Noteikumi par kuģu drošību

Attēlotā redakcija

1. gada
2. janvāra grozījumiem izsakot Ministru kabineta noteikumu
3. nodaļu jaunā redakcijā, veidojas numerācijas pārrāvums, proti,
4. punktam seko
5. punkts. Ministru kabineta noteikumi Nr.49 Rīgā 2008.gada 29.janvārī (prot. Nr.6 14.§) Noteikumi par kuģu drošību Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu
6. Vispārīgie jautājumi
7. Noteikumi nosaka drošības prasību piemērošanu esošiem un jauniem Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem. 2 (MK 22.07.
8. noteikumu Nr. 461 redakcijā)
9. Noteikumi neattiecas uz: 2.
10. starptautiskos reisos iesaistītiem kravas kuģiem ar bruto tilpību 500 un lielāku; 2.
11. starptautiskos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem un tiem pasažieru kuģiem, kuru drošības prasības nosaka normatīvie akti par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem (izņemot šo noteikumu
12. nodaļu); 2.
13. zvejas kuģiem (izņemot šo noteikumu 12., 13., 14.,
14. un
15. punktā minētās prasības); 2.
16. atpūtas kuģiem (izņemot šo noteikumu
17. nodaļu). 3 (MK 11.12.
18. noteikumu Nr. 779 redakcijā)
19. Noteikumos lietoti šādi termini: 3.
20. atvērta tipa kuģis - kuģis, kam nav ūdensnecaurlaidīga klāja; 3.
21. avārijas slēgdēlis - slēgdēlis, kas tieši savienots ar avārijas elektroenerģijas avotu un paredzēts elektroenerģijas sadalei avārijas gadījumos; 3.2.1 ātrgaitas kuģis – kuģis, kas definēts
22. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (ar grozījumiem) pielikuma (turpmāk – SOLAS konvencija) X nodaļas
23. noteikuma
24. punktā; 3.2.2 bīstamas kravas – vielas, materiāli un izstrādājumi, kas definēti SOLAS konvencijas VII nodaļas
25. noteikuma
26. punktā; 3.
27. B klases nodalījums – nodalījums, ko veido starpsienas un klāji, griesti vai apšuvums, kas atbilst šādām prasībām: 3.3.
28. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos; 3.3.
29. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 140 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī lai temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā: 3.3.2.
30. B-15 klasei – 15 minūtēs; 3.3.2.
31. B-0 klasei – nulle minūtēs; 3.3.
32. tie ir konstruēti no atzītiem un nedegošiem materiāliem. Visi materiāli, kas izmantoti B klases nodalījuma konstrukcijā un montāžā, ir nedegoši (izņemot apšuvumu vai apdari, ja tie atbilst šo noteikumu
33. nodaļā minētajām attiecīgajām prasībām); 3.3.
34. ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 3.
35. darba klājs - zemākais nepārtrauktais klājs, kas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas; 3.
36. nedegošs materiāls - materiāls, kas aizdedzināšanas avota iedarbības rezultātā neaizdegas, negruzd un nepārogļojas; 3.
37. degvielas sistēma - aprīkojums, kas tiek izmantots, lai sagatavotu degvielu padevei iekšdedzes dzinējos. Tas ietver augstspiediena sūkņus, filtrus, sildītājus un citas iekārtas, kas strādā ar degvielu, spiedienam pārsniedzot 0,18 N/mm2; 3.
38. diametrālā plakne - kuģa korpusa vertikālā garenvirziena simetrijas plakne; 3.
39. dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija - ūdenslīnija, kas atbilst maksi­māli atļautajai kuģa iegrimei; 3.
40. dzīvojamās telpas - kuģa apkalpes locekļiem paredzētās guļam­telpas, ēdamtelpas, sanitārās telpas, atpūtas telpas un lazarete; 3.
41. enerģētiskā iekārta - mehānismu un sistēmu kopums, kas nodrošina kuģa kustību un vadību, kuģa tehnoloģisko iekārtu darbību, kā arī normālus sadzīves un darba apstākļus; 3.
42. esošs kuģis - kuģis, kas nav jauns kuģis; 3.
43. galvenais klājs - nepārtraukts ūdensnecaurlaidīgs klājs, kas ir tieši pakļauts ārējo jūras un laikapstākļu iedarbībai. Šo terminu lieto attiecībā uz atpūtas kuģiem; 3.
44. galvenais slēgdēlis - slēgdēlis, kas tieši savienots ar galveno elektroenerģijas avotu un paredzēts elektroenerģijas sadalei; 3.
45. galvenais stūres pievads – mehānismi, stūres spēka pievadi, stūres mehānisms, motori, ja tādi ir, palīgiekārtas un līdzekļi (piemēram, stūres grozīklis vai kvadrants), ar ko nodrošina griezes momenta novadīšanu uz stūres vārpstu, lai pagrieztu stūri un stūrētu kuģi normālos ekspluatācijas apstākļos; 3.
46. garums (L) - garums, kas ir 96 % no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi 85 % no teorētiskā sānu augstuma (augstums tiek mērīts no ķīļa augšējās malas), vai garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju (izvēlas garāko). Kuģiem, kas projektēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai; 3.
47. jauns kuģis - kuģis, kas atbilst šādiem nosacījumiem: 3.16.
48. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2007.gada 1.janvārī vai vēlāk; 3.16.
49. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2007.gada 1.janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam pēc 2010.gada 1.janvāra; 3.16.
50. nav noslēgts līgums par kuģa būvi, bet par kuģa būves sākumu nosaka datumu, kad ir ielikts kuģa ķīlis vai ielikta konstrukcija, vai ir samontēta konstrukcija (konstrukcijas svars ir mazākais no vērtībām - 50 tonnas vai 1 % no paredzētā kuģa konstrukcijas svara); 3.
51. kuģa garuma viduspunkts - garuma (L) viduspunkts; 3.
52. kuģis bez enerģijas - stāvoklis, kad dzeniekārta, katls un palīgmehānismi nestrādā, jo nav nodrošināta enerģijas padeve; 3.
53. kuģošanas rajoni - akvatorijas, kurās atļauta kuģa ekspluatācija. Šo noteikumu izpratnē ir noteikti šādi kuģošanas rajoni: 3.19.
54. Baltijas jūra – Baltijas jūras reģions, kas definēts
55. gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas (Helsinku konvencija)
56. pantā; 3.19.
57. piekrastes kuģošana - kuģošana, ja attālums līdz patvēruma ostai nepārsniedz 20 jūras jūdzes; 3.19.
58. iekšējo ūdeņu kuģošana – kuģošana ostu iekšējās akvatorijās un iekšējās ūdenstilpēs, neizejot jūrā; 3.
59. maksimālais atpakaļgaitas ātrums - ātrums, kādu kuģis var attīstīt ar maksimālo projektēto atpakaļgaitas jaudu un maksimāli atļauto iegrimi; 3.
60. mašīntelpas - tā kuģa konstrukcijas daļa, kur izvietoti iekšdedzes dzinēji vai centrālās apkures katli, vai iekšdedzes dzinēji un centrālās apkures katli, kurus apsilda, sadedzinot naftas produktus; 3.
61. maksimālais ekspluatācijas ātrums – lielākais ātrums, kādam kuģis ir projektēts ar maksimāli atļauto iegrimi; 3.
62. normāli ekspluatācijas un sadzīves apstākļi - stāvoklis, kad kuģis kopumā, tā mehānismi, dzeniekārtas, stūres iekārta, drošas navigācijas līdzekļi, aprīkojums, kas samazina ugunsgrēka un kuģa pieplūšanas ar ūdeni risku, ārējie sakari un signāllīdzekļi, kuģa atstāšanas līdzekļi atrodas darba stāvoklī un sadzīves apstākļi nodrošina minimālu komfortu; 3.
63. papildnosacījumi - meteoroloģiskie apstākļi, ledus apstākļi, kuģa noslogojums un citi apstākļi, kas jāņem vērā, ekspluatējot kuģi; 3.
64. periodiski neapkalpojamas mašīntelpas - mašīntelpas, kurās atrodas galvenā dzeniekārta un galvenie elektroenerģijas avoti un kurās ne vienmēr (arī kuģim veicot manevrus) atrodas apkalpojošais personāls; 3.
65. platums (B) - kuģa vislielākais platums, kas mērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām - kuģiem ar metāla apšuvi - un starp korpusa ārējām virsmām - kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem; 3.
66. rezerves stūres pievads - aprīkojums, kas paredzēts, lai efektīvi grozītu stūri un vadītu kuģi gadījumā, ja galvenais stūres pievads pārstāj darboties; 3.27.1 industriālais personāls – personāls, kas definēts SOLAS konvencijas XV nodaļas
67. noteikuma
68. punktā. Ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi, industriālais personāls nav uzskatāms par pasažieriem; 3.
69. sānu augstums (D) - teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā; 3.
70. šļakatu necaurlaidība - konstrukcijas spēja nodrošināt, lai neatkarīgi no jūras stāvokļa ūdens nevar iekļūt kuģī; 3.
71. teorētiskais sānu augstums - vertikālais attālums no horizontālā ķīļa līdz darba klāja apakšējai virsmai pie kuģa sāna. Kuģiem ar noapaļotu klāja un sānu savienojumu teorētisko sānu augstumu mēra līdz klāja un sānu teorētisko līniju krustpunktam. Ja darba klājam ir pakāpiens un tā paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā sānu augstuma mērīšanas punkta, teorētisko sānu augstumu mēra līdz darba klāja zemākās daļas turpinājuma nosacītai līnijai, kas ir paralēla paaugstinātajai klāja daļai; 3.
72. ūdensnecaurlaidība - konstrukcijas spēja nelaist cauri ūdeni nevienā virzienā, ja ir tāds ūdens spiediens, kam šī konstrukcija paredzēta; 3.
73. ugunsgrēka signalizācija - tehnisko līdzekļu kopums, kas ugunsgrēka izcelšanās gadījumā automātiski to atklāj, fiksē un signalizē par to; 3.
74. A klases nodalījums – nodalījums, ko veido starpsienas un klāji, kas atbilst šādām prasībām: 3.33.
75. tie ir konstruēti no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla; 3.33.
76. tie ir atbilstoši pastiprināti; 3.33.
77. tie ir konstruēti tā, lai vienas stundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu dūmu un liesmu izplatīšanos; 3.33.
78. tie ir izolēti ar tādu atzītu nedegošu materiālu, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 140 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma vietu, nepaceltos augstāk par 180 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā: 3.33.4.
79. A-60 klasei – 60 minūtēs; 3.33.4.
80. A-30 klasei – 30 minūtēs; 3.33.4.
81. A-15 klasei – 15 minūtēs; 3.33.4.
82. A-0 klasei – nulle minūtēs; 3.33.
83. ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code); 3.
84. C klases nodalījums – nodalījums, kas konstruēts no atzīta nedegoša materiāla. Tam neizvirza prasības attiecībā uz dūmu un liesmu izplatīšanos un temperatūras paaugstināšanos. Atļauts izmantot degošu apdari, ja tā atbilst šo noteikumu
85. nodaļā minētajām prasībām; 3.
86. A kategorijas mašīntelpas – telpas (un šahtas uz šādām telpām), kurās ir šādas iekārtas: 3.35.
87. galveno dzinēju iekšdedzes mehānismi; 3.35.
88. iekšdedzes mehānismi, ko neizmanto galvenajiem dzinējiem, ja šādu mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW; 3.35.
89. jebkāds katls vai iekārta, ko darbina ar šķidro degvielu, vai jebkādas iekārtas, kas nav katli, bet ko darbina ar šķidro degvielu, piemēram, inertās gāzes ģeneratori, sadedzināšanas iekārtas un citas iekārtas. 4 (Grozīts ar MK 12.01.
90. noteikumiem Nr. 28; MK 11.12.
91. noteikumiem Nr. 779; MK 22.07.
92. noteikumiem Nr. 461)
93. Kuģa korpuss, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, aprīkojums, elektroiekārtas un automātika ir projektēta, būvēta un tiek uzturēta atbilstoši klasifikācijas prasībām saskaņā ar SOLAS konvencijas II-
94. nodaļas A-
95. daļas 3-
96. noteikumu. 5 (MK 22.07.
97. noteikumu Nr. 461 redakcijā)
98. Noteikumos paredzētās kuģu apskates veic un dokumentus izsniedz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk – inspekcija). Pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma atzīta organizācija var veikt tās šajos noteikumos paredzētās funkcijas, kas tai noteiktas pilnvarojuma līgumā ar Jūras administrāciju. 6 (MK 22.07.
99. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 5.1 Starptautiskos reisos neiesaistītiem kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas vai citas kravas, uz kurām attiecas SOLAS konvencijas VII nodaļa, papildus jebkādām citām šo noteikumu prasībām piemēro SOLAS konvencijas VII nodaļu, tostarp SOLAS konvencijas VII nodaļas
100. noteikuma
101. punktā,
102. noteikuma
103. punktā un
104. noteikuma
105. punktā noteiktās prasības par papildu apskatēm un sertifikāciju. Attiecībā uz minētajiem kuģiem Jūras administrācija var nesniegt Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai informāciju, kuras sniegšana Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai paredzēta SOLAS konvencijas VII nodaļā minētajos starptautiskajos kodeksos. 7 (MK 22.07.
106. noteikumu Nr. 461 redakcijā)
107. Ja atsevišķu šo noteikumu prasību piemērošana būtiski apgrūtina (piemēram, traucē jaunu iekārtu uzstādīšanu un pieslēgšanu uz kuģa esošajām sistēmām) jauna veida konstrukciju un aprīkojuma ieviešanu uz kuģa, inspekcija var atbrīvot kuģi no atsevišķu šo noteikumu prasību izpildes ar nosacījumu, ka tiek ievērotas tās drošības prasības, kuras ir piemērojamas konkrētajiem kuģa ekspluatācijas apstākļiem un nodrošina kuģa vispārēju drošību. 8 (MK 22.07.
108. noteikumu Nr. 461 redakcijā)
109. Kuģi, ko ekspluatē vienīgi Latvijas teritoriālajos ūdeņos, inspekcija atbrīvo no atsevišķu šo noteikumu prasību izpildes tikai tad, ja to uzskata par vajadzīgu kuģa efektīvai ekspluatācijai, ņemot vērā noteikto kuģošanas rajonu, kuģa tipu, meteoroloģiskos apstākļus un navigācijas apstākļus, ar nosacījumu, ka kuģa drošība nemazinās. 9
110. Ja šie noteikumi nosaka, ka kuģis izmanto kāda noteikta tipa materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai tam ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz projektu un konstrukciju, inspekcija atļauj to vietā izmantot citus materiālus, iekārtas, aprīkojumu un aparātus, piemērot citus nosacījumus vai projekta un konstrukcijas prasības, ja tā ar attiecīgiem izmēģinājumiem vai kādā citā veidā ir pārliecinājusies, ka šo materiālu, iekārtu, aprīkojuma, aparātu izmantošana vai nosacījumu piemērošana un konstrukcija vai projekts ir tikpat efektīvs kā tie, kurus nosaka šie noteikumi, un tas nemazina kuģa drošību. 10 8.1 Satiksmes ministrija pēc Jūras administrācijas ieteikuma informē nacionālo standartizācijas institūciju par to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti). 11 (MK 11.12.
111. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 8.2 Nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā. 12 (MK 11.12.
112. noteikumu Nr. 779 redakcijā)
113. Prasības, kas jāievēro, veicot kuģa būves, pārbūves, remonta un modernizācijas darbus
114. Kuģim pēc pārbūves, remonta, modernizācijas un ar to saistītās kuģa apgādes un aprīkojuma maiņas jāatbilst vismaz tām pašām prasībām, kas uz to attiecās pirms minēto darbu veikšanas. 13
115. Liela apjoma pārbūves, remonta un modernizācijas darbi un ar to saistītās kuģa apgādes un aprīkojuma izmaiņas atbilst prasībām, kas attiecas uz jaunu kuģi. 14
116. Kuģim, kam nomainīts galvenais dzinējs vai kam veikta ievērojama pārbūve, modifikācija un tādas izmaiņas konstrukcijā, kas mainījušas kuģa tilpības apliecībā noteiktos kuģa izmērus vai ievērojami mainījušas tā smaguma centru vai kuģa aprīkojumu, pirms nodošanas ekspluatācijā veic sānsveres testu un kuģi apgādā ar jaunu noturības informāciju. 15
117. Kuģa būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu var veikt tikai komersants, kurš saņēmis inspekcijas izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību (1.pielikums) vai kuram izsniegta atbilstības apliecība (sertifikāts) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām kuģu aprīkojumam. 16 (Grozīts ar MK 11.12.
118. noteikumiem Nr. 779)
119. Lai saņemtu atbilstības apliecību, komersants iesniedz inspekcijā šādus dokumentus: 13.
120. darbu veikšanai un kvalitātes kontrolei norīkotā personāla sarakstu, norādot darbinieku kvalifikāciju un pievienojot kvalifikācijas dokumentu kopijas; 13.
121. ražošanas tehnoloģijas un kvalitātes kontroles sistēmas aprakstu; 13.
122. ražošanas gala produktam izsniedzamo pavaddokumentu paraugus. 17
123. Pēc dokumentu izskatīšanas inspekcija inspicē uzņēmumu, lai pārliecinātos par tā spēju veikt kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu atbilstoši šajos noteikumos un normatīvajos aktos par jūras zvejas kuģu drošību noteiktajām prasībām. Inspicēšanas rezultātus atspoguļo aktā. 18 (Grozīts ar MK 12.01.
124. noteikumiem Nr. 28; grozījums punktā stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu
125. punktu)
126. Ja atzinums ir pozitīvs, inspekcija izsniedz komersantam inspekcijas vadītāja parakstītu uzņēmuma atbilstības apliecību. Lai nodrošinātu komersanta uzraudzību arī pēc apliecības izsniegšanas, inspekcija veic ikgadējās uzņēmuma apskates. Pēc ikgadējās apskates veikšanas apliecībā izdara atzīmi un to paraksta inspekcijas inspektors. Bez ikgadējā apstiprinājuma apliecība nav derīga. 19
127. Inspekcija anulē atbilstības apliecību, ja komersanta darbībā un ražotajā produkcijā konstatē neatbilstību šo noteikumu prasībām vai citu normatīvo aktu prasībām kuģošanas drošības un aizsardzības jomā. 20 (Grozīts ar MK 12.01.
128. noteikumiem Nr. 28; grozījums punktā stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu
129. punktu)
130. (Svītrots no 01.07.
131. ar MK 12.01.
132. noteikumiem Nr. 28, sk. grozījumu
133. punktu) 21
134. Kuģu apskates 3.
135. Sākotnējā apskate
136. Sākotnējo apskati veic pirms kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā. Tās laikā tiek veikta kuģa un tā daļu detalizēta apskate, pārbaude, izmēģinājumi un mērījumi, kā arī pārbaudīta kuģa dokumentācija, lai iepazītos ar kuģi un iegūtu nepieciešamo informāciju par tā konstrukcijas, komplektējuma un tehniskā stāvokļa atbilstību šo noteikumu prasībām. Kuģa īpašnieks un apkalpe sniedz visu informāciju, kas nepieciešama apskates veikšanai. 22
137. Ja iepriekšējās ekspluatācijas laikā kuģis atradies atzītas organizācijas uzraudzībā un to apliecina spēkā esoši kuģa dokumenti, var tikt ņemti vērā šīs atzītās organizācijas atzinumi un uz to pamata samazināts sākotnējās apskates apjoms, bet tas nedrīkst būt mazāks par noteikto ikgadējās apskates apjomu. Šādos gadījumos var tikt saglabāti atzītās organizācijas iepriekš noteiktie apskašu termiņi un citi nosacījumi. Atbilstoši sākotnējās apskates rezultātiem kuģim nosaka kuģošanas rajonu un nosacījumus, ar kādiem atļauta kuģošana. 23
138. Ja apskates rezultāti ir pozitīvi, kuģim izsniedz šādas inspekcijas vadītāja vai tā pilnvarotas personas apstiprinātas kuģa apliecības: 20.
139. kuģošanas spējas apliecību (2.pielikums); 20.
140. pielikumu kuģošanas spējas apliecībai (3.pielikums); 20.
141. kravas zīmes apliecību (4.pielikums). 24
142. Apliecību izsniedz uz termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem. Apliecība ir derīga, ja to katru gadu pēc apskates veikšanas apstiprina ar inspektora parakstu. 25 3.
143. Kārtējā apskate
144. Kārtējo apskati veic ne vēlāk kā piecus gadus pēc sākotnējās apskates un turpmāk ne retāk kā reizi piecos gados. Kuģi obligāti apseko dokā, dzenskrūves un stūres iekārtas pārbauda izjauktā veidā. Izņēmums ir dzenskrūves iekārtas ar "Simplex" tipa blīvslēgiem, kuru pārbaudi izjauktā veidā atļauts veikt reizi 10 gados. Izņēmums ir arī stāvkuģi, debarkaderi, peldošie doki un citi tamlīdzīgi peldošie līdzekļi, kuriem termiņi apskatei dokā tiek noteikti katrā konkrētā gadījumā atsevišķi atkarībā no to konstrukcijas, vecuma un ekspluatācijas īpatnībām. 26
145. Kārtējās apskates uzdevums ir pārliecināties, ka kuģa konstrukcija, komplektējums un tehniskais stāvoklis atbilst drošas kuģošanas nosacījumiem iepriekš noteiktajā kuģošanas rajonā. Veicot kārtējo apskati, ņem vērā kuģa vecumu, tehnisko stāvokli, korpusa materiālu, aprīkojumu un citus drošu kuģošanu ietekmējošus faktorus. 27
146. Kārtējās apskates laikā veic kuģa korpusa konstrukciju defektāciju, pieprasa korpusa ārējā apšuvuma, ūdensnecaurlaidīgo starpsienu, klāju un citu būtisku korpusa konstrukciju atlikušā biezuma mērījumus un, ja defektācijas vai mērījumu rezultāti ir neapmierinoši, pieprasa deformēto vai izrūsējušo konstrukciju remontu. Kārtējās apskates laikā pārliecinās, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu prasībām un attiecīgajām MARPOL prasībām. Kārtējā apskatē kuģa radioaprīkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību pārbauda inspekcijas atzīts uzņēmums. Kuģa radioaprīkojuma pārbaudi var veikt laikposmā līdz sešiem mēnešiem pirms kārtējās apskates uzsākšanas datuma. Ja kuģa doka apskate ir veikta inspekcijas uzraudzībā kārtējās apskates apjomā dokā laikposmā līdz 12 mēnešiem no kārtējās apskates sākšanas datuma, kārtējo apskati var veikt bez kuģa uzrādīšanas dokā. 28 (MK 12.01.
147. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu
148. punktu)
149. Ja apskates rezultāti ir pozitīvi, kuģim izsniedz inspekcijas vadītāja vai tā pilnvarotas personas apstiprinātas šo noteikumu 20.punktā minētās apliecības. 29
150. Apliecību izsniedz uz termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem, skaitot no sākotnējās vai kārtējās apskates pabeigšanas datuma. Apliecība ir derīga, ja to katru gadu pēc apskates veikšanas apstiprina ar inspektora parakstu, ņemot vērā šādus nosacījumus: 26.
151. ja kārtējā apskate pabeigta trīs mēnešus pirms spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga: 26.1.
152. no dienas, kad pabeidz atkārtoto apskati; 26.1.
153. piecus gadus pēc spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām; 26.
154. ja kārtējā apskate pabeigta pēc spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga: 26.2.
155. no dienas, kad pabeidz atkārtoto apskati; 26.2.
156. piecus gadus pēc spēkā esošās apliecības derīguma termiņa beigām. 30 (MK 12.01.
157. noteikumu Nr. 28 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.12.
158. noteikumiem Nr. 779) 26.1 Pasažieru kuģiem apliecību izsniedz uz termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem no sākotnējās vai kārtējās apskates pabeigšanas datuma, paredzot, ka apliecības derīguma termiņš beidzas pirms pasažieru pārvadāšanas sezonas sākšanās datuma vai līdz
159. maijam (atkarībā no tā, kurš datums iestājas agrāk), ņemot vērā šo noteikumu 26.
160. un 26.
161. apakšpunktā minētās prasības. 31 (MK 12.01.
162. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu
163. punktu)
164. Ja apskatē konstatēts, ka kuģis pilnīgi vai daļēji neatbilst drošas kuģošanas nosacījumiem, kuģošanas spējas apliecību vai nu neizsniedz, vai arī kuģim nosaka ekspluatācijas ierobežojumus, ko ieraksta kuģošanas spējas apliecībā. 32 3.
165. Ikgadējās apskates
166. Ikgadējās apskates veic reizi gadā, lai pārliecinātos, ka kuģa konstrukcija, komplektējums un tehniskais stāvoklis ir saglabājis atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. 33 28.1 Pasažieru kuģiem ikgadējās apskates veic reizi gadā pirms pasažieru pārvadāšanas sezonas sākšanās datuma vai līdz
167. maijam (atkarībā no tā, kurš datums iestājas agrāk). 34 (MK 12.01.
168. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu
169. punktu)
170. Kuģa īpašnieks uzrāda kuģi ikgadējai apskatei katru gadu sešu mēnešu periodā, kas sākas trīs mēnešus pirms kuģošanas spējas apliecības beigu termiņa datuma un beidzas trīs mēnešus pēc šī datuma. Apskates laikā pārliecinās par to, ka kopš iepriekšējās apskates nav veiktas ar inspekciju nesaskaņotas konstruktīvas izmaiņas, ka ir izpildītas inspekcijas iepriekš izvirzītās prasības, ka ir laikus veiktas glābšanas līdzekļu un ugunsdzēsības aprīkojuma obligātās pārbaudes. 35
171. Ja ikgadējās apskates rezultāti ir pozitīvi, kuģa apliecību derīguma termiņu pagarina uz vienu gadu. 36 3.
172. Starpapskate dokā
173. Starpapskati dokā veic, lai laikposmā starp apskatēm dokā kārtējās apskates ietvaros pārliecinātos par kuģa zemūdens daļas atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Starpapskates termiņu nosaka starp kuģa otro un trešo ikgadējo apskati, lai starp kuģa apskatēm dokā būtu ne vairāk kā 36 mēneši. Ja starpapskate nav veikta noteiktajā termiņā, kuģim saskaņā ar šo noteikumu
174. punktu izsniegtās apliecības zaudē spēku. 37 (Grozīts ar MK 11.12.
175. noteikumiem Nr. 779)
176. Ja atstarpes deidvuda un stūres iekārtas buksēs ir pieļaujamo normu robežās, var atļaut starpapskates laikā neuzrādīt deidvuda un stūres iekārtas izjauktā veidā, pamatojoties uz kuģa īpašnieka pamatotu iesniegumu. Kuģiem, kas vecāki par 20 gadiem, arī starpapskates laikā obligāti jāveic korpusa ārējā apšuvuma biezuma mērījumi. 38
177. Kuģošanas spējas apliecībā izdara ierakstu par starpapskates veikšanu. 39
178. Kuģiem, kuri paredzēti kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos, atkarībā no kuģa tehniskā stāvokļa starpapskati dokā var aizstāt ar kuģa zemūdens daļas apskati, ko veic ūdenslīdēji inspekcijas inspektora klātbūtnē. Kuģa zemūdens daļas apskati var veikt tikai ūdenslīdēji, kuri ir iekļauti personāla sarakstā, ko komersants, kurš saņēmis inspekcijas izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību, ir iesniedzis inspekcijai. Ūdenslīdēji nodrošina zemūdens apskates filmēšanu un nofilmētā materiāla nodošanu inspekcijai. Zemūdens daļas apskati, ko veic ūdenslīdēji, var veikt tikai labas redzamības apstākļos. 40 (MK 12.01.
179. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu
180. punktu) 3.
181. Ārpuskārtas apskates
182. Ārpuskārtas apskates veic: 35.
183. ja notikusi avārija; 35.
184. periodisko apskašu rezultātā noteikto prasību un piezīmju izpildes apliecināšanai, ja to izpildes termiņš nesakrīt ar ikgadējo apskates termiņu; 35.
185. kuģa apliecību atjaunošanai; 35.
186. lai izsniegtu atļauju kuģa vienreizējam pārgājienam; 35.
187. pēc īpašnieka pieprasījuma; 35.
188. ja tiek veikti kuģa pārbūves vai modernizācijas darbi. 41 (Grozīts ar MK 11.12.
189. noteikumiem Nr. 779)
190. Ja ārpuskārtas apskati veic, lai atjaunotu kuģa apliecību un apskates rezultāti ir pozitīvi, izdara attiecīgu ierakstu kuģa apliecībā. 42 (Grozīts ar MK 11.12.
191. noteikumiem Nr. 779)
192. Operatīvās apskates veic kuģu operatīvās inspicēšanas kārtībā pēc inspekcijas iniciatīvas, lai pārliecinātos, vai laikposmā starp plānveida apskatēm kuģis tiek uzturēts atbilstoši drošas kuģošanas nosacījumiem. 43
193. Korpusa konstrukcija, hermētiskums un aprīkojums 4.
194. Konstrukcija
195. Korpusa, virsbūvju, klāja māju, mašīntelpas šahtu, noeju un citu konstrukciju, kā arī kuģa aprīkojuma stiprība un konstrukcija atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam un ir pietiekama, lai izturētu visus paredzamos kuģa ekspluatācijas apstākļus. 44
196. Ledus apstākļiem paredzēto kuģu korpusus pastiprina atbilstoši paredzamajiem kuģošanas apstākļiem un darbības rajonam. 45
197. Kuģus aprīko ar triecienstarpsienu - ūdensnecaurlaidīgu starpsienu kuģa priekšgalā, kas atrodas: 40.
198. ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,08 L no priekšgala perpendikula - kuģiem, kuru garums ir 65 metri un vairāk; 40.
199. ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,05 L, plus 1,35 metri no priekšgala perpendikula - kuģiem, kuru garums ir mazāks par 65 metriem; 40.
200. ne tuvāk par diviem metriem no priekšgala perpendikula, bet uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, - ne tuvāk par vienu metru no priekšgala perpendikula - jebkurā gadījumā. 46
201. Ja kāda kuģa korpusa zemūdens daļas punkts ir izvirzīts uz priekšu tālāk par priekšgala perpendikulu (piemēram, bulba priekšgals), šo noteikumu 40.punktā minēto attālumu mēra no šīs izvirzītās daļas garuma viduspunkta vai no punkta, kas atrodas 0,015 L uz priekšu no priekšgala perpendikula (mēra mazāko attālumu). 47
202. Starpsiena var veidot pakāpienu vai nišu, ievērojot šo noteikumu 40.punktā minētos attālumus. 48
203. Starpsienas, atveru noslēgšanas līdzekļi šajās starpsienās, noslēgšanas mehānismi un to pārbaudes metodes atbilst klasifikācijas prasībām saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu. Kuģus, kas nav būvēti no koka, aprīko ar triecienstarpsienu un ūdensnecaurlaidīgām starpsienām, kas norobežo vismaz mašīntelpu, kravas telpu un dzīvojamās telpas. Šīs starpsienas sniedzas līdz darba klājam. Arī koka kuģus iespēju robežās aprīko ar ūdensnecaurlaidīgām starpsienām. 49
204. Caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar vārstiem, kuru pievadi ir izvadīti virs darba klāja. Vārstu kārbu nostiprina priekšpīķī pie triecienstarpsienas. Triecienstarpsienā zemāk par darba klāju nedrīkst ierīkot durvis, lūkas, ventilācijas kanālus vai citas atveres. Vietās, kur caurules, kanāli un elektriskie kabeļi šķērso ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, veic pasākumus, lai nodrošinātu šo starpsienu ūdensnecaurlaidību. 50
205. Ja kuģa priekšgalā uzstādīta gara virsbūve, triecienstarpsienai jābūt ūdensnecaurlaidīgai līdz nākamajam klājam virs darba klāja. Starpsienu nepagarina tieši virs tās apakšējās daļas, kas atrodas šo noteikumu 40.punktā paredzētajās robežās. Šajā gadījumā klāja daļu, kas veido pakāpienu, būvē ūdensnecaurlaidīgu. 51
206. Triecienstarpsienā augstāk par darba klāju ierīko tikai minimālo atveru skaitu, kas nodrošina kuģa ekspluatāciju. Šīs atveres veido ūdensnecaurlaidīgi noslēdzamas un to eņģes ierīko tā, lai atveres noslēgšanas līdzeklis (piemēram, vāks, durvis) būtu atverams tikai virzienā uz kuģa priekšgalu. 52
207. Kuģiem, kuru garums ir 85 metri un vairāk, uzstāda dubultdibenu no triecienstarpsienas līdz ahterpīķa starpsienai, ja tas ir praktiski iespējams. 53 4.
208. Ūdensnecaurlaidīgās durvis
209. Atveru skaitu šo noteikumu 43.punktā paredzētajās ūdens­necaurlaidīgajās starpsienās samazina līdz minimumam atbilstoši kuģa plānojumam un ekspluatācijas vajadzībām. Atveres aprīko ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikuma prasībām atbilstošiem ūdensnecaurlaidīgiem noslēgšanas līdzekļiem. Ūdensnecaurlaidīgās durvis konstruē tikpat izturīgas kā apkārtējās konstrukcijas, kurās nav atveru. 54
210. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, durvis var būt verama tipa un atveramas no abām pusēm. Tās tur aizvērtas, kuģim atrodoties jūrā. Abās durvju pusēs izvieto norādi, ka durvīm jābūt aizvērtām, ja kuģis atrodas jūrā. 55
211. Uz jauniem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 un lielāka, slīdoša tipa ūdensnecaurlaidīgās durvis ir šādās telpās: 50.
212. telpās, kur ir paredzēts, ka durvis var būt atvērtas, kuģim atrodoties jūrā, un durvju apakšējā mala atrodas zemāk par dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju, ja izņēmumi nav saskaņoti ar inspekciju; 50.
213. mašīntelpas lejasdaļā, ja durvis noslēdz ieeju dzenvārpstas tunelī. Pārējos gadījumos ūdensnecaurlaidīgās durvis var būt verama tipa. Slīdošajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm jādarbojas, ja kuģa sānsvere ir līdz 15o uz vienu vai otru bortu. 56
214. Slīdošās ūdensnecaurlaidīgās durvis (gan ar rokas pievadu, gan cita veida pievadu) konstruē tā, lai tās varētu darbināt no abām pusēm. Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, šīs durvis ir ar distances vadību no ērti pieejamas vietas augstāk par darba klāju, izņemot gadījumu, ja durvis ir izvietotas apkalpes dzīvojamās telpās. 57
215. Postenī, no kura veic distances vadību, paredz iespēju noteikt, vai slīdošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas. 58
216. Korpusa ārējās atveres ierīko aizveramas tā, lai novērstu ūdens ieplūšanu kuģī. Klāja atveres, kurām ir jābūt atvērtām, izvieto iespējami tuvu kuģa diametrālajai plaknei. 59 4.
217. Šļakatu necaurlaidīgās durvis
218. Visas ieejas atveres slēgto virsbūvju sienās un citās ārējās konstrukcijās, caur kurām var ieplūst ūdens un apdraudēt kuģi, aprīko ar stacionāri pie starpsienas piestiprinātām durvīm ar attiecīgu rāmi un pastiprinājumiem, lai konstrukcija izturības ziņā būtu ekvivalenta konstrukcijai bez atveres un aizvērtā veidā būtu šļakatu necaurlaidīga. Līdzekļi, kas nodrošina šo durvju necaurlaidību, sastāv no blīves un piespiešanas mehānisma vai cita ekvivalenta aprīkojuma, tie ir stacionāri piestiprināti pie sienas vai durvīm un darbināmi gan no ārpuses, gan no iekšpuses. 60
219. Apmales augstums durvīm, kas ved uz mašīntelpu, šahtām un kāpnēm lejup no klāja daļām, kas ir pakļautas tiešai atmosfēras un jūras iedarbībai, ir vismaz 600 mm uz darba klāja un vismaz 300 mm uz virsbūves klāja. Ja ir pozitīva ekspluatācijas pieredze un inspekcija to apstiprina, šos augstumus var samazināt attiecīgi līdz 380 mm un 150 mm, izņemot durvis, kas ved tieši uz mašīntelpu. 61 4.
220. Lūkas ar koka vākiem
221. Lūku apmaļu augstums ir vismaz 600 mm virs darba klāja atklātajās vietās un vismaz 300 mm virs virsbūves klāja. 62
222. Nosakot koka lūku vāku biezumu, paredz rezervi to nodilumam, kas rodas ekspluatācijas laikā. Nodrošina galīgo vāka biezumu vismaz četri milimetri uz attāluma starp vāka atbalsta punktiem katriem 100 mm, bet ne mazāku par 40 mm. Vāka atbalsta virsmas platums ir vismaz 65 mm. 63
223. Metodes, kas nodrošina koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību, saskaņo ar inspekciju. Uz jauniem kuģiem koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību nodrošina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku un tās 1988.gada protokola (turpmāk - LL 66 konvencija) I pielikuma
224. un 15.noteikumā. 64 4.
225. Lūkas ar vākiem no cita materiāla
226. Lūku apmaļu augstumu nosaka atbilstoši 56.punkta noteikumiem. Ja ir pozitīva ekspluatācijas pieredze un inspekcija to apstiprina, apmaļu augstumu var samazināt vai arī apmales var nebūt, ja tas nepasliktina kuģa drošību. Šajā gadījumā lūku atveres ir iespējami mazas, un vāku stiprina stacionāri ar virām vai ar citu ekvivalentu līdzekli. Paredz iespēju lūku ātri aizvērt un aiznaglot ar dēļiem. 65
227. Stiprības aprēķinam pieņem, ka lūku vāki ir pakļauti uz tiem uzkraujamas kravas statiskai slodzei. Slodzes lielumu nosaka šādi: 60.
228. 10,0 kN/m2 kuģiem, kuru garums ir 24 metri un mazāks; 60.
229. 17,0 kN/m2 kuģiem, kuru garums ir 100 metru un vairāk. 66
230. Kuģiem, kuru garums ir starp šiem robežlielumiem, slodzi nosaka ar lineāras interpolācijas palīdzību. Inspekcija atļauj samazināt šīs slodzes, bet tās nedrīkst būt mazākas par 75 % no minētajiem lielumiem lūkām, kas atrodas uz virsbūves klāja tālāk kā 0,25 L uz aizmuguri no priekšgala perpendikula. 67
231. Ja lūku vāki izgatavoti no mazleģēta tērauda, saskaņā ar šo noteikumu 60.punktu aprēķinātais maksimālais spriegums, reizināts ar 4,25, nepārsniedz materiāla pretestību. Ar šādu slodzi vāka deformācija nepārsniedz 0,0028 no attāluma starp vāka atbalsta punktiem. 68
232. Ja lūku vāki nav izgatavoti no mazleģēta tērauda, nodrošina, lai to stiprība būtu ekvivalenta no mazleģēta tērauda izgatavoto vāku stiprībai, un nodrošina to konstrukciju šļakatu necaurlaidību šo noteikumu 60.punktā minētajām slodzēm. 69
233. Lūku vākus aprīko ar piespiešanas mehānismu un blīvējumu, kas nodrošina šļakatu necaurlaidību, vai ar citu sertificētu ekvivalentu aprīkojumu. 70 4.
234. Mašīntelpu atveres
235. Mašīntelpu atveres aprīko ar apmalēm un vējtveriem, kas pēc stiprības atbilst apkārtējām virsbūvēm. Tiešas ieejas atveres aprīko ar šo noteikumu 4.3.apakšnodaļas prasībām atbilstošām durvīm. 71
236. Atveres, kas nav paredzētas ieejai, aprīko ar vākiem, kuru stiprība ir vienāda ar apkārtējo konstrukciju stiprību un kuri pie tās piestiprināti stacionāri un ir šļakatu necaurlaidīgi noslēdzami. 72
237. Visas atveres darba un virsbūves klājos (izņemot kravas lūkas, mašīntelpas atveres, līdlūkas un klāja iluminatorus) aizsargā ar slēgtu ierobežojošu konstrukciju, ko aprīko ar šļakatu necaurlaidīgām durvīm vai to ekvivalentu. Lejupceļus izvieto cik iespējams tuvu kuģa diametrālajai plaknei. 73 4.
238. Ventilatori
239. Uz jauniem kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilatoru (ja tie nav mašīntelpas ventilatori) kanālu apmaļu augstumu nodrošina vismaz 900 mm uz darba klāja un vismaz 760 mm uz virsbūves klāja. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, šo apmaļu augstumu nodrošina attiecīgi vismaz 760 mm un 450 mm. Mašīntelpas ventilatoru (ja tie paredzēti nepārtrauktai mašīntelpas ventilācijai un, ja nepieciešams, tūlītējai ģeneratoru telpas ventilācijai) atveru augstums virs klāja atbilst šo noteikumu 70.punkta prasībām. Tur, kur kuģa izmēru un iekārtojuma dēļ tas nav izpildāms, pieļaujams mazāks augstums, taču tas visos gadījumos nedrīkst būt mazāks par 900 mm virs darba klāja vai virsbūvju klāja ar nosacījumu, ka ūdensnecaurlaidīgās aizvēršanas ierīces saskaņā ar šo noteikumu 69.punktu kombinācijā ar citiem veicamajiem pasākumiem nodrošina nepārtrauktu un adekvātu ventilāciju minētajās telpās. 74
240. Nodrošina, lai ventilācijas kanālu apmaļu stiprība būtu ekvivalenta apkārtējo konstrukciju stiprībai. Kanālus būvē šļakatu necaurlaidīgi noslēdzamus ar stacionāri pie kanāla vai apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Ja ventilācijas kanāla apmales augstums pārsniedz 900 mm, to īpaši nostiprina. 75
241. Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ja ventilācijas kanāla apmale atrodas augstāk par 4,5 metriem virs darba klāja vai augstāk par 2,3 metriem virs virsbūves klāja, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami, ja Jūras administrācija nav noteikusi īpašas prasības. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami ventilācijas kanāliem, kuru apmales atrodas augstāk par 3,4 metriem virs darba klāja un augstāk par 1,7 metriem virs virsbūves klāja. Ja inspekcija ir pārliecināta, ka ir maz ticama ūdens ieplūšana kuģī caur mašīntelpas ventilatoriem, šo ventilatoru kanāli var būt bez noslēgšanas līdzekļiem. 76 4.
242. Gaisa caurules
243. Ja kravas tilpņu un zemklāja tukšo tilpumu gaisa caurules ir izvadītas virs darba klāja vai virsbūves klāja, cauruļu atklātā daļa izturības ziņā ir ekvivalenta apkārtējai konstrukcijai un aprīkota ar atbilstošu aizsardzību. Atveres gaisa caurulēs aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kas stacionāri piestiprināti pie caurules vai apkārtējās konstrukcijas. 77
244. Gaisa cauruļu augstumu virs klāja (vietās, kur ūdens varētu iekļūt kuģī) nodrošina vismaz 760 mm uz darba klāja un vismaz 450 mm uz virsbūves klāja. 78 4.
245. Mērīšanas līdzekļi
246. SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikuma prasībām atbilstošus mērīšanas līdzekļus uzstāda: 73.
247. satecēs, kuru nodalījumi nav viegli pieejami apskatei reisa laikā; 73.
248. visās kravas tilpnēs un koferdamos. 79
249. Ja uzstāda mērīšanas caurules, to augšējos galus, ja iespējams, izvada līdz ērti pieejamai vietai virs darba klāja. Cauruļu atveres aprīko ar stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Mērīšanas caurules, kas nav izvadītas virs darba klāja, aprīko ar automātisku pašaizvēršanās ierīci. 80 4.
250. Iluminatori un logi
251. Iluminatorus telpās zem darba klāja un slēgtajās konstrukcijās uz šī klāja aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem vētras vākiem. 81
252. Priekšējiem logiem virsbūves citos līmeņos paredz vismaz divus pietiekami izturīgus vētras vākus katram logu tipam, kuru biezums ir vismaz 5,0 mm, ja tie ir no tērauda, vai 7,5 mm, ja tie ir no alumīnija. Paredz maksimāli vienu vētras vāku katram logam. Nodrošina iespēju viegli un droši noslēgt bojātos logus ar vētras vākiem no ārpuses. 82
253. Iluminatoru apakšējā mala ir vismaz 500 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas. 83
254. Zemāk nekā 1000 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas uzstāda tikai neatverama tipa iluminatorus. 84
255. Izmanto tikai sertificētas konstrukcijas iluminatorus, to stiklus un vētras vākus. 85
256. Stūres mājas logus izgatavo no rūdīta stikla. Tā biezumu nosaka atbilstoši SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam. 86
257. Iluminatorus un logus bez vētras vākiem inspekcija atļauj izmantot klāja virs­būvju sānu un aizmugures sienās, ja šīs virsbūves atrodas uz darba klāja vai virs tā un šādi netiek samazināta kuģa drošība. Uz jauniem kuģiem ievēro SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu. 87 4.
258. Iesūknēšana un atsūknēšana
259. Notekas caur korpusa ārējo apšuvumu (gan no telpām, kas atrodas zem darba klāja, gan slēgtajās virsbūvēs un klāja mājās uz darba klāja, kas ir aprīkotas ar šo noteikumu 4.2.apakšnodaļas prasībām atbilstošām durvīm) aprīko ar līdzekļiem, kas nepieļauj ūdens iekļūšanu korpusā. Katru noteku aprīko ar automātisku neatgriezenisku vārstu ar piespiedu noslēgšanas pievadu no ērti pieejamas vietas. Vārsts nav nepieciešams, ja inspekcija uzskata, ka ūdens ieplūde caur noteku nevar būt bīstama un noteku cauruļu biezums ir pietiekams. Vārsta noslēgšanas pievadu aprīko ar indikatoru, kas norāda, vai vārsts ir atvērts vai aizvērts. 88
260. Visas ieplūdes vai izplūdes atveres kuģa korpusā zem ūdenslīnijas tiek aprīkotas ar noslēgšanas vārstiem, kas ir viegli pieejami avārijas situācijā. Uzstāda indikatorus, kas norāda, vai aizborta vārsti ir atvērti vai aizvērti. 89
261. Vārstus un pie ārējā apšuvuma stiprinātās detaļas izgatavo no tērauda, bronzas vai cita sertificēta, elastīga materiāla. Visas caurules starp ārējo apšuvumu un vārstu ir no tērauda. 90 4.
262. Ūdens vārti
263. Margsienas minimālais ūdens vārtu laukums ir ne mazāks par 10 % no margsienas kopējā laukuma kvadrātmetros. 91
264. Noteiktajā kārtībā aprēķināto ūdens vārtu laukumu palielina, ja inspekcija uzskata, ka kuģa klāja sedlveida ieliekums ir nepietiekams, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens. 92
265. Ūdens vārtus izvieto gar margsienu tā, lai nodrošinātu, ka klājs ātri un efektīvi atbrīvojas no ūdens. Ūdens vārtu apakšējā mala ir cik iespējams tuvu klājam. 93
266. Nožogojumus un aprīkojumu izvieto tā, lai netiktu samazināta ūdens vārtu darbības efektivitāte. Nožogojumos paredz konstruktīvas atveres, lai darba stāvoklī tie netraucētu ūdens noplūdi. 94
267. Ūdens vārtus, kuru augstums ir lielāks par 300 mm, aprīko ar režģi vai citu aizsargaprīkojumu. Attālums starp režģa stieņiem ir ne mazāks par 150 mm un ne lielāks par 230 mm. Ja uzstāda ūdens vārtu aizveres, to konstrukcijai jābūt sertificētai. 95
268. Kuģiem, kas paredzēti kuģošanai rajonos, kur ir iespējams apledojums, ūdens vārtu aizveres un režģi ir viegli noņemami, lai ierobežotu to aizdambēšanos ar ledu. Atveru izmērus un aizsargaprīkojuma noņemšanas veidu saskaņo ar inspekciju. 96 4.
269. Enkura un pietauvošanās aprīkojums
270. Katru kuģi aprīko ar ātram un drošam darbam projektētu enkura iekārtu, kas sastāv no enkuriem, enkurķēdēm vai tērauda trosēm, aizturmehānismiem un enkurspilves vai cita aprīkojuma, kas nodrošina enkuru nolaišanu, pacelšanu un kuģa noturēšanu uz enkura visos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos. Katru kuģi aprīko ar atbilstošu pietauvošanās aprīkojumu, kas nodrošina drošu kuģa pietauvošanu jebkuros ekspluatācijas apstākļos. Enkura un pietauvošanās aprīkojums atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam. 97 4.
271. Iegrimes skalas
272. Visus kuģus gan priekšgalā, gan pakaļgalā aprīko ar iegrimes skalām (iedaļa - viens decimetrs) uz abiem bortiem. 98
273. Iegrimes skalas uzstāda iespējami tuvu priekšgala un pakaļgala perpendikulam. 99
274. Noturība un jūrasspēja 5.
275. Vispārīgie noturības kritēriji
276. Kuģus projektē un būvē tā, lai visi noturības kritēriji būtu ievēroti noteikumos noteiktajos slodzes gadījumos. Noturības plecu līkņu (statiskās noturības diagrammas) aplēsi apstiprina inspekcija. 100
277. Nodrošina atbilstību šādiem noturības kritērijiem (ja ekspluatācijas pieredze nepārlie­cina inspekciju, ka pieļaujamas atkāpes no tiem): 95.
278. laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,55 m × rad sānsveres diapazonā no 0° līdz 30° un nav mazāks par 0,09 m × rad sānsveres diapazonā no 0° līdz 40° vai piesmelšanās leņķim θf , ja tas ir mazāks par 40°. Attiecīgi laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,03 m × rad sān­sveres diapazonā no 30° līdz 40° vai no 30° līdz piesmelšanās leņķim θf, ja tas ir mazāks par 40°. Piesmelšanās leņķis θf ir tāds sānsveres leņķis, kad caur atverēm kuģa korpusā, virsbūvēs vai klāja mājās, kuras nevar ātri ūdens necaurlaidīgi aizvērt, sāk lielā daudzumā ieplūst ūdens un kuģis sāk grimt. Mazas atveres, caur kurām liels ūdens daudzums nevar ieplūst kuģa korpusā, nav uzskatāmas par atvērtām; 95.
279. noturības plecs GZ ar sānsveres leņķi, vienādu ar 30° vai lielāku, nav mazāks par 200 mm; 95.
280. noturības plecs maksimālo vērtību GZMAX sasniedz, ja sānsveres leņķis nav mazāks par 30°. Pamatotā gadījumā šis leņķis nav mazāks par 25°; 95.
281. kuģim sākotnējais izlabotais metacentriskais augstums GM nav mazāks par 150 mm. 101
282. Ja kuģa zvalstīšanās amplitūdas samazināšanai izmantots citāds aprīkojums, nevis ķimeņu ķīļi, inspekcija pārliecinās, vai atbilstība šo noteikumu 95.punktā minētajiem noturības kritērijiem nodrošināta visos slogošanas variantos. 102
283. Dažādas ietekmes (piemēram, sānvējš kuģiem ar lielu kuģa silueta laukumu, kuģa virsūdens daļas apledojums, iesprostotais ūdens uz klāja, zvalstīšanās parametri, līdzskrejošie viļņi), kas būtiski iespaido kuģa noturību, ievēro aprēķinos. 103
284. Kuģa noturība ir pietiekama visos reisa posmos, kad rodas papildu slodze piemirkšanas un apledojuma dēļ, kā arī slodzes samazināšanās degvielas krājumu patēriņa dēļ. 104
285. Ja kuģis pārvadā naftas produktus beztaras veidā, inspekcija pārliecinās, vai šo noteikumu 95.punktā minētie noturības kritēriji ir saglabāti visu iekraušanas un balastēšanas operāciju laikā. 105 5.
286. Laikapstākļu kritērijs (stipra sānvēja un zvalstību kopējā iedarbība)
287. Kuģa spēju izturēt stipru sānvēja brāzmu un zvalstību vienlaicīgu iedarbību pārbauda, slogojot kuģi ar dinamiski pielikto vēja sānsveres momentu, ņemot vērā zvalstību amplitūdu (viļņu radīto sānsveres leņķi). Apmierinošas noturības kritērijam šajā gadījumā jāparāda, ka vissliktākajā slodzes variantā vēja spiediena radītā dinamiskā sānsveres momenta MW darbs, ņemot vērā zvalstīšanās amplitūdu (1.zīmējuma laukums "a"), ir vienāds vai mazāks par noturības momenta darbu (laukums "b" zem noturības pleca līknes). Šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja: 106 CWr = laukums "b"nedrīkst būt mazāks par 1(> 1). laukums "a"
288. Noturības pārbaudi pret vienlaicīgu vēja un zvalstību iedarbību veic šādā secībā: 101.
289. kuģis pakļauts pastāvīgai vēja spiediena iedarbībai perpendikulāri kuģa diametrālajai plaknei, tā rezultāts ir pastāvīgās sānsveres moments MW1 ar plecu 107 101.
290. no pastāvīgā sānsveres leņķa θO viļņu iedarbības rezultātā kuģis sāk svērties pret vēju (sānsveres leņķis θ1). Pastāvīga vēja radītais sānsveres leņķis θO ir tāds, lai rezultējošais sānsveres leņķis (θO + θ1) nebūtu pārmērīgs. Tādēļ leņķa θO vērtību ierobežo ar 16° vai 80 % no leņķa, kādā klāja mala ieiet ūdenī (atkarībā no tā, kurš ir mazāks); 101.
291. atrodoties sasvērtā stāvoklī, kuģis tiek pakļauts vēja brāzmas spiedienam, kā rezultātā rodas vēja brāzmas sasveres moments MW2 ar plecu 101.
292. šādos apstākļos Rīda diagrammas laukums "b" ir vienāds ar laukumu "a" vai lielāks par to (1.zīmējums);101.
293. zīmējot Rīda diagrammu, ir jāņem vērā šķidro kravu brīvo virsmu labojums.Zīmējumā redzamie leņķi definēti šādi: θO - sānsveres leņķis no pastāvīgā vēja iedarbības; θl - sasvēršanās leņķis pretēji viļņu iedarbības virzienam; θ2 - piesmelšanās leņķis (θf) vai 50°, vai θC, skatoties, kurš mazāks; θC - Rīda diagrammas un sasveres pleca lw2 otrā krustpunkta leņķis. Risinot šo uzdevumu, pieņem, ka vēja sānsveres momentu pleci lw1 un lw2 ir konstanti visiem sānsveres leņķiem un tos var aprēķināt šādi:p = 504 [kN × m-2] - vēja spiediens. Kuģiem, kas kuģo ierobežotajos kuģošanas rajonos, p vērtību var samazināt, saskaņojot to ar Jūras administrāciju; A - kuģa daļas virs ūdenslīnijas projekcijas diametrālajā plaknē laukums un klāja kravas projekcijas laukums diametrālajā plaknē (silueta laukums) [m2]; z - vertikālais attālums no laukuma A smagumcentra līdz zemūdens daļas projekcijas smagumcentram diametrālajā plaknē vai līdz punktam uz pusiegrimes [m]; h - vertikālais attālums no laukuma A smagumcentra līdz ūdenslīnijai [m]; Δ - kuģa ūdensizspaids [t]; g = 9,81 [m × s-2]. Zvalstību leņķis θl tiek rēķināts šādi: X1 - koeficients, kas dots 1.tabulā; X2 - koeficients, kas dots 2.tabulā; k - koeficients, kuram ir šādas vērtības: k = 0,1 - kuģiem ar noapaļotiem ķimeņiem, kuriem nav ķimeņu un brusu ķīļu, k = 0,7 - kuģiem ar lauztām ķimeņu brangām, k - kuģiem ar ķimeņu ķīļiem vai brusas ķīļiem, vai abiem reizē koeficienta vērtības dotas 3.tabulā; r = 0,73 ± 0,6 × OG / d , kur OG - attālums starp smagumcentru un ūdenslīniju [m] ("+" zīme, ja smagumcentrs ir augstāk par ūdenslīniju, "-" zīme, ja tas ir zem ūdenslīnijas); d - kuģa vidējā iegrime [m]; S - koeficients, kas dots 4.tabulā (kuģiem, kas aprīkoti ar zvalstību nomierinātājiem, leņķi rēķina, pieņemot, ka tie nedarbojas)1.tabula2.tabula3.tabula4.tabulakoeficients X1koeficients X2koeficients kkoeficients SB—dX1CBX2AK × 100————-L × BkTS< 2,41,00< 0,450,750,01,00< 60,1002,50,980,500,821,00,9870,0982,60,960,550,891,50,9580,0932,70,950,600,952,00,88120,0652,80,930,650,972,50,79140,0532,90,91> 0,701,003,00,74160,0443,00,90 3,50,72180,0383,10,88 > 4,00,70> 200,0353,20,86 3,30,84 3,40,82 > 3,50,80 Starpvienības 1., 2.,
294. un 4.tabulā nosaka ar lineārās interpolācijas metodi.Zvalstību periodsC - kuģa inerces koeficients [m- ½ × s]; C = 0,373 + 0,023 × (B/d) - 0,043 × (L/100) [m- ½ × s]. Formulās un tabulās lietoti šādi apzīmējumi: L - kuģa garums ūdenslīnijas līmenī [m]; B - kuģa platums [m]; d - vidējā iegrime [m]; CB - ūdensizspaida pilnuma koeficients; AK - kopējais zvalstķīļu laukums vai brusķīļa laukums, vai abu summa [m2]; GM - metacentriskais augstums (izlabots, ņemot vērā brīvo virsmu ietekmi) [m]. 5.
295. Šķidro kravu brīvo virsmu ietekme uz kuģa noturību
296. Visos slogojuma gadījumos sākotnējais metacentriskais augstums un noturības pleca līkne (statiskās noturības diagramma) ir koriģēta, ņemot vērā šķidro kravu brīvo virsmu efektu. 108
297. Brīvās virsmas efektu ņem vērā, kad kravas tilpnes uzpildīšanas līmenis ir mazāks par 98 % no pilna stāvokļa. Brīvās virsmas efektu neņem vērā nomināli pilnām kravas tilpnēm, kad uzpildīšanas līmenis ir 98 % vai vairāk. Brīvās virsmas efektu mazām kravas tilpnēm neņem vērā, ja ir spēkā šo noteikumu 111.punkta nosacījumi. 109
298. Kravas tilpnēm, kuras ņem vērā, aprēķinot brīvās virsmas korekciju, ir šādas kategorijas: 104.
299. kravas tilpnes ar fiksētu uzpildīšanas līmeni (piemēram, šķidrā krava, ūdens balasts). Brīvās virsmas korekcija ir aprēķināta reālam uzpildīšanas līmenim katrā kravas tilpnē; 104.
300. kravas tilpnes ar mainīgu uzpildīšanas līmeni (piemēram, lietojamie šķidrumi - degviela, dīzeļdegviela un sald­ūdens, kā arī šķidrā krava un ūdens balasts šķidruma pārvietošanas operāciju laikā). Brīvās virsmas korekcija ir maksimāli sasniedzamā vērtība starp paredzamajiem uzpildīšanas limitiem katrai kravas tilpnei atbilstoši jebkurai operāciju instrukcijai. 110
301. Aprēķinot brīvās virsmas efektu kravas tilpnēs, kas satur lietojamus šķidrumus, pieņem, ka katram šķidruma tipam vismaz vienam pārim šķērsu kravas tilpņu vai atsevišķai centra kravas tilpnei ir brīvā virsma un kravas tilpne vai kravas tilpņu kombinācija aprēķinā ir tādas, kurām brīvās virsmas efekts ir vislielākais. 111
302. Kad ūdens balasts (arī zvalstību nomierināšanas cisternas un sānsveri izlīdzinošās kravas tilpnes) tiek piepildīts vai iztukšots pārgājiena laikā, brīvās virsmas efekts ir aprēķināts, ņemot vērā visus nelabvēlīgos īslaicīgos gadījumus šajās operācijās. 112
303. Kuģim, kas pārvadā šķidro kravu, brīvo virsmu radītā korekcija jebkurā šķidro kravu pārvadāšanas stadijā ir aprēķināta atbilstoši uzpildīšanas līmenim katrā kravas tilpnē šajā pārvadāšanas stadijā. 113
304. Sākotnējā metacentriskā augstuma un noturības plecu līknes (statiskās noturības diagramma) korekcija ir atsevišķi izskatīta šādi: 108.
305. aprēķinot sākotnējā metacentriskā augstuma korekciju, šķidrās kravas brīvās virsmas laukuma inerces moments pret centrālo asi, kas paralēla kuģa diametrālajai plaknei, ir noteikts 0o sānsveres leņķim atbilstoši šo noteikumu 104.punktā minētajām kategorijām; 108.
306. noturības plecu līkne (statiskās noturības diagramma) ir koriģēta ar jebkuru no šādām metodēm, saskaņojot to ar inspekciju: 108.2.
307. korekcija balstās uz reālu šķidruma pārvietošanas momentu katram aprēķinātajam sānsveres leņķim; 108.2.
308. korekcija balstās uz inerces momentu, kas noteikts 0o sānsveres leņķim un modificēts katram aprēķinātajam sānsveres leņķim; 108.2.
309. korekcija balstās uz Mfs momentu summu katrai kravas tilpnei, ņemot vērā šo noteikumu 111.punkta prasības. 114
310. Korekciju var aprēķināt atbilstoši šo noteikumu 104.punktā minēta­jām kategorijām (izņemot šo noteikumu 108.2.
311. apakšpunktā minēto korekciju). 115
312. Kuģa noturības informācijā norāda metodi, kuru izvēlas noturības pleca līknes (statiskās noturības diagrammas) korekcijai. Tomēr, ja kāda alternatīvā metode ir aprakstīta lietošanai manuālajam iekraušanas gadījumu aprēķinam, iegūto rezultātu atšķirību paskaidrojums, kā arī korekcijas piemēri katrai alternatīvajai metodei ir iekļauti kuģa noturības informācijā. 116
313. Kravas tilpnes Mfs vērtības aprēķinam izmanto formulu: Mfs = v × b ×ρ × k × √δ, kur Mfs - brīvās virsmas moments jebkurai sānsverei [t × m]; v - kravas tilpnes kopējais tilpums [m3]; b - kravas tilpnes lielākais platums [m]; ρ - kravas tilpnes satura blīvums [t/m3]; δ = v/(l × b × h) - kravas tilpnes pilnuma koeficients; h - kravas tilpnes lielākais augstums [m]; l - kravas tilpnes lielākais garums [m]; k - tabulā atkarībā no b/h attiecības noteiktais bezdimensiju koeficients. Koeficienta "k" vērtības brīvās virsmas korekcijas aprēķināšanai izmanto šādu tabulu: 117 θb/h5o10o15o20o30o40o45o50o60o70o75o80o85o200,110,120,120,120,110,100,090,090,090,050,040,030,02100,070,110,120,120,110,100,100,090,070,050,040,030,0250,040,070,100,110,110,110,100,100,080,070,060,050,0430,020,040,070,090,110,110,110,100,090,080,070,060,0520,010,030,040,060,090,110,110,110,100,090,090,080,071,50,010,020,030,050,070,100,110,110,110,110,100,100,0910,010,010,020,030,050,070,090,100,120,130,130,130,130,750,010,010,010,020,020,040,040,050,090,160,180210,160,50,000,010,010,020,020,040,040,050,090,160,180,210,230,30,000,000,010,010,010,020,030,030,050,110,190,270,340,20,000,000,000,010,010,010,020,020,040,070,130,270,450,10,000,000,000,000,000,010,010,010,020,040,060,140,53Starpvērtības nosaka ar lineārās interpolācijas metodi.Mazām kravas tilpnēm koeficienta "k" vērtības, kas atbilst 30o sānsveres leņķim, nav iekļautas korekcijā, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:Mfs/∆min <0,01 [m], kur∆min - kuģa minimālais ūdensizspaids, kas noteikts attiecīgajai dmin (tonnas);dmin - kuģa minimālā vidējā darba iegrime bez kravas ar 10 % krājumu un minimālo daudzumu ūdens balasta, ja tas ir nepieciešams (metri).Šķidrās kravas atlikumi tukšajās kravas tilpnēs parasti netiek ņemti vērā, aprēķinot korekciju, jo visi atlikušie šķidrumi nevar radīt ievērojamu virsmas efektu. 5.
314. Noturības atbilstības novērtēšana
315. Vispārīgas kuģa noturības izvērtēšanas mērķiem noturības diagrammas tiek aprēķinātas galvenajiem slodzes gadījumiem, kurus īpašnieks ievēro kuģa ekspluatācijas laikā. 118
316. Ja kuģa īpašnieks nav sniedzis pietiekami detalizētu informāciju par šiem slodzes gadījumiem, aprēķinu veic standarta slodzes gadījumiem. 119 5.
317. Tipveida slodzes gadījumu pārbaude 5.5.
318. Slodzes gadījumi
319. Noteikti šādi tipveida slodzes gadījumi: 114.
320. pasažieru kuģiem: 114.1.
321. kuģis pilnīgi piekrauts pirms iziešanas reisā ar pilnu krājumu (apgāde, degviela, ūdeņi) daudzumu un pilnu skaitu pasažieru ar bagāžu; 114.1.
322. kuģis pilnīgi piekrauts pirms atgriešanās ostā ar pilnu skaitu pasažieru ar bagāžu, bet tikai ar 10 % krājumu atlikumu; 114.1.
323. kuģis bez kravas, bet ar pilnu krājumu daudzumu un pilnu skaitu pasažieru ar bagāžu; 114.1.
324. šo noteikumu 114.1.3.apakšpunktā minētais kuģis, bet ar 10 % krājumu atlikumu; 114.
325. kravas kuģiem: 114.2.
326. kuģis pilnīgi piekrauts pirms iziešanas reisā ar kravu, kas vienmērīgi sadalīta pa visām kravas tilpnēm, un ar pilnu krājumu (apgāde, degviela, ūdeņi) daudzumu; 114.2.
327. kuģis pilnīgi piekrauts pirms atgriešanās ostā ar kravu, kas vienmērīgi sadalīta pa visām kravas tilpnēm, un ar 10 % krājumu atlikumu; 114.2.
328. kuģis balastā pirms iziešanas jūrā bez kravas, bet ar pilnu krājumu daudzumu; 114.2.
329. kuģis balastā pirms atgriešanās ostā bez kravas un ar 10 % krājumu atlikumu; 114.
330. kravas kuģiem, kuriem paredzēta klāja kravas pārvadāšana: 114.3.
331. kuģis pilnīgi piekrauts pirms iziešanas reisā ar kravu, kas vienmērīgi sadalīta pa visām kravas tilpnēm, un ar zināmu klāja kravas masu un izvietojumu, pilnu krājumu (apgāde, degviela, ūdeņi) daudzumu; 114.3.
332. kuģis pilnīgi piekrauts pirms atgriešanās ostā ar kravu, kas vienmērīgi sadalīta pa visām kravas tilpnēm, un ar zināmu klāja kravas masu un izvietojumu, un 10 % krājumu (apgāde, degviela, ūdeņi) daudzumu. 120 5.5.
333. Pieņēmumi slodzes gadījumu aprēķinam
334. Sauskravas kuģiem, kuriem ir šķidrās kravas tilpnes un šo noteikumu 114.2.1., 114.2.2., 114.3.
335. un 114.3.2.apakšpunktā minētā slodze ar pilnu kravu, efektīvais dedveits šajos slodzes variantos rēķināms atbilstoši diviem pieņēmumiem: 115.
336. kravas tilpnes ir pilnas; 115.
337. kravas tilpnes ir tukšas. 121
338. Saskaņā ar šo noteikumu 114.1.1., 114.2.
339. un 114.3.1.apakšpunktu pieņem, ka kuģa slodze atbilst tā dalīšanas nodalījumos ūdenslīnijai vai vasaras ūdenslīnijai, vai, ja kuģis uz klāja pārvadā kokmateriālu kravu, - vasaras kokmateriālu ūdenslīnijai ar nosacījumu, ka ūdens balasta tilpnes ir tukšas. 122
340. Ja kādā no slodzes variantiem ir nepieciešams ūdens balasts, attiecīgas noturības diagrammas aprēķina, ņemot vērā tā daudzumu un izvietojumu. 123
341. Visos gadījumos krava kravas tilpnēs ir pilnīgi homogēna, ja šāds pieņēmums nav pretrunā ar kuģa ekspluatācijas praksi. 124
342. Visos gadījumos, kad tiek pārvadāta klāja krava, reāla kravas masa ir aprēķināta, ieskaitot kravas augstumu. 125
343. Katra pasažiera masa ir 75 kg, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti var tikt samazināta līdz 60 kg (ne mazāk). Bagāžas masu un izvietojumu nosaka, saskaņojot ar inspekciju. Pieņemts šāds pasažiera masas centra augstums un tā izvietojuma aprēķināšanas kritēriji: 120.
344. 1,0 metrs virs klāja līmeņa - stāvošam pasažierim (ja nepiecie­šams, ievēro klāja izliekumu un ieliekumu); 120.
345. 0,3 metri virs sēdvietas - sēdošam pasažierim; 120.
346. izvērtējot atbilstību šo noteikumu 95.punktā minētajiem kritēri­jiem, pasažierus un bagāžu uzskata par izvietotiem tiem paredzētajās telpās; 120.
347. aprēķinot sānsveres leņķi pasažieru kuģiem un sasveres momentu, ko izraisa pasažieru sapulcēšanās pie kuģa viena sāna, uzskata, ka pasažieri bez bagāžas ir izvietoti tā, lai tie radītu visnelabvēlīgāko sasveres momentu vai sākotnējo metacentrisko augstumu, vai visnelabvēlīgāko sasveres momentu un sākotnējo metacentrisko augstumu, kādu var sasniegt. Aprēķinot sasveres momentu, nav nepieciešams pieņemt, ka uz viena kvadrātmetra atrodas vairāk par četrām personām. 126 5.5.
348. Noturības diagrammas aplēse
349. Hidrostatiskās līknes un statiskās noturības diagrammas parasti aprēķina kuģim ar projekta galsveri. Ja ekspluatācijas laikā galsvere vai kuģa forma un izvietojums ir tāds, ka galsveres izmaiņa būtiski ietekmē noturības plecu, šādas galsveres izmaiņas ņem vērā aplēsē. 127
350. Aplēsē ņem vērā tilpumu līdz klāja apšuvuma augšējai virsmai. 128
351. Nosakot koka kuģa izmērus, mērījumus izdara līdz korpusa apšuvuma ārējai virsmai. 129 5.5.
352. Virsbūves, klāja mājas un citi objekti, kas jāņem vērā aprēķinos
353. Aprēķinos var ņemt vērā slēgtas virsbūves, kas atbilst LL 66 konven­cijas 3