Par starptautisko finanšu institūciju statūtu un konvenciju oficiālu publicēšanu

Ārlietu ministrijas informācija Rīgā 2019. gada 8. jūlijā Par starptautisko finanšu institūciju statūtu un konvenciju oficiālu publicēšanu Ārlietu ministrija, ņemot vērā likuma "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā, tās apvienotajās organizācijās un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankā" (turpmāk - Likums) 1. pantā norādītās atsauces uz Likumā minēto organizāciju pamatdokumentiem, lūdz publicēt Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Starptautiskās Finanšu korporācijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūtu, un Daudzpusējās investīciju garantiju aģentūras konvencijas tulkojumus latviešu valodā. Pielikumā: 1. Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūti; 2. Starptautiskās Finanšu korporācijas statūti; 3. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pamatdokumenti, t.sk. statūti; 4. Daudzpusējās investīciju garantiju aģentūras konvencija. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora p.i. A. Krastiņš STARPTAUTISKĀ REKONSTRUKCIJAS UN ATTĪSTĪBAS BANKA Statūti (Grozītā redakcija, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā) Satura rādītājs IEVADA PANTS I PANTS. Mērķi II PANTS. Dalība Bankā un tās pamatkapitāls • 1. IEDAĻA. Dalība • 2. IEDAĻA. Reģistrētais pamatkapitāls • 3. IEDAĻA. Parakstīšanās uz akcijām • 4. IEDAĻA. Akciju emisijas cena • 5. IEDAĻA. Parakstītā kapitāla sadalījums un prasījumi • 6. IEDAĻA. Saistību ierobežojums • 7. IEDAĻA. Parakstīto akciju apmaksas veids • 8. IEDAĻA. Parakstīto akciju apmaksas laiks • 9. IEDAĻA. Noteiktu Bankā turēto valūtu vērtības uzturēšana • 10. IEDAĻA. Akciju realizācijas ierobežojumi III PANTS. Vispārējie noteikumi attiecībā uz aizdevumiem un galvojumiem • 1. IEDAĻA. Resursu izlietojums • 2. IEDAĻA. Dalībvalstu un Bankas savstarpējie darījumi • 3. IEDAĻA. Ierobežojumi attiecībā uz Bankas galvojumiem un aizņēmumiem • 4. IEDAĻA. Nosacījumi, uz kādiem Banka var sniegt galvojumu vai izsniegt aizdevumus • 5. IEDAĻA. Tādu aizdevumu izmantošana, kurus Banka ir izsniegusi, par kuriem tā ir galvojusi vai kuros tā ir piedalījusies • 6. IEDAĻA. Aizdevumi Starptautiskajai finanšu korporācijai IV PANTS. Darbība • 1. IEDAĻA. Aizdevumu izsniegšanas vai veicināšanas metodes • 2. IEDAĻA. Valūtu pieejamība un pārvedamība • 3. IEDAĻA. Valūtu nodrošināšana tiešajiem aizdevumiem • 4. IEDAĻA. Maksāšanas nosacījumi attiecībā uz tiešajiem aizdevumiem • 5. IEDAĻA. Galvojumi • 6. IEDAĻA. Īpašā rezerve • 7. IEDAĻA. Bankas saistību izpildes metodes saistību nepildīšanas gadījumā • 8. IEDAĻA. Citas darbības • 9. IEDAĻA. Vērtspapīriem piemērojamie brīdinājumi • 10. IEDAĻA. Politiskās darbības aizliegums V PANTS. Organizācija un vadība • 1. IEDAĻA. Bankas struktūra • 2. IEDAĻA. Pilnvarnieku valde • 3. IEDAĻA. Balsošana • 4. IEDAĻA. Izpilddirektori • 5. IEDAĻA. Prezidents un personāls • 6. IEDAĻA. Konsultatīvā padome • 7. IEDAĻA. Kredītkomitejas • 8. IEDAĻA. Attiecības ar citām starptautiskajām organizācijām • 9. IEDAĻA. Biroju atrašanās vieta • 10. IEDAĻA. Reģionālie biroji un padomes • 11. IEDAĻA. Depozitāriji • 12. IEDAĻA. Valūtas turējumu veids • 13. IEDAĻA. Ziņojumu publicēšana un informācijas sniegšana • 14. IEDAĻA. Tīrā ienākuma sadale VI PANTS. Dalības atsaukšana un apturēšana. Darbību apturēšana • 1. IEDAĻA. Dalībvalstu tiesības atsaukt dalību • 2. IEDAĻA. Dalības apturēšana • 3. IEDAĻA. Dalības Starptautiskajā Valūtas fondā pārtraukšana • 4. IEDAĻA. Norēķini ar to valstu valdībām, kas pārtrauc dalību • 5. IEDAĻA. Darbību apturēšana un saistību izpilde VII PANTS. Statuss, neaizskaramība un privilēģijas • 1. IEDAĻA. Panta mērķi • 2. IEDAĻA. Bankas statuss • 3. IEDAĻA. Bankas nostāja attiecībā pret tiesas procesiem • 4. IEDAĻA. Aktīvu neaizskaramība pret arestu • 5. IEDAĻA. Arhīvu neaizskaramība • 6. IEDAĻA. Aktīvu neierobežošana • 7. IEDAĻA. Privilēģijas attiecībā uz paziņojumiem • 8. IEDAĻA. Amatpersonu un darbinieku neaizskaramība un privilēģijas • 9. IEDAĻA. Neaizskaramība pret nodokļa uzlikšanu • 10. IEDAĻA. Panta piemērošana VIII PANTS. Grozījumi IX PANTS. Interpretācija X PANTS. Apstiprinājuma uzskatīšana par izteiktu XI PANTS. Nobeiguma noteikumi • 1. IEDAĻA. Stāšanās spēkā • 2. IEDAĻA. Paraksts • 3. IEDAĻA. Bankas darbības uzsākšana A PIELIKUMS. Parakstītās akcijas B PIELIKUMS. Izpilddirektoru ievēlēšana STARPTAUTISKĀ REKONSTRUKCIJAS UN ATTĪSTĪBAS BANKA Statūti(Grozītā redakcija, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā) Valdības, kuru vārdā tiek parakstīti šie statūti, vienojas par turpmāko. IEVADA PANTS Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka tiek dibināta un darbojas saskaņā ar šādiem noteikumiem. I PANTS Mērķi Bankas mērķi ir šādi:

1. i)palīdzēt atjaunot un attīstīt dalībvalstu teritorijas, veicinot kapitāla ieguldījumus produktīviem mērķiem, tostarp lai atjaunotu kara iznīcinātas vai izpostītas ekonomikas, pārveidotu ražošanas iekārtas miera laika vajadzībām un lai stimulētu ražošanas iekārtu un resursu pilnveidošanu mazāk attīstītās valstīs;
2. ii)veicināt privātos ārvalstu ieguldījumus, veicot galvojumus vai piedaloties privāto ieguldītāju aizdevumos un citos ieguldījumos; un, ja privātais kapitāls nav pieejams ar saprātīgiem noteikumiem, papildināt privātos ieguldījumus uz pieņemamiem nosacījumiem no sava kapitāla, no pašu gūtajiem līdzekļiem un citiem saviem resursiem nodrošinot finansējumu ražošanas vajadzībām; iii) veicināt starptautiskās tirdzniecības ilglaicīgu līdzsvarotu izaugsmi un nodrošināt maksājumu bilances līdzsvaru, veicinot starptautiskus ieguldījumus, kas ļauj attīstīt dalībvalstu ražošanas resursus, tādējādi palīdzot celt ražīgumu, dzīves līmeni un darba apstākļus šo dalībvalstu teritorijās;
3. iv)organizēt aizdevumus, kurus tā izsniegusi vai par kuriem galvojusi attiecībā uz starptautiskiem aizdevumiem, izmantojot citus kanālus tā, lai vispirms tiktu risināti tie lielie un mazie projekti, kas ir noderīgāki un steidzamāki;
4. v)veikt darbības, pienācīgi izvērtējot, kā starptautiskie ieguldījumi ietekmē uzņēmējdarbības apstākļus dalībvalstu teritorijās, un pirmajos pēckara gados palīdzēt veidot vienmērīgu pāreju no kara laika ekonomikas uz miera laika ekonomiku. Visi ar Bankas vadīšanu saistītie lēmumi tiek pieņemti iepriekš minēto mērķu sasniegšanai. II PANTS Dalība Bankā un tās pamatkapitāls 1. IEDAĻA. Dalība
5. a)Bankas dibinātājas ir tās Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstis, kas apstiprina dalību Bankā pirms XI panta 2. iedaļas
6. e)apakšpunktā norādītā datuma.
7. b)Citas Fonda dalībvalstis var kļūt par dalībvalstīm Bankas noteiktajos laikos un saskaņā ar tās noteiktajiem nosacījumiem. 2. IEDAĻA. Reģistrētais pamatkapitāls
8. a)Bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 10 000 000 000 ASV dolāru pēc zelta ekvivalenta svara un raudzes, kas bija spēkā 1944. gada 1. jūlijā. Pamatkapitālu sadala 100 000 akcijās1, katras akcijas nominālvērtība ir 100 000 ASV dolāru, un uz tām var parakstīties tikai dalībvalstis.
9. b)Pamatkapitālu var palielināt, kad Banka to uzskata par vēlamu ar trim ceturtdaļām balsu no kopējā balsu skaita. 3. IEDAĻA. Parakstīšanās uz akcijām
10. a)Katra dalībvalsts parakstās uz Bankas pamatkapitāla akcijām. Minimālais akciju skaits, uz ko var parakstīties dibinātājas, ir noteikts A pielikumā. Minimālo akciju skaitu, uz ko var parakstīties citas dalībvalstis, nosaka Banka, kas rezervē pietiekamu daļu pamatkapitāla, lai šīs dalībvalstis uz tām varētu parakstīties.
11. b)Banka izstrādā arī noteikumus, kas paredz, kādos apstākļos dalībvalstis var parakstīties uz reģistrētā pamatkapitāla akcijām papildus savam parakstīto akciju minimumam.
12. c)Ja tiek palielināts Bankas reģistrētais pamatkapitāls, nodrošina, ka katrai dalībvalstij ir pietiekama iespēja, ievērojot Bankas noteiktos nosacījumus, parakstīties uz pamatkapitāla pieauguma daļu proporcionāli tai pamatkapitāla daļai no kopējā Bankas pamatkapitāla, ko tā jau ir parakstījusi, tomēr nevienai dalībvalstij nav obligāti jāparakstās uz kādu palielinātā kapitāla daļu. 4. IEDAĻA. Akciju emisijas cena Dibinātāju minimālo parakstīto akciju kopumu emitē atbilstoši to nominālvērtībai. Pārējās akcijas emitē atbilstoši nominālvērtībai, ja vien Banka ar kopējā balsu skaita vairākumu īpašos apstākļos neizlemj tās emitēt pēc citiem noteikumiem. 5. IEDAĻA. Parakstītā kapitāla sadalījums un prasījumi Katras dalībvalsts parakstītās akcijas dala divās daļās šādi:
13. i)divdesmit procenti tiek apmaksāti, vai Banka saskaņā ar šā panta 7. iedaļas
14. i)apakšpunktu pēc vajadzības tos pieprasa savām darbībām;
15. ii)atlikušos astoņdesmit procentus Banka pieprasa tikai tad, kad nepieciešams izpildīt Bankas saistības, kas radušās saskaņā ar IV panta 1. iedaļas
16. a)punkta
17. ii)un iii) apakšpunktu. Neapmaksāto parakstīto akciju prasījumi ir vienoti attiecībā uz visām akcijām. 6. IEDAĻA. Saistību ierobežojums Akciju saistības attiecas tikai uz akciju emisijas cenas neapmaksāto daļu. 7. IEDAĻA. Parakstīto akciju apmaksas veids Parakstītās akcijas apmaksā zeltā vai ASV dolāros un dalībvalstu valūtās šādi:
18. i)saskaņā ar šā panta 5. iedaļas
19. i)apakšpunktu divus procentus no katras akcijas cenas apmaksā zeltā vai ASV dolāros, un, kad tiek izdoti prasījumi, atlikušos astoņpadsmit procentus apmaksā dalībvalsts valūtā;
20. ii)ja prasījums tiek veikts saskaņā ar šā panta 5. iedaļas
21. ii)apakšpunktu, maksājumu var veikt pēc dalībvalsts izvēles zeltā, ASV dolāros vai valūtā, kas nepieciešama, lai izpildītu Bankas saistības prasījuma mērķa vajadzībām; iii) ja dalībvalsts veic maksājumus jebkurā valūtā saskaņā ar
22. i)un
23. ii)apakšpunktu, šo maksājumu apmērs vērtības ziņā ir vienāds ar prasījumā noteikto dalībvalsts saistību apmēru. Šīs saistības ir proporcionālas Bankas pamatkapitāla parakstītajai daļai, kā noteikts un definēts šā panta 2. iedaļā. 8. IEDAĻA. Parakstīto akciju apmaksas laiks
24. a)Divus procentus, kas jāmaksā par katru akciju zeltā vai ASV dolāros saskaņā ar šā panta 7. iedaļas
25. i)apakšpunktu, samaksā sešdesmit dienu laikā no Banka darbības sākšanas dienas ar noteikumu, ka:
26. i)ikvienai Bankas dibinātājai, kuras pamatteritorija ir cietusi no ienaidnieka okupācijas vai saspīlējuma notiekošā karā, tiek piešķirtas tiesības atlikt maksājumu pusprocenta apmērā līdz pieciem gadiem pēc šā datuma;
27. ii)ja dibinātāja nevar veikt šo maksājumu, jo nav atguvusi savā rīcībā zelta rezerves, kas joprojām ir konfiscētas vai izņemtas no apgrozības karadarbības dēļ, visus maksājumus var atcelt līdz Bankas noteiktajam datumam.
28. b)Atlikušo katras akcijas cenas daļu, kas maksājama saskaņā ar šā panta 7. iedaļas
29. i)apakšpunktu, maksā pēc Bankas prasījuma ar noteikumu, ka:
30. i)Banka viena gada laikā no darbības uzsākšanas pieprasa ne mazāk par astoņiem procentiem no akcijas cenas papildus iepriekš
31. a)punktā minētajam divu procentu maksājumam;
32. ii)jebkurā triju mēnešu posmā tiek prasīts ne vairāk par pieciem procentiem no akcijas cenas. 9. IEDAĻA. Noteiktu Bankā turēto valūtu vērtības uzturēšana
33. a)Ja
34. i)ir samazinājusies dalībvalsts valūtas nominālvērtība vai
35. ii)ja atbilstoši Bankas uzskatiem dalībvalsts valūtas ārvalstu valūtas maiņas vērtība ir būtiski samazinājusies šīs dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts pieņemamā laika posmā Bankai samaksā papildu summu savā valūtā, kas ir pietiekama, lai saglabātu tādu pašu vērtību, kāda sākotnējās parakstīšanas laikā bija šīs dalībvalsts valūtas summai, kas ir Bankas turējumā un ir atvasināta no valūtas, ko dalībvalsts sākotnēji samaksājusi Bankai saskaņā ar II panta 7. iedaļas
36. i)apakšpunktu, no valūtas, kas minēta IV panta 2. iedaļas
37. b)punktā, vai no kādas citas papildu valūtas, kas sniegta saskaņā ar šā punkta noteikumiem, un ko dalībvalsts nav atpirkusi par zeltu vai par jebkuras dalībvalsts valūtu, kas pieņemama Bankai.
38. b)Ja dalībvalsts valūtas nominālvērtība ir palielinājusies, Banka pieņemamā laika posmā atmaksā šai dalībvalstij tādu summu dalībvalsts valūtā, kas ir līdzvērtīga
39. a)punktā minētās valūtas summas vērtības palielinājumam.
40. c)Banka var atcelt iepriekšējo punktu noteikumus, ja Starptautiskais Valūtas fonds ir vienmērīgi proporcionāli mainījis visu tā dalībvalstu valūtu nominālvērtības. 10. IEDAĻA. Akciju realizācijas ierobežojumi Akcijas nevar ieķīlāt vai jebkādā veidā apgrūtināt, un tās var pārvest tikai Bankai. III PANTS Vispārējie noteikumi attiecībā uz aizdevumiem un galvojumiem 1. IEDAĻA. Resursu izlietojums
41. a)Bankas resursus un līdzekļus izmanto tikai dalībvalstu labā, vienlīdzīgi izvērtējot attīstības un rekonstrukcijas projektus.
42. b)Lai veicinātu to dalībvalstu ekonomikas atjaunošanu, kuru pamatteritorijas ir ievērojami cietušas ienaidnieka okupācijas vai saspīlējuma dēļ, Banka, nosakot aizdevuma nosacījumus un termiņus šīm dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievērš tam, lai atvieglotu finansiālo slogu un drīzāk pabeigtu ekonomikas atjaunošanu un rekonstrukciju. 2. IEDAĻA. Dalībvalstu un Bankas savstarpējie darījumi Katra dalībvalsts sadarbojas ar Banku tikai ar savas Valsts kases, centrālās bankas, stabilizācijas fonda vai citas līdzīgas finanšu aģentūras starpniecību, un Banka sadarbojas ar dalībvalstīm tikai ar šo iestāžu starpniecību. 3. IEDAĻA. Ierobežojumi attiecībā uz Bankas galvojumiem un aizņēmumiem Bankas galvojumu, dalības aizdevumos un tiešo aizdevumu kopējo nenomaksāto summu nekad nedrīkst palielināt, ja šāda palielinājuma dēļ kopējā summa varētu pārsniegt simts procentus no Bankas nesamazinātā parakstītā kapitāla, rezervēm un pārpalikuma. 4. IEDAĻA. Nosacījumi, uz kādiem Banka var sniegt galvojumu vai izsniegt aizdevumus Banka var sniegt galvojumu, piedalīties aizdevumos vai izsniegt aizdevumus dalībvalstīm vai to politiskā apakšiedalījuma teritorijām un jebkuram uzņēmumam, rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumam dalībvalsts teritorijā, ievērojot šādus nosacījumus:
43. i)ja dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas projekts, pati nav aizņēmēja, dalībvalsts vai tās centrālā banka vai kāda cita salīdzināma dalībvalsts iestāde, kuru atzīst Banka, pilnībā galvo par aizdevuma pamatsummas atmaksu, kā arī procentu un citu aizdevuma maksu maksājumus;
44. ii)Banka ir pārliecināta, ka dominējošajos tirgus apstākļos aizņēmējs nebūtu spējīgs iegūt aizdevumu, kura nosacījumi pēc Bankas domām būtu aizņēmējam pieņemami; iii) kompetentā iestāde, kā norādīts V panta 7. iedaļā, ir iesniegusi rakstisku ziņojumu, kurā pēc tam, kad rūpīgi izpētīta piedāvājuma pamatotība, tiek ieteikts projekts;
45. iv)Banka uzskata, ka procentu likme un citas maksas ir pamatotas un ka likme, maksas un pamatsummas atmaksas grafiks ir projektam atbilstoši;
46. v)sniedzot aizdevumu vai galvojot par to, Banka pienācīgi izvērtē izredzes, ka aizņēmējs un, ja aizņēmējs nav dalībvalsts, galvotājs būs spējīgs izpildīt savas saistības attiecībā uz aizņēmumu; un Banka darbojas piesardzīgi gan konkrētās dalībvalsts, kuras teritorijā projekts tiek realizēts, gan visu dalībvalstu kopuma interesēs;
47. vi)galvojot par aizdevumu, kuru izsnieguši citi ieguldītāji, Banka saņem pienācīgu kompensāciju par savu risku; vii) Bankas sniegtie vai galvotie aizdevumi, izņemot īpašus apstākļus, ir paredzēti konkrētiem rekonstrukcijas vai attīstības projektiem. 5. IEDAĻA. Tādu aizdevumu izmantošana, kurus Banka ir izsniegusi, par kuriem tā ir galvojusi vai kuros tā ir piedalījusies
48. a)Banka neizvirza nosacījumu, ka ieņēmumi no aizdevuma ir jāizlieto kādas vienas vai vairāku konkrēto dalībvalstu teritorijās.
49. b)Banka veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no aizdevuma tiek izmantoti tikai izsniegtā aizdevuma mērķiem, pienācīgi izvērtējot ekonomiku un lietderību un nevērtējot politiskās vai citas ar ekonomiku nesaistītās ietekmes vai apsvērumus.
50. c)Ja aizdevumu ir izsniegusi Banka, tā aizņēmēja vārdā atver kontu un šajā kontā ieskaita aizdevuma summu tādā valūtā vai valūtās, kādā ir izsniegts aizdevums. Banka atļauj aizņēmējam izņemt no konta līdzekļus, lai segtu tikai ar projektu saistītus izdevumus, kad tie ir faktiski radušies. 6. IEDAĻA. Aizdevumi Starptautiskajai finanšu korporācijai2
51. a)Banka var sniegt aizdevumus, piedalīties tajos vai galvot par tiem Starptautiskajai finanšu korporācijai, kas ir Bankas filiāle, lai Starptautiskā finanšu korporācija izmantotu tos savās aizdevumu darbībās. Šādu aizdevumu, dalību un galvojumu kopējo nenomaksāto summu nedrīkst palielināt, ja aizdevuma laikā vai aizdevuma dēļ parāda kopsumma (ieskaitot jebkāda parāda galvojumu), ko uzņēmusies minētā sabiedrība no jebkura avota un kas vēl nav nomaksāta, pārsniedz summu, kas ir četras reizes lielāka par nesamazināto parakstīto kapitālu un pārpalikumu.
52. b)Šajā iedaļā norādītajiem aizdevumiem, dalībām un galvojumiem nepiemēro III panta 4. iedaļas un 5. iedaļas
53. c)punkta, kā arī IV panta 3. iedaļas noteikumus. IV PANTS Darbība 1. IEDAĻA. Aizdevumu izsniegšanas vai veicināšanas metodes
54. a)Banka var izsniegt aizdevumus vai veicināt aizdevumus, kas atbilst III panta vispārējiem nosacījumiem, šādos veidos:
55. i)izsniedzot tiešos aizdevumus vai piedaloties tiešajos aizdevumos no saviem līdzekļiem, kas atbilst nesamazinātajam samaksātajam kapitālam, pārpalikumam un, ievērojot šā panta 6. iedaļu, savām rezervēm;
56. ii)izsniedzot tiešos aizdevumus vai piedaloties tiešajos aizdevumos no līdzekļiem, kas gūti dalībvalsts tirgū vai ko citādi aizņēmusies Banka; iii) pilnībā vai daļēji galvojot par aizdevumiem, kurus izsnieguši privātie ieguldītāji, izmantojot parastos ieguldījumu kanālus.
57. b)Banka var aizņemties līdzekļus saskaņā ar
58. a)punkta
59. ii)apakšpunktu vai galvot par aizdevumiem saskaņā ar
60. a)punkta iii) apakšpunktu tikai tad, ja to apstiprinājusi dalībvalsts, kuras tirgos finansējums ir gūts, un dalībvalsts, kuras valūtā aizdevums ir denominēts, un vienīgi, ja šīs dalībvalstis piekrīt, ka ieņēmumus bez ierobežojumiem var apmainīt pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu. 2. IEDAĻA. Valūtu pieejamība un pārvedamība
61. a)Aizdevumu valūtās, kas iemaksātas Bankā saskaņā ar II panta 7. iedaļas
62. i)punktu, izsniedz tikai, ja to katrā konkrētajā gadījumā apstiprina attiecīgā dalībvalsts, kuras valūta ir iesaistīta; tomēr ar noteikumu, ka vajadzības gadījumā pēc tam, kad Bankas parakstītais kapitāls ir pilnīgi pieprasīts, šīs valūtas bez jebkādiem ierobežojumiem no to dalībvalstu puses, kuru valūtas tiek piedāvātas, izmanto vai apmaina pret valūtām, kas nepieciešamas, lai izpildītu līgumā noteiktos procentu, citu maksu vai pašas Bankas aizņēmumu amortizācijas maksājumus vai lai izpildītu Bankas saistības attiecībā uz šiem līgumā noteiktajiem maksājumiem par Bankas galvotajiem aizdevumiem.
63. b)Valūtas, ko Banka saņēmusi no aizņēmējiem vai galvotājiem kā
64. a)punktā minētajās valūtās izsniegto tiešo aizdevumu pamatsummas maksājumus, apmaina pret citu dalībvalstu valūtām vai atkārtoti aizdod tikai tad, ja to katrā konkrētajā gadījumā apstiprina attiecīgās dalībvalstis, kuras valūtas ir iesaistītas; tomēr ar noteikumu, ka vajadzības gadījumā pēc tam, kad Bankas parakstītais kapitāls ir pilnīgi pieprasīts, šīs valūtas bez jebkādiem ierobežojumiem no to dalībvalstu puses, kuru valūtas tiek piedāvātas, izmanto vai apmaina pret valūtām, kas nepieciešamas, lai izpildītu līgumā noteiktos procentu, citu maksu vai pašas Bankas aizņēmumu amortizācijas maksājumus vai lai izpildītu Bankas saistības attiecībā uz šiem līgumā noteiktajiem maksājumiem par Bankas galvotajiem aizdevumiem.
65. c)Valūtas, ko Banka saņēmusi no aizņēmējiem vai galvotājiem kā Bankas saskaņā ar šā panta 1. iedaļas
66. a)punkta
67. ii)apakšpunkta nosacījumiem sniegto tiešo aizdevumu pamatsummas maksājumus, dalībvalstis tur un bez ierobežojumiem izmanto, lai veiktu amortizācijas maksājumus vai lai sagaidītu, ka Banka veic maksājumu, sedzot vai pārpērkot savas saistības pilnā vai daļējā apmērā.
68. d)Visas citas Bankai pieejamās valūtas, tostarp tās, kas gūtas tirgū vai kā citādi aizņemtas saskaņā ar šā panta 1. iedaļas
69. a)punkta
70. ii)apakšpunkta nosacījumiem, valūtas, kas iegādātas, pārdodot zeltu, valūtas, kas saskaņā ar 1. iedaļas
71. a)punkta
72. i)un
73. ii)apakšpunkta nosacījumiem saņemtas kā izsniegto tiešo aizdevumu procentu un citu maksu maksājumi, un valūtas, kas saņemtas kā komisiju un citu maksu maksājumi saskaņā ar 1. iedaļas
74. a)punkta
75. ii)apakšpunktu, izmanto vai apmaina pret citām valūtām vai zeltu, kas nepieciešams Bankas darbībām bez ierobežojumiem no to dalībvalstu puses, kuru valūtas tiek piedāvātas.
76. e)Valūtas, ko aizņēmēji guvuši dalībvalstu tirgos no aizdevumiem, par kuriem galvojusi Banka saskaņā ar šā panta 1. iedaļas
77. a)punkta iii) apakšpunkta nosacījumiem, arī izmanto vai apmaina pret citām valūtām bez ierobežojumiem no šo dalībvalstu puses. 3. IEDAĻA. Valūtu nodrošināšana tiešajiem aizdevumiem Saskaņā ar šā panta 1. iedaļas
78. a)punkta
79. i)un
80. ii)apakšpunkta nosacījumiem sniegtajiem tiešajiem aizdevumiem piemērojami šādi noteikumi:
81. a)Banka nodrošina aizņēmējam tādu dalībvalstu valūtas (izņemot tās dalībvalsts valūtu, kuras teritorijā atrodas projekts), kuras aizņēmējam ir nepieciešamas saistībā ar izdevumiem, kas tam rodas šo citu dalībvalstu teritorijā aizdevuma mērķu īstenošanai;
82. b)izņēmuma gadījumos, ja aizdevuma mērķiem nepieciešamo vietējo valūtu aizņēmējs nevar iegūt ar saprātīgiem noteikumiem, Banka daļu aizdevuma izsniedz aizņēmējam šajā valūtā pietiekamā apmērā;
83. c)ja projekts dalībvalstij, kuras teritorijā tas tiek īstenots, netieši izraisa lielāku vajadzību pēc ārvalstu valūtas, Banka var izņēmuma gadījumos nodrošināt aizņēmējam daļu aizdevuma zeltā vai ārvalsts valūtā tādā apjomā, kas nepārsniedz aizņēmēja vietējos izdevumus, kas rodas saistībā ar aizdevuma mērķiem;
84. d)izņēmuma gadījumos, ja dalībvalsts, kuras teritorijā ir iztērēta aizdevuma daļa, to pieprasa, Banka daļu šīs dalībvalsts valūtas, kas tādējādi ir iztērēta, var atpirkt ar zeltu vai ārvalsts valūtu, taču šādi atpirktā daļa nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt summu, par kādu aizdevuma izdevumi šajā teritorijā ir radījuši lielāku vajadzību pēc ārvalsts valūtas. 4. IEDAĻA. Maksāšanas nosacījumi attiecībā uz tiešajiem aizdevumiem Šā panta 1. iedaļas
85. a)punkta
86. i)vai
87. ii)apakšpunktā norādītos aizdevuma līgumus sagatavo, ievērojot šādus maksāšanas noteikumus:
88. a)Banka nosaka katra aizdevuma procentu un amortizācijas maksājumu noteikumus, dzēšanas termiņu un maksāšanas datumu. Banka arī nosaka saistībā ar šādu aizdevumu iekasējamās komisijas maksas likmi un citus noteikumus. Gadījumā, ja aizdevumu saskaņā ar šā panta 1. iedaļas
89. a)punkta
90. ii)apakšpunktu izsniedz Bankas darbības pirmajos desmit gados, šī komisijas maksas likme nedrīkst būt mazāka par vienu procentu gadā un lielāka par pusotru procentu gadā, un to iekasē no šāda aizdevuma nenomaksātās daļas. Kad ir pagājis šis desmit gadu periods, Banka var samazināt komisijas maksas likmi gan attiecībā uz jau izsniegto aizdevumu nenomaksātajām daļām, gan attiecībā uz turpmākajiem aizdevumiem, ja Bankas saskaņā ar šā panta 6. iedaļu uzkrātās un no citiem ieņēmumiem gūtās rezerves ir pietiekamas, lai šāds samazinājums būtu pamatots. Attiecībā uz turpmākajiem aizdevumiem Bankai ir rīcības brīvība palielināt komisijas maksas likmi virs minētās robežas, ja pieredze rāda, ka šāds palielinājums ir vēlams;
91. b)visos aizdevuma līgumos norāda, kādā valūtā vai valūtās saskaņā ar līgumu veic maksājumus Bankai. Tomēr pēc aizņēmēja ieskatiem šos maksājumus var veikt arī zeltā vai, vienojoties ar Banku, citas dalībvalsts valūtā, nevis līgumā norādītajā valūtā:
92. i)ja aizdevums izsniegts saskaņā ar šā panta 1. iedaļas
93. a)punkta
94. i)apakšpunktu, aizdevuma līgumā norāda, ka procentus, citas maksas un amortizācijas maksājumus Bankai maksā tādā valūtā, kādā izsniegts aizdevums, izņemot, ja dalībvalsts, kuras valūtā aizdevums izsniegts, piekrīt, ka šie maksājumi tiek veikti vienā vai vairākās citās konkrētās valūtās. Nodrošina, ka šie maksājumi, kuriem piemērojami II panta 9. iedaļas
95. c)punkta noteikumi, ir līdzvērtīgi šo līgumisko maksājumu vērtībai, kāda tā bija aizdevuma izsniegšanas laikā, attiecībā uz valūtu, ko šajā nolūkā noteikusi Banka ar trīs ceturtdaļu vairākumu no kopējā balsu skaita;
96. ii)ja aizdevums izsniegts saskaņā ar šā panta 1. iedaļas
97. a)punkta
98. ii)apakšpunktu, kopējā nenomaksātā un Bankai maksājamā summa vienā valūtā nekad nedrīkst pārsniegt Bankas saskaņā ar 1. iedaļas
99. a)punkta
100. ii)apakšpunktu veikto aizņēmumu neatmaksātās daļas kopsummu, kas jāatmaksā tajā pašā valūtā;
101. c)ja dalībvalsts cieš no ārvalstu valūtas akūtas nepietiekamības un tāpēc aizdevumu, ko noslēgusi vai par kuru galvojusi šī dalībvalsts vai tās iestāde, nevar apkalpot noteiktajā veidā, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Bankai mīkstināt maksāšanas nosacījumus. Ja Banka ir pārliecināta, ka nosacījumu mīkstināšana ir konkrētās dalībvalsts, Bankas darbības un visu tās dalībvalstu kopuma interesēs, tā attiecībā uz visu vai daļēju ikgadējo apkalpošanas maksu var rīkoties saskaņā ar vienu vai abiem šādiem noteikumiem:
102. i)Banka pēc saviem ieskatiem var vienoties ar attiecīgo dalībvalsti pieņemt aizdevuma apkalpošanas maksājumus dalībvalsts valūtā ne ilgāk kā trīs gadu laika posmā, pamatojoties uz attiecīgiem noteikumiem par šādas valūtas lietošanu un par dalībvalsts ārvalstu valūtas vērtības uzturēšanu, kā arī par šādas valūtas atpirkšanu uz atbilstošiem noteikumiem;
103. ii)Banka var grozīt amortizācijas noteikumus un/vai pagarināt aizdevuma termiņu. 5. IEDAĻA. Galvojumi
104. a)Ja Banka galvo par aizdevumu, kas izsniegts ar parasto ieguldījumu kanālu starpniecību, tā iekasē galvojuma komisijas maksu, kas periodiski maksājama par neatmaksātā aizdevuma summu pēc Bankas noteiktās likmes. Pirmajos desmit Bankas darbības gados šī likme nedrīkst būt mazāka par vienu procentu gadā un lielāka par pusotru procentu gadā. Kad ir pagājis šis desmit gadu periods, Banka var samazināt komisijas maksas likmi gan attiecībā uz to aizdevumu nenomaksātajām daļām, par kuriem galvots, gan attiecībā uz turpmākajiem aizdevumiem, ja Bankas saskaņā ar šā panta 6. iedaļu uzkrātās un no citiem ieņēmumiem gūtās rezerves ir pietiekamas, lai šāds samazinājums būtu pamatots. Attiecībā uz turpmākajiem aizdevumiem Bankai ir rīcības brīvība palielināt komisijas maksas likmi virs minētās robežas, ja pieredze rāda, ka šāds palielinājums ir vēlams.
105. b)Galvojuma komisijas maksas aizņēmējs maksā tieši Bankai.
106. c)Bankas galvojums paredz, ka Banka var izbeigt savas saistības attiecībā uz procentiem, ja aizņēmēja un iespējamā galvotāja saistību neizpildes gadījumā Banka piedāvā nopirkt obligācijas vai citas galvotās saistības pēc to nominālvērtības un procentiem, kas uzkrāti līdz piedāvājumā norādītajam datumam.
107. d)Bankai ir pilnvaras noteikt jebkādus citus galvojuma noteikumus. 6. IEDAĻA. Īpašā rezerve Komisijas maksas, ko Banka saņēmusi atbilstoši šā panta 4. un 5. iedaļai, tā nodala atsevišķi kā īpašo rezervi, kuru tur pieejamu, lai segtu Bankas saistības saskaņā ar šā panta 7. iedaļu. Īpašo rezervi uzglabā šajos statūtos paredzētā likvīdā veidā, par ko lemj izpilddirektori. 7. IEDAĻA. Bankas saistību izpildes metodes saistību nepildīšanas gadījumā Gadījumā, ja rodas saistību neizpilde attiecībā uz aizdevumiem, kurus Banka ir izsniegusi, kuros tā piedalījusies vai par kuriem tā ir galvojusi:
108. a)Banka izstrādā tādus pasākumus, kas varētu būt realizējami, lai pielāgotu aizdevumos uzņemtās saistības, tostarp šā panta 4. iedaļas
109. c)punktā noteiktos pasākumus vai tiem analogus pasākumus;
110. b)maksājumus, ko veic, lai dzēstu Bankas saistības par šā panta 1. iedaļas
111. a)punkta
112. ii)un iii) apakšpunktā norādītajiem aizņēmumiem vai galvojumiem, sedz:
113. i)pirmkārt, no īpašās rezerves, kas paredzēta šā panta 6. iedaļā;
114. ii)pēc tam nepieciešamajā apmērā un pēc Bankas ieskata no citām rezervēm, pārpalikuma un Bankai pieejamā kapitāla;
115. c)ja nepieciešams izpildīt līgumā noteiktos procentu maksājumus, citas maksas vai amortizācijas maksas par pašas Bankas aizņēmumiem vai izpildīt Bankas saistības attiecībā uz līdzīgiem maksājumiem par tās galvotajiem aizdevumiem, Banka var pieprasīt atbilstošu summu no dalībvalstu neapmaksātajām parakstītajām akcijām saskaņā ar II panta 5. un 7. iedaļu. Turklāt, ja Banka uzskata, ka saistību neizpilde var būt ilgstoša, tā var pieprasīt papildu summu no šīm neapmaksātajām parakstītajām akcijām, kas jebkurā vienā gadā nepārsniedz vienu procentu no kopējām dalībvalstu parakstītajām akcijām, šādiem mērķiem:
116. i)lai veiktu pirmstermiņa apmaksu vai kā citādi izpildītu savas saistības, pilnībā vai daļēji atmaksājot tās galvotā aizdevuma nenomaksāto pamatsummu, attiecībā uz kuru parādnieks nespēj izpildīt savas saistības;
117. ii)lai pilnībā vai daļēji atpirktu savu neatmaksāto aizņēmumu vai kā citādi izpildītu savas saistības attiecībā uz to. 8. IEDAĻA. Citas darbības Papildus citviet šajos statūtos noteiktajām darbībām Bankai ir šādas pilnvaras:
118. i)pirkt un pārdot vērtspapīrus, ko tā emitējusi, un pirkt un pārdot vērtspapīrus, par kuriem tā izsniegusi galvojumu vai kuros ir ieguldījusi, ar noteikumu, ka Banka saņem tās dalībvalsts piekrišanu, kuras teritorijā vērtspapīri tiks pirkti vai pārdoti;
119. ii)izsniegt galvojumu vērtspapīriem, kuros Banka ieguldījusi, lai veicinātu to pārdošanu; iii) aizņemties ikvienas dalībvalsts valūtu ar šīs dalībvalsts atļauju;
120. iv)pirkt un pārdot citus vērtspapīrus, ko direktori ar trīs ceturtdaļu vairākumu no kopējā balsu skaita uzskata par atbilstošiem, lai ieguldītu visu šā panta 6. iedaļā norādīto īpašo rezervi vai tās daļu. Īstenojot šajā iedaļā noteiktās pilnvaras, Banka var veikt darbības ar jebkuru personu, partnerību, asociāciju, sabiedrību vai citu juridisko personu ikvienas dalībvalsts teritorijā. 9. IEDAĻA. Vērtspapīriem piemērojamie brīdinājumi Uz visiem vērtspapīriem, par kuriem galvojusi vai kurus emitējusi Banka, ir labi saredzams paziņojums, ka tie nav kādas valdības saistības, ja vien uz vērtspapīra nav skaidri norādīts pretējais. 10. IEDAĻA. Politiskās darbības aizliegums Banka un tās amatpersonas neiejaucas dalībvalsts politiskajās lietās; tāpat attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu politikas veids nedrīkst ietekmēt Bankas vai tās amatpersonu lēmumus. Lēmumus pieņem, pamatojoties tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, un šie apsvērumi tiek objektīvi izvērtēti, lai sasniegtu I pantā noteiktos mērķus. V PANTS Organizācija un vadība 1. IEDAĻA. Bankas struktūra Bankai ir pilnvarnieku valde, izpilddirektori, prezidents un tādas citas amatpersonas un personāls, kas nepieciešams, lai veiktu Bankas noteiktos pienākumus. 2. IEDAĻA. Pilnvarnieku valde
121. a)Banka visas pilnvaras piešķir pilnvarnieku valdei, kuras sastāvā no katras dalībvalsts ir viens pilnvarnieks un viens vietnieks, kas iecelts šīs dalībvalsts noteiktajā kārtībā. Katrs pilnvarnieks un viņa vietnieks pilda pienākumus piecus gadus pēc viņu iecēlušās dalībvalsts ieskatiem un var tikt iecelts atkārtoti. Vietnieks nevar balsot, izņemot sava principāla prombūtnē. Valde vienu no pilnvarniekiem ieceļ par priekšsēdētāju.
122. b)Pilnvarnieku valde var deleģēt izpildirektoriem pilnvarojumu īstenot jebkuras tās pilnvaras, izņemot:
123. i)uzņemt jaunas dalībvalstis un noteikt to uzņemšanas nosacījumus;
124. ii)palielināt vai samazināt pamatkapitālu; iii) apturēt dalībvalsts dalību;
125. iv)izlemt pārsūdzības par to, kā šos statūtus interpretējuši izpilddirektori;
126. v)veikt pasākumus, lai sadarbotos ar citām starptautiskām organizācijām (izņemot neformālus pagaidu un administratīvus pasākumus);
127. vi)izlemt par Bankas darbības pilnīgu pārtraukšanu un par tās aktīvu sadali; vii) noteikt Bankas tīrā ienākuma sadali.
128. c)Pilnvarnieku valde notur ikgadējo sanāksmi un citas sanāksmes, ko var noteikt šī valde vai ko sasauc izpilddirektori. Direktori sasauc valdes sanāksmi, ja to pieprasa piecas dalībvalstis vai dalībvalstis, kurām ir ceturtdaļa no kopējā balsu skaita.
129. d)Pilnvarnieku valdes sanāksmei ir kvorums, ja tajā piedalās vairākums pilnvarnieku un tiem ir vismaz divas trešdaļas no kopējā balsu skaita.
130. e)Pilnvarnieku valde, pieņemot noteikumus, var izveidot procedūru, saskaņā ar kuru izpilddirektori var iegūt valdes balsojumu konkrētā jautājumā, nesasaucot valdes sanāksmi, ja viņi uzskata, ka šāda darbība ir Bankas interesēs.
131. f)Pilnvarnieku valde un izpilddirektori atbilstoši savām pilnvarām var pieņemt noteikumus, kas var būt nepieciešami vai atbilstoši, lai veiktu Bankas darbību.
132. g)Pilnvarnieki un viņu vietnieki pilda savas funkcijas, nesaņemot kompensāciju no Bankas, tomēr Banka var tiem segt pamatotus izdevumus, kas radušies, apmeklējot sanāksmes.
133. h)Pilnvarnieku valde nosaka atlīdzību, kas maksājama izpilddirektoriem, kā arī prezidenta algu un viņa darba līguma noteikumus. 3. IEDAĻA. Balsošana3
134. a)Katras dalībvalsts balsu skaits ir vienāds ar tās pamatbalsu un akciju balsu skaitu.
135. i)Katras dalībvalsts pamatbalsu skaits ir balsu skaits, ko iegūst, vienādi visu dalībvalstu starpā sadalot 5,55 procentus no visu dalībvalstu balsu skaita kopsummas ar noteikumu, ka pamatbalsu skaits nevar būt daļskaitlis.
136. ii)Katras dalībvalsts akciju balsu skaits ir balsu skaits, ko iegūst, piešķirot vienu balsi par katru turēto kapitāla daļu.
137. b)Ja nav konkrēti noteikts citādi, Banka visus jautājumus izlemj ar balsu vairākumu. 4. IEDAĻA. Izpilddirektori
138. a)Izpilddirektori ir atbildīgi par Bankas vispārējo darbību veikšanu, un šajā nolūkā viņi īsteno visas pilnvaras, ko tiem deleģējusi pilnvarnieku valde.
139. b)Ir divpadsmit izpilddirektori, kuriem nav jābūt pilnvarniekiem, un no tiem:
140. i)piecas dalībvalstis, kurām ir lielākais akciju skaits, katra ieceļ pa vienam izpilddirektoram;
141. ii)septiņus izpilddirektorus ievēlē saskaņā ar B pielikumu visi pilnvarnieki, izņemot tos, kurus iecēlušas
142. i)apakšpunktā minētās piecas dalībvalstis. Šajā punktā "dalībvalstis" ir to valstu valdības, kuru nosaukumi ir norādīti A pielikumā un kas ir dibinātājas vai ir kļuvušas par dalībvalstīm saskaņā ar II panta 1. iedaļas
143. b)punktu. Kad par dalībvalstīm kļūst citu valstu valdības, pilnvarnieku valde ar četru piektdaļu vairākumu no kopējā balsu skaita palielina direktoru kopskaitu, palielinot ievēlējamo direktoru skaitu. Izpilddirektorus ieceļ vai ievēlē uz diviem gadiem.
144. c)Katrs izpilddirektors ieceļ vietnieku, kas ir pilnībā pilnvarots darboties viņa vietā viņa prombūtnes laikā. Ja izpilddirektors piedalās sanāksmē, viņa ieceltais vietnieks arī var piedalīties, taču nevar balsot.
145. d)Direktori turpina pildīt pienākumus, līdz tiek iecelti vai ievēlēti to pienākumu pārņēmēji. Ja ievēlētā direktora amats atbrīvojas vairāk nekā deviņdesmit dienas pirms amata termiņa beigām, pilnvarnieki, kas ievēlēja iepriekšējo direktoru, uz atlikušo termiņu ievēlē citu direktoru. Šādai ievēlēšanai nepieciešams balsu vairākums. Kamēr amats nav aizņemts, iepriekšējā direktora vietnieks izmanto pilnvaras, izņemot pilnvaras iecelt vietnieku.
146. e)Izpilddirektori pastāvīgi darbojas Bankas galvenajā birojā un notur sanāksmes tik bieži, cik tas vajadzīgs Bankas darbību veikšanai.
147. f)Izpilddirektoru sanāksmei ir kvorums, ja tajā piedalās vairākums izpilddirektoru un tiem ir vismaz puse no kopējā balsu skaita.
148. g)Katrs ieceltais direktors ir tiesīgs nodot tādu skaitu balsu, kāds saskaņā ar šā panta 3. iedaļu ir piešķirts dalībvalstij, kas viņu iecēlusi. Katrs ievēlētais direktors ir tiesīgs nodot tādu skaitu balsu, ar kādu tas tika ievēlēts. Visas balsis, ko direktors ir tiesīgs nodot, tiek nodotas kā viens veselums.
149. h)Pilnvarnieku valde pieņem noteikumus, saskaņā ar kuriem, ja dalībvalsts nav tiesīga iecelt direktoru, kā norādīts
150. b)punktā, tā var nosūtīt pārstāvi, kas piedalās izpilddirektoru sanāksmē, ja šī dalībvalsts ir to pieprasījusi vai ja tiek aplūkots jautājums, kas konkrēti ietekmē šo dalībvalsti.
151. i)Izpilddirektori var iecelt komitejas, ko tie uzskata par vēlamām. Šo komiteju locekļi var būt ne tikai pilnvarnieki, direktori vai to vietnieki. 5. IEDAĻA. Prezidents un personāls
152. a)Izpilddirektori izraugās prezidentu, kas nav ne pilnvarnieks, ne izpilddirektors, ne arī to vietnieks. Prezidents ir izpilddirektoru priekšsēdētājs, taču viņam nav balss, izņemot izšķirošo balsi vienāda balsu sadalījuma gadījumā. Viņš var piedalīties pilnvarnieku valdes sanāksmēs, taču tajās nebalso. Prezidents beidz pildīt funkcijas, ja izpilddirektori tā nolemj.
153. b)Prezidents vada Bankas tehnisko personālu un saskaņā ar izpilddirektoru norādījumiem Bankas ikdienas darbu. Prezidents, kuru vispārēji kontrolē izpilddirektori, atbild par Bankas amatpersonu un personāla organizēšanu, iecelšanu un atlaišanu.
154. c)Prezidents, amatpersonas un darbinieki, pildot amata pienākumus, par to izpildi ir atbildīgi vienīgi Bankai un nevienai citai iestādei. Bankas dalībvalstis ievēro šo pienākumu starptautiskumu un, veicot savus pienākumus, atturas no jebkādiem mēģinājumiem ietekmēt jebkuru no viņiem.
155. d)Ieceļot amatpersonas un personālu, prezidents, ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt augstākos efektivitātes un tehniskās kompetences standartus, pievērš pienācīgu uzmanību tam, lai personāls tiktu pieņemts, pamatojoties uz iespējami plašāku ģeogrāfisku tvērumu. 6. IEDAĻA. Konsultatīvā padome
156. a)Pilnvarnieku valde izraugās konsultatīvo padomi vismaz septiņu personu sastāvā, kurā ietilpst banku, tirdzniecības, rūpniecības, darbaspēka un lauksaimniecības interešu pārstāvji un kurā ir iespējami plaša valstu pārstāvniecība. Jomās, kurās ir specializētas starptautiskas organizācijas, šīs jomas pārstāvošos padomes locekļus izraugās, vienojoties ar šīm organizācijām. Padome konsultē Banku par vispārējās politikas jautājumiem. Padome sanāk reizi gadā un citos gadījumos pēc Bankas pieprasījuma.
157. b)Padomes locekļi tiek iecelti uz diviem gadiem un var tikt iecelti atkārtoti. Viņiem apmaksā pamatotus izdevumus, kas tiem radušies Bankas vārdā. 7. IEDAĻA. Kredītkomitejas Banka ieceļ komitejas, kuru pienākums ir ziņot par III panta 4. iedaļā minētajiem aizdevumiem. Katrā šādā komitejā ietilpst eksperts, ko izraudzījies pilnvarnieks, kas pārstāv dalībvalsti, kuras teritorijā tiek īstenots projekts, un viens vai vairāki Bankas tehniskā personāla locekļi. 8. IEDAĻA. Attiecības ar citām starptautiskajām organizācijām
158. a)Banka šo statūtu ietvaros sadarbojas ar vispārējām starptautiskām organizācijām un ar sabiedriskām starptautiskām organizācijām, kurām ir specializēti pienākumi attiecīgajās jomās. Ja šādas sadarbības nodrošināšanai jāveic pasākumi, kuru dēļ būtu jāgroza šo statūtu noteikumi, tos drīkst veikt tikai pēc statūtu grozījumiem saskaņā ar VIII pantu.
159. b)Pieņemot lēmumus par aizdevumu vai galvojumu pieteikumiem, kas saistīti ar jautājumiem, kuri ir kādas iepriekšējā punktā minētās starptautiskās organizācijas tiešā kompetencē, un ja šajā starptautiskajā organizācijā primāri piedalās Bankas dalībvalstis, Banka pienācīgi izvērtē šādas organizācijas viedokļus un ieteikumus. 9. IEDAĻA. Biroju atrašanās vieta
160. a)Bankas galvenais birojs ir tās dalībvalsts teritorijā, kurai ir lielākais akciju skaits.
161. b)Banka var izveidot aģentūras vai filiāles jebkuras Bankas dalībvalsts teritorijā. 10. IEDAĻA. Reģionālie biroji un padomes
162. a)Banka var izveidot reģionālos birojus un noteikt katra reģionālā biroja atrašanās vietu un teritoriālo tvērumu.
163. b)Reģionālo biroju konsultē reģionālā padome, kas pārstāv visu teritoriju un kas izraudzīta Bankas noteiktajā veidā. 11. IEDAĻA. Depozitāriji
164. a)Katra dalībvalsts par depozitāriju Bankas turējumiem, kas ir šīs dalībvalsts valūtā, norāda savu centrālo banku vai, ja tai nav centrālās bankas, citu Bankas atzītu iestādi.
165. b)Banka var turēt citus aktīvus, tostarp zeltu, tajos depozitārijos, ko norādījušas piecas dalībvalstis, kurām ir vislielākais akciju skaits, un citos depozitārijos pēc Bankas izvēles. Sākotnēji vismaz pusi Bankas zelta krājumu tur depozitārijā, ko norādījusi dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas Bankas galvenais birojs, un vismaz četrdesmit procentus tur depozitārijos, ko norādījušas pārējās četras iepriekš minētās dalībvalstis, un katrā no šiem depozitārijiem sākotnēji zeltu tur vismaz tādā apjomā, cik samaksāts par šo depozitāriju turošās dalībvalsts akcijām. Tomēr visi Bankas veiktie zelta pārvedumi jāveic, ņemot vērā transporta izmaksas un paredzamās Bankas prasības. Ārkārtas gadījumā izpilddirektori var pārvest visus vai daļu no Bankas zelta krājumiem uz jebkuru vietu, kur tos iespējams pienācīgi aizsargāt. 12. IEDAĻA. Valūtas turējumu veids Banka, aizstājot dalībvalsts valūtu, kas iemaksāta Bankā saskaņā ar II panta 7. iedaļas
166. i)punktu, vai lai izpildītu amortizācijas maksājumus par aizdevumiem, kuri veikti šajā valūtā, un kas Bankai nav vajadzīga tās darījumiem, no dalībvalsts pieņem parādzīmes vai līdzīgas saistības, kuras izdevusi dalībvalsts valdība vai tās noteikts depozitārijs un kuras ir neapgrozāmas, nenes procentus un pēc pieprasījuma ir samaksājamas to nominālvērtībā, kreditējot Bankas kontu norādītajā depozitārijā. 13. IEDAĻA. Ziņojumu publicēšana un informācijas sniegšana
167. a)Banka publicē ikgadējo ziņojumu, kas ietver auditētu Bankas grāmatvedības pārskatu, un reizi trīs mēnešos vai biežāk izplata dalībvalstīm kopsavilkuma pārskatu par Bankas finansiālo stāvokli, kā arī peļņas un zaudējumu pārskatu, kas parāda Bankas darbības rezultātus.
168. b)Banka var publicēt arī citus pārskatus, ja uzskata, ka tos vēlams publicēt tās mērķu īstenošanai.
169. c)Visu saskaņā ar šo iedaļu veidoto ziņojumu, pārskatu un publikāciju kopijas izplata dalībvalstīm. 14. IEDAĻA. Tīrā ienākuma sadale
170. a)Pilnvarnieku valde katru gadu nosaka, kādu daļu no Bankas tīrā ienākuma pēc tam, kad ir izveidotas rezerves, iedalīt pārpalikumā, un, ja tas tiek darīts, kādu daļu sadalīt.
171. b)Ja kāda daļa tiek sadalīta, katrai dalībvalstij, pamatojoties uz vidējo gada laikā nenomaksāto to aizdevumu summu, kas izdoti saskaņā ar IV panta 1. iedaļas
172. a)punkta
173. i)apakšpunktu, no valūtas, kas atbilst tās parakstītajai daļai, samaksā līdz diviem procentiem, ko neuzkrāj, kā pirmo maksu par sadali par jebkuru gadu. Ja kā pirmo maksu samaksā divus procentus, atlikumu, kas jāsadala, samaksā visām dalībvalstīm proporcionāli to akcijām. Maksājumus katrai dalībvalstij veic tās valūtā, vai, ja šī valūta nav pieejama, kādā citā valūtā, kas ir pieņemama šai dalībvalstij. Ja šos maksājumus veic valūtās, kas nav dalībvalsts valūta, dalībvalstis neierobežo valūtas pārvedumu un to, ka saņēmēja dalībvalsts pēc maksājuma to izmanto. VI PANTS Dalības atsaukšana un apturēšana. Darbību apturēšana 1. IEDAĻA. Dalībvalstu tiesības atsaukt dalību Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā atsaukt dalību Bankā, iesniedzot par to rakstisku paziņojumu Bankas galvenajā birojā. Atsaukums stājas spēkā šāda paziņojuma saņemšanas dienā. 2. IEDAĻA. Dalības apturēšana Ja dalībvalsts neizpilda kādu no saistībām pret Banku, Banka var apturēt tās dalību ar lēmumu, ko pieņem pilnvarnieku vairākums, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums. Dalībvalsts, kuras dalība šādi apturēta, automātiski beidz dalību uz vienu gadu pēc apturēšanas dienas, ja vien ar tādu pašu balsu vairākumu nav pieņemts lēmums atjaunot tās dalību. Kamēr dalība ir apturēta, dalībvalsts nav tiesīga izmantot savas tiesības saskaņā ar šiem statūtiem, izņemot tiesības atsaukt dalību, bet uz to joprojām attiecas visas saistības. 3. IEDAĻA. Dalības Starptautiskajā Valūtas fondā pārtraukšana Ja dalībvalsts pārtrauc dalību Starptautiskajā Valūtas fondā, pēc trim mēnešiem tā automātiski pārtrauc savu dalību Bankā, izņemot, ja Banka ar trim ceturtdaļām kopējā balsu skaita piekrīt atļaut tai turpināt dalību. 4. IEDAĻA. Norēķini ar to valstu valdībām, kas pārtrauc dalību
174. a)Kad valdība pārtrauc dalību, tai joprojām ir jāpilda tās tiešās saistības pret Banku un iespējamās saistības pret Banku tikmēr, kamēr nav nomaksātas visas daļas aizdevumiem vai galvojumiem, kas noslēgti pirms dalības izbeigšanas; tomēr tā vairs neuzņemas saistības par turpmākiem aizdevumiem un galvojumiem, ko noslēdz Banka, un vairs nepiedalās Bankas ienākumu vai izdevumu sadalē.
175. b)Kad valdība pārtrauc dalību, Banka organizē tās akciju atpirkšanu, lai daļēji norēķinātos ar šādu valdību saskaņā ar šīs iedaļas
176. c)un
177. d)punkta noteikumiem. Šim nolūkam akciju atpirkšanas cena ir tāda, kāda ir to vērtība saskaņā ar Bankas grāmatvedības dokumentiem dalības pārtraukšanas dienā.
178. c)Bankas maksājumus par šajā iedaļā minēto akciju atpirkšanu reglamentē šādi nosacījumi:
179. i)jebkuru summu, kas pienākas valdībai par tās akcijām, ietur, kamēr valdībai, tās centrālajai bankai vai jebkurai valsts iestādei kā aizņēmējai vai galvotājai joprojām ir saistības pret Banku, un šo summu Banka pēc savas izvēles var izlietot šo saistību segšanai, kad pienāk to izpildes termiņš. Netiek ieturētas nekādas summas saistībā ar valdības saistībām, kas izriet no parakstīšanās uz akcijām saskaņā ar II panta 5. iedaļas
180. ii)punktu. Summas, kas dalībvalstij pienākas par tās akcijām, nekādā gadījumā netiek izmaksātas, kamēr nav pagājuši seši mēneši no dienas, kad valdība ir pārtraukusi dalību;
181. ii)valdībai atsakoties no savām akcijām, maksājumus par tām veic ik pēc laika tādā mērā, kā atpirkšanas cena, kas noteikta saskaņā ar šīs iedaļas
182. b)punktu, pārsniedz kopējo summu, ko veido saistības par aizdevumiem un galvojumiem, kas minēti
183. c)punkta
184. i)apakšpunktā, līdz bijusī dalībvalsts saņēmusi pilnu atpirkšanas cenu; iii) maksājumus veic maksājumu saņemošās valsts valūtā vai zeltā pēc Bankas izvēles;
185. iv)ja Banka cieš zaudējumus no galvojumiem, dalības aizdevumos vai aizdevumiem, kas nebija atmaksāti dienā, kad valdība pārtrauca dalību, un ja šādu zaudējumu apjoms pārsniedz šādiem zaudējumiem izveidotās rezerves valdības dalības izbeigšanas dienā, valdības pienākums ir pēc pieprasījuma atmaksāt tādu summu, par kādu tās akciju atpirkšanas cena būtu samazināta, ja zaudējumi tiktu ņemti vērā, nosakot atpirkšanas cenu. Turklāt bijušajai dalībvalstij aizvien ir pienākums saistībā ar jebkuru uzaicinājumu attiecībā uz parakstītajām neapmaksātajām akcijām saskaņā ar II panta 5. iedaļas
186. ii)punktu tādā mērā, kā tai būtu bijis jāatsaucas, ja būtu veikts kapitāla samazinājums un prasījums būtu izteikts laikā, kad tika noteikta tās akciju atpirkšanas cena.
187. d)Ja Banka pilnībā aptur darbību saskaņā ar šā panta 5. iedaļas
188. b)punktu, sešu mēnešu laikā no dienas, kad pārtraukta jebkuras valdības dalība, visas šādas valdības tiesības nosaka saskaņā ar šā panta 5. iedaļas noteikumiem. 5. IEDAĻA. Darbību apturēšana un saistību izpilde
189. a)Ārkārtas apstākļos izpilddirektori var uz laiku apturēt jaunu aizdevumu un galvojumu izsniegšanu līdz turpmākam pilnvarnieku valdes locekļu izvērtējumam un rīcībai.
190. b)Banka var pilnībā apturēt jaunu aizdevumu un galvojumu izsniegšanu, ja par to nobalso vairākums pilnvarnieku, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums. Pēc šādas darbību apturēšanas Banka nekavējoties beidz visas darbības, izņemot tās, kas var būt jāveic, lai pienācīgi realizētu, uzglabātu un saglabātu aktīvus un nokārtotu saistības.
191. c)Dalībvalstu saistības attiecībā uz nepieprasītajām parakstītajām Bankas kapitāla akcijām un attiecībā uz pašu kapitāla vērtības samazināšanos turpinās, līdz tiek apmaksāti visi kreditoru prasījumi, tostarp visi iespējamie prasījumi.
192. d)Visiem kreditoriem, kuriem ir tiešie prasījumi, tie tiek apmaksāti no Bankas aktīviem un pēc tam no maksājumiem, ko Banka saņēmusi par neapmaksāto parakstīto akciju prasījumiem. Pirms tiek veikti jebkādi maksājumi kreditoriem, kuriem ir tieši prasījumi, izpilddirektori veic pasākumus, ko tie uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu proporcionālu sadalījumu starp iespējamo prasījumu turētājiem un tiešo prasījumu turētājiem.
193. e)Minēto sadali starp dalībvalstīm saistībā ar to veikto parakstīšanos uz Bankas kapitālu veic tikai tad, kad:
194. i)kreditoriem ir samaksātas vai nodrošinātas visas saistības; un
195. ii)vairākums pilnvarnieku, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums, ir nolēmuši veikt sadali.
196. f)Kad saskaņā ar
197. e)punktu ir pieņemts lēmums par sadali, izpilddirektori ar divu trešdaļu balsu vairākumu var veikt secīgu Bankas aktīvu sadali dalībvalstīm, līdz visi aktīvi ir sadalīti. Lai veiktu sadali, vispirms Bankai ir jānokārto visas nenokārtotās prasības pret tās dalībvalstīm.
198. g)Pirms aktīvu sadales izpilddirektori nosaka katras dalībvalsts akciju īpatsvaru saskaņā ar to, cik liela akciju daļa tai ir no kopējā Bankas nenomaksāto akciju skaita.
199. h)Izpilddirektori nosaka sadalāmo aktīvu vērtību sadales dienā un tad veic sadali šādā veidā:
200. i)katrai dalībvalstij pašas saistību, tās teritorijā esošo oficiālo aģentūru vai juridisko struktūrvienību saistību ietvaros, ja tās ir pieejamas sadalei, samaksā summu, kas vērtības ziņā ir līdzvērtīga proporcionālajai daļai no kopējās sadalāmās summas;
201. ii)jebkādu atlikušo maksājuma summu, kas dalībvalstij jāizmaksā pēc
202. i)apakšpunktā veiktā maksājuma, izmaksā dalībvalsts valūtā, ja Banka tur šo valūtu, samaksājot summu, kas vērtības ziņā ir līdzvērtīga šai atlikušajai summai; iii) jebkādu atlikušo maksājuma summu, kas dalībvalstij jāizmaksā pēc
203. i)un
204. ii)apakšpunktā veiktā maksājuma, izmaksā zeltā vai dalībvalstij pieņemamā valūtā, ja Banka tur šo valūtu, samaksājot summu, kas vērtības ziņā ir līdzvērtīga šai atlikušajai summai;
205. iv)atlikušos aktīvus, kas ir Bankas turējumā pēc tam, kad dalībvalstīm ir veikti visi i),
206. ii)un iii) apakšpunktā minētie maksājumi, sadala proporcionāli visām dalībvalstīm.
207. i)Jebkurai dalībvalstij, kas saņem Bankas dalītos aktīvus saskaņā ar
208. h)punktu, ir tādas pašas tiesības uz šiem aktīviem, kādas bija Bankai pirms to sadales. VII PANTS Statuss, neaizskaramība un privilēģijas 1. IEDAĻA. Panta mērķi Lai Banka varētu pildīt tai uzticētās funkcijas, katras dalībvalsts teritorijā Bankai tiek piešķirts šajā pantā aprakstītais statuss, neaizskaramība un privilēģijas. 2. IEDAĻA. Bankas statuss Banka ir pilntiesīga juridiska persona, un tai jo īpaši ir rīcībspēja:
209. i)slēgt līgumus;
210. ii)iegūt un rīkoties ar nekustamu un kustamu īpašumu; iii) ierosināt tiesvedību. 3. IEDAĻA. Bankas nostāja attiecībā pret tiesas procesiem Prasību pret Banku var iesniegt tikai kompetentajā tiesā, kuras jurisdikcija ir tās dalībvalsts teritorija, kurā atrodas Bankas birojs, kurā tā ir iecēlusi pārstāvi, lai iesniegtu vai pieņemtu paziņojumus par procesu, vai kurā tā emitējusi vērtspapīrus vai galvojusi par tiem. Tomēr prasības neiesniedz dalībvalstis vai personas, kas darbojas dalībvalstu labā vai kas atvasinājušas prasījumus no dalībvalstīm. Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret visa veida arestiem, apķīlāšanu vai izpildi, kamēr nav pasludināts galīgais spriedums pret Banku. 4. IEDAĻA. Aktīvu neaizskaramība pret arestu Bankas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju, ekspropriāciju vai jebkāda cita veida izpildu vai likumdošanas darbības izraisītu arestu. 5. IEDAĻA. Arhīvu neaizskaramība Bankas arhīvi ir neaizskarami. 6. IEDAĻA. Aktīvu neierobežošana Ciktāl nepieciešams, lai pildītu šajos statūtos noteiktās darbības, ievērojot statūtu noteikumus, uz Bankas īpašumiem un aktīviem neattiecas nekāda veida ierobežojumi, noteikumi, pārbaudes un moratoriji. 7. IEDAĻA. Privilēģijas attiecībā uz paziņojumiem Bankas dalībvalstis attiecas pret oficiāliem Bankas paziņojumiem tāpat, kā tās attiektos pret jebkuras citas dalībvalsts oficiāliem paziņojumiem. 8. IEDAĻA. Amatpersonu un darbinieku neaizskaramība un privilēģijas Visiem Bankas pilnvarniekiem, izpilddirektoriem, vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem:
211. i)ir neaizskaramība pret tiesvedībām attiecībā uz viņu rīcību, pildot funkcijas, izņemot gadījumus, kad Banka atsakās no šīs neaizskaramības;
212. ii)ja tie nav tās valsts pilsoņi, kurā tie uzturas, tiek piešķirta tāda pati neaizskaramība pret imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrācijas prasībām un valsts dienesta pienākumiem un tādas pašas iespējas attiecībā uz apmaiņas ierobežojumiem, kādas dalībvalstis piešķir citu dalībvalstu līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem; iii) tiek nodrošināta tāda pati attieksme attiecībā uz ceļošanas iespējām, kādu dalībvalstis piešķir citu dalībvalstu līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem. 9. IEDAĻA. Neaizskaramība pret nodokļa uzlikšanu
213. a)Bankai, tās aktīviem, īpašumam un ieņēmumiem, kā arī tās darbībām un darījumiem, kas ir atļauti saskaņā ar šiem statūtiem, ir imunitāte pret jebkādiem nodokļiem un muitas nodevām. Banka ir arī brīva no pienākuma iekasēt vai maksāt jebkurus nodokļus vai muitas nodevas.
214. b)Algām un atalgojumiem, ko Banka maksā tiem izpilddirektoriem, vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem, kas nav vietējie iedzīvotāji, vietējie tiesību subjekti vai citi vietējie valstspiederīgie, nepiemēro nodokli.
215. c)Neatkarīgi no turētāja saistības vai vērtspapīrus (tostarp dividendes vai procentus par tiem), kurus emitējusi Banka, neapliek ar nodokļiem:
216. i)ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka tos emitējusi Banka; vai
217. ii)ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir vieta vai valūta, kurā tie ir emitēti, kurā par tiem jāmaksā vai kurā par tiem maksāts, vai arī jebkāda Bankas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.
218. d)Neatkarīgi no turētāja saistības vai vērtspapīrus (tostarp dividendes vai procentus par tiem), par ko galvojusi Banka, neapliek ar nodokļiem:
219. i)ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka par tiem galvojusi Banka; vai
220. ii)ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir Bankas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta. 10. IEDAĻA. Panta piemērošana Katra dalībvalsts veic nepieciešamās darbības savā teritorijā, lai šajā pantā noteiktie principi juridiski būtu spēkā, un informē Banku par konkrētām veiktajām darbībām. VIII PANTS Grozījumi
221. a)Dalībvalsts, pilnvarnieka vai izpilddirektoru izteiktu priekšlikumu veikt grozījumus paziņo pilnvarnieku valdes priekšsēdētājam, kas ierosina valdei izskatīt šo priekšlikumu. Ja pilnvarnieku valde apstiprina ierosinātos grozījumus, Banka, nosūtot apkārtrakstu vai telegrammu, jautā visām dalībvalstīm, vai tās piekrīt ierosinātajiem grozījumiem. Ja trīs piektdaļas dalībvalstu, kurām ir astoņdesmit pieci procenti4 kopējā balsu skaita, ir piekritušas ierosinātajiem grozījumiem, Banka apliecina šo faktu ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts visām dalībvalstīm.
222. b)Neatkarīgi no
223. a)punkta, nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana, ja ar grozījumiem maina:
224. i)VI panta 1. iedaļā noteiktās tiesības atsaukt dalību Bankā;
225. ii)II panta 3. iedaļas
226. c)punktā garantētās tiesības; iii) II panta 6. iedaļā noteiktos saistību ierobežojumus.
227. c)Grozījumi stājas spēkā visām dalībvalstīm trīs mēnešus pēc oficiālā paziņojuma dienas, ja vien apkārtrakstā vai telegrammā nav noteikts īsāks termiņš. IX PANTS Interpretācija
228. a)Jebkurus jautājumus par šā līguma noteikumu interpretāciju, kas rodas starp dalībvalsti un Banku vai arī starp jebkurām dalībvalstīm, iesniedz izpilddirektoriem izlemšanai. Ja jautājums konkrēti skar kādu dalībvalsti, kas nav tiesīga iecelt izpilddirektoru, šai dalībvalstij piešķir pārstāvības tiesības saskaņā ar V panta 4. iedaļas
229. h)punktu.
230. b)Katrā gadījumā, ja izpilddirektori ir pieņēmuši lēmumu saskaņā ar
231. a)punktu, ikviena dalībvalsts var pieprasīt, lai jautājumu izskata pilnvarnieku valde, kuras lēmums ir galīgs. Kamēr pilnvarnieku valde vēl nav pieņēmusi lēmumu, Banka, ciktāl tā uzskata par nepieciešamu, var rīkoties, pamatojoties uz izpilddirektoru lēmumu.
232. c)Ja starp Banku un valsti, kuras dalība beigusies, vai starp Banku un jebkuru dalībvalsti laikā, kad Banka ir pilnībā apturējusi darbību, rodas domstarpības, tad šādas domstarpības nodod izskatīšanai šķīrējtiesā trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, no kuriem vienu ieceļ Banka, otru ieceļ iesaistītā valsts un trešo tiesnesi, ja vien puses nav vienojušās citādi, ieceļ Starptautiskās Justīcijas Pastāvīgās palātas priekšsēdētājs vai tāda cita iestāde, kas paredzēta Bankas pieņemtajos noteikumos. Trešajam šķīrējtiesnesim ir visas pilnvaras izlemt visus procedūras jautājumus, ja pusēm ir domstarpības attiecībā uz tiem. X PANTS Apstiprinājuma uzskatīšana par izteiktu Ja nepieciešams jebkuras dalībvalsts apstiprinājums, pirms Banka var veikt kādu darbību, izņemot saskaņā ar VIII pantu, uzskata, ka apstiprinājums ir dots, ja dalībvalsts nav sniegusi iebildumus pieņemamā termiņā, ko noteikusi Banka, paziņojot dalībvalstij par ierosināto darbību. XI PANTS Nobeiguma noteikumi 1. IEDAĻA. Stāšanās spēkā Šie statūti stājas spēkā, kad tos parakstījušas valdības, kuru minimālās parakstītās akcijas ir vismaz sešdesmit pieci procenti no A pielikumā uzskaitītajām kopējām parakstītajām akcijām, un kad šā panta 2. iedaļas
233. a)punktā minētie dokumenti ir deponēti šo valdību vārdā, bet nekādā gadījumā šie statūti nestājas spēkā pirms 1945. gada 1. maija. 2. IEDAĻA. Paraksts
234. a)Ikviena valdība, kuras vārdā ir parakstīti šie statūti, deponē Amerikas Savienoto Valstu valdībai dokumentu, kurā noteikts, ka tā ir apstiprinājusi šos statūtus saskaņā ar saviem tiesību aktiem un veikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai varētu pildīt visas saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar šiem statūtiem.
235. b)Ikviena valdība uzsāk dalību Bankā no brīža, kad tā savā vārdā deponējusi
236. a)punktā minēto dokumentu, izņemot to, ka neviena valdība neuzsāk dalību, kamēr šie statūti nav stājušies spēkā saskaņā ar šā panta 1. iedaļu.
237. c)Amerikas Savienoto Valstu valdība informē visu to valstu valdības, kuru nosaukumi ir uzskaitīti A pielikumā, un visas tās valdības, kuru dalība ir apstiprināta saskaņā ar II panta 1. iedaļas
238. b)punktu, par šo statūtu parakstītājiem un par visu dokumentu deponēšanu, kā norādīts
239. a)punktā.
240. d)Lai segtu Bankas administratīvos izdevumus, brīdī, kad šie statūti tiek parakstīti valdības vārdā, katra valdība pārskaita Amerikas Savienoto Valstu valdībai vienu simtdaļu no viena procenta no akcijas cenas zeltā vai ASV dolāros. Šo maksājumu ieskaita maksājumā, kas jāveic saskaņā ar II panta 8. iedaļas
241. a)punktu. Amerikas Savienoto Valstu valdība šos naudas līdzekļus uzglabā īpašā depozītu kontā un pārskaita Bankas pilnvarnieku valdei pēc tam, kad saskaņā ar šā panta 3. iedaļu ir sasaukta sākotnējā sanāksme. Ja šie statūti nav stājušies spēkā līdz 1945. gada 31. decembrim, Amerikas Savienoto Valstu valdība pārskaita šos līdzekļus atpakaļ valdībām, kuras tos iemaksājušas.
242. e)Šos statūtus līdz 1945. gada 31. decembrim var parakstīt Vašingtonā to valstu valdību vārdā, kas minētas A pielikumā.
243. f)Pēc 1945. gada 31. decembra statūtus var parakstīt to valstu valdību vārdā, kuru dalība Bankā ir apstiprināta saskaņā ar II panta 1. iedaļas
244. b)punktu.
245. g)Parakstot šos statūtus, visas valdības tos pieņem gan savā vārdā, gan arī visu savu koloniju, aizjūras teritoriju, to protekcijā esošo teritoriju, sizerēna varas, administrācijas un visu savu mandātteritoriju vārdā.
246. h)Attiecībā uz valdībām, kuru valsts pamatteritoriju ir okupējis ienaidnieks,
247. a)punktā minētā dokumenta deponēšanu var atlikt līdz brīdim, kad ir pagājušas simt astoņdesmit dienas pēc šo teritoriju atbrīvošanas. Ja valdība tomēr nav deponējusi dokumentu noteiktajā termiņā, šīs valdības vārdā uzliktais paraksts kļūst spēkā neesošs, un tai tiek atmaksāts saskaņā ar
248. d)punktu iemaksātais par parakstītajām akcijām.
249. i)Šīs iedaļas
250. d)un
251. h)punkts stājas spēkā attiecībā uz katru parakstītāju valdību no parakstīšanas brīža. 3. IEDAĻA. Bankas darbības uzsākšana
252. a)Tiklīdz šie statūti stājas spēkā saskaņā ar šā panta 1. iedaļu, katra dalībvalsts ieceļ pilnvarnieku, un dalībvalsts, kurai saskaņā ar A pielikumu ir piešķirts lielākais akciju skaits, sasauc pirmo pilnvarnieku valdes sanāksmi.
253. b)Pilnvarnieku valdes pirmajā sanāksmē veic pasākumus, lai izraudzītos provizoriskos izpilddirektorus. Piecu valstu valdības, kurām A pielikumā ir piešķirts lielākais akciju skaits, ieceļ provizoriskos izpilddirektorus. Ja viena vai vairākas šādas valdības nav kļuvušas par dalībvalstīm, izpilddirektoru vietas, ko tās ir tiesīgas ieņemt, paliek vakantas līdz brīdim, kad tās kļūst par dalībvalstīm, vai līdz 1946. gada 1. janvārim, atkarībā no tā, kurš datums iestājas agrāk. Septiņus provizoriskos izpilddirektorus ievēlē saskaņā ar B pielikuma noteikumiem, un viņi pilda pienākumus līdz dienai, kad notiek pirmās regulārās izpilddirektoru vēlēšanas, kuras organizē, tiklīdz tas ir iespējams, pēc 1946. gada 1. janvāra.
254. c)Pilnvarnieku valde var deleģēt provizoriskajiem izpilddirektoriem visas pilnvaras, izņemot tās, kuras izpilddirektoriem deleģēt nevar.
255. d)Banka paziņo dalībvalstīm, kad tā ir gatava sākt darbību. SAGATAVOTS Vašingtonā vienā eksemplārā, kas glabājas Amerikas Savienoto Valstu valdības arhīvā, tā nosūta apstiprinātas kopijas visām A pielikumā minēto valstu valdībām un visām valdībām, kuru dalība ir apstiprināta saskaņā ar II panta 1. iedaļas
256. b)punktu. A PIELIKUMS Parakstītās akcijas(miljonos dolāru) Austrālija 200,0 Irāna 24,0 Beļģija 225,0 Irāka 6,0 Bolīvija 7,0 Libērija 0,5 Brazīlija 105,0 Luksemburga 10,0 Kanāda 325,0 Meksika 65,0 Čīle 35,0 Nīderlande 275,0 Ķīna 600,0 Jaunzēlande 50,0 Kolumbija 35,0 Nikaragva 0,8 Kostarika 2,0 Norvēģija 50,0 Kuba 35,0 Panama 0,2 Čehoslovākija 125,0 Paragvaja 0,8 Dānija(
257. a)Peru 17,5 Dominikānas Republika 2,0 Filipīnu Nāciju Sadraudzība 15,0 Ekvadora 3,2 Polija 125,0 Ēģipte 40,0 Dienvidāfrikas Savienība 100,0 Salvadora 1,0 Padomju Sociālistisko Republiku Savienība 1 200,0 Etiopija 3,0 Francija 450,0 Apvienotā Karaliste 1 300,0 Grieķija 25,0 Amerikas Savienotās Valstis 3 175,0 Gvatemala 2,0 Urugvaja 10,5 Haiti 2,0 Venecuēla 10,5 Hondurasa 1,0 Dienvidslāvija 40,0 Islande 1,0 Indija 400,0 Kopā 9 100,0
258. a)Dānijas kvotu noteiks Banka pēc Dānijas piekrišanas kļūt par dalībnieci saskaņā ar šiem statūtiem. B PIELIKUMS Izpilddirektoru ievēlēšana 1. Ievēlamos izpilddirektorus ievēlē, balsojot pilnvarniekiem, kuriem ir tiesības balsot saskaņā ar V panta 4. iedaļas
259. b)punktu. 2. Balsojot par ievēlējamajiem izpilddirektoriem, katrs pilnvarnieks, kam ir tiesības balsot, par katru personu nodod visas balsis, kuras tam piešķirtas saskaņā ar V panta 3. iedaļu. Septiņas personas, kas saņēmušas lielāko balsu skaitu, ir ievēlētas par izpilddirektoriem ar nosacījumu, ka par ievēlētu neuzskata personu, kas saņēmusi mazāk par četrpadsmit procentiem no kopējā nododamo balsu skaita (derīgās balsis). 3. Ja pirmajā balsošanā netiek ievēlētas septiņas personas, notiek otrā balsošana, kurā persona, kas saņēmusi zemāko balsu skaitu, nevar tikt ievēlēta, un kurā balso tikai
260. a)tie pilnvarnieki, kas pirmajā balsošanas reizē balsoja par neievēlēto personu, un
261. b)tie pilnvarnieki, kuru balsis par ievēlēto personu bija zem noteiktajiem 4 procentiem, lai palielinātu par šo personu nodoto balsu skaitu virs piecpadsmit procentiem derīgu balsu. 4. Nosakot, vai uzskatāms, ka pilnvarnieka nodotās balsis palielinājušas kopējo balsu skaitu, kas nodots par jebkuru personu, līdz līmenim, kas pārsniedz piecpadsmit procentus no derīgajām balsīm, uzskata, ka šie piecpadsmit procenti ietver, pirmkārt, tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis vislielāko balsu skaitu par šādu personu, tad tā pilnvarnieka balsis, kas nodevis nākamo lielāko balsu skaitu, un tā tālāk, līdz sasniegti piecpadsmit procenti. 5. Uzskata, ka ikviens pilnvarnieks, no kura balsīm daļa ir jāieskaita, lai palielinātu par jebkuru personu nodoto balsu skaitu līdz līmenim, kas pārsniedz četrpadsmit procentus, ir nodevis visas savas balsis par šādu personu, pat ja kopējais balsu skaits par šādu personu tādējādi pārsniedz piecpadsmit procentus. 6. Ja pēc otrās balsošanas joprojām nav ievēlētas septiņas personas, turpmākajās balsošanās ievēro tos pašus principus, līdz tiek ievēlētas septiņas personas ar nosacījumu, ka pēc sešu personu ievēlēšanas septīto personu var ievēlēt ar vienkāršu vairākumu no atlikušā balsu skaita un uzskata, ka tā ir ievēlēta ar visām šādām balsīm. 1 No 2012. gada 27. jūnija Bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 2 307 600 akcijas. 2 Šī iedaļa pievienota ar grozījumu, kas stājies spēkā 1965. gada 17. decembrī. 3 Šā panta 3. iedaļas
262. a)punktā ir izdarīti grozījumi, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā. Pirms grozījumiem katrai dalībvalstij bija 250 pamatbalsis. 4 Ar grozījumu, kas stājās spēkā 1989. gada 16. februārī, "astoņdesmit pieci procenti" aizstāja "četras piektdaļas". STARPTAUTISKĀ FINANŠU KORPORĀCIJA Statūti (Grozītā redakcija, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā)Vašingtonā STARPTAUTISKĀ FINANŠU KORPORĀCIJA STATŪTI(Grozītā redakcija, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā) Saturs IEVADA PANTS 1. PANTS. Mērķis II PANTS. Dalība un kapitāls Dalība Pamatkapitāls Parakstītās kapitāldaļas Saistību ierobežojums Kapitāldaļu pārvešanas un ieķīlāšanas ierobežojums III PANTS. Darbība Finansēšanas darbības Finansējuma veidi Darbības principi Interešu aizsardzība Noteiktu valūtas maiņas ierobežojumu piemērojamība Citas darbības Valūtu vērtības noteikšana Vērtspapīriem piemērojamie brīdinājumi Politiskās darbības aizliegums IV PANTS. Organizācija un vadība Korporācijas struktūra Pilnvarnieku valde Balsošana Direktoru padome Priekšsēdētājs, prezidents un personāls Saikne ar Banku Attiecības ar citām starptautiskām organizācijām Biroju atrašanās vieta Depozitāriji Sakaru kanāls Ziņojumu publicēšana un informācijas sniegšana Dividendes V PANTS. Dalības atsaukšana; dalības apturēšana; darbību apturēšana Dalības atsaukšana Dalības apturēšana Dalības Bankā apturēšana vai izbeigšana To valdību tiesības un pienākumi, kas pārtrauc dalību Darbību apturēšana un saistību izpilde VI PANTS. Statuss, neaizskaramība un privilēģijas Pantu mērķi Korporācijas statuss Korporācijas nostāja attiecībā pret tiesas procesiem Aktīvu neaizskaramība pret arestu Arhīvu neaizskaramība Aktīvu neierobežošana Privilēģijas attiecībā uz paziņojumiem Amatpersonu un darbinieku neaizskaramība un privilēģijas Neaizskaramība pret nodokļa uzlikšanu Panta piemērošana Atteikšanās no tiesībām VII PANTS. Grozījumi VIII PANTS. Interpretācija un arbitrāža IX PANTS. Nobeiguma noteikums Stāšanās spēkā Paraksts Korporācijas darbības uzsākšana A PIELIKUMS Parakstīšanās uz Starptautiskās Finanšu korporācijas pamatkapitālu STARPTAUTISKĀ FINANŠU KORPORĀCIJA STATŪTI (Grozītā redakcija, kas stājās spēkā 2012. gada 27. jūnijā) Valdības, kuru vārdā tiek parakstīti šie statūti, vienojas par turpmāko. IEVADA PANTS Starptautiskā Finanšu korporācija (turpmāk tekstā - "Korporācija") tiek dibināta un darbojas saskaņā ar šādiem noteikumiem. 1. PANTS Mērķis Korporācijas mērķis ir sekmēt ekonomikas attīstību, veicinot ražojošo privātuzņēmumu izaugsmi dalībvalstīs, jo īpaši mazāk attīstītajās teritorijās, tādējādi papildinot Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (turpmāk tekstā - Banka) darbības. Īstenojot šo mērķi, Korporācija:
263. i)sadarbībā ar privātiem ieguldītājiem finansiāli palīdz izveidot, uzlabot un paplašināt ražojošos privātuzņēmumus, kas varētu sekmēt savas dalībvalsts attīstību, sniedzot ieguldījumus, kuru atmaksai neprasa attiecīgās dalībvalsts valdības galvojumu, gadījumos, kad ar pieņemamiem noteikumiem nav pieejams pietiekams privātais kapitāls;
264. ii)cenšas savest kopā iekšzemes un ārvalstu privātā kapitāla ieguldījumu iespējas un pieredzējušu vadību; un iii) cenšas stimulēt iekšzemes un ārvalstu privātā kapitāla plūsmu ienesīgos ieguldījumos dalībvalstīs un palīdz radīt apstākļus, kas šo plūsmu veicinātu. Visus lēmumus Korporācija pieņem, ievērojot šo statūtu noteikumus. II PANTS Dalība un kapitāls 1. IEDAĻA. Dalība
265. a)Korporācijas dibinātājas ir Bankas dalībvalstis, kas iekļautas A pielikumā un kas IX panta 2. iedaļas
266. c)punktā norādītajā datumā vai pirms tā ir piekritušas dalībai Korporācijā.
267. b)Citas Bankas dalībvalstis var kļūt par dalībvalstīm Korporācijas noteiktajos laikos un saskaņā ar tās noteiktajiem nosacījumiem. 2. IEDAĻA. Pamatkapitāls
268. a)Korporācijas reģistrētais pamatkapitāls ir 100 000 000 ASV dolāru1.
269. b)Reģistrēto pamatkapitālu sadala 100 000 daļās, un vienas daļas nominālvērtība ir viens tūkstotis ASV dolāru. Daļām, uz kurām dibinātājas nav sākotnēji parakstījušās, ir jābūt pieejamām turpmākai parakstīšanai saskaņā ar šā panta 3. iedaļas
270. d)punktu.
271. c)Pilnvarnieku valde var jebkurā laikā palielināt reģistrētā pamatkapitāla summu šādi:
272. i)ar balsu vairākumu, ja šis palielinājums ir nepieciešams, lai emitētu pamatkapitāla daļas, lai uz tām parakstītos dalībvalstis, kas nav dibinātājas, ar nosacījumu, ka saskaņā ar šo punktu atļautais palielinājums kopumā nepārsniedz 10 000 daļas;
273. ii)visos citos gadījumos ar četrām piektdaļām kopējā balsu skaita.2 Grozīts 1993. gada 28. aprīlī
274. d)Ja tiek palielināts Korporācijas reģistrētais pamatkapitāls saskaņā ar
275. c)punkta
276. ii)apakšpunktu, nodrošina, ka katrai dalībvalstij ir pietiekama iespēja, ievērojot Korporācijas noteiktos nosacījumus, parakstīties uz pamatkapitāla pieauguma daļu proporcionāli tai pamatkapitāla daļai no kopējā Korporācijas pamatkapitāla, ko tā jau ir parakstījusi, tomēr nevienai dalībvalstij nav obligāti jāparakstās uz kādu palielinātā kapitāla daļu.
277. e)Lai emitētu kapitāldaļas, kas nav sākotnēji parakstītās daļas vai saskaņā ar
278. d)punktu emitētās daļas, ir nepieciešams trīs ceturtdaļu vairākums no kopējā balsu skaita.
279. f)Uz Korporācijas kapitāldaļām var parakstīties tikai dalībvalstis, un tās var emitēt tikai dalībvalstīm. 3. IEDAĻA. Parakstītās kapitāldaļas
280. a)Katra dibinātāja parakstās uz kapitāldaļu skaitu, kas norādīts pretī tās nosaukumam A pielikumā. Korporācija nosaka kapitāldaļu skaitu, uz ko var parakstīties citas dalībvalstis.
281. b)Kapitāldaļas, uz kurām ir sākotnēji parakstījušās dibinātājas, emitē pēc to nominālvērtības.
282. c)Dibinātāja pilnībā apmaksā sākotnēji parakstītās kapitāldaļas 30 dienu laikā pēc datuma, kurā Korporācija sāk darbību atbilstīgi IX panta 3. iedaļas
283. b)punktam, vai pēc datuma, kad šī dibinātāja uzsāk dalību, atkarībā no tā, kurš datums iestājas vēlāk, vai arī vēlāk Korporācijas noteiktā datumā. Maksājumu veic zeltā vai Amerikas Savienoto Valstu dolāros, atbildot uz Korporācijas prasījumu, kas nosaka maksājuma vietu vai vietas.
284. d)Korporācija nosaka parakstāmo kapitāldaļu cenu un citus parakstīšanās noteikumus attiecībā uz tām kapitāldaļām, kas nav dibinātāju sākotnēji parakstītās daļas. 4. IEDAĻA. Saistību ierobežojums Neviena dalībvalsts nav dalības dēļ atbildīga par Korporācijas saistībām. 5. IEDAĻA. Kapitāldaļu pārvešanas un ieķīlāšanas ierobežojums Kapitāldaļas nevar ieķīlāt vai jebkādā veidā apgrūtināt, un tās var pārvest tikai Korporācijai. III PANTS Darbība 1. IEDAĻA. Finansēšanas darbības Korporācija var ieguldīt līdzekļus ražojošos privātuzņēmumos, kas darbojas tās dalībvalstu teritorijā. Valdības vai citu sabiedrisko interešu esamība šādā uzņēmumā neliedz Korporācijai tajā ieguldīt. 2. IEDAĻA. Finansējuma veidi3 Grozīts 1961. gada 21. septembrī Korporācija var ieguldīt līdzekļus tādā veidā vai veidos, kā tā uzskata par atbilstošu attiecīgajos apstākļos. 3. IEDAĻA. Darbības principi Korporācija darbību veic saskaņā ar šādiem principiem:
285. i)Korporācija nesniedz nekādu finansējumu, ja pēc tās ieskatiem var iegūt pienācīgu privāto kapitālu ar saprātīgiem noteikumiem;
286. ii)Korporācija nefinansē uzņēmumu dalībvalsts teritorijā, ja šī dalībvalsts iebilst pret šādu finansēšanu; iii) Korporācija neizvirza nosacījumu, ka ieņēmumi no tās sniegtā finansējuma ir jāizlieto kādas konkrētas valsts teritorijā;
287. iv)Korporācija neuzņemas atbildību vadīt uzņēmumu, kurā tā investējusi, kā arī neizmanto balsstiesības šajā nolūkā vai jebkādā citā nolūkā, kas pēc tās ieskatiem ir vadības atbildības joma;4 Grozīts 1961. gada 21. septembrī
288. v)Korporācija apņemas sniegt finansējumu saskaņā ar tādiem noteikumiem, ko tā uzskata par atbilstošiem, ņemot vērā uzņēmuma prasības, riskus, kurus Korporācija uzņemas, kā arī noteikumus, saskaņā ar kādiem privāti ieguldītāji parasti izsniedz līdzīgu finansējumu;
289. vi)Korporācija cenšas apgrozīt savus līdzekļus, pārdodot savus ieguldījumus privātiem ieguldītājiem, kad vien tā var to atbilstoši izdarīt, pamatojoties uz apmierinošiem noteikumiem; vii) Korporācija cenšas pamatoti diversificēt savus ieguldījumus. 4. IEDAĻA. Interešu aizsardzība Šie statūti nedrīkst liegt Korporācijai veikt tādas darbības un izmantot tādas tiesības, ko tā uzskata par nepieciešamām, lai aizstāvētu savas intereses gadījumos, kad kāds no tās ieguldījumu objektiem nepilda vai draud nepildīt saistības, kad uzņēmumam, kurā veikti šādi ieguldījumi, draud maksātnespēja, vai tas kļuvis maksātnespējīgs, vai arī citās situācijās, kas Korporācijas ieskatā var apdraudēt šādus ieguldījumus. 5. IEDAĻA. Noteiktu valūtas maiņas ierobežojumu piemērojamība Līdzekļi, ko Korporācija saņēmusi vai kas maksājami Korporācijai saistībā ar ieguldījumu, ko Korporācija veikusi dalībvalsts teritorijā saskaņā ar šā panta 1. iedaļu, tikai tādēļ, ka sniegti saskaņā ar šo statūtu noteikumiem, netiek atbrīvoti no vispārēji piemērojamiem valūtas maiņas ierobežojumiem, noteikumiem un kontroles pasākumiem, kas ir spēkā šīs dalībvalsts teritorijā. 6. IEDAĻA. Citas darbības Papildus citviet šajos statūtos noteiktajām darbībām Korporācijai ir šādas pilnvaras:
290. i)aizņemties līdzekļus un šajā saistībā sniegt tādu ķīlu vai citu nodrošinājumu, ko tā noteikusi; tomēr ar noteikumu, ka pirms savu saistību izsoles dalībvalsts tirgos Korporācija ir saņēmusi atļauju no šīs dalībvalsts un no dalībvalsts, kuras valūtā saistības ir denominētas; ja un kamēr Korporācija ir parādā par Bankas izsniegtiem vai galvotiem aizdevumiem, kopējo nenomaksāto aizņēmuma vai Korporācijas sniegtā galvojuma summu nevar palielināt, ja aizdevuma laikā vai tā dēļ parāda kopsumma (ieskaitot parāda galvojumu), ko uzņēmusies Korporācija no jebkura avota un kas vēl nav nomaksāta, pārsniedz summu, kas ir četras reizes lielāka par tās nesamazināto parakstīto kapitālu un pārpalikumu;5
291. ii)ieguldīt līdzekļus, kas tai nav nepieciešami tās finansēšanas darbībās, tās noteiktajās saistībās un ieguldīt tās turējumā esošos līdzekļus pensiju vai līdzīgiem mērķiem tirgojamos vērtspapīros bez jebkādiem ierobežojumiem, kas noteikti citās šā panta iedaļās; iii) izsniegt galvojumu vērtspapīriem, kuros Korporācija ir ieguldījusi, lai veicinātu to pārdošanu;
292. iv)pirkt un pārdot vērtspapīrus, ko tā ir emitējusi, par kuriem tā izsniegusi galvojumu vai kuros tā ir ieguldījusi;
293. v)īstenot citas savai uzņēmējdarbībai raksturīgās pilnvaras, kas ir nepieciešamas vai vēlamas mērķu sekmēšanai. 7. IEDAĻA. Valūtu vērtības noteikšana Kad saskaņā ar šiem statūtiem ir nepieciešams noteikt valūtas vērtību citas valūtas vērtības izteiksmē, Korporācija veic šādu pamatotu novērtējumu pēc konsultēšanās ar Starptautisko Valūtas fondu. 8. IEDAĻA. Vērtspapīriem piemērojamie brīdinājumi Uz visiem vērtspapīriem, par kuriem galvojusi vai kurus emitējusi Korporācija, ir labi saredzams paziņojums, ka tie nav Bankas vai kādas valdības saistības, ja vien uz vērtspapīra nav skaidri norādīts pretējais. 9. IEDAĻA. Politiskās darbības aizliegums Korporācija un tās amatpersonas neiejaucas dalībvalsts politiskajās lietās; tāpat attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu politikas veids nedrīkst ietekmēt Korporācijas vai tās amatpersonu lēmumus. Lēmumus pieņem, pamatojoties tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem, un šie apsvērumi tiek objektīvi izvērtēti, lai sasniegtu šajos statūtos noteiktos mērķus. IV PANTS Organizācija un vadība 1. IEDAĻA. Korporācijas struktūra Korporācijai ir pilnvarnieku valde, direktoru padome, direktoru padomes priekšsēdētājs, prezidents un tādas citas amatpersonas un personāls, kas nepieciešams, lai tā veiktu Korporācijas noteiktos pienākumus. 2. IEDAĻA. Pilnvarnieku valde
294. a)Visas Korporācijas pilnvaras ir piešķirtas tās pilnvarnieku valdei.
295. b)Ja Bankas dalībvalsts ir arī Korporācijas dalībvalsts, Bankas dalībvalsts iecelts pilnvarnieks un tā vietnieks ex officio attiecīgi ir arī Korporācijas pilnvarnieks un tā vietnieks. Vietnieks nevar balsot, izņemot sava principāla prombūtnē. Pilnvarnieku valde vienu no pilnvarniekiem ieceļ par valdes priekšsēdētāju. Ja dalībvalsts beidz dalību Korporācijā, tās ieceltais pilnvarnieks vai viņa vietnieks beidz pienākumu pildīšanu.
296. c)Pilnvarnieku valde var deleģēt direktoru padomei pilnvarojumu īstenot jebkuras tās pilnvaras, izņemot:
297. i)uzņemt jaunas dalībvalstis un noteikt to uzņemšanas nosacījumus;
298. ii)palielināt vai samazināt pamatkapitālu; iii) apturēt dalībvalsts dalību;
299. iv)izlemt pārsūdzību par to, kā šos statūtus interpretējusi direktoru padome;
300. v)veikt pasākumus, lai sadarbotos ar citām starptautiskām organizācijām (izņemot neformālus pagaidu un administratīvus pasākumus);
301. vi)izlemt par Korporācijas darbības pilnīgu pārtraukšanu un par tās aktīvu sadali; vii) deklarēt dividendes; viii) grozīt šos statūtus.
302. d)Pilnvarnieku valde notur ikgadējo sanāksmi un citas sanāksmes, ko var noteikt šī valde vai ko sasauc direktoru padome.
303. e)Korporācijas pilnvarnieku valdes ikgadējās sanāksmes tiek sasauktas kopā ar Bankas pilnvarnieku valdes ikgadējām sanāksmēm.
304. f)Pilnvarnieku valdes sanāksmei ir kvorums, ja tajā piedalās vairākums pilnvarnieku un tiem ir vismaz divas trešdaļas no kopējā balsu skaita.
305. g)Korporācija, pieņemot noteikumus, var izveidot procedūru, saskaņā ar kuru direktoru padome var iegūt pilnvarnieku balsojumu konkrētā jautājumā, nesasaucot pilnvarnieku valdes sanāksmi.
306. h)Pilnvarnieku valde un direktoru padome atbilstoši savām pilnvarām var pieņemt noteikumus, kas var būt nepieciešami vai atbilstoši, lai veiktu Korporācijas darbību.
307. i)Pilnvarnieki un viņu vietnieki pilda funkcijas, nesaņemot par to kompensāciju no Korporācijas. 3. IEDAĻA. Balsošana
308. a)Katras dalībvalsts balsu skaits ir vienāds ar tās pamatbalsu un kapitāldaļu balsu skaitu. Grozīts 2012. gada 27. jūnijā
309. i)Katras dalībvalsts pamatbalsu skaits ir balsu skaits, ko iegūst, vienādi visu dalībvalstu starpā sadalot 5,55 procentus no visu dalībvalstu balsu skaita kopsummas ar noteikumu, ka pamatbalsu skaits nevar būt daļskaitlis.
310. ii)Katras dalībvalsts kapitāldaļu balsu skaits ir balsu skaits, ko iegūst, piešķirot vienu balsi par katru turēto kapitāldaļu.6
311. b)Ja nav skaidri noteikts citādi, Korporācija visus jautājumus izlemj ar balsu vairākumu. 4. IEDAĻA. Direktoru padome
312. a)Direktoru padome ir atbildīga par Korporācijas vispārējo darbību veikšanu, un šajā nolūkā tā īsteno visas pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šiem statūtiem vai ko tai deleģējusi pilnvarnieku valde.
313. b)Korporācijas direktoru padomes sastāvā ex officio ir ikviens Bankas izpilddirektors,
314. i)kuru iecēlusi Bankas dalībvalsts, kas ir arī Korporācijas dalībvalsts, vai
315. ii)kurš ievēlēts vēlēšanās, kurās par šo izpilddirektoru balsis ir atdevusi vismaz viena Bankas dalībvalsts, kas ir arī Korporācijas dalībvalsts. Bankas izpilddirektora vietnieks ir ex officio Korporācijas direktora vietnieks. Ja direktoru iecēlusī dalībvalsts vai visas dalībvalstis, ar kuru balsīm direktors ievēlēts, pārtrauc dalību Korporācijā, direktors beidz pildīt pienākumus.
316. c)Ikviens direktors, kas ir iecelts Bankas izpilddirektors, ir tiesīgs nodot tādu balsu skaitu, kādu Korporācijā ir tiesīga nodot viņu iecēlusī dalībvalsts. Ikviens direktors, kas ir ievēlēts Bankas izpilddirektors, ir tiesīgs nodot tādu balsu skaitu, kādu Korporācijā ir tiesīgas nodot viena vai vairākas dalībvalstis, kas par viņu balsojušas Bankā. Visas balsis, ko direktors ir tiesīgs nodot, tiek nodotas kā viens veselums.
317. d)Direktora vietnieks ir pilnvarots rīkoties viņu iecēlušā direktora prombūtnē. Ja direktors piedalās sanāksmē, viņa vietnieks arī var piedalīties, taču nevar balsot.
318. e)Direktoru padomes sanāksmei ir kvorums, ja tajā piedalās vairākums direktoru un tiem ir vismaz puse no kopējā balsu skaita.
319. f)Direktoru padome sanāksmes rīko tik bieži, cik tas nepieciešams Korporācijas darbībai.
320. g)Pilnvarnieku valde pieņem noteikumus, saskaņā ar kuriem, ja Korporācijas dalībvalsts nav tiesīga iecelt Bankas izpilddirektoru, tā var nosūtīt pārstāvi, kas piedalās Korporācijas direktoru padomes sanāksmē, ja šī dalībvalsts ir to pieprasījusi vai ja tiek aplūkots jautājums, kas konkrēti ietekmē šo dalībvalsti. 5. IEDAĻA. Priekšsēdētājs, prezidents un personāls
321. a)Bankas prezidents ex officio ir Korporācijas direktoru padomes priekšsēdētājs, taču viņam nav balss, izņemot izšķirošo balsi vienāda balsu sadalījuma gadījumā. Viņš var piedalīties pilnvarnieku valdes sanāksmēs, taču tajās nebalso.
322. b)Korporācijas prezidentu ieceļ direktoru padome pēc priekšsēdētāja ieteikuma. Prezidents vada Korporācijas tehnisko personālu. Saskaņā ar direktoru padomes norādījumiem un priekšsēdētāja vispārīgā uzraudzībā viņš vada Korporācijas ikdienas darbu un to vispārējā vadībā atbild par amatpersonu un personāla organizēšanu, iecelšanu un atlaišanu. Prezidents var piedalīties direktoru padomes sanāksmēs, taču tajās nebalso. Prezidents beidz pildīt pienākumus ar direktoru padomes lēmumu, kuram piekrīt priekšsēdētājs.
323. c)Korporācijas prezidents, amatpersonas un darbinieki, pildot amata pienākumus, par to izpildi ir atbildīgi vienīgi Korporācijai un nevienai citai iestādei. Korporācijas dalībvalstis ievēro šo pienākumu starptautiskumu un, veicot savus pienākumus, atturas no jebkādiem mēģinājumiem ietekmēt jebkuru no viņiem.
324. d)Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt augstākos efektivitātes un tehniskās kompetences standartus, ieceļot Korporācijas amatpersonas un personālu, tiek pievērsta pienācīga uzmanība tam, lai personāls tiktu pieņemts, pamatojoties uz iespējami plašāku ģeogrāfisku tvērumu. 6. IEDAĻA. Saikne ar Banku
325. a)Korporācija ir no Bankas nošķirta atsevišķa institūcija, un Korporācijas līdzekļi tiek turēti nošķirti un atsevišķi no Bankas līdzekļiem7. Šīs iedaļas noteikumi neliedz Korporācijai vienoties ar Banku par tehnisko aprīkojumu, personālu un pakalpojumiem, kā arī par tādu administratīvo izdevumu kompensāciju, kurus pirmajā instancē ir maksājusi viena organizācija otras vārdā. Grozīts 1965. gada 1. septembrī
326. c)Saskaņā ar šiem statūtiem Korporācija nav atbildīga par Bankas darbībām vai saistībām un Banka nav atbildīga par Korporācijas darbībām vai saistībām. 7. IEDAĻA. Attiecības ar citām starptautiskām organizācijām Korporācija, darbojoties ar Bankas starpniecību, noslēdz oficiālus nolīgumus ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un var noslēgt šādus nolīgumus ar citām sabiedriskām starptautiskām organizācijām, kas specializējušās noteiktās atbildības jomās. 8. IEDAĻA. Biroju atrašanās vieta Korporācijas galvenais birojs atrodas turpat, kur Bankas galvenais birojs. Korporācija var dibināt citus birojus jebkuras dalībvalsts teritorijā. 9. IEDAĻA. Depozitāriji Katra dalībvalsts norāda savu centrālo banku kā depozitāriju, kurā Korporācija var turēt šīs dalībvalsts valūtu vai citus Korporācijas aktīvus, vai, ja tai nav centrālās bankas, citu Korporācijas atzītu iestādi. 10. IEDAĻA. Sakaru kanāls Katra dalībvalsts ieceļ atbilstošu iestādi, ar kuru Korporācija var sazināties par jebkuru jautājumu, kas izriet no šiem statūtiem. 11. IEDAĻA. Ziņojumu publicēšana un informācijas sniegšana
327. a)Korporācija publicē ikgadējo ziņojumu, kas ietver auditētu Korporācijas grāmatvedības pārskatu, un atbilstošos laika intervālos izplata dalībvalstīm kopsavilkuma pārskatu par Korporācijas finansiālo stāvokli, kā arī peļņas un zaudējumu pārskatu, kas parāda tās darbības rezultātus.
328. b)Korporācija var publicēt arī citus pārskatus, ja uzskata, ka tos vēlams publicēt tās mērķu īstenošanai.
329. c)Visu saskaņā ar šo iedaļu veidoto ziņojumu, pārskatu un publikāciju kopijas izplata dalībvalstīm. 12. IEDAĻA. Dividendes
330. a)Pilnvarnieku valde var laiku pa laikam noteikt, kādu daļu no Korporācijas tīrā ienākuma un pārpalikuma pēc pienācīgas rezervju nodrošināšanas sadalīt dividendēs.
331. b)Dividendes sadala proporcionāli dalībvalstu turētajam pamatkapitālam.
332. c)Dividendes izmaksā Korporācijas noteiktajā veidā un valūtā(-ās). V PANTS Dalības atsaukšana; dalības apturēšana; darbību apturēšana 1. IEDAĻA. Dalības atsaukšana Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā atsaukt dalību Korporācijā, iesniedzot par to rakstisku paziņojumu Korporācijas galvenajā birojā. Atsaukums stājas spēkā šāda paziņojuma saņemšanas dienā. 2. IEDAĻA. Dalības apturēšana
333. a)Ja dalībvalsts neizpilda kādu no saistībām pret Korporāciju, Korporācija var apturēt tās dalību ar lēmumu, ko pieņem pilnvarnieku vairākums, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums. Dalībvalsts, kuras dalība šādi apturēta, automātiski beidz dalību vienu gadu pēc apturēšanas dienas, ja vien ar tādu pašu balsu vairākumu nav pieņemts lēmums atjaunot tās dalību.
334. b)Kamēr dalība ir apturēta, dalībvalsts nav tiesīga izmantot savas tiesības saskaņā ar šiem statūtiem, izņemot tiesības atsaukt dalību, bet uz to joprojām attiecas visas saistības. 3. IEDAĻA. Dalības Bankā apturēšana vai izbeigšana Dalībvalsts, kas apturējusi vai izbeigusi dalību Bankā, automātiski ir attiecīgi apturējusi vai izbeigusi dalību Korporācijā. 4. IEDAĻA. To valdību tiesības un pienākumi, kas pārtrauc dalību
335. a)Kad valdība pārtrauc dalību, tā joprojām ir atbildīga par visām summām, kas no tās pienākas Korporācijai. Korporācija organizē šādas valdības turētā pamatkapitāla atpirkšanu, kas ir norēķinu procesa sastāvdaļa saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem, savukārt valdībai nav nekādu citu tiesību saskaņā ar šiem statūtiem, kā vien tās, kas noteiktas šajā iedaļā un VIII panta
336. c)punktā.
337. b)Korporācija un valdība var vienoties par valdības turētā pamatkapitāla atpirkšanu uz tādiem noteikumiem, kas ir atbilstoši attiecīgajos apstākļos, neņemot vērā šīs iedaļas
338. c)punktā minētos noteikumus. Tās var vienoties tostarp par galīgo norēķinu par visām valdības saistībām pret Korporāciju.
339. c)Ja šāda vienošanās nav panākta sešu mēnešu laikā pēc valdības dalības izbeigšanas vai kādā citā laikā, par kuru Korporācija un valdība varētu būt vienojušās, valdības turētā pamatkapitāla atpirkšanas cena ir šī pamatkapitāla vērtība, kas norādīta Korporācijas grāmatvedības dokumentos valdības dalības izbeigšanas dienā. Turēto pamatkapitālu atpērk, ievērojot šādus nosacījumus:
340. i)valdībai atsakoties no savām kapitāldaļām, maksājumus par tām var laiku pa laikam veikt tādās daļās, laikos un vienā vai vairākās pieejamās valūtās, kuras noteikusi Korporācija, ņemot vērā Korporācijas finansiālo stāvokli;
341. ii)jebkuru summu, kas valdībai pienākas par tās turēto pamatkapitālu, ietur, kamēr valdībai vai jebkurai tās iestādei ir saistības pret Korporāciju par jebkuras summas atmaksu, un šo summu Korporācija pēc savas izvēles var izmantot norēķiniem, kad pienācis Korporācijai atmaksājamās summas maksāšanas termiņš; iii) ja Korporācija cieš tīros zaudējumus no ieguldījumiem, kas veikti saskaņā ar III panta 1. iedaļu, un tai tie ir datumā, kad valdība pārtrauc dalību, kā arī ja šo zaudējumu apmērs pārsniedz uz šo datumu nodrošināto rezervju apmēru, šāda valdība pēc pieprasījuma atmaksā summu, par kādu tās kapitāldaļu atpirkšanas cena tiktu samazināta, ja zaudējumi būtu ņemti vērā, nosakot atpirkšanas cenu.
342. d)Šajā iedaļā norādītās summas, kas valdībai pienākas par tās turēto pamatkapitālu, nekādā gadījumā netiek izmaksātas, kamēr nav pagājuši seši mēneši no dienas, kad valdība ir pārtrauca dalību. Ja sešu mēnešu laikā no dienas, kad valdība pārtrauca dalību, Korporācija aptur darbību saskaņā ar šā panta 5. iedaļu, visas šādas valdības tiesības nosaka saskaņā ar šīs 5. iedaļas noteikumiem un tiek uzskatīts, ka šāda valdība vēl ir Korporācijas dalībniece šīs 5. iedaļas vajadzībām, izņemot to, ka tai nav balsošanas tiesību. 5. IEDAĻA. Darbību apturēšana un saistību izpilde
343. a)Korporācija var pilnībā apturēt darbību, ja par to nobalso vairākums pilnvarnieku, kuriem ir kopējā balsu skaita vairākums. Pēc šādas darbību apturēšanas Korporācija nekavējoties beidz visas darbības, izņemot tās, kas var būt jāveic, lai pienācīgi realizētu, uzglabātu un saglabātu aktīvus un nokārtotu saistības. Kamēr pilnībā nav nokārtotas šīs saistības un nav sadalīti aktīvi, Korporācija turpina pastāvēt, un visas šajos statūtos noteiktās Korporācijas un tās dalībvalstu tiesības un pienākumi turpinās bez izmaiņām, izņemot, ka neviena dalībvalsts nevar apturēt vai izbeigt dalību un ka dalībvalstīm līdzekļu sadali veic tikai šajā iedaļā noteiktajā kārtībā.
344. b)Saistībā ar dalībvalstu parakstīšanos uz Korporācijas pamatkapitālu sadali veic tikai tad, kad kreditoriem ir dzēstas vai ar viņiem ir nokārtotas visas saistības un kad pilnvarnieki, kuriem ir vairākums no kopējā balsu skaita, ar balsu vairākumu nolemj veikt šo sadali.
345. c)Ņemot vērā iepriekš minēto, Korporācija sadala savus aktīvus dalībvalstīm proporcionāli to turētajām kapitāldaļām tikai tad, kad Korporācija pret katru attiecīgo dalībvalsti ir nokārtojusi visas nenokārtotās prasības. Sadali veic naudā vai citos aktīvos tādos laikos un tādā valūtā, kā Korporācija uzskata par taisnīgu un objektīvu. Veicot aktīvu sadali starp vairākām dalībvalstīm, aktīvu veidam vai valūtai, kādā tie izteikti, nav jābūt viendabīgam.
346. d)Visām dalībvalstīm, kas saņem Korporācijas dalītos aktīvus saskaņā ar šo iedaļu, ir tādas pašas tiesības uz šiem aktīviem, kādas ir bijušas Korporācijai pirms to sadales. VI PANTS Statuss, neaizskaramība un privilēģijas 1. IEDAĻA. Pantu mērķi Lai Korporācija varētu pildīt tai uzticētās funkcijas, katras dalībvalsts teritorijā Korporācijai tiek piešķirts šajā pantā aprakstītais statuss, neaizskaramība un privilēģijas. 2. IEDAĻA. Korporācijas statuss Korporācija ir pilntiesīga juridiska persona, un tai jo īpaši ir rīcībspēja:
347. i)slēgt līgumus;
348. ii)iegūt un rīkoties ar nekustamu un kustamu īpašumu; iii) ierosināt tiesvedību. 3. IEDAĻA. Korporācijas nostāja attiecībā pret tiesas procesiem Prasību pret Korporāciju var iesniegt tikai kompetentajā tiesā, kuras jurisdikcija ir tās dalībvalsts teritorija, kurā atrodas Korporācijas birojs, kurā tā ir iecēlusi pārstāvi, lai pieņemtu tiesas dokumentus, vai kurā tā emitējusi vērtspapīrus vai galvojusi par tiem. Tomēr prasības neiesniedz dalībvalstis vai personas, kas darbojas dalībvalstu labā vai kas atvasinājušas prasījumus no dalībvalstīm. Korporācijas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret visa veida arestiem, apķīlāšanu vai izpildi, kamēr nav pasludināts galīgais spriedums pret Korporāciju. 4. IEDAĻA. Aktīvu neaizskaramība pret arestu Korporācijas īpašums un aktīvi neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja ir neaizskarami pret kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju, ekspropriāciju vai jebkāda cita veida izpildu vai likumdošanas darbības izraisītu arestu. 5. IEDAĻA. Arhīvu neaizskaramība Korporācijas arhīvi ir neaizskarami. 6. IEDAĻA. Aktīvu neierobežošana Ciktāl nepieciešams, lai pildītu šajos statūtos noteiktās darbības, ievērojot III panta 5. iedaļu un citus šo statūtu noteikumus, uz Korporācijas īpašumiem un aktīviem neattiecas nekāda veida ierobežojumi, noteikumi, pārbaudes un moratoriji. 7. IEDAĻA. Privilēģijas attiecībā uz paziņojumiem Korporācijas dalībvalstis attiecas pret oficiāliem Korporācijas paziņojumiem tāpat, kā tās attiektos pret jebkuras citas dalībvalsts oficiāliem paziņojumiem. 8. IEDAĻA. Amatpersonu un darbinieku neaizskaramība un privilēģijas Visiem Korporācijas pilnvarniekiem, direktoriem, vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem:
349. i)ir neaizskaramība pret tiesvedībām attiecībā uz viņu rīcību, pildot funkcijas;
350. ii)ja tie nav tās valsts pilsoņi, kurā tie uzturas, tiek piešķirta tāda pati neaizskaramība pret imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrācijas prasībām un valsts dienesta pienākumiem un tādas pašas iespējas attiecībā uz apmaiņas ierobežojumiem, kādas dalībvalstis piešķir citu dalībvalstu līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem; iii) tiek nodrošināta tāda pati attieksme attiecībā uz ceļošanas iespējām, kādu dalībvalstis piešķir citu dalībvalstu līdzvērtīgas kategorijas pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem. 9. IEDAĻA. Neaizskaramība pret nodokļa uzlikšanu
351. a)Korporācijai, tās aktīviem, īpašumam un ieņēmumiem, kā arī tās darbībām un darījumiem, kas ir atļauti saskaņā ar šiem statūtiem, ir neaizskaramība pret jebkādiem nodokļiem un muitas nodevām. Korporācija ir arī brīva no pienākuma iekasēt vai maksāt jebkurus nodokļus vai muitas nodevas.
352. b)Algām un atalgojumiem, ko Korporācija maksā tiem saviem direktoriem, vietniekiem, amatpersonām un darbiniekiem, kas nav vietējie iedzīvotāji, vietējie tiesību subjekti vai citi vietējie valstspiederīgie, nepiemēro nodokli.
353. c)Neatkarīgi no turētāja saistības vai vērtspapīrus (tostarp dividendes vai procentus par tiem), kurus emitējusi Korporācija, neapliek ar nodokļiem:
354. i)ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka tos emitējusi Korporācija; vai
355. ii)ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir vieta vai valūta, kurā tie ir emitēti, kurā par tiem jāmaksā vai kurā par tiem maksāts, vai arī jebkāda Korporācijas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta.
356. d)Neatkarīgi no turētāja saistības vai vērtspapīrus (tostarp dividendes vai procentus par tiem), par ko galvojusi Korporācija, neapliek ar nodokļiem:
357. i)ja tie ir diskriminējoši pret šādām saistībām vai vērtspapīriem tikai tādēļ, ka par tiem galvojusi Korporācija; vai
358. ii)ja vienīgais ar jurisdikciju saistītais pamats šādu nodokļu uzlikšanai ir Korporācijas uzturēta biroja atrašanās vieta vai darbības veikšanas vieta. 10. IEDAĻA. Panta piemērošana Katra dalībvalsts veic nepieciešamās darbības savā teritorijā, lai šajā pantā noteiktie principi juridiski būtu spēkā, un informē Korporāciju par konkrētām veiktajām darbībām. 11. IEDAĻA. Atteikšanās no tiesībām Korporācija var pēc saviem ieskatiem noteikt, ka tā, nosakot apmēru un apstākļus, var atteikties no šajā pantā noteiktajām privilēģijām un imunitātes. VII PANTS Grozījumi
359. a)Šos statūtus var grozīt, ja par to nobalso trīs piektdaļas pilnvarnieku, kuriem ir astoņdesmit pieci procenti no kopējā balsu skaita.8 Grozīts 1993. gada 28. aprīlī
360. b)Neatkarīgi no
361. a)punkta, nepieciešams visu pilnvarnieku pozitīvs balsojums, ja ar grozījumiem maina:
362. i)V panta 1. iedaļā noteiktās tiesības atsaukt dalību Korporācijā;
363. ii)II panta 2. iedaļas
364. d)punktā noteiktās pirmpirkuma tiesības; iii) II panta 4. iedaļā noteiktos saistību ierobežojumus.
365. c)Dalībvalsts, pilnvarnieka vai direktoru padomes izteiktus priekšlikumus grozīt šo līgumu paziņo pilnvarnieku valdes priekšsēdētājam, kas ierosina pilnvarnieku valdei izskatīt šo priekšlikumu. Kad grozījums ir pienācīgi pieņemts, Korporācija apliecina šo faktu ar oficiālu paziņojumu, kas adresēts visām dalībvalstīm. Grozījumi stājas spēkā visām dalībvalstīm trīs mēnešus pēc oficiālā paziņojuma dienas, ja vien pilnvarnieku valde nenosaka īsāku termiņu. VIII PANTS Interpretācija un arbitrāža
366. a)Jebkurus jautājumus par šā līguma noteikumu interpretāciju, kas rodas starp dalībvalsti un Korporāciju vai arī starp jebkurām dalībvalstīm, iesniedz direktoru padomei izlemšanai. Ja jautājums konkrēti skar kādu Korporācijas dalībvalsti, kas nav tiesīga iecelt Bankas izpilddirektoru, šai dalībvalstij piešķir pārstāvības tiesības saskaņā ar IV panta 4. iedaļas
367. g)punktu.
368. b)Katrā gadījumā, ja direktoru padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar
369. a)punktu, ikviena dalībvalsts var pieprasīt, lai jautājumu izskata pilnvarnieku valde, kuras lēmums ir galīgs. Kamēr pilnvarnieku valde vēl nav pieņēmusi lēmumu, Korporācija, ciktāl tā uzskata par nepieciešamu, var rīkoties, pamatojoties uz direktoru padomes lēmumu.
370. c)Ja starp Korporāciju un valsti, kuras dalība beigusies, vai starp Korporāciju un jebkuru dalībvalsti laikā, kad Korporācija ir pilnībā apturējusi darbību, rodas domstarpības, tad šādas domstarpības nodod izskatīšanai šķīrējtiesā trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, no kuriem vienu ieceļ Korporācija, otru ieceļ iesaistītā valsts un trešo tiesnesi, ja vien puses nav vienojušās citādi, ieceļ Starptautiskās Justīcijas Pastāvīgās palātas priekšsēdētājs vai tāda cita iestāde, kas paredzēta Korporācijas pieņemtajos noteikumos. Trešajam šķīrējtiesnesim ir visas pilnvaras izlemt visus procedūras jautājumus, ja pusēm ir domstarpības attiecībā uz tiem. IX PANTS Nobeiguma noteikums 1. IEDAĻA. Stāšanās spēkā Šie statūti stājas spēkā, kad tos parakstījušas vismaz 30 valdības, kuru parakstītās kapitāldaļas ir vismaz 75 procenti no A pielikumā uzskaitītā kopējo parakstīto kapitāldaļu apmēra, un kad šā panta 2. iedaļas
371. a)punktā minētie dokumenti ir deponēti šo valdību vārdā, bet nekādā gadījumā šie statūti nestājas spēkā pirms 1955. gada 1. oktobra. 2. IEDAĻA. Paraksts
372. a)Ikviena valdība, kuras vārdā ir parakstīti šie statūti, deponē Bankai dokumentu, kurā noteikts, ka tā bez atrunām ir apstiprinājusi šos statūtus saskaņā ar saviem tiesību aktiem un veikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai varētu pildīt visas saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar šiem statūtiem.
373. b)Ikviena valdība uzsāk dalību Korporācijā no brīža, kad tā savā vārdā deponējusi
374. a)punktā minēto dokumentu, izņemot to, ka neviena valdība neuzsāk dalību, kamēr šie statūti nav stājušies spēkā saskaņā ar šā panta 1. iedaļu.
375. c)Šos statūtus līdz 1956. gada 31. decembra darba dienas beigām var parakstīt Bankas galvenajā birojā to valstu valdību vārdā, kas minētas A pielikumā.
376. d)Pēc šo statūtu stāšanās spēkā tie ir pieejami parakstīšanai to valstu vārdā, kuru dalība ir apstiprināta saskaņā ar II panta 1. iedaļas
377. b)punktu. 3. IEDAĻA. Korporācijas darbības uzsākšana
378. a)Tiklīdz šie statūti stājas spēkā saskaņā ar šā panta 1. iedaļu, direktoru padomes priekšsēdētājs sasauc direktoru padomes sanāksmi.
379. b)Korporācija sāk darbību šīs sanāksmes sasaukšanas dienā.
380. c)Kamēr nav sanākusi pilnvarnieku valdes pirmā sanāksme, direktoru padome var īstenot visas pilnvarnieku valdes pilnvaras, izņemot tās, kas rezervētas pilnvarnieku valdei saskaņā ar šiem statūtiem. SAGATAVOTS Vašingtonā vienā eksemplārā, kas glabājas Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas arhīvā, kas šeit ar parakstu ir norādījusi piekrišanu darboties kā šo statūtu depozitārijs un paziņot visām valdībām, kuras ir norādītas A pielikumā, par datumu, kurā šie statūti stājas spēkā saskaņā ar statūtu IX panta 1. iedaļu. 1 No 2012. gada 27. jūnija Korporācijas reģistrētais pamatkapitāls tika palielināts līdz 2 580 000 000 $, sadalot to 2 580 000 daļās, un katra ir 1 000 $ vērtībā. 2 Sākotnējais teksts:
381. ii)visos citos gadījumos ar trim ceturtdaļām kopējā balsu skaita. 3 Sākotnējais teksts:
382. a)Korporācijas finansējums nedrīkst būt ieguldījumi pamatkapitālā. Ņemot vērā iepriekšminēto, Korporācija var ieguldīt savus līdzekļus tādā veidā vai veidos, kā tā uzskata par atbilstošu attiecīgajos apstākļos, tostarp (bet ne tikai) veikt ieguldījumus saskaņā ar to turētāju tiesībām piedalīties ieņēmumos un tiesībām parakstīties uz pamatkapitālu vai konvertēt ieguldījumus pamatkapitālā.
383. b)Korporācija pati neīsteno nekādas tiesības parakstīties uz pamatkapitālu vai konvertēt ieguldījumus pamatkapitālā. 4 Sākotnējais teksts:
384. iv)Korporācija neuzņemas atbildību vadīt uzņēmumu, kurā tā investējusi; 5 Pēdējā klauzula pievienota ar grozījumu, kas stājies spēkā 1965. gada 1. septembrī. 6 Sākotnējais teksts:
385. a)Katrai dalībvalstij ir divi simti piecdesmit balsu un viena papildu balss par katru turēto kapitāldaļu. 7 Sākotnējā tekstā ir ietverts šāds teikums: "Korporācija neaizdod Bankai un neaizņemas no tās." 8 Grozīts 1993. gada 28. aprīlī. Sākotnējais teksts:
386. a)Šos statūtus var grozīt, ja par to nobalso trīs piektdaļas pilnvarnieku, kuriem ir četras piektdaļas no kopējā balsu skaita. A PIELIKUMS Parakstīšanās uz Starptautiskās Finanšu korporācijas pamatkapitālu Valsts Kapitāldaļu skaits Summa (Amerikas Savienoto Valstu dolāros) Austrālija 2 215 2 215 000 Austrija 554 554 000 Beļģija 2 492 2 492 000 Bolīvija 78 78 000 Brazīlija 1 163 1 163 000 Birma 166 166 000 Kanāda 3 600 3 600 000 Ceilona 166 166 000 Čīle 388 388 000 Ķīna 6 646 6 646 000 Kolumbija 388 388 000 Kostarika 22 22 000 Kuba 388 388 000 Dānija 753 753 000 Dominikānas Republika 22 22 000 Ekvadora 35 35 000 Ēģipte 590 590 000 Salvadora 11 11 000 Etiopija 33 33 000 Somija 421 421 000 Francija 5 815 5 815 000 Vācija 3 655 3 655 000 Grieķija 277 277 000 Gvatemala 22 22 000 Haiti 22 22 000 Hondurasa 11 11 000 Islande 11 11 000 Indija 4 431 4 431 000 Indonēzija 1 218 1 218 000 Irāna 372 372 000 Irāka 67 67 000 Izraēla 50 50 000 Itālija 1 994 1 994 000 Japāna 2 769 2 769 000 Jordānija 33 33 000 Libāna 50 50 000 Luksemburga 111 111 000 Meksika 720 720 000 Nīderlande 3 046 3 046 000 Nikaragva 9 9 000 Norvēģija 554 554 000 Pakistāna 1 108 1 108 000 Panama 2 2 000 Paragvaja 16 16 000 Peru 194 194 000 Filipīnas 166 166 000 Zviedrija 1 108 1 108 000 Sīrija 72 72 000 Taizeme 139 139 000 Turcija 476 476 000 Dienvidāfrikas Savienība 1 108 1 108 000 Apvienotā Karaliste 14 400 14 400 000 Amerikas Savienotās Valstis 35 168 35 168 000 Urugvaja 116 116 000 Venecuēla 116 116 000 Dienvidslāvija 443 443 000 Kopā 100 000 100 000 000 2013. gada septembrī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pamatdokumenti Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka Pirmo reizi publicēts 1991. gada aprīlī. Pārskatīts 2006. gada oktobrī - 1. pants Pārskatīts 2012. gada septembrī - 18. pants Pārskatīts 2013. gada septembrī - 1. pants Saturs Priekšvārds Līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu I nodaļa. Mērķis, funkcijas un dalība II nodaļa. Kapitāls III nodaļa. Darbība IV nodaļa. Aizņemšanās un citas pilnvaras V nodaļa. Valūtas VI nodaļa. Organizācija un vadība VII nodaļa. Dalības atsaukšana un apturēšana. Apturēšana uz laiku un darbības izbeigšana VIII nodaļa. Statuss, imunitāte, privilēģijas un atbrīvojumi IX nodaļa. Grozījumi, interpretācija, izskatīšana šķīrējtiesā X nodaļa. Noslēguma noteikumi A pielikums B pielikums Padomju Savienības delegācijas vadītāja vēstule Priekšsēdētāja ziņojums par Līgumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu Paskaidrojumi Konferences priekšsēdētāja vēstule delegācijām Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas statūti Pilnvarnieku valdes reglaments Direktoru padomes reglaments Līgums par galveno mītni Priekšvārds Līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu tika parakstīts Parīzē 1990. gada 29. maijā un stājās spēkā 1991. gada 28. martā. Līguma 1. panta grozījums tika apstiprināts ar pilnvarnieku valdes rezolūciju, ko pieņēma 2004. gada 30. janvārī, un tas stājās spēkā 2006. gada 15. oktobrī. Turpmākais līguma 1. panta grozījums tika apstiprināts ar pilnvarnieku valdes rezolūciju, ko pieņēma 2011. gada 30. septembrī, un tas stājās spēkā 2013. gada 12. septembrī. Līguma 18. panta grozījums tika apstiprināts ar pilnvarnieku valdes rezolūciju, ko pieņēma 2011. gada 30. septembrī, un tas stājās spēkā 2012. gada 22. augustā. Pilnvarnieku valdes atklāšanas sanāksme notika Londonā 1991. gada 15.-17. aprīlī. Atklāšanas sanāksmē pilnvarnieku valde ievēlēja Bankas prezidentu un direktorus un pieņēma Rezolūciju Nr. 8, ar ko Banka tika pilnvarota sākt darbību 1991. gada 15. aprīlī. Pilnvarnieku valde arī pieņēma Bankas statūtus un pilnvarnieku valdes reglamentu, un šie dokumenti stājās spēkā 1991. gada 15. aprīlī. Mītnes līgums starp Apvienotās Karalistes valdību un Banku tika parakstīts 1991. gada 15. aprīlī, un saskaņā ar tā 24. pantu stājās spēkā parakstīšanas brīdī. Līgums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanu Līgumslēdzējas puses, apņēmības pilnas ievērot daudzpartiju demokrātijas, tiesiskuma, cieņas pret cilvēktiesībām un tirgus ekonomikas pamatprincipus; paturot prātā Helsinku Drošības un sadarbības konferences Nobeiguma aktu un jo īpaši tā deklarāciju par principiem; apsveicot Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu nodomu turpmāk veicināt praksē īstenotu daudzpartiju demokrātiju, demokrātijas institūtu nostiprināšanu, tiesiskumu un cieņu pret cilvēktiesībām, kā arī šo valstu vēlēšanos īstenot reformas, lai attīstītos par valstīm, kurās ir uz tirgu orientēta ekonomika; ņemot vērā ciešas un saskaņotas sadarbības nozīmi, lai sekmētu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikas attīstību, kas palīdzētu to ekonomikai kļūt konkurētspējīgākai starptautiskā līmenī, kā arī atbalstītu to rekonstrukciju un attīstību, tādējādi attiecīgā gadījumā samazinot risku, kas saistīts ar to ekonomikas finansēšanu; būdamas pārliecinātas, ka tādas daudzpusējas finanšu iestādes izveide, kas pēc būtības ir galvenokārt eiropeiska, savukārt pēc tās dalībnieku sastāva - plašā mērā starptautiska, dotu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, kā arī būtu jauna un unikāla sadarbības struktūra Eiropā, ar šo ir vienojušās izveidot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (turpmāk - "Banka"), kas darbosies saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem. I nodaļa. Mērķis, funkcijas un dalība 1. pants. Nolūks Dodot ieguldījumu ekonomikas attīstībā un rekonstrukcijā, Bankas mērķis ir sekmēt pāreju uz atklātu, uz tirgu orientētu ekonomiku, un veicināt privātu un uzņēmējdarbības iniciatīvu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas apņēmušās īstenot un piemēro daudzpartiju demokrātijas, kā arī plurālisma un tirgus ekonomikas principus. Ievērojot tos pašus nosacījumus, Bankas mērķis var tikt īstenots arī Mongolijā un Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona dalībvalstīs atbilstīgi tam, kā Banka ir noteikusi, pamatojoties uz ne mazāk par tādu divu trešdaļu pilnvarnieku pozitīvu balsojumu, kuri kopā pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. Līdz ar to jebkādas atsauces šajā līgumā un tā pielikumos uz "Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm", "valstīm, kas atrodas Centrāleiropā un Austrumeiropā", "saņēmējvalsti (vai saņēmējvalstīm)" vai "saņēmēju dalībvalsti (vai dalībvalstīm)" attiecas arī uz Mongoliju un katru Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona valsti. 2. pants. Funkcijas 1. Lai ilgtermiņā īstenotu mērķi sekmēt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pāreju uz atvērtu, uz tirgu orientētu ekonomiku un veicināt privātu un uzņēmējdarbības iniciatīvu, Banka palīdz saņēmējām dalībvalstīm īstenot strukturālas un sektorālas ekonomiskās reformas, tostarp demonopolizāciju, decentralizāciju un privatizāciju, lai palīdzētu šo valstu ekonomikai pilnībā integrēties starptautiskajā ekonomikā, veicot šādus pasākumus:
387. i)ar privātu un citu ieinteresētu ieguldītāju starpniecību veicinot produktīva un konkurētspējīga privātā sektora izveidi, attīstīšanu un paplašināšanu, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus;
388. ii)mobilizējot vietējo un ārvalstu kapitālu un pieredzējušus vadītājus, lai sasniegtu
389. i)apakšpunktā minēto mērķi; iii) sekmējot ienesīgus ieguldījumus, tostarp pakalpojumu un finanšu sektorā, kā arī saistītā infrastruktūrā, ja tas nepieciešams, lai atbalstītu privātās un uzņēmējdarbības iniciatīvas, tādējādi atbalstot konkurētspējīgu apstākļu radīšanu un paaugstinot produktivitāti un dzīves līmeni, un uzlabojot darba apstākļus;
390. iv)sniedzot tehnisko palīdzību attiecīgu projektu sagatavošanā, finansēšanā un īstenošanā vai nu kā atsevišķiem projektiem, vai kā daļai no īpašām ieguldījumu programmām;
391. v)stimulējot un veicinot kapitāla tirgus attīstību;
392. vi)sniedzot atbalstu veiksmīgiem un ekonomiski stabiliem projektiem, kuros iesaistīta vairāk nekā tikai viena saņēmēja dalībvalsts; vii) visā savas darbības spektrā veicinot videi nekaitīgu un ilgtspējīgu attīstību; un viii) uzņemoties veikt tādas citas darbības un sniedzot tādus citus pakalpojumus, kas var sekmēt šo funkciju izpildi. 2. Veicot šā panta 1. punktā minētās funkcijas, Banka cieši sadarbojas ar visiem tās dalībniekiem, kā arī šā līguma ietvaros un tādā veidā, kā tā uzskata par nepieciešamu, - ar Starptautisko Valūtas fondu, Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku, Starptautisko Finanšu korporāciju, Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūru, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, un tā sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētajām aģentūrām un citām saistītām struktūrām, kā arī valsts vai privātiem uzņēmumiem, kas ieinteresēti Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomiskajā attīstībā un ieguldījumu veikšanā šajās valstīs. 3. pants. Dalība 1. Dalība Bankā ir atvērta:
393. i)1. Eiropas valstīm un 2. valstīm no citām pasaules daļām, kuras ir Starptautiskā Valūtas fonda dalībnieces; un
394. ii)Eiropas Ekonomikas kopienai un Eiropas Investīciju bankai. 2. Valstis, kas ir tiesīgas kļūt par dalībniecēm saskaņā ar šā panta 1. punktu un kuras nekļūst par dalībniecēm saskaņā ar šā līguma 61. pantu, var uzņemt par Bankas dalībniecēm ar Bankas noteiktiem nosacījumiem, ja par to pozitīvi balso ne mazāk kā divas trešdaļas Bankas pilnvarnieku, kuri pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas kopējo balsstiesīgo dalībnieku. II nodaļa. Kapitāls 4. pants. Pamatkapitāls 1. Sākotnējais pamatkapitāls ir desmit tūkstoši miljonu (10 000 000 000) ECU. Tas sadalīts 1 miljonā (1 000 000) akciju, no kurām katras nominālvērtība ir desmit tūkstoši (10 000) ECU; uz tām pierakstīšanās pieejama vienīgi dalībniekiem saskaņā ar šā līguma 5. pantu. 2. Sākotnējais kapitāls ir iedalīts apmaksātajās akcijās un pieprasāmajās akcijās. Sākotnējā kopējā apmaksāto akciju nominālvērtība ir trīs tūkstoši miljonu (3 000 000 000) ECU. 3. Pamatkapitālu var palielināt tādā laikā un ar tādiem noteikumiem, kā uzskata par nepieciešamu, ja par to balso ne mazāk kā divas trešdaļas pilnvarnieku, kuri pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dalībnieku kopējām balsstiesībām. 5. pants. Parakstīšanās uz akcijām 1. Katrs dalībnieks, kas atbilst dalībniekam izvirzītajām tiesiskajām prasībām, parakstās uz Bankas kapitāla akcijām. Parakstīšanās uz sākotnējo pamatkapitālu ietver pierakstīšanos uz apmaksātajām akcijām un pieprasāmajām akcijām proporcijās trīs