Par starptautiskā dokumenta spēkā stāšanos

Par starptautiskā dokumenta spēkā stāšanos Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.40/888-4813 Rīgā 2004. gada 15. jūnijā Par starptautiskā dokumenta spēkā stāšanos Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 2002. gada 12. decembra Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras dalībvalstu konferencē pieņemto Starptautisko kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksu. Kodekss stāsies spēkā Latvijas Republikā 2004. gada 1. jūlijā. Juridiskā departamenta direktors R.Jansons 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras dalībvalstu konferences 2. rezolūcija (pieņemta 2002. gada 12. decembrī) STARPTAUTISKĀ KODEKSA PIEŅEMŠANA KUĢU UN OSTAS IEKĀRTU AIZSARDZĪBAI KONFERENCE, PIEŅĒMUSI grozījumus 1974.gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk - Konvencija) attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai paaugstinātu kuģošanas drošību un aizsardzību, ŅEMOT VĒRĀ Konvencijas jaunajā XI-2 nodaļā ieviesto atsauci uz Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (International Ships and Port Facilities Security Code - ISPS kodekss), kas pieprasa, lai kuģi, kuģošanas kompānijas un ostas iekārtas atbilst Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa A daļas atbilstošām prasībām, kā noteikts ISPS Kodeksa A daļā, UZSKATOT, ka Dalībvalstīm minētās nodaļas ieviešana būtiski veicinās kuģošanas drošību un aizsardzību un personu aizsardzības paaugstināšanu uz kuģiem un krastā, IZSKATĪJUSI Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa projektu, ko sagatavojusi Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk - Organizācija) Jūras drošības komiteja, savā septiņdesmit piektajā un septiņdesmit sestajā sesijā, izskatīšanai un pieņemšanai Konferencē, 1. PIEŅEM Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (turpmāk - Kodekss), kura pilns teksts dots šīs rezolūcijas pielikumā; 2. AICINA Konvencijas dalībvalstu valdības ņemt vērā, ka Kodekss stāsies spēkā 2004. gada l. jūlijā līdz ar Konvencijas jaunās XI-2 nodaļas stāšanos spēkā; 3. LŪDZ Jūras drošības komitejai veikt Kodeksa pārskatīšanu, grozīšanu, ja tas ir atbilstoši; 4. LŪDZ Organizācijas ģenerālsekretāram nosūtīt visām Konvencijas dalībvalstu valdībām šīs rezolūcijas apstiprinātās kopijas un Konvencijas pielikumā doto tekstu; 5. PAPILDUS LŪDZ Ģenerālsekretāram nosūtīt šīs rezolūcijas un tās Pielikuma kopijas visiem Organizācijas dalībniekiem, kas nav Konvencijas Dalībvalstis. Pielikums Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss Preambula 1. Diplomātiskajā konferencē par kuģošanas aizsardzību, kas notika Londonā 2002. gada decembrī, lai paaugstinātu kuģošanas aizsardzību, tika pieņemti jauni, 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, noteikumi un šis Kodekss.* Šīs jaunās prasības veido starptautisko struktūru, kuru izmantojot kuģi un ostas iekārtas var sadarboties, lai konstatētu un novērstu darbības, kas apdraud jūras transporta nozares aizsardzību. 2. Pēc 2001. gada 11. septembra traģiskajiem notikumiem, Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk - Organizācija) Asambleja savā divdesmit otrajā sesijā 2001. gada novembrī vienprātīgi vienojās izstrādāt jaunus pasākumus kuģu un ostas iekārtu aizsardzības uzlabošanai, lai tos pieņemtu 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras Dalībvalstu konferencē (tā dēvētajā Diplomātiskajā konferencē) 2002. gada decembrī. Sagatavošanās Diplomātiskajai konferencei tika uzticēta Organizācijas Jūras drošības komitejai (JDK), pamatojoties uz Dalībvalstu, starpvaldību organizāciju un Organizācijas konsultantu statusā esošo nevalstisko organizāciju iesniegumiem. 3. JDK pirmajā ārpuskārtas sesijā, kas arī notika 2001. gada novembrī, lai paātrinātu attiecīgo aizsardzības pasākumu izstrādāšanu un pieņemšanu, izveidoja JDK Starpsesiju kuģošanas aizsardzības darba grupu. JDK kuģošanas aizsardzības darba grupas pirmā starpsesiju sanāksme notika 2002. gada februārī un tās diskusiju rezultāti tika paziņoti un izskatīti JDK septiņdesmit piektajā sesijā 2002. gada martā, kad iesniegto priekšlikumu tālākai izstrādāšanai tika izveidota speciāla darba grupa. JDK septiņdesmit piektajā sesijā, izskatot darba grupas ziņojumu, šo darbu ieteica turpināt nākamajā JDK starpsesiju darba grupas sanāksmē, kas notika 2002. gada septembrī. JDK savā septiņdesmit sestajā sesijā tieši pirms Diplomātiskās konferences izskatīja JDK starpsesiju darba grupas 2002. gada septembra sesijas rezultātus un JDK darba grupas paveikto, kas notika vienlaicīgi ar Komitejas septiņdesmit sesto sesiju 2002. gada decembrī, un vienojās, ka priekšlikumu galīgā versija izskatāma Diplomātiskajā konferencē. 4. Diplomātiskajā konferencē (no 2002. gada 9. līdz 13. decembrim) pieņēma arī 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74) noteikumu grozījumus, kas prasa paātrināt prasības ieviest automātiskās identifikācijas sistēmas, kā arī tika pieņemti jauni noteikumi SOLAS 74 XI-1 nodaļā par Kuģa identifikācijas numura marķēšanu un kuģa vēstures pierakstiem. Diplomātiskajā konferencē tika pieņemtas arī vairākas Konferences rezolūcijas, tai skaitā arī rezolūcijas par šī Kodeksa ieviešanu un pārskatīšanu, tehnisko sadarbību, kā arī par sadarbību ar Starptautisko darba organizāciju un Pasaules muitas organizāciju. Tika atzīts, ka šo divu organizāciju darba gaitā var rasties nepieciešamība pārskatīt un grozīt atsevišķus jaunos noteikumus, kas attiecas uz kuģošanas aizsardzību. 5. SOLAS 74 XI-2 nodaļas noteikumus un šo Kodeksu piemēro kuģiem un ostas iekārtām. Tika akceptēta SOLAS 74 paplašināšana, lai iekļautu tajā ostas iekārtas, pamatojoties uz to, ka SOLAS 74 piedāvāja visātrākos līdzekļus, kas nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības pasākumu spēkā stāšanos. Tomēr pēc tam tika panākta vienošanās, ka ar ostas iekārtām saistītie noteikumi ir attiecināmi tikai uz mijiedarbību starp kuģi un ostas iekārtu. Jautājums par ostas teritorijas aizsardzības tālāko regulāciju būs Starptautiskās jūras organizācijas un Starptautiskās darba organizācijas turpmākās sadarbības priekšmets. Tāpat tika nolemts, ka noteikumi neattiecas uz faktisko atbildes reakciju uz uzbrukumiem un atbilstošajiem sakārtošanas darbiem pēc šāda veida uzbrukumiem. 6. Sagatavojot noteikumus, jānodrošina to atbilstība 1978. gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, ar grozījumiem, kā arī Starptautiskajam drošas pārvaldes (International Safety Management - ISM) kodeksam un saskaņotajai pārbaužu un sertifikācijas sistēmai. 7. Noteikumi atspoguļo būtiskas izmaiņas starptautiskās kuģošanas nozares attieksmē pret aizsardzības jautājumiem jūras transporta sektorā. Tiek uzskatīts, ka tās var radīt būtisku papildu nastu atsevišķām Dalībvalstīm. Ir pilnībā atzīta tehniskās sadarbības nozīme, kas palīdzēs Dalībvalstīm ieviest noteikumus. 8. Noteikumu ieviešanai būs nepieciešama efektīva sadarbība un sapratne starp visām pusēm, kas iesaistītas darbībās ar kuģiem un ostas iekārtām vai izmanto tos, ieskaitot kuģa un ostas personālu, pasažierus, kravas pārvadātāju intereses, kuģa un ostas pārvaldi un personas, kas atbild par aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs. Ja esošā prakse un procedūras nenodrošina attiecīgo aizsardzības līmeni, tad nepieciešams tās izvērtēt un mainīt. Kuģošanas aizsardzības paaugstināšanas interesēs, kuģniecības un ostu nozarēm, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm būs jāuzņemas papildu pienākumi. 9. Ieviešot SOLAS 74 XI-2 nodaļā un šī Kodeksa A daļā dotos aizsardzības noteikumus, jāņem vērā šī Kodeksa B daļā dotie norādījumi. Tomēr jāatzīst, ka tas, cik lielā mērā šie norādījumi piemērojami, var mainīties atkarībā no ostas iekārtas vai kuģa rakstura, tā darījumu un/vai kravas rakstura. 10. Nekas no šajā Kodeksā teiktā nevar tikt tulkots vai piemērots veidā, kas pienācīgi neņem vērā starptautiskajos aktos ietvertās pamattiesības un pamatbrīvības, īpaši attiecībā uz strādājošiem kuģošanā un bēgļiem, ieskaitot Starptautiskās darba organizācijas deklarāciju par darba pamatprincipiem un pamattiesībām, kā arī starptautiskos standartus attiecībā uz strādājošiem kuģošanā un ostā. 11. Atzīstot, ka 1965. gada Konvencija par jūras satiksmes atvieglošanu, ar grozījumiem, paredz, ka valsts iestādēm jāļauj ārvalstu kuģu apkalpes locekļiem izkāpt krastā, kamēr kuģi, ar kuriem tie ieradušies, atrodas ostā, ja ir nokārtotas ar kuģa ierašanos saistītās formalitātes un valsts iestādēm nav iemesla atteikt atļauju izkāpšanai krastā sabiedrības veselības, sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, Dalībvalstīm, apstiprinot kuģa un ostas iekārtas aizsardzības plānus, jāpievērš pienācīga uzmanība tam apstāklim, ka kuģa personāls dzīvo un strādā uz kuģa un tam ir nepieciešams atvaļinājums krastā un pieeja krastā esošajām jūrasbraucēju labklājības iestādēm, tai skaitā medicīniskās aprūpes iestādēm. * Pilns šī kodeksa nosaukums ir Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss (International Ships and Port Facilities Code). Šī kodeksa abreviatūra, atsaucoties uz SOLAS 74, ar grozījumiem, XI-2/1 noteikumu, ir ISPS kodekss. A daļa Obligātās prasības attiecībā uz 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, XI-2 nodaļu 1. Vispārīgie jautājumi 1.1. Ievads Šī Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa daļa satur obligātus noteikumus, uz kuriem dota atsauce 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, XI-2 nodaļā. 1.2. Mērķi Šī Kodeksa mērķi ir: 1.2.1. izveidot starptautisku struktūru, veidojot sadarbību starp Dalībvalstīm, valsts iestādēm, vietējām administrācijām un kuģošanas un ostu nozarēm, lai atklātu draudus aizsardzībai un veiktu pasākumus pret aizsardzības incidentiem, kas vērsti pret starptautiskajos darījumos iesaistītiem kuģiem un ostas iekārtām; 1.2.2. iedibināt attiecīgos pienākumus un uzdevumus Dalībvalstīm, valsts iestādēm, vietējām pārvaldēm un kuģošanas un ostu nozarēm gan valsts, gan starptautiskā mērogā, lai nodrošinātu kuģošanas aizsardzību; 1.2.3. nodrošināt savlaicīgu un efektīvu, ar aizsardzību saistītas informācijas vākšanu un apmaiņu; 1.2.4. nodrošināt aizsardzības novērtēšanas metodiku, lai būtu sagatavoti plāni un procedūras, kā reaģēt aizsardzības līmeņu maiņu gadījumos; un 1.2.5. nostiprināt pārliecību, ka ir veikti atbilstoši un samērīgi kuģošanas aizsardzības pasākumi. 1.3. Funkcionālās prasības Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, šis Kodekss paredz vairākas funkcionālās prasības. Ieskaitot šādas, bet neaprobežojoties ar: 1.3.1. informācijas vākšanu un izvērtēšanu, kas saistīta ar draudiem aizsardzībai, un šādas informācijas apmaiņas nodrošināšanu starp atbilstošām Dalībvalstīm; 1.3.2. sakaru protokolu saglabāšanu uz kuģiem un ostas iekārtās; 1.3.3. novērst nesankcionētu piekļūšanu kuģiem, ostas iekārtām un to aizliegtajām zonām; 1.3.4. novērst neatļautu ieroču, aizdedzinošu ierīču vai sprāgstvielu nokļūšanu uz kuģiem vai ostas iekārtās; 1.3.5. nodrošināt ar trauksmes signalizācijas aktivizācijas līdzekļiem, reaģējot uz draudiem aizsardzībai vai aizsardzības incidentiem; 1.3.6. pieprasīt kuģa un ostas iekārtas aizsardzības plānus, kas izstrādāti, pamatojoties uz aizsardzības novērtējumu; un 1.3.7. pieprasīt apmācību, treniņus un vingrinājumus, lai nodrošinātu aizsardzības plānu un procedūru pārzināšanu. 2. Definīcijas 2.1. Šīs daļas mērķiem, ja vien nav nepārprotami noteikts savādāk: 2.1.1. Konvencija nozīmē 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem. 2.1.2. Noteikums nozīmē Konvencijas noteikumu. 2.1.3. Nodaļa nozīmē Konvencijas nodaļu. 2.1.4. Kuģa aizsardzības plāns nozīmē plānu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu tādu pasākumu veikšanu uz kuģa, kas paredzēti, lai aizsargātu uz kuģa esošās personas, kravu, kravas transporta vienības, kuģa krājumus vai kuģi pret iespējamiem aizsardzības incidentiem. 2.1.5. Ostas iekārtas aizsardzības plāns nozīmē plānu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu to pasākumu veikšanu, kas paredzēti ostas iekārtas un kuģu, personu, kravas, kravas transporta vienību un kuģa krājumu aizsardzībai pret iespējamiem aizsardzības incidentiem ostas iekārtā. 2.1.6. Kuģa aizsardzības virsnieks nozīmē personu uz kuģa, kuru kuģošanas kompānija ir nozīmējusi kā atbildīgo par aizsardzību uz kuģa, tai skaitā par kuģa aizsardzības plāna ieviešanu un uzturēšanu, kā arī par sadarbību ar kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un kas par savu darbu atbild kapteinim. 2.1.7. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks nozīmē personu, kuru kuģošanas kompānija ir nozīmējusi kā personu, kas ir atbildīga, ka tiek veikts kuģa aizsardzības novērtējums, izstrādāts kuģa aizsardzības plāns, iesniegts apstiprināšanai un pēc tam ieviests un uzturēts, par sadarbību ar ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem un kuģa aizsardzības virsnieku. 2.1.8. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nozīmē personu, kas nozīmēta kā atbildīgā persona par ostas iekārtas plāna izstrādāšanu, ieviešanu, pārskatīšanu un uzturēšanu, kā arī par sadarbību ar kuģu aizsardzības virsniekiem un kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekiem. 2.1.9. 1. aizsardzības līmenis nozīmē līmeni, kurā visu laiku tiek uzturēti atbilstošie minimālie aizsardzības pasākumi. 2.1.10. 2. aizsardzības līmenis nozīmē līmeni, kurā tiek uzturēti atbilstošie papildu aizsardzības pasākumi visu laiku, kamēr pastāv paaugstināts aizsardzības incidenta risks. 2.1.11. 3. aizsardzības līmenis nozīmē līmeni, kurā turpmākie īpašie aizsardzības pasākumi tiek uzturēti ierobežotā laika periodā, kurā aizsardzības incidents ir iespējams vai ir nenovēršams, pat ja nav iespējams identificēt tā konkrēto mērķi. 2.2. Termins "kuģis" šajā Kodeksā iekļauj arī XI-2/l noteikumā definētās mobilās urbšanas iekārtas jūrā un ātrgaitas kuģus. 2.3. Termins "Dalībvalstis", kad tas tiek lietots no 14. līdz 18. punktam, atsaucoties uz ostas iekārtu, ietver atsauci "Atbildīgā institūcija". 2.4. Terminiem, kas šajā daļā nav citādi definēti, ir tāda pati nozīme kā ir I un XI-2 nodaļā lietotajiem. 3. Piemērošana 3.1. Šo Kodeksu piemēro: 3.1.1. sekojošiem starptautiskos reisos iesaistītiem kuģu tipiem: 3.1.1.1. pasažieru kuģiem, tai skaitā ātrgaitas pasažieru kuģiem; 3.1.1.2. kravas kuģiem, tai skaitā ātrgaitas kuģiem, ar bruto tilpību 500 un vairāk; un 3.1.1.3. mobilajām urbšanas iekārām jūrā; un 3.1.2. ostas iekārtām, kas apkalpo šos starptautiskos reisos iesaistītos kuģus. 3.2. Neskatoties uz 3.1.2. punkta noteikumiem, lēmumu par Kodeksa šīs daļas piemērošanas apjomu Dalībvalsts teritorijā esošajām ostas iekārtām, un kuras, lai gan parasti izmanto kuģi, kas nav iesaistīti starptautiskos jūras reisos, dažreiz tiek izmantotas arī starptautiskajos reisos iesaistīto kuģu apkalpošanai, pieņem šī Dalībvalstis. 3.2.1. Dalībvalstis savus lēmumus, kuri attiecas uz 3.2. punktu, pieņem, pamatojoties uz ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Kodeksa šo daļu. 3.2.2. Neviens no Dalībvalsts lēmumiem, kas pieņemts atbilstoši 3.2. punktam, nedrīkst pazemināt to aizsardzības līmeni, kāds paredzēts saskaņā ar XI-2 nodaļu vai Kodeksa šo daļu. 3.3. Šo Kodeksu nepiemēro kara kuģiem, flotes palīgkuģiem un citiem Dalībvalstij piederošiem vai tās rīcībā nodotiem kuģiem, kuri tiek izmantoti tikai valsts nekomerciālajos dienestos. 3.4. Šīs daļas punkti no 5. līdz 13., kā arī 19. punkts, piemērojami kuģošanas kompānijām un kuģiem, kā tas noteikts XI-2/4 noteikumā. 3.5. Šīs daļas punkti no 5. līdz 14., kā arī 18. punkts, piemērojams ostu iekārtām, kā tas noteikts XI-2/10 noteikumā. 3.6. Nekas šajā Kodeksā nedrīkst kaitēt starptautiskajās tiesībās paredzētajām valstu tiesībām un pienākumiem. 4. Dalībvalstu pienākumi 4.1. Saskaņā ar XI-2/3 un XI-2/7 noteikuma nosacījumiem Dalībvalstis nosaka aizsardzības līmeņus un sniedz norādījumus, kā aizsargāties pret aizsardzības incidentiem. Augstāki aizsardzības līmeņi norāda uz lielāku aizsardzības incidenta iespējamību. Nosakot attiecīgo aizsardzības līmeni, ņem vērā šādus faktorus: 4.1.1. informācijas par draudiem ticamības pakāpi; 4.1.2. informācijas par draudiem apstiprinājuma pakāpi; 4.1.3. informācijas par īpašiem vai nenovēršamiem draudiem pakāpi; un 4.1.4. iespējamās šāda aizsardzības incidenta sekas. 4.2. Dalībvalstis, nosakot 3. aizsardzības līmeni, izdod atbilstošas instrukcijas, kā nepieciešams, un sniedz ar aizsardzību saistīto informāciju kuģiem un ostas iekārtām, kurus šis iespējamais incidents var ietekmēt. 4.3. Kā tas noteikts XI-2 nodaļā un Kodeksa šajā daļā, atsevišķus ar aizsardzību saistītos pienākumus Dalībvalstis drīkst deleģēt atzītām aizsardzības organizācijām, izņemot: 4.3.1. pielietojamā aizsardzības līmeņa noteikšanu; 4.3.2. ostas iekārtas aizsardzības novērtēšanu un apstiprināta novērtējuma sekojošo grozījumu apstiprināšanu; 4.3.3. to ostas iekārtu noteikšanu, kurām nepieciešams nozīmēt ostas aizsardzības virsnieku; 4.3.4. ostas iekārtas aizsardzības plāna un apstiprinātā plāna grozījumu apstiprināšanu; 4.3.5. kontroles un pārbaudes pasākumu realizāciju, saskaņā ar XI-2/9 noteikumu; un 4.3.6. Aizsardzības deklarācijas prasību ieviešanu. 4.4. Dalībvalstīm, ciktāl tās to uzskata par nepieciešamu, jāpārbauda kuģa vai ostas iekārtas aizsardzības plānu vai to apstiprināto grozījumu šādos plānos, efektivitāte vai attiecībā uz kuģiem, plānu, kuri ir apstiprināti to vārdā. 5. Aizsardzības deklarācija 5.1. Dalībvalstīm jānosaka, kad tiek pieprasīta Aizsardzības deklarācija, novērtējot risku, ko cilvēkiem, īpašumam vai videi izraisa kuģa/ostas vai kuģis/kuģis mijiedarbības rezultāts. 5.2. Kuģis var pieprasīt aizpildīt Aizsardzības deklarāciju, kad: 5.2.1. kuģim ir noteikts augstāks aizsardzības līmenis nekā ostas iekārtai vai citam kuģim, ar ko tas mijiedarbojas; 5.2.2. starp Dalībvalstīm ir noslēgta vienošanās par Aizsardzības deklarāciju, attiecībā uz atsevišķiem starptautiskiem reisiem vai konkrētiem kuģiem šajos reisos; 5.2.3. ir bijuši draudi aizsardzībai vai ir noticis aizsardzības incidents, kas saistīts ar kuģi vai ostas iekārtu; 5.2.4. kuģis atrodas ostā, kurai nav pieprasīts un nav ieviests apstiprināts ostas iekārtas aizsardzības plāns; vai 5.2.5. kuģis veic kuģis/kuģis mijiedarbību ar kuģi, kuram nav pieprasīts un ieviests apstiprināts kuģa aizsardzības plāns. 5.3. Pieprasījumus par Aizsardzības deklarācijas aizpildīšanu saņemšanu, saskaņā ar šo punktu, jāapstiprina pielietojamai ostas iekārtai vai kuģim. 5.4. Aizsardzības deklarāciju jāaizpilda: 5.4.1. kapteinim vai kuģa aizsardzības virsniekam kuģa(u) vārdā; un ja piemērojams, 5.4.2. ostas iekārtas aizsardzības virsniekam vai, ja Dalībvalsts nosaka citādi, ostas iekārtas vārdā jebkurai citai personai, kas ir atbildīga par aizsardzību krastā. 5.5. Aizsardzības deklarācijā jānorāda aizsardzības prasības, kuras var tikt sadalītas starp ostas iekārtu un kuģi (vai starp kuģiem) un nosaka katra atbildību. 5.6. Dalībvalstīm, ņemot vērā noteikuma XI-2/9.2.3 nosacījumus, jānosaka ostas iekārtām, kas atrodas šo valstu teritorijā, minimālo termiņu, cik ilgi tām jāuzglabā Aizsardzības deklarācijas. 5.7. Administrācijām, ņemot vērā noteikuma XI-2/9.2.3 nosacījumus, jānosaka kuģiem, kas brauc zem Administrācijas valsts karoga, minimālo termiņu, cik ilgi tiem jāuzglabā Aizsardzības deklarācijas. 6. Kuģošanas kompānijas pienākumi 6.1. Kuģošanas kompānijai jānodrošina, ka kuģa aizsardzības plānā ir skaidri formulētas, akcentētas kapteiņa pilnvaras. Kuģošanas kompānijai kuģa aizsardzības plānā jānosaka, ka kapteinim ir piešķirtas īpašas pilnvaras un pienākumi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par kuģa aizsardzību un drošību un palīdzības pieprasīšanu kuģošanas kompānijai vai jebkurai Dalībvalstij, ja tas var būt nepieciešams. 6.2. Kuģošanas kompānijai jānodrošina, ka kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam, kapteinim un kuģa aizsardzības virsniekam tiek sniegts nepieciešamais atbalsts, lai viņi varētu izpildīt savus pienākumus un atbildību saskaņā ar XI-2 nodaļu un Kodeksa šo daļu. 7. Kuģa aizsardzība 7.1. Kuģim tiek prasīts darboties saskaņā ar Dalībvalstu noteiktajiem aizsardzības līmeņiem, kā tas dots tālāk. 7.2. Uz visiem kuģiem 1. aizsardzības līmenī, lai noteiktu un novērstu aizsardzības incidentus, izmantojot atbilstošus līdzekļus un ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, jāveic šādus pasākumus: 7.2.1. jānodrošina visu kuģa aizsardzības pienākumu izpilde; 7.2.2. jākontrolē piekļūšana kuģim; 7.2.3. jākontrolē personu iekāpšana un viņu bagāžu; 7.2.4. jāpārrauga teritorijas ar ierobežotu piekļūšanu, nodrošinot tikai pilnvarotu personu piekļūšanu tām; 7.2.5. jāpārrauga klāju un kuģa apkārtne; 7.2.6. jāuzrauga rīcība ar kravu un kuģa krājumiem; un 7.2.7. jānodrošina aizsardzības sakaru viegla pieejamība. 7.3. 2. aizsardzības līmenī katrai 7.2 punktā noteiktajai darbībai jāievieš kuģa aizsardzības plānā noteiktie papildus aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 7.4. 3. aizsardzības līmenī katrai 7.2 punktā noteiktajai darbībai jāievieš kuģa aizsardzības plānā noteiktie nākamie īpašie aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 7.5. Vienmēr, kad 2. vai 3. aizsardzības līmeni ir noteikusi Administrācija, kuģim jāapstiprina aizsardzības līmeņa maiņas rīkojuma saņemšana. 7.6. Pirms ieiešanas ostā vai atrodoties Dalībvalsts teritorijā esošajā ostā, kurā ir noteikts 2. vai 3. aizsardzības līmenis, kuģim jāapstiprina šādas instrukcijas saņemšana un jāapstiprina ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, ka ir uzsākta kuģa aizsardzības plānā noteikto, atbilstošo pasākumu un procedūru ieviešana un 3. aizsardzības līmeņa gadījumā, to instrukciju veikšana, kuras izdevusi Dalībvalsts, kas noteikusi 3. aizsardzības līmeni. Kuģim jāziņo par visiem sarežģījumiem, kas radušies ieviešanas gaitā. Šādos gadījumos ostas iekārtas aizsardzības virsniekam un kuģa aizsardzības virsniekam savstarpēji jāsadarbojas un jāsaskaņo attiecīgos pasākumus. 7.7. Ja Administrācija pieprasa kuģim noteikt vai tam jau ir noteikts augstāks aizsardzības līmenis nekā tas ir noteikts ostai, kuru tas gatavojas apmeklēt vai kurā tas jau atrodas, tad kuģim par šo situāciju nekavējoties jāziņo tās Dalībvalsts kompetentai institūcijai un ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas. 7.7.1. Šādos gadījumos kuģa aizsardzības virsniekam jāsadarbojas ar ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un jāsaskaņo atbilstošie pasākumi, ja nepieciešams. 7.8. Administrācija, kas pieprasa savas valsts karoga kuģiem citas Dalībvalsts ostā noteikt 2. vai 3. aizsardzības līmeni, nekavējoties par to jāinformē šo Dalībvalsti. 7.9. Gadījumos, kad Dalībvalstis nosaka aizsardzības līmeņus un garantē aizsardzības līmeņa informācijas nodrošināšanu kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai kuri ir ziņojuši par savu nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, šādiem kuģiem jāiesaka būt piesardzīgiem un nekavējoties ziņot savām Administrācijām un visām tuvākajām valstīm par jebkuru viņu uzmanības lokā nonākušu faktu, kas varētu ietekmēt kuģošanas aizsardzību šajā teritorijā. 7.9.1. Paziņojot šādiem kuģiem par piemērojamo aizsardzības līmeni, Dalībvalsts, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, paziņo šiem kuģiem arī par visiem aizsardzības pasākumiem, kuri tiem būtu jāveic, un, ja nepieciešams, par pašas Dalībvalsts veiktajiem pasākumiem šo draudu novēršanai. 8. Kuģa aizsardzības novērtējums 8.1. Kuģa aizsardzības novērtējums ir svarīga un neatņemama kuģa aizsardzības plāna izstrādāšanas un koriģēšanas procesa sastāvdaļa. 8.2. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam jānodrošina, ka kuģa aizsardzības novērtējumu ir veikušas personas, kurām ir attiecīga prasme un iemaņas kuģu aizsardzības novērtēšanā, atbilstoši šim punktam un ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 8.3. Saskaņā ar 9.2.1. punkta noteikumiem konkrēta kuģa aizsardzības novērtējumu var veikt atzīta aizsardzības organizācija. 8.4. Kuģa aizsardzības novērtējumā iekļauj pārbaudi uz vietas un vismaz šādus, sekojošus elementus: 8.4.1. esošo aizsardzības pasākumu, procedūru un darbību noteikšanu; 8.4.2. to kuģa pamatdarbību noteikšanu un izvērtēšanu, kuras ir svarīgi aizsargāt; 8.4.3. iespējamo draudu kuģa pamatdarbībām noteikšanu un šo draudu realizācijas iespējas noteikšanu, lai ieviestu aizsardzības pasākumus un noteiktu prioritātes; un 8.4.4. infrastruktūras, politikas un procedūru, tai skaitā cilvēku faktora, vājo punktu noteikšanu. 8.5. Kuģa aizsardzības novērtējumam jābūt dokumentētam, pārbaudītam, apstiprinātam, un tas jāuzglabā kuģošanas kompānijai. 9. Kuģa aizsardzības plāns 9.1. Uz katra kuģa jāatrodas Administrācijas apstiprinātam aizsardzības plānam. Plānā tiek izstrādāti trīs aizsardzības līmeņu noteikumi, kā tas definēts Kodeksa šajā daļā. 9.1.1. Saskaņā ar 9.2.1. punkta noteikumiem kuģa aizsardzības plānu konkrētam kuģim drīkst sagatavot atzīta aizsardzības organizācija. 9.2. Administrācija var uzticēt atzītai aizsardzības organizācijai veikt kuģa aizsardzības plānu, vai iepriekš apstiprinātā plāna grozījumu, pārbaudi un apstiprināšanu. 9.2.1. Šādos gadījumos atzītā aizsardzības organizācija, kas uzņemas konkrēta kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu, pārbaudi un apstiprināšanu, nedrīkst būt piedalījusies ne šī kuģa aizsardzības novērtēšanā, ne šī kuģa aizsardzības plāna vai grozījumu sagatavošanā. 9.3. Kuģa aizsardzības plānu, vai iepriekš apstiprinātā plāna grozījumus, jāiesniedz apstiprināšanai kopā ar aizsardzības novērtējumu, pamatojoties uz kuru ir izstrādāts aizsardzības plāns vai tā grozījumi. 9.4. Šāds plāns jāizstrādā, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, un tam jābūt valodā vai valodās, kādas tiek lietotas darbā uz kuģa. Ja lietotā valoda vai valodas nav angļu, franču vai spāņu valoda, jāpievieno tulkojums vienā no šīm valodām. Plānā jāietver vismaz sekojošo: 9.4.1. pasākumus, kuru uzdevums ir novērst ieroču, bīstamu vielu un ierīču, ko paredzēts izmantot pret cilvēkiem, kuģiem vai ostām un kuru pārvadāšana un atrašanās uz kuģa nav atļauta, nokļūšanu uz kuģa; 9.4.2. noteikt teritorijas, kurām ir ierobežota piekļūšana un pasākumus, kuru uzdevums ir novērst neatļautu iekļūšanu šajās teritorijās; 9.4.3. pasākumus, kuru uzdevums ir novērst neatļautu piekļūšanu kuģim; 9.4.4. reaģēšanas procedūras uz aizsardzības apdraudējumu vai aizsardzības pārkāpumiem, ieskaitot kuģa vai kuģis/osta mijiedarbības uzturēšanas noteikumus; 9.4.5. reaģēšanas procedūras uz aizsardzības instrukcijām, ko 3. aizsardzības līmenim drīkst izdot Dalībvalsts; 9.4.6. evakuācijas procedūras aizsardzības apdraudējuma vai aizsardzības pārkāpuma gadījumos; 9.4.7. par aizsardzību atbildīgā kuģa personāla dienesta pienākumus un pārējā kuģa personāla pienākumus aizsardzības jautājumos; 9.4.8. aizsardzības pasākumu auditēšanas procedūras; 9.4.9. apmācību, treniņu un vingrinājumu procedūras saistībā ar plānu; 9.4.10. ostas iekārtas aizsardzības pasākumu sadarbības procedūras; 9.4.11. plāna sistemātisku pārbaužu un koriģēšanas procedūras; 9.4.12. kuģa aizsardzības incidentu ziņošanas procedūras; 9.4.13. kuģa aizsardzības virsnieka noteikšanu; 9.4.14. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka noteikšanu, ieskaitot informāciju par sazināšanās iespēju jebkurā diennakts laikā; 9.4.15. uz kuģa esošo aizsardzības ierīču pārbaudes, izmēģināšanas, kalibrēšanas un ekspluatācijas procedūras; 9.4.16. uz kuģa esošo aizsardzības ierīču pārbaužu un kalibrēšanas biežumu; 9.4.17. kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas aktivizēšanas punktu atrašanās vietu noteikšanu1; un 9.4.18. procedūras, instrukcijas un norādījumus par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas lietošanu, ieskaitot pārbaudi, aktivizēšanu, deaktivizāciju, atgriešanu sākuma stāvoklī un viltus trauksmju ierobežošanu1. 9.4.1 . Personālam, kas veic plānā noteikto aizsardzības pasākumu iekšējos auditus vai izvērtē tā ieviešanu, jābūt nesaistītam ar auditētajām darbībām, ja vien kuģošanas kompānijas vai kuģa lieluma/pamatīpašību dēļ tas ir iespējams. 9.5. Administrācijai jānosaka, kuras izmaiņas apstiprinātajā kuģa aizsardzības plānā vai apstiprinātā plāna noteiktajās aizsardzības ierīcēs nav jāievieš, ja Administrācija attiecīgos grozījumus nav apstiprinājusi. Visām šāda veida izmaiņām jābūt vismaz tikpat efektīvām kā tiem pasākumiem, kas noteikti XI-2 nodaļā un Kodeksa šajā daļā. 9.5.1. Tās izmaiņas kuģa aizsardzības plānā vai aizsardzības aprīkojumā, kuras saskaņā ar 9.5. punktu Administrācija ir īpaši apstiprinājusi, jādokumentē veidā, kas nepārprotami apliecina šādu apstiprinājumu. Šim apstiprinājums jābūt pieejamam uz kuģa un to jāuzrāda kopā ar Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu (vai Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu). Ja šīm izmaiņām ir pagaidu raksturs, tad, tiklīdz ir ieviesti sākotnēji apstiprinātie pasākumi vai aprīkojums, kuģim šo dokumentāciju uzglabāt vairs nav nepieciešams. 9.6. Plānu drīkst uzturēt elektroniskā formātā. Šādā gadījumā to jāaizsargā ar procedūrām, kuru mērķis ir nepieļaut neatļautu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu. 9.7. Plānu jāaizsargā pret neatļautu piekļūšanu tam vai izpaušanu. 9.8. Kuģa aizsardzības plāni nav pakļauti to amatpersonu pārbaudei, kuras Dalībvalstis ir atbilstoši pilnvarojušas veikt kontroles un pārbaudes pasākumus saskaņā ar XI-2/9 noteikumu, izņemot 9.8.1. punktā noteiktajos gadījumos. 9.8.1. Ja Dalībvalstu atbilstoši pilnvarotajām amatpersonām ir pamatotas aizdomas, ka kuģis neatbilst XI-2 nodaļas prasībām vai šī Kodeksa A daļas prasībām, un ja vienīgais veids, kā šo neatbilstību var pārbaudīt vai novērst, ir kuģa aizsardzības plāna attiecīgo prasību pārskatīšana, izņēmuma kārtā, bet tikai ar Dalībvalsts vai attiecīgā kuģa kapteiņa atļauju, ir pieļaujama ierobežota pieeja atsevišķām ar neatbilstību saistītajām plāna daļām. Neskatoties uz to, plāna noteikumi, kas attiecas uz Kodeksa šīs daļas 9.4. punkta apakšpunktiem 2, 4, 5, 7, 15, 17 un 18, tiek uzskatīti par slepenu informāciju un nevar tikt pakļauti pārbaudei, ja vien attiecīgās Dalībvalstis nav vienojušās par pretējo. 10. Dokumentācija 10.1. Dokumentācijai par tālāk norādītajām darbībām, saistībā ar kuģa aizsardzības plānu, jāatrodas uz kuģa vismaz Administrācijas noteikto minimālo periodu, ņemot vērā XI -2/9.2. noteikuma nosacījumus: 10.1.1. apmācību, treniņiem un vingrinājumiem; 10.1.2. aizsardzības apdraudējumiem un aizsardzības incidentiem; 10.1.3. aizsardzības pārkāpumiem; 10.1.4. aizsardzības līmeņa izmaiņām; 10.1.5. paziņojumiem, kas tiešā veidā saistīti ar kuģu aizsardzību, piemēram, konkrēti draudi kuģim vai ostas iekārtām, kurās tas atrodas vai kuras tas ir apmeklējis; 10.1.6. aizsardzības pasākumu pārbaudēm un iekšējiem auditiem; 10.1.7. kuģa aizsardzības novērtējuma regulārām pārbaudēm; 10.1.8. kuģa aizsardzības plāna regulārām pārbaudēm; 10.1.9. jebkuru plāna grozījumu ieviešanu; 10.1.10. uz kuģa esošo aizsardzības ierīču ekspluatāciju, kalibrēšanu un pārbaudi, ieskaitot kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas pārbaudes. 10.2. Dokumentāciju jāuzglabā valodā vai valodās, kuras tiek lietotas darbā uz kuģa. Ja lietotā valoda nav angļu, franču vai spāņu, tad jāpievieno tulkojums kādā no minētajām valodām. 10.3. Dokumentāciju drīkst uzturēt elektroniskā formātā. Šādā gadījumā to jāaizsargā ar procedūrām, kuru mērķis ir nepieļaut neatļautu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu. 10.4. Dokumentāciju jāaizsargā pret neatļautu piekļūšanu tai vai izpaušanu. 11. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks 11.1. Kuģošanas kompānijai jāieceļ kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks. Persona, kas iecelta amatā par kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku, drīkst darboties kā kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks vienam vai vairākiem kuģiem, atkarībā no kuģošanas kompānijas rīcībā esošo kuģu skaita vai tipa, nodrošinot, ka skaidri tiek noteikts, par kuriem kuģiem šī persona ir atbildīga. Kuģošanas kompānija drīkst iecelt amatā par kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekiem vairākas personas, atkarībā no tās rīcībā esošo kuģu skaita vai tipa, nodrošinot, ka skaidri tiek noteikts par kuriem kuģiem katra persona atbild. 11.2. Papildus tiem pienākumiem un atbildībai, kas noteikti kaut kur citur šajā Kodeksa daļā, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka pienākumos un atbildībā jābūt, bet neaprobežojoties ar to, vismaz sekojošām funkcijām: 11.2.1. paziņot kuģa apdraudējuma līmeni, ar kādu tam vajadzētu rēķināties, izmantojot attiecīgos aizsardzības novērtējumus un citu būtisku informāciju; 11.2.2. nodrošināt kuģa aizsardzības novērtējumu veikšanu; 11.2.3. nodrošināt kuģa aizsardzības plāna izstrādāšanu, iesniegšanu apstiprināšanai un pēc tam tā ieviešanu un uzturēšanu; 11.2.4. nodrošināt, ka kuģa aizsardzības plāns ir atbilstoši izmainīts, novēršot trūkumus un apmierinot konkrētā kuģa aizsardzības prasības; 11.2.5. organizēt iekšējos auditus un aizsardzības pasākumu pārskatīšanu; 11.2.6. organizēt sākotnējās un turpmākās kuģa pārbaudes, kuras veic Administrācija vai atzīta aizsardzības organizācijas; 11.2.7. nodrošināt, lai savlaicīgi tiktu risināti ar trūkumiem un neatbilstību saistītie jautājumi, kas atklāti veicot iekšējos auditus, regulāras izskatīšanas, aizsardzības pārbaudes un atbilstības pārbaudes; 11.2.8. veicināt aizsardzības izpratni un modrību; 11.2.9. nodrošināt par kuģa aizsardzību atbildīgā personāla atbilstošu apmācību; 11.2.10. nodrošināt efektīvus sakarus un sadarbību starp kuģa aizsardzības virsnieku un attiecīgajiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem; 11.2.11. nodrošināt drošības un aizsardzības prasību savstarpējo saskaņotību; 11.2.12. nodrošināt, lai gadījumos, kad tiek izmantots tāda paša tipa kuģa vai flotes aizsardzības plāns, katra kuģa plānā precīzi atspoguļotos katram kuģim raksturīgā informācija; un 11.2.13. nodrošināt, lai tiktu ieviesti un ievēroti visi attiecīgajam kuģim vai kuģu grupai apstiprinātie alternatīvie vai līdzīga rakstura pasākumi. 12. Kuģa aizsardzības virsnieks 12.1. Uz katra kuģa jābūt nozīmētam aizsardzības virsniekam. 12.2. Papildus kaut kur citur Kodeksa šajā daļā aprakstītajiem, kuģa aizsardzības virsnieka pienākumos un atbildībā jāietilpst, bet neaprobežojoties tikai: 12.2.1. regulāru kuģa aizsardzības pārbaužu veikšana, lai pārliecinātos, ka visi attiecīgie aizsardzības pasākumi tiek veikti; 12.2.2. kuģa aizsardzības plāna, ieskaitot jebkurus tā grozījumus, ieviešanas uzraudzība un uzturēšana; 12.2.3. darbību ar kravu un kuģa krājumu aizsardzības jautājumu saskaņošana ar pārējo kuģa personālu un ar atbilstošajiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem; 12.2.4. kuģa aizsardzības plāna korekciju ierosināšana; 12.2.5. ziņojumu sniegšana kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam par jebkuriem trūkumiem un neatbilstībām, kas atklātas veicot iekšējos auditus, regulāru izvērtēšanu, aizsardzības pārbaudes un apstiprinājumu saskaņotību un par jebkurām korekciju ieviešanas darbībām; 12.2.6. aizsardzības izpratnes un modrības paaugstināšana uz kuģa; 12.2.7. nodrošināt, ka kuģa personāls iziet atbilstošu apmācību, kā piemērojams; 12.2.8. ziņošana par visiem aizsardzības incidentiem; 12.2.9. kuģa aizsardzības plāna ieviešanas saskaņošana ar kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku un atbilstošo ostas iekārtas aizsardzības virsnieku; un 12.2.10. nodrošināt, ka aizsardzības aprīkojums tiek pareizi pielietots, pārbaudīts, kalibrēts un uzturēts. 13. Apmācība, treniņi un vingrinājumi saistībā ar kuģa aizsardzību 13.1. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam un atbilstošajam krasta personālam jābūt zināšanām un apmācītam saskaņā ar šī Kodeksa B daļā dotajiem norādījumiem. 13.2. Kuģa aizsardzības virsniekam jābūt zināšanām un apmācītam saskaņā ar šī Kodeksa B daļā dotajiem norādījumiem. 13.3. Kuģa personālam, kam ir konkrēti pienākumi un atbildība, jāizprot savu atbildību par kuģa aizsardzību, kā tas noteikts kuģa aizsardzības plānā un jābūt pietiekamām zināšanām un iespējām pildīt viņiem uzticētos pienākumus, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 13.4. Lai nodrošinātu kuģa aizsardzības plāna efektīvu izpildi, treniņi ir jāveic atbilstošos laika intervālos, ņemot vērā kuģa tipu, izmaiņas kuģa personālā, apmeklējamās ostas iekārtas un citus būtiskus apstākļus, kā arī šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 13.5. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam jānodrošina kuģa aizsardzības plānu efektīva saskaņošana un ieviešana, ar piedalīšanos treniņos atbilstošos laika intervālos, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 14. Ostas iekārtas aizsardzība 14.1. Ostas iekārtai tiek prasīts darboties saskaņā ar Dalībvalsts noteiktajiem aizsardzības līmeņiem, kuras teritorijā tā atrodas. Aizsardzības pasākumus un procedūras ostas iekārtai jāpiemēro tā, lai tie pēc iespējas mazāk traucētu vai aizkavētu pasažierus, kuģi, kuģa personālu un apmeklētājus, preces un pakalpojumus. 14.1.1. Visās ostas iekārtās 1. aizsardzības līmenī, lai identificētu un realizētu pretpasākumus aizsardzības incidentu gadījumā, izmantojot atbilstošus līdzekļus un ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus jāveic šādi pasākumi: 14.1.2. jānodrošina visu ar ostas iekārtas aizsardzību saistīto pienākumu izpilde; 14.1.3. jākontrolē piekļūšana ostas iekārtai; 14.1.4. jāuzrauga ostas iekārta, ieskaitot tauvošanās vietu(as) un piestātņu teritoriju(as); 14.1.5. jāuzrauga aizliegtās zonas, nodrošinot tikai pilnvarotu personu piekļūšanu tām; 14.1.6. jāuzrauga darbības ar kravu; 14.1.7. jāuzrauga darbības ar kuģa krājumiem; un 14.1.8. jānodrošina, ka aizsardzības sakari ir izmantojami bez grūtībām. 14.2. 2. aizsardzības līmenī katram 14.2. punktā noteiktajam pretpasākumam ir jāievieš ostas iekārtas aizsardzības plānā noteiktie papildus aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 14.3. 3. aizsardzības līmenī katram 14.2. punktā noteiktajam pretpasākumam ir jāievieš ostas iekārtas aizsardzības plānā noteiktie nākamie īpašie aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 14.3.1. Papildus tam, 3. aizsardzības līmenī ostas iekārtām tiek prasīts ņemt vērā un ieviest visus tos aizsardzības norādījumus, kuras izdevusi Dalībvalsts, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas. 14.4. Ja ostas iekārtas aizsardzības virsnieks tiek informēts, ka kuģim ir grūtības izpildīt XI-2 nodaļas vai šīs daļas prasības vai ieviest attiecīgos kuģa aizsardzības plānā noteiktos pasākumus un procedūras un 3. aizsardzības līmeņa gadījumā, izpildīt visas aizsardzības instrukcijas, ko izdevusi tā Dalībvalsts, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas, ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jāsadarbojas ar kuģa aizsardzības virsnieku un jāsaskaņo attiecīgie pasākumi. 14.5. Ja ostas iekārtas aizsardzības virsnieks tiek informēts, ka kuģa aizsardzības līmenis ir augstāks nekā šīs ostas iekārtas aizsardzības līmenis, tad ostas iekārtas aizsardzības virsniekam par šo apstākli jāziņo kompetentajai institūcijai, jāsadarbojas ar kuģa aizsardzības virsnieku un jāsaskaņo atbilstošie pasākumi, ja nepieciešams. 15. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums 15.1. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums ir svarīga un neatņemama ostas iekārtas aizsardzības plāna izstrādāšanas un uzlabošanas procesa sastāvdaļa. 15.2. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums jāveic tai Dalībvalstij, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas. Dalībvalsts drīkst pilnvarot atzītu aizsardzības organizāciju veikt tās teritorijā esošas, konkrētas ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu. 15.2.1. Ja ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu veic atzīta aizsardzības organizācija, aizsardzības novērtējuma atbilstība šim punktam jāpārbauda un jāapstiprina Dalībvalstij, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas. 15.3. Personām, kuras veic novērtējumu, jābūt atbilstošām iemaņām, lai veiktu ostas iekārtas aizsardzības novērtēšanu saskaņā ar šo punktu, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 15.4. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums regulāri jāizvērtē un jākoriģē, ņemot vērā izmaiņas apdraudējumā un/vai nenozīmīgas izmaiņas ostas iekārtā, un vienmēr jābūt izvērtētam un koriģētam, gadījumos, kad ostas iekārtā notiek būtiskas izmaiņas. 15.5. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā jāiekļauj vismaz šādi elementi: 15.5.1. identificēt un novērtēt nozīmīgākās vērtības un infrastruktūru, kurus ir svarīgi aizsargāt; 15.5.2. identificēt iespējamos draudus vērtībām un infrastruktūrai un šo draudu realizācijas ticamības pakāpi, ar mērķi ieviest un izdalīt prioritāros aizsardzības pasākumus; 15.5.3. identificēt, izvēlēties un noteikt prioritāros pretpasākumus un procesuālās izmaiņas un to efektivitātes līmeni ievainojamības samazināšanai; un 15.5.4. identificēt infrastruktūras, politikas un procedūru vājos punktus, tai skaitā cilvēka faktoru. 15.6. Dalībvalstis drīkst atļaut ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā iekļaut vairāk par vienu ostas iekārtu, ja šo ostas iekārtu operatori, izvietojums, darbība, aprīkojums un uzbūve ir līdzīga. Katrai Dalībvalstij, kas atļauj šādu kārtību, par to detalizēti jāziņo Organizācijai. 15.7. Pēc ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma pabeigšanas jābūt sagatavotam ziņojumam, kas sastāv no kopsavilkuma, kā tika veikts novērtējums, katra novērtēšanas laikā atklātās ievainojamības apraksta un katras ievainojamības novēršanai paredzētā pretpasākuma apraksta. Ziņojumam jābūt aizsargātam pret neatļautu piekļūšanu vai tā izpaušanu. 16. Ostas iekārtas aizsardzības plāns 16.1. Katrai ostas iekārtai jāizstrādā un jāuztur ostas iekārtas aizsardzības plāns, pamatojoties uz ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, atbilstoši mijiedarbībai osta/kuģis. Plānā jābūt noteikumiem par trijiem aizsardzības līmeņiem, kā tas noteikts Kodeksa šajā daļā. 16.1.1. Ņemot vērā 16.2. punktu, atzīta aizsardzības organizācija drīkst sagatavot ostas iekārtas aizsardzības plānu konkrētai ostas iekārtai. 16.2. Ostas iekārtas aizsardzības plāns ir jāapstiprina tai Dalībvalstij, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas. 16.3. Šādam plānam jābūt izstrādātam, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, un tam jābūt ostas iekārtas darba valodā. Plānā jāietver vismaz sekojošais: 16.3.1. pasākumi, kuru uzdevums ir novērst ieroču vai citu bīstamu vielu un ierīču, ar nolūku izmantot tos pret cilvēkiem, kuģiem vai ostām, un kuru pārvadāšana un atrašanās uz kuģa vai ostas iekārtā nav atļauta, nokļūšanu ostā vai uz kuģa; 16.3.2. pasākumi, kuru uzdevums ir novērst neatļautu piekļūšanu ostas iekārtai, tai pietauvotiem kuģiem un ostas iekārtas aizliegtajās zonās; 16.3.3. reaģēšanas procedūras uz aizsardzības apdraudējumiem vai aizsardzības pārkāpumiem, ieskaitot noteikumus kritiskas darbības nodrošināšanai ostas iekārtai vai kuģis/osta mijiedarbībai; 16.3.4. reaģēšanas procedūras uz jebkurām aizsardzības instrukcijām, ko 3. aizsardzības līmenī drīkst izdot Dalībvalsts, kuras teritorijā ostas iekārta atrodas; 16.3.5. evakuācijas procedūras aizsardzības apdraudējuma vai aizsardzības pārkāpuma gadījumos; 16.3.6. par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgā personāla dienesta pienākumi un pārējā ostas iekārtas personāla pienākumi aizsardzības jautājumos; 16.3.7. sadarbības procedūras kuģa aizsardzības pasākumos; 16.3.8. procedūras plāna sistemātiskai izvērtēšanai un koriģēšanai; 16.3.9. ziņošanas procedūras par incidentiem ostas aizsardzībā; 16.3.10. ostas iekārtas aizsardzības virsnieka identifikācija, ieskaitot informāciju par sazināšanās iespēju jebkurā diennakts laikā; 16.3.11. plānā iekļautās informācijas drošības pasākumi; 16.3.12. pasākumi, kuru uzdevums ir nodrošināt kravas un iekārtu, kas paredzētas darbībām ar kravu, efektīvu aizsardzību ostas iekārtā; 16.3.13. ostas iekārtas aizsardzības plāna auditēšanas procedūras; 16.3.14. reaģēšanas procedūras gadījumos, kad ir aktivizēta kuģa aizsardzības trauksmes sistēma, kuģim atrodoties pie ostas iekārtas; 16.3.15. procedūras, lai atvieglotu kuģa apkalpes nokāpšanu krastā vai apkalpes nomaiņas, kā arī procedūras, kā apmeklētājiem, tai skaitā jūrnieku sociālo un arodbiedrību pārstāvjiem un darba organizācijām, tiek nodrošināta piekļūšana kuģim. 16.3.1. Personālam, kas veic plānā noteikto aizsardzības pasākumu iekšējos auditus vai izvērtē to ieviešanu, jābūt nesaistītam ar auditētajām darbībām, ja vien ostas lieluma vai veida dēļ tas ir iespējams. 16.4. Ostas iekārtas aizsardzības plānu drīkst apvienot ar ostas aizsardzības plānu vai tas drīkst būt daļa no tā, vai jebkura cita ostas izstrādātā rīcības plāna, vai plāniem, ārkārtas situācijām. 16.5. Dalībvalstij, kuras teritorijā ostas iekārta atrodas, jānosaka, kuras izmaiņas ostas iekārtas aizsardzības plānā netiks ieviestas, kamēr atbilstošie grozījumi šajā plānā nav apstiprināti. 16.6. Plānu drīkst uzturēt elektroniskā formātā. Šādā gadījumā tas jāaizsargā ar procedūrām, kuru mērķis ir nepieļaut nepilnvarotu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu. 16.7. Plāns jāaizsargā pret nepilnvarotu piekļūšanu tam vai izpaušanu. 16.8. Dalībvalstis drīkst atļaut ostas iekārtas aizsardzības plānā iekļaut vairākas ostas iekārtas, ja šo iekārtu operatori, izvietojums, darbības, aprīkojums un uzbūve ir līdzīga. Ikvienai Dalībvalstij, kas pieļauj šādu alternatīvu risinājumu, par to detalizēti jāziņo Organizācijai. 17. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks 17.1. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks jānozīmē katrai ostas iekārtai. Tāda persona drīkst būt nozīmēta par ostas iekārtas aizsardzības virsnieku vienai vai vairākām ostas iekārtām. 17.2. Papildus tiem pienākumiem un atbildībai, kas kaut kur citur noteikti Kodeksa šajā daļā, ostas iekārtas aizsardzības virsnieka pienākumos un uzdevumos ietilpst, bet ar šo tās netiek ierobežotas, vismaz šādas funkcijas: 17.2.1. veikt ostas iekārtas aizsardzības sākotnējās vispārējās apskates, ņemot vērā attiecīgo ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu; 17.2.2. nodrošināt ostas iekārtas aizsardzības plāna izstrādi un uzturēšanu; 17.2.3. ostas iekārtas aizsardzības plāna ieviešana un izpilde; 17.2.4. ostas iekārtas aizsardzības pārbaužu regulāra veikšana, lai nodrošinātu atbilstošo aizsardzības pasākumu nepārtrauktību; 17.2.5. ieteikt un ieviest, ja piemērojams, izmaiņas ostas iekārtas aizsardzības plānā, lai novērstu trūkumus un koriģētu plānu, ņemot vērā būtiskas izmaiņas ostas iekārtā; 17.2.6. paaugstināt ostas iekārtas personāla izpratni un modrību par aizsardzību; 17.2.7. nodrošināt par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgā personāla atbilstošu apmācību; 17.2.8. ziņot attiecīgajām iestādēm un uzturēt dokumentāciju par gadījumiem, kad tika apdraudēta ostas iekārtas aizsardzība; 17.2.9. veikt ostas iekārtas aizsardzības plāna ieviešanas saskaņošanu ar attiecīgo kuģošanas kompānijas un kuģa aizsardzības virsnieku; 17.2.10. veikt saskaņošanu ar aizsardzības dienestiem, ja nepieciešams; 17.2.11. nodrošināt, ka par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgais personāls atbilst noteiktajiem standartiem; 17.2.12. nodrošināt esošo aizsardzības ierīču pienācīgu lietošanu, pārbaudi, kalibrēšanu un uzturēšanu; un 17.2.13. sniegt palīdzību kuģa aizsardzības virsniekiem, ja tas tiek lūgts, noskaidrojot to personu identitāti, kuri vēlas nokļūt uz kuģa. 17.3. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, tam uzlikto dienesta pienākumu un atbildības izpildīšanai, ko uzliek Kodeksa šī daļa un XI-2 nodaļa, jāsniedz nepieciešamais atbalsts. 18. Apmācība, treniņi un vingrinājumi par ostas iekārtas aizsardzību 18.1. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam un atbilstošam tās aizsardzības personālam jābūt apmācītam un trenētam, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 18.2. Ostas iekārtas personālam, kuram ir konkrēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, savi pienākumi un atbildība par ostas iekārtas aizsardzību jāsaprot atbilstoši ostas iekārtas aizsardzības plānā noteiktajam, un viņiem jābūt pietiekami zinošiem un spējīgiem izpildīt visus tiem noteiktos pienākumus, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 18.3. Lai nodrošinātu ostas iekārtas aizsardzības plāna efektīvu ieviešanu, atbilstošos laika intervālos jāveic apmācība, ņemot vērā ostas iekārtas darbības veidu, ostas iekārtas personāla maiņas, apkalpojamā kuģa tipu un citus būtiskus apstākļus, kā arī šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 18.4. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jānodrošina ostas iekārtas aizsardzības plāna efektīva saskaņošana un ieviešana, laiku pa laikam piedaloties mācībās, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus. 19. Kuģu pārbaudes un sertifikācija 19.1. Pārbaudes 19.1.1. Katrs kuģis, kuram piemērojama Kodeksa šī daļa, jāpakļauj šādām pārbaudēm: 19.1.1.1. sākotnējai pārbaudei, kuru veic pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad pirmo reizi tiek izsniegts 19.2. punktā paredzētais sertifikāts, kurā jāietver absolūta kuģa aizsardzības sistēmas un jebkuru ar to saistīto aizsardzības iekārtu, kādas paredz attiecīgie XI-2 nodaļas noteikumi, Kodeksa šī daļa un apstiprinātais kuģa aizsardzības plāns, pārbaude. Šādai pārbaudei jāgarantē, ka kuģa aizsardzības sistēma un jebkura ar aizsardzību saistītā ierīce pilnībā atbilst piemērojamām XI-2 nodaļas un Kodeksa šīs daļas prasībām, ir apmierinošā stāvoklī un izmantojama kuģa ekspluatācijas mērķiem; 19.1.1.2. atkārtotai pārbaudei Administrācijas noteiktajos starpposmos, bet nepārsniedzot piecus gadus, izņemot gadījumus, kad piemērojams 19.3 punkts. Šai pārbaudei jāgarantē, ka kuģa aizsardzības sistēma un jebkura ar aizsardzību saistītā ierīce pilnībā atbilst piemērojamām XI-2 nodaļas, Kodeksa šīs daļas un apstiprinātā kuģa aizsardzības plāna prasībām, ir apmierinošā stāvoklī un izmantojama kuģa ekspluatācijas mērķiem; 19.1.1.3. vismaz vienai starpposma pārbaudei. Ja tiek veikta tikai viena starpposma pārbaude, tai jābūt laika posmā starp otro un trešo gadu pēc sertifikāta izsniegšanas, kā to nosaka I/2(n) noteikums. Starpposma pārbaudē jāiekļauj kuģa aizsardzības sistēmas un jebkuras ar aizsardzību saistītas ierīces pārbaude, lai nodrošinātu, ka tās ir piemērotas tam ekspluatācijas veidam, kuram kuģis ir paredzēts. Šādas starpposma pārbaudes apstiprinājumam jābūt fiksētam sertifikātā; 19.1.1.4. jebkurām citām Administrācijas noteiktām papildus pārbaudēm. 19.1.2. Kuģu pārbaudes jāveic Administrācijas amatpersonām. Taču šādu pārbaužu veikšanu Administrācija drīkst uzticēt arī atzītai aizsardzības organizācijai, kā noteikts XI-2/1 noteikumā. 19.1.3. Jebkurā gadījumā atbilstošai Administrācijai jāgarantē, ka tiek veiktas pilnvērtīgas un efektīvas pārbaudes un tā uzņemas nodrošināt nepieciešamos priekšnosacījumus šī pienākuma izpildei. 19.1.4. Kuģa aizsardzības sistēma un katrs ar aizsardzību saistītais aprīkojums pēc pārbaudes jāuztur tā, lai tas atbilstu XI-2/4.2 un XI-2/6 noteikuma prasībām, Kodeksa šai daļai un apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam. Pēc tam, kad saskaņā ar 19.1.1. punktu veiktā pārbaude ir pabeigta, bez Administrācijas atļaujas nedrīkst veikt nekādas izmaiņas aizsardzības sistēmā vai jebkurā ar aizsardzību saistītajā aprīkojumā vai apstiprinātajā kuģa aizsardzības plānā. 19.2. Sertifikāta izsniegšana vai apstiprināšana 19.2.1. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts jāizsniedz pēc sākotnējās vai atkārtotās pārbaudes, saskaņā ar 19.1. punkta noteikumiem. 19.2.2. Šāds sertifikāts jāizsniedz vai jāapstiprina vai nu Administrācijai, vai tās pilnvarotai atzītai aizsardzības organizācijai. 19.2.3. Pēc Administrācijas lūguma, cita Dalībvalsts, kad kuģis ir pārbaudīts un apmierina 19.1.1. punktā minētos noteikumus, drīkst izsniegt vai pilnvarot izdot Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikātu kuģim, un kur tas ir atbilstoši, apstiprināt vai pilnvarot apstiprināt kuģa sertifikātu, saskaņā ar šo Kodeksu. 19.2.3.1. Sertifikāta kopija un pārbaudes protokola kopija, cik ātri vien iespējams, jānosūta Administrācijai, kas izteikusi iepriekšminēto lūgumu. 19.2.3.2. Šādi izsniegtajā sertifikātā jābūt ierakstam, ka tas izsniegts pēc Administrācijas lūguma un ka tam ir tāds pats juridiskais spēks un tiesības tikt atzītam kā sertifikātam, kas izsniegts saskaņā ar 19.2.2. punktu. 19.2.4. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts jānoformē atbilstoši Kodeksa pielikumā dotajam paraugam. Ja izmantotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tekstā jāiekļauj arī tulkojums vienā no šīm valodām. 19.3. Sertifikāta derīguma termiņš un spēkā esamība 19.3.1. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts jāizsniedz uz Administrācijas noteikto laika periodu, kas nedrīkst nepārsniegt piecus gadus. 19.3.2. Kad atkārtotā pārbaude tiek pabeigta trīs mēnešus pirms esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunais sertifikāts ir derīgs, sākot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas dienas, līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām. 19.3.2.1. Kad atkārtotā pārbaude tiek pabeigta pēc esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunais sertifikāts ir derīgs, sākot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas datuma, līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām. 19.3.2.2. Kad atkārtotā pārbaude tiek pabeigta vairāk nekā trīs mēnešus pirms esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunais sertifikāts ir derīgs, sākot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas datuma, līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas datuma. 19.3.3. Ja sertifikāts tiek izsniegts uz laika periodu mazāku par pieciem gadiem, Administrācija drīkst pagarināt esošo sertifikāta derīguma termiņu līdz 19.3.1. punktā minētajam maksimālajam laika periodam, nodrošinot, ka ir veiktas 19.1.1. punktā minētās, atbilstošās pārbaudes, kas piemērojamas gadījumos, kad sertifikāts tiek izsniegts uz pieciem gadiem. 19.3.4. Ja atkārtotā pārbaude ir pabeigta, bet izsniegt jaunu sertifikātu vai nogādāt to uz kuģa pirms esošā sertifikāta derīguma termiņa izbeigšanās nav iespējams, Administrācija vai atzīta aizsardzības organizācija, kas darbojas Administrācijas vārdā, drīkst apstiprināt esošo sertifikātu, un šāds sertifikāts jāatzīst par derīgu visu turpmāko laika periodu, kas nedrīkst pārsniegt piecus mēnešus, skaitot no derīguma termiņa beigu datuma. 19.3.5. Ja kuģis, sertifikāta termiņam izbeidzoties, nav ostā, kurā tas tiks pārbaudīts, Administrācija drīkst pagarināt sertifikāta derīguma termiņu, bet šo pagarinājumu drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai ļautu kuģim pabeigt reisu uz ostu, kurā tas jāpārbauda, un tikai gadījumos, kad tas šķitīs vai tiks atzīts par nepieciešamu un lietderīgu. Sertifikātu nedrīkst pagarināt uz laiku ilgāku par trim mēnešiem un kuģis nav tiesīgs, pamatojoties uz šādi piešķirtu pagarinājumu, ierodoties ostā, kurā tas jāpārbauda, atstāt šo ostu bez jauna sertifikāta. Kad atkārtotā pārbaude pabeigta, jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma, pirms tika piešķirts pagarinājums. 19.3.6. Īsos reisos iesaistīta kuģa sertifikātu, kas nav pagarināts saskaņā ar šī punkta iepriekšminētajiem noteikumiem, Administrācija drīkst pagarināt uz periodu līdz vienam mēnesim, skaitot no tās derīguma termiņa beigu datuma. Kad ir pabeigta atkārtotā pārbaude, jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma, pirms tika piešķirts pagarinājums. 19.3.7. Ja starpposma pārbaude tiek pabeigta pirms 19.1.1. punktā noteiktā laika, tad: 19.3.7.1. sertifikātā norādītais derīguma termiņš jāmaina, veicot apstiprinājumu, uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, skaitot no starpposma pārbaudes pabeigšanas datuma; 19.3.7.2. derīguma termiņš drīkst palikt nemainīts, nodrošinot, ka tiek veikta viena vai vairākas papildu pārbaudes tā, ka netiek nepārsniegti 19.1.1. punktā noteiktie maksimālie starplaiki starp pārbaudēm. 19.3.8. Saskaņā ar 19.2. punktu izsniegtais sertifikāts zaudē spēku šādos gadījumos: 19.3.8.1. ja atbilstošā pārbaude netiek pabeigta 19.1.1. punktā noteiktajos laika periodos; 19.3.8.2. ja sertifikāts netiek apstiprināts saskaņā ar 19.1.1.3. un 19.3.7.2. punktu, ja piemērojams; 19.3.8.3. kad atbildību par kuģa ekspluatāciju uzņemas kuģošanas kompānija, kas pirms tam nav ekspluatējusi šo kuģi; un 19.3.8.4. pēc kuģa karoga maiņas uz citas valsts karogu. 19.3.9. Gadījumos, kad: 19.3.9.1. kuģis pāriet zem citas Dalībvalsts karoga, tai Dalībvalstij, zem kuras karoga tas iepriekš bija tiesīgs braukt, cik ātri vien iespējams, jānosūta kuģi pārņemošai Administrācijai visas informācijas saistībā ar Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, kopijas un izmantojamo pārbaužu ziņojumu kopijas. 19.3.9.2. atbildību par kuģa ekspluatāciju uzņemas kuģošanas kompānija, kura iepriekš nav ekspluatējusi kuģi, tad iepriekšējai kuģošanas kompānijai, cik ātri vien iespējams, jānosūta pārņemošai kuģošanas kompānijai kopijas no jebkuras informācijas, kas attiecas uz Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, vai jāsekmē jebkuras 19.4.2. punktā noteiktās pārbaudes. 19.4. Pagaidu sertifikācija 19.4.1. 19.2. punktā noteikto sertifikātu drīkst izsniegt tikai tad, kad sertifikātu izsniedzošā Administrācija ir pilnīgi pārliecināta, ka kuģis atbilst 19.1. punkta prasībām. Tomēr, pēc 2004. gada l. jūlija, gadījumos, kad: 19.4.1.1. kuģim, pēc tā nodošanas ekspluatācijā vai pirms tā stāšanās ekspluatācijā, vai atkārtotas nodošanas ekspluatācijā, nav izdots sertifikāts; 19.4.1.2. kuģis pāriet no vienas Dalībvalsts karoga uz citas Dalībvalsts karogu; 19.4.1.3. kuģis pāriet uz Dalībvalsts valsts karogu no valsts, kas nav Dalībvalsts; vai 19.4.1.4. atbildību par kuģa ekspluatāciju uzņemas kuģošanas kompānija, kas iepriekš šo kuģi nav ekspluatējusi; līdz 19.2. punktā noteiktā sertifikāta izsniegšanai Administrācija drīkst likt izsniegt Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, formā, atbilstoši Kodeksa šīs daļas pielikumā dotajam paraugam. 19.4.2. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu drīkst izsniegt tikai tad, kad Administrācija vai tās pilnvarotā atzītā aizsardzības organizācija ir pārliecinājusies, ka: 19.4.2.1 …