=\"lf-p\">IZM padotībā patlaban ir 38 profesionālās izglītības iestādes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Paredzēts, ka līdz 2015.gada 31.decembrim IZM padotībā būs 30 profesionālās izglītības iestādes. Pilnveides noteicošie faktori ir demogrāfiskā situācija, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu tagadējais un iespējamais skaits perspektīvā, skolu kapacitāte un paredzamais to piepildījums, skolu ēku tehniskais stāvoklis, pašvaldību vēlme pārņemt profesionālās izglītības iestādes savā padotībā, veidojot izglītības iestādes, kur vienuviet īsteno vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārskata periodā definēts mērķis - panākt audzēkņu skaita īpatsvara pieaugumu 6% apmērā profesionālajās izglītības programmās un nodrošināt, ka profesionālo izglītības iestāžu absolventu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā nepārsniedz 4%. Ir vērojams, ka profesionālajās izglītības programmās audzēkņu īpatsvars ir pieaudzis par 5,7%, un tas nozīmē, ka rezultatīvais rādītājs ir gandrīz sasniegts. 2013.gada 1.ceturksnī 32,3% bezdarbnieku no visiem bezdarbniekiem bija arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība. Tomēr jāuzsver, ka lielākā daļa personu no minētās grupas ir 25 gadus vecas un vecākas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nav izdevies sasniegt rezultatīvo rādītāju, kas paredzēja, ka no profesionālās izglītības iestāžu 1.kursa audzēkņiem atskaitīto skaits nepārsniedz 10%. 2011./2012.mācību gadā no 1.kursa atskaitīti 2265 audzēkņi jeb 19,5% no visiem 1.kursa audzēkņiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sekmējot profesionālās izglītības programmu pilnveidi, ir nodrošināta to licencēšana. Izveidotas 12 NEP, izstrādātas jaunas vai pilnveidotas esošās profesionālās izglītības programmas:</p>\n<p class=\"lf-p\">2011.gadā - 137 programmas, 2012.gadā - 194 programmas. Līdz ar to rezultatīvie rādītāji par profesionālās izglītības programmu sagatavošanu ir izpildīti. Līdz 2013.gada 1.jūnijam ir izstrādāti 48 profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas pamatprasības. Veicinot audzēkņu profesionālo attīstību, nodrošinātas prakses vietas visos reģionos: 2007.-2013.gada plānošanas periodā ESF 1.2.1.1.3.apakšaktivitātes \"Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai\" ietvaros 9949 audzēkņi bija mācību praksē ārpus izglītības iestādes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izstrādāti MK 2012.gada 20.novembra noteikumi Nr.785 \"Mācību prakses organizēšanas un apdrošināšanas kārtība\"49, kas aktualizē mācību prakses organizācijas jautājumus un nosaka profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā. Sekmējot jauniešu nodarbinātību un ātrāku iekļaušanos darba tirgū, izstrādātas jaunas vai pilnveidotas esošās profesionālās izglītības programmas (viena gada vai pusotra gada programmas).</p>\n<p class=\"lf-p\">2012.gada decembrī noslēgts \"Memorands par sadarbību profesionālajā izglītībā un apmācībā Eiropā starp Vācijas Federatīvās Republikas Federālo izglītības un pētniecības ministriju, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Spānijas Karalistes Izglītības, kultūras un sporta ministriju, Portugāles Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Grieķijas Republikas Izglītības, reliģisko lietu, kultūras un sporta ministriju, Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministriju un Itālijas Republikas Izglītības ministriju\".</p>\n<p class=\"lf-p\">Vērtējot izglītojamo īpatsvaru vispārējā vidējā izglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā, secināms, ka aizvien vairāk pamatskolas absolventu izvēlas turpināt mācības profesionālajās izglītības iestādēs: 2007./2008.mācību gadā izglītojamo skaita attiecība vispārējā un profesionālajā izglītībā bija attiecīgi 70,47% un 29,53%; 2012./2013.gadā attiecīgi 60,86% un 39,14%.</p>\n<p class=\"lf-p\">Turpmākās rīcības pamatjautājumi Ir jāturpina paaugstināt profesionālās izglītības pievilcību, tostarp arī sakārtojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi atbilstoši profesionālās izglītības programmām darba tirgus attīstības tendenču kontekstā, lai tādā veidā palielinātu audzēkņu skaitu profesionālajās vidējās izglītības programmās. Nepieciešams samazināt nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ atskaitīto audzēkņu skaitu. Profesionālās izglītības programmu īstenošanā, tajā skaitā prakses nodrošināšanā. Jāturpina stiprināt sadarbību ar darba devējiem. Šie pasākumi palīdzēs sasniegt NAP 2020 noteikto mērķi - pēc pamatizglītības ieguves izglītojamo vispārējās vidējās izglītības programmās un audzēkņu profesionālās izglītības programmās proporcija ir 50/50.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8.</span>Augstākās izglītības konkurētspējas uzlabošana Pēdējos gados gan Eiropas līmenī, gan arī dalībvalstu līmenī uzsvērta nepieciešamība iegūt augstāko izglītību, lai palielinātu to darbaspēka daļu, kam ir augstas prasmes. Augsti kvalificēts darbaspēks ir daļa no \"Eiropas 2020\" stratēģijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais Lai sekmētu augstākās izglītības un zinātnes sektora stratēģisko attīstību, kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu, 2010.gadā tika izstrādāts un apstiprināts MK \"Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.- 2012.gadam\"50. Plānā noteikti pasākumi, kas veicina studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošanu, atbildības, resursu izmantošanas efektivitātes un atdeves paaugstināšanu, eksportspējas un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī sasaistes ar tautsaimniecību un inovatīvās darbības stiprināšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2011.gada 1.augustā stājās spēkā likums \"Grozījumi Augstskolu likumā\"51, kurā ietverti nosacījumi augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanai, studiju virzienu akreditēšanas normas, stingrākas prasības augstskolu dibināšanai, kā arī tiesības augstskolām veidot un īstenot kopā ar citu valstu augstskolām kopīgas studiju programmas ES valodās, kā arī izsniegt kopīgus diplomus.</p>\n<p class=\"lf-p\">2012.gadā veikti pasākumi, lai, ieviešot studiju virzienu akreditāciju, pārietu uz jaunu augstākās izglītības ārējās kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Sagatavota normatīvā bāze studiju virzienu akreditācijas modelim, t.i., 1) apstiprināti augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi52, kas paredz, ka 2013.gadā augstskolu un koledžu studiju virzienu akreditācijas norisi organizē IZM vai tās pilnvarota institūcija, 2) apstiprināti studiju programmu licencēšanas noteikumi, paredzot, ka pilnvarotās akreditācijas institūcijas funkcijas var veikt IZM, 3) precizēts akreditācijas un licencēšanas pakalpojumu cenrādis un 4) apstiprināts Studiju akreditācijas komisijas sastāvs. Paredzams, ka, sākot ar 2014.gadu, akreditācijas veikšanai augstskolas pašas varēs izvēlēties kādu no EQAR reģistrētajām Eiropas akreditācijas institūcijām. Paralēli tiek izvērtēta iespēja veidot nacionālu akreditācijas institūciju, kura atbilst EQAR ieteiktajiem kritērijiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai izvērtētu augstākās izglītības studiju programmu kvalitāti, resursu pietiekamību un ilgtspēju, nodrošināta ESF projekta \"Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai\" īstenošana.</p>\n<p class=\"lf-p\">Starptautiskie eksperti izvērtēja 29 studiju virzienos ietilpstošās 857 programmas un iesniedza ieteikumus augstākās izglītības politikas veidotājiem, augstākās izglītības iestāžu vadībai un studiju programmu direktoriem, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un efektivitāti. Ievērojot studiju programmu izvērtēšanas rezultātus, sagatavoti ekspertu ieteikumi turpmākai studiju programmu pilnveidei, attīstībai, konsolidācijai, slēgšanai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem. Paredzēts sagatavot ieteikumus studiju programmu vērtēšanas un akreditācijas procesa un normatīvo aktu sistēmas pilnveidei.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai nodrošinātu studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un Latvijas ekonomiskās attīstības interesēm, ir uzsākts augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācijas darbs, kura mērķis ir mainīt studējošo skaita proporciju, lai atbilstoši darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm palielinātu studējošo skaitu dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģiju jomā. Pakāpeniski tiks mainīts no valsts budžeta finansēto studiju vietu sadalījums, ņemot vērā speciālistu trūkumu valstij prioritārajās nozarēs. Veidojot zināšanu ekonomikai nozīmīgas starpnozaru studiju programmas un attīstot sadarbību ar tautsaimniecības struktūrām, licencētas ekonomikai nozīmīgas studiju programmas: \"Ražošanas inženierzinības un vadība\", \"Vides inženierzinātne\", \"Finanšu inženierija\", \"Inovācijas un produktu attīstība uzņēmējdarbībā\" u.c.</p>\n<p class=\"lf-p\">2013.gadā veikti sagatavošanās darbi, lai izstrādātu principiāli jaunu finansēšanas modeli, pamatojoties uz detalizēti veikto analīzi un starptautiskā līmeņa ekspertu vērtējumiem. IZM sadarbībā ar Pasaules Banku plāno veikt pētījumu par Latvijas apstākļiem optimālu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas veicinās maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un taisnīgumu, juridisko, ekonomisko, finanšu, sociālo un citu risku izvērtēšanu, kā arī ieviešanas plāna izstrādi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Palielināta darba devēju līdzdalība studiju programmu akreditācijas procesā un prakses organizēšanā. Akreditācijas procesā ir iesaistīti profesionālo organizāciju pārstāvji, darba devēju pārstāvji, arodbiedrību pārstāvji, valsts institūciju pārstāvji. Darba devēju pārstāvis piedalās katras profesionālās studiju programmas novērtēšanas komisijā. Darba devēju pārstāvis ir iekļauts arī Augstākās izglītības padomes sastāvā un piedalās augstskolu akreditācijas procesā. Lai palielinātu darba devēju lomu profesionālo augstākās izglītības studiju programmu izstrādē, studiju rezultātu formulēšanā un programmu atbilstības novērtēšanā, kā arī iesaistīšanu studiju rezultātu pārbaudē u.c., 2012.gada 9.novembrī IZM un LDDK parakstīja sadarbības memorandu par efektīvu un atklātu sadarbību augstākās izglītības un zinātnes reformu plānošanas un īstenošanas procesā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai nodrošinātu nepieciešamo reformu turpināšanu augstākajā izglītībā un zinātnē saskaņā ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem uzdevumiem augstākās izglītības un zinātnes jomā, 2013.gadā IZM izstrādāja Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāna projektu laika posmam no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim. Pasākumu plāna projekts ir virzīts uz galveno mērķi - nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem. Tajā ir paredzēti konkrēti pasākumi trīs galvenajos rīcības virzienos: (1) studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšana; (2) augstākās izglītības sektora resursu efektīva izmantošana un integrācija ar zinātni; (3) augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācija un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijas augstākās izglītības sistēmas raksturīga iezīme ir akadēmiskā personāla novecošanās. Latvijā ir viens no zemākajiem doktorantūras absolventu rādītājiem uz vienu iedzīvotāju Eiropā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēdējos gados doktorantūras absolventu kopskaits pakāpeniski palielinās, tomēr kāpuma temps joprojām nav pietiekami straujš, lai panāktu, piemēram, Igauniju un Lietuvu. Nelielais cilvēku skaits, kas apgūst augstākā līmeņa studijas, ir pārāk mazs, un tas apdraud augstākās izglītības sistēmas turpmāku attīstību, jo akadēmiskais personāls Latvijā pastāvīgi noveco. Zemais doktorantūras aktivitātes līmenis liecina arī par to, ka ir maz oriģinālu pētījumu, kas tiek veikti Latvijā.53 Augstākās izglītības augstākā līmeņa studiju programmas - maģistrantūra un doktorantūra - ir nepietiekami produktīva vide pētniecībai, sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels, programmas - fragmentētas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nepietiekami efektīva ir gan no valsts, gan augstskolu puses veiktā augstākās izglītības pārvaldība (augstskolas ir dažādu ministriju pakļautībā), augstskolu stratēģiskajā vadībā nav iesaistītas ārējās ieinteresētās grupas (piemēram, darba devēji, valsts attīstībai svarīgu lēmumu pieņēmēji, sabiedrības kultūras elites pārstāvji u.c.), racionālu darbu un informācijas pieejamību apgrūtina tas, ka augstākās izglītības reģistri ir vairākās vietās, daži vispār nav izveidoti.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ekonomiskās krīzes sekas būtiski samazināja iespēju sasniegt definētos finansiālos mērķus augstākās izglītības konkurētspējas pilnveidei. Nav bijis iespējams sasniegt valsts finansējumu augstākajai izglītībai 1,5% apmērā no IKP un nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem vismaz 4000 LVL lielu finansējumu \"uz vienu studējošo\". Sekmīgi ir izpildīti citi plānotie uzdevumi, tajā skaitā laika posmā no 2007. līdz 2012.gadam palielināts valsts budžeta finansēto vietu skaits prioritārajās jomās.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ir izveidotas zināšanu ekonomikai nozīmīgas starpnozaru studiju programmas. ESF stipendijas tiek nodrošinātas maģistrantūras un doktorantūras studentiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Turpmākās rīcības pamatjautājumi Nākamajā plānošanas periodā ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību absolventiem (bakalaura un maģistra grādu ieguvējiem), kuri 18 mēnešus pēc absolvēšanas nav atraduši darbu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Jānodrošina atbalsts prioritārajiem virzieniem augstākajā izglītībā, sekmējot tās atbilstību darba tirgus prasībām un attiecīgi palielinot studējošo īpatsvaru dabaszinātnēs un inženierzinātnēs no kopējā studējošo skaita, kā arī jāpalielina to studentu skaits, kuri studē starptautiskajās programmās.</p>\n<p class=\"lf-p\">Stratēģijas \"Eiropa 2020\" viens no mērķiem augstākajā izglītībā ir panākt, ka 40% no cilvēkiem vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību (Latvijas NRP šis rādītājs ir no 34% līdz 36%). Minētais mērķis ir iekļauts arī NAP2020, kā arī attīstības stratēģijā \"Latvija 2030\". 2012.gadā 37% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem bija ieguvuši augstāko izglītību. Lai sasniegtu attīstības stratēģijā \"Latvija 2030\" noteikto mērķi - ārvalstu studentu īpatsvars augstskolās pārsniedz 10% - , jāīsteno augstākās izglītības internacionalizācijas pasākumi.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">9.</span>Zinātnes un pētniecības lomas palielināšana augstskolās Zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas galvenais mērķis ir veidot zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgu tās izaugsmi.</div>\n<p class=\"lf-p\">Zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas pamatprincipi nosaka, ka zinātne un pētniecība ir konkurētspējīgas augstākās izglītības un zināšanu sabiedrības pamats, kā arī to, ka zinātnes un tehnoloģiju attīstība ir noteicošs faktors Latvijas ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai, sabiedrības labklājības nodrošināšanai, vides un dabas resursu saglabāšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais Zinātnes un pētniecības lomas palielināšanu augstskolās sekmē zinātnisko institūtu integrēšana tajās. 2007.gadā augstskolās bija 16 integrētie institūti: Latvijas Universitātē integrēti desmit, Rīgas Stradiņa Universitātē integrēts viens, Rīgas Tehniskajā universitātē integrēts viens, Latvijas Lauksaimniecības universitātē integrēti četri institūti.</p>\n<p class=\"lf-p\">2008.gadā augstskolās turpināja darbību 14 zinātniskie institūti</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>publiskās aģentūras: Latvijas Universitātē - deviņi, Rīgas Tehniskajā universitātē - viens, Latvijas Lauksaimniecības universitātē - četri. 2013.gadā augstskolās darbojās 14 zinātniskie institūti - publiskās aģentūras: Latvijas Universitātē - deviņi, Latvijas Lauksaimniecības universitātē - trīs, Vidzemes Augstskolā - viens, Rīgas Tehniskajā universitātē</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>viens.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ekonomiskās krīzes ietekmes un zinātnisko darbinieku novecošanās dēļ pētnieciskajā darbā strādājošo skaits, tostarp arī zinātnisko darbinieku skaits augstākās izglītības sektorā, turpina samazināties: CSP dati liecina, ka 2007.gadā augstākās izglītības sektorā pētnieciskajā darbā bija nodarbināti 3879 cilvēki pilna laika ekvivalenta izteiksmē (tajā skaitā 3016 zinātniskie darbinieki), 2008.gadā - 3 776 cilvēki (tajā skaitā 3032 zinātniskie darbinieki), 2009.gadā - 3 246 cilvēki (tajā skaitā 2596 zinātniskie darbinieki), 2010.gadā - 3285 cilvēki (tajā skaitā 2629 zinātniskie darbinieki) un 2011.gadā - 3393 cilvēki (tajā skaitā 2708 zinātniskie darbinieki).</p>\n<p class=\"lf-p\">Pētniecībai augstskolās no valsts budžeta līdzekļiem zinātnei novirzītais finansējums ir bijis svārstīgs (visvairāk to ietekmēja ekonomiskā krīze). 2010.gadā no valsts budžeta līdzekļiem zinātnei novirzītais finansējums ir sasniedzis 43%, un tas nozīmē, ka rezultatīvais rādītājs (40%) ir sasniegts.</p>\n<p class=\"lf-p\">Turpmākās rīcības pamatjautājumi Latvijas finansējuma apmērs R&amp;D (Research and Development) attīstībai ir zems. R&amp;D intensitāte Latvijā ir 0,6% no IKP (2010), un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. Šo rādītāju ir nepieciešams uzlabot. Ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību zinātnieku, inženieru un tehnisko darbinieku sagatavošanai.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">10.</span>Darba tirgum atbilstošu praktisko iemaņu apguvei un mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās mācību un studiju materiālās bāzes pilnveide Lai izglītības iestādes spētu nodrošināt darba tirgum atbilstošu praktisko iemaņu apguvi un būtu nodrošināts kvalitatīvs mācību process, ir nepieciešama izglītības iestāžu sakārtošana, modernizēšana un aprīkošana ar nepieciešamo materiālo un tehnisko bāzi.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais 2004. - 2006.gada plānošanas perioda ESF 3.2.2.aktivitātes ietvaros 50 izglītības iestādes nodrošinātas ar nepieciešamajām tehnoloģijām un mācību aprīkojumu modernizēta satura apgūšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2007.-2013.gada plānošanas periodā ERAF 3.1.3.1.aktivitātes ietvaros noslēgti līgumi ar visām pašvaldībām par dabaszinātņu kabinetu nodrošināšanu ar modernu aprīkojumu 225 vispārējās vidējās izglītības iestādēs. ERAF 3.1.3.1.aktivitātes ietvaros 158 vispārējās izglītības iestādēs modernizēti 850 dabaszinātņu kabineti, no kuriem 136 aprīkoti ar ierīcēm, apgādāti ar nepieciešamajām vielām, instrumentiem u.c., 132 kabineti aprīkoti ar IT.</p>\n<p class=\"lf-p\">ERAF 3.1.1.1.aktivitātes 1.atlases kārtas ietvaros infrastruktūras sakārtošanas darbi ir veikti četrās profesionālās izglītības iestādēs, tajā skaitā vienā pašvaldības un vienā KM padotībā esošajā profesionālās izglītības iestādē. Vienā profesionālajā izglītības iestādē ir veikta mācību aprīkojuma modernizācija, izmantojot valsts budžeta līdzekļus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pilnveidojot profesionālās izglītības iestāžu materiālo bāzi, kas nepieciešama kvalitatīvai mācību priekšmetu un profesijas apguvei, 2004. - 2006.gada plānošanas periodā ar struktūrfondu atbalstu mācību materiālā bāze uzlabota 25 profesionālās izglītības iestādēs.</p>\n<p class=\"lf-p\">2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenota ESF 1.2.1.1.3.apakšaktivitāte \"Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai\", kurā projektus īstenoja 24 profesionālās izglītības iestādes, viens mācību centrs un divas valsts aģentūras. Aktivitātes ietvaros paredzēts uzlabot un aktualizēt mācību saturu un metodiskos materiālus, organizēt mācību praksi ārpus izglītības iestādes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai modernizētu AII materiālo un tehnisko nodrošinājumu atbilstoši darba tirgū pieejamām tehnoloģijām, laika posmā no 2004. līdz 2008.gadam izmantots ES struktūrfondu finansējums - deviņas AII nodrošinātas ar mūsdienīgu mācību aprīkojumu, iekārtām un lieldatora tīkliem, to skaitā sešas iestādes renovētas un divas - pielāgotas personām ar speciālām vajadzībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Savukārt ERAF 3.1.2.1.1.apakšaktivitātes \"Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā, nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionālajiem traucējumiem\" ietvaros līdz 2011.gada 31.martam ir pabeigti trīs projekti. Materiālā un tehniskā nodrošinājuma modernizācija veikta 19 AII, modernizētas 14 AII.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sekmējot izglītības iestāžu informatizāciju, datoru skaits palielināts vispārizglītojošajās (dienas) skolās un profesionālajās izglītības iestādēs, bet samazinājies vakara (maiņu) skolās. Nodrošināts, ka izglītības iestādēs ir simtprocentīga piekļuve internetam, tādā veidā noteiktais mērķis ir pilnībā sasniegts. ES sanitārajām, higiēnas un ugunsdrošības normām atbilst visas augstākās izglītības iestādes.</p>\n<p class=\"lf-p\">28 profesionālās izglītības iestādes ES prasībām atbilst daļēji (izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, 2004. - 2006.gadā modernizēti atsevišķi objekti: darbnīcas, kabineti), jo vēl nav izpildītas ugunsdrošības prasības (finanšu līdzekļi ugunsdrošības normu ievērošanai profesionālās izglītības iestādēs netika piešķirti, pamatojoties uz MK 2008.gada 28.oktobra sēdes protokollēmumu). Izglītības iestāžu pilnīga atbilstība ES prasībām būs nodrošināta pēc ERAF līdzekļu apguves.</p>\n<p class=\"lf-p\">Turpmākās rīcības pamatjautājumi Nākamajā plānošanas periodā ir jānodrošina dabaszinātņu kabinetu iekārtošana sākumskolās un pamatskolās. Svarīga ir arī tādas izglītības vides nodrošināšana, profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma pilnveide, kas atbilst īstenojamām profesionālās izglītības programmām darba tirgus attīstības tendenču kontekstā. Ir nepieciešams pievērst uzmanību IKT iespēju izmantošanai dabaszinātņu, informātikas, matemātikas un lasītprasmes apgūšanai, kā arī izglītības iestāžu digitalizācijai.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">11.</span>Izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušana izglītības sistēmā Iekļaujošas izglītības mērķis ir paplašināt pieejamību izglītībai un veicināt visu izglītojamo, tajā skaitā izglītojamo ar speciālām vajadzībām, līdzdalību, un nodrošināt iespējas iegūt izglītību, jo īpaši tādēļ, ka personām ar speciālām izglītības vajadzībām ir mazākas izredzes atrast darbu un būt ekonomiski aktīvām nākotnē.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais Lai sekmētu izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu izglītības sistēmā un veicinātu viņu spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošas izglītības ieguvi, 2007.gada 2.aprīlī izveidoja Valsts speciālās izglītības centru. Tā uzdevums - koordinēt arī speciālās izglītības atbalsta sistēmas darbību Latvijā. Atbilstoši MK 2009.gada 29.maija rīkojumam Nr.357 \"Par Izglītības satura un eksaminācijas centra, Valsts jaunatnes iniciatīvu centra un Valsts speciālās izglītības centra reorganizāciju un Valsts izglītības satura centra izveidi\"54 Valsts speciālās izglītības centrs tika reorganizēts, un tā funkcijas pārņēma VISC.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārskata periodā norisinājās valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas sēdes, tika sagatavoti atzinumi par izglītības programmām, sniegtas konsultācijas, izplatīti Eiropas Speciālās izglītības attīstības aģentūras publicētie metodiskie materiāli, sekmēta dalība starptautiskajos projektos, konferencēs, notika sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, izstrādātas speciālās pamatizglītības programmas un pedagogu profesionālās pilnveides programmas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izmantojot ESF līdzfinansēta projekta atbalstu, Balvos, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rīgā un Valmierā ir izveidoti iekļaujošas izglītības atbalsta centri, kuri nodrošina pedagoģiski medicīniskās komisijas funkcijas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai nodrošinātu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām atbilstošas mācību programmas, ir licencētas izglītības programmas, kā arī sekmēta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot katram izglītojamajam atbilstošas mācību iespējas vai nu vispārizglītojošo skolu vispārējās izglītības programmās, vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības programmās, vai speciālajās klasēs (vispārējās vidējās izglītības posmā 2012./2013.gadā mācījās 139 izglītojamie ar speciālām vajadzībām).</p>\n<p class=\"lf-p\">8.attēls Izmantojot IKT, izglītojamiem ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt no skolotājiem stundu konspektus drukātā veidā, lietot mācību procesā individuālās IKT, piemēram, audio ierakstu ierīces, digitālos mācību un pārbaudes materiālus (MS Word formātā). Mācību procesā un pārbaudes darbos iespējams izmantot balss sintezatoru, pielāgot teksta daudzumu vienā lappusē, mainīt burtu lielumu un fona krāsas. Var izmantot runas sintezatoru vai ekrānlasošās programmas (Latvijā izmanto ekrānlasošo JAWS un ZoomText programmu) dzimtajā valodā un svešvalodās, lai izglītojamie varētu noklausīties tekstu, ko paši nespēj izlasīt.</p>\n<p class=\"lf-p\">2009./2010.mācību gadā centralizētajos eksāmenos atbalsta pasākumus izmantoja 30 izglītojamo ar speciālām vajadzībām, 2012./2013.gadā - 53. To izglītojamo ar speciālām vajadzībām īpatsvars, kuri kārtoja valsts pārbaudes darbus, izmantojot atbalsta pasākumus, 2008./2009.gadā bija 0,9% līdz 3,03%, 2012./2013.gadā bija 0,05%-3,46% (atkarībā no klases un mācību priekšmeta).</p>\n<p class=\"lf-p\">Sniedzot atbalstu skolotājiem, ir īstenoti tālākizglītības kursi, nodrošinot 2.kvalifikācijas ieguvi pedagogiem darbam ar bērniem ar speciālām vajadzībām. Jau esošajā atbalsta sistēmā integrēti asistenta pakalpojumi un palielināta speciālā pedagoga loma izglītības iestādēs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Veicinot darba un sadzīves prasmju apguvi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības iestādēs īstenota 51 profesionālās izglītības programma.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārskata periodā, izmantojot 2007.-2013.gada plānošanas perioda ERAF līdzfinansējumu, nodrošināta kabinetu un skolas telpu renovācija 50 speciālās izglītības iestādēs un skolu telpu pielāgošana 36 vispārējās izglītības iestādēs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Turpmākās rīcības pamatjautājumi EK pasūtītajā pētījumā par personām ar speciālām vajadzībām un izglītību ES ir secināts, ka, kaut arī ir nepieciešams, lai izglītības sistēmas reaģētu uz dažādību un nodrošinātu visu iedzīvotāju sekmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām ES tiek bieži ievietoti nošķirtās izglītības iestādes vai arī vispārizglītojošās skolās, kurās netiek nodrošināts atbilstošs pedagoģiskais atbalsts.55 Ir pierādīts, ka tās personas ar speciālām vajadzībām, kuras iegūst augstākās izglītības kvalifikāciju, darba tirgū joprojām ir nelabvēlīgā situācijā (tām gan ir lielākas iespējas iegūt darbu kā mazāk kvalificētām personām ar invaliditāti.56 Ir jāturpina iekļaujošas izglītības sistēmas attīstīšana, tajā skaitā personu ar speciālām vajadzībām iekļaušana vispārējās izglītības sistēmā, - tā būs iespēja turpināt izglītību. Latvijā netiek apkopoti dati par augstākajā izglītībā integrētajām personām ar speciālām vajadzībām, ne visas augstākās izglītības iestādes ir pielāgotas personām ar speciālām vajadzībām. NAP 2020 ietver uzdevumu veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju konkurētspēju un piekļuvi darba tirgum, tādējādi nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju pilnveidošanu un kompetenču paaugstināšanu, izglītības un sociālā atbalsta pakalpojumu pieejamību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu atbalstu personām ar speciālām vajadzībām, ir svarīgi panākt, lai vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs strādā pedagoga palīgi un atbalsta personāla speciālisti. Aktuāla ir bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām saskarsmes prasmju, socializēšanās un iekļaušanās sekmēšana, kā arī kompleksu integrācijas pasākumu izstrāde un piedāvāšana, lai veicinātu sabiedrības izpratni par šīs personu grupas ierobežojumiem un vajadzībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ņemot vērā pieaugošo izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārizglītojošās skolās, nozīmīga ir vispārizglītojošo skolu un speciālo izglītības skolu pedagogu sadarbība un zināšanu pārnese, tādējādi sekmējot izpratni par personām ar speciālām vajadzībām.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">12.</span>Atbalsta nodrošinājums izglītojamiem no sociālā riska grupām Sociālā nošķirtība ir viena no lielākajām problēmām, kuru risina Eiropa. Sociālā riska grupu sociālās nošķirtības cēlonis ir samazināta pieeja izglītībai. Lai nodrošinātu līdzsvarotu, harmonisku un ilgtspējīgu attīstību, Eiropas valstīm un līdz ar to arī Latvijai ir jānodrošina atbalsts izglītojamiem, kuri ir pakļauti sociālajam riskam.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais Līdz 2009.gadam Latvijā darbojās divas sociālās korekcijas iestādes - \"Naukšēni\" un \"Strautiņi\".</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārskata perioda sākumā izglītības programmu apguve tajās bija nodrošināta 110 audzēkņiem. 2009.gada 16.novembrī IZM padotībā esošo sociālās korekcijas izglītības iestādi \"Strautiņi\" pievienoja sociālās korekcijas izglītības iestādei \"Naukšēni\".</p>\n<p class=\"lf-p\">9.attēls Sociālās korekcijas izglītības iestādē \"Naukšēni\" īsteno divas izglītības programmas. 2012.gadā sociālās korekcijas izglītības iestādē \"Naukšēni\" bija 34 audzēkņi. Lai uzlabotu profesionālās izglītības audzēkņu sociālos apstākļus, ir nodrošināts, ka no valsts budžeta līdzekļiem profesionālās izglītības iestādēs izglītojamie saņem stipendiju. Pārskata perioda beigās šīs stipendijas apmērs bija līdz 14,2 EUR.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kopš 2006.gada to ieslodzīto skaits, kuri ieslodzījumā apgūst izglītību, ir vidēji pieaudzis par 21% (rezultatīvais rādītājs 15% ir pārsniegts).</p>\n<p class=\"lf-p\">2012./2013.mācību gadā pedagoģiskās korekcijas programmas apguva 1833 izglītojamie.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ir nodrošinātas izglītības iespējas bēgļu un patvēruma meklētāju statusu ieguvušo un viesstrādnieku bērniem obligātās izglītības ieguves vecumā: 2007.gadā - vienam patvēruma meklētājam, 2008.gadā - pieciem patvēruma meklētājiem, 2009.gadā</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>septiņiem patvēruma meklētājiem, 2010.gadā - astoņiem patvēruma meklētājiem, un 2011.gada pirmajā pusgadā - septiņiem patvēruma meklētājiem. 2011./2012.mācību gadā 10 nepilngadīgi patvēruma meklētāji mācījās vispārējās izglītības iestādēs.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ekonomiskā migrācija ir ietekmējusi to bērnu skaitu, kuri ir reģistrēti Latvijā, bet nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. 2011./2012.mācību gadā no visiem obligātajā izglītības vecumā esošajiem bērniem 95,1% bērnu bija reģistrēti kādā izglītības iestādē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uzlabojot pedagogu kompetences darbam ar dažādām mērķa auditorijām (t.sk. darbam ar skolēniem ar speciālām vajadzībām, ar personām brīvības atņemšanas vietās, bēgļiem, imigrantiem), pedagogiem ir nodrošināti tālākizglītības kursi darbam ar skolēniem ar speciālām vajadzībām, darbam pedagoģiskās korekcijas klasēs, pedagoģijā, datorzinībās, izglītības programmu izveidē, saskarsmē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Turpmākās rīcības pamatjautājumi Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir trešais lielākais to bērnu vecumā līdz 17 gadiem īpatsvars, kuri ir nabadzības un atstumtības riska grupā (Eurostat 2010.gada dati). Darbs atbalsta nodrošināšanai sociālā riska izglītojamiem jāturpina.</p>\n<p class=\"lf-p\">NAP 2020 rīcības virzienā \"Cienīgs darbs\" ir noteikts uzdevums \"Uz resocializāciju vērstu pasākumu īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to integrācijai sabiedrībā un darba tirgū\". Lai notiktu ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū, ir jānodrošina ieslodzīto izglītošana (NAP 2020 rīcības virzienā noteiktais uzdevums \"Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju un bezdarbnieku konkurētspējas un piekļuves darba tirgum veicināšana, nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā atbalsta (t.sk. pagaidu darba iespējas) pakalpojumu pieejamību.\"). Lai veicinātu to cilvēku (t.sk. romu tautas cilvēku), kuri ir pakļauti sociālās atstumtības riskam, piekļuvi izglītībai un darba tirgum, ir jānodrošina, ka viņiem ir iespēja saņemt atbalsta pasākumus izglītības ieguvei.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">13.</span>Interešu izglītības piedāvājuma paplašināšana Atbilstoši Izglītības likumā definētajam interešu izglītība ir personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.57 Interešu izglītība ir cieši saistīta ar vispārējo izglītību, mācību un audzināšanas procesu kopumā, kā arī skolas un ģimenes sadarbību.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais Ir palielinājies interešu izglītības programmu piedāvājums, nodrošinot jaunu zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi atbilstoši dažādu sociālo grupu vajadzībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārskata perioda noslēgumā Latvijā darbojās 48 interešu izglītības iestādes. 2009./2010.mācību gadā dalībnieku skaits interešu izglītības programmās strauji samazinājās (tas skaidrojams ar būtisku finansējuma samazināšanu pedagogu darba samaksai), bet turpmākajos gados bērnu un jauniešu iesaiste interešu izglītības programmās pieauga, kaut arī kopējais skolēnu skaits vispārizglītojošajās skolās samazinājās.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sekmējot interešu izglītības izpēti piedāvājuma un pieprasījuma aspektā, 2007.gadā veikts pētījums \"Interešu izglītības pieejamība un piedāvājums Latvijā\". Pamatojoties uz šī pētījuma rezultātiem, kas akcentē interešu izglītības programmās iesaistīto bērnu un jauniešu iespējas veiksmīgāk izvēlēties profesiju un veidot savu karjeru, sadarbībā ar VIAA tika izstrādāts projekts \"Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā\" (tajā paredzēts arī ES līdzfinansējums), taču finanšu trūkuma dēļ tas netika virzīts īstenošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Palielināta interešu izglītības loma Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, pilnveidošanā un pieejamībā, nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšanā, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārskata periodā katru gadu tika izstrādāts rīcības plāns Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanai un pilnveidošanai, lai nodrošinātu sekmīgu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu (tajā iesaistīti apmēram 80 000 bērnu un jauniešu un apmēram 3 000 pedagogu).</p>\n<p class=\"lf-p\">Turpmākās rīcības pamatjautājumi Interešu izglītības jomā, lai nodrošinātu iespēju vērtēt interešu izglītības vietu Latvijas izglītības sistēmā un plānotu interešu izglītības turpmāko attīstību, nepieciešams skaidri definēt kvalitatīvas izglītības rezultātu (saturs un process šāda rezultāta sasniegšanai). Aktuāls ir arī jautājums par interešu izglītības nodrošinājumu ar 21.gadsimta prasībām atbilstošu IKT bāzi, pastiprinātu uzmanību veltot zinātniskajai jaunradei.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">14.</span>Profesionāli orientētas pieaugušo un neformālās izglītības attīstība Aktualizējoties jautājumam par mūžizglītību visā Eiropas izglītības telpā, arī Latvijā ir notikusi dažādu aktivitāšu plānošana un īstenošana, lai sekmētu pieaugušo izglītības, tajā skaitā neformālās izglītības, attīstību. EK ir atzīmējusi, ka ekonomiskā krīze skaidri iezīmēja pieaugušo izglītības lielo nozīmi stratēģijas \"Eiropa 2020\" mērķu sasniegšanā.58 Atbalsts pieaugušo dalībai daudzveidīgajos izglītības pasākumos tiešā veidā ietekmē arī nodarbinātības mērķa rādītāja sasniegšanu, jo mazina strukturālā bezdarba risku. Ņemot vērā finansiālo situāciju valstī, ļoti liela loma mūžizglītības jautājumā ir ES fondu līdzekļu piesaistei.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sasniegtais Nodrošināta mūžizglītības stratēģijas izstrāde (Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam un Programma mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.- 2013.gadam) un ieviešana.</p>\n<p class=\"lf-p\">Augstskolas piedāvā apmēram 80 tālmācības studiju programmas, kas pilnībā tiek īstenotas elektroniskajā vidē, piedāvājot atbilstošus tālmācības materiālus, un vairāk kā 3000 studiju kursus (augstskolu sniegtā informācija). Augstskolu prakse rāda, ka e-apmācības elementus izmanto klātienes studiju programmu apguvē, integrējot e-kursus klātienes studiju programmās. Reģionu augstskolas piedāvā apmēram 130 tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, kā arī dažādus tālākizglītības kursus (valodu, IKT u.c. kursus), lekcijas un seminārus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Paplašinot izglītības iegūšanas iespējas un nodrošinot profesionālo rehabilitāciju cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, cilvēkiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, tika piedāvāts apgūt profesionālās apmācības programmas tālmācības formā. 2008.gadā profesionālās izglītības pasākumos piedalījās 125 cilvēki, kuriem ir noteikta invaliditāte, neformālās izglītības programmās - 416 cilvēki. Neformālās izglītības programmās iesaistījās 400 cilvēku ar ierobežotām iespējām. 2008.gadā neformālās izglītības programmās iesaistīto cilvēku ar speciālām vajadzībām skaits bija 416, līdz ar to plānotais rezultāts ir sasniegts.</p>\n<p class=\"lf-p\">Projektu \"Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām\" uzsāka 2010.gada 21.jūlijā. Kopš projekta sākuma mūžizglītībā iesaistītas 18 538 nodarbinātas personas (projekts turpināsies līdz 2014.gada beigām). Šis rādītājs korespondē ar mērķi iesaistīt neformālās izglītības programmās vismaz 12 000 cilvēku. Arī bezdarbnieku apmācībās vērojama tendence aizvietot vispārīgās, īsās neformālās apmācības programmas ar profesionālās izglītības programmām, kurās iegūstama kvalifikācija. Tas ir pozitīvs rādītājs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārskata periodā ir izstrādāta sistēma ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto zināšanu un prasmju atzīšanai, tādējādi nodrošinot iespēju saņemt profesionālo kvalifikāciju vai būtiski saīsināt augstākās izglītības iegūšanas laiku tiem, kuri savas profesionālās darbības vai dzīves laikā ir ieguvuši attiecīgās zināšanas un prasmes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sabiedrības izglītošanai par mūžizglītības principa vērtību piesaistīja EK granta līdzekļus. Granta ietvaros organizēja mūžizglītības publicitātes pasākumus, tajā skaitā izveidoja jaunu mājaslapu par mūžizglītību, izveidoja 12 minūšu garu filmu \"Mūžizglītība Latvijā\", tika organizēti TV sižeti par mūžizglītību piecos reģionos, laikrakstos publicēja desmit rakstus par IZM darbību, tās partneru un EK darbību un labas prakses piemēriem mūžizglītības jomā. Lai veicinātu mūžizglītības atpazīstamību, konkursa kārtībā izstrādāja mūžizglītības logo.</p>\n<p class=\"lf-p\">Plašā informatīvā kampaņa noslēdzās ar starptautisku konferenci \"Mūžizglītība - personības izaugsmei un valsts attīstībai\", kurā piedalījās pieaugušo izglītības īstenošanā</p></div>", "next": 239909}