Zaudējis spēku - Noteikumi par pasažieru kuģu drošību un standartiem

Zaudējis spēku - Noteikumi par pasažieru kuģu drošību un standartiem Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku.  Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.12 Rīgā 2004.gada 30.aprīlī Noteikumi par pasažieru kuģu drošību un standartiem Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta otrās daļas 1.punktu un trešo daļu I. Vispārīgie noteikumi 1. Šie noteikumi nosaka starptautisko normatīvo aktu prasību piemērošanu attiecībā uz pasažieru kuģu drošību un standartiem, veicot vietējos reisus, neatkarīgi no karoga valsts piederības šādiem pasažieru kuģiem: 1.1. jauniem pasažieru kuģiem; 1.2. esošiem pasažieru kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk; 1.3. ātrgaitas pasažieru kuģiem. 2. Noteikumos izmantotie jēdzieni: 2.1. "Starptautiskās konvencijas" ir 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokols, ar grozījumiem (turpmāk - SOLAS konvencija) un 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols, ar grozījumiem (turpmāk - Starptautiskā konvencija par kravas marku); 2.2. "Kodekss par kuģu stabilitāti" ir Kodekss par kuģu stabilitāti visiem kuģu tipiem, uz kuriem attiecas Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk - SJO) dokumenti, kas ietverts SJO Asamblejas 1993.gada 4. novembra Rezolūcijā A.749 (18), tā jaunākajā redakcijā; 2.3. "Ātrgaitas kuģu kodekss" ir Starp­tautiskais ātrgaitas kuģu drošības kodekss, kas ietverts SJO Kuģošanas drošības komitejas 1994.gada 20.maija Rezolūcijā MSC 36 (63), tā jaunākajā redakcijā; 2.4. "DSC kodekss" ir Drošības kodekss kuģiem ar dinamisko cēlējspēku, kas ietverts SJO Asamblejas 1977. gada 14. novembra Rezolūcijā A.373(X), kura grozīta ar SJO Kuģošanas drošības komitejas 1994. gada 19. maija Rezolūciju MSC 37 (63); 2.5. "GMDSS" ir globālā jūras negadījumu un drošības sistēma, kas noteikta SOLAS konvencijas IV nodaļā, tās jaunākajā redakcijā; 2.6. "pasažieru kuģis" ir kuģis, kas pārvadā vairāk kā 12 pasažierus; 2.7. "ro-ro pasažieru kuģis" ir kuģis, kas pārvadā vairāk kā 12 pasažierus un kuram ir speciālas klases kravas telpas, atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma II-2 nodaļas A daļas 2.punkta prasībām; 2.8. "ātrgaitas pasažieru kuģis" ir ātrgaitas kuģis, kā definēts SOLAS konvencijas X nodaļas 1.noteikumā tās jaunākā redakcijā, un pārvadā vairāk kā 12 pasažierus. Pasažieru kuģi, kas veic vietējos reisus B, C vai D kuģošanas rajonos, nav uzskatāmi par ātrgaitas pasažieru kuģiem, ja: 2.8.1. to ūdensizspaids, kas atbilst konstruktīvajai ūdenslīnijai, ir mazāks nekā 500 m3, 2.8.2. to maksimālais ātrums, kā noteikts Ātrgaitas kuģu kodeksa 1.4.30. apakš­punktā, ir mazāks par 20 mezgliem; 2.9. "jauns kuģis" ir kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kas atrodas līdzīgā būvniecības stadijā uz 1998.gada 1.jūliju, vai pēc tā. Līdzīga būvniecības stadija ir stadija, kurā: 2.9.1. sākas ar konkrētu kuģi saistīti būvniecības darbi; 2.9.2. ir uzsākta šā kuģa montāža, kurā izmantotas vismaz 50 tonnas vai 1% no visas korpusa konstrukciju aprēķinātās masas, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka; 2.10. "esošais kuģis" ir kuģis, kas nav jauns kuģis; 2.11. "vecums" ir kuģa vecums, kurš izteikts gadu skaitos pēc kuģa nodošanas ekspluatācijā; 2.12. "pasažieris" ir ikviena persona, izņemot: 2.12.1. kuģa kapteini un apkalpes locekļus vai citas personas, kas nodarbinātas vai pieņemtas darbā uz kuģa šā kuģa vajadzībām; 2.12.2. bērns, kas nav sasniedzis viena gada vecumu; 2.13. "kuģa garums" ir garums, kas ir 96% no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju, pie iegrimes, kas ir 85% no teorētiskā sānu augstuma, kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas, vai garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju, skatoties, kurš ir lielāks. Kuģiem, kas ir projektēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai; 2.14. "priekšgala augstums" ir Starp­tautiskās konvencijas par kravas marku 39. noteikumā definētais priekšgala augstums kā vertikāls attālums priekšējā perpendikulā starp ūdenslīniju, kas atbilst noteiktajam vasaras brīvsāna augstumam pie projektētās galsveres, līdz atklātā klāja sānu augšai; 2.15. "kuģis ar pilnu klāju" ir kuģis ar nepārtrauktu klāju, pakļautu laika apstākļu un jūras iedarbībai, kurš ir aprīkots ar patstāvīgām ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas/atvēršanas ierīcēm. Nepārtraukts klājs var būt ūdensnecaurlaidīgs klājs vai līdzvērtīga konstrukcija, kas ietver ūdens­necaurlaidīgu klāju pilnīgi aprīkotu ar pietiekami izturīgām un ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas ierīcēm; 2.16. "starptautisks reiss" ir jūras reiss no Latvijas ostas uz ostu, kas atrodas ārpus Latvijas, vai pretēji; 2.17. "vietējais reiss" ir reiss kuģošanas rajonos no Latvijas ostas uz to pašu vai citu ostu Latvijā (t.i., kuģošana starp vienas valsts ostām); 2.18. "kuģošanas rajons" ir rajons, kas noteikts, ievērojot 8.1.apakšpunkta prasību. Tomēr, piemērojot noteikumus par radiosakariem, kuģošanas rajonu definīcijas ir tādas, kādas noteiktas SOLAS konvencijas IV nodaļas 2. noteikumā; 2.19. "ostas teritorija" ir teritorija, kas nav Latvijas Republikas noteiktais kuģošanas rajons un kas plešas līdz ostas akvatorijas tālākajai vietai jūrā, veidojot ostas sistēmas neatņemamu daļu, vai līdz dabas ģeogrāfisko pazīmju, kas aizsargā upes grīvu, noteiktajām robežām, vai līdzīga aizsargāta teritorija; 2.20. "patvēruma vieta" ir ikviena dabiski vai mākslīgi aizsargāta teritorija, kuru kuģis var izmantot kā patvērumu apstākļos, kad tā drošība var būt apdraudēta; 2.21. "karoga valsts administrācija" - ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija; 2.22. "uzņemšanas valsts" ir valsts, no kuras ostas/ostām vai uz kuras ostu/ostām kuģis ar citas valsts karogu veic vietējos reisus; 2.23. "atzītā organizācija" ir organizācija, kas atzīta saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumu Nr.26 "Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība" IV nodaļas prasībām; 2.24. "jūdze" ir 1 852 metri; 2.25. "zīmīgais viļņu augstums" ir noteiktā laika posmā novērota viļņu lielākā augstuma vienas trešdaļas vidējais augstums; 2.26. "cilvēki ar kustības traucējumiem" ir cilvēki, kam ir īpašas grūtības izmantot sabiedrisko transportu, tajā starpā vecāki cilvēki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, cilvēki ar maņu orgānu traucējumiem un cilvēki, kuri izmanto braucamkrēslus, grūtnieces un personas ar maziem bērniem; 2.27. "Komisija" ir Eiropas Komisija. 3. Šo noteikumu 1.punktā minēto kuģu atbilstību šajos noteikumos paredzētajām drošības prasībām nodrošina Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk - KDI) vai atzītā organizācija. 4. KDI vai atzītā organizācija pārbauda, lai 1.punktā minētie kuģi, kuri kuģo ar tādas valsts, kas nav ES dalībvalsts, karogu, uzsākot vietējos reisus, pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām. 5. Šie noteikumi neattiecas uz: 5.1. pasažieru kuģiem, kuri ir: 5.1.1. karakuģi vai karaspēka transportkuģi; 5.1.2. kuģi, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi; 5.1.3. kuģi, kuri nav būvēti no tērauda vai līdzīga materiāla un uz kuriem neattiecas standarti ātrgaitas pasažieru kuģiem (Rezolūcija MSC 36 (63)), vai standarti kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (Rezolūcija A.373 (X)); 5.1.4. primitīvas konstrukcijas koka kuģi; 5.1.5. oriģināli pirms 1965. gada būvēti vēsturiski pasažieru kuģi un to atsevišķas kopijas, kuras būvētas galvenokārt no oriģināliem materiāliem; 5.1.6. atpūtas jahtas, ja vien uz tām nav nodarbinātas vai nestrādās apkalpe, un tās pārvadā ne vairāk kā 12 pasažierus komerciālos nolūkos; 5.1.7. kuģi, kuri darbojas vienīgi ostu teritorijās; 5.2. ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri ir: 5.2.1. karakuģi un karaspēka transportēšanas līdzekļi; 5.2.2. atpūtas kuģi, ja vien uz tiem nestrādā vai nestrādās apkalpe, un tie nepārvadā vairāk kā 12 pasažierus komerciālos nolūkos; 5.2.3. kuģi, kas darbojas vienīgi ostu teritorijās. II. Pasažieru kuģu klases 6. Pasažieru kuģus, ņemot vērā kuģošanas rajonu, kurā tie darbojas, iedala šādās klasēs: 6.1. "A klases kuģis" ir pasažieru kuģis, kurš veic vietējos reisus, izņemot B, C un D klases pasažieru kuģus;; 6.2. "B klases kuģis" ir pasažieru kuģis, kurš veic vietējos reisus, kuru laikā tas nevienā brīdī neatrodas tālāk kā 20 jūdzes no krasta līnijas, kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā un kur ir vidējs paisuma - bēguma augstums; 6.3. "C klases kuģis" ir pasažieru kuģis, kurš veic vietējos reisus kuģošanas rajonos, kur varbūtība, ka viļņi var pārsniegt 2,5 m augstumu, ir mazāka nekā 10% vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai īpaši ierobežotā gada laikā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo vienīgi šādā laika posmā (piemēram, kuģošana vasarā), un kurš šo reisu laikā nevienā brīdī neatrodas tālāk kā 15 jūdzes no patvēruma vietas, un ne tālāk kā 5 jūdzes no krasta līnijas, kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā un kur ir vidējs paisuma - bēguma augstums; 6.4. "D klases kuģis" ir pasažieru kuģis, kurš veic vietējos reisus kuģošanas rajonos, kur varbūtība, ka viļņi var pārsniegt 1,5 m augstumu, ir mazāka nekā 10% vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai īpaši ierobežotā gada laikā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo vienīgi šādā laika posmā (piemēram, kuģošana vasarā), un kurš šo reisu laikā nevienā brīdī neatrodas tālāk kā 6 jūdzes no patvēruma vietas, ne arī tālāk kā 3 jūdzes no krasta līnijas, kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā un kur ir vidējs paisuma - bēguma augstums. 7. Attiecībā uz ātrgaitas pasažieru kuģiem piemēro Ātrgaitas kuģu kodeksā 1. sadaļā (1.4.10. un 1.4.11. punktā) noteiktās kuģu klases. 8. Latvijas Jūras administrācija: 8.1. izveido un nepieciešamības gadījumā atjauno Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo kuģošanas rajonu sarakstu, nosakot robežas zonām, kurās notiek reisi visu gadu un, ja vajadzīgs, periodiski ierobežo kuģu klašu izmantošanu, pamatojoties uz 6.punktā noteiktajiem kuģu klašu kritērijiem; 8.2. kuģošanas rajonu sarakstu publicē interneta mājas lapā www.jurasadministracija.lv; 8.3. paziņo Satiksmes ministrijai par šajā punktā minēto prasību izpildi. 9. Satiksmes ministrija informē Komisiju par 8.punktā minētās informācijas pieejamību. III. Noteikumu piemērošana 10. KDI vai atzītā organizācija atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegtos ātrgaitas kuģu drošības sertifikātus un darbības atļaujas dokumentus ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus, vai VII nodaļā minēto pasažieru kuģu drošības sertifikātus pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus. 11. KDI pārbauda ārvalsts pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, kurš veic vietējos reisus, un tā dokumentāciju saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2004.gada 23.janvāra noteikumu Nr.3 "Ostas valsts kontroles kārtība". 12. Kuģa aprīkojums, kurš uzskaitīts Satiksmes ministrijas 2004.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.7 "Noteikumi par jūras kuģu aprīkojumu" 1.pielikumā un atbilst minēto noteikumu prasībām, uzskatāms par atbilstošu šiem noteikumiem. IV. Drošības prasības 13. KDI vai atzītā organizācija, veicot drošības prasību kontroli uz jauniem un esošiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem: 13.1. pārbauda, vai korpusa, galveno un palīgdzinēju, elektrisko un automātisko iekārtu konstrukcija un uzturēšana atbilst klasifikācijas standartiem, kas minēti atzītās organizācijas noteikumos vai līdzvērtīgos noteikumos, ko KDI vai atzītā organizācija izmanto saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumu Nr. 26 "Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība" 22.punktu; 13.2. piemēro SOLAS konvencijas IV nodaļas, ieskaitot 1988.gada GMDSS grozījumus, V un VI nodaļas noteikumus; 13.3. piemēro SOLAS konvencijas V nodaļas 12. noteikuma prasības par kuģa navigācijas aprīkojumu. Kuģa navigācijas aprīkojumu, kas uzskaitīts Satiksmes ministrijas 2004.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.7 "Noteikumi par jūras kuģu aprīkojumu" 1.pielikumā, uzskata par atbilstīgu SOLAS V/12. noteikuma (r) apakšpunkta prasībām par kuģošanas aprīkojuma tipu. 14. Veicot drošības prasību pārbaudi jauniem pasažieru kuģiem, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka: 14.1. jauni A klases pasažieru kuģi pilnī­bā atbilst SOLAS konvencijas prasībām un attiecīgām īpašām prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos un to 1.pielikumā. Attiecībā uz noteikumiem, kuru interpretāciju SOLAS konvencija atstāj dalībvalstu karoga valsts administrāciju ziņā, piemēro šo noteikumu 1.pielikumā iekļautās interpretācijas; 14.2. jauni B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst šiem noteikumiem un šo noteikumu 1.pielikumam; 14.3. jauni pasažieru kuģi, kuru garums ir 24 metri vai lielāks, atbilst Starptautiskajai konvencijai par kravas marku; 14.4. jauni pasažieru kuģi, kuru garums nepārsniedz 24 metrus, atbilst Starptautiskai konvencijai par kravas marku; 14.5. neatkarīgi no 14.3. un 14.4. apakš­punkta, jaunus D klases pasažieru kuģus atbrīvo no minimālā priekšgala augstuma prasības, kas noteikta Starptautiskajā konvencijā par kravas marku; 14.6. jauniem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem ir pilns klājs. 15. Veicot drošības prasību pārbaudi esošajiem pasažieru kuģiem, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka: 15.1. esošie A klases pasažieru kuģi atbilst SOLAS konvencijas prasībām esošajiem pasažieru kuģiem un attiecīgām īpašām prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos un to 1.pielikumā. Attiecībā uz noteikumiem, kuru interpretāciju SOLAS konvencija atstāj dalībvalstu karoga valsts administrāciju ziņā, piemēro šo noteikumu 1.pielikumā iekļautās interpretācijas; 15.2. esošie B klases pasažieru kuģi atbilst šajos noteikumos un to 1.pielikumā noteiktajām īpašām prasībām; 15.3. esošie C un D klases pasažieru kuģi atbilst šajos noteikumos un to 1.pielikuma III nodaļā noteiktajām īpašajām prasībām; 15.4. būtiski remontdarbi, pārveidojumi un modifikācijas, un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana ir saskaņā ar 14.1. un 14.2.apakšpunktā paredzētajām prasībām jauniem kuģiem. Esošo kuģu pārveidojumus, kas domāti vienīgi, lai sasniegtu augstāku ilgizturības standartu, neuzskata par būtiskiem pārveidojumiem; 15.5. noteikumus, kas minēti 15.1.apakš­punktā, ja vien SOLAS konvencijā nav minēti agrāki datumi, un 15.2. un 15.3.apakšpunkta noteikumus, ja vien šo noteikumu 1.pielikumā nav minēti agrāki datumi, nepiemēro attiecībā uz kuģi, kuram ielikts ķīlis vai kurš atrodas līdzīgā būvniecības stadijā: 15.5.1. agrāk kā 1940. gada 1. janvārī, līdz 2006. gada 1. jūlijam; 15.5.2. 1940. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet agrāk kā 1962. gada 31. decembrī, līdz 2007. gada 1. jūlijam; 15.5.3. 1963. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet agrāk kā 1974. gada 31. decembrī, līdz 2008. gada 1. jūlijam; 15.5.4. 1975. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet agrāk kā 1984. gada 31. decembrī, līdz 2009. gada 1. jūlijam; 15.5.5. 1985. gada 1. janvārī vai pēc tam, līdz 2010. gada 1. jūlijam. 16. Veicot drošības prasību pārbaudi ātrgaitas pasažieru kuģiem, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka: 16.1. ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti vai kuros veikti būtiski remontdarbi, pārveidojumi vai modifikācijas 1996. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma, atbilst SOLAS konvencijas X/3. noteikuma prasībām, ja vien: 16.1.1. tiem nav ielikts ķīlis vai tie nav bijuši līdzīgā būvniecības stadijā ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā šie noteikumi; 16.1.2. tie pilnībā atbilst DSC kodeksa prasībām; 16.2. ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti agrāk kā 1996. gada 1. janvārī un neatbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, turpina darbību, kas apstiprināta saskaņā ar šo kodeksu. Ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti pirms 1996. gada 1. janvāra un neatbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, nevar veikt vietējos reisus, ja vien tie jau neveic vietējos reisus dienā, kad stājas spēkā šie noteikumi. Šādi kuģi atbilst DSC kodeksa prasībām; 16.3. ātrgaitas pasažieru kuģu un to aprīkojuma konstrukcija, kā arī uzturēšana atbilst atzītās organizācijas noteikumiem par ātrgaitas kuģu klasifikāciju, saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2003.gada 19.septembra noteikumu Nr. 26 "Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība" 22.apakšpunktu. 17. Veicot ro-ro pasažieru kuģu stabilitātes prasību pārbaudi un saistībā ar šo kuģu pakāpenisku izņemšanu no aprites, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka: 17.1. visi A, B un C klases ro-ro pasažieru kuģi, kuriem ielikts ķīlis vai kuri atrodas līdzīgā būvniecības stadijā 2004.gada 1.oktobrī vai pēc šī datuma, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa Direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem (turpmāk - Direktīva 2003/25/EK) 6., 8. un 9.panta prasībām; 17.2. visi A un B klases ro-ro pasažieru kuģi, kuriem ielikts ķīlis vai kuri atrodas līdzīgā būvniecības stadijā līdz 2004.gada 1.oktobrim, no 2010.gada 1.oktobra atbilst Direktīvas 2003/25/EK 6., 8. un 9.panta prasībām, ja vien tie nav izņemti no aprites no šā datuma vai no vēlāka datuma, kad tie ir sasnieguši 30 gadu vecumu, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.oktobrim. 18. Pārbaudot drošības prasību ievērošanu attiecībā uz cilvēkiem ar kustību traucējumiem, KDI vai atzītā organizācija pārliecinās, ka: 18.1. tiek piemērotas šo noteikumu 3.pielikuma prasības, lai veicinātu cilvēku ar kustību traucējumiem drošu piekļūšanu visiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri tiek izmantoti kā sabiedriskais transports un kuru ielikts ķīlis vai kuri atrodas līdzīgā būvniecības stadijā 2004.gada 1.oktobrī vai pēc šī datuma; 18.2. A, B, C un D klases pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu, kurus izmanto kā sabiedrisko transportu, kuru ķīlis ielikts vai atrodas līdzīgā būvniecības stadijā līdz 2004.gada 1.oktobrim, pārveidošanas nolūkā tiek piemērotas šo noteikumu 3.pielikuma prasības, cik tālu tas ir saprātīgi un pieņemami no saimnieciskā viedokļa. 19. Satiksmes ministrija par šo noteikumu 3. pielikumā minēto prasību īstenošanu sadarbojas un apspriežas ar organizācijām, kuras pārstāv cilvēkus ar kustību traucējumiem. 20. Satiksmes ministrija līdz 2005.gada 17.maijam nosūta Komisijai apstiprinātu valsts rīcības plānu par šo noteikumu 3.pielikumā noteikto prasību piemērošanu 18.2.apakšpunktā noteiktajiem kuģiem. 21. Satiksmes ministrija līdz 2006.gada 17.maijam informē Komisiju par šīs nodaļas piemērošanu visiem 18.1.apakšpunktā minētajiem pasažieru kuģiem, 18.2.apakš­punktā minētajiem pasažieru kuģiem, kas sertificēti pārvadāt vairāk kā 400 pasažieru, un visiem ātrgaitas pasažieru kuģiem. V. Apskates 22. Jauniem Latvijas pasažieru kuģiem KDI vai atzītā organizācija veic šādas apskates: 22.1. apskati pirms kuģa darbības uzsākšanas; 22.2. periodisku apskati reizi 12 mēnešos; 22.3. papildus apskates, ja rodas nepieciešamība. 23. Esošajiem Latvijas pasažieru kuģiem KDI vai atzītā organizācija veic šādas apskates: 23.1. sākotnējo apskati, pirms vietējo reisu uzsākšanas; 23.2. periodisku apskati reizi 12 mēnešos; 23.3. papildus apskates, ja rodas nepieciešamība. 24. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri saskaņā ar 16.punktu atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksam, KDI vai atzītā organizācija veic apskates, ko paredz šis kodekss. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri saskaņā ar 16.punktu atbilst DSC kodeksam, KDI vai atzītā organizācija veic apskates, ko paredz šis kodekss. 25. KDI vai atzītā organizācija ievēro apskašu veikšanas procedūras un pamatnostādnes pasažieru kuģu drošības sertifikāta izsniegšanā, kas noteiktas SJO Asamblejas 2003. gada 27. novembra Rezolūcijā A.948 (23) par apskašu pamatnostādnēm, ko paredz apskašu un sertifikācijas saskaņotā sistēma, vai procedūras, kas izstrādātas šī mērķa sasniegšanai. VII. Sertifikāti 26. KDI vai atzītā organizācija izdod visiem jauniem un esošajiem pasažieru kuģiem, kas ir reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā, pasažieru kuģu drošības sertifikātu (2.pielikums) pēc tam, kad ir veikta sākotnējā apskate, kas ir paredzēta 22.1. un 23.1. apakšpunktā. 27. Pasažieru kuģa drošības sertifikātu izdod uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. KDI vai atzītā organizācija var pagarināt sertifikāta derīguma termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim. Ja ir piešķirts pagarinājums, sertifikāta jaunais derīguma termiņš sākas no dienas, kas sertifikātā norādīta kā derīguma termiņa beigu diena pirms pagarinājuma piešķiršanas. Atjaunotu pasažieru kuģa drošības sertifikātu izdod pēc tam, kad veikta periodiskā apskate, kas paredzēta 22.2. un 23.2. apakšpunktā. 28. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri atbilst Ātrgaitas kuģu kodeksa prasībām, KDI vai atzītā organizācija saskaņā ar Ātrgaitas kuģu kodeksa paredzētajiem noteikumiem izdod ātrgaitas kuģa drošības sertifikātu un ātrgaitas kuģa darbības atļaujas dokumentu. Ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas atbilst DSC kodeksam, KDI vai atzītā organizācija saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem izdod DSC konstrukcijas un aprīkojuma sertifikātu un DSC darbības atļaujas dokumentu. 29. Pirms darbības atļaujas dokumenta izdošanas ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus uzņemšanas valstī, KDI vai atzītā organizācija vienojas ar uzņemšanas valsti par kuģu darbības apstākļiem šajā valstī, un minētos apstākļus norāda darbības atļaujas dokumentā. VIII. Soda sankcijas 30. Šo noteikumu neievērošanas gadījumā kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, kuģa fraktētājs vai persona, kura ir atbildīga, tiek sodīta saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. IX. Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: Padomes 1998.gada 17.marta Direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem, un Komisijas direktīvas 2002/25/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/24/EK, Komisijas direktīvas 2003/75/EK, ar ko tiek grozīta Padomes 1998.gada 17.matra direktīva 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu. Satiksmes ministrs A.Šlesers Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš 1.pielikums Satiksmes ministrijas 2004.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.12 DROŠĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ JAUNIEM UN ESOŠIEM PASAŽIERU KUĢIEM, KAS VEIC VIETĒJOS REISUS I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1. Noteikums. Šā pielikuma noteikumus piemēro jaunajiem un esošajiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus. 2. Noteikums. Jaunajiem B, C un D klases kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, jāatbilst šā pielikuma II-1/B/2 līdz II-1/B/8 un II-1/B/10 noteikumu prasībām. 3. Noteikums. Ja šā pielikuma noteikumus nepiemēro jauniem kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24metriem, tiek nodrošināts līdzvērtīgs drošības līmenis. 4. Noteikums. Esošajiem C un D klases kuģiem nav jāatbilst šā pielikuma II-1 un II-2 nodaļas noteikumiem. 5. Noteikums. Ja šis pielikums paredz SJO rezolūcijas piemērošanu esošajiem kuģiem, šī rezolūcija neattiecas uz kuģiem, kas būvēti divu gadu laikā pēc attiecīgās SJO rezolūcijas pieņemšanas, ar noteikumu, ka šie kuģi atbilst iepriekšējām piemērojamajām rezolūcijām, ja tādas ir. 6. Noteikums. "Nozīmīgs" remonts, pārbūve un modifikācijas ir, piemēram, šādas: 6.1. visas izmaiņas, kuru rezultātā būtiski mainās kuģa izmēri, piemēram: kuģa pagarināšana, pievienojot jaunu viduskorpusu; 6.2. visas izmaiņas, kuru rezultātā būtiski mainās pieļaujamais pasažieru skaits uz kuģa, piemēram: transportlīdzekļu klāju pārveido par pasažieru telpām; 6.3. visas izmaiņas, kā rezultātā būtiski pagarinās kuģa ekspluatācijas laiks, piemēram: pasažieru telpu izremontēšana visā klājā. 7. Noteikums. Burts "(R ...)", kas norādīts aiz vairākiem šā pielikuma noteikumu virsrakstiem, attiecas uz SOLAS konvencijas noteikumiem, uz kuru pamata ir sagatavoti šā pielikuma noteikumi. II-1 nodaļa. KONSTRUKCIJA - SADALĪJUMS UN NOTURĪBA, MAŠĪNTELPA UN ELEKTROINSTALĀCIJAS A daļa. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1. Noteikums. Definīcijas, kas attiecas uz B daļu (R 2) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1.1. Sadalījuma nodalījumos kravas līnija ir ūdenslīnija, ko izmanto, lai noteiktu kuģa sadalījumu nodalījumos. .2. Sadalījuma augšējā kravas līnija ir ūdenslīnija, kas atbilst dziļākajai iegrimei, ko pieļauj piemērojamās prasības attiecībā uz sadalījumu. .2. Kuģa garums ir garums starp perpendikuliem, kas novilkti sadalījuma augšējās kravas līnijas abos galos. .3. Kuģa platums ir maksimālais platums no vienas sānu brangas ārpuses līdz otrai sānu brangai vai arī platums zem sadalījuma augšējās kravas līnijas. .4. Iegrime ir attālums pa vertikāli no teorētiskās pamatplaknes kuģa vidusdaļā līdz attiecīgajai sadalījuma kravas līnijai. .5. Pilnā kravnesība ir tonnās izteikta starpība starp tukša kuģa svaru un kuģa ūdensizspaidu ūdenī ar blīvumu 1,025 iegrimes līnijas līmenī, kas atbilst noteiktajam vasaras brīvsānu augstumam. .6. Tukša kuģa svars ir kuģa ūdensizspaids, izteikts tonnās, bez kravas, degvielas, smēreļļām, balasta ūdens, saldūdens un dzeramā ūdens rezervuāros, bez patēriņa krājumiem, pasažieriem un apkalpes un viņu personiskajām mantām. .7. Starpsienu klājs ir augšējais klājs, līdz kuram sniedzas ūdensnecaurlaidīgas šķērssienas. .8. Iegrimes robežlīnija ir līnija, kas novilkta uz apšuvuma vismaz 76 mm zem starpsienu klāja virsmas. .9. Telpas pieļaujamā ūdenscaurlaidība ir šīs telpas tilpums, izteikts procentos, ko var aizņemt ūdens. Tādas telpas tilpumu, kas sniedzas virs iegrimes robežlīnijas, mēra tikai līdz šai līnijai. .10. Mašīntelpa atrodas starp teorētisko pamatplakni un iegrimes robežlīniju un starp galējām galvenajām ūdensnecaurlaidīgajām šķērssienām, un šajā telpā atrodas galvenie dzinēji un palīgdzinēji, kā arī katli, ko izmanto dzinēju vajadzībām. .11. Pasažieru telpas ir telpas, kas paredzētas pasažieru izvietošanai un lietošanai, izņemot bagāžas, noliktavas, provīzijas un pasta sūtījumu telpas. .12. Ūdensnecaurlaidība attiecībā uz konstrukciju nozīmē, ka konstrukcija ne no vienas, ne otras puses nelaiž cauri ūdeni, ko rada ūdens spiediens nebojātā vai bojātā kuģa stāvoklī. .13. Izturīgums pret atmosfēras iedarbību nozīmē, ka ūdens neiekļūst kuģī neatkarīgi no laika apstākļiem jūrā. .14. Ro-ro pasažieru kuģis ir pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām vai īpašas kategorijas telpām, kas definētas II-2/A/2 noteikumā. 2. Noteikums. Definīcijas, kas attiecas uz C, D un E daļu (R 3) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1.1. Stūres iekārtas vadības sistēma ir aprīkojums, ar ko novada rīkojumus no komandtiltiņa uz stūres iekārtas energoapgādes agregātiem. Stūres iekārtas vadības sistēmā ietilpst raidītāji, uztvērēji, hidrauliskie kontrolsūkņi un ar tiem savienotie motori, motora vadības ierīces, cauruļu sistēma un kabeļi. .2. Galvenā stūres iekārta ir mehānismi, stūres spēka pievadi, stūres mehānisma energoapgādes agregāti, ja tādi ir, un palīgaprīkojums un līdzekļi, ar ko pielikt griezes momentu stūres vārpstai (piemēram, stūres grozīklis vai sektors), lai iekustinātu stūri un vadītu kuģi normālas ekspluatācijas apstākļos. .2. Stūres iekārtas spēka pievads ir: .1. elektriskā stūres mehānisma gadījumā - elektromotors un ar to savienotās elektroiekārtas; .2. elektrohidrauliskā stūres mehānisma gadījumā - elektromotors un ar to savienotās elektroiekārtas un pieslēgtais sūknis; .3. pārējo hidraulisko stūres mehānismu gadījumā - dzinējs un ar to savienotais sūknis. .3. Papildus stūres iekārta ir iekārta, kas nepieciešama kuģa stūrēšanai, ja sabojājas galvenā stūres iekārta, kurā neietilpst neviena galvenās stūres iekārtas daļa, kā arī tā neietver stūres grozīkli, sektoru un citus elementus, kas paredzēti tam pašam nolūkam. .4. Normāli ekspluatācijas un apdzī­vojamības apstākļi ir apstākļi, kādos kuģis kopumā, mehānismi, pakalpojumi, līdzekļi dzinējspēka nodrošināšanai, stūrēšanas iespējas, drošas kuģošanas, ugunsdrošības un nenogremdējamības nodrošināšanas līdzekļi, iekšējie un ārējie sakari un signāli, evakuācijas līdzekļi un avārijas laivu vinčas, kā arī paredzētie ērtie apdzīvojamības apstākļi ir darba kārtībā un darbojas normāli. .5. Avārijas stāvoklis ir stāvoklis, kurā sakarā ar galvenā elektroenerģijas avota sabojāšanos nedarbojas neviens pakalpojums, kas vajadzīgs normālu ekspluatācijas un apdzīvojamības apstākļu nodrošināšanai. .6. Galvenais elektroenerģijas avots, no kura elektroenerģiju piegādā galvenajam sadales skapim, kur to sadala visiem pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai uz kuģa uzturētu normālus ekspluatācijas un apdzīvojamības apstākļus. .7. Kuģis bez enerģijas ir tad, kad enerģijas trūkuma dēļ nedarbojas galvenie dzinēji, katli un palīgdzinēji. .8. Galvenā elektrostacija ir telpa, kurā atrodas galvenais elektroenerģijas avots. .9. Galvenais sadales skapis ir sadales skapis, kam elektroenerģiju piegādā tieši no galvenā elektroenerģijas avota un no kura sadala elektroenerģiju kuģa funkciju veikšanai. .10. Avārijas sadales skapis ir sadales skapis, kam galvenā elektroenerģijas avota sabojāšanās gadījumā elektroenerģiju piegādā elektroenerģijas avārijas avots vai elektroenerģijas pagaidu avots, un no kura sadala elektroenerģiju ārkārtas funkciju veikšanai. .11. Elektroenerģijas avārijas avots ir elektroenerģijas avots, no kura piegādā elektroenerģiju avārijas sadales skapim, ja nedarbojas elektroenerģijas piegāde no galvenā elektroenerģijas avota. .12. Maksimālais kuģa ekspluatācijas ātrums priekšgaitā ir kuģim vislielākais paredzētais ātrums, kuģojot jūrā ar visdziļāko iegrimi. .13. Maksimālais kuģa ātrums atpakaļgaitā ir ātrums, ko kuģis var sasniegt ar maksimālo paredzēto jaudu atpakaļgaitā, kuģojot jūrā ar visdziļāko iegrimi. .14 a) Mašīntelpas ir visas A kategorijas mašīntelpas un visas pārējās telpas, kurās ir mašīntelpas galvenie mehānismi, katli, šķidrās degvielas sagatavošanas agregāti, tvaika un iekšdedzes dzinēji, ģeneratori un svarīgākie elektriskie mehānismi, degvielas uzpildes vietas, saldēšanas, stabilizācijas, ventilācijas un kondicionēšanas iekārtas, un tamlīdzīgas telpas un šahtas, kas ved uz šīm telpām. .14 b) A kategorijas mašīntelpas ir telpas un ar tām savienotās šahtas, kurās ir: .1. iekšdedzes mehānismi, ko izmanto galvenajā dzenošajā iekārtā; vai .2. iekšdedzes mehānismi, ko izmanto citiem nolūkiem, nevis galvenajā dzenošajā iekārtā, ja šo mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW; vai .3. visi šķidrā kurināmā katli vai šķidrās degvielas agregāti. .15. Piedziņas sistēma ir hidrauliska iekārta, ar ko piegādā enerģiju stūres vārpstas griešanai un kurā ietilpst stūres mehānisma spēka pievads vai pievadi, kā arī attiecīgās caurules un cauruļu piederumi un stūres spēka pievads. Piedziņas sistēmām var būt kopīgi mehāniski elementi, piemēram, stūres grozīklis, sektors un stūres vārpsta vai elementi, ko izmanto tādam pašam nolūkam. .16. Kontrolpunkti ir telpas, kurās atrodas kuģa radioiekārta vai galvenās navigācijas iekārtas, vai ārkārtas enerģijas avots, vai kur ir koncentrēta ugunsgrēka reģistrēšanas vai ugunsdrošības iekārta. B daļa. NEBOJĀTA KUĢA NOTURĪBA, SADALĪJUMS UN AVĀRIJAS NOTURĪBA 1. Noteikums. Nebojāta kuģa noturība, Rezolūcija A.749 (18) JAUNI A, B, C UN D KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR 24 METRI UN VAIRĀK: Visu klašu jaunajiem kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, piemēro attiecīgos noteikumus, kas pasažieru kuģiem noteikti Kodeksā par kuģu stabilitāti, ko SJO pieņēma Asamblejas 18. sesijā 1993. gada 4. novembrī ar Rezolūciju A.749 (18). ESOŠIE A UN B KLASES KUĢI, KURU GARUMS IR 24 METRI UN VAIRĀK: Visiem esošajiem A un B klases kuģiem jebkuros iekraušanas apstākļos jāatbilst turpmāk minētajiem noturības kritērijiem ar attiecīgām korekcijām, ņemot vērā šķidruma brīvo virsmu tilpnēs saskaņā ar SJO Rezolūcijas A.749 (18) 3.3. punkta pieņēmumiem vai līdzvērtīgiem kritērijiem. (a) laukums zem noturības pleca (GZ) līknes nav mazāks par: (i) 0,055 metri reiz radiāns pie sānsveres leņķa līdz 30°; (ii) 0,09 metri reiz radiāns pie sānsveres leņķa līdz 40° vai pie kuģa piesmelšanās leņķa, t.i., sānsveres leņķa, pie kura iegrimst apakšējās malas visām korpusa, virsbūves vai darba klāju atverēm, ko nevar noslēgt jūras apstākļos izturīgā veidā - ja šis leņķis ir mazāks par 40°; (iii) 0,03 metrradiāniem pie sānsveres leņķa starp 30° un 40° vai starp 30° un kuģa piesmelšanās leņķi, ja šis leņķis ir mazāks par 40°; (b) noturības plecs (GZ) ir vismaz 0,20 metri pie sānsveres leņķa, kas ir vienāds vai lielāks par 30°; (c) maksimālais noturības plecs (GZ) veidojas pie sānsveres leņķa, kas pārsniedz 30°, bet nav mazāks par 25°; (d) sākotnējais šķērseniskais metacentriskais augstums nav mazāks par 0,15 metriem. Iekraušanas nosacījumi, kas jāņem vērā, pārbaudot atbilstību iepriekšminētajiem noturības kritērijiem, ietver vismaz SJO Rezolūcijas A.749 (18) 3.5.1.1. punktā uzskaitītos nosacījumus. Visiem esošajiem A un B klases kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, jāatbilst arī papildu kritērijiem, kas sniegti SJO Rezolūcijas A.749 (18) 3.1.2.6. pantā (papildu kritēriji pasažieru kuģiem) un 3.2. pantā (laika apstākļu kritērijs). 2. Noteikums. Ūdensnecaurlaidīgi nodalījumi JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: Ar starpsienām, kas ir ūdensnecaurlaidīgas līdz starpsienu klājam, katru kuģi sadala ūdensnecaurlaidīgos nodalījumos, kuru maksimālo garumu aprēķina saskaņā ar turpmāk izklāstītām īpašām prasībām. Minēto prasību vietā var izmantot pasažieru kuģu sadalījuma un noturības noteikumus, piemēram, 1960. gada Starptautiskās konvencijas par dzīvības drošību uz jūras II nodaļas B daļas ekvivalentu, kā teikts SJO Rezolūcijā A.265 (VIII), ja šos noteikumus piemēro pilnībā. Visām pārējām iekšējās konstrukcijas daļām, kas ietekmē sadalījuma efektivitāti, jābūt ūdensnecaurlaidīgām. 3. Noteikums. Applūdināšanas robežgarums (R 4) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Applūdināšanas robežgarums konkrētā punktā ir maksimālā kuģa garuma daļa, kuras centrs ir attiecīgajā punktā un kuru var applūdināt, kuģim neiegrimstot zem iegrimes robežlīnijas, pieņemot, ka caurlaidība atbilst turpmāk norādītajai. .2. Ja kuģim nav vienlaidu starpsienu klāja, applūdināšanas robežgarumu jebkurā punktā var noteikt pie izvēlētas iegrimes robežlīnijas, kas nevienā punktā neatrodas augstāk par 76 mm no klāja virsmas tajā pusē, ar kuru ūdensnecaurlaidīgā veidā ir savienotas attiecīgās starpsienas un korpuss. .3. Ja izvēlētās iegrimes robežlīnijas daļa atrodas ievērojami zemāk par klāju, ar ko savienotas starpsienas, ir atļauts ierobežotā apmērā samazināt to starpsienu daļu ūdensnecaurlaidību, kas atrodas virs iegrimes robežlīnijas un tieši zem augstākā klāja. 4. Noteikums. Pieļaujamais nodalījumu garums (R 6) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI Tāda nodalījuma maksimālo pieļaujamo garumu, kura centrs atrodas jebkurā kuģa garuma punktā, iegūst no applūdināšanas robežgaruma, reizinot to ar atbilstīgu faktoru, dēvētu par sadalījuma faktoru. 5. Noteikums. Caurlaidība (R 5) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: 3. noteikumā minētie noteiktie pieņēmumi attiecas uz to telpu caurlaidību, kas atrodas zem iegrimes robežlīnijas. Nosakot applūdināšanas robežgarumu, to telpu izvēlētā vidējā caurlaidība, kas atrodas zem iegrimes robežlīnijas, ir norādīta 8.3. noteikuma tabulā. 6. Noteikums. Sadalījuma faktors Sadalījuma faktors ir šāds: JAUNIEM B, C UN D KLASES KUĢIEM UN ESOŠAJIEM B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢIEM: - 1,0, ja kuģis drīkst pārvadāt mazāk nekā 400 pasažierus; - 0,5, ja kuģis drīkst pārvadāt 400 pasažierus un vairāk. Esošajiem B klases ro-ro kuģiem šo prasību piemēro ne vēlāk kā atbilstības dienā, kas noteikta noteikuma II-1/B/8-2 2. punktā. ESOŠAJIEM B KLASES PASAŽIERU KUĢIEM, KAS NAV RO-RO KUĢI: 1,0. 7. Noteikums. Īpašas prasības attiecībā uz kuģa sadalījumu (R 7) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI .1. Ja kādā kuģa daļā vai daļās ūdens­necaurlaidīgās starpsienas sniedzas līdz augstākam klājam nekā pārējā kuģī, un ja ir vēlēšanās izmantot šādu starpsienu pagarinājumu applūdināšanas robežgaruma aprēķināšanā, katrai šādai kuģa daļai var izmantot atsevišķas iegrimes robežlīnijas ar noteikumu, ka .1. kuģa sānus pagarina visā kuģa garumā līdz klājam, kas atbilst augšējai iegrimes robežlīnijai, un uzskata, ka visas atveres korpusa apšuvumā zem šā klāja visā kuģa garumā atrodas zem iegrimes robežlīnijas atbilstoši 15. noteikumam; un .2. abi nodalījumi blakus "pakāpienam" starpsienu klājā ir pieļaujamā garumā, kas atbilst to attiecīgajām iegrimes robežlīnijām un turklāt to kopējais garums nepārsniedz divkāršu pieļaujamo garumu, pamatojoties uz apakšējo iegrimes robežlīniju. .2. Nodalījuma garums var pārsniegt pieļaujamo garumu, ko nosaka 4. noteikuma normas - ar noteikumu, ka katra tāda blakus esošo nodalījumu pāra kopējais garums, kam ir kopīgs attiecīgais nodalījums, nepārsniedz applūdināšanas robežgarumu vai divkāršu pieļaujamo garumu atkarībā no tā, kurš ir mazāks. .3. Galvenajā šķērseniskajā starpsienā var būt padziļinājums, ar noteikumu, ka visas padziļinājuma daļas atrodas kuģa abu sānu vertikālo virsmu iekšpusē tādā attālumā no korpusa apšuvuma, kas vienāds ar vienu piektdaļu no kuģa platuma, un ka tās atrodas taisnā leņķī pret viduslīniju augšējās kravas līnijas līmenī. Visas padziļinājuma daļas, kas atrodas ārpus šīm noteiktajām robežām, ir jāuzskata par "pakāpienu" saskaņā ar 6. punktu. .4. Ja galvenajā šķērseniskajā starpsienā ir padziļinājums vai "pakāpiens", sadalījuma noteikšanai izmanto ekvivalentu plakanu starpsienu. .5. Ja galvenajā šķērseniskajā ūdens­necaurlaidīgajā nodalījumā ir nodalījumi un KDI vai atzītā organizācija pieņem, ka pēc iespējamiem sānu bojājumiem, kas pārsniedz 3,0 m garumu plus 3 % no kuģa garuma vai 11 metrus, vai 10% no kuģa garuma atkarībā no tā, kas ir mazāks, viss galvenais nodalījums netiks applūdināts, var proporcionāli palielināt pieļaujamo garumu, ko citos gadījumos pieprasa šādam nodalījumam. Tādā gadījumā pieņemtās efektīvās peldspējas apjoms nebojātajā sānā nav lielāks par pieņemto peldspēju bojātajā sānā. Pielaidi saskaņā ar šo punktu izdara tikai tad, ja šāda pielaide netraucē panākt atbilstību 8. noteikumam. JAUNIE B, C UN D KLASES KUĢI: .6. Galvenajā šķērseniskajā starpsienā var ierīkot "pakāpienu" ar noteikumu, ka tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: .1. abu to nodalījumu kopējais garums, ko nodala attiecīgā starpsiena, nepārsniedz 90% no applūdināšanas robežgaruma vai divkāršu pieļaujamo garumu, izņemot kuģus, kuru sadalījuma faktors ir 1, jo tiem abu attiecīgo nodalījumu kopējais garums nepārsniedz pieļaujamo garumu; .2. lai panāktu tādu pašu drošības līmeni kā plakanas starpsienas gadījumā, nodrošina papildu sadalījumu "pakāpiena" veidā; .3. nodalījums, virs kura plešas "pakāpiens", nepārsniedz pieļaujamo garumu, kas atbilst iegrimes robežlīnijai, kuru mēra 76 mm zem "pakāpiena". .7. Kuģos, kuru garums ir 100 m un vairāk, vienu no galvenajām šķērseniskajām starpsienām priekšpīķa aizmugurē ierīko tādā attālumā no priekšējā perpendikula, kad nepārsniedz pieļaujamo garumu. .8. Ja attālums starp divām blakus esošām šķērseniskām starpsienām vai tām ekvivalentām plakanām starpsienām, vai attālums starp šķērseniskām plaknēm, kas šķērso starpsienu tuvākās "pakāpiena" daļas, ir mazāks par 3,0 m plus 3% no kuģa garuma vai 11,0 m vai 10% no kuģa garuma atkarībā no tā, kas ir mazāks, tikai vienu no šīm starpsienām var uzskatīt par kuģa sadalījuma daļu. .9. Ja prasītais sadalījuma faktors ir 0,50, jebkuru divu blakus esošu nodalījumu kopējais garums nepārsniedz applūdināšanas robežgarumu. 8. Noteikums. Noturība avārijas apstākļos (R 8) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1.1. Pietiekamu noturību nebojātā stāvoklī nodrošina visos darba apstākļos, lai kuģis varētu izturēt jebkura tāda galvenā nodalījuma galīgu applūdināšanu, kam jāiekļaujas applūdināšanas robežgarumā. .1.2. Ja divus blakus esošus nodalījumus atdala starpsiena, kam ir "pakāpiens" saskaņā ar 7.6.1. noteikuma nosacījumiem, nebojāta kuģa noturībai nav jāmainās, ja applūst šie divi blakus esošie nodalījumi. .1.3. Ja vajadzīgais sadalījuma faktors ir 0,50, nebojāta kuģa noturībai nav jāmainās, ja applūst jebkuri divi blakus esoši nodalījumi. .2.1. Prasības .1. apakšpunktā nosaka ar aprēķiniem, ko veic saskaņā ar .3., .4. un .6. punktu un kuros ņemti vērā kuģa izmēri un tehniskās īpašības, kā arī bojāto nodalījumu izkārtojums un konfigurācija. Veicot šos aprēķinus, pieņem, ka noturības ziņā kuģis ir vissliktākajos iespējamajos ekspluatācijas apstākļos. .2.2. Ja ir paredzēts ierīkot noslēgtus klājus, iekšējo apšuvumu vai gareniskās starpsienas, kas ir pietiekami cieši noslēgtas, lai ievērojami ierobežotu ūdens plūsmu, aprēķinos pienācīgi jāņem vērā šādi ierobežojumi. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI UN ESOŠIE B KLASES PASAŽIERU KUĢI, KAS NAV RO-RO KUĢI, KURI UZBŪVĒTI 1990. GADA 29. APRĪLĪ VAI VĒLĀK: .2.3. Vajadzīgo noturību pēc avārijas un izlīdzināšanas, ja tā ir paredzēta, nosaka šādi: .2.3.1. Pozitīvās atlikušās noturības pleca līknes minimālais garums uz sānsveres ass ir 15° virs līdzsvara leņķa. Šo sānsveres asi var samazināt līdz ne vairāk kā līdz 10°, ja laukumu zem noteiktās noturības pleca līknes ir 2.3.3. apakšpunktā norādīts laukums, ko reizina ar attiecību 15/garums uz ass izteikts grādos, kur tas izteikts grādos. .2.3.2. Laukums zem noturības pleca līknes ir vismaz 0,015 metrradiāni, ko mēra no līdzsvara leņķa līdz mazākajam no turpmāk minētajiem leņķiem: .1. leņķis, pie kura notiek pakāpeniska applūšana; .2. 22° (mēra no vertikāla stāvokļa) viena nodalījuma applūšanas gadījumā vai 27° (mēra no vertikāla stāvokļa) divu blakus esošu nodalījumu vienlaicīgas applūšanas gadījumā. .2.3.3. Atlikušais noturības plecs ir atrodams pozitīvās noturības robežās, ņemot vērā vislielāko no turpmāk minētajiem sānsveres momentiem: .1. visu pasažieru sadrūzmēšanās vienā kuģa pusē; .2. visu ar laivceltni nolaižamu un pilnībā piekrautu glābšanas laivu un plostu nolaišana vienā pusē; .3. sakarā ar vēja spiedienu; ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: sānsveres moments GZ (metri) = -------------------- + 0,04 ūdensizspaids Noturības plecs tomēr nedrīkst būt mazāks par 0,10 metriem. .2.3.4. Lai aprēķinātu .2.3.3. punktā minētos sānsveres momentus, izdara šādus pieņēmumus: .1. sānsveres moments, ko izraisa pasažieru drūzmēšanās kuģa vienā pusē: .1.1. četras personas uz vienu kvadrātmetru; .1.2. viena pasažiera masa ir 75 kg; .1.3. pasažierus sadala pieejamajās klāju zonās kuģa vienā pusē uz klājiem, kur atrodas pulcēšanās vietas, radot visnegatīvāko sānsveres momentu. .2. Sānsveres moments, ko izraisa visu ar laivceltni nolaižamu un pilnībā piekrautu glābšanas laivu un plostu nolaišana vienā pusē: .2.1. pieņem, ka visas glābšanas laivas un dežūrlaivas, kas nostiprinātas tajā pusē, uz kuru sasvēries kuģis pēc avārijas, ir izbīdītas, pilnībā piekrautas un gatavas nolaišanai; .2.2. ja pilnībā piekrautas glābšanas laivas ir paredzēts nolaist no nostiprināta stāvokļa, maksimālo sānsveres momentu nosaka nolaišanas laikā; .2.3. pieņem, ka pilnībā piekrauts ar laivceltni nolaižams glābšanas plosts, kas piestiprināts katram laivceltnim tajā pusē, uz kuru sasvēries kuģis pēc avārijas, ir izbīdīts nolaišanai; .2.4. cilvēki, kas neatrodas nolaišanai izbīdītajos glābšanas līdzekļos, nerada papildu sānsveres vai noturības momentu; .2.5. pieņem, ka glābšanas līdzekļi, kas atrodas pretējā kuģa pusē, ir nostiprinātā stāvoklī. .3. Sānsveres momenti, ko izraisa vēja spiediens: .3.1. B klase: piemēro vēja spiedienu 120 N/m2; C un D klases: piemēro vēja spiedienu 80 N/m2; .3.2. piemērojamais laukums ir kuģa projicētais sānu virsmas laukums virs ūdenslīnijas nebojātā stāvoklī; .3.3. momenta plecs ir vertikālais attālums no punkta, kas atrodas uz puses no kuģa vidējās iegrimes nebojātā stāvoklī, līdz sānu virsmas laukuma smaguma centram. .2.4. Ja notiek liela pakāpeniska applūšana, tā izraisa strauju noturības pleca samazināšanos par 0,04 metriem vai vairāk, un jāuzskata, ka noturības pleca līkne beidzas pie leņķa, kādā sākas pakāpeniska applūšana, un .2.3.1. un .2.3.2. punktā minētais pozetīvais noturības garums uz sānsveres ass un laukums ir jāmēra pie šā leņķa. .2.5. Ja pakāpeniskā applūšana ir neliela, neturpina netraucēti palielināties un izraisa samērā lēnu noturības pleca samazināšanos par mazāk nekā 0,04 metriem, atlikušo līkni daļēji nošķeļ, pieņemot, ka pakāpeniski applūdinātā telpa ir applūdusi jau sākumā. .2.6. Applūšanas starpstadijās maksimālais noturības plecs ir vismaz 0,05 metri un pozitīvo noturības plecu garums uz sānsveres ass ir vismaz 7°. Visos gadījumos jāpieņem, ka ir tikai viens bojājums korpusā un tikai viena brīva virsma. JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .3. Lai aprēķinātu bojāta kuģa noturību, izmanto šādu tilpuma un virsmas caurlaidību: Telpas Caurlaidība (%) Kravas vai preču uzglabāšanas telpas 60 Dzīvošanai paredzētas telpas 95 Mašīntelpas 85 Šķidrumiem paredzētas telpas 0 vai 95* *Atkarībā no tā, kuras prasības ir stingrākas. Pieņem, ka virsmas caurlaidība ir augstāka tajās telpās, kurās bojātas peldvirsmas tuvumā neatrodas ievērojams daudzums dzīvošanai vai mašīnām paredzētu telpu, un telpas, kurās parasti neatrodas ievērojams daudzums kravas vai preču. .4. Pieņem, ka bojājumu apjoms ir šāds: .1. gareniski: 3,0 metri plus 3% no kuģa garuma vai 11,0 metri, vai 10% no kuģa garuma atkarībā no tā, kas ir vismazākais; .2. šķērseniski (mēra no kuģa sāna iekšpuses taisnā leņķī līdz viduslīnijai sadalījuma augšējās kravas līnijas līmenī): viena piektdaļa no kuģa platuma; un .3. vertikāli: no pamatnes augšup pa vertikāli bez ierobežojumiem; .4. ja bojājums, kas ir mazāks nekā norādīts .4.1., .4.2. un .4.3. punktā, izraisītu nopietnākas sekas attiecībā uz sānsveri vai metacentriskā augstuma zudumu, šīs bojājums ir jāparedz aprēķinos. .5. Nesimetriska applūšana ir pēc iespējas jāsamazina, veicot efektīvus pasākumus. Ja ir jākoriģē lieli sānsveres leņķi, izvēlētajiem līdzekļiem, ja tas praktiski iespējams, jādarbojas automātiski, taču jebkurā gadījumā, ja ir pārteces ierīces kontrole, tiem jābūt vadāmiem, atrodoties virs starpsienu klāja. Jauniem B, C un D klases kuģiem maksimālais sānsveres leņķis pēc applūšanas, bet pirms izlīdzināšanas nepārsniedz 15°. Ja ir pārteces ierīces, izlīdzināšanas laiks nepārsniedz 15 minūtes. Kuģa kapteinim iesniedz pietiekamu informāciju par pārteces ierīču izmantošanu. .6. Kuģa galīgais stāvoklis pēc avārijas un - nesimetriskas applūšanas gadījumā - pēc izlīdzināšanas pasākumu veikšanas, ir šāds: .1. simetriskas applūšanas gadījumā pozitīvais atlikušais metacentriskais augstums ir vismaz 50 mm, kas aprēķināts ar pastāvīgā ūdensizspaida metodi; .2.a) ja .6.2.b) punktā nav paredzēts citādi, nesimetriskas applūšanas gadījumā sānsveres leņķis, applūstot vienam nodalījumam, nepārsniedz 7° B klases kuģiem (jaunie un esošie kuģi) un 12° C un D klases kuģiem (jauni kuģi). Ja vienlaikus applūst divi blakus esoši nodalījumi, esošajiem un jaunajiem B klases kuģiem var pieļaut 12° sānsveri ar noteikumu, ka sadalījuma faktors applūdinātajā kuģa daļā nekur nav lielāks par 0,50. .2.b) esošajiem B klases pasažieru kuģiem, kas nav ro-ro tipa kuģi un ir būvēti pirms 1990. gada 29. aprīļa, nesimetriskas applūšanas gadījumā leņķis nepārsniedz 7°, izņemot ārkārtas gadījumus, kad var būt lielāka papildu sānsvere nesimetriskas applūšanas dēļ, bet galīgā sānsvere nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 15°. .3. Iegrimes robežlīnija applūšanas pēdējā stadijā nedrīkst iegrimt. Ja uzskata, ka iegrimes robežlīnija var iegrimt applūšanas starpstadijā, var pieprasīt tādas izpētes un pasākumu veikšanu, ko atzīst par vajadzīgiem kuģa drošībai. .7. Kuģa kapteinim iesniedz datus, kas vajadzīgi, lai saglabātu pietiekamu noturību, ekspluatējot kuģi nebojātā stāvoklī, lai kuģis varētu izturēt nopietnus bojājumus. Ja kuģiem ir vajadzīga pārteces ierīce, kuģa kapteini informē par noturības nosacījumiem, uz kuru pamata ir veikti sānsveres aprēķini, un brīdina viņu, ka var rasties pārlieku liela sānsvere, ja kuģis gūst bojājumus, strādājot mazāk labvēlīgos apstākļos. .8. Iepriekšējā .7. punktā minētie dati, kas ļauj kapteinim saglabāt pietiekamu kuģa noturību nebojātā stāvoklī, ietver informāciju par maksimālo pieļaujamo kuģa smaguma centra augstumu virs ķīļa (KG) vai arī par obligāto pieļaujamo metacentrisko augstumu (GM) pie dažādām iegrimēm vai ūdensizspaidiem, kas atspoguļo visus ekspluatācijas apstākļus. Informācijā ir norādes par dažādu galsveru ietekmi, ņemot vērā ekspluatācijas ierobežojumus. .9. Katra kuģa priekšgalā un pakaļgalā ir skaidri atzīmēta iegrimes marka. Ja iegrimes markas nav atzīmētas tur, kur tās ir viegli salasāmas, vai arī ekspluatācijas ierobežojumi konkrētā darbības veidā apgrūtina iegrimes marku nolasīšanu, kuģi aprīko arī ar drošu iegrimes nolasīšanas sistēmu, ar kuras palīdzību var noteikt kuģa priekšgala un pakaļgala iegrimi. .10. Kad ir pabeigta kuģa iekraušana, pirms kuģa atiešanas kapteinis nosaka kuģa galsveri un noturību, kā arī pārbauda un reģistrē to, ka kuģis atbilst attiecīgajos noteikumos paredzētajiem noturības kritērijiem. Kuģa noturību vienmēr nosaka, izmantojot aprēķinus. Šim nolūkam var izmantot elektronisku kravas novietojuma un noturības datoru vai līdzvērtīgu ierīci. .11. Nedrīkst noteikt atvieglotas prasības attiecībā uz noturību avārijas stāvoklī, ja vien netiek apliecināts, ka šo prasību izpildei vajadzīgais nebojāta kuģa metacentriskais augstums jebkuros ekspluatācijas apstākļos ir pārlielu liels paredzētajai ekspluatācijai. .12. Atvieglotas prasības attiecībā uz avārijas noturību pieļauj tikai ārkārtas gadījumos ar nosacījumu, ka kuģa izmēri, uzbūve un citas īpašības, ko var praktiski un pamatoti pieņemt konkrētos ekspluatācijas apstākļos, vislabāk nodrošina noturību avārijas gadījumā. 8-1. Noteikums. Ro-ro pasažieru kuģu noturība avārijas apstākļos (R 8-1) ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI: .1. Esošajiem B klases ro-ro pasažieru kuģiem piemēro 8. noteikumu ne vēlāk kā pirmās regulārās pārbaudes dienā pēc turpmāk noteiktās atbilstības dienas saskaņā ar A/Amax vērtību, kura definēta pielikumā par aprēķinu procedūru, ar ko novērtē esošo ro-ro pasažieru kuģu derīgās lietošanas ilgumu, izmantojot vienkāršotu metodi, kuras pamatā ir Rezolūcija A.265 (VIII), ko izstrādājusi SJO Kuģošanas drošības komiteja savā 1991. gada 59. sesijā (MSC/Circ. 574): A/Amax vērtība: Atbilstības diena: mazāk par 85 % 1998. gada 1. oktobris 85 % vai lielāka, bet nepārsniedzot 90 % 2000. gada 1. oktobris 90 % vai lielāka, bet nepārsniedzot 95 % 2002. gada 1. oktobris 95 % vai lielāka, bet nepārsniedzot 97,5 % 2004. gada 1. oktobris 97,5 % vai lielāka 2005. gada 1. oktobris 8-2. Noteikums. Īpašas prasības attiecībā uz ro-ro pasažieru kuģiem, kas pārvadā 400 vai vairāk cilvēkus (R 8-2) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI: Neatkarīgi no noteikumiem II-1/B/8 un II-1/B/8-1: .1. jaunajiem ro-ro pasažieru kuģiem, kas drīkst pārvadāt 400 cilvēkus vai vairāk, piemēro noteikuma II-1/B/8 .2.3. punktu, pieņemot, ka bojājums ir skāris kuģa garumu L; un .2. esošajiem ro-ro pasažieru kuģiem, kas drīkst pārvadāt 400 cilvēkus un vairāk, piemēro .1. punkta prasības ne vēlāk kā pirmās regulārās pārbaudes dienā pēc .2.1., .2.2. vai .2.3. apakšpunktā paredzētās atbilstības dienas - atkarībā no tā, kura no dienām pienāk pēdējā. .2.1. A/Amax: Atbilstības diena: mazāk par 85 % 1998. gada 1. oktobris 85 % vai lielāka, bet nepārsniedzot 90 % 2000. gada 1. oktobris 90 % vai lielāka, bet nepārsniedzot 95 % 2002. gada 1. oktobris 95 % vai lielāka, bet nepārsniedzot 97,5 % 2004. gada 1. oktobris 97,5 % vai lielāka 2010. gada 1. oktobris .2.2. Atļautais pārvadājamo pasažieru skaits: 1500 vai vairāk 2002. gada 1. oktobris 1000 vai vairāk, bet mazāk par 1500 2006. gada 1. oktobris 600 vai vairāk, bet mazāk par 1000 2008. gada 1. oktobris 400 vai vairāk, bet mazāk par 600 2010. gada 1. oktobris .2.3. Kuģa vecums ir 20 gadi vai vairāk: kur kuģa vecums ir laikposms no ķīļa iebūvēšanas dienas vai tamlīdzīga būvēšanas posma dienas, vai no dienas, kurā kuģi pārbūvē par ro-ro pasažieru kuģi. 8-3. Noteikums. Īpašas prasības attiecībā uz pasažieru kuģiem, izņemot ro-ro pasažieru kuģus, kas pārvadā 400 vai vairāk cilvēkus B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI PĒC TAM, IZŅEMOT RO-RO PASAŽIERU KUĢUS. Neatkarīgi no noteikuma II-I/B/8 pasažieru kuģiem, izņemot ro-ro pasažieru kuģus, kas drīkst pārvadāt vairāk nekā 400 cilvēkus, piemēro noteikuma II-1/B/8 .2.3. un .2.6. punktu, pieņemot, ka bojājums ir skāris kuģa garumu L. 9. Noteikums. Pīķa un mašīntelpas starpsienas (R 10) JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI: .1. Ierīko priekšpīķi vai triecienstarpsienu, kas ir ūdensnecaurlaidīgi līdz pat starpsienu klājam. Attālums starp šo starpsienu un kuģa priekšgala perpendikulu ir vismaz 5% no kuģa garuma un ne vairāk kā 3 metri plus 5% no kuģa garuma. .2. Ja kāda no kuģa daļām, piemēram, izliekts priekšgals, zem ūdenslīnijas atrodas pirms kuģa priekšgala perpendikula, .1. punktā noteiktos attālumus mēra vai nu: .1. no minētā izvirzījuma vidus, vai .2. 1,5% attālumā no kuģa garuma, kas ir priekšā priekšgala perpendikulam, vai .3. 3 metrus priekšā no priekšgala perpendikula, atkarībā no tā, kurš garums ir mazākais. .3. Ja priekšā ir ierīkota gara virsbūve, priekšpīķi vai triecienstarpsienu jūras apstākļiem izturīgā veidā pagarina līdz nākamajam pilnajam klājam virs starpsienu klāja. Pagarinājumu veido tā, lai izslēgtu iespēju, ka to var sabojāt kuģa priekšgala durvis, ja tās sabojājas vai atdalās. .4. Iepriekšējā .3. punktā paredzētais pagarinājums nav jāierīko tieši virs starpsienas, kas atrodas apakšā, ar noteikumu, ka visas pagarinājuma daļas nav izvirzītas aiz .1. vai .2. punktā noteiktās priekšējās robežas. Taču esošajos B klases kuģos: .1. ja slīpā iekraušanas rampa ietilpst triecienstarpsienas pagarinājumā virs starpsienu klāja, tā rampas daļa, kas ir vairāk nekā 2,3 metrus virs starpsienu klāja, var būt izvirzīta ne vairāk kā 1,0 metrus aiz priekšējās robežas, kā noteikts .1. un .2. punktā; .2. ja esošā rampa kā triecienstarpsienas izvirzījums neatbilst attiecīgajām prasībām un rampas atrašanās vieta neļauj šo pagarinājumu ietilpināt .1. vai .2. punktā noteiktajās robežās, izvirzījumu var ietilpināt ierobežotā attālumā aiz kuģa aizmugurējās robežas, kas noteikta .1.vai .2. punktā. Ierobežotajam attālumam pakaļgalā nav jābūt lielākam par to, kas vajadzīgs, lai netraucētu rampas darbību. Triecienstarpsienas izvirzījums atveras uz priekšu, atbilst .3.punkta prasībām un ir ierīkots tā, lai rampa to nevarētu sabojāt, ja rampa sabojājas vai atdalās. .5. Rampas, kas neatbilst iepriekšminētajām prasībām, neuzskata par triecienstarpsienas izvirzījumu. .6. Esošajiem B klases kuģiem .3. un .4. punkta prasības piemēro ne vēlāk kā pir­mās regulārās pārbaudes dienā, kad stājas spēkā šie noteikumi. .7. Jāierīko arī pakaļpīķa starpsiena un starpsienas, kas atdala mašīntelpu no kravas un pasažieru telpām kuģa priekšgalā un pakaļgalā un tām jābūt ūdensnecaurlaidīgām līdz starpsienu klājam. Pakaļpīķa starpsiena tomēr var veidot "pakāpienu" zem starpsienu klāja ar noteikumu, ka šāda risinājuma dēļ nemazinās kuģa drošība attiecībā uz sadalījumu. .8. Visos gadījumos deidvuda caurules ievieto ūdensnecaurlaidīgās telpās. Pakaļgala blīvslēgs atrodas ūdensnecaurlaidīgā dzenvārpstas tunelī vai citā ūdensnecaurlaidīgā vietā atsevišķi no deidvuda nodalījuma, kura tilpums ir tāds, ka pakaļgala blīvslēga noplūdes gadījumā neiegrimst iegrimes robežlīnija. 10. Noteikums. Dubultdibeni (R 12) JAUNI B, C UN D KLASES UN ESOŠIE B KLASES KUĢI UN JAUNI KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK UN KURU GARUMS IR 24 METRI UN VAIRĀK. .1. Jaunajiem B, C un D klases un esošajiem B klases kuģiem un jaunajiem kuģiem, kas uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk un kuru garums ir 24 metri un vairāk, ir dubultdibens, kas sniedzas no priekšpīķa starpsienas līdz pakaļpīķa starpsienai, ciktāl tas ir iespējams un savietojams ar kuģa konstrukciju un pareizu ekspluatāciju. .1. Kuģiem, kuru garums ir 50 metri un vairāk, bet nepārsniedz 61 metru, dubultdibens sniedzas vismaz no mašīntelpas līdz priekšpīķa starpsienai vai pēc iespējas tuvāk tai. .2. Kuģiem, kuru garums ir 61 metrs un vairāk, bet nepārsniedz 76 metrus, dubultdibens sniedzas vismaz no mašīntelpas ārpuses līdz priekšpīķa un pakaļpīķa starpsienām vai pēc iespējas tuvāk tām. .3. Kuģiem, kuru garums ir 76 metri un vairāk, dubultdibens ir kuģa vidusdaļā un sniedzas līdz priekšpīķa un pakaļpīķa starpsienām vai pēc iespējas tuvāk tām. .2. Ja ir vajadzīgs dubultdibens, tā augstumam jāatbilst atzītas organizācijas noteiktajiem standartiem, un iekšējam dibenam jāsniedzas līdz kuģa sāniem, lai aizsargātu kuģa dibenu līdz ķimeņu noapaļojumam. Šo aizsardzību uzskata par pietiekamu, ja ķimeņu kalsiņa ārējās malas un ķimeņu ārējā apšuvuma krustošanās līnija neatrodas zem horizontālas plaknes, kas iet caur mideļbrangas un 25o leņķī pret pamatlīniju esošas šķērseniskas diagonāles krustpunktu un pāršķeļ to punktā, kas atbilst pusei no kuģa teorētiskā borta augstuma, ņemot no viduslīnijas. .3. Mazās sateču akas, kas ierīkotas dubultdibenā saistībā ar kravas telpu atsūknēšanas ierīcēm, nesniedzas lejup vairāk nekā vajadzīgs. Akas dziļums nedrīkst pārsniegt dubultdibena dziļumu viduslīnijā mīnus 460 mm, un aka nedrīkst stiepties zem .2. punktā minētās horizontālās plaknes. Aka, kas sniedzas līdz ārējām dibenam, tomēr ir atļauta dzenvārpstas tuneļa pakaļējā galā. Var noteikt citu aku ierīkošanu (piemēram, ziežeļļām zem galvenajiem dzinējiem), ja tādas sistēmas nodrošinātā ugunsdrošība ir līdzvērtīga šim noteikumam atbilstīga dubultdibena nodrošinātajai ugunsdrošībai. .4. Dubultdibens nav vajadzīgs neliela izmēra ūdensnecaurlaidīgiem nodalījumiem, ko izmanto vienīgi šķidrumu pārvadāšanai, ar noteikumu, ka kuģa dibena vai sānu bojājuma gadījumā šā iemesla dēļ nemazinās šā kuģa drošība. .5. Neatkarīgi no 10. noteikuma .1. punkta var atļaut neierīkot dubultdibenu tajā kuģa daļā, kuras sadalījuma faktors nepārsniedz 0,5, ja tā atzīst, ka dubultdibena ierīkošana attiecīgajā kuģa daļā nebū …