Zaudējis spēku - Noteikumi par pasažieru kuģu drošību un standartiem

(18), tā jaunākajā redakcijā; 2.3. "Ātrgaitas kuģu kodekss" ir Starp­tautiskais ātrgaitas kuģu drošības kodekss, kas ietverts SJO Kuģošanas drošības komitejas 1994.gada 20.maija Rezolūcijā MSC 36

(63), tā jaunākajā redakcijā; 2.

1. "DSC kodekss" ir Drošības kodekss kuģiem ar dinamisko cēlējspēku, kas ietverts SJO Asamblejas
2. gada
3. novembra Rezolūcijā A.373(X), kura grozīta ar SJO Kuģošanas drošības komitejas
4. gada
5. maija Rezolūciju MSC 37

(63); 2.

1. "GMDSS" ir globālā jūras negadījumu un drošības sistēma, kas noteikta SOLAS konvencijas IV nodaļā, tās jaunākajā redakcijā; 2.
2. "pasažieru kuģis" ir kuģis, kas pārvadā vairāk kā 12 pasažierus; 2.
3. "ro-ro pasažieru kuģis" ir kuģis, kas pārvadā vairāk kā 12 pasažierus un kuram ir speciālas klases kravas telpas, atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma II-2 nodaļas A daļas 2.punkta prasībām; 2.
4. "ātrgaitas pasažieru kuģis" ir ātrgaitas kuģis, kā definēts SOLAS konvencijas X nodaļas 1.noteikumā tās jaunākā redakcijā, un pārvadā vairāk kā 12 pasažierus. Pasažieru kuģi, kas veic vietējos reisus B, C vai D kuģošanas rajonos, nav uzskatāmi par ātrgaitas pasažieru kuģiem, ja: 2.8.
5. to ūdensizspaids, kas atbilst konstruktīvajai ūdenslīnijai, ir mazāks nekā 500 m3, 2.8.
6. to maksimālais ātrums, kā noteikts Ātrgaitas kuģu kodeksa 1.4.
7. apakš­punktā, ir mazāks par 20 mezgliem; 2.
8. "jauns kuģis" ir kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kas atrodas līdzīgā būvniecības stadijā uz 1998.gada 1.jūliju, vai pēc tā. Līdzīga būvniecības stadija ir stadija, kurā: 2.9.
9. sākas ar konkrētu kuģi saistīti būvniecības darbi; 2.9.
10. ir uzsākta šā kuģa montāža, kurā izmantotas vismaz 50 tonnas vai 1% no visas korpusa konstrukciju aprēķinātās masas, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka; 2.
11. "esošais kuģis" ir kuģis, kas nav jauns kuģis; 2.
12. "vecums" ir kuģa vecums, kurš izteikts gadu skaitos pēc kuģa nodošanas ekspluatācijā; 2.
13. "pasažieris" ir ikviena persona, izņemot: 2.12.
14. kuģa kapteini un apkalpes locekļus vai citas personas, kas nodarbinātas vai pieņemtas darbā uz kuģa šā kuģa vajadzībām; 2.12.
15. bērns, kas nav sasniedzis viena gada vecumu; 2.
16. "kuģa garums" ir garums, kas ir 96% no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju, pie iegrimes, kas ir 85% no teorētiskā sānu augstuma, kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas, vai garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju, skatoties, kurš ir lielāks. Kuģiem, kas ir projektēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai; 2.
17. "priekšgala augstums" ir Starp­tautiskās konvencijas par kravas marku
18. noteikumā definētais priekšgala augstums kā vertikāls attālums priekšējā perpendikulā starp ūdenslīniju, kas atbilst noteiktajam vasaras brīvsāna augstumam pie projektētās galsveres, līdz atklātā klāja sānu augšai; 2.
19. "kuģis ar pilnu klāju" ir kuģis ar nepārtrauktu klāju, pakļautu laika apstākļu un jūras iedarbībai, kurš ir aprīkots ar patstāvīgām ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas/atvēršanas ierīcēm. Nepārtraukts klājs var būt ūdensnecaurlaidīgs klājs vai līdzvērtīga konstrukcija, kas ietver ūdens­necaurlaidīgu klāju pilnīgi aprīkotu ar pietiekami izturīgām un ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas ierīcēm; 2.
20. "starptautisks reiss" ir jūras reiss no Latvijas ostas uz ostu, kas atrodas ārpus Latvijas, vai pretēji; 2.
21. "vietējais reiss" ir reiss kuģošanas rajonos no Latvijas ostas uz to pašu vai citu ostu Latvijā (t.i., kuģošana starp vienas valsts ostām); 2.
22. "kuģošanas rajons" ir rajons, kas noteikts, ievērojot 8.1.apakšpunkta prasību. Tomēr, piemērojot noteikumus par radiosakariem, kuģošanas rajonu definīcijas ir tādas, kādas noteiktas SOLAS konvencijas IV nodaļas
23. noteikumā; 2.
24. "ostas teritorija" ir teritorija, kas nav Latvijas Republikas noteiktais kuģošanas rajons un kas plešas līdz ostas akvatorijas tālākajai vietai jūrā, veidojot ostas sistēmas neatņemamu daļu, vai līdz dabas ģeogrāfisko pazīmju, kas aizsargā upes grīvu, noteiktajām robežām, vai līdzīga aizsargāta teritorija; 2.
25. "patvēruma vieta" ir ikviena dabiski vai mākslīgi aizsargāta teritorija, kuru kuģis var izmantot kā patvērumu apstākļos, kad tā drošība var būt apdraudēta; 2.
26. "karoga valsts administrācija" - ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija; 2.
27. "uzņemšanas valsts" ir valsts, no kuras ostas/ostām vai uz kuras ostu/ostām kuģis ar citas valsts karogu veic vietējos reisus; 2.
28. "atzītā organizācija" ir organizācija, kas atzīta saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumu Nr.26 "Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība" IV nodaļas prasībām; 2.
29. "jūdze" ir 1 852 metri; 2.
30. "zīmīgais viļņu augstums" ir noteiktā laika posmā novērota viļņu lielākā augstuma vienas trešdaļas vidējais augstums; 2.
31. "cilvēki ar kustības traucējumiem" ir cilvēki, kam ir īpašas grūtības izmantot sabiedrisko transportu, tajā starpā vecāki cilvēki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, cilvēki ar maņu orgānu traucējumiem un cilvēki, kuri izmanto braucamkrēslus, grūtnieces un personas ar maziem bērniem; 2.
32. "Komisija" ir Eiropas Komisija.
33. Šo noteikumu 1.punktā minēto kuģu atbilstību šajos noteikumos paredzētajām drošības prasībām nodrošina Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk - KDI) vai atzītā organizācija.
34. KDI vai atzītā organizācija pārbauda, lai 1.punktā minētie kuģi, kuri kuģo ar tādas valsts, kas nav ES dalībvalsts, karogu, uzsākot vietējos reisus, pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām.
35. Šie noteikumi neattiecas uz: 5.
36. pasažieru kuģiem, kuri ir: 5.1.
37. karakuģi vai karaspēka transportkuģi; 5.1.
38. kuģi, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi; 5.1.
39. kuģi, kuri nav būvēti no tērauda vai līdzīga materiāla un uz kuriem neattiecas standarti ātrgaitas pasažieru kuģiem (Rezolūcija MSC 36

(63)), vai standarti kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (Rezolūcija A.373 (X)); 5.1.

1. primitīvas konstrukcijas koka kuģi; 5.1.
2. oriģināli pirms
3. gada būvēti vēsturiski pasažieru kuģi un to atsevišķas kopijas, kuras būvētas galvenokārt no oriģināliem materiāliem; 5.1.
4. atpūtas jahtas, ja vien uz tām nav nodarbinātas vai nestrādās apkalpe, un tās pārvadā ne vairāk kā 12 pasažierus komerciālos nolūkos; 5.1.
5. kuģi, kuri darbojas vienīgi ostu teritorijās; 5.
6. ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri ir: 5.2.
7. karakuģi un karaspēka transportēšanas līdzekļi; 5.2.
8. atpūtas kuģi, ja vien uz tiem nestrādā vai nestrādās apkalpe, un tie nepārvadā vairāk kā 12 pasažierus komerciālos nolūkos; 5.2.
9. kuģi, kas darbojas vienīgi ostu teritorijās. II. Pasažieru kuģu klases
10. Pasažieru kuģus, ņemot vērā kuģošanas rajonu, kurā tie darbojas, iedala šādās klasēs: 6.
11. "A klases kuģis" ir pasažieru kuģis, kurš veic vietējos reisus, izņemot B, C un D klases pasažieru kuģus;; 6.
12. "B klases kuģis" ir pasažieru kuģis, kurš veic vietējos reisus, kuru laikā tas nevienā brīdī neatrodas tālāk kā 20 jūdzes no krasta līnijas, kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā un kur ir vidējs paisuma - bēguma augstums; 6.
13. "C klases kuģis" ir pasažieru kuģis, kurš veic vietējos reisus kuģošanas rajonos, kur varbūtība, ka viļņi var pārsniegt 2,5 m augstumu, ir mazāka nekā 10% vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai īpaši ierobežotā gada laikā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo vienīgi šādā laika posmā (piemēram, kuģošana vasarā), un kurš šo reisu laikā nevienā brīdī neatrodas tālāk kā 15 jūdzes no patvēruma vietas, un ne tālāk kā 5 jūdzes no krasta līnijas, kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā un kur ir vidējs paisuma - bēguma augstums; 6.
14. "D klases kuģis" ir pasažieru kuģis, kurš veic vietējos reisus kuģošanas rajonos, kur varbūtība, ka viļņi var pārsniegt 1,5 m augstumu, ir mazāka nekā 10% vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai īpaši ierobežotā gada laikā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo vienīgi šādā laika posmā (piemēram, kuģošana vasarā), un kurš šo reisu laikā nevienā brīdī neatrodas tālāk kā 6 jūdzes no patvēruma vietas, ne arī tālāk kā 3 jūdzes no krasta līnijas, kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā un kur ir vidējs paisuma - bēguma augstums.
15. Attiecībā uz ātrgaitas pasažieru kuģiem piemēro Ātrgaitas kuģu kodeksā
16. sadaļā (1.4.
17. un 1.4.
18. punktā) noteiktās kuģu klases.
19. Latvijas Jūras administrācija: 8.
20. izveido un nepieciešamības gadījumā atjauno Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo kuģošanas rajonu sarakstu, nosakot robežas zonām, kurās notiek reisi visu gadu un, ja vajadzīgs, periodiski ierobežo kuģu klašu izmantošanu, pamatojoties uz 6.punktā noteiktajiem kuģu klašu kritērijiem; 8.
21. kuģošanas rajonu sarakstu publicē interneta mājas lapā www.jurasadministracija.lv; 8.
22. paziņo Satiksmes ministrijai par šajā punktā minēto prasību izpildi.
23. Satiksmes ministrija informē Komisiju par 8.punktā minētās informācijas pieejamību. III. Noteikumu piemērošana
24. KDI vai atzītā organizācija atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegtos ātrgaitas kuģu drošības sertifikātus un darbības atļaujas dokumentus ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus, vai VII nodaļā minēto pasažieru kuģu drošības sertifikātus pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus.
25. KDI pārbauda ārvalsts pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, kurš veic vietējos reisus, un tā dokumentāciju saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2004.gada 23.janvāra noteikumu Nr.3 "Ostas valsts kontroles kārtība".
26. Kuģa aprīkojums, kurš uzskaitīts Satiksmes ministrijas 2004.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.7 "Noteikumi par jūras kuģu aprīkojumu" 1.pielikumā un atbilst minēto noteikumu prasībām, uzskatāms par atbilstošu šiem noteikumiem. IV. Drošības prasības
27. KDI vai atzītā organizācija, veicot drošības prasību kontroli uz jauniem un esošiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem: 13.
28. pārbauda, vai korpusa, galveno un palīgdzinēju, elektrisko un automātisko iekārtu konstrukcija un uzturēšana atbilst klasifikācijas standartiem, kas minēti atzītās organizācijas noteikumos vai līdzvērtīgos noteikumos, ko KDI vai atzītā organizācija izmanto saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumu Nr. 26 "Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība" 22.punktu; 13.
29. piemēro SOLAS konvencijas IV nodaļas, ieskaitot 1988.gada GMDSS grozījumus, V un VI nodaļas noteikumus; 13.
30. piemēro SOLAS konvencijas V nodaļas
31. noteikuma prasības par kuģa navigācijas aprīkojumu. Kuģa navigācijas aprīkojumu, kas uzskaitīts Satiksmes ministrijas 2004.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.7 "Noteikumi par jūras kuģu aprīkojumu" 1.pielikumā, uzskata par atbilstīgu SOLAS V/
32. noteikuma (r) apakšpunkta prasībām par kuģošanas aprīkojuma tipu.
33. Veicot drošības prasību pārbaudi jauniem pasažieru kuģiem, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka: 14.
34. jauni A klases pasažieru kuģi pilnī­bā atbilst SOLAS konvencijas prasībām un attiecīgām īpašām prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos un to 1.pielikumā. Attiecībā uz noteikumiem, kuru interpretāciju SOLAS konvencija atstāj dalībvalstu karoga valsts administrāciju ziņā, piemēro šo noteikumu 1.pielikumā iekļautās interpretācijas; 14.
35. jauni B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst šiem noteikumiem un šo noteikumu 1.pielikumam; 14.
36. jauni pasažieru kuģi, kuru garums ir 24 metri vai lielāks, atbilst Starptautiskajai konvencijai par kravas marku; 14.
37. jauni pasažieru kuģi, kuru garums nepārsniedz 24 metrus, atbilst Starptautiskai konvencijai par kravas marku; 14.
38. neatkarīgi no 14.
39. un 14.
40. apakš­punkta, jaunus D klases pasažieru kuģus atbrīvo no minimālā priekšgala augstuma prasības, kas noteikta Starptautiskajā konvencijā par kravas marku; 14.
41. jauniem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem ir pilns klājs.
42. Veicot drošības prasību pārbaudi esošajiem pasažieru kuģiem, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka: 15.
43. esošie A klases pasažieru kuģi atbilst SOLAS konvencijas prasībām esošajiem pasažieru kuģiem un attiecīgām īpašām prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos un to 1.pielikumā. Attiecībā uz noteikumiem, kuru interpretāciju SOLAS konvencija atstāj dalībvalstu karoga valsts administrāciju ziņā, piemēro šo noteikumu 1.pielikumā iekļautās interpretācijas; 15.
44. esošie B klases pasažieru kuģi atbilst šajos noteikumos un to 1.pielikumā noteiktajām īpašām prasībām; 15.
45. esošie C un D klases pasažieru kuģi atbilst šajos noteikumos un to 1.pielikuma III nodaļā noteiktajām īpašajām prasībām; 15.
46. būtiski remontdarbi, pārveidojumi un modifikācijas, un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana ir saskaņā ar 14.
47. un 14.2.apakšpunktā paredzētajām prasībām jauniem kuģiem. Esošo kuģu pārveidojumus, kas domāti vienīgi, lai sasniegtu augstāku ilgizturības standartu, neuzskata par būtiskiem pārveidojumiem; 15.
48. noteikumus, kas minēti 15.1.apakš­punktā, ja vien SOLAS konvencijā nav minēti agrāki datumi, un 15.
49. un 15.3.apakšpunkta noteikumus, ja vien šo noteikumu 1.pielikumā nav minēti agrāki datumi, nepiemēro attiecībā uz kuģi, kuram ielikts ķīlis vai kurš atrodas līdzīgā būvniecības stadijā: 15.5.
50. agrāk kā
51. gada
52. janvārī, līdz
53. gada
54. jūlijam; 15.5.
56. gada
57. janvārī vai pēc tam, bet agrāk kā
58. gada
59. decembrī, līdz
60. gada
61. jūlijam; 15.5.
63. gada
64. janvārī vai pēc tam, bet agrāk kā
65. gada
66. decembrī, līdz
67. gada
68. jūlijam; 15.5.
70. gada
71. janvārī vai pēc tam, bet agrāk kā
72. gada
73. decembrī, līdz
74. gada
75. jūlijam; 15.5.
77. gada
78. janvārī vai pēc tam, līdz
79. gada
80. jūlijam.
81. Veicot drošības prasību pārbaudi ātrgaitas pasažieru kuģiem, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka: 16.
82. ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti vai kuros veikti būtiski remontdarbi, pārveidojumi vai modifikācijas
83. gada
84. janvārī vai pēc šī datuma, atbilst SOLAS konvencijas X/
85. noteikuma prasībām, ja vien: 16.1.
86. tiem nav ielikts ķīlis vai tie nav bijuši līdzīgā būvniecības stadijā ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā šie noteikumi; 16.1.
87. tie pilnībā atbilst DSC kodeksa prasībām; 16.
88. ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti agrāk kā
89. gada
90. janvārī un neatbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, turpina darbību, kas apstiprināta saskaņā ar šo kodeksu. Ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti pirms
91. gada
92. janvāra un neatbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, nevar veikt vietējos reisus, ja vien tie jau neveic vietējos reisus dienā, kad stājas spēkā šie noteikumi. Šādi kuģi atbilst DSC kodeksa prasībām; 16.
93. ātrgaitas pasažieru kuģu un to aprīkojuma konstrukcija, kā arī uzturēšana atbilst atzītās organizācijas noteikumiem par ātrgaitas kuģu klasifikāciju, saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumu Nr. 26 "Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība" 22.apakšpunktu.
94. Veicot ro-ro pasažieru kuģu stabilitātes prasību pārbaudi un saistībā ar šo kuģu pakāpenisku izņemšanu no aprites, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka: 17.
95. visi A, B un C klases ro-ro pasažieru kuģi, kuriem ielikts ķīlis vai kuri atrodas līdzīgā būvniecības stadijā 2004.gada 1.oktobrī vai pēc šī datuma, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa Direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem (turpmāk - Direktīva 2003/25/EK) 6.,
96. un 9.panta prasībām; 17.
97. visi A un B klases ro-ro pasažieru kuģi, kuriem ielikts ķīlis vai kuri atrodas līdzīgā būvniecības stadijā līdz 2004.gada 1.oktobrim, no 2010.gada 1.oktobra atbilst Direktīvas 2003/25/EK 6.,
98. un 9.panta prasībām, ja vien tie nav izņemti no aprites no šā datuma vai no vēlāka datuma, kad tie ir sasnieguši 30 gadu vecumu, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.oktobrim.
99. Pārbaudot drošības prasību ievērošanu attiecībā uz cilvēkiem ar kustību traucējumiem, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka: 18.
100. tiek piemērotas šo noteikumu 3.pielikuma prasības, lai veicinātu cilvēku ar kustību traucējumiem drošu piekļūšanu visiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri tiek izmantoti kā sabiedriskais transports un kuru ielikts ķīlis vai kuri atrodas līdzīgā būvniecības stadijā 2004.gada 1.oktobrī vai pēc šī datuma; 18.
101. A, B, C un D klases pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu, kurus izmanto kā sabiedrisko transportu, kuru ķīlis ielikts vai atrodas līdzīgā būvniecības stadijā līdz 2004.gada 1.oktobrim, pārveidošanas nolūkā tiek piemērotas šo noteikumu 3.pielikuma prasības, cik tālu tas ir saprātīgi un pieņemami no saimnieciskā viedokļa.
102. Satiksmes ministrija par šo noteikumu
103. pielikumā minēto prasību īstenošanu sadarbojas un apspriežas ar organizācijām, kuras pārstāv cilvēkus ar kustību traucējumiem.
104. Satiksmes ministrija līdz 2005.gada 17.maijam nosūta Komisijai apstiprinātu valsts rīcības plānu par šo noteikumu 3.pielikumā noteikto prasību piemērošanu 18.2.apakšpunktā noteiktajiem kuģiem.
105. Satiksmes ministrija līdz 2006.gada 17.maijam informē Komisiju par šīs nodaļas piemērošanu visiem 18.1.apakšpunktā minētajiem pasažieru kuģiem, 18.2.apakš­punktā minētajiem pasažieru kuģiem, kas sertificēti pārvadāt vairāk kā 400 pasažieru, un visiem ātrgaitas pasažieru kuģiem. V. Apskates
106. Jauniem Latvijas pasažieru kuģiem KDI vai atzītā organizācija veic šādas apskates: 22.
107. apskati pirms kuģa darbības uzsākšanas; 22.
108. periodisku apskati reizi 12 mēnešos; 22.
109. papildus apskates, ja rodas nepieciešamība.
110. Esošajiem Latvijas pasažieru kuģiem KDI vai atzītā organizācija veic šādas apskates: 23.
111. sākotnējo apskati, pirms vietējo reisu uzsākšanas; 23.
112. periodisku apskati reizi 12 mēnešos; 23.
113. papildus apskates, ja rodas nepieciešamība.
114. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri saskaņā ar 16.punktu atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksam, KDI vai atzītā organizācija veic apskates, ko paredz šis kodekss. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri saskaņā ar 16.punktu atbilst DSC kodeksam, KDI vai atzītā organizācija veic apskates, ko paredz šis kodekss.
115. KDI vai atzītā organizācija ievēro apskašu veikšanas procedūras un pamatnostādnes pasažieru kuģu drošības sertifikāta izsniegšanā, kas noteiktas SJO Asamblejas
116. gada
117. novembra Rezolūcijā A.948

(23)par apskašu pamatnostādnēm, ko paredz apskašu un sertifikācijas saskaņotā sistēma, vai procedūras, kas izstrādātas šī mērķa sasniegšanai. VII. Sertifikāti

1. KDI vai atzītā organizācija izdod visiem jauniem un esošajiem pasažieru kuģiem, kas ir reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā, pasažieru kuģu drošības sertifikātu (2.pielikums) pēc tam, kad ir veikta sākotnējā apskate, kas ir paredzēta 22.
2. un 23.
3. apakšpunktā.
4. Pasažieru kuģa drošības sertifikātu izdod uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. KDI vai atzītā organizācija var pagarināt sertifikāta derīguma termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim. Ja ir piešķirts pagarinājums, sertifikāta jaunais derīguma termiņš sākas no dienas, kas sertifikātā norādīta kā derīguma termiņa beigu diena pirms pagarinājuma piešķiršanas. Atjaunotu pasažieru kuģa drošības sertifikātu izdod pēc tam, kad veikta periodiskā apskate, kas paredzēta 22.
5. un 23.
6. apakšpunktā.
7. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, KDI vai atzītā organizācija saskaņā ar Ātrgaitas kuģu kodeksa paredzētajiem noteikumiem izdod ātrgaitas kuģa drošības sertifikātu un ātrgaitas kuģa darbības atļaujas dokumentu. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas atbilst DSC kodeksam, KDI vai atzītā organizācija saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem izdod DSC konstrukcijas un aprīkojuma sertifikātu un DSC darbības atļaujas dokumentu.
8. Pirms darbības atļaujas dokumenta izdošanas ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus uzņemšanas valstī, KDI vai atzītā organizācija vienojas ar uzņemšanas valsti par kuģu darbības apstākļiem šajā valstī, un minētos apstākļus norāda darbības atļaujas dokumentā. VIII. Soda sankcijas
9. Šo noteikumu neievērošanas gadījumā kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, kuģa fraktētājs vai persona, kura ir atbildīga, tiek sodīta saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. IX. Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: Padomes 1998.gada 17.marta Direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, un Komisijas direktīvas 2002/25/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/24/EK, Komisijas direktīvas 2003/75/EK, ar ko tiek grozīta Padomes 1998.gada 17.matra direktīva 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu. Satiksmes ministrs A.Šlesers Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš 1.pielikums Satiksmes ministrijas 2004.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.12 DROŠĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ JAUNIEM UN ESOŠIEM PASAŽIERU KUĢIEM, KAS VEIC VIETĒJOS REISUS I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
10. Noteikums. Šā pielikuma noteikumus piemēro jaunajiem un esošajiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus.
11. Noteikums. Jaunajiem B, C un D klases kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, jāatbilst šā pielikuma II-1/B/2 līdz II-1/B/8 un II-1/B/10 noteikumu prasībām.
12. Noteikums. Ja šā pielikuma noteikumus nepiemēro jauniem kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24metriem, tiek nodrošināts līdzvērtīgs drošības līmenis.
13. Noteikums. Esošajiem C un D klases kuģiem nav jāatbilst šā pielikuma II-1 un II-2 nodaļas noteikumiem.
14. Noteikums. Ja šis pielikums paredz SJO rezolūcijas piemērošanu esošajiem kuģiem, šī rezolūcija neattiecas uz kuģiem, kas būvēti divu gadu laikā pēc attiecīgās SJO rezolūcijas pieņemšanas, ar noteikumu, ka šie kuģi atbilst iepriekšējām piemērojamajām rezolūcijām, ja tādas ir.
15. Noteikums. "Nozīmīgs" remonts, pārbūve un modifikācijas ir, piemēram, šādas: 6.
16. visas izmaiņas, kuru rezultātā būtiski mainās kuģa izmēri, piemēram: kuģa pagarināšana, pievienojot jaunu viduskorpusu; 6.
17. visas izmaiņas, kuru rezultātā būtiski mainās pieļaujamais pasažieru skaits uz kuģa, piemēram: transportlīdzekļu klāju pārveido par pasažieru telpām; 6.
18. visas izmaiņas, kā rezultātā būtiski pagarinās kuģa ekspluatācijas laiks, piemēram: pasažieru telpu izremontēšana visā klājā.
19. Noteikums. Burts "(R ...)", kas norādīts aiz vairākiem šā pielikuma noteikumu virsrakstiem, attiecas uz SOLAS konvencijas noteikumiem, uz kuru pamata ir sagatavoti šā pielikuma noteikumi. II-1 nodaļa. KONSTRUKCIJA - SADALĪJUMS UN NOTURĪBA, MAŠĪNTELPA UN ELEKTROINSTALĀCIJAS A daļa. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
20. Noteikums. Definīcijas, kas attiecas uz B daļu (R 2) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1.
21. Sadalījuma nodalījumos kravas līnija ir ūdenslīnija, ko izmanto, lai noteiktu kuģa sadalījumu nodalījumos. .
22. Sadalījuma augšējā kravas līnija ir ūdenslīnija, kas atbilst dziļākajai iegrimei, ko pieļauj piemērojamās prasības attiecībā uz sadalījumu. .
23. Kuģa garums ir garums starp perpendikuliem, kas novilkti sadalījuma augšējās kravas līnijas abos galos. .
24. Kuģa platums ir maksimālais platums no vienas sānu brangas ārpuses līdz otrai sānu brangai vai arī platums zem sadalījuma augšējās kravas līnijas. .
25. Iegrime ir attālums pa vertikāli no teorētiskās pamatplaknes kuģa vidusdaļā līdz attiecīgajai sadalījuma kravas līnijai. .
26. Pilnā kravnesība ir tonnās izteikta starpība starp tukša kuģa svaru un kuģa ūdensizspaidu ūdenī ar blīvumu 1,025 iegrimes līnijas līmenī, kas atbilst noteiktajam vasaras brīvsānu augstumam. .
27. Tukša kuģa svars ir kuģa ūdensizspaids, izteikts tonnās, bez kravas, degvielas, smēreļļām, balasta ūdens, saldūdens un dzeramā ūdens rezervuāros, bez patēriņa krājumiem, pasažieriem un apkalpes un viņu personiskajām mantām. .
28. Starpsienu klājs ir augšējais klājs, līdz kuram sniedzas ūdensnecaurlaidīgas šķērssienas. .
29. Iegrimes robežlīnija ir līnija, kas novilkta uz apšuvuma vismaz 76 mm zem starpsienu klāja virsmas. .
30. Telpas pieļaujamā ūdenscaurlaidība ir šīs telpas tilpums, izteikts procentos, ko var aizņemt ūdens. Tādas telpas tilpumu, kas sniedzas virs iegrimes robežlīnijas, mēra tikai līdz šai līnijai. .
31. Mašīntelpa atrodas starp teorētisko pamatplakni un iegrimes robežlīniju un starp galējām galvenajām ūdensnecaurlaidīgajām šķērssienām, un šajā telpā atrodas galvenie dzinēji un palīgdzinēji, kā arī katli, ko izmanto dzinēju vajadzībām. .
32. Pasažieru telpas ir telpas, kas paredzētas pasažieru izvietošanai un lietošanai, izņemot bagāžas, noliktavas, provīzijas un pasta sūtījumu telpas. .
33. Ūdensnecaurlaidība attiecībā uz konstrukciju nozīmē, ka konstrukcija ne no vienas, ne otras puses nelaiž cauri ūdeni, ko rada ūdens spiediens nebojātā vai bojātā kuģa stāvoklī. .
34. Izturīgums pret atmosfēras iedarbību nozīmē, ka ūdens neiekļūst kuģī neatkarīgi no laika apstākļiem jūrā. .
35. Ro-ro pasažieru kuģis ir pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām vai īpašas kategorijas telpām, kas definētas II-2/A/2 noteikumā.
36. Noteikums. Definīcijas, kas attiecas uz C, D un E daļu (R 3) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1.
37. Stūres iekārtas vadības sistēma ir aprīkojums, ar ko novada rīkojumus no komandtiltiņa uz stūres iekārtas energoapgādes agregātiem. Stūres iekārtas vadības sistēmā ietilpst raidītāji, uztvērēji, hidrauliskie kontrolsūkņi un ar tiem savienotie motori, motora vadības ierīces, cauruļu sistēma un kabeļi. .
38. Galvenā stūres iekārta ir mehānismi, stūres spēka pievadi, stūres mehānisma energoapgādes agregāti, ja tādi ir, un palīgaprīkojums un līdzekļi, ar ko pielikt griezes momentu stūres vārpstai (piemēram, stūres grozīklis vai sektors), lai iekustinātu stūri un vadītu kuģi normālas ekspluatācijas apstākļos. .
39. Stūres iekārtas spēka pievads ir: .
40. elektriskā stūres mehānisma gadījumā - elektromotors un ar to savienotās elektroiekārtas; .
41. elektrohidrauliskā stūres mehānisma gadījumā - elektromotors un ar to savienotās elektroiekārtas un pieslēgtais sūknis; .
42. pārējo hidraulisko stūres mehānismu gadījumā - dzinējs un ar to savienotais sūknis. .
43. Papildus stūres iekārta ir iekārta, kas nepieciešama kuģa stūrēšanai, ja sabojājas galvenā stūres iekārta, kurā neietilpst neviena galvenās stūres iekārtas daļa, kā arī tā neietver stūres grozīkli, sektoru un citus elementus, kas paredzēti tam pašam nolūkam. .
44. Normāli ekspluatācijas un apdzī­vojamības apstākļi ir apstākļi, kādos kuģis kopumā, mehānismi, pakalpojumi, līdzekļi dzinējspēka nodrošināšanai, stūrēšanas iespējas, drošas kuģošanas, ugunsdrošības un nenogremdējamības nodrošināšanas līdzekļi, iekšējie un ārējie sakari un signāli, evakuācijas līdzekļi un avārijas laivu vinčas, kā arī paredzētie ērtie apdzīvojamības apstākļi ir darba kārtībā un darbojas normāli. .
45. Avārijas stāvoklis ir stāvoklis, kurā sakarā ar galvenā elektroenerģijas avota sabojāšanos nedarbojas neviens pakalpojums, kas vajadzīgs normālu ekspluatācijas un apdzīvojamības apstākļu nodrošināšanai. .
46. Galvenais elektroenerģijas avots, no kura elektroenerģiju piegādā galvenajam sadales skapim, kur to sadala visiem pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai uz kuģa uzturētu normālus ekspluatācijas un apdzīvojamības apstākļus. .
47. Kuģis bez enerģijas ir tad, kad enerģijas trūkuma dēļ nedarbojas galvenie dzinēji, katli un palīgdzinēji. .
48. Galvenā elektrostacija ir telpa, kurā atrodas galvenais elektroenerģijas avots. .
49. Galvenais sadales skapis ir sadales skapis, kam elektroenerģiju piegādā tieši no galvenā elektroenerģijas avota un no kura sadala elektroenerģiju kuģa funkciju veikšanai. .
50. Avārijas sadales skapis ir sadales skapis, kam galvenā elektroenerģijas avota sabojāšanās gadījumā elektroenerģiju piegādā elektroenerģijas avārijas avots vai elektroenerģijas pagaidu avots, un no kura sadala elektroenerģiju ārkārtas funkciju veikšanai. .
51. Elektroenerģijas avārijas avots ir elektroenerģijas avots, no kura piegādā elektroenerģiju avārijas sadales skapim, ja nedarbojas elektroenerģijas piegāde no galvenā elektroenerģijas avota. .
52. Maksimālais kuģa ekspluatācijas ātrums priekšgaitā ir kuģim vislielākais paredzētais ātrums, kuģojot jūrā ar visdziļāko iegrimi. .
53. Maksimālais kuģa ātrums atpakaļgaitā ir ātrums, ko kuģis var sasniegt ar maksimālo paredzēto jaudu atpakaļgaitā, kuģojot jūrā ar visdziļāko iegrimi. .14 a) Mašīntelpas ir visas A kategorijas mašīntelpas un visas pārējās telpas, kurās ir mašīntelpas galvenie mehānismi, katli, šķidrās degvielas sagatavošanas agregāti, tvaika un iekšdedzes dzinēji, ģeneratori un svarīgākie elektriskie mehānismi, degvielas uzpildes vietas, saldēšanas, stabilizācijas, ventilācijas un kondicionēšanas iekārtas, un tamlīdzīgas telpas un šahtas, kas ved uz šīm telpām. .14 b) A kategorijas mašīntelpas ir telpas un ar tām savienotās šahtas, kurās ir: .
54. iekšdedzes mehānismi, ko izmanto galvenajā dzenošajā iekārtā; vai .
55. iekšdedzes mehānismi, ko izmanto citiem nolūkiem, nevis galvenajā dzenošajā iekārtā, ja šo mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW; vai .
56. visi šķidrā kurināmā katli vai šķidrās degvielas agregāti. .
57. Piedziņas sistēma ir hidrauliska iekārta, ar ko piegādā enerģiju stūres vārpstas griešanai un kurā ietilpst stūres mehānisma spēka pievads vai pievadi, kā arī attiecīgās caurules un cauruļu piederumi un stūres spēka pievads. Piedziņas sistēmām var būt kopīgi mehāniski elementi, piemēram, stūres grozīklis, sektors un stūres vārpsta vai elementi, ko izmanto tādam pašam nolūkam. .
58. Kontrolpunkti ir telpas, kurās atrodas kuģa radioiekārta vai galvenās navigācijas iekārtas, vai ārkārtas enerģijas avots, vai kur ir koncentrēta ugunsgrēka reģistrēšanas vai ugunsdrošības iekārta. B daļa. NEBOJĀTA KUĢA NOTURĪBA, SADALĪJUMS UN AVĀRIJAS NOTURĪBA
59. Noteikums. Nebojāta kuģa noturība, Rezolūcija A.749

(18)JAUNI A, B, C UN D KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR 24 METRI UN VAIRĀK: Visu klašu jaunajiem kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, piemēro attiecīgos noteikumus, kas pasažieru kuģiem noteikti Kodeksā par kuģu stabilitāti, ko SJO pieņēma Asamblejas 18. sesijā 1993. gada 4. novembrī ar Rezolūciju A.749

(18). ESOŠIE A UN B KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR 24 METRI UN VAIRĀK: Visiem esošajiem A un B klases kuģiem jebkuros iekraušanas apstākļos jāatbilst turpmāk minētajiem noturības kritērijiem ar attiecīgām korekcijām, ņemot vērā šķidruma brīvo virsmu tilpnēs saskaņā ar SJO Rezolūcijas A.749

(18)3.3. punkta pieņēmumiem vai līdzvērtīgiem kritērijiem. (

1. a)laukums zem noturības pleca (GZ) līknes nav mazāks par: (
2. i)0,055 metri reiz radiāns pie sānsveres leņķa līdz 30°; (
3. ii)0,09 metri reiz radiāns pie sānsveres leņķa līdz 40° vai pie kuģa piesmelšanās leņķa, t.i., sānsveres leņķa, pie kura iegrimst apakšējās malas visām korpusa, virsbūves vai darba klāju atverēm, ko nevar noslēgt jūras apstākļos izturīgā veidā - ja šis leņķis ir mazāks par 40°; (iii) 0,03 metrradiāniem pie sānsveres leņķa starp 30° un 40° vai starp 30° un kuģa piesmelšanās leņķi, ja šis leņķis ir mazāks par 40°; (
4. b)noturības plecs (GZ) ir vismaz 0,20 metri pie sānsveres leņķa, kas ir vienāds vai lielāks par 30°; (
5. c)maksimālais noturības plecs (GZ) veidojas pie sānsveres leņķa, kas pārsniedz 30°, bet nav mazāks par 25°; (
6. d)sākotnējais šķērseniskais metacentriskais augstums nav mazāks par 0,15 metriem. Iekraušanas nosacījumi, kas jāņem vērā, pārbaudot atbilstību iepriekšminētajiem noturības kritērijiem, ietver vismaz SJO Rezolūcijas A.749

(18)3.5.1.1. punktā uzskaitītos nosacījumus. Visiem esošajiem A un B klases kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, jāatbilst arī papildu kritērijiem, kas sniegti SJO Rezolūcijas A.749

(18)3.1.2.6. pantā (papildu kritēriji pasažieru kuģiem) un 3.2. pantā (laika apstākļu kritērijs). 2. Noteikums. Ūdensnecaurlaidīgi nodalījumi JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: Ar starpsienām, kas ir ūdensnecaurlaidīgas līdz starpsienu klājam, katru kuģi sadala ūdensnecaurlaidīgos nodalījumos, kuru maksimālo garumu aprēķina saskaņā ar turpmāk izklāstītām īpašām prasībām. Minēto prasību vietā var izmantot pasažieru kuģu sadalījuma un noturības noteikumus, piemēram, 1960. gada Starptautiskās konvencijas par dzīvības drošību uz jūras II nodaļas B daļas ekvivalentu, kā teikts SJO Rezolūcijā A.265 (VIII), ja šos noteikumus piemēro pilnībā. Visām pārējām iekšējās konstrukcijas daļām, kas ietekmē sadalījuma efektivitāti, jābūt ūdensnecaurlaidīgām. 3. Noteikums. Applūdināšanas robežgarums (R 4) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Applūdināšanas robežgarums konkrētā punktā ir maksimālā kuģa garuma daļa, kuras centrs ir attiecīgajā punktā un kuru var applūdināt, kuģim neiegrimstot zem iegrimes robežlīnijas, pieņemot, ka caurlaidība atbilst turpmāk norādītajai. .2. Ja kuģim nav vienlaidu starpsienu klāja, applūdināšanas robežgarumu jebkurā punktā var noteikt pie izvēlētas iegrimes robežlīnijas, kas nevienā punktā neatrodas augstāk par 76 mm no klāja virsmas tajā pusē, ar kuru ūdensnecaurlaidīgā veidā ir savienotas attiecīgās starpsienas un korpuss. .3. Ja izvēlētās iegrimes robežlīnijas daļa atrodas ievērojami zemāk par klāju, ar ko savienotas starpsienas, ir atļauts ierobežotā apmērā samazināt to starpsienu daļu ūdensnecaurlaidību, kas atrodas virs iegrimes robežlīnijas un tieši zem augstākā klāja. 4. Noteikums. Pieļaujamais nodalījumu garums (R 6) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI Tāda nodalījuma maksimālo pieļaujamo garumu, kura centrs atrodas jebkurā kuģa garuma punktā, iegūst no applūdināšanas robežgaruma, reizinot to ar atbilstīgu faktoru, dēvētu par sadalījuma faktoru. 5. Noteikums. Caurlaidība (R 5) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: 3. noteikumā minētie noteiktie pieņēmumi attiecas uz to telpu caurlaidību, kas atrodas zem iegrimes robežlīnijas. Nosakot applūdināšanas robežgarumu, to telpu izvēlētā vidējā caurlaidība, kas atrodas zem iegrimes robežlīnijas, ir norādīta 8.3. noteikuma tabulā. 6. Noteikums. Sadalījuma faktors Sadalījuma faktors ir šāds: JAUNIEM B, C UN D KLASES KUĢIEM UN ESOŠAJIEM B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢIEM: - 1,0, ja kuģis drīkst pārvadāt mazāk nekā 400 pasažierus; - 0,5, ja kuģis drīkst pārvadāt 400 pasažierus un vairāk. Esošajiem B klases ro-ro kuģiem šo prasību piemēro ne vēlāk kā atbilstības dienā, kas noteikta noteikuma II-1/B/8-2 2. punktā. ESOŠAJIEM B KLASES PASAŽIERU KUĢIEM, KAS NAV RO-RO KUĢI: 1,0. 7. Noteikums. Īpašas prasības attiecībā uz kuģa sadalījumu (R 7) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI .1. Ja kādā kuģa daļā vai daļās ūdens­necaurlaidīgās starpsienas sniedzas līdz augstākam klājam nekā pārējā kuģī, un ja ir vēlēšanās izmantot šādu starpsienu pagarinājumu applūdināšanas robežgaruma aprēķināšanā, katrai šādai kuģa daļai var izmantot atsevišķas iegrimes robežlīnijas ar noteikumu, ka .1. kuģa sānus pagarina visā kuģa garumā līdz klājam, kas atbilst augšējai iegrimes robežlīnijai, un uzskata, ka visas atveres korpusa apšuvumā zem šā klāja visā kuģa garumā atrodas zem iegrimes robežlīnijas atbilstoši 15. noteikumam; un .2. abi nodalījumi blakus "pakāpienam" starpsienu klājā ir pieļaujamā garumā, kas atbilst to attiecīgajām iegrimes robežlīnijām un turklāt to kopējais garums nepārsniedz divkāršu pieļaujamo garumu, pamatojoties uz apakšējo iegrimes robežlīniju. .2. Nodalījuma garums var pārsniegt pieļaujamo garumu, ko nosaka 4. noteikuma normas - ar noteikumu, ka katra tāda blakus esošo nodalījumu pāra kopējais garums, kam ir kopīgs attiecīgais nodalījums, nepārsniedz applūdināšanas robežgarumu vai divkāršu pieļaujamo garumu atkarībā no tā, kurš ir mazāks. .3. Galvenajā šķērseniskajā starpsienā var būt padziļinājums, ar noteikumu, ka visas padziļinājuma daļas atrodas kuģa abu sānu vertikālo virsmu iekšpusē tādā attālumā no korpusa apšuvuma, kas vienāds ar vienu piektdaļu no kuģa platuma, un ka tās atrodas taisnā leņķī pret viduslīniju augšējās kravas līnijas līmenī. Visas padziļinājuma daļas, kas atrodas ārpus šīm noteiktajām robežām, ir jāuzskata par "pakāpienu" saskaņā ar 6. punktu. .4. Ja galvenajā šķērseniskajā starpsienā ir padziļinājums vai "pakāpiens", sadalījuma noteikšanai izmanto ekvivalentu plakanu starpsienu. .5. Ja galvenajā šķērseniskajā ūdens­necaurlaidīgajā nodalījumā ir nodalījumi un KDI vai atzītā organizācija pieņem, ka pēc iespējamiem sānu bojājumiem, kas pārsniedz 3,0 m garumu plus 3 % no kuģa garuma vai 11 metrus, vai 10% no kuģa garuma atkarībā no tā, kas ir mazāks, viss galvenais nodalījums netiks applūdināts, var proporcionāli palielināt pieļaujamo garumu, ko citos gadījumos pieprasa šādam nodalījumam. Tādā gadījumā pieņemtās efektīvās peldspējas apjoms nebojātajā sānā nav lielāks par pieņemto peldspēju bojātajā sānā. Pielaidi saskaņā ar šo punktu izdara tikai tad, ja šāda pielaide netraucē panākt atbilstību 8. noteikumam. JAUNIE B, C UN D KLASES KUĢI: .6. Galvenajā šķērseniskajā starpsienā var ierīkot "pakāpienu" ar noteikumu, ka tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: .1. abu to nodalījumu kopējais garums, ko nodala attiecīgā starpsiena, nepārsniedz 90% no applūdināšanas robežgaruma vai divkāršu pieļaujamo garumu, izņemot kuģus, kuru sadalījuma faktors ir 1, jo tiem abu attiecīgo nodalījumu kopējais garums nepārsniedz pieļaujamo garumu; .2. lai panāktu tādu pašu drošības līmeni kā plakanas starpsienas gadījumā, nodrošina papildu sadalījumu "pakāpiena" veidā; .3. nodalījums, virs kura plešas "pakāpiens", nepārsniedz pieļaujamo garumu, kas atbilst iegrimes robežlīnijai, kuru mēra 76 mm zem "pakāpiena". .7. Kuģos, kuru garums ir 100 m un vairāk, vienu no galvenajām šķērseniskajām starpsienām priekšpīķa aizmugurē ierīko tādā attālumā no priekšējā perpendikula, kad nepārsniedz pieļaujamo garumu. .8. Ja attālums starp divām blakus esošām šķērseniskām starpsienām vai tām ekvivalentām plakanām starpsienām, vai attālums starp šķērseniskām plaknēm, kas šķērso starpsienu tuvākās "pakāpiena" daļas, ir mazāks par 3,0 m plus 3% no kuģa garuma vai 11,0 m vai 10% no kuģa garuma atkarībā no tā, kas ir mazāks, tikai vienu no šīm starpsienām var uzskatīt par kuģa sadalījuma daļu. .9. Ja prasītais sadalījuma faktors ir 0,50, jebkuru divu blakus esošu nodalījumu kopējais garums nepārsniedz applūdināšanas robežgarumu. 8. Noteikums. Noturība avārijas apstākļos (R 8) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1.1. Pietiekamu noturību nebojātā stāvoklī nodrošina visos darba apstākļos, lai kuģis varētu izturēt jebkura tāda galvenā nodalījuma galīgu applūdināšanu, kam jāiekļaujas applūdināšanas robežgarumā. .1.2. Ja divus blakus esošus nodalījumus atdala starpsiena, kam ir "pakāpiens" saskaņā ar 7.6.1. noteikuma nosacījumiem, nebojāta kuģa noturībai nav jāmainās, ja applūst šie divi blakus esošie nodalījumi. .1.3. Ja vajadzīgais sadalījuma faktors ir 0,50, nebojāta kuģa noturībai nav jāmainās, ja applūst jebkuri divi blakus esoši nodalījumi. .2.1. Prasības .1. apakšpunktā nosaka ar aprēķiniem, ko veic saskaņā ar .3., .4. un .6. punktu un kuros ņemti vērā kuģa izmēri un tehniskās īpašības, kā arī bojāto nodalījumu izkārtojums un konfigurācija. Veicot šos aprēķinus, pieņem, ka noturības ziņā kuģis ir vissliktākajos iespējamajos ekspluatācijas apstākļos. .2.2. Ja ir paredzēts ierīkot noslēgtus klājus, iekšējo apšuvumu vai gareniskās starpsienas, kas ir pietiekami cieši noslēgtas, lai ievērojami ierobežotu ūdens plūsmu, aprēķinos pienācīgi jāņem vērā šādi ierobežojumi. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI UN ESOŠIE B KLASES PASAŽIERU KUĢI, KAS NAV RO-RO KUĢI, KURI UZBŪVĒTI 1990. GADA 29. APRĪLĪ VAI VĒLĀK: .2.3. Vajadzīgo noturību pēc avārijas un izlīdzināšanas, ja tā ir paredzēta, nosaka šādi: .2.3.1. Pozitīvās atlikušās noturības pleca līknes minimālais garums uz sānsveres ass ir 15° virs līdzsvara leņķa. Šo sānsveres asi var samazināt līdz ne vairāk kā līdz 10°, ja laukumu zem noteiktās noturības pleca līknes ir 2.3.3. apakšpunktā norādīts laukums, ko reizina ar attiecību 15/garums uz ass izteikts grādos, kur tas izteikts grādos. .2.3.2. Laukums zem noturības pleca līknes ir vismaz 0,015 metrradiāni, ko mēra no līdzsvara leņķa līdz mazākajam no turpmāk minētajiem leņķiem: .1. leņķis, pie kura notiek pakāpeniska applūšana; .2. 22° (mēra no vertikāla stāvokļa) viena nodalījuma applūšanas gadījumā vai 27° (mēra no vertikāla stāvokļa) divu blakus esošu nodalījumu vienlaicīgas applūšanas gadījumā. .2.3.3. Atlikušais noturības plecs ir atrodams pozitīvās noturības robežās, ņemot vērā vislielāko no turpmāk minētajiem sānsveres momentiem: .1. visu pasažieru sadrūzmēšanās vienā kuģa pusē; .2. visu ar laivceltni nolaižamu un pilnībā piekrautu glābšanas laivu un plostu nolaišana vienā pusē; .3. sakarā ar vēja spiedienu; ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: sānsveres moments GZ (metri) = -------------------- + 0,04 ūdensizspaids Noturības plecs tomēr nedrīkst būt mazāks par 0,10 metriem. .2.3.4. Lai aprēķinātu .2.3.3. punktā minētos sānsveres momentus, izdara šādus pieņēmumus: .1. sānsveres moments, ko izraisa pasažieru drūzmēšanās kuģa vienā pusē: .1.1. četras personas uz vienu kvadrātmetru; .1.2. viena pasažiera masa ir 75 kg; .1.3. pasažierus sadala pieejamajās klāju zonās kuģa vienā pusē uz klājiem, kur atrodas pulcēšanās vietas, radot visnegatīvāko sānsveres momentu. .2. Sānsveres moments, ko izraisa visu ar laivceltni nolaižamu un pilnībā piekrautu glābšanas laivu un plostu nolaišana vienā pusē: .2.1. pieņem, ka visas glābšanas laivas un dežūrlaivas, kas nostiprinātas tajā pusē, uz kuru sasvēries kuģis pēc avārijas, ir izbīdītas, pilnībā piekrautas un gatavas nolaišanai; .2.2. ja pilnībā piekrautas glābšanas laivas ir paredzēts nolaist no nostiprināta stāvokļa, maksimālo sānsveres momentu nosaka nolaišanas laikā; .2.3. pieņem, ka pilnībā piekrauts ar laivceltni nolaižams glābšanas plosts, kas piestiprināts katram laivceltnim tajā pusē, uz kuru sasvēries kuģis pēc avārijas, ir izbīdīts nolaišanai; .2.4. cilvēki, kas neatrodas nolaišanai izbīdītajos glābšanas līdzekļos, nerada papildu sānsveres vai noturības momentu; .2.5. pieņem, ka glābšanas līdzekļi, kas atrodas pretējā kuģa pusē, ir nostiprinātā stāvoklī. .3. Sānsveres momenti, ko izraisa vēja spiediens: .3.1. B klase: piemēro vēja spiedienu 120 N/m2; C un D klases: piemēro vēja spiedienu 80 N/m2; .3.2. piemērojamais laukums ir kuģa projicētais sānu virsmas laukums virs ūdenslīnijas nebojātā stāvoklī; .3.3. momenta plecs ir vertikālais attālums no punkta, kas atrodas uz puses no kuģa vidējās iegrimes nebojātā stāvoklī, līdz sānu virsmas laukuma smaguma centram. .2.4. Ja notiek liela pakāpeniska applūšana, tā izraisa strauju noturības pleca samazināšanos par 0,04 metriem vai vairāk, un jāuzskata, ka noturības pleca līkne beidzas pie leņķa, kādā sākas pakāpeniska applūšana, un .2.3.1. un .2.3.2. punktā minētais pozetīvais noturības garums uz sānsveres ass un laukums ir jāmēra pie šā leņķa. .2.5. Ja pakāpeniskā applūšana ir neliela, neturpina netraucēti palielināties un izraisa samērā lēnu noturības pleca samazināšanos par mazāk nekā 0,04 metriem, atlikušo līkni daļēji nošķeļ, pieņemot, ka pakāpeniski applūdinātā telpa ir applūdusi jau sākumā. .2.6. Applūšanas starpstadijās maksimālais noturības plecs ir vismaz 0,05 metri un pozitīvo noturības plecu garums uz sānsveres ass ir vismaz 7°. Visos gadījumos jāpieņem, ka ir tikai viens bojājums korpusā un tikai viena brīva virsma. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .3. Lai aprēķinātu bojāta kuģa noturību, izmanto šādu tilpuma un virsmas caurlaidību: Telpas Caurlaidība (%) Kravas vai preču uzglabāšanas telpas 60 Dzīvošanai paredzētas telpas 95 Mašīntelpas 85 Šķidrumiem paredzētas telpas 0 vai 95* *Atkarībā no tā, kuras prasības ir stingrākas. Pieņem, ka virsmas caurlaidība ir augstāka tajās telpās, kurās bojātas peldvirsmas tuvumā neatrodas ievērojams daudzums dzīvošanai vai mašīnām paredzētu telpu, un telpas, kurās parasti neatrodas ievērojams daudzums kravas vai preču. .4. Pieņem, ka bojājumu apjoms ir šāds: .1. gareniski: 3,0 metri plus 3% no kuģa garuma vai 11,0 metri, vai 10% no kuģa garuma atkarībā no tā, kas ir vismazākais; .2. šķērseniski (mēra no kuģa sāna iekšpuses taisnā leņķī līdz viduslīnijai sadalījuma augšējās kravas līnijas līmenī): viena piektdaļa no kuģa platuma; un .3. vertikāli: no pamatnes augšup pa vertikāli bez ierobežojumiem; .4. ja bojājums, kas ir mazāks nekā norādīts .4.1., .4.2. un .4.3. punktā, izraisītu nopietnākas sekas attiecībā uz sānsveri vai metacentriskā augstuma zudumu, šīs bojājums ir jāparedz aprēķinos. .5. Nesimetriska applūšana ir pēc iespējas jāsamazina, veicot efektīvus pasākumus. Ja ir jākoriģē lieli sānsveres leņķi, izvēlētajiem līdzekļiem, ja tas praktiski iespējams, jādarbojas automātiski, taču jebkurā gadījumā, ja ir pārteces ierīces kontrole, tiem jābūt vadāmiem, atrodoties virs starpsienu klāja. Jauniem B, C un D klases kuģiem maksimālais sānsveres leņķis pēc applūšanas, bet pirms izlīdzināšanas nepārsniedz 15°. Ja ir pārteces ierīces, izlīdzināšanas laiks nepārsniedz 15 minūtes. Kuģa kapteinim iesniedz pietiekamu informāciju par pārteces ierīču izmantošanu. .6. Kuģa galīgais stāvoklis pēc avārijas un - nesimetriskas applūšanas gadījumā - pēc izlīdzināšanas pasākumu veikšanas, ir šāds: .1. simetriskas applūšanas gadījumā pozitīvais atlikušais metacentriskais augstums ir vismaz 50 mm, kas aprēķināts ar pastāvīgā ūdensizspaida metodi; .2.

1. a)ja .6.2.
2. b)punktā nav paredzēts citādi, nesimetriskas applūšanas gadījumā sānsveres leņķis, applūstot vienam nodalījumam, nepārsniedz 7° B klases kuģiem (jaunie un esošie kuģi) un 12° C un D klases kuģiem (jauni kuģi). Ja vienlaikus applūst divi blakus esoši nodalījumi, esošajiem un jaunajiem B klases kuģiem var pieļaut 12° sānsveri ar noteikumu, ka sadalījuma faktors applūdinātajā kuģa daļā nekur nav lielāks par 0,50. .2.
3. b)esošajiem B klases pasažieru kuģiem, kas nav ro-ro tipa kuģi un ir būvēti pirms 1990. gada 29. aprīļa, nesimetriskas applūšanas gadījumā leņķis nepārsniedz 7°, izņemot ārkārtas gadījumus, kad var būt lielāka papildu sānsvere nesimetriskas applūšanas dēļ, bet galīgā sānsvere nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 15°. .3. Iegrimes robežlīnija applūšanas pēdējā stadijā nedrīkst iegrimt. Ja uzskata, ka iegrimes robežlīnija var iegrimt applūšanas starpstadijā, var pieprasīt tādas izpētes un pasākumu veikšanu, ko atzīst par vajadzīgiem kuģa drošībai. .7. Kuģa kapteinim iesniedz datus, kas vajadzīgi, lai saglabātu pietiekamu noturību, ekspluatējot kuģi nebojātā stāvoklī, lai kuģis varētu izturēt nopietnus bojājumus. Ja kuģiem ir vajadzīga pārteces ierīce, kuģa kapteini informē par noturības nosacījumiem, uz kuru pamata ir veikti sānsveres aprēķini, un brīdina viņu, ka var rasties pārlieku liela sānsvere, ja kuģis gūst bojājumus, strādājot mazāk labvēlīgos apstākļos. .8. Iepriekšējā .7. punktā minētie dati, kas ļauj kapteinim saglabāt pietiekamu kuģa noturību nebojātā stāvoklī, ietver informāciju par maksimālo pieļaujamo kuģa smaguma centra augstumu virs ķīļa (KG) vai arī par obligāto pieļaujamo metacentrisko augstumu (GM) pie dažādām iegrimēm vai ūdensizspaidiem, kas atspoguļo visus ekspluatācijas apstākļus. Informācijā ir norādes par dažādu galsveru ietekmi, ņemot vērā ekspluatācijas ierobežojumus. .9. Katra kuģa priekšgalā un pakaļgalā ir skaidri atzīmēta iegrimes marka. Ja iegrimes markas nav atzīmētas tur, kur tās ir viegli salasāmas, vai arī ekspluatācijas ierobežojumi konkrētā darbības veidā apgrūtina iegrimes marku nolasīšanu, kuģi aprīko arī ar drošu iegrimes nolasīšanas sistēmu, ar kuras palīdzību var noteikt kuģa priekšgala un pakaļgala iegrimi. .10. Kad ir pabeigta kuģa iekraušana, pirms kuģa atiešanas kapteinis nosaka kuģa galsveri un noturību, kā arī pārbauda un reģistrē to, ka kuģis atbilst attiecīgajos noteikumos paredzētajiem noturības kritērijiem. Kuģa noturību vienmēr nosaka, izmantojot aprēķinus. Šim nolūkam var izmantot elektronisku kravas novietojuma un noturības datoru vai līdzvērtīgu ierīci. .11. Nedrīkst noteikt atvieglotas prasības attiecībā uz noturību avārijas stāvoklī, ja vien netiek apliecināts, ka šo prasību izpildei vajadzīgais nebojāta kuģa metacentriskais augstums jebkuros ekspluatācijas apstākļos ir pārlielu liels paredzētajai ekspluatācijai. .12. Atvieglotas prasības attiecībā uz avārijas noturību pieļauj tikai ārkārtas gadījumos ar nosacījumu, ka kuģa izmēri, uzbūve un citas īpašības, ko var praktiski un pamatoti pieņemt konkrētos ekspluatācijas apstākļos, vislabāk nodrošina noturību avārijas gadījumā. 8-1. Noteikums. Ro-ro pasažieru kuģu noturība avārijas apstākļos (R 8-1) ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI: .1. Esošajiem B klases ro-ro pasažieru kuģiem piemēro 8. noteikumu ne vēlāk kā pirmās regulārās pārbaudes dienā pēc turpmāk noteiktās atbilstības dienas saskaņā ar A/Amax vērtību, kura definēta pielikumā par aprēķinu procedūru, ar ko novērtē esošo ro-ro pasažieru kuģu derīgās lietošanas ilgumu, izmantojot vienkāršotu metodi, kuras pamatā ir Rezolūcija A.265 (VIII), ko izstrādājusi SJO Kuģošanas drošības komiteja savā 1991. gada 59. sesijā (MSC/Circ. 574): A/Amax vērtība: Atbilstības diena: mazāk par 85 % 1998. gada 1. oktobris 85 % vai lielāka, bet nepārsniedzot 90 % 2000. gada 1. oktobris 90 % vai lielāka, bet nepārsniedzot 95 % 2002. gada 1. oktobris 95 % vai lielāka, bet nepārsniedzot 97,5 % 2004. gada 1. oktobris 97,5 % vai lielāka 2005. gada 1. oktobris 8-2. Noteikums. Īpašas prasības attiecībā uz ro-ro pasažieru kuģiem, kas pārvadā 400 vai vairāk cilvēkus (R 8-2) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI: Neatkarīgi no noteikumiem II-1/B/8 un II-1/B/8-1: .1. jaunajiem ro-ro pasažieru kuģiem, kas drīkst pārvadāt 400 cilvēkus vai vairāk, piemēro noteikuma II-1/B/8 .2.3. punktu, pieņemot, ka bojājums ir skāris kuģa garumu L; un .2. esošajiem ro-ro pasažieru kuģiem, kas drīkst pārvadāt 400 cilvēkus un vairāk, piemēro .1. punkta prasības ne vēlāk kā pirmās regulārās pārbaudes dienā pēc .2.1., .2.2. vai .2.3. apakšpunktā paredzētās atbilstības dienas - atkarībā no tā, kura no dienām pienāk pēdējā. .2.1. A/Amax: Atbilstības diena: mazāk par 85 % 1998. gada 1. oktobris 85 % vai lielāka, bet nepārsniedzot 90 % 2000. gada 1. oktobris 90 % vai lielāka, bet nepārsniedzot 95 % 2002. gada 1. oktobris 95 % vai lielāka, bet nepārsniedzot 97,5 % 2004. gada 1. oktobris 97,5 % vai lielāka 2010. gada 1. oktobris .2.2. Atļautais pārvadājamo pasažieru skaits: 1500 vai vairāk 2002. gada 1. oktobris 1000 vai vairāk, bet mazāk par 1500 2006. gada 1. oktobris 600 vai vairāk, bet mazāk par 1000 2008. gada 1. oktobris 400 vai vairāk, bet mazāk par 600 2010. gada 1. oktobris .2.3. Kuģa vecums ir 20 gadi vai vairāk: kur kuģa vecums ir laikposms no ķīļa iebūvēšanas dienas vai tamlīdzīga būvēšanas posma dienas, vai no dienas, kurā kuģi pārbūvē par ro-ro pasažieru kuģi. 8-3. Noteikums. Īpašas prasības attiecībā uz pasažieru kuģiem, izņemot ro-ro pasažieru kuģus, kas pārvadā 400 vai vairāk cilvēkus B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI PĒC TAM, IZŅEMOT RO-RO PASAŽIERU KUĢUS. Neatkarīgi no noteikuma II-I/B/8 pasažieru kuģiem, izņemot ro-ro pasažieru kuģus, kas drīkst pārvadāt vairāk nekā 400 cilvēkus, piemēro noteikuma II-1/B/8 .2.3. un .2.6. punktu, pieņemot, ka bojājums ir skāris kuģa garumu L. 9. Noteikums. Pīķa un mašīntelpas starpsienas (R 10) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Ierīko priekšpīķi vai triecienstarpsienu, kas ir ūdensnecaurlaidīgi līdz pat starpsienu klājam. Attālums starp šo starpsienu un kuģa priekšgala perpendikulu ir vismaz 5% no kuģa garuma un ne vairāk kā 3 metri plus 5% no kuģa garuma. .2. Ja kāda no kuģa daļām, piemēram, izliekts priekšgals, zem ūdenslīnijas atrodas pirms kuģa priekšgala perpendikula, .1. punktā noteiktos attālumus mēra vai nu: .1. no minētā izvirzījuma vidus, vai .2. 1,5% attālumā no kuģa garuma, kas ir priekšā priekšgala perpendikulam, vai .3. 3 metrus priekšā no priekšgala perpendikula, atkarībā no tā, kurš garums ir mazākais. .3. Ja priekšā ir ierīkota gara virsbūve, priekšpīķi vai triecienstarpsienu jūras apstākļiem izturīgā veidā pagarina līdz nākamajam pilnajam klājam virs starpsienu klāja. Pagarinājumu veido tā, lai izslēgtu iespēju, ka to var sabojāt kuģa priekšgala durvis, ja tās sabojājas vai atdalās. .4. Iepriekšējā .3. punktā paredzētais pagarinājums nav jāierīko tieši virs starpsienas, kas atrodas apakšā, ar noteikumu, ka visas pagarinājuma daļas nav izvirzītas aiz .1. vai .2. punktā noteiktās priekšējās robežas. Taču esošajos B klases kuģos: .1. ja slīpā iekraušanas rampa ietilpst triecienstarpsienas pagarinājumā virs starpsienu klāja, tā rampas daļa, kas ir vairāk nekā 2,3 metrus virs starpsienu klāja, var būt izvirzīta ne vairāk kā 1,0 metrus aiz priekšējās robežas, kā noteikts .1. un .2. punktā; .2. ja esošā rampa kā triecienstarpsienas izvirzījums neatbilst attiecīgajām prasībām un rampas atrašanās vieta neļauj šo pagarinājumu ietilpināt .1. vai .2. punktā noteiktajās robežās, izvirzījumu var ietilpināt ierobežotā attālumā aiz kuģa aizmugurējās robežas, kas noteikta .1.vai .2. punktā. Ierobežotajam attālumam pakaļgalā nav jābūt lielākam par to, kas vajadzīgs, lai netraucētu rampas darbību. Triecienstarpsienas izvirzījums atveras uz priekšu, atbilst .3.punkta prasībām un ir ierīkots tā, lai rampa to nevarētu sabojāt, ja rampa sabojājas vai atdalās. .5. Rampas, kas neatbilst iepriekšminētajām prasībām, neuzskata par triecienstarpsienas izvirzījumu. .6. Esošajiem B klases kuģiem .3. un .4. punkta prasības piemēro ne vēlāk kā pir­mās regulārās pārbaudes dienā, kad stājas spēkā šie noteikumi. .7. Jāierīko arī pakaļpīķa starpsiena un starpsienas, kas atdala mašīntelpu no kravas un pasažieru telpām kuģa priekšgalā un pakaļgalā un tām jābūt ūdensnecaurlaidīgām līdz starpsienu klājam. Pakaļpīķa starpsiena tomēr var veidot "pakāpienu" zem starpsienu klāja ar noteikumu, ka šāda risinājuma dēļ nemazinās kuģa drošība attiecībā uz sadalījumu. .8. Visos gadījumos deidvuda caurules ievieto ūdensnecaurlaidīgās telpās. Pakaļgala blīvslēgs atrodas ūdensnecaurlaidīgā dzenvārpstas tunelī vai citā ūdensnecaurlaidīgā vietā atsevišķi no deidvuda nodalījuma, kura tilpums ir tāds, ka pakaļgala blīvslēga noplūdes gadījumā neiegrimst iegrimes robežlīnija. 10. Noteikums. Dubultdibeni (R 12) JAUNI B, C UN D KLASES UN ESOŠIE B KLASES KUĢI UN JAUNI KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK UN KURU GARUMS IR 24 METRI UN VAIRĀK. .1. Jaunajiem B, C un D klases un esošajiem B klases kuģiem un jaunajiem kuģiem, kas uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk un kuru garums ir 24 metri un vairāk, ir dubultdibens, kas sniedzas no priekšpīķa starpsienas līdz pakaļpīķa starpsienai, ciktāl tas ir iespējams un savietojams ar kuģa konstrukciju un pareizu ekspluatāciju. .1. Kuģiem, kuru garums ir 50 metri un vairāk, bet nepārsniedz 61 metru, dubultdibens sniedzas vismaz no mašīntelpas līdz priekšpīķa starpsienai vai pēc iespējas tuvāk tai. .2. Kuģiem, kuru garums ir 61 metrs un vairāk, bet nepārsniedz 76 metrus, dubultdibens sniedzas vismaz no mašīntelpas ārpuses līdz priekšpīķa un pakaļpīķa starpsienām vai pēc iespējas tuvāk tām. .3. Kuģiem, kuru garums ir 76 metri un vairāk, dubultdibens ir kuģa vidusdaļā un sniedzas līdz priekšpīķa un pakaļpīķa starpsienām vai pēc iespējas tuvāk tām. .2. Ja ir vajadzīgs dubultdibens, tā augstumam jāatbilst atzītas organizācijas noteiktajiem standartiem, un iekšējam dibenam jāsniedzas līdz kuģa sāniem, lai aizsargātu kuģa dibenu līdz ķimeņu noapaļojumam. Šo aizsardzību uzskata par pietiekamu, ja ķimeņu kalsiņa ārējās malas un ķimeņu ārējā apšuvuma krustošanās līnija neatrodas zem horizontālas plaknes, kas iet caur mideļbrangas un 25o leņķī pret pamatlīniju esošas šķērseniskas diagonāles krustpunktu un pāršķeļ to punktā, kas atbilst pusei no kuģa teorētiskā borta augstuma, ņemot no viduslīnijas. .3. Mazās sateču akas, kas ierīkotas dubultdibenā saistībā ar kravas telpu atsūknēšanas ierīcēm, nesniedzas lejup vairāk nekā vajadzīgs. Akas dziļums nedrīkst pārsniegt dubultdibena dziļumu viduslīnijā mīnus 460 mm, un aka nedrīkst stiepties zem .2. punktā minētās horizontālās plaknes. Aka, kas sniedzas līdz ārējām dibenam, tomēr ir atļauta dzenvārpstas tuneļa pakaļējā galā. Var noteikt citu aku ierīkošanu (piemēram, ziežeļļām zem galvenajiem dzinējiem), ja tādas sistēmas nodrošinātā ugunsdrošība ir līdzvērtīga šim noteikumam atbilstīga dubultdibena nodrošinātajai ugunsdrošībai. .4. Dubultdibens nav vajadzīgs neliela izmēra ūdensnecaurlaidīgiem nodalījumiem, ko izmanto vienīgi šķidrumu pārvadāšanai, ar noteikumu, ka kuģa dibena vai sānu bojājuma gadījumā šā iemesla dēļ nemazinās šā kuģa drošība. .5. Neatkarīgi no 10. noteikuma .1. punkta var atļaut neierīkot dubultdibenu tajā kuģa daļā, kuras sadalījuma faktors nepārsniedz 0,5, ja tā atzīst, ka dubultdibena ierīkošana attiecīgajā kuģa daļā nebūtu savietojama ar kuģa konstrukciju un pareizu ekspluatāciju. 11. Noteikums. Sadalījuma kravas līniju noteikšana, marķēšana un reģistrēšana (R 13) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Lai saglabātu vajadzīgo sadalījuma pakāpi, uz kuģa sāniem kuģa vidusdaļā nosaka un marķē kravas līniju saskaņā ar apstiprināto sadalījuma iegrimi. Kuģim, uz kura ir telpas, kas īpaši pielāgotas pasažieru izmitināšanai un kravas pārvadāšanai, pēc īpašnieku vēlēšanās var noteikt un marķēt vienu vai vairākas papildu kravas līnijas, kas atbilst sadalījuma iegrimēm, atbilstoši dažādiem ekspluatācijas apstākļiem. .2. Noteiktās un marķētās sadalījuma kravas līnijas ieraksta Pasažieru kuģa drošības sertifikātā un identificē ar atzīmi C.1, ja ir tikai viena sadalījuma kravas ūdenslīnija. Ja ir vairāk nekā viena sadalījuma kravas līnija, atšķirīgos apstākļus identificē ar atzīmēm C.2, C.3, C.4 utt.1. .3. Katrai no šīm kravas līnijām atbilstīgo brīvsānu mēra tādā pašā stāvoklī un no tās pašas klāja līnijas, kā brīvsānus, kas noteikti saskaņā ar spēkā esošo Starptautisko konvenciju par kravas marku. .4. Pasažieru kuģa drošības sertifikātā ir skaidri jānorāda brīvsāns, kas atbilst katrai apstiprinātajai sadalījuma kravas līnijai un ekspluatācijas apstākļiem, kādiem šī līnija ir apstiprināta. .5. Sadalījuma kravas līnijas marķējums nedrīkst atrasties virs augšējās kravas līnijas sālsūdenī, ko nosaka kuģa izturība vai spēkā esošā Starptautiskā konvencija par kravas marku. .6. Neatkarīgi no sadalījuma kravas līnijas marķējuma atrašanās kuģi nedrīkst piekraut tiktāl, ka iegrimst gadalaikam un vietai atbilstošais kravas līnijas marķējums, kā noteikts saskaņā ar spēkā esošo Starptautisko konvenciju par kravas marku. .7. Kuģi nedrīkst piekraut tiktāl, ka iegrimst sadalījuma kravas līnijas marķējums, kas atbilst konkrētam reisam un ekspluatācijas apstākļiem. 12. Noteikums. Ūdensnecaurlaidīgu starpsienu u.c. būve un sākotnējā testēšana (R 14) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Visas šķērseniskās vai gareniskās ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu starpsienas būvē tā, lai tās ar atbilstīgu pretestību varētu izturēt maksimālo spiedienu, ko rada ūdens masa kuģa avārijas gadījumā un varētu izturēt vismaz tādas ūdens masas spiedienu, kas sasniedz iegrimes robežlīniju. Šo starpsienu būve jāveic saskaņā ar atzītas organizācijas noteiktajiem standartiem. .2.1. Starpsienu "pakāpieni" un padziļinājumi ir ūdensnecaurlaidīgi un tikpat izturīgi kā pārējā starpsiena. .2.2. Ja ūdensnecaurlaidīgu klāju vai starpsienu šķērso brangas vai šķērssijas, šo klāju vai starpsienu konstrukcijas padara ūdensnecaurlaidīgas, neizmantojot koku vai cementu. .3. Galveno nodalījumu testēšana, piepildot tos ar ūdeni, nav obligāta. Ja neveic testēšanu, piepildot ar ūdeni, ja iespējams, veic pārbaudi ar ūdens strūklu no šļūtenes. Šo testu veic kuģa būvēšanas pēdējā posmā. Ja pārbaude ar ūdens strūklu no šļūtenes nav iespējama, jo iespējams sabojāt mehānismus, elektroiekārtu izolāciju vai iekārtojumu, tās vietā var veikt metināto savienojumu rūpīgu un vizuālu pārbaudi, vajadzības gadījumā izmantojot, piemēram, hermētiskuma pārbaudes krāsvielas metodi vai hermētiskuma pārbaudes ultraskaņas metodi, vai līdzvērtīgu pārbaudi. Jebkurā gadījumā veic ūdensnecaurlaidīgo starpsienu rūpīgu pārbaudi. .4. Priekšpīķi, dubultdibenus (tajā skaitā tuneļķīļus) un iekšējo apšuvumu pārbauda ar ūdens spiedienu atbilstīgi .1. punkta prasībām. .5. To tilpņu necaurlaidīgumu, kas paredzētas šķidrumu uzglabāšanai un kas veido kuģa sadalījumu, pārbauda ar ūdens masu, kas sniedzas līdz sadalījuma augšējai kravas līnijai vai līdz divām trešdaļām no kuģa augstuma, ko mēra no ķīļa augšpuses gar tilpnēm - atkarībā no tā, kas ir vairāk un ar noteikumu, ka ūdens masa nedrīkst būt zemāk par 0,9 m virs tilpnēm; ja pārbaude ar ūdeni nav iespējama, var izmantot gaisa noplūdes pārbaudi, pakļaujot tilpnes gaisa spiedienam, kas nepārsniedz 0,14 bārus. .6. Pārbaudes, kas minētas .4. un .5. punktā, rīko, lai pārliecinātos par sadalījuma konstrukcijas elementu ūdens­necaurlaidību, un tās nav jāuzskata par pārbaudēm, ar ko nosaka nodalījuma piemērotību šķidrās degvielas uzglabāšanai vai citiem nolūkiem, jo tam var būt vajadzīgas stingrākas pārbaudes atkarībā no šķidruma līmeņa tilpnē vai caurulēs, kas ar to savienotas. 13. Noteikums. Ūdensnecaurlaidīgu starpsienu atveres (R 15) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Atveru skaits ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās ir jāsamazina līdz minimumam, kas atbilst kuģa konstrukcijai un pareizai ekspluatācijai; jāparedz piemēroti līdzekļi šo atveru noslēgšanai. .2.1. Ja ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu starpsienās ir ierīkotas caurules, notekas, elektriskie kabeļi u.c., jāveic pasākumi, lai nodrošinātu starpsienu ūdensnecaurlaidību. .2.2. Ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu starpsienās nedrīkst ierīkot vārstus, kas nepieder cauruļu sistēmai. .2.3. Sistēmās, kas šķērso ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu starpsienas, neizmanto svinu vai citus termiski jutīgus materiālus, ja šo sistēmu sabojāšanās ugunsgrēka gadījumā ietekmētu starpsienu ūdensnecaurlaidību. .3.1. Durvis, līdlūkas vai piekļuves atveres nedrīkst ierīkot: .1. triecienstarpsienā zem iegrimes robežlīnijas; .2. šķērseniskajās ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās, kas atdala kravas telpu no blakus esošās kravas telpas, izņemot gadījumus, kas paredzēti .10.1.punktā un 14. noteikumā. .3.2. Izņemot .3.3. punktā paredzētos gadījumus, triecienstarpsienu zem iegrimes robežlīnijas drīkst šķērsot ne vairāk kā viena caurule, kas paredzēta priekšpīķa tilpnes šķidrumam, ar noteikumu, ka šī caurule ir aprīkota ar aizskrūvējamu vārstu, kuru var darbināt, atrodoties virs starpsienu klāja, un vārsta kaste ir jāpiestiprina pie triecienstarpsienas priekšpīķa iekšpusē. Šo vārstu tomēr var ierīkot triecienstarpsienas aizmugurē ar noteikumu, ka vārsts ir viegli pieejams jebkuros kuģa ekspluatācijas apstākļos un telpa, kurā tas atrodas, nav kravas telpa. .3.3. Ja priekšpīķī ir paredzēts uzglabāt divu dažādu veidu šķidrumus, triecienstarpsienu zem iegrimes robežlīnijas var šķērsot divas caurules, kas iebūvētas atbilstīgi .3.1. punkta prasībām, ar noteikumu, ka praktiski nav iespējams iztikt bez otras caurules iebūvēšanas un ka kuģis joprojām ir drošs, ņemot vērā papildu nodalījumu priekšpīķī. .4. Attiecībā uz telpām, kurās atrodas galvenie dzinēji un palīgdzinēji, tajā skaitā dzinējiem paredzētie katli, katrā galvenajā šķērseniskajā starpsienā nedrīkst ierīkot vairāk par vienām durvīm, izņemot durvis, kas ved uz dzenvārpstas tuneļiem. Ja kuģim ir divas dzenvārpstas vai vairāk, dzenvārpstu tuneļus savieno ar savstarpēji savienotu eju. Ja kuģim ir divas dzenvārpstas, starp mašīntelpu un tuneļiem ir tikai vienas durvis, un, ja dzenvārpstas ir vairāk nekā divas - durvis ir tikai divas. Visas šīs durvis ir bīdāmas un ierīkotas tā, lai to sliekšņi būtu pēc iespējas augstāki. Rokas pievads šo durvju darbināšanai, atrodoties virs starpsienu klāja, atrodas ārpus mašīntelpām. .5.1. ESOŠIE B KLASES KUĢI UN JAUNIE B, C UN D KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR MAZĀKS PAR 24 METRIEM: Ūdensnecaurlaidīgas durvis ir bīdāmas durvis vai iekarināmas durvis, vai līdzīga veida durvis. Noņemamas plātņu durvis, kas ir noslēdzamas vienīgi ar aizbīdņiem, un durvis, kas aizveramas ar kritiena spēku, nav atļautas. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR 24 METRI UN VAIRĀK: Ūdensnecaurlaidīgas durvis, izņemot .10.1. punktā vai 14. noteikumā paredzētos gadījumus, ir mehāniski darbināmas bīdāmas durvis, kas atbilst .7. punkta prasībām un ko var vienlaikus aizvērt no centrālās vadības pults uz komandtiltiņa ne vairāk kā 60 sekundēs, kuģim atrodoties stāvus. .5.2. ESOŠIE B KLASES KUĢI UN JAUNIE B, C UN D KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR MAZĀKS PAR 24 METRIEM: Bīdāmas durvis var būt: - ar rokas piedziņu vai - ar mehānisku piedziņu, kā arī ar rokas piedziņu. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR 24 METRI UN VAIRĀK: Kuģiem, kam ūdensnecaurlaidīgo durvju kopskaits nav lielāks par divi, un šīs durvis atrodas mašīntelpā vai mašīntelpu ietverošajās starpsienās, var atļaut šīs divas durvis darbināt vienīgi ar rokas piedziņu. Ja ir ierīkotas bīdāmas durvis ar rokas piedziņu, šīs durvis ir jānoslēdz, pirms kuģis atstāj piestātni, lai dotos reisā ar pasažieriem, un kuģošanas laikā šīm durvīm jāpaliek noslēgtām. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .5.3. Neatkarīgi no tā, vai bīdāmās ūdens­necaurlaidīgās durvis darbina ar mehānisko piedziņu vai nē, tām visām jābūt aizveramām, izmantojot mehānisko piedziņu vai rokas piedziņu, ja kuģis ir sasvēries 15° leņķī uz vienu vai otru pusi. Jāņem vērā arī spēks, kas var iedarboties uz durvīm no vienas vai otras puses, kā tas notiek, kad pa atveri ieplūst ūdens, radot statisku spiedienu, kas vienāds ar ūdens līmeni vismaz 1 metra augstumā virs sliekšņa iepretī durvju viduslīnijai. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR 24 METRI UN VAIRĀK: .5.4. Ūdensnecaurlaidīgo durvju vadības sistēmas, tajā skaitā hidrauliskās cauruļu sistēmas un elektrības kabeļi, jāierīko pēc iespējas tuvāk starpsienai, kurā ir ierīkotas durvis, lai samazinātu to sabojāšanās iespēju kuģa avārijas gadījumā. Ūdensnecaurlaidīgās durvis un to vadības sistēmas jāierīko tā, lai gadījumā, ja kuģis gūst bojājumus, kuru apjoms nepārsniedz vienu piektdaļu no kuģa platuma (šo attālumu mēra taisnā leņķī līdz viduslīnijai sadalījuma augšējās kravas līnijas līmenī), netiek skarta to ūdensnecaurlaidīgo durvju darbība, kas neatrodas bojātajā kuģa daļā. .5.5. Visas bīdāmās durvis ar mehānisko vai rokas piedziņu ir jāaprīko ar signālierīci, kas visos tālvadības posteņos rāda, vai durvis ir atvērtas vai aizvērtas. Tālvadības posteņi atrodas tikai uz komandtiltiņa, kā to pieprasa .7.1.5. punkts, un virs starpsienu klāja, no kurienes .7.1.4. punkts pieprasa nodrošināt mehānisko vadību. ESOŠIE B KLASES KUĢI UN JAUNIE B, C UN D KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR MAZĀKS PAR 24 METRIEM: .5.6. Ūdensnecaurlaidīgās durvis, kas neatbilst .5.1. līdz .5.5. punkta noteikumiem, pirms reisa sākuma aizver un kuģošanas laikā patur aizvērtas; kuģa žurnālā ieraksta, cikos šīs durvis atver pēc kuģa ienākšanas ostā un cikos tās aizver pirms kuģa aizbraukšanas no ostas. JAUNIE B, C UN D KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR MAZĀKS PAR 24 METRIEM UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .6.1. Bīdāmās durvis ar rokas piedziņu var būt bīdāmas horizontāli vai vertikāli. Jābūt iespējai darbināt durvju mehānismu no abām durvju pusēm un no viegli pieejamas vietas virs starpsienu klāja, pagriežot rokturi ar rotējošu kustību vai citu kustību, kas garantē tādu pašu drošību un kas ir apstiprināta. Ja izmanto rokas pievadu, durvju pilnīgai aizvēršanai nepieciešamais laiks, kuģim esot vertikālā stāvoklī, nedrīkst pārsniegt 90 sekundes. ESOŠIE B KLASES KUĢI: .6.2. Bīdāmās durvis ar mehānisku piedziņu var būt bīdāmas horizontāli vai vertikāli. Ja durvis darbina ar mehānisko piedziņu, izmantojot centrālās vadības sistēmu, mehānisms jāierīko tā, lai durvis ar to pašu mehānisko piedziņu var darbināt arī no abām durvju pusēm. Vietējās vadības sistēmas rokturus, kas savienoti ar spēka pievadu, ierīko abās starpsienas pusēs tādā veidā, lai cilvēki, kuri izmanto durvis, varētu turēt abus rokturus atvērtā stāvoklī un nevarētu nejauši iedarbināt durvju aizvēršanas mehānismu. Bīdāmās durvis ar mehānisku piedziņu aprīko ar rokas pievadu, ko var darbināt no abām durvju pusēm un no viegli pieejamas vietas virs starpsienu klāja, pagriežot rokturi ar rotējošu kustību vai citu kustību, kas garantē tādu pašu drošību un kas ir apstiprināta. Jāparedz skaņas brīdinājuma signāls, ka ir sākusies durvju aizvēršana, un šim signālam jāskan tik ilgi, kamēr durvis ir pilnībā aizvērtas. Turklāt telpās ar skaļu fona troksni ir vajadzīgs skaņas signāls, ko papildina mirgojošs gaismas signāls pie durvīm. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR 24 METRI UN VAIRĀK: .7.1. Visas bīdāmās ūdensnecaurlaidīgās durvis ar mehānisko piedziņu ir: .1. bīdāmas vertikāli vai horizontāli; .2. ievērojot .11. punktu, parasti nepārsniedz 1,2 metrus platumā. Var atļaut platāku durvju ierīkošanu tikai tad, ja to uzskata par vajadzīgu kuģa efektīvai ekspluatācijai, ar noteikumu, ka tiek ņemti vērā pārējie drošības pasākumi, tajā skaitā: .2.1. īpaši jāņem vērā durvju un to aizvēršanas ierīču izturība, lai nepieļautu sūces; .2.2. durvīm jāatrodas ārpus bojājumu zonas B/5; .2.3. kad kuģis ir jūrā, durvīm jābūt aizvērtām, izņemot ierobežotus laikposmus, kad to atvēršana ir pilnīgi nepieciešama; .3. ir aprīkojamas ar ierīcēm, kas vajadzīgas, lai durvis varētu atvērt, izmantojot elektroenerģiju, hidraulisko enerģiju vai citu enerģijas veidu; .4. ir aprīkotas ar atsevišķu mehānismu ar rokas piedziņu. Jābūt iespējai atvērt un aizvērt durvis ar roku no abām durvju pusēm un turklāt aizvērt durvis no viegli pieejamas vietas virs starpsienu klāja, pagriežot rokturi ar rotējošu kustību vai citu kustību, kas garantē tādu pašu drošību. Visās ekspluatācijas zonās ir skaidri jānorāda rotācijas kustības vai citas kustības virziens. Laiks, kas vajadzīgs, lai pilnīgi aizvērtu durvis ar rokas pievadu, nepārsniedz 90 sekundes, kuģim esot vertikālā stāvoklī; .5. ir aprīkojamas ar vadības sistēmu durvju mehāniskai atvēršanai un aizvēršanai no abām durvju pusēm, kā arī durvju mehāniskai aizvēršanai no centrālās vadības pults uz komandtiltiņa; .6. ir aprīkojamas ar skaņas signālu, kas atšķiras no citiem attiecīgajā zonā dzirdamajiem signāliem un kas atskan katru reizi, kad notiek durvju mehāniska aizvēršana ar tālvadību, un kas pirms durvju aizvēršanās sākuma un pēc durvju pilnīgas aizvēršanas skan vismaz 5 sekundes, bet ne ilgāk kā 10 sekundes. Ja durvis darbina ar tālvadību, izmantojot rokas piedziņu, pietiek, ja skaņas signāls skan tikai durvju kustības laikā. Var pieprasīt, lai pasažieru telpās un telpās ar skaļu fona troksni skaņas signālu papildina ar mirgojošu gaismas signālu pie durvīm; un .7. ir ar aptuveni vienādu aizvēršanās ātrumu mehāniskās piedziņas gadījumā. Aizvēršanās laiks, sākot no durvju iekustināšanas līdz durvju pilnīgai aizvēršanai, nedrīkst būt mazāks par 20 sekundēm un nedrīkst pārsniegt 40 sekundes, kuģim atrodoties vertikālā stāvoklī. .7.2. Elektroenerģiju, kas vajadzīga bīdāmajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm ar mehānisko piedziņu, piegādā no avārijas sadales skapja vai nu tiešā ceļā vai caur šim nolūkam paredzētu sadales pulti, kas atrodas virs starpsienu klāja; attiecīgos vadības, norāžu un signalizācijas slēgumus nodrošina tieši no avārijas sadales skapja vai no caur šim nolūkam paredzētas sadales pults, kas atrodas virs starpsienu klāja, un tos automātiski nodrošina elektroenerģijas pagaidu avārijas avots, ja sabojājas galvenais vai avārijas enerģijas avots. .7.3. Bīdāmajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm ar mehānisko piedziņu ir: .1. centralizēta hidrauliska sistēma ar diviem neatkarīgiem enerģijas avotiem, sastāvošiem no dzinēja un sūkņa, kas var vienlaikus aizvērt visas durvis. Turklāt visai sistēmai kopumā ir paredzēti hidrauliski akumulatori, kuru jauda ir pietiekama, lai visas durvis varētu iedarbināt vismaz trīs reizes, t.i., aizvērt-atvērt-aizvērt, ja kuģis ir sasvēries 15° grādu leņķī. Šim ciklam jābūt izpildāmam, ja uz akumulatoru iedarbojas spiediens, pie kura notiek sūkņa ieslēgšanās. Izmantojamo šķidrumu izvēlas, ņemot vērā temperatūru, kādā notiks sistēmas ekspluatācija. Mehāniskās piedziņas sistēmu veido tā, lai samazinātu iespēju, ka viens hidraulisko cauruļu sistēmas bojājums varētu ietekmēt vairāk nekā vienu durvju darbību. Hidraulisko sistēmu aprīko ar signalizāciju, kas brīdina par zemu līmeni hidrauliskā šķidruma rezervuāros, no kuriem piegādā šķidrumu mehāniskās piedziņas sistēmai, un ar signalizāciju vai citu efektīvu līdzekli, kas brīdina par zemu gāzes spiedienu, lai kontrolētu uzkrātās enerģijas zudumus hidrauliskajos akumulatoros. Tai jābūt skaņas un gaismas signalizācijai un jāatrodas centrālās vadības pultī uz komandtiltiņa; vai .2. neatkarīga hidrauliska sistēma katrām durvīm, un katru enerģijas avotu veido dzinējs un sūknis, ar ko var atvērt un aizvērt durvis. Turklāt jābūt arī hidrauliskam akumulatoram, kura jauda ir pietiekama, lai durvis varētu iedarbināt vismaz trīs reizes, t.i., aizvērt-atvērt-aizvērt, ja kuģis ir sasvēries 15° grādu leņķī. Šim ciklam jābūt izpildāmam, ja uz akumulatoru iedarbojas spiediens, pie kura notiek sūkņa ieslēgšanās. Izmantojamo šķidrumu izvēlas, ņemot vērā temperatūru, kādā notiks sistēmas ekspluatācija. Centrālajā vadības pultī uz komandtiltiņa ierīko kopēju signalizāciju vai citu efektīvu līdzekli, kas brīdina par zemu spiediena līmeni, lai kontrolētu uzkrātās enerģijas zudumus hidrauliskajos akumulatoros. Visas lokālās ekspluatācijas vietas arī aprīko ar uzkrātās enerģijas zudumu indikatoru; vai .3. neatkarīga elektriska sistēma un dzinējs katrām durvīm, un katru enerģijas avotu veido dzinējs un sūknis, ar ko var atvērt un aizvērt durvis. Elektroenerģijas avotu var automātiski apgādāt ar enerģiju no elektroenerģijas pagaidu avārijas avota, ja sabojājas galvenais vai avārijas elektro­enerģijas avots, un tā jauda ir pietiekama, lai durvis varētu iedarbināt vismaz trīs reizes, t.i., aizvērt-atvērt-aizvērt, ja kuģis ir sasvēries 15° grādu leņķī. Sistēmām, kas raksturotas .7.3.1., .7.3.2. un .7.3.3. punktā, nodrošina turpmāk minēto: Mehāniskās piedziņas ūdensnecaurlaidīgo bīdāmo durvju enerģijas ieguves sistēmas ir nodalītas no pārējās enerģijas ieguves sistēmas. Viens bojājums elektriskajās vai hidrauliskajās mehāniskās piedziņas sistēmās, izņemot hidraulisko izpildmehānismu, netraucē durvju darbināšanu ar rokas piedziņu. .7.4. Vadības sistēmas rokturus ierīko abās starpsienas pusēs vismaz 1,6 metrus virs grīdas tādā veidā, lai cilvēki, kuri izmanto durvis, varētu turēt abus rokturus atvērtā stāvoklī un nevarētu nejauši iedarbināt durvju aizvēršanas mehānismu. Atverot un aizverot durvis, rokturu kustības virziens ir tāds pats, kā durvju kustības virziens, un tas ir skaidri jānorāda. Ja jāveic tikai viena kustība, lai notiktu durvju aizvēršanās, dzīvošanai paredzētajās telpās ūdensnecaurlaidīgo durvju hidrauliskās vadības sistēmas novieto tā, lai tās nevarētu darbināt bērni, piemēram, aiz paneļdurvīm ar aizbīdni, kas atrodas vismaz 170 cm virs klāja. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR 24 METRI UN VAIRĀK: Abās durvju pusēs ir plāksnīte ar norādi, kā darbināt durvju sistēmu. Abās durvju pusēs ir arī plāksnīte ar tekstu vai attēliem, kas brīdina par to, cik bīstami ir atrasties durvju ailē, kad ir sākusies durvju aizvēršana. Šīs plāksnītes izgatavo no izturīga materiāla un cieši piestiprina. Tekstā uz norāžu vai brīdinājuma plāksnītes informē par attiecīgo durvju aizvēršanas laiku. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR 24 METRI UN VAIRĀK: .7.5. Ciktāl iespējams, ūdensnecaurlaidīgo durvju elektriskās iekārtas un sastāvdaļas izvieto virs starpsienu klāja ārpus bīstamām zonām un telpām. .7.6. To elektrisko sastāvdaļu kastes, kas noteikti jānovieto zem starpsienu klāja, pietiekami aizsargā no saskares ar ūdeni. .7.7. Elektroenerģijas, vadības, indikatoru un signalizācijas slēgumus aizsargā no bojājuma tādā veidā, lai vienu durvju slēguma bojājums neizraisītu bojājumu citu durvju slēgumā. Īsslēgums vai cits durvju signalizācijas vai indikatoru slēguma bojājums neizraisa durvju mehāniskās piedziņas zudumu. Sistēmu ierīko tā, lai ūdens iekļūšana elektroiekārtās, kas atrodas zem starpsienu klāja, neizraisa durvju atvēršanos. .7.8. Viens energoapgādes traucējums, kas radies bīdāmo ūdensnecaurlaidīgo mehāniskās piedziņas durvju vadības vai mehāniskās piedziņas sistēmā, neizraisa aizvērtu durvju atvēršanos. Energoapgādi pastāvīgi uzrauga tādā elektriskās ķēdes vietā, kas atrodas pēc iespējas tuvāk visiem dzinējiem, ko pieprasa .7.3. punkta noteikumi. Energoapgādes pārtraukšanas gadījumā jāiedarbojas skaņas un gaismas signālam, kas atrodas centrālās vadības pultī uz komandtiltiņa. .8.1. Centrālajai vadības pultij uz komandtiltiņa ir "priviliģētā režīma slēdzis" ar diviem vadības režīmiem: "vietējās vadības" režīms, kas ļauj lokāli atvērt un lokāli aizvērt visas durvis pēc to izmantošanas, neizmantojot automātisko aizvēršanu, un "aizvērto durvju" režīms, kurā automātiski aizveras visas atvērtās durvis. "Aizvērto durvju" režīms ļauj atvērt durvis lokāli un automātiski atkal aizver durvis, atbrīvojot lokālo vadības mehānismu. "Priviliģētā režīma" slēdzis parasti ir ieslēgts "vietējās vadības" režīmā. "Aizvērto durvju" režīmu izmanto tikai ārkārtas situācijā vai pārbaudes nolūkā. .8.2. Komandtiltiņa centrālai vadības pultij ir diagramma ar visu durvju atrašanās vietām un gaismas indikatoriem, kas rāda, vai durvis ir aizvērtas vai atvērtas. Sarkana gaisma nozīmē, ka durvis ir pilnībā atvērtas, un zaļa gaisma nozīmē, ka durvis ir pilnībā aizvērtas. Ja durvis aizver ar tālvadību, sarkanā gaisma mirgo, norādot, ka notiek durvju aizvēršanās. Indikatoru slēgums nav savienots ar durvju vadības sistēmas slēgumu. .8.3. Ar tālvadību no centrālās vadības pults nevienas durvis nav iespējams atvērt. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .9.1. Visas ūdensnecaurlaidīgās durvis kuģošanas laikā ir aizvērtas, izņemot gadījumus, kad tās var atvērt kuģošanas laikā, kā norādīts .9.2. un .9.3. punktā. Ūdens­necaurlaidīgas durvis, kuru platums .11. punktā atļautajos gadījumos pārsniedz 1,2 metrus, drīkst atvērt tikai minētajā punktā aprakstītajos apstākļos. Visas durvis, ko atver saskaņā ar šo punktu, ir gatavas tūlītējai aizvēršanai. .9.2. Ūdensnecaurlaidīgas durvis kuģošanas laikā var atvērt, lai pa tām izietu pasažieri vai apkalpe vai arī, ja durvis nepieciešams atvērt to tiešā tuvumā veicama darba dēļ. Kad iziešana pa durvīm ir notikusi vai ir pabeigts darbs, kura dēļ durvis bija jāatver, durvis tūlīt ir jāaizver. .9.3. Atsevišķas ūdensnecaurlaidīgas durvis var palikt atvērtas kuģošanas laikā vienīgi tad, ja tas ir absolūti nepieciešams; proti, atvērtām durvīm ir būtiska nozīme, lai kuģa iekārtas varētu darboties droši un efektīvi vai arī lai pasažieriem nodrošinātu parasti neierobežotu piekļuvi pasažieru telpām. To nosaka tikai pēc tam, kad ir rūpīgi apskatīta durvju atvēršanas ietekme uz kuģa ekspluatāciju un derīgās lietošanas ilgumu. Ūdensnecaurlaidīgās durvis, kas drīkst palikt atvērtas, skaidri norāda informācijā par kuģa noturību, un tām pastāvīgi jābūt gatavām aizvēršanai. JAUNIE B, C UN D KLASES KUĢI: .10.1. Ja uzskata, ka šādas durvis ir būtiskas, atbilstīgas konstrukcijas ūdensnecaurlaidīgas durvis var ierīkot ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās, kas atdala kravas un klāja telpas. Tās var būt iekarināmas durvis, durvis uz veltnīšiem vai bīdāmas durvis, taču tās nav vadāmas ar tālvadību. Tās ierīko visaugstākajā līmenī un pēc iespējas tālāk no korpusa apšuvuma, bet to ārējo vertikālo apmaļu attālums no korpusa apšuvuma nedrīkst būt mazāks par vienu piektdaļu no kuģa platuma, un šo attālumu mēra taisnā leņķī līdz viduslīnijai sadalījuma augšējās kravas līnijas līmenī. .10.2. Šīs durvis aizver pirms reisa sākuma un kuģošanas laikā tās tur aizvērtas; kuģa žurnālā ieraksta, cikos šīs durvis atver pēc kuģa ienākšanas ostā un cikos tās aizver pirms kuģa aizbraukšanas no ostas. Ja kādām durvīm ir jābūt pieejamām reisa laikā, tās aprīko ar ierīci, kas nepieļauj durvju neatļautu atvēršanu. Ja saņem priekšlikumu ierīkot šādas durvis, KDI vai atzītā organizācija īpaši izskata šo durvju skaitu un sistēmu. .11. Starpsienās, izņemot mašīntelpu, nedrīkst ierīkot noņemamas plātnes. Pirms kuģa iziešanas no ostas minētās plātnes vienmēr ir jānovieto tām paredzētajā vietā un kuģošanas laikā tās neaiztiek, izņemot neatliekamas vajadzības gadījumus, kad to dara pēc kapteiņa izvēles. Ir atļauts katrā galvenajā šķērseniskajā starpsienā ne vairāk kā vienas bīdāmas ūdensnecaurlaidīgas durvis ar mehānisku piedziņu, kas ir lielākas par .7.1.2. punktā minētajām durvīm, aizstāt ar minētajām noņemamajām plātnēm, ar noteikumu, ka šīs durvis aizver pirms kuģa iziešanas no ostas un tās paliek aizvērtas kuģošanas laikā, izņemot neatliekamas vajadzības gadījumus, kad to dara pēc kapteiņa izvēles. Šīm durvīm nav jāatbilst .7.1.4. punkta prasībām attiecībā uz pilnīgu aizvēršanu 90 sekunžu laikā, izmantojot rokas piedziņas pievadu. Neatkarīgi no tā, vai kuģis ir jūrā vai ostā, šo durvju atvēršanas un aizvēršanas laiku ieraksta kuģa žurnālā. 14. Noteikums. Kuģi, kas pārvadā kravas automobiļus un pavadošo personālu (R 16) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Šis noteikums attiecas uz pasažieru kuģiem, kas paredzēti vai pielāgoti kravas automobiļu un pavadošā personāla pārvadāšanai. .2. Ja uz šāda kuģa kopējais pasažieru skaits, tajā skaitā to personu skaits, kas pavada transportlīdzekļus, nepārsniedz N = 12 + A/25, kur A = kopējais klāja virsmas laukums (kvadrātmetros) telpās, kas pie­ejamas kravas automobiļu novietošanai, un kur novietnes un ieejas augstums nav mazāks par 4 metriem, piemēro 13. noteikuma .10. punkta noteikumus attiecībā uz ūdensnecaurlaidīgām durvīm, izņemot to, ka durvis var ierīkot jebkurā to ūdensnecaurlaidīgo starpsienu līmenī, kas atdala kravas telpas. Turklāt uz komandtiltiņa jābūt indikatoriem, kas automātiski parāda, ka visas durvis ir aizvērtas un nostiprinātas. .3. Piemērojot šīs nodaļas noteikumus šādam kuģim, uzskata, ka N ir maksimālais pasažieru skaits, kādu kuģis drīkst pārvadāt saskaņā ar šo noteikumu. 15. Noteikums. Atveres kuģa korpusa apšuvumā zem iegrimes robežlīnijas (R 17) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: 1. Atveru skaits korpusa apšuvumā ir jāsamazina līdz minimumam, kas atbilst kuģa konstrukcijai un pareizai ekspluatācijai. .2.1. Korpusa apšuvuma atveru aizvēršanas līdzekļu sistēma un efektivitāte atbilst šo atveru nolūkam un vietai, kurā tās ir ierīkotas. .2.2. Ievērojot Starptautiskās konvencijas par kravas marku prasības, nevienu borta iluminatoru neierīko tā, ka tā apakšējā mala atrodas zem līnijas, kas kuģa sānos novilkta paralēli starpsienas klājam, un zemākā punkta augstums virs sadalījuma augšējās kravas ūdenslīnijas ir 2,5 % no kuģa platuma vai 500 mm - atkarībā no tā, kurš attālums ir lielāks. .2.3. Visi borta iluminatori, kuru apakšējās malas ir zem iegrimes robežlīnijas, ir konstruēti tā, lai neviens tos nevarētu atvērt bez kuģa kapteiņa piekrišanas. .2.4. Ja pirms kuģa iziešanas no ostas starpklājā jebkura .2.3. punktā minētā borta iluminatora apakšējā mala atrodas zem līnijas, kas kuģa sānos novilkta paralēli starpsienas klājam, un zemākā punkta augstums virs ūdens ir 1,4 metri plus 2,5% no kuģa platuma, visus borta iluminatorus minētajā starpklājā aizver, lai tie būtu ūdensnecaurlaidīgi, un aizslēdz pirms kuģa iziešanas no ostas, un tos neatver, iekams kuģis nav ieradies nākamajā ostā. Attiecīgā gadījumā, piemērojot šo punktu, var ņemt vērā kuģa atrašanos saldūdenī. .2.5. Borta iluminatorus un to vētras vākus, kas kuģošanas laikā nav atverami, aizver un nostiprina pirms kuģa iziešanas no ostas. .3. Noteku, sanitāro izplūdes cauruļu un citu tamlīdzīgu atveru skaitu korpusa apšuvumā samazina līdz minimumam, katru izplūdes cauruli savienojot ar pēc iespējas lielāku skaitu kanalizācijas un citu atveru vai citā piemērotā veidā. .4. Visas ieplūdes atveres un izplūdes caurules korpusa apšuvumā aprīko ar efektīvu un viegli pieejamu sistēmu, lai nepieļautu nejaušu ūdens ieplūšanu kuģī. .4.1. Ievērojot Starptautiskās konvencijas par kravas marku prasības un izņemot .5. punktā paredzētos gadījumus, katru atsevišķo izplūdes cauruli, kas šķērso korpusa apšuvumu no telpām, kas atrodas zem iegrimes robežlīnijas, aprīko ar vienu automātisku vienvirziena vārstu, ko iespējams tieši aizvērt no vietas virs starpsienu klāja, vai ar diviem automātiskiem vienvirziena vārstiem bez tiešas aizvēršanas iespējas, ar noteikumu, ka iekšējais vārsts atrodas virs sadalījuma augšējās kravas ūdenslīnijas un kuģa ekspluatācijas laikā to vienmēr var pārbaudīt. Ja ir ierīkots vārsts, ko iespējams tieši aizvērt, ekspluatācijas zonai virs starpsienu klāja vienmēr jābūt viegli pieejamai, un tajā jābūt indikatoram, kas rāda, vai vārsts ir atvērts vai aizvērts. .4.2. Starptautiskās konvencijas par kravas marku prasības piemēro izplūdes caurulēm, kas šķērso korpusa apšuvumu no telpām virs iegrimes robežlīnijas. .5. Mašīntelpas ieplūdes un izplūdes galvenās caurules un palīgcaurules, kas saistītas ar mašīntelpas iekārtu ekspluatāciju, aprīko ar viegli pieejamiem vārstiem starp caurulēm un korpusa apšuvumu vai starp caurulēm un īpašām kastēm, kas piestiprinātas pie kuģa apšuvuma. Vārstus var kontrolēt lokāli, un ir ierīkoti indikatori, kas rāda, vai vārsti ir atvērti vai aizvērti. JAUNIE B, C UN D KLASES KUĢI: .1. Kingstonu sviras un rokturi ir viegli pieejami darbināšanai. Visus vārstus, ko izmanto kā kingstenus, aizver, pagriežot to sviras pulksteņa rādītāja virzienā. .2. Katlu caurpūtes ūdens izplūdes krānus vai vārstus kuģa sānos ierīko viegli pieejamās vietās, kas neatrodas zem klāja apšuvuma. Krānu vai vārstu konstrukcija ļauj tūlīt redzēt, vai tie atvērti vai aizvērti. Krāni ir aprīkojami ar drošības vairogiem, kuru konstrukcija neļauj noņemt atslēgu, ja krāns ir vaļā. .3. Visus cauruļu sistēmu, piemēram, atsūknēšanas un balasta sistēmu, mazuta un smēreļļu sistēmu, ugunsdzēšanas un slūžu sistēmu, ūdens dzesēšanas un sanitārās sistēmu u.c., vārstus un krānus skaidri marķē, norādot to funkciju. .4. Citas izplūdes caurules, ja to atveres atrodas zem sadalījuma augšējās kravas līnijas, aprīko ar līdzvērtīgām aizvēršanas ierīcēm kuģa sānos; ja to atveres atrodas virs sadalījuma augšējās kravas līnijas, tās aprīko ar parastu vētras vārstu. Abos gadījumos vārstus var neierīkot, ja izmantoto cauruļu sienu biezums ir tāds pats, kā tualešu un izlietņu tiešo izeju un vannas istabu grīdas izeju u.c. apšuvumam, un tās ir aprīkotas ar vētras vākiem vai cita veida aizsardzību pret ūdens ieplūdi. Minēto cauruļu sieniņu biezumam tomēr nav jāpārsniedz 14 mm. .5. Ja ierīko vārstu ar tiešu aizvēršanas mehānismu, vietai, no kurienes to var darbināt, jābūt viegli pieejamai un jābūt indikatoram, kas rāda, vai vārsts ir atvērts vai aizvērts. .6. Ja mašīntelpās ievieto vārstus ar tiešu aizvēršanas mehānismu, pietiek, ja tos var darbināt no to atrašanās vietas, ar noteikumu, ka šī vieta ir viegli pieejama visos apstākļos. .6. Visa armatūra un vārsti, ko pieprasa šis noteikums, ir izgatavoti no tērauda, bronzas vai cita apstiprināta elastīga materiāla. Vārsti no parastā čuguna vai līdzīga materiāla nav pieņemami. Visas caurules, uz ko attiecas šis noteikums, ir no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla. .7. Ejas un kravas lūkas, kas atrodas zem iegrimes robežlīnijas, ir pietiekami izturīgas. Pirms kuģa iziešanas no ostas tās cieši aizver un nostiprina, lai nelaistu cauri ūdeni, un kuģošanas laikā saglabā aizvērtas. .8. Šīs lūkas nedrīkst ierīkot tā, ka to zemākais punkts atrodas zem sadalījuma augšējās kravas līnijas. 16. Noteikums. Pasažieru kuģu ūdens­necaurlaidība virs iegrimes robežlīnijas (R 20) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Veic visus pamatotos un iespējamos pasākumus, lai ierobežotu ūdens iekļūšanu un izplatīšanos virs starpsienu klāja. Šie pasākumi var ietvert daļējas starpsienas vai rāmbrangas. Ja uz starpsienu klāja galveno sadalījuma starpsienu tiešā tuvumā vai virs tām ierīko daļējas ūdensnecaurlaidīgas starpsienas, tās ar ūdensnecaurlaidīgiem savienojumiem ir saistītas ar korpusu un starpsienu klāju, lai ierobežotu ūdens plūšanu pa klāju, ja kuģis ir bojāts un sasvēries. Ja daļējā ūdensnecaurlaidīgā starpsiena nesakrīt ar apakšējo starpsienu, to starpā esošo starpsienu klāju padara ūdensnecaurlaidīgu. .2. Starpsienu klājs vai klājs virs tā ir ūdensnecaurlaidīgs. Visām atverēm uz atklātā klāja ir ļoti augstas un izturīgas apmales, un tās ir aprīkotas ar efektīvu mehānismu ātrai un jūras apstākļos izturīgai aizvēršanai. Pēc vajadzības nodrošina jūras vārtus, vaļējus reliņus un notekas, lai jebkuros laika apstākļos atklāto klāju varētu ātri atbrīvot no ūdens. .3. Esošo B klases kuģu gaisa vadu atvērtais gals, kas beidzas virsbūvē, ir vismaz 1 metru virs ūdenslīnijas, ja kuģa sānsveres leņķis ir 15° vai maksimālais sānsveres leņķis applūšanas laikā, ko nosaka ar tiešiem aprēķiniem - atkarībā no tā, kas ir lielāks. Izplūde no tilpņu gaisa vadiem, izņemot naftas tilpnes, var notikt virsbūves sānos. Šā punkta noteikumi neskar Starptautiskās konvencijas par kravas marku noteikumus. .4. Borta iluminatoru, eju, kravas lūku un citu tādu korpusa apšuvuma atveru, kas atrodas virs iegrimes robežlīnijas, aizvēršanas ierīču konstrukcija ir efektīva un pietiekami izturīga, ņemot vērā vietu, kur tās ir ierīkotas, un atrašanos attiecībā pret sadalījuma augšējo kravas līniju. .5. Visiem borta iluminatoriem, kas atrodas zem pirmā klāja virs starpsienu klāja, pieliek vētras vākus, ko var viegli un efektīvi aizvērt un nostiprināt, lai tie būtu ūdensnecaurlaidīgi. 17. Noteikums. Kravas nodalījuma iekraušanas durvju noslēgšana (R 20 -1) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Turpmāk minētās durvis, kas atrodas virs iegrimes līnijas, aizver un aizslēdz pirms kuģa došanās reisā, un tās paliek aizvērtas un aizslēgtas, kamēr kuģis ierodas nākamajā piestātnē: .1. kravas iekraušanas durvis korpusā vai norobežotas virsbūves sienās; .2. priekšgala vizieri, kas ierīkoti .1.1. punktā norādītajās vietās; .3. kravas iekraušanas durvis triecienstarpsienā; .4. jūras apstākļos izturīgas rampas, kas nodrošina alternatīvu .1.1. līdz .1.3. punktā (to ieskaitot) definētajai aizvēršanai. Ja ir durvis, ko nevar atvērt vai aizvērt, kamēr kuģis atrodas piestātnē, tās var atvērt vai atstāt vaļā, kamēr kuģis tuvojas piestātnei vai dodas prom no tās, bet tikai tiktāl, cik tas vajadzīgs, lai durvis varētu tūlīt darbināt. Iekšējā priekšgala durvīm jebkurā gadījumā jābūt aizvērtām. .2. Neatkarīgi no .1.1. un .1.4. punkta prasībām, ir atļauts konkrēto durvju atvēršanu pēc kapteiņa izvēles, ja tas vajadzīgs kuģa ekspluatācijai vai pasažieru uzņemšanai un izsēdināšanai, kamēr kuģis ir droši noenkurots, un ar noteikumu, ka kuģa drošība nemazinās. .3. Kapteinis nodrošina to, ka tiek īstenota efektīva uzraudzības un atskaites sistēma attiecībā uz .1. punktā minēto durvju aizvēršanu un atvēršanu. .4. Pirms kuģa došanās reisā kapteinis nodrošina to, ka kuģa žurnālā atbilstīgi 22. noteikuma prasībām tiek ierakstīts laiks, cikos ir notikusi .1. punktā minēto durvju pēdējā aizvēršana, un laiks, cikos konkrētās durvis ir tikušas atvērtas saskaņā ar .2. punktu. 17-1. Noteikums. Ūdensnecaurlaidība no ro-ro kuģu klāja (starpsienu klāja) līdz telpām zem tā (R 20-2) JAUNI B, C UN D KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI: .1.1. Ievērojot .1.2. un .1.3. punkta noteikumus, visu to telpu ieejām, kas atrodas zem starpsienu klāja, zemākais punkts ir vismaz 2,5 metri virs starpsienu klāja. .1.2. Ja ir ierīkotas transportlīdzekļu rampas, lai nodrošinātu piekļūšanu telpām zem starpsienu klāja, šo rampu atverēm jābūt izturīgi noslēdzamām jūras apstākļos, lai nepieļautu ūdens iekļūšanu, un jābūt aprīkotām ar signālierīci un indikatoru, pēc kura uz komandtiltiņa var noteikt atveru stāvokli. .1.3. Var ierīkot īpašas pieejas telpām zem starpsienu klāja ar noteikumu, ka tās ir vajadzīgas kuģa pamatekspluatācijai, proti, mehānismu un krājumu pārvietošanai, un tām ir jābūt ūdensnecaurlaidīgām, aprīkotām ar signālierīci un indikatoru, pēc kura uz komandtiltiņa var noteikt šo pieeju stāvokli. .1.4. Pieejas, kas ir minētas .1.2. un .1.3. punktā, aizver pirms kuģa došanās reisā un neatver, iekams kuģis nav sasniedzis nākamo piestātni. .1.5. Kapteinis nodrošina to, ka tiek īstenota efektīva uzraudzības un atskaites sistēma attiecībā uz .1.2. un .1.3. punktā minēto pieeju aizvēršanu un atvēršanu, un .1.6. Kapteinis nodrošina to, ka pirms kuģa došanās reisā saskaņā ar noteikumu II-1/B/22 kuģa žurnālā ieraksta .1.2. un .1.3. punktā minēto pieeju pēdējās aizvēršanas laiku. .1.7. Tā vietā, lai ievērotu .1.1. līdz .1.6. punkta noteikumus, jauni C klases ro-ro pasažieru kuģi, kuru garums ir mazāks par 40 metriem, un jauni D klases ro-ro pasažieru kuģi var atbilst .2.1. līdz .2.4. punktam, ar noteikumu, ka atveru apmales un sliekšņi ir vismaz 600 mm augsti uz atklāta ro-ro kuģu kravas klāja un vismaz 380 mm augsti uz slēgta ro-ro kuģu kravas klāja. ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI: .2.1. Visas pieejas, pa kurām no ro-ro kuģa klāja nokļūst telpās zem starpsienu klāja, padara izturīgas jūras apstākļos, un uz komandtiltiņa ierīko indikatoru, pēc kura var noteikt, vai pieeja ir atvērta vai slēgta. .2.2. Visas šīs pieejas aizver pirms kuģa došanās reisā un neatver, iekams kuģis nav sasniedzis nākamo piestātni. .2.3. Neatkarīgi no .2.2. punkta prasībām var dot atļauju dažu pieeju atvēršanai reisa laikā, taču tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai tām izietu cauri, un vajadzības gadījumā - kuģa pamatekspluatācijas nolūkā. 17-2. Noteikums. Piekļūšana ro-ro kuģu klājiem (R 20-3) VISI RO-RO PASAŽIERU KUĢI: Kapteinis vai atbildīgais kuģa virsnieks nodrošina to, ka bez kapteiņa vai atbildīgā kuģa virsnieka skaidras piekrišanas pasažieriem nav atļauts iekļūt slēgtajā ro-ro kuģa klājā, kamēr kuģis ir ceļā. 17-3. Noteikums. Ro-ro kuģu klāja starpsienu noslēgšana (R 20-4) JAUNI B, C UN D KLASES UN ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI: .1. Visas šķērseniskās un garenvirziena starpsienas, kas efektīvi aiztur uz ro-ro klāja sakrājušos jūras ūdeni, atrodas tām paredzētajā vietā un ir noslēgtas pirms kuģa atiešanas no piestātnes un paliek savā vietā noslēgtā stāvoklī, iekams kuģis nesasniedz nākamo piestātni. .2. Neatkarīgi no .1. punkta prasībām var tikt izsniegta atļauja reisa laikā atvērt dažas pieejas šajās starpsienās, taču tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai tām izietu cauri, un vajadzības gadījumā - kuģa pamatekspluatācijas nolūkā. 18. Noteikums. Informācija par noturību (R 22) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Visiem pasažieru kuģiem pēc to uzbūvēšanas veic noturības pārbaudi un nosaka to noturības elementus. Kapteinis saņem apstiprinātu informāciju, kas vajadzīga, lai kapteinis varētu ātri un vienkārši iegūt precīzas ziņas par kuģa noturību dažādos ekspluatācijas apstākļos. .2. Ja kuģa pārbūves rezultātā būtiski mainās kapteinim iesniegtā informācija par noturību, viņam iesniedz šīs informācijas labojumus. Vajadzības gadījumā veic atkārtotu kuģa noturības pārbaudi. .3. Regulāros intervālos, kas nepārsniedz piecus gadus, veic tukša kuģa pārbaudi, lai noteiktu tukša kuģa ūdensizspaida un garenvirziena smaguma centra stāvokļa izmaiņas. Kuģa noturību pārbauda atkārtoti katru reizi, kad konstatē vai paredz tukša kuģa ūdensizspaida novirzi par vairāk nekā 2% vai garenvirziena smaguma centra stāvokļa novirzi par vairāk nekā 1% no kuģa garuma, salīdzinot ar apstiprinātajā noturības informācijā minētajiem datiem. .4. Var neveikt atsevišķa kuģa noturības pārbaudi ar noteikumu, ka pamatdati par noturību ir pieejami pēc cita tāda paša kuģa noturības pārbaudes, un no šiem pamatdatiem var iegūt drošu informāciju par noturību attiecībā uz kuģi, kas atbrīvots no noturības pārbaudes. 19. Noteikums. Avārijas kontroles plāni (R 23) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: Par kuģi atbildīgā kuģa virsnieka informēšanai pastāvīgi ir izlikti plāni, kuros katram klājam un kravas telpai ir skaidri norādīti ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu norobežojumi, to atveres ar noslēgšanas ierīcēm un vadības sistēmu atrašanās vietu, kā arī pasākumi kuģa sānsveres iztaisnošanai, ko izraisījusi applūšana. Turklāt kuģa virsnieku rīcībā ir brošūras, kurās ir iepriekšminētā informācija. 20. Noteikums. Korpusa un virsbūves viengabalainība, bojājumu novēršana un kontrole (R 23-2) Šis noteikums attiecas uz visiem ro-ro pasažieru kuģiem, izņemot esošos kuģus, kam .2. punktu piemēro ne vēlāk kā pirmās regulārās pārbaudes dienā pēc šīs direktīvas 14. panta 1. punktā minētā datuma. .1. Uz komandtiltiņa uzstāda visu to korpusa durvju, iekraušanas durvju un citu aizvēršanas ierīču indikatorus, kuru vaļā atstāšanas vai pienācīgas nenoslēgšanas dēļ var applūst īpašas kategorijas telpas vai ro-ro kravas telpas. Indikatoru sistēmas pamatā ir bezatteices princips un ar gaismas signālu tā norāda, ka durvis nav pilnībā aizvērtas vai nav nostiprinātas un pilnībā noslēgtas, bet ar skaņas signālu tā norāda, ka attiecīgās durvis vai aizvēršanas ierīces ir atvērušās vai vairs nav nostiprinātas. Komandtiltiņa indikatoru paneli aprīko ar režīma izvēles funkciju "osta/reiss jūrā", lai uz komandtiltiņa atskanētu skaņas signāls, ja kuģis atstāj ostu ar neaizvērtām priekšgala durvīm, iekšējām durvīm, pakaļgala rampu vai citām korpusa durvīm vai arī, ja noslēgšanas ierīces nav pareizā stāvoklī. Indikatoru sistēmas energoapgāde nav saistīta ar durvju atvēršanas un nostiprināšanas energoapgādi. Nav jāmaina apstiprinātās indikatoru sistēmas, kas ir uzstādītas esošajos kuģos. .2. Ierīko novērošanas kameras un ūdens sūces noteikšanas sistēmu, lai brīdinātu komandtiltiņu un dzinēja kontrolpunktu par sūci kuģa priekšgala iekšējās un ārējās durvīs, pakaļgala durvīs vai citās korpusa durvīs, kā rezultātā varētu applūst īpašas kategorijas telpas vai ro-ro kravas telpas. .3. Īpašas kategorijas telpas un ro-ro kravas telpas pastāvīgi patrulē vai efektīvi uzrauga, piemēram, ar novērošanas kameru sistēmu, lai pamanītu jebkuru transportlīdzekļu kustību sliktos laika apstākļos un pasažieru neatļauta atrašanos šajās telpās, kamēr kuģis ir ceļā. .4. Atbilstīgā vietā uz kuģa glabā dokumentētas darba procedūras, kas apraksta, kā aizvērt un nostiprināt visas korpusa durvis, iekraušanas durvis un citas aizvēršanas ierīces, kuru vaļā atstāšanas vai pienācīgas nenostiprināšanas gadījumā var applūst īpašas kategorijas telpas vai ro-ro kravas telpas. 21. Noteikums. Ūdensnecaurlaidīgu durvju u.c. marķēšana, regulāra izmantošana un pārbaude (R 24) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Katru nedēļu rīko ūdensnecaurlaidīgo durvju, borta iluminatoru, vārstu un noteku aizvēršanas mehānismu darbināšanas mācības. .2. Katru dienu darbina visas ūdensnecaurlaidīgās durvis galvenajās šķērseniskajās starpsienās, ko izmanto, kuģim esot jūrā. .3. Jūrā vismaz reizi nedēļā regulāri pārbauda ūdensnecaurlaidīgās durvis un visus ar tām saistītos mehānismus un indikatorus, visus vārstus, kuri jāaizver, lai nodalījums būtu ūdensnecaurlaidīgs, un visus vārstus, ar kuriem darbina līdzsvarošanas šķērssavienojumus avārijas gadījumā. .4. Minētie vārsti, durvis un mehānismi ir atbilstīgi marķēti, lai nodrošinātu to pareizu izmantošanu maksimālas drošības nolūkā. 22. Noteikums. Ieraksti kuģa žurnālā (R 25) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Durvis ar virām, noņemamas plātnes, borta iluminatorus, eju un kravas lūkas un citas atveres, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir jātur aizvērtas kuģošanas laikā, aizver pirms kuģa izbraukšanas no ostas. Kuģa žurnālā ieraksta aizvēršanas laiku un atvēršanas laiku (ja tas ir atļauts saskaņā ar šiem noteikumiem). .2. Kuģa žurnālā ieraksta visus mācību vingrinājumus un pārbaudes, ko pieprasa 21. noteikums, sīki aprakstot visus defektus, kādi var tikt konstatēti. 23. Noteikums. Paceļamas platformas un rampas automašīnām JAUNI A, B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: Uz kuģiem, kas aprīkoti ar piekaramiem klājiem pasažieru transportlīdzekļu pārvadāšanai, būvēšanas, instalācijas un ekspluatācijas darbus veic saskaņā ar apstiprinātiem pasākumiem. Būvēšanas darbiem piemēro atbilstīgus atzītās organizācijas noteikumus. 24. Noteikums. Margas JAUNI A, B, C UN D KLASES KUĢI, KAS BŪVĒTI PĒC 2003. GADA 1. JANVĀRA: .1. Uz ārējiem klājiem, uz kuriem var atrasties pasažieri un kuriem nav atbilstīga augstuma drošības reliņu, ierīko margas, kuru augstums virs klāja ir vismaz 1100 mm, un kuru konstrukcija neļauj pasažieriem kāpt uz šīm margām un nejauši nokrist no klāja. .2. Kāpnes un kāpņu laukumiņus uz ārējiem klājiem aprīko ar līdzīgas konstrukcijas margām. C daļa. MEHĀNISMI 1. Noteikums. Vispārīgie noteikumi (R 26) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Mehānismus, katlus un citus spiediena traukus, ar tiem saistītās cauruļu sistēmas un cauruļu piederumus uzstāda un aizsargā tā, lai uz kuģa esošo cilvēku apdraudējumu samazinātu līdz minimumam, pievēršot pienācīgu uzmanību kustīgajām daļām, karstām virsmām un citiem apdraudējumiem. .2. Nodrošina iespēju uzturēt vai atjaunot dzinēju normālu darbību arī tad, ja pārstāj darboties kāds no būtiskiem palīgmehānismiem. .3. Nodrošina to, ka mehānismus bez ārējas palīdzības var iedarbināt arī tad, ja kuģis ir bez gaitas. JAUNI B UN C KLASES KUĢI: .4. Paredzēts, ka galvenie dzinēji un visi palīgdzinēji, kam ir būtiska nozīmes kuģa piedziņas un drošības nodrošināšanā, uzstādītajā stāvoklī darbojas, ja kuģis ir vertikālā stāvoklī vai ir sasvēries uz vienu vai otru sānu leņķī, kas ir mazāks vai vienāds ar 15° statiskā stāvoklī, vai 22,5° dinamiskā stāvoklī, šūpojoties no viena uz otru sānu (sānsvere), un vienlaikus dinamiski sasveroties 7,5° uz priekšu vai atpakaļ (garensvere). JAUNI A, B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .5. Paredz dzinēju un dzenskrūves apturēšanu ārkārtas gadījumos no atbilstīgām vietām, kas atrodas ārpus mašīntelpas/dzinēju vadības telpas, piemēram, no atklātā klāja vai stūres mājas. B, C UN D KLASES KUĢI, KAS BŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK: .6. Šķidrā kurināmā, nostādināšanas un smēreļļu tilpņu ventilācijas cauruļu atrašanās vieta un stāvoklis ventilācijas caurules saplīšanas gadījumā nerada tiešu jūras ūdens vai lietus ūdens iekļūšanas risku. Katram šķidrā kurināmā veidam, ko izmanto kuģa dzinējos un būtiskās sistēmās vai līdzīgās sistēmās, uz katra kuģa paredz divas šķidrā kurināmā tilpnes, kuras B klases kuģiem nodrošina jaudu vismaz 8 stundas un C un D klases kuģiem - vismaz 4 stundas pie dzinēju maksimāla pastāvīga izejas sprieguma un normāla ģeneratora ekspluatācijas režīma jūrā. 2. Noteikums. Iekšdedzes dzinēji (R 27) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Lai nodrošinātos pret eksploziju, iekš­dedzes dzinējus, kuru cilindra diametrs ir 200 mm vai kartera tilpums ir 0,6 m3 un vairāk, aprīko ar piemērota tipa eksplozijas drošības vārstiem, kam ir pietiekama caurplūdes atvere. Drošības vārstus ierīko vai attiecīgi aprīko, nodrošinot tādu izplūdes virzienu, lai samazinātu iespēju, ka personāls gūst traumas. 3. Noteikums. Sateču atsūknēšanas ierīce (R 21) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1.1. Ierīko efektīvu sateču atsūknēšanas sistēmu, ar ko praktiskas lietošanas apstākļos var atsūknēt un novadīt ūdeni no visiem ūdensnecaurlaidīgajiem nodalījumiem, izņemot telpas, kas aprīkotas pastāvīgai saldūdens, ūdens balasta, šķidrās degvielas vai šķidro kravu pārvadāšanai un kam ir paredzēti citi sūkņi. Paredz iespēju efektīvi novadīt ūdeni no izolētām tilpnēm. .1.2. Sanitāro, balasta un vispārējas lietošanas sūkņus var uzskatīt par neatkarīgiem kravas telpu sateču motorsūkņiem, ja tiem ir vajadzīgie savienojumi ar sateču atsūknēšanas sistēmu. .1.3. Visas sateču atsūknēšanas caurules, ko izmanto kurināmā uzglabāšanas tilpnēs vai zem tām vai katlu telpās vai mašīntelpās, kurās atrodas nostādināšanas tilpnes vai šķidrās degvielas atsūknēšanas tilpnes, ir no tērauda vai cita piemērota materiāla. .1.4.Sateču atsūknēšanas un balasta sūkņu sistēmas stāvoklis neļauj ūdenim no jūras un no ūdens balasta telpām iekļūt kravas telpās un mašīntelpās, ne arī no viena nodalījuma otrā. Nepieļauj diptanku, kas savienoti ar sateču atsūknēšanas un balasta cauruļu sistēmu, nejaušu applūdināšanu ar jūras ūdeni, ja diptankos ir krava, ne arī izsūknēšanu ar kravas telpu sateču sūkni, ja tajos ir ūdens balasts. .1.5. Visas sadales kastes un manuāli darbināmie vārsti, kas saistīti ar sateču atsūknēšanas sistēmu, atrodas vietās, kas parastos apstākļos ir viegli pieejamas. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI: .1.6. Paredz starpsienu klāja slēgto kravas telpu ūdens novadīšanu. .1.6.1. Ja starpsienu klājam ir tādi brīvsāni, ka klāja mala applūst, kuģim sasveroties par vairāk nekā 5°, novadīšanu veic, izmantojot pietiekamu skaitu piemērota lieluma notekas, pa kurām ūdens notek tieši aiz borta un kas ierīkotas saskaņā ar 15. noteikuma prasībām. .1.6.2. Ja ir tādi brīvsāni, ka starpsienu klāja mala applūst, kuģim sasveroties par 5° vai mazāk, ūdeni no slēgtām starpsienu klāja kravas telpām novada citā atbilstīga tilpuma telpā vai telpās, kas aprīkotas ar augsta ūdens līmeņa signalizācijas sistēmu un piemērotu sistēmu ūdens novadīšanai aiz borta. Turklāt jānodrošina, ka: .1. noteku skaits, izmēri un atrašanās vieta nepieļauj nepamatotu brīva ūdens uzkrāšanos; .2. šajā noteikumā pieprasītā atsūknēšanas sistēma atbilst prasībām attiecībā uz fiksēta spiediena ugunsdzēsības sistēmām, kas darbojas ar ūdeni; .3. ūdeni, kas piesārņots ar degvielu vai citām bīstamām vielām, nenovada uz mašīntelpām vai citām telpām, kurās var atrasties aizdegšanās avoti; .4. klāja notekas ir aprīkotas tā, lai nepieļautu smacējošu gāzu noplūdi, ja slēgtās kravas telpas aizsargā ugunsdzēsības sistēmas, kas darbojas ar oglekļa dioksīdu. JAUNI A, B, C UN D KLASES KUĢI: .1.6.3. Ro-ro klāju un automobiļu klāju ūdens novadīšanas sistēmai ir pietiekama jauda, lai labā un kreisā borta notekas, ūdensvārti u.c. var novadīt ūdens daudzumu, kas izplūst no drenčeru un ugunsdzēšanas sūkņiem, ņemot vērā kuģa stāvokli un sānsveri. .1.6.4. Ja ir uzstādītas sprinkleru sistēmas un ugunsdzēšanas krāni, pasažieru un apkalpes telpās jābūt atbilstīgam noteku skaitam, ar ko pietiek, lai novadītu ūdens daudzumu, kas ugunsdzēšanas laikā izplūst no sprinklergalviņām un divām ugunsdzēsības šļūtenēm ar strūklu. Notekas atrodas vispiemērotākajās vietās, piemēram, katrā stūrī. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .2.1.Sateču atsūknēšanas sistēma, kas pieprasīta .1.1. punktā, var darboties visos praktiski iespējamos apstākļos pēc avārijas neatkarīgi no tā, vai kuģis ir vertikālā vai sānsveres stāvoklī. Šim nolūkam parasti ierīko sānu iesūknēšanas cauruļvadus, izņemot šaurus nodalījumus kuģa pakaļgalā, kur var pietikt ar vienu iesūknēšanas cauruļvadu. Īpašas formas nodalījumiem var būt vajadzīgi papildu iesūknēšanas cauruļvadi. Nodrošina, lai ūdens no nodalījuma nokļūtu iesūknēšanas cauruļvados. .2.2. Ja iespējams, kravas telpu sateču motorsūkņus ierīko atsevišķos ūdensnecaurlaidīgos nodalījumos, pieslēdzot vai izvietojot tā, lai šie nodalījumi neapplūstu vienas avārijas rezultātā. Ja galvenie dzinēji, palīgdzinēji un katli atrodas divos vai vairāk ūdensnecaurlaidīgos nodalījumos, pēc iespējas vairāk sateču atsūknēšanai paredzēto sūkņus izvieto šajos nodalījumos. .2.3. Izņemot papildu sūkņus, ko var ierīkot vienīgi pīķa nodalījumos, katru vajadzīgo kravas telpu sūkni ierīko tā, lai varētu atsūknēt ūdeni no visām telpām, kurās ūdens atsūknēšanu paredz .1.1. punkts. .2.4. Katrs kravas telpu sateču motorsūknis var sūknēt ūdeni pa vajadzīgo galveno sateču atsūknēšanas cauruli ar ātrumu, kas nav mazāks par 2m/sek. Neatkarīgiem kravas telpu sateču motorsūkņiem, kas atrodas mašīntelpās, ir pierīkoti tieši iesūknēšanas cauruļvadi no šīm telpām, vienīgi katrā no šīm telpām vajadzīgi ne vairāk kā divi iesūknēšanas cauruļvadi. Ja ierīko divus iesūknēšanas cauruļvadus vai vairāk, vismaz vienu ierīko katrā kuģa sānā. Ierīko piemērotus tiešos iesūknēšanas cauruļvadus, un mašīntelpas iesūknēšanas cauruļvadu diametrs nav mazāks par sateču atsūknēšanas maģistrālēm vajadzīgo diametru. .2.5. Papildus .2.4. punktā pieprasītajam tiešajam kravas telpu sateču iesūknēšanas cauruļvadam vai cauruļvadiem, no lielākā pieejamā neatkarīgā motorsūkņa līdz mašīntelpas ūdens novadīšanas līmenim ierīko tiešu avārijas kravas telpu iesūknēšanas cauruļvadu ar vienvirziena vārstu; iesūknēšanas cauruļvada diametrs ir tāds pats, kā izmantoto sūkņu galvenās ieplūdes atveres diametrs. .2.6. Izplūdes un tiešo iesūknēšanas cauruļvadu vārstu vārpstas sniedzas krietni virs mašīntelpas platformas. .2.7. Visai kravas telpu sateču iesūknēšanas cauruļvadu sistēmai līdz pat savienojumam ar sūkņiem ir jābūt neatkarīgai no citām cauruļvadu sistēmām. .2.8. Kravas telpu sateču atsūknēšanas maģistrāļu un cauruļu diametru "d" aprēķina saskaņā ar šādu formulu. Faktisko iekšējo diametru tomēr var noapaļot līdz tuvākajam standartizmēram,: kravas telpu sateču atsūknēšanas maģistrāle: d= 25 + 1,68 √L(B + D) kravas telpu sateču atsūknēšanas caurules, kas savieno kolektorus un iesūknēšanas cauruļvadu sistēmu: d= 25 + 2,15 √L1(B + D) kur: "d" ir sateču atsūknēšanas maģistrāles iekšējais diametrs (milimetros); "L" un "B" ir kuģa garums un platums (metros); "L1" ir nodalījuma garums; "D" ir teorētiskais borta augstums līdz starpsienu klājam (metros), ar noteikumu, ka kuģim ar slēgtu kravas telpu uz starpsienu klāja, ko atsūknē no iekšpuses saskaņā ar .1.6.2. punkta prasībām un kas stiepjas visā kuģa garumā, "D" nosaka uz nākamā klāja virs starpsienu klāja. Ja slēgto kravas telpu garums ir mazāks, "D" teorētiskais borta augstums līdz starpsienu klājam plus lh/L, kur "l" un "h" attiecīgi ir slēgto kravas telpu kopējais garums un augstums. .2.9. Jāparedz pasākumi, lai nepieļautu, ka applūst nodalījums, kas aprīkots ar kravas telpu sateču atsūknēšanas cauruli, ja dēļ sadursmes vai uzskriešanas uz sēkļa saplīst vai tiek citādi sabojāta atbilstīga caurule citā nodalījumā. Šim nolūkam, ja kādā kuģa daļā caurules attālums no kuģa sāniem ir mazāks par vienu piektdaļu no kuģa platuma (mēra taisnā leņķi līdz viduslīnijai sadalījuma augšējās kravas līnijas līmenī) vai caurule atrodas tuneļķīlī, tajā nodalījumā, kurā atrodas caurules gals, cauruli aprīko ar vienvirziena vārstu. .2.10. Ar sateču atsūknēšanas sistēmu saistītās sadales kārbas, vārstus un ventiļus ierīko tā, lai applūšanas gadījumā vienu no kravas telpu sateču sūkņiem var izmantot jebkurā nodalījumā; turklāt atsūknēšanas sistēma nepārstāj darboties, ja sabojājas sūknis vai caurule, kas to savieno ar galveno kolektoru, kuru attālums no kuģa borta ir mazāks par vienu piektdaļu no kuģa platuma. Ja visiem sūkņiem ir viena kopīga cauruļu sistēma, kravas telpu sateču atsūknēšanas cauruļu kontrolei vajadzīgie vārsti ir darbināmi no vietas, kas atrodas virs starpsienu klāja. Ja papildus galvenajai sateču atsūknēšanas sistēmai ir ierīkota arī avārijas sateču atsūknēšanas sistēma, tā ir neatkarīga no galvenās sistēmas un iekārtota tā, ka .2.1. punktā precizētajos applūšanas apstākļos sūkni var izmantot visos nodalījumos; tādā gadījumā no vietas, kas atrodas virs starpsienu klāja, jābūt darbināmiem tikai tiem vārstiem, kas vajadzīgi avārijas sistēmas ekspluatācijai. .2.11. Visiem ventiļiem un vārstiem, kas minēti 2.10. punktā un ko var darbināt no vietas, kura atrodas virs starpsienu klāja, to ekspluatācijas vietā ir ierīkotas skaidri marķētas vadības ierīces un indikatori, pēc kuriem nosaka, vai tie ir atvērti vai slēgti. 4. Noteikums. Kravas telpu sateču sūkņu skaits un tips (R 21) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: līdz 250 pasažieriem: viens galvenais dzinēja sūknis un viens neatkarīgs motorsūknis, kas atrodas ārpus mašīntelpas, kur tam nodrošināta energoapgāde vairāk nekā 250 pasažieri viens galvenais dzinēja sūknis un divi neatkarīgi motorsūkņi, no kuriem viens atrodas ārpus mašīntelpas, kur tam nodrošināta energoapgāde Galveno dzinēja sūkni var aizstāt ar vienu neatkarīgu motorsūkni. Ūdeni no ļoti maziem nodalījumiem var atsūknēt ar pārnēsājamiem rokas sūkņiem. 5. Noteikums. Līdzekļi braukšanai atpakaļgaitā (R 28) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Nodrošina pietiekamu jaudu braukšanai atpakaļgaitā, lai varētu pareizi vadīt kuģi jebkuros normālos apstākļos. .2. Ir uzskatāmi jāparāda un jāreģistrē mehānismu iespējas mainīt dzenskrūves vārpstas griešanās virzienu uz pretējo pusi, kad kuģis virzās ar maksimālu kuģa ekspluatācijas ātrumu priekšgaitā, lai tas apstātos pēc pieņemama attāluma nobraukšanas. .3. Kapteiņa vai atbildīgā personāla lietošanai uz kuģa ir pieejami izmēģinājumos reģistrētie dati par kuģa apstādināšanai vajadzīgo laiku, kuģa vadāmību un attālumiem, kā arī to izmēģinājumu rezultāti, kuros nosaka, kā kuģis ar vairākām dzenskrūvēm var kuģot un izdarīt manevrus, vienai vai vairākām dzenskrūvēm nedarbojoties. 6. Noteikums. Stūres iekārtas (R 29) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Visiem kuģiem ir efektīva galvenā stūres iekārta un palīgiekārta. Galveno stūres iekārtu un stūres palīgiekārtu ierīko tā, lai vienas vai otras iekārtas sabojāšanās neizraisītu otras iekārtas sabojāšanos. .2. Ierīkotā galvenā stūres iekārta un stūres vārpsta: .2.1. ir pietiekami izturīgi, un ar tiem var stūrēt kuģi ar maksimālu kuģa ekspluatācijas ātrumu priekšgaitā, un to konstrukcija nepieļauj to sabojāšanos, ja kuģis ar maksimālu ātrumu virzās atpakaļgaitā; .2.2. ja kuģis kuģo jūrā ar visdziļāko iegrimi un maksimālu kuģa ekspluatācijas ātrumu priekšgaitā, stūri, kas pagriezta 35° leņķī uz vienu pusi, var sagriezt 35° leņķī uz otru pusi, un tādos pašos apstākļos stūri, kas pagriezta 35° leņķī uz vienu vai otru pusi, var sagriezt 30° leņķī uz otru pusi ne ilgāk kā 28 sekundēs; .2.3. darbina ar mehānisko piedziņu, ja to vajag, lai izpildītu .2.2.2. punkta prasības, kā arī visos gadījumos, kad, ievērojot .2.2.1. punkta prasības, vajadzīga stūres vārpsta, kuras diametrs pie stūres grozīkļa pārsniedz 120 mm, neņemot vērā nostiprinājumu kuģošanai aizsalušos ūdeņos. .3. Ja ir ierīkota stūres palīgiekārta: .1. tā ir pietiekami izturīga un ar to var stūrēt kuģi kuģošanai piemērotā ātrumā un ārkārtas situācijā to var ātri iedarbināt; .2. ar to var pagriezt stūri, kas sagriezta 15° leņķī uz vienu pusi, 15° leņķī uz otru pusi ne vairāk kā 60 sekundēs, ja kuģis kuģo jūrā ar visdziļāko iegrimi un maksimālu kuģa ekspluatācijas ātrumu priekšgaitā vai ar ātrumu 7 mezgli atkarībā no tā, kurš ātrums lielāks; .3. to darbina ar mehānisko piedziņu, ja vajadzīgs .3.2. punkta prasību izpildīšanai, kā arī visos gadījumos, kad stūres vārpstas diametrs pie stūres grozīkļa pārsniedz 230 mm, neņemot vērā nostiprinājumu kuģošanai aizsalušos ūdeņos. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI: .4. Stūres iekārtas spēka pievadi: .1. automātiski atsāk darbu, kad ir atjaunota energopadeve pēc elektroenerģijas padeves pārrāvuma; un .2. tos var iedarbināt no komandtiltiņa. Ja tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve kādai no stūres iekārtu spēka pievadiem, uz komandtiltiņa atskan skaņas un gaismas signāls. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .5. Ja galvenajam stūres iekārtai ir divi identiski spēka pievadi vai vairāk, stūres palīgmehānisms nav jāierīko ar noteikumu, ka: .1. ar galveno stūres iekārtu var darbināt stūri atbilstīgi .2.2. punkta prasībām, kamēr nedarbojas kāds no spēka pievadiem; .2. galvenā stūres iekārta ir ierīkots tā, lai pēc viena bojājuma šā mehānisma cauruļu sistēmā vai vienā no spēka pievadiem šo defektu var izolēt, saglabājot vai ātri atjaunojot stūrēšanas iespējas. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI: .6. Stūres iekārtas vadības sistēmu nodrošina: .1. galvenai stūres iekārtai uz komandtiltiņa un stūres telpā; .2. ja galvenā stūres iekārta ir ierīkots saskaņā ar .4. punktu - ar divām neatkarīgām vadības sistēmām, kuras abas var darbināt no komandtiltiņa. Šim nolūkam nav vajadzīgi divi stūres rati vai stūres vadības rokturi. Ja vadības sistēma sastāv no hidrauliska tālvadības motora, nav jāierīko otra neatkarīga sistēma; .3. stūres palīgiekārta stūres mehānisma nodalījumā un - ja tai ir mehāniskā piedziņa, tai jābūt darbināmai arī no komandtiltiņa, un tā nav saistīta ar galveno stūres iekārtas kontroles sistēmu. .7. Visas galvenās stūres iekārtas un stūres palīgiekārtas vadības sistēmas, ko darbina no komandtiltiņa, atbilst šādām prasībām: .1. ja tās ir elektriskas vadības sistēmas, tām ir savs atsevišķs slēgums, kas saņem elektroenerģiju no stūres iekārtas elektriskās ķēdes stūres mehānisma nodalījumā vai tieši no sadales skapja kopnes, no kurienes elektroenerģiju piegādā stūres iekārtas elektriskajai ķēdei - no tādas punkta sadales skapī, kas atrodas blakus punktam, no kura piegādā elektroenerģiju stūres iekārtas elektriskajai ķēdei; .2. stūres iekārtas nodalījumā no stūres mehānisma ir iespējams atvienot šās iekārtas vadības sistēmu, kas ir darbināma no komandtiltiņa; .3. sistēmu var iedarbināt no komandtiltiņa; .4. ja tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve vadības sistēmai, uz komandtiltiņa atskan skaņas signāls un parādās gaismas signāls; un .5. aizsardzību pret īsslēgumu nodrošina vienīgi stūres iekārtas vadības sistēmas elektroenerģijas piegādes ķēdēm. .8. Elektriskās ķēdes un stūres iekārtas vadības sistēmas, kā arī to komponentus, kabeļus un caurules, ko pieprasa šis noteikums un 7. noteikums, visā to garumā izvieto pēc iespējas lielākā attālumā. .9. Starp komandtiltiņu un stūres iekārtas nodalījumu vai alternatīvu stūres vietu ierīko sakaru sistēmu. .10. Stūres (stūru) leņķiskais stāvoklis: .1. ir norādīts uz komandtiltiņa, ja galvenajai stūres iekārtai ir mehāniskā piedziņa. Stūres leņķa indikators nav atkarīgs no stūres mehānisma vadības sistēmas; .2. ir nolasāms stūres iekārtas nodalījumā. .11. Hidraulisko stūres iekārtu ar mehānisko piedziņu nodrošina ar: .1. iekārtu hidrauliskā šķidruma tīrības uzturēšanai, ņemot vērā hidrauliskās sistēmas tipu un konstrukciju; .2. signalizāciju, kas brīdina par zemu šķidruma līmeni katrā hidrauliskā šķidruma rezervuārā, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu signālu par hidrauliskā šķidruma sūci. Skaņas un gaismas signālus saņem uz komandtiltiņa un mašīntelpā, kur tos var viegli pamanīt; un .3. pastāvīgi uzstādītu glabāšanas tvertni, kuras tilpums ir pietiekams, lai uzpildītu vismaz vienu piedziņas sistēmu, tajā skaitā rezervuāru, ja galvenajai stūres iekārtai ir vajadzīga mehāniska piedziņa. Glabāšanas tvertne ar cauruļu sistēmu ir pastāvīgi savienota ar hidrauliskajām sistēmām, lai tās varētu viegli uzpildīt no stūres iekārtas nodalījuma, un tā ir aprīkota ar mēraparātu satura daudzuma noteikšanai. .12. Stūres iekārtas nodalījumi ir: .1. viegli pieejami un atrodas pēc iespējas tālāk no mašīntelpām; un .2. ir atbilstīgi aprīkoti, lai nodrošinātu pieeju stūres mehānisma iekārtām un vadības sistēmai ekspluatācijas nolūkā. Atbilstīgs aprīkojums ietver margas un režģus vai citas neslidenas virsmas, lai nodrošinātu piemērotus darba ap