Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr. 87 Rīgā

1. gada
2. februārī (prot. Nr. 9
3. §) Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību
4. panta trešo daļu
5. Vispārīgie jautājumi
6. Noteikumi nosaka grāmatvedības uzskaites kārtību: 1.
7. budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm; 1.
8. Valsts kasei – papildus šā punkta 1.
9. apakšpunktā minētajam – arī valsts budžeta finanšu uzskaitei; 1.
10. Valsts ieņēmumu dienestam – papildus šā punkta 1.
11. apakšpunktā minētajam – arī šā dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaitei. 2
12. Šo noteikumu
13. punktā minētās iestādes kopā turpmāk šajos noteikumos tiek sauktas "budžeta iestāde". 3
14. Šie noteikumi neattiecas uz: 3.
15. (svītrots ar MK 16.12.
16. noteikumiem Nr. 766); 3.
17. (svītrots ar MK 06.09.
18. noteikumiem Nr. 547); 3.
19. valsts un pašvaldību administrēto nodevu (tai skaitā valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" administrētās nodevas) ieņēmumu uzskaiti, izņemot šo noteikumu 1.
20. un 1.
21. apakšpunktā minēto uzskaiti. 4 (Grozīts ar MK 27.06.
22. noteikumiem Nr. 329; MK 02.07.
23. noteikumiem Nr. 418; MK 16.12.
24. noteikumiem Nr. 766)
25. Noteikumos lietoti šādi termini: 4.
26. amortizētās aizstāšanas izmaksas – aktīva vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga aktīva iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā aktīva nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu tik ilgu laiku, cik ilgi budžeta iestāde lietojusi aizstāto aktīvu; 4.1.1 apliekamais notikums – darījums, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodokļu un nodevu jomā apliekams ar nodokli vai nodevu; 4.
27. atlīdzība – saimnieciskie labumi, kas ietver valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izpratnē, finanšu un nefinanšu aktīvus, brīvprātīgo darbu; 4.
28. atsavināšana – saimnieciskais darījums, kura rezultātā budžeta iestādes īpašuma tiesības uz aktīvu pāriet aktīva ieguvējam (piemēram, aktīva pārdošana, nodošana bez atlīdzības, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā); 4.
29. atsavināšanas izmaksas – izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz aktīva atsavināšanas darījumu un bez kurām nevar veikt aktīva atsavināšanu; 4.
30. atvasināts finanšu instruments – finanšu aktīvs un finanšu saistības, ja spēkā ir visi šie nosacījumi: 4.5.
31. tā vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, finanšu instrumentu cenas, preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai cita mainīga faktora izmaiņām ar nosacījumu, ka nefinanšu mainīgais faktors nav īpaši attiecināms uz kādu līgumu slēdzošo pusi; 4.5.
32. sākotnējais neto ieguldījums ir mazāks, nekā būtu nepieciešams cita veida līgumu noslēgšanai, kas līdzīgā veidā ir atkarīgs no tirgus faktoru izmaiņām, vai sākotnējais ieguldījums nav nepieciešams; 4.5.
33. tā norēķins tiek veikts nākotnes datumā; 4.
34. bilances datums – pārskata gada pēdējā kalendāra diena jeb
35. decembris; 4.
36. būtiskuma līmenis – absolūta vai relatīva vērtība, ar kuru sākot budžeta iestādes finanšu pārskatā sniegtā informācija var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju viedokli un pieņemtos lēmumus par attiecīgās budžeta iestādes finansiālo darbību. Būtiskums ir atkarīgs no attiecīgā posteņa vai kļūdas lieluma un rakstura, ņemot vērā informācijas nesniegšanas vai nepareizās uzrādīšanas konkrētos apstākļus; 4.
37. darījums ar atlīdzību – saimnieciskais darījums, kura ietvaros viena puse saņem aktīvu vai pakalpojumu vai izpilda saistības un darījuma otrai pusei pretī tieši nodod atlīdzību, kuras patiesā vērtība atbilst saņemtā aktīva vai pakalpojuma patiesajai vērtībai. Šie darījumi ietver ar pakalpojumu sniegšanu, preču pārdošanu saistītos ieņēmumus un izdevumus, ieņēmumus un izdevumus par aktīvu lietošanu (piemēram, procenti, autoratlīdzība un dividendes vai tamlīdzīgi maksājumi), kā arī ieņēmumus un izdevumus par līgumsodiem, kas attiecas uz šajā apakšpunktā minētajiem darījumiem; 4.
38. darījums bez atlīdzības – saimnieciskais darījums, kura ietvaros viena puse saņem aktīvu vai pakalpojumu vai dzēš saistības, pretī nedodot (nesaņemot) atlīdzību vai dodot (saņemot) atlīdzību, kuras patiesā vērtība neatbilst saņemtā aktīva vai pakalpojuma, vai dzēsto saistību patiesajai vērtībai. Šie darījumi ietver nodokļu, nodevu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu un citu maksājumu budžetā ieņēmumus un maksājumus, pārvedumus, tai skaitā transfertus (piemēram, valsts budžeta mērķdotācijas, Eiropas Savienības projektu ietvaros plānotie transferti), dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzību, saistību dzēšanu, mantojumus, dāvinājumus, ziedojumus, soda naudas, kavējuma naudu un naudas sodus; 4.
39. diskontēšana – aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai nosaka pašreizējo vērtību; 4.
40. efektīvās procentu likmes metode – finanšu instrumentu uzskaites vērtības amortizācijas metode, saskaņā ar kuru nākotnē paredzētos maksājumus diskontē, lai līguma darbības laikā vienmērīgi atzītu procentu ieņēmumus vai izdevumus; 4.
41. finanšu aktīvi: 4.12.
42. nauda; 4.12.
43. citas personas pašu kapitāla instruments – līgums, kas apliecina atlikušo līdzdalību citas personas aktīvos pēc visu saistību atskaitīšanas; 4.12.
44. līgumā noteiktas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no citas personas vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas budžeta iestādei ir potenciāli labvēlīgi; 4.12.
45. finanšu instruments, ja tas atbilst šo noteikumu 4.
46. apakšpunktā sniegtajai definīcijai; 4.
47. finanšu instruments – vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai – finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu; 4.
48. finanšu saistības: 4.14.
49. līgumā noteikts pienākums nodot citai personai naudas līdzekļus vai citus finanšu aktīvus vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas attiecīgajai budžeta iestādei ir potenciāli nelabvēlīgi; 4.14.
50. finanšu instruments, ja tas atbilst šo noteikumu 4.
51. apakšpunktā sniegtajai definīcijai; 4.
52. grāmatvedības kontu plāns – kontu plāns, kas izstrādāts atbilstoši šo noteikumu
53. pielikumā noteiktajai kontu plāna shēmai; 4.
54. grāmatvedības uzskaites kārtība – iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā izdots dokumentu kopums, kas ietver grāmatvedības kontu plānu, aktīvu un pasīvu, tai skaitā iespējamo aktīvu un iespējamo pasīvu, ieņēmumu un izdevumu novērtēšanas metodes, darījumu un citu notikumu grāmatojumus, būtiskuma līmeni un citu nepieciešamo informāciju, ko budžeta iestāde lieto, veicot grāmatvedības uzskaiti un sagatavojot pārskatus; 4.
55. grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmējs – valsts budžeta iestāde, kurai grāmatvedības uzskaiti tiesību aktos noteiktajā kārtībā kārto cita valsts budžeta iestāde; 4.
56. grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs – valsts budžeta iestāde, kura sniedz grāmatvedības pakalpojumu citai valsts budžeta iestādei; 4.
57. grāmatvedības uzskaites principi – normatīvajos aktos noteikti konkrēti principi, nostādnes, metodes, pieņēmumi, noteikumi un prakse saimniecisko darījumu novērtēšanai un uzskaitei; 4.
58. izmaksu metode – aktīvu uzskaites metode, saskaņā ar kuru aktīva sākotnējo vērtību periodiski samazina par nolietojumu (amortizāciju) un vērtības samazinājumu; 4.
59. monetārie posteņi – ārvalstu valūtās izteiktās aktīvu un saistību summas, kas saņemamas vai maksājamas ārvalstu valūtā (ārvalstu valūtas naudas atlikumi un ārvalstu valūtās maksājamās prasības un saistības); 4.21.1 naudas plūsmas riska ierobežošana – nodrošinātā posteņa naudas plūsmu mainības riska ierobežošana, kas ir attiecināma uz noteiktu risku un var ietekmēt budžeta iestādes ieņēmumus vai izdevumus; 4.
60. nefinanšu aktīvi – aktīvi, kas neatbilst šo noteikumu 4.
61. apakšpunktā sniegtajai definīcijai (piemēram, pamatlīdzekļi, krājumi, avansa maksājumi, nākamo periodu izdevumi); 4.
62. nefinanšu saistības – saistības, kas neatbilst šo noteikumu 4.
63. apakšpunktā sniegtajai definīcijai (piemēram, nākamo periodu ieņēmumi); 4.
64. nemateriālā ieguldījuma attīstība – jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu izstrāde, izveide un testēšana pirms aktīva lietošanas uzsākšanas; 4.24.1 nodrošināts postenis – finanšu aktīvs vai finanšu saistības, kas atbilst finanšu instrumentu klasifikācijas kritērijiem, vai to grupa ar līdzīgām riska pazīmēm, kas rada budžeta iestādei nākotnes naudas plūsmas izmaiņu risku un kuru budžeta iestāde nosaka kā pret risku nodrošinātu posteni; 4.
65. noma – līgums, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem (atlīdzību) nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu līgumā noteiktu laika periodu; 4.
66. parastās darbības cikls – laiks no funkcijas izpildei nepieciešamo resursu nodrošināšanas līdz funkcijas izpildei, no produkcijas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo materiālu iegādes līdz preču realizācijai vai pakalpojumu sniegšanai; 4.
67. patiesā vērtība – summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām; 4.27.1 patiesās vērtības riska ierobežošana – nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņu riska ierobežošana, kas attiecināma uz noteiktu risku un var ietekmēt budžeta iestādes ieņēmumus vai izdevumus; 4.
68. pārskata datums – tā pārskata perioda pēdējā kalendāra diena, par kuru sagatavots pārskats; 4.
69. pārskata periods – periods, par kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem pārskatu sagatavošanas jomā sniedz informāciju par grāmatvedības uzskaites datiem; 4.
70. pētniecība – pasākumi, kas vērsti uz jaunu zināšanu iegūšanu, izpēti, pētniecības rezultātu izvērtēšanu un secinājumu atlasi, materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu alternatīvu meklējumiem un jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu iespējamo alternatīvu formulēšanu, izstrādi, novērtējumu un galīgo atlasi; 4.30.1 riska ierobežošanas efektivitāte – pakāpe, kādā riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas kompensē nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku; 4.30.2 riska ierobežošanas instruments – atvasināts finanšu instruments, kura patiesā vērtība vai naudas plūsmas kompensēs attiecīgā nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas; 4.
71. saimnieciskie labumi – resursi vai pakalpojums, ko budžeta iestāde saņēmusi vai tai jāsaņem no citas personas (tai skaitā no citas budžeta iestādes), kas rodas no darījumiem ar atlīdzību vai darījumiem bez atlīdzības, kā arī ietver ieņēmumus no aktīvu vērtības palielinājuma vai saistību vērtības samazinājuma; 4.
72. uzkrāšanas princips – grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un notikumus atzīst uzskaitē un uzrāda grāmatvedības uzskaites dokumentos un finanšu pārskatos periodā, kad tie notikuši (nevis tikai tad, kad notiek naudas līdzekļu vai naudas ekvivalentu saņemšana vai maksāšana). 5 (Grozīts ar MK 02.11.
73. noteikumiem Nr. 726; MK 21.12.
74. noteikumiem Nr. 849; MK 02.07.
75. noteikumiem Nr. 418, 4.
76. apakšpunkta jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025, sk. 456.9 punktu)
77. Finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas, centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību, kas izstrādāta, ievērojot grāmatvedības uzskaites principus. 6 (MK 02.07.
78. noteikumu Nr. 418 redakcijā, punkta jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. 456.9 punktu)
79. Ministrija, centrālā valsts iestāde, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona vai pašvaldība, kā arī grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs apstiprina grāmatvedības kontu plānu, lai uzskaitītu aktīvus un pasīvus, iespējamos aktīvus un iespējamos pasīvus, izmaiņas tajos un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus. Kontu plāna shēmu analītiskās uzskaites nodrošināšanai var papildināt ar papildu zīmēm. 7 (MK 02.07.
80. noteikumu Nr. 418 redakcijā, punkta jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. 456.9 punktu)
81. Šo noteikumu 1.
82. un 1.
83. apakšpunktā minētās iestādes izstrādā un apstiprina budžeta iestādes funkcijas specifikai atbilstošu grāmatvedības uzskaites kārtību, nodrošinot šo noteikumu
84. pielikumā noteiktās grāmatvedības kontu plāna shēmas piemērošanu finanšu pārskatu sagatavošanā. 8
85. Grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs izstrādā vienotu grāmatvedības uzskaites kārtību, kādā sniedz grāmatvedības uzskaites pakalpojumu, ievērojot grāmatvedības uzskaites principus un normatīvos aktus par pakalpojumu sniegšanas kārtību valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros. 9 (MK 02.07.
86. noteikumu Nr. 418 redakcijā, punkta jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. 456.9 punktu)
87. Budžeta iestāde izvērtē katru darījumu un, ņemot vērā darījumu ekonomisko būtību un to saistību ar citiem darījumiem, uzskaites prasības piemēro atsevišķi katram darījumam vai tā sastāvdaļām, vai vairākiem darījumiem kopā. 10
88. Ja šajos noteikumos nav konkrētu prasību, kas īpaši attiecināmas uz darījumu, citu notikumu vai apstākli, budžeta iestāde izstrādā un piemēro grāmatvedības uzskaites principus, kuru rezultātā iegūst informāciju, kas ir noderīga finanšu pārskata lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzībām un ticama. 11
89. Izstrādājot grāmatvedības uzskaites principus šo noteikumu
90. punktā minētajos gadījumos, ņem vērā šādas prasības un izvērtē to piemērojamību: 11.
91. prasības, kas noteiktas tiesību aktos, kuros aplūkoti līdzīgi vai saistīti jautājumi; 11.
92. citos tiesību aktos sniegtās aktīvu, saistību, ieņēmumu un izdevumu definīcijas un atzīšanas un novērtēšanas kritērijus. 12
93. Grāmatvedības uzskaitē piemērojamo būtiskuma līmeni nosaka ministrijai, centrālajai valsts iestādei, pašvaldībai un katrai konsolidācijā iesaistītajai budžeta iestādei šajos noteikumos minētajos gadījumos, ņemot vērā darījuma veidu (piemēram, vērtības samazinājums, uzkrājumu veidošana), attiecīgā aktīva vai saistību īpatsvaru, attiecīgā darījuma raksturu un periodiskumu un ietekmi uz pārskata perioda un turpmāko periodu finansiālās darbības rezultātiem. Ja nepieciešams, būtiskuma līmeni nosaka atkārtoti. 13
94. Budžeta iestādes uzskaita visus to īpašumā, valdījumā un turējumā esošos un piekrītošos ilgtermiņa ieguldījumus, apgrozāmos līdzekļus un saistības saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem un darījuma ekonomisko būtību. 14
95. Lēmumu pieņemšanai par darījumu klasifikāciju, aktīvu un pasīvu novērtēšanu (piemēram, aktīvu lietderīgās lietošanas laika noteikšanai, vērtības samazinājuma, uzkrājumu aprēķiniem) un citām aplēsēm budžeta iestādes vadītāja noteiktā kārtībā var: 14.
96. izveidot komisiju, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus (turpmāk – komisija); 14.
97. noteikt budžeta iestādes atbildīgo attiecīgās jomas speciālistu (turpmāk – speciālists). 15 (MK 02.07.
98. noteikumu Nr. 418 redakcijā, punkta jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. 456.9 punktu)
99. Darījums var ietvert gan darījuma ar atlīdzību, gan darījuma bez atlīdzības daļu. Komisija vai speciālists nosaka ieņēmumu vai izdevumu daļu, kas rodas darījuma bez atlīdzības rezultātā, kā arī darījuma ar atlīdzību rezultātā radušās izmaiņas aktīvos, pasīvos un ieņēmumus vai izdevumus. 16
100. Darījumi bez atlīdzības ietver arī budžeta iestāžu restrukturizāciju un likvidāciju. 17
101. Aktīvus un saistības, kā arī ieņēmumus un izdevumus uzskaita, lietojot vienus un tos pašus grāmatvedības uzskaites principus, neatkarīgi no darījuma veida, kura rezultātā tie radušies, ja vien šajos noteikumos nav noteikti atšķirīgi uzskaites principi. 18
102. Budžeta iestāde grāmatvedības uzskaiti veic atbilstoši uzkrāšanas principam. Saskaņā ar uzkrāšanas principu budžeta iestāde uzskaita aktīvus, saistības, pašu kapitālu, ieņēmumus un izdevumus. 19
103. Aktīvus un saistības, kā arī ieņēmumus un izdevumus uzskaita atsevišķi, nelietojot to ieskaitu, ja vien citā normatīvajā aktā nav norādīts citādi. 20
104. Ja darījuma valūta nav euro, tad budžeta iestāde analītiskās uzskaites nodrošināšanai darījumu var uzskaitīt darījuma valūtā. 21
105. Budžeta iestāde veido atsevišķu uzskaites reģistru – zembilanci – bilances aktīvu un pasīvu kontos neiekļautās informācijas uzskaitei. 22 1.1 Grāmatvedības uzskaites pamatprincipi(Nodaļas nosaukums MK 06.09.
106. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
107. punktu) 1.1
108. Aktīvu atzīšanas vispārīgie kritēriji(Apakšnodaļas nosaukums un numerācija MK 06.09.
109. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
110. punktu)
111. Par aktīviem atzīst resursus, ko pagātnes notikumu rezultātā kontrolē budžeta iestāde un kuru vērtību var ticami novērtēt, un no kuriem nākotnē var sagaidīt saimnieciskos labumus vai ar kuriem var nodrošināt budžeta iestādes (valsts, nozares vai pašvaldības) funkciju vai deleģēto uzdevumu (turpmāk – funkcija) izpildi: 22.
112. izmantojot preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai; 22.
113. iznomājot citām personām; 22.
114. izmantojot administratīvām vajadzībām; 22.
115. īstenojot valsts un pašvaldību politiku un nodrošinot valsts un pašvaldību budžeta vajadzības. 23
116. Budžeta iestādei ir kontrole pār aktīvu, ja tā savu mērķu sasniegšanai var lietot aktīvu vai gūt no tā labumu kādā citā veidā un var liegt vai kā citādi regulēt trešo personu piekļuvi šādam labumam. 24
117. Pagātnes notikums, kura rezultātā izveidojas kontrole pār aktīvu, ir: 24.
118. aktīva saņemšanas, iegādes, izveidošanas vai cita darījuma rezultātā; 24.
119. apliekams notikums šo noteikumu 4.1.1 apakšpunkta izpratnē; 24.
120. apstiprināts tiesību akts, kura rezultātā gūto ieņēmumu saņemšana ir droši ticama. 25 (Grozīts ar MK 02.07.
121. noteikumiem Nr. 418; 24.2 apakšpunkta jaunā redakcija piemērojama ar 01.01.2025., sk. 456.9 punktu)
122. Ja atsavina ķīlu, to atzīst par aktīvu dienā, kad tā atbilst šo noteikumu
123. punktā minētajiem nosacījumiem. 26
124. Ilgtermiņa ieguldījumi ietver aktīvus, kurus budžeta iestāde plāno izmantot ilgāk nekā gadu no iegūšanas datuma. 27
125. Apgrozāmie līdzekļi ietver aktīvus, ko izmanto parastās darbības cikla ietvaros arī tad, ja cikls ir ilgāks par 12 mēnešiem. Apgrozāmie līdzekļi ietver arī aktīvus, kuri paredzēti galvenokārt tirdzniecībai, un ilgtermiņa finanšu aktīvu īstermiņa daļu. 28 1.1
126. Saistību atzīšanas vispārīgie kritēriji(Apakšnodaļas nosaukums un numerācija MK 06.09.
127. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
128. punktu)
129. Saistības ir budžeta iestādes pašreizējs pienākums, kurš radies pagātnes notikumu rezultātā un kura izpildei ir nepieciešams resursu izlietojums. 29
130. Pagātnes notikums, kura dēļ izveidojas pašreizējs pienākums, rodas, ja: 29.
131. pienākuma izpildi paredzēts nodrošināt tiesību aktos noteiktajā kārtībā; 29.
132. notikums (kas var būt budžeta iestādes darbība) ir devis citām personām pamatotu iemeslu sagaidīt, ka budžeta iestāde izpildīs attiecīgo pienākumu. 30
133. Saistības sākotnēji klasificē kā īstermiņa, ja tās atbilst šādiem kritērijiem: 30.
134. par tām jānorēķinās vai jāveic attiecīgā pienākuma izpilde (piemēram, saņemts avanss par pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajā periodā) 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma; 30.
135. par tām paredz norēķināties vai veikt attiecīgā pienākuma izpildi budžeta iestādes parastās darbības cikla ietvaros arī tad, ja cikls ir ilgāks par 12 mēnešiem; 30.
136. tās galvenokārt paredzētas tirgošanai finanšu instrumentu tirgū. 31
137. Saistības ne retāk kā pārskata gada beigās klasificē kā īstermiņa, ja: 31.
138. budžeta iestāde var veikt saistību (norēķināšanos vai pienākuma) izpildi 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma; 31.
139. papildus šo noteikumu 31.
140. apakšpunktā minētajam kritērijam pēc bilances datuma, pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskata sagatavošanu (turpmāk – apstiprināts publiskošanai), ir noslēgta vienošanās pārkreditēt saistības vai izmainīt maksājumu grafiku atbilstoši ilgtermiņa nosacījumiem. 32 (Grozīts ar MK 06.09.
141. noteikumiem Nr. 547; sk. grozījumu
142. punktu)
143. Saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, ja tās neatbilst šo noteikumu
144. un
145. punktā minētajiem kritērijiem. 33 1.1
146. Ieņēmumu atzīšanas vispārīgie kritēriji(Apakšnodaļas nosaukums un numerācija MK 06.09.
147. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
148. punktu)
149. Ieņēmumus veido saimnieciskie labumi, tai skaitā aktīvu vērtības palielinājums vai saistību vērtības samazinājums, ko saņem vai saņems budžeta iestāde savā vārdā vai pildot funkcijas un kas palielina pašu kapitālu. 34
150. Ieņēmumus atzīst šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja: 34.
151. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus; 34.
152. ieņēmumu summu var ticami novērtēt. 35 1.1
153. Izdevumu atzīšanas vispārīgie kritēriji(Apakšnodaļas nosaukums un numerācija MK 06.09.
154. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
155. punktu)
156. Izdevumus veido saimniecisko labumu samazinājums, kas rodas no aktīvu izlietojuma, vērtības samazinājuma, atsavināšanas vai saistību rašanās vai palielinājuma rezultātā un kas samazina pašu kapitālu. 36
157. Izdevumus atzīst šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja: 36.
158. ir noticis resursu izlietojums vai tas ir paredzams; 36.
159. izdevumu summu var ticami novērtēt. 37
160. Finanšu pārskatu posteņu uzskaites vispārīgie principi 2.
161. Ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējā atzīšana un novērtēšana
162. Ilgtermiņa ieguldījumu atzīst dienā, kad budžeta iestāde iegūst kontroli pār aktīvu un tā pārņem visus riskus un no attiecīgā aktīva gūstamos saimnieciskos labumus. 38
163. Ilgtermiņa ieguldījumu atzīst arī, ja: 38.
164. to iegādājas, lai bez atlīdzības nodotu vispārējās valdības sektora struktūrām, izņemot to kontrolētus un finansētus komersantus (turpmāk – vispārējās valdības sektora struktūras); 38.
165. pārņem valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, izņemot valstij piekritīgo mantu, kuru uzskaita Valsts ieņēmumu dienests citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav pieņemts lēmums par tā izmantošanu. 39
166. Nemateriālo ieguldījumu sastāvā atzīst nefinanšu aktīvu, kam nav fiziskas formas, ja tas: 39.
167. ir nodalāms no citiem aktīviem un to var pārdot, nodot, licencēt, iznomāt vai apmainīt individuāli vai kopā ar nodalāmu aktīvu vai saistībām; 39.
168. radies no līguma vai juridiskām tiesībām (turpmāk – saistoša vienošanās), neraugoties uz to, vai šīs tiesības ir nododamas vai nošķiramas no budžeta iestādes vai no citām tiesībām un pienākumiem. 40
169. Nemateriālos ieguldījumus, pamatlīdzekļus un ieguldījuma īpašumus uzskaita saskaņā ar izmaksu metodi. 41
170. Ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējā vērtībā ietver šādas uz aktīvu tieši attiecināmās to iegādes vai izveidošanas (ražošanas) izmaksas līdz dienai, kad aktīvs nodots lietošanā: 41.
171. ilgtermiņa ieguldījuma pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus; 41.
172. ilgtermiņa ieguldījuma piegādes un pārvietošanas izmaksas līdz tā izmantošanas vietai; 41.
173. darba samaksu, kas tieši radusies ilgtermiņa ieguldījuma iegādes vai izveidošanas procesā; 41.
174. to materiālu un pakalpojumu izmaksas, kas izmantoti ilgtermiņa ieguldījuma izveidošanas procesā; 41.
175. ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanas paredzētajai izmantošanai izmaksas (ieviešanas, uzstādīšanas, montāžas izmaksas) līdz tā nodošanai lietošanā; 41.
176. profesionālo pakalpojumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidošanu; 41.
177. nemateriālā ieguldījuma izveidošanai izmantoto patentu un licenču amortizāciju; 41.
178. attiecīgā objekta nākotnē paredzēto nojaukšanas un tā iepriekšējās atrašanās vietas atjaunošanas izmaksu sākotnējo aplēsi, ja šādi pienākumi noteikti saskaņā ar tiesību aktu; 41.
179. izmaksas, kas radušās, veicot attiecīgā aktīva pārbaudi pirms tā lietošanas uzsākšanas, un no kurām atskaitīti pārbaudes laikā radušies ieņēmumi no to preču pārdošanas, kas saražotas ar attiecīgo aktīvu. 42
180. Izmaksas, kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījuma iegādi, izveidošanu vai nemateriālā ieguldījuma attīstību, atzīst pārskata perioda izdevumos, ja tās: 42.
181. nav nepieciešamas, lai aktīvu sagatavotu tā paredzētajai izmantošanai; 42.
182. ir administratīvās un citas vispārējās izmaksas, kuras nav tieši attiecināmas uz konkrēto aktīvu; 42.
183. ir saistītas ar budžeta iestādes darbības uzsākšanu jaunā atrašanās vietā vai ar citu lietotāju grupu, tai skaitā personāla apmācības izmaksas; 42.
184. ir saistītas ar jaunas struktūrvienības atvēršanu; 42.
185. attiecināmas uz virsnormas materiālu, darbaspēka vai citu resursu izmantošanu (pārsniedz līdzīga aktīva parastās izveidošanas izmaksas) pašradīta aktīva izveidošanā; 42.
186. radušās, atliekot aktīva apmaksu ilgāk par 12 mēnešiem saskaņā ar līguma nosacījumiem. Starpību starp naudas vērtības ekvivalentu un maksājuma kopsummu atzīst par kreditēšanas perioda procentu izdevumiem attiecīgajā pārskata periodā. 43
187. Papildus šo noteikumu
188. punktā noteiktajām izmaksām izvērtē izmaksas, kas radušās, izveidojot nemateriālo ieguldījumu, un tās klasificē šādi: 43.
189. ar pētniecību saistītās izmaksas atzīst izdevumos pārskata periodā, kurā tās radušās; 43.
190. ar aktīva attīstību saistītās izmaksas iekļauj nemateriālā ieguldījuma uzskaites vērtībā, ja ir sagatavots dokumentēts pamatojums par: 43.2.
191. tehniskām iespējām aktīvu pabeigt tā, lai to varētu lietot vai atsavināt; 43.2.
192. nodomu pabeigt aktīvu un to lietot vai atsavināt; 43.2.
193. spēju lietot vai atsavināt aktīvu; 43.2.
194. to, ka aktīvs radīs ticamus nākotnes saimnieciskos labumus vai ar to nodrošinās funkciju izpildi (piemēram, par aktīva produkcijas tirgus vai paša aktīva pastāvēšanu vai aktīva lietderību, ja šo aktīvu plānots izmantot pašu vajadzībām); 43.2.
195. aktīva attīstības pabeigšanai un tā lietošanai vai atsavināšanai pietiekamu tehnisko, finanšu un citu resursu pieejamību; 43.2.
196. spēju ticami novērtēt izdevumus, kas attiecināmi uz aktīvu tā attīstības laikā. 44
197. Ar nemateriālā ieguldījuma attīstību saistītās izmaksas iekļauj nemateriālā ieguldījuma vērtībā, sākot ar dienu, kad nemateriālais ieguldījums atbilst aktīva atzīšanas kritērijiem. 45
198. Izmaksas, kas radušās pēc ilgtermiņa ieguldījuma nodošanas lietošanā un ir saistītas ar tā darbības uzsākšanu, pārvietošanu vai uzturēšanu, atzīst izdevumos. 46
199. Izmaksu iekļaušanu ilgtermiņa ieguldījuma sākotnējā vērtībā pārtrauc dienā, kad tas ir nodots lietošanā. 47
200. Ilgtermiņa ieguldījumu sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas, atbilstoši visticamākajai aplēsei aktīva iegūšanas datumā, sākotnēji atzīstot uzskaitē: 47.
201. līdz šim neuzskaitītu esošu ilgtermiņa ieguldījumu; 47.
202. ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu; 47.
203. maiņas ceļā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu. Ja saņemtā aktīva patieso vērtību nevar novērtēt, tā vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva patiesajai vērtībai saņemtā aktīva iegūšanas datumā. Ja nodotā aktīva patieso vērtību nevar ticami novērtēt, saņemtā aktīva vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva uzskaites vērtībai nodošanas datumā. No vispārējās valdības sektora struktūras saņemtā aktīva vērtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu
204. punktu; 47.
205. bioloģiskos aktīvus, kuri iepriekš uzskaitīti bioloģisko aktīvu produktu sastāvā. 48
206. Ieguldījuma īpašumu šo noteikumu
207. punktā minētajos gadījumos novērtē patiesajā vērtībā un neatskaita atsavināšanas izmaksas. Patieso vērtību nosaka visam aktīvam, neatdalot tā neatņemamas sastāvdaļas, kas nepieciešamas, lai īpašumu varētu lietot kā ieguldījuma īpašumu. 49
208. Ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību novērtē, izmantojot vispāratzītas vērtēšanas metodes vai šo noteikumu
209. vai
210. punktā minētās metodes, vai apstiprina aktīva vērtību, ja tā ir zināma. 50
211. Līdz šo noteikumu
212. punktā minētajai ilgtermiņa ieguldījuma novērtēšanai vai vērtības apstiprināšanai aktīvu uzskaiti nodrošina daudzuma vienībās. 51
213. Patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas (pārdošanas) izmaksas, ir summa, kādu iespējams iegūt aktīva atsavināšanas (pārdošanas) darījumā starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām. 52
214. Ilgtermiņa ieguldījuma (izņemot finanšu instrumentu) patieso vērtību iespējams noteikt šādos gadījumos: 52.
215. nesaistītu personu darījumā noslēgtā līgumā (saistošā pārdošanas līgumā) ir zināma ilgtermiņa ieguldījuma cena, kas koriģēta par izmaksām, kas tieši attiecas uz ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu; 52.
216. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi, bet ilgtermiņa ieguldījums ir tirgots aktīvā tirgū, tad patiesā vērtība ir ilgtermiņa ieguldījuma tirgus vērtība (pašreizējā piedāvājuma cena). Ja pašreizējās piedāvājuma cenas nav pieejamas, ilgtermiņa ieguldījuma patiesās vērtības noteikšanā piemēro pēdējā darījuma cenu, pieņemot, ka tirgū nav notikušas būtiskas izmaiņas starp darījuma datumu un aprēķinu veikšanas datumu. Ja aktīva patiesās vērtības noteikšanai izmanto atšķirīga aktīvu veida vai stāvokļa tirgus cenas, tad veic korekcijas, lai šīs atšķirības novērstu; 52.
217. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi un nepastāv aktīvs tirgus, patieso vērtību nosaka atbilstoši pieejamai informācijai par vērtību, kādu budžeta iestāde varētu iegūt no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas nesaistītai personai aprēķinu datumā. Šīs vērtības noteikšanai var izvērtēt nesenu līdzīgu darījumu tajā pašā nozarē vai saimnieciskās darbības jomā. Šajā gadījumā koriģē līdzīga darījuma tirgus cenu, lai novērstu ekonomisko apstākļu atšķirības; 52.
218. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi, nepastāv aktīvs tirgus un nav pieejama informācija par iespējamo pārdošanas vērtību, aktīva patieso vērtību nosaka atbilstoši diskontētās naudas plūsmas prognozei, pamatojoties uz ticamām no esošo nomas vai citu līgumu noteikumiem izrietošām aplēsēm par nākotnes ienākošo un izejošo naudas plūsmu starpību (turpmāk – neto naudas plūsmas) par tādiem pašiem vai līdzvērtīgiem aktīviem tajā pašā vai līdzvērtīgā atrašanās vietā un stāvoklī, un piemērojot Valsts kases tīmekļvietnē publicēto attiecīgo diskonta likmi. Sagaidāmajās naudas plūsmās neiekļauj aktīvu finansēšanas vai to atjaunošanas izmaksas. 53
219. Šo noteikumu
220. punktā minētajos gadījumos zemes un būvju vērtības noteikšanai var izmantot to nosacīto izmaksu vērtību – kadastrālo vērtību, mežaudžu vērtības noteikšanai – Meža valsts reģistrā norādīto pilno vērtību un pazemes aktīvu vērtības noteikšanai – Ģeoloģiskās informācijas sistēmas datus. 54
221. Muzeju krājuma, kā arī bibliotēku fonda grāmatvedības uzskaites nodrošināšanai izmanto normatīvajos aktos muzeju krājumu un bibliotēku fondu jomā noteikto uzskaites sistēmu datus. 55
222. Muzeju krājuma sastāvā esošos aktīvus, izņemot nekustamos īpašumus, budžeta iestāde atzīst grāmatvedības uzskaitē saskaņā ar normatīvajos aktos muzeju krājumu jomā noteiktajiem krājuma esības pārbaužu termiņiem un nosaka muzeja krājuma priekšmetu vērtību vienlaikus ar krājuma esības pārbaudēm, novērtējot aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtībā, ja tā ir zināma. Ja aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtība nav zināma, nosaka: 55.
223. aktīvu patieso vērtību (ja tas ir iespējams) atbilstoši šo noteikumu
224. punktam; 55.
225. krājumu vienības un, ja aktīvu patieso vērtību nav iespējams noteikt, katru novērtē viena euro vērtībā. Aktīvus uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to lietojumam un analītiskajā uzskaitē nodala atsevišķi. 56
226. Pamatlīdzekļus uzskaita, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus un normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību. Ja vienas aktīva vienības iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā, izņemot šo noteikumu
227. punktā minētos aktīvus. 57
228. Militāros ilgtermiņa aktīvus (militāro tehniku un iekārtas), kas nepieciešami Nacionālo bruņoto spēku militāro uzdevumu un ar tiem saistīto apmācību izpildes nodrošināšanai un militāro spēju attīstīšanai, uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā. 58
229. Bibliotēku fondus, izklaides, literāros un mākslas oriģināldarbus, dārgakmeņus un dārgmetālus, antīkos un citus kultūras un mākslas priekšmetus, citas vērtslietas un muzeja krājuma priekšmetus uzskaita pārējo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu sastāvā neatkarīgi no vienas aktīva vienības atzīšanas vērtības. 59
230. Nemateriālos ieguldījumus, nekustamos īpašumus un bioloģiskos aktīvus uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atbilstošos kontos neatkarīgi no vienas aktīva vienības atzīšanas vērtības. 60
231. Budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošos valsts un pašvaldību īpašumus nododot turējumā (izņemot nomu) valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, uzskaita to sākotnējo vērtību, uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu atsevišķos kontos pamatlīdzekļu vai finanšu ieguldījumu sastāvā un analītiski nodala nolietojuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu
232. pielikumā norādītajām nolietojuma normām. 61
233. Valsts īpašumus, kuri nodoti privatizācijai vai atsavināšanai un kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā ir reģistrētas uz valsts vārda privatizāciju (atsavināšanu) veicošās institūcijas personā saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"
234. panta septīto daļu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma
235. panta pirmās daļas
236. punktu, uzskaita Ekonomikas ministrija. 62
237. Nekustamos īpašumus, kuri nodoti privatizācijai vai atsavināšanai un kurus šo noteikumu
238. punktā minētā privatizāciju (atsavināšanu) veicošā institūcija ir ņēmusi valdījumā, bet kuru īpašuma tiesības vēl nav nostiprinātas zemesgrāmatā, uzskaita Ekonomikas ministrija. 63 62.1 Valstij piekritīgo mantu uzskaita budžeta iestāde, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Ja rīcību ar valstij piekritīgo mantu nodrošina valsts kapitālsabiedrība, valstij piekritīgās mantas uzskaiti veic tā ministrija, kas ir šīs kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja. 64 (MK 16.12.
239. noteikumu Nr. 766 redakcijā)
240. Pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas sastāv no komplektējošām daļām (piemēram, datoram – programmatūra, transportlīdzeklim – rezerves daļas), kuras nevar izmantot katru atsevišķi, uzskaita kā vienu aktīvu. 65
241. Pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas sastāv no komplektējošām daļām, kuras var izmantot katru atsevišķi (piemēram, datorsistēmas bloks, monitors, printeris) un kuras atbilst ilgtermiņa ieguldījuma atzīšanas kritērijiem, uzskaita kā atsevišķus aktīvus. 66
242. Zemi un būves (piemēram, zemesgabalus, ēkas, inženierbūves), sākotnēji atzīstot, grāmato kā pamatlīdzekļus, ja tās paredzētas: 65.
243. funkciju nodrošināšanai (piemēram, administratīvām vajadzībām, preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai); 65.
244. iznomāšanai pilnībā vai daļēji vispārējā valdības sektora struktūru ietvaros; 65.
245. gan funkciju nodrošināšanai, gan iznomāšanai ārpus vispārējā valdības sektora struktūrām. 67
246. Zemi un būves, sākotnēji atzīstot, grāmato kā ieguldījuma īpašumu, ja tās neatbilst šo noteikumu
247. punktā minētajiem kritērijiem (piemēram, tās paredzētas iznomāšanai, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros, vai nav pieņemts lēmums par to izmantošanu). 68
248. Ja šo noteikumu
249. punktā minētos aktīvus iznomā kopā ar citiem aktīviem, tad ieguldījuma īpašumu sastāvā grāmato visus aktīvus, izņemot pazemes aktīvus un bioloģiskos aktīvus, un analītiski nodala nolietojuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu
250. pielikumā norādītajām nolietojuma normām. 69 (Grozīts ar MK 06.09.
251. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu
252. punktu) 2.
253. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite pēc sākotnējās atzīšanas 2.2.
254. Ilgtermiņa nefinanšu aktīvu sākotnējās vērtības korekcijas(Apakšnodaļas nosaukums MK 06.09.
255. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
256. punktu)
257. Izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā ieguldījuma vērtībā (kapitalizē). 70
258. Kapitalizējot izmaksas, palielina aktīva sākotnējo vērtību. Sākot ar nākamo mēnesi, nolietojumu (amortizāciju) aprēķina no aktīva uzskaites vērtības, kurā iekļautas kapitalizētās izmaksas. 71
259. Valsts vai pašvaldību finansēto, tai skaitā ārvalstu finanšu palīdzības projektu ietvaros, kapitālo ieguldījumu izmaksas iekļauj valsts un pašvaldību īpašuma sākotnējā vērtībā tā budžeta iestāde, kuras grāmatvedības uzskaitē ir attiecīgais objekts. Budžeta iestāde, kura finansē kapitālo ieguldījumu izmaksas valsts vai pašvaldības īpašumā, tās uzskaita nepabeigtās būvniecības sastāvā līdz attiecīgo būvdarbu pabeigšanai un nodod bez atlīdzības budžeta iestādei, kuras grāmatvedības uzskaitē ir objekts, kurā veikti kapitālie ieguldījumi. 72 (Grozīts ar MK 06.09.
260. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu
261. punktu)
262. Ja pamatlīdzeklim vai ieguldījuma īpašumam ilgstoši lietojamu daļu aizstāj ar jaunu komplektējošo daļu, kuru nevar izmantot atsevišķi, no jauna uzstādītās daļas vērtību pievieno attiecīgā aktīva vērtībai. Nomainītās daļas sākotnējo vērtību, aprēķināto nolietojumu un vērtības samazinājumu izslēdz no uzskaites. 73
263. Ja nomainītās pamatlīdzekļa vai ieguldījuma īpašuma daļas uzskaites vērtība nav atsevišķi aprēķināta, tas ir, ja izslēdzamā aktīva daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā aktīva, nosaka izslēdzamās aktīva daļas vērtību. Šo vērtību var noteikt atbilstoši amortizētajām aizstāšanas izmaksām vai izmantojot citu metodi atbilstoši komisijas vai speciālista lēmumam. 74
264. Izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot nemateriālo ieguldījumu, ieguldījuma īpašumu un pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus un ieguldījuma īpašumus, atzīst kā pamatdarbības izdevumus periodā, kad tās radušās. 75
265. Iegādājoties lietotu ilgtermiņa ieguldījumu, kuru var izmantot paredzētajam mērķim tikai pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas, attiecīgās izmaksas pieskaita ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtībai tādā apmērā, lai ilgtermiņa ieguldījuma vērtība pēc šo izmaksu pievienošanas nepārsniegtu tā aizvietošanai nepieciešamo līdzvērtīga aktīva vērtību. 76
266. Ieguldījuma īpašumu pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas laikā uzskaita ieguldījuma īpašumu sastāvā, ja to arī turpmāk paredzēts lietot kā ieguldījuma īpašumu. 77
267. Ja atsavināšanai paredzētu pamatlīdzekli vai ieguldījuma īpašumu pirms atsavināšanas pārbūvē, restaurē vai atjauno, tad krājumu sastāvā to pārklasificē pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas. 78
268. Līdz gada pārskata sagatavošanai izvērtē un pārskata gada beigās pamatlīdzekļu sastāvā uzskaita zemi un būves, ja pārskata gadā tās: 77.
269. lietotas funkciju nodrošināšanai; 77.
270. iznomātas pilnībā vai daļēji vispārējā valdības sektora struktūru ietvaros; 77.
271. lietotas gan funkciju nodrošināšanai, gan iznomātas ārpus vispārējā valdības sektora struktūrām. 79
272. Zemi vai būves pārskata gada beigās uzskaita ieguldījuma īpašumu sastāvā, ja tās neatbilst šo noteikumu
273. punktā minētajiem kritērijiem (piemēram, tās paredzētas iznomāšanai ārpus vispārējās valdības sektora struktūrām vai nav pieņemts lēmums par to izmantošanu). 80
274. Bioloģiskos aktīvus – augus un dzīvniekus, kurus paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, – uzskaita atsevišķā kontu grupā un katra pārskata gada beigās novērtē: 79.
275. mežaudzes – Meža valsts reģistrā norādītajā pilnajā vērtībā; 79.
276. pārējos bioloģiskos aktīvus – patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas. 81
277. Par lauksaimniecisko darbību šo noteikumu izpratnē uzskata budžeta iestādes plānveidīgu darbību lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā ieņēmumu gūšanai, izmantojot bioloģiskos aktīvus. 82
278. Starpību starp tā bioloģiskā aktīva uzskaites vērtību, kuru paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, un šo noteikumu
279. punktā minēto vērtību pārskata perioda beigās atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos. 83
280. Bioloģiskos aktīvus – augus un dzīvniekus, kurus paredzēts izmantot zinātniskās pētniecības, izglītības, transporta, izklaides, atpūtas vai drošības, kontroles un citiem mērķiem vai kuru izmantošanas mērķis nav zināms vai nav pieņemts lēmums par turpmāko izmantošanu, – uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā saskaņā ar pamatlīdzekļu uzskaites pamatprincipiem. 84 (MK 06.09.
281. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
282. punktu)
283. Tādu mežaudžu uzskaites vērtību, kuras paredzētas zinātniskās pētniecības, izglītības, transporta, izklaides vai atpūtas vai drošības un kontroles mērķiem, budžeta iestāde: 83.
284. aktualizē atbilstoši Meža valsts reģistrā norādītajai pilnajai vērtībai, veicot meža inventarizāciju Meža likumā noteiktajā kārtībā, ja mežaudzes sākotnēji atzītas, pamatojoties uz Meža valsts reģistra datiem, un starpību atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos; 83.
285. samazina atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajai metodei (piemēram, atbilstoši aktuālajai Meža valsts reģistrā norādītajai pilnajai vērtībai, ja informācija par veikto mežsaimniecisko darbību aktualizēta pārskata gada laikā, vai proporcionāli izstrādātajai platībai vai izcirsto kokmateriālu daudzumam, ja informācija par veikto mežsaimniecisko darbību Meža valsts reģistrā nav aktualizēta pārskata gada laikā) un starpību atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos. 85
286. Pazemes aktīva, kuru budžeta iestāde atzinusi grāmatvedības uzskaitē, sākotnējo vērtību samazina un atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos, piemērojot vienu no šīm metodēm: 84.
287. atbilstoši izstrādātajam daudzumam vienlaicīgi ar atzītajiem krājumiem un ieņēmumiem no pazemes aktīvu izstrādes saskaņā ar budžeta iestādes iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību; 84.
288. proporcionāli atzītajiem ieņēmumiem un prasībām par pazemes aktīvu izstrādes tiesībām. 86
289. Atbilstoši zemesgabala platības izmaiņām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (piemēram, precizēta grafiski noteiktā platība, veikta kadastrālā uzmērīšana) grāmatvedības reģistros veic šādas izmaiņas, ja zemesgabals sākotnēji atzīts atbilstoši šo noteikumu
290. punktam un izmaiņas saskaņā ar budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtību ir būtiskas: 85.
291. koriģē aktīva uzskaites vērtību atbilstoši aktuālajai kadastrālajai vērtībai; 85.
292. starpību starp aktuālo vērtību un iepriekš uzskaitīto vērtību atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos vai izdevumos; 85.
293. precizē aktīva analītisko informāciju (piemēram, platību). 87
294. Ja zemesgabals sākotnēji atzīts atbilstoši šo noteikumu
295. punktam, pēc zemesgabala sadalīšanas vai apvienošanas grāmatvedības reģistros veic šādas izmaiņas: 86.
296. izslēdz aktīva uzskaites vērtību un atzīst pārējos izdevumus; 86.
297. atzīst aktīvu aktuālajā kadastrālajā vērtībā un pārējos ieņēmumus. 88 2.2.1.1 Nolietojums un amortizācija(Apakšnodaļas nosaukums un numerācija MK 06.09.
298. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
299. punktu)
300. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem amortizāciju (vērtības norakstīšanu) aprēķina, izmantojot lineāro metodi, nolietojamo vai amortizējamo vērtību lietderīgās lietošanas laikā sistemātiski samazinot ar vienmērīgiem atskaitījumiem, kurus uzskaita kā uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) un atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos vai iekļauj cita aktīva vērtībā. 89
301. Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu amortizāciju aprēķina atbilstoši pārskatu sagatavošanas periodiem, bet ne retāk kā reizi pārskata gadā. 90
302. Nolietojumu neaprēķina: 89.
303. zemei; 89.
304. bioloģiskajiem aktīviem; 89.
305. pazemes aktīviem; 89.
306. bibliotēku fondiem; 89.
307. kultūras un mākslas priekšmetiem, muzeju krājuma priekšmetiem; 89.
308. dārgakmeņiem, dārgmetāliem un to izstrādājumiem; 89.
309. vērtslietām; 89.
310. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem pasaules un valsts nozīmes kultūras pieminekļiem, izņemot tos, kuri tiek lietoti ikdienā. 91
311. Katru funkcionāli atšķirīgu būves daļu analītiski var nodalīt no kopējā aktīva un nolietot atsevišķi īsākā laikposmā nekā aktīvam noteiktais lietderīgās lietošanas laiks. Izmaksas, kas nav konkrēti attiecināmas uz kādu no būves daļām, bet ir iekļautas būves kopējā vērtībā, sadala proporcionāli kopējai vērtībai uz visām būves daļām. Būves daļas un to lietderīgās lietošanas laiku, kurā budžeta iestāde paredz izmantot attiecīgo daļu, nosaka komisija vai speciālists. 92
312. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem nolietojumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu
313. pielikumā norādītajām nolietojuma normām. 93
314. Ilgtermiņa ieguldījumiem nomātajos pamatlīdzekļos lietderīgās lietošanas laiku nosaka atbilstoši noslēgtā nomas, īres vai apsaimniekošanas līguma darbības termiņam vai budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībai. 94
315. Pamatlīdzekļiem, ieguldījuma īpašumiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, kurus iegādājas saskaņā ar finanšu nomas (līzinga) nosacījumiem, nolietojumu (amortizāciju) aprēķina atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem, kādi piemērojami pārējiem īpašumā esošiem tās pašas grupas aktīviem. Ja nav pietiekamas pārliecības, ka budžeta iestāde nomas termiņa beigās iegūs aktīva īpašuma tiesības, nomāto aktīvu pilnībā nolieto nomas termiņa laikā. 95
316. (Svītrots ar MK 06.09.
317. noteikumiem Nr. 547) 96
318. Pieņemot uzskaitē lietotu pamatlīdzekli vai ieguldījuma īpašumu, izņemot šo noteikumu 2.
319. apakšnodaļā minēto darījumu, komisija vai speciālists konstatē attiecīgā aktīva tehnisko stāvokli, nosaka aktīva paredzamo atlikušo lietderīgās lietošanas laiku un atbilstošās nolietojuma normas. Novērtēšanu dokumentē. 97 (Grozīts ar MK 06.09.
320. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu
321. punktu)
322. Ja aktīva garantijas laikā piegādātājs to aizvieto ar jaunu, budžeta iestāde saņemtajam aktīvam lietderīgās lietošanas laiku nosaka atbilstoši šo noteikumu
323. pielikumā norādītajām nolietojuma normām un nolietojumu aprēķina, sākot ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc aktīva nodošanas lietošanā. 98
324. Budžeta iestāde īpašumā un valdījumā esošajiem valsts un pašvaldību īpašumiem, kas nodoti turējumā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, turpina aprēķināt nolietojumu aktīva atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši šo noteikumu
325. pielikumā norādītajām nolietojuma normām un to piemērošanas nosacījumiem. 99
326. Nosakot nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiku, kurā budžeta iestāde paredz to izmantot, izvērtē, vai nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laiks ir noteikts vai nenoteikts. 100
327. Nemateriālajam ieguldījumam ir nenoteikts lietderīgās lietošanas laiks, ja, pamatojoties uz visu atbilstošo faktoru analīzi, vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi: 99.
328. periods, kurā budžeta iestāde plāno saņemt aktīva radītos saimnieciskos labumus vai nodrošināt funkciju izpildi, ir neierobežots (piemēram, patentam); 99.
329. nemateriālā ieguldījuma patiesā vērtība laika gaitā pieaug (piemēram, nemateriālajam kultūras un vēstures piemineklim – kinodokumentam, fotodokumentam, videodokumentam vai skaņu ierakstam) vai paliek nemainīga, neveicot papildu kapitālieguldījumus. 101
330. Nemateriālo ieguldījumu ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku neamortizē. 102
331. Nemateriālo ieguldījumu ar noteiktu lietderīgās lietošanas laiku amortizē. Lai noteiktu lietderīgās lietošanas laiku, izvērtē šādus faktorus: 101.
332. veidu, kā budžeta iestāde paredzējusi aktīvu lietot un kā to varētu lietot cita persona; 101.
333. aktīva tipiskos produkta dzīves ciklus un publisku informāciju par līdzīgā veidā lietotu līdzīgu aktīvu lietderīgās lietošanas laika aplēsēm; 101.
334. tehnisko, tehnoloģisko, komerciālo vai cita veida novecošanos; 101.
335. tās nozares stabilitāti, kurā darbojas attiecīgais aktīvs, un izmaiņas tirgus pieprasījumā pēc precēm vai pakalpojumiem, kas izriet no attiecīgā aktīva; 101.
336. uzturēšanas izdevumu apmēru, kas nepieciešams, lai no aktīva iegūtu paredzamos nākotnes saimnieciskos labumus vai lai aktīvu varētu izmantot funkciju izpildei, un budžeta iestādes spēju un nodomu sasniegt šādu apmēru; 101.
337. periodu, kurā aktīvs tiek kontrolēts, un juridiskus vai līdzīgus ierobežojumus aktīva lietošanai, piemēram, ar to saistītās nomas termiņa beigas; 101.
338. vai aktīva lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no citu budžeta iestādes aktīvu lietderīgās lietošanas laika. 103
339. Uz saistošās vienošanās pamata iegūto nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiks nepārsniedz saistošās vienošanās termiņu, bet var būt īsāks par to. Ja saistošā vienošanās ir ar ierobežotu termiņu un termiņu var atjaunot, termiņa atjaunošanas periodu lietderīgās lietošanas laikā ietver tikai tad, ja ir pierādījumi, kas pamato termiņa atjaunošanu bez nozīmīgām izmaksām. 104
340. Šo noteikumu
341. punktā minētie pierādījumi ietver budžeta iestādes iepriekšējo pieredzi ar līdzīgas saistošās vienošanās termiņa atjaunošanu un plānoto vienošanās nosacījumu izpildi, lai to atjaunotu. 105
342. Izvērtējot, vai šo noteikumu
343. punktā minētās termiņa atjaunošanas izmaksas ir nozīmīgas, tās salīdzina ar paredzamo nākotnes saimniecisko labumu saņemšanu vai aktīva izmantošanu funkciju izpildei pēc termiņa atjaunošanas. Ja termiņa atjaunošanas izmaksas ir nozīmīgas, termiņa atjaunošanas periodu neietver lietderīgās lietošanas laikā, bet attiecīgās izmaksas pēc to rašanās uzskaita kā jauna, atsevišķa nemateriālā aktīva sākotnējo vērtību. 106
344. Nemateriālā ieguldījuma ar noteiktu lietderīgās lietošanas laiku atlikušo lietderīgās lietošanas laiku pārskata ne retāk kā reizi pārskata gadā. Ja atlikušais lietderīgās lietošanas laiks atšķiras no iepriekšējām aplēsēm, budžeta iestāde to koriģē un ņem vērā, aprēķinot amortizāciju, sākot no nākamā mēneša pirmā datuma pēc aplēses maiņas. 107
345. Budžeta iestāde ne retāk kā reizi pārskata gadā izvērtē pamatojumu nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laika nenoteiktībai un, ja konstatē apstākļu maiņu, saskaņā ar kuriem attiecīgajam nemateriālajam ieguldījumam var aplēst noteiktu lietderīgās lietošanas laiku, to ņem vērā, aprēķinot amortizāciju, sākot no nākamā mēneša pirmā datuma pēc aplēses maiņas. 108
346. Ja nemateriālajam ieguldījumam konstatē vērtības samazinājuma pazīmes atbilstoši šo noteikumu
347. punktam vai vērtības samazinājuma norakstīšanas pazīmes atbilstoši šo noteikumu
348. punktam, budžeta iestāde izvērtē un, ja nepieciešams, pārskata nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiku. 109
349. Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu amortizāciju sāk aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc aktīva nodošanas lietošanā un beidz aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc aktīva lietošanas izbeigšanas, klasificējot krājumu sastāvā kā atsavināšanai paredzētu ilgtermiņa ieguldījumu, izslēgšanas no uzskaites vai nolietojamās vai amortizējamās vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma vai amortizācijas aprēķinā. 110
350. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem amortizāciju aprēķina tikai līdz to vērtības pilnīgai norakstīšanai. Ja aktīvu turpina lietot pēc tā vērtības pilnīgas iekļaušanas nolietojuma vai amortizācijas aprēķinā, nolietojuma vai amortizācijas aprēķināšanu pārtrauc, bet aktīvu saglabā uzskaitē. 111
351. Nolietojumu turpina aprēķināt arī pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu tehniskās apkopes, remonta un atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas laikā. 112
352. Amortizāciju turpina aprēķināt arī laikā, kad nemateriālo ieguldījumu nelieto, izņemot gadījumu, ja aktīva vērtība ir pilnīgi amortizēta vai aktīvs klasificēts krājumu sastāvā kā atsavināšanai paredzēts ilgtermiņa ieguldījums. 113
353. Veicot pamatlīdzekļa vai ieguldījuma īpašuma pārbūvi, restaurāciju vai atjaunošanu, aktīva atlikušo lietderīgās lietošanas laiku pārskata, attiecīgi koriģējot aktīva nolietojuma aprēķinu kārtējam periodam un nākamajiem periodiem, ja paredzamais lietošanas laiks palielinās: 112.
354. būvēm – vairāk par 10 procentiem; 112.
355. pārējiem pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem, izņemot būves, – vairāk par 50 procentiem. 114
356. Pamatlīdzekļiem un ieguldījuma īpašumiem pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas nolietojumu aprēķina atlikušajā vai pārskatītajā lietderīgās lietošanas laikā. 115 2.2.
357. Vērtības samazināšanās
358. Katra pārskata perioda beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda uz to ilgtermiņa nefinanšu aktīvu vērtības būtisku samazinājumu, kurus uzskaita saskaņā ar izmaksu metodi. 116
359. Vērtības samazinājums norāda uz aktīva nākotnes saimniecisko labumu zaudējumiem vai ierobežojumiem aktīva izmantošanai funkciju izpildei, kas pārsniedz sistemātiski atzīto nolietojumu vai amortizāciju. 117
360. Budžeta iestāde izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ilgtermiņa nefinanšu aktīvu (izņemot ieguldījuma īpašumu): 116.
361. vismaz par 90 procentiem samazinājies vai nepastāv pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo aktīvu; 116.
362. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada negatīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā; 116.
363. aktīvs ir novecojis vai fiziski bojāts; 116.
364. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu; 116.
365. pieņemts lēmums apturēt aktīva izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā); 116.
366. citas pazīmes, kas liecina par aktīva vērtības samazināšanos. 118
367. Budžeta iestāde izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ieguldījuma īpašumu: 117.
368. pārskata periodā tehnoloģiskajā, tirgus, ekonomiskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas budžeta iestāde, vai tirgos, kuros aktīvs tiek izmantots, ir notikušas izmaiņas, kas nelabvēlīgi ietekmē budžeta iestādi; 117.
369. pārskata periodā ir vismaz par vienu procentpunktu palielinājusies diskonta likme, kas lietota, lai aprēķinātu aktīva lietošanas vērtību; 117.
370. aktīvs ir novecojis vai fiziski bojāts; 117.
371. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu; 117.
372. pieņemts lēmums apturēt aktīva izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā); 117.
373. ar aktīvu saistīto budžetā paredzēto ienākošo un izejošo naudas plūsmu kopsummas vai budžeta izpildes rezultāta samazināšanās vismaz par 50 procentiem; 117.
374. citas pazīmes, kas liecina par aktīva vērtības samazināšanos. 119 (Grozīts ar MK 06.09.
375. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu
376. punktu)
377. Budžeta iestāde pārskata perioda beigās pārbauda, vai nemateriālajam ieguldījumam ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku un nemateriālajam ieguldījumam, kurš nav nodots lietošanā, nav samazinājusies vērtība, salīdzinot tā uzskaites vērtību ar atgūstamo vērtību arī tad, ja: 118.
378. kāda no šo noteikumu
379. punktā minētajām pazīmēm ir konstatēta pārskata gada laikā; 118.
380. šo noteikumu
381. punktā minētās pazīmes pārskata perioda beigās nav konstatētas. 120
382. Nemateriālā ieguldījuma ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku un nemateriālā ieguldījuma, kurš nav nodots lietošanā, vērtības samazinājuma pārbaudei var lietot atgūstamo vērtību, kas noteikta iepriekšējā pārskata perioda beigās veiktās pārbaudes ietvaros, ja: 119.
383. iepriekšējā atgūstamā vērtība vismaz par 10 procentiem pārsniedza aktīva uzskaites vērtību; 119.
384. pārskata perioda laikā nav notikušas tādas izmaiņas apstākļos, lai pārskata perioda beigās noteiktā atgūstamā vērtība būtu mazāka par aktīva uzskaites vērtību. 121
385. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu
386. vai
387. punktā minētā pazīme, vispirms izvērtē, vai iespējams noteikt aktīva patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas, saskaņā ar šo noteikumu
388. un
389. punktu, izņemot šo noteikumu 52.
390. apakšpunktu. 122
391. Ja aktīva patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, pārsniedz tā uzskaites (atlikušo) vērtību, aktīva lietošanas vērtību neaprēķina un vērtības samazinājumu neveic. 123
392. Ja aktīva patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas izmaksas, ir mazāka par tā uzskaites (atlikušo) vērtību vai to nav iespējams noteikt, nosaka aktīva lietošanas vērtību. 124
393. Ilgtermiņa nefinanšu aktīva (izņemot ieguldījuma īpašumu) lietošanas vērtības noteikšanai piemēro šādas metodes: 123.
394. amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi; 123.
395. atjaunošanas izmaksu metodi; 123.
396. pakalpojuma vienību metodi. 125
397. Piemērojot amortizēto aizstāšanas izmaksu metodi, lietošanas vērtību nosaka, amortizējot aktīva aizstāšanas izmaksas atbilstoši esošā aktīva nolietojumam. Aktīva aizstāšanas izmaksas nosaka, salīdzinot aktīva reprodukcijas (tāda paša aktīva izveidošana vai iegāde) un aizstāšanas (līdzvērtīga aktīva izveidošana vai iegāde) izmaksas un izvēloties mazākās. 126
398. Piemērojot atjaunošanas izmaksu metodi, lietošanas vērtību nosaka, no amortizētajām aktīva aizstāšanas izmaksām pirms vērtības samazināšanās atskaitot aprēķinātās aktīva atjaunošanas izmaksas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu aktīva darbību tādā līmenī, kāds tas bija pirms vērtības samazināšanās. 127
399. Piemērojot pakalpojuma vienību metodi, lietošanas vērtību nosaka, samazinot amortizētās aktīva aizstāšanas izmaksas pirms vērtības samazināšanās atbilstoši samazinātajam pakalpojuma vienību skaitam. 128
400. Ieguldījuma īpašuma lietošanas vērtību nosaka, aplēšot nākotnes ienākošo un izejošo naudas plūsmu pašreizējo (diskontēto) vērtību, ko budžeta iestāde plāno saņemt no turpmākās aktīva lietošanas tā pašreizējā stāvoklī un no tā atsavināšanas lietderīgās lietošanas laika beigās, ņemot vērā šo plūsmu apjoma vai rašanās laika iespējamās izmaiņas. Pašreizējo vērtību aprēķina, izmantojot atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto diskonta likmi. 129
401. Ieguldījuma īpašuma lietošanas vērtības noteikšanai nākotnes naudas plūsmu prognožu pamatā piemēro: 128.
402. saprātīgus un pamatotus pieņēmumus, kas uzrāda visprecīzāko aplēsi par to saimniecisko apstākļu kopumu, kuri pastāvēs aktīva atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā. Pieņēmumi atbilst pagātnes prognožu faktiskajam iznākumam, ja vien turpmākie notikumi vai apstākļi, kas nepastāvēja tad, kad šīs faktiskās naudas plūsmas radās, nenosaka atšķirīgu pieeju; 128.
403. aktuālo budžetu un prognozes par laika periodu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet izslēdz jebkuras prognozētās nākotnes ienākošās vai izejošās naudas plūsmas, kas varētu rasties no nākotnes darbību pārstrukturēšanas, aktīvu darbības uzlabošanas vai veicināšanas; 128.
404. nemainīgu vai samazinošu pieauguma likmi turpmākajiem gadiem līdz aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām, ja vien nevar pamatot pieaugošas likmes lietošanu. Minētā pieauguma likme nepārsniedz ilgtermiņa vidējo produkcijai piemēroto pieauguma likmi nozarē, valstī vai tirgū, kurā attiecīgo aktīvu izmanto, ja vien nevar pamatot augstākas likmes piemērošanu. 130 (Grozīts ar MK 06.09.
405. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu
406. punktu)
407. Šo noteikumu
408. apakšpunktā minētās nākotnes naudas plūsmu aplēses ietver: 129.
409. ienākošo naudas plūsmu prognozes saistībā ar ilgstošu aktīva lietošanu – naudas ieņēmumus un naudas ekvivalentus, kas jāsaņem no personām ārpus budžeta iestādes; 129.
410. izejošo naudas plūsmu prognozes, kuras nepieciešamas, lai radītu naudas līdzekļu saņemšanu ilgstošas aktīva lietošanas rezultātā pašreizējā stāvoklī, tai skaitā izejošas naudas plūsmas, lai sagatavotu aktīvu lietošanai un ikdienas apkalpošanai, un kuras var tieši vai pamatoti un konsekventi attiecināt uz attiecīgo aktīvu. Aktīvu izveidošanas vai nepabeigtās būvniecības gadījumā izejošās naudas plūsmas ietver to turpmāko izejošo naudas plūsmu aplēsi, kuras paredzamas, pirms aktīvs būs gatavs lietošanai vai pārdošanai; 129.
411. neto naudas plūsmas, kuras jāsaņem (vai jāmaksā) saistībā ar aktīva atsavināšanu tā lietderīgās lietošanas laika beigās, saskaņā ar šo noteikumu
412. punktu. Naudas plūsmas aplēš, izmantojot cenas, kādas ir spēkā aplēses dienā līdzīgiem aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir beidzies un kuri darbojušies līdzīgos apstākļos. Attiecīgās cenas koriģē, lai ņemtu vērā nākotnes cenu pieaugumu vai samazinājumu. 131
413. Nākotnes naudas plūsmu aplēsēs neietver: 130.
414. ienākošās vai izejošās naudas plūsmas no finansēšanas darbības; 130.
415. uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus vai maksājumus, aprēķinot lietošanas vērtību līdzdalības daļai radniecīgā vai asociētā kapitālsabiedrībā; 130.
416. aplēsto nākotnes ienākošo naudas plūsmu, kura, iespējams, radīsies no saimniecisko labumu palielināšanās, kas saistīta ar izejošo naudas plūsmu, kura vēl nav radusies. 132
417. Nākotnes naudas plūsmas aplēš valūtā, kurā tās radīsies, un pēc tam diskontē, izmantojot šai valūtai atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto diskonta likmi. Budžeta iestāde aprēķina pašreizējo vērtību, izmantojot valūtas kursu lietošanas vērtības aprēķina dienā. 133
418. Veicot nākotnes naudas plūsmu aplēses, ņem vērā specifisku nākotnes cenu pieaugumu vai samazinājumu, izņemot cenas pieaugumu vispārējas inflācijas dēļ. 134
419. Atbilstoši šo noteikumu
420. punktā minētajām metodēm vai šo noteikumu
421. punktā minētajiem nosacījumiem aprēķināto attiecīgo aktīva lietošanas vērtību salīdzina ar tā patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas. Aktīvu novērtē atgūstamajā vērtībā, kas ir lielākā no šīm abām vērtībām. Ja aktīva patieso vērtību nav iespējams noteikt, par tā atgūstamo vērtību nosaka lietošanas vērtību. 135
422. Ja atsevišķa aktīva atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt, jo nav iespējams identificēt uz šo aktīvu specifiski attiecināmās ienākošās naudas plūsmas un aktīva lietošanas vērtība būtiski atšķiras no tā patiesās vērtības, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, tad atgūstamo vērtību nosaka, apvienojot vairākus aktīvus (turpmāk – apvienotā uzskaites vienība). 136
423. Apvienotajā uzskaites vienībā iekļauj aktīvus, kuri rada vai kurus izmanto nodalāmās ienākošās naudas plūsmas radīšanai, bet katram atsevišķi atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt. 137
424. Apvienotās uzskaites vienības atgūstamo vērtību nosaka šo noteikumu
425. punktā minētajā kārtībā. 138
426. Apvienotās uzskaites vienības uzskaites vērtību aprēķina: 137.
427. summējot to aktīvu uzskaites vērtības, kurus var tieši iekļaut vai pamatoti un konsekventi attiecināt uz konkrēto apvienoto uzskaites vienību un kuri radīs nākotnes ienākošās naudas plūsmas, ko izmanto, nosakot apvienotās uzskaites vienības lietošanas vērtību; 137.
428. pieskaitot atzīto saistību uzskaites vērtību (gadījumos, ja apvienotās uzskaites vienības atgūstamo vērtību nav iespējams noteikt, neņemot vērā šīs saistības, piemēram, aktīva atsavināšanas gadījumā pircējs pārņem saistības). 139
429. Aktīvu vai apvienoto uzskaites vienību novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja aktīva vai apvienotās uzskaites vienības atgūstamā vērtība bilances datumā ir zemāka par tā uzskaites (atlikušo) vērtību. 140
430. Apvienotās uzskaites vienības vērtības samazinājumu sadala proporcionāli katra vienībā ietilpstošā aktīva uzskaites vērtībai. 141
431. Ja vērtības samazinājums ir lielāks par uzskaites vērtību, uzskaites vērtību samazina līdz nullei. 142
432. Ja, nosakot aktīva vērtības samazinājumu, rodas pašreizējs vai iespējams pienākums, izvērtē šajos noteikumos noteiktās prasības saistību vai uzkrājumu atzīšanai vai iespējamo saistību uzrādīšanai. 143
433. Aktīva vērtības samazinājumu uzskaita nolietojuma un amortizācijas kontu grupu sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus. Pēc aktīva vērtības samazinājuma atzīšanas tam turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), tā uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku. 144
434. Katra pārskata perioda beigās novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda, ka iepriekšējos pārskata periodos atzītais aktīva vērtības samazinājums vairs nepastāv vai ir mazinājies. 145
435. Budžeta iestāde atbilstoši šo noteikumu
436. punktam izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ilgtermiņa nefinanšu aktīvu (izņemot ieguldījuma īpašumu): 144.
437. vismaz par 90 procentiem palielinājies vai atjaunojies pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo aktīvu; 144.
438. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā; 144.
439. pārskata perioda laikā veikti aktīva uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu tā darbību; 144.
440. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas pozitīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu; 144.
441. pieņemts lēmums atsākt aktīva izveidi, kas iepriekš apturēta vai pārtraukta pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā). 146
442. Budžeta iestāde atbilstoši šo noteikumu
443. punktam izvērtē vismaz šādas pazīmes attiecībā uz ieguldījuma īpašumu: 145.
444. tehnoloģiskajā, tirgus, ekonomiskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas budžeta iestāde, vai tirgū, kam ir piesaistīts konkrētais aktīvs, pārskata periodā ir notikušas vai tuvākajā laikā notiks izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē budžeta iestādi; 145.
445. pārskata periodā ir vismaz par vienu procentpunktu samazinājusies diskonta likme, kas lietota, lai aprēķinātu aktīva lietošanas vērtību; 145.
446. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā; 145.
447. pārskata perioda laikā veikti aktīva uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu tā darbību; 145.
448. budžeta iestādes darbībā notikušas vai tuvākajā laikā gaidāmas ilgtermiņa izmaiņas, kas pozitīvi ietekmē aktīva paredzēto lietojumu; 145.
449. pieņemts lēmums atsākt aktīva izveidi, kas iepriekš apturēta vai pārtraukta pirms tā pabeigšanas vai nodošanas lietošanā (ekspluatācijā). 147 (Grozīts ar MK 06.09.
450. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu
451. punktu)
452. Ja pastāv vismaz viena no šo noteikumu
453. vai
454. punktā minētajām pazīmēm vai cita pazīme, no jauna veic šo noteikumu
455. un
456. punktā minētās darbības. 148
457. Ja aktīva vērtības samazinājums ir mazinājies vai vairs nepastāv, palielina tā uzskaites (atlikušo) vērtību, norakstot izveidoto vērtības samazinājumu un atzīstot pārējos ieņēmumus. Palielinātā aktīva uzskaites (atlikusī) vērtība nedrīkst pārsniegt uzskaites vērtību, kas būtu noteikta (atskaitot amortizāciju vai nolietojumu), ja aktīvam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti izdevumi no vērtības samazinājuma. 149
458. Ja samazina iepriekš izveidoto apvienotās uzskaites vienības vērtības samazinājumu, summu sadala proporcionāli katra vienībā ietilpstošā aktīva uzskaites vērtībai. 150
459. Aktīva uzskaites vērtība, kurai pieskaitīta proporcionāli sadalītā vērtības samazinājuma norakstījuma summa, nepārsniedz uzskaites vērtību pārskata perioda beigās, ja aktīvam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti izdevumi no vērtības samazināšanās. 151
460. Atlikušo vērtības samazinājuma norakstījuma summu, kura radusies, piemērojot šo noteikumu
461. punktā minētos nosacījumus, pārdala proporcionāli pārējo apvienotajā uzskaites vienībā ietilpstošo aktīvu uzskaites vērtībai. 152
462. Pēc aktīva vērtības samazinājuma koriģēšanas turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), aktīva uzskaites (atlikušo) vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku. 153
463. Izveidoto aktīva vērtības samazinājumu var koriģēt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva vērtības samazinājuma izmaiņu vērtību. 154 2.
464. Izslēgšana no uzskaites
465. Ilgtermiņa ieguldījumu izslēdz no uzskaites dienā, kad budžeta iestāde nodod aktīva kontroli un visus riskus, un no attiecīgā aktīva gūstamos saimnieciskos labumus. 155
466. Ilgtermiņa ieguldījumu izslēdzot no uzskaites, uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) un vērtības samazinājumu attiecina pret ilgtermiņa ieguldījuma sākotnējo vērtību. 156
467. Ilgtermiņa ieguldījumu izslēdzot no uzskaites, tā uzskaites (atlikušo) vērtību atzīst: 155.
468. pārējos izdevumos – likvidējot aktīvu vai norakstot prettiesiskas darbības dēļ iznīcināto aktīvu. Līdz likvidētā aktīva utilizācijai to var uzskaitīt daudzuma vienībās atsevišķā reģistrā; 155.
469. izdevumos no vērtību nodošanas bez atlīdzības – nododot aktīvu bez atlīdzības citai budžeta iestādei; 155.
470. krājumu sastāvā – saskaņā ar pieņemto lēmumu apmainīt, pārdot, nodot finanšu nomā, nodot bez atlīdzības citai personai, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros, vai ieguldīt kapitālsabiedrībā nefinanšu aktīvu. Krājumu sastāvā atzīto ilgtermiņa ieguldījumu analītiski uzskaita atbilstoši ilgtermiņa ieguldījumu kontu grupas
471. līmenim; 155.
472. īstermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā – saskaņā ar pieņemto lēmumu apmainīt, pārdot, nodot finanšu nomā vai ieguldīt kapitālsabiedrībā finanšu ieguldījumu. 157
473. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaita kā atsavināšanai paredzētu, ja tas pašreizējā stāvoklī ir pieejams tūlītējai atsavināšanai un pakļauts normatīvajos aktos aktīvu atsavināšanas jomā noteiktajiem atsavināšanas nosacījumiem, tā lietderīgā lietošana ir pārtraukta un tā atsavināšana ir ticama. Ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu uzskata par ticamu, ja ir spēkā šādi nosacījumi: 156.
474. atsavināšana ir pamatota ar normatīvo aktu vai budžeta iestādes vadības lēmumu; 156.
475. atsavināšanas process ir uzsākts; 156.
476. ir pārliecība par atsavināšanas procesa pabeigšanu. 158
477. Atsavināšanai paredzēto ilgtermiņa ieguldījumu, kas uzskaitīts apgrozāmo līdzekļu sastāvā, atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, ja neparedzētu (vai iepriekš neparedzamu) apstākļu dēļ atsavināšanas process netiek pabeigts un ir vadības lēmums atsavināšanai paredzēto aktīvu turpināt izmantot budžeta iestādes darbības nodrošināšanai. Atsavināšanai paredzēto aktīvu atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atlikušajā vērtībā un nolieto (amortizē) atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši iepriekš noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam, sākot no nākamā mēneša pēc aktīva atjaunošanas ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā. 159
478. Ja ilgtermiņa ieguldījumu pārdod, budžeta iestāde atzīst pārējos izdevumus atsavināšanai paredzētā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtībā un pārējos ieņēmumus saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā. Ja ieņēmumus no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas ieskaita valsts budžeta ieņēmumos, saņemot atlīdzību, atzīst pārējos izdevumus un saistības pret budžetu. 160 2.
479. Līdzdalības radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās uzskaite
480. Budžeta iestāde atzīst ieguldījumu radniecīgajā kapitālsabiedrībā dienā, kad tā iegūst 50,001–100 procentus no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā. 161
481. Budžeta iestāde atzīst ieguldījumu asociētajā kapitālsabiedrībā dienā, kad tā iegūst 20,001–50 procentus no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām kapitālsabiedrībā, ņemot vērā arī potenciālo balsstiesību, kuras ir pašlaik realizējamas vai pārvēršamas, esību un ietekmi, ieskaitot potenciālās balsstiesības, kas pieder citām personām. 162
482. Pārējos ieguldījumus kapitālsabiedrību kapitālā uzskaita saskaņā ar šo noteikumu 2.
483. apakšnodaļu. 163
484. Līdzdalību radniecīgas un asociētas kapitālsabiedrības kapitālā sākotnēji novērtē un iegrāmato atbilstoši iegādes izmaksām. Ja ieguldījuma iegādes dienā iegādes izmaksas nesakrīt ar ieguldījuma patieso vērtību: 162.
485. iegādes izmaksu pārsniegumu pār ieguldījuma patieso vērtību iekļauj ieguldījuma uzskaites vērtībā; 162.
486. patiesās vērtības pārsniegumu pār iegādes izmaksām atzīst finanšu ieņēmumos pārskata periodā. 164
487. Ja budžeta iestāde, veicot mantisko ieguldījumu (piemēram, kapitalizējot nodokļu vai citas prasības, ieguldot pamatlīdzekli), iegūst kapitālsabiedrības kapitāla daļas, tad: 163.
488. saskaņā ar budžeta iestādes vadības lēmumu konkrēto aktīvu izslēdz no ilgtermiņa ieguldījumu sastāva un atzīst apgrozāmo līdzekļu sastāvā aktīva atlikušajā vērtībā; 163.
489. saskaņā ar pieņemšanas un nodošanas aktu aktīvu izslēdz no apgrozāmo līdzekļu sastāva un atzīst atbilstošos pārējos vai finanšu izdevumus; 163.
490. iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas atzīst finanšu ieguldījumos un finanšu ieņēmumos kapitāla daļu patiesajā vērtībā; 163.
491. ja iepriekš mantiskajam ieguldījumam atzītas rezerves, tās izslēdz un atzīst finanšu ieņēmumus. 165
492. Līdzdalību radniecīgas un asociētas kapitālsabiedrības kapitālā pēc sākotnējās atzīšanas katra pārskata gada beigās uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi, līdzdalību radniecīgās un asociētās kapitālsabiedrības kapitālā palielinot vai samazinot atbilstoši līdzdalības daļas vērtības izmaiņām kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā, izmantojot kapitālsabiedrības konsolidētajā gada pārskatā norādīto informāciju, šādā kārtībā: 164.
493. līdzdalības vērtību pārskata perioda beigās nosaka, reizinot uz valsts vai pašvaldības līdzdalību attiecināmo kapitālsabiedrības pašu kapitāla vērtību ar valstij vai pašvaldībai piederošo daļu procentu, neņemot vērā potenciālo balsstiesību iespējamo izmantošanu vai pārvēršanu. Ja kapitālsabiedrības gada pārskata bilances datums nesakrīt ar kapitāla daļu turētāja bilances datumu, līdzdalības vērtības izmaiņas koriģē par veiktajiem darījumiem un citām izmaiņām, kas notikušas laikposmā starp pēdējā pieejamā kapitālsabiedrības gada pārskata bilances datumu un kapitāla daļu turētāja bilances datumu, taču šis laikposms nedrīkst būt garāks par trim mēnešiem; 164.
494. līdzdalības vērtības pieaugumu vai samazinājumu atbilstoši kapitālsabiedrības pārskata gada peļņai vai zaudējumiem uzskaita kā budžeta iestādes pārskata gada finanšu ieņēmumus vai izdevumus; 164.
495. līdzdalības vērtības pieaugumu vai samazinājumu atbilstoši citām izmaiņām kapitālsabiedrības pašu kapitālā (piemēram, aktīvu pārvērtēšana, ko uzreiz iekļauj kapitālsabiedrības pašu kapitālā) iekļauj budžeta iestādes pašu kapitāla pārējās rezervēs; 164.
496. ja kapitālsabiedrībai ir negatīva pašu kapitāla vērtība, budžeta iestādes līdzdalības vērtību šajā kapitālsabiedrībā samazina līdz nullei šo noteikumu 164.
497. un 164.
498. apakšpunktā noteiktajā kārtībā. Budžeta iestāde atsāk atzīt savu peļņas daļu tikai tad, kad tā ir vienāda ar neatzīto zaudējumu daļu; 164.
499. zaudējumus, kas radušies no ieguldījuma kapitālsabiedrībā, atzīst izdevumos un saistībās tikai tad, ja budžeta iestādei ir radušies juridiski vai prakses radīti pienākumi vai tā ir veikusi maksājumus kapitālsabiedrības vārdā. 166 (MK 06.09.
500. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
501. punktu)
502. Katra pārskata gada beigās budžeta iestāde izvērtē, vai līdzdalības daļas uzskaites vērtība, tai skaitā šo noteikumu 162.
503. apakšpunktā minētais pārsniegums, nav samazinājusies, ņemot vērā šo noteikumu 2.20.
504. apakšnodaļā noteiktās prasības finanšu instrumentu vērtības samazinājuma noteikšanai. 167
505. Līdzdalības daļas vērtības samazinājumu finanšu izdevumos atzīst, ja tās atgūstamā vērtība bilances datumā ir zemāka par uzskaites vērtību. Atgūstamo vērtību nosaka, salīdzinot lietošanas vērtību ar patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas un izvēloties lielāko no šīm abām vērtībām. Ja patieso vērtību nav iespējams noteikt, par atgūstamo vērtību nosaka lietošanas vērtību. 168
506. Līdzdalības daļas lietošanas vērtību aprēķina, izvēloties atbilstošāko no šādām metodēm: 167.
507. šo noteikumu
508. punktā minēto metodi; 167.
509. aplēšot kapitāldaļu turētāja daļu no nākotnes naudas plūsmas pašreizējās vērtības, kuru ienesīs ieguldījuma saņēmējs un kura radīsies no ieguldījuma saņēmēja darbībām un ienākumiem no līdzdalības daļas atsavināšanas. Pašreizējo vērtību aprēķina, izmantojot atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto diskonta likmi. 169 167.1 Ja pārskata gada beigās, izvērtējot līdzdalības daļas uzskaites vērtību atbilstoši šo noteikumu 2.20.
510. apakšnodaļā minētajām prasībām, iepriekš atzīto vērtības samazinājumu nepieciešams norakstīt, budžeta iestāde izslēdz izveidoto vērtības samazinājumu un atzīst finanšu ieņēmumus. 170 (MK 06.09.
511. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
512. punktu)
513. Pārskata gadā kapitālsabiedrības paziņotās dividendes proporcionāli ieguldījuma daļai un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu uzskaita kā samazinājumu ieguldījuma vērtībā un: 168.
514. valsts budžeta iestādes atzīst finanšu izdevumus; 168.
515. pašvaldības atzīst prasības par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos. 171 (MK 06.09.
516. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
517. punktu) 168.1 Saņemot dividenžu un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu, pašvaldības dzēš atzītās prasības. 172 (MK 06.09.
518. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
519. punktu)
520. Budžeta iestāde līdzdalību radniecīgajā kapitālsabiedrībā pārklasificē: 169.
521. par līdzdalību asociētajā kapitālsabiedrībā, ja budžeta iestādes balsstiesības kapitālsabiedrībā ir 20,001–50 procenti; 169.
522. par citiem finanšu ieguldījumiem un pārtrauc pašu kapitāla metodes lietošanu, ja budžeta iestādes balsstiesības kapitālsabiedrībā ir mazākas par 20 procentiem. Finanšu ieguldījuma uzskaites vērtība datumā, kad ieguldījumu pārstāj klasificēt par līdzdalību radniecīgajā kapitālsabiedrībā, ir uzskatāma par tā izmaksu sākotnējo novērtējumu. 173
523. Budžeta iestāde līdzdalību asociētajā kapitālsabiedrībā pārklasificē uz citiem finanšu ieguldījumiem un pārtrauc pašu kapitāla metodes lietošanu, ja tās balsstiesības kapitālsabiedrībā ir mazākas par 20 procentiem. Finanšu ieguldījuma uzskaites vērtība datumā, kad ieguldījumu pārstāj klasificēt par līdzdalību asociētajā kapitālsabiedrībā, ir uzskatāma par tā izmaksu sākotnējo novērtējumu. 174
524. Pārskata gada beigās aprēķina un pārgrāmato finanšu ieguldījumus, kuru termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. Finanšu ieguldījumus, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus plāno realizēt nākamo 12 mēnešu laikā, norāda kā īstermiņa finanšu ieguldījumus. Atsavināšanai paredzēto līdzdalības daļu uzskaites vērtībā pārklasificē īstermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā, ja tā atbilst šo noteikumu
525. punktā minētajiem nosacījumiem. Pārskata gada beigās atsavināšanai paredzēto līdzdalības daļu novērtē zemākajā vērtībā, salīdzinot līdzdalības daļas uzskaites vērtību un patieso vērtību pārskata perioda beigās. Pārējo līdzdalības daļu turpina uzskaitīt ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, lietojot pašu kapitāla metodi, līdz dienai, kad atsavināšanai paredzētā līdzdalības daļa ir atsavināta. Vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros līdzdalības daļas atsavina šo noteikumu 2.
526. apakšnodaļā minētajā kārtībā. 175
527. Budžeta iestāde samazina līdzdalības radniecīgā vai asociētā kapitālsabiedrībā vērtību, ja tā atsavina savu līdzdalības daļu, un atzīst finanšu izdevumus. Atlīdzību novērtē patiesajā vērtībā un atbilstoši tās ekonomiskajai būtībai (naudas līdzekļi vai citi aktīvi) atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos. 176
528. Pārtraucot pašu kapitāla metodes lietošanu, ja atbilstoši šo noteikumu 164.
529. apakšpunktam līdzdalības daļas vērtības izmaiņas iepriekš atzītas pārējās rezervēs, attiecīgās rezerves izslēdz pilnā apmērā un attiecina uz iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu, izņemot gadījumu, ja kapitālsabiedrības rezervēs iekļautās summas attiecas uz tiem kapitālsabiedrības aktīviem un saistībām, kuras izslēdzot atbilstošās rezerves būtu jāatzīst kapitālsabiedrības ieņēmumos vai izdevumos. Tādā gadījumā budžeta iestādes rezerves atzīst finanšu ieņēmumos vai izdevumos. 177 2.
530. Prasību sākotnējā atzīšana un izslēgšana
531. Prasības to rašanās dienā atzīst patiesajā vērtībā un: 174.
532. īstermiņa prasībās uzskaita prasību summas, kuras atmaksās budžeta iestādes parastā darbības cikla ietvaros vai kuru atmaksas termiņš pārskata perioda beigās nepārsniegs gadu no bilances datuma; 174.
533. ilgtermiņa prasībās uzskaita prasības, kuru paredzētā atmaksa (dzēšana) atbilstoši sākotnējiem (līgumu) nosacījumiem pārsniedz gadu no bilances datuma. 178
534. Ne retāk kā pārskata gada beigās aprēķina un apgrozāmo līdzekļu sastāvā norāda ilgtermiņa prasību īstermiņa daļu. 179 (MK 06.09.
535. noteikumu Nr. 547 redakcijā, sk. grozījumu
536. punktu)
537. Prasības, kuras atbilst finanšu instrumenta klasifikācijas kritērijiem, uzskaita šo noteikumu 2.
538. apakšnodaļā minētajā kārtībā. 180
539. Prasību sastāvā kā uzkrātos ieņēmumus uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem vai citiem attaisnojuma dokumentiem attiecas uz pārskata periodu vai iepriekšējiem periodiem, bet par kuriem pārskata perioda beigās nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments (piemēram, rēķins). 181
540. Saņemot attaisnojuma dokumentu par avansu, to reģistrē atsevišķā reģistrā. 182
541. Samaksātos avansus klasificē to aktīvu grupas sastāvā, par kuriem avansi maksāti. 183
542. Nākamo periodu izdevumos uzskaita maksājumus par pakalpojumiem, kurus saņem pa daļām vai vairāku mēnešu garumā (piemēram, prasības attiecībā uz līguma vai darījuma nosacījumu izpildi nākamajos pārskata periodos). 184
543. Nākamo periodu izdevumos uzskaita arī maksājumus par darba samaksas un sociālajiem norēķiniem par nākamajiem periodiem, kā arī avansā pārskaitītos transferta maksājumus. 185
544. Līgumsodu vai procentu maksājumus par saistību neizpildi (turpmāk – līgumsods) uzskaita zembilancē no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības iekasēt attiecīgo līgumsodu, bet bilancē – no dienas, kad līgumsods atbilst šo noteikumu
545. punktā minētajiem nosacījumiem. Budžeta iestāde, kura piemērojusi naudas sodu, to uzskaita zembilancē, ja stājies spēkā kompetentās institūcijas lēmums vai tiesas nolēmums. 186 (MK 02.07.
546. noteikumu Nr. 418 redakcijā, sk. 456.10 punktu)
547. Ja budžeta iestāde ir veikusi avansa maksājumu, pēc darījuma nosacījumu izpildes samazina prasības un atzīst: 183.
548. attiecīgo aktīvu, ja saņemta prece vai veikta aktīva izveidošana (piemēram, izmaksu kapitalizācijas rezultātā); 183.
549. pārskata perioda pamatdarbības izdevumus, ja saņemts pakalpojums; 183.
550. naudas līdzekļu palielinājumu, ja saņemta prasības atmaksa. 187
551. Samaksātos nākamo periodu izdevumus atzīst attiecīgajā pamatdarbības izdevumu kontā pa daļām ne retāk kā reizi pārskata periodā. Izdevumos atzīstamā summa ir tā nākamo periodu izdevumu daļa, kas proporcionāli attiecas uz konkrēto periodu. 188
552. Norakstot prasību, samazina atbilstošo prasību un atzīst pārējos izdevumus. 189 2.
553. Prasību vērtības samazinājums
554. Budžeta iestāde katrā pārskata datumā novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi prasību (izņemot uzkrātos ieņēmumus) saņemšanai un līgumu izpildei, par kuriem samaksāts avanss, un, ja nepieciešams, atzīst prasību un samaksāto avansu vērtības samazinājumu. 190
555. Prasības, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību aktiem ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir iestājies parāda piedziņas noilgums, kā arī citos tiesību aktos noteiktajos gadījumos, izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos izdevumus. 191
556. Pārskata perioda beigās izvērtē katru parādnieku un katru darījumu atsevišķi vai apvieno prasības pret parādniekiem vai darījumus grupās un aprēķina vērtības samazinājumu apšaubāmās summas apmērā atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajām metodēm, ja: 188.
557. pastāv strīds par prasību atmaksu vai līguma izpildi, par kuru veikts avansa maksājums; 188.
558. pret darījuma partneri ir ierosināta lieta par maksātnespēju; 188.
559. ir pamatoti iemesli, kas liek apšaubīt prasības atgūšanu, izņemot apmaksas vai nosacījumu izpildes termiņa kavējumu. 192
560. Prasības, kuras neatbilst šo noteikumu
561. punktā minētajiem kritērijiem un kuru apmaksas vai nosacījumu izpildes termiņš ir nokavēts 90 dienas un vairāk, sadala grupās pēc to apmaksas vai izpildes termiņa kavējuma un atbilstoši tām aprēķina vērtības samazinājuma apmēru: 189.
562. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 91–180 dienas, vērtības samazinājumu veido 25 procentu apmērā no parādu vērtības; 189.
563. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 181–270 dienas, vērtības samazinājumu veido 50 procentu apmērā no parādu vērtības; 189.
564. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 271–365 dienas, vērtības samazinājumu veido 75 procentu apmērā no parādu vērtības; 189.
565. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta ilgāk par 365 dienām, vērtības samazinājumu veido 80 procentu apmērā no parādu vērtības. 193
566. Prasībām un samaksātajiem avansiem, kuru saņemšanas termiņš vai nosacījumu izpildes (preces piegādes, pakalpojuma saņemšanas) datums nav pienācis, vērtības samazinājumu neveido. 194
567. Šo noteikumu
568. punktā minēto prasību un samaksāto avansu vērtības samazinājumu uzskaita attiecīgajos kontos ilgtermiņa un īstermiņa prasību sastāvā, atzīstot pārskata perioda pārējos izdevumos. 195
569. Iepriekšējā pārskata gadā izveidotu vērtības samazinājumu pārskata gadā izslēdz un atzīst pārējos ieņēmumus šādos gadījumos: 192.
570. pārskata perioda beigās secināts, ka sākotnēji atzītais prasību vērtības samazinājums nav nepieciešams; 192.
571. saņemta prasības atmaksa vai veikta līguma nosacījumu izpilde; 192.
572. norakstīta prasība vai samaksātais avanss. 196
573. Ja vērtības samazinājumu izslēdz pārskata gadā, kurā tas bija izveidots, samazina pārskata gadā atzītos pārējos izdevumus. 197 2.
574. Naudas līdzekļu uzskaite
575. Naudu (skaidra un bezskaidra nauda un noguldījumi pēc pieprasījuma) un naudas ekvivalentus uzskaita sadalījumā pa budžeta veidiem. 198
576. Naudas ekvivalenti šo noteikumu izpratnē ir noguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 90 dienas, kuri ir viegli pārvēršami noteiktās naudas summās un kuru vērtības izmaiņu risks ir neliels. 199
577. Naudas līdzekļu palielinājumu atzīst dienā, kad naudas līdzekļi ieskaitīti budžeta iestādes kasē vai norēķinu kontā, bet samazinājumu – kad budžeta iestāde veikusi skaidras naudas izmaksu vai pārskaitījumu. 200
578. Ja budžeta iestāde veic skaidras naudas iemaksu norēķinu kontā (piemēram, inkasācija) vai pārskaitījumu pirms pārskata perioda beigām un nav saņemts apliecinājums, ka iemaksa vai pārskaitījums saņemts šajā pārskata periodā, budžeta iestāde uzskaita naudu ceļā. 201
579. Ja par pakalpojumu, precēm vai citu darījumu norēķinās ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, norēķinu dienā atzīst konta "Nauda ceļā" palielinājumu un samazina attiecīgās prasības vai atzīst saistības. Saņemot naudas līdzekļus norēķinu kontā, samazina konta "Nauda ceļā" atlikumu un atzīst naudas līdzekļu palielinājumu norēķinu kontā. 202 2.
580. Krājumu sākotnējā atzīšana un novērtēšana
581. Krājumi ir īstermiņa aktīvi, kas paredzēti darbības nodrošināšanai, atsavināšanai un materiālu vai izejvielu veidā iesaistīti vai tiks izlietoti saimnieciskās darbības procesā, kā arī šo noteikumu 200.1., 200.
582. un 200.
583. apakšpunktā minētie aktīvu veidi. 203
584. Krājumu sastāvā uzskaita arī: 200.
585. inventāru, ievērojot normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību; 200.
586. valsts materiālās rezerves; 200.
587. militāro inventāru Nacionālo bruņoto spēku militāro uzdevumu un ar tiem saistīto apmācību izpildes nodrošināšanai un militāro spēju attīstīšanai; 200.
588. atsavināšanai paredzētus ilgtermiņa ieguldījumus. 204 (Grozīts ar MK 06.09.
589. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu
590. punktu)
591. Krājumus atzīst dienā, kad iegūst šo aktīvu kontroli. 205
592. Krājumus sākotnēji novērtē iegādes izmaksu vai ražošanas pašizmaksas vērtībā. 206
593. Krājumu iegādes izmaksas aprēķina, aktīvu iegādes cenai pieskaitot ar pirkumu saistītos izdevumus, transporta, pārkraušanas un citas izmaksas, kas tieši attiecināmas uz krājumu iegādi un radušās, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī, un atskaita saņemtās tirdzniecības atlaides, apjoma atlaides un citus no piegādātāja saņemtos labumus. 207
594. Krājumu ražošanas pašizmaksu aprēķina, summējot izejvielu un materiālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un saražoto krājumu vienībām. Ražošanas pašizmaksā iekļauj arī citas izmaksas, tai skaitā darbaspēka izmaksas, kas tieši saistītas ar saražotajām krājumu vienībām, tai skaitā ražošanas nemainīgās un mainīgās izmaksas, kas rodas, pārveidojot materiālus gatavos ražojumos, un ir sistemātiski attiecinātas uz saražotajām krājumu vienībām. 208
595. Krājumu ražošanas izmaksu novērtēšanai izmanto izmaksu metodi, atbilstoši kurai krājumu izmaksu vērtību nosaka saskaņā ar materiālu un izejvielu, darbaspēka, efektivitātes un jaudas izmantošanu parastos apstākļos. Standarta izmaksas regulāri pārskata un, ja nepieciešams, koriģē, ņemot vērā pašreizējos apstākļus. 209
596. Izmaksas, kas saistītas ar krājumu iegādi vai ražošanu, neiekļauj krājumu vērtībā, bet atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos, ja tās: 206.
597. ir attiecināmas uz virsnormas materiālu, darbaspēka vai citu resursu izmantošanu (pārsniedz līdzīga aktīva parastās izveidošanas izmaksas); 206.
598. ir krājumu uzglabāšanas izmaksas, izņemot gadījumu, ja šīs izmaksas nerodas ražošanas procesā pirms nākamā ražošanas posma; 206.
599. ir administratīvās izmaksas, kuras nav saistītas ar krājumu nogādāšanu to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī; 206.
600. ir krājumu pārdošanas izmaksas; 206.
601. radušās, atliekot krājumu apmaksu ilgāk par 12 mēnešiem saskaņā ar līguma nosacījumiem. Starpību starp naudas vērtības ekvivalentu un maksājuma kopsummu atzīst par kreditēšanas perioda procentu izdevumiem. 210
602. Krājumus novērtē patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas, atbilstoši visticamākajai aplēsei aktīva iegūšanas datumā (piemēram, saņemšanas dienā vai inventarizācijas datumā) saskaņā ar šo noteikumu
603. punktu, sākotnēji atzīstot uzskaitē: 207.
604. līdz šim neuzskaitītu esošu krājumu; 207.
605. ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu krājumu; 207.
606. maiņas ceļā saņemtu krājumu. Ja saņemtā aktīva patieso vērtību nevar novērtēt, tā vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva patiesajai vērtībai saņemtā aktīva iegūšanas datumā. Ja nodotā aktīva patieso vērtību nevar ticami novērtēt, saņemtā aktīva vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva uzskaites vērtībai nodošanas datumā. No vispārējās valdības sektora struktūras saņemtā aktīva vērtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.
607. apakšnodaļu. 211
608. Bioloģisko aktīvu produktus, kurus budžeta iestāde ieguvusi no saviem bioloģiskajiem aktīviem, uzskaita krājumu sastāvā un sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas, krājumu iegūšanas dienā (piemēram, ražas novākšanas dienā). 212
609. Pamatdarbības ieņēmumus un izdevumus, kas rodas, sākotnēji atzīstot bioloģisko aktīvu produktus patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, atzīst tajā pārskata periodā, kurā tie rodas. 213
610. Budžeta iestāde, nododot turējumā (izņemot nomu) valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām attiecīgās budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošus valsts un pašvaldību krājumus, to vērtību uzskaita atsevišķā kontā krājumu sastāvā. 214 210.1 Valstij piekritīgās mantas uzskaiti veic daudzuma vienībās atbilstoši normatīvajiem aktiem valstij piekritīgās mantas jomā. 215 (MK 16.12.
611. noteikumu Nr. 766 redakcijā) 210.2 Ja pārskata gada beigās uzskaitē atrodas valstij piekritīgs nekustamais īpašums, krājumus un pārskata perioda ieņēmumus atzīst, ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Nākamā pārskata gada sākumā minēto grāmatojumu reversē. 216 (MK 16.12.
612. noteikumu Nr. 766 redakcijā) 210.3 Ja valstij piekritīgam nekustamam īpašumam kadastrālā vērtība nav zināma, šādus nekustamos īpašumus uzskaita tikai daudzuma vienībās. 217 (MK 16.12.
613. noteikumu Nr. 766 redakcijā) 2.
614. Krājumu uzskaite pēc sākotnējās atzīšanas
615. Katra pārskata perioda beigās, attiecīgi piemērojot šo noteikumu
616. punktu, novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda uz šo noteikumu 200.
617. apakšpunktā minēto vērtības samazinājumu krājumiem, kuri nav nodoti lietošanā. 218
618. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu
619. punktā minētā pazīme, vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 120.–
620. punktu. 219
621. Šo noteikumu
622. punktā minēto krājumu vērtības samazinājumu uzskaita atsevišķā kontā krājumu grupas sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus. 220
623. Katra pārskata perioda beigās, attiecīgi piemērojot šo noteikumu
624. punktā minēto, novērtē, vai nepastāv kāda pazīme, kas norāda, ka iepriekšējos pārskata periodos atzītais šo noteikumu
625. punktā minētais krājumu vērtības samazinājums vairs nepastāv vai ir mazinājies. Ja pastāv vismaz viena no šādām pazīmēm, no jauna veic šo noteikumu
626. punktā minētās darbības. 221
627. Šo noteikumu
628. punktā minēto vērtības samazinājumu izslēdz, atzīstot pārējos ieņēmumus. 222
629. Katra pārskata perioda beigās nosaka pašreizējās aizstāšanas izmaksas katrai krājumu vienībai, kas paredzēta funkciju nodrošināšanai (izņemot atsavināšanai trešajām personām paredzētos krājumus, šo noteikumu 200.
630. apakšpunktā minētos krājumu veidus), ja tā nav nodota lietošanā vai izlietota. 223
631. Ja krājumu pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir zemākas par šo krājumu iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu, krājumus uzskaita pašreizējo aizstāšanas izmaksu vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu un pašreizējām aizstāšanas izmaksām. 224
632. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas aprēķina, aplēšot izmaksas, kas budžeta iestādei rastos, lai bilances datumā iegādātos vai izveidotu tādu pašu aktīvu. 225
633. Katra pārskata perioda beigās nosaka neto pārdošanas vērtību katrai krājumu vienībai, kas paredzēta atsavināšanai trešajām personām (izņemot šo noteikumu 200.
634. un 200.
635. apakšpunktā minētos krājumu veidus un izplatīšanai bez maksas vai par minimālu samaksu, kā arī šādu krājumu izgatavošanai paredzētos krājumus), ja tā nav nodota lietošanā vai izlietota. 226
636. Ja krājumu neto pārdošanas vērtība ir zemāka par šo krājumu iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu, krājumus uzskaita neto pārdošanas vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu un neto pārdošanas vērtību. 227
637. Neto pārdošanas vērtību aprēķina, aplēšot attiecīgo krājumu pārdošanas cenu saimnieciskās darbības ietvaros, no kuras atskaita aplēstās krājumu pabeigšanas un pārdošanas, apmaiņas vai izplatīšanas izmaksas. 228
638. Materiālus un citas izejvielas, kuras paredzēts izlietot krājumu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, pārskata gada beigās novērtē zemākajā vērtībā, salīdzinot to iegādes izmaksas vai pašizmaksu ar to gatavo ražojumu paredzēto neto pārdošanas vērtību, kuros šos materiālus un izejvielas plānots iestrādāt. Šādos gadījumos neto pārdošanas vērtību var noteikt, izmantojot materiālu un citu izejvielu pašreizējās aizstāšanas izmaksas. 229
639. Ja nākamā pārskata perioda beigās krājumiem, kuru vērtība daļēji norakstīta, ņemot vērā neto pārdošanas vērtību, konstatē neto pārdošanas vērtības palielinājumu, krājumus novērtē zemākajā vērtībā, salīdzinot neto pārdošanas vērtību ar iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu. Par iepriekšējos pārskata periodos norakstīto vērtības daļu samazina pārskata perioda pārējos izdevumus. 230 2.
640. Krājumu izslēgšana no uzskaites
641. Krājumu vērtību atzīst izdevumos pārskata periodā, kurā tos: 224.
642. nodod lietošanā; 224.
643. pārdod, apmaina, nodod finanšu nomā vai izplata bez maksas vai par minimālu samaksu un kurā atzīst atbilstošos ieņēmumus. Ja atbilstošo ieņēmumu nav, izdevumus atzīst periodā, kad nodotas preces vai sniegts pakalpojums, kuram izmanto krājumus; 224.
644. faktiski izlieto (piemēram, kurināmo, degvielu un smērvielas); 224.
645. likvidē, konstatē krājumu iztrūkumu vai prettiesisku atsavināšanu. 231
646. Izslēdzot no uzskaites šo noteikumu 224.
647. un 224.
648. apakšpunktā minētos krājumus, to vērtību atzīst pamatdarbības izdevumos. 232
649. Izslēdzot no uzskaites šo noteikumu 224.
650. un 224.
651. apakšpunktā minētos krājumus un atsavinātos ilgtermiņa ieguldījumus, to vērtību atzīst pārējos izdevumos. 233
652. Līdz krājumu utilizācijai tos var uzskaitīt daudzuma vienībās atsevišķā reģistrā. 234
653. Inventāra uzskaiti nodrošina daudzuma vienībās arī pēc atzīšanas izdevumos līdz tā izslēgšanai no uzskaites. 235
654. Krājumus, kuru vērtību iekļauj cita aktīva sākotnējā vērtībā, pārklasificē uz attiecīgo aktīvu grupu un atzīst izdevumos šā aktīva lietderīgās lietošanas laikā vai vērtības norakstīšanas dienā. 236
655. Krājumu vērtību atzīst izdevumos saskaņā ar "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) metodi, kas paredz, ka tās krājumu vienības, kuras iepirktas vai saražotas pirmās, tiek izlietotas pirmās, un vienības, kuras iepirktas vai saražotas visvēlāk, paliek krājumos perioda beigās. 237
656. Katru krājumu vienību uzskaita atsevišķi un atzīst izdevumos, nodalot šādu krājumu atsevišķās konkrētās iegādes vai izveides izmaksas, tas ir, attiecina uz katru šādu krājumu vienību: 231.
657. savstarpēji neaizstājamu krājumu vienības; 231.
658. preces vai pakalpojumi, kas saražoti vai izstrādāti konkrētiem projektiem. 238
659. Atzīstot izdevumos šo noteikumu 200.
660. apakšpunktā minētos krājumus, kuriem iepriekš uzkrāts vērtības samazinājums, izslēdz arī izveidoto vērtības samazinājumu. 239 2.
661. Pašu kapitāla uzskaite
662. Pašu kapitāls ir starpība starp kopējiem aktīviem un kopējām saistībām un uzkrājumiem. Pašu kapitāls var būt gan pozitīvs, gan negatīvs. 240
663. Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs uzskaita attiecīgo finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas saskaņā ar šo noteikumu 2.
664. apakšnodaļu. 241
665. Pārējās rezerves atzīst, ja finanšu ieguldījumu novērtē saskaņā ar pašu kapitāla metodi un kapitālsabiedrībai pašu kapitālā ir tādas izmaiņas, kuras nenorāda šīs kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 242
666. Budžeta izpildes rezultātu uzskaita sadalījumā pa budžetu veidiem. 243 2.
667. Uzkrājumu uzskaite
668. Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuras attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu darījumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms. 244
669. Uzkrājumus atzīst tikai pašreizējiem pienākumiem, kas radušies pagātnes notikumu rezultātā un pastāv neatkarīgi no budžeta iestādes darbības nākotnē. 245
670. Uzkrājumus atzīst arī tādam pašreizējam pienākumam, kurš izriet no tiesiska aktīvu vai pakalpojumu apmaiņas darījuma, kura izpildes nenovēršamās izmaksas pārsniedz ieguvumu, kas sagaidāms no tā izpildes, un tāpēc uzskatāms par apgrūtinošu. 246
671. Šo noteikumu
672. punktā minētos uzkrājumus atzīst pašreizējā pienākuma vērtībā, no kuras atskaitīta atlīdzība par darījuma izpildi. No darījuma izrietošās nenovēršamās izmaksas nosaka, salīdzinot darījuma izpildes izmaksas un jebkādus līgumsodus un kompensācijas par darījuma neizpildi un izvēloties mazāko no šīm summām. 247
673. Uzkrājumus atzīst tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi: 241.
674. ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), kuru izraisījis pagātnes notikums; 241.
675. ir ticams, ka šā pienākuma izpildei būs nepieciešams resursu izlietojums; 241.
676. pienākuma izpildei nepieciešamās summas var ticami novērtēt. 248
677. Lai noteiktu, vai bilances datumā pašreizējs pienākums pastāv, izvērtē pieejamos pierādījumus, kā arī notikumus pēc bilances datuma un: 242.
678. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā pastāv, uzkrājumus atzīst pārējos izdevumos atbilstoši šo noteikumu
679. punktam; 242.
680. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā nepastāv, informāciju par iespējamām saistībām uzskaita zembilancē. Informāciju par iespējamu resursu izlietojumu, saistītu ar force majeure apstākļiem, var neuzskaitīt. Ja ir kļuvis ticams, ka pienākuma izpildei, kas iepriekš uzrādīts kā iespējamās saistības, būs nepieciešams resursu izlietojums, uzkrājumus atzīst tā perioda izdevumos, kurā ir notikušas ticamības novērtējuma izmaiņas. 249
681. Prakses radīts pienākums rodas budžeta iestādes darbības rezultātā, ja: 243.
682. saskaņā ar agrāk izveidojušos darbības modeli, noteiktajiem principiem vai pietiekami konkrētu paziņojumu budžeta iestāde ir informējusi citas personas, ka tā uzņemsies noteiktus pienākumus; 243.
683. budžeta iestāde ir devusi šīm citām personām pamatotu iemeslu sagaidīt, ka tā izpildīs attiecīgos pienākumus. 250
684. Budžeta iestādes vadības lēmums bilances datumā nerada pienākumu, ja vien šis lēmums pirms bilances datuma nav paziņots personām, kuras tas ietekmē, dodot tām pamatotu iemeslu sagaidīt no budžeta iestādes pienākumu izpildi. 251
685. Uzkrājumus var neatzīt, ja tie rodas saistībā ar sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, par kuriem tiešā veidā no šo pakalpojumu saņēmējiem nesaņem atlīdzību, kas aptuveni vienāda ar sniegto pakalpojumu vērtību. Uzkrājumus var neatzīt pensijām un citu veidu pabalstiem, kuriem nav zināms termiņš. 252
686. Uzkrājumus neatzīst par: 246.
687. saistībām un izmaksām, kuras radīsies nākotnē; 246.
688. zaudējumiem, kuri radīsies budžeta iestādes nākotnes darbības dēļ un ir nākotnes pamatdarbības zaudējumi. Paredzamie nākotnes pamatdarbības zaudējumi liecina par aktīvu vērtības samazinājumu, un šādos gadījumos veic šo aktīvu vērtības samazinājuma pārbaudi. 253
689. Uzkrājumus atzīst vērtībā, kas atbilst izdevumu iespējami precīzākajai pašreizējās vērtības aplēsei bilances datumā. Iespējami precīzāko aplēsi nosaka, piemērojot vispāratzītas vērtēšanas metodes un ņemot vērā riskus un nenoteiktības, kas ietekmēs uzkrājumu segšanai nepieciešamo resursu vērtību, un veic šādas darbības: 247.
690. nosaka summu, kādu budžeta iestāde pamatoti maksātu, lai izpildītu pašreizēju pienākumu bilances datumā vai arī nodotu tā izpildi trešajai personai bilances datumā; 247.
691. veic uzkrājumu vērtības aplēsi, izmantojot pieejamo informāciju, pierādījumus, tai skaitā notikumus pēc bilances datuma, un pieredzi. Ja nav iespējams veikt ticamu uzkrājumu aplēsi, uzkrājumus neatzīst, bet zembilancē norāda informāciju par iespējamām saistībām; 247.
692. uzkrājumu pašreizējās vērtības aprēķināšanai lieto Valsts kases tīmekļvietnē publicēto atbilstošo diskonta likmi, ja maksājums paredzēts vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma. Šo noteikumu 1.
693. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai diskonta likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Diskontēšanas rezultātā radušos uzkrājumu palielinājumu atzīst procentu izdevumos, bet samazinājumu – procentu ieņēmumos. 254 (Grozīts ar MK 06.09.
694. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu
695. punktu)
696. Uzkrājumu aprēķinā ņem vērā nākotnes notikumus, kas var ietekmēt pienākuma izpildei nepieciešamo summu, ja ir pietiekami objektīvi pierādījumi, ka šie notikumi norisināsies. 255
697. Ja budžeta iestādei ir vairāki vienveidīgi pienākumi (piemēram, garantiju līgumi), tad pienākuma izpildei nepieciešamo summu nosaka visam šo saistību kopumam. Uzkrājumus atzīst arī tad, ja resursu izlietojuma varbūtība katram atsevišķam saistību gadījumam ir neliela, bet kopumā līdzekļu izlietojums ir ticams. 256
698. Ja novērtējamie uzkrājumi ietver lielu posteņu skaitu, tad, lai pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamās summas aplēsē ņemtu vērā pastāvošās nenoteiktības, aprēķina visus iespējamos iznākumus atbilstoši tiem piemītošajām varbūtībām. 257
699. Uzkrājumu vērtībā neietver ieņēmumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas, arī ja paredzamā atsavināšana ir cieši saistīta ar notikumu, kura dēļ radušies uzkrājumi. 258
700. Uzkrājumu vērtība nedrīkst pārsniegt nepieciešamo summu, kādu budžeta iestāde maksātu bilances datumā, lai segtu saistības. 259
701. Ja ir paredzams, ka ar pienākuma izpildi saistītos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, budžeta iestāde izvērtē savu atbildību par saistībām un veic šādas darbības: 253.
702. ja budžeta iestāde ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu neatkarīgi no tā, vai trešā persona atlīdzinās vai neatlīdzinās izdevumus, budžeta iestāde atzīst uzkrājumus visai saistību summai; 253.
703. ja trešā persona ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu (budžeta iestāde nav atbildīga), budžeta iestāde šīs saistības neatzīst kā uzkrājumus; 253.
704. ja budžeta iestāde ir solidāri un atsevišķi atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu, tad to pienākumā ietverto saistību daļu, kuru paredzēts segt citai personai, norāda kā iespējamās saistības. Uzkrājumus atzīst tikai tai pienākuma daļai, kas atbilst šo noteikumu
705. punktā minētajiem uzkrājumu atzīšanas nosacījumiem. 260
706. Ja ir paredzēts, ka uzkrājumos ietverto saistību nokārtošanai nepieciešamos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, izdevumu atlīdzināšanu atzīst tikai tad, kad izdevumu atlīdzināšana ir droši ticama. Izdevumu atlīdzināšanai atzītā summa nedrīkst pārsniegt uzkrājumu summu. 261
707. Ar uzkrājumiem saistītos izdevumus un ieņēmumus no izdevumu atlīdzināšanas uzskaita atsevišķi. 262
708. Uzkrājumus pārskata vismaz reizi pārskata gadā un to vērtību koriģē atbilstoši pašreizējai visticamākai aplēsei pārskata periodā: 256.
709. atzīstot pārējos izdevumus un palielinot uzkrājumu vērtību, ja pienākuma izpildei būs nepieciešams lielāks resursu izlietojums; 256.
710. atzīstot pārējos ieņēmumus un samazinot uzkrājumus, ja pienākuma izpildei būs nepieciešams mazāks resursu izlietojums vai šāda pienākuma vairs nav. Korekciju veic vienīgi par tādu summu, par kādu uzkrājumi bija sākotnēji atzīti. 263
711. Budžeta iestāde samazina uzkrājumus un atzīst saistības, pirms tā īsteno pienākumu, kuram šie uzkrājumi sākotnēji bija veidoti. 264
712. Uzkrājumus zaudējumu atlīdzināšanai, kuri privātpersonai nodarīti ar budžeta iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā atzīst tā budžeta iestāde, kura ir izdevusi attiecīgo administratīvo aktu vai veikusi faktisko rīcību. Starptautiskās tiesvedībās uzkrājumus atzīst tā budžeta iestāde, kura pārstāv Latvijas Republiku. Ja tiesvedības procesa rezultātā uzkrājumu atzīšanai nav pietiekama pamatojuma, attiecīgā iestāde izvērtē iespējamo saistību atzīšanu. Ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zaudējumu atlīdzināšanas izmaksu veic cita budžeta iestāde, uzkrājumus izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos ieņēmumus pārskata periodā, kad šai budžeta iestādei ir nosūtīts kompetentās institūcijas lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu. 265 (Grozīts ar MK 06.09.
713. noteikumiem Nr. 547, sk. grozījumu
714. punktu)
715. Uzkrājumus budžeta iestādes pārstrukturēšanas izdevumiem atzīst tikai tad, ja ievēro šo noteikumu
716. punktā minētos uzkrājumu atzīšanas nosacījumus. Par pārstrukturēšanu šajos noteikumos uzskata budžeta iestādes pārveidošanas plānu, kuru ir izstrādājusi un kontrolē budžeta iestādes vadība un kurš būtiski maina budžeta iestādes darbības jomu vai veidu, kādā šo darbību veic. 266
717. Šajos noteikumos par budžeta iestādes darbības pārstrukturēšanu uzskata budžeta iestādes: 260.
718. darbības veida pārtraukšanu; 260.
719. darbības norises vietas slēgšanu kādā reģionā vai budžeta iestādes darbības pārvietošanu no viena reģiona uz citu; 260.
720. būtiskas vadības struktūras pārmaiņas; 260.
721. reorganizāciju, kurai ir būtiska ietekme uz budžeta iestādes darbības veidu. 267
722. Prakses radīts pienākums veikt pārstrukturēšanu rodas tikai tad, ja budžeta iestāde ir izstrādājusi detalizētu oficiālu pārstrukturēšanas plānu, kā arī ir uzsākusi plāna īstenošanu vai paziņojusi plāna galvenās iezīmes personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs un kurām tāpēc ir pamatots iemesls sagaidīt, ka budžeta iestāde veiks šo pārstrukturēšanu. Budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāns ietver vismaz šādu informāciju: 261.
723. budžeta iestādes darbība vai tās daļa, uz ko attieksies pārstrukturēšana; 261.
724. galvenās budžeta iestādes darbības atrašanās vietas, uz kurām attieksies pārstrukturēšana; 261.
725. to darbinieku darbavieta, amats un aptuvens skaits, kuri saņems kompensāciju saistībā ar darba attiecību izbeigšanu; 261.
726. paredzamie izdevumi; 261.
727. plāna īstenošanas laiks (termiņi). 268
728. Ja budžeta iestāde uzsāk pārstrukturēšanas plāna īstenošanu vai par plāna galvenajām iezīmēm personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs, paziņo pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas, budžeta iestāde atklāj informāciju par šo pārstrukturēšanu finanšu pārskata pielikumā. Ja pārstrukturēšana nav tik nozīmīga, ka informācijas neatklāšana ietekmētu finanšu pārskata lietotāju spēju pienācīgi izvērtēt un pieņemt lēmumus, informāciju par šo pārstrukturēšanu var nesniegt. 269
729. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, ņem vērā tikai tiešos izdevumus, kas radīsies budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā. Tiešie izdevumi ir izdevumi, kas nenovēršami rodas budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā un nav saistīti ar budžeta iestādes pašreizējo darbību, kā arī neattiecas uz budžeta iestādes turpmāko darbību. 270
730. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā guvumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas, kas ir budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāna sastāvdaļa. Novērtējot pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā nosakāmus turpmākās darbības zaudējumus. 271 2.
731. Saistību uzskaite
732. Saistības, kuras atbilst finanšu instrumentu klasifikācijas kritērijiem, uzskaita šo noteikumu 2.
733. apakšnodaļā minētajā kārtībā. 272
734. Nākamo periodu ieņēmumus un saņemtos avansus darījumos ar atlīdzību atzīst, ja pārskata periodā: 266.
735. saņemti maksājumi par pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajos (pārskata periodam sekojošos) periodos, 266.
736. saņemta priekšapmaksa par aktīviem (precēm), kuru piegāde notiks nākamajos periodos. 273
737. Nākamo periodu ieņēmumos un saņemtajos avansos uzskaitītos maksājumus atzīst ieņēmumos pārskata periodā, uz kuru tie attiecas. 274
738. Uzkrātās saistības atzīst, ja saistību lielums un apmaksas termiņi ir samērā precīzi aprēķināmi un nenoteiktības pakāpe ir daudz mazāka nekā uzkrājumiem. Uzkrāto saistību summu nosaka saskaņā ar tiesību aktiem, noslēgtajiem līgumiem, tāmēm, saņemtajiem attaisnojuma dokumentiem vai pēc iepriekšējās pieredzes par izdevumu apmēru. 275
739. Pārskata perioda beigās atzīst uzkrātās saistības un pamatdarbības vai finanšu izdevumus (piemēram, procentu izdevumus), par kuriem pārskata perioda beigās nav izsniegts maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments. 276
740. Ja nākamajos periodos nepieciešams samazināt iepriekš aprēķināto uzkrāto saistību summu, par šo summu samazina pamatdarbības izdevumus. 277
741. Maksājamo līgumsodu un naudas sodu uzskaita kā pamatdarbības izdevumus dienā, kad darījuma otrai pusei radušās likumīgas tiesības iekasēt līgumsodu un naudas sodu, un atzīst uzkrātās saistības. 278
742. Uzkrātās saistības maksājamiem līgumsodiem un naudas sodiem uzskaita līdz dienai, kad tos samaksā. Ja darījuma otrai pusei vairs nav likumīgu tiesību iekasēt attiecīgo līgumsodu un naudas sodu, uzkrātās saistības izslēdz un atzīst pamatdarbības ieņēmumus. Ja uzkrātās saistības izslēdz pārskata gadā, kurā tās bija atzītas, samazina pārskata gadā atzītos pamatdarbības izdevumus. 279
743. Uzkrātās saistības darbinieku ikgadējiem atvaļinājumiem: 273.
744. atzīst, aprēķinot saistības pret darbinieku par neizmantotajām atvaļinājuma dienām pārskata datumā, neatkarīgi no darbinieka izlietoto atvaļinājuma dienu skaita pēc pārskata datuma; 273.
745. aprēķina katram darbiniekam atsevišķi, nosakot darbinieka līdz pārskata perioda beigām neizmantoto atvaļinājuma dienu skaitu, reizinot to ar darbinieka dienas vidējo izpeļņu un aprēķinot attiecīgos darba devēja sociālās apdrošināšanas maksājumus; 273.
746. summējot uzkrāto saistību summu katram darbiniekam, aprēķina kopējo uzkrāto saistību summu darbinieku neizmantotajiem atvaļinājumiem. 280 2.
747. Saistību uzskaite darījumos bez atlīdzības
748. Budžeta iestāde izvērtē, vai tiesību aktos, saskaņā ar kuriem darījumā bez atlīdzības ir saņemti resursi, ir iekļauti nosacījumi attiecībā uz to, kā saņēmējam jālieto saņemtie resursi, un kas izpildāmi juridisku un administratīvu procesu ietvaros. Tiesību aktā ietvertais noteikums atbilst nosacījumam, ja vienlaikus: 274.
749. tas ietver preču vai pakalpojumu aprakstu un daudzumu, termiņu attiecīgās darbības veikšanai un resursu devēja uzraudzības pasākumus pār saņēmējam noteiktā pienākuma izpildi; 274.
750. saņēmējam resursi jālieto noteiktā veidā; 274.
751. šo noteikumu 274.
752. apakšpunktā minētā nosacījuma pārkāpšanas gadījumā saņēmējam resursi jānodod atpakaļ resursu devējam. Izvērtējot šo kritēriju, ņem vērā budžeta iestādes iepriekšējo pieredzi līdzīgos darījumos vai ar to pašu darījumu partneri. Ja šādas pieredzes budžeta iestādei nav, uzskata, ka šis noteikums ir nosacījums. 281
753. Saņemot aktīvu darījumā bez atlīdzības, atzīst saistības, ja ar saņemšanu saistītajos tiesību aktos ir ietverts šo noteikumu
754. punktā minētais nosacījums un: 275.
755. pastāv iespēja, ka nosacījuma izpildei būs nepieciešams resursu izlietojums; 275.
756. nosacījuma izpildei nepieciešamo resursu summu var ticami aplēst. 282
757. Saistības atzīst arī par tāda nosacījuma izpildi, kas paredz kāda notikuma neiestāšanos. Saistības atzīst dienā, kad ir paredzams, ka attiecīgais notikums neiestāsies. 283
758. Nosacījumu neizpildes gadījumā, atdodot saņemtos resursus atpakaļ, samazina atzīto aktīvu un saistības. Ja atdodamo summu atskaita no cita aktīva, kuru plāno saņemt, saņemot samazināto aktīvu, budžeta iestāde atzīst atdodamā aktīva un saistību samazinājumu, saņemamā aktīva bruto vērtību un atbilstošās saistības vai ieņēmumus. 284
759. Ja darījumā bez atlīdzības saņem resursus pirms saistošā tiesību akta stāšanās spēkā, atzīst aktīvu un saistības atbilstoši saņemtā avansa summai līdz dienai, kad attiecīgais tiesību akts kļūst saistošs. 285
760. Šo noteikumu
761. un
762. punktā minētās saistības novērtē, ņemot vērā pārskata datumā nosacījuma izpildei nepieciešamo resursu summu. 286
763. Ja darījuma partneris dzēš budžeta iestādes iepriekš atzītās saistības, tās samazina un atzīst pārējos ieņēmumus dzēsto saistību uzskaites vērtībā. 287
764. Ja budžeta iestāde tiesību aktos noteiktajā kārtībā uzņemas tās pakļautībā (padotībā) esošas iestādes saistības, tad tā atzīst saistības un pārējos izdevumus. 288 281.1 Valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija, izņemot šo noteikumu 1.2.​​​​​​ un 1.
765. apakšpunktā minētā budžeta iestāde, saņemot nenodokļu ieņēmumu maksājumu vai to atmaksājot atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nenodokļu ieņēmumus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksā, grāmatvedības uzskaitē atzīst: 281.
766. saistības pret maksātāju, saņemot naudas līdzekļus deponēto līdzekļu uzskaites kontā Valsts kasē; 281.
767. saistību samazinājumu pēc nenodokļu ieņēmumu maksājumu summas pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos; 281.
768. saistību samazinājumu pēc pārmaksātās, kļūdaini saņemtās un neatpazītās summas atmaksāšanas. 289 (MK 27.06.
769. noteikumu Nr. 329 redakcijā; sk. 456.8 punktu) 2.
770. Publiskās un privātās partnerības darījumu uzskaite
771. Šīs apakšnodaļas nosacījumi attiecas uz Publiskās un privātās partnerības likuma ietvaros noslēgtā publiskās un privātās partnerības (turpmāk – partnerība) līguma darījumu uzskaiti. 290
772. Budžeta iestāde partnerības līguma izpildes rezultātā jaunradītu aktīvu vai esoša aktīva uzlabojumu atzīst uzskaitē atbilstoši šo noteikumu 2.
773. apakšnodaļai un nodala analītiski, ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi: 283.
774. tā kontrolē vai regulē, kādi pakalpojumi, kam un par kādu cenu ir jānodrošina līguma darbības laikā; 283.
775. partnerības līguma termiņa beigās partnerības aktīva īpašuma tiesības nodod budžeta iestādei vai partnerības aktīva lietderīgās lietošanas laiks beidzas partnerības līguma termiņa beigās. 291
776. Budžeta iestādes uzskaitē esošu privātajam partnerim nodotu aktīvu nodala analītiski. 292
777. Līguma izpildes rezultātā jaunradītu aktīvu vai esoša aktīva uzlabojumu sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā. Patieso vērtību nosaka šo noteikumu
778. punktā minētajā kārtībā. 293
779. Partnerības aktīvu uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā atbilstoši šajos noteikumos pamatlīdzekļu uzskaitei noteiktajām prasībām. 294
780. Budžeta iestāde, kas par partnerības aktīvu ir atzinusi līguma rezultātā jaunradītu aktīvu vai esoša aktīva uzlabojumu, sākotnēji atzīst finanšu saistības attiecīgā aktīva vai uzlabojuma sākotnējās vērtības apmērā. 295
781. Sākotnēji atzītās finanšu saistības turpmāk novērtē amortizētajā vērtībā – pārskata gadā palielina par procentu izdevumiem, kurus aprēķina, piemērojot partnerības līgumā ietverto procentu likmi, un samazina par privātajam partnerim veiktajiem maksājumiem. 296
782. Partnerības līgumā noteiktos izdevumus par privātā partnera sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai un attiecīgās finanšu saistības atzīst lineāri partnerības līguma darbības laikā. Papildu izdevumus par privātā partnera sniegtajiem pakalpojumiem atzīst pārskata periodā, kad tie radušies. 297
783. Ja privātajam partnerim piešķir tiesības gūt ieņēmumus no partnerības aktīva vai cita aktīva lietotājiem – trešajām pusēm (turpmāk – piešķirtās tiesības), sākotnēji atzīst nākamo periodu ieņēmumus partnerības aktīva sākotnējās vērtības apmērā, atskaitot finanšu saistības par privātajam partnerim veicamajiem maksājumiem par partnerības aktīvu. 298
784. Ja par partnerības aktīvu pārklasificē uzskaitē esošu aktīvu un privātajam partnerim piešķir tiesības, samazina nākamo periodu ieņēmumus un atzīst pamatdarbības ieņēmumus pārskata periodā, uz kuru tie attiecas. 299
785. Finanšu saistības par veicamajiem maksājumiem un nākamo periodu ieņēmumus par privātajam partnerim piešķirtajām tiesībām uzskaita atsevišķi. 300
786. Atzītās finanšu saistības samazina atbilstoši veiktajam maksājumam par partnerības aktīvu, par privātā partnera sniegto pakalpojumu un par finanšu izmaksām. 301
787. Nākamo periodu ieņēmumus samazina lineāri, atzīstot pārskata perioda ieņēmumus par privātajam partnerim piešķirtajām tiesībām. 302
788. Citus ieņēmumus, kas rodas partnerības līguma ietvaros, uzskaita saskaņā ar šo noteikumu 2.
789. apakšnodaļu. 303
790. Ja budžeta iestāde privātajam partnerim nodod savu aktīvu ieņēmumu gūšanai kā atlīdzību par partnerības aktīvu, attiecīgo aktīvu, izņemot partnerības aktīvu, izslēdz no uzskaites atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām par pamatlīdzekļu atsavināšanu. 304 2.
791. Nomas līgumu uzskaite
792. Ilgtermiņa ieguldījumu nomu klasificē atbilstoši iznomātā aktīva īpašuma tiesībām raksturīgo risku un atlīdzības sadalījumam starp iznomātāju un nomnieku. Riski ietver iespējamos dīkstāves vai tehnoloģiskās novecošanās dēļ radītos zaudējumus un mainīgo ekonomisko apstākļu ietekmes radītās iespējamās aktīva vērtības izmaiņas. Atlīdzība ietver ieņēmumus aktīva saimnieciskās izmantošanas laikā, ieņēmumus no aktīva vērtības pieauguma vai aktīva atsavināšanas nomas termiņa beigās, kā arī ieguvumu attiecībā uz aktīvu izmantošanu funkciju izpildei. Klasifikāciju nosaka darījuma būtība, nevis līguma juridiskā forma. 305
793. Nomu klasificē kā finanšu nomu (līzingu) vai operatīvo nomu. 306
794. Nomu klasificē kā finanšu nomu, ja ar to pēc būtības nodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības, neņemot vērā īpašuma tiesību nodošanu, un ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 299.
795. nomātā aktīva īpašuma tiesības tiks nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām; 299.
796. nomniekam ir iespēja nopirkt aktīvu par cenu, kas datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būtu pietiekami zemāka par aktīva patieso vērtību, lai nomas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos; 299.
797. nomas termiņš ir vismaz 75 procenti no aktīva saimnieciskās izmantošanas laika, kurā viens vai vairāki lieto