Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums(Likuma nosaukums 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini (1) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) fonda ieguldītājs — persona, kurai pieder ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecība; 2) fonda manta — lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu; 3) ieguldījumu apliecība — pārvedams vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā vai apakšfondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības; 4) ieguldījumu fonds (turpmāk arī — fonds ) — lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī lietas, kas iegūtas darījumos ar fonda mantu; 5) ieguldījuma objekts — pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, noguldījums kredītiestādē un citi finanšu instrumenti, kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu; 6) sabiedrības amatpersonas — ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā; 7) sabiedrības ieinteresētās personas — ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni; 8) riska samazināšanas princips — finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus; 9) turētājbanka — persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus šajā likumā un turētājbankas līgumā noteiktos pienākumus; 10) turētājbankas ieinteresētās personas — turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni; 11) pārvedami vērtspapīri — kapitāla vērtspapīri (akcijas un citi kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā); obligācijas un citi parāda vērtspapīri; citi vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas un kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos pārvedamos vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā; 12) naudas tirgus instrumenti — likvīdas parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā un kuras parasti tirgo naudas tirgū; 13) (izslēgts ar 30.03.2017. likumu); 14) atvasinātie finanšu instrumenti — finanšu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem līgumiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu pārmaiņām, turklāt ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē; 15) pārvaldes pakalpojumi — ieguldījumu fondu pārvalde, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu, privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu un Pan-Eiropas privāto pensiju produkta pārvaldīšana; 16) pārvaldes sabiedrības izcelsmes valsts — valsts, kurā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir reģistrēta (kurā pārvaldes sabiedrībai ir juridiskā adrese); 17) pārvaldes sabiedrības uzņēmējvalsts — valsts, kuras teritorijā pārvaldes sabiedrībai ir filiāle vai kuras teritorijā pārvaldes sabiedrība sniedz pārvaldes pakalpojumus; 18) kontrole — personas kontrole pār komercsabiedrību, ja: a) šai personai ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības vai koncerna līguma pamata saskaņā ar koncernus regulējošajiem normatīvajiem aktiem, b) starp personu un komercsabiedrību pastāv šā punkta "a" apakšpunktā minētajām attiecībām analoģiskas attiecības; 19) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību; 20) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība; 21) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: a) dalības veidā — tieša līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no balsstiesībām vai pamatkapitāla, vai kontrole pār šāda apjoma balsstiesībām vai pamatkapitālu, b) kontroles veidā, c) ar vienu un to pašu personu kontroles veidā; 22) apakšfonds — nošķirta ieguldījumu fonda mantas daļa, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar šo mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas; 23) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu); 24) Desmit valstu grupa — valstis, kuras ar Starptautisko Valūtas fondu noslēgušas Vispārējo vienošanos par aizņēmumiem; 25) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu; 26) kritiskās situācijas analīze — analīze, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna portfeli; 27) fonda pārrobežu pārvalde — pārvaldes pakalpojums, kas tiek sniegts valstī, kas nav fonda pārvaldošās sabiedrības izcelsmes valsts; 28) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 29) fonda izcelsmes valsts — valsts, kurā fonds ir reģistrēts; 30) fonda uzņēmējvalsts — valsts, kura nav fonda izcelsmes valsts un kuras teritorijā ir atļauts laist publiskā apgrozībā šā fonda ieguldījumu apliecības; 31) filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta ieguldījumu pārvaldes sabiedrības struktūrvienība, kam nav juridiskās personas statusa un kas sniedz pārvaldes pakalpojumus, kurus atbilstoši dalībvalsts uzraudzības institūcijas izsniegtajai licencei ir tiesīga sniegt šī ieguldījumu pārvaldes sabiedrība; 32) fondu apvienošana — tiesisko pasākumu kopums, kura rezultātā: a) pievienojamais fonds — viens vai vairāki fondi vai apakšfonds — tiek pievienots iegūstošajam fondam — citam pastāvošam fondam vai apakšfondam. Pievienojamais fonds nodod visus savus aktīvus un saistības iegūstošajam fondam un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. Pievienojamā fonda ieguldītāji apmaiņā pret pievienojamā fonda ieguldījumu apliecībām saņem iegūstošā fonda ieguldījumu apliecības un samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no šo ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības, b) pievienojamais fonds — divi vai vairāki fondi vai apakšfonds —, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un saistības iegūstošajam fondam — jaundibinātajam fondam vai apakšfondam. Pievienojamā fonda ieguldītāji apmaiņā pret savām ieguldījumu apliecībām saņem iegūstošā fonda ieguldījumu apliecības un samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no šo ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības, c) pievienojamais fonds — viens vai vairāki fondi vai apakšfonds —, kas turpina pastāvēt līdz saistību izpildei, nodod visus savus aktīvus iegūstošajam fondam — tā paša fonda apakšfondam, jaundibinātajam fondam vai citam pastāvošam fondam vai tā apakšfondam; 33) fondu pārrobežu apvienošana — tādu fondu apvienošana: a) no kuriem vismaz divi ir reģistrēti dažādās dalībvalstīs, b) kuri reģistrēti vienā dalībvalstī un kurus apvieno jaunizveidotā fondā, ko reģistrē citā dalībvalstī; 34) fondu iekšzemes apvienošana — divu vai vairāku Latvijā reģistrētu ieguldījumu fondu apvienošana; 35) pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas ieguldītājam dod iespēju uzglabāt viņam personiski adresētu informāciju tā, lai nodrošinātu informācijas pieejamību un izmantošanu nemainītā veidā par informācijas sniegšanai nepieciešamo laikposmu; 36) galvenās un pakārtotās struktūras darījumi — galvenā un pakārtotā fonda veiktie savstarpējie struktūras darījumi, kas tiek veikti starp diviem ieguldījumu fondiem un kuru rezultātā pakārtotais fonds iegulda vismaz 85 procentus no saviem aktīviem galvenajā fondā; 37) pakārtotais fonds — ieguldījumu fonds vai tā apakšfonds, kurš ir saņēmis atļauju galvenās un pakārtotās struktūras darījuma veikšanai un kuram, neievērojot šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus ieguldījumu fondos, ir atļauts vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldīt citā ieguldījumu fondā vai apakšfondā; 38) galvenais fonds — ieguldījumu fonds vai tā apakšfonds, kura ieguldītājs ir cits ieguldījumu fonds, kas vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldījis šajā fondā vai apakšfondā; 39) ar sabiedrību saistīta persona — sabiedrības amatpersona, sabiedrības darbinieks, kā arī cita fiziskā persona, kura ir iesaistīta to pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, ko veic sabiedrība, un kuras darbību šī sabiedrība kontrolē, vai fiziskā persona, kura ir tieši iesaistīta deleģētā pakalpojuma sniegšanā tādai sabiedrībai, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus; 40) klients — ieguldījumu fonds, alternatīvo ieguldījumu fonds, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāns, privāto pensiju fondu izveidotais pensiju plāns, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos pārvaldes pakalpojumus, vai persona, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus; 41) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (turpmāk arī — pārvaldes sabiedrība vai sabiedrība) — komercsabiedrība, kuras pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde vai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvalde; 42) naudas tirgus fonds — ieguldījumu fonds, kuram piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulā (ES) 2017/1131 par naudas tirgus fondiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  2017/1131) noteiktās prasības. (2) Ar šajā likumā lietoto terminu "finanšu instrumenti" saprot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas Finanšu instrumentu tirgus likums. (3) Šādi termini atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulā (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (turpmāk — Regula Nr.  2019/2088) lietotajiem terminiem: 1) ilgtspējas risks — terminam "ilgtspējas risks" Regulas Nr.  2019/2088 2. panta 22. punkta izpratnē; 2) ilgtspējas faktori — terminam "ilgtspējas faktori" Regulas Nr.  2019/2088 2. panta 24. punkta izpratnē. (4) Termini "ilgtspējas ziņojums" un "konsolidētais ilgtspējas ziņojums" ir lietoti Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma izpratnē. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 24.10.2002., 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.2013., 30.03.2017., 25.10.2018., 28.04.2022., 13.10.2022. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir noteikt ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un ieguldījumu fondu tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un atbildību, dibināšanas kārtību un darbības principus, reglamentēt prasības ieguldījumu fondu pārvaldīšanai un ieguldījumu veikšanai, kā arī regulējošo prasību ievērošanas uzraudzību. 3 (09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 3.pants. Likumā regulētā darbība (1) Šis likums regulē kārtību, kādā tiek publiski piesaistīti naudas līdzekļi Latvijā un tiek veikta to apvienota ieguldīšana piesaistītāja vārdā. (2) Šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā iegūto naudas līdzekļu ieguldīšana atļauta tikai šajā likumā noteiktajos ieguldījuma objektos. (3) Šā panta pirmajā daļā minēto darbību drīkst veikt tikai: 1) Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai; 2) dalībvalstī licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 18.03.2004. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) II nodaļa. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība(Nodaļa 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 4.pants. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbības uzsākšana (1) Latvijā ieguldījumu pārvaldes sabiedrību dibina akciju sabiedrības formā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem. (11) Sabiedrība uzskatāma par finanšu tirgus dalībnieku Latvijas Bankas likuma izpratnē. (2) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu) (3) Sabiedrība drīkst uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Latvijas Banka šajā likumā noteiktajā kārtībā tai ir izsniegusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai (turpmāk — licence). (4) Licencē norāda tos pārvaldes pakalpojumus, kurus sabiedrība ir tiesīga sniegt atbilstoši šā likuma 5.pantam. (5) Latvijas Banka licenci izsniedz bez termiņa ierobežojuma. (6) Latvijas Banka savā mājaslapā internetā nodrošina pieejamību sabiedrības un ieguldījumu fonda darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011., 30.03.2017., 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. 1.1 daļas un trešās daļas jaunā redakcija, kā arī grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 5.pants. Sabiedrības darbības veidi (1) Sabiedrības pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana. Sabiedrības darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā regulē arī Valsts fondēto pensiju likums. Ieguldījumu fondu pārvalde ietver šādus pakalpojumus: 1) fonda ieguldījumu pārvaldīšana; 2) fonda administratīvā vadība, kas ietver šādas darbības: a) fonda juridisko lietu un grāmatvedības kārtošana, b) informācijas sniegšana pēc fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu pieprasījuma, c) fonda vērtības un ieguldījumu apliecību cenas noteikšana, d) fonda darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzība, e) fonda ienākuma sadale, f) ieguldījumu apliecību emisija un atpakaļpirkšana, g) norēķinu par līgumsaistībām izpilde, h) ar fonda līdzekļiem saistīto darījumu uzskaites kārtošana, i) fonda ieguldījumu apliecību turētāju reģistra kārtošana; 3) fonda mārketings (reklamēšana, ieguldījumu apliecību izplatīšana, tirgus izpēte un citi līdzīgi pakalpojumi). (2) Sabiedrība papildus ieguldījumu fondu pārvaldei drīkst veikt ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu, ja šo portfeli veido viens vai vairāki Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētie finanšu instrumenti. (3) Sabiedrība, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta licence šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai, drīkst sniegt konsultācijas par ieguldījumiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajos finanšu instrumentos un veikt ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību turēšanu un administrēšanu. (31) Sabiedrība drīkst reģistrēt un izplatīt Pan-Eiropas privāto pensiju produktu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulu (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) un Privāto pensiju fondu likuma III1 nodaļu. (4) Sabiedrība nedrīkst sniegt vienīgi šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus, kā arī šā panta trešajā daļā minētos blakuspakalpojumus, ja tai saskaņā ar šo likumu nav atļauts sniegt šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus. (5) Sabiedrība papildus šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā minētajām darbībām drīkst veikt privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu saskaņā ar Privāto pensiju fondu likumu un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldi saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu. (51) Sabiedrība, kas saņēmusi atļauju sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus, ir tiesīga sniegt Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114) 3. panta 1. punkta 24. un 25. apakšpunktā minētos kriptoaktīvu pakalpojumus, pirms tam saņemot atļauju Regulā Nr. 2023/1114 noteiktajā kārtībā. (6) Sabiedrība nav tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī šā likuma 76.pantā noteiktajā kārtībā, ja tā par pamatdarbību ir izvēlējusies vienīgi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu. (7) Sabiedrība nav tiesīga sniegt šajā pantā neminētus pakalpojumus. 6 (19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 13.10.2011., 09.07.2013., 28.04.2022., 13.10.2022. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 48. punktu) 6. pants. Sabiedrības atrašanās vieta un firma (1) Latvijā reģistrētas sabiedrības valdei (sabiedrības sēdeklim) jāatrodas Latvijā. (2) Sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" vai tās saīsinājums "IPS". (3) Komercsabiedrības, kas neveic šajā likumā paredzēto darbību, savā firmā nedrīkst lietot papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz sabiedrību. 7 7.pants. Prasības sabiedrības akcionāriem (1) Par sabiedrības akcionāru drīkst būt tikai tāda persona: 1) kuras identitāti iespējams pārbaudīt; 2) kurai ir nevainojama reputācija; 3) kurai ir stabils finansiālais stāvoklis, ko iespējams dokumentāri pierādīt. (2) Izvērtējot personas reputāciju un finanšu stāvokli, Latvijas Banka pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par finansiālo stāvokli, kuri ļauj pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību sabiedrības kapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos. (3) Par sabiedrības akcionāru nevar būt fiziskā persona un juridiskās personas akcionāri un īpašnieki (patiesie labuma guvēji), uz kuriem var attiecināt šā likuma 9.panta trešās daļas 1., 2., 3. vai 5.punktā noteiktos ierobežojumus. (4) Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt sabiedrības akcionāru identitāti, bet, ja sabiedrības akcionāri ir juridiskās personas, — ziņas par to akcionāriem un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums nodrošināt Latvijas Banku ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt. 8 (11.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 7.1 pants. Būtiskas līdzdalības iegūšana, samazināšana un izbeigšana sabiedrībā (1) Būtisku līdzdalību sabiedrībā drīkst iegūt persona, kura atbilst sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām, kā arī nodrošina šā panta septītajā daļā noteikto kritēriju izpildi. (2) Persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Latvijas Bankas mājaslapā internetā. (3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem. (4) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai ja sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Latvijas Bankas noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Latvijas Bankas mājaslapā internetā. (5) Latvijas Banka divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta otrajā vai ceturtajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Latvijas Bankas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu. (6) Latvijas Bankai šā panta septītajā daļā noteiktajā vērtēšanas perioda laikā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem. (7) Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā panta piektajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās sabiedrības noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, un ņem vērā šīs personas iespējamo ietekmi uz sabiedrības vadību un darbību, kā arī šādus kritērijus: 1) personas nevainojama reputācija un atbilstība sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām; 2) tās personas nevainojama reputācija un pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs sabiedrības darbību; 3) personas finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību; 4) vai sabiedrība spēs pildīt un turpmāk pildīs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās komercsabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā šī sabiedrība iekļausies, neierobežo Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp sabiedrības uzraudzības institūcijām un noteikt sabiedrības uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu; 5) vai ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības, vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku. (8) Pieprasot šā panta sestajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Bankai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību sabiedrībā, nav pakļauta apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes (reģistrācijas) vieta nav dalībvalstī. Ja Latvijas Banka ir pārtraukusi šā panta septītajā daļā noteikto 60 darbdienu vērtēšanas periodu, pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita. (9) Latvijas Banka šā panta septītajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā, ja: 1) persona neatbilst šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem; 2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju; 3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju. (10) Latvijas Banka divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta septītajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta devītajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā. (11) Ja Latvijas Banka šā panta septītajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai motivētu lēmumu, ar kuru aizliedz tai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā, uzskatāms, ka Latvijas Banka piekrīt šīs personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai sabiedrībā. (12) Šā panta septītās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko personu, ja tās akcijas ir iekļautas Latvijas vai citas dalībvalsts regulētajā tirgū vai tādā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona Latvijas Bankai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība. (13) Ja Latvijas Banka ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību sabiedrībā, šī persona savu būtisko līdzdalību sabiedrībā iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīts šā panta piektajā daļā minētais rakstveida apstiprinājums par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā, Latvijas Bankas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Latvijas Banka var lemt par minētā termiņa pagarināšanu. (14) Izvērtējot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos paziņojumus, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts pārapdrošinātāju, dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē. (15) Izvērtējot personas finansiālā stāvokļa stabilitāti, prasības par brīvā kapitāla pietiekamību nav attiecināmas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām. (16) Ja būtisku līdzdalību ieguvušas personas ietekme uz sabiedrību apdraud vai var apdraudēt sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme, mainīts sabiedrības padomes vai amatpersonu sastāvs, vai aizliegt attiecīgajai personai izmantot visas tās balsstiesības vai daļu no balsstiesībām. (17) Persona, kura vēlas izbeigt mātes sabiedrības kontroli (izšķirošu ietekmi) pār Latvijas Bankas licencētu sabiedrību, samazināt būtiskas līdzdalības apmēru sabiedrībā zemāk par 20, 33 vai 50 procentu robežu vai izbeigt būtisku līdzdalību sabiedrībā, pirms akciju atsavināšanas rakstveidā paziņo par to Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda personas līdzdalības apmēru, kāds tas sabiedrībā būs pēc līdzdalības samazināšanas. (18) Sabiedrība ne retāk kā reizi 12 mēnešu periodā iesniedz Latvijas Bankai to sabiedrības akcionāru sarakstu, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība, norādot līdzdalības apjomu. 9 (11.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011., 09.07.2013., 30.03.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 7.2 pants. Netieši iegūta līdzdalība Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru sabiedrībā, ņem vērā attiecīgās personas (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) šādas sabiedrībā iegūtās balsstiesības: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un ilgtermiņa rīcības politiku attiecībā uz sabiedrības pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā periodā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem; 6) balsstiesības, kuras izriet no konkrētajai personai turējumā nodotajām akcijām un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus; 7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus; 9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām. 10 (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 7.3 pants. Neziņošanas sekas (1) Ja persona, kas tiek turēta aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 7.1 panta trešajā daļā minēto informāciju un tās līdzdalība kopā aptver 10 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, tā nevar izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības. Latvijas Banka nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus un sabiedrību. (2) Akcionāram nav tiesību izmantot visu tam piederošo akciju balsstiesības sabiedrībā, un akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz to pamata nedrīkst prasīt, lai tiktu izdarīti ieraksti komercreģistrā un citos publiskos reģistros, ja: 1) Latvija Banka šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju balsstiesības; 2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā pirms šā likuma 7.1 panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai; 3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā šā likuma 7.1 panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā. (3) Ja sabiedrības akcionāram ir aizliegts izmantot tam piederošo akciju balsstiesības sabiedrībā, kopējo lemttiesīgo akciju skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām atņemot tās akcijas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta. Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz sabiedrības akcionāru, kuram būtiska līdzdalība sabiedrībā rodas citam akcionāram piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ. 11 (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 8.pants. Sabiedrības kapitāls (1) Sabiedrības minimālais sākotnējais kapitāls ir 125000 euro. (2) Sākotnējo kapitālu veido viens vai vairāki no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr.  575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza regulu (ES) Nr.  648/2012 (turpmāk — Regula Nr.  575/2013) 26. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" vai "e" apakšpunktā minētajiem elementiem. (3) Ja sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmērs pārsniedz 250 000 000 euro, sabiedrībai nodrošina papildu pašu kapitālu, kura apmērs ir 0,02 procenti no summas, par kādu pārvaldīšanā esošo līdzekļu vērtība pārsniedz 250 000 000 euro. Šajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz sabiedrību, kuras pašu kapitāla apmērs ir 10 000 000 euro vai lielāks par to. (4) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (5) Nosakot sabiedrības pašu kapitāla atbilstību šā likuma prasībām, par pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem uzskata: 1) sabiedrības pārvaldē esošo ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu līdzekļus, ieskaitot līdzekļus, kurus tā ir nodevusi pārvaldīšanā citai sabiedrībai, bet neieskaitot līdzekļus, kurus tā ir saņēmusi pārvaldīšanā no citas sabiedrības, ja minētie fondi nav dibināti kā juridiskās personas; 2) sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu līdzekļus, ja minētie fondi dibināti kā juridiskās personas. 3) sabiedrības pārvaldīto privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus un valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu līdzekļus. (6) Sabiedrības pašu kapitāls nekad nedrīkst būt mazāks par lielāko no šādiem lielumiem: 1) minimālā sākotnējā kapitāla un atbilstoši šā panta trešās daļas prasībām aprēķinātā papildu pašu kapitāla kopsummu; 2) summu, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr.  575/2013, (ES) Nr.  600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 13. pantā. (7) Sabiedrība, saņemot Latvijas Bankas atļauju, drīkst nodrošināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā minētā papildu pašu kapitāla ar tāda paša apmēra garantiju kuru izsniegusi: 1) kredītiestāde, kas saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, kura ietilpst Desmit valstu grupā; 2) dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci apdrošināšanas veikšanai. (8) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu) (9) Pašu kapitāls ir Regulas Nr.  575/2013 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā minētais kapitāls, sabiedrībai nodrošinot, ka vismaz 75 procentus no pirmā līmeņa kapitāla veido Regulas Nr.  575/2013 50. pantā minētais pirmā līmeņa pamata kapitāls un otrā līmeņa kapitāls nepārsniedz vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla. (10) (Izslēgta ar 19.09.2013. likumu) 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 19.06.2008., 13.10.2011., 09.07.2013., 19.09.2013., 30.03.2017., 28.04.2022., 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 9.pants. Prasības sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām (1) Par sabiedrības amatpersonu drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām: 1) tā ir pietiekami kompetenta tajā jomā, par kuru būs atbildīga; 2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze; 3) tai ir nevainojama reputācija; 4) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. (2) Par sabiedrības padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām. (3) Par sabiedrības padomes locekli un amatpersonu nevar būt persona, kura: 1) ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību vai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu; 2) notiesāta vai kurai piemērots prokurora priekšraksts par sodu saistībā ar šīs daļas 1. punktā minētā tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, atbrīvojot no soda, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, — kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā; 3) ir sniegusi nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Latvijas Bankai dokumentus, lai saņemtu licenci sabiedrības darbībai. (4) Izvērtējot sabiedrības amatpersonu un padomes locekļu reputāciju, Latvijas Banka ņem vērā šo personu paziņojumā sniegto informāciju, no iepriekšējām darbavietām saņemtās atsauksmes un citas ziņas par minēto personu iepriekšējo profesionālo pieredzi. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 10.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti un ziņas (1) Lai saņemtu licenci, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumam pievieno dokumentus par sabiedrības reģistrāciju, akcionāriem, padomes locekļiem un amatpersonām, par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas nodrošināšanai izstrādātajām procedūrām un politikām, kā arī citus šajā pantā minētos dokumentus. (2) Par sabiedrību un tās akcionāriem Latvijas Bankai iesniedzami šādi dokumenti: 1) dokuments, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu; 2) sabiedrības akcionāru saraksts un šādas ziņas par akcionāriem: a) par fiziskajām personām — pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)], b) par juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas, c) dokumenti, kas apliecina sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) finanšu līdzekļu esamību un izcelsmi, lai viņi varētu veikt ieguldījumus sabiedrības kapitālā, d) ziņas par sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) īpašniekiem (līdz fiziskajai personai, par kuru sniedz ziņas atbilstoši šā punkta "a" apakšpunktam). (3) Par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām Latvijas Bankai iesniedzami šādi dokumenti un ziņas: 1) paziņojums, kuru aizpilda katrs sabiedrības padomes loceklis un katra amatpersona. Paziņojumā norādāma šāda informācija: a) sabiedrības firma un amats, uz kuru persona kandidē, b) vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir) un pilsonība, c) izglītība (zinātniskais grāds), d) kvalifikācijas paaugstināšana, e) vai ir bijusi sodāmība, f) vai ir bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību, g) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu īss apraksts; 2) pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)]; 3) izglītību apliecinošu dokumentu kopijas. (4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, par kuru paziņojums sagatavots, kā arī sabiedrības valdes priekšsēdētājs. (5) Latvijas Bankai iesniedzams sabiedrības ieinteresēto personu saraksts. Sarakstā norāda katras personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, izglītību, amatus, kurus tā ieņēmusi pēdējo piecu gadu laikā, un uz darba aprakstu attiecināmos sabiedrības un attiecīgās personas noslēgto līgumu noteikumus. Juridiskā persona norāda firmu, reģistrācijas numuru un pārvaldes institūciju locekļus, kā arī iesniedz Latvijas Bankai pēdējā gada pārskatu. (6) Par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu Latvijas Bankai iesniedzami šādi dokumenti: 1) organizatoriskās struktūras apraksts ar skaidri norādītiem padomes un amatpersonu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem. Ja sabiedrība plāno izveidot filiāles, Latvijas Bankai iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu; 2) vadības informācijas sistēmas apraksts; 3) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenie principi; 4) būtisku darbības risku pārvaldīšanas politikas un procedūru apraksts; 5) digitālās darbības noturības stratēģija un informācijas drošības politika saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk — Regula Nr. 2022/2554) un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām; 6) iekšējās revīzijas sistēmas apraksts, arī noteikumi par to, kā tiek pārbaudīti sabiedrības un tās darbinieku uz pašu rēķina veiktie darījumi un to atbilstība prasībām par interešu konfliktu novēršanu; 7) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru apraksts; 8) fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras apraksts; 9) interešu konflikta novēršanas politika; 10) darījumu izpildes politika; 11) procedūras apraksts par iekšējās ziņošanas kārtību attiecībā uz šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, kā arī saņemto ziņojumu izskatīšanas kārtība. (7) Par sabiedrības plānoto darbību Latvijas Bankai iesniedz vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem izstrādātu un sabiedrības akcionāru sapulces apstiprinātu darbības plānu, kas izvērsti atspoguļo sabiedrības darbības stratēģiju (norāda arī tos pakalpojumus, kurus sabiedrība plāno sniegt papildus pamatdarbībai), finansiālās prognozes, ietverot pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli vismaz triju turpmāko darbības gadu beigās, finansiālās darbības rezultāta pārskata projektu par vismaz trim turpmākajiem darbības gadiem, pašu kapitāla aprēķina projektu un fiksēto pieskaitāmo izdevumu summu gadā, tirgus izpētes aprakstu, kā arī citu informāciju, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības plānoto darbību. (71) Sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai dokumentu, kurā apraksta un skaidro, kā pārvaldnieka ieguldījumu stratēģijā tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana šīs akciju sabiedrības pārvaldē (turpmāk — iesaistīšanās politika), ja ieguldījumu politika paredz ieguldīt ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas vai privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū. (72) Ja sabiedrība plāno sniegt šā likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus, tā iesniedz Latvijas Bankai dokumentus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 103. panta prasībām. (8) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju. (9) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas Latvijas Bankai sniegtajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Latvijas Bankai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem. (10) Latvijas Banka konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām pirms licences izsniegšanas sabiedrībai, ja sabiedrība ir: 1) dalībvalstī licencētas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība; 2) tādas sabiedrības meitas sabiedrība, kuras meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība; 3) tāda sabiedrība, kuru kontrolē persona, kas vienlaikus kontrolē citu dalībvalstī licencētu sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 13.10.2011., 30.03.2017., 20.06.2019., 28.04.2022., 23.09.2021. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 11.pants. Licences izsniegšanas noteikumi (1) Latvijas Banka lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. (2) Latvijas Banka izsniedz licenci 10 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu. (3) Latvijas Banka neizsniedz licenci, ja: 1) dibinot sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti; 2) sabiedrības padomes locekļi un amatpersonas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām; 3) sabiedrības kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām; 4) sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 5) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar sabiedrību, ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām sabiedrībā ir būtiska līdzdalība; 7) Latvijas Banka konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve. (4) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc atteikumā norādīto trūkumu novēršanas. (5) Latvijas Banka par licences izsniegšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 13.10.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu 12. pants. Grozījumi sabiedrības licencē (1) Ja sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie pakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādītā pakalpojuma sniegšanas, tā vienlaikus ar attiecīgu iesniegumu Latvijas Bankai iesniedz: 1) papildinājumus darbības plānā un grozījumus iekšējās kontroles sistēmas politikās un procedūrās, kas nepieciešami, lai nodrošinātu attiecīgo pārvaldes pakalpojumu sniegšanu atbilstoši šā likuma prasībām; 2) dokumentus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 103. panta prasībām, ja sabiedrība vēlas uzsākt šā likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu. (2) Lēmumu par grozījumiem sabiedrības licencē Latvijas Banka pieņem viena mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas. 16 (28.04.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu) 13.pants. Sabiedrības darbības vispārīgie noteikumi (1) Sabiedrība tai izsniegtās licences darbības laikā ievēro un izpilda šādas prasības: 1) nodrošina, lai tiktu ievērotas sabiedrības darbību regulējošās prasības atbilstoši šim likumam un Latvijas Bankas noteikumiem; 2) nodrošina tās pārvaldes pakalpojumu raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, ņemot vērā ilgtspējas riskus, šajā sistēmā ietverot šādus pamatelementus: a) sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri norādītiem padomes un amatpersonu pienākumiem un pilnvaru sadalījumu attiecībā uz darījumu veikšanu un kontroli, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, b) sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu, c) iekšējās kontroles procedūras; 3) nodrošina, lai tās darbībā tiktu ievēroti iekšējās kontroles sistēmas funkcionēšanai izstrādātie noteikumi, politikas un procedūras, tai skaitā sabiedrības noteiktā kārtība, kādā veicami personīgie darījumi vai darījumi ar finanšu instrumentiem uz sabiedrības pašas rēķina, kā arī ieguldījumu apliecību pirkšanas un atpakaļpirkšanas pieteikumu izpildes kārtība; 4) nodrošina tās sniegtajiem pārvaldes pakalpojumiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti, kā arī tāda elektronisko datu glabāšanas, aizsardzības un kontroles mehānisma izveidi, lai būtu iespējams rekonstruēt ar fonda līdzekļiem veiktos darījumus pēc to izcelsmes, darījumā iesaistītajām pusēm, darījuma būtības, veikšanas laika un vietas, kā arī lai tiktu pārraudzīta fonda ieguldījumu atbilstība fonda prospektam, pārvaldes nolikumam un šā likuma prasībām; 41) nodrošina tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Regulas Nr. 2022/2554 un Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma prasībām; 5) nodrošina darījumu attaisnojuma dokumentu glabāšanu 10 gadus, kā arī citu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu; 6) nodrošina, ka tiek izveidota, īstenota un ievērota efektīva sabiedrības interešu konfliktu novēršanas politika. Sabiedrība veic visus nepieciešamos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas var rasties pakalpojumu sniegšanas laikā, un, ja tos nav iespējams novērst, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret tās pārvaldītajiem fondiem; 7) nodrošina, ka pašas sabiedrības un tās klientu finanšu instrumenti un naudas līdzekļi tiek turēti, iegrāmatoti un uzskaitīti šķirti; 8) nodrošina, ka tiek izveidota, īstenota un ievērota efektīva fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūra, saskaņā ar kuru tiek reģistrēti un izskatīti ieguldītāju un iespējamo ieguldītāju iesniegumi un sūdzības (strīdi) un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šīm sūdzībām (strīdiem); 9) nodrošina amatpersonu un darbinieku atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs sabiedrības noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa; 10) nodrošina, ka tiek izveidots speciāls un neatkarīgs ziņošanas kanāls, kas darbiniekiem nodrošina iespēju anonīmi pārvaldes sabiedrības ietvaros ziņot par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, kā arī nodrošina, ka tiek īstenota efektīva saņemto ziņojumu izskatīšanas kārtība. (11) Sabiedrība, kura kārto fonda ieguldījumu apliecību turētāju reģistru, ir atbildīga par fonda ieguldītājiem un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, ja šī sabiedrība nav ievērojusi normatīvajos aktos par fonda ieguldījumu apliecību turētāju reģistra kārtošanu noteiktos pienākumus. (12) Sabiedrība, kas pārvalda citā dalībvalstī nodibinātu fondu vai izplata ieguldījumu fondu apliecības citā dalībvalstī, papildus šā panta pirmās daļas prasībām izstrādā un ievēro procedūru, kura nodrošina informācijas pieejamību pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma. Minētajā procedūrā sabiedrība nosaka par šajā daļā minētās informācijas pieprasījumu izpildi atbildīgo kontaktpersonu. (13) Sabiedrība nodrošina, ka ieguldītājiem pirms ieguldījumu apliecību iegādes tiek bez maksas sniegta attiecīgā fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu apliecības piedāvā iegādāties vai konsultācijas par ieguldījumiem šajā fondā sniedz sabiedrība vai jebkura cita juridiskā vai fiziskā persona, kuru sabiedrība ir pilnvarojusi šādu darbību veikšanai. Sabiedrība ir atbildīga par šīs daļas prasību ievērošanu. (2) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus, tā papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām ievēro un izpilda šādas prasības: 1) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu); 2) pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par pakalpojuma sniegšanu; 3) pirms līguma par pakalpojuma sniegšanu noslēgšanas, kā arī visā līguma darbības laikā nodrošina, lai klientam būtu pietiekama informācija, kas ļauj izvērtēt sniegtā pakalpojuma būtību un ar to saistītos finanšu riskus; 4) pirms līguma noslēgšanas informē klientu par tiem līgumā paredzētajiem strīdus gadījumiem, kuri tiks izskatīti ārpustiesas ceļā, un šādu strīdu izskatīšanas kārtību; 5) piedalās ieguldītāju aizsardzības sistēmā atbilstoši to regulējošajiem normatīvajiem aktiem; 6) ievēro un izpilda citas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas prasības, kas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma XII nodaļu un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma IV nodaļu ir noteiktas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz šādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumu — portfeļa pārvaldību, ieguldījumu konsultācijas vai finanšu instrumentu turēšanu; 7) ievēro un izpilda Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojumu deleģēšanu; 8) nodrošina amatpersonu un darbinieku atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs sabiedrības noteiktā pieļaujamā risku uzņemšanās līmeņa. (3) Sabiedrība, ciktāl tas nepieciešams klienta interešu nodrošināšanai un aizsardzībai, atbilstoši klientam sniegtā pakalpojuma raksturam un apjomam pieprasa no klienta informāciju par: 1) klienta pieredzi un zināšanām par pakalpojuma sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem; 2) mērķiem, kurus klients vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem; 3) klienta finansiālo stāvokli. (4) Ja klients atsakās sniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, kā arī neinformē par pārmaiņām sabiedrībai sniegtajā informācijā, sabiedrība nav atbildīga klientam par sekām, kuras rodas tāpēc, ka sabiedrības rīcībā nav šīs informācijas. (5) (Izslēgta ar 13.10.2011. likumu) (6) Sabiedrībai, veicot ar fonda pārvaldi saistītās darbības, arī izmantojot pie fonda mantas piederošo akciju (kapitāla daļu) balsstiesības, nav nepieciešama fonda ieguldītāju piekrišana. (7) Sabiedrībai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret turētājbanku vai trešajām personām, ja tas izriet no attiecīgajiem apstākļiem un nerada prasību dublēšanos vai nevienlīdzīgu attieksmi pret fonda ieguldītājiem. Tomēr tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā. (8) Sabiedrība atbild par zaudējumiem, ko fonda ieguldītājiem nodarījušas sabiedrības amatpersonas vai pilnvarotās personas, pārkāpjot šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus, ļaunprātīgi izmantojot tām piešķirtās pilnvaras vai nolaidīgi veicot savus pienākumus. (9) Sabiedrībai ir pienākums 10 dienu laikā no grozījumu izdarīšanas dienas rakstveidā informēt Latvijas Banku par jebkuriem grozījumiem sabiedrības un turētājbankas ieinteresēto personu sarakstos, kā arī par jebkuriem grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Bankai iesniegtajos dokumentos un informācijā. (10) Latvijas Bankai 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām, ir tiesības neatļaut šīm personām uzsākt pienākumu pildīšanu, ja minētās personas neatbilst vai Latvijas Banka nevar pārliecināties par to atbilstību šā likuma prasībām. (11) Sabiedrība, kas pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vismaz reizi gadā sagatavo ieguldījumu plānu kritiskās situācijas analīzi, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz ieguldījumu plāna portfeli, analizējot un dokumentējot iespējamos attīstības scenārijus. Kritiskās situācijas analīzei izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu atsevišķa faktora nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz ieguldījumu plāna portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz ieguldījumu plāna portfeli, konstatējot šo ārkārtējo, bet iespējami nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu cēloni. (12) Sabiedrības valde apstiprina kritiskās situācijas analīzes rezultātus un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām kritiskās situācijas analīzē minēto notikumu vai izmaiņu iestāšanās gadījumā. Šo valdes apstiprināto kritiskās situācijas analīzi un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Latvijas Bankai. (13) Latvijas Bankai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību, kādā veicama kritiskās situācijas analīze, nosakot iespējamos testējamos faktorus un scenārijus. (14) Papildus šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība veic un iesniedz Latvijas Bankai ārpuskārtas kritiskās situācijas analīzi. (15) Prasības attiecībā uz sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas izveidi nosaka Latvijas Banka. (16) Prasības attiecībā uz šajā pantā minēto atalgojuma politiku un praksi nosaka Latvijas Banka. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011., 30.03.2017., 28.04.2022., 23.09.2021. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.) 13.1 pants. Sabiedrības pienākumi, sniedzot pārvaldes pakalpojumus (1) Sabiedrībai, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, ir pienākums rīkoties taisnīgi un neatkarīgi no turētājbankas un kā godīgam, gādīgam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt, lai attiecīgie pakalpojumi tiktu sniegti ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību vienīgi fonda un fonda ieguldītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs un neapdraudot finanšu tirgus stabilitāti. (11) Sabiedrība nedrīkst darboties vienlaikus kā pārvaldes pakalpojumu sniedzējs un kā turētājbanka. (2) Sabiedrība fonda ieguldītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs nodrošina: 1) skaidru, precīzu un caurskatāmu finanšu instrumentu novērtēšanas metožu izmantošanu, lai pierādītu, ka pārvaldīšanā esošo portfeļu vērtība ir noteikta pareizi; 2) ka fonda ieguldītājiem un pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem netiek noteiktas nepamatotas izmaksas. (3) Sabiedrība nodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pārvaldīšanā esošo fondu ieguldītājiem, nevērtējot kāda fonda ieguldītāja vai kādas fonda ieguldītāju g …