Pienākuma attiecināšanai tiek noteikts minimālais elektroenerģijas patēriņa slieksnis, no kura sāk piemērot pienākumu.3.1.3.11. AE ražošanas jaudu palielināšanas un CSA infrastruktūras un tīklu modernizācijas darbības ietvaros atbalsts tiktu sniegts esošo CSA AE ražošanas jaudu modernizēšanai (atbalsts netiek sniegts fosilās enerģijas jaudām), lai uzlabotu jaudu lietderību un lai izmantotu visu enerģijas ražošanas potenciālu; atjaunīgās siltumenerģijas jaudu palielināšanai, to koncentrējot uz bezemisiju tehnoloģijām vai hibrīdsistēmām, kur tiek apvienotas dažādas AE ražošanas un/vai bezemisiju tehnoloģijas; enerģijas akumulācijas iekārtu uzstādīšanai, tās koncentrējot CSA iekārtās ar atjaunīgās siltumenerģijas ražošanas iekārtām; atlikumsiltuma (no rūpnieciskās ražošanas iekārtām, datu centriem, notekūdeņu apsaimniekošanas komersantiem) integrēšanai CSA infrastruktūrā, esošo CSAS tīklu rekonstrukcija, samazinot zudumus (pilsētās, kur siltumenerģijas zudumi tīklos ir virs Latvijas vidējā rādītāja), kā arī efektīvu CSAS pilnīgai vai daļējai pārejai uz zemas temperatūras CSAS.
\nPrimāri atbalsts sniedzams \"efektīva CSA sistēma\"131 kritērijiem neatbilstošas CSAS vai CSAS ar zemāko AER īpatsvaru.3.1.3.12. CSAS pietiekami plašas elektrifikācijas darbības ietvaros, balstoties uz izvērtējumiem par CSAS elektrifikācijas iespējām un potenciālu, kas tiks veikti minētā pasākuma īstenošanai, kā arī balstoties uz PSO/SSO jaudu pieejamību un veiktajiem pasākumiem jaudu modernizēšanā un palielināšanā, atbalsts tiktu sniegts esošajām CSAS siltumenerģijas ražošanas iekārtām, kuru jauda atļauj daļēju vai pilnīgu pāreju uz siltumenerģijas ražošanas elektrifikāciju, t.i. siltumenerģiju ražot ar lielas jaudas siltumsūkņiem, saules enerģijas iekārtām, elektroenerģiju kombinācijā ar enerģijas uzkrāšanas iekārtām (vai atsevišķi vai kombinējot ar cietā biomasas kurināmā iekārtām). Ņemot vērā nepieciešamību ilgtermiņā, bet jo īpaši periodā pēc 2030.-2040.g., mazināt cietās biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā un ieviest kaskadēšanas principu kokmateriālu apritē, darbības ietvaros atbalsts būtu sniedzams arī esošo cietās biomasas sadedzināšanas iekārtu ar kopējo siltumjaudu >7,5 MW nomaiņai uz bezemisiju tehnoloģijām.
\nTādējādi darbības rezultātā tiktu samazinātas gan SEG emisijas, gan mazināts gaisa piesārņojošo vielu emisiju apjoms un uzlabota gaisa kvalitāte. Darbība paaugstinās siltumapgādes drošību, veicinot izmantoto energoresursu diversifikāciju, pasākums uzlabos energosistēmas drošumu un stabilitāti, palielinot sektoru integrāciju un tādējādi veicinot siltumapgādes sektora iesaisti balansēšanas pakalpojumu sniegšanā, kā arī veicinās nepastāvīgo elektroenerģijas ražošanas jaudu (vēja, saules elektrostaciju) integrēšanu elektroenergosistēmā, kā arī minētais pasākums nodrošinās vai palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas vispārējās tautsaimniecības energoefektivitātes ietvarā, kas cita starpā varētu pozitīvi ietekmēt elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas tarifus, jo minētā sistēma tiktu izmantota pēc iespējas lietderīgāk.3.1.3.13.
\nElektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas infrastruktūras CSAS elektrificēšanai pilnveidošanai darbības ietvaros, balstoties uz veiktajiem izvērtējumiem par CSAS elektrifikācijas iespējām un potenciālu, atbalsts tiktu sniegts PSO vai SSO elektroenerģijas infrastruktūras uzlabošanai, stiprināšanai vai paplašināšanai, lai nodrošinātu CSAS elektrifikāciju, lai CSAS varētu pieslēgt un izmantot elektroenerģiju vai elektroenerģijas tehnoloģijas siltumenerģijas ražošanai. 10.05.2024. KEM, LSUA, ST un SPRK noslēdza sadarbības memorandu par ciešu sadarbību elektroenerģijas un siltumapgādes jomā, apņemoties īstenot koordinētu energoapgādes un siltumapgādes infrastruktūras attīstību, testēt un attīstīt risinājumus energoapgādes un siltumapgādes pakalpojumu izmaksu mazināšanai, tai skaitā piesaistīt ārēju finansējumu nepieciešamo pilotprojektu īstenošanai.3.1.3.14.
\nAE ražošanas jaudu palielināšana un to energoefektivitātes uzlabošana individuālajam pašpatēriņam darbība attiecas uz mājsaimniecībām, energokopienām u. c., kas AE ražo un izmanto galvenokārt pašpatēriņam nevis produkcijas ražošanai vai enerģijas tirdzniecībai. Darbības ietvaros atbalsts tiktu sniegts jaunu AE ražošanas iekārtu uzstādīšanai siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanai, koncentrējoties uz bezemisiju tehnoloģijām vai hibrīd-risinājumiem (saules PV vai saules kolektori kombinācijā ar siltumsūkņiem, augsti efektīvu cietās biomasas iekārtas kombinācijā ar siltumsūkņiem, saules PV kombinācijā ar elektroenerģijas apkuri u. c); esošo cietā biomasas kurināmā iekārtu nomaiņai uz bezemisiju tehnoloģijām vai to hibrīd-risinājumu izveidi; esošo AE iekārtu energoefektivitātes uzlabošanu vai jaudas palielināšanu.
\nTāpat darbības ietvaros būtu jānosaka pienākums renovētām daudzdzīvokļu ēkām obligāti uzstādīt saules enerģijas iekārtas.3.1.3.15. AE ražošanas jaudu palielināšanas un to energoefektivitātes uzlabošanas komersantos un pašvaldībās darbība attiecas uz ražošanas uzņēmumiem, pakalpojuma sektora komersantiem, lauku saimniecībām, kā arī pašvaldībām (to iestādēm un kapitālsabiedrībām). Darbības ietvaros atbalsts tiktu sniegts esošo AE jaudu modernizēšanai, uzstādot energoefektīvākas ražošanas un ražošanu nodrošinošas blakusprocesu iekārtas; ražošanas ēku un teritoriju sakārtošana, t.sk., iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņa; jaunu AE jaudu uzstādīšanai, koncentrējoties uz bezemisiju tehnoloģijām.
\nDarbības īstenošanai būtu nosakāms, ka renovētām rūpnieciskajām ražotnēm vai ēkām ir jāatbilst gandrīz nulles emisiju nosacījumiem un tajā vismaz 50% no izmantotās enerģijas ir jābūt AE, tāpat jānosaka pienākums jaunu komerciālu ēku būvniecībā (ar noteiktu jaudu) un renovācijā obligāti uzstādīt saules enerģijas iekārtas.3.1.3.16. SEG emisiju samazināšanas pienākums attiecas uz siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanas iekārtām ar kopējo jaudu lielāku nekā 100 MW (šobrīd Latvijā ne vairāk par 5 iekārtām), lai nodrošinātu, ka \"bāzes jaudas\" tiek dekarbonizētas. Darbības ietvaros ir nosakāms mērķis 2030. g. tādā apjomā, lai nodrošinātu, ka siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu darbības 2040. g. ir pilnībā dekarbonizētas (izņemot rezerves un \"pīķa jaudu\" nodrošināšanas iekārtas) līdz vismaz 90% no iekārtu radītajām emisijām 2021.gadā, ņemot vērā tehnoloģiskās iespējas un izmaksu efektivitāti.
\nFinansējums komersantiem šādām darbībām pieejams IF132 ietvaros (attiecībā uz ūdeņraža iekārtām vai oglekļa uztveršanas iekārtām) vai cita publiskā vai privātā finansējuma ietvaros.3.1.3.17. Pienākums izstrādāt klimatneitralitātes plānu attiecas uz siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar kopējo visu stacijā esošo iekārtu jaudu >100 MW operatoriem, kas rada SEG emisijas, kur pienākums ievaros minētajiem operatoriem ir jāizstrādā klimatneitralitātes sasniegšanas plāns ar mērķi pilnībā dekarbonizēt elektroenerģijas ražošanu līdz 2040.g. un siltumenerģijas ražošanu – līdz 2050. g. Minētajiem plāniem ir jābūt iesniegtiem atbildīgajā ministrijā, kura tos izvērtēs un apstiprinās.3.1.3.18.
\nIkgadējs AE īpatsvara pienākums (piejaukums) dabasgāzei attieksies uz dabasgāzes tirgotājiem, kas dabasgāzi piegādā ēkām vai CSAS, nosakot pienākumu ikgadēji nodrošināt vismaz 3% AE īpatsvaru, kur dabasgāzes tirgotāji to varēs izpildīt, izmantojot piemēram, biometānu vai ūdeņradi, kas tiktu ievadīts kopējā dabasgāzes tīklā vai tiktu piegādāts, neizmantojot dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmu. Minētā darbība būs izpildāma arī ar biometāna izcelsmes apliecinājumiem133, ja tiek izmantota dabasgāzes pārvades vai sadales sistēma, līdz ar to dabasgāzes tirgotāji, piemēram, biometānu, varēs iegādāties no Latvijas biometāna ražotājiem vai no citu ES dalībvalstu, ar kuriem Latvija ir sasaistīta vienotā dabasgāzes tīklā, biometāna ražotājiem.
\nTāpat dabasgāzes tirgotāji minēto pienākumu varēs izpildīt ar RFNBO, kad būs iespēja to ievadīt tīklā. Saskaņā ar CSP datiem 2022.g. Latvijā tika saražots 2,3 PJ biogāzes, kas atbilst 8% 2022.gada kopējam dabasgāzes patēriņam (29 PJ) un 18% dabasgāzes galapatēriņam (12,5 PJ) 2021. g. biogāzes patēriņš atbilda apmēram 12% no Latvijas kopējā dabasgāzes patēriņa. Atbilstoši EK novērtējumam un nozares vērtējumam, Latvijai ir potenciāls aizvietot līdz 15% no dabasgāzes patēriņa ar biometānu134.3.1.3.19. Biometāna ražošanas un tā ievades gāzes tīklā veicināšanas darbības ietvaros ir plānots īstenot atbalsta programmu biometāna ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai, biometāna izmantošanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei, t. sk. biometāna pieslēguma maģistrālajai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmai būvniecība vai modernizācija, ar biometānu darbināmu transportlīdzekļu iegādei biometāna transportēšanai.3.1.3.20.
\nIerobežojumi uzstādīt jaunas fosilā kurināmā iekārtas ietver sevī aizliegumu uzstādīt jaunas tikai fosilā kurināmā sadedzināšanas iekārtas individuālajā siltumapgādē un aizliegumu uzstādīt jaunas tikai cietā vai šķidrā fosilā kurināmā sadedzināšanas iekārtas un ierobežojumu uzstādīt jaunas dabasgāzes sadedzināšanas iekārtas, izņemot, ja iekārtas īpašnieks plānojis iekārtās sadedzināt Latvijā ražotu biometānu vismaz tādā īpatsvarā, kāds noteikts dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos, vai ja minētās iekārtas tiek izmantotas kā rezerves vai avāriju iekārtas vai iekārtas \"pīķa jaudu\" nodrošināšanai CSA un rūpniecības ražotnēs, vienlaikus neskarot esošo iekārtu renovāciju vai modernizāciju.
\nJa CSA vai rūpniecības ražotnēs tiek uzstādītas jaunas dabasgāzes sadedzināšanas, tad tās būtu atļauts uzstādīt tikai kopā ar oglekļa uztveršanas iekārtām vai kombinācijā ar bezemisiju tehnoloģijām, piemēram, dabasgāzes sadedzināšanas iekārtas kombinācijā ar siltumsūkņiem vai kombinācijā ar rūpniecības ražošanas ēkas un ražotnes dziļo renovāciju. Vienlaikus minētais ierobežojums individuālajai siltumapgādei būtu nosakāms ēku būvnormatīvos kā priekšnoteikums būvatļaujas izsniegšanai, t.i. būvatļauja netiek izsniegta jaunu ēku būvniecībai, ja tajās kā apkures risinājums tiek paredzēta fosilā kurināmā apkures iekārta. Tāpat dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos būtu nosakāms minimālais Latvijā ražota biometāna apjoms, kas izteikts % no kopējā iekārtā sadedzināmā dabasgāzes apjoma un kuru iegādājoties uz attiecīgo ēku ierobežojumi nav attiecināmi.3.1.3.21.
\nFosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniska ierobežošana attiektos uz elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtām, kā arī uz rūpniecības produkcijas ražošanas iekārtām un pakalpojumu sektoru, bet neattiektos uz mājsaimniecībā izmantotajām iekārtām. Darbības ietvaros tiks veikti nepieciešamie grozījumi tiesību aktos, lai noteiktu, ka 1) sākot ar 2030. g. Latvijā minētajās iekārtās ir aizliegts izmantot cieto fosilo kurināmo, piemēram, ogles, kūdra, kūdras briketes, degakmeni; 2) sākot ar 2040. g. minētajās iekārtās ir aizliegts izmantot šķidro fosilo kurināmo, piemēram, LPG, dīzeļdegvielu, mazutu un citu šķidro fosilo kurināmo; 3) sākot ar 2050. g. minētajās iekārtās ir aizliegts izmantot dabasgāzes kurināmo, izņemot iekārtās ar jaudu >100MW, kas ir nepieciešamas \"bāzes jaudu\" nodrošināšanai, un izņemot iekārtās, kurās ir ieviesti kompensējošie emisiju samazināšanas pasākumi.
\nDarbības ietvaros varētu tikt noteikti ierobežojumi attiecībā uz ārkārtas kurināmo, kas būtu izmantojams tikai enerģētiskās krīzes izsludināšanas gadījumā, un minētais izņēmums attiektos tikai uz mazāko CO2 emisiju šķidro fosilo kurināmo, kur šāds kurināmais būtu izmantojams no valsts naftas rezervēm.3.1.3.22. Ierobežojumu, kādā apjomā kurināmā piegādātāji kurināmā cenā var iekļaut \"jaunā ETS\" izmaksas, noteikšanas iespējas izvērtēšanas darbība attiecas uz tiem kurināmā piegādātājiem un/vai uz to kurināmā apjomu, kas nav aptverts ar ETS. Šis pasākums attiecas uz tiem kurināmā piegādātājiem, kas piegādā kurināmo galapatērētējiem, bet nepiegādā kurināmo regulētiem siltumenerģijas apgādes pakalpojuma sniedzējiem.
\nDarbības ietvaros tiks noteikts, ka izmaksas par emisijas kvotu, lai nosegtu kurināmā piegādātāju CO2 emisiju apjomu, iegādi var iekļaut kurināmā cenā tikai noteiktā apjomā nevis pilnībā šīs izmaksas novirzīt uz galapatērētējiem, t.i. pilnībā iekļaut kurināmā cenā galapatērētējiem. Tādējādi arī \"jaunā ETS\" operatori (kurināmā piegādātāji) tiks mudināti veikt SEG emisiju samazināšanas pasākumus, lai samazinātu emisijas kvotu iegādes izmaksas.3.1.3.23. Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifa normatīvā regulējuma un aprēķināšanas metodikas aktualizēšanas darbības ietvaros ir nepieciešams veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, kas noteic tarifu apstiprināšanas nosacījumus un nepieciešams pārskatīt un pielāgot siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu metodiku, izvērtējot tās pozīcijas, ko var vai nevar ņemt vērā siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifos un kādus nosacījumus piemērot šajos tarifos.
\nDarbības ietvaros būtu jānoteic arī ierobežojumi emisijas kvotu iegādes izmaksu iekļaušanai siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifā gan ETS iekļautajām iekārtām, gan iekārtām, kas saņem kurināmo no kurināmā piegādātājiem, kas ir iekļauti \"jaunajā ETS\". Tādējādi CSAS operatori visas \"jaunā ETS\" izmaksas neattiecinās uz galapatērētējiem, bet uzņemsies daļu no izmaksām, un tādējādi CSAS operatori arī būs veicināti un ieinteresēti īstenot emisiju samazināšanas pasākumus savā darbībā.3.1.3.24. Ilgtspējas kritēriju izteikšana kā kurināmā kvalitātes rādītāji darbība nosaka ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijus noteikt kā meža biomasas izejvielu kurināmā kvalitātes rādītājus, kas ir saistoši sadedzināšanas iekārtām ar kopējo nominālo siltumjaudu lielāku nekā 7,5 MW.
\nDarbības ietvaros tiek noteikts, ka konkrētās jaudas sadedzināšanas iekārtās nedrīkst izmantot biomasas kurināmo, kas neatbilst minētajiem kvalitātes rādītājiem, kā arī tiek noteikts, ka kvalitātes rādītājiem neatbilstošas meža biomasas izmantošanai ir administratīvā atbildība Administratīvās atbildības likuma ietvaros.3.1.3.26. Biodegvielu un biometāna izmantošanas lauksaimnieciskajā ražošanā darbības īstenošanas ietvaros ir jāizvērtē iespēju noteikt biodegvielu un biometāna izmantošanas pienākumu lauksaimniecības ražošanā, piemēram, nosakot biodegvielu piejaukuma pienākumu lauksaimniecības transportlīdzekļiem un tehnikai. Tāpat darbības ietvaros būtu jāparedz atbalsta programma biometāna ražošanas iekārtu uzstādīšanai saimniecībās, kurās biogāzes ieguve vai biometāna ražošana vēl nenotiek.3.1.3.27.
\nBiogāzes/biometāna ieguves valstspilsētu ūdensaimniecības pakalpojumu komersantos darbības ietvaros ir paredzēts veikt izvērtējumu par potenciālu uzsākt biometāna ieguvi lielāko valstspilsētu ūdensaimniecību pakalpojumu komersantos, kas nodarbojas ar notekūdeņu vai kanalizācijas ūdeņu apsaimniekošanu. Atbilstoši potenciāla izvērtējumam sniegt atbalstu vai noteikt pienākumu sākt biogāzes un/vai biometāna ieguvi minētajos ūdensaimniecības pakalpojumu komersantos, tādējādi palielinot Latvijā ražotā biometāna apjomu, ko izmantotu dabasgāzes aizstāšanai gan transporta, gan elektroenerģijas / siltumenerģijas ražošanas procesos. Darbības ietvaros nepieciešams nodrošināt, ka biogāzes ieguve un/vai biometāna ražošana provizoriski tiek veikta kopumā vismaz 3 valstspilsētās.3.1.4.
\nAtkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanaI Bāzes scenārijs9.attēls. Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas sektora SEG emisijas (Bāzes scenārijs) (kt CO2 ekv.)2022. g. atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas sektora kopējās SEG emisijas salīdzinājumā ar 2005. g. ir samazinājušās par 14%135. Saskaņā ar Bāzes scenāriju SEG emisiju apjoms atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas sektorā periodā līdz 2030. g. samazināsies par 40% salīdzinot ar 2005. g. Visos gados kā galvenais atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas sektora emisiju avots saglabājas atkritumu apglabāšana.II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2021FAKTS2022MĒRĶIS2030SEG emisiju apjoms (kt CO2 ekv.)567,10588,61409,04136III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaiMērķu scenārijā iekļautie pasākumi mērķu sasniegšanai kopumā nodrošinās ne-ETS SEG emisiju samazinājumu 2021.-2030.g. periodā 158,1 kt CO2 ekv. apjomā.pasākuma kodsPasākuma īstenošanai veicamā darbībaRezultatīvais rādītājsIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijas (milj.€)nepie-ciešamāsiezī-mētāsavots3.1.4.1Palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādiPoligonā \"Getliņi\" – 100 000 t/gPoligonā \"Ķīvītes\" – 21 000 t/gPoligonā \"Daibe\" – 30 000 t/gPoligonā \"Cinīši\" – 20 000 t/gPoligonā \"Janvāri\" – 16 500 t/gPoligonā \"Brakši\" – 19 000 t/gIekārtu operatori2024 PFMFF3.1.4.2Sabiedrības izpratnes veidošanas un kapacitātes stiprināšanas pasākumiĪstenoti sabiedrības informēšanas un kapacitātes stiprināšanas pasākumi:a) sasniegtais iedzīvotāju skaits vismaz 20 000b) personas, kuras projekta ietekmē mainījušas savu uzvedību vai ieradumus, 10 000KEMuzņēmumipašvaldībasNVO20280,5430,543MFF3.1.4.3Pilotprojekti reģionālajos poligonos atkritumu šķirošanas efektivitātes uzlabošanaia) Reģionālajā poligonā \"Dziļā Vāda\" apglabāto nešķiroto atkritumu apjoma samazinājums līdz 77%b) Reģionālajā poligonā \"Dziļā Vāda\" otrreiz pārstrādājamo materiālu RDF tālākai pārstrādei palielinājums par 5 932 t/gc) sašķirotais plastmasas iepakojuma apjoms tālākai pārstrāde reģionālajā poligonā \"Dziļā Vada\" 467 t/gKEMSIA \"Vidusdaugavas SPAAO\"20280,1520,512MFFPFReģionālajā poligonā \"Daibe\" palielināta atkritumu apstrādes jauda par vismaz 400 t/g.
\nUzlabots kopējais pārstrādāto otrreizējo izejvielu daudzumsKEMSIA \"ZAAO\"20280,080,08MFF3.1.4.4Papildu regulējums decentralizēto kanalizācijas sistēmu (DKS) apsaimniekošanai, tā ieviešana, t.sk. stingrāka DKS uzraudzībaDKS lietotāju skaita samazināšanās pilsētās un ciemos, atbilstošs SEG emisiju no DKS kritumsKEMpašvaldības2027-2030Esošā budžeta ietvaros3.1.4.5SEG emisiju monitoringa nosacījumu izstrāde un uzsākšana lielākajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtāsUzsākts SEG emisiju monitorings vismaz 21 notekūdeņu attīrīšanas iekārtāKEMūdens-saimniecības uzņēmumi2030 VBPF3.1.4.6Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošanaNAI ar CE>10000 darbības uzlabošana, lai palielinātu notekūdeņu attīrīšanas jaudas un efektivitātiKEMVARAMpašvaldībasūdens-saimniecības uzņēmumi202951,5627,7651,5627,76MFFPF3.1.4.7Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna 2024.-2027.g. īstenošanaPlāns paredz visu Latvijā radīto notekūdeņu dūņu savākšanu, uzskaiti, analīzes, pārstrādi un izmantošanu pēc iespējas lietderīgā veidā (augsnes ielabošanai, biogāzes ražošanai).
\nNovērsta nekontrolēta dūņu uzkrāšana, noplūdes riski, nekontrolētas SEG emisijas.KEMZMpašvaldībasūdens-saimniecības uzņēmumi202724,524,5MFF3.1.4.8Dalītas tekstilizstrādājumu savākšanas sistēmas īstenošana un pilnveidošanaSamazināti tekstilizstrādājumu atkritumi 1800 t/gadā jeb 7,5% no kopējiem tekstila atkritumiemKEMSIA \"Eco Baltia vide\"20280,1340,134MFF3.1.4.9Aizliegt atkritumu ievešanu reģenerācijai1) atbilstošs normatīvais regulējums 2026. g.2) aizliegums stājas spēkā 2030. g.KEM2030Esošā budžeta ietvaros3.1.4.1. Palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2021.-2028. g. 2. rīcības virzienam \"Poligonu infrastruktūras attīstības pasākumi\", 2.6.1. pasākumam ir plānots līdz 2024. g. nodot ekspluatācijā bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas: Poligonā \"Getliņi\" – 125 000 t/gadā;
\nPoligonā \"Ķīvītes\" – 21 000 t/gadā; Poligonā \"Daibe\" – 30 000 t/gadā; Poligonā \"Cinīši\" – 20 000 t/gadā; Poligonā \"Janvāri\" – 16 500 t/gadā Poligonā \"Brakši\" – 19 000 t/gadā. Pārstrādājot bioloģiskos atkritumus pārstrādes iekārtas tiek samazināts apglabāto atkritumu daudzums, kas samazina metāna emisiju no atkritumu apglabāšanas.3.1.4.2. Sabiedrības izpratnes veidošanas un kapacitātes stiprināšanas pasākumi atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. – 2028. g. 3. rīcības virzienam \"Sabiedrības informētības par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, vides izglītības un līdzdalības veicināšana\", 3.1. pasākumam \"Paplašināt atkritumu radītāju informēšanas un izglītošanas pasākumus, lai atkritumu radītāji būtu ieinteresēti atkritumu rašanās novēršanā un dalītā vākšanā.
\nAtbalsts pasākumiem, kas motivē atkritumu radītājus iesaistīties atkritumu rašanās novēršanā, atkritumu dalītā vākšanā (tai skaitā attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem)\". Sasniegtais iedzīvotāju skaits vismaz – 20 000, kā arī iedzīvotāji, kas kampaņas ietekmē mainījuši savu uzvedību vai ieradumus – 10 000.3.1.4.3. Pilotprojekti reģionālajos poligonos atkritumu šķirošanas efektivitātes uzlabošanai. Reģionālajā poligonā \"Dziļā Vāda\" apglabāto nešķiroto atkritumu apjoma samazinājums līdz 77%; Reģionālajā poligonā \"Dziļā Vāda\" otrreiz pārstrādājamo materiālu RDF tālākai pārstrādei palielinājums par 5 932 t/gadā; sašķirotais plastmasas iepakojuma apjoms tālākai pārstrāde reģionālajā poligonā \"Dziļā Vada\" 467 t/gadā;
\nReģionālajā poligonā \"Daibe\" palielināta atkritumu apstrādes jauda par vismaz 400 t/gadā. Uzlabots kopējais pārstrādāto otrreizējo izejvielu daudzums.3.1.4.4. Papildu regulējums decentralizēto kanalizācijas sistēmu (DKS) apsaimniekošanai, tā ieviešana, t.sk. stingrāka DKS uzraudzība. DKS lietotāju skaita samazināšanās pilsētās un ciemos, atbilstošs SEG emisiju no DKS kritums. Stingrāku prasību un to ieviešanas nodrošināšana DKS ne tikai mudinās īpašniekus šīs sistēmas atbilstoši apsaimniekot, bet daļā gadījumu arī kalpos par argumentāciju lēmumam par pieslēgšanos centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kas nodrošinās, ka notekūdeņu nonāks labi apsaimniekotās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
\nTādejādi stingrākas prasības DKS apsaimniekošanai novedīs pie DKS skaita samazināšanās un – potenciāli – mazāka SEG emisiju apjoma.3.1.4.5. SEG emisiju monitoringa nosacījumu izstrāde un uzsākšana lielākajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Uzsākts SEG emisiju monitorings vismaz 21 notekūdeņu attīrīšanas iekārtā. Pasākums nodrošinās informāciju par šī brīža emisijām un iespēju vēlāk datus salīdzināt un novērot progresu (vai tā trūkumu).3.1.4.6. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošana. NAI ar CE>10000 darbības uzlabošana, lai palielinātu notekūdeņu attīrīšanas jaudas un efektivitāti. Palielinot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības kvalitāti un jaudu tiks apsaimniekots vairāk notekūdeņu, nodrošināta labāka vidē novadīto attīrīto notekūdeņu kvalitāte.
\nNAI paaugstināsies spējas pieņemt un kvalitatīvi attīrīt notekūdeņus, kas tajās nonāks no mājsaimniecībām, kas izlēmušas atteikties no DKS un pieslēgties centralizētajām sistēmām.3.1.4.7. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna 2024. – 2027. g. īstenošana paredz visu Latvijā radīto notekūdeņu dūņu savākšanu, uzskaiti, analīzes, pārstrādi un izmantošanu pēc iespējas lietderīgā veidā (augsnes ielabošanai, biogāzes ražošanai). Novērsta nekontrolēta dūņu uzkrāšana, noplūdes riski, nekontrolētas SEG emisijas.3.1.4.8. Dalītas tekstilizstrādājumu savākšanas sistēmas īstenošana un pilnveidošana, kura mērķis ir samazināt tekstilizstrādājumu atkritumus 1800 t/gadā jeb 7,5% no kopējiem tekstila atkritumiem.3.1.4.9.
\nAtkritumu ievešanas aizlieguma noteikšanas darbības ietvaros tiks aizliegts no citām ES DV ievest sadzīves vai rūpnieciskos atkritumus to apglabāšanai un/vai reģenrācijai siltumenerģijas vai elektroenerģijas ieguvei, neskarot rūpnieciskās ražošanas iekārtas, tādējādi nodrošinot, ka Latvijā nenotiek citās valstīs radīto atkritumu apglabāšana, kas varētu apdraudēt Latvijā ražoto atkritumu apglabāšanu, ņemot vērā Latvijas atkritumu poligonu kapacitāti, kā arī varētu palielināt Latvijā enerģijas ražošanā radīto SEG emisiju apjomu, kā arī kas mazinātu Latvijas energoneatkarību no importētajiem energoresursiem.3.1.5. RPPI sektorsI Bāzes scenārijs10.attēls. RPPI sektora SEG emisijas 2005.-2030.g. (Bāzes scenārijs) (kt CO2 ekv.)2022. g. ne-ETS kopējās SEG emisijas RPPI sektorā salīdzinājumā 2005. g. ir palielinājušās par 101%137.
\nPeriodā līdz 2030. g. Bāzes scenārijā SEG emisiju apjoms ne-ETS RPPI sektorā, salīdzinot ar 2005. g., palielināsies par 59%. Visos gados kā galvenais ne-ETS RPPI sektora emisiju avots saglabājas ozona slāni noārdošo vielu aizvietošanai izmantotie produkti.II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2021FAKTS2022MĒRĶIS2030SEG emisiju apjoms ne-ETS (kt CO2 ekv.)304,13280,49203,39138III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaiMērķu scenārijā iekļautie pasākumi mērķu sasniegšanai kopumā nodrošinās ne-ETS SEG emisiju samazinājumu 2021.-2030.g. periodā 100,74 kt CO2 ekv. apjomā.pasākuma kodsPasākumu īstenošanai veicamā darbībaRezultatīvais rādītājsIzpildē Iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijas (milj.€)nepie-ciešamāsiezī-mētāsavoti3.1.5.1Noteikt SEG emisiju samazināšanas mērķi konkrētām iekārtām1) pienākums noteikts 2027.g.2) iekārtu darbība ir dekarbonizēta 2040. g.KEMEM2040Esošā budžeta ietvaros3.1.5.2Atbalstīt lielo investīciju projektu jaunu \"zaļo\" produktu un darba vietu attīstībaiĪstenota lielo investīciju atbalsta programma, eksporta pieaugumu vismaz 120 milj.
\nEUR apmērā veicināšanai radītas 300 jaunas darba vietasEMno 2025282,6282,6VBPF3.1.5.3Izstrādāt programmu koksnes pārstrādes eksportspējīgu ražotņu attīstībaiizstrādāts normatīvais regulējumsEMZMLIAA2025esošā budžeta ietvaros3.1.5.4.Nodrošināt sabiedrības informēšanu un konsultēšanu par siltumnīcefekta gāzu daudzuma samazināšanu, tostarp F-gāzēmĪstenoti sabiedrības informēšanas pasākumi (informatīvās kampaņas sociālajos tīklos, infografiki u.c.):- sasniegtais iedzīvotāju skaits >10tūkst.- uzlabota >5 tūkst. iedzīvotāju izpratne par F-gāzēm kā būtisku daļu SEG samazināšanas kontekstāKEM20300,060,06VB (EKII)3.1.5.5.Mērķētas informācijas sniegšana F-gāzu nozares pārstāvjiemApmācības saistībā ar aktuālākajām F-gāzu alternatīvām, drošības prasībām un energoefektivitātiKEMLVĢMC20300,050,05VB3.1.5.6.Valsts iestāžu kapacitātes stiprināšana F-gāzu uzraudzības un kontroles darba uzdevumu veikšanāKapacitātes stiprināšanas apmācības regulas prasību īstenošanā iesaistītajām uzraudzības iestādēmKEMLVĢMCVVDPTACVeselības inspekcijaVID20300,050,05VB3.1.5.1.
\nSEG emisiju samazināšanas pienākums attiecas uz lielu rūpniecisko procesu SEG emisiju radošo rūpniecisko ražošanas iekārtu komersantiem (šobrīd 1-2), lai nodrošinātu, ka rūpnieciskās ražošanas komersantu, kuri ražošanas specifikas dēļ nevar mazināt rūpniecisko procesu vai enerģētikas emisijas, radītais emisiju apjoms tomēr tiek neitralizēts. Darbības ietvaros ir nosakāms mērķis, ka iekārtu darbības 2040. g. ir dekarbonizētas līdz vismaz 90% no iekārtu radītajām emisijām 2021.gadā, ņemot vērā tehnoloģiskās iespējas un izmaksu efektivitāti. Finansējums komersantiem šādām darbībām pieejams IF139 ietvaros (attiecībā uz ūdeņraža iekārtām vai oglekļa uztveršanas iekārtām) vai cita finansējuma ietvaros.3.1.5.2.
\nLielo investīciju projektu atbalsta jaunu \"zaļo\" produktu un darba vietu attīstībai darbības mērķauditorija ir lielu \"zaļu\" investīciju projektu īstenotājiem – vidējiem un lieliem komersantiem \"zaļo\" produktu un darba vietu attīstībai. Darbības ietvaros plānotie rezultāti ir saražota jaunu produktu augstāka pievienotā vērtība (apgrozījums vai eksporta apjoma pieaugums) enerģijas patēriņa vienībās, attiecināmās izmaksas programmas ietvaros – materiālie un nemateriālie ieguldījumi, tai skaitā, iekārtu nomaiņai uz AER tehnoloģijām.3.1.5.3. Programmas koksnes pārstrādes eksportspējīgu ražotņu attīstībai mērķis ir pārstrādāt lapkoku papīrmalku un skujkoku papīrmalku ilglietojamos koksnes produktos, t.sk. veicināt biorafinēšanas attīstību tādejādi ceļot pievienoto vērtību saražotajiem produktiem.3.1.5.4.
\nNodrošināt sabiedrības informēšanu un konsultēšanu par siltumnīcefekta gāzu daudzuma samazināšanu, tostarp F-gāzēm, mērķis ir informēt sabiedrību par atjaunoto F-gāzu normatīvo regulējumu. Informatīvie pasākumi par F-gāzu izmantošanas ierobežojumiem un aizliegumiem, kas attiecas gan uz konkrētu F-gāzu izmantošanu, gan iepriekš uzpildītām iekārtām, kurām plānots tirgū laišanas aizliegums. Informatīvajos pasākumos tiks uzsvērta arī F-gāzu loma kā nozīmīga daļa no SEG globālās sasilšanas potenciāla kontekstā.3.1.5.5. Mērķētas informācijas sniegšana F-gāzu nozares pārstāvjiem ir saistīta ar apmācību organizēšanu F-gāzu nozares pārstāvjiem, kas veic darbības ar F-gāzēm. Apmācību tematos ietvertas aktuālākās F-gāzu alternatīvas, drošības prasības un energoefektivitāte.3.1.5.6.
\nValsts iestāžu kapacitātes stiprināšana ir saistīta ar kapacitātes stiprināšanu apmācības regulas prasību īstenošanā iesaistītajām uzraudzības iestādēm – Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei, Veselības inspekcijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Valsts vides dienestam. Apmācībās plānots gan atsvaidzināt zināšanas par F-gāzu regulu, gan informēt par jaunākajām aktualitātēm šajā jomā (EK sniegtā informācija, spēkā stājušies aizliegumi u. c.).3.1.6. ZIZIMM sektorsI Bāzes scenārijs11.attēls. ZIZIMM sektora SEG emisijas 2005.-2030. g. (Bāzes scenārijs) (kt CO2 ekv.)Neto SEG emisijas no ZIZIMM sektora 2022. g. bija 4944,16 kt CO2 ekv. (emisijas), savukārt 1990. g. -12390,09 kt CO2 ekv. (piesaiste). Neto SEG (piesaiste) ir samazinājusies par 139,9%140. Ievērojama nozīme SEG emisiju palielinājumā ir meža zemes pārveidošanai par apbūvi (ceļiem un cita veida infrastruktūru), kā arī apmežojušos zemju atgriešana lauksaimnieciskajā ražošanā , pārveidojot par aramzemēm un zālājiem, un kūdras ieguves apjoma pieauguma tendencei pēdējos gados un mērķa tirgus transformācijai, pārtraucot ražot kurināmo kūdru un palielinot lauksaimniecībā izmantojamās kūdras ieguvi. Šīs tendences, saskaitot ar SEG emisijām, kas rodas pārējās ZIZIMM sektora zemes izmantošanas kategorijās, veidojušas to, ka vairākos gados (2014., 2015., 2020.-2022. g.) ZIZIMM sektorā kopumā ir ziņotas neto SEG emisijas. Neto SEG emisiju palielinājums ZIZIMM sektorā 2022. g., salīdzinot ar 2021. g., galvenokārt skaidrojams ar CO2 piesaistes samazināšanos meža zemes kategorijā, kas saistīts ar mežizstrādes apjoma pieaugumu, ko veicināja Krievijas agresija Ukrainā, koksnes piegādes ķēžu pārrāvumi un kokmateriālu tirgus satricinājumi.
\nJau 2023. g. mežizstrādes apjoms atgriezās pirmskara līmenī, norādot uz ātru tirgus stabilizāciju.Saskaņā ar Bāzes scenāriju Latvija nesasniegs ZIZIMM sektoram noteikto 2030. g. mērķrādītāju – ZIZIMM sektora neto SEG emisijas 2030. g. prognozētas 3294,60 kt CO2 ekv. Tas saistīts ar SEG emisijām no organiskajām augsnēm aramzemēs, zālājos un mitrājos un CO2 piesaistes samazinājumu mežu zemēs.II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2021FAKTS2022MĒRĶIS2030SEG emisiju un CO2 piesaistes bilance (kt CO2 ekv.)2201,74944,2-644141III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai (indikatīvi)Mērķu scenārijā iekļautie pasākumi mērķu sasniegšanai kopumā nodrošinās SEG emisiju samazinājumu 2021.-2030.g. periodā 4638 kt CO2 ekv. apjomā.pasākuma kodsPasākuma īstenošanai veicamā darbībaRezultatīvais rādītājs (tūkst. ha)Izpildē iesaistīta institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijas (milj.€)nepie-ciešamāsiezī-mētāsavots3.1.6.1Minerālmēslojuma pielietošana sausieņos un āreņos21ZM203070PF3.1.6.2.Augsnes ielabošana kūdreņos, izmantojot koksnes pelnus21,8ZM203030PF3.1.6.3.Pārmitro meža biotopu atjaunošana lauksaimniecībā izmantojamās organiskajās augsnēs40ZM20302590OSS3.1.6.4.Mērķtiecīga organisko augšņu apmežošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs40ZM2030990PFMFF3.1.6.5.Mērķtiecīga meža ieaudzēšana izstrādātajos kūdras laukos, tajā skaitā atjaunojot Latvijai raksturīgos pārmitro mežu biotopus6ZM2030150PF3.1.6.6.Mazāk vērtīgo lauksaimniecībā izmantojamo zemju mērķtiecīga apmežošana75ZM20301860OSSMFF3.1.6.7.Hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjaiņos80ZM20301200PF3.1.6.8.Kokaugu joslu stādījumi22ZM2030380OSSMFF3.1.6.9.Īscirtmeta atvasāji15ZM2030410PF3.1.6.10.Koku grupas ganībās150ZM2030370OSS3.1.6.11.Koksnes ķīmiskās pārstrādes/koksnes šķiedras rūpnīcas būvniecība-komersanti20297000PF3.1.6.12.Neproduktīvu audžu nomaiņa10ZM2030240OSSMFF3.1.6.13.Bioogles izmantošana aramzemēs126ZM20303220OSS3.1.6.14.Skaidu plātņu rūpnīcas izveidošana-komersanti20282000PF3.1.6.15.Jaunaudžu kopšanas ciršu platības pieaugums82ZM, LVM2030170LVM3.1.7.16.Mērķtiecīgi atjaunotu meža platību pieaugums15ZM, LVM2030220LVMMērķu scenārijs veidots, ievērojot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus.3.1.6.1.
\nMinerālmēslojuma pielietošana sausieņos un āreņos. Mēslojuma (amonija nitrāts, urīnviela vai slāpekļa un fosfora kompleksais mēslojums, kur fosfora īpatsvars ir līdz 50% no slāpekļa daudzuma) izkliedēšana uzlabo meža augšanu un produktivitāti, nodrošinot papildus CO2 piesaisti visās oglekļa krātuvēs. Augsnes ielabošanu var atkārtot ik pēc 7-10 gadiem, ja koku vainagu projektīvais segums nodrošina pietiekoši lielu augšanas telpu papildus pieauguma veidošanai. Minerālmēslojuma izmantošana mežā palielina N2O emisijas no augsnes, taču šīs emisijas ir daudz mazākas nekā piesaistes, kas rodas krājas papildus pieaugumā Īstenojot šo pasākumu maksimālā apjomā, papildus slāpekļa mēslojuma patēriņš nepārsniegs 5% no šobrīd lauksaimniecībā izmantojamā slāpekļa mēslojuma daudzuma.3.1.6.2.
\nAugsnes ielabošana kūdreņos, izmantojot koksnes pelnus. Koksnes pelnu izmantošana meža augšņu ielabošanā nodrošina meža produktivitātes palielināšanos, jo mežā palielinās kokiem un augiem nepieciešamo barības vielu daudzums (fosfors, magnijs, kālijs u. c. minerālvielas) un uzlabojas augsnes struktūra un pH līmenis. Koksnes pelnu izmantošanu augsnes ielabošanā var atkārtot pēc katras kopšanas cirtes vai biežāk, ja koku vainagu projektīvais segums nodrošina pietiekoši lielu augšanas telpu papildus pieauguma veidošanai. Koksnes pelnu izmantošanas apjomu Latvijā ierobežo tikai pelnu pieejamība, kas var ietekmēt šī pasākuma īstenošanas iespējas un sagaidāmo SEG emisiju samazinājumu.3.1.6.3. Pārmitro meža biotopu atjaunošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs.
\nDarbība paredz, ka 10 gadu laikā no 2024. g. lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ar organiskajām augsnēm ~40 tūkst. ha platībā pārtrauc saimniecisko darbību, veic to apmežošanu, stādot bērzu vai melnalksni, un pēc koku vainagu sakļaušanās pakāpeniski slēdz meliorācijas sistēmas, veidojot dumbrājam raksturīgus apstākļus. Organisko augšņu apmežošana un hidroloģiskā režīma atjaunošana vispirms jāveic teritorijās ārpus lauku blokiem, kur nenotiek lauksaimnieciskā ražošana, un saimnieciski mazāk vērtīgu zālāju platībās, kur atjaunojies mitruma režīms (nolietojušās meliorācijas sistēmas) un kur meliorācijas sistēmas atjaunošana ir pārāk dārga vai tehniski un administratīvi sarežģīta. Efektu var samazināt dabiskie traucējumi, bet palielināt panākamo efektu līdz pat piecas reizes – mitruma režīma uzlabošana.
\nSekmīgai meža ekosistēmu izveidei var būt nepieciešamas pagaidu meliorācijas sistēmas, lai uzlabotu mitruma režīmu jaunaudzēs, kas vēl nespēj efektīvi regulēt mitruma režīmu. Vēl viens risinājums lokālai mitruma režīma uzlabošanai ir dziļvagu (līdz 30 cm dziļi grāvji) un ievalku tīkla izveidošana liekā ūdens novadīšanai no seklām ieplakām un mākslīgi radītu barjeru negatīvās ietekmes uz ūdens noteci novēršanai. Pagaidu meliorācijas sistēmu, ievalku un dziļvagu ierīkošana var būtiski uzlabot augšanas gaitu, taču šo risinājumu pielietošanā Latvijā pagaidām trūkst pieredzes. Meža ieaudzēšana nav plānota bioloģiski vērtīgos zālājos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijāsVeidojot lapu koku mežus ar dabiski mitru organisko augsni, tas vairākkārtīgi palielinātu bioloģiski vērtīgu biotopu – melnalkšņa staignāju – platību nākotnē.
\nTas ir pasākuma ietekme uz bioloģisko daudzveidību sagaidāma ilgtermiņā3.1.6.4. Mērķtiecīga organisko augšņu apmežošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Veicot mērķtiecīgu organisko augšņu apmežošanu lauksaimniecībā izmantojamajās zemes ir iespējams panākt būtisku SEG emisiju samazinājumu. Pozitīvo efektu var samazināt dabiskie traucējumi. Emisiju samazināšanas efekts ir pastāvīgs un to nodrošina koksnes produkti un aizstāšanas efekts enerģētikas sektorā. Apmežošana nav plānota bioloģiski vērtīgos zālājos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.Darbība arī ir ļoti svarīga, lai cietais biomasas kurināmais, kas ir ražots no Latvijā audzētas un iegūtas meža biomasas, būtu atzīstams par ilgtspējīgu kurināmo, t.i., lai šāds kurināmais atbilstu SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem142, jo 2023. g. atbilstoši Direktīvas 2018/2001 VI pielikumam veiktais SEG emisiju ietaupījuma aprēķins neuzrāda atbilstību kritērijam, kas ir piemērojams no 01.01.2026.3.1.6.5.
\nMērķtiecīga meža ieaudzēšana izstrādātajos kūdras laukos, tajā skaitā atjaunojot Latvijai raksturīgos pārmitro mežu biotopus. Mērķtiecīga meža ieaudzēšana izstrādāto kūdras laukos, veidojoties III un IV bonitātes purvaiņiem, piemēram, melnalkšņa, baltalkšņa un bērza audzēm, ko apsaimnieko atbilstoši ikdienišķajai praksei mežu ar organisko augsni apsaimniekošanā, veicina SEG emisiju samazinājumu, salīdzinājumā ar izstrādātajiem kūdras laukiem ar vāji attīstītu lakstaugu un krūmu veģetāciju. Efektu var samazināt dabiskie traucējumi, bet palielināt līdz pat piecas reizes – mitruma režīma uzlabošana un papildus pasākumu īstenošana augšanas apstākļu uzlabošanai. Pasākuma ietekme uz bioloģisko daudzveidību sagaidāma ilgtermiņā3.1.6.6.
\nMazāk vērtīgo lauksaimniecībā izmantojamo zemju mērķtiecīga apmežošana. Veicinot mazvērtīgo lauksaimniecības zemju mērķtiecīgu apmežošanu, tiek samazinātas emisijas no lauksaimniecības zemēm un ar laiku radītas ievērojamas piesaistes apmežotajās teritorijās (zemes lietojuma maiņas izraisītā ietekme uz oglekļa bilanci katrā konkrētā gadījumā var būt atšķirīga). Tāpat tiek veicināta ilgtspējīga zemes apsaimniekošana un ilgtermiņā palielinās bioloģiski vērtību meža biotopu platība. Mērķtiecīga meža apsaimniekošanai var radīt jaunas ekonomiskās iespējas, kā arī uzlabot vides un sabiedrības dzīves kvalitāti. Apmežošana nav plānota bioloģiski vērtīgos zālājos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
\nApmežošanai ir piemērotas mazauglīgas zālāju un aramzemju platības ar minerālaugsni, kur apmežošana ir atļauta saskaņā ar valsts un vietējiem pašvaldību noteikumiem. Saskaņā ar dažādu pētījumu rezultātiem apmežošanai rekomendē lauksaimniecības zemēs, kuru vērtība ir mazāka par 25 – 35 ballēm.3.1.6.7. Hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjaiņos. Šī darbība ietver gan grāvju tīkla ierīkošanu, gan arī hidroloģiskā režīma uzlabošanu ar dziļvagu tīkla un ievalku palīdzību. Hidroloģiskā režīma uzlabošana var ietvert arī pagaidu meliorācijas sistēmu ierīkošanu, lai uzlabotu augšanas apstākļus pēc galvenās cirtes, taču Latvijā pietrūkst pieredzes par šādu sistēmu ierīkošanu un apsaimniekošanu. Lai saglabātu un palielinātu hidroloģiskā režīma uzlabošanas efektu, savlaicīgi jāveic kopšanas un galvenā cirte.
\nSvarīgs priekšnosacījums papildus piesaistes nodrošināšanai ir meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana pēc galvenās cirtes. Līdzvērtīgu efektu var panākt ar pagaidu meliorācijas sistēmām, kas uzlabo mitruma režīmu jaunaudzēs un novājinātās audzēs. Otrs risinājums lokālai mitruma režīma uzlabošanai ir dziļvagu (līdz 30 cm dziļi grāvji) un ievalku tīkla izveidošana liekā ūdens novadīšanai no seklām ieplakām un mākslīgi radītu barjeru negatīvās ietekmes uz ūdens noteci novēršanai. Pagaidu meliorācijas sistēmu, ievalku un dziļvagu ierīkošana var būtiski uzlabot augšanas gaitu, taču šo risinājumu efekts Latvijā pagaidām nav novērtēts.3.1.6.8. Kokaugu joslu stādījumi. Kokaugu joslu stādījumi vecināta SEG emisiju samazināšanos un nodrošina relatīvi ātru CO2 piesaisti, ja izmantotas ātraudzīgu koku sugas.
\nTajā pašā laikā veicot šo darbību iespējams panākt biomasas resursu pieaugumu, mazināt barības vielu noteci ūdenī (fosfora un nitrāta iekļūšana ūdenstilpnēs un seklajos gruntsūdeņos), kā arī uzlabo mikroklimatu un mazina vēja radītos bojājumus, tajā skaitā erozijas radītos augsnes oglekļa zudumus. Tā pat arī kokaugu joslu stādījumi gar meliorācijas sistēmām palielina dabas daudzveidību nodrošinot dzīvotnes un migrācijas ceļus dažādām dzīvnieku sugām. Papildus vērtējams bebru postījumu risks un ietekme uz grāvju funkcionalitāti. Ierīkojot kokaugus stādījumus, var paredzēt tehnoloģiskās joslas apkopes darbu veikšanai. Tehnoloģiskajās joslās var stādīt īscirtmeta atvasājus, ko var pļaut pēc nepieciešamības, lai piekļūtu grāvim, vienlaicīgi palielinot joslu stādījuma noturību pret vēju un palielinot barības vielu izskalošanās ierobežošanas efektu.3.1.6.9. Īscirtmeta atvasāji. Īscirtmeta atvasāju izveidošana un ielabošana veicina CO2 piesaistes palielināšanu, turklāt darbībai ir sinerģija ar enerģētikas nozari, jo šī darbība ļauj būtiski palielināt cietā biokurināmā piegādi. Īscirtmeta atvasāju mēslošanai iespējams izmantot notekūdeņu dūņas, ja tām nav pieprasījums izmantošanai lauksaimniecībā.
\nPagaidām pietrūkst empīrisks pamatojums oglekļa uzkrājuma pieauguma augsnē novērtēšanai kārklu plantācijās, tāpēc aprēķinos izmantoti zinātniskajā literatūrā pieejamie dati. Ierīkojot īscirtmeta plantācijas, zemes lietošanas veids nemainās – tā paliek lauksaimniecības zeme.SEG emisiju samazinājumu nodrošina oglekļa piesaiste augsnē, kokaugu biomasā, nedzīvajā koksnē un koksnes produktos, kā arī biokurināmā aizstāšanas efekts, izmantojot koksni fosilā kurināmā vietā. Visi kopā šie faktori nodrošina pastāvīgu un ilglaicīgu pozitīvu oglekļa uzkrājuma bilanci un SEG emisiju samazinājumu ZIZIMM un enerģētikas sektorā.3.1.6.10. Koku grupas ganībās. Pasākums paredz, ka 150 000 ha ganību platībā uz katru ha tiek ieaudzēta līdz 0,1 ha liela koku grupa Palielinot koku skaitu ganības tiek vecināta CO2 piesaistes palielināšana, nemainot zemes izmantošanas viedu.
\nPasākums ir vērtīgs ne tikai no klimata, bet arī no bioloģiskās daudzveidības aspekta, jo tā īstenošana var palielināties augu un dzīvnieku daudzveidību. Tā pat, koku grupas ganībās nodrošina labvēlīgākus apstākļus dzīvnieku ganīšanai (uzlabo uzturēšanās apstākļus ganībās, radot vietas ar samazinātu temperatūru, apēnojumu un aizvēju).3.1.6.11. Koksnes ķīmiskās pārstrādes/koksnes šķiedras rūpnīcas būvniecība. Lignīna, ķīmiskās šķiedras un citu koksnes produktu ražošana kā pasākums ir izsvērta, jo šobrīd Latvija eksportē lielāko daļu lapu koku papīrmalkas, ko SEG inventarizācijā uzskaita kā oglekļa zudumus dzīvajā biomasā. Vietējo pārstrādes jaudu attīstīšana papīrmalkas izmantošanai, lignīna, koksnes šķiedras un biodegvielu ražošanai nodrošinātu būtisku CO2 piesaistes palielinājumu koksnes produktos vairāku gadu laikā pēc ražošanas uzsākšanas.
\nPlānots pirmajā fāzē ražot lignīnu un C5/C6 cukurus. Paredzamais darbības uzsākšanas laiks – 2029. g. Rūpnīcas darbībai nepieciešamais papīrmalkas kvalitātes bērza koksnes daudzums ir 310 tūkst. t (700 tk m3) gadā. Plānotās privātās investīcijas – 700 miljoni €. Radītais SEG emisiju samazinājums, kas ietverts aprēķinā, ir 314 kt CO2. Papildus nepieciešams pārnest jaunākās pieejamās zināšanas par dažādu koksnes ķīmiskās pārstrādes produktu pussadalīšanās laiku un pilnveidot darbību datu ieguves sistēmu, lai atsevišķi uzskaitītu tādus koksnes produktus uz lignīna bāzes un citus savienojumus, kuru pussadalīšanās periods ir ilgāks nekā papīram.3.1.6.12. Neproduktīvu audžu nomaiņa. Neproduktīvu audžu nomaiņa veicina CO2 piesaistes palielināšanos, kā arī vecina ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, nodrošina teritorijas ekonomiskās vērtības pieaugumu un iespējas iegūt augstvērtīgāku koksnes materiālu.
\nPasākuma īstenošanai piemērotas mežaudzes, kas atzītas par neproduktīvām saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 935 \"Noteikumi par koku ciršanu mežā\"143.3.1.6.13. Bioogles izmantošana aramzemēs. Mērķu scenārijā paredzēts sākot ar 2029. g. iestrādāt bioogli aramzemēs ar deva 10 t/ha. Kā papildus iespēja ir uzcelt arī bioogles rūpnīcu ar paredzamo darbības uzsākšanas laiku – 2029. g. Tai nepieciešamais izejvielu daudzums (lauksaimniecības/mežistrādes atliekas; organiskie atkritumi; zemākas kvalitātes koksne; kārkli no plantācijām; paludikultūras (niedres, vilkuvāles)) ir 2,4 miljoni t sausa materiāla gadā. Plānotās privātās investīcijas – 400 miljoni €. Rūpnīcas rezultatīvais rādītājs būtu 600 tūkst. t bioogles saražošana gadā.3.1.6.14.
\nSkaidu plātņu rūpnīcas izveidošana. Līmēto plātņu ražošanas apmēru palielināšanai Mērķu scenārijā paredzēts izbūvēt jaunu rūpnīcu, kuras) darbības uzsākšanas laiks būtu 2028. g. Nepieciešamais koksnes daudzums 600 tūkst. m3 apmērā gadā. Plānotās privātās investīcijas – 200 miljoni €. Pasākuma rezultātā radītais SEG emisiju samazinājums, kas ietverts aprēķinā 2026. – 2030. g, ir 773 kt CO2 ekv.3.2. Energoefektivitāte3.2.1. Enerģijas patēriņšI Bāzes scenārijsKopējais primārās enerģijas patēriņš 2022. g. bija 51 690 GWh, bet enerģijas galapatēriņš – 47 196 GWh144. 2021. g. ekonomikas atkopšanās periodā Latvijas kopējais enerģijas patēriņš ir palielinājies, salīdzinot ar 2020. g., bet 2022. g. atkal samazinājās dēļ ieviestajiem enerģijas taupīšanas pasākumiem.
\nNo 2017. g. enerģijas galapatēriņš ir samazinājies transporta, publiskajā un mājsaimniecību sektorā, bet rūpniecības un būvniecības sektorā enerģijas galapatēriņš ir palielinājies rūpnieciskās ražošanas un būvniecības aktivitāšu pieauguma rezultātā.12.attēls. Enerģijas galapatēriņš un tā mērķis (GWh)145Izmantojot makroekonomisko prognozi un modelēšanā izmantotos pieņēmumus, aprēķinātās enerģijas patēriņa prognozes paredz, ka 2030. g. kopējais primārās enerģijas patēriņš Bāzes scenārijā būs 47 856 GWh, bet enerģijas galapatēriņš – 44 468 GWh146. Galapatēriņa prognozes, paredz, ka arī 2030. g. galvenie enerģijas galapatēriņa sektori būs transporta, mājsaimniecību un rūpniecības un būvniecības sektori, kas no kopējā enerģijas galapatēriņa patērēs 31,8%, 24,9% un 23,1% attiecīgi. 2021 – 2030. g. periodā enerģijas galapatēriņa pieaugums ir prognozēts lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektorā – 25,9% un transportā 4,6%, bet pārējos sektors tiek prognozēts enerģijas galapatēriņa samazinājums.
\nNetiek paredzētas būtiskas izmaiņas primārās enerģijas veidu struktūrā, kur gan 2021. g., gan 2030. g. dominējošie veidi ir biomasas kurināmais/degviela, naftas produkti un dabasgāze. Kopējā enerģijas patēriņā samazināsies dabasgāzes un elektroenerģijas importa īpatsvars, bet lielākais īpatsvara pieaugums būs vēja elektroenerģijai un naftas produktiem.II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2021147FAKTS2022148MĒRĶIS2030Kopējais enerģijas patēriņš (GWh)51 94850 08844 717Enerģijas galapatēriņš (GWh)47 18846 08140 240III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaiMērķu scenārijā iekļautie pasākumi mērķu sasniegšanai kopumā 2021.-2030.g. nodrošinās enerģijas galapatēriņa samazinājumu 4,8 TWh, bet enerģijas patēriņa samazinājumu 5,4 TWh, nodrošinot 319 GWh kumulatīvos energoietaupījumus.pasākuma kodsPasākumu īstenošanai veicamā darbībaRezultatīvais rādītājsIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijas (milj.€)nepie-ciešamāsiezī-mētāsavoti3.2.1.1Noteikt pienākumu ieviest energopārvaldības sistēmas konkrētiem komersantiem un publiskajam sektoramNormatīvais regulējumsKEMBVKB2024Esošā budžeta ietvaros3.2.1.2Noteikt energoefektivitātes pienākumus lielākajiem enerģijas patērētājiemNormatīvais regulējumsKEMBVKB2024Esošā budžeta ietvaros3.2.1.3Izstrādāt metodoloģijas AE ražošanas un izmantošanas datu un energoefektivitātes pasākumu statistikas datu vākšanai, apstrādei un apkopošanaiIzstrādāta metodoloģija, ko CSP izmanto statistikas sagatavošanas ietvarosKEMEMCSPBVKB20251,21,2VB3.2.1.4Aktualizēt esošo un izstrādāt jaunu energoietaupījumu aprēķinu metodoloģiju visās nozarēs veiktajiem pasākumiem, t.sk. atbalsta programmāmIzstrādāta aprēķinu metodoloģijaKEMBVKBuzņēmumu energoauditoripētnieki20250,50VB3.2.1.5Noteikt pienākumu, modernizējot datu centrus, nodrošināt, ka modernizējamā datu centra energoefektivitātes rādītāji modernizācijas procesā netiek pasliktinātiNormatīvais regulējumsKEMEM2025Esošā budžeta ietvaros3.2.1.6Plānošanas sistēmā pilnībā ieviest \"energoefektivitātes pirmajā vietā\" principa izvērtēšanuNormatīvais regulējumsVKKEM2025Esošā budžeta ietvaros3.2.1.7Turpināt dabasgāzes skaitītāju modernizāciju un ieviest viedos skaitītājus dabasgāzes patēriņa uzskaiteiviedie skaitītāji ieviesti >80% apkurei izmantotajai dabasgāzeiSSO203050PF3.2.1.8Izstrādāt projekta īstenošanas rezultātā nodrošināto energoietaupījumu aprēķināšanas rīkuIzstrādāts tiešsaistes rīksKEMEM20260,70VB3.2.1.9Veikt komersantu zināšanu un izpratnes veicināšanas pasākumus par energoefektivitātes prasībām gan kā tirgotājiem un ražotājiem, gan arī kā profesionālajiem lietotājiem KEMEMBVKBPTACLDDKLTRK2030Esošā budžeta ietvaros3.2.1.10Veikt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, lai veicinātu izturēšanās maiņu energoefektivitātes virzienā, t.sk., informējot sabiedrību par produktu energoefektivitāti EMPTAC20300,040,04ND3.2.1.11Nodrošināt skolām iespēju ieviest klimata, energoefektivitātes kalkulatorus un mācīt skolēniem minimizēt šos rādītājus ar līmeņatzīmju principu, salīdzinot skolu sasniegto IZMKEM2025Esošā budžeta ietvaros3.2.1.12Valsts un pašvaldību resora iestādēs ieviest vismaz 1 attālinātā darba dienuNormatīvais regulējumsVK2025Esošā budžeta ietvaros3.2.1.13Analizēt papildus devumu mērķa izpildīšanā no esošām atbalsta programmas EMKEM2025Esošā budžeta ietvaros3.2.1.14Noteikt pienākumu veikt uzņēmumu energoauditu definētiem ūdenssaimniecības uzņēmumiemNormatīvais regulējumsKEM2025Esošā budžeta ietvaros3.2.1.1.
\nPienākuma ieviest energopārvaldības sistēmu konkrētiem komersantiem un publiskajam sektoram noteikšanas darbības ietvaros lielajiem enerģijas patērētājiem, ES ETS operatoriem, notekūdeņu apsaimniekošanas komersantiem, publiskajam sektoram tiks noteikts pienākums obligāti ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu vai veikt uzņēmumu energoauditu un ieviest energoefektivitāti paaugstinošus pasākumus.3.2.1.2. Pienākumu lielākajiem enerģijas patērētājiem noteikšanas darbības ietvaros uzņēmumiem ar gada kopējo enerģijas patēriņu 1,7 – 2,8 GWh pienākumu tiks noteikts pienākums veikt uzņēmumu energoauditus vai ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu un īstenot energoefektivitāti paaugstinošus pasākumus.3.2.1.3.
\nMetodoloģiju izstrāde statistikas datu vākšanai, apstrādei un apkopošanai ir nepieciešama, lai Latvijas energobilancē pēc iespējas precīzāk ietvertu transportā patērēto elektroenerģijas apjomu, siltumsūkņu izmantošanu, saules enerģijas tehnoloģiju izmantošanu privātās mājsaimniecībās un komersantos, kā arī lai detalizēti izstrādātu energointensitātes intensitātes tautsaimniecības sektoriem rādītājus, enerģētiskās nabadzības indikatorus, komersantu veikto energoefektivitātes pasākumu datus un lai varētu iegūt un apkopot P&I dimensijas datus.3.2.1.4. Esošo energoietaupījumu aprēķinu metodoloģijas aktualizēšanas un jaunas metodoloģijas izstrādes visās nozarēs veiktajiem pasākumiem, t.sk. atbalsta programmām darbības ietvaros tiks aktualizēta periodā līdz 2020. g. izmantotā energoietaupījumu aprēķinu metodoloģija, kā arī tiks izstrādāti jauni aprēķini tādiem pasākumiem, par kuriem iepriekš energoietaupījumi netika rēķināti (jauna veida pasākumi vai iepriekš īstenotie pasākumi nebija iekļaujami energoietaupījumu aprēķinā).
\nTāpat minētajā metodoloģijā ir jāiekļauj aprēķinu pieņēmumi atbalsta programmām, kas periodā pēc 2020. g. tika īstenotas ārpus energoefektivitātes uzlabošanas tvēruma.3.2.1.5. Pienākumu noteikšanas, modernizējot datu centrus, nodrošināt, ka modernizējamā datu centra energoefektivitātes rādītāji modernizācijas procesā netiek pasliktināti ietvaros plānots noteikt pienākumus datu centriem publicēt noteiktu informācijas apjomu par attiecīgā datu centra darbību ar mērķi uzlabot datu centru energoefektivitāti un virzīties uz atlikumsiltuma nodošanu CSA operatoriem. Pienākumi par informācijas publicēšanu netiks attiecināti uz tiem datu centriem, kas uztur kritisko infrastruktūru.3.2.1.6. \"Energoefektivitāte pirmajā vietā\" principa izvērtēšanas ieviešana attīstības plānošanas sistēmā ir nosakāma ar mērķi noteikt pienākumu Latvijas attīstības plānošanas sistēmas tiesību aktos un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, tajos nosakot pienākumu pirms plānošanas un investīciju lēmumu pieņemšanas, izvērtēt, vai paredzētie pasākumi kopumā vai daļēji nav aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, kas vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu, tāpat nosakot pienākumu izmaksefektīvās alternatīvās ietvert pasākumus, ar kuriem enerģijas pieprasījumu un energoapgādi padara efektīvāku, jo īpaši ar tādiem līdzekļiem kā enerģijas galapatēriņa ietaupījums, pieprasījuma reakcijas iniciatīvas un efektīvāka enerģijas pārveide, pārvade un sadale.
\nLīdzvērtīgi energoefektivitātes nodrošināšanā būtiski ņemt vērā arī \"veselība visās politikās\" principu.3.2.1.7. Dabasgāzes skaitītāju modernizācijas turpināšanas un viedo skaitītāju dabasgāzes patēriņa uzskaites ieviešanas tur, kur tas ir ar atbilstošu ekonomiskās efektivitātes pamatojumu darbība attiektos uz dabasgāzes SSO, vienlaikus valsts resora ietvaros investīcijām šīs darbības īstenošanai būtu jārada investīcijām labvēlīgāka vide. Šīs darbības ietvaros viedo skaitītāju ieviešana attiektos uz dabasgāzes patēriņu apkurei, jo esošā dabasgāzes skaitītāja nomainīšana pret viedo skaitītāju patērētājiem, kuri dabasgāzi izmanto tikai gāzes plītīs, nav uzskatāma par ekonomiski pamatotu un efektīvu rīcību149.
\nLīdz 2024.gadam dabasgāzes skaitītāju modernizācijas pasākumu, lai nodrošinātu attālinātas skaitītāja rādījumu nolasīšanas iespēju lielākajiem dabasgāzes patērētājiem, ietvaros ~80% no Latvijā patērētās dabasgāzes tiek uzskaitīta ar viediem skaitītājiem. Latvijas dabasgāzes SSO pirmsškietami ir paredzējis investēt līdz 5 milj. €, ieviešot viedos skaitītājus dabasgāzes patēriņa uzskaitei ~ 52 tūkst. dabasgāzes patērētāju, kuri dabasgāzi izmanto telpu apkurei.3.2.1.13. Papildus devumu mērķa izpildīšanā no esošām atbalsta programmas analizēšanas darbībā ir nepieciešams analizēt visu esošo atbalsta programmu, t.sk., ne ar energoefektivitātes uzlabošanas programmās, rezultātus un, kur iespējams, identificēt neuzskaitītos energoefektivitātes ietaupījumus.
\nTāpat darbības ietvaros ir nepieciešams veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, lai turpmāk visu atbalsta programmu īstenošanas nosacījumos tiktu iekļauts pienākums energoefektivitātes rādītāja noteikšanai un ziņošanai veikto aktivitāšu projektos.3.2.1.14. Uzņēmumu energoauditu veikšana definētiem ūdenssaimniecības uzņēmumiem darbības ietvaros ir paredzēts, ka ūdenssaimniecības uzņēmumi līdz 2032. g. 21 notekūdeņu attīrīšanas iekārtai ar slodzi 10 tūkst. cilvēkekvivalentu veic uzņēmuma energoauditu, kurā, cita starpā, izvērtē potenciālu pašām ražot AE, vienlaikus samazinot SEG emisijas.3.2.2. Publiskais sektorsI Bāzes scenārijsDirektīva 2023/1791 noteic jaunus publisko ēku atjaunošanas mērķus, nosakot ikgadējo 3% renovētās platības mērķa aptvērumu visām publiskām ēkām. Šobrīd Latvija nav noteikusi \"publisko iestāžu150\" un \"publisko ēku\" definīcijas un to aptvērumu, tāpēc minētais mērķis vēl nav izteikts konkrētās platībās.
\nLatvijas Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija151 tiks precizēta saskaņā ar Direktīvu 2024/1275, tajā noteiktajos termiņos.II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2021152FAKTS2022153MĒRĶIS2030publisko ēku renovētā ēku platība (kopā renovēti, tūkst.m2)63,7723,18~2 500154publisko iestāžu enerģijas patēriņa samazinājums155 (% pret 2021. g.) -11,4III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaiMērķu scenārijā iekļautie pasākumi mērķu sasniegšanai kopumā 2021.-2030.g. nodrošinās 236 GWh kumulatīvos energoietaupījumus.pasākuma kodsPasākuma īstenošanai veicamā darbībaRezultatīvais rādītājsIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijas (milj.€)nepie-ciešamāsiezī-mētāsavoti3.2.2.1Noteikt enerģijas patēriņa monitoringa un enerģijas patēriņa samazināšanas pienākumu publiskām iestādēm1.9% enerģijas samazinājums katru gaduKEMVKBVKBVARAM2024Esošā budžeta ietvaros3.2.2.2Nodrošināt finansiālu un zināšanu atbalstu pašvaldībām energoefektivitātes pasākumu veicināšanai un īstenošanai KEMEMBVKB203080VBPBEKII3.2.2.3Izveidot publisko ēku sarakstu un ēkās izmantoto energodatu reģistruizveidots IKT risinājumsEMVKKEMBVKB20250,50VBEKII3.2.2.4Uzlabot publiskā sektora ēku energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvarosikgadēji renovētas vismaz 3% no publisko ēku platībasEMVARAMKEMpašvaldībasfinanšu institūcijas2030800253,5MFFEKIISKFPBVB3.2.2.5Uzlabot publisko ēku energoefektivitāti ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem, vērtējot tehnisko un ekonomisko pamatojumuEMVARAMKEMpašvaldībasfinanšu institūcijas2030900MFFEKIISKFPBVB3.2.2.6Veicināt oglekļa mazietilpīgas attīstības aspektu integrēšanu pilsētu un to aglomerāciju teritoriālajā plānošanā, t.sk. veicinot dabā balstītu risinājumu pēc iespējas plašāku ieviešanuZaļo, dabā balstīto risinājumu prioretizēšana pašvaldību saistošajos noteikumos (kur iespējams) – projektu skaits – 10;informatīvi semināri par zaļajiem risinājumiem – 5;zaļās infrastruktūras projekti – 5KEMVARAMpašvaldības2030NDNDMFFVB3.2.2.7Integrēt oglekļa mazietilpīgas attīstības aspektus pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos VARAMKEMpašvaldības2030esošā budžeta ietvaros3.2.2.8Izstrādāt metodiku un atbilstošu datu bāzi reģionālo datu par SEG emisijām aprēķināšanaimetodikadatubāzeKEMpašvaldības20250,0690,069VB3.2.2.9Uzlabot sabiedrības un pašvaldību un plānošanas reģionu informētību un zināšanas par oglekļa mazietilpīgu attīstību, inovatīvajām tehnoloģijām KEMVARAMpašvaldības20300,0930,093VB3.2.2.10Inovatīvu risinājumu attīstīšana un ieviešana pašvaldību sniegtajos pakalpojumos energoefektivitātes uzlabošanaivismaz -10% pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (€) vai -10% enerģijas patēriņš (MWh), vai -10% laika patēriņš (h)VARAM,pašvaldības20306,16,1MFFPB3.2.2.1.
\nEnerģijas patēriņa monitoringa un samazināšanas pienākuma publiskām iestādēm noteikšanas darbības ietvaros tiks noteikts 1,9%, pienākuma aptvērumā iekļaujot elektroenerģiju, siltumenerģiju, dabasgāzi un citu kurināmo, transporta enerģiju, kas tiek patērēta publiskajā sektorā – valsts un pašvaldību īpašumā, valdījumā vai lietošanās esošajās ēkās, valsts un pašvaldību resora iestādēs un kapitālsabiedrībās (tai skaitā elektroenerģija, siltumenerģija, kurināmais un degviela). Pienākuma ietvaros tiks noteikta iespēja pienākuma pārpildi nodot citam pienākuma izpildītājam (pārpalikuma nodošana starp pašvaldībām), kā arī tiks noteikts pienākuma neizpildes atbildības mehānisms, lai nodrošinātu pienākuma izpildi.
\nPubliskā sektora enerģijas – siltumenerģijas, elektroenerģijas, kurināmā, degvielas, patēriņa monitoringa pienākums tiks noteikts veikt vienotā IKT risinājumā, kur minēto informāciju ziņos ministrijas, pašvaldības, valsts vai pašvaldību padotībā, pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Izpildot energotaupīšanas pienākumu 2022. – 2023.g. apkures sezonā un apkopojot enerģijas patēriņa datus, tika secināts, ka valsts sektorā netiek īstenota efektīva enerģijas patēriņa uzraudzība, neviena iestāde neapkopo datus par kopējo resora energopatēriņu, līdz ar to netiek koordinēti un harmonizēti uzraudzīts energopatēriņš, kas varētu nodrošināt efektīvu enerģijas patēriņa samazināšanas un taupību pasākumu īstenošanu.
\nTāpat arī pašvaldībās enerģijas patēriņš tiek uzraudzīts ar dažādiem nosacījumiem un par dažādām iestādēm vai enerģijas veidiem.3.2.2.2. Finansiālā un zināšanu atbalsta ietvaros pašvaldībām tiks piedāvāts atbalsts energokonsultanta darbībai (pašvaldības darbinieki/ārpakalpojums), atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultējot sabiedrību, iedzīvotājiem palīdzot sagatavot nepieciešamos dokumentus finansējuma saņemšanai no ES struktūrfondiem, atbalsts vienota IKT risinājuma izstrādē enerģijas patēriņa uzraudzībai. Šī pasākuma finansējums septiņu gadu periodam ir plānots līdz 8 milj. € no klimata finansējuma (KEM budžeta apakšprogrammas).3.2.2.3. Publisko ēku saraksta izveides darbības ietvaros ir nepieciešams izstrādāt IKT risinājumu, kurā tiktu iekļautas un valsts pārvaldes ietvaros būtu pieejama pilnīga un dinamiska informācija par publiskā sektora – ministriju, pašvaldību, valsts vai pašvaldību padotībā, pārraudzībā vai pakļautībā esošo iestāžu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, īpašumā, valdījumā un lietošanā esošajām ēkām, kur par katru ēku tiktu apkopota informācija par izmantoto enerģiju/energoresursu veidu, piemēram, CSA siltumenerģija vai izmantotais kurināmais, no tīkla paņemtā elektroenerģija vai pašražotā elektroenerģija u. c.
\nTāpat minētais risinājums publiskajam sektoram būtu jāizmanto, lai tajā ziņotu datus par katru enerģijas vai energoresursu veida ikgadējo patēriņu katrā sarakstā iekļautajā ēkā. Kur tehniski iespējams, ziņošanas pienākums jāaizstāj ar centralizētu IKT risinājumu, kas balstoties uz valsts reģistru datiem par ēku piederību, nodrošinātu automatizētu atbilstošu enerģijas patēriņa datu ieguvi no lielākajiem energosistēmu operatoriem un centralizētās siltumapgādes komersantu uzturētām informācijas sistēmām par valsts un pašvaldību ēkām/objektiem. Minētais pasākums ir nepieciešams, jo šobrīd neviens neapkopo informāciju par publiskā sektora (valsts un pašvaldību resors) ēkām un patērēto enerģiju, tādējādi netiek nodrošināta efektīva platību izmantošanas vadība un kopumā katrā resorā netiek nodrošināta efektīva enerģijas izmantošana un izmantojuma vadība.3.2.2.4.
\nPubliskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošanas darbības ietvaros atbalsts būtu sniedzams esošu ēku pārbūvei vai atjaunošanai, tai skaitā, līdz gandrīz nulles enerģijas patēriņa vai līdz gandrīz nulles emisiju ēku rādītājiem (pamatīgā renovācija), siltumapgādes infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai, tāpat pasākuma izpildi var veicināt, veicot grozījumu būvnormatīvos vai uzliekot pienākumu nodrošināt ēku atbilstību noteiktai energoefektivitātes klasei.3.2.2.5. Publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošanas ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem darbības ietvaros atbalsts būtu sniedzams vai pienākums būtu nosakāms publisko ēku energoefektivitātes uzlabošanai, konkrēti tieši tādām ēkām, kuras energoefektivitāti var uzlabot ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem.
\nTāpat būtu izvērtējama iespēja noteikt pienākumu publiskā sektora ēku energoefektivitāti uzlabot ar bioloģiskiem materiāliem (pilnībā vai noteiktā apjomā), tādējādi nodrošinot augstāku pievienoto vērtību bioloģisko materiālu izmantošanai un, iespējams, veicinot šādu materiālu iekšzemes ražošanu.3.2.2.6. Oglekļa mazietilpīgas attīstības aspektu integrēšanas pilsētu un to aglomerāciju teritoriālajā plānošanā veicināšanas darbības ietvaros ir īstenojamas šādas darbības: 1) pilnveidot būvniecības un labiekārtojuma regulējumu, kas atbalsta un motivē izvēlēties zaļos risinājumus; 2) īstenot plašas sabiedrības, uzņēmumu, NVO, valsts un pašvaldību iestāžu informēšanas un izglītošanas kampaņas par šādu risinājumu esamību un priekšrocībām konkrētos gadījumos; 3) īstenot pilotprojektus; 4) veikti aprēķinus (pilotprojekta un ārvalstu prakse), kas salīdzina izmaksas-ieguvumus ilgtermiņā un īstermiņā (pelēkā infrastruktūra vs dabā balstīti risinājumi).3.2.2.7.
\nOglekļa mazietilpīgas attīstības aspektu integrēšanas pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos darbības ietvaros ir veicamas šādas darbības: 1) pilnveidot pašvaldību attīstības programmas, integrējot oglekļa mazietilpīgas attīstības un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus; 2) pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos integrēt oglekļa mazietilpīgas attīstības un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus, t.sk. uzlabojot pilsētvides plānošanu, attīstot dabā balstītus risinājumus uc.3.2.2.9. Sabiedrības un pašvaldību un plānošanas reģionu informētības un zināšanu par oglekļa mazietilpīgu attīstību, inovatīvajām tehnoloģijām uzlabošanas darbības ietvaros ir veicami šādi pasākumi 1) regulāra sabiedrības informēšana, periodiskas plašākas sabiedrības informēšanas kampaņas; 2) apmācības pašvaldībām par oglekļa mazietilpīgu attīstību; 3) pašvaldību izglītošana par inovatīvajām tehnoloģijām un attīstības plānošanu; 4) informatīvie pasākumi pašvaldību darbiniekiem, lai informētu par EV uzlādes punktu izveidi nepieciešamību pilsētu centros un pie sabiedriskajām ēkām; 5) izglītošanas pasākumi par sociāli atbildīgas AER izmantošanas principiem; 6) novadu centros nodrošināta iespēja saņemt informatīvo atbalstu par pāreju uz bezemisiju vai mazemisiju transportu (līzings/kreditēšana/alternatīvo degvielu priekšrocības – bukleti, informatīvie centri, tiešās konsultācijas, informatīvās dienas, semināri).3.2.2.10.
\nInovatīvu risinājumu attīstīšanas un ieviešanas pašvaldību sniegtajos pakalpojumos energoefektivitātes uzlabošanai darbības ietvaros tiks īstenots pasākums \"viedās pašvaldības\", un tā ietvaros atbalstāmi risinājumi dažādās jomās, cita starpā, piemēram, izstrādājot un ieviešot energoefektivitātes risinājumus ēkās, integrētas energoapgādes sistēmas utt., lai samazinātu enerģijas patēriņu, kuru viedā risinājuma ieviešanas vērtēs, salīdzinot enerģijas gada patēriņu projekta īstenošanas jomā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un pēc projekta pabeigšanas.3.2.3. Ēku energoefektivitāteI Bāzes scenārijsNo kopējā daudzdzīvokļu ēku īpatsvara tikai 3% ēkas ir būvētas pēc 2003. g. (4% no 1993. g.), kad stājās spēkā jaunas būvnormatīvu prasības attiecībā uz norobežojošajām konstrukcijām – būvnormatīvs 002-001 \"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika\" ar kuru tika noteiktas būtiski augstākas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām.
\nVienlaikus nedzīvojamo ēku skaits kopumā ir 1.068 miljoni, taču tikai 108 tūkst. ēku tiek apkurinātas un tātad tajās tiek patērēts kurināmais vai siltumenerģija. Periodā līdz 2050. g. 30% no dzīvojamām ēkām un 10% no nedzīvojamām ēkām vairs nebūs lietderīgi atjaunot. Ēkas, kurām ir lielākais enerģijas patēriņš – biroju ēkas, viesnīcu ēkas, rūpnieciskās ražošanas ēkas, skolas un universitātes, ārstniecības iestāžu ēkas kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas – Latvijā veido gandrīz 20% no visa ēku fonda.Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājasKopējais daudzdzīvokļu ēku skaits39 500Renovējamo ēku skaits38 000Izmaksefektīva atjaunošana 2050. g. perspektīvā26 600 (30% no 38 000 nebūs lietderīgi atjaunot); 36.8 milj. m2Viendzīvokļa dzīvojamās mājas (privātmājas)Kopējais privātmāju skaits un platība309 929Māju skaits, kurās iespējams veikt izmaksu efektīvu atjaunošanu156233 487Potenciāli energoefektīvo renovējamo ēku skaits un platība163 441 (30% no 233 487 nebūs lietderīgi atjaunot); 19.3 miljoni m2Nedzīvojamās ēkas (izņemot ražošanas ēkas)Kopējais ēku skaits un platība973 871 (visa veida nedzīvojamās ēkas, t.sk., garāžas, šķūņi u.tml.)Ēku skaits un platība, kurās iespējams veikt atjaunošanu15775 000; 27.15 milj. m2Potenciāli energoefektīvo renovējamo ēku skaits un platība67 500 (90% no 75 000)24.45 miljoni m2 (90% no 27.15 milj. m2) (pieņemot, ka 10% nebūs lietderīgi atjaunot (līdz 2050. g.).Laika posmā no 2007. – 2023. g. kopumā energoefektivitātes uzlabošana būs veikta 1566 dzīvojamās mājās, 130 publiskās ēkās (valsts ēkas) un 200 pašvaldību ēkās.
\nPeriodā no 2023.g. līdz 2026.g. energoefektivitātes uzlabošana būs veikta vēl ~300 dzīvojamo mājām, ~100 valsts ēkām un ~ 40 pašvaldību ēkām.II Sasniedzamie mērķiMērķisFakts2021Mērķis2030Jaunbūves dzīvojamo un nedzīvojamo ēku sektorā nerada emisijasVisas jaunās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas atbilst A ēku energoefektivitātes klasei (gandrīz nulles enerģijas ēka)Visas jaunās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas atbilst nulles emisiju ēkaiIII Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaiMērķu scenārijā iekļautie pasākumi mērķu sasniegšanai kopumā 2021.-2030.g. nodrošinās 552 GWh kumulatīvos energoietaupījumus.pasākuma kodsPasākuma īstenošanai veicamā darbībaRezultatīvais rādītājsIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijas (milj.€)nepie-ciešamāsiezī-mētāsavoti3.2.3.1Noteikt pienākumu visām jaunajām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām atbilst nulles emisiju ēkas nosacījumiemNormatīvais regulējums (būvnormatīvi)EM2026Esošā budžeta ietvaros3.2.3.2Nodrošināt dzīvojamo māju, daudzdzīvokļu ēku vai nedzīvojamo ēku / būvju pieslēgšanos pie efektīvas CSAS ēku renovāciju ietvaros, t.sk. atbalsta programmu ietvarosno jauna pie efektīvas CSAS pieslēgtas vismaz 50 ēkasEMVARAMKEMfinanšu institūcijas2030503,16MFFEKII3.2.3.3Noteikt pienākumu pieslēgt valsts un pašvaldību īpašumā esošās ēkas efektīvām CSAS, kur tas ir ekonomiski pamatotiEfektīvai CSA pieslēgtas vismaz 50 ēkasEM2035500MFFEKII3.2.3.4Uzlabot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvarosatjaunotas vismaz 2000 daudzdzīvokļu ēkasEMValsts kasefinanšu institūcijas20301500230,5MFFANM3.2.3.5Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes darbību ietvaros sniegt atbalstu enerģētikas nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiemAtbalsts sniegts vismaz 2017 mājsaimniecībāmEMKEMfinanšu institūcijaspašvaldības2030100EKIISKF3.2.3.6Īstenot kvartālu renovāciju (ēku energoefektivitātes uzlabošana kvartālu mērogā), t.sk. atbalsta programmu ietvarosAtjaunoti vismaz 4 kvartāliEMKEMfinanšu institūcijaspašvaldības20308750MFFEKII3.2.3.7Uzlabot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti vienkāršotu atbalsta programmu ietvarosAtjaunotas vismaz 500 ēkasEMfinanšu institūcijas20302500MFFANM3.2.3.8Uzlabot privātmāju energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvarosrenovētas vismaz 5000 ēkasEMVARAMKEMValsts kasefinanšu institūcijas20301002,37MFFEKIISKF3.2.3.9Veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu termoregulēšanas iekārtu uzstādīšanu, t.sk. atbalsta programmu ietvarosUzstādītas termoregulēšanas un attālinātās uzskaites sistēmas 15% no atbalsta programmu ietvaros renovētajām daudzdzīvokļu ēkāmEM203053,50SKFVB3.2.3.10Izstrādāt tipveida renovācijas projektus sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamām mājāmUzlabota energoefektivitāte 13450 mājokļiemEM2025Esošā budžeta ietvaros3.2.3.11Aktualizēt Ēku ilgtermiņa stratēģijuNacionālais ēku fonda renovācijas plānsEM2026Esošā budžeta ietvaros3.2.3.12Mainīt lēmumu pieņemšanas kārtību par ēku renovācijas vai pieslēgšanas pie efektīvas CSAS veikšanuSamazināts nepieciešamais pozitīvo balsojumu apjoms lēmumu pieņemšanaiEM2024Esošā budžeta ietvaros3.2.3.13Pārskatīt māju apsaimniekotāju pienākumus un tiesības energoefektivitātes jomāNormatīvais regulējumsEM2025Esošā budžeta ietvaros3.2.3.14Attīstot ESKO tirgu, piesaistīt privātās investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem, novēršot ESKO tirgus nepilnības EMKEM2030150VBMFF3.2.3.15Attīstot PESKO iespējas, nodrošināt pašvaldību iesaisti energoefektivitātes paaugstināšanā projektu atbalstīšanāUzsākta PESKO darbībaEM2030150VBPBMFF3.2.3.16Turpināt \"Dzīvo siltāk\" programmas īstenošanu EM20300,750,75VBMFF3.2.3.17NPP ietvaros izvērtēt dzīvojamām mājām (vai to daļām), kurās ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, piemēroto normatīvo regulējumuSniegts ieguldījums vismaz papildu 2000 ēku renovācijāEMFMTM2026Esošā budžeta ietvaros3.2.3.18Izvērtēt un veicināt rūpnieciski ražotu paneļu izmantošanu DME energoefektivitātei tipveida projektos, t.sk. nepieciešamo standartizācijas pasākumu novērtējumsradīti risinājumi renovācijas tempa intensifikācijaiEMpašvaldības2025Esošā budžeta ietvaros3.2.3.19Rast risinājumus koka ēku būvniecības atbalstīšanaiInformatīvais ziņojumsEMZM2025Esošā budžeta ietvaros3.2.3.20Attīstības finanšu institūcijas Altum kapacitātes stiprināšana, to pārveidojot pēc vienas pieturas aģentūras principa EM2026Esošā budžeta ietvaros3.2.3.21Noteikt pienākumu ēkām, kas neatbilst energoefektivitātes minimālajām prasībām, izstrādāt tehnisko dokumentāciju 3.2.3.2.
\nDzīvojamo māju, daudzdzīvokļu ēku vai nedzīvojamo ēku/būvju pieslēgšanai pie efektīvas CSAS atbalsta programmas ietvaros (piemēram, ēka bija pieslēgta CSAS, bet atslēgta) atbalsts būtu sniedzams esošo ēku pieslēgšanai pie tādas CSAS, kas atbilst efektīvas CSAS definīcijai158, lai mazinātu individuālo apkures iekārtu izmantošanu un vienlaikus efektīvāk izmantotu esošo CSAS un tās infrastruktūru. Minētā darbība nodrošinās arī ēku atbilstību gandrīz nulles emisiju ēkas kritērijiem, kā arī būs ieskaitāms valsts kumulatīvajā energoietaupījumu mērķī.3.2.3.4. Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas darbības ietvaros atbalsts būtu sniedzams esošu ēku pārbūvei vai atjaunošanai, siltumapgādes infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai, tāpat pasākuma izpildi var veicināt, veicot grozījumu būvnormatīvos vai uzliekot pienākumu nodrošināt ēku atbilstību noteiktai energoefektivitātes klasei.
\nTāpat ir jāveic atbalsta programmu noteikumu grozījumi, kas paredzēs atvieglotus nosacījumus iesniedzamajai dokumentācijai, lai māja varētu startēt atbalsta programmā, kā rezultātā palielinātos renovāciju īstenojošo daudzdzīvokļu māju skaits. Līdzvērtīgi energoefektivitātes nodrošināšanā būtiski ņemt vērā arī \"veselība visās politikās\" principu.3.2.3.5. Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes darbību ietvaros atbalsta enerģētikas nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem sniegšanas darbības ietvaros atbalsts (arī kombinējot ar citām atbalsta programmām) būtu sniedzams tām mājsaimniecībām / iedzīvotājiem, kuri ir pakļauti enerģētiskās nabadzība riskam un/vai ir atzīti par mazsaizsargātiem iedzīvotājiem/mājsaimniecībām, iedzīvotājiem, kuri saņem mājokļu pabalstu no pašvaldības (trūcīgas, maznodrošinātas u. c. lai šo iedzīvotāju finansiālo resursu ierobežojumi un nespēja uzņemties papildu finansiālās saistības, kā arī izpratnes un zināšanu trūkums nebūtu šķērslis šo darbību īstenošanai vai lēmumu par šo darbību īstenošanu pieņemšanā.
\nAtbalsta programmu ietvaros būtu nepieciešams nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām būtiski palielināt granta atbalsta intensitāti (un sniedzot garantiju aizdevumiem) fosilo apkures iekārtu un pilsētu ietvaros cietās biomasas apkures nomaiņai uz bezemisiju risinājumiem vai pieslēgšanos CSAS vai ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, novēršot situāciju, ka atsevišķām sabiedrības grupām esošie atbalsta mehānismi varētu būt finansiāli nepieejami un valsts vai pašvaldību līmenī tiem būtu jāpiemēro atbalsta mehānismus enerģijas izmaksu kompensēšanai.3.2.3.6. Energoefektivitātes uzlabošanas kvartālu renovācijas darbības ietvaros atbalsts ir sniedzams atbalsta programmas ietvaros, kuras mērķauditorija ir vairākas daudzdzīvokļu ēkas kā kopums attiecīgā teritoriālā \"kvartālā\", t.sk., ja šī \"kvartāla\" siltumapgādei ir atsevišķa noslēgta sistēma. Ēku pārvaldniekiem normatīvajā regulējumā tiktu dotas tiesības projekta dokumentācijas kārtošanai un iesniegšanai.
\nAtbalsta programmu ietvaros priekšroka būtu bioloģiskas izcelsmes materiālu izmantošanai, atbalstot aprites ekonomikas attīstību.3.2.3.7. Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes vienkāršotu atbalsta programmu ietvaros uzlabošanas darbības ietvaros atbalsts būtu sniedzams esošo ēku, kuru tehniskie parametri atbilst siltinātas ēkas parametriem, piemēram, ārsienu biezums un kvalitāte, vienkāršotai renovācijai, kuras ietvaros būtu veicams siltumapgādes inženiertīklu (iekšējo siltumapgādes tīklu atjaunošanu un individuālo siltuma mezglu modernizāciju) uzlabošanai un/vai siltuma zudumu novēršanai (jumts, bēniņi, pagrabs, logi, durvis). Tādējādi tiktu novērsts, ka esošās apkures sistēmas (viencauruļu apkures sistēma) neļauj pilnvērtīgi veikt telpu temperatūras regulēšanu, bet individuālo siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšana, neveicot iekšējās sistēmas pārbūvi, nav iespējama.
\nDarbības ietvaros atbalsts būtu sniedzams arī atjaunoto vai kultūrvēsturisko ēku iekšējo siltumtīklu atjaunošanai vai pasākumu mehāniskās ventilācijas sistēmu uzstādīšanai.3.2.3.8. Privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas darbības ietvaros atbalsts būtu sniedzams esošo ēku pārbūvei vai atjaunošanai, t.sk. vienkāršotajai renovācijai, siltumapgādes infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai, tāpat pasākuma izpildi var veicināt, veicot grozījumu būvnormatīvos vai uzliekot pienākumu nodrošināt ēku atbilstību noteiktai energoefektivitātes klasei. Tāpat atbalsta nosacījumi ir jāpielāgo atkarībā no ēkās esošo mājsaimniecību maksātspēju (enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību īpatsvars ēkās) un ēkas vērtības.3.2.3.9.
\nDaudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu termoregulēšanas iekārtu uzstādīšanas veicināšanas darbības ietvaros tiek plānots sniegt atbalstu minēto mērierīču uzstādīšanai sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem vai mājsaimniecībām gan klimata finansējuma ietvarā, gan a/s \"Rīgas siltums\" aktivitāšu ietvaros. Tāpat darbības ietvaros ir plānots veikt plašus sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus par šādu mērierīču priekšrocībām un to izmantošanas ietekmi uz enerģijas izmaksām, t.sk. atbalsta programmu ietvaros.3.2.3.10. Tipveida renovācijas projektu izstrādes sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām darbības ietvaros tipveida projektā tiks izstrādāti vairāku līmeņu risinājumi energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī izstrādāti risinājumi ar un bez inženiersistēmu atjaunošanai izplatītākajām sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.
\nIzpētes rezultāti ir izmantojami tehniskās apsekošanas atzinumu sagatavošanai pirms daudzdzīvokļu mājokļu renovācijas, tādējādi samazinot nepieciešamo darba un rezultātā izmaksu apjomu par mājokļa tehnisko apsekošanu. Tāpat darbības ietvaros tiks izvērtēta līmeņatzīmju principa ieviešana, lai vienkāršotu renovācijas procesu.3.2.3.11. Ēku ilgtermiņa stratēģijas izstrādes ietvaros tiks nodrošināta nacionālā ēku fonda renovācijas plāna izstrāde, kurā tiks ietverta virzība uz ēku fonda pārveidošanu par bezemisiju ēkām un dekarbonizācijas panākšanu līdz 2050. g.3.2.3.12. Lēmumu pieņemšanas kārtību par ēku renovācijas vai pieslēgšanas pie efektīvas CSAS veikšanu mainīšanas darbības īstenošanai jāmazina lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu, nosakot mazākumtiesību balsojumu vai nosakot dažādu nepieciešamo balsu skaitu vairākām balsojuma kārtām, kā arī jānodrošina, ka finanšu iestādes ievēro tiesību aktos noteikto piekrišanai nepieciešamo balsu slieksni.
\nTādējādi normatīvajā regulējumā ir jānoteic \"mazākuma balsojumu\" renovācijas īstenošanai – 1/3 no kopsapulcē klātesošajiem būs tiesīgi pieņemt lēmumu par mājas renovāciju tai skaitā saistību uzņemšanos, ja sapulce ir atkārtota un pirmajā sapulcē nebija kvoruma lēmuma pieņemšanai.3.2.3.17. Normatīvā regulējuma, kas tiek piemērots dzīvojamām ēkām (vai to daļām), izvērtēšanas NPP ietvaros darbība attiektos uz dzīvojamām mājām vai to daļām, kurās ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi (daļēja vai padziļinātā ēku renovācija, ēku siltināšana u. c.). Darbības ietvaros būtu jāizvērtē iespēja piemērot nodokļu atvieglojumus.3.2.3.19. Koka ēku būvniecības atbalsta risinājumu rašanas darbības ietvaros ir nepieciešams izvērtēt oglekli sekvestējošu bioekonomikas produktu plašāka izmantošana publiskajā apbūvē un izstrādāt normatīvo regulējumu, kas noteiktu atjaunojamo resursu būvmateriālu īpatsvaru visās publisko ēku jaunbūvēs.3.2.3.21.
\nPienākuma ēkām, kas neatbilst energoefektivitātes minimālajām prasībām, izstrādāt tehnisko dokumentāciju noteikšanas darbības ietvaros šādām ēkām būtu jānosaka pienākumu izstrādāt tehnisko dokumentāciju kā daļu no dzīvojamās mājas uzturēšanai obligāti nepieciešamajām lietām. Darbības ietvaros būtu nosakāms, ka ar šādas tehniskās dokumentācijas izstrādi saistītos izdevumus ir jānosaka kā uzturēšanas obligātos izdevumus.3.2.4. Energoietaupījumi enerģijas galapatēriņāI Bāzes scenārijsEnergoefektivitātes monitoringa sistēmas ietvaros uzskaitītie 2021. un 2022. g. jaunie enerģijas ietaupījumi ir līdzvērtīgi, tas ir, 2021. g. – 542,1 GWh, 2022. g. – 525,3 GWh. Kopā ar 2021. g. ietaupījumiem periodā līdz 2030. g. kumulatīvais enerģijas ietaupījums veidos 3147,9 GWh (15,4 % no valsts obligātā 2030. g. mērķa).13.attēls.
\nNodrošinātais kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījums un tā mērķis (GWh)159Kopējais lielo uzņēmumu un lielo elektroenerģijas patērētāju skaits ik gadu svārstās nelielā apmērā, bet kopumā ir stabils (2021. g. – 1172; 2022. g. – 1184). Attiecībā uz enerģijas ietaupījumiem 2022. g. lielie uzņēmumi un lielie elektroenerģijas patērētāji ir sasnieguši un paziņojuši par 22 % lielākus enerģijas ietaupījumus nekā 2021. g. Vienlaikus, enerģijas ietaupījumu apjomā, aplūkojot pēdējo gadu datus, nav vērojama konkrēta tendence – 2019. g. – 209,5 GWh; 2020. g. – 114,3 GWh; 2021. g. – 103,3 GWh; 2022. g. – 126,2 GWh).Pašvaldību un valsts iestāžu ziņotie enerģijas ietaupījumi 2022. g. salīdzinājumā ar 2021. g. ir par gandrīz 25 % lielāki (2021. g. – 7,5 GWh; 2022. g. – 9,4 GWh). 2022. g. energoefektivitātes pienākumu shēmas ietvaros tāpat kā 2021. g. ir tikai tādi enerģijas ietaupījumi, kuri paziņoti pēc brīvprātības principa. Šo enerģijas ietaupījumu īpatsvars 2022. g. jaunajos enerģijas ietaupījumos ir 71,1 % (2021. g. – 75,8 % jeb 408,2 GWh).II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2021160FAKTS2022161MĒŖKIS2030Kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījums542,0761067,36429 522III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaiSkatīt. 3.1. un 3.2.1. – 3.2.3. nodaļas.Mērķu scenārijā iekļautie dekarbonizācijas un energoefektivitātes dimensijas pasākumi nodrošinās apmēram 18-20 TWh kumulatīvos energoietaupījumus.3.2.5.
\nAugstas efektivitātes koģenerācijas izmantošanas un efektīvas CSA un CAA potenciālsLatvija ir veikusi \"Augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas izmantošanas potenciāla visaptverošs izvērtējums un izmaksu un ieguvumu analīze atbilstoši Direktīvas 2012/27/ES prasībām\"162. Jaunākais izvērtējums tiks veikts Direktīvas 2023/1791 transponēšanas noteiktajā termiņā, un tiks publicēts KEM tīmekļa vietnēLatvija ir apkopojusi datus par visiem CSAS operatoriem (siltumenerģijas ražotājiem), t.sk par tiem dažādu nozaru komersantiem, kas ir siltuma autoražotāji (saražotā siltumenerģija ir blakusprodukts), un ir secinājusi, ka 2023. g. Latvijas CSAS atbilst efektīvas CSAS nosacījumiem163, jo 2023. g. 94,6% no Latvijas CSAS siltumenerģijas ražotājiem atbilst Direktīvā 2023/1791 noteiktajiem efektīvas siltumapgādes sistēmas kritērijiem. 2023. g. 44 no 230 CSAS siltumenerģijas ražotājiem neatbilda noteiktajiem kritērijiem, kur lielākā daļa ir mazie siltumenerģijas ražotāji, kas pārsvarā ir dabasgāzes izmantotāji, vai tie mazākā apjomā nekā kritērijos noteikts izmanto AER, piemēram, vienam ražotājam AE īpatsvars ir 48,2%, bet citam AER un koģenerācijas kombinācija bija 44,3%.
\nIr paredzams, ka nākotnē šis skaits mazināsies, ņemot vērā jauno biomasas kurināmā sadedzināšanas iekārtu darbību uzsākšanu 2023. – 2024. g. apkures sezonā.Ņemot vērā iepriekšminēto izvērtējumu kopumā atbilstoši šā brīža nosacījumiem Plānā iekļautās vai šobrīd īstenojamās investīcijas ēku pieslēgumiem CSAS ir uzskatāmas par atbilstošām Regulai 2021/1058164, un tās neiekļaujas Regulas 2021/1058 7.panta 1(h).punkta minētajās izslēdzamajās darbībās.3.2.6. Izmaksu efektīvs minimālais prasību līmenis ēkāmĒku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas rādītāji un to vērtības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos (25.06.2019.) Nr.280 \" Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 \"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika\"165.
\nNo 2021. g. ir pastiprinātas prasības ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam līmenim, energoefektivitātes novērtējumam apkurei atjaunošanām un pārbūvēm166.3.3. Enerģētiskā drošība un energoneatkarībaI Bāzes scenārijsEnerģētiskās drošības nosacījuma izpildi vislabāk raksturo, cik daudz energoresursu un enerģijas Latvija spēj saražot pati (valstī iekšienē) un cik daudz ir nepieciešams importēt (enerģētiskā atkarība), kā arī tas, no cik daudz dažādiem avotiem energoresursi tiek importēti. Latvijā nenotiek fosilo energoresursu ražošana (izņemot nelielu daudzumu kūdras un kūdras brikešu kurināmā), bet pietiekami lielā apjomā tiek saražots cietās, šķidrās un gāzveida biomasas kurināmais un atjaunīgā elektroenerģija un siltumenerģija, vienlaikus 2022. g.
\nLatvijas kopējā enerģijas patēriņa saldo (enerģijas ražošanas, importa/eksporta bilance un kopējais enerģijas patēriņš) ir pozitīvs167, Latvijai ar primāro energoresursu ražošanu spējot nodrošināt jau 66% no kopējā enerģijas patēriņa.Latvijas enerģētiskās atkarības168 rādītāji ir zemāki nekā ES (62,5% 2022. g.) AE ražošanas un izmantošanas (īpaši, atjaunīgās elektroenerģijas un siltumenerģijas) pieauguma, pašražošanas attīstības un biomasas kurināmo izmantošanas dēļ.1.tabula. Latvijas enerģētiskās atkarības rādītāji (%)169 201720182019202020212022enerģētiskā atkarība44,144,343,945,538,338,7cietie fosilie kurināmie88,591,3110,889,693,1193,2dabasgāzes kurināmie102,098,8100,0100,199,999,8naftas produkti100,198,1100,2105,693,7101,5Latvija izpildīs gāzapgādes drošības mērķi ar īstenotajiem un īstenošanā esošajiem pasākumiem un tehnoloģijām, jo Latvijā darbojas PGK170, kā arī tai ir pietiekamas jaudas starpsavienojumi ar Igauniju un Lietuvu.
\nGāzapgādes drošuma rādītāja – infrastruktūras standarta N-1171, aprēķini liecina, ka dabasgāzes piegāde Latvijas galalietotājiem tiks pilnībā nodrošināta jebkura dabasgāzes piegādes avota darbības pārtraukuma gadījumā, N-1 vērtība lielākās dabasgāzes infrastruktūras – PGK – darbības pārtraukuma gadījumā būtiski pārsniedz noteikto 100% līmeņatzīmi – 131%172. Šobrīd izbūvēts dabasgāzes starpsavienojums Balticconnector (Igaunija – Somija) un starpsavienojums Polija – Lietuva (GIPL), līdz ar to Baltijas valstu un Somijas gāzapgādes sistēmas ir pilnībā savstarpēji savienotas un savienotas ar kontinentālo Eiropu. 01.01.2023. Latvijā spēkā stājās normatīvais regulējums par pilnīgu Krievijas dabasgāzes piegādes aizliegumu, attiecīgi Latvija ir ātri veikusi dabasgāzes piegādes avotu maiņu, pārejot uz LNG termināļu Klaipēdā (Lietuvā) un Inkoo (Somijā), kā arī GIPL izmantošanu. 2022. g.
\nLatvija noslēdza līgumus ar Igauniju un Lietuvu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, nosakot kārtību, kā iesaistītās dalībvalstis gāzes apgādes krīzes ārkārtas stāvoklī kā galēju pasākumu sniedz atbalstu viena otrai, kad bez palīdzības nav iespējams nodrošināt gāzes piegādi solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem.Elektroapgādes drošības nostiprināšanā svarīgs mērķis ir elektroenerģijas ražošanas jaudu kāpināšana, izmantojot AER. Līdz 2024. g. pirmā ceturkšņa beigām elektroenerģijas PSO un SSO ir izsnieguši tehniskās prasības jaunu pieslēgumu ierīkošanai VES un SES pieslēgšanai ar kopējo jaudu 6,1 TW. Sadales sistēmai pieslēgto SES skaits 2023. g. nogalē bija ap 700, bet kopējā jauda pārsniedza 140 MW, no tā ap 500 SES ar kopējo jaudu ~130 MW pieslēgtas 2023. g.Šobrīd tiek īstenots arī Baltijas energosistēmu sinhronizācijas projekts, lai atsaistītu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas sistēmas no Krievijas (BRELL) sistēmas un līdz 2025. g. februārim pievienotos kontinentālās Eiropas elektrotīklam, tādējādi mazinot arī elektroenerģijas apgādes drošuma riskus, kas pašlaik rodas, jo Baltijas valstu elektroapgādes sistēmu darbība ir atkarīga no ārpus ES pieņemtiem lēmumiem.Sinhronizācijas izpētes ietvaros tika izvērtēti līdzstrāvas starpsavienojumu N-1 incidentu ietekme uz Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu elektroapgādes jaudu pietiekamību apstākļos, kad Baltija ir atslēgta no BRELL sistēmas un darbojas sinhroni ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu.
\nIzpētē tika secināts, ka, darbojoties sinhroni ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu, Baltijas elektroenerģijas sistēmā tiktu nodrošināta elektroapgādes jaudu pietiekamība lielākā līdzstrāvas starpsavienojuma N-1 incidenta gadījumā.II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2021FAKTS2022MĒRĶIS2030importa īpatsvars iekšzemes enerģijas patēriņā173 (%)38,338,7530III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaipasākuma kodsPasākumu īstenošanai veicamā darbībaRezultatīvais rādītājsIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijas (milj. €)nepie-ciešamāsiezī-mētāsavoti3.3.1Pabeigt Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropas tīklu un nodrošināt tās augsta drošuma pakāpiĪstenots projektsPSOKEM202560,360,3ANMPF3.3.2Īstenot PGK modernizācijas projektuĪstenots projektsPSOKEM20258888CEFPF3.3.3Mainīt valsts naftas drošības rezervju sistēmu, nodrošinot naftas rezervju uzglabāšanu valstī100% valsts naftas drošības ir valsts īpašumsEMPossessor2029647,1647,1VB3.3.4Iestāties IEA KEMEM2024Esošā budžeta ietvaros3.1.3.19.Noteikt ierobežojumus jaunu fosilā kurināmā iekārtu uzstādīšanai1) Normatīvais regulējums – 2026. g.2) Nosacījumi no 2028. g.KEMpašvaldības2026-2028Esošā budžeta ietvaros3.1.3.20Noteikt fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniskus ierobežojumus1) Normatīvais regulējums – 2026. g.2) Nosacījumi no 2030. g.; 2040. g.; 2050. g.KEM2050Esošā budžeta ietvaros3.3.5Īstenot pilotprojektu lielas jaudas elektroenerģijas ražošanas stacijās akumulācijas risinājumu īstenošanaiAkumulācijas risinājumi ir ieviesti 2 sadedzināšanas iekārtāsKEM2035200IFANMPF3.3.6Veicināt elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju izmantošanu komersantos un privātpersonām, t.sk. atbalsta programmu ietvarosUzstādītas elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas ar jaudu līdz 60 MWKEMPSO2030600ANMMFFEKII3.3.1.
\nBaltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas pabeigšanas darbības ietvaros tiks īstenoti šādi sinhronizācijas atbalsta projekti: 1) kritiskās infrastruktūras kiberdrošības uzlabošana saistībā ar kiberdraudu pieaugumu pēc sinhronizācijas – tā saucamās \"Zero trust\" IKT arhitektūras drošības pieejas ieviešana; 2) attiecīgo IKT risinājumu izstrāde, kuras ietvaros tiks izstrādāts koncepts un programmatūra AER ražošanas resursu vadībai, lai nodrošinātu pārvades tīkla stabilu darbību pēc sinhronizācijas.3.3.2. PGK modernizācijas projekta īstenošanas174 darbības ietvaros ir paredzēts veikt virszemes infrastruktūras uzlabošanu, t.sk. veicot gāzes savākšanas punkta Nr. 3 pārbūvi, urbumu atjaunošana, kā arī esošo 5 gāzes pārsūknēšanas agregātu modernizāciju un jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšanu, uzlabojot dabasgāzes piegādes drošību, palielinot krātuves darbības jaudu un sekmējot integrāciju starptautiskajā enerģētikas tirgū.3.4.
\nIekšējais enerģijas tirgus3.4.1. Elektrotīklu starpsavienotībaI Bāzes scenārijsLatvijas elektroenerģijas PSO tīmekļa vietnē ir pieejama detalizēta informācija par izveidotajiem starpsavienojumiem un to noslogotību un par elektroenerģijas importu un eksportu175. Saskaņā ar jaunāko Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu176 Latvijas elektroenerģijas starpsavienojamības līmenis ir 69,42%177, kas būtiski pārsniedz ES un Latvijas starpsavienojamības mērķi.II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2023MĒRĶIS2030starpsavienojamība (%)69,42>70III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaipasākuma kodsPasākuma īstenošanai veicamā darbībaIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijasmilj. €avoti3.3.1Pabeigt Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropas tīklu un nodrošināt tās augsta drošuma pakāpiPSOKEM202560,3MFF (CEF)ANMPF3.4.1.1Pabeigt Latvijas – Igaunijas esošo elektroenerģijas starpsavienojumu pārbūviPSOKEM2023NDMFF (CEF)ANMPF3.4.1.2Īstenot Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumuPSOKEM2030-20353.4.1.3Īstenot Latvijas – Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojuma projektuPSOKEM20403.4.1.4Īstenot Baltijas – Vācijas elektroenerģijas starpsavienojuma projektuPSOKEM2040NDMFF (CEF)VB3.4.1.3.
\nLatvijas – Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojuma projekta īstenošanas ietvaros Plāna periodā tiks veikta Latvijas-Zviedrijas starpsavienojuma izbūves priekšizpēte.3.4.1.4. Baltijas – Vācijas elektroenerģijas starpsavienojuma ierīkošanas mērķis ir nodrošināt iespēju pieslēgt lieljaudas atkrastes vēja parkus un Baltijas valstīm kļūt par atjaunīgās elektroenerģijas eksportētājvalstīm uz Eiropas elektroenerģijas tirgu. Plāna periodā tiks veikta projekta iespējamās attīstības tehniskā un ekonomiskā analīze.3.4.2. Enerģijas pārvades un sadales infrastruktūraI Bāzes scenārijsLatvija elektroenerģijas pārvades tīkls uzskatāms par tuvu optimālam ar attīstības potenciālu. Šobrīd elektroenerģijas pārvades tīkls sastāv no 1742,13 km 330 kV līnijām un 3859,70 km 110 kV līnijām, 17 330 kV apakšstacijām un 123 110 kV apakšstacijām, 271 transformatora ar kopējo uzstādīto jaudu 8956,5 MVA.
\nLatvijā ir 10 elektroenerģijas SSO178, kur lielākais SSO apkalpo 99% lietotāju – 93 tūkst. km (1/3 sistēmas veido vidsprieguma 6–20 kV tīkls; 2/3 sistēmas veido zemsprieguma 0,4 kV tīkls), ap 30 tūkst. transformatoru apakšstaciju179.Dabasgāzes PSO pārvalda 1190 km garu maģistrālo gāzesvadu sistēmu180, caur 40 gāzes regulēšanas stacijām pārvadot dabasgāzi uz dabasgāzes sadales sistēmu. Savukārt, PGK iespējams uzglabāt līdz pat 2,3 mljrd. m3 jeb 24,22 TWh dabasgāzes, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz Latvijas kopējo dabasgāzes patēriņu 2021. g. Latvijā ir viens dabasgāzes SSO, kas nodrošina dabasgāzes piegādi no pārvades sistēmas līdz galalietotājiem181.No 2021.g. ieviesti un turpmākajos gados Latvijas energoapgādes sistēmas attīstībai tiks īstenoti šādi projekti182:• Trešais elektroenerģijas starpsavienojums starp Latviju un Igauniju (nodots ekspluatācijā 2021. g.)183;• Elektropārvades tīkla savienojums \"Rīgas TEC-2 – Rīgas HES\" (nodots ekspluatācijā 2020. g.)184;• Esošo Igaunijas–Latvijas 330 kV starpsavienojumu \"Valmiera – Tartu un Valmiera –Tsirgulina\" pārbūve185 (starpsavienojums Valmiera – Tartu nodots ekspluatācijā 2023. g. jūnijā, starpsavienojums Valmiera – Tsirgulina ir nodots ekspluatācijā 13.06.2024. g.);• Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas elektropārvades tīkliem un desinhronizācija no Krievijas apvienotās elektroenerģijas sistēmas (jāpabeidz 2025. g. februārī)186;• Latvijas-Igaunijas starpvalstu atkrastes vēja parka projekts ELWIND, kura ietvaros tiks izveidots ceturtais Igaunijas-Latvijas elektroenerģijas starpsavienojums;• PGK darbības uzlabošana (projekts tiks pabeigts līdz 2025. g.)187;• Latvijas – Lietuvas dabasgāzes starpsavienojuma uzlabošana (ELLI)188 (projekts pabeigts 2023. g. decembrī);• Cauruļvadu iekšējās diagnostikas nodrošināšana pārvades gāzesvadā Izborska – PGK un Pleskava – Rīga, posmā līdz Vireši-Tallina;• Lode-Penuja vēja parks189.Elektroenerģijas sistēmas operatoriem ieviešot un pakāpeniski palielinot sistēmas pakalpojuma maksas fiksēto komponenti, kas atkarīga no pieslēguma jaudas, elektroenerģijas lietotāji turpinājuši pakāpeniski optimizēt elektroenerģijas pieslēguma jaudas.
\nVidējā pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte uz 2021. g. bijusi 6,62%. Sākotnēji pieslēguma slodžu izmaiņa bija straujāka, no 01.05.2016. līdz 31.12.2018. AS \"Sadales tīkls\" bija saņēmusi vairāk kā 42 000 pieslēguma jaudas izmaiņas pieteikumus, vairāk kā 14 000 lietotāji ar patēriņu 0 līdz 120 kWh/gadā lauza līgumus. No 2019. g. sākuma līdz 2022. g. septembra beigām slodzes samazinājumi tika pieteikti vēl aptuveni 13 000 reizes un elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmantošana pārtraukta vairāk nekā 29 000 objektu. Lietotāji, tostarp, veikuši pieslēgumu apvienošanu, meklējuši racionālākus pieslēguma risinājumus. Vienlaikus attīstījusies esošo pieslēgumu izmantošana elektroenerģijas pašražošanas vajadzībām, kur 2022. g. pieslēgto mikroģeneratoru skaits viena gada laikā pieaudzis ~5 reizes, pārsniedzot 10 tūkstošus.II Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaipasākuma kodsPasākuma īstenošanai veicamā darbībaIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijasmilj. €avoti1903.3.2Īstenot PGK modernizācijas projektuPSOKEM202588MFF(CEF)PF3.4.2.1Pabeigt Latvijas – Lietuvas gāzes starpsavienojuma projektuPSOKEM2023NDMFF(CEF)PF3.4.2.2Īstenot iekšējās energoinfrastruktūras modernizācijas projektus atbilstoši PSO un SSO 10-gadu attīstības plāniemPSOSSOKEM2030300MFFPSOSSO3.4.2.3Īstenot Pļaviņu HES pārgāznes projektuAS \"Latvenergo\"20303.4.2.4Izstrādāt rīcības plānu ūdeņraža infrastruktūras izveidei un tirgus nosacījumiemKEMEMPSO2025Esošā budžeta ietvaros3.4.2.5Pilnveidot elektrotīkla digitālo vadībuPSOSSOKEM2030NDPF3.4.2.6Izbūvēt atkrastes elektroenerģijas pārvades infrastruktūruPSOKEM2030NDMFF(CEF)PF3.4.2.7Ieviest viedos integrētos risinājumus atjaunīgo gāzu ievadīšanai pārvades sistēmāPSOKEM2025NDPFMFF3.4.2.8Ieviest PGK integrētos risinājumus atjaunīgo gāzu ievadīšanai pārvades sistēmāPSOKEM2025NDPF3.4.2.9Īstenot Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora – Latvijas daļuPSOKEM2035NDPF3.4.2.10Pārvietot enerģijas pārvades un sadales infrastruktūru zem zemesPSOSSOCSASKEM2050NDPF3.2.1.7Turpināt dabasgāzes skaitītāju modernizāciju un ieviest viedos skaitītājus dabasgāzes patēriņa uzskaiteiSSO20305PF3.4.2.2.
\nIekšējās energoinfrastruktūras modernizācijas projektu īstenošanas darbības ietvaros tiks īstenoti šādi projekti: 1) jaunu 110 kV apakšstaciju izbūve un 110 kV apakšstacijās pieejamo 110 kV transformatoru jaudu palielināšana; 2) apakšstaciju izbūve un pārbūve; 3) reģionāla biometāna ievades punkta izbūve, vietēji ražota biometāna ievadei esošajā dabasgāzes infrastruktūrā. Tādējādi darbības ietvaros tiks nodrošināta AE ražošanas jaudu ietveršana esošajā energoinfrastruktūrā un tiks novērsti tehniski jaunu jaudu apguves ierobežojumi, papildus nodrošinot elektroenerģijas pārvades jaudu pieejamību patēriņam, samazinot tehnoloģiskos zudumus, kā arī nodrošinot tīkla darbības stabilitātes paaugstināšanos.
\nELWIND ietvaros nepieciešama Latvijas-Lietuvas 330 kV starpsavienojuma Grobiņa-Darbenai pastiprināšana, palielinot esošā starpsavienojuma caurlaides spēju, un Latvijas-Lietuvas starpsavienojumu pastiprināšana, izbūvējot jaunu 330 kV līniju Ventspils-Brocēni, kā arī izbūvējot jaunu 330 kV Latvijas-Lietuvas starpsavienojumu Brocēni-Varduva. Biometāna ievades punktu attīstības gaitā nodrošināta biometāna ievadīšana tīklā vairāk nekā 20 biometāna ražotājiem, nodrošinot biometāna pieejamību elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai, kā arī transporta pieprasījuma segšanai.3.4.2.5. Elektrotīkla digitālās vadības pilnveidošanas darbības kā komplekss pasākumu kopums ietver: 1) viedā tīkla pārvaldības sistēma (advanced distribution management system) ieviešanu; 2) attālināti vadāmi vidsprieguma slēdži; 4) darbinieku apmācības.3.4.2.7.
\nViedo integrēto risinājumu ieviešanas atjaunīgo gāzu ievadīšanai pārvades sistēmā darbība paredz izbūvēt biometāna ievadīšanas punktus, kuri nodrošinātu iespēju ārpustīkla biometāna ražotājiem (ražotājiem, kuriem nav tieša pieslēguma gāzes pārvades sistēmai) ievadīt saražoto biometānu pārvades tīklā, neierīkojot pieslēgumu no biometāna ražotnes līdz pārvades sistēmai.3.4.2.9. Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridors ir sešu valstu PSO191 (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas) kopīgi īstenots projekts ar mērķi izveidot pārrobežu 100% ūdeņraža gāzes pārvades koridoru no Somijas līdz Vācijai caur Baltijas valstīm un Poliju.3.4.3. Elektroenerģijas un gāzes tirgiI Bāzes scenārijsLatvijas dabasgāzes tirgus tika atvērts 01.03.2017, un līdz 30.04.2023. mājsaimniecības lietotājiem bija tiesības saņemt dabasgāzes par SPRK noteiktu tarifu.
\nNo 01.07.2023. mājsaimniecības lietotāji ir pilntiesīgi dabasgāzes tirgus dalībnieki, kuru iegādājas dabasgāzes par vienošanās cenu.Somijas, Igaunijas un Latvijas (FinEstLat) vienotā dabasgāze pārvades ieejas-izejas sistēma darbu sāka 01.01.2020. Vienotās sistēmas izveide bija iespējama līdz ar dabasgāzes Igaunijas-Somijas starpsavienojuma Balticconnector būvniecības pabeigšanu. FinEstLat vienotā sistēma sekmīgi darbojas, uzlabojot piegādes drošumu, veicinot dabasgāzes brīvu apriti reģionā un novēršot piegādes ceļu diskriminēšanu, samazinot šķēršļus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai FinEstLat dabasgāzes tirgū un tādējādi veicinot konkurenci tirgū, nodrošinot lielāku tirgus likviditāti, kā arī uzlabojot esošās infrastruktūras izmantošanu un novēršot pārmērīgus ieguldījumus tajā.Latvijā elektroenerģijas tirgus atvēršana tika īstenota pakāpeniski, 2007. g. atverot tirgu komersantiem ar lielu elektroenerģijas patēriņa apjomu, sākot ar 01.04.2012. tirgū iesaistot elektroenerģijas lietotājus, kuru elektroenerģijas patēriņš ir vidēji liels, un no 01.11.2012. elektroenerģiju brīvajā tirgū atverot elektroenerģijas tirgu arī pārējiem komersantiem.
\nNo 2015. g. tirgus tika atvērts mājsaimniecībām. Kopējā elektroenerģijas tirgus patēriņā komersantu elektroenerģijas patēriņš veido 75% un 25% – mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš. Vienas no Eiropas vadošās elektroenerģijas biržas Nord Pool Latvijas cenu zona darbu sāka 2013. g.II Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaipasākuma kodsPasākuma īstenošanai veicamā darbībaIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijasmilj. €avoti1923.4.3.1Baltijas valstu tirgus ietvara izveide patēriņa reakcijas pakalpojumu ieviešanai balansēšanas tirgū ar agregācijas starpniecībuKEM2030ND 3.4.3.2Noteikt pienākumu saņemt atļauju jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu darbības uzsākšanaiKEM2024Esošā budžeta ietvaros3.4.2.4Izstrādāt rīcības plānu ūdeņraža infrastruktūras izveidei un tirgus nosacījumiemKEMEMPSO2025Esošā budžeta ietvaros3.4.3.2.
\nAtļauju jaunu siltumenerģijas ražošanas jaudu (siltumenerģijas operatoru) saņemšanas pienākuma ietvaros, tiks veikts izvērtējums, šādu atļauju saņemšanas lietderībai, vērtējot ģenerējošo jaudu piesātinājumu konkrētā teritorijā un tirgus funkcionalitāti. Darbības ietvaros, ja atbilstoši, tiks izstrādāti attiecīgie tiesību akti, nosakot nosacījumus KEM atļaujas saņemšanai.3.4.4. Enerģijas avotu un piegāžu ceļu dažādošanaLīdz 2022. g. Latvija importēja vairāk nekā 90% no dabasgāzes no Krievijas, savukārt naftas produktus no Krievijas gandrīz neimportēja – no Krievijas importētā dīzeļdegviela bija 10%. Elektroenerģijas imports no Krievijas 2021. g. bija 7% no valsts patēriņa (7,38 TWh). Energoresursu imports no Baltkrievijas faktiski tika pārtraukts 2021. g. starptautisko sankciju rezultātā.
\nTomēr Krievijas agresija Ukrainā rezultātā Latvijas valdība ir pieņēmusi secīgus soļus valsts enerģētiskās drošības stiprināšanai, ieskaitot aizliegumu importēt Krievijas dabasgāzi no 01.01.2023.Līdz ar dabasgāzes piegādes no Krievijas pārtraukšanu 2022. g. un aizlieguma noteikšanu no 01.01.2023. pilnībā ir mainījušies Latvijas dabasgāzes piegādes avoti un attiecīgi dabasgāzes plūsmas. Par galvenajiem dabasgāzes piegādes avotiem ir kļuvuši sašķidrinātās dabasgāzes termināļi Klaipēdā, Lietuva un Inkoo, Somijā. No 01.05.2022. dabasgāze reģionā tiek piegādāta arī pa gāzes starpsavienojumu Polija-Lietuva (GIPL).Papildus tam Latvija iestājas par vienotu, ES līmeņa sankciju ieviešanu Krievijā un Baltkrievijā ražotai vai arī no Krievijas jēlnaftas ražotai LPG, vai arī kura šobrīd bez būtiskiem ierobežojumiem var nonākt Latvijas tirgū no citām ES DV un tiek izmantota mājsaimniecībās kā kurināmais siltumenerģijas ražošanai, ēdiena pagatavošanai, kā arī kā autodegviela.3.4.5.
\nEnerģētikas sistēmas elastības palielināšanaLatvijā ir spēkā normatīvais regulējums, kas regulē agregatoru darbību, tiesības un pienākumus, kā arī norēķinus par tā pakalpojumiem un attiecības starp agregatoru un citiem sistēmas un tirgus dalībniekiem. Agregatoru darbība Latvijā nav iespējama bez patērētājiem uzstādītiem un pieejamiem viedajiem skaitītājiem. Viedo elektroenerģijas skaitītāju datu nolasīšanas sistēma tiek aizsargāta, izmantojot vairāku līmeņu piekļuves principus, kā arī visos tās līmeņos tiek izmantotas datu šifrēšanas metodes, tādējādi izslēdzot jebkādu iespēju datu apmaiņas procesā identificēt konkrētā lietotāja vārdu, uzvārdu vai adresi. Jau šobrīd viedie elektroenerģijas skaitītāji Latvijā ir uzstādīti vairāk nekā 99% no elektroenerģijas lietotāju pieslēgumu objektiem.Lai sekmētu energosistēmas elastības pakalpojumu tirgus attīstību, Latvijas elektroenerģijas PSO kopā ar SSO AS \"Sadales tīkls\" ir uzsācis sadarbību ar ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem, kuras ietvaros tiek veikta \"OneNet\" projektā izstrādāto IT platformas prototipu energosistēmas elastības pakalpojumu nodrošināšanai testēšana un pilnveidošana.
\nAbi Latvijas elektroenerģijas sistēmas operatori kopā ar partneriem no Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Īrijas \"OneNet\" projektā, kas tiek līdzfinansēts no ES Apvārsnis programmas līdzekļiem, pārstāv Ziemeļu demonstrācijas reģionu. Reģions projekta ietvaros izstrādā IT platformas prototipu, kas veicinās energosistēmā pieejamo elektroenerģijas resursu koordinētu un pārdomātu izmantošanu ar mērķi nodrošināt efektīvu sistēmas resursu iesaisti energosistēmas stabilas darbības nodrošināšanā. \"OneNet\" risinājums atbalsta gan sistēmas operatorus ar koordinētu darbību starp operatoriem, gan pakalpojuma sniedzējus, nodrošinot vienkāršu savu resursu pārvaldību pat ar izkliedētu resursu kopām.
\nParedzams, ka energosistēmas elastības pakalpojumu attīstību būtiski veicinās minētās IT platformas ieviešana kā arī 2025.g. februārī plānotā Baltijas valstu izstāšanās no BRELL līguma un ar to saistītās izmaiņas energosistēmas darbībā.3.4.6. Energopatērētāju iesaisteI Bāzes scenārijs2016. g. tika ieviesta arī elektroenerģijas neto uzskaites sistēma, kas ir aizstāta ar neto norēķinu sistēmu193 mikroģeneratoriem194 mājsaimniecībām, kas ražo atjaunīgo elektroenerģiju pašpatēriņam. 2022. g. ir novērojams būtisks pieaugums atļauju elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai palielinājums, kur līdz 2022. g. tika izsniegtas līdz 300 atļauju gadā, bet 2022. g. jau tika izsniegtas vairāk nekā 1000 atļauju. 2022. g. tika mainīts normatīvais regulējums, palielinot elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu, no kuras ir nepieciešams saņemt atļauju, līdz >500 kW.II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2021MĒRĶIS2030tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits2000> 30 000III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaipasākuma kodsPasākuma īstenošanai veicamā darbībaIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijasmilj. €avoti3.4.6.1Pārveidot neto uzskaites sistēmu uz neto norēķinu sistēmuKEM2024Esošā budžeta ietvaros3.4.6.2Izstrādāt energokopienu un elektroenerģijas kopīgošanas normatīvo regulējumuKEM2024Esošā budžeta ietvaros3.4.6.1.
\nNeto uzskaites sistēmas pārveidošanas par neto norēķinu sistēmu195 plānotās darbības īstenošanai 2024. g. ir pieņemts normatīvais regulējums, nosakot, ka pārejot uz neto norēķinu sistēmu ražotājiem, kuru piederošo iekārtu jauda pārsniedz 50 kW, ir pieejams universālais neto norēķinu pakalpojums, un neto norēķinu sistēmu var izmantot arī juridiskas personas. Papildus ieviests nosacījums, ka neto norēķinu sistēmas ietvaros aktīvo lietotāji savu saražoto elektroenerģiju drīkst izmantot arī vairākos patēriņa un ražošanas objektos, maksimālais atļautais jaudas slieksnis ražojot elektroenerģiju noteikts līdz 1 MW, un iesaistīšanās elektroenerģijas ražošanā neto norēķinu sistēmas netiek uzskatīta par komercdarbību, kas samazina elektroenerģijas aktīvo lietotāju administratīvo slogu, ražojot elektroenerģiju pašpatēriņam.
\nUniversālais neto norēķinu pakalpojuma nodrošināšana, lai garantētu piedāvājuma pieejamību lietotājiem, ir noteikts kā obligāts pienākums elektroenerģijas tirgotājiem, un tā ietvaros, lai novērstu zaudējumu veidošanos aktīvajiem lietotājiem, normatīvais regulējums nosaka minimālo elektroenerģijas cenu un maksimālo pieļaujamo tirgotāja iekasēto komisijas maksu par elektroenerģijas iepirkumu. Tāpat arī normatīvajā regulējumā ir noteikts vēsturiskās neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņš – līdz 28.02.2029.3.4.6.2. Energokopienu un elektroenerģijas kopīgošanas normatīvā regulējuma izstrādes ietvaros 2024. g. tiks izveidots normatīvais regulējums, kas nodrošinās vienotus nosacījumus energokopienu un enerģijas kopīgošanas darbībām, samazinot lietotāju administratīvo slogu un nodrošinot administratīvo atbalstu energokopienām un enerģijas kopīgošanai.
\nAttiecīgais pašpatēriņa un trešajām pusēm nodotās elektroenerģijas īpatsvars noteiks atšķirību starp aktīvo lietotāju un elektroenerģijas ražotāju. Papildus tiks skaidri definēti nosacījumi attiecībā uz tirgus dalībnieku iespēju vienlaikus piedalīties vairākos elektroenerģijas pašpatēriņa nodrošināšanas formātos, piemēram, elektroenerģijas neto norēķinu sistēmā un energokopienās. Normatīvais regulējums vērsts uz to, ka dalība energokopienās ir brīvprātīga, un tajās varēs piedalīties privātpersonas, biedrības, mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī pašvaldības. Kopumā iespējams izdalīt trīs enerģijas kopīgošanas un energokopienu formas – elektroenerģijas energokopienas, AE energokopienas un aktīvos lietotājus, kas darbojas kopīgi.
\nElektroenerģijas energokopienas darbosies Latvijas Republikas teritorijā, un visām elektroenerģijas energokopienas elektroenerģijas ražošanas iekārtām būs jābūt pieslēgtām viena elektroenerģijas sadales sistēmas operatora tīklam, lai nodrošinātu korektu saražotās elektroenerģijas uzskaiti. AE energokopienas (siltumapgādes sektorā) darbosies vienā Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā vai funkcionāli saistītās administratīvajās teritorijās, un visām AE energokopienas iekārtām būs jābūt pieslēgtām viena siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatora tīklam. Savukārt aktīvie lietotāji, kas darbojas kopīgi, ir vienā ēkā, piemēram, daudzdzīvokļu ēkā vai vienā funkcionāli saistītā teritorijā, piemēram, industriālajā parkā esoši aktīvie lietotāji.
\nElektroenerģijas energokopienām un AE energokopienām būs nepieciešams reģistrēties enerģijas kopienas reģistrā, taču aktīvajiem lietotājiem, kas darbojas kopīgi, reģistrācija reģistrā nebūs nepieciešama.Paredzēts, ka elektroenerģijas energokopienas vai kopīgi darbojošos aktīvo lietotāju elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā jauda nepārsniedz 14,999 MW (nosacījums izriet no Tīkla Kodeksa, kurā noteikts, ka maksimālā ražošanas jauda, kas ir pieslēgta elektroenerģijas sadales sistēmai, ir 14,999 MW). Šis nosacījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu precīzu datu uzskaiti. Savukārt AE energokopienas uzstādītās jaudas ierobežojums nav paredzēts, un tas izriet no tās siltumapgādes sistēmas tehniskajām iespējām, pie kuras ir plānots pieslēgts AE energokopienas siltumenerģijas ražošanas objektus.Kopumā regulējums tiek veidots tā, lai dotu tiesības energokopienām brīvi noteikt savus darbības principus, energokopienas statūtos vai citos energokopienu darbību reglamentējošajos dokumentos ietveramo informāciju, kā arī dotu energokopienām tiesības brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, ar ko slēgt elektroenerģijas kopīgošanas līgumu.
\nTomēr būtiski norādīt, ka, ņemot vērā, ka energokopienas darbības pamatā ir energokopienas biedru elektroenerģijas pašpatēriņa nodrošināšana un tās teritorijas, kurā atrodas energokopiena, vides un sociālo aspektu uzlabošana, paredzēts skaidro definēt atsevišķus nosacījumus, kam ir jāatbilst energokopienai. Pirmkārt, ņemot vērā, ka 2023. g. normatīvajos aktos tika precizēta aktīvā lietotāja definīcija, nepārprotami nosakot, ka aktīvā lietotāja primārais mērķis ir nodrošināt savu pašpatēriņu, ir paredzēts noteikt ka energokopienai pašpatēriņa vajadzībām būs jāizmanto vismaz 80% no tās g. ietvaros tīklā nodotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas. Ja energokopiena pašpatēriņa vajadzībām neizmantos vismaz 80% no tās saražotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas, tai vismaz 51% no tās gūtās peļņas būs jānovirza sociāliem mērķiem vai tās administratīvās teritorijas, kurā atrodas energokopiena, vides uzlabošanai vai sociālajiem mērķiem.
\nOtrkārt, plānots noteikts, ka, ja pašvaldība ir energokopienas biedrs, tās pienākums ir daļu no tās saražotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas nodot sabiedrības mazaizsargātajām grupām.Finanšu instrumenti energokopienu attīstība atbalstam ir iezīmēti Modernizācijas fondā196.3.4.7. Enerģētiskā nabadzība un enerģijas pieejamībaI Bāzes scenārijsLai novērtētu enerģētiskās nabadzības197 apjomu, ir iespēja izvēlēties vairākus rādītājus, kur ES ietvaros tiek izmantots rādītājs \"Iedzīvotāju vai mājsaimniecību, kuras naudas trūkuma dēļ nevar atļauties uzturēt siltu mājokli\".2.tabula. Iedzīvotāju vai mājsaimniecību, kuras naudas trūkuma dēļ nevar atļauties uzturēt siltu mājokli, īpatsvars (%)198201720182019202020212022mājsaimniecības (kopā)11,69,89,78,26,88,6iedzīvotāji (kopā)9,87,68,05,94,97,0Enerģētiskās nabadzības novēršana, galvenokārt, tiek risināta sociālās politikas ietvaros, kā arī ar dažādām atbalsta programmām, kas īpaši svarīgas bija 2020. – 2021. g.
\nCOVID19 pandēmijas izplatības mazināšanas pasākumu ietvaros199, kā arī 2022. – 2023. g. enerģijas cenu ārkārtas pieauguma ietekmes mazināšanas pasākumu ietvaros200 – atbalsts aizsargātajam lietotājam201 elektroenerģijas patēriņam, ko 2022. g. divkāršoja vai trīskāršoja (no 5 € līdz 10 €, 15 € un 20 € (atkarībā no aizsargāto lietotāju grupas)), savukārt 2023. g. mainoties elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu struktūrai un mājsaimniecību izdevumiem par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem tika paaugstināts līdz 20 € un 25 € attiecīgi, minētais atbalsts turpmāk tiks pārskatīts pēc ekonomiskās situācijas. Attiecīgo palielināto atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, ņemot vērā kopējo izmaksu pieaugumu rēķiniem par patērēto elektroenerģiju, plānots nodrošināt kā pastāvīgu, ilgtermiņa atbalstu. 2022. – 2023.g. apkures sezonā tika piešķirts plašs atbalsts CSA siltumenerģijas un dažāda veida kurināmā patēriņam.Pašvaldībām nepieciešamības gadījumā nepieciešams nodrošināt minimālo ienākumu līmeni visām mājsaimniecībām, turklāt tās var nodrošināt arī mājokļa pabalstu mājsaimniecībām, kas ietver izmaksas par elektrību un apkuri.
\nNo 2023.gada 1.jūlija tika ieviesta minimālo ienākumu reforma, kā rezultātā palielinājās sociālās palīdzības ietvaros sniegtā atbalsta apjoms mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem attiecībā uz garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu. Turklāt no 2021.gada 1.jūlija tika ieviestas valstī vienotas mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas, t.sk. attiecībā uz elektroenerģiju un apkuri. Tādējādi mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem tiek segti visi ar mājokli saistītie izdevumi minimālā apmērā.II Sasniedzamie mērķiMĒRĶRĀDĪTĀJSFAKTS2021MĒRĶIS2030Enerģētiskai nabadzībai pakļauto iedzīvotāju skaita īpatsvars4,9<5III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanaipasākuma kodsPasākumu īstenošanai veicamā darbībaRezultatīvais rādītājsIzpildē iesaistītā institūcijaIzpildes termiņšInvestīcijas (milj. €)nepie-ciešamāsiezī-mētāsavoti3.4.7.1Izveidot mērķēta atbalsta sistēma enerģijas izmaksu mazināšanai enerģētiskai nabadzībai pakļautajām mājsaimniecībām1) Pieņemts normatīvais regulējums;2) Izstrādāts IKT risinājumsKEM20241) līdz 1532) 3,481) 02022) 3,48VB3.4.7.2Piemērot samazinātu PVN likmi koksnes kurināmā piegādei un siltumenerģijaiPieņemts normatīvais regulējumsFM2030Esošā budžeta ietvaros3.2.3.5Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes darbību ietvaros sniegt atbalstu enerģētikas nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiemAtbalsts sniegts vismaz 2017 mājsaimniecībāmEMKEMfinanšu institūcijaspašvaldības2030100EKIISKF3.2.3.8Uzlabot privātmāju energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvarosRenovētas vismaz 5000 ēkasEMVARAMKEMValsts kasefinanšu institūcijas20301002,37MFFEKIISKF3.2.3.9Veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu termoregulēšanas iekārtu uzstādīšanu, t.sk. atbalsta programmu ietvarosUzstādīta termoregulēšana un attālinātās uzskaites sistēmas 15% no atbalsta programmu ietvaros renovētajām daudzdzīvokļu ēkāmEM203053,50SKFVB3.4.7.1.
\nMērķētas atbalsta sistēmas enerģijas izmaksu mazināšanai enerģētiskai nabadzībai pakļautajām mājsaimniecībām203 izveidošanas 2023. g. decembrī normatīvajos aktos tika ieviests jauns enerģētiskās nabadzības noteikšanas instruments, mērķēts atbalsts mājsaimniecībām ar zemu un vidēji ienākumu līmeni energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma situācijās. Atbalsts tiks sniegts mērķēti – mājsaimniecību grupām, kuras atbilstoši publiskās pārvaldes datu bāzēs pieejamiem statistikas datiem ir uzskatāmas par mājsaimniecībām ar zemu vai vidēju zemu ienākumu līmeni, un tiks identificētas automatizēti, un atbalstu ir paredzēts piešķirt tikai situācijās, kad tiks konstatēts energoresursu cenu (dabasgāzes, siltumenerģijas, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā izmantoto kurināmo) ārkārtējs pieaugums tirgū.
\nBalstoties uz CSP datiem, KEM ir aprēķinājusi, ka mājsaimniecību īpatsvars, ka varētu kvalificēties atbalstam, ir aptuveni 40 – 50% mājsaimniecību. Ņemot vērā 2022. – 2023. g. apkures sezonā izmaksātā atbalsta apjomu mājsaimniecībām, aprēķināts, ka maksimālais finansējuma apjoms, kas varētu būt nepieciešams mērķēta atbalsta sniegšanai gadā, pieņemot, ka atbalstu būtu nepieciešams sniegt visas apkures sezonās ietvaros, kā arī ņemot vērā, ka nav plānots piešķirt atbalstu sistēmas pakalpojumu segšanai, ir 123 – 153 milj. €. Finansējumu atbalsta sniegšanai plānots nodrošināt VB ietvaros.3.4.7.2. Piemērot samazinātu PVN likmi koksnes kurināmā piegādei un siltumenerģijai līdz brīdim, kad sociālekonomiskais izvērtējums rādīs, ka tas vairs nav nepieciešams.
\nSaskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu atlaidi samazināto PVN likmi kokmateriāliem, ko izmanto kā malku, var piemērot līdz 2030. gada 1. janvārim. Saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK samazinātās PVN likmes piemērošana centralizētajai siltumapgādei nav ierobežota laikā.3.4.8. Enerģijas cenas un enerģijas cenas elementu sadalījums2021. g. elektroenerģijas cena vairumtirgū strauji pieauga un tās vairumtirdzniecības vidējā cena Eiropā, salīdzinot ar 2019. g., bija par 230% augstāka. Elektroenerģijas cena turpināja svārstīties arī 2022. g., un, piemēram, 2022.g. jūlijā Latvijā vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 40%, salīdzinot ar tā paša gada jūniju, un bija 304,96 €/MWh.
\nVienlaikus jāatzīmē, ka jūlijā Baltijā ikstundu cenas svārstījās no zemākās 1,41 €/MWh līdz rekordaugstai 2100,08 €/MWh. 2023. g. elektroenerģijas cena vairumtirgū ir stabilizējusies. Elektroenerģijas vidējā cena vairumtirgū 2022. g. bija 225,91 €/MWh, taču 2023. g. tā ir bijusi 93,98 €/MWh, kas ir vairāk, kā divas reizes zemāka, nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Arī 2024. g. elektroenerģijas tirgū turpinājās stabilizācijas tendences, gada pirmajos četros mēnešos vidējai cenai turpinot samazināties un sasniedzot vidēji 78,75 EUR/MWh. Ņemot vērā to, ka Latvijā patērētā elektroenerģija lielākoties tiek pirkta Nord Pool vairumtirdzniecības biržā, Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus ir ļoti saistīts. 2022. un 2023. g.
\nLatvijā ir novērojams SES uzstādīšanas pieaugums, kas ilgtermiņā varētu palīdzēt nodrošināt lielāku vietējo elektroenerģijas ģenerāciju, mazinot elektroenerģijas cenu atkarību no fosilajiem energoresursiem un elektroenerģijas importa cenas.Arī attiecībā uz dabasgāzes cenu vairumtirgū, sākot no 2021. g., dabasgāzes cena strauji kāpa, sasniedzot vēsturiskus cenu rekordus. Dabasgāzes biržas cena 2022. g. septembrī sasniedza 233,68 €/MWh, kas bija 5,35 reizes augstāka, nekā 2021.g. septembrī (43,69 €/MWh) un gandrīz 30 reizes augstāka, nekā 2020. g. septembrī (7,89 €/MWh)204. Iemesli dabasgāzes cenu pieaugumam bija globāli, sākot no zemas gaisa temperatūras 2020. – 2021. g. ziemā Eiropā līdz Krievijas izraisītajai karadarbībai Ukrainā, kā rezultātā vairākās ES DV tika pieņemts lēmums aizliegt dabasgāzes tirdzniecību ar Krieviju. 2022. un 2023. g. veiktie ārkārtas un krīzes mazināšanas pasākumi, tai skaitā, strauji attīstot LNG termināļu infrastruktūru un dabasgāzes tirgu pārorientējot uz stabilām (ārpus-Krievijas) piegādēm, šobrīd ir nodrošinājuši dabasgāzes cenu samazinājumu un stabilizāciju. 2022. g. vidējā dabasgāzes vairumtirgus cena bija 134,40 €/MWh, savukārt 2023. g. vidējā cena bija 41,40 €/MWh, kas ir vairāk, kā trīs reizes zemāka, nekā attiecīgajā periodā pirms gada.