{"html": "

2.6. motivēti attīstīt savas spējas, lai kļūtu par pilntiesīgu informācijas sabiedrības locekli.

\n

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs 3. Zināšanas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieniem.

\n
4.Praktiskais un pētniecības darbs:
\n

4.1. datora lietošana un rīkošanās ar datnēm;

\n

4.2. attēlu apstrāde;

\n

4.3. teksta apstrāde;

\n

4.4. izklājlapu (rēķintabulu) apstrāde;

\n

4.5. prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana;

\n

4.6. informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošana.

\n
5.Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai.
\n

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 7.klasi (pārejas periodā - beidzot 9.klasi) 6. Zināšanas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības tempiem un pamatjēdzieniem:

\n

6.1. zina jēdzienus: informācija, informācijas tehnoloģija (IT), dators, aparatūra, programmatūra, programma un algoritms;

\n

6.2. zina informācijas apjoma un datu pārraides ātruma mērvienības, prot tās ilustrēt ar piemēriem. Priekšstata līmenī zina, kas ir informācijas kodēšana un kāpēc tā tiek veikta;

\n

6.3. prot nosaukt datoru tipus (lieldatori, tīkla datori, personālie datori un klēpjdatori, plaukstdatori, personālie ciparasistenti) un zina to lietošanas iespējas;

\n

6.4. pazīst personālā datora sistēmbloka galvenās sastāvdaļas un perifērijas ierīces, zina to funkcijas:

\n

6.4.1. centrālais procesors (CPU);

\n

6.4.2. atmiņa - brīvpiekļuves atmiņa (RAM) un lasāmatmiņa (ROM);

\n

6.4.3. atmiņas ierīces - cietais disks, kompaktdiski (CD-ROM, DVD) un diskete;

\n

6.4.4. ievades ierīces - pele, tastatūra, skeneris, skārienpaliktnis, kursor­svira, ciparu kamera (fotokamera un videokamera), mikrofons;

\n

6.4.5. izvades ierīces - monitors, drukas iekārta (printeris), skaļrunis;

\n

6.4.6. ievadizvades ierīces - modems, skārienekrāns, austiņas ar mikrofonu;

\n

6.5. saprot datora programmvadības principus;

\n

6.6. prot nosaukt populārākās operētājsistēmas un lietotnes (attēlu apstrādes, teksta apstrādes, izklājlapu, prezentācijas un multivides lietotnes) un to izmantošanas iespējas;

\n

6.7. prot aprakstoši raksturot jēdzienus: lokālais (LAN) un teritoriālais (WAN) tīkls, klientserveris; zina par priekšrocībām un trūkumiem, ko sniedz darbs datortīklā;

\n

6.8. prot nosaukt komunikācijas tīklu (fiksēto un mobilo telefonu tīklu, radiosakaru un satelītsakaru tīklu) izmantošanas iespējas datu pārraidē;

\n

6.9. prot nosaukt sadzīvē biežāk lietotās komunikācijas iekārtas: fiksētie un mobilie tālruņi, faksa aparāti, modemi;

\n

6.10. prot aprakstoši raksturot jēdzienu \"internets\" un zina par izplatītākajiem tā pakalpojumu veidiem - globālo tīmekli (WWW), e-pastu, tērzēšanu (chat), datņu lejupielādi;

\n

6.11. prot aprakstoši raksturot jēdzienus: IP adrese, tīmekļa adrese, vienotais resursu vietrādis (URL) un hipersaite;

\n

6.12. prot nosaukt datoru izmantošanas piemērus ikdienā (sadzīvē, izglītībā, ražošanā, tirdzniecībā, medicīnā, pārvaldē);

\n

6.13. prot nosaukt dažus uzdevumus, kurus efektīvāk var veikt dators un kurus - cilvēks.

\n
7.Praktiskais un pētniecības darbs:
\n

7.1. zina, kā pareizi ieslēgt un izslēgt datoru, atsākt datora darbību (atsāknēt to), kā pareizi ieslēgt un izslēgt perifērijas ierīces - monitoru un drukas iekārtu (printeri) - un kādas sekas var radīt šo noteikumu neievērošana;

\n

7.2. prot lietot disketes un kompaktdiskus;

\n

7.3. zina, kas ir darbvirsma, un prot izmantot tās uzdevumu joslu un tajā esošās ikonas;

\n

7.4. prot nosaukt logu veidus un raksturot to elementus: virsrakstjoslu, rīkjoslu, izvēlņu joslu, stāvokļa joslu, ritjoslu;

\n

7.5. prot atvērt, aizvērt, minimizēt, maksimizēt, atjaunot logu, mainīt tā izmērus un pārvietoties starp atvērtiem logiem;

\n

7.6. priekšstata līmenī zina par datu organizāciju atmiņas ierīcēs: mapes, apakšmapes, datnes un to ikonas;

\n

7.7. prot atšķirt populārāko lietotņu (teksta apstrādes, izklājlapu, prezentācijas, attēlu apstrādes) izveidoto datņu tipus un to ikonas;

\n

7.8. prot apskatīt mapju un datņu atribūtus: nosaukumu, lielumu, izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas datumu un laiku;

\n

7.9. prot apskatīt un sakārtot atmiņas ierīcēs esošo mapju un datņu sarakstus pēc to nosaukuma, lieluma, tipa un izveidošanas/pēdējo izmaiņu izdarīšanas datuma un laika;

\n

7.10. prot veikt darbības ar mapēm un datnēm: meklēt, dzēst, dublēt, pārvietot, veidot rezerves kopijas uz tās pašas un citas atmiņas ierīces, iztukšot atkritni un atjaunot datus no atkritnes;

\n

7.11. prot nosaukt datņu arhīvu veidošanas nepieciešamības piemērus un dažas arhivēšanas programmas, arhivēt un atarhivēt datnes;

\n

7.12. prot atvērt un aizvērt lietotni un sakārtot tās darba vidi, pārvietoties starp atvērtām lietotnēm;

\n

7.13. prot izveidot jaunu dokumentu, atvērt un aizvērt vienu vai vairākus eksistējošus dokumentus, pārvietoties starp atvērtiem dokumentiem, mainīt dokumenta apskates režīmus un mērogus;

\n

7.14. prot saglabāt eksistējošu dokumentu ar to pašu vai citu nosaukumu tajā pašā mapē, citā mapē, citā atmiņas ierīcē;

\n

7.15. zina un izprot, kāpēc nepieciešams iestatīt dokumenta lappuses parametrus (orientāciju, mērogu un lielumu), un prot nomainīt tos;

\n

7.16. zina, kāpēc pirms dokumenta izdrukāšanas jāveic tā priekšskatīšana, un prot priekšskatīt un izdrukāt dokumentu;

\n

7.17. prot nosaukt dažas programmu palīdzības sistēmas izmantošanas iespējas;

\n

7.18. zina un izprot datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus; prot nosaukt dažas grafisko attēlu apstrādes lietotnes;

\n

7.19. prot izmantot zīmēšanas standart­rīkus un aizkrāsot laukumus;

\n

7.20. prot veikt darbības ar attēlu un tā daļām: dzēst, kopēt, pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus;

\n

7.21. zina un izprot datorizētas teksta apstrādes pamatprincipus, priekšrocības un trūkumus, prot nosaukt dažas teksta apstrādes lietotnes;

\n

7.22. prot ievadīt tekstu (rakstzīmes) un veikt rediģēšanas pamat­operācijas: iespraust un dzēst rakstzīmi, vārdu, rindu, teikumu, rindkopu un teksta fragmentu;

\n

7.23. prot dokumentā un starp aktīviem dokumentiem dublēt un pārvietot dokumenta daļas;

\n

7.24. prot formatēt rakstzīmes: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot slīprakstu, treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu;

\n

7.25. prot formatēt rindkopas: līdzināt tekstu pēc kreisās un labās malas, abām malām, centrēt tekstu, veidot atkāpes, mainīt attālumu starp vienas teksta rindkopas rindām un starp rindkopām, veidot aizzīmētus un numurētus sarakstus;

\n

7.26. prot nosaukt dažus tabulēšanas lietošanas piemērus;

\n

7.27. prot dublēt rakstzīmes un rindkopas formātus;

\n

7.28. prot ilustratīvi raksturot dokumenta lappuses iekārtojumu (pamatteksts, malas, galvene, kājene, vēre);

\n

7.29. prot mainīt lappuses iekārtojumu: lapas izmērus, orientāciju un malu platumu;

\n

7.30. prot dokumentā ievietot un dzēst speciālas rakstzīmes (simbolus), rindkopu, lappuses pārtraukumu, lappuses numuru, vēri;

\n

7.31. prot ievietot formulu un attēlu, mainīt to novietojumu un izmēru;

\n

7.32. prot dokumentā izveidot tabulu un to modificēt: iespraust un dzēst kolonnas un rindas, mainīt kolonnu platumu un tabulas noformējumu;

\n

7.33. prot izmantot pareizrakstības pārbaudes līdzekļus;

\n

7.34. zina izklājlapu lietošanas jomas un pamatjēdzienus - darbgrāmata, darblapa (izklājlapa), rinda, kolonna, šūna, šūnas adrese, apgabals, diagramma, formula - un prot nosaukt dažas izklājlapu lietotnes;

\n

7.35. prot šūnās ievadīt un rediģēt tekstu, skaitļus un formulas, izmantot automātiskās aizpildīšanas līdzekļus;

\n

7.36. prot izveidot formulas, izmantojot saskaitīšanas, atņemšanas, reizināšanas un dalīšanas darbības, un grupēt aritmētiskās darbības, izmantojot iekavas;

\n

7.37. prot nosaukt dažus šūnu absolūtās un relatīvās adresācijas lietošanas piemērus;

\n

7.38. zina un prot izmantot standartfunkcijas summas, vidējā aritmētiskā, lielākās un mazākās vērtības atrašanai;

\n

7.39. prot sakārtot tabulas datus augošā vai dilstošā secībā;

\n

7.40. prot veikt vienkāršu datu atlasi;

\n

7.41. prot veikt darbības ar šūnām: dzēst, dublēt un pārvietot to saturu;

\n

7.42. prot veikt darbības ar rindām un kolonnām: izmest un iespraust, mainīt kolonnu platumu un rindu augstumu;

\n

7.43. prot formatēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot kursīvu, treknrakstu, pasvītrošanu, augšējo un apakšējo indeksu, mainīt šūnas satura orientāciju un izlīdzināšanas veidu;

\n

7.44. prot formatēt skaitļus, norādot decimālzīmju skaitu, attēlot skaitļus kā procentus, izmantot valūtas simbolus;

\n

7.45. prot veikt šūnu grafisko noformēšanu;

\n

7.46. prot izveidot esošā vai jaunā lapā diagrammu, izvēlēties piemērotu diagrammas tipu (stabiņu, līniju, joslu un sektordiagrammu);

\n

7.47. prot mainīt diagrammas tipu un noformējumu, pievienot uzrakstus, pārvietot diagrammu un mainīt tās izmērus;

\n

7.48. prot nosaukt prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas, zina, ka informācijas prezentēšana ir katra projekta loģisks noslēgums, un prot nosaukt populārākās prezentāciju lietotnes;

\n

7.49. prot izmantot veidnes un vedņus;

\n

7.50. prot izveidot un aizpildīt jaunu slīdu, izmantojot slīdu veidnes (ar tekstu un attēliem), dzēst un dublēt slīdus, mainīt to secību;

\n

7.51. prot slīdā ievadīt, rediģēt un noformēt tekstu: mainīt rakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot slīprakstu, treknrakstu, pasvītrošanu, ieēnošanu, augšējo un apakšējo indeksu;

\n

7.52. prot slīdā ievietot gatavus attēlus un mākslinieciskus uzrakstus (WordArt);

\n

7.53. prot izveidot zīmējumu, izmantojot grafikas objektus: līnijas, bultiņas, četrstūrus, riņķus, teksta rāmīšus, elementārattēlus (AutoShapes);

\n

7.54. prot mainīt grafisko objektu noformējumu: līniju biezumu, krāsu un stilu, aizpildījumu;

\n

7.55. prot veikt darbības ar objektiem: dzēst, dublēt, pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus, grupēt, atgrupēt, pārgrupēt un mainīt objektu attēlošanas secību;

\n

7.56. prot iestatīt un mainīt slīdu un to objektu animācijas efektus;

\n

7.57. prot demonstrēt izveidoto prezentāciju, ņemot vērā tās mērķus, tēmu un saturu, auditoriju un pieejamās tehnoloģijas;

\n

7.58. prot nosaukt nepieciešamo aprīkojumu interneta pakalpojumu izmantošanai;

\n

7.59. prot piekļūt konkrētām tīmekļa vietām: atvērt tīmekļa adresi, atvērt hipersaiti un atgriezties uz iepriekšējo lappusi un sākumlapu;

\n

7.60. prot veikt datņu lejupielādi;

\n

7.61. prot dublēt, saglabāt un izdrukāt atrasto informāciju;

\n

7.62. zina, kas ir meklētājprogramma, un prot nosaukt populārākās meklētājprogrammas;

\n

7.63. prot veikt nepieciešamās informācijas meklēšanu pēc atslēgas vārda un hierarhiskos katalogos;

\n

7.64. prot novērtēt internetā atrodamās informācijas glabāšanās ilgumu un tās ticamību (patiesumu);

\n

7.65. prot nosaukt e-pasta izmantošanas iespējas, kā arī tā priekšrocības un trūkumus salīdzinājumā ar citām pasta piegādes sistēmām, zina e-pasta lietošanas etiķeti;

\n

7.66. prot izveidot un nosūtīt jaunu e-pasta ziņojumu: norādīt saņēmēja(-u) e-pasta adresi(-es) un tematu, ievadīt un rediģēt ziņojuma tekstu, ziņojumam piesaistīt vienu vai vairākas datnes;

\n

7.67. prot saņemt e-pasta ziņojumus un sakārtot tos pēc sūtītāja un datuma;

\n

7.68. prot atvērt e-pasta ziņojumu, atvērt un saglabāt tam piesaistītās datnes, atbildēt e-pasta ziņojuma sūtītājam un pārsūtīt to citam adresātam;

\n

7.69. prot dzēst un izdrukāt saņemtos un nosūtītos e-pasta ziņojumus.

\n
8.Datorlietošanas ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai:
\n

8.1. apzinās savu līdzatbildību par ie­sais­tīšanos Latvijas un pasaules informācijas telpā;

\n

8.2. saprot, ka interneta pakalpojumu izmantošana ne tikai dod iespēju iegūt nepieciešamo informāciju un komunicēt ar apkārtējo pasauli, bet var apdraudēt šo pakalpojumu izmantotājus, un zina, kā rīkoties, lai izsargātos no apdraudējumiem;

\n

8.3. ievēro drošības noteikumus darbā ar datoru un tā perifērijas ierīcēm;

\n

8.4. zina faktorus, kas var apdraudēt datoru un datus (elektroapgādes traucējumi, mehāniskie bojājumi, vides ietekme un nesankcionēta piekļuve);

\n

8.5. zina veselīgas darba vides nosacījumus un pasākumus, kurus veicot var izvairīties no veselības traucējumiem vai mazināt tos;

\n

8.6. apzinās, kādas sekas var izraisīt intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības noteikumu neievērošana;

\n

8.7. saprot programmatūras (komercprogrammatūras, izplatāmprogram­matūras, brīvprogrammatūras, atklātā pirmkoda programmatūras) un lietotāja licenču lietošanas noteikumu, autortiesību, drošības un juridiskos aspektus, kas saistīti ar programmu kopēšanu, koplietošanu un aizdošanu. Apzinās, kādas sekas var izraisīt šo noteikumu neievērošana;

\n

8.8. prot nosaukt dažas datorvīrusu radītās sekas un pasākumus, kādi veicami, lai izvairītos no datorvīrusiem;

\n

8.9. prot nosaukt dažas antivīrusu programmas un zina, kā rīkoties, ja ir atrasts datorvīruss;

\n

8.10. saprot, ka pārmērīga datorspēļu izmantošana var radīt atkarību.

\n
9.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.1., 8.2., 8.6., 8.7. un 8.10.apakšpunktā minētās prasības.
\n

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža 9.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027 Latviešu valoda.

\n

Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi 1. Mācību priekšmeta \"Latviešu valoda\" mērķis ir attīstīt izglītojamā kompetenci latviešu valodā, prasmi sazināties latviešu valodā, apzināties valodas nozīmi personības izveidē, nacionālās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā.

\n
2.Mācību priekšmeta \"Latviešu valoda\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:
\n

2.1. attīstīt valodiskās sazināšanās prasmes;

\n

2.2. apgūt valodas funkcionēšanas likumības un īpatnības;

\n

2.3. gūt izpratni par valodu - tautas kultūras un nacionālās identitātes sastāvdaļu;

\n

2.4. izmantot valodas prasmes mācību procesā un pašizpausmē, kā arī attīstīt prasmi pilnveidot savu runas kultūru.

\n

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs 3. Komunikatīvā kompetence:

\n

3.1. saziņa. Saziņas situācija, saziņas veidi un līdzekļi, saziņas kultūra;

\n

3.2. valoddarbības veidi. Klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. Klausītāja, runātāja, lasītāja un rakstītāja kultūra.

\n
4.Valodas kompetence:
\n

4.1. vispārīgie valodniecības jautājumi. Valoda kā zīmju sistēma, valodas pamatfunkcijas; valodas attīstības posmi; alfabēts; valodas nozīme cilvēka un sabiedrības dzīvē;

\n

4.2. teksts. Teksta pazīmes (mērķtiecīgums, veselums, sakarīgums, pabeigtība); teksta temats, galvenā doma, virsraksts; rindkopa; teksta daļas; teksta tipi, valodas stili; teksta rediģēšana;

\n

4.3. teikums. Teikuma pazīmes; sintaktiskie sakari teikumā, teikuma locekļi; teikumu iedalījums pēc izteikuma mērķa, emocionālās nokrāsas un gramatiskās uzbūves; pieturzīmju veidi; interpunkcijas normas;

\n

4.4. vārds. Vārda skaniskais sastāvs, vārda rakstiskā forma; vārda sastāvdaļas, vārddarināšana; vārda leksiskā nozīme, vārda daudznozīmība, vārdu krājums, homonīmi, sinonīmi, antonīmi, leksikas slāņi; frazeoloģismi; vārda gramatiskā nozīme, vārda formu veidošana; vārdšķiras; pareizrunas un pareizrakstības normas.

\n
5.Sociokultūras kompetence:
\n

5.1. valoda - tautas kultūras sastāvdaļa un izziņas līdzeklis;

\n

5.2. valodas situācija Latvijā;

\n

5.3. dzimtā valoda, valsts valoda un minoritātes valoda;

\n

5.4. valoda - personības un nacionālās identitātes saglabāšanas un attīstī­šanas līdzeklis;

\n

5.5. runas etiķetes nacionālā un kultūras specifika;

\n

5.6. cieņpilna attieksme pret dzimto valodu un citu etnosu valodām.

\n

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi 6. Komunikatīvā kompetence:

\n

6.1. nosaka saziņas tematu un adresātu;

\n

6.2. veido adresātam un saziņas tematam atbilstošus izteikumus un izsaka savu viedokli;

\n

6.3. ievēro apgūtās runas etiķetes normas;

\n

6.4. uztver izteikumā un/vai tekstā ietvertu konkrētu informāciju;

\n

6.5. nosaka dzirdētā teksta tematu;

\n

6.6. atbild uz jautājumiem par mācību saturu un interesējošām tēmām, kā arī uzdod jautājumus;

\n

6.7. atstāsta lasītu un dzirdētu tekstu;

\n

6.8. stāsta par sevi, piedzīvoto un pārdzīvoto, par redzēto, dzirdēto un lasīto;

\n

6.9. pareizi un apzināti lasa mācībām un/vai savām interesēm atbilstošu tekstu;

\n

6.10. uztver lasāmajā tekstā izteikto domu un nosaka teksta tematu, virsraksta un temata saistību;

\n

6.11. saskata lasāmajā tekstā rindas un rindkopas;

\n

6.12. atrod tekstā konkrētu informāciju un izmanto to savā darbībā;

\n

6.13. raksta tekstu par sevi, par redzēto, dzirdēto, lasīto, piedzīvoto vai pārdzīvoto;

\n

6.14. rakstiski atstāsta (tuvu tekstam) lasītu/dzirdētu mācībām un/vai savām interesēm atbilstošu tekstu;

\n

6.15. pieraksta ikdienā vai mācībām nepieciešamo informāciju;

\n

6.16. glīti un pareizi raksta vārdus (burtu forma, burtu savienojumi) un teikumus.

\n
7.Valodas kompetence:
\n

7.1. izprot valodas nozīmi cilvēku dzīvē;

\n

7.2. zina un izmanto alfabētu;

\n

7.3. veido mērķtiecīgu un pabeigtu tekstu;

\n

7.4. nosaka teksta tematu un virsraksta atbilstību teksta tematam;

\n

7.5. veido tekstus ar apraksta vai vēstījuma elementiem;

\n

7.6. saskata vārdu izvēles un teikumu veidu, kā arī teikuma beigu pieturzīmju nozīmi teksta uztverē un izveidē;

\n

7.7. zina un veido teikumus atbilstoši teikuma pazīmēm;

\n

7.8. saskata vienkāršā teikumā virslocekļus;

\n

7.9. veido, intonatīvi pareizi izrunā un raksta stāstījuma, jautājuma un izsaukuma teikumus;

\n

7.10. veido vienkāršus paplašinātus teikumus;

\n

7.11. nosaka vārda skanisko sastāvu (skaņa, zilbe) un grafēmiski pareizi pieraksta vārdu;

\n

7.12. saskata vārda sakni un galotni;

\n

7.13. zina, ka ir viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi;

\n

7.14. izmanto savas runas bagātināšanai sinonīmus un antonīmus;

\n

7.15. zina vārdšķiras (lietvārds, īpašības vārds, darbības vārds).

\n
8.Sociokultūras kompetence:
\n

8.1. zina, ka ikvienam cilvēkam ir dzimtā valoda;

\n

8.2. zina, kas ir valsts valoda Latvijā;

\n

8.3. saskata tekstā informāciju par tautas vēsturi un kultūru.

\n
9.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.16.apakšpunktā minētās prasības.
\n

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi 10. Komunikatīvā kompetence:

\n

10.1. zina, ka ir verbāli un neverbāli saziņas līdzekļi (mīmika, žesti), un izprot to nozīmi saziņā;

\n

10.2. nosaka saziņas adresātu un adresantu, tematu, mērķi, vietu un laiku;

\n

10.3. plāno un veido adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam atbilstošus izteikumus, izsaka savu viedokli un pamato to;

\n

10.4. izprot runas kultūras nozīmi saziņā un ievēro apgūtās runas etiķetes normas;

\n

10.5. vērtē savu izteikumu atbilstību adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;

\n

10.6. dzirdēto tekstu uztver kā veselumu un detalizēti;

\n

10.7. nosaka dzirdētā teksta tematu un galveno domu, kā arī prot izskaidrot to saistību;

\n

10.8. apzinās klausīšanās nozīmi;

\n

10.9. veido izteikumus un tekstu atbilstoši saziņas tematam, mērķim un adresātam;

\n

10.10. stāsta un/vai atstāsta tekstu īsi vai detalizēti;

\n

10.11. uzstājas klasē ar paša sagatavotu tekstu;

\n

10.12. mērķtiecīgi pilnveido runāšanas prasmi;

\n

10.13. pareizi, apzināti, veikli un izteiksmīgi lasa;

\n

10.14. nosaka lasītā teksta tematu un galveno domu;

\n

10.15. izprot lasītā teksta plānveidību un rindkopas jēgu teksta veidošanā;

\n

10.16. vērtē tekstā ietverto informāciju (jauna/zināma, svarīga/mazsvarīga) un izmanto to savā darbībā;

\n

10.17. mērķtiecīgi attīsta lasīšanas prasmi;

\n

10.18. raksta tekstu atbilstoši adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;

\n

10.19. rakstiski atstāsta (īsi, konspektīvi) lasītu/dzirdētu tekstu;

\n

10.20. pieraksta un sistematizē informāciju, izmantojot dažādus paņēmie­nus;

\n

10.21. mērķtiecīgi pilnveido savu rakstītprasmi.

\n
11.Valodas kompetence:
\n

11.1. zina valodas pamatfunkcijas;

\n

11.2. zina, ka valoda ir zīmju sistēma, un atšķir valodas zīmes no citām zīmju sistēmām;

\n

11.3. veido mērķtiecīgu, sakarīgu un pabeigtu tekstu;

\n

11.4. nosaka teksta galveno domu un teksta daļas (ievads, iztirzājums, nobeigums) un izprot to nozīmi teksta izveidē;

\n

11.5. veido tekstus apraksta un vēstījuma veidā;

\n

11.6. zina valodas funkcionālo stilu pazīmes;

\n

11.7. saskata vārdu, sintaktisko konstrukciju un pieturzīmju nozīmi teksta uztverē un izveidē;

\n

11.8. izmanto uzmetumu un/vai melnrakstu teksta izveidē;

\n

11.9. atšķir teikumu no citām valodas vienībām, pamatojoties uz tā pazīmēm;

\n

11.10. izprot teikuma virslocekļu un palīglocekļu nozīmi teikuma veidošanā;

\n

11.11. veido pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;

\n

11.12. veido vienkāršus, saliktus sakārtotus un saliktus pakārtotus teikumus, ievērojot interpunkcijas normas (teikuma daļas, vienlīdzīgi teikuma locekļi, uzruna, izsauksmes vārds, tiešā runa);

\n

11.13. izrunā un raksta vārdus atbilstoši pareizrunas un pareizrakstības normām;

\n

11.14. nosaka vārda sastāvdaļas un izprot to nozīmi vārdu darināšanā;

\n

11.15. nošķir viennozīmīgus un daudznozīmīgus vārdus, šķir vārdu tiešās un pārnestās nozīmes;

\n

11.16. izmanto savas runas bagātināšanai dažādu slāņu leksiku;

\n

11.17. nosaka vārdu piederību vārdšķirai pēc to gramatiskajām pazīmēm.

\n
12.Sociokultūras kompetence:
\n

12.1. saprot valodas nozīmi kultūrā un savas personības pilnveidē;

\n

12.2. saprot, kas ir dzimtā valoda, valsts valoda un minoritātes valoda;

\n

12.3. saskata tekstā kulturoloģisku informāciju;

\n

12.4. saskata atšķirības starp savā un citu etnosu kultūrā pieņemto runas etiķeti/runas uzvedības tradīcijām;

\n

12.5. ar cieņu izturas pret dzimto valodu.

\n
13.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 10.5., 10.8., 10.10., 10.17., 10.21. un 12.5.apakšpunktā minētās prasības.
\n

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi 14. Komunikatīvā kompetence:

\n

14.1. saziņā mērķtiecīgi izmanto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus;

\n

14.2. orientējas dažādās saziņas situācijās;

\n

14.3. plāno, veido un koriģē savu runu un uzvedību atbilstoši saziņas situācijai, izsaka savu viedokli un argumentē to;

\n

14.4. ievēro saziņā runas etiķetes normas un uzvedības normas;

\n

14.5. vērtē savu un citu izteikumu atbilstību saziņas situācijai;

\n

14.6. kritiski uztver dzirdēto tekstu;

\n

14.7. izprot dzirdētā teksta autora komunikatīvo nolūku un uztver teksta noskaņu;

\n

14.8. ievēro klausītāja kultūru un vērtē savu klausīšanās kvalitāti;

\n

14.9. veido izteikumus un tekstu atbilstoši saziņas situācijai;

\n

14.10. stāsta radoši vai konspektīvi;

\n

14.11. mērķtiecīgi izmantojot valodas līdzekļus, sagatavo tekstu un uzstājas ar to;

\n

14.12. ievēro runātāja kultūru un vērtē savu runāšanas kvalitāti;

\n

14.13. izvēlas un izmanto lasīšanas mērķim atbilstošu lasīšanas stratēģiju;

\n

14.14. uztver teksta autora komunikatīvo nolūku;

\n

14.15. uztver un izprot galvenos teksta veidošanas līdzekļus un paņēmienus;

\n

14.16. kritiski vērtē tekstā ietverto informāciju un izmanto to savā darbībā;

\n

14.17. ievēro lasītāja kultūru un vērtē savu lasīšanas kvalitāti;

\n

14.18. raksta tekstu atbilstoši saziņas situācijai;

\n

14.19. rakstiski atstāsta (ar pārsprieduma elementiem) izlasītu/dzirdētu tekstu;

\n

14.20. mērķtiecīgi izmanto dažādas pieraksta tehnikas informācijas sistematizēšanai un apmaiņai;

\n

14.21. ievēro rakstītāja kultūru un vērtē savu rakstīšanas kvalitāti.

\n
15.Valodas kompetence:
\n

15.1. saprot valodas funkciju nozīmi cilvēka dzīvē;

\n

15.2. zina valodas attīstības pamatposmus un izprot valodas pārmaiņu cēloņus;

\n

15.3. izprot valodu kā zīmju sistēmu;

\n

15.4. veido tekstu, ievērojot teksta pazīmes;

\n

15.5. nosaka teksta veidu un tipu;

\n

15.6. veido pārsprieduma un jaukta tipa tekstus;

\n

15.7. zina un izmanto saziņā valodas funkcionālos un emocionāli ekspresīvos stilus;

\n

15.8. saskata valodas stilistiskās un tēlainās izteiksmes līdzekļu nozīmi tekstā;

\n

15.9. rediģē un pilnveido tekstu;

\n

15.10. raksturo un ievēro teikuma pazīmes;

\n

15.11. saskata vārdu sintaktiskos sakarus, savrupinājumus un vārdus, kas nav teikuma locekļi;

\n

15.12. apzināti un mērķtiecīgi lieto pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;

\n

15.13. veido un raksturo dažādu veidu teikumus pēc uzbūves, ievērojot interpunkcijas normas;

\n

15.14. izprot dažādu veidu teikumu stilistisko nozīmi teksta veidošanā;

\n

15.15. ievēro ortoēpijas un ortogrāfijas normas;

\n

15.16. izprot vārda un vārdformas morfēmisko sastāvu un saskata to veidošanas paņēmienus;

\n

15.17. izprot vārda pārnestās nozīmes iespējas valodas tēlainības radīšanā;

\n

15.18. mērķtiecīgi izmanto savā runā dažādu slāņu leksiku, frazeoloģismus, sakāmvārdus un parunas;

\n

15.19. izprot vārdšķiru sistēmu.

\n
16.Sociokultūras kompetence:
\n

16.1. apzinās, ka valoda ir kultūras sastāvdaļa, un saprot tās nozīmi nacionālās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā;

\n

16.2. saprot valodas situāciju Latvijā;

\n

16.3. saskata tekstā dažādu tautu priekšstatus par vērtībām;

\n

16.4. salīdzina dažādu etnosu runas etiķeti/runas uzvedību un atrod tajā kopīgo un atšķirīgo;

\n

16.5. apzinās atbildību par savas runas kvalitāti un dzimtās valodas saglabāšanu;

\n

16.6. ar cieņu izturas pret citas tautas valodu.

\n
17.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 14.5., 14.8., 14.10., 14.17., 14.21., 16.5. un 16.6.apakšpunktā minētās prasības.
\n

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža 10.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027 Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās.

\n

Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei I. Vispārīgais jautājums 1. Šajā standartā ir integrētas prasības latviešu valodas un literatūras apguvei. Mācību saturs ir saskaņots un saistāms ar mācību priekšmeta standartā \"Literatūra\" izvirzīto mērķi, uzdevumiem, obligāto saturu un pamatprasībām mācību priekšmeta apguvei.

\n

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi 2. Mācību priekšmeta \"Latviešu valoda un literatūra\" mērķis ir attīstīt izglītojamā kompetenci latviešu valodā, lai veicinātu viņa integrāciju Latvijas sabiedrībā un veidotu pamatu izglītības ieguvei.

\n
3.Mācību priekšmeta \"Latviešu valoda un literatūra\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:
\n

3.1. apgūt prasmes izmantot latviešu valodu dažādiem saziņas mērķiem;

\n

3.2. veidot izpratni par latviešu valodas sistēmu, lai nodrošinātu jēgpilnus, precīzus un pareizus izteikumus runā un rakstos;

\n

3.3. apgūt zināšanas, veidot izpratni un attīstīt interesi par latviešu literatūru un kultūru citu tautu kultūru kontekstā, lai veicinātu saziņu un sadarbību Latvijas kultūrvidē;

\n

3.4. attīstīt izpratni par valodas apguves daudzveidīgajām iespējām, lai spētu patstāvīgi pilnveidot savas valodas prasmes un lietot valodu citu mācību priekšmetu apguvē.

\n

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs 4. Komunikatīvā kompetence:

\n

4.1. klausīšanās un lasīšana:

\n

4.1.1. lasītprasme;

\n

4.1.2. teksta uztvere un interpretēšana;

\n

4.1.3. saziņas mērķim atbilstošu klausīšanās un lasīšanas stratēģiju apguve un izvēle;

\n

4.2. runāšana un sazināšanās:

\n

4.2.1. valodas funkcijas saziņas nodrošināšanai - nosaukšana, kontaktu veidošana, informācijas apmaiņa, instruēšana, attieksmju un emociju izteikšana, iztēle;

\n

4.2.2. leksika ikdienas un mācību situācijās; vispārīgie jēdzieni un to izteikšanas līdzekļi; teksta plānošana un strukturēšana; saziņas stratēģiju apguve;

\n

4.3. rakstīšana:

\n

4.3.1. rakstītprasme;

\n

4.3.2. teksta plānošana un loģiska strukturēšana atbilstoši valodas tradīcijām un prasībām.

\n
5.Valodas kompetence:
\n

5.1. fonoloģija:

\n

5.1.1. latviešu valodas skaņu un skaņu savienojumu skaidra un dabiska izruna;

\n

5.1.2. uzsvara, loģisko paužu un intonāciju ievērošana runā;

\n

5.2. leksika un semantika:

\n

5.2.1. vārdu krājums saziņas nodrošināšanai;

\n

5.2.2. situācijai atbilstoša valodas stila un valodas izteiksmes līdzekļu lietojums;

\n

5.2.3. svarīgāko valodniecības terminu un jēdzienu izpratne;

\n

5.3. gramatika:

\n

5.3.1. zināšanu par valodas uzbūvi, struktūru un funkcionēšanas īpatnībām izmantošana praktiskā valodas lietojumā;

\n

5.3.2. gramatikas likumību izpratne, lai nodrošinātu valodas pareizību.

\n
6.Sociokultūras kompetence:
\n

6.1. izpratne par kultūras parādībām Latvijā un starpkultūru dialogs:

\n

6.1.1. ikdienas dzīve, dzīves apstākļi, starppersonu attiecības, vērtības, pārliecības un attieksmes, sociālās paražas, rituāli, valsts svētki, Latvijas kultūrvide, tradīcijas un sociālās pārmaiņas;

\n

6.1.2. kultūras tradīciju un sabiedrībā pieņemto normu ievērošana saziņā;

\n

6.1.3. starpkultūru dialoga izpratne un prasmes;

\n

6.2. literatūras apguve:

\n

6.2.1. literatūra - kultūras sastāvdaļa;

\n

6.2.2. literārā darba uztvere un radošā darbība;

\n

6.2.3. literatūra - vārda māksla. Literatūras žanri (folkloras žanri, literārā pasaka, pasaku luga, stāsts, novele, dzeja);

\n

6.3. sadarbības prasmes.

\n
7.Atbilstoši vecumposma interesēm un vajadzībām komunikatīvā, valodas un sociokultūras kompetence integrēti, pakāpeniski un secīgi tiek veidota šādos tematiskos lokos:
\n

7.1. es, citi, ikdiena un savstarpējās attiecības;

\n

7.2. es, citi, brīvais laiks, veselīgs dzīvesveids;

\n

7.3. es, citi, apkārtējā pasaule un savstarpējā mijiedarbība;

\n

7.4. es, citi, zinātne, tehnika un informācijas ieguves avoti;

\n

7.5. es, citi, skola un izglītība;

\n

7.6. es, citi un kultūras dzīve.

\n

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi 8. Komunikatīvā kompetence:

\n

8.1. sadzīves un mācību situācijās uztver un saprot savām vajadzībām un interesēm atbilstīgu, dabiskā tempā runātu tekstu;

\n

8.2. dabiskā tempā runātā tekstā saklausa sev nepieciešamo informāciju;

\n

8.3. nosaka runātāja attieksmi (jautājumu, lūgumu, pavēli);

\n

8.4. lasa savām vajadzībām un interesēm atbilstīgus informatīvus un literārus tekstus;

\n

8.5. atbilstoši mācību uzdevumam tekstā atrod nepieciešamo informāciju;

\n

8.6. nosaka tekstā galvenos varoņus, darbības vietu un apstākļus;

\n

8.7. atstāsta vienkāršu sižetu;

\n

8.8. stāsta par redzēto, dzirdēto un lasīto, par attēliem un ilustrācijām;

\n

8.9. izsaka savas vajadzības ikdienas situācijās;

\n

8.10. izsaka savas domas par literārā darba tēliem, tematu, darbības norises vietu un laiku;

\n

8.11. iesaistās un piedalās sarunās vienkāršās saziņas situācijās;

\n

8.12. prot veidot jautājumus un atbildes informācijas apmaiņā;

\n

8.13. raksta vārdus, frāzes un vienkāršus teikumus par sev tuvām un zināmām tēmām;

\n

8.14. rakstos sniedz ikdienā nepieciešamo informāciju par sevi;

\n

8.15. pieraksta sev nepieciešamo informāciju;

\n

8.16. raksta vienkāršus lietišķos rakstus;

\n

8.17. raksta īsu tekstu par apgūtajām tēmām, situācijām un izlasītajiem literārajiem darbiem.

\n
9.Valodas kompetence:
\n

9.1. zina un lieto rakstībā visus latviešu valodas alfabēta burtus;

\n

9.2. izprot atbilsmes starp skaņām un burtiem;

\n

9.3. ir nepieciešamais vārdu krājums, lai lietotu valodu ikdienas saziņas situācijās un mācīto tēmu ietvaros;

\n

9.4. teikuma beigās lieto saturam atbilstošu pieturzīmi.

\n
10.Sociokultūras kompetence:
\n

10.1. saskata savā tuvākajā apkārtnē un sabiedrībā pastāvošo kultūru un valodu daudzveidību;

\n

10.2. zina raksturīgākos latviešu tautas svētkus un tradīcijas;

\n

10.3. lieto biežāk sastopamās pieklājības frāzes;

\n

10.4. klausās un lasa vēstītājfolkloru (pasakas, teikas, anekdotes);

\n

10.5. lasa mūsdienu latviešu autoru neliela apjoma darbus vai to fragmentus. Savu radošo darbību saista ar lasīto;

\n

10.6. uzklausa citus un cenšas saprast teikto;

\n

10.7. iesaistās valodas apguves uzdevumu veikšanā grupā.

\n
11.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 10.6. un 10.7.apakš­punktā minētās prasības.
\n

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi 12. Komunikatīvā kompetence:

\n

12.1. uztver un saprot savām zināšanām, prasmēm un pieredzei atbilstīgu, dabiskā tempā runātu monologu un dialogu;

\n

12.2. saprot informāciju, kas attiecas uz tuvāko apkārtni, sociālo vidi un kultūru;

\n

12.3. klausoties tekstu, iegūst un sistematizē nepieciešamo informāciju;

\n

12.4. lasa un saprot savām vajadzībām un interesēm atbilstīgus, tematiski dažādus daiļliteratūras, publicistikas, populārzinātniskus tekstus, noteikumus un instrukcijas;

\n

12.5. atrod sev nozīmīgu un specifisku informāciju daiļliteratūrā, publicistikā un uzziņu literatūrā;

\n

12.6. nosaka teksta tematiku un galveno domu, raksturo sižeta attīstību un tēlus;

\n

12.7. atstāsta sižetu, paplašina un pārveido tekstu;

\n

12.8. loģiski un secīgi stāsta par sev zināmām tēmām;

\n

12.9. izsaka savas vajadzības, jūtas, domas, viedokli, secinājumus un vērtējumu;

\n

12.10. izsaka un pamato savas domas par literārā darba virsrakstu, tematu, tēliem, darbības norises vietu un laiku;

\n

12.11. iesaistās, uzsāk, uztur un loģiski pabeidz sarunu;

\n

12.12. iegūst un sniedz informāciju par sev nozīmīgām tēmām;

\n

12.13. iesaistās pārrunās par citu mācību priekšmetu tēmām;

\n

12.14. raksta saistītu tekstu par sev tuvām un zināmām tēmām;

\n

12.15. raksta par pieredzēto, lasīto un dzirdēto, izsakot savas domas un attieksmi;

\n

12.16. pieraksta informāciju atbilstoši mācību uzdevumam;

\n

12.17. raksta lietišķos rakstus personiskiem mērķiem;

\n

12.18. saista frāzes un teikumus, ievērojot teksta veidošanas principus;

\n

12.19. raksta radošus darbus par apgūtajām tēmām un izlasītajiem literārajiem darbiem.

\n
13.Valodas kompetence:
\n

13.1. saprotami izrunā visas latviešu valodas skaņas un skaņu savienojumus;

\n

13.2. runā ievēro pareizu uzsvaru, loģiskās pauzes un intonāciju;

\n

13.3. ievēro un izmanto svarīgākās un praksē nepieciešamās pareizrunas normas;

\n

13.4. izprot un ievēro vārdu izrunas un rakstības atšķirības;

\n

13.5. ir pietiekams vārdu krājums, lai lietotu valodu sev nozīmīgās mācību un saziņas situācijās;

\n

13.6. zina un izmanto galvenos vārddarināšanas paņēmienus;

\n

13.7. lieto mācītos gramatikas modeļus saprotamu izteikumu veidošanai;

\n

13.8. saskaņo vārdus teikumā un izprot teikuma veidošanas principus;

\n

13.9. vienkāršā teikumā lieto pieturzīmes atbilstoši izteikuma mērķim.

\n
14.Sociokultūras kompetence:
\n

14.1. zina nozīmīgākās latviešu tautas kultūras vērtības un tradīcijas;

\n

14.2. saskata latviešu kultūras iezīmes ikdienas dzīvē un savstarpējās attiecībās;

\n

14.3. saziņā mācās ievērot runas un rakstu kultūras prasības;

\n

14.4. izprot latviešu valodas nozīmi Latvijas kultūrā;

\n

14.5. lasa un analizē pasakas, teikas un anekdotes, salīdzina kopīgo un atšķirīgo dažādu tautu folklorā;

\n

14.6. lasa mūsdienu latviešu autoru darbus vai to fragmentus, izsaka savas domas, emocijas un attieksmi, saista lasīto ar savu dzīves pieredzi un pārdzīvoto;

\n

14.7. izrāda interesi par sarunas tematu un partneriem;

\n

14.8. sadarbojoties attīsta prasmi lietot valodu saziņā un izziņā.

\n
15.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 14.7. un 14.8.apakš­punktā minētās prasības.
\n

VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 10.klasi 16. Komunikatīvā kompetence:

\n

16.1. uztver un saprot savām zināšanām un pieredzei atbilstīgu dažādu tekstu dažādās situācijās;

\n

16.2. saprot un izmanto dzirdēto informāciju dažādiem mērķiem;

\n

16.3. atbilstoši mērķim uztver un saprot tekstu kopumā, detalizēti vai kritiski;

\n

16.4. lasa un saprot dažāda apjoma, tematikas un žanru daiļliteratūras, publicistikas, populārzinātniskus, lietišķos un sarunvalodas tekstus, instrukcijas, nosacījumus un brīdinājumus;

\n

16.5. caurskata tekstus, atrod tekstā nepieciešamo informāciju un svarīgākās detaļas; lasa tekstu detalizēti; analizē, secina; izvērtē un izmanto lasīto informāciju dažādiem mērķiem;

\n

16.6. raksturo dažādu žanru tekstu kompozīciju (sižets, tēlu sistēma);

\n

16.7. veido stāstījumu par redzēto, dzirdēto un lasīto, ievērojot sižeta loģisku secību;

\n

16.8. izsaka emocijas, viedokli, vērtējumu un secinājumus par lasīto, redzēto un dzirdēto;

\n

16.9. izmanto valodas līdzekļus atbilstoši runas situācijai un mērķim;

\n

16.10. izsaka viedokli par literāru darbu, balstoties uz dzimtajā valodā apgūtajām zināšanām par daiļdarba analīzi;

\n

16.11. pārrunās un diskusijās argumentēti izsaka savu viedokli, iesaistās problēmu risināšanā;

\n

16.12. dialogā ievēro loģisku struktūru atbilstoši saziņas mērķim;

\n

16.13. diskutē par izlasītajiem literārajiem darbiem, to saturu, tēliem un problemātiku;

\n

16.14. raksta plānveidīgu tekstu par dažādiem tematiem;

\n

16.15. izmanto rakstīšanu dažādiem saziņas mērķiem;

\n

16.16. sistematizē un pieraksta iegūto informāciju;

\n

16.17. sniedz lietišķu informāciju atbilstoši saziņas mērķim un stila nosacījumiem;

\n

16.18. ievēro savā darbā rakstīšanas procesa posmus;

\n

16.19. raksta radošus darbus par lasītajiem literārajiem darbiem.

\n
17.Valodas kompetence:
\n

17.1. ir sistematizēts vārdu krājums, lai precīzi izteiktu savas domas un īstenotu sev nozīmīgus saziņas uzdevumus;

\n

17.2. nosaka vārdu piederību vārdšķirai, zina vārda gramatiskās formas un pareizi tās lieto;

\n

17.3. pieraksta un saprot biežāk lietojamo vārdu saīsinājumus;

\n

17.4. valodā izmanto dažādas gramatiskās konstrukcijas atbilstoši komunikatīvajam mērķim un situācijai;

\n

17.5. izprot un ievēro gramatikas likumības atbilstoši saziņas vajadzībām, nepieļaujot sistemātiskas kļūdas;

\n

17.6. izmanto lingvistiskās zināšanas teksta sapratnei un saziņai;

\n

17.7. standartkonstrukcijās lieto pieturzīmes atbilstoši latviešu valodas gramatikas normām;

\n

17.8. ievēro valodas normas runā un rakstos.

\n
18.Sociokultūras kompetence:
\n

18.1. saskata kopīgo un atšķirīgo latviešu un cittautu kultūrā;

\n

18.2. saskata latviešu kultūras vērtības, pārliecības un attieksmes daudzkultūru dialogā;

\n

18.3. lieto valodu atbilstoši sabiedrībā pieņemtajām normām;

\n

18.4. izprot latviešu valodas nozīmi mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā;

\n

18.5. saskata folkloras motīvu un tēlu izmantojumu literārajos darbos;

\n

18.6. lasa un analizē mūsdienu latviešu un cittautu autoru darbus latviešu valodā; prot saskatīt literārajā tekstā atainotā laika vērtības, problēmas un attieksmes;

\n

18.7. mācās saprasties daudzkultūru sabiedrībā;

\n

18.8. sadarbojoties pilnveido savas latviešu valodas zināšanas un prasmes.

\n
19.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 18.7. un 18.8.apakš­punktā minētās prasības.
\n

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža 11.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027 Mazākumtautības valoda.

\n

Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi 1. Mācību priekšmeta \"Mazākumtautības valoda\" mērķis ir attīstīt izglītojamā kompetenci dzimtajā valodā, lai varētu pilnvērtīgi sazināties dzimtajā valodā, apzināties tās nozīmi personības attīstībā, nacionālās identitātes saglabāšanā, tautas kultūras izzināšanā un starpkultūru dialoga veidošanā.

\n
2.Mācību priekšmeta \"Mazākumtautības valoda\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:
\n

2.1. attīstīt komunikatīvās prasmes;

\n

2.2. apgūt valodas funkcionēšanas likumības un īpatnības;

\n

2.3. veidot izpratni par valodu kā tautas kultūras sastāvdaļu, par valodas nozīmi etniskās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā;

\n

2.4. iemācīties apzināti izmantot valodas prasmes mācību darbībā un pašizpausmē, kā arī attīstīt prasmi vērtēt un pilnveidot savu runas kultūru.

\n

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs 3. Komunikatīvā kompetence:

\n

3.1. saziņa. Saziņas situācija, tās komponenti. Saziņas veidi un paņēmieni. Saziņas kultūra. Informācijas avoti un informācijas ieguves, uzkrāšanas, sistematizēšanas, vērtēšanas, apmaiņas un prezentācijas veidi;

\n

3.2. valoddarbības veidi. Klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. Klausītāja, runātāja, lasītāja un rakstītāja kultūra.

\n
4.Valodas kompetence:
\n

4.1. valoda. Valodas pamatfunkcijas; valoda kā zīmju sistēma; valodas attīstības posmi; valodas normas (ortoēpijas, ortogrāfijas, gramatikas, interpunkcijas, stilistikas normas); valodas nozīme cilvēka, sabiedrības un valsts dzīvē; runas stili un žanri;

\n

4.2. teksts. Teksta pazīmes; teksta temats un galvenā doma; virsraksts; rindkopa; teksta daļas (ievads, iztirzājums, nobeigums); teksta plāns; teksta tipi; teikumu un rindkopu saistījums tekstā; atstāstījums, domraksts; teksta rediģēšana;

\n

4.3. teikums. Teikuma pazīmes; teikumu iedalījums pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas; vārdu sintaktiskie sakari teikumā; teikuma galvenie locekļi un palīglocekļi; teikumu veidi pēc uzbūves; interpunkcijas normas;

\n

4.4. vārds. Vārda skaniskais sastāvs; vārda rakstiskā forma; alfabēts; vārda morfēmiskā struktūra un galvenie vārddarināšanas paņēmieni; vārda leksiskā nozīme; viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi; homonīmi, sinonīmi, antonīmi; mantoti un aizgūti vārdi; historismi, arhaismi, neoloģismi; termini un profesionālismi; frazeoloģismi; vārda gramatiskā nozīme un formu veidošana; vārdšķiras.

\n
5.Sociokultūras kompetence:
\n

5.1. valoda - tautas kultūras sastāvdaļa un izziņas līdzeklis. Valodas situācija Latvijā;

\n

5.2. dzimtā valoda, valsts valoda, mazākumtautības valoda. Valodas nozīme etniskās identitātes saglabāšanā un attīstīšanā;

\n

5.3. valodā ietvertā informācija par tautas kultūru un vēsturi;

\n

5.4. runas etiķetes nacionālā un kultūras specifika. Cieņpilna attieksme pret dzimto valodu un citu etnosu valodu.

\n

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi 6. Komunikatīvā kompetence:

\n

6.1. nosaka saziņas dalībniekus (adresantu un adresātu) un tematu;

\n

6.2. veido adresātam un saziņas tematam atbilstošus izteikumus;

\n

6.3. izsaka savu viedokli;

\n

6.4. iegūst informāciju no bērnu grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem un izmanto to dialogā ar skolotāju, klasesbiedriem un vecākiem;

\n

6.5. saziņā ievēro apgūtās runas etiķetes normas;

\n

6.6. uztver izteikumā un tekstā ietvertu konkrētu informāciju;

\n

6.7. nosaka dzirdētā teksta tematu;

\n

6.8. stāsta par sevi, redzēto, dzirdēto, lasīto un pārdzīvoto;

\n

6.9. detalizēti atstāsta dzirdētu vai lasītu tekstu;

\n

6.10. skaidro dzirdēta vai lasīta mācību uzdevuma saturu;

\n

6.11. lasa tekstu ar izpratni, izsaka savu attieksmi pret lasīto;

\n

6.12. nosaka lasītā teksta tematu un virsraksta saikni ar tematu;

\n

6.13. atrod tekstā konkrētu informāciju un izmanto to savā darbībā;

\n

6.14. izmanto vārdnīcas un bērnu enciklopēdijas nepieciešamās informācijas ieguvei;

\n

6.15. raksta tekstus par redzēto, dzirdēto, lasīto vai pārdzīvoto notikumu;

\n

6.16. rakstiski atstāsta (tuvu tekstam) lasītu vai dzirdētu tekstu;

\n

6.17. pieraksta ikdienā vai mācībām nepieciešamo informāciju.

\n
7.Valodas kompetence:
\n

7.1. zina, ka valodā ir noteikumi un likumi;

\n

7.2. zina alfabētu un izmanto to mācībās;

\n

7.3. pārvalda apgūtās valodas normas;

\n

7.4. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (virsraksts, temats, pabeigtība);

\n

7.5. nosaka teksta tematu;

\n

7.6. piedāvā teksta virsrakstu, kas atbilst teksta tematam;

\n

7.7. uzdod jautājumus par tekstu, veido vienkāršo plānu;

\n

7.8. veido tekstus ar apraksta vai vēstījuma elementiem;

\n

7.9. zina un ievēro teikuma pazīmes;

\n

7.10. nosaka vienkārša teikuma virslocekļus un veido vienkāršus papla­šinātus teikumus;

\n

7.11. nosaka vārda skanisko sastāvu (skaņa, zilbe), grafēmiski pareizi pieraksta vārdu, izmanto pareizrakstības vārdnīcu;

\n

7.12. skaidro nepazīstamu vārdu nozīmi, izmantojot skaidrojošo vārdnīcu;

\n

7.13. savas runas bagātināšanai izmanto sinonīmus un antonīmus;

\n

7.14. nosaka vārda sakni un galotni, atrod vienas saknes vārdus;

\n

7.15. zina vārdšķiras (lietvārds, īpašības vārds, darbības vārds, prievārds).

\n
8.Sociokultūras kompetence:
\n

8.1. zina, ka ikvienam cilvēkam ir dzimtā valoda;

\n

8.2. saskata tekstā informāciju par tautas kultūru un vēsturi.

\n

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi 9. Komunikatīvā kompetence:

\n

9.1. zina, ka ir verbāli un neverbāli saziņas līdzekļi (žesti, mīmika), izprot to nozīmi saziņā;

\n

9.2. nosaka saziņas dalībniekus, tematu, mērķi, vietu un laiku;

\n

9.3. plāno un veido adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam atbilstošus izteikumus;

\n

9.4. izsaka savu viedokli un pamato to;

\n

9.5. novērtē savu un citu izteikumu atbilstību adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;

\n

9.6. iegūst informāciju grāmatās, laikrakstos, žurnālos, televīzijā, radio un internetā, sniedz to citiem;

\n

9.7. izprot runas kultūras nozīmi saziņas procesā un ievēro apgūtās runas etiķetes normas;

\n

9.8. uztver dzirdēto tekstu kā veselumu un detalizēti;

\n

9.9. nosaka izteikuma, dzirdētā teksta galveno domu;

\n

9.10. izmanto apgūtos klausīšanās paņēmienus;

\n

9.11. mutiski veido tekstus atbilstoši adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;

\n

9.12. īsi un detalizēti atstāsta tekstu;

\n

9.13. plāno savu darbību, izmantojot dzirdētu vai lasītu informāciju (uzdevuma formulējums, mācību teksts);

\n

9.14. uzstājas klasē ar paša sagatavotu tekstu;

\n

9.15. izteiksmīgi lasa tekstu;

\n

9.16. nosaka lasītā teksta galveno domu;

\n

9.17. vērtē tekstā ietverto informāciju (jauna/zināma, svarīga/mazsvarīga) un izmanto to savā darbībā;

\n

9.18. izmanto uzziņu literatūru lingvistiskās un kulturoloģiskās informācijas ieguvei;

\n

9.19. raksta tekstus atbilstoši adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam;

\n

9.20. rakstiski atstāsta (īsi, konspektīvi) lasītu vai dzirdētu tekstu;

\n

9.21. pieraksta un sistematizē informāciju, izmantojot dažādus paņēmienus.

\n
10.Valodas kompetence:
\n

10.1. zina valodas pamatfunkcijas;

\n

10.2. zina, kā attīstījusies rakstība;

\n

10.3. zina, ka valoda ir zīmju sistēma, un atšķir valodas zīmes no citām zīmju sistēmām;

\n

10.4. pārvalda apgūtās valodas normas;

\n

10.5. zina valodas funkcionālo stilu pazīmes;

\n

10.6. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (virsraksts, temats, galvenā doma, sakarīgums, pabeigtība);

\n

10.7. nosaka teksta galveno domu;

\n

10.8. piedāvā teksta virsrakstu, kas atbilst teksta tematam un galvenajai domai;

\n

10.9. nosaka tekstā rindkopas un teksta daļas (ievads, iztirzājums, nobeigums) un izprot to nozīmi teksta izveidē;

\n

10.10. plāno tekstu, izmantojot apgūtos plāna veidus; veido plānam atbilstošu tekstu;

\n

10.11. veido apraksta un vēstījuma tipa tekstus;

\n

10.12. rediģē tekstu, izmantojot apgūtos paņēmienus;

\n

10.13. atšķir teikumu no citām valodas vienībām, pamatojoties uz tā pazīmēm;

\n

10.14. veido, intonatīvi pareizi izrunā, raksta pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;

\n

10.15. atrod vienkārša teikuma virslocekļus un palīglocekļus;

\n

10.16. veido un raksta vienkāršus un saliktus teikumus, ievērojot apgūtās interpunkcijas normas;

\n

10.17. izrunā un raksta vārdus atbilstoši apgūtajām pareizrunas un pareizrakstības normām; pārbaudei izmanto nepieciešamās vārdnīcas;

\n

10.18. skaidro vārdu, frazeoloģismu un sakāmvārdu leksisko nozīmi; izmanto sinonīmu, antonīmu, frazeoloģisko un skaidrojošo vārdnīcu;

\n

10.19. nosaka homonīmu, sinonīmu, antonīmu, vecvārdu, aizguvumu un terminu nozīmi teksta veidošanā; izmanto sinonīmus savas runas pilnveidošanai;

\n

10.20. nosaka vārdā morfēmas, raksturo apgūto morfēmu nozīmi; darina vārdus, izmantojot apgūtos vārddarināšanas paņēmienus;

\n

10.21. nosaka vārda piederību vārdšķirai, pamatojoties uz tās gramatiskajām pazīmēm (apgūtajām vārdšķirām);

\n

10.22. skaidro vārda, morfēmas, skaņas kā tēlainās izteiksmes līdzekļa nozīmi teksta veidošanā.

\n
11.Sociokultūras kompetence:
\n

11.1. izprot valodas nozīmi savas tautas un citu tautu kultūrā, kā arī savas personības pilnveidē;

\n

11.2. atrod tekstā kulturoloģisku informāciju, novērtē to un izmanto savā pieredzē;

\n

11.3. atšķir savas tautas kultūrā pieņemtās runas un kultūras tradīcijas no citu etnosu kultūras tradīcijām;

\n

11.4. ar cieņu izturas pret savu dzimto valodu;

\n

11.5. zina, kādas ir valodas situācijas īpatnības Latvijā;

\n

11.6. ir iecietīgs pret cilvēkiem, kuri svešā valodā runā ar akcentu.

\n
12.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 9.7., 11.1., 11.4. un 11.6.apakšpunktā minētās prasības.
\n

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi 13. Komunikatīvā kompetence:

\n

13.1. mērķtiecīgi izmanto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus;

\n

13.2. orientējas un piedalās dažādās saziņas situācijās;

\n

13.3. plāno, veido un koriģē savu runas uzvedību atbilstoši saziņas situācijai;

\n

13.4. izsaka savu viedokli, argumentē to, izmantojot dažādus paņēmienus, uztver un vērtē saziņas partnera(-u) viedokli;

\n

13.5. vērtē savu un citu izteikumu atbilstību saziņas situācijai;

\n

13.6. iegūst informāciju no dažādiem avotiem, analizē un vērtē to, izmanto savā pieredzē un informē par to citus;

\n

13.7. saziņā ievēro runas etiķetes normas un uzvedības kultūru;

\n

13.8. kritiski uztver dzirdēto tekstu;

\n

13.9. uztver dzirdētā izteikuma vai teksta autora komunikatīvo nolūku;

\n

13.10. izmanto dažādus klausīšanās paņēmienus atbilstoši izvirzītajam mērķim;

\n

13.11. ievēro klausīšanās kultūru un vērtē savu klausīšanās kvalitāti;

\n

13.12. veido mutvārdu tekstus atbilstoši saziņas situācijai;

\n

13.13. stāsta radoši vai konspektīvi;

\n

13.14. plāno grupas darbu, izmantojot dzirdētu vai lasītu informāciju;

\n

13.15. uzstājas ar paša sagatavotu tekstu un vērtē savu uzstāšanos;

\n

13.16. ievēro runāšanas kultūru un vērtē savu runāšanas kvalitāti;

\n

13.17. izvēlas un izmanto izvirzītajam mērķim atbilstošu lasīšanas stratēģiju;

\n

13.18. uztver teksta autora komunikatīvo nolūku;

\n

13.19. kritiski vērtē tekstā ietverto informāciju un izmanto to savā darbībā;

\n

13.20. izmanto dažādus informācijas avotus lingvistiskās un kulturo­loģiskās informācijas ieguvei;

\n

13.21. ievēro lasīšanas kultūru un vērtē savu lasīšanas kvalitāti;

\n

13.22. raksta tekstu atbilstoši saziņas situācijai;

\n

13.23. rakstiski atstāsta (ar pārsprieduma, interpretācijas elementiem) lasītu vai dzirdētu tekstu;

\n

13.24. izmanto dažādas pieraksta tehnikas informācijas sistematizēšanai un apmaiņai;

\n

13.25. ievēro rakstīšanas kultūru un vērtē savu rakstīšanas kvalitāti.

\n
14.Valodas kompetence:
\n

14.1. zina, kāda ir valodas nozīme cilvēka, sabiedrības un valsts dzīvē;

\n

14.2. zina valodas attīstības pamatposmus;

\n

14.3. zina valodas zīmes un līmeņus;

\n

14.4. pārvalda valodas normas;

\n

14.5. zina un izmanto saziņā un tekstveidē valodas funkcionālos stilus un runas žanrus;

\n

14.6. ar cieņu izturas pret valodu, izjūt atbildību par savas runas kvalitātes uzlabošanu;

\n

14.7. veido tekstu, ievērojot tā pazīmes (atbilstība adresātam, temats, modalitāte, informatīvums, sakarīgums, veselums, pabeigtība);

\n

14.8. veido dialogu ar tekstu, lai atklātu autora komunikatīvo nolūku;

\n

14.9. piedāvā dažādus teksta virsrakstus;

\n

14.10. atrod tekstā apakštematus;

\n

14.11. plāno tekstu, izmantojot dažādus plāna veidus; veido tekstu atbilstoši plānam;

\n

14.12. veido pārsprieduma un jaukta tipa tekstus;

\n

14.13. rediģē un pilnveido tekstu, izmantojot dažādus paņēmienus;

\n

14.14. raksturo un ievēro teikuma pazīmes;

\n

14.15. savā runā apzināti un mērķtiecīgi lieto pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus;

\n

14.16. nosaka vārdu sintaktiskos sakarus vienkāršā un saliktā teikumā, savrupinātos teikuma locekļus, kā arī vārdus un vārdu savienojumus, kuri nav teikuma locekļi;

\n

14.17. veido un raksta dažādu veidu teikumus, ievērojot sintakses un interpunkcijas normas;

\n

14.18. raksturo teikumus pēc uzbūves;

\n

14.19. skaidro dažādu veidu teikumu stilistisko nozīmi teksta veidošanā; mērķtiecīgi izmanto dažādu veidu teikumus mutvārdos un rakstos;

\n

14.20. ievēro ortoēpijas un ortogrāfijas normas, pamana un labo kļūdas;

\n

14.21. skaidro vārdu, frazeoloģismu, sakāmvārdu un parunu leksisko nozīmi, izmantojot dažādus paņēmienus un dažādus uzziņas avotus;

\n

14.22. mērķtiecīgi izmanto savā runā dažādu slāņu leksiku, ņemot vērā tās iederīgumu un māksliniecisko izteiksmīgumu;

\n

14.23. nosaka vārda, vārdformas morfēmisko sastāvu un to veidošanas paņēmienus;

\n

14.24. zina vārdšķiru sistēmu, raksturo vārda piederību vārdšķirai, ņemot vērā tā gramatiskās pazīmes;

\n

14.25. mērķtiecīgi izmanto savā runā valodas zīmes kā tēlainās izteiksmes līdzekļus.

\n
15.Sociokultūras kompetence:
\n

15.1. apzinās valodu kā tautas kultūras un cilvēka etniskās identitātes sastāvdaļu, kā savas un pasaules kultūras izziņas līdzekli;

\n

15.2. analizē un sistematizē valodas materiālu, lai rekonstruētu dažādu tautu priekšstatus par vērtībām;

\n

15.3. salīdzina dažādu tautu runas kultūras tradīcijas, atrod tajās kopīgo un atšķirīgo, kā arī iesaistās starpkultūru dialogā;

\n

15.4. apzinās savu atbildību par dzimtās valodas saglabāšanu un savas runas kvalitāti;

\n

15.5. zina, kāda ir valodas situācija pasaulē;

\n

15.6. ar cieņu izturas pret citas tautas valodu, saprotot, ka šāda attieksme ir kulturāla cilvēka pazīme.

\n
16.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 13.6., 13.11., 13.16., 13.21., 13.25., 14.6., 15.1., 15.4. un 15.6. apakšpunktā minētās prasības.
\n

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža 12.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027(Pielikums MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1353 redakcijā) Svešvaloda.

\n

Mācību priekšmeta standarts 3.–9.klasei I. Vispārīgais jautājums 1. Mācību priekšmeta standarts \"Svešvaloda\" ir veidots jebkurai svešvalodai un nosaka mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, obligāto saturu un pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3., 6. un 9.klasi.

\n

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi 2. Mācību priekšmeta \"Svešvaloda\" mērķis ir veidot izglītojamā valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci, lietojot svešvalodu mācībās, saziņā un sadarbībā mainīgajā daudzkultūru pasaulē.

\n
3.Mācību priekšmeta \"Svešvaloda\" uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
\n

3.1. sazināties svešvalodā mutvārdos un rakstos;

\n

3.2. apgūt pamatzināšanas par svešvalodas likumsakarībām un lietojuma funkcijām;

\n

3.3. sekmēt atvērtību pret neierasto un vērtējošu attieksmi pret sevi, citiem, pasauli, apgūstot un salīdzinot dzimto valodu un svešvalodu, kā arī iepazīstot kultūru daudzveidību;

\n

3.4. izprast valodu nozīmi citu mācību priekšmetu apguvē.

\n

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs 4. Valodas komunikatīvā kompetence:

\n

4.1. saziņa: saziņas situācija, saziņas veidi un līdzekļi, saziņas kultūra;

\n

4.2. valodas prasmes: klausīšanās, lasīšana, stāstīšana, sarunāšanās, rakstīšana, sarakstīšanās;

\n

4.3. izruna, intonācijas: vārda uzsvars, uzsvars teikumā;

\n

4.4. teksts: teksta veselums, sakarīgums, pabeigtība, teksta veidi, temats, galvenā doma;

\n

4.5. teikums: teikumu veidi, interpunkcija;

\n

4.6. vārds: vārda gramatiskā un leksiskā nozīme, vārdšķiras, vārdu krājums.

\n
5.Sociokultūras kompetence:
\n

5.1. kopīgais un atšķirīgais, sazinoties dzimtajā valodā un svešvalodā;

\n

5.2. valodu etiķete;

\n

5.3. valodu kontekstā ietvertā informācija par dažādu tautu kultūru;

\n

5.4. kultūras parādības: dzīves apstākļi, svētki, paražas, cieņa pret citu tautu valodām un kultūru daudzveidību.

\n

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi 6. Izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes A1 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 18.punktā.

\n
7.Valodas komunikatīvā kompetence:
\n

7.1. saklausa un saprot pazīstamus vārdus un dažas ļoti vienkāršas frāzes un teikumus;

\n

7.2. lasa un saprot pazīstamus vārdus un nosaukumus, kā arī ļoti vienkāršus teikumus;

\n

7.3. vienkāršā veidā sazinās par ļoti labi zināmām tēmām;

\n

7.4. izmanto atsevišķus vārdus, pamatfrāzes un ļoti vienkāršus teikumus, lai atbildētu un uzdotu jautājumus par tuvākās apkārtnes lietām un priekšmetiem;

\n

7.5. vienkāršos teikumos stāsta par savu dzīvesvietu un cilvēkiem, kurus pazīst;

\n

7.6. raksta atsevišķus vārdus, pamatfrāzes un ļoti vienkāršus teikumus par sevi un savu tuvāko apkārtni.

\n
8.Sociokultūras kompetence:
\n

8.1. iepazīstas ar valsti, kuras valodu apgūst;

\n

8.2. izrāda pozitīvu attieksmi un interesi par valodām.

\n
9.Izglītojamā attieksmi raksturo šā pielikuma 8.2.apakšpunktā minētā prasība.
\n

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi 10. Izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes A2 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Apgūstot otro svešvalodu no 6.klases, 6.klases beigās izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes A1 līmeni. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 18.punktā.

\n
11.Valodas komunikatīvā kompetence:
\n

11.1. klausās un saprot biežāk lietotos vārdus un frāzes par sevi un savu tuvāko apkārtni;

\n

11.2. uztver galveno domu vienkāršos un skaidri izrunātos izteikumos;

\n

11.3. lasa un saprot vienkāršus tekstus par zināmām tēmām;

\n

11.4. sameklē konkrētu informāciju vienkāršos, ar ikdienas dzīvi saistītos tekstos;

\n

11.5. sazinās ikdienišķās situācijās, kur notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem tematiem vai darbībām;

\n

11.6. iesaistās sarunā, bet tās uzturēšanai var būt nepieciešama sarunas biedra palīdzība;

\n

11.7. vienkāršos teikumos stāsta par sevi, savu tuvāko apkārtni un citām zināmām tēmām;

\n

11.8. raksta īsas zīmītes, vienkāršus paziņojumus, pastkartes un ļoti vienkāršas vēstules;

\n

11.9. aizpilda vienkāršas veidlapas, ierakstot informāciju par sevi;

\n

11.10. raksta īsu, vienkāršu tekstu par zināmām tēmām.

\n
12.Sociokultūras kompetence:
\n

12.1. zina to valstu iedzīvotāju paradumus un tradīcijas, kuru valodu apgūst;

\n

12.2. saredz kopīgo un atšķirīgo savas valsts un svešvalodā runājošās valsts iedzīvotāju saziņā un kultūras tradīcijās;

\n

12.3. ir iecietīgs pret svešo un nepazīstamo.

\n
13.Izglītojamā attieksmi raksturo šā pielikuma 12.3.apakšpunktā minētā prasība.
\n

VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi 14. Izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes B1 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Apgūstot otro svešvalodu no 6.klases, 9.klases beigās izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes A2–B1 līmeni. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 18.punktā.

\n
15.Valodas komunikatīvā kompetence:
\n

15.1. klausās un saprot skaidru un literāri pareizu runu par pazīstamām tēmām;

\n

15.2. saprot radio un televīzijas raidījumu saturu, ja par zināmiem notikumiem vai tematiem runā samērā lēni un skaidri;

\n

15.3. lasa un saprot tekstus, kuros izmantota ikdienā bieži lietota valoda, kā arī vienkāršus literārus tekstus;

\n

15.4. sameklē konkrētu informāciju dažādu stilu un žanru tekstos;

\n

15.5. piedalās sarunā par zināmiem vai interesējošiem, kā arī ar ikdienas dzīvi saistītiem tematiem;

\n

15.6. iesaistās diskusijās par labi zināmām un ar ikdienas dzīvi saistītām problēmām;

\n

15.7. pamato un paskaidro savus uzskatus un nodomus;

\n

15.8. stāsta par dzirdēto, redzēto, piedzīvoto vai lasīto, izsakot savu attieksmi;

\n

15.9. raksta saistītu tekstu par zināmiem vai interesējošiem jautājumiem;

\n

15.10. raksta vēstuli par saviem pārdzīvojumiem un iespaidiem.

\n
16.Sociokultūras kompetence:
\n

16.1. ir iepazinis tās valsts kultūru, raksturīgākos iedzīvotāju paradumus un tradīcijas, kuras valodu apgūst, un salīdzina tās ar situāciju Latvijā;

\n

16.2. izprot kultūru dažādību un izmanto iegūto informāciju sevis bagātināšanai;

\n

16.3. veido un uztur kontaktus ar vienaudžiem un pieaugušajiem, pieņem viedokļu daudzveidību;

\n

16.4. ar cieņu izturas pret citām tautām un valodām.

\n
17.Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 15.8., 16.3. un 16.4.apakšpunktā minētās prasības.
\n
18.Valodas prasmes līmeni nosaka šādi kritēriji:
\n

18.1. C2 – spēj viegli saprast gandrīz visu dzirdēto vai lasīto. Atsaucot atmiņā izteiktos argumentus un viedokļus, spēj apkopot informāciju no dažādiem mutvārdu vai rakstiskiem avotiem un secīgi to izklāstīt. Spēj izteikties spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat komplicētās situācijās;

\n

18.2. C1 – spēj saprast dažādas tematikas sarežģītus, garus tekstus un uztvert zemtekstu. Spēj izteikties radoši un spontāni, īpaši nemeklējot vārdus. Spēj atbilstoši un prasmīgi lietot valodu sociālajā, akadēmiskajā un profesionālajā jomā. Spēj izveidot skaidru, labi strukturētu, detalizētu tekstu par sarežģītiem jautājumiem, labi pārzinot tekstveides principus un lietojot atbilstošus saistījuma un saskaņojuma līdzekļus;

\n

18.3. B2 – spēj saprast galveno domu sarežģītos tekstos gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, arī diskusijās par profesionāliem jautājumiem savā specialitātē. Spēj sarunāties samērā brīvi un spontāni, saziņa ar dzimtās valodas lietotājiem noris bez aizķeršanās. Spēj skaidri un detalizēti izteikties par dažādiem tematiem, pamatot savu viedokli, izklāstot dažādu variantu priekšrocības un trūkumus;

\n

18.4. B1 – spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti ar darbu, skolu, brīvo laiku. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus;

\n

18.5. A2 – spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības;

\n

18.6. A1 – spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri, un ir gatavs palīdzēt otram.

\n

13.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027 Literatūra.

\n

Mācību priekšmeta standarts 4.-9.klasei I. Vispārīgais jautājums 1. Veidojot mācību priekšmeta programmas, tajās vēlams ievērot šādus principus:

\n

1.1. izglītības programmās ar latviešu mācībvalodu:

\n

1.1.1. 2/3 laika paredzēt latviešu folkloras, mitoloģijas un literatūras apguvei;

\n

1.1.2. 1/3 - citu tautu folkloras, mitoloģijas un literatūras apguvei;

\n

1.2. mazākumtautību izglītības programmās:

\n

1.2.1. 1/3 - latviešu folkloras, mitoloģijas un literatūras apguvei (latviešu folklora, mitoloģija un literatūra mazākumtautību izglītības programmās tiek apgūta latviešu valodā, un prasības ir ietvertas mācību priekšmeta standartā \"Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmām\");

\n

1.2.2. 2/3 - savas tautas un citu tautu folkloras, mitoloģijas un literatūras apguvei.

\n

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi 2. Mācību priekšmeta \"Literatūra\" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību, pilnveidojot literatūras kā vārda mākslas uztveres spējas, skolēnu lasīšanas intereses, tēlaino domāšanu un radošo pašizpausmi.

\n
3.Mācību priekšmeta \"Literatūra\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:
\n

3.1. apgūt vārda mākslas likumsakarības un izmantot iegūtās zināšanas lasīšanas procesā un daiļdarba interpretācijā;

\n

3.2. attīstīt tēlaino domāšanu un pašizpausmes prasmes kā literāro darbu interpretētājam un paša radītu tekstu autoram;

\n

3.3. attīstīt sapratni par literatūru kā kultūras mantojuma veidu;

\n

3.4. apzināties literārajos darbos ietvertās vērtības, pilnīgot lasītāja intereses, vajadzības un pieredzi.

\n

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs 4. Literatūra - vārda māksla:

\n

4.1. literatūras specifika;

\n

4.2. literārais darbs - māksliniecisks īstenības atspoguļojums;

\n

4.3. literatūras veidu un žanru daudzveidība;

\n

4.4. literārais darbs satura un formas vienotībā.

\n
5.Literārā darba uztvere un radošā darbība:
\n

5.1. lasīšanas kultūra;

\n

5.2. literāro darbu uztvere, interpretēšana un vērtēšana;

\n

5.3. daudzveidīga pašizpausme literārā darba apguves procesā.

\n
6.Literatūra - kultūras sastāvdaļa:
\n

6.1. literatūra - īpašs tautas kultūras tradīciju apguves veids;

\n

6.2. lasītāja intereses par nacionālo un cittautu folkloru un literatūru;

\n

6.3. informācijas avotu daudzveidība kultūras tradīciju apguvē.

\n

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi 7. Literatūra - vārda māksla:

\n

7.1. atšķir daiļliteratūras tekstu no citiem teksta veidiem;

\n

7.2. saprot literatūrai un citiem mākslas veidiem (mūzikai, glezniecībai, skulptūrai) kopīgo un atšķirīgo;

\n

7.3. vērtē literārā darba ilustrācijas, salīdzinot dažādu mākslinieku atšķirīgo literārā darba notikumu un varoņu izpratni;

\n

7.4. ir iepazinis literatūras veidus (epika, lirika, drāma), starpveidu - liroepiku (fabula) - un žanrus (dzejolis, pasaka, stāsts, luga);

\n

7.5. ir iepazinis mutvārdu folkloras veidus (parunas, sakāmvārdi, mīklas, pasakas, teikas, tautasdziesmas, anekdotes);

\n

7.6. atšķir literāros darbus no mutvārdu folkloras;

\n

7.7. ir iepazinis literārajos darbos ietvertos pasaules tautu folkloras sižetus;

\n

7.8. ir iepazinis literārā darba uzbūves elementus - tēmu, kompozīciju (sižetu, tēlus) un literārā darba valodu;

\n

7.9. nosaka literārajā darbā galveno tēmu un galveno domu (atziņu);

\n

7.10. raksturo literārā darba varoņus un vērtē to nozīmi sižeta risinājumā;

\n

7.11. nosaka literārā darba sižeta elementus, tēlus, dabas tēlojumu un vidi;

\n

7.12. nosaka literārā darba valodas tēlainās izteiksmes līdzekļus (epitetus, salīdzinājumus, personifikācijas, metaforas) un ritma elementus dzejā;

\n

7.13. uztver komisko un traģisko literārajā darbā;

\n

7.14. ir interese par dažādu veidu un žanru literārajiem darbiem.

\n
8.Literārā darba uztvere un radošā darbība:
\n

8.1. izsaka savu viedokli un iesaistās sarunās par literāro darbu;

\n

8.2. saprot literārā darba emocionālo noskaņu;

\n

8.3. izteiksmīgi lasa literāru tekstu, atklājot savu izpratni un attieksmi;

\n

8.4. novērtē paša vai citu teksta lasījumu pēc norādītiem vai sadarbībā ar skolotāju izveidotiem kritērijiem;

\n

8.5. atstāsta literārā darba saturu, atklājot tajā ietverto informāciju par darbības vietu, laiku, personām un notikumiem;

\n

8.6. raksta anotāciju un atsauksmi par literāru darbu;

\n

8.7. veido aprakstu un vēstījumu par literārajiem un brīvajiem tematiem;

\n

8.8. raksta pasakas, izmantojot tautas pasaku sižetiskās shēmas un kompozīciju;

\n

8.9. novērtē paša vai cita veidotu tekstu pēc sadarbībā ar skolotāju izstrādātiem kritērijiem;

\n

8.10. inscenē dialoģisku fabulu, dzejoli, pasaku;

\n

8.11. ir ieinteresēts radošajā pašizpausmē, lasot literāru tekstu;

\n

8.12. ir ieinteresēts fantazēt, veidot asociācijas, radīt jaunas idejas;

\n

8.13. ir ieinteresēts radošajā pašizpausmē tekstveides procesā.

\n
9.Literatūra - kultūras sastāvdaļa:
\n

9.1. ir iepazinis savas un citu tautu folkloras darbus;

\n

9.2. ir iepazinis dažādu veidu literāros darbus;

\n

9.3. izvēlas grāmatas atbilstoši savām lasītāja interesēm;

\n

9.4. orientējas grāmatas struktūrā (titullapas ziņas, grāmatas uzziņu elementi);

\n

9.5. ir iepazinis tradicionālos informācijas ieguves avotus un orientējas savas skolas, pilsētas (ciema) bibliotēkā, prot atrast nepieciešamo informāciju;

\n

9.6. ir iepazinis sava novada (pilsētas, ciema) kultūrvēsturiskās vietas;

\n

9.7. ir ieinteresēts bagātināt savas zināšanas par tautas kultūras tradīcijām;

\n

9.8. ir ieinteresēts iesaistīties darbībās, kas saistītas ar tautas tradīcijām (piemēram, tradicionālie svētki, etnogrāfijas pasākumi);

\n

9.9. ir ieinteresēts padziļināt izpratni par autora personību, iepazīstot daiļdarbu.

\n
10.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 7.14., 8.11., 8.12., 8.13., 9.7., 9.8. un 9.9.apakšpunktā minētās prasības.
\n

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi 11. Literatūra - vārda māksla:

\n

11.1. uztver literāro darbu kā tēlainu īstenības atspoguļojumu;

\n

11.2. salīdzina literāros darbus ar citu mākslas veidu darbiem (tēlotājmāksla, mūzika, teātris, kino);

\n

11.3. ir iepazinis literatūras starpveidu - liroepiku (poēma, balāde) - un žanrus (romāns, novele, tēlojums, miniatūra, eseja, drāma, komēdija);

\n

11.4. ir sapratne par literatūras veidu un žanru dažādību;

\n

11.5. ir iepazinis literārajos darbos izmantotos folkloras, mitoloģijas un Bībeles sižetus un tēlus;

\n

11.6. raksturo literārā darba kompozīciju un valodu;

\n

11.7. saprot literārā darba tēmu un ideju;

\n

11.8. analizē literārā darba tēlu sistēmu (raksturus, dabas un vides tēlus);

\n

11.9. analizē literārā darba sižeta veidojumu un autora pozīciju;

\n

11.10. analizē literārā darba valodas tēlainās izteiksmes līdzekļus (epitetus, salīdzinājumus, personifikācijas, metaforas, alegorijas, hiperbolas, paralēlismus) un ritma elementus dzejā;

\n

11.11. saprot komisko un traģisko literārā darbā;

\n

11.12. apzinās vajadzību lasīt dažādu veidu un žanru literāros darbus.

\n
12.Literārā darba uztvere un radošā darbība:
\n

12.1. ir sapratne par literārajos darbos ietvertajām ētiskajām un estētiskajām vērtībām;

\n

12.2. izteiksmīgi lasa literāru tekstu, ievērojot paša lasītāja un literārā darba autora pozīciju;

\n

12.3. novērtē paša un citu izlasīto tekstu pēc paša veidotiem kritērijiem;

\n

12.4. raksta recenziju par literāru darbu;

\n

12.5. raksta argumentētu eseju par literāro un brīvo tematu;

\n

12.6. raksta pārspriedumu par literāro un brīvo tematu;

\n

12.7. analizē literārajos darbos ietvertās ētiskās un estētiskās vērtības;

\n

12.8. vērtē literārajos darbos mākslas valodā izteiktās reālās dzīves parādības;

\n

12.9. veido ziņojumu par literāru tematu;

\n

12.10. iesaistās diskusijā par literāru darbu;

\n

12.11. raksta jaunrades darbus;

\n

12.12. novērtē paša vai cita radītu tekstu pēc paša izstrādātiem kritērijiem;

\n

12.13. apzinās vajadzību pilnveidot savas radošās spējas un lasītāja pieredzi.

\n
13.Literatūra - kultūras sastāvdaļa:
\n

13.1. ir iepazinis pasaules tautu mītus un varoņeposus;

\n

13.2. ir iepazinis dažādu veidu un žanru literāros darbus;

\n

13.3. informācijas ieguvei mērķtiecīgi izvēlas un izmanto dažādus tradicionālos, elektroniskos un audiovizuālos informācijas ieguves avotus;

\n

13.4. saskata un raksturo literārajos darbos ietvertos kultūrvēsturiskos faktus;

\n

13.5. salīdzina dažādu tautu literāros darbus un saskata tajos kopīgo un atšķirīgo;

\n

13.6. ir ieinteresēts iepazīt muzejus un kultūrvēsturiskas vietas;

\n

13.7. pauž attieksmi pret literāro darbu kā dzīves īstenības atspoguļotāju;

\n

13.8. ir ieinteresēts savas un citu tautu folkloras un literatūras lasītājs.

\n
14.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 11.2., 12.13., 13.6., 13.7. un 13.8.apakš­punktā minētās prasības.
\n

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža 14.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027 Mūzika.

\n

Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei I. Vispārīgais jautājums 1. Mācību priekšmeta \"Mūzika\" satura apguvei skolā ir nepieciešami kvalitatīvi mūzikas instrumenti, mūzikas atskaņošanas iekārtas un ieraksti.

\n

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi 2. Mācību priekšmeta \"Mūzika\" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību, atraisīt radošās spējas, veidojot priekšnoteikumus tam, lai katrs spētu kļūt par aktīvu mūzikas klausītāju vai dažādu veidu mūzikas amatieru kopu dalībnieku.

\n
3.Mācību priekšmeta \"Mūzika\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:
\n

3.1. apgūt mūzikas valodas elementus;

\n

3.2. izkopt spēju ieklausīties skaņu pa­saulē, uztvert mūziku emocionāli un attīstīt tēlaini asociatīvo domāšanu, prasmi raksturot mūzikas izteiksmes līdzekļus, iegūt praktiskai muzicēšanai nepieciešamo pieredzi;

\n

3.3. iepazīt pasaules mūzikas attīstību, izkopt spēju uztvert dažādu kultūru mūzikas valodu.

\n

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs 4. Mūzikas valoda:

\n

4.1. nošu pieraksts;

\n

4.2. solfedžo;

\n

4.3. mūzikas žanri;

\n

4.4. mūzikas izteiksmes līdzekļi;

\n

4.5. izpildītāju sastāvi.

\n
5.Mūzikas uztvere un radošā darbība:
\n

5.1. praktiskā muzicēšana;

\n

5.2. mūzikas klausīšanās.

\n
6.Mūzika - kultūras sastāvdaļa:
\n

6.1. mūzikas literatūra;

\n

6.2. nozīmīgākās personības mūzikā.

\n

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi 7. Mūzikas valoda:

\n

7.1. zina klasē apgūtos ritma elementus (dažāda ilguma notis un pauzes) un izmanto tos praktiskajā muzicēšanā 2/4, 3/4 un 4/4 taktsmērā;

\n

7.2. zina Do mažora gammu;

\n

7.3. kolektīvi dzied no lapas melodijas ar apgūtajām skaņkārtas intonācijām (kustība pa tetrahorda skaņām, virzība pa noturīgajām pakāpēm un to apdziedāšana) Do mažorā;

\n

7.4. zina un kolektīvajā muzicēšanā izmanto nošu nosaukumus zilbju sistēmā, nosaka nošu atrašanās vietu līnijkopā un klaviatūrā;

\n

7.5. lieto jēdzienus melodija, dinamika, tembrs, temps, reģistrs;

\n

7.6. lieto jēdzienus dziesma, kora dziesma, solo dziesma;

\n

7.7. prot attēlā noteikt iepazītos instrumentus;

\n

7.8. lieto jēdzienus: polka, valsis, maršs.

\n
8.Mūzikas uztvere un radošā darbība:
\n

8.1. skandē tautasdziesmas;

\n

8.2. dzied vienbalsīgas dziesmas;

\n

8.3. izmanto muzicēšanā \"skanošos žestus\" un skaņurīkus;

\n

8.4. piedalās muzikālajās spēlēs un rotaļās;

\n

8.5. dzied no galvas 16 klasē apgūtās dziesmas ar vārdiem (no tām vismaz puse - tautasdziesmas);

\n

8.6. ir ieinteresēts radošā muzicēšanā;

\n

8.7. atšķir skaņu īpašības (augstums, stiprums, ilgums, tembrs, nokrāsa) un saklausa vienkāršākos mūzikas izteiksmes līdzekļus;

\n

8.8. atšķir solo dziedājumu no kora dziedājuma;

\n

8.9. atšķir raksturīgākos mūzikas instrumentus;

\n

8.10. saklausa un atšķir žanrus: dziesma, deja, maršs;

\n

8.11. pazīst kokles tembru;

\n

8.12. uztver mūziku emocionāli un attēlo to zīmējumos un kustībās.

\n
9.Mūzika - kultūras sastāvdaļa:
\n

9.1. pazīst klasē apgūtos skaņdarbus (nosauc skaņdarba autora vārdu, uzvārdu, skaņdarba nosaukumu);

\n

9.2. zina pazīstamākās tautas rotaļdziesmas un šūpļadziesmas;

\n

9.3. zina nozīmīgākās gadskārtu ieražas;

\n

9.4. uztver skaņdarbu emocionāli;

\n

9.5. salīdzina viena un tā paša sižeta atspoguļojumu dažādos mākslas veidos.

\n
10.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 8.6., 8.12., 9.4. un 9.5.apakšpunktā minētās prasības.
\n

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi 11. Mūzikas valoda:

\n

11.1. darbojas ar apgūtajām ritma grupām (tajā skaitā ar punktētu ritmu) 2/4, 3/4 un 4/4 taktsmērā; ir ritmizēšanas pieredze 3/8 un 6/8 taktsmērā;

\n

11.2. zina Do, Fa, Sol mažoru un la, re, mi minoru;

\n

11.3. kolektīvi un ansambļos dzied no lapas melodijas ar apgūtajām skaņkārtas intonācijām (kustība pa tetrahorda skaņām, tercu soļi, lēcieni pa noturīgajām pakāpēm un to apdziedāšana) Do, Fa, Sol mažorā un la, re, mi minorā;

\n

11.4. zina un muzicēšanā izmanto nošu nosaukumus zilbju un burtu sistēmā, nosaka to atrašanās vietu līnijkopā un klaviatūrā;

\n

11.5. zina un muzicēšanā izmanto apgūtos mūzikas izteiksmes līdzekļus (dinamikas pakāpes, skaņveides paņēmienus, tempus);

\n

11.6. zina un prot paskaidrot jēdzienus: vokālā, instrumentālā un vokāli instrumentālā mūzika;

\n

11.7. prot attēlā noteikt instrumentus un izpildītāju sastāvus;

\n

11.8. zina jēdzienus solo skaņdarbs, ansambļa skaņdarbs, orķestra mūzika.

\n
12.Mūzikas uztvere un radošā darbība:
\n

12.1. skandē tautasdziesmas vai/un oriģināldzeju;

\n

12.2. dzied vienbalsīgas dziesmas un kanonus;

\n

12.3. izmanto muzicēšanā \"skanošos žestus\" un skaņurīkus;

\n

12.4. piedalās gadskārtu ieražu spēlēs, rotaļās, darbībās;

\n

12.5. dzied no galvas 20 klasē apgūtās dziesmas ar vārdiem (no tām vismaz puse - tautasdziesmas);

\n

12.6. ir improvizēšanas pieredze, ir ieinteresēts radošā muzicēšanā;

\n

12.7. saklausa tempa, dinamikas, reģistra atšķirības un skaņveides paņēmienus;

\n

12.8. nosaka koru veidus, atšķir, kura kora balss grupa dzied;

\n

12.9. nosaka, kāda veida orķestris spēlē; atšķir mūzikas instrumentus, simfoniskā orķestra instrumentu grupas;

\n

12.10. saklausa un atšķir raksturīgākos žanrus: dziesma (solo dziesma, kora dziesma), deja (valsis, polka, polonēze, menuets), maršs;

\n

12.11. nosaka dzirdamās mūzikas atbilstību situācijai un videi (koncertzālē, operā, baznīcā, ballē);

\n

12.12. ir populārās un rokmūzikas klausīšanās pieredze;

\n

12.13. saklausa un atšķir raksturīgākos tautas mūzikas instrumentus;

\n

12.14. uztver mūziku emocionāli, izsaka/attēlo mūziku vārdos, krāsās un zīmējumos.

\n
13.Mūzika - kultūras sastāvdaļa:
\n

13.1. ir iepazinis dažādu valstu ievērojamākos komponistus; pazīst klasē apgūtos skaņdarbus (nosauc skaņdarba autora vārdu, uzvārdu, tautību un skaņdarba nosaukumu, atskaņotāju sastāvu);

\n

13.2. zina tautas mūzikas žanrus (Jāņu, Ziemassvētku un pavasara rotāšanās dziesmas);

\n

13.3. apzinās, ka tautas mūzika ir nozīmīgs faktors nacionālās identitātes saglabāšanā;

\n

13.4. var nosaukt Latvijā ievērojamākās koncertzāles un koncertestrādes, ir apzinājis savai dzīvesvietai tuvākās, var par tām pastāstīt;

\n

13.5. var nosaukt Latvijā nozīmīgākos populārās un rokmūzikas izpildītājmāksliniekus;

\n

13.6. diskutē par mūziku, spēj toleranti uzklausīt atšķirīgu viedokli;

\n

13.7. saprot, kā atšķiras vienas un tās pašas tēmas atspoguļojums dažādos mākslas veidos.

\n
14.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 12.6., 12.12., 12.14., 13.3., 13.6. un 13.7.apakšpunktā minētās prasības.
\n

VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi 15. Mūzikas valoda:

\n

15.1. darbojas ar apgūtajām ritma grupām (tai skaitā ar sinkopēm un triolēm) 2/4, 3/4 un 4/4 taktsmērā, kā arī ritma grupām 3/8 un 6/8 taktsmērā, pievieno ritma pavadījumu dziesmām;

\n

15.2. zina Do, Fa, Sol mažoru un la, re, mi minoru, izprot citu tonalitāšu lietojuma pamatprincipus;

\n

15.3. kolektīvi dzied no lapas melodijas (arī mūzikas literatūras tēmas) ar apgūtajām skaņkārtas intonācijām Do, Fa, Sol mažorā un la, re, mi minorā (dabiskajā un harmoniskajā);

\n

15.4. zina un muzicēšanā izmanto nošu nosaukumus zilbju un burtu sistēmā, nosaka to atrašanās vietu līnijkopā un klaviatūrā; zina burtu izmantošanas iespējas muzicēšanā;

\n

15.5. zina un muzicēšanā izmanto apgūtos mūzikas izteiksmes līdzekļus un mūzikas valodas elementus;

\n

15.6. zina skaņdarbu iedalījumu atkarībā no atskaņošanas līdzekļiem un izpildītāju sastāva (vokālā, instrumentālā un vokāli instrumentālā mūzika) un katras nozares tipiskākos žanrus;

\n

15.7. raksturo dažādu laikmetu raksturīgākos izpildītāju sastāvus un instrumentus;

\n

15.8. pazīst žanrus: opera, balets, simfonija, koncerts, sonāte, kvartets, oratorija, kantāte, svīta; var nosaukt piemērus no apgūtās mūzikas literatūras.

\n
16.Mūzikas uztvere un radošā darbība:
\n

16.1. dzied vienbalsīgas, divbalsīgas dziesmas un kanonus;

\n

16.2. izmanto mūzikas instrumentus pavadījumu veidošanā;

\n

16.3. spēj muzicēt grupā atbilstoši savām spējām;

\n

16.4. dzied grupās klasē apgūtās dziesmas, sacer pavadījumu, muzicēšanā iesaistot visus dalībniekus atbilstoši katra interesēm;

\n

16.5. izmanto improvizēšanas pieredzi ansambļa muzicēšanā;

\n

16.6. saklausa tempa, dinamikas, reģistra atšķirības un skaņveides paņēmienus un saista tos ar mūzikas raksturu;

\n

16.7. nosaka koru un ansambļu veidus;

\n

16.8. saklausa un raksturo dažādu laikmetu raksturīgākos izpildītāju sastāvus;

\n

16.9. saklausa un atšķir dažādu laikmetu raksturīgākos vokālos, instrumentālos un vokāli instrumentālos žanrus;

\n

16.10. izprot mūzikas funkcionālo daudzveidību (sadzīves, reliģiskā, koncertmūzika, skatuves mūzika) un nozīmi cilvēka dzīvē;

\n

16.11. ir apmeklējis koncertus, operas vai baleta izrādes;

\n

16.12. pazīst nozīmīgākos džeza, populārās un rokmūzikas virzienus;

\n

16.13. raksturo tautas mūzikas instrumentus;

\n

16.14. uztver mūziku emocionāli, stāsta par dzirdēto mūziku, apraksta to, attēlo mūzikas noskaņu, tēlus un izteiksmes līdzekļus vizuāli.

\n
17.Mūzika - kultūras sastāvdaļa:
\n

17.1. ir iepazinis dažādu laikmetu ievērojamākos komponistus; pazīst klasē apgūtos skaņdarbus (nosauc skaņdarba autora vārdu, uzvārdu, tautību un skaņdarba nosaukumu, atskaņotāju sastāvu, skaņdarba rašanās laikmetu);

\n

17.2. stāsta par tautas mūziku;

\n

17.3. saprot, ka mūzika ir nozīmīgs faktors nacionālās identitātes un kultūras saglabāšanā; ir toleranta attieksme pret citu tautu mūziku;

\n

17.4. raksturo nozīmīgākos pasākumus Latvijas mūzikas dzīvē;

\n

17.5. zina ievērojamākos mūsdienu Latvijas solistus, diriģentus un mūziķu kolektīvus, var par tiem pastāstīt;

\n

17.6. zina nozīmīgākos džeza, populārās un rokmūzikas virzienus; var nosaukt Latvijā nozīmīgākos izpildītājmāksliniekus;

\n

17.7. spēj argumentēti paust savu viedokli par dažādu veidu mūziku;

\n

17.8. izprot mūzikai un citiem mākslas veidiem kopīgo un atšķirīgo.

\n
18.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 16.5., 16.11., 16.14., 17.3., 17.7. un 17.8.apakšpunktā minētās prasības.
\n

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža 15.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027 Vizuālā māksla.

\n

Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi 1. Mācību priekšmeta \"Vizuālā māksla\" mērķis ir sekmēt izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību, pilnveidot un attīstīt viņa radošās spējas, interesi par mākslu un radīt priekšnoteikumus tam, lai skolēns savu mākslinieciskās un radošās darbības pieredzi spētu daudzveidīgi izmantot.

\n
2.Mācību priekšmeta \"Vizuālā māksla\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:
\n

2.1. apgūt mākslas terminus, jēdzienus un izteiksmes līdzekļus; iepazīt mākslas veidus, žanrus, tehnikas, ar mākslu saistītas nozares;

\n

2.2. izkopt prasmi īstenot savas idejas un ieceres ar vizuālās mākslas līdzekļiem, analizēt un interpretēt savas radošās ieceres un mākslas darbus;

\n

2.3. iegūt pieredzi saskatīt vizuālās vērtības dabā un kultūrvidē, saprast savu līdzatbildību to saudzēšanā un veidošanā.

\n

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs 3. Mākslas valoda:

\n

3.1. mākslas termini, jēdzieni un izteiksmes līdzekļi;

\n

3.2. vizuālās mākslas daudzveidība - mākslas veidi, žanri un nozares;

\n

3.3. zināšanas par mākslas darba tapšanas procesu, dažādām tehnikām, ar vizuālo mākslu saistītām profesijām.

\n
4.Mākslas uztvere un radošā darbība:
\n

4.1. mākslas darba uztvere - raksturošana, analīze un interpretācija;

\n

4.2. daudzveidīgu materiālu un tehniku iepazīšana;

\n

4.3. eksperimenti, atklājot jaunus tehniskus paņēmienus un izteiksmes līdzekļu salikumus;

\n

4.4. ideju īstenošana plaknē, telpā un laikā.

\n
5.Māksla - kultūras sastāvdaļa:
\n

5.1. vizuālās vērtības dabā un kultūrvidē;

\n

5.2. mākslas vērtību apguve, iepazīstot nozīmīgus Latvijas un pasaules mākslas piemērus, māksliniekus un mākslas darbu krātuves;

\n

5.3. savas vērtības mākslā.

\n

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi 6. Mākslas valoda:

\n

6.1. zina un mākslas darbos saskata vizuālos izteiksmes līdzekļus - līnijas, krāsas, siluetus, formas, faktūras, ritmu;

\n

6.2. zina, ka vizuālos izteiksmes līdzekļus var izmantot emocionālu stāvokļu attēlošanai;

\n

6.3. ir iepazinis kompozīciju kā dažādu vizuālu izteiksmes līdzekļu sakārtojumu;

\n

6.4. ir iepazinis raksturīgākos mākslas veidus, žanrus un tehnikas;

\n

6.5. ir iepazinis latviskās zīmes un simbolus;

\n

6.6. ir iepazinis nozīmīgus sižetus dažādu laikmetu mākslā;

\n

6.7. zina ar mākslu saistītas profesijas.

\n
7.Mākslas uztvere un radošā darbība:
\n

7.1. dabā un apkārtējā vidē saskata idejas radošiem darbiem;

\n

7.2. izmanto dažādas vizuālās mākslas tehnikas, daudzveidīgus materiālus un to īpašības;

\n

7.3. izvēlas piemērotākos materiālus vai tehnikas no skolotāja piedāvātā klāsta;

\n

7.4. eksperimentē un atklāj jaunus tehniskus paņēmienus;

\n

7.5. izmanto plaknes un telpas iespējas, strādājot individuāli un grupā;

\n

7.6. prot pastāstīt par sava radošā darba ieceri un procesu;

\n

7.7. prot plānot idejas īstenošanai paredzēto laiku mācību stundas ietvaros;

\n

7.8. prot pastāstīt par mākslas darba saturu un izteiksmes līdzekļiem;

\n

7.9. prot atrast un saprot informāciju, kas pievienota mākslas darbam.

\n
8.Māksla - kultūras sastāvdaļa:
\n

8.1. saskata skaisto un neparasto dabā un kultūrvidē, ir saudzīga attieksme pret to;

\n

8.2. ir iepazinis mākslas darbu kā emocionāla pārdzīvojuma radītāju un kultūras vērtību;

\n

8.3. salīdzina viena un tā paša sižeta atspoguļojumu dažādos mākslas veidos;

\n

8.4. ir iepazinis atsevišķu mākslas darbu oriģinālus;

\n

8.5. ir iepazinis dažādu zemju un tautu mākslas darbu piemērus;

\n

8.6. prot vērtēt darbu emocionāli, iesaistās mākslas darba vērtēšanas procesā;

\n

8.7. ir iepazinis mākslas muzejus un izstādes, kā arī tuvākās apkārtnes kultūrvēsturiskās vietas;

\n

8.8. prot izvēlēties sev tuvu mākslas darbu un komentēt savu izvēli.

\n
9.Izglītojamā attieksmes raksturo 8.1. un 8.6.apakšpunktā minētās prasības.
\n

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi 10. Mākslas valoda:

\n

10.1. zina un mākslas darbos salīdzina izteiksmes līdzekļus - līnijas, krāsas, siluetus, formas, faktūras, ritmu, kontrastu, kompozīciju;

\n

10.2. zina, kā vizuālos izteiksmes līdzekļus var mērķtiecīgi izmantot raksturīgā izcelšanai;

\n

10.3. izprot kompozīciju kā vizuālo izteiksmes līdzekļu organizētu sakārtojumu;

\n

10.4. zina dažādus mākslas veidus, žanrus un tehnikas;

\n

10.5. ir iepazinis zīmes un simbolus kā kultūrvidē balstītas vērtības;

\n

10.6. prot salīdzināt vizuālās pazīmes noteikta stila ietvaros;

\n

10.7. zina daudzveidīgas ar mākslu saistītas profesijas; ir iepazinis mākslas darba tapšanas procesu.

\n
11.Mākslas uztvere un radošā darbība:
\n

11.1. prot dabā un apkārtējā vidē saskatīt daudzveidīgas idejas radošajiem darbiem;

\n

11.2. prot izmantot dažādas vizuālās mākslas tehnikas, daudzveidīgu un arvien jaunu materiālu klāstu;

\n

11.3. prot izvēlēties nepieciešamos materiālus savas idejas izteikšanai; prot tos racionāli izmantot;

\n

11.4. novērojumos un eksperimentos atklāj daudzveidīgus izteiksmes līdzekļu salikumus un izmanto tos radošajos darbos;

\n

11.5. izmanto plaknes un telpas iespējas, īsteno procesuālas radošas idejas individuāli un grupā;

\n

11.6. prot izteikt un pamatot sava darba ideju;

\n

11.7. prot plānot idejas īstenošanai paredzēto laiku ilgtermiņa darbos, aprēķināt tiem nepieciešamos resursus;

\n

11.8. prot analizēt mākslas darbus, veidot stāstījumu un aprakstīt mākslas darba saturu, izteiksmes līdzekļus;

\n

11.9. prot atrast nepieciešamo informāciju par vizuālo mākslu dažādos informācijas avotos.

\n
12.Māksla kā kultūras sastāvdaļa:
\n

12.1. saskata skaisto un neparasto dabā, kultūrvidē, prot saudzīgi izturēties pret to;

\n

12.2. ir iepazinis mākslas darbus dažādos aspektos - kā emocionāla pārdzīvojuma radītāju, kultūras vērtību, laikmeta liecību;

\n

12.3. saprot, kā atšķiras vienas un tās pašas tēmas atspoguļojums dažādos mākslas veidos;

\n

12.4. ir iepazinis mākslas darbu kolekciju; apzinās to kā vērtību;

\n

12.5. ir iepazinis Latvijas un dažādu zemju un tautu mākslu;

\n

12.6. prot uzklausīt citu uzskatus par mākslas darbu;

\n

12.7. ir iepazinis mākslas muzejus un izstāžu zāles, kultūrvēsturiskas vietas tuvākajā apkārtnē pilsētā un valstī;

\n

12.8. prot izvēlēties sev tuvu mākslas darbu un paskaidrot savu izvēli, vērtējot pēc dažādiem kritērijiem.

\n
13.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 12.1., 12.4. un 12.6.apakšpunktā minētās prasības.
\n

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi 14. Mākslas valoda:

\n

14.1. zina un mākslas darbos raksturo izteiksmes līdzekļus - apgaismojumu, savstarpējās proporcijas, telpiskumu, krāsu un tonālās attiecības;

\n

14.2. saprot, kā var attēlot idejas dažādos vizuālās mākslas veidos;

\n

14.3. zina atšķirīgus kompozīcijas principus;

\n

14.4. prot raksturot mākslas daudzveidību - veidus, žanrus un tehnikas;

\n

14.5. zina daudzveidīgas dabā un kultūrvidē balstītas vizuālas zīmes un simbolus;

\n

14.6. izprot mākslas stila jēdzienu un saturu;

\n

14.7. zina daudzveidīgas mākslas nozares, prot tās raksturot.

\n
15.Mākslas uztvere un radošā darbība:
\n

15.1. prot izvēlēties idejas saviem radošajiem darbiem dabā, kultūrvidē un sabiedrības procesos;

\n

15.2. prot izmantot dažādas vizuālās mākslas tehnikas un materiālus, saskaņot savu ideju ar izvēlētās tehnikas un materiāla specifiskajām īpašībām;

\n

15.3. prot mērķtiecīgi izvēlēties nepieciešamo savas idejas izteikšanai; spēj patstāvīgi izlemt, kā rīkoties un attīstīt savu ideju;

\n

15.4. eksperimentos atklāj izteiksmes līdzekļu izmantošanas un kompozīcijas veidošanas iespējas;

\n

15.5. prot radoši izmantot plaknes, telpas un laika iespējas radošu ideju īstenošanai individuāli un grupā;

\n

15.6. prot pamatot sava darba ideju un raksturot radošā darba ieceres īstenošanas procesu un rezultātu;

\n

15.7. prot plānot vairākpakāpju uzdevumus un ilgtermiņa projektus, aprēķināt tiem nepieciešamos resursus;

\n

15.8. prot analizēt un interpretēt mākslas darbus, izteikt savu viedokli par mākslas darba saturu, uzrakstīt to pārsprieduma (esejas) formā;

\n

15.9. prot atrast, izvēlēties un izmantot informāciju par vizuālo mākslu dažādos informācijas avotos.

\n
16.Māksla - kultūras sastāvdaļa:
\n

16.1. ir līdzatbildīgs par kultūras vērtību saglabāšanu; saprot harmoniskas vides lomu cilvēka dzīvē;

\n

16.2. prot vērtēt mākslas darbus, procesus un mākslas parādības;

\n

16.3. zina vizuālajai mākslai un citiem mākslas veidiem kopīgo un atšķirīgo;

\n

16.4. izprot mākslas darbu krātuvju nepieciešamību un apzinās valsts kultūras vērtības;

\n

16.5. ir iepazinis dažādu zemju un tautu mākslu un māksliniekus; ir iepazinis savas tautas mākslu kā pasaules kultūras daļu; zina nozīmīgākās Latvijas mākslas vērtības;

\n

16.6. prot diskutēt un toleranti uzklausīt atšķirīgus viedokļus par mākslu;

\n

16.7. zina nozīmīgākās mākslas darbu krātuves tuvākajā apkārtnē, Latvijā un pasaulē;

\n

16.8. prot raksturot vērtīgo kāda mākslinieka daiļradē, pamatot sev nozīmīgas vērtības mākslā.

\n
17.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 16.1., 16.4. un 16.6.apakšpunktā minētās prasības.
\n

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža 16.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027 Latvijas un pasaules vēsture.

\n

Mācību priekšmeta standarts 6.-9.klasei I. Vispārīgais jautājums 1. Pamatizglītības kurss \"Latvijas un pasaules vēsture\" aptver dzimtā novada (pilsētas), Latvijas, Eiropas un pasau­les vēstures materiālu no aizvēstures līdz mūsdienām. Latvijas vēstures tematikai velta ne mazāk kā 1/3 no kopējā vēstures stundu skaita. Veidojot mācību priekšmeta programmu \"Latvijas un pasaules vēsture\", Latvijas vēstures tēmas var mācīt kā atsevišķu nodaļu vai mācīt integrēti ar saturiski atbilstošām Eiropas un pasaules vēstures tēmām.

\n

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi 2. Mācību priekšmeta \"Latvijas un pasaules vēsture\" mērķis ir pilnveidot izglītojamā izpratni par cilvēces attīstības pamattendencēm, lai sekmētu nacionālās un eiropeiskās identitātes veidošanos, veicinātu atbildīga, toleranta un demokrātiska savas valsts un Eiropas pilsoņa izaugsmi.

\n
3.Mācību priekšmeta \"Latvijas un pasaules vēsture\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:
\n

3.1. iegūt pamatzināšanas par tuvākās apkārtnes, Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures gaitu un cēloņsakarībām no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām;

\n

3.2. pilnveidot prasmes darbā ar dažādiem vēsturiskas informācijas avotiem, lai gūtu izpratni par daudzveidīgu vēstures interpretācijas iespējamību;

\n

3.3. iegūt pieredzi darboties mūsdienu sabiedrībā, patstāvīgi, argumentēti, radoši interpretēt pagātnes un mūsdienu pasau­les notikumus, lietot vēstures jēdzienus.

\n

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs 4. Zināšanas un izpratne par Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturi:

\n

4.1. Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures svarīgākās tēmas:

\n

4.1.1. vēstures priekšmets:

\n

4.1.1.1. vēstures izzināšanas pamati;

\n

4.1.1.2. es, mana ģimene, zeme un tauta vēsturē;

\n

4.1.2. Latvijas vēstures svarīgākās tēmas:

\n

4.1.2.1. aizvēsture Latvijas teritorijā;

\n

4.1.2.2. pirmatnējo cilvēku dzīvesveids Latvijas teritorijā;

\n

4.1.2.3. sabiedrība Latvijas teritorijā krustnešu iebrukuma priekšvakarā;

\n

4.1.2.4. Livonija;

\n

4.1.2.5. Livonijas kārtas un to dzīvesveids;

\n

4.1.2.6. Livonijas kultūra;

\n

4.1.2.7. pārmaiņas Baltijas sabiedrībā un saimniecībā;

\n

4.1.2.8. reformācija Livonijā;

\n

4.1.2.9. Latvijas teritorija Polijas-Lietuvas, Zviedrijas un Krievijas varā;

\n

4.1.2.10. Kurzemes hercogiste;

\n

4.1.2.11. sasniegumi izglītībā, zinātnē un kultūrā;

\n

4.1.2.12. apgaismība Baltijā;

\n

4.1.2.13. nacionālā atmoda Latvijā;

\n

4.1.2.14. sabiedrības attīstības pamattendences Baltijā;

\n

4.1.2.15. Pirmā pasaules kara darbība Latvijā;

\n

4.1.2.16. Latvijas valstiskuma izveide;

\n

4.1.2.17. Latvijas Republika starpkaru posmā 20.gs. 20.-30.gados;

\n

4.1.2.18. Otrais pasaules karš;

\n

4.1.2.19. okupācijas režīmi Latvijā;

\n

4.1.2.20. padomju totalitārisms Latvijā;

\n

4.1.2.21. Latvijas neatkarības atjaunošana;

\n

4.1.2.22. sabiedrības attīstība;

\n

4.1.2.23. sasniegumi un izaicinājumi mūsdienu Latvijā;

\n

4.1.2.24. kultūra un izglītība Latvijā;

\n

4.1.3. Eiropas un pasaules vēstures svarīgākās tēmas:

\n

4.1.3.1. cilvēka izcelšanās;

\n

4.1.3.2. pirmatnējo cilvēku dzīvesveids;

\n

4.1.3.3. iedzīvotāju dzīvesveids;

\n

4.1.3.4. valsts veidošanās;

\n

4.1.3.5. ievērojamākie sasniegumi;

\n

4.1.3.6. grieķu un romiešu sabiedrība un dzīvesveids;

\n

4.1.3.7. grieķu demokrātija un tās būtība;

\n

4.1.3.8. Romas republika, romiešu iekarojumi un impērija;

\n

4.1.3.9. grieķu un romiešu ievērojamākie sasniegumi;

\n

4.1.3.10. kristietība, tās izcelšanās;

\n

4.1.3.11. Eiropas zemju attīstība viduslaikos;

\n

4.1.3.12. kristīgā baznīca;

\n

4.1.3.13. viduslaiku eiropiešu kārtas un to dzīvesveids;

\n

4.1.3.14. eiropiešu sasniegumi izglītībā, zinātnē un kultūrā;

\n

4.1.3.15. arābi un islāms;

\n

4.1.3.16. pārmaiņas Eiropas sabiedrībā un saimniecībā;

\n

4.1.3.17. renesanse;

\n

4.1.3.18. reformācija;

\n

4.1.3.19. lielie ģeogrāfiskie atklājumi;

\n

4.1.3.20. Ķīnas, Indijas, Amerikas, Āfrikas, Austrālijas u.c. sabiedrība un ievērojamākie sasniegumi;

\n

4.1.3.21. valstu attīstība jaunajos laikos;

\n

4.1.3.22. sasniegumi izglītībā, zinātnē un kultūrā;

\n

4.1.3.23. apgaismība;

\n

4.1.3.24. valstu un sabiedrības attīstības pamattendences;

\n

4.1.3.25. Pirmais pasaules karš;

\n

4.1.3.26. valstu attīstība starpkaru posmā;

\n

4.1.3.27. Otrais pasaules karš;

\n

4.1.3.28. divas sistēmas pēc Otrā pasau­les kara;

\n

4.1.3.29. Eiropas integrācija;

\n

4.1.3.30. sasniegumi un izaicinājumi mūsdienu Eiropā un pasaulē;

\n

4.1.3.31. kultūras attīstības pamattendences;

\n

4.2. vēstures priekšmeta valoda (jēdzieni, to izpratne un lietošana).

\n
5.Vēstures pētīšana un interpretēšana:
\n

5.1. mācību literatūras, vēstures avotu, vēstures literatūras, karšu, enciklopēdiju, statistisko datu, elektronisko informācijas tehnoloģiju (internets, CD-ROM) lietošana;

\n

5.2. vēstures procesa nepārtrauktība un tajā notiekošās pārmaiņas;

\n

5.3. cēloņu un seku mijsakarība;

\n

5.4. kopīgais un atšķirīgais, salīdzinot vēstures notikumus laikā un telpā;

\n

5.5. daudzveidīga sabiedrība kā vēstures procesa rezultāts;

\n

5.6. viedokļu daudzveidības iespējamība vēstures skaidrojumos.

\n
6.Sevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās.
\n

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, sākot vēstures kursa apguvi 7. Sākot vēstures sistemātiskā kursa apguvi 6. klasē, izglītojamiem ir šādas sociālo zinību mācību priekšmetā iegūtās priekšzināšanas, prasmes un attieksmes:

\n

7.1. izrāda vēlmi iegūt informāciju par personības un sabiedrības jautājumiem;

\n

7.2. prot iegūt nepieciešamo informāciju par personību un sabiedrību, aptaujājot, sarunājoties, klausoties citu stāstījumu, lasot;

\n

7.3. prot sakārtot savas, ģimenes un dzimtas dzīves notikumus hronoloģiskā secībā;

\n

7.4. izprot ģimenes, dzimtās vietas nozīmi savā dzīvē;

\n

7.5. prot pastāstīt par Latvijas galvaspilsētu, sava rajona centru, savu pilsētu, pagastu;

\n

7.6. pazīst sava pagasta/pilsētas/Latvijas simbolus, zina to lietojumu, zina valsts svētkus un prot pastāstīt par to svinēšanas tradīcijām;

\n

7.7. zina, ka Latvija atrodas Eiropā; zina, ka Latvijā dzīvo dažādas tautības;

\n

7.8. saprot laika ritējumu (pagātne, tagadne, nākotne).

\n

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi 8. Zināšanas un izpratne par svarīgākajiem vēstures posmiem:

\n

8.1. zina, ka vēsturē bijuši dažādi atšķirīgi laikmeti;

\n

8.2. izprot vēsturi kā pagātni;

\n

8.3. zina ievērojamākos Latvijas vai seno laiku vēstures notikumus;

\n

8.4. prot noteikt senāko vēstures periodu raksturīgākās materiālās kultūras liecības;

\n

8.5. zina ievērojamākās Latvijas vai seno laiku vēsturiskās personas un viņu veikumu;

\n

8.6. izprot to Latvijas svētku un piemiņas dienu vēsturisko kontekstu, kas apgūti programmas ietvaros;

\n

8.7. izprot, ka, runājot par vēsturi, tiek lietoti īpaši jēdzieni; izprot un lieto tos jēdzienus, kas apgūti ieteicamā vēstures programmas parauga vai skolas vēstures programmas ietvaros.

\n
9.Vēstures pētīšana un interpretēšana:
\n

9.1. zina, ka informāciju par vēsturi var iegūt mācību literatūrā, enciklopēdijās, vēstures atlantos, internetā;

\n

9.2. prot lietot vēstures kartes, saprot tajās ietverto informāciju (apzīmējumus, simbolus, mērogu);

\n

9.3. prot izmantot skolas bibliotēku un internetu vēsturiskas informācijas iegūšanai;

\n

9.4. prot informēt citus par uzzināto, arī atstāstīt iegūto informāciju;

\n

9.5. ir pieredze darboties ar vēstures avotiem un vēstures literatūru;

\n

9.6. prot skaitīt laiku vēsturē - pirms un pēc mūsu ēras (Kristus dzimšanas), hronoloģizēt zināmus notikumus pa gadiem, desmitgadēm, gadsimtiem un gadu tūkstošiem;

\n

9.7. prot stāstā par pagātni sakārtot zināmus notikumus hronoloģiskā secībā, izrēķināt laika atstarpes starp notikumiem;

\n

9.8. izprot, ka pastāv atšķirības starp pagātni, tagadni un nākotni, saskata noteiktā (zināmā) periodā notikušās pārmaiņas cilvēku dzīvē;

\n

9.9. izprot, ka katram vēstures notikumam ir savi cēloņi un sekas;

\n

9.10. prot saskatīt konkrēta vēsturiska notikuma cēloņus un sekas;

\n

9.11. izprot, ka pagātnē cilvēki dzīvoja citādi nekā tagad;

\n

9.12. izprot, ka vēstures mācīšanās var palīdzēt iepazīt citus cilvēkus un kultūras;

\n

9.13. zina, ka daudzi Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures notikumi ir savā starpā saistīti;

\n

9.14. apzinās, ka skolēna etniskajai grupai un Latvijas nācijai ir tradicionālas kultūras vērtības;

\n

9.15. izprot, ka pasaulē pastāv kultūru daudzveidība, un prot tās salīdzināt;

\n

9.16. prot ar toleranci izturēties pret atšķirīgo citu kultūrā;

\n

9.17. zina, ka vēsturiski apraksti var būt par reālām un izdomātām personām un notikumiem;

\n

9.18. izprot, ka apraksti par vienu un to pašu vēstures notikumu var sniegt dažādas versijas par notikušo;

\n

9.19. apzinās, ka katra cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība;

\n

9.20. ir pieredze novērtēt vēstures notikumus, izmantojot ētiskus kritērijus, piemēram, labs-ļauns, cēls-zemisks, pareiza-nepareiza rīcība.

\n
10.Sevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās:
\n

10.1. prot formulēt un izteikt savu viedokli un attieksmi pret kādu vēstures notikumu;

\n

10.2. prot diskutēt par vēstures jautājumiem un aizstāvēt savu viedokli;

\n

10.3. izprot, ka sabiedrība sastāv no atsevišķiem cilvēkiem un ka arī skolēni ir sabiedrības daļa;

\n

10.4. izprot, ka vēsture ir arī atsevišķu cilvēku dzīves vēsture jeb dzīvesstāsti;

\n

10.5. ir ieinteresēts uzklausīt vecākās paaudzes dzīvesstāstus, ar cieņu izturas pret tiem;

\n

10.6. spēj labvēlīgi izturēties pret atšķirīgiem vēstures notikumu skaidrojumiem;

\n

10.7. izprot kultūras pieminekļu nozīmi savas un citu tautu pašapziņai;

\n

10.8. ar cieņu un saudzību izturas pret kultūras pieminekļiem, arī pret tiem, kuru nozīmi vēl nesaprot.

\n
11.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 9.14., 9.16., 9.19., 9.20., 10.5., 10.6. un 10.8.apakšpunktā minētās prasības.
\n

VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi 12. Zināšanas un izpratne par svarīgākajiem vēstures posmiem:

\n

12.1. zina svarīgākos Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures periodus;

\n

12.2. izprot būtiskākās atšķirības starp vēstures periodiem un laikmetiem;

\n

12.3. zina ievērojamākos Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures notikumus, izprot to vēsturisko nozīmi;

\n

12.4. prot noteikt un identificēt Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures periodu raksturīgākās materiālās un garīgās kultūras liecības;

\n

12.5. zina ievērojamākās Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās personas un viņu veikumu;

\n

12.6. izprot visu Latvijas svētku un piemiņas dienu vēsturisko kontekstu;

\n

12.7. izprot un lieto jēdzienus: vēsture, vēsturnieks, vēstures avoti, gadsimts, gadu tūkstotis, pirms mūsu ēras, arheoloģija, muzejs, ģints, cilts, reliģija, templis, valsts, valdnieks, priesteri, ierēdņi, likumi, nauda un maiņa, algotņi, pilsētvalsts, demokrātija, aristokrātija, verdzība, vergi, republika, kolonija, filozofija, reformas, province, impērija, veto, barbari, senāts, konsuls, kapitāls, klosteris, baznīca, garīdzniecība, feods, senjors, vasalis, klejotāji, islāms, pilskalns, pils-sēta, saime, kārta, bruņinieks, krustneši, ģilde, cunfte, rāte, naturālā saimniecība, parlaments, monarhija, klaušas, bruņinieku ordenis, hronika, muiža, muižnieks, dzimtbūšana, dzimtzemnieks, protestantisms, konfesija, buržuāzija, algotie strādnieki, merkantilisms, manufaktūra, koloniālisms, absolūtisms, reformas, parlamentārisms, revolūcija, diktatūra, kapitālisms, sociālisms, nacionālisms, nācija, arodbiedrība, politiskā partija, imperiālisms, aneksija un okupācija, fašisms, komunisms, aukstais karš, cilvēktiesības, totalitārisms, starptautiska organizācija, integrācija, progress, regress, holokausts.

\n
13.Vēstures pētīšana un interpretēšana:
\n

13.1. ir pieredze orientēties daudzveidīgā vēsturiskā informācijā un izvēlēties sev nepieciešamo;

\n

13.2. prot apkopot dažādu avotu sniegto informāciju un izdarīt secinājumus, balstoties uz to;

\n

13.3. saprot, ka ne visi vēsturiskās informācijas avoti, īpaši internets, ir uzticami;

\n

13.4. izprot, ka informācijas avoti var izraisīt jautājumus par pagātni un palīdzēt rast uz tiem atbildes;

\n

13.5. izprot atšķirību starp vēstures avotiem un vēstures literatūru;

\n

13.6. spēj saskatīt un raksturot noteiktā (zināmā) periodā notikušās pārmaiņas cilvēku dzīvē;

\n

13.7. izprot, ka vienā un tajā pašā laikā dažādās vietās notikuši atšķirīgi notikumi;

\n

13.8. prot salīdzināt zināmus vēsturiskos notikumos dažādās vietās vienā un tajā pašā laikā (sinhroniskums);

\n

13.9. spēj atšķirt un raksturot dažādus vēsturisko pārmaiņu veidus (straujas un pakāpeniskas, vietējas, valstiskas, reģionālas pārmaiņas);

\n

13.10. izprot, kāda ir atšķirība starp progresu un pārmaiņām;

\n

13.11. spēj lietot zināšanas par pagātni, lai izprastu tagadni un spriestu par sabiedrības nākotni;

\n

13.12. izprot, ka vēstures notikumiem parasti ir vairāki cēloņi un sekas;

\n

13.13. spēj saskatīt, kā saistīti kāda vēsturiska notikuma dažādie cēloņi;

\n

13.14. prot saskatīt, kā saistīti kāda vēsturiska notikuma cēloņi un iemesli;

\n

13.15. izprot, ka visi cēloņi un sekas nav vienādi nozīmīgi;

\n

13.16. izprot cilvēku rīcības cēloņus pagātnē, prot izskaidrot, kāpēc viņi nav rīkojušies citādi;

\n

13.17. spēj saskatīt atšķirību starp dažādiem pagātnes periodiem, salīdzināt tos;

\n

13.18. zina dažādu tautu kultūras nozīmīgākās tradīcijas un vērtības, prot saskatīt kultūru daudzveidību un ar cieņu izturēties pret tām;

\n

13.19. izprot, ka lokālā, valsts, Eiropas un pasaules kultūra, ekonomika un politika ir daudzveidīga, prot šo daudzveidību novērtēt un respektēt;

\n

13.20. izprot Eiropas un pasaules vēstures ietekmi Latvijas vēsturē, kā arī Latvijas devumu Eiropas un pasaules vēsturē;

\n

13.21. izprot Latvijas nācijas kultūras vērtības un citu tautu ieguldījumu un ietekmi to attīstībā;

\n

13.22. izprot, ka kultūru daudzveidība ir atšķirīgu vēsturisko procesu rezultāts;

\n

13.23. ir pieredze ar toleranci izturēties pret citu kultūru pārstāvjiem un respektēt viņu kultūrvēsturisko mantojumu un vērtības;

\n

13.24. ir pieredze vērtēt vēsturi, iejūtoties dažādās sociālās (atšķirīgu sociālo slāņu, laikmetu, kultūru pārstāvju) lomās;

\n

13.25. izprot, kāpēc dažkārt tiek radīti vēsturiski izdomājumi;

\n

13.26. izprot, ka dažādas vēsturisko notikumu versijas radušās to apstākļu ietekmē, kas bijuši vēstures apraksta tapšanas brīdī;

\n

13.27. izprot, ka cilvēku atmiņas un vērtējumi par vienu un to pašu notikumu var būt atšķirīgi (subjektīvi);

\n

13.28. izprot, ka pastāvējusi, joprojām pastāv un pastāvēs viedokļu, ideju un apstākļu daudzveidība;

\n

13.29. izprot, ar ko atšķiras fakti no viedokļiem, kas par tiem izteikti;

\n

13.30. izprot, ka dažādas cilvēku grupas vēsturi skaidro un izmanto atšķirīgi;

\n

13.31. izprot, ka vēsturiskās informācijas trūkums var būt par iemeslu atšķirīgam pagātnes skaidrojumam;

\n

13.32. prot vērtēt vēstures notikumus, balstoties uz atziņu, ka katra cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība;

\n

13.33. prot vērtēt vēstures notikumus, balstoties uz ētiskiem kritērijiem;

\n

13.34. izprot, kāpēc vēsturē sastopami daudzi notikumi, kuros vispārcilvēciskās vērtības tikušas ignorētas; vērtē šos notikumus negatīvi.

\n
14.Sevis kā vēstures procesa dalībnieka apzināšanās:
\n

14.1. ir pieredze patstāvīgi izpētīt un argumentēti interpretēt vēstures notikumus;

\n

14.2. prot argumentēti diskutēt un aizstāvēt savu viedokli, paust attieksmi pret nepieņemamiem vēstures notikumu skaidrojumiem;

\n

14.3. izprot, ka jebkuram cilvēkam, arī katram skolēnam, ir un būs iespēja savu spēju ietvaros ietekmēt vēstures gaitu;

\n

14.4. ir pieredze analizēt kādas vēsturiskas personas sasniegumu vai neveiksmju cēloņus, domājot, kā viņš pats būtu rīkojies šīs personas vietā;

\n

14.5. izprot, ka katra vecākās paaudzes cilvēka dzīvesstāsts ir vēstures avots;

\n

14.6. izprot nepieciešamību ar cieņu izturēties pret atšķirīgiem, pat nepieņemamiem vēstures notikumu skaidrojumiem;

\n

14.7. apzinās, ka, dzīvojot demokrātiskā valstī, ir tiesības un iespējas patstāvīgi pētīt un argumentēti interpretēt vēstures notikumus;

\n

14.8. izprot kultūras pieminekļu aizsardzības nepieciešamību;

\n

14.9. ir motivēts piedalīties kultūras pieminekļu saglabāšanā, kopšanā un aizsardzībā.

\n
15.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 13.21., 13.23., 13.24., 13.32., 13.33., 14.3., 14.4., 14.5, 14.6., 14.7. un 14.9.apakš­punktā minētās prasības.
\n

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža 17.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1027 Sociālās zinības.

\n

Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klasei I. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi 1. Mācību priekšmeta \"Sociālās zinības\" mērķis ir sekmēt sociālo procesu izpratni, kā arī izglītojamā gatavību pieņemt un īstenot sociāli atbildīgus lēmumus personiskajā, profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē demokrātiskā sabiedrībā.

\n
2.Mācību priekšmeta \"Sociālās zinības\" uzdevums ir radīt izglītojamam iespēju:
\n

2.1. veidot izpratni par sabiedrības sociālpolitiskās un ekonomiskās attīstības likumsakarībām un ētisko vērtību kopumu;

\n

2.2. veidot izpratni par cilvēka garīgās un fiziskās attīstības vispārējām norisēm, veselīgu dzīvesveidu un veselībai labvēlīgu vidi;

\n

2.3. apgūt sabiedrisko norišu un personības attīstības pētīšanas un interpretēšanas prasmes un sociālo zinību mācīšanās prasmes;

\n

2.4. izkopt saskarsmes un sadarbības prasmes;

\n

2.5. apgūt demokrātiskas pilsoniskās līdzdalības prasmes un izkopt tolerantu attieksmi pret kultūru daudzveidību;

\n

2.6. apzināt un izkopt savus ētiskos uzskatus un pieņemt ar tiem saskaņotus lēmumus;

\n

2.7. apzināties veselības un dzīvības vērtību, savu un citu atbildību par veselību un veselīgu vidi, izkopt veselīgus paradumus;

\n

2.8. veidot un sekmēt skolēnu izpratni un attieksmi pret satiksmes drošību un citu drošības noteikumu ievērošanu.

\n

II. Mācību priekšmeta obligātais saturs 3. Gatavība sociāli atbildīgai nostājai:

\n

3.1. pārdomāti personiskie ētiskie uzskati;

\n

3.2. veselības un dzīvības vērtības apzināšanās;

\n

3.3. pilsoniskās līdzdalības prasmes un toleranta attieksme pret atšķirīgām kultūrām;

\n

3.4. darba vērtības apzināšanās un turpmākās profesionālās darbības jomas izvēle.

\n
4.Sociālpolitisko un ekonomisko norišu un personības attīstības pētīšana un interpretēšana:
\n

4.1. mērķtiecīga, atbildīga, iecietīga sadarbība mācību un sociālo problēmu risināšanā;

\n

4.2. mācību darba plānošana un vērtēšana;

\n

4.3. darbs ar informāciju;

\n

4.4. sabiedrības un personības pētīšana un interpretēšana.

\n
5.Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām:
\n

5.1. ētiskās vērtības un mantojums;

\n

5.2. personības tikumiskā izaugsme;

\n

5.3. saskarsmes ētiskie aspekti;

\n

5.4. garīgā veselība;

\n

5.5. augšanas, fiziskās un garīgās attīstības likumsakarības;

\n

5.6. veselīgs dzīvesveids;

\n

5.7. personīgā drošība;

\n

5.8. veselīga vide;

\n

5.9. ekonomikas pamatproblēma un pamatjautājumi;

\n

5.10. patērētājs ekonomikā;

\n

5.11. ražotājs ekonomikā;

\n

5.12. valsts loma ekonomikā;

\n

5.13. darbs un karjera;

\n

5.14. nauda;

\n

5.15. cilvēks un sabiedrība;

\n

5.16. demokrātiska valsts un sabiedrība;

\n

5.17. tiesības un pienākumi demokrātiskā valstī;

\n

5.18. Latvija Eiropā un pasaulē.

\n

III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi 6. Gatavība sociāli atbildīgai nostājai:

\n

6.1. vērtē savu un citu rīcību, raksturojot to kā labu vai sliktu, un pamato savu vērtējumu;

\n

6.2. attīsta pozitīvu pieeju dzīvei (optimismu);

\n

6.3. izprot palīdzības nozīmi, ir izpalīdzīgs;

\n

6.4. novērtē dalīšanās prieku (prot dalīties ar citiem);

\n

6.5. ievēro norises dabā, interesējas par tām, jūt līdzi dzīvām būtnēm;

\n

6.6. apzinās savu saistību ar vidi un atbildību par to;

\n

6.7. atšķir savai veselībai drošu un nedrošu vidi;

\n

6.8. novērtē, cik svarīgi ir rūpēties par veselību; atšķir veselībai un videi draudzīgu un nedraudzīgu rīcību;

\n

6.9. apzinās, ka var piedalīties lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā ģimenē, klasē, skolā;

\n

6.10. apzinās ģimenes, dzimtās vietas nozīmi savā dzīvē;

\n

6.11. izvēles situācijā ikdienā izvērtē vairākas alternatīvas un pieņem ekonomiskās izvēles situācijā pamatotu lēmumu.

\n
7.Sociālpolitisko un ekonomisko norišu un personības attīstības pētīšana un interpretēšana:
\n

7.1. prot pastāstīt par to, ko prot un var iemācīt citiem;

\n

7.2. prot strādāt pārī - uzklausa otra domas, saskata otra vajadzības un izpilda darbu atbilstoši skolotāja norādījumiem;

\n

7.3. prot pastāstīt par savām izjūtām situācijās, kad saņēmis mīlestību, rūpes, piedošanu un kad to sniedzis;

\n

7.4. ir draudzīgs, ieinteresēts un atsau­cīgs, strādājot pārī;

\n

7.5. strādājot pārī, ierosina, kā uzlabot klases vai skolas vidi;

\n

7.6. ievēro grupas darba noteikumus;

\n

7.7. prot pastāstīt par pārī (vai grupā) paveiktu darbu;

\n

7.8. prot ieplānot laiku, iekārtot darba vietu mācībām, izvēlēties un turēt kārtībā mācību uzdevumam nepieciešamos mācību piederumus;

\n

7.9. spēj secīgi izpildīt mācību uzdevumu atbilstoši skolotāja norādījumiem vai iepriekš dotam uzdevuma aprakstam;

\n

7.10. vērtē savus un vienaudžu sasniegumus pēc skolotāja dota parauga;

\n

7.11. izrāda vēlmi iegūt informāciju par personības un sabiedrības attīstības jautājumiem;

\n

7.12. atrod mācību uzdevuma veikšanai nepieciešamo informāciju skolotāja norādītajos informācijas avotos (Latvijas karte, zīmējums, uzziņu literatūra, vienkārši grafiki, saruna ar līdzcilvēkiem, plašsaziņas līdzekļi, arī internets);

\n

7.13. pēc skolotāja norādījuma izmanto dažādus informācijas ieguves veidus (intervē, anketē, novēro);

\n

7.14. prot atrast un izmantot mācību uzdevumam nepieciešamo informāciju;

\n

7.15. prot pareizi lietot sociālo zinību jēdzienus (atbilstoši standarta pamatprasību sadaļai \"Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām\");

\n

7.16. prot sakārtot savas dzīves, savas ģimenes (dzimtas) notikumus hronoloģiskā secībā;

\n

7.17. saprot, ka katrai rīcībai ir sekas;

\n

7.18. prot izteikt savu viedokli;

\n

7.19. skolotāja vadībā prot sagatavoties sarunai (sagatavot jautājumus, sarunāt tikšanos);

\n

7.20. skolotāja vadībā izstrādā jautājumus un veic aptauju.

\n
8.Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām:
\n

8.1. prot pastāstīt un ar piemēriem ilustrēt to, ka godīgums, čaklums, labestība un mīlestība ir nozīmīgas tikumiskās vērtības;

\n

8.2. prot nosaukt un pamatot sev nozīmīgas tikumiskās īpašības;

\n

8.3. apzinās un ar piemēriem ilustrē to, ka cilvēka ētisko rīcību var noteikt prāts, jūtas un gribasspēks;

\n

8.4. saprot, ka cilvēkiem var būt atšķirīgi ētiskie uzskati, un ar piemēriem no savas pieredzes ilustrē dažādas uzvedības, rīcības un attiecību izpausmes;

\n

8.5. apzinās īpašības, kas veicina labvēlīgu saskarsmi;

\n

8.6. prot izvēlēties pieklājīgu uzvedību konkrētā situācijā (piemēram, skolā, uz ielas, sabiedriskajā transportā);

\n

8.7. raksturo sevi kā dabas daļu un sabiedrības daļu (bioloģisku un sabiedrisku būtni);

\n

8.8. salīdzina, kas kopīgs un kas atšķirīgs dažādiem cilvēkiem (piemēram, intereses, vērtības, izskats, uzskati);

\n

8.9. pazīst dažādu emociju izpausmes; spēj saistīt emocijas ar notikumiem;

\n

8.10. zina, kas ir nepieciešams fiziskai un garīgai attīstībai;

\n

8.11. prot skaidrot, kāpēc jārūpējas par veselību;

\n

8.12. zina, kā rūpēties par savu veselību ikdienā (personīgā un zobu higiēna, veselīgs uzturs un fiziskā aktivitāte);

\n

8.13. zina par zāļu lomu veselības atjaunošanā un saglabāšanā un zāļu nekontrolētas lietošanas iespējamām sekām;

\n

8.14. zina par sadzīves ķīmisko līdzekļu un medikamentu iespējamo ietekmi uz veselību (saindēšanās un atkarības attīstība);

\n

8.15. zina, ka smēķēšana, alkohola un narkotisko vielu lietošana, kā arī pārmērīga aizraušanās ar azartspēlēm un datorspēlēm nelabvēlīgi ietekmē veselību un darbspējas;

\n

8.16. zina, kā saglabāt savu un citu cilvēku drošību mājās, uz ielas, skolā;

\n

8.17. zina un ievēro ceļu satiksmes noteikumus, kas nodrošina gājēju un pasažieru drošību;

\n

8.18. zina, kas ir vardarbība, vardarbības veidus; zina, kur meklēt palīdzību nelaimes gadījumos un kā rīkoties vardarbības gadījumos;

\n

8.19. novērtē apkārtējās vides tīrību, drošību, skaistumu;

\n

8.20. zina cilvēka pamatvajadzības; prot atšķirt vēlmes no vajadzībām;

\n

8.21. saprot, ka katrs cilvēks var būt darbaspēks, un prot pastāstīt, ko cilvēks var piedāvāt darba tirgū (fiziskais spēks, zināšanas, prasmes, iemaņas, pieredze, dotumi);

\n

8.22. zina, kas ir nauda, un prot ar piemēriem pastāstīt par naudas īpašībām;

\n

8.23. prot pastāstīt par ģimenes un dzimtās vietas nozīmi savā dzīvē;

\n

8.24. lieto jēdzienus: cilvēku grupas, savstarpējās attiecības, atbildība;

\n

8.25. prot pastāstīt par Latvijas galvaspilsētu, sava rajona centru, savu pilsētu, pagastu;

\n

8.26. pazīst sava pagasta (pilsētas) un Latvijas simbolus, zina to lietojumu, zina valsts svētkus un prot pastāstīt par to svinēšanas tradīcijām skolā;

\n

8.27. prot pastāstīt, ko pašvaldība veic iedzīvotāju labā;

\n

8.28. saprot, ka katram cilvēkam ir tiesības un pienākumi; prot nosaukt nozīmīgākās bērna tiesības un pienākumus, kas skolēnam jāveic ikdienā (ģimenē, skolā);

\n

8.29. zina savas tiesības un pienākumus ģimenē, klasē, skolā;

\n

8.30. zina, ka pastāv dažādi noteikumi; izprot, kādas var būt sekas, tos ievērojot un neievērojot;

\n

8.31. zina, ka Latvija atrodas Eiropā;

\n

8.32. zina, ka Latvijā dzīvo dažādas tautības.

\n
9.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.8., 6.11., 7.4. un 7.11.apakšpunktā minētās prasības.
\n

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi 10. Gatavība sociāli atbildīgai nostājai:

\n

10.1. izprot saikni starp rīcību un sekām; pauž savu tikumisko izvēli;

\n

10.2. apzinās dzīves mērķa nozīmību un prot pastāstīt par savu dzīves mērķi citiem;

\n

10.3. izmantojot savu pieredzi un mākslas tēlus, izskaidro solidaritātes un izpalīdzības nozīmi cilvēku attiecībās;

\n

10.4. novērtē ziedošanas nepieciešamību un ziedotāja ieguvumus;

\n

10.5. apzinās dzīvības vērtību; izrāda saudzīgu attieksmi pret dzīvām būtnēm;

\n

10.6. atšķir saudzīgas un nesaudzīgas darbības pret vidi un izvēlas videi saudzīgu rīcību;

\n

10.7. novērtē veselību veicinošu vidi;

\n

10.8. apzinās, ka cilvēks pats ir atbildīgs par savu veselību un drošību; novērtē savus veselību ietekmējošos paradumus;

\n

10.9. zina, kā izmantot skolas pašpārvaldes iespējas, lai uzlabotu skolas vidi;

\n

10.10. novērtē ģimeni, mājas, dzimteni kā nozīmīgas vērtības savā un citu cilvēku dzīvē;

\n

10.11. atzīst citu tiesības uz atšķirīgiem uzskatiem;

\n

10.12. ekonomiskās izvēles situācijā izvērtē alternatīvas, ar ekonomiskiem apsvērumiem pamato savu izvēli un pieņem lēmumu, kā rīkoties.

\n
11.Sociālpolitisko un ekonomisko norišu un personības attīstības pētīšana un interpretēšana:
\n

11.1. izprot sadarbības priekšrocības;

\n

11.2. novērtē savas spējas izpildīt dažādas lomas, mācoties grupā;

\n

11.3. prot strādāt grupā - uzklausa un pārdomā citu uzskatus, neizdarot pārsteidzīgus secinājumus, atzīst citu vajadzības un intereses, kā arī ņem vērā citu domas, emocijas, pieredzi, attieksmes, pārliecību;

\n

11.4. novērtē grupu darba priekšrocības un iespējamās grūtības mācību mērķu sasniegšanai;

\n

11.5. spēj iejusties citu cilvēku situācijā un apzinās, ka cita cilvēka rīcību nosaka viņa vērtības, uzskati, pārliecība;

\n

11.6. ir draudzīgs, ieinteresēts un atsau­cīgs attieksmē pret visiem grupas biedriem;

\n

11.7. strādājot grupā, iesaistās sadarbības problēmu (viedokļu neuzklausīšana, dominēšana, personības, nevis uzskatu kritizēšana) konstruktīvā risināšanā;

\n

11.8. izstrādā grupas darba noteikumus atbilstoši mācību uzdevumam;

\n

11.9. prot sniegt mutisku ziņojumu par grupas darba rezultātiem;

\n

11.10. prot prognozēt mācību uzdevuma veikšanai nepieciešamo laiku;

\n

11.11. spēj secīgi izpildīt mācību uzdevumu un plānot mācību uzdevuma izpildi;

\n

11.12. prot kopā ar skolotāju formulēt mācību sasniegumu kritērijus un vērtēt savu un vienaudžu veikumu atbilstoši kritērijiem;

\n

11.13. prot mērķtiecīgi uzdot jautājumus par apspriežamo tematu;

\n

11.14. zina, kādos informācijas avotos meklējama informācija par sociālpolitiskiem, ekonomiskiem jautājumiem; prot to patstāvīgi atrast dažādos informācijas avotos (uzziņu literatūra, plašsaziņas līdzekļi, datorresursi) un izmantot mācību uzdevumu veikšanai;

\n

11.15. aptaujājot, sarunājoties, klausoties citu stāstījumu un lasot prot iegūt nepieciešamo informāciju par personību un sabiedrību;

\n

11.16. atbilstoši mācību uzdevumam atšķir būtisku informāciju no maznozīmīgas;

\n

11.17. ar izpratni lieto sociālo zinību terminus (atbilstoši standarta pamatprasību sadaļai \"Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām\");

\n

11.18. prot sakārtot hronoloģiskā secībā sava pagasta, novada, Latvijas svarīgākos notikumus;

\n

11.19. prot dažādās dzīves situācijās saskatīt un izvērtēt cēloņu un seku mijsakarības;

\n

11.20. prot saskatīt dažādus viedokļus, prot formulēt savu viedokli;

\n

11.21. prot sagatavoties intervijai, intervēt, apkopot un noformēt intervijas materiālus;

\n

11.22. prot, strādājot grupā, sastādīt anketu, veikt aptauju, apkopot un noformēt aptaujas rezultātus.

\n
12.Izpratne par cilvēka un sabiedrības attīstības norisēm un likumsakarībām:
\n

12.1. paskaidro, kā ētisko vērtību izpratne ietekmē sabiedrībā valdošos priekšstatus un paradumus; ar piemēriem ilustrē to, kā cilvēku ētiskā pārliecība ietekmē viņu raksturu, rīcību;

\n

12.2. prot paskaidrot, balstoties uz personisko pieredzi, kas ir ētiskais ideāls, kāda rīcība ir tikumiska un kāda netikumiska (iekšējie, ārējie faktori), kas ir sirdsapziņa;

\n

12.3. paskaidro, kas ietekmē ētisko izvēli (ētiskā pārliecība, kas izriet no pasaules uzskata, vērtības);

\n

12.4. prot pastāstīt, kāpēc cilvēki ir dažādi, ka cilvēku dažādības iemesls ir viņu uzskati, vērtības un pārliecība; prot saskatīt un raksturot savstarpējas cieņas pilnus vienlīdzīgus, godīgus un labestīgus saskarsmes veidus;

\n

12.5. izprot, ka cilvēka rīcību nosaka iekšējie un ārējie kontroles mehānismi;

\n

12.6. izprot nesaskaņu cēloņus; novērtē pieklājīgas uzvedības nozīmi sadarbības veicināšanā;

\n

12.7. prot pieklājīgi uzvesties uz ielas un sabiedriskās vietās (piemēram, veikalā, sabiedriskajā transportā, teātrī, sakrālās vietās);

\n

12.8. zina, kāda uzvedība veicina labas savstarpējās attiecības; izprot savas iespējas sagādāt pozitīvas emocijas; novērtē savstarpējo attiecību un draudzības nozīmi cilvēka dzīvē;

\n

12.9. prot raksturot dažādas emocijas un izprot savas iespējas ietekmēt citu cilvēku emocijas;

\n

12.10. izprot cilvēka augšanas un attīstības norises cilvēka dzīves laikā: piedzimšanu, bērnību, pusaudža gadus, jaunību, briedumu, vecumu un nāvi;

\n

12.11. zina par pārmaiņām zēnu un meiteņu ķermenī pusaudžu vecumā;

\n

12.12. izprot, ka augot un attīstoties mainās arī pienākumi, atbildība un savstarpējās attiecības;

\n

12.13. izprot, kā izpaužas savstarpējas rūpes un atbildība ģimenē;

\n

12.14. novērtē veselību kā vērtību un prot pamatot veselīga dzīvesveida nozīmi;

\n

12.15. zina, kā uzturs un fiziskā aktivitāte ietekmē veselību; zina un var izskaidrot veselīga uztura noteikumus; prot izvēlēties veselīgu uzturu;

\n

12.16. izprot, kāpēc nepieciešams ievērot personīgo higiēnu un plānot laiku darbam un atpūtai;

\n

12.17. zina, kā izsargāties no biežāk sastopamajām ādas slimībām;

\n

12.18. zina, kas ir apreibinošas vielas; izprot smēķēšanas (arī pasīvās smēķēšanas), alkohola un narkotiku ietekmi uz veselību un darbspējām;

\n

12.19. zina, kas ir vardarbība, vardarbības veidus, zina, kur meklēt palīdzību nelaimes gadījumos un kā rīkoties vardarbības gadījumos;

\n

12.20. zina, kā rīkoties nelaimes gadījumos un sniegt elementāru palīdzību cietušajam;

\n

12.21. zina un ievēro ceļu satiksmes noteikumus (arī par velosipēdistu drošību) un citus drošības noteikumus;

\n

12.22. izprot cilvēku, institūciju un valstu sadarbības nozīmi tīras vides uzturēšanā; ar piemēriem ilustrē to, kā cilvēku darbība ietekmē apkārtējo vidi;

\n

12.23. atšķir cilvēka galvenās ekonomiskās vajadzības un sociālās vajadzības; prot raksturot savas, ģimenes ekonomiskās vēlmes un vajadzības;

\n

12.24. izprot patērētāja lomu, apzinās patērētāja pienākumus un tiesības;

\n

12.25. zina, ka ražošanas resursi ir ierobežoti; prot raksturot komercdarbības veidus tuvākajā apkārtnē (pagastā/pilsētā/mikrorajonā);

\n

12.26. prot nosaukt galvenos nodokļu veidus, ilustrēt tos ar piemēriem;

\n

12.27. izprot darba nozīmi cilvēka labklājības veidošanā un prot ar piemēriem ilustrēt gadījumus, kad zināšanas, izglītība, uzņēmība palīdzējušas cilvēkiem kļūt turīgiem un gandarītiem;

\n

12.28. zina naudas īpašības un funkcijas, prot savas zināšanas ilustrēt ar piemēriem;

\n

12.29. raksturo ģimeni, mājas, dzimteni kā nozīmīgas vērtības savā un citu cilvēku dzīvē;

\n

12.30. prot pastāstīt par Latvijas novadiem un tās kaimiņvalstīm;

\n

12.31. prot pastāstīt par Latvijas valsts simboliem, valsts svētkiem un piemiņas dienām (piemēram, 25.martu, 14.jūniju, 20.janvāri);

\n

12.32. zina galvenos publiskās varas veidus: tiesu vara, likumdevēja vara un izpildvara;

\n

12.33. raksturo un ar piemēriem ilustrē demokrātijas kā politiska režīma un atbilstoša dzīvesveida izpausmes;

\n

12.34. prot pastāstīt par valsts uzdevumiem;

\n

12.35. prot pastāstīt par bērna tiesībām un pienākumiem;

\n

12.36. prot ilustrēt ar piemēriem saistību starp tiesībām un pienākumiem;

\n

12.37. zina, ka par likuma pārkāpumiem var tikt piemērots sods;

\n

12.38. zina nozīmīgākās kultūras jomas (izglītība, reliģija, māksla, literatūra, folklora, etnogrāfija) un nodarbošanās veidus, ir izpratne par sadzīves organizēšanu;

\n

12.39. prot salīdzināt un saskatīt dažādu tautu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, to izpausmes paražās un tradīcijās;

\n

12.40. zina, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

\n
13.Izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 10.2., 10.5., 10.6., 10.7., 10.8., 10.10., 10.11., 11.3., 11.6., 12.8. un 12.14.apakšpunktā minētās prasības.
\n

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi 14. Gatavība sociāli atbildīgai nostājai:

\n

14.1. pauž savu tikumisko izvēli, to pamatojot;

", "next": 239863}