Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums

(1)Likumā ir lietoti šādi termini: 1) fonda ieguldītājs — persona, kurai pieder ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecība; 2) fonda manta — lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu; 3) ieguldījumu apliecība — pārvedams vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā vai apakšfondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības; 4) ieguldījumu fonds (turpmāk arī — fonds ) — lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī lietas, kas iegūtas darījumos ar fonda mantu; 5) ieguldījuma objekts — pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, noguldījums kredītiestādē un citi finanšu instrumenti, kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu; 6) sabiedrības amatpersonas — ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā; 7) sabiedrības ieinteresētās personas — ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni; 8) riska samazināšanas princips — finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus; 9) turētājbanka — persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus šajā likumā un turētājbankas līgumā noteiktos pienākumus; 10) turētājbankas ieinteresētās personas — turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni; 11) pārvedami vērtspapīri — kapitāla vērtspapīri (akcijas un citi kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā); obligācijas un citi parāda vērtspapīri; citi vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas un kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos pārvedamos vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā; 12) naudas tirgus instrumenti — likvīdas parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā un kuras parasti tirgo naudas tirgū; 13) (izslēgts ar 30.03.2017. likumu); 14) atvasinātie finanšu instrumenti — finanšu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem līgumiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu pārmaiņām, turklāt ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē; 15) pārvaldes pakalpojumi — ieguldījumu fondu pārvalde, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu, privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu un Pan-Eiropas privāto pensiju produkta pārvaldīšana; 16) pārvaldes sabiedrības izcelsmes valsts — valsts, kurā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir reģistrēta (kurā pārvaldes sabiedrībai ir juridiskā adrese); 17) pārvaldes sabiedrības uzņēmējvalsts — valsts, kuras teritorijā pārvaldes sabiedrībai ir filiāle vai kuras teritorijā pārvaldes sabiedrība sniedz pārvaldes pakalpojumus; 18) kontrole — personas kontrole pār komercsabiedrību, ja:

1. a)šai personai ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības vai koncerna līguma pamata saskaņā ar koncernus regulējošajiem normatīvajiem aktiem,
2. b)starp personu un komercsabiedrību pastāv šā punkta "a" apakšpunktā minētajām attiecībām analoģiskas attiecības; 19) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību; 20) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība; 21) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:
3. a)dalības veidā — tieša līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no balsstiesībām vai pamatkapitāla, vai kontrole pār šāda apjoma balsstiesībām vai pamatkapitālu,
4. b)kontroles veidā,
5. c)ar vienu un to pašu personu kontroles veidā; 22) apakšfonds — nošķirta ieguldījumu fonda mantas daļa, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar šo mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas; 23) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu); 24) Desmit valstu grupa — valstis, kuras ar Starptautisko Valūtas fondu noslēgušas Vispārējo vienošanos par aizņēmumiem; 25) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu; 26) kritiskās situācijas analīze — analīze, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna portfeli; 27) fonda pārrobežu pārvalde — pārvaldes pakalpojums, kas tiek sniegts valstī, kas nav fonda pārvaldošās sabiedrības izcelsmes valsts; 28) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 29) fonda izcelsmes valsts — valsts, kurā fonds ir reģistrēts; 30) fonda uzņēmējvalsts — valsts, kura nav fonda izcelsmes valsts un kuras teritorijā ir atļauts laist publiskā apgrozībā šā fonda ieguldījumu apliecības; 31) filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta ieguldījumu pārvaldes sabiedrības struktūrvienība, kam nav juridiskās personas statusa un kas sniedz pārvaldes pakalpojumus, kurus atbilstoši dalībvalsts uzraudzības institūcijas izsniegtajai licencei ir tiesīga sniegt šī ieguldījumu pārvaldes sabiedrība; 32) fondu apvienošana — tiesisko pasākumu kopums, kura rezultātā:
6. a)pievienojamais fonds — viens vai vairāki fondi vai apakšfonds — tiek pievienots iegūstošajam fondam — citam pastāvošam fondam vai apakšfondam. Pievienojamais fonds nodod visus savus aktīvus un saistības iegūstošajam fondam un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. Pievienojamā fonda ieguldītāji apmaiņā pret pievienojamā fonda ieguldījumu apliecībām saņem iegūstošā fonda ieguldījumu apliecības un samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no šo ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības,
7. b)pievienojamais fonds — divi vai vairāki fondi vai apakšfonds —, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un saistības iegūstošajam fondam — jaundibinātajam fondam vai apakšfondam. Pievienojamā fonda ieguldītāji apmaiņā pret savām ieguldījumu apliecībām saņem iegūstošā fonda ieguldījumu apliecības un samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no šo ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības,
8. c)pievienojamais fonds — viens vai vairāki fondi vai apakšfonds —, kas turpina pastāvēt līdz saistību izpildei, nodod visus savus aktīvus iegūstošajam fondam — tā paša fonda apakšfondam, jaundibinātajam fondam vai citam pastāvošam fondam vai tā apakšfondam; 33) fondu pārrobežu apvienošana — tādu fondu apvienošana:
9. a)no kuriem vismaz divi ir reģistrēti dažādās dalībvalstīs,
10. b)kuri reģistrēti vienā dalībvalstī un kurus apvieno jaunizveidotā fondā, ko reģistrē citā dalībvalstī; 34) fondu iekšzemes apvienošana — divu vai vairāku Latvijā reģistrētu ieguldījumu fondu apvienošana; 35) pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas ieguldītājam dod iespēju uzglabāt viņam personiski adresētu informāciju tā, lai nodrošinātu informācijas pieejamību un izmantošanu nemainītā veidā par informācijas sniegšanai nepieciešamo laikposmu; 36) galvenās un pakārtotās struktūras darījumi — galvenā un pakārtotā fonda veiktie savstarpējie struktūras darījumi, kas tiek veikti starp diviem ieguldījumu fondiem un kuru rezultātā pakārtotais fonds iegulda vismaz 85 procentus no saviem aktīviem galvenajā fondā; 37) pakārtotais fonds — ieguldījumu fonds vai tā apakšfonds, kurš ir saņēmis atļauju galvenās un pakārtotās struktūras darījuma veikšanai un kuram, neievērojot šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus ieguldījumu fondos, ir atļauts vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldīt citā ieguldījumu fondā vai apakšfondā; 38) galvenais fonds — ieguldījumu fonds vai tā apakšfonds, kura ieguldītājs ir cits ieguldījumu fonds, kas vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldījis šajā fondā vai apakšfondā; 39) ar sabiedrību saistīta persona — sabiedrības amatpersona, sabiedrības darbinieks, kā arī cita fiziskā persona, kura ir iesaistīta to pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, ko veic sabiedrība, un kuras darbību šī sabiedrība kontrolē, vai fiziskā persona, kura ir tieši iesaistīta deleģētā pakalpojuma sniegšanā tādai sabiedrībai, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus; 40) klients — ieguldījumu fonds, alternatīvo ieguldījumu fonds, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāns, privāto pensiju fondu izveidotais pensiju plāns, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos pārvaldes pakalpojumus, vai persona, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus; 41) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (turpmāk arī — pārvaldes sabiedrība vai sabiedrība) — komercsabiedrība, kuras pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde vai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvalde; 42) naudas tirgus fonds — ieguldījumu fonds, kuram piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulā (ES) 2017/1131 par naudas tirgus fondiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2017/1131) noteiktās prasības.

(2)Ar šajā likumā lietoto terminu "finanšu instrumenti" saprot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas Finanšu instrumentu tirgus likums.

(3)Šādi termini atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. novembra regulā (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (turpmāk — Regula Nr. 2019/2088) lietotajiem terminiem: 1) ilgtspējas risks — terminam "ilgtspējas risks" Regulas Nr. 2019/2088
3. panta
4. punkta izpratnē; 2) ilgtspējas faktori — terminam "ilgtspējas faktori" Regulas Nr. 2019/2088
5. panta
6. punkta izpratnē.

(4)Termini "ilgtspējas ziņojums" un "konsolidētais ilgtspējas ziņojums" ir lietoti Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma izpratnē. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 24.10.2002., 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.2013., 30.03.2017., 25.10.2018., 28.04.2022., 13.10.

1. un 26.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir noteikt ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un ieguldījumu fondu tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un atbildību, dibināšanas kārtību un darbības principus, reglamentēt prasības ieguldījumu fondu pārvaldīšanai un ieguldījumu veikšanai, kā arī regulējošo prasību ievērošanas uzraudzību. 3 (09.07.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 3.pants. Likumā regulētā darbība

(1)Šis likums regulē kārtību, kādā tiek publiski piesaistīti naudas līdzekļi Latvijā un tiek veikta to apvienota ieguldīšana piesaistītāja vārdā.

(2)Šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā iegūto naudas līdzekļu ieguldīšana atļauta tikai šajā likumā noteiktajos ieguldījuma objektos.

(3)Šā panta pirmajā daļā minēto darbību drīkst veikt tikai: 1) Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai; 2) dalībvalstī licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 18.03.

1. un 13.10.
2. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) II nodaļa. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība(Nodaļa 18.03.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 4.pants. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbības uzsākšana

(1)Latvijā ieguldījumu pārvaldes sabiedrību dibina akciju sabiedrības formā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem.

(11)Sabiedrība uzskatāma par finanšu tirgus dalībnieku Latvijas Bankas likuma izpratnē.

(2)(Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(3)Sabiedrība drīkst uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Latvijas Banka šajā likumā noteiktajā kārtībā tai ir izsniegusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai (turpmāk — licence).

(4)Licencē norāda tos pārvaldes pakalpojumus, kurus sabiedrība ir tiesīga sniegt atbilstoši šā likuma 5.pantam.

(5)Latvijas Banka licenci izsniedz bez termiņa ierobežojuma.

(6)Latvijas Banka savā mājaslapā internetā nodrošina pieejamību sabiedrības un ieguldījumu fonda darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011., 30.03.2017., 28.04.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. 1.1 daļas un trešās daļas jaunā redakcija, kā arī grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 5.pants. Sabiedrības darbības veidi

(1)Sabiedrības pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana. Sabiedrības darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā regulē arī Valsts fondēto pensiju likums. Ieguldījumu fondu pārvalde ietver šādus pakalpojumus: 1) fonda ieguldījumu pārvaldīšana; 2) fonda administratīvā vadība, kas ietver šādas darbības:

1. a)fonda juridisko lietu un grāmatvedības kārtošana,
2. b)informācijas sniegšana pēc fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu pieprasījuma,
3. c)fonda vērtības un ieguldījumu apliecību cenas noteikšana,
4. d)fonda darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzība,
5. e)fonda ienākuma sadale,
6. f)ieguldījumu apliecību emisija un atpakaļpirkšana,
7. g)norēķinu par līgumsaistībām izpilde,
8. h)ar fonda līdzekļiem saistīto darījumu uzskaites kārtošana,
9. i)fonda ieguldījumu apliecību turētāju reģistra kārtošana; 3) fonda mārketings (reklamēšana, ieguldījumu apliecību izplatīšana, tirgus izpēte un citi līdzīgi pakalpojumi).

(2)Sabiedrība papildus ieguldījumu fondu pārvaldei drīkst veikt ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu, ja šo portfeli veido viens vai vairāki Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētie finanšu instrumenti.

(3)Sabiedrība, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta licence šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai, drīkst sniegt konsultācijas par ieguldījumiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajos finanšu instrumentos un veikt ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību turēšanu un administrēšanu.

(31)Sabiedrība drīkst reģistrēt un izplatīt Pan-Eiropas privāto pensiju produktu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. jūnija regulu (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) un Privāto pensiju fondu likuma III1 nodaļu.

(4)Sabiedrība nedrīkst sniegt vienīgi šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus, kā arī šā panta trešajā daļā minētos blakuspakalpojumus, ja tai saskaņā ar šo likumu nav atļauts sniegt šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus.

(5)Sabiedrība papildus šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā minētajām darbībām drīkst veikt privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu saskaņā ar Privāto pensiju fondu likumu un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldi saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu.

(51)Sabiedrība, kas saņēmusi atļauju sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus, ir tiesīga sniegt Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114)
3. panta
4. punkta
5. un
6. apakšpunktā minētos kriptoaktīvu pakalpojumus, pirms tam saņemot atļauju Regulā Nr. 2023/1114 noteiktajā kārtībā.

(6)Sabiedrība nav tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī šā likuma 76.pantā noteiktajā kārtībā, ja tā par pamatdarbību ir izvēlējusies vienīgi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu.

(7)Sabiedrība nav tiesīga sniegt šajā pantā neminētus pakalpojumus. 6 (19.06.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.2013., 28.04.2022., 13.10.
2. un 13.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 30.12.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu)
6. pants. Sabiedrības atrašanās vieta un firma

(1)Latvijā reģistrētas sabiedrības valdei (sabiedrības sēdeklim) jāatrodas Latvijā.

(2)Sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" vai tās saīsinājums "IPS".

(3)Komercsabiedrības, kas neveic šajā likumā paredzēto darbību, savā firmā nedrīkst lietot papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz sabiedrību. 7 7.pants. Prasības sabiedrības akcionāriem

(1)Par sabiedrības akcionāru drīkst būt tikai tāda persona: 1) kuras identitāti iespējams pārbaudīt; 2) kurai ir nevainojama reputācija; 3) kurai ir stabils finansiālais stāvoklis, ko iespējams dokumentāri pierādīt.

(2)Izvērtējot personas reputāciju un finanšu stāvokli, Latvijas Banka pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par finansiālo stāvokli, kuri ļauj pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību sabiedrības kapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(3)Par sabiedrības akcionāru nevar būt fiziskā persona un juridiskās personas akcionāri un īpašnieki (patiesie labuma guvēji), uz kuriem var attiecināt šā likuma 9.panta trešās daļas 1., 2., 3. vai 5.punktā noteiktos ierobežojumus.

(4)Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt sabiedrības akcionāru identitāti, bet, ja sabiedrības akcionāri ir juridiskās personas, — ziņas par to akcionāriem un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums nodrošināt Latvijas Banku ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt. 8 (11.03.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 7.1 pants. Būtiskas līdzdalības iegūšana, samazināšana un izbeigšana sabiedrībā

(1)Būtisku līdzdalību sabiedrībā drīkst iegūt persona, kura atbilst sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām, kā arī nodrošina šā panta septītajā daļā noteikto kritēriju izpildi.

(2)Persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Latvijas Bankas mājaslapā internetā.

(3)Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(4)Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai ja sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Latvijas Bankas mājaslapā internetā.

(5)Latvijas Banka divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta otrajā vai ceturtajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Latvijas Bankas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(6)Latvijas Bankai šā panta septītajā daļā noteiktajā vērtēšanas perioda laikā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(7)Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā panta piektajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās sabiedrības noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, un ņem vērā šīs personas iespējamo ietekmi uz sabiedrības vadību un darbību, kā arī šādus kritērijus: 1) personas nevainojama reputācija un atbilstība sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām; 2) tās personas nevainojama reputācija un pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs sabiedrības darbību; 3) personas finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību; 4) vai sabiedrība spēs pildīt un turpmāk pildīs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās komercsabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā šī sabiedrība iekļausies, neierobežo Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp sabiedrības uzraudzības institūcijām un noteikt sabiedrības uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu; 5) vai ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības, vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(8)Pieprasot šā panta sestajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Bankai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību sabiedrībā, nav pakļauta apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes (reģistrācijas) vieta nav dalībvalstī. Ja Latvijas Banka ir pārtraukusi šā panta septītajā daļā noteikto 60 darbdienu vērtēšanas periodu, pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(9)Latvijas Banka šā panta septītajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā, ja: 1) persona neatbilst šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem; 2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju; 3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju.

(10)Latvijas Banka divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta septītajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta devītajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā.

(11)Ja Latvijas Banka šā panta septītajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai motivētu lēmumu, ar kuru aizliedz tai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā, uzskatāms, ka Latvijas Banka piekrīt šīs personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai sabiedrībā.

(12)Šā panta septītās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko personu, ja tās akcijas ir iekļautas Latvijas vai citas dalībvalsts regulētajā tirgū vai tādā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona Latvijas Bankai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(13)Ja Latvijas Banka ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību sabiedrībā, šī persona savu būtisko līdzdalību sabiedrībā iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīts šā panta piektajā daļā minētais rakstveida apstiprinājums par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā, Latvijas Bankas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Latvijas Banka var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(14)Izvērtējot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos paziņojumus, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts pārapdrošinātāju, dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(15)Izvērtējot personas finansiālā stāvokļa stabilitāti, prasības par brīvā kapitāla pietiekamību nav attiecināmas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

(16)Ja būtisku līdzdalību ieguvušas personas ietekme uz sabiedrību apdraud vai var apdraudēt sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme, mainīts sabiedrības padomes vai amatpersonu sastāvs, vai aizliegt attiecīgajai personai izmantot visas tās balsstiesības vai daļu no balsstiesībām.

(17)Persona, kura vēlas izbeigt mātes sabiedrības kontroli (izšķirošu ietekmi) pār Latvijas Bankas licencētu sabiedrību, samazināt būtiskas līdzdalības apmēru sabiedrībā zemāk par 20, 33 vai 50 procentu robežu vai izbeigt būtisku līdzdalību sabiedrībā, pirms akciju atsavināšanas rakstveidā paziņo par to Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda personas līdzdalības apmēru, kāds tas sabiedrībā būs pēc līdzdalības samazināšanas.

(18)Sabiedrība ne retāk kā reizi 12 mēnešu periodā iesniedz Latvijas Bankai to sabiedrības akcionāru sarakstu, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība, norādot līdzdalības apjomu. 9 (11.03.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011., 09.07.2013., 30.03.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 7.2 pants. Netieši iegūta līdzdalība Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru sabiedrībā, ņem vērā attiecīgās personas (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) šādas sabiedrībā iegūtās balsstiesības: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un ilgtermiņa rīcības politiku attiecībā uz sabiedrības pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā periodā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2.,
7. un 4.punkta noteikumiem; 6) balsstiesības, kuras izriet no konkrētajai personai turējumā nodotajām akcijām un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus; 7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus; 9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām. 10 (13.10.
8. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 7.3 pants. Neziņošanas sekas

(1)Ja persona, kas tiek turēta aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 7.1 panta trešajā daļā minēto informāciju un tās līdzdalība kopā aptver 10 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, tā nevar izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības. Latvijas Banka nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus un sabiedrību.

(2)Akcionāram nav tiesību izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības sabiedrībā, un akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz to pamata nedrīkst prasīt, lai tiktu izdarīti ieraksti komercreģistrā un citos publiskos reģistros, ja: 1) Latvija Banka šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju balsstiesības; 2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā pirms šā likuma 7.1 panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai; 3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā šā likuma 7.1 panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā.

(3)Ja sabiedrības akcionāram ir aizliegts izmantot tam piederošo akciju balsstiesības sabiedrībā, kopējo lemttiesīgo akciju skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām atņemot tās akcijas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta. Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz sabiedrības akcionāru, kuram būtiska līdzdalība sabiedrībā rodas citam akcionāram piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ. 11 (13.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 8.pants. Sabiedrības kapitāls

(1)Sabiedrības minimālais sākotnējais kapitāls ir 125000 euro.

(2)Sākotnējo kapitālu veido viens vai vairāki no Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr. 575/2013)
3. panta
4. punkta "a", "b", "c", "d" vai "e" apakšpunktā minētajiem elementiem.

(3)Ja sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmērs pārsniedz 250 000 000 euro, sabiedrībai nodrošina papildu pašu kapitālu, kura apmērs ir 0,02 procenti no summas, par kādu pārvaldīšanā esošo līdzekļu vērtība pārsniedz 250 000 000 euro. Šajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz sabiedrību, kuras pašu kapitāla apmērs ir 10 000 000 euro vai lielāks par to.

(4)(Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(5)Nosakot sabiedrības pašu kapitāla atbilstību šā likuma prasībām, par pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem uzskata: 1) sabiedrības pārvaldē esošo ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu līdzekļus, ieskaitot līdzekļus, kurus tā ir nodevusi pārvaldīšanā citai sabiedrībai, bet neieskaitot līdzekļus, kurus tā ir saņēmusi pārvaldīšanā no citas sabiedrības, ja minētie fondi nav dibināti kā juridiskās personas; 2) sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu līdzekļus, ja minētie fondi dibināti kā juridiskās personas. 3) sabiedrības pārvaldīto privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus un valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu līdzekļus.

(6)Sabiedrības pašu kapitāls nekad nedrīkst būt mazāks par lielāko no šādiem lielumiem: 1) minimālā sākotnējā kapitāla un atbilstoši šā panta trešās daļas prasībām aprēķinātā papildu pašu kapitāla kopsummu; 2) summu, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014
3. pantā.

(7)Sabiedrība, saņemot Latvijas Bankas atļauju, drīkst nodrošināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā minētā papildu pašu kapitāla ar tāda paša apmēra garantiju kuru izsniegusi: 1) kredītiestāde, kas saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, kura ietilpst Desmit valstu grupā; 2) dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci apdrošināšanas veikšanai.

(8)(Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)

(9)Pašu kapitāls ir Regulas Nr. 575/2013

1. panta
2. punkta
3. apakšpunktā minētais kapitāls, sabiedrībai nodrošinot, ka vismaz 75 procentus no pirmā līmeņa kapitāla veido Regulas Nr. 575/2013
4. pantā minētais pirmā līmeņa pamata kapitāls un otrā līmeņa kapitāls nepārsniedz vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla.

(10)(Izslēgta ar 19.09.

1. likumu) 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 19.06.2008., 13.10.2011., 09.07.2013., 19.09.2013., 30.03.2017., 28.04.2022., 23.09.
2. un 13.10.
3. likumu, kas stājas spēkā 03.11.
4. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 9.pants. Prasības sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām

(1)Par sabiedrības amatpersonu drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām: 1) tā ir pietiekami kompetenta tajā jomā, par kuru būs atbildīga; 2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze; 3) tai ir nevainojama reputācija; 4) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2)Par sabiedrības padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām.

(3)Par sabiedrības padomes locekli un amatpersonu nevar būt persona, kura: 1) ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību vai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu; 2) notiesāta vai kurai piemērots prokurora priekšraksts par sodu saistībā ar šīs daļas 1. punktā minētā tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, atbrīvojot no soda, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, — kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā; 3) ir sniegusi nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Latvijas Bankai dokumentus, lai saņemtu licenci sabiedrības darbībai.

(4)Izvērtējot sabiedrības amatpersonu un padomes locekļu reputāciju, Latvijas Banka ņem vērā šo personu paziņojumā sniegto informāciju, no iepriekšējām darbavietām saņemtās atsauksmes un citas ziņas par minēto personu iepriekšējo profesionālo pieredzi. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 10.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti un ziņas

(1)Lai saņemtu licenci, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumam pievieno dokumentus par sabiedrības reģistrāciju, akcionāriem, padomes locekļiem un amatpersonām, par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas nodrošināšanai izstrādātajām procedūrām un politikām, kā arī citus šajā pantā minētos dokumentus.

(2)Par sabiedrību un tās akcionāriem Latvijas Bankai iesniedzami šādi dokumenti: 1) dokuments, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu; 2) sabiedrības akcionāru saraksts un šādas ziņas par akcionāriem:

1. a)par fiziskajām personām — pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)],
2. b)par juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas,
3. c)dokumenti, kas apliecina sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) finanšu līdzekļu esamību un izcelsmi, lai viņi varētu veikt ieguldījumus sabiedrības kapitālā,
4. d)ziņas par sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) īpašniekiem (līdz fiziskajai personai, par kuru sniedz ziņas atbilstoši šā punkta "a" apakšpunktam).

(3)Par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām Latvijas Bankai iesniedzami šādi dokumenti un ziņas: 1) paziņojums, kuru aizpilda katrs sabiedrības padomes loceklis un katra amatpersona. Paziņojumā norādāma šāda informācija:

1. a)sabiedrības firma un amats, uz kuru persona kandidē,
2. b)vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds
3. ir)un pilsonība,
4. c)izglītība (zinātniskais grāds),
5. d)kvalifikācijas paaugstināšana,
6. e)vai ir bijusi sodāmība,
7. f)vai ir bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību,
8. g)iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu īss apraksts; 2) pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)]; 3) izglītību apliecinošu dokumentu kopijas.

(4)Šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, par kuru paziņojums sagatavots, kā arī sabiedrības valdes priekšsēdētājs.

(5)Latvijas Bankai iesniedzams sabiedrības ieinteresēto personu saraksts. Sarakstā norāda katras personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, izglītību, amatus, kurus tā ieņēmusi pēdējo piecu gadu laikā, un uz darba aprakstu attiecināmos sabiedrības un attiecīgās personas noslēgto līgumu noteikumus. Juridiskā persona norāda firmu, reģistrācijas numuru un pārvaldes institūciju locekļus, kā arī iesniedz Latvijas Bankai pēdējā gada pārskatu.

(6)Par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu Latvijas Bankai iesniedzami šādi dokumenti: 1) organizatoriskās struktūras apraksts ar skaidri norādītiem padomes un amatpersonu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem. Ja sabiedrība plāno izveidot filiāles, Latvijas Bankai iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu; 2) vadības informācijas sistēmas apraksts; 3) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenie principi; 4) būtisku darbības risku pārvaldīšanas politikas un procedūru apraksts; 5) digitālās darbības noturības stratēģija un informācijas drošības politika saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. decembra regulas (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk — Regula Nr. 2022/2554) un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām; 6) iekšējās revīzijas sistēmas apraksts, arī noteikumi par to, kā tiek pārbaudīti sabiedrības un tās darbinieku uz pašu rēķina veiktie darījumi un to atbilstība prasībām par interešu konfliktu novēršanu; 7) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru apraksts; 8) fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras apraksts; 9) interešu konflikta novēršanas politika; 10) darījumu izpildes politika; 11) procedūras apraksts par iekšējās ziņošanas kārtību attiecībā uz šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, kā arī saņemto ziņojumu izskatīšanas kārtība.

(7)Par sabiedrības plānoto darbību Latvijas Bankai iesniedz vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem izstrādātu un sabiedrības akcionāru sapulces apstiprinātu darbības plānu, kas izvērsti atspoguļo sabiedrības darbības stratēģiju (norāda arī tos pakalpojumus, kurus sabiedrība plāno sniegt papildus pamatdarbībai), finansiālās prognozes, ietverot pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli vismaz triju turpmāko darbības gadu beigās, finansiālās darbības rezultāta pārskata projektu par vismaz trim turpmākajiem darbības gadiem, pašu kapitāla aprēķina projektu un fiksēto pieskaitāmo izdevumu summu gadā, tirgus izpētes aprakstu, kā arī citu informāciju, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības plānoto darbību.

(71)Sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai dokumentu, kurā apraksta un skaidro, kā pārvaldnieka ieguldījumu stratēģijā tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana šīs akciju sabiedrības pārvaldē (turpmāk — iesaistīšanās politika), ja ieguldījumu politika paredz ieguldīt ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas vai privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

(72)Ja sabiedrība plāno sniegt šā likuma

1. panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus, tā iesniedz Latvijas Bankai dokumentus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma
2. panta prasībām.

(8)Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(9)Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas Latvijas Bankai sniegtajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Latvijas Bankai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(10)Latvijas Banka konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām pirms licences izsniegšanas sabiedrībai, ja sabiedrība ir: 1) dalībvalstī licencētas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība; 2) tādas sabiedrības meitas sabiedrība, kuras meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība; 3) tāda sabiedrība, kuru kontrolē persona, kas vienlaikus kontrolē citu dalībvalstī licencētu sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 13.10.2011., 30.03.2017., 20.06.2019., 28.04.2022., 23.09.2021. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 11.pants. Licences izsniegšanas noteikumi

(1)Latvijas Banka lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(2)Latvijas Banka izsniedz licenci 10 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu.

(3)Latvijas Banka neizsniedz licenci, ja: 1) dibinot sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti; 2) sabiedrības padomes locekļi un amatpersonas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām; 3) sabiedrības kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām; 4) sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 5) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar sabiedrību, ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām sabiedrībā ir būtiska līdzdalība; 7) Latvijas Banka konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve.

(4)Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc atteikumā norādīto trūkumu novēršanas.

(5)Latvijas Banka par licences izsniegšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 13.10.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu
6. pants. Grozījumi sabiedrības licencē

(1)Ja sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie pakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādītā pakalpojuma sniegšanas, tā vienlaikus ar attiecīgu iesniegumu Latvijas Bankai iesniedz: 1) papildinājumus darbības plānā un grozījumus iekšējās kontroles sistēmas politikās un procedūrās, kas nepieciešami, lai nodrošinātu attiecīgo pārvaldes pakalpojumu sniegšanu atbilstoši šā likuma prasībām; 2) dokumentus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 103. panta prasībām, ja sabiedrība vēlas uzsākt šā likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu.

(2)Lēmumu par grozījumiem sabiedrības licencē Latvijas Banka pieņem viena mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas. 16 (28.04.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 13.pants. Sabiedrības darbības vispārīgie noteikumi

(1)Sabiedrība tai izsniegtās licences darbības laikā ievēro un izpilda šādas prasības: 1) nodrošina, lai tiktu ievērotas sabiedrības darbību regulējošās prasības atbilstoši šim likumam un Latvijas Bankas noteikumiem; 2) nodrošina tās pārvaldes pakalpojumu raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, ņemot vērā ilgtspējas riskus, šajā sistēmā ietverot šādus pamatelementus:

1. a)sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri norādītiem padomes un amatpersonu pienākumiem un pilnvaru sadalījumu attiecībā uz darījumu veikšanu un kontroli, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem,
2. b)sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu,
3. c)iekšējās kontroles procedūras; 3) nodrošina, lai tās darbībā tiktu ievēroti iekšējās kontroles sistēmas funkcionēšanai izstrādātie noteikumi, politikas un procedūras, tai skaitā sabiedrības noteiktā kārtība, kādā veicami personīgie darījumi vai darījumi ar finanšu instrumentiem uz sabiedrības pašas rēķina, kā arī ieguldījumu apliecību pirkšanas un atpakaļpirkšanas pieteikumu izpildes kārtība; 4) nodrošina tās sniegtajiem pārvaldes pakalpojumiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti, kā arī tāda elektronisko datu glabāšanas, aizsardzības un kontroles mehānisma izveidi, lai būtu iespējams rekonstruēt ar fonda līdzekļiem veiktos darījumus pēc to izcelsmes, darījumā iesaistītajām pusēm, darījuma būtības, veikšanas laika un vietas, kā arī lai tiktu pārraudzīta fonda ieguldījumu atbilstība fonda prospektam, pārvaldes nolikumam un šā likuma prasībām; 41) nodrošina tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Regulas Nr. 2022/2554 un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām; 5) nodrošina darījumu attaisnojuma dokumentu glabāšanu 10 gadus, kā arī citu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu; 6) nodrošina, ka tiek izveidota, īstenota un ievērota efektīva sabiedrības interešu konfliktu novēršanas politika. Sabiedrība veic visus nepieciešamos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas var rasties pakalpojumu sniegšanas laikā, un, ja tos nav iespējams novērst, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret tās pārvaldītajiem fondiem; 7) nodrošina, ka pašas sabiedrības un tās klientu finanšu instrumenti un naudas līdzekļi tiek turēti, iegrāmatoti un uzskaitīti šķirti; 8) nodrošina, ka tiek izveidota, īstenota un ievērota efektīva fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūra, saskaņā ar kuru tiek reģistrēti un izskatīti ieguldītāju un iespējamo ieguldītāju iesniegumi un sūdzības (strīdi) un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šīm sūdzībām (strīdiem); 9) nodrošina amatpersonu un darbinieku atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs sabiedrības noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa; 10) nodrošina, ka tiek izveidots speciāls un neatkarīgs ziņošanas kanāls, kas darbiniekiem nodrošina iespēju anonīmi pārvaldes sabiedrības ietvaros ziņot par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, kā arī nodrošina, ka tiek īstenota efektīva saņemto ziņojumu izskatīšanas kārtība.

(11)Sabiedrība, kura kārto fonda ieguldījumu apliecību turētāju reģistru, ir atbildīga par fonda ieguldītājiem un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, ja šī sabiedrība nav ievērojusi normatīvajos aktos par fonda ieguldījumu apliecību turētāju reģistra kārtošanu noteiktos pienākumus.

(12)Sabiedrība, kas pārvalda citā dalībvalstī nodibinātu fondu vai izplata ieguldījumu fondu apliecības citā dalībvalstī, papildus šā panta pirmās daļas prasībām izstrādā un ievēro procedūru, kura nodrošina informācijas pieejamību pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma. Minētajā procedūrā sabiedrība nosaka par šajā daļā minētās informācijas pieprasījumu izpildi atbildīgo kontaktpersonu.

(13)Sabiedrība nodrošina, ka ieguldītājiem pirms ieguldījumu apliecību iegādes tiek bez maksas sniegta attiecīgā fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu apliecības piedāvā iegādāties vai konsultācijas par ieguldījumiem šajā fondā sniedz sabiedrība vai jebkura cita juridiskā vai fiziskā persona, kuru sabiedrība ir pilnvarojusi šādu darbību veikšanai. Sabiedrība ir atbildīga par šīs daļas prasību ievērošanu.

(2)Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus, tā papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām ievēro un izpilda šādas prasības: 1) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu); 2) pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par pakalpojuma sniegšanu; 3) pirms līguma par pakalpojuma sniegšanu noslēgšanas, kā arī visā līguma darbības laikā nodrošina, lai klientam būtu pietiekama informācija, kas ļauj izvērtēt sniegtā pakalpojuma būtību un ar to saistītos finanšu riskus; 4) pirms līguma noslēgšanas informē klientu par tiem līgumā paredzētajiem strīdus gadījumiem, kuri tiks izskatīti ārpustiesas ceļā, un šādu strīdu izskatīšanas kārtību; 5) piedalās ieguldītāju aizsardzības sistēmā atbilstoši to regulējošajiem normatīvajiem aktiem; 6) ievēro un izpilda citas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas prasības, kas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma XII nodaļu un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma IV nodaļu ir noteiktas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz šādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumu — portfeļa pārvaldību, ieguldījumu konsultācijas vai finanšu instrumentu turēšanu; 7) ievēro un izpilda Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojumu deleģēšanu; 8) nodrošina amatpersonu un darbinieku atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs sabiedrības noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa.

(3)Sabiedrība, ciktāl tas nepieciešams klienta interešu nodrošināšanai un aizsardzībai, atbilstoši klientam sniegtā pakalpojuma raksturam un apjomam pieprasa no klienta informāciju par: 1) klienta pieredzi un zināšanām par pakalpojuma sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem; 2) mērķiem, kurus klients vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem; 3) klienta finansiālo stāvokli.

(4)Ja klients atsakās sniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, kā arī neinformē par pārmaiņām sabiedrībai sniegtajā informācijā, sabiedrība nav atbildīga klientam par sekām, kuras rodas tāpēc, ka sabiedrības rīcībā nav šīs informācijas.

(5)(Izslēgta ar 13.10.2011. likumu)

(6)Sabiedrībai, veicot ar fonda pārvaldi saistītās darbības, arī izmantojot pie fonda mantas piederošo akciju (kapitāla daļu) balsstiesības, nav nepieciešama fonda ieguldītāju piekrišana.

(7)Sabiedrībai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret turētājbanku vai trešajām personām, ja tas izriet no attiecīgajiem apstākļiem un nerada prasību dublēšanos vai nevienlīdzīgu attieksmi pret fonda ieguldītājiem. Tomēr tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.

(8)Sabiedrība atbild par zaudējumiem, ko fonda ieguldītājiem nodarījušas sabiedrības amatpersonas vai pilnvarotās personas, pārkāpjot šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus, ļaunprātīgi izmantojot tām piešķirtās pilnvaras vai nolaidīgi veicot savus pienākumus.

(9)Sabiedrībai ir pienākums 10 dienu laikā no grozījumu izdarīšanas dienas rakstveidā informēt Latvijas Banku par jebkuriem grozījumiem sabiedrības un turētājbankas ieinteresēto personu sarakstos, kā arī par jebkuriem grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Bankai iesniegtajos dokumentos un informācijā.

(10)Latvijas Bankai 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām, ir tiesības neatļaut šīm personām uzsākt pienākumu pildīšanu, ja minētās personas neatbilst vai Latvijas Banka nevar pārliecināties par to atbilstību šā likuma prasībām.

(11)Sabiedrība, kas pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vismaz reizi gadā sagatavo ieguldījumu plānu kritiskās situācijas analīzi, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz ieguldījumu plāna portfeli, analizējot un dokumentējot iespējamos attīstības scenārijus. Kritiskās situācijas analīzei izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu atsevišķa faktora nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz ieguldījumu plāna portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz ieguldījumu plāna portfeli, konstatējot šo ārkārtējo, bet iespējami nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu cēloni.

(12)Sabiedrības valde apstiprina kritiskās situācijas analīzes rezultātus un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām kritiskās situācijas analīzē minēto notikumu vai izmaiņu iestāšanās gadījumā. Šo valdes apstiprināto kritiskās situācijas analīzi un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Latvijas Bankai.

(13)Latvijas Bankai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību, kādā veicama kritiskās situācijas analīze, nosakot iespējamos testējamos faktorus un scenārijus.

(14)Papildus šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība veic un iesniedz Latvijas Bankai ārpuskārtas kritiskās situācijas analīzi.

(15)Prasības attiecībā uz sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas izveidi nosaka Latvijas Banka.

(16)Prasības attiecībā uz šajā pantā minēto atalgojuma politiku un praksi nosaka Latvijas Banka. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011., 30.03.2017., 28.04.2022., 23.09.2021. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 13.1 pants. Sabiedrības pienākumi, sniedzot pārvaldes pakalpojumus

(1)Sabiedrībai, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, ir pienākums rīkoties taisnīgi un neatkarīgi no turētājbankas un kā godīgam, gādīgam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt, lai attiecīgie pakalpojumi tiktu sniegti ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību vienīgi fonda un fonda ieguldītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs un neapdraudot finanšu tirgus stabilitāti.

(11)Sabiedrība nedrīkst darboties vienlaikus kā pārvaldes pakalpojumu sniedzējs un kā turētājbanka.

(2)Sabiedrība fonda ieguldītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs nodrošina: 1) skaidru, precīzu un caurskatāmu finanšu instrumentu novērtēšanas metožu izmantošanu, lai pierādītu, ka pārvaldīšanā esošo portfeļu vērtība ir noteikta pareizi; 2) ka fonda ieguldītājiem un pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem netiek noteiktas nepamatotas izmaksas.

(3)Sabiedrība nodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pārvaldīšanā esošo fondu ieguldītājiem, nevērtējot kāda fonda ieguldītāja vai kādas fonda ieguldītāju grupas intereses augstāk par citu fonda ieguldītāju interesēm.

(4)Sabiedrība izstrādā un ievēro procedūru, kas novērš ļaunprātīgu rīcību, kura var ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti, lai nepieļautu tādu situāciju, ka atsevišķu fonda ieguldītāju interesēs veiktu sabiedrības darbību rezultātā tiek īstenota negodīga attieksme pret citiem fonda ieguldītājiem vai apdraudēta finanšu tirgus stabilitāte un integritāte.

(5)Sabiedrībai ir aizliegts saistībā ar ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāna ieguldījumu pārvaldīšanu vai administratīvo vadību, kā arī privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu ieguldījumu pārvaldīšanu veikt vai saņemt maksājumus, kā arī sniegt vai pieņemt cita veida labumu, izņemot maksājumus: 1) ko veic vai saņem pārvaldes pakalpojuma saņēmējs vai persona, kas rīkojas tā vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem pārvaldes pakalpojuma saņēmējs vai persona, kas rīkojas tā vārdā; 2) ko veic vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, ja:

1. a)maksājuma vai labuma esība, raksturs un summa vai, ja summa nav nosakāma, šīs summas aprēķināšanas metode ir izskaidrota pārvaldes pakalpojuma saņēmējam pilnīgā, precīzā un saprotamā veidā pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas. Šo informāciju var sniegt kopsavilkuma veidā, bet fonda ieguldītājam ir tiesības saņemt arī detalizētu informāciju,
2. b)maksājuma veikšanas vai cita veida labuma sniegšanas nolūks ir paaugstināt attiecīgā pakalpojuma kvalitāti un šis nolūks neietekmē sabiedrības pienākumu rīkoties klientu interesēs; 3) kas nodrošina attiecīgā pakalpojuma sniegšanu vai ir nepieciešami šā pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā finanšu instrumentu turēšanas izmaksas, norēķinu un tirdzniecības vietas izmaksas, administratīvās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, ja maksājumi pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli klientu interesēs. 18 (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.) 13.2 pants. Pienācīga rūpība pārvaldes pakalpojumu sniegšanā

(1)Sabiedrība ievēro pienācīgu rūpību ieguldījumu izvēlē un pārvaldīšanā ne tikai pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs, bet arī tādēļ, lai neapdraudētu finanšu tirgus stabilitāti un integritāti.

(2)Sabiedrība nodrošina, ka: 1) tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis, kā arī fonda pārvaldnieks ir ieguldījumu jautājumos kompetentas personas; 2) ieguldījumi tiek veikti tikai tādos finanšu instrumentos, par kuru būtību sabiedrības amatpersonām ir izpratne un ir pieejama risku izvērtēšanai nepieciešamā informācija.

(3)Sabiedrība izstrādā un dokumentē darījumu veikšanas un kontroles kārtību, lai nodrošinātu, ka lēmumi, kas tiek pieņemti par ieguldījumiem pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, ir izvērtēti un izpildīti ar pienācīgu rūpību un saskaņā ar fonda prospektā noteikto ieguldījumu mērķi, ieguldījumu politiku un ieguldījumu ierobežojumiem.

(4)Sabiedrība ar pienācīgu rūpību pieņem lēmumus par risku pārvaldīšanas funkcijas deleģēšanu vai deleģētā pakalpojuma saņemšanas pārtraukšanu. Šai nolūkā sabiedrība izstrādā un ievēro kārtību, kādā izvērtējama un pārbaudāma persona, kurai tiks deleģēta riska pārvaldīšanas funkcija, šīs personas kompetence un spēja uzticami, profesionāli un efektīvi veikt fonda risku pārvaldīšanu, kā arī pastāvīgu šīs personas darbības novērtēšanas procedūru.

(5)Sabiedrība, izpildot šā panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas prasības, ņem vērā ilgtspējas riskus.

(6)Ja sabiedrība lēmumā par ieguldījumiem ņem vērā svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem atbilstoši Regulas Nr. 2019/2088

1. panta
2. punkta "a" apakšpunkta vai Regulas Nr. 2019/2088
3. panta
4. vai
5. punkta prasībām, sabiedrība šo ietekmi ņem vērā, arī izpildot šā panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas prasības. 19 (13.10.
6. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.
7. likumu, kas stājas spēkā 31.05.
8. Piektā un sestā daļa stājas spēkā 01.08.
9. Sk. pārejas noteikumu
10. punktu) 13.3 pants. Labāko rezultātu nodrošināšana

(1)Sabiedrība, izpildot lēmumus par darījumu slēgšanu ieguldījumu portfeļu pārvaldīšanas ietvaros, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem nodrošinātu pēc iespējas labākus rezultātus, ņemot vērā darījuma cenu, izmaksas, izpildes ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, darījuma apmēru un specifiku vai jebkurus citus apsvērumus attiecībā uz darījuma rīkojuma izpildi.

(2)Izvērtējot šā panta pirmajā daļā minēto faktoru nozīmīgumu darījumu rīkojumu izpildē, ņem vērā arī šādus kritērijus: 1) fonda prospektā vai pārvaldes nolikumā noteikto ieguldījumu mērķi, ieguldījumu politiku un riskus; 2) rīkojuma veidu; 3) finanšu instrumenta — rīkojuma priekšmeta — veidu; 4) iespējamo darījumu rīkojuma izpildes vietu (regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma, sistemātisks internalizētājs, tirgus uzturētājs vai cits likviditātes nodrošinātājs). Sabiedrība izstrādā un īsteno darījumu izpildes politiku, kas paredz, kā tiek izvērtēti minētie kritēriji un šā panta pirmajā daļā minētie faktori, lai pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem nodrošinātu labāko iespējamo rezultātu.

(3)Šā panta pirmās un otrās daļas prasības attiecināmas arī uz tādai personai nodoto darījumu rīkojumu izpildi, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām (turpmāk šajā pantā — persona).

(4)Sabiedrība darījumu izpildes politikā attiecībā uz katru finanšu instrumentu veidu norāda personu, kurai var tikt nodoti darījumu rīkojumi to izpildei. Sabiedrība ir tiesīga slēgt vienošanos ar personu par rīkojumu izpildi tikai tad, ja ir ievērotas visas šā panta prasības.

(5)Lai varētu atklāt trūkumus un konstatētos trūkumus novērst, sabiedrība regulāri izvērtē darījumu izpildes politiku un ar to saistīto procedūru efektivitāti, īpaši pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā citai personai nodoto rīkojumu izpildes kvalitāti. Darījumu izpildes politiku sabiedrība pārskata reizi gadā vai gadījumā, kad rodas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē sabiedrības spēju arī turpmāk nodrošināt pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem labāko iespējamo rezultātu.

(6)Sabiedrībai, kas plāno sniegt pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī reģistrētam fondam, kas dibināts kā komercsabiedrība, ir pienākums pirms tam, kad tā sāk sniegt pārvaldes pakalpojumus, saņemt fonda piekrišanu tās izstrādātajai darījumu izpildes politikai.

(7)Sabiedrība savā mājaslapā internetā publicē darījumu izpildes politiku, kā arī informāciju par šajā politikā veiktajām būtiskajām izmaiņām.

(8)Sabiedrībai ir pienākums pierādīt, ka pārvaldes pakalpojumu saņēmēja vārdā izpildītie darījumu rīkojumi, tai skaitā citai personai izpildei nodotie darījumu rīkojumi, atbilst darījumu izpildes politikai. 20 (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 13.4 pants. Darījumu rīkojumu izpildes noteikumi

(1)Sabiedrība izstrādā procedūras un ievieš nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tūlītēju, godīgu un ātru to darījumu rīkojumu izpildi, kuri saistīti ar pārvaldes pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem. Rīkojoties pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, sabiedrība nodrošina šādu prasību izpildi: 1) rīkojumi, kas izpildīti pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, tiek nekavējoties un precīzi reģistrēti; 2) salīdzināmi pārvaldes pakalpojumu saņēmēju rīkojumi tiek izpildīti nekavējoties to iesniegšanas secībā, ja vien rīkojumu īpatnības vai tirgus apstākļi tos nepadara neizpildāmus šādā veidā vai minēto personu intereses neprasa citādu rīcību; 3) darījuma rezultātā saņemtie finanšu instrumenti vai naudas līdzekļi tiek nekavējoties un pilnībā ieskaitīti pārvaldes pakalpojumu saņēmēja finanšu instrumentu kontā vai naudas līdzekļu kontā.

(2)Sabiedrība, kā arī ar sabiedrību saistītas personas nedrīkst ļaunprātīgi izmantot to rīcībā esošo informāciju par neizpildītiem pārvaldes pakalpojumu saņēmēju rīkojumiem.

(3)Sabiedrībai ir tiesības apvienot darījuma rīkojumu klienta vārdā ar darījuma rīkojumu pašas sabiedrības vārdā vai cita klienta vārdā tikai tad, ja tai ir izstrādāta un tiek īstenota rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika. Rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika var būt iekļauta darījumu izpildes politikā un paredz: 1) apvienot rīkojumus tikai tad, ja nekas neliecina, ka rīkojumu apvienošana varētu kaitēt to klientu interesēm, kuru rīkojumus apvieno; 2) apvienoto rīkojumu godīgu sadalījumu un skaidrojumu par to, kā rīkojumu apmērs un cena ietekmē rīkojumu sadalīšanu un izpildi; 3) kārtību, kādā tiek sadalīti ar apvienoto rīkojumu saistītie darījumi, ja apvienotais rīkojums ir izpildīts daļēji; 4) kārtību, kas nodrošina šā panta ceturtās un piektās daļas prasību izpildi attiecībā uz rīkojumu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vai citu klientu vārdā un rīkojumu par darījumiem pašas sabiedrības vārdā sadalīšanu vai pārdalīšanu.

(4)Ja sabiedrība ir apvienojusi rīkojumus par darījumiem savā vārdā ar vienu vai vairākiem rīkojumiem klientu vārdā, tā attiecīgo darījumu sadala vai pārdala, nekaitējot klientu interesēm.

(5)Ja sabiedrība apvieno rīkojumu klienta vārdā ar rīkojumu par darījumu savā vārdā un apvienotais rīkojums tiek izpildīts daļēji, tā attiecīgos darījumus sadala prioritārā secībā — vispirms par labu klientam un tad — sabiedrībai. Ja sabiedrība var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi rīkojumu izpildīt ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai vispār nebūtu varējusi izpildīt, tā attiecībā uz darījumu savā vārdā var piemērot proporcionālu ienākumu sadalījumu. 21 (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 13.5 pants. Iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšana

(1)Sabiedrība nodrošina, ka fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūra ir brīvi pieejama sabiedrības atrašanās vietā un elektroniskā veidā sabiedrības mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota.

(2)Fonda ieguldītāji un iespējamie ieguldītāji var bez maksas iesniegt sabiedrības norādītajā pakalpojumu sniegšanas vietā iesniegumus un sūdzības par saņemtajiem pārvaldes pakalpojumiem.

(3)Sabiedrība 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts rakstveida iesniegums vai sūdzība (strīds) par pārvaldes pakalpojumu, sniedz rakstveida atbildi. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, sabiedrība ir tiesīga to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesnieguma vai sūdzības (strīda) iesniedzējam.

(4)Sabiedrība, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī vai izplata Latvijā reģistrēta ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecības citā dalībvalstī, nodrošina fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras tulkojumu un attiecīgo iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanu sabiedrības un fonda uzņēmējvalsts noteiktajā valodā.

(5)Fonda ieguldītāji, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegumus un sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tie saistīti ar pārvaldes pakalpojumu sniegšanu.

(6)Ja fonda ieguldītājs cieš zaudējumus sabiedrības sniegtās nepareizās informācijas dēļ vai tādēļ, ka sabiedrība nav pildījusi šā likuma prasības, fonda ieguldītājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā. 22 (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 14.pants. Interešu konflikts

(1)Sabiedrība nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli samazina iespēju rasties interešu konfliktam starp: 1) sabiedrību un tās klientiem; 2) sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem; 3) sabiedrības klientiem; 4) sabiedrības klientiem un sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem; 5) alternatīvo ieguldījumu fondu vai tā ieguldītājiem un sabiedrības pārvaldē esošu ieguldījumu fondu vai ieguldījumu fonda ieguldītājiem; 6) sabiedrību un akciju sabiedrību, kuras akcijās sabiedrība iegulda ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas vai privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus, ja šīs akciju sabiedrības juridiskā adrese ir dalībvalstī un tās akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

(2)Lai identificētu interešu konfliktu veidus, kas var rasties, sniedzot pārvaldes pakalpojumus un veicot tādas darbības, kas var kaitēt fonda interesēm, sabiedrība ņem vērā situācijas, kad sabiedrība vai ar sabiedrību saistīta persona, vai persona, kura kontrolē (tieši vai netieši) sabiedrību: 1) varētu gūt peļņu vai novērst finansiālus zaudējumus uz fonda rēķina; 2) ir ieinteresēta fondam vai citam klientam sniedzama pakalpojuma vai fonda vārdā veicama darījuma rezultātā, kas neatbilst fonda interesēm; 3) finansiāli vai citādi ir ieinteresēta darboties par labu citam klientam vai klientu grupai, nevis fonda interesēs; 4) veic tādas pašas darbības gan fonda, gan klienta interesēs vai tādas klientu grupas interesēs, kura nav fonds; 5) saņem vai saņems par fondam sniegto pārvaldes pakalpojumu no citas personas, kura nav fonds, atlīdzību tādā naudas, preču vai pakalpojumu veidā, kas nav standarta maksa par šo pakalpojumu.

(3)Sabiedrība, identificējot interešu konfliktu veidus, ņem vērā: 1) sabiedrības intereses, tai skaitā intereses, kas izriet no sabiedrības piederības pie kādas grupas vai no pakalpojumu un darbību izpildes, kā arī klientu intereses un sabiedrības pienākumus pret fondu; 2) divu vai vairāku pārvaldīto fondu intereses.

(31)Identificējot tos interešu konfliktu veidus, kuru pastāvēšana var kaitēt fonda interesēm, sabiedrība ņem vērā arī tādu interešu konfliktu veidus, kuri var rasties, integrējot ilgtspējas riskus tās procesos un sistēmās, tai skaitā iekšējās kontroles sistēmā

(4)Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, sabiedrība atbilstoši tās lielumam un organizācijai, kā arī darījumu specifikai, apjomam un sarežģītībai izstrādā interešu konfliktu novēršanas politiku. Ja sabiedrība ietilpst komercsabiedrību grupā, interešu konfliktu novēršanas politika paredz arī tādu interešu konfliktu novēršanu, kuri var rasties citas grupā ietilpstošas komercsabiedrības darbības vai struktūras dēļ.

(5)Sabiedrība interešu konfliktu novēršanas politikā: 1) identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada būtisku apdraudējumu vai kaitējumu fondam vai viena vai vairāku klientu interesēm sakarā ar pārvaldes pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrība vai trešā persona sabiedrības vārdā; 2) nosaka interešu konflikta novēršanai nepieciešamās procedūras un pasākumus.

(6)Nosakot interešu konfliktu novēršanas procedūras un pasākumus, sabiedrība nodrošina, ka tie ir samērīgi ar pašas sabiedrības vai tās grupas lielumu un profesionālo darbību, kurā sabiedrība ietilpst, kā arī ar klientu interešu apdraudējuma būtiskumu.

(7)Izpildot šā panta piektās daļas 2.punkta prasības, sabiedrība atbilstoši tās struktūrai un sniegto pakalpojumu veidiem paredz: 1) efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp tām ar sabiedrību saistītām personām, kuras iesaistītas pārvaldes pakalpojumu sniegšanā un kuru darbībā pastāv interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm; 2) atsevišķu uzraudzību ar sabiedrību saistītām personām, kuru galvenie pienākumi ir pārvaldes pakalpojumu sniegšana klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšana klientiem vai fonda ieguldītājiem, kuru intereses var būt konfliktā vai kuri citādā veidā pārstāv atšķirīgas intereses, kas var nonākt konfliktā, tai skaitā ar sabiedrības interesēm; 3) novērst tiešu saikni starp atalgojumu vai ienākumiem, ko gūst ar sabiedrību saistītas personas, kuru darbība saistīta ar atšķirīgu pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, ja interešu konflikts var rasties attiecībā uz pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesā veiktajām darbībām; 4) pasākumus, kas novērš vai ierobežo trešo personu neatbilstošu ietekmi uz pārvaldes pakalpojumiem un ko veic ar sabiedrību saistīta persona; 5) pasākumus, kas novērš vai kontrolē ar sabiedrību saistītu personu vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu dažādās pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesā ietilpstošās darbībās, ja šāda iesaistīšana var vājināt interešu konfliktu pārvaldību; 6) citas papildu procedūras un pasākumus, kas nepieciešami un piemēroti, lai novērstu interešu konflikta rašanos, ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko sabiedrība saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami.

(8)Sabiedrība glabā un pastāvīgi atjaunina informāciju par ieguldījumu fondu pārvaldes darbībām, kuras veikusi pati vai kuras veiktas tās vārdā un izraisījušas vai, ja šīs darbības turpinās, var izraisīt interešu konfliktu, kas būtiski apdraud viena vai vairāku fondu vai citu klientu intereses.

(9)Pārvaldes pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas informē sabiedrības valdi par gadījumu, kad organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko sabiedrība saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar pienācīgu pārliecību nodrošinātu, ka kaitējuma risks fonda vai tā ieguldījumu apliecību turētāju interesēm būs novērsts. Pēc tam kad sabiedrības valde tiek informēta par šajā daļā minēto gadījumu, tā pieņem attiecīgus lēmumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu fonda un tā ieguldījumu apliecību turētāju interešu aizsardzību.

(10)Sabiedrība, izmantojot jebkuru piemērotu pastāvīgu informācijas nesēju, informē ieguldītājus par šā panta devītajā daļā minētajiem gadījumiem un pieņemto lēmumu.

(11)Sabiedrība nodrošina, lai viens un tas pats sabiedrības darbinieks veiktu tikai vienu no šādiem pienākumiem: 1) sabiedrībai piederošo finanšu instrumentu pārvaldīšana un ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei; 2) fonda ieguldījumu un klientu finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana un ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei; 3) finanšu instrumentu darījumu iegrāmatošana.

(12)Sabiedrībai ir pienākums izstrādāt kārtību, kādā tā var izmantot balsstiesības, kas izriet no fonda ieguldījumu portfelī esošajiem finanšu instrumentiem. Minētajā kārtībā nosaka darbības, kas nepieciešamas, lai: 1) uzraudzītu un nodrošinātu to, ka balsstiesības tiek izmantotas saskaņā ar attiecīgā fonda ieguldījumu mērķiem un politiku; 2) novērstu vai pārvaldītu visus no balsstiesību izmantošanas izrietošos interešu konfliktus.

(13)Sabiedrība savā mājaslapā internetā publicē īsu šā panta divpadsmitajā daļā minētās kārtības izklāstu, kā arī pēc pieprasījuma bez maksas informē fonda ieguldītājus par darbībām, kas veiktas, pamatojoties uz šo kārtību.

(14)Sabiedrībai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus citā sabiedrībā, kā arī iegādāties pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecības.

(15)Šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz sabiedrības pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecību iegūšanu, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad sabiedrība pārņem citas sabiedrības izveidota fonda pārvaldi. Šādā gadījumā sešu mēnešu laikā no pārņemšanas pabeigšanas dienas sabiedrība veic attiecīgus pasākumus, lai tās turpmākā darbība atbilstu šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem.

(16)Ja sabiedrība pārvalda klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus, arī privātā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu līdzekļus, tā nedrīkst šajā portfelī ietilpstošos līdzekļus ieguldīt sabiedrības pārvaldīšanā esošajos fondos, ja vien ar klientu noslēgtajā līgumā par šā pakalpojuma sniegšanu šāds pilnvarojums nav nepārprotami piešķirts. 23 (13.10.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013., 20.06.
2. un 28.04.
3. likumu, kas stājas spēkā 31.05.
4. 3.1 daļa stājas spēkā 01.08.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 14.1 pants. Personīgo darījumu veikšanas ierobežojumi

(1)Personīgais darījums ir tirdzniecības darījums ar finanšu instrumentiem, ko veikusi ar sabiedrību saistīta persona, vai darījums, kas veikts šīs personas vārdā, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) darījums nav izpildīts ar sabiedrību saistītas personas darba pienākumu vai profesionālās darbības ietvaros; 2) darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder ar sabiedrību saistītai personai; 3) darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder ar sabiedrību saistītas personas laulātajam, bērnam, pabērnam (laulātā bērns, kas nav minētās personas bērns) vai citam radiniekam, kuram vismaz vienu gadu pirms darījuma veikšanas bijusi kopīga saimniecība ar minēto personu; 4) darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder citai personai, kura ir tieši vai netieši mantiski ieinteresēta darījuma iznākumā, kas nav maksa par darījuma izpildi.

(2)Ar sabiedrību saistītām personām ir aizliegts: 1) veikt personīgo darījumu, pamatojoties uz tādu iekšējo informāciju atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, kas personai ir pieejama, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību sabiedrībā, kā arī veikt personīgo darījumu, izmantojot vai izpaužot darījuma noslēpumu saturošu informāciju, vai veikt personīgo darījumu, kas ir pretrunā ar šajā likumā sabiedrībai noteiktajām prasībām; 2) ieteikt trešajai personai veikt ar finanšu instrumentiem tādu darījumu, kurš personai, kas darījumu ieteikusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1.punktā minētie ierobežojumi, vai kurš citādi izraisītu tās rīcībā esošās informācijas par neizpildītiem klienta uzdevumiem ļaunprātīgu izmantošanu, izņemot gadījumu, kad darījums tiek ieteikts, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību; 3) atklāt trešajai personai informāciju vai izteikt viedokli, ja persona, kas informāciju atklājusi, zina vai tai vajadzētu zināt, ka informācijas atklāšanas rezultātā trešā persona veiks vai varētu veikt vai ieteikt citai personai veikt tādu darījumu ar finanšu instrumentiem, kurš personai, kas informāciju atklājusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1. punktā minētie ierobežojumi, vai kurš citādi izraisītu tās rīcībā esošās informācijas par neizpildītiem klienta uzdevumiem ļaunprātīgu izmantošanu, izņemot gadījumu, kad informācija tiek atklāta vai viedoklis tiek izteikts, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību.

(3)Ar sabiedrību saistītas personas informē sabiedrību par to veiktajiem personīgajiem darījumiem.

(4)Sabiedrība nodrošina, ka ar sabiedrību saistītām personām tiek darīts zināms šajā pantā noteiktais pienākums informēt sabiedrību par to veiktajiem personīgajiem darījumiem un attiecībā uz personīgo darījumu veikšanu noteiktajiem ierobežojumiem.

(5)Sabiedrībai ir tiesības noteikt, ka ar sabiedrību saistītai personai personīgo darījumu veikšanai ir nepieciešama sabiedrības izsniegta atļauja.

(6)Sabiedrība uzrauga, kā ar sabiedrību saistītas personas ievēro šā panta prasības.

(7)Sabiedrība izveido un uztur reģistru, kurā glabā informāciju par darījumiem, ko veikušas ar sabiedrību saistītas personas, pamatojoties uz attiecīgo personu sniegto vai uzraudzības gaitā atklāto informāciju. Ja sabiedrība kādu pārvaldes pakalpojumu deleģē citai personai, ārpakalpojumu līgumā paredz ar sabiedrību saistītu personu personīgo darījumu reģistra uzturēšanas kārtību un kārtību, kādā sabiedrība no deleģētā pakalpojuma sniedzēja var saņemt informāciju par šo personu veiktajiem personīgajiem darījumiem.

(8)Ja sabiedrība ir noteikusi, ka personīgo darījumu veikšanai nepieciešama atļauja, tā glabā informāciju par personīgo darījumu veikšanai izsniegtajām atļaujām vai atteikumiem izsniegt atļauju.

(9)Šā panta noteikumus nepiemēro, ja: 1) personīgais darījums ir veikts ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālas pārvaldīšanas ietvaros un sakarā ar šo darījumu nav notikusi iepriekšēja saziņa starp portfeļa pārvaldītāju un ar sabiedrību saistītu personu vai citu personu, kuras vārdā darījums tiek veikts; 2) personīgais darījums ir veikts ar fonda ieguldījumu apliecībām un ar sabiedrību saistīta persona vai cita persona, kuras vārdā darījums veikts, nav iesaistīta fonda pārvaldē. 24 (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Sk. pārejas noteikumu 45. punktu) 14.2 pants. Sabiedrības un turētājbankas darbības neatkarība

(1)Sabiedrība, pārvaldot ieguldījumu fondu, nodrošina, ka tiek ievērotas Eiropas Komisijas

1. gada
2. decembra Deleģētās regulas (ES) Nr. 2016/438, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65 attiecībā uz depozitārija pienākumiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2016/438)
3. panta prasības.

(2)Ja sabiedrība, pārvaldot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, ietilpst vienā komercsabiedrību grupā ar turētājbanku, sabiedrība izpilda vienu no šādām prasībām: 1) ievēro Regulas Nr. 2016/438 24. panta prasības; 2) iesniedz Latvijas Bankai ikgadēju zvērināta revidenta ziņojumu, kurā zvērināts revidents atbilstoši Latvijas Bankas saskaņā ar šā panta trešo daļu izdotajiem ieteikumiem (vadlīnijām) sniedz viedokli par to, vai turētājbankas un sabiedrības atrašanās vienā komercsabiedrību grupā nerada nelabvēlīgu ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu atbildīgu un efektīvu pārvaldi un turētājbankas pienākumu pienācīgu izpildi, tai skaitā izvērtējot pienākumu un atbildības sadalījumu starp sabiedrību un turētājbanku.

(3)Latvijas Banka izdod ieteikumus (vadlīnijas) par kritērijiem, kurus zvērināts revidents ņem vērā, sniedzot viedokli par šā panta otrās daļas 2. punktā minēto apstākļu konstatēšanu.

(4)Sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai šā panta otrās daļas

1. punktā minēto ziņojumu līdz nākamā gada
2. aprīlim. 25 (30.03.
3. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
5. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 15.pants. Fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšana

(1)Sabiedrība uz līguma pamata var deleģēt tiesības sniegt atsevišķus fonda pārvaldē ietilpstošos pakalpojumus (turpmāk — fonda pārvaldes pakalpojumi) citai personai, kurai ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.

(11)Ja sabiedrība, kas pārvalda citā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu, vēlas deleģēt kādu šā fonda pārvaldes pakalpojumu, Latvijas Banka pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas no sabiedrības nekavējoties par to informē fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

(2)Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu sabiedrība drīkst deleģēt tikai citai sabiedrībai vai citā dalībvalstī licencētam pārvaldes pakalpojumu sniedzējam.

(3)Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu nedrīkst deleģēt sabiedrībai, kura vienlaikus ir turētājbankas ieinteresētā persona, sabiedrības ieinteresētā persona vai jebkura cita persona, kuras intereses var būt pretrunā ar sabiedrības vai fonda ieguldītāju interesēm.

(4)Pirms fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas citai personai sabiedrība izstrādā attiecīgu pakalpojumu deleģēšanas politiku un procedūru, kas nosaka: 1) kārtību, kādā sabiedrība lemj par pakalpojumu deleģēšanu; 2) fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas līguma (turpmāk — deleģēšanas līgums) slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību; 3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas atbildīgas par sadarbību ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniedzēju (turpmāk — pakalpojuma sniedzējs) un saņemtā fonda pārvaldes pakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus; 4) ar fonda pārvaldes pakalpojuma saņemšanu saistīto risku novērtēšanas un pārvaldīšanas kārtību; 5) sabiedrības rīcību gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt deleģēšanas līguma noteikumus.

(5)Šā panta ceturtajā daļā minēto politiku un procedūru sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai pirms fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšanas citai personai. Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izskata un izvērtē to atbilstību šā likuma prasībām.

(6)Ja tiek deleģēta fonda ieguldījumu pārvaldīšana, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu par minētā pakalpojuma deleģēšanas nepieciešamību un deleģēšanas līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi sabiedrības amatpersona, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu, ja vien sabiedrība to jau nav iesniegusi Latvijas Bankai iepriekš.

(7)Sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai visus šajā likumā paredzēto Latvijas Bankai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi sakarā ar fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanu ir izdarīti.

(8)Pakalpojuma sniedzējs drīkst uzsākt fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, ja Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā un sestajā daļā minēto dokumentu saņemšanas nav nosūtījusi sabiedrībai lēmumu, ar kuru tai aizliedz saņemt plānoto fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumu no attiecīgā pakalpojuma sniedzēja.

(9)Fonda administratīvās vadības vai fonda mārketinga pakalpojumu deleģēšanas gadījumā sabiedrība piecu darbdienu laikā pēc deleģēšanas līguma noslēgšanas informē par to Latvijas Banku, iesniedzot deleģēšanas līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi sabiedrības amatpersona.

(10)Deleģēšanas līgumā sabiedrība iekļauj vismaz šādus noteikumus: 1) saņemamā fonda pārvaldes pakalpojuma aprakstu; 2) precīzas saņemamā fonda pārvaldes pakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības; 3) sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

1. a)sabiedrības tiesības pastāvīgi uzraudzīt deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanas kvalitāti,
2. b)sabiedrības tiesības dot pakalpojuma sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,
3. c)sabiedrības tiesības pieprasīt pakalpojuma sniedzējam pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu; 4) Latvijas Bankas tiesības iepazīties ar šā panta trīspadsmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no pakalpojuma sniedzēja citu informāciju, kas saistīta ar fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanu un ir nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

(11)Latvijas Banka aizliedz deleģēt fonda pārvaldes pakalpojumus, ja: 1) fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšana traucē sabiedrībai pilnvērtīgi pārvaldīt fondu un var aizskart fonda ieguldītāju intereses; 2) fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšana traucē Latvijas Bankai veikt sabiedrības darbības uzraudzību; 3) deleģēšanas līgums neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja paredzamo sadarbību deleģēšanas līguma darbības laikā; 4) fonda prospektā nav minēti tie pakalpojumi, kurus sabiedrība vēlas deleģēt citai personai; 5) pēc pakalpojumu deleģēšanas sabiedrība vairs nesniedz nevienu no fonda pārvaldē ietilpstošajiem pakalpojumiem.

(12)Sabiedrība nodrošina, lai ne vēlāk kā 10 dienas pirms tam, kad deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu uzsāk sniegt cita persona, fonda ieguldītāji tiktu par to informēti fonda pārvaldes nolikumā vai fonda prospektā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā fonda ieguldītājiem sabiedrība norāda deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma veidu un šā likuma 57.panta trešās daļas 22.punktā minēto informāciju par pakalpojuma sniedzēju.

(13)Latvijas Bankai ir tiesības veikt pakalpojuma sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai pakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no šā pakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

(14)Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai sabiedrība, kas deleģējusi fonda pārvaldes pakalpojumus citai personai, nekavējoties izbeidz spēkā esošo deleģēšanas līgumu, ja konstatē: 1) ka sabiedrība neveic deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami; 2) ka sabiedrība neveic ar deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi; 3) pakalpojuma sniedzēja darbībā būtiskus trūkumus, kuri apdraud vai var apdraudēt sabiedrības saistību izpildi; 4) ka iestājies kāds no šā panta vienpadsmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

(15)Pārvaldes pakalpojuma deleģēšana citai personai neatbrīvo sabiedrību no šajā likumā noteiktās atbildības par fonda pārvaldi. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 16.pants. Fonda pārvaldes tiesību nodošana citai sabiedrībai

(1)Sabiedrība drīkst nodot tās izveidotā fonda pārvaldi citai sabiedrībai tikai ar Latvijas Bankas atļauju.

(2)Lai saņemtu Latvijas Bankas atļauju nodot fonda pārvaldi, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievienojami šādi dokumenti: 1) fonda nodošanas līgums; 2) fonda prospekta, fonda ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas un fonda pārvaldes nolikuma, kā arī turētājbankas līguma grozījumi, kurus nepieciešams izdarīt saistībā ar sabiedrības maiņu.

(3)Latvijas Banka mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju nodot fonda pārvaldi citai sabiedrībai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) fonda pārvaldes nodošana neaizskar fonda ieguldītāju intereses; 2) fonda pārvaldes nodošanai iesniegtie dokumenti ir sagatavoti atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām; 3) sabiedrība, kurai tiek nodota fonda pārvalde, atbilst prasībām, kuras šajā likumā noteiktas sabiedrības kapitālam.

(4)Sabiedrība, kura nodod fonda pārvaldi, pēc Latvijas Bankas lēmuma saņemšanas fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē visus fonda ieguldītājus par sabiedrības maiņu, kā arī publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda nodošanu citai sabiedrībai. Paziņojumā norāda šīs sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un valdes atrašanās vietu.

(5)Līgums par fonda pārvaldes nodošanu citai sabiedrībai stājas spēkā ne agrāk kā mēnesi pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas. Grozījumi fonda prospektā, fonda ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā, fonda pārvaldes nolikumā un turētājbankas līgumā stājas spēkā vienlaikus ar līgumu par fonda pārvaldes nodošanu.

(6)Līdzko līgums par fonda pārvaldes nodošanu stājas spēkā, visas ar ieguldījumu fondu saistītās tiesības un pienākumi pāriet jaunajai sabiedrībai.

(7)Ja sabiedrība vēlas nodot fonda pārvaldes tiesības citā dalībvalstī licencētai sabiedrībai, sabiedrība, kurai tiek plānots nodot šīs fonda pārvaldes tiesības, papildus šajā pantā noteiktajam ievēro šā likuma 77.1 panta noteikumus. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 13.10.2011., 09.07.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) 17.pants. Fonda pārvaldes tiesību pāreja turētājbankai

(1)Ja sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, tiesības pārvaldīt fondu pāriet šā fonda turētājbankai, izņemot šā likuma 16.pantā noteikto gadījumu.

(2)Turētājbanka nekavējoties iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda pārvaldes tiesību pāreju. Paziņojumā norāda: 1) tās sabiedrības firmu, kuras pārvaldē šis ieguldījumu fonds atradās; 2) ieguldījumu fonda nosaukumu; 3) turētājbankas firmu un valdes atrašanās vietu.

(3)Sabiedrība, kuras tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu ir izbeigušās citādi, nevis ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, nekavējoties nodod turētājbankai visus ar fonda pārvaldi saistītos dokumentus.

(4)Turētājbankai, kurai pārgājušas ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības, ir visas sabiedrības tiesības, izņemot tiesības emitēt tās pārvaldē esošā fonda ieguldījumu apliecības un veikt apliecību atpakaļpirkšanu.

(5)Triju mēnešu laikā no fonda pārvaldes tiesību pārejas dienas turētājbanka nodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai. Latvijas Banka var šo termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

(6)Fonda pārvaldes tiesības nodot citai sabiedrībai drīkst tikai ar Latvijas Bankas atļauju.

(7)Ja šā panta piektajā daļā noteiktajos termiņos turētājbanka nenodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai, turētājbanka veic fonda likvidāciju. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu 18.pants. Fonda pārvaldes tiesību izbeigšanās Sabiedrības tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu izbeidzas: 1) līdz ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai; 2) līdz ar licences anulēšanu; 3) (izslēgts ar 09.07.
6. likumu); 4) līdz ar fonda likvidācijas pabeigšanu, ja to veic pati sabiedrība; 5) ar brīdi, kad Latvijas Banka ieceļ fonda likvidatoru saskaņā ar šā likuma 35.panta sesto daļu. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.
7. un 23.09.
8. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
9. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
10. Sk. pārejas noteikumu
11. punktu) 19.pants. Sabiedrības reorganizācija un likvidācija

(1)Sabiedrību drīkst reorganizēt vai likvidēt tikai ar Latvijas Bankas atļauju. Izvērtējot sabiedrības reorganizācijas procesu, Latvijas Banka, lai nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību, papildus Komerclikumā minētajiem pienākumiem var uzlikt sabiedrībai par pienākumu izpildīt noteiktus reorganizācijas nosacījumus.

(2)Sabiedrību reorganizē un likvidē saskaņā ar Komerclikumu.

(3)(Izslēgta ar 19.06.2008. likumu)

(4)(Izslēgta ar 19.06.2008. likumu)

(5)(Izslēgta ar 19.06.2008. likumu)

(6)Sabiedrība nedrīkst pabeigt savu likvidāciju, pirms nav beigušās tās tiesības pārvaldīt visus tās pārvaldē esošos ieguldījumu fondus un tā nav nokārtojusi visas saistības pret citiem saviem klientiem. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.

1. un 23.09.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
3. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
4. Sk. pārejas noteikumu
5. punktu) III nodaļa. Ieguldījumu fonds 20.pants. Ieguldījumu fonda un tā mantas tiesiskais statuss

(1)Ieguldījumu fonds ir atvērts fonds, kura mērķis ir apvienot publiski piesaistītus naudas līdzekļus ieguldīšanai šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot riska samazināšanas principu un šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, un kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums, ja fonda ieguldītāji to pieprasa, ne vēlāk kā mēneša laikā veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu. Ieguldījumu fonds nav juridiskā persona.

(2)Fonda manta ir fonda vai tā apakš­fondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšf­ondiem) ieguldītāju kopīga manta, un tā turama, iegrāmatojama un pārvaldāma šķirti no sabiedrības, citu tās pārvaldē esošo fondu vai to apakšfondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem), kā arī turētājbankas mantas. Fonda (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem) manta ir apakšfondu kopīgā manta. Šādam fondam nevar būt mantas, kas neietilpst kādā no apakšfondiem.

(3)Fonda ieguldītājam nav tiesību prasīt fonda dalīšanu. Šādu tiesību nav arī ieguldītāja ieķīlātās mantas ķīlas ņēmējam, kreditoram vai administratoram ieguldītāja maksātnespējas procesā.

(4)Fonda mantu nedrīkst iekļaut sabiedrības, turētājbankas vai trešās personas, pie kuras turētājbanka tur tai turēšanā nodotos fonda aktīvus, kā parādnieka mantā un sadalīt vai realizēt to kreditoru labā, ja sabiedrība, turētājbanka vai attiecīgā trešā persona pasludināta par maksātnespējīgu vai ir uzsākta parādnieka likvidācija.

(5)Prasījumus pret fonda ieguldītāju par tā saistībām var vērst uz viņa ieguldījumu apliecībām, bet ne uz fonda mantu. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 09.07.

1. un 30.03.
2. likumu, kas stājas spēkā 26.04.2017.) 21.pants. Fondu veidi 32 (Izslēgts ar 09.07.
3. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 22.pants. Fonda dibināšana

(1)Fondu dibina sabiedrība, apstiprinot fonda prospektu, fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un fonda pārvaldes nolikumu un noslēdzot turētājbankas līgumu.

(2)Lēmumu par fonda prospekta, fonda ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas un fonda pārvaldes nolikuma apstiprināšanu pieņem sabiedrības statūtos noteikta pārvaldes institūcija.

(3)Sabiedrība drīkst uzsākt fonda ieguldījumu apliecību emisiju un fonda pārvaldi tikai pēc fonda reģistrācijas Latvijas Bankā.

(4)Ieguldījumu fondu var dibināt kā fondu ar apakšfondiem.

(5)Katram apakšfondam fonda prospektā var noteikt atšķirīgu ieguldījumu politiku, pārvaldīšanas pakalpojumu samaksas noteikumus un valūtu.

(6)Šajā likumā ieguldījumu fondam noteiktās prasības un ierobežojumi fondam ar apakšfondiem ir attiecināmi uz katru apakšfondu atsevišķi.

(7)Sabiedrība, kas dibina un pārvalda naudas tirgus fondu, ievēro tās darbību regulējošās prasības, kuras nosaka Regula Nr. 2017/1131, šis likums un Latvijas Bankas noteikumi.

(8)Latvijas Banka citā dalībvalstī licencētas sabiedrības iesniegumu ieguldījumu fonda dibināšanai izskata atbilstoši šā likuma 77.1 pantā noteiktajai kārtībai. 33 (09.07.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.
2. un 23.09.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.10.
4. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.
5. Sk. pārejas noteikumu
6. punktu) 23.pants. Fonda reģistrācija

(1)Lai reģistrētu fondu, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu. Iesniegumam pievieno: 1) fonda prospektu (divus oriģināleksemplārus); 11) fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju (divus oriģināleksemplārus); 2) fonda pārvaldes nolikumu (divus oriģināleksemplārus); 3) turētājbankas līgumu; 4) to turētājbankas darbinieku sarakstu, kuri būs atbildīgi par turētājbankas funkciju izpildi (norāda darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un pēdējo triju gadu darba pieredzi).

(2)Sabiedrība šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus iesniedz Latvijas Bankai vienā no šādiem veidiem: 1) kā elektroniskus dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu; 2) kā papīra dokumentus (šajā gadījumā dokumentus iesniedz arī elektroniski, nosūtot uz Latvijas Bankas elektroniskā pasta adresi).

(3)Latvijas Banka 60 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi visus dokumentus, kuri sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pieņem lēmumu par fonda reģistrāciju.

(4)Latvijas Banka nereģistrē fondu šādos gadījumos: 1) sabiedrības pašu kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām; 2) fonda reģistrācijai iesniegtie dokumenti neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām; 3) turētājbankas darbiniekiem, kuri būs atbildīgi par turētājbankas pienākumu izpildi, nav attiecīgas pieredzes, lai nodrošinātu kvalificētu turētājbankas pienākumu izpildi; 4) fonda pārvaldes nolikumā vai prospektā ir paredzēts, ka fonda ieguldījumu apliecības nedrīkst laist publiskajā apgrozībā Latvijā; 5) sabiedrībai nav spēkā esošas licences pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. 34 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004., 08.03.2007., 13.10.2011., 09.07.2013. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 24.pants. Fonda nosaukums

(1)Fonda nosaukumā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu fonds" vai "investīciju fonds" vai tās saīsinājums "IF". Šīs vārdkopas un saīsinājumu nedrīkst iekļaut komersantu firmās.

(2)Fonda nosaukumam ir būtiski jāatšķiras no citu fondu nosaukumiem, kuru ieguldījumu apliecības vai tām pielīdzināmie vērtspapīri tiek izplatīti Latvijā. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.) 25.pants. Fonda ieguldītāju tiesības

(1)Fonda ieguldītājam ir šādas tiesības: 1) bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības, ja likums nenosaka citādi; 2) proporcionāli ieguldījumu apliecību skaitam saskaņā ar likumu un fonda prospektu piedalīties darījumos ar fonda mantu gūto ienākumu sadalē; 3) proporcionāli ieguldījumu apliecību skaitam piedalīties fonda likvidācijas ieņēmumu sadalē.

(2)Fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība atpērk tā ieguldījumu apliecības.

(3)(Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(4)Citas fonda ieguldītāju tiesības nosaka likums un fonda prospekts. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 26.pants. Fonda ieguldītāju atbildības norobežošana

(1)Fonda ieguldītājs neatbild par sabiedrības saistībām.

(2)Fonda ieguldītājs atbild par prasījumiem, kuri var tikt vērsti pret fonda mantu, tikai ar tam piederošajām fonda daļām.

(3)Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta noteikumiem, nav spēkā ar noslēgšanas brīdi. 37 27.pants. Slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce 38 (Izslēgts ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 28.pants. Fonda pārvaldes nolikums

(1)Fonda pārvaldes nolikums (turpmāk — nolikums) nosaka fonda pārvaldīšanas kārtību un ieguldījumu ierobežojumus.

(2)Nolikumam jābūt brīvi pieejamam visiem fonda ieguldītājiem pēc to pieprasījuma.

(3)Nolikumā norāda: 1) fonda nosaukumu; 2) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un licences numuru; 3) fonda pārvaldes vispārīgos principus un kārtību, īpaši norādot lēmumu pieņemšanas kompetenci un kārtību, kādā var rīkoties ar fonda mantu; 31) fonda ieguldījumu ierobežojumus; 4) fonda ieguldītāju apkalpošanas kārtību, īpaši norādot to, kādā kārtībā:

1. a)izsniedzams fonda prospekts un fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija,
2. b)(izslēgts ar 24.10.2002. likumu),
3. c)(izslēgts ar 24.10.2002. likumu),
4. d)sniedzama informācija par tām pārmaiņām darījumos ar fonda mantu gūto ienākumu sadalē, kuras skar fonda darbību, un par līdzīgiem notikumiem,
5. e)veicama ieguldījumu apliecību emisija, atpakaļpirkšana un atpakaļpieņemšana; 5) fonda vērtības, ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas, kā arī fonda ienākumu aprēķināšanas principus; 51) to, ka fonda dažādu klašu ieguldījumu apliecību līdzekļus (ja šādas klases ieguldījumu apliecībām ir izveidotas) iegulda atbilstoši fonda prospektā noteiktajai ieguldījumu politikai un ievērojot noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. Ieguldījumu apliecībās nostiprinātās tiesības un saistības aptver visu fonda mantu. Viena fonda vienas klases ieguldījumu apliecībās ir nostiprinātas vienādas tiesības; 52) katras klases ieguldījumu apliecībām raksturīgās iezīmes, nostiprinātās tiesības un darījumu specifiku šo tiesību īstenošanai, kā arī sniedz norādi par fonda ienākumu un pastāvīgo maksu, kas nav tieši saistītas ar attiecīgās klases ieguldījumu apliecību darījumiem, sadalījumu; 53) fonda darījumu uzskaites kārtību, lai nodrošinātu, ka darbības rezultāts no darījumiem vienas klases ieguldījumu apliecību ietvaros neietekmē citā ieguldījumu apliecību klasē nostiprinātās ieguldītāju tiesības un intereses, kā arī kārtību, kādā vienas klases ieguldījumu apliecības tiek apmainītas pret citas klases ieguldījumu apliecībām, ja šāda iespēja ir paredzēta; 6) fonda likvidācijas kārtību; 7) kārtību, kādā notiek fonda pārvaldes tiesību un mantas nodošana turētājbankai vai citām personām; 8) kārtību, kādā noris sabiedrības sadarbība ar turētājbanku fondu pārvaldīšanā; 9) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu); 10) fondam piekritīgu maksājumu veidu sarakstu un aprēķināšanas kārtību; 11) kārtību, kādā sniedzami publiski paziņojumi un publiski pieejamā informācija; 12) nolikuma grozīšanas kārtību.

(4)Nolikumā drīkst ietvert arī citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu vai Latvijas Bankas noteikumiem.

(5)Ja nolikumā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par nolikuma grozījumu reģistrāciju. Iesniegumam pievieno: 1) attiecīgās sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmumu par nolikuma grozījumu apstiprināšanu; 2) nolikuma grozījumus un fonda nolikuma tekstu, kurā ir iekļauti grozījumi. Nolikuma grozījumus un nolikuma tekstu sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai vienā no šā likuma 23.panta otrajā daļā minētajiem veidiem. 3) (izslēgts ar 11.03.2010. likumu)

(6)Latvijas Banka izskata iesniegtos grozījumus un 15 darbdienu laikā reģistrē grozījumus, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar fonda ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(7)Grozījumi nolikumā stājas spēkā ne agrāk kā 10 dienas pēc to reģistrācijas Latvijas Bankā vai citā Latvijas Bankas noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no grozījumu reģistrācijas dienas un tiek noteikts, ievērojot nolikuma grozījumu saturu un fonda ieguldītāju intereses.

(8)Ja sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus informācijā, kas tiek sniegta saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu, sabiedrība izdara attiecīgus grozījumus nolikumā, tos iepriekš nereģistrējot Latvijas Bankā, bet atbilstoši šā panta piektās daļas 2.punktam iesniedzot Latvijas Bankai pilnu nolikuma tekstu. Šādi grozījumi nolikumā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijā. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.2013., 30.03.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 29.pants. Fonda pārvaldnieks

(1)Sabiedrības valde ieceļ katram ieguldījumu fondam pārvaldnieku (turpmāk — fonda pārvaldnieks), kurš rīkojas ar pārvaldāmā fonda mantu saskaņā ar sabiedrības statūtiem un fonda nolikumu.

(2)Fonda pārvaldnieks drīkst strādāt tikai vienā ieguldījumu sabiedrībā.

(3)Fonda pārvaldnieks drīkst pārvaldīt vairākus vienas sabiedrības pārvaldē esošus fondus. 40 30.pants. Fonda vērtība un fonda daļas vērtība

(1)Fonda vērtība (turpmāk arī — fonda aktīvu neto vērtība) ir fonda aktīvu vērtības un saistību vērtības starpība. Apakšfonda vērtība ir apakšfonda aktīvu vērtības un sais­tību vērtības starpība.

(2)Fonda daļa ir vienā ieguldījumu apliecībā nostiprinātās prasījuma tiesības atbilstoši fonda daļas vērtībai. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, ieguldījumu apliecībā nostiprinātās prasījuma tiesības nosaka katrai klasei atsevišķi atbilstoši fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumiem.

(3)Fonda daļas vērtība ir fonda vērtības dalījums ar emitēto, bet neatpirkto ieguldījumu apliecību skaitu. Apakšfonda daļas vērtība ir apakšfonda vērtības dalījums ar emitēto, bet neatpirkto ieguldījumu apliecību skaitu. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, katras klases ieguldījumu apliecību vērtību aprēķina, ņemot vērā šīs klases ieguldījumu apliecībās nostiprinātās tiesības.

(4)Fonda daļas vērtību sabiedrība nosaka katru dienu.

(5)(Izslēgta ar 09.07.

1. likumu) 41 (08.03.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.
3. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 31.pants. Atlīdzība sabiedrībai, turētājbankai un trešajām personām

(1)Atlīdzība sabiedrībai, turētājbankai un trešajām personām, kā arī jebkuri citi maksājumi, kas gulstas uz ieguldījumu fondu, jānomaksā no fonda mantas atbilstoši fonda prospekta noteikumiem.

(2)Ja ieguldījumu fondu līdzekļi tiek ieguldīti ieguldījumu fondos, ko pārvalda pati sabiedrība vai cita sabiedrība, kurai šī sabiedrība deleģējusi pārvaldes pakalpojumu vai ar kuru šai sabiedrībai ir ciešas attiecības, vai kurā šai sabiedrībai ir būtiska līdzdalība, nevienai no minētajām sabiedrībām nav tiesību uz komisijas naudu un kompensāciju par darījumiem, kas saistīti ar fonda mantas ieguldīšanu attiecīgajās ieguldījumu apliecībās vai to atpakaļpirkšanu.

(3)Par vienā grupā ietilpstošām komercsabiedrībām uzskata komercsabiedrības, kuru finanšu pārskati konsolidējami saskaņā ar starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 13.10.

1. un 09.07.
2. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 32.pants. Darījumi ar fonda mantu Sabiedrība veic darījumus ar fonda mantu saskaņā ar šo likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu. 43 33.pants. Darījumu ierobežojumi

(1)Sabiedrībai nav tiesību uzņemties saistības uz fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz fondu.

(2)Sabiedrība nedrīkst veikt bezatlīdzības darījumus ar fonda mantu.

(3)Prasījumi pret sabiedrību un fonda mantā ietilpstošie prasījumi nav savstarpēji ieskaitāmi.

(4)Fonda mantu nedrīkst ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām, izņemot, ja: 1) tā kalpo kā nodrošinājums, saņemot aizņēmumus šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā; 2) uz fonda mantas rēķina tiek veikti pārdošanas darījumi ar atpirkšanu (repo); 3) tā kalpo kā nodrošinājums, veicot darījumus ar šā likuma 65.pantā minētajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

(5)Sabiedrība nedrīkst, tieši vienojoties, atsavināt fonda mantu par labu: 1) šo fondu pārvaldošajai sabiedrībai un tās ieinteresētajām personām; 2) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu); 3) citiem fondiem, ko pārvalda tā pati sabiedrība.

(6)Sabiedrība nedrīkst, tieši vienojoties, iegādāties uz fonda rēķina mantu no šā panta piektajā daļā minētajām personām.

(61)Šā panta piektās daļas 1.punktā un sestajā daļā noteiktie ierobežojumi darījumiem ar sabiedrības ieinteresētajām personām nav attiecināmi uz darījumiem ar sabiedrības ieinteresētajām personām, kuras ir Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes.

(7)Tādu vērtspapīru iegādei, kurus emitējusi kāda no šā panta piektās daļas 1.punktā minētajām personām, fonda mantu drīkst izmantot tikai ar regulētā tirgus starpniecību.

(8)Uz fonda rēķina nedrīkst veikt šādas darbības: 1) izpildīt sabiedrības saistības, kuras tai radušās tās vārdā un uz tās rēķina; 2) emitēt vērtspapīrus, izņemot ieguldījumu apliecības; 3) uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem; 4) piešķirt aizdevumus. Minētais aizliegums nav attiecināms uz aktīvu pirkšanas darījumiem ar atpakaļpārdevumu (reversais repo), kurus ir atļauts veikt, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus.

(9)Sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz fonda rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 10 procentus no fonda vērtības.

(10)(Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(11)Sabiedrība nedrīkst ņemt aizņēmumus uz atvērtā fonda rēķina no šā panta piektajā daļā minētajām personām, izņemot bezprocentu aizņēmumus no sabiedrības un aizņēmumus no turētājbankas par procentu likmi, kas nepārsniedz finanšu tirgus vidējo kredītprocentu likmi aizņēmuma ņemšanas brīdī.

(12)Sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina pārdot finanšu instrumentus vai uzņemties saistības par finanšu instrumentu pārdošanu, ja tie darījuma noslēgšanas brīdī nav fonda manta.

(13)Sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina iegādāties mantu par cenu, kas ir augstāka par tirgus cenu, vai atsavināt fonda mantu par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu.

(14)Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, drīkst ieguldīt līdzekļus sabiedrības nodibinātajā ieguldījumu fondā, ja, akcionāram ieguldot līdzekļus fondā vai izstājoties no fonda, netiek aizskartas citu fonda ieguldītāju likumīgās intereses.

(15)Ja sabiedrības akcionārs, kuram ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, ir ieguldījis līdzekļus atbilstoši šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem, fonda pārskatos sniedzama informācija par šāda ieguldījuma apjomu.

(16)Veicot fonda pārvaldīšanu un saņemot nodrošinājumu saskaņā ar noslēgtajiem finanšu nodrošinājuma līgumiem, saņemot galvojumus, veicot aktīvu pārdošanas darījumus ar atpirkšanu, kā arī aizdodot vērtspapīrus vai veicot citus ar fonda pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem saistītus darījumus, sabiedrība pārliecinās, vai minētie darījumi nodrošina fonda ieguldījumu portfeļa efektīvu vadību.

(17)Fonda ieguldījumu portfeļa efektīva vadība tiek nodrošināta, ja šā panta sešpadsmitajā daļā minētie darījumi atbilst šādiem kritērijiem: 1) to izmantošana ir pamatota un ekonomiski izdevīga; 2) to izmantošana paredzēta vismaz vienam no šādiem mērķiem:

1. a)riska samazināšanai,
2. b)izmaksu samazināšanai,
3. c)fonda neto vērtības vai ienākumu palielināšanai atbilstoši fonda ieguldījumu riska profilam un šā likuma 66.pantā minētajiem ieguldījumu ierobežojumiem; 3) ar tiem saistītie riski tiek atbilstoši ietverti fonda riska pārvaldības procesā. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 24.10.2002., 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 34.pants. Fonda reorganizācija

(1)Fonda sadalīšana nav atļauta.

(2)Ieguldījumu fondus vai apakšfondus var apvienot tādos veidos, kādi noteikti šā likuma 1.panta 32.punktā, veicot gan iekšzemes apvienošanu, gan pārrobežu apvienošanu.

(3)(Izslēgta ar 09.07.2013. likumu)

(4)Fondu vai apakšfondu iekšzemes apvienošanu un pārrobežu apvienošanu, ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais pievienojamais fonds ir reģistrēts Latvijā, atļauj Latvijas Banka.

(5)Šā likuma 1.panta 32.punkta "a" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka: 1) visus pievienojamā fonda aktīvus un saistības nodod iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai; 2) pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par iegūstošā fonda ieguldītājiem un, ja apvienošanas noteikumi to paredz, tiem ir tiesības uz naudas samaksu, kas nepārsniedz 10 procentus no tiem piederošo pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības; 3) apvienošanai stājoties spēkā, pievienojamais fonds tiek uzskatīts par likvidētu.

(6)Šā likuma 1.panta 32.punkta "b" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka: 1) visus pievienojamā fonda aktīvus un saistības nodod jaunizveidotajam iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai; 2) pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par jaunizveidotā iegūstošā fonda ieguldītājiem un, ja apvienošanas noteikumi to paredz, tiem ir tiesības uz naudas samaksu, kas nepārsniedz 10 procentus no tiem piederošo pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības; 3) apvienošanai stājoties spēkā, pievienojamais fonds tiek uzskatīts par likvidētu.

(7)Šā likuma 1.panta 32.punkta "c" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka: 1) pievienojamā fonda neto aktīvus nodod iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai; 2) pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par iegūstošā fonda ieguldītājiem; 3) pievienojamais fonds turpina pastāvēt līdz saistību pilnīgai izpildei.

(8)Iegūstošā fonda pārvaldes sabiedrība sagatavo procedūru, kas ietver kārtību, kādā fonda turētājbankai tiek paziņots par aktīvu un, ja nepieciešams, saistību nodošanas pabeigšanu.

(9)Iegūstošais fonds sešus mēnešus pēc apvienošanas atļaujas saņemšanas var pārsniegt šā likuma 66.pantā, izņemot tā septīto un trīspadsmito daļu, noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.

(10)Fondu apvienošanas procesā iesaistīto fondu ieguldītājiem ir tiesības bez maksas, izņemot fondu ieturēto maksu ieguldījumu samazināšanas vai realizēšanas izmaksu segšanai, pieprasīt savu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai, ja iespējams, apmainīt tās pret tāda cita fonda ieguldījumu apliecībām, kuram ir līdzīga ieguldījumu politika un kuru pārvalda tā pati sabiedrība vai cita sabiedrība, ko ar attiecīgo sabiedrību saista ciešas attiecības vai būtiska līdzdalība. Šīs tiesības rodas brīdī, kad pievienojamā fonda un iegūstošā fonda ieguldītāji ir informēti par ierosināto apvienošanu saskaņā ar šā likuma 34.1 panta ceturto daļu vai 34.2 panta devīto daļu, un izbeidzas piecas darbdienas pirms dienas, kad tiek aprēķināts šā likuma 34.1 panta sešpadsmitajā daļā minētais apmaiņas koeficients.

(11)Latvijas Bankai fondu apvienošanas procesā ir tiesības ieguldītāju tiesisko interešu aizsardzības nolūkā pieprasīt vai atļaut, lai sabiedrība uz laiku pārtrauc apvienošanā iesaistīto fondu ieguldīj