{"html": "

Administratīvo lietu pirmajā instancē izskata tajā Administratīvās rajona tiesas tiesu namā, kurā atbilstoši šā likuma 189.panta pirmajai daļai iesniedzams pieteikums, ja likums nenosaka citādi. Ja lietu kā pirmās instances tiesa izskata Administratīvā rajona tiesa un tai ir nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, šādu lietu izskata Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

\n

136 (18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

\n

123.pantsTiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citam tiesu namam vai citai tiesai

\n
(1)Lietu, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot pieteikuma iesniegšanas noteikumus, tā izskata pēc būtības attiecīgajā tiesu namā, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies pieteicēja adrese.
\n
(2)Tiesa vai tiesnesis var nodot lietu izskatīšanai citā tiesu namā, ja:
\n
1)pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot pieteikuma iesniegšanas noteikumus;
\n
2)pēc viena tiesneša vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesu namā nav iespējama;
\n
3)tiesas vai tiesneša ieskatā šo lietu efektīvāk izskatīs cits tiesu nams, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā.
\n
(3)(Izslēgta ar 01.11.2012. likumu)
\n
(4)(Izslēgta ar 01.11.2012. likumu)
\n
(5)Lietu, kas nosūtīta no viena tiesu nama citam tiesu namam, pieņem izskatīšanai tajā tiesu namā, kuram šī lieta nosūtīta.
\n
(6)Šajā pantā noteiktā kārtība attiecināma arī uz gadījumu, kad lietas izskatīšanas gaitā mainījušies piekritības noteikumi vai lieta pieņemta izskatīšanai, pārkāpjot piekritības noteikumus.
\n

137 (18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 13.punktu) 13.nodaļa Maksājumi valsts budžetā(Nodaļas nosaukums 01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

\n

124. pantsValsts nodeva un drošības nauda

\n
(1)Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā, kā arī par pretpieteikumu un trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem pieteikumu maksā valsts nodevu 30 euro apmērā.
\n
(2)Par apelācijas sūdzību, kā arī par pretapelācijas sūdzību maksā valsts nodevu 60 euro apmērā.
\n
(3)Par blakus sūdzību maksā drošības naudu 15 euro apmērā. Par blakus sūdzību, kas ietverta apelācijas vai kasācijas sūdzībā (292. panta 1.1 daļa un 307. panta 4.1 daļa), drošības naudu nemaksā.
\n
(4)Par kasācijas sūdzību, kā arī par pretsūdzību maksā drošības naudu 70 euro apmērā.
\n
(5)Par lūgumu par pagaidu aizsardzību (185. un 195. pants) maksā drošības naudu 15 euro apmērā.
\n
(6)Par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem maksā drošības naudu 15 euro apmērā.
\n
(7)Valsts nodevu par pretpieteikumu un pretapelācijas sūdzību, kā arī drošības naudu par pretsūdzību atmaksā tādā kārtībā, kāda noteikta valsts nodevas (125. pants) un drošības naudas (129.1 pants) atmaksāšanai.
\n

138 (02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2017. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

\n

125. pantsValsts nodevas atmaksāšana

\n
(1)Valsts nodevu, kas samaksāta par pieteikumu, atmaksā pilnīgi, ja pieteikumu atsakās pieņemt vai to atstāj bez izskatīšanas, vai izbeidz tiesvedību lietā, pamatojoties uz to, ka:
\n
1)pieteikumu iesniegusi persona, kurai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus;
\n
2)pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, jo ņēmis vērā iestādes kļūdainu norādi par pārsūdzības kārtību vai iestādes lēmumā nav bijusi norādīta apstrīdēšanas kārtība;
\n
3)lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā vai pieteicējam nav subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu, taču pieteicējs pieteikumu iesniedzis, jo iestāde lēmumā kļūdaini norādījusi, ka pieteicējam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu.
\n
(2)Valsts nodevu, kas samaksāta par apelācijas sūdzību, atmaksā pilnīgi:
\n
1)ja tiesnesis atsakās pieņemt apelācijas sūdzību vai tiesa izbeidz apelācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka pieteicējs vai trešā persona ir iesniegusi apelācijas sūdzību par spriedumu, kas nav pārsūdzams, jo ņēmusi vērā tiesas kļūdainu norādi par sprieduma pārsūdzības kārtību;
\n
2)ja apelācijas instances tiesa atceļ pirmās instances tiesas spriedumu šā likuma 303. pantā paredzētajā gadījumā;
\n
3)atbildētājam vai trešajai personai, ja pieteicējs atsakās no pieteikuma.
\n
(3)Pusi no valsts nodevas, kas tika samaksāta par lietas izskatīšanu attiecīgajā tiesas instancē, atmaksā, ja pieteicējs vai trešā persona atteikusies no pieteikuma vai apelācijas sūdzības, pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.
\n
(4)Visu valsts nodevu vai pārmaksāto daļu atmaksā uz personas iesnieguma pamata bez tiesas (tiesneša) nolēmuma normatīvajos aktos par valsts nodevas iemaksāšanu, atmaksāšanu un atlīdzināšanu noteiktajā kārtībā, ja:
\n
1)samaksāta valsts nodeva par tādām darbībām, par kurām tā nav jāmaksā;
\n
2)samaksāta lielāka valsts nodeva, nekā nosaka likums.
\n

139 (02.02.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

126.pantsValsts nodevas atlīdzināšana

\n
(1)Ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts (tostarp šā likuma 191.2 pantā paredzētajā kārtībā) vai tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282. panta 7. punktu, tiesa (tiesnesis) piespriež no atbildētāja (iespējamā atbildētāja) par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
\n
(2)Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja.
\n
(3)Valsts nodeva netiek atlīdzināta, ja pieteikuma priekšmets bija konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatācija.
\n
(4)Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā. Šādos gadījumos tiesa pieteicēja pienākumu samaksāt valsts nodevu attiecīgajā apmērā norāda sprieduma rezolutīvajā daļā. Ja pieteicējs triju mēnešu laikā neiesniedz tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu, tiesa par sprieduma izpildi paziņo tiesu izpildītājam.
\n
(5)Šā panta ceturtajā daļā paredzētais pieteicēja pienākums pieteikuma noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri pieteikumu iesnieguši par administratīvo aktu sociālās drošības jomā (pensijas, pabalsti u.tml.). Ņemot vērā to tiesību un interešu nozīmīgumu, kuras pieteicējs bija vēlējies aizsargāt, izņēmuma kārtā tiesa (tiesnesis) arī citos gadījumos ar motivētu lēmumu var atbrīvot pieteicēju no pienākuma samaksāt valsts nodevu, ja pieteikums tiek noraidīts.
\n

140 (01.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

127.pantsValsts nodevas iemaksa un atmaksa

\n

141 (Izslēgts no 01.03.2013. ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 17.punktu)

\n

128.pantsIzņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par valsts nodevu

\n
(1)Papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota fiziskā persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī publisko tiesību subjekts, kas iesniedz tiesā pieteikumu kā šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts.
\n
(2)Ja šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts atsakās no pieteikuma, kas iesniegts personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, valsts nodevu maksā pēc vispārīgiem noteikumiem.
\n
(3)Tiesa (tiesnesis) pēc fiziskās personas lūguma, ievērojot tās mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas. Tiesa (tiesnesis), pieņemot lēmumu, ņem vērā to, vai šīs personas iesniegtos citus pieteikumus, sūdzības un lūgumus administratīvajai tiesai pēdējo triju gadu laikā vairākkārt atteikts pieņemt, atteikts izskatīt, tie atstāti bez izskatīšanas vai noraidīti.
\n

142 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. 18.12.2008. un 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

\n

129.pantsLēmuma pārsūdzēšana valsts nodevas jautājumā

\n

Par lēmumu, ar kuru ir atteikts samazināt valsts nodevas apmēru vai atbrīvot no valsts nodevas samaksas, privātpersona, uz kuru tas attiecas, var iesniegt blakus sūdzību.

\n

143 (01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 13.punktu) 129.1 pants. Drošības naudas atmaksāšana

\n
(1)Drošības naudu atmaksā pilnīgi:
\n
1)ja blakus sūdzību, kasācijas sūdzību vai lūgumu par pagaidu aizsardzību apmierina pilnībā vai daļā;
\n
2)ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus un nodod lietu vai tās daļu jaunai izskatīšanai;
\n
3)atbildētājam vai trešajai personai, ja pieteicējs atsakās no pieteikuma;
\n
4)ja blakus sūdzību, kasācijas sūdzību, lūgumu par pagaidu aizsardzību vai pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atsaka pieņemt vai atstāj bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka sūdzību, lūgumu vai pieteikumu iesniegusi persona, kurai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus;
\n
5)ja blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu, atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību vai izbeidz blakus sūdzības vai kasācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka procesa dalībnieks ir iesniedzis blakus sūdzību vai kasācijas sūdzību par nolēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, jo ņēmis vērā tiesas (tiesneša) kļūdainu norādi par nolēmuma pārsūdzības kārtību;
\n
6)ja tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282. panta 7. punktu.
\n
(2)Pusi no drošības naudas atmaksā, ja blakus sūdzību, kasācijas sūdzību, lūgumu par pagaidu aizsardzību vai pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atsauc, iekams nav pabeigta to izskatīšana pēc būtības.
\n
(3)Visu drošības naudu vai pārmaksāto daļu atmaksā uz personas iesnieguma pamata bez tiesas (tiesneša) nolēmuma normatīvajos aktos par drošības naudas iemaksāšanu un atmaksāšanu noteiktajā kārtībā, ja:
\n
1)samaksāta drošības nauda par tādām darbībām, par kurām tā nav jāmaksā;
\n
2)samaksāta lielāka drošības nauda, nekā nosaka likums.
\n

144 (02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2017.) 129.2 pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par drošības naudu

\n
(1)Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.
\n
(2)Drošības nauda nav jāmaksā, iesniedzot blakus sūdzību par tiesas (tiesneša) lēmumu atteikt atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas.
\n
(3)Iesniedzot pieteikumu par pievienošanos kasācijas sūdzībai, drošības nauda nav jāmaksā.
\n
(4)Tiesa (tiesnesis) pēc fiziskās personas lūguma, ievērojot tās mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas. Tiesa (tiesnesis), pieņemot lēmumu, ņem vērā to, vai šīs personas iesniegtos citus pieteikumus, sūdzības un lūgumus administratīvajai tiesai pēdējo triju gadu laikā vairākkārt atteikts pieņemt, atteikts izskatīt, tie atstāti bez izskatīšanas vai noraidīti.
\n

145 (01.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.) 129.3 pants. Valsts nodevas un drošības naudas iemaksāšanas un atmaksāšanas kārtība Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, kā arī iemaksā un atmaksā drošības naudu.

\n

146 (01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013. Pants stājas spēkā 01.03.2013. Sk. pārejas noteikumu 17.punktu) 14.nodaļa Tiesas paziņojumi un izsaukumi

\n

130.pantsAicināšana un izsaukšana uz tiesu

\n
(1)Administratīvā procesa dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti.
\n
(2)Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēsti.
\n
(3)Aicinājumu un izsaukumu uz tiesu paziņo laikus.
\n

147

\n

131.pantsTiesas pavēste

\n

Tiesas pavēstē norāda:

\n
1)aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi (juridiskajai personai — nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu pilnvarota pārstāvja adresi);
\n
2)tiesas nosaukumu un adresi;
\n
3)ierašanās vietu un laiku;
\n
4)tās lietas nosaukumu, kurā personu aicina vai izsauc;
\n
5)kāpēc personu aicina vai izsauc;
\n
51)personas procesuālās tiesības un pienākumus procesa ietvaros;
\n
6)ka personai, kura saņēmusi pavēsti sakarā ar aicināmās vai izsaucamās personas prombūtni, ir pienākums pēdējai to nodot;
\n
7)neierašanās sekas.
\n

148 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

\n

132.pantsTiesas paziņojuma un pavēstes paziņošana un nogādāšana

\n
(1)Tiesas paziņojumu un pavēsti paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 114.1 panta pirmajā, 2.1 un trešajā daļā noteiktos gadījumus. Tiesas paziņojumu un pavēsti var paziņot personai ārvalstī uz tiesai zināmo personas adresi, ja persona nav sasniedzama tās deklarētajā dzīvesvietas adresē vai deklarācijā norādītajā papildu adresē un tiesas rīcībā ir ziņas par personas sasniedzamību ārvalsts adresē. Ja tiesai nav zināma arī personas adrese ārvalstī, tiesa paziņojumu un pavēsti var nosūtīt uz tai zināmo, ar personu juridiski saistīto adresi (piemēram, uz personai piederošā nekustamā īpašuma adresi).
\n
(2)Pieteicējam tiesas paziņojums un pavēste tiek nosūtīta e-lietas portālā, uz oficiālo elektronisko adresi vai izmantojot elektroniskās saziņas veidu, kuru pieteicējs norādījis, vai pa pastu uz pieteicēja norādīto adresi, ja pieteicējs to ir lūdzis.
\n
(3)Administratīvā procesa dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas pavēsti nogādāšanai citai šajā lietā aicināmai vai izsaucamai personai.
\n
(4)Ja aicināmā vai izsaucamā persona norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu var aicināt vai izsaukt uz tiesas sēdi, izmantojot arī citus sakaru veidus.
\n
(5)Ja persona nav sasniedzama, izmantojot šā panta ceturtajā daļā norādītos sakaru veidus, tiesas pavēsti nogādā uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi.
\n

149 (02.02.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

133.pantsTiesas pavēstes izsniegšana

\n

150 (Izslēgts ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

\n

134.pantsSekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas pavēsti

\n
(1)Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir pieņemt tiesas pavēsti.
\n
(2)(Izslēgta ar 01.11.2012. likumu)
\n
(3)Atteikšanās pieņemt tiesas pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai.
\n

151 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

\n

135.pantsPersonas pienākums būt sasniedzamai

\n
(1)Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir būt sasniedzamai. Lietas dalībniekam ir pienākums paziņot tiesai par saziņas veida (adreses) maiņu tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta, izmantojot pieteikumā norādīto saziņas veidu (adresi).
\n
(2)Ja tiesas pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.
\n

152 (01.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 15.nodaļa Tiesas sēdes gaitas fiksēšana(Nodaļas nosaukums 01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 135.1 pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana

\n
(1)Tiesas sēdes gaitu fiksē, rakstot saīsināto tiesas sēdes protokolu. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Pēc tiesas vai tiesneša ieskata tiesas sēdes gaitu var fiksēt, rakstot pilnu tiesas sēdes protokolu.
\n
(2)Procesa dalībnieki un citas tiesas sēdē klātesošās personas tiesas sēdes gaitu var fiksēt, ievērojot šā likuma 108.panta septītās daļas prasības.
\n

153 (01.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

136.pantsPienākums rakstīt protokolu

\n
(1)Katrā tiesas sēdē raksta saīsināto tiesas sēdes protokolu.
\n
(2)Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokolu raksta arī par procesuālajām darbībām, kuras izpilda ārpus tiesas sēdes.
\n

154 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 136.1 pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

\n
(1)Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus, par ko izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.
\n
(11)Tiesas sēdes gaitu ar tehniskajiem līdzekļiem nefiksē, ja uz tiesas sēdi nav ieradies neviens administratīvā procesa dalībnieks.
\n
(2)Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.
\n
(3)Pēc tiesas sēdes gaitas fiksēšanas, izmantojot skaņu ierakstu, personām, kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, attiecīgais skaņu ieraksts pieejams nākamajā darba dienā pēc tiesas sēdes dienas. Pēc tā lietas dalībnieka rakstveida lūguma, kurš atrodas ieslodzījuma vietā, tiesa viņam nosūta attiecīgo skaņu ierakstu.
\n

155 (01.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

137.pantsProtokola saturs

\n
(1)Pilnajā tiesas sēdes protokolā norāda:
\n
1)tiesas sēdes norises laiku (gadu, datumu, mēnesi) un vietu;
\n
2)tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru;
\n
21)to, ka tiesas sēdes gaitu fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus;
\n
3)tiesas sēdes atklāšanas laiku;
\n
4)lietas nosaukumu;
\n
5)ziņas par administratīvā procesa dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;
\n
6)ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;
\n
7)ziņas par to, ka tulki, liecinieki un eksperti brīdināti par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu;
\n
8)administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;
\n
9)administratīvā procesa dalībnieku pieteikumus un lūgumus;
\n
10)tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;
\n
11)šā likuma 30.pantā minētās institūcijas atzinuma īsu saturu;
\n
12)tiesas debašu īsu saturu;
\n
13)ziņas par tiesas aiziešanu sprieduma taisīšanai vai lēmuma pieņemšanai;
\n
14)ziņas par tiesas sprieduma vai atsevišķa procesuāla dokumenta veidā pieņemta tiesas lēmuma nolasīšanu;
\n
15)ziņas par sprieduma (lēmuma) saturu, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;
\n
16)ziņas par to, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, skaņu ierakstu un pilnu sprieduma (lēmuma) tekstu;
\n
17)tiesas sēdes slēgšanas laiku;
\n
18)tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.
\n
(2)Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.
\n
(21)Saīsinātajā tiesas sēdes protokolā norāda šā panta pirmās daļas 1., 2., 2.1, 3., 4., 5., 6., 7., 10., 13., 14., 15., 16., 17. un 18. punktā minēto informāciju.
\n
(3)Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam vai tādas tiesas sēdes protokolam, kas noteikta atsevišķas procesuālās darbības veikšanai vai procesuālā jautājuma izlemšanai, jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām, ciktāl tās attiecas uz attiecīgo procesuālo darbību vai procesuālo jautājumu.
\n
(4)(Izslēgta ar 15.01.2004. likumu)
\n
(5)Ja tiesas sēdē tiek pārbaudīta valsts noslēpumu saturoša informācija, tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošo informāciju. Ja likumā nav noteikts citādi, protokolā nefiksē attiecīgās informācijas pārbaudi.
\n
(6)Uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta kā kasācijas instances tiesas sēdes protokolu neattiecas šā panta pirmās daļas 8., 11., 12. un 15.punkta nosacījumi.
\n
(7)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu) 156 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006., 01.11.2012., 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n

138.pantsProtokola rakstīšana

\n
(1)Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.
\n
(2)Protokolu paraksta ne vēlāk kā septītajā dienā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķo procesuālo darbību izpildīšanas.
\n
(3)Protokolā nedrīkst dzēst vai aizkrāsot tekstu.
\n

157 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

139.pantsPiezīmes pie protokola

\n
(1)Administratīvā procesa dalībnieks var iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā no tā parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā esošās nepilnības un nepareizības. Tiesības iesniegt rakstveida piezīmes pie protokola neattiecas uz gadījumiem, kad tiesas sēdes gaita pilnā apjomā fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus.
\n
(2)Iesniegtās piezīmes tiesa pievieno protokolam, pievienojot tam atzīmi, kurā norāda, vai tiesa piekrīt šīm piezīmēm.
\n
(3)(Izslēgta ar 26.10.2006. likumu)
\n
(4)(Izslēgta ar 26.10.2006. likumu)
\n
(5)(Izslēgta ar 26.10.2006. likumu) 158 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 16.nodaļa Procesuālie piespiedu līdzekļi(Nodaļas nosaukums 26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.1006.)
\n

140.pantsProcesuālo piespiedu līdzekļu veidi

\n

Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādus procesuālos piespiedu līdzekļus:

\n
1)brīdinājumu;
\n
2)izraidīšanu no sēžu zāles;
\n
3)piespiedu naudu;
\n
4)piespiedu atvešanu uz tiesu.
\n

159 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2006.)

\n

141. pantsBrīdinājums

\n

Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu. To fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Ja tiesas sēdes gaitu fiksē, rakstot pilnu tiesas sēdes protokolu, par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

\n

160 (11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

142. pantsIzraidīšana no sēžu zāles

\n

Ja administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks traucē kārtību (tostarp uzvedas klaji aizskaroši un izaicinoši) atkārtoti, viņu ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles. Citas klātesošās personas, kuras traucē kārtību (tostarp uzvedas klaji aizskaroši un izaicinoši), var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.

\n

161 (11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

143.pantsPiespiedu nauda

\n
(1)Tiesa uzliek piespiedu naudu šajā likumā noteiktajos apmēros.
\n
(2)Tiesas lēmumu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Personas pienākums ir samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu.
\n
(3)Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 14 dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu izskata rakstveida procesā.
\n
(4)Amatpersonai uzlikto piespiedu naudu tā maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.
\n

162 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

144.pantsPiespiedu atvešana

\n
(1)Tiesa var pieņemt lēmumu par liecinieka piespiedu atvešanu uz tiesu.
\n
(2)Šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.
\n

163 17.nodaļa Administratīvā procesa dalībnieku tiesības un pienākumi tiesā

\n

145.pantsPieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības

\n
(1)Pieteicējam un atbildētājam ir tiesības:
\n
1)iepazīties ar lietas materiāliem (tai skaitā ar ierakstiem), izgatavot to atvasinājumus, kā arī lejupielādēt e-lietas portālā esošos lietas materiālus;
\n
2)piedalīties tiesas sēdē;
\n
3)pieteikt noraidījumus;
\n
4)iesniegt pierādījumus;
\n
5)piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;
\n
6)pieteikt lūgumus;
\n
7)dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;
\n
8)izteikt savus argumentus un apsvērumus;
\n
9)celt iebildumus pret cita administratīvā procesa dalībnieka lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;
\n
10)pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu;
\n
11)saņemt lietā esošo spriedumu un lēmumu, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras viņiem piešķirtas ar šo likumu.
\n
(2)Pieteicējam ir arī tiesības:
\n
1)pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma;
\n
2)kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru.
\n
(3)Atbildētājam ir arī tiesības celt iebildumus pret pieteikumā ietverto prasījumu, atzīt to pilnībā vai kādā daļā.
\n
(4)Lai neizpaustu personu privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo, izmeklēšanas vai adopcijas noslēpumu un citu ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var pieņemt motivētu lēmumu, ar kuru nosaka ierobežojumu pieteicējam vai atbildētājam iepazīties ar lietas materiālu attiecīgo daļu. Ja tiesa lēmumā noteic, ka minētais ierobežojums iepazīties ar lietas materiāliem ir spēkā arī pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, pieteicējam vai atbildētājam ir tādas pašas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kādas likums nosaka ikvienai citai personai.
\n

164 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012., 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

146.pantsTrešās personas tiesības un pienākumi

\n
(1)(Izslēgta ar 02.02.2017. likumu)
\n
(2)(Izslēgta ar 02.02.2017. likumu)
\n
(3)Trešajai personai ar patstāvīgiem prasījumiem ir pieteicēja tiesības un pienākumi.
\n
(4)Trešajai personai, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, atteikties no prasījuma, atzīt prasījumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.
\n
(5)(Izslēgta ar 02.02.2017. likumu)
\n
(6)Ja lietā kā trešās personas ar tādu pašu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu ir pieaicinātas vairāk nekā 10 personas, tām ir pienākums savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi. Ja tiesas (tiesneša) noteiktajā termiņā trešās personas neinformē tiesu (tiesnesi) par kopīga pārstāvja noteikšanu, tiesa (tiesnesis) nosaka pārstāvi no trešo personu vidus. Tiesas paziņojumi, kas nosūtīti kopīgajam pārstāvim, uzskatāmi par paziņotiem visām trešajām personām. Trešajām personām ir saistošas visas kopīgā pārstāvja veiktās procesuālās darbības.
\n

165 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012., 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

147.pantsPārstāvības noformēšana un pārstāvja pilnvaru apjoms

\n
(1)Pārstāvību tiesā noformē atbilstoši šā likuma 38.panta noteikumiem. Uz pārstāvja pilnvaru apjomu attiecināmi šā likuma 39.panta noteikumi.
\n
(2)Pārstāvim izdotā pilnvarā īpaši norādāmas tiesības iesniegt pieteikumu, pilnībā vai daļā atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma, grozīt pieteikuma priekšmetu, atzīt prasījumu pilnībā vai kādā daļā, pārsūdzēt tiesas nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā, iesniegt izpildei izpilddokumentu, saņemt piespriesto mantu vai naudu un izbeigt izpildu lietvedību.
\n

166

\n

148.pantsAdministratīvā procesa dalībnieka pienākums

\n
(1)Administratīvā procesa dalībniekam ir pienākums:
\n
1)ierasties pēc aicinājuma tiesā;
\n
2)laikus paziņot par iemesliem, kuru dēļ tas nevar ierasties uz tiesas sēdi;
\n
3)izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tam uzlikti saskaņā ar šo likumu.
\n
(2)Administratīvā procesa dalībniekam savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda godprātīgi.
\n

167 OTRĀ SADAĻA PIERĀDĪJUMI 18.nodaļa Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem

\n

149.pantsPierādījumi

\n

Pierādījumi administratīvajā lietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti administratīvā procesa dalībnieku prasījumi un iebildumi, kā arī ziņas par citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

\n

168

\n

150.pantsPierādīšanas pienākums

\n
(1)Iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu.
\n
(2)Iestāde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā.
\n
(3)Pieteicējam atbilstoši savām iespējām jāpiedalās pierādījumu savākšanā.
\n
(4)Ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas.
\n
(5)Pierādījumus iesniedz tiesā ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai.
\n

169 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

151.pantsPierādījumu attiecināmība

\n

Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

\n

170

\n

152.pantsPierādījumu pieļaujamība

\n
(1)Tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus.
\n
(2)Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.
\n
(3)Tiesa var atteikties pieņemt pierādījumus, ja lietas dalībniekam bija iespējams tos iesniegt laikā, kad lieta tika izskatīta iestādē, bet lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla nav izpildījis procesuālās līdzdarbības pienākumu.
\n

171 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

153.pantsPamats atbrīvošanai no pierādīšanas

\n
(1)Ja tiesa atzīst faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.
\n
(2)Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā rezolutīvajā daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu.
\n
(3)Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa dalībnieki.
\n
(4)Fakts, kuru likums uzskata par nodibinātu, nav jāpierāda, izskatot lietu.
\n

172

\n

154.pantsPierādījumu novērtēšana

\n
(1)Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.
\n
(2)Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.
\n
(3)Tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu — par nepierādītu.
\n

173 19.nodaļa Pierādījumu nodrošināšana

\n

155.pantsPierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība

\n
(1)Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt tiesu šos pierādījumus nodrošināt.
\n
(2)Lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt kā līdz lietas ierosināšanai tiesā, tā arī lietas izskatīšanas laikā.
\n
(21)Tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta, var pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu.
\n
(3)Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošina tas tiesu nams, kura darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumus pēc lietas ierosināšanas tiesā nodrošina tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta.
\n

174 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

156.pantsLūgums par pierādījumu nodrošināšanu

\n
(1)Lūgumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda:
\n
1)pieteicēja vārdu, uzvārdu un adresi (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi), lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, un tās iespējamos dalībniekus;
\n
2)pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt;
\n
3)faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami;
\n
4)iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.
\n
(2)Ja lūgums neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, tiesnesis atstāj lūgumu bez virzības, piemērojot šā likuma 192.panta otrās daļas noteikumus.
\n
(3)Ja lūgums neatbilst šā likuma 155.panta pirmās daļas prasībām, tiesnesis atsakās to pieņemt, piemērojot šā likuma 191.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
\n

175 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

\n

157.pantsKārtība, kādā izskatāms lūgums par pierādījumu nodrošināšanu pirms lietas ierosināšanas tiesā

\n
(1)Lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē 14 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.
\n
(2)Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos administratīvā procesa dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai.
\n
(3)Pierādījumus nodrošināt bez iespējamo administratīvā procesa dalībnieku uzaicināšanas var tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nav iespējams noteikt, kas būs administratīvā procesa dalībnieki.
\n
(4)Liecinieka nopratināšanu, kā arī apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma normām.
\n
(5)Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.
\n
(6)Par tiesas lēmumu pilnī­bā vai daļā noraidīt lūgumu var iesniegt blakus sūdzību.
\n

176 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

\n

158.pantsKārtība, kādā izskatāms lūgums par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

\n
(1)Lūgumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa izskata rakstveida procesā.
\n
(2)Par tiesas lēmumu pilnībā vai daļā noraidīt lūgumu var iesniegt blakus sūdzību.
\n

177 (18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

\n

159. pantsTiesas uzdevumi

\n
(1)Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas cita tiesu nama darbības teritorijā, tā uzdod izpildīt noteiktas procesuālās darbības tiesu namam, kura darbības teritorijā atrodas iegūstamie pierādījumi.
\n
(2)Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāsta izskatāmās lietas būtību un norāda apstākļus, kuri jānoskaidro, un pierādījumus, kuri jāsavāc. Šis lēmums ir obligāts tiesu namam, kuram tas adresēts, un tiesu nams to izpilda viena mēneša laikā no tiesas uzdevuma saņemšanas dienas.
\n

178 (02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

160.pantsTiesas uzdevumu izpildīšanas kārtība

\n
(1)Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa dalībniekiem paziņo sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.
\n
(2)Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti, izpildot uzdevumu, triju dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata lietu.
\n

179 20.nodaļa Pierādīšanas līdzekļi

\n

161.pantsPaskaidrojumi

\n
(1)Administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.
\n
(2)Ja viens administratīvā procesa dalībnieks atzīst faktu, uz kuru otrs administratīvā procesa dalībnieks pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādu faktu par pierādītu, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.
\n
(3)Ja citu pierādīšanas līdzekļu nav vai arī tie nav pietiekami droši, pieteicējs — fiziskā persona ar zvērestu var apstiprināt savus paskaidrojumus. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai pieteicēju var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu. Pieteicējs zvērestu var nodot tikai personiski, un pārstāvība nav pieļaujama.
\n
(4)Zvērests kā pierādīšanas līdzeklis nav pieļaujams attiecībā uz tādiem apstākļiem, kuri nodibināti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, kā arī vispārzināmu faktu apstiprināšanai vai atspēkošanai.
\n

180

\n

162.pantsLiecinieku liecības

\n
(1)Liecinieks ir persona, kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi, lai tā liecinātu par faktiem, kas attiecas uz lietu.
\n
(2)Administratīvā procesa dalībnieks, lūdzot nopratināt liecinieku, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.
\n
(3)Nevienam uz tiesu izsauktajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecības došanas, izņemot šā likuma 163. un 164.pantā noteiktos gadījumus.
\n
(4)Liecinieku var nopratināt vienīgi par attiecīgajā lietā noskaidrojamiem faktiem.
\n
(5)Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.
\n

181

\n

163.pantsPersonas, kuras nevar būt par lieciniekiem

\n

Par liecinieku nevar izsaukt un nopratināt:

\n
1)garīdznieku — par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi vai pastorālās sarunas laikā;
\n
2)personu, kurai pēc tās amata vai profesijas nav tiesību izpaust tai uzticētās ziņas, — par šīm ziņām;
\n
3)nepilngadīgo — par apstākļiem, kas liecina pret viņa vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām;
\n
4)personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;
\n
5)bērnu līdz septiņu gadu vecumam.
\n

182 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2006.)

\n

164.pantsPersonas, kuras var atteikties liecināt

\n

No pienākuma liecināt var atteikties:

\n
1)administratīvā procesa dalībnieka radinieks taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā vai otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svainis, kā arī administratīvā procesa dalībnieka ģimenes loceklis;
\n
2)administratīvā procesa dalībnieka aizbildnis vai aizgādnis, kā arī persona, kas atrodas attiecīgā administratīvā procesa dalībnieka aizbildnībā vai aizgādnībā;
\n
3)persona, kura citā lietā tiesājas ar vienu no administratīvā procesa dalībniekiem;
\n
4)persona, kuras liecības var vērsties pret pašu šo personu.
\n

183

\n

165.pantsLiecinieka pienākumi

\n
(1)Par liecinieku izsauktajai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem.
\n
(2)Lieciniekam jāatbild uz tiesas un administratīvā procesa dalībnieku jautājumiem.
\n
(3)Ja liecinieks slimības, vecuma, invaliditātes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar ierasties tiesā, tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā.
\n

184

\n

166.pantsLiecinieka atbildība

\n
(1)Par apzināti nepatiesu liecību un par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, liecinieku var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.
\n
(2)Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesas izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz 300 euro vai pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu.
\n

185 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

167.pantsRakstveida pierādījumi

\n

Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstveida zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, kompaktdiski, digitālie videodiski vai citi datu nesēji).

\n

186 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

168.pantsRakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība

\n
(1)Administratīvā procesa dalībnieks, kurš iesniedz rakstveida pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.
\n
(2)Rakstveida pierādījumu iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta atvasinājuma veidā. Atvasinājumu var apliecināt arī tiesnesis.
\n
(3)Oriģināldokumenti jāiesniedz, ja likumā vai starptautiskajā līgumā paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem.
\n
(4)Ja tiesā iesniegts rakstveida pierādījuma atvasinājums, tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas var pieprasīt iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.
\n

187 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

169.pantsRakstveida pierādījumu pieprasīšanas kārtība

\n
(1)Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma var pieprasīt rakstveida pierādījumus no iestādēm un personām.
\n
(2)Administratīvā procesa dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas vai attiecīgajā iestādē.
\n
(3)Iestāde vai persona, kurai nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, rakstveidā paziņo par to tiesai, norādot iemeslu.
\n
(4)Ja administratīvā procesa dalībnieks atsakās iesniegt tiesai pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdams, ka tas atrodas pie viņa, tiesa var atzīt par pierādītu to faktu, kura apstiprināšanai otrs administratīvā procesa dalībnieks atsaucies uz šo rakstveida pierādījumu.
\n

188

\n

170.pantsLietā esošo rakstveida pierādījumu atdošana

\n

Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā iestādei vai personai, kura iesniegusi rakstveida pierādījumu oriģinālus, pēc tās motivēta rakstveida pieprasījuma tiesa šos pierādīšanas līdzekļus atdod. Ja uz šiem pierādījumiem ir atsauce tiesas nolēmumā, lietā atstāj tiesneša apliecinātus šo rakstveida pierādījumu atvasinājumus.

\n

189 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

171.pantsRakstveida pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

\n

Ja rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var pieprasīt iesniegt noteiktā kārtībā apliecinātus atvasinājumus no rakstveida pierādījumiem vai arī izdarīt rakstveida pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

\n

190 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

172.pantsLietiskie pierādījumi

\n

Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā.

\n

191

\n

173.pantsLietisko pierādījumu pieprasīšanas kārtība

\n
(1)Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma var pieprasīt lietiskos pierādījumus no iestādēm un personām.
\n
(2)Administratīvā procesa dalībnieks, kurš iesniedz lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.
\n
(3)Administratīvā procesa dalībnieks, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, apraksta šo pierādījumu un motivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas vai attiecīgajā iestādē.
\n
(4)Iestāde vai persona, kurai nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, paziņo par to tiesai, norādot iemeslu.
\n

192

\n

174.pantsLietisko pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

\n

Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

\n

193

\n

175.pantsLietisko pierādījumu glabāšana

\n
(1)Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātavā.
\n
(2)Priekšmetus, kurus nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tos apraksta un, ja nepieciešams, nofotografē vai nofilmē. Aprakstus un attēlus pievieno lietai.
\n
(3)Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod iestādei vai personai, no kuras tie saņemti.
\n

194

\n

176.pantsLietisko pierādījumu atdošana

\n
(1)Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā atdod iestādei vai personai, no kuras tie saņemti, vai nodod personai, kuras tiesības uz šīm lietām tiesa atzinusi.
\n
(2)Lietiskos pierādījumus, ko saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu nedrīkst atdot administratīvā procesa dalībniekam vai personai, no kuras tie saņemti, tiesa nodod attiecīgajai valsts institūcijai.
\n
(3)Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās spēkā, ja tas nekaitē lietas izskatīšanai.
\n

195

\n

177.pantsAtbildība par pieprasītās informācijas, rakstveida vai lietisko pierādījumu neiesniegšanu

\n

Ja tiesnesim nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasīto informāciju, rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, kurus tiesnesis atzinis par neattaisnojošiem, viņš var uzlikt attiecīgajai personai piespiedu naudu līdz 300 euro. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesneša pieprasīto informāciju un pierādījumus.

\n

196 (01.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

178.pantsEkspertīze

\n
(1)Ekspertīzi lietā tiesa nosaka gadījumos, kad lietā nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams, tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.
\n
(2)Ekspertīzi izdara attiecīgas ekspertīzes iestādes eksperts vai cits lietpratējs. Tiesu ekspertīzes iestādi, lietpratēju vai tiesu ekspertu, kurš nestrādā tiesu ekspertīžu iestādē, izrauga tiesa, ņemot vērā administratīvā procesa dalībnieku viedokļus. Ja nepieciešams, var izraudzīt vairākus ekspertus.
\n
(3)Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņa domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Tiesa motivē administratīvā procesa dalībnieka uzdoto jautājumu noraidīšanu.
\n
(4)Tiesa lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda, par kādiem jautājumiem nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi (tiesu ekspertīzes iestādei, lietpratējam vai tiesu ekspertam, kurš nestrādā tiesu ekspertīžu iestādē).
\n
(5)Ekspertīzi izdara tiesā vai arī ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta.
\n

197 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

179.pantsEksperta pienākumi un tiesības

\n
(1)Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma.
\n
(2)Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, viņu var sodīt ar piespiedu naudu līdz 300 euro.
\n
(3)Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus administratīvā procesa dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.
\n
(4)Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personiski atbildīgs par to.
\n
(5)Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu ietvarus. Šādos gadījumos eksperts rakstveidā paziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams.
\n
(6)Par atteikšanos bez attaisnojoša iemesla no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesu atzinumu ekspertu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.
\n

198 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

180.pantsEksperta atstatīšana vai noraidīšana

\n
(1)Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā tiesnesis, kā arī citos šā likuma 117.pantā noteiktajos gadījumos.
\n
(2)Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī tad, ja:
\n
1)viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no kāda administratīvā procesa dalībnieka;
\n
2)kāds no administratīvā procesa dalībniekiem izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijis saistīts ar šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi;
\n
3)noskaidrojies, ka viņš nav kompetents attiecīgajā jautājumā.
\n
(3)Ja pastāv šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi, eksperta pienākums ir sevi atstatīt līdz lietas iztiesāšanas sākumam.
\n
(4)Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības pieteikt ekspertam noraidījumu.
\n
(5)Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 118. un 119.pantā noteiktajā kārtībā.
\n

199

\n

181.pantsEksperta atzinums

\n
(1)Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.
\n
(2)Eksperts atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš var savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.
\n
(3)Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi var savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.
\n

200

\n

182.pantsEksperta atzinuma novērtēšana

\n
(1)Eksperta atzinumu tiesa novērtē pēc šā likuma 154.panta noteikumiem.
\n
(2)Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam.
\n
(3)Ja eksperta atzinums nav pamatots vai motivēts, kā arī tad, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai vairākiem ekspertiem.
\n

201

\n

183. pantsPieaicinātās personas (Amicus curiae) viedoklis

\n

Tiesas procesā viedokli par faktiem vai tiesību jautājumiem pēc tiesas lūguma vai ar tiesas atļauju var sniegt personu apvienība, kura uzskatāma par atzītu interešu pārstāvi attiecīgajā nozarē un no kuras var sagaidīt lietpratīgu viedokli, vai persona, kuras viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu.

\n

202 (11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.) TREŠĀ SADAĻA TIESVEDĪBA PIRMĀS INSTANCES TIESĀ 21.nodaļa Pieteikuma iesniegšana

\n

184.pantsPieteikuma priekšmets

\n
(1)Pieteikumu var iesniegt par:
\n
1)administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšanu pilnībā vai daļā, arī grozīšanu), spēkā esamību (atzīšanu par spēkā neesošu, atzīšanu par spēku zaudējušu, arī administratīvā akta atzīšanu par spēkā esošu);
\n
2)iestādes faktisko rīcību;
\n
3)no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un 2.punktā minēto pieteikumu;
\n
4)publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību.
\n
(2)Pieteikumu var iesniegt arī par:
\n
1)administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, ja tiesas spriedums par administratīvā akta prettiesiskumu ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos;
\n
2)administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta būtiska procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja procesuālais pārkāpums pats par sevi ir radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un tiesas spriedums ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.
\n
(3)Šā panta otrajā daļā minētos pieteikumus var iesniegt, ja attiecīgās intereses nav iespējams īstenot ar šā panta pirmajā daļā minētajiem pieteikumiem.
\n

203 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004., 26.10.2006., 18.12.2008., 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

185.pantsPārsūdzēta administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšana vai atjaunošana

\n
(1)Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.
\n
(2)Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, tikmēr, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, pilnībā vai daļēji atjaunot administratīvā akta darbību, kas apturēta saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lietas ierosināšanas dienas, bet, ja lieta ir ierosināta, — no lūguma saņemšanas dienas.
\n
(3)Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta otrajā daļā paredzēto administratīvā akta adresāta lūgumu, var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.
\n
(4)Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:
\n
1)administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai veikt citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā, izņemot sodoša rakstura maksājumus (naudas sodus un soda naudas);
\n
2)tas paredzēts citos likumos;
\n
3)iestāde, pamatodama administratīvā akta izpildes steidzamību konkrētajā lietā, īpaši noteikusi, ka ar pieteikuma iesniegšanu tiesā administratīvā akta darbība netiek apturēta;
\n
4)policijas, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi, personu dzīvībai, veselībai un mantai;
\n
5)pieteikumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu;
\n
6)administratīvais akts nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu;
\n
7)tiek pārsūdzēta faktiskā rīcība;
\n
8)ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības;
\n
9)iesniegts pieteikums par vispārīgo administratīvo aktu;
\n
10)administratīvais akts atceļ, anulē vai aptur speciālo atļauju (licenci, sertifikātu, akreditāciju u.tml.);
\n
11)pieteikums iesniegts par tādu administratīvo aktu, ar kuru saskaņā ar šā likuma 86.panta otrās daļas 3. vai 4.punktu atcelts adresātam labvēlīgs prettiesisks administratīvais akts.
\n
(5)Šā panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos, izņemot tās 8.punktā minēto gadījumu vai citus likumā noteiktos gadījumus, pieteicējs, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbību. Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu. Tiesa lūgumu izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lietas ierosināšanas dienas, bet, ja lieta ir ierosināta, — no lūguma saņemšanas dienas. Tiesas lēmums par administratīvā akta darbības apturēšanu stājas spēkā nekavējoties.
\n
(6)Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta piektajā daļā minēto lūgumu, var iesniegt blakus sūdzību. Tiesa blakus sūdzību izskata saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.
\n
(7)Ja tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.
\n
(8)Izlemjot jautājumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, tiesa vienlaicīgi var noteikt pasākumus administratīvā akta jau uzsāktās izpildes radīto seku novēršanai, ja tas ir nepieciešams un iespējams.
\n

204 (18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012., 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 185.1 pants. Kārtība, kādā izlemjams lūgums par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai atjaunošanu

\n
(1)Tiesa lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai administratīvā akta darbības atjaunošanu izskata rakstveida procesā.
\n
(2)Tiesa, izlemjot lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai administratīvā akta darbības atjaunošanu, ņem vērā to, vai pārsūdzētā administratīvā akta darbība varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un to, vai pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks.
\n
(3)(Izslēgta ar 02.02.2017. likumu)
\n
(4)Tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, ja lūgums iesniegts par administratīvo aktu, kura darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.
\n
(5)Ja par lūgumu par administratīvā akta vai faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai atjaunošanu nav samaksāta drošības nauda, kā arī tad, ja lūgums nav motivēts, parakstīts, tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti vai tas neatbilst Valsts valodas likuma prasībām, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības saskaņā ar kārtību, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.pants). Tiesai (tiesnesim) šā likuma 185.pantā noteiktie termiņi lūguma izskatīšanai skaitāmi no trūkumu novēršanas dienas.
\n
(6)Tiesa izbeidz tiesvedību par administratīvā akta darbības apturēšanu, ja tā pieņēmusi izskatīšanai lūgumu par attiecīgā administratīvā akta darbības apturēšanu un šā akta darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.
\n

205 (26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

186.pantsPieteikuma forma un saturs

\n
(1)Pieteikumu iesniedz rakstveidā. Ja pieteikumā ietvertais pamatojums ir apjomīgs, tiesnesis var lūgt pieteicējam iesniegt tā kopsavilkumu.
\n
(2)Pieteikumā norāda:
\n
1)tās tiesas nosaukumu, kurai iesniedz pieteikumu;
\n
2)pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas, kā arī citu adresi (ja tāda ir), kurā persona ir sasniedzama. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis ir juridiskā persona, norāda tās nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja tāds ir) un juridisko adresi. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis piekrīt saziņai ar tiesu izmantot e-lietas portālu, ietver norādi par e-lietas portālu kā saziņas veidu;
\n
3)pieteicēja (viņa pārstāvja) tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot attiecīgo saziņas līdzekli;
\n
4)iestādes nosaukumu un adresi;
\n
5)pieteikuma pamatu un pierādījumus, ja tādi ir viņa rīcībā;
\n
6)prasījumu;
\n
7)prasījuma summu, ja tajā ietverts prasījums atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai nemantisko kaitējumu;
\n
8)lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā, ja pieteicējs vēlas, lai pirmās instances tiesā lietu izskata mutvārdu procesā;
\n
9)lūgumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, ja personai uz to ir tiesības;
\n
10)citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanai;
\n
11)pieteikumam pievienoto dokumentu sarakstu;
\n
12)pieteikuma sastādīšanas vietu un laiku.
\n
(3)(Izslēgta ar 02.02.2017. likumu)
\n
(4)Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu pieteicēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš pieteikumam pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.
\n

206 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012., 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

187.pantsPieteikumam pievienojamie dokumenti

\n
(1)Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:
\n
1)(izslēgts ar 01.11.2012. likumu);
\n
2)lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;
\n
3)apstākļus, uz kuriem pamatots prasījums vai lūgums.
\n
(2)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)
\n
(3)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu) 207 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012., 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n

188.pantsPieteikuma iesniegšanas termiņš

\n
(1)Pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību, atzīšanu par prettiesisku vai par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā augstākas iestādes lēmums par apstrīdēšanas iesniegumu.
\n
(2)Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.
\n
(3)Ja administratīvajā aktā nav norādīts, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, tad pieteikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.
\n
(31)Ja administratīvais akts ierobežo privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses, bet privātpersonai tas nav paziņots, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no šā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.
\n
(4)Pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt mēneša laikā no dienas, kad spēkā stājies augstākas iestādes lēmums par apstrīdēto faktisko rīcību. Ja šajā lēmumā nav norādīta pārsūdzības kārtība un termiņi, pieteikumu var iesniegt gada laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Ja iestādei, kas veikusi attiecīgo faktisko rīcību, nav augstākas iestādes vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu par iestādes faktisko rīcību var iesniegt gada laikā no dienas, kad pieteicējam par to kļuvis zināms (91.panta ceturtā daļa).
\n
(5)Ja iestāde vai augstāka iestāde nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu, pieteikumu tiesā var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē vai augstākā iestādē.
\n
(6)Pieteikumu par publisko tiesību līgumu var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona uzzināja vai tai bija jāuzzina par pamatu vērsties tiesā saistībā ar līgumu.
\n

208 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

\n

189.pantsPieteikuma iesniegšana tiesā

\n
(1)Pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā iesniedz pēc pieteicēja adreses [fiziskā persona — pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, papildu adreses (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē) vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas, juridiskā persona — pēc juridiskās adreses].
\n
(2)Persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, pieteikumu tiesā iesniedz pēc ieslodzījuma vietas adreses.
\n
(3)Pieteicējs, kuram nav adreses Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
\n
(4)Ja pieteikumu iesniedz vairāki pieteicēji, tas iesniedzams Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc viena līdzpieteicēja adreses.
\n
(5)Ja pieteikums iesniegts, pārkāpjot minēto pieteikuma iesniegšanas kārtību, tiesu nams, kas saņēmis pieteikumu, to pārsūta attiecīgajam tiesu namam. Ja pieteikums, kuru iesnieguši vairāki pieteicēji, iesniegts kļūdaini, tiesa piekritīgo tiesu namu nosaka pēc tā līdzpieteicēja adreses, kurš pieteikumā norādīts pirmais.
\n
(6)Par pieteikuma iesniegšanas datumu šā panta piektajā daļā paredzētajā gadījumā uzskata sākotnējo datumu, kad pieteikums iesniegts tiesā.
\n
(7)Ja likums noteic, ka administratīvo lietu kā pirmās instances tiesa izskata nevis Administratīvā rajona tiesa, bet gan Administratīvā apgabaltiesa vai Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, pieteikumu iesniedz attiecīgajai tiesai.
\n

209 (01.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

190.pantsLemšana par pieteikumu

\n
(1)Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā (attiecīgajā tiesu namā) tiesnesis pieņem lēmumu par:
\n
1)pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;
\n
2)atteikšanos pieņemt pieteikumu;
\n
3)pieteikuma atstāšanu bez virzības;
\n
4)atteikšanos izskatīt pieteikumu (191.1 pants);
\n
5)pieteikuma apmierināšanu, neierosinot lietu.
\n
(11)Tiesnesis vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem pieņem septiņu dienu laikā. Ja pieteikums ir sarežģīts vai pastāv iespēja piemērot šā likuma 191.1 un 191.2 pantu, vai pieteikumā izteikts lūgums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, tiesnesis ar rezolūciju var pagarināt pieteikuma izlemšanu uz vienu mēnesi.
\n
(2)Ja nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai tiesā, šā panta 1.1 daļā noteiktais termiņš skaitāms no dienas, kad tiesnesis izlēmis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu.
\n
(3)Ja šā likuma 121.panta ceturtajā daļā paredzēto apstākļu dēļ tiesnesis nevar pieņemt vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, viņš vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai.
\n
(4)Izlemjot jautājumu par pieteikumu, tiesnesis, ja nepieciešams, var aicināt ierasties iespējamos procesa dalībniekus, lai iztaujātu viņus par tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, kas ir būtiski, izlemjot jautājumu par lietas ierosināšanu. Tiesnesis aicinājumu ierasties var paziņot, izmantojot tālruni, elektronisko pastu vai citus sakaru līdzekļus.
\n
(5)Ja par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva, tiesnesis saskaņā ar šā likuma 192.pantu atstāj pieteikumu bez virzības, nevērtējot tā atbilstību pārējām likuma prasībām (pieteikuma pieņemšanas kritērijiem).
\n
(6)Šā panta pirmā, 1.1 un otrā daļa piemērojama, tiesnesim lemjot par šajā likumā paredzēto sūdzību virzību.
\n

210 (26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.) 190.1 pants. Procesuālā termiņa atjaunošana, iesniedzot pieteikumu

\n
(1)Ja pieteicējs ir nokavējis procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai tiesā, iesniedzot pieteikumu, viņš lūdz tiesu atjaunot procesuālo termiņu. Tas, ka pieteicējs nav lūdzis atjaunot procesuālo termiņu, ir pamats pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.panta pirmās daļas 3.punkts).
\n
(2)Jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu tiesnesis izlemj rakstveida procesā.
\n

211 (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2006.)

\n

191.pantsPieteikuma nepieņemšanas pamats

\n
(1)Tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja:
\n
1)lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;
\n
2)tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;
\n
3)lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir spēkā stājies tiesas spriedums vai tiesas lēmums izbeigt tiesvedību vai tiesneša lēmums atteikties pieņemt pieteikumu sakarā ar pieteicēja atteikšanos no prasījuma;
\n
4)(izslēgts ar 01.11.2012. likumu);
\n
5)pieteicējs nav ievērojis šai lietu kategorijai likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību;
\n
6)pieteikumu iesniegusi persona, kurai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi īstenot administratīvi procesuālās tiesības un pienākumus;
\n
7)pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
\n
8)pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu;
\n
9)pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā minētie termiņi nav atjaunojami;
\n
10)tiesa nav atjaunojusi nokavēto procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai;
\n
11)tiesai atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis (tiesa) jau atteicis, pamatojoties uz šīs daļas 1., 2., 3., 8., 9. vai 10. punktu, vai kura izskatīšana atteikta, pamatojoties uz šā likuma 191.1 pantu, vai par kuru izbeigta tiesvedība, pamatojoties uz šā likuma 282. panta 1., 2., 3., 8. vai 9. punktu;
\n
12)(izslēgts ar 11.11.2021. likumu);
\n
13)pieteicējs atteicies no pieteikuma, pirms tiesnesis ir pieņēmis lēmumu par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.
\n
(2)Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Iesniegto pieteikumu pieteicējam izsniedz pēc lēmuma stāšanās spēkā.
\n
(3)Par lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad pieteicējs saņēmis šo lēmumu.
\n
(4)Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 5.—7.punktā pamata nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā tad, kad būs novērsti esošie trūkumi.
\n
(5)Ja lieta, par kuru iesniegts pieteikums, nav piekritīga šai tiesai, tā pieteikumu pārsūta piekritīgajai tiesai.
\n

212 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012., 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 191.1 pants. Pieteikuma izskatīšanas atteikšana

\n
(1)Tiesnesis var atteikt pieteikuma izskatīšanu un atdot to atpakaļ pieteicējam, ja pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības), acīmredzami nepieļaujams vai objektīvi nesaprotams, vai klaji aizskarošs un izaicinošs.
\n
(2)Tiesnesis lēmumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā un lēmuma motīvu daļā izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu pastāvēšanu.
\n
(3)Par tiesneša lēmumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu pieteicējs 14 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt blakus sūdzību. Augstākas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību, pati izvērtē, vai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem ir pamats atteikt pieteikuma izskatīšanu.
\n

213 (01.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 191.2 pants. Pieteikuma apmierināšana bez lietas tālākas iztiesāšanas

\n
(1)Ja, izlemjot jautājumu par pieteikumu, tiesnesis pēc iepazīšanās ar šo pieteikumu un iespējamo procesa dalībnieku iztaujāšanas gūst pārliecību, ka pieteikums ir apmierināms, un ja pieteikumā nav skarts būtisks tiesību jautājums, viņš var apmierināt pieteikumu bez lietas tālākas iztiesāšanas.
\n
(2)Tiesnesis lēmumu par pieteikuma apmierināšanu bez lietas tālākas iztiesāšanas noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
\n
(3)Par tiesneša lēmumu par pieteikuma apmierināšanu bez lietas tālākas iztiesāšanas iespējamie procesa dalībnieki 14 dienu laikā no šā lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt blakus sūdzību. Augstākas instances tiesa, izskatot blakus sūdzību, izvērtē, vai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem ir pamats apmierināt pieteikumu bez lietas tālākas iztiesāšanas.
\n

214 (01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

\n

192.pantsPieteikuma atstāšana bez virzības

\n
(1)Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:
\n
1)pieteikums neatbilst šā likuma 186.panta vai Valsts valodas likuma prasībām;
\n
11)par pieteikumu nav samaksāta valsts nodeva;
\n
2)pieteikumam nav pievienoti visi šā likuma 187.panta pirmajā un otrajā daļā minētie dokumenti;
\n
3)pieteikums ir iesniegts pēc pārsūdzēšanas termiņa beigām un tam nav pievienots lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu un motivēts paskaidrojums par procesuālā termiņa nokavējuma iemesliem vai pierādījumi, kas apliecina pārsūdzēšanas termiņa nokavējuma iemeslu.
\n
(2)Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 dienām no lēmuma nosūtīšanas dienas.
\n
(21)Pieņemot lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības, tiesnesis trūkumu novēršanai noteiktā termiņa ietvaros var aicināt ierasties iespējamos procesa dalībniekus, lai iztaujātu viņus par iemesliem, kas saistīti ar pieteikuma atstāšanu bez virzības. Tiesnesis aicinājumu ierasties var paziņot, izmantojot tālruni, elektronisko pastu vai citus sakaru līdzekļus. Ja iespējamo procesa dalībnieku iztaujāšanas rezultātā tiesnesis iegūst informāciju, kuras nepilnība bija pamatā pieteikuma atstāšanai bez virzības, viņš var atzīt, ka trūkumi uzskatāmi par novērstiem. Šo tiesneša lēmumu ieraksta sēdes protokolā.
\n
(3)Ja pieteicējs noteiktā termiņā trūkumus novērš, pieteikumu uzskata par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesā.
\n
(4)Ja pieteicējs trūkumus noteiktā termiņā nenovērš, pieteikumu ar motivētu lēmumu atzīst par neiesniegtu un atdod pieteicējam. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.
\n
(5)Pieteikuma atdošana pieteicējam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo pieteikuma iesniegšanas kārtību.
\n
(6)Ja pieteikumam nav pievienoti šā likuma 187.panta pirmajā daļā minētie dokumenti un pieteicējam nav iespēju šos dokumentus iesniegt, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un pēc savas iniciatīvas pieprasa trūkstošos dokumentus no iestādēm un personām.
\n

215 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 13.punktu)

\n

193.pantsPrasījumu un administratīvo lietu apvienošana

\n
(1)Pieteicējs var apvienot vienā pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.
\n
(2)Ja tiesas tiesvedībā ir vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši administratīvā procesa dalībnieki, vai arī lietas viena pieteicēja pieteikumos pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku pieteicēju pieteikumos pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesnesis var apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvo lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.
\n
(3)Lēmumu par lietu apvienošanu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
\n

216 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

\n

194.pantsPrasījumu un administratīvo lietu sadalīšana

\n
(1)Tiesa vai tiesnesis var uzdot pieteicējam izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā pieteikumā, ja atzīst prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgu.
\n
(2)Tiesa, kas izskata lietu, ar lēmumu var izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.
\n

217 194.1 pants. Lemšana par pieteikuma grozījumiem un papildinājumiem Ja saņemti pieteikuma grozījumi vai papildinājumi, tiesa (tiesnesis) izvērtē to attiecināmību uz konkrēto lietu un pieņem lēmumu par pievienošanu lietai vai, ja tiesas (tiesneša) ieskatā iesniegtie grozījumi vai papildinājumi nav attiecināmi uz konkrēto lietu, bet pēc būtības ir jauns pieteikums, nodod tos tiesas kancelejai kā atsevišķu pieteikumu, kura pieņemšana izvērtējama vispārējā kārtībā. Ja tiesa (tiesnesis) konstatē, ka iesniegtie pieteikuma grozījumi vai papildinājumi attiecas uz izskatāmo lietu, bet pastāv citi šķēršļi to pieņemšanai un pievienošanai lietai (191.panta pirmā daļa), tiesa (tiesnesis) pats izlemj par iesniegto grozījumu vai papildinājumu pieņemšanu atbilstoši šā likuma 190.panta nosacījumiem.

\n

218 (18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 194.2 pants. Pretpieteikuma iesniegšana un izskatīšana

\n
(1)Lietā, kas ierosināta par publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību, atbildētājs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta pirmās instances tiesā, var iesniegt pretpieteikumu.
\n
(2)Pretpieteikumu iesniedz atbilstoši pieteikuma iesniegšanas vispārīgajiem noteikumiem.
\n
(3)Tiesa (tiesnesis) pieņem pretpieteikumu, ja:
\n
1)starp pieteikumu un pretpieteikumu iespējams savstarpējs ieskaits;
\n
2)pretpieteikuma apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz pieteikuma apmierināšanu;
\n
3)pretpieteikumam un pieteikumam ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.
\n
(4)Pretpieteikumu izskata kopā ar pieteikumu.
\n
(5)Ja pieteikums atsaukts, pretpieteikumu izskata patstāvīgi.
\n

219 (02.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2017.) 22.nodaļa Pagaidu noregulējums

\n

195.pantsPagaidu noregulējuma pamats

\n
(1)Ja ir pamats uzskatīt, ka pārsūdzētais administratīvais akts vai administratīvā akta neizdošanas sekas varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un ja, izvērtējot tiesas rīcībā esošo informāciju, konstatējams, ka pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks, tiesa pēc pieteicēja motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu.
\n
(2)Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, lūgumu par pagaidu noregulējumu var iesniegt arī administratīvā akta adresāts. Lūgumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli.
\n
(3)Lūgumu iesniedz tās instances tiesai, kura izskata lietu.
\n

220 (26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

\n

196.pantsPagaidu noregulējuma līdzekļi

\n

Pagaidu noregulējuma līdzekļi var būt:

\n
1)tiesas lēmums, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību;
\n
2)tiesas lēmums, kas uzliek attiecīgajai iestādei par pienākumu noteiktā termiņā izdarīt noteiktu darbību vai aizliedz noteiktu darbību;
\n
3)tiesas lēmums, ar kuru uzdots Zemesgrāmatai reģistrēt aizliegumu rīkoties ar personas nekustamo īpašumu.
\n

221 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

\n

197.pantsKārtība, kādā izlemjams lūgums par pagaidu noregulējumu

\n
(1)Lūgumu par pagaidu noregulējumu izskata rakstveida procesā. Tiesa izskata lūgumu saprātīgā termiņā, ņemot vērā situācijas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no lietas ierosināšanas dienas, bet, ja lieta ir ierosināta, — no lūguma saņemšanas dienas.
\n
(2)(Izslēgta ar 02.02.2017. likumu)
\n
(3)Ja par lūgumu par pagaidu noregulējumu nav samaksāta drošības nauda, kā arī tad, ja lūgums nav motivēts, parakstīts, tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti vai tas neatbilst Valsts valodas likuma prasībām, tiesa (tiesnesis) atstāj lūgumu bez virzības saskaņā ar kārtību, kāda noteikta pieteikuma atstāšanai bez virzības (192.pants). Tiesai (tiesnesim) šā panta pirmajā daļā noteiktie termiņi lūguma izskatīšanai skaitāmi no trūkumu novēršanas dienas.
\n

222 (26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008., 01.11.2012. un 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

198.pantsPagaidu noregulējuma līdzekļu maiņa

\n

Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma var aizstāt noteikto pagaidu noregulējuma līdzekli ar citu noregulējuma līdzekli. Lūgumu par pagaidu noregulējuma līdzekļa maiņu izskata rakstveida procesā.

\n

223 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

\n

199. pantsLēmuma par pagaidu noregulējumu izpilde

\n

Lēmumu par pagaidu noregulējumu izpilda nekavējoties, ja tiesa to noteikusi lēmumā.

\n

224 (11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

200.pantsPagaidu noregulējuma atcelšana

\n
(1)Pagaidu noregulējumu var atcelt tiesa, kura izskata lietu, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma.
\n
(2)Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu izskata rakstveida procesā.
\n
(3)Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu var izlemt arī lietas izskatīšanas gaitā.
\n
(4)Ja pagaidu noregulējums izbeidzas, tiesai to atceļot vai taisot spriedumu, ar kuru pieteikums tiek noraidīts, vai lēmumu, ar kuru pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas, vai lēmumu, ar kuru tiesvedība lietā tiek izbeigta saskaņā ar šā likuma 282. panta 1., 2., 3., 4., 8. vai 9. punktu, tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma lemj par pagaidu noregulējuma izpildes seku novēršanu. Attiecīgu lūgumu administratīvā procesa dalībnieks var izteikt lietas izskatīšanas gaitā vai pēc sprieduma vai lēmuma taisīšanas, ierosinot taisīt papildspriedumu vai papildlēmumu. Ja pagaidu noregulējuma izpildes seku novēršana notiek, piedzenot naudas summas valsts budžetā, to izpilda šā likuma 377.1 pantā noteiktajā kārtībā.
\n
(5)Ja pagaidu noregulējuma izpildes seku novēršana nav iespējama vai radītu privātpersonai nesamērīgu tiesību ierobežojumu, tiesa var noraidīt lūgumu par izpildes seku novēršanu vai noteikt samērīgus izpildes seku novēršanas pasākumus.
\n

225 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008., 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

201.pantsPagaidu noregulējuma izbeigšanās

\n

Ja lūgums par pagaidu noregulējuma atcelšanu noraidīts, pagaidu noregulējums saglabājas līdz dienai, kad stājas spēkā spriedums.

\n

226 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

\n

202.pantsLēmuma par pagaidu noregulējumu pārsūdzēšana

\n
(1)Par lēmumu pagaidu noregulējuma jautājumā (izņemot lēmumu par atteikšanos pieņemt atkārtoti iesniegtu lūgumu par pagaidu noregulējumu) var iesniegt blakus sūdzību.
\n
(2)(Izslēgta ar 18.12.2008. likumu)
\n
(3)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)
\n
(4)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu) 227 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008., 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.) 23.nodaļa Administratīvās lietas sagatavošana iztiesāšanai
\n

203.pantsPieteikuma nosūtīšana atbildētājam un atbildētāja paskaidrojums

\n
(1)Pēc pieteikuma pieņemšanas izskatīšanai pieteikumu un tam pievienotos dokumentus nekavējoties nosūta atbildētājam un uzaicina viņu mēneša laikā no pieteikuma nosūtīšanas dienas sniegt rakstveida paskaidrojumus. Ja lieta tiek izskatīta ārpus kārtas vai ja tiek lemts par pagaidu aizsardzību, tiesnesis var noteikt īsāku termiņu paskaidrojumu iesniegšanai. Ja atbildētājs nokavē paskaidrojumu sniegšanas termiņu un šis nokavējums apgrūtina lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesa (tiesnesis) var uzlikt atbildētājam piespiedu naudu līdz 300 euro.
\n
(2)Atbildētājs paskaidrojumā norāda iebildumus pret pieteikumu un pievieno pierādījumus, kuri tos apstiprina. Atbildētājs pieteicēja prasījumu var arī pilnīgi vai daļā atzīt. Ja paskaidrojumā ietvertais pamatojums ir apjomīgs, tiesnesis var lūgt atbildētājam iesniegt tā kopsavilkumu.
\n
(3)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)
\n
(4)Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis lietas izskatīšanai.
\n

228 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012., 19.09.2013., 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

204.pantsTiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

\n
(1)Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis pilda šādas procesuālās darbības:
\n
1)izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā vai par nepieciešamību uzlikt trešajām personām pienākumu savu interešu pārstāvībai noteikt vienu kopīgu pārstāvi;
\n
2)izlemj jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu;
\n
3)izlemj jautājumu par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām;
\n
4)izlemj jautājumu par šā likuma 30.pantā minētās institūcijas pieaicināšanu;
\n
5)izlemj jautājumu par liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi;
\n
6)izlemj jautājumu par ekspertīzes noteikšanu lietā;
\n
7)pieprasa rakstveida un lietiskos pierādījumus šā likuma 169. un 173.panta noteiktajā kārtībā;
\n
8)izlemj jautājumu, vai lieta ir izskatāma mutvārdu procesā;
\n
9)nosaka atbildētāju vai izlemj jautājumu par tā aizstāšanu, ja pieteikumā atbildētājs nav norādīts vai norādīts nepareizi;
\n
10)(izslēgts ar 11.11.2021. likumu);
\n
11)pilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.
\n
(2)Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesnesis procesa dalībniekiem nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram iesniedzami papildu paskaidrojumi, cita rakstura iesniegumi vai lūgumi, kā arī pierādījumi.
\n
(3)Ja nepieciešams, tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties administratīvā procesa dalībniekus un viņu pārstāvjus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret pieteikumu, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, kā arī izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.
\n
(4)Tiesnesis var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem rakstveidā atbildēt uz jautājumiem par lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko būtību.
\n
(5)(Izslēgta ar 02.02.2017. likumu)
\n
(6)(Izslēgta ar 02.02.2017. likumu)
\n
(7)Tiesa (tiesnesis) var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā un nevar ierasties tiesas sēdes norises vietā.
\n

229 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012., 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

205. pantsPaskaidrojuma nosūtīšana

\n

Pēc atbildētāja paskaidrojuma saņemšanas tiesa nekavējoties nosūta to pieteicējam un trešajai personai.

\n

230 (11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

206.pantsLietas izskatīšanas noteikšana

\n
(1)Pirmās instances tiesa administratīvo lietu pēc būtības izskata rakstveida procesā.
\n
(2)Administratīvās lietas izskatīšanu pēc būtības tiesa nosaka mutvārdu procesā, ja to lūdz pieteicējs, trešā persona vai šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī atbildētājs — privātpersona lietās par publisko tiesību līgumiem.
\n
(3)Ja lieta izskatāma rakstveida procesā, pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis nosaka dienu, līdz kurai procesa dalībnieki var iesniegt papildu paskaidrojumus, cita rakstura iesniegumus vai lūgumus, kā arī pierādījumus.
\n
(4)Ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.
\n

231 (01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 24.nodaļa Tiesas sēde

\n

207.pantsIerobežojumi klātesamībai sēžu zālē

\n

Sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši sēžu zālē esošo vietu skaitam. Pieteicēja radiniekiem vai citām viņa uzaicinātām personām un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā.

\n

232 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2006.)

\n

208.pantsKārtība tiesas sēdē

\n
(1)Administratīvā procesa dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem un citām klātesošām personām tiesas sēdē jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība un bez ierunām jāpakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja norādījumiem un tiesas lēmumiem.
\n
(2)Tiesas sēžu zālē klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.
\n
(3)Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot no tās, tiesas sēžu zālē klātesošās personas pieceļas.
\n
(4)Administratīvā procesa dalībnieki, liecinieki, eksperti un tulki sniedz tiesai paskaidrojumus un liecības, stāvot kājās.
\n
(5)Tiesas spriedumu sēžu zālē klātesošie noklausās, stāvot kājās.
\n
(6)Atkāpties no šā panta trešās, ceturtās un piektās daļas noteikuma var tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju.
\n

233

\n

209.pantsKārtības nodrošināšana tiesas sēdē

\n
(1)Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesa izsaka brīdinājumu.
\n
(2)Ja persona, kura nav procesa dalībnieks, atkārtoti traucē kārtību, tiesa to izraida no sēžu zāles. Par necieņu pret tiesu šo personu var saukt arī pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
\n
(3)Ja administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks atkārtoti traucē kārtību, tiesa var šīm personām uzlikt piespiedu naudu līdz 300 euro vai izraidīt no sēžu zāles.
\n
(4)Ja izraidītais pieteicējs, atbildētājs vai trešā persona no jauna tiek pielaista tajā pašā sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izpildītas tās prombūtnes laikā.
\n

234 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

210.pantsVideokonference

\n

Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot tehnisko līdzekli — attēlu un skaņas pārraidi reālajā laikā. Procesuālo darbību veikšana, izmantojot videokonferenci, notiek šajā likumā administratīvo lietu iztiesāšanai noteiktajā kārtībā.

\n

235 (01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 25.nodaļa Administratīvās lietas iztiesāšana

\n

211.pantsTiesas sēdes vadīšana

\n
(1)Tiesas sēdi vada viens no tiesnešiem, kas piedalās lietas izskatīšanā (turpmāk — tiesas sēdes priekšsēdētājs).
\n
(2)Tiesas sēdes priekšsēdētājs vada lietas izskatīšanu tā, lai nodrošinātu visiem administratīvā procesa dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā un objektīvu lietas iztiesāšanu.
\n

236 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

\n

212.pantsTiesas sēdes uzsākšana

\n

Lietas iztiesāšanai noteiktā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu un tulku, ja tas piedalās lietā.

\n

237

\n

213.pantsAicināto un izsaukto personu ierašanās pārbaude

\n
(1)Tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras šai lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par to neierašanās iemesliem.
\n
(2)Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī amatpersonu un pārstāvju pilnvaras.
\n

238

\n

214.pantsAdministratīvā procesa dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas

\n
(1)Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt.
\n
(11)Iestāde var lūgt izskatīt lietu bez tās pārstāvja klātbūtnes. Šāds iestādes lūgums jāiesniedz tiesā ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms tiesas sēdes.
\n
(2)Ja administratīvā procesa dalībnieks, kas nav ieradies uz tiesas sēdi, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz 300 euro.
\n
(3)Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem neierodas uz tiesas sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz 300 euro.
\n
(4)Lieciniekiem un ekspertiem, kuri nav ieradušies uz tiesas sēdi, piemērojamas šā likuma 166. un 179.pantā noteiktās procesuālās sankcijas.
\n

239 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

215.pantsTulka piedalīšanās tiesas sēdē

\n
(1)Tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un lūgumus, kuras neprot valodu, kādā notiek tiesvedība, bet šīm personām — citu administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesas rīkojumus un tiesas nolēmumus.
\n
(2)Tiesa brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.
\n
(3)Tulkam var pieteikt noraidījumu, ja noskaidrojas, ka viņš nenodrošina pienācīgu tulkojumu.
\n

240

\n

216.pantsLiecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles

\n

Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zāles. Sēdes priekšsēdētājs gādā, lai tiesas nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.

\n

241

\n

217.pantsTiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

\n

Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.

\n

242 (01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

\n

218.pantsNoraidījumu izlemšana

\n
(1)Tiesa noskaidro, vai administratīvā procesa dalībniekiem ir noraidījumi tiesnesim, ekspertam vai tulkam.
\n
(2)Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 119.pantā noteiktajā kārtībā.
\n

243

\n

219.pantsTiesību un pienākumu izskaidrošana ekspertam

\n

Ja par ekspertu izraudzītā persona nav Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā sertificēts tiesu eksperts, tiesa izskaidro ekspertam viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos no atzinuma došanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu ekspertu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.

\n

244 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

220.pantsAdministratīvā procesa dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana

\n

Tiesa noskaidro, vai administratīvā procesa dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu, un izlemj tos pēc pārējo administratīvā procesa dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

\n

245

\n

221.pantsSākums lietas izskatīšanai pēc būtības

\n
(1)Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu par lietas apstākļiem.
\n
(2)Pēc ziņojuma tiesa noskaidro, vai pieteicējs uztur pieteikumā ietverto prasījumu un vai atbildētājs to atzīst.
\n

246 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

\n

222.pantsAtteikšanās no prasījuma un prasījuma atzīšana

\n
(1)Tiesas sēdē mutvārdos izteiktu atteikšanos no prasījuma fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Ja tiesas sēdes gaitu fiksē, rakstot pilnu tiesas sēdes protokolu, atteikšanos no prasījuma ieraksta tiesas sēdes protokolā. Atteikšanos no prasījuma, kas iesniegta tiesai rakstveidā, pievieno lietai.
\n
(2)Prasījuma atzīšanu tiesas sēdē fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Ja tiesas sēdes gaitu fiksē, rakstot pilnu tiesas sēdes protokolu, prasījuma atzīšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā. Prasījuma atzīšanu, kas iesniegta tiesai rakstveidā, pievieno lietai.
\n
(3)Atteikties no prasījuma un atzīt prasījumu var, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.
\n
(4)Par pieteicēja atteikšanos no prasījuma tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā.
\n

247 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

223.pantsAdministratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

\n
(1)Administratīvā procesa dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: pieteicējs, trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, atbildētājs.
\n
(2)Ja lietā piedalās trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, tā dod paskaidrojumus pēc pieteicēja vai atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē attiecīgā persona lietā piedalās.
\n
(3)Tiesību subjekts, kurš ar pieteikumu griezies tiesā, lai aizstāvētu personas tiesības un tiesiskās intereses, sniedz paskaidrojumus tiesas sēdē pirmais.
\n
(4)Administratīvā procesa dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.
\n
(5)Administratīvā procesa dalībnieki paskaidrojumos norāda apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi. Ja pieteicējs un atbildētājs ir atzinis juridisku faktu, to fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Ja tiesas sēdes gaitu fiksē, rakstot pilnu tiesas sēdes protokolu, juridiskā fakta atzīšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.
\n
(6)Ja administratīvā procesa dalībnieki norāda uz pierādījumiem un tiesa atzīst, ka tie nepieciešami, tiesa var uzdot tos iesniegt.
\n
(7)Administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.
\n
(8)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)
\n
(9)Tiesa var ierobežot paskaidrojumu sniegšanas ilgumu, nodrošinot pusēm vienādas tiesības izteikties.
\n

248 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

224.pantsPieteicēja zvērests

\n
(1)Ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekami droši, pieteicējs — fiziskā persona var pēc tiesas uzaicinājuma apstiprināt ar zvērestu savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi.
\n
(2)Pirms paskaidrojuma sniegšanas pieteicējs dod mutvārdos šāda satura apliecinājumu: \"Es, (vārds, uzvārds), ar zvērestu apstiprinu, ka pēc labākās sirdsapziņas teikšu patiesību un tikai patiesību un neko nenoklusēšu. Man ir izskaidrots, ka par apzinātu tiesas maldināšanu mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.\"
\n
(3)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu) 249 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)
\n

225.pantsJautājumu uzdošanas kārtība

\n
(1)Ar tiesas atļauju administratīvā procesa dalībnieki var uzdot viens otram jautājumus. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.
\n
(2)Tiesa var uzdot jautājumus administratīvā procesa dalībniekiem jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī.
\n

250

\n

226.pantsPierādījumu pārbaudes kārtības noteikšana

\n

Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var noteikt citādu pierādījumu pārbaudes secību, nekā noteikts šajā likumā.

\n

251

\n

227.pantsLiecinieka brīdināšana

\n
(1)Pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personas identitāti, izskaidro tiesības atteikties no liecināšanas un brīdina, ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu atteikšanos no liecināšanas viņu var saukt pie kriminālatbildības.
\n
(2)Pirms nopratināšanas liecinieks dod mutvārdos šāda satura apliecinājumu: \"Es, (vārds, uzvārds), apņemos liecināt tiesai par visu, kas man zināms lietā, kurā esmu aicināts kā liecinieks. Man ir izskaidrots, ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu atteikšanos liecināt mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.\"
\n
(3)(Izslēgta ar 11.11.2021. likumu)
\n
(4)Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tiesa izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šai lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par sekām sakarā ar nepamatotu atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesu liecību.
\n

252 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

228.pantsLiecinieka nopratināšana

\n
(1)Katru liecinieku nopratina atsevišķi.
\n
(2)Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos.
\n
(3)Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar administratīvā procesa dalībniekiem un aicina viņu izstāstīt tiesai visu, kas lieciniekam personiski zināms lietā, izvairoties no tādu ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar uzrādīt, kā arī no savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa pārtrauc liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.
\n
(4)Ar tiesas atļauju administratīvā procesa dalībnieki var lieciniekam uzdot jautājumus. Pirmais jautājumus uzdod administratīvā procesa dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam — citi administratīvā procesa dalībnieki. Pēc tiesas iniciatīvas uzaicinātajam lieciniekam pirmais jautājumus uzdod pieteicējs, pēc tam — citi administratīvā procesa dalībnieki. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.
\n
(5)Tiesa var uzdot lieciniekam jautājumus jebkurā viņa nopratināšanas brīdī.
\n
(6)Ja nepieciešams, tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tai pašā vai nākamajā sēdē, kā arī izdarīt liecinieku konfrontēšanu.
\n
(7)Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki izsaukti, ir noskaidroti, tiesa ar administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
\n

253

\n

229.pantsLiecinieka tiesības lietot rakstveida piezīmes

\n

Liecināšanas laikā liecinieks var lietot rakstveida piezīmes, ja viņa liecības ir saistītas ar aprēķiniem vai citiem datiem, ko grūti atcerēties. Šīs piezīmes uzrādāmas tiesai un administratīvā procesa dalībniekiem, un tās pēc tiesas lēmuma var pievienot lietai.

\n

254

\n

230.pantsNepilngadīga liecinieka nopratināšana

\n
(1)Nepilngadīga liecinieka nopratināšana pēc tiesas ieskata izdarāma likumiskā pārstāvja, bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga klātbūtnē. Arī šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam lieciniekam.
\n
(2)Ja tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai, nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas laikā pēc tiesas lēmuma var izraidīt no tiesas sēžu zāles jebkuru administratīvā procesa dalībnieku un tiesas sēžu zālē klātesošu personu. Pēc administratīvā procesa dalībnieka atgriešanās tiesas sēžu zālē viņu iepazīstina ar nepilngadīgā liecinieka liecībām un dod viņam iespēju uzdot šim lieciniekam jautājumus.
\n

255

\n

231. pantsLiecinieka liecības pārbaude

\n

Liecinieka liecību, kas iegūta pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā, pēc procesa dalībnieka lūguma vai tiesas iniciatīvas pārbauda tiesas sēdē.

\n

256 (11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

232.pantsNopratinātā liecinieka pienākums

\n

Nopratinātajam lieciniekam jāpaliek tiesas sēžu zālē līdz lietas iztiesāšanas beigām. Viņš var atstāt tiesas sēžu zāli pirms lietas iztiesāšanas beigām saskaņā ar tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc administratīvā procesa dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

\n

257

\n

233.pantsEksperta atzinuma pārbaude un eksperta nopratināšana

\n
(1)Eksperta atzinumu pārbauda tiesas sēdē.
\n
(2)Tiesa un administratīvā procesa dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā secībā un kārtībā kā lieciniekiem.
\n
(3)Šā likuma 182.pantā minētajos gadījumos tiesa var noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi.
\n

258 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

234.pantsRakstveida pierādījuma pārbaude

\n
(1)Lietā esošo rakstveida pierādījumu vai tā apskates protokolu uzrāda administratīvā procesa dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, — arī ekspertiem un lieciniekiem.
\n
(2)Jautājumu par rakstveida pierādījuma pievienošanu lietai izlemj tiesa pēc tam, kad tā iepazīstinājusi administratīvā procesa dalībniekus ar šā pierādījuma saturu un uzklausījusi viņu viedokli.
\n
(3)Personisko korespondenci var pārbaudīt atklātā tiesas sēdē tikai ar to personu piekrišanu, starp kurām notikusi sarakstīšanās. Ja šādas piekrišanas nav vai attiecīgās personas mirušas, minētos pierādījumus pārbauda slēgtā tiesas sēdē.
\n

259 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

235.pantsRakstveida pierādījuma apstrīdēšana

\n
(1)Administratīvā procesa dalībnieks var apstrīdēt rakstveida pierādījuma patiesīgumu.
\n
(2)Pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kura pati to parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šādu pierādījumu, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.
\n
(3)Apstrīdētā rakstveida pierādījuma iesniedzējs dod tajā pašā tiesas sēdē paskaidrojumu par to, vai viņš vēlas izmantot šo rakstveida pierādījumu vai arī lūdz to izslēgt no pierādījumiem.
\n
(4)Ja administratīvā procesa dalībnieks vēlas izmantot apstrīdēto pierādījumu, tiesa, salīdzinājusi to ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, lemj par tā izmantošanas pieļaujamību.
\n
(5)Zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā noteiktajā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību.
\n

260

\n

236.pantsIesniegums par rakstveida pierādījuma viltojumu

\n
(1)Administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt motivētu iesniegumu par rakstveida pierādījuma viltojumu.
\n
(2)Persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu izslēgt to no pierādījumiem.
\n
(3)Lai pārbaudītu iesniegumu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus pierādījumus.
\n
(4)Ja tiesa atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā izslēdz to no pierādījumiem un par viltojuma faktu paziņo prokuratūrai.
\n
(5)Ja tiesa atzīst, ka administratīvā procesa dalībnieks apzināti nepamatoti ierosinājis strīdu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tā var šim administratīvā procesa dalībniekam uzlikt piespiedu naudu līdz 300 euro.
\n

261 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008., 01.11.2012., 19.09.2013. un 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

237.pantsLietiskā pierādījuma pārbaude

\n
(1)Lietisko pierādījumu apskata tiesas sēdē un uzrāda administratīvā procesa dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, — arī ekspertiem un lieciniekiem.
\n
(2)Administratīvā procesa dalībnieks par lietisko pierādījumu var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.
\n
(3)Lietiskā pierādījuma apskates protokolu, kas sastādīts pierādījuma nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā, pārbauda tiesas sēdē.
\n

262 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

238.pantsPierādījumu apskate un pārbaude uz vietas

\n
(1)Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, tiesa pieņem lēmumu par apskati un pārbaudi to atrašanās vietā.
\n
(2)Par pierādījumu apskati uz vietas tiesa paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.
\n
(3)Uz apskati pierādījuma atrašanās vietā tiesa var izsaukt ekspertus un lieciniekus.
\n
(4)Apskates norisi fiksē tiesas sēdes protokolā, kuram pievieno apskatē sastādīto un pārbaudīto lietisko pierādījumu plānus, rasējumus un attēlus.
\n

263

\n

239.pantsInstitūcijas atzinuma noklausīšanās

\n
(1)Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tās šā likuma 30.pantā minētās institūcijas atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu.
\n
(2)Tiesnesis un administratīvā procesa dalībnieki var uzdot šīs institūcijas pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.
\n

264

\n

240.pantsLietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

\n
(1)Pēc tam, kad pārbaudīti pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro administratīvā procesa dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.
\n
(2)Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai pieteicējs uztur pieteikumā ietverto prasījumu.
\n
(3)Ja pieteicējs neatsakās no prasījuma, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.
\n
(4)Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, tiesnesis saskaņā ar šā likuma 206.panta trešo daļu nosaka dienu, līdz kurai procesa dalībnieki var iesniegt papildu paskaidrojumus, cita rakstura iesniegumus vai lūgumus, kā arī pierādījumus.
\n

265 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

\n

241.pantsTiesas debates

\n
(1)Tiesas debatēs pirmais runā pieteicējs vai viņa pārstāvis, pēc tam — atbildētājs vai viņa pārstāvis. Tiesību subjekts, kurš griezies tiesā, lai aizstāvētu personas tiesības un tiesiskās intereses, runā tiesas debatēs pirmais.
\n
(2)Ja lietā piedalās trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, šī persona vai tās pārstāvis runā pēc pieteicēja un atbildētāja.
\n
(3)Trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, vai tās pārstāvis runā pēc pieteicēja vai atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē šī trešā persona lietā piedalās.
\n
(4)Tiesas debašu dalībnieks nav tiesīgs savās runās atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti tiesas sēdē.
\n
(5)Tiesa pārtrauc debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kuri neattiecas uz lietu.
\n
(6)Tiesa var ierobežot tiesas debašu ilgumu, nodrošinot pusēm vienādas tiesības izteikties.
\n

266 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2017.)

\n

242.pantsReplikas

\n
(1)Pēc tam, kad administratīvā procesa dalībnieki runājuši debatēs, viņiem ir tiesības katram uz vienu repliku.
\n
(2)Pēdējam tiesības uz repliku ir atbildētājam vai viņa pārstāvim.
\n
(3)Tiesa var ierobežot replikas ilgumu.
\n

267

\n

243.pantsPaziņojums par sprieduma taisīšanu

\n
(1)Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, kā arī nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pasludināts, un izskaidrojot nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību.
\n
(2)Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 21 dienas laikā. Ja tiesa sprieduma sastādīšanas laikā konstatē, ka sprieduma sastādīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, tā nosaka citu sprieduma sastādīšanas datumu tuvāko divu mēnešu laikā.
\n
(3)Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, par sprieduma sastādīšanu tiesa paziņo saskaņā ar šā likuma 259.pantu.
\n

268 (01.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. un 11.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

244.pantsLietas iztiesāšanas atsākšana

\n
(1)Ja tiesas apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.
\n
(2)Šādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
\n
(3)Ja, izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt pierādījumus, tā var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā vai pieprasīt, lai procesa dalībnieki iesniedz papildu pierādījumus vai sniedz papildu paskaidrojumus.
\n

269 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

\n

245.pantsAdministratīvās lietas iztiesāšana rakstveida procesā

\n

Tiesa, iztiesājot administratīvo lietu rakstveida procesā, ievēro administratīvās lietas tiesvedības principus un procesa dalībnieku procesuālās tiesības, ciktāl to pieļauj rakstveida procesa būtība.

\n

270 (01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.) 26.nodaļa Spriedums

\n

246.pantsVispārīgie noteikumi

\n
(1)Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā un pasludina Latvijas tautas vārdā.
\n
(2)Spriedumu taisa un pasludina pēc lietas izskatīšanas.
\n
(3)Spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam.
\n
(4)Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.
\n

271

\n

247.pantsSprieduma tiesiskums un pamatotība

\n
(1)Taisot spriedumu, tiesa pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.
\n
(2)Tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 153.pantu nav nepieciešams pierādīt.
\n
(3)Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem administratīvā procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli.
\n

272

\n

248.pantsSprieduma taisīšanas kārtība

\n
(1)Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesnesis, kurš gatavojis ziņojumu par lietu, (referents) izsaka savu viedokli pēdējais.
\n
(2)Tiesa, taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.
\n
(3)Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, spriedumu paraksta šis tiesnesis.
\n
(4)Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts.
\n

273 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2004.)

\n

249.pantsPrasījuma robežas ievērošana

\n

Tiesa taisa spriedumu par pieteicēja norādīto pieteikuma priekšmetu, nepārsniedzot prasījuma robežas.

\n

274

\n

250.pantsPārbaudes apjoms un iebildumu robežas

\n
(1)Tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai:
\n
1)administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus;
\n
2)administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām;
\n
3)administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.
\n
(2)Tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Minētais ierobežojums neattiecas uz lietām, kurās prasījums ir labvēlīga administratīvā akta izdošana.
\n
(3)Tiesa taisa spriedumu par iestādes faktisko rīcību, pārbaudījusi, vai faktiskā rīcība veikta, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, un vai tā atbilst materiālo tiesību normām.
\n
(4)Tiesa taisa spriedumu par publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību, pārbaudījusi, vai publisko tiesību līgums noslēgts atbilstoši materiālo un procesuālo normu prasībām un vai līguma nosacījumi un izpilde atbilst šo normu prasībām.
\n

275 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

\n

251.pantsSprieduma forma un saturs

\n
(1)Spriedumu sastāda rakstveidā.
\n
(2)Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.
\n
(3)Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas tautas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas vietu un laiku, tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu, kā arī to, kādā procesā (rakstveida vai mutvārdu) lieta izskatīta.
\n
(4)Aprakstošajā daļā norāda pārsūdzētā administratīvā akta, faktiskās rīcības vai publisko tiesību līguma būtību un pieteicēja prasījumus, kā arī administratīvā procesa dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.
\n
(5)Motīvu daļā norāda argumentus, kāpēc tiesa pieteikumu uzskatījusi par pamatotu vai nepamatotu (proti, piemēroto tiesību normu, konstatēto lietas tiesisko un faktisko apstākļu un pierādījumu, kā arī procesa dalībnieku argumentu analīzi). Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasījumu, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz piemērotajām tiesību normām.
\n
(6)Rezolutīvajā daļā norāda tiesas spriedumu par pieteikuma apmierināšanu pilnībā vai daļā vai par tā noraidīšanu pilnībā vai daļā un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam jāmaksā valsts nodeva (fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi), šā likuma 253., 254. un 255.pantā minētos termiņus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.
\n

276 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

\n

252.pantsSaīsinātais spriedums

\n
(1)Lietā, kurā tiesa noteikusi, ka spriedums izpildāms nekavējoties (265.pants), tiesa var sastādīt saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas.
\n
(2)Šādā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 21 dienas laikā, norādot tā parakstīšanas datumu.
\n

277 (26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2006.)

\n

253.pantsSpriedums par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu

\n
(1)Ja pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tiesa atzīst par pamatotu, tā attiecīgo administratīvo aktu atceļ pilnībā vai kādā tā daļā vai atzīst to par spēkā neesošu. Administratīvā akta atcelšanas gadījumā tiesa nosaka, ar kuru dienu administratīvais akts uzskatāms par atceltu.
\n
(2)Ja nepieciešams, it īpaši ja pirms administratīvā akta atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu uzsākta tā izpilde, tiesa spriedumā norāda, kādā veidā iestādei jānovērš uzsāktās izpildes sekas, un uzdod iestādei šajā nolūkā noteiktā termiņā veikt konkrētas darbības.
\n
(3)Likumā paredzētajos gadījumos tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu.
\n
(4)Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt spēku zaudējuša administratīvā akta prettiesiskumu, tā spriedumā konstatē, ka spēku zaudējušais administratīvais akts ir bijis prettiesisks.
\n
(5)Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un nosaka tā apmēru.
\n
(6)Ja nepieciešams, tiesa uzdod iestādei atceltā vai par spēkā neesošu atzītā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu. Lemjot par jauna administratīvā akta izdošanu, iestāde ņem vērā tiesas nolēmumā konstatētos faktus un juridiskos apsvērumus.
\n
(7)Ja saskaņā ar šā likuma 185.panta otro daļu tiesa atjaunojusi pārsūdzētā administratīvā akta darbību, taču ar spriedumu attiecīgo administratīvo aktu atcēlusi vai atzinusi par spēkā neesošu, tā izvērtē, vai piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli nepieciešams atcelt un noteikt, ka līdz brīdim, kad tiesas spriedums stājas spēkā, administratīvā akta darbība uzskatāma par apturētu. Šādā gadījumā tiesas lēmums par pārsūdzētā administratīvā akta darbības apturēšanu stājas spēkā nekavējoties. Augstākas instances tiesa, izskatot lietu, atkārtoti var lemt par administratīvā akta darbības atjaunošanu.
\n

278 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 13.punktu)

\n

254.pantsSpriedums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu

\n
(1)Ja pieteikumu par administratīvā akta izdošanu tiesa atzīst par pamatotu, tā uzdod iestādei izdot attiecīgu administratīvo aktu.
\n
(2)Tiesa spriedumā nosaka administratīvā akta saturu un izdošanas termiņu, ja iestādei vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi. Iestādei vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, ja tas ir:
\n
1)obligātais administratīvais akts (65.panta pirmā daļa);
\n
2)satura izvēles administratīvais akts (65.panta trešā daļa), bet tiesa jau ir izdarījusi visus nepieciešamos apsvērumus un nonākusi pie secinājuma, ka pareizs var būt tikai viena konkrēta satura administratīvais akts.
\n
(3)Ja iestādei vēl ir jāizdara lietderības apsvērumi, tiesa spriedumā nosaka, ka iestādei noteiktā termiņā jāizdod administratīvais akts. Izdodot administratīvo aktu, iestādei ir obligāti spriedumā konstatētie fakti un to juridiskais vērtējums.
\n
(4)Šā panta otrajā daļā norādītajā gadījumā tiesas spriedums aizstāj administratīvo aktu, līdz iestāde to izdod.
\n

279

\n

255.pantsSpriedums par iestādes faktisko rīcību

\n
(1)Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa no iestādes faktisku rīcību, tā taisa spriedumu par iestādes pienākumu izpildīt konkrētas darbības un nosaka to izpildes termiņu.
\n
(2)Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa aizliegt iestādei veikt noteiktu faktisko rīcību, tiesa taisa spriedumu, kurā aizliedz iestādei veikt noteiktu faktisko rīcību.
\n
(3)Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt iestādes faktiskās rīcības prettiesiskumu, tā spriedumā konstatē, ka iestādes faktiskā rīcība ir bijusi prettiesiska.
\n

280 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2006.)

\n

256.pantsSpriedums par publiski tiesisku attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatāciju

\n

Ja pieteikuma priekšmets ir konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatācija, tiesa taisa spriedumu, kurā tiek konstatēts, ka konkrētas publiski tiesiskās attiecības pastāv vai nepastāv vai tiek noteikts to saturs (no tām izrietošās tiesības un pienākumi).

\n

281 256.1 pants. Spriedums par publisko tiesību līgumu

\n
(1)Ja pieteikumu par publisko tiesību līguma atcelšanu tiesa atzīst par pamatotu, tā attiecīgo publisko tiesību līgumu atceļ pilnībā vai kādā tā daļā. Tiesa nosaka, ar kuru brīdi līgums uzskatāms par atceltu.
\n
(2)Ja pieteikumu, kas prasa no iestādes publisko tiesību līguma noslēgšanu, tiesa atzīst par pamatotu, tā taisa spriedumu par iestādes pienākumu noslēgt publisko tiesību līgumu un nosaka izpildes termiņu. Spriedumā konstatētie fakti un to juridiskais vērtējums iestādei ir obligāti.
\n
(3)Ja pieteikuma priekšmets ir konkrēta publisko tiesību līguma spēkā esamība, tiesa taisa spriedumu, kurā tiek konstatēts, ka konkrētais publisko tiesību līgums ir spēkā vai nav spēkā.
\n
(4)Ja pieteikuma priekšmets ir publisko tiesību līguma izpildes pareizība, tiesa taisa spriedumu, kurā tiek konstatēts, vai publisko tiesību līgums ir izpildīts pareizi vai kā tas būtu pareizi jāizpilda.
\n
(5)Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un nosaka tā apmēru.
\n

282 (15.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.) 256.2 pants. Spriedums par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu

\n
(1)Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, tā taisa spriedumu, kurā tiek atzīts, ka administratīvā akta izdošanas procesā ir pieļauts attiecīgs procesuālais pārkāpums vai pārkāpumi, kas radījuši būtisku personas konkrētu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu.
\n
(2)Ja līdz ar pieteikumu par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu likumā noteiktajā kārtībā prasīta zaudējumu vai kaitējumu atlīdzināšana un tiesa to atzīst par pamatotu, tā taisa spriedumu arī par atlīdzinājuma apmēru.
\n

283 (18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

\n

257.pantsSpriedums vairāku pieteicēju labā vai pret vairākiem atbildētājiem

\n
(1)Spriedumā vairāku pieteicēju labā norāda, kura sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem.
\n
(2)Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem norāda, kura sprieduma daļa jāizpilda katram no viņiem vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.
\n

284

\n

258. pantsSprieduma pasludināšana

\n

Spriedumu pasludina, ievietojot to e-lietas portālā.

\n

285 (11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

259. pantsSprieduma sastādīšanas laiks rakstveida procesā izskatītajās lietās

\n

Lietā, kas izskatīta rakstveida procesā, tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 21 dienas laikā pēc tam, kad pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Procesa dalībniekiem laikus paziņo datumu, kad spriedums tiks pasludināts.

\n

286 (11.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2021.)

\n

260.pantsPārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

\n
(1)Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdas labošanu izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdas labošanu nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.
\n
(2)Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.
\n
(3)(Izslēgta ar 01.11.2012. likumu) 287 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 18.12.2008. un 01.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 13.punktu)
\n

261.pantsPapildspriedums

\n
(1)Tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, var pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja:
\n
1)nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru, ja lieta izskatīta mutvārdu procesā, administratīvā procesa dalībnieki ir devuši paskaidrojumus;
\n
2)tiesa nav noteikusi darbības, kas jāveic iestādei, piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, vai valsts nodevas atlīdzināšanu pieteicējam vai valstij.
\n
(2)Administratīvā procesa dalībnieks lūgumu par papildsprieduma taisīšanu var iesniegt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.
\n
(3)Tiesa jautājumu par papildsprieduma taisīšanu izskata rakstveida procesā.
", "next": 239763}