307 294. Avārijas slēgdēli uzstāda iespējami tuvu avārijas elektroenerģijas avotam.
\n308 295. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda šo noteikumu 294.punktā minētajā vietā, ja tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu.
\n309 296. Avārijas elektroenerģijas avotus un to automātiskās iedarbināšanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt kuģa ekspluatācijas laikā.
\n310 8.3. Aizsardzība pret elektrisko šoku 297. Šīs apakšnodaļas prasības attiecas uz visiem kuģiem.
\n311 298. Iezemē elektrodzinēju un aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt spriegumaktīvām, bet kas var kļūt spriegumaktīvas, ja radušies bojājumi (izņemot gadījumus, kad elektrodzinēji un iekārtas ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu).
\n312 299. Izmanto tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas darbojas ar 250 V spriegumu (vai 50 V spriegumu mitrās telpās). Iezemē aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt spriegumaktīvām, bet kas var kļūt spriegumaktīvas, ja radušies bojājumi. Ja pārnēsājamās elektriskās lampas, instrumentus un citu līdzīgu aprīkojumu izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja, inspekcija pieprasa papildu drošības pasākumus cilvēka veselības un dzīvības aizsardzības nodrošināšanai.
\n313 300. Visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai, tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas.
\n314 301. Galvenos un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju aparātiem un ierīcēm. Slēgdēļu aizmugures un sānu paneļus, ja nepieciešams, arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē, kur tas nepieciešams, uzstāda dielektriskus paklājus vai režģus.
\n315 302. Uz tankkuģiem un kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 un lielāka, aizliegts izmantot kuģa korpusu par strāvas vadītāju spēka, apgaismes un apkures elektrotīkliem.
\n316 303. Ja kuģa korpusu izmanto par strāvas vadītāju, tad elektriskajās ķēdēs pēc pēdējās aizsargierīces kuģa korpusu par strāvas vadītāju neizmanto.
\n317 304. Izmanto un izvieto tādus elektrokabeļus un vadus, kas neizplata liesmu.
\n318 305. Ja izmanto kabeļus metāla aizsargapvalkos, tie ir elektriski nepārtraukti un iezemēti.
\n319 306. Elektrokabeļus un vadus, ko izmanto nozīmīgās spēka elektroķēdēs vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, iespēju robežās uzstāda ārpus kambīzes, A kategorijas mašīntelpām un citām augsta ugunsbīstamības riska zonām, kā arī veļas mazgātavām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli, šķērso augsta ugunsbīstamības riska zonas, tie ir ugunsizturīga tipa un attiecīgi aizsargāti no tiešas uguns iedarbības. Šie kabeļi iespēju robežās izvietoti tā, lai tie netiktu bojāti, starpsienām sakarstot, ja blakus telpā izcēlies ugunsgrēks.
\n320 307. Atbilstoši prasībām saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu veic īpašus drošības pasākumus, ja bojāti kabeļi bīstamajās zonās var radīt ugunsgrēka vai sprādziena draudus.
\n321 308. Vadus nostiprina tā, lai novērstu to pārrīvēšanos vai citus bojājumus.
\n322 309. Visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanas īpašības un, ja nepieciešams, arī ugunsizturīgums.
\n323 310. Saldēšanas iekārtu telpās izvieto kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību.
\n324 311. Elektriskās ķēdes aizsargā no īssavienojuma un pārslodzes.
\n325 312. Vietās, kur uzstāda aizsardzības ierīces pret pārslodzi, ir norādīti šo ierīču nominālie vai uzstādītie raksturlielumi.
\n326 313. Apgaismošanas ierīces izvieto tā, lai nepieļautu to pārmērīgu sakaršanu un vadu un citu apkārtējo materiālu bojāšanu.
\n327 314. Ja apgaismošanas un spēka ķēdes beidzas telpās, kurās pastāv ugunsbīstamības vai sprādziena risks, attiecīgos slēdžus ierīko ārpus šīm telpām.
\n328 315. Ja telpās uzglabā akumulatoru baterijas, telpu konstrukcija un ventilācija atbilst SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumam.
\n329 316. Akumulatoru baterijas neuzglabā dzīvojamās telpās, izņemot akumulatoru baterijas, kas ievietotas hermētiskā konteinerā ar atbilstošu ventilācijas izvadu uz atvērtu klāju.
\n330 317. Telpās, kur iespējama uzliesmojošu gāzveida maisījumu uzkrāšanās un kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, neuzstāda elektroiekārtas, ja inspekcija nepārliecinās, ka šīs elektroiekārtas ir:
\n317.1. nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem;
\n317.2. tāda tipa, kas nepieļauj uzliesmojošo maisījumu aizdegšanās iespēju;
\n317.3. paredzētas tieši šai telpai;
\n317.4. derīgas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās.
\n331 318. Visus mastus un stengas aprīko ar zibens novadītājiem. Ja kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibens novadītājus ar vadiem pievieno vara plāksnei, kas piestiprināta kuģa korpusam iespējami zemāk zem ūdenslīnijas.
\n332 9. Ugunsdrošība(Nodaļa MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 9.1. Vispārīgās ugunsdrošības prasības 319. Kuģa konstruktīvā ugunsdrošība, ugunsdzēsības aprīkojums un sistēmas atbilst šo noteikumu 7. pielikumā minētajām prasībām. Esoša kuģa konstruktīvā ugunsdrošība, ugunsdzēsības aprīkojums un sistēmas atbilst tām klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) prasībām, kuras bija spēkā kuģa būvniecības laikā un laikā, kad uz kuģa tika uzstādīts aprīkojums, kā arī šo noteikumu prasībām, ja kuģa konstruktīvajā ugunsdrošībā, ugunsdzēsības aprīkojumā un sistēmās ir veiktas izmaiņas.
\n333 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 320. Uz kuģiem lieto tikai tādu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, ko atzinusi inspekcija vai sabiedrības, kas pilnvarotas atbilstoši normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktajām prasībām.
\n334 321. Uzstādot jaunu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu uz kuģa vai modernizējot uz kuģa esošo ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, piemēro prasības, kas noteiktas Ugunsdrošības sistēmu kodeksā (FSS Code) ar grozījumiem, normatīvajos aktos par kuģu aprīkojumu, kā arī šajos noteikumos.
\n335 322. Kuģa ugunsdzēsības aprīkojumu un sistēmas uztur pastāvīgā darba kārtībā, lai ugunsgrēka gadījumā tās būtu iespējams nekavējoties izmantot.
\n336 323. Visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) (turpmāk – organizācija) izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Kuģiem, īsākiem par 24 metriem, ierakstus par veiktajām apkopēm un pārbaudēm veic kuģa žurnālā. Uz 24 m gariem un garākiem kuģiem atrodas apkopes plāns ar ierakstiem par veiktajām apkopēm un pārbaudēm, kas ietver vismaz šādu ugunsdrošības un ugunsdzēsības aprīkojumu un sistēmas, ja tās ir ierīkotas:
\n323.1. ugunsdzēsības maģistrāles, ugunsdzēsības sūkņi un hidranti, tostarp šļūtenes, stobri un starptautiskā parauga savienojumi ūdens saņemšanai no krasta;
\n323.2. stacionārās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
\n323.3. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas un citas ugunsdzēsības ierīces. Stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318), ar grozījumiem. Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums;
\n323.4. automātiskās sprinkleru, ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
\n323.5. ventilācijas sistēmas, tostarp uguns un dūmu aizbīdņi, ventilatori un to vadības sistēmas;
\n323.6. degvielas padeves avārijas pārtraukšanas sistēma;
\n323.7. ugunsdrošās durvis, tostarp to vadības ierīces;
\n323.8. vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēmas;
\n323.9. avārijas glābšanas elpošanas aparāti;
\n323.10. pārvietojamie un pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tostarp to rezerves lādiņi;
\n323.11. ugunsdzēsēju aprīkojums.
\n337 324. Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa, valsts valodā un darba valodā, ja tā nav valsts valoda. Šī informācija un instrukcijas ir apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš novietots kuģa kopkajītē.
\n338 325. Izvietojot ugunsdzēsības inventāru un aprīkojumu uz kuģa, ievēro šādus noteikumus:
\n325.1. ugunsdzēsības inventāru nostiprina tā, lai, kuģim šūpojoties, tas nevarētu pārvietoties un, ja nepieciešams, būtu viegli noņemams;
\n325.2. ugunsdzēsības inventāru novieto tā, lai tam varētu brīvi piekļūt.
\n339 326. Ja normatīvie akti nosaka, ka uz kuģa ir jābūt ieviestam Starptautiskajam drošības vadības kodeksam (ISM Code), kuģis papildus šo noteikumu prasībām atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 14., 15. un 16. noteikuma prasībām.
\n340 327. Ja uz kuģa ierīko helikopteru laukumu, tas atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 18. noteikuma prasībām.
\n341 328. Ja kuģis pārvadā bīstamas kravas, tas atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 19. noteikuma prasībām. Ja vadlīnijās, kuras inspekcija izdevusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu, ir noteiktas samazinātas prasības attiecībā uz starptautiskos reisos iesaistītiem kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas un kuru bruto tilpība ir mazāka par 500, tad minētās samazinātās prasības piemēro arī attiecībā uz starptautiskos reisos neiesaistītiem kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas un kuru bruto tilpība ir mazāka par 500.
\n342 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 328.1 Ja kuģis atrodas inspekcijas uzraudzībā, tad SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 19. noteikuma 4. punktā paredzēto atbilstības dokumentu izsniedz inspekcija, bet, ja kuģis atrodas atzītas organizācijas uzraudzībā, tad minēto dokumentu izsniedz attiecīgā atzītā organizācija.
\n343 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 9.2. Ekspluatācijas prasības 329. Lai nodrošinātu ugunsdrošību uz kuģa, kuģa īpašnieks un apkalpe nodrošina šo noteikumu 322. punktā minēto prasību izpildi, kā arī ievēro šo noteikumu prasības.
\n344 330. Apkalpes locekļi ir apmācīti tā, ka viņi pārzina kuģa sistēmas un visu to ugunsdzēšanas sistēmu un ierīču atrašanās vietu un darbību, kuras varētu būt nepieciešams izmantot.
\n345 331. Apkalpes locekļu spēju un zināšanas veikt viņiem uzticētos ugunsdzēsības pienākumus periodiski novērtē mācībās un apmācībās uz kuģa, lai noteiktu jomas, kurās nepieciešams uzlabojums, uzturētu ugunsdzēsības prasmes un nodrošinātu ugunsdzēsības organizācijas operatīvo gatavību.
\n346 332. Apmācības uz kuģa, kurās apgūst kuģa ugunsdzēšanas sistēmu un ierīču izmantošanu, plāno un veic saskaņā ar šo noteikumu 593. punktu. Mācībās vai apmācībās lietotās iekārtas, kā arī izlietotos ugunsdzēsības līdzekļus atjauno tūlīt pēc to izmantošanas. Visas apmācībās atklātās kļūmes un defektus izlabo pēc iespējas ātrāk.
\n347 333. Katrās ugunsdzēsības apmācībās:
\n333.1. ziņo posteņiem un sagatavojas veikt pienākumus, kas izklāstīti šo noteikumu 588. punktā minētajā trauksmju sarakstā;
\n333.2. iedarbina ugunsdzēsības sūkni, izmantojot vismaz abas nepieciešamās ūdens strūklas, lai pārliecinātos, vai sistēma ir pienācīgā darba kārtībā;
\n333.3. pārbauda ugunsdzēsēju ekipējumu un citu individuālo glābšanas ekipējumu;
\n333.4. pārbauda attiecīgās sakaru iekārtas;
\n333.5. pārbauda ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, ugunsdrošības aizbīdņu un ventilācijas sistēmu galveno ieplūdes un izplūdes atveru darbību apmācību zonā;
\n333.6. pārbauda ierīces, kas nepieciešamas cilvēku evakuācijai no kuģa.
\n348 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 334. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu lietošanas apmācība ir uzskatāma par to apmācību sastāvdaļu, ko veic uz kuģa. Šim nolūkam uz kuģa atrodas mācību avārijas glābšanas elpošanas aparāti, kas identiski tiem, ar kuriem ir aprīkots kuģis. Šie mācību avārijas glābšanas elpošanas aparāti ir skaidri marķēti ar uzrakstu \"mācību\" un novietoti tā, lai avārijas gadījumā tie nevarētu tikt izmantoti.
\n349 335. Kuģa apkalpes vajadzībām gaiteņos, stūres mājā un, ja nepieciešams, centrālajā vadības pultī ir pastāvīgi izvietoti ugunsgrēka kontroles plāni, kuros ir skaidri norādīti katra klāja vadības posteņi, dažādās ugunsdrošības sekcijas, ko norobežo A klases pārsegumi, sekcijas, ko norobežo B klases pārsegumi, un informācija par uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmām, smidzināšanas iekārtu, ugunsdzēsības ierīcēm, līdzekļiem, kas izmantojami, lai piekļūtu dažādiem nodalījumiem, klājiem un citām telpām, un ventilācijas sistēmu, kā arī informācija par ventilatoru vadības posteņiem, aizbīdņu atrašanās vietu un katras sekcijas ventilatoru identifikācijas numuriem. Ugunsgrēka kontroles plāns ir izstrādāts valsts valodā un darba valodā, ja tā nav valsts valoda, izmantojot šo noteikumu 6. pielikumā vai organizācijas rezolūcijā A. 952(23) norādītos grafiskos simbolus ugunsgrēka kontroles plāniem. Atkāpes no šīs prasības var tikt pieļautas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem vai ja kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un ir saņemts administrācijas saskaņojums.
\n350 336. Otru ugunsgrēka kontroles plānu komplektu pastāvīgi glabā skaidri marķētā, jūras apstākļos izturīgā konteinerā ārpus virsbūves tā ugunsdzēsības personāla lietošanai, kas ierodas no krasta.
\n351 9.3. Ugunsdrošības noteikumi 337. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par kuģa ugunsdrošības noteikumu izstrādi un regulāru apkalpes iepazīstināšanu ar tiem.
\n352 338. Kuģa apkalpei ir jāievēro kuģa īpašnieka noteiktie kuģa ugunsdrošības noteikumi, kā arī šo noteikumu prasības.
\n353 339. Kuģa kapteinis ir atbildīgs par kuģa īpašnieka noteikto kuģa ugunsdrošības noteikumu, kā arī šo noteikumu prasību ievērošanu.
\n354 340. Kuģa apkalpei ir jāievēro ostas un termināļu vietējie ugunsdrošības noteikumi.
\n355 (2016. gada 12. janvāra grozījumiem izsakot Ministru kabineta noteikumu 9. nodaļu jaunā redakcijā, veidojas numerācijas pārrāvums, proti, 340. punktam seko 544. punkts.) 10. Glābšanas līdzekļi 544. Ja nav noteikts citādi vai ja inspekcija attiecībā uz noteiktiem reisiem, kuros kuģis pastāvīgi iesaistīts, nepiemēro citas prasības, visi glābšanas līdzekļi atbilst prasībām, ko nosaka SOLAS konvencija un normatīvie akti par prasībām kuģu aprīkojumam. Uz kuģa esošais glābšanas aprīkojums atbilst tām klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) prasībām, kuras bija spēkā kuģa būvniecības laikā un laikā, kad uz kuģa tika uzstādīts aprīkojums, kā arī šo noteikumu prasībām, ja kuģa glābšanas aprīkojumā ir veiktas izmaiņas.
\n356 (MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 545. Katru kuģi apgādā ar kolektīvajiem un individuālajiem glābšanas līdzekļiem.
\n357 546. Par kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem izmanto glābšanas laivas, glābšanas plostus un cietos glābšanas plostus - solus.
\n358 547. Glābšanas plosta stiprinājumam jānodrošina tā automātiska atbrīvošana, piepūšana, brīva uzpeldēšana un atdalīšanās no kuģa, ja tas grimst. Brīvas uzpeldēšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar automātisku (hidrostatisku) sertificētu atbrīvošanas sistēmu.
\n359 10.1. Iekāpšana glābšanas līdzeklī 548. Iekāpšanai glābšanas līdzeklī paredz aprīkojumu:
\n548.1. ne mazāk kā vienu trapu vai citu sertificētu līdzekli uz kuģa katra borta, kas dod iespēju iekļūt uz ūdens esošā glābšanas līdzeklī, izņemot gadījumus, ja inspekcija ir pārliecināta, ka attālums starp iekāpšanas punktu un uz ūdens esošo glābšanas līdzekļi ir tāds, ka traps nav nepieciešams;
\n548.2. glābšanas līdzekļa izvietošanas vietas un tā nolaišanas iekārtas (arī nolaišanas vietas akvatorijas) pietiekamu apgaismojumu no avārijas enerģijas avota nolaišanas sagatavošanas un nolaišanas laikā;
\n548.3. iekārtas visu uz kuģa esošo cilvēku brīdināšanai par kuģa atstāšanu (vispārējā trauksmes un izziņošanas sistēma);
\n548.4. līdzekļus, lai novērstu ūdens ieplūšanu glābšanas līdzeklī.
\n360 10.2. Kolektīvo un individuālo glābšanas līdzekļu skaits un tips 549. Katru kuģi aprīko ar kolektīvajiem un individuālajiem glābšanas līdzekļiem un signāllīdzekļiem atkarībā no noteiktā kuģošanas rajona saskaņā ar 8. pielikumā un šajos noteikumos paredzētajām prasībām.
\n361 (MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 550. Katru kuģi, kuram atļauta kuģošana Baltijas jūrā un piekrastes kuģošana, apgādā ar vismaz diviem kolektīvajiem glābšanas plostiem, lai nodrošinātu, ka viena glābšanas plosta pazaudēšanas vai bojājuma gadījumā otrs plosts var uzņemt visu to cilvēku kopskaitu, ko kuģis drīkst pārvadāt.
\n362 551. Ja kuģis atbilst SOLAS konvencijas prasībām par sadalījumu nodalījumos, avārijas noturības kritērijiem un paaugstinātu konstruktīvo aizsardzību pret uguni un ja glābšanas līdzekļu skaita un ietilpības samazināšana nevar negatīvi ietekmēt drošību, inspekcija pieļauj, ka uz kuģa katra borta izvietoto kolektīvo glābšanas līdzekļu kopējā ietilpība ir pietiekama, lai izvietotu ne mazāk par 50 % no cilvēku kopskaita uz kuģa. Papildus paredz glābšanas plostus, kuru ietilpība nav mazāka par 50 % no cilvēku kopskaita uz kuģa.
\n363 552. Kuģi, kura garums ir deviņi metri un lielāks, bet mazāks par 24 metriem un kura kuģošanas rajons ir līdz piecām jūras jūdzēm no patvēruma vietas, aprīko ar tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus. Šie glābšanas līdzekļi ir piemēroti nolaišanai no kuģa jebkura borta. Ja uz kuģa ir mazāk par 12 cilvēkiem, kuģi var aprīkot tikai ar vienu pietiekamas ietilpības kolektīvo glābšanas līdzekli, neievērojot šo noteikumu 550.punkta prasību. Glābšanas līdzekli iespēju robežās izvieto tā, lai tas pastāvīgi būtu gatavs nolaišanai no kuģa jebkura borta.
\n364 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 553. Kuģus, kuru garums ir mazāks par deviņiem metriem un kuru kuģošanas rajons ir iekšējie ūdeņi vai kuģošana jūras piekrastē ar attālināšanos no krasta ne tālāk par piecām jūras jūdzēm, glābšanas plosta vietā var apgādāt ar sertificētu siltumaizsardzības līdzekli katram cilvēkam.
\n365 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 554. Ja inspekcija ir pārliecināta, ka kuģa konstrukcijas un ekspluatācijas metožu dēļ atsevišķu šo noteikumu prasību izpilde ir nelietderīga un praksē grūti īstenojama, tā var akceptēt atkāpes no šo prasību izpildes, paredzot, ka kuģis tiek aprīkots ar alternatīvu glābšanas līdzekli un tādu nolaišanas un pacelšanas aprīkojumu, kas atbilst kuģa izmantošanai.
\n366 555. Ja kuģis kuģo tikai Baltijas jūras rajonā, glābšanas plostus ar inspekcijas atļauju var nodrošināt ar B PACK apgādi.
\n367 (MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 556. Kuģus, kuru kuģošanas rajons ir ostu iekšējie ūdeņi, glābšanas plostu vietā var apgādāt ar viegli nolaižamu nenogremdējamu laivu.
\n368 557. Pasažieru kuģus, kuru kuģošanas rajons ir iekšējie ūdeņi un kuri tiek ekspluatēti tikai laikposmā no 15. aprīļa līdz 1. oktobrim, var aprīkot ar cietajiem glābšanas plostiem, uz kuriem var izvietot ne mazāk par 50 % no paredzētā cilvēku kopskaita uz kuģa. Šajā gadījumā kuģi aprīko ar divas reizes lielāku glābšanas riņķu skaitu, nekā noteikts 8. pielikumā.
\n369 (MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 558. Esošos pasažieru kuģus, kuri kuģo jūrā un kuru garums ir mazāks par 24 metriem, aprīko ar glābšanas līdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem.
\n370 (MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 10.3. Glābšanas riņķi 559. Ne mazāk kā pusi no šo noteikumu 549.punktā minētajiem glābšanas riņķiem aprīko ar sertificēta tipa signālugunīm.
\n371 560. Tankkuģa divus glābšanas riņķus aprīko ar signālugunīm un ar pašaktivizējošu dūmu signālu, kuru, ja konstrukcija atļauj, ir iespējams ātri iedarbināt no navigācijas tiltiņa.
\n372 561. Uz katra kuģa borta vismaz vienu glābšanas riņķi aprīko ar peldošu glābšanas līni, kas garumā ir vienāda (bet nav mazāka) par dubultattālumu no glābšanas riņķa izvietošanas vietas līdz balastā esoša kuģa ūdenslīnijai vai ir 28 metrus gara (izvēlas lielāko garumu). Šādam glābšanas riņķim nav jābūt aprīkotam ar signāluguni.
\n373 562. Kuģim, kura garums nepārsniedz 15 metru, vismaz vienu glābšanas riņķi apgādā ar atbilstošu peldošu 10 metru garu glābšanas līni.
\n374 563. Visi glābšanas riņķi ir izvietoti tā, lai būtu viegli pieejami uz kuģa esošajiem cilvēkiem, viegli noņemami un tos varētu ātri mest cietušajam.
\n375 564. Pasažieru kuģus, kuru garums ir lielāks par 30 metriem un kuru kuģošanas rajons ir iekšējie ūdeņi, apgādā ar vismaz sešiem glābšanas riņķiem, no kuriem viens ir ar signāluguni un divi ar peldošu līni.
\n376 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 565. Kuģiem, kuru kuģošanas rajons ir līdz divām jūras jūdzēm, kuģojot tikai diennakts gaišajā laikā, signālugunis glābšanas riņķiem un glābšanas vestēm nav obligātas.
\n377 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 566. Uz stāvkuģa katra klāja ir vismaz viens glābšanas riņķis.
\n378 567. Katru glābšanas riņķi marķē ar kuģa vārdu un pieraksta ostu.
\n379 10.4. Glābšanas vestes(Nodaļa MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 568. Kuģus aprīko ar glābšanas vestēm katrai personai. Glābšanas vestes izvieto uz kuģa viegli pieejamā vietā ar attiecīgām norādēm, un:
\n568.1. tās atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas 2016/425 par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK, prasībām, tai skaitā:
\n568.1.1. tām ir atstarojošu elementu joslas;
\n568.1.2. to peldspēja, ja glābšanas veste paredzēta personai, kuras svars ir 32 kg un lielāks, ir ne mazāka par 100 N, ja kuģa kuģošanas rajons ir iekšējo ūdeņu kuģošana, vai ne mazāka par 150 N, ja kuģim, kura kuģošanas rajons ir iekšējo ūdeņu kuģošana, ir atļauts iziet ostas ārējā reidā;
\n568.2. tās ir skaidri un saredzami marķētas ar kuģa vārdu un pieraksta ostu;
\n568.3. tās atbilst bērna svaram un auguma izmēram, ja glābšanas veste paredzēta bērnam.
\n380 (MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 569. Papildu glābšanas vestes ir dežūrpersonālam kuģa stūres mājā un mašīntelpā. Kuģiem, kuri pārvadā pasažierus, papildus ir paredzētas bērnu glābšanas vestes (ne mazāk kā 10 % no pasažieru kopskaita).
\n381 (MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 570. Uz kuģiem, kuri kuģo jūrā, šo noteikumu 568. punktā minētās glābšanas vestes atbilst SOLAS konvencijas prasībām.
\n382 (MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 570.1 Ja kuģis ir apgādāts tikai ar piepūšamajām glābšanas vestēm, papildus vēl nodrošina 10 % no kopējā vestu skaita vai divas vestes (izvēlas lielāko skaitu).
\n383 (MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 10.5. Hidrotērpi un siltumu aizturošie līdzekļi(Apakšnodaļas nosaukums MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; apakšnodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 571. Hidrotērpi un siltumu aizturošie līdzekļi nav nepieciešami, ja kuģis ir aprīkots ar pilnīgi slēgtām glābšanas laivām ar tādu ietilpību uz katra borta, ka tajās var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus, vai ar pietiekamas ietilpības brīvi krītošām glābšanas laivām visu uz borta esošo cilvēku izvietošanai.
\n384 10.6. Briesmu signāli 572. Katru kuģi aprīko ar efektīvu ierīci briesmu signālu raidīšanai gan dienā, gan naktī.
\n385 573. Visi briesmu signāli ir sertificēti. Tos izvieto marķētās, viegli pieejamās vietās.
\n386 574. Briesmu signālus atjauno saskaņā ar izgatavotāja norādīto derīguma termiņu.
\n387 (MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 575. (Svītrots no 01.07.2016. ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28, sk. grozījumu 2.punktu) 388 10.7. Gaismu atstarojošie materiāli uz glābšanas ierīcēm 576. Visas glābšanas laivas, plostus, glābšanas vestes un glābšanas riņķus aplīmē ar gaismu atstarojošiem materiāliem atbilstoši SOLAS konvencijas prasībām.
\n389 10.8. Glābšanas līdzekļu gatavība darbam, tehniskā apkope un pārbaudes 577. Pirms kuģa iziešanas no ostas un visā reisa laikā visus glābšanas līdzekļus uztur darba kārtībā (gatavus tūlītējai izmantošanai).
\n390 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 10.9. Ikmēneša pārbaudes 578. Glābšanas līdzekļu apgādi pārbauda reizi mēnesī. Pārbaudes rezultātus ieraksta kuģa žurnālā.
\n391 10.10. Ikgadējās pārbaudes 579. Katra piepūšamā glābšanas plosta, piepūšamās glābšanas vestes pārbaudi veic ne retāk kā reizi 12 mēnešos glābšanas līdzekļu pārbaudes stacijā, kas sertificēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām kuģu aprīkojumam.
\n392 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 580. Glābšanas riņķiem un glābšanas vestēm (izņemot piepūšamās glābšanas vestes) ikgadējās pārbaudes sertificētā pārbaudes stacijā neveic, ja šo glābšanas līdzekļu vizuālā pārbaude neļauj apšaubīt to derīgumu tūlītējai lietošanai.
\n393 (MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 10.11. Hidrostatisko atbrīvošanas ierīču periodiskās pārbaudes 581. Vienreizējai lietošanai paredzētu hidrostatisko atbrīvošanas ierīci nomaina, beidzoties tās lietošanas termiņam.
\n394 582. Ja hidrostatiskā atbrīvošanas ierīce nav paredzēta vienreizējai lietošanai, to pārbauda ne retāk kā reizi 12 mēnešos glābšanas līdzekļu pārbaudes stacijā, kas sertificēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām kuģu aprīkojumam.
\n395 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 11. Trauksmes, trauksmju saraksti, apkalpes apmācība 11.1. Vispārējā avārijas trauksmes sistēma, trauksmju saraksti un mācību trauksmes 583. (Svītrots ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 461) 396 584. Vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēma uz kuģiem nodrošina trauksmes signāla (kas sastāv no septiņiem vai vairāk īsiem skaņas signāliem un tiem sekojoša gara skaņas signāla) raidīšanu ar kuģa svilpi vai sirēnu un papildus ar elektrisko zvanu vai citu līdzvērtīgu skaņas signāla ierīci, kas darbojas no kuģa galvenā vai avārijas elektroenerģijas avota.
\n397 585. Katram kuģa apkalpes loceklim nodrošina precīzu instrukciju, un avārijas gadījumā apkalpe darbojas saskaņā ar to.
\n398 586. Trauksmju sarakstu un avārijas instrukcijas izvieto vairākās vietās uz kuģa, tajā skaitā stūres mājā, mašīntelpā un kopkajītē.
\n399 587. Trauksmju sarakstā norāda vispārējās trauksmes signāla detaļas, kā arī darbības, kuras pēc trauksmes signāla veic apkalpe un pasažieri. Trauksmju sarakstā norāda arī, kā tiek dota pavēle atstāt kuģi.
\n400 588. Trauksmju sarakstā norāda katram apkalpes loceklim noteiktos pienākumus, tajā skaitā:
\n588.1. ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, vārstu, ūdens noteku, iluminatoru, gaismas lūku, borta iluminatoru un citu līdzīgu kuģa atveru aizvēršana;
\n588.2. kolektīvo glābšanas līdzekļu un citu glābšanas līdzekļu sagatavošana un nolaišana;
\n588.3. citu glābšanas ierīču vispārējā sagatavošana;
\n588.4. sakaru līdzekļu lietošana;
\n588.5. ugunsdzēsēju komandas komplektēšana ugunsgrēka dzēšanai.
\n401 589. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, trauksmju saraksts nav nepieciešams.
\n402 (MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 590. Trauksmju sarakstā norāda, kurš virsnieks nodrošina glābšanas un ugunsdzēsības ierīču uzturēšanu labā stāvoklī un gatavību tūlītējai izmantošanai.
\n403 591. Trauksmju sarakstā norāda galveno atbildīgo personu aizvietotājus gadījumā, ja tiešais izpildītājs nespēj veikt paredzētos pienākumus.
\n404 592. Trauksmju sarakstu sagatavo pirms kuģa iziešanas jūrā. Ja mainās kuģa apkalpes sastāvs, kuģa kapteinis nodrošina nepieciešamos labojumus trauksmju sarakstā vai arī sagatavo jaunu sarakstu.
\n405 11.2. Kuģa atstāšanas mācības un trauksmes 593. Katrs kuģa apkalpes loceklis vismaz reizi mēnesī piedalās vienā kuģa atstāšanas apmācībā un vienā ugunsdzēsības apmācībā. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, inspekcija atvieglo šīs prasības, paredzot, ka kuģa atstāšanas un ugunsdzēsības mācību trauksmi rīko reizi trijos mēnešos. Kuģa apkalpes mācību trauksmes rīko 24 stundu laikā pēc kuģa iziešanas no ostas, ja iepriekšējā mēnesī vairāk par 25 % no kuģa apkalpes locekļiem nav piedalījušies uz kuģa rīkotajās kuģa atstāšanas un ugunsdzēsības mācību trauksmēs. Ja kuģis iziet jūrā pirmo reizi pēc būtiskām pārmaiņām vai ar jaunu apkalpi, šādas trauksmes rīko pirms kuģa iziešanas no ostas. Kuģiem, uz kuriem praktiski nav iespējams organizēt mācību trauksmi, inspekcija atļauj ievērot citus mācību trauksmju rīkošanas nosacījumus, ja šie nosacījumi ir vismaz līdzvērtīgi šajā punktā minētajiem.
\n406 594. Kuģa atstāšanas apmācībā iekļauj:
\n594.1. kuģa apkalpes izsaukšanu uz pulcēšanas vietām ar kuģa vispārējo avārijas trauksmes signālu, kas atbilst šo noteikumu 584.punktam, un kuģa apkalpes iepazīstināšanu ar:
\n594.1.2. kuģa atstāšanas kārtību atbilstoši trauksmju sarakstam;
\n594.1.3. apkalpes ierašanos pulcēšanās vietās un sagatavošanu trauksmju sarakstā norādīto pienākumu izpildei;
\n594.1.4. pārbaudi, vai apkalpes locekļi ir piemēroti apģērbušies;
\n594.1.5. pārbaudi, vai ir pareizi uzvilkta glābšanas veste;
\n594.2. katrā ugunsdzēsības apmācībā iekļauj:
\n594.2.1. apkalpes ierašanos pulcēšanās vietās un sagatavošanos trauksmju sarakstā norādīto pienākumu izpildei;
\n594.2.2. ugunsdzēšanas sūkņa ieslēgšanu, izmantojot vismaz divas ugunsdzēsības šļūtenes, lai pārliecinātos, ka sistēma ir darba kārtībā;
\n594.2.3. ugunsdzēsēja aprīkojuma un personāla glābšanas aprīkojuma pārbaudi;
\n594.2.4. attiecīgo sazināšanās līdzekļu pārbaudi;
\n594.2.5. ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, ugunsslāpētāju un avārijas izeju pārbaudi;
\n594.2.6. kuģa atstāšanai nepieciešamā aprīkojuma pārbaudi.
\n407 595. Mācību trauksmes iespēju robežās organizē atbilstoši reālai avārijas situācijai.
\n408 596. Katras kuģa atstāšanas mācību trauksmes laikā pārbauda rezerves apgaismojumu avārijas pulcēšanās vietā.
\n409 11.3. Mācības un instruktāžas 597. Glābšanas līdzekļu, tajā skaitā kolektīvo glābšanas līdzekļu, un kuģa ugunsdzēšanas aprīkojuma lietošanas apmācības uz kuģa rīko ne vēlāk kā vienu dienu pēc apkalpes locekļa ierašanās uz kuģa. Ja apkalpes locekli regulāri norīko uz viena un tā paša kuģa saskaņā ar apkalpes rotācijas maiņas grafiku, tādas mācības rīko ne vēlāk kā divas nedēļas pēc šī apkalpes locekļa pirmās ierašanās uz kuģa.
\n410 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 598. Instruktāžas par glābšanas ierīču izmantošanu un izdzīvošanu jūrā veic, ievērojot tādus intervālus, kādi noteikti mācību trauksmēm. Par atsevišķām glābšanas sistēmām uz kuģa var tikt organizēta individuālā apmācība, bet par visu kuģa glābšanas aprīkojumu un ierīcēm instruktāžas organizē ne retāk kā reizi trijos mēnešos.
\n411 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 599. Katru apkalpes locekli iepazīstina ar:
\n599.1. kuģa piepūšamo glābšanas plostu sagatavošanu un izmantošanu;
\n599.2. informāciju par ķermeņa atdzišanu un pirmo palīdzību, ja ķermenis atdzisis, kā arī citām pirmās palīdzības procedūrām;
\n599.3. kuģa glābšanas līdzekļu izmantošanu sliktos laikapstākļos un jūras viļņošanās apstākļos.
\n412 11.4. Dokumentācija un mācību rokasgrāmata 600. Inspekcijas noteiktajā kuģa žurnālā ieraksta mācību organizēšanas datumu, kā arī kuģa atstāšanas, ugunsdzēsības un citu glābšanas ierīču lietošanas un vispārējo apkalpes mācību norisi. Ja noteiktajā laikā nav notikušas visas paredzētās mācību trauksmes un mācības, kuģa žurnālā ieraksta informāciju par apstākļiem, kas traucējuši mācībām, kā arī organizēto mācību vai trauksmju skaitu un to ilgumu.
\n413 601. Katrā kuģa kopkajītē un atpūtas telpā vai katra apkalpes locekļa kajītē nodrošina mācību rokasgrāmatu. Instrukcijām un informācijai mācību rokasgrāmatā (tai var būt vairāki sējumi) ir jābūt skaidrā un viegli saprotamā valodā un, ja iespējams, ar ilustrācijām (uz kuģa esošajiem glābšanas līdzekļiem un labākajām izdzīvošanas metodēm). Jebkuru rokasgrāmatas instrukciju un informāciju var dublēt ar skaņas un video attēlu, atspoguļojot šādu informāciju:
\n601.1. glābšanas vestes un hidrokostīma uzvilkšana;
\n601.2. pulcēšanās kārtība tam paredzētajās vietās;
\n601.3. iekāpšana glābšanas ierīcē un tās nolaišana;
\n601.4. apgaismojums vietās, kur tiek nolaisti glābšanas līdzekļi;
\n601.5. visa izdzīvošanas aprīkojuma izmantošana;
\n601.6. radiolokācijas atstarotāja izmantošana;
\n601.7. glābšanas līdzekļu radioaprīkojuma izmantošana (ar ilustratīviem materiāliem);
\n601.8. peldošo enkuru izmantošana;
\n601.9. ķermeņa atdzišanas riski un silta apģērba nepieciešamība;
\n601.10. kā vislabāk izmantot glābšanas līdzekļus, lai izglābtos un izdzīvotu;
\n601.11. glābšanas metodes, tajā skaitā izmantojot helihoptera glābšanas aprīkojumu (stropes, grozus, nestuves), pacelšanas grozu, krasta glābšanas iekārtas un kuģu līnmetējus;
\n601.12. visi citi pasākumi, kas ir noteikti trauksmju sarakstā un avārijas instrukcijās;
\n601.13. glābšanas līdzekļu avārijas remonta instrukcijas.
\n414 602. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, inspekcija samazina šajā apakšnodaļā noteiktās prasības, taču uz kuģa atrodas atbilstoša drošības informācija.
\n415 11.5. Pasākumi gatavībai avārijas situācijām 603. Kuģa īpašnieks nosaka tādas apmācības, kas nodrošina, ka kuģa apkalpe ir atbilstoši apmācīta, lai izpildītu savus pienākumus avārijas gadījumā. Apmācībās apgūst:
\n603.1. iespējamos avāriju veidus (piemēram, sadursmes, ugunsgrēki un kuģa nogrimšana);
\n603.2. glābšanas līdzekļu veidus, kādi parasti ir uz kuģa;
\n603.3. izpratni par nepieciešamību stingri ievērot izdzīvošanas principus;
\n603.4. mācību trauksmju novērtēšanu;
\n603.5. gatavību jebkurām briesmām un pastāvīgas zināšanas par trauksmju sarakstos norādīto informāciju, tai skaitā:
\n603.5.1. katra apkalpes locekļa īpašos pienākumus avāriju gadījumā;
\n603.5.2. kolektīvos glābšanas līdzekļus;
\n603.5.3. trauksmju signālus;
\n603.5.4. vietas, kur novietotas glābšanas vestes un rezerves glābšanas vestes;
\n603.5.5. ugunsgrēka trauksmes signāla aktivizēšanas slēdžu un evakuācijas ceļus;
\n603.5.6. informāciju par panikas sekām;
\n603.5.7. darbības, kas saistītas ar personu pacelšanu no kuģiem un glābšanas līdzekļiem ar helikopteru;
\n603.6. darbības, kad ir izziņota iekāpšana kolektīvajā glābšanas līdzeklī, tai skaitā:
\n603.6.1. apģērbšanos piemērotā apģērbā;
\n603.6.2. glābšanas vestes uzvilkšanu;
\n603.6.3. papildu aizsarglīdzekļu (piemēram, segu) savākšanu;
\n603.7. darbības situācijā, kad dots rīkojums atstāt kuģi, tajā skaitā:
\n603.7.1. iekāpšana glābšanas līdzeklī no kuģa un no ūdens;
\n603.7.2. ielēkšana jūrā no augstuma un ievainojuma riska samazināšana, ielecot ūdenī;
\n603.8. darbības, kādas veic, lai izdzīvotu, nokļūstot:
\n603.8.1. uz ūdens esošā ugunī vai naftā;
\n603.8.2. zemas temperatūras apstākļos;
\n603.8.3. ūdeņos, kur dzīvo haizivis;
\n603.9. prasmi apgriezt pareizā stāvoklī apgāzušos glābšanas līdzekli;
\n603.10. darbības, kas veicamas, atrodoties glābšanas līdzeklī, lai:
\n603.10.1. iespējami ātrāk aizpeldētu drošā attālumā no kuģa;
\n603.10.2. aizsargātos pret aukstumu vai karstumu;
\n603.10.3. izmantotu peldošo enkuru vai jūras enkuru;
\n603.10.4. nodrošinātu apkārtnes novērošanu;
\n603.10.5. palīdzētu atgūties izdzīvojušajiem un, ja nepieciešams, tos aprūpētu;
\n603.10.6. veicinātu glābšanas līdzekļa atklāšanu, atrašanu;
\n603.10.7. pārbaudītu glābšanas līdzekļa aprīkojuma lietošanas derīgumu un izmantotu to pareizi;
\n603.10.8. pēc iespējas atrastos redzamības robežās;
\n603.11. galvenās briesmas izdzīvojušajiem un galvenos izdzīvošanas principus, tajā skaitā:
\n603.11.1. piesardzības pasākumus, kas veicami zemas temperatūras apstākļos;
\n603.11.2. piesardzības pasākumus, kas veicami tropu klimatiskajos apstākļos;
\n603.11.3. saules, vēja, lietus un jūras iedarbību;
\n603.11.4. piemērota apģērba nepieciešamību;
\n603.11.5. aizsardzības pasākumus glābšanas līdzeklī;
\n603.11.6. ūdenī iegremdēšanās un atdzišanas efektu;
\n603.11.7. nepieciešamību saglabāt ķermeņa šķidrumu;
\n603.11.8. aizsardzību pret jūras slimību;
\n603.11.9. svaiga ūdens un pārtikas pareizu lietošanu;
\n603.11.10. jūras ūdens dzeršanas ietekmi uz cilvēka organismu;
\n603.11.11. pieejamos līdzekļus, lai plosts būtu vieglāk pamanāms;
\n603.11.12. nepieciešamību saglabāt morāles principus;
\n603.12. darbības, kādas veic, dzēšot ugunsgrēku:
\n603.12.1. ugunsdzēšanas šļūteņu (ar dažādām sprauslām (stobriem)) lietošanu;
\n603.12.2. ugunsdzēšamo aparātu lietošanu;
\n603.12.3. informāciju par ugunsdrošo durvju izvietojumu;
\n603.12.4. elpošanas aparātu lietošanu.
\n416 12. Dzīvojamās telpas 12.1. Vispārīgie nosacījumi 604. Šī nodaļa attiecas uz jauniem kuģiem. Uz esošiem kuģiem šīs nodaļas prasības attiecas tik daudz, cik tās ir iespējams praktiski īstenot, ņemot vērā kuģa izmērus, konstrukciju un ekonomiskos apsvērumus.
\n417 605. Ja kuģa izmēri, uzbūve un citas īpatnības neļauj izpildīt visas šīs nodaļas prasības, inspekcija pieļauj atvieglojumus ar nosacījumu, ka kuģa īpašnieks pierāda pieprasīto atvieglojumu kompensēšanu ar citiem ekvivalentiem pasākumiem, šādi nodrošinot, ka kopējais stāvoklis nav sliktāks par to, kāds būtu, ievērojot visus šīs nodaļas noteikumus.
\n418 606. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, inspekcija, ņemot vērā apstākļus uz konkrētā kuģa, var piemērot vieglākus nosacījumus par šīs nodaļas noteikumiem.
\n419 607. Uz kuģiem, kas atrodas jūrā mazāk par 36 stundām un kuru apkalpe nedzīvo uz kuģa, tam atrodoties ostā, inspekcija piemēro atvieglotas prasības attiecībā uz ventilāciju, guļamtelpām un ēdamtelpām, kambīzēm, produktu noliktavām ar nosacījumu, ka uz šādiem kuģiem tiek nodrošinātas sanitārās iekārtas un iespēja uzglabāt apgādi un produktus, kā arī iespēja sagatavot un ieturēt maltītes, un nodrošinātas atpūtas telpas ar guļvietām.
\n420 608. Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, inspekcija, ņemot vērā katra kuģa īpašos apstākļus, attiecībā uz materiālu izvietojumu un konstrukciju, apgaismojumu un apkuri, ventilāciju, ēdamtelpām, kambīzi, produktu noliktavām un sanitārajām telpām var piemērot vieglākas prasības par šajos noteikumos noteiktajām.
\n421 12.2. Atzīšana un inspekcijas (apskates) 609. Jauno kuģu rasējumus, informāciju par apkalpošanas telpām un aprīkojumu, paredzamo bruto tilpību, apkalpes locekļu skaitu un to sadalījumu pēc amatiem iesniedz inspekcijai vai atzītai organizācijai apstiprināšanai. Rasējumos ir redzams dzīvojamo telpu izvietojums, izmēri un iekārtojums, telpu izmantošana, apkures, ventilācijas iekārtojums un izejas.
\n422 610. Atbilstošus rasējumus un informāciju iesniedz inspekcijai vai atzītai organizācijai pirms dzīvojamo telpu pārbūves un izmaiņu veikšanas tajās uz esošajiem kuģiem.
\n423 611. Inspekcija vai atzīta organizācija veic dzīvojamo telpu apskati pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā, kā arī pēc dzīvojamo un apkalpošanas telpu pārbūves.
\n424 612. Inspekcija vai atzīta organizācija ir tiesīga jebkurā laikā veikt inspekciju dzīvojamās un apkalpošanas telpās bez iepriekšēja brīdinājuma.
\n425 12.3. Materiālu izvietošana 613. Dzīvojamās telpās neizvieto indīgas, viegli uzliesmojošas vai smakojošas vielas.
\n426 614. Dzīvojamās telpās nenovieto mantas vai apgādi, kas nav kuģa komandas īpašums. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, ir atļauts ierīkot ar dzīvojamām telpām saistītu nodalījumu kuģa aprīkojuma uzglabāšanai (izņemot šo noteikumu 613.punktā noteiktās vielas), ja tas nerada briesmas vai neērtības kuģa komandai.
\n427 615. Dzīvojamo telpu, koridoru un kambīzes sienas un griestus krāso gaišos toņos. Nedrīkst izmantot nenoturīgas krāsas, kuras var noberzt no krāsotās virsmas, tām pieskaroties.
\n428 12.4. Izvietojums un konstrukcija 616. Dzīvojamās telpas izvieto zem klāja vai konstruktīvi pietiekami izturīgās virsbūvēs. Nodrošina pietiekamu aizsardzību pret jūras un sliktu laikapstākļu ietekmi, izolāciju pret karstumu, aukstumu un troksni.
\n429 617. Dzīvojamās telpas neizvieto priekšgalā pirms triecienstarpsienas. Tas attiecas uz telpām gan virs, gan zem darba klāja.
\n430 618. Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, dzīvojamās telpas neizvieto zemāk par klāju, kas atrodas zem darba klāja. Guļamtelpas iespēju robežās izvieto kuģa vidusdaļā vai pakaļgalā.
\n431 619. Nav atļauts no guļamtelpām vai ēdamtelpām ierīkot tiešas ieejas koplietošanas tualetēs, dušās, mašīntelpās, kravas telpās, krāsu noliktavās, žāvētavās un citās tamlīdzīgās telpās.
\n432 620. Ja no viena un tā paša koridora ir ieeja guļamtelpā un mašīntelpā, mašīntelpas durvis izgatavo no tērauda un aprīko ar mehānismu, kas tās pastāvīgi tur aizvērtas.
\n433 621. Ja iespējams, paredz līdzekļus, lai pasargātu nesmēķētājus no tabakas dūmu iedarbības.
\n434 622. Koridori, ko izmanto nokļūšanai dzīvojamajās telpās, ir vismaz 90 cm plati.
\n435 623. Uz koridoru sienām atļauts izvietot ugunsdzēsības signalizācijas kārbas, ventilācijas kanālus, kabeļus un tamlīdzīgu aprīkojumu, ja tas netraucē cilvēku pārvietošanos. Jebkurā koridora punktā brīvais platums ir vismaz 60 cm.
\n436 624. Ja koridoru izmanto tikai viens vai divi cilvēki, atļauts samazināt tā platumu līdz 60 cm.
\n437 625. Uz kuģiem, kuru garums ir 60 metru un lielāks, koridori, kas beidzas ar strupceļu, nav garāki par septiņiem metriem, bet uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 60 m, koridori nav garāki par 2,5 m un to laukums nepārsniedz 5,0 m2.
\n438 626. Durvis uz kuģiem atbilst šādiem nosacījumiem:
\n626.1. visām durvīm no atklāta klāja uz lazaretēm brīvais platums nav mazāks par 750 mm;
\n626.2. durvīm, kas nodrošina pieeju kāpņu telpām vai evakuācijas ceļiem, brīvais platums nav mazāks par 700 mm;
\n626.3. durvīm, kas nodrošina pieeju sabiedriskajām telpām un kajītēm, brīvais platums nav mazāks par 650 mm;
\n626.4. durvīm uz tualetēm un dušām brīvais platums nav mazāks par 600 mm;
\n626.5. durvju aiļu augstums no klāja pārseguma līdz augšējā rāmja apakšējai malai ir 1,88 m.
\n439 627. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, inspekcija atļauj atkāpes no noteiktajiem durvju platumiem, ņemot vērā kuģa izmērus un ekspluatācijas apstākļus.
\n440 628. Visus koridorus un kāpnes, kas ved uz dzīvojamām telpām, aprīko ar atbilstošiem rokturiem (ja iespējams, abās pusēs).
\n441 629. Nodrošina vismaz divas izejas no dzīvojamām telpām. Izejas ierīko iespējami tālu vienu no otras.
\n442 630. Viena no izejām var būt avārijas izeja caur lūku (durvīm) vai iluminatoru (logu). Nodrošina, lai avārijas izeja atbilstu šādām prasībām:
\n630.1. brīvā atvere lūkai vai durvīm ir vismaz 600 x 600 mm;
\n630.2. lūka vai durvis ir atveramas no iekšpuses bez atslēgu vai instrumentu palīdzības;
\n630.3. ja par avārijas izeju izmanto iluminatoru vai logu, iluminatora brīvo atveri paredz vismaz 450 mm diametrā, loga atveres īsāko malu paredz vismaz 450 mm;
\n630.4. ja ceļš uz avārijas izeju ved caur atsevišķām telpām, šo telpu durvis nav noslēdzamas, ja tās nav aprīkotas ar speciāliem izsitamiem pildiņiem;
\n630.5. lai atvieglotu izkļūšanu caur avārijas izeju, uzstāda atbilstošas kāpnes, pakāpienus un rokturus;
\n630.6. uz visiem izejas elementiem ir uzraksts \"Avārijas izeja\".
\n443 631. Dzīvojamo telpu ārsienas un starpsienas, kas atdala dzīvojamās telpas no koplietošanas tualetēm, mazgāšanās telpām, mašīntelpām, kravas telpām, noliktavām, krāsu glabātavām, žāvētavām vai citām līdzīgām telpām, izgatavo no tērauda vai cita materiāla un paredz, ka tās ir ūdens un gāzu necaurlaidīgas.
\n444 632. Ja tērauda klāji vai starpsienas norobežo dzīvojamās telpas no degvielas cisternām, klājus un starpsienas projektē ar vismaz 40 mm biezu pārklājumu no nedegoša materiāla. Dzīvojamās telpās neierīko līdlūkas vai citas atveres, kas ved uz degvielas kravas tilpnēm.
\n445 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 633. Ja caur dzīvojamām telpām velk enkurķēdes, tās ievieto atbilstoša izmēra ūdensnecaurlaidīgās caurulēs vai kastēs, kas ir pienācīgi izolētas.
\n446 634. Apkalpes dzīvojamajās telpās grīdas izgatavo no piemērota materiāla (materiālam jābūt izturīgam pret deformēšanos, pūšanu un koroziju paaugstināta mitruma apstākļos un viegli kopjamam), konstrukcijas izgatavo izturīgas pret mitrumu un viegli uzkopjamas.
\n447 635. Uzstāda atbilstoša izmēra notekas.
\n448 636. Izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai nepieļautu kukaiņu iekļūšanu dzīvojamās telpās.
\n449 637. Ārsienas, klājus un citas konstrukcijas, kas norobežo dzīvojamās telpas, izolē ar vismaz 50 mm biezu sertificētu nedegošu izolācijas materiālu. Starpsienas starp dzīvojamām telpām un mašīntelpām vai kravas telpām uz kuģiem ar tērauda korpusu izgatavo no tērauda. Uz koka kuģiem šīs starpsienas izgatavo no 60 mm bieza koka un pārklāj ar izolācijas plāksnēm.
\n450 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 638. Dzīvojamās telpās karstā ūdens un tvaika caurules rūpīgi nosedz, lai, tām nejauši pieskaroties, nevarētu gūt apdegumus. Ja dzīvojamās telpas vai koridori, kas ved uz dzīvojamām telpām, atrodas līdzās kambīzei, mašīntelpai vai citai telpai, kurā temperatūra ir daudz augstāka, starpsienas izolē ar sertificētu nedegošu izolācijas materiālu.
\n451 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 639. Neizmanto azbestu saturošus izolācijas materiālus.
\n452 12.5. Apgaismojums un apkure 640. Visas dzīvojamās telpas nodrošina ar pietiekamu apgaismojumu. Paredz tādu dabīgā apgaismojuma intensitāti, lai skaidrā dienā cilvēks ar normālu redzi jebkurā dzīvojamās telpas vietā varētu lasīt avīzi. Ja nav iespējams nodrošināt pietiekamu dabīgo apgaismojumu, iekārto ekvivalentas intensitātes mākslīgo apgaismojumu.
\n453 641. Apkalpes dzīvojamajās telpās ierīko elektrisko apgaismojumu. Ja uz kuģa nav divu neatkarīgu elektroenerģijas avotu apgaismojuma nodrošināšanai, avārijas apgaismojumam izmanto piemērotus bateriju lukturus.
\n454 642. Neatkarīgie elektriskās enerģijas avoti ir vai nu kuģa elektroenerģijas piegādes sistēma, vai rezerves un avārijas enerģijas avots. Tā kā avārijas elektroapgādes avots ir atdalīts no elektroapgādes sistēmas, nav noteikts palīgdzinēju skaits, kas iekļauts kopējā kuģa elektroapgādes sistēmā. Atdalīts kontūrs netiek prasīts avārijas apgaismojumam dzīvojamajās telpās.
\n455 643. Guļamtelpās pie katras kojas lasīšanai iekārto lampu ar slēdzi.
\n456 644. Dzīvojamās telpās par pietiekamu uzskatāma šāda mākslīgā apgaismojuma intensitāte:
\n644.1. guļamtelpās:
\n644.1.1. vispārējais apgaismojums - 50 luksi;
\n644.1.2. apgaismojums uz galdiem lasīšanai un rakstīšanai - 200 luksi;
\n644.2. ēdamtelpās un atpūtas telpās:
\n644.2.1. vispārējais apgaismojums - 50 luksi;
\n644.2.2. apgaismojums uz galdiem - 150 luksi;
\n644.2.3. apgaismojums uz galdiem lasīšanai, rakstīšanai, spēlēm - 200 luksi;
\n644.3. sanitārajās telpās:
\n644.3.1. vispārējais apgaismojums - 50 luksi;
\n644.3.2. apgaismojums pie spoguļiem - 200 luksi;
\n644.4. vispārējais apgaismojums koridoros un kāpņu telpās - 50 luksi;
\n644.5. izolatorā darba gaisma virs kojas - 200 luksi.
\n457 645. Uz visiem kuģiem dzīvojamās telpas aprīko ar atbilstošu apkures sistēmu.
\n458 646. Ja kuģis strādā apstākļos, kad nepieciešama apkure, nodrošina apkures sistēmas darbību. Paredz pietiekamu apkures jaudu, lai uzturētu telpās vismaz +20 oC temperatūru jebkuros kuģa ekspluatācijas apstākļos.
\n459 647. Uz kuģiem apkurei neizmanto atklātu uguni.
\n460 648. Izmanto elektriskos sildītājus, kas piemēroti nepārtrauktam darbam.
\n461 649. Radiatorus un citas sildāmierīces apgādā ar attiecīgiem vairogiem un izvieto tā, lai tās neradītu briesmas vai neērtības.
\n462 12.6. Ventilācija 650. Dzīvojamās telpās nodrošina gan pieplūdes, gan izplūdes ventilāciju visos ekspluatācijas apstākļos, arī tad, ja durvis, iluminatori, lūkas vai citas atveres ir slēgtas.
\n463 651. Ventilācijas atveres pieplūdes un izplūdes ventilācijai izvieto tā, lai telpa tiktu labi izvēdināta. Pieplūdes atveres izvieto tā, lai telpās nevarētu ieplūst kaitīgas gāzes.
\n464 652. Ventilācijas atveres neizvieto virs kojām vai to tiešā tuvumā.
\n465 653. Telpas, kas ir paredzētas uzliesmojošu, kodīgu vai smakojošu vielu uzglabāšanai, vēdina atsevišķi no kopējās ventilācijas sistēmas.
\n466 654. Uz kuģiem ar dabīgo ventilāciju gaisa izplūdi no telpām nodrošina caur vārstiem durvīs vai starpsienās uz koridoriem, no kuriem nodrošina izplūdi atmosfērā.
\n467 655. Uz kuģiem ar dabīgo ventilāciju guļamtelpās gan pieplūdes gan izplūdes kanālu šķērsgriezuma laukums ir vismaz 7,5 cm2 uz katru personu, kam šī telpa ir domāta, taču ne mazāka par 30 cm2.
\n468 656. Uz kuģiem ar dabīgo ventilāciju ēdamtelpās gan pieplūdes gan izplūdes kanālu šķērsgriezuma laukums ir vismaz 7,5 cm2 uz katru personu, kam šī telpa ir domāta.
\n469 657. Uz kuģiem ar dabīgo ventilāciju gaisa kanālus iekārto iespējami īsus, ar minimāli iespējamo līkumu skaitu.
\n470 658. Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilācija ir mehāniska.
\n471 659. Mehāniskās ventilācijas ražībai jābūt tādai, lai katrā telpā nodrošinātu seškārtēju gaisa apmaiņu stundā.
\n472 660. Paredz regulējamu ventilācijas sistēmu.
\n473 661. Pieplūdes un izplūdes gaisa kanālus veido pietiekami lielus, lai gaisa ātrums tajos nepārsniegtu sešus metrus sekundē.
\n474 662. Gaisa izplūdi var novirzīt uz koridoriem vai tieši atmosfērā.
\n475 663. Ja tualetēm un dušas telpām ir paredzēta atsevišķa mehāniskā ventilācijas sistēma, dzīvojamo telpu ventilācijas sistēmā ir pieļaujama līdz 50 % gaisa recirkulācija.
\n476 664. Kuģa ekspluatācijas laikā nodrošina nepārtrauktu ventilācijas sistēmas darbību.
\n477 665. Kuģi nodrošina ar nepieciešamajām rezerves daļām, lai varētu ventilācijas sistēmu uzturēt darba kārtībā.
\n478 666. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas aprīko ar attiecīgiem filtriem gaisa iesūkšanas vietās, tās speciāli projektē darbam jūras apstākļos. Minētās sistēmas nedrīkst radīt troksni vai vibrāciju, kas rada neērtības.
\n479 667. Tualetēs un dušas telpās ierīko atsevišķu ventilāciju ar izvadu atmosfērā.
\n480 668. Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, tualetēs un dušās ierīko speciālu vilkmes ventilāciju ar tiešu izvadu atmosfērā. Vilkmes ventilācijas jaudai jābūt tādai, lai nodrošinātu desmitkārtēju gaisa apmaiņu stundā. Gaisa padevi uz tualetēm un dušām nodrošina ar atvērumiem zem durvīm no blakus esošajām guļamtelpām vai koridoriem.
\n481 669. Ventilāciju (izņemot mehānisko ventilāciju) kanālu ārpusē aprīko ar vāku.
\n482 670. Ja kambīzē ir uzstādīta plīts ēdiena gatavošanai, virs tās uzstāda tvaiku nosūcēju ar izvadu atmosfērā.
\n483 671. Lazaretes ventilāciju iekārto tā, lai gaiss no tās nenonāktu citās dzīvojamās telpās. Durvīs no lazaretes uz koridoru, pa kuru var nokļūt pārējās dzīvojamās telpās, neierīko ventilācijas atveres.
\n484 12.7. Guļamtelpas 672. Guļamtelpas būvē un aprīko tā, lai tās būtu viegli uzturēt tīras un lai tās sniegtu atbilstošu komforta līmeni.
\n485 673. Cilvēku skaits vienā guļamtelpā nepārsniedz:
\n673.1. virsniekiem - vienu cilvēku;
\n673.2. ierindas jūrniekiem uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, - četrus cilvēkus;
\n673.3. ierindas jūrniekiem uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, - 2 cilvēkus.
\n486 674. Uz guļamtelpu durvīm ir norāde, kādam cilvēku skaitam un kam telpa ir paredzēta.
\n487 675. Katram cilvēkam, kuram ir domāta guļamtelpa, paredz vismaz šādu brīvās telpas platību, neskaitot laukumus zem un virs kojām, skapjiem un citām stacionāri uzstādītām mēbelēm:
\n675.1. uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un mazāks, - 0,75 m2;
\n675.2. uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, - 1,0 m2.
\n488 676. Brīvo griestu augstums dzīvojamās telpās un koridoros ir vismaz 1,98 m.
\n489 677. Katram apkalpes loceklim paredz atsevišķu koju.
\n490 678. Kojas izvieto tā, lai tās nebūtu izvietotas cieši blakus.
\n491 679. Vienu virs otras neizvieto vairāk kā divas kojas.
\n492 680. Ja kojas izvieto vienu virs otras, apakšējā koja nav zemāk kā 30 cm virs grīdas, bet augšējo izvieto apmēram vidū starp apakšējo koju un griestiem.
\n493 681. Kojas iekšējie izmēri nav mazāki par 1,98 m x 0,68 m. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, pieļaujams izmērs 1,98 m x 0,58 m. Īpašos gadījumos ir pieļaujams, ka kojas platums vienā tās galā ir nedaudz mazāks.
\n494 682. Kojas karkasu un malas izgatavo no piemērota materiāla - cieta, gluda, noturīga pret rūsēšanu, kaitēkļiem un parazītiem. Katru koju apgādā ar matraci. Matrača pildījumam izmanto materiālu, kas ir drošs pret parazītiem. Ja kojas izvieto vienu virs otras, zem augšējās kojas ierīko putekļu necaurlaidīgu pamatni no koka, audekla, brezenta vai cita piemērota materiāla.
\n495 683. Guļamtelpās iekārto aizveramus drēbju skapjus, kuros ir piederumi drēbju pakāršanai. Iekārto arī skapi ar atvilktnēm (atvilktnes tilpums - vismaz 0,056 m3 katram cilvēkam, kuram paredzēta telpa).
\n496 684. Katrā guļamtelpā novieto galdu un paredz cilvēku skaitam atbilstošu krēslu daudzumu.
\n497 685. Mēbeles izgatavo no piemērota materiāla (materiālam jābūt izturīgam pret deformēšanos, pūšanu un koroziju paaugstināta mitruma apstākļos un viegli kopjamam).
\n498 686. Guļamtelpu iluminatoriem nodrošina aizkarus.
\n499 687. Guļamtelpā vai tualetē nodrošina spoguli, grāmatplauktu un pietiekamu daudzumu drēbju pakaramo. Katram cilvēkam paredz nelielu plauktiņu tualetes piederumiem.
\n500 12.8. Ēdamtelpas, kambīze, produktu noliktavas 688. Uz kuģa, kura apkalpē ir četri cilvēki vai vairāk, ēdamtelpu atdala no guļamtelpas.
\n501 689. Ēdamtelpas ierīko pietiekami lielas un aprīko ar pietiekamu galdu un krēslu daudzumu tam cilvēku skaitam, kas vienlaikus varētu tur atrasties.
\n502 690. Ja ēdamtelpa un kambīze ir atdalītas, tās ierīko iespējami tuvu vienu otrai.
\n503 691. Mēbeles ēdamtelpās izgatavo no piemērota materiāla (materiālam jābūt izturīgam pret deformēšanos, pūšanu un koroziju paaugstināta mitruma apstākļos un viegli kopjamam). Galdu virsmas un sēdekļus izgatavo no materiāla, kas ir izturīgs pret mitrumu un ko viegli uzturēt tīru.
\n504 692. Kambīzi atdala no guļamtelpām.
\n505 693. Kambīzi ierīko pietiekami lielu un tajā nodrošina labu apgaismojumu, ventilāciju un notekas atbilstoši šo noteikumu 635.punkta prasībām.
\n506 694. Kambīzi aprīko ar iekārtām ēdiena pagatavošanai, ar trauku skapjiem un plauktiem pietiekamā daudzumā, un ar nerūsējoša materiāla izlietnēm. Ierīko dzeramā ūdens padevi pa cauruļvadiem no attiecīgajām cisternām. Ja nav paredzēta karstā ūdens padeve, uzstāda ierīces ūdens sildīšanai.
\n507 695. Ierīko pietiekami lielas, sausas, vēsas un labi ventilējamas produktu noliktavas. Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, uzstāda ledusskapjus vai citas saldēšanas ierīces produktu glabāšanai zemā temperatūrā.
\n508 696. Stacionārās dzeramā ūdens cisternas norobežo no cisternām, kas paredzētas citiem šķidrumiem (izmanto koferdamus). Atļauts neierīkot koferdamu starp dzeramā ūdens cisternām un cisternām, kurās ir jūras ūdens. Lai varētu veikt dzeramā ūdens cisternu pārbaudi gan no ārpuses, gan iekšpuses, ierīko līdlūkas. Ja cisterna ir pārāk maza, lai varētu tajā iekļūt, nodrošina pietiekamu skaitu lūku cisternas tīrīšanai. Līdlūku un tīrīšanas lūku vākus nostiprina uz vismaz 50 mm augstām apmalēm. Uz vāka jābūt uzrakstam \"Dzeramais ūdens\".
\n509 697. Visas cisternu tērauda daļas savieno tikai ar metināšanas palīdzību. Visas cisternu iekšējās virsmas pārklāj ar sertificētu pārklājumu.
\n510 698. Citu kuģa sistēmu cauruļvadi šķērso dzeramā ūdens cisternas tikai tad, ja tie ir izvietoti speciālā šahtā, kuras sienu biezums ir vienāds ar cisternas sienu biezumu.
\n511 699. Cisternu iztukšo vai nu ar sūkņa palīdzību, ūdeni izsūcot no cisternas zemākā punkta, vai arī caur noteku. Dzeramā ūdens cisternu noteku aizgriežņus izgatavo citāda izmēra nekā citām cisternām, lai tos nevarētu sajaukt ar citu sistēmu noteku aizgriežņiem.
\n512 700. Dzeramā ūdens cisternu iepildīšanas caurules, kas paredzētas cisternu piepildīšanai no krasta, ierīko, izvirzot tās 400 mm virs klāja. Šo cauruļu vākus ierīko noslēdzamus ar atslēgu un uz tiem jābūt uzrakstam \"Dzeramais ūdens\". Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, ja to prasa īpaši apstākļi, ir pieļaujams, ka iepildes cauruļu galus iekārto zemāk. Dzeramā ūdens cisternas aprīko ar mērīšanas caurulēm.
\n513 701. Paredz tādu mērīšanas cauruļu konstrukciju, kas nepieļauj netīrumu iekļūšanu cisternā, tās iekārto noslēdzamas ar atslēgu. Uz caurulēm jābūt uzrakstam \"Dzeramais ūdens\".
\n514 702. Dzeramā ūdens cisternas aprīko ar vismaz divām gaisa caurulēm, kurās uzstāda filtrējošus tīklus.
\n515 703. Dzeramā ūdens sistēma nedrīkst būt savienota ar citām kuģa sistēmām. To izgatavo no sertificētiem materiāliem, ievērojot šādus nosacījumus:
\n703.1. caurules, kuras var sasalt, attiecīgi izolē;
\n703.2. izmanto centrbēdzes, membrānas vai cita sertificēta tipa sūkņus. Nedrīkst izmantot sūkņus, kuru darbībai nepieciešama tādu sūkņa daļu eļļošana, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni;
\n703.3. cauruļvadi nedrīkst šķērsot cisternas, kas paredzētas citiem šķidrumiem, izņemot jūras ūdeni;
\n703.4. var ierīkot tikai sertificēta tipa dezinfekcijas aprīkojumu (ja tāds ir paredzēts).
\n516 704. Uzstāda tikai sertificētu dzeramā ūdens ģeneratoru (ja tāds ir paredzēts). Atveres jūras ūdens ņemšanai dzeramā ūdens ģeneratoram izvieto tā, lai to tuvumā nebūtu citu kuģa sistēmu izplūdes atveres.
\n517 705. Kuģošanas dokumentus izsniedz tikai tādā gadījumā, ja inspekcijā iesniegtie ūdens analīžu rezultāti norāda, ka dzeramais ūdens ir derīgs lietošanai.
\n518 12.9. Sanitārās telpas 706. Uz kuģa ierīko dušas ar karstu un aukstu ūdeni, izlietnes roku mazgāšanai un tualetes. Šajās telpās nodrošina labu ventilāciju.
\n519 707. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, iekārto vismaz vienu tualeti uz astoņiem cilvēkiem.
\n520 708. Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, paredz šādas sanitārā aprīkojuma normas (neskaitot apkalpes locekļus, kuri ir izvietoti atsevišķās kajītēs ar tur iekārtotu dušu un tualeti):
\n708.1. viena vanna un/vai duša uz astoņiem cilvēkiem;
\n708.2. viena tualete uz sešiem cilvēkiem;
\n708.2. viena izlietne uz četriem cilvēkiem.
\n521 709. Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ierīko atsevišķu papildu tualeti stūres mājas tiešā tuvumā. Uz kuģiem, kuru garums ir 85 metri un lielāks, ierīko atsevišķu papildu tualeti mašīntelpas tiešā tuvumā.
\n522 710. Tualetes un dušas telpas ierīko atbilstoši šādām prasībām:
\n710.1. ierīko tikai skalojamas tualetes;
\n710.2. katrā atsevišķā tualetes telpā ierīko izlietni roku mazgāšanai;
\n710.3. nodrošina karstā un aukstā ūdens padevi katrai atsevišķai dušai vai roku mazgāšanas izlietnei;
\n710.4. iekārto izlietnes, dušas telpas vai kabīnes;
\n710.5. grīdu aprīko ar atbilstošām notekām;
\n710.6. nodrošina starpsienu ūdensnecaurlaidību vismaz 300 mm augstumā virs grīdas;
\n710.7. tualetes izvieto tā, lai tās būtu ērti sasniedzamas no guļamtelpām un dušām, bet būtu atdalītas no tām. Ieeja tualetē nedrīkst būt tieši no guļamtelpas, kas paredzēta vairāk kā vienam cilvēkam, vai no citām telpām, izņemot koridorus;
\n710.8. durvis uz tualetēm un dušas telpām ierīko noslēdzamas.
\n523 711. Ierīko pietiekami lielas grīdas notekas. Noteku konstrukcijai jābūt tādai, lai nerastos aizdambējumi un lai būtu viegli tās uzturēt tīras. Notekas neizvada caur dzeramā ūdens kravas tilpnēm. Ja notekas ierīko caur kambīzi, ēdamtelpām vai guļamtelpām, tās pienācīgi izolē un nosedz.
\n524 712. Uz kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, paredz iekārtas drēbju mazgāšanai un žāvēšanai. To jaudas nosaka, ņemot vērā kuģa apkalpes locekļu skaitu un reisu ilgumu.
\n525 713. Ja nav praktiski iespējams ierīkot atsevišķu telpu drēbju mazgāšanai, mazgāšanas iekārtu var izvietot dušas telpās.
\n526 714. Uzstāda aprīkojumu drēbju žāvēšanai. To izvieto labi apsildāmā un ventilējamā telpā atsevišķi no guļamtelpām un ēdamtelpām.
\n527 715. Ja nav iespējams ierīkot atsevišķu telpu drēbju žāvēšanai, var izmantot jebkuru citu atbilstošu telpu.
\n528 12.10. Lazaretes un izolatori 716. Uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, iekārto atsevišķu izolatoru ar divām gultām, bet, ja kuģa apkalpē ir 18 cilvēku vai mazāk, pietiek ar vienu gultu.
\n529 717. Ja uz kuģa katram apkalpes loceklim ir paredzēta atsevišķa kajīte ar atsevišķu tualeti, izolatora vietā tiek ierīkota atsevišķa procedūru telpa neatkarīgi no apkalpes locekļu skaita. Šo telpu aprīko ar vannu un izlietni roku mazgāšanai, un no tās iekārto tiešu ieeju tualetē.
\n530 718. Izolatoru vai procedūru telpu iekārto vietā, kur trokšņa un vibrāciju ietekme ir minimāla, lai slimā persona varētu justies iespējami komfortabli jebkuros laikapstākļos.
\n531 719. Ierīko vismaz 750 mm platas durvis no ārējā klāja uz izolatoru, lai būtu iespējams ienest cilvēku uz nestuvēm.
\n532 720. Gultu vai gultas novieto tā, lai pie tām būtu brīva pieeja no abiem sāniem un gala.
\n533 721. Pie katras gultas ierīko zvana pogu.
\n534 722. Tieši blakus izolatoram paredz mazgājamo telpu ar tualeti un izlietni roku mazgāšanai. No izolatora ierīko tiešu ieeju mazgājamajā telpā. Papildus mazgājamajā telpā vai izolatorā ierīko vismaz 1500 mm garu vannu ar nepieciešamo aprīkojumu.
\n535 723. Izolatora vai procedūru telpas platībai jābūt vismaz 6,5 m2.
\n536 724. Izolatoru vai procedūru telpu attiecīgi apzīmē un izmanto tikai paredzētajiem mērķiem.
\n537 725. Kuģus, kuru garums ir 24 metri un lielāks, nodrošina ar tāda izmēra nestuvēm, kuras var iznest pa kuģa durvīm.
\n538 12.11. Prasības kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem 726. Kuģi, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, atbilst šo noteikumu prasībām tādā apjomā, cik tas ir iespējams, ņemot vērā kuģa izmērus.
\n539 12.1 Drošības prasības ātrgaitas kuģiem(Nodaļa MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 12.11. Piemērošana un pamatprasības(Apakšnodaļa MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.1 Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz:
\n726.11. ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri sava reisa laikā neattālinās no patvēruma vietas tālāk par distanci, ko tie, ejot ātrumā, kas vienāds ar 90 % no maksimālā ekspluatācijas ātruma, spēj noiet četrās stundās;
\n726.12. ātrgaitas kravas kuģiem, kuri sava reisa laikā neattālinās no patvēruma vietas tālāk par distanci, ko tie, ejot ātrumā, kas vienāds ar 90 % no maksimālā ekspluatācijas ātruma, spēj noiet astoņās stundās.
\n540 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.2 Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz ātrgaitas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 12 metriem.
\n541 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.3 Attiecībā uz ātrgaitas kuģiem nepiemēro šo noteikumu 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12. nodaļu, izņemot šo noteikumu 229.1 punktu un 7.6.1 apakšnodaļu. Ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi, attiecībā uz ātrgaitas kuģiem piemēro 2000. gada Starptautisko ātrgaitas kuģu drošības kodeksu (pieņemts ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas 2000. gada 5. decembra rezolūciju MSC.97(73)), ņemot vērā arī kodeksa grozījumus, kas pieņemti atbilstoši SOLAS konvencijas X nodaļas 1. noteikuma 2. punktā paredzētajām procedūrām (turpmāk – HSC kodekss).
\n542 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.4 HSC kodeksa 1.3. punktu nepiemēro. HSC kodeksa 1.5.5., 1.11.2. un 1.14.1. punktā paredzēto informāciju Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai var nesniegt.
\n543 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 12.12. Kuģu apskates un sertifikācija(Apakšnodaļa MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.5 HSC kodeksa 1.5. punktā paredzētās apskates veic un HSC kodeksa 1.8. punktā paredzēto ātrgaitas kuģa drošības apliecību izsniedz atzīta organizācija. Ja attiecībā uz kuģi ir piemērojams HSC kodeksa 7.17. punkts, tad atzīta organizācija izsniedz HSC kodeksa 7.17.4. punktā paredzēto atbilstības dokumentu.
\n544 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.6 HSC kodeksa 1.5.1.3. punktā paredzētās periodiskās apskates ietvaros pilnīgu kuģa korpusa konstrukcijas pārbaudi var neveikt, tostarp var neveikt kuģa zemūdens daļas (un ar to saistīto objektu) pārbaudi. Atzīta organizācija pieņem lēmumu par to, kādā apjomā konkrētajā gadījumā periodiskās apskates ietvaros veicama kuģa korpusa konstrukcijas pārbaude.
\n545 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.7 Atzīta organizācija ātrgaitas kuģa drošības apliecībā papildus norāda maksimālo kopējo cilvēku skaitu, kādu pieļaujams pārvadāt uz kuģa.
\n546 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.8 HSC kodeksa 1.9. punktā paredzēto ātrgaitas kuģa darbības atļauju izsniedz inspekcija. Ātrgaitas kuģa darbības atļauju sagatavo atbilstoši šo noteikumu 10. pielikumā norādītajam paraugam.
\n547 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 12.13. Ekvivalenti un atbrīvojumi(Apakšnodaļa MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.9 Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu nav pienākuma saņemt drošības vadības sertifikātu attiecībā uz kuģi, inspekcijai var iesniegt citus pierādījumus tam, ka kuģošanas sabiedrībā, kas ekspluatē kuģi, ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma, kas nodrošina kuģa ekspluatācijas un uzturēšanas stingru kontroli atbilstoši HSC kodeksa 1.2.1.2. punktā noteiktajām prasībām.
\n548 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.10 Ciktāl tas saistīts ar tipa kvalifikācijas sertifikāta izdošanu un pārapstiprināšanu, HSC kodeksa 18.3.3., 18.3.4. un 18.3.5. punktu nepiemēro. Kuģa īpašnieks patstāvīgi nodrošina apkalpes locekļu apmācības un apkalpes locekļu kvalifikācijas pārbaudi atbilstoši HSC kodeksa 18.3.3., 18.3.4., 18.3.5. un 18.3.6. punktā noteiktajām prasībām. Kuģa īpašnieks vai tā pilnvarots pārstāvis sagatavo deklarāciju par to, ka apkalpes loceklim ir veiktas atbilstošas apmācības un ka viņa kvalifikācija ir atbilstoši pārbaudīta. Deklarāciju glabā uz kuģa.
\n549 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.11 Inspekcija, ņemot vērā kuģa tipu, lielumu (tilpību vai garumu), paredzamo kuģošanas rajonu vai citus īpašus apstākļus, var atzītai organizācijai attiecībā uz ātrgaitas kuģi atļaut:
\n726.111. atsevišķu HSC kodeksā paredzēto prasību vietā piemērot alternatīvas (inspekcijas noteiktas) prasības (turpmāk šajā nodaļā – ekvivalenti);
\n726.112. atsevišķas HSC kodeksā paredzētās prasības piemērot daļēji (inspekcijas noteiktā apjomā) vai nepiemērot vispār (turpmāk šajā nodaļā – atbrīvojumi).
\n550 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.12 Inspekcija, pieņemot lēmumu par ekvivalentu vai atbrīvojumu piemērošanu, ievēro Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos nostiprinātos kuģošanas drošības principus un nodrošina, lai attiecīgo ekvivalentu vai atbrīvojumu piemērošanas rezultātā būtiski nemazinātos vispārējā kuģošanas drošība.
\n551 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.13 Lēmumu par ekvivalentu vai atbrīvojumu piemērošanu inspekcija pieņem, pamatojoties uz atzītas organizācijas, kuģa īpašnieka vai tā pilnvarotas personas iesniegumu.
\n552 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.14 Atzīta organizācija visus saskaņā ar šiem noteikumiem piemērotos ekvivalentus un atbrīvojumus norāda ātrgaitas kuģa drošības apliecībā.
\n553 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 12.2 Speciālie noteikumi kuģiem, kas pārvadā industriālo personālu(Nodaļa MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.15 Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz:
\n726.151. ātrgaitas kravas kuģiem, uz kuriem attiecas šo noteikumu 12.1 nodaļa un kas pārvadā industriālo personālu (turpmāk šajā nodaļā – specializētie ātrgaitas kravas kuģi);
\n726.152. visiem citiem kravas kuģiem, kas pārvadā industriālo personālu (turpmāk šajā nodaļā – specializētie kravas kuģi).
\n554 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.16 Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz kravas kuģiem un ātrgaitas kravas kuģiem, kuru pārvadātā industriālā personāla, pasažieru un citu kuģa apkalpē neietilpstošu personu kopējais skaits ir 12 vai mazāks.
\n555 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.17 Attiecībā uz specializētajiem kravas kuģiem papildus šo noteikumu 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12. nodaļai piemēro:
\n726.171. SOLAS konvencijas XV nodaļas 2. noteikumu (izņemot 4. punktu);
\n726.172. Starptautiskā drošības kodeksa kuģiem, kas pārvadā industriālo personālu (pieņemts ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas 2022. gada 10. novembra rezolūciju MSC.527(106)), ņemot vērā arī kodeksa grozījumus, kas pieņemti atbilstoši SOLAS konvencijas XV nodaļas 1. noteikuma 2. punktā paredzētajām procedūrām (turpmāk – IP kodekss), III daļu (izņemot 2.1.7. punktu) un IV daļas 8. noteikumu.
\n556 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.18 Piemērojot šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. nodaļu un 7. pielikumu attiecībā uz specializētajiem kravas kuģiem:
\n726.181. šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. nodaļā un 7. pielikumā lietotais termins \"pasažieri\" atbilst terminam \"industriālais personāls\" SOLAS konvencijas XV nodaļas 2. noteikuma 3. punkta izpratnē;
\n726.182. piemērojamas pasažieru kuģiem noteiktās prasības (izņemot šo noteikumu 157. punktā minētās prasības). Turklāt prasības, kas noteiktas pasažieru kuģiem, kuri pārvadā vairāk par 36 pasažieriem, piemērojamas specializētajiem kravas kuģiem, kam izsniegta apliecība vairāk nekā 240 cilvēku pārvadāšanai, bet prasības, kas noteiktas pasažieru kuģiem, kuri pārvadā ne vairāk par 36 pasažieriem, piemērojamas specializētajiem kravas kuģiem, kam izsniegta apliecība 240 vai mazāk cilvēku pārvadāšanai.
\n557 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.19 Neraugoties uz šo noteikumu 726.181. apakšpunktā minēto nosacījumu, bērniem paredzēto glābšanas vestu daudzums saskaņā ar šo noteikumu 569. punktu aprēķināms, ņemot vērā tikai un vienīgi faktiski uz kuģa esošo pasažieru skaitu.
\n558 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.20 Ja ir izpildītas saskaņā ar šo noteikumu 726.182. apakšpunktu pasažieru kuģiem noteiktās prasības, tad uzskatāms, ka specializētais kravas kuģis atbilst attiecīgajām kravas kuģiem noteiktajām prasībām.
\n559 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.21 Attiecībā uz specializētajiem ātrgaitas kravas kuģiem papildus šo noteikumu 12.1 nodaļai piemēro:
\n726.211. SOLAS konvencijas XV nodaļas 2. noteikumu (izņemot 4. punktu);
\n726.212. IP kodeksa III daļu (izņemot 2.1.7. punktu) un V daļu.
\n560 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 726.22 Industriālajam personālam pieskaitāmas personas fiziskais un veselības stāvoklis saskaņā ar IP kodeksa III daļas 1.1. punktu atzīstams par atbilstošu IP kodeksa prasībām, ja personas fiziskais un veselības stāvoklis atbilst normatīvajos aktos par jūrnieku veselības atbilstību darbam uz kuģa paredzētajiem standartiem, kas piemērojami mehāniķiem.
\n561 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 13. Piesārņojuma novēršana 13.1. Vispārīgie nosacījumi 727. Šīs nodaļas prasības attiecas uz kuģiem, kuri nepārvadā naftu kā kravu un kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, un naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 150, neatkarīgi no kuģošanas rajona, ja šajā nodaļā nav norādīts citādi.
\n562 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 728. Šajā nodaļā minētās prasības neierobežo papildu prasību piemērošanu saskaņā ar attiecīgās ostas noteikumiem.
\n563 13.2. Piesārņojuma ar atkritumiem novēršana 729. Kuģiem, kuriem ir saistošas šajā apakšnodaļā noteiktās prasības, piemēro arī 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada protokola (turpmāk – MARPOL konvencija) V pielikuma \"Noteikumi piesārņojuma novēršanai no kuģiem ar atkritumiem\" 3., 4., 5., 6., 7., 10. un 14. noteikumu.
\n564 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 730. Jebkuru atkritumu novadīšana teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās ir aizliegta.
\n565 (Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārda \"izmešana\" aizstāšana ar vārdu \"novadīšana\" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 731. Ja uz kuģi attiecas MARPOL konvencijas V pielikuma prasības par atkritumu reģistrācijas žurnālu, tad ierakstus par atkritumu novadīšanu, pabeigtu sadedzināšanu vai nejaušu nozaudēšanu veic atkritumu reģistrācijas žurnālā atbilstoši MARPOL konvencijas V pielikuma prasībām. Ja uz kuģi neattiecas MARPOL konvencijas V pielikuma prasības par atkritumu reģistrācijas žurnālu, tad ierakstus par minētajām darbībām un notikumiem veic kuģa žurnālā.
\n566 (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 461 redakcijā) 731.1 Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 un lielāka vai kuri ir sertificēti pārvadāt 15 un vairāk personu, ir atkritumu apsaimniekošanas plāns atbilstoši MARPOL konvencijas V pielikumam.
\n567 (MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 731.2 Uz visiem kuģiem, kuru garums ir 12 metru un lielāks, izvieto plakātus saskaņā ar MARPOL konvencijas V pielikumu. Plakātus izgatavo vismaz 12,5 cm x 20 cm izmērā no izturīga materiāla un izvieto labi pārredzamās vietās uz kuģa, galvenokārt darba un atpūtas vietās un atkritumu uzglabāšanas konteineru tuvumā, tostarp kambīzē, uz galvenā klāja, kopkajītēs, uz tiltiņa un citās atbilstošās vietās. Uz kuģiem, kas pārvadā pasažierus, plakātus izvieto arī vietās, kur uzturas un pulcējas pasažieri. Informāciju plakātos nodrošina latviešu valodā, bet, ja kuģis veic starptautiskus reisus, arī angļu valodā.
\n568 (MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 732. Uz kuģa paredz atkritumu uzglabāšanas aprīkojumu un nodrošina pietiekamas uzglabāšanas tilpnes cietajiem atkritumiem un pārtikas atliekām, ņemot vērā kuģošanas rajonu un kuģa ieiešanu ostās, kur var nodot atkritumus. Uz kuģa paredz vismaz trīs atkritumu konteinerus vai cita veida tilpnes šādām atkritumu kategorijām:
\n732.1. plastmasai, tajā skaitā atkritumiem, kas sajaukti ar to;
\n732.2. pārtikas atliekām;
\n732.3. citiem atkritumiem, ko, ievērojot MARPOL konvencijas V pielikuma nosacījumus, atļauts novadīt jūrā.
\n569 (Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu \"drīkst izmest\" aizstāšana ar vārdiem \"atļauts novadīt\" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 733. Katru atkritumu konteineru attiecīgi apzīmē. Konteineri atšķiras pēc krāsas, marķējuma, formas, izmēriem vai atrašanās vietas. Uzraksti uz atkritumu konteineriem ir latviešu valodā, bet, ja kuģis veic starptautiskos reisus, arī angļu valodā. Rekomendējamie minimālie atkritumu konteineru tilpumi norādīti tabulā:
\n570 Kuģa bruto tilpība un personu skaitsuz kuģaMinimālie atkritumu konteineru tilpumi (m3)400; līdz 10 personām0,1400; līdz 50 personām0,5Kuģiem ar vairāk nekā 50 personām1,0 m3 uz 100 personām vienā dienā(Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu \"uzraksta rakstura\" aizstāšana ar vārdu \"marķējuma\" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 734. Cepameļļas novadīšana jūrā ir aizliegta.
\n571 (MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 735. Uz kuģa veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu plastmasas un tās izstrādājumu nodošanu ostu pieņemšanas iekārtās. Šo metodi atzīst par prioritāru salīdzinājumā ar citām metodēm, ko lieto, lai atbrīvotos no šiem atkritumiem.
\n572 736. Ja plastmasas atkritumi ir sajaukti ar citiem atkritumiem un nav atdalāmi no tiem, ar šādiem atkritumiem rīkojas kā ar plastmasu.
\n573 (Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums punktā stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 737. Uz kuģa veic visus iespējamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā netiek izmestas pārtikas atliekas kopā ar plastmasu.
\n574 738. Atrodoties citu 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas (turpmāk - Helsinku konvencija) dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, aizliegts sadedzināt atkritumus uz kuģa.
\n575 739. Atrodoties Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un ostās, aizliegts kuģu radītos atkritumus sadedzināt uz kuģa.
\n576 (Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu \"teritoriālajos ūdeņos\" aizstāšana ar vārdiem \"jurisdikcijā esošajos ūdeņos\"stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 740. Pirms atstāt ostu, visus atkritumus, ko nedrīkst novadīt jūrā, nodod ostu pieņemšanas iekārtās.
\n577 (Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārda \"izmest\" aizstāšana ar vārdu \"novadīt\" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 13.3. Piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršana 741. Neatkarīgi no kuģošanas rajona (tai skaitā ostās) šīs apakšnodaļas prasības piemēro kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 un kuri ir sertificēti pārvadāt līdz 15 personām (ieskaitot).
\n578 (Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu un skaitļa \"mazāk par 15 personām\" aizstāšana ar vārdiem un skaitli \"līdz 15 personām (ieskaitot)\" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 742. Apakšnodaļā lietoti šādi termini:
\n742.1. notekūdeņi:
\n742.1.1. kanalizācijas ūdeņi un citi atkritumi no jebkura veida tualetēm un urīnpodiem;
\n742.1.2. kanalizācijas ūdeņi no medicīnas telpām (piemēram, ambulance, lazarete) - no mazgāšanas tvertnēm, mazgāšanās vannām un notekām, kas atrodas šajās telpās;
\n742.1.3. kanalizācijas ūdeņi no telpām, kurās atrodas dzīvnieki;
\n742.1.4. citi notekūdeņi, kas tiek sajaukti kopā ar šajā punktā minētajiem kanalizācijas ūdeņiem;
\n742.2. uzglabāšanas tvertne - tvertne, ko izmanto notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai;
\n742.3. pelēkie ūdeņi - ūdeņi no veļas mazgātavām, vannām, dušas telpām, kambīzes un trauku mazgājamie ūdeņi;
\n742.4. persona - apkalpes loceklis vai pasažieris;
\n742.5. cauruļvadu standartsavienojums – atloku standartsavienojums, caur kuru ir iespējama uzglabāšanas tvertņu iztukšošana ostas pieņemšanas iekārtās, izmantojot ārējo sūknēšanas aprīkojumu;
\n742.6. notekūdeņu savākšanas sistēma – savstarpēji savienots sanitārais aprīkojums, ieskaitot klozetpodu, šļūtenes, cauruļvadus, notekūdeņu uzglabāšanas tvertni un aprīkojumu, kas paredzēts notekūdeņu savākšanai, uzglabāšanai, ventilēšanai un tālākai notekūdeņu novadīšanai jūrā vai ostas pieņemšanas iekārtās;
\n742.7. stacionārā notekūdeņu savākšanas sistēma – sistēma, kuras aprīkojumā ir klozetpods, uzglabāšanas tvertne un ar to saistītie vārsti, cauruļvadi un (vai) cauruļvadu savienojumi, kā arī cauruļvadu standartsavienojums, kas piemērots maziem kuģiem, lai savāktu, uzglabātu un novadītu notekūdeņus;
\n742.8. pārvietojamā notekūdeņu savākšanas sistēma – sistēma, kuras aprīkojumā ir klozetpods un ar to saistītā pārvietojamā notekūdeņu uzglabāšanas tvertne. Šīs sistēmas konstrukcija neparedz uzglabāšanas tvertnes satura izvadu jūrā.
\n579 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 743. Visiem kuģiem, kuriem ir saistošas šīs apakšnodaļas prasības, piemēro arī MARPOL konvencijas IV pielikumā \"Noteikumi piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanai no kuģiem\" noteiktās prasības attiecībā uz izņēmumiem, notekūdeņu novadīšanas nosacījumiem jūrā, kā arī cauruļvadu standartsavienojumu.
\n580 (MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 744. Notekūdeņu uzglabāšanas tvertnes tilpumu nosaka, ņemot vērā:
\n744.1. reisa ilgumu;
\n744.2. personu skaitu uz kuģa;
\n744.3. kāda skalošanas sistēma tiek izmantota uz kuģa - vakuumsistēma, parastā vai recirkulācijas sistēma;
\n744.4. vai pelēko ūdeņu un notekūdeņu savākšanas sistēmas ir savienotas;
\n744.5. pelēko ūdeņu un notekūdeņu rašanās daudzumu dienā (uz vienu personu).
\n581 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 745. Pelēko ūdeņu un notekūdeņu iespējamais daudzums litros dienā vienai personai, ņemot vērā šādu sistēmu:
\n582 Litri dienā uz vienu personuparastā sistēmavakuumsistēmarecirkulācijas sistēmaNotekūdeņi502510Notekūdeņi un pelēkie ūdeņi200125- 746. Notekūdeņu uzglabāšanas tvertnes tilpums ir tāds, kas nodrošina notekūdeņu uzglabāšanu, ekspluatējot kuģi vismaz 24 stundas.
\n583 747. Kuģi, kuri iesaistīti reisos, kas nav ilgāki par vienu diennakti, var būt aprīkoti ar notekūdeņu uzglabāšanas tvertni, kuras tilpums ir tāds, kas nodrošina notekūdeņu uzglabāšanu, ekspluatējot kuģi vismaz 12 stundas.
\n584 747.1 Kuģus, kuri iesaistīti tikai vietējos reisos, kas nav ilgāki par vienu stundu, pēc saskaņošanas ar inspekciju aprīko ar mazāku notekūdeņu uzglabāšanas tvertni vai tādu neuzstāda vispār, ja uz šādiem kuģiem tehnisku un praktisku iemeslu dēļ notekūdeņu uzglabāšanas tvertni nav iespējams uzstādīt.
\n585 (MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 748. Kuģus, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 un kuri ir sertificēti pārvadāt līdz 15 personām (ieskaitot), ja to darbības zona ir Baltijas jūra un teritoriālie ūdeņi, un tie ir aprīkoti ar stacionārām notekūdeņu savākšanas sistēmām vai pārvietojamām notekūdeņu savākšanas sistēmām, aprīko:
\n748.1. ar tādu notekūdeņu savākšanas sistēmu ar uzglabāšanas tvertni, kuras saturu var iztukšot ostas pieņemšanas iekārtās;
\n748.2. ar tādu notekūdeņu savākšanas sistēmu un cauruļvadu standartsavienojumu, kas nodrošina drošu notekūdeņu savākšanu un uzglabāšanas tvertnes iztukšošanu, nenodarot kaitējumu videi.
\n586 (MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 749. Jebkurā notekūdeņu savākšanas sistēmā dezinfekcijai izmanto tikai tādas vielas, kas nav kaitīgas videi.
\n587 (Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 779) 749.1 Ja notekūdeņu savākšanas sistēma un cauruļvadu standartsavienojums atbilst piemērojamo standartu vai to daļu prasībām, uzskatāms, ka tas atbilst šo noteikumu 748.2. apakšpunktā minētajām prasībām, kuras aptver šie standarti vai to daļas.
\n588 (MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 779 redakcijā) 13.4. Piesārņojuma ar naftu novēršana 750. Šīs apakšnodaļas prasības piemēro naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 150, kā arī visiem citiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.
\n589 751. Kuģiem, kuriem ir saistošas šīs apakšnodaļas prasības, piemēro arī MARPOL konvencijas I pielikumā \"Noteikumi piesārņojuma novēršanai ar naftu\" noteiktās prasības attiecībā uz izņēmumiem, nosacījumiem naftu saturošu maisījumu nopludināšanai jūrā no mašīntelpām, naftas tankkuģu kravas nodalījuma īpašajos rajonos, ārpus tiem, kā arī nopludināšanai paredzēto cauruļvadu standartsavienojumu.
\n590 (Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu \"naftu saturošu maisījumu nopludināšanas nosacījumiem\" aizstāšana ar vārdiem \"nosacījumiem naftu saturošu maisījumu nopludināšanai jūrā\" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 752. Jebkādu naftu saturošu maisījumu nopludināšana ostā ir aizliegta, un, kuģim atrodoties ostā, šādu maisījumu atsūknēšanas sistēmu vārsti ir aizvērti un aizzīmogoti.
\n591 753. Kuģus (izņemot tos, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400) iespēju robežās aprīko ar tādu filtrēšanas iekārtu, kuras konstrukcija ir inspekcijas apstiprināta un kura nodrošina, ka naftu saturošo maisījumu nopludināšana notiek saskaņā ar šo noteikumu 751.punktu, vai šajos kuģos ir nodrošināta naftu saturošu maisījumu uzglabāšana, lai tos nodotu pieņemšanas iekārtās ostās.
\n592 754. Stacionāriem kuģiem, kuri veic pārgājienus tikai bez kravas, lai mainītu dislokācijas vietu, un kurus izmanto kā kuģi viesnīcu, kravas glabātavu vai citām vajadzībām, nav jābūt aprīkotiem ar filtrēšanas iekārtu. Uz šādiem kuģiem ir tilpuma sateču ūdeņu uzglabāšanas tilpnes, kas atbilst inspekcijas prasībām, nodrošinot visu naftu saturošu sateču ūdeņu uzglabāšanu uz kuģa. Minētos sateču ūdeņus nodod pieņemšanas iekārtās ostā.
\n593 755. Lai nodrošinātu šo noteikumu 753. un 754.punktā noteiktās prasības attiecībā uz naftu saturošu maisījumu uzglabāšanu, uz kuģa, kura tilpība ir mazāka par 400, minēto ūdeņu uzglabāšanas tilpnes ir ar vismaz 1 m3 lielu tilpumu. Tās aprīkotas ar sūkni un standartsavienojumu. Ja tehnisku un praktisku iemeslu dēļ nav iespējams uzstādīt 1 m3 lielu uzglabāšanas tilpni, pēc saskaņošanas ar inspekciju var uzstādīt tilpnes ar mazāku tilpumu.
\n594 (Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums punktā stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 13.5. Naftas operāciju žurnāli 756. Uz katra kuģa, kurš nepārvadā naftu kā kravu un kura bruto tilpība ir mazāka par 400, un uz katra naftas tankkuģa (neatkarīgi no tā kuģošanas rajona), kura bruto tilpība ir mazāka par 150, ierakstus par operācijām ar naftu mašīntelpā veic kuģa mašīnžurnālā. Ierakstus veic latviešu valodā.
\n595 757. Uz katra naftas tankkuģa, kura bruto tilpība ir mazāka par 150, ir naftas operāciju žurnāla II daļa (ierakstiem par kravas un balasta operācijām ar naftu). Ierakstus tajā veic atbilstoši MARPOL konvencijas I pielikuma 36.noteikumam. Ierakstus veic latviešu valodā.
\n596 13.6. Gaisa piesārņojuma novēršana no kuģiem 758. Kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400, piemēro MARPOL konvencijas VI pielikuma \"Noteikumi gaisa piesārņojuma novēršanai no kuģiem\" noteiktās prasības attiecībā uz lietojumu, izņēmumiem, sēra oksīda emisijas ierobežojumiem, gaistošiem organiskiem savienojumiem, kuģa insineratoriem un degvielas kvalitāti.
\n597 759. Uz kuģiem esošās ozonu noārdošās vielas un iekārtas (ja tās satur minētās vielas un tiek demontētas) ir jānogādā atbilstošās pieņemšanas iekārtās ostā.
\n598 13.7. Piesārņojuma novēršana ar alvu saturošiem organiskiem savienojumiem kuģu pretapaugšanas sistēmās 760. Šīs apakšnodaļas prasības piemēro visiem kuģiem, ja nav noteikts citādi, un nosaka prasību aizliegt izmantot uz kuģiem tādas pretapaugšanas sistēmas (pārklājums, krāsas, virsmas apstrāde, virsma, ko izmanto uz kuģa, lai kontrolētu un novērstu apaugšanu ar nevēlamiem ūdens organismiem) kā alvu saturošie organiskie savienojumi, kas darbojas kā biocīdi.
\n599 761. Uz kuģiem, mainot vai aizstājot pretapaugšanas sistēmu, ir aizliegts izmantot tādas sistēmas kā alvu saturošie organiskie savienojumi, kas darbojas kā biocīdi.
\n600 762. No 2008.gada 1.janvāra uz kuģiem, to korpusa, virsmām vai ārējām daļām esošajās pretapaugšanas sistēmās nedrīkst būt alvu saturošie savienojumi, kas darbojas kā biocīdi, ja tiem nav pārklājuma, kas veido barjeru šādiem savienojumiem.
\n601 763. Kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka, veic sākotnējo apskati, pirms kuģi nodod ekspluatācijā vai kad tiek mainīta vai aizstāta pretapaugšanas sistēma. Apskati veic, lai pārliecinātos par pretapaugšanas sistēmu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa Regulai (EK) Nr. 782/2003 par alvu saturošo organisko savienojumu izmantošanas aizliegumu uz kuģiem (turpmāk - Regula).
\n602 764. Apskati veic saskaņā ar Regulā un 2001.gada Starptautiskajā konvencijā par kaitīgo pretapaugšanas krāsu sistēmu kontroli uz kuģiem (turpmāk - AFS konvencija) noteiktajām prasībām.
\n603 765. Pēc apskates veikšanas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka (neatkarīgi no to kuģošanas rajona), izsniedz apliecību par kuģu pretapaugšanas sistēmu, kuras forma un izsniegšanas kārtība atbilst Regulā un AFS konvencijā noteiktajām prasībām.
\n604 766. Uz visiem kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 400, bet kuru korpusa garums ir 24 metri un vairāk, ir deklarācija par kuģa pretapaugšanas sistēmu. Deklarāciju apstiprina kuģa īpašnieks vai viņa deleģēts pārstāvis, un tai pievienota krāsu ražotāja dokumentācija. Deklarācijas forma un izsniegšanas kārtība atbilst Regulā un AFS konvencijā noteiktajām prasībām.
\n605 (Grozīts ar MK 12.01.2016. noteikumiem Nr. 28; grozījums par vārdu un skaitļa \"kuri ir garāki par 24 metriem\" aizstāšana ar vārdiem un skaitli \"kuru korpusa garums ir 24 metri un vairāk\" stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) 767. Uz visiem kuģiem, kuri ir īsāki par 24 metriem, neatkarīgi no to kuģošanas rajona (tai skaitā upēs, ezeros, piekrastē), mainot vai aizstājot kuģa pretapaugšanas sistēmu vai kuģa zemūdens daļas pārklājumu, aizliegts izmantot tādas sistēmas vai pārklājumus, kas satur alvas organiskos savienojumus, kas darbojas kā biocīdi. Uz šajā punktā minētajiem kuģiem ir ražotāja izsniegts dokuments, kas apliecina minēto sistēmu vai pārklājumu atbilstību Regulai.
\n606 14. Noslēguma jautājumi 768. Noteikumu 729.punkts, 732.3.apakšpunkts, 743., 751. un 757.punkts stājas spēkā ar 2008.gada 1.maiju.
\n607 769. Noteikumu 748.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.
\n608 Ministru prezidents I.Godmanis Satiksmes ministrs A.Šlesers 1. pielikums Ministru kabineta 2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49 Satiksmes ministrs A.Šlesers 2. pielikums Ministru kabineta 2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49 Satiksmes ministrs A.Šlesers 3. pielikums Ministru kabineta 2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49 Satiksmes ministrs A.Šlesers 4. pielikums Ministru kabineta 2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49 Satiksmes ministrs A.Šlesers 5. pielikums Ministru kabineta 2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49 Satiksmes ministrs A.Šlesers 6. pielikums Ministru kabineta 2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49 Satiksmes ministrs A.Šlesers 7. pielikums Ministru kabineta 2008.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.49(Pielikums MK 12.01.2016. noteikumu Nr. 28 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2016., sk. grozījumu 2. punktu) Kuģa konstruktīvā ugunsdrošība, ugunsdzēsības aprīkojums un sistēmas 1. Ugunsdrošības mērķi un funkcionālās prasības1. Ugunsdrošības mērķi šo noteikumu kontekstā ir šādi:1.1. novērst ugunsgrēka un sprādziena iespējamību;1.2. mazināt uguns radīto dzīvības apdraudējumu;1.3. mazināt tāda kaitējuma iespējamību, ko kuģim, tā kravai un videi var radīt ugunsgrēks;1.4. izolēt, ierobežot un nodzēst ugunsgrēku un apslāpēt sprādzienu izcelsmes nodalījumā;1.5. nodrošināt atbilstošus un viegli pieejamus pasažieru un apkalpes evakuācijas līdzekļus.2. Lai sasniegtu šā pielikuma 1. punktā noteiktos ugunsdrošības mērķus, šīs nodaļas noteikumos ir paredzētas šādas attiecīgas funkcionālās prasības:2.1. kuģis ir sadalīts galvenajos vertikālajos un horizontālajos sadalījumos ar termiskām un konstruktīvām robežām;2.2. dzīvojamās telpas ir nošķirtas no pārējā kuģa ar termiskām un konstruktīvām robežām;2.3. ir ierobežota degošu materiālu izmantošana;2.4. iespējama jebkura ugunsgrēka konstatēšana izcelsmes zonā;2.5. iespējama jebkura ugunsgrēka izolēšana un nodzēšana izcelsmes telpā;2.6. ir nodrošināta evakuācijas un ugunsdzēsības piekļuves līdzekļu aizsardzība;2.7. ugunsdzēsības ierīces ir viegli pieejamas;2.8. ir samazināta uzliesmojošo kravas tvaiku aizdegšanās iespējamība.A daļa.
\nUgunsgrēka un sprādzienu novēršana2. Aizdegšanās iespējamība2.1. Šķidrās degvielas, eļļu un citu uzliesmojošu naftas produktu droša izmantošana3. Degvielas, eļļu un citu uzliesmot spējīgu šķidrumu lietošana uz kuģiem tiek nodrošināta saskaņā ar šo noteikumu 7.7. nodaļu.4. Ja tiek izmantota šķidrā degviela ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 ° C, ievēro šādus noteikumus:4.1. šķidrās degvielas tvertnes, izņemot tās, kas ierīkotas nodalījumos ar dubultdibenu, atrodas ārpus A kategorijas mašīntelpām;4.2. šķidrās degvielas sūkņa iesūkšanas caurulē ir līdzekļi, ar kuriem mēra degvielas temperatūru;4.3. šķidrās degvielas filtru ieplūdes pusē un izplūdes pusē ir noslēdzējvārsti un/vai noslēdzējkrāni;4.4. ciktāl iespējams, izmanto cauruļu savienojumus, kuriem ir metināti vai koniski, sfēriski kompresijas savienojumi.5.
\nGāzveida degvielas var izmantot tikai tad, ja šādai degvielai kuģis ir projektēts, būvēts un apkalpots atbilstoši SOLAS konvencijas II-1. nodaļas A-1. daļas 3-1. noteikumam. Kuģa apkalpe ir atbilstoši apmācīta drošai kuģa ekspluatācijai, izmantojot gāzveida degvielas.6. Virsmas, kuru temperatūra ir augstāka par 220 ° C un kuras var apdraudēt degvielas sistēmas bojājums, pienācīgi izolē tā, lai virsmas temperatūra nepārsniegtu 60 ° C.7. Tiek veikti pasākumi, lai novērstu degvielas, eļļu un citu uzliesmot spējīgu šķidrumu nokļūšanu uz karstām virsmām noplūžu gadījumos no cauruļvadu savienojumiem, vārstiem, sūkņiem, filtriem vai sildītājiem.2.2. Šķidrās degvielas, eļļas sistēmas mašīntelpās, kas netiek periodiski uzraudzītas8.
\nJa šķidrās degvielas ikdienas patēriņa tvertnes uzpilda automātiski vai ar tālvadību, nodrošina līdzekļus, ar ko novērš šo tvertņu pārpildes iespējamību. Citam aprīkojumam, ar ko automātiski apstrādā uzliesmojošus šķidrumus (piemēram, degvielas un eļļas separatoriem) un ko, ja tas iespējams, ierīko atsevišķā telpā, ir sistēmas, kas novērš degvielas vai eļļas noplūdes šā aprīkojuma bojājuma gadījumā.9. Ja šķidrās degvielas ikdienas patēriņa tvertnes vai nostādināšanas tvertnes ir aprīkotas ar sildīšanas sistēmām un var tikt pārsniegta šķidrās degvielas uzliesmošanas temperatūra, ierīko augstas temperatūras trauksmes signalizāciju.2.3. Sadzīvei paredzētas gāzveida degvielas sistēmas10. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus.
\nTelpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu.11. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.12. Gāzes balonus glabā uz vaļējā klāja vai labi ventilētā telpā, kurai ir izeja tikai uz vaļējo klāju.13. Ja tiek izmantots gāzveida kurināmais sadzīves vajadzībām, atbilstošais aprīkojums, sadales sistēma un gāzes uzglabāšana ir saskaņota ar administrāciju.2.4.
\nDažādi aizdegšanās avotu elementi un aizdegšanās spēja14. Ja izmanto elektriskos radiatorus, tos nostiprina attiecīgajā vietā un to konstrukcija ir tāda, kura, cik iespējams, samazina ugunsgrēka izcelšanās risku. Neviens šo radiatoru elements nav izvietots tā, ka no tā radītā karstuma var sākt gruzdēt vai aizdegties apģērbs, aizkari vai līdzīgi materiāli.15. Atkritumu tvertnes izgatavo no nedegošiem materiāliem, bez atverēm sānos un apakšā.16. Telpās, kurās iespējama naftas produktu iesūkšanās, izolācijas virsma ir naftas produktu vai to tvaiku necaurlaidīga.17. Klāja virsējās kārtas segumi dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos ir izgatavoti no apstiprināta materiāla, kas viegli neaizdegas, un šo raksturlielumu nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code).18.
\nDegvielas uzpilde kuģiem un tankkuģiem atbilst šādām prasībām:18.1. degvielas uzpildes kuģiem un tankkuģiem ar garumu līdz 40 metriem, kuri pārvadā naftu saturošus produktus, kravas sūkņi un sistēmas ir izvietotas ar labu ventilāciju nodrošinātā speciālā telpā ārpus mašīntelpām. Kravas sistēmu cauruļvadi un vārsti nav izvietoti mašīntelpās. Sūkņu telpās elektroaprīkojums ir sprādziendrošā izpildījumā. Kravas sūkņu pievada elektrodzinēji neatrodas sūkņu telpā. Sūkņu vārpstu pievadu mezgli caur starpsienu nodrošina tās hermētiskumu un aprīkoti ar augstas temperatūras signalizāciju, ja pastāv draudi mezgla pārkaršanai. Sūkņu telpa ir aprīkota ar pietiekamu nosūces ventilāciju, kura ieslēdzas automātiski, atverot sūkņu telpas durvis;18.2. tankkuģiem, kuru garums ir 40 metru un vairāk, kravas tilpnes, sūkņu telpas, kravas sistēmas, kravas tvertņu un sūkņu telpas ventilācijas sistēmas, inerto gāzu sistēmas, signalizācijas un aizsardzības sistēmas un pārnēsājamie gāzu analizatori, kā arī ekspluatācijas prasības atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas prasībām.3.
\nUguns izplatīšanās iespēja19. Galvenās visu ventilācijas sistēmu ieplūdes un izplūdes atveres ir aizveramas no ventilējamo telpu ārpuses. Aizvēršanas līdzekļi ir viegli pieejami, pamanāmi un marķēti. Ir norādes, vai aizvars ir atvērts vai aizvērts.20. Dzīvojamo telpu, dienesta telpu, kravas telpu, vadības posteņu un mašīntelpu ventilācija ar mehānisko piedziņu ir izslēdzama no viegli pieejamas vietas ārpus šīm telpām tā, lai ugunsgrēks nevarētu tās viegli padarīt nepieejamas.21. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, ventilācijas sistēmu ar mehānisko piedziņu, izņemot mašīntelpu un kravas telpu ventilāciju, aprīko ar vadības ierīcēm, kas sagrupētas tā, ka visu ventilatoru darbību var apturēt no jebkuras no divām atsevišķām vietām, kas atrodas pēc iespējas tālāk viena no otras.
\nTo ventilatoru darbība, kas apkalpo kravas telpu ventilācijas sistēmas ar mehānisko piedziņu, ir apturama no drošas vietas ārpus šādām telpām.22. Kuģi aprīko ar vadības līdzekļiem, ar ko atver un aizver mašīntelpu gaismas lūkas, aizver atveres dūmeņos, kuras normālos ekspluatācijas apstākļos ir arī ventilācijas izvadi, un aizver ventilatoru aizbīdņus.23. Kuģi aprīko ar vadības līdzekļiem mašīntelpu ventilatoru darbības apturēšanai. Vadības ierīces, kas paredzētas mašīntelpu ventilācijai ar mehānisko piedziņu, sagrupē tā, lai tās varētu darbināt no divām vietām, no kurām viena ir ārpus šādām telpām. Līdzekļus, kas paredzēti, lai apturētu mašīntelpu ventilāciju, kurai ir mehāniskā piedziņa, izvieto pilnīgi atsevišķi no līdzekļiem, kas paredzēti citu telpu ventilācijas apturēšanai.
\nMašīntelpas ventilatoru apturēšana ir jānodrošina no vietas ārpus mašīntelpām.24. Kuģi aprīko ar līdzekļiem šķidrās degvielas padeves sūkņu, šķidrās degvielas iekārtu sūkņu, eļļas padeves sūkņu, karstās degvielas cirkulācijas sūkņu un degvielas separatoru darbības apturēšanai. Šo mehānismu apturēšana ir jānodrošina no vietas ārpus mašīntelpām.25. Attiecībā uz mašīntelpām, kas netiek periodiski uzraudzītas, saskaņojot ar administrāciju, nodrošina mašīntelpu ugunsdrošuma saglabāšanu, ugunsdzēšanas sistēmu vadības ierīču atrašanās vietu un centralizāciju, nepieciešamās izslēgšanas ierīces (piemēram, ventilācijai, degvielas sūkņiem un citiem mērķiem), kā arī nodrošina, iespējams, nepieciešamās papildu ugunsdzēsības ierīces un citu ugunsdzēsības aprīkojumu, kā arī elpošanas aparātus.26.
\nUz kuģiem izmanto nedegošus izolācijas materiālus, izņemot materiālus kravas telpās un aukstumkamerās:26.1. uz pasažieru kuģiem, izņemot kravas telpas un aukstumkameras, visi apšuvumi, klātnes, atdurlīstes un griesti ir izgatavoti no nedegoša materiāla. Arī daļējas starpsienas vai klāji, ar ko telpu sadala inženiertehnisku vai dekoratīvu apsvērumu dēļ, izgatavo no nedegošiem materiāliem;26.2. uz kravas kuģiem visus apšuvumus, griestus, atdurlīstes un ar tiem saistītās klātnes izgatavo no nedegošiem materiāliem šādās telpās:26.2.1. dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos uz kuģiem, kur izmanto IC metodi, kura norādīta šā pielikuma 46.1. apakšpunktā;26.2.2. gaiteņu un kāpņu telpu norobežojumos, kas apkalpo dzīvojamās telpas un dienesta telpas, un vadības posteņos uz kuģiem, kur izmanto IIC vai IIIC metodi, kura norādīta šā pielikuma 46.2. un 46.3. apakšpunktā.27.
\nUz pasažieru kuģiem A, B un C klases pārsegumi pasažieru, dzīvojamās telpās un dienesta telpās, kas apdarināti ar degošiem materiāliem, apšuvumiem, ietvarlīstēm, rotājumiem un finieriem, atbilst šā pielikuma 29., 30. un 31. punktā un 4. nodaļā noteiktajām prasībām. Ir atļauts izmantot parastus koka solus un koka apšuvumus uz starpsienām un griestiem saunās, un uz šiem materiāliem nav jāattiecina šā pielikuma 29. un 30. punktā minētie aprēķini.28. Uz kuģiem (izņemot pasažieru kuģus) nedegošas starpsienas, griestus un apšuvumus, kas ierīkoti dzīvojamās telpās un dienesta telpās, var apdarināt ar degošiem materiāliem, apšuvumiem, ietvarlīstēm, rotājumiem un finieriem, ja šādas telpas ir norobežotas ar nedegošām starpsienām, griestiem un apšuvumiem atbilstoši šā pielikuma 29., 30. un 31. punktā un 4. nodaļā noteiktajām prasībām.29.
\nDegošiem materiāliem, ar ko apdarina virsmas un apšuvumus un kas minēti šā pielikuma 27. un 28. punktā, ir siltumietilpība, kas nav lielāka par 45 MJ/m2 no laukuma atbilstoši izmantotajam biezumam. Šā punkta noteikumi nav piemērojami to mēbeļu virsmām, kas piestiprinātas apšuvumiem vai starpsienām.30. Ja saskaņā ar šā pielikuma 27. un 28. punktu izmanto degošus materiālus, tie atbilst šādām prasībām:30.1. degošu apšuvumu, ietvarlīstu, rotājumu un finieru kopējais tilpums dzīvojamās telpās un dienesta telpās nav lielāks par tilpumu, kas līdzvērtīgs 2,5 mm finiera uz sienu un griestu apšuvumu kopējo laukumu. Mēbeles, kas piestiprinātas apšuvumiem, starpsienām vai klājiem, nav jāietver degošo materiālu kopējā tilpuma aprēķinā;30.2. kuģiem, kas aprīkoti ar automātisku ūdens smidzināšanas sistēmu, kura atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, minētajā tilpumā var iekļaut degošu materiālu, ko izmanto C klases pārsegumu ierīkošanai.31.
\nSaskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code) zemi liesmu izplatības raksturlielumi ir šādām virsmām:31.1. uz pasažieru kuģiem atklātas virsmas gaiteņos un kāpņu telpu norobežojumos, starpsienu un griestu apšuvumos pasažieru, dzīvojamās telpās un dienesta telpās (izņemot saunas), vadības posteņos, kā arī virsmas un klātnes slēptās vai nepieejamās vietās pasažieru, dzīvojamās telpās un dienesta telpās, un vadības posteņos;31.2. uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, atklātas virsmas gaiteņos un kāpņu telpu norobežojumos un griestos dzīvojamās telpās un dienesta telpās (izņemot saunas), un vadības posteņos, kā arī virsmas un klātnes slēptās vai nepieejamās vietās dzīvojamās telpās un dienesta telpās, un vadības posteņos.32.
\nVienīgās mēbeles pasažieru kuģu kāpņu telpu norobežojumos ir sēdekļi. Tiem jābūt piestiprinātiem, to nedrīkst būt vairāk par sešiem uz katra klāja katrā kāpņu telpas norobežojumā, tiem jābūt ar ierobežotu ugunsrisku saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code), un tie nedrīkst ierobežot pasažieru evakuācijas maršrutu. Ierīkot papildu sēdekli galvenajā uzņemšanas zonā kāpņu telpas norobežojumā ir atļauts, ja tas ir nostiprināts, nedegošs, neierobežo pasažieru evakuācijas maršrutu un ir saskaņots ar administrāciju. Mēbeles nav atļauts novietot pasažieru un apkalpes gaiteņos, kas atrodas evakuācijas maršrutos kajīšu zonās. Papildus minētajām mēbelēm var atļaut ierīkot nedegoša materiāla slēdzamus skapīšus, kuros glabā nekaitīgu drošības aprīkojumu, kas paredzēts šajos noteikumos.
\nDzeramā ūdens automātus un ledus gabaliņu automātus drīkst izvietot gaiteņos, ja tie ir nostiprināti un neierobežo eju platumu evakuācijas maršrutos. Tas attiecas arī uz dekoratīvo ziedu un augu izkārtojumiem, statujām vai citiem mākslas priekšmetiem (piemēram, gleznām un gobelēniem) gaiteņos un kāpņu telpās.4. Dūmu rašanās iespējamība un toksiskums33. Šīs nodaļas mērķis ir mazināt apdraudējumu dzīvībai, kuru rada dūmi un toksiskie produkti, kas rodas ugunsgrēkā telpās, kurās parasti strādā vai dzīvo personas. Tālab ierobežo to dūmu un toksisko produktu daudzumu, kas ugunsgrēkā izdalās no degošiem materiāliem, tostarp no virsmu apdares materiāliem.34. Krāsas, lakas un citi apdares materiāli, ko izmanto uz atklātām iekšējām virsmām, nedrīkst radīt pārmērīgu dūmu un toksisku produktu daudzumu, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code).35.
\nPirmējos klāja segumus, ja tos izmanto dzīvojamās telpās un dienesta telpās, un vadības posteņos, izgatavo no apstiprināta materiāla, kas paaugstinātā temperatūrā nerada dūmu vai toksiskuma bīstamību vai sprādzienbīstamību, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code).B daļa. Ugunsgrēka dzēšana5. Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācija36. Šīs nodaļas mērķis ir nodrošināt to, ka tiek atklāts ugunsgrēks tā izcelsmes telpā un nekavējoties padots trauksmes signāls, lai varētu droši izkļūt no telpas un dzēst ugunsgrēku. Tādēļ ievēro šādas funkcionālās prasības:36.1. ierīko stacionāras detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmas atbilstoši telpas veidam, uguns izplatīšanās iespējamībai un dūmu un gāzu rašanās iespējamībai;36.2. ierīko efektīvus manuāli darbināmus izsaukuma punktus, lai nodrošinātu viegli pieejamus paziņošanas līdzekļus;36.3. ugunsdrošības patruļas nodrošina efektīvus līdzekļus ugunsgrēku atklāšanai, to atrašanās vietas noteikšanai un trauksmes signāla pārraidīšanai uz komandtiltiņu un ugunsdzēsēju vienībām.37.
\nUz kuģa ierīko stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām.38. Stacionāra uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēma un paraugu ekstrakcijas dūmu detektoru sistēma, kas paredzēta šajos noteikumos, ir apstiprinātas sistēmas, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.39. Šīs nodaļas attiecīgajos noteikumos paredzētās stacionārās uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmas darbību pēc ierīkošanas testē dažādos ventilācijas apstākļos.40. Stacionārās uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmas darbību periodiski testē, izmantojot aprīkojumu, kas attiecīgajā temperatūrā ražo karstu gaisu vai dūmus, vai aerosola daļiņas, kuru blīvums vai daļiņu izmērs atbilst attiecīgajam intervālam, vai izraisa citas parādības, kas saistītas ar ugunsgrēku sākumu, uz kuru detektoram jāreaģē.41.
\nStacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu ierīko:41.1. mašīntelpās, kas netiek periodiski uzraudzītas;41.2. mašīntelpās, kurās ir ierīkotas automātiskas tālvadības sistēmas un iekārtas, kas apstiprinātas kā alternatīva apkalpes pastāvīgai klātbūtnei telpā;41.3. mašīntelpās, kurās ir galvenie dzinēji un ar tiem saistītie mehānismi, tostarp galvenie elektroenerģijas avoti, kas aprīkoti ar dažādu pakāpju automātisko vadību vai tālvadību un tiek pastāvīgi uzraudzīti no vadības telpas.42. Stacionāro uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas paredzēta šā pielikuma 41. punktā, projektē un detektorus izvieto tā, lai ātri atklātu ugunsgrēka sākšanos jebkurā šo telpu daļā jebkuros normālos mehānismu ekspluatācijas un ventilācijas svārstību apstākļos atbilstoši iespējamam apkārtējās temperatūras intervālam.
\nAizliegts ierīkot detektoru sistēmas, kurās izmanto tikai siltuma detektorus, izņemot telpas, kuru augstums ir ierobežots un kurām to izmantošana ir īpaši piemērota. Lai trauksmes signāls būtu dzirdams un redzams uz komandtiltiņa un atbildīgajam mehāniķim, detektoru sistēma pietiekami daudzās vietās iedarbina skaņas un gaismas trauksmes signālus, kas abos aspektos atšķiras no trauksmes signāliem, kurus pārraida kāda cita sistēma, kas nav ugunsgrēka signalizācija. Ja komandtiltiņu neuzrauga apkalpe, trauksmes signāls skan vietā, kur dežurē atbildīgais apkalpes loceklis.43. Dūmu detektorus ierīko visās kāpņu telpās, gaiteņos un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās. Apsver īpašas nozīmes dūmu detektoru ierīkošanu ventilācijas vadu sistēmā.44.
\nPasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, ierīko un izvieto stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas konstatē dūmus dienesta telpās, vadības posteņos, pasažieru un dzīvojamās telpās, tostarp gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos pasažieru un dzīvojamās telpās. Dūmu detektori nav jāierīko individuālajās vannasistabās un kambīzēs. Telpās, kurās nav ugunsriska vai kurās tas ir mazs, piemēram, brīvajās telpās, sabiedriskajās tualetēs, oglekļa dioksīda telpās un līdzīgās telpās, nav jāierīko stacionāra uguns detektoru un trauksmes signalizācijas sistēma.45. Pasažieru kuģiem, kas nepārvadā vairāk par 36 pasažieriem, katrā atsevišķajā vertikālajā vai horizontālajā sadalījumā, visās pasažieru, dzīvojamās un dienesta telpās, un, ja ir saskaņots ar administrāciju, vadības posteņos (izņemot telpas, kurās nav būtiska ugunsriska, piemēram, brīvās telpas, sanitārās telpas) ierīko vienu no šādām sistēmām:45.1. stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, ko uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu ugunsgrēku šādās telpās un dūmus gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos izmitināšanas telpās;45.2. apstiprināta tipa automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas atbilst attiecīgajām Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām un ko uzstāda un izvieto tā, lai tā aizsargātu šādas telpas, un papildus – stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, ko uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos pasažieru un dzīvojamās telpās.46.
\nKuģu (izņemot pasažieru kuģus) dzīvojamās telpas, dienesta telpas un vadības posteņus uz šiem kuģiem aizsargā ar stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, un/vai turpmāk minēto automātisko ūdens smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu atkarībā no aizsardzības metodes:46.1. IC metode – stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus visos gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās;46.2. IIC metode – apstiprināta tipa automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas atbilst attiecīgajām Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām, uzstāda un izvieto tā, lai tā aizsargātu dzīvojamās telpas, kambīzes un citas dienesta telpas (izņemot telpas, kurās nav būtiska ugunsriska, piemēram, brīvās telpas, sanitārās telpas).
\nTurklāt stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus visos gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās;46.3. IIIC metode – stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu ugunsgrēku jebkurā dzīvojamā telpā un dienesta telpā un dūmus gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās (izņemot telpas, kurās nav būtiska ugunsriska, piemēram, brīvajās telpās, sanitārajās telpās). Turklāt stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus visos gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās.47.
\nStacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu vai paraugu ekstrakcijas dūmu detektoru sistēmu ierīko jebkurā pasažieru kuģa kravas telpā, kas ir nepieejama, izņemot gadījumu, ja kuģis ir nodarbināts tik īslaicīgos reisos, ka nebūtu pamatoti piemērot šo prasību, un ir saņemts administrācijas saskaņojums.48. Manuāli darbināmus izsaukuma punktus, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksam, ierīko visās pasažieru, dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos. Vienu manuāli darbināmu izsaukuma punktu novieto pie katras izejas. Manuāli darbināmie izsaukuma punkti ir viegli pieejami gaiteņos uz katra klāja tā, ka neviena gaiteņa daļa neatrodas tālāk par 20 m no manuāli darbināmā izsaukuma punkta.49.
\nUz kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus (izņemot iekšējo ūdeņu pasažieru kuģus), nodrošina efektīvu ugunsdrošības patruļu sistēmu, kas ļauj ātri konstatēt ugunsgrēka sākšanos. Katrs ugunsdrošības patruļas loceklis ir apmācīts tā, ka viņš pārzina kuģa sistēmas un jebkura tāda aprīkojuma atrašanās vietu un ekspluatāciju, ko varētu būt nepieciešams izmantot. Griestu un starpsienu konstrukcija ir tāda, ka, nemazinot ugunsdrošības efektivitāti, ugunsdrošības patruļas var konstatēt jebkurus dūmus, kas rodas slēptās un nepieejamās vietās, izņemot gadījumu, ja šādās vietās nav ugunsriska un ir saņemts administrācijas saskaņojums. Katram ugunsdrošības patruļas loceklim ir pārnēsājams divvirzienu radiotelefona aparāts.50.
\nKad pasažieru kuģi (izņemot neekspluatējamos kuģus) ir jūrā vai ostā, tos vienmēr nodrošina ar apkalpi vai aprīko tā, ka jebkuru sākotnējo ugunsgrēka trauksmes signālu nekavējoties saņem atbildīgais apkalpes loceklis.51. Pasažieru kuģu stacionāro uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu vadības paneli projektē pēc bezatteices principa (piemēram, detektora elektriskās ķēdes pārtraukums izraisa trauksmes stāvokli).52. Pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, šā pielikuma 44. punktā paredzētās uguns detektoru trauksmes signalizācijas sistēmas ir centralizētas pastāvīgi apkalpojamā centrālajā vadības postenī. Turklāt tālvadības ierīces ugunsdrošo durvju aizvēršanai un ventilatoru izslēgšanai ir centralizētas tajā pašā vietā.
\nVentilatorus atkārtoti var ieslēgt apkalpe pastāvīgi apkalpojamā vadības postenī. Vadības paneļi centrālajā vadības postenī var norādīt, vai ugunsdrošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas un vai detektori, trauksmes signalizācijas un ventilatori ir izslēgti vai aizvērti. Vadības panelim ir nepārtraukta energoapgāde, un tas automātiski pārslēdzas uz rezerves energoapgādes avotu, ja nedarbojas normālais energoapgādes avots. Vadības panelim enerģiju pievada no galvenā elektroenerģijas avota un avārijas elektroenerģijas avota.53. Pasažieru kuģiem ierīko īpašu trauksmes signalizāciju apkalpes sasaukšanai, ko darbina no komandtiltiņa vai ugunsgrēka kontroles centra. Šī trauksmes signalizācija var būt kuģa vispārējās trauksmes signalizācijas daļa, un to var darbināt neatkarīgi no trauksmes signalizācijas pasažieru telpās.6.
\nDūmu izplatības ierobežošana54. Šīs nodaļas mērķis ir ierobežot dūmu izplatību, lai samazinātu bīstamību, ko rada dūmi. Tālab ierīko dūmu ierobežošanas līdzekļus vadības posteņos, mašīntelpās un slēptās vietās.55. Vadības posteņu aizsardzībai ārpus mašīntelpām veic iespējamos pasākumus, lai vadības posteņos ārpus mašīntelpām uzturētu tādu ventilāciju, redzamību un dūmu neesību, ka ugunsgrēka gadījumā tajās izvietotos mehānismus un aprīkojumu var uzraudzīt un tie turpina efektīvi darboties. Ierīko alternatīvus un atsevišķus gaisa padeves līdzekļus un abu gaisa padeves avotu ieplūdes caurules izvieto tā, lai samazinātu iespēju, ka pa abām ieplūdes caurulēm vienlaikus varētu tikt iesūkti dūmi. Šādas prasības nav jāpiemēro vadības posteņiem, kas atrodas uz vaļējā klāja un kam ir atveres uz vaļējo klāju, vai tad, ja vietējās aizvēršanas ierīces būtu vienlīdz efektīvas un ir saņemts administrācijas saskaņojums.56.
\nIerīko piemērotas sistēmas, kas ugunsgrēka gadījumā ļauj izlaist dūmus no A kategorijas mašīntelpām. Šajā saistībā var būt pieņemamas esošās ventilācijas sistēmas. Ierīko vadības ierīces dūmu izlaišanai, un šādas vadības ierīces izvieto ārpus attiecīgās telpas, lai ugunsgrēka gadījumā tās būtu pieejamas. Pasažieru kuģiem šādas vadības ierīces ierīko ar piekļuvi no vaļēja klāja.57. Gaisa telpas, ko norobežo griesti, paneļi vai apšuvumi, sadala hermētiski gaisa plūsmas ierobežotāji, kuri neatrodas tālāk par 14 m cits no cita. Vertikālā virzienā šādas norobežotas gaisa telpas, tostarp tās, kas ir aiz kāpņu telpu, šahtu un līdzīgu telpu apšuvumiem, ir katrā klāja līmenī.7. Ugunsgrēka ierobežošana58. Šīs nodaļas mērķis ir ierobežot ugunsgrēku tā izcelsmes telpā.
\nTālab ievēro šādas funkcionālās prasības:58.1. kuģi sadala nodalījumos ar siltumizturīgām un konstruktīvām robežām;58.2. ierīkojot robežu siltumizolāciju, pienācīgi ņem vērā attiecīgās telpas un blakusesošo telpu ugunsrisku;58.3. atveru un iespiedumu vietās saglabā nodalījumu ugunsdrošumu.59. Visu veidu kuģus sadala telpās ar siltumizturīgiem un konstruktīviem pārsegumiem, ņemot vērā ugunsrisku telpā.7.1. Pasažieru kuģu horizontālie un vertikālie nodalījumi60. Pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, korpusu, virsbūvi un klāja mājas sadala galvenajos vertikālajos nodalījumos ar A-60 klases pārsegumiem. Pakāpienu un nišu skaitu samazina, ciktāl tas iespējams, bet, ja tie ir nepieciešami, arī tie ir A-60 klases pārsegumi.
\nJa šā pielikuma 1. un 2. tabulā definētās kategorijas (5), (9) vai (10) telpa ir vienā pārseguma sānā vai ja abās pārseguma pusēs ir šķidrās degvielas tvertnes, minētā standarta vietā var piemērot A-0 standartu.61. Kuģiem, kas nepārvadā vairāk par 36 pasažieriem, korpusu, virsbūvi un kabīnes vietās, kur ir dzīvojamās telpas un dienesta telpas, sadala galvenajos vertikālajos sadalījumos ar A klases pārsegumiem. Šo sadalījumu izolācijas vērtības atbilst tām, kas norādītas šā pielikuma 3. un 4. tabulā.62. Pasažieru kuģiem, ciktāl iespējams, starpsienas, kas ir galveno vertikālo sadalījumu robežas virs starpsienu klāja, atbilst ūdensnecaurlaidīgajām sadalījumu starpsienām, kas atrodas tieši zem starpsienu klāja.
\nGalveno vertikālo sadalījumu garums un platums var būt līdz 48 m, lai galveno vertikālo sadalījumu gali atrastos turpat, kur ir ūdensnecaurlaidīgās sadalījumu starpsienas, vai lai tajā ierīkotu lielu sabiedrisko telpu visā galvenā vertikālā sadalījuma garumā, ja galvenā vertikālā sadalījuma laukums ne uz viena klāja nav lielāks par 1600 m2. Galvenā vertikālā sadalījuma garums vai platums ir lielākais attālums starp to norobežojošo starpsienu vistālākajiem punktiem. Šādas starpsienas ierīko no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām.63. Kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, starpsienas, kam nav jābūt A klases pārsegumiem, ir vismaz B klases vai C klases pārsegumi, kā tas norādīts šā pielikuma 1. un 2. tabulā.64.
\nKuģiem, kas nepārvadā vairāk par 36 pasažieriem, dzīvojamo telpu un dienesta telpu starpsienas, kam nav jābūt A klases pārsegumiem, ir vismaz B klases vai C klases pārsegumi, kā tas norādīts šā pielikuma 3. un 4. tabulā. Gaiteņu starpsienas, kam nav jābūt A klases pārsegumiem, ir B klases pārsegumi, kas ierīkoti no klāja līdz klājam, izņemot šādus gadījumus:64.1. ja nepārtrauktus B klases griestus vai apšuvumus ierīko abās starpsienas pusēs, starpsienas daļu, kas ir aiz nepārtrauktajiem griestiem vai apšuvuma, izgatavo no tāda materiāla, kura biezums un sastāvs ir pieņemams attiecībā uz B klases pārsegumiem, bet kuram jāatbilst B klases ugunsdrošuma standartiem tikai tiktāl, ciktāl administrācija to uzskata par pamatotu un iespējamu;64.2. ja kuģi aizsargā ar automātiskām smidzināšanas sistēmām, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, gaiteņu starpsienas var ierīkot tikai līdz griestiem gaitenī, ja šādas starpsienas un griesti atbilst B klases standartam saskaņā ar šā pielikuma 3. un 4. tabulu.
\nVisas durvis un rāmji šādās starpsienās ir izgatavoti no nedegošiem materiāliem, un to ugunsdrošums ir tāds pats kā to starpsienu ugunsdrošums, kurās tie ierīkoti.65. Starpsienas, kam jābūt B klases pārsegumiem, izņemot gaiteņu starpsienas, kas paredzētas šā pielikuma 64. punktā, ierīko no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām. Ja nepārtrauktus B klases griestus vai apšuvumu ierīko abās tādas starpsienas pusēs, kuras ugunsdrošums ir vismaz līdzvērtīgs blakusesošās starpsienas ugunsdrošumam, starpsienu var ierīkot līdz nepārtrauktajiem griestiem vai apšuvumam.7.2. Starpsienu un klāju ugunsdrošums uz kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus66. Papildus atbilstībai īpašajiem noteikumiem par pasažieru kuģu starpsienu un klāju ugunsdrošumu visu starpsienu un klāju ugunsdrošums atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā noteiktajam prasību minimumam.
\nJa uz kuģa esoša īpaša strukturālā aprīkojuma dēļ ir sarežģīti pēc tabulām noteikt ugunsdrošuma minimuma vērtību atsevišķiem pārsegumiem, šādas vērtības nosaka pēc administrācijas ieskatiem.1. tabula. Kuģu, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, starpsienas, kas nerobežojas ar galvenajiem vertikālajiem vai horizontālajiem sadalījumiemTelpas(1)(2)(3)(4)(5)(6)(7)(8)(9)(10)(11)(12)(13)(14)(1) Vadības posteņiB-0aA-0A-0A-0A-0A-60A-60A-60A-0A-0A-60A-60A-60A-60(2) Kāpņu telpasA-0aA-0A-0A-0A-0A-15A-15A-0cA-0A-15A-30A-15A-30(3) GaiteņiB-15A-60A-0B-15B-15B-15B-15A-0A-15A-30A-0A-30(4) Evakuācijas vietas un ārējie evakuācijas maršrutiA-0A-60b,dA-60b,dA-60b,dA-0dA-0A-60bA-60bA-60bA-60b(5) Vaļējais klājsA-0A-0A-0A-0A-0A-0A-0A-0A-0(6) Maza ugunsriska dzīvojamās telpasB-0B-0B-0CA-0A-0A-30A-0A-30(7) Vidēja ugunsriska dzīvojamās telpasB-0B-0CA-0A-15A-60A-15A-60(8) Palielināta ugunsriska dzīvojamās telpasB-0CA-0A-30A-60A-15A-60(9) Sanitārās telpas un līdzīgas telpasCA-0A-0A-0A-0A-0(10) Maza ugunsriska tvertnes, brīvās telpas un palīgmehānismu telpas vai šādas telpas bez ugunsriskaA-0aA-0A-0A-0A-0(11) Vidēja ugunsriska palīgmehānismu telpas, kravas telpas, kravas tvertnes un citas naftas tilpnes, un līdzīgas telpasA-0aA-0A-0A-15(12) Mašīntelpas un galvenās kambīzesA-0aA-0A-60(13) Noliktavas, darbnīcas, pieliekamie un citas telpasA-0aA-0(14) Citas telpas, kurās ir uzliesmojoši šķidrumiA-302. tabula.