Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība

Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Uzmanību! Platu dokumentu aplūkošanai iesakām lietot funkciju "Rādīt tikai dokumentu". Izmantojot šo funkciju, teksts pielāgosies pārlūkprogrammas loga izmēram. Ministru kabineta noteikumi Nr. 555 Rīgā 2018. gada 28. augustā (prot. Nr. 40 26. §) Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība Izdoti saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma  5. panta otro un trešo daļu, 6. panta otrās daļas 7. un 14. punktu  un ceturto daļu, 7. pantu, 8. panta otro daļu  un 10. panta trešo daļu,  Ārstniecības likuma 3. panta otro daļu un 9. panta piekto daļu, Invaliditātes likuma 11. panta 2. punktu  un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku  likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas  avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma  14. pantu (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 805 redakcijā) 1. Vispārīgais jautājums 1. Noteikumi nosaka: 1.1. valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošos veselības aprūpes pakalpojumus, kārtību, kādā tiek organizēta šo pakalpojumu sniegšana un veikta samaksa par tiem, kā arī minēto pakalpojumu samaksas apmēru; 1.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas kārtību; 1.3. veselības aprūpes pakalpojumus, kurus neapmaksā no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai (turpmāk – valsts budžets); 1.4. kārtību, kādā pacients veic līdzmaksājumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, līdzmaksājuma apmēru, kā arī līdzmaksājumu kopsummu par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; 1.5. kārtību, kādā tiek veidotas rindas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai; 1.6. veselības aprūpes pakalpojumus, kurus apmaksā no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Tieslietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmām, personu grupas, kurām ir tiesības saņemt minētos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī personu grupas, kurām no šiem līdzekļiem sedz pacienta līdzmaksājumu; 1.7. infekcijas slimības un paliatīvās aprūpes pakalpojumus, kad persona ir atbrīvota no pacienta līdzmaksājuma; 1.8. kārtību, kādā organizē un finansē grūtnieču, personu vecumā līdz 18 gadiem (turpmāk – bērns) un personu ar prognozējamu invaliditāti veselības aprūpi, kā arī veic šīs aprūpes cilvēkresursu nodrošināšanu; 1.9. kārtību, kādā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14. pantā noteiktās personas saņem bezmaksas pakalpojumus vai maksas atvieglojumus zobārstniecībā un zobu protezēšanā; 1.10. paliatīvās aprūpes organizēšanas, finansēšanas un saņemšanas kārtību. 2 (Grozīts ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 805) 2. No valsts budžeta līdzekļiem neapmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumi, valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošie veselības aprūpes pakalpojumi 2. No valsts budžeta neapmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus: 2.1. homeopātisko ārstēšanu un ārstēšanu, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes; 2.2. estētiski ķirurģiskas operācijas un kosmetoloģiskos pakalpojumus, tajā skaitā ārējo dzimumorgānu, maksts un dzemdes kakla plastiskās operācijas estētiskos nolūkos; 2.3. abortus, izņemot abortus medicīnisku indikāciju dēļ; 2.4. seksoloģisko ārstēšanu un dzimuma maiņu; 2.5. cilmes šūnu bankas un dzimumšūnu bankas uzturēšanu, izņemot šo noteikumu 4.3.3.1 apakšpunktā minēto gadījumu; 2.6. konsultācijas, klīniskos un paraklīniskos diagnosticējošos izmeklējumus, kurus pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma izdara prettiesiskos nodarījumos cietušajām personām; 2.7. veselības pārbaudes, kas nepieciešamas darbam vai speciālu atļauju saņemšanai, kā arī veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un profilaktiskās pārbaudes, kas nav minētas šo noteikumu 1. pielikumā; 2.8. ambulatori veiktus laboratoriskos izmeklējumus, izņemot šo noteikumu 3.8., 3.11. un 4.4. apakšpunktā minētos izmeklējumus; 2.9. ķirurģisku palīdzību šādos gadījumos: 2.9.1. noslīdējumu korekciju, izņemot 2.–4. pakāpes maksts daļu noslīdējumu un totālu dzemdes prolapsu; 2.9.2. (svītrots ar MK 07.05.2019. noteikumiem Nr. 192); 2.9.3. miomektomiju, izņemot gadījumus, ja konstatēta asiņošana vai tiek traucēta blakusorgānu darbība, vai ir sūdzības par sāpēm, vai ja mioma ir iemesls neauglībai; 2.9.4. urīna nesaturēšanas operācijas, ja nav veikti urodinamiskie izmeklējumi, kas apstiprina stresa vai jaukta tipa inkontinenci; 2.9.5. (svītrots ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 642); 2.10. mākslas terapeita sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī ambulatori sniegtos pakalpojumus garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem un funkcionālo speciālistu kabinetā, nodrošinot psihiatrisko palīdzību; 2.11. uztura speciālista sniegtos ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, kas sniegti iekaisīgu zarnu slimību pacientiem, kā arī ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, kas sniegti  reto slimību kabinetā, enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabinetā, onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabinetā vai funkcionālo speciālistu kabinetā, nodrošinot psihiatrisko palīdzību; 2.12. alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, izņemot gadījumus, ja tā nepieciešama ārstnieciskā procesa nodrošināšanai; 2.13. zobārstniecību, izņemot šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētos gadījumus; 2.14. citus veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav minēti šo noteikumu 3. un 4. punktā vai tiek sniegti, neievērojot šajos noteikumos noteikto kārtību vai starp Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – dienests) un ārstniecības iestādi noslēgtā līguma nosacījumus, tai skaitā neievērojot dienesta apstiprināto un tīmekļvietnē publicēto no valsts līdzekļiem apmaksājamo manipulāciju sarakstu un tajā ietvertos manipulāciju apmaksas nosacījumus (turpmāk – manipulāciju saraksts). 3 (Grozīts ar MK 07.05.2019. noteikumiem Nr. 192; MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 433; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 466; MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 156; MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 161; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 805; MK 26.11.2024. noteikumiem Nr. 737) 3. Personai, kurai ir tiesības saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina: 3.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību; 3.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļās un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, tai skaitā traumu gadījumos, kā arī gadījumos, ja nepieciešama ektoparazīta noņemšana; 3.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu stacionārā ārstniecības iestādē personām, kuru veselības stāvoklis atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam ir novērtēts kā stāvoklis, kurā: 3.3.1. pastāv vitālo funkciju traucējumi; 3.3.2. nekavējoties nesniedzot medicīnisko palīdzību, pacientam var rasties vitālo funkciju traucējumi; 3.3.3. pacienta veselības stāvoklis ir pasliktinājies, nekavējoties nesniedzot medicīnisko palīdzību, pastāv potenciāli draudi dzīvībai vai smagas sekas pacienta veselībai; 3.4. dzemdību palīdzību, tai skaitā grūtnieču aprūpi, kā arī nedēļnieces un jaundzimušā pēcdzemdību aprūpi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību; 3.5. tiesu psiholoģisko un tiesu psihiatrisko ekspertīzi; 3.6. ģimenes ārsta un viņa praksē nodarbināto ārstniecības personu sniegto veselības aprūpi, tai skaitā: 3.6.1. profilaktiskās apskates, kā arī sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam; 3.6.2. vakcināciju ar dienesta centralizēti iepirktām vakcīnām atbilstoši normatīvajos aktos par vakcinācijas noteikumiem vai normatīvajos aktos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktajai kārtībai un vakcīnām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību; 3.6.3. ģimenes ārsta mājas vizītes pie šādām personu grupām: 3.6.3.1. bērniem; 3.6.3.2. personām, kurām noteikta I grupas invaliditāte; 3.6.3.3. personām, kas vecākas par 80 gadiem; 3.6.3.4. personām, kurām nepieciešama paliatīvā aprūpe (pacientiem, kuru izārstēšana nav iespējama (saskaņā ar Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakciju (turpmāk – SSK-10) pamata diagnozes kodi B20–B24, C00–C97, D37–D48, G05, G12, G13, G35, G54.6, G55.0, G60.0, G61.0, G63.1, G70, G95.1, G95.2, G99.2, I50, I69, K22.2, L89 vai T91.3 un blakus diagnozes kods visos gadījumos – Z51.5 (turpmāk – paliatīvā aprūpe)); 3.6.3.5. mājas apstākļos mirušām personām, lai konstatētu nāves faktu; 3.6.3.6. personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija; 3.6.3.7. personām, kas saņem mājas aprūpi atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai; 3.6.3.8. personām, kuras gripas epidēmijas laikā slimo ar gripu; 3.6.3.9. personām, pie kurām neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde devusies izbraukumā un ģimenes ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā vienojies par mājas vizīti; 3.6.3.10. personām ar psihiskiem traucējumiem (saskaņā ar SSK-10 pamata diagnozes kodi F01, F20 un F73); 3.6.3.11. personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; 3.6.3.12. personām, kuras slimo ar Covid-19 infekciju, ja ģimenes ārsts ir vienojies ar dienestu par šī pakalpojuma sniegšanu; 3.6.4. ģimenes ārsta praksē veiktas manipulācijas atbilstoši ārstniecības personu kompetencei, ievērojot manipulāciju sarakstā noteiktos nosacījumus; 3.7. valsts organizētā vēža skrīninga (turpmāk – valsts organizētais skrīnings) pasākumus šajos noteikumos noteiktajā kārtībā; 3.8. laboratoriskos un citus diagnostikas izmeklējumus, kas veikti: 3.8.1. ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ievērojot manipulāciju sarakstā noteiktos nosacījumus; 3.8.2. laboratorijā, kurai piešķirts nacionālās references laboratorijas statuss epidemioloģiskās drošības jautājumā; 3.9. nieru aizstājterapijas procedūras un ar šīm procedūrām saistītās speciālistu konsultācijas; 3.10. ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju, tai skaitā speciālista mājas vizītes un medicīnisko rehabilitāciju personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija; 3.11. veselības aprūpes pakalpojumus diagnozes noteikšanai, ārstēšanai un medicīniskajai rehabilitācijai personai: 3.11.1. ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi F00–F99), tai skaitā psihiatra mājas vizītes pie psihiatriska profila pacientiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar apmeklēt ārstniecības iestādi; 3.11.2. ar ļaundabīgiem audzējiem un neskaidras vai nezināmas dabas audzējiem (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi C00–C97, D00–D09, D37–D48), tai skaitā pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumu ar datortomogrāfiju, ievērojot līgumā ar ārstniecības iestādi noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs, kura sastāvā ir vismaz viens radiologs, vai SSK-10 diagnozes ar kodu C43, C62, C81–C86.6 gadījumā – hematologs, onkologs ķīmijterapeits vai bērnu hematoonkologs. Prasība par radiologa dalību konsīlija sastāvā neattiecas uz hematologu vai bērnu hematoonkologu konsīliju; 3.11.3. ar cukura diabētu (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi E10–E14); 3.11.4. ar kādu šo noteikumu 3. pielikumā minētu infekcijas slimību; 3.11.1 mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā (turpmāk - paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums), ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs; 3.11.2 māsas vai sertificēta ārsta palīga (feldšera), kā arī sertificēta fizioterapeita sniegtus veselības aprūpes pakalpojumus, tai skaitā šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētos  veselības aprūpes pakalpojumus mājās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; 3.12. ambulatori veicamas injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi, sniedzot: 3.12.1. neatliekamo medicīnisko palīdzību; 3.12.2. medicīnisko palīdzību grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām, kā arī personām ar cukura diabētu, tuberkulozi, onkoloģiskām vai psihiskām slimībām un personām, kas mājās saņem ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju; 3.13. zāles un medicīniskās ierīces, tai skaitā parenterāli ievadāmās zāles, kuras dienests iepērk centralizēti, kā arī kompensējamās zāles un medicīnas ierīces atbilstoši normatīvajam aktam par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību šo noteikumu 3.11. apakšpunktā minētajos gadījumos. 4 (Grozīts ar MK 07.05.2019. noteikumiem Nr. 192; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 642; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 816; MK 29.12.2021. noteikumiem Nr. 898; MK 10.01.2023. noteikumiem Nr. 9, MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 156; MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 161; MK 05.09.2023. noteikumiem Nr. 503; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 805; MK 26.11.2024. noteikumiem Nr. 737) 4. Personai, kurai ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros (turpmāk – apdrošināta persona), papildus šo noteikumu 3. punktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina: 4.1. zobārstniecības pakalpojumus šādos gadījumos: 4.1.1. zobārstniecības pakalpojumus bērniem; 4.1.2. pirmreizēju ortodontisko konsultāciju bērniem, kā arī ortodontisko ārstēšanu iedzimtu sejas–žokļu šķeltņu gadījumā, tai skaitā smagu žokļu–sejas deformāciju gadījumos, personām vecumā līdz 25 gadiem, ja ārstēšana uzsākta līdz 18 gadu vecumam; 4.1.3. zobārstniecības palīdzību patvēruma meklētājiem akūtā gadījumā; 4.1.4. zobu protezēšanu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14. pantā noteiktajām personām, kurām izdevumus par zobārstniecības pakalpojumiem sedz 50 % apmērā, bet izdevumus par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm – pilnā apmērā; 4.1.5. zobu ekstrakcijas akūtos gadījumos vispārējā anestēzijā pacientiem ar I invaliditātes grupu, kas noteikta psihisko un uzvedības traucējumu dēļ; 4.1.6. zobārstniecības pakalpojumus pacientiem, kuri saņem ilgstošu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē, tai skaitā saskaņā ar tiesas lēmumu; 4.2. šādus veselības aprūpes pakalpojumus mājās: 4.2.1. medikamentu ievadīšanu (injekcijas ādā, zemādā un intravenozi); 4.2.2. ādas bojājuma aprūpi; 4.2.3. urīna ilgkatetra maiņu un aprūpi, mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, tai skaitā pacientu un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, kuru dienests vienai personai apmaksā ne vairāk kā piecas reizes, izņemot traheostomas, gastrostomas, nefrostomas, cistostomas aprūpi, kuru dienests apmaksā atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu skaitam; 4.2.4. enterālu barošanu caur zondi vai mākslīgi izveidotu atveri un parenterālu barošanu; 4.2.5. rehabilitācijas pakalpojumus personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods T91.3), personām ar cerebrovaskulāru slimību (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63, I64, I69) un bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē; 4.2.6. (svītrots ar MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 433); 4.2.7. ja persona saņem šo noteikumu 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4. vai 4.2.5. apakšpunktā minētos veselības aprūpes pakalpojumus, papildus, ja nepieciešams, nodrošina: 4.2.7.1. izmeklējumus un izmeklējumu rezultātā iegūto materiālu nogādāšanu laboratorijā; 4.2.7.2. vitālo rādītāju kontroli; 4.2.7.3. pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par veselības veicināšanas pasākumiem un pacienta aprūpi; 4.2.7.4. klizmas veikšanu; 4.2.7.5. injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi; 4.3. veselības aprūpi, ko sniedz vecmāte vai ārsts, kurš specializējies noteiktā specialitātē, izņemot ģimenes ārstu (turpmāk – speciālists), citas ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam, tai skaitā: 4.3.1. sporta ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus sportistiem līdz 18 gadu vecumam un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtību; 4.3.2. speciālistu mājas vizīti, ievērojot šādus nosacījumus: 4.3.2.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizītes pie bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē un saņem veselības aprūpi mājās, kā arī personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kods T91.3) vai personām ar cerebrovaskulārām slimībām (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi I60, I61, I63, I64 vai I69), kuras saņem veselības aprūpi mājās; 4.3.2.2. paliatīvās aprūpes kabineta speciālista mājas vizītes pie bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē; 4.3.3. medicīnisko apaugļošanu, izņemot gadījumus, ja no valsts budžeta līdzekļiem jau ir apmaksātas trīs neveiksmīgas medicīniskās apaugļošanas procedūras (pēc embrija transfēra nav iestājusies klīniski apstiprināta grūtniecība), sievietēm līdz 40 gadu vecumam, kā arī pēc šī vecuma sasniegšanas, ja līdz 40 gadu vecumam uzsāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas; 4.3.3.1 dzimumšūnu paņemšanu, sasaldēšanu un uzglabāšanu (ne ilgāk par 10 gadiem no sasaldēšanas brīža) pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām, ja dzimumšūnas paņemtas un sasaldētas pirms ķīmijterapijas uzsākšanas un par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs; 4.3.4. redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšanu bērniem; 4.4. ambulatori veiktus laboratoriskos izmeklējumus, kas veikti: 4.4.1. ar speciālistu nosūtījumu, ievērojot manipulāciju sarakstā noteiktos nosacījumus; 4.4.2. reto slimību kabinetā atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajiem nosacījumiem; 4.4.3. atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai citā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) valstī, Šveices Konfederācijā (turpmāk – Šveice) vai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (turpmāk – Apvienotā Karaliste) gadījumā, ja nepieciešams novērst personas dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos un: 4.4.3.1. izmeklējumi nepieciešami bērnam atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" konsīlija atzinumam; 4.4.3.2. izmeklējumi nepieciešami personai atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" konsīlija atzinumam, ja jāveic himērisma monitorings pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas no ārpusģimenes donora vai jāveic minimālās reziduālās slimības kontrole saskaņā ar metodi – faktiskā laikā veikta polimerāzes ķēdes reakcija kaulu smadzeņu aspirātā – gadījumā, ja pastāv indikācijas alogēnas cilmes šūnu transplantācijai personai, kurai konstatētas molekulārģenētiskas izmaiņas un nepieciešama ārpusģimenes donora meklēšana, kā arī gadījumā, ja konstatētas molekulārģenētiskas izmaiņas pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas no ārpusģimenes donora; 4.5. ar speciālistu nosūtījumu ambulatori veiktus vizuālās diagnostikas izmeklējumus, ievērojot manipulāciju sarakstā noteiktos nosacījumus, tai skaitā pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumu ar datortomogrāfiju, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs, kura sastāvā ir vismaz viens radiologs, vai SSK-10 diagnozes ar kodu C43, C62, C81–C86.6 gadījumā – hematologs, onkologs ķīmijterapeits vai bērnu hematoonkologs atbilstoši līgumā ar ārstniecības iestādi noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumiem. Prasība par radiologa dalību konsīlija sastāvā neattiecas uz hematologu vai bērnu hematoonkologu konsīliju; 4.6. dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam, tai skaitā ambulatori veicamas injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi; 4.7. psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību šādos gadījumos: 4.7.1. ja palīdzību sniedz psihiatriskā profila stacionārajās ārstniecības iestādēs vai nodaļās; 4.7.2. ja tā nepieciešama, nodrošinot ambulatoro psihiatrisko palīdzību vai paliatīvo aprūpi; 4.7.3. ja palīdzību sniedz multiprofesionāla komanda medicīniskās rehabilitācijas programmas ietvaros; 4.7.4. ja veic tiesu psiholoģisko ekspertīzi; 4.7.5. ja šādas palīdzības nepieciešamību noteicis psihiatrs, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību; 4.7.6. ja sniedz veselības aprūpes pakalpojumu reto slimību kabinetā; 4.7.7. ja sniedz veselības aprūpes pakalpojumu metadona terapijas kabinetā; 4.7.8. ja psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta nepieciešamību personai noteicis ģimenes ārsts, – līdz 10 reizēm kalendāra gada laikā; 4.7.9. ja psihoemocionālo atbalstu sniedz konsultatīvā tālruņa darbības ietvaros; 4.8. stacionāro veselības aprūpi atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam, tai skaitā: 4.8.1. šādus veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā: 4.8.1.1. traumu seku, kaulu un locītavu slimību ārstēšanu, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis traumatologu–ortopēdu konsīlijs; 4.8.1.2. osteomielītu, strutaino artrītu un mīksto audu iekaisumu ārstēšanu, tai skaitā mugurkaula ķirurģiju; 4.8.1.3. endoprotezēšanas operācijas; 4.8.1.4. rekonstruktīvās artroskopiskās operācijas, ja tās veic IV un V līmeņa slimnīcās; 4.8.1.5. atkārtotas mugurkaula operācijas, ja recidīvs notiek gada laikā no operācijas veikšanas brīža vai ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis mugurkaula ķirurģijas ārstu konsīlijs; 4.8.1.6. mugurkaula distrofiski deģeneratīvu slimību ārstēšanu personām ar progresējošu mugurkaula deformāciju, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis mugurkaula ķirurģijas ārstu konsīlijs, vai ar muguras smadzeņu vai zirgastes kompresijas simptomātiku; 4.8.1.7. plānveida operācijas personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam individuālajam rehabilitācijas plānam vai ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā; 4.8.1.8. intervertebrālo disku bojājumu novēršanas operācijas – mikrodiskektomiju un mikrofenestrāciju, ja par to ir lēmis mugurkaula ķirurģijas ārstu konsīlijs; 4.8.2. orgānu un audu transplantāciju šādā apmērā: 4.8.2.1. autologās un alogēnās cilmes šūnas, tai skaitā donora meklēšanu; 4.8.2.2. nieres, aknas, sirdi un sirds vārstuļus; 4.8.2.3. kaulus un saistaudus, fasciju, ādu, cīpslas un skrimšļaudus; 4.8.2.4. radzenes; 4.8.2.5. plaušas personām ar retu slimību, ja par pakalpojumu nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs; 4.8.3. pulmonālo endarterektomiju personām ar retu slimību, ja par pakalpojumu nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs; 4.9. medicīnisko rehabilitāciju atbilstoši šo noteikumu 3.11. apakšnodaļai un 4. nodaļai; 4.10. ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā invaliditātes iestāšanās vai tās progresēšanas novēršanai, ja persona saņēmusi ārstu konsīlija lēmumu, kurā slimība atzīta kā darbspējas apdraudoša un norādītas ārstēšanas metodes, pamatojot to izvēli, šajos noteikumos noteiktajā prioritārā kārtībā nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus šādā apmērā: 4.10.1. ķirurģiskos, traumatoloģiskos vai rehabilitācijas pakalpojumus personām ar traumām, politraumām, dorsopātijām, nervu, nervu saknīšu un pinumu bojājumiem, izgulējumiem, apdegumiem, apsaldējumiem un ortopēdiskām slimībām; 4.10.2. invazīvās kardioloģijas pakalpojumus personām pēc infarkta; 4.10.3. ķirurģiskos pakalpojumus personām ar draudošu aklumu (katarakta, glaukoma un citas acu un to palīgorgānu slimības); 4.10.4. kohleārā implanta implantāciju; 4.10.5. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu atbilstoši fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta izstrādātajam rehabilitācijas plānam pēc insulta, kardioķirurģiskajām operācijām un lielo locītavu endoprotezēšanas; 4.11. ārstniecības līdzekļus un noteiktās grupās ietilpstošus pārtikas produktus šādā apmērā: 4.11.1. ārstniecības līdzekļus un noteiktās grupās ietilpstošus pārtikas produktus, kurus dienests iepērk centralizēti, tai skaitā: 4.11.1.1. briļļu lēcas, briļļu ietvarus un kontaktlēcas bērniem, kuriem diagnosticēta augstas pakāpes iedzimta miopija (virs 5,0 Dsph), augstas pakāpes hipermetropija (virs 4,0 Dsph), augstas pakāpes astigmātisms (virs 1,0 D), augstas pakāpes anizometropija (virs 2,0 D), afakija iedzimtas vai iegūtas kataraktas gadījumā vienai vai abām acīm, iegūta tuvredzība (virs 7,0 Dsph), keratokonuss, akomodācijas šķielēšana, parēze (bifokālās briļļu lēcas), albīnisms, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm pierādīta iedzimta tīklenes distrofija ar fotofobiju (fotohromās briļļu lēcas), radzenes rētas, apduļķojumi (kosmētisko kontaktlēcu protēzes), III–IV pakāpes vājredzība neatkarīgi no refrakcijas anomālijas pakāpes; 4.11.1.2. medicīnisko papilduzturu, enterālās un parenterālās barošanas maisījumus un to ievadei nepieciešamās medicīniskās ierīces: 4.11.1.2.1. pieaugušiem pacientiem, kuri atrodas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabineta uzskaitē atbilstoši indikācijām, kas noteiktas līgumā ar dienestu un publicētas dienesta tīmekļvietnē; 4.11.1.2.2. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pacientiem atbilstoši indikācijām, kas noteiktas līgumā ar dienestu un publicētas dienesta tīmekļvietnē; 4.11.2. kompensējamās zāles un medicīnas ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību; 4.11.3. (svītrots ar MK 29.12.2021. noteikumiem Nr. 898); 4.11.4. dzirdes implantus bērniem vai personām ar prognozējamu invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā; 4.11.5. šo noteikumu 7. pielikumā norādītos medikamentus, kā arī zāles un medicīnas ierīces, kas iekļautas manipulāciju sarakstā; 4.11.6. briļļu lēcas un briļļu ietvarus pacientiem, kuri saņem ilgstošu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē, tai skaitā saskaņā ar tiesas lēmumu; 4.12. valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē un Apvienotajā Karalistē atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr. 883/2004), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – regula Nr. 987/2009), un ES un Apvienotās Karalistes 2020. gada 26. decembrī noslēgtā Tirdzniecības un sadarbības nolīguma Protokola par sociālā nodrošinājuma koordināciju (turpmāk – ES un AK protokols) nosacījumiem; 4.13. izdevumu atlīdzību par citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai (pārrobežu veselības aprūpe). 5 (Grozīts ar MK 07.05.2019. noteikumiem Nr. 192; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 642; MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 433; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 816; MK 29.12.2021. noteikumiem Nr. 898; MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 156; MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 161; MK 05.09.2023. noteikumiem Nr. 503; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 805; MK 19.11.2024. noteikumiem Nr. 727; MK 08.07.2025. noteikumiem Nr. 425; MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 854; 4.3.3. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2026., sk. grozījumu 2. punktu) 3. Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošo veselības aprūpes pakalpojumu organizēšana 3.1. Vispārīgie principi 5. No valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar nolikumu sniedz valsts pārvaldes iestādes, kā arī ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar dienestu par: 5.1. primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu – pakalpojuma sniedzējus dienests izvēlas no primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas saraksta (ģimenes ārstu, ārstniecības iestādes, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, ārstniecības iestādes, kas nodrošina veselības aprūpi mājās), ko veido un uztur dienests; 5.2. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu – pakalpojumu sniedzējus dienests izvēlas, pamatojoties uz dienesta izstrādātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru, izņemot šādus gadījumus: 5.2.1. nacionālās references laboratorijas funkciju nodrošināšanai – ar ārstniecības iestādi, kura ieguvusi attiecīgo statusu atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kārtību, kādā piešķir un anulē nacionālās references laboratorijas statusu epidemioloģiskās drošības jomā vai aptur tās darbību, kā arī par nacionālās references laboratorijas tiesībām un pienākumiem; 5.2.2. pēcekspozīcijas specifiskās profilakses (PEP) nodrošināšanai ārstniecības personām, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas vertikālās profilakses nodrošināšanai, cilvēka imūndeficīta vīrusa oportūnisko infekciju terapijas nodrošināšanai, imūnbioloģisko preparātu glabāšanai, kā arī tuberkulozes medikamentu izplatīšanai līgumu slēdz ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"; 5.2.3. ja ir iespējams vienoties ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas jau ir līgumattiecībās ar dienestu, par citu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidu sniegšanu, ja: 5.2.3.1. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis atbilstošu piedāvājumu; 5.2.3.2. nav nodrošināta pietiekama šādu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība; 5.2.3.3. pieejami finanšu līdzekļi šādu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai; 5.2.3.4. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz šādus veselības aprūpes pakalpojumus, pieejamie resursi ir pilnībā noslogoti; 5.2.4. ja tiek slēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar citu valstu ārstniecības iestādēm; 5.2.5. vecmātes sniegtas dzemdību palīdzības nodrošināšanai grūtniecības un pēcdzemdību periodā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kurā nodarbināta sertificēta vecmāte, ja dienestā ir saņemts rakstveida iesniegums par pakalpojuma sniegšanu; 5.3. stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Līgumu slēdz ar šo noteikumu 6. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm atbilstoši attiecīgās ārstniecības iestādes līmenim un šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmu apmaksas nosacījumiem, izņemot šādus gadījumus: 5.3.1. dzemdību palīdzības nodrošināšanai līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kura iepriekšējā gadā ir sniegusi valsts apmaksātu dzemdību palīdzību vismaz 200 gadījumos; 5.3.2. stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem, kuru sniegšanai dienests ir izsludinājis pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru, līgumu slēdz ar ārstniecības iestādēm, kuras pieteikušās attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasē un atbilst tajā izvirzītajiem kritērijiem; 5.3.3. ja tiek slēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar citu valstu ārstniecības iestādēm; 5.4. organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu. Līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kura ir specializējusies attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. 6 (Grozīts ar MK 19.11.2024. noteikumiem Nr. 727) 5.1 Šo noteikumu 4.7.8. apakšpunktā minēto pakalpojumu pieejamībai dienests ar juridiskajām personām slēdz līgumus par klīniskā un veselības psihologa, psihoterapijas speciālista vai psihoterapeita pakalpojumu sniegšanu, organizējot pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru. 7 (MK 19.11.2024. noteikumu Nr. 727 redakcijā) 5.2 Šo noteikumu 4.7.9. apakšpunktā minētā pakalpojuma nodrošināšanai dienests veic iepirkumu. 8 (MK 29.12.2021. noteikumu Nr. 898 redakcijā) 5.3 Šo noteikumu 3.11.1 apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošina ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar dienestu par mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā (turpmāk - paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs). Pakalpojumu sniegšanai dienests izsludina pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru un līgumu slēdz ar ārstniecības iestādēm, kuras pieteikušās attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasē un atbilst tajā izvirzītajiem kritērijiem. 9 (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 805 redakcijā) 5.4 Šo noteikumu 3.11.2 apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kuras ar dienestu noslēgušas līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ievērojot šādus nosacījumus: 5.41. dienestā ir saņemts rakstveida iesniegums par pakalpojumu sniegšanu; 5.42. attiecīgajā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ir vairāk nekā 149 vietas klientiem vecumā no 18 gadiem; 5.43. attiecīgajā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ir izveidota ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēta struktūrvienība veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. 10 (MK 26.11.2024. noteikumu Nr. 737 redakcijā) 6. Dienests, veidojot šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minēto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu, ievēro šādus nosacījumus: 6.1. ģimenes ārstam gada laikā pēc valsts finansētās rezidentūras beigšanas ir tiesības lūgt to reģistrēt ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā ārpus kārtas. Ja šādi ģimenes ārsti gaidīšanas sarakstā ir vairāki, tos reģistrē iesniegumu iesniegšanas secībā pirms pārējiem ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā esošajiem ārstiem; 6.2. ja ģimenes ārsts pārtrauc līgumattiecības ar dienestu, dienests, neievērojot gaidīšanas saraksta hronoloģisko secību, piedāvā iespēju pārņemt attiecīgo praksi ģimenes ārstam, kurš: 6.2.1. atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai ir vairāk nekā sešus mēnešus nepārtraukti aizvietojis attiecīgo ģimenes ārstu; 6.2.2. saņēmis stipendiju no pašvaldības, pamatojoties uz noslēgtu vienošanos par ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanu pašvaldības teritorijā pēc ģimenes ārsta sertifikāta saņemšanas; 6.2.3. ir vienojies ar attiecīgo ģimenes ārstu par prakses pārņemšanu (izņemot gadījumu, ja plānotās pārņemšanas rezultātā praksi iegūtu ārstniecības iestāde, kura sniedz sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidus, un ģimenes ārsts kļūst par darba ņēmēju), kā arī saņēmis informāciju par šīs prakses darba organizāciju, saistībām, sadarbības iestādēm un dažādām pacientu grupu veselības aprūpes un profilakses programmām; 6.3. dienests atsaka reģistrēt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstā, ja ārstniecības iestādē, kura sniedz zobārstniecības pakalpojumus, nav nodarbināts un veselības aprūpes pakalpojumus nesniedz zobārsts. 11 (Grozīts ar MK 07.05.2019. noteikumiem Nr. 192) 7. Dienests valsts organizēto skrīningu organizē, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem par: 7.1. dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem – ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem līgumā ir iekļauts pakalpojuma veids "Ginekoloģija", kā arī ar laboratorijas pakalpojumu sniedzējiem, kas izvēlēti, pamatojoties uz dienesta izstrādātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru; 7.2. zarnu vēža skrīninga izmeklējumiem – ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ar pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem noslēgts līgums par ambulatoro laboratorisko izmeklējumu veikšanu un kuri nodrošina slēpto asiņu izmeklējumus fēcēs atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai; 7.3. mamogrāfijas skrīninga izmeklējumiem – ar pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem noslēgts līgums par sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kuri nodrošina krūts vēža skrīninga mamogrāfijas izmeklējumus; 7.4. prostatas vēža skrīninga izmeklējumiem – ar ambulatoro laboratorijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem līgumā ir iekļauts pakalpojuma veids "Laboratoriskie izmeklējumi". 12 (Grozīts ar MK 27.04.2021. noteikumiem Nr. 272; MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 466) 8. Valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tikai tie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuri izpilda šādus nosacījumus: 8.1. ir reģistrējušies ārstniecības iestāžu reģistrā; 8.2. atbilst obligātajām prasībām, kas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktas normatīvajos aktos; 8.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pakalpojumu sniegšanai nepieciešamais ārstniecības personāls un, ja nepieciešams, ārstniecības atbalsta personāls vai operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji; 8.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums; 8.5. var nodrošināt pilnīgu, precīzu un savlaicīgu informācijas apmaiņu ar veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma" (turpmāk – vadības informācijas sistēma); 8.6. ir noslēguši ar dienestu līgumu par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – veselības informācijas sistēma) lietošanu un izpilda veselības informācijas sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus; 8.7. ir ieviesta iekšējās kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai. 13 (Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 642; 8.7. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2022., sk. 237. punktu) 9. Šo noteikumu 8.5. un 8.6. apakšpunktā minētie nosacījumi nav attiecināmi uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. 14 9.1 Šo noteikumu 8.7. apakšpunkts attiecas uz ambulatorajām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus vismaz piecos pakalpojumu veidos. 15 (MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 642 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2022., sk. 237. punktu) 10. Līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, izņemot līgumu par metodiskā darba nodrošināšanu, dienests slēdz uz laiku, kas nav īsāks par trim gadiem un nepārsniedz 10 gadus. Dienestam ir tiesības izbeigt līgumattiecības ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kas neievēro šajos noteikumos vai ar dienestu noslēgtajā līgumā minētos nosacījumus. 16 11. Dienests atbilstoši šo noteiktumu 8. pielikumā minētajiem nosacījumiem veic centralizētus iepirkumus šo noteikumu 4.11.1. apakšpunktā minēto ārstniecības līdzekļu un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu nodrošināšanai. Informāciju par centralizētā iepirkuma nosacījumiem publicē dienesta tīmekļvietnē. 17 (Grozīts ar MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 433) 12. Dienests savā tīmekļvietnē viegli saprotamā valodā ievieto, kā arī pēc pieprasījuma sniedz: 12.1. informāciju par ārstiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstiem, kuriem ir tiesības personas nosūtīt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai vai izrakstīt valsts kompensējamās zāles vai medicīniskās ierīces, pamatojoties uz starpresoru vienošanās nosacījumiem, norādot ārstniecības iestādi, ārsta vārdu, uzvārdu, specialitāti un to, vai ārsts ir tiesīgs nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un vai ir tiesīgs izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces; 12.2. informāciju par veselības aprūpes sistēmu Latvijas Republikā: 12.2.1. pacientu tiesības; 12.2.2. veselības aprūpes organizēšana un samaksa (arī Slimnieku hospitalizācijas vietu plāns); 12.2.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji; 12.2.4. obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, tai skaitā prasība nodrošināt vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem; 12.2.5. Ārstniecības riska fonda darbība; 12.2.6. kārtība, kādā iesniedzama sūdzība par veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti; 12.3. informāciju par kārtību, kādā iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārvalstīs, kā arī par kārtību, kādā iespējams saņemt izdevumu atlīdzību par ārvalstīs saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; 12.4. receptē iekļaujamās informācijas apjomu; 12.5. datus par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem. 18 13. Tiesības nosūtīt personu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai vai izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces ir: 13.1. ārstiem, kuriem šādas tiesības ir noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem; 13.2. ārstiem, kuri strādā ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādēs un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi; 13.3. ārstiem, kuri strādā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas sniedz valsts vai pašvaldības finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp dienestu un ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūciju; 13.4. ārstiem, kuri nodarbināti Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēs un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem; 13.5. ārstiem, kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi; 13.6. ārstiem, kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Valsts robežsardzi. 19 (Grozīts ar MK 07.05.2019. noteikumiem Nr. 192; MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 161) 14. Papildus šo noteikumu 13. punktā minētajiem nosacījumiem: 14.1. vecmātei ir tiesības nosūtīt personu valsts apmaksātas dzemdību palīdzības saņemšanai, kā arī izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās M saraksta zāles un medicīniskās ierīces vecmātes sniegtās dzemdību palīdzības nodrošināšanai grūtniecības un pēcdzemdību periodā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību, ja šādas tiesības ir noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem;  14.2. ārstniecības iestādē nodarbinātiem ārsta palīgiem (feldšeriem) un māsām ir tiesības izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces atbilstoši normatīvajos aktos par recepšu izrakstīšanu noteiktajai kārtībai, ja šādas tiesības ir noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem; 14.3. ārsta palīgiem un māsām, kas strādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārstniecības iestādē, atbilstoši normatīvajos aktos par recepšu izrakstīšanu noteiktajai kārtībai ir tiesības izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, ja to nosaka līgums, kas noslēgts starp dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi. 20 (MK 25.06.2025. noteikumu Nr. 393 redakcijā) 15. Persona ar citas ES dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices izsniegtu E 106, E 109, E 121 vai S 1 veidlapu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas ārstniecības iestādē iegūst pēc attiecīgās veidlapas reģistrācijas dienestā. 21 3.2. Primārās veselības aprūpes organizēšana 16. Primārā veselības aprūpe ir ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ārstniecības iestādē vai tās dzīvesvietā sniedz: 16.1. ģimenes ārsts un viņa praksē nodarbinātas ārstniecības personas: 16.1.1. ārsta palīgs (feldšeris); 16.1.2. māsa; 16.1.3. vecmāte; 16.2. ārstniecības iestādē, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, nodarbinātas ārstniecības personas: 16.2.1. zobārsts, tai skaitā bērnu zobārsts; 16.2.2. zobārsta asistents; 16.2.3. (svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 816); 16.2.4. zobu tehniķis; 16.2.5. zobu higiēnists; 16.3. ārstniecības personas, kas nodrošina veselības aprūpi mājās; 16.4. paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs; 16.5. ārstniecības personas, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. 22 (Grozīts ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 805; MK 26.11.2024. noteikumiem Nr. 737) 17. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem: 17.1. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie primārās veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja, izņemot veselības aprūpi mājās; 17.2. pēc ģimenes ārsta uzaicinājuma, tai skaitā profilaktiskās apskates vai valsts organizētā skrīninga pasākumu veikšanai; 17.3. mājās atbilstoši šo noteikumu 3.11.1 un 4.2. apakšpunktam, kā arī šo noteikumu 3.4. un 3.4.1 apakšnodaļai; 17.4. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā atbilstoši šo noteikumu 3.11.2 apakšpunktam ​​​​​un 5.4 punktam. 23 (Grozīts ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 805; MK 26.11.2024. noteikumiem Nr. 737) 18. Tās teritorijas robežas, kurā ģimenes ārsts kopā ar ģimenes ārsta praksē nodarbinātajām ārstniecības personām sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību nosaka dienests (turpmāk – ģimenes ārsta darbības pamatteritorija). 24 (MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 816 redakcijā) 19. Teritorijās, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, dienests izņēmuma gadījumā var slēgt ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta (kurā strādā sertificēts ārsta palīgs (feldšeris)) darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: 19.1. novada pagastā, kurā atrodas feldšerpunkts, nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 km; 19.2. feldšerpunkta apkalpes zonā (teritorijā, kuras iedzīvotāji saņem ārsta palīga (feldšera) sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus) deklarēti ne mazāk par 400 iedzīvotājiem; 19.3. teritorijā nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse un dienests ir saņēmis apliecinājumu no attiecīgās pašvaldības vai ģimenes ārsta–rezidenta, ka ģimenes ārsts–rezidents pēc sertifikāta saņemšanas nodrošinās ģimenes ārsta pakalpojumus konkrētajā teritorijā. 25 (Grozīts ar MK 07.05.2019. noteikumiem Nr. 192) 3.3. Ģimenes ārsta sniegtās veselības aprūpes organizēšana 20. Katrai personai ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu un reģistrēties ģimenes ārsta pacientu sarakstā, ievērojot šādus nosacījumus: 20.1. persona var būt reģistrēta tikai pie viena ģimenes ārsta; 20.2. pie pediatra reģistrē tikai bērnus; 20.3. ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētai personai ir tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu un veikt pārreģistrāciju. 26 21. Lai reģistrētos ģimenes ārsta pacientu sarakstā vai pārreģistrētos, persona izmanto vienoto veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Ja personai nav iespējas reģistrēties elektroniski, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un noslēdz vienošanos. 27 22. Vienošanos par reģistrēšanos ģimenes ārsta pacientu sarakstā, izņemot elektronisko reģistrēšanos, sagatavo divos eksemplāros, un katru eksemplāru paraksta persona un ģimenes ārsts. Viens vienošanās eksemplārs tiek izsniegts personai, un otrs eksemplārs paliek ģimenes ārstam, kurš to uzglabā, kamēr persona ir reģistrēta viņa pacientu sarakstā. 28 23. Ģimenes ārsta prakse piecu darbdienu laikā pēc vienošanās noslēgšanas ievada dienesta vadības informācijas sistēmā informāciju par vienošanos reģistrēt personu ģimenes ārsta pacientu sarakstā. 29 (Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 816) 24. Ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savu pacientu sarakstā, ja: 24.1. personas deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas; 24.2. ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits veido pilnu praksi, izņemot: 24.2.1. jau reģistrētas personas pirmās pakāpes lejupējos vai augšupējos radiniekus vai laulāto; 24.2.2. ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošas personas (deklarēta dzīvesvieta). 30 25. Informāciju par ģimenes ārstiem, kuru pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits veido pilnu praksi, dienests ievieto savā tīmekļvietnē. Pilnu praksi veido šāds ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits: 25.1. ja ģimenes ārsta pacientu sarakstā nav reģistrēti bērni, – 1800 personas; 25.2. ja ģimenes ārsta sarakstā reģistrēti tikai bērni, – 800 personas; 25.3. ja ģimenes ārsta praksē reģistrēti gan pieaugušie, gan bērni, dienests nosaka praksē reģistrēto bērnu un pieaugušo skaita proporciju pret kopējo pacientu skaitu un vērtē to pret šo noteikumu 25.1. un 25.2. apakšpunktā norādīto pacientu skaitu. 31 26. Pēc personas pieprasījuma dienests sniedz informāciju par ģimenes ārstiem, pie kuriem var reģistrēties, šo ģimenes ārstu prakšu atrašanās vietu un kārtību, kādā notiek reģistrācija, kā arī dienesta tīmekļvietnē ievieto informāciju par ģimenes ārstu praksēm, norādot ārstniecības iestādes nosaukumu, ģimenes ārsta vārdu, uzvārdu, ārstniecības iestādes adresi, tālruņa numuru (kas iesniegts dienestā publicēšanai tīmekļvietnē), elektroniskā pasta adresi saziņai ar pacientiem (ja iestāde tādu ir norādījusi), pamatdarbības teritoriju, prakses darbalaiku un ģimenes ārsta pieņemšanas laiku. 32 27. Personas reģistrāciju pie ģimenes ārsta dienests bloķē: 27.1. psihiatriskā profila stacionāro ārstniecības iestāžu pacientiem, kuri nepārtraukti ārstējas ilgāk par trijiem mēnešiem; 27.2. ieslodzījumā esošām personām; 27.3. personām, par kurām dienests no Fizisko personu reģistra saņēmis ziņas par norādīto dzīvesvietu ārpus Latvijas Republikas. 33 (Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 466) 28. Personas reģistrācijas pie ģimenes ārsta bloķēšana aptur esošo reģistrāciju un nepieļauj personas pārreģistrāciju pie cita ģimenes ārsta, bet persona nezaudē tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši tās statusam – apdrošināta persona vai persona, kurai ir tiesības saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu. 34 29. Ja ir zudis iemesls, lai bloķētu personas reģistrāciju pie ģimenes ārsta, dienests atbloķē personas reģistrāciju un atjauno pacienta reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā. 35 30. Personu izslēdz no ģimenes ārsta pacientu saraksta: 30.1. ja ģimenes ārsts izbeidzis līgumattiecības ar dienestu, – piecu darbdienu laikā no līguma izbeigšanās brīža; 30.2. Ārstniecības likuma 42. pantā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz ģimenes ārsta iesniegumu un Veselības inspekcijas pārbaudes atzinumu par konkrēto gadījumu (nav attiecināms, ja pacients ir bērns), un dienests par to informē personu; 30.3. ja persona sasniegusi 18 gadu vecumu un attiecīgais ģimenes ārsts ir pediatrs. Attiecīgais pediatrs par šo faktu informē personu; 30.4. ja persona ir zaudējusi tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus; 30.5. ja saskaņā ar Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju persona ir mirusi; 30.6. pamatojoties uz pacienta iesniegumu, – piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas. 36 (Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 466; MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 161) 31. Ja ģimenes ārsts līgumattiecības ar dienestu izbeidz, dienests viņa pacientu sarakstā reģistrētās personas pārreģistrē tā ģimenes ārsta sarakstā, kurš pārņem līgumattiecības izbeigušā ģimenes ārsta praksi vai darbības pamatteritoriju (arī tās daļu). 37 (MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 816 redakcijā) 32. Informāciju par pacientu izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta un pārreģistrāciju pie ģimenes ārsta, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi vai darbības pamatteritoriju (arī tās daļu), dienests publicē dienesta tīmekļvietnē un nosūta vietējai pašvaldībai. 38 (MK 07.05.2019. noteikumu Nr. 192 redakcijā) 33. Ģimenes ārsts, kurš ar dienestu slēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pamatteritorijā, kurā iepriekš pakalpojumus sniedzis ģimenes ārsts, ar kuru līgumattiecības izbeigušās viņa nāves dēļ vai citu iepriekš neparedzētu apstākļu dēļ (piemēram, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noteikts aizliegums sniegt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus), pārņem to pacientu medicīnisko dokumentāciju, kuri bijuši reģistrēti pie iepriekšējā ģimenes ārsta. 39 34. Ģimenes ārsts saņem pilnu savu reģistrēto pacientu sarakstu un informāciju par izmaiņām sarakstā, izmantojot dienesta vadības informācijas sistēmu. 40 35. Ģimenes ārsta pacients ir: 35.1. persona, kura reģistrēta ģimenes ārsta pacientu sarakstā; 35.2. persona, kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta ir bloķēta; 35.3. ģimenes ārsta pacientu sarakstā nereģistrējusies persona (turpmāk – īslaicīgais pacients), kura: 35.3.1. īslaicīgas uzturēšanās (piemēram, komandējums, apciemojums) laikā ir ieguvusi slimību un vērsusies uzturēšanās vietai tuvākajā ģimenes ārsta praksē pēc palīdzības; 35.3.2. periodiski atrodas tuvinieku vai aizbildņu aprūpē attiecīgā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā; 35.3.3. nav vispār reģistrējusies pie ģimenes ārsta, bet vērsusies pie ģimenes ārsta pēc palīdzības; 35.3.4. ir pie cita ģimenes ārsta reģistrēts pacients, kas vērsies pie ģimenes ārsta kā pie pacienta ģimenes ārsta aizvietotāja (īslaicīgas aizvietošanas gadījumā). 41 36. Katrs ģimenes ārsts kopā ar ģimenes ārsta praksē nodarbinātajām ārstniecības personām atbilstoši līgumam ar dienestu sniedz veselības aprūpes pakalpojumus savas darbības pamatteritorijā, nodrošinot savā pacientu sarakstā reģistrēto personu veselības aprūpi, kā arī: 36.1. savā pacientu sarakstā reģistrētai personai sniedz veselības aprūpes pakalpojumus arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, vienojoties par to ar attiecīgo personu; 36.2. sniedz nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus īslaicīgiem pacientiem, tai skaitā veic vakcināciju atbilstoši vakcinācijas kalendāram; 36.3. regulāri novērtē savā pacientu sarakstā reģistrēto personu veselības stāvokli, nodrošinot, ka kalendāra gada laikā veselības stāvoklis tiek novērtēts ne mazāk kā pusei no visiem ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem; 36.4. izsniedz izziņu par bērna veselības stāvokli; 36.5. nodrošina ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku un šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajā kārtībā veic sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanu un atbilstoši noteiktajam riskam turpmāko pacientu aprūpi, ievērojot līgumā ar dienestu noteiktos nosacījumus; 36.6. nodrošina, ka ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā ģimenes ārsts vai viņa praksē nodarbināta ārstniecības persona sazinās ar personu, lai vienotos par turpmāko veselības aprūpi, ja ģimenes ārsts ir saņēmis informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētās personas un šī persona nav stacionēta; 36.7. konstatē pie viņa reģistrētas vai viņa aprūpē esošas, vai viņa darbības pamatteritorijā mājas apstākļos mirušas personas nāves faktu, kā arī normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību izsniedz noteiktos dokumentus, ja ģimenes ārstam ir zināms nāves cēlonis; 36.8. atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai, nosūta mirušo patologanatomiskai izmeklēšanai; 36.9. informē Valsts policijas teritoriālo iestādi, ja ģimenes ārstam ir aizdomas par vardarbīgu nāvi; 36.10. veic citus normatīvajos aktos vai līgumā ar dienestu noteiktos pienākumus. 42 (Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 816) 37. Ģimenes ārsts, izvērtējot personas veselības stāvokli un ņemot vērā personas tiesību apjomu valsts apmaksātu pakalpojumu saņemšanai (apdrošināta persona vai persona, kurai ir tiesības saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu), var personu nosūtīt saņemt sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus. 43 38. Ģimenes ārsts pacientu veselības aprūpi veic kopīgi ar ģimenes ārsta praksē nodarbinātām ārstniecības personām, ievērojot šādus nosacījumus: 38.1. praksē nodarbinātām ārstniecības personām ir iekārtota atbilstoša darba vieta; 38.2. ja ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaits pārsniedz pacientu skaitu, kas veido pilnu praksi, nodrošina, ka ģimenes ārsta praksē: 38.2.1. papildus ģimenes ārstam ir nodarbinātas vēl vismaz divas ārstniecības personas (māsa, ārsta palīgs (feldšeris) vai vecmāte); 38.2.2. nodarbināto ārstniecības personu (māsa, ārsta palīgs (feldšeris) vai vecmāte) patstāvīgais pacientu pieņemšanas laiks ir ne mazāks par 10 stundām nedēļā; 38.3. ģimenes ārsts, pie kura reģistrētas vairāk nekā 2400 personas, nodrošina, ka: 38.3.1. vismaz viena no ģimenes ārsta praksē nodarbinātajām ārstniecības personām ir ārsta palīgs (feldšeris), izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsta praksē apmāca rezidentu un reģistratora funkcijas veic cita persona; 38.3.2. ģimenes ārsta praksē ir no ģimenes ārsta darba vietas atsevišķa telpa, kurā ģimenes ārsta praksē nodarbinātas ārstniecības personas atbilstoši kompetencei var sniegt veselības aprūpes pakalpojumus. 44 (Grozīts ar MK 14.07.2020. noteikumiem Nr. 433) 39. Pacientu veselības aprūpi ģimenes ārsta prakses vietā (vai darbavietā, ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē) un pacientu dzīvesvietās ģimenes ārsts kopīgi ar ģimenes ārsta praksē nodarbinātām ārstniecības personām nodrošina šādā kārtībā: 39.1. ģimenes ārsta pacientu pieņemšanas laiku nosaka (summē kopējo, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas): 39.1.1. ne mazāk par 20 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir līdz 2000, tai skaitā ne mazāk par 15 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pie …