1)kuģu katlus un mašīnas;
\n
2)kuģu iekārtas, ari takelāžu, aprīkojumu un piederumus;
\n
3)kuģu korpusu un virsbūvi
\n
4)kuģu glābšanas, ugunsdzēsības un citas drošības iekārtas;
\n
5)kuģu radiotelegrāfa un radiotelefona iekārtas;
\n
6)kuģa kravu un tās iekraušanas veidu.
\n
183. pantsKuģu inspektora tiesības
\n
(1)Kuģu inspektors drīkst jebkurā piemērotā laikā inspicēt jebkuru kuģi, lai pārliecinātos par tā atbilstību Drošības konvencijai, Starptautiskajai konvencijai par kravas zīmi, sadursmju novēršanas noteikumiem, kā ari noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šo kodeksu.
\n
(2)Ja inspektors konstatē, ka minētās konvencijas vai noteikumi nav ievēroti, viņam jāiesniedz kuģa kapteinim un īpašniekam rakstveida ziņojums, kurā norādīti konstatētie trūkumi, kā arī pasākumi, kas veicami, lai šos trūkumus novērstu.
\n
(3)Ar katru šādu ziņojumu jāiepazīstina ostas kapteinis un kuģis jāaiztur.
\n
(4)Ja inspektors uzskata, ka kuģis nav drošs vai ir nepiemērots pasažieru pārvadāšanai, vai konstatē, ka iekārtas un mehānismi ir bojāti un nopietni apdraud cilvēkus uz kuģa, viņam šāds kuģis jāaiztur. Inspektors var aizturēt ari jebkuru kuģi, kurš neievēro šā kodeksa noteikumus, ja viņš ir pārliecināts, ka šāda aizturēšana ir pamatota.
\n
(5)Ja saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem inspektors apmeklē kādu kuģi, viņš var uzdot kuģa kapteinim, īpašniekam, aģentam, vecākajam mehāniķim vaijebkurai atbildīgai personai uz kuģa jebkuru ar kuģi saistītu jautājumu. Šo personu pienākums ir izsmeļoši un patiesi atbildēt uz inspektora jautājumiem.
\n
(6)Inspektors var pamatoti pieprasīt kuģa kapteinim, īpašniekam, aģentam vai vecākajam mehāniķim, kā arī jebkurai citai atbildīgai personai uz kuģa, lai tiktu iedarbinātas vai demonstrētas kuģa iekārtas un inspektors pats varētu pārliecināties par to stāvokli. Katrai personai, kurai šāda prasība tiek izteikta, tā ir jāizpilda, ja vien šī persona spēj to izpildīt.
\n
184. pantsKuģu inspektora atzinums
\n
Pēc kuģa inspicēšanas inspektors nosūta Jūras administrācijai atzinumu:
\n
1)par korpusa un mašīnu atbilstību darbam;
\n
2)par to, vai korpuss un mašīnas būvētas, sagatavotas un derīgas darbam saskaņā ar noteikumiem, kas izstrādāti, ievērojot šīs nodaļas prasības;
\n
3)par to, vai jebkuros noteikumos paredzētas iekārtas atrodas uz kuģa un ir laba stāvoklī;
\n
4)par to, vai kuģa virsniekiem ir šajā kodeksā paredzētie kvalifikācijas dokumenti vai apkalpes skaitliskais sastāvs ir pietiekams un vai tai ir attiecīgā kvalifikācija;
\n
5)par reisa klasi, kurā kuģi drīkst nodarbināt, un termiņu (ja tas ir mazāks par vienu gadu), kurā korpuss, iekārtas un mašīnas būs drošas un darbspējīgas;
\n
6)attiecībā uz pasažieru kuģi - par pieļaujamo pasažieru skaitu uz tā;
\n
7)attiecība uz tvaikoni - par pieļaujamo spiedienu katlos.
\n
185. pantsKuģu inspektora pārskats par inspicēšanu un
\n
izdotajām apliecībām Kuģu inspektors atbilstoši Jūrniecības departamenta noteiktajam paraugam raksta pārskatu par veikto inspicēšanu un izdotajām apliecībām. Pēc Jūrniecības departamenta pieprasījuma inspektoram ir Jāiesniedz tai šā pārskata kopijas vai Jāsniedz jebkura cita informācija, kas attiecas uz viņa dienesta pienākumiem.
\n
186. pantsPasažieru kuģa inspicēšana
\n
Uz katra Latvijas pasažieru kuģa jāizdara:
\n
1)inspicēšana pirms tā nodošanas ekspluatācijā;
\n
2)periodiskā inspicēšana pēc katriem 12 mēnešiem;
\n
3)papildu inspicēšana atbilstoši šā kodeksa prasībām.
\n
187. pantsPasažieru kuģa inspicēšana pirms tā nodošanas
\n
ekspluatācijā
\n
(1)Pasažieru kuģa inspicēšana pirms tā nodošanas ekspluatācijā ietver kuģa korpusa, mehānismu un iekārtu pilnīgu pārbaudi.
\n
(2)Inspicēšanas gaitā jāpārliecinās par to, vai kuģa konstrukcija, materiāli un korpusa uzbūve, katli un citas spiediena iekārtas, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas un telegrāfa iekārtas, glābšanas motorlaivu radiostacijas, glābšanas līdzekļu portatīvie radioaparāti, ugunsgrēka signālierīces un ugunsdzēsības ierīces, loča traps un citas iekārtas atbilst Drošības konvencijas prasībām un šīs nodaļas noteikumiem.
\n
(3)Inspicēšanas gaitā arī jāpārliecinās, vai visu kuģa korpusa daļu, kuģa mehānismu un iekārtu stāvoklis ir apmierinošs un vai kuģis ir apgādāts ar Drošības konvencijā un sadursmju novēršanas noteikumos paredzētajām ugunīm, skaņas un briesmu signalizācijas ierīcēm.
\n
188. pantsPasažieru kuģa periodiska inspicēšana
\n
Periodiskās inspicēšanas gaitā jāpārliecinās par to, vai kuģa korpuss, katli un citas spiediena iekārtas, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, glābšanas motorlaivu radiostacijas, glābšanas līdzekļu portatīvie radioaparāti, ugunsgrēka signālierīces un ugunsdzēsības ierīces, loča traps un citas iekārtas ir apmierinošā stāvoklī un derīgas izmantošanai paredzētajam nolūkam, kā arī atbilst Drošības konvencijas prasībām un šīs nodaļas noteikumam. Inspicēšanā jāietver arī uguņu, skaņas un briesmu signalizācijas ierīces pārbaude.
\n
189. pantsPasažieru kuģa papildu inspicēšana
\n
Atkarībā no apstākļiem vispārēja vai daļēja inspicēšana jāveic katru reizi, kad notikusi avārija vai atklājušies defekti, kas ietekmē kuģa drošību vai tā glābšanas līdzekļu un citu iekārtu efektivitāti un nokomplektējumu, vai kad tiek veikti svarīgi remontdarbi, iekārtu atjaunošanas vai nomainīšanas darbi.
\n
Inspicēšanas gaitā jāpārliecinās par to, vai nepieciešamie remontdarbi un iekārtu atjaunošanas darbi vai nomainīšanas darbi ir izdarīti veiksmīgi, vai šajos nomainīšanas darbos izmantoto materiālu kvalitāte no visiem aspektiem ir apmierinoša, un vai kuģis atbilst Drošības konvencijai un sadursmju novēršanas noteikumiem, kā arī jebkuriem citiem noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar šā kodeksa prasībām.
\n
190. pantsPasažieru kuģa drošības apliecība
\n
Ja Jūras administrācija, saņēmusi saskaņā ar šā kodeksa 184. pantu sagatavoto kuģu inspektora atzinumu, ir pārliecināta, ka Latvijas kuģis atbilst Drošības konvencijas prasībām par kuģu konstrukciju, glābšanas līdzekļiem, radioiekārtām un radiopeileriem, kā arī citiem noteikumiem attiecībā uz cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, kas piemērojami kuģim un starptautiskajiem reisiem, kuros tas tiks izmantots, un ka tas atbilstoši sadursmju novēršanas noteikumu prasībām ir apgādāts ar ugunīm, zīmēm un skaņas signalizācijas ierīcēm, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata izsniedz attiecīgu drošības apliecību (turpmāk tekstā - \"pasažieru kuģa drošības apliecība\") un šā kuģa inspicēšanas apliecību.
\n
191. pantsPasažieru kuģa īso starptautisko reisu
\n
apliecība Ja kuģis tiek izmantots īsajos starptautiskajos reisos un uz to attiecas tikai šādiem reisiem piemērojami noteikumi, ministrija izsniedz īso starptautisko reisu apliecību par kuģa atbilstību Drošības konvencijas prasībām, kas piemērojamas šādiem reisiem.
\n
192. pantsPasažieru kuģa atbrīvojuma apliecība un
\n
kvalificētās apliecības Ja Jūras administrācija, saņēmusi kuģu inspektora atzinumu par pasažieru kuģi, ir pārliecināta, ka kuģis saskaņā ar šo kodeksu ir atbrīvojams no jebkuru noteikumu vai Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz kuģi un starptautiskajiem reisiem, kuros tas tiks izmantots, un ka tas atbilst citām prasībām, atbilstoši sadursmju novēršanas noteikumu prasībām ir apgādāts ar ugunīm, zīmēm un skaņas signalizācijas ierīcēm, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata attiecībā uz šo kuģi izsniedz:
\n
1)atbrīvojuma apliecību, kas nosaka, no kurām Drošības konvencijas prasībām kuģis ir atbrīvots, un paredz, ka atbrīvojums attiecas uz noteiktiem reisiem un kravas pārvadājumiem, kā arī apstiprina, ka kuģis atbilst citiem šajā apliecībā norādītajiem noteikumiem, ja tādi ir;
\n
2)ar kvalificēto drošības apliecību vai kvalificēto īso starptautisko reisu apliecību (atkarībā no apstākļiem), kas apstiprina, ka kuģis atbilst tām prasībām, no kurām tas nav atbrīvots.
\n
193. pantsPasažieru kuģa īso starptautisko reisu
\n
apliecības derīgums Jūras administrācija var atļaut katram pasažieru kuģim, attiecībā uz kuru ir spēkā īso starptautisko reisu apliecība vai kvalificētā īso starptautisko reisu apliecība, iziet šādā reisā, ja attālums no sākumostas līdz galaostai nepārsniedz 1200 jūras jūdzes. Šāda apliecība ir obligāta katram kuģim, kas ir gatavs veikt reisu starp ostām, attālums starp kurām pārsniedz 600 jūras jūdzes.
\n
194. pantsPasažieru kuģa drošības apliecības
\n
glabāšana
\n
(1)Uz katra pasažieru kuģa, pirms tas uzsāk reisu vai iziet no jebkuras ostas Latvijā, jābūt spēkā esošai pasažieru kuģa drošības apliecībai, kurā minēti ierobežojumi, kas kuģim jāievēro, lai tas būtu derīgs izmantošanai reisā, pieļaujamais pasažieru skaits, ja nepieciešams, - to sadalījums pa kuģa daļām, kā arī jebkuri citi noteikumi un iespējamās pārmaiņas, no kurām pasažieru skaits ir atkarīgs.
\n
(2)Ja Jūras administrācijai nav iebildumu pret ārvalsts pasažieru kuģa drošības apliecību un šā kodeksa noteikumi uz attiecīga kuģa ir izpildīti, tiek atzīts, ka šāds kuģis atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām.
\n
195. pantsAtbildība par virslimita pasažieru
\n
pārvadāšanu Uz pasažieru kuģa pasažieru skaits nedrīkst pārsniegt kuģa drošības apliecībā pieļauto skaitu. Par šo noteikumu neievērošanu kuģa īpašnieks vai kapteinis atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
196. pantsKravas kuģa drošības iekārtu
\n
inspicēšana Latvijas kravas kuģu glābšanas un ugunsdzēsības ierīču inspicēšana veicama pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā, bet turpmāk ne retāk ka reizi gada. Uz jaunajiem un jau esošajiem Latvijas kravas kuģiem inspicēšanas gaitā jāpārbauda ugunsdzēsības shēmas un loča traps, ugunis, skaņas un briesmu signalizācijas ierīces, lai pārliecinātos, ka tās pilnībā atbilst Drošības konvencijas prasībām un, ja nepieciešams, arī sadursmju novēršanas noteikumu prasībām.
\n
197. pantsKravas kuģa drošības iekārtu apliecība
\n
Ja Jūras administrācija saņēmusi inspektora atzinumu par Latvijas kravas kuģi, ir pārliecināta, ka tas atbilst Drošības konvencijas prasībām par glābšanas līdzekļiem, kā arī noteikumiem par cilvēku dzīvības aizsardzību jūrā, kas piemērojams kuģim un reisiem, kuros tas tiks izmantots, un ka tas atbilst sadursmju novēršanas noteikumiem un ir apgādāts ar ugunīm, zīmēm un skaņas signalizācijas ierīcēm, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata izsniedz:
\n
1)ja kuģa tonnāža nav mazāka par 500 bruto tonnām un ja šis kuģis tiks izmantots starptautiskajos reisos, - Drošības konvencijā noteiktā parauga apliecību;
\n
2)jebkurā citā gadījumā - apliecību, kas apstiprina kuģa atbilstību minētajām prasībām. Ikviena šāda apliecība tiek saukta par drošības iekārtu apliecību.
\n
198. pantsKravas kuģa atbrīvojuma un kvalificētā drošības
\n
iekārtu apliecība
\n
(1)Ja Jūras administrācija, saņēmusi kuģu inspektora atzinumu par kravas kuģi, ir pārliecināta, ka kuģis saskaņā ar šo kodeksu ir atbrīvojams no kādām Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz šo kuģi un reisiem, kuros tas tiks izmantots, un ka tas atbilst citām prasībām, ir pilnībā apgādāts ar ugunīm, zīmēm un skaņas signalizācijas ierīcēm un atbilst sadursmju novēršanas noteikumiem, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata attiecībā uz kuģi izsniedz:
\n
1)ja kuģa tonnāža nav mazāka par 500 bruto tonnām un ja šis kuģis tiks izmantots starptautiskajos reisos:
\n
a)atbrīvojuma apliecību, kas nosaka, no kurām Drošības konvencijas prasībām kuģis ir atbrīvots, un paredz, ka atbrīvojums attiecas uz noteiktiem reisiem un kravas pārvadājumiem, kā arī apstiprina, ka kuģis atbilst visiem citiem noteikumiem;
\n
b)kvalificēto drošības iekārtu apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst tām prasībām, no kurām tas nav atbrīvots;
\n
2)ja kuģa tonnāža ir mazāka par 500 bruto tonnām, - kvalificēto drošības iekārtu apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst tām prasībām, no kurām tas nav atbrīvots, un tiem reisiem, kuros tas tiks izmantots.
\n
199. pantsKravas kuģa radara iekārtu un radioiekārtu
\n
inspicēšana Latvijas kravas kuģu radara iekārtas, radioiekārtas un visas glābšanas motorlaivu radiostacijas vai glābšanas līdzekļu portatīvie radioaparāti, kuri uz kuģa atrodas saskaņā ar šā kodeksa 179. pantā minētajiem noteikumiem, inspicējami pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā, bet pēc tam - ne retāk kā reizi gadā.
\n
200. pantsKravas kuģa radioiekārtu drošības
\n
apliecība Ja Jūras administrācijai nav iebildumu pret kuģu inspektora atzinumu par kravas kuģa atbilstību Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz radioiekārtām un radiopeileriem, kā ari Noteikumiem par cilvēku dzīvības aizsardzību jūrā, kas piemērojami kuģim un starptautiskajiem reisiem, kuros tas tiks izmantots, uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata, ja kuģa tonnāža nav mazāka par 300 bruto tonnām un šis kuģis tiks izmantots starptautiskajos reisos, tā izsniedz kuģa īpašniekam Drošības konvencijā noteiktā parauga apliecību, kas apstiprina šā kuģa atbilstību minētajām prasībām.
\n
Ikviena šāda apliecība tiek saukta par kravas kuģa radioiekārtu drošības apliecību.
\n
201. pantsKravas kuģa atbrīvojuma apliecība un
\n
kvalificētā radioiekārtu apliecība Ja Jūras administrācija, saņēmusi kuģu inspektora atzinumu par kravas kuģi, ir pārliecināta, ka kuģis saskaņā ar šo kodeksu ir atbrīvojams no kādām Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz tā radioiekārtām un radiopeileriem, kā ari reisiem, kuros tas tiks izmantots, ka tas atbilst citām prasībām, ir pilnībā apgādāts ar ugunīm, zīmēm un skaņas signalizācijas ierīcēm un atbilst sadursmju novēršanas noteikumiem, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata attiecībā uz šo kuģi izsniedz:
\n
1)ja kuģa tonnāža nav mazāka par 500 bruto tonnām un ja šis kuģis tiks izmantots starptautiskajos reisos:
\n
a)atbrīvojuma apliecību, kas nosaka, no kurām Drošības konvencijas prasībām kuģis ir atbrīvots, un paredz, ka atbrīvojums attiecas uz noteiktiem reisiem, kā arī apstiprina, ka kuģis atbilst visiem citiem noteikumiem) kvalificēto radioiekārtu apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst tām prasībām, no kurām tas nav atbrīvots;
\n
2)jebkurā citā gadījumā kvalificēto radioiekārtu apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst tām prasībām, no kurām tas nav atbrīvots, un reisiem, kuros tas tiks izmantots.
\n
202. pantsRadioiekārtu atbrīvojuma apliecība
\n
Ja Jūras administrācija ir pilnīgi atbrīvojusi kādu Latvijas kuģi no prasībām, kas paredzētas Drošības konvencijas noteikumos attiecībā uz radioiekārtām un radiopeileriem, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata izsniedz radioiekārtu atbrīvojuma apliecību, kas nosaka, no kuriem pasažieru reisiem un kravas pārvadājumiem kā arī no kuriem noteikumiem kuģis ir atbrīvots.
\n
203. pantsKravas kuģa konstrukcijas drošības
\n
inspicēšana
\n
(1)Saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu Latvijas kravas kuģa korpuss, mehānismi un iekārtas, par kurām nav izsniegtas kravas kuģa drošības iekārtu un radioiekārtu drošības apliecības, inspicējamas pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā. Inspicēšana jāatkārto norādītajā veidā pēc noteikta laikposma.
\n
(2)Vispārēja vai daļējainspicēšana jāveic katru reizi, kad noticis nelaimes gadījums vai atklājušies defekti, kas ietekmē kuģa drošību vai tā glābšanas līdzekļu efektivitāti un nokomplektējumu vai kad tiek veikti svarīgi remontdarbi, iekārtu atjaunošanas vai nomainīšanas darbi.
\n
(3)Inspicēšanas gaitā jāpārliecinās par to, vai nepieciešamie remontdarbi, iekārtu atjaunošanas vai nomainīšanas darbi ir izdarīti veiksmīgi, vai šādu remontdarbu, atjaunošanas un nomainīšanas darbu izmantoto materiālu kvalitāte no visiem aspektiem ir apmierinoša un vai kuģis atbilst Drošības konvencijai un sadursmju novēršanas noteikumiem, kā arī jebkuriem citiem noteikumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz šo kodeksu.
\n
204. pantsKravas kuģa konstrukcijas drošība un tās
\n
inspicēšanas noteikumi
\n
(1)Jūrniecības departaments atbilstoši Drošības konvencijas prasībām izstrādā kravas kuģu konstrukcijas drošības un tās inspicēšanas noteikumus, kuros izvirzītas konkrētas prasības attiecībā uz kuģa korpusu, iekārtām un mehānismiem un noteikts, kādā veidā un pēc kāda laikposma Latvijas kuģi inspicējami.
\n
(2)Šis pants piemērojams:
\n
1)Latvijas kuģiem, kuru tonnāža nav mazāka par 500 bruto tonnām;
\n
2)Latvijas kuģiem, kuriem ir mazāka tonnāža, - pēc Jūrniecības departamenta norādījuma;
\n
3)ārvalstu kuģiem, kamēr tie atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un kamēr tie nav saņēmuši atbrīvojumu saskaņā ar šo kodeksu.
\n
(3)Šis pants nav piemērojams pasažieru kuģiem, kara transportkuģiem, izpriecceļojumu kuģiem, zvejas kuģiem un kuģiem bez mehāniskā dzinēja.
\n
205. pantsKravas kuģa konstrukcijas drošības
\n
apliecība Ja Jūras administrācijai nav iebildumu pret kuģu inspektora atzinumu par Latvijas kravas kuģi, uz kuru attiecas šā kodeksa 204. panta noteikumi par kuģa atbilstību tam piemērojamiem kravas kuģa konstrukcijas drošības un tās inspicēšanas noteikumiem, kā arī reisiem, kuros tas tiks izmantots, Jūras administrācija uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata var izdot attiecībā uz šo kuģi apliecību, kāda paredzēta Drošības konvencijā, ja kuģa tonnāža ir ne mazāka par 500 bruto tonnām un tas tiks izmantots starptautiskos reisos; jebkurā citā gadījumā - apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst minētajiem noteikumiem. Ikviena šāda apliecība tiek saukta par kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecību.
\n
206. pantsKravas kuģa atbrīvojuma apliecība un
\n
kvalificētā konstrukcijas drošības apliecība
\n
(1)Ja Jūras administrācija, saņēmusi kuģu inspektora atzinumu par kravas kuģi, ir pārliecināta, ka kravas kuģis saskaņā ar šo kodeksu atbrīvojams no kādām noteikumu prasībām attiecībā uz kuģi un reisiem, kuros tas tiks izmantots, un ka kuģis atbilst citām prasībām, tā uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata attiecībā uz šo kuģi izsniedz:
\n
1)Ja kuģa tonnāža nav mazāka par 500 bruto tonnām un ja šis kuģis tiks izmantots starptautiskajos reisos:
\n
a)atbrīvojuma apliecību, kas nosaka, no kurām Drošības konvencijas prasībām kuģis ir atbrīvots, un paredz, ka atbrīvojums attiecas uz noteiktiem reisiem, kā ari apstiprina, ka kuģis atbilst citiem apliecībām norādītajiem noteikumiem;
\n
b)kvalificēto konstrukcijas drošības apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst tām prasībām, no kurām tas nav atbrīvots;
\n
2)jebkurā citā gadījumā - kvalificēto konstrukcijas drošības apliecību, kas apstiprina, ka kuģis atbilst tiem kravas kuģa konstrukcijas drošības un tās inspicēšanas noteikumiem, no kuriem kuģis nav atbrīvots, un reisiem, kuros tas tiks izmantots.
\n
207. pantsKravas kuģa konstrukcijas drošības apliecības
\n
derīguma termiņš Apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šā kodeksa 205. un 206. pantu, bet nav atbrīvojuma apliecība, ir spēkā piecus gadus vai īsāku laikposmu, ja tas ir norādīts apliecībā, turklāt Jūras administrācija saglabā tiesības šo apliecību anulēt. Saskaņā ar šo pantu izsniegta atbrīvojuma apliecība ir spēkā tikpat ilgi, cik attiecīgā kvalificētā apliecība un otrādi.
\n
208. pantsCitu apliecību derīguma termiņi
\n
(1)Pasažieru kuģa drošības apliecība, radioiekārtu drošības apliecība vai atbrīvojuma apliecība, kas nosaka, ka kuģis ir pilnīgi atbrīvots no Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz radiotelegrāfu, radiotelefonu un radiopeileriem, ir spēkā vienu gadu; drošības iekārtu apliecība ir spēkā vienu gadu no tās izsniegšanas datuma, izņemot gadījumus, kad šāda apliecība zaudē spēku pēc tam, kad Jūras administrācija nosūtījusi tā kuģa kapteinim, īpašniekam vai aģentam, attiecībā uz kuru šī apliecība izsniegta, paziņojumu par to, ka Jūras administrācija apliecību ir anulējusi.
\n
(2)Atbrīvojuma apliecība, kurā nav noteikts, ka kuģis pilnībā atbrīvots no Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz radiotelegrāfu, radiotelefonu un radiopeileri, ir spēkā tikpat ilgi, cik attiecīgā kvalificētā apliecība.
\n
(3)Jebkura apliecība, kuru Jūras administrācija izsniegusi saskaņā ar šo kodeksu, un ikviena pasažieru kuģa apliecība neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav apvienota vienā dokumentā ar kādu citu drošības apliecību, ir jāpieņem kā pierādījums.
\n
209. pantsApliecības derīguma termiņa
\n
pagarināšana Ja Latvijas kuģis neatrodas Latvijas osta tajā diena, kad izbeidzas saskaņā ar šo kodeksu izsniegtās apliecības derīguma termiņš, Jūras administrācijavar pagarināt to uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus no apliecības derīguma termiņa izbeigšanās brīža. Pagarinājums tiek dots tādēļ, lai kuģis varētu nokjūt līdz Latvijas ostai vai līdz citai ostai, kur veicama kuģa inspicēšana apliecības atjaunošanai.
\n
210. pantsKvalificētās apliecības spēkā esamība
\n
Kvalificētā apliecība nav spēkā attiecībā uz kuģi, ja attiecībā uz šo kuģi nav spēkā attiecīga atbrīvojuma apliecība un otrādi; atbrīvojuma apliecība nav spēkā sava termiņa ietvaros, ja to neizmanto reisos, kuriem tā ir paredzēta.
\n
211. pantsApliecību glabāšana uz kuģa
\n
Visas saskaņā ar šo kodeksu izsniegtās apliecības, kamēr tās ir spēkā, izņemot atbrīvojuma apliecības, vai apliecināti to noraksti, ir jāglabā uz kuģa redzamā un pieejamā vietā, lai informētu visas uz kuģa esošās personas. Kuģa kapteinis vai īpašnieks, kas bez pamatota iemesla neievēro šo prasību, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
212. pantsInspicēšana, lai pārbaudītu drošības
\n
konvencijas apliecības un to izsniegšanas noteikumu ievērošanu Kuģu inspektors drīkst uzkāpt uz jebkura kuģa, lai pārbaudītu:
\n
1)vai Drošības konvencijas apliecība ir spēkā attiecībā uz citas Drošības konvencijas valsts kuģi;
\n
2)vai kuģa korpuss, iekārtas un mehānismi atbilst Drošības konvencijas apliecībā sniegtajām ziņām;
\n
3)vai par radioiekārtām atbildīgo virsnieku vai operatoru skaits uz kuģa, viņu pakāpe un kvalifikācija atbilst apliecībā sniegtajām ziņām, izņemot gadījumu, kad apliecība paredz kuģa pilnīgu atbrīvošanu no Drošības konvencijas prasībām attiecībā uz radiotelefonu; 4) vai tiek izpildītivisi citi noteikumi, saskaņā ar kuriem izsniegta tāda apliecība, kas ir ekvivalenta atbrīvojuma apliecībai.
\n
213. pantsDrošības konvencijas apliecības
\n
uzrādīšana
\n
(1)Katram citas Drošības konvencijas valsts kuģa kapteinim jāuzrāda attiecīgām amatpersonām, kuras izsniedz atļauju iziešanai no Latvijas ostas starptautiskajā reisā, spēkā esošas Drošības konvencijas apliecības, kas ir ekvivalentas Jūras administrācijas izsniegtajām Drošības konvencijas apliecībām.
\n
Iekams šīs apliecības nav uzrādītas, atļauja iziešanai no ostas netiek dota un kuģi var aizturēt līdz to uzrādīšanai.
\n
(2)Spēkā esošas Drošības konvencijas apliecības, kas ir ekvivalents kvalificētajai apliecībai, vai atbrīvojuma apliecības, kas atšķiras no tās apliecības, kurā noteikts, ka kuģis pilnībā atbrīvots no Drošības konvencijas prasībām, nevar izmantot šā kodeksa 214. pantā minētajos gadījumos, ja netiek uzrādīta arī attiecīgā atbrīvojuma apliecība vai kvalificētā apliecība.
\n
214. pantsPriekšrocības kuģim, kuram ir Drošības
\n
konvencijas apliecība
\n
(1)Ja attiecībā uz citas Drošības konvencijas valsts kuģi tiek uzrādīta spēkā esoša Drošības konvencijas apliecība, tā ir jāpieņem un kuģi var atbrīvot no šā kodeksa 212. pantā paredzētās inspicēšanas vai pārbaudes, ja vien nav pamatotas pārliecības par to, ka kuģa vai tā iekārtu stāvoklis neatbilst apliecībā sniegtajām ziņām vai kuģis un tā iekārtas neatbilst noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar šo kodeksu attiecībā uz kuģa un tā iekārtu ekspluatāciju pēc inspicēšanas.
\n
(2)Ja apliecība nav pieņemama šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ vai ir izbeidzies tās derīguma termiņš, vai tā ir zaudējusi spēku, kuģim netiek dota atļauja iziešanai no ostas un tas jāaiztur, izņemot gadījumus, kad kuģis iziet jūrā vai dodas uz kuģu remonta rūpnīcu, neradot draudus kuģim vai personām uz tā. Turklāt par šiem apstākļiem rakstveidā jāpaziņo šādāmpersonām:
\n
1)kuģa karoga valsts konsulam vai - viņa prombūtnes laikā - citam kuģa karoga valsts pārstāvim;
\n
2)kuģu inspektoriem vai atzītām organizācijām, kas atbild par šā panta pirmajā daļā uzrādīto apliecību izsniegšanu.
\n
215. pantsAizliegums kuģim iziet jūrā bez atbilstošas
\n
apliecības Neviens Latvijas kuģis nedrīkst iziet no Latvijas ostas jūrā starptautiskajā reisā, ja attiecībā uz kuģi nav spēkā šādas apliecības: 1) ja tas ir pasažieru kuģis - pasažieru kuģa drošības apliecībavai īso starptautisko reisu apliecība, vai kvalificētā īso starp, tautisko reisu apliecība, kas atbilst reisam, kurā kuģis tiks izmantots;
\n
2)ja tas nav pasažieru kuģis:
\n
a)kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecība vai kvalificētā konstrukcijas drošības apliecība;
\n
b)drošības iekārtu apliecība vai kvalificētā drošības iekārtu apliecība;
\n
c)radioiekārtu drošības apliecība vai kvalificētā radioiekārtu apliecība, vai radioiekārtu atbrīvojuma apliecība.
\n
216. pantsKuģa aizturēšana apliecības neuzrādīšanas
\n
dēļ Katra Latvijas kuģa kapteinim pirms kuģa iziešanas jūrā jāuzrāda attiecīgām varas iestādēm kuras dod kuģiem atļaujuiziešanai no ostas starptautiskajā reisā, šajā nodaļā minētās apliecības. Iekams šīs apliecības nav uzrādītas, atļaujaiziešanai no ostas netiek dota un kuģi var aizturēt līdz to uzrādīšanai.
\n
217. pantsInformācija par kuģa stabilitāti
\n
(1)Uz katra Latvijas pasažieru kuģa neatkarīgi no tā lieluma un uz katra kravas kuģa, ja tas ir 24 metrus garš vai garāks, jābūt nepieciešamajai informācijai par tā stabilitāti.
\n
(2)Informācija, kuras noraksts jānosūta Jūras administrācijai, ir jāpamato, kuģa stabilitāti nosakot ar tā sānsveres testu. Jūras administrācija var atļaut informāciju pamatot ar datiem, kas iegūti, nosakot tādā pat veidā tāda paša kuģa stabilitāti.
\n
(3)Ja kuģis iziet jūrābez šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas, kuģa kapteinis vai īpašnieks atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
218. pantsAtbildība par inspicēšanas atzinuma vai
\n
apliecības viltošanu Par inspektora atzinuma vai apliecību viltošanu, kā arī par apliecībā norādīto noteikumu neievērošanu vainīgā persona atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
219. pantsPaziņojums par kuģa avāriju, bojājumu vai
\n
pārveidojumiem, kas ietekmē tā jūrasspēju
\n
(1)Katrs kuģis, attiecībā uz kuru ir spēkā saskaņā ar šo kodeksu izdota Drošības konvencijas apliecība, kā arī šā kuģa iekārtas visu laiku ir jāsaglabā tādā stāvokli, lai tie pilnībā atbilstu Drošības konvencijas prasībām un sadursmju novēršanas noteikumiem, kā arī jebkurām citām saskaņā ar šo kodeksu izstrādātām prasībām.
\n
(2)Kad notiek nelaimes gadījums ar kuģi, tiek konstatēts defekts vai kaut kas tiek pārveidots kuģa korpusā, iekārtās, ierīcēs vai mehānismos un tā rezultātā tiek ietekmēta kuģa drošība, efektivitāte vai jūrasspēja, nokomplektējums vai derīgums kuģošanai, tā īpašniekam vai kapteinim iespējami drīzāk pēc šāda nelaimes gadījuma, bojājuma atklāšanas vai pārveidojumiem jāiesniedz Jūras administrācijā rakstveida ziņojums, kurā detalizēti jāatspoguļo nelaimes gadījums, bojājums vai pārveidojumi.
\n
220. pantsKuģa atkārtota inspicēšana pēc bojājumiem vai
\n
pārveidojumiem Ja Jūras administrācijai ir pamats uzskatīt, ka pēc iepriekšējā inspicēšanas atzinuma sastādīšanas uz kuģa izdarīti šā kodeksa 219. pantā minētie pārveidojumi tā korpusā, iekārtās, ierīcēs vai mehānismos vai uz tā netiek novērsti kādi bojājumi vai citi defekti, vai trūkumi, tai ir tiesības pieprasīt kuģa atkārtotu inspicēšanu tādā apjomā, kādu tā atzīst par nepieciešamu. Ja šī prasība netiek izpildīta, Jūras administrācija var anulēt jebkuru apliecību, kas saskaņā ar šo kodeksu izsniegta attiecībā uz kuģi. Šā panta izpratnē pārveidojumi ir viss, ko aptver atjaunošana un nomainīšana jebkurā kuģa daļā.
\n
221. pantsNodaļas prasību attiecināšana uz ārvalstu
\n
kuģiem Jūrniecības departaments var noteikt, ka šīs nodaļas prasības vai jebkuri citi noteikumi attiecināmi uz jebkuru ārvalsts kuģi vai kuģu klasi, kamēr šie kuģi atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.
\n
222. pantsĀrvalstu kuģu inspicēšana un Drošības
\n
konvencijas apliecību izdošana Jūrniecības departaments var ierosināt kuģa inspicēšanu, ja to pieprasa Drošības konvencijas valsts valdība. Tajos gadījumos, kad minētās konvencijas prasības ir izpildītas, Jūras administrācija izdod kuģim Drošības konvencijas apliecību. Katrā šādā apliecībā ir jāieraksta, ka tā izsniegta pēc tās valsts valdības pieprasījuma, kurā kuģis ir reģistrēts vai tiks reģistrēts. Šādai apliecībai ir tāds pats spēks kā jebkurai citai atbilstoši šās nodaļas noteikumiem izsniegtajai apliecībai.
\n
223. pantsCitu Drošības konvencijas valstu veiktā
\n
Latvijas kuģu inspicēšana Jūras administrācija var lūgt Drošības konvencijas valsts valdību vai jebkuru organizāciju, ko Jūrniecības departaments pilnvarojis, izsniegt attiecībā uz Latvijas kuģi jebkuru apliecību, ko prasa šis kodekss. Apliecībai, kura izsniegta pēc šāda lūguma un kurā ir ieraksts par tās izsniegšanas kārtību, saskaņā ar šo kodeksu ir tāds pats spēks kā apliecībai, ko izsniegusi Jūras administrācija.
\n
224. pantsIzņēmumi
\n
Nekādi šīs nodaļasnoteikumi vai uz tāspamata izstrādāti noteikumi, ja nav paredzēts citādi, nav piemērojami:
\n
1)karakuģiem un kara transportkuģiem;
\n
2)kravas kuģiem, kuru tonnāža ir mazāka par piecsimt bruto tonnām;
\n
3)kuģiem bez mehāniskajiem dzinējiem;
\n
4)primitīvas uzbūves koka kuģiem;
\n
5)izpriecceļojumu kuģiem, kuri netiek izmantoti pārvadājumiem;
\n
6)zvejas kuģiem.
\n
225. pantsNoteikumi par drošības un vietējo apliecību
\n
izsniegšanu Jūras administrācija var noteikt drošības prasības un izstrādāt inspicēšanas noteikumus, kā ari izsniegt vietējās drošības apliecības attiecībā uz ikvienu kuģi vai kuģu klasi, kurai netiek piemērota Drošības konvencija.
\n
9. NODAĻA
\n
KRAVAS ZĪME
\n
226. pantsKravas zīmes konvencija
\n
(1)Starptautiskā konvencija par kravas zīmi ir 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi kopā ar tajā izdarītajiem grozījumiem, kurus piemēro Latvijā.
\n
(2)Konvencijas valsts ir valsts, kura ir pievienojusies Starptautiskajai konvencijai par kravas zīmi un nav to denonsējusi, vai tādas valsts teritorija, uz kuru šī konvencija attiecas un ir spēkā.
\n
(3)Kravas zīmes konvencijas kuģis ir starptautiskās kravas zīmes kuģis, kas pieder valstij, kurā piemēro Starptautisko konvenciju par kravas zīmi.
\n
(4)Noteikumi par kravas zīmi ir noteikumi, kurus izstrādājusi Jūras administrācija, lai realizētu Starptautisko konvenciju par kravas zīmi.
\n
(5)Kravas zīme ir zīme, kas norāda minimālo pieļaujamo virsūdens borta augstumu dažādos kuģošanas apstākļos.
\n
(6)Kravas zīmes kuģis ir:
\n
1)starptautiskās kravas zīmes kuģis, kura tonnāža nav mazāka par simt piecdesmit bruto tonnām, vai 24 metrus vai vairāk metrus garš kuģis, kas pārvadā kravu vai pasažierus starptautiskajos reisos;
\n
2)vietējās kravas zīmes kuģis, tas ir, kuģis, kas nav starptautiskās kravas zīmes kuģis un kas pārvadā kravu vai pasažierus.
\n
(7)Starptautiskais reiss ir reiss starp:
\n
1)ostu (vietu Latvijā) un ostu (vietu) ārpus Latvijas;
\n
2)ostu konvencijas valstī, kas nav Latvija, un ostu jebkurā citā valstī vai tās teritorijā neatkarīgi no tā, vai šī valsts ir vai nav konvencijas valsts Turklāt, nosakot ostas, starp kurām notiek reiss, nedrīkst ņemt vērā kuģa novirzīšanos no paredzētā kursa, ja šādu novirzīšanos izraisījuši laika apstākļi vai citi apstākļi, kurus ne kuģa kapteinis, ne nofraktētājs (ja tāds ir) nevar novērst vai no kuriem nevar izvairīties.
\n
(8)Zvejas kuģis šajā nodaļā ir kuģis, kuru izmanto jūras dzīvo resursu iegūšanai.
\n
227. pantsIzņēmumi Šī nodaļa neattiecas uz
\n
1)karakuģiem;
\n
2)izpriecceļojumu kuģiem, kurus neizmanto pārvadājumu veikšanai;
\n
3)zvejas kuģiem.
\n
228. pantsNoteikumi par kravas zīmi
\n
Lai realizētu Starptautisko konvenciju par kravas zīmi, Jūras administrācijaizstrādā noteikumus par kravas zīmi, kuros paredz tajos kravas zīmei izvirzāmās prasības un vietējās kravas zīmes apliecību izsniegšanu tiem kuģiem, uz kuriem neattiecas Starptautiskā konvencija par kravas zīmi.
\n
229. pantsSaskaņā ar starptautisko konvenciju par kravas
\n
zīmi izsniegtās apliecības
\n
(1)Starptautiskās kravas zīmes apliecību var izsniegt katram kuģim, kas ir inspicēts un marķēts saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kravas zīmi.
\n
(2)Starptautiskās kravas zīmes atbrīvojuma apliecību var izsniegt kuģim, kuram saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kravas zīmi ir dots atbrīvojums.
\n
230. pantsStarptautiskās un vietējās kravas zīmes
\n
apliecības
\n
(1)Ja Latvijas kuģis ir inspicēts un marķēts saskaņā ar noteikumiem par kravas zīmi, kuģa īpašniekam uz viņa iesnieguma pamata izsniedzama attiecīga apliecība.
\n
(2)Apliecība, kas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem izsniegta:
\n
1)kuģim, ja tas ir 24 metrus vai vairāk metrus garš, tiek saukta par starptautiskās kravas zīmes apliecību;
\n
2)jebkuram citam kuģim - par Latvijas vietējās kravas zīmes apliecību.
\n
231. pantsCitas konvencijas valsts izsniegtas
\n
apliecības
\n
(1)Jūras administrācijavar lūgt citas konvencijas valsts attiecīgo institūciju, kura atbild par apliecību izdošanu, izsniegt attiecībā uz Latvijas kuģi starptautiskās kravas zīmes apliecību, un šādai apliecībai, ja tajā ir ieraksts par to, uz kāda pamata apliecība izsniegta, ir tāds pats spēks kā saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem izsniegtajai apliecībai.
\n
(2)Ja attiecībā uz kuģi saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir izsniegta starptautiskās kravas zīmes apliecība, uzskatāms, ka šis kuģis ir inspicēts saskaņā ar noteikumiem par kravas zīmi.
\n
Turklāt, ja kuģa klāja līnija un kravas zīme atbilst apliecībā norādītajām ziņām, uzskatāms, ka kuģis marķēts atbilstoši šīs nodaļas prasībām.
\n
232. pantsPēc citas konvencijas valsts lūguma izsniegtās
\n
apliecības Pēc konvencijas valsts attiecīgās institūcijas lūguma Jūras administrācija var izsniegt starptautiskās kravas zīmes apliecību attiecībā uz šīs valsts kuģi, ja tai nav iebildumu pret šādu lūgumu. Apliecībā jānorāda, uz kāda pamata tā ir izsniegta.
\n
233. pantsAtbrīvojumi
\n
(1)Ja Jūrniecības departaments uzskata, ka starptautiskajiem reisiem starp Latvijas ostām un kaimiņvalstu ostām ir tāds raksturs un šajos reisos ir tādi apstākļi, kas ļauj šā kodeksa noteikumus nepiemērot kuģiem, kuri kursē šajos reisos, un ja Jūrniecības departaments ir pārliecinājies, ka citu valstu valdības piekrīt šādam viedoklim, tas var noteikt, ka kuģus, kas tiek izmantoti šādos reisos, atbrīvo no šīs nodaļas noteikumu piemērošanas.
\n
(2)Jūrniecības departaments var atļaut kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 metriem un kurus izmanto tikai piekrastes reisos, atbrīvot no šīs nodaļas noteikumu piemērošanas.
\n
(3)Ja uz kuģi, kura garums pārsniedz 24 metrus, attiecas šīs nodaļas noteikumi, Jūrniecības departaments uz Latvijas kuģa īpašnieka iesnieguma pamata var atbrīvot šo kuģi no šīs nodaļas noteikumu piemērošanas tādā gadījumā, kad tas uzskata, ka kuģim ir jauna veida pazīmes, kuru attīstību un pielietošanu traucētu šīs nodaļas prasību izpilde.
\n
(4)Ja uz kuģi attiecas šās nodaļas noteikumi un ja tas ir:
\n
1)kuģis, kura garums ir mazāks par 24 metriem;
\n
2)kuģis, kurš neatbilst šā panta ceturtās daļas 1. punkta prasībām un netiek izmantots starptautiskajos reisos, Jūrniecības departaments uz Latvijas kuģa īpašnieka iesnieguma pamata var atbrīvot šo kuģi no šās nodaļas noteikumu piemērošanas.
\n
(5)Ja uz Latvijas kuģi attiecas šīs nodaļas noteikumi un tā garums nav mazāks par 24 metriem, un ja parasti tas netiek izmantots starptautiskajos reisos, bet ārkārtējos apstākļos tam ir nepieciešams veikt vienu starptautisko reisu, uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata, kurā sīki aprakstīts šis starptautiskais reiss, Jūrniecības departaments, nepārkāpjot šā panta ceturtās daļas noteikumus, var atbrīvot šādu kuģi no šīs nodaļas noteikumu piemērošanas uz laiku, kamēr kuģi izmanto šajā reisā.
\n
234. pantsAtbrīvojuma apliecības izsniegšana
\n
(1)Ja Jūras administrācija atzīst, ka uz kuģi attiecināms šā kodeksa 233. pants, tā izsniedz kuģa īpašniekam starptautiskās kravas zīmes atbrīvojuma apliecību vai Latvijas vietējās kravas zīmes atbrīvojuma apliecību. Apliecībā precīzi jānorāda laikposms, kurā atbrīvojums ir spēkā.
\n
(2)Atbrīvojuma apliecībā jābūt apstiprinātām ziņām par kuģa periodisku inspicēšanu saskaņā ar noteikumiem par kravas zīmi, kā arī ierakstam par katru apliecības derīguma termiņa pagarinājumu.
\n
235. pantsKravas zīmes apliecības spēkā esamība
\n
Ja saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem attiecībā uz kuģi ir izsniegta spēkā esoša kravas zīmes apliecība, kuģis uzskatāms par inspicētu atbilstoši noteikumiem par kravas zīmi. Ja apzīmējumi uz kuģa ir iezīmēti saskaņā ar klāja līnijas un kravas zīmes aprakstu un noteikumiem par kravas zīmi un izvietoti atbilstoši klāja līnijas un kravas zīmes aprakstam apliecībā, kuģis uzskatāms par marķētu atbilstoši noteikumiem.
\n
236. pants
\n
Kravas zīmes apliecības derīguma termiņš, apliecības atjaunošana un anulēšana
\n
(1)Katra kravas zīmes apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šo kodeksu, ja vien to neatjauno atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem, zaudē spēku, izbeidzoties apliecībā norādītajam termiņam, kas nedrīkst pārsniegt piecus gadus, skaitot no apliecības izsniegšanas datuma. Ikvienu kravas zīmes apliecību pēc kravas zīmes inspicēšanas var atjaunot uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.
\n
(2)Katram kuģa īpašniekam, ja attiecībā uz viņa kuģi ir spēkā šāda apliecība, ir jānodrošina šā kuģa inspicēšana norādītajā veidā vismaz reizi gadā pēc apliecības izsniegšanas, lai noskaidrotu, vai apliecība paliek spēkā. Ja kuģis netiek šādi inspicēts, Jūras administrācija var anulēt apliecību vai pagarināt tās derīguma termiņu līdz trim mēnešiem.
\n
(3)Ja kravas zīmes apliecības derīguma termiņš izbeidzies vai apliecība anulēta, Jūras administrācija var pieprasīt, lai kuģa kapteinis vai īpašnieks, kura kuģim apliecība izsniegta, apliecību nodod. Šādu kuģi var aizturēt. Ja kuģa kapteinis vai īpašnieks bez pamatota iemesla atsakās izpildīt minēto prasību, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
237. pantsAizliegums kuģim iziet jūrā bez kravas zīmes
\n
apliecības
\n
(1)Neviens Latvijas kuģis, kas pieder pie starptautiskās kravas zīmes kuģiem un kam nav izsniegta atbrīvojuma apliecība saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, nedrīkst iziet jūrā starptautiskajā reisā, ja attiecībā uz šo kuģi nav spēkā starptautiskās kravas zīmes apliecība. Neviens Latvijas kuģis, kas pieder pie vietējāskravas zīmes kuģiem, nedrīkst iziet jūrā, ja attiecībā uz šo kuģi nav spēkā vietējās kravas zīmes apliecība.
\n
(2)Katram Latvijas vietējās kravas zīmes kuģa kapteinim pirms kuģa iziešanas jūrā jāuzrāda attiecīgajai amatpersonai, kas izdod atjauju kuģa iziešanai no ostas, saskaņā ar šo pantu spēkā esoša kravas zīmes apliecība. Līdz kravas zīmes apliecībasuzrādīšanai netiek izsniegta atļauja kuģa iziešanai no ostas, un kuģis tiek aizturēts.
\n
(3)Katras konvencijas valsts kravas zīmes kuģa kapteinim pēc pieprasījuma jāuzrāda spēkā esoša kravas zīmes apliecība tai ostas amatpersonai, kura var izsniegt atļaujuiziet no Latvijas ostas. Iekams kravas zīmes apliecība nav uzrādīta, atļauju iziet no ostas neizdod un kuģi var aizturēt. Ja netiek uzrādīta spēkā esoša kravas zīmes apliecība, kuģa kapteinis, kas iziet vai mēģina iziet jūra no Latvijas ostas, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
238. pantsNoteikumi par kravu uz kuģa klāja
\n
(1)Jūras administrācija izstrādā noteikumus par kravu uz kuģa klāja. Šie noteikumi jāievēro, ja kravas zīmes kuģis pārvada kravu, kura atrodas nenosegtā vietā uz klāja.
\n
(2)Noteikumi par kravas zīmi paredz īpašu virsūdens bortu augstumu kuģiem, uz kuru klāja ir tikai koksnes krava. Noteikumos par kravu uz klāja var izvirzīt īpašas prasības, gadījumos, kad šāds virsūdens bortu augstums ir paredzēts.
\n
(3)Izvirzot šādas īpašas prasības, Jūras administrācijai jāievēro Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi I pielikuma 4. nodaļas noteikumi.
\n
(4)Ja kuģa kapteinis nav ievērojis noteikumu par kravu uz klāja, ņemot vērā šā panta piekto daļu, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
(5)Šā panta ceturtajā daļā minētajai personai ir tiesības pierādīt, ka pārkāpumu izraisījusi novirzīšanas no kursa vai aizkavēšanās sakarā ar sliktiem laika apstākļiem vai nepārvaramas varas radītiem apstākļiem, kurus ne kuģa kapteinis, ne īpašnieks, ne nofraktētājs, ja tāds ir, nevar novērst vai no kuriem viņi nevar izvairīties.
\n
239. pantsKravas zīmes kuģu inspicēšana
\n
Kuģu inspektors var inspicēt jebkuru kravas zīmes kuģi, lai pārliecinātos, ka šīs nodaļas noteikumi ir izpildīti.
\n
240. pantsPaziņojums par pārveidojumiem, kas ietekmē kuģa
\n
kravas zīmi
\n
(1)Kuģa kapteinis vai īpašnieks, attiecībā uz kura kuģi saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem ir izsniegta kravas zīmes apliecība pēc jebkuriem kuģa korpusā vai virsbūvē izdarītiemstrukturāliem pārveidojumiem, kas ietekmē kravas zīmi, tiklīdz tas praktiski ir iespējams, iesniedz Juras administrācijai rakstveida paziņojumu, kurā ir sīks visu pārveidojumu apraksts. Ja paziņojums par jebkuriem pārveidojumiem netiek iesniegts, kuģa kapteinis un īpašnieks atbild saskaņā ar speķa esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
(2)Attiecībā uz katru lādu kuģi Jūras administrācija var realizēt šā panta trešajā daļā minētās tiesības, ja tai ir pamats uzskatīt, ka kuģa korpusā vai virsbūvē ir izdarīti svarīgi pārveidojumi, kas ietekmē kravas zīmi, un lūku armatūra un aizsargierīces, aizsargmargas un friporti vai līdzekļi, ko izmanto iekļūšanai apkalpes telpās, netiek uzturēti tādā stāvoklī, kādi tie bija apliecības izsniegšanas brīdī.
\n
(3)Ikvienā šādā gadījumā Jūras administrācija var anulēt kravas zīmes apliecību vai pieprasīt no īpašnieka atkārtotu kuģa inspicēšanu tādā apjomā, kādu tā uzskata par nepieciešamu. Ja šāda prasība netiek izpildīta, kravas zīmes apliecību anulē.
\n
241. pantsKravas zīmes iegrime
\n
(1)Kuģi drīkst piekraut līdz robežai tā, ka, ja kuģim nebūtu sānsveres, tad tā kravas zīme būtu virs ūdens.
\n
(2)Ja kuģi piekraujot, tiek pārkāpti šā panta pirmās daļas noteikumi, kuģa kapteinis vai īpašnieks atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
(3)Ja kuģa kapteinis vai īpašnieks ir iesūdzēts tiesā par šā panta noteikumu pārkāpšanu, viņiem ir tiesības pierādīt, ka pārkāpumu izraisījusi novirzīšanās no kursa vai aizkavēšanās sakarā ar sliktiem laika apstākļiem vai nepārvaramas varas radītiem apstākļiem, kurus ne kuģa kapteinis, ne īpašnieks, ne nofraktētājs, ja tāds ir, nav varējuši novērst vai no kuriem viņi nav varējuši izvairīties.
\n
(4)Katru kuģi, kuru piekraujot tiek pārkāpti šā panta pirmās daļas noteikumi, var aizturēt tik ilgi, līdz tiek izpildītas prasības par kuģa piekraušanu.
\n
242. pantsKravas zīmes iegrime ārvalstu kuģiem
\n
Ārvalstu kuģiem, kamēr tie atrodas Latvijas ūdeņos, piemēro šā kodeksa 241. panta prasības. Kravas zīmes kuģi drīkst aizturēt un uzsākt tiesvedību pret kuģa īpašnieku vai kapteini, pamatojoties uz šā kodeksa 241. pantu, tikai pēc kuģa inspicēšanas, ko veicis pilnvarots kuģu inspektors.
\n
243. pantsKravas zīmju nodzēšana vai pārveidošana
\n
(1)Latvijas kravas zīmes kuģa kapteinis vai īpašnieks, kas bez pamatota iemesla neuztur kārtībā kuģa kravas zīmes atbilstoši šīs nodaļas prasībām, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
(2)Ikviena persona, kas nodzēš, likvidē vai pārveido jebkuru kravas zīmi, kas atrodas uz kuģa borta saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, izņemot amatpersonas, kurām saskaņā ar noteikumiem par kravas zīmi ir tiesības atļaut kravas zīmes nomaiņu, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
244. pantsAizliegums kuģiem iziet jūrā, ja tie neatbilst
\n
noteikumiem par kravas zīmi
\n
(1)Neviens kravas zīmes kuģis nedrīkst iziet jūrā, ja:
\n
1)paredzētajā laikā kuģu inspektors vai pilnvarota klasifikācijas sabiedrība, vai konvencijas valsts valdības pilnvarota institūcija nav inspicējusi kuģi saskaņā ar noteikumiem par kravas zīmi;
\n
2)kuģis neatbilst noteikumiem par kravas zīmi;
\n
3)kuģis uz katra borta nav marķēts ar zīmi, kas norāda visaugstākā ūdensnecaurlaidīgā klāja stāvokli (turpmāk tekstā - \"klāja līnija\"), un ar kravas zīmi;
\n
4)klāja līnijas un kravas zīmes izvietojums un veids neatbilst noteikumiem par kravas zīmi. !(2) Ja kuģis iziet jūrā vai mēģina iziet jūrā, pārkāpjot šā panta noteikumus, kuģa kapteinis vai īpašnieks atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, bet kuģi var aizturēt, līdz tiek izdarīta tā inspicēšana un marķēšana.
\n
245. pantsKravas zīmes apliecības glabāšana uz kuģa un
\n
ierakstu izdarīšana kuģa žurnālā par kravas zīmes detaļām
\n
(1)Ja kravas zīmes apliecība izdota saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, kuģa īpašniekam šī apliecība jānovieto uz kuģa labi redzamā vietā, kur tā ir skaidri salasāma, un jāatstāj tur, kamēr tā ir spēkā un kamēr kuģis tiek izmantots. Kuģa kapteinim jāizdara kuģa žurnālā ieraksti par detaļām, kas kravas zīmes apliecībā norādītas klāja līnijas un kravas zīmes apzīmēšanai.
\n
(2)Iekams Latvijas kravas zīmes kuģis iziet jūrā, tā kapteinim kuģa žurnālā jāizdaraieraksts par iegrimi un bortu virsūdens augstumu attiecībā pret to bortu daļu, līdz kurai kuģis ir piekrauts, par ūdens blīvumu un citas nepieciešamās ziņas.
\n
246. pantsKuģu kravas zīmes inspicēšana
\n
(1)Kuģu inspektors drīkst uzkāpt uz jebkura kuģa, kad tas atrodas Latvijas ūdeņos, un pieprasīt uzrādīt jebkuru kravas zīmes apliecību, kas ir spēkā attiecībā uz šo kuģi.
\n
(2)Ja inspektoram uzrāda spēkā esošu kuģa kravas zīmes apliecību, viņam ir tiesības inspicēt kuģa kravas zīmi, lai noskaidrotu, vai:
\n
1)kuģis nav piekrauts virs apliecībā pieļautā maksimuma;
\n
2)uz kuģa iezīmētā kravas zīme atbilst apliecībā norādītajiem raksturojumiem;
\n
3)kuģa korpusā vai virsbūvē nav izdarīti kādi būtiski pārveidojumi, kas ietekmē kravas zīmi;
\n
4)lūku armatūra un aizsargierīces, aizsargmargas, friporti un līdzekļi, ko izmanto iekļūšanai apkalpes telpās, uz kuģa tiek uzturēti tādā stāvoklī, kādi tie bija apliecības izsniegšanas brīdī.
\n
10. NODAĻA
\n
BERAMO UN BĪSTAMO KRAVU PĀRVADĀŠANA
\n
247. pantsNoteikumi par beramo kravu drošu pārvadāšanu un
\n
izvietošanu Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus par beramo kravu drošu pārvadāšanu un izvietošanu saskaņā ar Beramo kravu drošas pārvadāšanas kodeksu, ko izdevusi Starptautiskā jūras organizācija, un noteikumus par graudu drošu pārvadāšanu un izvietošanu saskaņā ar Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS-74), ņemot vērā arī attiecīgos grozījumus.
\n
248. pantsDrošības pasākumi attiecībā uz graudu
\n
kravām Iekraujot graudus Latvijas kuģī vai jebkurā citā kuģī Latvijas ostā, jāveic visi nepieciešamie drošības pasākumi, lai nepieļautu graudu pārvietošanos.
\n
249. pantsNoteikumi par bīstamo kravu
\n
Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus par to, kāda kuģa krava ir bīstama saskaņā ar Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS-74) un jāja izdarītajiem grozījumiem attiecībā uz bīstamās kravas pārvadāšanu. Šiem noteikumiem ir jāatbilst Starptautiskās jūras organizācijas Starptautiskajam bīstamo kravu drošas pārvadāšanas kodeksam (IMDG). Jūrniecības departaments var norādīt šādas kravas iesaiņojuma un novietošanas veidus, kravas daudzumu un izvietošanas vietas uz kuģa, apzīmējumus, kuriem jābūt uz iesaiņojuma vai konteinera, un drošības pasākumus, kuri jāveic, ja pārvadā šādu kravu, kā arī piešķir pilnvaras inspicēšanai, lai konstatētu, vai šīs prasības tiek ievērotas. Šie noteikumi ir jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
\n
250. pantsBīstamās kravas pārvadāšana un
\n
marķēšana
\n
(1)Neviena persona nedrīkst ar Latvijas kuģi nosūtīt vai pārvadāt bīstamu kravu, izņemot gadījumus,, kad šāda krava tiek pārvadāta saskaņā ar šā kodeksa 249. pantā minētajiem noteikumiem. Šis pants neattiecas uz kuģu briesmu signālu došanas inventāru.
\n
(2)Neviena persona nedrīkst ar Latvijas kuģi nosūtīt vai pārvadāt bīstamu kravu, ja nav noteiktā kravas raksturojuma un noteikumos paredzēto apzīmējumu uz iesaiņojuma un ja kuģa kapteinim vai īpašniekam nav iesniegts rakstveida paziņojums par šādas kravas īpašībām, kā arī nav norādīts nosūtītāja vārds, uzvārds (juridiskai personai -nosaukums) un adrese.
\n
(3)Šis pants piemērojams visiem ārvalstu kuģiem, kurus iekrauj Latvijā.
\n
251. pantsAtbildība par šās nodaļas noteikumu
\n
neievērošanu
\n
(1)Personas, kas neievēro šajā nodaļā minētos noteikumus, ir atbildīgassaskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, bet kuģis nepareizas iekraušanas dēļ uzskatāms par nedrošu.
\n
(2)Ja Latvijas ostā ienāk kuģis, kurā ārpus Latvijas robežām iekrauti graudi, neievērojot minētos drošības pasākumus, šādā veidā piekrauta kuģa kapteinis vai īpašnieks ir izdarījis pārkāpumu, bet kuģis nepareizas iekraušanas dēļ uzskatāms par nedrošu.
\n
(3)Šā panta otrajā daļā minētais pārkāpums nav izdarīts, ja kuģis iegājis jebkurā Latvijas ostā sakarā ar laika apstākļiem vai nepārvaramas varas radītiem apstākļiem, kurus ne kuģa kapteinis, ne īpašnieks, ne nofraktētājs nevarēja novērst vai no kuriem nevarēja izvairīties.
\n
252. pantsAtteikšanās no bīstamās kravas un atbrīvošanās
\n
no tās Ikviena kuģa kapteinis vai īpašnieks drīkst atteikties uzņemt uz kuģa jebkuru kravas vienību, ja viņam ir aizdomas, ka tajā varētu būt bīstami priekšmeti, un drīkst pieprasīt atvērt šo kravas vienību, lai pārliecinātos par tās saturu. Ja ar kādu kuģi tiek nosūtīta bīstama krava bez paredzētajiem apzīmējumiem vai bez šā kodeksa 250. pantā noteiktā rakstveida paziņojuma, kuģa kapteinis vai īpašnieks drīkst izmest šo kravu no kuģa. Par šādu rīcību ne kuģa kapteinis, ne īpašnieks nenes atbildību.
\n
11. NODAĻA
\n
KUĢA JŪRASSPĒJA
\n
254. pantsKuģošanai nederīgs kuģis
\n
Šās nodaļas izpratnē - kuģošanai nederīgs kuģis ir kuģis, kas korpusa, iekārtu vai mehānismu bojājumu var nepilnas apkalpes dēļ vai arī tādēļ, ka piekrauts virs normas vai piekrauts nepareizi, nedrīkst iziet jūrā, jo ir nopietni apdraudēta cilvēku dzīvība.
\n
255. pantsKuģošanai nederīga kuģa sūtīšana jūrā
\n
Ikviena persona, kas no jebkuras Latvijas ostas sūta vai mēģina sūtīt jūrā kuģošanai nederīgu kuģi, kā arī šāda kuģa kapteinis atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, kamēr nepierāda, ka kuģa iziešana jūrā šādā kuģošanai nederīgā stāvoklī attiecīgajos apstākļos bijusi saprātīga un attaisnojama rīcība.
\n
256. pantsKuģa īpašnieka pienākums pret kuģa apkalpi
\n
nodrošināt kuģa jūrasspēju Kuģa īpašniekam jānodrošina,lai kapteinis un katrs aģents, kurš ir atbildīgs par kravas iekraušanu vai kuģa sagatavošanu vai nosūtīšanu, izmantotu visus iespējamos līdzekļus kuģa jūrasspējas nodrošināšanai no reisa sākuma līdz tā beigām.
\n
257. pantsKuģošanai nederīga kuģa aizturēšana
\n
(1)Ja kuģu inspektors ir pārliecināts, ka kuģa jūrasspēja ir nepietiekama, viņam jānodrošina kuģa aizturēšana, bet attiecībā uz Latvijas kuģi viņš var ierosināt apturēt kuģa drošības apliecības darbību uz laiku, līdz pārliecinās, ka kuģis derīgs kuģošanai.
\n
(2)Ja kuģi aiztur saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Jūras administrācija drīkst veikt jebkurus nepieciešamus un piemērotus pasākumus, lai nepieļautu kuģa iziešanu jūrā, iekams tas nav derīgs kuģošanai.
\n
258. pantsKuģošanai nederīga kuģa aizturēšanas
\n
kārtība
\n
(1)Kuģa kapteinim vai īpašniekam ir tiesībaspieprasīt Latvijā pilnvarotas klasifikācijas sabiedrības inspekciju. Par tas darbu maksā šā kuģa īpašnieks. Ja tiek konstatēts, ka kuģa jūrasspēja pietiekama, ostas kapteinis var pieņemt lēmumu par šā kuģa atbrīvošanu vai aizturēšanu, līdz būs izpildīti visi jurasspējas atgūšanas nosacījumi.
\n
(2)Ja kuģis aizturēts saskaņā ar šā kodeksa 257. panta noteikumiem, šā kuģa kapteinim nekavējoties jāsaņem rakstveida lēmums, kurā ir pamatota kuģa aizturēšana. Ja lēmums attiecas uz ārvalsts kuģi, šā lēmuma noraksts nekavējoties jāiesniedz tās valsts konsulātam, kurai kuģis pieder.
\n
259. pantsAtbildība par izdevumiem un zaudējumiem
\n
(1)Ja izrādās, ka nav bijis pamatota iemesla aizturēt kuģi tā jurasspējas vai stāvokļa dēj vai sakarā ar kuģa īpašnieka rīcību vai saistību nepildīšanu, ziņojuma sastādītāja pienākums ir atlīdzināt kuģa īpašniekam kuģa aizturēšanas izdevumus.
\n
(2)Ja izrādās, ka aizturēšanas brīdī kuģa jūrasspēja bijusi nepietiekama, kuģa īpašnieks atbild par kuģa aizturēšanas izdevumu segšanu.
\n
12. NODAĻA
\n
KUĢU GLĀBŠANA UN VRAKS
\n
260. pantsVispārīgie noteikumi attiecībā uz vraku
\n
(1)Katra kuģa kapteinim un īpašniekam, atrodoties Latvijas ūdeņos, ir jāpaziņo Jūras administrācajai par kuģa nogrimšanu, norādot tā atrašanās vietu, kravu un citas nepieciešamās ziņas.
\n
(2)Jūras administrācija, pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto ziņojumu vai jebkuru ziņojumu par vraka atrašanu, pārņem vraku savā uzraudzībā.
\n
(3)Ja vraks apdraud navigācijas drošību, apkārtējo vidi, cilvēku dzīvību vai veselību vai citos gadījumos, kad tas ir nepieciešams, Jūrniecības departaments pasludina vraka atrašanās rajonu par navigācijai slēgtu.
\n
261. pantsPaziņojums par vraku
\n
(1)Ja zināms vraka īpašnieks, Jūras administrācija nedēļas laikā nosūta vraka īpašniekam aicinājumu trīs mēnešu laikā no aicinājuma saņemšanas brīža izteikt savus nodomus attiecībā uz vraku. Ja vraks ir ārvalsts kuģis vai tā daļa, Jūras administrācijai jāpaziņo par to arī šā kuģa karoga valsts konsulātam.
\n
(2)Ja vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu un Jūras administrācijai nedēļas laikā jāpublicē oficiālā Valdības izdevumā paziņojums par vraka atrašanu, kā arī uzaicinājums vraka īpašniekam pieteikties sešu mēnešu laikā.
\n
262. pantsVraka īpašnieka pilnvaras un atbildība sakarā
\n
ar vraka aizvākšanu Ja vraka īpašnieks vēlas izcelt un aizvākt vraku, viņam par savu nodomu ir jāinformē Jūras administrācija trīs mēnešu laikā pēc tam, kad kuģis nogrimis, cietis nelaimes gadījumā, ticis pamests vai pēc tam, kad viņš uzzinājis vai viņam būtu vajadzējis uzzināt, ka kuģis nogrimis, cietis nelaimes gadījumā vai ticis pamests, un pēc tam jāveic darbi saskaņā ar Jūras administrācijas norādījumiem.
\n
263. pantsJuras administrācijas pilnvaras un atbildība
\n
sakarā ar vraku
\n
(1)Ja vraka īpašnieks nepiesaka šajā kodeksā noteiktajā termiņā savas īpašuma tiesības uz vraku vai neuzņemas vraka izcelšanas pienākumus, Jūras administrācija var pēc saviem ieskatiem vraku izcelt vai aizvākt tādā veidā, kādu tā uzskata par piemērotu. Šajā gadījumā vraka īpašnieks ir atbildīgs par to, lai Jūras administrācijai tiktu atlīdzināti visi zaudējumi un izdevumi, kas tai radušies sakarā ar vraka izcelšanu.
\n
(2)Ja kāds kuģis nogrimis vai cietis nelaimes gadījumā, vai pamests Latvijas ūdeņos tādā veidā, ka tas traucē vai apdraud navigāciju vai citas jūras operācijas, rada draudus cilvēku dzīvībai vai veselībai vai jūras videi, Jūras administrācija var pieprasīt, lai vraka īpašnieks vraku vai kuģi aizvāc, īpašniekam šī prasība jāpilda Jūras administrācijas norādītajā veidā un laikā. Ja vraks atrodas ostas robežās, Jūras administrācija šīs tiesības var nodot attiecīgās ostas pārvaldei.
\n
(3)Ja vraka vai kuģa īpašnieks neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto prasību, viņš ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Jūras administrācija šādā gadījumā var rīkoties ar vraku vai kuģi pēc saviem ieskatiem.
\n
(4)Vraka īpašniekam sešu mēnešu laikā no brīža, kad Jūras administrācija vraku ir izcēlusi, ir tiesības atgūt vraku, sedzot Jūras administrācijai ar vraka glābšanu saistītos izdevumus un citus izdevumus.
\n
264. pantsTiesības uz nepieprasītu vraku
\n
Ja vraks netiek pieprasīts sešu mēnešu laikā no dienas, kad oficiālā Valdības izdevumā publicēts paziņojums par vraka atrašanu, vraks pāriet valsts īpašumā.
\n
265. pantsJūras administrācijas tiesības vraku
\n
pārdot
\n
(1)Ja vraka īpašnieks likumā noteiktajā termiņā nav pieteicis savas īpašuma tiesības uz vraku un vraks pārgājis valsts īpašumā vai ja vraka īpašnieks neizmanto savas šā kodeksa 263. panta ceturtajādaļa noteiktas tiesības, Juras administrācija var pārdot tās turējumā esošo vraku.
\n
(2)Jūras administrācija no vraka pārdošanas ieņēmumiem ietur visus ar vraku saistītos glābšanas un citus izdevumus un atlikušo ieņēmumu daļu, ja tāda ir, atdod vraka īpašniekam.
\n
(3)Ja vraks ir bīstams vai nav vērts maksāt par tā glābšanu vai arī tas nav aizvākts Jūras administrācijas norādītajāveidā un termiņā, tā drīkst vraku pārdot jebkurā laikā.
\n
266. pantsGlābšanas konvencija
\n
(1)Glābšanas konvencija ir 1989. gada Starptautiskā konvencija par glābšanu.
\n
(2)Glābšanas operācija ir darbība vai rīcība, kuras mērķis ir sniegt palīdzību kuģim vai jebkuram citam īpašumam, kas nonācis briesmās kuģojamos vai citos ūdeņos.
\n
(3)Glābšanas pakalpojumi ir pakalpojumi, kas ir tieši saistīti ar glābšanas operācijām.
\n
(4)Glābšana ir arī visi pamatoti glābēja izdevumi, kas nepieciešami glābšanas pakalpojumiem.
\n
(5)Glābējs ir jebkura persona, ari Jūras administrācija, kas sniedz glābšanas pakalpojumus.
\n
(6)Gaisa kuģis ir jebkurš lidošanai domāts kuģis, kas pārvietojas virs ūdens, arī hidrolidmašīna, vai jebkurš kuģis, vai kuģošanas līdzeklis,kas var pacelties no ūdens vai nolaisties uz ūdens.
\n
(7)īpašums ir jebkurš īpašums, kas nav pastāvīgi un ar īpašu nolūku nostiprināts piekrastes joslā un ietver frakti, kas pakļauta riskam.
\n
(8)Kaitējums videi ir fizisks kaitējums cilvēka veselībai vai dzīvībai jūrā vai jūrasresursiem piekrastes un iekšējos ūdeņos vai tiem blakusesošajos rajonos; šo kaitējumu rada piesārņošana, saindēšana, uguns, sprādziens vai līdzīgi nelaimes gadījumi.
\n
(9)Maksājums šajā nodaļā ir atalgojums, atlīdzība vai kompensācija.
\n
(10)Nelaimes gadījums jūrā ir kuģu sadursme, uzskriešana uz sēkļa vai cits navigācijas negadījums, kā arī parādība uz kuģa vai ap to, kas kuģim vai kravai rada materiālus zaudējumus vai šādu zaudējumu draudus.
\n
(11)Vraks ir:
\n
1)no juras izskaloti priekšmeti, avārijas laika no kuģa izmesta vai izskalota kuģa krava vai nogrimuša kuģa krava, vai pamests kuģis, kas atrasti Latvijas ūdeņos vai izmesti Latvijas krastos;
\n
2)apgādes priekšmeti vai iekārtas;
\n
3)kuģa avārijā cietušo personu personiskais īpašums;
\n
4)jebkurš gaisa kuģis, kas cietis avārijā, jebkura tā daļa un krava.
\n
(12)Šā panta nosacījumi piemērojami šā kodeksa 267-292 pantam.
\n
267. pantsNoteikumu neattiecināšana uz platformām un
\n
urbšanas iekārtām Šā kodeksa 268.-292. pants neattiecas uz nostiprinātām vai peldošām platformām un mobilām urbšanas iekārtām jūrā, ja tās atrodas darbības vietā un tiek lietotas jūras dibena minerālo resursu pētīšanai, iegūšanai vai izmantošanai.
\n
268. pantsNoteikumu neattiecināšana uz ārvalstij
\n
piederošu kuģošanas līdzekli, kas netiek izmantots komerciāliem mērķiem
\n
(1)Šā kodeksa 268.-292. pants neattiecas uz ārvalstīm piederošiem karakuģiem un citiem kuģošanas līdzekļiem, kas netiek izmantoti komerciāliem mērķiem un kam glābšanas operācijulaikā ir suverēna imunitāte saskaņā ar vispārpieņemtajiem starptautisko tiesību principiem, ja vien attiecīgā valsts nav nolēmusi šādiem kuģiem vai kuģošanas līdzekļiem piemērot Glābšanas konvenciju.
\n
(2)Starptautiskās jūrasorganizācijas ģenerālsekretāra parakstīta apliecība par valsts lēmumu piemērot Glābšanas konvenciju attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētajiem kuģiem un kuģošanas līdzekļiem uzskatāma par neapstrīdamu apliecībā minēto faktu apstiprinājumu.
\n
269. pantsDzīvības glābšana
\n
(1)Ja dzīvības glābšanaspakalpojumus nelaimes gadījumā cietuša kuģošanas līdzekļa vai nelaimes gadījumā cietuša gaisa kuģa cilvēkiem pilnīgi vai daļēji sniedz Latvijas ūdeņos vai jebkura nelaimes gadījumā cietuša Latvijas kuģošanas līdzekļa cilvēkiem - ārpus Latvijas ūdeņiem, kuģošanas līdzekļa, gaisa kuģa, kravas vai kuģa daļas īpašniekam jāsamaksā glābējam šajā nodaļā norādītajā veidā noteiktā atlīdzība par cilvēka dzīvības glābšanu.
\n
(2)Atlīdzībai par cilvēkadzīvības glābšanu, ja kuģošanas līdzekļa īpašnieks spēj to samaksāt, ir prioritāte salīdzinājumā ar atlīdzību par citiem glābšanas darbiem.
\n
(3)Atlīdzību par cilvēkadzīvības glābšanu nekādā gadījumā neiekasē no personas, kuras dzīvība izglābta.
\n
270. pantsKravas glābšana
\n
(1)Ja Latvijas ūdeņos vai Latvijas krastā cietis nelaimes gadījumā, uzskrējis uz sēkļa vai gājis bojā kāds kuģošanas līdzeklis (ari gaisa kuģis) un isniegti pakalpojumi, palīdzot kuģošanas līdzeklim vai gaisa kuģim vai glābjot kravu vai īpašumu, vai kādu citu kuģa daļu, kā ari glābjot vraku, tad kuģošanas līdzekļa, gaisa kuģa, kravas, kuģa daļas vai vraka īpašniekam jāsamaksā glābējam šajā nodaļā norādītajā veidā noteiktā atlīdzība par glābšanu. (2) Personai, kura, piedaloties darbos, kas tiek veikti sakarā ar nelaimes gadījumu jūrā, ir izglābusi dzīvību cilvēkam, ir tiesības uz pienācīgu daļu no atlīdzības, ko piešķir glābējam par kuģošanas līdzekļa vai cita īpašuma glābšanu, apkārtējās vides pasargāšanu no briesmām vai to samazināšanu.
\n
271. pantsNo atlīdzības par glābšanu izslēdzamie
\n
pakalpojumi
\n
(1)Atlīdzība par glābšanu netiek piešķirta:
\n
1)ja glābšanas pakalpojumus sniedz, ignorējot nelaimes gadījumā cietuša kuģa vai gaisa kuģa īpašnieka skaidru un pamatotu aizliegumu veikt šādas darbības attiecībā uz viņa kuģi vai gaisa kuģi;
\n
2)ja glābšanas pakalpojumus sniedz velkonis attiecība uz kuģošanas līdzekli vai gaisa kuģi, ko tas velk tauvā, vai attiecībā uz šāda kuģošanas līdzekļa vai gaisa kuģa kravu. Tas neattiecas uz pakalpojumiem, kuriem ir izņēmuma raksturs un kuri nav iekļauti līgumā par velkoņa darbību;
\n
3)ja glābējs tīši vai nolaidības dēļ izraisa zaudējumus, kas palielina atlīdzību par glābšanu.
\n
(2)Ja glābējs piesavina vai nelikumīgi lieto jebkuru izglābto īpašumu, atlīdzība tiek attiecīgi samazināta,un viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
272. pantsNoteikumi attiecībā uz atlīdzību par
\n
glābšanu
\n
(1)Ņemot vērā šā kodeksa 281. pantu, nekāda atlīdzība netiek piešķirta, ja glābšanas operācijasnav devušas pozitīvu rezultātu.
\n
(2)Glābējam piešķirama atlīdzība neatkarīgi no tā, ka kuģošanas līdzeklis vai gaisa kuģis, kas veic glābšanas operāciju, un glābjamais kuģošanas līdzeklis, gaisa kuģis, krava vai cits īpašums pieder vienam un tam pašam īpašniekam.
\n
273. pantsLīgumi par glābšanu
\n
Šā kodeksa 268.-292. pants piemērojams ikvienai glābšanas operācijai, ja līgumā tieši vai netieši nav noteikts citādi.Latvijas kuģa kapteinis ir tiesīgs noslēgt līgumu kuģa īpašnieka vārdā; Latvijas kuģa kapteinim un īpašniekam ir tiesības slēgt līgumu tās personas vārdā, kam pieder īpašums uz kuģa.
\n
274. pantsLīguma anulēšana vai grozīšana
\n
Tiesa var atzīt par spēkā neesošu vai grozīt jebkuru līgumu, kas attiecas uz glābšanu vai tāsnoteikumiem, ja tā atzīst, ka līgums noslēgts piespiedu kārtā briesmu brīdī vai tā ietekmē un ka tā noteikumi nav taisnīgi, vai samaksa par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šo līgumu ir pārāk liela vai pārāk maza.
\n
275. pantsGlābēja pienākumi
\n
Glābēja pienākumi pret kuģošanas līdzekļa vai cita briesmās nonākuša īpašuma īpašnieku ir:
\n
1)rūpīgi veikt glābšanas operāciju;
\n
2)glābšanas operācijas laikā gādāt, lai vide tiktu pasargāta no kaitējuma vai lai tas tiktu maksimāli pamazināts;
\n
3)ja nepieciešams meklēt citu glābēju palīdzību;
\n
4)pieņemt citu glābēju palīdzību, ja to pamatoti prasa briesmās nonākušā kuģošanas līdzekļa kapteinis vai īpašnieks, vai cita īpašuma īpašnieks ar noteikumu, ka pat tad, ja glābējs uzskata, ka šāda prasība nav bijusi pamatota, viņam piešķiramā glābšanas atlīdzība netiks apšaubīta.
\n
276. pantsKuģa kapteiņa un īpašnieka pienākumi
\n
Briesmās nonākušā kuģošanas līdzekļa kapteiņa vai īpašnieka vai cita īpašuma īpašnieka pienākums pret glābēju ir pilnībā sadarboties ar viņu glābšanas operācijas laikā un gādāt, lai vide tiktu piesargāta no kaitējuma vai lai tas tiktu maksimāli samazināts, bet pēc kuģošanas līdzekļa vai cita īpašuma novietošanas drošā vietā - apstiprināt īpašuma pārņemšanu atpakaļ, ja glābējs to pamatoti pieprasa.
\n
277. pantsJūras administrācijas tiesības
\n
(1)Jūras administrācija attiecībā uz jebkuru glābšanas operāciju Latvijas ūdeņos, bet ārpus tiem -, ja negadījuma sekas var radīt draudus šiem ūdeņiem, var dot norādījumus un veikt pasākumus saskaņā ar vispārpieņemtajiem starptautisko tiesību principiem, lai pasargātu vidi no piesārņošanas, ko jūrā var izraisīt nelaimes gadījums, kuram ir kaitīgas sekas.
\n
(2)Dodot norādījumus un veicot pasākumus, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, Jūras administrācijai jāņem vērā, ka nepieciešama sadarbība starp glābējiem, citāmieinteresētajām personām un Jūrniecības departamentu, lai nodrošinātu glābšanas operāciju efektīvu un sekmīgu veikšanu, glābtu briesmās nonākušos cilvēkus vai īpašumu, kā ari pasargātu vidi no kaitējuma.
\n
Ikvienai amatpersonai vai citai personai, kas darbojas Jūras administrācijas uzdevumā, jāgādā, lai vide tiktu pasargāta no kaitējuma vai lai tas tiktu maksimāli samazināts.
\n
(3)Ikvienai varas iestādei vai ierēdnim, kas atrodas tā kuģošanas līdzekļa vai cilvēka tuvumā, kurš nonācis briesmās vai kuram draud bojāejajūrā, jāsniedz palīdzība, lai glābtu kuģošanas līdzekli vai cilvēka dzīvību, šajā nolūkā sadarbojoties ar glābējiem, sagādājot un sniedzot tiem visādaveida palīdzību, nodrošinot briesmas nonākušā kuģošanas līdzekļa ieiešanu ostā, efektīvu un sekmīgu dzīvības vai īpašuma glābšanas operāciju norisi un novēršot vai samazinot kaitējumu videi.
\n
278. pantsKritēriji, nosakot atlīdzību par
\n
glābšanu Lai veicinātu glābšanas operācijas, atlīdzība par glābšanu nosakāma, ievērojot šādus kritērijus neatkarīgi no secības, kādā tie minēti:
\n
1)izglābtā kuģošanas līdzekļa vai īpašuma vērtība;
\n
2)glābēju pieredze un pieliktās pūles, lai pasargātu vidi no kaitējuma vai to maksimāli samazinātu;
\n
3)glābšanas rezultāts;
\n
4)briesmu raksturs un pakāpe;
\n
5)glābēju pieredze un pieliktās pūles, lai glābtu kuģošanas līdzekli, citu īpašumu un cilvēku dzīvību;
\n
6)glābšanai patērētaislaiks, glābējiem radušies izdevumi un zaudējumi;
\n
7)atbildības risks un cita veida risks, kam pakļauti glābēji un tiem piederošās iekārtas;
\n
8)pakalpojumu sniegšanas ātrums no brīža, kad tie pieprasīti;
\n
9)glābšanas operācijāmparedzēto kuģošanas līdzekļu un citu iekārtu pieejamība un izmantošana;
\n
10)glābējiem piederošo iekārtu gatavības pakāpe un vērtība.
\n
279. pantsPienākums samaksāt atlīdzību par
\n
glābšanu Atlīdzība, kas par glābšanu noteikta saskaņā ar šā kodeksa 278. pantu, jāsamaksā visiem kuģošanas līdzekļa un cita īpašuma īpašniekiem proporcionāli tiem piederošās izglābtās daļas vērtībai. Lai neaizkavētu atlīdzības saņemšanu, kuģošanas līdzekļa īpašnieks samaksā atlīdzību visu ieinteresēto personu vārdā, paturot sev tiesības saņemt kompensāciju no pārējām ieinteresētajām personām. Kuģošanas līdzekļa īpašnieks, kas samaksā atlīdzību, var prasīt no pārējām ieinteresētajām personām līdz pilnas kompensācijas saņemšanai nodrošinājumu, kas nepārsniedz tām piederošās izglābtās daļas vērtību.
\n
280. pantsAtlīdzības lielums
\n
Atlīdzība par glābšanu, atskaitot visus iespējamos atgūstāmos likumīgos izdevumus un maksājumus, nedrīkst pārsniegt izglābtā kuģošanas līdzekļa vai cita īpašuma vērtību.
\n
281. pantsĪpašā kompensācija
\n
(1)Ja glābējs veic glābšanas operācijas attiecībā uz kuģošanas līdzekli,kurš pats vai kura krava ir bīstami videi, un viņš saskaņā ar šo nodaļu nav nopelnījis atlīdzību, kas būtu ekvivalenta vismaz šā panta otrajā daļā paredzētajai īpašajai atlīdzībai, glābējam ir tiesības saņemt no kuģošanas līdzekļa īpašnieka šā panta trešajā daļā noteikto īpašo atlīdzību, kas būtu līdzvērtīga glābēja izdevumiem.
\n
(2)Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā glābēja īpašo atlīdzību, ko kuģošanas līdzekļa īpašnieks maksā glābējam par glābšanas operācijām, kurās tika novērsts kaitējums videi vai tas maksimāli samazināts, var paaugstināt par summu, kas ir līdz 30 procentiem no glābējaizdevumiem. Tiesa vai cita institūcija saskaņā ar Glābšanas konvenciju, ņemot vērā šā kodeksa 278. pantā minētos kritērijus., var palielināt īpašo atlīdzību, ja uzskata to par vajadzīgu, bet kopējais palielinājums nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 100 procentu no glābēja izdevumiem.
\n
(3)Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie glābēja izdevumi ir tiešie naudas izdevumi, kā arī taisnīga likme par iekārtu un apkalpes faktisko un pamatoto izmantošanu glābšanas operācijās, ievērojot šā kodeksa 278. panta 8., 9. un 10. punktā minētos kritērijus.
\n
(4)Kopējā īpašā atlīdzība,kas noteikta saskaņāar šo pantu, jāizmaksā tikai tad, ja šī atlīdzība ir lielāka nekā jebkura cita atlīdzība, kas aprēķināta saskaņā ar šā kodeksa 278. pantā noteiktajām prasībām.
\n
(5)Ja glābējs, veicot glābšanas operācijas, rīkojas nolaidīgi un nepasargā vidi no kaitējuma vai ari nesamazina to līdzminimumam, viņam var neizmaksāt visu saskaņā ar šo pantu izmaksājamo īpašo atlīdzību vai tās daļu.
\n
(6)Nekas no šajā pantā minētā nedrīkst ietekmēt tiesības griezties pēc palīdzības pie kuģošanas līdzekļa īpašnieka.
\n
282. pantsPakalpojumi, kurus sniedz saskaņā ar
\n
līgumu Sājā nodaļā par glābšanas pakalpojumiem paredzētie maksājumi, kas pārsniedz līgumā paredzēto summu, netiek izdarīti, ja nerodas briesmas, kuru dēļ glābšanas operācija sadārdzinās.
\n
283. pantsAtlīdzības sadalījums starp glābējiem
\n
(1)Šā kodeksa 278. pantā noteiktā atlīdzība jāsadalastarp glābējiem, pamatojoties uz šajā pantā minētajiem nosacījumiem.
\n
(2)Atlīdzības sadalījumu starp glābšanas darbos izmantotā kuģošanas līdzekļa īpašnieku, kapteini un citām personām, kuras strādā uz šā kuģošanas līdzekļa, nosaka saskaņā ar tas valsts likumu, kurā attiecīgais kuģošanas līdzeklis reģistrēts.
\n
(3)Ja glābšanas darbus neveic kuģošanas līdzeklis, atlīdzības sadalījumu nosaka saskaņā ar likumu noslēgtais līgums starp glābējiem. Ja nav oficiāla līguma, tiesai vai personai (personām), kas nosaka sadalījumu un samaksu, lai pieņemtu pareizu un objektīvu lēmumu, jāpiemēro vispārīgie likuma un taisnīguma principi pēc lietas būtības.
\n
284. pantsGlābēja nepareiza rīcība
\n
Glābējam var neizmaksāt daļu no atlīdzības vai visu atlīdzību, kas pienākas saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem, ja glābšanas nepieciešamību izraisījusiglābēja nepareiza vai nolaidīga rīcība vai šā iemesla dēļ glābšana kļuvusi grūtāk veicama, vai glābējs ir vainīgs krāpšanā vai kādā citā negodīgā rīcībā.
\n
285. pantsJūrniecības prasījuma tiesības
\n
Nekas no šajā nodaļā minētā nedrīkst ietekmēt saskaņā ar šā kodeksa 3. nodaļu noteiktās jūrniecības prasījuma tiesības, tomēr ar noteikumu, ka glābējs nedrīkst palielināt nodrošinājumu, kas izriet no šīm tiesībām, ja uz viņa pieprasījuma pamata piedāvāts vai paredzēts taisnīgs un saprātīgs nodrošinājums, ņemot vērā viņa izdevumus un maksājumus.
\n
286. pantsPienākums sniegt nodrošinājumu
\n
(1)Personai, kas saskaņā ar šo kodeksu atbild par atlīdzību, pēc glābēja pieprasījuma jāsniedz tam apmierinošs nodrošinājums, ņemot vērā tā izdevumus un maksājumus.
\n
(2)Nepārkāpjot šā panta pirmās daļas noteikumus, izglābtā kuģošanas līdzekļa īpašniekam jāgādā, lai kravas īpašnieki sniedz kuģošanas līdzekļa īpašniekam vai glābējam nodrošinājumu par kravas glābšanu, ņemot vērā izdevumus un maksājumus, kuri veikti, pirms krava tiek atdota tās īpašniekiem.
\n
(3)Glābējs ir tiesīgs savu jūrniecības prasījuma tiesību aizsardzībai izmantot kuģa aizturējuma tiesības ostā vai vietā, kur tas novietots pēc glābšanas operācijas, lai saņemtu nodrošinājumu savai prasībai pret attiecīgo kuģošanas līdzekli vai īpašumu.
\n
(4)Ja, atsaucoties uz šā panta otro daļu par nodrošinājuma sniegšanu, izceļas strīds starp glābēju un personu, kas saskaņā ar šo kodeksu atbild par atlīdzību, vai starp kuģošanas līdzekļa īpašnieku un kravas īpašnieku, tiesa, kuras jurisdikcijā ir glābēja prasība, saskaņā ar šo pantu, kā arī pamatojoties uz jebkuras puses vārdā izdarītu iesniegumu, var pieņemt lēmumu par nodrošinājuma lielumu un noteikumiem.
\n
287. pantsMaksājumi starplaikā
\n
Tiesa vai amatpersona, kas izskata glābēja prasību, uz glābēja iesnieguma pamata var pieņemt pagaidu lēmumu par samaksu glābējam tādā apmērā, kādu tiesa vai attiecīgā amatpersona uzskata par taisnīgu un pareizu, un ar tādiem noteikumiem, ieskaitot noteikumus par nodrošinājumu, kādi būtu taisnīgi un pareizi konkrētajos apstākļos. Ikviena pagaidu maksājuma gadījumā attiecīgi jāsamazina šā kodeksa 286. pantā noteiktais nodrošinājums.
\n
288. pantsValstij piederoša krava
\n
Valstij piederošas kravas, kuras nav komerciālas un kurām glābšanas operāciju laikā ir suverēna imunitāte saskaņā ar vispārpieņemtajiem starptautisko tiesību principiem, nedrīkst apķīlāt, arestēt vai aizturēt bez šādas kravas īpašnieces valsts piekrišanas. Nevienu humāno kravu, ko dāvina valsts, nedrīkst apķīlāt, arestēt vai aizturēt, ja šī valsts piekrīt samaksāt par humānās kravas glābšanas pakalpojumiem.
\n
289. pantsAr glābšanu saistīto strīdu izšķiršana
\n
Ja starp glābēju un jebkura kuģošanas līdzekļa, gaisa kuģa, kravas, īpašuma vai vraka īpašniekiem izcēlies strīds, noslēdzot līgumu, un nav panākta vienošanās par glābšanas atlīdzības lielumu atkarībā no tā, vai glābta dzīvība vai īpašums, kā arī glābšanas darbi veikti Latvijā vai ārpus tās, šos strīdus izskata saskaņā ar Glābšanas konvenciju vai tiesā.
\n
290. pantsGlābēja tiesības uz peļņu
\n
Glābējam jāsaņem peļņa no jebkura maksājuma, kas tam pienākas saskaņā ar šo nodaļu. Peļņas lielumu nosaka saskaņā ar Glābšanas konvenciju vai tiesa.
\n
291. pantsNoteikumu piemērošana valstij
\n
(1)Ja glābšanas pakalpojumus sniedz valsts vai tie tiek sniegti valsts vārdā vai ar tās īpašuma palīdzību, valstij ir tiesības saņemt tādu pašu atlīdzību par glābšanu un izmantot tādas pašas tiesības kā jebkuram citam glābējam.
\n
(2)Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, šās nodaļas noteikumi piemērojami glābšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti, palīdzot jebkuram valstij piederošam kuģim vai gaisa kuģim, piedaloties tajos esošo cilvēku dzīvības glābšanā vai glābjot valstij piederošu kravu vai iekārtas, tādā pašā veidā kā glābšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti, glābjot privātai personai piederošu kuģi, gaisa kuģi, kravu vai iekārtas.
\n
(3)Pret valsti nevar celt prasību par nodarījumu vai radītajiem zaudējumiem attiecībā uz ikvienu šā kodeksa izklāstīto pantu.
\n
(4)Jūrniecības departaments izstrādā noteikumus par šās nodaļas piemērošanu vai tās noteikumu grozīšanu attiecībā uz šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem kuģiem un gaisa kuģiem, ka ari pakalpojumiem.
\n
292. pantsDarbības ierobežojumi
\n
(1)Prasību attiecībā uz glābšanas pakalpojumu sniegšanu var izskatīt saskaņā ar Glābšanas konvenciju vai tiesā divu gadu laikā no glābšanas operāciju pabeigšanas dienas. Persona, pret kuru ir celta prasība, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, var jebkura laikā šā termiņa ietvaros pēc vienošanās ar prasības iesniedzēju termiņu pagarināt.
\n
(2)Prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņa ar šo nodalu atbildīgā persona var iesniegt divu gadu laikā no glābšanas operāciju pabeigšanas dienas. Tiesa pēc saviem ieskatiem šo prasības iesniegšanas termiņu var pagarināt ar tādiem noteikumiem un uz tādu laiku, kādu tā uzskata par nepieciešamu.
\n
13. NODAĻA
\n
VILKŠANA
\n
293. pantsVilkšana uz Iīguma pamata
\n
Lai kuģošanas līdzekli varētu izmantot kāda cita kuģošanas līdzekļa vai peldoša objekta, arī plosta, pārvietošanai, ir jānoslēdz vilkšanas līgums.
\n
294. pantsLīguma noslēgšana
\n
Vilkšanas līgums darbam ostā ir noslēgts, pasūtot velkoni darbam ostas akvatorijā.
\n
295. pantsKokmateriālu vilkšana
\n
Kokmateriālu vilkšanas gadījumā jāņem vērā šā kodeksa 22. nodaļas noteikumi, ciktāl kokmateriāli tiek uzskatīti par kravu, kas transportējama pa ūdeni.
\n
296. pantsVilkšanas pakalpojuma sākums un beigas
\n
Ja līgumā par vilkšanu nav noteikts citādi, par vilkšanas pakalpojuma sākumu uzskatāms brīdis, kad velkošais kuģošanas līdzeklis ir gatavs saņemt tiešus norādījumus no velkamā kuģošanas līdzekļa par tā ņemšanu tauvā vai kad velkošais kuģošanas līdzeklis tauvu padod vai saņem, - atkarībā no tā, kas tiek izdarīts vispirms. Par pakalpojuma beigām uzskatāms brīdis, kad tauva ir atdota un velkošais kuģošanas līdzeklis pilnībā atbrīvojies no tauvas.
\n
297. pantsKapteiņa tiesības un pienākums pieņemt
\n
vilkšanas pakalpojumus Kuģa kapteinis ir pilnvarots un viņa pienākums ir pieņemt vilkšanas pakalpojumus, ja kuģis vai kāds cits ar jūrniecību saistīts īpašums ir briesmās.
\n
298. pantsVilkšanas pakalpojums
\n
(1)Katrā līgumā par vilkšanu ir jāiekļauj šādi noteikumi:
\n
1)uzsākot kuģošanas līdzekļa vilkšanu, visu vilkšanā iesaistīto kuģu apkalpēm, takelāžai un iekārtām jāatbilst gaidāmajos apstākļos veicamajam uzdevumam;
\n
2)visām personām, kas saskaņā ar līgumu izpilda darbu, tas jāveic godprātīgi, izmantojot visu savu pieredzi un zināšanas;
\n
3)apkalpes nolaidības vai nepareizas rīcības dēļ kuģošanas līdzeklis nedrīkst radīt nevienam citam kuģošanas līdzeklim risku vai sakarā ar veicamo uzdevumu palielināt esošo risku.
\n
(2)Minētos noteikumus var grozīt vai izslēgt no līguma, šādu rīcību skaidri pamatojot, bet jebkurus strīdus šajā jautājumā izšķir tiesa.
\n
299. pantsVilkšanas pakalpojuma sniegšana
\n
Sniedzot vilkšanas pakalpojumu, velkošajam kuģošanas līdzeklim jāievēro velkamā kuģošanas līdzekļa pavēles, ja vien šīs pavēles nav paviršas vai nerada draudus kuģošanas līdzekļu un uz tiem esošo personu drošībai. Ja nekādas pavēles vai norādījumi no velkamā kuģošanas līdzekļa netiek doti, velkošā kuģošanas līdzekļa pienākums ir noteikt kursu.
\n
300. pantsAtbildība pret trešajām pusēm
\n
Gadījumos, kad sadursmes rezultātā trešajai pusei, kura sadursmē nav vainīga, nodarīti zaudējumi un līgumā par vilkšanu nav norādīts citādi:
\n
1)ja sadursme notikusi tikai ar velkošo kuģošanas līdzekli tā vainas dēļ, ir jāatbild tikai velkošajam kuģošanas līdzeklim;
\n
2)ja sadursme notikusi tikai ar velkamo kuģošanas līdzekli tā vainas dēļ, ir jāatbild tikai velkamajam kuģošanas līdzeklim;
\n
3)ja sadursme notikusi ar velkošo kuģošanas līdzekli velkamā kuģošanas līdzekļa vainas dēļ, ir jāatbild velkamajam kuģošanas līdzeklim, bet atbildīgs var būt arī velkošais kuģošanas līdzeklis;
\n
4)ja sadursme notikusi ar velkamo kuģošanas līdzekli velkošā kuģošanas līdzekļa vainas dēļ, ir jāatbild velkošajam kuģošanas līdzeklim, bet atbildīgs var būt arī velkamais kuģošanas līdzeklis, ja tas kontrolē velkošā kuģošanas līdzekļa kursu.
\n
301. pantsLīguma nosacījumi par kompensāciju
\n
Līguma nosacījumi par vilkšanas kompensāciju piemērojami tad, ja negadījumā trešajai pusei tiek nodarīti zaudējumi vilkšanas pakalpojumu sniegšanas laikā.
\n
14. NODAĻA
\n
LOCIS
\n
302. pantsLocis
\n
Locis attiecībā uz jebkuru kuģi ir persona, kas nav piederīga kuģim un sniedz loča pakalpojumus.
\n
303. pantsLoča pakalpojumi
\n
Visiem kuģošanas līdzekļiem Latvijas ostu akvatorijā, ja nav norādīts citādi, obligāti ir jāizmanto loču pakalpojumi.
\n
304. pantsNoteikumi par ločiem
\n
Jūras administrācija izstrādā noteikumus, kas:
\n
1)nosaka loča darbības rajonu;
\n
2)nosaka rajonus, kur loča pakalpojumi ir obligāti;
\n
3)atbrīvo noteiktus kuģošanas līdzekļus no loča pakalpojumu izmantošanas un nosaka apstākļus šā atbrīvojuma piemērošanai;
\n
4)norāda loču stacijas loču darbības shēmas un enkurvietas;
\n
5)nosaka loču kvalifikāciju un pārbaudes, kā arī loču licenču piešķiršanas, apturēšanas vai anulēšanas noteikumus;
\n
6)paredz loču atbildību;
\n
7)regulē citus jautājumus, kas saistīti ar loču darbību.
\n
305. pantsOstas kapteiņa instrukcijas
\n
Ostas kapteinis izdod ostas loču dienesta instrukcijas saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem, Jūras administrācijas apstiprinātajiem noteikumiem un spēkā esošajiem likumdošanas aktiem attiecībā uz:
\n
1)loča pakalpojumu maršrutiem un ziņojumiem par navigācijas tehnisko līdzekļu vai citu navigācijas zīmju atrašanās vietas mainīšanu;
\n
2)loča pienākumu izpildi nelabvēlīgos laika apstākļos;
\n
3)ziņošanu par kapteiņa vai apkalpes locekļu izdarītajiem noteikumu pārkāpumiem un citām nelikumīgām darbībām;
\n
4)ziņošanu par avārijām, nelaimes gadījumiem un jebkuriem citiem notikumiem, kas ietekmē loča pakalpojumu drošību;
\n
5)loča pienākumiem pakalpojumu sniegšanā;
\n
6)citiem jautājumiem.
\n
306. pantsPrasība nosūtīt loci uz kuģošanas
\n
līdzekli Ja kuģošanas līdzeklis pieprasa loča pakalpojumus, ostas kapteiņa dienestam, tiklīdz tas iespējams, jānosūta locis uz šo kuģošanas līdzekli. Ja tas nav iespējams, ostas kapteiņa dienestam nekavējoties par to jāinformē attiecīgais kuģošanas līdzeklis un jāpaziņo, kad locis ieradīsies uz tā.
\n
307. pantsLoča nodeva
\n
(1)Katra kuģošanas līdzekļa īpašniekam, kas izmanto loča pakalpojumus, jāmaksā loča nodeva saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem.
\n
(2)Ja kuģošanas līdzeklis pieprasa loci, bet pēc loča ierašanās uz kuģošanas līdzekļa kapteinis atsakās no loča pakalpojumiem, kuģošanas līdzekļa īpašniekam jāmaksā loča nodeva saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem.
\n
(3)Ja locis pēc pakalpojumu sniegšanas spiests palikt uz kuģošanas līdzekļa vairāk par divām stundām, kuģošanas līdzekļa īpašniekam jāmaksā loča papildu nodeva, ja vien loča palikšana uz kuģošanas līdzekļa nav atkarīga no apstākļiem, kuri nav pakļauti kapteiņa kontrolei.
\n
308. pantsPraktikanti
\n
Loci drīkst pavadīt praktikants, kas loča uzraudzībā var sniegt loca pakalpojumus.
\n
309. pantsLoča nodrošināšana ar ērtībām un uzturu
\n
Kuģošanas līdzekļa kapteinim, ja uz kuģošanas līdzekļa atrodas locis un praktikants, viņi jānodrošina ar atsevišķām telpām un tādu Pašu uzturu, kā tiek nodrošināti kuģošanas līdzekļa virsnieki.
\n
310. pantsKapteiņa un loča attiecības
\n
Par drošu kuģošanas līdzekļa navigāciju atbild tā kapteinis.
\n
Locim ir padomdevēja funkcijas.
\n
311. pantsLoča dokuments
\n
Ieradies uz kuģošanas līdzekļa, locis uzrāda kapteinim loča dokumentu, kurā tiek fiksēts laiks, kad locis uzkāpis uz klāja, m, sniegtas citas nepieciešamās ziņas. Pēc tam, kad locis savus pakalpojumus sniedzis, kapteinim jāparaksta loča dokuments un jāatdod tas locim.
\n
312. pantsAizliegums locim bez kapteiņa piekrišanas
\n
atstāt kuģošanas līdzekli, kuram viņš sniedz pakalpojumus Bez kapteiņa piekrišanas locis nedrīkst atstāt kuģošanas līdzekli kuram viņš sniedz pakalpojumus, kamēr kuģošanas līdzeklis nav droši noenkurots vai pietauvots, vai izvests jūrā, vai loci nav nomainījis cits locis.
\n
313. pantsAtbildība par kļūdainas informācijas sniegšanu
\n
locim Kapteinim pēc loča lūguma ir jāsniedz locim droša informācija un precīzas ziņas par kuģošanas līdzekļa navigāciju. Kuģošanas līdzekļa kapteinis, kas neizpilda šo prasību, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
314. pantsKompensācija locim par uzturēšanos ārpus loča
\n
darbības rajona Ja locis izvests ārpus loča darbības rajona, kuģošanas līdzekļa īpašniekam jāsedz ar loča atgriešanos saistītie izdevumi un jāmaksā kompensācija, ja tāda paredzēta.
\n
315. pantsLoča atbildība
\n
Pret loci nevar celt civilprasību par kļūdainu loča pakalpojumu sniegšanu.
\n
15. NODAĻA
\n
JŪRAS PRASĪBA UN KUĢU ARESTS
\n
316. pantsKonvencija par kuģu arestu
\n
(1)Konvencija par kuģu arestu ir 1952. gada Briseles Starptautiskā konvencija par noteiktu, ar jūras kuģu arestu saistītu likumu unificēšanu.
\n
(2)Arests ir kuģa aizturēšana likumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu jūras prasības izpildi, bet neietver kuģa konfiscēšanu, lai izpildītu tiesas spriedumu.
\n
(3)Bagāža ir jebkurš priekšmets vai transportlīdzeklis, kuru vedējs pārvadā saskaņā ar transportēšanas līgumu, izņemot:
\n
a)priekšmetus un transportlīdzekļus, kurus pārvada saskaņā ar kuģa fraktēšanas līgumu, konosamentu vai citu kravas pārvadāšanas līgumu;
\n
b)dzīvus dzīvniekus.
\n
4)īpašnieks šajā nodaļā attiecībā uz kuģi ir arī kuģa izfrak-tētājs, pārvadātājs vai operators.
\n
317. pantsJūras prasība
\n
Šā kodeksa izpratnē par jūras prasību uzskata tādu prasību, kas izriet no:
\n
1)bojājumiem, ko izraisa kuģa sadursme vai citi negadījumi;
\n
2)cilvēka dzīvības zaudējuma vai miesas bojājumiem, ko izraisa kuģis vai kas ir radušies saistībā ar kuģa darbību;
\n
3)glābšanas;
\n
4)līguma par kuģa izmantošanu vai iznomāšanu;
\n
5)līguma par kravu pārvadājumiem ar kuģi;
\n
6)preču, arī kuģa pārvadātās bagāžas, zaudējuma vai bojājuma;
\n
7)vispārējas avārijas;
\n
8)bodmerejas;
\n
9)vilkšanas pakalpojumu sniegšanas;
\n
10)loča pakalpojumu sniegšanas;
\n
11)kuģa darbībai vai uzturēšanai kuģim jebkurā vietā piegādātajām precēm un materiāliem (vielām);
\n
12)kuģa būvēšanas, remonta vai tā iekārtām, vai arī doka: izdevumiem un nodevām;
\n
13)kapteinim, virsniekiem un ierindas jūrniekiem paredzētajām algām;
\n
14)kapteiņa disbursmenta rēķiniem, ari kravas nosūtītāja, no-fraktētāja vai aģenta izrakstītiem rēķiniem kuģa vai tā īpašnieka vārdā;
\n
15)strīdiem par kuģa īpašuma tiesībām un prasībām attiecībā uz šo kuģi;
\n
16)strīdiem starp kopīpašniekiem par īpašuma, valdījuma tiesībām, kuģa nodarbinātību vai no kuģa iegūto peļņu;
\n
17)kuģa hipotēkām un hipotekārajām prasībām pret jebkuru kuģi.
\n
318. pantsKuģa arests
\n
(1)Latvijas ūdeņos var arestēt ikvienu kuģi, attiecībā uz kuru celta jūras prasība.
\n
(2)Šā panta pirmās daļas noteikumi nesašaurina un nepaplašina tās tiesības, ko augstāka valsts pārvaldes mstitūcija deleģējusi attiecīgai institūcijai, lai tā saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem varētu arestēt, aizturēt vai citādi nepieļaut kuģa braukšanu Latvijas ūdeņos.
\n
319. pantsViena un tā paša īpašnieka kuģa arests
\n
(1)Saskaņā ar šā panta trešo dalu prasītājs var pieprasīt kuģa arestu, attiecībā pret kuru celta jūras prasība, vai jebkura cita kuģa arestu, kas jūras prasības rašanās brīdī pieder tai pašai personai, pat ja kuģis aresta brīdī ir gatavs iziet jūrā; taču, ja ir celtas šā kodeksa 317. panta 15,16. un 17. punktā minētās prasības, drīkst arestēt tikai to kuģi, pret kuru ir celta prasība.
\n
(2)Kuģa dimaiza čartera gadījumā par jūras prasībām attiecībā uz kuģi ir atbildīgs nofraktētājs, nevis reģistrētais kuģa īpašnieks, prasītājs var arestēt šādu kuģi vai jebkuru citu attiecīgā nofraktētāja turējumā esošu kuģi saskaņā ar šo nodaļu, bet nedrīkst arestēt sakarā ar šīm jūras prasībām nevienu citu kuģi, kas ir reģistrētā īpašnieka īpašumā. Šis pants piemērojams ikvienā gadījumā, kad nevis reģistrētais kuģa īpašnieks, bet kāda cita persona atbild par jūras prasībām attiecībā uz šādu kuģi.
\n
(3)Uzskatāms, ka kuģis ir viena un tā paša īpašnieka īpašumā, ja visas tā daļas pieder vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām.
\n
320. pantsAresta aizliegums, ja kuģis arestēts vai
\n
nodrošinājums saņemts saskaņā ar citas valsts jurisdikciju
\n
(1)Saskaņā ar šā panta otro daļu kuģi nevar arestēt, kā ari atbrīvot pret Latvijā sniegtu nodrošinājumu sakarā ar to pašu jūras prasību, ko izvirza tas pats prasītājs, ja šis kuģis jau ir arestēts saskaņā ar citas konvencijas valsts jurisdikciju vai ari ja saskaņā ar šīs konvencijas valsts jurisdikciju ir iemaksāta drošības nauda vai sniegts cits nodrošinājums, lai atbrīvotu kuģi vai izvairītos no draudošā aresta.
\n
(2)Ja šā panta pirmajā daļā minēto kuģi vai kādu citu kuģi, kas ir tā paša īpašnieka īpašumā, pretēji šā panta pirmās daļas nosacījumiem arestē tas pats prasītājs sakarā ar to pašu jūras prasību, tad šādu arestu atcel un kuģi atbrīvo ar tiesas spriedumu, izņemot gadījumus, kad prasītājs pierāda tiesai, ka drošības nauda vai cits nodrošinājums tiks atsaukts pirms otrreizējā aresta, vai ir cits svarīgs iemesls arestu atstāt spēkā.
\n
321. pantsKuģa aresta juridiskais pamatojums un
\n
noteikumi Vienīgi valsts tiesību aizsardzības iestāžu kompetencē ir arestēt kuģi, un to veic saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
322. pantsKuģa atbrīvošana pret drošības naudu vai citu
\n
nodrošinājumu
\n
(1)Tiesa, kuras jurisdikcijas ietvaros arestēts kuģis, var atļaut kuģi atbrīvot pret pietiekamu nodrošinājumu, izņemot gadījumus, kad kuģis arestēts saskaņā ar jebkuru prasību, kas noteikta šā kodeksa 317. panta 15. un 16. punktā.
\n
(2)Attiecība uz šā kodeksa 317. panta 15. un 16. punktā minētajām jūras prasībām tiesa pēc tam, kad persona, kuras turējumā ir kuģis, izpildot tiesas prasību, sniegusi pietiekamu nodrošinājumu, var atļaut šai personai turpināt kuģa izmantošanu komerciāliem reisiem vai risināt jautājumu par kuģa citāda veida izmantošanu.
\n
(3)Ja puses nevar panākt vienošanos attiecībā uz pietiekamu nodrošinājumu, tā veidu un apmēru nosaka tiesa.
\n
(4)Kuģa atbrīvošana no aresta saskaņā ar šā panta noteikumiem nav uzskatāma par kuģa īpašnieka atbildības atzīšanu vai par viņa atteikšanos no priekšrocībām, ko saskaņā ar šo kodeksu dod atbildības ierobežojumi.
\n
323. pants
\n
Tiesvedība jūrniecības lietu izskatīšanā, izskatot lietu pēc būtības
\n
(1)Ja kuģis arestēts atbilstoši tiesas jurisdikcijai, tiesa ir pilnvarota izskatīt lietu pēc būtības šādos gadījumos:
\n
1)prasītājam Latvijā ir pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenā darbības vieta;
\n
2)prasība radusies un arests izdarīts Latvijā;
\n
3)prasība ir saistīta ar reisu, kura laikā noticis kuģa arests;
\n
4)prasība radusies sadursmes vai šā kodeksa 155. pantā minēto apstākļu dēļ;
\n
5)prasība attiecas uz glābšanu;
\n
6)prasība attiecas uz arestētā kuģa hipotēku vai citām saistībām.
\n
(2)Ja kuģis arestēts Latvijā, bet Latvijas tiesa neizskata lietu pēc būtības, nodrošinājumā, kas sniegts kuģa atbrīvošanai atbilstoši šā kodeksa 322. pantā minētajām prasībām, speciāli jānorāda, ka tas ir pietiekams attiecībā uz jebkuru spriedumu, ko var pasludināt tiesa, kas izlems Hetu pēc būtības. Latvijas tiesai šajā gadījumā jānosaka laiks, kurā prasītājam jāveic nepieciešamās darbības pirms lietas galīgās izlemšanas.
\n
(3)Ja puses vienojas lietu nodot izskatīšanai citas valsts arbitrāžā vai tiesā, nevis Latvijas tiesā un ja šās valsts jurisdikcijas ietvaros kuģis ir arestēts, Latvijas tiesa var noteikt laiku, kurā prasītājam jāiesniedz prasība tiesā.
\n
(4)Ja prasītājs šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neizpilda paredzētajājermiņā, atbildētājs var lūgt tiesu atbrīvot kuģi vai atdot nodrošinājumu.
\n
324. pantsTermiņa ierobežojums
\n
Šā kodeksa 317. pantā minētās prasības attiecībā uz kuģi izbeidzamas gada laikā no prasības rašanās brīža, ja nav noteikts citādi un ja pirms šā laikposma beigām kuģis nav arestēts un aresta rezultātā nav pārdots izsolē saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem par jūrniecības īpašuma pārdošanu. Šis termiņš nav pārtraucams vai apturams, izņemot to laiku, kad prasītājs likumdošanas aktos norādīto iemeslu dēļ nespēj kuģi arestēt.
\n
325. pantsPaziņojums par pārdošanu
\n
Pirms kuģa pārdošanas izsolē, kas noteikta šā kodeksa 324. pantā, jāpaziņo par kuģa piespiedu pārdošanu, ievērojot šā kodeksa 3. nodaļas 61. pantā minētās prasības.
\n
326. pantsPārdošanas rezultātā iegūto ieņēmumu
\n
sadalījums No summas, kas iegūta, izsolē pārdodot arestēto kuģi, vispirms tiek segti tiesas izdevumi, kas radušies sakarā ar kuģa arestu un tā pārdošanu, pēc tam jāapmierina to prasītāju prasības, uz kuru pamata kuģis arestēts, tad pārējās prasības, kas minētas šā kodeksa 317. pantā, ievērojot šā kodeksa 3. nodaļas noteikumus, un pēc tam - tās 3. nodaļā noteiktās prasības, kas nav minētas šā kodeksa 317. pantā.
\n
16. NODAĻA
\n
IEROBEŽOTĀ ATBILDĪBA UN ATBILDĪBAS SADALĪJUMS
\n
327. pantsNorēķinu vienība un tās pielietošanas
\n
objekti
\n
(1)Norēķinu vienība ir Starptautiskā valūtas fonda līguma 21. pantā noteiktā speciālā aizņemšanās tiesību vienība.
\n
Šajā nodaļā:
\n
(2)Kuģis ir jebkurš lihteris, barža un kuģošanas līdzeklis (jebkuras konstrukcijas un ar jebkuru dzinēju), kas ir nolaists ūdenī un paredzēts navigācijai kā kuģis vai kuģa daļa.
\n
(3)Kuģa īpašnieks ir tā īpašnieks, izfraktētājs, pārvaldītājs vai operators.
\n
(4)Kuģa tonnāža ir tā kopējā bruto tonnāža, kas norādīta mērgrāmatā.
\n
(5)Glābšanas pakalpojumi ir pakalpojumi, kurus sniedz tiešā sakarā ar glābšanas operācijām.
\n
(6)Glābējs ir jebkura persona, kas sniedz glābšanas pakalpojumus.
\n
(7)Glābšanas operācijas ir šā kodeksa 330. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā minētās operācijas.
\n
328. pantsFinansiālo saistību pierādījums
\n
Katram kuģim, kas atrodas Latvijas ūdeņos un uz kura ir vairāk nekā 2000 tonnas naftas, atbilstoši Starptautiskajai konvencijai par civilatbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem ir jāuzrāda Jūras administrācijai attiecīgi noformēts finansiālās atbildības pierādījums gadījumam, ja trešajai pusei tiek nodarīts zaudējums. Kuģa kapteinis, īpašnieks vai aģents, kas pārkāpis šā panta nosacījumu, atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
329. pantsPersonas, kurām ir tiesības uz ierobežoto
\n
atbildību Kuģu īpašnieki un glābēji, kā ari personas, par kuru darbību, nolaidību vai pienākumu nepildīšanu ir atbildīgi kuģu īpašnieki vai glābēji, var ierobežot savu atbildību saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem. Ja ir iesniegta prasība par apdrošinātāja atbildību, viņam, ievērojot šajā nodaļā minētos ierobežojumus, ir tiesības izmantot atbildības ierobežošanu tādā pašā mērā kā apdrošinājuma ņēmējam.
\n
330. pantsPrasības, uz kurām attiecas atbildības
\n
ierobežošana
\n
(1)Ievērojot šā kodeksa 331. un 332. pantā minētos noteikumus, atbildības ierobežošana neatkarīgi no atbildības iestāšanās pamata attiecas uz šādām prasībām:
\n
1)uz prasībām, kas cēlušās sakarā ar personas nāvi vai miesas bojājumiem, īpašuma zaudējumu vai bojājumu, ieskaitot ostas būvju, ūdens baseinu, ūdensceļu un navigācijas līdzekļu bojājumus, kuri radušies uz kuģa vai ir tieši saistīti ar kuģa ekspluatāciju vai glābšanas operācijām, kā arī sakarā ar minēto zaudējumu vai bojājumu izraisītiem turpmākiem zaudējumiem;
\n
2)uz prasībām, kas cēlušās sakarā ar zaudējumiem, kuri radušies kravas, pasažieru vai viņu bagāžas jūras pārvadājuma aizkavējuma dēļ;
\n
3)uz prasībām, kas cēlušās sakarā ar citiem zaudējumiem, kuri radušies tiesību, izņemot līgumtiesību, pārkāpuma rezultātā kuģa ekspluatācijas vai glābšanas operāciju laikā;
\n
4)uz prasībām, kas cēlušās sakarā ar nelaimes gadījumā cietuša, nogrimuša, atstāta vai uz sēkļa palikuša kuģa (ieskaitot visus, kas atrodas uz šāda kuģa) izcelšanu, pārvietošanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu;
\n
5)uz prasībām, kas cēlušās sakarā ar kuģa kravas pārvietošanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu;
\n
6)uz prasībām, ko iesniegušas personas, kuras nav atbildīgas par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu vai samazinātu zaudējumus, par kuriem atbildīgā persona var ierobežot savu atbildību saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem, kā arī prasībām attiecībā uz turpmākajiem zaudējumiem, kas radušies minēto pasākumu rezultātā.
\n
(2)Uz šā panta pirmajā daļā norādītajām prasībām atbildības ierobežošana attiecas arī tad, ja tās ir celtas nolūkā panākt atlīdzību vai kompensāciju atbilstoši līguma noteikumiem vai citādā veidā, tomēr uz šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā minētajām prasībam šī ierobežošana neattiecas tik lielā mērā, kā uz prasībām, kuras saistītas ar atlīdzināšanu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar atbildīgo personu.
\n
331. pantsAtbildības ierobežošana un atzīšana
\n
Sājā nodaļā līgums par atbildības ierobežošanu nenozīmē atbildības atzīšanu.
\n
332. pantsPrasības, uz kurām neattiecas atbildības
\n
ierobežošana Atbildības ierobežošana saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem neattiecas uz šādām prasībām:
\n
1)uz prasībām, kas cēlušās sakarā ar glābšanu vai vispārējās avārijas iemaksām;
\n
2)uz prasībām, ko izvirza kuģa īpašnieka vai glābēja darbinieki, kuru pienākumi ir saistīti ar kuģi vai glābšanas operācijām, ari uz prasībām, ko izvirza šo darbinieku mantinieki, apgādājamie vai citas personas, kurām ir tiesības izvirzīt tādas prasības, ja saskaņā ar līgumu par pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgts starp kuģa īpašnieku vai glābēju un minētajiem darbiniekiem, kuģa īpašniekam vai glābējam nav tiesību ierobežot savu atbildību attiecībā uz šādām prasībām, vai arī tad, ja saskaņā ar šo līgumu kuģa īpašnieks vai glābējs drīkst ierobežot savu atbildību virs šā kodeksa 335. pantā noteiktā apmērā.
\n
3)uz prasībām attiecībā uz gaisa spilvena kuģiem un peldošām platformām, kas uzbūvētas derīgo izrakteņu izpētei vai iegūšanai no jūras dibena vai jūras dzīlēm.
\n
333. pantsGadījumi, kad ir izslēgta atbildības
\n
ierobežošana Atbildīgajai personai nav tiesību ierobežot savu atbildību, ja ir pierādīts, ka zaudējumus radījusi tās darbība vai bezdarbība nolūkā radīt šādus zaudējumus vai ari nolaidība, apzinoties šādu zaudējumu iespējamību, kā arī ja šī persona ir atbildīga par gadījumiem, kas saistīti ar atompostījumiem.
\n
334. pantsPretprasības
\n
Ja persona, kurai ir tiesības uz ierobežoto atbildību saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem, izvirza prasītājam pretprasību vienā un tajā pašā lietā, šādas prasības tiek savstarpēji ņemtas vērā, un šās nodaļas noteikumi piemērojami tikai attiecībā uz šo prasību atlikušo daļu, ja tāda ir.
\n
335. pantsAtbildības robežas noteikšana
\n
Atbildības robeža prasībām attiecībā uz katru konkrētu gadījumu, izņemot šā kodeksa 336. pantā minētās prasības, tiek noteikta šādā kārtībā:
\n
1)attiecība uz prasībām, kas cēlušas sakara ar personas nāvi vai miesas bojājumiem, tiek aprēķinātas:
\n
a)333000 norēķinu vienības par kuģi, kura tonnāža nepārsniedz 500 bruto tonnas;
\n
b)par kuģi, kura tonnāža pārsniedz 500 bruto tonnas, papildu summai, kas norādīta a) apakšpunktā:
\n
-par katru tonnu no 500 līdz 3000 bruto tonnām - 500 norēķinu vienības;
\n
-par katru tonnu no 3001 līdz 30000 bruto tonnām - 333 norēķinu vienības;
\n
-par katru tonnu no 30001 līdz 70000 bruto tonnām - 250 norēķinu vienības;
\n
-par katru tonnu virs 70000 bruto tonnām - 167 norēķinu vienības;
\n
2)attiecībā uz pārējām prasībām:
\n
a)167000 norēķinu vienības par kuģi, kura tonnāža nepārniedz 500 bruto tonnas;
\n
b)par kuģi, kura tonnāža pārsniedz 500 bruto tonnas, papildu summai, kas norādīta a) apakšpunktā:
\n
-par katru tonnu no 500 līdz 30000 bruto tonnām - 167 norēķinu vienības;
\n
-par katru tonnu no 30001 līdz 70000 bruto tonnām - 125 norēķinu vienības;
\n
-par katru tonnu virs 70 000 bruto tonnām - 83 norēķinu vienības.
\n
336. pantsPrioritātes
\n
(1)Ja summas, kas aprēķinātas saskaņā ar šā kodeksa 335: panta 1. punktu, nav pietiekamas, lai pilnībā apmierinātu tajā minētās prasības, starpības nomaksai attiecībā uz šā kodeksa 335. panta 1. punktā minētajām prasībām izmantojama summa, kas aprēķināta saskaņā ar šā kodeksa 335. panta 2. punktu, un tāda neapmaksātā starpība tiek attiecīgi samērota ar prasībām, kas norādītas 335. panta 2. punktā.
\n
(2)Prasībām, kas minētas šā kodeksa 337. pantā, ir prioritāte salīdzinājumā ar 335. panta 2. punktā minētajām prasībām.
\n
(3)Atbildības robeža jebkuram glābējam, kas nav darbojies no kāda kuģa vai kas darbojies tieši uz tā kuģa, kuram vai attiecībā uz kuru tas sniedz glābšanas pakalpojumus, tiek aprēķināta tāpat kā par kuģi ar tonnāžu 1500 bruto tonnas.
\n
337. pantsOstas pārvaldes un piestātnes vai kanāla
\n
īpašnieka atbildības ierobežošana
\n
(1)Ostas pārvalde vai piestātnes vai kanāla īpašnieks ir atbildīgs par jebkuru zaudējumu vai kaitējumu, kas nodarīts jebkuram kuģim (kuģiem) vai jebkurām precēm vai citām mantām, kuras atrodas uz kuģa (kuģiem), piecu gadu laikā pēc zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, ja attiecīgais kuģis (kuģi) vai preces, vai cita manta atradās ostas pārvaldes vai piestātnes vai kanāla īpašnieka dienesta pienākumu vai pilnvaru izpildes rajonā.
\n
Ostas pārvalde un šis īpašnieks nav atbildīgi par zaudējumu, kurš pārsniedz summāro lielumu, kas pielīdzināms 70 norēķinu vienībām par Latvijas lielākā kuģa tonnāžas katru bruto tonnu.
\n
(2)Šā panta kontekstā nevar uzskatīt, ka kuģis atrodas ostas pārvaldes vai piestātnes vai kanāla īpašnieka dienesta pienākumu vai pilnvaru izpildes rajonā, ja tas bijis uzbūvēts vai pārbūvēts šajā rajonā vai ja tas šajā rajonā atradis patvērumu un šķērsojis šo rajonu ceļā starp diviem punktiem, kuri neatrodas šajā rajonā, vai arī ja tas veicis iekraušanas vai izkraušanas darbus vai uzņēmis, vai izsēdinājis pasažierus šajā rajonā.
\n
(3)Atbildības ierobežošana saskaņā ar šā panta noteikumiem pilnībā attiecas uz visiem zaudējumiem vai kaitējumiem, kādi var rasties katrā konkrētajā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai šāds zaudējums vai kaitējums nodarīts vienai vai vairākām personām.
\n
(4)Sājā pantā piestātnes vai kanāla īpašnieks ir jebkura persona vai institūcija, kas kontrolē un pārvalda piestātni vai kanālu.
\n
338. pantsAtbildības robežas attiecībā uz pasažieru
\n
prasībām
\n
(1)Ja prasības tiek izvirzītas sakarā ar kuģa pasažiera nāvi vai miesas bojājumu, kuģa īpašnieka atbildības robežu nosaka, 46666 norēķinu vienības reizinot ar to pasažieru skaitu, kurus kuģis drīkst pārvadāt saskaņā ar kuģa apliecību, bet šī robeža nedrīkst pārsniegt 25 miljonus norēķinu vienību.
\n
(2)Sājā pantā prasības sakarā ar kuģa pasažiera nāvi vai miesas bojājumu ir jebkura prasība, ko izvirza jebkura persona, kuru kuģis pārvadā saskaņā ar pasažieru pārvadājuma līgumu, vai prasība, kas tiek izvirzīta šādas personas vārdā, kā ari prasība, kas tiek izvirzīta tādas personas vārdā, kura ar pārvadātāju piekrišanu pavada transportlīdzekli vai dzīvus dzīvniekus, kurus kuģis pārvadā saskaņā ar preču pārvadājuma līgumu.
\n
339. pantsNorēķinu vienību pārrēķināšana Latvijas
\n
valūtā Šā kodeksa 335. un 338. pantā norādītās summas jāpārrēķina latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam lata kursam tajā dienā, kad tiek iemaksāti šā kodeksa 338. pantā norādītais nodrošinājums vai garantija.
\n
340. pantsPrasību apvienošana
\n
(1)Atbildības robeža, kas noteikta saskaņā ar šā kodeksa 335. pantā minētajiem noteikumiem, ir attiecināma uz visām apvienotajām prasībām, kuras izvirzītas katrā konkrētā gadījumā:
\n
1)pret kuģa īpašnieku un jebkuru personu, par kuras rīcību, nolaidību vai saistību nepildīšanu kuģa īpašnieks var būt atbildīgs;
\n
2)pret tāda kuģa īpašnieku, kurš sniedz glābšanas pakalpojumus, un pret glābēju vai glābējiem, kuri darbojas no šā kuģa, kā arī pret jebkuru personu, par kuras rīcību nolaidību vai saistību nepildīšanu kuģa īpašnieks, glābējs vai glābēji ir atbildīgi;
\n
3)pret glābēju vai glābējiem, kas nedarbojas no kuģa vai darbojas tieši uz tā kuģa, kuram vai attiecībā uz kuru tiek sniegti glābšanas pakalpojumi, un pret jebkuru personu, par kuras rīcību, nolaidību vai saistību nepildīšanu glābējs vai glābēji ir atbildīgi.
\n
(2)Šā kodeksa 338. pantā noteiktā atbildības robeža ir attiecināma uz visām apvienotajām prasībām, kuras var tikt izvirzītas katrā konkrētā gadījumā pret kuģa īpašnieku attiecībā uz šā kodeksa 338. pantā minēto kuģi un pret jebkuru personu, par kuras rīcību, nolaidību vai saistību nepildīšanu atbild kuģa īpašnieks.
\n
341. pantsNodrošinājuma iesniegšana un kuģa
\n
atbrīvošana
\n
(1)Jebkurai personai, kura ir atbildīga un kura vēlas ierobežot savu atbildību saskaņā ar šās nodalās noteikumiem, jāiemaksā tiesas depozītā nodrošinājuma vai garantijas veidā summa, kas nav mazāka par šā kodeksa 335. un 338. pantā noteikto minimālo summu, kā arī šās summas procenti, kurus aprēķina no dienas, kad bijis notikums, sakarā ar kuru atbildība iestājusies, līdz dienai, kad nodrošinājums vai garantija iemaksāta. Iemaksātās summas var saņemt vienīgi, lai apmierinātu prasības, attiecībā uz kurām atbildība var tikt ierobežota.
\n
(2)Uzskatāms, ka nodrošinājumu vai garantiju, ko iemaksā viena no personām, kuras noteiktas šā kodeksa 340. pantā, vai ko iemaksā šās personas apdrošinātājs, ir iemaksājušas visas personas, kas norādītas šā kodeksa 340. pantā.
\n
342. pantsNaudas summu sadalīšana
\n
(1)Saskaņā ar šā kodeksa 335., 336. un 338. pantā minētajiem noteikumiem nodrošinājuma vai garantijas summa un procentu summa, kas iegūta no tiesas :depozītā iemaksātā nodrošinājuma vai garantijas, jāsadala starp prasītājiem proporcionāli viņu iesniegtajām prasībām.
\n
(2)Ne jūrniecības prasījuma tiesības, ne jebkuras citas tiesības attiecībā uz jebkuru kuģi vai īpašumu neietekmē proporcijas, kādās naudas summas tiek sadalītas starp vairākiem prasītājiem.
\n
(3)Visas summas, kas temaksātas tāda zaudējuma vai kaitējuma atlīdzināšanai, sakarā ar kuru atbilstoši šās nodaļas noteikumiem īpašnieku atbildība ir ierobežota, un visus ar to saistītos izdevumus var sadalīt starp viena un tā paša kuģa dalu īpašniekiem tādā pašā veidā, kā tiek sadalīti kuģa ekspluatācijai nepieciešamie naudas līdzekļi.
\n
(4)Ja atbildīgā persona vai tās apdrošinātājs apmierina prasību, iekams nodrošinājums vai garantija tiek sadalīta, iemaksātās summas ietvaros un subrogacijas kartība šī persona iegūst tiesības, kādas būtu personai, kura saņēmusi kompensāciju saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem.
\n
(5)Saskaņā ar šā panta noteikumiem sadalot naudas summu, tiesa var, ja uzskata to par lietderīgu, atlikt tādas šo naudas līdzekļu daļas sadalīšanu, kādu uzskata par pietiekamu attiecībā uz jebkuru prasību, ņemot vērā subrogacijas prasības vai citas prasības, kuras varētu rasties vēlāk.
\n
343. pantsIerobežojumi attiecībā uz prasību
\n
izvirzīšanu
\n
(1)Ja saskaņā ar šā kodeksa 341. pantā minētajiem noteikumiem tiesas depozītā ir iemaksāts nodrošinājums vai garantija, jebkurai personai, kas izvirzījusi prasību attiecībā uz šo nodrošinājumu vai garantiju, ir aizliegts izvirzīt prasību attiecībā uz citu šās personas īpašumu, kura iemaksājusi nodrošinājumu vai garantiju vai kuras vārdā tie iemaksāti.
\n
(2)Ja kuģis vai cits īpašums ir aizturēts vai arestēts sakarā ar prasību, kura pēc tiesas ieskatiem ir pamatota un uz kuru saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem attiecas atbildības ierobežošana, un ja sakarā ar šo atbildību ir iemaksāti nodrošinājums vai garantija tiesa liek atbrīvot šo kuģi vai īpašumu, ja nodrošinājums vai garantija ir iemaksāti Latvijā vai:
\n
1)ostā, kur atgadījums noticis, vai arī, ja tas noticis ārpus, ostas, - pirmajā ostā, kur kuģis pēc atgadījuma ienācis;
\n
2)ostā, kur atstāts mirušais vai cietusī persona, - ja prasība izvirzīta sakarā ar personas nāvi vai miesas bojājumu,
\n
3)ostā, kur kuģis tiek izkrauts, - ja prasība izvirzīta sakarā ar kravas bojājumu.
\n
(3)Ja ir dots norādījums atbrīvot kuģi vai īpašumu, personai, uz kuras iesnieguma pamata dots norādījums, ir jāpakļaujas tās tiesas jurisdikcijai, kura izskata attiecīgo prasību.
\n
344. pantsSakarā ar personas nāvi vai miesas bojājumu
\n
radušos zaudējumu atlīdzināšana
\n
(1)Ja personas nāve iestājusies vai miesas bojājumi personai nodarīti uz kuģa un ja tas noticis šā vai cita kuģa (kuģu) vainas dēļ, kuģu īpašnieki ir solidāri atbildīgi.
\n
(2)Sājā pantā neko nedrīkst iztulkot tā, ka tas atņemtu jebkurai personai jebkuras tiesības uz aizstāvību, uz kuru neatkarīgi no šā panta tā varēja paļauties, ja lietu tiesā pret šo personu ierosinājusi cietusī persona vai jebkura cita persona, vai personas, kurām ir tiesības izvirzīt prasību sakarā ar nāvi vai miesas bojājumu, vai iztulkot tā, ka tas ietekmētu jebkuras personas tiesības uz ierobežoto atbildību gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta noteikumi, tādā kārtībā, kāda noteikta spēkā esošajos likumdošanas aktos.
\n
345. pantsPārvadājuma un nomas maksa
\n
Šā kodeksa 346. panta izpratnē maksa par pārvadājumu un nomas maksa ir frakts. Atsaukšanās uz bojājumu vai zaudējumu kuģa vainas dēļ nozīmē atsaukšanos uz glābšanas vai citiem izdevumiem, kas radušies kuģa vainas dēļ un kuri pēc likuma ir jāatlīdzina kā zaudējumi.
\n
346. pantsDarbības ierobežošana
\n
(1)Saskaņā ar šā panta noteikumiem nav pieļaujamas nekādas darbības, kuru mērķis ir panākt jebkuras prasības apmierināšanu vai iegūt jūrniecības prasījuma tiesības pret kuģi vai tā īpašnieku sakarā ar jebkuru bojājumu vai zaudējumu, kas radušies citam kuģim, tā kravai (arī frakts zaudējumi) vai jebkuram īpašumam uz cita kuģa, vai sakarā ar jebkuru gadījumu, kad uz šā cita kuģa esošajām personām iestājusies nāve vai nodarīti miesas bojājumi, un tas noticis pirmā kuģa vainas dēļ neatkarīgi no tā, vai šis cits kuģis ir pilnīgi vai daļēji vainīgs, ja divu gadu laikā no dienas, kad radies bojājums vai zaudējums vai iestājusies personas nāve, vai nodarīti miesas bojājumi, lieta nav ierosināta tiesā. Saskaņā ar šo kodeksu nav pieļaujamas nekādas darbības, kuru mērķis ir panākt tās summas daļas atmaksāšanu, kas izmaksātas virs kompensācijas par nāvi vai miesas bojājumiem, ja gada laikā no maksāšanas dienas lieta nav ierosināta tiesā.
\n
(2)Jebkura attiecīgās jurisdikcijas tiesa saskaņā ar savu kompetenci var pagarināt šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu uz tik ilgu laiku un uz tādiem noteikumiem, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, un, ja tiek noskaidrots, ka šajā termiņā nav bijis reālas iespējas arestēt atbildētāja kuģi tiesas jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos vai prasītāja kuģa valsts teritoriālajos ūdeņos, vai tās valsts teritorijā, kurā atrodas prasītāja dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta, tiesa var pagarināt šo termiņu uz tik ilgu laiku, lai šāda reāla iespēja rastos.
\n
17. NODAĻA
\n
AR KUĢOŠANU SAISTĪTO NEGADĪJUMU IZMEKLĒŠANA
\n
347. pantsAr kuģošanu saistīto negadījumu
\n
izmeklēšana
\n
(1)Jūras administrācija drīkst veikt jūras negadījuma iepriekšējo izpēti, uzdodot to izdarīt īpaši ieceltai personai, šādos gadījumos:
\n
1)kuģis gājis bojā vai iespējama tā bojāeja, kuģis cietis negadījumā, uzsēdies uz sēkļa, ir atstāts vai bojāts;
\n
2)ugunsgrēks uz kuģa vai jebkurš negadījums ar kuģi vai kuģa laivu uz kuģa vai kuģa laivā ir izraisījis cilvēka dzīvības zaudēšanu;
\n
3)kuģis izraisījis kādu bojājumu;
\n
4)negadījums noticis ar Latvijas kuģi vai kuģis vai kuģa laiva atrodas Latvijas ūdeņos.
\n
(2)Kuģa īpašnieka, nofraktētāja vai viņu pilnvarotas personas pienākums ir ziņot Jūrniecības departamentam tā noteiktajā kārtībā par jebkuru šajā pantā minēto negadījumu.
\n
(3)Neatkarīgi no tā, vai tika veikta jūras negadījuma iepriekšējā izpēte saskaņā ar šā panta pirmo dalu, Jūrniecības departaments drīkst veikt oficiālu dienesta izmeklēšanu, kuru veic Jūrniecības departamenta iecelta komisija.
\n
348. pantsOficiālā dienesta izmeklēšana
\n
(1)Komisijā, kas veic oficiālo dienesta izmeklēšanu, tiek iekļauti viens vai vairāki speciālisti navigācijas, mehānikas vai citās īpašās jomās.
\n
(2)Ja oficiālās dienesta izmeklēšanas gaitā rodas jautājums par kuģa virsnieka apliecības anulēšanu vai tās derīguma termiņa apturēšanu, komisijas sastāvā jābūt ne mazāk kā diviem locekļiem, kuriem ir jūras flotes kuģa kapteiņa vai vecākā mehāniķa ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze.
\n
(3)Pēc lietas izskatīšanas komisija sagatavo Jūrniecības departamentam pārskatu, kurā ir negadījuma pilns apraksts un komisijas viedoklis un kuram tiek pievienoti pierādījumi un citi dokumenti pēc komisijas ieskatiem. Katram komisijas loceklim ir jāparaksta pārskats vai ari rakstveidā jāpaziņo Jūrniecības departamentam savs īpašais viedoklis, norādot attiecīgos iemeslus.
\n
(4)Katra ar kuģošanu saistītā negadījuma oficiālā dienesta izmeklēšana veicama tā, lai persona, pret kuru ierosināta lieta, varētu sevi aizstāvēt.
\n
349. pantsKomisijas pilnvaras attiecībā uz kuģa virsnieka
\n
darba diplomu
\n
(1)Komisija, kas veic ar kuģošanu saistīto negadījumu oficiālo dienesta izmeklēšanu, var anulēt kuģa virsnieka darba diplomu vai apturēt tā derīguma termiņu, ja konstatē, ka kuģa bojāeju vai atstāšanu vai jebkuru kuģa nopietnu bojājumu, vai cilvēku dzīvības zaudēšanu izraisījusi kuģa virsnieka nepareiza vai nolaidīga rīcība vai pienākumu nepildīšana, kā arī tad, ja tā konstatē, ka virsnieks nespēj veikt savus pienākumus kompetences trūkuma vai necienīgas uzvedības dēļ vai ari pieļāvis nopietnus pārkāpumus savu pienākumu izpildē.
\n
(2)Komisija saskaņā ar šo nodaļu nedrīkst anulēt kuģa virsnieka darba diplomu vai apturēt tā derīguma termiņu, ja diploma turētājam nav paziņots atzinums par izmeklēto lietu.
\n
(3)Par kuģa virsnieka darba diploma anulēšanu vai derīguma termiņa apturēšanu komisija paziņo oficiālā Valdības izdevumā.
\n
350. pantsKomisijas pilnvaru ierobežojumi attiecība uz
\n
kuģa virsnieka darba diplomu Komisija, kas veic oficiālo dienesta izmeklēšanu, var anulēt kuģa virsnieka darba diplomu vai apturēt tā derīguma termiņu tikai tajā gadījumā, ja šis diploms izdots Latvijā, - neatkarīgi no tā, vai diploma turētājs ir Latvijas pilsonis vai nav.
\n
351. pantsKuģa virsnieka darba diploma nodošana
\n
Kuģa virsniekam, kura darba diplomu komisija anulējusi vai kura darba diploma derīguma termiņu tā apturējusi, pēc pieprasījuma tas jānodod komisijai. Ja kuģa virsnieks to neizdara, viņš atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
\n
352. pantsJūrniecības departamenta pilnvaras kuģa
\n
virsnieka darba diploma atjaunošanā Jūrniecības departaments pēc saviem ieskatiem var atjaunot un atdot darba diplomu kuģa virsniekam, kuram tas tika anulēts vai kuram tika apturēts darba diploma derīguma termiņš Latvijā vai citā vietā, vai saīsināt darba diploma derīguma termiņa apturēšanas laiku, vai izsniegt jaunu tādas pašas vai zemākas kategorijas darba diplomu.
\n
353. pantsAtkārtotā izmeklēšana
\n
Jūrniecības departaments var pieprasīt atkārtoti izmeklēt ar kuģošanu saistītu negadījumu, attiecībā uz kuru veikta oficiālā dienesta izmeklēšana, ja konstatēti jauni lietas apstākļi vai ir pamats aizdomām, ka izmeklēšana nav bijusi objektīva.
\n
354. pantsIzmeklēšanas noteikumi
\n
Jūrniecības departaments izstrādā jūras negadījumu izmeklēšanas noteikumus attiecībā uz oficiālās un atkārtotās dienesta izmeklēšanas procedūru, negadījumā iesaistītajām pusēm, uzaicināmajām personām un rakstveida paziņojumiem, kā arī attiecībā uz komisijas darbības finansēšanas kārtību, apmēriem un par oficiālās dienesta izmeklēšanas veikšanas vietu.
\n
18. NODAĻA
\n
JŪRAS PROTESTS
\n
355. pantsApstākļi, kas nosaka jūras protesta
\n
iesniegšanu Ja ar kuģi, kas atrodas jūrā vai ostā, ir noticis atgadījums vai notikums, kura rezultātā uz kuģa ir bojāts īpašums vai nopietns pamats uzskatīt, ka tas ir bojāts, un pret kuģa īpašnieku var tikt celta prasība, kuģa kapteinim saskaņa ar šās nodaļas noteikumiem ir jāiesniedz jūras protests, lai aizstāvētu kuģa īpašnieka likumīgās intereses un tiesības.
\n
356. pantsJūras protesta saturs
\n
Jūras protestā jāietver atgadījuma apstākļu apraksts un to pasākumu uzskaitījums, kurus veicis kapteinis, lai novērstu vai samazinātu zaudējumus un saglabātu īpašumu, kas atrodas uz kuģa un uzticēts tā apkalpei.
\n
357. pantsJūras protesta iesniegšana notāram
\n
(1)Ja pēc atgadījuma, kura sakarā iesniedzams jūras protests, kuģis ienāk Latvijas ostā, tā kapteinim divdesmit četru stundu laikā pēc kuģa ienākšanas ostā jāierodas pie notāra vai citas amatpersonas, kura saskaņā ar likumdošanas aktiem ir pilnvarota pildīt notāra funkcijas, un jāiesniedz iesniegums par jūras protestu. Tas jāparaksta notāra vai pilnvarotas amatpersonas klātbūtnē, kā arī divu kuģa apkalpes pārstāvju klātbūtnē. Kuģa apkalpes pārstāvji paraksta iesniegumu kā liecinieki.
\n
(2)Valsts ostā notāra funkcijas var pildīt jebkura amatpersona kura tam ir pilnvarota saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanas aktiem.
\n
(3)Ja atgadījums ir noticis ostā, šā panta pirmajā daļā minētajai procedūrai jānotiek 24 stundu laikā pēc atgadījuma.
\n
(4)Ja nav iespējams iesniegt jūras protestu šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajā termiņā, attiecīgie iemesli katrā konkrētajā gadījumā jānorāda iesniegumā par jūras protestu.
\n
358. pantsNepieciešamība jūras protestu iesniegt pirms
\n
kravas lūku atvēršanas Ja ir pamats uzskatīt, ka atgadījuma rezultātā krava bojāta, tad kravas lūkas nedrīkst atvērt līdz jūras protesta iesniegšanai. Tikai galējas nepieciešamības dēļ ir atļauts atvērt kravas lūkas līdz jūras protesta iesniegšanai.
\n
359. pantsNepieciešamība iesniegt izrakstu no kuģa
\n
žurnāla Lai apstiprinātu iesniegumu par jūras protestu, septiņu dienu laikā pēc kuģa ienākšanas ostā vai septiņu dienu laikā pēc atgadījuma, ja tas noticis ostā, kapteinim jāiesniedz notāram vai citai amatpersonai attiecīgs izraksts no kuģa žurnāla.
\n
360. pantsJūras protesta apstiprināšana pie
\n
notāra Notārs vai cita pilnvarota amatpersona pēc tam, kad izlasīts iesniegums par jūras protestu un izraksts no kuģa žurnāla, noklausās kapteiņa un divu kuģa apkalpes locekļu paskaidrojumus un ar savu parakstu un notāra zīmogu apstiprina jūras protestu.
\n
361. pantsJūras protests ka neapstrīdams apstākļu
\n
apstiprinājums Jūras protests ir uzskatāms par neapstrīdamu apstiprinājumu jūras protestā minētajiem apstākļiem.
\n
19. NODAĻA
\n
JŪRAS APDROŠINĀJUMS 1. apakšnodaļa Ievads
\n
362. pantsFrakts un kustamais īpašums
\n
Šās nodaļas izpratnē, ja vien konteksts vai objekts nenosaka pretējo:
\n
1)frakts ir peļņa, ko gūst kuģa īpašnieks, izmantodams kuģi, !ai pārvadātu savu kravu (preces) vai citu kustamo īpašumu, kā arī frakts, ko maksā trešā puse, taču neietver braukšanas maksu;
\n
2)kustamais īpašums ir jebkurš kustamais īpašums, kas nav kuģis, ari nauda, vērtspapīri un citi dokumenti.
\n
363. pantsJūras apdrošinājuma definīcija
\n
Saskaņā ar jūras apdrošinājuma līgumu apdrošinātājs apņemas par noteiktu samaksu (turpmāk tekstā - \"apdrošinājuma prēmija\"), iestājoties līgumā paredzētajām briesmām vai nejaušībām, kuras apdraud kuģi vai kravu (apdrošinājuma gadījumam), atlīdzināt ciestos zaudējumus apdrošinājuma ņēmējam vai citai personai, kuras labā noslēgts līgums.
\n
364. pantsJauktais jūras un sauszemes risks
\n
(1)Pamatojoties uz īpašu vienošanos, jūras apdrošinājuma līgumu var paplašināt, lai aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju pret zaudējumiem iekšējos ūdeņos vai pret jebkuru ar jūras braucienu saistītu sauszemes risku.
\n
(2)Ja attiecībā uz kuģi pēc jūras apdrošinājuma polises parauga ir izdota cita veida polise uz kuģa būvēšanas, tā ūdenī nolaišanas vai jebkura cita jūrniecības riskam analoga riska laiku, tad, ciktāl tas ir iespējams, piemērojami šās nodaļas noteikumi; taču, izņemot šā panta noteikumus, citi šās nodaļas noteikumi nevar grozīt vai ietekmēt likuma normas, ko piemēro jebkuram citam apdrošinājuma līgumam, kas atbilstoši šajā nodaļā dotajai jūras apdrošinājuma definīcijai nav ar kuģa un kravas apdrošināšanu saistīts līgums.
\n
365. pantsJūrniecības risks un jūras briesmu
\n
definīcija
\n
(1)Saskaņā ar šo kodeksu jebkurš likumā paredzētais jūrniecības risks var būt jūras apdrošinājuma līguma objekts.
\n
(2)Jūrniecības risks ir tad, ja:
\n
1)kuģa krava (preces) vai cita veida kustamais īpašums ir pakļauts jūras briesmām. Šāds īpašums šajā nodaļā tiek saukts par apdrošināto īpašumu;
\n
2)apdrošinātā īpašuma pakļaušana jūras briesmām apdraud jebkuras frakts, braukšanas maksas, komisijas naudas, pelņas vai jebkura cita ienākuma iegūšanu, kā arī jebkura avansa vai aizņēmuma drošību.
\n
(3)īpašnieks vai cita persona, kas ir ieinteresēta vai atbildīga par apdrošināto īpašumu, var uzlikt atbildību trešajai pusei sakarā ar jūras briesmām.
\n
(4)Jūras briesmas šā kodeksa izpratnē ir jebkuras gadījuma rakstura briesmas, ko rada jūra, ugunsgrēki, kari, zagli, laupītāji, kuģa aplaupīšana, sagrābšana un aizturēšana, ķīlnieku sagūstīšana, kravas zaudēšana un tiesas process, kā ari citas jūras apdrošinājuma polisē (turpmāk tekstā - \"polise\") noteiktās līdzīga rakstura briesmas.
\n
2.apakšnodaļa Apdrošināšanas interese
\n
366. pantsFiktīvu līgumu vai derību līgumu spēkā
\n
neesamība
\n
(1)Jūras apdrošinājuma līgums, kas noslēgts fiktīvi vai kā derību līgums, nav spēkā. Jūras apdrošinājuma līgums uzskatāms par fiktīvu līgumujvai derību līgumu:
\n
1)ja apdrošinājuma ņēmējam nav apdrošināšanas intereses saskaņā ar šajā nodaļā doto jūras apdrošinājuma definīciju un ja līgums ir noslēgts, neparedzot šādas intereses rašanos;
\n
2)ja polisē ietverti nosacījumi: \"interese ir vai intereses nav\" vai \"citu intereses pierādījumu, izņemot polisi, nav\", kā arī \"bez iespējas apdrošinātājam gūt labumu no atlīdzības par kuģa glābšanu\" vai tajā iekļauti citi līdzīgi noteikumi.
\n
(2)Gadījumos, kad glābšana nav iespējama, polise var būt spēkā ari tad, ja apdrošinātājs negūst labumu no atlīdzības par kuģa glābšanu.
\n
367. pantsApdrošināšanas intereses definīcija
\n
Saskaņā ar šo kodeksu katrai personai, kas ir ieinteresēta riskantā kuģošanas pasākumā, ir apdrošināšanas interese, īpaši tad, ja šai personai ir kāda juridiska vai objektīva saistība ar riskanto kuģošanas pasākumu vai ar jebkuru riskam pakļautu apdrošināmo īpašumu, sakara ar kuru tā var gūt labumu, ja apdrošinātais īpašums ir drošībā un laikā nogādāts, vai ciest zaudējumus, ja tas tiek pazaudēts, sabojāts vai aizturēts, vai arī šai personai sakarā ar to var iestāties atbildība.
\n
368. pantsIntereses rašanās
\n
(1)Apdrošinājuma ņēmējam ir jāgūst labums no objekta, kas jau ir bijis apdrošināts zaudējumu rašanās brīdī, bet nav jāgūst labums jau tad, kad apdrošināšana tiek noformēta.
\n
(2)Ja objekts tiek apdrošināts, neņemot vērā, vai zaudējumi ir vai zaudējumu nav, apdrošinājuma ņēmējs var saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kaut arī viņa interese nav radusies līdz pat zaudējumu rašanās brīdim, izņemot gadījumu, kad jūras apdrošinājuma līguma noslēgšanas brīdī apdrošinājuma ņēmējs apzinājies iespējamos zaudējumus, bet apdrošinātājs tos nav apzinājies.
\n
(3)Ja apdrošinājuma ņēmējam nav apdrošināšanas intereses zaudējumu rašanās brīdī, viņam šāda interese nevar rasties, veicot kādas darbības pēc tam, kad viņš apzinājies savus zaudējumus.
\n
369. pantsAnulējamā vai iespējamā interese
\n
Gan anulējamā interese, gan iespējamā interese ir apdrošmāma. īpaši tad, ja pircējs preces ir apdrošinājis, viņam ir apdrošināšanas interese, neraugoties uz to, ka viņš pēc savas izvēles var atteikties no precēm, vai ari uzskatīt tās par pārdevēja risku, pamatojoties uz to, ka pārdevējs aizkavē piegādi, vai uz citāda pamata.
\n
370. pantsDaļējā interese
\n
Jebkura daļējā interese ir apdrošināma.
\n
371. pantsPārapdrošināšana
\n
Apdrošinātājam saskaņā ar jūras apdrošinājuma līgumu ir apdrošināmā interese par savu risku, un viņš var to pārapdrošināt. Sākotnējam apdrošinājuma ņēmējam nav nekādu