Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība

Attēlotā redakcija Uzmanību! Platu dokumentu aplūkošanai iesakām lietot funkciju "Rādīt tikai dokumentu". Izmantojot šo funkciju, teksts pielāgosies pārlūkprogrammas loga izmēram. Ministru kabineta noteikumi Nr. 555 Rīgā

1. gada
2. augustā (prot. Nr. 40
3. §) Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība Izdoti saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma
4. panta otro un trešo daļu,
5. panta otrās daļas
6. un
7. punktu un ceturto daļu,
8. pantu,
9. panta otro daļu un
10. panta trešo daļu, Ārstniecības likuma
11. panta otro daļu un
12. panta piekto daļu, Invaliditātes likuma
13. panta
14. punktu un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma
15. pantu (MK 19.12.
16. noteikumu Nr. 805 redakcijā)
17. Vispārīgais jautājums
18. Noteikumi nosaka: 1.
19. valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošos veselības aprūpes pakalpojumus, kārtību, kādā tiek organizēta šo pakalpojumu sniegšana un veikta samaksa par tiem, kā arī minēto pakalpojumu samaksas apmēru; 1.
20. neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas kārtību; 1.
21. veselības aprūpes pakalpojumus, kurus neapmaksā no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai (turpmāk – valsts budžets); 1.
22. kārtību, kādā pacients veic līdzmaksājumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, līdzmaksājuma apmēru, kā arī līdzmaksājumu kopsummu par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; 1.
23. kārtību, kādā tiek veidotas rindas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai; 1.
24. veselības aprūpes pakalpojumus, kurus apmaksā no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Tieslietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmām, personu grupas, kurām ir tiesības saņemt minētos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī personu grupas, kurām no šiem līdzekļiem sedz pacienta līdzmaksājumu; 1.
25. infekcijas slimības un paliatīvās aprūpes pakalpojumus, kad persona ir atbrīvota no pacienta līdzmaksājuma; 1.
26. kārtību, kādā organizē un finansē grūtnieču, personu vecumā līdz 18 gadiem (turpmāk – bērns) un personu ar prognozējamu invaliditāti veselības aprūpi, kā arī veic šīs aprūpes cilvēkresursu nodrošināšanu; 1.
27. kārtību, kādā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma
28. pantā noteiktās personas saņem bezmaksas pakalpojumus vai maksas atvieglojumus zobārstniecībā un zobu protezēšanā; 1.
29. paliatīvās aprūpes organizēšanas, finansēšanas un saņemšanas kārtību. 2 (Grozīts ar MK 19.12.
30. noteikumiem Nr. 805)
31. No valsts budžeta līdzekļiem neapmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumi, valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošie veselības aprūpes pakalpojumi
32. No valsts budžeta neapmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus: 2.
33. homeopātisko ārstēšanu un ārstēšanu, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes; 2.
34. estētiski ķirurģiskas operācijas un kosmetoloģiskos pakalpojumus, tajā skaitā ārējo dzimumorgānu, maksts un dzemdes kakla plastiskās operācijas estētiskos nolūkos; 2.
35. abortus, izņemot abortus medicīnisku indikāciju dēļ; 2.
36. seksoloģisko ārstēšanu un dzimuma maiņu; 2.
37. cilmes šūnu bankas un dzimumšūnu bankas uzturēšanu, izņemot šo noteikumu 4.3.3.1 apakšpunktā minēto gadījumu; 2.
38. konsultācijas, klīniskos un paraklīniskos diagnosticējošos izmeklējumus, kurus pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma izdara prettiesiskos nodarījumos cietušajām personām; 2.
39. veselības pārbaudes, kas nepieciešamas darbam vai speciālu atļauju saņemšanai, kā arī veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un profilaktiskās pārbaudes, kas nav minētas šo noteikumu
40. pielikumā; 2.
41. ambulatori veiktus laboratoriskos izmeklējumus, izņemot šo noteikumu 3.8., 3.
42. un 4.
43. apakšpunktā minētos izmeklējumus; 2.
44. ķirurģisku palīdzību šādos gadījumos: 2.9.
45. noslīdējumu korekciju, izņemot 2.–
46. pakāpes maksts daļu noslīdējumu un totālu dzemdes prolapsu; 2.9.
47. (svītrots ar MK 07.05.
48. noteikumiem Nr. 192); 2.9.
49. miomektomiju, izņemot gadījumus, ja konstatēta asiņošana vai tiek traucēta blakusorgānu darbība, vai ir sūdzības par sāpēm, vai ja mioma ir iemesls neauglībai; 2.9.
50. urīna nesaturēšanas operācijas, ja nav veikti urodinamiskie izmeklējumi, kas apstiprina stresa vai jaukta tipa inkontinenci; 2.9.
51. (svītrots ar MK 10.12.
52. noteikumiem Nr. 642); 2.
53. mākslas terapeita sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī ambulatori sniegtos pakalpojumus garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem un funkcionālo speciālistu kabinetā, nodrošinot psihiatrisko palīdzību; 2.
54. uztura speciālista sniegtos ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, kas sniegti iekaisīgu zarnu slimību pacientiem, kā arī ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, kas sniegti reto slimību kabinetā, enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabinetā, onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabinetā vai funkcionālo speciālistu kabinetā, nodrošinot psihiatrisko palīdzību; 2.
55. alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, izņemot gadījumus, ja tā nepieciešama ārstnieciskā procesa nodrošināšanai; 2.
56. zobārstniecību, izņemot šo noteikumu 4.
57. apakšpunktā minētos gadījumus; 2.
58. citus veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav minēti šo noteikumu
59. un
60. punktā vai tiek sniegti, neievērojot šajos noteikumos noteikto kārtību vai starp Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – dienests) un ārstniecības iestādi noslēgtā līguma nosacījumus, tai skaitā neievērojot dienesta apstiprināto un tīmekļvietnē publicēto no valsts līdzekļiem apmaksājamo manipulāciju sarakstu un tajā ietvertos manipulāciju apmaksas nosacījumus (turpmāk – manipulāciju saraksts). 3 (Grozīts ar MK 07.05.
61. noteikumiem Nr. 192; MK 14.07.
62. noteikumiem Nr. 433; MK 14.07.
63. noteikumiem Nr. 466; MK 28.03.
64. noteikumiem Nr. 156; MK 04.04.
65. noteikumiem Nr. 161; MK 19.12.
66. noteikumiem Nr. 805; MK 26.11.
67. noteikumiem Nr. 737)
68. Personai, kurai ir tiesības saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina: 3.
69. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību; 3.
70. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļās un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, tai skaitā traumu gadījumos, kā arī gadījumos, ja nepieciešama ektoparazīta noņemšana; 3.
71. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu stacionārā ārstniecības iestādē personām, kuru veselības stāvoklis atbilstoši šo noteikumu
72. pielikumam ir novērtēts kā stāvoklis, kurā: 3.3.
73. pastāv vitālo funkciju traucējumi; 3.3.
74. nekavējoties nesniedzot medicīnisko palīdzību, pacientam var rasties vitālo funkciju traucējumi; 3.3.
75. pacienta veselības stāvoklis ir pasliktinājies, nekavējoties nesniedzot medicīnisko palīdzību, pastāv potenciāli draudi dzīvībai vai smagas sekas pacienta veselībai; 3.
76. dzemdību palīdzību, tai skaitā grūtnieču aprūpi, kā arī nedēļnieces un jaundzimušā pēcdzemdību aprūpi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību; 3.
77. tiesu psiholoģisko un tiesu psihiatrisko ekspertīzi; 3.
78. ģimenes ārsta un viņa praksē nodarbināto ārstniecības personu sniegto veselības aprūpi, tai skaitā: 3.6.
79. profilaktiskās apskates, kā arī sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanu atbilstoši šo noteikumu
80. pielikumam; 3.6.
81. vakcināciju ar dienesta centralizēti iepirktām vakcīnām atbilstoši normatīvajos aktos par vakcinācijas noteikumiem vai normatīvajos aktos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktajai kārtībai un vakcīnām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību; 3.6.
82. ģimenes ārsta mājas vizītes pie šādām personu grupām: 3.6.3.
83. bērniem; 3.6.3.
84. personām, kurām noteikta I grupas invaliditāte; 3.6.3.
85. personām, kas vecākas par 80 gadiem; 3.6.3.
86. personām, kurām nepieciešama paliatīvā aprūpe (pacientiem, kuru izārstēšana nav iespējama (saskaņā ar Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas
87. redakciju (turpmāk – SSK-10) pamata diagnozes kodi B20–B24, C00–C97, D37–D48, G05, G12, G13, G35, G54.6, G55.0, G60.0, G61.0, G63.1, G70, G95.1, G95.2, G99.2, I50, I69, K22.2, L89 vai T91.3 un blakus diagnozes kods visos gadījumos – Z51.5 (turpmāk – paliatīvā aprūpe)); 3.6.3.
88. mājas apstākļos mirušām personām, lai konstatētu nāves faktu; 3.6.3.
89. personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija; 3.6.3.
90. personām, kas saņem mājas aprūpi atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai; 3.6.3.
91. personām, kuras gripas epidēmijas laikā slimo ar gripu; 3.6.3.
92. personām, pie kurām neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde devusies izbraukumā un ģimenes ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā vienojies par mājas vizīti; 3.6.3.
93. personām ar psihiskiem traucējumiem (saskaņā ar SSK-10 pamata diagnozes kodi F01, F20 un F73); 3.6.3.
94. personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; 3.6.3.
95. personām, kuras slimo ar Covid-19 infekciju, ja ģimenes ārsts ir vienojies ar dienestu par šī pakalpojuma sniegšanu; 3.6.
96. ģimenes ārsta praksē veiktas manipulācijas atbilstoši ārstniecības personu kompetencei, ievērojot manipulāciju sarakstā noteiktos nosacījumus; 3.
97. valsts organizētā vēža skrīninga (turpmāk – valsts organizētais skrīnings) pasākumus šajos noteikumos noteiktajā kārtībā; 3.
98. laboratoriskos un citus diagnostikas izmeklējumus, kas veikti: 3.8.
99. ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ievērojot manipulāciju sarakstā noteiktos nosacījumus; 3.8.
100. laboratorijā, kurai piešķirts nacionālās references laboratorijas statuss epidemioloģiskās drošības jautājumā; 3.
101. nieru aizstājterapijas procedūras un ar šīm procedūrām saistītās speciālistu konsultācijas; 3.
102. ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju, tai skaitā speciālista mājas vizītes un medicīnisko rehabilitāciju personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija; 3.
103. veselības aprūpes pakalpojumus diagnozes noteikšanai, ārstēšanai un medicīniskajai rehabilitācijai personai: 3.11.
104. ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi F00–F99), tai skaitā psihiatra mājas vizītes pie psihiatriska profila pacientiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar apmeklēt ārstniecības iestādi; 3.11.
105. ar ļaundabīgiem audzējiem un neskaidras vai nezināmas dabas audzējiem (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi C00–C97, D00–D09, D37–D48), tai skaitā pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumu ar datortomogrāfiju, ievērojot līgumā ar ārstniecības iestādi noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs, kura sastāvā ir vismaz viens radiologs, vai SSK-10 diagnozes ar kodu C43, C62, C81–C86.6 gadījumā – hematologs, onkologs ķīmijterapeits vai bērnu hematoonkologs. Prasība par radiologa dalību konsīlija sastāvā neattiecas uz hematologu vai bērnu hematoonkologu konsīliju; 3.11.
106. ar cukura diabētu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi E10–E14); 3.11.
107. ar kādu šo noteikumu
108. pielikumā minētu infekcijas slimību; 3.11.1 mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā (turpmāk - paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums), ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs; 3.11.2 māsas vai sertificēta ārsta palīga (feldšera), kā arī sertificēta fizioterapeita sniegtus veselības aprūpes pakalpojumus, tai skaitā šo noteikumu 4.
109. apakšpunktā minētos veselības aprūpes pakalpojumus mājās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; 3.
110. ambulatori veicamas injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi, sniedzot: 3.12.
111. neatliekamo medicīnisko palīdzību; 3.12.
112. medicīnisko palīdzību grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām, kā arī personām ar cukura diabētu, tuberkulozi, onkoloģiskām vai psihiskām slimībām un personām, kas mājās saņem ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju; 3.
113. zāles un medicīniskās ierīces, tai skaitā parenterāli ievadāmās zāles, kuras dienests iepērk centralizēti, kā arī kompensējamās zāles un medicīnas ierīces atbilstoši normatīvajam aktam par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību šo noteikumu 3.
114. apakšpunktā minētajos gadījumos. 4 (Grozīts ar MK 07.05.
115. noteikumiem Nr. 192; MK 10.12.
116. noteikumiem Nr. 642; MK 17.12.
117. noteikumiem Nr. 816; MK 29.12.
118. noteikumiem Nr. 898; MK 10.01.
119. noteikumiem Nr. 9, MK 28.03.
120. noteikumiem Nr. 156; MK 04.04.
121. noteikumiem Nr. 161; MK 05.09.
122. noteikumiem Nr. 503; MK 19.12.
123. noteikumiem Nr. 805; MK 26.11.
124. noteikumiem Nr. 737)
125. Personai, kurai ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros (turpmāk – apdrošināta persona), papildus šo noteikumu
126. punktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina: 4.
127. zobārstniecības pakalpojumus šādos gadījumos: 4.1.
128. zobārstniecības pakalpojumus bērniem; 4.1.
129. pirmreizēju ortodontisko konsultāciju bērniem, kā arī ortodontisko ārstēšanu iedzimtu sejas–žokļu šķeltņu gadījumā, tai skaitā smagu žokļu–sejas deformāciju gadījumos, personām vecumā līdz 25 gadiem, ja ārstēšana uzsākta līdz 18 gadu vecumam; 4.1.
130. zobārstniecības palīdzību patvēruma meklētājiem akūtā gadījumā; 4.1.
131. zobu protezēšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma
132. pantā noteiktajām personām, kurām izdevumus par zobārstniecības pakalpojumiem sedz 50 % apmērā, bet izdevumus par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm – pilnā apmērā; 4.1.
133. zobu ekstrakcijas akūtos gadījumos vispārējā anestēzijā pacientiem ar I invaliditātes grupu, kas noteikta psihisko un uzvedības traucējumu dēļ; 4.1.
134. zobārstniecības pakalpojumus pacientiem, kuri saņem ilgstošu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē, tai skaitā saskaņā ar tiesas lēmumu; 4.
135. šādus veselības aprūpes pakalpojumus mājās: 4.2.
136. medikamentu ievadīšanu (injekcijas ādā, zemādā un intravenozi); 4.2.
137. ādas bojājuma aprūpi; 4.2.
138. urīna ilgkatetra maiņu un aprūpi, mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, tai skaitā pacientu un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, kuru dienests vienai personai apmaksā ne vairāk kā piecas reizes, izņemot traheostomas, gastrostomas, nefrostomas, cistostomas aprūpi, kuru dienests apmaksā atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu skaitam; 4.2.
139. enterālu barošanu caur zondi vai mākslīgi izveidotu atveri un parenterālu barošanu; 4.2.
140. rehabilitācijas pakalpojumus personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods T91.3), personām ar cerebrovaskulāru slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63, I64, I69) un bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē; 4.2.
141. (svītrots ar MK 14.07.
142. noteikumiem Nr. 433); 4.2.
143. ja persona saņem šo noteikumu 4.2.2., 4.2.3., 4.2.
144. vai 4.2.
145. apakšpunktā minētos veselības aprūpes pakalpojumus, papildus, ja nepieciešams, nodrošina: 4.2.7.
146. izmeklējumus un izmeklējumu rezultātā iegūto materiālu nogādāšanu laboratorijā; 4.2.7.
147. vitālo rādītāju kontroli; 4.2.7.
148. pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par veselības veicināšanas pasākumiem un pacienta aprūpi; 4.2.7.
149. klizmas veikšanu; 4.2.7.
150. injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi; 4.
151. veselības aprūpi, ko sniedz vecmāte vai ārsts, kurš specializējies noteiktā specialitātē, izņemot ģimenes ārstu (turpmāk – speciālists), citas ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas atbilstoši šo noteikumu
152. pielikumam, tai skaitā: 4.3.
153. sporta ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus sportistiem līdz 18 gadu vecumam un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtību; 4.3.
154. speciālistu mājas vizīti, ievērojot šādus nosacījumus: 4.3.2.
155. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizītes pie bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē un saņem veselības aprūpi mājās, kā arī personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods T91.3) vai personām ar cerebrovaskulārām slimībām (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63, I64 vai I69), kuras saņem veselības aprūpi mājās; 4.3.2.
156. paliatīvās aprūpes kabineta speciālista mājas vizītes pie bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē; 4.3.
157. medicīnisko apaugļošanu, izņemot gadījumus, ja no valsts budžeta līdzekļiem jau ir apmaksātas trīs neveiksmīgas medicīniskās apaugļošanas procedūras (pēc embrija transfēra nav iestājusies klīniski apstiprināta grūtniecība), sievietēm līdz 40 gadu vecumam, kā arī pēc šī vecuma sasniegšanas, ja līdz 40 gadu vecumam uzsāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas; 4.3.3.1 dzimumšūnu paņemšanu, sasaldēšanu un uzglabāšanu (ne ilgāk par 10 gadiem no sasaldēšanas brīža) pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām, ja dzimumšūnas paņemtas un sasaldētas pirms ķīmijterapijas uzsākšanas un par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs; 4.3.
158. redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšanu bērniem; 4.
159. ambulatori veiktus laboratoriskos izmeklējumus, kas veikti: 4.4.
160. ar speciālistu nosūtījumu, ievērojot manipulāciju sarakstā noteiktos nosacījumus; 4.4.
161. reto slimību kabinetā atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajiem nosacījumiem; 4.4.
162. atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai citā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) valstī, Šveices Konfederācijā (turpmāk – Šveice) vai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (turpmāk – Apvienotā Karaliste) gadījumā, ja nepieciešams novērst personas dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos un: 4.4.3.
163. izmeklējumi nepieciešami bērnam atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" konsīlija atzinumam; 4.4.3.
164. izmeklējumi nepieciešami personai atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" konsīlija atzinumam, ja jāveic himērisma monitorings pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas no ārpusģimenes donora vai jāveic minimālās reziduālās slimības kontrole saskaņā ar metodi – faktiskā laikā veikta polimerāzes ķēdes reakcija kaulu smadzeņu aspirātā – gadījumā, ja pastāv indikācijas alogēnas cilmes šūnu transplantācijai personai, kurai konstatētas molekulārģenētiskas izmaiņas un nepieciešama ārpusģimenes donora meklēšana, kā arī gadījumā, ja konstatētas molekulārģenētiskas izmaiņas pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas no ārpusģimenes donora; 4.
165. ar speciālistu nosūtījumu ambulatori veiktus vizuālās diagnostikas izmeklējumus, ievērojot manipulāciju sarakstā noteiktos nosacījumus, tai skaitā pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumu ar datortomogrāfiju, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs, kura sastāvā ir vismaz viens radiologs, vai SSK-10 diagnozes ar kodu C43, C62, C81–C86.6 gadījumā – hematologs, onkologs ķīmijterapeits vai bērnu hematoonkologs atbilstoši līgumā ar ārstniecības iestādi noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumiem. Prasība par radiologa dalību konsīlija sastāvā neattiecas uz hematologu vai bērnu hematoonkologu konsīliju; 4.
166. dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu
167. pielikumam, tai skaitā ambulatori veicamas injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi; 4.
168. psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību šādos gadījumos: 4.7.
169. ja palīdzību sniedz psihiatriskā profila stacionārajās ārstniecības iestādēs vai nodaļās; 4.7.
170. ja tā nepieciešama, nodrošinot ambulatoro psihiatrisko palīdzību vai paliatīvo aprūpi; 4.7.
171. ja palīdzību sniedz multiprofesionāla komanda medicīniskās rehabilitācijas programmas ietvaros; 4.7.
172. ja veic tiesu psiholoģisko ekspertīzi; 4.7.
173. ja šādas palīdzības nepieciešamību noteicis psihiatrs, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību; 4.7.
174. ja sniedz veselības aprūpes pakalpojumu reto slimību kabinetā; 4.7.
175. ja sniedz veselības aprūpes pakalpojumu metadona terapijas kabinetā; 4.7.
176. ja psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta nepieciešamību personai noteicis ģimenes ārsts, – līdz 10 reizēm kalendāra gada laikā; 4.7.
177. ja psihoemocionālo atbalstu sniedz konsultatīvā tālruņa darbības ietvaros; 4.
178. stacionāro veselības aprūpi atbilstoši šo noteikumu
179. pielikumam, tai skaitā: 4.8.
180. šādus veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā: 4.8.1.
181. traumu seku, kaulu un locītavu slimību ārstēšanu, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis traumatologu–ortopēdu konsīlijs; 4.8.1.
182. osteomielītu, strutaino artrītu un mīksto audu iekaisumu ārstēšanu, tai skaitā mugurkaula ķirurģiju; 4.8.1.
183. endoprotezēšanas operācijas; 4.8.1.
184. rekonstruktīvās artroskopiskās operācijas, ja tās veic IV un V līmeņa slimnīcās; 4.8.1.
185. atkārtotas mugurkaula operācijas, ja recidīvs notiek gada laikā no operācijas veikšanas brīža vai ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis mugurkaula ķirurģijas ārstu konsīlijs; 4.8.1.
186. mugurkaula distrofiski deģeneratīvu slimību ārstēšanu personām ar progresējošu mugurkaula deformāciju, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis mugurkaula ķirurģijas ārstu konsīlijs, vai ar muguras smadzeņu vai zirgastes kompresijas simptomātiku; 4.8.1.
187. plānveida operācijas personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam individuālajam rehabilitācijas plānam vai ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā; 4.8.1.
188. intervertebrālo disku bojājumu novēršanas operācijas – mikrodiskektomiju un mikrofenestrāciju, ja par to ir lēmis mugurkaula ķirurģijas ārstu konsīlijs; 4.8.
189. orgānu un audu transplantāciju šādā apmērā: 4.8.2.
190. autologās un alogēnās cilmes šūnas, tai skaitā donora meklēšanu; 4.8.2.
191. nieres, aknas, sirdi un sirds vārstuļus; 4.8.2.
192. kaulus un saistaudus, fasciju, ādu, cīpslas un skrimšļaudus; 4.8.2.
193. radzenes; 4.8.2.
194. plaušas personām ar retu slimību, ja par pakalpojumu nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs; 4.8.
195. pulmonālo endarterektomiju personām ar retu slimību, ja par pakalpojumu nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs; 4.
196. medicīnisko rehabilitāciju atbilstoši šo noteikumu 3.
197. apakšnodaļai un
198. nodaļai; 4.
199. ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā invaliditātes iestāšanās vai tās progresēšanas novēršanai, ja persona saņēmusi ārstu konsīlija lēmumu, kurā slimība atzīta kā darbspējas apdraudoša un norādītas ārstēšanas metodes, pamatojot to izvēli, šajos noteikumos noteiktajā prioritārā kārtībā nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus šādā apmērā: 4.10.
200. ķirurģiskos, traumatoloģiskos vai rehabilitācijas pakalpojumus personām ar traumām, politraumām, dorsopātijām, nervu, nervu saknīšu un pinumu bojājumiem, izgulējumiem, apdegumiem, apsaldējumiem un ortopēdiskām slimībām; 4.10.
201. invazīvās kardioloģijas pakalpojumus personām pēc infarkta; 4.10.
202. ķirurģiskos pakalpojumus personām ar draudošu aklumu (katarakta, glaukoma un citas acu un to palīgorgānu slimības); 4.10.
203. kohleārā implanta implantāciju; 4.10.
204. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu atbilstoši fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta izstrādātajam rehabilitācijas plānam pēc insulta, kardioķirurģiskajām operācijām un lielo locītavu endoprotezēšanas; 4.
205. ārstniecības līdzekļus un noteiktās grupās ietilpstošus pārtikas produktus šādā apmērā: 4.11.
206. ārstniecības līdzekļus un noteiktās grupās ietilpstošus pārtikas produktus, kurus dienests iepērk centralizēti, tai skaitā: 4.11.1.
207. briļļu lēcas, briļļu ietvarus un kontaktlēcas bērniem, kuriem diagnosticēta augstas pakāpes iedzimta miopija (virs 5,0 Dsph), augstas pakāpes hipermetropija (virs 4,0 Dsph), augstas pakāpes astigmātisms (virs 1,0 D), augstas pakāpes anizometropija (virs 2,0 D), afakija iedzimtas vai iegūtas kataraktas gadījumā vienai vai abām acīm, iegūta tuvredzība (virs 7,0 Dsph), keratokonuss, akomodācijas šķielēšana, parēze (bifokālās briļļu lēcas), albīnisms, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm pierādīta iedzimta tīklenes distrofija ar fotofobiju (fotohromās briļļu lēcas), radzenes rētas, apduļķojumi (kosmētisko kontaktlēcu protēzes), III–IV pakāpes vājredzība neatkarīgi no refrakcijas anomālijas pakāpes; 4.11.1.
208. medicīnisko papilduzturu, enterālās un parenterālās barošanas maisījumus un to ievadei nepieciešamās medicīniskās ierīces: 4.11.1.2.
209. pieaugušiem pacientiem, kuri atrodas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabineta uzskaitē atbilstoši indikācijām, kas noteiktas līgumā ar dienestu un publicētas dienesta tīmekļvietnē; 4.11.1.2.
210. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pacientiem atbilstoši indikācijām, kas noteiktas līgumā ar dienestu un publicētas dienesta tīmekļvietnē; 4.11.
211. kompensējamās zāles un medicīnas ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību; 4.11.
212. (svītrots ar MK 29.12.
213. noteikumiem Nr. 898); 4.11.
214. dzirdes implantus bērniem vai personām ar prognozējamu invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā; 4.11.
215. šo noteikumu
216. pielikumā norādītos medikamentus, kā arī zāles un medicīnas ierīces, kas iekļautas manipulāciju sarakstā; 4.11.
217. briļļu lēcas un briļļu ietvarus pacientiem, kuri saņem ilgstošu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē, tai skaitā saskaņā ar tiesas lēmumu; 4.
218. valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē un Apvienotajā Karalistē atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai un Eiropas Parlamenta un Padomes
219. gada
220. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr. 883/2004), Eiropas Parlamenta un Padomes
221. gada
222. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr. 987/2009), un ES un Apvienotās Karalistes
223. gada
224. decembrī noslēgtā Tirdzniecības un sadarbības nolīguma Protokola par sociālā nodrošinājuma koordināciju (turpmāk – ES un AK protokols) nosacījumiem; 4.
225. izdevumu atlīdzību par citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai (pārrobežu veselības aprūpe). 5 (Grozīts ar MK 07.05.
226. noteikumiem Nr. 192; MK 10.12.
227. noteikumiem Nr. 642; MK 14.07.
228. noteikumiem Nr. 433; MK 17.12.
229. noteikumiem Nr. 816; MK 29.12.
230. noteikumiem Nr. 898; MK 28.03.
231. noteikumiem Nr. 156; MK 04.04.
232. noteikumiem Nr. 161; MK 05.09.
233. noteikumiem Nr. 503; MK 19.12.
234. noteikumiem Nr. 805; MK 19.11.
235. noteikumiem Nr. 727; MK 08.07.
236. noteikumiem Nr. 425; MK 22.12.
237. noteikumiem Nr. 854; 4.3.
238. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2026., sk. grozījumu
239. punktu)
240. Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošo veselības aprūpes pakalpojumu organizēšana 3.
241. Vispārīgie principi
242. No valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar nolikumu sniedz valsts pārvaldes iestādes, kā arī ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar dienestu par: 5.
243. primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu – pakalpojuma sniedzējus dienests izvēlas no primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas saraksta (ģimenes ārstu, ārstniecības iestādes, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, ārstniecības iestādes, kas nodrošina veselības aprūpi mājās), ko veido un uztur dienests; 5.
244. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu – pakalpojumu sniedzējus dienests izvēlas, pamatojoties uz dienesta izstrādātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru, izņemot šādus gadījumus: 5.2.
245. nacionālās references laboratorijas funkciju nodrošināšanai – ar ārstniecības iestādi, kura ieguvusi attiecīgo statusu atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kārtību, kādā piešķir un anulē nacionālās references laboratorijas statusu epidemioloģiskās drošības jomā vai aptur tās darbību, kā arī par nacionālās references laboratorijas tiesībām un pienākumiem; 5.2.
246. pēcekspozīcijas specifiskās profilakses (PEP) nodrošināšanai ārstniecības personām, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas vertikālās profilakses nodrošināšanai, cilvēka imūndeficīta vīrusa oportūnisko infekciju terapijas nodrošināšanai, imūnbioloģisko preparātu glabāšanai, kā arī tuberkulozes medikamentu izplatīšanai līgumu slēdz ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"; 5.2.
247. ja ir iespējams vienoties ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas jau ir līgumattiecībās ar dienestu, par citu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidu sniegšanu, ja: 5.2.3.
248. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis atbilstošu piedāvājumu; 5.2.3.
249. nav nodrošināta pietiekama šādu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība; 5.2.3.
250. pieejami finanšu līdzekļi šādu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai; 5.2.3.
251. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz šādus veselības aprūpes pakalpojumus, pieejamie resursi ir pilnībā noslogoti; 5.2.
252. ja tiek slēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar citu valstu ārstniecības iestādēm; 5.2.
253. vecmātes sniegtas dzemdību palīdzības nodrošināšanai grūtniecības un pēcdzemdību periodā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kurā nodarbināta sertificēta vecmāte, ja dienestā ir saņemts rakstveida iesniegums par pakalpojuma sniegšanu; 5.
254. stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Līgumu slēdz ar šo noteikumu
255. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm atbilstoši attiecīgās ārstniecības iestādes līmenim un šo noteikumu
256. pielikumā minētajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmu apmaksas nosacījumiem, izņemot šādus gadījumus: 5.3.
257. dzemdību palīdzības nodrošināšanai līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kura iepriekšējā gadā ir sniegusi valsts apmaksātu dzemdību palīdzību vismaz 200 gadījumos; 5.3.
258. stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, kuru sniegšanai dienests ir izsludinājis pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru, līgumu slēdz ar ārstniecības iestādēm, kuras pieteikušās attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasē un atbilst tajā izvirzītajiem kritērijiem; 5.3.
259. ja tiek slēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar citu valstu ārstniecības iestādēm; 5.
260. organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu. Līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kura ir specializējusies attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. 6 (Grozīts ar MK 19.11.
261. noteikumiem Nr. 727) 5.1 Šo noteikumu 4.7.
262. apakšpunktā minēto pakalpojumu pieejamībai dienests ar juridiskajām personām slēdz līgumus par klīniskā un veselības psihologa, psihoterapijas speciālista vai psihoterapeita pakalpojumu sniegšanu, organizējot pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru. 7 (MK 19.11.
263. noteikumu Nr. 727 redakcijā) 5.2 Šo noteikumu 4.7.
264. apakšpunktā minētā pakalpojuma nodrošināšanai dienests veic iepirkumu. 8 (MK 29.12.
265. noteikumu Nr. 898 redakcijā) 5.3 Šo noteikumu 3.11.1 apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošina ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar dienestu par mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā (turpmāk - paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs). Pakalpojumu sniegšanai dienests izsludina pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru un līgumu slēdz ar ārstniecības iestādēm, kuras pieteikušās attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasē un atbilst tajā izvirzītajiem kritērijiem. 9 (MK 19.12.
266. noteikumu Nr. 805 redakcijā) 5.4 Šo noteikumu 3.11.2 apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kuras ar dienestu noslēgušas līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ievērojot šādus nosacījumus: 5.
267. dienestā ir saņemts rakstveida iesniegums par pakalpojumu sniegšanu; 5.
268. attiecīgajā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ir vairāk nekā 149 vietas klientiem vecumā no 18 gadiem; 5.
269. attiecīgajā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ir izveidota ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēta struktūrvienība veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. 10 (MK 26.11.
270. noteikumu Nr. 737 redakcijā)
271. Dienests, veidojot šo noteikumu 5.
272. apakšpunktā minēto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu, ievēro šādus nosacījumus: 6.
273. ģimenes ārstam gada laikā pēc valsts finansētās rezidentūras beigšanas ir tiesības lūgt to reģistrēt ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā ārpus kārtas. Ja šādi ģimenes ārsti gaidīšanas sarakstā ir vairāki, tos reģistrē iesniegumu iesniegšanas secībā pirms pārējiem ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā esošajiem ārstiem; 6.
274. ja ģimenes ārsts pārtrauc līgumattiecības ar dienestu, dienests, neievērojot gaidīšanas saraksta hronoloģisko secību, piedāvā iespēju pārņemt attiecīgo praksi ģimenes ārstam, kurš: 6.2.
275. atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai ir vairāk nekā sešus mēnešus nepārtraukti aizvietojis attiecīgo ģimenes ārstu; 6.2.
276. saņēmis stipendiju no pašvaldības, pamatojoties uz noslēgtu vienošanos par ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanu pašvaldības teritorijā pēc ģimenes ārsta sertifikāta saņemšanas; 6.2.
277. ir vienojies ar attiecīgo ģimenes ārstu par prakses pārņemšanu (izņemot gadījumu, ja plānotās pārņemšanas rezultātā praksi iegūtu ārstniecības iestāde, kura sniedz sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidus, un ģimenes ārsts kļūst par darba ņēmēju), kā arī saņēmis informāciju par šīs prakses darba organizāciju, saistībām, sadarbības iestādēm un dažādām pacientu grupu veselības aprūpes un profilakses programmām; 6.
278. dienests atsaka reģistrēt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstā, ja ārstniecības iestādē, kura sniedz zobārstniecības pakalpojumus, nav nodarbināts un veselības aprūpes pakalpojumus nesniedz zobārsts. 11 (Grozīts ar MK 07.05.
279. noteikumiem Nr. 192)
280. Dienests valsts organizēto skrīningu organizē, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem par: 7.
281. dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem – ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem līgumā ir iekļauts pakalpojuma veids "Ginekoloģija", kā arī ar laboratorijas pakalpojumu sniedzējiem, kas izvēlēti, pamatojoties uz dienesta izstrādātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru; 7.
282. zarnu vēža skrīninga izmeklējumiem – ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ar pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem noslēgts līgums par ambulatoro laboratorisko izmeklējumu veikšanu un kuri nodrošina slēpto asiņu izmeklējumus fēcēs atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai; 7.
283. mamogrāfijas skrīninga izmeklējumiem – ar pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem noslēgts līgums par sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kuri nodrošina krūts vēža skrīninga mamogrāfijas izmeklējumus; 7.
284. prostatas vēža skrīninga izmeklējumiem – ar ambulatoro laboratorijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem līgumā ir iekļauts pakalpojuma veids "Laboratoriskie izmeklējumi". 12 (Grozīts ar MK 27.04.
285. noteikumiem Nr. 272; MK 14.07.
286. noteikumiem Nr. 466)
287. Valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tikai tie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuri izpilda šādus nosacījumus: 8.
288. ir reģistrējušies ārstniecības iestāžu reģistrā; 8.
289. atbilst obligātajām prasībām, kas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktas normatīvajos aktos; 8.
290. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pakalpojumu sniegšanai nepieciešamais ārstniecības personāls un, ja nepieciešams, ārstniecības atbalsta personāls vai operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji; 8.
291. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums; 8.
292. var nodrošināt pilnīgu, precīzu un savlaicīgu informācijas apmaiņu ar veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma" (turpmāk – vadības informācijas sistēma); 8.
293. ir noslēguši ar dienestu līgumu par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – veselības informācijas sistēma) lietošanu un izpilda veselības informācijas sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus; 8.
294. ir ieviesta iekšējās kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai. 13 (Grozīts ar MK 10.12.
295. noteikumiem Nr. 642; 8.
296. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2022., sk.
297. punktu)
298. Šo noteikumu 8.
299. un 8.
300. apakšpunktā minētie nosacījumi nav attiecināmi uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. 14 9.1 Šo noteikumu 8.
301. apakšpunkts attiecas uz ambulatorajām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus vismaz piecos pakalpojumu veidos. 15 (MK 10.12.
302. noteikumu Nr. 642 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2022., sk.
303. punktu)
304. Līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, izņemot līgumu par metodiskā darba nodrošināšanu, dienests slēdz uz laiku, kas nav īsāks par trim gadiem un nepārsniedz 10 gadus. Dienestam ir tiesības izbeigt līgumattiecības ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas neievēro šajos noteikumos vai ar dienestu noslēgtajā līgumā minētos nosacījumus. 16
305. Dienests atbilstoši šo noteiktumu
306. pielikumā minētajiem nosacījumiem veic centralizētus iepirkumus šo noteikumu 4.11.
307. apakšpunktā minēto ārstniecības līdzekļu un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu nodrošināšanai. Informāciju par centralizētā iepirkuma nosacījumiem publicē dienesta tīmekļvietnē. 17 (Grozīts ar MK 14.07.
308. noteikumiem Nr. 433)
309. Dienests savā tīmekļvietnē viegli saprotamā valodā ievieto, kā arī pēc pieprasījuma sniedz: 12.
310. informāciju par ārstiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstiem, kuriem ir tiesības personas nosūtīt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai vai izrakstīt valsts kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces, pamatojoties uz starpresoru vienošanās nosacījumiem, norādot ārstniecības iestādi, ārsta vārdu, uzvārdu, specialitāti un to, vai ārsts ir tiesīgs nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un vai ir tiesīgs izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces; 12.
311. informāciju par veselības aprūpes sistēmu Latvijas Republikā: 12.2.
312. pacientu tiesības; 12.2.
313. veselības aprūpes organizēšana un samaksa (arī Slimnieku hospitalizācijas vietu plāns); 12.2.
314. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji; 12.2.
315. obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, tai skaitā prasība nodrošināt vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem; 12.2.
316. Ārstniecības riska fonda darbība; 12.2.
317. kārtība, kādā iesniedzama sūdzība par veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti; 12.
318. informāciju par kārtību, kādā iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārvalstīs, kā arī par kārtību, kādā iespējams saņemt izdevumu atlīdzību par ārvalstīs saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; 12.
319. receptē iekļaujamās informācijas apjomu; 12.
320. datus par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem. 18
321. Tiesības nosūtīt personu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai vai izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces ir: 13.
322. ārstiem, kuriem šādas tiesības ir noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem; 13.
323. ārstiem, kuri strādā ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādēs un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi; 13.
324. ārstiem, kuri strādā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas sniedz valsts vai pašvaldības finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp dienestu un ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūciju; 13.
325. ārstiem, kuri nodarbināti Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēs un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem; 13.
326. ārstiem, kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi; 13.
327. ārstiem, kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Valsts robežsardzi. 19 (Grozīts ar MK 07.05.
328. noteikumiem Nr. 192; MK 04.04.
329. noteikumiem Nr. 161)
330. Papildus šo noteikumu
331. punktā minētajiem nosacījumiem: 14.
332. vecmātei ir tiesības nosūtīt personu valsts apmaksātas dzemdību palīdzības saņemšanai, kā arī izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās M saraksta zāles un medicīniskās ierīces vecmātes sniegtās dzemdību palīdzības nodrošināšanai grūtniecības un pēcdzemdību periodā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību, ja šādas tiesības ir noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem; 14.
333. ārstniecības iestādē nodarbinātiem ārsta palīgiem (feldšeriem) un māsām ir tiesības izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces atbilstoši normatīvajos aktos par recepšu izrakstīšanu noteiktajai kārtībai, ja šādas tiesības ir noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem; 14.
334. ārsta palīgiem un māsām, kas strādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārstniecības iestādē, atbilstoši normatīvajos aktos par recepšu izrakstīšanu noteiktajai kārtībai ir tiesības izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, ja to nosaka līgums, kas noslēgts starp dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi. 20 (MK 25.06.
335. noteikumu Nr. 393 redakcijā)
336. Persona ar citas ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices izsniegtu E 106, E 109, E 121 vai S 1 veidlapu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas ārstniecības iestādē iegūst pēc attiecīgās veidlapas reģistrācijas dienestā. 21 3.
337. Primārās veselības aprūpes organizēšana
338. Primārā veselības aprūpe ir ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ārstniecības iestādē vai tās dzīvesvietā sniedz: 16.
339. ģimenes ārsts un viņa praksē nodarbinātas ārstniecības personas: 16.1.
340. ārsta palīgs (feldšeris); 16.1.
341. māsa; 16.1.
342. vecmāte; 16.
343. ārstniecības iestādē, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, nodarbinātas ārstniecības personas: 16.2.
344. zobārsts, tai skaitā bērnu zobārsts; 16.2.
345. zobārsta asistents; 16.2.
346. (svītrots ar MK 17.12.
347. noteikumiem Nr. 816); 16.2.
348. zobu tehniķis; 16.2.
349. zobu higiēnists; 16.
350. ārstniecības personas, kas nodrošina veselības aprūpi mājās; 16.
351. paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs; 16.
352. ārstniecības personas, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. 22 (Grozīts ar MK 19.12.
353. noteikumiem Nr. 805; MK 26.11.
354. noteikumiem Nr. 737)
355. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem: 17.
356. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie primārās veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja, izņemot veselības aprūpi mājās; 17.
357. pēc ģimenes ārsta uzaicinājuma, tai skaitā profilaktiskās apskates vai valsts organizētā skrīninga pasākumu veikšanai; 17.
358. mājās atbilstoši šo noteikumu 3.11.1 un 4.
359. apakšpunktam, kā arī šo noteikumu 3.
360. un 3.4.1 apakšnodaļai; 17.
361. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā atbilstoši šo noteikumu 3.11.2 apakšpunktam ​​​​​un 5.4 punktam. 23 (Grozīts ar MK 19.12.
362. noteikumiem Nr. 805; MK 26.11.
363. noteikumiem Nr. 737)
364. Tās teritorijas robežas, kurā ģimenes ārsts kopā ar ģimenes ārsta praksē nodarbinātajām ārstniecības personām sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību nosaka dienests (turpmāk – ģimenes ārsta darbības pamatteritorija). 24 (MK 17.12.
365. noteikumu Nr. 816 redakcijā)
366. Teritorijās, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, dienests izņēmuma gadījumā var slēgt ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta (kurā strādā sertificēts ārsta palīgs (feldšeris)) darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: 19.
367. novada pagastā, kurā atrodas feldšerpunkts, nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 km; 19.
368. feldšerpunkta apkalpes zonā (teritorijā, kuras iedzīvotāji saņem ārsta palīga (feldšera) sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus) deklarēti ne mazāk par 400 iedzīvotājiem; 19.
369. teritorijā nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse un dienests ir saņēmis apliecinājumu no attiecīgās pašvaldības vai ģimenes ārsta–rezidenta, ka ģimenes ārsts–rezidents pēc sertifikāta saņemšanas nodrošinās ģimenes ārsta pakalpojumus konkrētajā teritorijā. 25 (Grozīts ar MK 07.05.
370. noteikumiem Nr. 192) 3.
371. Ģimenes ārsta sniegtās veselības aprūpes organizēšana
372. Katrai personai ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu un reģistrēties ģimenes ārsta pacientu sarakstā, ievērojot šādus nosacījumus: 20.
373. persona var būt reģistrēta tikai pie viena ģimenes ārsta; 20.
374. pie pediatra reģistrē tikai bērnus; 20.
375. ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētai personai ir tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu un veikt pārreģistrāciju. 26
376. Lai reģistrētos ģimenes ārsta pacientu sarakstā vai pārreģistrētos, persona izmanto vienoto veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Ja personai nav iespējas reģistrēties elektroniski, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un noslēdz vienošanos. 27
377. Vienošanos par reģistrēšanos ģimenes ārsta pacientu sarakstā, izņemot elektronisko reģistrēšanos, sagatavo divos eksemplāros, un katru eksemplāru paraksta persona un ģimenes ārsts. Viens vienošanās eksemplārs tiek izsniegts personai, un otrs eksemplārs paliek ģimenes ārstam, kurš to uzglabā, kamēr persona ir reģistrēta viņa pacientu sarakstā. 28
378. Ģimenes ārsta prakse piecu darbdienu laikā pēc vienošanās noslēgšanas ievada dienesta vadības informācijas sistēmā informāciju par vienošanos reģistrēt personu ģimenes ārsta pacientu sarakstā. 29 (Grozīts ar MK 17.12.
379. noteikumiem Nr. 816)
380. Ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savu pacientu sarakstā, ja: 24.
381. personas deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas; 24.
382. ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits veido pilnu praksi, izņemot: 24.2.
383. jau reģistrētas personas pirmās pakāpes lejupējos vai augšupējos radiniekus vai laulāto; 24.2.
384. ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošas personas (deklarēta dzīvesvieta). 30
385. Informāciju par ģimenes ārstiem, kuru pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits veido pilnu praksi, dienests ievieto savā tīmekļvietnē. Pilnu praksi veido šāds ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits: 25.
386. ja ģimenes ārsta pacientu sarakstā nav reģistrēti bērni, – 1800 personas; 25.
387. ja ģimenes ārsta sarakstā reģistrēti tikai bērni, – 800 personas; 25.
388. ja ģimenes ārsta praksē reģistrēti gan pieaugušie, gan bērni, dienests nosaka praksē reģistrēto bērnu un pieaugušo skaita proporciju pret kopējo pacientu skaitu un vērtē to pret šo noteikumu 25.
389. un 25.
390. apakšpunktā norādīto pacientu skaitu. 31
391. Pēc personas pieprasījuma dienests sniedz informāciju par ģimenes ārstiem, pie kuriem var reģistrēties, šo ģimenes ārstu prakšu atrašanās vietu un kārtību, kādā notiek reģistrācija, kā arī dienesta tīmekļvietnē ievieto informāciju par ģimenes ārstu praksēm, norādot ārstniecības iestādes nosaukumu, ģimenes ārsta vārdu, uzvārdu, ārstniecības iestādes adresi, tālruņa numuru (kas iesniegts dienestā publicēšanai tīmekļvietnē), elektroniskā pasta adresi saziņai ar pacientiem (ja iestāde tādu ir norādījusi), pamatdarbības teritoriju, prakses darbalaiku un ģimenes ārsta pieņemšanas laiku. 32
392. Personas reģistrāciju pie ģimenes ārsta dienests bloķē: 27.
393. psihiatriskā profila stacionāro ārstniecības iestāžu pacientiem, kuri nepārtraukti ārstējas ilgāk par trijiem mēnešiem; 27.
394. ieslodzījumā esošām personām; 27.
395. personām, par kurām dienests no Fizisko personu reģistra saņēmis ziņas par norādīto dzīvesvietu ārpus Latvijas Republikas. 33 (Grozīts ar MK 14.07.
396. noteikumiem Nr. 466)
397. Personas reģistrācijas pie ģimenes ārsta bloķēšana aptur esošo reģistrāciju un nepieļauj personas pārreģistrāciju pie cita ģimenes ārsta, bet persona nezaudē tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši tās statusam – apdrošināta persona vai persona, kurai ir tiesības saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu. 34
398. Ja ir zudis iemesls, lai bloķētu personas reģistrāciju pie ģimenes ārsta, dienests atbloķē personas reģistrāciju un atjauno pacienta reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā. 35
399. Personu izslēdz no ģimenes ārsta pacientu saraksta: 30.
400. ja ģimenes ārsts izbeidzis līgumattiecības ar dienestu, – piecu darbdienu laikā no līguma izbeigšanās brīža; 30.
401. Ārstniecības likuma
402. pantā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz ģimenes ārsta iesniegumu un Veselības inspekcijas pārbaudes atzinumu par konkrēto gadījumu (nav attiecināms, ja pacients ir bērns), un dienests par to informē personu; 30.
403. ja persona sasniegusi 18 gadu vecumu un attiecīgais ģimenes ārsts ir pediatrs. Attiecīgais pediatrs par šo faktu informē personu; 30.
404. ja persona ir zaudējusi tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus; 30.
405. ja saskaņā ar Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju persona ir mirusi; 30.
406. pamatojoties uz pacienta iesniegumu, – piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas. 36 (Grozīts ar MK 14.07.
407. noteikumiem Nr. 466; MK 04.04.
408. noteikumiem Nr. 161)
409. Ja ģimenes ārsts līgumattiecības ar dienestu izbeidz, dienests viņa pacientu sarakstā reģistrētās personas pārreģistrē tā ģimenes ārsta sarakstā, kurš pārņem līgumattiecības izbeigušā ģimenes ārsta praksi vai darbības pamatteritoriju (arī tās daļu). 37 (MK 17.12.
410. noteikumu Nr. 816 redakcijā)
411. Informāciju par pacientu izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta un pārreģistrāciju pie ģimenes ārsta, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi vai darbības pamatteritoriju (arī tās daļu), dienests publicē dienesta tīmekļvietnē un nosūta vietējai pašvaldībai. 38 (MK 07.05.
412. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
413. Ģimenes ārsts, kurš ar dienestu slēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pamatteritorijā, kurā iepriekš pakalpojumus sniedzis ģimenes ārsts, ar kuru līgumattiecības izbeigušās viņa nāves dēļ vai citu iepriekš neparedzētu apstākļu dēļ (piemēram, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noteikts aizliegums sniegt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus), pārņem to pacientu medicīnisko dokumentāciju, kuri bijuši reģistrēti pie iepriekšējā ģimenes ārsta. 39
414. Ģimenes ārsts saņem pilnu savu reģistrēto pacientu sarakstu un informāciju par izmaiņām sarakstā, izmantojot dienesta vadības informācijas sistēmu. 40
415. Ģimenes ārsta pacients ir: 35.
416. persona, kura reģistrēta ģimenes ārsta pacientu sarakstā; 35.
417. persona, kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta ir bloķēta; 35.
418. ģimenes ārsta pacientu sarakstā nereģistrējusies persona (turpmāk – īslaicīgais pacients), kura: 35.3.
419. īslaicīgas uzturēšanās (piemēram, komandējums, apciemojums) laikā ir ieguvusi slimību un vērsusies uzturēšanās vietai tuvākajā ģimenes ārsta praksē pēc palīdzības; 35.3.
420. periodiski atrodas tuvinieku vai aizbildņu aprūpē attiecīgā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā; 35.3.
421. nav vispār reģistrējusies pie ģimenes ārsta, bet vērsusies pie ģimenes ārsta pēc palīdzības; 35.3.
422. ir pie cita ģimenes ārsta reģistrēts pacients, kas vērsies pie ģimenes ārsta kā pie pacienta ģimenes ārsta aizvietotāja (īslaicīgas aizvietošanas gadījumā). 41
423. Katrs ģimenes ārsts kopā ar ģimenes ārsta praksē nodarbinātajām ārstniecības personām atbilstoši līgumam ar dienestu sniedz veselības aprūpes pakalpojumus savas darbības pamatteritorijā, nodrošinot savā pacientu sarakstā reģistrēto personu veselības aprūpi, kā arī: 36.
424. savā pacientu sarakstā reģistrētai personai sniedz veselības aprūpes pakalpojumus arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, vienojoties par to ar attiecīgo personu; 36.
425. sniedz nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus īslaicīgiem pacientiem, tai skaitā veic vakcināciju atbilstoši vakcinācijas kalendāram; 36.
426. regulāri novērtē savā pacientu sarakstā reģistrēto personu veselības stāvokli, nodrošinot, ka kalendāra gada laikā veselības stāvoklis tiek novērtēts ne mazāk kā pusei no visiem ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem; 36.
427. izsniedz izziņu par bērna veselības stāvokli; 36.
428. nodrošina ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku un šo noteikumu
429. pielikumā noteiktajā kārtībā veic sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanu un atbilstoši noteiktajam riskam turpmāko pacientu aprūpi, ievērojot līgumā ar dienestu noteiktos nosacījumus; 36.
430. nodrošina, ka ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā ģimenes ārsts vai viņa praksē nodarbināta ārstniecības persona sazinās ar personu, lai vienotos par turpmāko veselības aprūpi, ja ģimenes ārsts ir saņēmis informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētās personas un šī persona nav stacionēta; 36.
431. konstatē pie viņa reģistrētas vai viņa aprūpē esošas, vai viņa darbības pamatteritorijā mājas apstākļos mirušas personas nāves faktu, kā arī normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību izsniedz noteiktos dokumentus, ja ģimenes ārstam ir zināms nāves cēlonis; 36.
432. atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai, nosūta mirušo patologanatomiskai izmeklēšanai; 36.
433. informē Valsts policijas teritoriālo iestādi, ja ģimenes ārstam ir aizdomas par vardarbīgu nāvi; 36.
434. veic citus normatīvajos aktos vai līgumā ar dienestu noteiktos pienākumus. 42 (Grozīts ar MK 17.12.
435. noteikumiem Nr. 816)
436. Ģimenes ārsts, izvērtējot personas veselības stāvokli un ņemot vērā personas tiesību apjomu valsts apmaksātu pakalpojumu saņemšanai (apdrošināta persona vai persona, kurai ir tiesības saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu), var personu nosūtīt saņemt sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus. 43
437. Ģimenes ārsts pacientu veselības aprūpi veic kopīgi ar ģimenes ārsta praksē nodarbinātām ārstniecības personām, ievērojot šādus nosacījumus: 38.
438. praksē nodarbinātām ārstniecības personām ir iekārtota atbilstoša darba vieta; 38.
439. ja ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaits pārsniedz pacientu skaitu, kas veido pilnu praksi, nodrošina, ka ģimenes ārsta praksē: 38.2.
440. papildus ģimenes ārstam ir nodarbinātas vēl vismaz divas ārstniecības personas (māsa, ārsta palīgs (feldšeris) vai vecmāte); 38.2.
441. nodarbināto ārstniecības personu (māsa, ārsta palīgs (feldšeris) vai vecmāte) patstāvīgais pacientu pieņemšanas laiks ir ne mazāks par 10 stundām nedēļā; 38.
442. ģimenes ārsts, pie kura reģistrētas vairāk nekā 2400 personas, nodrošina, ka: 38.3.
443. vismaz viena no ģimenes ārsta praksē nodarbinātajām ārstniecības personām ir ārsta palīgs (feldšeris), izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsta praksē apmāca rezidentu un reģistratora funkcijas veic cita persona; 38.3.
444. ģimenes ārsta praksē ir no ģimenes ārsta darba vietas atsevišķa telpa, kurā ģimenes ārsta praksē nodarbinātas ārstniecības personas atbilstoši kompetencei var sniegt veselības aprūpes pakalpojumus. 44 (Grozīts ar MK 14.07.
445. noteikumiem Nr. 433)
446. Pacientu veselības aprūpi ģimenes ārsta prakses vietā (vai darbavietā, ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē) un pacientu dzīvesvietās ģimenes ārsts kopīgi ar ģimenes ārsta praksē nodarbinātām ārstniecības personām nodrošina šādā kārtībā: 39.
447. ģimenes ārsta pacientu pieņemšanas laiku nosaka (summē kopējo, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas): 39.1.
448. ne mazāk par 20 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir līdz 2000, tai skaitā ne mazāk par 15 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas; 39.1.
449. ne mazāk par 25 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir vairāk nekā 2000 personas, tai skaitā ne mazāk par 19 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas; 39.1.
450. atbilstoši nosacījumiem par citu pieņemšanas laiku pamatpraksē, ja ģimenes ārsts par to ir vienojies ar dienestu, šādos gadījumos: 39.1.3.
451. reģistrēto pacientu skaits praksē ir mazāks par 500 pacientiem; 39.1.3.
452. ģimenes ārstam ir vairāk par divām papildu pieņemšanas vietām; 39.1.3.
453. katrā administratīvajā teritorijā, kas ietilpst ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, dzīvo līdzīgs reģistrēto pacientu skaits; 39.
454. prakses darbalaiku nosaka ne mazāk par 40 stundām nedēļā, nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai ģimenes ārsta praksē nodarbinātas ārstniecības personas pieejamību ģimenes ārsta pamatprakses vietā; 39.
455. ģimenes ārsta pieņemšanas laiku nosaka tā, lai vismaz vienu reizi nedēļā pacientu pieņemšanu nodrošinātu no plkst. 8.00 un vismaz vienu reizi nedēļā – līdz plkst. 19.00, izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts ir vienojies ar dienestu par citu kārtību; 39.
456. pieņemšanas laiku personām bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) nosaka katru dienu ne mazāk par vienu stundu, nodrošinot šādām personām ģimenes ārsta pieejamību tajā pašā dienā, kad persona vērsusies ģimenes ārsta praksē, vai nākamajā darbdienā, ja persona ģimenes ārsta praksē vērsusies pēc ģimenes ārsta pieņemšanas laika beigām; 39.
457. nosaka pieņemšanas laiku personām ar iepriekšēju pierakstu; 39.
458. nodrošina primārās veselības aprūpes pakalpojumus piecu darbdienu laikā. Lai pakalpojumu nodrošinātu piecu darbdienu laikā, ģimenes ārsts, ja nepieciešams, pagarina pacientu pieņemšanas laiku; 39.
459. nodrošina iespēju pacientiem darbdienās vismaz līdz plkst. 15.00 pieteikt mājas vizītes. 45
460. Ģimenes ārsts var organizēt izbraukuma pieņemšanu ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā izvietotā feldšerpunktā, saskaņojot izbraukumu grafiku ar dienestu. 46
461. Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz: 41.
462. piecas dienas, bet nepārsniedz divus mēnešus, – ģimenes ārsts informē dienestu par savas prombūtnes laiku un rakstveidā iesniedz aizvietotāja akceptētu informāciju par aizvietošanu un tās nosacījumiem; 41.
463. divus mēnešus, – dienests aptur līgumu ar šo ģimenes ārstu un slēdz terminētu līgumu ar viņa aizvietotāju, ja ģimenes ārsts iesniedz dienestam prombūtni attaisnojošu dokumentu, kas apliecina, ka: 41.2.
464. ģimenes ārsts atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā; 41.2.
465. ģimenes ārstam ir darbnespēja, kas turpinās ilgāk par diviem mēnešiem; 41.2.
466. plānotas mācības, kas saistītas ar veselības aprūpi un ilgst ne ilgāk par sešiem mēnešiem, ievērojot nosacījumu, ka ģimenes ārsts mācībās var piedalīties ne vairāk kā vienu reizi triju gadu laikā. 47
467. Ārpus ģimenes ārstu darbalaika: 42.
468. ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot mājas vizītes) un pilsētā mājas apstākļos mirušas personas nāves fakta konstatēšanu var nodrošināt dežūrārsts, kurš pieņem pacientus darbdienās pēc plkst. 15.00 un brīvdienās atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajam dežūrārsta darbalaika grafikam; 42.1.1 ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot mājas vizītes) var nodrošināt V līmeņa ārstniecības iestādē (izņemot specializētās ārstniecības iestādes) strādājošs dežūrārsts, kurš pieņem pacientus atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajam dežūrārsta darbalaika grafikam; 42.
469. darbdienās laikā no plkst. 17.00 līdz 8.00 un brīvdienās visu diennakti medicīniskās konsultācijas un ieteikumus rīcībai akūtu vai hronisku slimību saasinājuma gadījumā personas var saņemt pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. 48 (Grozīts ar MK 07.05.
470. noteikumiem Nr. 192; MK 08.07.
471. noteikumiem Nr. 425)
472. Ģimenes ārsts nodrošina pacientam informāciju par ģimenes ārsta sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību ģimenes ārsta darbalaikā, ārpus darbalaika un aizvietošanas gadījumā, kā arī informāciju par citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām. Ģimenes ārsts nodrošina, ka viņa darbavietā ir publiski pieejama informācija par aizvietošanu. 49
473. Ģimenes ārsts nodrošina savā praksē nodarbināto ārstniecības personu aizvietošanu viņu prombūtnes laikā, ņemot vērā šo ārstniecības personu veicamo pienākumu apjomu un normatīvajos aktos noteikto ārstniecības personu kompetenci. 50
474. Ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta un pie ģimenes ārsta nodarbināto ārstniecības personu aizvietošanu nodrošina ārstniecības iestāde. 51 3.
475. Veselības aprūpe mājās
476. Ja personai nepieciešams ambulatorais veselības aprūpes pakalpojums, bet medicīnisku indikāciju dēļ tā nespēj ierasties ārstniecības iestādē šī pakalpojuma saņemšanai, viņai to sniedz mājās, ja: 46.
477. personai ir hroniska slimība un pārvietošanās traucējumi medicīnisku indikāciju dēļ; 46.
478. persona ir izrakstīta no stacionārās ārstniecības iestādes vai no dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās; 46.
479. personai ar cerebrovaskulāru slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63, I64 vai I69) nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi un to sniegšana uzsākta triju mēnešu laikā pēc slimības sākuma; 46.
480. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi nepieciešami bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē; 46.
481. personai ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods T91.3), kas izpaužas kā tetraplēģija vai paraplēģija un vairumam muskuļu zem bojājuma līmeņa spēks ir mazāks par trijām ballēm, nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi pēc pirmreizējas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas stacionārā pakalpojumu programmā "Rehabilitācija pacientiem ar muguras smadzeņu šķērsbojājumu (spinālie pacienti)", ja uz šādiem pakalpojumiem nosūta valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" nodarbināts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. 52
482. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās persona saņem, ievērojot šādus nosacījumus: 47.
483. ja ir ģimenes ārsta nosūtījums vai ārstniecības iestādes nosūtījums pēc izrakstīšanās no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra (izņemot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus) un nosūtījumā norādīta šāda informācija: 47.1.
484. diagnoze, kuras dēļ nepieciešama veselības aprūpe mājās; 47.1.
485. diagnoze, kuras dēļ ir pārvietošanās traucējumi; 47.1.
486. ārstējošā ārsta norādījumi veselības aprūpei mājās, tai skaitā medikamentu lietošanai; 47.1.
487. laikposms, kurā jānodrošina veselības aprūpe mājās; 47.
488. lai saņemtu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, jābūt fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumam, kam pievienots šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izstrādāts medicīniskās rehabilitācijas plāns. 53
489. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz māsa vai sertificēts ārsta palīgs (feldšeris), bet medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus mājās – sertificēts fizioterapeits, ergoterapeits vai audiologopēds. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz tikai tās šajā punktā minētās personas, kuras strādā ārstniecības iestādē, kas noslēgusi ar dienestu līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu mājās un to apmaksu. 54 (MK 04.04.
490. noteikumu Nr. 161 redakcijā)
491. (Svītrots ar MK 19.11.
492. noteikumiem Nr. 727) 55
493. Ārstniecības iestāde, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus mājās, nodrošina: 50.
494. iespēju personām pieteikt veselības aprūpes pakalpojumu mājās darbdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00, brīvdienās un svētku dienās no plkst. 9.00 līdz 13.00; 50.
495. pakalpojuma sniegšana tiek uzsākta ne vēlāk kā 24 stundu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža; 50.
496. šo pakalpojumu sniegšanu darbdienās, brīvdienās un svētku dienās. 56
497. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kas veselības aprūpes pakalpojumus sniedz mājās, triju darbdienu laikā informē personas ģimenes ārstu (ja persona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, – pamatteritorijas ģimenes ārstu atbilstoši personas faktiskajai dzīvesvietai) par attiecīgā pakalpojuma uzsākšanu, izdarot par to atzīmi personas medicīniskajā kartē. 57
498. Personai ar hronisku slimību un pārvietošanās traucējumiem medicīnisku indikāciju dēļ vienas epizodes ilgums veselības aprūpes pakalpojumiem mājās ir līdz 30 kalendāra dienām, izņemot medicīnisko rehabilitāciju, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju un bērnu parenterālu barošanu. Ja veselības aprūpes pakalpojumus mājās nepieciešams saņemt ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām ģimenes ārsts apmeklē personu un sniedz pakalpojuma sniedzējam atzinumu par nepieciešamību turpināt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pārtraukt to. 58
499. Pēc izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra sakarā ar ķirurģisku iejaukšanos veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ilgums mājās ir līdz 10 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojums mājās ir nepieciešams ilgāk, ģimenes ārsts pēc attiecīgā pakalpojuma sniedzēja lūguma apmeklē personu un sniedz atzinumu par nepieciešamību turpināt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pārtraukt to. 59
500. Personai, kurai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniedz līdz laikam, kas norādīts nosūtījumā un medicīniskās rehabilitācijas plānā, bet ne ilgāk par 60 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojums mājās ir nepieciešams ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts apmeklē personu un sniedz pakalpojuma sniedzējam atzinumu par nepieciešamību turpināt sniegt attiecīgo pakalpojumu vai pārtraukt to. Personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma, kuras medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mājās saņem kā turpinājumu pēc pirmreizējās medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas stacionārajā ārstniecības iestādē, kopējais mājās sniegtās medicīniskās rehabilitācijas laiks nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. 60
501. Pakalpojuma sniedzējs pēc tam, kad beidzis sniegt veselības aprūpes pakalpojumu mājās, iesniedz personas ģimenes ārstam vai pamatteritorijas ģimenes ārstam atbilstoši personas faktiskajai dzīvesvietai, kā arī personai atzinumu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu. 61 3.4.1 Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums(Nodaļa MK 19.12.
502. noteikumu Nr. 805 redakcijā) 55.1 Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs nodrošina pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību, kā arī: 55.
503. nodrošina iespēju pieteikt paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā visu diennakti, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās; 55.
504. veic personas novērtēšanu un individuāla paliatīvās aprūpes plāna sagatavošanu un tā izpildi; 55.
505. informē personas ģimenes ārstu (ja persona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, – pamatteritorijas ģimenes ārstu atbilstoši personas faktiskajai dzīvesvietai) par attiecīgā pakalpojuma uzsākšanu ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā no pakalpojuma uzsākšanas brīža. 62 (MK 19.12.
506. noteikumu Nr. 805 redakcijā) 55.2 Paliatīvās aprūpes mobilās komandas sniegtus veselības aprūpes pakalpojumus pacienta dzīvesvietā nodrošina ārstniecības personas atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajai kārtībai. 63 (MK 19.12.
507. noteikumu Nr. 805 redakcijā) 55.3 Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs pēc tam, kad beidzis sniegt paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumus, atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienotās veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu sagatavo pārskatu par ambulatorā pacienta izmeklēšanu/ārstēšanu un ievieto to veselības informācijas sistēmā. 64 (MK 19.12.
508. noteikumu Nr. 805 redakcijā) 3.
509. Sekundārā veselības aprūpe
510. Valsts apmaksātus sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem: 56.
511. pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma, izņemot pozitronu emisijas tomogrāfijas ar datortomogrāfiju izmeklējumu, kura saņemšanai nepieciešams ārstu konsīlija lēmums vai SSK-10 diagnozes ar kodu C43, C62, C81–C86.6 gadījumā – hematologa, onkologa ķīmijterapeita vai bērnu hematoonkologa nosūtījums; 56.
512. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem: 56.2.
513. pie psihiatra vai bērnu psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi F00–F09, F20–F62, F63.1–F99); 56.2.
514. pie narkologa; 56.2.
515. pie pneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi A15–A19, B90, J65, P37.0, R76.1, Y58.0, Y60.3, Z03.0, Z20.1, Z22.7); 56.2.
516. pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi A50–A64, B35.0,4,8, B37.3,4, B86, L01.1, L08.0, L24.4, L30.2, Z11.3,4, Z20.2,6, Z22.4, Z29.2, Z86.1); 56.2.
517. pie endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi E10–E11.8; E12–E14.9); 56.2.
518. pie onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi C00–C97, D00–D09, D37–D48); 56.2.
519. pie ginekologa; 56.2.
520. pie oftalmologa; 56.2.
521. pie bērnu ķirurga; 56.2.
522. pie pediatra; 56.2.
523. pie infektologa, ja: 56.2.11.
524. persona slimo ar cilvēka imūndeficīta vīrusa (turpmāk – HIV) infekciju (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi B20–B24, Z21) vai C hepatīta infekciju (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi B17.1, B18.2); 56.2.11.
525. personai HIV profilakses punktā, kuram ir sadarbības līgums ar Slimību profilakses un kontroles centru, ir veikts HIV kapilāro asiņu vai siekalu eksprestests ar pozitīvu rezultātu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods Z20.6) vai C hepatīta eksprestests ar pozitīvu rezultātu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods Z20.5), vai B hepatīta eksprestests ar pozitīvu rezultātu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods Z20.5); 56.2.11.
526. tā ir kontaktpersona (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods Z20.6) personai ar diagnosticētu HIV infekciju, kura saņem ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē; 56.2.
527. pie sporta ārsta valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"; 56.2.
528. pie speciālistiem, kuri pakalpojumus sniedz garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem; 56.2.
529. pie vecmātes, lai saņemtu dzemdību palīdzību grūtniecības un pēcdzemdību periodā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību; 56.
530. pēc savas iniciatīvas vēršoties ārstniecības iestādēs, tai skaitā steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību; 56.
531. pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtījuma; 56.
532. valsts organizētā krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros, vēršoties ārstniecības iestādē, kas īsteno skrīninga programmu, pēc savas iniciatīvas (ja dienesta vadības informācijas sistēmā ir derīga uzaicinājuma vēstule) vai ar dienesta nosūtīto uzaicinājuma vēstuli; 56.
533. ar dienesta nosūtīto uzaicinājuma vēstuli medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma saņemšanai. 65 (Grozīts ar MK 10.12.
534. noteikumiem Nr. 642; MK 14.07.
535. noteikumiem Nr. 433; MK 17.12.
536. noteikumiem Nr. 816; MK 04.04.
537. noteikumiem Nr. 161; MK 05.09.
538. noteikumiem Nr. 503; MK 19.11.
539. noteikumiem Nr. 727)
540. Nosūtījumu sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ģimenes ārsts vai speciālists noformē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Izņēmuma gadījumā, ja ambulatoriem laboratoriskiem pakalpojumiem, kā arī citiem pakalpojumiem nepieciešama īpaša nosūtīšanas forma, nosūtījuma noformēšanas nosacījumi tiek noteikti dienesta līgumā ar ārstniecības iestādi. 66 (MK 10.12.
541. noteikumu Nr. 642 redakcijā)
542. Ārstniecības iestāde par sniegto sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu informē ģimenes ārstu vai speciālistu, kurš izsniedzis nosūtījumu, un: 58.
543. ja personai ir nepieciešami tālāki izmeklējumi vai konsultācijas, izsniedz personai nosūtījumu šādu pakalpojumu saņemšanai; 58.
544. ja nepieciešams, izraksta kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. 67
545. Ārstniecības iestāde nodrošina veikto izmeklējumu rezultātu izsniegšanu pacientam vai ārstniecības personai, kura nosūtījusi pacientu izmeklējuma veikšanai, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc izmeklējuma veikšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta vienošanās ar pacientu. 68
546. Ārstniecības iestādes savstarpēji atzīst veikto izmeklējumu rezultātus mēneša laikā no izmeklējuma veikšanas dienas. 69 3.
547. Rindu veidošanas nosacījumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai
548. Ārstniecības iestāde veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai veido rindas, ievērojot šādus nosacījumus: 61.
549. ārstniecības iestāde prioritāri veselības aprūpes pakalpojumus sniedz bērniem un grūtniecēm; 61.
550. ārstniecības iestāde valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu plāno tā, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visa kalendāra gada laikā; 61.
551. ārstniecības iestāde nodrošina personai nepieciešamo sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā šādos gadījumos un kārtībā: 61.3.
552. ja personai nepieciešama onkologa ķīmijterapeita, hematologa, bērnu hematoonkologa vai onkoloģijas ginekologa pirmā konsultācija, – no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai; 61.3.
553. ja persona nosūtīta uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostisko vai ļaundabīgo audzēju primāro recidīvu diagnostisko izmeklējumu atbilstoši nosacījumiem, kas publicēti dienesta tīmekļvietnē, – no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai; 61.3.
554. ja personai nepieciešama tāda speciālista konsultācija, kurš nodrošina ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku vai ļaundabīgo audzēju sekundāro recidīvu diagnostiku ārstniecības iestādē, kas norādīta dienesta tīmekļvietnē, – no dienas, kad personu šāda pakalpojuma saņemšanai pieteicis ģimenes ārsts, ginekologs vai ieslodzījuma vietas ārsts, vai arī cits speciālists – recidīvu diagnostikas nepieciešamības gadījumā; 61.3.
555. ja grūtniecei vai sievietei pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām sakarā ar pēkšņu slimību vai hroniskas slimības paasināšanos, kas var apdraudēt personas veselību vai grūtniecības norisi, ir nepieciešama speciālista konsultācija vai izmeklējums, – no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai; 61.
556. ārstniecības iestāde pacientam ar diagnozes kodu Z03.5, kuru ģimenes ārsts sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanai nosūtījis izmeklējumu veikšanai atbilstoši dienesta tīmekļvietnē norādītajai kārtībai, nodrošina nepieciešamā pakalpojuma sniegšanu šādā laika periodā, skaitot no dienas, kad pacients vērsies ārstniecības iestādē: 61.4.
557. elektrokardiogrammu – triju mēnešu laikā vai viena mēneša laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku; 61.4.
558. ehokardiogrāfiju – sešu mēnešu laikā vai triju mēnešu laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku; 61.4.
559. kakla asinsvadu ultrasonogrāfiju – sešu mēnešu laikā vai triju mēnešu laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku; 61.4.
560. veloergometriju – triju mēnešu laikā; 61.4.
561. speciālista (kardiologa, asinsvadu ķirurga) konsultāciju – mēneša laikā, ja ģimenes ārsts nosūtījumā veicis atzīmi par augstu vai ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku. 70 (Grozīts ar MK 07.05.
562. noteikumiem Nr. 192; MK 29.12.
563. noteikumiem Nr. 898; MK 14.07.
564. noteikumiem Nr. 466; MK 19.12.
565. noteikumiem Nr. 805)
566. Ārstniecības iestāde, kas atbilstoši līgumam ar dienestu nodrošina šajos noteikumos minētos pēcskrīninga izmeklējumus, tos veic 30 dienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai. 71
567. Ārstniecības iestāde personai ar prognozējamu invaliditāti valsts apmaksātos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir iekļauti Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajā individuālajā rehabilitācijas plānā, uzsāk sniegt šādos termiņos: 63.
568. ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus – 15 darbdienu laikā; 63.
569. plānveida ambulatorās un stacionārās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus – 15 darbdienu laikā; 63.
570. plānveida operācijas – piecu mēnešu laikā. 72
571. Ārstniecības iestādes, kuras veic plānveida lielo locītavu endoprotezēšanu, veido un uztur šādas valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas: 64.
572. endoprotezēšana steidzamības kārtā atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajiem kritērijiem; 64.
573. endoprotezēšana vispārējā kārtībā; 64.
574. dinamiskās novērošanas programma. 73 (Grozīts ar MK 17.12.
575. noteikumiem Nr. 816)
576. Ja persona, kura ir rindā uz lielo locītavu endoprotezēšanu, atsakās no piedāvātā laika, kurā plānots veikt lielo locītavu endoprotezēšanas operāciju, vai divu mēnešu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas nesniedz atbildi, tā tiek svītrota no minētās rindas. 74
577. Stacionārā ārstniecības iestāde, kas sniedz ķirurģisko palīdzību, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu plāno šādā prioritārā kārtībā: 66.
578. neatliekamā medicīniskā palīdzība; 66.
579. plānveida ķirurģiskā palīdzība šādos gadījumos: 66.2.
580. ķirurģiskā ārstēšana bērniem; 66.2.
581. ķirurģiskā ārstēšana iekaisīgo zarnu slimību gadījumā; 66.2.
582. hormonāli aktīvo endokrīno dziedzeru ķirurģiska ārstēšana; 66.2.
583. plānveida operācijas ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā šo noteikumu 4.
584. apakšpunktā noteiktajā apmērā; 66.2.
585. personām ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam individuālajam rehabilitācijas plānam; 66.2.
586. ķirurģiskā ārstēšana šo noteikumu
587. pielikuma
588. punktā norādītajās veselības aprūpes pakalpojumu programmās; 66.
589. citas stacionārajā ārstniecības iestādē veiktas plānveida operācijas, kuras atbilstoši šiem noteikumiem ietilpst valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomā. 75
590. Dienests veido centralizētu medicīniskās apaugļošanas valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu (turpmāk – rindu reģistrs), ievērojot šādus nosacījumus: 67.
591. kārtību, kādā ārstniecības iestādes, kas nodrošina valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, sniedz dienestam informāciju par personām, kurām nepieciešami medicīniskās apaugļošanas veselības aprūpes pakalpojumi, kuru saņemšanai dienests uztur rindu reģistru, nosaka līgumā ar dienestu; 67.
592. rindu reģistrā iekļauj šādu informāciju: 67.2.
593. personas vārds, uzvārds, personas kods, elektroniskā pasta adrese, tālrunis; 67.2.
594. datums, kad persona uzņemta rindā, un ārstniecības iestāde, kurā persona uzņemta rindā; 67.2.
595. personas kārtas numurs rindā; 67.2.
596. datums, kad nosūtīts uzaicinājums par iespēju saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu; 67.2.
597. informācija par pakalpojuma sniegšanas procesu un rezultātu; 67.
598. dienests uz rindu reģistrā norādīto pacienta elektronisko pasta adresi (oficiālo elektronisko adresi, ja pacientam ir aktivizēts e-adreses konts) nosūta pacientam uzaicinājumu saņemt pakalpojumu jebkurā ārstniecības iestādē, kas sniedz valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus; 67.
599. personām nosūtāmo uzaicinājuma vēstuļu skaitu dienests nosaka atbilstoši pieejamiem finanšu līdzekļiem. 76
600. Personu izslēdz no šo noteikumu
601. punktā minētās rindas, ja: 68.
602. veselības aprūpes pakalpojuma saņemšana personai nav nepieciešama vai nav iespējama medicīnisku indikāciju dēļ; 68.
603. persona vairs neatbilst medicīniskās apaugļošanas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas kritērijiem; 68.
604. persona atteikusies no valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas; 68.
605. sešu mēnešu laikā kopš uzaicinājuma nosūtīšanas persona nav vērsusies ārstniecības iestādē, lai saņemtu medicīniskās apaugļošanas veselības aprūpes pakalpojumu; 68.
606. persona ir mirusi vai zaudējusi tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu. 77 3.
607. Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe
608. Lai persona saņemtu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists kopīgi ar personu izvēlas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vietu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību, un informē personu par nepieciešamību pieteikties attiecīgajā ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, izņemot gadījumu, ja personai pēc ļaundabīgo audzēju primārās diagnostikas nepieciešama tāda speciālista konsultācija, kurš nodrošina ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku. Šādā gadījumā ģimenes ārsts, ieslodzījuma vietas ārsts vai ginekologs piesaka personu konsultācijas saņemšanai un informē viņu par plānoto pakalpojuma saņemšanas laiku. 78 69.1 Organizējot ambulatoru psihiatriskās palīdzības nodrošināšanu, pacienta sākotnējo novērtēšanu veic ģimenes ārsts, psihiatrs vai bērnu psihiatrs, kurš pacientu nosūta pakalpojuma saņemšanai pie klīniskā un veselības psihologa vai psihoterapeita, nosūtījumā norādot nepieciešamo apmeklējumu skaitu, izņemot gadījumu, ja pacientu nosūta pie šo noteikumu 5.1 punktā minētā pakalpojumu sniedzēja. Šādā gadījumā palīdzība tiek sniegta, nepārsniedzot šo noteikumu 4.7.
609. apakšpunktā minēto apmeklējumu skaitu. 79 (MK 19.11.
610. noteikumu Nr. 727 redakcijā)
611. Valsts apmaksātu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidus, ko sniedz katra ārstniecības iestāde, nosaka līgumā ar dienestu un publicē dienesta tīmekļvietnē. 80
612. Lai laikus atklātu pirmsvēža slimības un vēzi agrīnajās stadijās, dienests organizē un pārrauga valsts organizēto skrīningu, kas ir uz Fizisko personu reģistra datiem balstīta veselības aprūpes programma ar centralizētu uzaicinājumu nosūtīšanu un pastāvīgu rezultātu monitorēšanu. Valsts organizētais skrīnings ietver šādus skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumus šādām mērķa grupām: 71.
613. dzemdes kakla vēža skrīnings, ko veic: 71.1.
614. ar šķidruma citoloģijas metodi sievietēm 25 un 28 gadu vecumā; 71.1.
615. ar cilvēka papilomas vīrusa izmeklējuma metodi reizi piecos gados sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem; 71.
616. zarnu vēža skrīnings, ko reizi divos gados veic pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem kā skrīningtestu zarnu vēzim; 71.
617. krūts vēža skrīnings ar mamogrāfijas metodi, ko reizi divos gados veic sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem; 71.
618. prostatas vēža skrīnings, ko reizi divos gados veic vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis. 81 (MK 14.07.
619. noteikumu Nr. 466 redakcijā)
620. Valsts organizēto skrīningu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus: 72.
621. uzaicinājuma vēstuli par dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm dienests nosūta šo noteikumu 71.
622. apakšpunktā minētajā vecumā un periodā, izņemot šādus gadījumus: 72.1.
623. ja saskaņā ar dienesta vadības informācijas sistēmā esošo informāciju sievietei ir veikta: 72.1.1.
624. dzemdes kakla amputācija; 72.1.1.
625. dzemdes ekstirpācija ar olvadu izņemšanu vai bez olvadu izņemšanas; 72.1.1.
626. dzemdes vagināla ekstirpācija; 72.1.1.
627. dzemdes ekstirpācija dzemdību laikā vai agrīnā pēcdzemdību periodā ar piedēkļu izņemšanu vai bez piedēkļu izņemšanas; 72.1.1.
628. Vertheima operācija; 72.1.1.
629. dzemdes ekstirpācija ar mazā iegurņa limfadenektomiju vai deomentizāciju; 72.1.1.
630. laparaskopiska histerektomija ar vai bez piedēkļiem; 72.1.
631. ja saskaņā ar dienesta vadības informācijas sistēmā esošo informāciju sievietei ir veikts dzemdes kakla citoloģisks izmeklējums gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam; 72.1.
632. ja ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā sievietei ir norādīta diagnoze C53, C54, C56 vai C57 (saskaņā ar SSK-10); 72.1.
633. ja uzaicinājuma vēstules sagatavošanas laikā sievietei nav bijusi deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā; 72.
634. uzaicinājuma vēstuli par krūts vēža organizēto skrīningu mērķa grupas sievietēm dienests nosūta reizi divos gados, izņemot šādus gadījumus: 72.2.
635. ja ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā sievietei ir norādīta diagnoze C50 (saskaņā ar SSK-10); 72.2.
636. ja saskaņā ar dienesta vadības informācijas sistēmā esošo informāciju sievietei ir veikts mamogrāfijas izmeklējums gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam; 72.2.
637. ja uzaicinājuma vēstules sagatavošanas laikā sievietei nav bijusi deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā; 72.
638. ģimenes ārsta prakse informāciju par zarnu vēža organizēto skrīningu sniedz savā ģimenes ārsta praksē reģistrētajiem mērķa grupas pacientiem vienu reizi divos gados, kā arī aicina veikt slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs un nodrošina šī izmeklējuma veikšanu, izņemot šādus gadījumus: 72.3.
639. ja ģimenes ārsta praksei ir informācija, ka pacientam morfoloģiski ir noteikta diagnoze C18, C19, C20 vai C21 (saskaņā ar SSK-10); 72.3.
640. ja ģimenes ārsta praksei ir informācija, ka personai iepriekšējā kalendāra gada laikā ir veikts kolonoskopijas izmeklējums; 72.
641. informāciju par prostatas vēža skrīningu ģimenes ārsta praksē reģistrētajiem mērķa grupas pacientiem sniedz ģimenes ārsta prakse un vienu reizi divos gados izsniedz nosūtījumu izmeklējuma veikšanai. 82 (Grozīts ar MK 17.12.
642. noteikumiem Nr. 816; MK 27.04.
643. noteikumiem Nr. 272; MK 14.07.
644. noteikumiem Nr. 466)
645. Nosacījumus ļaundabīgo audzēju primārās un sekundārās diagnostikas un ļaundabīgo audzēju primārās un sekundārās recidīvu diagnostikas veikšanai ārstniecības iestādēs publicē dienesta tīmekļvietnē, paredzot priekšnosacījumus, lai nodrošinātu lēmuma par pacienta ārstēšanas taktiku pieņemšanu viena mēneša laikā no brīža, kad personai uzsākta ļaundabīgā audzēja sekundārā diagnostika vai sekundārā recidīvu diagnostika. 83 (MK 29.12.
646. noteikumu Nr. 898 redakcijā)
647. Reto slimību koordinācijas centrs, kas izveidots valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un kas, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, sadarbojas ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", nodrošina: 74.
648. reto slimību pacientu plūsmas koordinēšanu, nosūtot reto slimību pacientu turpmākai ārstēšanai attiecīgi uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"; 74.
649. ārstu konsīliju reto slimību specifiskās medikamentozās ārstēšanas noteikšanai diagnozēm, kas norādītas normatīvajos aktos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, un turpmākai uzraudzībai vai ģenētiskai diagnostikai; 74.
650. ārstu konsīliju plaušu transplantācijas noteikšanai; 74.
651. reto slimību metodisko vadību, veidojot vienotu pieeju reto slimību ārstniecībā; 74.
652. pacienta kartes izsniegšanu reto slimību pacientam. 84 (Grozīts ar MK 29.12.
653. noteikumiem Nr. 898)
654. Reto slimību pacientiem: 75.
655. lēmumu par pulmonālās endarterektomijas pakalpojuma nodrošināšanu pieņem valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" organizēts ārstu konsīlijs ne mazāk kā triju ārstu sastāvā, piedaloties asinsvadu ķirurgam un kardiologam; 75.
656. pēc lēmuma par reto slimību specifisko medikamentozo ārstēšanu pieņemšanas, pacientam uzsākot lietot zāles, Reto slimību koordinācijas centrs uzrauga, vai zāļu lietošana sasniedz sākotnēji paredzēto ārstēšanas rezultātu. Ja netiek sasniegts sākotnēji paredzētais ārstēšanas rezultāts, Reto slimību koordinācijas centrā organizētajam ārstu konsīlijam ir tiesības atkārtoti lemt par specifiskās medikamentozās ārstēšanas nepieciešamību, atceļot vai mainot nozīmēto ārstēšanu un par pieņemto lēmumu informējot reto slimību pacientu. 85
657. Nosacījumus par veselības aprūpes pakalpojumu kabinetos sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nosaka līgumā ar dienestu. 86
658. Paliatīvās aprūpes ietvaros prioritāri veic sāpju un citu simptomu kontroli, nodrošinot pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas – mājās vai stacionārā ārstniecības iestādē, un saglabājot labāko iespējamo dzīves kvalitāti līdz brīdim, kad iestājas nāve. 87
659. Ārstniecības iestāde, kura saņem ikmēneša fiksēto maksājumu par speciālistu vai ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbu (izņemot maksājumu par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta darbu), nodrošina, ka attiecīgā speciālista vai kabineta darbalaiks noteikts atbilstoši šādiem nosacījumiem: 78.
660. vienai ārsta slodzei – pacientu pieņemšana ne mazāk kā 30 stundas nedēļā; 78.
661. vienai māsas slodzei – darbs ne mazāk kā 40 stundas nedēļā. 88
662. Terciāro veselības aprūpi organizē un no valsts budžeta līdzekļiem finansē atbilstoši kārtībai, kādā organizē un finansē sekundāro veselības aprūpi. 89 3.
663. Dienas stacionārā sniegtā veselības aprūpe
664. Dienas stacionārā sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kurus to sarežģītības, risku vai laikietilpības dēļ nav iespējams sniegt ambulatori, bet kuru dēļ tomēr nav nepieciešama pacienta uzņemšana stacionārā, lai nodrošinātu ārstniecības personu diennakts uzraudzību. 90
665. Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi ir ārstniecības vai diagnostikas pakalpojumi, kuru sniegšanas laikā personai ārstēšanu un veselības aprūpi ārstniecības iestādē nodrošina nepilnu diennakti (ne agrāk kā no plkst. 6.00 un ne vēlāk kā līdz plkst. 22.00), ne mazāk kā trīs stundas veic manipulācijas vai nodrošina personas novērošanu pēc manipulāciju veikšanas, un tiem ir šādas raksturīgas pazīmes: 81.
666. uzņemšana vienu vai vairākas reizes; 81.
667. laikposms starp divām sekojošām uzņemšanām ir vismaz sešas stundas; 81.
668. vienas uzņemšanas ilgums ir līdz 16 stundām. 91
669. Valsts apmaksātie dienas stacionārā sniedzamie pakalpojumi norādīti šo noteikumu
670. pielikumā. 92
671. Dienas stacionārā neveic izmeklējumus, ārstnieciskās procedūras un ķirurģiskās operācijas, kuras nav tieši saistītas ar dienas stacionārā sniedzamiem pakalpojumiem un kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām var veikt aprīkotā speciālista vai procedūru kabinetā. 93
672. Dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumi atbilstoši to iespējamam komplikāciju riskam ir šādi: 84.
673. pirmā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums – sniedz ārstniecības iestāde, kurā ir intensīvās terapijas nodaļa, anestezioloģijas nodaļa un asins kabinets; 84.
674. otrā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums – ārstniecības iestādei šāda pakalpojuma sniegšanai nav nepieciešama intensīvās terapijas nodaļa, anestezioloģijas nodaļa vai asins kabinets. 94
675. Ja personai paredzēts sniegt invazīvās kardioloģijas, invazīvās radioloģijas vai ķirurģijas pakalpojumu (turpmāk – ķirurģiska operācija) dienas stacionārā, ģimenes ārsts vai speciālists pirms nosūtījuma izsniegšanas izvērtē: 85.
676. personas vecumu, veselības stāvokli un atbilstoši medicīniskām indikācijām nosūta personu tādu izmeklējumu veikšanai, kas nepieciešami, lai izvērtētu, vai ķirurģisko operāciju var veikt dienas stacionārā; 85.
677. nepieciešamās ķirurģiskās operācijas komplikāciju risku; 85.
678. personas komunikācijas spējas (spējas saprast un ievērot ieteikumus par turpmāko aprūpi pēc ķirurģiskas operācijas veikšanas); 85.
679. personas iespējas saņemt medicīnisko palīdzību pēc ķirurģiskas operācijas, ja tas būs nepieciešams, tai skaitā noskaidro, vai personai ir pieejams tālrunis; 85.
680. vai sāpju kontroli pēc ķirurģiskas operācijas var nodrošināt, izmantojot orālos pretsāpju līdzekļus vai reģionālo anestēziju. 95
681. Ārstniecības iestāde, kuras dienas stacionārā veic ķirurģisku operāciju, nodrošina, ka: 86.
682. pacients ķirurģiskās operācijas veikšanai dienas stacionārā tiek uzņemts vienu reizi; 86.
683. pirms ķirurģiskās operācijas ārstējošais ārsts informē pacientu par plānoto operāciju, kā arī par pacienta pārvešanu uz stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacientam radīsies komplikācijas un būs nepieciešama ārstniecības personu uzraudzība ārpus dienas stacionāra darbalaika (pēc plkst. 22.00); 86.
684. pēc ķirurģiskās operācijas ārstējošais ārsts novērtē pacienta veselības stāvokli; 86.
685. pacientu pārved uz stacionāru ārstniecības iestādi, kas nodrošina diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja medicīnisku iemeslu dēļ viņam ir nepieciešama ārstniecības personu uzraudzība ārpus dienas stacionāra darbalaika (pēc plkst. 22.00), izņemot gadījumu, ja ārstniecības iestāde vienlaikus izpilda šādus nosacījumus: 86.4.
686. ārstniecības iestādei ir personāla resursi un tā nodrošina pacienta uzraudzību nepieciešamajā apjomā; 86.4.
687. pacientu no dienas stacionāra izraksta ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc uzņemšanas dienas stacionārā; 86.4.
688. ārstniecības iestāde sniedz pirmā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumus; 86.
689. izrakstot pacientu no dienas stacionāra uz mājām, ārstējošais ārsts sniedz pacientam ieteikumus pēcoperācijas aprūpei, kā arī informē par speciālista apmeklējuma laiku atkārtotai veselības stāvokļa novērtēšanai, ja tas nepieciešams. 96
690. Ja personai nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi, kas tieši saistīti ar dienas stacionārā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, speciālists, kurš nosūta izmeklējamā materiāla paraugu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, nosūtījumā norāda, ka persona ir dienas stacionāra pacients. 97 3.
691. Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā un uzņemšanas nodaļā sniegtā veselības aprūpe
692. Ja personai ir trauma, akūta slimība vai hroniskas slimības saasināšanās un ir nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās, kā arī ja nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci, persona nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt: 88.
693. steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, kas izveidots šo noteikumu
694. pielikumā minētajās ārstniecības iestādēs; 88.
695. stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā. 98
696. Ja personai, kura vērsusies steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, atbilstoši veselības stāvoklim ir nepieciešama neatliekama ārstēšanās stacionārajā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestāde izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, lai personu nogādātu uz tuvāko atbilstošo stacionāro ārstniecības iestādi, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus. 99
697. Ja persona vērsusies stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā un personu nav nepieciešams stacionēt, personai stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā tiek sniegti ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi. 100 90.1 Ja bērnam nodrošināta veselības aprūpe valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" uzņemšanas nodaļā un šis bērns nav stacionēts, slimnīca informē personas ģimenes ārstu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un sniedz rekomendācijas turpmākai veselības aprūpei. 101 (MK 19.11.
698. noteikumu Nr. 727 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. 280.1 punktu)
699. Ja personai, kura vērsusies steidzamās medicīniskās palīdzības punktā vai stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā, ir konstatēta darbnespēja, ārstniecības iestāde nodrošina darbnespējas lapas izsniegšanu personai atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja. 102
700. Ārstniecības iestāde, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, nodrošina, ka: 92.
701. steidzamā medicīniskā palīdzība pieejama vismaz 12 stundas diennaktī un līgumā ar dienestu vienojas par konkrētu darbalaiku, ievērojot šādus nosacījumus: 92.1.
702. darbdienās darbalaiks primāri tiek noteikts laikposmā no plkst. 16.00 līdz 8.00, ārpus šī laikposma darbalaiku nosaka tikai tādā gadījumā, ja steidzamās palīdzības punkts ir atvērts ilgāk nekā 12 stundas; 92.1.
703. brīvdienās un svētku dienās darbalaiks var tikt noteikts visas diennakts ietvaros; 92.
704. steidzamo medicīnisko palīdzību sniedz vismaz viens ārsts un vismaz viens ārsta palīgs (feldšeris) vai māsa, izņemot gadījumu, ja dienests ar ārstniecības iestādi vienojies par citu kārtību. 103 (Grozīts ar MK 07.05.
705. noteikumiem Nr. 192) 3.
706. Stacionārā veselības aprūpe
707. Lai stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemtu persona, kurai nepieciešama diennakts ārstniecības personas uzraudzība, ģimenes ārsts vai speciālists izsniedz personai nosūtījumu, ievērojot šādus nosacījumus: 93.
708. kopīgi ar personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) izvēlas stacionāro ārstniecības iestādi, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību; 93.
709. nosūtījumā norāda vai nosūtījumam pievieno izrakstu ar izmeklēšanas rezultātiem, kas pamato konkrēto nosūtīšanas mērķi un personas veselības stāvokli. 104
710. Lai plānveida stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemtu persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas ārsts, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām un steidzamību, par pakalpojuma sniegšanas laiku vienojas ar stacionāro ārstniecības iestādi, kurā ir iespējams saņemt attiecīgo pakalpojumu. 105
711. Valsts apmaksātus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus personai sniedz šo noteikumu
712. pielikumā minētās stacionārās ārstniecības iestādes atbilstoši katrai ārstniecības iestādei noteiktajam līmenim (nodrošināmo pakalpojumu līmenis), ievērojot šo noteikumu
713. pielikumā un līgumā ar ārstniecības iestādi noteiktos stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus. 106 (MK 07.05.
714. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
715. Ja stacionētai personai ir medicīniskas indikācijas tādu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kurus sniedz augstāka līmeņa stacionārā ārstniecības iestāde, stacionārā ārstniecības iestāde nodrošina personas pārvešanu stacionēšanai uz atbilstoša līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi. 107
716. Ja stacionētai personai ir medicīniskas indikācijas tādu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, ko ārstniecības iestāde nesniedz, stacionārā ārstniecības iestāde nodrošina personas nogādāšanu uz citu ārstniecības iestādi nepieciešamo ārstniecisko manipulāciju saņemšanai un atpakaļ uz stacionāro ārstniecības iestādi. Šādā gadījumā izdevumus par manipulācijām dienests sedz tai stacionārajai ārstniecības iestādei, kurā persona ir stacionēta. Attiecīgā stacionārā ārstniecības iestāde norēķinās ar manipulāciju veicēju. 108
717. Ja ārstniecības iestāde uz laiku pārtrauc sniegt kādu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, kas noteikts ar dienestu noslēgtajā līgumā, tā sedz izdevumus par šajā laikā citā ārstniecības iestādē pacientam sniegtajiem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un vienojas ar ārstniecības iestādi, kas faktiski sniegusi attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu, par samaksas kārtību. 109
718. Stacionārajai ārstniecības iestādei ir tiesības vienoties (noslēdzot attiecīgu vienošanos) ar citu ārstniecības iestādi par pacientu nogādāšanu šajā ārstniecības iestādē nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai arī citos šajos noteikumos neminētos gadījumos, tai skaitā vienoties par savstarpējo norēķinu kārtību un citiem jautājumiem, informējot par to dienestu. 110
719. Ārstniecības iestāde nodrošina, ka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts novērtē personu, kuru no stacionārās ārstniecības iestādes izraksta pēc cerebrovaskulāras slimības ārstēšanas (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63 un I64). Ja attiecīgajai personai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, viņai izsniedz šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavotu fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu un rehabilitācijas plānu medicīniskās rehabilitācijas saņemšanai. Citām personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, kuru ārstēšanai nepieciešama medicīniskā rehabilitācija un kuras izraksta no stacionārās ārstniecības iestādes, ārstniecības iestāde nodrošina: 100.
720. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījuma un rehabilitācijas plāna sagatavošanu, ja ārstniecības iestādē ir nodarbināts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts; 100.
721. ārstējošā ārsta rekomendāciju sagatavošanu par turpmākas medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamību, aprakstot stacionārā uzsākto rehabilitāciju, ja ārstniecības iestādē nav nodarbināts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. 111 (MK 07.05.
722. noteikumu Nr. 192 redakcijā) 3.
723. Medicīniskā rehabilitācija(Apakšnodaļa MK 07.05.
724. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
725. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt personām ar noteiktiem funkcionēšanas ierobežojumiem šo ierobežojumu mazināšanu vai novēršanu, kā arī komplikāciju riska novērtēšanu un mazināšanu. 112 (MK 07.05.
726. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
727. Ir šādi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi: 102.
728. akūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz vienlaikus ar akūtas slimības vai slimības paasinājuma ārstēšanu līdz trim mēnešiem no slimības sākuma vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža; 102.
729. subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz līdz sešiem mēnešiem no slimības sākuma vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža; 102.
730. ilgtermiņa rehabilitācijas pakalpojumi hronisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, kurus sniedz ilgāk par sešiem mēnešiem no slimības sākuma vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža, vai perinatālu attīstības traucējumu gadījumā, iekļaujot pacientu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā. 113 (MK 07.05.
731. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
732. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus organizē, ievērojot šādus nosacījumus: 103.
733. stacionārās ārstniecības iestādes saskaņā ar šo noteikumu
734. pielikumā noteiktajiem ārstniecības iestāžu profiliem un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmām; 103.
735. dienas stacionārā – akūtus (tikai bērniem), subakūtus un ilgtermiņa medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus; 103.
736. ambulatori – akūtus, subakūtus un ilgtermiņa medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus. 114 (MK 07.05.
737. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
738. Personu (tai skaitā personu ar onkoloģiskām saslimšanām) atlasi valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai veic: 104.
739. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, kurš, personai ārstējoties stacionārā ārstniecības iestādē vai izrakstoties no stacionāras ārstniecības iestādes šo noteikumu
740. punktā minētajos gadījumos, vai personu konsultējot ambulatori, izmeklē personu vai izvērtē cita ārsta nosūtījumu vai funkcionālā speciālista sagatavotu medicīnisko dokumentāciju; 104.
741. psihiatriskās palīdzības gadījumā – psihiatrs vai bērnu psihiatrs; 104.
742. narkoloģiskās palīdzības gadījumā – narkologs; 104.
743. ģimenes ārsts vai speciālists, ja nepieciešami funkcionālā speciālista sniegti rehabilitācijas pakalpojumi līdz pieciem apmeklējumiem pacientam, kura funkcionēšanas ierobežojumi vienā funkcionēšanas veidā atbilst Starptautiskajai funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijai. 115 (MK 07.05.
744. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
745. Veicot personu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) novērtē: 105.
746. personas veselības stāvokli un ar to saistītos funkcionēšanas ierobežojumus; 105.
747. medicīniskās rehabilitācijas potenciālu; 105.
748. personas un viņas piederīgo motivāciju; 105.
749. veselības stāvokļa stabilitāti rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai; 105.
750. personai optimālo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veidu, ņemot vērā, ka medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt ambulatorā ārstniecības iestādē, tai skaitā dienas stacionārā, stacionārā ārstniecības iestādē un mājās. 116 (MK 07.05.
751. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
752. Ārstniecības iestāde medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz šādā prioritārā secībā, ņemot vērā, ka norādītajās personu grupās vispirms rehabilitācijas pakalpojumus saņem bērni līdz triju gadu vecumam ar augstu risku funkcionālo traucējumu attīstībai, bērni no triju līdz sešu gadu vecumam ar vidēji smagiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem un operatīvā dienesta darbinieki, kuri guvuši veselības bojājumus glābšanas darbos katastrofās ar vairāk nekā pieciem cietušajiem: 106.
753. personām ar akūtiem un subakūtiem funkcionēšanas traucējumiem, kas izpaužas kā komunikācijas, kognitīvo spēju, kustības, pašaprūpes, instrumentālās ikdienas aktivitātes ierobežojumi; 106.
754. personām ar subakūtiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas ierobežo personas darbspējas un var izraisīt invaliditāti; 106.
755. personām ar hroniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem rehabilitācijas plānā noteiktajos intervālos, ja persona ir dinamiskā novērošanā; 106.
756. pārējām personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem. 117 (MK 07.05.
757. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
758. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) un funkcionālie speciālisti konsultāciju, multiprofesionālu vai monoprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidā, ievērojot šo noteikumu
759. un
760. punktā norādīto kārtību. 118 (MK 07.05.
761. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
762. Monoprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir atsevišķs fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta (vai attiecīgi psihiatra, bērnu psihiatra vai narkologa) vai funkcionālā speciālista sniegts rehabilitācijas pakalpojums, kura nodrošināšanai var piesaistīt citas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas un kuru sniedz ambulatori vai stacionāri akūtas rehabilitācijas ietvaros. 119 (MK 07.05.
763. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
764. Multiprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir specializēta medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma organizācijas forma, ko īsteno multiprofesionāla medicīniskās rehabilitācijas komanda dienas stacionārā vai stacionārajā ārstniecības iestādē, ievērojot šādus nosacījumus: 109.
765. pakalpojumu sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) un funkcionālie speciālisti, piedaloties ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī klīniskajiem vai veselības psihologiem; 109.
766. multiprofesionāla medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā iesaistāmos speciālistus nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs), kurš koordinē multiprofesionālās komandas darbu; 109.
767. multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz: 109.3.
768. kā bāzes pakalpojumu, kas ilgst divas līdz trīs stundas un ietver funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas; 109.3.
769. kā intensīvas rehabilitācijas kursu, kas ilgst trīs līdz četras stundas un ietver funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas; 109.
770. vismaz reizi nedēļā notiek multiprofesionālās medicīniskās rehabilitācijas komandas sapulces, kurās pieņemtos lēmumus fiksē pacienta medicīniskajā dokumentācijā. 120 (MK 07.05.
771. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
772. Hronisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, ja rehabilitācija ir nepieciešama ilgāk par sešiem mēnešiem, psihiatrs, bērnu psihiatrs, narkologs vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts personu var iekļaut medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs), īstenojot medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu: 110.
773. nosaka personas veselības stāvokļa un funkcionēšanas kontroles intervālus, organizē rehabilitācijas plāna sagatavošanu vai pārskatīšanu (ne retāk kā reizi gadā) un organizē tā īstenošanu; 110.
774. ordinē nepieciešamās medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas, medikamentus, izmeklējumus un konsultācijas; 110.
775. nosūta personu saņemt valsts apmaksātus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus; 110.
776. ja nepieciešams, saskaņo izstrādāto ārstniecības un rehabilitācijas plānu ar ģimenes ārstu un pašvaldības sociālo dienestu un koordinē tā izpildi. 121 (MK 07.05.
777. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
778. Ārstniecības iestāde, kura iekļāvusi personu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā, nodrošina: 111.
779. medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā iekļauto personu uzskaiti; 111.
780. personu veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšanas un rehabilitācijas rezultātu apkopošanu. 122 (MK 07.05.
781. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
782. Personām, kuras saņem medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus stacionāri vai dienas stacionārā vai kurām nepieciešams vairāk par piecām ambulatorām funkcionālā speciālista nodarbībām, personām, kuras saskaņā ar šo noteikumu
783. punktu saņem rehabilitācijas pakalpojumus mājās, un personām, kuras ir iekļautas dinamiskajā medicīniskās rehabilitācijas novērošanā, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) izstrādā medicīniskās rehabilitācijas plānu. Vienu plāna eksemplāru izsniedz pacientam un otru pievieno ambulatorajai vai stacionārajai medicīniskajai kartei. Plānā ietver: 112.
784. pacienta novērtējumu, nosakot funkcionēšanas ierobežojumus un aktivitāšu ierobežojumus; 112.
785. medicīniskās rehabilitācijas mērķi; 112.
786. plānoto medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidu; 112.
787. iesaistāmos speciālistus un sasniedzamos medicīniskās rehabilitācijas mērķus; 112.
788. nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus; 112.
789. plānoto medicīniskās rehabilitācijas intensitāti. 123 (MK 19.11.
790. noteikumu Nr. 727 redakcijā)
791. Pēc medicīniskās rehabilitācijas kursa pabeigšanas ārstniecības persona novērtē medicīniskās rehabilitācijas rezultātu, nosakot, vai medicīniskās rehabilitācijas mērķis ir sasniegts, daļēji sasniegts vai nav sasniegts, un izvērtē nepieciešamību personai arī turpmāk saņemt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu. 124 (MK 07.05.
792. noteikumu Nr. 192 redakcijā)
793. Ja personas stāvoklis stabilizējas (atbilstoši fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai psihiatra, bērnu psihiatra vai narkologa atzinumam), pēc personas iniciatīvas vai personai pārceļoties uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu var atcelt. 125 (MK 07.05.
794. noteikumu Nr. 192 redakcijā) 3.
795. Neatliekamā medicīniskā palīdzība
796. Personai nepieciešamo neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz: 115.
797. ārstniecības iestāde; 115.
798. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. 126
799. Ārstniecības iestādes, kas nodrošina uzņemšanas nodaļas darbību atbilstoši šo noteikumu
800. pielikumam, neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz visu diennakti. Citas ārstniecības iestādes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu nodrošina iestādes darbalaikā. 127
801. Ja personai nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai nepieciešams noteikt vai precizēt diagnozi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde nogādā personu uz tuvāko atbilstošo ārstniecības iestādi, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus. 128 117.1 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde pacientu, kurš no ārvalsts ārstniecības iestādes medicīniski transportēts ārstēšanai Latvijā, sākotnēji nogādā pacienta deklarētajai dzīvesvietas adresei (vai pēdējai zināmajai dzīvesvietas adresei) tuvākajā III, IV vai V līmeņa atbilstoša profila ārstniecības iestādē, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus. 129 (MK 17.12.
802. noteikumu Nr. 816 redakcijā)
803. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (slimajam), kurš ir dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī, sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi šādos gadījumos: 118.
804. nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās; 118.
805. pēkšņa slimība vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud personas dzīvību: 118.2.
806. sirds un asinsvadu slimība, kurai raksturīgas sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums; 118.2.
807. perifēro asinsvadu slimība, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums; 118.2.
808. centrālās vai perifērās nervu sistēmas slimības, kurām raksturīgi pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi; 118.2.
809. kuņģa vai zarnu trakta slimība, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja; 118.2.
810. urīnceļu slimība, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi; 118.2.
811. akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums; 118.2.
812. dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana; 118.2.
813. dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes alerģiskas reakcijas; 118.2.
814. bronhiālās astmas lēkme; 118.
815. cietušā (slimā) neatliekama pārvešana (saskaņā ar ārstējošā ārsta izsniegtu nosūtījumu personu pārved ar operatīvo medicīnisko transportlīdzekli Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes uzraudzībā), kā arī dzemdētājas nogādāšana atbilstoši veselības stāvoklim: 118.3.
816. no personas atrašanās vietas uz tuvāko atbilstošo ārstniecības iestādi; 118.3.
817. no ārstniecības iestādes uz stacionāru vai augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādi. 130
818. Ārstniecības personai, kas piesaka pārvešanu, ir pienākums nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu vai cita veida veselības aprūpi cietušajam (slimajam) līdz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ierašanās brīdim. 131
819. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību: 120.
820. katastrofās vai ārkārtas medicīniskajās situācijās pēc glābšanas dienestu vai ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma; 120.
821. pēc stacionārās ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz pieejamās medicīniskās palīdzības iespējas ārstniecības iestādē, šādos gadījumos: 120.2.
822. smagas galvas traumas un spontāni intrakraniāli asins izplūdumi; 120.2.
823. mugurkaula traumas ar muguras smadzeņu bojājumiem; 120.2.
824. smagas politraumas; 120.2.
825. smags vai plašs apdegums, apsaldējums; 120.2.
826. maģistrālo asinsvadu ievainojums vai akūts slēgums; 120.2.
827. traumatiskas amputācijas, kur iespējama replantācija; 120.2.
828. smagas akūtas ķirurģiskas slimības vai ķirurģiskas operācijas smagas komplikācijas; 120.2.
829. smagas iekšējas asiņošanas; 120.2.
830. smags miokarda infarkts, akūti sirdsdarbības ritma traucējumi; 120.2.
831. smags, komplicēts augšējo elpošanas ceļu nosprostojums; 120.2.
832. smagas saindēšanās; 120.2.
833. neskaidra infekcioza slimība vai masveida infekcijas saslimšana īsā laikā, kā arī pamatotas aizdomas par sevišķi bīstamu infekcijas slimību; 120.2.
834. cietušais (slimais) atrodas veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī un tam nepieciešama konsultācija (konsīlijs), medicīniskā pārvešana vai medicīniskā evakuācija ar gaisa transportu uz atbilstoša profila stacionāro ārstniecības iestādi Latvijas teritorijā; 120.
835. pēc ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja uz ES dalībvalsts, EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes ārstniecības iestādi dzīvībai kritiskā stāvoklī nepieciešams neatliekami pārvest bērnu, kurš šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir saņēmis S 2 veidlapu "Apliecinājums tiesībām uz plānveida ārstēšanu", vai pārvest šādu bērnu no ES dalībvalsts, EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes ārstniecības iestādes, ja atbilstoši viņa veselības stāvoklim nepieciešama medicīniskā transportēšana. 132 (Grozīts ar MK 19.11.
836. noteikumiem Nr. 727)
837. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dežurējošā ārstniecības persona reģistrē visus neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumus, tai skaitā neatliekamas pārvešanas pieteikumus, un, ja nepieciešams, informē neatliekamās palīdzības izsaucēju, ka izbraukums, iespējams, būs maksas pakalpojums, kā arī sniedz informāciju par citām veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām. 133
838. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes attiecīgajā teritorijā izvieto, ņemot vērā iedzīvotāju