Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses

Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses 1.pants. 2012.gada 29.jūnijā Hondurasā parakstītais Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (turpmāk — Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2 2. pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. 3 (07.12.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2018.) 3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 353.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 4 4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā. 5 Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 29.maijā. Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa Rīgā 2014.gada 13.jūnijā NOLĪGUMS, AR KO IZVEIDO ASOCIĀCIJU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN CENTRĀLAMERIKU, NO OTRAS PUSES BEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk tekstā — "Eiropas Savienības dalībvalstis", unEIROPAS SAVIENĪBA, no vienas puses, unKOSTARIKAS REPUBLIKA,SALVADORAS REPUBLIKA,GVATEMALAS REPUBLIKA,HONDURASAS REPUBLIKA,NIKARAGVAS REPUBLIKA,PANAMAS REPUBLIKA,turpmāk tekstā — "Centrālamerika", no otras puses,ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās vēsturiskās, kultūras, politiskās, ekonomiskās un sociālās saites starp pusēm un vēlmi nostiprināt pušu attiecības, pamatojoties uz kopīgiem principiem un vērtībām, vadoties no pastāvošiem mehānismiem, kas reglamentē attiecības starp pusēm, kā arī ņemot vērā vēlmi konsolidēt, padziļināt un dažādot abu reģionu saikni abpusēji interesējošās jomās, ievērojot savstarpējo cieņu, vienlīdzību, nediskrimināciju, solidaritāti un savstarpējo labumu;APSVEROT pēdējās divās desmitgadēs abos reģionos notikušo pozitīvo attīstību, kas ir devusi iespēju sekmēt kopīgo mērķu un interešu pāriešanu jaunā — dziļākā, mūsdienīgākā un pastāvīgākā — attiecību posmā, lai izveidotu abu reģionu asociāciju, kas reaģē uz pašreizējiem iekšējiem izaicinājumiem, kā arī jauniem starptautiskiem notikumiem;UZSVEROT nozīmi, ko puses piešķir tā politiskā dialoga un ekonomiskās sadarbības procesa konsolidācijai, kurš izveidots starp pusēm, pamatojoties uz Sanhosē dialogu, kas uzsākts 1984. gadā un pēc tam vairākas reizes atjaunināts;ATGĀDINOT 2006. gada Vīnes augstākā līmeņa sanāksmē izdarītos secinājumus, tostarp Centrālamerikas apņemšanos padziļināt reģionālo ekonomisko integrāciju;ATZĪSTOT progresu, kas sasniegts Centrālamerikas ekonomiskās integrācijas procesā, piemēram, Convenio Marco para el Establecimiento de la Unión Aduanera Centroamericana un Tratado sobre Inversión y Comercio de Servicios ratificēšanu, kā arī tāda jurisdikcijas mehānisma īstenošanu, kas nodrošina reģionālo tiesību aktu izpildi ekonomikas jomā visā Centrālamerikas reģionā;NO JAUNA APSTIPRINOT Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošanu no to puses;ATGĀDINOT savu apņemšanos ievērot tiesiskuma un labas pārvaldības principus;PAMATOJOTIES uz dalītas atbildības principu un pārliecībā par to, ka svarīgi ir novērst nelikumīgu narkotiku lietošanu un samazināt to kaitējošo ietekmi, tostarp apkarot narkotiku un to prekursoru nelikumīgu kultivēšanu, ražošanu, apstrādi un tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.ATZĪMĒJOT, ka šā nolīguma noteikumi, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību III daļas V sadaļas darbības joma, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm, nevis kā Eiropas Savienības daļām, ja vien Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nav kopīgi paziņojušas Centrālamerikas puses republikām, ka Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā Eiropas Savienības daļām saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā Eiropas Savienības daļām saskaņā ar Protokola Nr. 21 4.a pantu, Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties informē Centrālamerikas puses republikas par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām šā nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar minētajiem līgumiem pievienoto Protokolu par Dānijas nostāju;UZSVEROT savu apņemšanos sadarboties, lai sasniegtu tādus mērķus kā nabadzības izskaušana, darba vietu radīšana, taisnīga un ilgtspējīga attīstība, ieskaitot tādus aspektus kā neaizsargātība no dabas katastrofām, vides saglabāšana un aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība, kā arī Centrālamerikas puses republiku pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā;NO JAUNA APSTIPRINOT nozīmi, ko puses piešķir starptautisko tirdzniecību reglamentējošiem principiem un noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ietverti 1994. gada 15. aprīļa Marākešas līgumā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk tekstā — PTO līgums) un PTO līgumam pievienotajos daudzpusējos nolīgumos, kā arī vajadzību tos pielāgot pārredzamā un nediskriminējošā veidā;ŅEMOT VĒRĀ atšķirīgo ekonomikas un sociālo attīstību starp Centrālamerikas puses republikām un ES pusi un kopīgo mērķi nostiprināt ekonomikas un sociālās attīstības procesu Centrālamerikā;VĒLĒDAMĀS nostiprināt pušu ekonomiskās attiecības, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu jomā, nostiprinot un uzlabojot Centrālamerikas puses republiku pašreizējo piekļuvi Eiropas Savienības tirgum, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi Centrālamerikā un mazinot asimetriju starp abiem reģioniem;BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka šis nolīgums radīs izaugsmi veicinošu klimatu ilgtspējīgās ekonomiskajās attiecībās starp tām, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu nozarēs, kas ir būtiskas ekonomikas un sociālās attīstības un tehnoloģisko jauninājumu un modernizācijas īstenošanā;UZSVEROT vajadzību pamatoties uz principiem, mērķiem un mehānismiem, kas reglamentē attiecības starp abiem reģioniem, jo īpaši Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Kostarikas Republiku, Salvadoras Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas Republiku un Panamas Republiku, kurš parakstīts 2003. gadā (turpmāk tekstā — "2003. gada Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums"), kā arī starp minētajām pusēm parakstīto 1993. gada Sadarbības pamatnolīgumu;APZINOTIES nepieciešamību sekmēt ilgtspējīgu attīstību abos reģionos, izmantojot attīstības partnerību, kas aptver visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, atbilstoši Monterejas vienošanās un Johannesburgas deklarācijā, kā arī tās īstenošanas plānā izklāstītajiem principiem;NO JAUNA APSTIPRINOT, ka valstīm, īstenojot savu suverēno varu izmantot savus dabas resursus atbilstoši savai vides un attīstības politikai, būtu jāveicina ilgtspējīga attīstība;APZINOTIES vajadzību izveidot vispusīgu dialogu par migrāciju, lai nostiprinātu abu reģionu sadarbību migrācijas jautājumos atbilstoši šā nolīguma daļām, kas attiecas uz politisko dialogu un sadarbību, un nodrošinātu visu migrantu cilvēktiesību efektīvu veicināšanu un aizsardzību;ATZĪSTOT, ka neviens šā nolīguma noteikums nekādā veidā neattiecas uz pušu nostāju, nedz arī tiek interpretēts vai saprasts kā šādu nostāju definējošs pašreizējās vai turpmākās divpusējās vai daudzpusējās tirdzniecības sarunās;UZSVEROT gribu sadarboties starptautiskos forumos par abpusēji interesējošiem jautājumiem;PATUROT PRĀTĀ stratēģisko partnerību, kas izveidota starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm 1999. gadā Riodežaneiro notikušās augstākā līmeņa sanāksmes kontekstā un atkārtoti apstiprināta 2002. gada augstākā līmeņa sanāksmē Madridē, 2004. gada augstākā līmeņa sanāksmē Gvadalaharā, 2006. gada augstākā līmeņa sanāksmē Vīnē, 2008. gada augstākā līmeņa sanāksmē Limā un 2010. gada augstākā līmeņa sanāksmē Madridē;ŅEMOT VĒRĀ 2010. gada maija Madrides deklarāciju;IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.I DAĻAVISPĀRĪGIE UN INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMII SADAĻAŠĀ NOLĪGUMA BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA1. PANTSPrincipi1. Demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā arī tiesiskuma principa ievērošana ir abu pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir šā nolīguma būtisks elements.2. Puses apstiprina savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību, kas ir pamatprincips šā nolīguma īstenošanā, jo īpaši ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus. Puses nodrošina atbilstoša līdzsvara saglabāšanu starp ilgtspējīgas attīstības ekonomisko, sociālo un vides komponentu.3. Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos ievērot labu pārvaldību un tiesiskumu, kas jo īpaši ietver tiesību aktu prioritāti, pilnvaru nošķiršanu, tiesu varas neatkarību, skaidras lēmumu pieņemšanas procedūras valsts iestāžu līmenī, pārredzamas un atbildīgas iestādes, sabiedrisko lietu labu un pārredzamu pārvaldību vietējā, reģionālā un valsts līmenī un tādu pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir novērst un apkarot korupciju.2. PANTSMērķiPuses vienojas, ka šā nolīguma mērķi ir šādi:

1. a)nostiprināt un konsolidēt attiecības starp pusēm, izveidojot asociāciju, kuras pamatā ir trīs savstarpēji atkarīgas un būtiskas daļas: politiskais dialogs, sadarbība un tirdzniecība, pamatojoties uz savstarpēju cieņu, savstarpīgumu un kopīgām interesēm. Šā nolīguma īstenošanā pilnībā izmanto starp pusēm saskaņoto institucionālo kārtību un mehānismus;
2. b)izveidot priviliģētu politisko partnerību, pamatojoties uz vērtībām, principiem un kopīgiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz demokrātijas, cilvēktiesību, ilgtspējīgas attīstības, labas pārvaldības un tiesiskuma ievērošanu un veicināšanu, apņemoties veicināt un aizsargāt šīs vērtības un principus pasaules mērogā, tā, lai tiktu sekmēta daudzpusējo attiecību stiprināšana;
3. c)uzlabot abu reģionu sadarbību visās abus reģionus interesējošās jomās ar mērķi sasniegt ilgtspējīgāku un vienlīdzīgāku sociālekonomisko attīstību abos reģionos;
4. d)paplašināt un dažādot pušu abu reģionu tirdzniecības attiecības saskaņā ar PTO līgumu un šā nolīguma IV daļā noteiktajiem īpašajiem mērķiem un noteikumiem, kam būtu jāveicina plašāka ekonomikas izaugsme, pakāpeniska dzīves kvalitātes uzlabošanās abos reģionos un labāka abu reģionu integrācija pasaules ekonomikā;
5. e)stiprināt un padziļināt pakāpenisko reģionālās integrācijas procesu abpusēji interesējošās jomās, tādējādi veicinot šā nolīguma īstenošanu;
6. f)nostiprināt labas kaimiņattiecības un miermīlīgas domstarpību atrisināšanas principu;
7. g)vismaz saglabāt un, vēlams, attīstīt labas pārvaldības, sociālo, darba un vides standartu līmeni, kas sasniegts, efektīvi īstenojot starptautiskās konvencijas, kuru līgumslēdzējas puses ir šā nolīguma puses šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, unh) veicināt tirdzniecības un ieguldījumu palielināšanos starp pusēm, ievērojot īpašu un atšķirīgu režīmu, lai mazinātu strukturālo asimetriju starp abiem reģioniem.3. PANTSDarbības jomaPuses savstarpējā attieksmē ievēro līdzvērtību. Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, lai tiktu mazināta jebkuras Centrālamerikas puses republikas suverenitāte.II SADAĻAINSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA4. PANTSAsociācijas padome1. Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome, kas pārrauga šā nolīguma mērķu izpildi un uzrauga tā īstenošanu. Asociācijas padomes sanāksmes ministru līmenī notiek regulāri, ne retāk kā reizi divos gados, un ārkārtas sanāksmes nepieciešamības gadījumā, ja puses par to vienojas. Attiecīgā gadījumā un ja abas puses par to vienojas, Asociācijas padomes sanāksmes notiek valstu vai to valdību vadītāju līmenī. Turklāt, lai nostiprinātu politisko dialogu un palielinātu tā efektivitāti, tiek veicinātas ad hoc sanāksmes darba līmenī.2. Asociācijas padome izskata visus būtiskos jautājumus saistībā ar šo nolīgumu, kā arī visus pārējos divpusējos, daudzpusējos vai starptautiskos jautājumus, kas izraisa kopīgu interesi.3. Asociācijas padome izskata arī pušu priekšlikumus un ieteikumus atbilstoši šim nolīgumam nodibināto attiecību uzlabošanai.5. PANTSSastāvs un reglaments1. Asociācijas padome sastāv no ES puses pārstāvjiem un katras Centrālamerikas puses republikas pārstāvjiem ministru līmenī saskaņā ar pušu attiecīgo iekšējo kārtību un ņemot vērā īpašos jautājumus (politiskais dialogs, sadarbība un/vai tirdzniecība), kas risināmi jebkurā konkrētā sanāksmē.2. Asociācijas padome izstrādā savu reglamentu.3. Asociācijas padomes locekļi var vienoties par savu pārstāvību saskaņā ar padomes reglamentā noteiktajiem nosacījumiem.4. Asociācijas padomes priekšsēdētājs ir pārmaiņus ES puses pārstāvis, no vienas puses, un vienas Centrālamerikas puses republikas pārstāvis, no otras puses, saskaņā ar padomes reglamentā noteiktajiem nosacījumiem.6. PANTSLēmumu pieņemšanas pilnvaras1. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos.2. Pieņemtie lēmumi ir saistoši pusēm, kuras veic visus pasākumus, kas vajadzīgi šo lēmumu izpildei saskaņā ar katras puses iekšējiem noteikumiem un juridiskām procedūrām.3. Asociācijas padome var arī sniegt atbilstošus ieteikumus.4. Asociācijas padome pieņem lēmumus un ieteikumus, pusēm savstarpēji vienojoties. Centrālamerikas puses republiku gadījumā lēmumu un ieteikumu pieņemšanai ir vajadzīga to vienprātība.5. Uz visām pārējām pārvaldības struktūrstruktūrām, kas tiek izveidotas ar šo nolīgumu, attiecas 4. punktā noteiktā procedūra.7. PANTSAsociācijas komiteja1. Asociācijas padomei tās pienākumu izpildē palīdz Asociācijas komiteja, kas sastāv no ES puses pārstāvjiem un katras Centrālamerikas puses republikas pārstāvjiem vecāko amatpersonu līmenī, ņemot vērā īpašos jautājumus (politiskais dialogs, sadarbība un/vai tirdzniecība), kas risināmi jebkurā konkrētā sanāksmē.2. Asociācijas komiteja atbild par šā nolīguma vispārējo īstenošanu.3. Asociācijas padome nosaka Asociācijas komitejas reglamentu.4. Asociācijas komitejai ir pilnvaras pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos vai tad, ja šādas pilnvaras tai deleģējusi Asociācijas padome. Šādā gadījumā Asociācijas komiteja pieņem lēmumus saskaņā ar 4.-6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.5. Asociācijas komitejas sanāksmes šā nolīguma īstenošanas vispārējai pārskatīšanai parasti notiek reizi gadā, vienu gadu Briselē un nākamajā gadā — Centrālamerikā, pusēm iepriekš vienojoties par datumu un darba kārtību. Īpašas sanāksmes pēc jebkuras puses lūguma var sasaukt, pusēm savstarpēji vienojoties. Asociācijas komitejas priekšsēdētājs pārmaiņus ir katras puses pārstāvis.8. PANTSApakškomitejas1. Asociācijas komitejai tās pienākumu izpildē palīdz ar šo nolīgumuizveidotās apakškomitejas.2. Asociācijas komiteja var pieņemt lēmumu izveidot jebkādu papildu apakškomiteju. Asociācijas komiteja var nolemt mainīt jebkurai apakškomitejai uzticēto uzdevumu vai likvidēt jebkuru apakškomiteju.3. Apakškomiteju sanāksmes notiek reizi gadā vai pēc jebkuras puses vai Asociācijas komitejas pieprasījuma attiecīgā līmenī. Sanāksmes klātienē notiek pārmaiņus Briselē vai Centrālamerikā. Sanāksmes var arī organizēt, izmantojot jebkurus pusēm pieejamos tehnoloģiskos līdzekļus.4. Apakškomiteju sanāksmju priekšsēdētājs ir pārmaiņus ES puses pārstāvis, no vienas puses, un vienas Centrālamerikas puses republikas pārstāvis, no otras puses, uz viena gada termiņu.5. Apakškomitejas izveide vai pastāvēšana neliedz pusēm jebkurus jautājumus iesniegt izskatīšanai tieši Asociācijas komitejā.6. Asociācijas padome pieņem reglamentu, kurā nosaka šādu apakškomiteju sastāvu un pienākumus, kā arī to, kā tās darbojas, ciktāl tas nav paredzēts šajā nolīgumā.7. Ar šo tiek izveidota Sadarbības apakškomiteja. Tā palīdz Asociācijas komitejai tās pienākumu izpildē attiecībā uz šā nolīguma III daļu. Tai ir arī šādi uzdevumi:
8. a)piedalīties jebkura ar sadarbību saistīta jautājuma apspriešanā saskaņā ar Asociācijas komitejas pilnvarojumu;
9. b)uzraudzīt šā nolīguma III daļas vispārējo īstenošanu;
10. c)apspriest jebkurus saistītos sadarbības jautājumus, kas var ietekmēt šā nolīguma III daļas darbību.9. PANTSAsociācijas parlamentārā komiteja1. Ar šo izveido Asociācijas parlamentāro komiteju. Tā sastāv no Eiropas Parlamenta locekļiem, no vienas puses, un Parlamento Centroamericano (PARLACEN) locekļiem, un — to Centrālamerikas puses republiku gadījumā, kuras nav PARLACEN dalībnieces — to attiecīgā valsts kongresa ieceltajiem pārstāvjiem, no otras puses, kuri tiekas un apmainās ar viedokļiem. Tā nosaka savu sanāksmju biežumu, un tās priekšsēdētājs ir pārmaiņus pārstāvis no katras puses.2. Asociācijas parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu.3. Asociācijas parlamentārā komiteja var prasīt no Asociācijas padomes attiecīgu informāciju par šā nolīguma īstenošanu. Asociācijas padome sniedz komitejai prasīto informāciju.4. Asociācijas parlamentāro komiteju informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.5. Asociācijas parlamentārā komiteja var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.10. PANTSApvienotā konsultatīvā komiteja1. Ar šo izveido Apvienoto konsultatīvo komiteju kā Asociācijas padomes konsultatīvo struktūru. Tās darba pienākumi ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju atzinumu iesniegšana šai padomei attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu, neskarot citus procesus saskaņā ar 11. pantu. Apvienotajai konsultatīvajai komitejai ir arī uzdevums sniegt ieguldījumu, lai veicinātu dialogu un sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas Savienībā un Centrālamerikas organizācijām.2. Apvienotā konsultatīvā komiteja sastāv no vienāda Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvju skaita, no vienas puses, un Comité Consultivo del Sistema de la Integración Centroamericana (CC-SICA) un Comité Consultivo de Integración Económica (CCIE) pārstāvju skaita, no otras puses.3. Apvienotā konsultatīvā komiteja pieņem savu reglamentu.11. PANTSPilsoniskā sabiedrība1. Puses veicina sanāksmes, kurās piedalās pārstāvji no Eiropas Savienības un Centrālamerikas pilsoniskās sabiedrības, tostarp akadēmiskās sabiedrības, sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.2. Puses sasauc regulāras sanāksmes ar šiem pārstāvjiem, lai informētu tos par šā nolīguma īstenošanu un apkopotu viņu priekšlikumus šai ziņā.II DAĻAPOLITISKAIS DIALOGS12. PANTSMērķiPuses vienojas, ka starp Centrālamerikas puses republikām un ES pusi notiekošā politiskā dialoga mērķi ir šādi:
11. a)izveidot priviliģētu politisko partnerību, kuras pamatā jo īpaši ir demokrātijas, miera, cilvēktiesību, tiesiskuma, labas pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības ievērošana un veicināšana;
12. b)aizstāvēt kopīgās vērtības, principus un mērķus, veicinot to ievērošanu starptautiskā līmenī, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā;
13. c)nostiprināt Apvienoto Nāciju Organizāciju kā daudzpusējās sistēmas pamatu, lai tā varētu efektīvi risināt globālās problēmas;
14. d)pastiprināt politisko dialogu, lai varētu veikt plašu viedokļu, uzskatu un informācijas apmaiņu, tādējādi izveidojot kopīgas iniciatīvas starptautiskā līmenī;
15. e)sadarboties ārpolitikas un drošības politikas jomā ar mērķi koordinēt to nostāju un uzņemties kopīgas abpusēji interesējošas iniciatīvas attiecīgajos starptautiskajos forumos.13. PANTSJomas1. Puses vienojas, ka politiskais dialogs aptver visus abpusēji interesējošos aspektus gan reģionālā, gan starptautiskā līmenī.2. Ar politisko dialogu starp pusēm notiek sagatavošanās jaunām iniciatīvām kopīgu mērķu sasniegšanai un kopīga pamata izveidei tādās jomās kā reģionālā integrācija, tiesiskums, laba pārvaldība, demokrātija, cilvēktiesības; Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām atzīto pirmiedzīvotāju tautu un indivīdu tiesību un pamatbrīvību veicināšana un aizsardzība; vienlīdzīgas iespējas un dzimumu vienlīdzība; starptautiskās sadarbības struktūra un orientācija; migrācija; nabadzības mazināšana un sociālā kohēzija; darba pamatstandarti; vides aizsardzība un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība; reģionālā drošība un stabilitāte, tostarp iedzīvotāju nedrošības apkarošana; korupcija, narkotikas, starptautiskā organizētā noziedzība; kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas nelikumīga tirdzniecība; terorisma apkarošana, konfliktu novēršana un miermīlīga atrisināšana.3. Dialogs, kas notiek saskaņā ar II daļu, aptver arī starptautiskās konvencijas par cilvēktiesībām, labu pārvaldību, darba pamatstandartiem un vidi saskaņā ar pušu starptautiskajām saistībām, un tajā jo īpaši tiek pārrunāts jautājums par to efektīvu īstenošanu.4. Puses var jebkurā laikā vienoties par jebkāda cita jautājuma iekļaušanu politiskajā dialogā.14. PANTSAtbruņošanās1. Puses vienojas sadarboties un veicināt daudzpusējās sistēmas nostiprināšanu konvencionālo ieroču atbruņošanās jomā, pilnībā izpildot un valstu mērogā īstenojot to pašreizējās saistības, kas paredzētas starptautiskos līgumos un nolīgumos un citos atbilstošos starptautiskos instrumentos konvencionālo ieroču atbruņošanās jomā.2. Jo īpaši puses veicinās Konvencijas par pretkājnieku mīnu izmantošanas, glabāšanas, izgatavošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu un Atsevišķu konvencionālo ieroču konvencijas (CCW) un to protokolu pilnīgu īstenošanu un vispārēju piemērošanu.3. Turklāt puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču, tostarp to munīcijas, nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana un nekontrolēta izplatīšana joprojām būtiski apdraud mieru un starptautisko drošību. Tāpēc tās vienojas sadarboties cīņā pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanau, un arī vienojas kopīgi strādāt, lai regulētu konvencionālo ieroču likumīgo tirdzniecību.4. Tāpēc puses vienojas ievērot un pilnībā izpildīt savus pienākumus apkarot kājnieku ieroču un vieglo ieroču, tostarp to munīcijas, nelikumīgu tirdzniecību saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un piemērojamajām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām, kā arī saskaņā ar to saistībām atbilstoši citiem šajā jomā piemērojamajiem starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Rīcības programmai attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem.15. PANTSMasu iznīcināšanas ieroči1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču izplatīšana un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no būtiskākajiem starptautiskās stabilitātes un drošības apdraudējumiem.2. Tāpēc puses vienojas sadarboties un veicināt cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valstu līmenī īstenojot to pašreizējās saistības, ko paredz starptautiskie līgumi un vienošanās par atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu, un citas attiecīgās starptautiskās saistības.3. Puses vienojas, ka šis noteikums ir būtisks šā nolīguma elements.4. Puses turklāt vienojas sadarboties un veicināt neizplatīšanas mērķa īstenošanu:
16. a)veicot pasākumus, lai attiecīgi parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos instrumentus vai attiecīgi tiem pievienotos un lai tos pilnībā īstenotu un ievērotu;
17. b)izveidojot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, lai kontrolētu ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču eksportu un tranzītu, tostarp veicot masu iznīcināšanas ieroču galīgā izlietojuma kontroli saistībā ar dubultā pielietojuma tehnoloģijām un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles noteikumu pārkāpumiem.5. Puses vienojas nodibināt regulāru politisko dialogu, kas papildinās un konsolidēs to sadarbību šajā jomā.16. PANTSTerorisma apkarošana1. Puses atkārtoti apstiprina terorisma apkarošanas nozīmi un vienojas sadarboties terora aktu novēršanā un apkarošanā saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām, humanitārajām tiesībām un bēgļu tiesībām, atbilstošām starptautiskām konvencijām un instrumentiem, atbilstošām Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām un pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kas iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2006. gada 8. septembra rezolūcijā nr. 60/288.2. Tās jo īpaši sadarbojas:
18. a)pilnībā īstenojot starptautiskās konvencijas un instrumentus, tostarp visas atbilstošās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas;
19. b)saskaņā ar starptautiskiem un valstu tiesību aktiem apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem;
20. c)sadarbojoties attiecībā uz terorisma apkarošanai izmantotiem līdzekļiem un metodēm terorisma apkarošanai, tostarp tehniskās jomās un apmācībā, un veicot pieredzes apmaiņu par terorisma novēršanu, kā arī aizsardzības jomā cīņā pret terorismu;
21. d)veicot viedokļu apmaiņu par tiesību aktiem un labāko praksi, kā arī sniedzot tehnisko un administratīvo palīdzību;
22. e)veicot informācijas apmaiņu saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;
23. f)nodrošinot tehnisku palīdzību un apmācību par izmeklēšanas metodēm, informācijas tehnoloģiju, protokolu izstrādi attiecībā uz terora draudu vai aktu novēršanu, brīdināšanu par tiem un efektīvu reaģēšanu uz tiem; ung) veicot viedokļu apmaiņu par novēršanas modeļiem, kas cita starpā attiecas uz citām ar terorismu saistītām nelikumīgām darbībām, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, personu apliecinošu dokumentu viltošanu un cilvēku tirdzniecību.17. PANTSSmagi starptautiskas nozīmes noziegumi1. Puses vēlreiz apstiprina, ka nedrīkstētu palikt nesodīti tādu vissmagāko noziegumu izdarītāji, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, un ka būtu jānodrošina to kriminālvajāšana, veicot pasākumus attiecīgi valstu vai starptautiskā līmenī, tostarp iesaistot Starptautisko krimināltiesu.2. Puses uzskata, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir svarīgs sasniegums starptautiskā miera un tiesiskuma nodrošināšanā un ka šī tiesa ir efektīvs instruments tādu likumpārkāpēju izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kuri izdara vissmagākos noziegumus, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, kad valstu tiesas nevēlas vai nespēj to darīt, ņemot vērā, ka Starptautiskā krimināltiesa papildina valstu krimināltiesisko jurisdikciju.3. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu Romas statūtu vispārēju ievērošanu:
24. a)turpinot veikt pasākumus, lai īstenotu Romas statūtus un ratificētu un īstenotu ar tiem saistītos instrumentus (piemēram, Līgumu par Starptautiskās krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm);
25. b)veicot pieredzes apmaiņu ar reģionālajiem partneriem tādu juridisko pielāgojumu pieņemšanā, kas vajadzīgi, lai varētu ratificēt un īstenot Romas statūtus; unc) veicot pasākumus, lai aizsargātu Romas statūtu integritāti.4. Visatbilstošākā brīža noteikšana Romas statūtu ievērošanai joprojām ir katras valsts suverēna izvēle.18. PANTSAttīstības finansēšana1. Puses vienojas atbalstīt starptautiskos centienus, lai veicinātu politiku un noteikumus attīstības finansēšanai un sadarbības nostiprināšanai nolūkā sasniegt starptautiski saskaņotos attīstības mērķus, tostarp Tūkstošgades attīstības mērķus, kā arī izpildīt saistības, ko paredz Monterejas vienošanās un citos saistītos forumos.2. Tālab un nolūkā veicināt iekļaujošāku sabiedrību puses atzīst vajadzību izstrādāt jaunus un novatoriskus finanšu mehānismus.19. PANTSMigrācija1. Puses atkārtoti apstiprina nozīmi, ko tās piešķir vienotai migrācijas plūsmu pārvaldībai starp to teritorijām. Atzīstot, ka nabadzība ir viens no galvenajiem migrācijas cēloņiem, un lai nostiprinātu savstarpējo sadarbību, puses uzsāk visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp nelegālo migrāciju, bēgļu plūsmām, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī par šo migrācijas jautājumu, tostarp intelektuālā darbaspēka migrācijas jautājumu, iekļaušanu valstu stratēģijās to apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, kuri ir migrantu izcelsmes apgabali, arī ņemot vērā vēsturiskās un kultūras saiknes starp abiem reģioniem.2. Puses vienojas nodrošināt visu migrantu cilvēktiesību efektīvu ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu un ievērot taisnīguma un pārredzamības principus vienlīdzīgā attieksmē pret migrantiem, un uzsver nozīmi, kāda ir cīņai pret rasismu, diskrimināciju, ksenofobiju un citām neiecietības formām.20. PANTSVide1. Puses veicina dialogu vides un ilgtspējīgas attīstības jomās, veicot informācijas apmaiņu un rosinot iniciatīvas vietējos un pasaules mēroga vides jautājumos, atzīstot dalītas un vienlaikus diferencētas atbildības principu, kas noteikts Riodežaneiro 1992. gada Deklarācijā par vidi un attīstību.2. Šā dialoga mērķis inter alia ir klimata pārmaiņu draudu novēršana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, mežu aizsardzība un ilgtspējīga pārvaldība, lai inter alia mazinātu emisijas, ko rada atmežošana un mežu degradācija, kā arī ūdens un jūras resursu, baseinu un pārmitro zemju aizsardzība, alternatīvo kurināmā veidu un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izpēte un attīstība un vides pārvaldības reforma, lai uzlabotu tās efektivitāti.21. PANTSIedzīvotāju drošībaPuses risina dialogu par iedzīvotāju drošību, kam ir būtiska nozīme cilvēces attīstības, demokrātijas, labas pārvaldības veicināšanā un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā. Tās atzīst, ka iedzīvotāju drošība pārsniedz valstu un reģionālās robežas un tāpēc tā ir jāstimulē ar plašāku dialogu un sadarbību šajā jautājumā.22. PANTSLaba pārvaldība nodokļu jomāLai nostiprinātu un attīstītu saimniecisko darbību, vienlaikus ņemot vērā vajadzību izstrādāt atbilstīgu tiesisko regulējumu, puses atzīst un apņemas ievērot kopīgus un starptautiski saskaņotus labas pārvaldības nodokļu jomā principus.23. PANTSKopīgais ekonomiskais un finansiālais kredītfonds1. Puses vienojas par to, ka svarīgi ir nostiprināt centienus, lai mazinātu nabadzību un atbalstītu Centrālamerikas attīstību un jo īpaši tās nabadzīgākos reģionus un tautas.2. Tāpēc puses vienojas apspriest kopīga ekonomiskā un finansiālā mehānisma izveidi, ietverot cita starpā Eiropas Investīciju bankas (EIB) intervenci, Latīņamerikas ieguldījumu mehānismu (LAIF) un tehnisko palīdzību, izmantojot reģionālo Centrālamerikas sadarbības programmu. Šis mehānisms palīdz mazināt nabadzību, veicina Centrālamerikas attīstību un kopējo labklājību, kā arī stimulē sociāli ekonomisko izaugsmi un līdzsvarotu attiecību sekmēšanu starp abiem reģioniem.3. Tālab ir izveidota abu reģionu darba grupa. Šī grupa ir pilnvarota izvērtēt šāda mehānisma izveidi, kā arī tā darbības norisi.III DAĻASADARBĪBA24. PANTSMērķi1. Sadarbības vispārējais mērķis ir atbalstīt šā nolīguma īstenošanu, lai izveidotu efektīvu partnerību starp abiem reģioniem, veicinot resursu pieejamību, mehānismus, instrumentus un procedūras.2. Prioritāti piešķir šādiem mērķiem, kas plašāk izklāstīti šīs daļas I līdz IX sadaļā:
26. a)miera un drošības nostiprināšana;
27. b)ieguldījuma sniegšana demokrātisku struktūru, labas pārvaldības un pilnīgas tiesiskuma piemērojamības, dzimumu vienlīdzības, visu veidu nediskriminācijas, kultūras daudzveidības un plurālisma nostiprināšanā, cilvēktiesību, pamatbrīvību, pārredzamības un pilsoniskās līdzdalības veicināšana un ievērošana;
28. c)ieguldījuma sniegšana sociālajā kohēzijā, mazinot nabadzību, nevienlīdzību, sociālo atstumtību un visu veidu diskrimināciju, lai uzlabotu Centrālamerikas un Eiropas Savienības tautu dzīves kvalitāti;
29. d)ekonomiskās izaugsmes veicināšana, lai stiprinātu ilgtspējīgu attīstību, mazinātu nevienlīdzību starp pusēm un pušu teritorijās un izstrādātu sinerģijas starp abiem reģioniem;
30. e)reģionālās integrācijas procesa padziļināšana Centrālamerikā, stiprinot spēju īstenot un izmantot šā nolīguma priekšrocības, tādējādi veicinot Centrālamerikas ekonomisko, sociālo un politisko attīstību kopumā;
31. f)ražošanas un pārvaldības spēju stiprināšana un konkurētspējas uzlabošana, tādējādi radot tirdzniecības un ieguldījumu iespējas visiem ekonomikas un sociālajiem dalībniekiem abos reģionos.3. Puses īsteno politiku un pasākumus, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus. Šie pasākumi var ietvert novatoriskus finanšu mehānismus, kuru mērķis ir sniegt ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu un citu starptautiski saskaņotu mērķu sasniegšanā atbilstoši saistībām, ko paredz Monterejas vienošanās un vēlākos forumos.25. PANTSPrincipiSadarbību starp pusēm reglamentē šādi principi:
32. a)sadarbība atbalsta un papildina saistīto valstu un reģionu centienus tādu prioritāšu īstenošanā, kuras paredzētas to attīstības politikā un stratēģijā, neskarot darbības, kas noris to pilsoniskajā sabiedrībā;
33. b)sadarbība ir starp saistītajām valstīm un reģioniem notiekošā dialoga rezultāts;
34. c)puses veicina pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu iesaistīšanos to attīstības politikā un to sadarbībā;
35. d)sadarbība notiek gan valstu, gan reģionālā līmenī, kas viens otru papildina, lai atbalstītu šajā nolīgumā izklāstītos vispārējos un īpašos mērķus;
36. e)sadarbībā ņem vērā transversālus jautājumus, piemēram, demokrātija un cilvēktiesības, laba pārvaldība, pamatiedzīvotāji, dzimums, vide, tostarp dabas katastrofas, un reģionālā integrācija;
37. f)puses uzlabo savas sadarbības efektivitāti, darbojoties atbilstoši abpusēji saskaņotai kārtībai. Tās veicina saskaņošanu, pielāgošanu un koordināciju starp rosinātājiem un ar sadarbības īstenošanu saistīto abpusējo pienākumu izpildi;
38. g)sadarbība ietver tehnisku un finansiālu palīdzību, lai veicinātu šā nolīguma mērķu īstenošanu;
39. h)puses vienojas par to, ka sadarbības pasākumu izstrādē ir svarīgi ņemt vērā to atšķirīgo attīstības līmeni;
40. i)puses vienojas par to, ka ir svarīgi turpināt atbalstu nabadzības mazināšanas politikai un stratēģijām valstīs ar vidējiem ieņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot tām vidēja ieņēmumu līmeņa valstīm, kurās ieņēmumi ir zemāki;
41. j)sadarbība saistībā ar šo nolīgumu neietekmē Centrālamerikas puses republiku kā jaunattīstības valstu iesaistīšanos ES puses darbībās uz attīstību vērstas pētniecības jomā vai citās Eiropas Savienības attīstības sadarbības programmās trešām valstīm, ievērojot šo programmu noteikumus un procedūras.26. PANTSKārtība un metodoloģija1. Lai īstenotu sadarbību, puses vienojas, ka:
42. a)instrumenti var ietvert plašu divpusējo, horizontālo vai reģionālo darbību klāstu, piemēram, programmas un projektus, tostarp infrastruktūras projektus, budžeta atbalstu, nozaru politikas dialogu, aprīkojuma apmaiņu un nodošanu, pētījumus, ietekmes novērtējumus, statistiku un datu bāzes, pieredzes un ekspertu apmaiņu, apmācību, saziņu un izpratnes veidošanas kampaņas, seminārus un publikācijas;
43. b)īstenotāji var būt vietējās, valstu un reģionālās iestādes, pilsoniskā sabiedrība un starptautiskās organizācijas;
44. c)tās nodrošina atbilstošos administratīvos un finanšu resursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to sadarbības pasākumu īstenošanu, par kuriem tās būs vienojušās atbilstoši saviem normatīvajiem aktiem un procedūrām;
45. d)visām sadarbībā iesaistītajām struktūrvienībām piemēro resursu pārredzamu un saprotamu pārvaldību;
46. e)tās veicina sadarbības un finanšu novatoriskas modalitātes un instrumentus, lai uzlabotu sadarbības efektivitāti un vislabāk izmantotu šo nolīgumu;
47. f)sadarbībā starp pusēm identificē un izstrādā novatoriskas sadarbības programmas Centrālamerikas puses republikām;
48. g)tās atbalsta un veicina privāto finansējumu un tiešos ārvalstu ieguldījumus, jo īpaši izmantojot Eiropas Investīciju bankas finansējumu Centrālamerikā atbilstoši tās procedūrām un finanšu kritērijiem;
49. h)tiek veicināta katras puses kā asociētā partnera dalība otras puses pamatprogrammās, īpašās programmās un citās darbībās saskaņā ar pušu noteikumiem un procedūru;
50. i)tiek veicināta Centrālamerikas puses republiku dalība ES tematiskajās un horizontālajās sadarbības programmās Latīņamerikai, tostarp izmantojot pieņemamās konkrētās iespējas;
51. j)puses saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām veicina trīspusējo sadarbību abpusēji interesējošās jomās starp abiem reģioniem un ar trešām valstīm;
52. k)pusēm būtu kopīgi jāizpēta visas praktiskās sadarbošanās iespējas to savstarpējās interesēs.2. Puses vienojas atbilstoši to vajadzībām un saskaņā ar to attiecīgām programmām un tiesību aktiem veicināt sadarbību starp finanšu iestādēm.27. PANTSNoteikums par attīstību1. To, ka šajā nolīgumā nav iekļauta kāda joma vai sadarbības pasākums, neinterpretē kā šķērsli, kas pusēm liedz atbilstoši saviem attiecīgajiem tiesību aktiem nolemt sadarboties šādās jomās vai sadarbības pasākumos.2. Iepriekš netiek izslēgta neviena sadarbības iespēja. Puses var izmantot Asociācijas komiteju, lai izpētītu praktiskās iespējas sadarboties to savstarpējās interesēs.3. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu puses var izvirzīt priekšlikumus par sadarbības paplašināšanu visās jomās, ņemot vērā nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi.28. PANTSSadarbība statistikas jomā1. Puses vienojas sadarboties, lai atbilstoši starptautiski pieņemtiem standartiem izstrādātu labākas statistiskās metodes un programmas, tostarp statistikas datu vākšanai, apstrādei, kvalitātes kontrolei un izplatīšanai, ar mērķi izstrādāt rādītājus ar uzlabotu salīdzināmību starp pusēm, tādējādi ļaujot pusēm izmantot vienai otras statistikas datus par preču un pakalpojumu tirdzniecību, tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem un — vispārīgāk — jebkuru jomu, uz ko attiecas šis nolīgums un par ko var iegūt statistikas datus. Puses atzīst abpusējās sadarbības lietderīgumu šo mērķu atbalstīšanā.2. Šajā jomā notiekošās sadarbības mērķi ir arī šādi:
53. a)izstrādāt reģionālās statistikas sistēmu, lai atbalstītu reģionālās integrācijas prioritātes, kuras ir saskaņotas starp pusēm;
54. b)sadarboties zinātnes, tehnoloģiju un jauninājumu statistikas jomā.3. Šī sadarbība cita starpā varētu ietvert šādas darbības: tehniska apmaiņa starp statistikas institūtiem Centrālamerikas puses republikās un Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eurostat, tostarp zinātnieku apmaiņa, uzlabotu un attiecīgā gadījumā saskaņotu datu vākšanas, dezagregēšanas, analīzes un interpretācijas metožu izstrāde un semināru, darba grupu vai statistikas mācību programmu organizēšana.I SADAĻADEMOKRĀTIJA, CILVĒKTIESĪBAS UN LABA PĀRVALDĪBA29. PANTSDemokrātija un cilvēktiesības1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ir vispārējas, nedalāmas, savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas, kā arī veicināta un nostiprināta demokrātija.2. Šāda sadarbība inter alia var ietvert:
55. a)starptautisko cilvēktiesību instrumentu, kā arī no līgumu struktūrām un īpašajām procedūrām izrietošo ieteikumu efektīvu īstenošanu;
56. b)cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības integrāciju valstu politikā un attīstības plānos;
57. c)demokrātijas principu un prakses piemērošanas spējas nostiprināšanu;
58. d)rīcības plānu izstrādi un īstenošanu demokrātijas un cilvēktiesību jomā;
59. e)izpratnes veidošanu un izglītošanu par cilvēktiesībām, demokrātiju un miera kultūru;
60. f)ar demokrātiju un cilvēktiesībām saistīto iestāžu, kā arī cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu nostiprināšanu;
61. g)kopīgu iniciatīvu izstrādi abpusēji interesējošās jomās attiecīgos daudzpusējos forumos.30. PANTSLaba pārvaldībaPuses vienojas, ka sadarbība šajā jomā aktīvi atbalsta valdības ar tādu darbību starpniecību, kuras vērstas uz:
62. a)tiesiskuma ievērošanu;
63. b)pilnvaru nošķiršanas nodrošināšanu;
64. c)neatkarīgas un efektīvas tiesu sistēmas nodrošināšanu;
65. d)pārredzamu, atbildīgu, efektīvu, stabilu un demokrātisku iestāžu veicināšanu;
66. e)tādas politikas veicināšanu, kas nodrošina pārskatatbildību un pārredzamu pārvaldību;
67. f)korupcijas apkarošanu;
68. g)labas un pārredzamas pārvaldības nostiprināšanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī;
69. h)tādu skaidru lēmumu pieņemšanas procedūru ieviešanu un saglabāšanu, kuras izmanto valstu iestādes visos līmeņos;
70. i)pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšanu.31. PANTSValsts un publiskās pārvaldes, tostarp decentralizācijas modernizācija1. Puses vienojas, ka sadarbības mērķis šajā jomā ir uzlabot to tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu, jo īpaši pamatojoties uz labāko praksi. Minētais ietver valsts pārvaldes reformu un modernizāciju, tostarp spēju veidošanu, lai atbalstītu un nostiprinātu decentralizācijas procesus un rosinātu organizatoriskās izmaiņas, kas izriet no reģionālās integrācijas, īpašu uzmanību pievēršot organizatoriskajai efektivitātei un pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, kā arī publisko līdzekļu labai un pārredzamai pārvaldībai un pārskatatbildībai.2. Šī sadarbība var ietvert valstu un reģionālās programmas un projektus, kuru mērķis ir veidot politikas izstrādes spēju un īstenot un novērtēt valstu politiku, kā arī nostiprināt tiesu sistēmu, vienlaikus veicinot pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu.32. PANTSKonfliktu novēršana un risināšana1. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā veicina un uztur visaptverošu miera politiku, tostarp konfliktu novēršanu un risināšanu. Šīs politikas pamatā ir apņemšanās un sabiedrības līdzdalības princips, un tā ir vērsta galvenokārt uz reģionālo, apakšreģionālo un valsts spēju attīstīšanu. Tā nodrošina vienlīdzīgas politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras iespējas visiem sabiedrības segmentiem, nostiprina demokrātisko leģitimitāti, sekmē sociālo kohēziju un efektīvu mehānismu dažādu grupu interešu samierināšanai, kā arī veicina aktīvas un organizētas pilsoniskās sabiedrības veidošanos, jo īpaši izmantojot esošās reģionālās iestādes.2. Sadarbība nostiprina spēju atrisināt konfliktus un cita starpā var ietvert atbalsta sniegšanu starpniecības, apspriežu un samierināšanas procesiem, miera veicināšanas stratēģijām, centieniem nostiprināt pārliecību un drošības veicināšanu reģionālā līmenī, centieniem, ko īsteno, lai palīdzētu bērniem, sievietēm un veciem cilvēkiem, kā arī kājnieku mīnu apkarošanas darbībām.33. PANTSIestāžu un tiesiskuma nostiprināšanaPuses īpašu nozīmi pievērš tiesiskuma konsolidēšanai un iestāžu nostiprināšanai visos tiesībaizsardzības līmeņos kopumā un jo īpaši tiesu organizācijas jomā. Sadarbības mērķis jo īpaši ir nostiprināt tiesu varas neatkarību un uzlabot tās efektivitāti.II SADAĻATIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA34. PANTSPersonas datu aizsardzība1. Puses vienojas sadarboties, lai uzlabotu personas datu aizsardzības līmeni līdz visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, Pamatnostādnēm par elektroniskām personas datu datnēm, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja grozīja 1990. gada 14. decembrī, un lai nodrošinātu personas datu brīvu apriti starp pusēm, pienācīgi ņemot vērā to vietējos tiesību aktus.2. Sadarbība personas datu aizsardzībā inter alia var ietvert tehnisko palīdzību informācijas un pieredzes apmaiņas veidā, ņemot vērā pušu normatīvos aktus.35. PANTSNelegālās narkotikas1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu visaptverošu, integrētu un līdzsvarotu pieeju, īstenojot efektīvu rīcību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp no veselības, izglītības, tiesībaizsardzības, muitas dienestu, sociālā, tieslietu un iekšlietu sektoriem, lai pēc iespējas mazinātu nelegālo narkotiku piedāvājumu un pieprasījumu un to ietekmi uz narkotiku lietotājiem un sabiedrību kopumā un lai kontrolētu un efektīvāk novērstu narkotiku novirzīšanu ķīmiskajiem prekursoriem, ko izmanto narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai ražošanai, tostarp novirzīšanu narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izmantošanai medicīnā un zinātnē.2. Sadarbība pamatojas uz dalītas atbildības principu, attiecīgām starptautiskām konvencijām, kā arī Politisko deklarāciju, Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai un citiem pamatdokumentiem, kas pieņemti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām 1998. gada jūnijā.3. Sadarbības mērķis ir koordinēt un palielināt kopīgos centienus nelegālo narkotiku problēmas risināšanai. Neskarot citus sadarbības mehānismus, puses vienojas, ka starpreģionu līmenī šim nolūkam izmanto Koordinācijas un sadarbības mehānismu narkotiku apkarošanai starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību jūras reģionu, un vienojas sadarboties, lai pastiprinātu tā efektivitāti.4. Puses arī vienojas sadarboties, lai apkarotu ar noziedzību saistītu narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, pastiprinot sadarbību ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un instancēm.5. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu visaptverošu un līdzsvarotu pieeju, īstenojot efektīvu rīcību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp sociālo, tiesu un iekšlietu sektoru, lai:
71. a)apmainītos ar viedokļiem par likumdošanas sistēmām un labāko praksi;
72. b)apkarotu narkotisko un psihotropo vielu piedāvājumu, nelikumīgu tirdzniecību un pieprasījumu;
73. c)nostiprinātu tiesu iestāžu un policijas sadarbību nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā;
74. d)nostiprinātu sadarbību jūras lietās ar nolūku efektīvi apkarot nelikumīgu tirdzniecību;
75. e)izveidotu informācijas un pārraudzības centrus;
76. f)definētu un piemērotu pasākumus narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības, (narkotisko un psihotropo vielu) medicīnisko recepšu izrakstīšanas un ķīmisko prekursoru samazināšanai;
77. g)izveidotu kopīgas pētniecības programmas un projektus, kā arī ieviestu abpusēju palīdzību tieslietās;
78. h)rosinātu alternatīvu attīstību, jo īpaši mazo ražotāju likumīgas laukaugu audzēšanas veicināšanu;
79. i)veicinātu apmācību un izglītošanu par cilvēkresursiem nolūkā novērst narkotiku patēriņu un nelikumīgu tirdzniecību un nostiprināt administratīvās kontroles sistēmas;
80. j)atbalstītu jauniešiem paredzētas profilakses programmas un izglītošanu skolās un ārpus tām;
81. k)stiprinātu profilaksi un narkotiku lietotāju ārstēšanu, rehabilitāciju un reintegrāciju, aptverot plašu metožu klāstu, tostarp ar narkotiku lietošanu saistīta kaitējuma mazināšanu.36. PANTSNelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, tostarp terorisma finansēšana1. Puses vienojas sadarboties, lai novērstu, ka to finanšu sistēmas un uzņēmumi tiek izmantoti, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus ieņēmumus no visu veidu smagajiem noziegumiem un jo īpaši no noziegumiem, kas saistīti ar nelegālajām narkotikām un psihotropām vielām un ar terora aktiem.2. Attiecīgā gadījumā, ievērojot Finanšu darījumu darba grupas (FATF) noteiktos standartus, šī sadarbība ietver administratīvo un tehnisko palīdzību, kuras mērķis ir izstrādāt un īstenot noteikumus un nodrošināt atbilstošu standartu un mehānismu efektīvu darbību. Jo īpaši sadarbība ļauj veikt atbilstošas informācijas apmaiņu un pieņemt atbilstošus standartus, lai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu apkarotu saskaņā ar standartiem, ko šajā jomā pieņēmušas aktīvi darbojošās starptautiskās organizācijas un saskaņā ar starptautiskā kontekstā izmantoto labāko praksi.37. PANTSOrganizētā noziedzība un iedzīvotāju drošība1. Puses vienojas sadarboties organizētās un finanšu noziedzības novēršanā un apkarošanā. Tālab tās veicina labu praksi un veic tās apmaiņu un īsteno atbilstošus saskaņotos starptautiskos standartus un instrumentus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās papildprotokolus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju. Tās jo īpaši veicina liecinieku aizsardzības programmas.2. Puses arī vienojas sadarboties, lai uzlabotu iedzīvotāju drošību, jo īpaši atbalstot drošības politiku un stratēģijas. Šai sadarbībai būtu jāveicina noziedzības novēršana, un tā varētu ietvert tādus pasākumus kā reģionālās sadarbības projektus starp policiju un tiesu iestādēm, mācību programmas, labākās prakses apmaiņu kriminālā profila izstrādei. Tā inter alia ietver arī viedokļu apmaiņu par tiesisko regulējumu, kā arī administratīvo un tehnisko palīdzību, kuras mērķis ir nostiprināt tiesībaizsardzības iestāžu institucionālās un darbības spējas.38. PANTSKorupcijas apkarošana1. Puses atzīst korupcijas novēršanas un apkarošanas nozīmi privātajā un publiskajā sektorā un atkārtoti apstiprina savas bažas par korupcijas radītajiem draudiem demokrātisko iestāžu stabilitātei un drošībai un šādu draudu nopietnību. Tālab puses sadarbojas, lai īstenotu un veicinātu attiecīgos starptautiskos standartus un instrumentus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju.2. Puses jo īpaši sadarbojas šādās jomās:
82. a)organizatoriskās efektivitātes uzlabošana un publisko resursu pārredzamas pārvaldības un pārskatabildības nodrošināšana;
83. b)atbilstošo iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu, darbības nostiprināšana;
84. c)korupcijas un kukuļdošanas novēršana starptautiskos darījumos;
85. d)korupcijas apkarošanai vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī paredzētās politikas pārraudzība un novērtēšana;
86. e)tādu darbību atbalstīšana, kuras veicina pārredzamības un likumības kultūras vērtības un izmaiņas cilvēku attieksmē pret korupcijas praksi;
87. f)sadarbības turpmāka pilnveidošana, lai atbalstītu pasākumus tādu līdzekļu atgūšanai, kuri veicina labu praksi un spēju veidošanu.39. PANTSKājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīga tirdzniecība1. Puses sadarbojas, lai novērstu un apkarotu kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību. To mērķis ir koordinēt darbības, lai nostiprinātu tiesisko un iestāžu sadarbību, kā arī savākt un iznīcināt civilpersonu turējumā esošos nelikumīgos kājnieku ieročus un vieglos ieročus, kā arī to munīciju.2. Puses sadarbojas, lai veicinātu kopīgas iniciatīvas kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas apkarošanā. Jo īpaši puses sadarbojas tādās kopīgās iniciatīvās, kuru mērķis ir īstenot valstu, reģionālās un starptautiskās programmas, kā arī konvencijas šajā jomā, gan daudzpusējā, gan starpreģionu kontekstā.40. PANTSTerorisma apkarošana, pilnībā ievērojot cilvēktiesības1. Sadarbībā terorisma apkarošanā tiks īstenots II daļas 16. pantā saskaņotais regulējums un standarti.2. Puses arī sadarbojas, lai nodrošinātu, ka ikviena persona, kura piedalās terora aktu finansēšanā, plānošanā, sagatavošanā vai izdarīšanā vai atbalsta terora aktus, tiks nodota tiesai. Puses vienojas, ka terorisma apkarošanā tiek pilnībā ievērotas visas attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas, vienlaikus ievērojot valstu suverenitāti, kā arī likumā paredzēto kārtību, cilvēktiesības un pamatbrīvības.3. Puses vienojas sadarboties terora aktu novēršanā un apspiešanā, īstenojot policijas un tiesu iestāžu sadarbību.III SADAĻASOCIĀLĀ ATTĪSTĪBA UN SOCIĀLĀ KOHĒZIJA41. PANTSSociālā kohēzija, kas ietver nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības apkarošanu1. Puses, atzīstot, ka sociālā attīstība ir cieši saistīta ar ekonomikas attīstību, vienojas, ka sadarbības mērķis ir uzlabot sociālo kohēziju, mazinot nabadzību, netaisnību, nevienlīdzību, un sociālo atstumtību, jo īpaši, lai izpildītu Tūkstošgades attīstības mērķus un starptautiski saskaņoto mērķi veicināt taisnīgu globalizāciju un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem. Šo mērķu sasniegšanai mobilizē ievērojamus finanšu resursus gan no sadarbības, gan valsts resursiem.2. Tālab puses sadarbojas, lai veicinātu un atbalstītu šādu darbību īstenošanu:
88. a)ekonomikas politika ar sociālo vīziju, kas vērsta uz visiem vairāk atvērtu sabiedrību, ar ienākumu labāku sadalījumu nolūkā mazināt nevienlīdzību un netaisnību;
89. b)tirdzniecības un ieguldījumu politika, paturot prātā saikni starp tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, taisnīgu tirdzniecību, lauku un pilsētu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un to pārstāvošo organizāciju attīstību, kā arī korporatīvo sociālo atbildību;
90. c)taisnīga un pamatota fiskālā politika, kas ļauj nodrošināt labāku bagātības pārdali, nodrošina atbilstošu sociālo izdevumu līmeni un mazina ēnu ekonomiku;
91. d)efektīvi publiskie sociālie izdevumi, kas saistīti ar skaidri identificētiem sociāliem mērķiem, īstenojot uz rezultātu vērstu pieeju;
92. e)efektīva sociālā politika un visiem nodrošināta taisnīga piekļuve sociālajiem pakalpojumiem dažādos sektoros, piemēram, izglītības, veselības, uztura, sanitārijas, mājokļu, tiesiskuma un sociālā nodrošinājuma jomā;
93. f)nodarbinātības politika, kas vērsta uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem un ekonomikas iespēju radīšanu, īpaši pievēršoties visnabadzīgākajām un vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un vismazāk attīstītajiem reģioniem, un īpaši pasākumi, kuri veicina iecietību pret kultūru daudzveidību darbā;
94. g)sociālās aizsardzības shēmas inter alia tādās jomās kā pensijas, veselība, nelaimes gadījumi un bezdarbs, kas ir balstītas uz solidaritātes principu un ir pieejamas visiem;
95. h)stratēģijas un politika, lai apkarotu ksenofobiju un diskrimināciju, jo īpaši dzimuma, rases, pārliecības vai etniskās piederības dēļ;
96. i)īpaša jaunatnei veltīta politika un programmas.3. Puses vienojas veicināt informācijas apmaiņu par sociālās kohēzijas aspektiem valstu plānos vai stratēģijās, kā arī pieredzes apmaiņu par panākumiem un neveiksmēm šādu plānu vai stratēģiju izstrādē un īstenošanā.4. Puses arī cenšas kopīgi novērtēt šā nolīguma īstenošanas ieguldījumu sociālajā kohēzijā.42. PANTSNodarbinātība un sociālā aizsardzība1. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu nodarbinātību un sociālo aizsardzību, īstenojot pasākumus un programmas, kuru mērķi jo īpaši ir šādi:
97. a)nodrošināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem;
98. b)radīt vairāk visiem pieejamus un pienācīgi darbojošos darba tirgus;
99. c)paplašināt sociālās aizsardzības segumu;
100. d)veikt labākās prakses apmaiņu tādās jomās kā darbaspēka mobilitāte un tiesību uz pensiju pārnešana;
101. e)veicināt sociālo dialogu;
102. f)nodrošināt, ka tiek ievēroti pamatprincipi un tiesības darbā, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās, tā dēvētajos darba pamatstandartos, jo īpaši attiecībā uz biedrošanās brīvību, tiesībām uz kolektīvām sarunām un nediskrimināciju, piespiedu un bērnu darba atcelšanu un vienlīdzīgu attieksmi starp vīriešiem un sievietēm;
103. g)risināt ar ēnu ekonomiku saistītos jautājumus;
104. h)pievērst īpašu uzmanību nelabvēlīgajām iedzīvotāju grupām un diskriminācijas apkarošanai;
105. i)pilnveidot cilvēkresursu kvalitāti, uzlabojot izglītību un apmācību, tostarp efektīvu profesionālo apmācību;
106. j)uzlabot veselības un drošības apstākļus darbā, jo īpaši stiprinot darba inspekcijas;
107. k)veicināt darba vietu izveidi un uzņēmējdarbību, nostiprinot iestāžu sistēmu, kas vajadzīga mazo un vidējo uzņēmumu izveidei un kredītu un mikrofinansējuma pieejamības veicināšanai.2. Darbības var veikt valsts, reģionālā un starpreģionu līmenī, tostarp veidojot tīklus, abpusēji apgūstot, identificējot un izplatot labu praksi, veicot informācijas apmaiņu, pamatojoties uz salīdzināmiem statistiskajiem instrumentiem, rādītājiem un saziņu starp sociālo partneru organizācijām.43. PANTSIzglītība un apmācība1. Puses vienojas, ka sadarbības mērķi ir šādi:
108. a)veicināt taisnīgu izglītības pieejamību visiem, tostarp jauniešiem, sievietēm, vecākiem iedzīvotājiem, pirmiedzīvotājiem un minoritāšu grupām, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem un sociāli visvairāk atstumtajiem sabiedrības segmentiem;
109. b)uzlabot izglītības kvalitāti, par prioritāti uzskatot pamatizglītību;
110. c)uzlabot pamatizglītības pabeigšanas rādītājus un mazināt mācību priekšlaicīgu pamešanu obligātajā vidējā izglītībā;
111. d)uzlabot neformālo izglītību;
112. e)uzlabot pašreizējo izglītības centru infrastruktūru un aprīkojumu;
113. f)veicināt pirmiedzīvotāju izglītību, kā arī starpkultūru bilingvālo izglītību;
114. g)veicināt augstāko izglītību, kā arī profesionālo apmācību un mūžizglītību.2. Puses arī vienojas veicināt:
115. a)sadarbību starp pušu augstākās izglītības iestādēm, kā arī studentu, pētnieku un akadēmiķu apmaiņu, izmantojot pašreizējās programmas;
116. b)sinerģiju starp augstākās izglītības iestādēm un publisko sektoru saskaņotās jomās, lai atvieglotu pāreju uz darba tirgu.3. Puses vienojas pievērst īpašu uzmanību, lai turpinātu attīstīt ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona zināšanu telpu un tādas iniciatīvas kā, piemēram, ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona kopējo augstākās izglītības telpu, jo īpaši lai veicinātu pieredzes un tehnisko resursu apvienošanu un apmaiņu.44. PANTSSabiedrības veselība1. Puses vienojas sadarboties, lai attīstītu efektīvas veselības aizsardzības sistēmas, pietiekamus kompetentu veselības aprūpes darbinieku resursus, taisnīgus finansēšanas mehānismus un sociālās aizsardzības shēmas.2. Īpašu uzmanību pievērš nozaru reformām un tam, lai tiktu nodrošināta taisnīga piekļuve kvalitatīviem veselības aprūpes pasākumiem un pārtikas un uztura nekaitīgums, jo īpaši mazaizsargātām grupām, piemēram, invalīdiem, vecākiem cilvēkiem, sievietēm, bērniem un pirmiedzīvotājiem.3. Pušu mērķis ir arī sadarboties, lai veicinātu primāro veselības aprūpi un profilaksi, īstenojot integrētas pieejas un darbības, iesaistot citus politikas sektorus, tostarp lai apkarotu HIV/AIDS, malāriju, tuberkulozi, tropu drudzi, Čagasa slimību un citas prioritāras infekcijas un neinfekcijas slimības, kā arī hroniskas slimības, lai mazinātu bērnu mirstību, uzlabotu māšu veselību un pievērstos prioritārām jomām, tādām kā seksuālā un reproduktīvā veselība, seksuāli transmisīvo slimību ārstēšana un profilakse un nevēlama grūtniecība, ja vien šie mērķi nav pretrunā valstu tiesiskajam regulējumam. Turklāt puses sadarbojas tādās jomās kā izglītošana, ūdens sanitārija un sanitārās jomas jautājumi.4. Sadarbība var arī veicināt starptautisko tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un sekmēšanu veselības jomā, tostarp Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus un Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli.5. Puses cenšas izveidot apvienības, kas pārsniedz sabiedrības veselības sistēmu, nodibinot stratēģiskas partnerības ar pilsonisko sabiedrību un citiem dalībniekiem, piešķirot prioritāti slimību profilaksei un veselības veicināšanai.45. PANTSPirmiedzīvotāji un citas etniskās grupas1. Puses, ievērojot un sekmējot savas valstiskās, reģionālās un starptautiskās saistības, vienojas, ka sadarbības pasākumi uzlabo pamatiedzīvotāju tiesību un pamatbrīvību aizsardzību un veicināšanu, kas atzīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām. Turklāt sadarbības pasākumi uzlabo un veicina to personu cilvēktiesības un pamatbrīvības, kuras pieder pie minoritātēm un etniskajām grupām.2. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nabadzības mazināšanai un nevienlīdzības, atstumtības un diskriminācijas apkarošanai. Sadarbības pasākumu pilnveidošanā būtu jāvadās no atbilstošiem starptautiskiem dokumentiem un instrumentiem, kas attiecas uz pirmiedzīvotāju tiesībām, piemēram, no Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas nr. 59/174 par pasaules pirmiedzīvotāju otro desmitgadi un ratificētās Starptautiskās Darba organizācijas 169. konvencijas par pirmiedzīvotājiem un cilšu tautām neatkarīgās valstīs, atbilstoši pušu valstiskajām un starptautiskajām saistībām.3. Puses arī vienojas, ka sadarbības pasākumos sistemātiski ņem vērā minēto iedzīvotāju sociālo, ekonomisko un kultūras identitāti un attiecīgā gadījumā nodrošina viņu efektīvu līdzdalību sadarbības pasākumos, jo īpaši attiecībā uz viņiem vissvarīgākajām jomām, proti, zemes un dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un izmantošanu, vidi, izglītību, veselību, mantojumu un kultūras identitāti.4. Sadarbība veicina pirmiedzīvotāju attīstību. Sadarbība arī veicina to cilvēku attīstību, kuri pieder pie minoritātēm un etnisko grupu organizācijām. Šāda sadarbība nostiprina arī viņu sarunu risināšanas, administratīvās un pārvaldības spējas.46. PANTSNeaizsargātās iedzīvotāju grupas1. Puses vienojas, ka sadarbībā, kas notiek neaizsargāto iedzīvotāju grupu labā, prioritāti piešķir pasākumiem, tostarp novatoriskai politikai un projektiem, kuros iesaistītas neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Par šādas sadarbības mērķi būtu jāizvirza cilvēku attīstība, nabadzības mazināšana un sociālās atstumtības apkarošana.2. Sadarbība ietver neaizsargāto iedzīvotāju grupu cilvēktiesību aizsardzību un vienlīdzīgas iespējas, ekonomisko iespēju radīšanu visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kā arī īpašu sociālo politiku, kuras mērķis ir cilvēka spēju pilnveidošana ar izglītību un apmācībām, piekļuve sociālajiem pamatpakalpojumiem, sociālās drošības tīkli un tiesiskums, īpašu uzmanību citu starpā pievēršot invalīdiem un viņu ģimenēm, bērniem, sievietēm un vecākiem cilvēkiem.47. PANTSDzimums1. Puses vienojas, ka sadarbība palīdz nostiprināt politiku, programmas un mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt, uzlabot un paplašināt vienlīdzīgu līdzdalību un iespējas vīriešiem un sievietēm visos politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves sektoros, jo īpaši lai efektīvi īstenotu Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu. Attiecīgā gadījumā paredz pozitīvu rīcību sieviešu atbalstam.2. Sadarbība veicina dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās attiecīgajās sadarbības jomās, tostarp valstu politikā, attīstības stratēģijās un darbībās, kā arī to ietekmes novērtēšanas rādītājos.3. Sadarbība palīdz arī veicināt vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu piekļuvi visiem pakalpojumiem un resursiem, kas ļauj viņiem pilnībā īstenot savas pamattiesības, piemēram, attiecībā uz izglītību, veselību, profesionālo apmācību, darba iespējām, politisko lēmumu pieņemšanu, pārvaldības struktūrām un privātiem uzņēmumiem.4. Sevišķu uzmanību, jo īpaši ar profilakses starpniecību, piešķir programmām, kas attiecas uz vardarbību pret sievietēm.48. PANTSJaunatne1. Sadarbībā starp pusēm atbalsta visas attiecīgās nozaru politikas jomas, kas vērstas uz jaunatni ar mērķi novērst nabadzības un sociālās atstumtības pavairošanu. Sadarbība ietver atbalstu ģimeņu politikai un izglītošanai, kā arī darba iespēju nodrošināšanai jauniešiem, jo īpaši nabadzīgajās teritorijās, un tādu sociālo un tiesiskuma programmu veicināšanai, kuru mērķis ir novērst jauniešu likumpārkāpumus un atgriezt jauniešus ekonomikas un sabiedriskajā dzīvē.2. Puses vienojas veicināt jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrībā, kā arī tādas politikas veidošanā, kas ietekmē viņu dzīvi.IV SADAĻAMIGRĀCIJA49. PANTSMigrācija1. Sadarbības pamatā ir konkrēto vajadzību novērtējums, kas veikts, pusēm savstarpēji apspriežoties, un to īsteno saskaņā ar attiecīgiem spēkā esošiem Eiropas Savienības un valstu tiesību aktiem. Tā ir jo īpaši vērsta uz šādiem aspektiem:
117. a)galvenie migrācijas cēloņi;
118. b)valstu tiesību aktu un prakses attīstība un īstenošana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai izpildītu noteikumus, ko paredz 1951. gada Ženēvas Konvencija par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokols, kā arī citi attiecīgie starptautiskie instrumenti, un nodrošinātu neizraidīšanas principa ievērošanu;
119. c)uzņemšanas noteikumi un uzņemto personu tiesības un statuss, vienlīdzīga attieksme pret personām, kas valstī uzturas likumīgi, un to integrācija sabiedrībā, likumīgo migrantu izglītība un apmācība, pasākumi pret rasismu un ksenofobiju un visi piemērojamie noteikumi attiecībā uz migrantu cilvēktiesībām;
120. d)efektīvas politikas izveide naudas pārvedumu atvieglošanai;
121. e)pagaidu un cirkulārā migrācija, kā arī intelektuālā darbaspēka emigrācijas novēršana;
122. f)efektīvas un visaptverošas politikas izstrāde attiecībā uz imigrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo tirgotāju tīklus un noziedzīgās organizācijas un kā aizsargāt un atbalstīt šādas nelikumīgas tirdzniecības upurus, kā arī politikas izstrāde attiecībā uz jebkuru citu migrācijas veidu, kas neatbilst galamērķa valsts tiesiskajam regulējumam;
123. g)to personu izraidīšana, kurām nav likumīgas uzturēšanās atļaujas, nodrošinot humānus, drošus un cilvēka cienīgus apstākļus un pilnībā ievērojot viņu cilvēktiesības, un šādu personu atpakaļuzņemšana atbilstīgi 2. punktam;
124. h)labākās prakses apmaiņa par integrāciju, kas saistīta ar migrāciju starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas puses republikām;
125. i)atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir repatriantu ilgtspējīga reintegrācija.2. Īstenojot sadarbību, lai novērstu un kontrolētu imigrāciju, kas ir pretrunā galamērķa valsts tiesiskajam regulējumam, puses arī vienojas uzņemt atpakaļ tos savus valstspiederīgos, kuru uzturēšanās otras puses teritorijās ir pretrunā to attiecīgajam tiesiskajam regulējumam. Šajā nolūkā:
126. a)katra Centrālamerikas puses republika pēc pieprasījuma un bez papildu formalitātēm uzņem atpakaļ jebkurus savus valstspiederīgos, kuru uzturēšanās kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā ir pretrunā dalībvalsts tiesiskajam regulējumam, nodrošina saviem valstspiederīgajiem atbilstošus personu apliecinošus dokumentus un nodrošina viņu piekļuvi administratīvajam aprīkojumam, kas vajadzīgs šādam mērķim, unb) katra Eiropas Savienības dalībvalsts pēc pieprasījuma un bez papildu formalitātēm uzņem atpakaļ jebkurus savus valstspiederīgos, kuru uzturēšanās kādas Centrālamerikas puses republikas teritorijā ir pretrunā attiecīgās Centrālamerikas puses republikas tiesiskajam regulējumam, nodrošina saviem valstspiederīgajiem atbilstošus personu apliecinošus dokumentus un nodrošina viņu piekļuvi administratīvajam aprīkojumam, kas vajadzīgs šim mērķim.3. Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai citu pierādījumu, kas apliecina tās valstspiederību, attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses republikas kompetentās diplomātiskās un/vai konsulārās pārstāvniecības pēc attiecīgās Centrālamerikas puses republikas vai Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma veic pasākumus, lai intervētu šo personu nolūkā noteikt tās valstspiederību.4. Puses vienojas pēc pieprasījuma un iespējami drīz noslēgt nolīgumu, kas reglamentētu Eiropas Savienības dalībvalstu un Centrālamerikas puses republiku īpašos pienākumus atpakaļuzņemšanas jomā. Minētais nolīgums attiecas arī uz citu valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu.V SADAĻAVIDE, DABAS KATASTROFAS UN KLIMATA PĀRMAIŅAS50. PANTSSadarbība vides jomā1. Puses vienojas sadarboties, lai aizsargātu un uzlabotu vides kvalitāti vietējā, reģionālā un pasaules līmenī nolūkā nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, kā paredzēts 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijā par vidi un attīstību.2. Ņemot vērā kopējas, bet diferencētas atbildības principu, prioritātes un valstu attīstības stratēģijas, puses pievērš pienācīgu uzmanību saiknei starp nabadzību un vidi un saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, tostarp šā nolīguma iespējamai ietekmei.3. Sadarbību jo īpaši vērš uz šādām jomām:
127. a)dabas resursu un ekosistēmu, tostarp mežu un zvejas vietu, aizsardzība un ilgtspējīga pārvaldība;
128. b)cīņa pret saldūdeņu un jūras ūdeņu, gaisa un augsnes piesārņojumu, tostarp īstenojot atkritumu, notekūdeņu, ķimikāliju un citu bīstamu vielu un materiālu pareizu pārvaldību;
129. c)globāli jautājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, ozona slāņa noārdīšanās, pārtuksnešošanās, atmežošana, bioloģiskās daudzveidības un bioloģiskās drošības saglabāšana;
130. d)šajā saistībā sadarbības mērķis ir veicināt kopīgas iniciatīvas attiecībā uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos to nelabvēlīgajai ietekmei, kā arī oglekļa tirgus mehānismu nostiprināšanu.4. Sadarbība var ietvert tādus pasākumus kā:
131. a)politikas dialoga un vislabākās prakses un pieredzes apmaiņas veicināšana vides jomā, kā arī spēju veidošana, tostarp iestāžu sistēmas nostiprināšana;
132. b)ilgtspējīgas tehnoloģijas un zinātības nodošana un izmantošana, tostarp iniciatīvu un mehānismu izveide jauninājumiem un vides aizsardzībai;
133. c)ekoloģisku apsvērumu integrācija politikas jomās, tostarp zemes izmantošanas pārvaldībā;
134. d)ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeļu veicināšana, tostarp ilgtspējīgi izmantojot ekosistēmas, pakalpojumus un preces;
135. e)vides izpratnes un izglītošanas veicināšana, kā arī aktīvāka pilsoniskās sabiedrības un jo īpaši vietējās sabiedrības iesaistīšana vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības centienos;
136. f)reģionālās sadarbības rosināšana un veicināšana vides aizsardzības jomā;
137. g)palīdzības sniegšana pušu noslēgto daudzpusējo vides jomas nolīgumu īstenošanā un izpildē;
138. h)vides pārvaldības, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmu nostiprināšana.51. PANTSDabas katastrofu pārvaldība1. Puses vienojas, ka sadarbības mērķis šajā jomā ir mazināt Centrālamerikas reģiona neaizsargātību no dabas katastrofām, atbalstot valstu centienus, kā arī reģionālo regulējumu neaizsargātības mazināšanai un reaģēšanai uz dabas katastrofām, stiprinot reģionālo pētniecību, izplatot labāko praksi no pieredzes, kas gūta katastrofu riska mazināšanā, sagatavotībā, plānošanā, pārraudzībā, profilaksē, seku mazināšanā, reaģēšanā un rehabilitācijā. Sadarbībā arī tiek atbalstīti centieni saskaņot tiesisko regulējumu atbilstoši starptautiskiem standartiem un uzlabot iestāžu koordināciju un valdības atbalstu.2. Puses veicina stratēģijas, kas mazina sociālo un vides neaizsargātību un stiprina vietējās sabiedrības un iestāžu spējas katastrofu riska mazināšanā.3. Puses īpašu uzmanību pievērš katastrofu riska mazināšanas uzlabošanai visās savās politikas jomās, tostarp teritoriālajā pārvaldībā, rehabilitācijā un rekonstrukcijā.VI SADAĻAEKONOMIKAS UN TIRDZNIECĪBAS ATTĪSTĪBA52. PANTSSadarbība un tehniskā palīdzība konkurences politikas jomāTehniskā palīdzība cita starpā tiek vērsta uz konkurences iestāžu spēju veidošanu un cilvēkresursu apmācību, ņemot vērā reģionālo dimensiju, lai atbalstītu šīs iestādes konkurences tiesību nostiprināšanā un efektīvā īstenošanā prettrestu un apvienošanās jomā, tostarp konkurences veicināšanā.53. PANTSMuitas sadarbība un savstarpējā palīdzība1. Puses atbalsta un veicina sadarbību starp to attiecīgajiem muitas dienestiem, lai nodrošinātu šā nolīguma IV daļas II sadaļas 3. nodaļā (Muita un tirdzniecības veicināšana) izklāstīto mērķu sasniegšanu, jo īpaši nolūkā nodrošināt muitas procedūru vienkāršošanu un likumīgas tirdzniecības veicināšanu, vienlaikus saglabājot to kontroles spējas.2. Sadarbība cita starpā nodrošina pamatu šādām darbībām:
139. a)informācijas apmaiņa par muitas tiesību aktiem un procedūrām, jo īpaši šādās jomās:
140. i)muitas procedūru vienkāršošana un modernizēšana;
141. ii)tranzīta kustības veicināšana;iii) intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana, ko veic muitas iestādes;
142. iv)attiecības ar darījumu aprindām;
143. v)preču brīva aprite un reģionālā integrācija;
144. b)kopīgu iniciatīvu veidošana savstarpēji saskaņotās jomās;
145. c)starp visām attiecīgajām robežapsardzes aģentūrām notiekošās koordinācijas veicināšana gan iekšēji, gan starpvalstu līmenī.3. Puses sniedz savstarpēju administratīvu palīdzību muitas lietās saskaņā ar šā nolīguma IV daļas III pielikuma noteikumiem.54. PANTSSadarbība un tehniskā palīdzība muitas jomā un tirdzniecības veicināšanāPuses atzīst tehniskās palīdzības nozīmi muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā, lai īstenotu šā nolīguma IV daļas II sadaļas 3. nodaļā (Muita un tirdzniecības veicināšana) noteiktos pasākumus. Puses vienojas sadarboties cita starpā šādās jomās:
146. a)iestāžu sadarbības uzlabošana, lai nostiprinātu reģionālās integrācijas procesu;
147. b)zinātības un spēju veidošanas nodrošināšana kompetentajām iestādēm muitas lietās (cita starpā izcelsmes apliecināšana un pierādīšana) un tehniskās lietās, lai izpildītu reģionālās muitas procedūras;
148. c)mehānismu un mūsdienīgu muitas metožu piemērošana, ieskaitot riska novērtēšanu, iepriekšējus saistošus nolēmumus, vienkāršotas procedūras preču ievešanai un izlaišanai, muitas kontroli un uzņēmumu revīzijas metodes;
149. d)tādu procedūru un prakses ieviešana, kas, ciktāl iespējams, atspoguļo starptautiskos instrumentus un standartus, kuri piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, ieskaitot PTO noteikumus un Pasaules Muitas organizācijas (turpmāk tekstā — PMO) instrumentus un standartus, inter alia grozīto Starptautisko muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvenciju (pārskatīto Kioto konvenciju) un PMO pamatstandartus pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, une) informācijas sistēmas un muitas un citu tirdzniecības procedūru automatizācija.55. PANTSSadarbība un tehniskā palīdzība intelektuālā īpašuma un tehnoloģijas nodošanas jomā1. Puses atzīst sadarbības un tehniskās palīdzības nozīmi intelektuālā īpašuma jomā un vienojas sadarboties cita starpā šādās jomās:
150. a)iestāžu sadarbības uzlabošana (piemēram, starp intelektuālā īpašuma birojiem Centrālamerikas puses republikās) un tādējādi informācijas apmaiņas veicināšana par tiesiskajiem regulējumiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām un citiem atbilstošiem aizsardzības un izpildes noteikumiem;
151. b)saziņas un sadarbības attīstības atbalstīšana un veicināšana intelektuālā īpašuma jomā, tostarp informācijas veicināšana un izplatīšana starp uzņēmējdarbības cikliem, pilsonisko sabiedrību, patērētājiem un izglītības iestādēm un to robežās;
152. c)spēju veidošanas un apmācības nodrošināšana (piemēram, tiesnešiem, prokuroriem, muitai un policijas darbiniekiem) intelektuālā īpašuma tiesību izpildes jautājumos;
153. d)sadarbība Centrālamerikas puses republiku intelektuālā īpašuma biroju elektronisko sistēmu izstrādē un pilnveidošanā;
154. e)sadarbība informācijas apmaiņā un zinātības un tehniskās palīdzības nodrošināšana saistībā ar reģionālo integrāciju intelektuālā īpašuma tiesību jomā.2. Puses atzīst sadarbības nozīmi muitas jautājumos un tāpēc apņemas veicināt un attīstīt sadarbību, kuras mērķis ir piemērot robežpasākumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, jo īpaši pastiprinot informācijas apmaiņu un koordināciju starp attiecīgajām muitas pārvaldēm. Puses sadarbībā tiecas nostiprināt un modernizēt Centrālamerikas puses republiku muitas darbību.3. Puses arī atzīst tehniskās sadarbības palīdzības nozīmi tehnoloģijas nodošanas jomā, lai veicinātu intelektuālo īpašumu, un vienojas sadarboties cita starpā šādās jomās:
155. a)puses veicina tehnoloģijas nodošanu, ko veic, izmantojot akadēmiskas, profesionālas un/vai uzņēmējdarbības apmaiņas programmas, kuras vērstas uz ES puses zināšanu nodošanu Centrālamerikas puses republikām;
156. b)puses atzīst tādu mehānismu izveides nozīmi, kuri stiprina un veicina ārvalstu tiešās investīcijas Centrālamerikas puses republikās, jo īpaši novatoriskos un augsto tehnoloģiju sektoros. ES puse dara visu iespējamo, lai piedāvātu savā teritorijā esošajām iestādēm un uzņēmumiem atvieglojumus, kas paredzēti, lai veicinātu un atbalstītu tehnoloģijas nodošanu Centrālamerikas puses republiku iestādēm un uzņēmumiem, tā, lai šīs valstis varētu izveidot dzīvotspējīgu tehnoloģisko platformu;
157. c)līdzīgi ES puse veicina un atbalsta programmas, kuru mērķis ir izveidot pētniecības un izstrādes darbības Centrālamerikā, lai izpildītu šā reģiona vajadzības, piemēram, piekļuvi zālēm, infrastruktūrai un tehnoloģiju attīstībai, kas cita starpā vajadzīga tās iedzīvotāju attīstībai.56. PANTSSadarbība uzņēmējdarbības veikšanas, pakalpojumu tirdzniecības un elektroniskās komercijas jomā1. Puses atzīst tehniskās sadarbības un palīdzības nozīmi, lai veicinātu saistību izpildi un maksimāli palielinātu iespējas, kas radītas saskaņā ar šā nolīguma IV daļas III sadaļu (Uzņēmējdarbības veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija), un sasniegtu šā nolīguma mērķus.2. Sadarbība ietver atbalstu tehniskajai palīdzībai, apmācībai un spēju veidošanai cita starpā šādās jomās:
158. a)uzlabot Centrālamerikas puses republiku pakalpojumu sniedzēju spēju savākt informāciju par ES puses noteikumiem un standartiem Eiropas Savienības līmenī, kā arī valstu un reģionu līmenī un izpildīt tos;
159. b)uzlabot Centrālamerikas puses republiku pakalpojumu sniedzēju eksporta jaudu, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām;
160. c)veicināt mijiedarbību un dialogu starp ES puses un Centrālamerikas puses republiku pakalpojumu sniedzējiem;
161. d)risināt kvalifikācijas un standartu vajadzības sektoros, kuros puses ir uzņēmušās saistības atbilstoši šim nolīgumam;
162. e)veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu un attiecīgā gadījumā sniegt tehnisko palīdzību noteikumu izstrādē un īstenošanā valstu vai reģionālā līmenī;
163. f)izveidot mehānismus, lai veicinātu ieguldījumus starp ES pusi un Centrālamerikas puses republikām, un uzlabot ieguldījumu veicināšanas aģentūru spējas Centrālamerikas puses republikās.57. PANTSSadarbība un tehniskā palīdzība tirdzniecības tehnisko šķēršļu pārvarēšanāPuses atzīst tehniskās sadarbības palīdzības nozīmi tirdzniecības tehnisko šķēršļu jomā un vienojas sadarboties cita starpā šādās jomās:
164. a)zinātības nodrošināšana, spēju veidošana, tostarp atbilstošās infrastruktūras, apmācības un tehniskās palīdzības attīstīšana un nostiprināšana tehnisko noteikumu, standartizācijas, atbilstības novērtēšanas, akreditācijas un metroloģijas jomā. Minētais var ietvert darbības, lai veicinātu izpratni par Eiropas Savienības prasībām un to izpildi, jo īpaši no mazo un vidējo uzņēmumu puses;
165. b)atbalsts, lai saskaņotu tiesību aktus un procedūras attiecībā uz tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem Centrālamerikā un veicinātu preču apriti reģionā;
166. c)pasākumi, lai veicinātu Centrālamerikas puses republiku pārstāvju aktīvu piedalīšanos attiecīgo starptautisko organizāciju darbā nolūkā palielināt starptautisko standartu izmantošanu;
167. d)informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa, lai veicinātu šā nolīguma IV daļas II sadaļas 4. nodaļas (Tirdzniecības tehniskie šķēršļi) īstenošanu. Minētais var ietvert programmas tirdzniecības veicināšanai abpusēji interesējošās jomās, uz kurām attiecas 4. nodaļa.58. PANTSSadarbība un tehniskā palīdzība valsts iepirkuma jomāPuses atzīst sadarbības un tehniskās palīdzības nozīmi valsts iepirkuma jomā un vienojas sadarboties cita starpā šādi:
168. a)pēc attiecīgo pušu vienošanās uzlabo iestāžu sadarbību un veicina informācijas apmaiņu par tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts iepirkumu, iespējams, uzsākot dialoga mehānismu;
169. b)pēc puses pieprasījuma nodrošina spēju veidošanu un apmācību, tostarp apmācību privātajam sektoram, par novatoriskiem konkurētspējīga valsts iepirkuma veidiem;
170. c)atbalstot Centrālamerikas puses republikās sabiedrības informēšanas darbības, kas saistītas ar šā nolīguma IV daļas V sadaļas (Valsts iepirkums) noteikumiem, publisko sektoru, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, attiecībā uz Eiropas Savienības iepirkuma sistēmām un iespējām, kādas Centrālamerikas piegādātājiem varētu būt Eiropas Savienībā;
171. d)atbalstot tāda visam Centrālamerikas reģionam vienota piekļuves punkta izstrādi, izveidošanu un darbību, ar kura starpniecību var piekļūt informācijai saistībā ar valsts iepirkumu. Šis vienotais piekļuves punkts darbojas, kā noteikts šā nolīguma IV daļas V sadaļas (Valsts iepirkums) 212. panta 1. punkta
172. d)apakšpunktā, 213. pantā, 215. panta 4. punktā un 223. panta 2. punktā;
173. e)publisko struktūru, centrālo, reģionālo vai citu iepirkuma struktūru, tehnoloģisko spēju uzlabošana.59. PANTSSadarbība un tehniskā palīdzība zivsaimniecībā un akvakultūrā1. Puses atzīst ekonomiskās, tehniskās un zinātniskās sadarbības nozīmi zivsaimniecības un akvakultūras sektora ilgtspējīgā attīstībā. Šīs sadarbības mērķiem vajadzētu būt jo īpaši šādiem:
174. a)veicināt zivsaimniecību ilgtspējīgu attīstību un pārvaldību;
175. b)veicināt labāko praksi zivsaimniecību pārvaldībā;
176. c)uzlabot datu vākšanu, lai ņemtu vērā labāko zinātnisko informāciju, kas pieejama resursu novērtēšanas un pārvaldības jomā;
177. d)nostiprināt pārraudzības, kontroles un novērošanas (PKN) sistēmu;
178. e)apkarot nelegālo, nereģistrēto un neregulēto (NNN) zveju.2. Šī sadarbība cita starpā var ietvert šādas darbības:
179. a)tehniskās pieredzes, atbalsta un spēju veidošanas nodrošināšana zivsaimniecību resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, tostarp alternatīvo zivsaimniecību attīstībai;
180. b)informācijas, pieredzes un spēju veidošanas apmaiņa zivsaimniecības un akvakultūras sektora ilgtspējīgai sociālekonomiskajai attīstībai. Īpašu uzmanību pievērš amatieru un mazapjoma zivsaimniecību un akvakultūras atbildīgai attīstībai un to produkcijas un darbības dažādošanai, tostarp tādās jomās kā pārstrādes nozare;
181. c)iestāžu sadarbības atbalstīšana un informācijas apmaiņas veicināšana par tiesiskiem regulējumiem attiecībā uz zivsaimniecību un akvakultūru, tostarp jebkādiem atbilstošiem starptautiskiem instrumentiem;
182. d)sadarbības nostiprināšana starptautiskās organizācijās un ar valstu un reģionālām zivsaimniecību pārvaldības organizācijām, kas sniedz tehnisko palīdzību, piemēram, semināriem un pētījumiem, lai nodrošinātu labāku izpratni par starptautisko juridisko instrumentu pievienoto vērtību jūras resursu pienācīgas pārvaldības sasniegšanā.60. PANTSSadarbība un tehniskā palīdzība amatniecības preču jomāPuses atzīst to sadarbības programmu nozīmi, kas veicina darbības, kuras palīdz ar Centrālamerikas puses republikās ražotajām amatniecības precēm gūt labumu no šā nolīguma. Jo īpaši sadarbību varētu vērst uz šādām jomām:
183. a)spēju attīstīšana, lai veicinātu Centrālamerikas amatniecības preču iespējas iekļūt tirgū;
184. b)to Centrālamerikas iestāžu spēju veidošana, kuras ir atbildīgas par eksporta veicināšanu, jo īpaši sniedzot tādu atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk tekstā — MMVU) no pilsētu un lauku sektoriem, kas vajadzīgs amatniecības preču ražošanai un eksportēšanai, tostarp Eiropas Savienības tirgū ieviesto muitas procedūru un tehnisko prasību jautājumos;
185. c)šo kultūras produktu saglabāšanas veicināšana;
186. d)atbalsts infrastruktūras attīstībai, kas vajadzīga, lai atbalstītu amatniecības preču ražošanā iesaistītos MMVU;
187. e)spēju veidošana, īstenojot apmācības programmas, lai uzlabotu amatniecības preču ražotāju uzņēmējdarbības rezultātus.61. PANTSSadarbība un tehniskā palīdzība bioloģisko preču jomāPuses atzīst sadarbības programmu nozīmi tā labuma palielināšanā, ko no šā nolīguma varētu gūt ar Centrālamerikas puses republikās ražotām bioloģiskām precēm. Konkrēti, sadarbību cita starpā var vērst uz šādām jomām:
188. a)spēju attīstīšana, lai veicinātu Centrālamerikas bioloģisko preču iespējas iekļūt tirgū;
189. b)to Centrālamerikas struktūrvienību spēju veidošana, kuras ir atbildīgas par eksporta veicināšanu, jo īpaši sniedzot tādu atbalstu MMVU no pilsētu un lauku sektoriem, kas vajadzīgs bioloģisko preču ražošanai un eksportēšanai, tostarp Eiropas Savienības tirgū prasīto muitas procedūru, tehnisko noteikumu un kvalitātes standartu jautājumos;
190. c)atbalsts tādas infrastruktūras attīstībai, kas vajadzīga, lai atbalstītu bioloģisko preču ražošanā iesaistītos MMVU;
191. d)spēju veidošana, īstenojot apmācības programmas, lai uzlabotu bioloģisko preču ražotāju uzņēmējdarbības rezultātus;
192. e)sadarbība izplatīšanas tīklu izveidē Eiropas Savienības tirgū.62. PANTSSadarbība un tehniskā palīdzība pārtikas nekaitīguma, sanitārajās un fitosanitārajās lietās un dzīvnieku labturības jautājumos1. Sadarbību šajā jomā strukturē ar mērķi nostiprināt pušu spējas sanitārajās, fitosanitārajās un dzīvnieku labturības lietās, nolūkā uzlabot piekļuvi otras puses tirgum, vienlaikus nodrošinot cilvēku, dzīvnieku un augu pienācīgu aizsardzības līmeni, kā arī dzīvnieku labturību.2. Sadarbība cita starpā var ietvert šādas darbības:
193. a)atbalsts, lai saskaņotu tiesību aktus un procedūras sanitārijas un fitosanitārijas jomā Centrālamerikā un veicinātu preču apriti reģionā;
194. b)zinātības nodrošināšana par likumdošanas un tehniskajām spējām, lai izstrādātu un ieviestu tiesību aktus, kā arī izstrādātu sanitārās un fitosanitārās kontroles sistēmas (tostarp izskaušanas programmas, pārtikas nekaitīguma sistēmas un brīdinājumu paziņošanu), un par dzīvnieku labturību;
195. c)atbalsts iestāžu un administratīvo spēju attīstīšanai un nostiprināšanai Centrālamerikā, gan reģionālā, gan valstu līmenī, lai uzlabotu tās sanitāro un fitosanitāro stāvokli;
196. d)atbalsts, lai attīstītu katras Centrālamerikas puses republikas spēju izpildīt sanitārās un fitosanitārās prasības nolūkā uzlabot piekļuvi otras puses tirgum, vienlaikus nodrošinot aizsardzības līmeni;
197. e)padomu un tehniskās palīdzības sniegšana par Eiropas Savienības reglamentējošo sistēmu sanitārijas un fitosanitārijas jomā un Eiropas Savienības tirgū prasīto standartu īstenošanu.3. Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomiteja, kas izveidota ar šā nolīguma IV daļas II sadaļas (Preču tirdzniecība) 5. nodaļu (Sanitārie un fitosanitārie pasākumi), ierosina nepieciešamību sadarboties, lai izstrādātu darba programmu.4. Asociācijas komiteja pārrauga saskaņā ar šo pantu noteiktās sadarbības progresu un iesniedz šā uzdevuma rezultātus Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomitejai.63. PANTSSadarbība un tehniskā palīdzība tirdzniecībā un ilgtspējīgā attīstībā1. Puses atzīst sadarbības un tehniskās palīdzības nozīmi tirdzniecības un darbaspēka, kā arī tirdzniecības un vides jomā, lai sasniegtu šā nolīguma IV daļas VIII sadaļas (Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība) mērķus.2. Lai papildinātu šā nolīguma III daļas III sadaļā (Sociālā attīstība un sociālā kohēzija) un V sadaļā (Vide, dabas katastrofas un klimata pārmaiņas) izklāstītās darbības, puses vienojas sadarboties, tostarp veicinot tehnisko palīdzību, apmācību un spēju veidošanas pasākumus, inter alia šādās jomās:
198. a)atbalsts tādu pasākumu attīstībai, kas veicina vides aizsardzību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības apstākļus, jo īpaši veicinot likumīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību, piemēram, izmantojot taisnīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas, tostarp tās, kas paredz korporatīvo sociālo atbildību un pārskatatbildību, kā arī ar tām saistītas marķēšanas un tirgdarbības iniciatīvas;
199. b)starp pusēm saskaņotu ar tirdzniecību saistītu sadarbības mehānismu veicināšana, lai palīdzētu īstenot pašreizējo un turpmāko starptautisko klimata pārmaiņu apkarošanas režīmu;
200. c)tādu ražojumu tirdzniecības veicināšana, kas iegūti no ilgtspējīgi pārvaldītiem dabas resursiem, tostarp veicot efektīvus pasākumus attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem, zivsaimniecībām un likumīgi un ilgtspējīgi iegūtu kokmateriālu sertifikāciju. Īpašu uzmanību pievērš brīvprātīgiem un elastīgiem mehānismiem un tirgdarbības iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt ekoloģiski ilgtspējīgas ražošanas sistēmas;
201. d)iestāžu sistēmu nostiprināšana, politikas un programmu izstrāde un īstenošana attiecībā uz to daudzpusējo vides jomas nolīgumu un tiesību aktu īstenošanu un izpildi, par kuriem vienojušās puses, un pasākumu izstrāde ar vidi saistītas nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, tostarp īstenojot izpildes darbības un muitu sadarbību;
202. e)iestāžu sistēmu nostiprināšana, politikas un programmu izstrāde un īstenošana attiecībā uz pamatprincipiem un tiesībām darbā (biedrošanās brīvība un kolektīvās sarunas, piespiedu darbs, bērnu darbs, nediskriminācija darbā) un starp pusēm saskaņoto Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk tekstā — SDO) konvenciju un darba tiesību īstenošana un izpilde;
203. f)viedokļu apmaiņas veicināšana par metožu un rādītāju izstrādi ilgtspējības pārskatīšanai un atbalsts iniciatīvām, lai kopīgi pārskatītu, pārraudzītu un novērtētu ieguldījumu šā nolīguma IV daļas ilgtspējīgā attīstībā;
204. g)iestāžu spējas nostiprināšana tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumos un atbalsts saskaņoto sistēmu organizēšanā un veicināšanā dialogam ar pilsonisko sabiedrību par šādiem jautājumiem.64. PANTSRūpnieciskā sadarbība1. Puses vienojas, ka rūpnieciskā sadarbība veicina Centrālamerikas rūpniecības nozares un atsevišķu sektoru modernizāciju un pārstrukturēšanu, kā arī rūpniecisko sadarbību starp uzņēmējiem, lai stiprinātu privāto sektoru, ar nosacījumiem, kas sekmē vides aizsardzību.2. Rūpnieciskās sadarbības iniciatīvas atspoguļo pušu noteiktās prioritātes. Tajās ņem vērā rūpnieciskās attīstības reģionālos aspektus, pēc vajadzības sekmējot starpvalstu partnerattiecības. Iniciatīvas jo īpaši ir vērstas uz piemērota satvara izveidi pārvaldības zinātības uzlabošanai un pārredzamības veicināšanai attiecībā uz tirgiem un nosacījumiem uzņēmējdarbībai.65. PANTSEnerģija (ieskaitot atjaunojamos energoresursus)1. Puses vienojas, ka to kopīgais mērķis ir veicināt sadarbību enerģijas jomā, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgiem tīras un atjaunojamas enerģijas avotiem, energoefektivitāti, enerģijas taupīšanas tehnoloģiju, lauku elektrifikāciju un enerģijas tirgu reģionālo integrāciju, kā to cita starpā noteikušas puses un atbilstoši vietējiem tiesību aktiem.2. Sadarbība cita starpā var ietvert šādus pasākumus:
205. a)enerģētikas politikas formulēšana un plānošana, tostarp savstarpēji saistītas reģionālas nozīmes infrastruktūras, energoapgādes uzlabošana un dažādošana un enerģētikas tirgu uzlabošana, tostarp tranzīta, pārvades un sadales atvieglošana Centrālamerikas puses republikās;
206. b)pārvaldība un apmācība enerģētikas nozarei un tehnoloģiju un zinātības nodošana, tostarp pastāvīgs darbs saistībā ar standartiem, kas attiecas uz enerģijas ražošanas emisijām un energoefektivitāti;
207. c)enerģijas taupīšanas, energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas veicināšana un enerģijas ražošanas un patēriņa ietekmes uz vidi izpēte, jo īpaši pētījumi par tās ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, mežsaimniecību un zemes izmantošanas izmaiņām;
208. d)tīras attīstības mehānismu piemērošanas veicināšana, lai atbalstītu iniciatīvas saistībā ar klimata pārmaiņām un to mainīgumu.66. PANTSSadarbība kalnrūpniecības jomāPuses vienojas sadarboties kalnrūpniecības jomā, ņemot vērā to attiecīgos tiesību aktus un iekšējās procedūras, kā arī ilgtspējīgas attīstības aspektus un ietverot vides aizsardzību un saglabāšanu, ar tādu iniciatīvu starpniecību kā informācijas, ekspertu, pieredzes apmaiņas un tehnoloģiju attīstības un nodošanas veicināšana.67. PANTSTaisnīgs un ilgtspējīgs tūrisms1. Puses atzīst tūrisma nozares nozīmi nabadzības mazināšanā, veicinot vietējās sabiedrības sociālekonomisko attīstību, un abu reģionu lielo ekonomisko potenciālu uzņēmējdarbības attīstīšanai šajā jomā.2. Tālab tās vienojas veicināt taisnīgu un ilgtspējīgu tūrismu, jo īpaši lai atbalstītu:
209. a)politikas izstrādi tūrisma radīto sociālekonomisko ieguvumu optimizēšanai;
210. b)tūrisma produktu radīšanu un konsolidēšanu, sniedzot nefinanšu pakalpojumus, apmācību un tehnisko palīdzību un pakalpojumus;
211. c)vides, kultūras un sociālo apsvērumu integrēšanu tūrisma nozares attīstībā, tostarp kultūras vērtību un dabas resursu aizsardzību un veicināšanu;
212. d)vietējās sabiedrības iesaistīšanu tūrisma attīstīšanas procesā, jo īpaši lauku un kopienu tūrisma un ekotūrisma jomā;
213. e)tirgdarbības un reklāmas stratēģijas, iestāžu spējas un cilvēkresursu attīstību, starptautisko standartu veicināšanu;
214. f)publiskā un privātā sektora sadarbības un biedrošanās veicināšanu;
215. g)pārvaldības plānu izstrādi valstu un reģionālā tūrisma attīstībai;
216. h)informācijas tehnoloģiju veicināšanu tūrisma jomā.68. PANTSSadarbība transporta jomā1. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā ir vērsta uz transporta un saistīto infrastruktūras sistēmu pārstrukturēšanu un modernizēšanu, tostarp robežšķērsošanas jomā, atvieglojot un uzlabojot pasažieru pārvietošanos un preču kustību, kā arī nodrošinot labāku piekļuvi pilsētas, gaisa, jūras, iekšzemes ūdensceļu, dzelzceļa transporta un autotransporta tirgiem, uzlabojot transporta pārvaldību no darbības un administratīvā viedokļa un veicinot augstus darbības standartus.2. Sadarbība var ietvert šādus pasākumus:
217. a)informācijas apmaiņa par pušu politiku, jo īpaši attiecībā uz pilsētas transportu un multimodālā transporta tīklu savstarpēju savienošanu un izmantojamību, kā arī par citiem abpusēji interesējošiem jautājumiem;
218. b)iekšzemes ūdensceļu, ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu pārvaldība, tostarp pienācīga sadarbība starp attiecīgajām iestādēm;
219. c)projekti Eiropas tehnoloģijas nodošanai saistībā ar globālo navigācijas satelītu sistēmu un pilsētu sabiedriskā transporta centriem;
220. d)drošības un piesārņojuma novēršanas standartu uzlabošana, tostarp sadarbība atbilstošos starptautiskos forumos, kuru mērķis ir nodrošināt starptautisko standartu labāku īstenošanu;
221. e)darbības aviācijas un jūras transporta attīstības veicināšanai.69. PANTSLaba pārvaldība nodokļu jomāPuses atbilstoši savai attiecīgajai kompetencei uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, lai veicinātu likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādātu pasākumus kopīgu un starptautiski saskaņotu labas pārvaldības principu efektīvai īstenošanai nodokļu jomā, kā minēts šā nolīguma II daļas 22. pantā.70. PANTSMikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumiPuses vienojas veicināt lauku un pilsētu MMVU un tos pārstāvošo organizāciju konkurētspēju un integrāciju starptautiskos tirgos, atzīstot to ieguldījumu sociālajā kohēzijā ar nabadzības mazināšanas un darba vietu radīšanas, nefinanšu pakalpojumu sniegšanas, apmācības un tehniskās palīdzības starpniecību, īstenojot cita starpā šādus sadarbības pasākumus:
222. a)tehniskā palīdzība un citi uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumi (UAP);
223. b)vietējo un reģionālo iestāžu sistēmu nostiprināšana, lai radītu MMVU un nodrošinātu to darbību;
224. c)atbalsts MMVU, lai tie varētu iesaistīties preču un pakalpojumu tirgos vietējā un starptautiskā līmenī, piedaloties gadatirgos, komerciālos komandējumos un citos reklāmas mehānismos;
225. d)ražošanas saišu izveides procesu veicināšana;
226. e)pieredzes un labākās prakses apmaiņas veicināšana;
227. f)kopīgu ieguldījumu, partnerību un uzņēmējdarbības tīklu veicināšana;
228. g)to šķēršļu apzināšana un mazināšana, kas liedz MMVU piekļūt finanšu resursiem un jaunu finansēšanas mehānismu radīšana;
229. h)tehnoloģiju un zināšanu nodošanas veicināšana;
230. i)atbalsts jauninājumiem, kā arī pētniecībai un izstrādei;
231. j)atbalsts kvalitātes pārvaldības sistēmu izmantošanai.71. PANTSSadarbība mikrokredītu un mikrofinansējuma jomāPuses vienojas, ka, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību, mikrofinansējums, tostarp mikrokredītu programmas, rada autonomu nodarbinātību un ir efektīvs instruments, kas palīdz pārvarēt nabadzību un mazina neaizsargātību ekonomikas krīzēs, nodrošinot plašāku līdzdalību ekonomikā. Sadarbību vērš uz šādiem jautājumiem:
232. a)pieredzes un zinātības apmaiņa banku darbības ētikas, asociatīvas un pašpārvaldītas, uz kopienu vērstas banku darbības un ilgtspējīgu mikrofinansēšanas, tostarp sertificēšanas, pārraudzības un apstiprināšanas, programmu nostiprināšanas jomā;
233. b)piekļuve mikrokredītiem, ar veicināšanas pasākumu un riska pārvaldības programmu starpniecību atvieglojot piekļuvi finanšu pakalpojumiem, ko sniedz bankas un finanšu iestādes;
234. c)pieredzes apmaiņa par politiku un alternatīviem tiesību aktiem, kas veicina populāras un ētiskas banku darbības izveidi.VII SADAĻAREĢIONĀLĀ INTEGRĀCIJA72. PANTSSadarbība reģionālās integrācijas jomā1. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā nostiprina reģionālās integrācijas procesu Centrālamerikā visos tā aspektos, jo īpaši tās kopējā tirgus attīstību un īstenošanu, lai pakāpeniski sasniegtu Ekonomikas savienību.2. Sadarbība atbalsta darbības, kas saistītas ar Centrālamerikas integrācijas procesu, jo īpaši kopīgo iestāžu attīstību un nostiprināšanu, lai tās kļūtu efektīvākas, pārbaudāmākas un pārredzamākas, un iestāžu savstarpējās attiecības.3. Sadarbība nostiprina pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos integrācijas procesā atbilstoši pušu noteiktajiem nosacījumiem un ietver atbalstu konsultāciju mehānismiem un izglītošanas kampaņām.4. Sadarbība sekmē kopīgas politikas izstrādi un tiesiskā regulējuma saskaņošanu vienīgi tiktāl, ciktāl uz to attiecas Centrālamerikas integrācijas instrumenti, tostarp tādās ekonomikas politikas jomās kā tirdzniecība, muita, lauksaimniecība, enerģētika, transports, sakari, konkurence, kā arī tādu makroekonomikas politikas jomu koordināciju kā monetārā politika, fiskālā politika un publiskās finanses. Sadarbība var arī veicināt tādu nozaru politikas jomu koordināciju kā patērētāju tiesību aizsardzība, vide, sociālā kohēzija, drošība, profilakse un reaģēšana uz dabas riskiem un katastrofām. Īpašu uzmanību piešķir dzimumu vienlīdzībai.5. Sadarbība var veicināt ieguldījumus kopējā infrastruktūrā un tīklos, jo īpaši uz Centrālamerikas puses republiku robežām.73. PANTSReģionālā sadarbībaPuses vienojas izmantot visus esošos sadarbības instrumentus, lai veicinātu darbības, kuru mērķis ir attīstīt aktīvu sadarbību starp ES pusi un Centrālamerikas puses republikām, nekaitējot sadarbībai starp tām, starp Centrālamerikas puses republikām un citām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm un/vai reģioniem visās sadarbības jomās, uz ko attiecas šis nolīgums. Cenšas, lai reģionālās un divpusējās sadarbības pasākumi būtu savstarpēji papildinoši.VIII SADAĻASADARBĪBA KULTŪRAS UN AUDIOVIZUĀLAJĀ JOMĀ74. PANTSSadarbība kultūras un audiovizuālajā jomā1. Puses apņemas veicināt sadarbību kultūras jomā, lai uzlabotu savstarpējo izpratni un veicinātu līdzsvarotu kultūras apmaiņu, kā arī kultūras pasākumu, preču un pakalpojumu, un arī mākslinieku un kultūras profesionāļu apriti, iesaistot citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas no ES puses un Centrālamerikas puses republikām atbilstoši to attiecīgajiem tiesību aktiem.2. Puses rosina starpkultūru dialogu starp privātpersonām, kultūras iestādēm un organizācijām, kas pārstāv ES puses un Centrālamerikas puses republiku pilsonisko sabiedrību.3. Puses rosina koordināciju UNESCO kontekstā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, inter alia konsultējoties par UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ratificēšanu un īstenošanu ES pusē un Centrālamerikas puses republikās. Sadarbība ietver arī kultūras daudzveidības veicināšanu, tostarp pirmiedzīvotāju un citu īpašu grupu kultūras prakses daudzveidības veicināšanu, cita starpā nodrošinot izglītību autohtonās valodās.4. Puses vienojas veicināt sadarbību audiovizuālajā nozarē un plašsaziņas līdzekļu nozarē, tostarp radio un preses jomā, īstenojot kopīgas iniciatīvas mācību, audiovizuālās izstrādes, ražošanas un izplatīšanas darbību jomā, tostarp izglītības un kultūras jomā.5. Sadarbība notiek saskaņā ar atbilstošiem valstu autortiesību noteikumiem un piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem.6. Sadarbība šajā jomā cita starpā ietver arī dabas un kultūras mantojuma (materiālā un nemateriālā) aizsargāšanu un veicināšanu, tostarp nelikumīgas kultūras mantojuma tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, saskaņā ar atbilstošiem starptautiskiem instrumentiem.7. Šim nolīgumam ir pievienots protokols par sadarbību kultūras jomā, kas attiecas uz šo sadaļu.IX SADAĻAZINĀŠANU SABIEDRĪBA75. PANTSInformācijas sabiedrība1. Puses vienojas, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir būtiskas nozares mūsdienu sabiedrībā un ka tām ir svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā un vienmērīgā pārejā uz informācijas sabiedrību. Sadarbība šajā jomā palīdz izveidot pārdomātu tiesisko un tehnoloģisko regulējumu, veicināt šo tehnoloģiju attīstību un attīstīt politiku, kas palīdzēs mazināt digitālo plaisu un attīstīt cilvēku spējas, nodrošināt vienlīdzīgu un visiem pieejamu piekļuvi informācijas tehnoloģijām, kā arī maksimāli palielināt šo tehnoloģiju izmantošanu pakalpojumu sniegšanā. Šai sakarā sadarbība arī atbalsta šīs politikas īstenošanu un palīdz uzlabot elektronisko sakaru pakalpojumu savstarpējo izmantojamību.2. Šajā jomā notiekošās sadarbības mērķis ir veicināt:
235. a)dialogu un pieredzes apmaiņu par reglamentējošiem un politikas jautājumiem, kas saistīti ar informācijas sabiedrību, tostarp informācijas un tādu komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu kā e-pārvalde, e-izglītība un e-veselība, kā arī politiku, kas vērsta uz digitālās plaisas mazināšanu;
236. b)pieredzes un labākās prakses apmaiņu par e-pārvaldes pielietojumu izstrādi un īstenošanu;
237. c)dialogu un pieredzes apmaiņu par e-komercijas izstrādi un digitālo parakstu un tāldarbu;
238. d)informācijas apmaiņu par standartiem, atbilstības novērtēšanu un tipa apstiprināšanu;
239. e)kopīgus pētniecības un izstrādes projektus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā;
240. f)akadēmisko attīstīto tīklu izmantošanu, t. i., ilgtermiņa risinājumu meklējumus, lai nodrošinātu REDClara pašpietiekamības spēju.76. PANTSSadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā1. Šajā jomā notiekošās sadarbības mērķis ir attīstīt zinātniskās, tehnoloģiskās un jauninājumu spējas, kas aptver visas darbības atbilstoši pētniecības pamatprogrammām (PP). Tālab puses veicina politikas dialogu reģionālā līmenī, informācijas apmaiņu un to pētniecības un tehnoloģiju attīstības struktūru līdzdalību šādos sadarbības pasākumos zinātnes un tehnoloģiju jomā atbilstoši to iekšējiem noteikumiem:
241. a)kopīgas iniciatīvas, lai vairotu izpratni par zinātnes un tehnoloģiju spēju veidošanas programmām, kā arī par Eiropas pētniecības un tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu programmām;
242. b)iniciatīvas, lai veicinātu dalību PP un pārējās atbilstošajās Eiropas Savienības programmās;
243. c)kopīgas pētniecības darbības abpusēji interesējošās jomās;
244. d)kopīgas zinātniskas sanāksmes, lai veicinātu informācijas apmaiņu un apzinātu kopīgās izpētes jomas;
245. e)padziļinātu zinātnisko un tehnoloģisko pētījumu veicināšana, kas sekmē pušu ilglaicīgu, ilgtspējīgu attīstību;
246. f)saiknes attīstīšana starp valsts un privāto sektoru; īpašu uzmanību pievērš zinātnes un tehnoloģiju rezultātu nodošanai valstu ražošanas sistēmās un sociālajā politikā, kā arī ņem vērā vides aspektus un vajadzību izmantot tīrākas tehnoloģijas;
247. g)zinātniskās sadarbības novērtēšana un rezultātu izplatīšana;
248. h)tehnoloģiju veicināšana, izplatīšana un nodošana;
249. i)palīdzība, lai izveidotu valstu jauninājumu sistēmas (VJS), attīstītu tehnoloģijas un jauninājumus nolūkā veicināt atbilstošu reaģēšanu uz mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījumu un cita starpā sekmēt vietējo ražošanu; palīdzība izcilības centru un augsto tehnoloģiju kopu izveidei;
250. j)apmācības, pētniecības, izstrādes un kodolzinātnes pielietojamu tehnoloģiju veicināšana izmantošanai medicīnā, kas ļauj nodot tehnoloģijas Centrālamerikas puses republikām tādās jomās kā veselība, jo īpaši radioloģija un kodolmedicīna, radiodiagnostikai un radioterapijas ārstēšanai, un jomās, ko puses abpusēji vienojas izveidot, atbilstoši pašreizējām starptautiskām konvencijām un noteikumiem un ievērojot Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras jurisdikciju.2. Īpašu uzmanību pievērš cilvēka — zinātniskās un tehnoloģiskās izcilības ilgtspējīgas bāzes — potenciāla palielināšanai un ilgtspējīgas saiknes radīšanai starp pušu zinātnes un tehnoloģiju sabiedrību gan valstu, gan reģionālā līmenī. Tālab veicina pētnieku un labas prakses apmaiņu pētniecības projektos.3. Šajā sadarbībā attiecīgā gadījumā iesaista pušu teritorijā atrodošos pētniecības centrus, augstākās izglītības iestādes un citas ieinteresētās personas, tostarp MMVU.4. Puses vienojas izmantot visus mehānismus, lai palielinātu augsti kvalificētu cilvēkresursu apjomu un kvalitāti, tostarp veicot apmācību, kopīgu pētniecību, piešķirot stipendijas un īstenojot apmaiņu.5. Puses veicina savu attiecīgo struktūru līdzdalību viena otras attiecīgajās zinātniskajās un tehnoloģiskajās programmās, lai sasniegtu savstarpēji izdevīgu izcilību zinātnē, saskaņā ar to attiecīgajiem noteikumiem, kas reglamentē trešo valstu juridisko personu līdzdalību.IV DAĻATIRDZNIECĪBAI SADAĻASĀKOTNĒJIE NOTEIKUMI77. PANTSBrīvās tirdzniecības zonas izveide un saikne ar PTO līgumu1. Šā nolīguma puses atbilstoši 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (turpmāk tekstā — 1994. gada VVTT) XXIV pantam un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk tekstā — VVPT) V pantam ar šo izveido brīvās tirdzniecības zonu.2. Puses atkārtoti apstiprina to esošās1 tiesības un pienākumsup šādi:
251. a)paplašināt un dažādot preču tirdzniecību starp pusēm, mazinot vai likvidējot ar tarifiem saistītus un nesaistītus šķēršļus tirdzniecībai;
252. b)veicināt preču tirdzniecību, jo īpaši īstenojot saskaņotos noteikumus par muitas un tirdzniecības veicināšanu, standartus, tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, kā arī sanitāros un fitosanitāros pasākumus;
253. c)liberalizēt pakalpojumu tirdzniecību saskaņā ar VVPT V pantu;
254. d)veicināt ekonomisko reģionālo integrāciju muitas procedūru, tehnisko noteikumu un sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, lai sekmētu preču apriti starp pusēm un pušu teritorijā;
255. e)attīstīt apstākļus, kas veicina palielinātas ieguldījumu plūsmas, uzlabot uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus starp pusēm, pamatojoties uz nediskriminācijas principu, un veicināt tirdzniecību un ieguldījumus starp pusēm, veicot ar tiešajiem ieguldījumiem saistītus kārtējos maksājumus un kapitāla apriti;
256. f)efektīvi, abpusēji un pakāpeniski atvērt pušu valsts iepirkuma tirgus;
257. g)atbilstoši un efektīvi aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar spēkā esošām pušu savstarpējām starptautiskām saistībām, lai nodrošinātu līdzsvaru starp tiesību subjektu tiesībām un sabiedrības interesēm, ņemot vērā atšķirības starp pusēm un tehnoloģijas nodošanas veicināšanu starp reģioniem;
258. h)veicināt brīvu un netraucētu konkurenci pušu savstarpējās ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās;
259. i)izveidot efektīvu, taisnīgu un paredzamu domstarpību izšķiršanas mehānismu; unj) veicināt starptautisko tirdzniecību un ieguldījumus starp pusēm tā, lai tiktu sniegts ieguldījums ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā, īstenojot kopīgu darbību.79. PANTSVispārpiemērojamas definīcijasJa vien nav noteikts citādi, šā nolīguma IV daļā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:– "Centrālamerika" ir Kostarikas Republika, Salvadoras Republika, Gvatemalas Republika, Hondurasas Republika, Nikaragvas Republika un Panamas Republika;– "muitas nodoklis" ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko piemēro, preces importējot, vai saistībā ar preču importu, tostarp jebkāda veida papildnodoklis vai papildmaksājums, kuru piemēro šādam importam vai saistībā ar šādu importu. "Muitas nodoklis" neietver:
260. a)maksājumu, kas līdzvērtīgs iekšējam nodoklim, kuru piemēro atbilstoši II sadaļas 1. nodaļas (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība) 85. pantam;
261. b)nodokli, ko piemēro saskaņā ar puses vietējiem tiesību aktiem atbilstīgi II sadaļas 2. nodaļai (Tirdzniecības aizsardzības instrumenti);
262. c)nodevu vai citu maksājumu, ko piemēro saskaņā ar puses vietējiem tiesību aktiem atbilstīgi II sadaļas 1. nodaļas 87. pantam;– "dienas" ir kalendārās dienas, tostarp nedēļas nogales un brīvdienas, ja vien šajā nolīgumā nav definēts citādi;– "Harmonizētā sistēma" jeb "HS" ir preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma, tostarp tās interpretācijas vispārējie noteikumi, piezīmes par sadaļām un piezīmes par nodaļām, ko puses pieņem un īsteno savos attiecīgajos tarifus reglamentējošos tiesību aktos;– "juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkura korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, individuālais komersants vai asociācija;– "pasākums" ir jebkura darbība vai bezdarbība, tostarp jebkurš tiesību akts, noteikums, procedūra, prasība vai prakse;– "valstspiederīgais" ir fiziska persona, kam ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Centrālamerikas puses republikas valstspiederība saskaņā ar tās attiecīgajiem tiesību aktiem;– "persona" ir fiziska vai juridiska persona;– "preferenciāla tarifa režīms" ir muitas nodokļa likme, kas saskaņā ar šo nolīgumu piemērojama noteiktas izcelsmes precei.II SADAĻAPREČU TIRDZNIECĪBA1. NODAĻAVALSTS REŽĪMS UN PREČU TIRGUS PIEEJAMĪBAA IEDAĻAVISPĀRĪGI NOTEIKUMI80. PANTSMērķisPuses pakāpeniski liberalizē preču tirdzniecību saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un atbilstoši XXIV pantam 1994. gada VVTT.81. PANTSDarbības jomaJa vien nav paredzēts citādi, šīs nodaļas noteikumi attiecas uz preču tirdzniecību starp pusēm.B IEDAĻAMUITAS NODOKĻU ATCELŠANA82. PANTSPreču klasifikācijaPreču klasifikācija pušu savstarpējā tirdzniecībā ir noteikta katras puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstoši Harmonizētajai sistēmai.83. PANTSMuitas nodokļu atcelšana1. Katra puse atceļ muitas nodokļus precēm, kuru izcelsme ir otrā pusē, saskaņā ar I pielikumā (Muitas nodokļu atcelšana) izklāstītajiem grafikiem. Šajā nodaļā "izcelsme" nozīmē kvalificēšanu saskaņā ar II pielikumā (Par jēdziena "noteiktas izcelsmes ražojumi" definīcijuun administratīvās sadarbības metodēm)2 izklāstītajiem izcelsmes noteikumiem.2. Visām precēm muitas nodokļu pamatlikme, ko pēc tam samazina saskaņā ar 1. punktu, ir noteikta minētajos grafikos.3. Ja jebkurā brīdī puse samazina savas piemērotās lielākās labvēlības muitas nodokļu likmes pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, minēto nodokļa likmi piemēro, ja un kamēr vien tā ir zemāka par muitas nodokļa likmi, kas aprēķināta saskaņā ar attiecīgās puses grafiku.4. Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pēc jebkuras puses pieprasījuma puses apspriežas, lai apsvērtu iespēju paātrināt importam starp pusēm piemērojamo muitas nodokļu atcelšanu un paplašināt tās darbības jomu. Pušu vienošanās par precei piemērojama muitas nodokļa atcelšanas tempa paātrināšanu vai nodokļa atcelšanu aizstāj jebkuru nodokļa likmi vai pakāpenisku izmaiņu kategoriju, kas attiecīgajai precei noteikta atbilstoši pušu grafikiem.84. PANTSJaunu pasākumu nepieņemšanaNeviena no pusēm nepalielina spēkā esošu muitas nodokli un nenosaka jaunu muitas nodokli precei, kuras izcelsme ir otrā pusē3. Minētais neliedz jebkurai pusei:
263. a)paaugstināt muitas nodokli līdz līmenim, kas noteikts tās grafikā, pēc vienpusējas samazināšanas;
264. b)saglabāt vai palielināt muitas nodokli, kā to atļauj PTO Domstarpību izšķiršanas iestāde, vaic) paaugstināt neiekļauto preču pamatlikmes, lai sasniegtu kopēju ārēju tarifu.C IEDAĻANETARIFU PASĀKUMI85. PANTSValsts režīmsKatra puse nosaka valsts režīmu otras puses precēm saskaņā ar 1994. gada VVTT III pantu, tostarp tā skaidrojošajām piezīmēm. Šajā saistībā 1994. gada VVTT III pants un tā skaidrojošās piezīmes tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu4.86. PANTSImporta un eksporta ierobežojumiNeviena no pusēm nepieņem un nepatur spēkā aizliegumus vai ierobežojumus, ko piemēro jebkādu otras puses preču importam vai jebkādu preču eksportam vai pārdošanai eksportam uz otras puses teritoriju, izņemot, ja šajā nolīgumā vai saskaņā ar 1994. gada VVTT XI pantu un tā skaidrojošajām piezīmēm ir paredzēts citādi. Šajā saistībā 1994. gada VVTT XI pants un tā skaidrojošās piezīmes tiek iekļautas šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu5.87. PANTSNodevas un citi maksājumi par importu un eksportuKatra puse saskaņā ar 1994. gada VVTT VIII.1. pantu un tā skaidrojošām piezīmēm nodrošina, ka visas jebkāda veida nodevas un maksājumi (izņemot muitas nodokļus, maksājumus, kas līdzvērtīgi iekšējam nodoklim, vai citus iekšējos maksājumus, kurus piemēro saskaņā ar šīs nodaļas 85. pantu, un antidempinga un kompensācijas maksājumi, ko piemēro atbilstoši puses vietējiem tiesību aktiem un saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu (Tirdzniecības aizsardzības instrumenti)), ko uzliek importam vai eksportam vai saistībā ar importu vai eksportu, summas ziņā ir ierobežoti līdz aptuvenajām sniegto pakalpojumu izmaksām un netiek izmantoti vietējo preču netiešai aizsardzībai vai nodokļu uzlikšanai importam vai eksportam fiskālos nolūkos.88. PANTSIzvedmuitas maksājumi vai nodokļiIzņemot, ja šajā nolīgumā ir paredzēts citādi, neviena no pusēm nepatur spēkā un nepieņem maksājumus vai nodokļus, ko piemēro preču eksportam vai saistībā ar preču eksportu uz otru pusi.D IEDAĻALAUKSAIMNIECĪBA89. PANTSLauksaimniecības eksporta subsīdijas1. Šajā pantā jēdzienam "eksporta subsīdijas" ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta PTO Nolīguma par lauksaimniecību (turpmāk — "Lauksaimniecības nolīgums") 1. panta
265. e)punktā, tostarp jebkuros minētā panta grozījumos.2. Puses kopīgi uzņemas mērķi kopīgi strādāt PTO, lai nodrošinātu visu veidu eksporta subsīdiju vienlaicīgu atcelšanu un disciplīnu noteikšanu visiem eksporta pasākumiem ar līdzvērtīgu ietekmi. Šajā nolūkā eksporta pasākumi ar līdzvērtīgu ietekmi ietver eksporta kredītus, eksporta kredītu garantijas vai apdrošināšanas programmas, eksporta valsts tirdzniecības uzņēmumus un pārtikas palīdzību.3. Neviena no pusēm nepatur spēkā, neievieš vai atkārtoti neievieš eksporta subsīdijas lauksaimniecības precēm, kas paredzētas eksportam uz otras puses teritoriju un tiek vai nu:
266. a)pilnībā un nekavējoties liberalizētas saskaņā ar I pielikumu (Muitas nodokļu atcelšana), vaib) pilnībā, bet ne nekavējoties liberalizētas un gūst labumu no beznodokļa kvotas šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī saskaņā ar I pielikumu (Muitas nodokļu atcelšana), vaic) pakļautas preferenciālam režīmam, kā noteikts šajā nolīgumā attiecībā uz ražojumiem pozīcijās 0402 un 0406, un kam piemēro beznodokļa kvotu.4. Gadījumos, kas minēti 3. punkta
267. a)līdz
268. c)apakšpunktā, ja puse patur spēkā, ievieš vai atkārtoti ievieš eksporta subsīdijas, ietekmētā/importētāja puse var piemērot papildu tarifu, kurš palielinātu muitas nodokļus šādas preces importam vai nu līdz piemērotajam lielākās labvēlības nodokļa līmenim, vai pamatlikmes līmenim, kas noteikts I pielikumā (Muitas nodokļu atcelšana), atkarībā no tā, kurš ir zemāks, uz laika posmu, kas noteikts eksporta subsīdijas saglabāšanai.5. Attiecībā uz ražojumiem, kas ir pilnībā liberalizēti pārejas periodā saskaņā ar I pielikumu (Muitas nodokļu atcelšana) un kam nepiemēro beznodokļa kvotu spēkā stāšanās brīdī, neviena no pusēm nepatur spēkā, neievieš vai atkārtoti neievieš eksporta subsīdijas attiecīgā pārejas perioda beigās.E IEDAĻAZIVSAIMNIECĪBA, AKVAKULTŪRA, AMATNIECĪBAS PRECES UN BIOLOĢISKIE PRODUKTI90. PANTSTehniskā sadarbībaTehniskās sadarbības palīdzības pasākumi, kuru mērķis ir veicināt zivsaimniecību, akvakultūras, amatniecības preču un bioloģisko produktu tirdzniecību, ir noteikti šā nolīguma III daļas VI sadaļas (Ekonomikas un tirdzniecības attīstība) 59., 60. un 61. pantā.F IEDAĻAINSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI91. PANTSPreču tirgus pieejamības apakškomiteja1. Puses ar šo izveido Preču tirgus pieejamības apakškomiteju saskaņā ar 348. pantu un kā noteikts XXI pielikumā (Apakškomitejas).2. Apakškomitejas funkcijas citustarp ir šādas:
269. a)pārraudzīt šīs nodaļas pareizu piemērošanu un administrēšanu;
270. b)darboties kā forumam, kurā notiek apspriedes par šīs nodaļas interpretāciju un piemērošanu;
271. c)izskatīt pušu iesniegtos priekšlikumus par tarifu atcelšanas paātrināšanu un preču iekļaušanu grafikos;
272. d)iesniegt jebkādus atbilstošus ieteikumus Asociācijas komitejai par tās kompetencē esošiem jautājumiem; une) jebkādi citi jautājumi, ko nosaka /uzdod Asociācijas komiteja.2. NODAĻATIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTIA IEDAĻAANTIDEMPINGA UN KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI92. PANTSVispārīgi noteikumi1. Puses saglabā savas tiesības un pienākumus, ko paredz PTO Līgums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (turpmāk tekstā — Antidempinga nolīgums) un kas izriet no PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (turpmāk tekstā — SKP nolīgums) un PTO Nolīguma par izcelsmes noteikumiem (turpmāk tekstā — Nolīgums par izcelsmes noteikumiem).2. Ja antidempinga vai kompensācijas pasākumus var piemērot reģionālā un valsts līmenī, puses nodrošina, ka reģionālās un valsts iestādes šādus antidempinga vai kompensācijas pasākumus nepiemēro vienlaicīgi vienam un tam pašam ražojumam.93. PANTSPārredzamība un juridiskā noteiktība1. Puses vienojas, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti tiek izmantoti, pilnībā ievērojot PTO prasības un pamatojoties uz taisnīgu un pārredzamu sistēmu.2. Atzīstot juridiskās noteiktības un paredzamības sniegto ieguvumu uzņēmējiem, puses nodrošina, ka attiecīgā gadījumā to atbilstošie vietējie tiesību akti antidempinga un kompensācijas pasākumu jomā ir un paliks saskaņoti un pilnībā saderīgi ar PTO normatīvajiem aktiem.3. Neatkarīgi no Antidempinga nolīguma 6.9. panta un SKP nolīguma 12.8. panta ir vēlams, lai puses nekavējoties pēc jebkādu pagaidu pasākumu piemērošanas nodrošinātu visu to būtisko faktu un apsvērumu pilnīgu un izsmeļošu izpaušanu, pamatojoties uz kuriem pieņemts lēmums piemērot pasākumus, neskarot Antidempinga nolīguma 6.5. pantu un SKP nolīguma 12.4. pantu. Informāciju sniedz rakstiski un pietiekami laicīgi, lai ieinteresētās personas varētu aizstāvēt savas intereses.4. Pēc ieinteresēto personu pieprasījuma puses atvēl tām iespēju tikt uzklausītām, lai tās varētu paust savu viedokli antidempinga un kompensācijas pasākumu izmeklēšanā. Tas nenozīmē izmeklēšanas norises lieku aizkavēšanu.94. PANTSSabiedrības interešu ievērošanaPuse var izvēlēties nepiemērot antidempinga vai kompensācijas pasākumus, ja, pamatojoties uz informāciju, kas darīta pieejama izmeklēšanas laikā, var nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav sabiedrības interesēs.95. PANTSMazāka maksājuma noteikumsJa puse nolemj piemērot antidempinga vai kompensācijas maksājumu, šāda maksājuma summa nepārsniedz dempinga vai kompensējamo subsīdiju starpību, bet ir vēlams, lai maksājums būtu mazāks par šo starpību, ja šāds mazākais maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu vietējai ražošanas nozarei.96. PANTSCēloņsakarībaLai piemērotu antidempinga vai kompensācijas pasākumus un saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Antidempinga nolīguma 3.5. pantā un SKP nolīguma 15.5. pantā, izmeklēšanas iestādes, pierādot cēloņsakarību starp importa dempingu un kaitējumu vietējai ražošanas nozarei, nošķir visu zināmo faktoru kaitējošo ietekmi no importa dempinga vai subsidētā importa kaitējošās ietekmes.97. PANTSKumulatīvais novērtējumsJa antidempinga vai kompensācijas maksājuma izmeklēšanu veic vienlaicīgi attiecībā uz importu no vairāk nekā vienas valsts, ES puses izmeklēšanas iestāde īpaši rūpīgi pārbauda, vai jebkuras Centrālamerikas puses republikas veiktā importa ietekmes kumulatīvais novērtējums ir atbilstīgs, ņemot vērā konkurences apstākļus starp importētajiem ražojumiem un konkurences apstākļus starp importētajiem ražojumiem un līdzīgo vietējo ražojumu.98. PANTSIzņēmums attiecībā uz dosmtarpību izšķiršanas procedūrāmPuses neizmanto šā nolīguma IV daļas X sadaļā (Domstarpību izšķiršana) paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras, lai risinātu jautājumus, kas izriet no šīs iedaļas.B IEDAĻAAIZSARGPASĀKUMIB.1. APAKŠIEDAĻAVISPĀRĪGI NOTEIKUMI99. PANTSAizsardzības procedūru administrēšana1. Katra puse nodrošina to savu tiesību aktu, noteikumu, lēmumu un nolēmumu saskaņotu, objektīvu un pamatotu administrēšanu, kuri reglamentē aizsargpasākumu piemērošanas procedūras.2. Katra puse būtiska kaitējuma vai tā draudu konstatēšanu aizsardzības procedūrās saskaņā ar šo iedaļu uztic kompetentai izmeklēšanas iestādei. Šos konstatējumus pārskata tiesas vai administratīvās tiesas, ciktāl to paredz vietējie tiesību akti.3. Katra puse nosaka vai patur spēkā taisnīgas, laicīgas, pārredzamas un efektīvas procedūras attiecībā uz aizsardzības procedūru saskaņā ar šo iedaļu.100. PANTSKumulācijas aizliegumsNeviena puse attiecībā uz vienu un to pašu ražojumu nedrīkst vienlaicīgi piemērot:
273. a)divpusēju aizsargpasākumu saskaņā ar šīs nodaļas B.3. apakšiedaļu (Divpusēji aizsargpasākumi); unb) pasākumu saskaņā ar 1994. gada VVTT XIX pantu, PTO Nolīgumu par aizsargpasākumiem (turpmāk tekstā — Aizsargpasākumu nolīgums) vai Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu.B.2. APAKŠIEDAĻADAUDZPUSĒJIE AIZSARGPASĀKUMI101. PANTSVispārīgi noteikumiPuses saglabā savas tiesības un pienākumus saskaņā ar 1994. gada VVTT XIX pantu, Aizsargpasākumu nolīgumu, Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu un Nolīgumu par izcelsmes noteikumiem.102. PANTSPārredzamībaNeatkarīgi no 101. panta, pēc otras puses pieprasījuma puse, kas uzsāk izmeklēšanu vai plāno veikt aizsargpasākumus, nekavējoties sniedz ad hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, tostarp attiecīgā gadījumā par aizsardzības izmeklēšanas sākšanu, izmeklēšanas pagaidu secinājumiem un galīgajiem secinājumiem.103. PANTSIzņēmums attiecībā uz domstarpību izšķi