Pie mums nav pieņemtas šādas pašattīrīšanās normas. Uzņēmumi ilgstoši var eksistēt ar negatīvu pašu kapitālu. Faktiski tos nav iespējams nokreditēt.\" \"Apstiprina riska modeļus, no kā izriet cenojums, kādā veidā banka vispār var paņemt... izsniegt šo kredītu. Katrai bankai ir šis riska modelis. Tas ir tāds ļoti komplicēts mehānisms, kur no daudziem indikatoriem veidojas konkrētā cena, kādā veidā konkrētam klientam, pieņemsim, uz konkrēto nodrošinājumu var izdot konkrēto kredītu par tādu un tādu cenu.
\nTas ir atkarīgs no tādiem aspektiem. Mēs gribam teikt, ka faktiski vēl arvien mums ir ietekme, salīdzinoties, pieņemsim, pret mūsu kaimiņvalstīm, sevišķi jau Igauniju, cenojuma ziņā, jo mums šī iepriekšējā krīze, kas nav pazudusi (ar riska svaru apmēram 25 procenti no šiem modeļiem), vēl arvien pēc būtības ietekmē cenojumu.\" - Finanšu nozaru asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
\nKomisijas 2023. gada 9. maija sēdē izskanējušie viedokļi (paskaidrojumu kopsavilkums):
\nPirmais ir Uzņēmumu reģistrs, otrais ir Latvijas komercbanka, kura izpēta klientu daudz rūpīgāk nekā mēs, jo mums nav šādu instrumentu kā Latvijas komercbankām, mums nav šādu ienākumu kā Latvijas komercbankām, lai mēs varētu nodrošināt tik kvalitatīvu izpēti. Uzskatām, ja Latvijas komercbanka ir klientam atvērusi kontu, viņš ir pārbaudīts, gana drošs, grāmatvežu ārpakalpojumu sniedzējam trešoreiz šis nebūtu jāveic. Tas jāpieņem kā fakts: ja jūs esat kā likuma subjektus mūs visus uzskaitījuši, tad jums būtu jāuzticas gan Uzņēmumu reģistram, gan Latvijas komercbankai
\nLielākajiem klientiem mums prasa mēnesi laika izpētīt... Ja ir ārzemju nerezidentu kapitāls, mums tas aizņem ļoti lielu laiku.
\nPar sankcijām nerunājam. Sankciju saraksti, visi sankciju protokoli, viss, lai mēs izpētītu klientu, mums maksā ļoti dārgi.
\nEs domāju, ka, ja šādas prasības turpināsies un jūs neieklausīsieties, vienkārši grāmatvežu pakalpojumi kļūs ļoti dārgi. Nu, tie nav izvēles, tie ir obligāti. Līdz ar to NILL... jau šobrīd ir diezgan pacēlušās cenas. Jums vienkārši jāsaprot tas, ka NILL... šis laika patēriņš tiks kompensēts no uzņēmējdarbības, šobrīd mums nav, no kā cita to kompensēt. Tas ir otrais. Un trešais - mēs arī vēlējāmies, lai ārpakalpojumu grāmatvedībai šajā NILL likumā neliktu vienādības zīmi ar Latvijas komercbankām. Mums vajadzētu atsevišķu regulējumu - daudz vieglāku - tieši tā iemesla pēc, ko es jums izstāstīju. Nu, tās ir mūsu vēlmes. Ja jūs esat šobrīd klātienē, tad droši vien esmu apmēram ieskicējusi. Tas viss ir arī likuma grozījumos jau iesniegts. Tā ir tā sāpe, ko šobrīd mēs gribētu, lai jūs dzirdētu un sekmētu šo likuma grozījumu pieņemšanu.\" \"Mums skaidri un gaiši Valsts ieņēmumu dienests izskaidroja jūsu tikšanos toreiz gan ar Znotiņas kundzi, kur bija strikti noteikts: ja jūs esat likuma subjekts, jums jāpilda tie paši likuma nosacījumi kā Latvijas komercbankām. Nu tad... mums liekas, ka tas nav samērojams... absolūti.\" \"FID vadība nāk un iet un katram jūsu vadītājam būs savi uzskati. Znotiņas kundzei bija vieni uzskati, jums tagad ir citi.
\nJa neizmainīs likumu, tad nāks nākamais, kuram būs vēl citi uzskati. Un vienkārši sarunāt pie galda - tas, manuprāt, ir bērnišķīgi. Tomēr jābūt likumā kaut kādai atrunai, ka grāmatvedis, ja viņš saņem klientu, kurš ir... izbaudīts...
\nAML Latvijas komercbankā... trešo reizi visas šīs procedūras veikt... nu, viņam nav nepieciešamības. Ja jūs... likumdevējs un jūs uzticaties Latvijas komercbankām, kas arī ir likuma subjekts (un viņš pilda godprātīgi savus pienākumus), tad mēs arī viņam uzticamies, pārņemam šo klientu. Redzam, ka viņam ir atvērts bankā konts, un turpinām ar viņu strādāt, nevis nodarbojamies nedēļu ar dokumentu vākšanu, drukāšanu no Latvijas Uzņēmumu reģistra, patieso labuma guvēju... visus apstiprinājumus un visu pārējo. Tā tas šobrīd notiek. Tā ir realitāte.\" \"Ārpakalpojuma grāmatvedis nevar, ja, protams, viņš nesniedz konsultācijas... to mēs, birojs... 99 procenti... vairs nedarām tieši šī iemesla pēc - lai nebūtu nekādu risku. Jā, lai konsultē tagad advokāti un visi pārējie. Bet mēs jau nevaram vairs neko īsti jums... vai nu novērst, vai redzēt, kad ir noticis noziegums, - tajā brīdī, ja mēs ar nobīdi dokumentus saņemam, nu, nākamajā mēnesī. Tad ļoti daudz ir lietu, kuras banka jau ir redzējusi un jau ir noziņojusi... Un ļoti daudzi mūsu kolēģi, kas man lūdza šo izstāstīt... ļoti daudzi kolēģi tiek sodīti par to, ka banka, piemēram, ir noziņojusi par kaut kādu aizdomīgu darījumu un grāmatvedis ir uzskatījis, ka tas nav aizdomīgs darījums. Un ļoti bieži tā tas ir, jo grāmatvedim ir vairāk informācijas nekā bankai uz to brīdi, un mūsu asociācijas biedri tiek ļoti bargi sodīti par šo. Un sodi ir, kā es jau deputātu kungiem pagājušo reizi teicu (var publiski Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pārliecināties) - tie nav pāris simti vai pāris tūkstoši, tie ir uzreiz desmitiem tūkstoši -, un sodi ir diezgan bargi. Līdz ar to mums ir kaut kā jārisina kopēji šis jautājums, jo drīz grāmatvedības, kā es sākumā teicu, pakalpojums paliks ekskluzīvs nevis tādēļ, ka mums ir kvalitāte jāceļ, bet tādēļ, ka mums ir jānodarbojas ar noziegumu atklāšanu. Ja nu es esmu tikusi pie vārda, tad man ir personīgi ļoti lielas pretenzijas pret jūsu darbiniekiem, jo man... Kad notika... Mums parasti... mēs esam diezgan liels birojs, mums pusgadu notiek šādi auditi, un es savā aizņemtībā nebiju izdrukājusi vienkārši žurnālu, kur bija reģistrēti visi ziņojumi. Man bija visi ziņojumi, bet žurnāls nebija izdrukāts, un Valsts ieņēmumu dienests aizrādīja, viņi teica, ka būs sods un tā tālāk. Es uzrakstīju jums oficiālu vēstuli ar lūgumu - jūs esat mainījuši veco sistēmu uz goAML -, vai jūs nevarētu man atsūtīt vienkārši izdruku, ko mēs esam... Nu, es jums aizsūtīšu e-pastu, ko jums... Ja jūs gribat mūs kā sadarbības partnerus, tad arī attiecieties pret mums kā sadarbības partneriem, nevis
\npotenciāliem noziedzniekiem, kuri - iedomājieties! - nav sastādījuši žurnālu! Visa šī... mēs esam ziņojuši, bet aizmirsuši sastādīt žurnālu - tajā žurnālā ierakstīt, ka mums ir apmēram 19 ziņojumi tai gadā (ar datumu), viss. Attieksme no jūsu puses arī, atvainojiet... to es esmu personīgi... to es varu... Ja kāds man to būtu stāstījis, es varbūt šodien nestāstītu, bet tā ir mūsu biroja pieredze pagājušā gada augustā, kad mums... jūs varat sarakstē paskatīties, kā jūsu darbinieki atbildēja mums konkrēti.\" \"Vienreiz atrisiniet to, ka jums... Mēs ar nākamo gadu atkal celsim cenas, jo mēs vienkārši fiziski to nevaram izpildīt.
\nIr vesela nozare radusies, kas tagad ražo papīrus, vidējie grāmatvežu biroji vienkārši samaksā. Vieglāk viņiem ir samaksāt kaut kādam... es neatceros tur tos nosaukumus... kādi četri lieli kantori, kas vienkārši drukā viņiem par katru klientu... šādas mapes iedod, viņi tam samaksā un, protams, to ierēķina klientu kopējā maksā.\" \"Likums, nosaka, ka ne revidents, ne grāmatvedis nedrīkst atteikties no sava klienta, jo viņam nav iespējas citur nekur alternatīvu dabūt, jo viņam valsts... Valstij ir jāsaņem nodokļu atskaites, līdz ar to mums ar viņu ir jāstrādā. Ja viņš arī kļūst pēkšņi sankcionēts vai noziedznieks, vai vēl kaut kas, mums ar viņu ir jāstrādā. Mēs atteikties vienkārši nedrīkstam no šāda klienta. Un tad iedomājieties, cik tas atkal maksā, lai uzturētu sadarbību ar šādiem klientiem. Bankas var aizvērt kontu un pateikt: \"Mēs ar jums nestrādājam!\" Mēs to nedrīkstam darīt.\" \"Mēs esam kaut kādā veidā izvēlējušies klientu portfeli tādu - bez riska. To mēs pirms pieciem gadiem pieņēmām, lai šo murgu nepiedzīvotu, jo, tā kā mēs esam vieni no lielākajiem, mēs ik pa trīs gadiem piedzīvojam Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes, kas ilgst apmēram trīs četrus mēnešus. Tā ir pārbaude birojam gan emocionāli, gan morāli. Tas nav nekas patīkams, jo par katru klientu tev ir... ja banka ir ziņojusi par kaut ko... jūs pat nevarat iedomāties, par kādiem sīkumiem. Jūs sakāt, ka neziņo.
\nZiņo! Ziņo banka, un mēs ziņojam pretī, jo mums jau ir bail, - lai mēs netiktu sodīti, jo šobrīd lielākais sods ir pieci procenti no apgrozījuma.\" - Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija pārstāve Lienīte Caune.
\nPar likumdošanas izmaiņām. Es šobrīd no galvas nevarēšu komentēt, kāpēc tāds likuma pants ir, uz kuru... Es zinu, ka tieši šis konkrētais pants ir pārņemts no direktīvas, tiešā veidā pārņemts no direktīvas. Par to atkal neatbild Finanšu izlūkošanas dienests. Un direktīvu nepārņemt - mums nav tāda varianta. Pēc tam valstij draud visas procesuālās negatīvās darbības, droši vien paši esat dzirdējuši par... droši vien ļoti labi zināt, kādas tās ir. Vai ir jāglabā bankas konti? Es nemācēšu pateikt.
\nJa es precīzi atceros, šis pants un norma runā par klienta izpētes informācijas glabāšanu. Proti, bankām... kas ir klients?
\nIzpētes informācija - tā noteikti ir kontu analīze. Grāmatvežiem tas var būt arī kaut kas cits. Darbu noteikti neviens neprasa - atbildot uz jūsu jautājumu - dublēt. Tad, kad Finanšu darījumu darba grupa sāka veidot visus tos starptautiskos standartus, sākumā bija tikai finanšu sektors, tikai kredītiestādes, maksājumu iestādes un tā tālāk, kreditētāji. Pēc tam starptautisko standartu izstrādātāji saprata, ka paliek, teiksim tā, caurumi, ko var izmantot, ko nenosedz šie pakalpojumu sniedzēji. Vai arī, ja ir pakalpojums... var dažādus pakalpojumu sniedzējus izmantot dažādās valstīs un tad atrast tos caurumus, tā teikt. Tāpēc arī ieviesa šos pienākumus nefinanšu sektoram.
\nBet katrs likuma subjekts - vai tā ir kredītiestāde, vai tas ir jurists, vai tas ir grāmatvedis, vai tas ir kreditētājs - atbild par savu pakalpojumu neizmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Noteikti nav tā, ka grāmatvedis atbildēs par bankas pakalpojumu neizmantošanu. Grāmatvedis nekādi nevar nodrošināt to, ka banka banku neizmantos vai kādu citu likuma subjektu neizmantos. Likums vispārīgi nosaka, kā veic klienta izpēti, kādu informāciju pieprasa. Pēc tam katrs likuma subjekts pats izstrādā iekšējās kontroles sistēmas, cik daudz prasa, kuriem klientiem vairāk, kuriem mazāk. To var mainīt, to var balstīt, tas ir tiešām atkarīgs no katra likuma subjekta. Tā ka pat rajoni, kur viņš strādā, kādi viņam klienti ir... viņš pats zina vislabāk, ko kam prasīt, kam uzticēties vairāk vai mazāk.
\nLīdz ar to tur tāda precīza standarta nav. Bet - kas to pārbauda pēc tam? To grāmatvežiem pārbauda Valsts ieņēmumu dienests kā uzraudzības un kontroles institūcija. Kredītiestādēm tā ir tagad centrālā jeb Latvijas Banka, iepriekš - FKTK. Ar viņiem tad būtu jārunā par konkrētiem glabāšanas termiņiem - ko prasīt vairāk, ko mazāk. Finanšu izlūkošanas dienests tur nevarēs... Mēs varam piedalīties sarunā, ja tāda vēlme ir, bet mēs nevaram ne izdot noteikumus, ne kā citādāk... Tādas pilnvaras mums šobrīd no likumdevēju puses nav uzticētas.\" \"Par to glabāšanas termiņu... kā pārņem no direktīvas, tas - jā. Par konkrētu uzraudzību - tā jau būtu Valsts ieņēmumu dienesta... attiecībā uz grāmatvežiem... kompetence. Ir speciāls departaments Valsts ieņēmumu dienestā. Par likumdošanu AML.
\nNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma turētājs ir Finanšu ministrija.\" \"Kaut kādā mērā - ja ne pilnībā - taisnība, protams, ir teiktajā, jo likums ir viens. Latvijā tas likums grāmatvežiem, nefinanšu sektoram - visam - un finanšu sektoram ir viens un tas pats. Ir atsevišķas normas, kas, protams, precizē viena un otra uzdevumus, nodala, bet šobrīd likums ir viens. Ir valstis, kas ir izvēlējušās atsevišķu pieeju, kas nodala likuma daļas vai nodala atsevišķus likumus. Bet par to, ka varētu izvairīties no šo pienākumu pildīšanas vispār, ka tagad nevajadzētu to darīt, - par to nevar būt runa; tāds variants nepastāv.Tas jautājums ir - cik samērīgas ir prasības no uzraudzības, kontroles institūcijas tad, kad nāk pārbaudīt grāmatvežus; vai ir jāglabā piecus vai desmit, vai... vienalga, cik gadus; cik daudz dokumentus prasa, lai paprasītu... Tas piemērs, ko jūs minējāt, - ka nekustamā īpašuma pārdevējam ir jāpēta gan pārdevējs, gan pircējs... tā nav. Katram ir jāpēta savs klients - tikai savs klients. Tas, cik tālu katrs likuma subjekts izvēlas iet... vai vēl tālāku soli, lai saprastu, no kurienes tā nauda tiešām rodas, - tas ir katra likuma subjekta izvēles jautājums (iekšējā kontroles sistēma - mēs tā to profesionāli saucam). Un tas, ko mēs no FID vienmēr sakām, it īpaši nefinanšu sektora subjektiem, ir: jums ir jāizpēta tiktāl, lai jūs paši justos komfortabli, ka, pakalpojumu sniedzot, jūs neveicat noziedzīgu nodarījumu. Tas arī viss. It īpaši šobrīd tas ir aktuāli attiecībā uz sankcijām. Proti, kam pieder - pieder vai nepieder sankcionētam oligarham - uzņēmums, ar ko jūs sadarbojaties.\" \"Es vēlreiz pateikšu tagad savu viedokli. Valsts ieņēmumu dienestu, ja gribat salīdzināt ar bankām, tad arī banku uzraugu... Tātad neviens nesagaida vienu un to pašu. FKTK iepriekš, tagad - Latvijas Banka... viņi izdod papildus vairākus saistošos noteikumus, viņiem ir tiesības izdot saistošos noteikumus, kas - ļoti lielā detalizācijā jau - regulē, ko prasa klientam, kādam klientam, kādam ir jābūt riskam klientam un tā tālāk. Grāmatvežiem un citiem nefinanšu sektora pārstāvjiem ir katram savs uzraugs: juristiem, grāmatvežiem tas ir Valsts ieņēmumu dienests, advokātiem - tā pati Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija. Un šis uzraugs ir tas, kurš pasaka, ko viņš sagaida no sava likuma subjekta. Un šobrīd nekādā gadījumā nav tā... Es neesmu bijis ne vienā, ne otrā, lai pārbaudītu precīzi, bet nu nevar... pat ar manām zināšanām... salīdzināt to, cik prasa no bankas un cik - no grāmatveža.\" \"Vēlreiz, tad jums ir jāsauc gan Latvijas Banka, lai viņi
\njums izstāsta..., lai viņi izstāsta precīzi noteikumus - cik lieliem jābūt departamentiem, kādas ir izglītības prasības valdes loceklim... atbildīgajam un tā tālāk. Grāmatvežiem nevienas šādas prasības nav. Protams, tas var būt - cik tas uzraugs prasa, lai dokumenti tiktu pieprasīti klientam un tā tālāk. Tas ir jautājums, kas ir jādiskutē ar uzraugu. Un to samērīgumu, teiksim tā, tajā daļā var sasniegt bez jebkādām likuma izmaiņām - tikai ar dialogu starp uzraugu un uzraugāmajiem.\" \"Es piebildīšu, ka tā nekad nebūs, ka drīkstēs paļauties uz cita subjekta veikto analīzi. Vēlreiz uzsvēršu, ka katram ir jāatbild par saviem pakalpojumiem, un pirmais starptautisko standartu princips arī ir īstenībā... ka tu nedrīksti paļauties uz citiem. Cik tālu mēs iesim? Kāpēc tikai grāmatveži? Kāpēc pēc tam maksājumu iestādes nevar paļauties uz citu banku veikto?
\nKāpēc vienas bankas nevar paļauties uz citu Eiropas banku veikto?
\nUn tā tālāk.\" \"Mums nav jebkādas intereses, lai uzņēmēji vai fiziskas personas ietu ārpus Latvijas. Pilnīgi nekādas.\" \"Divas nianses. Viens ir tas, ka šobrīd... Es atkal citēšu iepriekšējo Moneyval vadītāju Danielu Telesklāfa kungu, kurš bija arī Latvijā un kurš Latvijas Televīzijā, šķiet, to teica, ka mēs bijām to pendeli sasvārstījuši tik augstu uz vienu pusi, ka tagad, ejot atpakaļ, tā aizgāja par tālu. Un šobrīd mēs esam tanī fāzē, lai to pendeli dabūtu tieši pa vidu un lai būtu normāls, samērīgs process... ar to, ko prasa bankas... bankām, un to, ko prasa klienti.\" \"Es precizēšu: nedrīkst paļauties pilnībā uz to, ko dara cits subjekts.\" \"Tā nav veidots starptautiskais regulējums, un mēs neesam tie, kas veido starptautisko regulējumu, neviens šeit, Latvijā, - nedz Finanšu izlūkošanas dienests, nedz kāds cits. Mēs varam sūdzēties, mēs varam raudāt, ja mums nepatīk. Bet tas, ko mēs varam darīt, - mēs varam Eiropas Komisijai piedāvāt savu redzējumu, ja redzam, un cerēt, ka viņi ņems vērā, vai kā citādāk
\nPie jums atnāk klients un saka: \"Klau, es gribu maksāt aploksnē. Kā man to labāk darīt?\" Par to ir jāziņo FID.
\nAtnāk klients un saka: \"Es gribu izvairīties no nodokļiem.
\nKā man to labāk darīt?\" Par to ir jāziņo FID, un tas arī ir viss. Nav jāiet un jāmeklē. Bet, lai pārliecinātos par šo, ir jāveic klienta izpēte - no kurienes klientam ir nauda, kas ir klienta patiesais labuma guvējs un tā tālāk. To nosaka likums un uzraugs, nevis FID.\" \"Arī Valsts ieņēmumu dienests, kad iet pārbaudē, mums var prasīt, uzraugs mums var prasīt visu informāciju par to, kas ir ziņojis, kas nav. Tam nebūtu jāgulst uz paša subjekta pleciem.
\nTieši to dara arī centrālā banka kā uzraugs pirms pārbaudes - pajautā Finanšu izlūkošanas dienestam, kas ir, kas nav, un mēs viņiem sniedzam visu informāciju. Līdz ar to tādām situācijām vienkārši nevajadzētu būt.\" \"Es arī minēju, ka šobrīd tiek ieviests starp bankām tas mehānisms, kad varēs apmainīties ar informāciju, ar pamatinformāciju. Jo - atkal - es gribu uzsvērt to, ka ne tikai klients ir jāpārbauda. Svarīgākais ir pakalpojums, jo banka A un banka B... lai gan klients viens, tas pakalpojums var būt pilnīgi dažāds. Viena banka var iedot vienkārši 10 tūkstošu kredītu, kas būtu zema riska pakalpojums, jo skaidrs, ka nauda nāk no pašas bankas, ir tikai jāskatās, no kurienes atmaksā (vai, pieņemsim, ne no aplokšņu algas) savukārt otra banka var klīrēt miljardu darījumus turpu šurpu, līdz ar to...\" \"Ja mēs runājam par tiem gadījumiem... Par konta vēršanu es jau, man liekas, skaidri atbildēju, ka mēs vispār neesam ieinteresēti, neviena valsts iestāde nav ieinteresēta, it īpaši FID, lai kaut kas būtu atvērts ārvalstīs. Pie tā mēs strādājam mūsu kompetences ietvaros. Ar Latvijas Banku mums arī viens projekts, ko tuvākajā laikā paziņosim, cerams, skaļi, lai mazinātu šos... Mēs ar bankām jau pirms pusgada sapratām, ka ir problēma. Pavisam neliela, teiksim tā, skaita ziņā pagaidām, kad tika ziņoti tādi ziņojumi, kas varbūt nebūtu jāziņo - pārsimts eiro, pāris tūkstoši, tūkstotis turpu šurpu. Tādi ziņojumi, kas varbūt pat neveido noziedzīgu nodarījumu. Mēs ar bankām izrunājām, ka tas nav tas, uz ko ir jāfokusējas šai sistēmai.
\nMums nav jāķer mazi darījumi, kur varbūt kāds nodoklis netiek nomaksāts vai saimnieciskā darbība netiek reģistrēta tāpēc, ka kāds pārdod lietotas savas mantas vai kā citādāk... Fokuss ir uz augsta līmeņa noziedzīgiem nodarījumiem, uz to ir jāfokusējas.
\nLīdz ar to iepriekš arī bija situācijas, kad bankas kādreiz noziņoja šos mazos ziņojumus un izmeta klientu. Mēs redzam, ka tādas... nu, aizvērt kontu - tādas situācijas vairs neatkārtojas.
\nJo, mēs redzam, arī medijos iepriekš bija diezgan... pēdējos gados, gadu iepriekš, divus gadus iepriekš, mēs redzējām gadījumus, kad ļoti bieži medijos bija stāsti, ka kaut ko nepamatoti prasa, aizver kādu kontu. Un jūs paši, es ceru, redzat, ka pēdējos gados, it īpaši pēdējā gada laikā, to situāciju paliek daudz mazāk. Un vēl. Tas atrisinātu arī šos jautājumus - kas grāmatvedim ir jāglabā, kas nav. Tās nav konceptuālas likuma izmaiņas; tas ir darbs pašiem likuma subjektiem... mēs ar prieku piedalāmies, nacionālo risku novērtējumu veicam... ar katru uzraugu... ko sagaida no grāmatveža, lai grāmatvedis, tieši tāpat kā kredītiestāde, ir komfortā, ka viņam neuzliks sodu par kaut kādu tehnisku trūkumu.
\nTas ir arī tas, kā mēs to problēmu valstiski varam risināt.\" \"Ir jāsaprot, ko tu meklē; nav jēgas uzdot klientam desmitiem jautājumu un pēc tam domāt, ko tu meklē.\" \"Normatīvais regulējums mums ir ļoti labs, nav problēmu normatīvajā regulējumā. Tas, pie kā šobrīd mums ir jāstrādā, - kā mēs to piemērojam: kur ir tas balanss - ko prasa uzraugs no grāmatveža, ko grāmatvedis pēc tam prasa.\" \"Es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka likumiski es neredzu tādas konceptuālas izmaiņas, ko vajadzētu. Ja pie jums nāk un sūdzas konkrētas personas par kaut kādām, jūsuprāt, absurdām situācijām, kas ir radušās AML iemeslu dēļ, mēs tikai priecāsimies, ja jūs tās apkoposiet un nodosiet mums, lai mēs pēc tam kopā ar Latvijas Banku un citiem uzraugiem varam piemērot gadījuma analīzi, mācības gan kredītiestādēm, gan citiem, ko darīt, ko nedarīt. Mēs pagaidām tās veidojam, pamatojoties uz informāciju, ko saņemam. Bet ļoti bieži, es esmu pārliecināts, šāda informācija līdz mums neatnāk, jo nav pietiekamas informācijas, lai identificētu aizdomas. Tā ka tas ir... Tā ir tāda viena praktiska lieta, jo es dzirdu, ka tiešām pie jums nāk un daudz sūdzas. Bet citādāk - sagaidīsim nacionālo risku novērtējumu, ko, visticamāk, politiskā līmenī...\" \"Bet es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka Finanšu izlūkošanas dienestam, lai gan mums ir tā vadošā loma, nav tāda mandāta, lai ietu un visiem ar pirkstu rādītu, kur kontu atvērt, kur aizvērt, ko prasīt grāmatvedim vai kad sodīt, kad ne. Mēs esam centušies... mēs izveidojām tādu uzraugu platformu, kas līdz šim nebija juridiski definēta, mēs vienkārši palūdzām pie mums ierasties visus uzraugus reizi mēnesī un strādājam pie dažādām lietām, pieņemsim, vadlīniju vienādošanas. Un tad mēs runājam par absurdām konceptuālām problēmām. Šajā platformā mēs ar ieteikuma raksturu - jo tas ir viss, ko varam darīt, - centāmies pārrakstīt šīs vadlīnijas, lai šādas absurdas situācijas nebūtu. Šobrīd uzraugu platforma jau ir nodota likuma... izveidota likumiski.
\nMēs sapratām, ka tas diezgan labi strādā. Nodevām, iestrādājām to likumā, un šobrīd to uzņēmās Finanšu ministrija vadīt. Pirmā šāda sēde notiks parīt, lai jau virzītu lielākā detalizācijā un risinātu tieši šādus jautājumus.\" \"FID tipoloģijā un pazīmēs... ir liels saraksts ar pazīmēm, kuru nevienu nedrīkst skatīt atrauti (tas ir uzsvērts četras vai piecas reizes dokumentā), lai nerastos pārpratumi.
\nLikuma subjekti... mēs tomēr sagaidām, ka viņi ir intelektuāli un viņi saprot, kā šo dokumentu piemērot. Mums arī ir mācības, kā to dokumentu piemērot. Dokuments nav saistošs. Dokuments ir izstrādāts, lai palīdzētu, ja cilvēkam nav nekādas nojausmas, kā notiek noziedzība. Lai palīdzētu. Finanšu izlūkošanas dienests vispār to nevar ietekmēt, uz ko atsaucas uzraugi. Tas dokuments nav saistošs. Tas dokuments ir tādēļ, lai palīdzētu visiem ziņot, identificēt šos ziņojumus, un viss.\" \"Ja jūs paskatīsieties arī uz pagājušā gada pārskatu, ko no rīta kolēģiem prezentēju, - mēs esam iesaldējuši 350 miljonus pagājušogad, un nekas no tā nav nedz zeķubikses, nedz tamlīdzīgi maza līmeņa darījumi. Vidējais darījums būs vismaz... nu, par miljoniem. Protams, mēs vēl joprojām runājam par vecajiem riskiem, kas bija līdz 2018. gadam, kad tas pats Moldovas landromāts... Vēl joprojām tiek identificēti atsevišķi... Nav tā, ka tur bija viena vai divas viegli identificējamas transakcijas.
\nTas noteikti arī nebija vienīgais šāda līmeņa noziedzīgs nodarījums, kur nauda tika atmazgāta caur Latviju. Ar tiem mēs strādājam. Mēs tāpat strādājam ar liela apmēra nodokļu noziegumiem, kur arī mēs redzam, ka piedalās... ir kāds, kas palīdz šo...fasilitē šo noziedzīgo nodarījumu - izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Un tās lietas, arī sankcijas, protams, ir vēl joprojām aktuālas; korupcijas lietas ir aktuālas, krāpšanas. Droši vien paši zināt, cik aktuālas ir. Šogad vairāk nekā miljons ir jau izkrāpti... man liekas, uz marta beigām. Tās visas ir lietas, ar ko mēs vēl joprojām strādājam un ko mēs mēģinām noķert arī ar šo likuma subjektu starpniecību.\" \"Mēs šobrīd strādājam pie vadlīnijām, kur ir aprakstīti vairāk nekā 10 piemēri, kas nebūtu jāziņo, kur ir līdzīgs piemērs, kā jūs minējāt par īres maksām, un piemēri ar lietotu preču pārdošanu...\" \"Šo problēmu, es teicu, mēs identificējām pagājušā gada vasarā, kad sākām runāt ar bankām. Lai radītu komfortu, mēs sākām arī darbu pie vadlīnijām, izstrādājām vadlīnijas. Ar vienu no sadarbības partneriem mums diemžēl neiznāca tās saskaņot, līdz ar to mēs palaidām... Tās būtu jau ātrāk palaistas, bet mēs palaidām bez daļas ar šiem piemēriem un šobrīd cenšamies nonākt pie rezultāta, lai ar vienu no sadarbības partneriem, kas ir uzraudzības kontroles institūcija, arī saskaņotu un varētu tās laist publiski, un visi tam piekristu. Bet tas atrisinātu šo prasīšanu, neprasīšanu, nevis jautājumus.\" \"Lietuvā un Igaunijā šo nefinanšu sektoru uzrauga Finanšu izlūkošanas dienests, nevis Valsts ieņēmumu dienests. Un es saku
\nTas ir pamats, lai palīdzētu likuma subjektiem atrast, par ko ziņot. Viss. Vairāk nekas arī tajās vadlīnijās nav.\" - FID priekšnieka p.i. T. Platacis
\nTas, protams, tā ir bijis, jā, ka finanšu iestādes never kontus vaļā, ierobežo citus finanšu pakalpojumus, nesniedzot paskaidrojumus, un arī klienti nesaprot, ko viņi nav īsti pareizi izdarījuši. Savukārt, ja mēs prasām bankām, izrādās, tām arī ir tā, ka tās nedrīkst klientam individuāli paskaidrot (to konsultāciju dot), kas tur pareizi jādara, jo tas varētu tikt traktēts kā konsultēšana apiet kaut kādas likumdošanas prasības.
\nNu, tur tā problēma ir bijusi. Nu jā, un uzņēmējam jāpierāda savs godīgums, detalizēti viss jāskaidro. Tās, protams, ir daudzas procedūras, daudz cilvēkresursu, tās ir lielas izmaksas, tā ir cena un izmaksas mikrolīmenī, bet tam ir arī liela cena makrolīmenī, jo, kā mēs redzam pēdējos gados, daži uzņēmēji pārceļ savus finanšu pakalpojumus uz citām valstīm, tas ir liels administratīvais slogs uzņēmējiem - vadīt šos riskus. Samazinās arī kopumā finanšu pakalpojumi. Kā mēs redzam, kreditēšanas apjoms krīt (procentos pret IKP). Mēs esam priekšpēdējā vai pat pēdējā vietā pēc šiem kredītu rādītājiem. Tas, protams, kavē ekonomisko attīstību, tas kavē investīcijas, starptautiskos sakarus. Ja, teiksim, kaut kādi ārzemju partneri vēlas šeit kaut ko uzsākt, nu jau ir grūtības atvērt kontus. Protams, tas viss iekavē... Nu jā, mēs arī konsultējamies... finanšu nozarē arī saka, ko varētu uzlabot. Ir par daudz uzraudzības, par daudz kontrolējošo iestāžu, un mēs uz kaut ko gaidām - gaidām, ka Eiropa mums pateiks; ka būs kaut kāds vienots Eiropas regulējums.
\nBet - Eiropas regulējums nepateiks, kāds ir tas kontrolējošais... uzraudzības modelis. Tas tomēr pašiem jāizdomā. Un nu tas vēlamais virziens... ir tā, ka šī uzraudzība būtu pēc iespējas kompakta un jēgpilna, pēc iespējas izslēdzot arī tās liekās darbības. Nu jā, - pēc iespējas standartizēt procedūras, konsolidēt to, ko var. Jā, vēl arī jautājums par to... Tika minēts, ka vienai bankai riska apetīte ir viena, citai - cita.
\nLabi, tas ir saprotams - vienam bankā maksā... prasa vienu mapīti, citā prasa trīs mapītes. Bet varbūt mapītes saturs sakrīt abās bankās, un varbūt to mapīti, kur... paprasa vienreiz, tad viņi, kā saka, arī izpilda. Un tad - tās standartizētās lietas.
\nBūtu ļoti labi, ja būtu arī kaut kādi tie standarti, jo citādi sanāk tā, ka tiešām nav saprotams, kas nāk no pašas bankas un kas nāk no kaut kādām tur uzraudzības prasībām.\" - Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Jānis Hermanis.
\nSekojoši 2023.gada 17.maijā komisija vērsās FID un VID ar lūgumu sniegt viedokli par Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas piedāvātajiem grozījumiem NILLTPFN likumā.
\n2023.gada 20.maijā FID sniedza sekojošu viedokli: \"Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atbilstoši kompetencei ir izskatījis Latvijas Republikas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora \"kapitālā remonta\" negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS \"PNB Banka\" novešanas līdz maksātnespējai, AS \"ABLV Bank\" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un \"Baltic International Bank SE\" darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai (turpmāk - Komisija) vēstuli ar lūgumu sniegt viedokli par Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas priekšlikumiem grozījumu veikšanai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk - NILLTPFN likums) un informē, ka neiebilst un konceptuāli atbalsta to turpmāku virzību, papildus izsakot šādu viedokli.
\nAttiecībā uz vēstules 2. punktā minēto grozījumu veikšanu NILLTPFN likumā, papildinot NILLTPFN likuma 11. pantu ar desmito daļu redakcijā \"Šī likuma 3. panta pirmās daļas 3. punktā minētie likuma subjekti ir atbrīvoti no pienākuma veikt klienta izpēti, ja Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā ir pieejamas ziņas, ka klienta izpēti veica kredītiestāde vai finanšu iestāde un klientam ir atvērts norēķinu konts kādā no Latvijas Republikas kredītiestādēm vai finanšu iestādē\", norādāms, ka pēc VID rīcībā esošās informācijas šāda informācija Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā nav pieejama, kā arī NILLTPFN likumā nav noteikts pienākums kredītiestādei vai finanšu iestādei informāciju par klienta izpēti vai atvērtiem norēķinu kontiem sniegt Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā.
\nAttiecībā uz vēstules 3. punktā minēto grozījumu veikšanu NILLTPFN likumā, izslēdzot no NILLTPFN likuma 37. panta otrās daļas 2. punktu, jo pēc pieprasījuma attiecīgo informāciju pats klients vai kompetentā iestāde var saņemt kredītiestādē vai finanšu iestādē, norādāms, ka tas radīs papildu administratīvo slogu kredītiestādēm un finanšu iestādēm.
\nPapildus informējam, ka, atbildot uz Komisijas aicinājumu sniegt viedokli par iespēju aktualizēt jautājumu par Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas efektīvu izmantošanu un pilnveidošanu/uzlabošanu, lai reģistrētajiem lietotājiem tiktu nodrošināta iespēja skatīt, vai par klientu ir/nav iesniegts cita NILLTPFNL subjekta ziņojums, kā arī informāciju par Latvijas kredītiestādes vai finanšu iestādes veikto klienta pārbaudi, paskaidrojam, ka atbilstoši NILLTPFN likuma 31.4 panta sestajai daļai Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, izņemot šā likuma 55. pantā un 56. panta pirmajā daļā paredzētos gadījumus.\"
\n2023.gada 23.maijā FID sniedza sekojošu viedokli: \"Uzsverams, ka gan 2023. gada 21. marta, gan 2023. gada 9. maija Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis sniedza detalizētu skaidrojumu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvjiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmu, procesiem, mehānismu, kā arī pienākumu un tiesību sadalījumu starp institūcijām sistēmas ietvaros, tostarp norādot uz Finanšu izlūkošanas dienesta pilnvaru un funkciju robežām. Finanšu izlūkošanas dienests atkārtoti vērš Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvju uzmanību uz zemāk minēto:
\nAttiecīgi, Valsts ieņēmumu dienests ir institūcija, kas uzrauga ārpakalpojumu grāmatvežu darbību - sniedzot vadlīnijas, ieteikumus, veicot pārbaudes, kā arī nodrošinot citas uzraudzības funkcijas, tostarp izstrādājot risku novērtējumus un izvirzot mērķtiecīgas prasības un ieteikumus Likuma piemērošanā atbilstoši jomā identificētajiem riskiem.
\nVienlaikus, un kā tas tika norādīts gan 2023. gada 21. marta, gan 2023. gada 9. maija Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, viens no būtiskākajiem pamatprincipiem Likumā ietverto nosacījumu saprātīgai, mērķtiecīgai un skaidrai piemērošanai - ir cieša, regulāra un uz sadarbību vērsta komunikācija starp uzraudzības un kontroles institūciju - Valsts ieņēmumu dienestu un attiecīgo Likuma subjektu - ārpakalpojuma grāmatvedi.
\nNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmā attiecībā uz visiem tās dalībniekiem pastāv princips \"riskos balstīta pieeja\". Ievērojot minēto, birokrātisko administratīvo slogu ārpakalpojumu grāmatvežiem var mazināt, Valsts ieņēmumu dienestam paredzot skaidras un uz riskiem balstītas vadlīnijas, kas ir vērstas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu pēc būtības, nevis formālu prasību izpildi.
\nPapildus iepriekš minētajam uzsverams, ka informācijas, kura tiek sniegta Finanšu izlūkošanas dienestam, apmaiņa, izmantošana un tālāka nodošana tiek stingri regulēta kā nacionālajā tā starptautiskajā tiesību sistēmā. Tādējādi Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā esošās informācijas un Likuma subjektu sniegto ziņu izpaušana būtu pretrunā kā Likuma nostiprinātajam regulējumam (skatīt, piemēram, 31.4, 38. un 39.) tā vienam no būtiskākajiem starptautiskajiem principiem (skatīt, piemēram, FATF 21. rekomendāciju,30 AML direktīvas preambulas 41. apsvēruma punktu un 39. pantu31), kas nosaka stingru aizliegumu kā Likuma subjektiem tā Finanšu izlūkošanas dienestam izpaust informāciju par to, ka ir sniegts ziņojums par aizdomīgu darījumu un ar to saistīta informācija (\"tipping off\").
\nPapildus vēršama Parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzmanība uz faktu, ka Asociācijas piedāvātais priekšlikums nr. 1 jau no 2021. gada 12. jūlija ir iekļauts Likuma 31.6 panta redakcijā.
\nNoslēgumā Finanšu izlūkošanas dienests arī turpmāk par izmaiņām normatīvajos aktos aicina Parlamentāro izmeklēšanas komisiju vērsties pie institūcijas, kuras kompetencē ir politikas veidošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un institūcijas, kuras kompetenci vistiešākajā veidā skar konkrētais jautājums.
\nFinanšu izlūkošanas dienesta ieskatā ir būtiski ievērot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas struktūru, kā arī institūciju noteikto tiesību un pienākumu apjomu, par ko Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvji ir informēti gan ar šo vēstuli, gan notikušajās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs.\"
\nKomisijas 2023. gada 23. maija sēdē izskanējušie viedokļi (paskaidrojumu kopsavilkums):
\nMēs kreditējam aizvien aktīvāk, mēs skatāmies, ko mēs varam Latvijā kreditēt vairāk. Es gribētu teikt, ka šobrīd mums veidojas lielāka paļāvība arī uz valsts regulējošo lomu. Tādā ziņā - ja nu ir neveiksmīgs bizness, viss ir kārtībā, bet, ja ir ļaunprātīga aktīvu nobēdzināšana, tad finanšu, ekonomiskie noziegumi tiks izmeklēti. Tā ka nu faktiski... jā, arī iepriekš mums kredītpolitika, kredītu stratēģija trīs Baltijas valstīs ir bijusi vienāda. Es gribētu teikt, ka tagad Latvija ir savu kaut kādu to pozitīvo reputāciju atguvusi, un tagad ir pamats uz Latviju skatīties līdzīgi kā uz Igauniju un kā uz Lietuvu. Mēs esam stundām un dienām pavadījuši laiku ar bankas prezidentu, ar citiem ekspertiem, diskutējot, kas ir tas, ko mēs papildus vēl varam darīt. Jums jāsaprot, ka... nu, mūsu puse ir piedāvājuma puse, tātad mēs spējam ietekmēt piedāvājumu pēc kredītiem, kur... atkal piedāvājumu puse, mūsuprāt (un es par kreditēšanu to varu absolūti teikt), Latvijā ir tieši tāda pati kā Igaunijā un Lietuvā šobrīd. Nu, pieprasījuma puse, mūsuprāt, ir nedrošāka, ir mērenāka Latvijā nekā Lietuvā un Igaunijā. Atkal jūs varat piekrist, varat nepiekrist, bet tas ir mūsu skatījums. Bet nu vēlreiz... Mēs, protams, gribam redzēt aktīvāku kreditēšanu. Mēs ļoti... varbūt pēdējais komentārs no manas puses - mēs ļoti... arī ticam tam, ka šobrīd, pārliecinoties, ka Latvijas ekonomika ļoti labi... vidēji... pārvarēja kovidkrīzi, nu būs tā paļāvība no uzņēmējiem lielāka - aizņemties un investēt.
\nUn vismaz no manis pārstāvētās bankas puses, kā jau es minēju, ir notikušas daudzas pozitīvas lietas, lai mēs sagaidītu arī pozitīvu iznākumu dienas beigās.\" \"Nu, teikt, ka ar AML nodarbojas vairāk nekā puse, tas noteikti būtu pārspīlējums, runājot par manis pārstāvēto banku. Precīzi ciparus mēs varam iedot, bet, nu, tur ir ap 10 procentiem, ne vairāk. Arī, lai kliedētu kaut kādus mītus, ir jāsaprot, ka tā ir mūsu reputācijas... un grupas izvēle - ļoti nopietni pieiet šiem jautājumiem, jo katra kļūda, ko mēs pieļautu Latvijā vai Baltijā, multiplicētos uz mūsu kopējo grupas darbību.
\nTas kaut kur ir līdzīgi, kam izgāja cauri aviācijas bizness.
\nPiecdesmitajos sešdesmitajos jūs varējāt lidot dažādi, pēc tam nāca citas prasības - divi piloti, ground control, tevi rūpīgi pārbauda, pirms tev atļauj pacelt lidmašīnu, un tā tālāk, un tā joprojām. Es domāju, ka finanšu nozarē ir līdzīgs atbildīguma līmenis. Pat ja jūs teorētiskā situācijā regulējumu paņemat nost vai kaut ko maināt, es nedomāju, vismaz runājot par manu banku, ka kaut kas mainītos mūsu pusē. Tā ir mūsu izvēle, lai nosargātu savu reputāciju, savu labo slavu. Tā ka tur tiešām nav nekas negatīvs sakāms par Latviju vai Latvijas regulējumu.\" \"Pēc publiskās informācijas arī jūs varat pārliecināties
\nTāpēc arī ir šie jautājumi, lai mēs pie tām atbildēm nonāktu. Vai tie ir gari? Droši vien, jā. Pirmreizēji. Bet tas, ko es šeit gribu piebilst arī, ka bankas ir ieguldījušas ļoti daudz (par Swedbank runājot), mēs esam ļoti daudz domājuši un investējuši tajā, lai klientam padarītu maksimāli ērtu šo anketas aizpildīšanu. Teiksim, pirmreizēji, jā, tur ir daudz jautājumu, bet pēc tam, atjaunojot šos jautājumus, to var izdarīt digitāli ļoti ērtā veidā. Tā ka tas ir par to anketu. Tad par... mums arī ir ļoti līdzīga pieeja tai ziņā, ka mēs fokusējamies uz Latvijas rezidentiem, šeit dzīvojošajiem cilvēkiem un arī uzņēmumiem, kas strādā, kuriem ir saikne šeit ar Latviju. Katrai bankai, protams, var būt sava, teiksim, riska apetīte, mērķauditorija, kā jau katram biznesam. Katrs bizness nosaka savu mērķauditoriju. Mēs, Swedbank, Latvijā esam noteikuši, ka primāri strādājam ar Latvijas rezidentiem. Tāpēc, teiksim, ja mums atbrauks kāds, nezinu, no Ķīnas, vienkāršs tūrists un gribēs atvērt kontu, mēs nevērsim, mēs prasīsim - kāpēc tas konts ir vajadzīgs? Šis jautājums mums ir jāuzdod, izrietot no AML direktīvas.
\nMums ir jānoskaidro, kāpēc klientam ir vajadzīgs konts. Tātad mēs šo jautājumu uzdosim. Ja klients... nu, tad attiecīgi - ko viņš atbildēs? Ka viņš grib ārvalstīs turēt maciņu? Nu, tad tas nav mūsu mērķauditorijas klients. Mēs nodrošinām pakalpojumus klientiem, kas šeit grib saņemt savus ienākumus, kuriem ir nepieciešami tiešām bankas risinājumi. Par pamatkontu. Jums ir pilnīga taisnība. Privātpersonai, protams, ir vajadzīgs konts, lai dzīvotu, uzturētos valstī, un tāpēc arī tā regula tāda ir ieviesta, kurai mēs arī sekojam. Par pamatkontu runājot, nav tā, ka mēs atsakām pamatkontu. Tur ir jābūt ļoti, ļoti kritiskam gadījumam, lai mēs tiešām atteiktu pamatkontu. Mums ir bijušas situācijas, kad mēs pilnā apmērā kontu klientam vairs nenodrošinām, bet klients mums uzraksta apliecinājumu, ka viņam citā bankā nav kontu, ka viņam šis būs vienīgais konts, un pamatkontu mēs tad nodrošinām. Bet, lai atteiktu pamatkontu, tur tiešām ir ļoti... Es teiktu, ir ļoti individuāls un kritisks gadījums, lai mēs atteiktu privātpersonai pamatkontu.\" \"Šis regulējums neattiecas uz uzņēmumiem, tas attiecas uz privātpersonām.Par uzņēmumiem. Par atteikumiem runājot, mums ir jāsaprot uzņēmuma saimnieciskā darbība, viņu sadarbības partneri, kurās valstīs uzņēmums darbojas, kādi riski ir saistīti. Jo tāpat droši vien jūs esat dzirdējuši visus skandālus, kas bija vairākus gadus atpakaļ, kur bankām tas tika pārmests. Jā, un tas jau netika pārmests no Latvijas Bankas puses vai tikai šeit lokāli, tas pārmetums bija starptautisks, un diemžēl mūsu reputācija kā valstij diezgan ir cietusi tādēļ... nu, kāda tā situācija bija vairākus gadus atpakaļ.\" \"Ir tā, ka, ja tas uzņēmums ir jauns, tikko atnācis, viņam uzreiz atvērs kontu. Ja uzņēmums grib atvērt... no vienas bankas pāriet uz citu banku, tad, jā, mēs uzreiz sākam pētīt - kāpēc, un tad var būt AML jautājumi. Ja ir jauns uzņēmums, kas grib atvērt... Ja esošs uzņēmums grib atvērt jaunam uzņēmumam, savam meitasuzņēmumam, kontu, arī tad mēs sākam pētīt uzreiz. Tā ka tas var paņemt vairākas nedēļas. Kovida laikā, es slimošanas.\" \"No Swedbank puses- dažas dienas. Es domāju, tie gadījumi, kad konta atvēršana ir ilgāka, - tie ir absolūti atsevišķi gadījumi. Tā nav lielākā... vairuma statistika. Tā ka uz kopējo statistiku... nevar teikt, ka vidējais termiņš ir tie divi trīs mēneši. Noteikti nē. Tie ir atsevišķi gadījumi. Tieši tā! Kad ir vajadzīgi dokumenti... Un tur arī ir ļoti atkarīgs no tā, cik ātri klients šos dokumentus iesniedz, jo viņam arī... ja ir, teiksim, ārvalstu investori struktūrā... piemēram, ASV. No
\nASV dabūt dokumentus - tas nav vienas dienas jautājums. Nu tā. Un mums ir jāsagaida šie dokumenti. Tā ka tas var prasīt kaut kādu laiku. Bet tas nav standarts, un tas neattiecas uz visiem.\" \"Situācija noteikti ir normalizējusies. Vai mēs esam perfekti šobrīd? Droši vien nē. Mēs turpinām strādāt, uzlabot procesus. Bet varbūt kaut kas tāds... nu, viena liela lieta, kas būtu labojama... arī varētu teikt, ka - nē... Mēs, protams, turpinām slīpēt procesus un uzlabot tos.\" \"Ja mēs skatāmies, teiksim, uz kreditēšanu, tad kreditēšana ir attīstījusies vairāku gadu desmitu garumā.
\nKreditēšanā ir ļoti daudzi automatizēti modeļi un liela daļa no darba tiek paveikta automatizētā veidā. Ja mēs skatāmies uz AML, šī joma nav ar tik lielu, teiksim, vēsturisko bagāžu.
\nLīdz ar to, protams, ja mēs raugāmies automatizācijā, tad AML jomā mums nav tik daudz automatizēts, kā tas ir kreditēšanas jomā, līdz ar to ir lielāks manuālais darbs un arī nepieciešamais darbaroku skaits. Tas ir viens. Otrs. Kreditēšanā mums nav - nu, šeit es par Swedbank varētu runāt - visa kreditēšanas kompetence centralizēta, respektīvi, kur cilvēki tikai nodarbojas ar kreditēšanu, neko citu. Ja mēs skatāmies uz filiāļu tīklu, arī tur cilvēkiem ir pamatzināšanas kreditēšanā, viņi var to pirmo konsultāciju sniegt. Tāpat uz konsultāciju centru zvanot, arī tur tā kompetence ir, tā ka viņi kaut kādu savu daļu slodzes velta kreditēšanas jautājumiem, arī palīdzot klientiem. Savukārt par AML mums lielākoties ir koncentrēts, līdz ar to, lai rēķinātu kapacitāti un salīdzinātu, tas nav tāds \"jā\" vai \"nē\" jautājums, tur būtu jāliek cipari un jāņem vērā arī tā attīstības fāze, kurā mēs esam.\"
\nNu, tas no starptautiskās pieredzes nav nekas nesamērīgs. Ja jebkurš no mums kā tūrists dotos uz, nezinu, Krieviju, Ameriku vai Vāciju, mums arī, visticamāk, kontu neatvērtu. Tajā brīdī, kur ir iemesls būt saiknei ar to valsti - tu studē, tev ir darbs, tev ir kaut kādas, nezinu, patvēruma tiesības vai kā -, protams, tas ir absolūti cits stāsts. Eiropas Savienībā, patiesību sakot, ir tā saucamā Single Euro Payments Area (SEPA). Tātad, ja tev ir karte vienā no Eiropas bankām un konts vienā no Eiropas bankām, tad tu ļoti labi var startēt un kādu laiku pat dzīvot citā valstī, un tev pat nevajadzēs tur uzreiz to kontu atvērt. Tā ka tas nav nekas unikāls par Latviju, tas ir, kā finanšu sektors pasaulē darbojas. Tas izriet no tādiem vispārējiem riska vadmotīviem, ka tas risks nav pārvaldāms. Ja jebkurš jebkurā valstī jebkurā brīdī varētu atvērt kontu bez saprotamas saiknes ar to valsti, tad tas ļoti apgrūtinātu finanšu sektoram uzdoto uzdevumu, kas ir cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
\nBet vēlreiz uzsveru: tikko parādās saprotams iemesls tieši tajā valstī vēlēties kontu, tur fundamentālām problēmām nevajadzētu būt.\" \"Kritēriji... tie ir faktiski modeļi vai faktori, kas ietekmē riska modeļus, kas, starp citu, arī nosaka to, cik daudz bankām ir jātur savs kapitāls pretī konkrētai kredītu ekspozīcijai un attiecīgi - cik tas kredīts tad maksā. Bet kopumā es lielos vilcienos varu pievienoties Kārlim - teiksim, tajā vēsturiskajā dinamikā. Es teiktu, ka nu jau vairākus gadus mēs redzam, ka tas pieprasījums ir vājāks kreditēšanas pusē, nekā mēs gaidījām savās prognozēs, bet, protams, tam ir dažādi iemesli.
\nMums ir nākuši vairāki tādi šoki - tādi kā kovids un kara eskalācija Ukrainā. Bet nu kopumā... teiksim, tie fundamentāļi, kad vienkārši Latvijā ir mazāk kreditējamu uzņēmumu... un tā ir tā pieprasījuma puse. Līdzīgi kā \"SEB banka\", teiksim... Mums arī ir pilnīgi identiski kritēriji un modeļi visās trijās valstīs, un, ja mēs izfiltrējam cauri, teiksim, visu korporatīvo bāzi, tad kreditējam uzņēmumu, nu, teiksim, caur Swedbank acīm. Piemēram, citās valstīs ir tūkstošiem, desmitiem tūkstošu vairāk, desmitiem tūkstošu... Tas ir ar vieniem un tiem pašiem kritērijiem, nevis tāpēc, ka mums Latvijā ir kaut kādi citi uzstādījumi. To mēs arī redzam statistikā, cik Latvijā procentuāli ir uzņēmumu ar pozitīvu pašu kapitālu, pozitīvu operacionālo peļņu, kas ir tie pamatkritēriji, lai vispār uzņēmums varētu nākt uz banku. Bet, ejot uz priekšu, protams, mums pulveris sauss, un mēs ceram, ka šis pieprasījums un investīciju aktivitāte ies uz augšu. Tagad arī ilgtspējas transformācija dod tādu papildu grūdienu, ko bankas labprāt apmierina... šo pieprasījumu... un konkurē. Tā ka... Bet, skatoties atpakaļ, droši vien mēs varam iet šeit pētījumos, kā saka, ļoti dziļi.\" \"Varbūt daži aspekti. Tajā kreditēšanā, kas ir šogad...
\nJaunajā kreditēšanā jaunie kredītņēmēji jau iet saistībās, pieņemot un izvērtējot paaugstinātās EURIBOR likmes. Tā ka savā ziņā tas ir ļoti, ļoti apzināts lēmums. Un tā dinamika varbūt pret to fonu, kādas bija gaidas par ziemu - it sevišķi -, ir pietiekoši pozitīva no tāda makroviedokļa. Šeit droši vien var būt arī citi viedokļi, bet Latvijas ekonomika šo ekonomikas ciklu... nu, sekojot procentu likmju pieaugumam... Skaidrs, ka sekos arī tā saucamais kredītu cikls, kad šīs pieaugošās procentu likmes pāriet uzņēmuma izmaksās un mazina pieprasījumu pēc kredītiem, vārdu sekot, reālās ekonomikas efekts. Ja mēs skatāmies globāli, šīs pieaugošās procentu likmes un līdz ar to arī kaut kādā mērā samazinātā likviditāte Latviju skars caur eksportu, jo mūsu uzņēmēji, kas strādā, jutīs varbūt vājināšanos eksporta tirgos. Pašiem fundamentāli situācija ir laba. Mums ir krīzes vai... teiksim, krīzes nojautās šis zemais saistību apjoms, kas bieži tiek saukts par defektu, bet īstenībā ir efekts. Jo, ekonomikai sabremzējoties, ar mazāku saistību slogu tikt galā ir vieglāk nekā ar lielāku. No otras puses, tas nozīmē, ka, ieejot jaunā ciklā, ir kapacitāte investēt, aizņemties un ielēkt tajā nākošajā izaugsmes ciklā. Vai tā būs, tas savā ziņā būs atkarīgs no uzņēmējiem un ambīcijām. Viņi redzēs, ka eksporta tirgi vājinās, vismaz īstermiņā. Vai viņi saskatīs to vienu divus soļus uz priekšu vidējā termiņā un izmantos šo brīdi, lai investētu, ielēktu tajā nākošajā izaugsmes ciklā... Tas ir, tā teikt, abpusējs process. Vēl viena lieta, ko es gribēju pieminēt,
\n\"Šīs trīs lietas ir tās, ko mēs, ar bankām tiešā veidā runājot, esam aktualizējuši, un, kā jau es minēju, gan depozītu, gan kreditēšanas pusē mēs zināmu virzību esam redzējuši. Te daudz vēl darāmā, bet komisiju pusē - nē, mēs no Latvijas Bankas puses arī uz to skatīsimies krietni uzmanīgāk tuvāko mēnešu laikā, un mēs ļoti ceram redzēt tur būtiskāku virzību. Tad par kontu apkalpošanu. Un visvienkāršākais variants, manuprāt, kam pieskarties, ir pamatkonts privātpersonām. Un tur, jā, tas viss balstās uz Eiropas Savienības regulu, bet regula Latvijā ir ieviesta diezgan, nu, tādā stingrā veidā, proti, jautājums ir par vārdu \"reputācija\". Un, mūsuprāt... šajā brīdī, cik es saprotu, arī mēs - saskaņoti ar Finanšu ministriju - pamazām virzām šo jautājumu uz priekšu, un, ja noņem vārdu \"reputācija\", tad nav vairs iespējas cilvēkam neatvērt pamatkontu. Protams, šī pamatkonta izmantošana ir absolūti minimāla, līdz ar to bankām arī tam nevajadzētu radīt nekādas problēmas ne korespondentattiecībās, (ko bankas ir iepriekš uzsvērušas), ne arī citā, starptautiskā sadarbībā. Un arī, protams, uzraugs uz to skatās kā uz pamatkontu, kur resursu līdzekļu plūsma ir ļoti ierobežota un nekādus riskus pēc būtības nerada. Līdz ar to, manuprāt, pamatkontu jautājums ir risināms.
\nUn šis ir daļa no stāsta, proti, par riskos balstītu pārvaldību, kur pāris gadus atpakaļ, kad ļoti straujas pārmaiņas bija nepieciešams veikt, atsevišķās jomās bija krietni vienkāršāk ieviest noteikumu pārmaiņas. Šajā brīdī, es domāju, vairāk ir virzība tiešām uz riskos bāzētu izvērtēšanu.\" \"Attiecībā uz privātpersonu pamatkontu - manuprāt, tur vajag stundu, lai jūs varat nobalsot un, teiksim... Protams, pirms tam nepieciešama arī diskusija un tad uzklausīšana, bet, manuprāt, banku bažas šajā brīdī ir pārspīlētas, un līdz ar to tas būtu diezgan ātri. Nu, labi - nedēļu.\" \"Šis bija tas vienkāršākais variants, mūsuprāt, kas ir saistībā ar privātpersonu pamatkontu. Protams, ar uzņēmumu kontiem un standarta kontiem... tur vienmēr, kur tie konti tiek krietni plašāk izmantoti, tur gan ir riskos bāzēta pieeja un tur tiešām ir uzmanīgi jāskatās, ko banka... kādus riskus ņem vai neņem, bet tajā pašā laikā, protams, šim jautājumam, kas tiek klientam uzdots, tam ir jābūt arī samērīgam, ko precīzi no klienta grib uzzināt, jo galvenais - ir jāuzzina tas stāsts, vai tam cilvēkam vai uzņēmumam ir sasaiste ar Latviju. Bet tas nudien nenozīmē veidot kaut kādus kopotos rakstus, aptaujājot un prasot visas iespējamās izziņas. Līdz ar to tur, protams, tam ir jābūt saprātīgam. Bet šeit viena lieta, kas vēl, protams, ir... Divas lietas vēl uzsvēršu, tad šai intervencei es pielikšu no savas puses punktu. Par standarta kontiem un standarta pieejamību. Tur, protams, ir jautājums par riskos bāzētas pieejas pilnvērtīgu ieviešanu un uzlabošanu, un tur, viennozīmīgi, ir ko darīt... un gan izpratne uzraugu un banku pusē, kā mēs uz šīm lietām skatāmies, un arī laiks mainās. Līdz ar to būs virkne lietu arī, ko no Latvijas Bankas puses mēs ļoti konkrēti esam laika rāmī ielikuši, ko mēs centīsimies tuvāko mēnešu laikā izdarīt, lai arī šādas lietas un izpratne kļūtu vienotāka un pilnvērtīgāka.
\nPiemēram, tas pats atjauninātais rokasgrāmatas stāsts - tagad līdz jūnija beigām -, kur tiek apskatīti konkrēti gadījumi, lai bankām šo izpratni atvieglotu un tajā pašā laikā arī no klientiem neprasītu kaut ko tādu, kas nav adekvāts. Savukārt par jūsu minēto FID. Un tur, manuprāt, arī ir viena ļoti būtiska lieta. Kā jau iepriekšējā reizē, kad mēs tikāmies, - attiecībā uz policejisko funkciju... mums sadaļa... es domāju, bankām, ir atsevišķos gadījumos uzlikts krietni par daudz. Un FID iniciatīva noņemtu daļu no tā nost no Latvijas Bankas puses, vismaz šajā piedāvājumā, ko mēs esam redzējuši pašlaik no FID, ir absolūti atbalstāma. Un līdz ar to tam būtu jāiet cauri... nu jau, manuprāt, ļoti konkrētam procesam, kurā brīdī tad to noņemt, un ko dara pārējās institūcijas. Jo bankas nudien nevar būt arī izmeklētāji par visiem jautājumiem. Un pati pēdējā lieta. Runājot par to, ka cilvēki nevar atvērt kontus, man nudien ir mudinājums
\nPagājušajā gadā ir bijuši 26 pieteikumi. Tikai 26 pieteikumi, ar ko... kas ir atnācis uz ombudu, uz Latvijas Banku, manuprāt, tikai daži, ja, FKTK... tur nekā nav. Līdz ar to nāciet ar konkrētu stāstu, tad to mēs varam atrisināt. Kamēr mēs konkrētas lietas nezinām, mums arī kā uzraugam pie komercbankām aiziet un pateikt konkrēti, ko jūs darāt nepareizi, ir ļoti grūti. Līdz ar to, jā, ir lietas, kas ir jādara krietni vienkāršāk, un tur tam risinājumam ir jābūt pēc iespējas ātrāk, jo tas nudien nav sarežģīts.\" \"Viena lieta, ko es teicu par to AML, ko es noteikti gribu piebilst, lai mēs vienkārši to tēmu varam noslēgt.
\nŠeit, manuprāt, viena lieta, kā mazināt šo manuālo darbu arī no valsts puses, - ļaut pieeju dažādiem reģistriem, vienkāršot šo reģistru stāstu, ļaut uzturēt vienu reģistru. Piemēram, mēs visi esam tā saucamie PEP (politiski nozīmīgas personas), un katra finanšu institūcija uztur savu sarakstu, cik es saprotu.
\nCik tas ir pārdomāts? Domāju, diez vai. Ja būtu viens, tad visiem viens ieejas punkts, visi zina vienu informāciju, un līdz ar to tas ir gan lētāk, gan ātrāk. Līdz ar to, nu, paskatāmies arī no valsts puses, kā vienkāršot šo izmaksu, šo procesu stāstu. Bet par kreditēšanu. Mēs jau iepriekšējā reizē runājām, kāpēc kreditēšana ir svarīga. Tā ir daļa no ekonomikas izaugsmes finansēšanas. Līdz ar to šajā jautājumā iekšā vairs neiešu. Tas visiem ir skaidrs. Jautājums - ko ar to darīt no Latvijas Bankas puses, kas ir arī uzraugs. No šī gada sākuma mēs esam sev salikuši ļoti konkrētu darbu sarakstu. Jāsaka gan - pārrunājot gan ar finanšu sektoru kārtējo reizi, gan ar valsts citu institūciju pusi un pašiem paskatoties ar krietni plašāku skatu, ko mēs darām, mēs varam atrast tikai samērā nelielus uzlabojumus.
\nLīdz ar to tas viedoklis no Latvijas Bankas puses ir tāds, ka attiecībā uz kreditēšanu vairāk vai mazāk šī regulējuma puse bija diezgan solīda un laba jau iepriekš. Un ko mēs darām tagad? Līdz vasaras beigām mēs to būsim jau pilnībā izdarījuši. Es nesolu ātrāk, tāpēc ka kaut kas var arī risku vērtējumos aizķerties, bet tūlīt jau mēs to būsim izdarījuši. Līdz ar to tas jautājums ir - kas tad ir tās pārējās lietas? Un tur diemžēl vai par laimi visiem savs darbs darāms, līdz ar to katram to darīt... Man ir liels prieks dzirdēt no bankām, ka tās ir arī krietni ambiciozākas un vērtē tos strukturālos riskus, es ļoti ceru, jau mazliet citādāk nekā iepriekš. Man ļoti liels prieks redzēt (diemžēl tikai tagad pēc jau diezgan tādām karstām publiskām diskusijām), ka arī atsevišķiem kredītiem, piemēram, ar ilgtspējas jautājumiem saistītiem kredītiem, banku maržas uz kādu laiku tiek samazinātas. Tātad mēs varam labāk nekā līdz šim. Es ļoti ceru, ka atsevišķos gadījumos tā lieta kļūs jau par standartu industrijā un konkurence kļūs tiešām asāka. Savukārt, kas vēl ir darāms, protams, ne tikai banku pusē, skatoties, ka...
\n2008. gads bija 2008. gads, bet tagad mēs esam kvalitatīvi krietni cita ekonomika nekā 2008. gadā. Protams, šeit ir arī valsts pusē jautājums, piemēram, par to pašu būvniecības procesa sakārtošanu. Mēs zinām, ka būvniecība ir viens no kredītietilpīgākajiem procesiem, tur, kā mēs esam identificējuši, ir tiešām daudz kas darāms gan ar siltināšanu saistītos jautājumos, gan ar indeksāciju saistītos jautājumos. Tur ir izveidota konkrēta darba grupa, un es ļoti ceru, ka rezultāti būs ātri. Un ir virkne dažādu citu lietu. Līdz ar to šajā brīdī, es domāju, izpratne visiem ir, un, ja vēl nav, es ceru, ļoti ātri būs, ka tā ir, angliski sakot, win-win situācija. Lielāks tirgus Latvijas ekonomikai nāk par labu. Latvijas uzņēmumiem, iedzīvotājiem aktīvā kreditēšana nāk par labu, un no tā iegūst arī finanšu sektors, palielinot savu apjomu - šajā brīdī tiešām kreditēšanu, lai gan pēdējos gados mēs redzam, ka jaunais portfelis ir bijis plusos un ka banku ambīcija pēdējā laikā, var redzēt, ir uzlabojusies. Tad mums jāredz tas darbos, jo līdz šim ekonomikas izaugsme bijusi straujāka nekā kreditēšanas izaugsme.
\nŠī tendence ir jālauž, un viena no tādām indikācijām, ko mēs varētu redzēt tajā brīdī, kad ekonomika atsāk augt, - ka šis procentu likmju kāpums mums ir aiz muguras. Manuprāt, ļoti dabiski būtu redzēt, ka kreditēšanas apjomu kāpums ir straujāks nekā nominālais IKP izaugsmes temps. Tas nozīmē, ka ekonomikā kredītu apjoms pieaug, ne viss... pret ekonomiku sarūk. Ko darīt?
\nNo Latvijas Bankas puses, es jau minēju, ir virkne lietu, kas saistītas ar informācijas publicēšanu un pieejamību... veidojas cieša sadarbība ar uzņēmēju organizācijām arī par to pašu atteikumu jautājumu, kas ir tā pamatproblēma, lai to identificētu. Attiecībā uz regulējumu - un šeit es runāju vairāk tieši par kreditēšanu - jau jūnija laikā mēs apstiprināsim.
\nPussolis jau praktiski ir sperts, vēl atlikusī daļa ir attiecībā uz komercīpašumu, kādiem riska svariem tas iet aprēķinos iekšā.
\nTas gan attiecas tikai uz diviem tirgus dalībniekiem, pārējiem...
\nNē, es atvainojos, otrādi - tas attiecas uz lielāku daļu tirgus dalībnieku. Bet nu, teiksim, tas lielākais \"kartupelis\", ko jūs minējāt, ir saistība ar 2008. gada krīzi un tie zaudējumi, un tur no mūsu puses vienmēr ir bijusi atvērta pozīcija pret komercbankām. Šos riska modeļus pārskata pēc komercbanku iniciatīvas. Tur ir divas bankas. Nāciet pie mums, mēs jums palīdzēsim salikt šo stāstu, bet tai iniciatīvai ir jānāk no komercbanku puses.\" \"Nu, īstermiņā mēs neko neredzēsim, un nākotnē nekas nebūs. Manuprāt, tā nedrīkst būt un tā arī nebūs. Jā, pašreizējā brīdī likmes aug, jā, tas ierobežo ekonomisko aktivitāti, jā, tas piebremzēs pieprasījumu arī pēc kredītiem, bet tajā pašā laikā tas uzstādījums, par ko mēs no Latvijas Bankas puses runājam, - sagatavojam augsni nākošajam biznesa ciklam. Mēs kā valsts nevaram atļauties nobumbulēt vēl 10 gadus ar ļoti vārgu biznesa... kreditēšanas ciklu, līdz ar to mēs noēdam vienkārši savu nākotni. To mēs nevaram atļauties. Līdz ar to tas uzdevums ir tiešām sakārtot vidi tādu, lai nākamo biznesa ciklu mēs izmantojam ar uzviju. Savukārt par to, ko var darīt jau pašlaik.
\nEs jau minēju vienu lietu, un es ļoti labprāt redzētu, ka arī bankas seko tendencēm un arī klienti par to vairāk uzzinātu. Tas jau nenozīmē, ka obligāti jākreditē, teiksim, milzīgi vairāk šodien, bet mēs redzam, ka, visticamāk, mēs varam samazināt komisijas tirgū, mēs varam paskatīties, kāda ir riska vērtējuma lieta, tas ir, piemēram, arī samazināt maržas. Jo vērtējums, ko mēs esam veikuši visas eirozonas ietvaros... Mēs redzam, ka Latvijā izsniegto kredītu cena ir tomēr augšējā decilē, salīdzinot ar eirozonas vidējiem un kredītu cenojumiem. Kredīti ir dārgi, un tur noteikti var kaut ko uzlabot, un tas, manuprāt, banku pusē ir - redzēt šo iespēju, jo tirgū ir vieta, tirgū ir vieta gan lielākai konkurencei, gan aktīvākai kreditēšanai, gan arī augstākām depozītu likmēm un arī, iespējams, mazākām komisijām... un tā tālāk. Līdz ar to tas ir jautājums gan par cenu, gan par risku apetīti, gan par nākotnes redzējumu. Latvijā ir strukturāli krietni kvalitatīvāka ekonomika, nekā tas bija padsmit gadus atpakaļ. Tiesiskā vide vienmēr būs uzlabojama, un to noteikti vajag darīt. Un tas ir ļoti, kritiski svarīgi, jo uzņēmums, kam ilgstoši ir negatīvs kapitāls, diez vai var cerēt uz kaut ko no bankām. Līdz ar to tur ir jāatrod arī risinājums, kā šādi uzņēmumi ilgstoši... nevar dzīvot ar negatīvu kapitālu.
\nBet, manuprāt, tas uzsvars šajā brīdī ir: tirgū ir vieta, tirgū ir vieta gan lielākai uzņēmumu ambīcijai, gan banku tālredzīgākiem lēmumiem gan par ekonomikas izaugsmi un kreditēšanu, gan par pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, gan arī, protams, no valsts puses - par vides uzlabošanu. Tiesiskā vide arī, teiksim, kā jau minēju iepriekš, piemēram, ar siltināšanu saistītas lietas. Tas mums ir izdevīgi kā valstij. Tad saliekam to, lai tas var notikt.\" \"Šodienas diskusija apliecināja, ka gan finanšu pakalpojumu pieejamības pusē, tātad arī kreditēšanas pusē... ir lietas, ko noteikti vajag uzlabot, un tur darāmais ir visiem iesaistītajiem. Manuprāt, uzlabojumi noteikti ir iespējami, jā, un arī nepieciešami, bet atsevišķās jomās tā tiešām vairāk ir izpratne un esošā regulējuma piemērošana. Bet, es domāju, ja mēs paskatāmies uz to problēmu definējumu, tad... Definējot precīzi to problēmu, mēs visātrāk atrodam risinājumu. Ir tiešām ļoti svarīgi kopējā diskusijā atrast to stāstu - kur ir tas problēmas punkts, un tad to var ļoti efektīvi noņemt.\"
\nLīdz ar to šobrīd mēs nediskriminējam Latviju, tie ir tieši tādi paši nosacījumi kā citās valstīs. Pašu kapitāls - tā ir viena no problēmām, kas ir. Mums ir ļoti daudzi uzņēmumi ar negatīvu paškapitālu, kas ir viens no indikatoriem par uzņēmuma veselību.\" \"Es varbūt neatkārtošos, ko kolēģi jau no citām bankām minēja, bet tas, ko mēs redzam, ka noteikti izaugsmi veicinoša ir energoefektivitāte, it sevišķi Rīgas pilsētā. Ir būtisks potenciāls sakārtot šeit un uzlabot, un, manuprāt, jebkura banka būs gatava startēt projektos un finansēt. Tā ka, ja mēs skatāmies no tāda pieprasījuma puses, tad, es teiktu, energoefektivitātes projekti māju siltināšanā - tas ir tas, kā var arī pieprasījumu... un kur mēs redzam ļoti lielu pievienoto vērtību arī mums kā valstij.\"
\nJau esam ierosinājuši no nozares asociācijas (paldies par politisko atbalstu tam), ka reģistru pieejamība... pēc būtības šobrīd, runājot par publiskajiem reģistriem, kas ir valsts reģistri, kredītiestādēm ir nodrošināta piekļuve, bet jāslēdzas ir klāt katram individuāli, un kredītiestādēm ir piekļuve bez maksas. Citiem likuma subjektiem šobrīd tas ir par maksu un arī tādā pašā veidā. Finanšu ministrijai, ja nemaldos, līdz jūlijam ir uzdots sagatavot likumprojektu grozījumus, kas piedāvātu līdzvērtīgu šo situāciju nodrošināt visiem likuma subjektiem, lai nebūtu atšķirību un būtu iespēja efektīvi izmantot, jo (noteikti Latvijas Banka varēs papildināt) publiskie reģistri ir tas sākumpunkts klientu izpētei, kur tu iegūsti pamatinformāciju. Jo vairāk tu vari pārbaudīt reģistros, jo mazāk ir jāprasa no klienta, un tā ir arī finanšu nozares vīzija par to izpētes ciklu
\nPar atbildības aspektu. Manuprāt, tā prasība bija no direktīvas līmeņa - par pieciem miljoniem. Tā nav Latvijas specifiska prasība.\" \"Ciktāl atceros no ieviešanas... To noteikti Latvijas Banka varēs labāk komentēt. Par padziļinātās izpētes kritērijiem.
\nTur ir viena nianse, ko var radīt arī ļoti precīzs apraksts. Un tā būtu iešana atpakaļ uz to pieeju, kas bija iepriekšējā, kas ir formāla pieeja: ir - ir, nav - nav. Protams, ka to jēdzienu ir vērts piepildīt, un arī strādājam kopā ar Latvijas Banku, lai izvērstu saturu. Arī šobrīd ir iesniegta virkne priekšlikumu, no kuriem lielāko daļu Latvijas Banka ir ņēmusi vērā, un turpināsim strādāt, it īpaši attiecībā uz tādiem riskiem, kuri ir grūtāki, jaunāki, grūtāk izprotami, kas ir fintech nozare, virtuālās valūtas un tamlīdzīgi. Bet jēdzienu vajadzētu piepildīt ar saturu, atstājot ja ne šo subjektīvo, tad katrā ziņā ar saturu piepildāmu kritēriju aspektu, pretējā gadījumā mēs aiziesim atkal atpakaļ uz to, ka būs tick box approach, un tad būs ļoti mazas manevrēšanas iespējas starp riska līmeni. Jā. Par KYC utility. Arī normatīvais regulējums šobrīd piedāvā iespēju veidot uzņēmumiem apvienotos klientu izpētes rīkus. Nozares pusē tādu arī veidojam šobrīd priekš bankām, bet tāda ir iespēja jebkuram likuma subjektam - attiecīgi veidot un caur šiem rīkiem piekļūt vienuviet gan izpētes informācijai, gan, ciktāl to atļauj likums, apmainīties ar informāciju un tamlīdzīgi. Bet tai iniciatīvai šobrīd... likumdošanas līmenī jau ir sakārtots. Mēs esam pirmrindnieki arī šajā jautājumā, citas valstis mūs tiešām apskauž par šāda regulējuma esamību. Bet tur ir jābūt atkal uzņēmējdarbības sektorā... Es teiktu, tā ir niša, kur ir vērts padomāt par uzņēmumu radīšanu, nodrošinot šo pakalpojumu. Tā ir likumā atļauta darbība, ko var veikt licencēti Datu valsts inspekcijā. Tā ir atļauta starp jebkuriem likuma subjektiem, bet ir jāveido attiecīgs rīks, kurš ir jālicencē Datu valsts inspekcijā. Bet šāda iespēja, kā veidot vienuviet agregātu rīku, ir jebkuram likuma subjektu grupā. Mēs vienkārši šobrīd veidojam priekš sevis. Normatīvais regulējums atļauj kredītiestādēm šobrīd apmainīties savstarpēji ar informāciju, bet to pašu var darīt arī grāmatveži savstarpēji, arī citi likuma subjekti - notāri, advokāti, juristi. Tā ka tur ierobežojumu uz šo rīku veidošanu nav. Papildinot varbūt vēl nedaudz par reģistru, ko pieminēja Latvijas Banka, - politiski nozīmīgu personu reģistru.
\nSavulaik... Tur arī ir jāskatās, ņemot vērā, ka PEP definīcija ir Eiropas līmenī noteikta. Mēs šobrīd no aktivitātēm Eiropas Savienības līmenī redzam, ka tā definīcija elastīgāka nekļūst, tur tikai tiek papildināts ar jauniem kritērijiem. Bet tas, ko savulaik vēlējāmies redzēt un arī iesākām diskusijas ar Valsts ieņēmumu dienestu, - ka šajā reģistrā nacionālā līmenī šī informācija būtu izsmeļoša, proti, ka no valsts puses tiktu iekļautas vismaz nacionālās politiski nozīmīgās personas un tas vairs privātajam sektoram papildus nebūtu jādara. Bet mēs saņēmām atbildi, ka pēc būtības mums tāpat pašiem tas ir jāvērtē un ka no valsts puses piedāvāt mums izsmeļošu šo reģistru nav iespējams.\" \"Par AML sistēmu runājot, tiktāl, ciktāl jau no Finanšu nozares asociācijas pozīcijām esam pauduši tādas lielākās lietas, par ko diezgan daudz jau runāts, ir uzraudzības sadrumstalotība. Par to esam runājuši. Tas ir arī vairākos valdības pasākumu plānos, un sagaidām, ka tas tiks risināts, jo šobrīd Latvijā ir, ja nekļūdos, 13 vai 14 uzraudzības iestādes.
\nKredītiestādi vienlaikus var uzraudzīt līdz pat trim iestādēm - Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs -, kas, saprotams, rada slogu gan no informācijas sniegšanas apjoma, gan arī mēdz veidot praksē situācijas, kurās pieeja no regulatoriem mēdz būt atšķirīga. Ja vienam regulatoram ir vienas prasības, otra prasības var niansēs atšķirties, kas rada izdevumus, apjukumu un arī neērtības klientiem. Otrs aspekts ir (šodien jau Latvijas Banka pieminēja) mazie nodokļu ziņojumi. Tā ir joma, par kuru mēs esam vienisprātis ar Finanšu izlūkošanas dienestu, ka šī sistēma ir jāpārskata un tā īsti neatbilst naudas atmazgāšanas novēršanas mērķim, proti, skrupulozi vērtē darījumus, kuri vairāk satur nodokļu riska pazīmes nekā pēc būtības identificē aizdomīgu darījumu. Un papildus jau pieminētā informācijas pieejamība no valsts reģistriem ar... arvien plašāk, ērtāk, lai nodrošinātu tādu veiksmīgu un plūstošu procesu. Bet pārējais viss, kā jau minēts, lielā mērā ir atkarīgs no ikdienas prakses, pielāgošanās un vairāk nav saistīts tik padziļināti ar regulējuma jautājumiem.
\nProtams, ir jāņem vērā, ka šobrīd mēs lielā mērā esam atkarīgi arī no tā, kādas izmaiņas būs sagaidāmas Eiropas Savienības līmeņa normatīvajos aktos, un arī tur jau esam sadarbībā ar uzņēmumu organizācijām pauduši Eiropas Parlamenta deputātiem savu viedokli par atsevišķu prasību... iespējamu tālāku situācijas sarežģīšanu gan uzņēmēju pusē, gan banku pusē. Viens no tiem ir PLG sliekšņa samazināšana no 25 procentiem uz 15, kas neatbilst starptautiskajam standartam un ir vairāk kāda... politiska iniciatīva, kurai sekas var būt ļoti nopietnas gan banku, gan klientu pusē. Un otrs aspekts ir aizliegums kredītiestādēm strādāt ar uzņēmumiem, kuri Eiropas Savienībā nav atklājuši patiesos labuma guvējus, kas ir ļoti specifiska pieeja, un arī starptautiskajā banku federācijā esam runājuši par to, ka pēc būtības nostāda Eiropas Savienību diezgan nekonkurētspējīgā pozīcijā. Bet tas arī principā viss, ciktāl runājam par regulējumu.\"
\nSniedzot piemērus, mēs esam gatavi sniegt mūsu redzējumu, kā būtu konkrētā situācijā veicama izpēte. Mēs nevarēsim noregulēt simtprocentīgi pilnīgi visus gadījumus. Atgriežoties atpakaļ, mums sākotnēji bija mēģinājums, teiksim, pateikt: rekur, ir nerezidents un ir veicami šādi pasākumi. Tas noveda pie pretēja rezultāta - ka mēs ielikām tādus gadījumus, kur būtībā nebūtu piemērojami šie pasākumi. Un tā nav riskos balstīta pieeja.
\nRiskos balstīta pieeja vienmēr saglabās elastību un zināmā mērā arī kaut kādu atbildību visās pusēs - gan banku pusē spēt pasākumus veikt atbilstoši riskiem, gan mūsu pusē arī spēt saprast riskus, ka tie pasākumi ir atbilstoši. Ja drīkst, pavisam īsi vēl par PEP definīciju. Mēs redzam šeit iespēju, teiksim, atvieglot to regulējumu. Mēs esam gājuši arī pie Finanšu ministrijas ar šo priekšlikumu - sadalīt ārvalstu politiski nozīmīgas personas un iekšzemes politiski nozīmīgas personas.
\nStarptautiskie standarti to ļauj, bet diemžēl Eiropā nav bijušas dzirdīgas ausis šim priekšlikumam, lai diferencētu, teiksim, šīs politiski nozīmīgās personas, jo to mums starptautiskais standarts atļauj, bet diemžēl mums ir jārēķinās arī ar Eiropas direktīvas prasībām, kuras mums ir jāņem vērā.\" \"Šeit mēs arī cenšamies caur... ar saprātu, riskos balstītu pieeju un arī tām regulējuma prasībām, jo pēc būtības šo risku viņš nerada... nu, šī persona. Ja ir pagājis laiks (un to mēs esam arī snieguši savos skaidrojumos), ir jāvērtē risks, cik ilgi tās attiecības rada. Tajā pašā laikā starptautiskie standarti un tā prasība saka: nu, ja viņš ir politiski nozīmīga persona, risks ir jāvērtē visu laiku, tāpēc mēs cenšamies atrast, teiksim, to balansu, neprasot šajā gadījumā veikt padziļinātās izpētes tajos gadījumos, kur ir tie zemie riski, vai veikt tās tādā salīdzinoši... maksimāli vienkāršotā apmērā, lai mēs izpildītu normatīvās aktu prasības, bet tai pašā laikā varētu arī piemērot riskos balstīto pieeju. Tāpēc mums ir vienmēr tās normatīvo aktu prasības, kuras mums ir jāievēro, kur mūs pārbauda. Un otrs ir riskos balstītā pieeja, mēs arī tad cenšamies to saprātīgi un balansēti piemērot.\"
\nMums ir arī finansējuma pieejamības kalkulators mūsu mājaslapā - es to arī gribētu vēlreiz pareklamēt. Tur katrs uzņēmums ar savu reģistrācijas numuru faktiski var ieiet iekšā un, balstoties uz savu finanšu stāvokli, pēc būtības dabūt to sākotnējo novērtējumu, cik lielā mērā viņš var aizņemties. Protams, konkrēto banku priekšlikumi vai piedāvājumi var atšķirties no šī vispārējā kalkulatora, bet mēs kopīgi ieguldījām savu intelektuālo potenciālu, lai tiešām konkrēts uzņēmējs varētu dabūt tādu ātru novērtējumu. Otrs, ko es vienmēr saku, - ka pēc būtības... nu, tā kā arī Kazāka kungs minēja... ka to konkrēto problēmu tad, kad mēs runājam par konkrētiem uzņēmumiem, ir samērā maz. Es vienmēr aicinu atcerēties to, ka Latvijā tiešām... šeit ir uzaicinātas četras lielākās bankas, bet tomēr mēs esam, teiksim, situācijā, ka to banku skaits ir lielāks, un tāpēc pēc būtības ir vērts aiziet pašopot arī, pieņemsim, pie mūsu mazajiem biedriem. Un, ja ir konkrēts uzņēmējs ar konkrētu... teiksim, normālām finansēm un konkrētu projektu un tiešām nav iespējams dabūt šo finansējumu, tad es aicinu tiešām dot ziņu asociācijai. Un mēs iesaistāmies arī kaut kādā mērā kā mediators un mēģinām atrast risinājumu, palīdzēt šo jautājumu sakārtot. Jo lielākā problēma ir tāda, ka pēc būtības tad, kad es paprasu šo - konkrēto cilvēku, konkrēto uzņēmumu -, man neiedod šo - konkrēto cilvēku un konkrēto uzņēmumu... Un kaut kādā mērā mēs vispārinām no tādiem stāstiem, ko kāds mums ir teicis. Bet es tiešām gribētu risināt reālas problēmas ar reāliem instrumentiem. Tāpēc ir vajadzīgs konkrētais uzņēmums un konkrētais projekts.\"
\nKomisijas 2023. gada 6. jūnija sēdē izskanējušie viedokļi (paskaidrojumu kopsavilkums):
\nTas tāds salīdzinājums. 2021. gadā mēs bijām piektajā vietā. Tā ka tur mums ir kritums pēc šo darbaspēka ietilpīgo jomu un piesaistīto investīciju apmēra. Kopumā tas, kas mūs priecē un uz ko liekam uzsvaru, proaktīvi piesaistot investīcijas, ir tas, ka mēs proaktīvi strādājam tikai ar tām investīcijām, kas atbilst kādai no viedās specializācijas stratēģijām. Tās mums ir piecas.
\nRespektīvi, piesaistām investīcijas, kur ir konkurētspējas priekšrocības, ir inovāciju potenciāls vai kas cits, un tādējādi tāds klasisks uzņēmums, kas nerada augstu pievienoto vērtību, noteikti nav mūsu mērķa klients un nebūs. Mēs redzam, ka jau pagājušajā gadā piesaistīto investīciju apmērs šajās specializācijas jomās pārsniedza pusi, bija ap 60 procentiem.
\nŠogad no piesaistītajām investīcijām 80 procenti mums ir šīs viedās specializācijas jeb tādas nozares, kas ir ar vidēji augstu vai augstu pievienoto vērtību. Šogad esam piesaistījuši jau 340 miljonus investīciju, tātad, salīdzinot ar 430 pagājušajā gadā, mēs esam ļoti... ļoti labs mums pirmais pusgads šobrīd izskatās.
\nNo kopējā mums šogad uzliktā mērķa - 550 miljoniem - esam vairāk nekā 60 procentus piesaistījuši... investīcijas. Protams, mēs ļoti daudz strādājam ar esošajiem investoriem, braucam pēcapkalpošanas vizītēs, jo, kā rāda gan teorija, gan prakse, vairāk nekā 70 procentu vispār no investīciju apmēra valstij tiek piesaistīts caur esošo investoru paplašināšanos. Tāpēc ir ļoti svarīgi rūpēties par to, lai esošie investori, uzņēmumi justos labi. Protams, šajās sarunās, kur arī mans kolēģis Raivis daudz, daudz runā (un visa komanda kopā) ar investoriem, izkristalizējas zināmie izaicinājumi vai problēmas: darbaspēka pieejamība - numur viens, nodokļu politikas paredzamība - numur divi, kā arī, protams... Ārvalstu investoru padome aprīlī iezīmēja šajā indeksā, ka redz, ka ir nepieciešama lielāka dinamika valsts pārvaldē. Tur nebija kritika LIAA virzienā, bet kopumā, ka tas birokrātiskais slogs un tas, ar ko saskaras, piemēram, investors ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm - vai tās ir problēmas saņemt vīzas vai ko citu... Nu, tie ir tie sarežģījumi, ar ko mēs saskaramies, runājot ar esošajiem investoriem, kā viņi jūtas.
\nAprīlī veiktajā aptaujā noskaidrots: 79 procenti esošo investoru joprojām plāno veikt jaunas investīcijas Latvijā. Tā ka nav arī viss ļoti slikti, bet, protams, varētu būt labāk. Tas tā nedaudz ieskatam, kā mums klājas un kas ir tas... No jomām gan pagājušajā gadā, gan arī no šogad sāktajiem projektiem, jau veiksmes stāstiem, enerģētika ir absolūta līdere. Enerģētikā ir saules, vēja parki, dažādi citi ar enerģētiku saistīti projekti, tā ir absolūta līdere. Otrajā vietā - IKT, arī dažādi viedās pilsētas risinājumi, dalīto pakalpojumu centri. Tie ir otrajā vietā, tā teikt. Un tad salīdzinoši vienmērīgi sadalās viedie materiāli, biomedicīna, bioekonomika ar kokapstrādes uzņēmumiem, kas ir jau ar augstāku pievienoto vērtību. Tie tad ir pārējie.\" \"Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad investoram tiešām ir problēmas un banka ļoti ilgi izvērtē un galarezultātā nevēlas investoram atvērt kontu, un tas pat nav bijis kādu trešo... ne Eiropas Savienības valstu... valsts uzņēmums un īpašnieks, bet Eiropas Savienības... un tad tās ir individuālas sarunas ar banku, kur mēs mēģinām palīdzēt, bet tie pēdējo divu trīs gadu laikā... tie ir bijuši divi, varbūt trīs gadījumi no vairākiem desmitiem. Tā ka tiešām tas ir bijis tāds... Un, protams, banka jau arī... Nav tā, ka mums banka arī izstāsta, kas tas ir bijis par iemeslu, bet tas, ko mēs bankai parasti lūdzam, - paskatīties, vai tiešām nav paņemts kaut kas par stingru, un varbūt tiešām iedziļināties individuāli, ka šis investors ir tas, kas ir izgājis mūsu filtru, un pirmšķietami vajadzētu visam būt kārtībā. Mēs vienkārši lūdzam pārskatīt. Tas ir vienīgais tāds praktiskais aspekts, ko es varu minēt. Bet tas noteikti neparādās nekur - ne investoru veiktajās aptaujās, ne Ārvalstu investoru padomes veiktajos pētījumos vai aptaujās -, ka šis aspekts parādītos tiem lielajiem investoriem kā bremzējošs, lai ienāktu Latvijā vai paplašinātos Latvijā. Cita runa droši vien ir par jaunuzņēmumiem jeb start-up, bet ne par tiešām tādiem klasiskiem uzņēmumiem.\" \"No LIAA puses mēs, tā teikt, pazaudējām vairākus uzņēmumus dēļ Latvijas imigrācijas politikas, jo nedevām vīzas ne baltkrieviem, ne krieviem, - ļoti... lielu amerikāņu IT uzņēmumu, kas vēlējās... un citus. Fredis arī ļoti labi noteikti atceras - tie bija tādi sāpīgi gadījumi. Nu, lūk, tas noteikti ir bijis numur viens, jo mēs redzējām, cik labi klājās Lietuvai, piemēram, kas šo veiksmīgi izmantoja. Nu, lūk... numur divi - noteikti arī darbaspēka pieejamība. Bet arī līdzīgi, ja joma ir ļoti specifiska, un tur tad mums ir labi jāizmanto tās mūsu esošās
\npriekšrocības, jo... viens no veiksmes stāstiem ir EPAM Systems, kas ir ukraiņu uzņēmums, kas ražo specifiskus paraugus biomedicīnas jomā, kas ienāca Latvijā un ir viens no vadošajiem pasaulē. Un šajā - biomedicīnas - jomā savukārt vēsturiski mums ir izveidojušās labas zināšanas un labs cilvēkresursu potenciāls, bet arī, protams, nav liels. Savukārt ir citas jomas, kur mums trūkst, nav šādu inženieru. Runājot konkrēti par inženiertehniskajām prasmēm, uzņēmumi... tiklīdz ir nepieciešams kas šāds, ir problemātiski, un, ja, piemēram, šos inženierus vajag ievest no, teiksim, Dienvidamerikas, tad tas savukārt atkal kļūst par ļoti lielu problemātiku un ilgu... Tā ka, jā, gan talantu trūkums, gan imigrācijas politika. Un trešais
\nBet tas ir par ražošanu... tas vairāk attiecas uz tādiem ražošanas intensīviem uzņēmumiem, ne pakalpojumu sniedzējiem.
\nPakalpojumu sniegšanas jomā, es teiktu, ka mēs esam labās pozīcijās.\" \"Esam arī kopā ar ministriem braukuši un kopā ar FKTK prezentējuši to situāciju, kāda ir Latvijā, un kas varētu būt tas... pīrāga daļa, ko varētu paņemt jauna banka. Bet diemžēl nav, nav šim joprojām rezultātu. Nav. Esam uzrunājuši Vācijā konkrēti banku, Austrijā ir bijusi saruna - nav, šobrīd no banku puses nav intereses ienākt Latvijā. Mums ir pārāk mazs tirgus, un acīmredzot tā daļa, ko FKTK ir sarēķinājusi... kas varētu būt tas... iespējams, tā daļa, ko var paņemt jauna banka... nav pietiekami pievilcīgs, tas biznesa plāns neiet kopā. Mums ir bijušas vairākos līmeņos, vairākos raundos sarunas ar vairākām bankām. Acīmredzot tas Latvijas potenciāls nav pietiekami pievilcīgs. Kādreiz, iespējams, uz Latviju skatījās kā potenciālu... kur apkalpot vēl Austrumu tirgu, taču šobrīd tas tā vairs nav, un mūsu tirgus ir par mazu bankām. Noteikti.\" \"Finanšu sektors un fintech, ja mēs runājam par start-up, ir ļoti augošs, ar lielu potenciālu, bet diemžēl, piemēram, Eiropas fondu finansējums fintech sektoram nav pieejams. Tā ir nozare, kas ir izslēgta, un tādējādi mēs nevaram piedāvāt varbūt kaut kādus labumus, lai šāda veida uzņēmumi ienāktu Latvijā. Tāpēc es teiktu, ka mūsu politika, no atbalsta viedokļa, valstī kopumā nav veidojusies tāda labvēlīga, lai, teiksim, pievilinātu šos nebanku sektora uzņēmējus, uzņēmumus. Jā, šim sektoram ir un noteikti būs arī liels potenciāls, bet šeit gan mēs noteikti no sava piedāvājuma pret Lietuvu, piemēram, atpaliekam.\" \"Mēs katrā ziņā ar fintech uzņēmumiem strādājam, gan piesaistot no ārvalstīm, gan atbalstot esošos, un, pateicoties faktiski arī FKTK un citu organizāciju aktivitātēm, ir izveidota šī \"smilšu kaste\", kur šāda veida uzņēmumi var testēt savus risinājumus un attīstīties. Es nezinu, ko mēs varam darīt vairāk no tāda pārējā regulējuma viedokļa, neņemot vērā šo Eiropas fondu finansējumu. Droši vien kopumā tas ir tāds stratēģisks jautājums, kādas nozares, kāda veida uzņēmumus tieši start‑up jomā Latvija vēlas primāri redzēt (ja vēlas redzēt) un kas ir tas... vai, ja atbilde ir - visus, tad atkal ir tā, ka mums nav nekāda fokusa. Nu tā. Bet mēs redzam, protams, tas potenciāls tur ir.\" \"Es nezināšu precīzi regulējuma atšķirības, bet primāri Lietuvā droši vien... kāpēc aizgāja Revolut uz Lietuvu no Lielbritānijas, ir šī nodokļu sistēma, jo šajos fintech uzņēmumos (kā jebkurā IT uzņēmumā) darbaspēka nodokļu slogs ir vislielākā izmaksu pozīcija - atšķirībā no ražošanas uzņēmumiem.
\nUn Lietuva ir priekšā mums ar lielu atrāvienu. Lietuvā darba devējs... tas samaksāto nodokļu slogs ir ārkārtīgi mazs - pret Latviju un pret Igauniju. Tā ir galvenā atšķirība visiem IT jomas uzņēmumiem un it īpaši fintech. Lietuvā tas attiecas uz visu, tas attiecas vispār uz darbaspēka nodokļiem. \" \"Mēs runājam par algu, jā, pirmkārt, par algas nodokli virs 20 tūkstošiem, kur tad ir šī starpība... Mēnesī, mēnesī. Bet pie vienādas bruto algas darba devējs Igaunijā maksā visvairāk un Lietuvā - praktiski neko, salīdzinājumā. Darba ņēmējs maksā. Tā ir, viss nodokļu slogs viņiem ir uzlikts uz darba ņēmēju. Tā ir tā atšķirība. Mēs esam pa vidu. Igaunijā maksā visvairāk, bet Lietuvā darba devējs praktiski neko... darba ņēmējs samaksā.
\nDarba ņēmējs uz rokas saņem vismazāk, bet samaksā visvairāk darba ņēmējs.\" \"Mēs redzam tendenci, piemēram, ka Igaunijā sāk ievest no Dienvidamerikas IT speciālistus vai vēl kaut ko... meklē tās iespējas, tad tā valsts, kura savā stratēģijā visgudrāk un savlaicīgāk domās par to, arī būs ieguvēji. Tikai, tikai darbaspēks! Mums ir salīdzinoši arī ražošanas uzņēmumiem... Mums ir daudz brīvu teritoriju, mums ir atsaucīgas pašvaldības, kas ir gatavas strādāt, arī ražošanas uzņēmumiem ir iespējas, ir dažādi atbalsta instrumenti, ar ko var modernizēt ražotnes.\" \"Tajās pilsētās, kur ir izglītības iestādes, augstākās izglītības iestādes, tur ir potenciāls, jo tur var veikt upskilling, darbaspēka pārkvalificēšanu vai... augstāku kvalifikāciju. Mēs redzam, ka ir uzņēmumi, kas sadarbībā ar universitātēm ārpus Rīgas veido programmas, lai apmācītu sev darbiniekus. Tas ir tas risinājums. Tā ka nav tā, ka tur potenciāla nav. Jo darbaspēks ir. Jautājums - vai šo darbaspēku var padarīt kvalificētāku.\" \"Ķēdītē, protams, viss sākas ar skolu, ar pamatskolu un vidusskolu. Bet mūsu investorus interesē augstskolas vai tehnikumi.\" \"Jā, tas ir. Tas ir saskaņā ar investoru aptauju, kas ir veikta. Tomēr tās problēmas ar kredītu pieejamību, iespējams, ir tiem investoriem, kas vairāk kvalificējas kā mazi, kā start‑up, kas ir samērā nesen dibināti, nerunājot par lieliem investoriem, jo tiem kreditēšana norisinās vai nu mītnes... mātes zemē, vai kā citādi no saviem līdzekļiem.\"
\nEsam nedaudz vairāk nekā divus gadus, un tāda aktīva darbība ir nedaudz vairāk kā gadu, jo pirmajā gadā vairāk bija komandas veidošana, stratēģijas rakstīšana un tamlīdzīgi. Mūsu nozares nedaudz atšķiras. Pamatā mums ir piecas prioritārās nozares, kas ir gan dalīto pakalpojumu centri, IKT, start-up ekosistēma, nekustamais īpašums un ražošana ar augstu pievienoto vērtību, ņemot vērā to, ka 11 procenti no Rīgas teritorijas ir brīvosta, kas ir speciālā ekonomiskā zona. Pirmais mūsu aktīvās darbības gads, es teiktu, bija vairāk fokusēts uz to, lai nodibinātu kontaktus un attiecības ar dažādiem tā saucamajiem location advisor konsultantiem, dažām lielām konsultāciju kompānijām, caur kurām lielie investori parasti meklē sev jaunas lokācijas, kur viņi atradīsies. Tur mums ir iestrādes. Kopējais projektu skaits... apjoms tieši pēc investīcijām šobrīd ir virs viena miljarda, darba vietu ziņā tie ir aptuveni četri tūkstoši. Augstas gatavības projekts nozīmē to, ka tas ir aktīvs projekts, ar kuru mēs strādājam un kur investors ir iekļāvis Rīgu tādā fināla sarakstā. Proti, notiek izvēle starp Rīgu un vēl vienu vai, maksimums, divām pilsētām mūsu reģionā, ar ko mēs konkurējam. Tie ir (kolēģe jau minēja) gan dalīto pakalpojumu centri, gan IKT, gan ražošanas klienti... lielākoties. Tāpat kā LIAA, mēs, protams, strādājam ar esošajiem investoriem. Es varu tikai piekrist kolēģei, ka gan vislielākā izaugsme notiek caur esošajiem investoriem, gan tas ir zināmā mērā vieglāks ceļš, jo skaidrs, ka investoram, kurš jau ir pieņēmis padomes un valdes līmenī lēmumu ienākt Rīgā, arī ir vieglāk pārliecināt padomi un valdi, ka šeit būtu jāpaplašinās.
\nGalvenās problēmas, ko esam identificējuši, strādājot ar esošajiem investoriem... Tikko bijām vizītē Oslo, mums ir diezgan liela, teiksim tā, norvēģu uzņēmumu pārstāvniecība Latvijā, un mēs esam gājuši tikties arī ar viņu valdēm Oslo. Protams, galvenā problēma, ko identificē investori, ir darbaspēka pieejamība, kas attiecas uz cilvēkkapitālu gan plašākā nozīmē, gan izglītībā, gan arī migrācijas politikā... un cik viegli (vai nav viegli) piesaistīt darbiniekus no trešajām valstīm. Šeit mēs runājam tieši specifiski par augsti kvalificētu darbaspēku no trešajām valstīm. Tā prognoze, kas viņus satrauc... Es tagad nedaudz varu putrot ciparus, bet statistika liecina par to, ka delta starp tiem cilvēkiem, kas sasniedz pensionēšanās vecumu, un tiem, kas ienāk darba tirgū, ir aptuveni 10-11 tūkstoši gadā. Proti, ja viņi jau šobrīd identificē, ka situācija ir sarežģītāka ar darbaspēku, tad viņi saprot, ka četru piecu gadu perspektīvā darba tirgū var pazaudēt vēl aptuveni 50 tūkstošus cilvēku. Viens ir skaitliski, bet otrs ir kompetences, kas nepieciešamas. Kā piemēru varu minēt - mums bija vairāki projekti pagājušogad... un ko mēs rādījām arī Ekonomikas ministrijas kolēģiem. Mums bija divi salīdzinoši projekti. Viens ir bijis ar ļoti augstu, teiksim tā, eksporta potenciālu. Uzņēmums varbūt gribēja nodarbināt tikai 50 darbiniekus Rīgā, bet skatījās uz mākslīgo intelektu un meklēja ļoti augsti kvalificētus nišas darbiniekus. Diemžēl tādus klientus un investorus mums ir grūtības piesaistīt, jo viņi netic, ka viņi varētu Latvijā atlasīt darbaspēku ar tik augstu kvalifikāciju, un tādus arī īsti tirgus neražo, teiksim tā.
\nSavukārt tādi vidēji, ja tā drīkst izteikties, uzņēmumi ar vidēju pievienoto vērtību kā dalīto pakalpojumu centri, kur kompetence varbūt ir finanses, personālvadība un līdzīgas funkcijas, - tur mēs esam diezgan konkurētspējīgi, un tur ir diezgan... es neteiktu, viegli, bet tur mums ir, ko piedāvāt potenciālam investoram. Nu jā... tā kā mēs strādājam ar konsultantiem, kas piesaista tos investorus, mēs esam gājuši proaktīvi pie viņiem, prasījuši... Proti, viņi veic izvērtējumu priekš saviem klientiem, priekš investoriem, salīdzinot dažādas pilsētas un valstis. Mēs prasījām: parādiet mums tos kritērijus, kā jūs vērtējat attiecīgās pilsētas un valstis. Viņi parādīja savu matricu, kur kopā ir seši bloki: cilvēkkapitāls, infrastruktūra, nodokļi, biznesa vide plašākā nozīmē un tamlīdzīgi. Tad no tiem sešiem blokiem cilvēkkapitāla blokam svars kopējā vērtējumā ir līdz 60 procentiem. Tas attiecas uz uzņēmumiem, kas ir, teiksim tā, pakalpojumu uzņēmumi - IT, dalīto pakalpojumu centri un tamlīdzīgi, kas nav ražošana. Nu savādāk to tulkot var vienkārši: ka mums varētu būt... kaut vai vispār varētu nebūt nodokļi, bet, ja nav cilvēka, kas var ražot konkurētspējīgu pakalpojumu, produktu, kas ir eksportējams starptautiski, tam principā nav nekādas nozīmes. Arī LIAA, es zinu, ir vairāki uzņēmumi, kas ir bijuši piesaistīti tieši IKT nozarei, arī no tādām valstīm kā Šveice. Diezgan atklāti saka to, ka viņi nāk uz Latviju... atnāca uz Latviju ne tādēļ, ka viņi grib ietaupīt naudu, viņi nāk meklēt citas pilsētas, ejot ārā no Šveices, tikai tāpēc, ka arī Šveicē viņi nevar atlasīt cilvēkus pietiekamā daudzumā. Tā ka tas galvenais value proposition viņiem šobrīd pat nav tas, ka Latvijā ir zemākas cenas. Es domāju, ka mums nākotnē jāstrādā vairāk pie darbaspēka, lai mums ir, ko piedāvāt potenciālajiem investoriem. Nu tas no mūsu puses droši vien ir galvenais izaicinājums, ko mēs esam identificējuši.\" \"Kas attiecas uz finanšu sektoru, un tā problēma ir... ik pa laikam tiek pacelta esošiem investoriem. Viņi saka, ka dažreiz ir sarežģīti atvērt kontu. Bet, teiksim tā, potenciālo investoru kontekstā man droši vien nav bijusi neviena saruna tieši šādā griezumā par to, vai būs grūti vai viegli atvērt kontu. Kā jau es minēju, 60-80 procenti no satura, par ko mēs runājam, ir par to, ka mums jāspēj pārliecināt viņus par to, ka viņi spēs atrast šeit cilvēkus. Teiksim tā... es nezinu... Skaidrs, ka droši vien tas process varbūt kaut kādu brīdi ir birokratizēts, un ir jāskatās, kā vienkāršot, bet tas noteikti nav aspekts, dēļ kura investors
\npieņem lēmumu nenākt vai - \"nenāku\". Proti, ja mēs iedomājamies tādu pasauli, kur investors pasaka, ka Latvija ir ideāla vieta, kur es gribu būt - šeit ir darbaspēks, šeit ir konkurētspējīga nodokļu sistēma un tā tālāk -, un tad viņš pieņem lēmumu, ka viņš gribētu, bet redz, ka kontu ir nedaudz sarežģītāk atvērt, un tāpēc viņš nenāk... nu tādu situāciju īsti nav. Jā, tādas sūdzības ik pa laikam nāk, mēs to dzirdam.\" \"Mums tā statistika nav ļoti liela, ņemot vērā to, ka investīciju piesaistes process ir diezgan ilgs un mēs tikai gadu aktīvi tajā darbojamies, bet tie investori, ko mēs esam zaudējuši... es droši vien tagad varu atcerēties divus trīs piemērus no galvas... tad viens ir bijis tas manis jau pieminētais mākslīgā intelekta klients, kuram ir alternatīva - otrs ofiss ir Varšavā, un viņi saprata, ka šeit... tur viņiem arī ir problēmas un izaicinājumi atrast darbaspēku... un viņi saprata, ka Latvijā nevarēs viņiem šajā ziņā palīdzēt, līdz ar to tas bija darbaspēka jautājums. Otrais investors, kas pavisam nesen... mēs tur... viņi vienkārši ir izvēlējušies paplašināt savu jau esošo biroju citur, jo viņi saprata, ka nav pietiekoši liela pievienotā vērtība. Proti, atkal tas bija vairāk saistībā ar darbaspēku un izmaksām - saistībā ar darbaspēku. Un tos klientus, kurus mēs esam uzvarējuši, bet uz robežas, es teiktu, uzvarējuši... teiksim, tajā brīdī, kad mēs pārliecinām investoru, ka viņi spēs atlasīt šeit darbiniekus, tad pacēlās jautājums: salīdzinot ar citām valstīm, cik tad tas darbaspēks šeit maksā un vai tas būs pietiekošā daudzumā. Pieņemsim, viena klienta ietvaros mēs konkurējam ar Bulgāriju, kas ir lielāka valsts un... nedaudz lētāka valsts, savukārt mēs spējam pārliecināt viņus, ka, salīdzinot ar Bulgāriju, mēs esam labākās pozīcijās dažādos tur... antikorupcijas reitingos un tamlīdzīgi, kas lielai starptautiskai korporācijai bija diezgan svarīgi, kur viņi atrodas... Mēs esam sevi, var teikt, pārdevuši ar to, ka, ienākot Rīgā, viņi ienāk ne tikai Latvijā, bet viņi ienāk Baltijas darba tirgū, un tas uzreiz to business case uzlaboja. Tā nav valsts ar 1,7 miljoniem iedzīvotāju, bet tas ir vairāk nekā sešu miljonu darba tirgus, un ar visu... Rail Baltica un tamlīdzīgi mēs mēģinām pārliecināt, ka mainīsies darbinieku mobilitāte reģionā. Bet manā gadījumā līdz šim brīdim nebija neviens investors, kas nenāktu kādu citu iemeslu dēļ kā darbaspēks. Bet, kā es teicu, man tā statistika gada laikā vēl nav tik liela, lai izdarītu kaut kādus ļoti precīzus secinājumus.\" \"Es domāju, ka mūsu lielākā, teiksim tā, ne kļūda, bet
\nmīts ir tāds, ka, ja mēs rītdien... mēs bieži vien runājam par to, ka, ja mēs tagad izmainīsim nodokļu sistēmu, tad pēkšņi te stāvēs investori pie durvīm. Manuprāt, tā nebūs. Investoriem lielākoties (ko mēs piesaistām Rīgai) ir absolūti vienalga, cik tas cilvēkiem maksās un kādi te būs nodokļi, vai tas nodoklis būs procents uz augšu, procents uz leju... absolūti vienalga. Ja mēs spējam... Mūsu galvenā pievienotā vērtība... ko mūsdienās investori meklē - meklē talantīgu darbaspēku. Tas ir par to, par ko cīnās visas valstis Eiropā šodien, tai skaitā, piemēram, mūsu kaimiņi jau arī ieviesuši programmas, kur viņi maksā uzņēmējiem un maksā privātpersonām par to, ka viņi atbrauc uz to valsti. Ja es nemaldos, Lietuvā ir programmas, kur trīs vai četrus tūkstošus (es tagad neatceros) eiro maksā katram augsti kvalificētam talantam, kas iebrauc valstī un nostrādā tur vismaz deviņus mēnešus, ja es nemaldos. Tā ka tas... Teiksim tā, viss pārējais, ko jūs minat, ir tāds \"higiēnas\" līmenis, kas var būt sakārtots. Protams, tās birokrātijas var būt mazāk, atverot kontu, bet tā nav pievienotā vērtība. Tas ir tāpat kā mūsdienās zināt angļu valodu - ja tu nezini, tad tu neesi konkurētspējīgs, bet, ja tu zini, tā nav nekāda pievienotā vērtība salīdzinājumā ar visiem pārējiem.\" \"Poļu bankām Latvijas tirgus ir par mazu, tas vienkārši nav interesants. Un vienkārši jautājums ir par to, cik liels tas ir šobrīd. Bet atkal tā demogrāfija... ka migrācijas politika nav atvērta un iedzīvotāju skaits samazinās. Arī tā prognoze par šo tirgu ir negatīva, teiksim tā. Vienkārši viņi uzskata, ka te nav vietas vēl vienai bankai.\" \"Es saprotu, ka par darbaspēku - tas ir tāds varbūt pat politiski toksisks jautājums, par ko grūti runāt, nevienam negribas dzirdēt. Es tā jūtu, ka no manis grib izspiest kaut ko citu, kas varbūt nav tas primārais, svarīgākais. Droši vien tā specifika un atšķirība starp LIAA un mums - un piemērā, ko jūs minējāt par ražošanas uzņēmumu, - ir tāda, ka Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra lielākoties strādā ar pakalpojumu sektora uzņēmumiem, IKT, pakalpojumu centri un tā tālāk, kas arī veido tādu lielāko galvaspilsētas ekonomiku visur. Līdz ar to mums, Rīgai, un investīcijām Rīgai darbaspēks būs vienmēr primārais un vienīgais, gandrīz vienīgais jautājums. Es jums nevaru apgalvot, ka, ja jūs rīt pateiktu, ka samazināt par vienu vai diviem procentiem, nezinu, sociālo nodokli vai, vienalga, kādu nodokli, tad te stāvēs rinda ar investoriem. Tā nebūs. Te stāvēs rinda ar investoriem, ja mums būs rīt plus 10 tūkstoši augsti kvalificētu
\nIT speciālistu. Tad mums būs investori. Tā ka es diemžēl... Otro, trešo es varu, protams, minēt, bet es vēlreiz... nodokļus un tamlīdzīgi. Protams, tas ir labāk, ja nodokļi ir bišķiņ zemāki un tamlīdzīgi, bet tas neatvedīs rindu ar investoriem.\"
\nKomisijas 2023. gada 13. jūnija sēdē izskanējušie viedokļi (paskaidrojumu kopsavilkums):
\nkomentāri bija saistīti ar problēmām, kas nav risinātas ilgstoši.
\nViena, ko varu minēt, ir tieši darbaspēka pieejamības aspekts - tas tika minēts jau vairākkārt, un, astoņus gadus veicot pētījumu, saprotu, ka arī mēs, FICIL, izklausīsimies kā salūzusi plate, bet - tas darbaspēka jautājums ir diezgan aktuāls, un ne tikai pieejamības ziņā, bet arī prasmju ziņā.
\nProtams, bija kaut kādi aspekti, kad veicām pētījumu kovida laikā, - bija ļoti nelieli uzlabojumi, kad bija cilvēki, kas kovida laikā bija dīkstāvē, cilvēki, kas zaudēja darbu, tad bija pieejams vairāk darbaroku. Bet nu jau atkal uzņēmēji to min kā vienu no lielākajām problēmām. Tāpat mēs katru gadu uzdodam jautājumu par politikas veidotāju darba novērtējumu. Šogad šajā pētījumā tas tika vērtēts ar... es varētu teikt, viduvēji, jo tas tiek vērtēts piecu ballu sistēmā. Komentāri vairāk bija saistīti ar to, ka, protams, bija Saeimas vēlēšanas un diezgan liels uzsvars bija likts uz to, ka, pieņemsim, tiek gaidīti... Ir skaidrs, ka potenciāli vēlēšanu gadā tie darbi var nebūt tik ļoti redzami. Bet tas, ko investori tagad sagaida, - ka tomēr no politikas veidotājiem būs aktīvāka rīcība, lai tieši veicinātu ekonomiku. Tas arī ir tas, ko esam dzirdējuši: bija viedā reindustrializācija, tagad ir ekonomikas transformācija... Mēs vēlamies redzēt potenciālus rezultātus. Īsi par jautājumu, ko uzdodam katru gadu, - vai tiek vai netiek manīts progress dažādās jomās. Lai nebūtu tā, ka investori saskata, ka viss ir tikai slikti... Tā noteikti nav. Ir atsevišķas jomas, kurās manīti uzlabojumi. Viena pozitīva lieta, es varu teikt no FICIL puses, - Ekonomisko lietu tiesas izveide, tieši tas tiek vērtēts samērā pozitīvi. Protams, tur arī var būt uzlabojumi un viss var arī tikt darīts labāk. Tomēr tās pirmās vēsmas, ko esam dzirdējuši no investoriem, ir, ka tas bijis viens ļoti konkrēts pozitīvs piemērs, ko viņi var stāstīt tālāk mātesuzņēmumiem, ja nepieciešams. Protams, demogrāfija, darbaspēks, nenoteiktība, jā, veselības aprūpes sistēma. Veselības aprūpes sistēmas sakarā mēs diezgan daudz saskaramies ar jautājumiem par un ap darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību. Šis ir viens no jautājumiem, kas tiek minēts diezgan daudz tieši FICIL kontekstā, jo mēs varbūt... Mums nav ļoti konkrētas rekomendācijas tieši veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai kā tādai, bet mēs lūdzam investorus novērtēt šo aspektu, jo tas arī ir viens no faktoriem, ko potenciāli investors izvērtē, pieņemot lēmumu investēt vai neinvestēt kādā vietā. Daudzām problēmām saredzējām vienojošu faktoru, kas potenciāli ir tā siena, pret kuru atsitas, - tas ir publiskais sektors. Mēs prasījām novērtēt publiskā sektora efektivitāti tieši horizontālā jautājumu risināšanā, starpnozaru jautājumu risināšanā. Tā bija viena lieta, ko mēs manījām pēdējo gadu laikā, - ja šis jautājums skar vairākas ministrijas, būs sarežģīta koordinācija, būs rādīšana ar pirkstu vienam uz otru,
\nun būs ļoti grūti nonākt līdz konkrētam rezultātam. Te var būt arī konkrēts atbildības trūkums par kāda jautājuma novešanu līdz galam vai konkrēta risinājuma piedāvāšanu. Tajā pašā laikā sadarbībai un komunikācijai ar publisko sektoru investori deva augstāku vērtējumu, un viens no iemesliem bija tāds... Es arī iekļāvu prezentācijā pāris citātu, lai ilustrētu, ko investori ir teikuši, ka tā komunikācija ir, komunikācijas varbūt pat netrūkst, bet pēc tam pietrūkst tālākā darba - kas notiek ar informāciju, kas tiek sniegta no uzņēmēju organizāciju puses.
\nIespējams, durvis ir atvērtas un komunikācija ir diezgan laba un kvalitatīva, bet tieši tas, ko mēs darām tālāk, ir aspekts, kā biežāk pietrūkst. Lai pabeigtu īso ievadu un prezentāciju uz pozitīvākas nots, mēs arī uzdodam jautājumu: cik investoru plāno turpināt investēt Latvijā? Šogad investoru, kas teica, ka turpinās investēt, skaits procentuāli bija viens no lielākajiem pēdējo gadu laikā. Ir jau plāni. Tur bija arī: ja jums ir interese... Dažādos komentāros bija minēts gan par summām gan