(61)Šā panta sestajā daļā minēto kreditoru prasījumi netiek ieskaitīti kopējā kreditoru galveno prasījumu summā, no kuras rēķina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai nepieciešamo balsu skaitu.
\n
(7)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu rakstveidā saskaņo ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto administratoru.
\n
74 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014., 22.12.2016., 31.05.2018. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
43.pantsTiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu
\n
(1)Pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna nodošanas kreditoriem un iesniegšanas apstiprināšanai tiesā atzinumu par šo plānu sniedz tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona.
\n
(11)Atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nodod parādniekam iesniegšanai tiesā.
\n
(2)Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinumā sniedz vērtējumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstību šā likuma 38., 40. un 42.panta prasībām. Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinumā sniedz vērtējumu par to, vai sagatavotais plāns ir izpildāms un vai tas sasniegs likumā noteikto tiesiskās aizsardzības procesa mērķi.
\n
(3)Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona pēc savas iniciatīvas, ja tās rīcībā ir attiecīgās ziņas, atzinumā sniedz argumentētu viedokli par to, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un tam pievienotajos dokumentos norādītais kreditora prasījums ir pirmsšķietami (prima facie) pamatots. Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas rīcībā ir pierādījumi, kas liecina par prasījumu pirmsšķietamu (prima facie) nepamatotību, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona tos pievieno atzinumam.
\n
(4)Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinumā kādu no prasījumiem atzīst par pirmsšķietami (prima facie) nepamatotu, tā atzinumu nodod parādniekam, kurš savukārt nekavējoties informē attiecīgo kreditoru.
\n
(5)Parādniekam vai kreditoram, kura prasījumu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona atzinusi par pirmsšķietami (prima facie) nepamatotu, ir tiesības ne vēlāk kā trīs dienas pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas dienas iesniegt tiesai pierādījumus par kreditora prasījuma pamatotību.
\n
(6)Ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietvertas saistības, par kurām ir pamatotas šaubas, vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona uzskata, ka plānam pievienotie dokumenti ir, iespējams, viltoti, tā sniedz attiecīgu informāciju atbildīgajām valsts institūcijām.
\n
75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014., 22.12.2016., 31.05.2018. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu) 43.1 pants. Zvērināta revidenta atzinums par kreditoru iebildumiem
\n
(1)Ja parādnieks nav ņēmis vērā kreditoru izteiktos iebildumus pret tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, šos iebildumus izvērtē un par tiem savu atzinumu sniedz neatkarīgs zvērināts revidents, kurš nav tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona.
\n
(2)Ja kreditoru iebildumi attiecas uz kreditora prasījuma pamatotību, zvērināts revidents atzinumā sniedz argumentētu viedokli par to, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un tam pievienotajos dokumentos norādītais kreditora prasījums ir pirmšķietami (prima facie) pamatots.
\n
(3)Ja zvērināts revidents kādu no prasījumiem atzīst par pirmšķietami (prima facie) nepamatotu, viņš atzinumu nodod parādniekam, kurš savukārt nekavējoties informē attiecīgo kreditoru.
\n
(4)Parādniekam vai kreditoram, kura prasījumu zvērināts revidents atzinis par pirmšķietami (prima facie) nepamatotu, ir tiesības ne vēlāk kā trīs dienas pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanas dienas iesniegt tiesā pierādījumus par kreditora prasījuma pamatotību.
\n
(5)Ja zvērināts revidents konstatē, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietvertas saistības, par kurām ir pamatotas šaubas, vai uzskata, ka plānam pievienotie dokumenti ir, iespējams, viltoti, viņš sniedz attiecīgās ziņas atbildīgajām valsts institūcijām.
\n
(6)Izmaksas, kas saistītas ar zvērināta revidenta atzinuma sniegšanu, finansē tie kreditori, kuru iebildumi ir bijuši par pamatu šajā pantā noteikto darbību uzsākšanai.
\n
76 (22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)
\n
VII nodaļa
\n
Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana
\n
44.pantsTiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi
\n
Attiecībā uz parādnieku tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:
\n
1)tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;
\n
2)tiesa ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pieņēmusi nolēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.
\n
77
\n
45.pantsTiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas
\n
(1)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no dienas, kad to apstiprinājusi tiesa. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu.
\n
(2)Pēc tam, kad pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana, nodrošinātie kreditori nedrīkst realizēt savas tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredzēto ieķīlāto parādnieka mantu, kas norādīta kā nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai, līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai.
\n
(3)Pēc tam, kad pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana, nodrošinātie kreditori var realizēt savas tiesības attiecībā uz tādu ieķīlāto parādnieka mantu, kura nav nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai un uz kuru nav attiecināmi ierobežojumi.
\n
78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
46.pantsReorganizācija tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros
\n
(1)Parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācija tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros ir iespējama tikai tad, ja to paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.
\n
(2)Parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācija notiek saskaņā ar komercsabiedrību darbību regulējošā likuma prasībām, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.
\n
(3)Parādnieka – komercsabiedrības – reorganizācijas procesā kreditoriem nav tiesību prasīt nodrošinājumu.
\n
(4)Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, ja tāda iecelta, kreditors un parādnieka – komercsabiedrības –dalībnieks (akcionārs) var iesniegt tiesā pieteikumu atzīt par spēkā neesošu parādnieka – komercsabiedrības – dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu par reorganizāciju, ja tas pieņemts, pārkāpjot šo likumu, vai neatbilst tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.
\n
(5)Šā panta ceturtajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesa, kura ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
\n
(6)Tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros nevar piemērot tādu reorganizācijas veidu, kura īstenošanas rezultātā parādnieks beidz pastāvēt, izņemot parādnieka pārveidošanu.
\n
79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
47.pantsTiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana
\n
(1)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus parādnieks saskaņo ar kreditoriem šā likuma 42.pantā paredzētajā kārtībā un kopā ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinumu iesniedz apstiprināšanai tiesā.
\n
(2)Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes uzraudzībai nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums var lūgt parādnieku tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumiem pievienot pēdējās ieceltās tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinumu par sagatavoto grozījumu atbilstību šā likuma prasībām, tajā skaitā to izpildes un tiesiskās aizsardzības procesa mērķa sasniegšanas iespējamību.
\n
80 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
48.pantsTiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš
\n
(1)Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var noteikt ilgāku, bet ne ilgāku par četriem gadiem, šādu nepieciešamību izskaidrojot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minēto termiņu var pagarināt vēl par diviem gadiem, ja tam piekrīt šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums. Šādā gadījumā uz parādnieku attiecas šā likuma 47.panta noteikumi par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu.
\n
81 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
49.pantsParādnieka rīcības ierobežojumi un pienākumi
\n
(1)Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā parādniekam ir aizliegts:
\n
1)slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt viņa finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;
\n
2)izsniegt aizdevumus (kredītus), izņemot gadījumus, kad aizdevumu (kredītu) izsniegšana ir parādnieka pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;
\n
3)dot galvojumus, dāvināt vai ziedot, piešķirt parādnieka valdes un padomes locekļiem prēmijas vai cita veida mantisku papildu atlīdzību;
\n
4)atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;
\n
5)sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;
\n
6)pildīt mantiskās saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.
\n
(2)Parādnieks, rakstveidā saskaņojot ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, ja tāda iecelta, un neizdarot grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, var veikt to maksājumu saistību izpildi (rēķinu samaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, ja šie maksājumi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.
\n
(3)Parādniekam tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:
\n
1)pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;
\n
2)visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;
\n
3)segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas;
\n
4)ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai vai kreditoriem, ja tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona nav iecelta, par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;
\n
5)pēc tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas, ja tāda iecelta, pieprasījuma nekavējoties rakstveidā tai sniegt visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus;
\n
6)ja tiesiskās aizsardzības procesā nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, pēc kreditora pieprasījuma sniegt tam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu;
\n
7)nekavējoties ziņot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, ja tāda iecelta, par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;
\n
8)paziņot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, ja tāda iecelta, par savas juridiskās adreses maiņu un jebkurām citām izmaiņām, kas ierakstāmas publiskajos reģistros;
\n
9)ja tiesiskās aizsardzības procesā nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, paziņot kreditoriem un tiesai par savas juridiskās adreses maiņu;
\n
10)ziņot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, ja tāda iecelta, par katru būtisku notikumu parādnieka darbībā;
\n
11)ja tiesiskās aizsardzības procesā nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniegt atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;
\n
12)ja tiesiskās aizsardzības procesā nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniegt atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, tiesas apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus.
\n
82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
50. pantsTiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas, ja tāda iecelta, darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā
\n
(1)Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona veic parādnieka darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.
\n
(2)Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona:
\n
1)piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;
\n
2)piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniedz atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, tiesas apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus;
\n
3)uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;
\n
4)pieprasa un saņem no parādnieka visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi un saimniecisko darbību;
\n
5)informē kreditorus pēc to pieprasījuma par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi un izskata iesniegtās sūdzības.
\n
(3)Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādas tiesības:
\n
1)pieprasīt un saņemt no parādnieka un viņa pārstāvjiem tiesiskās aizsardzības procesā nepieciešamo informāciju;
\n
2)pieprasīt un saņemt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar tiesiskās aizsardzības procesa norisi;
\n
3)iepazīties ar parādnieka finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus;
\n
4)elektroniskā veidā iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestam ziņas par savu izglītību un kvalifikāciju publiskošanai tīmekļvietnē, izņemot gadījumu, kad attiecīgajā tiesiskās aizsardzības procesā jau ir sniegtas šādas ziņas, pamatojoties uz šā likuma 37.1 panta trešās daļas 4. punktu. Ziņu iesniedzējs nodrošina, lai publicēšanai iesniegtās ziņas būtu sagatavotas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām un atbilstu valsts noslēpuma, ierobežotas pieejamības informācijas, kā arī fizisko personu datu aizsardzības prasībām.
\n
(4)Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 174.2 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktās procesuālās darbības, ir šādas tiesības:
\n
1)būt klāt procesuālo darbību izpildes laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;
\n
2)ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu;
\n
3)iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, ieteikt labojumus un papildinājumus;
\n
4)mēneša laikā pēc šā likuma 174.3 pantā noteiktā procesuālās darbības protokola parakstīšanas iesniegt sūdzību Maksātnespējas kontroles dienesta direktoram par Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonas rīcību.
\n
(5)Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai ir šādi pienākumi:
\n
1)piedalīties tiesas sēdēs tiesiskās aizsardzības procesa lietās;
\n
2)sniegt informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas kontroles dienestam un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;
\n
3)piecu dienu laikā paziņot atbildīgajai iestādei, kas kārto maksātnespējas reģistru, un kreditoriem par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītās kontaktinformācijas maiņu;
\n
4)sadarboties ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā;
\n
5)sniegt tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.
\n
83 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
51.pantsTiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana
\n
(1)Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:
\n
1)tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums;
\n
2)tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilst šā likuma prasībām.
\n
(2)Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesu:
\n
1)ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana;
\n
2)pēc kreditora pieteikuma saņemšanas, ja pastāv šā panta trešās daļas 2.punktā minētā pazīme;
\n
3)pēc šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvja pieteikuma saņemšanas, ja pastāv kāda no šā panta trešajā daļā minētajām pazīmēm.
\n
(3)Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai, ja tāda iecelta, ir pienākums nekavējoties informēt kreditorus par to, ka:
\n
1)īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas;
\n
2)parādnieks ilgāk kā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un nav iesniedzis tiesai šā plāna grozījumus;
\n
3)parādnieks pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.
\n
(4)Parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja ir izpildījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
\n
(5)Parādnieks iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības (57.panta pirmās daļas 9.punkts).
\n
(6)Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai parādnieks, ja nav iecelta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona, minētā lēmuma norakstu nosūta:
\n
1)attiecīgajam publiskajam reģistram, pievienojot pieteikumu ieraksta izdarīšanai par maksātnespējas atzīmes dzēšanu;
\n
2)tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas izpildu lietas par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.
\n
(7)Šā panta sestā daļa netiek piemērota, ja tiesiskās aizsardzības process izbeigts, pasludinot juridiskās vai fiziskās personas maksātnespējas procesu.
\n
84 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014., 22.12.2016. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
52.pantsTiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas
\n
(1)Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto parādnieka rīcības ierobežojumu un šajā procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.
\n
(2)Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts, šā likuma 37.pantā minētie aizliegumi izbeidzas un apturētā līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā.
\n
85
\n
VIII nodaļa
\n
Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process
\n
53.pantsĀrpustiesas tiesiskās aizsardzības process
\n
(1)Parādniekam ir tiesības vienlaikus iesniegt pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu un lūgt tiesu pasludināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja pastāv šādi nosacījumi:
\n
1)parādnieks ir izstrādājis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši šā likuma 38. un 40.panta noteikumiem;
\n
2)tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums;
\n
3)šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, kas pieprasījis tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšanu, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir vienojies ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu;
\n
4)parādnieks ir saņēmis tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinumu (43.pants);
\n
5)parādnieks saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir nosūtījis tiem kreditoriem, kuri šo plānu nav saskaņojuši, vienlaikus ar tā iesniegšanu apstiprināšanai tiesā.
\n
(2)Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma normas, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.
\n
(3)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nedrīkst skart nodokļu administrācijas intereses, ja šā plāna īstenošanai nepieciešama nodokļu administrācijas piekrišana (38.pants).
\n
86 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
54.pantsTiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā
\n
(1)Tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa saskaņā ar:
\n
1)parādnieka ieteikumu, ja parādnieks lūdz apstiprināt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šā likuma 42. panta 3.1 daļā noteiktajā kārtībā;
\n
2)šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un parādnieka vienošanos, ja šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums ir pieprasījis tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas iecelšanu.
\n
(2)Šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma vienošanās ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un parādnieku par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas izvēli (53.panta pirmās daļas 3.punkts) uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.
\n
87 (22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
55.pantsĀrpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas sekas
\n
Šā likuma 37. un 45.pantā minētās sekas iestājas pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
\n
88 C sadaļa Juridiskās personas maksātnespējas process
\n
IX nodaļa
\n
Juridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi
\n
56.pantsJuridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti
\n
Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un šajā likumā noteiktiem speciāliem subjektiem (turpmāk šajā sadaļā – parādnieks).
\n
89 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
57.pantsJuridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes
\n
(1)Parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:
\n
1)piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
\n
2)parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;
\n
3)parādnieks – cits šā likuma 56.pantā minētais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 2134 euro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;
\n
4)parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;
\n
5)parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;
\n
6)saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;
\n
7)ir iestājies šā likuma 51.panta otrajā daļā minētais apstāklis;
\n
8)ir iestājies kāds no šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem;
\n
9)ir iestājies šā likuma 51.panta piektajā daļā minētais apstāklis.
\n
(2)Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minēto brīdinājumu izsniegšanu var apliecināt arī ar zvērināta tiesu izpildītāja sastādītu aktu par atteikšanos saņemt brīdinājumu.
\n
90 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 34.punktu)
\n
58.pantsJuridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte
\n
(1)Atbildīgā iestāde maksātnespējas reģistrā par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu ieraksta šādas ziņas:
\n
1)parādnieka firma (nosaukums);
\n
2)parādnieka reģistrācijas numurs;
\n
3)parādnieka juridiskā adrese;
\n
4)datums, kad tiesā pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, tiesas nosaukums, lietas numurs un, ja tas ir attiecināms, tad arī termiņš, kādā iesniedzama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 5. pantā noteiktā sūdzība;
\n
5)lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds un amata apliecības numurs;
\n
6)pilnvarotā administratora vārds, uzvārds, amata apliecības numurs un pilnvaras darbības termiņš;
\n
7)ja tas ir attiecināms, tad arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;
\n
8)kreditoru pieteikšanās termiņš;
\n
9)kreditoru sapulces norises vietas adrese, datums un laiks;
\n
10)ja tas ir attiecināms, tad arī maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1., 2. vai 4. punktu;
\n
11)juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas datums, tiesas nosaukums un pamatojums;
\n
12)mantas pārdošanas plāna iesniegšanas datums;
\n
13)ieraksta izdarīšanas datums.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var tikt publicētas arī citos reģistros, informācijas sistēmās vai datubāzēs.
\n
91 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014., 22.12.2016. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
\n
59. pantsAdministratora iecelšana juridiskās personas maksātnespējas procesā
\n
(1)Administratora amata kandidātu konkrētam juridiskās personas maksātnespējas procesam izvēlas no Pretendentu saraksta, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi.
\n
(2)Informāciju par administratora amata kandidātu, kuru izvēlas no Pretendentu saraksta, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, paziņo Latvijas Bankai, ja šo kandidātu iesaka finanšu tirgus dalībniekam, kura uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Latvijas Banka.
\n
92 (31.05.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023.)
\n
X nodaļa
\n
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums
\n
60.pantsPersonas, kuras var iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu
\n
(1)Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesai var iesniegt:
\n
1)kreditors vai kreditori, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm;
\n
11)kreditors vai kreditori, ja pastāv šā likuma 51.panta trešās daļas 2.punktā minētā pazīme;
\n
12)šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktā kreditoru vairākuma pārstāvis, ja pastāv kāda no šā likuma 51.panta trešajā daļā minētajām pazīmēm;
\n
2)parādnieks, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm;
\n
3)Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 37. panta 1. punkta \"a\" apakšpunktā norādītā persona, lai pret parādnieku ierosinātu šīs regulas 3. panta 2. punktā noteikto maksātnespējas procedūru;
\n
4)(izslēgts ar 22.12.2016. likumu).
\n
(2)Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 57.panta 4.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku.
\n
(3)Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Ja pastāv šā likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā minētā pazīme, parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu gadījumos, kad nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.
\n
(4)Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai iesniedz Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
93 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014., 22.12.2016. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
\n
61.pantsIerobežojumi juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai
\n
(1)Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors.
\n
(11)Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums nav attiecināms un nodrošinātais kreditors ir tiesīgs iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja komercreģistra iestāde vai nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.
\n
(2)Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā.
\n
(3)Nenodrošinātais kreditors nav tiesīgs iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.
\n
94 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023.)
\n
62.pantsJuridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts
\n
(1)Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā.
\n
(2)Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta mērķis ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.
\n
(21)Administratoram ir pienākums nekavējoties pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, bet ne vēlāk kā līdz pieteikuma par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniegšanai tiesā iesniegt Maksātnespējas kontroles dienestam iesniegumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu, ja juridiskās personas maksātnespējas process pasludināts saskaņā ar parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu.
\n
(3)Depozīts izmantojams, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un juridiskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts, pamatojoties uz to, ka kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.
\n
(4)Ja juridiskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts vai tiek finansēts no parādnieka līdzekļiem, vai kreditori nolemj turpināt juridiskās personas maksātnespējas procesu, depozīts atmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam.
\n
(5)Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam netiek atmaksāts šādos gadījumos:
\n
1)juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis nepamatots vai apzināti nepatiess;
\n
2)kreditors, saņemot sava prasījuma apmierinājumu, neatsauc juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un tiesa notur juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanas sēdi;
\n
3)ja gada laikā pēc šā panta trešajā vai ceturtajā daļā noteikto gadījumu iestāšanās netiek iesniegts iesniegums par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu;
\n
4)ja administrators līdz pieteikuma par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniegšanai tiesā neizpilda šā panta 2.1 daļā noteikto pienākumu.
\n
(6)Šā panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos iemaksātais depozīts ieskaitāms Valsts kasē.
\n
(7)(Izslēgta ar 22.12.2016. likumu)
\n
(71)Tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas, ja viņš maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz pēc tam, kad, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka un darbinieks, ievērojot viņa mantisko stāvokli, nevar iemaksāt maksātnespējas procesa depozītu.
\n
(72)Ja šā panta 7.1 daļā noteiktajā gadījumā no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un kreditori nav nolēmuši izmantot citu finansēšanas avotu, juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.
\n
(73)(Izslēgta no 01.01.2019. ar 31.05.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 65. punktu)
\n
(74)Šā panta 7.1 daļā noteiktajā gadījumā juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas kārtībā un apmērā, kādā ir izmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts.
\n
(8)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts iemaksājams Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā un izmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam, administratoram vai Valsts kasei.
\n
95 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014., 22.12.2016. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. Pirmās daļas norma par maksātnespējas procesa depozīta iemaksu, ciktāl tā attiecas uz darbiniekiem, kuru vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir darba devēja pasludināšana par maksātnespējīgu, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ar Satversmes tiesas 20.04.2012. spriedumu, kas stājas spēkā 24.04.2012. Grozījums 7.2 daļā stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 65. punktu)
\n
XI nodaļa
\n
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas
\n
63.pantsJuridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas
\n
(1)Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:
\n
1)parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;
\n
2)parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;
\n
3)apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu, tajā skaitā tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura aprēķināta kā nelikumīgs komercdarbības atbalsts), nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanas procentu pieaugums;
\n
4)nodrošinātajam kreditoram divus mēnešus pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir aizliegts prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu.
\n
(2)Ja sprieduma izpildes lietvedība uzsākta pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, tā ir izbeidzama Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas kreditori piesaka prasījumus administratoram šajā likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(3)Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.
\n
(4)Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku.
\n
(5)Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
\n
96 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023.)
\n
64.pantsAdministratora pilnvaras pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas
\n
(1)Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:
\n
1)administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība;
\n
2)administrators ne vēlāk kā līdz mantas pārdošanas plāna vai ziņojuma par mantas neesamību sastādīšanai lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai par tās izbeigšanu;
\n
3)administrators veic kārtējos nodokļu un nodevu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
\n
4)administrators, ja nepieciešams, iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu vai dzēšanu, pievienojot tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu.
\n
(2)Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais administrators darbojas Latvijā, neuzsākot šīs regulas 3. panta 2. punktā noteikto maksātnespējas procedūru, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators nodrošina, lai attiecīgajām juridiskās personas maksātnespējas procesa kompetentajām personām un institūcijām tiktu iesniegts pienācīgi apliecināts nolēmuma noraksts par juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu un administratora iecelšanu, kā arī noteiktā kārtībā apliecināts šā nolēmuma tulkojums valsts valodā.
\n
97 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 67. punktu)
\n
65.pantsAdministratora pienākumi pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas
\n
Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators:
\n
1)nekavējoties pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā un iesniedz šo lēmumu tiesai, kā arī nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;
\n
2)nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un sastāda parādnieka bilanci;
\n
3)pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;
\n
4)nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;
\n
5)šajā likumā noteiktajā kārtībā un noteiktajos termiņos sniedz kreditoriem un Maksātnespējas kontroles dienestam savas darbības pārskatu;
\n
6)atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai;
\n
7)normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vēršas Maksātnespējas kontroles dienestā ar iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka administratora atlīdzības apmēru par darbinieku prasījumu iesniegšanu un kārtību, kādā tā izmaksājama;
\n
8)izvērtē un ceļ tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;
\n
9)pieprasa, lai parādnieka dalībnieki (akcionāri) izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniedz tiesai prasības par šādu saistību izpildi;
\n
10)ja finanšu tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Latvijas Banka, vismaz reizi gadā rakstveidā informē zināmos kreditorus par juridiskās personas maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir ārvalstīs, kā arī paziņojumu Maksātnespējas kontroles dienestam;
\n
11)nodrošina parādnieka mantas pārdošanas plānā iekļautās mantas novērtēšanu;
\n
12)iesniedz tiesu izpildītājam pieteikumu par izpildu lietvedības izbeigšanu lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā;
\n
13)nodod glabāšanā valsts arhīvam parādnieka dokumentus, tajā skaitā:
\n
a)parādnieka rīkojumus par personālsastāvu (par personu pieņemšanu darbā, pārcelšanu citā darbā, atbrīvošanu no darba),
\n
b)parādnieka personālsastāva rīkojumu reģistrācijas žurnālu (reģistru),
\n
c)parādnieka darbinieku darba līgumus, ar kuriem izbeigtas darba tiesiskās attiecības (ja tie neatrodas attiecīgajās personas lietās), un darba grāmatiņas (ja tās neatrodas pie attiecīgajiem darbiniekiem),
\n
d)parādnieka dokumentus par sociālā nodokļa maksājumiem līdz 1997.gada 1.janvārim,
\n
e)darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas aktus vai atzinumus un izmeklēšanas materiālus;
\n
14)pilda citus šajā likumā noteiktos pienākumus.
\n
98 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014., 31.05.2018. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023.)
\n
66.pantsAdministratora pienākumi maksātnespējas procesos, kas uzsākti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 2015/848
\n
(1)Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 29. panta 1. punktā minētā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma norakstu par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora iecelšanu, kā arī noteiktā kārtībā apliecinātu šā nolēmuma tulkojumu valsts valodā.
\n
(2)Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums šīs regulas 2. panta 10. punkta izpratnē, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 28. panta 1. punktā minētā persona piecu dienu laikā no dienas, kad šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz pieteikumu par parādnieka juridiskās personas maksātnespējas procesu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Pieteikumā norāda:
\n
1)parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;
\n
2)tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu;
\n
3)Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietas adresi, tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;
\n
4)faktu, ka pret parādnieku uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;
\n
5)dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.
\n
(3)Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 28. panta 2. punktā minētajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt atbildīgajai iestādei pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta otrajā daļā minēto informāciju.
\n
(4)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3.panta 1. vai 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators piecu dienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar minētajā regulā noteikto kārtību. Paziņojumā papildus norāda:
\n
1)parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;
\n
2)tiesas nosaukumu, sprieduma pasludināšanas dienu, lietas numuru un termiņu, kādā iesniedzama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 39. pantā noteiktā sūdzība;
\n
3)administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietas adresi, tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;
\n
4)uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1., 2. vai 4. punktu;
\n
5)dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūras sākšanai, izpildei un izbeigšanai;
\n
6)ka kreditora prasījumā iekļaujama informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.
\n
(5)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto administratoru, pēc administratora pieprasījuma sniedz maksātnespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, par plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, par iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasījumiem, par kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.
\n
(6)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktās citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras norisei un, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no minētās regulas 3. panta 2. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora, informē administratoru par citām pret parādnieku uzsāktajām šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.
\n
99 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
\n
67.pantsAdministratora tiesības pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas
\n
(1)Administratoram pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:
\n
1)atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;
\n
2)likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;
\n
3)nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;
\n
4)apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;
\n
5)bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parādnieka vārdā parakstīt jebkuru dokumentu;
\n
6)iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;
\n
7)segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas (168.panta trešā daļa);
\n
8)iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;
\n
9)atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;
\n
10)iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādsaistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;
\n
11)mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;
\n
12)pieprasīt, lai kreditors iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu sava prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā;
\n
13)pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu juridiskās personas maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem juridiskās personas maksātnespējas procesa līdzekļiem;
\n
14)pieprasīt tiesu izpildītājam, lai tiek atceltas izsludinātās izsoles, ja parādnieka mantu plānots pārdot lietu kopības sastāvā;
\n
15)triju mēnešu laikā no kreditora prasījuma iesniegšanas dienas celt apvērsuma prasību pret kreditoru, lūdzot tiesu piemērot šim kreditoram pagaidu aizsardzības līdzekli — balsstiesību atņemšana, lai apstrīdētu prasījumu, kas pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, ja ir pamatotas šaubas par to, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, un ja kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu, kas ir stājies spēkā triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;
\n
16)pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna sagatavošanas lūgt tiesu izbeigt tiesvedību prasībās par parādnieka kā citas sabiedrības dalībnieka izslēgšanu, kuras celtas saskaņā ar Komerclikuma 136.1 un 195. pantu.
\n
(2)Īstenojot šā panta pirmās daļas 13. punktā noteiktās tiesības par speciālista pieaicināšanu, darījumu slēdz rakstveidā, norādot vismaz šādas ziņas:
\n
1)darījuma puses;
\n
2)to darbību apraksts, par kuru veikšanu speciālistam paredzēta atlīdzība;
\n
3)speciālistam noteiktās atlīdzības apmērs.
\n
100 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Pirmās daļas 16. punkts daļā par administratora tiesībām lūgt tiesu izbeigt tiesvedību prasībās par parādnieka kā citas sabiedrības dalībnieka izslēgšanu, kas celtas saskaņā ar Komerclikuma 136.1 pantu, stājas spēkā 01.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 84. punktu)
\n
XII nodaļa
\n
Parādnieka pārstāvis un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku
\n
68.pantsParādnieka pārstāvis
\n
(1)Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, ievērojot šādu secību:
\n
1)izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;
\n
2)cits izpildinstitūcijas loceklis;
\n
3)pārraudzības institūcijas vadītājs;
\n
4)cits pārraudzības institūcijas loceklis;
\n
5)dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.
\n
(2)Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībā nosakāms tas biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, – biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.
\n
(3)Administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja tā var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un viņa darbību un šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas.
\n
(4)Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā minētā persona.
\n
(5)Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.
\n
(6)Administrators var nepieņemt lēmumu par jauna parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi.
\n
(7)Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu var pārsūdzēt tiesā persona, kura ir noteikta par parādnieka pārstāvi. Sūdzība iesniedzama triju nedēļu laikā no dienas, kad attiecīgā persona ir uzzinājusi par lēmumu.
\n
101
\n
69.pantsParādnieka pārstāvja tiesības
\n
Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:
\n
1)iepazīties ar iesniegtajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus pret tiem;
\n
2)pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;
\n
3)piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar tās protokolu;
\n
4)pieprasīt, lai administrators sasauc kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;
\n
5)izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;
\n
6)šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā;
\n
7)izmantojot likumā piešķirtās tiesības un pildot likumā noteiktos pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā izmantot Sistēmu.
\n
102 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. 7. punkts stājas spēkā 15.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 63. punktu)
\n
70.pantsParādnieka pārstāvja pienākumi
\n
(1)Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, uz kurām viņš uzaicināts, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku.
\n
(2)Parādnieka pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visu parādnieka mantu, organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu administratora noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par trim dienām un garāks par 10 dienām pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu. Parādnieka pārstāvis dokumentus administratoram nodod, sakārtojis tos atbilstoši lietvedības noteikumiem.
\n
(3)Ja parādnieka pārstāvis juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, viņa pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.
\n
103 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2017.)
\n
71.pantsParādnieka pārstāvja pienākums sniegt ziņas administratoram un tiesai
\n
(1)Parādnieka pārstāvim ir pienākums tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku sniegt nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.
\n
(2)Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasīto ziņu, viņam nekavējoties par to jāinformē administrators vai tiesa, norādot iemeslus, kāpēc šādu ziņu viņa rīcībā nav.
\n
(3)Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņojumu par to, ka viņš nevar rakstveidā sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.
\n
(4)Ja administrators ar ierakstītu pasta sūtījumu uz parādnieka pārstāvja dzīvesvietas adresi nosūtījis pieprasījumu sniegt ziņas, uzskatāms, ka parādnieka pārstāvis šo pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas un tā saturs viņam ir zināms.
\n
104
\n
72.pantsIeinteresētās personas attiecībā pret parādnieku
\n
(1)Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas:
\n
1)parādnieka dalībnieki (akcionāri) vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;
\n
2)prokūrists un komercpilnvarnieks;
\n
3)persona, kura sastāv ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku (akcionāru) vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem laulībā, radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei;
\n
31)parādnieka dibinātāja, dalībnieka (akcionāra) vai personālsabiedrības biedra, pārvaldes institūciju locekļa partneris;
\n
4)kreditors, kas atrodas vienā koncernā ar parādnieku.
\n
(2)Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku šajā pantā minētās personas ir atzīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.
\n
105 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.) XII1 nodaļa. Valdes locekļu atbildība(Nodaļa 25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 34.punktu) 72.1 pants. Valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu
\n
(1)Parādnieka — kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos par parādniekam nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.
\n
(3)Maksātnespējas procesā prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators. Kreditoram ir tiesības iestāties lietā kā trešajai personai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja administrators nav cēlis šādu prasību, gada laikā pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas prasību ir tiesīgs celt kreditors sava nesegtā prasījuma apmērā.
\n
(4)Tiesa var samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, par kādu ir atbildīgs valdes loceklis, ņemot vērā viņa ietekmi uz šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.
\n
(5)Šā panta noteikumi piemērojami arī citu juridisko personu maksātnespējas procesa subjektu likumiskajiem pārstāvjiem, kuri ir atbildīgi par juridiskās personas grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu saglabāšanu.
\n
106
\n
XIII nodaļa
\n
Kreditoru prasījumi
\n
73.pantsKreditoru prasījumu iesniegšana
\n
(1)Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.
\n
(2)Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns vai ziņojums par mantas neesību, ar ko ierosināts izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu. Pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.
\n
(21)Ja kreditora pieteikums iesniegts šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā termiņā, kreditoram ir tiesības līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns vai ziņojums par mantas neesību, ar ko ierosināts izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu, precizēt kreditora prasījumu gadījumā, ja no kreditora rīcības neatkarīgu apstākļu dēļ, nemainoties kreditora prasījuma pamatojumam, ir mainījies kreditora prasījuma apmērs. Pēc šā termiņa iestājas noilgums un kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.
\n
(3)Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, bet iesniedzis savus prasījumus sešu mēnešu laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns vai ziņojums par mantas neesību, ar ko ierosināts izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu, attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, taču šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.
\n
(31)Kreditoram ir tiesības iesniegt kreditora prasījumu pret parādnieku šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā, izmantojot Sistēmu.
\n
(4)Kreditori savā iesniegumā norāda:
\n
1)prasījuma pamatojumu;
\n
2)prasījuma veidu;
\n
3)prasījuma apmēru, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru;
\n
4)prasījuma rašanās laiku;
\n
5)vai kreditors ir atzīstams par ieinteresēto personu šā likuma 72.panta izpratnē;
\n
51)vai kreditors atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, kā arī prasījuma apmēru un datumu (ja tāds ir zināms), līdz kuram nosacījumam jāiestājas;
\n
6)kontaktinformāciju, tajā skaitā elektroniskā pasta adresi;
\n
7)bankas konta numuru.
\n
(41)Maksātnespējīgā darba devēja darbinieks papildus šā panta ceturtajā daļā noteiktajam norāda normatīvajos aktos par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā noteiktās ziņas. Norādāmo ziņu apjomu nosaka Ministru kabinets.
\n
(5)Nodrošinātais kreditors, piesakot kreditora prasījumu, norāda apmēru, kādā prasījums ir nodrošināts. Nodrošinātais kreditors, kura prasījuma tiesības pret trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu, piesakot kreditora prasījumu, norāda par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas vērtību maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.
\n
(6)Iesniegumam pievieno prasījumu pamatojošus dokumentus. Izņēmuma gadījumos, kad pamatojošu dokumentu skaits ievērojami apgrūtina prasījuma iesniegšanu, kreditors pirms prasījuma iesniegšanas, vienojoties ar administratoru, var neiesniegt pamatojošo dokumentu atvasinājumus, ja parādnieka rīcībā ir prasījumu pamatojošie dokumenti un starp parādnieku un kreditoru nav strīda par tiesībām. Nodokļu administrācija prasījumu pamatojošos dokumentu atvasinājumus var neiesniegt, ja prasījuma pamatotību apliecinošu informāciju administrators var iegūt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
\n
(61)Ja kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, šā panta ceturtajā daļā minētajam iesniegumam kreditors pievieno tiesas nolēmuma norakstu un citus prasījumu pamatojošus dokumentus.
\n
(7)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, parādnieka kreditors, kura dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, iesniedz kreditora prasījumu. Prasījumā norāda minētās regulas 41. un 42. pantā noteiktās ziņas. Kreditora prasījumu ārvalsts valūtā administrators pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.
\n
(8)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un administrators šīs procedūras kreditoru interesēs iesniedz kreditoru prasījumus citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktā maksātnespējas procedūrā, viņš pirms prasījumu iesniegšanas nosūta katram kreditoram paziņojumu ar lūgumu piekrist kreditora prasījuma iesniegšanai citā procedūrā. Ja kreditors triju nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav sniedzis administratoram rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš noraidījis piedāvājumu iesniegt viņa prasījumu citā procedūrā. Ja administrators kreditoru nav informējis, kreditoram ir tiesības atsaukt viņa interesēs iesniegto prasījumu, iesniedzot administratoram atsaukumu. Administrators atsauc kreditora prasījumu divu nedēļu laikā pēc atsaukuma saņemšanas.
\n
(9)Maksātnespējas kontroles dienests īsteno prasījuma tiesības attiecībā uz tā piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kuri izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai. Īstenojot prasījuma tiesības darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto naudas līdzekļu apmērā, uz Maksātnespējas kontroles dienestu netiek attiecināti šā likuma noteikumi par kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu un kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu.
\n
(10)Maksātnespējas kontroles dienesta prasījumu atmaksāt darbinieku prasījumu apmierināšanai tā piešķirtos naudas līdzekļus ieraksta kreditoru prasījumu reģistrā, kad Maksātnespējas kontroles dienests ir izmaksājis darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirtās summas.
\n
(11)Nodokļu administrācijas prasījumi, kuri radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas un ir tieši saistīti ar parādnieka darījumiem, kas veikti līdz dienai, kad pasludināts maksātnespējas process, ir piesakāmi kā kreditora prasījumi šajā likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(12)Kreditoriem ir pienākums informēt administratoru par izmaiņām šā panta ceturtās daļas 6. punktā minētajās ziņās.
\n
107 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013., 25.09.2014., 31.05.2018. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. (41) daļa stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 82. un 85. punktu)
\n
74.pantsKreditoru prasījumu pārbaude
\n
(1)Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.
\n
(2)Ja kreditora prasījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā kreditora prasījumā nav norādīts šā likuma 73.panta ceturtajā daļā noteiktais, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu 10 dienu laikā no administratora pieprasījuma nosūtīšanas dienas novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditora prasījumā nav norādīts šā likuma 73.panta ceturtās daļas 6.punktā noteiktais, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu 10 dienu laikā no dienas, kad sūtījums nodots pasta komersantam, novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditors novērš trūkumus šajā termiņā, uzskatāms, ka kreditora prasījums iesniegts noteiktajā termiņā. Ja kreditors nenovērš trūkumus noteiktajā termiņā, administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu 10 dienu laikā no trūkumu novēršanai dotā termiņa beigām.
\n
108 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 34.punktu)
\n
75.pantsAdministratora lēmums par kreditoru prasījumiem
\n
(1)Pēc kreditoru prasījumu pārbaudes administrators pieņem pamatotu lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru.
\n
(2)Kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt vai daļēji atzīt tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pilnībā vai daļēji.
\n
(21)Nodrošinātā kreditora prasījumu, kas pret trešo personu ir nodrošināts ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu un kas ir atkarīgs no nosacījuma iestāšanās, administrators var neatzīt, ja ir pamatotas šaubas par to, ka nosacījums iestāsies.
\n
(3)Šķīrējtiesas nolēmums juridisko seku ziņā pielīdzināms tiesas nolēmumam, ja tam pievienots tiesas izdots izpildraksts.
\n
(4)Ja administrators nav atzinis kreditora prasījumu, attiecīgais prasījums tiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra šādos gadījumos:
\n
1)ir beidzies sūdzības iesniegšanas termiņš un sūdzība nav iesniegta;
\n
2)ir beidzies prasības pieteikuma par strīda izskatīšanu par tiesībām iesniegšanas termiņš un prasības pieteikums nav iesniegts;
\n
3)ir beidzies lūguma par tiesvedības atjaunošanu iesniegšanas termiņš un lūgums nav iesniegts.
\n
(41)Līdz brīdim, kad tiesa ir izskatījusi sūdzību par administratora lēmumu vai prasības pieteikumu par strīda izskatīšanu par tiesībām, attiecīgā kreditora prasījumu iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir.
\n
(5)Administratora lēmums par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūtāms attiecīgajam kreditoram elektroniski uz šā likuma 73. panta ceturtās daļas 6. punktā norādīto elektroniskā pasta adresi, noformējot dokumentu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām. Uzskatāms, ka adresāts attiecīgo lēmumu ir saņēmis trešajā dienā pēc tā nosūtīšanas. Ja rodas šaubas, administratoram jāpierāda, ka dokuments ir nosūtīts.
\n
(51)Ja administratora lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu nav iespējams nosūtīt šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā vai arī administrators nav saņēmis no adresāta paziņojumu par dokumenta saņemšanu, tas nosūtāms ierakstītā pasta sūtījumā, kas uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja rodas šaubas, administratoram jāpierāda, kad sūtījums nodots pasta komersantam.
\n
(6)Lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem septiņu dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas. Lēmumu par parādnieka darbinieka kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem 15 dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas.
\n
(7)Ja prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, lēmumu par attiecīgā kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas.
\n
(8)Ja administratora rīcībā nonāk jaunatklāti apstākļi vai dokumenti par kreditora prasījumu, par kuru jau ir pieņemts lēmums, administrators šo lēmumu ir tiesīgs grozīt vai atcelt, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Atceļot sākotnējo lēmumu, administrators pieņem jaunu lēmumu šajā pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 73.pantā noteikto kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu.
\n
(9)Pēc tam kad tiesa ir izskatījusi sūdzību par administratora lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, administrators, ja nepieciešams, piecu dienu laikā pēc tiesas lēmuma saņemšanas pieņem lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu.
\n
(10)Ja administratora lēmums par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu tiek sastādīts rakstveidā, tajā ietver:
\n
1)parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
\n
2)pieteikto kreditora prasījumu (apmēru un veidu);
\n
3)norādi par pieteiktā kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu;
\n
4)ja kreditora prasījums ir pilnībā vai daļēji atzīts, — atzīto apmēru un prasījuma veidu, kā arī to, vai kreditoram ir piešķiramas balsstiesības atbilstoši šā likuma 87. panta nosacījumiem;
\n
5)ja kreditora prasījums pilnībā vai daļēji nav atzīts, — neatzīto apmēru un prasījuma veidu, kā arī neatzīšanas pamatojumu un to, vai pastāv iespējamais strīds par tiesībām;
\n
6)informāciju par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu;
\n
7)citas ziņas, ja nepieciešams.
\n
(11)Ja administrators no maksātnespējas procesā iesaistītajām personām saņem pierādījumus, kas apliecina kāda no kreditoru prasījuma pamatojoša dokumenta viltošanas faktu, — attiecīgo dokumentu neņem vērā, pieņemot lēmumu par kreditora prasījumu, un sniedz attiecīgās ziņas atbildīgajām valsts institūcijām, bet, ja lēmums jau ir pieņemts, — izvērtē nepieciešamību pieņemt jaunu lēmumu.
\n
(12)Ja administrators no tiesībaizsardzības iestādēm saņem pierādījumus, kas apliecina kāda no kreditoru prasījuma pamatojoša dokumenta viltošanas faktu, — attiecīgo dokumentu neņem vērā, pieņemot lēmumu par kreditora prasījumu, bet, ja lēmums jau ir pieņemts, — izvērtē nepieciešamību pieņemt jaunu lēmumu.
\n
(13)Administrators nodod dokumenta, kurš, iespējams, ir viltots, oriģinālu tiesu ekspertīžu iestādei ekspertīzes veikšanai, ja tiesu ekspertīžu iestādei ekspertīzi pieprasa maksātnespējas procesā iesaistīta persona. Ja dokuments tiek nodots ekspertīzes veikšanai, tā vietā atstājama apliecināta kopija.
\n
(14)Izdevumus par ekspertīzes veikšanu un šā panta trīspadsmitajā daļā noteikto dokumenta atvasinājuma izgatavošanu sedz maksātnespējas procesā iesaistītā persona, kura pieprasa ekspertīzi.
\n
109 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
\n
76.pantsLēmums par nenodrošinātā kreditora statusa piešķiršanu nodrošinātajam kreditoram pēc ieķīlātās mantas pārdošanas
\n
(1)Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.
\n
(2)Ja nodrošinātais kreditors savu prasījumu administratoram iesniedzis šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 87.pantā noteiktajā kārtībā.
\n
(3)Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru.
\n
(4)Lēmumu administrators pieņem un nosūta kreditoram piecu dienu laikā no dienas, kad kreditoram pārskaitīti pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi.
\n
110
\n
77.pantsKreditoru prasījumu grupēšana
\n
Administrators sadala iesniegtos kreditoru prasījumus divās šādās grupās:
\n
1)nodrošināto kreditoru prasījumi;
\n
2)nenodrošināto kreditoru prasījumi.
\n
111
\n
78.pantsKreditoru prasījumu reģistrs
\n
(1)Administrators kārto kreditoru prasījumu reģistru.
\n
(2)Kreditoru prasījumu reģistrā administrators ieraksta šādas ziņas:
\n
1)tā kreditora firma (nosaukums) vai vārds, uzvārds, reģistrācijas numurs vai personas kods, kontaktinformācija, kurš pieteicis kreditora prasījumu;
\n
2)atzīme par kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu;
\n
3)kreditora prasījuma pamats;
\n
4)kreditora prasījuma rašanās laiks;
\n
5)kreditora prasījuma veids;
\n
6)kreditora prasījuma apmērs (galvenā prasījuma un blakusprasījuma apmērs);
\n
7)kreditora balsu skaits kreditoru sapulcē;
\n
8)atzīme par pagaidu aizsardzības piemērošanu kreditoram, norādot tiesas noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus.
\n
(3)Administrators septiņu dienu laikā pēc šā likuma 73. panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām kreditoru prasījumu reģistru šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta kreditoriem, parādnieka pārstāvim, Maksātnespējas kontroles dienestam un tiesai, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.
\n
(4)Administrators piecu dienu laikā paziņo par izmaiņām kreditoru prasījumu reģistrā kreditoriem, parādnieka pārstāvim, Maksātnespējas kontroles dienestam un tiesai, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.
\n
112 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
\n
79.pantsTiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru
\n
(1)Jebkurai personai, kura ir iesniegusi kreditora prasījumu, Maksātnespējas kontroles dienestam un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru.
\n
(2)Katram kreditoram, kurš iesniedzis kreditora prasījumu, un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru iesniegtajiem prasījumiem un to pamatotības pierādījumiem, sākot ar astoto dienu pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām.
\n
(3)Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var izmantot pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators, bet šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators – tikai tad, ja viņš kreditoru interesēs iesniedzis kreditoru prasījumus.
\n
113 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
\n
80.pantsSūdzības par kreditoru prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu
\n
(1)Kreditors administratora lēmumu par sava prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas vai ir tiesīgs viena mēneša laikā no administratora lēmuma saņemšanas dienas iesniegt prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām.
\n
(11)Kreditors, kurš prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām tiesā ir cēlis pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, viena mēneša laikā no administratora lēmuma saņemšanas dienas ir tiesīgs lūgt, lai tiek atjaunota apturētā tiesvedība.
\n
(12)Iesniedzot sūdzību par administratora lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu un vienlaikus lūdzot tiesu izskatīt strīdu par tiesībām, kreditors papildus pievieno tikai tos pierādījumus, kuri kreditora prasījuma iesniegšanas brīdī nebija viņa rīcībā objektīvu apstākļu dēļ.
\n
(2)Kreditors administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu vai daļēju atzīšanu ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā triju nedēļu laikā pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām. Pārsūdzot administratora lēmumu, vienlaikus var lūgt tiesu noteikt Civilprocesa likuma 250.74 panta ceturtajā daļā paredzēto pagaidu aizsardzību. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.
\n
(3)Parādnieka pārstāvis administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā triju nedēļu laikā pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām. Pārsūdzot administratora lēmumu, vienlaikus var lūgt tiesu noteikt Civilprocesa likuma 250.74 panta ceturtajā daļā paredzēto pagaidu aizsardzību. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.
\n
(4)Sūdzības sakarā ar kreditoru prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu var iesniegt tiesai, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.
\n
(5)Kreditors vai parādnieka pārstāvis var lūgt tiesu atjaunot sūdzības iesniegšanas procesuālo termiņu, ja administratora vainas dēļ nav bijis iespējams iesniegt sūdzību šajā likumā noteiktajā termiņā.
\n
114 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 59. punktu)
\n
XIV nodaļa
\n
Kreditoru informēšanas pienākums
\n
81.pantsKreditoru informēšanas pienākums
\n
(1)Juridiskās personas maksātnespējas procesa efektīvas un likumīgas gaitas nodrošināšanai administrators šajā likumā noteiktajā kārtībā ziņo kreditoriem par:
\n
1)parādnieka mantas pārdošanas plānu;
\n
2)mantas neesamību parādnieka uzņēmumā;
\n
3)administratora atlīdzības apmēru;
\n
4)juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumiem;
\n
5)kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;
\n
6)nodomu atteikties no prasījumiem;
\n
7)nodomu noslēgt izlīgumu;
\n
8)nodomu veikt prasījuma tiesību cesiju;
\n
9)neieķīlātās mantas pārdošanas termiņa pagarināšanu.
\n
(2)Administrators ziņo kreditoriem par citiem jautājumiem, kuriem ir nozīme juridiskās personas maksātnespējas procesa norisē.
\n
(3)Ja šajā likumā nav noteikts citādi, administrators informāciju kreditoriem sniedz elektroniski, noformējot dokumentu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām.
\n
(4)Kreditoriem savu interešu aizsardzībai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā izmantot Sistēmu.
\n
115 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. Ceturtā daļa stājas spēkā 15.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 63. punktu)
\n
82.pantsKreditoru pienākums vērsties pie administratora
\n
Ja kreditoriem ir iebildumi par šā likuma 81.pantā minētajām ziņām, viņiem ir pienākums par to ziņot administratoram piecu dienu laikā pēc šo ziņu saņemšanas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
\n
116 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 34.punktu)
\n
83.pantsAdministratora rīcība pēc kreditoru iebildumu saņemšanas
\n
Ja šajā likumā nav noteikts citādi, pēc kreditoru iebildumu saņemšanas par šā likuma 81.pantā minētajām ziņām administrators izvērtē iebildumu pamatotību un:
\n
1)ja iebildumi tiek ņemti vērā, veic atbilstošas izmaiņas un paziņo par tām visiem kreditoriem;
\n
2)ja iebildumi netiek ņemti vērā, sniedz kreditoram motivētu atbildi.
\n
117
\n
84.pantsKreditoru tiesības
\n
Ja kreditori nepiekrīt paziņotajam administratora lēmumam, viņiem ir šādas tiesības:
\n
1)ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu atbilstoši šā likuma 88.panta pirmās daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunkta nosacījumiem, lai izlemtu šā likuma 89.pantā minētos jautājumus;
\n
2)apstrīdēt administratora rīcību šajā likumā noteiktajā kārtībā;
\n
3)vērsties tiesā ar prasību pret administratoru par nodarītajiem zaudējumiem.
\n
118
\n
85.pantsAdministratora darbības pārskats
\n
(1)Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators katru mēnesi sagatavo un elektroniski nosūta kreditoriem un Maksātnespējas kontroles dienestam savas darbības pārskatu.
\n
(2)Administratora darbības pārskata saturu un tā sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
\n
119 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. Grozījums pirmajā daļā par vārda \"ceturksni\" aizstāšanu ar vārdu \"mēnesi\" un grozījums otrajā daļā par vārdu \"veidlapu un tās aizpildīšanas\" aizstāšanu ar vārdiem \"saturu un tā sagatavošanas\" stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 66. punktu) 85.1 pants. Administratora darbības revīzija
\n
(1)Kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā 25 procentus no atzīto pamatprasījumu summas nodrošināto vai nenodrošināto kreditoru grupā, var pieprasīt administratora darbības revīziju attiecīgajā maksātnespējas procesā.
\n
(2)Revīziju veic kreditoru pieaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.
\n
(3)Revīzijas uzsākšanas pamats ir šā panta pirmajā daļā minēto kreditoru pieņemts paziņojums administratoram, kurā norādīts revīzijas veicējs, revīzijas uzdevums un revīzijai nepieciešamā informācija.
\n
(4)Revidentam kreditoru noteiktais darba uzdevums var ietvert gan administratora darbības pārbaudi attiecīgajā maksātnespējas procesā, gan arī parādnieka darījumu, grāmatvedības un finanšu pārbaudi līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai.
\n
(5)Administrators nodrošina revidentu ar paziņojumā par revīzijas veikšanu norādīto informāciju ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Pēc revidenta pieprasījuma administrators nekavējoties nodrošina revidentu ar jebkuru papildu vai skaidrojošu informāciju, ciktāl tas izriet no paziņojumā noteiktā darba uzdevuma.
\n
(6)Revidents ziņojumu nosūta administratoram, attiecībā uz kura darbību revīzija veikta.
\n
(7)Revīzijas veikšanu finansē kreditori, kuri to pieprasījuši.
\n
120 (22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2017.)
\n
XV nodaļa
\n
Kreditoru sapulce
\n
86.pantsKreditoru sapulces procedūra
\n
(1)Kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma kreditoru lēmumu pieņemšanai.
\n
(2)Kreditoru sapulci vada administrators.
\n
(21)Kreditoru sapulci var noturēt klātienē vai attālināti. Kreditoru sapulces norises veidu nosaka administrators.
\n
(22)Administrators, sasaucot kreditoru sapulci, nosaka vienu no šādiem tās norises veidiem:
\n
1)sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē klātienē;
\n
2)sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;
\n
3)sapulces dalībnieki rakstveidā balso par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un savu balsojumu iesniedz administratoram vismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas.
\n
(3)Kreditoru sapulcē var būt klāt Maksātnespējas kontroles dienesta pārstāvji.
\n
(4)Kreditors var piedalīties kreditoru sapulcē personīgi vai ar pārstāvja starpniecību. Kreditora pārstāvim ir pienākums uzrādīt kreditoru sapulces vadītājam pārstāvību apliecinošu dokumentu.
\n
(5)Ja kreditoru sapulcē piedalās pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators, viņš kreditoru sapulces vadītājam uzrāda tiesas nolēmuma norakstu par minētās regulas 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora iecelšanu vai cita apliecinājuma atbilstoši apliecinātu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu nolēmuma vai apliecinājuma tulkojumu valsts valodā.
\n
(6)Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Šī persona pārstāv kreditoru pilnā viņa prasījuma apmērā.
\n
(7)Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, kreditoru sapulcē piedalās tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk par vienu procentu no visu kreditoru prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona var pārstāvēt vairākus kreditorus.
\n
(8)Administrators sniedz kreditoriem, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, nepieciešamās ziņas, kā arī atbalstu, lai šādi kreditori apvienotos un pilnvarotu kopīgu pārstāvi balsot viņu vārdā.
\n
(9)Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto kreditoru prasījumu apmēra, ja par kreditoru sapulces sasaukšanu ir izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā. Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Parādnieka pārstāvju nepiedalīšanās nav šķērslis kreditoru sapulces norisei.
\n
(10)Balsstiesīgie kreditori ir tiesīgi balsot tikai “par” vai “pret”.
\n
(11)Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti pieteikumā kā attiecīgās kreditoru sapulces darba kārtības jautājumi, izņemot jautājumu par kreditoru sapulces sasaukšanu. Kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka administrators pēc savas iniciatīvas, kā arī ņemot vērā pieprasījumā par kreditoru sapulces sasaukšanu iekļautos jautājumus.
\n
(12)Kreditoru sapulces gaitu protokolē. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs. Kreditoru sapulces protokolu ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kreditoru sapulces sasaukšanas dienas paraksta kreditoru sapulces vadītājs un no klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis, kā arī jebkurš kreditors, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt kreditoru sapulces protokolu.
\n
(13)Kreditoriem un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu. Administrators pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas piecu dienu laikā izsniedz attiecīgi apliecinātu kreditoru sapulces protokolu.
\n
(14)Parakstīto protokolu un tā pielikumus administrators piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniedz atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.
\n
(15)Kreditoru sapulci var pārtraukt vienu reizi uz laiku līdz divām nedēļām, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo balsstiesīgo kreditoru, norādot sapulces atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību. Administrators iesniedz pieteikumu par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību, kā arī attiecīgās kreditoru sapulces protokolu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.
\n
121 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. un 05.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2020.)
\n
87.pantsKreditoru balsu skaita noteikšana kreditoru sapulcē
\n
(1)Katra kreditora balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka administrators.
\n
(2)Balsis kreditoru sapulcē tiek piešķirtas tādam nenodrošinātajam kreditoram, kā arī nodrošinātajam kreditoram prasījuma nenodrošinātajā daļā un nodrošinātajā daļā šā likuma 90.pantā minētajā gadījumā, kura prasījums ir iesniegts šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņā un kura prasījumu ir atzinis administrators. Ja administrators ir pieņēmis lēmumu daļēji atzīt kreditora prasījumu, balsis kreditoram piešķir atbilstoši atzītajai galvenā prasījuma summai.
\n
(3)Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka atbilstoši kreditora galvenā prasījuma summai, par katru veselu euro piešķirot vienu balsi.
\n
(4)Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. vai 2. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators iesniedzis kreditoru prasījumus pret parādnieku Latvijā uzsāktajā maksātnespējas procedūrā, tad šīs regulas 3.panta 1. vai 2. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators iegūst kreditora tiesības iesniegto kreditoru prasījumu apmērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
\n
(5)Kreditoru sapulcē nav balsstiesību tiem kreditoriem, kuri ir atzīstami par ieinteresētajām personām atbilstoši šā likuma 72.pantam, kā arī personām, kuras ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no ieinteresētajām personām gada laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.
\n
(6)Kreditoru sapulcē nav balsstiesību tiem kreditoriem, kuru kreditoru prasījumā nav norādīta šā likuma 73.panta ceturtās daļas 6.punktā minētā prasība un kreditors nav novērsis attiecīgo trūkumu.
\n
122 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
\n
88.pantsKreditoru sapulces sasaukšana
\n
(1)Administrators sasauc kreditoru sapulci:
\n
1)pēc savas iniciatīvas;
\n
2)ja to pieprasa:
\n
a)balsstiesīgais kreditors, kura prasījums nav mazāks kā viena desmitā daļa no kopējās balsstiesīgo nenodrošināto kreditoru prasījumu summas,
\n
b)nodrošinātais kreditors, lai ierosinātu šā likuma 90.pantā minēto procedūru,
\n
c)ne mazāk kā trīs kreditori neatkarīgi no prasījumu summas,
\n
d)parādnieka pārstāvis,
\n
e)Maksātnespējas kontroles dienests,
\n
f)citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktajā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators,
\n
g)kreditors, lai izvērtētu šā likuma 170. panta pirmajā daļā noteiktās juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumu pamatotību.
\n
(2)Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos pieprasījumā iekļauj pieprasītāju sarakstu, viņu prasījumu apjomu, sapulces darba kārtību un tās sasaukšanas iemeslus.
\n
(3)Kreditoru sapulci, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto pieprasījumu, administrators sasauc triju nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.
\n
(4)Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedz pieteikumu atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā; pieteikumā norāda kreditoru sapulces datumu, laiku un norises vietas adresi. Pieteikumam pievieno šā panta piektajā daļā minēto paziņojumu.
\n
(5)Paziņojumā par kreditoru sapulci administrators norāda parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru, iesniegto un atzīto kreditoru prasījumu kopējo summu, nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumu summu un darba kārtību. Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par 100 kreditoriem, paziņojumā par kreditoru sapulci administrators uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.
\n
(6)Paziņojumā var norādīt arī citas ziņas, kurām ir nozīme kreditoru sapulces norisē.
\n
123 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 67. punktu)
\n
89.pantsKreditoru sapulces kompetence
\n
Šajā likumā noteiktajos gadījumos kreditoru sapulce pieņem lēmumu par:
\n
1)administratora atlīdzības noteikšanu;
\n
2)administratora atcelšanas ierosināšanu;
\n
3)maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem;
\n
4)parādnieka mantas pārdošanas veidu (115.panta 2.1 daļa) vai pārdošanas termiņa pagarināšanu;
\n
5)turpmāko rīcību ar mantu, kas ir izslēgta no mantas pārdošanas plāna (111.panta septītā daļa).
\n
124 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 67. punktu)
\n
90.pantsAdministratora atcelšanas ierosināšana
\n
(1)Lēmumu par administratora atcelšanas ierosināšanu var pieņemt, ja administrators nav nodrošinājis efektīvu maksātnespējas procesa norisi. Lēmums par administratora atcelšanas ierosināšanu ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem kreditoriem.
\n
(2)Balsošanā par administratora atcelšanas ierosināšanu piedalās arī nodrošinātie kreditori.
\n
(3)(Izslēgta ar 25.09.2014. likumu)
\n
(4)Kreditoru sapulces lēmumu par administratora atcelšanas ierosināšanu tiesai iesniedz kreditoru sapulces norīkots pārstāvis.
\n
125 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 34.punktu)
\n
91.pantsSūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem
\n
(1)Kreditoru sapulces lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kura pasludinājusi attiecīgo juridiskās personas maksātnespējas procesu.
\n
(2)Kreditors vai parādnieka pārstāvis var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai pretrunā ar kreditoru kopuma interesēm. Sūdzību var iesniegt divu nedēļu laikā pēc kreditoru sapulces.
\n
(3)Administrators var iesniegt sūdzību par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu. Sūdzību var iesniegt divu nedēļu laikā pēc kreditoru sapulces.
\n
126
\n
XVI nodaļa
\n
Parādnieka manta un tās pārvaldīšana
\n
92.pantsParādnieka mantas jēdziens
\n
(1)Parādnieka manta šā likuma izpratnē ir:
\n
1)parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi;
\n
2)naudas līdzekļi, kas iegūti, atsavinot parādnieka mantu;
\n
3)saskaņā ar šā likuma 93.pantu atgūtā manta;
\n
4)augļi, kas iegūti no parādnieka mantas juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā;
\n
5)juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā cita tiesiski iegūtā manta.
\n
(2)Ja pret parādnieku uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šā panta pirmajā daļā norādītā manta atrodas Latvijā.
\n
(3)Parādnieka mantas sarakstā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, nav iekļaujama manta, uz kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar vērst piedziņu.
\n
127 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
\n
93.pantsAtgūtā manta
\n
(1)Atgūtā manta šā likuma izpratnē ir naudas līdzekļi, kā arī cita manta, kas:
\n
1)iekļauta parādnieka mantā juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām;
\n
2)atgūta, atzīstot darījumus par spēkā neesošiem;
\n
3)atgūta, atprasot segtos parādus (99.pants);
\n
4)atgūta, atprasot rokas ķīlas priekšmetu.
\n
(2)Atgūtajai mantai pielīdzināmi:
\n
1)naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem;
\n
2)naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;
\n
3)naudas līdzekļi, kas iegūti no dalībniekiem (akcionāriem) un citu pārvaldes institūciju locekļiem kriminālsodāma juridiskās personas maksātnespējas procesa gadījumā un citos likumā paredzētajos gadījumos.
\n
128
\n
94.pantsTrešajām personām piederošā manta
\n
(1)Parādnieka mantā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, neietilpst parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta.
\n
(2)Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām. Trešajām personām ir pienākums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar tām piederošās mantas uzturēšanu, ja šīs personas pēc administratora uzaicinājuma nepārņem savu mantu.
\n
(3)Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta maksātnespējas procesa laikā, šīs mantas vērtību atlīdzina persona, kuras vainas dēļ trešajām personām piederošā manta ir atsavināta.
\n
(4)Šis pants piemērojams arī attiecībā uz finanšu līdzekļiem vai finanšu instrumentiem, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei.
\n
129
\n
95.pantsParādnieka mantas pārvaldīšana
\n
(1)Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības iegūst administrators.
\n
(2)Administrators pārvalda parādnieka mantu, veic pasākumus tās atgūšanai un rīkojas ar šo mantu šajā likumā noteikto pilnvaru ietvaros.
\n
(3)Administrators pārvalda mantu kā krietns un rūpīgs saimnieks.
\n
(4)Naudas līdzekļi, kurus administrators saņem, pārvaldot parādnieka mantu, noguldāmi kredītiestādes parādnieka kontā.
\n
130
\n
XVII nodaļa
\n
Darījumu apstrīdēšana
\n
96.pantsDarījumu atzīšana par spēkā neesošiem
\n
(1)Administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts:
\n
1)pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai četrus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;
\n
2)triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.
\n
(2)Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo. Par ieinteresētajām personām šā panta izpratnē nav uzskatāmi kooperatīvās sabiedrības biedri Kooperatīvo sabiedrību likuma izpratnē.
\n
(3)Nodrošinātais kreditors var prasīt, lai administratora noslēgtais darījums tiek atzīts par spēkā neesošu, ja šis darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora intereses.
\n
(4)Šā panta pirmajā daļā noteiktajos termiņos neieskaita laiku, kad parādniekam bija piemērots tiesiskās aizsardzības process.
\n
(5)Administrators nav tiesīgs celt tiesā prasību par tāda tiesiskās aizsardzības procesā veikta darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, kas attiecas uz pagaidu finansējumu vai jaunu finansējumu, tikai tādēļ, ka attiecīgais darījums kaitējis kreditoru kopuma interesēm, izņemot gadījumu, kad konstatējams arī cits pamats darījuma atzīšanai par spēkā neesošu, tajā skaitā tad, ja pušu rīcība atzīstama par ļaunprātīgu vai nelabticīgu vai darījums slēgts ar ieinteresētajām personām.
\n
(6)Šā panta piektajā daļā minētie noteikumi attiecināmi arī uz citiem tiesiskās aizsardzības procesam objektīvi nepieciešamiem darījumiem, kas aptver:
\n
1)maksājumus saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi, saskaņošanu un iesniegšanu tiesā;
\n
2)tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzību;
\n
3)saimnieciskās darbības novērtējuma izmaksas;
\n
4)darba samaksu darbiniekiem par jau paveiktu darbu, neskarot citu aizsardzību, kas paredzēta Eiropas Savienības vai nacionālajos normatīvajos aktos;
\n
5)jebkādus citus izdevumus parasti veiktās saimnieciskās darbības ietvaros.
\n
131 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
97.pantsBezatlīdzības darījumu apstrīdēšana
\n
(1)Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasību par parādnieka dāvinātās mantas vai tās daļas atdošanu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.
\n
(2)Šā panta pirmā daļa neattiecas uz biedrībām, nodibinājumiem un līdzīgām organizācijām, kuras veic ziedojumus vai cita veida dāvinājumus savas parastās darbības ietvaros, ja šāds darījums būtiski neatšķiras no iepriekšējā gada laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas slēgtajiem darījumiem.
\n
(3)Darījumam, kurš noslēgts triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai pēc tās un kurā pušu savstarpējo saistību nevienlīdzība norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums, piemērojami noteikumi par bezatlīdzības darījumu.
\n
(4)Ziedojumu var apstrīdēt un atprasīt, ja tas bijis prettiesisks vai nav izmantots paredzētajiem mērķiem.
\n
132 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 34.punktu)
\n
98.pantsĶīlas līgumu atzīšana par spēkā neesošiem
\n
(1)Ķīlas līgums atzīstams par spēkā neesošu, ja ķīlas tiesība nodibināta pēc tam, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.
\n
(2)Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.
\n
133
\n
99.pantsParādu segšanai samaksāto summu atdošana
\n
(1)Naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, kā arī pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:
\n
1)maksājums izdarīts pirms saistību izpildes termiņa iestāšanās, ja nav pildītas citas maksājuma saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir iespējams atjaunot šā panta trešajā daļā minētās pušu saistības un tiesības;
\n
2)parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa. Šis noteikums attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.
\n
(2)Kreditors atmaksā parādniekam naudas summu, ko parādnieks pēdējo triju mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas samaksājis, lai novērstu parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu pēc naudas summas saņēmēja kreditora pieteikuma.
\n
(3)Ja parādu segšanai samaksātās summas tiek atdotas šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos, atjaunojas pušu saistības (to skaitā saistību pastiprinājumi) un tām atbilstošās tiesības, kas bija spēkā līdz parādu segšanai.
\n
134
\n
100.pantsDarījumu apstrīdēšanas vai atcelšanas prasības pret tiesību un saistību pārņēmējiem
\n
(1)Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par darījuma apstrīdēšanu vai atcelšanu arī pret darījuma dalībnieku mantiniekiem.
\n
(2)Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību pret citiem tiesību un saistību pārņēmējiem, ja:
\n
1)tiesību pārņēmējs tiesību pārņemšanas brīdī bija ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku;
\n
2)tiesības iegūtas bezatlīdzības ceļā.
\n
135
\n
XVIII nodaļa
\n
Līgumu izpilde un izbeigšana
\n
101.pantsAdministratora izvēles tiesības
\n
(1)Ja parādnieka noslēgtais līgums juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja vai arī vienpusēji atkāpties no līguma. Administratoram ir tiesības izpildīt līgumu, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.
\n
(11)Administrators ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no tiesiskās aizsardzības procesa lietas ietvaros slēgta un neizpildīta vai daļēji izpildīta līguma, pamatojot atkāpšanos, izņemot gadījumu, kad par vienīgo atkāpšanās iemeslu tiek norādīts tas, ka attiecīgais līgums kaitējis kreditoru kopuma interesēm.
\n
(2)Ja administrators vienpusēji atkāpjas no līguma izpildes, otram līgumslēdzējam ir tiesības iesniegt savu kreditora prasījumu.
\n
(3)To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti likumā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā administrators parādnieka vārdā noslēdzis ar trešajām personām, tiek finansēta no parādnieka līdzekļiem.
\n
(4)Ja parādnieks ir apdrošinātājs, tad administrators, novērtējot apdrošinājuma ņēmēju intereses, izvērtē noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanas, izbeigšanas vai turpināšanas nepieciešamību un veic visas tiesiskās darbības, lai nodotu, izbeigtu vai turpinātu noslēgtos apdrošināšanas līgumus.
\n
136 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2023. Sk. pārejas noteikumu 82. punktu)
\n
102.pantsPilnvarojuma līguma, prokūras un parastās komercpilnvaras izbeigšana
\n
(1)Parādnieka dots uzdevums pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) attiecībā uz savu mantu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, zaudē spēku no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.
\n
(2)Ja uzdevuma izpilde ir saistīta ar zaudējuma risku, pilnvarnieks (arī prokūrists un komercpilnvarnieks) var to izpildīt līdz dienai, kad administrators pārņem parādnieka mantu. Attiecībā uz izdevumiem, kas pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) radušies sakarā ar uzdevuma izpildi, viņš var iesniegt savu kreditora prasījumu administratoram.
\n
137
\n
103.pantsDarba līguma izbeigšana
\n
(1)Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba līguma uzteikuma tiesisko pamatu uzskatāmi Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta noteikumi un netiek piemēroti Darba likuma 103.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumi par darba līguma uzteikšanas termiņu. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu, tajā skaitā ar uzteikumu saistītām izmaksām.
\n
(2)Juridiskās personas maksātnespējas procesā nepiemēro Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu.
\n
138
\n
104.pantsIeskaita ierobežojumi
\n
Ieskaits juridiskās personas maksātnespējas procesā ir pieļaujams, ja parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies vismaz sešus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.
\n
139
\n
105.pantsPrasījumu cedēšana
\n
Administrators var cedēt parādnieka prasījumus pret trešajām personām, ja parāda piedziņa varētu būt apgrūtināta vai ilgstoša.
\n
140
\n
XIX nodaļa
\n
Pāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu
\n
106.pantsTiesiskās aizsardzības procesa pieļaujamība
\n
Pāreja no juridiskās personas maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu nav pieļaujama, ja parādniekam juridiskās personas maksātnespējas process pasludināts, pamatojoties uz šā likuma 57.panta pirmās daļas 7., 8. vai 9.punktu.
\n
141 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 34.punktu)
\n
107.pantsPāreja uz tiesiskās aizsardzības procesu
\n
(1)Tiesiskās aizsardzības process parādniekam piemērojams, ievērojot ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa noteikumus. Šādā gadījumā iesniegt pieteikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu, kā arī izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir tiesīgi:
\n
1)parādnieka pārstāvis;
\n
2)administrators;
\n
3)pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais administrators;
\n
4)kreditors vai kreditoru grupa.
\n
(2)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns uzskatāms par atbalstītu, ja to saskaņojis šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.
\n
(3)Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā iekļaujamas juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un atlīdzība par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi, un tās sedzamas pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas.
\n
(4)Darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un sedzami pilnā apmērā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanas.
\n
(5)Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas tiesai saņemama šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora rakstveida piekrišana tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.
\n
142 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
\n
108.pantsKreditoru informēšana par tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanu
\n
Personai, kura ir izstrādājusi un saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ir pienākums pirms attiecīga pieteikuma iesniegšanas tiesai par to informēt administratoru un kreditorus, kā arī parādnieku, ja plānu nav izstrādājis parādnieka pārstāvis.
\n
143
\n
109.pantsTiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas un juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas
\n
(1)Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, izbeidzas juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas un iestājas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas, kā arī tiek atjaunota parādnieka pārvaldes institūciju darbība.
\n
(2)Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, administrators septiņu dienu laikā nodod parādniekam valdījumā visu viņa mantu.
\n
144
\n
XX nodaļa
\n
Mantas realizācija juridiskās personas maksātnespējas procesā
\n
110.pantsRealizējamā manta
\n
Juridiskās personas maksātnespējas procesā tiek realizēta šā likuma 92.pantā norādītā parādnieka manta, izņemot naudas līdzekļus.
\n
145
\n
111.pantsParādnieka mantas pārdošana
\n
(1)Administrators divu mēnešu laikā no juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par parādnieka mantas neesamību.
\n
(2)Parādnieka mantas pārdošana notiek par iespējami augstāko cenu, lai nodrošinātu kreditoru prasījumu segšanu.
\n
(3)Par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta tiek pārdota saskaņā ar šā likuma 116.panta noteikumiem.
\n
(4)Lēmumu par neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās) pieņem administrators.
\n
(5)Naudas līdzekļi, kas saistīti ar parādnieka mantas pārdošanu, ieskaitāmi parādnieka kontā.
\n
(6)Visa parādnieka manta ir pārdodama sešu mēnešu laikā pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Administrators var pagarināt neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas termiņu līdz sešiem mēnešiem, par to šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā paziņojot kreditoriem un norādot termiņa pagarināšanas pamatojumu. Ja kreditori nepiekrīt neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas termiņa pagarināšanai, viņiem ir tiesības ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu atbilstoši šā likuma 84.panta 1.punkta nosacījumiem.
\n
(7)Ja parādnieka mantu nav iespējams pārdot vai mantas pārdošanas izdevumi pārsniedz prognozējamos ienākumus, administrators izslēdz to no mantas pārdošanas plāna un nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā, uzaicinot viņus paturēt mantu sev par tās sākumcenu. Kreditors, kas piekrīt parāda saistības samazinājumam par mantu, kuru administrators nevarēja pārdot, divu nedēļu laikā no administratora uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņo par to administratoram. Ja vairāki kreditori vēlas paturēt sev vienu un to pašu mantu, administrators rīko izsoli starp šiem kreditoriem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja kreditori nepiekrīt mantas izslēgšanai no mantas pārdošanas plāna, viņiem ir tiesības ierosināt kreditoru sapulces sasaukšanu atbilstoši šā likuma 84.panta 1.punkta nosacījumiem.
\n
146 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 34.punktu)
\n
112.pantsZiņojums par parādnieka mantas neesamību
\n
(1)Ja administrators konstatē, ka parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru, viņš sastāda ziņojumu par parādnieka mantas neesamību, norādot:
\n
1)parādnieka finansiālo stāvokli;
\n
2)izvērtējumu par iespējām atgūt šā likuma 93.pantā norādīto parādnieka mantu;
\n
3)plānotās juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja tas tiks turpināts;
\n
4)priekšlikumu nodrošināt juridiskās personas maksātnespējas procesa finansējumu;
\n
5)priekšlikumu par juridiskās personas maksātnespējas procesa turpmāku risinājumu – izbeigt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai to turpināt;
\n
6)informāciju par nodomu vērsties pret parādnieka valdi saskaņā ar šā likuma 72.1 pantu.
\n
(2)Administrators nekavējoties pēc šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem ziņojumu par parādnieka mantas neesamību.
\n
(3)Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, ir saņemts priekšlikums par juridiskās personas maksātnespējas procesa finansējumu, administrators noslēdz šā likuma 168.panta trešajā daļā noteikto vienošanos un turpina juridiskās personas maksātnespējas procesu.
\n
(4)Ja 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts ziņojums par parādnieka mantas neesamību, nav saņemti kreditoru iebildumi, administrators īsteno ziņojumā par parādnieka mantas neesamību norādīto priekšlikumu par procesa turpmāko risinājumu.
\n
147 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 34.punktu)
\n
113.pantsParādnieka mantas pārdošanas plāns
\n
(1)Parādnieka mantas pārdošanas plānā administrators iekļauj šādas ziņas:
\n
1)neieķīlātās parādnieka mantas sarakstu;
\n
2)neieķīlātās parādnieka mantas novērtējumu;
\n
3)prognozējamo līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt, pārdodot neieķīlāto parādnieka mantu, atsevišķi norādot to līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt izsolē un bez tās, papildus norādot līdzekļu apmēru, kurus plānots iegūt parādnieka mantas kā lietu kopības pārdošanā izsolē un bez tās;
\n
4)neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās);
\n
5)ieķīlātās parādnieka mantas sarakstu;
\n
6)ieķīlātās parādnieka mantas novērtējumu;
\n
7)ar nodrošināto kreditoru saskaņoto ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu (ar izsoli vai bez tās);
\n
8)līdzekļu apmēru, ko plānots iegūt, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu;
\n
9)informāciju par prasījumu cedēšanu, ja tāda ir paredzēta;
\n
10)juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanas avotu;
\n
11)plānotās juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas – administratora atlīdzību un procesa izdevumus;
\n
12)parādnieka mantas pārdošanas termiņu;
\n
13)informāciju par nodomu vērsties pret parādnieka valdi saskaņā ar šā likuma 72.1 pantu.
\n
(2)Administrators nekavējoties pēc šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta visiem kreditoriem, parādnieka pārstāvim un galviniekam parādnieka mantas pārdošanas plānu.
\n
(3)Kreditoram un parādnieka pārstāvim 15 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts parādnieka mantas pārdošanas plāns, ir tiesības iesniegt administratoram priekšlikumu par parādnieka mantas pārdošanu kā lietu kopību. Katram kreditoram ir tiesības iebilst pret administratora priekšlikumu par neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas veidu, piedāvāto prasījumu cedēšanu un plānotajām juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksām.
\n
(4)Ja administrators, izvērtējot saņemtos iebildumus, atzīst tos par pamatotiem, viņš atbilstoši precizē plānu un paziņo par to iesaistītajām pusēm. Ja administrators saņemtos iebildumus neatzīst par pamatotiem, viņš sniedz motivētu atbildi iesniedzējam.
\n
(5)Administrators uzsāk parādnieka mantas pārdošanu atbilstoši parādnieka mantas pārdošanas plānā ieteiktajam pārdošanas veidam ne agrāk kā divas nedēļas pēc plāna nosūtīšanas kreditoriem, parādnieka pārstāvim un galviniekam, bet ne vēlāk kā nedēļu pēc tam, kad plāns uzskatāms par saskaņotu.
\n
(6)Ja parādnieka mantas pārdošanas plānā paredzēts pārdot parādnieka mantu bez izsoles un attiecībā uz šo mantu ir uzsākta izpildu lietvedība, administrators, uzsākot mantas pārdošanu, informē par to tiesu izpildītāju, kura lietvedībā atrodas konkrētā izpildu lietvedība.
\n
(7)Ja nav iespējama parādnieka mantas pārdošanas plāna izpilde, administrators nekavējoties informē par to kreditorus, nosūtot precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu. Precizēto parādnieka mantas pārdošanas plānu saskaņo šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.
\n
(8)Ja pirms parādnieka mantas pārdošanas plāna sagatavošanas administrators konstatē parādnieka mantā ietilpstošas kustamās lietas, kas bojājas vai kļūst būtiski nevērtīgākas, viņam tās nekavējoties jāpārdod par iespējami izdevīgāku cenu, pēc pārdošanas informējot kreditorus par to un iegūtajiem naudas līdzekļiem.
\n
148 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 34.punktu)
\n
114.pantsParādnieka uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošana
\n
(1)Sagatavojot parādnieka mantas pārdošanas plānu, administrators izvērtē iespēju pārdot parādnieka uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu.
\n
(2)Ja uzņēmumā ietilpst arī parādnieka ieķīlātā manta, uzņēmuma pārdošanai administrators saņem nodrošinātā kreditora piekrišanu.
\n
(3)Pārdodot uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu, kreditoru ieguvumam no uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanas jābūt lielākam nekā gadījumā, ja parādnieka manta tiktu pārdota atsevišķi.
\n
(4)Ja administrators pieņēmis lēmumu pārdot uzņēmumu vai tā patstāvīgo daļu izsolē, tad izsole notiek atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta nekustamā īpašuma pārdošanai, un to veic administrators.
\n
(5)Pieņemot lēmumu par uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanu, administrators sastāda sarakstu, kurā iekļauj pārdodamajā uzņēmumā vai tā patstāvīgajā daļā ietilpstošās ķermeniskās un bezķermeniskās lietas un saimnieciskus labumus, kuri pieder pie uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas.
\n
(6)Uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanas gadījumā uz ieguvēju pāriet visas parādnieka tiesības un saistības, izņemot parādnieka saistības, kas radušās pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, ja vien parādnieks un ieguvējs nav vienojušies citādi.
\n
(61)Uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārdošanas gadījumā uz ieguvēju nepāriet maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi.
\n
(7)Lēmumu par uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas izsoles akta apstiprināšanu pieņem tā tiesa, kura skata parādnieka maksātnespējas procesa lietu.
\n
149 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 67. punktu)
\n
115.pantsParādnieka mantas izsole
\n
(1)Ja parādnieka manta tiek pārdota izsolē, tās izsole izdarāma un īpašuma tiesības nostiprināmas uz ieguvēja vārda saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par mantas pārdošanu piespiestā izsolē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.