{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">efektivitātes rādītāji ir vieni no augstākajiem ES. Tehniskie zudumi sistēmā veido aptuveni 1% no kopējā Latvijā realizētās dabasgāzes daudzuma. Sistēmas darbības efektivitāti un dabasgāzes zudumu zemo lielumu nodrošina:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>augstas jūtības gāzes indikatoru pielietošana noplūžu meklēšanai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>jaunu pieslēgumu izveidošanā pie ekspluatācijā esošiem gāzesvadiem un remontdarbos, pielietojot speciālas tehnoloģijas, kas novērš dabasgāzes izplūdi atmosfērā, piemēram, T.D.</div>\n<p class=\"lf-p\">Williamson un Raveti gāzesvadu nosprostošanas iekārtas;</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>telemetrijas un telemehānikas uzstādīšana sistēmā, uzstādot attālināti vadāmas sistēmas noslēgšanas ierīces.</div>\n<p class=\"lf-p\">Energoefektivitāte centralizētajā siltumapgādē Latvijas klimatiskajos apstākļos siltumapgāde ir nozīmīga enerģētikas nozares sastāvdaļa. Lielākā daļa no kopējā enerģijas patēriņa tiek saražota decentralizētajās (lokālajās un individuālajās) siltumapgādes sistēmās. 2013.gadā decentralizētajās siltumapgādes sistēmās kopā tika patērēts 44,6% no kopējā enerģijas gala patēriņa. Vienlaikus tieši centralizētā siltumapgāde ir no resursu izmantošanas un vides aizsardzības viedokļa efektīvs risinājums. Centralizētā siltumapgāde ir energoefektīvākais siltumapgādes veids, kuru plaši izmanto gan sabiedrisko, gan daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apsildei. Būtiska daļa kurināmā centralizētajai siltumapgādei ir jāimportē - 2013.gadā 73,2% no centralizētajā siltumapgāde siltumenerģijas tika saražota no importētā fosilā kurināmā, pārsvarā dabasgāzes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Centralizētās siltumapgādes sistēmās Latvijā 2013.gadā tika saražots 7291 GWh (26,25 PJ) siltumenerģijas; Centralizētās siltumapgādes galvenie klienti ir mājsaimniecības - 2013.gadā tās patērēja 71% no centralizēti piegādātās siltumenerģijas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Centralizētās siltumapgādes sistēmās siltumenerģiju ražo koģenerācijas stacijās (2013.gadā 69,1% centralizētajā siltumapgādē saražotās siltumenerģijas) un katlumājās (30,89% centralizētajā siltumapgādē saražotās siltumenerģijas).</p>\n<p class=\"lf-p\">Lielākā daļa centralizētās siltumapgādes sistēmu ir būvētas vairāk nekā pirms 25 gadiem, tās ir novecojušas un ar lieliem zudumiem. Kopējais siltumtīklu garums Latvijā ir apmēram 2000 km.</p>\n<p class=\"lf-p\">Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas un nepietiekami tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Pēdējos gados veiktie energoefektivitātes pasākumi ļāvuši siltumenerģijas zudumus tīklos samazināt.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc CSP datiem, siltumenerģijas zudumi pārvades un sadales tīklos 2014.gadā Latvijā bija 13%, tostarp Rīgas reģionā - 11,3%, Pierīgas reģionā - 14,1%, Vidzemes reģionā - 14,8%, Kurzemes reģionā - 13,1%, Zemgales reģionā - 13,2%, bet Latgales reģionā - 19,4%. Lielajās pilsētas siltuma zudumi 2014.gadā bija 9%, bet mazajās pilsētās - 16%. Joprojām ir atsevišķas apdzīvojamās vietas kurās siltuma zudumi sasniedz 35-38%.</p>\n<p class=\"lf-p\">Energoefektivitātes paaugstināšanu centralizētajā siltumapgādē kavē trūkstošais investīciju apjoms, pašvaldību ierobežotās spējas ņemt kredītu, kā arī lēnais kapitāla apgrozījuma ātrums.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šo iemeslu dēļ vēl aizvien pašvaldībās tiek darbinātas neefektīvas iekārtas, kas rada paaugstinātu kurināmā pārtēriņu un nespēj nodrošināt siltuma apgādi nepieciešamā kvalitātē. Veicot kompleksu sistēmas atjaunošanu, iespējams optimizēt enerģijas ražošanas procesu un samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades sistēmās.</p>\n<p class=\"lf-p\">Centralizēto siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošanai nepieciešams paaugstināt siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās, kā arī vienlaikus sekmēt fosilā kurināmā veidu aizvietošanu ar atjaunojamiem kurināmiem. ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" paredz finansēt pasākumu 4.3.1. \"Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē\". Šo energoefektivitātes pasākumu realizācija nodrošinās SEG emisiju samazinājumu par vismaz 30 454 tCO2/gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā tiek īstenots atbalsts centralizēto siltumapgādes sistēmu efektivitātes pasākumiem, kā arī koģenerācijas staciju attīstībai. Ar ES fondu atbalstu centralizētās siltumapgādes kopumā projektu īstenošanas rezultātā plānots uzstādīt 302,51 MW siltuma jaudas un rekonstruēt 149,72 km siltumtrases, bet atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas staciju celtniecības programma ir noslēgusies un kopējā uzstādītā siltuma jauda ir 105,89 MWth, savukārt elektriskā jauda - 36,55 MWel.</p>\n<p class=\"lf-p\">Energoefektivitāte galapatēriņā Lielākie enerģijas patēriņa sektori Latvijā ir mājsaimniecības, transports, rūpniecība un pakalpojumi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Patērētāji ar visaugstāko energoefektivitātes potenciālu Latvijā ir publiskās, privātās un komersantu ēkas, kā arī rūpniecība.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izmaksu efektīvā veidā var renovēt 60-70% no Latvijas ēku sektora - dzīvojamo ēku sektorā tie ir ap 25 tūkstoši daudzdzīvokļu māju kopplatībā 38 milj. m2. Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti, pirms tika būtiski paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām un ir ar zemu energoefektivitātes līmeni. Investīcijas mājokļa sektora energoefektivitātes paaugstināšanai ir būtiskas resursu efektivitātes un kopējās labklājības veicināšanai. Mūsdienu ēku siltuma un aukstuma apgādes sistēmas balstās uz trešās paaudzes centralizētās siltumapgādes sistēmas elementiem, kas ilgtermiņā tiks nomainītas ar ceturtās paaudzes sistēmām. Tas saistīts ar zemāka potenciāla siltumapgādes sistēmu attīstību un perspektīvā</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>ar zemas temperatūras siltumapgādi, kurā tiek integrēti atjaunojamie enerģijas avoti.</div>\n<p class=\"lf-p\">Attiecībā uz daudzdzīvokļu un sociālo dzīvojamo ēku energoefektivitātes pasākumiem, kas atbalstīti 2007.-2013.gada plānošanas periodā, 4.pielikumā ir atspoguļota informācija par atbalsta pasākumiem un apjomiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Statistikas apkopojumi par ēku energoefektivitāti tiek regulāri publicēti Ekonomikas ministrijas mājas lapā45. Ir veikts \"Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas finanšu pieejamības ex-ante izvērtējums 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam\", t.sk. izvērtējums par 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda 3.4.4.1.aktivitātes \"Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi\" ieviešanas efektivitāti un publisko finansējumu uz vienu ēkas kvadrātmetru46.</p>\n<p class=\"lf-p\">Publiskā sektora ēku energoefektivitāte ir svarīga ne tikai resursu taupības un vides apsvērumu dēļ. Valsts un pašvaldību ēku renovācija nodrošina publiskā sektora vadošo lomu piemēra demonstrēšanā un sekmē ēku energosertifikāciju saskaņā ar ES direktīvu prasībām. Valsts ēku atjaunošana paredzēta ES fondu ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pasākuma \"4.2.1.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās\".</p>\n<p class=\"lf-p\">Primāri minētā pasākuma mērķis ir izpildīt Direktīvas 2012/27/ES prasību laikā no 2014.-2020.gadam ik gadu renovēt 3% valsts tiešās pārvaldes ēku platības, ņemot vērā Direktīvā 2012/27/ES paredzētās elastības iespējas mērķa izpildes sadalījumam pa gadiem. Uz mērķi attiecināmo ēku saraksts publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē un paziņots Eiropas Komisijai47.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ražošanas ēkas saistītas ar rūpniecības un būvniecības sektoru, kas ir trešais lielākais enerģijas galapatērētājs Latvijā. Energoresursu tālāka sadārdzināšanās var ietekmēt ekonomikai būtiskas rūpniecības nozares, jo izejvielu izmaksas ietekmē gan vietējos, gan ārvalstu ražotājus vienādi, taču enerģijas izmaksas atšķiras atkarībā no valsts. Tāpēc svarīgi veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu, sevišķi apstrādes rūpniecības nozarē.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programma \"Izaugsme un nodarbinātība\" paredz finansēt šādus ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>4.1.1.\"Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē\"</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>4.2.1.1. \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās\";</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>4.2.1.2. \"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās\";</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>4.2.2. \"Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās\";</div>\n<p class=\"lf-p\">Šie pasākumi sniegs ieguldījumu valsts obligātā enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanā un tajos kā finansējuma piešķiršanas kritērijs tiks noteikts sasniedzamais ietaupījums, kura noteikšanai tiks ziņots enerģijas patēriņa rādītājs MWh gadā pirms un pēc projekta īstenošanas. Citās ES fondu 2014.- 2020.gada plānošanas perioda aktivitātēs, kurās tiks atbalstīti ieguldījumi ēkās, iekārtās un transporta līdzekļos, iepriekš minētais enerģijas patēriņa rādītājs tiks ziņots atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem metodiskajiem ieteikumiem48.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šo energoefektivitātes pasākumu realizācija nodrošinās SEG emisiju samazinājumu par vismaz 32 256 tCO2/gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Energoefektivitātes direktīvas 2012/27/ES 7.pants nosaka pienākumu ES dalībvalstīm izveidot energoefektivitātes pienākumu shēmu ar mērķi enerģijas sadales uzņēmumus un / vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumus, kas noteikti kā atbildīgās puses pienākumu shēmā, sniegt ieguldījumu gala patēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanā līdz 2020.gada 31.decembrim. Minētais mērķis ir vismaz līdzvērtīgs mērķim ik gadu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim panākt jaunus ietaupījumus 1,5 % apmērā no tā enerģijas apjoma, kuru ik gadu pārdod visu enerģijas sadales uzņēmumu vai visu enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumu galalietotājiem. Minētais valsts obligātais uzkrātais gala enerģijas ietaupījuma mērķis 9897 GWh apjomā saskaņā ar MK pieņemto konceptuālo lēmumu49 tiks sasniegts, veicot valsts ieviestus energoefektivitātes politikas pasākumus un iesaistot energoapgādes komersantus energoefektivitātes pienākumu shēmā. Gala enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanā maksimāli tiks pielietoti Energoefektivitātes direktīvā 2012/27/ES paredzētie t.s. valsts veiktie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kas paredz dažādu energoefektivitāti veicinošu mehānismu izveidi, nodrošinot, ka ar tiem tiek izpildīti vismaz 60% mērķa. Savukārt energoefektivitātes pienākumu shēma tiks veidota kā papildus elements kopējās energoefektivitātes politikas ietvaros atkarībā no sasniegtā progresa mērķa izpildē, nodrošinot, ka tā veido mazāko daļu no kopējiem sasniedzamajiem ietaupījumiem līdz 2020.gada 31.decembrim un ka tās galvenā mērķauditorija ir enerģijas gala lietotāji, kuriem pašiem varētu būt grūtības izšķirties par energoefektivitātes pasākumiem un kuri nav aptverti ar valsts veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Elektroenerģijas apgādes sistēmas saskaras ar daudziem inovatīviem risinājumiem, lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas piegādi un patēriņa samazināšanu gala lietotājiem. Līdz 2020.gadam dalībvalstīm, t.sk., Latvijai, jāuzstāda mājsaimniecībās viedas mērīšanas sistēmas, lai nodrošinātu monitoringa iespējas patērētājiem. Enerģijas monitoringa sistēmas ieviešana rada ne tikai būtisku ietekmi uz patērētāju uzvedības maiņu, bet arī veicina mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņa samazinājumu. Lai sasniegtu šo rezultātu nepieciešams nodrošināt visu iesaistīto pušu (enerģijas ražotāji, sistēmas operatori, tirgotāji un enerģijas lietotāji) līdzdalību viedas sistēmas darbībā, ka arī sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvu informāciju par viedajām sistēmām un tehnoloģijām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Informācijai ir būtiska loma iedzīvotāju izpratnē par vides un energoefektivitātes jautājumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Enerģijas patēriņa efektivitātes indikators - enerģijas intensitāte Ekonomikas un enerģijas mijiedarbību raksturo virkne rādītāju, bet plašāk tiek izmantota primārās, gala enerģijas vai elektroenerģijas intensitāte, kas parāda cik energointensīva ir valsts ekonomika (skat. 6.tabulu). Enerģijas intensitāti mēra enerģijas patēriņā uz vienu iekšzemes kopprodukta vienību, izteiktu monetārās vienībās konstantās cenās (piemēram, GJ uz vienu IKP vienību euro 2000.gada cenās (GJ/ euro (2000)). Primārās enerģijas intensitātes izmaiņas mēra tendences kopējā enerģijas izmantošanas produktivitātē valstī.</p>\n<p class=\"lf-p\">6.tabula Primārās un gala enerģijas intensitāte (toe/1000 euro (2005)) 2008 2009 2010 2011 2012 2013 ES-28 (vidējā primārās enerģijas intensitāte) 0,151 0,149 0,151 0,144 0,143 0,142 Latvija (primārās enerģijas intensitāte) 0,306 0,357 0,371 0,334 0,329 0,311 Gala enerģijas intensitāte (toe/1000 euro (2005)) ES-28 (vidējā gala enerģijas intensitāte) 0,098 0,097 0,100 0,094 0,094 0,094 Latvija (gala enerģijas intensitāte) 0,271 0,320 0,331 0,295 0,292 0,268 Avots: Eurostat Laika posmā no 2000. līdz 2013.gadam primārās enerģijas intensitāte Latvijā ir samazinājusies par aptuveni 30%. Tas skaidrojams gan ar energoresursu aizvien efektīvāku izmantošanu, gan ar strukturālajām izmaiņām ekonomikā, kā arī ekonomikas izaugsmi kopumā. Primārās enerģijas intensitātes samazinājums skaidrojams arī ar ieguldījumiem enerģijas pārveidošanas sektorā iekārtu nomaiņai un zudumu samazinājumu enerģijas pārvades un sadales tīklos. Tomēr enerģijas intensitāte Latvijā ir vairāk nekā divas reizes augstāka kā vidēji ES (skat. 33.attēlu).</p>\n<p class=\"lf-p\">Avots: Eurostat 33.attēls. Primārās un gala enerģijas intensitāte ES-28 un Latvijā Energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecības sektorā cieši saistītā ar ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu un līdzsvara noteikšanu starp ekonomisko izaugsmi un tīrāku ražošanu. Lai pārvarētu dažādus šķēršļus (ekonomiskus, organizatoriskus, uzvedības, kompetences, informētības un citus) un veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanu rūpniecības sektorā nepieciešams ieviest energopārvaldības sistēmu vai regulāri veikt energoauditus, ieviešot tajos konstatētos pasākumus. Enerģijas patēriņa sistemātiska pārvaldība palīdz uzņēmumiem izveidot organizētas ražošanas procesu sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu uzņēmuma darbības kontroli un samazinātu enerģijas patēriņu uzņēmumā. Regulāra un kvalitatīva monitoringa veikšana ir būtisks aspekts ražošanas uzņēmumos, kas veicina energoefektivitātes paaugstināšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Augsto enerģijas intensitāti ietekmē Latvijas rūpniecības struktūra, kur būtiska nozīme ir kokapstrādes nozarei, kurā ražošana, izmantojamo tehnoloģiju (kokmateriālu žāvēšanas procesā izmanto siltumu, kas radies sadedzinot koksnes atlikumus) dēļ, notiek ar salīdzinoši zemu energoefektivitāti NAP2020 viens no rīcības virzieniem ir \"Energoefektivitāte un enerģijas ražošana\", ar mērķi nodrošināt tautas saimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp veicinot energointensitātes samazināšanos no 372,9 kg naftas ekvivalenta uz 1000 euro no IKP 2010.gadā līdz 280 kg naftas ekvivalenta uz 1000 euro no IKP 2000.gada salīdzināmajās cenās 2020.gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atbilstoši Eurostat datiem energointensitāte 2013.gadā bija 321 kg naftas ekvivalenta uz 1000 euro, kas pārsniedz plānoto mērķa sasniegšanas trajektoriju. Energointensitātes samazināšanos nodrošināja gan īstenotie energoefektivitātes pasākumi enerģijas pārveidošanas sektorā, gan enerģijas gala patēriņa sektoros.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šie pasākumi nodrošina, ka Latvija virzās uz Nacionālo reformu programmā noteikto mērķi 2020.gadā panākt enerģijas ietaupījumu 0,67 Mtoe apmērā. Pēdējos gados bruto iekšzemes enerģijas patēriņš ir samazinājies par 0,16 Mtoe (no 4,6 Mtoe 2008.gadā līdz 4,31 Mtoe 2013.gadā).</p>\n<p class=\"lf-p\">Svarīga loma energoefektivitātes paaugstināšanā Latvijas rūpniecības sektorā pieder atbalsta politikai, kurā ietilpst informācijas pieejamība par energoefektivitātes tehnoloģiskajiem risinājumiem un rūpnieciskais energoaudits.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.7. Krīzes situācijas pārvaldība Kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūra vērtējama kā līdzsvarota un pietiekami diversificēta. Kopš Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināla izbūves un Klaipēdas-Ķiemēni pārvades infrastruktūras uzlabošanas ir pieejami arī alternatīvi dabasgāzes piegādes ceļi un izcelsmes avoti.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijas primāro energoresursu patēriņa struktūru veido trīs galvenās sastāvdaļas - naftas produkti, kurināmā koksne un kokogles un dabasgāze. 2014.gadā vietējie energoresursi nodrošināja 34,9% no kopējā primāro energoresursu patēriņa.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lielākā daļa no tiem bija atjaunojamie energoresursi (AER) - koksnes biomasa, hidroresursi, vējš, biogāze, biodegvielas un vietējie energoresursi - kūdra, atkritumi. Pārējā daļa jeb 65,1% energoresursu, starp kuriem svarīgākie ir naftas produkti un dabasgāze, tika importēti no dažādām Baltijas reģiona, ES un trešajām valstīm, tai skaitā no Krievijas. 2014.gadā dabasgāze tika piegādāta tikai no Krievijas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Energoapgādes drošības jomā Latvijā jāturpina jau iepriekš uzsāktie procesi un valsts institūciju īstenotie pasākumi, lai mazinātu valsts atkarību no ārējām resursu piegādēm un diversificētu energoresursu piegādes ceļus un avotus, stiprinātu energoapgādes tīklu un sistēmu drošību, kas atbilst Latvijas enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 noteiktajiem pamatvirzieniem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijā enerģētiskās krīzes situāciju regulē Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.312 \"Elektroenerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā\".</p>\n<p class=\"lf-p\">Tie nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji tiek apgādāti ar enerģiju izsludinātas valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes laikā, un kārtību, kādā energoapgādes komersanti, kā arī komersanti, kuri nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu, un komersanti, kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu, pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma pārdod tiem piederošo kurināmo.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai nodrošinātu elektroenerģijas sektora un tirgus turpmāku attīstību, izšķiroša nozīme ir infrastruktūras pieejamībai un tās pārvades jaudām. Latvijai un visam Baltijas reģionam nozīmīgākie enerģētikas infrastruktūras projekti definēti Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plānā (turpmāk - BEMIP).</p>\n<p class=\"lf-p\">Elektroapgāde Saskaņā ar elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora sniegto informāciju 2014.gadā pašnodrošinājums ar jaudu ir 88% (pie maksimālās slodzes). 2014.gadā 68,9% no kopējā bruto elektroenerģijas patēriņa tika saražoti Latvijas elektrostacijās un aptuveni 1/3 daļu no kopējā Latvijas bruto elektroenerģijas patēriņa veidoja elektroenerģijas neto imports (2014.gadā - 31,1%).</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai veicinātu enerģētisko neatkarību, nodrošinātu elektroenerģijas fizisko plūsmu starp Baltijas un Ziemeļvalstīm un starpsavienojumu caurlaides spēju, Latvijai ir svarīgi īstenot divus elektroenerģijas infrastruktūras attīstības projektus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>\"Kurzemes loka 3.posms\", kas paredz izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā, lai novērstu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas pieslēgumu iespējamību, nodrošinātu vēja parku attīstību un palielinātu elektroapgādes drošumu Kurzemē, un Igaunijas-Latvijas trešā starpsavienojuma izveide, kas paredz savienot Rīgas otrās elektrocentrāles apakšstaciju un Kilingi-Nomme Igaunijā, kā arī Igaunijas pusē izbūvēt savienojumu starp Harku un Sindi.</div>\n<p class=\"lf-p\">Šie starpsavienojumi ir būtiski nākotnes infrastruktūras projekti visam Baltijas reģionam, kas uzlabos energoapgādes drošību reģionā un palīdzēs izveidot kopīgu, vienotu Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgu un nodrošinās Lietuvai un Latvijai iespējas lielākā apjomā pirkt elektroenerģiju no hidroresursiem bagātajām Ziemeļeiropas valstīm, samazinot elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu apgabalā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Valsts elektroapgādei ir svarīgas bāzes režīmā strādājošās Latvijas un kaimiņvalstu elektrostacijas. Lielākā daļa patērētās elektroenerģijas tiek saražota pašu elektrostacijās - Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2 un Daugavas hidroelektrostacijas kaskādē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Rīgas pirmā elektrocentrāle un Rīgas otrā elektrocentrāle ir pilnībā rekonstruētas. Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju darba režīms (lielākais ģenerācijas avots) ir tieši atkarīgs no ūdens pieteces Daugavā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi lietotāju objektiem, kas Latvijā ir vairāk nekā viens miljons, liela nozīme ir kvalitatīvu sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai. Latvijā sadales sistēmas operatora funkcijas pilda vienpadsmit uzņēmumi, no kuriem lielākais ir AS \"Sadales tīkls\", kas ir AS \"Latvenergo\" koncerna uzņēmums. Tas nodrošina elektroenerģijas piegādi vairāk nekā 99% valsts elektroenerģijas lietotāju un jaunu elektroenerģijas lietotāju objektu pieslēgšanu elektrotīklam, kā arī veic elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, elektroenerģijas patēriņa uzskaiti un sadales tīkla zudumu samazināšanas pasākumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">2014. gadā elektroapgādes pārtraukumi gaisvadu elektrotīklā fiksēti 29 712 reizes, kas ir par 14% mazāk nekā 2013.gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārtraukumu skaita lielāko īpatsvaru sastāda pārtraukumi gaisvadu līnijās, it sevišķi zemsprieguma elektrotīklā. 43% no kopējā pārtraukumu skaita 2014.gadā radušies nelabvēlīgu laikapstākļu ietekmē. 63% gadījumu kabeļu elektrotīklā tehnoloģiskos traucējumus izraisa kabeļu līniju izbūvē izmantoto materiālu novecošanās. Lielu ietekmi elektroenerģijas piegādes kvalitātē rada trešo personu izraisītie elektrotīkla bojājumi. 2014.gadā trešo personu izraisītie bojājumi fiksēti 678 reizes, kas ir par 182 gadījumiem jeb 37% vairāk nekā 2013.gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sadales tīkliem arvien vairāk tiek pieslēgti atjaunojamās elektroenerģijas ražotāju ģeneratori. Palielinoties to īpatsvaram, pieaug ietekme uz normālu tīkla darbību, klientu elektroapgādes drošumu un sprieguma kvalitāti. Līdz ar to ir jāveic izmaiņas tīkla tehniskā un tehnoloģiskā aprīkojumā, lai nodrošinātu sadales sistēmas harmonisku, drošu un kvalitatīvu darbību nākotnē.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ņemot vērā 2010./2011.gada ziemā snieglauzes radīto bojājumu novēršanas gaitā gūto pieredzi, AS \"Latvenergo\" ir izstrādājusi savu pasākumu kompleksu, lai mazinātu masveida bojājumu ietekmi uz klientu elektroapgādes pārtraukumu biežumu un ilgumu. Pasākumu komplekss ietver:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>pasākumu plānu AS \"Latvenergo\" koncerna kapitālsabiedrību rīcības pilnveidei ārkārtas situāciju operatīvajā vadībā, koordinēšanā un ārkārtas situāciju komunikācijā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>pasākumu plānu elektroenerģijas sadales tīklu uzturēšanas un tehniskās attīstības pilnveidošanai, kas ilgtermiņā mazinātu elektroapgādes traucējumu risku;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>pasākumu plānu normatīvo aktu grozījumiem, kas nepieciešami elektroapgādes traucējumu riska mazināšanai un ārkārtas situāciju seku novēršanas atvieglošanai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>pasākumu plānu speciālās tehnikas vienību iegādei/nodrošināšanai darbam ārkārtas situāciju seku novēršanā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Dabasgāzes apgāde 2014.gada kopējo primāro energoresursu patēriņā dabasgāzes daļa bija 24,4%. Dabasgāze Latvijā galvenokārt tiek izmantota elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā. Dabasgāzes piegādes ir stabilas, par ko liecina Inčukalna gāzes krātuves pastāvīgs monitorings, ko veic Ekonomikas ministrija. Tomēr atšķirībā no valsts apgādes ar elektroenerģiju un naftas produktiem dabasgāzes apgāde ir mazāk diversificēta. Dabasgāzi Latvijā piegādā viens vertikāli integrēts uzņēmums AS \"Latvijas Gāze\", kurā 47,23% akciju pieder E. ON Ruhrgas International GmbH, 34% - OAO \"Gazprom\", 16% - SIA \"ITERA Latvija\", bet 2,77% - citiem akcionāriem. 2009.gada februārī AS \"Latvijas Gāze\" parakstīja jaunus dabasgāzes piegādes līgumus ar AS \"Gazprom\" un SIA \"Itera Latvija\". Šie jaunie līgumi nodrošina dabasgāzes piegādi AS \"Latvijas Gāze\" līdz 2030.gadam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa nodošanu ekspluatācijā 2015.gada sākumā Latvijas un faktiski arī visas Baltijas gāzes tirgus vairs nav izolēts un pilnībā atkarīgs tikai no vienas piegādātājvalsts - Krievijas līdz ar to samazinās drošuma riski.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tai pat laikā Latvija nav tieši savienota ar citām ES valstīm.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai turpmāk veicinātu dabasgāzes piegādes ceļu un avotu diversifikāciju, un dabasgāzes tirgus izveidi, BEMIP ir noteikts nepieciešamais infrastruktūras projektu kopums, kas paredz Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma izbūvi, kā arī Latvijas-Lietuvas un Latvijas-Igaunijas starpsavienojumu uzlabošanu un Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves modernizāciju un paplašināšanu, kas palielinās dabasgāzes apgādes drošību un stabilitāti reģionā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai mazinātu iespējamo krīzes situāciju ietekmi, tiek veikts risku novērtējums. To var vērtēt trīs līmeņos:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>lokālā mērogā (pārtraukums atsevišķā vienas valsts daļā),</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>nacionālā mērogā (pārtraukums vienā no Baltijas valstīm),</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>reģionālā mērogā (pārtraukums vai ierobežojumi visās valstīs).</div>\n<p class=\"lf-p\">Dabasgāzes infrastruktūras nepārtraukta darbība ir jānodrošina visos līmeņos, bet primāri jau reģionālajā mērogā. Situāciju gadījumā, ja rodas kritiski traucējumi vienā lielākajā gāzapgādes infrastruktūras elementā raksturo infrastruktūras drošības indikators (kritērijs) N-1. Ja šis kritērijs reģionā ir vienāds vismaz ar 100%, tad gadījumā, ja šajā elementā rodas traucējumi, dabasgāzes piegādes var tikt organizētas tā, lai neveidotos nekādi dabasgāzes apgādes ierobežojumi. Baltijas valstīs N - 1 kritērijs ir 145,94%, ar nosacījumu, ka ir pieejama gāze Inčukalna PGK. N˗1 kritērija aprēķina gadījumā tiek ņemts vērā tikai dabasgāzes piegādes sistēmas ieplūdes punktu jaudas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar politiskās situācijas saasināšanos 2014.gadā ES sāka pievērst lielāku uzmanību enerģētiskajai drošībai. 2014.gada vasarā pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas visas ES dalībvalstis piedalījās īstermiņa enerģētikas piegādes risku vērtēšanas pasākumā. Uzdevuma mērķis bija noteikt Eiropas savstarpēji savienotās enerģētikas sistēmas spēju izturēt ilgstošus gāzes padeves traucējumus (viena līdz septiņu mēnešu garumā) ziemā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pasākuma rezultātā izdarītie secinājumi ir iezīmējuši potenciālu efektīvāk izmantot sinerģijas starp ES dalībvalstīm Eiropas un reģionālajos līmeņos un identificēt noteiktus risinājumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu sistēmas elastīgumu un sagatavotu ārkārtas reaģēšanas plānu reģionālā līmenī.</p>\n<p class=\"lf-p\">Gāzes apgādes drošuma nostiprināšanai nepieciešams nodrošināt laicīgu Latvijas dabasgāzes tirgus atvēršanu un dabasgāzes tirdzniecības nodalīšanu no glabāšanas un pārvades, sekmēt kopīgu projektu īstenošanu, nodrošinot reģionālā gāzes tirgus efektīvu un drošu darbību, pārskatīt un pilnveidot Preventīvās rīcības plānu un Ārkārtas rīcības plānu, tai skaitā reģionālajā līmenī, nodrošināt iespēju izmantot Klaipēdas SDG termināļa potenciālu Latvijā, sekmēt ES līmeņa dialoga veidošanu un attīstību ar ārpus Eiropas esošajiem gāzes piegādātājiem, turpināt uzturēt rezerves kurināmo siltumapgādes uzņēmumos, kā arī izvērtēt iespējas īstenot pakāpenisku pāreju siltumapgādes uzņēmumos uz biomasu un BEMIP paredzēto aktivitāšu īstenošanu elektroenerģijas jomā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apgāde ar naftas produktiem Situāciju valsts apgādē ar naftas produktiem var raksturot kā drošu un stabilu. Ņemot vērā, ka Latvija naftas produktus importē, ekonomiskiem un politiskiem riskiem ir liela ietekme uz apgādes drošību, bet šo risku ietekme galvenokārt var izpausties tad, ja to rezultātā ir traucēta visa Rietumeiropas naftas tirgus darbība.</p>\n<p class=\"lf-p\">Naftas produktu piegādes kanāli Latvijai ir pietiekami diversificēti, jo naftas produkti tiek piegādāti gan no austrumu, gan rietumu tirgiem. Latvijā darbojas starptautiskas un vietējas mazumtirdzniecības naftas kompānijas, kuras naftas un naftas produktu iepirkumus var veikt dažādos valstu reģionos. Naftas produkti var tikt piegādāti, gan izmantojot dzelzceļu, gan jūras transportu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Autobenzīna un dīzeļdegvielas ievešana vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai Latvijā iespējama no vismaz 10 naftas pārstrādes uzņēmumiem 1000-1500 km rādiusā. Naftas produktu cauruļvads no Samāras, Krievijā, un Novopolockas, Baltkrievijā, ļauj transportēt dīzeļdegvielu, nodrošinot tās piegādi Ilūkstē un Ventspilī.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijā tāpat kā citās ES dalībvalstīs tiek veidotas naftas produktu drošības rezerves (skat. 7.tabulu). Padomes 2009.gada 14.septembra Direktīva 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves (turpmāk - Direktīva 2009/119/EK) nosaka, ka dalībvalstij Eiropas Savienības teritorijā ir jānodrošina naftas krājumu apjoms, kas atbilst dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pamatojoties uz Enerģētikas likumā noteikto, Ekonomikas ministrija pilda Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, tai skaitā iegādājas un administrē naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu, administrē valsts nodevu par drošības rezervju uzturēšanu un katru gadu līdz 1. jūnijam izsludina atklātu konkursu par drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">7.tabula Naftas produktu drošības rezervju apjoms, pakalpojuma summas un vidējā cena par 1 tonnu Gadi Apjoms /tonnas/ Pakalpojuma summa bez PVN /EUR Vid.cena par 1 tonnu /EUR 2011-2012 247 767 19 879 624 6,69 2012-2013 230 820 21 657 702 7,82 2013-2014 315 990 28 751 921 7,58 2014-2015 327 644 18 595 585 4,73 2015-2016 328 374 12 580 882 3,19 Ne mazāk kā 25% no kopējā uzglabājamo drošības rezervju apjoma tiek uzglabāti Latvijas Republikas teritorijā un ne vairāk kā 75% no kopējā uzglabājamo drošības rezervju apjoma var uzglabāt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Piemēram 2015./2016.gadam valsts naftas produktu drošības rezerves tik glabātas Latvijas Republikas teritorijā (61,32%), Lietuvas Republikas teritorijā (11,27%), Beļģijas Karalistes teritorijā (12,18%) un Nīderlandes Karalistes teritorijā (15,23 %).</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai nodrošinātu stabilu un drošu apgādi ar naftas produktiem, nepieciešams turpināt valsts naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu noteiktā apjomā, kā arī stiprināt sadarbību ar ES dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai krīzes gadījumā paātrinātu savstarpēju apgādi ar naftas produktu krājumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijas operatīvo dienestu nodrošināšanai ar degvielas rezervēm apdraudējuma situācijās izstrādāti Ministru kabineta 2015.gada 1.decembra noteikumi Nr.673 \"Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar degvielu valsts apdraudējuma gadījumā\", kuri nosaka kārtību kādā Nacionālo bruņoto spēki, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumi tiek nodrošināti ar degvielu valsts apdraudējuma gadījumā.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.8. Inovatīvi risinājumi enerģētikas nozarē Enerģētikas sektors nākotnē nav iedomājams bez inovatīviem risinājumiem. Kā viens no piemēriem ir ūdeņraža izmantošana.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ūdeņraža tehnoloģijas ir ilgtermiņa energorisinājums, ko var izmantot visās ekonomikas nozarēs un kas nodrošina plašu ieguvumu klāstu saistībā ar energodrošību, transportu, vidi un resursu efektivitāti, lai līdz 2050.gadam sasniegtu mērķi - samazināt SEG emisijas. Ūdeņradis tiek uzskatīts par perspektīvu elementu energoresursu jomā, jo tam piemīt multifunkcionālas īpašības - tas ir gan enerģijas nesējs, gan degviela, gan daudzās tautsaimniecības nozarēs nepieciešama izejviela. Ūdeņradi var iegūt, izmantojot gan atjaunojamus, gan fosilos energoresursus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kurināmā elementos ķīmiski sadedzinātais ūdeņradis, reakcijas gala rezultātā pārveidojas atpakaļ par ūdeni. Tā kā ūdens uz zemeslodes ir pieejams lielos daudzumos un ūdeņraža ‐ skābekļa cikls ir atgriezenisks, šāda enerģijas iegūšana ir arī ilgtspējīga.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ūdeņradis, atkarībā no tehnoloģijas, ir izmantojams elektrības un siltuma iegūšanai, kā arī to var uzglabāt, lai izmantotu, kad radīsies pieprasījums pēc enerģijas. Atkarībā no nepieciešamās jaudas pieprasījuma un infrastruktūras pieejamības pastāv dažādas tehnoloģijas ūdeņraža pārveidošanai enerģijā. Eiropā un citur pasaulē ūdeņradis jau tiek izmantots enerģijas iegūšanai un aktīvs zinātniskais darbs pie ūdeņraža izpētes notiek arī Latvijā. Galvenie risināmie jautājumi ir - kā pietiekoši lēti iegūt ūdeņradi un kā to novadīt līdz patērētājam. Kā viens no risinājumiem tiek apskatīti ūdeņradi ražojošie mikroorganismi - bioūdeņradi baktērijas var veidot fotosintēzes ceļā vai fermentācijas procesā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tajā pašā laikā pastāv šķēršļi ūdeņraža kā enerģijas avota izmantošanā:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>lielie ūdeņraža zudumi ģenerācijas ciklā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>sarežģīts ūdeņraža ieguves process, salīdzinot ar ogļūdeņražu resursiem;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>lielas investīcijas ūdeņraža ieguvē un izmantošanā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Latvijā ūdeņraža izmantošana varētu būt efektīvs risinājums, jo valstī ir daudz ūdens resursu. Piemēram, lietotājiem, kuriem nepieciešams jauns pieslēgums vai jaudas palielinājums un kuri atrodas reģionos ar mazu lietotāju blīvumu un kuru elektroapgādes nodrošināšanai nepieciešama garu elektrolīniju izbūve vai rekonstrukcija, kā lētāku alternatīvu iespējams piedāvāt autonomu elektroapgādi, izmantojot progresīvas, videi draudzīgas tehnoloģijas (ūdeņraža ģeneratorus, degvielas šūnas, saules baterijas, vēja ģeneratorus vai arī vairāku minēto tehnoloģiju apvienojumu) ar attiecīgu inteliģento patēriņa vadību un enerģijas akumulācijas iespējām. Pastāv iespējas no ūdeņraža ražot etogāzi un e-degvielu, ko iegūst ūdens elektrolīzē ar saules un vēja ražotu elektroenerģiju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Viens no lielākajiem potenciāliem ir ūdeņraža izmantošana transportā - konkrēts segments ir vieglās automašīnas un satiksmes autobusi. Piemēram Rīgas pašvaldība ir iestājusies Eiropas ūdeņraža un elektromobilitātes asociācijā (HyER) un piedalās vairākos starptautiskos projektos, kas saistīti ar ūdeņraža transporta ieviešanu, tostarp projektā, kas paredz publisku ūdeņraža uzpildes stacijas izvietošanu Rīgā. Papildus notiek sadarbība projektā, kas paredz divu transportlīdzekļu kompāniju - \"Ballard\" (Kanāda) un \"Škoda\" (Čehija) sadarbību, lai izveidotu būtiski jaunu transportlīdzekli</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>hibrīdu, kas darbojas ar elektrību un ūdeņraža (kurināmā elementi) piedziņu uz moderno trolejbusu bāzes un var apkalpot pasažierus ne tikai trolejbusu infrastruktūras robežās, bet arī ārpus tās pilsētas nomalēs un piepilsētā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Ūdeņradi var savienot ar CO2 gāzi, iegūstot metānu, kuru var lietot dabasgāzes tīklos vai kā šķidro degvielu transportlīdzekļos tiešā veidā vai kopā ar parasto degvielu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Visas izejvielas, kas nepieciešamas šādas degvielas ražošanai, ir pieejamas Latvijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Attiecībā uz inovatīviem risinājumiem centralizētajā siltumapgādē, izaicinājums ikvienai no ES dalībvalstīm, tai skaitā, Latvijai, būs pāreja no trešās paaudzes centralizētās siltumapgādes sistēmas modeļa uz ceturtās paaudzes siltumapgādes sistēmas modeli, ko raksturo:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>atvērtie pārvades tīkli, kam var pievienoties jebkurš interesents, arī privātmāja, kas savam patēriņam ražo enerģiju, izmantojot AER, un siltumenerģijas pārpalikumu tā var ievadīt tīklā, bet vajadzības gadījumā trūkstošo siltumenerģiju ņemt no tīkla;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>pazemināts siltumnesēja temperatūras grafiks tīklos (līdz 70/30 ºC), kas nodrošina ļoti zemus siltuma zudumus (līdz 2-3%) tīklos un paaugstina centralizētās siltumapgādes konkurētspēju, salīdzinot ar individuālo apkuri;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>tīklos tiek nodrošināta enerģijas pārpalikumu savākšana un akumulācija siltumenerģijas veidā, kas ir jauna centralizētās siltumapgādes funkcija, pie kam tiek organizēta gan diennakts un neliela termiņa akumulācijas tvertnes, gan sezonas akumulācija, kam izmanto liela apjoma segtus ūdensbaseinus, kā arī pazemes akumulācijas baseinus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4)</span>mērķtiecīga AER izmantošanas palielināšana, samazinot fosilā kurināmā izmantošanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5)</span>jaunu enerģijas veidu izmantošana siltumenerģijas ražošanai (ūdeņradis, ģeotermālā enerģija u.c.);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6)</span>ievērojams enerģijas patēriņa samazinājums ēku apkurei, ko jaunajā apbūvē nodrošina būvnormatīva prasības par gandrīz nulles enerģijas patēriņu ēkām, bet esošajā apbūvē - šo ēku atjaunošana atbilstoši jaunajām normatīvu prasībām.</div>\n<p class=\"lf-p\">Šī ir joma, kur laika posmā līdz 2020.gadam būs nepieciešamas diskusijas ne tikai politikas veidotāju lokā, bet arī nozares profesionāļu lokā, lai pielāgotos inovatīviem risinājumiem un īstenotu pilotprojektus tehnoloģiju attīstīšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Izglītības un zinātnes ministrija administrē Valsts pētījumu programmu ietvaros apstiprinātu (MK 2014.gada 7.oktobra rīkojums Nr.558) programmu \"Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei (LATENERGI)\" 1.prioritārā zinātnes virziena \"Vide, klimats un enerģija (vide, ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība, atjaunojamo resursu ieguve, enerģētiskā neatkarība, elektroapgādes drošuma paaugstināšanas tehnoloģijas, oglekļa mazietilpīgas ražošanas attīstība, klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām)\" apakšvirzienā \"Enerģētika\". Programmas ietvaros īstenotie pētījumi paredz kompleksu un integrētu pieeju Latvijas energosektora un to ierobežojošo vides faktoru mijiedarbības izpētē. Pētniecisko darbu veikšanā ir iesaistītas arī tādas zinātniskās institūcijas kā Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts un Latvijas Lauksaimniecības universitāte.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nākotnē paredzama plašāka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošana enerģētikā un transportā, kas dod iespēju sasniegt augstākus energoefektivitātes rādītājus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Piemēram viedo skaitītāju uzstādīšana elektrotīklos un siltumapgādē, ieviešot distances datu nolasīšanas un kontroles iespējas, kas ļauj sekot energopatēriņam un nodrošināt energopatēriņa un sistēmu vadību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Veicinot enerģētikas ilgtspēju un ņemot vērā elektroenerģijas tirgus attīstības tendences, svarīgi plānot enerģētikas infrastruktūras attīstības pasākumus, lai uzlabotu Latvijas energosistēmas elektroapgādes drošumu (tīkla/stāvokļa kontrole, tīkla vadības iespējas, sprieguma un frekvences regulēšana), pilnveidotu PSO un SSO darbības modeli energosistēmai ar augstu AER un izkliedētas ģenerācijas īpatsvaru (sprieguma un frekvences kontrole) un attīstītu viedo tīklu tehnoloģijas, kas sniedz iespēju elektroenerģijas lietotājiem piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā par viņiem pieejamās elektroenerģijas izmantošanas laiku un apjomu. Tāpat būtiski veikt enerģijas resursu un enerģijas ražošanas tehnoloģiju izpēti un izstrādi, ņemot vērā reģionālo ģenerācijas tehnoloģiju attīstību.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.9. Starptautiskās un reģionālās sadarbības stiprināšana Stratēģija ir pieņemta 2009.gadā ar mērķi stiprināt reģionālo sadarbību un veicināt reģiona līdzsvarotu attīstību. Programmā ir iesaistītas Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija, un Zviedrija. Arī sadarbības valstis Norvēģija, Baltkrievija un Krievija var būt uzaicinātas iesaistīties Stratēģijas ietvaros īstenotajos projektos.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Dānijas Enerģētikas aģentūru ir Enerģētikas politikas jomas koordinatori Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam (turpmāk - Stratēģija) ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">Stratēģijā ir ietvertas 17 politikas jomas (PJ) un 5 horizontālās darbības ar reģiona attīstībai nozīmīgiem projektiem. PJ Enerģētika ir vienīgā Latvijas atbildībā esošā stratēģijas politikas joma. Stratēģijas PJ Enerģētika mērķis ir uzlabot enerģētikas tirgu pieejamību, efektivitāti un drošību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Stratēģijas galvenie mērķi ir glābt Baltijas jūru, apvienot reģionu un celt labklājību. 2015.gada jūnijā tika pieņemts jauns Stratēģijas rīcības plāns 2015.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvija aktīvi iesaistās Baltijas jūras reģiona enerģētikas sektora izaicinājumu risināšanā Baltijas Enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāna (turpmāk - BEMIP) ietvaros. 2009.gada 17.jūnijā astoņas Baltijas jūras reģiona dalībvalstis - Augsta līmeņa darba grupa - parakstīja saprašanās memorandu ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu par BEMIP, kas ir deviņu gadu darba rezultāts, ko ierosināja Komisija, lai apsvērtu konkrētus pasākumus ar mērķi labāk savienot Lietuvu, Latviju un Igauniju ar plašākiem ES enerģētikas tīkliem un novērst trīs Baltijas valstu enerģētisko izolāciju un stiprināt enerģētisko drošību Baltijas jūras reģionā. BEMIP Augsta līmeņa darba grupu veido Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Norvēģijas (novērotāja statuss), Somijas, Vācijas un Zviedrijas nominēti pārstāvji. Augsta līmeņa darba grupas aktivitātes ir balstītas ap trīs pīlāriem:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Iekšējais elektroenerģijas tirgus;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Elektroenerģijas starpsavienojumi un elektroenerģijas ražošana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Iekšējais dabas gāzes tirgus un infrastruktūra.</div>\n<p class=\"lf-p\">BEMIP ietvaros tiek attīstīti reģionam nozīmīgi enerģētikas infrastruktūras projekti.</p>\n<p class=\"lf-p\">2014.gada rudenī Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu optimizēt divu reģionālās sadarbības formātu darbību Baltijas jūras reģionā, apvienojot Baltijas Enerģijas Tirgus Savienojuma Plāna (BEMIP) un Stratēģijas PJ Enerģētika rīcības plānus, kā arī attiecīgi uzlabojot abu sadarbības formātu koordināciju. BEMIP iniciatīvā ir iesaistītas tādas pašas valstis kā Stratēģijā. 2015.gada 8.jūnijā enerģētikas ministri parakstīja jaunu saprašanas memorandu, apliecinot dalībvalstu gatavību kopīgi strādāt pie reģiona aktuālo problēmu risināšanas enerģētikas jomā.</p>\n<p class=\"lf-p\">BEMIP un Stratēģijas atjaunotajā rīcības plānā līdz 2020.gadam ir iezīmēti šādi rīcības virzieni: elektroenerģijas un gāzes tirgus, energoapgādes drošība, energoinfrastruktūra, kodolenerģētika, atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte.</p>\n<p class=\"lf-p\">Rīcības plānā tiek uzsvērts, ka ir nepieciešams izbeigt enerģētisku izolāciju, paaugstināt energoapgādes drošību, veicināt tirgus integrāciju, kā arī atbalstīt energoefektivitāti un ilgtspējīgu enerģijas avotu izmantošanu, lai veicinātu reģiona attīstību un labklājību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kopš 2013.gada veiksmīgi darbojas Baltijas ministru padomes Augsta līmeņa Enerģētikas komiteja (BCM), kuras ietvaros Latvijas, Igaunijas un Lietuvas augta līmeņa amatpersonas diskutē un vienojas par trīs Baltijas valstu aktuālajiem jautājumiem enerģētikas nozarē. Formāts nodrošina iespēju rast savstarpēji izdevīgus risinājumus un veiksmīgi aizstāvēt kopīgas intereses ES. Sanāksmju organizēšanu un vadību uzņemas prezidējošā valsts uz gadu. 2016.un 2019.gadā BCM formāta prezidējošā valsts ir Latvija.</p>\n<p class=\"lf-p\">Citu starptautiskās un reģionālās sadarbības formātu apraksts sniegts 1.pielikumā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvija ir ieinteresēta aktīvi piedalīties starptautiskās un reģionālās sadarbības pasākumu īstenošanā. Iesaistoties pārrobežu aktivitātēs Latvijai ir labākas iespējas veiksmīgi aizstāvēt valsts intereses kopīgo risinājumu izstrādē ar citām reģiona dalībvalstīm.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>SVID analīze 4.1. Elektroenerģija Stiprās puses</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Latvijas energosistēmas augsts pašu nodrošinājums ar ģenerējošām jaudām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Rekonstruētās lieljaudas termoelektrostacijas var efektīvi strādāt gan koģenerācijas, gan kondensācijas (Rīgas TEC-2) režīmā. Relatīvi lielas, ātri reaģējošas AER jaudas Daugavas HES kaskādē.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Ar relatīvi zemām elektroenerģijas ražošanas izmaksām Daugavas HES kaskādē tiek saražoti aptuveni 40-60% no valsts elektroenerģijas gala patēriņa.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Liels uzstādīto jaudu īpatsvars, kas darbojas koģenerācijas režīmā ar augstu lietderības koeficientu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Elektroenerģijas ražošana TEC rada nelielu CO2 un NOx izmešu apjomu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Liberalizēts un salīdzinoši likvīds elektroenerģijas tirgus elektroenerģijas lietotājiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēma caur sinhronām saitēm apvienota ar Igauniju, Lietuvu un Krieviju. Savukārt Baltijas elektroenerģijas sistēma caur asinhronām saitēm ir savienota ar Skandināvijas pārvades tīkliem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Visās trīs Baltijas valstu tirdzniecības apgabalos ieviests gan nākamās dienas tirgus Elspot, gan tās pašas dienas tirgus Elbas, nodrošinot efektīvu vairumtirdzniecības tirgus darbību.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Brīva elektroenerģijas tirgus izvēle visiem lietotājiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">Vājās puses</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Pie augstām dabasgāzes cenām TEC saražotajai elektroenerģijai kondensācijas režīmā ir relatīvi augsta cena.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Elektrības ražošana no AER raksturojas ar sezonālu elektroenerģijas izstrādi, kā arī ar atkarību no klimatiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem (piemēram, Daugavas HES kaskāde, mazās HES).</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Valsts atbalsta mehānismi izraisa elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu (konkrēti OI komponente) un līdz ar to rada papildu finansiālo slogu lietotājiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Tehnoloģiju nepietiekama attīstība, lai AER bez subsīdijām būtu konkurētspējīgas brīvajā elektroenerģijas tirgū.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Izbūvējot jaunas koģenerācijas stacijas vai katlu mājas augsti efektīvas koģenerācijas staciju darbības zonās samazina koģenerācijas siltumenerģijas realizācijas iespējas un primāro energoresursu ietaupījumus un rada elektroenerģijas cenu celšanās riskus.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Salīdzinoši liels elektroenerģijas lietotāju loks ar ierobežotu maksātspēju.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Sarežģīts atbalsta mehānisms maznodrošinātajiem un trūcīgajiem elektroenerģijas lietotājiem. Ja tikai viens izvēlēts elektroenerģijas tirgotājs var nodrošināt elektroenerģiju par samazinātu cenu, tad atbalstītajām lietotāju grupām tiek ierobežotas tirgotāja izvēles iespējas.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Nepietiekami starpsavienojumi ar Ziemeļvalstu, Centrālās un Austrumeiropas energosistēmām, kas ir par iemeslu atšķirīgai elektroenerģijas tirgus cenai.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Administratīvo šķēršļu dēļ aizkavējas elektroenerģijas pārvades līniju izbūves atļauju iegūšana (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma apstiprināšana, būvniecības atļauju saņemšana).</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Sadales tīkla līniju garums salīdzinot pret elektroenerģijas patēriņu ir viens no lielākajiem ES, kas rada salīdzinoši lielas sadales tīkla īpatnējās uzturēšanas izmaksas attiecībā pret vienu lietotāju.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Vidēja sprieguma elektrolīniju tehniskais izpildījums (kailvadi) ņemot vērā to atrašanās vidi (meži, aizaugušas pļavas).</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Esošā tarifu struktūra privātpersonām, kura ir balstīta tikai uz elektroenerģijas patēriņu, nav motivējoša, lai samazinātu neizmantotā elektrotīkla apjomus.</div>\n<p class=\"lf-p\">Iespējas</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Alternatīvo un atjaunojamo energoresursu efektīva izmantošana.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Rīgas TEC un Daugavas HES jaudu izmantošana energosistēmas regulēšanas balansēšanas, rezervēšanas un citu pārvades sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Daugavas HES hidroagregātu efektivitātes un darbības drošuma paaugstināšana veicot rekonstrukcijas.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Pie zemas dabasgāzes cenas Rīgas TEC konkurētspēja elektroenerģijas tirgū pieaug, it īpaši koģenerācijas režīmā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Valsts atbalsta uzlabošana AER un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, pārejot uz tirgus balstītiem mehānismiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Viedo tehnoloģiju ieviešana energoapgādes tīklos.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Dabas stihiju ietekmes mazināšana, atsevišķas elektriskās līnijas pārbūvējot no gaisvadu uz kabeļu līnijām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Primāro energoresursu ietaupījuma paaugstināšana, palielinot enerģijas izstrādi koģenerācijā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Konkurētspējīgu Baltijas mēroga ģenerējošo jaudu projektu realizācija.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Latvijas/Lietuvas cenu apgabala ar pietiekami lētu Skandināvijas valstu elektroenerģiju nodrošināšana.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Dzelzceļa un sabiedriskā transporta plašāka elektrifikācija.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Elektriskā autotransporta uzlādes infrastruktūras attīstība sabalansējot to ar lielāko sadales sistēmas operatoru pieejamajām elektriskajām jaudām un elektrotīkla kapacitāti.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Autonoma elektroapgāde - alternatīvu, videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana, kas ļautu samazināt tīkla kopgarumu un uzturēšanas izmaksas attālos lauku reģionos, kur ir ļoti maz lietotāju.</div>\n<p class=\"lf-p\">Draudi</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Dabasgāzes cenas pieaugums vai piegādes pārtraukumi.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Tiek traucēta elektroenerģijas padeve BRELL lokā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Energosistēmas darbības drošuma pazemināšanās, izbūvējot kaimiņu valstīs lielas jaudas ģenerējošus blokus un to darbība IPS/UPS sistēmā vai Baltijas valstu sinhronizācijas režīmā ar kontinentālo Eiropu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Dabas stihijas un katastrofas var ietekmēt elektroapgādes drošumu, it īpaši apvidos, kuros ir lielas mežu platības.</div>\n<p class=\"lf-p\">4.2. Dabasgāze Stiprās puses</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Augsts dabasgāzes drošības līmenis ar dabasgāzes infrastruktūras rezervi 45%.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Tehniski optimāla augstspiediena pārvades dabasgāzes infrastruktūra Latvijā, it īpaši ekonomiski aktīvākās teritorijās.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Labs dabasgāzes pārvades un sadales gāzesvadu tehniskais stāvoklis, modernizētas un rekonstruētas dabasgāzes mērīšanas stacijas.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Dabasgāzes apgādi ziemas periodā nodrošina Inčukalna PGK, kas arī kalpo kā drošības garants visa gada griezumā</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Modernizēta Inčukalna PGK (dublējošā Inčukalna PGK maģistrālo gāzes vadu apsaistes infrastruktūra, kompresoru cehs).</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Videi draudzīgs enerģijas avots ar zemu CO2 izmešu līmeni un efektīvs kurināmais ar augstu sadegšanas siltumu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Vājās puses</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Starpsavienojumu trūkums ar citām ES dalībvalstīm (caur Lietuvas vai Igaunijas dabasgāzes pārvades sistēmu).</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Nepietiekama Latvijas - Lietuvas starpsavienojuma kapacitāte.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Attīstoties dabasgāzes piegādes ceļiem Igaunijā un Somijā, trūks reversās dabasgāzes plūsmas no Igaunijas uz Latviju.</div>\n<p class=\"lf-p\">Iespējas</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Nodrošināt caurspīdīgu trešās puses pieeju dabasgāzes sadales, pārvades sistēmām un dabasgāzes krātuves sistēmai.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Dabasgāzes piegāžu ceļu diversifikācija izbūvējot jaunus pārvades sistēmas savienojumus (Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojums, Somijas-Igaunijas gāzes starpsavienojums Balticconnector) un konkurētspējīga SDG termināla izbūve.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Dabasgāzes piegāde no Klaipēdas SDG termināla.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Baltijas dabasgāzes tirdzniecības platformas/ centra (hub) izveide Latvijai līdzdarbojoties.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Dabasgāzes cenas samazinājums, kas ļauj palielināt dabasgāzes izmantošanu gan elektroenerģijas, gan siltuma izstrādei; turklāt, palielinoties dabasgāzes patēriņam, samazinās dabasgāzes infrastruktūras izmantošanas izmaksas dabasgāzes lietotājiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Gadījumā, ja ilgtermiņā palielinās dabasgāzes patēriņš reģionā, citu dabasgāzes uzglabāšanas potenciālo vietu attīstība (piemēram, Dobelē), kur iespējams uzglabāt dabasgāzi citu ES dalībvalstu tirgiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Dabasgāzes uzglabāšanas potenciāla palielināšana Inčukalna PGK.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Pārrobežu uzglabāšanas potenciāla izmantošana.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Biogāzes, no koksnes biomasas saražotās gāzes (singāze) un etogāzes (e-metāns) ražošanas attīstība un ievadīšana dabasgāzes sadales sistēmā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Plaša iespēja izmantot dabasgāzi gan ražošanas iekārtās, gan siltumapgādes iekārtām, it īpaši augstas energoefektivitātes koģenerācijas iekārtās, vienlaicīgi ražojot siltumenerģiju un elektroenerģiju.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Dabasgāzes izmantošana transporta sektorā, ja tiek nodrošināta gāzes uzpildes infrastruktūra.</div>\n<p class=\"lf-p\">Draudi</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Dabasgāzes cenas pieaugums pasaules tirgū.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Dabasgāzes patēriņa kritums var sadārdzināt dabasgāzes infrastruktūras izmantošanas izmaksas dabasgāzes lietotājiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Piegādes pārtraukumi iesūknēšanas Inčukalna PGK periodā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Gāzes apgādes nepietiekamība augsta patēriņa periodā (ziemas sezonā) Baltijas dabasgāzes sistēmu avāriju rezultātā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Kontroli pār stratēģiski svarīgu dabasgāzes piegādes un uzglabāšanas infrastruktūru iegūst trešo valstu kompānijas un izmanto to pretēji Latvijas sabiedrības interesēm.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Palielinot dabasgāzes patēriņu mazinās Latvijas energoneatkarība.</div>\n<p class=\"lf-p\">4.3. Siltumapgāde Stiprās puses</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Centralizētajā siltumapgādē ir liels augstas efektivitātes koģenerācijas īpatsvars.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Lielākajās centralizētās siltumapgādes sistēmās ir nodrošināta kurināmā diversifikācija un rezervēšana.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Vairākās centralizētās siltumapgādes sistēmās lielos apjomos tiek nodrošināta AER izmantošana.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Augsts AER īpatsvars decentralizētajā siltumapgādē, galvenokārt privātmāju sektorā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Lielākie siltumapgādes uzņēmumi ir veikuši siltumavotu un siltumapgādes infrastruktūras modernizāciju atbilstoši mūsdienu prasībām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Centralizētās siltumapgādes sistēmas ir nodrošinātas ar pietiekošām rezerves jaudām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Pietiekoši stingra CO2 un citu kaitīgo izmešu kontrole centralizētajās siltumapgādes sistēmās.</div>\n<p class=\"lf-p\">Vājās puses</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Esošais normatīvais regulējums siltumapgādes jomā neatbilst faktiskajai situācijai nozarē.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Šķērssubsīdijas siltuma un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Atsevišķās siltumapgādes sistēmās darbojas novecojušas siltuma ražošanas iekārtas ar zemu energoresursu izmantošanas efektivitāti, kā rezultātā ir paaugstināts siltumenerģijas tarifs.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Atsevišķās vietās ir novecojusi siltumapgādes infrastruktūra, kā rezultātā ir augsti siltumenerģijas zudumi siltumtrasēs (2012.gadā siltumenerģijas zudumi pārvades un sadales tīklos Latvijā bija vidēji 14%). Zema kurināmā izmantošanas efektivitāte decentralizētajā siltumapgādē.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Līdz šim veiktā siltumsistēmu un siltumavotu rekonstrukcija pārsvarā veikta, rēķinoties ar esošo neefektīvo patērētāju (īpaši daudzdzīvokļu ēku) lielo siltumenerģijas pieprasījumu, t.i., centralizētās siltumapgādes siltumavotu un sistēmu uzlabojumi līdz šim notikuši salīdzinoši straujāk nekā siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes paaugstināšanās.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Centralizētās siltumapgādes jaudu neatbilstība patērētāju pieprasītajai slodzei gadījumos, kad centralizētās siltumapgādes sistēmu rekonstrukcija un ēku energoefektivitātes pasākumi nav saskaņoti savā starpā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Gala patērētāju zemā iesaistīšanās energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos. Salīdzinoši augstas centralizētās siltumapgādes sistēmas fiksētās izmaksas, kuru īpatsvars siltumenerģijas tarifā pieaug, ja tiek palielināta energoefektivitāte gala patērētāja pusē.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Iespējama siltumenerģijas tarifa palielināšana atsevišķās pašvaldībās, beidzoties augstas efektivitātes koģenerācijas staciju atbalsta termiņam obligātā iepirkuma ietvaros</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Zemā patērētāju maksātspēja un augstie iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju rada atsevišķu siltumapgādes uzņēmumu maksātnespējas risku.</div>\n<p class=\"lf-p\">Iespējas</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Paplašināt centralizētās siltumapgādes izmantotāju loku, pieslēdzot pie tas patērētājus kas lieto fosilo kurināmo.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Uzlabot siltumapgādes sistēmu attīstības plānošanu pašvaldībās, veicot augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas izmantošanas potenciāla visaptverošu izvērtējumu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Rodoties jauniem rūpnieciskiem patērētājiem, kas varētu pieslēgties centralizētās siltumapgādes sistēmām, paaugstināsies sistēmas efektivitāte.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Ienākumu no valsts emisiju kvotu pārdošanas izmantošana jaunu un inovatīvu AER tehnoloģiju ieviešanai siltumapgādē.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Siltuma sūkņu tehnoloģiju tālāka paplašināta izmantošana siltuma apgādē.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Vietējo energoresursu plašāka izmantošana, īpaši centralizētā siltumapgādē, kā piemēram ģeotermālās enerģijas iespējas un kūdras izmantošana enerģijas ražošanai ņemot vērā vides, it īpaši gaisa kvalitātes, prasības.</div>\n<p class=\"lf-p\">Draudi</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Nekonkurētspējīga siltumenerģijas tarifa dēļ patērētāju iespējamā atteikšanās no centralizētās siltumapgādes, aizstājot to ar tāda veida individuālo vai lokālo siltumapgādi, kas paaugstina emisiju līmeni. Līdz ar to pieaugs maksājumi par siltumu patērētājiem, kas turpinās izmantot centralizētās siltumapgādes pasākumus.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Paaugstinātas energoresursu cenas, pieaugot pieprasījumam pēc biomasas gan Latvijā, gan ārpus tās robežām un mazinot pieprasījumu pēc dabasgāzes, tādējādi paaugstinot sistēmas pakalpojumu izmaksas pārējiem dabasgāzes infrastruktūras lietotājiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Atsevišķās vietās atkarība no viena fosilā kurināmā (dabasgāzes) piegādātāja rada siltumapgādes drošības risku.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Lielā koncentrācijā biomasas, kūdras un citu energoresursu radītais gaisa piesārņojums negatīvi ietekmē cilvēku veselību un vidi.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Veicinot plašāku biomasas izmantošanu rūpniecībā un enerģijas ražošanai izmantotajās sadedzināšanas iekārtās un neparedzot atbilstošu gaisa piesārņojuma attīrīšanas tehnoloģiju izmantošanu, var rasties riski plānoto gaisa aizsardzības prasību nodrošināšanai.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Veicinot plašāku biomasas un kūdras izmantošanu rūpniecībā un enerģijas ražošanai izmantotajās sadedzināšanas iekārtās palielināsies pelnu kā atkrituma veida apjoms.</div>\n<p class=\"lf-p\">4.4. Energoefektivitāte Stiprās puses</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās nodrošina dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu kā arī īpašuma vērtības pieaugumu renovētās ēkās.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Energoefektivitātes pasākumu ieviešanas rezultātā samazinās izmantotās enerģijas apjomi un līdz ar to izmaksas, kā rezultātā iespējama atbrīvoto finanšu līdzekļu investīcijām citās tautsaimniecības nozarēs.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Energoefektivitātes paaugstināšanas projekti veicina ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību, īpaši reģionos.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Energoauditu ieteikumu un energovadības sistēmu ieviešana, kā arī savlaicīga energoefektivitātes pasākumu realizēšana, paaugstina uzņēmumu konkurētspēju un mājsaimniecību maksātspēju.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Samazinās CO2 un citu izmešu apjoms tādējādi uzlabojot cilvēku veselību un paaugstinot dzīves kvalitāti ilgtermiņā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Ātra un izmaksu ziņā efektīva energoresursu piegāžu drošības risku mazināšana un izaugsmes veicināšana, kā arī ilgtspējas paaugstināšanās, samazinot enerģijas patēriņu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Renovētās ēkās paaugstinās uzturēšanās komforts.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Liels augstas efektivitātes koģenerācijas īpatsvars siltumenerģijas izstrādei, kas nodrošina primāro resursu ietaupijumu vairāk kā 20% apmērā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Vājās puses</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Sabiedrības zemā izpratne par energoefektivitātes jautājumiem un iespējām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Komersantu un iedzīvotāju zemā ieinteresētība energoefektivitātes pasākumos, kas atmaksājas laika periodā ilgākā par 5 gadiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Atsevišķu energoefektivitātes pasākumu augstās sākotnējo investīciju izmaksas, patērētāju nespēja uzņemties energoefektivitātes pasākumu izmaksas.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Daudzdzīvokļu ēkās pastāvošā īpašuma struktūra apgrūtina īpašnieku lēmumu pieņemšanu par ēkas renovāciju.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Jau izbūvētā siltumapgādes infrastruktūras efektivitātes kritums dēļ esošās jaudas neatbilstības patērētāju slodzei pēc patērētāju energoefektivitātes pasākumu realizācijas.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Nepietiekams skaits kompāniju ar atbilstošu praksi un pieredzi, kas varētu veikt kvalitatīvus energoefektivitātes pasākumus.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Nepietiekama ar enerģijas patēriņu saistīto preču/produktu tirgus uzraudzība, kas noved pie tirgus kropļojuma un zaudētiem energoietaupījumiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">Iespējas</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Energoefektivitātes kā horizontāla starpnozaru politikas mērķa iekļaušana citās politikas jomās, tādās kā reģionālā un pilsētu attīstība, transports, rūpniecības politika un lauksaimniecība.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Siltumenerģijas lietderīgās izmantošanas veicināšana, atbalstot ēku siltināšanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Saskaņota un plānota patērētāju un siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu plaša ieviešana un popularizēšana, t.sk. proaktīvi tirgus uzraudzības pasākumi, tādējādi rādot paraugu (paraugloma energoefektivitātes jomā).</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Energoefektivitātes kritēriju izmantošana \"Zaļā iepirkuma\" ietvaros publiskajā sektorā, panākot energoresursu patēriņa un ietekmes uz vidi samazinājumu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Energopārvaldības ieviešana valsts iestādēs un pašvaldībās.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Energoapgādes komersantu sadarbība ar enerģijas patērētājiem, tai skaitā informēšanas un patērētāju izturēšanās maiņas pasākumu ieviešanai.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Nodokļu atlaides īpašumiem, kuros veikti energoefektivitātes pasākumi, vai papildus nodokļu sloga uzlikšana īpašumiem, kuros energoefektivitātes pasākumi netiek veikti.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Īpašumu, kuros veikti energoefektivitātes pasākumi, vērtības pieaugums un garāks kalpošanas ilgums.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Veidojas tirgus jaunām inovācijām, kas uzlabo energoefektivitāti, tajā skaitā ēkām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Energoservisa kompāniju (energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju) izveidošanās un devums energoefektivitātes pasākumu īstenošanā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Draudi</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Gadījumi, kuros lietotājs investē energoefektivitātes pasākumos, bet nesasniedz plānotos ietaupījumus, mazina energoefektivitātes pasākumu popularitāti.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Renovētais īpašums tiek bojāts plūdu vai citas dabas stihijas rezultātā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Renovācijas gadījumā palielinās īpašuma apdrošināšanas izmaksas.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Latvijas dzīvojamā fonda novecošanās, nerenovēto daudzdzīvokļu māju pakāpeniska sabrukšana.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Galapatērētāju zemā iesaistīšanās energoefektivitātes pasākumu īstenošanā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>Ja gala enerģijas ietaupījuma mērķa nozīmīga daļa tiks attiecināta uz Energoefektivitātes pienākuma shēmu, gaidāms enerģijas cenu un tarifu pieaugums.</div>\n<p class=\"lf-p\">4.5. Būtiskākās risināmās problēmas Elektroenerģija 1. Nepietiekama Latvijas elektropārvades starpsavienojumu caurlaides spēja ar kaimiņvalstu elektropārvades tīkla infrastruktūru, kas rada atšķirīgas cenas Latvijas/Lietuvas cenu apgabalā.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Administratīvie šķēršļi, veicot pārvades elektroenerģijas pārvades un sadales elektrotīklu izbūvi.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Nepietiekami līdzekļi sadales elektrotīkla uzturēšanai, kas rodas dēļ liela sadales elektrotīkla garuma reģionos ar nelielu tīkla nosegumu, kā arī liela elektrotīkla garuma reģionos ar mežainiem apvidiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Baltijas energosistēma ir atkarīga no trešo valstu darbībām līdz ar to jārisina jautājumi par Baltijas valstu sinhronizāciju ar Eiropu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Valsts atbalsta mehānismi rada papildu slogu gala lietotājiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Esošais tiesiskais mehānisms nenodrošina līdzsvarotu un saskaņotu augsti efektīvas koģenerācijas un biomasas izmantošanas atbalsta politiku.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7.</span>Sabiedrības nepietiekamās zināšanas par elektroenerģijas tirgus darbības principiem un cenas veidošanas mehānismiem (tajā skaitā elektroenerģijas biržas darbību), brīvā tirgus priekšrocībām 8. Sabiedrības nepietiekamās zināšanas par elektroenerģijas efektīvu izmantošanu (enerģijas marķējums).</div>\n<p class=\"lf-p\">Dabasgāze 1. Nav liberalizēts dabasgāzes tirgus, kā rezultātā lietotāji nevar pilnībā izmantot brīvā tirgus priekšrocības.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Starpsavienojumu trūkums ar citām ES dalībvalstīm (caur Lietuvas vai Igaunijas dabasgāzes pārvades sistēmu), kas tajā skaitā kavē pazemes gāzes krātuvju potenciāla attīstību Latvijā .</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Nepietiekami diversificēti dabasgāzes piegādes avoti un ceļi, līdz ar to liela atkarība no vienas piegādātājvalsts.</div>\n<p class=\"lf-p\">Attīstoties dabasgāzes piegādes ceļiem Igaunijā un Somijā, trūks reversās dabasgāzes plūsmas no Igaunijas uz Latviju.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Nepietiekama Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma kapacitāte, lai nosegtu Latvijas dabasgāzes pieprasījumu gadījumā, kad ir ārkārtīgi liels dabasgāzes pieprasījums un dabasgāzes piegādes pārtraukums no Inčukalna PGK.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Nepastāv regulējums, kas nosaka prasības no biogāzes un no biomasas saražotās gāzes, etogāzes (e-metāna), kā arī sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai dabasgāzes sadales sistēmā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Reģionālās drošības vajadzībām būtu svarīgi paplašināt Inčukalna PGK.</div>\n<p class=\"lf-p\">Siltumapgāde 1. Nepietiekama esošās centralizētās siltumapgādes infrastruktūras attīstība un efektivitāte.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Paaugstināto energoresursu cenu un citu faktoru, t.sk., beidzoties atbalsta termiņam augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām, ietekmē paaugstinās siltuma tarifi, kas rosina patērētājus atteikties no centralizētās siltumapgādes.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Iedzīvotāju augstie parādi par siltumu, kas rada risku siltumuzņēmumu maksātspējai.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Nav veikts visaptverošs centralizētās siltumapgādes sistēmas un koģenerācijas potenciāla izvērtējums Latvijai, kas uzlabotu jaunu siltumapgādes objektu būvniecības plānošanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Izmantojot biomasu un citus vietējos resursus energoapgādē iespējama paaugstināta gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību un vidi.</div>\n<p class=\"lf-p\">Energoefektivitāte 1. Energoefektivitātes direktīvas prasībām atbilstošā obligātā enerģijas gala patēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanas izmaksas ir augstas. Mērķis nav sasniedzams tikai ar valsts mērķtiecīgi ieviestiem energoefektivitātes politikas pasākumiem, tāpēc atkarībā no sasniegtā progresa būs nepieciešams veidot energoefektivitātes pienākumu shēmu, veidojot to ar potenciāli mazāko ietekmi uz enerģijas cenām un tarifiem.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Administratīvās kapacitātes nepietiekamība energoefektivitātes pienākuma shēmas (atbilstoši Direktīvai 2012/27/ES) ieviešanas nodrošināšanai, t.sk. attiecībā uz tās funkcionēšanas un administrēšanas kārtību un regulējumu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Resursu nepietiekamība pilnvērtīgu tirgus uzraudzības pasākumu (atbilstoši Direktīvai 2010/30/ES, Direktīvai 2009/125/EK un attiecīgo ieviešanas/deleģēto aktu) nodrošināšanai.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Sabiedrības nepietiekama ieinteresētība energoefektivitātes pasākumos un nepietiekama informētība par energoservisa kompāniju (turpmāk - ESKO) sniegto pakalpojumu izmantošanas iespējām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Nepietiekama kredītiestāžu iesaistīšanās māju renovācijas atbalstam.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Normatīvajos aktos ir noteikta pārāk augsta daudzdzīvokļu mājas siltumenerģijas patēriņa robežvērtība (200 kWh/m2 gadā), sākot no kuras mājas pārvaldniekam un dzīvokļa īpašniekam jāveic mājas siltumnoturības uzlabošanas pasākumi.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Turpmākās rīcības plānojums Pamatnostādnēs definētais politikas apakšmērķis Konkurētspējīga ekonomika, kuru nodrošina:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>nepārtraukta un droša energoapgāde, efektīva resursu izmantošana, kas ir ilgtspējīgas enerģētikas pamatā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Uzdevumi un galvenie pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Nepieciešamais finansējums un tā avoti Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 1. Primāro energoresursu diversifikācija 1.1. Veicināt vietējo primāro energoresursu izpēti un ieguvi Latvijā 1.1.1. Izvērtēt kūdras, ģeotermālās enerģijas iegūšanas un citu alternatīvo avotu efektīvas izmantošanas iespējas un ar to iegūšanu saistītos apstākļus, ņemot vērā tās iegūšanas un izmantošanas ietekmi uz vidi.</p>\n<p class=\"lf-p\">2017.-2018.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, VARAM SM, LM, FM, ZM, LPS Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1.PR 1.1.2. Veicināt Latvijas-Lietuvas starpvaldību līguma par Ekonomisko sadarbību Baltijas jūras ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā izstrādi, līdzdarbojoties darba grupās.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">ĀM, EM AM, VARAM, SM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.2. Veicināt energoresursu piegādes ceļu un avotu diversifikāciju 1.2.1. Veicināt dabasgāzes starpsavienojumu attīstību, aizstāvot Latvijas pozīcijas, vienojoties par ES Kopējo interešu projektu sarakstu, vienojoties par finanšu nosacījumiem un projektu realizāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ĀM, VARAM, SM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, ES ESI līdzfinansējums, privātie kapitālieguldījumi 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 1.2.2. Aizstāvēt Latvijas intereses vienojoties par komerciāli izdevīga reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta attīstību.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, privātie investori ĀM, VARAM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, ES ESI līdzfinansējums, privātie kapitālieguldījumi50 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 1.2.3. Veicināt dažādu deggāzu izmantošanu tautsaimniecībā, izstrādājot deggāzu izmantošanas regulējumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2017.-2018.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, SM VARAM, komersanti Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.3. Atkritumu pārstrāde 1.3.1. Izvērtēt iespējas atkritumu utilizācijas veicināšanai enerģijas ražošanā un iespējas ieviest pilotprojektus.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pašvaldības, VARAM, ZM, SM, reģionālās struktūras Pašvaldību budžets, piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, ES fondi, uzņēmumu līdzekļi 1.1.PR Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 2.</p>\n<p class=\"lf-p\">Efektīva enerģijas tirgus izveide 2.1. Aktīva līdzdalība ES tīkla kodeksu izstrādē ES enerģijas tirgus pilnveidošanai 2.1.1. ES tīkla kodeksu izstrāde un ieviešana ES elektroenerģijas tirgus pilnveidošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, FM SPRK, pārvades sistēmas operators (AS \"AST\") Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 2.1.2. ES tīkla kodeksu izstrādē un ieviešana ES dabasgāzes tirgus pilnveidošanai51 .</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM SPRK, pārvades sistēmas operators (AS \"LG\") Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 2.2. Samazināt cenu svārstību risku elektroenerģijas vairumtirdzniecībā 2.2.1. Veicināt Nasdaq OMX Commodities biržas finanšu kontraktu tirgus darbību Latvijas cenu zonā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">AS \"AST\"</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 2.3. Liberalizēt elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām 2.3.1. Izstrādāt un ieviest mehānismu elektroenerģijas izmaksu kompensēšanai trūcīgām un maznodrošinātām personām un citām aizsargāto lietotāju grupām, kā arī izvērtēt sistēmu pēc tās ieviešanas un uzlabot tās darbību nepieciešamības gadījumā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016. - 2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, LM EM, VARAM, SPRK, PTAC, FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros: Ekonomikas ministrijas apakšprogrammā 29.02.00 \"Elektroenerģijas lietotāju atbalsts\"</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.gadā 8 931 500 euro, 2017. un 2018.gadā 12 102 624 euro.</p>\n<p class=\"lf-p\">Provizoriski nepieciešamais finansējums 2019. un 2020.gadā ik gadu - 12 102 624 euro.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.3.2. Informēt mājsaimniecības par elektroenerģijas tirgus pēdējām aktualitātēm, darbības principiem un priekšrocībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, AS \"ST\"</p>\n<p class=\"lf-p\">LM, VARAM, PTAC, SPRK, pašvaldības, mediji Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, privātie līdzekļi 2.4. Nodalīt dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus no tirdzniecības un sadales pakalpojumiem 2.4.1. Izstrādāt grozījumus Enerģētikas likumā attiecībā uz dabasgāzes tirgus liberalizācijas pasākumiem, kā arī citus grozījumos paredzētos tiesību aktus.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2017.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM SPRK, IeM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 2.4.2. Izstrādāt Dabasgāzes tirgus likumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2017.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM SPRK Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 2.4.3. Īstenot pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanas modeli un uzlabot tā darbību.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2017.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">AS \"Latvijas gāze\";</p>\n<p class=\"lf-p\">Pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators EM, SPRK AS \"Latvijas Gāze\" finanšu līdzekļu ietvaros, piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 3.</p>\n<p class=\"lf-p\">Efektīva enerģijas infrastruktūra 3.1. Vienkāršot KIP projektu ieviešanas procesu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nostiprināt EM kā kompetentās iestādes Regulas 347/2011 izpratnē statusu un funkcijas izstrādājot likumprojektu par ESI instrumentu un saistītos MK noteikumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016-2017 SM EM, VARAM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.1.2. Pēc ES Kopējo interešu projekta apstiprināšanas piešķirt Latvijā īstenojamiem KIP projektiem nacionālās nozīmes projektu statusu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM VARAM, SM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.1., 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 3.2. Uzlabot elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūru.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.2.1. Kurzemes loka 3.posma izbūve.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2019.</p>\n<p class=\"lf-p\">AS \"AST\", AS \"LET EM, VARAM, SM, SPRK Attiecināmās izmaksas 122, 42 milj. euro .</p>\n<p class=\"lf-p\">EISI (49% līdzfinansējums -55,09 milj. euro ), AS \"Augstsprieguma tīkls\" un AS \"LET\" kapitālieguldījumi 2.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 3.2.2. Trešais Igaunijas - Latvijas starpsavienojums.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">AS \"AST\", AS \"LET\"</p>\n<p class=\"lf-p\">EM,ĀM, VARAM, SM, SPRK Attiecināmās izmaksas 172, 77 milj. euro .</p>\n<p class=\"lf-p\">EISI (65% līdzfinansējums -112,30 milj. euro ), AS \"Augstsprieguma tīkls\" un AS \"LET\" kapitālieguldījumi 2.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 3.2.3. Veicināt integrāciju Eiropas elektroenerģijas tīklā turpmāk definējot Latvijai svarīgus projektus, panākot to iekļaušanu ES KIP sarakstā, kā arī iesaistoties optimāla risinājuma identificēšanā sinhronizācijas projekta īstenošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, AS \"AST\"</p>\n<p class=\"lf-p\">ĀM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, AS \"AST\" un AS \"LET\" kapitālieguldījumi 2.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 3.3. Uzlabot elektroenerģijas sadales sistēmas drošumu un veikt elektrotīkla modernizāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.3.1. Atjaunot elektropārvades līnijas, transformatoru apakšstacijas, jaudas slēdžus, apakšstacijas, sadales punktus, džēšspoles un Rīgas pilsētas novecojušo elektrotīklu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">AS \"Sadales tīkls\"</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, SPRK AS \"Sadales tīkls\" kapitālieguldījumi 3.3.2. Realizēt sadales elektrotīklu automatizācijas un viedās elektroenerģijas uzskaites ieviešanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">AS \"Sadales tīkls\"</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, VARAM AS \"Sadales tīkls\" kapitālieguldījumi 3.3.3. Izbūvēt vidēja sprieguma kabeļu tīklu atbilstoši AS \"Sadales tīkls\" Attīstības plānam.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">AS \"Sadales tīkls\"</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, VARAM AS \"Sadales tīkls\" kapitālieguldījumi 3.3.4. Izbūvēt jaunas 110 kV apakšstacijas, lai nodrošinātu drošu un kvalitatīvu elektroapgādi.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">AS \"Augstsprieguma tīkls\", AS \"LET\"</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, VARAM AS \"Sadales tīkls\" kapitālieguldījumi, AS \"AST\" kapitālieguldījumi 3.3.5. Risināt bezīpašnieku 20/0,4kV elektrisko tīklu ekspluatācijas jautājumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, AS \"Sadales tīkls\"</p>\n<p class=\"lf-p\">SPRK Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.4. Uzlabot dabasgāzes sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas infrastruktūru.</p>\n<p class=\"lf-p\">3.4.1. Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana52.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uzglabāšanas sistēmas operators, EM VARAM, SPRK ESI finansējums, uzglabāšanas sistēmas operatora līdzekļi.53 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 3.4.2. Pilnveidot regulējumu gāzes apgādes sistēmas būvniecības jomā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2017.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM VARAM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 3.5. Uzlabot normatīvo regulējumu cita veida infrastruktūrai 3.5.1. Izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, precizējot regulējumu prasībām aizsargjoslās ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM SM, VARAM, pašvaldības Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.5.2. Izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, precizējot regulējumu prasībām aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu cauruļvadiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ĀM, FM, IeM, SM, VARAM, pašvaldības Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 3.5.3.Mazināt birokrātisko slogu pārvades un sadales elektrotīklu būvniecības jomā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020 EM, VARAM pašvaldības Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 4.</p>\n<p class=\"lf-p\">Efektīvs siltumenerģijas tirgus 4.1. Normatīvo regulējumu pilnveidošana.</p>\n<p class=\"lf-p\">4.1.1. Izstrādāt likumprojektu par siltumenerģijas tirgu un tam pakārtotos normatīvos aktus.</p>\n<p class=\"lf-p\">2017.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM VARAM, SPRK, LPS, NVO Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1, 1.3., 1.4., 1.7 PR 4.1.2 Veikt augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas izmantošanas potenciāla visaptverošu izvērtējumu (tai skaitā arī centralizēto siltumapgādes sistēmu kartējumu atbilstoši finanšu iespējām).</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM VARAM, SPRK, LPS, NVO Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1, 1.3., 1.4., 1.7 PR 4.1.3. Izvērtēt pelnu, kas rodas sadedzināšanas iekārtās ar nominālo siltumjaudu virs 5 MW, lietderīgu izmantošanu mežsaimniecībā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2017 ZM VARAM ZM būs nepieciešami papildus līdzekļi no valsts budžeta, indikatīvi 300 000 euro.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.1, 1.3., 1.4., 1.7 PR 4.2. Infrastruktūras izveidošana, sakārtošana un attīstība 4.2.1. Centralizētās siltumapgādes siltumavotu un pārvades un sadales sistēmu rekonstrukcija un būvniecība.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM Siltumuzņēmumi, pašvaldības 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē\"</p>\n<p class=\"lf-p\">ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums indikatīvi - 53,19 milj. euro; uzņēmumu kapitālieguldījumi.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.1, 1.3., 1.4., 1.7 PR 4.2.2. Veicināt biomasas un kūdras izmantošanu energoapgādē, piešķirot tam Eiropas Savienības fondu atbalstu, nodrošināt atbilstošu attīrīšanas tehnoloģiju uzstādīšanu šo iekārtu radīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, VARAM Siltumuzņēmumi, pašvaldības 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē\"</p>\n<p class=\"lf-p\">ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums indikatīvi -53,19 milj. euro ; uzņēmumu kapitālieguldījumi.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.1, 1.3., 1.4., 1.7 PR Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 5. AER īpatsvara pieaugums 5.1. Īstenot pasākumus, lai palielinātu AER īpatsvaru bruto enerģijas gala patēriņā.</p>\n<p class=\"lf-p\">5.1.1. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes saglabāšana 26,79 EUR/MWh apmērā līdz 2019.gada 1.aprīlim.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2019.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros Ekonomikas ministrijas apakšprogrammā 29.02.00 \"Elektroenerģijas lietotāju atbalsts\"</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.gadā -59 693 445 euro, 2017.gadā -81 050 027 euro, 2018.gadā -89 892 692 euro.</p>\n<p class=\"lf-p\">Provizoriski nepieciešamais finansējums 2019.gadā - 23 169 540 euro.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.1.2. Esošā elektroenerģijas ražošanas atbalsta mehānisma pārskatīšana atbilstoši EK Vadlīnijām par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.-2020.gadam (publicētas 28.06.2014.).</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.1.3. Izstrādāt grozījumus obligāto elektroenerģijas iepirkumu un garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu regulējošos normatīvajos aktos, ņemot saskaņošanas ar EK rezultātus.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM, VARAM, ZM, NVO Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.1.4. Izstrādāt jaunu valsts atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, atbilstoši EK Vadlīnijām par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.-2020.gadam (publicētas 28.06.2014.).</p>\n<p class=\"lf-p\">2018.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM, VARAM, ZM, SM, NVO Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.1.5. Saskaņot jauno valsts atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, ar EK.</p>\n<p class=\"lf-p\">2018.-2019.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.1.6. Ieviest valsts atbalsta mehānismu energointensīvajiem apstrādes rūpniecības komersantiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros: Ekonomikas ministrijas apakšprogrammā 29.02.00 \"Elektroenerģijas lietotāju atbalsts\"</p>\n<p class=\"lf-p\">2017.gadā - 3 500 000 euro, 2018.gadā - 7 000 000 euro.</p>\n<p class=\"lf-p\">Provizoriski nepieciešamais finansējums 2019.gadā un 2020.gadā ik gadu - 7 000 000 euro.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.1.7. Sagatavot un iesniegt EK ziņojumus par sasniegto progresu enerģijas, kas ražota no AER, īpatsvara mērķim.</p>\n<p class=\"lf-p\">2017., 2019.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM VARAM, ZM, FM, CSP, SPRK Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.1.8. Ikgadējā valsts budžeta sagatavošanas procesā veikt subsidētā elektroenerģijas nodokļa izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā - tā pārskatīšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2017, 2018., 2019.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM, ZM, VID Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.1.9. Pilnveidot izcelsmes apliecinājumu sistēmu atbilstoši Eiropas Enerģijas Sertifikācijas Sistēmas principiem un ieviest funkcionālu valsts izcelsmes apliecinājumu reģistru.</p>\n<p class=\"lf-p\">2017.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM, VID, NVO Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.1.10. Izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus dabas resursu nodokļa aprēķināšanas metodikā, izmantojot salīdzināmus nosacījumus attiecībā pret visām HES.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">VARAM EM, FM, NVO Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.1.11. Sagatavot un iesniegt MK ziņojumu par papildus nepieciešamajiem pasākumiem AER mērķa sasniegšanā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM VARAM, ZM, SM, FM, NVO Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.1.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.2. Īstenot pasākumus, lai palielinātu no AER saražotas enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā transportā 5.2.1. Saskaņot samazināto akcīzes nodokļa likmi B100 ar Eiropas Komisiju.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.2.2. Nodrošināt biomasas un biodegvielas atbilstību ilgtspējas kritērijiem, ņemot vērā izmaiņas ILUC direktīvā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ZM, VARAM, NVO Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.2.3. Izvērtēt biodegvielas 2.paaudzes un citu ilgtspējīgas biodegvielu ražošanas un izmantošanas iespējas Latvijā, tostarp e-degvielas ražošanu, izmantojot ūdeņraža tehnoloģijas.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ZM, VARAM, NVO Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.2.4. AR dzelzceļa koridora un Pierīgas pasažieru vilcienu maršrutu tīkla elektrifikācija ar 25 kV maiņspriegumu (Ministru kabineta 2013.gada 27.decembra rīkojums Nr.683 \"Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam).</p>\n<p class=\"lf-p\">2016. - 2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">LDZ SM 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa \"Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti\" 6.2.1.2. pasākums \"Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija\" (ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums - 346.63 milj. EUR un uzņēmuma kapitālieguldījumi).</p>\n<p class=\"lf-p\">1.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.2.5. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (Ministru kabineta 2013.gada 27.decembra rīkojums Nr.683 \"Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam).</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">SM pašvaldības 4.5.1. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums - 108,52 milj. euro , pašvaldību budžeta līdzekļi, uzņēmumu kapitālieguldījumi 1.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.2.6. Īstenot Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.-2016.gadam54.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">SM EM, VARAM, pašvaldības 4.4.1. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) līdzfinansējums - 7,09 milj. euro , valsts budžeta finansējums 1.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 5.2.7.55 Veicināt bezizmešu transporta attīstību Rīgas pilsētā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.- 2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">Rīgas dome SIA \"Rīgas satiksme\"</p>\n<p class=\"lf-p\">4.5.1. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, pašvaldības budžeta līdzekļi, uzņēmuma kapitālieguldījumi 1.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 6.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uzlabota energoefektivitāte 6.1. Normatīvā regulējuma pilnveidošana un īstenošana 6.1.1. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos normatīvo aktu projektus energoefektivitātes politikas īstenošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM, VARAM, IUB, LPS, SM, ZUGD, ZM PTAC BVKB Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7. PR 6.1.2. Izstrādāt valsts energoefektivitātes rīcības plānu un iesniegt EK.</p>\n<p class=\"lf-p\">2017., 2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM VARAM, SM, FM, ZM, SPRK, PTAC, BVKB Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7. PR 6.1.3. Izstrādāt vietējos un reģionālos ilgtspējīgus enerģētikas attīstības plānus, ņemot vērā sagatavotos metodiskos norādījumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016 -2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pašvaldības, plānošanas reģioni VARAM, EM Pašvaldību budžets 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7. PR 6.1.4. Turpināt konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, tostarp banku sektoru, par ESKO attīstības veicināšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM, VARAM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. PR 6.1.5. Ieviest vadlīnijas zaļā iepirkuma veikšanai: \"Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns 2015.-2017. gadam\".</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2017.</p>\n<p class=\"lf-p\">VARAM Nozaru ministrijas, IUB, pašvaldības Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7. PR 6.2. Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās 6.2.1. Īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus valsts ēkās.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM, tiešās valsts pārvaldes iestādes 4.2.1.2. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES ERAF finansējumus -97 857 972 euro, valsts budžeta finansējums 4.2.1.2.pasākuma ietvaros 17 269 055 euro 1.6.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 6.2.2. Īstenot energoefektivitātes pasākumus daudzdzīvokļu ēkās.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM Pašvaldības, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki, apsaimniekotāji 4.2.1.1. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES ERAF līdzfinansējums - 150 000 000 euro un valsts pamatbudžeta finansējums 1.3., 1.4., 1.5., 1.7. PR 6.2.3. Īstenot energoefektivitātes pasākumus pašvaldību ēkās.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">VARAM FM, EM, pašvaldības 4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES ERAF līdzfinansējums - 31,39 milj. euro, pašvaldību budžeta līdzekļi 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7. PR 6.3. Energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecības sektorā 6.3.1. Veicināt uzņēmumu darbības energoefektivitātes paaugstināšanu, ieviešot energoauditu un energovadības sistēmu, aktivizējot nozaru asociācijas lomu energoefektivitātes veicināšanai, rosinot diskusiju par enerģijas patēriņa līmeņatzīmju noteikšanu nozarē.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016. - 2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM SM, ZM, FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.3., 1.4., 1.5. PR 6.3.2. Īstenot energoefektivitātes pasākumus industriālajā sektorā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM Nozaru asociācijas, uzņēmēji 4.1.1.Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums 32 555 030 euro, valsts pamatbudžets 1.3., 1.4., 1.5. PR 6.4. Sabiedrības informēšana un izglītošana par energoefektivitātes lietderību 6.4.1. Informēt un izglītot sabiedrību par dažādām energoefektivitātes palielināšanas iespējām un praksi.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM SM, ZM, FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, ES finansējums Ekonomikas ministrijas Tehniskās palīdzības projekta ietvaros 1.3., 1.4., 1.5. PR 6.4.2. Veicināt viedo enerģijas skaitītāju ieviešanu, palielinot patērētāju izpratni par savu enerģijas patēriņu un radot iespēju to regulēt un samazināt patērēto energoresursu daudzumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM, nozaru asociācijas, uzņēmēji Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 1.3., 1.4., 1.5., 1.7. PR 6.5. Ekodizaina prasību ieviešana 6.5.1. Nodrošināt normatīvo regulējumu attiecībā uz ekodizaina un energomarķējuma prasībām piemērošanu, t.sk. veicot pilnvērtīgu tirgus uzraudzības pasākumu kopumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, VARAM PTAC Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, PTAC būs nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi - Provizoriski pirmreizējā finansējuma apjoms ir 226 000 euro (un turpmākajos gados aptuveni 207 524 euro ).</p>\n<p class=\"lf-p\">1.3., 1.4., 1.7. PR Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 7.</p>\n<p class=\"lf-p\">Efektīva krīzes situācijas pārvaldība 7.1. Nodrošināt tautsaimniecību ar energoapgādi apdraudējuma gadījumā 7.1.1. Izvērtēt tautsaimniecībai svarīgo objektu apgādes kārtību ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM VARAM, SM, LM, FM, TM, IeM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 7.1.2. Izvērtēt dabasgāzes rezervju uzturēšanas nepieciešamību un kārtību .</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM, IeM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 7.1.3. Veikt dabasgāzes apgādes drošības izvērtējumu (N-1), sadarbojoties Baltijas valstīm, ieskaitot Somiju, un izstrādāt attiecīgo ziņojumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators FM, VARAM, IeM, ĀM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, privātie līdzekļi 7.1.4. Atjaunot Latvijas dabasgāzes piegādes drošības riska novērtējumu un Preventīvās rīcības plānu un Ārkārtas rīcības plānu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM, pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators VARAM, IeM, FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, privātie līdzekļi 7.2. Nodrošināt naftas rezerves 7.2.1. Izsludināt jaunu atklātu konkursu par \"Drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei\".</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">7.2.2. Nodrošināt naftas krājumu apjomu56, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">Komersanti EM, FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros57: Ekonomikas ministrijas apakšprogrammā 29.01.00 \"Naftas produktu rezervju uzturēšana\"</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.gadā - 19 124 048 euro 2017.gadā - 25 928 645 euro 2018.gadā - 29 266 917euro Izdevumi 2019. un 2020.gadam tiks plānoti atbilstoši valsts nodevas ieņēmumu prognozei Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 8.</p>\n<p class=\"lf-p\">Starptautiskās un reģionālās sadarbības stiprināšana 8.1. Aktīvi iesaistīties BEMIP darbā 8.1.1. Regulāri piedalīties BEMIP sanāksmēs un aizstāvēt Latvijas intereses.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ĀM, VARAM, SM, AS \"AST\"</p>\n<p class=\"lf-p\">Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.1., 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 8.2. Veicināt sadarbību ar Igauniju un Lietuvu, kā arī citām reģiona valstīm 8.2.1. Regulāri piedalīties Baltijas ministru padomes Augsta līmeņa Baltijas Komitejas Sanāksmēs (BCM) un aizstāvēt Latvijas intereses.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ĀM, VARAM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, privātie līdzekļi 2.1., 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 8.2.2. Organizēt BCM pasākumus Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē laikā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016., 2019.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ĀM, VARAM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, privātie līdzekļi 2.1., 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 8.2.3. Piedalīties Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības (NB8) formāta enerģētikas jautājumu sanāksmēs, kā arī organizēt enerģētikas jautājumu sanāksmes laikā, kad Latvija būs NB8 formāta koordinējošā valsts.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ĀM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, privātie līdzekļi 2.1., 2.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">PR 8.4. Koordinēt Baltijas jūras reģiona stratēģijas Enerģētikas prioritāti 8.4.1. Vērtēt \"Seed Money\" projektus enerģētikas jomā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ĀM, VARAM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, privātie līdzekļi , projektu realizācijai INERREG ES līdzfinansējums 8.4.2. Organizēt un regulāri piedalīties pasākumos attiecībā uz enerģētikas jautājumiem un aizstāvēt Latvijas intereses.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ĀM, VARAM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 8.5. Veicināt Latvijas aktīvu dalību starptautiskās organizācijās 8.5.1. Piedalīties Eiropas Enerģētikas Kopienas darbā un aizstāvēt Latvijas intereses.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ĀM, VARAM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 8.5.2. Piedalīties Enerģētikas Hartas pasākumos, kā arī līdzdarboties jaunas redakcijas izstrādē un aizstāvēt Latvijas intereses.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ĀM, VARAM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 8.5.3. Veicināt divpusējus kontaktus enerģētikas jomā, tajā skaitā risinot enerģētikas jautājumus divpusējo starpvalstu tikšanās laikā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ĀM, VARAM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 8.5.4. Veicināt Latvijas Republikas pilsētu dalību \"Pilsētu mēru paktā\" un \"Viedo pilsētu un pašvaldību sadarbībā\", lai panāktu pašvaldību aktivitātes palielināšanos valsts enerģētikas mērķu sasniegšanai.\"</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pašvaldības EM, VARAM Pašvaldību budžets Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 9.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sabiedrības informēšana par enerģētikas sektora aktualitātēm 9.1. Veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem enerģētikas sektorā 9.1.1. Regulāri organizēt Tautsaimniecības padomes Enerģētikas apakškomitejas sanāksmes un nodrošināt to efektīvu darbību.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM NVO, nozares pārstāvji Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">9.1.2. Pieņemot jaunus tiesību aktus enerģētikas nozarē sagatavot preses relīzes un nepieciešamības gadījumā organizēt preses konferences, kā arī izmantot citus populāros saziņas līdzekļus, lai informētu iedzīvotājus par gaidāmajām izmaiņām.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM NVO, preses pārstāvji Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, privātie līdzekļi Rīcības virziens mērķa sasniegšanai 10.</p>\n<p class=\"lf-p\">Inovatīvi risinājumi enerģētikas nozares problēmām 10.1. Nodrošināt institucionālo ietvaru valsts un uzņēmēju sadarbībai 10.1.1. Veicināt spēcīgu zinātnisko institūciju izveidošanos enerģētikas jomā, izvietojot kompetences centrus un tehnoloģiju pārneses centrus enerģētikas jomā zinātniskajās institūcijās, stiprinot saikni starp zinātniskajām institūcijām un uzņēmējdarbības sektoru un pasūtot enerģētikas nozarei aktuālu risinājumu izstrādi, aprobāciju un ieviešanu tirgū.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM ĀM, VARAM, SM, VM, IZM, augstskolas, pētnieciskās institūcijas Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums (darbības programmas \"Uzņēmējdarbība un inovācijas\" papildinājuma 2.1.2.1.1.apakšaktivitāte \"Kompetences centri\"), piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, privātie līdzekļi 10.1.2. Izstrādāt jaunu, starpdisciplināru valsts pētījumu programmu enerģētikas jomā, kas veido zināšanu bāzi inovācijām visās pamatnostādnēs ietvertajās tematiskajās jomās.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">IZM, EM ĀM, VARAM, SM, VM, IZM, Zinātniskās institūcijas Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">Provizoriski nepieciešamais valsts finansējums:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>IZM 2018.un 2019.gadā ik gadu 1milj. euro;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>EM 2018.un 2019.gadā ik gadu 1milj. euro.</div>\n<p class=\"lf-p\">10.1.3. Izvērtēt inovāciju iepirkumu, tajā skaitā enerģētikas nozarē, un nepieciešamības gadījumā izstrādāt vadlīnijas.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM IZM, FM Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 10.1.4. Nodrošināt atbalsta pasākumus dalības ES programmā \"Apvārsnis\" veicināšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">VIAA, LIAA Zinātniskās institūcijas, EM, ĀM, VARAM, SM, VM, Pašvaldības SAM 1.1.1.5. Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās, zinātnisko institūciju līdzfinansējums 10.2. Veicināt Viedās specializācijas attīstību enerģētikas jomā 10.2.1. Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē Informatīvo ziņojumu par viedās stratēģijas īstenošanu enerģētikas nozarē.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.</p>\n<p class=\"lf-p\">EM IZM, Zinātniskās institūcijas Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 10.2.2. Sadarbojoties augstskolām, pētniekiem un uzņēmējiem izstrādāt jaunas, inovatīvas starpdisciplināras studiju programmas un attīstīt starpdisciplināro pētniecību Viedās specializācijas jomās enerģētikas nozares problēmu risināšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2016.-2020.</p>\n<p class=\"lf-p\">IZM, EM VARAM, Augstskolas, Zinātniskās institūcijas Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums (darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\"</p>\n<p class=\"lf-p\">8.2.1. SAM \"Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu\", piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, privātie līdzekļi Paredzēto pasākumu izpildē tiks iesaistītas nozares pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un zinātniskās institūcijas.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Politikas ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžets, ES Eiropas Savienojuma programmas līdzekļi, ES fondu finansējums, kā arī privātais kapitāls. Pamatnostādņu paredzēto pasākumu īstenošana no valsts budžeta 2016.gadā tiks nodrošināta minētajiem pasākumiem piešķirto līdzekļu ietvaros.</div>\n<p class=\"lf-p\">Sākot ar 2017.gadu un turpmākajos gados jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu projektā minētiem pasākumiem ir skatāms Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā, izskatot visus jauno politikas iniciatīvu pieprasījumus un ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.</p>\n<p class=\"lf-p\">1 Apstiprināts MK sēdē, protokols Nr.32, 59.§ (TA -</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">378)</span>);</div>\n<p class=\"lf-p\">2 Apstiprināts MK sēdē, protokols Nr.29, 39. § (TA</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>1045);</div>\n<p class=\"lf-p\">3 2007.gada 8.-9.marta Eiropadomes secinājumi - https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/93135.pdf 4 COM (2011) 112 Ceļa karte līdz 2050.gadam - http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52011DC0112&amp;from=EN;</p>\n<p class=\"lf-p\">5 2014.gada 24.oktobra Eiropadomes secinājumi - http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-169-2014-INIT/lv/pdf 6 Ne-ETS sektori - lauksaimniecības un transporta sektors (izņemot starptautisko aviāciju un starptautisko jūras transportu), nelieli rūpniecības uzņēmumi, mājsaimniecības (t.sk. to apkures) un atkritumu apsaimniekošanas sektors.</p>\n<p class=\"lf-p\">7 Citu ES dalībvalstu AER mērķi - Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK pielikumā;</p>\n<p class=\"lf-p\">8 Citu ES dalībvalstu energoefektivitātes mērķi - http://ec.europa.eu/energy/en/topics/energy-efficiency/energy-efficiency-directive;</p>\n<p class=\"lf-p\">9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK;</p>\n<p class=\"lf-p\">10 Apstiprināti ar Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr.</p>\n<p class=\"lf-p\">406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020.gadam (http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009D0406&amp;from=EN);</p>\n<p class=\"lf-p\">11 Citu ES dalībvalstu SEG emisiju samazināšanas mērķi - http://ec.europa.eu/clima/policies/g-gas/docs/kyoto_progress_2014_en.pdf;</p>\n<p class=\"lf-p\">12 Mērķis norādīts attiecībā uz visām trim Baltijas valstīm kopā pirms KIP īstenošanas. Avots: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja sasniegšana Eiropas elektrotīkla sagatavošana 2020. gadam. Brisele, 25.2.2015 COM(2015) 82 final 13 AER direktīvā ir noteikts, ka katras dalībvalsts AER mērķis tiek noteikts, izmantojot normalizētos rādītājus, tas ir, AER īpatsvars enerģijas bruto gala patēriņā;</p>\n<p class=\"lf-p\">14 Dr.Sc.Ing J. Strūbergs un Mg.Sc.Ing K. Siļķe pētījums \"Latvijas mazo un vidējo upju hidroenerģētiskā potenciāla vērtējums\" 20.02.2012;</p>\n<p class=\"lf-p\">15 Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumi Nr.27 \"Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus\";</p>\n<p class=\"lf-p\">16 Atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmaksas - https://www.irena.org/DocumentDownloads/Publications/RE_Technologies_Cost_Analysis-SOLAR_PV.pdf;</p>\n<p class=\"lf-p\">17 Saules energotehnoloģijas - http://www.irena.org/DocumentDownloads/Pressrelease/G20_Toolkit.pdf;</p>\n<p class=\"lf-p\">18 A.Blumberga, G.Bažbauers, u.c., Pētījums \"Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas modelis un rīcības plāns\", (RTU, 2009);</p>\n<p class=\"lf-p\">19 Ogļūdeņražu izpēte un ieguve - https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/zemes_dzilu_izpete/;</p>\n<p class=\"lf-p\">20 Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas informācija.</p>\n<p class=\"lf-p\">21 Rūpniecība un būvniecība (NACE 2. red. 07, izņemot 07.21, 08, 09.9, 10-32, 41-43), transports (NACE 2. red.</p>\n<p class=\"lf-p\">49-51), mājsaimniecības (NACE 2. red. 97-98), komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi (NACE 2. red. 33, 36-39, 45-47, 52-96, 99), lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība, zivsaimniecība (NACE 2. red. 01-03).</p>\n<p class=\"lf-p\">22 Ģenerējošo jaudu attīstības prognoze, kurā tiek ņemtas vērā elektrostacijas, kuras tiek nodotas ekspluatācijā vai tiek slēgtas saskaņā ar pārvades sistēmas operatora (turpmāk tekstā arī - PSO) rīcībā esošo informāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">23 Sadales sistēmas tarifi - http://www.sadalestikls.lv/files/newnode/infodudok/majas%20lapa_tarifi_LVL_no_01.01.2014.EUR_2.pdf;</p>\n<p class=\"lf-p\">24 Eiropas Komisijas vērtējums - http://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:4f8722ce-1347-11e5-8817-01aa75ed71a1.0001.02/DOC_1&amp;format=PDF;</p>\n<p class=\"lf-p\">25 Dr.Sc.Ing J. Strūbergs un Mg.Sc.Ing K. Siļķe pētījums \"Latvijas mazo un vidējo upju hidroenerģētiskā potenciāla vērtējums\" 20.02.2012;</p>\n<p class=\"lf-p\">26 Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumi Nr.27 \"Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus\";</p>\n<p class=\"lf-p\">27 Vēja enerģija tehnoloģijas - http://ec.europa.eu/energy/gas_electricity/internal_market_en.htm;</p>\n<p class=\"lf-p\">28 Vadlīnijās par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai - http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=OJ:C:2014:200:FULL&amp;from=EN;</p>\n<p class=\"lf-p\">29 Apstiprināts ar 2015.gada 17.septembra rīkojumu Nr.567 (prot. Nr. 43 2. §) 30 Elektroenerģijas negatīvā cena ir vispārpieņemts termins, kas nozīmē, ka konkrētajā laika momentā elektroenerģijas cena tirgū ir zemāka par 0. Negatīvās cenas rodas tad, kad ļoti zems pieprasījums sakrīt ar augstu piedāvājumu. Zema pieprasījuma gadījumi var būt, piemēram, valsts svētku dienās un svētdienu naktīs, ko pastiprina iespējamās svārstības rūpnieciskajā darbībā ekonomiskās krīzes dēļ.</p>\n<p class=\"lf-p\">Savukārt, tipisku augsta piedāvājuma situāciju rada augsta vēja enerģijas padeve tīklā. Tīkla operators, kuram ir noteikts uzņemt tīklā vēja elektrostacijā saražoto enerģiju ar prioritāti, lai panāktu tirgus līdzsvaru, iesniedz biržā piedāvājumu par šo enerģiju par negatīvu cenu. Arī tradicionālās elektrostacijās saražotā elektroenerģija var tikt izsolīta tirgū par negatīvu cenu. Tas ir, piemēram, gadījumos, kad elektrostacija ražo enerģiju par cenu, kas pārsniedz ģenerēšanas robežizmaksas, saskaņojot kādas konkrētas stundas ražošanu ar pieprasījumu citās stundās, ja ir ekonomiski izdevīgāk atstāt staciju darbā konkrētā stundā, kad zaudējumi no negatīvās cenas, ir mazāki nekā izmaksas, no ražošanas grafika maiņas.</p>\n<p class=\"lf-p\">31 augstas efektivitātes dabas gāzes koģenerācijas stacijas ar elektrisko jaudu līdz 4 MW vai arī stacijas, kas izmanto AER bez jaudas ierobežojuma, kuras nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās siltumapgādes sistēmas; augstas efektivitātes koģenerācijas stacijas ar elektrisko jaudu līdz 4 MW, kas vismaz 30% elektroenerģijas ražošanas nodrošina ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai to atvasinājumiem un, kas vismaz 70% no izejvielām nodrošina pats vai iegādājas no ražotāja, kam pieder vairāk nekā 50% no nodokļa maksātāja pamatkapitāla, turklāt saražotā siltumenerģija tiek izmantota savas produkcijas ražošanā; augstas efektivitātes koksnes biomasas koģenerācijas stacijas ar elektrisko jaudu līdz 4 MW un vismaz 70% no koģenerācijas procesā iegūtās siltumenerģijas izmanto savas produkcijas ražošanā; augstas efektivitātes dabas gāzes koģenerācijas stacijas ar elektrisko jaudu līdz 4 MW vai bez uzstādītās elektriskās jaudas ierobežojuma AER koģenerācijas stacijās, kas vismaz 70% no saražotās siltumenerģijas izmanto augu veģetācijas procesa nodrošināšanai segtajās platībās, kuru kopējā platība ir ne mazāka kā 5000 m2.</p>\n<p class=\"lf-p\">32 Informatīvais ziņojums \"Par situāciju biodegvielas ražošanas nozarē\" (TA-1804) (23.04.2013. prot.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nr.23, 31.§). Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40248005;</p>\n<p class=\"lf-p\">33 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti;</p>\n<p class=\"lf-p\">34 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm;</p>\n<p class=\"lf-p\">35 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem;</p>\n<p class=\"lf-p\">36 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK;</p>\n<p class=\"lf-p\">37 EK paziņojums - COM (2014) 520 final;</p>\n<p class=\"lf-p\">38 Dažādie alternatīvie ieviešanas varianti ir analizēti sekojošos MK pieņemtajos dokumentos:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>Koncepcijā par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktos (MK 02.12.2013. rīkojums Nr.587);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>Ziņojumā par Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 7.panta prasību izpildi;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3)</span>Informatīvajā ziņojumā \"Par virzību uz indikatīvo valsts energoefektivitātes mērķi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK\";</div>\n<p class=\"lf-p\">39 Vispārējais mērķis ir pārskatīt un noteikt energoefektivitātes minimālās prasības precēm un pakalpojumiem, kā arī pārskatīt un noteikt preču marķēšanas prasības;</p>\n<p class=\"lf-p\">40 2015.gadā spēkā esošie ekodizaina un energomarķējuma tiesību akti aptver tādus produktus kā mājsaimniecības apgaismojuma produktus (ieskaitot kvēlspuldzes), televizorus, gaisa kondicionierus, veļas mazgājamās mašīnas u.c.</p>\n<p class=\"lf-p\">Kopumā spēkā stājušies 28 tiesību akti ekodizaina jomā un 16 tiesību akti energomarķējuma jomā;</p>\n<p class=\"lf-p\">41 Gala tehniskais ziņojums: Evaluation of the Energy Labelling Directive and specific aspects of the Ecodesign Directive (ENER/C3/2012-523), Ecofys, 2014;</p>\n<p class=\"lf-p\">42 Apmēram 10-25% preču/produktu varētu būt neatbilstoši prasībām, kas atbilst 10% zaudētu potenciālo energoietaupījumu un apmēram 14 miljrd. eiro zaudējumu gadā;</p>\n<p class=\"lf-p\">43 Cita starpā 2015.gadā norisinās Energomarķējuma Direktīvas pārskatīšanas process (skatīt Eiropas Komisijas izstrādāto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai ar ko izveido energoefektivitātes marķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (COM(2015) 341 final)). Regulas priekšlikumā cita starpā paredzēti stingrāki tirgus uzraudzības un patērētāju informēšanas pienākumi dalībvalstīm;</p>\n<p class=\"lf-p\">44 AS \"Latvijas gāze\" sniegtā informācija \"Gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciāla izvērtējumam Latvijas Republikā\", kas iesniegts Eiropas Komisijai š.g.</p>\n<p class=\"lf-p\">7.jūlijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">45 Statistikas apkopojumi par ēku energoefektivitāti - https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/petijumi__statistika/;</p>\n<p class=\"lf-p\">46 Izvērtējums pieejams Ekonomikas ministrijas mājas lapā sadaļā ES fondi, apakšsadaļā Apstiprinātie pasākumi 2014.-2020. https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/apstiprinatie_normativie_akti_2014__2020 /;</p>\n<p class=\"lf-p\">47 Valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas ar kopējo platību virs 250 m2 uz 09.07.2015. saskaņā ar Eiropas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/27/ES par energoefektivitāti 5.panta 5.punktu (sagatavota pēc valsts institūciju sniegtās informācijas). https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/eku_energoefektivitate/no_direktivas_2012_27_es_par_energoefektivitati_izrietosas_prasibas/;</p>\n<p class=\"lf-p\">48 https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/energoefektivitate_un_siltumapgade/energoefektivitate/noderigas_saites/ 49 Koncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktos (Ministru kabineta 2013.gada 2.decembra rīkojums Nr. 587). Koncepcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par attīstības plānošanu izvērtēti vairāki mērķa sasniegšanas varianti, tai skaitā pēc katra risinājuma ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem, norādot pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu, kā arī ietverot iespējamo līdzekļu ietaupījumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">50 Provizoriski nepieciešamie finanšu līdzekļi būs zināmi pēc projekta iesniegšanas finansēšanai 51 Saskaņā ar Enerģētikas likumu derogācija līdz 2017.gadam.</p>\n<p class=\"lf-p\">52 pie nosacījuma, ka tiek nodrošināta ES Trešās enerģētikas paketes ieviešana 53 Partnerības līgumā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā minēts, ka 2016.gadā paredzēts pārskatīt Kohēzijas Politikas fondu ietvaros plānotos pasākumus, gadījumā, ja EISI ietvaros minētajiem projektiem finansējums netiks piešķirts. Pārskatot Partnerības līgumu 2016.gadā nepieciešams precizēt informāciju par projektu, tā ieviešanas grafiku un finansēšanas avotus. Projekts ir ietverts 2.KIP sarakstā un var pretendēt uz EISI līdzekļiem līdz 2020.gadam.</p>\n<p class=\"lf-p\">54 apstiprināts ar Ministru kabineta 2014.gada 26.marta rīkojumu Nr.129 55 Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns viedai pilsētai 2014. - 2020.gadam.</p>\n<p class=\"lf-p\">56 Saskaņā ar Padomes 2009.gada 14.septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves 3.panta prasībām, dalībvalstis Kopienas teritorijā pastāvīgi uztur naftas krājumu apjomu, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienām vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks.</p>\n<p class=\"lf-p\">57 Provizoriskie valsts nodevas ieņēmumi saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 14.jūnija noteikumiem Nr.450 \"Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību\".</p>\n<p class=\"lf-p\">Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola Pielikums Nr. 1 Latvijas dalība starptautiskajās enerģētikas organizācijās un platformās Enerģētikas Kopiena Enerģētikas Kopiena (turpmāk - EK) ir uz reģionālas sadarbības veicināšanu vērsta organizācija, kas ir dibināta ar mērķi veicināt Eiropas valstu integrāciju un sadarbību enerģētikas sektorā pēc Aukstā kara, tādā veidā veicinot reģiona enerģētisko drošību. EK mērķis ir investīciju, ekonomiskās attīstības, enerģijas piegādes drošības un sociālās stabilitātes sekmēšana, vienlaikus EK kalpo par platformu dalībvalstu savstarpējās solidaritātes, uzticības un miera veicināšanai. EK paplašināšanās process sniedz iespēju nodrošināt iepriekšminēto vērtību izplatīšanos plašākā mērogā.</p>\n<p class=\"lf-p\">EK līguma II sadaļa ietver Eiropas Savienības acquis communautaire, kura nosacījumi tiek pielāgoti visām EK dalībvalstīm. Acquis communautaire sastāv no 20 tiesiskajiem aktiem, kuri aptver sekojošus ES enerģētikas likumdošanas centrālos jautājumus: elektroenerģija, gāze, nafta konkurētspēja, atjaunojamā enerģija, energoefektivitāte, vide un statistika.</p>\n<p class=\"lf-p\">Par Enerģētikas Kopienas dalībvalsti var kļūt jebkura Eiropas Kopienas dalībvalsts. Visām Enerģētikas Kopienas dalībvalstīm ir jāievēro acquis communautaire noteiktos pienākumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Valsts, iegūstot dalībnieces statusu, ir tiesīga piedalīties visās Enerģētikas Kopienas institucionālajās sanāksmēs Latvija kļuva par Enerģētikas Kopienas dalībvalsti 2014.gada vidū.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ņemot vērā pēdējos notikumus starptautiskajā arēnā, Latvija uzskata, ka Enerģētikas Kopiena var kalpot par vienu no platformām, kas varētu veicināt enerģētiskās stabilitātes jautājuma risināšanu, kā arī stiprināt ES enerģētisko drošību.</p>\n<p class=\"lf-p\">Enerģētikas Kopienas instrumenti varētu palīdzēt nodrošināt attiecīgu tirgus funkcionēšanu un caurredzamību Austrumeiropā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvija uzskata, ka Enerģētikas kopienas stiprināšana un paplašināšana, kas veicina ES likumdošanas pārņemšanas enerģētikas jomā ES kaimiņvalstīs, ir mehānisms, kas attīstīs ES sadarbību ar trešajām valstīm.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pašlaik Latvijai nav Enerģētikas Kopienas dalībnieka statusa un Latvija seko līdzi notikumiem Enerģētikas Kopienā tikai kā ES dalībvalsts, taču ir uzsākts iestāšanās process.</p>\n<p class=\"lf-p\">Enerģētikas harta un Enerģētikas hartas nolīgums Eiropas Enerģētikas hartas deklarācija tika parakstīta 1991.gada 17.decembrī Hāgā un tā stājusies spēkā 1994.gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvija ratificēja Eiropas enerģētikas hartu 1992.gada 18.jūnijā. Enerģētikas harta kalpo par ilgtermiņa sadarbības modeli starptautiskās sadarbības enerģētikas sektorā veicināšanai, īpaši pievēršoties ciešāku sadarbības saišu nodrošināšanai starp Austrumiem un Rietumiem. Organizācijas darbības juridisko pamatu veido sekojošie dokumenti:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>politiskā deklarācija Eiropas Enerģētikas harta;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>juridiski saistošs Enerģētikas hartas nolīgums (tajā skaitā nolīguma tirdzniecības noteikumu grozījums),</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Enerģētikas Hartas Protokols par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">Enerģētikas hartas lēmumpieņemšanas platforma ir Enerģētikas hartas konference.</p>\n<p class=\"lf-p\">Enerģētikas hartas nolīguma darbība ir koncentrēta ap pieciem pīlāriem: investīciju piesaistes un aizsardzības mehānismu izstrāde; brīva enerģijas materiālu tirdzniecība saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas nosacījumiem; vienotu noteikumu izstrāde enerģijas tirdzniecībai, tranzītam, investīcijām un vides sektoram.</p>\n<p class=\"lf-p\">Enerģētikas hartas darbība ir vērsta uz sekojošām jomām:</p>\n<p class=\"lf-p\">Enerģētikas resursu attīstīšana un pieejamības nodrošināšana;</p>\n<p class=\"lf-p\">Pieejas tirgiem nodrošināšana; Enerģijas tirdzniecības liberalizācija; Investīciju aizsardzības veicināšana; Drošības principu un vadlīniju izstrāde; Pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un inovāciju veicināšana; Energoefektivitātes un vides aizsardzības veicināšana; Izglītības un apmācību iespējas nodrošināšana.</p>\n<p class=\"lf-p\">IRENA 2009.gada 26.janvārī IRENA dibināšanas konferencē Bonnā 75 valstis, tostarp, Latvija, parakstīja IRENA organizācijas statūtus. 2010.gada 18.februārī Saeima pieņēma likumu \"Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem\", likums ir stājies spēkā 2010.gada 8.jūlijā, līdz ar to Latvija ir kļuvusi par IRENA pilntiesīgu locekli.</p>\n<p class=\"lf-p\">IRENA darbības galvenais mērķis ir veicināt atjaunojamās enerģijas plašāku izmantošanu globālā mērogā. Tas tiks panākts ar dažādu aktivitāšu palīdzību: (a) konsultācijām enerģētikas politikas jomā; (b) mehānismu izveidi tehnoloģiju un zināšanu pārnesei; (c) izglītošanu atjaunojamās enerģijas jomā; (d) zinātnisku pētījumu veikšanu; (e) sabiedrības informēšanas kampaņām; (f) konsultācijām par projektu finansējuma iespējām.</p>\n<p class=\"lf-p\">IRENA aptver visus atjaunojamo energoresursu veidus, ievērojot ilgtspējas kritērijus. Kā īpaši nozīmīga darbības joma tiek uzsvērta saikne starp atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un energoefektivitāti.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvija novērtē centienus radīt un stiprināt starptautiska līmeņa aģentūru, kuras darbība vērsta uz sadarbības tīklu izveidi, informācijas izplatīšanu un zināšanu bāzes attīstību atjaunojamās enerģijas jomā. Latvija uzskata, ka līdzdarbība šādā starptautiskā aģentūrā veicina enerģētikas politikas pilnveidošanu un starptautisko sadarbību.</p>\n<p class=\"lf-p\">OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk - OECD) savu misiju definē kā demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanas veicināšanu, kā arī valstu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstības sekmēšanu globalizācijas kontekstā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2013.gada 15.oktobrī OECD Padomes sēdē Parīzē tika apstiprināta Latvijas iestāšanās sarunu \"Ceļa karte\". 2014.gada 14.februārī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs A. Pildegovičs iesniedza OECD ģenerālsekretāra vietniekam William C.</p>\n<p class=\"lf-p\">Danvers Latvijas iestāšanās sarunu sākotnējo memorandu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sākotnējā memorandā ir atspoguļots Latvijas sākotnējais viedoklis par Latvijas tiesību aktiem un to piemērošanas prakses atbilstību 230 OECD instrumentiem. Dalība OECD Latvijai piešķir kvalitātes zīmogu un sniedz iespēju attīstīt stratēģiski nozīmīgu dialogu ar pasaules lielvalstīm.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apzinoties, ka tautsaimniecības sekmīgu un ilgtspējīgu attīstību nosaka ekonomiskie procesi pasaulē, Latvijas interesēs ir sadarboties ar OECD - nozīmīgāko globālās ekonomikas veidošanas forumu. Latvija ir sākusi aktīvi iesaistīties OECD komiteju darbībā, tostarp arī ar enerģētikas sektoru saistīto jautājumu risināšanā. Enerģētikas sektora intereses Latvija aizstāv, iesaistoties Vides komitejas aktivitātēs. Latvija ir tostarp pievienojusies OECD Zaļās izaugsmes deklarācijai (OECD Declaration on Green Growth).</p>\n<p class=\"lf-p\">ACER 2009.gada 13.jūlijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru. Energoregulatoru sadarbības aģentūra (turpmāk - ACER) tika izveidota, lai novērstu regulatīvās funkcijas deficītu Eiropas Savienības (ES) līmenī un lai veicinātu elektroenerģijas un gāzes iekšējo tirgu efektīvu darbību. ACER rada iespējas valstu regulatīvajām iestādēm uzlabot sadarbību ES līmenī.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvija ir atbalstījusi Aģentūras izveides ideju, piekrītot enerģētikas tirgus liberalizēšanas likumdošanas paketes projektiem, tajā skaitā regulai, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru projektu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Eiropas Savienības pašvaldību apvienība \"Energy Cities\" \"Energy Cities \" ir Eiropas Savienības pašvaldību apvienība, kas darbojas Eiropas Savienības Pilsētu mēru pakta ietvaros un cieši sadarbojas ar Eiropas Komisiju. Tā ir viena no institūcijām enerģētikas un klimata pārmaiņu vadības jomā, kas ietekmē finanšu līdzekļu instrumentus, iesakot un atbalstot dažādus enerģētikas jomas investīciju projektus. Apvienības mērķi, kā arī to potenciālais ieguldījums tiešā veidā sasaucas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) tūkstošgades attīstības mērķiem, kuri ir īpaši vērsti uz nabadzības izskaušanu un vides ilgtspējības nodrošināšanu, izmantojot pieejamu, tīru un efektīvu enerģijas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Jau 2012.gadā \"Energy Cities\" iesaistījās procesos, kas saistīti ar Eiropas Savienības pāreju uz tīru enerģiju un enerģijas patēriņa samazinājumu. Apvienības priekšlikumi tika balstīti uz inovatīvām pieejām, jaunām idejām un revolucionāro praksi vienlaikus nodrošinot praktiskas atbildes šodienas rīcībai un ilgtermiņa redzējumu pašvaldībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola Pielikums Nr. 2 Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem Enerģētikas pamatnostādnes ir saistītas ES un nacionālā līmeņa politiskās plānošanas dokumentiem, no kuriem aktuālākie nacionālā līmenī ir: \"Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam\", Latvijas nacionālā reformu programma \"ES 2020\"stratēģijas īstenošanai, \"Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam\" un \"Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030-konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai\". Tāpat, atsevišķi Pamatnostādņu politikas mērķi un principi sasaucas arī ar citu jomu vidēja termiņa politiskās plānošanas dokumentiem - tādiem kā \"Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam\" un \"Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam\".</p>\n<p class=\"lf-p\">ES politiskās plānošanas dokumentu jomā ar Pamatnostādnēm ir saistīti gan vidēja, gan ilga plānošanas perioda dokumenti, tādi kā: \"Enerģētikas ceļvedis līdz 2050.gadam\", \"Klimata un enerģijas mērķi konkurētspējīgai un drošai zema oglekļa ES ekonomikai līdz 2030.gadam\", \"Eiropa 2020 - Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei\", \"Atjaunojamie energoresursi pēc 2020.gada - izaugsmes plāns\". Saistīto politiskās plānošanas dokumentu galveno uzstādījumu kopsavilkums apkopots tabulā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem N.p.k Nosaukums Kas un kad apstiprinājis Darbības termiņš Galvenie uzstādījumi ES politikas plānošanas dokumenti 1.</p>\n<p class=\"lf-p\">Enerģētikas ceļvedis līdz 2050.gadam EK paziņojums, 15.12.2011.</p>\n<p class=\"lf-p\">ES Padomes secinājumi Līdz 2050.gadam Līdz 2050. gadam samazināt emisijas 80%-95% salīdzinot ar 1990.gada līmeni.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.</p>\n<p class=\"lf-p\">Klimata un enerģijas mērķi konkurētspējīgai un drošai mazoglekļa ES ekonomikai līdz 2030. gadam.</p>\n<p class=\"lf-p\">EK paziņojums, 22.01.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz 2030.gadam</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Juridiski saistošs mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>ES mērogā saistošs mērķis panākt, lai atjaunojamās enerģijas īpatsvars būtu vismaz 27%, dalībvalstīm nav paredzēti obligāti mērķi.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Uzlabota energoefektivitāte.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>ES ETS reforma.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Uz konkurenci balstīta un droša energoapgāde par pieņemamām cenām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Ierosināta jauna pārvaldības sistēma,</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Jaunu indikatoru komplekts, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un drošu energosistēmu.</div>\n<p class=\"lf-p\">3.</p>\n<p class=\"lf-p\">Eiropa 2020 - Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei Pamatiniciatīva - Resursu ziņā efektīva Eiropa EK paziņojums, 03.03.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz 2020.gadam Iniciatīvas mērķis ir nodalīt ekonomikas izaugsmi no resursu un enerģijas izmantošanas, samazināt CO2 emisijas, palielināt konkurētspēju un sekmēt lielāku energoapgādes drošību.</p>\n<p class=\"lf-p\">4.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atjaunojamie energoresursi pēc 2020.gada - izaugsmes plāns EK paziņojums, 08.06.2012.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc 2020.gada</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>pakāpeniski jālikvidē subsīdijas fosilajiem energoresursiem,</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>jāpārskata enerģijas nodokļi, lai pastiprinātu ieguldījumus zemas oglekļa emisijas tehnoloģijā,</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>pakāpeniski jāsamazina vai jāizbeidz atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem, lai motivētu šo nozari ilgtermiņā kļūt spējīgākai konkurēt ar citiem enerģijas avotiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>jāreformē arī dalībvalstu atbalsta programmas, lai sekmētu izmaksu samazināšanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>ES jāstimulē vēja un saules enerģijas ražošana tur, kur to darīt ir lētāk. - 5.</div>\n<p class=\"lf-p\">Konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģijas stratēģija EK paziņojums, 10.11.2010.</p>\n<p class=\"lf-p\">Mērķis ir definēt - kā mainīt veidu kā Eiropā enerģija tiek ražota un patērēta. Stratēģija ir strukturēta ņemot par pamatu piecas prioritātes:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>ierobežot Eiropā enerģijas patēriņu,</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>izveidot integrētu iekšējo tirgu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>stiprināt lietotājus un sasniegt augstāko drošības un drošuma līmeni;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>paplašināt Eiropas vadošo lomu enerģijas tehnoloģiju un inovāciju attīstībā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>stiprināt ES enerģijas tirgus ārējo dimensiju. - 6.</div>\n<p class=\"lf-p\">Eiropas energoapgādes drošības stratēģija EK paziņojums, 28.05.2014.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sākot no 2014.gada Lai risinātu apgādes drošības problēmas, Komisija ir ierosinājusi veikt pasākumus vairākās nozīmīgās jomās:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi un izveidot iztrūkstošos infrastruktūras savienojumus. Uzstādītās elektroenerģijas jaudas starpsavienojumiem 2030.g. palielināt mērķi līdz 15%, (dalībvalstis jau ir apņēmušās līdz 2020.gadam nodrošināt starpsavienojumus 10% apmērā);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>piegādātājvalstu un piegādes maršrutu dažādošana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>ārkārtas situāciju un solidaritātes mehānismu nostiprināšana un kritiskās infrastruktūras aizsardzība.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>vietējās enerģijas ražošanas apjomu palielināšana.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>enerģētikas politikas saskaņošana starp dalībvalstīm un vienota nostāja ārējā enerģētikas politikā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>energotehnoloģiju attīstīšana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>energoefektivitātes uzlabošana. Tā kā ēku energopatēriņš veido 40% no kopējā energopatēriņa un tās patērē vienu trešo daļu no izmantotajiem dabasgāzes resursiem, šis ir ļoti nozīmīgs sektors.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7.</span>A Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (Direktīva 2009/28/EK) Direktīva Spēkā no 2009.gada 25.jūnija Direktīva izstrādāta nolūkā radīt Eiropas Savienības dalībvalstīs kopēju ietvaru atjaunojamo energoresursu izmantošanai, nosakot obligātus mērķus Eiropas Savienības kopējam atjaunojamo energoresursu īpatsvaram energoresursu gala patēriņā un transporta degvielas patēriņam.</div>\n<p class=\"lf-p\">8.</p>\n<p class=\"lf-p\">Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2012/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK Direktīva Spēkā no 2012.gada 25.oktobra Direktīva izveido kopēju pasākumu klāstu, lai veicinātu energoefektivitāti:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Nacionālo energoefektivitātes mērķu aprēķināšanas kārtība;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Ēku ilgtermiņa stratēģijas sagatavošana;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Energoefektivitātes pienākumu shēmas izveidošanu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Normas energopakalpojumu attīstībai;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Sabiedrības izglītošanas pasākumus.</div>\n<p class=\"lf-p\">9.</p>\n<p class=\"lf-p\">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014.gada 22.oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu Direktīva Spēkā no 2014.gada 28.oktobra Direktīva nosaka dalībvalstīm izpildei nodrošināt CNG uzpildes punktu ieviešanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Latvijas politikas plānošanas dokumenti 10. \"Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam\", (turpmāk - Latvija 2030) MK, 10.06.2010.</p>\n<p class=\"lf-p\">Saeima - 10.06.2010 Līdz 2030.gadam</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Enerģētiskā drošība un neatkarība, samazināt energoatkarību - (neto energoresursu imports/ bruto iekšzemes enerģijas patēriņš plus bunkurēšana, %) zem 50%.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Atjaunojamo energoresursu izmantošana un inovācija, palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā vismaz līdz 50%;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Energoefektivitātes pasākumi, energointensitāte ekonomikā (bruto iekšzemes enerģijas patēriņš pret IKP, kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR no IKP) 2030.g. nedrīkst pārsniegt 150.</div>\n<p class=\"lf-p\">11.</p>\n<p class=\"lf-p\">Informatīvais ziņojums \"Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai\"</p>\n<p class=\"lf-p\">MK, 28.05.2013.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz 2030.gadam Galvenie mērķi 2030.gadam.</p>\n<p class=\"lf-p\">Galvenais mērķis - Konkurētspējīga ekonomika, palielināt apstrādes rūpniecības daļu kopējā ekonomikā līdz 20%.</p>\n<p class=\"lf-p\">Apakšmērķi:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>Ilgtspējīga enerģētika - līdz 2030.gadam vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei jāsamazina par 50% pret rādītāju, kas ar klimata korekciju ir aptuveni 200 kWh/m2 gadā (2009. gadā - 202 kWh/m2) un nodrošināt 50% AER</div></div>", "next": 239944}