IZM, VISC, pašvaldības ― PR 1: RR 1.2.;
\nPR 2: RR 2.1., RR 2.2., RR 2.3., RR 2.4., RR 2.6.;
\nPR 3: RR 3.2., RR 3.7., RR 3.9.;
\nPR 4: RR 4.1.
\n2.2.2.
\nStiprināt profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot mācību vidi un infrastruktūru.
\n2027 IZM, KM, LM, ZM VIAA, NEP, pašvaldības PR 2: RR 2.4., RR 2.5., RR 2.6.;
\nPR 3: RR 3.1., RR 3.3., RR 3.4., RR 3.5., RR 3.8., RR 3.9.
\n2.2.3.
\nStiprināt augstākās izglītības institūciju nodrošinājumu ar mūsdienīgas, kvalitatīvas un pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot studiju vidi un infrastruktūru.
\n2027 IZM, KM, ZM, VM, IeM, LM ― PR 1: RR 1.1., RR 1.2;
\nPR 2: RR 2.4., RR 2.5., RR 2.6., RR 2.7.;
\nPR 3: RR 3.3., RR 3.4.;
\nPR 4: RR 4.2.
\n2.3. rīcības virziens. Izglītības attīstībai nozīmīgu partnerību veidošana.
\n2.3.1.
\nInternacionalizācijas un starptautiskās sadarbības nodrošināšana mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības attīstībai.
\n2027 IZM, VM VIAA, JSPA, KM, ZM, VM, LM, AiM, EM, IeM, pašvaldības, citi dibinātāji PR 2: RR 2.2., RR 2.3., RR 2.4., RR 2.5., RR 2.6., RR 2.7.;
\nPR 3: RR 3.1., RR 3.2., RR 3.3., RR 3.7., RR 3.9.;
\nPR 4: RR 4.1.
\n2.3.2.
\nIzglītības un tautsaimniecības nozaru sadarbība efektīvai pārvaldībai.
\n2027 IZM, EM, KM, ZM, LM, VARAM, VM VIAA, NEP, LDDK, LBAS, LTRK, pašvaldības, plānošanas reģioni, reģionu inovāciju platformas PR 2: RR 2.4., RR 2.5., RR 2.6., RR 2.7.;
\nPR 3: RR 3.1., RR 3.4., RR 3.5., RR 3.6., RR 3.8.;
\nPR 4: RR 4.1.
\n2.1. rīcības virziens. Izglītības satura un procesa attīstība.
\n2.1.1. uzdevums. Nodrošināt pilnveidotā mācību satura un pieejas efektīvu īstenošanu vispārējā izglītībā (t.sk. pirmsskolas izglītības pakāpē), jo īpaši fokusējoties uz iekļaujošu mācību pieeju, starpdisciplinaritāti, STEAM, caurviju prasmēm (digitālā pratība, pilsoniskā līdzdalība), sociāli emocionālo mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties.
\nPamatnostādņu periodā nepieciešams nodrošināt efektīvu kompetenču pieejā balstīta mācību satura (Skola2030) ieviešanu, tajā skaitā aptverot un nodrošinot kvalitatīvu pirmsskolas izglītības piedāvājumu. Pilnveidoto mācību saturu veido zināšanas un pamatprasmes mācību jomās, tikumi un caurviju prasmes, kas nostiprināmas dažādās mācību jomās, lai sekmētu skolēnu vispusīgu (intelektuālu, sociāli emocionālu un fizisku) attīstību, veidotu izpratni par veselīgu un drošu dzīvesveidu.
\nPamatnostādņu īstenošanas periodā īpaša uzmanība pievēršama caurviju prasmju izkopšanai (digitālās pratības, pilsoniskās līdzdalības, kā arī sociāli emocionālās mācīšanās attīstībai).
\nKopumā pilnveidotā mācību pieeja balstās uz mācīšanās iedziļinoties principiem, formatīvās vērtēšanas lomas palielināšanu, elastīgāku pieeju mācību norises organizēšanā, vecāku iesaisti skolēna mācīšanās procesā, skolas kā mācīšanās organizācijas pieeju un iekļaujošas izglītības pieeju. Tas ir nozīmīgs ieguldījums skolēna gribas un mācību motivācijas stiprināšanā, aktīvas līdzdalības un piederības skolai un kopienai veidošanā, emocionāli pozitīvas un drošas vides pastāvēšanā. Šī uzdevuma īstenošanai tiek plānots metodisks un konsultatīvs atbalsts, pedagogu un skolas vadības profesionālās kompetences pilnveide un atbilstošu mācību, metodisko un citu resursu nodrošināšana vispārējās izglītības iestādēm.
\nKompetenču pieeja mācību saturā tiks īstenota mijiedarbībā ar izmaiņām mazākumtautību izglītībā saskaņā ar 2018. gada 22. marta grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kā arī ar pilnveidotā mācību satura un pieejas īstenošanai saistošiem MK noteikumiem69.
\nAtbilstoši pilnveidotā mācību satura un pieejas prasībām tiks pilnveidota skolēnu snieguma vērtēšana - diagnosticējošo, monitoringa darbu un eksaminācijas sistēmas attīstība skolēnu snieguma progresa mērīšanai. Tajā skaitā, tiks veikta snieguma monitoringa darbu izstrāde un ieviešana pirmsskolai un visiem vispārējās izglītības posmiem, kā arī tiks attīstīta iegūto datu analīze, atbalstot izglītības iestādes mācību procesa attīstībā un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides vajadzību risināšanai.
\nTāpat paredzēts nodrošināt finansiālu atbalstu kultūras pasākumu, muzeju, zinātnes centru, uzņēmumu, laboratoriju un citu ar mācību satura apguvi saistītu iestāžu, t. sk. interešu izglītības iestāžu, un pasākumu apmeklēšanai, lai dažādotu mācību procesu atbilstoši pilnveidotā mācību satura apguves prasībām. Savukārt, lai sekmētu izglītojamo izpratni par apgūto zināšanu, prasmju un attieksmju pielietojumu, kā arī lai skolēnu apzinātos savus individuālos dotumus un talantus, plānota karjeras izglītības integrēšana formālajā un neformālajā izglītībā pēc iespējas agrīnā izglītības posmā. Pamatnostādņu īstenošanas periodā ir plānots veidot informācijas tiešsaistes resursu jauniešu mērķauditorijai par izglītības un profesionālās karjeras piedāvājumu - apvienojot un integrējot NIID.LV datubāzi un tīmekļvietni \"Profesiju pasaule\", pilnveidojot to.
\nIzmaiņu īstenošanā būtisks balsts ir tehnoloģiju un digitalizācijas sniegtās iespējas - mācību līdzekļi un resursi, mācību platformas, pārvaldība un procesu vadība u. c.
\nNepieciešams nodrošināt arī vienotu digitālu, modulāru un integrētu mācību vides platformu ar brīvu pieeju visām izglītības iestādēm un sniedzot atbalstu izglītības tehnoloģiju mērķtiecīgai izmantošanai mācību procesā.
\n2.1.2. uzdevums. Nodrošināt kvalitatīvu profesionālo izglītību, saskaņojot apgūstamās prasmes un mācību rezultātus ar darba tirgus prasībām un stiprinot profesionālās izglītības iestāžu (PII) kā nozaru izcilības un inovāciju centru darbību.
\nLatvijas profesionālās izglītības attīstība pamatnostādņu īstenošanas periodā orientēta uz izcilu sasniegumu iegūšanu līdztekus iekļaujošas pieejas nodrošināšanai. Pašlaik PII izcilības, inovāciju un internacionalizācijas kapacitāte ir nepietiekami attīstīta. Lai to nodrošinātu, paredzēts īstenot plašāku pasākumu kopumu - veicināt PII pārveidi par profesionālās izglītības izcilības un inovāciju centriem un stiprināt PIKC lomu un kapacitāti nozaru atbalstam - konkurētspējīga darbaspēka sagatavošanai. Tas sekmēs arī PII iesaisti ES līmeņa inovāciju centru tīklos un platformās. PIKC tiks attīstīti kā nacionāla līmeņa metodiskie centri savai darbībai prioritārās nozarēs, kā arī mērķtiecīgai, savstarpēji papildinošai vispārējās un profesionālās izglītības satura īstenošanai. PIKC arī nodrošinās mērķtiecīgu darba vidē balstītu mācību plānošanu un īstenošanu kontekstā ar identificētajiem prioritārajiem attīstības virzieniem reģionālā un nacionālā mērogā. Efektīvākai darbībai stiprināma PIKC nozares sadarbību koordinācijas kapacitāte un VISC loma sadarbības stratēģiskā koordinācijā un pārraudzībā, aptverot visas iesaistītās puses, t. sk. pašvaldības un plānošanas reģionus.
\nProfesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno profesionālās izglītības programmas kultūras un radošo industriju jomā, veicināma sadarbība ar LNKC un pilnveidojama iestāžu savstarpējā sadarbība, nosakot katrai iestādei aktuālās mācību metodiskā darba jomas un strādājot LNKC vadībā.
\nTāpat būtiska ir arī PIKC kapacitātes un veiktspējas stiprināšana ECVET un EQAVET pieeju īstenošanā nacionālā un transnacionālā kontekstā, gan nodrošinot dažādu izglītības pakāpju sasaisti, gan sekmējot sadarbību vienas izglītības pakāpes ietvaros starp dažādām institūcijām, gan saskaņojot izglītības īstenošanas veidus un formas. ECVET un EQAVET principu īstenošana ļauj nodrošināt mūžilgas karjeras procesus un darba tirgus prasībām atbilstošu piedāvājuma kvalitāti, kā arī īstenot un novērtēt ārpus formālās izglītības iegūtās kompetences. Lai profesionālās izglītības piedāvājums būtu kvalitatīvs, visiem profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem (t. sk. pieaugušajiem, kā arī potenciālajiem izglītojamajiem (piemēram, skolēniem pamata izglītības pakāpē)) jānodrošina savlaicīgs, individualizēts un pastāvīgs atbalsts karjeras attīstībai un jāīsteno nepieciešamie informēšanas pasākumi.
\nBalstoties uz iepriekšējā izglītības attīstības pamatnostādņu periodā paveikto, nākamajā posmā plānots izstrādāt un ieviest profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes un izmaksu efektivitātes nodrošināšanas sistēmu. To iespējams paveikt, attīstot PIKC metodisko darbu. Pilnveidotajai profesionālās izglītības programmu finansēšanas kārtībai jānodrošina ne tikai kvalitatīva izglītības programmu īstenošana, sagatavojot nozaru attīstības tendencēm un darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus, bet ilgtermiņā jāveicina valsts budžeta līdzekļu efektīva izmantošana.
\nPilnveidojot izglītības institūciju struktūru, kurā augstākās izglītības institūcijas tiek stiprinātas pētniecībā balstīta augstākās izglītības piedāvājuma nodrošināšanai, nosakot augstus kritērijus zinātniski pētnieciskā darba apjomam un kvalitātei, koledžas, kurām līdz šim ir bijis duāls statuss - gan profesionālās izglītības iestāde, gan augstākās izglītības institūcija - turpmāk paredzēts nostiprināt kā īsā cikla profesionālās augstākās izglītības iestādes. Šāda pieeja pietiekami īsā laikā ļaus sagatavot tautsaimniecībai nepieciešamos augsti kvalificētus vidēja līmeņa speciālistus, vienlaikus nodrošinot secīgu pāreju no profesionālās vidējās izglītības uz augstāko izglītību.
\n2.1.3. uzdevums. Nodrošināt mūsdienīgu, kvalitatīvu, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā balstītu augstākās izglītības piedāvājumu.
\nLīdz ar pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu vispārējā izglītībā, mainās skolēnu sasniedzamie rezultāti, beidzot 12. klasi. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams nodrošināt augstākās izglītības sasaisti ar vispārējā izglītībā veiktajām pārmaiņām: izstrādāt jaunus nosacījumus studiju sākšanai augstākajā izglītībā un īstenot studiju programmu satura aktualizāciju. Tāpat nepieciešams veicināt augstākās izglītības studiju programmu pievilcību, īpaši STEM jomas virzienos, kur joprojām saglabājas augsts studējošo atbirums.
\nPamatnostādņu īstenošanas periodā plānots stiprināt profesionālo augstāko izglītību, veidojot elastīgu mācību piedāvājumu, kas balstīts uz modulāru mācību pieeju, lai augsta līmeņa zināšanas un prasmes dažādos studiju kursos, jaunās, aktuālās jomās būtu iespējams apgūt studējošajiem dažādos vecumos un dzīves situācijās, ietverot mūžizglītības piedāvājumu pilna laika nodarbinātajiem un uzņēmējiem konkurētspējas paaugstināšanai. Viena no prioritātēm 2014.-2020. gadā bija prasmju paaugstināšana personām ar zemu izglītības līmeni, ko primāri nodrošināja profesionālās vidējās izglītības iestādes.
\nLaika posmā līdz 2027. gadam uzmanība papildus tiks pievērsta arī personu ar augstāko izglītību un augstāku prasmju līmeni prasmju un zināšanu attīstībai, tādēļ nepieciešams stiprināt augstskolu piedāvājumu mūžizglītībā un pieaugušo izglītībā. Modulārā pieeja augstākajā izglītībā vērtējama kā jauna iniciatīva, kas saistāma ar studiju moduļu mikrosertifikātu ieviešanu (angļu val. - microcredentials) Eiropas mērogā. Modulārās pieejas nostiprināšana ir priekšnoteikums darba vidē balstītu mācību īstenošanai augstākajā izglītībā.
\nBūtisks izaicinājums augstākās izglītības institūcijām ir digitālā un zināšanu transformācija, kas nodrošina pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā balstītu augstāko izglītību. Ir nepieciešams stiprināt augstskolu un industrijas sadarbību studiju programmu satura pilnveidei un salāgošanai ar nozares attīstības vajadzībām, t. sk. nostiprinot starpdisciplināru studiju pieeju izglītībā. Īpaši plānots risināt IKT jomas speciālistu sagatavošanas jautājumus, attīstot digitālo prasmju apguves līmeni arī citās augstākās izglītības programmās, veidojot uzņēmējdarbības izglītību jauniem biznesa modeļiem, kas attīsta digitālo līderību. Tāpat ir nepieciešams sekmēt augstākā līmeņa digitālo prasmju apguvi augstākās izglītības institūcijās (piemēram, Baltijas IT izcilības bakalaura studiju programmā), veidojot un stiprinot augstākās izglītības iestāžu sadarbību ar nozari un valdību. Augstākās izglītības sektoram jābūt elastīgam, un līdz ar digitalizācijas palielināšanos, jaunu tehnoloģiju un zināšanu rašanos jānodod jaunās zināšanas un prasmes iedzīvotājiem, t. i. darba tirgū nodarbinātajiem vai uzņēmējiem, kuriem jau ir viena vai vairākas augstākās izglītības, taču nav zināšanu jaunākajās tendencēs. Papildus digitālajai pratībai aktuāla ir arī pārējo vispārīgo jeb caurviju prasmju attīstība studējošo inovētspējas, sociālo un komunikācijas kompetenču pilnveidei.
\nPamatnostādņu īstenošanas periodā paredzēts izstrādāt augstākās izglītības iestādēs studējošo kompetenču novērtēšanas sistēmu un novērtēt kompetenču attīstības dinamiku studiju laikā, lai sagatavotu izmaiņas augstākās izglītības valsts standartos un īstenotu kompetencēs balstītas izglītības principa ieviešanu. Papildus plānots stiprināt akadēmiskā godīguma principu ievērošanu augstākajā izglītībā, turpinot visu iesaistīto pušu izglītošanu un attīstot koplietošanas resursus (piemēram, nacionāla līmeņa studējošo noslēguma darbu satura oriģinalitātes pārbaudes sistēmu), pilnveidojot normatīvo regulējumu un nacionālo zināšanu uzkrāšanas un izplatīšanas sistēmu).
\n2.2. rīcības virziens. Izglītības vides attīstība.
\n2.2.1. uzdevums. Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot mācību vidi un infrastruktūru.
\nLai ieviestu praksē pilnveidoto mācību saturu un pieeju un sasniegtu valsts izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna attīstībai, plānots atbalsts pašvaldībām nepieciešamo resursu nodrošināšanai mūsdienīgam mācību procesam. Tie ir mācību līdzekļi un literatūra, datoru komplekti, STEM apguvei nepieciešamais aprīkojums, sporta un veselības stundām nepieciešamais inventārs un fizisko aktivitāšu laukumu ierīkošana, IT ierīces un biroja tehnika, pietiekama ātruma un veiktspējas interneta pieslēgums, digitālie risinājumi u. c.
\nPamatnostādņu īstenošanas periodā jo īpaši uzmanība tiks pievērsta izglītības iestāžu digitālo resursu kapacitātes apzināšanai un stiprināšanai, lai nodrošinātu iespējas īstenot attālinātas un tiešsaistes mācības, izmantojot daudzveidīgus digitālos resursus un rīkus. Investīcijas plānotas kvalitatīva izglītības procesa nepārtrauktai īstenošanai, ievērojot arī Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikto.
\nTāpat tiks turpināta mācību vides un infrastruktūras modernizācija. Līdz 2023. gada 31. decembrim, izmantojot ESF 2014.-2020. gada darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa \"Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi\" piedāvājumu, plānots pilnībā modernizēt 100-115 vispārējās izglītības iestādes. Pašvaldībām kā galvenajiem vispārējās izglītības iestāžu dibinātājiem ir jāturpina īstenot vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstība, pilnveidojot izglītības iestāžu mācību vidi un vienlaikus nodrošinot arī efektīvu resursu izmantošanu, piemēram, paredzot resursu koncentrāciju. Pašvaldības kā dibinātāja atbildība par savas teritorijas izglītības iestāžu tīkla attīstību, pielāgošanu esošajai situācijai un kvalitatīva vispārējās izglītības pakalpojuma nodrošināšanu pieaugs. Līdz ar to atbalsta instrumenti pašvaldībām kvalitatīva un racionāla izglītības pakalpojuma nodrošināšanai ir jāveido reģionālās attīstības politikas atbalsta programmu ietvaros. Tāpat, lai risinātu situāciju ar nepietiekamu pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību, Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam paredzēti atbilstoši atbalsta mehānismi.
\n2.2.2. uzdevums. Stiprināt profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot mācību vidi un infrastruktūru.
\nPamatnostādņu īstenošanas periodā plānoti ieguldījumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu infrastruktūras (dienesta viesnīcu, mācību un koplietošanas telpu) attīstībā un aprīkojumā (jauns IP aprīkojums STEM un vides programmām), par galveno mērķi izvirzot profesionālās izglītības iestāžu, resp., ēku, energoefektivitātes un mikroklimata uzlabošanu, ilgtspējīgu un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu.
\nIr turpināmas investīcijas profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vides pieejamībā, modernizācijā un digitalizācijā, lai stiprinātu audzēkņu inovāciju spēju, uzņēmējspēju, digitālās pratības un radošuma attīstību, kā arī īstenotu studentcentrētu mācību pieeju atbilstoši nozaru vajadzībām. Tas ietver mācību poligonu un darbnīcu modernizāciju, tehnoloģiju un IT risinājumu (arī tehniskā/datoru aprīkojuma) iegādi mācību satura un mācību procesa digitalizācijai (un e-mācību vides iekārtošanu), kā arī biznesa inkubatoru un mācību uzņēmumu attīstību.
\nĪstenojot mācību vides un infrastruktūras uzlabojumus, plānots izmantot vides ilgtspējā balstītu pieeju - bezatlikumu būvniecību, videi draudzīgu materiālu un risinājumu izmantošanu, attīstīt \"Zaļās skolas\" konceptu profesionālajā izglītībā, taupīt resursus un izmantot profesionālajā izglītībā jaunākās vides resursus taupošās tehnoloģijas .
\n2.2.3. uzdevums. Stiprināt augstākās izglītības institūciju nodrošinājumu ar mūsdienīgas, kvalitatīvas un pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot studiju vidi un infrastruktūru.
\nPamata infrastruktūra mūsdienīga studiju procesa nodrošināšanai ir izveidota iepriekšējo pamatnostādņu periodā.
\nTurpmāk infrastruktūras attīstībā prioritāri jāveic investīcijas tehnoloģiju nodrošinājumā, īstenojot sadarbības projektus ESIF instrumentu un investīciju programmās, kā arī novirzot tam valsts budžeta finansējumu.
\nLai augstākās izglītības finansēšana būtu efektīva un nodrošinātu optimālu studiju vidi un mācību kvalitāti, plānots pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas principus, īstenojot pakāpenisku pāreju no līguma par valsts finansētām studiju vietām uz līgumu par snieguma rādītāju izpildi un \"aploksnes finansējumu\" (block grant). Šāda finansēšanas sistēma nostiprinātu augstskolu stratēģisko specializāciju, izcilības veicināšanu pētniecībā un studijās; ieguldījumu valsts attīstības plānošanā noteikto mērķu sasniegšanā; stimulus inovācijām un zināšanu pārnesei tautsaimniecības un reģionālās attīstības veicināšanai; starptautiskās konkurētspējas veicināšanu.
\nTrīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modelis (bāzes jeb stabilitātes, snieguma un attīstības finansējums) joprojām ir optimāls Latvijas augstākās izglītības politikas mērķiem. Pamatnostādņu īstenošanas periodā ir jānodrošina pakāpenisks valsts finansējuma īpatsvara pieaugums otrajā un trešajās finansēšanas sadaļā, nosakot jaunus snieguma un attīstības rādītājus.
\nBūtiskas 2021.-2027. gada ESF investīcijas augstākajā izglītībā plānotas digitālo risinājumu un tehnoloģiju plašākai integrēšanai studiju procesā. Sistēmiskie atbalsta pasākumi digitālo risinājumu attīstībai, piemēram, plašs e-pakalpojumu piedāvājums izglītībā (vienotā pieteikšanās platforma studijām Latvijas un ārvalstu reflektantiem70, izglītības diplomu reģistra attīstīšana un elektroniska diploma izstrāde, e-studentu kartes ieviešana u. c.) ir paredzēti un tiks īstenoti, ievērojot Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam plānoto.
\n2.3. rīcības virziens . Izglītības piedāvājuma attīstībai nozīmīgu partnerību veidošana.
\n2.3.1. uzdevums.
\nInternacionalizācijas un starptautiskās sadarbības nodrošināšana mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības attīstībai.
\nPamatnostādņu periodā plānots sekmēt izglītības politikas veidotāju, īstenotāju un institūciju jaudu Latvijas izglītības internacionalizācijai un sekmīgai dalībai ES un citās starptautiskās izglītības programmās, lai tādējādi veicinātu Latvijas izglītības attīstību un starptautisko atpazīstamību.
\nNozīmīgs atbalsts paredzēts izglītības jomas publiskās pārvaldes un visu izglītības sektoru institūciju resursu un jaudas pilnveidei stratēģiskai internacionalizācijas plānošanai un īstenošanai, lai paaugstinātu Latvijas izglītības starptautisko prestižu un eksportspēju.
\nAugstākā izglītība un zinātne šobrīd ir viena no globālas darbības nozarēm, kas nozīmē, ka akadēmiskā un zinātniskā personāla, studējošo un absolventu pārrobežu mobilitāte ir neatņemama tās sastāvdaļa.71 2021.-2027. gadā plānots stiprināt augstākās izglītības starptautisko sadarbību un internacionalizāciju, t. sk. augstskolu dalību augsta līmeņa starptautiskos konsorcijos, piemēram, ES apvienībai \"Eiropas Universitātes\". Tāpat mērķtiecīgai AI eksporta veidošanai ir būtiski uzlabot Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas kvalitāti, nodrošinot gan mūsdienīgas un kvalitatīvas studiju programmas un studiju vidi, gan augsti kvalificētu akadēmisko personālu, gan piesaistot motivētus studentus. Profesionālajā izglītībā plānots turpināt iesākto, stiprinot Baltijas valstu sadarbību.
\nPamatnostādņu īstenošanas periodā plānots veicināt pasaules līmeņa personāla iesaisti augstākās izglītības iestāžu darbā, īpaši domājot par diasporas speciālistu piesaisti un noturēšanu Latvijā. Diasporā strādā vismaz 60072 latviešu izcelsmes zinātnieku un augstskolu mācībspēku, kas ir apliecinājuši savu gatavību iesaistīties Latvijas augstākās izglītības un zinātnes norisēs Latvijā gan klātienes darbā, gan neklātienē. Paredzēts arī izstrādāt normatīvo regulējumu, lai sekmētu starptautiski konkurētspējīgu docētāju, t. sk. ārvalstu mācībspēku, piesaisti Latvijas augstskolām, palielinātu doktorantūras studentu motivāciju pievērsties akadēmiskajam darbam un sekmētu to ciešāku integrāciju Latvijas augstākās izglītības institūcijās.73 Jāturpina pilnveidot diplomu un īpaši profesionālās kvalifikācijas sistēmas pārskatāmību un atzīšanas procedūras efektivitāti.
\nProfesionālajā izglītībā jāveicina izglītības iestāžu iesaiste izglītības internacionalizācijas procesos, turpinot Baltijas sadarbību, attīstot sadarbību ar trešajām valstīm, kā arī mērķtiecīgi veidojot saites ar diasporas jauniešiem. Tas ir ceļš uz Latvijas profesionālās izglītības eksportu, inovatīvo kapacitāti un konkurētspēju.
\nES programmā Erasmus+ tiks turpināta starptautiskā sadarbība ar programmas partnervalstīm un sniegts ieguldījums Eiropas kopējās izglītības telpas attīstībā.
\nErasmus+ programmā plānotas mācību mobilitātes dažādām mērķa grupām augstākajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, vispārējā izglītībā un pieaugušo izglītībā; stratēģiskās partnerības inovatīvas prakses; izglītības politikas reformu atbalsta pasākumi un projekti, kas nodrošina resursus politikas iniciatīvu izveides un aprobēšanas platformām un labās prakses ieviešanai Latvijas izglītības sistēmā.
\n2.3.2. uzdevums. Izglītības un tautsaimniecības nozaru sadarbība efektīvai pārvaldībai.
\nVeiksmīga izglītības un tautsaimniecības nozaru sadarbība nodrošina prasmju piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru darba tirgū un efektīvu pārvaldību. Tādējādi pamatnostādņu periodā plānots stiprināt stratēģisku starpnozaru un starpinstitūciju sadarbību izglītības pieprasījuma - piedāvājuma lielākai saskaņotībai, jo īpaši profesionālajā izglītībā. Lai arī pastāv vairāki institucionālie mehānismi (PINTSA, Nodarbinātības padome, NEP, PII konventi, LDDK, LOSP un citi), ir identificējami trūkumi dažādo iesaistīto pušu informācijas apmaiņā un saskaņotā darbībā optimāla rezultāta sasniegšanai. Pamatnostādņu periodā plānots pilnveidot esošos sadarbības mehānismus un pieeju, nodrošinot visu iesaistīto pušu, tajā skaitā, publiskās pārvaldes (pašvaldību un plānošanas reģionu), mērķtiecīgu līdzdalību, procesu efektivitāti un piedāvājot rīkus apsteidzošas Latvijas tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo un aktuālo prasmju prognozēšanai un nodrošināšanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nozaru ekspertu padomju kapacitātei un pašorganizācijas spējām.
\nStratēģiskas koordinācijas rezultātā nozaru speciālisti (mācībspēki ar lielu pieredzi nozarē u. c.) tiks iesaistīti visā izglītības ciklā - no izglītības satura izstrādes līdz novērtēšanai, profesionālās izglītības satura (profesiju standartu, profesionālās kvalifikācijas prasību, izglītības programmu) veidošanā, īstenošanā un mācību rezultātu novērtēšanā, kā arī nozarei un reģionam nepieciešamo prasmju prognozēšanā. Ir jānodrošina sasaiste ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, īstenojot ciešāku sadarbību starp izglītības un zinātnes institūcijām, privāto un publisko sektoru, kā arī citām ieinteresētajām pusēm, kas veicinās nozaru ekspertu iesaisti mācību programmu izveidē reģionam nepieciešamo speciālistu nodrošināšanā. Palielināma PIKC loma darba vidē balstītu mācību koordinācijai.
\nPlānots stiprināt darba devēju iesaisti izglītības īstenošanā, īpašu uzmanību veltot darba vidē balstītu mācību pilnveidei profesionālajā izglītībā un darba vidē balstītas izglītības ieviešanai augstākajā izglītībā, t. sk. pieaugušo izglītībā. Šajā procesā būtiska loma ir sadarbībai ar atbilstošo nozaru ministrijām, sociālajiem partneriem un arodbiedrību iesaistei izglītības īstenošanā.
\nValsts kopējās attīstības kontekstā ir būtiski, ka ikvienam indivīdam ir pieejams mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju apguvi un attīstību orientēts izglītības piedāvājums.
\nAtbalsts ikviena izaugsmei nozīmē iekļaujošas izglītības īstenošanu un tādu atbalsta mehānismu nodrošināšanu, lai izglītības piedāvājums atbilst izglītojamo daudzveidīgajām vajadzībām, spējām, prasmēm un iepriekšējai pieredzei, tādējādi veidojot pamatu individuālām mācību iespējām un veidiem un katra indivīda izaugsmei, palielinot līdzdalības iespējas mācību procesā, kopienas dzīvē, kultūras, sporta, pilsoniskās dzīves un ekonomiskajās aktivitātēs. Nozīmīga ir visu iesaistīto pušu - izglītības iestādes vadības un personāla, vecāku, vietējās kopienas pārstāvju, pašvaldības, valsts un pašvaldības iestāžu u. c. - sadarbība un mērķtiecīga resursu koordinācija.
\nNākotnes sabiedrību raksturo arvien pieaugoša individualizācija - atšķirīgi zināšanu un prasmju līmeņi indivīdiem, atšķirīgi mērķi, mācību laika un veidu izvēles iespējas u. c. Tādējādi, reaģējot uz aktuālām sabiedrības attīstības tendencēm, Latvijas izglītības sistēmā veidojami tādi izglītības risinājumi, kas vērsti uz ikviena bērna, jaunieša un pieaugušā zināšanu un prasmju attīstību.
\nAtsevišķs rīcības virziens paredzēts pieaugušo izglītības sistēmas attīstībai un kvalitatīvas pieaugušo izglītības pieejamībai (3.3. rīcības virziens). 3.1. un 3.2. rīcības virziens ir cieši saistīti ar pārējiem pamatnostādņu mērķiem.
\nJautājums par pieaugušo izglītības attīstību saistāms ar pamatnostādņu 2. mērķi \"Mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums\", kas paredz nodrošināt izglītības piedāvājuma atbilstību aktuālām attīstības tendencēm katrā jomā, saistību ar pētniecībā rastiem risinājumiem un darba tirgus attīstības perspektīvām, kā arī piedāvāt augstus kvalitātes standartus.
\nRīcības virzienu un uzdevumu apraksts.
\nUzdevums Izpildes termiņš(gads) Atbildīgās institūcijas Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu (PR) un rezultatīvo rādītāju (RR) 3.1. Rīcības virziens.
\nInstitucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei.
\n3.1.1.
\nNodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos.
\n2027 IZM, VISC pašvaldības, LM, KM, izglītības iestādes, IKVD, PKC PR 2: RR 2.1., RR 2.2., RR 2.3., RR 2.6.;
\nPR 3: RR 3.2., RR 3.3., RR 3.4., RR 3.5., RR 3.8., RR 3.9.;
\nPR 4: RR 4.1.
\n3.1.2.
\nNodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību.
\n2027 IZM, VISC pašvaldības, LM, IKVD PR 1: RR 1.2., RR 1.3.;
\nPR 2: RR 2.1., RR 2.4.;
\nPR 3: RR 3.2., RR 3.3., RR 3.5., RR 3.8., RR 3.9.
\n3.1.3.
\nNodrošināt individuālo kompetenču attīstību.
\n2027 IZM, KM, VISC, VIAA PIKC, izglītības iestādes, JSPA PR 1: RR 1.2., RR 1.3.;
\nPR 2: RR 2.2., RR 2.3.;
\nPR 3: RR 3.1., RR 3.3., RR 3.7.
\n3.2. rīcības virziens. Sadarbība ar vietējo kopienu un dalīta atbildība izglītības mērķu sasniegšanai.
\n3.2.1.
\nVeicināt vecāku iesaisti un atbalstu skolēnam izglītības mērķu sasniegšanai.
\n2027 IZM VISC, VIAA, LM, VM PR 1: RR 1.2.;
\nPR 2: RR 2.1., RR 2.2., RR 2.3., RR 2.4.; PR 3: RR 3.1., RR 3.2., RR 3.3., RR 3.4., RR 3.7., RR 3.8., RR 3.9.
\n3.2.2.
\nStiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei.
\n2027 pašvaldības IZM, VARAM PR 1: RR 1.2.; RR 1.3.;
\nPR 2: RR 2.1., RR 2.4., RR 2.5., RR 2.6.;
\nPR 3: RR 3.1., RR 3.2., RR 3.3., RR 3.4., RR 3.7., RR 3.8., RR 3.9.;
\nPR 4: RR 4.1.
\n3.3. rīcības virziens. Pieaugušo izglītības attīstība.
\n3.3.1.
\nKvalitatīvs un pieejams pieaugušo izglītības piedāvājums.
\n2027 IZM visas ministrijas, pašvaldības PR 2: RR 2.5., RR 2.6.;
\nPR 3: RR 3.5., RR 3.6., RR 3.8.
\n3.3.2.
\nIlgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas attīstība.
\n2027 IZM, EM, LM sociālie un sadarbības partneri, citas ministrijas, pašvaldības, plānošanas reģioni PR 2: RR 2.5., RR 2.6.;
\nPR 3: RR 3.5., RR 3.6., RR 3.8.
\n3.1. rīcības virziens.
\nInstitucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei.
\n3.1.1. uzdevums. Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos.
\nIekļaujoša izglītība ir būtiska gan pedagogu un akadēmiskā personāla sagatavošanā un attīstībā (1. mērķis), gan mūsdienīga un kvalitatīva izglītības piedāvājuma veidošanā un nodrošināšanā (2. mērķis).
\nPamatnostādņu īstenošanas periodā plānots nodrošināt pietiekamu skaitu pedagogu un atbalsta personālu bērniem un jauniešiem, kuriem tas ir nepieciešams dažādu apstākļu dēļ.
\nĪpaši atbalsts ir nepieciešams izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām74 un izglītojamajiem no nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam pakļautām ģimenēm kvalitatīvas izglītības iegūšanai vispārējās izglītības programmās. Plānots virzīties uz divu pedagogu nodrošināšanu vispārizglītojošajās skolās, prioritāri 1.-3. klašu grupā ar izglītojamo skaitu virs 28 skolēniem klasē un klasēs, kurās ir skolēni ar speciālām vajadzībām. Iecerēts pārskatīt kārtību, kādā aprēķina mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, un risināt atbalsta personāla (speciālā pedagoga, skolotāja logopēda, sociālā pedagoga, izglītības psihologa, pedagoga karjeras konsultanta) pieejamību gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan vispārējās izglītības iestādēs.
\nTāpat plānots atbalsts remigrējušo un imigrantu bērnu iekļaušanai izglītības iestādēs, risinot jautājumus par informācijas pieejamību diasporai; sniedzot individuālu un praktisku atbalstu remigrējušo un imigrantu integrācijai; īstenojot pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumus; piedāvājot konsultācijas un atbalsta materiālus vecākiem un latviešu valodas prasmju pilnveidi skolēniem u. c..
\nNozīmīga prioritāte ir pasākumi romu skolēnu atbalstam un iesaistei izglītībā, samazinot romu skolēnu skaitu, kas pārtrauc mācības, neiegūst obligāto izglītību un neturpina vispārējās vidējās izglītības ieguvi.75 Plānots turpināt sāktās un veiksmīgās iestrādnes - nodrošināt sadarbību starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus apzinātu romu skolēnus, kuri varētu pārtraukt mācības, un sniegtu viņiem individuālu atbalstu (arī noteiktu mācību priekšmetu apguvē); nodrošināt romu mediatoru atbalstu; attīstīt romu skolotāju palīgu praksi izglītības iestādēs, kurās mācās lielāks skaits romu bērnu u. c.
\nESF projektā \"Kompetenču pieeja mācību saturā\" (Skola2030) turpināsies mācību un metodisko līdzekļu izveide izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, tiks izstrādāti jauni mācību līdzekļi izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem. Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidē galvenā uzmanība tiks veltīta vardarbības risku mazināšanai izglītojamo vidū un pāridarījumu laicīgai novēršanai, tiks pievērsta uzmanība arī atbalsta pasākumu īstenošanai garīgās veselības traucējumu gadījumos un izglītojamajiem ar atkarību riskiem, un agrīnu speciālo vajadzību izvērtēšanai.
\nTāpat jānodrošina atbalsta pasākumi plašākā izpratnē nelabvēlīgā situācijā nonākušiem bērniem un jauniešiem un preventīvi un intervences pasākumi mācību pārtraukšanas riska mazināšanai. Plānots uzlabot piekļuvi interešu izglītībai un pasākumiem, kas tiek piedāvāti ārpus formālās izglītības, - tie bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, kā arī sociālā riska grupu (t. sk., maznodrošinātajiem, ilgstoši slimojošajiem, dienas aprūpes iestādēs, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījumu vietās nonākušajiem, atkarību riskam pakļautajiem, reemigrantiem, imigrantiem u. c.) bērniem un jauniešiem ne vienmēr ir pieejami vairāku apstākļu dēļ.
\nIekļaujošās izglītības kontekstā konkrēti atbalsta pasākumi paredzēti vairākām specifiskām mērķa grupām. Nepieciešams turpināt un stiprināt iniciatīvas, kas veicina ieslodzījuma vietās bijušo jauniešu un jauniešu, kuri nav iesaistīti izglītībā, nodarbinātībā vai neapgūst arodu (NEET), iesaistīšanu izglītībā un nodarbinātībā (piedāvājot individuāla mentora atbalstu, īstenojot preventīvus pasākumus u. c.).
\nIeviešot pilnveidoto izglītības saturu, plānots izstrādāt ieslodzījuma vietās realizēto izglītības programmu īstenošanas specifikai atbilstošus metodiskus ieteikumus mācību satura apguvei. Plānojamas izmaiņas arī atsevišķos normatīvajos aktos, piemēram, par izglītojamo uzņemšanas kārtību izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmas ieslodzījuma vietās, lai nodrošinātu ieslodzītajiem iespējas iegūt vispārējo vai profesionālo izglītību.
\nNozīmīgs pamatnostādņu īstenošanas perioda pasākums ir agrīnās prevencijas sistēmas bērniem izveide un ieviešana76, sniedzot kompleksu, sistēmiski integrētu pedagoģiski psiholoģisko atbalstu bērna attīstības vajadzību nodrošināšanā. Šāda sistēmai jāaptver visi ar bērna attīstības vajadzību nodrošināšanu saistītie posmi - izpēte, novērtēšana un diagnostika, agrīns un atbilstošs atbalsts (intervence) un uzraudzība, mazinot bērnu attīstības, uzvedības un citu traucējumu veidošanās riskus un risinot ar pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kapacitāti un ar iekļaujošas izglītības atbalsta centru koordināciju saistītas problēmas.
\nSistēmiski un starpsektoru skatījumā tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar atbalsta izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām koordināciju; izglītojamo spēju, attīstības līmeņa un veselības stāvokļa izvērtēšanu, lai sniegtu atzinumu par atbilstošāko izglītības programmu vai atbalsta pasākumiem mācību procesā un pārbaudes darbos; konsultācijām iekļaujošās izglītības jautājumos pedagogiem, vecākiem, speciālistiem, interesentiem. Īpaši akcentējama agrīnas speciālo vajadzību diagnostikas un agrīnas intervences plānošanas un nodrošināšanas nepieciešamība, ietverot oriģināla diagnosticējošo instrumentu kopuma izstrādi un skrīninga instrumentu aprobāciju bērnu attīstības vajadzību novērtēšanai, sākot no pirmsskolas vecuma, kā arī pierādījumos balstītu multimodālu intervences programmu adaptēšanu un nodrošināšanu dažādu vecumposmu bērniem, ņemot vērā viņu sociāli emocionālās, uzvedības, fiziskās un kognitīvās attīstības vajadzības. Būtiski, lai agrīnās prevencijas pasākumi notiek izglītojamo mācību vai dzīves vietas tuvumā.
\nAugstākajā izglītībā ir nepieciešams izstrādāt pamatprincipus un atbalsta instrumentus integrētas un holistiskas studējošo atbalsta sistēmas izveidei, lai veicinātu izglītības pieejamību, iekļaušanos studiju vidē, iesaistīšanos pilnvērtīgā mācīšanās procesā un studiju pabeigšanu. Pašlaik Latvijā sociālā dimensija nav būtiska izglītības politikas daļa; tā ir jāstiprina, kā arī tās veidošanā ir jāiesaista citas ministrijas un sociālie partneri.77 Nepieciešams izstrādāt standartus un vadlīnijas, kā arī noteikt indikatorus, lai novērtētu sniegtā atbalsta ietekmi uz studējošo mācību sniegumu, studiju pārtraukšanas samazināšanos, kā arī studiju pabeigšanu. Vienlaikus šādas studējošo atbalsta sistēmas stiprināšanai paredzami vajadzīgie, t. sk. finanšu, resursi. Lai veicinātu sociāli neaizsargāto studentu - personu ar invaliditāti, personu ar zemiem ienākumiem un no daudzbērnu ģimenēm - plašāku iekļaušanos izglītības sistēmā un augstākās izglītības ieguvi, ir nepieciešams izveidot speciālu sociālo stipendiju fondu, kas būtu atdalīts no izcilības stipendiju fonda, tādā veidā nodrošinot garantētu finanšu līdzekļu pieejamību tikai šim mērķim. Tāpat paredzami atbalsta pasākumi personām ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanai augstākajā izglītībā.
\n3.1.2. uzdevums. Nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību.
\nIepriekšējā pamatnostādņu periodā tika sāktas pārmaiņas speciālās izglītības iestāžu tīklā un normatīvi nostiprināta iekļaujošas izglītības principos balstīta pieeja, kuras ietvaros izglītojamie ar speciālām vajadzībām izglītību iegūst vispārizglītojošās izglītības iestādēs speciālās klasēs/grupās vai vispārizglītojošās klasēs. 2021.-2027. gadā tiks turpināta speciālās izglītības iestāžu tīkla, mācību vides un infrastruktūras pilnveide un materiāltehniskā nodrošinājuma tālāka plānošana, lai paaugstinātu speciālo izglītības iestāžu kapacitāti kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanā78 un sniegtu nepieciešamo atbalstu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Tiks nodrošināta speciālās izglītības iestāžu pieejamība, skolu ēku mācību infrastruktūras atbilstība mūsdienīga mācību procesa īstenošanai, tiks nodrošināts atbilstošas kvalifikācijas atbalsta personāls, mazināta speciālās izglītības fragmentācija administratīvajās teritorijās un stiprināta vairāku administratīvo teritoriju sadarbība kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanā.
\nPlānots īstenot plašu un kompleksu atbalstu mācību procesa īstenošanai (mācību līdzekļu izstrāde, pedagogu u. c. speciālistu profesionālā pilnveide, konsultācijas u. c.) visās izglītības iestādēs, kas īsteno speciālās izglītības programmas un izglīto bērnus ar speciālām vajadzībām, metodiskā darba nodrošināšanā būtisku uzsvaru liekot uz kvalitatīvu speciālās izglītības iestāžu - attīstības centru darbību metodiskās funkcijas nodrošināšanā.
\nParedzēts arī pilnveidot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iesaistes nosacījumus profesionālās pamatizglītības programmās, lai nodrošinātu šiem izglītojamajiem turpmākai dzīvei sabiedrībā nepieciešamās prasmes, vienlaikus mazinot iespējamību, ka pašvaldības speciālās izglītības iestādes izmanto, lai nodrošinātu sociālo palīdzību mazaizsargātām personām.
\n3.1.3. uzdevums. Nodrošināt individuālo kompetenču attīstību.
\nIzglītības sistēmai ir jānodrošina ikviena izglītojamā individuālā snieguma un kompetenču attīstība, paredzot atbilstošus atbalsta mehānismus dažādām izglītojamo grupām - gan talantīgajiem un uz izcilību vērstajiem, gan izglītojamajiem ar vidēju sniegumu, gan izglītojamajiem ar vāju sniegumu vai mācīšanās grūtībām.
\nNozīmīgs atbalsts skolēnu individuālo kompetenču attīstībā un personības izaugsmē ir kvalitatīvs un izglītojamo vajadzībām atbilstošs interešu izglītības piedāvājums visās mācību jomās. Pamatnostādņu īstenošanas periodā plānots pilnveidot, attīstīt un dažādot interešu izglītības piedāvājumu, tādējādi veicinot ikviena izglītojamā iesaisti nodarbēs ārpus formālās izglītības atbilstoši interesēm un valsts izvirzītajām prioritātēm. Interešu izglītība tiek stiprināta kā skolēna mācīšanās, t. sk. pašvadītas mācīšanās, procesa nozīmīga sastāvdaļa, kas papildina un nostiprina formālajā izglītībā apgūtās kompetences (piemēram, STEM mācību jomu satura apguvi stiprinot ar tehniskās jaunrades aktivitātēm). Interešu izglītības attīstība ir vērsta uz indivīda interešu un spēju pilnveidi, kā arī viņa pilsoniskās apziņas stiprināšanu, līdzdalības prasmju attīstību un pilsoniskās aktivitātes pieredzes ieguvi jau no mazotnes, iesaistoties izglītības iestādes, vietējās kopienas un valsts mēroga daudzveidīgās sabiedriskās dzīves norisēs (pilsoniskās līdzdalības projektos, akcijās, talkās, brīvprātīgo aktivitātēs, atceres dienu pasākumos, koncertos u. c.).
\nLai nodrošinātu mērķtiecīgu un efektīvu finanšu līdzekļu izmantošanu interešu izglītības īstenošanai, plānots pilnveidot interešu izglītības finansēšanas modeli, nosakot, kā interešu izglītības programmu īstenošanai tiek piešķirts un sadalīts valsts budžeta finansējums un kāds ir pašvaldību un vecāku finansiālais ieguldījums bērna dalībai interešu izglītībā.
\nIndividuālo kompetenču attīstībā nozīmīgu ieguldījumu sniedz kultūrizglītība, kuru nodrošina dažādu dibinātāju izglītības iestādes. Pamatnostādņu īstenošanas periodā nepieciešams stiprināt starpinstitūciju sadarbību un koordināciju izglītības rīcībpolitikas izstrādē, īstenošanā un dažādu jautājumu savlaicīgā saskaņošanā, nodrošinot kultūrizglītības un kultūras norišu pieejamību ikvienam izglītojamajam kā daļu no mūsdienīgas formālās izglītības.
\nSistēmas, pašvaldības un izglītības iestādes līmenī plānots stiprināt atbalstu talantu un izcilības attīstībai vispārējā, profesionālajā un interešu izglītībā, nodrošinot metodisku palīdzību un stratēģisku vadību. Paredzēts izstrādāt starptautiskajai praksei atbilstošu izglītojamo talantu attīstības pasākumu sistēmu (STEM un integrēto zinātņu olimpiāžu satura piedāvājums, satura digitalizācija un pieejamība vispārējās izglītības iestādēm; zinātniskās pētniecības konferences, šauras specializācijas pētniecības problēmu sacensības robotikas jomā un hakatoni; sistēmiska dalība tiešsaistes un klātienes starptautiskos pasākumos, atbalsta sistēma pedagogiem, kas strādā ar izglītojamajiem, kam ir augsti sasniegumi, pedagogu meistarklases ar starptautisku ekspertu dalību un pētījumi par izglītojamo sasniegumu attīstības iespējām un instrumentiem u. c.). Nepieciešams paplašināt pasākumu saturisko grozu, ņemot vērā, ka liela daļa tādu izglītības pasākumu kā debašu turnīri, nacionāla mēroga skates, robotikas čempionāti, hakatoni šobrīd ir ar iniciatīvas raksturu.
\nTalantu motivēšana un atbalstīšana profesionālajā izglītībā plānota kā nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana - nacionālā mērogā prasmju konkurss \"SkillsLatvija\" un LNKC organizētie konkursi mūzikā, dejā, mākslā un dizainā; starptautiski jauno profesionāļu meistarības konkursi - EuroSkills un WorldSkills u. c. Pamatnostādņu periodā plānots pilnveidot esošos pasākumus prasmju izcilības atbalstam un ieviest jaunus, organizējot ne tikai SkillsLatvia, bet arī JuniorSkillsLatvia, kas orientēts uz 5.-8. klašu skolēnu praktisko iemaņu un talantu noteikšanu. Starptautisko konkursu standarti pakāpeniski tiek pārņemti Latvijas profesionālajā izglītībā, un tas veicina izglītības kvalitātes attīstību un aktuālu prasmju iekļaušanu mācību programmās.
\n3.2. rīcības virziens. Sadarbība ar vietējo kopienu un dalīta atbildība izglītības mērķu sasniegšanai.
\n3.2.2. uzdevums. Veicināt vecāku iesaisti un atbalstu skolēnam izglītības mērķu sasniegšanai.
\nPamatnostādņu īstenošanas periodā plānots panākt nozīmīgāku vecāku līdzdalību gan pirmsskolas izglītības iestāžu grupas, klases un skolas, gan vietējās kopienas, gan valsts līmenī skolēna izglītības mērķu sasniegšanā, sociāli emocionālās labsajūtas nodrošināšanā un karjeras attīstībā.
\nVecāku un skolas attiecību veidošanai plānots:
\nPamatnostādņu periodā plānots stiprināt izglītības iestāžu dibinātāju lomu un atbildību par izglītības iestādes attīstību un pašvaldību īstenotu stratēģisku vadību un koordināciju vietējā mērogā pieejamiem izglītības resursiem (formālās un neformālās izglītības piedāvājumi, izglītības norises vietas, informācija u. c.) ar nolūku sniegt atbalsta un izaugsmes iespējas dažādām izglītojamo grupām - izglītojamajiem, izglītību pārtraukušajiem, pieaugušajiem u. c., un nodrošinot efektīvu vietējo resursu izmantošanu un kvalitatīvu izglītību pēc iespējas tuvu dzīves vietai. Sagaidāmie izglītības iestāžu un pašvaldības, kā arī sabiedrības sadarbības veidi:
\n3.3. rīcības virziens. Pieaugušo izglītības attīstība.
\n3.3.1. uzdevums. Nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu.
\nViens no pamatnostādņu perioda būtiskākajiem pasākumiem pieaugušo izglītības attīstībā ir formālās izglītības (arī otrās iespējas izglītības) piedāvājumu paplašināšana pieaugušajiem, stiprinot profesionālās izglītības un augstākās izglītības institūciju darbu ar pieaugušiem izglītojamajiem un nodrošinot iespēju saņemt individualizētu izglītības piedāvājumu, kas pieaugušajiem ļautu apgūt arī daļu no kvalifikācijas, kas viņiem nepieciešama izglītības turpināšanai vai darbam. Plašāka PII, t. sk. PIKC un augstākās izglītības institūciju, iesaiste pieaugušo izglītības nodrošināšanā veicinās pieaugušo izglītības piedāvājuma kvalitāti.
\nPieaugušo izglītībā, kas tiek īstenota ar valsts līdzdalību, atbilstoši izglītības programmu īstenošanas mērķiem tiks noteikti galvenie veiktspējas rādītāji (KPI). Šo rādītāju uzraudzība ļaus efektīvāk plānot izglītības piedāvājumu pieaugušajiem un nodrošināt kvalitāti. Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem vienlīdz kvalitatīvu pieaugušo neformālo izglītību, tiks noteikti vienoti pieaugušo neformālās izglītības kvalitātes kritēriji un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas un licences anulēšanas kārtība, to nostiprināšana normatīvajā regulējumā. Izglītības īstenotāju atbalstam tiks izstrādātas vadlīnijas šo kritēriju ieviešanai un nodrošināšanai. Tāpat tiks stiprināta sadarbība ar IKVD ES līdzfinansēto pieaugušo izglītības projektu īstenošanā, lai sniegtu ieguldījumu pieaugušo izglītības kvalitātes stiprināšanā, t. sk. izveidojot strukturētu pieeju izglītības iestāžu papildu uzraudzībai un mācību procesa kvalitātes kontrolei.
\nŅemot vērā šķēršļus, kas kavē piedalīties mācībās pieaugušos, tiks nodrošināts individualizēts un elastīgs pieaugušo izglītības piedāvājums un sniegts atbalsts dalības šķēršļu mazināšanai. Mērķtiecīgs valsts atbalsts pieaugušo mācībām tiks sniegts nozaru pārveidei uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu atbilstoši tautsaimniecības attīstības tendencēm. Lai virzītos uz ekonomikas un sabiedrības digitalizāciju, prioritāri tiks stiprinātas digitālās prasmes un jauno tehnoloģiju apgūšana.80 Plānots, ka ES fondu līdzfinansētajos projektos tiks nodrošināts atbalsts digitālo prasmju attīstībai un pilnveidei, sabalansējot to ar atbalstu tautsaimniecības nozarēm. Būtisks atbalsta apjoms ir paredzēts pieaugušo digitālo prasmju attīstībai visos līmeņos, no pamatprasmju apguves līdz augstākā līmeņa digitālo prasmju apguvei. Kombinējot kvalitatīvu individuālo mācību piedāvājumu, t. sk. modulārās izglītības programmas un pašvadītas mācību pieejas IKT jomā, ar nepieciešamo atbalstu mācību šķēršļu pārvarēšanai, tiks veidots integrēts atbalsts pieaugušo mācībām. Tāpat paredzēts veicināt globālā tiešsaistes mācību piedāvājuma pieejamību Latvijā un vietējo mācību resursu pieejamību digitālajā vidē.
\nPrioritāri valsts atbalsts tiks sniegts tām pieaugušo mērķa grupām, kuras mazāk iesaistās mācībās un tautsaimniecības transformācijas procesā ir pakļautas lielākām riskam zaudēt darbu,- iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un/vai zemu profesionālo kvalifikāciju, nodarbinātajiem, kuru darba vietas ir pakļautas augstam automatizācijas riskam vai strādājošajiem Covid 19 krīzes skartajās jomās, pārorientējot tos iegūt kvalifikāciju vai iegūt trūkstošās prasmes darbam augošajās nozarēs u. c.
\nLai veicinātu iegūto prasmju efektīvāku izmantošanu, nozīmīgs pamatnostādņu perioda pasākums ir prasmju atzīšanas sistēmas pilnveidošana, paredzot to kompetenču atzīšanu, kas atbilst modulāro profesionālās izglītības programmu kompetenču kopumam (modulim), lai apliecinātu profesionālās izglītības programmas daļas apguvi. Tiks izstrādātas neformālās izglītības, izglītības darba vietā un ikdienējās mācīšanās rezultātu novērtēšanas vadlīnijas uzņēmumiem.
\n3.3.2. uzdevums. Ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas attīstība.
\nPamatnostādņu periodā tiks turpināta pieaugušo izglītības pārvaldības stiprināšana. Saskaņā ar Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.-2020. gadam ir izveidots pieaugušo izglītības pārvaldības modelis (turpmāk - modelis), lai novērstu pieaugušo izglītības sadrumstalotību, atsevišķu institūciju rīcības nesaskaņotību un informācijas nepietiekamību pieaugušo izglītības plānošanai un ietekmes novērtēšanai.81 Līdz 2023. gadam tiks saglabāts atbildības jomu sadalījums, paredzot, ka IZM atbalsta mācības nodarbinātajiem pieaugušajiem, LM - bezdarbniekiem un darba meklētājiem un EM - mācības pēc darba devēja pieprasījuma.
\nIndikatīvi no 2023.gada IZM nodrošinās atbalstu ne tikai nodarbinātiem pieaugušajiem, bet arī nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai pēc darba devēja pieprasījuma, EM turpinot mērķtiecīgi stimulēt nozaru attīstību un nodrošinot specifiskas mācības uzņēmumiem investoru piesaistei un digitalizācijai. NVA reģistrēto klientu mācības atbilstoši LM izstrādātajām Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam arī pēc 2023. gada turpinās nodrošināt NVA.
\nMinistrijas savstarpēji sadarbojas atbalsta pasākumu īstenošanā, iesaistot sociālos un sadarbības partnerus prioritāšu noteikšanā un īstenošanas uzraudzībā. Tāpat nozaru ministrijām ir primārā atbildība par savas jomas cilvēkresursu sagatavošanu un attīstību (piemēram, IZM gādā par pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidi, KM - par nodarbinātajiem kultūras un radošo industriju jomā u. tml.).
\nLai noteiktu prioritātes valsts atbalsta nodrošināšanai pieaugušo izglītībā, ir nepieciešama papildu analītiskie resursi darba tirgus izpēte ne tikai ilgtermiņa, bet arī ikdienas lēmumu pieņemšanai, tostarp - lai regulāri izvērtētu darba tirgus prognozēs un citos avotos iegūto informāciju un attiecinātu to uz konkrētām rīcībpolitikām82 Īstermiņā VIAA struktūrā plānots izveidot analītisko vienību, kas apkopos un analizēs darba tirgus informāciju un nākotnes tendences, apzinās nozaru un reģionu darbaspēka attīstības vajadzības, t. sk. prasmju līmenī, iesaistot sadarbības un sociālos partnerus, lai sagatavotu mācību pieprasījumu un piedāvājumu apstiprināšanai Pieaugušo izglītības pārvaldības padomē, kā arī veiks sasniegto rādītāju analīzi un valsts atbalstu mācībām saņēmušo pieaugušo monitoringu. Savukārt vidējā termiņā tiks vērtēta iespēja izveidojot valsts pētījumu programmu darba tirgus izpētei.
\nŅemot vērā, ka joprojām pieaugušo izglītības pārvaldībā ir vērojamas būtiskas nepilnības un funkciju dublēšanās, vienotas pieaugušo izglītības sistēmas pārvaldības ietvaros tiks stiprināta pieaugušo izglītībā iesaistīto pušu koordinēta sadarbība valsts, reģionālā un vietējā mērogā, aktualizējot sadarbību ar nozarēm, t. sk. darba tirgus pieprasījumā balstīta pieaugušo izglītības piedāvājuma noteikšanā Pieaugušo izglītības pārvaldības padomes ietvaros, IZM uzņemoties vadošo lomu prasmju sistēmas pārvaldībā, nodrošinot dažādu institūciju īstenoto pasākumu sinerģiju un papildinātību, kā arī stiprinot pieaugušo izglītības koordinatoru tīklu un sniedzot metodisko atbalstu pieaugušo izglītības koordinatoriem.
\nNozīmīgs pieaugušo izglītības sistēmas attīstībā ir ilgtspējīgs finansējums, tādēļ pamatnostādņu periodā plānota sociāli atbildīgas un ilgtspējīgas sistēmas izveide pieaugušo izglītības finansēšanai, paredzot gan indivīda, gan darba devēja, gan valsts atbildību. Izglītības likums nosaka, ka valstij finansiāli ir jāatbalsta pieaugušo izglītība, finansējot pieaugušo neformālās izglītības programmas, kā arī atbalstot darba devējus darbinieku papildu izglītošanā. Pamatnostādņu periodā plānots turpināt darbu pie minētā regulējuma ieviešanas, t. sk. izvērtējot iespējas paplašināt paredzēto valsts atbalstu arī citiem pieaugušo izglītības piedāvājumiem.
\nDarba devējiem ir nozīmīga loma pieaugušo izglītības finansēšanā. Tiks turpināta iepriekšējā perioda beigās sāktā sadarbība ar darba devējiem, lai nodrošinātu atbalstu darbinieku izglītošanai profesionālo un caurviju kompetenču pilnveidē, kas īpaši aktuāli mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem.
\nPamatnostādņu īstenošanas periodā pieaugušo izglītības jomā plānots attīstīt partnerības ar privātā un nevalstiskā sektora organizācijām, t. sk. sociālajiem partneriem, pēc publiskās un privātās partnerības principa, piemēram, attīstot un izmēģinot prasmju fondus atsevišķās nozarēs, stimulējot nozaru aktīvāku iesaisti cilvēkresursu attīstībā. Tāpat arī tiks izskatītas iespējas ar likumdošanas izmaiņām un citām iniciatīvām stimulēt darba devēju investīcijas nodarbināto izaugsmē. Viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību. Tomēr pētījuma83 dati liecina, ka patlaban 48,7 % pašvaldību netiek mērķtiecīgi novirzīti pašvaldības budžeta līdzekļi pieaugušo izglītības attīstībai. Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas pašvaldībām vairāk uzmanības būs jāvelta sistēmiskai pieejai cilvēkresursu attīstībai vietējā līmenī, gādājot arī par pieaugušo izglītību.84 Tiks sniegts metodoloģiskais un informatīvais atbalsts pieaugušo izglītības koordinēšanai (mācību vajadzību analīzei un mācības pašvaldību darbiniekiem minēto funkciju īstenošanai).
\nLai ikvienam pieaugušajam būtu pieejama kvalitatīva pieaugušo izglītība, nepieciešams veicināt sabiedrības un darba devēju izpratni par pieaugušo izglītību un sekmēt līdzdalību pieaugušo mācību motivācijas paaugstināšanā. Pamatnostādņu periodā lielāka uzmanība tiks pievērsta sabiedrības informēšanai par pieaugušo izglītības ieguvumiem un iespējām, īstenojot informētības palielināšanas kampaņas, kā arī pieaugušo motivēšanai, t.sk. mazāk iesaistīto mācības pieaugušo grupu sasniegšanas un motivēšanas pasākumiem. Karjeras attīstības atbalsta nodrošināšanai tiks izmantoti jau esošie resursi un tīkli, piemēram, VIAA, NVA karjeras konsultantu tīkls, kā arī lokālajā līmenī - bibliotēku tīkli.85 Tāpat tiks turpināts uzkrāt informāciju par pieaugušo mācībām, attīstot Informācijas sistēmas86 funkcionalitāti un iespējas, piemēram, veicot mācību dalībnieku profilēšanu un apmierinātības ar mācību kvalitāti apzināšanu.
\nTiks uzkrāti un izplatīti labas prakses piemēri par pieaugušo izglītības īstenošanu, zinātniskajiem un pētniecības darbiem, kā arī citām aktualitātēm pieaugušo izglītības jomā. Līdz ar to pamatnostādņu plānošanas periodā tiks turpināts uzturēt un attīstīt tīmekļvietni www.mūžizglītība.lv, kā arī informācijas tīklu pieaugušo izglītības sniedzējiem un izglītotājiem EPALE.
\nIzglītības sistēma ir kompleksa sistēma, kas vienlaikus darbojas vairākos līmeņos - izglītības iestādes, pašvaldības un nacionāla mēroga jeb sistēmas līmenī. To raksturo plašs iesaistīto pušu loks ar dažādu mijiedarbības intensitāti, un darbības rezultātu ietekmē daudzi un dažādi faktori.87 Neskatoties uz kompleksitāti, izglītības sistēmai ir jāspēj daudz ātrāk reaģēt uz pārmaiņām un tās vadīt proaktīvā un efektīvā veidā.
\nSistēmas un resursu efektīvai pārvaldībai būtiska ir izglītības iestāžu pārvaldība - nepieciešams attīstīt iestāžu vadības kapacitāti un kvalitāti, veidot efektīvas pārvaldes formas, kā arī pārskatīt un sakārtot ar resursu vadību saistītus jautājumus. Vadības kapacitāte ir noteicoša, lai nodrošinātu mūsdienīga un kvalitatīva izglītības piedāvājuma īstenošanu.
\nPārmaiņu vadībai un organizācijas iekšējās kultūras attīstībai nozīmīga ir izglītības iestāžu kā mācīšanās organizāciju darbība.
\nStratēģiskai izglītības pārvaldībai būtiska ir izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmas ieviešana un nostiprināšana. Datu pieejamība un kvalitāte, datu analītika un izglītības kvalitātes monitorings nodrošina pierādījumos balstītas izglītības politikas īstenošanu. Tas sniedz ieguldījumu gan izglītības sektora stratēģiskā attīstībā - dažādos izglītības sistēmas līmeņos ir iespējams pieņemt labākus, datos balstītus lēmumus par veicamajām darbībām, gan arī ļauj izvērtēt īstenoto izglītības politikas iniciatīvu efektivitāti. Tādējādi svarīga ir publiskā un izglītības sektora - jo īpaši lēmumu pieņēmēju līmenī
\nIlgtspējīgas pārmaiņas īstenojamas, izglītības politikas plānošanā un izvērtēšanā ieviešot lietotājcentrēta pieeju. To iespējams nodrošināt aktīvāk sadarbojoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem, paredzot viņu līdzdalību un iesaisti izglītības politikas veidošanā. Palielinoties iesaistīto pušu līdzdalībai, sagaidāms, ka iesaistītās puses uzņemas līdzatbildību par izglītības kvalitātes nodrošināšanu.
\nMērķī izvirzītie rīcības virzieni un uzdevumi risina jautājumus:
\n4.2. rīcības virziens \"Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika\" akcentē nepieciešamību attīstīt un pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu un tās nodrošināšanā iesaistīto cilvēkresursu kapacitāti, tādējādi stiprinot stratēģisku un tālredzīgu pieeju izglītības politikas plānošanai un īstenošanai.
\nRīcības virzienu un uzdevumu apraksts.
\nUzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgās institūcijas Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu (PP) un rezultatīvo rādītāju (RR) 4.1. rīcības virziens. Izglītības sistēmas un iestāžu efektīvas pārvaldības veidošana.
\n4.1.1.
\nPilnveidot izglītības sistēmas dalībnieku funkcijas un atbildību sistēmas efektīvai funkcionēšanai.
\n2027 IZM VIAA, IKVD, VARAM, plānošanas reģioni un pašvaldības PR 1: RR 1.2., RR 1.3.;
\nPR 2: RR 2.1., RR 2.2., RR 2.3.;
\nPR 3: RR 3.2., RR 3.3., RR 3.4.;
\nPR 4: RR 4.1., RR 4.2.
\n4.1.2.
\nEfektīvu izglītības iestāžu pārvaldības modeļu attīstība un iestāžu vadības kapacitātes stiprināšana pārmaiņu vadībai, mācīšanās organizāciju darbības principu īstenošana un izglītības resursu koplietošana.
\n2027 IZM IKVD, VISC, VARAM PR 1: RR 1.1., RR 1.2., RR 1.3.;
\nPR 2: RR 2.2., RR 2.3., RR 2.4., RR 2.6., RR 2.7.;
\nPR 3: RR 3.1., RR 3.2., RR 3.3., RR 3.4, RR 3.5., RR 3.7., RR 3.8., RR 3.9.;.
\nPR 4: RR 4.1., RR 4.2.
\n4.2. rīcības virziens. Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika.
\n4.2.1.
\nAttīstīt un stiprināt izglītības politikas veidotāju un īstenotāju stratēģisko un analītisko kapacitāti.
\n2027 IZM VIAA, IKVD, VISC, AIC , pašvaldības PR 1: RR 1.2., RR 1.3.;
\nPR 2: RR 2.2., RR 2.3.;
\nPR 3: RR 3.4., RR 3.8.;
\nPR 4: RR 4.1.
\n4.2.2.
\nPilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu.
\n2027 IZM, IKVD, AIC, CSP PR 1: RR 1.1 PR 2: RR 2.2., RR 2.3.;
\nRR 2.4., RR 2.5, RR 2.7.;
\nPR 3: RR 3.4., RR 3.8.;
\nPR 4: RR 4.1.
\n4.1. rīcības virziens. Izglītības sistēmas un iestāžu efektīvas pārvaldības veidošana.
\n4.1.1. Uzdevums. Pilnveidot izglītības sistēmas dalībnieku funkcijas un atbildību sistēmas efektīvai funkcionēšanai.
\nPamatnostādņu īstenošanas periodā nepieciešams pārskatīt un pilnveidot valsts un reģionāla līmeņa izglītības sistēmas dalībnieku funkcijas un atbildību, ņemot vērā valstī notiekošās reformas un aktuālo izglītības politikā.
\nPlānots palielināt izglītības iestāžu dibinātāja atbildību par izglītības kvalitātes nodrošināšanu, izvirzot vairākus uzdevumus:
\nŠos uzdevumus paredzēts sasniegt, īstenojot virkni pasākumu gan jautājuma juridiskai sakārtošanai, gan praktiska atbalsta kvalitatīvai piemērošanai, gan IKVD lomas stiprināšanai pašvaldību un izglītības iestāžu ar vāju kapacitāti atbalstam.
\nŅemot vērā demogrāfiskās prognozes, esošais visu līmeņu skolu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots, tādēļ plānots turpināt izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu vidējās izglītības pakāpē. Veidojot reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstošu izglītības iestāžu tīklu, tiks ņemti vērā izglītības iestāžu kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji, tādējādi veicinot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošanu.
\nTā kā valsts budžeta izpildē nav redzama informācija par pašvaldību izdevumu sadalījumu izglītības iestāžu līmenī un līdz ar to nav iespējams pilnvērtīgi analizēt publisko līdzekļu izlietojumu un efektīvu plānošanu, pamatnostādņu īstenošanas periodā plānotas aktivitātes:
\nTāpat izglītības sistēmas efektīvai funkcionēšanai un inovatīvu problēmrisinājumu īstenošanai nepieciešams veicināt sociālo, sadarbības partneru, nozaru (arī inovācijspējīgu un eksportspējīgu nozaru) un uzņēmumu, kā arī NVO līdzdalību un līdzatbildību politikas plānošanā, ieviešanā, komunikācijā un izvērtēšanā. Šāda līdzdalība palīdz īstenot jaunas pieejas un izmēģināt izglītības politikas iniciatīvas. Lielāka līdzdalība jaunu politikas iniciatīvu aprobācijā ļautu pilnveidot izglītības politikas veidošanas procesu un piesaistīt kvalitatīvus un uz inovācijām orientētus cilvēkresursus.
\n4.1.2.2. uzdevums. Efektīvu izglītības iestāžu pārvaldības modeļu attīstība un iestāžu vadības kapacitātes stiprināšana pārmaiņu vadībai, mācīšanās organizāciju darbības principu īstenošana un izglītības resursu koplietošana.
\nParedzamo izglītības reformu (pāreja uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu; izglītības iestāžu tīkla sakārtošana; augstākās izglītības institūciju iekšējās pārvaldības modeļa maiņa, pāreja uz primāri elektroniskiem izglītības dokumentiem) ieviešanas procesā plānota izglītības iestāžu vadības kapacitātes un kompetenču attīstība vispārējā, profesionālajā, profesionālās ievirzes, interešu un augstākajā izglītībā.
\nVadītājiem, lai veiksmīgi organizētu nākotnes pārmaiņas, būs nepieciešamas tādas prasmes kā spēja būt par pārmaiņu līderi, pārmaiņu procesa un pretestības vadība, krīzes situāciju un risku stratēģiska vadība, nākotnes situācijas redzējums, izglītības procesa plānošana un vadība, resursu nodrošināšana, iekšējās un ārējās vides apzināšana, digitalizācijas procesu stratēģiska plānošana un vadība, mērķtiecīga komunikācija, uzticības veidošana un citas prasmes88. Izglītības iestādes efektīvai pārvaldībai nepieciešamas arī stratēģiskās plānošanas, efektīvas pārvaldības un kvalitātes novērtēšanas prasmes.
\nIzglītības iestāžu vadībai un administratīvajam personālam tiks nodrošināta atbilstoša profesionālā pilnveide, popularizējot labās prakses piemērus izglītības iestāžu pārvaldības jautājumos, kā arī sekmējot pieredzes apmaiņu starp izglītības iestāžu vadītājiem un vadošajiem Latvijas uzņēmējiem, pašvaldību, valsts iestāžu vadītājiem un nevalstisko organizāciju vadītājiem, rosinot apgūt citu valstu pieredzi un praksi. Papildus jaunu kompetenču attīstībai pamatnostādņu periodā plānots ieviest arī vadības personāla esošo kompetenču novērtēšanu. Augstākajā izglītībā tiks izstrādāti un ieviesti instrumenti, kas palīdzēs augstskolām īstenot kompetenču novērtēšanu un efektīvas pārvaldības vajadzībām atbilstošu jaunu kompetenču apguves un pilnveides plānošanu. Plānotie pasākumi nodrošinās lielāku to izglītības institūciju skaitu, kas orientētas uz izciliem sasniegumiem savā darbībā.
\nNepārtraukta darbinieku mācīšanās ir viena no mūsdienīgas izglītības iestādes kā mācīšanās organizācijas pazīmēm89; šāds darbības modelis ir priekšnosacījums, lai izglītības iestāde spētu regulāri attīstīties un pielāgoties jauniem apstākļiem un situācijām. Saskaņā ar pilnveidotā mācību satura un pieejas principiem vispārējā izglītībā, izglītības iestāžu, izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju vērtēšanas rezultātiem, starptautiskiem pētījumiem un attīstības tendencēm izglītībā aktuāla ir izglītības iestāžu pāreja uz mācīšanās organizāciju darbības principiem.
\nPamatnostādņu periodā plānots sniegt atbalstu izglītības iestāžu vadītājiem un vietniekiem šīs pārejas īstenošanai.
\nVadības kapacitātes stiprināšanai vispārējā izglītībā un profesionālajā izglītība tiks izveidota un ieviesta profesionāla izglītības vadītāju atlases sistēma. Līdzšinējā kārtība norāda uz to, ka valsts līmenī nav izveidots ilgtspējīgs un efektīvs izglītības iestāžu vadītāju sagatavošanas un atlases mehānisms un ka pretendentu sagatavotības līmenis ir krasi atšķirīgs, par ko liecina arī izglītības iestāžu vadītāju vērtēšanas rezultāti.
\nProfesionālās izglītības jomā ir stiprināma izglītības iestādes vadības komandas kapacitāte, paredzot vadītāja vietnieka amatu inovācijas un attīstības jautājumos. Tas ļautu īstenot virzību uz izcilību un turpmāku Latvijas profesionālās izglītības starptautisku konkurētspēju un izglītības eksportu, kā arī izglītības iestādes plānveidīgu un stratēģisku attīstību.
\nSpēcīga augstākās izglītības vadība nodrošinās pamatnostādņu periodā plānoto augstākās izglītības institūciju pārvaldības pilnveidi. Lielākā daļa Eiropas valstu universitāšu pāriet uz divlīmeņu pārvaldības struktūru, kur stratēģiskie un pārvaldības uzdevumi ir skaidri nodalīti90 - senāts nodarbojas ar akadēmiskiem jautājumiem, padome atbild par ilgtermiņa stratēģiskiem lēmumiem. Jaunais pārvaldības modelis91 ļaus stiprināt izglītības institūciju saikni ar sabiedrību, uzklausīt dažādus viedokļus un realizēt piedāvātos risinājumus, novērtēt kompetenču daudzveidības pozitīvo ietekmi, sekmēt institūcijas starptautisku atpazīstamību un veicināt izglītības iestāžu un tautsaimniecības sadarbību. Jauno pārvaldības modeli Latvijas universitātēs ir plānots ieviest līdz 2022. gada beigām, bet augstskolās, t. sk. mākslas un kultūras augstskolās,- līdz 2023. gada beigām.
\nLai stiprinātu pētniecībā balstītas, starptautiski konkurētspējīgas augstākās izglītības institūcijas, pamatnostādņu īstenošanas periodā plānota arī augstākās izglītības tīkla sakārtošana, ieviešot jaunu augstākās izglītības institūciju tipoloģiju. Tālāka augstākās izglītības sektora institucionāla attīstība notiks, balstoties uz diviem principiem: kvalitāti un resursu izmantošanas efektivitāti. Plānojot finanšu instrumentus, ir jāveido stratēģisko investīciju portfelis augstākās izglītības pārvaldības reformu ieviešanai: pirmkārt, nodrošinot institūciju iekšējo resursu konsolidāciju, otrkārt, veidojot konsorcijus resursu koplietošanas risinājumiem, treškārt, sniedzot atbalstu institucionālās integrācijas risinājumiem. Lai veicinātu institucionālo integrāciju, ir jāmaina regulējums, kas nosaka augstskolu struktūrvienību veidus un to patstāvības un atbildības pakāpi.
\nPapildus efektīvai izglītības iestāžu pārvaldībai plānota digitālu risinājumu attīstība pārvaldības procesu organizēšanai un izglītības iestāžu sadarbības un resursu koplietošanas iespēju attīstība. Sadarbība un resursu koplietošanas iespējas sekmē augstākās izglītības izcilību (resursu/programmu apvienošana kopīgu mērķu un projektu īstenošanai, tā veicinot pētniecības darbu augstskolās, uzlabojot augstskolu pārvaldību, dažādu kompetenču un prasmju apguves iespējas sadarbības augstskolās) un stimulē augstskolu konsorciju veidošanos.
\nPamatnostādņu īstenošanas periodā plānots izstrādāt jaunu pieeju un metodoloģiju noteiktās studiju jomās, sekmējot resursu koplietošanu, aktīvi izmantojot un integrējot tehnoloģijas (angļu val. - technology enchanced learning) un digitālos risinājumus studiju procesā, t. sk. attīstot simulācijās balstītu izglītību. Plānota kopīgu studiju programmu izveide noteiktās studiju jomās nacionālā un starptautiskā līmenī (tajā skaitā, izmantojot attālinātu un tehnoloģiju bagātinātu studiju procesu), studiju modernizācija, investējot augstskolu digitalizācijā, augstskolu materiāli tehniskajā bāzē (infrastruktūras, aprīkojuma atjaunošanā), studiju procesā un mācībspēkos. Būtiska loma paredzama t. s. uzņēmējdarbības inkubatoriem un radošajām laboratorijām, kā arī mācību uzņēmumiem, kur augstākās, profesionālās un vispārējās izglītības iestāžu, zinātnisko institūciju un uzņēmēju materiālo un intelektuālo resursu racionālas koplietošanas rezultātā tiks īstenotas inovācijas un tādējādi notiks virzība uz izcilību, ar to saprotot arī individuālo spēju un potenciāla aktualizēšanu katram iespējamā līmenī un apjomā.
\nCovid 19 krīzes ietekmes mazināšanai izveidotais projekts \"Tava klase\" skaidri iezīmēja rīcības virzienus, kas tālāk ir attīstāmi izglītības resursu koplietošanas sekmēšanai: televīzijas un interneta resursa izmantošana kvalitatīva izglītības piedāvājuma nodrošināšanai, digitālo mācīšanās platformu nepieciešamība visos izglītības līmeņos.
\nSadarbības un resursu koplietošana ir turpinājums 2014.-2020. gada darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\"
\nESF projekta 8.2.1. SAM \"Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu\" un 8.2.3.
\nSAM \"Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās\" īstenošanai augstākās izglītības institūcijām.
\nŠajos projektos tika paredzēta iespēja saņemt atbalstu dažādu e-risinājumu, t.sk. e-koplietošanas mehānismu un starpinstitūciju sadarbības risinājumu un digitālo resursu un instrumentu koplietošanas, attīstībai.92 Pāreja uz primāri elektroniskiem izglītības dokumentiem nodrošinās pilnībā digitalizētus izglītības iestāžu procesus, ietverot pieteikšanos izglītības iestādē, mācību satura digitālu pieejamību (t. sk. izmantojot valodas apstrādes tehnoloģijas iespējas), automatizētu mācību procesu un izglītojamo snieguma vērtēšanu, kā arī digitālu izglītības apliecinājuma saņemšanu.
\n4.2. rīcības virziens. Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika.
\n4.2.1. uzdevums. Attīstīt un stiprināt izglītības politikas veidotāju un īstenotāju stratēģisko un analītisko kapacitāti.
\nLai stiprinātu uz pētījumu datiem balstītas izglītības politikas plānošanu, īstenošanu un novērtēšanu, nepieciešams stiprināt stratēģisko un analītisko kapacitāti IZM, nodrošinot regulāru datu, esošās situācijas un iespējamo attīstības scenāriju analīzi, kvalitātes monitoringa sistēmas uzturēšanu un vadību, izglītības politikas iniciatīvu efektivitātes izvērtēšanu, stratēģisku prognozēšanu un ilgtermiņa plānošanu, kā arī stratēģisku komunikāciju ar dažādām iesaistītajām pusēm.
\nPapildu IZM kā centrālā izglītības politikas veidotāja kapacitātes stiprināšanai kopumā nepieciešama profesionālās kompetences pilnveide izglītības politikas veidotājiem un īstenotājiem (VISC, IKVD, VIAA, pašvaldību izglītības ekspertiem) datu pratības un stratēģiskas plānošanas jautājumos, lai nodrošinātu veiksmīgu izglītības monitoringa un izglītības kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu. IZM un tās padotības iestādēm deleģēto funkciju izpildei, izglītības politikas plānošanai un sekmīgai ieviešanai ir nepieciešams paaugstināt darbinieku kompetenci lielo datu apstrādē un spējā veikt analītisko darbu augstākā stratēģiskā līmenī. Lielo datu apstrādei un analīzei, kā arī situācijas prognozēšanai un konteksta apzināšanai nepieciešams un iespējams izmantot sarežģītus un mūsdienīgus rīkus. Ņemot vērā IZM un pašvaldību izdevumu lielo īpatsvaru no kopējo izdevumu apjoma izglītībā, IZM nepieciešams nodrošināt datu analītikas, jo īpaši finanšu analītikas, funkciju ar nolūku izvērtēt izglītības sistēmā investēto līdzekļu efektivitāti. Tāpat ir būtiski sniegt atbalstu pašvaldību izglītības ekspertiem, vadībai un izglītības iestāžu vadībai darbam ar risku identificēšanas sistēmu, izglītības kvalitātes vadības sistēmu un izglītības kvalitātes monitoringu.
\nPamatnostādņu periodā paredzēts noteikt augstskolu stratēģisko specializāciju un sniegt atbalstu augstskolām stratēģiskās plānošanas jomā, t.sk. sniedzot metodisko atbalstu augstākās izglītības institūcijām attīstības stratēģiju un rīcības plānu izstrādē. Kā norādīts PB ziņojumā par Latvijas augstākās izglītības institūciju iekšējo finansēšanu un pārvaldību93, ir nepieciešams uzlabot institūciju darbības stratēģijas gan formas, gan satura ziņā. IZM atbalsts iestāžu vadības stratēģiskās plānošanas kapacitātes stiprināšanai veicinās augstas kvalitātes stratēģiju izstrādi valsts politikas mērķu sasniegšanai. Valsts izglītības politika var tikt realizēta tikai ar izglītības institūciju konkrētu rīcību, kam jābūt saskaņotai ar politikas dokumentiem. Izglītības iestāžu stratēģijām jābūt viegli uztveramām, pielietojamām un pārraugāmām.
\n4.2.2. uzdevums Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu.
\nIepriekšējā pamatnostādņu periodā tika noteikts uzdevums izveidot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, lai virzītos uz pētniecībā balstītu izglītības politikas plānošanu. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas tālākai attīstībai līdz 2027. gadam iezīmēti vairāki nozīmīgi stratēģiskie rīcības virzieni:
\nPilnvērtīgai izglītības iestāžu kvalitātes vadības sistēmai ir nepieciešams izstrādāt risku identificēšanas sistēmu un agrīnās brīdināšanas sistēmu (angļu val. - early warning system), kas ir prevencijas un agrīnas intervences prakse izglītībā. Sistēmas mērķis ir nodrošināt instrumentus izglītības iestāžu paškontrolei un izglītības kvalitātes regulāram ārējam monitoringam, lai uz izglītības kvalitāti potenciāli pazeminošiem apstākļiem varētu reaģēt nekavējoties, parādoties pirmajām to pazīmēm. Pamatnostādņu periodā plānots izveidot risku identificēšanas sistēmu vispārējā un profesionālajā izglītībā un sniegt nepieciešamo atbalstu izglītības iestāžu attīstībai.
\nAbsolventu turpmāko gaitu monitorings, ko veic Centrālā statistikas pārvalde un kas ietver informāciju par absolventu nodarbinātību, ienākumiem un bezdarba līmeni, ir viens no izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas instrumentiem, lai novērtētu augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu absolventu integrāciju darba tirgū un karjeras veidošanos 10 gadu laikā. Tas ir nozīmīgs datu avots, lai novērtētu absolventu apgūto kompetenču atbilstību darba tirgus prasībām un konkurētspēju darba tirgū, sistēmas līmenī sabalansētu izglītības iestāžu piedāvājumu ar darba tirgus pieprasījumu, informētu jauniešus par nodarbinātības perspektīvām atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai, kā arī novērtētu izglītības iestāžu nodrošināto mācīšanas un mācīšanās (learning and teaching) ietekmi uz vienu no izglītības rezultātiem - absolventu nodarbināmību (employability). Šāda monitoringa ieviešana profesionālajā izglītībā sākta 2020. gadā. Augstākajā izglītībā tiks turpināta Augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas koncepcijā94, ESF SAM 8.3.6.2. \"Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide\" sasniegto rezultātu un izstrādāto procedūru un principu attīstīšana, kā arī pilnveidota valsts līmenī95 absolventu nodarbinātības, bezdarba un ienākumu monitoringa metodoloģija. Līdz 2027. gadam plānots pilnveidot izglītības iestāžu absolventu turpmāko darba gaitu un ienākumu monitoringa metodoloģijas un turpināt augstākās izglītības institūciju un profesionālās izglītības iestāžu absolventu monitoringu, ņemot vērā arī citus izglītības mērķus, kuru sasniegšanu nodrošina augstākās izglītības institūcijas.
\nŠajā procesā nozīmīgs ir 2020.-2024. gada studiju virzienu akreditācijas cikls, jo pirmo reizi notiks sistēmisks visu augstākās izglītības studiju virzienu izvērtējums atbilstoši ESG prasībām, vienlaikus sagatavojoties arī pakāpeniskai pārejai uz cikliskas institucionālās akreditācijas sistēmas ieviešanu. 2020. gadā IZM sadarbībā ar AIC ES strukturālo reformu atbalsta programmā sāka augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnveides koncepcijas izstrādi, kas paredz sagatavot un izskatīšanai MK iesniegt priekšlikumus par augstskolu cikliskās institucionālās akreditācijas ieviešanu un priekšlikumus normatīvajam regulējumam. Tās ieviešanu kā galveno kvalitātes nodrošināšanas procedūru ir plānots ieviest, sākot ar 2025. gadu. Tās ieviešanas rezultātā tiks samazināta dažādu esošo kvalitātes nodrošināšanas procedūru dublēšanās, samazināts administratīvais slogs un novērtēšanas procedūru izmaksas.
\nPamatnostādņu periodā plānota izglītības kvalitātes pētniecības attīstība. Izglītības pētniecība Latvijā ir sadrumstalota starp zinātniskajām institūcijām un netiek īstenota visās aktuālajās pētniecības jomās, līdz ar to politikas veidotājiem nenodrošina atbalstu ilgtermiņa izglītības politikas veidošanā. Vienlaikus netiek stiprināta izglītības pētnieku kapacitāte un jauno zinātnieku iesaiste zinātniskos pētījumos ilgtermiņā. Tas tiks risināts, turpinot ESF SAM 8.3.6. pasākuma 8.3.6.2. \"Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide\" darbību- nacionālie pētījumi izglītībā, nākamajā plānošanas periodā izveidojot valsts pētījuma programmu izglītībā.
\nTāpat pierādījumos balstītas izglītības politikas izstrādei ir nepieciešami atbilstoši analītiskie rīki un platformas, kas ļauj uzkrāt informāciju par dažādu izglītības sistēmas dalībnieku sniegumu un to analizēt atbilstoši izvirzītajiem mērķiem. Tādēļ līdz 2027. gadam ir paredzēta vairāku šādu analītisko rīku attīstība, kā, piemēram, analītiskais rīks pirmsskolas izglītības kvalitātes novērtēšanai un izglītojamo individuālās izaugsmes novērtēšanai un veicināšanai. Analītisko rīku izstrādē paredzēts vadīties pēc vajadzību un atbilstošākā piedāvājuma principa.
\nPamatnostādņu īstenošanas periodā plānots turpināt dalību starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos un ES un starptautisko organizāciju izglītības kvalitātes monitoringa struktūrās Latvijas izglītības kvalitātes sistēmas izvērtēšanai un attīstības risinājumu rekomendācijām. Regulārs starptautisks salīdzinošais novērtējums ir viens no izglītības kvalitātes monitoringa veidiem, kas ļauj izglītības sistēmas vājās un stiprās puses vērtēt plašākā starptautiskā - Eiropas un OECD valstu - kontekstā, izmantojot starptautisko izglītības sistēmu analītiķu un statistiķu veikto analīzi, kā arī attīstīt starptautiskiem standartiem atbilstošu izglītības pētniecību Latvijā.
\nTāpat tiks turpināta iepriekšējo pamatnostādņu periodā sāktā prakse būtisku izglītības kvalitātes jautājumu risināšanā piesaistīt starptautiskus ekspertus un starptautisko organizāciju un ES institūciju veidotas ekspertu komandas, tiks izmantotas arī kopīgās mācīšanās (peer learning) un kopīgu konsultāciju (peer counceling) aktivitātes.
\n1 2020. gada 3. septembra grozījumi Izglītības likumā.
\n2 IZM no 2018. gada septembra līdz 2020. gada oktobrim ar ES Erasmus+ programmas līdzfinansējumu īstenojusi sadarbības projektu ar OECD - \"Latvijas prasmju stratēģija\". Projekta mērķis: saņemt ieteikumus Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam izstrādei.
\n3 Gingell, J., Winch, C. (2004). Philosophy and Educational Policy. London: Routledge.
\n4 OECD (2019). Trends shaping education.
\nPieejams: http://www.oecd.org/education/trends-shaping-education-22187049.htm 5 OECD Skills Strategy Latvia. Implementation Guidance. Developing Latvia's Education Development Guidelines 2021-2027 (2020). Available: https://www.oecd.org/latvia/oecd-skills-strategy-implementation-guidance-for-latvia-ebc98a53-en.htm 6 EC (2020). Digital Economy and Society Index Report 2020. Integration of Digital Technology=Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2019. gadā.
\nAvailable: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/integration-digital-technology 7 OECD (2019). Economic Policy Reforms 2019:
\nGoing for Growth. Available: https://dx.doi.org/10.1787/aec5b059-en 8 EPSC (2019). 10 trends transforming education as we know it. [Eiropas Savienības ziņojums]. Available: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/227c6186-10d0-11ea-8c1f-01aa75ed71a1/language-en 9 UNESCO (2020). Embracing a culture of lifelong learning: contribution to the Futures of Education initiative. Available: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000374112 10 OECD (2019). Trends shaping education.
\nAvailable: http://www.oecd.org/education/trends-shaping-education-22187049.htm 11 Turpat.
\n12 IZM un OECD sadarbības projektā \"Latvijas prasmju stratēģija\" organizētā semināra par izglītības attīstību nākotnē rezultāti.
\n13 EM (2020). Informatīvais ziņojums: Par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/darba-tirgus-zinojums 14 World Economic Forum. (2021). Education and Skills. [Pasaules Ekonomikas forums. Izglītība un prasmes].
\nAvailable: https://www.weforum.org/agenda/archive/education/ 15 EM (2020). Informatīvais ziņojums: Par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm. Pieejams: https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/EMzino_03062020-ar-pielikumiem.pdf 16 Prognozētais iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību 2027.gadā ir aptuveni 40 tūkst.
\nIztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā. Salīdzinot ar 2018. gada prognozēm, iztrūkums samazinājies par gandrīz 10 tūkstošiem (iepriekš ~38 tūkstoši 2027. gadā).
\n17 EPSC (2019). 10 trends transforming education as we know it. [Eiropas Savienības ziņojums].
\nAvailable: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/227c6186-10d0-11ea-8c1f-01aa75ed71a1/language-en 18 OECD (2019). Trends shaping education.
\nAvailable: http://www.oecd.org/education/trends-shaping-education-22187049.htm 19 OECD (2016). Governing Education in A Complex World. Available: https://www.oecd.org/education/governing-education-in-a-complex-world-9789264255364-en.htm 20 IZM (2019). Informatīvais ziņojums \"Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas 2014.-2017.gadā starpposma novērtējumu\".
\nPieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40468938 21 CSP dati, sk. https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/meklet-tema/2694-iedzivotaju-skaita-izmainas-latvija-2019 22 EM (2020). Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/598/download 23 CSP (2018). Latvijas statistikas gadagrāmata 2018. Sk. sadaļu \"Izglītība un kultūra\", 7.11. \"Studenti augstskolās un koledžās pa izglītības tematiskajām grupām akadēmiskā gada sākumā\".
\nPieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/ikp/meklet-tema/285-latvijas-statistikas-gadagramata-2018 24 IZM 2019. gada 19. augustā aptaujāja 87 pilsētu un novadu izglītības pārvaldes. Tika noskaidrots, ka 21 novadā saskaņā ar izglītības pārvalžu sniegto informāciju brīvu darbavietu nav.
\n25 Pēc Stokholmas Ekonomikas augstskolas (Rīgā) noteiktā ēnu ekonomikas indeksa, tās apjoms 2018. gadā bija 24,2 % no IKP, un 43,5 % veidoja aplokšņu algas. Sk. EK (2019).
\nIzglītība un apmācība: pārskats. Pieejams: https://ec.europa.eu/education/sites/education/files/document-library-docs/et-monitor-report-2019-latvia_lv.pdf 26 OECD (2019). Education at a Glance: OECD Indicators. Available: https://www.oecd.org/education/education-at-a-glance/EAG2019_CN_LVA_Latvian.pdf 27 IPI (2019). Starptautiskā mācību vides pētījuma OECD TALIS 2018 rezultāti: skolotāji un skolu direktori - kvalifikācija, nodarbinātība un slodze, darbā ievadīšana un profesionālā pilnveide. Pieejams: https://www.ipi.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/ipi/Publikacijas/TALIS2018ZinojumsB.pdf 28 Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/4774/download 29 Turpat.
\n30 Par konceptuālo ziņojumu \"Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā\". MK rīkojums Nr.345, 25.06.2020. Likumi.lv. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315685-par-konceptualo-zinojumu-par-jauna-doktoranturas-modela-ieviesanu-latvija 31 IEA ICCS (2016). International Association for Evaluation of Educational Achievement. Vairāk sk.
\nČekste, I., Geske, A., Pole, O. (2017). Pilsoniskās izglītības problēmas un izaicinājumi. Starptautiskā pētījuma IEA ICCS 2016 pirmie rezultāti. IPI. Pieejams: https://www.iea.nl/sites/default/files/2019-07/ICCS_2016_National_Report_LVA.pdf 32 LJP (2015). Jauniešu politiskā līdzdalība Latvijā: situācijas raksturojums un līdzdalības faktoru (determinantu) analīze. Excolo Latvia. Pieejams: https://ljp.lv/sites/default/files/news/documents/LJP_Jaunie%C5%A1u%20politisk%C4%81%20l%C4%ABdzdal%C4%ABba_ExcoloLatvia_2014-2015.pdf 33 CSP dati.
\n34 LU FSI. (2015). Pilsoniskā sabiedrība datos: Eiropas Sociālā pētījuma rezultāti. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/it_062916_nvomemor1.pdf 35 Pasaules Ziedošanas indekss 2018: https://www.cafonline.org/docs/default-source/about-us-publications/caf_wgi2018_report_webnopw_2379a_261018.pdf 36 CEDEFOP (2018). Insights into skill shortages and skill mismatch: https://www.cedefop.europa.eu/files/3075_en.pdf 37 EK, EUROSTAT (2014-2019). Skills mismatch indicators. Available: https://ec.europa.eu/eurostat/web/experimental-statistics/skills 38 OECD Latvijas Prasmju stratēģija (2019).
\nPieejams: https://www.oecd.org/skills/centre-for-skills/OECDSkillsStrategyLatviaReportSummaryLatvian.pdf 39 Pēc VIIS datiem uz 2019. gada 15.oktobri par 2019./2020. m. g. atbalsta personāla pieejamību pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
\n40 LU IPI (2019). Latvija OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā PISA 2018 -pirmie rezultāti un secinājumi. Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/3427/download 41 BIIS (2020). Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums.
\nIzvērtējuma ziņojums. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/BISS_zinojums_pieauguso_izglitiba_2020.pdf 42 Eiropas Investīciju banka (2018). Ietekme uz nākotni. Pieejams: https://www.eib.org/attachments/general/reports/ar_2017_lv.pdf 43 OECD Latvijas Prasmju stratēģija (2019).
\nPieejams: https://www.oecd.org/skills/centre-for-skills/OECDSkillsStrategyLatviaReportSummaryLatvian.pdf 44 EK (2020). Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2020. gadā. Latvija. Pieejams: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/scoreboard/latvia 45 Eurostat (2020). Available: https://ec.europa.eu/eurostat/en/web/products-eurostat-news/-/EDN-20200715-1?inheritRedirect=true&redirect=/eurostat/en/news/whats-new 46 Datu pārvaldība ir jēdziens, kas aptver tehnoloģiju, procesu un cilvēkresursu jautājumus, fokusējoties gan uz datu pieejamību, gan uz datu kvalitāti un drošību, gan arī datu izmantošanu lēmumu pieņemšanā.
\n47 Balstoties uz IKVD intervijām ar izglītības iestāžu vadītājiem, īstenojot izglītības iestāžu, izglītības programmu un izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanu; laika periods: 2018.-2020.gads.
\n48 IKVD izglītības iestāžu vadītāju vērtēšanas rezultāti, 2016./2017. m. g., 2017./2018. m.g., 2018./2019. m. g.
\n49 PB (2017). Latvijas augstākās izglītības iestāžu iekšējā finansēšana un pārvaldība. Pieejams: https://izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis/pasaules-bankas-petijums-par-augstakas-izglitibas-parvaldibu 50 EK (2019). Izglītības un apmācības pārskats. Pieejams: https://ec.europa.eu/education/sites/education/files/document-library-docs/et-monitor-report-2019-latvia_lv.pdf 51 Izmantoti IZM dati par augstāko izglītību un AIC akreditēto studiju virzienu un programmu datubāzes (sk. http://www.aic.lv/portal/aikna/akreditetie-studiju-virzieni-un-programmas).
\n52 IZM statistika par augstāko izglītību (https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu);
\nStatistics Estonia (https://www.stat.ee/en);
\nStatistics Lithuania (https://www.stat.gov.lt/web/lsd/); Statistics Finland (https://www.stat.fi/index_en.html); Statistics Denmark (https://www.dst.dk/en).
\n53 IZM (2020). Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2019. gadā. Galvenie statistikas dati. Pieejams: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/parskats_par_latvijas_augstako_izglitibu_2019._gada1.pdf 54 EM (2020). Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/598/download 55 Izstrādes procesā.
\n56 Pirmsskolas izglītības pedagogiem arī ar pirmā līmeņa augstāko izglītību.
\n57 2027.gada prognoze.
\n58 NAP2027 ir iekļauts kumulatīvais rādītājs (par visām trijām mērāmajām kompetencēm kopā), līdz ar to atšķiras arī rādītāju vērtības.
\n59 NAP2027 ir iekļauts kumulatīvais rādītājs (par visām trijām mērāmajām kompetencēm kopā).
\n60 NAP2027 ir iekļauts ir kumulatīvais kompetenču rādītājs, līdz ar to atšķiras arī rādītāju vērtības.
\n61 NAP2027 mērķa vērtība mēra fiziskos pāridarījumus.
\n62 NAP2027 ir iekļauts rādītājs, kas aptver NEET grupas jauniešus vecumā no 15 līdz 24 gadiem, līdz ar to atšķiras arī rādītāju vērtības.
\n63 2020. gada 6. oktobrī apstiprināti jauni izglītības programmu akreditācijas noteikumi - MK noteikumi Nr.
\n618 \"Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība\". Tā kā progresa mērījumi notiks pēc jaunajiem akreditācijas noteikumiem, rādītāja bāzes vērtība ir noteikta 0 %.
\n64 Hattie, 2003; Schwartz, Wurtzel and Olson, 2007; Barber and Mourshed, 2009; Darling-Hammond, 2017; OECD, 2018.
\n65 PB (2017). Akadēmiskā karjera: laba starptautiskā prakse. Ziņojums. Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/4492/download 66 Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa \"Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās\" pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi. MK noteikumi Nr.25, 09.01.2018. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/296513 67 Vairāk informācijas par caurviju prasmēm vispārējā izglītībā sk. ESF projekta Nr 8.3.1.1/16/I/002 \"Kompetenču pieeja mācību saturā\" (Skola2030) materiālos. Pieejams: https://www.skola2030.lv/lv/macibu-saturs/merki-skolenam/caurviju-prasmes 68 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.‒2027.gadam. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027galaredakcija.pdf 69 Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem.
\nMK noteikumi Nr.716, 21.11.2018.; Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem. MK noteikumi Nr.747, 27.11.2018.; Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem. MK noteikumi Nr.416, 03.09.2019. Pieejami: https://likumi.lv/ 70 Saskaņā ar ES Vienotās digitālās vārtejas regulu. Sk. Informatīvais ziņojums \"Par Vienotās digitālās vārtejas regulas prasību ieviešanu\" (19.05.2020). Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2020-01-27&dateTo=2021-01-26&text=vss-1110&org=0&area=0&type=0 71 Konceptuālais ziņojums \"Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu\" (2020). Pieejams:. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40483658 72 Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas. LU SZF Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, Pēc IZM pasūtījuma. Rīga: 2018.. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3091 73 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021-2027. Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027galaredakcija.pdf 74 MK 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr. 556 \"Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām\" norādīts, ka izglītojamos ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības programmās uzņem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības klasē vai atverot atsevišķu klasi tikai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.
\n75 Eiropas Padomes 2016.gada 18.novembra regulas 1 4294/16 \"Par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs\" 25.punktā noteikts, ka dalībvalstis ir aicinātas izskaust jebkāda veida segregāciju attiecībā uz romu izglītību, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, kuri ir pakļauti riskam. EK ziņojumā \"Report on the implementation of national Roma integration strategies - 2019\" {SWD(2019) 320 final} uzsvērts, ka 18 dalībvalstis, t. sk. Latvija, attiecībā norāda uz nepieciešamību samazināt romu skolēnu skaitu, kuri neiegūst obligāto pamatizglītību.
\n76 Pamatojums agrīnās prevencijas sistēmas izveidei sniegts konceptuālajā ziņojumā \"Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai\"(03.09.2019.). Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40476836&mode=mk&date=2019-09-03 77 Saskaņā ar \"Deklarāciju par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību\" (2018) valdība ir apņēmusies atbalstīt studējošos, pievēršoties sociālo jautājumu risināšanai augstākajā izglītībā. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/sites/mk/files/media_file/kk-valdibas-deklaracija_red-gala-1.pdf 78 MK 2019.gada 3.septembra konceptuālajā ziņojumā \"Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai\".
\n79 Latvijas Republikas Tiesībsarga 2015. gada pētījumā par vardarbības izplatību pret bērniem Latvijā kā viens no priekšlikumiem pedagogu un vecāku aptauju rezultātā ir izmaiņas likumdošanā sodu bardzības pastiprināšanai. Plānots grozīt Izglītības likumu, nosakot, ka vecāks vai pilngadīgais izglītojamais slēdz ar izglītības iestādi līgumu par izglītošanu (divpusēju vai trīspusēju sadarbības līgumu). Par līgumā obligāti ietveramo saturu 2021. gadā tiks sagatavoti arī MK noteikumi.
\n80 Plašāk par sabiedrības digitālo prasmju attīstības rīcības virzieniem sk. \"Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam\".
\nPieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40496916 81 Sk. Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016.-2020. gadam. MK rīkojums Nr. 287, 05.05.2016. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/281992-par-pieauguso-izglitibas-parvaldibas-modela-ieviesanas-planu-2016-2020-gadam 82 Sk. EM (2019). Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/ekonomikas_ministrijas_istenotie_projekti/darba_tirgus_prognozesanas_sistemas_pilnveide/ 83 FM (2020). Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums: ziņojums. BISS. Rīga. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/BISS_zinojums_pieauguso_izglitiba_2020.pdf 84 Saskaņā ar likumprojektu \"Par pašvaldībām\" (2021).
\n85 Pētījumā \"Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums\" (2020) ir minēts, ka pašvaldību līmenī sadarbība pieaugušo izglītības jomā visbiežāk notiek ar bibliotēku (74,8 %), NVA (72,3 %) un VIAA (66,4 %).
\n86 SAM 8.4.1. projektā izstrādātā Informācijas sistēma.
\n87 Burns,T., F.Köster (eds.) (2016). Governing Education in a Complex World, Educational Research and Innovation. OECD Publishing, Paris. Available: http://dx.doi.org/10.1787/9789264255364-en 88 Somerville, K., Whelan-Berry, K. (2009).
\nOrganizational change skills: A study of the literature and education available from American and Canadian MBA programs.
\nThe International Journal of Knowledge, Culture & Change Management, 9 (10), 55-65.
\n89 Mācīšanās organizācijas darbības pamatā ir trīs vērtības: 1) atbalstoša mācīšanās vide, 2) konkrēti mācīšanās procesi un prakses, 3) līderi, kas stiprina mācīšanos. Vairāk sk. Garvin, D. A., Edmondson, A.C., and Gino, F. (2008). Is yours a learning organization? Harvard Business Review, March, 109-116. Available: https://hbr.org/2008/03/is-yours-a-learning-organization Konceptā par skolu kā mācīšanās organizāciju ietverta arī skolotāju un skolu vadības sadarbības loma izglītības iestādes darbībā. Tas nozīmē, ka skolēni, skolotāji, skolas vadība un pārējais personāls individuāli un kopīgi mācās, lai sasniegtu savus un kopējos mērķus. Sk. OECD/UNICEF (2016.) What makes a school a learning organisation? A guide for policy makers, school leaders and teachers. Available: http://www.oecd.org/education/school/school-learning-organisation.pdf 90 EUA (2015). ATHENA toolkit: Governance models. Brussels: Belgium. Available: https://www.athena-tempus.eu/images/docs/EUA-ATHENA%20Toolkit%20Governance.pdf 91 Par konceptuālo ziņojumu \"Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu\". MK rīkojums Nr. 94, 04.03.2020. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/313034-par-konceptualo-zinojumu-par-augstskolu-ieksejas-parvaldibas-modela-mainu 92 Izglītība, prasmes un mūžizglītība. LR FM.
\nPieejams: https://www.esfondi.lv/izglitiba-prasmes-muzizglitiba?print=1 93 PB (2017). Latvijas augstākās izglītības institūciju iekšējā finansēšana un pārvaldība: ziņojums. .
\nPieejams: https://izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis/pasaules-bankas-petijums-par-augstakas-izglitibas-parvaldibu 94 Augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas koncepcija. Pieejams: http://www.aic.lv/portal/content/files/AIC%20ESG2015%20int-1_2.pdf 95 Augstskolu likums, 5.pants. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/37967-augstskolu-likums Izglītības un zinātnes ministre A.
\nMuižniece 1. pielikums Terminu skaidrojums Akadēmiskais personāls - augstskolu, zinātnisko institūciju un koledžu darbinieki, t. sk. no ārvalstīm, kas atbilstoši akadēmiskajam amatam veic studiju, pētniecības, mākslinieciskās jaunrades darbu - profesori, asociētie profesori, docenti, lektori, asistenti (izglītības jomā), vadošie pētnieki, pētnieki, zinātniskie asistenti.
\nĀrvalstu mācībspēki - augstskolu akadēmiskajos amatos ievēlētie ārvalstnieki, kā arī ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti, vieslektori, viespētnieki.
\nAttālinātas mācības - klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie mācās, tai skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar pedagogu.
\nDarba vidē balstītās mācības - profesionālās izglītības programmas īstenošanas forma, kurā izglītojamais programmas apguvei un kvalifikācijas ieguvei nepieciešamās praktiskās iemaņas un teorētiskās zināšanas pārmaiņus apgūst izglītības iestādē un reālā darba vidē uzņēmumā, par uzņēmumā pavadīto laiku saņemot atlīdzību. Citas prasības, t. sk. proporciju starp izglītības iestādē un uzņēmumā pavadīto laiku nosaka atbilstoši tiesību akti. Sākotnējā profesionālajā izglītībā proporcija veido vismaz 25 % no profesionālās izglītības programmas apjoma, kas apgūstama pie darba devēja.
\nDigitālie mācību līdzekļi un resursi - elektronisks izdevums un resursi, kuros ir iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs.
\nFormālā izglītība - sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai/un profesionālās kvalifikācijas dokuments. Formālajā izglītībā var atzīt ārpus formālās izglītības apgūtās prasmes un kompetences.
\nIekļaujošā izglītība - process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības un izglītības ieguves procesa.
\nIkdienējā (informālā) mācīšanās - izglītošanās process, kurā no ikdienas un darba pieredzes tiek apgūtas zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes un vērtības, kas bagātina un pilnveido personību un, iespējams, darba prasmes, tomēr atšķirībā no neformālās izglītības ikdienējā (informālā) mācīšanās nav ierobežota programmas vai kursa rāmjos, tā notiek, mācoties sabiedrībā, t. sk. ģimenē, kā arī darbā (piemēram, uzzinot jaunu informāciju no TV raidījumiem, bibliotēkās, apmeklējot muzejus un izstādes, pārņemot vecāku vai draugu pieredzi).
\nIndividualizēta pieeja - pedagogs realizē radošu un diferencētu pieeju mācību procesa plānošanā un īstenošanā. Ar individuālu pieeju izglītībā tiek radīti labvēlīgi apstākļi katra izglītojamā vispusīgai attīstībai, zināšanu un prasmju apguvei.
\nInterešu izglītība - personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības ir neformālās izglītības veids.
\nIevērojot to, ka Latvijā tradicionāli interešu izglītības programmas organizētas bērniem un jauniešiem, normatīvais regulējums paredz prasības interešu izglītības pedagoga statusa iegūšanai un interešu izglītības programmu finansēšanas kārtībai.
\nInterešu izglītības programmu izplatītākās jomas ir dejas, mūzika, māksla, teātra māksla, folklora, tehniskā jaunrade, vides izglītība, sports utt. Interešu izglītības programmas palīdz attīstīt spējas un talantus, pilnveidot dažādas prasmes un saturiski pavadīt bērniem un jauniešiem brīvo laiku. Vienlaikus tai ir cieša sasaiste ar karjeras izglītību, jo tā ikvienam dod iespēju attīstīt karjeras vadības prasmes.
\nIzglītība ilgtspējīgai attīstībai - izglītība, kas sekmē katra indivīda iespējas apgūt zināšanas, vērtības un prasmes, kas nepieciešamas līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par individuālām vai kolektīvām darbībām vietējā un pasaules līmenī, lai uzlabotu dzīves kvalitāti patlaban, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzībām.
\nJaunietis - persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem.
\nKarjeras izglītība - izglītības procesā integrēti pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, kas ietver savu interešu, spēju un iespēju apzināšanos tālākās izglītības un profesionālās karjeras virziena izvēlei. Karjeras izglītība ir integrējama formālās un neformālās izglītības mācību saturā.
\nKultūrizglītība - izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas aptver gan visu līmeņu (profesionālās ievirzes, vidējo un augstāko) profesionālo izglītību kultūras nozarēs un speciālistu tālākizglītības iespējas, gan arī ikviena indivīda radošo spēju un talantu izkopšanu formālajā un neformālajā izglītībā neatkarīgi no vecuma.
\nMakro ietekmes rezultāts - pārmaiņas sabiedrībā (politikas, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, vides u. c. jomās), kuras ietekmē arī vairāku politikas rezultātu sasniegšana un ārējās vides faktori.
\nMūžizglītība - pieeja, ko raksturo \"mācīšanās visas dzīves garumā\". Mūžizglītības pieeja akcentē iespējas ikvienam sabiedrības loceklim iegūt un/vai pilnveidot zināšanas, prasmes un kompetences atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība aptver formālo un neformālo izglītību, ka arī ikdienējo (informālo) mācīšanos.
\nNeformālā izglītība - ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība. Neformālās izglītības mērķis ir sniegt zināšanas, veidot prasmes, iemaņas un attieksmes, kā arī veicināt indivīdu vispusīgu attīstību un aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Neformālā izglītība iekļauj sevī interešu izglītības programmas (tradicionāli organizētas bērniem un jauniešiem pedagogu vadībā) un pieaugušo neformālās izglītības programmas. Neformālā izglītība parasti neizvirza prasības izglītības procesa uzsākšanai un norisei (piemēram, iepriekš iegūtas izglītības līmenis vai vecums, izņemot, ja tas ir drošības noteikumu ievērošanas prasība vai izglītības programmas, kas ir sadalītas līmeņos kā valodu apgūšana vai, piemēram, dejošana). Neformālās izglītības programmas nosaka tās saturu un atbilstību sabiedrības pieprasījumam gan ar profesionālo darbību saistītajās jomās, gan uz iedzīvotāju personīgajām interesēm vērstu. Pēc neformālās izglītības programmas apgūšanas var izsniegt dokumentu, kas apliecina personas dalību (nevis apgūtās zināšanas un prasmes) neformālās izglītības programmā, bet tā nav obligāta prasība. Neformālā izglītība papildina formālo izglītību.
\nPašvadīta mācīšanās - apzināta spriešana, reflektēšana par savām mācīšanās darbībām un spēja vadīt savu mācīšanos jebkādā dzīves situācijā, kontekstā.
\nPieaugušo izglītība - neatņemama mūžizglītības sastāvdaļa. Pieaugušo izglītība nav saistīta ar konkrētu vecuma posmu, bet ar cilvēka motivāciju (iekšējo vai ārējo) atgriezties izglītības procesā pēc sākotnējās izglītības pabeigšanas vai pārtraukšanas, lai iegūtu jaunas vai pilnveidotu esošās zināšanas, prasmes un kompetences (t. sk. attieksmes) konkurētspējai darba tirgū un/vai pašattīstībai. Pieaugušo izglītībā var piedāvāt formālās un neformālās izglītības programmas. Tāpat zināšanas, prasmes un kompetences var iegūt arī ikdienējā mācīšanās laikā, piemēram, darba vietā, mācoties no izglītojošiem tiešsaistes video u. c. Statistikas datu apkopošanai, atbalsta mērķa grupas definēšanai un salīdzināmībai ES biežāk izmanto vecuma posmu no 25 līdz 64 gadiem.
\nPedagogs - fiziskā persona, kurai ir izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē.
\nPolitikas rezultāts - pārmaiņas sabiedrībā (attiecīgajā politikas jomā), ko tieši rada viena vai vairāku darbības rezultātu sasniegšana.
\nProfesionālās ievirzes izglītība - sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā. Izglītojamajam, kurš apguvis profesionālās ievirzes izglītības programmu, tiek izsniegta apliecība par profesionālās ievirzes izglītības ieguvi.
\nRezultatīvais rādītājs - rezultāta būtiskākās pazīmes, kas nodrošina iespējami objektīvu tā sasniegšanas progresa mērīšanu un kuru var izteikt kā skaitlisku vērtību. Vārdu savienojumos, kas norāda rezultatīvo rādītāju veidu, vārds \"rezultatīvais\" tiek aizstāts ar attiecīgā rādītāja veida nosaukumu (piemēram, ekonomiskās efektivitātes rādītājs, kvalitātes rādītājs).
\nVērtībizglītība - personas pamatvērtību - garīguma, morāles, kultūras, gara un fiziskās stājas - izkopšana, ģimenes vērtību un nacionālās identitātes apzināšanās; personas pašapziņas, pašvērtības apziņas, pašrefleksijas, valodspējas un radošuma izkopšana; iecietības, izlīgumspējas, līdzjūtības u. c. vispārcilvēcisko spēju attīstīšana; ievirze, motivācija un sagatavošana veiksmīgai profesionālajai karjerai.
\n2019./2020. m. g. ir palielinājies kā izglītības iestāžu skaits, tā audzēkņu skaits: darbojās 634 pirmsskolas izglītības iestādes, no tām 496 pašvaldību dibinātas un 138 privātās pirmsskolas izglītības iestādes. Pirmsskolas izglītības programmās bija iesaistīti 100 291 audzēkņi, no tiem 58 368 bija 0-4 gadus veci un 41 923 vecuma grupā no 5 un vairāk gadiem. 3 951 audzēkņi apguva pirmsskolas speciālo izglītības programmu.
\nPirmsskolas izglītības iestādēs strādāja 11 430 darbinieki 11 950 pedagoģiskajos amatos, t. sk. 9 614 pedagogi, 1 176 vadītāji un administratīvie darbinieki, 905 - atbalsta personāls (skolotājs logopēds, speciālais pedagogs, izglītības psihologs), 122 - interešu izglītības skolotāji, 45 - speciālās izglītības skolotāji un 88 - pārējie pedagogi atbalsta personāla amatos.
\n2019./2020. m. g. vispārizglītojošās dienas mācību programmās mācījās 206 136 skolēnu, rādītājs ir audzis salīdzinājumā ar 2013./2014.m. g., kad mācījās 197 863 skolēnu.
\nPamatizglītību (1.-9. klase) dienas izglītības programmās ieguva 176 676izglītojamie. Pamatizglītību vakara, neklātienes un tālmācības programmās ieguva 1 308 izglītojamie.
\nVidējo izglītību (10.-12. klase) dienas izglītības programmās ieguva 29 460 izglītojamie. No tiem speciālās izglītības programmas apguva 86 izglītojamie. Neklātienē, vakara programmās un tālmācībā izglītību ieguva 6 558 izglītojamie, no tiem izglītību speciālās klasēs - 16 izglītojamie.
\n2019./2020. m. g. strādāja 28 822 pedagogi 40 654 pedagoģiskajos amatos, t. sk. 3 517 pedagogi atbalsta personāla amatos.
\nPedagogi vispārējās izglītības dienas mācību iestādēs 2019./2020. m. g. strādāja 28 519 pedagogi, no tiem 25 201 jeb 88% no kopējā pedagogu skaita bija sievietes. Atbalsta personāls bija 3 517 darbinieks. Pedagogu skaits vecuma grupā līdz 50 gadiem bija 49%, savukārt pedagogi vecuma grupā virs 50 gadiem ir 51% no kopējā pedagogu skaita.
\nInterešu izglītība 2019./2020. m. g. interešu izglītības programmas vides, tehnikas, sporta, valsts aizsardzības, kultūrizglītības un citās jomās īstenoja 874 izglītības iestādes (pārsvarā skolas un bērnu un jauniešu iniciatīvu centri), un tajās reģistrēti 236 517 dalībnieki, kuri prasmes un zināšanas apguva 6 971 interešu izglītības skolotāju vadībā.
\nBērnu un jauniešu līdzdalība interešu izglītības programmās 2019./2020. m. g. ir šāda - aptuveni 58% bija iesaistīti ar kultūrizglītību saistītās interešu izglītības programmās, 21% - sporta, 5% - tehniskās jaunrades (t. sk. STEM), 2% - vides izglītības, 14% - citu jomu programmās.
\nMazākumtautību izglītība Pēc Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 2019./2020. m. g. 100 mazākumtautību izglītības iestādes īstenoja izglītības programmu mazākumtautības valodā (krievu (90), poļu (4), ukraiņu
\nDarbojās 56 divplūsmu skolas, kas īsteno izglītības programmu gan latviešu, gan krievu valodā. 11 privātās izglītības iestādes īsteno izglītības programmu krievu valodā, 8 privātās izglītības iestādes īsteno izglītības programmu gan latviešu, gan arī krievu valodā.
\nMazākumtautību skolēnu skaits 4 gadu periodā:
\nPedagogu skaits mazākumtautību izglītības programmās 4 gadu periodā:
\n