13.Maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, vai no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves, ja minētie ienākumi saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu nepārsniedz 3000 euro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šajā panta daļā minētie taksācijas gada ienākumi sasniedz 3000 euro, maksātājs rakstveidā veic ienākumu uzskaiti brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus.
\n
13.1 Maksātājs — izglītojamais, kurš gūst ieņēmumus līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros, — var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šajā daļā minētie taksācijas gada ieņēmumi sasniedz 3000 euro, maksātājs rakstveidā veic savu ieņēmumu uzskaiti brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, tos summējot.
\n
14.Šā panta noteikumus, izņemot 9.1 daļu, nepiemēro maksātājam, kurš ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.
\n
15.Saimnieciskās darbības izdevumi, kas attiecas uz taksācijas periodiem, kuros maksātājs bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, netiek ņemti vērā, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības.
\n
16.Maksātāji, kas kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, valsts atbalsta lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai summas, kuras atbilstoši atbalsta nosacījumiem piešķirtas, lai kompensētu pamatlīdzekļa iegādes izdevumus, saimnieciskās darbības ieņēmumos iekļauj pakāpeniski vairāku taksācijas gadu laikā atbilstoši attiecīgajā taksācijas gadā nodokļa aprēķināšanas vajadzībām noteiktajai attiecīgā pamatlīdzekļa nolietojuma vērtībai. Ja saņemtā valsts atbalsta lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai summa daļēji sedz pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas izmaksas, to iekļauj attiecīgo pārskata gadu ieņēmumos atbilstoši tām šā pamatlīdzekļa kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summu daļām, kuras attiecas uz saņemto valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
\n
17.Maksātāji, kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā un ir saņēmuši valsts atbalsta vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai maksājumu avansus, kas atbilstoši atbalsta nosacījumiem piešķirti, lai kompensētu izdevumus, kuri maksātājam faktiski radīsies šo maksājumu administrēšanai un izmaksai saimnieciskajā gadā, kas sākas taksācijas gada 1.jūlijā un beidzas pēctaksācijas gada 30.jūnijā, šīs summas ir tiesīgi iekļaut pēctaksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumos.
\n
18.Maksātājs, kuru uz uzņēmuma līguma pamata nodarbina komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus.
\n
19.(Izslēgta ar 06.11.2013. likumu) 20. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šo pantu, vienlaikus nevar būt samazinātās patentmaksas vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
\n
21.Šā panta divdesmitās daļas noteikumi neattiecas uz maksātāju, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā panta divpadsmito daļu.
\n
22.Ja maksātājam samaksu par intelektuālo īpašumu izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, viņam nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam, bet nodokli ietur ienākuma izmaksātājs, piemērojot šā likuma 17. panta desmitās daļas 1. punktā un 10.1 daļā noteikto kārtību.
\n
16 (31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 02.10.1997., 20.11.1997., 25.11.1999., 22.11.2001., 11.12.2003., 10.03.2005., 20.10.2005., 28.09.2006., 19.12.2006., 17.05.2007., 08.11.2007., 14.11.2008., 01.12.2009., 13.05.2010., 09.08.2010., 22.09.2011., 15.12.2011., 15.11.2012., 19.09.2013., 06.11.2013., 17.12.2014., 30.04.2015., 30.11.2015., 28.07.2017., 23.05.2019., 27.11. 2020., Satversmes tiesas 07.01.2022. spriedumu, 20.10.2022., 04.12.2024. un 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 16.05.2025. 13.1 daļu piemēro no 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 207. punktu) 11.1 pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā 1. Maksātājs, kas atbilstoši Grāmatvedības likumam kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākumu nosaka, koriģējot šajā pantā noteiktajā kārtībā ieņēmumu un izdevumu pārskatā uzrādīto ieņēmumu un izdevumu starpību (turpmāk šajā pantā — rezultāts).
\n
2.Maksātājs, kas atbilstoši Grāmatvedības likumam izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst tajā periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini, un gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar Grāmatvedības likuma 23. panta trešo daļu.
\n
3.Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par tiem izdevumiem (izdevumu daļu), kuri nav tieši saistīti ar maksātāja (tā individuālā uzņēmuma) saimniecisko darbību saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.
\n
4.Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par:
\n
1)soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu \"Par nodokļiem un nodevām\" un konkrēto nodokļu likumiem;
\n
2)neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām:
\n
a)kas pārsniedz 145 euro, ja par notikušo nav ziņots tiesībsargājošām iestādēm, kuras pieņēmušas lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanu uzsākt kriminālprocesu, vai
\n
b)pārsniedz maksātāja plānoto zudumu normu, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo triju taksācijas gadu faktiskajiem zudumiem;
\n
3)(izslēgts ar 28.07.2017. likumu);
\n
4)bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās, ja tās neatbilst šā likuma 11.3 pantā noteiktajiem nosacījumiem debitoru parādu atzīšanai par zaudētajiem parādiem, kā arī citos 11.3 pantā noteiktajos gadījumos;
\n
5)maksātāja ārvalstīs samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu;
\n
6)maksājumu summu par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu;
\n
7)darbinieku labā izdarītajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar šā likuma 8. panta piekto daļu, ja nodokļa maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu \"Par nodokļiem un nodevām\";
\n
8)(izslēgts ar 23.03.2023. likumu);
\n
9)apdrošināšanas prēmijas maksājumiem, kas veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm;
\n
10)darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām, ja tās iemaksātas pensiju fondos, kas izveidoti un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm;
\n
11)(izslēgts ar 28.07.2017. likumu).
\n
5.Maksātājs rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par saskaņā ar Grāmatvedības likumu un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem pārskata gadā norakstīto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, bet samazina (negatīva rezultāta gadījumā — palielina) — par saskaņā ar šā likuma 11.5 panta un Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu.
\n
5.1 Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, neņem vērā bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Aktīvus un pasīvus, kuru nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtē euro pēc grāmatvedībā izmantojamā ārvalstu valūtas kursa taksācijas gada pēdējās kalendāra dienas beigās un, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, ņem vērā attiecīgos ienākumus vai zaudējumus.
\n
6.(Izslēgta ar 01.12.2009. likumu) 6.1 (Atzīta par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas 07.01.2022. spriedumu) 7. Ja maksātājs gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas. Ja maksātājs gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumiem un citiem saimnieciskās darbības veidiem, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos.
\n
8.Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma.
\n
9.(Izslēgta ar 01.12.2009. likumu) 10. Maksātājs, kas uzsācis kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, to dara vismaz piecus taksācijas gadus pēc kārtas.
\n
11.Šā panta noteikumus, izņemot otro daļu, nepiemēro maksātājam, kurš ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.
\n
12.Fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumus, kas radušies maksātājam — mikrouzņēmuma īpašniekam, kad tas bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, nedrīkst pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem, nosakot saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu.
\n
13.Saimnieciskās darbības izdevumi, kas attiecas uz taksācijas periodiem, kuros maksātājs bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, netiek ņemti vērā, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības.
\n
14.Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šo pantu, vienlaikus nevar būt samazinātās patentmaksas vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
\n
17 (19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 01.12.2009., 09.08.2010., 19.09.2013., 06.11.2013., 17.12.2014., 30.11.2015., 28.07.2017., 27.11.2020., Satversmes tiesas 07.01.2022. spriedumu, 20.10.2022., 23.03.2023. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.) 11.2 pants. Īpaši noteikumi fiziskās personas — individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) īpašnieka — saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai 18 (Izslēgts ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.) 11.3 pants. Zaudētie parādi 1. Debitoru parādus var uzskatīt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:
\n
1)ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts saimnieciskās darbības ienākuma aprēķinā;
\n
2)debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs — rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā, vai arī Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents;
\n
3)debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;
\n
4)ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitors ir izslēgta no Komercreģistra;
\n
5)ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ, jo debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, un iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja taksācijas gada neto apgrozījuma.
\n
2.Ja debitors ir fiziskā persona un ir izpildīti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie nosacījumi, rezultātu samazina (ja rezultāts negatīvs, — palielina) par zaudētā parāda summu pēc attiecīgā debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanas (ir tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu).
\n
2.1 Ja debitors ir juridiskā persona un ir izpildīti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie nosacījumi, rezultātu samazina (ja rezultāts negatīvs, — palielina) par zaudētā parāda summu, kas ir atzīta saskaņā ar kreditora prasījumu reģistru, kad debitoram ir pabeigts maksātnespējas process un par to ir pieņemts tiesas nolēmums.
\n
2.2 Ja debitoram piemēro tiesiskās aizsardzības procesu un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, kuru apstiprinājusi tiesa, ir paredzēta proporcionāla debitora pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana, rezultātu samazina (ja rezultāts negatīvs, — palielina) par attiecīgi samazināto vai dzēsto parāda summu.
\n
3.Ja maksātājam (tā individuālajam uzņēmumam) norēķinu kontā atradās naudas summas brīdī, kad konta turētājam tiek pabeigts maksātnespējas process, maksātājs piemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma attiecīgās normas.
\n
4.Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja nodokļa maksātājs savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām.
\n
5.Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par parāda summām, kas radušās taksācijas gadā, kurā saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants, individuālais uzņēmums, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
\n
19 (19.12.2006. likuma redakcijā, kas grozīta ar 09.08.2010., 15.12.2011., 19.09.2013. un 28.07.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 11.4 pants. Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie saimnieciskās darbības zaudējumi 1. Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā radies pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
\n
2.Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. Tāpat neņem vērā ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta pa daļām.
\n
3.Ja tiek izpildīts šā panta otrajā daļā minētais nosacījums, pamatlīdzekļa bilances vērtība (maksātājam, kas kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, — atlikusī vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa bilances vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli.
\n
20 (19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.) 11.5 pants. Īpaši noteikumi taksācijas gadā norakstāmā pamatlīdzekļu nolietojuma un atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu veidu noteikšanai 1. Saimnieciskās darbības veicējs pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina atsevišķi par katru pamatlīdzekli, kura iegādes vērtība ir lielāka par 1000 euro, saskaņā ar šajā pantā un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību.
\n
1.1 Aprēķinot saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu nolietojumu norakstīšanai pielieto vienu no šādām metodēm:
\n
1)nosaka pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojumu procentos:
\n
a)ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi — pieci procenti,
\n
b)dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas — 10 procenti,
\n
c)skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums — 35 procenti,
\n
d)pārējie pamatlīdzekļi — 20 procenti;
\n
2)nosaka pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku gados:
\n
a)ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi — 35 gadi,
\n
b)dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas — 10 gadi,
\n
c)skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums — trīs gadi,
\n
d)pārējie pamatlīdzekļi — pieci gadi.
\n
1.2 Maksātājs visu pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanā ir tiesīgs izvēlēties vienu no šā panta 1.1 daļas 1. vai 2. punktā minētajām pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanas metodēm. Pielietoto pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodi maksātājs ir tiesīgs mainīt ne biežāk kā vienu reizi 10 gados.
\n
1.3 Pamatlīdzekļu nolietojumu nenoraksta zemei, mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem un citiem pamatlīdzekļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam, ieguldījuma īpašumiem, bioloģiskajiem aktīviem un pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kurus nodokļa maksātājs izvēlējies novērtēt patiesajā vērtībā, kā arī reprezentatīviem automobiļiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē.
\n
1.4 Nemateriālo ieguldījumu vērtību patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta piecos gados. Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās.
\n
1.5 Izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu noraksta sistemātiski 10 gadu laikā pēc izmaksu rašanās.
\n
2.Ja maksātājam piederošie pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šādi aprēķināto nolietojumu maksātājs iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja proporciju var objektīvi noteikt un tā tiek dokumentāri pamatota. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un tā netiek dokumentāri pamatota, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50 procentus no aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma.
\n
3.Ja maksātājam piederoša ēka (tās daļa) daļēji tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tās nolietojumu aprēķina proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas) kopējā platībā.
\n
4.Aprēķinot personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) vērtības nolietojumu, izdevumos ietver aprēķināto nolietojumu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70 procentiem.
\n
4.1 Šā panta ceturto daļu nepiemēro, ja par vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē) ir samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis vai tas ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5. vai 6.punktu, vai to saimnieciskajā darbībā izmanto zvejnieka saimniecība. Pamatlīdzekļa nolietojumu aprēķina kā saimnieciskajā darbībā izmantotam transportlīdzeklim.
\n
5.Ja maksātājs saimnieciskās darbības veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī tā personīgajam patēriņam, saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to ar šo telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kas attiecas uz saimniecisko darbību, ja iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to dokumentāri pamatot. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un dokumentāri pamatot, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 70 procentus no attiecīgajiem saimnieciskās darbības izdevumiem.
\n
6.Personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas (arī izdevumus par degvielu) izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem, bet ne vairāk kā par 70 procentiem. Ja maksātājam nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk par 50 procentiem no faktiskajām izmaksām.
\n
6.1 Šā panta sesto daļu nepiemēro, ja par vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē) tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Šajā gadījumā vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī, par kuru veikti minētie maksājumi, bet ne vairāk par noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.
\n
6.2 Ja par vieglo automobili (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē) tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis vai tas ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktu, maksātājs tā ekspluatācijas izdevumus (izņemot degvielas iegādes izdevumus) attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem.
\n
6.3 Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita zvejnieku saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē) ekspluatāciju. Vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus zvejnieku saimniecības iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.
\n
6.4 Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 6.punkta prasībām atbilstoša komersanta vai zemnieka saimniecības izdevumus, kas saistīti ar vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē) ekspluatāciju, ja vieglais automobilis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 6.punktu. Šāda vieglā automobiļa degvielas iegādes izdevumus komersants vai zemnieka saimniecība iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem.
\n
6.5 Pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita degvielas iegādes izdevumus, kas saistīti ar tāda vieglā automobiļa (izņemot reprezentatīvo vieglo automobili Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē) ekspluatāciju, kuru komersants vai zemnieka saimniecība izmanto tikai un vienīgi savas saimnieciskās darbības vajadzībām un ir deklarējusi Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktu.
\n
7.Saimnieciskās darbības izdevumos ietver kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.
\n
8.Maksātājs, kurš par iepriekšējiem taksācijas periodiem ir maksājis patentmaksu vai samazināto patentmaksu, vai atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam mikrouzņēmumu nodokli, pirms uzsāk šā likuma 11. vai 11.1 panta piemērošanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanai, pamatlīdzekļu atlikušo vērtību uz taksācijas gada sākumu nosaka, no pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtības atskaitot aprēķināto nolietojumu par pirmstaksācijas periodiem.
\n
9.Nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu, ņem vērā tikai izdevumus, kas pamatojas uz maksātāja faktiskajiem izdevumiem.
\n
21 (19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 01.12.2009., 09.08.2010., 20.12.2010., 15.11.2012., 06.11.2013., 28.07.2017. un 27.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.) 11.6 pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pārklasificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu 1. Ja nekustamais īpašums atsavināšanas dienā tiek izmantots kā saimnieciskās darbības pamatlīdzeklis, ieņēmumus no nekustamā īpašuma atsavināšanas ņem vērā, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu.
\n
1.1 Ienākumu no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā nosaka kā apmaiņā iegūto kapitāla daļu vai akciju nominālvērtības un nekustamā īpašuma atlikušās vērtības starpību. Nosakot ienākumu no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, saimnieciskās darbības izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei, visā laikā, kad nekustamais īpašums tika lietots saimnieciskajā darbībā, neņem vērā.
\n
2.Ja saimnieciskajā darbībā izmantots nekustamais īpašums tiek pārklasificēts par personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk — pārklasificēts) un pārdots 60 mēnešu laikā no pārklasificēšanas, nekustamā īpašuma pārdošanas apliekamo ienākumu nekustamā īpašuma pārdošanas gadā palielina par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.
\n
2.1 Ja nekustamais īpašums tiek pārklasificēts un 60 mēnešu laikā no pārklasificēšanas ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā apmaiņā pret kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām, tad ienākums, kas gūts brīdī, kad nekustamais īpašums ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nosakāms atbilstoši šā panta 1.1 daļai.
\n
3.Taksācijas gadā, kurā nekustamais īpašums tiek pārklasificēts, maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā reizē ar gada ienākumu deklarāciju iesniedz informāciju par pārklasificēto pamatlīdzekli (diena, kad nekustamais īpašums klasificēts par saimnieciskajā darbībā izmantojamu pamatlīdzekli, un diena, kad nekustamais īpašums no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma tiek pārklasificēts, nekustamā īpašuma kadastra apzīmējums, taksācijas periodi, kuros norakstīts nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) un nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.
\n
4.Ja nekustamais īpašums saimnieciskajā darbībā ir ticis izmantots daļēji, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem nosaka proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās nekustamā īpašuma daļas īpatsvaram.
\n
5.Šā panta noteikumi piemērojami arī, lai noteiktu nerezidentu ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas atbilstoši šā likuma 3.panta trešās daļas 7.punktam.
\n
6.Šā panta noteikumus nepiemēro maksātājam, kurš ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu un veic nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pārkvalificēšanu.
\n
22 (17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008., 16.06.2009., 01.12.2009., 09.08.2010., 20.12.2010. un 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.) 11.7 pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas 1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā neiekļauj ienākumu, kas gūts, atsavinot lauksaimniecības uzņēmumu, tā daļu vai piemājas saimniecību, izpildot nosacījumus, lai saņemtu Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda atbalstu lauku attīstībai saistībā ar priekšlaicīgu aiziešanu pensijā.
\n
2.Uzņēmums šā panta pirmās daļas izpratnē ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst maksātājam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus maksātājs izmanto saimnieciskās darbības veikšanai. Uzņēmuma atsavināšana šā panta izpratnē nav akciju vai kapitāla daļu atsavināšana.
\n
3.Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecības zeme, ja ir izpildīti visi turpmākie nosacījumi:
\n
1)īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā — kā saimnieciskās darbības veicēja vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;
\n
2)vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no šīs panta daļas 1.punktā minētās personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 euro gadā, veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks;
\n
3)(izslēgts ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu).
\n
3.1 Šā panta trešās daļas 2.punktā noteikto nosacījumu nepiemēro, ja īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds.
\n
4.Ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecībā izmantojama zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), šā panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu piemēro proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, kas noteikts, pamatojoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu (ne vecāku par 12 mēnešiem dienā, kad noslēgts atsavināšanas līgums), kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība un tirgus vērtība katrai nekustamā īpašuma daļai, vai (ja maksātāja rīcībā nav sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējuma) proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas veida ir lauksaimniecības zeme.
\n
5.Ja tiek atsavināts nekustamais īpašums un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido zeme, kuras sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, un ēkas vai būves, tad šā panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu piemēro proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, kas noteikts, pamatojoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu (ne vecāku par 12 mēnešiem dienā, kad noslēgts atsavināšanas līgums), kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība un tirgus vērtība katrai nekustamā īpašuma daļai.
\n
23 (17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008., 15.12.2011., 06.11.2013., 17.12.2014., 23.11.2016., 16.11.2021. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 11.8 pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai fiksētā ienākuma nodokļa maksātājiem 24 (Izslēgts no 01.01.2016. ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 96.punktu) 11.9 pants. Ienākuma no kapitāla noteikšana 1. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Ja tiek saņemta likvidācijas kvota Komerclikuma izpratnē, kapitāla pieaugumu nosaka no atlīdzības, kas saņemta kā likvidācijas kvota, atņemot kapitāla aktīva iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
\n
1.1 Kapitāla pieaugumu no kriptoaktīviem nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja nav iespējams noteikt kapitāla aktīva sākotnējo iegādes vērtību, par tā iegādes vērtību uzskata 0.
\n
2.Šā likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir:
\n
1)akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
\n
2)ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
\n
3)parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
\n
4)nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
\n
5)uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
\n
6)intelektuālā īpašuma objekti;
\n
7)ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā;
\n
8)kriptoaktīvi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.
\n
3.Šā panta pirmajā daļā noteiktais ienākums no kapitāla aktīvu atsavināšanas ietver arī ienākumus no darījumiem, kas vērsti uz kapitāla aktīvu iegūšanas tiesību atsavināšanu.
\n
4.Ja kapitāla aktīvs iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību. Ja kapitāla aktīvs iegūts uz dāvinājuma līguma pamata, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību, kas nav lielāka par kapitāla aktīva atsavināšanas cenu.
\n
4.1 Par akciju iegādes vērtību uzskata to tirgus vērtību akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā, ja šīs akcijas ir iegūtas, īstenojot akciju pirkuma tiesības, un akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā gūtais ienākums ir apliekams ar nodokli saskaņā ar šā likuma 8.panta 2.5 daļu un 11.11 pantu.
\n
5.Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā kapitāla aktīva iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un kapitāla aktīva iegādes saistību. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi par vērtspapīru iegādi un turēšanu.
\n
5.1 Kapitāla aktīvā veiktais ieguldījums kapitāla aktīva turēšanas laikā ir dalībnieku veiktie ieguldījumi kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Veiktais ieguldījums nekustamajā īpašumā tā turēšanas laikā ir dokumentāri pierādāmi izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu, ja tie veikti pēc 1993.gada 31.decembra, un šie izdevumi nav atzīti nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izmaksās ne pamatlīdzekļu nolietojuma veidā, ne kārtējos izdevumos.
\n
6.Ja pēc kapitāla aktīva pirkuma vai cita atsavināšanas līguma noslēgšanas darījums nenotiek vai šā darījuma kāda sastāvdaļa netiek īstenota, bet saskaņā ar līguma noteikumiem maksātājs ir saņēmis ienākumu (rokasnaudu, cita veida atlīdzību naudā vai citās lietās) un šis ienākums nav jāatmaksā, tas ir uzskatāms par ienākumu no kapitāla pieauguma. Nosakot apliekamo ienākumu no kapitāla aktīva atsavināšanas kā nenotikuša darījuma, minēto ienākumu samazina tikai par izdevumiem, kas maksātājam radušies saistībā ar nenotikušo darījumu.
\n
7.Ja nekustamais īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma tiesības, tad par iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata minētā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (aktuālo).
\n
7.1 Ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.
\n
7.2 Ja nekustamais īpašums ir izveidots, lai nodrošinātu sevi (vai savu ģimeni) ar dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, un nodots ekspluatācijā, sākot ar 2001.gada 1.janvāri, un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda ar nekustamā īpašuma izveidošanu saistītos izdevumus, par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums ir nodots ekspluatācijā.
\n
7.3 Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, un nekustamais īpašums tiek atsavināts 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz maksātāja vārda, par tā iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma:
\n
1)vērtību, par kādu dāvinātājs šo nekustamo īpašumu iegādājies, ja tas iegādāts pēc 2000.gada 31.decembra un maksātāja rīcībā ir dokumenti, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;
\n
2)aktuālo kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda, ja tas iegādāts pēc 2000.gada 31.decembra un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;
\n
3)aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ieguvis līdz 2000.gada 31.decembrim.
\n
7.4 Ienākumu no nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā nosaka kā apmaiņā iegūto kapitāla daļu vai akciju nominālvērtības un nekustamā īpašuma iegādes vērtības starpību.
\n
8.Taksācijas gada kapitāla pieaugumu summē, ja taksācijas gadā ir atsavināti vairāki kapitāla aktīvi. Ja aprēķinātais kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva, nodokļa aprēķināšanas vajadzībām to neņem vērā.
\n
9.Ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs, tad radušos zaudējumus attiecībā uz taksācijas gadu var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu.
\n
9.1 Zaudējumi, kas ir radušies no tāda kapitāla aktīva atsavināšanas, kurš iegūts uz dāvinājuma līguma pamata, ja dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtība pārsniedz konkrētā kapitāla aktīva atsavināšanas vērtību, netiek ņemti vērā taksācijas gada kapitāla pieauguma aprēķinā.
\n
9.2 Zaudējumus, kas radušies no šā panta otrās daļas 8. punktā minēto kapitāla aktīvu atsavināšanas, var segt tikai ar pozitīvu kapitāla pieaugumu, kas radies, atsavinot šā paša veida kapitāla aktīvus.
\n
10.Ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva, tad radušos zaudējumus nevar segt no nākamo taksācijas gadu kapitāla pieauguma vai uz taksācijas gada cita veida ienākumu rēķina.
\n
11.Ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, veido:
\n
1)dividendes, kas ir ienākums no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē;
\n
11)dividendēm pielīdzināms ienākums;
\n
2)procentu ienākums un tam pielīdzināms ienākums, arī ar procentu ienākumu saistīts ienākums;
\n
3)ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;
\n
4)ienākums no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu, kas veidojas kā pozitīva starpība starp aprēķināto apdrošināšanas atlīdzību vai izmaksāto atpirkuma summu un visām apdrošināšanas prēmijām, kas apdrošināšanas līguma darbības laikā samaksātas par šo apdrošināšanas līgumu;
\n
41)ienākums no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), kas veidojas no apdrošinātāja piešķirtajām gratifikācijām;
\n
5)ienākums no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojuma), kas veidojas kā pozitīva starpība starp visu to aktīvu vērtību, kurus klients — rezidents — ir nodevis portfeļa pārvaldniekam ieguldījumu pārvaldes līguma darbības laikā, un visu to aktīvu vērtību, kurus klients ir izņēmis no ieguldījumu portfeļa līguma darbības laikā vai izbeidzoties ieguldījumu pārvaldes līgumam, novērtējot aktīvus pēc to nodošanas un izņemšanas dienas tirgus cenām;
\n
6)ienākums no ieguldījumu konta, ja ieguldījumu konts atbilst šā likuma 11.13 pantā noteiktajām prasībām.
\n
12.Nosakot šā panta vienpadsmitās daļas 1. un 2.punktā minēto ienākumu, netiek ņemtas vērā jebkādas izmaksas, kas saistītas ar šā ienākuma gūšanu, izņemot šā panta 12.1 daļā noteiktajā gadījumā.
\n
12.1 Ja dividenžu ienākumā ir ietverts arī taksācijas gada laikā aprēķināto ārkārtas dividenžu apmērs, par kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, apliekamo ienākumu no dividendēm nosaka kā aprēķināto dividenžu un taksācijas gada laikā aprēķināto ārkārtas dividenžu starpību.
\n
12.2 Šā panta vienpadsmitās daļas 6. punktā minēto ienākumu nosaka kā no ieguldījumu konta izmaksātās naudas summas pārsniegumu pār ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu, kurš samazināts par:
\n
1)dividendēm un procentu ienākumu, kas gūts ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros (tie tiek iemaksāti ieguldījumu kontā un piesaistītajos kontos), ja no minētajām dividendēm un procentu ienākuma jau ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un dividendēm, kas nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar šā likuma 9. pantu. Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis no minētajām dividendēm un procentu ienākuma ir ieturēts nepilnā apmērā, minēto dividenžu un procentu ienākumu, kas gūts ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros, samazina proporcionāli attiecībai starp piemēroto ieturētā nodokļa likmi un šā likuma 15. panta piektajā daļā noteikto likmi;
\n
2)šā likuma 9. panta pirmās daļas 6. punktā minēto ienākumu.
\n
13.Ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzība (ieskaitot ienākumu no šā apdrošināšanas līguma) tiek izmaksāta pa daļām, šā panta vienpadsmitās daļas 4.punktā minētais ienākums nosakāms tad, kad veic pirmās apdrošināšanas atlīdzības daļas aprēķinu, samazinot par samaksājamā nodokļa apmēru kopējo izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzības summu.
\n
14.Ja šā panta trīspadsmitajā daļā minētā dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) apdrošināšanas atlīdzības (ieskaitot ienākumu no šā apdrošināšanas līguma) izmaksas laikā atlikusī apdrošināšanas atlīdzība palielinās par papildu peļņu, ar nodokli apliekamo ienākumu nosaka tad, kad veic nākamās apdrošināšanas atlīdzības daļas aprēķinu, samazinot atlikušo kopējo apdrošināšanas atlīdzības summu par samaksājamā nodokļa apmēru.
\n
15.Apliekamo ienākumu no apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa, sadala šādi:
\n
1)ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja — juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;
\n
2)ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas pārsniedz darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja — juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēru.
\n
16.Šā panta vienpadsmitās daļas 4.punktā minēto apliekamo ienākumu no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), ja apdrošināšanas līguma nosacījumi paredz daļēju uzkrājuma izmaksu apdrošināšanas līguma darbības laikā, nosaka kā pozitīvu starpību starp summu, kuru veido kārtējā daļēja uzkrājuma izmaksa un visas iepriekš — līguma darbības laikā — veiktās daļējas uzkrājuma izmaksas, un visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summu. Iegūto rezultātu samazina par iepriekšējās daļējas uzkrājuma izmaksas reizēs aprēķināto apliekamo ienākumu no attiecīgā apdrošināšanas līguma.
\n
17.Saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) veikta daļēja uzkrājuma izmaksa ir uzkrājuma summas daļēja izmaksa, kas ir mazāka par atpirkuma summu, izbeidzot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, un apdrošināšanas līgums paliek spēkā.
\n
25 (01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010., 09.08.2010., 20.12.2010., 08.09.2011., 15.12.2011., 15.11.2012., 06.11.2013., 17.12.2014., 28.07.2017., 22.11.2017., 13.12.2018. un 10.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2025.) 11.10 pants. Īpaši noteikumi samazinātās patentmaksas maksātājiem 1. Samazinātā patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību.
\n
2.Samazinātā patentmaksa ir 17 euro gadā vai deviņi euro pusgadā. Samazinātā patentmaksa ir galīgs nodokļa maksājums par kalendāra gadu vai sešiem kalendāra mēnešiem, un tā nav atmaksājama maksātājam, izņemot gadījumu, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt fizisko personu kā samazinātās patentmaksas maksātāju.
\n
3.Maksātājs var izvēlēties maksāt samazināto patentmaksu, ja viņš darbojas kādā no šādām saimnieciskās darbības jomām:
\n
1)ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība;
\n
2)apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi;
\n
3)amatniecības izstrādājumu izgatavošana;
\n
4)floristika;
\n
5)privātie mājsaimniecības pakalpojumi;
\n
6)mājas aprūpes pakalpojumi.
\n
4.Maksātājam ir tiesības maksāt samazināto patentmaksu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
\n
1)viņam ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātājs ir atzīts par personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;
\n
2)maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 euro;
\n
3)maksātājs nav algas nodokļa maksātājs;
\n
4)maksātājs savā saimnieciskajā darbībā nenodarbina citas personas.
\n
5.Maksātājs var izvēlēties maksāt samazināto patentmaksu, ja atbilstoši paša maksātāja prognozei taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniegs 3000 euro.
\n
6.Maksātājs, kura saimnieciskās darbības ieņēmumi taksācijas gadā pārsniedz 3000 euro, bet kurš taksācijas gadā ir maksājis samazināto patentmaksu, saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, sākot ar nākamo mēnesi pēc minētā saimnieciskās darbības ieņēmumu sliekšņa pārsniegšanas un turpmākajos periodos, aprēķina saskaņā ar šā likuma 11. vai 11.1 pantu. Maksātājs var atkārtoti izvēlēties maksāt samazināto patentmaksu ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.
\n
7.Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā samazināto patentmaksu, vienlaikus nevar būt:
\n
1)saimnieciskās darbības veicējs, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā likuma 11. (izņemot šā likuma 11. panta divpadsmito daļu) vai 11.1 pantu;
\n
2)mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;
\n
3)pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (arī komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (arī komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru samazinātās patentmaksas maksātājs maksā samazināto patentmaksu.
\n
8.Samazināto patentmaksu administrē Valsts ieņēmumu dienests.
\n
9.Samazinātās patentmaksas maksātāju reģistrē Valsts ieņēmumu dienests. Fiziskā persona reģistrācijas iesniegumu samazinātās patentmaksas piemērošanai iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un veic samazinātās patentmaksas maksājumu vienotajā nodokļu kontā.
\n
10.Kārtību, kādā reģistrē samazinātās patentmaksas maksātāju, maksā samazināto patentmaksu, kā arī detalizētas saimnieciskās darbības jomas profesijas, par kurām maksā samazināto patentmaksu, nosaka Ministru kabinets.
\n
11.Ja samazinātās patentmaksas maksātājam nav ārējā attaisnojuma dokumenta kādam darījumam, iekšējo attaisnojuma dokumentu var negatavot, bet ieņēmumu uzskaites reģistrā norāda informāciju par darījuma dalībnieku, ja to var identificēt. Ja darījuma dalībnieku nevar identificēt (piemēram, ienākumi gūti, pārdodot produkciju tirgū), ieņēmumu uzskaites reģistrā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu, darījuma aprakstu un dienā vai nedēļā darījumā gūto ieņēmumu kopsummu. Ieņēmumu uzskaites reģistrs uzglabājams piecus gadus no dienas, kad tajā izdarīts pēdējais ieraksts. Ja ieņēmumu uzskaites reģistru kārto papīra reģistra veidā, tā lapas numurē no taksācijas gada sākuma augošā secībā, caurauklo, pēdējā lapā norāda lapu skaitu un apliecina ar personas parakstu.
\n
26 (27.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.) 11.11 pants. Darba devēja vai ar darba devēju saistītas personas piešķirto akciju pirkuma tiesību īstenošanas un atsavināšanas ienākuma noteikšana un šā ienākuma noteikšanas informatīvais nodrošinājums 1. Ienākumu no akciju pirkuma tiesību īstenošanas nosaka kā akciju tirgus vērtības akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā un akciju iegādes vērtības starpību.
\n
2.Akciju tirgus vērtību akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā nosaka šādi:
\n
1)publiskajā apgrozībā esošajām akcijām — akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā fiksētā akcijas vidējā svērtā cena vai, ja tādas nav, — tirgus vērtība, kas noteikta atbilstoši regulētā tirgus noteikumiem;
\n
2)akcijām, kas neatrodas publiskajā apgrozībā, — akciju vērtība, kas norādīta neatkarīgā rakstveida atzinumā, kurš ietver arī vērtējuma veikšanas metodiku un kuru sniegusi persona, kas atbilstoši Komerclikumam iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā, vai kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesīga sniegt neatkarīgu atzinumu par akciju tirgus vērtību.
\n
3.Par akciju pirkuma tiesību īstenošanu šā likuma izpratnē uzskatāma akciju iegāde par akciju pirkuma tiesību līgumā noteikto cenu vai, ja tā noteikts līgumā, akciju saņemšana bez maksas.
\n
4.Divu mēnešu laikā pēc tam, kad darbiniekiem beidzies periods, kurā varēja pieteikties uz akciju pirkuma tiesībām, vai piešķirtas akciju pirkuma tiesības (ja akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns neparedz pieteikšanos uz akciju pirkuma tiesībām), darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteikto informāciju par:
\n
1)akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā iesaistītajām kapitālsabiedrībām;
\n
2)darbiniekiem izvirzītajiem kritērijiem, lai tie kvalificētos dalībai akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā;
\n
3)nosacījumiem, ar kādiem akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī darbinieks var iegādāties akcijas;
\n
4)akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā paredzēto minimālo akciju pirkuma tiesību turēšanas periodu;
\n
5)iespējām īstenot akciju pirkuma tiesības, ja darba attiecības tiek izbeigtas;
\n
6)darbinieka iespējām atsavināt piešķirtās akciju pirkuma tiesības vai iespējām akciju pirkuma tiesības mantot darbinieka nāves gadījumā;
\n
7)akciju pirkuma tiesību īstenošanas nosacījumiem;
\n
8)darbiniekiem, kas apstiprinājuši savu dalību akciju pirkšanas tiesību īstenošanas plānā.
\n
5.Šā panta otrās daļas 2.punktā minētā atzinuma esību kapitālsabiedrība nodrošina, pirms tiek uzsākta akciju pirkuma tiesību īstenošana. Minētais atzinums ir spēkā 12 mēnešus no tā sastādīšanas dienas, ja vien pēc atzinuma sastādīšanas nav iestājušies būtiski apstākļi, kuru dēļ minētais vērtējums vairs neatspoguļo akciju patieso vērtību.
\n
6.Ja atbilstoši akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāna nosacījumiem darbinieks atsavina akciju pirkuma tiesības, darba devējs akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā neatkarīgi no tā, kura persona šīs tiesības īsteno, aprēķina darbinieka (kam sākotnēji tika piešķirtas akciju pirkuma tiesības) ar algas nodokli apliekamo ienākumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā un piemēro šā likuma 15. panta trešajā daļā noteikto algas nodokļa likmi.
\n
7.Ja atbilstoši akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāna nosacījumiem darbinieks saglabā tiesības īstenot akciju pirkuma tiesības arī pēc darba attiecību izbeigšanas ar attiecīgo darba devēju vai kapitālsabiedrību, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma \"Par nodokļiem un nodevām\" izpratnē, vai atsavina akciju pirkuma tiesības pēc darba attiecību izbeigšanas ar attiecīgo darba devēju vai kapitālsabiedrību, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma \"Par nodokļiem un nodevām\" izpratnē, bijušais darba devējs akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā neatkarīgi no tā, kura persona šīs tiesības īsteno, aprēķina bijušā darbinieka (kam sākotnēji tika piešķirtas akciju pirkuma tiesības) ar algas nodokli apliekamo ienākumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Minētais ar algas nodokli apliekamais ienākums attiecināms uz taksācijas periodu, kurā tika izbeigtas darba attiecības, un tam piemēro šā likuma 15. panta trešajā daļā noteikto attiecīgajā taksācijas periodā spēkā esošo algas nodokļa likmi.
\n
8.Darbinieka, bijušā darbinieka vai citas fiziskās personas, kas no darbinieka vai bijušā darbinieka, vai citas personas ir ieguvusi darba devēja vai kapitālsabiedrības, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma \"Par nodokļiem un nodevām\" izpratnē, piešķirtās akciju pirkuma tiesības, ienākumu no kapitāla pieauguma, kas gūts, atsavinot akciju pirkuma tiesības vai akciju pirkuma tiesību īstenošanas rezultātā iegūtās akcijas, nosaka saskaņā ar šā likuma 11.9 pantu.
\n
9.Ja tiek veikti grozījumi akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā, darba devējam vai kapitālsabiedrībai, kura ir ar darba devēju saistīta persona likuma \"Par nodokļiem un nodevām\" izpratnē, divu mēnešu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas ir pienākums iesniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.
\n
27 (15.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.2017., 22.11.2017. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2021.) 11.12 pants. Īpaši noteikumi sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanai 1. Sezonas laukstrādnieku ienākums šā likuma izpratnē ir ienākums, ko sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs gūst taksācijas gada periodā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā, kā arī akmeņu lasīšanā sējumu, stādījumu un zālāju platībās (turpmāk — lauksaimniecības sezonas darbi) sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāja labā. Traktortehnikas vadīšana šā panta izpratnē nav uzskatāma par lauksaimniecības sezonas darbu.
\n
2.Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs šā likuma izpratnē ir maksātājs, kas nodarbināts lauksaimniecības sezonas darbos, ja taksācijas gada periodā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim:
\n
1)maksātājs tiek nodarbināts lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 90 kalendāra dienas pie viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem kopā;
\n
2)maksātāja ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem kopā, nepārsniedz 3000 euro;
\n
3)maksātājam četru mēnešu periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāja labā nav ar šo pašu ienākumu izmaksātāju pastāvējušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums.
\n
3.Sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs šā likuma izpratnē ir persona, kas savā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi kārtējā gadā ir pieteikusi ilgtspēju sekmējošā ienākuma pamatatbalsta saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem un to izmanto:
\n
1)augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai, un šajās platībās augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā nodarbina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju;
\n
2)sējumu, stādījumu vai zālāju audzēšanai, un šajās platībās akmeņu lasīšanā nodarbina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju.
\n
4.Šā panta noteikumi neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.
\n
5.Lauksaimniecības sezonas darbu veikšanas dienā sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs pirms attiecīgo darbu uzsākšanas pārbauda sezonas laukstrādnieka atbilstību šā likuma 11.12 panta otrās daļas 3.punktam un reģistrē sezonas laukstrādnieku Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā, norādot maksātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, ienākuma gūšanas dienu un noslēgtā līguma formu (rakstveidā noslēgts darba līgums vai rakstveidā vai mutvārdos noslēgts uzņēmuma līgums). Katru nodarbinātības dienu sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs šajā informācijas sistēmā reģistrē sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājam šajā dienā aprēķināto atlīdzību.
\n
6.Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā ievadīto un apstrādāto personas datu uzglabāšanas termiņš ir pieci gadi. Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā ievadīto un apstrādāto personas datu informācijas sistēmas pārzinis ir Lauku atbalsta dienests. Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā ievadīto personas datu apstrādes mērķis ir:
\n
1)nodrošināt iespēju vienkārši un ātri pārliecināties, ka sezonas laukstrādnieks, kurš sezonas laikā var strādāt pie vairākiem ienākuma izmaksātājiem, atbilst sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanai noteiktajiem kritērijiem;
\n
2)nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai un Valsts robežsardzei iespēju piekļūt Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā ievadītajiem datiem, lai operatīvi pārliecinātos par to, ka attiecībā uz personu, kas veic sezonas lauksaimniecības darbu, netiek pārkāpts Darba likums;
\n
3)nodrošināt sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājam iespēju iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā ievadītos personas datus un aprēķināto nodokļu apmēru un sadalījumu, lai tos iesniegtu Valsts ieņēmumu dienestam standartizētā formā.
\n
7.Sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs reizi mēnesī piecu darbdienu laikā pēc ienākuma gūšanas mēneša pēdējās dienas apstiprina un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam darba devēja ziņojumu par pārskata mēnesī lauksaimniecības sezonas darbos nodarbinātajām personām, šo personu ienākumu un aprēķināto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, kā arī tā sadalījumu pa budžetiem.
\n
8.Sākot ar nākamo dienu pēc tam, kad sasniegts šā panta otrās daļas 1. vai 2.punktā noteiktais ierobežojums, sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs no sezonas laukstrādnieku ienākuma ietur algas nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.
\n
8.1 Maksātājs, kurš vienlaikus no viena un tā paša ienākuma izmaksātāja saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu un citu ienākumu no uzņēmuma līguma vai darba līguma izpildes, nepiemēro šā panta noteikumus un maksā nodokli šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.
\n
9.Ministru kabinets nosaka:
\n
1)sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāju un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju reģistrācijas kārtību;
\n
2)sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmas izmantošanas kārtību sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma piemērošanai, administrēšanai un kontrolēšanai, kā arī sezonas laukstrādnieku ienākuma un šā ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību;
\n
3)kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija un Valsts robežsardze piekļūst Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā ievadītajiem datiem par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājiem;
\n
4)kārtību, kādā sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājam tiek nodrošināta piekļuve Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmā ievadītajiem datiem par nodarbinātā sezonas laukstrādnieka nostrādātajām dienām un aprēķināto atlīdzību.
\n
28 (06.03.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014., 12.05.2022. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2023.) 11.13 pants. Īpaši noteikumi ienākuma no ieguldījumu konta noteikšanai 1. Lai ienākums tiktu kvalificēts kā ienākums no ieguldījumu konta, ieguldījumu kontam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.
\n
2.Ieguldījumu konts ir atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un maksātāju — konta īpašnieku (turpmāk — konta īpašnieks) — atvērts konts vai, ja katrai valūtai ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs atver atsevišķu kontu, vairāku kontu kopums, kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti šā panta sestajā daļā minēto darījumu veikšanai. Ieguldījumu kontam var būt piesaistīts viens vai vairāki konta īpašnieka finanšu instrumentu un naudas līdzekļu uzskaites konti vai viens vai vairāki naudas līdzekļu konti termiņnoguldījumu darījumu norēķiniem (turpmāk — piesaistītie konti).
\n
3.Šā panta piemērošanas mērķiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vienlaikus atbilst abiem šādiem nosacījumiem:
\n
1)tā ir kredītiestāde, tās filiāle vai ārvalsts kredītiestādes filiāle vai komersants, kas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam vai tam pielīdzināmam pakalpojumu sniedzēja rezidences valsts regulējumam ir saņēmis licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;
\n
2)tas ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.
\n
4.Ieguldījumu kontā atļauts ieskaitīt tikai naudas līdzekļus, kā arī finanšu instrumentus, kas tiek pārvesti no cita ieguldījumu konta, vai tādus finanšu instrumentus, kas iegūti ieguldījumu konta ietvaros veikto darījumu rezultātā.
\n
5.Ieguldījumu kontam piesaistītajos kontos atļauts ieskaitīt naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus tikai no ieguldījumu konta vai citiem tam piesaistītajiem kontiem, kā arī naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus, kas iegūti ieguldījumu konta ietvaros veikto darījumu rezultātā.
\n
6.Ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros maksātājs veic šādus darījumus ar ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu līdzekļiem (turpmāk šā panta izpratnē — ieguldījumu konta darījumi):
\n
1)darījumus ar finanšu instrumentiem (turpmāk — finanšu instrumentu darījumi), kuros ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs ir darījuma otrā puse, kā arī finanšu instrumentu darījumus regulētajā tirgū, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, organizētā tirdzniecības sistēmā vai citā tirdzniecības vietā, finanšu instrumentu darījumus ar sistemātisko internalizētāju vai finanšu instrumentu darījumus, kas tiek slēgti ārpus regulētā tirgus ar finanšu iestādi vai tiek slēgti finanšu instrumentu sākotnējās izvietošanas vai izsoļu ietvaros, kuros ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina konta īpašnieka rīkojuma par finanšu instrumentu darījumu izpildi vai nodošanu izpildei;
\n
2)termiņnoguldījumu darījumus, kuros ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs ir darījuma otrā puse;
\n
3)naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu pārvedumus finanšu nodrošinājuma sniegšanai, ja nodrošinājums tiek sniegts tādu konta īpašnieka saistību nodrošināšanai, kuras izriet no ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros noslēgtajiem darījumiem un saņemtajiem pakalpojumiem, un nodrošinājuma ņēmējs ir ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs;
\n
4)valūtas maiņas darījumus;
\n
5)naudas līdzekļu pārvedumus starp ieguldījumu kontu un tam piesaistītajiem kontiem.
\n
7.Ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros atļauts piešķirt konta īpašniekam finansējumu finanšu instrumentu darījumu veikšanai, ja ieguldījumu konta ietvaros turētie finanšu instrumenti kalpo kā izsniegtā kredīta vai aizdevuma nodrošinājums un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīts finanšu instrumentu darījumā. Šādā gadījumā piešķirtais finansējums netiek uzskatīts par ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu ienākuma no ieguldījumu konta noteikšanai saskaņā ar šā likuma 11.9 panta 12.2 daļu.
\n
8.Finanšu instrumentu grāmatojumus, kas saistīti ar ieguldījumu konta darījumu izpildi vai finanšu instrumentu notikumiem, var veikt ieguldījumu kontā vai ieguldījumu kontam piesaistītajā finanšu instrumentu kontā.
\n
9.Ieguldījumu kontam piesaistītajā termiņnoguldījuma kontā vai termiņnoguldījuma norēķiniem paredzētajā kontā nogulda tikai naudas līdzekļus no ieguldījumu konta vai tam piesaistītiem kontiem.
\n
10.Naudas līdzekļi, kas iegūti ieguldījumu konta darījumu izpildes rezultātā, kā arī dividendes, procentu ienākumi un citi naudas līdzekļi, kas tiek saņemti par ieguldījumu kontā un tam piesaistītajos kontos esošajiem finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem, tiek ieskaitīti ieguldījumu kontā vai tam piesaistītajos kontos.
\n
11.Par naudas līdzekļu izmaksu no ieguldījumu konta uzskata jebkuru izmaksu no ieguldījumu konta vai tam piesaistītajiem kontiem (tai skaitā maksājumus, pamatojoties uz trešās puses piedziņu, kas vērsta pret konta īpašnieku), ieguldījumu konta atsavināšanu, finanšu instrumentu pārvedumus, kā arī ieguldījumu konta līdzekļu izlietojumu tādu darījumu veikšanai, kas neatbilst šā panta sestajā daļā uzskaitītajiem darījumiem, izņemot šādas operācijas:
\n
1)naudas līdzekļu pārskaitījumu, kas nepieciešams ieguldījumu konta darījumu izpildei;
\n
2)naudas līdzekļu pārskaitījumu, kas nepieciešams ar ieguldījumu konta darījumiem saistīto komisijas maksu, ar ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu apkalpošanu saistīto komisijas maksu, citu ar ieguldījumu konta un tam piesaistīto kontu ietvaros sniegto pakalpojumu saistīto komisijas maksu, kā arī ar ieguldījumu kontu un tam piesaistītajiem kontiem saistīto līgumsodu, nokavējuma naudas vai procentu samaksai;
\n
3)naudas līdzekļu pārskaitījumu, kas veikts, realizējot kredītiestādes nodrošinājuma tiesības, ja līdzekļi ieguldījumu kontā vai tam piesaistītajos kontos izmantoti kā finanšu nodrošinājums no ieguldījumu konta pakalpojumiem izrietošo konta īpašnieka saistību izpildei;
\n
4)naudas līdzekļu pārskaitījumu šā panta septītajā daļā minētā finansējuma atmaksai un ar to saistīto komisijas maksu un procentu maksājumiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam.
\n
12.Ja finanšu instrumenti no ieguldījumu konta tiek pārvesti uz citu ieguldījumu kontu, pārvesto finanšu instrumentu iegādes vērtība tiek uzskatīta par iemaksu šajā ieguldījumu kontā. Notiekot izmaksai no šāda ieguldījumu konta, tiek piemērota metode \"Pirmais iekšā – pirmais ārā\" (FIFO princips) un finanšu instrumenti tiek novērtēti pēc to iegādes vērtības. Ja šādi pārvesto finanšu instrumentu kopējā iegādes vērtība pārsniedz ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu kopsummu, pārsnieguma daļa ir pielīdzināma naudas līdzekļu izmaksai no ieguldījumu konta.
\n
13.Konta īpašnieks sniedz ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam informāciju par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam un tam piesaistītajiem kontiem. Šajā daļā minētā prasība ir attiecināma tikai uz gadījumu, kad ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs ir Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā.
\n
14.Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura nodokļu maksātājs ir atvēris ieguldījumu kontu, ir Kontu reģistra likuma subjekts, tas sniedz informāciju par atvērto ieguldījumu kontu Kontu reģistra likumā noteiktajā kārtībā.
\n
15.Ja Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā, pie kura nodokļu maksātājs ir atvēris ieguldījumu kontu, nav Kontu reģistra likuma subjekts, šī iestāde ne vēlāk kā līdz taksācijas gada beigām sniedz informāciju par atvērto ieguldījumu kontu Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
\n
16.Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura nodokļu maksātājs ir atvēris ieguldījumu kontu, nav Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā, nodokļu maksātājs pats ne vēlāk kā līdz taksācijas gada beigām informē Valsts ieņēmumu dienestu par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu šādam kontam, norādot ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja juridisko nosaukumu, reģistrācijas numuru, reģistrācijas valsti un atvērtā ieguldījumu konta numuru (numurus, ja ieguldījumu kontu nav iespējams nepārprotami identificēt, pamatojoties tikai uz vienu konta numuru).
\n
17.Ja Valsts ieņēmumu dienests nav laikus informēts par kādu nodokļu maksātāja ieguldījumu kontu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja vainas dēļ, to nevar uzskatīt par pamatu konta neatzīšanai par ieguldījumu kontu. Šī daļa neatbrīvo nodokļu maksātāju no pienākuma laikus deklarēt ienākumus no ieguldījumu konta.
\n
18.Valsts ieņēmumu dienests nodrošina nodokļu maksātājam iespēju pēc pieprasījuma gūt informāciju par visiem nodokļu maksātāja ieguldījumu kontiem, par kuriem Valsts ieņēmumu dienests ir informēts.
\n
29 (22.11.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2022.)
\n
12. pantsMaksātāja gada neapliekamais minimums
\n
1.Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts ienākums gada neapliekamā minimuma apmērā, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa, ko piemēro gada apliekamajam ienākumam, kuram tiek piemērota šā likuma 15. panta otrajā daļā noteiktā likme. Mēneša neapliekamais minimums ir 570 euro mēnesī. Mēneša neapliekamo minimumu piemēro katru mēnesi ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta maksātāja algas nodokļa grāmatiņa, tādam apliekamajam ienākumam, kuram tiek piemērota šā likuma 15. panta trešajā daļā noteiktā likme.
\n
1.1 (Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 1.2 (Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 1.3 (Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 1.4 (Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 1.5 (Izslēgta ar 23.03.2023. likumu) 1.6 (Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 1.7 (Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 1.8 (Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 1.9 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā šā panta pirmajā daļā noteikto neapliekamo minimumu laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts.
\n
2.Nerezidentiem neapliekamais minimums netiek piemērots, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem.
\n
3.(Izslēgta ar 14.11.2008. likumu) 4. Maksātājam nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus, izņemot gadījumu, kad apgādībā esošai personai ir piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam \"Par valsts pensijām\".
\n
4.1 Maksātājam (personai līdz 19 gadu vecumam, kura mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē un taksācijas gada laikā no 1.jūnija līdz 31.augustam saņem ar algas nodokli apliekamos ienākumus) piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu (no 1.jūnija līdz 31.augustam), kurā viņš ir saņēmis ar algas nodokli apliekamos ienākumus un kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā, un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus.
\n
4.2 (Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 5. Personām, kurām piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim) vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam \"Par valsts pensijām\" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, vai noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), neapliekamais minimums ir 12 000 euro gadā (šā likuma izpratnē — pensionāra neapliekamais minimums), ja šajā pantā nav noteikts citādi.
\n
5.1 Nerezidentam, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, šā panta piektajā daļā noteikto pensionāra neapliekamo minimumu piemēro, ja izpildās vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
\n
1)nerezidents taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem;
\n
2)nerezidenta taksācijas gada kopējais ienākumu (kuriem Latvijā piemērotu progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi) apmērs, kas gūts rezidences valstī un ārvalstīs, nepārsniedz rezidences valstī noteikto neapliekamā minimuma vai līdzīga atbrīvojuma slieksni.
\n
6.Personām, kurām piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam \"Par valsts pensijām\", tiek piemērots šā panta piektajā daļā noteiktais neapliekamais minimums.
\n
7.(Izslēgta ar 07.12.2023. likumu) 8. (Izslēgta ar 07.12.2023. likumu) 9. Maksātāja ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15. panta piektajā, sestajā, septītajā, 7.1, 7.2, astotajā, desmitajā, divpadsmitajā un 19.2 daļā noteiktā nodokļa likme, ienākumam pielīdzināmiem aizdevumiem un ienākumam, par kuru tiek maksāta samazinātā patentmaksa, nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu.
\n
10.Personai, kura atbilstoši likumam \"Par valsts pensijām\" izmantojusi priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas un kurai vecuma pensija ir piešķirta, bet nav izmaksājama, jo tā kļuvusi par obligāti sociāli apdrošināto personu (darba ņēmēju vai pašnodarbināto), periodā, kad tā ir obligāti sociāli apdrošināta persona, nepiemēro šā panta piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu.
\n
10.1 Personai, kurai piešķirta vecuma pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem un kura sasniegusi likuma \"Par valsts pensijām\" 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu, piemēro šā panta piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu. Ja citā valstī piešķirtā vecuma pensija nav apliekama ar nodokli, maksātājs ir tiesīgs pensionāra neapliekamo minimumu piemērot apmērā, ko veido pozitīva starpība starp pensionāra neapliekamo minimumu un citā valstī piešķirto vecuma pensiju.
\n
11.Maksātājam, kas noslēdzis mūža pensijas apdrošināšanas līgumu (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), šā panta piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu nepiemēro pensijai pielīdzināma ienākuma izmaksas vietā.
\n
12.Šā panta piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemēro pensijas izmaksātājs, ja šā panta 12.1, 12.2, 12.3, 12.4 un 12.5 daļā nav noteikts citādi.
\n
12.1 Pensionāra neapliekamais minimums tiek piemērots dalīti, ja maksātājs (pensijas saņēmējs) ir iesniedzis grāmatiņu darba devējam (citam ienākuma izmaksātājam). Šajā gadījumā uz attiecīgo kalendāra mēnesi attiecināmo pensionāra neapliekamā minimuma daļu (vienu divpadsmito no šā panta piektajā daļā noteiktā pensionāra neapliekamā minimuma) atkarībā no grāmatiņas iesniegšanas datuma vienādās daļās (vienu divdesmit ceturto no šā panta piektajā daļā noteiktā pensionāra neapliekamā minimuma) piemēro pensijas izmaksātājs un darba devējs (cita ienākuma izmaksātājs) šādā kārtībā:
\n
1)sākot ar grāmatiņas iesniegšanas mēnesim sekojošā nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu, ja grāmatiņa iesniegta līdz kalendāra mēneša 15. datumam;
\n
2)sākot ar grāmatiņas iesniegšanas mēnesim sekojošā aiznākamā kalendāra mēneša pirmo datumu, ja grāmatiņa iesniegta pēc kalendāra mēneša 15. datuma.
\n
12.2 Ja maksātājs vēlas atteikties no pensionāra neapliekamā minimuma dalītas piemērošanas, viņš veic izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, izņemot grāmatiņu no galvenās ienākumu gūšanas vietas. Ja maksātājs pārtrauc darba attiecības un dalīti ir piemērojis pensionāra neapliekamo minimumu, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina grāmatiņas iesniegšanas vietas maiņu saskaņā ar šā panta divpadsmito daļu. Pensijas izmaksātājs atsāk piemērot šā panta piektajā daļā noteikto pensionāra neapliekamo minimumu šā panta 12.1 daļas 1. un 2. punktā noteiktajā kārtībā.
\n
12.3 Maksātājam, kuram saskaņā ar šā panta 12.1 daļu pensionāra neapliekamo minimumu piemēro dalīti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, laikposmā, par kuru slimības pabalsts aprēķināts, piemēro šim laikposmam atbilstošo uz darba devēju (citu ienākumu izmaksātāju) attiecināmo pensionāra neapliekamā minimuma daļu.
\n
12.4 Nerezidentam, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, pensionāra neapliekamo minimumu piemēro dalīti. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra taksācijas gada laikā piemēro uz attiecīgo taksācijas gada kalendāra mēnesi attiecināmo pensionāra neapliekamā minimuma daļu vienas divdesmit ceturtās daļas apmērā no šā panta piektajā daļā noteiktā pensionāra neapliekamā minimuma. Šīs daļas piemērošanai tiek pieņemts, ka attiecībā uz nerezidentu izpildās kāds no šā panta 5.1 daļā minētajiem nosacījumiem.
\n
12.5 Pensionāra neapliekamā minimuma atlikušo daļu maksātājam — nerezidentam, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents — piemēro rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju šā likuma 19. pantā noteiktajā kārtībā.
\n
13.Šā panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā paredzētā neapliekamā minimuma noteikšanas kārtība attiecībā uz ārvalstīs gūtajiem pensijas ienākumiem tiek piemērota remigrējušam diasporas loceklim, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
\n
1)remigrējušais diasporas loceklis pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu kopumā vismaz 36 mēnešus nav bijis Latvijas rezidents;
\n
2)remigrējušais diasporas loceklis ir pieteicies Valsts ieņēmumu dienestā, informējot par savām tiesībām piemērot remigrējušā diasporas locekļa ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru (turpmāk — ārvalsts pensijas neapliekamais apmērs);
\n
3)remigrējušais diasporas loceklis, saņemot vecuma pensiju atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem, ir sasniedzis likuma \"Par valsts pensijām\" 11. panta pirmajā daļā noteikto vecumu.
\n
14.Remigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem, no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam tiek piemērots ārvalsts pensijas neapliekamais apmērs, kāds tas ir noteikts pensijai attiecīgajā ārvalstī.
\n
15.Minēto apmēru attiecīgajā taksācijas gadā attiecināmajā ārvalstī Valsts ieņēmumu dienests noskaidro starptautiskās informācijas apmaiņas ceļā vai, ja tam pastāv objektīvi šķēršļi, derīgi arī citas pielīdzināmas formas oficiāli atvērtie dati (izraksts no ārvalsts normatīvajiem aktiem, ārvalsts iestādes publiski sniegtā informācija u. c.).
\n
16.Remigrējušam diasporas loceklim, kurš vienlaikus saņem pensijas ienākumu no vairākām ārvalstīm (vai saņem pensiju no vienas vai vairākām ārvalstīm un pensiju atbilstoši likumam \"Par valsts pensijām\"), tiek piemērots tās ārvalsts pensijas neapliekamais apmērs, kurā tas ir vislielākais.
\n
17.Ja remigrējuša diasporas locekļa no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam piemērojamais ārvalsts pensijas neapliekamais apmērs ir mazāks nekā šā panta piektajā daļā noteiktais pensionāra neapliekamais minimums, remigrējuša diasporas locekļa no ārvalstīm saņemtajam pensijas ienākumam piemēro šā panta piektajā daļā noteikto pensionāra neapliekamo minimumu.
\n
18.Ja remigrējuša diasporas locekļa no ārvalstīm saņemtais pensijas ienākums saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem ārvalstī nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam pielīdzināmu nodokli un tas ir mazāks nekā šā panta piektajā daļā noteiktais pensionāra neapliekamais minimums, remigrējuša diasporas locekļa no ārvalstīm saņemtajam ienākumam piemēro šā panta piektajā daļā noteikto pensionāra neapliekamo minimumu.
\n
19.Remigrējušam diasporas loceklim, uz kuru attiecas šā panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā noteiktā ārvalsts pensijas neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība, atlikušo neizmantoto ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra daļu nevar piemērot attiecībā uz citu ienākumu.
\n
30 (31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 25.11.1999., 19.06.2003., 20.12.2004., 19.12.2006., 14.11.2008., 09.08.2010., 20.12.2010., 08.03.2012., 15.11.2012., 19.09.2013., 06.11.2013., 06.03.2014., 17.12.2014., 30.11.2015., 28.07.2017., 22.11.2017., 31.05.2018., 27.09.2018., 21.03.2019., 27.11.2020., 17.12.2020., 16.11.2021., 23.03.2023., 15.06.2023., 07.12.2023., 04.12.2024., 10.04.2025. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 209. punktu)
\n
13. pantsAtvieglojumi maksātājam
\n
1.Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:
\n
1)par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu \"Par valsts pensijām\" vai citas valsts pensiju, izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju — vienam no apgādniekiem:
\n
a)par nepilngadīgu bērnu,
\n
b)par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,
\n
c)(izslēgts ar 30.11.2015. likumu),
\n
d)(izslēgts ar 30.11.2015. likumu),
\n
e)par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,
\n
f)par nepilngadīgu brāli un māsu, kā arī par brāli un māsu, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku,
\n
g)par šā punkta \"a\", \"b\", \"e\", \"f\" un \"i\" apakšpunktā minēto personu, kā arī nestrādājošu laulāto apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu;
\n
h)(izslēgts ar 30.11.2015. likumu),
\n
i)par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu,
\n
j)par laulāto, vecākiem, vecvecākiem un bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, ja minētās personas nav strādājošas un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par personām ar invaliditāti;
\n
k)par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti;
\n
l)par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir bērns vecumā līdz trim gadiem,
\n
m)par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu,
\n
n)par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;
\n
2)(izslēgts ar 14.11.2008. likumu);
\n
3)(izslēgts ar 14.11.2008. likumu);
\n
4)personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzītas par personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
1.1 (Izslēgta ar 14.11.2008. likumu.) 1.2 Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētais nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu ir 250 euro mēnesī. Šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto nodokļa atvieglojumu gadam veido visu gada mēnešu nodokļa atvieglojumu summa.
\n
2.(Izslēgta ar 07.12.2023. likumu) 3. Šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie atvieglojumi nav piemērojami, ja šajā punktā minētās personas (izņemot personas līdz 19 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē un taksācijas gada laikā no 1. jūnija līdz 31. augustam saņem ar algas nodokli vai sezonas laukstrādnieku nodokli apliekamus ienākumus) patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju, kas piešķirta saskaņā ar likumu \"Par valsts pensijām\"), kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona. Maksātāja ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15. panta piektajā, sestajā, septītajā, 7.1, 7.2, astotajā, desmitajā, divpadsmitajā un 19.2 daļā noteiktā nodokļa likme, ienākumam pielīdzināmiem aizdevumiem un ienākumam, par kuru tiek maksāta samazinātā patentmaksa, nepiemēro šā panta pirmās daļas 1. un 4. punktā noteiktos atvieglojumus.
\n
3.1 Atvieglojumu par tāda nepilngadīga bērna uzturēšanu, par kuru tiek veiktas uzturlīdzekļu izmaksas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, piemēro tam nodokļa maksātājam, kuram Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus par šo bērnu.
\n
3.2 Atvieglojumu par nepilngadīga bērna uzturēšanu piemēro tam nodokļa maksātājam, kuram uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata ir nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Ja vecāki kopīgi īsteno aizgādību un savstarpēji nevar vienoties par to, kuram no viņiem pienākas atvieglojums par apgādībā esošu personu, atvieglojumu par apgādībā esošu personu piemēro tam nodokļu maksātājam — vecākam, kurš norādīts bāriņtiesas lēmuma par vecāku domstarpību izšķiršanu rezolutīvajā daļā.
\n
3.3 Lai piemērotu šā panta pirmās daļas 1.punkta \"b\", \"e\" un \"f\" apakšpunktu, maksātājs Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz mācību iestādes izsniegtu izziņu, ka tā apgādībā esoša persona pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu.
\n
3.4 Maksātājs saglabā tiesības piemērot šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus periodā, kad viņa apgādībā esošais sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs, kas ir jaunāks par 18 gadiem, saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu.
\n
4.Nerezidentiem nav tiesību uz šajā pantā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem, izņemot nerezidentus, kuriem tiek izmaksāta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem piešķirtā pensija, un tos nerezidentus, kuri, būdami citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenti, taksācijas gadā Latvijā guvuši vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem.
\n
5.Maksātājam nav piemērojami šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie atvieglojumi par to taksācijas perioda daļu (attiecīgo kalendāra mēnesi), kurā šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā persona patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kuri pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma mēneša apmēru un kuriem tiek piemērota šā likuma 15. panta otrajā vai trešajā daļā noteiktā nodokļa likme.
\n
6.Maksātājam nav piemērojami šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie atvieglojumi par visu taksācijas gadu, ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā persona taksācijas gada laikā patstāvīgi ir saņēmusi ar nodokli apliekamos ienākumus, kuri pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma gada apmēru un kuriem tiek piemērota šā likuma 15. panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā noteiktā nodokļa likme.
\n
7.Maksātājam nav piemērojami šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie atvieglojumi, ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā persona ir reģistrējusies komercreģistrā kā individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, ir zemnieku saimniecības īpašnieks vai komercsabiedrības valdes vai padomes loceklis, vai prokūrists, kā arī cita persona, kas ieņem amatu, kurš dod tiesības uz atlīdzību.
\n
8.Šā panta pirmās daļas 1. un 4. punktā noteiktos atvieglojumus personām, kurām piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembim) vai pārrēķināta pensija pēc 1996. gada 1. janvāra atbilstoši likumam \"Par valsts pensijām\" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, piemēro pensijas izmaksātājs, ja maksātājs algas nodokļa grāmatiņu nav iesniedzis citam ienākumu izmaksātājam. Valsts ieņēmumu dienests sniedz pensiju izmaksātājam tā rīcībā esošo informāciju par maksātājiem, kas algas nodokļa grāmatiņu nav iesnieguši citiem ienākumu izmaksātājiem, un informāciju par šā panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajiem atvieglojumiem un 1. punktā noteikto atvieglojumu, ja par to ir ieraksts algas nodokļa grāmatiņā.
\n
9.Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā šā panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts.
\n
31 (31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 20.11.1997., 25.11.1999., 11.12.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 19.12.2006., 14.11.2008., 09.08.2010., 20.12.2010., 22.09.2011., 08.03.2012., 15.11.2012., 06.11.2013., 06.03.2014., 17.12.2014., 30.11.2015., 23.11.2016., 28.07.2017., 22.11.2017., 27.11.2020., 16.11.2021., 15.06.2023., 07.12.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu)
\n
14. pantsMaksātāja attaisnoto izdevumu un atvieglojumu pamatojums
\n
1.Maksātāja tiesības uz attaisnoto izdevumu un atvieglojumu izslēgšanu no apliekamā ienākuma pierādāmas dokumentāri, uzrādot attiecīgus dokumentus vai iesniedzot to norakstus.
\n
1.1 Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami arī tad, ja šā likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktā minētos attaisnotos izdevumus apmaksājis maksātāja laulātais, bērns, mazbērns, kāds no vecākiem vai vecvecākiem, personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti brālis vai māsa, bet šā likuma 10.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minētos attaisnotos izdevumus — maksātāja laulātais.
\n
2.Ņemot vērā maksātāja iesniegtos dokumentus, kā arī pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, kas saņemta no institūcijām un citiem valsts reģistriem, Valsts ieņēmumu dienests ieraksta vai arī atsaka ierakstīt grāmatiņā nodokļa atvieglojumu posteņus.
\n
3.(Izslēgta ar 28.09.2006. likumu.) 4. Maksātāja dokumenti, kas apstiprina attaisnotos izdevumus, attiecas tikai uz taksācijas periodu (kalendāro gadu).
\n
32 (31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 30.11.2000., 11.12.2003., 28.09.2006., 16.06.2009., 06.11.2013. un 27.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 150. punktu)
\n
III nodaļa
\n
NODOKĻA APRĒĶINĀŠANA
\n
15. pantsNodokļa likmes un to piemērošana
\n
1.Gada apliekamais ienākums tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā pantā noteiktajām likmēm.
\n
2.Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, izņemot šā panta piektajā, sestajā, septītajā, 7.1, 7.2, astotajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā un 19.2 daļā noteiktos ienākuma veidus, ir šāda:
\n
1)25,5 procenti — gada ienākuma daļai, kas nepārsniedz likumā \"Par valsts sociālo apdrošināšanu\" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru;
\n
2)33 procenti — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz likumā \"Par valsts sociālo apdrošināšanu\" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
\n
3.Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus), ja šā panta sešpadsmitajā daļā nav noteikts citādi, ir 25,5 procenti.
\n
4.(Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 5. Nodokļa likmi 25,5 procentu apmērā piemēro ienākumam no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma. Minēto likmi nepiemēro šā panta 5.1 daļā minētajam ienākumam.
\n
5.1 Dividendēm, kas izmaksātas, piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.2 pantu, piemēro nodokļa likmi sešu procentu apmērā.
\n
6.Nodokļa likmi 10 procentu apmērā piemēro:
\n
1)šā likuma 3. panta trešās daļas 9.1 punktā un 8. panta trešās daļas 15. punktā minētajam ienākumam;
\n
2)šā likuma 3. panta trešās daļas 9.2 punktā un 8. panta trešās daļas 15.1 punktā minētajam ienākumam;
\n
3)šā likuma 11. panta divpadsmitajā daļā minētajam ienākumam.
\n
7.Šā likuma 3. panta trešās daļas 7.1 punktā minētajam ienākumam, ja šā ienākuma izmaksātājs atbilstoši šā likuma 17. panta divpadsmitajai un 12.2 daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota trīs procentu likme no izmaksātās atlīdzības apmēra.
\n
7.1 Šā likuma 3. panta trešās daļas 3. punktā un 12. punkta \"a\" apakšpunktā minētajam ienākumam tiek piemērota 25,5 procentu likme.
\n
7.2 Šā likuma 3. panta trešās daļas 11. punktā minētajam ienākumam, no kura šā ienākuma izmaksātājs — Latvijas rezidents — atbilstoši šā likuma 17. panta divpadsmitajai daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota piecu procentu likme, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
\n
1)izmaksa ir veikta ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja, tai skaitā centrālā vērtspapīru depozitārija, starpniecību par tādu finanšu instrumentu, kura emisijas organizētājs ir ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kuru uzrauga atvasināta publiska persona, kas regulē un uzrauga finanšu tirgus un to dalībniekus;
\n
2)saņēmējs ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš nav saimnieciskās darbības veicējs;
\n
3)attiecīgais finanšu instruments nav iekļauts publiskajā apgrozībā.
\n
7.3 Šā panta 7.2 daļas 2. punkta piemērošanai ienākuma saņēmēja rezidence tiek noteikta, pamatojoties uz klienta paša apliecinājumu, kas sniegts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam vai ar centrālā vērtspapīru depozitārija starpniecību, saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūru automātiskās informācijas apmaiņai par finanšu kontiem.
\n
8.Šā likuma 3. panta trešās daļas 12. punkta \"b\" apakšpunktā minētajam ienākumam tiek piemērota piecu procentu likme.
\n
9.(Izslēgta ar 27.11.2020. likumu) 10. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja ienākumam piemēro nodokļa likmi atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam.
\n
11.Ja maksātājs guvis ienākumu saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu un aizdevuma izsniegšanas dienā ir aizdevēja darbinieks, valdes vai padomes loceklis, attiecīgajam ienākumam papildus šā panta otrajā daļā noteiktajai likmei piemēro 22 procentu papildu likmi.
\n
12.Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15 procenti, bet ne mazāka kā 0,70 euro katrā nodarbinātības dienā.
\n
13.Uz personālsabiedrības biedru attiecināmajai alternatīvo ieguldījumu fonda (kas ir nodibināts kā komandītsabiedrība) un ārvalsts personālsabiedrības (ja ārvalsts personālsabiedrība nav ārvalsts uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pielīdzināma nodokļa maksātāja) ar nodokli apliekamā ienākuma daļai, kas ir ienākums no kapitāla, kā arī ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro attiecīgo šā panta piektajā daļā minēto likmi.
\n
14.Šā likuma 11.9 panta piecpadsmitās daļas 1. punktā minētajam ienākumam tiek piemērota algota darba ienākumam noteiktā nodokļa likme, kas noteikta ienākuma gūšanas gadā, bet šā likuma 11.9 panta piecpadsmitās daļas 2. punktā minētajam ienākumam — šā panta piektajā daļā noteiktā nodokļa likme.
\n
15.Ja maksātājam piemēro atskaitījumus saskaņā ar šā likuma 3. panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktu un šā likuma 3. panta 2.4 daļas 2. punktā noteiktajā gadījumā, maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) ienākuma daļai, kas pārsniedz likumā \"Par valsts sociālo apdrošināšanu\" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (vienu divpadsmito daļu no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra), piemēro nodokļa likmi saskaņā ar šā panta otrās daļas 2. punktu, bet aprēķināto nodokļa apmēru samazina par nodokli, kurš aprēķināts, atskaitījumu summu, kas pārsniedz likumā \"Par valsts sociālo apdrošināšanu\" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, reizinot ar nodokļa likmi 25,5 procentu apmērā. Ja šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto atskaitījumu piemērošanas rezultātā veidojas nodokļa pārmaksa, maksātājam nodokli atmaksā, piemērojot nodokļa likmi 25,5 procentu apmērā.
\n
16.Ja algas nodokļa maksātājs ir persona, uz kuru attiecas citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, un maksātāja algota darba ienākums mēnesī pārsniedz vienu divpadsmito daļu no likumā \"Par valsts sociālo apdrošināšanu\" noteiktā obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra, viņa mēneša ienākuma (izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus) daļai, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no likumā \"Par valsts sociālo apdrošināšanu\" noteiktā obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra, piemēro nodokļa likmi 33 procenta apmērā.
\n
17.(Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 18. (Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 19. (Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 19.1 Nodokļa likme, kas taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 25,5 procenti.
\n
19.2 Ārvalstniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu, ir tiesības izvēlēties piemērot 15 procentu nodokļa likmi ienākumam, kas gūts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie darba devēja, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, vai ienākumam, kas gūts saistībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību. Šo nodokļa likmi piemēro 365 dienu laikā no dienas, kad minētais ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas Republikas rezidentu saskaņā ar likumu \"Par nodokļiem un nodevām\".
\n
20.Šā panta trešajā daļā noteiktās nodokļa likmes ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā piemēro šādiem kalendāra mēneša laikā izmaksātajiem ienākumiem:
\n
1)Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajam pārejošas darba nespējas pabalstam;
\n
2)piešķirtajai pensijai (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim) vai pārrēķinātajai pensijai pēc 1996. gada 1. janvāra atbilstoši likumam \"Par valsts pensijām\", vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensijai atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, vai noslēgtajam mūža pensijas apdrošināšanas līgumam (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam).
\n
21.Šā panta otrās vai trešās daļas piemērošanai gada ienākuma vai mēneša ienākuma apmēru nosaka, neņemot vērā:
\n
1)šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus;
\n
2)saskaņā ar šā likuma 8. pantu no apliekamā ienākuma izslēgtos ienākumus;
\n
3)saskaņā ar šā likuma 24. panta septīto daļu no apliekamā ienākuma izslēgtos ienākumus;
\n
4)ar algas nodokli apliekamos ienākumus, no kuriem darba ņēmējs ir tiesīgs nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu.
\n
22.Ja taksācijas gadā algota darba ienākums, pensija vai pabalsts tiek izmaksāts par pirmstaksācijas gadu, šos ienākumu veidus iekļauj attiecīgā pirmstaksācijas gada ienākumu apmērā un piemēro attiecīgās pirmstaksācijas gada nodokļa likmes. Ar algas nodokli apliekamajā mēneša ienākumā iekļauj ienākumu, kas aprēķināts par attiecīgo mēnesi.
\n
23.(Izslēgta ar 04.12.2024. likumu. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu) 24. Ja maksātājs laimējis izložu vai azartspēļu laimestu, kas pārsniedz 3000 euro, un tas izmaksāts vienā reizē vai summējot visā azartspēles organizēšanas vietas apmeklējuma laikā, izložu vai azartspēļu laimesta daļai, kas pārsniedz 3000 euro, piemēro šā panta otrajā daļā noteiktās likmes. Kopējo taksācijas gadā laimēto izložu un azartspēļu laimestu pārsniegumu virs 3000 euro, kas aprēķināts, summējot visus azartspēļu organizēšanas vietu apmeklējumus kopā, iekļauj taksācijas gada kopējā apliekamajā ienākumā un rezumējošā kārtībā piemēro šā panta otrajā daļā noteiktās likmes.
\n
33 (28.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2017., 31.05.2018., 13.12.2018., 21.03.2019., 27.11.2020., 16.11.2021., 20.10.2022., 15.06.2023., 04.12.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 15.1 pants. Nodokļa papildu likme un tās piemērošana 1. Nodokļa papildu likme, kas jāmaksā rezumējošā kārtībā no kopējā šā panta otrajā daļā noteiktā taksācijas gada ienākumu pārsnieguma virs 200 000 euro, ir trīs procenti.
\n
2.Kopējā taksācijas gada ienākumu pārsnieguma aprēķinā tiek ietverti šādi ienākumi:
\n
1)taksācijas gada ar nodokli apliekamie ienākumi (tai skaitā ienākumi no kapitāla pieauguma un ienākumi no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums);
\n
2)šā likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 un 2.2 punktā minētie ienākumi.
\n
34 (04.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 202. punktu)
\n
16. pantsVērtības izteiksme
\n
1.Ienākumi, attaisnotie izdevumi un izdevumi, kas izdarīti, veicot saimniecisko darbību, tiek noteikti euro. Ienākumi un izdevumi ārvalstu valūtā tiek pārrēķināti euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas bija spēkā attiecībā pret euro ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienas sākumā.
\n
2.Naturālā (mantiskā) izteiksmē un pakalpojumu veidā gūtie ienākumi un izdarītie izdevumi tiek novērtēti naudas izteiksmē pēc tirgus cenām, kādas ir bijušas spēkā ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienā.
\n
35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 16.1 pants. Ienākuma gūšanas diena 1. Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
\n
2.Par ienākuma gūšanas dienu no ienākuma no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un ienākuma no alternatīvo ieguldījumu fonda, kas ir nodibināts kā komandītsabiedrība, kā arī no ārvalsts personālsabiedrības (ja tā nav ārvalsts uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pielīdzināma nodokļa maksātāja) uzskata dienu, kad ienākums aprēķināts.
\n
3.Par ienākuma gūšanas dienu no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas uzskata dienu, kad papildpensijas saņēmējs saņem maksājumu no privātā pensiju fonda.
\n
3.1 Par ienākuma no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu gūšanas dienu uzskata dienu, kad pieprasītā apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta.
\n
3.2 Ja dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu) tiek izbeigts pirms termiņa, nesasniedzot šā likuma 8.panta piektās daļas 1.punktā noteikto 10 gadu darbības termiņu, par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad tiek izmaksāta atpirkuma summa.
\n
3.3 Neatkarīgi no šā panta 3.1 daļas nosacījumiem, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzība (ieskaitot ienākumu no šā apdrošināšanas līguma) tiek izmaksāta pa daļām, par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad veikta pirmās apdrošināšanas atlīdzības daļas izmaksa.
\n
3.4 Ja šā panta 3.3 daļā minētā dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) apdrošināšanas atlīdzības (ieskaitot ienākumu no šā apdrošināšanas līguma) izmaksas laikā atlikusī apdrošināšanas atlīdzība palielinās par papildu peļņu (papildu ienākumu no dzīvības apdrošināšanas līguma ar uzkrāšanu), par šā apliekamā ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad veikta nākamā apdrošināšanas atlīdzības daļas izmaksa.
\n
3.5 Par šā likuma 11.9 panta vienpadsmitās daļas 6. punktā minētā ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad no ieguldījumu konta izmaksātā naudas summa pārsniedz ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu.
\n
3.6 Neatkarīgi no šā panta 3.5 daļas nosacījumiem, ja finanšu instrumenti tiek pārvesti no viena ieguldījumu konta uz citu ieguldījumu kontu, ienākuma gūšanas diena tiek noteikta atbilstoši šā panta 3.5 daļas nosacījumiem attiecībā uz ieguldījumu kontu, uz kuru tiek pārvesti finanšu instrumenti.
\n
4.Ministru kabinets paredz kārtību, kādā nosakāma ienākuma gūšanas diena, ja diena, kad noslēgts līgums par darījumu ar kapitāla aktīviem, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav vienā taksācijas periodā.
\n
4.1 Ja fiziskā persona kapitālsabiedrības pamatkapitālā iegulda nekustamo īpašumu apmaiņā pret kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām, tad par tāda ienākuma gūšanas dienu, kas radies no nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, uzskatāma diena, kad apmaiņā iegūtās kapitāla daļas vai akcijas tiek atsavinātas.
\n
5.Maksātājam, kas finanšu grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā un gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar Grāmatvedības likuma 23. panta trešo daļu, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst tajā taksācijas periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini.
\n
6.Par ienākuma gūšanas dienu no šā likuma 3.panta trešās daļas 17.punktā un 8.panta trešās daļas 14.punktā minētā ienākuma ir uzskatāma nomas līguma pārtraukšanas diena.
\n
7.Ienākumu no kapitāla, kura nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtē euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu tās dienas sākumā, kad ienākums no kapitāla aprēķināts.
\n
8.Par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas. Ja dividendes aprēķina par publiskajā apgrozījumā esošām akcijām, tad par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un līdz ar to arī dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes izmaksātas, un pienākums ieturēt nodokli no akciju turētājam vai starpniekam izmaksātajām dividendēm par publiskajā apgrozībā esošām akcijām (ja tas saskaņā ar likumu jāietur) un ieskaitīt to valsts budžetā ir ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam, kurš atvēris finanšu instrumentu kontu (vai ar kura starpniecību atvērts finanšu instrumentu konts) un kurš apkalpo šo kontu.
\n
8.1 (Izslēgta ar 28.07.2017. likumu) 9. Par procentu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par procentu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad fiziskajai personai rodas tiesības neierobežoti rīkoties ar attiecīgo ienākumu saskaņā ar noslēgto līgumu vai likumu un attiecīgais ienākums kļūst pieejams šai personai tās norādītajā veidā un kārtībā.
\n
10.Par tāda ienākuma gūšanas dienu, kas radies aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā, uzskata dienu, kad stājas spēkā vienošanās, ar kuru tiek samazinātas vai dzēstas aizdevuma (kredīta) saistības.
\n
11.Par akciju pirkuma tiesību īstenošanas (ienākuma gūšanas) dienu šā likuma izpratnē uzskatāma diena, kad normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pāriet īpašuma tiesības uz akcijām.
\n
12.Par ienākuma gūšanas dienu no šā likuma 8.panta 2.7 daļā minētā ienākuma uzskatāma nākamā diena pēc 90 dienu perioda notecēšanas, ja šajās 90 dienās nav veikti norēķini par šā likuma 8.panta 2.7 daļā minētajiem avansiem.
\n
13.Par ienākuma gūšanas dienu no sabiedrības vajadzībām nepieciešama nekustamā īpašuma atsavināšanas uzskata nākamo dienu pēc dienas, kad notecējuši 12 mēneši no atlīdzības izmaksas dienas, ja atlīdzība izmaksāta naudā.
\n
14.Par ienākuma gūšanas dienu no šā likuma 9.panta pirmās daļas 34.2 punktā minētā ienākuma uzskata nākamo dienu pēc dienas, kad notecējuši 12 mēneši no nekustamā īpašuma atsavināšanas dienas, ja faktiskā ienākuma gūšanas diena ir bijusi ne vēlāk par šo dienu. Ja faktiskā ienākuma gūšanas diena ir bijusi vēlāk par dienu, kad notecējuši 12 mēneši no nekustamā īpašuma atsavināšanas dienas, ienākuma gūšanas diena nosakāma saskaņā ar šā panta ceturto daļu.
\n
15.Ja saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu ienākumam pielīdzina aizdevumu vai saskaņā ar šā likuma 8.2 panta piekto daļu tiek gūts nesamaksātu aizdevuma procentu radīts ienākums, par šo ienākumu gūšanas (izmaksas) dienu uzskatāma sestā mēneša pēdējā diena pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa vai 66.mēneša pēdējā diena (no aizdevuma izsniegšanas dienas), ja aizdevuma līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš pārsniedz 60 mēnešus. Ja netiek izpildīti šā likuma 8.1 panta ceturtās vai sestās daļas nosacījumi, ienākuma gūšanas dienu nosaka saskaņā ar 8.1 panta vienpadsmito daļu.
\n
16.Par saskaņā ar šā likuma 8.2 panta pirmo daļu noteikto samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītā ienākuma gūšanas (izmaksas) dienu uzskata katra taksācijas gada pēdējo dienu.
\n
16.1 Par šā likuma 9. panta pirmās daļas 8.2 punktā minētā ienākuma gūšanas dienu uzskata nākamo dienu pēc dienas, kad notecējis triju gadu termiņš pēc rezidentūras studiju pabeigšanas, ja šajā periodā ir saglabātas darba tiesiskās attiecības ar darba devēju — ārstniecības iestādi, kas segusi darbinieka mācību maksu par studijām rezidentūrā, vai dienu, kad darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas, ja tās ar darba devēju — ārstniecības iestādi — ir izbeigtas pirms triju gadu termiņa notecēšanas, vai dienu, kad maksātājs tiek atskaitīts no rezidentūras studijām, tās nepabeidzot.
\n
17.Par ienākuma gūšanas dienu no ienākuma, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, uzskata dienu, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu.
\n
36 (01.12.2009. likuma redakcijā, kas grozīta ar 09.08.2010., 21.10.2010., 08.09.2011., 22.09.2011., 15.12.2011., 15.11.2012., 19.09.2013., 06.11.2013., 17.12.2014., 28.07.2017., 22.11.2017., 20.10.2022., 15.06.2023. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)
\n
IV nodaļa
\n
NODOKĻA IETURĒŠANAS UN MAKSĀŠANAS KĀRTĪBA
\n
17. pantsAlgas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām
\n
1.Algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku — (nodokļa) maksātāju.
\n
2.Algas nodoklis tiek aprēķināts atbilstoši šā likuma 15. panta trešajā daļā noteiktajai likmei.
\n
3.Ar algas nodokli apliekamais mēneša ienākums ir:
\n
1)Latvijas Republikas rezidentiem darbavietā, kur iesniegta grāmatiņa — starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, šā likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto atvieglojumu summu;
\n
2)Latvijas Republikas rezidentiem darbavietā, kur nav iesniegta grāmatiņa — kalendārā mēneša ienākums, no kura atskaitīta šā likuma 10.panta otrajā daļā noteiktā attaisnoto izdevumu summa;
\n
3)Latvijas Republikas nerezidentiem — kalendārā mēneša ienākums, no kura atskaitīta šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 5. un 6.punktā minēto attaisnoto izdevumu summa.
\n
4.(Izslēgta ar 25.11.1999. likumu) 5. Algas nodokli aprēķina, ietur un iemaksā budžetā darba devējs. Algas nodoklis iemaksājams vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam. Darba devējs no darba samaksas ieturēto algas nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam, ja darba devējs darbiniekam aprēķina un izmaksā darba samaksu šādos gadījumos:
\n
1)tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības;
\n
2)tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam;
\n
3)darba samaksa par kalendāra mēnesi tiek aprēķināta un izmaksāta tā paša kalendāra mēneša laikā;
\n
4)tiek izmaksāta slimības nauda;
\n
5)ja saskaņā ar tiesas spriedumu, tiesas lēmumu par izlīguma apstiprināšanu vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes pieņemtu pārvaldes lēmumu personai ir izmaksāta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu vai izmaksāti laikus neizmaksātie darba ienākumi.
\n
5.1 (Izslēgta ar 16.11.2021. likumu) 5.2 Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli aprēķina, ietur un iemaksā vienotajā nodokļu kontā sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis iemaksājams vienotajā nodokļu kontā līdz tā mēneša 23. datumam, kas seko mēnesim, kurā sezonas laukstrādnieks ir bijis nodarbināts.
\n
6.Gadam beidzoties, darba devējs ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc darbinieka pieprasījuma saņemšanas izsniedz viņam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kā arī nosūta Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Ja ar darbinieku darba attiecības ir izbeigušās pirms taksācijas gada beigām, darba devējs pēc pieprasījuma izsniedz darbiniekam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām darba attiecību izbeigšanas dienā.
\n
7.Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām. Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām par to darbinieku, ar kuru darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, darba devējs nosūta Valsts ieņēmumu dienestam līdz tā mēneša 15. datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos.
\n
7.1 (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu) 7.2 Šā panta pirmo, otro, trešo, sesto un septīto daļu piemēro valsts pārvaldes iestāde, pašvaldības iestāde, cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai iestāde ar patstāvīgu budžetu, kura saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu izmaksā maksātājam zaudējumu atlīdzinājumu, kas ir saistīts ar darba (dienesta) attiecībām vai to pārtraukšanu. Algas nodokli par zaudējumu atlīdzinājumu, kas ir saistīts ar darba (dienesta) attiecībām vai to pārtraukšanu, valsts pārvaldes iestāde, pašvaldības iestāde, cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai iestāde ar patstāvīgu budžetu saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu iemaksā vienotajā nodokļu kontā triju darbdienu laikā no dienas, kad maksātājam izmaksāts zaudējumu atlīdzinājums.
\n
7.3 Gadam beidzoties, sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs 15 dienu laikā pēc sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāja pieprasījuma saņemšanas izsniedz viņam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām.
\n
8.(Izslēgta ar 25.11.1999. likumu ) 9. (Izslēgta ar 30.11.2000. likumu ) 9.1 Šā likuma 4. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā minētais algas nodokļa maksātājs — fiziskā persona — paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām, kurā norādīts no kalendāra mēneša darba samaksas aprēķinātais nodoklis, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam reizi ceturksnī līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam un aprēķināto nodokli ieskaita vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam. Ja minētajai fiziskajai personai — darbiniekam — darba attiecības ar šo darba devēju izbeigušās pirms ienākuma izmaksas ceturkšņa beigām, tad minētā fiziskā persona līdz darba attiecību izbeigšanās mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām un līdz darba attiecību izbeigšanās mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam ieskaita vienotajā nodokļu kontā par pārskata periodu aprēķināto nodokli no kalendāra mēneša darba samaksas.
\n
9.2 Šā panta pirmā daļa nav piemērojama, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
\n
1)fiziskā persona darba pienākumus veic ārvalstī saistībā ar ārvalstī esošo darba devēja pastāvīgo pārstāvniecību, kas reģistrēta saskaņā ar ārvalsts attiecīgo normatīvo aktu prasībām;
\n
2)fiziskās personas darba samaksa (ienākums, kas gūts uz darba attiecību pamata) tiek aplikta ar ārvalsts ienākuma nodokli;
\n
3)nosakot ārvalstī esošās darba devēja pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, fiziskās personas darba samaksa tiek iekļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumos.
\n
9.3 Šā panta 9.2 daļā minētā darba samaksa ir ienākums, kas gūts ārpus Latvijas Republikas pie tāda darba devēja, kurš nav Latvijas Republikas rezidents, un tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā saskaņā ar šā likuma 19.panta noteikumiem.
\n
9.4 Šā panta 9.2 daļas 1.punktā minētais darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam attiecīgās ārvalsts administrācijas apliecinājumu par to, ka šā darba devēja pastāvīgā pārstāvniecība ir reģistrēta attiecīgajā valstī saskaņā ar tās normatīvo aktu prasībām un šajā pastāvīgajā pārstāvniecībā nodarbināto algotā darba ienākumi tiek aplikti ar ārvalsts ienākuma nodokli. Darba devējs vispārējā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskās personas ienākumiem, kas uz darba attiecību pamata gūti ārvalstī esošajā, darba devēja izveidotajā pastāvīgajā pārstāvniecībā.
\n
10.No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Pie šādiem ienākumiem pieder:
\n
1)samaksa par intelektuālo īpašumu;
\n
2)autoratlīdzība (autortiesību un blakustiesību atlīdzība), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem;
\n
3)atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju, izņemot atlīdzību, kas gūta no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai nemedījamās sugas indivīda — parka vīngliemezis (Helix pomatia) — ieguves;
\n
4)apdrošināšanas atlīdzība, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā persona), izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;
\n
5)pensijas;
\n
51)pensijai pielīdzināms ienākums;
\n
52)valsts fondētās pensijas kapitāls, kuru valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā manto un kurš tiek aprēķināts mantiniekam pirms mantinieka saistību dzēšanas pret sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu un valsts pamatbudžetu, kas izriet no sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksām saskaņā ar likumu \"Par valsts sociālo apdrošināšanu\", ja mantinieks izvēlējies to saņemt ar pārskaitījumu uz maksājumu kontu kredītiestādē;
\n
6)metāllūžņu pārdošanas ienākumi;
\n
7)ieņēmumi (arī samaksa par intelektuālo īpašumu, ja ienākuma izmaksātājs nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas;