Par starptautiskā dokumenta spēkā stāšanos

Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.40/888-4813 Rīgā 2004. gada 15. jūnijā Par starptautiskā dokumenta spēkā stāšanos Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 2002. gada 12. decembra Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras dalībvalstu konferencē pieņemto Starptautisko kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksu. Kodekss stāsies spēkā Latvijas Republikā 2004. gada 1. jūlijā. Juridiskā departamenta direktors R.Jansons 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras dalībvalstu konferences 2. rezolūcija (pieņemta 2002. gada 12. decembrī) STARPTAUTISKĀ KODEKSA PIEŅEMŠANA KUĢU UN OSTAS IEKĀRTU AIZSARDZĪBAI KONFERENCE, PIEŅĒMUSI grozījumus 1974.gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk - Konvencija) attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai paaugstinātu kuģošanas drošību un aizsardzību, ŅEMOT VĒRĀ Konvencijas jaunajā XI-2 nodaļā ieviesto atsauci uz Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (International Ships and Port Facilities Security Code - ISPS kodekss), kas pieprasa, lai kuģi, kuģošanas kompānijas un ostas iekārtas atbilst Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa A daļas atbilstošām prasībām, kā noteikts ISPS Kodeksa A daļā, UZSKATOT, ka Dalībvalstīm minētās nodaļas ieviešana būtiski veicinās kuģošanas drošību un aizsardzību un personu aizsardzības paaugstināšanu uz kuģiem un krastā, IZSKATĪJUSI Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa projektu, ko sagatavojusi Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk - Organizācija) Jūras drošības komiteja, savā septiņdesmit piektajā un septiņdesmit sestajā sesijā, izskatīšanai un pieņemšanai Konferencē, 1. PIEŅEM Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (turpmāk - Kodekss), kura pilns teksts dots šīs rezolūcijas pielikumā; 2. AICINA Konvencijas dalībvalstu valdības ņemt vērā, ka Kodekss stāsies spēkā 2004. gada l. jūlijā līdz ar Konvencijas jaunās XI-2 nodaļas stāšanos spēkā; 3. LŪDZ Jūras drošības komitejai veikt Kodeksa pārskatīšanu, grozīšanu, ja tas ir atbilstoši; 4. LŪDZ Organizācijas ģenerālsekretāram nosūtīt visām Konvencijas dalībvalstu valdībām šīs rezolūcijas apstiprinātās kopijas un Konvencijas pielikumā doto tekstu; 5. PAPILDUS LŪDZ Ģenerālsekretāram nosūtīt šīs rezolūcijas un tās Pielikuma kopijas visiem Organizācijas dalībniekiem, kas nav Konvencijas Dalībvalstis. Pielikums Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss Preambula 1. Diplomātiskajā konferencē par kuģošanas aizsardzību, kas notika Londonā 2002. gada decembrī, lai paaugstinātu kuģošanas aizsardzību, tika pieņemti jauni, 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, noteikumi un šis Kodekss.* Šīs jaunās prasības veido starptautisko struktūru, kuru izmantojot kuģi un ostas iekārtas var sadarboties, lai konstatētu un novērstu darbības, kas apdraud jūras transporta nozares aizsardzību. 2. Pēc 2001. gada 11. septembra traģiskajiem notikumiem, Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk - Organizācija) Asambleja savā divdesmit otrajā sesijā 2001. gada novembrī vienprātīgi vienojās izstrādāt jaunus pasākumus kuģu un ostas iekārtu aizsardzības uzlabošanai, lai tos pieņemtu 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras Dalībvalstu konferencē (tā dēvētajā Diplomātiskajā konferencē) 2002. gada decembrī. Sagatavošanās Diplomātiskajai konferencei tika uzticēta Organizācijas Jūras drošības komitejai (JDK), pamatojoties uz Dalībvalstu, starpvaldību organizāciju un Organizācijas konsultantu statusā esošo nevalstisko organizāciju iesniegumiem. 3. JDK pirmajā ārpuskārtas sesijā, kas arī notika 2001. gada novembrī, lai paātrinātu attiecīgo aizsardzības pasākumu izstrādāšanu un pieņemšanu, izveidoja JDK Starpsesiju kuģošanas aizsardzības darba grupu. JDK kuģošanas aizsardzības darba grupas pirmā starpsesiju sanāksme notika 2002. gada februārī un tās diskusiju rezultāti tika paziņoti un izskatīti JDK septiņdesmit piektajā sesijā 2002. gada martā, kad iesniegto priekšlikumu tālākai izstrādāšanai tika izveidota speciāla darba grupa. JDK septiņdesmit piektajā sesijā, izskatot darba grupas ziņojumu, šo darbu ieteica turpināt nākamajā JDK starpsesiju darba grupas sanāksmē, kas notika 2002. gada septembrī. JDK savā septiņdesmit sestajā sesijā tieši pirms Diplomātiskās konferences izskatīja JDK starpsesiju darba grupas 2002. gada septembra sesijas rezultātus un JDK darba grupas paveikto, kas notika vienlaicīgi ar Komitejas septiņdesmit sesto sesiju 2002. gada decembrī, un vienojās, ka priekšlikumu galīgā versija izskatāma Diplomātiskajā konferencē. 4. Diplomātiskajā konferencē (no 2002. gada 9. līdz 13. decembrim) pieņēma arī 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74) noteikumu grozījumus, kas prasa paātrināt prasības ieviest automātiskās identifikācijas sistēmas, kā arī tika pieņemti jauni noteikumi SOLAS 74 XI-1 nodaļā par Kuģa identifikācijas numura marķēšanu un kuģa vēstures pierakstiem. Diplomātiskajā konferencē tika pieņemtas arī vairākas Konferences rezolūcijas, tai skaitā arī rezolūcijas par šī Kodeksa ieviešanu un pārskatīšanu, tehnisko sadarbību, kā arī par sadarbību ar Starptautisko darba organizāciju un Pasaules muitas organizāciju. Tika atzīts, ka šo divu organizāciju darba gaitā var rasties nepieciešamība pārskatīt un grozīt atsevišķus jaunos noteikumus, kas attiecas uz kuģošanas aizsardzību. 5. SOLAS 74 XI-2 nodaļas noteikumus un šo Kodeksu piemēro kuģiem un ostas iekārtām. Tika akceptēta SOLAS 74 paplašināšana, lai iekļautu tajā ostas iekārtas, pamatojoties uz to, ka SOLAS 74 piedāvāja visātrākos līdzekļus, kas nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības pasākumu spēkā stāšanos. Tomēr pēc tam tika panākta vienošanās, ka ar ostas iekārtām saistītie noteikumi ir attiecināmi tikai uz mijiedarbību starp kuģi un ostas iekārtu. Jautājums par ostas teritorijas aizsardzības tālāko regulāciju būs Starptautiskās jūras organizācijas un Starptautiskās darba organizācijas turpmākās sadarbības priekšmets. Tāpat tika nolemts, ka noteikumi neattiecas uz faktisko atbildes reakciju uz uzbrukumiem un atbilstošajiem sakārtošanas darbiem pēc šāda veida uzbrukumiem. 6. Sagatavojot noteikumus, jānodrošina to atbilstība 1978. gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, ar grozījumiem, kā arī Starptautiskajam drošas pārvaldes (International Safety Management - ISM) kodeksam un saskaņotajai pārbaužu un sertifikācijas sistēmai. 7. Noteikumi atspoguļo būtiskas izmaiņas starptautiskās kuģošanas nozares attieksmē pret aizsardzības jautājumiem jūras transporta sektorā. Tiek uzskatīts, ka tās var radīt būtisku papildu nastu atsevišķām Dalībvalstīm. Ir pilnībā atzīta tehniskās sadarbības nozīme, kas palīdzēs Dalībvalstīm ieviest noteikumus. 8. Noteikumu ieviešanai būs nepieciešama efektīva sadarbība un sapratne starp visām pusēm, kas iesaistītas darbībās ar kuģiem un ostas iekārtām vai izmanto tos, ieskaitot kuģa un ostas personālu, pasažierus, kravas pārvadātāju intereses, kuģa un ostas pārvaldi un personas, kas atbild par aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs. Ja esošā prakse un procedūras nenodrošina attiecīgo aizsardzības līmeni, tad nepieciešams tās izvērtēt un mainīt. Kuģošanas aizsardzības paaugstināšanas interesēs, kuģniecības un ostu nozarēm, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm būs jāuzņemas papildu pienākumi. 9. Ieviešot SOLAS 74 XI-2 nodaļā un šī Kodeksa A daļā dotos aizsardzības noteikumus, jāņem vērā šī Kodeksa B daļā dotie norādījumi. Tomēr jāatzīst, ka tas, cik lielā mērā šie norādījumi piemērojami, var mainīties atkarībā no ostas iekārtas vai kuģa rakstura, tā darījumu un/vai kravas rakstura. 10. Nekas no šajā Kodeksā teiktā nevar tikt tulkots vai piemērots veidā, kas pienācīgi neņem vērā starptautiskajos aktos ietvertās pamattiesības un pamatbrīvības, īpaši attiecībā uz strādājošiem kuģošanā un bēgļiem, ieskaitot Starptautiskās darba organizācijas deklarāciju par darba pamatprincipiem un pamattiesībām, kā arī starptautiskos standartus attiecībā uz strādājošiem kuģošanā un ostā. 11. Atzīstot, ka 1965. gada Konvencija par jūras satiksmes atvieglošanu, ar grozījumiem, paredz, ka valsts iestādēm jāļauj ārvalstu kuģu apkalpes locekļiem izkāpt krastā, kamēr kuģi, ar kuriem tie ieradušies, atrodas ostā, ja ir nokārtotas ar kuģa ierašanos saistītās formalitātes un valsts iestādēm nav iemesla atteikt atļauju izkāpšanai krastā sabiedrības veselības, sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, Dalībvalstīm, apstiprinot kuģa un ostas iekārtas aizsardzības plānus, jāpievērš pienācīga uzmanība tam apstāklim, ka kuģa personāls dzīvo un strādā uz kuģa un tam ir nepieciešams atvaļinājums krastā un pieeja krastā esošajām jūrasbraucēju labklājības iestādēm, tai skaitā medicīniskās aprūpes iestādēm. * Pilns šī kodeksa nosaukums ir Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss (International Ships and Port Facilities Code). Šī kodeksa abreviatūra, atsaucoties uz SOLAS 74, ar grozījumiem, XI-2/1 noteikumu, ir ISPS kodekss. A daļa Obligātās prasības attiecībā uz 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, XI-2 nodaļu 1. Vispārīgie jautājumi 1.1. Ievads Šī Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa daļa satur obligātus noteikumus, uz kuriem dota atsauce 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, XI-2 nodaļā. 1.2. Mērķi Šī Kodeksa mērķi ir: 1.2.1. izveidot starptautisku struktūru, veidojot sadarbību starp Dalībvalstīm, valsts iestādēm, vietējām administrācijām un kuģošanas un ostu nozarēm, lai atklātu draudus aizsardzībai un veiktu pasākumus pret aizsardzības incidentiem, kas vērsti pret starptautiskajos darījumos iesaistītiem kuģiem un ostas iekārtām; 1.2.2. iedibināt attiecīgos pienākumus un uzdevumus Dalībvalstīm, valsts iestādēm, vietējām pārvaldēm un kuģošanas un ostu nozarēm gan valsts, gan starptautiskā mērogā, lai nodrošinātu kuģošanas aizsardzību; 1.2.3. nodrošināt savlaicīgu un efektīvu, ar aizsardzību saistītas informācijas vākšanu un apmaiņu; 1.2.4. nodrošināt aizsardzības novērtēšanas metodiku, lai būtu sagatavoti plāni un procedūras, kā reaģēt aizsardzības līmeņu maiņu gadījumos; un 1.2.5. nostiprināt pārliecību, ka ir veikti atbilstoši un samērīgi kuģošanas aizsardzības pasākumi. 1.3. Funkcionālās prasības Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, šis Kodekss paredz vairākas funkcionālās prasības. Ieskaitot šādas, bet neaprobežojoties ar: 1.3.1. informācijas vākšanu un izvērtēšanu, kas saistīta ar draudiem aizsardzībai, un šādas informācijas apmaiņas nodrošināšanu starp atbilstošām Dalībvalstīm; 1.3.2. sakaru protokolu saglabāšanu uz kuģiem un ostas iekārtās; 1.3.3. novērst nesankcionētu piekļūšanu kuģiem, ostas iekārtām un to aizliegtajām zonām; 1.3.4. novērst neatļautu ieroču, aizdedzinošu ierīču vai sprāgstvielu nokļūšanu uz kuģiem vai ostas iekārtās; 1.3.5. nodrošināt ar trauksmes signalizācijas aktivizācijas līdzekļiem, reaģējot uz draudiem aizsardzībai vai aizsardzības incidentiem; 1.3.6. pieprasīt kuģa un ostas iekārtas aizsardzības plānus, kas izstrādāti, pamatojoties uz aizsardzības novērtējumu; un 1.3.7. pieprasīt apmācību, treniņus un vingrinājumus, lai nodrošinātu aizsardzības plānu un procedūru pārzināšanu. 2. Definīcijas 2.1. Šīs daļas mērķiem, ja vien nav nepārprotami noteikts savādāk: 2.1.1. Konvencija nozīmē 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem. 2.1.2. Noteikums nozīmē Konvencijas noteikumu. 2.1.3. Nodaļa nozīmē Konvencijas nodaļu. 2.1.4. Kuģa aizsardzības plāns nozīmē plānu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu tādu pasākumu veikšanu uz kuģa, kas paredzēti, lai aizsargātu uz kuģa esošās personas, kravu, kravas transporta vienības, kuģa krājumus vai kuģi pret iespējamiem aizsardzības incidentiem. 2.1.5. Ostas iekārtas aizsardzības plāns nozīmē plānu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu to pasākumu veikšanu, kas paredzēti ostas iekārtas un kuģu, personu, kravas, kravas transporta vienību un kuģa krājumu aizsardzībai pret iespējamiem aizsardzības incidentiem ostas iekārtā. 2.1.6. Kuģa aizsardzības virsnieks nozīmē personu uz kuģa, kuru kuģošanas kompānija ir nozīmējusi kā atbildīgo par aizsardzību uz kuģa, tai skaitā par kuģa aizsardzības plāna ieviešanu un uzturēšanu, kā arī par sadarbību ar kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un kas par savu darbu atbild kapteinim. 2.1.7. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks nozīmē personu, kuru kuģošanas kompānija ir nozīmējusi kā personu, kas ir atbildīga, ka tiek veikts kuģa aizsardzības novērtējums, izstrādāts kuģa aizsardzības plāns, iesniegts apstiprināšanai un pēc tam ieviests un uzturēts, par sadarbību ar ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem un kuģa aizsardzības virsnieku. 2.1.8. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nozīmē personu, kas nozīmēta kā atbildīgā persona par ostas iekārtas plāna izstrādāšanu, ieviešanu, pārskatīšanu un uzturēšanu, kā arī par sadarbību ar kuģu aizsardzības virsniekiem un kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekiem. 2.1.9. 1. aizsardzības līmenis nozīmē līmeni, kurā visu laiku tiek uzturēti atbilstošie minimālie aizsardzības pasākumi. 2.1.10. 2. aizsardzības līmenis nozīmē līmeni, kurā tiek uzturēti atbilstošie papildu aizsardzības pasākumi visu laiku, kamēr pastāv paaugstināts aizsardzības incidenta risks. 2.1.11. 3. aizsardzības līmenis nozīmē līmeni, kurā turpmākie īpašie aizsardzības pasākumi tiek uzturēti ierobežotā laika periodā, kurā aizsardzības incidents ir iespējams vai ir nenovēršams, pat ja nav iespējams identificēt tā konkrēto mērķi. 2.2. Termins "kuģis" šajā Kodeksā iekļauj arī XI-2/l noteikumā definētās mobilās urbšanas iekārtas jūrā un ātrgaitas kuģus. 2.3. Termins "Dalībvalstis", kad tas tiek lietots no 14. līdz 18. punktam, atsaucoties uz ostas iekārtu, ietver atsauci "Atbildīgā institūcija". 2.4. Terminiem, kas šajā daļā nav citādi definēti, ir tāda pati nozīme kā ir I un XI-2 nodaļā lietotajiem. 3. Piemērošana 3.1. Šo Kodeksu piemēro: 3.1.1. sekojošiem starptautiskos reisos iesaistītiem kuģu tipiem: 3.1.1.1. pasažieru kuģiem, tai skaitā ātrgaitas pasažieru kuģiem; 3.1.1.2. kravas kuģiem, tai skaitā ātrgaitas kuģiem, ar bruto tilpību 500 un vairāk; un 3.1.1.3. mobilajām urbšanas iekārām jūrā; un 3.1.2. ostas iekārtām, kas apkalpo šos starptautiskos reisos iesaistītos kuģus. 3.2. Neskatoties uz 3.1.2. punkta noteikumiem, lēmumu par Kodeksa šīs daļas piemērošanas apjomu Dalībvalsts teritorijā esošajām ostas iekārtām, un kuras, lai gan parasti izmanto kuģi, kas nav iesaistīti starptautiskos jūras reisos, dažreiz tiek izmantotas arī starptautiskajos reisos iesaistīto kuģu apkalpošanai, pieņem šī Dalībvalstis. 3.2.1. Dalībvalstis savus lēmumus, kuri attiecas uz 3.2. punktu, pieņem, pamatojoties uz ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Kodeksa šo daļu. 3.2.2. Neviens no Dalībvalsts lēmumiem, kas pieņemts atbilstoši 3.2. punktam, nedrīkst pazemināt to aizsardzības līmeni, kāds paredzēts saskaņā ar XI-2 nodaļu vai Kodeksa šo daļu. 3.3. Šo Kodeksu nepiemēro kara kuģiem, flotes palīgkuģiem un citiem Dalībvalstij piederošiem vai tās rīcībā nodotiem kuģiem, kuri tiek izmantoti tikai valsts nekomerciālajos dienestos. 3.4. Šīs daļas punkti no 5. līdz 13., kā arī 19. punkts, piemērojami kuģošanas kompānijām un kuģiem, kā tas noteikts XI-2/4 noteikumā. 3.5. Šīs daļas punkti no 5. līdz 14., kā arī 18. punkts, piemērojams ostu iekārtām, kā tas noteikts XI-2/10 noteikumā. 3.6. Nekas šajā Kodeksā nedrīkst kaitēt starptautiskajās tiesībās paredzētajām valstu tiesībām un pienākumiem. 4. Dalībvalstu pienākumi 4.1. Saskaņā ar XI-2/3 un XI-2/7 noteikuma nosacījumiem Dalībvalstis nosaka aizsardzības līmeņus un sniedz norādījumus, kā aizsargāties pret aizsardzības incidentiem. Augstāki aizsardzības līmeņi norāda uz lielāku aizsardzības incidenta iespējamību. Nosakot attiecīgo aizsardzības līmeni, ņem vērā šādus faktorus: 4.1.1. informācijas par draudiem ticamības pakāpi; 4.1.2. informācijas par draudiem apstiprinājuma pakāpi; 4.1.3. informācijas par īpašiem vai nenovēršamiem draudiem pakāpi; un 4.1.4. iespējamās šāda aizsardzības incidenta sekas. 4.2. Dalībvalstis, nosakot 3. aizsardzības līmeni, izdod atbilstošas instrukcijas, kā nepieciešams, un sniedz ar aizsardzību saistīto informāciju kuģiem un ostas iekārtām, kurus šis iespējamais incidents var ietekmēt. 4.3. Kā tas noteikts XI-2 nodaļā un Kodeksa šajā daļā, atsevišķus ar aizsardzību saistītos pienākumus Dalībvalstis drīkst deleģēt atzītām aizsardzības organizācijām, izņemot: 4.3.1. pielietojamā aizsardzības līmeņa noteikšanu; 4.3.2. ostas iekārtas aizsardzības novērtēšanu un apstiprināta novērtējuma sekojošo grozījumu apstiprināšanu; 4.3.3. to ostas iekārtu noteikšanu, kurām nepieciešams nozīmēt ostas aizsardzības virsnieku; 4.3.4. ostas iekārtas aizsardzības plāna un apstiprinātā plāna grozījumu apstiprināšanu; 4.3.5. kontroles un pārbaudes pasākumu realizāciju, saskaņā ar XI-2/9 noteikumu; un 4.3.6. Aizsardzības deklarācijas prasību ieviešanu. 4.4. Dalībvalstīm, ciktāl tās to uzskata par nepieciešamu, jāpārbauda kuģa vai ostas iekārtas aizsardzības plānu vai to apstiprināto grozījumu šādos plānos, efektivitāte vai attiecībā uz kuģiem, plānu, kuri ir apstiprināti to vārdā. 5. Aizsardzības deklarācija 5.1. Dalībvalstīm jānosaka, kad tiek pieprasīta Aizsardzības deklarācija, novērtējot risku, ko cilvēkiem, īpašumam vai videi izraisa kuģa/ostas vai kuģis/kuģis mijiedarbības rezultāts. 5.2. Kuģis var pieprasīt aizpildīt Aizsardzības deklarāciju, kad: 5.2.1. kuģim ir noteikts augstāks aizsardzības līmenis nekā ostas iekārtai vai citam kuģim, ar ko tas mijiedarbojas; 5.2.2. starp Dalībvalstīm ir noslēgta vienošanās par Aizsardzības deklarāciju, attiecībā uz atsevišķiem starptautiskiem reisiem vai konkrētiem kuģiem šajos reisos; 5.2.3. ir bijuši draudi aizsardzībai vai ir noticis aizsardzības incidents, kas saistīts ar kuģi vai ostas iekārtu; 5.2.4. kuģis atrodas ostā, kurai nav pieprasīts un nav ieviests apstiprināts ostas iekārtas aizsardzības plāns; vai 5.2.5. kuģis veic kuģis/kuģis mijiedarbību ar kuģi, kuram nav pieprasīts un ieviests apstiprināts kuģa aizsardzības plāns. 5.3. Pieprasījumus par Aizsardzības deklarācijas aizpildīšanu saņemšanu, saskaņā ar šo punktu, jāapstiprina pielietojamai ostas iekārtai vai kuģim. 5.4. Aizsardzības deklarāciju jāaizpilda: 5.4.1. kapteinim vai kuģa aizsardzības virsniekam kuģa(

1. u)vārdā; un ja piemērojams, 5.4.2. ostas iekārtas aizsardzības virsniekam vai, ja Dalībvalsts nosaka citādi, ostas iekārtas vārdā jebkurai citai personai, kas ir atbildīga par aizsardzību krastā. 5.5. Aizsardzības deklarācijā jānorāda aizsardzības prasības, kuras var tikt sadalītas starp ostas iekārtu un kuģi (vai starp kuģiem) un nosaka katra atbildību. 5.6. Dalībvalstīm, ņemot vērā noteikuma XI-2/9.2.3 nosacījumus, jānosaka ostas iekārtām, kas atrodas šo valstu teritorijā, minimālo termiņu, cik ilgi tām jāuzglabā Aizsardzības deklarācijas. 5.7. Administrācijām, ņemot vērā noteikuma XI-2/9.2.3 nosacījumus, jānosaka kuģiem, kas brauc zem Administrācijas valsts karoga, minimālo termiņu, cik ilgi tiem jāuzglabā Aizsardzības deklarācijas. 6. Kuģošanas kompānijas pienākumi 6.1. Kuģošanas kompānijai jānodrošina, ka kuģa aizsardzības plānā ir skaidri formulētas, akcentētas kapteiņa pilnvaras. Kuģošanas kompānijai kuģa aizsardzības plānā jānosaka, ka kapteinim ir piešķirtas īpašas pilnvaras un pienākumi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par kuģa aizsardzību un drošību un palīdzības pieprasīšanu kuģošanas kompānijai vai jebkurai Dalībvalstij, ja tas var būt nepieciešams. 6.2. Kuģošanas kompānijai jānodrošina, ka kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam, kapteinim un kuģa aizsardzības virsniekam tiek sniegts nepieciešamais atbalsts, lai viņi varētu izpildīt savus pienākumus un atbildību saskaņā ar XI-2 nodaļu un Kodeksa šo daļu. 7. Kuģa aizsardzība 7.1. Kuģim tiek prasīts darboties saskaņā ar Dalībvalstu noteiktajiem aizsardzības līmeņiem, kā tas dots tālāk. 7.2. Uz visiem kuģiem 1. aizsardzības līmenī, lai noteiktu un novērstu aizsardzības incidentus, izmantojot atbilstošus līdzekļus un ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, jāveic šādus pasākumus: 7.2.1. jānodrošina visu kuģa aizsardzības pienākumu izpilde; 7.2.2. jākontrolē piekļūšana kuģim; 7.2.3. jākontrolē personu iekāpšana un viņu bagāžu; 7.2.4. jāpārrauga teritorijas ar ierobežotu piekļūšanu, nodrošinot tikai pilnvarotu personu piekļūšanu tām; 7.2.5. jāpārrauga klāju un kuģa apkārtne; 7.2.6. jāuzrauga rīcība ar kravu un kuģa krājumiem; un 7.2.7. jānodrošina aizsardzības sakaru viegla pieejamība. 7.3. 2. aizsardzības līmenī katrai 7.2 punktā noteiktajai darbībai jāievieš kuģa aizsardzības plānā noteiktie papildus aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 7.4. 3. aizsardzības līmenī katrai 7.2 punktā noteiktajai darbībai jāievieš kuģa aizsardzības plānā noteiktie nākamie īpašie aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 7.5. Vienmēr, kad 2. vai 3. aizsardzības līmeni ir noteikusi Administrācija, kuģim jāapstiprina aizsardzības līmeņa maiņas rīkojuma saņemšana. 7.6. Pirms ieiešanas ostā vai atrodoties Dalībvalsts teritorijā esošajā ostā, kurā ir noteikts 2. vai 3. aizsardzības līmenis, kuģim jāapstiprina šādas instrukcijas saņemšana un jāapstiprina ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, ka ir uzsākta kuģa aizsardzības plānā noteikto, atbilstošo pasākumu un procedūru ieviešana un 3. aizsardzības līmeņa gadījumā, to instrukciju veikšana, kuras izdevusi Dalībvalsts, kas noteikusi 3. aizsardzības līmeni. Kuģim jāziņo par visiem sarežģījumiem, kas radušies ieviešanas gaitā. Šādos gadījumos ostas iekārtas aizsardzības virsniekam un kuģa aizsardzības virsniekam savstarpēji jāsadarbojas un jāsaskaņo attiecīgos pasākumus. 7.7. Ja Administrācija pieprasa kuģim noteikt vai tam jau ir noteikts augstāks aizsardzības līmenis nekā tas ir noteikts ostai, kuru tas gatavojas apmeklēt vai kurā tas jau atrodas, tad kuģim par šo situāciju nekavējoties jāziņo tās Dalībvalsts kompetentai institūcijai un ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas. 7.7.1. Šādos gadījumos kuģa aizsardzības virsniekam jāsadarbojas ar ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un jāsaskaņo atbilstošie pasākumi, ja nepieciešams. 7.8. Administrācija, kas pieprasa savas valsts karoga kuģiem citas Dalībvalsts ostā noteikt 2. vai 3. aizsardzības līmeni, nekavējoties par to jāinformē šo Dalībvalsti. 7.9. Gadījumos, kad Dalībvalstis nosaka aizsardzības līmeņus un garantē aizsardzības līmeņa informācijas nodrošināšanu kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai kuri ir ziņojuši par savu nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, šādiem kuģiem jāiesaka būt piesardzīgiem un nekavējoties ziņot savām Administrācijām un visām tuvākajām valstīm par jebkuru viņu uzmanības lokā nonākušu faktu, kas varētu ietekmēt kuģošanas aizsardzību šajā teritorijā. 7.9.1. Paziņojot šādiem kuģiem par piemērojamo aizsardzības līmeni, Dalībvalsts, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, paziņo šiem kuģiem arī par visiem aizsardzības pasākumiem, kuri tiem būtu jāveic, un, ja nepieciešams, par pašas Dalībvalsts veiktajiem pasākumiem šo draudu novēršanai. 8. Kuģa aizsardzības novērtējums 8.1. Kuģa aizsardzības novērtējums ir svarīga un neatņemama kuģa aizsardzības plāna izstrādāšanas un koriģēšanas procesa sastāvdaļa. 8.2. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam jānodrošina, ka kuģa aizsardzības novērtējumu ir veikušas personas, kurām ir attiecīga prasme un iemaņas kuģu aizsardzības novērtēšanā, atbilstoši šim punktam un ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 8.3. Saskaņā ar 9.2.1. punkta noteikumiem konkrēta kuģa aizsardzības novērtējumu var veikt atzīta aizsardzības organizācija. 8.4. Kuģa aizsardzības novērtējumā iekļauj pārbaudi uz vietas un vismaz šādus, sekojošus elementus: 8.4.1. esošo aizsardzības pasākumu, procedūru un darbību noteikšanu; 8.4.2. to kuģa pamatdarbību noteikšanu un izvērtēšanu, kuras ir svarīgi aizsargāt; 8.4.3. iespējamo draudu kuģa pamatdarbībām noteikšanu un šo draudu realizācijas iespējas noteikšanu, lai ieviestu aizsardzības pasākumus un noteiktu prioritātes; un 8.4.4. infrastruktūras, politikas un procedūru, tai skaitā cilvēku faktora, vājo punktu noteikšanu. 8.5. Kuģa aizsardzības novērtējumam jābūt dokumentētam, pārbaudītam, apstiprinātam, un tas jāuzglabā kuģošanas kompānijai. 9. Kuģa aizsardzības plāns 9.1. Uz katra kuģa jāatrodas Administrācijas apstiprinātam aizsardzības plānam. Plānā tiek izstrādāti trīs aizsardzības līmeņu noteikumi, kā tas definēts Kodeksa šajā daļā. 9.1.1. Saskaņā ar 9.2.1. punkta noteikumiem kuģa aizsardzības plānu konkrētam kuģim drīkst sagatavot atzīta aizsardzības organizācija. 9.2. Administrācija var uzticēt atzītai aizsardzības organizācijai veikt kuģa aizsardzības plānu, vai iepriekš apstiprinātā plāna grozījumu, pārbaudi un apstiprināšanu. 9.2.1. Šādos gadījumos atzītā aizsardzības organizācija, kas uzņemas konkrēta kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu, pārbaudi un apstiprināšanu, nedrīkst būt piedalījusies ne šī kuģa aizsardzības novērtēšanā, ne šī kuģa aizsardzības plāna vai grozījumu sagatavošanā. 9.3. Kuģa aizsardzības plānu, vai iepriekš apstiprinātā plāna grozījumus, jāiesniedz apstiprināšanai kopā ar aizsardzības novērtējumu, pamatojoties uz kuru ir izstrādāts aizsardzības plāns vai tā grozījumi. 9.4. Šāds plāns jāizstrādā, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, un tam jābūt valodā vai valodās, kādas tiek lietotas darbā uz kuģa. Ja lietotā valoda vai valodas nav angļu, franču vai spāņu valoda, jāpievieno tulkojums vienā no šīm valodām. Plānā jāietver vismaz sekojošo: 9.4.1. pasākumus, kuru uzdevums ir novērst ieroču, bīstamu vielu un ierīču, ko paredzēts izmantot pret cilvēkiem, kuģiem vai ostām un kuru pārvadāšana un atrašanās uz kuģa nav atļauta, nokļūšanu uz kuģa; 9.4.2. noteikt teritorijas, kurām ir ierobežota piekļūšana un pasākumus, kuru uzdevums ir novērst neatļautu iekļūšanu šajās teritorijās; 9.4.3. pasākumus, kuru uzdevums ir novērst neatļautu piekļūšanu kuģim; 9.4.4. reaģēšanas procedūras uz aizsardzības apdraudējumu vai aizsardzības pārkāpumiem, ieskaitot kuģa vai kuģis/osta mijiedarbības uzturēšanas noteikumus; 9.4.5. reaģēšanas procedūras uz aizsardzības instrukcijām, ko 3. aizsardzības līmenim drīkst izdot Dalībvalsts; 9.4.6. evakuācijas procedūras aizsardzības apdraudējuma vai aizsardzības pārkāpuma gadījumos; 9.4.7. par aizsardzību atbildīgā kuģa personāla dienesta pienākumus un pārējā kuģa personāla pienākumus aizsardzības jautājumos; 9.4.8. aizsardzības pasākumu auditēšanas procedūras; 9.4.9. apmācību, treniņu un vingrinājumu procedūras saistībā ar plānu; 9.4.10. ostas iekārtas aizsardzības pasākumu sadarbības procedūras; 9.4.11. plāna sistemātisku pārbaužu un koriģēšanas procedūras; 9.4.12. kuģa aizsardzības incidentu ziņošanas procedūras; 9.4.13. kuģa aizsardzības virsnieka noteikšanu; 9.4.14. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka noteikšanu, ieskaitot informāciju par sazināšanās iespēju jebkurā diennakts laikā; 9.4.15. uz kuģa esošo aizsardzības ierīču pārbaudes, izmēģināšanas, kalibrēšanas un ekspluatācijas procedūras; 9.4.16. uz kuģa esošo aizsardzības ierīču pārbaužu un kalibrēšanas biežumu; 9.4.17. kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas aktivizēšanas punktu atrašanās vietu noteikšanu1; un 9.4.18. procedūras, instrukcijas un norādījumus par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas lietošanu, ieskaitot pārbaudi, aktivizēšanu, deaktivizāciju, atgriešanu sākuma stāvoklī un viltus trauksmju ierobežošanu1. 9.4.1 . Personālam, kas veic plānā noteikto aizsardzības pasākumu iekšējos auditus vai izvērtē tā ieviešanu, jābūt nesaistītam ar auditētajām darbībām, ja vien kuģošanas kompānijas vai kuģa lieluma/pamatīpašību dēļ tas ir iespējams. 9.5. Administrācijai jānosaka, kuras izmaiņas apstiprinātajā kuģa aizsardzības plānā vai apstiprinātā plāna noteiktajās aizsardzības ierīcēs nav jāievieš, ja Administrācija attiecīgos grozījumus nav apstiprinājusi. Visām šāda veida izmaiņām jābūt vismaz tikpat efektīvām kā tiem pasākumiem, kas noteikti XI-2 nodaļā un Kodeksa šajā daļā. 9.5.1. Tās izmaiņas kuģa aizsardzības plānā vai aizsardzības aprīkojumā, kuras saskaņā ar 9.5. punktu Administrācija ir īpaši apstiprinājusi, jādokumentē veidā, kas nepārprotami apliecina šādu apstiprinājumu. Šim apstiprinājums jābūt pieejamam uz kuģa un to jāuzrāda kopā ar Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu (vai Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu). Ja šīm izmaiņām ir pagaidu raksturs, tad, tiklīdz ir ieviesti sākotnēji apstiprinātie pasākumi vai aprīkojums, kuģim šo dokumentāciju uzglabāt vairs nav nepieciešams. 9.6. Plānu drīkst uzturēt elektroniskā formātā. Šādā gadījumā to jāaizsargā ar procedūrām, kuru mērķis ir nepieļaut neatļautu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu. 9.7. Plānu jāaizsargā pret neatļautu piekļūšanu tam vai izpaušanu. 9.8. Kuģa aizsardzības plāni nav pakļauti to amatpersonu pārbaudei, kuras Dalībvalstis ir atbilstoši pilnvarojušas veikt kontroles un pārbaudes pasākumus saskaņā ar XI-2/9 noteikumu, izņemot 9.8.1. punktā noteiktajos gadījumos. 9.8.1. Ja Dalībvalstu atbilstoši pilnvarotajām amatpersonām ir pamatotas aizdomas, ka kuģis neatbilst XI-2 nodaļas prasībām vai šī Kodeksa A daļas prasībām, un ja vienīgais veids, kā šo neatbilstību var pārbaudīt vai novērst, ir kuģa aizsardzības plāna attiecīgo prasību pārskatīšana, izņēmuma kārtā, bet tikai ar Dalībvalsts vai attiecīgā kuģa kapteiņa atļauju, ir pieļaujama ierobežota pieeja atsevišķām ar neatbilstību saistītajām plāna daļām. Neskatoties uz to, plāna noteikumi, kas attiecas uz Kodeksa šīs daļas 9.4. punkta apakšpunktiem 2, 4, 5, 7, 15, 17 un 18, tiek uzskatīti par slepenu informāciju un nevar tikt pakļauti pārbaudei, ja vien attiecīgās Dalībvalstis nav vienojušās par pretējo. 10. Dokumentācija 10.1. Dokumentācijai par tālāk norādītajām darbībām, saistībā ar kuģa aizsardzības plānu, jāatrodas uz kuģa vismaz Administrācijas noteikto minimālo periodu, ņemot vērā XI -2/9.2. noteikuma nosacījumus: 10.1.1. apmācību, treniņiem un vingrinājumiem; 10.1.2. aizsardzības apdraudējumiem un aizsardzības incidentiem; 10.1.3. aizsardzības pārkāpumiem; 10.1.4. aizsardzības līmeņa izmaiņām; 10.1.5. paziņojumiem, kas tiešā veidā saistīti ar kuģu aizsardzību, piemēram, konkrēti draudi kuģim vai ostas iekārtām, kurās tas atrodas vai kuras tas ir apmeklējis; 10.1.6. aizsardzības pasākumu pārbaudēm un iekšējiem auditiem; 10.1.7. kuģa aizsardzības novērtējuma regulārām pārbaudēm; 10.1.8. kuģa aizsardzības plāna regulārām pārbaudēm; 10.1.9. jebkuru plāna grozījumu ieviešanu; 10.1.10. uz kuģa esošo aizsardzības ierīču ekspluatāciju, kalibrēšanu un pārbaudi, ieskaitot kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas pārbaudes. 10.2. Dokumentāciju jāuzglabā valodā vai valodās, kuras tiek lietotas darbā uz kuģa. Ja lietotā valoda nav angļu, franču vai spāņu, tad jāpievieno tulkojums kādā no minētajām valodām. 10.3. Dokumentāciju drīkst uzturēt elektroniskā formātā. Šādā gadījumā to jāaizsargā ar procedūrām, kuru mērķis ir nepieļaut neatļautu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu. 10.4. Dokumentāciju jāaizsargā pret neatļautu piekļūšanu tai vai izpaušanu. 11. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks 11.1. Kuģošanas kompānijai jāieceļ kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks. Persona, kas iecelta amatā par kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku, drīkst darboties kā kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks vienam vai vairākiem kuģiem, atkarībā no kuģošanas kompānijas rīcībā esošo kuģu skaita vai tipa, nodrošinot, ka skaidri tiek noteikts, par kuriem kuģiem šī persona ir atbildīga. Kuģošanas kompānija drīkst iecelt amatā par kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekiem vairākas personas, atkarībā no tās rīcībā esošo kuģu skaita vai tipa, nodrošinot, ka skaidri tiek noteikts par kuriem kuģiem katra persona atbild. 11.2. Papildus tiem pienākumiem un atbildībai, kas noteikti kaut kur citur šajā Kodeksa daļā, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka pienākumos un atbildībā jābūt, bet neaprobežojoties ar to, vismaz sekojošām funkcijām: 11.2.1. paziņot kuģa apdraudējuma līmeni, ar kādu tam vajadzētu rēķināties, izmantojot attiecīgos aizsardzības novērtējumus un citu būtisku informāciju; 11.2.2. nodrošināt kuģa aizsardzības novērtējumu veikšanu; 11.2.3. nodrošināt kuģa aizsardzības plāna izstrādāšanu, iesniegšanu apstiprināšanai un pēc tam tā ieviešanu un uzturēšanu; 11.2.4. nodrošināt, ka kuģa aizsardzības plāns ir atbilstoši izmainīts, novēršot trūkumus un apmierinot konkrētā kuģa aizsardzības prasības; 11.2.5. organizēt iekšējos auditus un aizsardzības pasākumu pārskatīšanu; 11.2.6. organizēt sākotnējās un turpmākās kuģa pārbaudes, kuras veic Administrācija vai atzīta aizsardzības organizācijas; 11.2.7. nodrošināt, lai savlaicīgi tiktu risināti ar trūkumiem un neatbilstību saistītie jautājumi, kas atklāti veicot iekšējos auditus, regulāras izskatīšanas, aizsardzības pārbaudes un atbilstības pārbaudes; 11.2.8. veicināt aizsardzības izpratni un modrību; 11.2.9. nodrošināt par kuģa aizsardzību atbildīgā personāla atbilstošu apmācību; 11.2.10. nodrošināt efektīvus sakarus un sadarbību starp kuģa aizsardzības virsnieku un attiecīgajiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem; 11.2.11. nodrošināt drošības un aizsardzības prasību savstarpējo saskaņotību; 11.2.12. nodrošināt, lai gadījumos, kad tiek izmantots tāda paša tipa kuģa vai flotes aizsardzības plāns, katra kuģa plānā precīzi atspoguļotos katram kuģim raksturīgā informācija; un 11.2.13. nodrošināt, lai tiktu ieviesti un ievēroti visi attiecīgajam kuģim vai kuģu grupai apstiprinātie alternatīvie vai līdzīga rakstura pasākumi. 12. Kuģa aizsardzības virsnieks 12.1. Uz katra kuģa jābūt nozīmētam aizsardzības virsniekam. 12.2. Papildus kaut kur citur Kodeksa šajā daļā aprakstītajiem, kuģa aizsardzības virsnieka pienākumos un atbildībā jāietilpst, bet neaprobežojoties tikai: 12.2.1. regulāru kuģa aizsardzības pārbaužu veikšana, lai pārliecinātos, ka visi attiecīgie aizsardzības pasākumi tiek veikti; 12.2.2. kuģa aizsardzības plāna, ieskaitot jebkurus tā grozījumus, ieviešanas uzraudzība un uzturēšana; 12.2.3. darbību ar kravu un kuģa krājumu aizsardzības jautājumu saskaņošana ar pārējo kuģa personālu un ar atbilstošajiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem; 12.2.4. kuģa aizsardzības plāna korekciju ierosināšana; 12.2.5. ziņojumu sniegšana kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam par jebkuriem trūkumiem un neatbilstībām, kas atklātas veicot iekšējos auditus, regulāru izvērtēšanu, aizsardzības pārbaudes un apstiprinājumu saskaņotību un par jebkurām korekciju ieviešanas darbībām; 12.2.6. aizsardzības izpratnes un modrības paaugstināšana uz kuģa; 12.2.7. nodrošināt, ka kuģa personāls iziet atbilstošu apmācību, kā piemērojams; 12.2.8. ziņošana par visiem aizsardzības incidentiem; 12.2.9. kuģa aizsardzības plāna ieviešanas saskaņošana ar kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku un atbilstošo ostas iekārtas aizsardzības virsnieku; un 12.2.10. nodrošināt, ka aizsardzības aprīkojums tiek pareizi pielietots, pārbaudīts, kalibrēts un uzturēts. 13. Apmācība, treniņi un vingrinājumi saistībā ar kuģa aizsardzību 13.1. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam un atbilstošajam krasta personālam jābūt zināšanām un apmācītam saskaņā ar šī Kodeksa B daļā dotajiem norādījumiem. 13.2. Kuģa aizsardzības virsniekam jābūt zināšanām un apmācītam saskaņā ar šī Kodeksa B daļā dotajiem norādījumiem. 13.3. Kuģa personālam, kam ir konkrēti pienākumi un atbildība, jāizprot savu atbildību par kuģa aizsardzību, kā tas noteikts kuģa aizsardzības plānā un jābūt pietiekamām zināšanām un iespējām pildīt viņiem uzticētos pienākumus, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 13.4. Lai nodrošinātu kuģa aizsardzības plāna efektīvu izpildi, treniņi ir jāveic atbilstošos laika intervālos, ņemot vērā kuģa tipu, izmaiņas kuģa personālā, apmeklējamās ostas iekārtas un citus būtiskus apstākļus, kā arī šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 13.5. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam jānodrošina kuģa aizsardzības plānu efektīva saskaņošana un ieviešana, ar piedalīšanos treniņos atbilstošos laika intervālos, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 14. Ostas iekārtas aizsardzība 14.1. Ostas iekārtai tiek prasīts darboties saskaņā ar Dalībvalsts noteiktajiem aizsardzības līmeņiem, kuras teritorijā tā atrodas. Aizsardzības pasākumus un procedūras ostas iekārtai jāpiemēro tā, lai tie pēc iespējas mazāk traucētu vai aizkavētu pasažierus, kuģi, kuģa personālu un apmeklētājus, preces un pakalpojumus. 14.1.1. Visās ostas iekārtās 1. aizsardzības līmenī, lai identificētu un realizētu pretpasākumus aizsardzības incidentu gadījumā, izmantojot atbilstošus līdzekļus un ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus jāveic šādi pasākumi: 14.1.2. jānodrošina visu ar ostas iekārtas aizsardzību saistīto pienākumu izpilde; 14.1.3. jākontrolē piekļūšana ostas iekārtai; 14.1.4. jāuzrauga ostas iekārta, ieskaitot tauvošanās vietu(
2. as)un piestātņu teritoriju(as); 14.1.5. jāuzrauga aizliegtās zonas, nodrošinot tikai pilnvarotu personu piekļūšanu tām; 14.1.6. jāuzrauga darbības ar kravu; 14.1.7. jāuzrauga darbības ar kuģa krājumiem; un 14.1.8. jānodrošina, ka aizsardzības sakari ir izmantojami bez grūtībām. 14.2. 2. aizsardzības līmenī katram 14.2. punktā noteiktajam pretpasākumam ir jāievieš ostas iekārtas aizsardzības plānā noteiktie papildus aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 14.3. 3. aizsardzības līmenī katram 14.2. punktā noteiktajam pretpasākumam ir jāievieš ostas iekārtas aizsardzības plānā noteiktie nākamie īpašie aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 14.3.1. Papildus tam, 3. aizsardzības līmenī ostas iekārtām tiek prasīts ņemt vērā un ieviest visus tos aizsardzības norādījumus, kuras izdevusi Dalībvalsts, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas. 14.4. Ja ostas iekārtas aizsardzības virsnieks tiek informēts, ka kuģim ir grūtības izpildīt XI-2 nodaļas vai šīs daļas prasības vai ieviest attiecīgos kuģa aizsardzības plānā noteiktos pasākumus un procedūras un 3. aizsardzības līmeņa gadījumā, izpildīt visas aizsardzības instrukcijas, ko izdevusi tā Dalībvalsts, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas, ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jāsadarbojas ar kuģa aizsardzības virsnieku un jāsaskaņo attiecīgie pasākumi. 14.5. Ja ostas iekārtas aizsardzības virsnieks tiek informēts, ka kuģa aizsardzības līmenis ir augstāks nekā šīs ostas iekārtas aizsardzības līmenis, tad ostas iekārtas aizsardzības virsniekam par šo apstākli jāziņo kompetentajai institūcijai, jāsadarbojas ar kuģa aizsardzības virsnieku un jāsaskaņo atbilstošie pasākumi, ja nepieciešams. 15. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums 15.1. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums ir svarīga un neatņemama ostas iekārtas aizsardzības plāna izstrādāšanas un uzlabošanas procesa sastāvdaļa. 15.2. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums jāveic tai Dalībvalstij, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas. Dalībvalsts drīkst pilnvarot atzītu aizsardzības organizāciju veikt tās teritorijā esošas, konkrētas ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu. 15.2.1. Ja ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu veic atzīta aizsardzības organizācija, aizsardzības novērtējuma atbilstība šim punktam jāpārbauda un jāapstiprina Dalībvalstij, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas. 15.3. Personām, kuras veic novērtējumu, jābūt atbilstošām iemaņām, lai veiktu ostas iekārtas aizsardzības novērtēšanu saskaņā ar šo punktu, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 15.4. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums regulāri jāizvērtē un jākoriģē, ņemot vērā izmaiņas apdraudējumā un/vai nenozīmīgas izmaiņas ostas iekārtā, un vienmēr jābūt izvērtētam un koriģētam, gadījumos, kad ostas iekārtā notiek būtiskas izmaiņas. 15.5. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā jāiekļauj vismaz šādi elementi: 15.5.1. identificēt un novērtēt nozīmīgākās vērtības un infrastruktūru, kurus ir svarīgi aizsargāt; 15.5.2. identificēt iespējamos draudus vērtībām un infrastruktūrai un šo draudu realizācijas ticamības pakāpi, ar mērķi ieviest un izdalīt prioritāros aizsardzības pasākumus; 15.5.3. identificēt, izvēlēties un noteikt prioritāros pretpasākumus un procesuālās izmaiņas un to efektivitātes līmeni ievainojamības samazināšanai; un 15.5.4. identificēt infrastruktūras, politikas un procedūru vājos punktus, tai skaitā cilvēka faktoru. 15.6. Dalībvalstis drīkst atļaut ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā iekļaut vairāk par vienu ostas iekārtu, ja šo ostas iekārtu operatori, izvietojums, darbība, aprīkojums un uzbūve ir līdzīga. Katrai Dalībvalstij, kas atļauj šādu kārtību, par to detalizēti jāziņo Organizācijai. 15.7. Pēc ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma pabeigšanas jābūt sagatavotam ziņojumam, kas sastāv no kopsavilkuma, kā tika veikts novērtējums, katra novērtēšanas laikā atklātās ievainojamības apraksta un katras ievainojamības novēršanai paredzētā pretpasākuma apraksta. Ziņojumam jābūt aizsargātam pret neatļautu piekļūšanu vai tā izpaušanu. 16. Ostas iekārtas aizsardzības plāns 16.1. Katrai ostas iekārtai jāizstrādā un jāuztur ostas iekārtas aizsardzības plāns, pamatojoties uz ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, atbilstoši mijiedarbībai osta/kuģis. Plānā jābūt noteikumiem par trijiem aizsardzības līmeņiem, kā tas noteikts Kodeksa šajā daļā. 16.1.1. Ņemot vērā 16.2. punktu, atzīta aizsardzības organizācija drīkst sagatavot ostas iekārtas aizsardzības plānu konkrētai ostas iekārtai. 16.2. Ostas iekārtas aizsardzības plāns ir jāapstiprina tai Dalībvalstij, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas. 16.3. Šādam plānam jābūt izstrādātam, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, un tam jābūt ostas iekārtas darba valodā. Plānā jāietver vismaz sekojošais: 16.3.1. pasākumi, kuru uzdevums ir novērst ieroču vai citu bīstamu vielu un ierīču, ar nolūku izmantot tos pret cilvēkiem, kuģiem vai ostām, un kuru pārvadāšana un atrašanās uz kuģa vai ostas iekārtā nav atļauta, nokļūšanu ostā vai uz kuģa; 16.3.2. pasākumi, kuru uzdevums ir novērst neatļautu piekļūšanu ostas iekārtai, tai pietauvotiem kuģiem un ostas iekārtas aizliegtajās zonās; 16.3.3. reaģēšanas procedūras uz aizsardzības apdraudējumiem vai aizsardzības pārkāpumiem, ieskaitot noteikumus kritiskas darbības nodrošināšanai ostas iekārtai vai kuģis/osta mijiedarbībai; 16.3.4. reaģēšanas procedūras uz jebkurām aizsardzības instrukcijām, ko 3. aizsardzības līmenī drīkst izdot Dalībvalsts, kuras teritorijā ostas iekārta atrodas; 16.3.5. evakuācijas procedūras aizsardzības apdraudējuma vai aizsardzības pārkāpuma gadījumos; 16.3.6. par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgā personāla dienesta pienākumi un pārējā ostas iekārtas personāla pienākumi aizsardzības jautājumos; 16.3.7. sadarbības procedūras kuģa aizsardzības pasākumos; 16.3.8. procedūras plāna sistemātiskai izvērtēšanai un koriģēšanai; 16.3.9. ziņošanas procedūras par incidentiem ostas aizsardzībā; 16.3.10. ostas iekārtas aizsardzības virsnieka identifikācija, ieskaitot informāciju par sazināšanās iespēju jebkurā diennakts laikā; 16.3.11. plānā iekļautās informācijas drošības pasākumi; 16.3.12. pasākumi, kuru uzdevums ir nodrošināt kravas un iekārtu, kas paredzētas darbībām ar kravu, efektīvu aizsardzību ostas iekārtā; 16.3.13. ostas iekārtas aizsardzības plāna auditēšanas procedūras; 16.3.14. reaģēšanas procedūras gadījumos, kad ir aktivizēta kuģa aizsardzības trauksmes sistēma, kuģim atrodoties pie ostas iekārtas; 16.3.15. procedūras, lai atvieglotu kuģa apkalpes nokāpšanu krastā vai apkalpes nomaiņas, kā arī procedūras, kā apmeklētājiem, tai skaitā jūrnieku sociālo un arodbiedrību pārstāvjiem un darba organizācijām, tiek nodrošināta piekļūšana kuģim. 16.3.1. Personālam, kas veic plānā noteikto aizsardzības pasākumu iekšējos auditus vai izvērtē to ieviešanu, jābūt nesaistītam ar auditētajām darbībām, ja vien ostas lieluma vai veida dēļ tas ir iespējams. 16.4. Ostas iekārtas aizsardzības plānu drīkst apvienot ar ostas aizsardzības plānu vai tas drīkst būt daļa no tā, vai jebkura cita ostas izstrādātā rīcības plāna, vai plāniem, ārkārtas situācijām. 16.5. Dalībvalstij, kuras teritorijā ostas iekārta atrodas, jānosaka, kuras izmaiņas ostas iekārtas aizsardzības plānā netiks ieviestas, kamēr atbilstošie grozījumi šajā plānā nav apstiprināti. 16.6. Plānu drīkst uzturēt elektroniskā formātā. Šādā gadījumā tas jāaizsargā ar procedūrām, kuru mērķis ir nepieļaut nepilnvarotu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu. 16.7. Plāns jāaizsargā pret nepilnvarotu piekļūšanu tam vai izpaušanu. 16.8. Dalībvalstis drīkst atļaut ostas iekārtas aizsardzības plānā iekļaut vairākas ostas iekārtas, ja šo iekārtu operatori, izvietojums, darbības, aprīkojums un uzbūve ir līdzīga. Ikvienai Dalībvalstij, kas pieļauj šādu alternatīvu risinājumu, par to detalizēti jāziņo Organizācijai. 17. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks 17.1. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks jānozīmē katrai ostas iekārtai. Tāda persona drīkst būt nozīmēta par ostas iekārtas aizsardzības virsnieku vienai vai vairākām ostas iekārtām. 17.2. Papildus tiem pienākumiem un atbildībai, kas kaut kur citur noteikti Kodeksa šajā daļā, ostas iekārtas aizsardzības virsnieka pienākumos un uzdevumos ietilpst, bet ar šo tās netiek ierobežotas, vismaz šādas funkcijas: 17.2.1. veikt ostas iekārtas aizsardzības sākotnējās vispārējās apskates, ņemot vērā attiecīgo ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu; 17.2.2. nodrošināt ostas iekārtas aizsardzības plāna izstrādi un uzturēšanu; 17.2.3. ostas iekārtas aizsardzības plāna ieviešana un izpilde; 17.2.4. ostas iekārtas aizsardzības pārbaužu regulāra veikšana, lai nodrošinātu atbilstošo aizsardzības pasākumu nepārtrauktību; 17.2.5. ieteikt un ieviest, ja piemērojams, izmaiņas ostas iekārtas aizsardzības plānā, lai novērstu trūkumus un koriģētu plānu, ņemot vērā būtiskas izmaiņas ostas iekārtā; 17.2.6. paaugstināt ostas iekārtas personāla izpratni un modrību par aizsardzību; 17.2.7. nodrošināt par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgā personāla atbilstošu apmācību; 17.2.8. ziņot attiecīgajām iestādēm un uzturēt dokumentāciju par gadījumiem, kad tika apdraudēta ostas iekārtas aizsardzība; 17.2.9. veikt ostas iekārtas aizsardzības plāna ieviešanas saskaņošanu ar attiecīgo kuģošanas kompānijas un kuģa aizsardzības virsnieku; 17.2.10. veikt saskaņošanu ar aizsardzības dienestiem, ja nepieciešams; 17.2.11. nodrošināt, ka par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgais personāls atbilst noteiktajiem standartiem; 17.2.12. nodrošināt esošo aizsardzības ierīču pienācīgu lietošanu, pārbaudi, kalibrēšanu un uzturēšanu; un 17.2.13. sniegt palīdzību kuģa aizsardzības virsniekiem, ja tas tiek lūgts, noskaidrojot to personu identitāti, kuri vēlas nokļūt uz kuģa. 17.3. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, tam uzlikto dienesta pienākumu un atbildības izpildīšanai, ko uzliek Kodeksa šī daļa un XI-2 nodaļa, jāsniedz nepieciešamais atbalsts. 18. Apmācība, treniņi un vingrinājumi par ostas iekārtas aizsardzību 18.1. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam un atbilstošam tās aizsardzības personālam jābūt apmācītam un trenētam, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 18.2. Ostas iekārtas personālam, kuram ir konkrēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, savi pienākumi un atbildība par ostas iekārtas aizsardzību jāsaprot atbilstoši ostas iekārtas aizsardzības plānā noteiktajam, un viņiem jābūt pietiekami zinošiem un spējīgiem izpildīt visus tiem noteiktos pienākumus, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 18.3. Lai nodrošinātu ostas iekārtas aizsardzības plāna efektīvu ieviešanu, atbilstošos laika intervālos jāveic apmācība, ņemot vērā ostas iekārtas darbības veidu, ostas iekārtas personāla maiņas, apkalpojamā kuģa tipu un citus būtiskus apstākļus, kā arī šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 18.4. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jānodrošina ostas iekārtas aizsardzības plāna efektīva saskaņošana un ieviešana, laiku pa laikam piedaloties mācībās, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 19. Kuģu pārbaudes un sertifikācija 19.1. Pārbaudes 19.1.1. Katrs kuģis, kuram piemērojama Kodeksa šī daļa, jāpakļauj šādām pārbaudēm: 19.1.1.1. sākotnējai pārbaudei, kuru veic pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad pirmo reizi tiek izsniegts 19.2. punktā paredzētais sertifikāts, kurā jāietver absolūta kuģa aizsardzības sistēmas un jebkuru ar to saistīto aizsardzības iekārtu, kādas paredz attiecīgie XI-2 nodaļas noteikumi, Kodeksa šī daļa un apstiprinātais kuģa aizsardzības plāns, pārbaude. Šādai pārbaudei jāgarantē, ka kuģa aizsardzības sistēma un jebkura ar aizsardzību saistītā ierīce pilnībā atbilst piemērojamām XI-2 nodaļas un Kodeksa šīs daļas prasībām, ir apmierinošā stāvoklī un izmantojama kuģa ekspluatācijas mērķiem; 19.1.1.2. atkārtotai pārbaudei Administrācijas noteiktajos starpposmos, bet nepārsniedzot piecus gadus, izņemot gadījumus, kad piemērojams 19.3 punkts. Šai pārbaudei jāgarantē, ka kuģa aizsardzības sistēma un jebkura ar aizsardzību saistītā ierīce pilnībā atbilst piemērojamām XI-2 nodaļas, Kodeksa šīs daļas un apstiprinātā kuģa aizsardzības plāna prasībām, ir apmierinošā stāvoklī un izmantojama kuģa ekspluatācijas mērķiem; 19.1.1.3. vismaz vienai starpposma pārbaudei. Ja tiek veikta tikai viena starpposma pārbaude, tai jābūt laika posmā starp otro un trešo gadu pēc sertifikāta izsniegšanas, kā to nosaka I/2(
3. n)noteikums. Starpposma pārbaudē jāiekļauj kuģa aizsardzības sistēmas un jebkuras ar aizsardzību saistītas ierīces pārbaude, lai nodrošinātu, ka tās ir piemērotas tam ekspluatācijas veidam, kuram kuģis ir paredzēts. Šādas starpposma pārbaudes apstiprinājumam jābūt fiksētam sertifikātā; 19.1.1.4. jebkurām citām Administrācijas noteiktām papildus pārbaudēm. 19.1.2. Kuģu pārbaudes jāveic Administrācijas amatpersonām. Taču šādu pārbaužu veikšanu Administrācija drīkst uzticēt arī atzītai aizsardzības organizācijai, kā noteikts XI-2/1 noteikumā. 19.1.3. Jebkurā gadījumā atbilstošai Administrācijai jāgarantē, ka tiek veiktas pilnvērtīgas un efektīvas pārbaudes un tā uzņemas nodrošināt nepieciešamos priekšnosacījumus šī pienākuma izpildei. 19.1.4. Kuģa aizsardzības sistēma un katrs ar aizsardzību saistītais aprīkojums pēc pārbaudes jāuztur tā, lai tas atbilstu XI-2/4.2 un XI-2/6 noteikuma prasībām, Kodeksa šai daļai un apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam. Pēc tam, kad saskaņā ar 19.1.1. punktu veiktā pārbaude ir pabeigta, bez Administrācijas atļaujas nedrīkst veikt nekādas izmaiņas aizsardzības sistēmā vai jebkurā ar aizsardzību saistītajā aprīkojumā vai apstiprinātajā kuģa aizsardzības plānā. 19.2. Sertifikāta izsniegšana vai apstiprināšana 19.2.1. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts jāizsniedz pēc sākotnējās vai atkārtotās pārbaudes, saskaņā ar 19.1. punkta noteikumiem. 19.2.2. Šāds sertifikāts jāizsniedz vai jāapstiprina vai nu Administrācijai, vai tās pilnvarotai atzītai aizsardzības organizācijai. 19.2.3. Pēc Administrācijas lūguma, cita Dalībvalsts, kad kuģis ir pārbaudīts un apmierina 19.1.1. punktā minētos noteikumus, drīkst izsniegt vai pilnvarot izdot Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikātu kuģim, un kur tas ir atbilstoši, apstiprināt vai pilnvarot apstiprināt kuģa sertifikātu, saskaņā ar šo Kodeksu. 19.2.3.1. Sertifikāta kopija un pārbaudes protokola kopija, cik ātri vien iespējams, jānosūta Administrācijai, kas izteikusi iepriekšminēto lūgumu. 19.2.3.2. Šādi izsniegtajā sertifikātā jābūt ierakstam, ka tas izsniegts pēc Administrācijas lūguma un ka tam ir tāds pats juridiskais spēks un tiesības tikt atzītam kā sertifikātam, kas izsniegts saskaņā ar 19.2.2. punktu. 19.2.4. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts jānoformē atbilstoši Kodeksa pielikumā dotajam paraugam. Ja izmantotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tekstā jāiekļauj arī tulkojums vienā no šīm valodām. 19.3. Sertifikāta derīguma termiņš un spēkā esamība 19.3.1. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts jāizsniedz uz Administrācijas noteikto laika periodu, kas nedrīkst nepārsniegt piecus gadus. 19.3.2. Kad atkārtotā pārbaude tiek pabeigta trīs mēnešus pirms esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunais sertifikāts ir derīgs, sākot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas dienas, līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām. 19.3.2.1. Kad atkārtotā pārbaude tiek pabeigta pēc esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunais sertifikāts ir derīgs, sākot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas datuma, līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām. 19.3.2.2. Kad atkārtotā pārbaude tiek pabeigta vairāk nekā trīs mēnešus pirms esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunais sertifikāts ir derīgs, sākot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas datuma, līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas datuma. 19.3.3. Ja sertifikāts tiek izsniegts uz laika periodu mazāku par pieciem gadiem, Administrācija drīkst pagarināt esošo sertifikāta derīguma termiņu līdz 19.3.1. punktā minētajam maksimālajam laika periodam, nodrošinot, ka ir veiktas 19.1.1. punktā minētās, atbilstošās pārbaudes, kas piemērojamas gadījumos, kad sertifikāts tiek izsniegts uz pieciem gadiem. 19.3.4. Ja atkārtotā pārbaude ir pabeigta, bet izsniegt jaunu sertifikātu vai nogādāt to uz kuģa pirms esošā sertifikāta derīguma termiņa izbeigšanās nav iespējams, Administrācija vai atzīta aizsardzības organizācija, kas darbojas Administrācijas vārdā, drīkst apstiprināt esošo sertifikātu, un šāds sertifikāts jāatzīst par derīgu visu turpmāko laika periodu, kas nedrīkst pārsniegt piecus mēnešus, skaitot no derīguma termiņa beigu datuma. 19.3.5. Ja kuģis, sertifikāta termiņam izbeidzoties, nav ostā, kurā tas tiks pārbaudīts, Administrācija drīkst pagarināt sertifikāta derīguma termiņu, bet šo pagarinājumu drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai ļautu kuģim pabeigt reisu uz ostu, kurā tas jāpārbauda, un tikai gadījumos, kad tas šķitīs vai tiks atzīts par nepieciešamu un lietderīgu. Sertifikātu nedrīkst pagarināt uz laiku ilgāku par trim mēnešiem un kuģis nav tiesīgs, pamatojoties uz šādi piešķirtu pagarinājumu, ierodoties ostā, kurā tas jāpārbauda, atstāt šo ostu bez jauna sertifikāta. Kad atkārtotā pārbaude pabeigta, jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma, pirms tika piešķirts pagarinājums. 19.3.6. Īsos reisos iesaistīta kuģa sertifikātu, kas nav pagarināts saskaņā ar šī punkta iepriekšminētajiem noteikumiem, Administrācija drīkst pagarināt uz periodu līdz vienam mēnesim, skaitot no tās derīguma termiņa beigu datuma. Kad ir pabeigta atkārtotā pārbaude, jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma, pirms tika piešķirts pagarinājums. 19.3.7. Ja starpposma pārbaude tiek pabeigta pirms 19.1.1. punktā noteiktā laika, tad: 19.3.7.1. sertifikātā norādītais derīguma termiņš jāmaina, veicot apstiprinājumu, uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, skaitot no starpposma pārbaudes pabeigšanas datuma; 19.3.7.2. derīguma termiņš drīkst palikt nemainīts, nodrošinot, ka tiek veikta viena vai vairākas papildu pārbaudes tā, ka netiek nepārsniegti 19.1.1. punktā noteiktie maksimālie starplaiki starp pārbaudēm. 19.3.8. Saskaņā ar 19.2. punktu izsniegtais sertifikāts zaudē spēku šādos gadījumos: 19.3.8.1. ja atbilstošā pārbaude netiek pabeigta 19.1.1. punktā noteiktajos laika periodos; 19.3.8.2. ja sertifikāts netiek apstiprināts saskaņā ar 19.1.1.3. un 19.3.7.2. punktu, ja piemērojams; 19.3.8.3. kad atbildību par kuģa ekspluatāciju uzņemas kuģošanas kompānija, kas pirms tam nav ekspluatējusi šo kuģi; un 19.3.8.4. pēc kuģa karoga maiņas uz citas valsts karogu. 19.3.9. Gadījumos, kad: 19.3.9.1. kuģis pāriet zem citas Dalībvalsts karoga, tai Dalībvalstij, zem kuras karoga tas iepriekš bija tiesīgs braukt, cik ātri vien iespējams, jānosūta kuģi pārņemošai Administrācijai visas informācijas saistībā ar Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, kopijas un izmantojamo pārbaužu ziņojumu kopijas. 19.3.9.2. atbildību par kuģa ekspluatāciju uzņemas kuģošanas kompānija, kura iepriekš nav ekspluatējusi kuģi, tad iepriekšējai kuģošanas kompānijai, cik ātri vien iespējams, jānosūta pārņemošai kuģošanas kompānijai kopijas no jebkuras informācijas, kas attiecas uz Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, vai jāsekmē jebkuras 19.4.2. punktā noteiktās pārbaudes. 19.4. Pagaidu sertifikācija 19.4.1. 19.2. punktā noteikto sertifikātu drīkst izsniegt tikai tad, kad sertifikātu izsniedzošā Administrācija ir pilnīgi pārliecināta, ka kuģis atbilst 19.1. punkta prasībām. Tomēr, pēc 2004. gada l. jūlija, gadījumos, kad: 19.4.1.1. kuģim, pēc tā nodošanas ekspluatācijā vai pirms tā stāšanās ekspluatācijā, vai atkārtotas nodošanas ekspluatācijā, nav izdots sertifikāts; 19.4.1.2. kuģis pāriet no vienas Dalībvalsts karoga uz citas Dalībvalsts karogu; 19.4.1.3. kuģis pāriet uz Dalībvalsts valsts karogu no valsts, kas nav Dalībvalsts; vai 19.4.1.4. atbildību par kuģa ekspluatāciju uzņemas kuģošanas kompānija, kas iepriekš šo kuģi nav ekspluatējusi; līdz 19.2. punktā noteiktā sertifikāta izsniegšanai Administrācija drīkst likt izsniegt Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, formā, atbilstoši Kodeksa šīs daļas pielikumā dotajam paraugam. 19.4.2. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu drīkst izsniegt tikai tad, kad Administrācija vai tās pilnvarotā atzītā aizsardzības organizācija ir pārliecinājusies, ka: 19.4.2.1. Kodeksa šajā daļā prasītais kuģa aizsardzības novērtējums ir pabeigts; 19.4.2.2. kuģa aizsardzības plāns, kura kopija atrodas uz kuģa, atbilst XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām, ir iesniegts izvērtēšanai un apstiprināšanai, un tiek ieviests uz kuģa; 19.4.2.3. kuģis ir aprīkots ar XI-2/6 noteikuma prasībām atbilstošu kuģa aizsardzības trauksmes sistēmu, ja tas tiek prasīts; 19.4.2.4. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks: 19.4.2.4.1. ir nodrošinājis: 19.4.2.4.1.1. pārbaudi par kuģa aizsardzības plāna atbilstību Kodeksa šai daļai, 19.4.2.4.1.2. ka plāns ir bijis iesniegts apstiprināšanai, un 19.4.2.4.1.3. ka plāns tiek ieviests uz kuģa, un 19.4.2.4.2. ir veicis nepieciešamos sagatavošanās darbus, ieskaitot pasākumus attiecībā uz apmācību, vingrinājumiem un iekšējiem auditiem, ar kuru palīdzību kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks ir pārliecinājies, ka 6 mēnešu laikā kuģis sekmīgi veiks pārbaudi, saskaņā ar 19.1.1.1. punkta prasībām; 19.4.2.5. ir veikti sagatavošanās darbi, lai veiktu 19.1.1.1. punktā pieprasītās pārbaudes; 19.4.2.6. kapteinis, kuģa aizsardzības virsnieks un citi kuģa personāla locekļi, kuri pilda īpašus, ar aizsardzību saistītus pienākumus, ir iepazinušies ar saviem pienākumiem un atbildību, kā tas noteikts Kodeksa šajā daļā un kuģa aizsardzības plāna atbilstošos noteikumos un šī informācija ir sniegta kuģa personāla darba valodā vai viņiem saprotamās valodās; un 19.4.2.7. kuģa aizsardzības virsnieks atbilst Kodeksa šīs daļas prasībām. 19.4.3. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu drīkst izsniegt Administrācija vai tās pilnvarota atzītā aizsardzības organizācija. 19.4.4. Starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts ir derīgs 6 mēnešus vai līdz 19.2. punktā noteiktā sertifikāta izsniegšanai, atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas pirmais, un to nedrīkst pagarināt. 19.4.5. Neviena Dalībvalsts nedrīkst likt izsniegt kuģim Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu atkārtoti, ja, pēc Administrācijas vai atzītas aizsardzības organizācijas sprieduma, mērķis, kāpēc kuģis vai kuģošanas kompānija lūdz izsniegt šādu sertifikātu atkārtoti, ir izvairīties no XI-2 nodaļas vai Kodeksa šīs daļas noteikumu pilnīgas ievērošanas pēc 19.4.4. punktā noteiktā pagaidu sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma. 19.4.6. XI-2/9 noteikuma sakarā Dalībvalsts, pirms tā akceptē Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu kā derīgu sertifikātu, drīkst pārliecināties, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas punktos no 19.4.2.4 līdz 19.4.2.6. 1 Lai izvairītos no tā, ka jebkādā veidā tiek kaitēts mērķim nodrošināt kuģi ar aizsardzības trauksmes sistēmu, Administrācija var atļaut šo informāciju glabāt kādā citā vietā uz kuģa, dokumentā, par ko būtu zināms tikai kapteinim, kuģa aizsardzības virsniekam un citiem augstākstāvošiem kuģa apkalpes locekļiem, kā to izlemj kuģošanas kompānija. A daļas pielikumi B daļa Norādījumi 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, pielikuma XI-2 nodaļas un šī kodeksa A daļas noteikumiem 1. Ievads Vispārīgie jautājumi 1.1. Šī Kodeksa preambula norāda, ka, lai paaugstinātu kuģošanas aizsardzību, XI-2 nodaļa un šī Kodeksa A daļa ievieš jaunu starptautisku pasākumu struktūru un kuras pielietojums, sadarbojoties kuģiem ar ostas iekārtām, var atklāt un novērst draudus jūras transporta nozares aizsardzībai. 1.2. Šis ievads koncentrētā veidā apraksta procesus, kas paredzēti, lai noteiktu un ieviestu pasākumus un veiktu sagatavošanas darbus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegta un uzturēta atbilstība XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem, un nosaka galvenos elementus, kuriem šie norādījumi domāti. Norādījumi ir doti no 2. līdz 19. pantam. Tas nosaka arī svarīgākos apsvērumus, kas būtu jāņem vērā, izskatot norādījumu piemērošanu kuģiem un ostas iekārtām. 1.3. Ja lasītāju interesē tikai kuģi, tad tomēr ļoti ieteicams izlasīt visu šo Kodeksa daļu, īpaši ostas iekārtām piemērojamos punktus. Tas pats attiecas arī uz tiem lasītājiem, kurus interesē tikai ostas iekārtas; viņiem vajadzētu tāpat izlasīt arī kuģiem piemērojamos punktus. 1.4. Turpmākajos punktos dotie norādījumi galvenokārt attiecas uz kuģa aizsardzību pie ostas iekārtas. Tomēr iespējamas situācijas, kad kuģis var radīt draudus ostas iekārtai, piemēram, kuģim atrodoties pie ostas iekārtas, to var izmantot kā placdarmu uzbrukumam. Nosakot atbilstošos aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami, lai reaģētu uz draudiem no kuģa, tiem, kas veic ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu vai sagatavo ostas iekārtas aizsardzības plānu, būtu jāizskata turpmākajos punktos piedāvāto norādījumu atbilstoša piemērošana. 1.5. Lasītājam nekas no šajā Kodeksa daļā dotā nav jāsaprot vai jātulko pretrunā ar jebkuru no XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas noteikumiem, jo iepriekšminētajiem noteikumiem vienmēr dodama priekšroka un jebkura netīša neatbilstība, kas varētu būt neapzināti ietverta Kodeksa šajā daļā, nav ņemama vērā. Kodeksa šajā daļā dotos norādījumus visos gadījumos būtu jālasa, jātulko un jāpiemēro atbilstoši XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas mērķiem, nolūkiem un principiem. Dalībvalstu pienākumi 1.6. Atbilstoši XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem Dalībvalstīm ir dažādi pienākumi, kuros, citu starpā, ietilpst: • piemērojamā aizsardzības līmeņa noteikšana; • kuģa aizsardzības plāna (KAP) un iepriekš apstiprinātā plāna attiecīgo grozījumu apstiprināšana; • kuģu pārbaudes par to atbilstību XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem, un Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšana; • Dalībvalsts teritorijā esošo to ostas iekārtu noteikšana, kurām tiek prasīts nozīmēt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku, kas būs atbildīgs par ostas iekārtas aizsardzības plāna (OIAP) izstrādāšanu; • ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma un jebkuru iepriekš apstiprinātā novērtējuma sekojošo grozījumu veikšanas un apstiprināšanas nodrošināšana; • ostas iekārtas aizsardzības plāna un iepriekš apstiprinātā plāna jebkuru sekojošo grozījumu apstiprināšana; un • uzraudzības un atbilstības pasākumu veikšana; • apstiprināto plānu analizēšana; un • informācijas sniegšana Starptautiskajai jūras organizācijai un kuģniecības un ostas uzņēmumiem. 1.7. Dalībvalstis, lai izpildītu saskaņā ar XI-2 nodaļu un šī Kodeksa A daļu tām noteiktos pienākumus, kas saistīti ar ostas iekārtu aizsardzību, var nozīmēt vai izveidot Atbildīgo institūciju un atļaut Atzītām aizsardzības organizācijām veikt ar ostas iekārtām saistītus konkrētus darbus, bet galīgais lēmums par šo darbu akceptēšanu un apstiprināšanu jāsniedz Dalībvalstij vai Atbildīgajai institūcijai. Atsevišķus ar kuģiem saistītos aizsardzības pienākumus Administrācijas drīkst deleģēt Atzītām aizsardzības organizācijām. Atzītai aizsardzības organizācijai nevar deleģēt šādus pienākumus vai darbības: • noteikt piemērojamo aizsardzības līmeni; • noteikt Dalībvalsts teritorijā esošās ostas iekārtas, kurām tiks prasīts nozīmēt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un izstrādāt ostas iekārtas aizsardzības plānu (OIAP); • apstiprināt ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu (OIAN) un attiecīgos grozījumus iepriekš apstiprinātam novērtējumam; • apstiprināt OIAP un jebkurus grozījumus iepriekš apstiprinātā plānā; • uzraudzības un atbilstības pasākumu veikšanu; un • noteikt prasības par Aizsardzības deklarāciju. Aizsardzības līmeņa noteikšana 1.8. Aizsardzības līmeņa noteikšana, kas piemērojams katrā konkrētā laika periodā, ir Dalībvalsts atbildība un var attiekties uz kuģiem un ostas iekārtām. Šī Kodeksa A daļa definē trīs starptautiski piemērojamus aizsardzības līmeņus. Tie ir: • 1. aizsardzības līmenis - parasts; līmenis, kurā kuģis un ostas iekārtas darbojas parastajos apstākļos; • 2. aizsardzības līmenis - paaugstināts; līmenis, kas piemērojams tik ilgi, kamēr pastāv paaugstināts aizsardzības incidenta iestāšanās risks; un • 3. aizsardzības līmenis - ārkārtējs; līmenis, kas piemērojams laika periodā, tiklīdz pastāv iespējamība vai nenovēršams aizsardzības incidenta iestāšanās risks. Kuģošanas kompānija un kuģis 1.9. Katra kuģošanas kompānija, kura ekspluatē kuģus, kuriem piemērojama XI-2 nodaļa un šī Kodeksa A daļa, nozīmē kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku kuģošanas kompānijai un kuģa aizsardzības virsnieku katram kuģim. Šo amatpersonu pienākumi, atbildība un prasības to apmācībai un treniņiem ir noteiktas šī Kodeksa A daļā. 1.10. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka atbildībā, cita starpā, ietilpst arī pienākums nodrošināt, ka pareizi tiek veikts kuģa aizsardzības novērtējums, izstrādāts kuģa aizsardzības plāns un iesniegts apstiprināšanai Administrācijai vai tās pilnvarotai organizācijai un pēc tam nodrošināt tā atrašanos uz katra kuģa, kuram piemērojama šī Kodeksa A daļa un kurš šajā ziņā ir tā persona, kurš nozīmēts kā kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks. 1.11. Kuģa aizsardzības plānā ir jānorāda operatīvie un fiziskie aizsardzības pasākumi, kas veicami pašam kuģim, lai nodrošinātu to, ka tas vienmēr darbojas 1. aizsardzības līmenī. Plānā ir jānorāda arī papildus vai pastiprinātie aizsardzības pasākumi, kurus kuģis var veikt pats, pārejot un darbojoties 2. aizsardzības līmenī, kad ir norādījumi to darīt. Turklāt plānā ir jānorāda arī iespējamie sagatavošanās pasākumi, kas ļauj kuģim ātri reaģēt uz instrukcijām, kādas tam, iespējams, tiks dotas, reaģējot 3. aizsardzības līmenī uz aizsardzības incidentu vai draudiem. 1.12. Kuģiem, kuriem piemērojami XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumi, tiek prasīts, ka tiem ir Administrācijas vai tās vārdā apstiprināts kuģa aizsardzības plāns un tie darbojas saskaņā ar šo plānu. Kuģošanas kompānijas virsniekam un kuģa aizsardzības virsniekam ir jāuzrauga plāna nepārtraukta atbilstība un efektivitāte, ieskaitot iekšējo auditu veikšanu. Grozījumi jebkurā apstiprināta plāna daļā, kurai Administrācija ir noteikusi apstiprinājuma nepieciešamību, ir jāiesniedz izvērtēšanai un apstiprināšanai, pirms šie grozījumi tiek iekļauti plānā un ieviesti uz kuģa. 1.13. Uz kuģa jābūt Starptautiskajam kuģa aizsardzības sertifikātam, kas norāda tā atbilstību XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām. Šī Kodeksa A daļa satur arī kuģa pārbaužu un sertifikācijas noteikumus attiecībā uz kuģa atbilstību sākotnējo, atkārtoto un starpposma pārbaužu prasībām. 1.14. Kad kuģis atrodas Dalībvalsts ostā vai ir ceļā uz to, Dalībvalstij, saskaņā ar XI-2/9 noteikumiem, ir tiesības veikt dažādus kontroles un atbilstības pasākumus attiecībā uz šo kuģi. Kuģis ir pakļauts ostas valsts kontroles pārbaudēm, bet parasti šādas pārbaudes, izņemot īpašus apstākļus, neattiecas uz kuģa aizsardzības plāna izskatīšanu. Kuģi drīkst pakļaut arī papildu kontroles pasākumiem, ja Dalībvalstij, veicot kontroles un atbilstības pasākumus, ir iemesls uzskatīt, ka kuģa vai to apkalpojošo ostas iekārtu aizsardzība ir pakļauta riskam. 1.15. Kuģim tiek arī prasīts, lai tam ir informācija, kura ir pieejama Dalībvalstīm, pēc to pieprasījuma, kurā ir norādīts atbildīgais par lēmumu pieņemšanu par kuģa apkalpes nodarbinātību un par dažādiem, ar kuģa apkalpes nodarbinātību saistītajiem jautājumiem. Ostas iekārta 1.16. Katrai Dalībvalstij jānodrošina ostas iekārtu aizsardzības novērtējums katrai tās teritorijā esošajai ostas iekārtai, kas apkalpo starptautiskajos reisos iesaistītos kuģus. Šādu novērtējumu drīkst veikt Dalībvalsts, Atbildīgā institūcija vai Atzītā aizsardzības organizācija. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma rezultāts jāapstiprina attiecīgajai Dalībvalstij vai Atbildīgajai institūcijai. Šādu apstiprināšanu nevar deleģēt. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumi būtu regulāri jāizvērtē. 1.17. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums būtībā ir ostas iekārtas visa veida darbību riska analīze, lai konstatētu ievainojamākās vietas un/vai kuras no tām visticamāk varētu kļūt par uzbrukuma mērķi. Aizsardzības risks ir uzbrukuma draudu varbūtība, kopā ar uzbrukuma mērķa ievainojamību un uzbrukuma sekām. Novērtējumā jāietver sekojošas sastāvdaļas: • iespējamie draudi ostas aprīkojumam un infrastruktūrai noteikšana; • potenciāli ievainojamo vietu identificēšana; un • uzskaitīto incidentu seku aprēķināšana. Pēc analīzes pabeigšanas būs iespējams veikt riska līmeņa vispārējo izvērtējumu. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums palīdzēs noteikt tās ostas iekārtas, kurām nepieciešams nozīmēt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un sagatavot ostas iekārtas aizsardzības plānu. 1.18. Tām ostas iekārtām, kurām jāatbilst XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām, tiek prasīts nozīmēt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku. Šo virsnieku pienākumi, atbildība un apmācības prasības, kā arī treniņu un vingrinājumu prasības ir noteiktas šī Kodeksa A daļā. 1.19. Ostas iekārtas aizsardzības plānā būtu jānorāda operatīvie un fiziskie aizsardzības pasākumi, kas veicami ostas iekārtai, lai nodrošinātu tās spēju vienmēr darboties 1. aizsardzības līmenī. Plānā būtu jāiekļauj arī papildu vai pastiprinātie aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta var veikt, lai nepieciešamības gadījumā, saņemot attiecīgas instrukcijas, pārietu uz 2. aizsardzības līmeni un darbotos šajā līmenī. Turklāt plānā ir jānorāda arī iespējamie sagatavošanās pasākumi, kas ļauj ostas iekārtai ātri reaģēt uz instrukcijām, kādas tai, iespējams, tiks dotas, reaģējot 3. aizsardzības līmenī uz aizsardzības incidentu vai draudiem. 1.20. Tām ostas iekārtām, kurām jāatbilst XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām, tiek prasīts, lai tām būtu un tās darbotos saskaņā ar Dalībvalsts vai attiecīgās Atbildīgās institūcijas apstiprināto ostas iekārtas aizsardzības plānu. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jāievieš plāna nosacījumi un jāuzrauga tā nepārtraukta atbilstība un efektivitāte, tai skaitā plāna iekšējo auditu veikšana. Jebkuras apstiprinātā plāna daļas grozījumi, kam Dalībvalsts vai Atbildīgā institūcija ir noteikusi apstiprinājuma nepieciešamību, ir jāiesniedz izvērtēšanai un apstiprināšanai, pirms šo grozījumu iekļaušanas plānā un ieviešanas ostas iekārtā. Attiecīgā Dalībvalsts vai Atbildīgā institūcija drīkst pārbaudīt plāna efektivitāti. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, vai pamatojoties uz kuru ir izstrādāts plāns, ir regulāri jāizvērtē. Visi šie pasākumi var novest pie apstiprinātā plāna grozījumiem. Apstiprināta plāna jebkuru konkrēto daļu grozījumi jāiesniedz apstiprināšanai attiecīgajai Dalībvalstij vai Atbildīgajai institūcijai. 1.21. Kuģus, kas izmanto ostas iekārtas, drīkst pakļaut ostas valsts kontroles pārbaudēm un XI-2/9 noteikumā noteiktajiem papildu kontroles pasākumiem. Atbilstošās iestādes pirms kuģa ienākšanas ostā drīkst pieprasīt informāciju par kuģi, tā kravu, pasažieriem un kuģa personālu. Atsevišķos gadījumos ieeja ostā var tikt aizliegta. Informācija un sakari 1.22. XI-2 nodaļa un šī Kodeksa A daļa pieprasa, lai Dalībvalstis sniedz Starptautiskajai jūras organizācijai pārliecinošu informāciju un informē, ka efektīvi sakari ir nodrošināti starp Dalībvalstīm un starp kuģošanas kompāniju/kuģa aizsardzības virsniekiem un ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem. 2. Definīcijas 2.1. Nekādi norādījumi nav doti attiecībā uz XI-2 nodaļā vai šī Kodeksa A daļā dotajām definīcijām. 2.2. Šīs Kodeksa daļas izpratnē: 2.2.1. "punkts" nozīmē Kodeksa A daļas punktu, un tas ir norādīts kā "A punkts/{kopā ar attiecīgā punkta numuru}"; 2.2.2. "pants" nozīmē Kodeksa šīs daļas pantu, un tas ir norādīts kā "pants{pirms kura tiek minēts attiecīgā panta numurs }"; un 2.2.3. "Dalībvalsts", lietojot šo terminu no 14. līdz 18. pantam, nozīmē "Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas ostas iekārta" un ietver atsauci "Atbildīgā institūcija". 3. Piemērošana Vispārīgie jautājumi 3.1. Ieviešot XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasības, būtu jāņem vērā šajā Kodeksa daļā dotie norādījumi. 3.2. Tomēr jāatzīst, ka kuģiem piemērojamo norādījumu apjoms būs atkarīgs no attiecīgā kuģa tipa, kravas un/vai pasažieriem, darbības veida un kuģa apmeklēto ostas iekārtu raksturojuma. 3.3. Līdzīgi arī uz ostas iekārtām piemērojamo norādījumu apmērs būs atkarīgs no ostas iekārtām, kuģu tipiem, kas izmanto ostas iekārtu, kravas veida un/vai pasažieriem un ostā ienākošo kuģu darbības veida. 3.4. XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumi neattiecas uz tādām ostas iekārtām, kas paredzētas un tiek izmantotas galvenokārt tikai militāriem mērķiem. 4. Dalībvalstu atbildība Novērtējumu un plānu aizsardzība 4.1. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka ir veikti attiecīgi pasākumi, lai novērstu neatļautu atklāšanu vai piekļūšanu slepeniem, ar aizsardzību saistītiem materiāliem, kuri attiecas uz kuģa aizsardzības novērtējumiem, kuģa aizsardzības plāniem, ostas aizsardzības novērtējumiem un ostas iekārtas aizsardzības plāniem, kā arī individuāliem novērtējumiem vai plāniem, vai šādas informācijas izpaušanu. Atbildīgās institūcijas 4.2. Dalībvalstis, savas valdības ietvaros, drīkst nozīmēt Atbildīgo institūciju par savu, ar ostas iekārtām saistīto, aizsardzības pienākumu veicēju, kā tas noteikts XI-2 nodaļā un šī Kodeksa A daļā. Atzītās aizsardzības organizācijas 4.3. Dalībvalstis drīkst pilnvarot Atzītu aizsardzības organizāciju (AAO) veikt atsevišķus, ar aizsardzību saistītus, pasākumus, tai skaitā: 4.3.1. Administrācijas vārdā apstiprināt kuģa aizsardzības plānus vai tā grozījumus; 4.3.2. Administrācijas vārdā pārbaudīt kuģu atbilstību XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām un sertificēt tos; 4.3.3. veikt ostas iekārtas aizsardzības novērtējumus, pēc Dalībvalsts pieprasījuma. 4.4. AAO drīkst arī konsultēt vai sniegt palīdzību kuģošanas kompānijām vai ostas iekārtām aizsardzības jautājumos, tai skaitā jautājumos par kuģa aizsardzības novērtējumiem, kuģa aizsardzības plāniem, ostas iekārtas aizsardzības novērtējumiem un ostas iekārtas aizsardzības plāniem. Tajā skaitā var būt arī kuģa aizsardzības novērtējuma veikšana vai plāna izstrādāšana vai ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma veikšana vai plāna izstrādāšana. Ja AAO ir to darījusi attiecībā uz kuģa aizsardzības novērtējumu vai plānu, tad šo AAO nedrīkst pilnvarot apstiprināt šī kuģa aizsardzības plānu. 4.5. Pilnvarojot AAO veikt iepriekšminētos pienākumus, Dalībvalstīm ir rūpīgi jāizvērtē šīs organizācijas kompetence. AAO ir jābūt spējīgai pierādīt: 4.5.1. zināšanas un pieredze atbilstošos aizsardzības darbības veidos; 4.5.2. atbilstošas zināšanas par kuģa un ostas darbībām, tai skaitā zināšanas par kuģa uzbūvi un konstrukciju, ja tiek sniegti pakalpojumi kuģiem un par ostas uzbūvi un tās izkārtojumu, ja tiek sniegti pakalpojumi ostas iekārtām; 4.5.3. spēja novērtēt iespējamos aizsardzības riskus, kas varētu atgadīties kuģa un ostas iekārtas ekspluatācijas laikā, kā arī mijiedarbības kuģis/osta laikā un kādā veidā samazināt šādus riskus līdz minimumam; 4.5.4. spēja uzturēt un pilnveidot savu darbinieku kompetenci; 4.5.5. spēja sekot savu darbinieku uzticamības nepārtrauktībai; 4.5.6. spēja uzturēt attiecīgos pasākumus, lai novērstu neatļautu izpaušanu vai piekļūšanu slepeniem, ar aizsardzību saistītiem materiāliem; 4.5.7. zināšanas par XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām un attiecīgās nacionālās un starptautiskās likumdošanas un aizsardzības prasībām; un 4.5.8. zināšanas par pašreizējiem draudiem aizsardzībai un veidiem; 4.5.9. zināšanas par ieroču, bīstamu vielu un iekārtu atpazīšanu un atklāšanu; 4.5.10. zināšanas par to, kā, nepieļaujot nekādu diskrimināciju, atpazīt personas, kas var apdraudēt aizsardzību, t.i., zināšanas par šo personu raksturīgajām pazīmēm un to izturēšanās veidu; 4.5.11. zināšanas par pielietojamiem paņēmieniem, kā izvairīties no aizsardzības 4.5.12. pasākumiem; un 4.5.13. zināšanas par aizsardzības un uzraudzības aprīkojumu un sistēmām un to darbības ierobežojumiem. Deleģējot konkrētu pienākumu veikšanu AAO, Dalībvalstīm, ieskaitot Administrācijas, būtu jānodrošina, lai AAO būtu attiecīgā uzdevuma veikšanai nepieciešamā kompetence. 4.6. Atzītu organizāciju, kā tas definēts 1/6 noteikumā un kura atbilst XI-1/1 noteikuma prasībām, var nozīmēt par AAO, ja tai ir attiecīgās, 4.5. pantā norādītās, speciālās zināšanas aizsardzības jautājumos. 4.7. Par AAO var nozīmēt ostas pārvaldi vai ostas iekārtas operatoru, ja tiem ir attiecīgās, 4.5. pantā minētās zināšanas un pieredze aizsardzības jautājumos. Aizsardzības līmeņa noteikšana 4.8. Nosakot aizsardzības līmeni, Dalībvalstīm būtu jāņem vērā informācija par vispārējiem un īpašiem draudiem. Dalībvalstīm būtu jānosaka viens no trijiem iespējamiem aizsardzības līmeņiem, kas piemērojams kuģiem vai ostas iekārtām: • 1. aizsardzības līmenis - normāls; līmenis, kurā kuģis un ostas iekārta darbojas parastajos apstākļos; • 2. aizsardzības līmenis - paaugstināts; līmenis, kas jāpiemēro, kamēr pastāv paaugstināts risks, ka notiks aizsardzības incidents; un • 3. aizsardzības līmenis - ārkārtējs; līmenis, piemērojams laika periodā, tiklīdz pastāv iespējamais vai nenovēršamais aizsardzības incidents. 4.9. 3. aizsardzības līmeņa noteikšanai ir jābūt ārkārtējam pasākumam, kurš piemērojams vienīgi gadījumos, kad tiek saņemta ticama informācija par aizsardzības incidenta iespējamību vai nenovēršamību. 3. aizsardzības līmenis ir jānosaka tikai uz aizsardzības draudu vai faktiskā aizsardzības incidenta laika periodu. Lai gan aizsardzības līmeņi var mainīties no 1. aizsardzības līmeņa uz 2. aizsardzības līmeni un pēc tam uz 3. aizsardzības līmeni, ir iespējams, ka 1. aizsardzības līmenis uzreiz mainās tieši uz 3. aizsardzības līmeni. 4.10. Galīgo atbildību par kuģa drošību un aizsardzību visās reizēs uzņemas kuģa kapteinis. Pat 3. aizsardzības līmenī kapteinis var prasīt izskaidrot vai grozīt instrukcijas, ko devuši tie, kas atbild uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem, ja ir pamats uzskatīt, ka kāda norādījuma ievērošana var apdraudēt kuģa drošību. 4.11. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam (KKAV) vai kuģa aizsardzības virsniekam (KAV) pie pirmās izdevības jāsazinās ar tās ostas iekārtas aizsardzības virsnieku (OIAV), kurā kuģis paredzējis uzturēties, lai iedibinātu kuģim piemērojamo aizsardzības līmeni atrodoties ostas iekārtā. Pēc sakaru nodibināšanas ar kuģi OIAV ir jāziņo kuģim par visām turpmākajām ostas aprīkojuma aizsardzības līmeņa izmaiņām un jāsniedz kuģim jebkura būtiska aizsardzības informācija. 4.12. Lai gan var būt apstākļi, kad konkrēts kuģis drīkst darboties augstākā aizsardzības līmenī nekā ostas iekārta, pie kuras tas atrodas, nedrīkst būt apstākļi, kad kuģis darbojas zemākā aizsardzības līmenī nekā tas ir ostas iekārtai, kurā tas atrodas. Ja kuģis darbojas augstākā aizsardzības līmenī nekā ostas iekārta, kuru tas plāno izmantot, KKAV vai KAV būtu nekavējoties jāziņo par to OIAV. OIAV, konsultējoties ar KKAV vai KAV, ir jāizvērtē konkrētā situācija un jāvienojas ar kuģi par atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, tai skaitā var būt Aizsardzības deklarācijas sastādīšana un parakstīšana. 4.13. Dalībvalstīm būtu jānosaka veids, kā ātri izziņojama informācija par aizsardzības līmeņu izmaiņām. Kā līdzekli, ar kura palīdzību paziņot kuģim un KKAV un KAV par šādām aizsardzības līmeņu izmaiņām, Administrācijas var izvēlēties NAVTEX ziņojumus vai paziņojumus jūrniekiem. Vai arī, tās var izmantot arī citus saziņas līdzekļus, kas nodrošina tādu pašu vai pat lielāku datu pārraides ātrumu un darbības zonas pārklājumu. Dalībvalstīm jānosaka līdzekļi, kā sniedzami paziņojumi OIAV par aizsardzības līmeņu izmaiņām. Dalībvalstīm jāapkopo un jāuztur informācija, kas iekļaujama to personu sarakstā, kuras jāinformē par izmaiņām aizsardzības līmeņos. Lai gan aizsardzības līmeni nevajag uzskatīt par īpaši slepenu, tomēr informācija par draudiem šajā līmenī var būt ļoti slepena. Dalībvalstīm būtu rūpīgi jāizvērtē sniedzamā informācija un metodes, kā šo informāciju darīt zināmu KKAV, KAV un OIAV. Sakaru nodrošināšanas punkti un informācija par ostas iekārtas aizsardzības plāniem 4.14. Ja ostas iekārtai ir OIAP, tad šis fakts jāpaziņo Organizācijai un šai informācijai jābūt pieejamai arī Kuģošanas kompānijas un kuģa aizsardzības virsniekiem. Turpmāk nekādas OIAP detaļas nav jāpublicē, izņemot, ka tas darbojas. Dalībvalstīm būtu jāapsver jautājums vai nu par centrāla vai reģionālu sakaru punktu izveidošanu vai citiem līdzekļiem, kā nodrošināt jaunākās informācijas sniegšanu vietām, kurās ir ieviests OIAP, kopā ar detalizētu informāciju, kā arī sazināšanās iespējām ar attiecīgo OIAV. Šādu sakaru punktu esamībai ir jābūt vispārpieejamai. Tās arī var sniegt informāciju par atzītajām aizsardzības organizācijām, kas pilnvarotas rīkoties Dalībvalsts vārdā, kopā ar detalizētu informāciju par šādai aizsardzības organizācijai deleģēto īpašu atbildību un šī pilnvarojuma nosacījumiem. 4.15. Ja ostā nav OIAP (un tādēļ nav arī OIAV), centrālajam vai reģionālajam sakaru punktam jābūt spējīgiem nozīmēt piemērotu kvalificētu personu krastā, kura varētu noorganizēt attiecīgos aizsardzības pasākumus kuģa uzturēšanās laikā. 4.16. Dalībvalstīm ir jāsniedz arī detalizēta informācija, kā sazināties ar valsts amatpersonām, kurām KAV, KKAV un OIAV var ziņot saistībā ar aizsardzību. Pirms atbilstošu darbību uzsākšanas šīm valsts amatpersonām ir jāizvērtē šie ziņojumi. Šie ziņojumi par aizsardzības jautājumiem var attiekties arī uz aizsardzības pasākumiem citas Dalībvalsts jurisdikcijā. Šādos gadījumos Dalībvalstij jākontaktējas ar saviem kolēģiem šajā Dalībvalstī, lai apspriestu jautājumu par profilaktisko pasākumu nepieciešamību. Šajā nolūkā arī Starptautiskajai jūras organizācijai jādara zināma detalizēta informācija, kā sazināties ar valsts amatpersonām. 4.17. Dalībvalstīm jāsniedz 4.14., 4.15., 4.16. pantā noteiktā informācija, pēc pieprasījuma, citām Dalībvalstīm. Identifikācijas dokumenti 4.18. Dalībvalstis tiek aicinātas izsniegt atbilstošus identifikācijas dokumentus valsts amatpersonām, kuras, pildot savus dienesta pienākumus, ir tiesīgas uzkāpt uz kuģiem vai apmeklēt ostas iekārtu un ieviest šādu dokumentu autentiskuma pārbaudes procedūras. Fiksētās un peldošās platformas un mobilās urbšanas ierīces jūrā 4.19. Dalībvalstīm būtu jāizskata jautājums par attiecīgo aizsardzības pasākumu ieviešanu fiksētām un peldošajām platformām un mobilām urbšanas iekārtām jūrā, kas ļautu tām sadarboties ar kuģiem, kuriem jāatbilst XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem1. Kuģi, kuriem netiek prasīts ievērot šī Kodeksa A daļu 4.20. Dalībvalstīm būtu jāizskata jautājums par atbilstošu aizsardzības pasākumu ieviešanu, lai paaugstinātu tādu kuģu aizsardzību, uz kuriem neattiecas XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumi, un nodrošinātu, ka jebkuri aizsardzības noteikumi, ko piemēro šādiem kuģiem, ļauj tiem mijiedarboties ar kuģiem, uz kuriem attiecas šī Kodeksa A daļas noteikumi. Draudi kuģiem un citi incidenti jūrā 4.21. Dalībvalstīm ir jādod vispārēji norādījumi sava karoga kuģiem, kas atrodas jūrā, par pasākumiem, kurus nepieciešams veikt, lai samazinātu aizsardzības risku. Tām ir jāsniedz speciālas konsultācijas par darbībām, kas jāveic saskaņā ar 1., 2. un 3. aizsardzības līmeni gadījumos, ja: 4.21.1. kuģim atrodoties jūrā, mainās tam piemērojamais aizsardzības līmenis, piemēram, darbības ģeogrāfiskās vietas, kurā kuģis atrodas, vai paša kuģa dēļ; un 4.21.2. kuģim atrodoties jūrā, tas tiek iesaistīts aizsardzības incidentā vai tiek pakļauts tā draudiem. Šajā nolūkā Dalībvalstīm ir jāievieš vislabākās metodes un procedūras. Nenovēršama uzbrukuma gadījumā kuģim jācenšas nodibināt tiešus kontaktus ar tām karoga valsts amatpersonām, kuras ir atbildīgas par reaģēšanu uz aizsardzības incidentiem. 4.22. Dalībvalstīm tāpat ir jāizveido arī sakaru punkts, kur tiek sniegta informācija aizsardzības jautājumos visiem kuģiem, kas: 4.22.1. brauc zem to karogiem; vai 4.22.2. darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai ir paziņojuši par nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos. 4.23. Dalībvalstīm ir jāsniedz ieteikumi kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai kas ir paziņojuši par nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, tai skaitā varētu būt ieteikums: 4.23.1. mainīt vai atlikt iecerēto maršrutu; 4.23.2. doties pa noteiktu maršrutu vai doties uz konkrētu vietu; 4.23.3. par iekārtām vai personāla izmantojamību, kas varētu būt izvietots uz kuģa; 4.23.4. veikt pārgājiena, ostas apmeklējuma vai ostas atstāšanas koordināciju, atļaut eskortēt, izmantojot patruļkuģi vai lidaparātu (lidmašīnu vai helikopteru). Dalībvalstīm ir jāatgādina kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai ir paziņojuši par nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, par jebkurām pagaidu aizliegtajām zonām, kuras tā ir izziņojusi. 4.24. Dalībvalstīm ir jāiesaka kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai ir paziņojuši par nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, steidzami ieviest jebkurus aizsardzības pasākumus, ko Dalībvalsts ir ieteikusi, lai aizsargātu kuģi un citus tuvākajā apkaimē esošos kuģus. 4.25. Dalībvalstu izstrādātajos plānos, kas paredzēti 4.22. pantā minētajiem mērķiem, ir jāiekļauj informācija par visu diennakti pieejama, atbilstoša sakaru punkta atrašanos Dalībvalstī, ieskaitot Administrāciju. Šajos plānos būtu jāiekļauj arī informācija par apstākļiem, kad pēc Administrācija apsvērumiem ir lūdzama palīdzība tuvākajās piekrastes valstīs un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un kuģa aizsardzības virsnieku sadarbības procedūra. Alternatīvie aizsardzības līgumi (vienošanās) 4.26. Dalībvalstīm, ņemot vērā XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas ieviešanas apstākļus, drīkst slēgt vienu vai vairākus līgumus ar vienu vai vairākām Dalībvalstīm. Līguma darbībai ir jāaprobežojas tikai uz īsiem starptautiskiem reisiem, kas tiek veikti noteiktos maršrutos starp ostas iekārtām, kuras atrodas līgumslēdzēju pušu teritorijās. Noslēdzot līgumu, kā arī pēc tam, Dalībvalstīm ir jāņem vērā citas Dalībvalsts un Administrācijas intereses, kuras ietekmē šāda līguma darbība. Citas valsts karoga kuģiem, kas nav noslēgtā līguma puse, tikai tad ir jāļauj darboties maršrutos, uz kuriem attiecas līgums, ja šo kuģu Administrācija piekrīt, ka kuģis pildīs līguma noteikumus un tā pieprasa kuģim pildīt šos noteikumus. Šāds līgums nekādā gadījumā nedrīkst pazemināt to kuģu un ostas iekārtu aizsardzības līmeni, uz kuriem šis līgums neattiecas, turklāt visi kuģi, uz kuriem attiecas šis līgums, drīkst nesadarboties ar kuģiem, uz kuriem šis līgums neattiecas. Jebkuru operatīvo sadarbību, ko uzņemas kuģi uz kuriem attiecas šis līgums, ir jāparedz šajā līgumā. Katra līguma darbību nepārtraukti jākontrolē un nepieciešamības gadījumā jāgroza un katrā ziņā pēc 5 gadiem tas ir jāizvērtē. Līdzvērtīgi pasākumi ostas iekārtās 4.27. Atsevišķām konkrētām ostas iekārtām ar ierobežotu vai konkrētu darbību, bet kurās notiek vairāk nekā tikai gadījuma rakstura satiksme, var rasties nepieciešamība nodrošināt aizsardzības pasākumu veikšanu, kas būtu līdzvērtīgi ar tiem, kas noteikti XI-2 nodaļā un šī Kodeksa A daļā. Tas īpaši varētu attiekties uz rūpnīcām piesaistītiem termināliem, vai piestātnēm, kurās darbības nenotiek bieži. Kuģa apkalpes komplektēšanas līmenis 4.28. Administrācijai, nosakot kuģa apkalpes minimālo sastāvu, būtu jāņem vērā2, ka minimālās prasības kuģošanas drošību garantējošas apkalpes nokomplektēšanai, kas noteiktas V/14 noteikumā3, attiecas tikai uz kuģa drošu navigāciju. Administrācijai tāpat ir jāņem vērā arī jebkura papildus darba slodze, kas var rasties, ieviešot kuģa aizsardzības plānu, un jānodrošina atbilstoša un efektīva kuģa apkalpes nokomplektēšana. To darot, Administrācijai būtu jāpārbauda, ka kuģi spēj ieviest atpūtas laiku un citus pasākumus noguruma novēršanai, ko nosaka nacionālā likumdošana, ņemot vērā visus pienākumus, kas noteikti dažādam kuģa personālam. Kontroles un atbilstības pasākumi4 Vispārīgie jautājumi 4.29. Noteikums XI-2/9 apraksta kontroles un atbilstības pasākumus, kas saskaņā ar XI-2 nodaļu, piemērojami kuģiem. Tie ir sadalīti trīs atšķirīgās nodaļās: kuģu kontrole, kas jau atrodas ostā, kuģu kontrole, kas plāno ieiet citas Dalībvalsts ostā un papildu noteikumi, kas piemērojami abās situācijās. 4.30. Noteikums XI-2/9.1, par kuģu kontroli ostā, ievieš citu valstu ostā esošo kuģu kontroles sistēmu, kur Dalībvalsts atbilstoši pilnvarotiem virsniekiem (atbilstoši pilnvaroti virsnieki) ir tiesības uzkāpt uz kuģa un pārbaudīt, vai prasītie sertifikāti ir atbilstošā kārtībā. Ja pastāv neapšaubāms pamatojums uzskatīt, ka kuģis neatbilst, drīkst veikt kontroles pasākumus, piemēram, veikt papildus pārbaudes vai aizturēšanu. Tas uzrādīts esošajās kontroles sistēmās5. Noteikums XI-2/9.1 balstās uz šādām sistēmām un ļauj veikt papildu pasākumus (tai skaitā kā kontroles pasākumu piemērojot arī kuģa izraidīšanu no ostas), kad atbilstoši pilnvarotiem virsniekiem ir skaidrs pamatojums uzskatīt, ka kuģis neatbilst XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas prasībām. Noteikums XI-2/9.3 apraksta aizsardzības metodes, kas veicina šo papildu pasākumu godīgu un samērīgu piemērošanu. 4.31. Noteikums XI-2/9.2 nosaka kontroles pasākumus un XI-2 nodaļas izpratnē ievieš pilnīgi atšķirīgu kontroles koncepciju, kas attiecas tikai uz aizsardzību, lai nodrošinātu kuģu, kas plāno ieiet citas Dalībvalsts ostā, atbilstību prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu, lai nodrošinātu labāku aizsardzību, pasākumus drīkst veikt pirms kuģa ieiešanas ostā. Tāpat kā XI-2/9.1 noteikumā, šī papildu kontroles sistēma balstās ir balstīta uz jēdzienu, ka ir neapšaubāms pamats uzskatīt, ka kuģis neatbilst XI-2 nodaļai vai šī kodeksa A daļai un iekļauj būtisku aizsardzību, kā tas noteikts noteikumā XI-2/9.2. un XI-2/9.2.5, kā arī noteikumā XI-2/9.3. 4.32. Neapšaubāms pamats uzskatīt, ka kuģis neatbilst prasībām, nozīmē, ka ir pierādījumi vai ticama informācija, ka kuģis neatbilst XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas prasībām, ņemot vērā Kodeksa šajā daļā dotos norādījumus. Šādi pierādījumi vai ticama informācija var rasties, pamatojoties uz atbilstoši pilnvarotā virsnieka profesionālajiem spriedumiem vai novērojumiem, kas gūti, pārbaudot kuģa Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu (turpmāk - sertifikāts), kas izsniegts saskaņā ar šī Kodeksa A daļu, vai no citiem avotiem. Pat tad, ja kuģim ir derīgs sertifikāts, atbilstoši pilnvarotam virsniekam, pamatojoties uz viņa/viņas profesionālo spriedumu, var būt pamatotas aizdomas par kuģa neatbilstību prasībām. 4.33. Saskaņā ar XI-2/9.1 un XI-2/9.2 noteikumu, piemēros par iespējamo neapšaubāmu pamatojumu var iekļaut, ja ir ar to saistīts: 4.33.1. pierādījums, kad, izvērtējot sertifikātu, noskaidrojas, ka tas nav likumīgs vai ka tā derīguma termiņš ir beidzies; 4.33.2. pierādījums vai ticama informācija par būtiskiem trūkumiem aizsardzības aprīkojumā, dokumentācijā vai piemērošanā, kurus pieprasa XI-2 nodaļa un šī Kodeksa A daļa; 4.33.3. ziņojuma vai sūdzības saņemšana, kas saskaņā ar atbilstoši pilnvarotā virsnieka profesionālo vērtējumu, satur ticamu informāciju, kas skaidri pierāda kuģa neatbilstību XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām; 4.33.4. pierādījumus vai novērojumus, kurus ieguvis atbilstoši pilnvarotais virsnieks, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, ka kapteinis vai kuģa personāls nepārzin svarīgas kuģa aizsardzības procedūras vai nespēj veikt ar kuģa aizsardzību saistītos treniņus, vai ka šādas procedūras vai treniņi vispār nav veikti; 4.33.5. pierādījumus vai novērojumus, kurus ieguvis atbilstoši pilnvarotais virsnieks, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, ka galvenie kuģa personāla locekļi nespēj uzturēt labus sakarus ar jebkuriem citiem galvenajiem kuģa personāla locekļiem, kas ir atbildīgi par aizsardzību uz kuģa; 4.33.6. pierādījumus vai ticamu informāciju par personu nelegālu atrašanos uz kuģa vai par preču nelegālu iekraušanu kuģī tam atrodoties ostas iekārtā vai no cita kuģa, kad ostas iekārta vai cits kuģis pārkāpj XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas noteikumus un attiecīgais kuģis nav aizpildījis Aizsardzības deklarāciju un nav veicis atbilstošos īpašos vai papildu aizsardzības pasākumus vai nav realizējis attiecīgās kuģa aizsardzības procedūras; 4.33.7. pierādījumus vai ticamu informāciju par personu nelegālu atrašanos uz kuģa vai par preču nelegālu iekraušanu kuģī tam atrodoties ostas iekārtā vai no kā cita (piemēram, cita kuģa vai helikoptera), kad ostas iekārtai vai kam citam netiek prasīts ievērot XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas noteikumus un kuģis nav veicis atbilstošus īpašos vai papildu aizsardzības pasākumus vai nav realizējis attiecīgās kuģa aizsardzības procedūras; un 4.33.8. ja kuģim ir atkārtoti izsniegts A/19.4. punktā minētais Starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts un ja pēc atbilstoši pilnvarotā virsnieka profesionālā vērtējuma viens no mērķiem, kāpēc kuģis vai kuģošanas kompānija lūdz izsniegt šādu sertifikātu, ir, lai izvairītos no pilnvērtīgas atbilstības XI-2 nodaļai vai šī Kodeksa A daļai, pēc sākotnējā pagaidu sertifikāta derīguma termiņa izbeigšanās, kā tas noteikts A/19.4. punktā. 4.34. Starptautisko likumu saistība ar XI-2/9 noteikumu ir īpaši svarīga, un noteikums ir jāievieš, paturot prātā XI-2/2.4.noteikumu, jo ir iespējami gadījumi, kad būs jāveic pasākumi, kas neietilpst XI-2 nodaļas darbības sfērā vai kad jāizskata ietekmēto kuģu tiesības ārpus XI-2 nodaļas. Tādējādi XI-2/9 noteikums Dalībvalstīm neliedz veikt pasākumus, pamatojoties uz starptautiskajiem likumiem un ievērojot tos, lai nodrošinātu cilvēku, kuģu, ostas iekārtu un cita īpašuma drošību vai aizsardzību gadījumos, kad kuģis, lai gan tas atbilst XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām, joprojām rada risku aizsardzībai. 4.35. Kad Dalībvalsts ievieš kontroles pasākumus uz kuģa, Administrācija nekavējoties ir jāapgādā ar pietiekamu informācija, kas tai dotu iespēju pilnvērtīgi sadarboties ar Dalībvalsti. Kuģu kontrole ostā 4.36. Ja neatbilstība izpaužas kā aprīkojuma sastāvdaļas defekts vai kļūdaina dokumentācija, kas noved pie kuģa aizturēšanas, un neatbilstību nevar novērst pārbaudes ostā, Dalībvalsts drīkst atļaut kuģim doties uz citu ostu, nodrošinot, ka tiek izpildīti visi nosacījumi, par kuriem ostas valstis un Administrācija vai kapteinis ir savstarpēji vienojušies. Kuģi, kas gatavojas ieiet citas Dalībvalsts ostā 4.37. XI-2/9.2.1 noteikumā uzskaitīta informācija, kuru Dalībvalstis drīkst pieprasīt no kuģa kā priekšnoteikumu tā ieiešanai ostā. Viens no uzskaitītās informācijas elementiem ir apstiprinājums par jebkuru īpašu vai papildu pasākumu, ko kuģis veicis pēdējo desmit ostas iekārtas apmeklējumu laikā. Piemēram: 4.37.1. dokumentācija par pasākumiem, kas veikti, apmeklējot ostas iekārtu, kas atrodas tādas valsts teritorijā, kas nav Dalībvalsts, īpaši par tiem pasākumiem, kas parasti būtu veikti ostas iekārtās, kuras atrodas Dalībvalstu teritorijās; un 4.37.2. jebkura Aizsardzības deklarācija, kas noformēta starp ostas iekārtu vai citiem kuģiem. 4.38. Vēl kāds no uzskaitītās informācijas elementiem, ko drīkst pieprasīt kā priekšnoteikumu ieiešanai ostā, ir apstiprinājums, ka bija nodrošinātas atbilstošas kuģa aizsardzības procedūras pēdējo desmit ostas iekārtu apmeklējumu laikā, kuģim veicot darbības kuģis/kuģis. Parasti netiek prasīts iekļaut ierakstus par loču, muitas, imigrācijas, aizsardzības amatpersonu uzņemšanu, ne arī bunkurēšanos, lihterēšanas, krājumu uzņemšanu un atkritumu izkraušanu no kuģa ostas iekārtās, jo tie parasti ietilpst ostas iekārtas aizsardzības plānā. Sniedzamā informācija varētu ietvert, piemēram: 4.38.1. pasākumu dokumentāciju par kuģis/kuģis darbībām ar kuģi, kas nebrauc zem Dalībvalsts karoga, īpaši par tiem pasākumiem, kādus parasti veiktu Dalībvalsts kuģi; 4.38.2. pasākumu dokumentāciju par kuģis/kuģis darbībām ar kuģi, kas brauc zem Dalībvalsts karoga, bet kuram netiek prasīts ievērot tādus XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumus kā, piemēram, kuģa aizsardzības sertifikātu kopijas, kas tam izsniegtas saskaņā ar citiem noteikumiem; un 4.38.3. gadījumos, kad uz kuģa atrodas jūrā izglābtas personas vai krava, visu par šīm personām vai kravu zināmo informāciju, tai skaitā informāciju par viņu identitāti, ja tā ir zināma, un par pārbaužu rezultātiem, kas ir veiktas kuģa vārdā, lai noteiktu izglābto aizsardzības statusu. XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas mērķis nav aizkavēt vai nepieļaut uz jūras nelaimē nokļuvušo nogādāšanu drošā vietā. Vienīgais XI-2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas mērķis ir sniegt valstīm pietiekamu atbilstošās informācijas klāstu, lai nodrošinātu to aizsardzības integritāti. 4.39. Cita veida informācija, kas saistīta ar faktisko aizsardzību un kuru varētu pieprasīt kā priekšnoteikumu ieiešanai ostā, lai palīdzētu nodrošināt personu, ostas iekārtu, kuģu un cita īpašuma drošību un aizsardzību, varētu būt, piemēram: 4.39.1. kuģa vēstures ierakstus saturošā informācija; 4.39.2. kuģa atrašanās vieta ziņojuma sniegšanas laikā; 4.39.3. prognozētais kuģa ienākšanas laiks ostā; 4.39.4. apkalpes saraksts; 4.39.5. uz kuģa esošās kravas vispārējs apraksts; 4.39.6. pasažieru saraksts; un 4.39.7. informācija, kādu nosaka XI-2/5 noteikuma prasības. 4.40. XI-2/9.2.5 noteikums ļauj kuģa kapteinim mainīt lēmumu par kuģa ieiešanu ostā pēc tam, kad viņš tiek informēts par to, ka piekrastes vai ostas valsts ieviesīs kontroles pasākumus atbilstoši XI-2/9.2 noteikumam. Ja kapteinis lēmumu ienākt atsauc, tad XI-2/9 noteikumu nepiemēro un visi turpmākie pasākumi tiek veikti, pamatojoties uz starptautiskajiem likumiem un ievērojot tos. Papildu noteikumi 4.41. Visos gadījumos, kad kuģim aizliegts ieiet ostā vai tas tiek izraidīts no ostas, visi zināmie fakti jādara zināmi attiecīgo valstu institūcijām. Šajā ziņojumā jāiekļauj šādi fakti, ja tie ir zināmi: 4.41.1. kuģa vārds, karogs, kuģa identifikācijas numurs, izsaukuma signāls, kuģa tips un krava; 4.41.2. iemesls, kāpēc aizliegts kuģim ieiet ostā vai tas izraidīts no ostas vai ostas teritorijas; 4.41.3. ja tas ir būtiski, jebkuras neatbilstības aizsardzības prasībām, raksturu; 4.41.4. ja tas ir būtiski, detalizētu informāciju par jebkuru mēģinājumu novērst neatbilstību, tai skaitā par jebkuriem kuģim reisā izvirzītajiem nosacījumiem; 4.41.5. iepriekš apmeklētā(
4. s)osta(
5. s)un nākošā deklarētā apmeklējuma osta; 4.41.6. atiešanas laiks un aptuveni aprēķinātais ierašanās laiks šajās ostās; 4.41.7. jebkuri kuģim dotie norādījumi, piemēram, ziņot par maršrutu; 4.41.8. pieejamā informācija par aizsardzības līmeni, kurā kuģis pašreiz darbojas; 4.41.9. informācija par jebkuriem sakariem, kurus ostas valsts nodibinājusi ar Administrāciju; 4.41.10. sakaru punkts ostas valstī, kurā tiek sagatavots ziņojums, ar mērķi iegūt papildu informāciju; 4.41.11. apkalpes saraksts; un 4.41.12. jebkura cita svarīga informācija. 4.42. Atbilstošās valstis, ar kurām ir jāsazinās, ir tās, kas atrodas tuvu kuģa plānotajam maršrutam uz nākamo ostu, īpaši gadījumos, kad kuģis gatavojas ieiet šīs piekrastes valsts teritoriālajos ūdeņos. Citas atbilstošās valstis varētu iekļaut arī iepriekš apmeklētās ostas, lai varētu iegūt papildu informāciju un risināt aizsardzības jautājumus saistībā ar iepriekšējām ostām. 4.43. Veicot kontroles un atbilstības pasākumus, attiecīgi pilnvarotajiem virsniekiem jānodrošina, ka visi piemērotie pasākumi vai rīcība ir samērīgi. Šādiem pasākumiem un rīcībai vajadzētu būt pamatotiem un minimāli stingriem un kas noteikti uz laiku, kāds ir nepieciešams, lai novērstu vai mazinātu neatbilstību. 4.44. Jēdziens "aizkavēšana" XI-2/9.3.5.1 noteikumā attiecas arī uz tām situācijām, kur atbilstoši pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu, kuģim ir nepamatoti aizliegts ieiet ostā vai kuģis ir nepamatoti izraidīts no ostas. Nedalībvalstu kuģi un kuģi, kuru izmērs ir mazāks par Konvencijā noteiktajiem 4.45. Attiecībā uz tādas valsts karoga kuģiem, kas nav Konvencijas Dalībvalsts un nav 1988. gada SOLAS Protokola Dalībvalsts6, Dalībvalstīm nav saudzīgāk jāizturas pret šiem kuģiem. Tādējādi XI-2/9 noteikuma prasības un Kodeksa šajā daļā dotie norādījumi ir jāpiemēro šiem kuģiem. 4.46. Kuģi, kuru izmērs ir mazāks par Konvencijā noteiktajiem kuģu izmēriem, ir pakļauti valstu izstrādātajiem aizsardzības uzturēšanas pasākumiem. Šos pasākumus jāveic pienācīgi, ņemot vērā XI-2 nodaļas prasības un Kodeksa šajā daļā dotos norādījumus. 5. Aizsardzības deklarācija Vispārīgie jautājumi 5.1. Aizsardzības deklarācija (AD) ir jāsastāda gadījumos, kad Dalībvalsts, kuras teritorijām atrodas ostas iekārta, uzskata to par nepieciešamu vai kad kuģis uzskata to par nepieciešamu. 5.1.1. To, ka nepieciešama AD, var norādīt ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma (OIAN) rezultāti, un iemesli un apstākļi, kad tiek pieprasīta AD, ir jānorāda ostas iekārtas aizsardzības plānā (OIAP). 5.1.2. To, ka nepieciešama AD, var norādīt Administrācija kuģiem, kas tiesīgi braukt zem tās karoga, vai to var norādīt kuģa aizsardzības novērtējuma rezultāts, un tas jānorāda kuģa aizsardzības plānā. 5.2. AD sastādīšana, visticamāk, tiks pieprasīta augstāku aizsardzības līmeņu gadījumos, kad kuģim ir augstāks aizsardzības līmenis nekā ostas iekārtai vai citam kuģim, ar kuru tas sadarbojas, un gadījumos, kad kuģa/ostas mijiedarbība vai darbības kuģis/kuģis rada lielāku risku cilvēkiem, īpašumam vai apkārtējai videi šim kuģim raksturīgo nosacījumu dēļ, tai skaitā tā kravas vai pasažieru, vai ostas iekārtu esošo apstākļu, vai šo faktoru kombinācijas dēļ. 5.2.1. Gadījumā, kad kuģis vai Administrācija, to kuģu vārdā, kas ir tiesīgi braukt zem tās karoga, pieprasa AD sastādīšanu, ostas iekārtas aizsardzības virsniekam (OIAV) vai Kuģa aizsardzības virsniekam (KAV) ir jāapliecina pieprasījums un jāapspriež atbilstošie aizsardzības pasākumi. 5.3. OIAV drīkst ierosināt sastādīt AD arī pirms kuģis/osta mijiedarbībām, kuras apstiprinātajā OIAN tiek norādītas par īpašas uzmanības objektu. Piemēram, tai skaitā var būt pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, bīstamu kravu vai vielu pārvietošana, iekraušana vai izkraušana. OIAN drīkst noteikt AD nepieciešamību arī iekārtām biezi apdzīvotās teritorijās vai to tuvumā, kā arī ekonomiski svarīgām darbībām. 5.4. AD galvenais mērķis ir nodrošināt, ka starp kuģi un ostas iekārtu vai citiem kuģiem, ar kuriem tas sadarbojas, ir panākta vienošanās par atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, ko katrs no tiem veiks saskaņā ar apstiprināto aizsardzības plānu noteikumiem. 5.4.1. Gan ostas iekārtai, gan kuģim(iem) jāparaksta noslēgtais AD, ierakstot datumu, kā nepieciešams, norādot atbilstību XI-2 nodaļai un šī Kodeksa A daļai, un tajā būtu jāiekļauj deklarācijas darbības ilgums, piemērojamais aizsardzības līmenis vai līmeņi un atbilstošā informācija par sakaru punktiem. 5.4.2. Aizsardzības līmeņa maiņas dēļ var būt nepieciešams sastādīt jaunu AD vai mainīt esošo AD. 5.5. AD ir jāsastāda angļu, franču vai spāņu valodā vai valodā, ko saprot gan ostas iekārtā, gan uz kuģa vai kuģiem, vadoties pēc dotajiem apstākļiem. 5.6. AD veidlapas paraugs ir iekļauts Kodeksa šīs daļas 1. pielikumā. Šī veidlapa ir domāta AD sastādīšanai starp kuģi un ostas iekārtu. Ja AD attiecas uz diviem kuģiem, šo veidlapas paraugu var atbilstoši koriģēt. 6. Kuģošanas kompānijas pienākumi Vispārīgie jautājumi 6.1. XI-2/5 noteikums prasa kuģošanas kompānijai sniegt kuģa kapteinim informāciju, lai izpildītu šī noteikuma noteiktās prasības kuģošanas kompānijai. Šajā informācijā jāiekļauj: 6.1.1. atbildīgie par kuģa personāla iecelšanu, tādi kā kuģa menedžmenta kompānijas, personāla komplektācijas aģenti, darbu uzņēmēji, koncesionāri (piemēram, mazumtirdzniecības vietas, kazino utt.); 6.1.2. atbildīgie par kuģa nodarbinātības jautājumiem, tai skaitā par kravas pārvadājumiem noteiktā laika vai berbouta līgumiem, vai par jebkuru citu organizāciju, kas darbojas šajā jomā; un 6.1.3. gadījumos, kad kuģis ir nodarbināts saskaņā ar fraktējošās puses noteikumiem, šādu pušu kontaktinformācija, ieskaitot laiku vai reisa raksturojumu. 6.2. Saskaņā ar XI-2/5 noteikumu kuģošanas kompānijas pienākums ir koriģēt un uzturēt šo informāciju, kad notiek izmaiņas. 6.3. Šādai informācijai ir jābūt angļu, franču vai spāņu valodā. 6.4. Attiecībā uz kuģiem, kas ir uzbūvēti pirms 2004. gada 1. jūlija, šai informācijai būtu jāatspoguļo faktiskais stāvoklis uz šo datumu. 6.5. Attiecībā uz kuģiem, kas uzbūvēti 2004. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma, un uz kuģiem, kas būvēti pirms 2004. gada 1. jūlija, bet 2004 .gada 1. jūlijā nav bijuši ekspluatācijā, informācija ir jāsniedz, sākot no dienas, kad kuģis nodots ekspluatācijā, un tai ir jāatspoguļo kuģa faktiskais stāvoklis uz šo datumu. 6.6. Pēc 2004. gada 1. jūlija, kad kuģis vairs neatrodas ekspluatācijā, informācija ir jāsniedz, sākot no dienas, kad kuģis atkal nodots ekspluatācijā, un tai ir jāatspoguļo faktiskais stāvoklis uz šo datumu. 6.7. Iepriekš sniegto informāciju, kas vairs neattiecas uz faktisko stāvokli attiecīgajā datumā, uz kuģa glabāt nav nepieciešams. 6.8. Kad atbildību par kuģa darbību uzņemas cita kuģošanas kompānija, tad informāciju par kuģošanas kompāniju, kas agrāk nodarbināja kuģi, uz kuģa glabāt nav nepieciešams. Papildus citi būtiskie norādījumi ir doti 8., 9. un 13. punktā. 7. Kuģa aizsardzība Būtiskie norādījumi ir doti 8., 9. un 13. punktā. 8. Kuģa aizsardzības novērtējums Aizsardzības novērtējums 8.1. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks (KKAV) ir atbildīgs, ka tiek nodrošināts aizsardzības novērtējuma (KAN) veikšana katram kuģošanas kompānijas kuģim, kuram tiek prasīts pakļauties XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem. Lai arī KKAV nav nepieciešams pašam personīgi veikt visus šim amatam paredzētos pienākumus, tomēr galīgā atbildība par to nodrošināšanu un savlaicīgu un pareizu izpildi jāuzņemas personīgi KKAV. 8.2. Pirms KAN uzsākšanas KKAV ir jānodrošina, lai vispirms tiktu izmantota pieejamā informācija par apdraudējuma novērtējumu ostām, kuras kuģis apmeklēs vai kurās uz kuģa uzkāps vai no tā nokāps pasažieri, un par ostas iekārtām un to aizsardzības pasākumiem. KKAV ir jāiepazīstas ar iepriekšējiem ziņojumiem par līdzīgām aizsardzības vajadzībām. Ja iespējams, KKAV ir jātiekas ar attiecīgajiem kuģa un ostas iekārtu darbiniekiem, lai apspriestu novērtējuma mērķus un metodoloģiju. KKAV ir jāņem vērā jebkuri Dalībvalstu dotie konkrētie norādījumi. 8.3. KAN ir jāietver šādi ar kuģi saistīti elementi: 8.3.1. fiziskā aizsardzība; 8.3.2. strukturālā integritāte; 8.3.3. personāla aizsardzības sistēmas; 8.3.4. procesuālā kārtība; 8.3.5. radio un telekomunikāciju sistēmas, tai skaitā datorsistēmas un informācijas tīkli; 8.3.6. citas sfēras, kas bojājumu vai nelikumīgas izmantošanas gadījumā var apdraudēt cilvēkus, īpašumu vai darbības uz kuģa vai ostas iekārtas teritorijā. 8.4. Tiem, kas iesaistīti KAN veikšanā, jāspēj piesaistīt ekspertu palīdzība jautājumos par: 8.4.1. pašreizējiem draudiem aizsardzībai un to veidu pārzināšanu; 8.4.2. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšanu un atklāšanu; 8.4.3. personu atpazīšanu, kas varētu apdraudēt aizsardzību, pamatojoties uz viņu īpašību un uzvedības paradumu atpazīšanu nediskriminējošā veidā; 8.4.4. aizsardzības pasākumu apiešanas tehnoloģiju izmantošanu; 8.4.5. metodēm, kas tiek izmantotas aizsardzības incidentu izraisīšanai; 8.4.6. sprādzienu sekām uz kuģa uzbūvi un aprīkojumu; 8.4.7. kuģa aizsardzību; 8.4.8. kuģa/ostas mijiedarbības komercdarbības praksi; 8.4.9. avāriju plānošanu, sagatavotību ārkārtas situācijām un reaģēšanu; 8.4.10. fizisko aizsardzību; 8.4.11. radio un telekomunikāciju sistēmām, tai skaitā datorsistēmām un informācijas tīkliem; 8.4.12. jūras tehnoloģijām; un 8.4.13. kuģa un ostas darbībām. 8.5. KKAV jāiegūst un jādokumentē informācija, kas tiek prasīta, lai veiktu novērtējumu, ieskaitot par: 8.5.1. vispārējo izkārtojumu uz kuģa; 8.5.2. zonu izvietojumu, kurām ir ierobežota pieeja, piemēram, komandtiltiņam, A kategorijas mašīntelpām un citiem kontroles punktiem, kā tas noteikts II-2 nodaļā, utt.; 8.5.3. katras reālās vai iespējamās pieejas vietas kuģim, atrašanās vietu un funkciju; 8.5.4. paisuma un bēguma izmaiņām, kuras var ietekmēt kuģa ievainojamību vai aizsardzību; 8.5.5. kravas telpām un kravas izkārtojumu; 8.5.6. vietām, kur tiek glabāti kuģa krājumi un svarīgākais kuģa ekspluatācijas aprīkojums; 8.5.7. pārvadājumam nodotās bagāžas uzglabāšanas vietām; 8.5.8. avārijas un rezerves aprīkojuma iespējas būtiskāko funkciju nodrošināšanai; 8.5.9. kuģa personāla skaitu, jebkuriem esošajiem aizsardzības pienākumiem un kuģošanas kompānijas praktiskās apmācības prasībām; 8.5.10. esošo drošības un aizsardzības aprīkojumu pasažieru un kuģa personāla aizsardzībai; 8.5.11. evakuācijas un glābšanas ceļiem un pulcēšanās vietām, kas jāuztur kārtībā, lai nodrošinātu ātru un drošu evakuāciju no kuģa; 8.5.12. esošajiem līgumiem ar privātajiem apsardzes uzņēmumiem, kas sniedz kuģis/ūdens aizsardzības pakalpojumus; un 8.5.13. pašreizējiem aizsardzības pasākumiem un spēkā esošajām procedūrām, ieskaitot pārbaužu un kontroles procedūras, identifikācijas sistēmas, novērošanas un uzraudzības aprīkojumu, personāla identifikācijas dokumentus un sakarus, trauksmi, apgaismojumu, ieeju kontroli un citas atbilstošas sistēmas. 8.6. KAN jāapskata katra norādītā ieejas vieta, tai skaitā atklātie klāji, un jāizvērtē to potenciālās izmantošanas iespējas indivīdam, kurš varētu pārkāpt aizsardzību. Tajā skaitā ir ieejas punkti, kas ir pieejami gan personām ar likumīgu atļauju, gan tiem, kas meklē iespēju nokļūt uz kuģa nelikumīgi. 8.7. KAN jāņem vērā esošo aizsardzības pasākumu un norādījumu, procedūru un darbību piemērotība parastos un ārkārtas apstākļos un ir jānosaka norādījumi aizsardzībai, tai skaitā: 8.7.1. aizliegtās zonas; 8.7.2. reaģēšanas procedūras ugunsgrēka vai citos ārkārtas apstākļos; 8.7.3. kuģa personāla, pasažieru, apmeklētāju, tirgotāju, tehniskās apkopes mehāniķu, doku strādnieku utt. uzraudzības līmeni; 8.7.4. aizsardzības patruļu biežumu un efektivitāti; 8.7.5. piekļūšanas vietu kontroles sistēmas, tai skaitā identifikācijas sistēmas; 8.7.6. aizsardzības sakaru sistēmas un procedūras; 8.7.7. aizsardzības durvis, barjeras un apgaismojumu; un 8.7.8. aizsardzības un novērošanas aprīkojums un sistēmas, ja tādas ir. 8.8. KAN ir jāņem vērā personas, pasākumi, pakalpojumi un darbības, kuru aizsardzība ir ļoti svarīga. Tai skaitā: 8.8.1. kuģa personālu; 8.8.2. pasažierus, apmeklētājus, tirgotājus, tehniskās apkopes mehāniķus, ostas iekārtas personālu utt.; 8.8.3. spējas nodrošināt drošu navigāciju un reaģēt ārkārtas situācijās; 8.8.4. kravu, īpaši bīstamu kravu vai bīstamas vielas; 8.8.5. kuģa krājumus; 8.8.6. kuģa aizsardzības sakaru aprīkojumu un sistēmas, ja tādas ir; un 8.8.7. kuģa aizsardzības novērošanas aprīkojumu un sistēmas, ja tādas ir. 8.9. KAN jāņem vērā visi iespējamie draudi, kuru skaitā var būt šādi aizsardzības incidentu veidi: 8.9.1. kuģa vai ostas iekārtas bojāšana vai iznīcināšana, piemēram, ar spridzināšanas mehānismiem, ļaunprātīgu dedzināšanu, sabotāžu vai vandālismu; 8.9.2. kuģa vai uz tā esošo personu nolaupīšana vai sagrābšana; 8.9.3. kravas, svarīga kuģa aprīkojuma vai sistēmas, vai kuģa krājumu sabojāšana; 8.9.4. neatļauta iekļūšana vai to lietošana, ieskaitot bezbiļetnieku klātbūtni; 8.9.5. ieroču vai aprīkojuma, tai skaitā masu iznīcināšanas ieroču, kontrabanda; 8.9.6. kuģa izmantošana to pārvadāšanai, kuru mērķis ir izraisīt aizsardzības incidentu un/vai viņu aprīkojumu; 8.9.7. paša kuģa izmantošana kā ierocis vai kā līdzeklis bojājumu nodarīšanai vai iznīcināšanai; 8.9.8. uzbrukumi no jūras puses, atrodoties piestātnē vai esot uz enkura; un 8.9.9. uzbrukumi, atrodoties jūrā. 8.10. KAN ir jāņem vērā visas iespējamās ievainojamības, tai skaitā: 8.10.1. pretrunas starp drošības un aizsardzības pasākumiem; 8.10.2. pretrunas starp pienākumiem uz kuģa un aizsardzības uzdevumiem; 8.10.3. sardzes pienākumi, kuģa personāla skaits, sevišķi saistībā uz apkalpes nogurumu, modrību un darbību; 8.10.4. jebkuri konstatētie aizsardzības apmācības trūkumi; un 8.10.5. jebkurš aizsardzības aprīkojums un sistēmas, ieskaitot sakaru sistēmas. 8.11. KKAV un KAV vienmēr jāņem vērā, kā aizsardzības pasākumi var ietekmēt kuģa personālu, kas paliks uz kuģa ilgāku laiku. Izstrādājot aizsardzības pasākumus, īpaša uzmanība ir jāpievērš kuģa apkalpes ērtībām, labsajūtai un personāla noslēgtībai un spējai saglabāt darbaspējas ilgstošā laika posmā. 8.12. Pēc KAN pabeigšanas jāsagatavo ziņojums, kurā ir dots novērtējuma procesa kopsavilkums, katras novērtējuma laikā konstatētās ievainojamības apraksts un katras ievainojamības novēršanai izmantojamo pretpasākumu apraksts. Ziņojumam jābūt pasargātam no neatļautas piekļūšanas vai izpaušanas. 8.13. Ja KAN nav veikusi kuģošanas kompānija, ziņojumu par KAN jāizvērtē un jāapstiprina KKAV. Aizsardzības pārbaude uz vietas 8.14. Aizsardzības pārbaudes veikšana uz vietas ir jebkura KAN neatņemama sastāvdaļa. Uz vietas veiktajai aizsardzības pārbaudei ir jāizmeklē un jānovērtē pašreizējie kuģa aizsardzības pasākumi, procedūras un darbības, lai: 8.14.1. nodrošinātu visu kuģa aizsardzības pienākumu izpildi; 8.14.2. uzraudzītu aizliegtās zonas, nodrošinot tikai pilnvarotu personu piekļūšanu; 8.14.3. kontrolētu piekļūšanu kuģim, ieskaitot jebkuras identifikācijas sistēmas; 8.14.4. uzraudzītu klāju un kuģa apkārtni; 8.14.5. kontrolētu personu iekāpšanu un viņu mantas (pārvadājumam nodoto bagāžu un rokas bagāžu un kuģa personāla personīgās mantas); 8.14.6. uzraudzītu darbības ar kravu un kuģu krājumu piegādes; un 8.14.7. nodrošinātu kuģa aizsardzības sakaru, informācijas un aprīkojuma vieglu pieejamību. 9. Kuģa aizsardzības plāns Vispārīgie jautājumi 9.1. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks (KKAV) ir atbildīgs, ka kuģa aizsardzības plāns (KAP) ir sagatavots un iesniegts apstiprināšanai. Katra konkrētā KAP saturs var mainīties atkarībā no konkrētā kuģa, kuru tas ietver. Kuģa aizsardzības novērtējumā (KAN) tiks identificētas konkrētās kuģa iezīmes un potenciālie draudi, un ievainojamās vietas. Sagatavojot KAP, šīs iezīmes būs jāapskata detalizēti. Administrācijas drīkst sagatavot ieteikumus par KAP sagatavošanu un saturu. 9.2. Visos KAP vajadzētu: 9.2.1. būt kuģa aizsardzības organizatoriskās struktūras detalizētam aprakstam; 9.2.2. būt detalizētam aprakstam par kuģa attiecībām ar kuģošanas kompāniju, ostas iekārtām, citiem kuģiem un par aizsardzību atbildīgām attiecīgām iestādēm; 9.2.3. būt detalizētam sakaru sistēmu aprakstam, kas nodrošina nepārtrauktus sakarus uz kuģa, starp kuģi un citiem, tai skaitā ostas iekārtām; 9.2.4. būt detalizētam galveno, gan operatīvo, gan fizisko, aizsardzības pasākumu aprakstam 1. aizsardzības līmenī, kas vienmēr būs lietošanas gatavībā; 9.2.5. būt detalizētam aprakstam par papildu aizsardzības pasākumiem, kas ļaus kuģim nekavējoties pāriet uz 2. aizsardzības līmeni un, kad nepieciešams, arī uz 3. aizsardzības līmeni; 9.2.6. nodrošināt regulāru KAP izskatīšanu vai auditu sakarā ar gūto pieredzi vai apstākļu izmaiņām; un 9.2.7. būt ziņošanas procedūrām uz atbilstošo Dalībvalstu sakaru punktiem. 9.3. Efektīva KAP izstrādāšanai jābalstās uz visu ar kuģa aizsardzību saistīto jautājumu pilnīgu novērtēšanu, tai skaitā īpaši uz fizisko un operatīvo raksturlielumu precīzu novērtējumu, ieskaitot konkrētā kuģa maršruta veidu. 9.4. Visus KAP ir jāapstiprina Administrācijai vai tās vārdā. Ja Administrācija pilnvaro Atzītu aizsardzības organizāciju (AAO) izvērtēt vai apstiprināt KAP, AAO nedrīkst būt saistīta ne ar vienu citu AAO, kas ir sagatavojusi vai piedalījusies šī plāna sagatavošanā. 9.5. KKAV un kuģa aizsardzības virsniekam (KAV) jāizstrādā procedūras, kā: 9.5.1. izvērtēt KAP turpmāko efektivitāti; un 9.5.2. sagatavot plāna grozījumus ar sekojošu to apstiprināšanu. 9.6. KAP iekļautajiem aizsardzības pasākumiem vajadzētu būt gataviem, kad tiek veikta sākotnējā pārbaude par kuģa atbilstību XI-2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām. Pretējā gadījumā kuģim pieprasītā Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanas procedūra nevar notikt. Ja kādu iemeslu dēļ aizsardzības ierīcēs vai sistēmās atgadījusies kļūme vai aizsardzības pasākumu piemērošana ir atlikta, ir jāpieņem līdzvērtīgi pagaidu aizsardzības pasākumi, informējot un saskaņojot tos ar Administrāciju. Kuģa aizsardzības pienākumu organizēšana un izpilde 9.7. Papildus 9.2. punktā dotajiem norādījumiem, KAP ir jāiedibina sekojošais, kas attiecas uz visiem aizsardzības līmeņiem: 9.7.1. visa kuģa personāla pienākumi un atbildība jāpieskaņo aizsardzībai; 9.7.2. pastāvīgi nepieciešamo sakaru uzturēšanai nepieciešamās procedūras un aizsargierīces; 9.7.3. procedūras, kas nepieciešamas, lai novērtētu aizsardzības procedūru un jebkura aizsardzības un novērošanas aprīkojuma un sistēmu nepārtrauktu efektivitāti, ieskaitot procedūras, kā konstatēt un novērst aprīkojuma vai sistēmas kļūmes vai nepareizas darbības; 9.7.4. procedūras un praksi, kā aizsargāt ar aizsardzību saistīto slepeno informāciju, kas tiek glabāta papīra vai elektroniskā veidā; 9.7.5. aizsardzības un novērošanas aprīkojuma un sistēmu, ja tādas ir, tips un ekspluatācijas prasības; 9.7.6. procedūras, kā nodrošināt, ka savlaicīgi tiek iesniegti un novērtēti ziņojumi par iespējamiem aizsardzības pārkāpumiem vai saistībā ar aizsardzību; 9.7.7. procedūras, kā ieviest, uzturēt kārtībā un koriģēt uz kuģa esošo jebkuru bīstamu kravu vai vielu uzskaiti, ieskaitot to izvietojumu; 9.8. 9. punkta pārējā daļa īpašu uzmanību pievērš tiem aizsardzības pasākumiem, kurus varētu veikt visos aizsardzības līmeņos attiecībā uz: 9.8.1. kuģa personāla, pasažieru, apmeklētāju utt. piekļūšanu kuģim; 9.8.2. aizliegtām zonām uz kuģa; 9.8.3. darbībām ar kravu; 9.8.4. kuģa krājumu piegādi; 9.8.5. darbībām ar pārvadājumam nodoto bagāžu; un 9.8.6. kuģa aizsardzības uzraudzīšanu. Piekļūšana kuģim 9.9. KAP jāiekļauj aizsardzības pasākumi visām piekļūšanas iespējām kuģim, kādas ir minētas šī kuģa KAN. Tie varētu būt šādi: 9.9.1. trepes; 9.9.2. trapi; 9.9.3. rampas; 9.9.4. durvis, sānu atveres, logi un iluminatori; 9.9.5. tauvas un enkura ķēdes; un 9.9.6. krāni un pacelšanas mehānismi. 9.10. Katrai no šīm KAP ir jānorāda attiecīgs izvietojums, kur katrā aizsardzības līmenī ir jāpiemēro piekļūšanas ierobežojumi vai aizliegumi. Priekš katra aizsardzība līmeņa KAP ir jānosaka piemērojamais ierobežojuma vai aizlieguma veids un līdzekļi to ieviešanai. 9.11. KAP ir jānosaka identifikācijas līdzekļi katram aizsardzības līmenim, kad tiek prasīta atļauja piekļūt un uz kuģa atrasties personām bez apstrīdēšanas. Šis process var bū