Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses

Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses 1.pants. 2012.gada 29.jūnijā Hondurasā parakstītais Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (turpmāk — Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2 2. pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. 3 (07.12.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2018.) 3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 353.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 4 4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā. 5 Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 29.maijā. Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa Rīgā 2014.gada 13.jūnijā NOLĪGUMS, AR KO IZVEIDO ASOCIĀCIJU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN CENTRĀLAMERIKU, NO OTRAS PUSES BEĻĢIJAS KARALISTE,BULGĀRIJAS REPUBLIKA,ČEHIJAS REPUBLIKA,DĀNIJAS KARALISTE,VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA,ĪRIJA,GRIEĶIJAS REPUBLIKA,SPĀNIJAS KARALISTE,FRANCIJAS REPUBLIKA,ITĀLIJAS REPUBLIKA,KIPRAS REPUBLIKA,LATVIJAS REPUBLIKA,LIETUVAS REPUBLIKA,LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,UNGĀRIJA,MALTA,NĪDERLANDES KARALISTE,AUSTRIJAS REPUBLIKA,POLIJAS REPUBLIKA,PORTUGĀLES REPUBLIKA,RUMĀNIJA,SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,SOMIJAS REPUBLIKA,ZVIEDRIJAS KARALISTE,LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk tekstā — "Eiropas Savienības dalībvalstis", unEIROPAS SAVIENĪBA, no vienas puses, unKOSTARIKAS REPUBLIKA,SALVADORAS REPUBLIKA,GVATEMALAS REPUBLIKA,HONDURASAS REPUBLIKA,NIKARAGVAS REPUBLIKA,PANAMAS REPUBLIKA,turpmāk tekstā — "Centrālamerika", no otras puses,ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās vēsturiskās, kultūras, politiskās, ekonomiskās un sociālās saites starp pusēm un vēlmi nostiprināt pušu attiecības, pamatojoties uz kopīgiem principiem un vērtībām, vadoties no pastāvošiem mehānismiem, kas reglamentē attiecības starp pusēm, kā arī ņemot vērā vēlmi konsolidēt, padziļināt un dažādot abu reģionu saikni abpusēji interesējošās jomās, ievērojot savstarpējo cieņu, vienlīdzību, nediskrimināciju, solidaritāti un savstarpējo labumu;APSVEROT pēdējās divās desmitgadēs abos reģionos notikušo pozitīvo attīstību, kas ir devusi iespēju sekmēt kopīgo mērķu un interešu pāriešanu jaunā — dziļākā, mūsdienīgākā un pastāvīgākā — attiecību posmā, lai izveidotu abu reģionu asociāciju, kas reaģē uz pašreizējiem iekšējiem izaicinājumiem, kā arī jauniem starptautiskiem notikumiem;UZSVEROT nozīmi, ko puses piešķir tā politiskā dialoga un ekonomiskās sadarbības procesa konsolidācijai, kurš izveidots starp pusēm, pamatojoties uz Sanhosē dialogu, kas uzsākts 1984. gadā un pēc tam vairākas reizes atjaunināts;ATGĀDINOT 2006. gada Vīnes augstākā līmeņa sanāksmē izdarītos secinājumus, tostarp Centrālamerikas apņemšanos padziļināt reģionālo ekonomisko integrāciju;ATZĪSTOT progresu, kas sasniegts Centrālamerikas ekonomiskās integrācijas procesā, piemēram, Convenio Marco para el Establecimiento de la Unión Aduanera Centroamericana un Tratado sobre Inversión y Comercio de Servicios ratificēšanu, kā arī tāda jurisdikcijas mehānisma īstenošanu, kas nodrošina reģionālo tiesību aktu izpildi ekonomikas jomā visā Centrālamerikas reģionā;NO JAUNA APSTIPRINOT Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošanu no to puses;ATGĀDINOT savu apņemšanos ievērot tiesiskuma un labas pārvaldības principus;PAMATOJOTIES uz dalītas atbildības principu un pārliecībā par to, ka svarīgi ir novērst nelikumīgu narkotiku lietošanu un samazināt to kaitējošo ietekmi, tostarp apkarot narkotiku un to prekursoru nelikumīgu kultivēšanu, ražošanu, apstrādi un tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.ATZĪMĒJOT, ka šā nolīguma noteikumi, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību III daļas V sadaļas darbības joma, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm, nevis kā Eiropas Savienības daļām, ja vien Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nav kopīgi paziņojušas Centrālamerikas puses republikām, ka Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā Eiropas Savienības daļām saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā Eiropas Savienības daļām saskaņā ar Protokola Nr. 21 4.a pantu, Eiropas Savienība kopā ar Apvienoto Karalisti un/vai Īriju nekavējoties informē Centrālamerikas puses republikas par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām šā nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar minētajiem līgumiem pievienoto Protokolu par Dānijas nostāju;UZSVEROT savu apņemšanos sadarboties, lai sasniegtu tādus mērķus kā nabadzības izskaušana, darba vietu radīšana, taisnīga un ilgtspējīga attīstība, ieskaitot tādus aspektus kā neaizsargātība no dabas katastrofām, vides saglabāšana un aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība, kā arī Centrālamerikas puses republiku pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā;NO JAUNA APSTIPRINOT nozīmi, ko puses piešķir starptautisko tirdzniecību reglamentējošiem principiem un noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ietverti 1994. gada 15. aprīļa Marākešas līgumā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk tekstā — PTO līgums) un PTO līgumam pievienotajos daudzpusējos nolīgumos, kā arī vajadzību tos pielāgot pārredzamā un nediskriminējošā veidā;ŅEMOT VĒRĀ atšķirīgo ekonomikas un sociālo attīstību starp Centrālamerikas puses republikām un ES pusi un kopīgo mērķi nostiprināt ekonomikas un sociālās attīstības procesu Centrālamerikā;VĒLĒDAMĀS nostiprināt pušu ekonomiskās attiecības, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu jomā, nostiprinot un uzlabojot Centrālamerikas puses republiku pašreizējo piekļuvi Eiropas Savienības tirgum, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi Centrālamerikā un mazinot asimetriju starp abiem reģioniem;BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka šis nolīgums radīs izaugsmi veicinošu klimatu ilgtspējīgās ekonomiskajās attiecībās starp tām, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu nozarēs, kas ir būtiskas ekonomikas un sociālās attīstības un tehnoloģisko jauninājumu un modernizācijas īstenošanā;UZSVEROT vajadzību pamatoties uz principiem, mērķiem un mehānismiem, kas reglamentē attiecības starp abiem reģioniem, jo īpaši Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Kostarikas Republiku, Salvadoras Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas Republiku un Panamas Republiku, kurš parakstīts 2003. gadā (turpmāk tekstā — "2003. gada Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums"), kā arī starp minētajām pusēm parakstīto 1993. gada Sadarbības pamatnolīgumu;APZINOTIES nepieciešamību sekmēt ilgtspējīgu attīstību abos reģionos, izmantojot attīstības partnerību, kas aptver visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, atbilstoši Monterejas vienošanās un Johannesburgas deklarācijā, kā arī tās īstenošanas plānā izklāstītajiem principiem;NO JAUNA APSTIPRINOT, ka valstīm, īstenojot savu suverēno varu izmantot savus dabas resursus atbilstoši savai vides un attīstības politikai, būtu jāveicina ilgtspējīga attīstība;APZINOTIES vajadzību izveidot vispusīgu dialogu par migrāciju, lai nostiprinātu abu reģionu sadarbību migrācijas jautājumos atbilstoši šā nolīguma daļām, kas attiecas uz politisko dialogu un sadarbību, un nodrošinātu visu migrantu cilvēktiesību efektīvu veicināšanu un aizsardzību;ATZĪSTOT, ka neviens šā nolīguma noteikums nekādā veidā neattiecas uz pušu nostāju, nedz arī tiek interpretēts vai saprasts kā šādu nostāju definējošs pašreizējās vai turpmākās divpusējās vai daudzpusējās tirdzniecības sarunās;UZSVEROT gribu sadarboties starptautiskos forumos par abpusēji interesējošiem jautājumiem;PATUROT PRĀTĀ stratēģisko partnerību, kas izveidota starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm 1999. gadā Riodežaneiro notikušās augstākā līmeņa sanāksmes kontekstā un atkārtoti apstiprināta 2002. gada augstākā līmeņa sanāksmē Madridē, 2004. gada augstākā līmeņa sanāksmē Gvadalaharā, 2006. gada augstākā līmeņa sanāksmē Vīnē, 2008. gada augstākā līmeņa sanāksmē Limā un 2010. gada augstākā līmeņa sanāksmē Madridē;ŅEMOT VĒRĀ 2010. gada maija Madrides deklarāciju;IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.I DAĻAVISPĀRĪGIE UN INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMII SADAĻAŠĀ NOLĪGUMA BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA1. PANTSPrincipi1. Demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā arī tiesiskuma principa ievērošana ir abu pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir šā nolīguma būtisks elements.2. Puses apstiprina savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību, kas ir pamatprincips šā nolīguma īstenošanā, jo īpaši ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus. Puses nodrošina atbilstoša līdzsvara saglabāšanu starp ilgtspējīgas attīstības ekonomisko, sociālo un vides komponentu.3. Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos ievērot labu pārvaldību un tiesiskumu, kas jo īpaši ietver tiesību aktu prioritāti, pilnvaru nošķiršanu, tiesu varas neatkarību, skaidras lēmumu pieņemšanas procedūras valsts iestāžu līmenī, pārredzamas un atbildīgas iestādes, sabiedrisko lietu labu un pārredzamu pārvaldību vietējā, reģionālā un valsts līmenī un tādu pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir novērst un apkarot korupciju.2. PANTSMērķiPuses vienojas, ka šā nolīguma mērķi ir šādi:a) nostiprināt un konsolidēt attiecības starp pusēm, izveidojot asociāciju, kuras pamatā ir trīs savstarpēji atkarīgas un būtiskas daļas: politiskais dialogs, sadarbība un tirdzniecība, pamatojoties uz savstarpēju cieņu, savstarpīgumu un kopīgām interesēm. Šā nolīguma īstenošanā pilnībā izmanto starp pusēm saskaņoto institucionālo kārtību un mehānismus;b) izveidot priviliģētu politisko partnerību, pamatojoties uz vērtībām, principiem un kopīgiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz demokrātijas, cilvēktiesību, ilgtspējīgas attīstības, labas pārvaldības un tiesiskuma ievērošanu un veicināšanu, apņemoties veicināt un aizsargāt šīs vērtības un principus pasaules mērogā, tā, lai tiktu sekmēta daudzpusējo attiecību stiprināšana;c) uzlabot abu reģionu sadarbību visās abus reģionus interesējošās jomās ar mērķi sasniegt ilgtspējīgāku un vienlīdzīgāku sociālekonomisko attīstību abos reģionos;d) paplašināt un dažādot pušu abu reģionu tirdzniecības attiecības saskaņā ar PTO līgumu un šā nolīguma IV daļā noteiktajiem īpašajiem mērķiem un noteikumiem, kam būtu jāveicina plašāka ekonomikas izaugsme, pakāpeniska dzīves kvalitātes uzlabošanās abos reģionos un labāka abu reģionu integrācija pasaules ekonomikā;e) stiprināt un padziļināt pakāpenisko reģionālās integrācijas procesu abpusēji interesējošās jomās, tādējādi veicinot šā nolīguma īstenošanu;f) nostiprināt labas kaimiņattiecības un miermīlīgas domstarpību atrisināšanas principu;g) vismaz saglabāt un, vēlams, attīstīt labas pārvaldības, sociālo, darba un vides standartu līmeni, kas sasniegts, efektīvi īstenojot starptautiskās konvencijas, kuru līgumslēdzējas puses ir šā nolīguma puses šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī, unh) veicināt tirdzniecības un ieguldījumu palielināšanos starp pusēm, ievērojot īpašu un atšķirīgu režīmu, lai mazinātu strukturālo asimetriju starp abiem reģioniem.3. PANTSDarbības jomaPuses savstarpējā attieksmē ievēro līdzvērtību. Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, lai tiktu mazināta jebkuras Centrālamerikas puses republikas suverenitāte.II SADAĻAINSTITUCIONĀLĀ SISTĒMA4. PANTSAsociācijas padome1. Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome, kas pārrauga šā nolīguma mērķu izpildi un uzrauga tā īstenošanu. Asociācijas padomes sanāksmes ministru līmenī notiek regulāri, ne retāk kā reizi divos gados, un ārkārtas sanāksmes nepieciešamības gadījumā, ja puses par to vienojas. Attiecīgā gadījumā un ja abas puses par to vienojas, Asociācijas padomes sanāksmes notiek valstu vai to valdību vadītāju līmenī. Turklāt, lai nostiprinātu politisko dialogu un palielinātu tā efektivitāti, tiek veicinātas ad hoc sanāksmes darba līmenī.2. Asociācijas padome izskata visus būtiskos jautājumus saistībā ar šo nolīgumu, kā arī visus pārējos divpusējos, daudzpusējos vai starptautiskos jautājumus, kas izraisa kopīgu interesi.3. Asociācijas padome izskata arī pušu priekšlikumus un ieteikumus atbilstoši šim nolīgumam nodibināto attiecību uzlabošanai.5. PANTSSastāvs un reglaments1. Asociācijas padome sastāv no ES puses pārstāvjiem un katras Centrālamerikas puses republikas pārstāvjiem ministru līmenī saskaņā ar pušu attiecīgo iekšējo kārtību un ņemot vērā īpašos jautājumus (politiskais dialogs, sadarbība un/vai tirdzniecība), kas risināmi jebkurā konkrētā sanāksmē.2. Asociācijas padome izstrādā savu reglamentu.3. Asociācijas padomes locekļi var vienoties par savu pārstāvību saskaņā ar padomes reglamentā noteiktajiem nosacījumiem.4. Asociācijas padomes priekšsēdētājs ir pārmaiņus ES puses pārstāvis, no vienas puses, un vienas Centrālamerikas puses republikas pārstāvis, no otras puses, saskaņā ar padomes reglamentā noteiktajiem nosacījumiem.6. PANTSLēmumu pieņemšanas pilnvaras1. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos.2. Pieņemtie lēmumi ir saistoši pusēm, kuras veic visus pasākumus, kas vajadzīgi šo lēmumu izpildei saskaņā ar katras puses iekšējiem noteikumiem un juridiskām procedūrām.3. Asociācijas padome var arī sniegt atbilstošus ieteikumus.4. Asociācijas padome pieņem lēmumus un ieteikumus, pusēm savstarpēji vienojoties. Centrālamerikas puses republiku gadījumā lēmumu un ieteikumu pieņemšanai ir vajadzīga to vienprātība.5. Uz visām pārējām pārvaldības struktūrstruktūrām, kas tiek izveidotas ar šo nolīgumu, attiecas 4. punktā noteiktā procedūra.7. PANTSAsociācijas komiteja1. Asociācijas padomei tās pienākumu izpildē palīdz Asociācijas komiteja, kas sastāv no ES puses pārstāvjiem un katras Centrālamerikas puses republikas pārstāvjiem vecāko amatpersonu līmenī, ņemot vērā īpašos jautājumus (politiskais dialogs, sadarbība un/vai tirdzniecība), kas risināmi jebkurā konkrētā sanāksmē.2. Asociācijas komiteja atbild par šā nolīguma vispārējo īstenošanu.3. Asociācijas padome nosaka Asociācijas komitejas reglamentu.4. Asociācijas komitejai ir pilnvaras pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos vai tad, ja šādas pilnvaras tai deleģējusi Asociācijas padome. Šādā gadījumā Asociācijas komiteja pieņem lēmumus saskaņā ar 4.-6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.5. Asociācijas komitejas sanāksmes šā nolīguma īstenošanas vispārējai pārskatīšanai parasti notiek reizi gadā, vienu gadu Briselē un nākamajā gadā — Centrālamerikā, pusēm iepriekš vienojoties par datumu un darba kārtību. Īpašas sanāksmes pēc jebkuras puses lūguma var sasaukt, pusēm savstarpēji vienojoties. Asociācijas komitejas priekšsēdētājs pārmaiņus ir katras puses pārstāvis.8. PANTSApakškomitejas1. Asociācijas komitejai tās pienākumu izpildē palīdz ar šo nolīgumuizveidotās apakškomitejas.2. Asociācijas komiteja var pieņemt lēmumu izveidot jebkādu papildu apakškomiteju. Asociācijas komiteja var nolemt mainīt jebkurai apakškomitejai uzticēto uzdevumu vai likvidēt jebkuru apakškomiteju.3. Apakškomiteju sanāksmes notiek reizi gadā vai pēc jebkuras puses vai Asociācijas komitejas pieprasījuma attiecīgā līmenī. Sanāksmes klātienē notiek pārmaiņus Briselē vai Centrālamerikā. Sanāksmes var arī organizēt, izmantojot jebkurus pusēm pieejamos tehnoloģiskos līdzekļus.4. Apakškomiteju sanāksmju priekšsēdētājs ir pārmaiņus ES puses pārstāvis, no vienas puses, un vienas Centrālamerikas puses republikas pārstāvis, no otras puses, uz viena gada termiņu.5. Apakškomitejas izveide vai pastāvēšana neliedz pusēm jebkurus jautājumus iesniegt izskatīšanai tieši Asociācijas komitejā.6. Asociācijas padome pieņem reglamentu, kurā nosaka šādu apakškomiteju sastāvu un pienākumus, kā arī to, kā tās darbojas, ciktāl tas nav paredzēts šajā nolīgumā.7. Ar šo tiek izveidota Sadarbības apakškomiteja. Tā palīdz Asociācijas komitejai tās pienākumu izpildē attiecībā uz šā nolīguma III daļu. Tai ir arī šādi uzdevumi:a) piedalīties jebkura ar sadarbību saistīta jautājuma apspriešanā saskaņā ar Asociācijas komitejas pilnvarojumu;b) uzraudzīt šā nolīguma III daļas vispārējo īstenošanu;c) apspriest jebkurus saistītos sadarbības jautājumus, kas var ietekmēt šā nolīguma III daļas darbību.9. PANTSAsociācijas parlamentārā komiteja1. Ar šo izveido Asociācijas parlamentāro komiteju. Tā sastāv no Eiropas Parlamenta locekļiem, no vienas puses, un Parlamento Centroamericano (PARLACEN) locekļiem, un — to Centrālamerikas puses republiku gadījumā, kuras nav PARLACEN dalībnieces — to attiecīgā valsts kongresa ieceltajiem pārstāvjiem, no otras puses, kuri tiekas un apmainās ar viedokļiem. Tā nosaka savu sanāksmju biežumu, un tās priekšsēdētājs ir pārmaiņus pārstāvis no katras puses.2. Asociācijas parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu.3. Asociācijas parlamentārā komiteja var prasīt no Asociācijas padomes attiecīgu informāciju par šā nolīguma īstenošanu. Asociācijas padome sniedz komitejai prasīto informāciju.4. Asociācijas parlamentāro komiteju informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.5. Asociācijas parlamentārā komiteja var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.10. PANTSApvienotā konsultatīvā komiteja1. Ar šo izveido Apvienoto konsultatīvo komiteju kā Asociācijas padomes konsultatīvo struktūru. Tās darba pienākumi ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju atzinumu iesniegšana šai padomei attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu, neskarot citus procesus saskaņā ar 11. pantu. Apvienotajai konsultatīvajai komitejai ir arī uzdevums sniegt ieguldījumu, lai veicinātu dialogu un sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas Savienībā un Centrālamerikas organizācijām.2. Apvienotā konsultatīvā komiteja sastāv no vienāda Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvju skaita, no vienas puses, un Comité Consultivo del Sistema de la Integración Centroamericana (CC-SICA) un Comité Consultivo de Integración Económica (CCIE) pārstāvju skaita, no otras puses.3. Apvienotā konsultatīvā komiteja pieņem savu reglamentu.11. PANTSPilsoniskā sabiedrība1. Puses veicina sanāksmes, kurās piedalās pārstāvji no Eiropas Savienības un Centrālamerikas pilsoniskās sabiedrības, tostarp akadēmiskās sabiedrības, sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.2. Puses sasauc regulāras sanāksmes ar šiem pārstāvjiem, lai informētu tos par šā nolīguma īstenošanu un apkopotu viņu priekšlikumus šai ziņā.II DAĻAPOLITISKAIS DIALOGS12. PANTSMērķiPuses vienojas, ka starp Centrālamerikas puses republikām un ES pusi notiekošā politiskā dialoga mērķi ir šādi:a) izveidot priviliģētu politisko partnerību, kuras pamatā jo īpaši ir demokrātijas, miera, cilvēktiesību, tiesiskuma, labas pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības ievērošana un veicināšana;b) aizstāvēt kopīgās vērtības, principus un mērķus, veicinot to ievērošanu starptautiskā līmenī, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā;c) nostiprināt Apvienoto Nāciju Organizāciju kā daudzpusējās sistēmas pamatu, lai tā varētu efektīvi risināt globālās problēmas;d) pastiprināt politisko dialogu, lai varētu veikt plašu viedokļu, uzskatu un informācijas apmaiņu, tādējādi izveidojot kopīgas iniciatīvas starptautiskā līmenī;e) sadarboties ārpolitikas un drošības politikas jomā ar mērķi koordinēt to nostāju un uzņemties kopīgas abpusēji interesējošas iniciatīvas attiecīgajos starptautiskajos forumos.13. PANTSJomas1. Puses vienojas, ka politiskais dialogs aptver visus abpusēji interesējošos aspektus gan reģionālā, gan starptautiskā līmenī.2. Ar politisko dialogu starp pusēm notiek sagatavošanās jaunām iniciatīvām kopīgu mērķu sasniegšanai un kopīga pamata izveidei tādās jomās kā reģionālā integrācija, tiesiskums, laba pārvaldība, demokrātija, cilvēktiesības; Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām atzīto pirmiedzīvotāju tautu un indivīdu tiesību un pamatbrīvību veicināšana un aizsardzība; vienlīdzīgas iespējas un dzimumu vienlīdzība; starptautiskās sadarbības struktūra un orientācija; migrācija; nabadzības mazināšana un sociālā kohēzija; darba pamatstandarti; vides aizsardzība un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība; reģionālā drošība un stabilitāte, tostarp iedzīvotāju nedrošības apkarošana; korupcija, narkotikas, starptautiskā organizētā noziedzība; kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas nelikumīga tirdzniecība; terorisma apkarošana, konfliktu novēršana un miermīlīga atrisināšana.3. Dialogs, kas notiek saskaņā ar II daļu, aptver arī starptautiskās konvencijas par cilvēktiesībām, labu pārvaldību, darba pamatstandartiem un vidi saskaņā ar pušu starptautiskajām saistībām, un tajā jo īpaši tiek pārrunāts jautājums par to efektīvu īstenošanu.4. Puses var jebkurā laikā vienoties par jebkāda cita jautājuma iekļaušanu politiskajā dialogā.14. PANTSAtbruņošanās1. Puses vienojas sadarboties un veicināt daudzpusējās sistēmas nostiprināšanu konvencionālo ieroču atbruņošanās jomā, pilnībā izpildot un valstu mērogā īstenojot to pašreizējās saistības, kas paredzētas starptautiskos līgumos un nolīgumos un citos atbilstošos starptautiskos instrumentos konvencionālo ieroču atbruņošanās jomā.2. Jo īpaši puses veicinās Konvencijas par pretkājnieku mīnu izmantošanas, glabāšanas, izgatavošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu un Atsevišķu konvencionālo ieroču konvencijas (CCW) un to protokolu pilnīgu īstenošanu un vispārēju piemērošanu.3. Turklāt puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču, tostarp to munīcijas, nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana un nekontrolēta izplatīšana joprojām būtiski apdraud mieru un starptautisko drošību. Tāpēc tās vienojas sadarboties cīņā pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanau, un arī vienojas kopīgi strādāt, lai regulētu konvencionālo ieroču likumīgo tirdzniecību.4. Tāpēc puses vienojas ievērot un pilnībā izpildīt savus pienākumus apkarot kājnieku ieroču un vieglo ieroču, tostarp to munīcijas, nelikumīgu tirdzniecību saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un piemērojamajām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām, kā arī saskaņā ar to saistībām atbilstoši citiem šajā jomā piemērojamajiem starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Rīcības programmai attiecībā uz kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem.15. PANTSMasu iznīcināšanas ieroči1. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču izplatīšana un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no būtiskākajiem starptautiskās stabilitātes un drošības apdraudējumiem.2. Tāpēc puses vienojas sadarboties un veicināt cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valstu līmenī īstenojot to pašreizējās saistības, ko paredz starptautiskie līgumi un vienošanās par atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu, un citas attiecīgās starptautiskās saistības.3. Puses vienojas, ka šis noteikums ir būtisks šā nolīguma elements.4. Puses turklāt vienojas sadarboties un veicināt neizplatīšanas mērķa īstenošanu:a) veicot pasākumus, lai attiecīgi parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos instrumentus vai attiecīgi tiem pievienotos un lai tos pilnībā īstenotu un ievērotu;b) izveidojot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, lai kontrolētu ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču eksportu un tranzītu, tostarp veicot masu iznīcināšanas ieroču galīgā izlietojuma kontroli saistībā ar dubultā pielietojuma tehnoloģijām un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles noteikumu pārkāpumiem.5. Puses vienojas nodibināt regulāru politisko dialogu, kas papildinās un konsolidēs to sadarbību šajā jomā.16. PANTSTerorisma apkarošana1. Puses atkārtoti apstiprina terorisma apkarošanas nozīmi un vienojas sadarboties terora aktu novēršanā un apkarošanā saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām, humanitārajām tiesībām un bēgļu tiesībām, atbilstošām starptautiskām konvencijām un instrumentiem, atbilstošām Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām un pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kas iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2006. gada 8. septembra rezolūcijā nr. 60/288.2. Tās jo īpaši sadarbojas:a) pilnībā īstenojot starptautiskās konvencijas un instrumentus, tostarp visas atbilstošās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas;b) saskaņā ar starptautiskiem un valstu tiesību aktiem apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem;c) sadarbojoties attiecībā uz terorisma apkarošanai izmantotiem līdzekļiem un metodēm terorisma apkarošanai, tostarp tehniskās jomās un apmācībā, un veicot pieredzes apmaiņu par terorisma novēršanu, kā arī aizsardzības jomā cīņā pret terorismu;d) veicot viedokļu apmaiņu par tiesību aktiem un labāko praksi, kā arī sniedzot tehnisko un administratīvo palīdzību;e) veicot informācijas apmaiņu saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;f) nodrošinot tehnisku palīdzību un apmācību par izmeklēšanas metodēm, informācijas tehnoloģiju, protokolu izstrādi attiecībā uz terora draudu vai aktu novēršanu, brīdināšanu par tiem un efektīvu reaģēšanu uz tiem; ung) veicot viedokļu apmaiņu par novēršanas modeļiem, kas cita starpā attiecas uz citām ar terorismu saistītām nelikumīgām darbībām, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, personu apliecinošu dokumentu viltošanu un cilvēku tirdzniecību.17. PANTSSmagi starptautiskas nozīmes noziegumi1. Puses vēlreiz apstiprina, ka nedrīkstētu palikt nesodīti tādu vissmagāko noziegumu izdarītāji, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, un ka būtu jānodrošina to kriminālvajāšana, veicot pasākumus attiecīgi valstu vai starptautiskā līmenī, tostarp iesaistot Starptautisko krimināltiesu.2. Puses uzskata, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir svarīgs sasniegums starptautiskā miera un tiesiskuma nodrošināšanā un ka šī tiesa ir efektīvs instruments tādu likumpārkāpēju izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kuri izdara vissmagākos noziegumus, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, kad valstu tiesas nevēlas vai nespēj to darīt, ņemot vērā, ka Starptautiskā krimināltiesa papildina valstu krimināltiesisko jurisdikciju.3. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu Romas statūtu vispārēju ievērošanu:a) turpinot veikt pasākumus, lai īstenotu Romas statūtus un ratificētu un īstenotu ar tiem saistītos instrumentus (piemēram, Līgumu par Starptautiskās krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm);b) veicot pieredzes apmaiņu ar reģionālajiem partneriem tādu juridisko pielāgojumu pieņemšanā, kas vajadzīgi, lai varētu ratificēt un īstenot Romas statūtus; unc) veicot pasākumus, lai aizsargātu Romas statūtu integritāti.4. Visatbilstošākā brīža noteikšana Romas statūtu ievērošanai joprojām ir katras valsts suverēna izvēle.18. PANTSAttīstības finansēšana1. Puses vienojas atbalstīt starptautiskos centienus, lai veicinātu politiku un noteikumus attīstības finansēšanai un sadarbības nostiprināšanai nolūkā sasniegt starptautiski saskaņotos attīstības mērķus, tostarp Tūkstošgades attīstības mērķus, kā arī izpildīt saistības, ko paredz Monterejas vienošanās un citos saistītos forumos.2. Tālab un nolūkā veicināt iekļaujošāku sabiedrību puses atzīst vajadzību izstrādāt jaunus un novatoriskus finanšu mehānismus.19. PANTSMigrācija1. Puses atkārtoti apstiprina nozīmi, ko tās piešķir vienotai migrācijas plūsmu pārvaldībai starp to teritorijām. Atzīstot, ka nabadzība ir viens no galvenajiem migrācijas cēloņiem, un lai nostiprinātu savstarpējo sadarbību, puses uzsāk visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp nelegālo migrāciju, bēgļu plūsmām, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī par šo migrācijas jautājumu, tostarp intelektuālā darbaspēka migrācijas jautājumu, iekļaušanu valstu stratēģijās to apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, kuri ir migrantu izcelsmes apgabali, arī ņemot vērā vēsturiskās un kultūras saiknes starp abiem reģioniem.2. Puses vienojas nodrošināt visu migrantu cilvēktiesību efektīvu ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu un ievērot taisnīguma un pārredzamības principus vienlīdzīgā attieksmē pret migrantiem, un uzsver nozīmi, kāda ir cīņai pret rasismu, diskrimināciju, ksenofobiju un citām neiecietības formām.20. PANTSVide1. Puses veicina dialogu vides un ilgtspējīgas attīstības jomās, veicot informācijas apmaiņu un rosinot iniciatīvas vietējos un pasaules mēroga vides jautājumos, atzīstot dalītas un vienlaikus diferencētas atbildības principu, kas noteikts Riodežaneiro 1992. gada Deklarācijā par vidi un attīstību.2. Šā dialoga mērķis inter alia ir klimata pārmaiņu draudu novēršana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, mežu aizsardzība un ilgtspējīga pārvaldība, lai inter alia mazinātu emisijas, ko rada atmežošana un mežu degradācija, kā arī ūdens un jūras resursu, baseinu un pārmitro zemju aizsardzība, alternatīvo kurināmā veidu un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izpēte un attīstība un vides pārvaldības reforma, lai uzlabotu tās efektivitāti.21. PANTSIedzīvotāju drošībaPuses risina dialogu par iedzīvotāju drošību, kam ir būtiska nozīme cilvēces attīstības, demokrātijas, labas pārvaldības veicināšanā un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā. Tās atzīst, ka iedzīvotāju drošība pārsniedz valstu un reģionālās robežas un tāpēc tā ir jāstimulē ar plašāku dialogu un sadarbību šajā jautājumā.22. PANTSLaba pārvaldība nodokļu jomāLai nostiprinātu un attīstītu saimniecisko darbību, vienlaikus ņemot vērā vajadzību izstrādāt atbilstīgu tiesisko regulējumu, puses atzīst un apņemas ievērot kopīgus un starptautiski saskaņotus labas pārvaldības nodokļu jomā principus.23. PANTSKopīgais ekonomiskais un finansiālais kredītfonds1. Puses vienojas par to, ka svarīgi ir nostiprināt centienus, lai mazinātu nabadzību un atbalstītu Centrālamerikas attīstību un jo īpaši tās nabadzīgākos reģionus un tautas.2. Tāpēc puses vienojas apspriest kopīga ekonomiskā un finansiālā mehānisma izveidi, ietverot cita starpā Eiropas Investīciju bankas (EIB) intervenci, Latīņamerikas ieguldījumu mehānismu (LAIF) un tehnisko palīdzību, izmantojot reģionālo Centrālamerikas sadarbības programmu. Šis mehānisms palīdz mazināt nabadzību, veicina Centrālamerikas attīstību un kopējo labklājību, kā arī stimulē sociāli ekonomisko izaugsmi un līdzsvarotu attiecību sekmēšanu starp abiem reģioniem.3. Tālab ir izveidota abu reģionu darba grupa. Šī grupa ir pilnvarota izvērtēt šāda mehānisma izveidi, kā arī tā darbības norisi.III DAĻASADARBĪBA24. PANTSMērķi1. Sadarbības vispārējais mērķis ir atbalstīt šā nolīguma īstenošanu, lai izveidotu efektīvu partnerību starp abiem reģioniem, veicinot resursu pieejamību, mehānismus, instrumentus un procedūras.2. Prioritāti piešķir šādiem mērķiem, kas plašāk izklāstīti šīs daļas I līdz IX sadaļā:a) miera un drošības nostiprināšana;b) ieguldījuma sniegšana demokrātisku struktūru, labas pārvaldības un pilnīgas tiesiskuma piemērojamības, dzimumu vienlīdzības, visu veidu nediskriminācijas, kultūras daudzveidības un plurālisma nostiprināšanā, cilvēktiesību, pamatbrīvību, pārredzamības un pilsoniskās līdzdalības veicināšana un ievērošana;c) ieguldījuma sniegšana sociālajā kohēzijā, mazinot nabadzību, nevienlīdzību, sociālo atstumtību un visu veidu diskrimināciju, lai uzlabotu Centrālamerikas un Eiropas Savienības tautu dzīves kvalitāti;d) ekonomiskās izaugsmes veicināšana, lai stiprinātu ilgtspējīgu attīstību, mazinātu nevienlīdzību starp pusēm un pušu teritorijās un izstrādātu sinerģijas starp abiem reģioniem;e) reģionālās integrācijas procesa padziļināšana Centrālamerikā, stiprinot spēju īstenot un izmantot šā nolīguma priekšrocības, tādējādi veicinot Centrālamerikas ekonomisko, sociālo un politisko attīstību kopumā;f) ražošanas un pārvaldības spēju stiprināšana un konkurētspējas uzlabošana, tādējādi radot tirdzniecības un ieguldījumu iespējas visiem ekonomikas un sociālajiem dalībniekiem abos reģionos.3. Puses īsteno politiku un pasākumus, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus. Šie pasākumi var ietvert novatoriskus finanšu mehānismus, kuru mērķis ir sniegt ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu un citu starptautiski saskaņotu mērķu sasniegšanā atbilstoši saistībām, ko paredz Monterejas vienošanās un vēlākos forumos.25. PANTSPrincipiSadarbību starp pusēm reglamentē šādi principi:a) sadarbība atbalsta un papildina saistīto valstu un reģionu centienus tādu prioritāšu īstenošanā, kuras paredzētas to attīstības politikā un stratēģijā, neskarot darbības, kas noris to pilsoniskajā sabiedrībā;b) sadarbība ir starp saistītajām valstīm un reģioniem notiekošā dialoga rezultāts;c) puses veicina pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu iesaistīšanos to attīstības politikā un to sadarbībā;d) sadarbība notiek gan valstu, gan reģionālā līmenī, kas viens otru papildina, lai atbalstītu šajā nolīgumā izklāstītos vispārējos un īpašos mērķus;e) sadarbībā ņem vērā transversālus jautājumus, piemēram, demokrātija un cilvēktiesības, laba pārvaldība, pamatiedzīvotāji, dzimums, vide, tostarp dabas katastrofas, un reģionālā integrācija;f) puses uzlabo savas sadarbības efektivitāti, darbojoties atbilstoši abpusēji saskaņotai kārtībai. Tās veicina saskaņošanu, pielāgošanu un koordināciju starp rosinātājiem un ar sadarbības īstenošanu saistīto abpusējo pienākumu izpildi;g) sadarbība ietver tehnisku un finansiālu palīdzību, lai veicinātu šā nolīguma mērķu īstenošanu;h) puses vienojas par to, ka sadarbības pasākumu izstrādē ir svarīgi ņemt vērā to atšķirīgo attīstības līmeni;i) puses vienojas par to, ka ir svarīgi turpināt atbalstu nabadzības mazināšanas politikai un stratēģijām valstīs ar vidējiem ieņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot tām vidēja ieņēmumu līmeņa valstīm, kurās ieņēmumi ir zemāki;j) sadarbība saistībā ar šo nolīgumu neietekmē Centrālamerikas puses republiku kā jaunattīstības valstu iesaistīšanos ES puses darbībās uz attīstību vērstas pētniecības jomā vai citās Eiropas Savienības attīstības sadarbības programmās trešām valstīm, ievērojot šo programmu noteikumus un procedūras.26. PANTSKārtība un metodoloģija1. Lai īstenotu sadarbību, puses vienojas, ka:a) instrumenti var ietvert plašu divpusējo, horizontālo vai reģionālo darbību klāstu, piemēram, programmas un projektus, tostarp infrastruktūras projektus, budžeta atbalstu, nozaru politikas dialogu, aprīkojuma apmaiņu un nodošanu, pētījumus, ietekmes novērtējumus, statistiku un datu bāzes, pieredzes un ekspertu apmaiņu, apmācību, saziņu un izpratnes veidošanas kampaņas, seminārus un publikācijas;b) īstenotāji var būt vietējās, valstu un reģionālās iestādes, pilsoniskā sabiedrība un starptautiskās organizācijas;c) tās nodrošina atbilstošos administratīvos un finanšu resursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to sadarbības pasākumu īstenošanu, par kuriem tās būs vienojušās atbilstoši saviem normatīvajiem aktiem un procedūrām;d) visām sadarbībā iesaistītajām struktūrvienībām piemēro resursu pārredzamu un saprotamu pārvaldību;e) tās veicina sadarbības un finanšu novatoriskas modalitātes un instrumentus, lai uzlabotu sadarbības efektivitāti un vislabāk izmantotu šo nolīgumu;f) sadarbībā starp pusēm identificē un izstrādā novatoriskas sadarbības programmas Centrālamerikas puses republikām;g) tās atbalsta un veicina privāto finansējumu un tiešos ārvalstu ieguldījumus, jo īpaši izmantojot Eiropas Investīciju bankas finansējumu Centrālamerikā atbilstoši tās procedūrām un finanšu kritērijiem;h) tiek veicināta katras puses kā asociētā partnera dalība otras puses pamatprogrammās, īpašās programmās un citās darbībās saskaņā ar pušu noteikumiem un procedūru;i) tiek veicināta Centrālamerikas puses republiku dalība ES tematiskajās un horizontālajās sadarbības programmās Latīņamerikai, tostarp izmantojot pieņemamās konkrētās iespējas;j) puses saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām veicina trīspusējo sadarbību abpusēji interesējošās jomās starp abiem reģioniem un ar trešām valstīm;k) pusēm būtu kopīgi jāizpēta visas praktiskās sadarbošanās iespējas to savstarpējās interesēs.2. Puses vienojas atbilstoši to vajadzībām un saskaņā ar to attiecīgām programmām un tiesību aktiem veicināt sadarbību starp finanšu iestādēm.27. PANTSNoteikums par attīstību1. To, ka šajā nolīgumā nav iekļauta kāda joma vai sadarbības pasākums, neinterpretē kā šķērsli, kas pusēm liedz atbilstoši saviem attiecīgajiem tiesību aktiem nolemt sadarboties šādās jomās vai sadarbības pasākumos.2. Iepriekš netiek izslēgta neviena sadarbības iespēja. Puses var izmantot Asociācijas komiteju, lai izpētītu praktiskās iespējas sadarboties to savstarpējās interesēs.3. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu puses var izvirzīt priekšlikumus par sadarbības paplašināšanu visās jomās, ņemot vērā nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi.28. PANTSSadarbība statistikas jomā1. Puses vienojas sadarboties, lai atbilstoši starptautiski pieņemtiem standartiem izstrādātu labākas statistiskās metodes un programmas, tostarp statistikas datu vākšanai, apstrādei, kvalitātes kontrolei un izplatīšanai, ar mērķi izstrādāt rādītājus ar uzlabotu salīdzināmību starp pusēm, tādējādi ļaujot pusēm izmantot vienai otras statistikas datus par preču un pakalpojumu tirdzniecību, tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem un — vispārīgāk — jebkuru jomu, uz ko attiecas šis nolīgums un par ko var iegūt statistikas datus. Puses atzīst abpusējās sadarbības lietderīgumu šo mērķu atbalstīšanā.2. Šajā jomā notiekošās sadarbības mērķi ir arī šādi:a) izstrādāt reģionālās statistikas sistēmu, lai atbalstītu reģionālās integrācijas prioritātes, kuras ir saskaņotas starp pusēm;b) sadarboties zinātnes, tehnoloģiju un jauninājumu statistikas jomā.3. Šī sadarbība cita starpā varētu ietvert šādas darbības: tehniska apmaiņa starp statistikas institūtiem Centrālamerikas puses republikās un Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eurostat, tostarp zinātnieku apmaiņa, uzlabotu un attiecīgā gadījumā saskaņotu datu vākšanas, dezagregēšanas, analīzes un interpretācijas metožu izstrāde un semināru, darba grupu vai statistikas mācību programmu organizēšana.I SADAĻADEMOKRĀTIJA, CILVĒKTIESĪBAS UN LABA PĀRVALDĪBA29. PANTSDemokrātija un cilvēktiesības1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ir vispārējas, nedalāmas, savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas, kā arī veicināta un nostiprināta demokrātija.2. Šāda sadarbība inter alia var ietvert:a) starptautisko cilvēktiesību instrumentu, kā arī no līgumu struktūrām un īpašajām procedūrām izrietošo ieteikumu efektīvu īstenošanu;b) cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības integrāciju valstu politikā un attīstības plānos;c) demokrātijas principu un prakses piemērošanas spējas nostiprināšanu;d) rīcības plānu izstrādi un īstenošanu demokrātijas un cilvēktiesību jomā;e) izpratnes veidošanu un izglītošanu par cilvēktiesībām, demokrātiju un miera kultūru;f) ar demokrātiju un cilvēktiesībām saistīto iestāžu, kā arī cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu nostiprināšanu;g) kopīgu iniciatīvu izstrādi abpusēji interesējošās jomās attiecīgos daudzpusējos forumos.30. PANTSLaba pārvaldībaPuses vienojas, ka sadarbība šajā jomā aktīvi atbalsta valdības ar tādu darbību starpniecību, kuras vērstas uz:a) tiesiskuma ievērošanu;b) pilnvaru nošķiršanas nodrošināšanu;c) neatkarīgas un efektīvas tiesu sistēmas nodrošināšanu;d) pārredzamu, atbildīgu, efektīvu, stabilu un demokrātisku iestāžu veicināšanu;e) tādas politikas veicināšanu, kas nodrošina pārskatatbildību un pārredzamu pārvaldību;f) korupcijas apkarošanu;g) labas un pārredzamas pārvaldības nostiprināšanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī;h) tādu skaidru lēmumu pieņemšanas procedūru ieviešanu un saglabāšanu, kuras izmanto valstu iestādes visos līmeņos;i) pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšanu.31. PANTSValsts un publiskās pārvaldes, tostarp decentralizācijas modernizācija1. Puses vienojas, ka sadarbības mērķis šajā jomā ir uzlabot to tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu, jo īpaši pamatojoties uz labāko praksi. Minētais ietver valsts pārvaldes reformu un modernizāciju, tostarp spēju veidošanu, lai atbalstītu un nostiprinātu decentralizācijas procesus un rosinātu organizatoriskās izmaiņas, kas izriet no reģionālās integrācijas, īpašu uzmanību pievēršot organizatoriskajai efektivitātei un pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, kā arī publisko līdzekļu labai un pārredzamai pārvaldībai un pārskatatbildībai.2. Šī sadarbība var ietvert valstu un reģionālās programmas un projektus, kuru mērķis ir veidot politikas izstrādes spēju un īstenot un novērtēt valstu politiku, kā arī nostiprināt tiesu sistēmu, vienlaikus veicinot pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu.32. PANTSKonfliktu novēršana un risināšana1. Puses vienojas, ka sadarbība šajā jomā veicina un uztur visaptverošu miera politiku, tostarp konfliktu novēršanu un risināšanu. Šīs politikas pamatā ir apņemšanās un sabiedrības līdzdalības princips, un tā ir vērsta galvenokārt uz reģionālo, apakšreģionālo un valsts spēju attīstīšanu. Tā nodrošina vienlīdzīgas politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras iespējas visiem sabiedrības segmentiem, nostiprina demokrātisko leģitimitāti, sekmē sociālo kohēziju un efektīvu mehānismu dažādu grupu interešu samierināšanai, kā arī veicina aktīvas un organizētas pilsoniskās sabiedrības veidošanos, jo īpaši izmantojot esošās reģionālās iestādes.2. Sadarbība nostiprina spēju atrisināt konfliktus un cita starpā var ietvert atbalsta sniegšanu starpniecības, apspriežu un samierināšanas procesiem, miera veicināšanas stratēģijām, centieniem nostiprināt pārliecību un drošības veicināšanu reģionālā līmenī, centieniem, ko īsteno, lai palīdzētu bērniem, sievietēm un veciem cilvēkiem, kā arī kājnieku mīnu apkarošanas darbībām.33. PANTSIestāžu un tiesiskuma nostiprināšanaPuses īpašu nozīmi pievērš tiesiskuma konsolidēšanai un iestāžu nostiprināšanai visos tiesībaizsardzības līmeņos kopumā un jo īpaši tiesu organizācijas jomā. Sadarbības mērķis jo īpaši ir nostiprināt tiesu varas neatkarību un uzlabot tās efektivitāti.II SADAĻATIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA34. PANTSPersonas datu aizsardzība1. Puses vienojas sadarboties, lai uzlabotu personas datu aizsardzības līmeni līdz visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, Pamatnostādnēm par elektroniskām personas datu datnēm, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja grozīja 1990. gada 14. decembrī, un lai nodrošinātu personas datu brīvu apriti starp pusēm, pienācīgi ņemot vērā to vietējos tiesību aktus.2. Sadarbība personas datu aizsardzībā inter alia var ietvert tehnisko palīdzību informācijas un pieredzes apmaiņas veidā, ņemot vērā pušu normatīvos aktus.35. PANTSNelegālās narkotikas1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu visaptverošu, integrētu un līdzsvarotu pieeju, īstenojot efektīvu rīcību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp no veselības, izglītības, tiesībaizsardzības, muitas dienestu, sociālā, tieslietu un iekšlietu sektoriem, lai pēc iespējas mazinātu nelegālo narkotiku piedāvājumu un pieprasījumu un to ietekmi uz narkotiku lietotājiem un sabiedrību kopumā un lai kontrolētu un efektīvāk novērstu narkotiku novirzīšanu ķīmiskajiem prekursoriem, ko izmanto narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai ražošanai, tostarp novirzīšanu narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izmantošanai medicīnā un zinātnē.2. Sadarbība pamatojas uz dalītas atbildības principu, attiecīgām starptautiskām konvencijām, kā arī Politisko deklarāciju, Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai un citiem pamatdokumentiem, kas pieņemti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām 1998. gada jūnijā.3. Sadarbības mērķis ir koordinēt un palielināt kopīgos centienus nelegālo narkotiku problēmas risināšanai. Neskarot citus sadarbības mehānismus, puses vienojas, ka starpreģionu līmenī šim nolūkam izmanto Koordinācijas un sadarbības mehānismu narkotiku apkarošanai starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību jūras reģionu, un vienojas sadarboties, lai pastiprinātu tā efektivitāti.4. Puses arī vienojas sadarboties, lai apkarotu ar noziedzību saistītu narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, pastiprinot sadarbību ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un instancēm.5. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu visaptverošu un līdzsvarotu pieeju, īstenojot efektīvu rīcību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp sociālo, tiesu un iekšlietu sektoru, lai:a) apmainītos ar viedokļiem par likumdošanas sistēmām un labāko praksi;b) apkarotu narkotisko un psihotropo vielu piedāvājumu, nelikumīgu tirdzniecību un pieprasījumu;c) nostiprinātu tiesu iestāžu un policijas sadarbību nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā;d) nostiprinātu sadarbību jūras lietās ar nolūku efektīvi apkarot nelikumīgu tirdzniecību;e) izveidotu informācijas un pārraudzības centrus;f) definētu un piemērotu pasākumus narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības, (narkotisko un psihotropo vielu) medicīnisko recepšu izrakstīšanas un ķīmisko prekursoru samazināšanai;g) izveidotu kopīgas pētniecības programmas un projektus, kā arī ieviestu abpusēju palīdzību tieslietās;h) rosinātu alternatīvu attīstību, jo īpaši mazo ražotāju likumīgas laukaugu audzēšanas veicināšanu;i) veicinātu apmācību un izglītošanu par cilvēkresursiem nolūkā novērst narkotiku patēriņu un nelikumīgu tirdzniecību un nostiprināt administratīvās kontroles sistēmas;j) atbalstītu jauniešiem paredzētas profilakses programmas un izglītošanu skolās un ārpus tām;k) stiprinātu profilaksi un narkotiku lietotāju ārstēšanu, rehabilitāciju un reintegrāciju, aptverot plašu metožu klāstu, tostarp ar narkotiku lietošanu saistīta kaitējuma mazināšanu.36. PANTSNelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, tostarp terorisma finansēšana1. Puses vienojas sadarboties, lai novērstu, ka to finanšu sistēmas un uzņēmumi tiek izmantoti, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus ieņēmumus no visu veidu smagajiem noziegumiem un jo īpaši no noziegumiem, kas saistīti ar nelegālajām narkotikām un psihotropām vielām un ar terora aktiem.2. Attiecīgā gadījumā, ievērojot Finanšu darījumu darba grupas (FATF) noteiktos standartus, šī sadarbība ietver administratīvo un tehnisko palīdzību, kuras mērķis ir izstrādāt un īstenot noteikumus un nodrošināt atbilstošu standartu un mehānismu efektīvu darbību. Jo īpaši sadarbība ļauj veikt atbilstošas informācijas apmaiņu un pieņemt atbilstošus standartus, lai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu apkarotu saskaņā ar standartiem, ko šajā jomā pieņēmušas aktīvi darbojošās starptautiskās organizācijas un saskaņā ar starptautiskā kontekstā izmantoto labāko praksi.37. PANTSOrganizētā noziedzība un iedzīvotāju drošība1. Puses vienojas sadarboties organizētās un finanšu noziedzības novēršanā un apkarošanā. Tālab tās veicina labu praksi un veic tās apmaiņu un īsteno atbilstošus saskaņotos starptautiskos standartus un instrumentus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās papildprotokolus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju. Tās jo īpaši veicina liecinieku aizsardzības programmas.2. Puses arī vienojas sadarboties, lai uzlabotu iedzīvotāju drošību, jo īpaši atbalstot drošības politiku un stratēģijas. Šai sadarbībai būtu jāveicina noziedzības novēršana, un tā varētu ietvert tādus pasākumus kā reģionālās sadarbības projektus starp policiju un tiesu iestādēm, mācību programmas, labākās prakses apmaiņu kriminālā profila izstrādei. Tā inter alia ietver arī viedokļu apmaiņu par tiesisko regulējumu, kā arī administratīvo un tehnisko palīdzību, kuras mērķis ir nostiprināt tiesībaizsardzības iestāžu institucionālās un darbības spējas.38. PANTSKorupcijas apkarošana1. Puses atzīst korupcijas novēršanas un apkarošanas nozīmi privātajā un publiskajā sektorā un atkārtoti apstiprina savas bažas par korupcijas radītajiem draudiem demokrātisko iestāžu stabilitātei un drošībai un šādu draudu nopietnību. Tālab puses sadarbojas, lai īstenotu un veicinātu attiecīgos starptautiskos standartus un instrumentus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju.2. Puses jo īpaši sadarbojas šādās jomās:a) organizatoriskās efektivitātes uzlabošana un publisko resursu pārredzamas pārvaldības un pārskatabildības nodrošināšana;b) atbilstošo iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu, darbības nostiprināšana;c) korupcijas un kukuļdošanas novēršana starptautiskos darījumos;d) korupcijas apkarošanai vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī paredzētās politikas pārraudzība un novērtēšana;e) tādu darbību atbalstīšana, kuras veicina pārredzamības un likumības kultūras vērtības un izmaiņas cilvēku attieksmē pret korupcijas praksi;f) sadarbības turpmāka pilnveidošana, lai atbalstītu pasākumus tādu līdzekļu atgūšanai, kuri veicina labu praksi un spēju veidošanu.39. PANTSKājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīga tirdzniecība1. Puses sadarbojas, lai novērstu un apkarotu kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību. To mērķis ir koordinēt darbības, lai nostiprinātu tiesisko un iestāžu sadarbību, kā arī savākt un iznīcināt civilpersonu turējumā esošos nelikumīgos kājnieku ieročus un vieglos ieročus, kā arī to munīciju.2. Puses sadarbojas, lai veicinātu kopīgas iniciatīvas kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas apkarošanā. Jo īpaši puses sadarbojas tādās kopīgās iniciatīvās, kuru mērķis ir īstenot valstu, reģionālās un starptautiskās programmas, kā arī konvencijas šajā jomā, gan daudzpusējā, gan starpreģionu kontekstā.40. PANTSTerorisma apkarošana, pilnībā ievērojot cilvēktiesības1. Sadarbībā terorisma apkarošanā tiks īstenots II daļas 16. pantā saskaņotais regulējums un standarti.2. Puses arī sadarbojas, lai nodrošinātu, ka ikviena persona, kura piedalās terora aktu finansēšanā, plānošanā, sagatavošanā vai izdarīšanā vai atbalsta terora aktus, tiks nodota tiesai. Puses vienojas, ka terorisma apkarošanā tiek pilnībā ievērotas visas attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas, vienlaikus ievērojot valstu suverenitāti, kā arī likumā paredzēto kārtību, cilvēktiesības un pamatbrīvības.3. Puses vienojas sadarboties terora aktu novēršanā un apspiešanā, īstenojot policijas un tiesu iestāžu sadarbību.III SADAĻASOCIĀLĀ ATTĪSTĪBA UN SOCIĀLĀ KOHĒZIJA41. PANTSSociālā kohēzija, kas ietver nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības apkarošanu1. Puses, atzīstot, ka sociālā attīstība ir cieši saistīta ar ekonomikas attīstību, vienojas, ka sadarbības mērķis ir uzlabot sociālo kohēziju, mazinot nabadzību, netaisnību, nevienlīdzību, un sociālo atstumtību, jo īpaši, lai izpildītu Tūkstošgades attīstības mērķus un starptautiski saskaņoto mērķi veicināt taisnīgu globalizāciju un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem. Šo mērķu sasniegšanai mobilizē ievērojamus finanšu resursus gan no sadarbības, gan valsts resursiem.2. Tālab puses sadarbojas, lai veicinātu un atbalstītu šādu darbību īstenošanu:a) ekonomikas politika ar sociālo vīziju, kas vērsta uz visiem vairāk atvērtu sabiedrību, ar ienākumu labāku sadalījumu nolūkā mazināt nevienlīdzību un netaisnību;b) tirdzniecības un ieguldījumu politika, paturot prātā saikni starp tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, taisnīgu tirdzniecību, lauku un pilsētu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un to pārstāvošo organizāciju attīstību, kā arī korporatīvo sociālo atbildību;c) taisnīga un pamatota fiskālā politika, kas ļauj nodrošināt labāku bagātības pārdali, nodrošina atbilstošu sociālo izdevumu līmeni un mazina ēnu ekonomiku;d) efektīvi publiskie sociālie izdevumi, kas saistīti ar skaidri identificētiem sociāliem mērķiem, īstenojot uz rezultātu vērstu pieeju;e) efektīva sociālā politika un visiem nodrošināta taisnīga piekļuve sociālajiem pakalpojumiem dažādos sektoros, piemēram, izglītības, veselības, uztura, sanitārijas, mājokļu, tiesiskuma un sociālā nodrošinājuma jomā;f) nodarbinātības politika, kas vērsta uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem un ekonomikas iespēju radīšanu, īpaši pievēršoties visnabadzīgākajām un vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un vismazāk attīstītajiem reģioniem, un īpaši pasākumi, kuri veicina iecietību pret kultūru daudzveidību darbā;g) sociālās aizsardzības shēmas inter alia tādās jomās kā pensijas, veselība, nelaimes gadījumi un bezdarbs, kas ir balstītas uz solidaritātes principu un ir pieejamas visiem;h) stratēģijas un politika, lai apkarotu ksenofobiju un diskrimināciju, jo īpaši dzimuma, rases, pārliecības vai etniskās piederības dēļ;i) īpaša jaunatnei veltīta politika un programmas.3. Puses vienojas veicināt informācijas apmaiņu par sociālās kohēzijas aspektiem valstu plānos vai stratēģijās, kā arī pieredzes apmaiņu par panākumiem un neveiksmēm šādu plānu vai stratēģiju izstrādē un īstenošanā.4. Puses arī cenšas kopīgi novērtēt šā nolīguma īstenošanas ieguldījumu sociālajā kohēzijā.42. PANTSNodarbinātība un sociālā aizsardzība1. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu nodarbinātību un sociālo aizsardzību, īstenojot pasākumus un programmas, kuru mērķi jo īpaši ir šādi:a) nodrošināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem;b) radīt vairāk visiem pieejamus un pienācīgi darbojošos darba tirgus;c) paplašināt sociālās aizsardzības segumu;d) veikt labākās prakses apmaiņu tādās jomās kā darbaspēka mobilitāte un tiesību uz pensiju pārnešana;e) veicināt sociālo dialogu;f) nodrošināt, ka tiek ievēroti pamatprincipi un tiesības darbā, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās, tā dēvētajos darba pamatstandartos, jo īpaši attiecībā uz biedrošanās brīvību, tiesībām uz kolektīvām sarunām un nediskrimināciju, piespiedu un bērnu darba atcelšanu un vienlīdzīgu attieksmi starp vīriešiem un sievietēm;g) risināt ar ēnu ekonomiku saistītos jautājumus;h) pievērst īpašu uzmanību nelabvēlīgajām iedzīvotāju grupām un diskriminācijas apkarošanai;i) pilnveidot cilvēkresursu kvalitāti, uzlabojot izglītību un apmācību, tostarp efektīvu profesionālo apmācību;j) uzlabot veselības un drošības apstākļus darbā, jo īpaši stiprinot darba inspekcijas;k) veicināt darba vietu izveidi un uzņēmējdarbību, nostiprinot iestāžu sistēmu, kas vajadzīga mazo un vidējo uzņēmumu izveidei un kredītu un mikrofinansējuma pieejamības veicināšanai.2. Darbības var veikt valsts, reģionālā un starpreģionu līmenī, tostarp veidojot tīklus, abpusēji apgūstot, identificējot un izplatot labu praksi, veicot informācijas apmaiņu, pamatojoties uz salīdzināmiem statistiskajiem instrumentiem, rādītājiem un saziņu starp sociālo partneru organizācijām.43. PANTSIzglītība un apmācība1. Puses vienojas, ka sadarbības mērķi ir šādi:a) veicināt taisnīgu izglītības pieejamību visiem, tostarp jauniešiem, sievietēm, vecākiem iedzīvotājiem, pirmiedzīvotājiem un minoritāšu grupām, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem un sociāli visvairāk atstumtajiem sabiedrības segmentiem;b) uzlabot izglītības kvalitāti, par prioritāti uzskatot pamatizglītību;c) uzlabot pamatizglītības pabeigšanas rādītājus un mazināt mācību priekšlaicīgu pamešanu obligātajā vidējā izglītībā;d) uzlabot neformālo izglītību;e) uzlabot pašreizējo izglītības centru infrastruktūru un aprīkojumu;f) veicināt pirmiedzīvotāju izglītību, kā arī starpkultūru bilingvālo izglītību;g) veicināt augstāko izglītību, kā arī profesionālo apmācību un mūžizglītību.2. Puses arī vienojas veicināt:a) sadarbību starp pušu augstākās izglītības iestādēm, kā arī studentu, pētnieku un akadēmiķu apmaiņu, izmantojot pašreizējās programmas;b) sinerģiju starp augstākās izglītības iestādēm un publisko sektoru saskaņotās jomās, lai atvieglotu pāreju uz darba tirgu.3. Puses vienojas pievērst īpašu uzmanību, lai turpinātu attīstīt ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona zināšanu telpu un tādas iniciatīvas kā, piemēram, ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona kopējo augstākās izglītības telpu, jo īpaši lai veicinātu pieredzes un tehnisko resursu apvienošanu un apmaiņu.44. PANTSSabiedrības veselība1. Puses vienojas sadarboties, lai attīstītu efektīvas veselības aizsardzības sistēmas, pietiekamus kompetentu veselības aprūpes darbinieku resursus, taisnīgus finansēšanas mehānismus un sociālās aizsardzības shēmas.2. Īpašu uzmanību pievērš nozaru reformām un tam, lai tiktu nodrošināta taisnīga piekļuve kvalitatīviem veselības aprūpes pasākumiem un pārtikas un uztura nekaitīgums, jo īpaši mazaizsargātām grupām, piemēram, invalīdiem, vecākiem cilvēkiem, sievietēm, bērniem un pirmiedzīvotājiem.3. Pušu mērķis ir arī sadarboties, lai veicinātu primāro veselības aprūpi un profilaksi, īstenojot integrētas pieejas un darbības, iesaistot citus politikas sektorus, tostarp lai apkarotu HIV/AIDS, malāriju, tuberkulozi, tropu drudzi, Čagasa slimību un citas prioritāras infekcijas un neinfekcijas slimības, kā arī hroniskas slimības, lai mazinātu bērnu mirstību, uzlabotu māšu veselību un pievērstos prioritārām jomām, tādām kā seksuālā un reproduktīvā veselība, seksuāli transmisīvo slimību ārstēšana un profilakse un nevēlama grūtniecība, ja vien šie mērķi nav pretrunā valstu tiesiskajam regulējumam. Turklāt puses sadarbojas tādās jomās kā izglītošana, ūdens sanitārija un sanitārās jomas jautājumi.4. Sadarbība var arī veicināt starptautisko tiesību aktu izstrādi, īstenošanu un sekmēšanu veselības jomā, tostarp Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus un Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli.5. Puses cenšas izveidot apvienības, kas pārsniedz sabiedrības veselības sistēmu, nodibinot stratēģiskas partnerības ar pilsonisko sabiedrību un citiem dalībniekiem, piešķirot prioritāti slimību profilaksei un veselības veicināšanai.45. PANTSPirmiedzīvotāji un citas etniskās grupas1. Puses, ievērojot un sekmējot savas valstiskās, reģionālās un starptautiskās saistības, vienojas, ka sadarbības pasākumi uzlabo pamatiedzīvotāju tiesību un pamatbrīvību aizsardzību un veicināšanu, kas atzīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām. Turklāt sadarbības pasākumi uzlabo un veicina to personu cilvēktiesības un pamatbrīvības, kuras pieder pie minoritātēm un etniskajām grupām.2. Īpaša uzmanība b …